{"text": "Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte\n\nZemitāni—Skulte (neoficiāls nosaukums – Rīga—Skulte) ir dzelzceļa līnija Latvijā. Līnija no Zemitāniem ir 52 km gara (no Rīgas – 56 km). Līnijā pastāv galvenokārt piepilsētas elektrovilcienu satiksme, maršrutos Rīga—Carnikava, Rīga—Saulkrasti, Rīga—Skulte. Brauciena ilgums no Rīgas līdz Skultei ar elektrovilcienu ir 1 stunda un 8–9 minūtes (atkarīgs no reisa). Regulāra kravas vilcienu satiksme pastāv līdz Ziemeļblāzmai, aiz Ziemeļblāzmas kravas vilcieni kursē samērā reti.\n", "id": "lvs_Latn_100000"}
{"text": "Marks Tvens\n\nSemjuels Lenghorns Klemenss (Samuel Langhorne Clemens, dzimis , miris ), labāk zināms ar pseidonīmu Marks Tvens (Mark Twain), bija amerikāņu rakstnieks un humorists. Tvena ievērojamākie darbi ir \"Haklberija Fina piedzīvojumi\" (1885), \"Toma Sojera piedzīvojumi\" (1876) un \"Princis un ubaga zēns\" (1881). Tvens savā laikā bija plaši atpazīstams cilvēks — viņš bija draugos ar prezidentiem, māksliniekiem, uzņēmējiem un citiem rakstniekiem ne tikai ASV, bet arī Eiropā.\n\nPopularitāti viņš iekaroja ar savu asprātību un spēju rakstīt satīru. Kad Marks Tvens nomira, amerikāņu laikraksts The New York Times viņu nosauca par \"sava laikmeta dižāko amerikāņu humoristu\", bet Viljams Folkners viņu nosauca par \"Amerikas literatūras tēvu\".\n", "id": "lvs_Latn_100001"}
{"text": "Dzēlējodi\n\nDzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām. Dzēlējodi ir plaši izplatīti kukaiņi, kurus tautā bieži vien dēvē vienkārši par odiem, Kurzemes pusē arī par knaušiem, bet svešvārdā tie nepareizi tiek saukti par moskītiem ( — 'mušiņa'). Dzēlējodi nereti tiek sajaukti ar garkājodiem (Tipulidae) vai trīsuļodiem (Chironomidae). Pasaulē dzīvo vairāk kā 1600 sugas, Latvijā konstatētas 27 dzēlējodu sugas.\n\nDaudzas sugas pārnēsā slimību ierosinātājus, izplatot slimību no viena organisma uz otru, piemēram, malāriju, dzelteno drudzi, tropu drudzi, Rietumnīlas drudzi, filariāzi un citas arbovirusālās slimības. Līdz ar to dzēlējodus var uzskatīt par visbīstamākajiem dzīvniekiem pasaulē, kuru dēļ katru gadu mirst visvairāk cilvēku un dzīvnieku visā pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_100002"}
{"text": "Ašgabata\n\nAšgabata () ir Turkmenistānas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta. No 1919. līdz 1927. gadam pilsētu dēvēja par Poltoracku. Tajā dzīvo aptuveni 700 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir turkmēņi. Citas lielas minoritātes ir krievi, armēņi un azerbaidžāņi.\n", "id": "lvs_Latn_100003"}
{"text": "Bērns\n\nBērns ir dzīvas būtnes pēcnācējs. Tas ir vispārīgs apzīmējums, kas aptver dažādas attīstības stadijas. Likuma izpratnē bērns ir cilvēks līdz pilngadības sasniegšanai. Šo jēdzienu attiecina arī uz pēcnācējiem, kas nav bioloģiskie pēcnācēji, piemēram, adoptētajiem bērniem, garīgajiem sekotājiem, jaunāko paaudzi, kā arī uz psiholoģiski nenobriedušām personām.\n\nVārda \"bērns\" izcelsme ir saistīta ar protobaltu vārdu \"bernas\", kas savukārt veidojies no protoindoeiropiešu *bʰer-. Tā nozīme ir attīstījusies no \"nest, nēsāt\" > \"nešļava, slogs\" > \"mazulis (ko iznēsā grūtniece)\" > \"bērns\".\n\n- pirmsdzimšanas periodu (ko raksturo apzīmējumi \"ieņemt, iznēsāt bērnu\" (piemēram, surogasijas gadījumā);\n\n- jaundzimušā periodu;\n\n- zīdaiņa un mazbērna periodu;\n\n- bērnību,\n\n- pusaudža periodu.\n\nIkviens cilvēks saviem vecākiem ir bērns (dēls vai meita) visu mūžu.\n", "id": "lvs_Latn_100004"}
{"text": "Svelgats\n\nSvelgats jeb Žvelgaitis (latīņu: Svelgates) bija agrīnās Lietuvas karavadonis. Pirmais no Lietavas zemes vadoņiem, kura vārds pieminēts rakstu avotos - Indriķa hronikā. Iespējams, kunigaitis, vai karavadonis kāda cita leišu kunigaiša pakļautībā.\n\n1205. gada ziemas beigās Svelgats, kas raksturots kā \"bagāts un ļoti varens kungs\" ar apmēram 2000 jātniekiem gar Rīgu devās sirojumā uz igauņu zemēm. Pa ceļam, viņi jau bija sirojuši zemgaļu zemēs. Svelgats ar pavadoņiem tiek sagaidīts pie Rīgas, un sveikts ar miestiņa kausu. Svelgats saviem pavadoņiem min, ka pēc veiksmīga sirojuma igauņu zemēs, mājupceļā Rīga būtu jānoposta.\n\nNeilgi pēc tam, zemgaļu Tērvetes zemes vadonis Viestards ierodas Rīgā un piedāvā rīdziniekiem noslēgt militāru savienību pret leišiem, kas apdraud gan Rīgu, gan Viestarda zemes. Pēc Rīgas piekrišanas, Viestards Ikšķiles pils apkārtnē sapulcina karaspēku, kam pievienojas zobenbrāļi un Ikšķiles pārvaldnieka Meiendorfas Konrāda kareivji.\n\nPēc veiksmīga karagājiena, Svelgata karaspēks ar igauņu zemēs salaupīto, ieradās Turaidā pie lībiešu vadoņa Kaupo uz atpūtu. Par to uzzināja Viestarda izlūki, kas ziņoja, ka Svelgata karaspēks no Turaidas tālāk dodas uz Ropažiem un Ikšķili.\n\nKauja pie Ropažiem notiek dziļā sniegā. Apvienotais zemgaļu un krustnešu karaspēks Viestarda vadībā smagi sakauj leišus, nogalinot vismaz 1200 karotājus. Kaujā ievainotais Svelgatis sēž ragavās, kur viņu atrod un ar šķēpu nodur Rīgas bīskapa kareivis Teodors Šillings. Svelgatim nogriež galvu, un iemet ragavās, kas pilnas ar nogalināto leišu galvām. Kristiešu un zemgaļu kareivji arī nogalina daļu no leišu sagūstītajiem igauņiem, kā arī sagrābj un savā starpā sadala leišu karalaupījumu.\n\nUzzinot par savu vīru nāvi, Lietuvā esot pakārušās vismaz 50 sievietes, lai, atbilstoši baltu ticējumiem, pievienotos saviem vīriem aizsaulē.\n", "id": "lvs_Latn_100005"}
{"text": "Steksis\n\nSteksis jeb Stekse ( vai Steksė) bija Lietuvas kunigaitis (latīņu tekstā: regulus), kas 1213./1214. gada ziemā vadīja lietuviešu iebrukumu pāri Daugavai krustnešu kontrolētajās latviešu zemēs. Cēsu Bertolda vadībā Zobenbrāļu ordenis kopā ar Tālavas un Autines fogtu Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču sakāva lietuviešus. Karavadonis (princeps) Steksis krita kaujas laikā.\n", "id": "lvs_Latn_100006"}
{"text": "Zentenes pagasts\n\nZentenes pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām vienība tā ziemeļos Engures ezera krastā. Robežojas ar sava novada Pūres, Engures un Sēmes pagastiem, Talsu novada Balgales, Laucienes, Kūļciema un Mērsraga pagastiem. Pagasta ziemeļu daļā atrodas daļa no Engures ezera. Attālums līdz Tukumam ir 21 km, bet līdz Rīgai ~72 km.\n", "id": "lvs_Latn_100007"}
{"text": "Nigēra (upe)\n\nNigēra (, ) ir Rietumāfrikas lielākā upe. Tās garums ir — trešā garākā Āfrikā aiz Nīlas un Kongo. Baseina platība ir km². Nigēra gūst ūdeņus no vasaras musonu lietus. Augštecē plūdi sākas pie Bamako jūnijā, bet maksimumu sasniedz septembrī un oktobrī. Gada vidējā notece ir 378 km³. Nigēras izteka atrodas Gvinejā, Sjerraleones robežas tuvumā, tālāk upe tek pa Mali, Nigēru, Nigēras un Beninas robežu, lejtecē tā tek caur Nigērijas teritoriju un ietek Gvinejas līcī. Lielākās pietekas ir Milo, Bani, Sokoto, Kaduna un Benue.\n\n2002. gadā Nigēras augštecē, Gvinejas teritorijā, divas teritorijas tika iekļautas Rāmsaras konvencijas aizsargājamo vietu sarakstā - \"Nigēras iztece\" 180 400 ha platībā un Nigēra-Mafū 1 015 450 ha platībā. Tie ir ievērojami mitrāji. Šeit mīt apdraudētā zivju suga Arius gigas, kā arī aug apdraudētais Afzelia africana jeb Āfrikas mahagons. 2004. gadā Rāmsaras konvencijas sarakstā tika iekļauta Masina Nigēras vidustecē.\n", "id": "lvs_Latn_100008"}
{"text": "Teodors Eniņš\n\nTeodors Eniņš ( — ) bija latviešu ārsts un politiķis, Latvijas labklājības ministrs, Liepājas pašvaldības vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_100009"}
{"text": "Kongo (upe)\n\nKongo (, , ), agrāk pazīstama arī kā Zaira, ir upe Āfrikas centrālajā daļā ar kopējo garumu 4700 kilometri, kas tādējādi to padara par otru garāko upi Āfrikas kontinentā.\n\nKongo izteka atrodas starp Tangaņikas un Njasas ezeriem 1590 m augstumā. Šeit upes nosaukums ir Čambeši. Atlantijas okeānā tā ietek jau kā 11 km plata, milzīga upe. Kongo garums ir apmēram 4700 km, kuģojama tā ir 1600 km garumā. Sateces baseina platība ir 3 680 000 km² liela. Lielāko daļu sava tecējuma upe tek pa Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju. Tālāk tā tek pa Kongo DR un Kongo Republikas robežu. Pašās beigās tā nedaudz atrodas arī Angolas pašos ziemeļos.\n\nKongo ir daudz pieteku. Lielākās no tām ir Ubangi un Kasai. Kongo un tās pietekas ir galvenie transporta ceļi cauri tropisko mežu džungļiem. Upe ir bagāta ar zivīm. Kongo ir krāčaina un pirms ietekas okeānā veido vairākus ūdenskritumus. Upe ir ūdenīga, jo plūst pa ekvatoriālā un subekvatoriālā klimata apgabaliem.\n", "id": "lvs_Latn_100010"}
{"text": "Mekonga\n\nMekonga ir upe dienvidaustrumu Āzijā, Indoķīnas pussalas lielākā upe. Tā ir gandrīz 4900 km gara un tās baseina platība ir 810 000 km².\n\nAugštecē un vidustecē Mekonga tek pa dziļu ieleju dibenu. Kambodžas līdzenuma tuvumā Mekongā atrodas viens no pasaules lielākajiem ūdenskritumiem — Khonas ūdenskritumi (līdz 21 m augsts). Dienvidos no Pnompeņas sākas Mekongas delta. Tā aizņem ap 70 000 km² lielu teritoriju un iestiepjas diezgan tālu jūrā. Lielā sanešu daudzuma dēļ tā pieaug par 80-100 m gadā. Delta ir ļoti purvaina.\n\nMekonga gūst ūdeņus galvenokārt no nokrišņiem, bet augštecē arī no sniega un ledus kušanas ūdeņiem. Plūdi upē augštecē ir augustā, lejtecē oktobrī. Viszemākais ūdens līmenis ir aprīlī. Augštecē Mekonga 1 - 2 mēnešus gadā aizsalst.\n", "id": "lvs_Latn_100011"}
{"text": "Aritmētika\n\nAritmētika (, arithmós — 'skaitlis') ir vecākā un viselementārākā matemātikas nozare, kuru izmanto gandrīz jebkurš cilvēks sākot no vienkāršu ikdienas matemātisku darbību veikšanas līdz pat moderniem zinātnes un uzņēmējdarbības aprēķiniem. Tāpat aritmētiku attiecina uz matemātikas nozari (vai priekšteci), kurā ir uzskaitītas elementāras konkrētu matemātisko darbību īpašības ar skaitļiem. Profesionāli matemātiķi reizēm terminu \"aritmētika\" izmanto saistībā ar skaitļu teoriju, bet nevajadzētu to jaukt ar elementāro aritmētiku.\n", "id": "lvs_Latn_100012"}
{"text": "Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)\n\nOtrais karagājiens uz Jersiku notika 1214. gada beigās pēc bīskapa Alberta Kokneses vasaļu iniciatīvas, neraugoties uz 1212. gada Jersikas miera līgumu. Par karagājiena iemeslu krustneši minēja Jersikas ķēniņa Visvalža sodīšanu par savu vasaļa saistību nepildīšanu un sadarbību ar lietuviešiem viņu 1213. gada kagājienos. Kokneses bruņnieku Meinarda, Johannesa un Jordana vadībā krustnešu karaspēks kopā ar letgaļu karavīriem no Kokneses devās uz Jersiku. Naktī krustneši ar viltu ieņēma pils aizsargvalni un no rīta ielauzās Jersikā un izlaupīja pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_100013"}
{"text": "Valērijs Borčins\n\nValērijs Borčins (; dzimis 1986. gada 3. jūlijā Povadimovā, Mordvijā) ir erzju tautības Krievijas vieglatlēts, soļotājs. 2008. gada olimpiskajās spēlēs, būdams 22 gadus vecs, Borčins kļuva par visu laiku jaunāko olimpisko čempionu soļošanā.\n\n2005. un 2006. gadā izcieta diskvalifikāciju par dopinga lietošanu.\n\n2006 Eiropas čempionātā viņš izcīnīja sudraba medaļu 20 kilometru distancē, bet 2009. gada Pasaules čempionātā viņš kļuva par uzvarētāju 20 kilometru distancē, šo panākumu atkārtojot arī 2011. gada Pasaules čempionātā Tegu.\n", "id": "lvs_Latn_100014"}
{"text": "Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)\n\n1215. gada karagājieni uz Ridalu un Sakalu notika 1214./1215. gada ziemā un pavasarī pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās ap 3000 krustnešu un ap 3000 viņu sabiedroto Gaujas un Daugavas līvu un letu, ko vadīja Tālivalža dēli, kā arī Zobenbrāļu ordenis. Līvi sākotnēji mēģināja novirzīt karagājienu pret kuršiem, bet tas viņiem neizdevās. Karagājiens notika caur bīskapam pakļauto Metsepoles novadu un Sontaganas novadu uz vēl nepakļautajiem Ridalas un Rotelvikas novadiem, kurus trīs dienas postīja un izlaupīja.\n\nOtrs karagājiens tā paša gada pavasarī notika uz Leoles pili, kurā valdīja Sakalas vecākais Lembits. Krusta karotāji trīs dienās ieņēma Leoles pili, izlaupīja Sakalu un aizveda gūstā šīs pils vecākos, Lembitu un pārējos.\n", "id": "lvs_Latn_100015"}
{"text": "Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)\n\n1215. gada igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu notika 1215. gada otrajā pusē kā atmaksas karagājieni par krustnešu postījumiem tā paša gada sākumā Ridalā un Sakalā. Tajā piedalījās sāmsaliešu, ridaliešu, sakaliešu un ugauņu karaspēki.\n\nSāmsalieši ar akmeņiem nosprostoja Daugavas ieteku jūrā pie Daugavgrīvas un tuvojās Rīgai. Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki sargāja pilsētas vārtus, bet līvu karavīri atspieda sāmsaliešus atpakaļ līdz viņu kuģiem. Ridalieši iebruka Metsepoles novadā, bet drīz vien atkāpās.\n\nSakalieši un ugauņi aplenca Autines pili, bet atkāpās Cēsu Zobenbrāļu priekšā. Trikātā viņi sagūstīja un līdz nāvei spīdzināja veco Tālavas letgaļu vadoni Tālivaldi .\n", "id": "lvs_Latn_100016"}
{"text": "Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)\n\n1215. gada letgaļu karagājieni uz Ugauniju notika 1215. gada vasarā kā atmaksas karagājieni par igauņu iebrukumu Tālavā un Tālivalža nogalināšanu. Tajā piedalījās letgaļu karaspēks Tālivalža dēlu vadībā kopā ar Zobenbrāļu ordeņa bruņniekiem no Cēsīm. Iebrucēji visu vasaru ar deviņiem karapulkiem nopostīja Ugaunijas zemi līdz Tērbatai tā, ka tur vairs nebija atrodami ne cilvēki, ne pārtika.\n\nUgaunijas un Sakalas igauņi nosūtīja uz Rīgu ziņnešus un piedāvāja mieru, lai \"iegūtu vāciešu un letu mūžīgo brālīgo mīlestību\".\n", "id": "lvs_Latn_100017"}
{"text": "Kauja pie Sāmsalas (1215)\n\n1215. gada kauja pie Sāmsalas notika 1215. gada vasarā starp kādā Sāmsalas ostā iesprostoto krustnešu armiju un apvienoto igauņu karaspēku. Tā ilga divas nedēļas un tajā piedalījās vairāki tūkstoši sāmsaliešu un citu igauņu cilšu karavīru, kas bija ieradušies no visas Igaunijas gan zirgos, gan kājām, gan gandrīz divsimt sirotājkuģos.\n", "id": "lvs_Latn_100018"}
{"text": "Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)\n\n1216. gada otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu notika 1215./1216. gada ziemā pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās viņu sabiedrotie līvi un leti un Zobenbrāļu ordenis. Karagājiens notika pa aizsalušo jūras krastu. Krusta karotāji deviņas dienas aplenca Sontaganas pili, līdz ridalieši apsolīja pieņemt kristības sakramentu līdz ar visiem kristietības pienākumiem. Pēc nedaudzām atpūtas dienām viņi devās karagājienā uz Sāmsalu, kur sapulcējās pie kādas no pilīm, cīnījās ar tiem, kas bija pilī, dažus ievainoja un nogalināja, bet ārkārtīgi stingrā sala dēļ nemēģināja ieņemt pašu pili .\n\nPavasarī igauņi kopā ar Polockas kņazu Vladimiru gatavojās atriebības karagājienam, lai atkal nosprostotu Daugavas ieteci jūrā un mēģinātu ieņemt Rīgu. Kņaza Vladimira pēkšņās nāves dēļ šis atbildes karagājiens izjuka. Sāmsalieši palu laikā devās augšup pa Salacas upi un izlaupīja letu ciemus ap Burtnieku ezeru.\n", "id": "lvs_Latn_100019"}
{"text": "Kristians Kentvels\n\nKristians Kentvels (dzimis 1980. gada 30. septembrī Misūri, ASV) ir amerikāņu vieglatlēts, lodes grūdējs.\n\nViņš ir 2009. gada Pasaules čempions lodes grūšanā. 2008. gada olimpiskajās spēlēs Kentvels izcīnīja sudraba medaļu. 2004. un 2008. gadā viņš triumfēja arī Pasaules čempionātā telpās.\n\nViņa personīgais rekords lodes grūšanā ir 22,54 metri, ko viņš sasniedza 2004. gada 5. jūnijā.\n", "id": "lvs_Latn_100020"}
{"text": "Lineta Masai\n\nLineta Čepkvemoi Masai (Linet Chepkwemoi Masai; dzimusi 1989. gada 5. septembrī) ir kenijiešu vieglatlēte, garo distanču skrējēja.\n\nViņa ir 2009. gada Pasaules čempione 10 000 metru skrējienā. 2008. gada olimpiskajās spēlēs Masai 10 000 metru distancē palika 4. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_100021"}
{"text": "Tukuma 2. vidusskola\n\nTukuma 2. vidusskola ir viena no vidējās izglītības iestādēm Tukumā. Skolā darbojas vairāki kori, vokāli instrumentālais ansamblis. Tāpat var piedalīties arī citās ārpusklases nodarbībās, piemēram, ritmikas, satiksmes noteikumu apguves nodarbībās un citās. Skolā tiek izdota sava skolas avīze.\n", "id": "lvs_Latn_100022"}
{"text": "Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)\n\n1216. gada karagājiens uz Hariju notika 1216. gada vasarā pēc Igaunijas pirmās sadalīšanas. Tajā piedalījās Igaunijas un Livonijas bīskapu sabiedrotie līvi un leti, un Zobenbrāļu ordenis, ko vadīja tā mestrs Folkvīns. Karagājiens virzījās uz ziemeļiem caur jau iepriekšējos gados kristīto Sakalas zemi, kur par pavadoņiem tika paņemti šīs zemes vecākie. Četrās dienās tika nopostīta Igaunijas vidienē esošā Harijas zeme.\n", "id": "lvs_Latn_100023"}
{"text": "Bibliotēka\n\nBibliotēka ( (biblīos) — 'grāmata' un θήκη (tēke) — 'krātuve') ir rakstīto avotu, resursu krājums un struktūra, kura izvietota vienā konkrētā ēkā. Tā tiek veidota tā, lai pie tās varētu piekļūt jebkurš sabiedrības loceklis. Bibliotēkas var būt gan valsts iestādes, arī — nacionālās bibliotēkas, gan kāda konkrēta uzņēmuma vai pat privātpersonas īpašumā. Tradicionāli bibliotēkas saistās ar grāmatu vākšanu un kolekcionēšanu. Bibliotēkas var veidot arī dažādus sadarbības projektus, piemēram, Latīņamerikas valstis izveidojušas asociāciju ABINIA.\n", "id": "lvs_Latn_100024"}
{"text": "Lielie kapi\n\nRīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6636 — Dārzu un parku ansamblis \"Lielie kapi\" ar memoriālām celtnēm ir Rīgas domes īpašumā esošs kapu parks, bijusī kapsēta, kas atrodas Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, starp Brīvības, Mēness, Miera un Klijānu ielām. Vēsturiski Lielo kapu daļa ir arī Jēkaba un Pokrova kapi. Lielos kapus šķērso Senču iela. Parka teritorija ir 22 hektāri (no kuriem 12 ha ir I kategorija, 10 ha — II kategorija).\n\nTe apglabāti vairāki desmiti tūkstošu, galvenokārt vācbaltu, rīdzinieku, to skaitā daudzi jaunlatvieši. Precīzu apbedīto skaitu nav iespējams noteikt, jo Lielo kapu grāmatas nav saglabājušās pilnībā. Par spīti postījumiem un aprūpes trūkumam, šeit līdz mūsdienām saglabājušies daudzi mākslinieciski augstvērtīgi kapu pieminekļi, kuri atspoguļo sava laika raksturīgos mākslas stilus, te pārstāvēti gandrīz visi kapu pieminekļu veidi, sākot no 18. gadsimta otrās puses.\n\nKompleksa teritorija ietver arī Jēkaba kapus un līdz 2012. gadam Mazās Klijānu ielas stūrī izvietotos padomju gūstā mirušo vērmahta karavīru piemiņas vieta. 2012. gada vasarā militārie apbedījumi likvidēti, un nelaiķi pārapbedīti Beberbeķu kapsētā (Piņķos), piemiņas vieta saglabāta.\n", "id": "lvs_Latn_100025"}
{"text": "Hollywood Records\n\nHollywood Records ir ASV ierakstu kompānija, kura savu darbību sāka 1989. gadā. Vēlāk kompāniju nopirka Universal Music Group. Kompānija ir bāzēta ASV. Kopā ar kompāniju ir sadarbojusies grupa Queen, Grace Potter and the Nocturnals, Plain White T's, un Breaking Benjamin, ZZ Ward, jaunpienācēji ir Lūsija Heila, Valora, Čerija Bomba, Beatrise Millere, Stefano Langons, Koko Džonsa, Māsas Makleinas, kā arī Disney Channel zvaigznes Selena Gomez & the Scene, Demija Lovāto, R5, Bridžita Mendlere, Zendaja, un Bella Torna.\n", "id": "lvs_Latn_100026"}
{"text": "Krikets\n\nKrikets () ir bezkontakta komandu sporta veids, kas vēl sīkāk tiek likta nūjas un bumbiņu spēļu kategorijā. Kriketa spēlē sacenšas divas komandas, katrā pa 11 spēlētājiem uz laukuma un 2 sitēji. Spēles laukums ir elipses formā. Laukuma vidū atrodas atsevišķs taisnstūra laukums, kas angliski tiek saukts par pitch. Tā garums ir 22 jardi (aptuveni 20 metri), bet platums 10 pēdas (aptuveni 3 metri). Taisnstūra galos atrodas koka vārti, katrā pa trim koka stabiņiem, bet aiz tiem atrodas speciālas joslas, angliski sauktas par crease. Uzvar komanda, kura gūst vairāk punktu. Gūto punktu skaits atšķiras no izspēles.\n\nKrikets ir populāra sporta spēle Anglijā un valstīs, kas bijušas Britu impērijas sastāvā, it īpaši, Indijā, Pakistānā, Dienvidāfrikā un Austrālijā. Krikets ir iecienīts ne tikai kā sporta veids, bet arī kā sociāla kopienas aktivitāte, kas apvieno cilvēkus.\n", "id": "lvs_Latn_100027"}
{"text": "Olga Kaņiskina\n\nOlga Kaņiskina (; dzimusi Mordvijā) ir Krievijas bijusī vieglatlēte, soļotāja.\n\nPiedalījusies divās olimpiskajās spēlēs (, ). 2008. gadā Pekinā viņa izcīnīja zelta medaļu, uzstādot jaunu olimpisko rekordu, finišējot ar laiku 1:26,31. Iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts 2000. gadā, Kaņiskina laboja par vairāk kā divām minūtēm. Pēc četriem gadiem Londonā O. Kaņiskina sākotnēji izcīnīja sudraba medaļu, kas tika vēlāk atņemta dopinga pārkāpumu dēļ.\n\nViņa ir arī 2007. gada Pasaules čempione un 2006. gada Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvēja. Sākotnēji bija izcīnījusi arī zelta medaļas 2009. un 2011. gada Pasaules čempionātā, kā arī 2010. gada Eiropas čempionātā, bet šie rezultāti tika anulēti, jo tika konstatētas anomālijas sportistes bioloģiskajā pasē. 2016. gada martā Sporta arbitrāžas tiesa anulēja Kaņiskinas rezultātus laikposmā no 2009. gada 15. augusta līdz 2012. gada 15. oktobrim.\n", "id": "lvs_Latn_100028"}
{"text": "Otrais karagājiens uz Jervu (1217)\n\nOtrais karagājiens uz Jervu notika 1216./1217. gada ziemā pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā bez krustnešiem piedalījās arī viņu sabiedrotie līvu, letu un ugauņu karavīri. Karagājiens šķērsoja nesen kristīto Sakalas zemi, kuras vecākie kļuva par ceļvežiem, un sasniedza Jervas zemi. Krustneši izpostīja Jervas un Virijas zemes. Pēc tam Jervas vecākie apsolīja pieņemt kristīgo ticību.\n", "id": "lvs_Latn_100029"}
{"text": "Eniņš\n\nGuntis Eniņš (1933), dabas pētnieks un politiķis; Ģertrūde Eniņa (1926—2019), ārste; Teodors Eniņš (1934—2008), ārsts un politiķis; Vladimirs Eniņš (1936—2014), jūrnieks un politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_100030"}
{"text": "Fribūra\n\nFribūra (, ) ir pilsēta Šveicē, Fribūras kantona galvaspilsēta. Pilsēta atrodas Zānes upes abos krastos, kas ir viena no lielākajām upēm Šveicē. Tā ir nozīmīgs ekonomikas, izglītības un finanšu centrs. Pilsēta ir viena no vislabāk saglabājušajām vecpilsētām Šveicē.\n", "id": "lvs_Latn_100031"}
{"text": "Rauda (Šēderes pagasts)\n\nRauda ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, 18 km no Daugavpils, pie vietējās nozīmes valsts autoceļa V697, kas ved uz Stelmuži Lietuvā.\n", "id": "lvs_Latn_100032"}
{"text": "Lejasnormandija\n\nLejasnormandija ir agrākais Francijas reģions, kas mūsdienās ir atkalpavienots ar Augšnormandijas reģionu vienotā Normandijas reģionā.\n", "id": "lvs_Latn_100033"}
{"text": "Grendze (Šēderes pagasts)\n\nGrendze ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Šēderes pagastā 16 km no Daugavpils pie Stelmužes (Lietuva) ceļa. Grendzē atrodas Svētā Pētera katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_100034"}
{"text": "Lielais Ilgas ezers\n\nLielais Ilgas ezers (arī Ilgas ezers, Ilzes ezers, Lielais Ilzes ezers) ir ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā. Izvietojies Augšzemes augstienē ziemeļrietumos no Medumu ezera, no kura atdalīts ar 300 m platu zemesšaurumu. Krasti zemi, lēzeni, dibens — dūņains un siekstains, vietām — smilšains un avotains. Ezerā ietek 8 strauti, iztek strauts uz Mazo Ilgas ezeru dienvidrietumos. Krastos vairākas peldvietas un atpūtas vietas.\n\nMīt ķīsis, plicis, vēdzele, līnis, karūsa, plaudis, līdaka, asaris, rauda, zutis, rudulis, vīķe.\n", "id": "lvs_Latn_100035"}
{"text": "Medumi\n\nMedumi (arī Medums) ir ciems Augšdaugavas novada Medumu pagastā, 13 km no Daugavpils, pie ceļa Daugavpils-Kauņa un Meduma ezera. Medumu pagasta centrs.\n\n2009. gadā Medumos dzīvoja 670 cilvēku.\n", "id": "lvs_Latn_100036"}
{"text": "Jozefs Gebelss\n\nPauls Jozefs Gebelss (; dzimis , miris ) bija vācu politiķis un valstsvīrs. Trešā reiha propagandas ministrs no 1933. līdz 1945. gadam, NSDAP propagandas priekšnieks no 1929. gada, reihsleiters no 1933. gada, priekšpēdējais Vācijas kanclers no 1945. gada 30. aprīļa līdz 1. maijam, Berlīnes aizstāvības komisārs no 1945. gada aprīļa. Viņš bija viens no tuvākajiem un uzticīgākajiem Ādolfa Hitlera sekotājiem. Ievērību viņš ieguva kā aizrautīgs orators un antisemīts.\n", "id": "lvs_Latn_100037"}
{"text": "Pulksteņa rādītāja kustības virziens\n\nPulksteņa rādītāja kustības virziens ir relatīvs virziens, ar ko pieņemts raksturot rotācijas virzienu. Tāpat kā citi relatīvie virzieni, piemēram, pa labi, pa kreisi, uz priekšu, atpakaļ, arī pulksteņa rādītāja kustības virziens ir atkarīgs no novērotāja novietojuma attiecībā pret rotējošo objektu. Piemēram, ja skatās no Ziemeļpola, Zeme griežas pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienā jeb pretpulksteniski, bet pulksteņa rādītāja kustības virzienā jeb pulksteniski, ja skatās no Dienvidpola. Līdzīgi, novērotājs, kas atrodas aiz caurspīdīga pulksteņa, redz, ka tā rādītāji pārvietojas pretēji ierastajam pulksteņa rādītāju kustības virzienam. Arī spoguļattēlā pulksteņa rādītāji kustas pretēji ierastajam virzienam.\n", "id": "lvs_Latn_100038"}
{"text": "Kauja pie Otepē (1217)\n\n1217. gada kauja pie Otepē bija pirmā lielā Livonijas krusta karu kauja starp Novgorodas krieviem un vācu krustnešiem. Kauja notika 1216./1217. gada ziemā Otepē pilskalnā starp Novgorodas un Pleskavas krievu karaspēku un pils aizstāvjiem ugauņiem un krustnešiem.\n\nKrievu karaspēks pirms tam jau bija iebrucis Ugaunijas un Tālavas zemēs, lai ievāktu meslus un piespiestu ugauņus un letus atteikties no Romas katoļu ticības. Pēc krievu aicinājuma tiem piebiedrojās arī sāmsalieši, harjuieši un sakalieši, tādējādi kopējais uzbrucēju skaits pēc Indriķa hronikas datiem pārsniedza 20 000.\n\nPils aplenkums ilga 17 dienas, bet krievi nespēja pilskalnu ieņemt. Palīgā pils aizstāvjiem ieradās ap 3000 zobenbrāļi, līvi, leti un krustneši, bet trīs dienas ilgā kaujā neviena no pusēm nespēja uzvarēt un salīga mieru.\n\nMiera noteikumi paredzēja, ka visiem vāciešiem bija jāatstāj pils. Kaujā krita vairāki vadošie Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki, arī Cēsu Bertolds. Otepē kaujas rezultātā visas līdz tam kristītās Igaunijas zemes atkal atkrita no Romas katoļu ticības.\n", "id": "lvs_Latn_100039"}
{"text": "Dauderu parks\n\nDauderu parks (agrāk Aldara parks) ir parks, kas atrodas Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, Sarkandaugavas ielā 30 (starp Tvaika, Gaujienas un Zāģeru ielu un dzelzceļu) — vietējas nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis Nr. 8192 (\"Mākslīgās pilsdrupas ar parku\"). Viens no senākajiem parkiem Rīgā.\n", "id": "lvs_Latn_100040"}
{"text": "Sarkandaugavas parks\n\nSarkandaugavas parks (dažreiz arī Sarkandaugavas Kalna parks) ir parks, kas atrodas Sarkandaugavas apkaimē Rīgas Ziemeļu rajonā, starp Sarkandaugavas un Ceļinieku ielām un Kalna kapsētu. Parks ir apkaimes centrs un iedzīvotāju iemīļota pastaigu un atpūtas vieta. Tā platība ir 1,7 ha. Parka teritorijā atrodas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_100041"}
{"text": "Āfrikas Savienība\n\nĀfrikas Savienība (AU, arī UA) ir starptautiska organizācija, kurā piedalās 55 Āfrikas valstis. Tā ir dibināta . Āfrikas Savienība izveidojās kā Āfrikas Vienotības organizācijas (OAU) pēctece. Svarīgākos lēmums Savienībā veic Āfrikas Savienības asambleja, kurā ik pēc pusgada satiekas dalībvalstu līderi. Savienības sekretariāts atrodas Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā.\n", "id": "lvs_Latn_100042"}
{"text": "Valērija Adamsa\n\nValērija Adamsa (Valerie Kasanita Adams; bijusi arī Valērija Vili (Valerie Vili); dzimusi 1984. gada 6. oktobrī) ir Jaunzēlandes vieglatlēte, lodes grūdēja.\n\nPiedalījusies trijās Olimpiskajās spēlēs (, , ). 2008. gadā Pekinā un 2012. gadā Londonā izcīnījusi zelta medaļu (2012. gadā par sākotnēju sacensību uzvarētāju kļuva Nadzeja Astapčuka, bet viņa tika diskvalificēta par dopinga lietošanu). Tāpat Adamsa ir izcīnījusi uzvaru 2007., 2009., 2011. un 2013. gada Pasaules čempionātos. Viņa ir pirmā sportiste, kas individuālajās sacensībās Pasaules čempionātos ir izcīnījusi četras uzvaras pēc kārtas. 2005. gada Pasaules čempionātā V. Adamsa izcīnīja bronzas medaļu.\n\nAdamsas personiskais rekords (21,24 m) ir arī Jaunzēlandes un Okeānijas rekords.\n\n2003. gada Pasaules čempionātā viņa izcīnīja piekto vietu, tobrīd būdama vien astoņpadsmit gadus veca.\n", "id": "lvs_Latn_100043"}
{"text": "Velsas korgijs pembroks\n\nVelsas korgijs pembroks ir maza auguma ganu suņu šķirne, kas izveidota Velsā Pembrokšīrā. Ir divas Velsas korgiju šķirnes: Velsas korgijs pembroks un Velsas korgijs kardigans. Starp abām šķirnēm nav tiešas radniecības.\n\nVelsas korgijs pembroks ir mazākais no ganu suņiem. Pamatā tas tiek lietots liellopu ganīšanai, bet var strādāt arī ar aitām, pīlēm un zosīm. Stenlija Korena suņu inteliģences tabulā Velsas korgijs pembroks ieņem 11. vietu un tiek uzskatīts par izcilu darba suni.\n\nPasaulē šķirne ir ieguvusi slavu kā karalienes Elizabetes II suns. Karalienei piederēja pieci Velsas korgiji pembroki, un tā bija karalienes mīļākā šķirne.\n", "id": "lvs_Latn_100044"}
{"text": "Merilins Mensons\n\nBraiens Hjū Vorners (; dzimis ), profesionāli zināms kā Merilins Mensons (Marilyn Manson), ir amerikāņu mūziķis, aktieris, gleznotājs, rakstnieks un sākotnēji mūzikas žurnālists. Pazīstams ar savu mūzikas grupu Marilyn Manson. Viņa skatuves vārds izveidots no aktrises Merilinas Monro un slepkavas Čārlza Mensona vārda un uzvārda. Mediji viņu uzskata kā sliktu piemēru bērniem Mensona skandalozo tēlu un dziesmu vārdu dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_100045"}
{"text": "Grīziņkalns (parks)\n\nGrīziņkalna parks ir parks Rīgā, Latgales priekšpilsētā, 10,45 hektāru platībā, kuru ierobežo Pērnavas, Ata un Jāņa Asara iela.\n\nParkā aug 16 vietējās un 62 introducētās koku un krūmu sugas — Ledebūra lapegle, kalnu un melnā priede, Darmštates priedes, arī papīra bērzs, Tatārijas kļava un citi.\n\nIevērojamākais objekts ir piemineklis 1905. gada revolūcijas pret Krievijas carismu cīnītājiem.\n\nNo izklaides objektiem parkā pastāv skeitparks.\n", "id": "lvs_Latn_100046"}
{"text": "Marilyn Manson\n\nMerilins Mensons (Marilyn Manson; 1969) — amerikāņu mūziķis un mākslinieks. Marilyn Manson — Merilina Mensona aizsākts mūzikas projekts.\n", "id": "lvs_Latn_100047"}
{"text": "Rīgas pašvaldības vadītājs\n\nRīgas pašvaldības vadītājs, arī Rīgas domes vadītājs un Rīgas mērs, ir Rīgas pilsētas vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_100048"}
{"text": "Bišumuiža\n\nBišumuiža ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā. Bišumuižas apkaime atrodas Rīgas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Salu (tikai savienojums pa ūdeni), Katlakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novada Ķekavas pagastu apkaimes dienvidu daļā. Bišumuižas apkaimes robežas ir Bišumuižas grāvis, Bauskas iela, pilsētas robeža, Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela.\n\nBišumuižas apkaimes kopējā platība ir 2,243 km², kas ir apmēram puse no vidējā apkaimes platības rādītāja Rīgā. Apkaimei nav skaidra vietējā centra. Līdz ar Jāņa Čakstes gatves izbūvi ir pieaugusi dzīvojamo māju būvniecība. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 6569 metri.\n", "id": "lvs_Latn_100049"}
{"text": "Mūkupurvs (apkaime)\n\nMūkupurvs ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā. Mūkupurva apkaime atrodas Rīgas R daļā. Tā robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novada Mārupes pagastu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes D daļai. Mūkupurva apkaimes robežas ir paralēla līnija Beberbeķu 5. līnijai, Krotes iela, līnija gar dzīvojamo masīvu, pilsētas robeža (Babītes iela, Kalnciema iela) un Kārļa Ulmaņa gatve.\n\nMūkupurva apkaimes kopējā platība ir 4,515 km², kas ir tikai nedaudz mazāk par vidējo Rīgas apkaimju platības rādītāju. Pašreiz šī apkaime ir ļoti mazattīstīta Rīgas teritorija, bet, spriežot pēc tās novietojuma un konfigurācijas, tā perspektīvā var tikt izveidota un funkcionēt kā vienota apkaime. Pa perimetru Mūkupurva apkaimes robežas garums ir 10 293 metri. Mūkupurva apkaimes D daļa, kas ir arī Rīgas pilsētas robeža, pieguļ Starptautiskās lidostas \"Rīga\" teritorijai.\n", "id": "lvs_Latn_100050"}
{"text": "Šampēteris\n\nŠampēteris, agrāk Šampetris (no — \"lauciniecisks\") ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā. Šampētera apkaime atrodas Rīgas R daļas centrā. Tā robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm. Šampētera apkaimes robežas ir Lielirbes iela, dzelzceļš, Jāņa Endzelīna iela, Irlavas iela, Kalnciema iela un Ventspils iela.\n\nŠampētera apkaimes kopējā platība ir 1,366 km², kas ir apmēram četras reizes mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā, taču, pat neskatoties uz šo relatīvi mazo platību, Šampēterim praksē (kā potenciāli vienotai apkaimei) ir grūti uztveramas precīzas robežas. Austrumu pusē tās saplūst ar Zasulauka apkaimi, bet DR ar Pleskodāli. Tomēr, vērtējot pašreizējās teritorijas izmantošanas īpatnības, galvenās ielu trases un dzelzceļu kā fiziski norobežojošos elementus, var uzskatīt, ka ir identificētas optimālās Šampētera apkaimes robežas. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 5 023 metri.\n", "id": "lvs_Latn_100051"}
{"text": "Attēls:Alvis Vitolins.jpg\n\nAlvis Vītoliņš (fotogrāfs nezināms). Ņemts no - Oriģināls no Rīgas Latviešu biedrības arhīva. Attēlotais cilvēks miris 1997. gadā, brīvs attēls nav pieejams, attēla zemas izšķirtspējas kopijas izmantošana nenodara zaudējumus autoram.\n", "id": "lvs_Latn_100052"}
{"text": "Alvis Vītoliņš\n\nAlvis Vītoliņš (dzimis , miris ) bija Latvijas šahists (starptautiskais meistars) un treneris.\n\nŠahu sācis spēlēt 6 gadu vecumā. Par meistarkandidātu kļuva 1961. gadā, meistara normu izpildīja 1962. gadā, starptautiskā meistara balles normu 1978. gadā. Latvijas čempions 1973. (dalīta 1. vieta), 1976., 1977., 1978., 1982., 1983. un 1985. (dalīta 1. vieta) gadā. PSRS jauniešu čempions 1963. gadā. Vītoliņa vārdā nosaukts viens no sicīliešu aizsardzības variantiem.\n\nIzdarījis pašnāvību, nolecot no Gaujas tilta Siguldā.\n", "id": "lvs_Latn_100053"}
{"text": "Ūdris (uzvārds)\n\nĀrijs Ūdris (1956) — politiķis un ekonomists; Artūrs Ūdris (1990) — Latvijā dzimis Baltkrievijas volejbolists; Ernests Ūdris (1894—1967) — revolucionārs, padomju čekists un jurists; Jānis Ūdris (1906—1973) — gleznotājs; Rolands Ūdris (1975) — mūziķis; Rūdolfs Ūdris (1899—1949) — ķīmiķis; Teodors Ūdris (1900—1944) — jurists.\n", "id": "lvs_Latn_100054"}
{"text": ".ae\n\n.ae ir Apvienoto Arābu Emirātu augstākā līmeņa domēns (ccTLD). Šo domēnu administrē .aeDA, kas ir daļa no AAE Telesakaru regulatora (TR).\n", "id": "lvs_Latn_100055"}
{"text": "Teoderihs fon Bukshēvdens\n\nTeoderihs fon Bukshēvdens bija Livonijas bīskapa Alberta vecākais brālis, kas 1203. gadā kopā ar viņu ieradās Rīgā un piedalījās daudzos krustagājienos pret igauņiem.\n\n1212. gada Autines sacelšanās laikā viņš bija Idumejas fogts, kuru sagūstīja līvi un ieslodzīja Turaidas pilī. 1213. gadā par viņa sievu kļuva Pleskavas kņaza Vladimira meita.\n\n1217. gadā pēc Otepē kaujas viņš nokļuva krievu gūstā, bet 1222. gadā pēc karagājiena uz Sāmsalu igauņu gūstā.\n", "id": "lvs_Latn_100056"}
{"text": "Svētā Matīsa dienas kauja\n\nSvētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217. gada 21.septembrī (apustuļa Mateja dienā) netālu no Vīlandes pilskalna Sakalas zemē. Kaujā aptuveni 3000 vācu krustneši Alberta no Lauenburgas vadībā un Zobenbrāļu ordenis kopā ar saviem līvu un letu sabiedrotajiem sakāva aptuveni 6000 vīru stipro apvienoto igauņu karaspēku, ko vadīja Sakalas karavadonis Lembits.\n\nPretēji igauņiem solītajam, Novgorodas un Pleskavas krievi neieradās kaujas laukā. Krusta karotāji sadalījās trīs karaspēka vienībās — vācieši cīnījās vidū, leti kreisajā spārnā pret Lembita vadītajiem sakaliešiem, līvi Kaupo vadībā labajā pusē. Kaujā krita līvu karavadonis Kaupo, igauņu karavadonis Lembits un vairāk nekā 1000 igauņu karavīru.\n\nPēc šīs kaujas Sakalas igauņi atkārtoti pieņēma kristīgo ticību. Nākamajā ziemā pēc atkārtota krustnešu iebrukuma arī Ridalas un Jervas igauņi piekrita pieņemt Romas katoļu ticību.\n", "id": "lvs_Latn_100057"}
{"text": "Kauja pie Puides (1218)\n\n1218. gada kauja pie Puides bija Livonijas krusta karu kauja starp Novgorodas un Pleskavas krievu kņazu karaspēku un vācu krustnešiem. Krustnešu karagājiens sākotnēji bija plānots pret Ziemeļigaunijas iedzīvotājiem, bet Sakalas novadā viņi uzzināja, ka liels krievu karaspēks no Ugaunijas gatavojas doties uz Livoniju, tādēļ devās tiem pretī. Kauja notika 1218. gada vasaras beigās uz Sakalas un Ugaunijas zemju robežas austrumos netālu no Puides ciema (tagad - Valgas apriņķa Hummuli) pie nelielas upītes, kas plūst uz Vircezeru. Krustnešu, līvu un letu karaspēks sākotnēji devās karagājienā uz Ziemeļigauniju, bet pie Vilandes tika saņemta ziņa, ka liels Novgorodas krievu karaspēks ar 16 000 vīriem no Ugaunijas gatavojas iebrukt Līvzemē. Kaujas rezultātā abas puses atkāpās ar zaudējumiem .\n", "id": "lvs_Latn_100058"}
{"text": "Pokrova kapi\n\nPokrova kapi ir kapsēta Mēness ielā 3, Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, ar kopējo platību 70669 m². Pašreizējie kapu īpašnieki ir Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca, kas ir noslēgusi līgumu ar uzņēmumu SIA \"Atols HK\" par zemes nomu.\n\nPie kapiem atrodas Kristus Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca, vienīgā pareizticīgo baznīca Rīgā, kurā dievkalpojumi notiek latviešu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_100059"}
{"text": "Stīvens Spīlbergs\n\nStīvens Spīlbergs (Steven Spielberg, dzimis ) ir amerikāņu kinorežisors, scenārists un kinoproducents. Viņš tiek uzskatīts par vienu no Jaunās Holivudas ēras aizsācēju, kā arī vienu no atpazīstamākajiem un populārākajiem kinorežisoriem un producentiem kino vēsturē. Spīlbergs ir arī viens no DreamWorks Studios dibinātājiem.\n\nSpīlbergs ieguvis divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas kā labākais režisors par filmām \"Šindlera saraksts\" (1993) un \"Glābjot ierindnieku Raienu\" (1998). Filma \"Šindlera saraksts\" tika apbalvota arī kā labākā filma, un Spīlbergs saņēma balvu kā producents (kopā ar Džeraldu Molenu un Branko Lustigu).\n\nPēc žurnāla Forbes datiem, Spīlberga īpašumu vērtība ir 3,1 miljardi dolāru. 2006. gadā žurnāls \"Premiere\" viņu nosauca par visietekmīgāko personu kino industrijā, savukārt žurnāls Time viņu ir iekļāvis sarakstā \"100 visnozīmīgākie gadsimta cilvēki\".\n", "id": "lvs_Latn_100060"}
{"text": "Valstu uzskaitījums pēc zemākās vietas\n\nŠajā lapā uzskaitītas valstis ar viszemākā virsas punkta atrašanās augstumu metros virs jūras līmeņa.\n", "id": "lvs_Latn_100061"}
{"text": "Spielberg\n\nŠpīlberga (Spielberg), pilsēta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē; Stīvens Spīlbergs (Steven Spielberg), amerikāņu kinorežisors, scenārists un kinoproducents (dzimis 1946. gadā).\n", "id": "lvs_Latn_100062"}
{"text": "Māris Ļaksa\n\nMāris Ļaksa (dzimis Ventspilī) ir latviešu basketbolists, spēlē uzbrucēja pozīcijā, bijis Latvijas basketbola izlases dalībnieks. 2011. gadā pārstāvēja Kazahstānas līgas klubu Barsy Atyrau. Pēc tam bijis Igaunijas Tarvas sastāvā.\n\nSpēlējis vairāku valstu klubu sastāvos, tai skaitā LBL klubos BK Ventspils un Rīgas ASK, Grieķijas līgas klubā Olympia Larissa B.C., Ukrainas līgas klubā Mariupoles \"Azovmash\".\n\nLatvijas izlases sastāvā piedalījies 2001. un 2003. gada Eiropas čempionātos. Viņa tēvs Jānis Ļaksa ir basketbola treneris.\n", "id": "lvs_Latn_100063"}
{"text": "Sējējs\n\nSējējs — Kārļa Zemdegas radīts piemineklis Rūjienā; Sējējs — Ivana Grohara glezna; Sējējs — Latvijas Republikas zemkopības ministrijas apbalvojums; Nauris Sējējs — latviešu hokejists (dzimis 2001. gadā); Nils Sējējs —latviešu hokejists (dzimis 2001. gadā); Normunds Sējējs — latviešu hokejists un treneris (dzimis 1968. gadā).\n", "id": "lvs_Latn_100064"}
{"text": "Dreiliņi (Rīga)\n\nDreiliņi ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā. Dreiliņu apkaime atrodas Rīgas austrumu daļā. Tā robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu austrumu daļā. Dreiliņu apkaimes robežas ir Dzelzavas iela, Strautu iela, Biķernieku iela, pilsētas robeža, Augusta Deglava iela, Lielvārdes iela.\n", "id": "lvs_Latn_100065"}
{"text": "1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā\n\n1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 1937) bija otrais kontinenta čempionāts, kas norisinājās Latvijā laika posmā no 3. līdz . Eiropas čempionātā piedalījās astoņas Eiropas vīriešu basketbola valstsvienības. Uzvaru tajā izcīnīja Lietuvas izlase.\n", "id": "lvs_Latn_100066"}
{"text": "Mārtiņš Kravčenko\n\nMārtinš Kravčenko (dzimis Jūrmalā) ir latviešu basketbolists, spēlē aizsarga pozīcijā, Latvijas basketbola izlases dalībnieks. Pašlaik (2016) pārstāv Latvijas klubu BK Nīca. Lielāko karjeras daļu aizvadījis BK Barons sastāvā, ar ko 2008. gadā izcīnīja LBL čempiontitulu un uzvarēja FIBA Eirokausā.\n", "id": "lvs_Latn_100067"}
{"text": "Jaunmīlgrāvis\n\nJaunmīlgrāvis ir Mīlgrāvja apkaimes rietumu daļa Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā. Tas robežojas ar Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja apkaimēm (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa Sarkandaugavu tam ir robeža arī ar Kundziņsalas apkaimi. Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte atdala Jaunmīlgrāvi no Aplokciema.\n", "id": "lvs_Latn_100068"}
{"text": "Aplokciems\n\nAplokciems ir Mīlgrāvja apkaimes austrumu daļa Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā. Tas robežojas ar Mežaparka un Trīsciema apkaimēm (pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā. Aplokciema ziemeļu daļā atrodas golfa klubs \"Ozo Golf Club\", bet pārējā daļā ir dzīvojamās ēkas.\n\nDzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte atdala Aplokciemu no Jaunmīlgrāvja.\n", "id": "lvs_Latn_100069"}
{"text": "Mīlgrāvis\n\nMīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Jaunmīlgrāvis un Aplokciems. Mīlgrāvja apkaime atrodas Rīgas Z daļā. Pa sauszemi tā robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā. Mīlgrāvja apkaimes robežas ir Mīlgrāvis, Ķīšezers, robežas līnija gar Mežaparku līdz Viestura prospektam, Lēdurgas iela, ostas dzelzceļa līnija.\n", "id": "lvs_Latn_100070"}
{"text": "Jaunciems (Rīga)\n\nJaunciems ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā. Jaunciema apkaime atrodas Rīgas ziemeļaustrumu daļā, Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē. Pa sauszemi tā robežojas ar Trīsciema un Sužu apkaimēm, kā arī ar austrumu pusē pieguļošo Ropažu novada Garkalnes pagastu, bet pa ūdeni ar Mīlgrāvja un Mežaparka apkaimēm. Jaunciema apkaimes robežas ir Ķīšezers, Zundas kakts, līnija no Ķīšezera līdz pilsētas robežai, pilsētas robeža līdz Sužiem, līnija no pilsētas robežas līdz Ķīšezeram.\n\nJaunciema apkaimes kopējā platība ir 9,132 km², pa perimetru apkaimes robežas garums ir 15 212 metri. Telpiski skaidri identificējamas ir Jaunciema pilsētas daļas robežas, kurā ir blīvāka apbūve, taču visas apkaimes robežas dabā identificēt ir daudz grūtāk, jo tās nenorobežo nekādi skaidri mākslīgie vai dabiskie šķēršļi. Jaunciema kapu teritorija atrodas gan Rīgas, gan Garkalnes novada teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_100071"}
{"text": "One Love\n\nOne Love būs Dāvida Getas ceturtais studijas albums. Šo albumu paredzēts izdot . Dāvids Geta pastāstīja, ka šajā albumā ir sadarbojies ar tādiem izpildītājiem kā Kellija Roulanda, Akon, Ne-Yo, Estelle un Kid Cudi.\n", "id": "lvs_Latn_100072"}
{"text": "Trīsciems\n\nTrīsciems ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā. Trīsciema apkaime atrodas Rīgas Z daļā, Ķīšezera ZR piekrastē. Tā robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Ādažu novada Carnikavas pagastu apkaimes ZA. Trīsciema apkaimes robežas ir Vecāķu prospekts, pilsētas robeža, līnija no pilsētas robežas līdz Zundas kaktam, Zundas kakts, Ķīšezers, Jaunciema gatve.\n\nTrīsciema apkaimes kopējā platība ir 11,319 km², kas ir apmēram divas reizes vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Tomēr telpiski šī apkaime diezgan viegli ir identificējama kā noteikta teritorija, jo no ZR, R un DR to norobežo Rīgas—Saulkrastu dzelzceļa līnija, no ZA un A — uz pilsētas robežas esošie mežu masīvi, bet D, DA — Ķīšezers. Relatīvi problemātiskākā robežas vieta ir tikai ar Jaunciema apkaimi, kas dabā nav skaidri identificējama. Ņemot vērā šīs apkaimes lielo platību, funkcionāli šajā apkaimē varētu veidoties vairāki lokālie centriņi vai arī centra lomu spēlēs tās viens no galvenajiem vienojošajiem lineārajiem elementiem — Jaunciema gatve. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 14 956 metri.\n\nVēsturiski Trīsciemā pie Langas iztekas (tagadējās ietekas) no Ķīšezera atradās Mangaļmuiža (Magnushof).\n", "id": "lvs_Latn_100073"}
{"text": "Kundziņsala\n\nKundziņsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Rutku sala. Kundziņsalas apkaime atrodas Daugavas labajā krastā nedaudz uz Z no Rīgas centrālās daļas. Pa sauszemi, izmantojot tiltu savienojumus, tā robežojas ar Sarkandaugavas un Pētersalas-Andrejsalas apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas arī ar Vecmīlgrāvja un Voleru apkaimēm. Kundziņsalas apkaimes robežas ir Daugava, Mīlgrāvis, Sarkandaugava.\n\nVēsturiski Kundziņsala no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam bija Iļķēnsalas muižas un 19. gadsimtā arī tāda paša nosaukuma pagasta daļa.\n", "id": "lvs_Latn_100074"}
{"text": "Vecdaugava (Rīga)\n\nVecdaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Skanstnieki. Vecdaugavas apkaime atrodas Rīgas Z daļā pie Vecdaugavas. Pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, bet pa ūdeni arī ar Mangaļsalas apkaimi. Vecdaugavas apkaimes robežas ir Vecdaugavas, Laivinieku iela, līnija no Atlantijas ielas līdz Vecāķu prospektam, Vecāķu prospekts, krasta līnija gar apdzīvojamo masīvu.\n\nVecdaugavas apkaimes kopējā platība ir 3,066 km², kas ir par 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Telpiski šī apkaime ir diezgan skaidri identificējama kopējā pilsētas struktūrā, ko nosaka tās ģeogrāfiskais novietojums un apbūves pārsvarā viendabīgais raksturs, kas būtiski atšķiras no Vecmīlgrāvja apkaimes. Tomēr funkcionāli šī apkaime pašreiz ir ļoti saistīta ar kaimiņu apkaimēm, jo tai nav sava lokālā centra. Tāds perspektīvā varētu veidoties apkaimes dienvidos. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7456 metri.\n", "id": "lvs_Latn_100075"}
{"text": "Dārza sīpoli\n\nDārza sīpoli (Allium cepa) ir dārzeņi un visvairāk kultivētā suga no sīpolu ģints. Parasti tiek saukti vienkārši par sīpoliem. Sīpolus plaši izmanto pārtikā. Tiem ir spēcīga un specifiska smarža.\n", "id": "lvs_Latn_100076"}
{"text": "Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)\n\n1218. gada krievu karagājiens uz Senlatviju notika tūlīt pēc kaujas pie Puides 1218. gada vasaras beigās. Karagājienu vadīja nesen izvēlētais Novgorodas kņazs Svjatoslavs Mstislavičs un Pleskavas kņazs Vladimirs Mstislavičs. Krievi vēlējās atriebties Imeras katoļu priesterim Latviešu Indriķim un Idumejas katoļu priesterim Alebrandam un nopostīt Pleskavas Vladimiram kādreiz meslus maksājušās zemes, kas bija pārgājušas katoļticībā un pakļāvušās Livonijas bīskapam Albertam. Karaspēkam vēlāk piebiedrojās arī Pleskavas kņaza dēla Jaroslava karadraudze. Apvienotais krievu karaspēks vairākas dienas aplenca vendu pili Cēsīs, bet nespēja to ieņemt. Kopā ar krieviem karagājienā piedalījās arī harjuieši, kas piedalījās vendu pils aplenkumā un sāmsalieši, kas ar kuģiem iebrauca Daugavas grīvā un izpostīja Daugavas salas.\n", "id": "lvs_Latn_100077"}
{"text": "Kauja pie Salaspils\n\nKauja pie Salaspils var būt: 1206. gada kauja pie Salaspils - Livonijas krusta karu kauja 1206. gada 4.jūnijā, kad krustneši uzbruka līvu mūra pilj uz Daugavas salas pie tagadējās Salaspils, kurā bija sapulcējies apvienotais līvu karaspēks. 1206. gada Salaspils aplenkums - Livonijas krusta karu kauja 1206. gadā, kad Polockas kņaza Vladimira vadītais karaspēks 11 dienas aplenca krustnešu un līvu kontrolēto Salas pili. Salaspils kauja - Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) kauja, kas notika Salaspils apkārtnē 1605. gada 27. septembrī, kurā Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa Jona Karola Hodkeviča vadībā sakāva Zviedrijas karaļa Kārļa IX karaspēku.\n", "id": "lvs_Latn_100078"}
{"text": "Aleksandrs Andrejevs\n\nAleksandrs Andrejevs (dzimis Rīgā) ir Latvijas bijušais hokejists (aizsargs).\n\nViens no \"Latvijas Bērza\" hokeja skolas audzēkņiem, kurš 1990. gadu vidū devās uz Ziemeļameriku un spēlēja tās zemākajās līgās. 1997. gada NHL draftā viņu izraudzījās Fīniksas \"Coyotes\" komanda ar kopējo 207. numuru.\n", "id": "lvs_Latn_100079"}
{"text": "Hugo Vitroks\n\nHugo Vitroks (; dzimis , miris ) bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars), vienlaikus arī Rīgas pilsētas apgabala komisārs (Gebietskommissar Riga–Stadt) no 1941. līdz 1944. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_100080"}
{"text": "Attēls:H.Vitroks.JPG\n\nHugo Vitroks. Attēls atbilst godprātīgas lietošanas nosacījumiem, jo fotogrāfijā attēlotais cilvēks ir miris, brīvas alternatīvas attēlam nav.\n", "id": "lvs_Latn_100081"}
{"text": "Berģi (Rīga)\n\nBerģi ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Berģi (Baložkalns) un Berģuciems (Juglasparks). Berģu apkaime atrodas Rīgas austrumu daļas perifērijā, Juglas ezera austrumu krastā. Tā robežojas ar Juglas (sauszemes savienojums tikai pa Brīvības gatvi), Bukultu un Brekšu (savienojums tikai pa ūdeni pāri Juglai (Berģupei)) apkaimēm, kā arī ar austrumu daļai pieguļošo Ropažu novada Garkalnes pagastu. Berģu apkaimes robežas ir Brīvības gatve, Padambis, Juglas ezers, Upes gals, Jugla (Berģupe) un pilsētas robeža.\n\nBerģu apkaimes kopējā platība ir 5,706 km², kas ir nedaudz vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 12 345 metri. Noteiktās Berģu apkaimes robežas Rīgas pilsētas teritorijā ir skaidri identificējamas, tomēr kontekstā ar apkaimes austrumu daļai pieguļošo Berģuciema daļu Ropažu novada Garkalnes pagastu šīs apkaimes robeža vērtējama kā nosacīta, jo morfoloģiski un funkcionāli šī telpa ir vienota — atšķirība rodas tikai dēļ administratīvās pārraudzības. Pēc plānojuma struktūras ir izdalāmas divas Berģu apkaimes daļas — Berģi jeb Baložkalns apkaimes ziemeļu daļā un Berģuciems jeb Juglasparks apkaimes centrālajā un dienvidu daļā (Garkalnes pagasta Berģi telpiski un funkcionāli ir pieskaitāmi šai daļai). Attiecīgi Berģu apkaimē var runāt par diviem nelieliem lokālajiem centriem — ziemeļu daļā pie Brīvības gatves un dienvidu daļā ap Berģu ielu.\n", "id": "lvs_Latn_100082"}
{"text": "Brasa\n\nBrasa ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā. Brasas apkaime atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ZA daļā. Tā robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm. Brasas apkaimes robežas ir Brīvības iela, Tallinas iela, Miera iela, Alojas iela, Tomsona iela, Ēveles iela, Vesetas iela, Zirņu iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Duntes iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš līdz Brīvības ielai.\n\nBrasas apkaimes kopējā platība ir 1,741 km², kas ir apmēram par 2/3 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 5 408 metri. Noteiktās Brasas apkaimes robežas ir uzskatāmas par racionālām, pamatojoties uz to skaidro nolasāmību dabā. Vienīgais izņēmums ir apkaimes R robeža, kura pašreizējā projektā nav skaidri nolasāma pa ielu trasēm. Domājams, ka tā nākotnē turpinās veidoties par telpiski vienotu un funkcionāli saistītu Rīgas pilsētas teritoriju jeb apkaimi, kurai lokālais centrs atradīsies kvartālā starp Krišjāņa Valdemāra, Zirņu, Hospitāļu un Upes ielām. Taču apkaimes centrā atrodošos kapu teritoriju dēļ arī perspektīvā saglabāsies zināma nošķirtība starp apkaimes Z daļu un pie Brīvības ielas novietoto apkaimes D daļu.\n", "id": "lvs_Latn_100083"}
{"text": "Brekši (Rīga)\n\nBrekši ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā. Brekšu apkaime atrodas Rīgas austrumu daļas perifērijā, Juglas ezera dienvidu krastā. Tā robežojas ar Juglas un Berģu (savienojums tikai pa ūdeni pāri Juglas upei) apkaimēm, kā arī ar dienvidu daļai pieguļošo Ropažu novada Stopiņu pagastu un A daļai pieguļošo Garkalnes pagastu. Brekšu apkaimes robežas ir Upes gals, Juglas upe, pilsētas robeža, Biķernieku iela, Dīvajas iela, Piķurga, Brekšu kakts.\n", "id": "lvs_Latn_100084"}
{"text": "Mazais lācis\n\nMazais lācis (Ursus minimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga. Mazais lācis dzīvoja pliocēnā pirms 5 — 6 miljoniem gadu Francijas un Ungārijas dienvidos.\n", "id": "lvs_Latn_100085"}
{"text": "Suži (Rīga)\n\nSuži ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā. Sužu apkaime atrodas Rīgas pilsētas ZA daļā Ķīšezera DA piekrastē. Pa sauszemi tā robežojas ar Jaunciema un Bukultu apkaimēm, kā arī ar Ropažu novada Garkalnes pagastu, bet pa ūdeni tai ir robežas arī ar Juglas un Čiekurkalna apkaimēm. Sužu apkaimes robežas ir Ķīšezers, Pils kakts, Klipiņdūcka, līnija caur Jaunciema dabas liegumu, pilsētas robeža, līnija no pilsētas robežas līdz Ķīšezeram. Sužu ciematā 2022. gadā bija 359 iedzīvotāji, bet visā apkaimē 2021. gadā — 450.\n", "id": "lvs_Latn_100086"}
{"text": "Avoti (Rīgas apkaime)\n\nAvoti (arī Avotu iela) ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Avotu apkaime atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka DA daļā. Tā robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm. Avotu apkaimes robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela.\n\nAvotu apkaimes kopējā platība ir 1,815 km², kas ir apmēram par 2/3 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 5 974 metri. Lielā mērā šīs apkaimes lokālais centrs ir Ziedoņdārzs, taču no saimnieciskā viedokļa ne mazāka nozīme ir visai apkaimes ZR daļas teritorijai starp Aleksandra Čaka un Avotu ielām.\n", "id": "lvs_Latn_100087"}
{"text": "Dārziņi\n\nDārziņi ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Dārziņu apkaime atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu perifērijā starp Ogres virziena dzelzceļu un Daugavu. No Rīgas pilsētas apkaimēm tā robežojas tikai ar Rumbulu, jo apkaimes ZA daļā tā robežojas ar Ropažu novada Stopiņu pagastu, bet DA, D un R daļā — ar Salaspils novadu. Dārziņu apkaimes robežas ir Latgales iela, līnija no Latgales ielas līdz Daugavai, Daugava, pilsētas robeža.\n\nDārziņu apkaimes kopējā platība ir 4,348 km², kas ir apmēram par 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 827 metri. Noteiktās apkaimes robežas dabā ir salīdzinoši viegli identificējamas, jo tās pārsvarā iet pa Latgales ielu un Rīgas HES dambja ZR daļu. Dārziņi ir specifiska rakstura Rīgas apkaime, jo apkaimes vide nav daudzfunkcionāla (pārsvarā savrupmājas un ģimenes dārziņi) un tā atrodas izteiktā Rīgas pilsētas perifērijā. Perspektīvā Dārziņiem ir lielas iespējas attīstīt savas apkaimes identitāti, veidojot to par kvalitatīvas dzīves telpu Rīgas pilsētā, tai skaitā dažādojot teritorijas un būvju izmantošanu, un tādējādi palielinot apkaimes patstāvīgumu. Ņemot vērā šīs apkaimes konfigurāciju un ielu tīklu, potenciālo lokālo centru visracionālāk būtu attīstīt Taisnās ielas tuvumā pie krustojumiem ar Sakņu vai Jāņogu ielām.\n\nDārziņi Rīgas administratīvajā teritorijā tika iekļauti 1968. gada 27. jūnijā. Dārziņu apkaime ir tālākā no Rīgas apkaimēm Rietumu—Austrumu virzienā. Plānots, ka Dārziņus ar Ķengaragu savienos veloceliņš Centrs—Dārziņi, kas pagaidām izbūvēts tikai daļēji.\n", "id": "lvs_Latn_100088"}
{"text": "Rumbula\n\nRumbula ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Rumbulas apkaime atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp dzelzceļa līniju Rīga—Daugavpils un Daugavu. Tā robežojas ar Ķengaraga, Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Ropažu novada Stopiņu pagastu apkaimes austrumu daļā. Daugavas pretējā pusē iepretim Rumbulas apkaimes ziemeļrietumu daļai atrodas Ķekavas novada Ķekavas pagasts, bet iepretim centrālajai un dienvidrietumu daļai — Salaspils novads. Rumbulas apkaimes robežas ir līnija no Maskavas ielas līdz Daugavai, Daugavas labais krasts ar veloceliņu Centrs—Dārziņi, paralēla iela Kvadrāta ielai, Maskavas iela, Višķu iela, dzelzceļš, pilsētas robeža līdz Maskavas ielai.\n\nRumbulas apkaimes kopējā platība ir ap 7 km², kas ir apmēram 2/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 800 metri. Noteiktās apkaimes robežas dabā ir salīdzinoši viegli identificējamas, bet pašreiz ir grūti runāt par Rumbulu kā pilnvērtīgu apkaimi, jo tās teritorijas izmantošana ir salīdzinoši haotiska un pārsvarā vērsta uz citu apkaimju un ārpilsētas teritoriju apkalpošanu. Šāda situācija izveidojusies vēsturisku apstākļu rezultātā, kad lielā daļā apkaimes atradās Rumbulas lidosta, teritorijā praktiski nav dzīvojamās apbūves un ir neapmierinošs inženierkomunikāciju nodrošinājums. Pašreiz Rumbulu var raksturot kā Rīgas dienvidaustrumu perifērijas apkaimi, kuru galvenokārt izmanto ar automašīnu tirdzniecību un autoremontu saistīti uzņēmumi, kā arī ģimenes dārziņu apsaimniekotāji. Kā nosacīts apkaimes lokālais centrs pašreiz ir uzskatāms tirdzniecības un pakalpojumu objektu sakopojums ap Maskavas un Višķu ielu krustojumu, bet saskaņā ar 2006. gada Rīgas teritorijas plānu perspektīvā Rumbulas apkaimes lokālajam centram vajadzētu attīstīties šīs apkaimes ziemeļrietumu daļā, nedaudz tuvāk Daugavai. Arī citās Rumbulas apkaimes daļās 2006. gada Rīgas teritorijas plānā paredz būtiskas izmaiņas, perspektīvā veidojot to par pilnvērtīgu daudzfunkcionālu pilsētas apkaimi, kur jo īpaši daļā palielinātos dzīvojamās funkcijas īpatsvars (galvenokārt apkaimes rietumu un dienvidrietumu daļā pie Daugavas).\n", "id": "lvs_Latn_100089"}
{"text": "Šķirotava (Rīga)\n\nŠķirotava ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Šķirotavas apkaime atrodas Rīgas pilsētas DA daļā starp Ogres virziena dzelzceļu un pilsētas robežu. Tā robežojas ar Dārzciema, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Ropažu novada Stopiņu pagastu. Šķirotavas apkaimes robežas ir pilsētas robeža, Lubānas iela, Slāvu iela, dzelzceļš (Salaspils iela un Lokomotīves iela).\n", "id": "lvs_Latn_100090"}
{"text": "Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)\n\n1218. gada letu karagājiens uz Krievzemi notika tūlīt pēc krievu karagājiena uz Imeru un Idumeju 1218. gada beigās. Karagājienu iemesls bija atriebība par krievu karagājienā izdarītajiem postījumiem un cilvēku nogalināšanu Vidzemē. Leti izpostīja krievu zemi, izlaupīja ciemus, nogalināja un sagūstīja cilvēkus un \"neatstāja nepadarītu nevienu ļaunumu, uz ko bija spējīgi.\" .\n\n1219. gada letu karagājiens uz Krievzemi notika 1219. gada vasarā kā iepriekšējo karagājienu turpinājums. Tajā piedalījās leti no Kokneses un no Zobenbrāļu ordenim pakļautās Tālavas daļas. Tā paša gada rudenī Pleskavas krievi ieradās atbildes karagājienā ordeņa Tālavas vasaļu zemēs.\n", "id": "lvs_Latn_100091"}
{"text": "Grifins\n\nBleiks Grifins (Blake Griffin), ASV basketbolists (1989); Maikls Grifins (Michael Griffin), ASV inženieris, NASA administrators (1949); Volters Bērlijs Grifins (Walter Burley Griffin), ASV arhiteks (1876—1937);\n\ntēls animētajā komēdijseriālā \"Mana trakā ģimene\": Braiens Grifins; Kriss Grifins; Luisa Grifina; Mega Grifina; Pīters Grifins; Stīvijs Grifins.\n", "id": "lvs_Latn_100092"}
{"text": "Smārde\n\nSmārde ir ciems Tukuma novada Smārdes pagastā un pagasta administratīvais centrs.\n\nPirmo reizi vēstures avotos apdzīvota vieta Smārde tika pieminēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. gadā, kā viena no apdzīvotām vietām Tukuma novadā. Vēsturiski ciems attīstījies ap Smārdes muižu (Gut Schmarden), bet vēlāk - ap Smārdes dzelzceļa staciju, kas atrodas dzelzceļa līnijā Rīga—Tukums.\n\nCiems ir izvietojies abās pusēs dzelzceļa līnijai. Ziemeļu puse lielākoties apbūvēta ar privātmājām. Šeit atrodas Smārdes pamatskolas vecā ēka, kas atklāta 1924. gadā.\n\nŠobrīd tur atrodas dzīvokļi. Netālu no stacijas atrodas Kārļa Zāles veidotais piemineklis Brāļu kapos, kuros guldītas 38 Pirmajā pasaules karā kritušo mirstīgās atliekas. Piemineklis tika atklāts 1936. gada 21. jūnijā.\n\nKara laikā netālu no Smārdes atradās frontes līnija, kur neilgu laiku atradās arī latviešu strēlnieki. Dienvidu pusē no dzelzceļa līnijas ceļa apbūvē arī dominē privātmājas, tomēr ir arī 4 padomju laikos celtas vairākstāvu daudzdzīvokļu mājas. Šeit atrodas arī jaunā Smārdes pamatskolas ēka, kura savas durvis skolēniem pirmo reizi vēra 1975. gadā.\n\nBlakus skolai atrodas stadions. Netālu no skolas atrodas bērnudārzs. Nedaudz nostāk no ciema uz dienvidu pusi atrodas Engures novada dome, kur savulaik atradās Smārdes pagasta padome. Šajā ēkā atrodas arī pasta nodaļa, ģimenes ārsta prakse un bibliotēka. Ciemā darbojas divi veikali.\n", "id": "lvs_Latn_100093"}
{"text": "Smārde (nozīmju atdalīšana)\n\nSmārde var būt: Smārde — ciems Tukuma novadā Smārdes pagasta centrs. Smārde — pietura dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II. Smārde — Iecavas kreisā krasta pieteka.\n", "id": "lvs_Latn_100094"}
{"text": "\"Aukstais\" karagājiens uz Rēveli (1219)\n\n1219. gada \"aukstais\" karagājiens uz Rēveli notika 1219. gada februāra beigās pēc Rīgas krustnešu aicinājuma, lai izpostītu vēl nekristīto Rēveles novadu Ziemeļigaunijā un neļautu tās iedzīvotājiem sabiedroties ar Pleskavas krieviem. Karagājienā piedalījās viņu sabiedrotie līvi un leti un Zobenbrāļu ordenis, ko vadīja tā mestrs Folkvīns. Karagājiens virzījās uz ziemeļiem caur Sontaganas zemi, kur tika paņemti ceļveži. Karaspēku sadalīja līvu, vāciešu un letu vienībās un trīs dienās tika nopostīta Rēveles zeme .\n", "id": "lvs_Latn_100095"}
{"text": "Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)\n\n1219. gada dāņu karaļa karagājiens uz Rēveli notika 1219. gada jūnijā un bija otrais Dānijas karaļa Valdemāra II mēģinājums pēc 1215. gada Sāmsalas kaujas aktīvāk iesaistīties Livonijas krusta karos. Kopā ar karali Ziemeļigaunijā ieradās arī viņa vasaļa Rīgenes vendu ķēniņa brālis, vēlākais ķēniņš Viclavs I (vācu: Wizlaw I) un četri bīskapi Lundas arhibīskapa Andreasa vadībā. Tagadējā Tallinas Domkalnā (Toompea) krusta karotāji vecās igauņu pils vietā sāka celt jaunu pili, kas vēlāk tika dēvēta par \"dāņu pili\".\n\nPēc rēveliešu vecāko apdāvināšanas un kristīšanas izcēlās militārs konflikts, kurā igauņi pārskatīšanās dēļ nogalināja Igaunijas bīskapu Teoderihu un piespieda dāņu karaspēku atkāpties no pilskalna. Tomēr Viclava karavīri spēja panākt lūzumu kaujas gaitā un krustneši guva uzvaru. Kaujā krita vairāk nekā 1000 igauņu karavīru. Jaunajā cietoksnī tika atstāts dāņu garnizons un bīskapi, kas ķērās pie Rēveles novada kristīšanas . Lundas arhibīskaps nogalinātā Igaunijas bīskapa vietā iecēla savu kapelānu Vescelīnu, kas kļuva par pirmo dāņiem padoto Tallinas bīskapu.\n", "id": "lvs_Latn_100096"}
{"text": "Oksitāņu valoda\n\nOksitāņu valoda (occitan) ir romāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Francijas dienvidos, Akvitānijas, Dienvidu-Pireneju, Langdokas-Rusijonas, Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionos, kā arī nelielā skaitā Itālijā, Spānijā (Aranas ielejā) un Monako. Tai vistuvākā radniecīgā valoda ir katalāņu valodai. Oksitāņu valodu prot no 1 līdz 3,7 miljoniem cilvēku.\n\nTradicionāli oksitāņu valoda ir pazīstama arī ar lingvonīmu provansiešu valoda (provençal), taču pašlaik ar to parasti apzīmē Provansā lietoto oksitāņu valodas dialektu.\n\n1860. gadā, pirms Francijā tika ieviesta obligāta pamatizglītība franču valodā, oksitāņu valodu lietoja vairāk nekā 39% Francijas iedzīvotāju. 20. gadsimta 20. gados šis īpatsvars saruka līdz 26—36%, bet 1993. gadā — līdz 7%.\n", "id": "lvs_Latn_100097"}
{"text": "Etrusku lācis\n\nEtrusku lācis (Ursus etruscus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga. Etrusku lācis dzīvoja pirms 2,5—1,5 miljoniem gadu Itālijas, Spānijas, Francijas un Ķīnas teritorijās.\n", "id": "lvs_Latn_100098"}
{"text": "Fukss\n\nEmīls Fukss — vācu mācītājs; Judīte Fuksa — vācu šahiste; Klauss Fukss — britu fiziķis un kodolspiegs; Kristians Fukss (Christian Fuchs; dzimis 1986) — Austrijas futbolists; Vivjens Fukss — britu ģeologs un polārpētnieks.\n", "id": "lvs_Latn_100099"}
{"text": "Savina lācis\n\nSavina lācis (Ursus savini) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga. Savina lācis dzīvoja pleistocēnā pirms miljons gadiem Eiropas teritorijā. Savina lāča fosilijas ir atrastas dažādās vietās, piemēram, gan Anglijas austrumos, gan Austrijā.\n\nKādreiz pastāvēja uzskats, ka Savina lācis ir attīstījies no etrusku lāča (Ursus etruscus), tomēr 2001. gada atklājums Spānijā ir ieviesis korekcijas zināšanās par lāču attīstību. Spānijā tika atklātas Dolinas lāča (Ursus dolinensis) fosilijas. Izpētot fosilijas, zinātnieki secināja, ka Dolinas lācis ir bijis tiešs etrusku lāča pēctecis, toties priekštecis Savina lācim\n\nSavina lācis bija daudz lielāks par etrusku lāci, bet joprojām mazāks par seno alu lāci (Ursus deningeri). Savina lāčiem priekšdzerokļi ir izzuduši pavisam vai dažiem indivīdiem tie ir ļoti mazi. Savina lāča piere ir apaļāka, izteiksmīgāk velvēta, salīdzinot ar etrusku lāci. Ir dažādas versijas par to, kurām lāču sugām Savina lācis ir bijis priekštecis; viena no versijām apgalvo, ka Savina lācis sadalījās divās lielās grupās - Eiropas grupā un Āzijas grupā, attiecīgi no Eiropas Savina lāčiem attīstījās senais alu lācis (Ursus deningeri), bet no Āzijas Savina lāčiem attīstījās brūnais lācis (Ursus arctos); otra versija izvirza hipotēzi, ka Savina lācis ir bijis priekštecis tikai senajam alu lācim, bet brūnā lāča priekštecis ir bijis etrusku lācis.\n", "id": "lvs_Latn_100100"}
{"text": "Pulvertornis\n\nPulvertornis bija šaujampulvera un munīcijas noliktava, ko šādiem mērķiem izmantoja līdz pat 20. gadsimtam. Tā kā pulvera uzglabāšanai vajadzēja īpašus apstākļus un drošību, tad to izvietoja īpaši būvētos vai pielāgotos torņos. Pulveri glabāja arī pagrabos un citās ēkās. Pulvertornis pilsētā bija paaugstinātas bīstamības objekts. Nīderlandes pilsētā Delftā pulvertornī notika eksplozija, kas sagrāva lielu daļu pilsētas, un daudzi iedzīvotāji gāja bojā.\n", "id": "lvs_Latn_100101"}
{"text": "Ailuropoda baconi\n\nAiluropoda baconi ir lāču dzimtas (Ursidae) pandu ģints (Ailuropoda) izmirusi, aizvēsturiska suga, kas dzīvoja pleistocēnā pirms miljons gadiem. Ailuropoda baconi bija lielāka nekā mūsdienu lielā panda (Ailuropoda melanoleuca). Šobrīd zinātnieki uzskata, ka lielā panda ir attīstījusies, sakot ar pigmejpandu (Ailuropoda microta), tad izveidojās Ailuropoda wulingshanensis, tad Ailuropoda baconi, un tai sekoja lielā panda (Ailuropoda melanoleuca).\n", "id": "lvs_Latn_100102"}
{"text": "Honolulu\n\nHonolulu () ir Havaju štata administratīvais centrs. Honolulu atrodas Oahu salas dienvidu pusē. Honolulu ir arī vienlaicīgi Honolulu apgabala centrs un nozīmīgākā osta Havajās. No havajiešu valodas \"Honolulu\" nozīmē \"aizsargātais līcis\" jeb \"pajumtes vieta\".\n", "id": "lvs_Latn_100103"}
{"text": "Kviešu ģints\n\nKvieši (Triticum) ir graudzāļu dzimtas ģints, kas ir plaši kultivēta labība visā pasaulē. Tie ir vieni no visvairāk audzētajiem kultūraugiem; vairāk tiek audzētas tikai cukurniedres, kukurūza un rīsi. Kvieši ir plaša patēriņa pārtikas produkts. No tiem izgatavo miltus, no kuriem savukārt cep maizes produktus: cepumus, kūkas, brokastu pārslas, makaronus un tā tālāk. No kviešiem fermentācijas procesā iegūst arī alu, degvīnu un pat biodegvielu. Kviešus var izmantot arī kā lopbarību, bet no kviešu salmiem veido ēku jumtus.\n", "id": "lvs_Latn_100104"}
{"text": "Mežotnes aplenkumi (1219—1220)\n\n1219. gada Mežotnes aplenkums notika pēc Tērvetes zemgaļu vecākā Viestarda ierosinājuma, lai piespiestu Mežotnes zemgaļus atteikties no katoļu ticības un izdzītu vācu garnizonu no Mežotnes pils, kas bija iecerēta kā Zemgales kristīšanas centrs un Zemgales bīskapijas galvaspilsēta. Pils aplenkums bija nesekmīgs, taču tad zemgaļi uzbruka krustnešu kuģim, kas pa Lielupi devās augšup uz Mežotni. Tika sagūstīti un nogalināti ap 30 vāciešu, ieskaitot cisterciešu ordeņa priesteri Zēgehardu, kas bija devies kristīšanas misijā uz Zemgali. Krustneši pēc šī zaudējuma atkāpās no Mežotnes pils.\n\n1220. gada Mežotnes aplenkums notika pēc bīskapa Alberta iniciatīvas, lai atriebtos Mežotnes zemgaļiem, kas bija atteikušies no kristīgās ticības. Karagājienā piedalījās ap 4000 krustnešu un zobenbrāļu bīskapa Alberta vadībā un ap 4000 viņu līvu un letu vasaļu karavīru. Pils ielenkšanā tika pirmo reizi izmantota tiem laikiem moderna kara tehnika, taču aplenkums ilga daudzas dienas. Visbeidzot zemgaļi bija gatavi padoties, taču krustneši nogalināja vairāk nekā 100 no padevušamies zemgaļiem, tādēļ pils aizstāvji atsāka kauju, līdz bīskaps Alberts pats piedāvāja izlīgumu. Tērvetes valdnieka Viestarda karaspēks atradās tuvumā, bet kaujā neiesaistījās.\n", "id": "lvs_Latn_100105"}
{"text": "Enhet\n\nEnhet ir metalcore grupa no Cēsīm, kas dibināta 2002. gadā. Grupas sākotnējais nosaukums bija Keep it clear un tā spēlēja hardcore stilā. Pirmo reizi plašākai publikai grupa uzstājās . 2003. gadā sastāva maiņas dēļ grupa mainīja nosaukumu uz Enhet un jaunajā sastāvā sāka spēlēt metalcore stilā. Patlaban grupas sastāvā ietilpst pieci cilvēki, no kuriem trīs ir brāļi. Grupa ir nospēlējusi ap 250 koncertu un uzstājusies deviņās valstīs. Tā tiek dēvēta par vienu no vecākajām un zināmākajām Baltijas metalcore grupām. 2009. gada rudenī Enhet devās savā pirmajā Eiropas koncerttūrē, apmeklējot astoņas valstis.\n\n2008. gada nogalē Enhet klajā laida savu debijas albumu \"Check the Foundation\", ko prezentēja Latvijas koncertu tūrē.\n\nGrupas Enhet dalībnieki iepriekš ir piedalījušies projektos More Than Talking (Marts) un Brute Chant (Aleksandrs).\n", "id": "lvs_Latn_100106"}
{"text": "Veidne:Sporta rekordu saīsinājumi\n\nAR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords\n", "id": "lvs_Latn_100107"}
{"text": "Krusttēvs (filma)\n\n\"Krusttēvs\" () ir 1972. gada ASV krimināldrāma. Režisors Frānsiss Fords Kopola. Tā paša nosaukuma Mario Pjuzo romāna ekranizējums, izdots 1969. gadā. Moto: \"Īsts spēks nevar būt dots, tas var būt ņemts...\"\n\nŠī kriminālā sāga, kas stāsta par Ņujorkas sicīliešu mafijas Korleone ģimeni, laika posmā no 1945. līdz 1955. gadam.\n\nFilma saņēmusi trīs Amerikas Kinoakadēmijas balvas: \"Labāka filma\", \"Labākais adaptētais scenārijs\", \"Labākais aktieris galvenajā lomā\" (Marlons Brando) — un vēl 19 dažādas balvas un 17 nominācijas. Tā arī ieņem otro vietu labāko filmu sarakstā visā amerikāņu kinematogrāfa vēsturē - \"100 gadi... 100 filmas (desmit gadu jubilejas redakcija)\" (), kuru katru gadu veido Amerikāņu kinomākslas institūts, piekāpjoties tikai filmai Pilsonis Keins.\n\nFilmēšana norisinājās četrus mēnešus 1971. gada vidū. Pirmizrāde bija . Ar nelielu budžetu 6 miljonu dolāru apmērā, filma ienākumi ir vairāk nekā 250 miljoni.\n", "id": "lvs_Latn_100108"}
{"text": "Dolinas lācis\n\nDolinas lācis (Ursus dolinensis) ir izmirusi lāču dzimtas (Ursidae) aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.\n\n2001. gadā Trinčera Dolinā Spānijā atklāja līdz šim nezināma lāča fosilijas. Izpētot kaulus, zinātnieki secināja, ka nezināmais lācis ir dzīvojis pleistocēnā pirms 900 000—780 000 gadiem, tas ir līdzīgs gan etrusku lācim (Ursus etruscus), gan brūnajam lācim (Ursos arctos). Bet tas ir līdzīgs arī alu lācim (Ursus spelaeus). Izstudējot fosiliju raksturu un salīdzinot ar pārējiem aizvēsturiskajiem lāču kauliem, kļuva skaidrs, ka Dolinas lācis ir priekštecis Savina lācim (Ursus savini), un tas ir attīstījies no etrusku lāča (Ursus etruscus).\n", "id": "lvs_Latn_100109"}
{"text": "Dienvidamerikas īssejas lāči\n\nDienvidamerikas īssejas lāči () ir lāču dzimtas (Ursidae) izmirusi, aizvēsturiska skrienošo lāču (Tremarctinae) ģints. Tie ir tuvi radinieki īssejas lāčiem (Arctodus) no Ziemeļamerikas. Zinātnieki ir definējuši, ka Ziemeļamerikas īssejas lāčus jeb īssejas lāči (Arctodus) un Dienvidamerikas īssejas lāči (Arctotherium) kopā veido īssejas lāču cilti. Līdz šim Arctotherium fosilijas ir atrastas tikai Dienvidamerikā. Senākie kauli, kas atrasti Argentīnā, ir no pleistocēna, un tie ir apmēram miljons gadus veci. Dienvidamerikas ziemeļu reģionu (Venecuēlas) lāču fosilijas ir jaunākas, tikai no vēlā pleistocēna. Ir pamats domāt, ka Dienvidamerikas centrālās daļas īssejas lāči bija senāki, un no šī reģiona tie izplatījās pa visu Dienvidameriku. Ir zināms, ka visi zvēri, arī plēsēji Dienvidamerikā ienāca no Ziemeļamerikas, tādēļ ir pamats domāt, ka īssejas lāču priekštecis Dienvidamerikā ir ienācis daudz senāk, nekā ir datētas vecākās Dienvidamerikas īssejas lāču fosilijas.\n", "id": "lvs_Latn_100110"}
{"text": "Suņlāču dzimta\n\nSuņlāči () ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).\n\nSuņlāči dzīvoja miocēnā pirms 22 miljoniem gadu. To senākās fosilijas ir atrastas Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Jaunākās fosilijas no vēlā pliocēna, apmēram 2 miljonus gadu vecas, ir atrastas Eirāzijā un Āfrikā. suņlāču fosilijas ir atrastas arī Centrālamerikā.\n", "id": "lvs_Latn_100111"}
{"text": "Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)\n\n1219. gada karagājieni uz Jervu un Viruzemi notika 1219. gada rudenī Cēsu Zobenbrāļu ordeņa mestra Rūdolfa vadībā. Tajā bez krustnešiem piedalījās arī viņu sabiedrotie līvu, letu un sakaliešu karavīri. Karagājiena mērķis bija izpostīt Jervas zemi atriebībai par jerviešu palīdzību rēveliešiem kaujā pie Lindanises. Karagājiens šķērsoja nesen kristīto Sakalas zemi, kuras vecākie kļuva par ceļvežiem. Krustneši postīja Jervas zemi līdz tās vecākie apsolīja pieņemt Romas katoļu ticību un apsolīja palīdzību jaunā karagājienā pret Viruzemi.\n\nTūlīt pēc tam krustneši kopā ar letiem, līviem, sakaliešiem, ugauņiem un jerviešiem devās jaunā karagājienā uz Viruzemi, kurā cīnījās piecas dienās, izpostīja piecus tās novadus un nogalināja daudzus tūkstošus tās iedzīvotāju. Pēc tam Viru vecākie apsolīja pieņemt kristīgo ticību un devās ar dāvanām krustnešiem līdzi uz Rīgu, kur tika iesvētīti.\n", "id": "lvs_Latn_100112"}
{"text": "Elisone Fēliksa\n\nElisone Fēliksa (; dzimusi Losandželosā, Kalifornijas štatā, ASV) ir amerikāņu vieglatlēte, sprintere. Viņa ir astoņkārtēja pasaules čempione un četrkārtēja olimpiskā čempione dažādās sprinta individuālajās un stafešu distancēs. Pasaules rekorda līdzautore ASV komandas sastāvā 4x100 metru stafetē.\n\n2004. gada Atēnu un 2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs E. Fēliksa izcīnīja sudraba medaļas 200 m distancē, piekāpjoties vienīgi Veronikai Kempbelai. Toties Olimpisko zeltu Pekinas Olimpiskajās spēlēs E. Fēliksa ieguva ASV komandas sastāvā uzvarot 4x400 metru stafetē. 2012. gada Londonas Olimpiskajās spēlēs viņa uzvarēja gan 200 m individuālajā distancē, gan 4x100 m stafetē, kur kļuva arī par pasaules rekorda līdzautori ASV komandas sastāvā, bet vieglatlētikas sacensību pēdējā dienā arī 4x400 m stafetē.\n\nE. Fēliksai ir arī astoņas zelta medaļas pasaules čempionātos 200 m, 4x100 m un 4x400 m distancēs. Ar Pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs kopā izcīnītajām 16 medaļām E. Fēliksa ir viena no medaļām bagātākajām sportistēm vieglatlētikas vēsturē.\n", "id": "lvs_Latn_100113"}
{"text": "Barbora Špotākova\n\nBarbora Špotākova (; dzimusi ) ir čehu bijusī vieglatlēte, startēja šķēpa mešanas sacensībās.\n\nPiedalījusies piecās olimpiskajās spēlēs (, , , , ). 2008. un 2012. gadā izcīnījusi zelta medaļu, 2016. gadā — bronzas medaļu. Viņa ir trīskārtēja pasaules čempione (2007, 2011, 2017), kā arī 2014. gada Eiropas čempione un vairākkārtēja Eiropas čempionātu medaļniece. Piecas reizes ieguvusi Dimanta līgas sezonas trofeju. Ar rezultātu 72,28 metri, kas sasniegts 2008. gadā Štutgartē, viņa ir pašreizējā pasaules rekordiste šķēpa mešanā.\n\nKarjeras sākumā Špotākova piedalījās septiņcīņas sacensībās. 2000. gada Pasaules čempionātā junioriem viņa pat izcīnīja 4. vietu. B. Špotākova ir divas reizes atzīta par Čehijas gada sportisti (vienota balva vīriešiem un sievietēm) — 2008. un 2012. gadā.\n\npaziņoja par profesionālā sporta karjeras beigām.\n", "id": "lvs_Latn_100114"}
{"text": "Urdu\n\nUrdu (, urdū, ), vietēji pazīstams kā Lāškārrī (لشکری), ir indoirāņu saimes indoāriešu atzara valoda. Būtībā tā ir hindustāņu valodas literārā valoda, kas tiek izmantota musulmaņu pasaulē. Otra hindustāņu literārā valoda ir hindi, kas fonētiski un gramatiski ir tāda pati, bet to izmanto hinduisti. Urdu ir viena no divām Pakistānas valsts valodām, kā arī viena no 22 klasificētajām Indijas valodām un oficiālā valoda četros Indijas štatos: Utarpradēšā, Bihārā, Āndhra Pradēšā un Džammu un Kašmīrā. Urdu vārdu krājums ir attīstījies sanskrita, persiešu, arābu, kurdu un tjurku valodu ietekmē. Mūsdienās urdu valodas vārdu krājumu stipri ietekmē pendžābu un angļu valoda.\n", "id": "lvs_Latn_100115"}
{"text": "Anarhisms\n\nAnarhisms (, anarkhiā — \"bez valdnieka\") ir politiska filozofija vai ideoloģija, kas ietver teoriju, ka sabiedrībai būtu jāorganizējas pašai, bez hierarhiskām organizācijām, bet ar demokrātisku pārvaldes sistēmu. Daļa anarhistu uzskata, ka valstij nav vajadzīga valdība, ka tā ir kaitīga un/vai pat nevēlama. Anarhistu atbalstīto sistēmu sauc par anarhiju. Tomēr anarhisti nav vienisprātis par to, kas tad īsti ir anarhisms.\n", "id": "lvs_Latn_100116"}
{"text": "Aparteīds\n\nAparteīds (; apart — 'atsevišķi'; -heid — '-ība') bija no 1948. līdz 1994. gadam Nacionālās Partijas valdības īstenota likumīga rasu segregācijas sistēma Dienvidāfrikā. Patiesībā rasu segregācija sākās jau koloniālajos laikos, kad Dienvidāfriku kontrolēja nīderlandieši. Šajā sistēmā Dienvidāfrikas cilvēki tika dalīti pēc to rasēm un katra rase dzīvoja savstarpēji atsevišķi. Tika izšķirti baltādainie, melnādainie cilvēki un tā sauktie \"krāsainie cilvēki\". 1959. gadā tika izdalīta vēl ceturtā grupa — aziāti, no kuriem vairums bija indieši. Melnādainajiem un krāsainajiem cilvēkiem bija liegts atrasties daudzās vietās, kur uzturējās baltādainie. Rasu segregācija tika nostiprināta ar likumu. 1990. gadā Dienvidāfrikas prezidents Frederiks Vilems de Klerks uzsāka sarunas par aparteīda izbeigšanu. 1993. gadā de Klerks un Nelsons Mandela saņēma Nobela miera prēmiju par miermīlīgu aparteīda izbeigšanu. 1994. gadā aparteīds beidzās un Nelsons Mandela kļuva par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas prezidentu.\n\nViena no galvenajām grupām, kas bija vērsta pret aparteīdu, bija melnādaino organizācija Āfrikas Nacionālais kongress (ANC). Tās līderi bija Alberts Lutuli, Valters Sisulu, Olivers Tambo un Nelsons Mandela. 1940. un 1950. gados Āfrikas Nacionālais kongress rīkoja nevardarbīgas demonstrācijas, streikus un boikotus. 1960. gadā, kad tika nogalināti 69 pret aparteīda demonstranti, Āfrikas Nacionālais kongress atteicās no savas nevardarbīgās politikas.\n\n1973. gada 30. novembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma \"Starptautisko konvenciju par aparteīda noziegumu novēršanu un sodu par tiem\", kas stājās spēkā 1976. gada 18. jūlijā. Tajā ir teikts, ka \"aparteīds ir noziegums pret cilvēci un ka necilvēcīgie akti, kas ir aparteīda un tam līdzīgās rasu segregācijas un diskriminācijas politikas un prakses sekas [..], ir noziedzīgs nodarījums, kas pārkāpj starptautisko tiesību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķus un principus un rada nopietnus draudus starptautiskajam mieram un drošībai\".\n\nArī Dienvidrodēzijā (mūsdienu Zimbabvē) no 1965. līdz 1980. gadam tika ieviests aparteīds. Mūsdienās termins 'aparteīds' dažreiz tiek izmantots, lai apzīmētu līdzīgu sistēmu arī citās valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_100117"}
{"text": "Primožs Kozmuss\n\nPrimožs Kozmuss (; dzimis 1979. gada 30. septembrī) ir slovēņu vieglatlēts, vesera metējs. Viņš ir bijušais Pasaules un Olimpiskais čempions vesera mešanā, sacensībās uzvarot attiecīgi 2009. un 2008. gadā.\n\n2007. gada Pasaules čempionātā P. Kozmuss izcīnīja sudraba medaļu. 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs viņš kļuva vien par trešo slovēni, kurš izcīnījis Olimpisko zelta medaļu. Slovēnijā viņš tika atzīts par gada sportistu gan 2007., gan 2008. gadā.\n\n2009. gada septembrī P. Kozmuss laboja savu personisko rekordu, paceldams nacionālo rekordu līdz 82,58 m. Nedaudz vairāk kā pēc mēneša viņš negaidīti paziņoja par sportista karjeras beigām. 2010. gadā P. Kozmuss atgriezās profesionālajā sportā un 2011. gada Pasaules čempionātā Tegu izcīnīja bronzas medaļu. viņš izcīnīja sudraba medaļu.\n\nArī P. Kozmusa vecākā māsa Simona Kozmusa ir vesera metēja un Slovēnijas rekordiste šajā vieglatlētikas disciplīnā.\n", "id": "lvs_Latn_100118"}
{"text": "Asterikss\n\nAsterikss ir izdomāts galls, tēls Eiropas komiksu, animācijas filmu un mākslas filmu sērijā \"Asterikss un Obelikss\" (). Asterikss un viņa labākais draugs Obelikss, dzerot druīda Panoramiksa brīnumdziru, cīnās pret Cēzara vadīto romiešu karaspēku, kas uzbrucis Gallijā. Varoņi bieži ceļo uz dažādām valstīm un reģioniem: Eiropas (Britānija, Spānija, Itālija), un citiem (Ēģipte, Amerika, Indija).\n\n33 komiksu grāmatas pārtulkotas vairāk nekā 100 valodās un dialektos. Asteriksa tēls ir populārs lielākajā daļā Eiropas valstu, kā arī Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Indijā, Indonēzijā, Singapūrā, Kenijā, Dienvidāfrikas Republikā, Brazīlijā, Argentīnā, Urugvajā un Kolumbijā. Asteriksa popularitātes noslēpums ir tas, ka viņa tēls atbilst dažādu vecumu auditorijai un dažādām tautībām: vizuālie gegi uzjautrina bērnus, vecākiem paredzēti joki, kas balstīti uz vārdu spēlēm (piemēram, ar galveno varoņu vārdiem) un parodējot mūsdienas.\n\nAsterikss ir ar nodomu izkropļots vārds \"asterisks\". Pirmais komikss par Asteriksu, kuru radīja franču mākslinieks Albērs Uderzo un rakstnieks Renē Gosīni, parādījās žurnālā Pilote 1959. gadā. Šajā komiksā bija arī Asteriksa draugs Obelikss un suns Idefikss. 1961. gadā izdeva pirmo komiksu grāmata par Asteriksu — \"Asterikss no Gallijas\".\n\nKomiksa autori nosaukumu izdomāja speciāli, lai tas sāktos ar burtu \"A\", lai tas vienmēr atrastos pirmajās komiksu katalogu rindās.\n\nFrancijā izveidots izklaides parks, kas nosaukts Asteriksa vārdā. Atrakcijas saistītas ar galla piedzīvojumiem.\n", "id": "lvs_Latn_100119"}
{"text": "Laidzes pagasts\n\nLaidzes pagasts ir viena no Talsu novada teritoriālajām vienībām. Robežojas ar Talsu pilsētu, Valdgales, Vandzenes, Laucienas, Lībagu un Valdemārpils pagastiem.\n", "id": "lvs_Latn_100120"}
{"text": "Elza Radziņa\n\nElza Radziņa (īstajā vārdā Elza Šalkone-Radziņa, dzimusi Harkivā, mirusi Rīgā) bija latviešu aktrise, viena no 20. gadsimta vispopulārākajām latviešu teātra un kino aktrisēm, kas savu raksturlomu dēļ tika dēvēta par \"skatuves karalieni\".\n", "id": "lvs_Latn_100121"}
{"text": "Attēls:Lilita Berzina.jpg\n\nLilita Bērziņa filmā \"Limuzīns Jāņu nakts krāsā\". Ņemts no - Attēlotais cilvēks miris 1983. gadā, brīvs attēls nav pieejams, attēla zemas izšķirtspējas kopijas izmantošana nenodara zaudējumus autortiesību turētājam.\n", "id": "lvs_Latn_100122"}
{"text": "Lilita Bērziņa\n\nLilita Bērziņa (īstajā vārdā Lilija Priede-Bērziņa dzimusi Rīgā, mirusi Rīgā) bija latviešu aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_100123"}
{"text": "Dubaijas emirāts\n\nDubaijas emirāts (, Imaara Dubayy) ir viens no Apvienoto Arābu Emirātu septiņiem emirātiem, kas atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā. To ziemeļos apskalo Persijas līcis. Emirāts robežojas ar Abū Dabī emirātu ziemeļos un austrumos, kā arī ar Šārdžas emirātu austrumos.\n\nEmirāta administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Dubaija, kas ir Apvienoto Arābu Emirātu lielākā pilsēta. Emirāta kopējā platība ir 4 114 km², pēc 2013. gada datiem emirātā dzīvo 2 106 177 iedzīvotāji. Dubaijas emirāts ir otrs lielākais emirāts pēc platības AAE pēc Abū Dabī emirāta.\n\nDubaijas emirāts juridiskās, politiskās, militārās un ekonomiskās funkcijas dala ar citiem emirātiem, kuriem arī ir federāla struktūra. Tomēr katra emirāta jurisdikcija pēc tās funkcijām var mazliet atšķirties, piemēram, civillikuma aizsardzība, nodrošināšana un uzturēšana ar lokālajiem līdzekļiem. Dubaija un Abū Dabī ir vienīgie emirāti, kuri var izmantot veto tiesības likumdošanas procesā valsts nozīmes kritiskajos jautājumos.\n\nDubaijā valdošā dinastija kopš 1833. gada ir Al Maktūmi. Dubaijas pašreizējais valdnieks Muhameds bin Rašīds Al Maktūms ir arī AAE premjerministrs un viceprezidents.\n", "id": "lvs_Latn_100124"}
{"text": "Kategorija:Igaunijas vēsturiskās zemes\n\nIgaunijas vēsturiskās zemes pieminētas vairākās viduslaiku hronikās, tomēr vislabāko to aprakstu sniedz Indriķa hronika.\n\nZemes Zemes\n", "id": "lvs_Latn_100125"}
{"text": "Cēsu komturi un fogti\n\nCēsu komturi (, ) un Cēsu fogti (, ) bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - \"komandieris\") no 1207. līdz 1562. gadam.\n\nCēsu pils periodiski bija arī Livonijas ordeņa mestru rezidence (1297-1349, 1429-1434, 1470-1471), bet 1481. gadā uz Cēsu pili no Rīgas ordeņa pils pārveda Livonijas arhīvu, zelta, sudraba, dārglietu un citu bagātību krājumus un Cēsis kļuva par pastāvīgo Livonijas ordeņa galvaspilsētu līdz pat ordeņa sekularizācijai 1561. gadā. Šajā laikā Cēsu pils pārvaldnieki jeb \"mājas komturi\" atbildēja vienīgi par pils uzturēšanu.\n\nCēsu komturejā ietilpa Āraišu, Burtnieku, Cēsu, Lugažu, Trikātas un Valmieras draudzes novadi.\n", "id": "lvs_Latn_100126"}
{"text": "Ozolkalni (Rīga)\n\nOzolkalni ir Rīgas pilsētas daļa Sužu apkaimē, kas atrodas Ķīšezera ziemeļu krastā pie Buldurpungas līča un no dienvidiem, austrumiem un rietumiem ir Jaunciema dabas lieguma ietverta. Ziemeļos Ozolkalnus ierobežo Jaunciema gatve, 400 metrus uz ziemeļiem no tās ir Rīgas robeža ar Garkalnes pagastu. Aiz nelieliem sekliem līčiem uz dienvidrietumiem atrodas Liepusalas pussala ar Bulduru pilskalnu, uz austrumiem — ģeogrāfiski ar purvainu ieleju atdalītās Klipiņas. Ozolkalni sastāv no vienstāva un divstāvu apbūves, izvietojušies uz neliela kāpu pacēluma pie lēzenā un bieži pārpurvotā, reizēm applūstošā Ķīšezera krasta. Ķīšezera plūdmaiņas atkarībā no vēja virziena var pārsniegt 3 metrus.\n\nPa Jaunciema gatvi gar Ozolkalniem kursē pilsētas 29. autobuss, šī iela ir arī transporta saikne ar kaimiņu apkaimēm.\n", "id": "lvs_Latn_100127"}
{"text": "Dundagas pagasts\n\nDundagas pagasts () ir viens no Talsu novada pagastiem un ir lielākais pagasts valstī. Robežojas ar sava novada Kolkas, Rojas, Īves, Lubes un Valdgales pagastiem un Ventspils novada Ances un Puzes pagastu. Pagasta, kā arī novada centrs ir Dundaga.\n", "id": "lvs_Latn_100128"}
{"text": "Vikberts no Zēstes\n\nVikberts no Zēstes () bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa Cēsu pils pārvaldnieks (1207-1209), kur viņu norīkoja mestrs Venno. Vikberts cēlies no Zēstes novada Vestfālenes zemē, ap 50 km uz austrumiem no Dortmundes. Kad Venno atcēla viņu no amata, Vikberts pārgāja bīskapa Alberta pusē. Viņa pēctecis Cēsu Bertolds viņu notvēra, ieslodzīja cietumā un pārveda uz ordeņa Rīgas pili. Pēc solījuma pakļauties viņš atkal tika uzņemts ordeņa brāļu saimē, tomēr Vikberts atriebjoties ar kaujas cirvi noslepkavoja mestru Venno un viņa kapelānu Johannesu. Par to viņš tika sodīts ar nāvi uz rata.\n", "id": "lvs_Latn_100129"}
{"text": "Rūdolfs no Kaseles\n\nRūdolfs no Kaseles () bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa bruņniekiem, kas cēlies no Kaseles, Hesenes zemes ziemeļos. Cēsu komturs (1217-1234). Ar savu rīcību 1220., 1229., 1234. un 1238. — 1240. gados parādījās kā viena no nozīmīgākajām ordeņa personībām .\n", "id": "lvs_Latn_100130"}
{"text": "Minor Threat\n\nMinor Threat ir no 1980. līdz 1983. gadam pastāvējusi amerikāņu smagā pankroka grupa. Neskatoties uz grupas īso mūžu, tā ietekmējusi gan smagā pankroka mūzikas, gan neatkarīgās mūzikas attīstību kopumā.\n", "id": "lvs_Latn_100131"}
{"text": "Kuldīgas komturi\n\nKomturs bija pārvaldnieks svarīgākajās ordeņa pilīs un tām pakļautajās komturejās. 16. gadsimtā Latvijas teritorijā Livonijas ordenim bija deviņi komturu sēdekļi: Rīgā, Daugavgrīvā, Ventspilī, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Cēsīs, Alūksnē un Daugavpilī. No Livonijas komturejām vissvarīgākās bija Kuldīga un Alūksne, jo komturi tajās bija Livonijas ordeņa mestra padomes locekļi. Kā valdības loceklis Kuldīgas komturs piedalījās mestru vēlēšanās un arī pats varēja tikt ievēlēts par mestru. Viņš bija galvenā tiesas persona apgabalā, un viņam bija arī tiesības piespriest nāvessodu.\n\nKuldīgas komturejā ietilpa Aizputes, Alsungas, Durbes, Kuldīgas un Saldus draudzes novadi. Komturejas aizsardzībai pret Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka uzbrukumiem 14. gadsimta beigās uzcēla Skrundas pili un Saldus pili.\n", "id": "lvs_Latn_100132"}
{"text": "Alūksnes komturi\n\nAlūksnes komtureja līdztekus Kuldīgai bija viena no vissvarīgākajām Livonijas komturejām, to komturi bija ordeņa mestra padomes locekļi. Kā valdības loceklis Alūksnes komturs piedalījās mestru vēlēšanās un arī pats varēja tikt ievēlēts par mestru. Viņš bija galvenā tiesas persona apgabalā, un viņam bija arī tiesības piespriest nāvessodu.\n\nAlūksnes komturejā ietilpa Alūksnes un Gaujienas draudzes novadi.\n", "id": "lvs_Latn_100133"}
{"text": "Mūsdienu apokalipse\n\nKarmīns Kopola Frānsiss Fords Kopola |operators= Vitorio Storaro |montāža= Ričards Markss Žeralds B. Grīnbergs Līza Fruhtmena |izdošanas laiks= |ilgums= Standarta versija: 153 minūtes Redux versija: 202 minūtes Pagarinātā neoficiālā versija: 289 minūtes |valoda= angļu |budžets= |imdb=0078788 }} Mūsdienu apokalipse () ir 1979. gada ASV episka psiholoģiska kara drāma, kuras režisors, producents un viens no scenārija autoriem ir Frānsiss Fords Kopola. Filmā galvenās lomas attēlo Mārtins Šīns, Marlons Brando, Roberts Djuvals, Deniss Hopers, Harisons Fords, Lorenss Fišbērns un Frederiks Forests. Filmas scenāriju sarakstīja Kopola kopā ar Džonu Miliusu un tā ir daļēji balstīta uz Džozefa Konrada 1899. gada romāna \"Tumsas sirds\" (Heart of Darkness). Filmas darbība no 19. gadsimta Kongo ir pārcelta uz Vjetnamas kara laiku. Filma stāsta par pulkvedi Viljardu, kurš tiek nosūtīts uz Kambodžas džungļiem, lai nonāvētu pulkvedi Kurcu, kurš ir iecēlis sevi dieva kārtā starp kādas vietējas cilts pārstāvjiem.\n\n\"Mūsdienu apokalipse\" saņēma Zelta palmas zaru Kannu kinofestivālā, kur tā tika izrādīta nepabeigta. Filmas pirmizrāde kinoteātros notika un to izdeva United Artists. Filma nopelnīja vairāk nekā 100 miljonu ASV dolārus. Sākotnējās atsauksmes bija dalītas, lai gan tika slavēts operators Vitorio Storaro.\n\nMūsdienās \"Mūsdienu apokalipse\" tiek uzskatīta par vienu no visu laiku ietekmīgākajām filmām. To nominēja astoņām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, tai skaitā kategorijās \"Labākā filma\", \"Labākais režisors\" un \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\" (Djuvals). Tā saņēma balvas kategorijās \"Labākais operatora darbs\" un \"Labākā skaņa\". 2000. gadā filma iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā \"kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma\".\n", "id": "lvs_Latn_100134"}
{"text": "Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)\n\nZviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220) notika 1220. gada vasarā jaunā zviedru ķēniņa Jūhana Sverkersona vadībā. Tajā piedalījās arī 1195. gada krusta karagājiena vadītāja Birgera Brūsas jaunākais brālis Austrumgotlandes jarls Kārlis, jarla Kārļa brāļadēls, karaļa kanclers un Linšēpingas bīskaps Kārlis un citi zviedru bīskapi. Karagājiena mērķis bija kristīt Rietumigaunijas novadus un iegūt virskundzību pār tām par spīti Livonijas bīskapa Alberta centieniem pakļaut šīs zemes sava brāļa Hermaņa vadītajai Igaunijas bīskapijai. Viņš apmetās Lihulas pilskalnā un pārraudzīja Ridalas novada kristīšanu, baznīcu celšanu un vadīja sarunas ar Rēveles dāņiem un Rīgas vāciešiem.\n\nPēc zviedru karaļa aizbraukšanas 1220. gada 8. augusta rītā Lihulas pilskalnam uzbruka sāmsaliešu karaspēks, kas aplenca un nodedzināja pili, nonāvējot ap 500 zviedru, ieskaitot jarlu Kārli un Linšēpingas bīskapu Kārli.\n", "id": "lvs_Latn_100135"}
{"text": "Tallinas aplenkums (1221)\n\n1221. gada Tallinas aplenkums bija sāmsaliešu un citu Ziemeļigaunijas cilšu mēģinājums padzīt dāņu krustnešus no Tallinas, tāpat kā viņiem tas bija izdevies ar zviedriem kaujā pie Lihulas iepriekšējā gadā. Uzbrukums sākās 1221. gada 11. aprīlī un turpinājās divas nedēļas. Pēc dāņu papildspēku ierašanās sāmsalieši atkāpās no pilskalna .\n", "id": "lvs_Latn_100136"}
{"text": "2010. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona\n\nLatvijas futbola Virslīgas 2010. gada sezona bija 36. Virslīgas sezona un 5. kā LMT Virslīgas sezona. Tā sākās , bet noslēdzās . Tajā piedalījās 10 komandas, kuras aizvadīja trīs riņķu turnīru, katra aizvadot 27 spēles. Sezonas izskaņā pēc piecu gadu pārtraukuma čempiona titulu izcīnīja Skonto FC, kuri par 6 punktiem apsteidza FK Ventspils.\n", "id": "lvs_Latn_100137"}
{"text": "Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196)\n\n1195. gada zviedru karagājiens uz Viruzemi notika 1195. (vai 1196.) gadā zviedru jarla Birgera Brūsas (Brosa) vadībā. Tajā piedalījās arī Livonijas bīskapa Meinharda uzticamais sabiedrotais, vēlākais Igaunijas bīskaps Teoderihs no Turaidas un krustneši no Vācijas un Gotlandes. No izklāsta noprotams, ka zviedru jau bija sākuši karagājienus pret kuršiem, kas aprobežojās ar meslu savākšanu.\n\nSākumā krusta karagājiens bija iecerēts uz Kursu, taču, vētras aizdzīti, krusta karotāji piestāja Viruzemē, Ziemeļigaunijā, un trīs dienas postīja to. Saņēmis prasītos meslus, zviedru jarls no Viruzemes aizbrauca .\n", "id": "lvs_Latn_100138"}
{"text": "Valmieras maratons\n\nValmieras maratons ir ikgadējs maratons, kas notiek Valmierā, Latvijā. Tas pirmoreiz tika rīkots 1983. gadā. Kopš 2011. gada Valmieras maratons ir viens no skriešanas seriāla «Skrien Latvija» posmiem. Sacīkstēs tiek organizēts arī pusmaratons (21,0975 km), kā arī citi skrējieni (2015. gadā — 12,4 km un 6,2 km distancē).\n", "id": "lvs_Latn_100139"}
{"text": "Lamanša tunelis\n\nLamanša tunelis (, ) jeb Eirotunelis ir 50,5 km garš dzelzceļa tunelis zem Lamanša jūras šauruma. Tas savieno Folkstonu Apvienotajā Karalistē ar Kokelu Francijā. Tā zemākais punkts ir 75 m zem jūras līmeņa. Lamanša tunelim ir garākais zemūdens posms no visiem tuneļiem pasaulē, lai gan Seikana tuneļa kopgarums ir lielāks (53,85 km) un tas ir dziļāks (240 m).\n", "id": "lvs_Latn_100140"}
{"text": "Pretorija\n\nPretorija (Pretoria) ir viena no trim Dienvidāfrikas Republikas galvaspilsētām. Tā ir izpildvaras (administratīvā) un de facto nacionālā galvaspilsēta. Atlikušās divas galvaspilsētas ir Keiptauna, kura ir likumdošanas, un Blumfonteina, kura ir juridiskā galvaspilsēta.\n\nPretorija atrodas Hautenas provinces ziemeļu daļā Chvanes distriktā.\n", "id": "lvs_Latn_100141"}
{"text": "Birgers Brūsa\n\nBirgers Brūsa (senskandināvu Birgir Brósa jeb \"smaidošais\") bija Zviedrijas jarls 1174.-1202. gadā, atbildīgs par jūras karagājieniem. Karojis ar kuršiem un igauņiem. Savas dzīves laikā jarls Birgers spēja nodrošināt mieru Zviedrijā laikā, kad Dānijā un Norvēģijā plosījās pilsoņu kari starp troņa pretendentiem. Jarls zviedru galmā bija augstākais amats pēc karaļa. Jarla svarīgākais pienākums bija sauszemes un jūras karaspēka organizēšana un vadīšana, it īpaši laikā, kad notika karagājieni pret Baltijas jūras austrumu krastā dzīvojošajiem \"pagāniem\".\n", "id": "lvs_Latn_100142"}
{"text": "Jūhans I Sverkersons\n\nJūhans I Sverkersons jeb Jūhans I (1201–1222) kopš 1216. gada līdz savai pāragrajai nāvei 1222. gadā bija Zviedrijas ķēniņš. Viņš bija Sverkera II Karlsona un Ingegardes Birgersdoteres dēls, jarla Birgera Brūsas mazdēls.\n", "id": "lvs_Latn_100143"}
{"text": "Sirdspuksti Baltijai\n\nSirdspuksti Baltijai bija diennakts skrējiens pa vēsturisko Baltijas ceļa maršrutu, kas, atzīmējot Baltijas ceļa divdesmito gadskārtu, 2009. gada 22. augustā un 23. augustā notika visās trijās Baltijas valstīs un tajā piedalījās aptuveni 60 000 cilvēku. Kopumā skrējiens pa Baltijas valstīm notika 31 stundu. Skrējiena kopējais garums bija 678 kilometri, no tiem 263 Latvijā, 213 Igaunijā un 202 Lietuvā. Baltijas vienotības skrējienā no Lietuvas piedalījās aptuveni 5000 skrējēju, no Igaunijas 7000, bet no Latvijas aptuveni 50 000 skrējēju.\n\nDalību skrējienā līdz tā noslēgumam kopumā bija reģistrējušies 17 489 dalībnieki. No tiem 909 bija no Lietuvas, 1120 no Igaunijas un 15 460 no Latvijas.\n", "id": "lvs_Latn_100144"}
{"text": "Allāhs\n\nAllāhs (, Allāh, ) ir standarta arābu vārds Dieva apzīmēšanai. Rietumu pasaulē šo terminu vairāk saista ar musulmaņiem un viņu Dievu, bet arābvalodīgie šādi sauc ne tikai islāmā, bet arī kristietībā, jūdaismā un citās reliģijās esošo Dievu. Arābu pasaulē izplatīts cilvēku vārds ir Abdulla (, Abdullah), kas burtiskā tulkojumā nozīmē 'Allāha kalps' vai 'Allāha vergs'.\n", "id": "lvs_Latn_100145"}
{"text": "Konstantīns I\n\nCēzars Flāvijs Valērijs Konstantīns Augusts, pazīstams arī kā Konstantīns I, Konstantīns Lielais vai Svētais Konstantīns (dzimis , miris ), bija Romas imperators no 306. gada līdz nāvei 337. gadā. Pirmos gadus Konstantīns valdīja kopā ar Galēriju, Licīniju un Maksimīnu, bet no 324. gada viņš valdīja vienatnē. Konstantīns I vislabāk ir zināms, kā pirmais kristiešu Romas imperators. Konstantīns I atcēla sava priekšgājēja Diokletiāna izsludināto kristiešu vajāšanu un 313. gadā izdeva Milānas ediktu, kurā visā impērijas teritorijā tika pasludināta reliģiskā iecietība. Pēc kariem ar saviem līdzvaldniekiem 330. gadā Konstantīns pārcēla impērijas galvaspilsētu no Romas uz jaunuzcelto, savā vārdā nosaukto pilsētu — Konstantinopoli.\n", "id": "lvs_Latn_100146"}
{"text": "Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)\n\n1221. gada krievu un lietuviešu karagājiens uz Cēsīm, Turaidu un Imeru notika 1221. gada vasarā pēc tam, kad Pleskavas krievi nolēma uzteikt 1217. gadā Otepē noslēgto miera līgumu un ar 12 000 karavīriem, kurus vadīja Novgorodas kņazs, iebruka letu zemē un aplenca Cēsis. Neraugoties uz lietuvju papildspēku ierašanos, Cēsu pili viņi nespēja ieņemt un pāri Gaujai iebruka Turaidas līvu zemē, kuru pamatīgi nopostīja. Zobenbrāļu ordenis ar mestru priekšgalā ieradās Gaujas pretējā krastā un neļāva krieviem un lietuviešiem šķērsot upi. Krievi nopostīja Idumejas un Imeras novadus un devās tālāk postīt Ugaunijas zemi. Lietuvieši arī devās krieviem līdzi un cauri letu zemei no Pleskavas atgriezās tikai pēc mēneša, kad lietuviešu karaspēka vienību 600 vīru sastāvā sagaidīja 15 Kokneses vācieši un 75 leti un kaujā spēja tos uzvarēt.\n", "id": "lvs_Latn_100147"}
{"text": "Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)\n\n1222. gada karagājieni uz Novgorodu un Ingriju notika 1221./1222. gada ziemā kā krustnešu atriebības karagājieni par krievu un lietuviešu iebrukumu Līvzemē iepriekšējā gada vasarā un rudenī. Sākotnēji vācu, līvu un letu karaspēks tika savākts pret dāņiem, bet pēc konflikta noregulēšanas tas kopā ar sakaliešiem un ugauņiem iebruka Novgorodas zemē un izlaupīja to. Pēc tam leti, sakalieši un ugauņi atkārtoti iebruka Krievzemē. Ziemā sakalieši un ugauņi iebruka Ingrijas zemē, kas bija pakļauta Novgorodai. .\n", "id": "lvs_Latn_100148"}
{"text": "Attēls:Harijs Liepins.jpg\n\nHarijs Liepiņš (fotogrāfs nezināms). Ņemts no - Attēlotais cilvēks miris 1998. gadā, brīvs attēls nav pieejams, attēla zemas izšķirtspējas kopijas izmantošana nenodara zaudējumus autoram.\n", "id": "lvs_Latn_100149"}
{"text": "Ēriks Bardons\n\nĒriks Viktors Bardons (Eric Victor Burdon; dzimis ) ir angļu dziedātājs, komponists un producents, visplašāk pazīstams kā grupas The Animals vokālists.\n", "id": "lvs_Latn_100150"}
{"text": "Vītauts Ķernaģis\n\nVītauts Ķernaģis (, dzimis 1951. gada 19. maijā, miris 2008. gada 15. martā) bija lietuviešu mūzikas, dziedamās dzejas izpildītājs un autors, dažādu izklaides sarīkojumu režisors, televīzijas pārraižu vadītājs. Dziedamās dzejas aizsācējs Lietuvā. Vairāku gadu desmitu garumā bijis populārāko Lietuvas izpildītāju vidū, ar savu mūziku izaudzinājis veselu klausītāju paaudzi. Padomju gados piederējis arī pie lietuviešu hipiju sabiedrības.\n\n1978. gadā ierakstīja Lietuvā pirmo dziedamās dzejas skaņuplati \"Vytautas Kernagis\".\n", "id": "lvs_Latn_100151"}
{"text": "Ķīna (reģions)\n\nĶīna ir viena no vecākajām pasaules civilizācijām, kā arī vecākā joprojām eksistējošā civilizācija. Arheoloģiskās liecības liecina, ka šī civilizācija ir aizsākusies vismaz pirms 5000 gadiem. Tai arīdzan ir vecākā rakstības sistēma, kā arī tiek uzskatīts, ka Ķīna ir vieta, kur radušies daudzi nozīmīgi izgudrojumi. Vēsturiski ķīniešu kultūra kā vienots veselums ir izplatījusies visā Austrumāzijā, piemēram, kaimiņvalstis, kā Japāna, Koreja, Vjetnama ir ietekmējušās gan no ķīniešu reliģijām, gan rakstību sistēmām.\n", "id": "lvs_Latn_100152"}
{"text": "Ķīna (nozīmju atdalīšana)\n\nĶīna (reģions) Ķīnas Tautas Republika Ķīnas Republika, pazīstama arī kā Taivāna Senā Ķīna\n", "id": "lvs_Latn_100153"}
{"text": "Kārina Pētersone\n\nKārina Pētersone (dzimusi , Rīgā) ir latviešu Latvijas pasniedzēja, tulkotāja un politiķe, bijusī kultūras ministre un īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās, kā arī 7. Saeimas un 9. Saeimas deputāte, vadījusi Latvijas institūtu, bijusi Saeimas ģenerālsekretāre, Rīgas Latviešu biedrības domes locekle, A. Čaka biedrības un O. Vācieša biedrības biedre.\n", "id": "lvs_Latn_100154"}
{"text": "Lusaka\n\nLusaka ir Zambijas galvaspilsēta, kā arī valsts lielākā pilsēta. Divas nozīmīgākās valodas Lusakā ir angļu un čičevas valoda. Pilsēta atrodas valsts dienvidu daļā 1300 metrus virs jūras līmeņa. 2010. gada pilsētā dzīvoja aptuveni 1,71 miljons iedzīvotāju. Lusaka ir valsts tirdzniecības centrs, kā arī valdības mājvieta. No Lusakas uz visām četrām debespusēm aizvijas nozīmīgas automaģistrāles.\n", "id": "lvs_Latn_100155"}
{"text": "Pētersone\n\nAudra Pētersone (1971) — lietuviešu izcelsmes Latvijas aktrise; Kārina Pētersone (1954) — latviešu politiķe un sabiedriskā darbiniece.\n", "id": "lvs_Latn_100156"}
{"text": "Inčukalna pagasts\n\nInčukalna pagasts ir viena no Siguldas novadu administratīvi teritoriālajām vienībām, Gaujas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Krimuldas un Allažu pagastiem, Saulkrastu novadu Sējas pagastu, kā arī Ropažu novada Vangažu pilsētu un Ropažu un Garkalnes pagastiem. Pagasta centrs ir Inčukalnā.\n", "id": "lvs_Latn_100157"}
{"text": "Oxford United FC\n\nOxford United Football Club ir Anglijas zemāko līgu futbola klubs. Klubs tika dibināts 1893. gadā. Savas mājas spēlēs tas aizvada Kasamas stadionā.\n\n2006.—2007. gada sezonā klubā 4 spēles aizvadīja Latvijas izlases futbolists Kristaps Grebis.\n", "id": "lvs_Latn_100158"}
{"text": "Als Pačīno\n\nAlfredo Džeimss \"Als\" Pačīno (; dzimis ) ir itāļu izcelsmes amerikāņu kino un teātra aktieris, kā arī režisors.\n\nAls Pačīno slavu ieguva ar Maikla Korleones lomu filmā \"Krusttēvs\" un tās turpinājumos, kā arī ar lomām filmās \"Karstākais dienas laiks\", \"Seja ar rētu\", \"Karlito ceļš\" un \"Sievietes smarža\". 1992. gadā Als Pačīno ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākais aktieris filmā \"Sievietes smarža\". Pirms tam viņš jau septiņas reizes bija nominēts šai balvai. Devīto reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvai tika nominēts par otrā plāna lomu filmā \"Īrs\".\n", "id": "lvs_Latn_100159"}
{"text": "Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)\n\nDāņu 1222. gada karagājiens uz Sāmsalu notika 1222. gada vasarā un to vadīja Dānijas karalis Valdemārs II. Dāņi no jauna sāka celt jau iepriekšējā karagājiena laikā nopostīto pili un piespieda sāmsaliešus pamest tās apkārtni. Jaunajā pilī pie Dānijas karaļa no viņam piešķirtās Līvzemes ieradās bīskaps Alberts, Zobenbrāļu ordenis sava mestra Folkvīna vadībā un vārdā nenosaukti līvu vecākie. Sarunu gaitā viņi panāca to, ka karalis bīskapam Albertam atdeva Līvzemi, turpretī Sakalas un Ugaunijas zemē viņš karaļa tiesības piešķīra Zobenbrāļu ordeņa brāļiem, bet garīgās tiesības Rīgas bīskapam.\n\nPēc Dānijas karaļa un Livonijas delegācijas aizbraukšanas sāmsalieši kopā ar ridaliešiem aplenca dāņu mūra pili un piecas dienas bombardēja ar 17 akmeņu metamajām mašīnām paterellām. Pils aizstāvji beidzot padevās un atgriezās pie dāņiem Rēvelē. Sāmsalieši paturēja septiņus dāņus un Rīgas bīskapa brāli Teoderihu par ķīlniekiem miera apstiprināšanai. Visā Igaunijā sākās sacelšanās pret krustnešiem.\n", "id": "lvs_Latn_100160"}
{"text": "Valdemārs II Estridsens\n\nValdemārs II ( - \"Valdemārs uzvarētājs\", dzimis vai , miris ) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).\n", "id": "lvs_Latn_100161"}
{"text": "Jaunlutriņu pagasts\n\nJaunlutriņu pagasts ir Saldus novada teritoriāla vienība tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Gaiķu, Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastiem un Kuldīgas novada Vārmes pagastu. Pagasta centrs ir Jaunlutriņi. Pagastu administrē apvienotā Jaunlutriņu un Šķēdes pagastu pārvalde.\n", "id": "lvs_Latn_100162"}
{"text": "Tallinas aplenkums\n\nTallinas aplenkums (1221) - Livonijas krusta karu kauja 1221. gada aprīlī starp dāņu krustnešiem un sāmsaliešu karaspēku, kas aplenca Lindanises pilskalnu. Tallinas aplenkums (1223) - Livonijas krusta karu kauja 1223. gada sākumā starp vācu un dāņu krustnešiem un igauņu karaspēku, kas aplenca Tallinu.\n", "id": "lvs_Latn_100163"}
{"text": "Kristers Fuglesangs\n\nArne Kristers Fuglesangs (Arne Christer Fuglesang; dzimis ) ir Zviedrijas fiziķis, Eiropas Kosmosa aģentūras kosmonauts.\n\nFuglesanga pirmais kosmiskais lidojums notika 2006. gada augustā misijā STS-116, esot misijas speciālistam. Veica trīs iziešanas kosmosā.\n\nOtrais lidojums notika 2009. gada augustā — septembrī misijā STS-128. Tās laikā viņš veica divas iziešanas kosmosā ar kopējo ilgumu 13 stundas 40 minūtes.\n", "id": "lvs_Latn_100164"}
{"text": "Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)\n\n1223. gada igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes sākās 1223. gada 29. janvārī kā reakcija uz sāmsaliešu sekmīgo karu ar dāņiem un dāņu pils ieņemšanu tā paša gada vasarā. Vīlandes pilī dzīvojošie sakalieši nogalināja pilī un baznīcā esošos Zobenbrāļu ordeņa brāļus, tirgotājus un priesterus, ieskaitot Vīlandes fogtu Maurīciju. Pēc tam nemiernieki devās uz Jervas zemi un nogalināja Jervas fogtu Hebi.\n\nUgauņi savukārt nogalināja Tērbatas fogtu Johanesu . Sacelšanās dalībnieki atteicās no kristīgās ticības un veica senus attīrīšanās rituālus. Viņi noslēdza mieru ar Novgorodas un Pleskavas krieviem un uzaicināja to garnizonus apmesties Sakalas un Ugaunijas pilīs.\n", "id": "lvs_Latn_100165"}
{"text": "Benedikts Spinoza\n\nSpinoza (, , ; — ) bija ebreju izcelsmes holandiešu filozofs. Lai gan viņš tika audzināts ortodoksāli ebreju ticības garā, 1656. gadā (24 gadu vecumā) viņš tika izraidīts no ebreju sabiedrības par brīvdomību. Šis notikums viņu pamudināja mainīt vārdu no ebrejiskā Baruha uz latīnisko Benediktu. Spinozu pēc tam nepieņēma neviena reliģiskā draudze, un viņš bija spiests pamest pilsētu. Spinozam nācās atteikties gan no mantojuma, gan no Heidelbergas Universitātes profesora vietas, gan arī no Londonas Zinātniskās biedrības biedra nosaukuma, sākot nodarboties ar optisko stikla slīpēšanu un pulēšanu, gūstot šajā nozarē ievērojumus panākumus. Savas dzīves laikā Spinoza publicēja tikai divus darbus Dekarta filozofijas pamati (1663) un Reliģiski politiskais traktāts (1670). 1677. gadā tika izdots Spinozas darbs Ētika, bet Īss traktāts par Dievu tika atrasts tikai 1852. gadā. Spinoza bija panteists, kas identificē dabu ar Dievu. Spinoza apšaubīja Svēto Rakstu vēsturi un uzskatīja, ka tie ierobežo domas brīvību. Viņš aizsāka t.s augstāko kritiku, kas īpaši uzplauka 19. un 20. gadsimtā.\n\nĢimenes apstākļu dēļ viņš bija apguvis spāņu un portugāļu, kā arī holandiešu un ebreju valodu, turklāt prata rakstīt latīniski. Spinoza bija kompetents ne tikai Bībeles studijās, viņš labi pārzināja arī matemātiku un tā saukto jauno zinātni, nopietni studējot Kopernika, Keplera, Galileja, Hobsa un Dekarta darbus.Patstāvīgi apguvis zināšanas par mikroskopiem un teleskopiem, viņš bija soli priekšā savam laikam, jo ļāva apzināties \" jaunās zinātnes\" sniegtās plašās tehnoloģiskās iespējas. Viņš pārņēma Dekarta uzskatu, ka vienīgais veids, kā celt stabilu zinātnisko zināšanu ēku, ir, balstoties uz neapstrīdamām premisām, veidot loģiskus secinājumus. Tomēr viņš apzinājās, ka Dekarta filozofija neatrisina problēmas. Ja visa realitāte sastāv no divām substancēm- materiālās un garīgās substances jeb saprāta, kā gan iespējams, ka prāts telpā pārvieto matēriju? Dekarta risinājums bija tik acīmredzami vājš, ka viņa sekotājs to neuzskatīja par apspriešanas vērtu. Spinoza bija patiesi tikumisks un dziļi reliģiozs cilvēks, tāpēc viņu mulsināja jaunās zinātnes izraisītās pretrunas. Ja visa realitāte ir deduktīvas sistēmas paraugs un visu tajā pastāvošo un notiekošo iespējams loģiski atvasināt no acīmredzami vienkāršām premisām, kāda vieta šajā sistēmā ir etniskajiem apvērsumiem un gribas brīvībai? Kā iespējama morālā izvēle, gribas brīvība vispār, ja viss ir zinātniski determinēts? Šie jautājumi nodarbināja vēl daudzu domātāju prātus laikā no 17. līdz 20. gadsimtam. Spinoza uzskatīja, ka Dievam ir jābūt visur un visā.\n", "id": "lvs_Latn_100166"}
{"text": "Holera\n\nHolera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae. Cilvēki ar to var inficēties, lietojot uzturā ūdeni vai pārtiku, kas satur šī tipa baktērijas. Inkubācijas periods ilgst līdz piecām dienām. Slimība sākas ar caureju, kas kļūst aizvien biežāka. Slimnieka organisms strauji zaudē lielu daudzumu šķidruma, sākas organisma atūdeņošanās. Šoka stāvoklis iestājas no 4 līdz 12 stundām pēc pirmo slimības pazīmju parādīšanās, bet nāve — no 18 stundām līdz pāris dienām, ja vien netiek veikta orālā rehidrācijas terapija.\n\nPēdējo divu gadsimtu laikā pasaulē notikušas septiņas holeras pandēmijas. Mūsdienās lielāko daļu holeras gadījumu ik gadus reģistrē Āfrikā, kur arī ir lielāka mirušo procentuālā attiecība nekā citās pasaules daļās.\n", "id": "lvs_Latn_100167"}
{"text": "Biseksualitāte\n\nBiseksualitāte ir seksuāla tieksme pret abu dzimumu pārstāvjiem (vīriešiem un sievietēm). Cilvēki, kuriem ir biseksuāla orientācija \"izjūt seksuālu un emocionālu valdzinājumu gan uz sava dzimuma pārstāvjiem, gan pretējā dzimuma pārstāvjiem\"; \"termins arī raksturo personīgās un sociālās identitātes individuālo apziņu, radušos no šiem valdzinājumiem, uzvedības tos izrādot un piederību citu cilvēku kopienai, kuri arī to izrāda.\" Tā ir viena no galvenajām cilvēka seksuālās orientācijas klasifikācijām līdzās heteroseksualitātei un homoseksualitātei. Personas, kuri neizjūt seksuālu tieksmi ne pret vienu no dzimumiem, sauc par aseksuāļiem.\n", "id": "lvs_Latn_100168"}
{"text": "Dienvidslāvijas Karaliste\n\nDienvidslāvijas Karaliste bija valsts, kas pastāvēja starpkaru periodā no 1918. līdz 1941. gadam Balkānu pussalas rietumu daļā (līdz 1929. gadam tās nosaukums bija Serbu, horvātu un slovēņu karaliste). Tā apvienoja bijušās Serbijas karalistes un Melnkalnes Karalistes, kā arī horvātu, slovēņu un bosniešu apdzīvotās Austroungārijas daļas.\n", "id": "lvs_Latn_100169"}
{"text": "Tallinas aplenkums (1223)\n\n1223. gada Tallinas aplenkums bija jau trešais (pēc 1219. un 1221. gada kaujām) sāmsaliešu un citu Ziemeļigaunijas cilšu mēģinājums padzīt dāņu krustnešus no Tallinas. Uzbrukums notika 1223. gada sākumā un turpinājās ilgāku laiku. Vācu un dāņu krustneši beidzot iznāca no aplenktā cietokšņa un piespieda igauņus atkāpties no Tallinas pilskalna.\n", "id": "lvs_Latn_100170"}
{"text": "FK Rostov\n\nFK Rostov () ir Krievijas futbola klubs, kura bāzes vieta ir Rostova pie Donas. Dibināts 1930. gadā, pašlaik spēlē Krievijas Premjerlīgā. Kopš 2018. gada mājas spēles aizvada Rostovas arēnā, kuras ietilpība ir 45 000 skatītāju vietu. Pirms tam spēlēja stadionā Olimp-2. 2014. gadā kļuva par Krievijas kausa ieguvējiem.\n", "id": "lvs_Latn_100171"}
{"text": "Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223)\n\n1223. gada letgaļu un zobenbrāļu karagājieni uz Ugauniju notika 1223. gada igauņu sacelšanās laikā. Tajā piedalījās letgaļu karaspēks Tālivalža dēla Ramekas un letu vecākā Varigerba vadībā. Pēc tam līdzīgu karagājienu uz Ugauniju veica arī Zobenbrāļu ordeņa karaspēks. Ugauņi atriebjoties iebruka Tālavā .\n\nNespēdami uzveikt igauņus, Zobenbrāļi lūdza bīskapa Alberta palīdzību, kurš to apsolīja ar noteikumu, ka ordenis samierināsies tikai ar trešdaļu no pakļautajām Igaunijas zemēm (t.i. vienīgi Sakalas zemi).\n", "id": "lvs_Latn_100172"}
{"text": "Bauskas pils\n\nBauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16. gadsimtā paplašināta Kurzemes un Zemgales hercoga galma vajadzībām. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils jaunākā daļa ir viens no izcilākajiem manierisma stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā, rekonstruēta 2008. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_100173"}
{"text": "Karagājiens uz Sakalu (1223)\n\n1223. gada karagājiens uz Sakalu notika igauņu sacelšanās laikā 1223. gada sākumā pēc bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa atkārtotas vienošanās par pakļauto Igaunijas zemju sadali. Tajā piedalījās bīskapam Albertam padotie krustneši, leti un līvi, kā arī Zobenbrāļu ordenis.\n\nKrusta karotāji aplenca Sakalas galveno Vīlandes pili, bet nespēja to ieņemt. Tad viņi izpostīja Sakalas zemi un devās uz pili, kas atradās pie Navesti upes un trīs dienas cīnījās kaujā pret sakaliešiem, citi devās tālāk un izpostīja arī Nurmegundes novadu.\n", "id": "lvs_Latn_100174"}
{"text": "Cēsu pils\n\nCēsu pils (, ) ir lielākā viduslaiku pils Latvijā. Zobenbrāļu ordenis pils celtniecību uzsāka pirms 1218. gada, taču spožākā uzplaukumu periodu tā piedzīvoja Vācu ordeņa valdīšanas laikā. Postošo Livonijas karu Cēsu pils sagaidīja kā varenākais cietoksnis Livonijā. 1577. gada septembrī apmēram 300 pilī patvērumu meklējušie ļaudis, nevēlēdamies krist Krievijas cara Jāņa Briesmīgā karaspēka gūstā, uzspridzinājās ar šaujampulveri. Pēc Lielā Ziemeļu kara Cēsu pili vairs neatjaunoja, vienīgi kādreizējo priekšpils vārtu ēku pārbūvēja par Cēsu pilsmuižas kungu māju jeb Cēsu Jauno pili. 19. gadsimta gaitā romantisma kustība modināja plašākas sabiedrības interesi par Cēsu pili kā senatnes pieminekli tādējādi aizsākot pils saglabāšanas un izpētes vēsturi. Šodien Cēsu pils ir ceļotāju iecienītākais apskates objekts Cēsīs un viens no izcilākajiem kultūras tūrisma galamērķiem Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_100175"}
{"text": "Krustpils pils\n\nKrustpils pils jeb Krusta pils (, ) ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī. Pils atradās stratēģiski svarīgā vietā pie Rīgas-Daugavpils-Polockas ceļa un pie Daugavas brasla, tāpēc tā bija biežs strīdu iemesls starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni. 16. gadsimtā pili ieguva Korfu dzimta un mantoja līdz pat 20. gadsimta sākumam. Pēc 1920. gada zemes reformas 1921. gadā pilī izvietojās Latvijas armijas Latgales artilērijas pulks. Kopš 1996. gada Krustpils pilī atrodas Jēkabpils Vēstures muzejs.\n\nKrustpils pili veido četrstūrains iekšējais pagalms, kuram trīs sānos atrodas divstāvu ēkas un vārtu tornis. Pagalmu noslēdz mūra sēta, kurā 19. gadsimtā izbūvēja lielus vārtus saimnieciskām vajadzībām.\n", "id": "lvs_Latn_100176"}
{"text": "Dundagas pils\n\nDundagas pils (, ) ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13. gadsimta beigās. Vēlāk pils piederēja Kurzemes bīskapijai (1434-1582) un Polijas karaļa vasaļiem (1585-1795) Piltenes apgabala sastāvā. 17. gadsimtā tā pārbūvēta par Dundagas muižas kungu māju, kas līdz 20. gadsimta sākumam piederēja Ostenzakeniem.\n\nValsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_100177"}
{"text": "Southampton FC\n\nSouthampton Football Club ir profesionāls Anglijas futbola klubs no Sauthemptonas Hempšīrā, kurš pašlaik spēlē Championship turnīrā. Klubs tika dibināts 1885. gadā. 2009. gada 8. jūlijā kluba vadību pārņēma biznesmenis Markuss Lībhers.\n\nKlubs vienreiz uzvarējis FA kausa izcīņā un tā augstākais sasniegums līgā ir otrā vieta augstākajā divīzijā 1983./1984. gada sezonā.\n\nLaika posmā no 1999. līdz 2006. gadam klubā spēlēja Latvijas futbola izlases uzbrucējs Marians Pahars, kurš vairākas sezonas līdz nopietna savainojuma gūšanai bija komandas līderis.\n", "id": "lvs_Latn_100178"}
{"text": "Jaunpils pils\n\nJaunpils pils () ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14. gadsimta otrajā pusē. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.\n\nSenākais Jaunpils zemgaļu pilskalns atrodas Bikstupes labajā krastā apmēram 1 km uz dienvidiem no Jaunpils centra.\n", "id": "lvs_Latn_100179"}
{"text": "Vandalisms\n\nVandalisms ir apzināta un bezjēdzīga kultūras un materiālu vērtību iznīcināšana vai bojāšana. Cilvēkus, kas veic šādas darbības, sauc par vandaļiem.\n\nPar vandalismu sauc arī datoru vīrusu apzinātu lietošanu datorprogrammu un to dokumentu bojāšanai un iznīcināšanai.\n", "id": "lvs_Latn_100180"}
{"text": "Rammstein\n\nRammstein ir viena no populārākajām vācu rokgrupām. Grupa ir izveidota 1994. gada janvārī un tiek pieskaitīta pie Neue Deutsche Härte skatuves līdzās tādām industriālā metāla grupām kā Oomph!, Eisbrecher un Die Krupps. Gandrīz visas Rammstein dziesmas tiek izpildītas vācu valodā. Grupa ir slavena arī ar saviem skatuves šoviem un provokatīvajiem dziesmu tekstiem.\n", "id": "lvs_Latn_100181"}
{"text": "Mahābhārata\n\n\"Mahābhārata\" (, Mahābhāratam, ) ir viens no diviem nozīmīgākajiem sanskrita eposiem Senajā Indijā; otrs ir \"Rāmājana\". Šis eposs ir daļa no hindu itihāsas (vēstures) un nozīmīga daļa no hindu mitoloģijas. Eposā izklāstīta ne tikai Indijas tautu ikdienas dzīve, ticējumi un paražas, bet arī estētiskie un ētiskie uzskati. \"Mahābhārata\" tiek uzskatīta par garāko eposu pasaulē. \"Mahābhārata\" sastāv no 18 grāmatām. Tās vārsmās ir aptuveni trīs miljoni vārdu.\n", "id": "lvs_Latn_100182"}
{"text": "Radziņa\n\nRadziņa var būt: Elza Radziņa (1917—2005) — latviešu aktrise; Radziņa Helmiņska (Radzyń Chełmiński) — pilsēta Polijā; Radziņa Podlaska (Radzyń Podlaski) — pilsēta Polijā; Radziņas apriņķis (Powiat radzyński) — apriņķis Polijā; Tirukšupes cits nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_100183"}
{"text": "2009.—2010. gada Latvijas Kauss futbolā\n\n72. Latvijas Kausa izcīņa futbolā sākās un noslēdzās ar finālspēli . Turnīrs, kā jau ierasts, risinājās divos etapos.\n\nPirmais etaps notiek 2009. gada rudenī, kurā piedalās Latvijas reģionu, Pirmās un Otrās līgu komandas (Pirmās līgas komandas iesaistās spēlē tikai no otrās kārtas).\n\nOtrais etaps jau risināsies 2010. gada pavasarī, kur spēlē iesaistīsies LMT Virslīgas klubi. Otrajā etaps sāksies no 1/8 fināla, kur pirmā etapa uzvarētāji savās mājās uzņems kādu no Virslīgas klubiem.\n\nLatvijas Kausa finālu ir paredzēts rīkot Rīgā, Skonto stadionā 2010. gada 8. maijā, bet fināla uzvarētājs iegūs tiesības startēt UEFA Eiropas Līgas 2010./2011. gada sezonas sacensībās.\n", "id": "lvs_Latn_100184"}
{"text": "Zeme (teritorija)\n\nZeme ir jēdziens ar plašu pielietojumu, kas bieži tiek izmantots kā valsts, pavalsts, teritorijas, novada vai apgabala, arī noteikta reģiona, apzīmējums. Parasti, bet ne vienmēr, ar šo jēdzienu izprot teritoriju, ko vieno kopīga pilnīgi vai daļēji suverēna pārvalde un pēc etniskām vai citām pazīmēm saistīti iedzīvotāji. Šādā nozīmē latviešu valodā vārds ticis lietots jau pirms rakstītu avotu parādīšanās. 13. gadsimta avotos par \"zemēm\" tiek sauktas gan etnisku vienību apdzīvotas teritorijas, gan to daļas. Latvijā diviem no četriem vēsturiskajiem novadiem nosaukumā ir vārds \"zeme\" — Kurzeme un Vidzeme.\n\nZeme var būt gan konkrētas tautas apdzīvota teritorija, gan arī valsts, kuru tā apdzīvo. Piemēram, vācieši paši sevi dēvē par deutsch, bet zemi par land, tādēļ valsti, kurā tie dzīvo, sauc par Deutschland (burtiski — Vāczeme).\n\nFiziskajā ģeogrāfijā termins \"zeme\" tiek lietots, lai apzīmētu pēc fizioģeogrāfiskajām īpašībām vienotu reģionu, piemēram, kontinenta daļu vai valsts daļu — fizioģeogrāfiskās rajonēšanas vienību.\n", "id": "lvs_Latn_100185"}
{"text": "Panevēžas \"Ekranas\"\n\nPanevēžas futbola klubs \"Ekranas\" () ir bijušais Lietuvas futbola klubs, kura bāzes vieta bija Panevēža. Klubs dibināts 1964. gadā, savas mājas spēles aizvadīja Aukštaitijas stadionā. Tas vienreiz uzvarēja Lietuvas PSR čempionātā, bet pēc neatkarības atjaunošanas septiņas reizes kļuva par Lietuvas čempioniem. Kluba panākumu kontā ir arī piecas reizes izcīnīts Lietuvas kauss un četras reizes Lietuvas superkauss. 2015. gadā finansiālu problēmu dēļ beidza pastāvēt.\n", "id": "lvs_Latn_100186"}
{"text": "Sauka (dabas parks)\n\nSaukas dabas parks atrodas Jēkabpils novada Elkšņu, Saukas un Rites pagastā Sēlijā. Dabas parks izvietots Sēlijas paugurvaļņa augstākajā daļā, tā teritorijā ir Saukas ezers, Lielais Klauces ezers, Bukūzis, Aklais ezers, Klauces upe un Dūņupe. Uz austrumiem no Saukas ezera atrodas Ormaņkalns. Dabas parks valsts aizsardzības statusu ir ieguvis 1987. gadā. Teritorijas platība — 54 km².\n\nSaukas dabas parka teritorija pa pagastiem sadalās sekojoši: Saukas pagasts 23,2km² (43%), Elkšņu pagasts 22,7km² (42% no kopplatības), Rites pagasts 8,1km² (15%). Saukas dabas parka centrālais objekts — Saukas ezers ir publiskā ūdenstilpe un atrodas Saukas pagasta teritorijā. Saukas dabas parka lielākās apdzīvotās vietas — Lones un Saukas ciemati atrodas Saukas dabas parka teritorijā, bet Klauces ciemats — Elkšņu teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_100187"}
{"text": "Aptumsums (nozīmju atdalīšana)\n\naptumsums — astronomiska parādība, kad viens debess ķermenis aizsedz Sauli vai nonāk cita ķermeņa ēnā; Saules aptumsums; Mēness aptumsums; Aptumsums (grāmata) — trešā grāmata Stefanijas Meieres \"Krēslas\" sērijā; Aptumsums (filma) — 2010. gada amerikāņu filma, kuras režisors ir Deivids Sleids.\n", "id": "lvs_Latn_100188"}
{"text": "Jet\n\nJet ir Austrālijas rokgrupa. Tā dibināta 2001. gadā. Grupa līdz šim ir pārdevusi 4 miljonus ierakstu, no kuriem 3,5 miljoni ir viņu debijas albums Get Born. Viņu līdz šim zināmākā dziesma ir debijas singls Are You Gonna Be My Girl.\n", "id": "lvs_Latn_100189"}
{"text": "Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)\n\n1223. gada Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju notika 1223. gada martā un bija kā atriebības karagājiens pēc letu karagājiena uz Ugauniju, ko vadīja Ramēķis un Varigerbs un krustnešu, līvu un letu karagājiena uz Sakalu tā paša gada sākumā. Tajā piedalījās sakaliešu un ugauņu karaspēki, kuriem piebiedrojās krievu garnizoni, ko igauņi bija uzaicinājuši pie sevis sacelšanās laikā. Viņi izpostīja Imeras, Trikātas, Rozulas, Metsepoles un Turaidas novadus un nodedzināja visus šo letu un līvu novadu ciemus un katoļu baznīcas. Iebrucēji sapulcējās Lēdurgas ciemā un devās ar kara laupījumu mājup, tomēr viņus panāca letu karavadonis Ramēķis un kaujā nogalināja Vīlandes krievu garnizona vadoni Varemāru.\n\nArī krustneši nolēma no Rīgas doties vajāt igauņu iebrucējus. Viņiem piebiedrojās Zobenbrāļu ordeņa brāļi no Siguldas un Cēsīm un liels skaits līvu un letu karavīru. Pa Gaujas labā krasta ceļu viņi panāca igauņu karaspēku pie Imeras tilta (pāri Jumaras upei) un smagā kaujā uzvarēja tos.\n", "id": "lvs_Latn_100190"}
{"text": "Will.i.am\n\nViljams Džeimss Adamss jaunākais () (dzimis ), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu will.i.am, ir amerikāņu hiphopa un ritmblūza dziedātājs. Viņš pašlaik darbojās grupā The Black Eyed Peas.\n", "id": "lvs_Latn_100191"}
{"text": "Interscope Records\n\nInterscope Records, ir ASV ierakstu kompānija, kura savu darbību sāka 1990. gadā. Vēlāk kompāniju nopirka Universal Music Group. Kompānija ir bāzēta ASV. Ar kompāniju ir sadarbojušies tādi izpildītāji kā Eltons Džons, U2, Tupaks Šakurs, Nine Inch Nails, Limp Bizkit, No Doubt, Primus, Black Eyed Peas, Pussycat Dolls, Dr. Dre, AFI, The All-American Rejects, Papa Roach, Jimmy Eat World, Playboi Carti, Juice WRLD, Lady Gaga un Rise Against.\n", "id": "lvs_Latn_100192"}
{"text": "Virgin Records\n\nVirgin Records ir britu ierakstu kompānija, kuru 1972. gadā dibināja Ričards Brensons, Saimons Dreipers un Niks Pauels. 1992. gadā kompāniju pārņēma EMI, Brensonam par to saņemot apmēram 1 miljardu ASV dolāru. Kompānijas paspārnē ierakstus ir izdevuši neskaitāmi pasaulslaveni izpildītāji, piemēram, Maiks Oldfīlds (kura albums Tubular Bells bija kompānijas pirmais izdevums), Sex Pistols, The Human League, The Rolling Stones, Massive Attack, Spice Girls.\n", "id": "lvs_Latn_100193"}
{"text": "Krimuldas pagasts\n\nKrimuldas pagasts ir viens no Siguldas novada pagastiem Gaujas labajā krastā ziemeļos no Siguldas. Robežojas ar sava novada Siguldas pilsētu un Siguldas, Inčukalna un Lēdurgas pagastiem, Cēsu novada Straupes un Līgatnes pagastiem, Saulkrastu novada Sējas pagastu un Limbažu novada Vidrižu pagastu. Pagasta centrs ir Raganā.\n", "id": "lvs_Latn_100194"}
{"text": "Kvadrātskābe\n\nKvadrātskābe jeb dihidroksiciklobutēndions (C₄H₂O₄) pieder pie cikliskajiem ketospirtiem. Tā ir balta kristāliska viela. Kvadrātskābe ir ciklobutēna atvasinājums un tās molekulā oglekļa atomi izvietojušies kvadrāta veidā — no tā cēlies vielas triviālais nosaukums (īstenībā kvadrātskābes molekula nav precīzs kvadrāts, jo saišu garumi starp oglekļa atomiem nav pilnīgi vienādi). Kvadrātskābe pieder pie stiprām skābēm (pK₂=2,2) un tās sāļus sauc par skvarātiem. Kvadrātskābe ir viena no retajām stabilajām vielām, kuras molekulā hidroksilgrupas pievienojušās dubultsaitei (parasti šādi savienojumi nekavējoties pārgrupējas; sk. arī enoli).\n", "id": "lvs_Latn_100195"}
{"text": "Mārtiņš Vācietis\n\nMārtiņš Vācietis ( — ) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis. Latvijas kara ministrs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_100196"}
{"text": "Adjutants\n\nAdjutants ( 'tāds, kurš atbalsta, atbalstīdams, veicinādams') ir militārs amats daudzu valstu armijās.\n\nSenāk adjutants bija arī dienesta pakāpe, bet vēlāk kļuva par militāro amatu. Adjutants visbiežāk ir augstākas dienesta pakāpes virsniekam vai štābam piekomandēts virsnieks, lai pildītu dažādus dienesta uzdevumus, kuros ietilpst speciālu uzdevumu izpilde, uzraudzība, kā arī kancelejas kārtošana.\n\nAdjutants var pastāvēt arī kā amats pie augstām valsts amatpersonām, piemēram, valsts prezidenta, kur tas veic arī ceremoniālas funkcijas, piemēram, pavada prezidentu ārvalstu vizītēs.\n\nAdjutantu pilnvaru apjoms un uzdevumi atšķiras atkarībā no katras valsts iekšējiem noteikumiem.\n", "id": "lvs_Latn_100197"}
{"text": "Orsē muzejs\n\nOrsē muzejs () ir mākslas muzejs Francijas galvaspilsētā Parīzē, kas atrodas Sēnas upes krastā. 2009. gadā muzeju apmeklēja vairāk kā 3 miljoni tūristu. Pēc apmeklētāju skaita, tas ir trešais apmeklētākais muzejs Francijā un desmitais pasaulē. Tas vēstures piemineklis un viens Francijas simboliem. Muzeja kopējā platība ir 57 400 m². Tas tika atklāts 1986. gadā un tā atklāšanā piedalījās Francijas prezidents Fransuā Miterāns.\n\nMuzeja kolekcija galvenokārt sastāv no franču mākslas darbiem, kas ir veidoti no 1848. līdz 1915. gadam. Kolekcijā ir atrodamas gleznas, skulptūras, mēbeles un fotogrāfijas. Muzejā ir atrodami Kloda Monē, Eduāra Manē, Edgara Degā, Pjēra Ogista Renuāra, Pola Sezana, Žorža Serā, Pola Gogēna un Vinsenta van Goga darbi.\n", "id": "lvs_Latn_100198"}
{"text": "The Null Corporation\n\nThe Null Corporation ir neatkarīga ierakstu kompānija, kas izdod grupu Nine Inch Nails un How to Destroy Angels mūziku. Divi pēdējie Nine Inch Nails albumi ir izlaisti ar The Null Corporation zīmolu. Ierakstu kompānijas nosaukums arī parādās saistībā ar abu grupu ciparu lejupielādēm.\n", "id": "lvs_Latn_100199"}
{"text": "Vācijas nosaukumi\n\nVācijas nosaukumi daudzām tautām ir ļoti atšķirīgi, jo liela nozīme ir bijusi Vācijas ģeogrāfiskajam stāvoklim Eiropas vidū un tās ilgstošajai vēsturei, kuras laikā tās teritoriju ir apdzīvojušas vairākas ciltis, kā arī vēlāk, kad veidojās pirmās valstiņas, tā nebija vienota, bet gan sadrumstalota. Iespējams, nevienai citai Eiropas valstij nav tik izteikti daudz atšķirīgu nosaukumu. Piemēram, vācu valodā šo valsti sauc par Deutschland, savukārt franču valodā dēvē par Allemagne, angļu valodā — par Germany, poļu valodā — par Niemcy, bet igauņu valodā — par Saksamaa.\n", "id": "lvs_Latn_100200"}
{"text": "Salu tilts\n\nSalu tilts ir garākais tilts pār Daugavu Rīgā, kas būvēts kā Maskavas tilts no 1968. līdz 1976. gadam. Salu tilta satiksmes pārvadu kompleksā ietilpst 21 būve: 2 lielie tilti, 9 estakādes, 5 ceļu pārvadi, 3 tuneļi un 2 tilti pāri attekām. Kompleksa kopējais garums ir 3,5 km. Tilts šķērso Kojusalas grāvi, Zvirgzdusalu, Daugavu, Zaķusalu, Mazo Daugavu, Lucavsalu un Bieķengrāvi. Tilts savieno Lāčplēša un Krasta ielu ar Kārļa Ulmaņa gatvi un Mūkusalas ielu.\n", "id": "lvs_Latn_100201"}
{"text": "Rozula (novads)\n\nRozulas novads bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām (tagadējais Stalbes pagasts). Indriķa hronikas tekstā pieminēts tikai vienu reizi sakarā ar 1223. gada pavasara notikumiem, kad sakalieši, ugaunieši un krievi izlaupīja letu un līvu zemes, tai skaitā Rozulu (Rosula).\n\nPēc tam igauņu sirotāji sapulcējās Lēdurgas novadā un devās atpakaļ uz austrumiem. Viņus kaujā pie Urēles sakāva Tālavas karavadonis Ramēķis un nogalināja Vīlandes krievu garnizona pavēlnieku Varemāru.\n", "id": "lvs_Latn_100202"}
{"text": "Naro-1\n\nNaro-1 (sākotnējais nosaukums Korea Space Launch Vehicle jeb KSLV-1) ir Dienvidkorejas pirmā un vienīgā kosmiskā nesējraķete. Tā ir divpakāpju raķete, kuras pirmā pakāpe izgatavota Krievijā.\n\nDivi pirmie lidojumi 2009. un 2010. gadā beigušies neveiksmīgi. Tikai trešajā startā 2013. gadā izdevās orbītā ievadīt pavadoni.\n", "id": "lvs_Latn_100203"}
{"text": ".ao\n\n.ao ir Angolas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).\n\nŠo domēnu administrē Agostinho Neto Universitāte. Uz 2009. gada augustu reģistratora mājas lapa nav labota kopš 2001. gada decembra. Reģistratora mājas lapā ir pieejams dokuments, kurā ir aprakstīta reģistrēšanas kārtība un maksa par domēnu. Pastāv iespēja, ka šī kārtība un domēna cenas vairs nav aktuālas un ir novecojušas. Ārvalstu fiziskām un juridiskām personām ir iespējams reģistrēt tikai .it.ao apakšdomēnu.\n", "id": "lvs_Latn_100204"}
{"text": "Zvaigžņotā nakts\n\n\"Zvaigžņotā nakts\" () ir nīderlandiešu mākslinieka Vinsenta van Goga 1889. gada glezna.\n\nGleznā attēlots skats no van Goga sanatorijas istabas loga Senremī. Kopš 1941. gada tā atrodas Ņujorkas Modernās mākslas muzeja kolekcijā. Tiek uzskatīts par vienu no van Goga labākajiem darbiem, kā arī par vienu no rietumu kultūras atpazīstamākajiem darbiem.\n", "id": "lvs_Latn_100205"}
{"text": "Kaboverde olimpiskajās spēlēs\n\nKaboverde olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1996. gada vasaras olimpiādē, kad tās notika ASV pilsētā Atlantā. Līdz šim Kaboverde vēl nekad nav piedalījusies ziemas olimpiskajās spēlēs. Neviens valsts atlēts nav izcīnījis olimpisko medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_100206"}
{"text": "Ilze Auzere\n\nIlze Auzere (iepriekšējā laulībā Ilze Jurkāne, dzimusi 1951. gada 12. novembrī Ņūdžersijā, ASV) ir latviešu baņķiere un finansiste, TV raidījumu vadītāja, kulinārijas eksperte, pavārgrāmatas \"Dzīves garša\" autore.\n", "id": "lvs_Latn_100207"}
{"text": "Svārstīgums\n\nSvārstīgums jeb volatilitāte (, ), ko apzīmē ar simbolu σ, ir statistisks finanšu rādītājs, kas atspoguļo cenas svārstības noteiktā laika periodā.\n", "id": "lvs_Latn_100208"}
{"text": "Valmieras vēsture\n\nValmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_100209"}
{"text": "Dagmāra Bārbale\n\nDagmāra Bārbale (dzimusi Dagmāra Leja ) ir latviešu horeogrāfe un dejas pedagoģe. Precējusies ar mūziķi un skaņu inženieri Kasparu Bārbalu.\n\nDeju gaitas sāka 2,5 gadu vecumā tautas deju ansamblī (TDA) «Ieviņa», kur viņas māte (Māra Leja) strādāja par koncertmeistari. Pirmā pasniedzējas pieredze iegūta kā TDK «Dadzīši» un TDA «Ieviņa» vadītāja asistentei. Pēc vidusskolas beigšanas Smiltenē pārcēlās uz Rīgu un nokļuva deju skolā «Dzirnas». «Dzirnu» vadītājs Agris Daņiļēvičs drīz saprata, ka Dagmārai ir talants un patīk strādāt ar lielām cilvēku grupām. Kopš 2010. gada Dagmāra ir pedagogs deju skolā «Dzirnas». 2015. gadā viņa pārņēma TDA «Vektors» vadības grožus no Ulda Šteina.\n\nPirmā pieredze veidot laukuma zīmējumus bija palīdzot Agrim Daņiļēvičam iestudēt deju «Apkal manu kumeliņu» 2013. gada XV Deju svētku lieluzvedumā «Tēvu laipas». Strādājusi kā Agra Daņiļēviča asistente tādos uzvedumos kā «No zobena saule lēca» (bijusi arī soliste), «Zvaigžņu rakstu kalējiņi», «Lec, Saulīte» (arī soliste), «Spēlēju. Dancoju. Dejoju». Bijusi deju uzveduma \"Gredzenus mijot\" virsvadītāja (2016, Cēsu pils parks). Pirmo reizi par Deju svētku Virsvadītāju Dagmāra kļuva 2018. gadā — XVI Deju svētkos. Virsvadīs deju «Aug meitas kā liepas, puiši kā ozoli» pirmajā lieluzveduma «Māras zeme» daļā.\n\nDagmāra radījusi daudzas horeogrāfijas, kas ieguvušas augstas vietas jaunrades deju konkursos. 2018. gada 4. maija lieluzvedumam «Vēstījums rakstos» Dagmāra Bārbale kopā ar Agri Daņiļēviču un Gintu Baumani veidojuši jaunas horeogrāfijas muzikālās apvienības «Raxtu Raxti» skaņdarbiem. 2019. gadā viņa ieguva Dejas balvu kategorijā \"Skatuviskās tautas dejas horeogrāfe/s\" par darbu pie deju lieluzveduma \"Vēstījums rakstos\".\n", "id": "lvs_Latn_100210"}
{"text": "Reisagrāvis\n\nReisagrāvis (arī Smilšu grāvis) ir Rīgas līcī ietekoša upe Limbažu novadā, starp Katlapiem ziemeļos uz Svētciemu dienvidos. Tek rietumu virzienā. Ietek Rīgas līcī uz ziemeļiem no Ķeguļaraga. Reisagrāvi šķērso valsts autoceļš A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)).\n", "id": "lvs_Latn_100211"}
{"text": "Baņuta Rubess\n\nBaņuta Rubess (dzimusi Toronto, Kanādā) ir teātra un operas režisore, starptautiska līmeņa pasniedzēja un konsultante, kā arī rakstniece. Zinātņu doktore, Dr.phil. Baņuta Rubess ir pasniedzēja Toronto Universitātē un apmācību vadītāja uzņēmumā \"HUNT Communication\".\n\n1977. gadā beigusi Kvīnsas universitāti (Queen's University) Kanādā, iegūstot bakalaura grādu vēsturē un drāmā. Doktora grāds mūsdienu vēsturē Oksfordā 1981. gadā. B. Rubess ir viena no pirmajām sievietēm, kura ieguvusi Rodas stipendiju. Baņuta Rubess brīvi pārvalda latviešu, angļu, vācu un franču valodu, ir pamatzināšanas krievu valodā un hindi.\n", "id": "lvs_Latn_100212"}
{"text": "Inese Andersone\n\nInese Andersone (dzimusi ) ir Latvijas uzņēmēja un politiķe. Kopš 2017. gada — Rīgas domes deputāte no partijas «Vienotība».\n", "id": "lvs_Latn_100213"}
{"text": "Vēverupe\n\nVēverupe (arī Krožupe, Vēverupīte) ir Rīgas līcī ietekoša upe Limbažu novadā.\n\nTek rietumu virzienā, saniedzot autoceļu A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)), pagriežas uz ziemeļiem, tek paralēli ceļam. Pirms autoceļš A1 šķērso Vēverupi, lejtecē atkal pagriežas uz rietumiem. Ietek Rīgas līcī uz dienvidiem no Ainažiem.\n", "id": "lvs_Latn_100214"}
{"text": "Iveta Ķelle\n\nIveta Ķelle (dzimusi ) ir Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas \"Papardes zieds\" valdes priekšsēdētāja.\n\nIveta Ķelle 1983. gadā ir beigusi Liepājas 1. vidusskolu. 1985. gadā ieguvusi diplomu kā medicīnas feldšere Sarkanā Krusta māsu skolā. Savukārt 2000. gadā ieguvusi bakalaura grādu filoloģijā, pabeidzot studijas Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē.\n\nKopš 2003. gada Iveta Ķelle ir biedrības \"Papardes zieds\" valdes priekšsēdētāja. Veselība (galvenokārt, seksuālā un reproduktīvā), neformālā izglītība un NVO sektors ir I. Ķelles profesionālās darbības lauks. I. Ķelle nodrošina organizācijas darba vadību, tās atbilstību starptautiskiem standartiem. Interešu pārstāvība un to aizstāvība pašvaldībās, ministrijās, starptautiskās institūcijās, kā arī tiesiskā regulējuma pārzināšana un diskusijas ar vecākiem ietilpst Ivetas ikdienas darba pienākumos. Īpaši tiek aizstāvētas jauniešu un sieviešu tiesības.\n\nIveta ir rokasgrāmatas veselības aprūpes profesionāļiem \"Jauniešiem draudzīgi veselības pakalpojumi\" līdzautore un projekta vadītāja (2002. gads).\n", "id": "lvs_Latn_100215"}
{"text": "Arbidāni\n\nArbidāni (arī Ārbidāni) ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, kas atrodas pie autoceļa V803 (Sala–Zilkalne). Atrodas pagasta dienvidu daļā 12,2 km no pagasta centra Sēlijas, 19,6 km no novada centra Jēkabpils un 128,7 km no Rīgas.\n\nVēsturiski Arbidānos atradās viens no Strūves ģeodēziskā loka punktiem.\n", "id": "lvs_Latn_100216"}
{"text": "Rudīte Losāne\n\nRudīte Losāne (dzimusi Rudīte Rutkaste ir dzejniece, Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne, LELB evaņģēliste Vangažu draudzē, LLSTA (Latviešu Luterāņu Sieviešu Teoloģu Apvienība) prezidente, kā arī PFI (Prison Fellowship International) Latvijas nodaļas valdes locekle.\n\nRudīte Losāne dzimusi Kuldīgā, kalpotājas un galdnieka ģimenē. Ģimene nebija tradicionāli reliģioza. Vecāki Staļina laikā bija represēti, jo katrs savā veidā un izpratnē bija cīnījušies par brīvu Latviju. Pēc atgriešanās Latvijā vienmēr bijuši čekas uzraudzībā. Rudītei un viņas brālim neko par Dievu nestāstīja. Māte bijusi ticīga, tēvs neesot ticējis Dievam.\n\nRudīte bijusi gan oktobrēnos, gan pionieros, gan komjaunatnē. Rudīte Dievu iepazinusi vairākos personīgos pārdzīvojumos un dzīves notikumu atbilžu meklējumos. Kuldīgā apmeklējusi gan Svētās Annas, gan Svētās Katrīnas baznīcu. Daudz iemācījusies no mācītāja Viestura Pirro.\n\n1976. gadā beigusi Aizputes vidusskolu, 1980. gadā beigusi Latvijas Valsts konservatorijas Kultūrizglītības darbinieku nodaļu, no 1998. gada līdz 2000. gadam mācījusies Latvijas ev. lut. Kristīgajā akadēmijā. Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, šobrīd studē Teoloģijas un reliģiju zinātnes doktora studiju programmā.\n", "id": "lvs_Latn_100217"}
{"text": "Sanita Jemberga\n\nDzimusi Kuldīgā. Bakalaura grādu sociālajās zinātnēs ieguvusi 2000. gadā Latvijas Universitātē, savukārt maģistra grādu politiskajā komunikācijā 2002. gadā Šefīldas Universitātē (University of Sheffield). Sanitas dzimtā valoda ir latviešu, kā arī brīvi pārvalda angļu, krievu un franču valodu.\n\nSanita Jemberga strādā mediju sfērā kopš 1995. gada. Kā korespondente strādājusi BNS (Baltic News Service) no 1995. līdz 1999. gadam, kā korespondente LNT — no 1998. līdz 1999. gadam. Laika posmā no 1999. gada līdz 2001. gadam bijusi ziņu aģentūras BNS galvenā redaktore. No 2002. gada līdz 2009. gadam strādājusi par korespondenti laikrakstā \"Diena\". 2010. gadā bija viena no žurnāla IR izveidotājiem, kā arī vecākā korespondente. No 2011. gada līdz 2014. gadam S. Jemberga strādāja Eiropas Komisijā kā preses nodaļas vadītāja (head of press relations).\n\nŠobrīd Sanita Jemberga strādā Rīgas Ekonomikas Augstskolā, kur pasniedz plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes kursu. Kopš 2009. gada strādā kā mediju analītiķe EDSO/Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja vēlēšanu misijās. Kopš 2015. gada ir Latvijas valdības pārstāve UNESCO Starptautiskajā programmā, kas paredzēta komunikācijas attīstībai (UNESCO's International Programme for the Development of Communication — IPDC). 2015. gadā S. Jemberga tika ievēlēta par Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāju, taču 2016. gadā atkāpās no šī amata.\n", "id": "lvs_Latn_100218"}
{"text": "Avārijdroša riepa\n\nAvārijdroša riepa (pazīstama arī kā \"run-flat\" riepa) ir riepa, kas saglabā automobiļa vadāmības īpašības arī gaisa spiediena zuduma gadījumā. Riepas bojājuma gadījumā ar to vēl iespējams ar ierobežotu ātrumu nobraukt noteiktu attālumu (ievērojot riepas ražotāja norādes).\n", "id": "lvs_Latn_100219"}
{"text": "Pac-Man\n\nPac-Man jeb \"Pakmens\" (, Pakkuman) ir japāņu kompānijas Namco izdota videospēle. Spēli izveidojis japāņu videospēļu dizaineris Toru Ivatani. Galvenais videospēles tēls vēlāk parādījās arī daudzās citās videospēlēs, kā arī televīzijas seriālā. Videospēles Pac-Man izveidošanu dēvē par pagrieziena punktu videospēļu izstrādē, spēle strauji ieguva popularitāti, kļūstot par kultūras fenomenu. Spēle ir saglabājusi savu popularitāti vairāk nekā trīsdesmit gadus, to spēlē arī mūsdienās.\n", "id": "lvs_Latn_100220"}
{"text": "Līga Rundāne\n\nLīga Rundāne (dzimusi ) ir latviešu dzejniece, skolotāja un drāmas terapijas speciāliste. Raksta pārsvarā latgaliešu rakstu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_100221"}
{"text": "Vita Matīss\n\nVita Matīss (dzimusi 1955. gada 10. martā) ir amerikāņu izcelsmes latviešu politoloģe, starptautisko attiecību un diplomātijas eksperte, pirmā \"Sorosa Fonds Latvija\" izpilddirektore.\n", "id": "lvs_Latn_100222"}
{"text": "Ilze Brands-Kehris\n\nIlze Brands-Kehris (dzimusi 1960. gadā) ir latviešu politoloģe un cilvēktiesību eksperte, bijusi Latvijas Cilvēktiesību centra direktore un ieņēmusi augstus amatus starptautiskās cilvēktiesību organizācijās. Viņa ir pirmā Baltijas valstu pārstāve, kas kā eksperte ievēlēta ANO Cilvēktiesību padomē.\n\nIlze Brands-Kehris dzimusi 1960. gada 12. jūnijā Hudingē, Zviedrijā. Vispārējo izglītību apguvusi zviedru un franču valodās. Brīvi runā latviešu, angļu, franču, krievu un zviedru valodā. Bijusi precējusies ar ekonomistu un politiķi Ojāru Kehri.\n", "id": "lvs_Latn_100223"}
{"text": "Iluta Lāce\n\nIluta Lāce (dzimusi 1975. gadā) ir Latvijas eksperte jautājumos par vardarbību ģimenē un cilvēku tirdzniecību, biedrības \"Centrs MARTA\" valdes locekle un direktore. Viņa dibināja biedrību 2000. gada 5. maijā, sadarbības projekta rezultātā ar Somijas-Zviedrijas sieviešu centru \"Marta\". 2014. gadā Lāce saņēmusi Somijas valdības apbalvojumu par ieguldījumu sieviešu tiesību veicināšanā.\n\nIluta Lāce ir bijusi Eiropas Sieviešu apvienības (European Women's Lobby) viceprezidente.\n", "id": "lvs_Latn_100224"}
{"text": "Elga Freiberga\n\nElga Freiberga (dzimusi , mirusi ) bija latviešu filozofe, docētāja, pētniece un tulkotāja. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētā profesore un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece. Publicēja pētījumus un lasīja lekcijas estētikā, mūsdienu franču filozofijā, fenomenoloģijā, semiotikā un citās filozofijas un humanitāro zinātņu jomās.\n", "id": "lvs_Latn_100225"}
{"text": "Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola\n\nKrišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola bija viena no Latvijas jūrskolām, kas no 1922. līdz 1941. gadam atradās Jūrnieku namā Kuģu ielā 25.\n", "id": "lvs_Latn_100226"}
{"text": "Oksfordas angļu valodas vārdnīca\n\nOksfordas angļu valodas vārdnīca () ir galvenā angļu valodas vārdnīca, ko izdod Oxford University Press. Vārdnīcā izsekojama angļu valodas attīstība laika gaitā.\n", "id": "lvs_Latn_100227"}
{"text": "Ļebedevs\n\nĻebedevs (, no vārda лебедь — 'gulbis'; vīriešu dzimtē Ļebedeva (Ле́бедева)) ir krievu cilmes uzvārds. Sestais biežākais uzvārds (aiz Smirnovs, Ivanovs, Kuzņecovs, Sokolovs, Popovs) Krievijā. Cilvēki ar šādu uzvārdu:\n\nArtemijs Ļebedevs (Артемий Лебедев; 1975) — Krievijas dizaineris, uzņēmējs un blogeris; Deniss Ļebedevs (Денис Лебедев; 1979) — Krievijas bokseris; Marks Ļebedevs (1937) ― Latvijas aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_100228"}
{"text": "Vecozols\n\nImants Vecozols (1933) — latviešu gleznotājs un mākslas pedagogs; Jūlijs Vecozols (1884—1945) — latviešu rakstnieks, žurnālists, skolotājs un ierēdnis.\n", "id": "lvs_Latn_100229"}
{"text": "Bule\n\nBule (, \"griba, padome, sapulce\") bija valsts padome senajā Grieķijā. Monarhistiskajās polisās tā bija konsultatīvs orgāns valdnieka paspārnē; oligarhiskajās — koleģiāls varas orgāns, kuru veidoja aristokrātija; demokrātiskajās — pilsoņu municipāla padome ar plašām pilnvarām.\n\nSengrieķu sabiedrībai attīstoties termins \"bule\" attiecās uz valsts padomi demokrātiskajās polisās. Pazīstamākā ir Atēnu bule, kuru izveidoja Solons, bet pēc tam 508—507. gados pr.Kr. uzlaboja Klisfens. Atēnu bules īpatnība bija tā, ka 500 buleitus izvēlējās no visu Atikas pilntiesīgu pilsoņu vidus ar lozēšanas palīdzību. Piecu simtu padome ietvēra sevī trīs varas atzarus: likumdošanas varu, izpildvaru un tiesas varu. Taču nevienā no tām viņu pilnvaras nebija absolūtas. Šādā veidā bule kļuva par atēniešu demokrātijas pamatu līdz pat laikam, kad pilsētu iekaroja Maķedonija 4. gadsimta pr.Kr. otrajā pusē.\n\nPēc Korintas kongresa lēmuma 338—337. gados pr.Kr. tika izveidota visgrieķu kopējā padome — sinedrijs. Faktiski līdz ar to grieķu polisas pārstāja būt neatkarīgas. To vietējās bules zaudēja likumdošanas un izpildvaras galvenā orgāna statusu, pār kurām pārāka varēja būt vienīgi tautas sapulce.\n", "id": "lvs_Latn_100230"}
{"text": "Špīlberga\n\nŠpīlberga (), iepriekš Špīlberga pie Knitelfeldes () ir pilsēta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē. Pilsētā dzīvo aptuveni 5000 iedzīvotāju un tā atrodas uz ziemeļiem no Mūras, starp Celtvegas un Knitelfeldes pilsētām.\n\nŠpīlbergā atrodas autosporta trase Red Bull Rings (iepriekš zināma kā A1-Ring un Österreichring). No 1970. līdz 1987. gadam un no 1997. līdz 2003. gadam šeit norisinājās Austrijas Grand Prix. 2014. gadā trase atgriezās Formula 1 kalendārā.\n", "id": "lvs_Latn_100231"}
{"text": "Vargass\n\nEdvardo Vargass (Eduardo Vargas; 1989) — Čīles futbolists; Rubens Vargass (Ruben Vargas; 1998) — Šveices futbolists; Žetuliu Vargass — Brazīlijas prezidents no 1930. līdz 1945. gadam un no 1951. līdz 1954. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_100232"}
{"text": "Hītons\n\nČārlijs Hītons (Charlie Heaton; dzimis 1994. gadā) — angļu aktieris un mūziķis Toms Hītons (Tom Heaton; dzimis 1986. gadā) — angļu futbolists\n", "id": "lvs_Latn_100233"}
{"text": "Gailums\n\nPatriks Gailums — latviešu vieglatlēts, šķēpmetējs (dzimis 1998. gadā); Ritvars Gailums — latviešu aktieris (dzimis 1981. gadā).\n", "id": "lvs_Latn_100234"}
{"text": "Poulsens\n\nJusufs Poulsens (Yussuf Poulsen; 1994) — Dānijas futbolists; Kristians Poulsens (Christian Poulsen, 1980) — Dānijas futbolists un treneris; Mortens Poulsens (Morten Poulsen, 1988) — Dānijas hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_100235"}
{"text": "Šneidere\n\nJana Šneidere (Jana Schneider; 2002) — vācu šahiste; Magda Šneidere (Magda Schneider; 1909—1996) — vācu aktrise; Mudīte Šneidere (1934) — latviešu aktrise un rakstniece; Romija Šneidere (Romy Schneider; 1938—1982) — vācu un franču aktrise; Sofija Šneidere (Sophia Schneider; 1997) — vācu biatloniste; Vera Šneidere (1929—2005) — latviešu aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_100236"}
{"text": "Haritonovs\n\nHaritonovs (, no personvārda Haritons (Харитон); sieviešu dzimtē Haritonova (Харито́нова)) ir krievu cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Aleksandrs Haritonovs (Александр Сергеевич Харитонов; 1986) — Krievijas šaha lielmeistars; Andrejs Haritonovs (Андрей Владимирович Харитонов; 1959—2012) — Krievijas šaha lielmeistars; Ivans Haritonovs — 1990. gadu Latvijas kriminālā autoritāte.\n", "id": "lvs_Latn_100237"}
{"text": "Goslers\n\nCilvēki ar šādu uzvārdu: Alfrēds fon Goslers (Alfred von Goßler, 1867—1946) — Oberosta Kurzemes pārvaldes apgabala pārvaldes vadītājs Jelgavā, vēlāk Rīgā (1917—1918); Gustavs Goslers (Gustav Goßler; 1879—1940) — vācu airētājs, olimpiskais čempions; Kārlis Goslers (Carl Goßler; 1885—1914) — vācu airētājs, olimpiskais čempions; Oskars Goslers (Oskar Goßler; 1875—1953) — vācu airētājs, olimpiskais čempions.\n", "id": "lvs_Latn_100238"}
{"text": "Kalvo\n\nAnne Hjersti Kalvo (Anne Kjersti Kalvå; 1992) ― norvēģu distanču slēpotāja; Fransisko Kalvo (Francisco Calvo; 1992) ― Kostarikas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_100239"}
{"text": "Zande\n\nDiāna Zande (1963) — latviešu psiholoģe, psihoterapeite; Rihards Zande (1918—1997) — Latvijas Centrālās padomes loceklis un Lielbritānijas izlūkdienesta darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_100240"}
{"text": "Gusmans\n\nDāvids Gusmans; Džonatans de Gusmans; Nahuels Gusmans (Nahuel Guzmán; dzimis 1986), Argentīnas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_100241"}
{"text": "Hektors\n\nHektors (, ) sengrieķu mitoloģijā bija Trojas princis un trojiešu karavadonis Trojas karā. Viņš bija Trojas valdnieka Priāma un viņa sievas Hekabes vecākais dēls. Hektors tiek minēts Homēra eposā \"Iliāda\". Eposā Hektors ir attēlots kā sievu Andromahi mīlošs, gadīgs tēvs. Viņš aizstāvēja arī savu jaunāko brāli Parīdu, kura mīlestība pret Helēnu izraisīja Trojas karu. Hektoru nogalināja Ahillejs.\n", "id": "lvs_Latn_100242"}
{"text": "Leruā\n\nLeruā (burātājs) (Leroy) — franču burātājs; Adriens Leruā (Adrien Leroy; 1981) — Francijas FIDE meistars šahā un dzejnieks; Pols Leruā (Paul Leroy) — franču paukotājs; Žoržs Leruā (Georges Le Roy; 1873—1953) — franču paukotājs.\n", "id": "lvs_Latn_100243"}
{"text": "Milbrets\n\nArnolds Milbrets — latviešu aktieris (1905—1968) Mārtiņš Milbrets — latviešu mākslinieks un scenogrāfs (1965—2019)\n", "id": "lvs_Latn_100244"}
{"text": "Feldbergs\n\nFeldbergs — kalns Bādenē-Virtembergā; Ģirts Feldbergs — latviešu peldētājs; Ojārs Feldbergs (dzimis 1947) — latviešu tēlnieks.\n", "id": "lvs_Latn_100245"}
{"text": "Kolmanis\n\nArvis Kolmanis (1959) — rakstnieks, scenārists, tulkotājs; ansis (pilnajā vārdā Ansis Kolmanis) — mūziķis, mūzikas producents; Kārlis Kolmanis — mūziķis, mūzikas producents.\n", "id": "lvs_Latn_100246"}
{"text": "Spensere\n\nDiāna Spensere, zināma arī kā princese Diāna, (Diana Spencer; 1961—1997) — Apvienotās Karalistes karaliskās ģimenes locekle, Apvienotās Karalistes karaļa Čārlza pirmā sieva un prinču Viljama un Harija māte; Ebigeila Spensere (Abigail Spencer; 1981) ― amerikāņu aktrise; Oktāvija Spensere (Octavia Spencer; 1972) — amerikāņu aktrise un grāmatu autore; \"Spensere\" (Spencer) — 2021. gada vēsturiska drāmas filma.\n", "id": "lvs_Latn_100247"}
{"text": "Kēnigs\n\nAntoņīns Kēnigs (Antonín König; 1863—1911) — čehu gleznotājs, ilustrators un šaha problēmists; Gerhards Kēnigs (Johann König; 1728—1785) — vācbaltu farmaceits, ārsts un dabaspētnieks.\n", "id": "lvs_Latn_100248"}
{"text": "Bikše\n\nAigars Bikše (1969) — latviešu tēlnieks un augstskolas pasniedzējs, 13. Saeimas deputāts; Indulis Bikše (1995) ― latviešu distanču slēpotājs.\n", "id": "lvs_Latn_100249"}
{"text": "Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola\n\nRīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola, agrāk Rīgas vakara ģimnāzija (RVĢ), ir vispārējās vidējās izglītības iestāde Gaiziņa ielā 1, Rīgā.\n", "id": "lvs_Latn_100250"}
{"text": "Amirs Tāki\n\nAmirs Tāki (, dzimis ) ir britu-irāņu revolucionārs, hakeris un programmētājs, kurš ir zināms ar savu darbību Bitcoin projektā, kā arī vairāku atvērtā pirmkoda projektu pionieris. 2014. gadā žurnāls \"Forbes\" iekļāva Tāki savā \"30 zem 30\" sarakstā. Aizrāvies ar kurdu Rožavas revolūcijas idejām, Tāki Sīrijas pilsoņu kara ietvaros Tautas aizsardzības vienību sastāvā karoja pret Islāma valsti, kā arī piedalījās dažādos sabiedriskos un ekonomiskos projektos, kopumā Sīrijā pavadot pusotru gadu.\n", "id": "lvs_Latn_100251"}
{"text": "Idas kalns\n\nIdas kalns ir augstākais kalns Krētas salā, Grieķijā. Tā augstums ir 2456 m, tas atrodas salas centrālajā daļā.\n", "id": "lvs_Latn_100252"}
{"text": "Ziemeļvalstu ģimnāzija\n\nZiemeļvalstu ģimnāzija (ZVĢ) ir vispārējās vidējās izglītības iestāde, kas atrodas Paula Lejiņa ielā 12 Zolitūdē, Rīgā, sākumskola atrodas Anniņmuižas ielā 11. Tā ir vienīgā skola Latvijā, kur vienkopus var apgūt zviedru, norvēģu, somu un dāņu valodu. Kopš dibināšanas skolā ir strādājuši gandrīz 30 viesskolotāji no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, ASV un Igaunijas.\n", "id": "lvs_Latn_100253"}
{"text": "Iveta Kažoka\n\nIveta Kažoka (dzimusi 1982. gadā) ir domnīcas \"Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS\" direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos Latvijā un Eiropas Savienībā. Viņas zināšanas izmanto Saeimas komisijas un Ministru Kabineta sistēmas darba grupas, strādājot ar jautājumiem, kas skar, piemēram, politisko partiju regulēšanu vai sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.\n\nKažokai ir Latvijas Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs, kā arī papildus starpuniversitāšu diploms Eiropas Savienības tiesībās. Viņa ir bijusi vieslektore augstskolās, lasot kursus par publiskajām tiesībām, publiskās pārvaldes tiesībām un tiesību filozofiju. Pirms darba uzsākšanas \"PROVIDUS\" 2005. gadā, Iveta strādāja Tieslietu ministrijā.\n", "id": "lvs_Latn_100254"}
{"text": "Režisors\n\nRežisors ir viena no pamatprofesijām teātra mākslā. Režisors realizē savu iestudējuma koncepciju un dramaturģijas materiāla (lugas, romāna, stāsta, dokumentālas literatūras) interpretāciju. Režisors organizē teātra iestudējuma izveidošanu un konsultē visus ar iestudējumu saistītos cilvēkus — aktierus, skatuves māksliniekus, gaismotājus, mūziķus un citus. Režisors vada teātra, operas vai mūzikla iestudējuma mēģinājumus, kā arī ir atbildīgs par izrādes māksliniecisko sniegumu.\n", "id": "lvs_Latn_100255"}
{"text": "Komiķis\n\nKomiķis ir persona, kuras darbs ir izklaidēt publiku ar jokiem vai smieklīgām darbībām. Komiķi visbiežāk ir aktieri vai humoristisku televīzijas raidījumu vadītāji. Komiķu joki var būt izteikti gan verbāli, gan attēloti ar kustībām. Komiķi var uzstāties gan atsevišķi, gan kopā ar citiem. Dažkārt tie mēdz iesaistīt savā priekšnesumā arī skatītājus.\n", "id": "lvs_Latn_100256"}
{"text": "Babrāni\n\nBabrāni ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 6,9 km no pagasta centra Sēlijas, 12,5 km no Salas un 122,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V813 (Stūrāni–Puļpāni).\n", "id": "lvs_Latn_100257"}
{"text": "Bajāri (Sēlpils pagasts)\n\nBajāri (arī Ņerpāni) ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā 7,6 km no pagasta centra Sēlijas, 8,2 km no Salas un 124,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta uz ziemeļiem no Pūķupītes izteces no Vīķu ezera.\n", "id": "lvs_Latn_100258"}
{"text": "Bisenieki (Sēlpils pagasts)\n\nBisenieki (arī Alināni) ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 7,1 km no pagasta centra Sēlijas, 17,6 km no Salas un 123,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas starp Sēlpili ziemeļos un Alinānu purvu dienvidos.\n", "id": "lvs_Latn_100259"}
{"text": "Bitānkalns\n\nBitānkalns (arī Bitāni) ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 5,9 km no pagasta centra Sēlijas, 7,1 km no Salas un 122,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Vīķu ezera dienvidaustrumu krastā. Apdzīvotā vieta vedojusies ap vēsturisko Reneberģu muižu (Gut Renneberg).\n", "id": "lvs_Latn_100260"}
{"text": "Bitāni\n\nBitāni ir apdzīvota vieta Aizkraukles novada Seces pagastā. Izvietojusies pagasta ziemeļrietumos no pagasta centra Seces, no novada centra Aizkraukles un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Bitanu pusmuižas (Bitan) centru.\n", "id": "lvs_Latn_100261"}
{"text": "Brūlāni\n\nBrūlāni (arī Brulāni) ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā 1,9 km no pagasta centra Sēlijas, 9,6 km no Salas un 118,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P76 (Aizkraukle—Jēkabpils).\n", "id": "lvs_Latn_100262"}
{"text": "Topinambūrs\n\nBumbuļu topinambūrs (Helianthus tuberosus) ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs. To vasas daļa var izaugt līdz 2,5 m augsta. Pie saknēm atrodas gumi. Dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerika. Kopš 17. gadsimta ieviesies arī Eiropā, tostarp arī Latvijā. Topinambūru izmanto lopbarībā. Topinambūru gumus izmanto arī cilvēku uzturā. Topinambūra auglis ir plēkšņveidīgs sēklenis.\n", "id": "lvs_Latn_100263"}
{"text": "Baltijas Asambleja\n\nBaltijas Asambleja (, ) ir reģionāla Baltijas valstu organizācija, kas nodrošina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbību. Asamblejā katras dalībvalsts parlamentu pārstāv no 12-20 deputātu lielas nacionālās delegācijas. Organizācija ir izveidota 1991. gada 8. novembrī. Baltijas Asamblejas galvenā mītnes vieta un sekretariāts atrodas Rīgā, bet oficialās valodas ir igauņu, latviešu un lietuviešu.\n\nAsambleja ir tiesīga izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā Baltijas valstu nacionālajiem parlamentiem un valdībām, bet citām starptautiskajām un reģionālajām institūcijām - aicinājumu, priekšlikumu un paziņojumu formā. Baltijas Asamblejā darbojas piecas pastāvīgās komitejas kā ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komiteja, izglītības, zinātnes un kultūras komiteja, dabas resursu un vides organizācija, tieslietu un drošības organizācija un labklājības organizācija.\n\nKopš 1994. gada tiek piešķirta Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē.\n", "id": "lvs_Latn_100264"}
{"text": "Stīvs Makvīns (aktieris)\n\nTerenss Stīvens Makvīns (; dzimis , miris ), plašāk zināms kā Stīvs Makvīns (Steve McQueen), bija amerikāņu aktieris. 1966. gada Amerikas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā tika nominēts labākā aktiera kategorijai par tēlojumu filmā The Sand Pebbles. Citas viņa ievērojamas filmas ir \"Lieliskais septiņnieks\", \"Lielā bēgšana\", The Cincinnati Kid, \"Tomasa Krauna afēra\", Bullitt, The Getaway un \"Tauriņš\". 1974. gadā viņš kļuva par vispelnošāko aktieri pasaulē, lai gan nebija filmējies kinofilmās četrus gadus.\n\nStīvs Makvīns bija kaislīgs autovadītājs un motociklists. Viņš ir piedalījies arī vairākās autosacīkstēs. Filmās pats izpildīja trikus ar automašīnām un motocikliem. Divas reizes viņam ir atņemtas autovadītāja tiesības par pārsniegtu braukšanas ātrumu.\n\n1978. gadā Makvīnam sākās veselības problēmas. 1979. gada 22. decembrī pēc filmas The Hunter filmēšanas biopsija atklāja pleiras mezoteliomu, ar azbesta iedarbību saistītu vēzi, ko nevar izārstēt. Makvīns nomira Huaresas slimnīcā Meksikā 1980. gada 7. novembrī, 50 gadu vecumā, no sirdslēkmes 12 stundas pēc metastāziskā audzēja operācijas.\n", "id": "lvs_Latn_100265"}
{"text": "Lūcija Zamaiča\n\nLūcija Zamaiča, arī Lūcija Zamaič (dzimusi , mirusi ) bija latviešu rakstniece, dzejniece, arī aktīva sabiedrības dāma un sieviešu tiesību aizstāve. Savas literārās darbības dēļ 20. gadsimta 20.–30. gados vairākkārt tikusi apsūdzēta sabiedrības tikumības graušanā. Dzimusi Vecsaules pagasta \"Lielerķenos\", saimnieka ģimenē.\n\nIzglītību ieguvusi Bauskas meiteņu skolā (1907.), Jelgavas tirdzniecības skolā (1908. -1910.) un Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskolā (1910.- 1912.) Laikā no 1925. līdz 1927. gadam studiju nolūkā uzturējusies Francijā, Itālijā un Alžīrijā.\n", "id": "lvs_Latn_100266"}
{"text": "Buivāni\n\nBuivāni ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta ziemeļdaļā 5,7 km no pagasta centra Sēlijas, 11,3 km no Salas un 122,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V813 (Stūrāni–Puļpāni).\n", "id": "lvs_Latn_100267"}
{"text": "Daugavas stacija\n\nDaugavas stacija ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā 6,0 km no pagasta centra Sēlijas, 5,3 km no Salas un 123,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava—Krustpils stacijas Daugava un autoceļa P76 (Aizkraukle–Jēkabpils).\n", "id": "lvs_Latn_100268"}
{"text": "Ezerciems\n\nEzerciems - vasarnīcu ciems Daugavpilī Ezerciems - ciems Madonas novadā Ezerciems - ciems Salas novadā Ezerciems - ciems Talsu novadā\n", "id": "lvs_Latn_100269"}
{"text": "Ezerciems (Sēlpils pagasts)\n\nEzerciems (arī Viesītes, Vīķu pusmuiža) ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 3,9 km no pagasta centra Sēlijas, 6,8 km no Salas un 120,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P76 (Aizkraukle–Jēkabpils), Vīķu ezera dienvidu krastā, pie Vīķupītes ietekas tajā.\n", "id": "lvs_Latn_100270"}
{"text": "Īlenāni\n\nĪlenāni (arī Ilipāni, Īlenānu kalns) ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā 8,7 km no pagasta centra Sēlijas, 19,2 km no Salas un 125,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, uz dienvidiem no Nikmaņu dīķa un rietumiem no Alinānu purva.\n", "id": "lvs_Latn_100271"}
{"text": "Gugenheima muzejs Bilbao\n\nGugenheima muzejs Bilbao (, ) ir mūsdienu mākslas muzejs Bilbao, Spānijā.\n\nMuzeja arhitekts ir Frenks Gērijs, to 1997. gada oktobrī atklāja Spānijas karalis Huans Karloss I. Viens no lielākajiem muzejiem Spānijā. Muzeja ēka ir viens no visvairāk apbrīnotajiem mūsdienu arhitektūras darbiem. 2007. gada 31. decembrī nacionālais parks atzīts par vienu no Divpadsmit Spānijas dārgumiem. 2010. gadā veiktajā arhitektu aptaujā to bieži sauca par nozīmīgāko pēc 1980. gada pabeigto darbu.\n", "id": "lvs_Latn_100272"}
{"text": "Node-RED\n\nNode-RED ir plūsmas bāzētas vizuālās programmēšanas rīks. Tas ir veidots uz Node.js pamata, un ir pieejams kā rediģēšanas vide tīmekļa lietotnēs. Node-RED plaši izmanto, lai definētu ziņojumu ienākošās un izejošās plūsmas lietu interneta ierīcēm, lietojumprogrammu saskarnēm (API), tiešsaistes pakalpojumiem un citur.\n\nPateicoties Node.js notikumu cilpas nebloķējošajam modelim, Node-RED ir resursu mazprasīga programmatūra. Tādējādi tā darbojas gan uz lētas aparatūras, piemēram, Raspberry Pi, gan mākoņpakalpojumos.\n\nNode-RED nodrošina pārlūkprogrammā lietojamu plūsmu redaktoru. Plūsmu elementi tiek saglabāti JSON formātā.\n", "id": "lvs_Latn_100273"}
{"text": "Saules banka\n\nAkciju sabiedrība «Saules banka» bija Latvijas banka (1992—2001). Izveidota 1992. gadā ar nosaukumu Slāvu banka, 1993. gadā pārdēvēta par Saules banku. 2001. gadā apvienojās ar Rietumu banku.\n", "id": "lvs_Latn_100274"}
{"text": "International Sport and Leisure\n\nInternational Sport and Leisure (ISL) bija Šveices sporta mārketinga kompānija, kas bija cieši saistīta ar FIFA. ISL sabruka 2001. gadā ar parādiem 153 miljonu latu apmērā.\n", "id": "lvs_Latn_100275"}
{"text": "Naņdzjinas slaktiņš\n\nNaņdzjinas slaktiņš bija japāņu karavīru pēc Naņdzjinas ieņemšanas veikta pilsētas iedzīvotāju masveida nogalināšana Otrajā Ķīnas—Japānas karā. Tā notika sešu nedēļu garumā no . Šajā periodā tika nogalināti civiliedzīvotāji un atbruņoti karavīri, kuru kopējais skaits svārstās no 40 000 līdz 300 000. Vēl notika plaša izvarošana un laupīšana.\n\nŠis joprojām ir strīdīgs politisks jautājums un viens no abu valstu attiecību šķelšanās jautājumiem. Ķīnas valdība tiek apsūdzēta nogalināto skaita un citu aspektu pārspīlēšanā, bet japāņu nacionālisti apgalvo, ka Ķīna masveida slepkavības safabricēja propagandas nolūkiem. Tas arī ir viens no galvenajiem tematiem Japānas attiecībās ar citām Āzijas un Klusā okeāna valstīm.\n\nJapānas valdība atzīst, ka slaktiņš ir noticis, un to apstiprinājuši arī japāņu kara veterāni. Tomēr daļa Japānas sabiedrības uzskata, ka nogalināto skaits bijis karam \"atbilstošs\" un notikušais nav uzskatāms par noziegumu.\n", "id": "lvs_Latn_100276"}
{"text": "Ģirlicis\n\nĢirlicis (Serinus serinus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā. Ģeogrāfisko variāciju nav.\n", "id": "lvs_Latn_100277"}
{"text": "Tarzāns\n\nTarzāns (, ) ir izdomāts cilvēks un literārs tēls, kuru izdomāja amerikāņu rakstnieks Edgars Raiss Barouzs. Stāsts par Tarzānu pirmo reizi tika publicēts 1912. gadā žurnālā. 1914. gadā iznāca pirmā grāmata par viņu.\n\nTarzāns ir uzaudzis Āfrikas džungļos pie izdomātiem cilvēkpērtiķiem mangani. Viņa īstais vārds ir Džons Kleitons (John Clayton). Par viņa draudzeni un vēlāk sievu kļūst Džeina Portere (Jane Porter). Viņu kopējais bērns ir Koraks (Korak).\n\nPar Tarzānu ir uzņemtas vairākas kinofilmas un radioraidījumi. Viens no slavenākajiem Tarzāna atveidotājiem ir amerikāņu aktieris Džonijs Veismillers. Tarzāna tēls izmantots arī komiksos.\n", "id": "lvs_Latn_100278"}
{"text": "SpaceX\n\nSpace Exploration Technologies Corp. (darbojas ar zīmolu SpaceX) ir privāts ASV kosmisko aparātu ražošanas un kosmosa transporta pakalpojumu uzņēmums. Galvenais birojs atrodas Hotornā, Kalifornijā. 2002. gadā to dibināja Īlons Masks ar mērķi samazināt kosmosa transporta izmaksas un veicināt Marsa kolonizāciju. Kopš tā laika uzņēmums ir izstrādājis Falcon nesējraķešu saimi un Dragon kosmosa kuģus, kas pašlaik nogādā kravas Zemes orbītā.\n\n2024. gadā SpaceX plāno veikt pirmo pilotējamo lidojumu uz Marsu.\n", "id": "lvs_Latn_100279"}
{"text": "Mazais svilpis\n\nMazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā. Izdala 5 pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_100280"}
{"text": "Kleberkalns\n\nKleberkalns ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 6,5 km no pagasta centra Sēlijas un 123,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem pie dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils, uz ziemeļrietumiem Nikmaņu dīķa.\n", "id": "lvs_Latn_100281"}
{"text": "Ķipukalns\n\nĶipukalns (arī Ķipi) ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 3,9 km no pagasta centra Sēlijas, 10,8 km no Salas un 119,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_100282"}
{"text": "Spīdala\n\nSpīdala jeb Spīdola ir simbolisks tēls latviešu literatūrā un filmās. Pazīstamākie darbi literatūrā, kur ir aprakstīts Spīdalas tēls, ir Andreja Pumpura eposs \"Lāčplēsis\" un Raiņa luga \"Uguns un nakts\". Abi darbi stāsta par Lāčplēsi, vīru ar lāča ausīm un lāča spēku, kurš cīnās ar Tumšo bruņinieku (arī — Melno bruņinieku) Daugavas krastā. Darbība norisinās Livonijas krusta karu laikā.\n\nSpīdala ir pretrunīgs tēls. Viņa aprakstīta kā burve un ragana, kas sākotnēji simbolizē tumšos spēkus. Tomēr viņa ir kopā ar Lāčplēsi un atbalsta viņu cīņā ar ļaunajiem spēkiem, kas cenšas iznīcināt Lāčplēša dzimto zemi, kas simbolizē Latviju. Spīdala simbolizē tautas garīgo spēku.\n\nSpīdolas vārds sastopams arī plašākā nozīmē latviešu kultūrā, piemēram, Latvijā kopš 1993. gada par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs un mākslā tiek pasniegta Spīdolas balva.\n", "id": "lvs_Latn_100283"}
{"text": "Dālderis (komercbanka)\n\nAkciju sabiedrība «Akciju komercbanka Dālderis» bija Latvijas banka. Dibināta 1992. gadā, 1993. gadā apvienojās ar «Sakaru banku».\n", "id": "lvs_Latn_100284"}
{"text": "Naudīdzāni\n\nNaudīdzāni (arī Naudīdzānkalns) ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā 1,7 km no pagasta centra Sēlijas, 12,0 km no Salas un 115,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P76 (Aizkraukle—Jēkabpils).\n", "id": "lvs_Latn_100285"}
{"text": "Pāvuli\n\nPāvuli ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 1,7 km no pagasta centra Sēlijas, 9,5 km no Salas un 118,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P76 (Aizkraukle—Jēkabpils).\n", "id": "lvs_Latn_100286"}
{"text": "Plāteri (ciems)\n\nPlāteri ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 7,1 km no pagasta centra Sēlijas, 14,1 km no Salas un 121,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V777 (Ceļinieki–Pļavnieki), Daugavas kreisajā krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100287"}
{"text": "Plītes\n\nPlītes ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 7,1 km no pagasta centra Sēlijas, 17,7 km no Salas un 123,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, uz rietumiem Nikmaņu dīķa.\n", "id": "lvs_Latn_100288"}
{"text": "Priekšāni\n\nPriekšāni (arī Priekšānkalns) ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 5,9 km no pagasta centra Sēlijas, 16,5 km no Salas un 122,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Sēlpils ziemeļu pievārtē.\n", "id": "lvs_Latn_100289"}
{"text": "Puļpāni\n\nPuļpāni ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 6,5 km no pagasta centra Sēlijas, 13,5 km no Salas un 121,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu V777 (Ceļinieki–Pļavnieki) un V813 (Stūrāni–Puļpāni), Daugavas kreisajā krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100290"}
{"text": "Riesti (Sēlpils pagasts)\n\nRiesti (arī Mežmuiža) ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 14,8 km no pagasta centra Sēlijas, 13,7 km no Salas un 128,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta nomaļus no valsts autoceļiem, starp Melnupīti rietumos un Pliksni austrumos.\n", "id": "lvs_Latn_100291"}
{"text": "Spietiņi\n\nSpietiņi ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 7,9 km no pagasta centra Sēlijas, 14,9 km no Salas un 122,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V777 (Ceļinieki–Pļavnieki), Daugavas kreisajā krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100292"}
{"text": "Ūdrāni\n\nŪdrāni ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 5,6 km no pagasta centra Sēlijas, 11,1 km no Salas un 122,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V813 (Stūrāni–Puļpāni).\n", "id": "lvs_Latn_100293"}
{"text": "Zaķēni\n\nZaķēni ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 12,9 km no pagasta centra Sēlijas, 11,8 km no Salas un 126,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V803 (Sala–Zilkalne).\n", "id": "lvs_Latn_100294"}
{"text": "Sakaru banka\n\nAkciju sabiedrība «Sakaru banka» bija 1991. gadā dibināta Latvijas banka. Tā pārtrauca savu darbību 1997. gadā, kad Latvijas Banka tai atsauca licenci. 2002. gadā tika uzsākts tās maksātnespējas process.\n", "id": "lvs_Latn_100295"}
{"text": "Kaspars Svārups\n\nKaspars Svārups (dzimis ) ir Latvijas futbolists, uzbrucējs, Latvijas U21 futbola izlases dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē Serbijas Superlīgas komandā FK Bačka.\n", "id": "lvs_Latn_100296"}
{"text": "Gadži Adžijevs\n\nGadži Adžijevs (dzimis ) ir Krievijas futbolists, pussargs. Kopš 2018. gada spēlē Latvijas Virslīgas kluba FK Spartaks Jūrmala sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100297"}
{"text": "Altice Arena\n\nAltice Arena (iepriekš saukta Pavilhão da Utopia, Pavilhão Atlântico, kā arī kā MEO Arena) ir daudzfunkcionāla arēna Portugālē, Lisabonā, kura tika atklāta 1998. gadā izstādes Expo '98 vajadzībām. Arēna ir trešā lielākā iekštelpu arēna Eiropā, kā arī lielākā Portugālē ar 20 000 cilvēku ietilpību. Arēnā notika 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss.\n", "id": "lvs_Latn_100298"}
{"text": "Portugāles Radio un televīzija\n\nPortugāles Radio un televīzija (, saīsināti RTP) ir Portugāles valstij piederošs sabiedriskais medijs, kas raida kopš . RTP rīkoja 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.\n", "id": "lvs_Latn_100299"}
{"text": "Juns Ūla Sanns\n\nJuns Ūla Sanns (, dzimis 1961. gada 21. decembrī Oslo, Norvēģijā), ir norvēģu televīzijas koordinators, kas strādā EBU kā Eirovīzijas dziesmu konkursa, Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa, Eirovīzijas gada kora un citu Eirovīzijas tīkla pasākumu koordinators.\n", "id": "lvs_Latn_100300"}
{"text": "Sīriešu valoda\n\nSīriešu valoda (, leššānā suryāyā) ir semītu valoda, aramiešu makrovalodas atzars. Tā nav Sīrijas valsts valoda (Sīrijā valsts valoda ir arābu valoda), bet gan Sīrijas kristiešu minoritātes valoda. Sīrijas kristieši galvenokārt dzīvo Sīrijas ziemeļaustrumos, Irākas ziemeļos un Turcijas austrumos. Tā atsevišķās kopienās ir arī liturģiskā valoda.\n", "id": "lvs_Latn_100301"}
{"text": "Allatīvs\n\nAllatīvs (, no allāt – 'atnest') ir viens no lokatīva locījuma paveidiem, kas norāda darbības virzienu pie priekšmeta vai dzīvas būtnes. Sastopams somugru valodās un baltu valodās.\n", "id": "lvs_Latn_100302"}
{"text": "Svjata Vatra\n\nSvjata Vatra (no — 'svētā uguns') ir 2005. gadā Igaunijā izveidota igauņu/ukraiņu folkroka grupa. Tā izpilda dažādas ukraiņu un igauņu dziesmas, papildinot tās ar pankroka elementiem. Līdz šim grupa izdevusi 5 studijas albumus.\n", "id": "lvs_Latn_100303"}
{"text": "Lošinska tēma\n\nLošinska tēma ir tēma šaha kompozīcijā. Tās būtība — ne mazāk kā divos variantos pēc melno lineārās figūra gājiena, balto figūra seko melnajai figūrai nostājoties uz tai blakus esošā laiciņa. Šo tēmu dažreiz dēvē par magnēta tēmu vai arī par Lošinska magnētu.\n\nŠo ideju 1947. gadā ierosināja padomju šaha problēmists Ļevs Lošinskis (1913—1976).\n", "id": "lvs_Latn_100304"}
{"text": "Altruisms\n\nAltruisms jeb nesavtība ir pašaizliedzīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā, nedomājot par savu labumu. Altruisma pretstats ir egoisms. Altruisms ir sastopams ne tikai starp cilvēkiem, bet arī dzīvnieku pasaulē. Jēdzienu 'altruisms' ieviesa franču filozofs Ogists Konts. Latīņu vārds alter, kas ir altruisma jēdziena pamatā, nozīmē 'citam', 'citiem'. Altruismu nevajadzētu jaukt ar lojalitāti vai atbildību.\n", "id": "lvs_Latn_100305"}
{"text": "Spānijas kailgliemezis\n\nSpānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis.\n\nTiek uzskatīts par vienu no bīstamākajām invazīvajām gliemju sugām, kas jaunajās izplatības teritorijās nodara postījumus dažādiem kultūraugiem, var pārnēsāt parazītus un augu slimību ierosinātājus.\n\nLatvijas Malakologu biedrība Spānijas kailgliemezi pasludināja par Gada gliemi 2017, lai apzinātu sugas izplatību un maksimāli to ierobežotu.\n", "id": "lvs_Latn_100306"}
{"text": "Džordžija O'Kīfa\n\nDžordžija O'Kīfa (; dzimusi , mirusi ) bija amerikāņu māksliniece.\n\nTiek saukta par \"ASV modernisma māti\". Pazīstama ar liela izmēra puķu, Ņujorkas debesskrāpju un Ņūmeksikas ainavas gleznām. Sadarbojusies ar Alfrēdu Stiglicu, ar ko arī bijusi precējusies. Stiglics izstādīja viņas darbus dažādās izstādēs.\n\n2014. gadā O'Kīfas glezna Jimson Weed tika pārdota par 44,4 miljoniem ASV dolāru, kas ir lielākā summa, par kādu pārdota kādas sievietes mākslinieces glezna. Pēc mākslinieces nāves Santafē tika atvērts Džordžijas O'Kīfas muzejs.\n", "id": "lvs_Latn_100307"}
{"text": "Biķernieki (Seces pagasts)\n\nBiķernieki ir ciems Aizkraukles novada Seces pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 4 km no pagasta centra Seces, 17 km no novada centra Aizkraukles un 85 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_100308"}
{"text": "Ādmināni\n\nĀdmināni ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 9,2 km no pagasta centra Salas, 7,5 km no novada centra Jēkabpils un 136,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Daugavas kreisajā krastā Sakas salas ziemeļos.\n", "id": "lvs_Latn_100309"}
{"text": "Biķernieki (Salas pagasts)\n\nBiķernieki ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 15,2 km no pagasta centra Salas, 15,4 km no novada centra Jēkabpils un 159,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_100310"}
{"text": "Dolomīts (Salas pagasts)\n\nDolomīts ir vasarnīcu ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 9,6 km no pagasta centra Salas, 11,5 km no novada centra Jēkabpils un 153,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas starp Ziemeļsusējas upi rietumos un autoceļu P75 (Jēkabpils–Lietuvas robeža (Nereta)) austrumos, vietā, kur no tā atdalās autoceļš V786 (Pievedceļš karjeram \"Birži\").\n", "id": "lvs_Latn_100311"}
{"text": "Dorškāni\n\nDorškāni ir daļēji izzudis ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā 4,8 km no pagasta centra Salas, 5,9 km no novada centra Jēkabpils un 132,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_100312"}
{"text": "Dūķernieki\n\nDūķernieki ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 10,7 km no pagasta centra Salas un 154,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no valsts autoceļa P75 (Jēkabpils–Lietuvas robeža (Nereta)).\n", "id": "lvs_Latn_100313"}
{"text": "Gargrode\n\nGargrode ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta austrumos 6,0 km no pagasta centra Salas un 133,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, starp Gargrodes purvu rietumos un Ziemeļsusējas upi austrumos.\n", "id": "lvs_Latn_100314"}
{"text": "Baltsvītru krustknābis\n\nBaltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Izšķir divas pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_100315"}
{"text": "Gravāni (Salas pagasts)\n\nGravāni ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā 3,3 km no pagasta centra Salas un 130,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P76 (Aizkraukle–Jēkabpils), pie Pelītes upes ietekas Daugavas attekā Sakā.\n", "id": "lvs_Latn_100316"}
{"text": "Ablatīvs\n\nAblatīvs ( no ablātus – 'aiznests, atdalīts, nošķirts') – locījums latīņu un seno irāņu valodās, kas parasti apzīmē kaut kā nošķīrumu. Tas tiek lietots arī somugru valodās (igauņu, somu, ungāru), dažās no tjurku valodām, kā arī citās valodās. Ablatīvs atbild uz jautājumu no kā?\n\nTradicionālajā salīdzinošajā valodniecībā ablatīvs tiek uzskatīts par vienu no astoņiem indoeiropiešu pirmvalodas locījumiem. Tiek uzskatīts, ka austrumbaltu valodās tas saplūdis ar ģenitīva locījuma formām un tādējādi radies latviešu un lietuviešu valodas o celma ģenitīvs (darb-a/darb-o, brāļ-a/broli-o, dadž-a/dagi-o). Senā ablatīva nozīmes ir atrodamas tādos savienojumos ar ģenitīvu kā \"sargies vilciena!\", \"bīsties Dieva!\" utml. Tomēr daži valodnieki uzskata, ka baltu valodās šāda locījuma nekad nav bijis. Pastāv šaubas arī par tā esamību indoeiropiešu pirmvalodā: atšķirīga tā forma bija sastopama tikai o celma lietvārdu vienskaitlī, bet divskaitlī o celma ablatīvs sakrita ar datīvu−instrumentāli, bet daudzskaitlī − ar datīvu. Citu paradigmu lietvārdu vienskaitļa ablatīvs sakrita ar ģenitīvu, bet divskaitlī un daudzskaitlī sakritība bija tāda pati kā o celma lietvārdiem.\n\nLatviešu valodā ablatīva locījums pilnībā atbilst indoeiropiešu pirmvalodas ablatīva locījumam savienojumos ar prievārdiem aiz, apakš, bez, iekš, iz, kopš, no, pēc, pie, pirms, priekš, virs, zem.\n", "id": "lvs_Latn_100317"}
{"text": "Priežu krustknābis\n\nPriežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropā un Āzijas rietumdaļā. Ģeogrāfisko variāciju nav.\n", "id": "lvs_Latn_100318"}
{"text": "Stara Planina\n\nStara Planina ( — 'Vecie kalni'), zināmi arī kā Balkānu kalni, ir kalnu grēda Balkānu pussalas austrumos. Tā plešas 530 km garumā caur Bulgārijas centrālo daļu no austrumiem uz rietumiem, un mazliet iesniedzas Serbijas teritorijā. Augstākā virsotne ir Boteva kalns (2376 m vjl.). Kalnu augstākajā daļā atrodas Centrālo Balkānu nacionālais parks, kura deviņi dabas rezervāti 2017. gadā iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā daļa no daudzu Eiropas valstu objekta Karpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži..\n", "id": "lvs_Latn_100319"}
{"text": "Adesīvs\n\nAdesīvs (no – 'pie' + esse – 'būt') ir klātbūtnes lokatīvs viens no lokatīva locījuma paveidiem, kas norāda uz priekšmetu vai dzīvu būtni, kuras tuvumā notiek kāda darbība.\n", "id": "lvs_Latn_100320"}
{"text": "Linezera iela\n\nLinezera iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Mežciemā un Teikā. Tā sākas pie krustojuma ar Dzērbenes ielu un beidzas krustojumā ar ielu bez nosaukuma. Ielas garums ir 363 metri. Ielā atrodas Latvijas Infektoloģijas centrs un Zemessardzes 1. Rīgas brigādes štābs (bijusī slimnīca \"Linezers\").\n", "id": "lvs_Latn_100321"}
{"text": "Mazā Ropažu iela\n\nMazā Ropažu iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Teikā. Tā sākas pie krustojuma ar Ropažu ielu un beidzas krustojumā ar Brīvības gatvi. Iela sadalīta divās daļās. Ielas kopējais garums ir 246 metri.\n", "id": "lvs_Latn_100322"}
{"text": "Valērijs Fedorčuks\n\nValērijs Fedorčuks (; dzimis ) ir bijušais Ukrainas futbolists, pussargs.\n\n2018. gadā spēlējis Latvijas komandā Riga FC.\n", "id": "lvs_Latn_100323"}
{"text": "Illatīvs\n\nIllatīvs () – viens no lokatīva locījuma paveidiem. Tas sastopams somugru, ka arī baltu valodās. Illatīvs norāda darbības virzienu uz priekšmeta iekšieni un atbild uz jautājumu kurp iekšā?\n\nIllatīvs kādreiz ir ticis plaši izmantots latviešu valodā. Tas joprojām tiek lietots atsevišķās izloksnēs vecāku ļaužu vidū, taču valodnieki to uzskata par arhaismu. Latviešu senajos tekstos atrodams ļoti daudz vienskaitļa illatīva piemēru, piemēram, \"Iekš(k)an tan laban vietan\", \"nāc āran\" u.c.\n\nSomu valodā illatīvs tiek darināts, pievienojot galotni -hVn, kur V apzīmē patskani, bet h nereti pazūd, piemēram, maa – maahan (\"zemē(n)\"), talo – taloon (\"mājā(n)\"). Ungāru valodā illatīvam ir galotne -ba/-be (kas mainās atkarībā no patskaņu harmonijas), piemēram, szekrény – szekrénybe (\"plauktan\").\n", "id": "lvs_Latn_100324"}
{"text": "Mails Jedinaks\n\nMails Jedinaks (dzimis ) ir Austrālijas futbola treneris un bijušais futbolists, pussargs, Austrālijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Jedinaks ir Anglijas Premjerlīgas kluba Tottenham Hotspur trenera asistents.\n\nAustrālijas futbola izlases sastāvā Jedinaks ir spēlējis 2010, 2014 un 2018. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_100325"}
{"text": "Inesīvs\n\nInesīvs (no − 'būt iekšā') − locījums, kas izsaka, ka darītājs atrodas vai darbība noris priekšmeta vai dzīvas būtnes, kas tiek izteikta ar šo locījumu, iekšā vai vidū, piemēram, mājā. Atbild uz jautājumu kur? (par priekšmetiem), kad? (par laiku), kamī? (par dzīvām būtnēm). Valodniecībā, īpaši baltistikā, termins inesīvs tiek lietots lokatīva vietā, ja ir nepieciešams nozīmju atdalījums, jo pašreizējie baltu valodu lokatīvi vēsturiski ir veidojušies kā jaundarinājumi, saplūstot vairākām atsevišķo lokatīvu formām kopā. Turklāt termins inesīvs ļauj izvairīties no nozīmju sajaukuma, jo ir arī citi lokatīvi (allatīvs, adesīvs, illatīvs u.c). Vienskaitlī baltu valodu inesīvs ir veidojies pievienojot pēcliku *an 'iekš' pie senā lokatīva, piemēram: latv. Lietuviešu valodas inesīvi miške \"mežā\", lauke \"laukā\" cēlušies no *miškę, *laukę < *mišken, *lauken. Atsevišķas sastingušas vienskaitļa inesīva formas joprojām tiek lietotas arī mūsdienās kā apstākļa vārdi, piemēram, \"patlaban\".\n\nSomugru valodās, piemēram, ungāru valodā inesīvs tiek darināts ar piedēkli -ban/-ben (házban \"mājā\"), somu valodā ar piedēkli -ssa/-ssä, igauņu − ģenitīvam pievienojot galotni -s. Tiek uzskatīts, ka austrumbaltu valodās postpozicionālie lokatīvi: inesīvs, illatīvs, allatīvs un adesīvs − ir izveidojušies somugru valodu ietekmē. Šajās valodās ir ļoti attīstīta lokatīvu dažādība.\n", "id": "lvs_Latn_100326"}
{"text": "Masimo Longo\n\nMasimo Longo (dzimis ) ir Austrālijas futbolists, pussargs, Austrālijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Anglijas futbola čempionāta kluba Ipswich Town sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100327"}
{"text": "Toms Rogičs\n\nToms Rogičs (dzimis ) ir bijušais Austrālijas futbolists, pussargs, Austrālijas futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_100328"}
{"text": "Laši (Ābeļu pagasts)\n\nLaši ir ciems Jēkabpils novada Ābeļu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 4 km no pagasta centra Brodiem, 5 km no novada centra Jēkabpils un 124 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V783 (Jēkabpils – Dignāja – Ilūkste), Daugavas attekas Barana krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100329"}
{"text": "Ūziņi\n\nŪziņi ir ciems Jelgavas novada Zaļenieku pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 6 km no pagasta centra Zaļeniekiem, 21 km no novada centra Jelgavas un 61 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1056, Svētes upes krastā. Veidojusies ap vēsturisko Ūziņu muižu (Usingen).\n\nCiemā atrodas Ūziņu bibliotēka, kurā tiek veikta vietējās vēstures izzināšana, dzimtu vēstures pētniecība.\n", "id": "lvs_Latn_100330"}
{"text": "Jaunplatone\n\nJaunplatone ir ciems Jelgavas novada Platones pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 6 km no pagasta centra Platones, 18 km no novada centra Jelgavas un 58 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Platones upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100331"}
{"text": "Bajāri (Jaunsvirlaukas pagasts)\n\nBajāri ir ciems Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 13 km no pagasta centra Staļģenes, 4 km no novada centra Jelgavas un 40 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Lielupe upes krastā. Vēsturiski veidojusies ap Vecsvirlaukas (Alt-Bergfried) muižu.\n", "id": "lvs_Latn_100332"}
{"text": "Jaunsvirlauka\n\nJaunsvirlauka ir ciems Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 8 km no pagasta centra Staļģenes, 21 km no novada centra Jelgavas un 50 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1038. Vēsturiski veidojusies ap Jaunsvirlaukas muižu (Neu-Bergfried).\n", "id": "lvs_Latn_100333"}
{"text": "Vecsvirlauka\n\nVecsvirlauka ir ciems Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 5 km no pagasta centra Staļģenes, 11 km no novada centra Jelgavas un 40 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1071.\n", "id": "lvs_Latn_100334"}
{"text": "Daugavas gāte\n\nDaugavas gāte ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā. Daugavas gāte savieno Pils laukumu ar 11. novembra krastmalu. Kopējais ielas garums ir 90 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Daugavas gāte iet gar Rigas pils dienvidu korpusu. Daugavas gātē nav atļauta autotransporta satiksme.\n\nDaugavas gāte ir viena no jaunākajām ielām Vecrīgā, kas izveidota 1937. gadā kā jauna izeja no Pils laukuma uz Daugavmalu.\n", "id": "lvs_Latn_100335"}
{"text": "Gustiņi\n\nGustiņi ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā 4,3 km no pagasta centra Salas un 130,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V803 (Sala–Zilkalne). Netālu atrodas 44 metrus augstais Gustiņu kalns (139 m v.j.l.) ar labiekārtotu atpūtas vietu un ugunsapsardzības torni.\n", "id": "lvs_Latn_100336"}
{"text": "Viņš jums nav nekāds Dimons\n\n\"Viņš jums nav nekāds Dimons\" () ir Korupcijas apkarošanas fonda 2017. gada 2. martā YouTube publicēta aptuveni 50 minūtes gara dokumentālā filma par Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu.\n", "id": "lvs_Latn_100337"}
{"text": "Dzega\n\nDzega jeb karnīze ir horizontāls, dažkārt liekts vai lauzīts izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm). Dzega var būt izbūvēta arī iekštelpās kā krāsns, kamīnai vai skapja augšmalas izvirzījums. Viena no dzegas funkcijām ir lietusūdeņu novirzīšana tālāk no ārsienas.\n", "id": "lvs_Latn_100338"}
{"text": "Robijs Krūzs\n\nRobijs Krūzs (dzimis ) ir bijušais Austrālijas futbolists, Uzbrucējs, Austrālijas futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_100339"}
{"text": "Menca\n\nMenca jeb Atlantijas menca (Gadus morhua) ir mencu dzimtas (Gadidae) zivju suga. Sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu daļā gan austrumu, gan rietumu krastos. Izdala 5 pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_100340"}
{"text": "Dobeles iela (Rīga)\n\nDobeles iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Āgenskalnā. Dobeles iela sākas krustojumā ar Žubīšu ielu un beidzas krustojumā ar Medus ielu. Kopējais ielas garums ir 160 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Dobeles ielā ir īres namu un savrupmāju apbūve.\n\nDobeles iela adrešu grāmatās atrodama kopš 1868. gada ar nosaukumu Marijas iela. 1885. gadā tā ieguva nosaukumu Dobeles iela, kas nav mainīts.\n\nIela ir nosaukta Zemgales pilsētas Dobeles vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_100341"}
{"text": "Ilze Cīrule\n\nIlze Cīrule (dzimusi , mirusi ) bija latviešu ierēdne. VID ģenerāldirektore no 2016. gada 14. novembra līdz savai nāvei 2018. gadā.\n\nIzglītību ieguvusi Rīgas Politehniskajā institūtā, ko pabeigusi 1989. gadā ar arhitekta kvalifikāciju. 2003. gadā Rīgas Biznesa skolā ieguvusi maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā. Strādājusi vadošos amatos AAS \"Balta\" un AAS \"Gjensidige\".\n\n2016. gada novembrī kļuvusi par VID ģenerāldirektori. Amatā atradusies līdz 2018. gada martam, kad mirusi 53 gadu vecumā.\n\nBijusi precējusies, ģimenē auguši meita un dēls.\n", "id": "lvs_Latn_100342"}
{"text": "2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)\n\n2. mikroautobusu maršruts ir mikroautobusu maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no Kauguriem (galapunkts saucas \"TC Kauguri\") līdz Ķemeru kapiem (vasaras sezonā) un Kūdrai (pārējā laikā). Vairāki reisi turp un atpakaļ tiek veikti caur kooperatīvu \"Slocene\" Bāžciemā un vasaras sezonas brīvdienās arī gar Slokas karjeru.\n", "id": "lvs_Latn_100343"}
{"text": "Efeju līga\n\nEfeju līga () ir astoņu ASV ziemeļaustrumu universitāšu grupa. Sākotnēji nosaukums izmantots NCAA konferences nosaukumā, taču ar laiku kļuvis par akadēmisku un sociālu apzīmējumu. Grupā ietilpst: Brauna Universitāte, Kolumbijas Universitāte, Kornela Universitāte, Dartmutas koledža, Hārvarda Universitāte, Pensilvānijas Universitāte, Prinstonas Universitāte un Jeila Universitāte.\n\nEfeju līgas universitātes tiek uzskatītas par vienām no prestižākajām pasaulē, bieži vien vairākas no tām iekļūst dažādos pasaulē labāko universitāšu sarakstos. 16 no 45 ASV prezidentiem ir absolvējuši kādu no Efeju līgas universitātēm.\n", "id": "lvs_Latn_100344"}
{"text": "Ieva Zasimauskaite\n\nIeva Zasimauskaite (, dzimusi ) — lietuviešu dziedātāja. Viņa pārstāvēja Lietuvu 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu When We're Old (\"Kad mēs esam veci\"). Savā pusfinālā viņa ieguva 9. vietu, kas viņai ļāva kvalificēties finālam, kurā dziedātāja ieguva 12.vietu. Zasimauskaite ir zināma Lietuvā arī kā vairāku televīzijas projektu dalībniece.\n", "id": "lvs_Latn_100345"}
{"text": "Māra Brašmane\n\nMāra Brašmane (dzimusi Liepājā) ir latviešu fotomāksliniece un pedagoģe.\n\nKopš 1964. gada fotografē mākslas darbus, arhitektūru, portretus un pilsētvidi, viņas darbi atrodami vairāku muzeju kolekcijās − Madonas, Talsu, Rundāles pils un Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Rīgā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Francijā, Kanādā un ASV. Viņas profesionālā dzīve galvenokārt saistīta ar muzeju.\n", "id": "lvs_Latn_100346"}
{"text": "Ivars Rutmanis\n\nIvars Rutmanis (dzimis 1950. gada 6. oktobrī Smiltenē) ir latviešu dziedātājs un dziesmu autors, kurš bija populārs 1980. gados.\n\nI. Rutmanis uzaudzis Smiltenē, kur mācījies pamatskolā un mūzikas skolā. Pēc tam mācījies Cēsu mūzikas vidusskolas pūšamo instrumentu nodaļas trombona klasē. Tajā laikā aizrāvies ar rokmūziku un sācis darboties vietējās grupās.\n\n1979. gadā izveidojis rokgrupu Vecpiebalgas kultūras namā, kas vairākkārt uzvarējusi Cēsu rajona pašdarbības ansambļu skatēs. Kultūras iestādes neatļāva oficiāli apstiprināt grupas nosaukumu \"IR\" - Rutmaņa vārda un uzvārda pirmos burtus.\n\nNo 1982. gada I. Rutmanis bija dziedātājs Ogres rajona kolhoza \"Lāčplēsis\" ansamblī, kuru vadīja komponists Imants Paura. Kopā ar ansambli sagatavotas vairākas koncertprogrammas, notika uzstāšanās Latvijā, piedalīšanās televīzijas un radio raidījumos. 1983. gadā Rutmanis iesniedza savas kompozīcijas Latvijas Radio speciālistu komisijai, kas tās novērtēja atzinīgi. Sākās viņa sadarbība ar Latvijas Radio un TV estrādes orķestri, 1985. gadā tiek ierakstīts arī duets \"Trauslās lapas\" ar solisti Aiju Kukuli. 1984. gadā dziesma \"Paņemt tevi aiz rokas\" \"Mikrofona\" aptaujā ierindojās 11. vietā. Daiga Mazvērsīte rakstīja: \"Par viņu īkšķus turēja visa Smiltene. Un, kad Ivars brauca uzstāties televīzijā, mamma uzstāja, ka dēlam jābūt pieklājīgi saģērbtam un uzšuva baltu uzvalku.\"\n\n80. gadu beigās Rutmanis atgriezās Cēsīs un atjaunoja grupu \"IR\". Tās ģitārista I. Krilova dziesma \"Sadosimies rokās\" ieguva 10. vietu 1989. gada \"Mikrofona\" aptaujā, kļūstot par Atmodas laika noskaņu izteicēju.\n\n90. gadu sākumā Rutmanis iepazinās ar kontrtenoru Gintu Ristamecu un sāka kopīgu muzikālo darbību, ierakstīti duetu albumi \"Gaisma\" (1994) un \"Sauc mani atpakaļ\" (2004). Šajā laikā viņš pievērsās mūzikas pedagoga darbam. Viņš strādāja par pūšamo instrumentu un ģitāras spēles skolotāju Dzērbenes mūzikas skolā un dzīvoja Cēsīs. 2014. gadā akcijas \"Baltijas ceļš\" 25. jubilejā uzstājies ar grupas \"IR\" dziesmām.\n", "id": "lvs_Latn_100347"}
{"text": "Bloki\n\nBloki ir ciems Preiļu novada Aizkalnes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā 5 km no pagasta centra Aizkalnes, 9 km no novada centra Preiļiem un 215 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V748.\n", "id": "lvs_Latn_100348"}
{"text": "Indrāni (Salas pagasts)\n\nIndrāni ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 2,3 km no pagasta centra Salas un 128,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no valsts autoceļa P76 (Aizkraukle–Jēkabpils), pie Rudzaites ietekas Daugavas attekā Sakā.\n", "id": "lvs_Latn_100349"}
{"text": "Kalvāni (Salas pagasts)\n\nKalvāni ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 0,9 km no pagasta centra Salas un 128,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Ziemeļsusējas kreisajā krastā, Salas ciema dienvidaustrumu pievārtē un faktiski saplūdusi ar Salas ciemu.\n", "id": "lvs_Latn_100350"}
{"text": "Mālkalni (Salas pagasts)\n\nMālkalni ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 1,0 km no pagasta centra Salas un 127,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Salas ciema ziemeļrietumu pievārtē, faktiski ir ar to saplūdusi, pie autoceļu P76 (Aizkraukle–Jēkabpils) un V803 (Sala–Zilkalne) krustojuma.\n", "id": "lvs_Latn_100351"}
{"text": "Meldernieki\n\nMeldernieki ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 4,9 km no pagasta centra Salas un 132,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V812 (Straumēni–Bibāni), Ziemeļsusējas upes labajā krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100352"}
{"text": "Muižiņa\n\nMuižiņa ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta dienvidos daļā 14,5 km no pagasta centra Salas un 158,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P75 (Jēkabpils–Lietuvas robeža (Nereta)), Podvāzes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100353"}
{"text": "Munīrs Mohamedi\n\nMunīrs Mohands Mohamedi (; dzimis ) ir Marokas futbolists, vārtsargs, Marokas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Saūda Arābijas profesionālās līgas kluba Al Wehda sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100354"}
{"text": "Medhī Benatja\n\nMedhī Benatja (dzimis ) ir bijušais Marokas futbolists, aizsargs, Marokas futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_100355"}
{"text": "Rūta Muktupāvela\n\nRūta Muktupāvela (dzimusi 1963. gadā Kauņā, Lietuvā) ir lietuviešu akadēmiķe, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, profesore, aktīva kultūras eksperte un mūziķe.\n", "id": "lvs_Latn_100356"}
{"text": "Cieceres iela (Rīga)\n\nCieceres iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Āgenskalnā. Cieceres iela sākas krustojumā ar Liepājas ielu un beidzas krustojumā ar Saules aleju. Kopējais ielas garums ir 353 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Cieceres ielas nepāra numuru pusē ir pārsvarā dzīvojamo ēku apbūve, kā arī sabiedriskas ēkas: Rīgas Volejbola skola (Cieceres ielā 9) un Āgenskalna pirmsskola (Cieceres ielā 3). Ielas pretējā pusē atradās zeķu fabrika \"Aurora\" (Mazajā Nometņu ielā 16), kas mūsdienās nojaukta, daļā izbūvētas jaunas dzīvojamās ēkas, daļā klajš laukums topošajai būvniecībai. Ielas gals pie Saules alejas atduras pret Māras dīķa krastu.\n\nIela ir nosaukta Cieceres — upes Kurzemē — vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_100357"}
{"text": "Zvaigžņu kuģa kareivji (filma)\n\n\"Zvaigžņu kuģa kareivji\" () ir amerikāņu fantastikas filma, kuru 1997. gadā pēc Roberta Hainlaina tāda paša nosaukuma romāna motīviem uzņēmis holandiešu režisors Pols Verhovens. Galvenās lomas filmā atveido Kaspers van Dīns un Denīza Ričardsa.\n\nFilma uzņemta militārās fantastikas žanrā. Zemes iedzīvotāji ir uzsākuši kosmisko karu ar kukaiņveidīgiem citplanētiešiem — arahnīdu rasi, kas Zemi atzinuši par piemērotu vietu savas sugas paplašināšanai. Milzīgo, zirnekļveidīgo radījumu ir seši triljoni. Tie bombardē Zemi ar milzu asteroīdiem, iznīcinot veselas pilsētas.\n\nFilmas galvenais varonis Džonijs Riko cīnās zvaigžņu desanta rindās, uz dažādām planētām piedaloties kaujās ar zirnekļveidīgajiem. Sākumā viņš ir vienkāršs ierindnieks, ar laiku, cīņu rūdīts, kļūst par virsnieku. Kaut arī filma izmanto romāna galveno varoņu vārdus un sižeta līnijas, tās vispārējais noskaņojums atšķiras no literārā avota: ja Hainlaina romānu daži kritiķi vainoja militārisma un pat fašistiskās ideoloģijas propagandā, tad filmai, pēc Verhovena ieceres, bija jābūt ar satīrisku, pretkara raksturu.\n\nFilmas budžets sasniedza 105 miljonus ASV dolāru, gūtie ieņēmumi ASV - 55 miljoni dolāru, visā pasaulē - 121 miljons dolāru.\n", "id": "lvs_Latn_100358"}
{"text": "Bosnija un Hercegovina olimpiskajās spēlēs\n\nBosnija un Hercegovina olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kad tās notika Spānijas pilsētā Barselonā. No 1994. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, kas notika Norvēģijas pilsētā Lillehammerē Bosnija un Hercegovina piedalās arī ziemas olimpiskajās spēlēs. Kopš tā laika Bosnija un Hercegovina ir piedalījusies pilnīgi visās vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs. Līdz 1992. gadam Bosnijas un Hercegovinas sportisti startēja Dienvdslāvijas komandas sastāvā.\n\nLīdz šim neviens Bosnijas un Hercegovinas pārstāvošs sportists olimpiskajās spēlēs nav spējis izcīnīt kādu no olimpiskajām medaļām. Kopā ar Albāniju, Bosnija un Hercegovina ir vienīgās Eiropas ne-mikrovalstis, kas olimpiskajās spēlēs ir izcīnījušas olimpiskās medaļas. Taču vairāki Bosnija un Hercegovina sportisti ir izcīnījuši olimpiskās medaļas, pārstāvot kādu citu valsti, galvenokārt Dienvidslāviju.\n", "id": "lvs_Latn_100359"}
{"text": "Romēns Saiss\n\nRomēns Gānems Pols Saiss (, ; dzimis ) ir Marokas futbolists, aizsargs, Marokas futbola izlases dalībnieks un kapteinis. Kopš 2023. gada spēlē Saūda Arābijas profesionālās līga Turcijas Superlīgass kluba Al Shabab sastāvā, kas viņu īrē no Al Sadd.\n", "id": "lvs_Latn_100360"}
{"text": "Nebīls Dirārs\n\nNebīls Dirjārs (dzimis ) ir bijušais Marokas futbolists, aizsargs, Marokas futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_100361"}
{"text": "Karims El Ahmadī\n\nKarims El Ahmadī (dzimis ) ir bijušais Marokas futbolists, pussargs, Marokas futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_100362"}
{"text": "Metamorfozes\n\n\"Metamorfozes\" () ir romiešu dzejnieka Ovidija poēma. Tā tiek uzskatīta par viņa labāko darbu. Darbs sastāv no vairāk par 250 mītiem, kas apkopoti 15 grāmatās. Mīti ir par laikposmu no pasaules radīšanas līdz Jūlija Cēzara valdīšanai.\n\n\"Metamorfozes\" pirmoreiz publicētas mūsu ēras 8. gadā. Šis ir viens no ietekmīgākajiem darbiem rietumu kultūrā. Ietekmējis tādus autorus kā Danti Aligjēri, Džovanni Bokačo, Džefriju Čoseru un Viljamu Šekspīru. Vairākas darba ainas tikušas attēlotas gleznās, skulptūrās, mūzikas darbos. Darbs zaudējis popularitāti pēc Renesanses, taču atguva to 20. gadsimta nogalē.\n", "id": "lvs_Latn_100363"}
{"text": "Laura Grusenekene\n\nLaura Grusenekene (Laura Groeseneken; dzimusi Lēvenē, Beļģijā) ir Beļģijas dziedātāja un dziesmu autore. Laura piedalījās 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Portugālē ar dziesmu A Matter of Time, pārstāvot Beļģiju. Viņa savā pusfinālā ieguva 12. vietu, kas neļāva kvalificēties finālam.\n", "id": "lvs_Latn_100364"}
{"text": "Tanagru dzimta\n\nTanagru dzimta (Thraupidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 383 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 95 ģintīs. Tā ir otra lielākā putnu dzimta, kas apvieno 4% no visām putnu sugām pasaulē un 12% Neotropikas putnu.\n", "id": "lvs_Latn_100365"}
{"text": "Errera (nozīmju atdalīšana)\n\nErrera (Herrera), Panamas province; Anders Errera (dzimis 1989) — Spānijas futbolists; Džonijs Errera; Ektors Errera; Irisberto Errera.\n", "id": "lvs_Latn_100366"}
{"text": "Cehšteins\n\nCehšteins ( — 'raktuvju akmens') ir perma formācijas augšējais nodalījums, kas var saturēt sāls nogulas un vara šīferi. Tas veidojies vairāku miljonu gadu garumā Pangejas superkontinenta ziemeļdaļā seklas epikontinentālas jūras dibenā pirms apmēram 257—251 miljoniem gadu.\n\nJaunāku ģeoloģisku slāņu apsegts, tas mūsdienās atrodas Ziemeļjūras, Anglijas, Nīderlandes, Dānijas, Vācijas, Polijas un Lietuvas teritorijas pamatnē.\n\nAr pasaules okeānu vāji savienotās, samērā seklās Cehšteina jūras ūdeņi uz perma laikmeta beigām bija pakļauti stipram arīdā laikmeta iespaidam un sāka arvien stiprāk izgarot. Radās spēcīgi sālsnogulumi, augšējā cehšteina slānī pirmais izkrita visgrūtāk šķīstošais anhidrīts, tad sekoja akmeņsāls un beidzot kālija sāļi (karnalīts, silvīns, kīzerīts, kainīts). Vidējā cehšteina sastāvā ir dolomīts, anhidrīts, ģipsis. Apakšējā cehšteina sastāvā ir kaļķi, vara šīferis.\n", "id": "lvs_Latn_100367"}
{"text": "Pēternieki (Salas pagasts)\n\nPēternieki ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 1,3 km no pagasta centra Salas un 127,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Salas ciema ziemeļrietumu pievārtē, faktiski ir ar to saplūdusi, pie autoceļa V803 (Sala–Zilkalne).\n", "id": "lvs_Latn_100368"}
{"text": "Pēternieki\n\nPēternieki - ciems Jēkabpils novada Kūku pagastā Pēternieki - ciems Olaines novada Olaines pagastā Pēternieki - ciems Jēkabpils novada Salas pagastā Jaunpēternieku nosaukums Latvijas PSR laikā Pētermuižas nosaukums Latvijas PSR laikā\n", "id": "lvs_Latn_100369"}
{"text": "Martins Lavrovs\n\nMartins Lavrovs (dzimis 1994. gada 31. martā) ir latviešu hokejists, malējais uzbrucējs. Pašlaik (2021) pārstāv Latvijas čempionāta vienību HK Prizma.\n", "id": "lvs_Latn_100370"}
{"text": "Rihards Cimermanis\n\nRihards Cimermanis (dzimis 1993. gada 22. martā) ir latviešu hokejists, vārtsargs. Pašlaik (2022) Cimermanis spēlē Latvijas čempionāta komandā HK Zemgale.\n", "id": "lvs_Latn_100371"}
{"text": "Pumpi\n\nPumpi ir daļēji izzudis ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā 13,2 km no pagasta centra Salas un 157,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem uz austrumiem no Biržiem.\n", "id": "lvs_Latn_100372"}
{"text": "Putnukalni\n\nPutnukalni (arī Putnu kalni) ir vasarnīcu ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 2,8 km no pagasta centra Salas un 128,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem , Daugavas kreisajā krastā, vietā, kur Sakas atteka ietek Daugavā.\n", "id": "lvs_Latn_100373"}
{"text": "Fāze (šahs)\n\nFāze ir termins šaha kompozīcijā, kas apzīmē šaha uzdevuma saturā ietilpstošu variantu sistēmu. Tas ir iluzoriskā spēle, viens vai vairāki maldinājumi un patiesais risinājums.\n\nPalīgmata žanros fāze ir katrs no diagrammas stāvokļa, dvīņa vai iluzoriskās spēles risinājumiem.\n", "id": "lvs_Latn_100374"}
{"text": "Pūteļi\n\nPūteļi ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 18,3 km no pagasta centra Salas un 162,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no no valsts autoceļa V804 (Sala–Pūteļi), uz dienvidrietumiem no Biržu karjera.\n", "id": "lvs_Latn_100375"}
{"text": "Radiņi\n\nRadiņi ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā 14,4 km no pagasta centra Salas un 158,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, uz austrumiem no Biržiem, Vīpītes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_100376"}
{"text": "Salaspils (ciems)\n\nSalaspils ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumos 6,6 km no pagasta centra Salas un 133,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Sakas salas rietumos, Daugavas kreisajā krastā, iepretim Daugavsalai. Apdzīvotā vieta veidojusies ap vēsturisko Salas muižu (Gut Holmshof).\n", "id": "lvs_Latn_100377"}
{"text": "Vikipēdija:CEE Spring 2018\n\nCentrālās un Austrumeiropas pavasaris 2018 (Wikimedia CEE Spring 2018) ir starptautisks rakstu konkurss, ko jau ceturto gadu organizē pārstāvji no Centrālās un Austrumeiropas valstīm, lai atbalstītu rakstu veidošanu par visām reģiona valstīm visu šo valstu valodu Vikipēdijās.\n\nMūsdienās šajā reģionā ir bijuši daudzi nelaimīgi pavasari, kas noslēgušies ar pārpratumiem, konfliktiem un vilšanos (piemēram, Dubčeka aizvietošana 1969. gadā, lai novērstu Prāgas pavasari, konfliktu pastiprinājums Kalnu Karabahas reģionā 1988. gada pavasarī, Piedņestras konflikta saasinājums 1992. gada martā, Sarajevas aplenkuma sākums 1992. gada aprīlī un kara Donbasā sākums 2014. gada pavasarī).\n", "id": "lvs_Latn_100378"}
{"text": "Sankaļi (Salas pagasts)\n\nSankaļi ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 0,9 km no pagasta centra Salas un 128,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Salas ciema dienvidrietumu pievārtē un faktiski ar to saplūdusi. Atrodas pie autoceļu P76 (Aizkraukle–Jēkabpils) un V805 (Sankaļi–Bibāni–Grāvāni) krustojuma, Ziemeļsusējas labajā krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100379"}
{"text": "Siliņi (Salas pagasts)\n\nSiliņi ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 11,9 km no pagasta centra Salas un 156,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, uz ziemeļrietumiem no Dolomīta.\n", "id": "lvs_Latn_100380"}
{"text": "Siliņu stacija\n\nSiliņu stacija ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 15,1 km no pagasta centra Salas un 159,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P72 (Ilūkste (Virsaiši)–Bebrene–Birži).\n", "id": "lvs_Latn_100381"}
{"text": "Aioras\n\nAioras, aioru ģints (Aegithina) ir vienīgā aioru dzimtas (Aegithinidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas. Izplatītas Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Nesenā pagātnē tās tika klasificētas irēnu dzimtā (Irenidae) kopā ar lapuputniem un irēnām.\n", "id": "lvs_Latn_100382"}
{"text": "Smiltaines\n\nSmiltaines ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 1,0 km no pagasta centra Salas un 128,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Salas ciema dienvidrietumu pievārtē un faktiski ar to saplūdusi. Atrodas pie autoceļu P76 (Aizkraukle–Jēkabpils) un V805 (Sankaļi–Bibāni–Grāvāni) krustojuma.\n", "id": "lvs_Latn_100383"}
{"text": "Stuburi\n\nStuburi ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 5,2 km no pagasta centra Salas un 132,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V812 (Straumēni–Bibāni), Ziemeļsusējas labajā krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100384"}
{"text": "Zaķi (Salas pagasts)\n\nZaķi ir ciems Jēkabpils novada Salas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumos 20,6 km no pagasta centra Salas un 151,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P75 (Jēkabpils–Lietuvas robeža (Nereta)), uz ziemeļiem no Lazdāres purva. Uz rietumiem no ciema atrodas Viesītes pagasta ciems ar tādu pašu nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_100385"}
{"text": "Akmeņupīte (Vīķu ezera pieteka)\n\nAkmeņupīte (lejtecē Skudras upīte) ir Vīķu ezerā ietekoša upe Jēkabpils novadā.\n\nIztece pie Brūlāniem. Augštecē tek dienvidu virzienā, pēc tam strauji pagriežas uz ziemeļiem, lejtecē pagriežas uz austrumiem. Ietece Vīķu ezera rietumu krastā, netālu no Ezerciema. Lejtecē upi šķērso valsts autoceļš P76 (Aizkraukle–Jēkabpils).\n", "id": "lvs_Latn_100386"}
{"text": "Kameņu grāvis\n\nKameņu grāvis ir Vīķu ezera pieteka Jēkabpils novadā, uz austrumiem no Buivāniem.\n\nTek dienvidu virzienā. Ietece Vīķu ezera ziemeļu krastā. Šķērso valsts autoceļu V813 (Stūrāni–Puļpāni).\n", "id": "lvs_Latn_100387"}
{"text": "Melnupīte (Piestiņas pieteka)\n\nMelnupīte (arī Malnupīte) ir Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.\n\nIztece uz dienvidiem no Zaķēniem. Augštecē tek dienvidu virzienā, vidustecē sagriežas uz dienvidaustrumiem un lejtecē tek starp Pliksni ziemeļos un Žēvaldu purvu dienvidos. Ietek Piestiņā mazapdzīvotā, mežainā apvidū.\n", "id": "lvs_Latn_100388"}
{"text": "Pelīte\n\nPelīte ir Daugavas attekas Sakas kreisā pieteka Jēkabpils novadā.\n\nTek ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā. Vidustecē veido Jēkabpils pilsētas robežu. Ietek Sakā pie Gravāniem. Pelīti šķērso valsts autoceļi P75 (Jēkabpils–Lietuvas robeža (Nereta)) un P76 (Aizkraukle–Jēkabpils). Tās krastos atrodas Liesma.\n", "id": "lvs_Latn_100389"}
{"text": "Plānleja\n\nPlānleja ir Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.\n\nTek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Daugavā pie Plānleju mājām, lejpus Putnukalniem. Plānleju šķērso valsts autoceļš P76 (Aizkraukle–Jēkabpils).\n", "id": "lvs_Latn_100390"}
{"text": "Bezmatu teorēma\n\nBezmatu teorēma apgalvo, ka pēc iekļūšanas melnajā caurumā matērijas daļiņas saglabā tikai savu masu, spinu un elektrisko lādiņu, taču zaudē formu un ķīmisko sastāvu, pārstājot būt matērija vai antimatērija. Visa pārējā informācija (šai gadījumā \"mati\" ir metafora, lietota šīs informācijas apzīmēšanai) par matēriju, kas veidojusi melno caurumu vai nokļuvusi tajā, pazūd aiz melnā cauruma notikumu horizonta, līdz ar to kļūstot nepieejama jebkādai novērošanai.\n\nLīdz šim bezmatu teorēmai nav stingra matemātiska pierādījuma, un matemātiķi to sauc par bezmatu hipotēzi. Šo hipotēzi no 1970. līdz 1974. gadam daļēji pamatoja angļu fiziķis Stīvens Hokings un viņa kolēģi Brendons Kārters un Deivids Robinsons.\n", "id": "lvs_Latn_100391"}
{"text": "Bulgārija olimpiskajās spēlēs\n\nBulgārija olimpiskajās spēlēs piedalās kopš to atjaunošanas 1896. gadā, kad Atēnu vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās viens vingrotājs. Šis vingrotājs bija Šarls Šampo, kurš dzīvoja Sofijā, bet viņam bija arī Šveices pilsonība, tādēļ atsevišķos avotos viņš tiek uzskatīts par Šveices pārstāvi.\n\nOficiāli Bulgārijas komanda nākamreiz vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās 1924. gadā, kad tās notika Francijas galvaspilsētā Parīzē. Kopš tā laika Bulgārija ir piedalījusies gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1932. gada Losandželosas (Lielās depresijas laikā), 1948. gada Londonas (pēc Otrā pasaules kara) un 1984. gada Losandželosas vasaras olimpiskajās spēlēs, kad Bulgārija piedalījās PSRS rīkotajā 1984. gada Losandželosas olimpisko spēļu boikotā. Kopš 1936. gada Garmišas-Partenkirhenes ziemas olimpiskajām spēlēs Bulgārija ir piedalījusies pilnīgi visās ziemas olimpiskajās spēlēs.\n\nBulgārija olimpiskajās spēlēs līdz šim ir izcīnījusi 230 olimpiskās medaļas. Lielāko vairumu — 224 medaļas — tā ir izcīnījusi vasaras olimpiskajās spēlēs, savukārt 6 medaļas tā ir izcīnījusi ziemas olimpiskajās spēlēs. Kopš 1952. gada Helsinku spēlēm Belgārija ir izcīnījusi medaļas visās vasaras olimpiskajās spēlēs, kurās tā ir piedalījusies. Visvairāk medaļu — 41 medaļu — izcīnījusi 1980. gada Maskavas spēlēs. Savukārt pirmo medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs Bulgārija izcīnīja 1980. gada Leikplesidas spēlēs. Kopumā Bulgārija medaļas ir izcīnījusi 16 vasaras olimpiskajos sporta veidos/disciplīnās. Visvairāk medaļas, 71 medaļa, ir tikušas izcīnītas cīņas sportā un 37 medaļas ir tikušas izcīnītas svarcelšanā. Savukārt no 6 ziemas olimpiskajām spēlēm, puse — 3 medaļas — ir tikušas izcīnītas šorttrekā. Ar medaļām bagātākā Bulgārijas sportiste ir sporta šāvēja Marija Grozdeva, kura olimpiskajās spēlēs kopumā ir izcīnījusi 5 medaļas.\n\nKopš Bulgārijas dalības tai ir atņemas 7 izcīnītās olimpiskās medaļas, jo to ieguvēji sportisti ir pieķerti neatļauto vielu lietošanā. Visas šīs atņemtās medaļas ir svarcelšanā.\n", "id": "lvs_Latn_100392"}
{"text": "Sultāne Hafsa\n\nSultāne Aiše Hafsa (mirusi 1534. gadā) bija Sultāna Selima Bargā sieva un pirmā Osmaņu Impērijas Sultāne māte (Valide Sultan) — kā māte Suleimanam Lieliskajam. Laikā starp dēla kāpšanu tronī un savu nāvi, Hafsa bija viena no visietekmīgākajām personām Osmaņu Impērijā.\n", "id": "lvs_Latn_100393"}
{"text": "Sultāne Hatidže\n\nSultāne Hatidža bija Osmaņu princese, Selima I un sultānes Hafsas meita, kā arī Suleimana Lieliskā māsa.\n", "id": "lvs_Latn_100394"}
{"text": "Sultāne Fatma\n\nSultāne Fatma (1500-1573) bija Osmaņu princese, Selima I un sultānes Hafsas meita, kā arī Suleimana Lieliskā māsa.\n", "id": "lvs_Latn_100395"}
{"text": "Neta Barzila\n\nNeta Barzila (; dzimusi Hodhašaronā, Izraēlā), plašāk pazīstama kā vienkārši Neta (Netta), ir ebreju dziedātāja un dīdžejs. Neta piedalījās 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Portugālē, pārstāvot Izraēlu pēc uzvaras nacionālajā atlasē HaKokhav HaBa. Netas dziesma konkursam Toy tika izlaista . Viņa konkursā uzvarēja, kas bija ceturtā Izraēlas uzvara Eirovīzijā.\n", "id": "lvs_Latn_100396"}
{"text": "Scrabble\n\nScrabble ir vārdu spēle, kuru var spēlēt 2—4 cilvēki. Spēlētāji uz spēles galda liek kopā vārdus, izmantojot burtu plāksnītes (uz katras norādīts punktu skaits). Spēles beigās uzvar tas spēlētājs, kas sakrājis lielāko punktu skaitu. Vārdiem, tāpat kā krustvārdu mīklā, jābūt lasāmiem rindās no kreisās uz labo pusi, kā arī kolonnās no augšas uz leju.\n\nSpēli izgudroja amerikāņu arhitekts Alfrēds Batss 1938. gadā. Tā tiek pārdota 121 valstī, pieejama 29 valodās. Pasaulē ir ap 4000 Scrabble klubu.\n", "id": "lvs_Latn_100397"}
{"text": "Sultāne Šaha\n\nSultāne Šaha (1507-1572) bija Osmāņu princese, Selima Bargā un Aišes Hatunas meita, kā arī Suleimana Lieliskā māsa.\n", "id": "lvs_Latn_100398"}
{"text": "Astrīda Gulbe\n\nAstrīda Gulbe (dzimusi Rīgā, mirusi ) bija latviešu aktrise.\n\n1950. gadā beigusi Rīgas 3. vidusskolu un iestājusies Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūta Aktieru fakultātē, kuru absolvējusi 1955. gadā.\n\n1955. gadā strādājusi Latvijas Filharmonijā, kur bijusi ansambļa \"Sakta\" programmas vadītāja. Laika posmā no 1957. līdz 1961. gadam bijusi aktrise Liepājas teātrī. 1961. gadā nokļuvusi Valsts Jaunatnes teātrī, kur kopumā nostrādājusi 30 gadus.\n\nFilmējusies tādās filmās kā \"Kā gulbji balti padebeši iet\", \"Nāves ēnā\", \"Kapteiņa Enriko pulkstenis\" un \"Pēc vētras\".\n", "id": "lvs_Latn_100399"}
{"text": "Sultāne Bejhana\n\nSultāne Beihana (mirusi 1559.gadā) bija Osmaņu princese, Selima I un Sultānes Hafsas (iespējams) vai Aišes Hatunas meita, kā arī Suleimana Lieliskā māsa.\n", "id": "lvs_Latn_100400"}
{"text": "Ilga Zvanova\n\nIlga Zvanova (dzimusi , mirusi ) bija latviešu aktrise.\n\nIr mācījusies Ernesta Feldmaņa teātra kursos. Strādājusi Rīgas Krievu Drāmas teātrī un Liepājas teātrī. 1953. gadā kļuvusi par Latvijas PSR Valsts Filharmonijas aktrisi. 1950. gadā nosaukta par Latvijas PSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieci.\n", "id": "lvs_Latn_100401"}
{"text": "Pargietis Ibrahims Pašā\n\nPargalī Ibrahims Pašā (dzimis ap 1493. gadu, Pargā, miris 1536. gada 15. martā, Stambulā) bija Osmaņu impērijas valstsvīrs un Suleimana Lieliskā lielvezīrs.\n\n1523. gadā viņš kļuva par lielvezīru, aizstājot Pirī Mehmedu Pašā, un palika šajā amatā līdz 1536. gadam, kad pēc sultāna pavēles viņu sodīja ar nāvi un valsts konfiscēja viņa īpašumu. 13 gadu laikā, būdams lielvezīrs, viņš sasniedza tādu varas un ietekmes līmeni, ar kuru varēja sacensties tikai daži no visiem impērijas lielvezīriem.\n", "id": "lvs_Latn_100402"}
{"text": "Jaunavības plēve\n\nJaunavības plēve jeb himēns ir gļotādas kroka ar atveri, kas sedz ieeju makstī. To var zaudēt, pirmo reizi stājoties dzimumattiecībās, tomēr ir reizes, kad jaunavības plēve tiek izstaipīta, piemēram, veicot dažādus vingrinājumus, jājot ar zirgu u.tml. Dažas sievietes ir dzimušas bez jaunavības plēves.\n", "id": "lvs_Latn_100403"}
{"text": "Klaudija Paškvāla\n\nKlaudija Rafaēla Teišeira Paškvāla (; plašāk pazīstama kā Klaudija Paškvāla, dzimusi Gondomarā, Portugālē) ir portugāļu dziedātāja. Klaudija piedalījās 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Portugālē, pārstāvot Portugāli pēc uzvaras nacionālajā atlasē Festival da Canção ar dziesmu O Jardim.\n", "id": "lvs_Latn_100404"}
{"text": "Roberts Laitfūts\n\nRoberts M. Laitfūts jaunākais (Robert M. Lightfoot Jr., dzimis 1963. gadā) ir ASV inženieris. No 2017. gada viņš ir NASA administratora vietas izpildītājs.\n\nLaitfūts ir ieguvis bakalaura grādu mehānikas inženierijā Alabamas universitātē. 1989. gadā Roberts Laitfūts pievienojās NASA, sākot strādāt Māršala kosmisko lidojumu centrā par inženieri un programmu pārvaldnieku. 1998. gadā viņš tika izvirzīts par Māršala dzinēju izmēģinājumu nodaļas priekšnieka vietnieku. 1999. gadā Laitfūts kļuva par Džona Stenisa kosmosa centra dzinēju izmēģinājumu operāciju priekšnieku. 2001. gadā viņš iecelts par Stenisa centra Dzinēju izmēģinājumu direktorāta direktora vietnieku, bet 2002. gada martā kļuva par direktoru.\n\n2003. gadā Laitfūts tika pārcelts uz NASA Kosmisko operāciju biroja Space Shuttle programmas asociētā administratora asistentu. 2005. gadā viņš atgriezās Māršala centrā kā Space Shuttle dzinēju biroja pārvaldnieks. 2007. gadā Laitfūts kļuva par Māršala centra direktora vietnieku. Pēc tam, kad Māršala centra direktors Deivida Kinga atstāja amatu, 2009. gada 26. martā Roberts Laitfūts kļuva par direktora vietas izpildītāju. Oficiāli par direktoru viņš tika apstiprināts 2009. gada 24. augustā.\n\n2012. gada 5. martā Laitfūts kļuva par NASA asociētā administratora vietas izpildītāju. Par pastāvīgu asociēto administratoru viņš tika apstiprināts 2012. gada 25. septembrī.\n\nPēc tam, kad par ASV prezidentu tika ievēlēts Donalds Tramps, no amata atkāpās NASA administrators Čārlzs Boldens. 2017. gada 20. janvārī par NASA administratora vietas izpildītāju tika iecelts Roberts Laitfūts.\n\n2018. gada 12. martā Laitfūts paziņoja, ka atstās NASA 30. aprīlī.\n", "id": "lvs_Latn_100405"}
{"text": "Apollo 7\n\nApollo 7 jeb AS-205 bija NASA Apollo programmas pirmais pilotējamais lidojums. Tas notika 1968. gada oktobrī, trīs astronautiem Zemes orbītā pavadot nepilnas 11 dienas.\n\nApollo 7 lidojuma mērķis bija izmēģināt komandas un servisa moduli pilotējamā režīmā zemā Zemes orbītā, kā arī izmēģināt tuvošanās operācijas. Apollo 7 lidojuma laikā veikta pirmā publiskā televīzijas tiešraide no kosmosa (pirmo eksperimentālo televīzijas seansu veica Gordons Kūpers 1963. gadā Mercury-Atlas 9 lidojumā).\n", "id": "lvs_Latn_100406"}
{"text": "Jūrniecības astronomija\n\nJūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm. Tās priekšmets ir kuģa vietas un kompasa kļūdas noteikšana pēc debess spīdekļu novērojumiem. Jūrniecības astronomija ir cieši saistīta ar navigāciju, tādēļ to dažreiz sauc par astronavigāciju.\n\nLai veiktu astronomiskos novērojumus, nav vajadzīgi krasta priekšmeti un būves, bet astronomisko uzdevumu risināšanas precizitāte nav atkarīga no attāluma līdz krastam. Tātad kuģa vadītājs iegūst iespēju noteikt kuģa vietu vai kompasa rādījumu labojumu jebkurā pasaules okeāna vietā. Vienīgais ierobežojums - nepieciešami labi meteoroloģiskie apstākļi (skaidras debesis un skaidri redzams horizonts).\n", "id": "lvs_Latn_100407"}
{"text": "Pūķupīte\n\nPūķupīte (arī Pouķu upeite, Puķupīte, Vikule, Vīķupe) ir Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.\n\nNovada uz Daugavu Vīķu ezera ūdeņus. Iztek no Vīķu ezera ziemeļaustrumiem. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Daugavā lejpus Melderēm. Pūķupītes krastos atrodas Bajāri.\n", "id": "lvs_Latn_100408"}
{"text": "Rudzaite\n\nRudzaite (arī Rudzaites upeite, Rudzaitiņa, Rugaite) ir Daugavas attekas Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.\n\nIzteka no Bērzu purva. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Sakā pie Indrāniem. Rudzaiti divreiz šķērso valsts autoceļš V803 (Sala–Zilkalne) un vienreiz - P76 (Aizkraukle–Jēkabpils). Upes krastos atrodas Roži, Sala, Indrāni.\n", "id": "lvs_Latn_100409"}
{"text": "Saukupīte\n\nSaukupīte (arī Mazā Piksterīte) ir Piksteres labā krasta pieteka Jēkabpils novadā.\n\nIzteka uz rietumiem no Sēlijas. Tek rietumu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Piksterē pie Klētnieku mājām. Saukupīti šķērso valsts autoceļš V815 (Sēlija–Sēlpils–Ošāni).\n", "id": "lvs_Latn_100410"}
{"text": "Vīķupīte\n\nVīķupīte ir Vīķu ezera pieteka Jēkabpils novadā.\n\nTek ziemeļu virzienā. Ietece Vīķu ezera dienvidu krastā pie Ezerciema. Vīķupīti šķērso valsts autoceļš P76 (Aizkraukle–Jēkabpils).\n", "id": "lvs_Latn_100411"}
{"text": "Vīpīte\n\nVīpīte ir Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.\n\nIztek no Spuldzenieku purva ziemeļaustrumiem. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Ziemeļsusējā pie Upamaļu mājām. Vīpītes krastos atrodas Radiņi.\n", "id": "lvs_Latn_100412"}
{"text": "Dzelzceļa līnija Ogre—Laubere\n\nDzelzceļa līnija Ogre—Laubere bija šaursliežu (600 mm) mežu dzelzceļa līnija. To uzbūvēja 1932. gadā ērtākai baļķu izvešanai no lielajiem mežu masīviem Ogres apkārtnē. Līnijas garums bija 37,2 km. Līnija sākās Ogres stacijā, sliežu ceļa garums līdz Kalniņu mājām bija 31,0 km, Ventas atzarojuma garums bija 9,3 km, bet Struņķu atzarojuma — 1,3 km. Līnijā bija 71 koka tilts. Līnijas kopējais sliežu ceļu garums kopā ar apbraucamajiem un staciju ceļiem bija 41,6 km, un tā bija garākā 600 mm (lauku platuma) mežu dzelzceļu līnija Latvijā. Tāpat kā līnija Inčukalns—Allaži, šī līnija nebija saistīta ar citiem 600 mm platuma dzelzceļiem; tā pieslēdzās platsliežu dzelzceļam Ogres stacijā.\n\n20. gadsimta 30. gadu sākumā Eiropu pārņēma saimnieciskā krīze, kas veicināja bezdarba pieaugumu lielpilsētās. Latvijas Tautas labklājības ministrijas vadībā tika nolemts izbūvēt vairākus meža dzelzceļus ar 600 mm platumu, kuru būvniecībā tika piesaistīti pilsētu bezdarbnieki. Tādā veidā laika posmā no 1932. līdz 1934. gadam tika uzbūvēti arī meža dzelzceļi Ogre—Laubere un Inčukalns—Allaži, kas kalpoja vienīgi meža materiālu izvešanai.\n\nOtrā pasaules kara laikā abas dzelzceļa līnijas Ogre—Laubere un Inčukalns—Allaži gar Annasmuižu (Juglu) tika savienotas Augšciema stacijā (kartē fiksēta situācija 1938. gadā, kad šāda savienojuma nebija). Tā rezultātā tika izveidota jauna kokmateriālu pārkraušanas vieta platsliežu dzelzceļa vagonos, kuru ierīkoja maznoslogotās Rīgas—Ērgļu dzelzceļa līnijas Augšciema stacijā. Pēc nostāstiem, pa šo šaursliežu dzelzceļu tikuši arī pārvadāti karavīri. Mūsdienās vēl tagad Mazās Juglas upē saglabājušies daži dzelzceļa koka tilta pāļi. Kara beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no Ogres līdz Inčukalnam tika iznīcināta.\n\nPēc kara, attīstoties saimniecībai, tika jūtami paplašināti, uzlaboti autoceļi Rīga—Ērgļi un jo sevišķi autoceļš Jugla—Turkalne—Ogre, kurš trīsdesmitajos gados bija piemērots tikai braukšanai ar zirgu pajūgiem.\n", "id": "lvs_Latn_100413"}
{"text": "Mahidevrana\n\nMahidevrana (1500-1581), arī pazīstama kā Gulbahara, bija Osmaņu Impērijas sultāna Suleimana Lieliskā galvenā favorīte (pirms sultānes Hirremas) un prinča Mustafas māte.\n", "id": "lvs_Latn_100414"}
{"text": "Latvijas poļi\n\nLatvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām. Vairums Latvijas poļu dzīvo gan Daugavpils (10 064, 12,8%), Rīgas (10 068, 1,7%) un Jelgavas (876, 1,6%) pilsētās, gan arī Augšdaugavas novadā (2533, 10,2%), Krāslavas novadā (1096, 5,4%).\n", "id": "lvs_Latn_100415"}
{"text": "Princis Mehmeds (Suleimana I dēls)\n\nPrincis Mehmeds(1521—1543) bija Osmaņu Impērijas princis, Suleimana Lieliskā un sultānes Hirremas dēls. Viņs kļuva par Manisas pārvaldnieku pēc tam, kad viņa brālis princis Mustafa, tika aizsūtīts uz Amasju.\n", "id": "lvs_Latn_100416"}
{"text": "Princis Mustafa (Suleimana I dēls)\n\nMustafa (; dzimis 1515.gada 6.augustā,miris 1553.gada 6.oktobrī) bija Osmaņu Impērijas princis, Suleimana Lieliskā un sultānes Mahidevranas dēls. Viņš bija Manisas pārvaldnieks no 1533. līdz 541. gadam, Amasjas pārvaldnieks no 1541. līdz 1549. gadam un Konjas pārvaldnieks no 1549. līdz 1553. gadam. Mustafa bija Osmaņu Impērijas troņmantinieks un ļoti mīlēts tautā, bet tika sodīts ar nāvi pēc Suleimana I pavēles.\n\nViņš rakstīja dzeju ar pseidonīmu Muhlisi, kas arābu valodā nozīmē \"godīgs, sirsnīgs, atklāts\".\n", "id": "lvs_Latn_100417"}
{"text": "Čičeva\n\nČičeva jeb čiņandža (Chilankhulo cha Chichewa) ir bantu valoda. Šajā valodā lietvārdiem pievieno priedēkli či- (chi-), tāpēc tā tiek saukta arī par čevu valodu vai ņandžu valodu. Čičevai Malāvijā un Zimbabvē ir valsts valodas statuss, savukārt Zambijā un Mozambikā tai ir mazākumtautības valodas statuss. Čičevu prot ap 9,3 miljoniem cilvēku. Viena no čičevai vistuvākajām valodām ir tumbuku valoda.\n", "id": "lvs_Latn_100418"}
{"text": "Bactericera cockerelli\n\nBactericera cockerelli ir lapblusiņu suga no ozolu augutu dzimtas. Tā ir viena no kaitīgākajiem kartupeļu kaitēkļiem rietumu puslodē. 20. gadsimtā sākumā jau tika uztverta par invazīvu un kaitīgu kukaini ASV dienvidštatos un Meksikā. Nedaudz vēlāk šī lapblusiņa kļuva par nopietnu un destruktīvu kartupeļu kaitēkli gandrīz visos ASV dienvidrietumos. Tad tika aprakstīta jauna slimība, kuru dēvē par lapblusiņu dzeltenumu, no . 21. gadsimta sākumā Bactericera cockerelli lapblusiņa sākusi kaitēt arī citiem svarīgiem nakteņu dzimtas kultūraugiem (piemēram, tomātiem, baklažāniem, saldajiem kartupeļiem) dažādās sava areāla vietās. Lapblusiņas masveida vairošanas gados šo kultūraugu kaitējums izraisa krietnus ekonomiskus zudumus.\n", "id": "lvs_Latn_100419"}
{"text": "Jāņukrogs\n\nJāņukrogs ir ciems Bauskas novada Rundāles pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumos 3,5 km no pagasta centra Pilsrundāles, 17,2 km no novada centra Bauskas un 83,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P103 (Dobele—Bauska), Kapupes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100420"}
{"text": "Mazbērstele\n\nMazbērstele ir ciems Bauskas novada Rundāles pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 11,1 km no pagasta centra Pilsrundāles, 15,7 km no novada centra Bauskas un 83,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1030 (Saulaine–Virsīte–Svitene–Senči), Bērsteles upes krastos. Veidojusies ap Mazbērsteles (Klein-Bersteln) pusmuižu.\n", "id": "lvs_Latn_100421"}
{"text": "Mazmežotne\n\nMazmežotne ir ciems Bauskas novada Rundāles pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 4,6 km no pagasta centra Pilsrundāles, 11,7 km no Bauskas un 78,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļu P103 (Dobele–Bauska) un V1038 (Mežotne–Viesturi–Jaunsvirlauka) krustojuma, Lielupes kreisajā krastā, gandrīz iepretim Mežotnei.\n", "id": "lvs_Latn_100422"}
{"text": "Priedītes\n\nPriedītes ir ciems Bauskas novada Rundāles pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā 7,4 km no pagasta centra Pilsrundāles, 8,3 km no novada centra Bauskas un 76,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1034 (Bauska–Priedītes), Lielupes kreisajā krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100423"}
{"text": "Fukusima\n\nFukusima (, Fukushima-shi, — 'Laimīgā sala') ir pilsēta Japānā, Fukusimas prefektūrā. 2017. gadā pilsētā dzīvoja 291 tūkstotis iedzīvotāju. Pasaules ievērību pilsēta ieguva 2011. gada 11. martā, kad 60 km uz dienvidaustrumiem no pilsētas notika avārija Fukusimas atomelektrostacijā.\n", "id": "lvs_Latn_100424"}
{"text": "Jūness Belhanda\n\nJūness Belhanda (; dzimis ) ir Marokas futbolists, pussargs, Marokas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2024. gada Belhanda spēlē Kataras Zvaigžņu līgas kluba Al-Shamal rindās.\n", "id": "lvs_Latn_100425"}
{"text": "Faisals Fadžrs\n\nFaisals Fadžrs (; dzimis ) ir Marokas futbolists, pussargs, Marokas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Saūda Arābijas profesionālās līgas kluba Al Wehda sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100426"}
{"text": "Mbārks Būsūfa\n\nMubāraks Būsūfa (; dzimis ) ir bijušais Marokas futbolists, pussargs, Marokas futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_100427"}
{"text": "Nordins Amrabats\n\nNordins Amrabats (dzimis ) ir Marokas futbolists, pussargs, Marokas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2021. gada spēlē Grieķijas Superlīgas kluba Atēnu AEK sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100428"}
{"text": "Akas iela (Rīga)\n\nAkas iela ir iela Rīgā, Centra rajona Centra apkaimē. Akas iela sākas krustojumā ar Lāčplēša ielu un, šķērsojusi Ģertrūdes ielu un pagriezusies gandrīz taisnā leņķī, beidzas krustojumā ar Tērbatas ielu. Ielas garums ir 300 m, tā sastāv no vienas braukšanas joslas ar asfalta segumu. Ielā visā garumā ir vienvirziena kustībā virzienā uz Tērbatas ielu.\n\nRīgas ielu sarakstos Akas iela ir atrodama jau 1763. gadā ar tādu pašu nosaukumu kā mūsdienās (, ), vēsturiski šai vietā atradusies dzeramā ūdens aka.\n", "id": "lvs_Latn_100429"}
{"text": "Sultāne Mihrimaha\n\nSultāne Mihrimaha (1522. g. — 1578. g. 25. marts) bija Osmāņu Impērijas princese, Suleimana Lieliskā un viņa likumīgās sievas Sultānes Hirremas meita. Viņa bija viena no visietekmīgākajām sultānēm Osmaņu Impērijas vēsturē.\n", "id": "lvs_Latn_100430"}
{"text": "Sultāne Nurbana\n\nSultāne Afife Nurbana (1525. gads — 1583. gada 7.decembris) bija Osmaņu impērijas Haseki Sultāne kā legālā sieva Selimam II un sultāne māte savam dēlam Muradam III. Atšķirīgi avoti raksta par viņu kā venēcieti, grieķieti vai ebrejieti. Nurbana bija svarīga figūra ērā, ko sauc par Sieviešu Sultanātu.\n", "id": "lvs_Latn_100431"}
{"text": "Punslavas\n\nPunslavas ir ciems Bauskas novada Rundāles pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 8,1 km no pagasta centra Pilsrundāles, 15,6 km no novada centra Bauskas un 82,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1038 (Mežotne–Viesturi–Jaunsvirlauka), Lielupes kreisajā krastā, lejpus Mežotnes.\n", "id": "lvs_Latn_100432"}
{"text": "Švirkale\n\nŠvirkale ir ciems Bauskas novada Rundāles pagastā. Atrodas pagasta rietumos 11,3 km no pagasta centra Pilsrundāles, 10,1 km no novada centra Bauskas un 77,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1030 (Saulaine–Virsīte–Svitene–Senči), Svirkales upes krastos. Apdzīvotā vieta veidojusies ap Mazsvirkales (Klein-Swirkaln) pusmuižu.\n", "id": "lvs_Latn_100433"}
{"text": "Vecrundāle\n\nVecrundāle ir ciems Bauskas novada Rundāles pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 9,6 km no pagasta centra Pilsrundāles, 13,7 km no novada centra Bauskas un 81,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1030 (Saulaine–Virsīte–Svitene–Senči), Dzirnupītes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_100434"}
{"text": "Eduarda Smiļģa inscenējumi Dailes teātrī\n\nSarakstā Eduarda Smiļģa inscenējumi Dailes teātrī hronoloģiskā secībā uzskaitīti latviešu režisora Eduarda Smiļģa inscenējumi viņa dibinātajā Dailes teātrī.\n", "id": "lvs_Latn_100435"}
{"text": "Madame Monsieur\n\nMadame Monsieur ir franču elektroniskās mūzikas un popmūzikas duets, kas savu darbību aizsāka 2013. gadā. Grupa pārstāvēja Franciju 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā pēc uzvaras nacionālajā atlasē Destination Eurovision ar dziesmu Mercy. Grupa finālā ieguva 13. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_100436"}
{"text": "Marks Solers\n\nMarks Solers Himeness (; dzimis Vilanova i la Heltru) ir Spānijas šosejas riteņbraucējs, kurš šobrīd pārstāv .\n", "id": "lvs_Latn_100437"}
{"text": "Eisaku Sato\n\nEisaku Sato (, Satō Eisaku; dzimis , miris ) bija japāņu politiķis.\n\n39. Japānas premjerministrs (1964—1972), otrs visilgāk šajā amatā bijušais cilvēks, kā arī pirmais Japānas premjerministrs, kas dzimis 20. gadsimtā. Sato ir vienīgais japānis, kas saņēmis Nobela miera prēmiju. Pirms kļūšanas par premjerministru ieņēmis dažādus amatus valdībā. Viņa brālis Nobusuke Kiši arī bijis Japānas premjerministrs.\n", "id": "lvs_Latn_100438"}
{"text": "Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē\n\nŠveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē jeb Federālā tehniskā augstskola Cīrihē (, ETH Zurich) ir zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas universitāte Cīrihē, Šveicē. Bieži tiek ierindots starp pasaulē labākajām universitātēm tehniskajās jomās. Nobela prēmija tikusi piešķirta 21 cilvēkam, kas studējuši vai strādājuši universitātē, tai skaitā Albertam Einšteinam.\n", "id": "lvs_Latn_100439"}
{"text": "Lielais Ķīļa miglājs\n\nLielais Ķīļa miglājs (NGC 3372) ir liels miglājs, kas atrodas Kuģa Ķīļa zvaigznājā.\n\nAtrodas aptuveni 6500—10 000 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tajā atrodas spožākā zvaigzne Piena Ceļa galaktikā WR 25. Viens no lielākajiem difūzajiem miglājiem mūsu debesīs. Lai arī ir četras reizes lielāks un arī daudz spožāks par Oriona miglāju, šis ir mazāk zināms, jo atrodas dienvidu pusē. 1752. gadā miglāju atklāja Nikolā Lakaijs.\n", "id": "lvs_Latn_100440"}
{"text": "Tīrumi\n\nTīrumi ir ciems Bauskas novada Svitenes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 1,6 km no pagasta centra Svitenes, 22,7 km no novada centra Bauskas un 92,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1033 (Pilsrundāle–Svitene–Klieņi).\n", "id": "lvs_Latn_100441"}
{"text": "Virsīte\n\nVirsīte ir ciems Bauskas novada Svitenes pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 5,2 km no pagasta centra Svitenes, 20,7 km no novada centra Bauskas un 87,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1030 (Saulaine–Virsīte–Svitene–Senči), Virsītes upes krastos. Veidojusies ap Virsītes (Wirsiten) pusmuižu.\n", "id": "lvs_Latn_100442"}
{"text": "Galzemji\n\nGalzemji ir ciems Bauskas novada Viesturu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 4,9 km no pagasta centra Bērsteles, 17,4 km no novada centra Bauskas un 84,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1002 (Dzirnieki–Pilsrundāle), Kapupes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_100443"}
{"text": "Grāvendāle\n\nGrāvendāle ir ciems Lielupes kreisajā krastā Bauskas novada Viesturu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumos 11,3 km no pagasta centra Bērsteles, 18,6 km no novada centra Bauskas un 73,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta veidojusies vēsturiskās Grāvendāles muižas (Gut Grafental) centrā.\n", "id": "lvs_Latn_100444"}
{"text": "Vairogi (Viesturu pagasts)\n\nVairogi ir ciems Bauskas novada Viesturu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 3,1 km no pagasta centra Bērsteles, 20,1 km no novada centra Bauskas un 73,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļu V1002 (Dzirnieki–Pilsrundāle) un V1054 (Dimzas–Vircava–Vairogs) krustojuma, pie Kapupes ietekas Svitenē.\n", "id": "lvs_Latn_100445"}
{"text": "Dzirnupīte (Īslīces pieteka)\n\nDzirnupīte (arī Dzirnupe) ir Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece pie Vecrundāles. Tek ziemeļu virzienā, lejtecē gar Rundāles pils kompleksa austrumu pusi. Ietek Īslīcē netālu no Rundāles pils. Dzirnupīti lejtecē šķērso valsts autoceļš V1031 (Pilsrundāle–Ādžūni).\n", "id": "lvs_Latn_100446"}
{"text": "Mazplānīte\n\nMazplānīte ir Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece uz dienvidaustrumiem no Ādžūniem. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Īslīcē uz austrumiem no Švirkales. Mazplānīti šķērso valsts autoceļš V1028 (Bauska–Bērzi–Ādžūni–Lietuvas robeža). Tās krastos atrodas Airītes.\n", "id": "lvs_Latn_100447"}
{"text": "Melnupīte (Īslīces pieteka)\n\nMelnupīte () ir īslīces kreisā krasta pieteka Lietuvā, kā arī Bauskas novadā.\n\nIztece Lietuvas teritorijā, uz austrumiem no Pakrojas rajona pašvaldības Steigviļu (Steigviliai) ciema. Tek ziemeļu virzienā. Šķērso Latvijas valsts robežu starp Ādžūniem un Žeimeli. Ietek Īslīcē augšpus Pilsrundāles. Melnupīti šķērso Lietuvas autoceļš KK209 (Jonišķi - Pasvale), kā arī Latvijas valsts autoceļi V1028 (Bauska–Bērzi–Ādžūni–Lietuvas robeža), V1030 (Saulaine–Virsīte–Svitene–Senči) un V1031 (Pilsrundāle–Ādžūni). Melnupītes krastos atrodas Vecrundāle.\n", "id": "lvs_Latn_100448"}
{"text": "Padegu strauts\n\nPadegu strauts ir Īslīces labā krasta pieteka Bauskas novadā uz dienvidrietumiem no Viesturiem. Tek rietumu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Īslīcē augšpus Melanšu kapiem.\n", "id": "lvs_Latn_100449"}
{"text": "Upele\n\nUpele ir Sesavas labā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novados.\n\nIztece pie pašas valsts robežas, uz dienvidaustrumiem no Lielsesavas. Tek ziemeļu virzienā, paralēli Sesavai rietumos. Lielākā pieteka - Žibārtu grāvis. Ietek Sesavā pie Mazlaukiem. Upeli šķērso valsts autoceļi V1033 (Pilsrundāle–Svitene–Klieņi), P103 (Dobele–Bauska) un V1054 (Dimzas–Vircava–Vairogs). Tās krastos atrodas Klāvi.\n", "id": "lvs_Latn_100450"}
{"text": "Virsīte (upe)\n\nVirsīte () ir Svitenes labā krasta pieteka Lietuvā un Bauskas novadā.\n\nIztece Lietuvas teritorijā, pie Pakrojas rajona pašvaldības Gegedži (Gegiedžiai) ciema uz ziemeļrietumiem no Linkuvas. Tek ziemeļu virzienā. Šķērso valsts robežu uz dienvidiem no Virsītes. Ietek Svitenē Svitenes ciemā. Virsīti šķērso Lietuvas valsts autoceļš KK209 (Jonišķi - Pasvale), kā arī Latvijas valsts autoceļi V1030 (Saulaine–Virsīte–Svitene–Senči) un V1033 (Pilsrundāle–Svitene–Klieņi). Virsītes krastos atrodas Daugaļoņi (Daugalioniai), Grikpedži (Grikpėdžiai), Mažuči (Mažučiai) un Kaireļi (Kaireliai) Lietuvā, kā arī Virsīte un Svitene Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_100451"}
{"text": "Žibārtu grāvis\n\nŽibārtu grāvis ir Upeles labā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novados.\n\nIztece netālu no valsts robežas, uz dienvidaustrumiem no Klāviem. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Upītē pie Pilnzābaku mājām. Žibārtu grāvi šķērso valsts autoceļi V1033 (Pilsrundāle–Svitene–Klieņi) un P103 (Dobele–Bauska).\n", "id": "lvs_Latn_100452"}
{"text": "Latvijas vācieši\n\nLatvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem. Vairums Latvijas vāciešu mūsdienās dzīvo Rīgā un Liepājā.\n\n2017. gadā Latvijas vācieši bija astotā lielākā mazākumtautība, pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 3042 vācieši.\n", "id": "lvs_Latn_100453"}
{"text": "Bartolomejs Hēneke\n\nBartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts. Livonijas ordeņa kapelāns laikā pēc Livonijas pilsoņu kara, kad valdīja mestri Eberhards fon Monheims, Burhards fon Dreilēbens un Gosvins fon Hērike. Jaunākās atskaņu hronikas autors (1346-1348), kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_100454"}
{"text": "Vasknarva\n\nVasknarva (), līdz 20. gadsimta sākumam pazīstama arī kā Sireņeca () ir ciems Igaunijas ziemeļaustrumos pie Narvas upes iztekas no Peipusa ezera netālu no Krievijas robežas. Tā atrodas Austrumviru apriņķa Alutaguses pagastā. Vasknarva ir ievērojama ar Vasknarvas pils drupām.\n", "id": "lvs_Latn_100455"}
{"text": "Banka Sigulda\n\nAkciju sabiedrība «Banka Sigulda» bija 1993. gadā dibināta Latvijas banka. Tā pārtrauca savu darbību 1994. gadā, kad Latvijas Banka atsauca tās licenci. Bankas likvidācijas process noslēdzās 2003. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_100456"}
{"text": "Heterotrofi\n\nHeterotrofi (no sengrieķu: ἕτερος (éteros) — 'cits' + τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb konsumenti ir organismi, kas barojas ar organiskām vielām. Pretējie ir autotrofi, kas dzīvībai nepieciešamās vielas sintezē no neorganiskām vielām, piemēram, fotosintēzes ceļā. Heterotrofi organismi ir dzīvnieki un sēnes, kā arī daudzas baktērijas. Daži augi izmanto arī heterotrofo barošanos (saprofīti un parazīti). Ekosistēmā heterotrofi organismi pārveido organiskās vielas sekundārajā produkcijā.\n", "id": "lvs_Latn_100457"}
{"text": "Darja Kasatkina\n\nDarja Kasatkina (; dzimusi Toljati, Krievijā) ir profesionāla krievu tenisiste. Augstāko 8. vietu WTA rangā vienspēlēs sasniegusi 2023. gada aprīlī, dubultspēlēs 43. vietu — 2016. gada septembrī.\n\n2014. gadā uzvarējusi Francijas atklātajā čempionātā tenisā vienspēlēs jaunietēm.\n\nPēc veiksmīgas dalības 2018. gada Indianvelsas Masters Kasatkina kļuva par Krievijas \"pirmo raketi\", apsteidzot 85 nedēļas ranga augšgalā atradušos Svetlanu Kuzņecovu. 2018. gadā pirmo reizi karjerā spēlēja divu Grand Slam turnīru ceturtdaļfinālā, bet sezonas beigās iekļuva WTA ranga pirmajā desmitniekā. Lielākais panākums Grand Slam turnīros ir iekļūšana pusfinālā 2022. gada Francijas atklātajā čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_100458"}
{"text": "Rietumgati\n\nRietumgati ir kalnu grēda, kas stiepjas paralēli Indostānas pussalas rietumu krastam. Ietilpst Indijas teritorijā. Augstākā virsotne: Anaimudi.\n\nRietumgati iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Viena no bioloģiski daudzveidīgākajām vietām pasaulē. Te dzīvo 139 zīdītāju, 508 putnu, 179 abinieku, 6000 kukaiņu, 290 saldūdens zivju, 7402 ziedaugu, 1814 ziedošo augu sugas. Iespējams, Rietumgatos ir vēl daudz neatrastu sugu. Šeit sastopami vismaz 325 globāli apdraudētu sugu pārstāvji.\n", "id": "lvs_Latn_100459"}
{"text": "Saturna balva\n\nSaturna balva () ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija. Balva oriģināli tika izveidota, lai godinātu sasniegumus zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu žanros, bet laikam ejot tās nominācijas ir paplašinājušās iekļaujot sevī arī citu žanru tematiku.\n\nSākotnēji balva saucās Zelta rullis ().\n", "id": "lvs_Latn_100460"}
{"text": "LTN-Skonto banka\n\nAkciju sabiedrība «LTN-Skonto banka» bija Latvijas banka. Dibināta 1992. gadā, 1995. gadā apvienojās ar «Multibanku».\n", "id": "lvs_Latn_100461"}
{"text": "Kazerta\n\nKazerta (, ) ir pilsēta Itālijā, Kampānijas reģionā. Tas ir Kazertas provinces administratīvais centrs. 2017. gadā Kazertā dzīvoja 75,8 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsētā atrodas Kazertas pils, kas 1997. gadā iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.\n\nKazertā bāzējas basketbola klubs Juvecaserta Basket, kas 1991. gadā kļuva par Itālijas čempioniem.\n", "id": "lvs_Latn_100462"}
{"text": "Kožikode\n\nKožikode (, Kōḻikkōṭ, ), zināma arī kā Kalikuta, ir pilsēta Indijas dienvidrietumos, Keralas štatā. Tas ir Kožikodes apgabala administratīvais centrs. 2011. gadā Kožikodē dzīvoja 550 tūkstoši iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā — 2,03 miljoni iedzīvotāju. Pilsēta atrodas Arābijas jūras krastā, 280 km uz dienvidrietumiem no Bengalūru un 340 km uz ziemeļiem no Thiruvananthapuramas. Kožikodē valda tropu klimats. No jūnija līdz augustam ir musonu sezona.\n\nKalikuta bija nozīmīga tirdzniecības osta jau senajos laikos un viduslaikos, sevišķi zināma kā garšvielu tirdzniecības vieta. Ir zināms, ka arābu tirgotāji to apmeklējuši jau 7. gadsimtā. Ostai bija liela nozīme arī Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetā. 1498. gada 20. maijā to sasniedza portugāļu jūrasbraucējs Vasko da Gama, kuģojumā, kurā atklāja jūras ceļu no Eiropas uz Indiju. Šeit tika izveidots portugāļu cietoksnis, tirdzniecības un atbalsta punkts Dienvdāzijā. Portugāļi cietoksni Kalikutā zaudēja 1525. gadā. Vēlākajos gadsimtos šeit savus atbalsta punktus izveidojuši arī angļi, franči un holandieši.\n", "id": "lvs_Latn_100463"}
{"text": "Kurzemes Zemes sapulce\n\nKurzemes Zemes sapulce () bija Vācijas Impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917. gada septembrī izveidota \"pseudopārstāvniecības iestāde\", kas atbalstīja Kurzemes un Zemgales pievienošanu Vācijas impērijas valstu savienībai.\n\n22. septembrī sapulce ievēlēja Kurzemes Zemes padomi ar 20 deputātiem.\n", "id": "lvs_Latn_100464"}
{"text": "Gaišais ķeģis\n\nGaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Izšķir divas pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_100465"}
{"text": "Ķeģis\n\nĶeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Izšķir divas pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_100466"}
{"text": "Mazais ķeģis\n\nMazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā. Introducēts Jaunzēlandē. Ģeogrāfisko variāciju nav.\n", "id": "lvs_Latn_100467"}
{"text": "Čiroku valoda\n\nČiroku valoda (ᏣᎳᎩ ᎦᏬᏂᎯᏍᏗ) ir irokēzu valoda, kurā galvenokārt runā čiroku indiāņi. Šo valodu prot no 11 līdz 13 tūkstošiem čiroku (kopējais čiroku skaits tiek lēsts ap 320 tūkstošiem). Tā ir vienīgā dienvidirokēzu atzara valoda. Čiroku valodai izšķir Oklahomas dialektu un Ziemeļkarolīnas dialektu.\n", "id": "lvs_Latn_100468"}
{"text": "Sargons\n\nViņš bija visai zemas izcelsmes semīts, atradenis un pēc profesijas dārznieks. Zināms ir tas, ka Sargons ir atrasts peldot pa upi, ielikts grozā. Apvērsuma rezultātā viņš ap 2340. g. p.m.ē. ieguva varu Ummas valdnieka Lugalzagesi izpostītajā Kišā. Viņš pārcēla savu rezidenci uz Akadu. Trīs karagājienos Sargons sakāva Lugalzagesi, pakļāva Šumeru, Ziemeļdivupi, daļu Elamas, Irānas kalnienes rietumu daļu, teritorijas Sīrijā un Mazāzijas austrumos. Tā Akadas valdnieks Sargons izveidoja valsti, kas ietvēra gandrīz visu Divupi un, iespējams, sniedzās pat līdz Vidusjūrai. Lai uzsvērtu savas varas likumīgumu, viņš pieņēma vārdu Sargons (akadiešu valodā: Šarrukins), kas nozīmē \"īstais valdnieks\". Viņš izveidoja pirmo dinastisko lielvalsti Divupē. Tā bija pirmā stingri centralizētā ierēdņu valsts Divupē. Sargons centās nostiprināt savu valsti. Pirmo reizi pasaules vēsturē viņš radīja 5400 vīru lielu pastāvīgu karaspēku ar profesionāliem karavīriem, kas bija pilnīgi pakļauti valdniekam.\n", "id": "lvs_Latn_100469"}
{"text": "Oskars Borkovskis\n\nOskars Frīdrihs Borkovskis (, 1872—1945) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.\n\nPēc Kurzemes okupācijas 1915. gadā sadarbojās ar Kurzemes militāro pārvaldi, 1917. gada 21.—22. septembrī bija viens no sešiem Kurzemes Zemes sapulces Liepājas deputātiem, 1919. gadā Liepājas prokurors.\n\nLatvijas brīvības cīņu laikā pēc Aprīļa puča Liepājas gubernators un vācu brīvprātīgo karaspēka komandieris Rīdigers fon der Golcs viņu 1919. gada 26. aprīlī nominēja par Latvijas Pagaidu valdības vadītāju gāztā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vietā. Borkovskis savā valdībā uzaicināja piedalīties sešus ministrus no latviešu, vācbaltiešu un ebreju partijām.\n\n27. aprīlī Liepājā ieradās mācītājs Andrievs Niedra, kas kļuva par starpnieku sarunās starp Borkovski un gāztās Latvijas Pagaidu valdības ministriem. Pēc Antantes militārās misijas pieprasījuma viņš 29. aprīlī atbrīvoja Ulmaņa kabineta ministrus. Pēc neveiksmes jaunas kompromisa valdības izveidošanā 1919. gada 5. maijā Oskars Borkovskis nodeva Niedram valdības vadītāja pienākumus, kādu laiku saglabājot iekšlietu ministra portfeli.\n\n1923. gada 11. janvārī Latvijas Tiesu palāta viņam uzrādīja apsūdzību par stāšanos sakaros ar Baltijas zemessardzes trieciena bataljonu, lai gāztu Latvijas pagaidu valdību, par sevis izsludināšanu par jaunās valdības komisāru un jauna ministru kabineta sastādīšanu. Rīgas apgabaltiesa Borkovskim 1924. gadā piesprieda 9 mēnešu ieslodzījumu pārmācības namā, ko Tiesu palāta nomainīja uz ieslodzījumu cietoksnī.\n", "id": "lvs_Latn_100470"}
{"text": "Iluzoriskā spēle\n\nIluzoriskā spēle (; ; ) šaha kompozīcijā ir viens vai vairāki, acīmredzami mata varianti uzdevuma sākuma pozīcijā, kuri mainās pēc risinājuma ievadgājiena.\n\nIluzoriskā spēle apgrūtina īstenā risinājuma atrašanu (sevišķi, ja iluzoriskā spēle pastiprināta ar maldinājumu). Iluzoriskās spēles esamība tiek uzskatīta par uzdevuma pozitīvu īpašību.\n\nMūsdienu divvilčos un trīsvilčos liela nozīme ir tematiskai iluzoriskai spēlei. Iluzorisko spēli sauc par tematisku, ja tā ir viena no fāzēm autora idejas atveidojumā. Uz iluzorisko spēli attiecas tās pašas stingrās līdzekļu ekonomikas prasības, kuras izvirzītas tematiskam maldinājumam un īstenam risinājumam.\n\nIluzoriskā spēle palīgmata žanrā ir blakus pamatrisinājumam eksistējoša īsāka fāze, kurā ievadgājiens pieder pretējai puse (attiecībā pret pamatrisinājumu).\n\nJa uzdevumam ir iluzoriskā spēle, mūsdienu notācijā aiz risinājuma gājienu skaita pievieno zīmi «*» . Piemēram, «h#2*» nozīmē — palīgmats divos gājienos ar tematisku iluzorisko spēli.\n", "id": "lvs_Latn_100471"}
{"text": "Tolses pils\n\nTolses ordeņa pils () jeb Tolsburgas pils () bija Livonijas ordeņa būvēta Tolsburgas fogta pils, kas kontrolēja Somu līča tirdzniecības ceļus.\n\nLīdz mūsdienām ir saglabājušās cietokšņa drupas Rietumviru apriņķī Kundas tuvumā Igaunijas ziemeļu piekrastē.\n", "id": "lvs_Latn_100472"}
{"text": "Kņāvu pilskalns\n\nKņāvu pilskalns ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Jēkabpils novada, Rites pagastā pie pašas pagasta robežas. Tuvākās mājās Drīzumi pēc kurām orientējot pilskalns minēts kā Elkšņu pagastā esošs. Aptuveni 1 km uz dienvidiem no pilskalna tek Dienvidsusējas upe.\n", "id": "lvs_Latn_100473"}
{"text": "Juris Seskovs\n\nGeorgs (Juris) Seskovs (, ) bija aptiekārs, politiķis un uzņēmējs. Pēc 1919. gada Aprīļa puča izveidotās Latvijas Pagaidu valdības finanšu ministrs un apsardzības ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_100474"}
{"text": "Jūlijs Kupčs\n\nJūlijs Kupčs (1882—1962) bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis. Pēc 1919. gada Aprīļa puča izveidotās Latvijas Pagaidu valdības Tautas apgaismošanas ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_100475"}
{"text": "Kenterberijas stāsti\n\n\"Kenterberijas stāsti\" () ir angļu viduslaiku rakstnieka Džefrija Čosera 24 stāstu krājums, kas tika sarakstīts no 1387. līdz 1400. gadam.\n\nGrāmata ir par svētceļniekiem, kas dodas no Londonas uz Kenterberiju. Svētceļniekiem ir stāstu stāstīšanas konkurss, kura balva ir bezmaksas pusdienas atpakaļceļā.\n\nŠis tiek uzskatīts par Čosera izcilāko darbu, kā arī par vienu no nozīmīgākajiem darbiem angļu literatūrā.\n", "id": "lvs_Latn_100476"}
{"text": "Vilkava\n\nVilkava () ir upe dienvidrietumu Lietuvā, Vilkavišķu rajonā, Saimenes labā krasta pieteka. Tek caur Vilkavišķiem uz ziemeļrietumiem. Upe tek cauri Krūzmarģiem, Bačkišķiem, Baraučiznai, Vilkavišķiem, Antupei. Vilkava plūst 11,9 km cauri laukiem un 1,1 km cauri Vilkavišķiem. Šķērso šoseju A7 Marijampole—Ķībarti—Karaļauči. Daļa upes ir pārvirzīta.\n", "id": "lvs_Latn_100477"}
{"text": "Brigita Eglīte\n\nBrigita Eglīte (dzimusi Cēsīs) ir latviešu režisore.\n\n1974. gadā beigusi Valmieras Viestura 3. vidusskolu. 1978. gadā absolvējusi Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti.\n\nIr strādājusi par režisori Rīgas Kinostudijā un vairākos Latvijas televīzijas kanālos. Tāpat ir strādājusi Latvenergo sabiedrisko attiecību un projektu vadīšanas jomās.\n\nStrādājusi pie vairākām latviešu filmām, tai skaitā \"Vienīgā fotogrāfija\", \"Haris\", \"Māksla nr. 4\" un \"Dzimšanas diena\".\n", "id": "lvs_Latn_100478"}
{"text": "Valdis Eglītis\n\nValdis Eglītis (dzimis ) ir latviešu kinooperators, kinoproducents, grāmatu autors un pasniedzējs Latvijas Kultūras akadēmijā. Saņēmis goda nosaukumu - Professor Honoris Causa.\n\nAbsolvējis Maskavas kinematogrāfijas institūtu, kur apguvis filmu operatora profesiju. Ir strādājis Rīgas Kinostudijā gan kā operatora asistents, gan kā dokumentālo filmu operators, gan kā mākslas filmu operators - inscenētājs. Kā operators piedalījies vairāku dokumentālo un mākslas filmu tapšanā, tai skaitā \"Vienīgā fotogrāfija\", \"Vilkaču mantiniece\", \"Būris\", \"Tikšanās uz Piena Ceļa\" un \"Vieta zem saules\".\n\nKopš 1995. gada strādā Latvijas Kultūras akadēmijā. Laika posmā no 2005. līdz 2012. gadam vadījis mācību filmu studiju. 1992. gadā dibinājis Latvijas Kinooperatoru ģildi. Bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs. Tāpat darbojies dažādos amatos Nacionālajā Kino centrā.\n", "id": "lvs_Latn_100479"}
{"text": "Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens\n\nVilhelms Zigfrīds Štafenhāgens (; 1814—1881) bija vācbaltiešu mākslinieks, zīmēja Baltijas provinču skatus.\n", "id": "lvs_Latn_100480"}
{"text": "Mikrofona aptauja 1994\n\n\"Mikrofona aptauja 1994\" bija ikgadējā radio raidījuma \"Mikrofons\" aptauja par gada populārāko dziesmu, kurā tika noskaidrotas pēdējās populārākās dziesmas aptaujas vēsturē. Paralēli notika divi konkursi: \"Rokaptauja\" un \"Šlāgeraptauja\". \"Rokaptaujā\" uzvarēja grupas \"Linga\" dziesma \"Nāc man līdz\".\n", "id": "lvs_Latn_100481"}
{"text": "Makss Eberts\n\nMakss Eberts (; 1879—1929) bija vācu vēsturnieks un arheologs, kura galvenā pētījumu tēma bija Baltijas un Dienvidkrievijas vēsture. No 1922. līdz 1924. gadam bija viesprofesors Latvijas Universitātē.\n", "id": "lvs_Latn_100482"}
{"text": "Ipiķu skola\n\nIpiķu skola ir ciems Valmieras novada Ipiķu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 5,3 km no pagasta centra Ipiķiem, 66,2 km no novada centra Valmieras un 175,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V173 (Virķēni–Meizakila), Saprašas upes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_100483"}
{"text": "Ķirbēni\n\nĶirbēni ir ciems Valmieras novada Ipiķu pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 4,1 km no pagasta centra Ipiķiem, 58,2 km no novada centra Valmieras un 167,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no valsts robežas, pie autoceļa V173 (Virķēni–Meizakila), uz dienvidaustrumiem no Tītas purva.\n", "id": "lvs_Latn_100484"}
{"text": "Arakste\n\nArakste ir ciems Valmieras novada Lodes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 3,8 km no pagasta centra Lodes, 57,3 km no novada centra Valmieras un 167,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļiem V176 (Sīļi–Igaunijas robeža) un V177 (Ķoņi–Lode–Arakste), pie Krūmiņupītes ietekas Silupītē.\n", "id": "lvs_Latn_100485"}
{"text": "Lielustes\n\nLielustes ir ciems Valmieras novada Lodes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 4,5 km no pagasta centra Lodes, 54,8 km no novada centra Valmieras un 164,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, uz dienvidrietumiem no Laņģezera.\n", "id": "lvs_Latn_100486"}
{"text": "Žagatas (Lodes pagasts)\n\nŽagatas ir ciems Valmieras novada Lodes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 2,6 km no pagasta centra Lodes, 54,7 km no novada centra Valmieras un 164,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V176 (Sīļi–Igaunijas robeža).\n", "id": "lvs_Latn_100487"}
{"text": "Luka Pačoli\n\nLuka Bartolomeo de Pačoli (; dzimis , miris ) bija itāliešu matemātiķis, franciskāņu mūks, pasniedzējs un viens no mūsdienu grāmatvedības pamatlicējiem.\n", "id": "lvs_Latn_100488"}
{"text": "Jaunāmuiža (Vilpulkas pagasts)\n\nJaunāmuiža ir ciems Valmieras novada Vilpulkas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 2,5 km no pagasta centra Vilpulkas, 13,0 km no novada centra Rūjienas un 165,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V173 (Virķēni–Meizakila).\n", "id": "lvs_Latn_100489"}
{"text": "Āžupīte\n\nĀžupīte ir Sedas labā krasta pieteka Valmieras novadā starp Oleriem rietumos un Nurmiem austrumos. Iztece no Stirnas purva. Tek dienvidu virzienā. Lielākā pieteka - Vecais kanāls. Ietek Sedā purvainā, mazapdzīvotā apvidū.\n", "id": "lvs_Latn_100490"}
{"text": "Jānis Ķirsis\n\nJānis Ķirsis (dzimis 1988. gada 16. februārī, Rīgā) ir Latvijā dzimis komponists un producents, kurš pazīstams arī kā vokālās grupas \"Framest\" dalībnieks un mākslinieciskais vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_100491"}
{"text": "Leons V\n\nLeons V (, dzimšanas datums nav zināms, miris 904. gada februārī) bija Romas pāvests no 903. gada jūlija līdz septembrim (aptuveni 30 dienas). Dažos avotos tiek minēts, ka viņš bija pāvests līdz 904. gada februārim. Viņa priekštecis bija Benedikts IV. No pāvesta krēsla viņu gāza antipāvests Kristofers. Dažos avotos tiek minēts, ka viņš tika noslepkavots, bet citos — miris cietumā.\n", "id": "lvs_Latn_100492"}
{"text": "Mangalūru\n\nMangalūru (, Maṅgaḷūru) ir ostas pilsēta Indijas dienvidrietumos, Karnātakas štatā. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 485 tūkstoši iedzīvotāju, tās aglomerācijā — 620 tūkstoši iedzīvotāju. Mangalūru valda tropu klimats. No jūnija līdz septembrim ir musonu sezona. Līdz 2014. gadam pilsētas nosaukums bija Mangalora ().\n", "id": "lvs_Latn_100493"}
{"text": "Mazais ledus laikmets\n\nMazais ledus laikmets ir vēsāka klimata periods pēc viduslaiku siltā perioda. Tradicionāli tas tiek definēts kā laikposms no 16. līdz 19. gadsimtam, taču daļa ekspertu to definē kā laikposmu no 1300. līdz 1850. gadam. Lai arī tehniski šis nebija ledus laikmets, terminu zinātniskajā literatūrā 1939. gadā ieviesa francūzis Fransuā Matē (François E. Matthes). NASA Zemes observatorija atzīmējusi trīs patiesi auksta laika periodus: viens sākās ap 1650. gadu, otrs — ap 1770. gadu, pēdējais — 1850. gadā. Ir tikuši izvirzīti vairāki cēloņi: Saules starojuma cikliskie kritumi, paaugstināta vulkāniskā aktivitāte, izmaiņas okeāna cirkulācijas procesā, izmaiņas Zemes orbītā un aksiālais slīpums un cilvēku populācijas samazināšanās.\n", "id": "lvs_Latn_100494"}
{"text": "Latvijas Industriālā banka\n\nAkciju sabiedrība «Latvijas Industriālā banka», zināma arī ar nosaukumu «Lainbanka», bija Latvijas banka. Dibināta 1991. gadā, 1999. gadā pēc maksātnespējas pasludināšanas tika pievienota «Baltijas Starptautiskajai bankai».\n", "id": "lvs_Latn_100495"}
{"text": "Zoneburgas pils\n\nZoneburgas pils () jeb Zonenburgas pils, arī Māsi ordeņa pils, () bija Livonijas ordeņa būvēta Zoneburgas fogta pils, kas kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.\n\nLīdz mūsdienām ir saglabājušās cietokšņa drupas pē Māsi ciema Sāremā apriņķī Sāmsalas austrumu piekrastē.\n", "id": "lvs_Latn_100496"}
{"text": "Zorans Zaevs\n\nZorans Zaevs (, dzimis ) ir Ziemeļmaķedonijas ekonomists un politiķis. Kopš 2020. gada 31. augusta viņš ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs. Pirms tam Zaevs bija premjerministrs arī no 2017. gada maija līdz 2020. gada janvārim. Viņš ir Maķedonijas sociāldemokrātiskās savienības (MSDS) priekšsēdētājs.\n\nZorans Zaevs ir dzimis Strumicā. 1997. gadā viņš absolvēja Skopjes Universitātes ekonomikas fakultāti. Skopjes Universitātē viņš arī ieguva maģistra grādu monetārajā ekonomikā.\n\nNo 1997. līdz 2003. gadam Zaevs strādāja uzņēmumā Trgoprodukt Strumicā, 2001. gadā kļuva par uzņēmuma direktoru. No 1997. līdz 2003. gadam viņš bija krājbankas Peon valdes loceklis. No 2001. līdz 2003. gadam viņš bija celtniecības materiālu ražotāja Elenica valdes loceklis. No 2000. līdz 2003. gadam Zaevs bija Strumicas komunālā uzņēmuma Komunalec valdes priekšsēdētājs.\n\n1996. gadā Zaevs iestājās Maķedonijas sociāldemokrātiskajā savienībā (MSDS). Viņš tika ievēlēts par MSDS Strumicas nodaļas priekšsēdētāju. No 2006. līdz 2008. gadam viņš bija partijas viceprezidents. Pašvaldību vēlēšanās uzvarēja trīs reizes, un bija Strumicas mērs no 2005. līdz 2016. gadam. Kad Branko Crvenkovskis 2013. gadā atstāja MSDS priekšsēdētāja amatu, viņa vietā tika ievēlēts Zorans Zaevs.\n\nPēc 2016. gada decembra pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām Zaevam 2017. gada maijā uzticēja veidot koalīcijas valdību. Zorans Zaevs premjerministra amatā tika apstiprināts 31. maijā. Savā amatā stāšanās runā viņš izvirzīja valsts prioritātes: iestāšanās NATO un ES. Tāpat viņš apsolīja ekonomisko augšupeju un korupcijas izskaušanu.\n\n2019. gada 12. februārī Maķedonijas Republikas nosaukums tika mainīts uz Ziemeļmaķedonijas Republika.\n\n2020. gada 3. janvārī Zorans Zaevs atkāpās no premjerministra amata, vadošās partiju apvienības līderi bija vienojušies par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, jo Ziemeļmaķedonija atkal nesaņēma datumu sarunām par dalību Eiropas Savienībā. Līdz plānotajām vēlēšanām aprīlī vadīt valsti uzticēja \"dienesta kabinetam\" bijušā iekšlietu ministra Olivera Spasovska vadībā.\n\nParlamenta vēlēšanās, kas notika 2020. gada 15. jūlijā, Maķedonijas sociāldemokrātiskās savienības un dažu citu partiju apvienība \"Mēs varam\" ieguva visvairāk vietu (35,89 %), bet neieguva vairākumu. MSDS un Demokrātiskā savienība par integrāciju 18. augustā paziņoja, ka panākuši vienošanos par koalīcijas valdību Zorana Zeva vadībā. Naktī uz 31. augustu parlaments Zoranu Zaevu apstiprināja premjerministra amatā.\n\n2021. gada 31. oktobrī Zaevs paziņoja par nodomu atkāpties no premjerministra amata un sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja amata, uzņemoties atbildību par valdošās partiju apvienības \"Mēs varam\" zaudējuma pašvaldību vēlēšanās. 2021. gada 12. decembrī MSDS iekšējās vēlēšanās Dimitars Kovačevskis nomainīja Zoranu Zaevu uz partijas līdera amatā. 2022. gada 16. janvārī Dimitaru Kovačevski apstiprināja par ZiemeļMaķedonijas Republikas premjerministru, nomainot Zoranu Zaevu.\n", "id": "lvs_Latn_100497"}
{"text": "Galzemnieku grāvis\n\nGalzemnieku grāvis ir Vidzemnieku grāvja kreisā krasta pieteka Valmieras novadā uz ziemeļrietumiem no Virķēniem. Tek dienvidu virzienā gar Ciešu purva rieumu malu. Ietek Vidzemnieku grāvī Kurļu pļavās uz rietumiem no Galzemnieku mājām.\n", "id": "lvs_Latn_100498"}
{"text": "Jungas grāvis\n\nJungas grāvis ir Oļas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā uz dienvidiem no Naukšēniem. Tek dienvidu virzienā. Ietek Oļā Stirnas purva teritorijā. Jungas grāvi augštecē šķērso valsts autoceļš V205 (Andricēni–Nurmi).\n", "id": "lvs_Latn_100499"}
{"text": "Kaučupīte\n\nKaučupīte ir Saprašas (Pestavas) kreisā krasta pieteka Valmieras novadā uz austrumiem no Vilpulkas. Iztek no Kauču purva. Tek dienvidaustrumu virzienā. Ietek Pestavā augšpus Pūķa mājām.\n", "id": "lvs_Latn_100500"}
{"text": "Chamonix HC\n\nChamonix HC ir profesionāla hokeja komanda, kas bāzēta Šamonī, Francijā, un spēlē Francijas hokeja līgā. Komanda dibināta 1910. gadā un ir titulētākā Francijas komanda, valsts čempiones titulu izcīnot 30 reizes. Visvairāk titulu komanda ieguvusi 1920., 1960. un 1970. gados.\n\n2016. gadā komanda apvienojās ar Pingouins de Morzine-Avoriaz, izveidojoties Pionniers de Chamonix-Morzine, kas jau savā pirmajā sezonā izcīnīja Francijas čempiones titulu. 2017. gadā abas komandas atdalījās, Šamonī komandai turpinot Francijas hokeja līgā spēlēt atsevišķi.\n", "id": "lvs_Latn_100501"}
{"text": "Kolkupīte\n\nKolkupīte (arī Kolkas upe, Kolkiņa), Igaunijā Penuja () ir Rūjas labā krasta pieteka Igaunijā un Valmieras novadā.\n\nIztek no Karuso purva Igaunijas teritorijā. Tek dienvidu virzienā. Ietek Rūjā augšpus Lodes. Igaunijā Kolkupītes krastos atrodas Penujas ciems.\n", "id": "lvs_Latn_100502"}
{"text": "Subdukcija\n\nSubdukcija (no ) ir Zemes garozas kustības tektonisks process, kurā liela izmēra litosfēras plātne iebīdās zem citas plātnes. Plātņu sadursmes ir saistītas ar zemestrīču un vulkānisma procesiem, lielākā daļa pasaules seismiski aktīvo zonu ir vietās, kur notiek subdukcija. Visbiežāk litosfēras plātnes, kas pieder okeāniskā tipa Zemes garozai, bīdās zem kontinentālā tipa garozas vai salu lokiem un iegrimst Zemes mantijā, kur izkūst.\n", "id": "lvs_Latn_100503"}
{"text": "Krāņupīte\n\nKrāņupīte ir Palmutes kreisā krasta pieteka Valmieras novadā uz dienvidaustrumiem no Vērša. Tek dienvidu virzienā. Ietek Palmutē Lauru purva teritorijā. Krāņupīti šķērso valsts autoceļš V170 (Igaunijas robeža–Virķēni–Rūjiena).\n", "id": "lvs_Latn_100504"}
{"text": "Haskovas apgabals\n\nHaskovas apgabals () ir apgabals Bulgārijas dienvidu daļā, nosaukts tā galvenās pilsētas — Haskovas — vārdā. Tas robežojas ar Stara Zagoras apgabalu ziemeļos, Jambolas apgabalu ziemeļaustrumos, Turciju austrumos, Grieķiju dienvidaustrumos, Kardžali apgabalu dienvidrietumos un Plovdivas apgabalu rietumos.\n\nApgabals sadalīts vienpadsmit pašvaldībās, bet tā kopējais iedzīvotāju skaits ir 254 476 (2016. gada aprīlis).\n\nHaskovas apgabalā atrodas UNESCO Pasaules mantojuma saraksta objekts — trāķiešu kaps ar sienu gleznojumiem blakus Aleksandrovas ciemam.\n", "id": "lvs_Latn_100505"}
{"text": "Aļona Amjaļusika\n\nAļona Amjaļusika (; dzimusi Babruiskā) ir Baltkrievijas šosejas riteņbraucēja.\n\nViņa pārstāvējusi Baltkrieviju 2012. gada vasaras olimpiskās spēlēs, grupas braucienā izcīnot 15. vietu. 2015. gadā pievienojusies komandai. Viņa piedalījās 2015. gada Eiropas spēlēs, kur izcīnīja zelta medaļu grupas braucienā.\n\nAr uzvarēja komandu braucienā 2015. gada Pasaules čempionātā Ričmondā. 2015. gada novembrī pievienojās Canyon-SRAM komandai. 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja gan grupas (13. vieta), gan individuālajā (16. vieta) braucienā.\n", "id": "lvs_Latn_100506"}
{"text": "Horvātija olimpiskajās spēlēs\n\nHorvātija olimpiskajās spēlēs piedalās kopš 1992. gada, kad notika gan ziemas olimpiskās spēlēs Albervilā, gan arī vasaras olimpiskās spēlēs Barselonā. Kopš tā brīža Horvātija ir piedalījusies visās ziemas un vasaras olimpiskajās spēlēs. No 1920. līdz 1988. gadam Horvātijas sportisti lielākoties startēja Dienvidslāvijas sastāvā.\n\nHorvātija olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 52 medaļas (18 zelta, 19 sudraba un 15 bronzas medaļas). Lielākā daļa, 41 medaļa, ir izcīnīta vasaras olimpiskajās spēlēs, bet 11 medaļas izcīnītas ziemas olimpiskajās spēlēs. 2016. gada Riodežaneiro vasaras olimpiskās spēles bija līdz šim veiksmīgākās spēles. Horvātijas sportisti tajās izcīnīja 10 olimpiskās medaļas. No vasaras olimpiskajiem sporta veidiem visvairāk medaļas (7) ir izcīnītas airēšanā, bet vieglatlētikā ir izcīnītas 5 medaļas. Savukārt no ziemas olimpiskajiem sporta veidiem visvairāk medaļas, 10 medaļas, ir izcīnītas kalnu slēpošanā. Kopumā medaļas ir izcīnītas 13 vasaras un 2 ziemas olimpiskajos sporta veidos.\n\nKalnu slēpotāja Janica Kosteliča ir titulētākā Horvātijas sportiste olimpiskajās spēlēs. Viņa ir izcīnījusi 6 medaļas, no tām 4 zelta un 2 sudraba medaļas, no 2002. līdz 2006. gadam ziemas olimpiskajās spēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_100507"}
{"text": "Krūmiņupīte (Silupītes pieteka)\n\nKrūmiņupīte (arī Krūmiņu upe, Kuļķinupīte, Skolupīte) ir Silupītes labā satekupe Valmieras novada galējos ziemeļaustrumos. Tek dienvidu-dienvidaustrumu virzienā. Pie Arakstes, satekot ar Veserupīti, izveido Silupīti. Krūmiņupīti šķērso valsts autoceļš V176 (Sīļi–Igaunijas robeža), tās krastos atrodas Arakste.\n", "id": "lvs_Latn_100508"}
{"text": "Kurkužupīte\n\nKurkužupīte ir Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā uz dienvidaustrumiem no Rūjienas. Tek ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā. Ietek Rūjā lejpus Nāras.\n", "id": "lvs_Latn_100509"}
{"text": "Laņģupīte (Rūjas pieteka)\n\nLaņģupīte (arī Lode, Sutra) ir Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novada ziemeļaustrumos. Iztek no Laņģu ezera. Tek ziemeļrietumu virzienā, sasniedzot Lodi, pagriežas uz ziemeļaustrumiem. Ietek Rūjā caur Lodes dīķi pie Lodes ciema.\n", "id": "lvs_Latn_100510"}
{"text": "Elīna Nečajeva\n\nElīna Nečajeva (, ; dzimusi Tallinā, Igaunijā) ir krievu izcelsmes igauņu soprāns. Elīna piedalījās 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Portugālē ar dziesmu La Forza itāļu valodā, pārstāvot Igauniju. Savā pusfinālā viņa ieguva 5. vietu, kas ļāva viņa kvalificēties finālam, kurā dziedātāja ieguva 8. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_100511"}
{"text": "Aisela Mamadova\n\nAisela Mamadova (; plašāk pazīstama kā Aisel, dzimusi Baku, Azerbaidžānas PSR, tagad Azerbaidžāna), ir azerbaidžāņu dziedātāja. Aisela piedalījās 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Portugālē, pārstāvot Azerbaidžānu ar dziesmu X My Heart. Savā pusfinālā viņa ieguva 11. vietu, kas viņai neļāva kvalificēties finālam.\n", "id": "lvs_Latn_100512"}
{"text": "Equinox\n\nEquinox ir bulgāru supergrupa, kas savu darbību aizsāka 2018. gadā. Grupa pārstāvēja Bulgāriju 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu Bones. Savā pusfinālā viņi ieguva 7. vietu, kas ļāva kvalificēties finālam, kurā grupa ieguva 14. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_100513"}
{"text": "1755. gada Lisabonas zemestrīce\n\n1755. gada Lisabonas zemestrīce, pazīstama arī kā Lielā Lisabonas zemestrīce, notika 1. novembrī ap plkst. 9.40 pēc vietējā laika. Zemestrīce kopā ar tai sekojošajiem ugunsgrēkiem un cunami gandrīz pilnībā iznīcināja Lisabonas pilsētu un tās apkārtējo reģionu.\n\nSeismologi mūsdienās zemestrīces stiprumu novērtējuši ar magnitūdu 8,5—9. Tiek uzskatīts, ka zemestrīcē bojā gāja starp 10 000 un 100 000 cilvēku, kas tādējādi šo padara par vienu no nāvējošākajām zemestrīcēm cilvēces vēsturē. Pēc zemestrīces izpētes radās modernā seismoloģijas zinātne.\n\nZemestrīce neizpostīja pilsētas daļu — Alfamu un tā saglabājās kā ainavisks šauru ielu un mazu skvēru labirints.\n", "id": "lvs_Latn_100514"}
{"text": "Gruzija olimpiskajās spēlēs\n\nGruzija olimpiskajās spēlēs piedaļās kopš 1994. gada, kad ziemas olimpiskās spēles notika Norvēģijas pilsētā Lillehammerē. 1996. gadā tā pirmo reizi arī piedalījas vasaras olimpiskajās spēlēs, kuras norisinājās ASV pilsētā Atlantā. Kopš tā laika Gruzija ir startējusi pilnīgi visās vasras un ziemas olimpiskajās spēlēs.\n\nLīdz 1994. gadam Gruzijas sportisti olimpiskajās spēlēs startēja citu valstu sastāvā, galvenokārt Padomju Saveinības sastāvā (no 1952. līdz 1988. gadam). Vēl pirms tam no 1900. gada līdz 1912. gadam Gruzijas sportisti startēja Krievijas Impērijas sastāvā. Lai gan Gruzija neatkarību ieguva uzreiz pēc Padomju Saveinības sabrukuma 1991. gadā, tā 1992. gada Barselonas vasaras un 1992. gada Albērvilas ziemas olimpiskajās spēlēs startēja Apvienotās komandas sastāvā.\n\nKopš 1994. gada līdz šim Gruzija olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 40 olimpiskās medaļas (10 zelta, 12 sudraba un 18 bronzas medaļas). Visas šīs medaļas ir izcīnītas vasaras olimpiskajās spēlēs. Visvairāk medaļu, kopā 8 medaļas, tā ir izcīnījusi 2020. gada Tokijas spēlēs. No sporta veidiem lielākā daļa medaļu, 19 medaļas, ir izcīnītas cīņas sportā. Gruzija olimpiskās medaļas kopumā ir izcīnījusi 5 olimpiskajos sporta veidos, medaļas ir izcīnītas arī džudo (12 medaļas), svarcelšanā (7 medaļas), boksā un šaušanā (abos pa 1 medaļai).\n\nVisvairāk medaļu olimpiskajās spēlēs, pārstāvot Gruziju, ir izcīnījuši džudists Laša Šavdatuašvili — 3 medaļas. Cīņas sporta pārstāvji Giorgijs Asanidze, Giorgijs Gogšelidze, Vladimers Hinčegašvili, Eldars Kurtanidze un Geno Petriašvili, kā arī svarcēlājs Laša Talahadze olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši pa divām medaļām. Savukārt sporta šāvēja Nino Salukvadze olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 3 medaļas, pirmās divas pārstāvot Padomju Savienību.\n", "id": "lvs_Latn_100515"}
{"text": "Sojuz MS-08\n\nSojuz MS-08 () bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Orbītā palaists 2018. gada 21. martā. Uz zemes atgriezās 4. oktobrī.\n", "id": "lvs_Latn_100516"}
{"text": "Rajons\n\nRajons ir administratīvi teritoriāla vienība vairākās bijušās Padomju Savienības valstīs. Mūsdienās rajonos administratīvi tiek iedalīta Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Krievija, Moldova un Ukraina. Kādreiz rajonos tika dalīta arī Armēnija, Gruzija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Rumānija. Termins ir cēlies no franču vārda rayon, kas nozīmē 'rādiuss'.\n", "id": "lvs_Latn_100517"}
{"text": "Slovākijas vēsture\n\nSlovākijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Slovākijas teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_100518"}
{"text": "Stara Zagoras apgabals\n\nStara Zagoras apgabals () ir apgabals Bulgārijas centrālajā daļā, nosaukts tā galvenās pilsētas — Stara Zagoras — vārdā. Tas robežojas ar Gabrovas un Veliko Tarnovas apgabalu ziemeļos, Slivenas un Jambolas apgabalu austrumos, Haskovas apgabalu dienvidos un Plovdivas apgabalu rietumos.\n\nApgabals sadalīts vienpadsmit pašvaldībās, bet tā kopējais iedzīvotāju skaits ir 353 393 (2016. gada aprīlis).\n\nApgabala dienvidaustrumu daļā Radnevo pašvaldībā atrodas akmeņogļu ieguves vieta. No 1934. līdz 1949. gadam apgabalā bija iekļauta daļa no mūsdienu Kardžali apgabala teritorijas.\n\nStara Zagoras apgabalā atrodas UNESCO Pasaules mantojuma objekts — Trāķiešu kapenes Kazanlakā. Šī vieta atklāta 1944. gadā un ir hellēnisma perioda apbedījuma vieta no 4. gadsimta p.m.ē. beigām. Apgabalā atrodas arī divi saraksta kandidātobjekti — divi pilnībā saglabājušies neolīta laika mājokļi ar savu interjeru, sadzīves mēbelēm un piederumiem, kā arī Centrālbalkānu nacionālais parks (daļēji arī blakus apgabalos).\n", "id": "lvs_Latn_100519"}
{"text": "Maiģupīte\n\nMaiģupīte (arī Maiģe, Maure) ir Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novada ziemeļos. Iztece uz dienvidaustrumiem no Šķūres purva. Tek ziemeļrietumu virzienā, gar Šķūres purva austrumu malu. Ietek Rūjā lejpus bijušajiem Rūjas dīķiem. Maiģupīti šķērso valsts autoceļš V171 (Krogzemji–Sēļi–Rūjiena).\n", "id": "lvs_Latn_100520"}
{"text": "Belnaftahim\n\nBelnaftahim () jeb Belneftehim (), pilns nosaukums «Baltkrievijas naftas un ķīmijas valsts koncerns») ir Baltkrievijas naftas un ķīmiskās rūpniecības uzņēmums. Tas ir lielākais valsts koncerns. Galvenais birojs atrodas Minskā.\n\nUzņēmums ir dibināts 1997. gada aprīlī, apvienojot naftas ieguves, transportēšanas, pārstrādes un tirdzniecības, minerālmēslu ražošanas, ķīmiskās rūpniecības un ar to saistītus uzņēmumus.\n", "id": "lvs_Latn_100521"}
{"text": "Viļuma iela (Jūrmala)\n\nViļuma iela ir iela Jūrmalā, Majoru apkaimē. Viļuma iela sākas krustojumā ar Jomas ielu un beidzas pie Turaidas ielas. Kopējais ielas garums ir 200 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Viļuma ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100522"}
{"text": "Viktors Logunovs\n\nViktors Logunovs (; dzimis , miris ) bija padomju treka riteņbraucējs.\n\nViņš piedalījās 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kopā ar latvieti Imantu Bodnieku startējot 2000 metru tandēma sprintā un izcīnot sudraba medaļu. Šajās pašās olimpiskajās spēlēs viņš startēja arī 1 kilometra individuālajā braucienā, izcīnot 9. vietu.\n\nPēc sportista karjeras beigām viņš strādāja par treka riteņbraukšanas treneri un gatavoja Apvienoto komandu 1992. gada olimpiskajām spēlēm.\n", "id": "lvs_Latn_100523"}
{"text": "Kaudzīšu iela (Jūrmala)\n\nKaudzīšu iela ir iela Jūrmalā, Majoru apkaimē. Kaudzīšu iela sākas kāpās 65 metrus pirms Jūras ielas un beidzas krustojumā ar Lienes ielu. Kaudzīšu ielas posms no Jomas ielas līdz Lienes ielai turpinās 27 metrus pa kreisi no posma līdz Jomas ielai.\n\nKopējais Kaudzīšu ielas garums ir 575 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Kaudzīšu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100524"}
{"text": "Melnuļu dzimta\n\nMelnuļi () ir viena no izplatītākajām vaboļu dzimtām pasaulē. Ir aprakstītas vairāk nekā 20 000 sugu. Īpatņu morfoloģiskā daudzveidība ir tik liela, ka bieži vien ir apgrūtināta īpatņa noteikšana.\n", "id": "lvs_Latn_100525"}
{"text": "Cossyphodinae\n\nCossyphodinae ir melnuļu dzimtas apakšdzimta. Izplatīti Vecajā Pasaulē. Ir mirmekofili, dzīvo skudru pūžņos.\n", "id": "lvs_Latn_100526"}
{"text": "Timea Baboša\n\nTimea Baboša (Tímea Babos; dzimusi ) ir profesionāla Ungārijas tenisiste. Augstāko 25. vietu vienspēlēs sasniegusi 2016. gada 19. septembrī. Pēc uzvaras 2018. gada Austrālijas atklātā čempionāta dubultspēlēs pakāpās uz 5. vietu dubultspēļu reitingā.\n", "id": "lvs_Latn_100527"}
{"text": "Temistokls\n\nTemistokls (; dzimis ap 524. gadu p.m.ē., miris 459. gadā p.m.ē.) bija Atēnu politiķis un stratēgs.\n\nKā politiķis bija populists, viņam bija zemāko slāņu Atēnu iedzīvotāju atbalsts. 493. gadā ievēlēts par arhonu. Temistokls pārliecināja polisu palielināt Atēnu jūras karaspēka lielumu. Cīnījies Maratonas kaujā. Pēc tās kļuva par ievērojamāko politiķi Atēnās. Uzvarējis vairākās kaujās. Vēlāk tika padzīts no Atēnām, aizmuguriski piespriests nāvessods par simpātijām pret Persiju. Pēc nāves tika atjaunota Temistokla varoņa slava.\n", "id": "lvs_Latn_100528"}
{"text": "Mélovin\n\nKonstantīns Bočarovs, plašāk pazīstams kā Mélovin (; dzimis Odesā, Ukrainā), ir ukraiņu dziedātājs un dziesmu autors. Mélovin uzvarēja Ukrainas X-Faktora versijas 6. sezonā.\n\nViņš ir piedalījies Ukrainas nacionālajā atlasē Eirovīzijas dziesmu konkursam 2017., kad viņš ieguva 2.vietu, un 2018. gadā, kad viņš uzvarēja, tas nozīmē, ka Mélovin, pārstāvot Ukrainu, piedalījās 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Portugālē, Lisabonā ar dziesmu Under the Ladder. Savā pusfinālā viņš ieguva 6.vietu, kas ļāva kvalificēties finālam, kurā viņš ieguva 17. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_100529"}
{"text": "Stavre Jada\n\nStavre Jada (; dzimis Kruševā) ir Ziemeļmaķedonijas distanču slēpotājs un biatlonists.\n\nPārstāvēja Maķedoniju 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhjanā, kur bija delegācijas karognesējs olimpiādes atklāšanas ceremonijā. Startēja divās distanču slēpošanas disciplīnās. Viņa iegūtā 79. vieta sprinta distancē bija augstākais sasniegums Maķedonijai 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_100530"}
{"text": "Dzinara Alimbekava\n\nDzinara Alimbekava (; dzimusi ) ir Kazahstānā dzimusi Baltkrievijas biatloniste.\n\nAr biatlonu nodarbojas kopš 2008. gada, pirms tam trenējusies distanču slēpošanā. Vairākkārt piedalījusies Pasaules čempionātos biatlonā jauniešiem un junioriem. 2015. gadā Minskā kļuva par pasaules čempioni jauniešiem (U-19) stafetē. Pasaules kausa sacensībās debitējusi 2016. gada janvārī Antholcā ar 73. vietu sprintā.\n\nPhjončhanā Baltkrievijas komandas sastāvā kopā ar Nadeždu Skardino, Irinu Krivko un Darju Domračevu kļuva par čempioni stafetē.\n", "id": "lvs_Latn_100531"}
{"text": "Zvaigžņu iela (Jūrmala)\n\nZvaigžņu iela ir iela Jūrmalā, Dzintaru apkaimē. Zvaigžņu iela sākas krustojumā ar Rīgas ielu un beidzas krustojumā ar Ķemeru ielu. Kopējais ielas garums ir 530 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Zvaigžņu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100532"}
{"text": "Andrejs Kobjakovs\n\nAndrejs Kobjakovs (), jeb Andrejs Kabjakovs (; dzimis ) ir Baltkrievijas inženieris, ekonomists, politologs, diplomāts un politiķis. No 2014. līdz 2018. gadam viņš bija Baltkrievijas premjerministrs.\n\nAndrejs Kobjakovs dzimis 1960. gadā Maskavā. Viņa tēvs bija militārpersona, un 1963. gadā ģimene pārcēlās uz Baltkrieviju, kad tēvs tika norīkots turp dienestā.\n\n1983. gadā Kobjakovs absolvēja Maskavas aviācijas institūtu. Viņš sāka strādāt par meistaru Vavilova Minskas mehāniskajā rūpnīcā Minskā. 1985. gadā Kobjakovs pārgāja darbā uz rūpnīcu Diaprojektor Rahačovā, kur sākumā bija vecākais meistars, tad ceha priekšnieka vietnieks, līdz beidzot ražošanas priekšnieka vietnieks. No 1988. līdz 1989. gadam viņš bija komunistiskās partijas Rahačovas pilsētas komitejas organizatoriskās nodaļas instruktors.\n\n1991. gadā Andrejs Kobjakovs pabeidza Baltkrievijas valsts tautsaimniecības universitāti. No 1989. līdz 1991. gadam bija klausītājs komunistiskās partijas Politoloģijas un sociālās pārvaldes institūtā. 1991. gadā viņš sāka strādāt rūpnīcā Diaprojektor par plānošanas un ekonomikas nodaļas priekšnieku. 1992. gadā viņš kļuva par Diaprojektor direktora vietnieku ekonomikas jautājumos.\n\n1995. gadā Kobjakovs kļuva par Baltkrievijas Republikas prezidenta kontroles dienesta priekšnieka vietnieku. 1996. gadā viņš iecelts par Baltkrievijas Valsts kontroles komitejas priekšsēdētāja vietnieku. Vēlāk viņš kļuva par Baltkrievijas Vieglās rūpniecības preču ražošanas un realizācijas valsts koncerna prezidentu. 1998. gadā Kobjakovs iecelts par Baltkrievijas Valsts kontroles komitejas priekšsēdētāju. 2000. gadā viņš iecelts par bankas Belprambudbank valsts pārstāvi.\n\n2000. gadā Andrejs Kobjakovs kļuva par Baltkrievijas premjerministra pirmo vietnieku. 2001. gada 24. septembrī viņš kļuva par Baltkrievijas premjerministra vietnieku. 2002. gada 3. jūlijā Andrejs Kobjakovs tika apstiprināts par ekonomikas ministru; šo amatu viņš pildīja līdz 2003. gada 24. decembrim. Pēc tam līdz 2010. gadam viņš turpināja premjerministra vietnieka amatu. 2004. gadā Kobjakovs iecelts par bankas Belpromstrojbank valsts pārstāvi.\n\n2010. gada 28. decembrī Kobjakovs kļuva par Baltkrievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieku. 2011. gada 8. novembrī viņš apstiprināts par vēstnieku Krievijā. 2012. gada 27. augustā Kobjakovs kļuva par Baltkrievijas prezidenta administrācijas vadītāju.\n\n2014. gada 27. decembrī Andrejs Kobjakovs kļuva par Baltkrievijas premjerministru, nomainot amatā Mihailu Mjasņikoviču. 2018. gada 18. augustā Kobjakovu Baltkrievijas premjerministra amatā nomainīja Sergejs Rumass.\n\nPēc tam Andrejs Kobjakovs kļuva par Belgazprombank direktoru padomes locekli. 2020. gada 17. novembrī viņs kļuva par Krievijas ogļu ieguves uzņēmuma OOO Gruppa Sibuglemet ģenerāldirektoru un OOO Holding Sibuglemet direktoru padomes priekšsēdētāju.\n", "id": "lvs_Latn_100533"}
{"text": "Serbijas vēsture\n\nSerbijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Serbijas teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_100534"}
{"text": "Melderīšupīte\n\nMelderīšupīte, Igaunijā Rūkli () ir Saprašas (Pestavas) kreisā krasta pieteka Igaunijā un Valmieras novada ziemeļrietumos. Tek dienvidu-dienvidrietumu virzienā. Vidustecē apmēram 300 metrus veido Latvijas un Igaunijas robežu. Ietek Saprašā lejpus Tītas purva. Melderīšupīti pirms ieteces Saprašā šķērso valsts autoceļš V173 (Virķēni–Meizakila).\n", "id": "lvs_Latn_100535"}
{"text": "Oļa\n\nOļa (arī Ola, Ole) ir Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novada dienvidos. Iztece no Stirnas purva. Tek ziemeļrietumu virzienā. Lielākās pietekas - Jungas grāvis, Purupīte. Ietek Rūjā augšpus bijušajiem Rūjas dīķiem. Oļu šķērso valsts autoceļi P17 (Valmiera–Rūjiena–Igaunijas robeža (Unguriņi)), V206 (Krustiņi–Ārgaļi) un V171 (Krogzemji–Sēļi–Rūjiena). Tās krastos atrodas Oleri un Oleru muiža.\n", "id": "lvs_Latn_100536"}
{"text": "Horvātijas vēsture\n\nHorvātijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Horvātijas teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_100537"}
{"text": "Purupīte\n\nPurupīte ir Oļas labā krasta pieteka Valmieras novada dienvidos. Tek dienvidu virzienā. Lielākā pieteka - Riemas grāvis. Ietek Oļā pie Oleru muižas. Purupīti šķērso valsts autoceļš V206 (Krustiņi–Ārgaļi).\n", "id": "lvs_Latn_100538"}
{"text": "Pepco\n\nPepco (uzņēmuma nosaukums PEPCO Poland sp. z o.o) ir Polijas apģērbu un mājsaimniecības preču mazumtirgotājs. Galvenais birojs atrodas Poznaņā. Dibināts 1999. gadā. Uzņēmuma īpašnieks ir Dienvidāfrikas uzņēmums Pepkor, kā akcijas tiek kotētas Frankfurtes fondu biržā.\n\nPepco ir vairāk nekā 1300 zemo cenu veikali Bulgārijā, Čehijā, Horvātijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā. Plānots veikalus atvērt Itālijā un Serbijā (2020. gada informācija). Aptuveni 60 % Pepco sortimenta ir apģērbs, un 40 % ir mājsaimniecības preces.\n", "id": "lvs_Latn_100539"}
{"text": "Ramata (upe)\n\nRamata () ir Salacas labā krasta pieteka Valmieras novadā. Iztece Igaunijā, pie Ramata (Raamatu) ciema. Tek dienvidu-dienvidaustrumu virzienā. Augštecē tek gar Ķeseles purva austrumu malu. Vidustecē caurtek Rauskas ūdenskrātuvei. Lielākās pietekas - Ārņupīte, Kabuļupīte, Krūkļupe, Ķīšupe, Zariņupīte. Ietek Salacā lejpus Pēcas purva, pie Puņmušu mājām. Ramatu šķērso valsts autoceļi V170 (Krustiņi–Ārgaļi), V177 un V164. Tās krastos atrodas Talcis, Ramata, Nuķis.\n", "id": "lvs_Latn_100540"}
{"text": "Igaunija olimpiskajās spēlēs\n\nIgaunija olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1920. gadā, kad vasaras olimpiskās spēles tika rīkotas Beļģijas pilsētā Atverpenē. Savukārt ziemas olimpiskajās spēlēs no 1928. gada, kad tās notika Šveices pilsētā Sanktmoricā. Igaunija bija pirmā no Baltijas valstīm, kas bija pārstāvēta olimpiskajās spēlēs kā neatkarīga valsts. Igaunija līdz šim ir startējusi 13 vasaras olimpiskajās spēlēs (1920 — 1936 un 1992 — mūsdienas) un 11 ziemas olimpiskajās spēlēs (1928, 1936 un 1992 — mūsdienas). No 1900. līdz 1912. gadam Igaunijas sportisti bija iekļauti Krievijas Impērijas sastāvā. Padomju okupācijas periodā (no 1940. — 1991. gadam) Igaunijas sportisti galvenokārt startēja Padomju Savienības sastāvā. Savukārt no 1992. gada Igaunija olimpiskajās spēlēs atkal startē kā neatkarīga valsts.\n\nLīdz šim Igaunija olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 44 olimpiskās medaļas. Lielākā daļa, 36 medaļas ir izcīnītas vasaras olimpiskajās spēlēs, bet 8 medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs. Medaļām bagātākās olimpiskajās spēles Igaunijai bija 1936. gada Berlīnes vasaras olimpiskās spēlēs, kad tā izcīnīja 7 medaļas (2 zelta, 2 sudraba un 3 bronzas medaļas). Igaunija ir izcīnījusi medaļas gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, kurā tā ir piedalījusies, izņemot 1932. gada Losandželosas un 1996. gada Atlantas spēlēs. Savukārt medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs tā ir izcīnījusi 2002. gada Soltleiksitijas, 2006. gada Turīnas, 2010. gada Vankūveras un 2022. gada Pekinas spēlēs. Kopsummā medaļas ir izcītas 9 vasaras un 2 ziemas olimpiskajos sporta veidos . No vasaras sporta veidiem visvairāk medaļu, 11 medaļas, ir izcīnītas cīņas sportā. Savukārt septiņas no astoņām ziemas olimpisko spēļu medaļām ir izcīnītas distanču slēpošanā. Distanču slēpotāji Andruss Vērpalu un Kristina Šmiguna-Vehi ir vienīgie Igaunijas sportisti, kas olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši 3 olimpiskās medaļas.\n\n1980. gada Maskavas vasaras olimpisko spēļu burāšanas sacensības tika rīkotas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, Piritas ostas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_100541"}
{"text": "Raudava\n\nRaudava ir Rūjas labā krasta pieteka Igaunijā, kā arī Valmieras novadā. Augštecē veido valsts robežu. Tek dienvidaustrumu virzienā. Ietek Rūjā augšpus Raudavas purva. Raudavu šķērso valsts autoceļš V176 (Sīļi—Igaunijas robeža).\n", "id": "lvs_Latn_100542"}
{"text": "Riemas grāvis\n\nRiemas grāvis (arī Riemes grāvis) ir Purupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, uz dienvidrietumiem no Endzeles. Tek dienvidaustrumu virzienā. Ietek Purupītē pie Alksnīšu mājām.\n", "id": "lvs_Latn_100543"}
{"text": "Čhīanmai\n\nČhīanmai () ir pilsēta Taizemē. Atrodas valsts ziemeļrietumos, Pingas upes krastos, apmēram 700 km uz ziemeļiem no valsts galvaspilsētas Bangkokas. Čhīanmai provinces administratīvais centrs. Iedzīvotāju skaits 2017. gadā sasniedza 131 tūkstoti. Tā ir lielākā pilsēta valsts ziemeļos, kā arī ievērojams tūrisma centrs.\n\nPilsēta dibināta 11. gadsimtā. Bija Lan Na karalistes galvaspilsēta (1296—1768), pēc tam tā kļuva par Čhīanmai karalisti. Pilsētā ievērojami ir dažādi klosteru kompleksi.\n", "id": "lvs_Latn_100544"}
{"text": "Daudzskaitlis\n\nDaudzskaitlis () – gramatiskā kategorija (gramatiskais skaitlis), kas nosaka valodā lietotas vārdu formas, kas norāda, ka vārds raksturo nevis vienu, bet vairāk nekā vienu objektu. Daudzskaitlis (saīs. dsk.), tāpat kā vienskaitlis (saīs. vsk.) ir satopams vairumā pasaules valodu. Dažās valodās, kā, piemēram, esperanto, lai veidotu daudzskaitļa formas, atsevišķu gramatisko kategoriju vietā tiek lietots papildus elements (galotne, priedēklis utml.), tāpēc šo valodu vārdiem atsevišķa daudzskaitļa forma nav vajadzīga.\n\nIndoeiropiešu valodās daudzskaitlis ir neatņemama valodas sastāvdaļa, lai norādītu vairāk nekā vienu (vai divus) objektus, bet citās valodās daudzskaitļa lietojums nereti ir visai nosacīts. Piemēram, tjurku valodās lietvārdu daudzskaitlis tiek veidots, pie saknes pievienojot izskaņu -lar/ler, taču, ja no konteksta ir skaidrs, ka objekts nav viens, daudzskaitļa forma nav vajadzīga (piemēram, – \"āboli\", yedi elma – \"7 āboli\"). Daļā no indiāņu valodām (kečvu, tupu-gvarānu) lietvārdu daudzskaitlis ir jānorāda tikai tad, kad nepieciešams uzsvērt to daudzesamību. Daļai pasaules valodu bez divskaitļa ir arī trīsskaitlis un lielais daudzskaitlis (ja jānorāda liels skaits lietu).\n", "id": "lvs_Latn_100545"}
{"text": "Bumbuļsīpols\n\nBumbuļsīpols ir īpašas struktūras pazemes vasas pārveidne, kurai raksturīgs palielināts reducēts stumbrs. Stumbrā uzkrājas barības vielas. Apkārt tam ir sakārtotas sausās lokveida lapas. Lapu funkcija ir pasargāt stumbru no ievainojumiem un samazināt ūdens zudumus no tā. Bumbuļsīpolam ir terminālais pumpurs, no kura attīstīsies zieds, un laterālie pumpuri, no kuriem attīstīsies jaunie augi. Bumbuļsīpoli raksturīgi, piemēram, gladiolām (Gladiolus) un krokusiem (Crocus).\n", "id": "lvs_Latn_100546"}
{"text": "Cēzars Sampsons\n\nCēzars Sampsons (, dzimis Lincā, Austrijā), ir austriešu dziedātājs, dziesmu autors un modelis. Cēzars piedalījās, pārstāvot Austriju, 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Lisabonā, Portugālē ar dziesmu Nobody but You. Savā pusfinālā viņš ieguva 4. vietu, kas viņam ļāva kvalificēties finālam, kurā dziedātājs ieguva visvairāk punktus no žūrijas, un, punktus apvienojot ar skatītāju balsojumu, viņš ieguva 3. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_100547"}
{"text": "Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome\n\nVidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome () bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918. gada 12. aprīlī pieņēma lēmumu par atdalīšanos no Krievijas, personālūniju ar Prūsijas karali un konstitucionālas monarhijas (Apvienotā Baltijas hercogiste) veidošanu.\n", "id": "lvs_Latn_100548"}
{"text": "Longs (nozīmju atdalīšana)\n\nLongs (Λόγγος) — sengrieķu rakstnieks; Džastins Longs (Justin Long) — amerikāņu aktieris (dzimis 1978. gadā); Šeins Longs (Shane Long) — Īrijas futbolists (dzimis 1987. gadā).\n", "id": "lvs_Latn_100549"}
{"text": "Tijana Boškoviča\n\nTijana Boškoviča (; dzimusi ) ir serbu volejboliste, turku kluba Edžzadžibaši un Serbijas izlases diagonālā uzbrucēja.\n", "id": "lvs_Latn_100550"}
{"text": "Eduards Laursons\n\nEduards Laursons (1876—1950) bija latviešu skolotājs, kooperācijas propagandists un sabiedriskais darbinieks. Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valdes loceklis (1917), viens no Latviešu zemnieku savienības dibinātājiem. Latvijas Tautas bankas valdes priekšsēdētājs, Centrālās savienības \"Konzums\" valdes un padomes priekšsēdētāja biedrs, Savstarpējās ugunsapdrošināšanas centrālās savienības valdes priekšsēdētājs.\n\nDaudz rakstīja par kooperācijas un saimnieciskiem jautājumiem \"Dzimtenes Vēstnesī\", \"Kooperatorā\", \"Līdumā\", \"Brīvajā Zemē\", \"Savienībā\", \"Kopdarbībā\", \"Latvijas Lauksaimniekā\", \"Ekonomistā\", \"Balsī\", \"Kooperatīvā Kredītā\" un citos izdevumos.\n", "id": "lvs_Latn_100551"}
{"text": "Vilis Siliņš\n\nVilis Siliņš (1874—1935) bija latviešu zemnieku kooperācijas kustības darbinieks, Kurzemes Zemes sapulces un Kurzemes Pagaidu zemes padomes loceklis, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valdes loceklis (1917).\n\nPublicējās ar pseidonīmu \"Zemnieks\", bija žurnāla \"Kopdarbība\" redaktors.\n", "id": "lvs_Latn_100552"}
{"text": "Jānis Palcmanis\n\nJānis Palcmanis (dzimis , miršanas datums nav zināms) bija latviešu arheologs, mērnieks un politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_100553"}
{"text": "Mazezera iela\n\nMazezera iela ir viena no Viesītes pilsētas ielām. Tā ir neliela iela ar mazstāvu savrupmāju apbūvi pilsētas ziemeļos. Iela ir 150 m gara un tajā ir 7 adreses. Iela nosaukta par godu Viesītes Mazajam ezeram un šī ir vienīgā šāda nosaukuma iela Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_100554"}
{"text": "Silupīte (Rūjas pieteka)\n\nSilupīte (arī Enčupīte, Skolupīte) ir Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada ziemeļaustrumos, pie Arakstes. Izveidojas, pie Arakstes satekot Krūmiņupītei no labās un Veserupītei no kreisās puses. Tek dienvidaustrumu virzienā. Ietek Rūjā lejpus Niedru mājām.\n", "id": "lvs_Latn_100555"}
{"text": "Vecais kanāls\n\nVecais kanāls ir Āžupītes labā krasta pieteka Valmieras novada dienvidaustrumos, uz austrumiem no Oleriem. Tek dienvidaustrumu virzienā purvainā apvidū. Ietek Āžupītē netālu no tās ieteces Sedā purvainā, mazapdzīvotā apvidū.\n", "id": "lvs_Latn_100556"}
{"text": "Veserupīte\n\nVeserupīte (arī Enčupīte) ir Silupītes kreisā satekupe Valmieras novada galējos ziemeļaustrumos. Tek dienvidu virzienā. Pie Arakstes, satekot ar Krūmiņupīti, izveido Silupīti. Veserupītei šķērso valsts autoceļš V176 (Sīļi–Igaunijas robeža), tās krastos atrodas Arakste.\n", "id": "lvs_Latn_100557"}
{"text": "Vidzemnieku grāvis\n\nVidzemnieku grāvis ir Palmutes kreisā krasta pieteka Valmieras novadā. Tek dienvidu-dienvidaustrumu virzienā. Lielākā pieteka - Galzemnieku grāvis. Ietek Palmutē uz austrumiem no Idus. Vidzemnieku grāvi šķērso valsts autoceļš P21 (Rūjiena—Mazsalaca)\n", "id": "lvs_Latn_100558"}
{"text": "Virķīte\n\nVirķīte (arī Virķe, Virķene, Virķupīte) ir Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā. Iztece uz ziemeļrietumiem no Vilpulkas. Tek dienvidu-dienvidaustrumu virzienā. Lielākā pieteka - Virķēnmuižas grāvis. Ietek Rūjā pie Rūjas skolas. Virķīti šķērso valsts autoceļi V173 (Virķēni—Meizakila) un P21 (Rūjiena—Mazsalaca). Tās krastos atrodas Virķēni.\n", "id": "lvs_Latn_100559"}
{"text": "Spicera kosmiskais teleskops\n\nSpicera kosmiskais teleskops (Spitzer Space Telescope jeb SST) bija ASV orbitālā observatorija. Tā bija nosaukta astronoma Laimana Spicera vārdā. Teleskops darbojās infrasarkanajā spektrā. Šis bija viens no četriem NASA lielo observatoriju kosmiskajiem aparātiem. Observatorija tika palaista 2003. gada augustā. 2020. gada 30. janvārī tika partraukta Spitzer darbība, atstājot to nekontrolētu heliocentriskā orbītā.\n", "id": "lvs_Latn_100560"}
{"text": "Gramatiskais skaitlis\n\nGramatiskais skaitlis () – gramatiskā kategorija, kas norāda daudzuma atšķirību lietvārdos, īpašības vārdos, vietniekvārdos un darbības vārdos. Vairumā pasaules valodu pastāv duālistiskais valodas formu sadalījums vienskaitlī () un daudzskaitlī(). Bet pastāv arī citas gramatiskā skaitļa kategorijas, kā divskaitlis (sanskritā, latīņu valodā, slovēņu valodā u.c.), trīsskaitlis (bislama, atsevišķās Okeānijas valodās), dažskaitlis (lai atšķirtu dažus no daudziem objektiem; hopu valodā, arābu valodā, daļā baltu-slāvu valodu).\n\nGramatiskais skaitlis tiek norādīts, mainot galotnes vai pievienojot piedēkļus. Lietvārdu un īpašības vārdu skaitļi ir sastopami visās indoeiropiešu valodās, vairumā citu rietumu un ziemeļu Eirāzijas valodu, kā arī Āfrikas valodās. Savukārt dienvid-dienvidaustrumu Āzijā un Amerikā daudzskaitļa forma bieži vien tiek atmesta, bet daļā Austrālijas un Jaungvinejas vietējo valodu daudzskaitļa nav vispār.\n\nDarbības vārdu atšķirība skaitļos ir sastopama daudz retāk, jo īpaši tajās valodās, kurās obligāti ir jānorāda darītājs (kā, piemēram, angļu vai zviedru) un daudzskaitlīgums ir izsecināms no darītāju skaita.\n", "id": "lvs_Latn_100561"}
{"text": "Mehmets Ali Agdža\n\nMehmets Ali Agdža (; dzimis ) ir turku terorists, slepkava un Pelēko vilku kustības biedrs.\n\nviņš nogalināja turku žurnālistu Abdu Ipekcu, kas tobrīd vadīja vienu no vadošajiem turku laikrakstiem Milliyet. Mehmetam Ali Agdžam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēc sešiem mēnešiem viņš izbēga. centās nogalināt pāvestu Jāni Pāvilu II, taču neveiksmīgi. Tā paša gada jūlijā viņam tika piespriests mūža ieslodzījums Itālijā. 2000. gadā pēc pāvesta lūguma viņu apžēloja Itālijas prezidents un Agdža tika deportēts uz Turciju. 2010. gadā tika atbrīvots no ieslodzījuma Turcijā.\n", "id": "lvs_Latn_100562"}
{"text": "Vienskaitlis\n\nVienskaitlis (saīs. vsk.) — gramatiskais skaitlis, kas tiek lietots, lai norādītu, ka darbība notiek ar vienu priekšmetu vai darbības veicējs ir viens pats.\n\nMūsdienu literārajā latviešu valodā tiek lietotas tikai vienskaitļa un daudzskaitļa formas, taču sarunvalodā ir sastopamas arī atsevišķas divskaitļa formas, piem, \"ar abi roki\" ('ar abām rokām').\n\nVienskaitli lieto arī aiz saliktiem skaitļa vārdiem vai skaitļiem, kas beidzas ar \"viens\" (51 gads).\n", "id": "lvs_Latn_100563"}
{"text": "Lagriinae\n\nLagriinae ir melnuļu dzimtas apakšdzimta. Izplatīta pa visu pasauli. Kāpuri barojas un attīstās pūstošā veģetācijā, stumbros un zem mizas.\n", "id": "lvs_Latn_100564"}
{"text": "WTA rangs\n\nWTA rangs ir reitinga sistēma, kuru 1975. gada novembrī ieviesa Sieviešu tenisa asociācija ().\n\nWTA rangs balstās uz 52 nedēļu sistēmu, kurā spēlētājas krāj punktus, piedaloties dažāda līmeņa turnīros. Spēlētājas vieta rangā tiek noteikta pēc punktu daudzuma, ko iegūst no maksimums 16 turnīriem vienspēlēs un 11 turnīriem dubultspēlēs. Piešķirtais punktu daudzums ir atkarīgs no pārvarēto kārtu daudzuma turnīra gaitā.\n\nLai spēlētāja parādītos reitingā, ir jāiegūst punkti vismaz 3 turnīros vai jāiegūst 10 punkti vienspēlēs vai dubultspēlēs vismaz vienā turnīrā.\n\n+H — turnīrs nodrošina spēlētāju izmitināšanu\n", "id": "lvs_Latn_100565"}
{"text": "Mikolass Jozefs\n\nMikolass Jozefs (; dzimis Prāgā, Čehijā) ir čehu dziedātājs, dziesmu autors un bijušais modelis. Mikolass piedalījās 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā, pārstāvot Čehiju, pēc uzvaras interneta nocionālajā atlasē ar dziesmu Lie to Me. Savā pusfinālā viņš ieguva 3. vietu, kas viņam ļāva kvalificēties finālam, kurā dziedātājs ieguva 6. vietu, kas ir valsts visu laiku labākais rezultāts.\n", "id": "lvs_Latn_100566"}
{"text": "36. līnija (Jūrmala)\n\n36. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 36. līnija sākas krustojumā ar Bulduru prospektu un beidzas kāpu rajonā. Kopējais ielas garums ir 400 metri, tā ir klāta ar asfaltbetona segumu. 36. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Iela iet caur mežu un tajā nav vērojama apbūve.\n\nIelas beigās atrodams tās vārdā nosaukts restorāns \"36. līnija\".\n", "id": "lvs_Latn_100567"}
{"text": "Hercoga Jēkaba iela\n\nHercoga Jēkaba iela ir iela Jūrmalā, Slokas apkaimē. Hercoga Jēkaba iela sākas krustojumā ar Leona Paegles ielu un beidzas krustojumā ar Ventspils šoseju. Kopējais ielas garums ir 370 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Hercoga Jēkaba ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100568"}
{"text": "1905. gada iela (Jūrmala)\n\n1905. gada iela ir iela Jūrmalā, Slokas apkaimē. 1905. gada iela sākas krustojumā ar Skrundas ielu un beidzas krustojumā ar Litenes ielu. Kopējais ielas garums ir 430 metri, tā ir klāta ar grants segumu. 1905. gada ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100569"}
{"text": "1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi\n\n1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi bija 1918. gada 30. (17.) janvārī Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes (LPNP) otrajā sesijā Pēterpilī pieņemts lēmums par vienotas, patstāvīgas un demokrātiskas Latvijas Republikas dibināšanu, protestējot pret Brestļitovskas miera sarunās apspriesto Latvijas sadalīšanu, pārkāpjot tautu pašnoteikšanās principu, un nosodot tautas gribas viltošanu Vācijas impērijas okupētajā Latvijas daļā.\n\nLPNP no 1918. gada jūlija izdotajos dokumentos dēvējās par \"topošās Latvijas augstāko valsts iestādi\" un tās Ārlietu nodaļas vadītājs Zigfrīds Anna Meierovics 1918. gada 23. oktobrī saņēma de facto Latvijas patstāvības atzīšanu no Apvienotās Karalistes ārlietu ministra Balfūra. Tā kā pēc 1918. gada augusta Berlīnes papildvienošanās noslēgšanas Vācijas impērijas un Padomju Krievijas varas iestādes aizliedza LPNP darbību un okupētajā Latvijā tās funkcijas lielā mērā pārņēma Demokrātiskais bloks, par Latvijas valsts pasludināšanas datumu uzskata 1918. gada 18. novembri, kad pēc Vācijas impērijas kapitulācijas un Tautas padomes dibināšanas Rīgā notika oficiālā Latvijas valsts pasludināšana.\n", "id": "lvs_Latn_100570"}
{"text": "Anastasija Dzjanisava\n\nAnastasija Dzjanisava (; dzimusi , Minskā) ir Baltkrievijas orientieriste, pirmā Pasaules čempionāta medaļniece no Baltkrievijas.\n\n2016. gada Pasaues čempionātā Zviedrijā A. Dzjanisava ieņēma trešo vietu sprintā aiz Majas Almas un Judītes Vīderes, kļūstot par pirmo Baltkrievijas orientieristi, kas nokļuvusi uz Pasaules čempionāta pjedestāla.\n\nA. Dzjanisava vairākkārt piedalījusies sacensībās Latvijā. 2014. un 2015. gadā uzvarējusi abās nozīmīgākajās pavasara divdienu sacensībās Latvijā \"Kurzemes pavasaris\" un \"Rīgas kausi\".\n", "id": "lvs_Latn_100571"}
{"text": "ATP rangs\n\nATP rangs ir reitinga sistēma, kuru 1973. gadā ieviesa Tenisa profesionāļu asociācija ().\n\nPunktu skaits rangā izsaka spēlētāja atrašanās pozīciju rangā gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs, kas līdz ar to nosaka dalību vai izsētā spēlētāja statusu turnīrā.\n\n+H — turnīrs nodrošina spēlētāju izmitināšanu\n", "id": "lvs_Latn_100572"}
{"text": "Latvijas Zemes banka\n\nAkciju sabiedrība «Latvijas Zemes banka», bija Latvijas banka. Dibināta 1989. gadā, 1998. gadā tika pievienota «Hansabankai».\n", "id": "lvs_Latn_100573"}
{"text": "Zemes banka\n\nLatvijas Zemes banka, komercbanka Latvijā no 1989. līdz 1998. gadam; Valsts zemes banka, komercbanka Latvijā no 1922. līdz 1944. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_100574"}
{"text": "Ziemeļu svilpis\n\nZiemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola). Sastopams Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā. Izšķir 8 pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_100575"}
{"text": "Inuīti\n\nInuīti ir Arktikā (Grenlandē, Kanādā un Aļaskā) dzīvojošu cilvēku grupa, šī reģiona pirmiedzīvotāji.\n\nKopumā pasaulē dzīvo ap 150,6 tūkstošiem inuītu, no kuriem lielākā daļa — Kanādā (65 tūkstoši) un Grenlandē (51 tūkstotis). Uzturā pārsvarā lieto zivis, vaļus, airkājus, polārlāčus un citus reģionā dzīvojošus dzīvniekus, kā arī dažādas graudzāles, saknes, ogas, jūras aļģes (kas kurā reģionā ir izaudzējamas).\n\nEiropieši inuītu un dažu Aļaskas pirmiedzīvotāju apzīmēšanai agrāk lietoja eskimosu nosaukumu, kas pašlaik daļā Kanādas un Grenlandē tiek uzskatīts par apvainojumu. Eskimosi arī neapzīmē visas inuītu tautas. Leona Aglukaka (Leona Aglukkaq) 2008. gadā kļuva par Kanādas veselības ministri, kļūstot par pirmo inuītu pārstāvi, kas ieņēmusi ministres amatu.\n", "id": "lvs_Latn_100576"}
{"text": "1. līnija (Jūrmala)\n\n1. līnija ir iela Jūrmalā, Bulduru apkaimē. 1. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Edinburgas prospektu. Kopējais ielas garums ir 410 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n\n1. līnijas un Edinburgas prospekta krustojumā atrodas Jūrmalas pilsētas būvvalde.\n", "id": "lvs_Latn_100577"}
{"text": "Ziemas žubīte\n\nZiemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Regulāri ieklejo Ziemeļamerikā. Ģeogrāfisko variāciju nav.\n", "id": "lvs_Latn_100578"}
{"text": "2. līnija (Jūrmala)\n\n2. līnija ir iela Jūrmalā, Bulduru apkaimē. 2. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Edinburgas prospektu. Kopējais ielas garums ir 400 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 2. līnijā satiksmes kustība norit divās joslās. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100579"}
{"text": "3. līnija (Jūrmala)\n\n3. līnija ir iela Jūrmalā, Bulduru apkaimē. 3. līnija sākas kāpu rajonā. Tās pirmais posms beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu, bet otrais posms atsākas krustojumā ar Vidus prospektu un beidzas krustojumā ar Edinburgas prospektu.\n\nKopējais ielas garums ir 375 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 3. līnijā satiksmes kustība norit divās joslās. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100580"}
{"text": "4. līnija (Jūrmala)\n\n4. līnija ir iela Jūrmalā, Bulduru apkaimē. 4. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Edinburgas prospektu. Kopējais ielas garums ir 465 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 4. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n\n4. līnijas un Edinburgas prospekta krustojumā atrodas Bulduru bibliotēka.\n", "id": "lvs_Latn_100581"}
{"text": "5. līnija (Jūrmala)\n\n5. līnija ir iela Jūrmalā, Bulduru apkaimē. 5. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Edinburgas prospektu. Kopējais ielas garums ir 345 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 5. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100582"}
{"text": "Gešrībenšteins\n\nGešrībenšteins () jeb Īrotkē () ir kalns, kas atrodas uz robežas starp Austriju un Ungāriju. Tas ir augstākais punkts Kēšegas kalnos, Ungārijas rietumdaļā un arī Burgenlandē Austrijā. Saskaņā ar Austrijas datiem tā augstums ir 884 m, bet Ungārijas avoti lielākoties min 883 m augstumu. Augstākais punkts Austrijas robežas pusē ir 879 metri virs Adrijas jūras augsts. Kalna vārdā ir nodēvēts apkārt esošais Gešrībenšteina—Īrotkē dabas parks.\n\nKalna bijušie nosaukumi ungāriski bija Feņēheģs un Sālkē. Tā pašreizējais nosaukums (Gešrībenšteins vāciski un Īrotkē ungāriski) nozīmē \"aprakstītais akmens\", kas visticamāk ir radies no Batjāņi un Esterhāzi dzimtas novietotajiem robežakmeņiem kalna apkārtnē. Kalna virsotnē, kas atrodas tieši uz abu valstu robežas, 1913. gadā tika uzbūvēts skatu tornis.\n\nKopš 2007. gada decembra Austrijas—Ungārijas robežu var šķērsot bez formalitātēm, jo Ungārija ir pievienojusies Šengenas zonai.\n\nTuvākās pilsētas Austrijas pusē ir Rehnica un Lokenhausa, Ungārijas pusē tuvākais ciems ir Velema un pilsēta Kēšega.\n", "id": "lvs_Latn_100583"}
{"text": "6. līnija (Jūrmala)\n\n6. līnija ir iela Jūrmalā, Bulduru apkaimē. 6. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Edinburgas prospektu. Kopējais ielas garums ir 340 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 6. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100584"}
{"text": "7. līnija (Jūrmala)\n\n7. līnija ir iela Jūrmalā, Bulduru apkaimē. 7. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Meža prospektu. Kopējais ielas garums ir 235 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 7. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100585"}
{"text": "8. līnija (Jūrmala)\n\n8. līnija ir iela Jūrmalā, Bulduru apkaimē. 8. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Meža prospektu. Kopējais ielas garums ir 235 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 8. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100586"}
{"text": "9. līnija (Jūrmala)\n\n9. līnija ir iela Jūrmalā, Bulduru un Lielupes apkaimēs. 9. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Meža prospektu. Kopējais ielas garums ir 230 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 9. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n\nVisā garumā 9. līnija ir robeža starp Bulduru un Lielupes apkaimēm.\n", "id": "lvs_Latn_100587"}
{"text": "10. līnija (Jūrmala)\n\n10. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 10. līnija sadalās divos posmos. Pirmais posms sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu. Otrais posms sākas krustojumā ar Meža prospektu un beidzas meža rajonā. Kopējais ielas garums ir 135 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 10. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100588"}
{"text": "11. līnija (Jūrmala)\n\n11. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 11. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Meža prospektu. Kopējais ielas garums ir 265 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 11. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100589"}
{"text": "12. līnija (Jūrmala)\n\n12. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 12. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Meža prospektu. Kopējais ielas garums ir 230 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 12. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100590"}
{"text": "13. līnija (Jūrmala)\n\n13. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 13. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Meža prospektu. Kopējais ielas garums ir 350 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 13. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100591"}
{"text": "14. līnija (Jūrmala)\n\n14. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 14. līnija sākas krustojumā ar Ernesta Birznieka-Upīša ielu un beidzas krustojumā ar Meža prospektu. Kopējais ielas garums ir 240 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 14. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100592"}
{"text": "15. līnija (Jūrmala)\n\n15. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 15. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Meža prospektu. Kopējais ielas garums ir 325 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 15. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100593"}
{"text": "Somzīlīšu dzimta\n\nSomzīlīšu dzimta (Remizidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Tajā ir 11 sugas, kas sistematizētas 3 ģintīs.\n\nSastopamas Eirāzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Lielākā no visām trijām ģintīm ir Āfrikas somzīlīšu ģints (Anthoscopus), kas apvieno 6 sugas. Toties dzeltengalvas zīlīšu ģints (Auriparus) ir monotipiska (tikai viena suga).\n", "id": "lvs_Latn_100594"}
{"text": "Sojuz-3\n\nSojuz-3 (Союз-3) bija PSRS Sojuz sērijas kosmosa kuģis. Tas orbītā tika palaists . Kosmosa kuģis pietuvojās bezpilota kuģim Sojuz-2, bet saslēgties ar to neizdevās kosmonauta kļūdas dēļ.\n\nTas bija PSRS pirmais pilotētais lidojums pēc Sojuz-1 katastrofas 1967. gada aprīlī. Pirmo reizi publiski tika publicēta nesējraķete ar Sojuz-3 starta laukumā, tā bija pirmā reize, kad ārpasaule ieraudzīja R-7 saimes raķeti.\n", "id": "lvs_Latn_100595"}
{"text": "Somzīlītes\n\nSomzīlītes, somzīlīšu ģints (Remiz) ir viena no somzīlīšu dzimtas (Remizidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas. Izplatītas Eiropā un Āzijā. Lielākā sugu dažādība mājo Āzijā.\n", "id": "lvs_Latn_100596"}
{"text": "Eduards fon Delingshauzens\n\nEduards Jūliuss Aleksandrs fon Delingshauzens (, 1863—1939) bija vācbaltiešu politiķis, Baltijas Apvienotās Zemes padomes priekšsēdētājs (1918).\n", "id": "lvs_Latn_100597"}
{"text": "Divskaitlis\n\nDivskaitlis () ir gramatiskā skaitļa kategorija, kas tiek izmantota daļā valodu līdztekus vienskaitlim un daudzskaitlim, norādot divus (pāra) objektus vai divu objektu veiktu darbību.\n\nDivskaitlis pastāvēja indoeiropiešu pirmvalodā, tāpēc tas lietots sanskritā, Avestā, sengrieķu valodā un baznīcslāvu valodā, tā iezīmes atrodamas arī latīņu un gotu valodās. No mūsdienu indoeiropiešu valodām divskaitlis pilnībā tiek lietots tikai slovēņu, sorbu valodās, kā arī horvātu valodas čakaviešu izloksnē. No baltu valodām vēl XX gs. vidū lietuviešu valodai bija funkcionējošs divskaitlis, bet tagad tas sastopams vien izloksnēs. Latviešu valodā divskaitlis izzudis vēl agrāk, līdz mūsdienām palikuši tikai atsevišķi vārdi. Frīzu, limburgiešu izloksnēs ir saglabājušās dažu vietniekvārdu divskaitļa formas. Citu valodu saimēs divskaitlis joprojām tiek lietots daļā austronēziešu valodu (piemēram, tagalu, ilokāņu, sebuāņu), Urāliešu valodās (sāmu, hantu, mansu, ņencu), semītu-hamītu valodās (arābu, koptu, maltiešu), kā arī hmongu, mikmaku, inuītu, kunāmu u.c.\n", "id": "lvs_Latn_100598"}
{"text": "Karls fon Breverns\n\nKarls fon Breverns (, 1880—1943) bija vācbaltiešu politiķis, Jēgalas muižas (, ) īpašnieks. Baltijas Apvienotās Zemes padomes valdes loceklis (1918).\n", "id": "lvs_Latn_100599"}
{"text": "Kazahstāna olimpiskajās spēlēs\n\nKazahstāna olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1994. gada ziemas olimpiskās spēlēs Lillehammerē. 1996. gadā Kazahstāna pirmo reizi piedalījās arī vasaras olimpiskajās spēlēs. Kopš tā laika Kazahstāna ir pārstāvēta visās olimpiskajās spēlēs, kas notikušas.\n", "id": "lvs_Latn_100600"}
{"text": "Ceriņu iela (Rīga)\n\nCeriņu iela ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Imantā. Ceriņu iela sākas krustojumā ar Kurzemes prospektu un beidzas krustojumā ar Lazdu ielu. Kopējais ielas garums ir 590 metri, un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta segumu. Ielā pārsvarā savrupmāju apbūve, arī mazdārziņi un neapbūvēti gruntsgabali.\n", "id": "lvs_Latn_100601"}
{"text": "Atila Korāņi\n\nAtila Korāņi (; dzimis , miris ) bija ungāru šaha problēmists.\n\nPēc profesijas Korāņi bija arhitekts. Dzīvoja Budapeštā.\n", "id": "lvs_Latn_100602"}
{"text": "16. līnija (Jūrmala)\n\n16. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 16. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 16. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100603"}
{"text": "17. līnija (Jūrmala)\n\n17. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 17. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 17. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100604"}
{"text": "18. līnija (Jūrmala)\n\n18. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 18. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 18. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100605"}
{"text": "19. līnija (Jūrmala)\n\n19. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 19. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 19. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100606"}
{"text": "20. līnija (Jūrmala)\n\n20. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 20. līnija sākas pie Ragakāpas dabas parka un beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 20. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100607"}
{"text": "21. līnija (Jūrmala)\n\n21. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 21. līnija sākas krustojumā ar Rotas ielu un beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu. Kopējais ielas garums ir 105 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 21. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100608"}
{"text": "32. līnija (Jūrmala)\n\n32. līnija ir L veida iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē, kas savieno Jūrnieku ielu un Meža prospektu. Kopējais ielas garums ir 70 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 32. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100609"}
{"text": "33. līnija (Jūrmala)\n\n33. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 33. līnija sākas netālu no kāpu rajona un beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu. Kopējais ielas garums ir 200 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 33. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100610"}
{"text": "31. līnija (Jūrmala)\n\n31. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 31. līnija sākas ar strupceļu netālu no kāpu rajona un beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu. Kopējais ielas garums ir 145 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 31. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100611"}
{"text": "27. līnija (Jūrmala)\n\n27. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 27. līnija sākas krustojumā ar Rotas ielu un beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu. Kopējais ielas garums ir 115 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 27. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100612"}
{"text": "28. līnija (Jūrmala)\n\n28. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 28. līnija sākas krustojumā ar Bulduru prospektu un beidzas krustojumā ar Meža prospektu. Kopējais ielas garums ir 130 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 28. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100613"}
{"text": "29. līnija (Jūrmala)\n\n29. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 29. līnija sākas ar strupceļu savrupmāju apkaimē un beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu. Kopējais ielas garums ir 50 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 29. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100614"}
{"text": "30. līnija (Jūrmala)\n\n30. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 30. līnija sākas krustojumā ar Bulduru prospektu un beidzas krustojumā ar Meža prospektu. Kopējais ielas garums ir 130 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 30. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100615"}
{"text": "Severnaja Zemļa\n\nSevernaja Zemļa () ir neapdzīvots arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā. Rietumos arhipelāga krastus apskalo Karas jūra, austrumos — Laptevu jūra. Dienvidos Viļkicka šaurums to atdala no Taimiras pussalas. Atklāts ekspedīcijā 1913. gadā, 1930.—1932. gadā tā tika izpētīta plašāk. Severnaja Zemļa ir vienīgais 20. gadsimtā atklātais ievērojamais Zemes airhipelāgs.\n", "id": "lvs_Latn_100616"}
{"text": "22. līnija (Jūrmala)\n\n22. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 22. līnija sākas krustojumā ar Rotas ielu un beidzas krustojumā ar Meža prospektu. Kopējais ielas garums ir 240 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 22. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100617"}
{"text": "26. līnija (Jūrmala)\n\n26. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 26. līnija sākas krustojumā ar Bulduru prospektu un beidzas krustojumā ar Meža prospektu. Kopējais ielas garums ir 110 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 26. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100618"}
{"text": "25. līnija (Jūrmala)\n\n25. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 25. līnija sākas no Rotas ielas pie Ragakāpas dabas parka un beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu. Kopējais ielas garums ir 190 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 25. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100619"}
{"text": "23. līnija (Jūrmala)\n\n23. līnija ir iela Jūrmalā, Lielupes apkaimē. 23. līnija sākas krustojumā ar Rotas ielu un beidzas krustojumā ar Bulduru prospektu. Kopējais ielas garums ir 110 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. 23. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100620"}
{"text": "Baltic International Bank\n\nBaltic International Bank SE (agrākais nosaukums Baltijas Starptautiskā banka) bija Latvijas banka. Tā ir dibināta 1993. gadā. 2022. gada 12. decembrī bankā tika apturēta finanšu pakalpojumu sniegšana. 2024. gada 24. janvārī Baltic International Bank tika pasludināta par maksātnespējīgu.\n\n2022. gada septembra beigās bankas lielākie akcionāri bija Valērijs Belokoņs (38,13 %) un Vilorijs Belokoņs (21,3 %). 2. decembrī bankai kopā bija 1580 klientu. Pēc aktīvu apmēra 2021. gada beigās tā bija devītā lielākā banka Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_100621"}
{"text": "Van Daiks\n\nPols van Daiks (Paul van Dyk; dzimis 1971. gadā) — vācu dīdžejs un deju mūzikas producents; V. S. Van Daiks (W. S. Van Dyke; 1889—1943) — amerikāņu kinorežisors un scenārists.\n", "id": "lvs_Latn_100622"}
{"text": "Dzimte (gramatika)\n\nDzimte ir gramatiskā lokāmo vārdšķiru kategorija, kas nosaka vārdu un formu sadalījumu klasēs, kas tradicionāli saistītas ar dzimumiem vai to neesamību. Sadalījums dzimtēs ir raksturīgs semītu un indoeiropiešu valodām.\n\nDaļā no indoeiropiešu saimes valodām, piemēram, armēņu, un daļēji arī angļu valodā, dalījums dzimtēs vairs nepastāv. Parasti valodās, kurās ir dzimtes kategorija, ikviens lietvārds ir vai nu vīriešu, vai sieviešu dzimtes. Taču ir valodas, kurās lietvārds var būt ne tikai vīriešu vai sieviešu, bet arī nekatras dzimtes. Lietvārdu, kas apzīmē personu, dzimte visbiežāk ir atkarīga no personas dzimuma. Citu lietvārdu dzimte nav predefinēta.\n\nDzimti parasti norāda celma īpašības vai galotnes, bet dažās valodās (piemēram, franču, vācu) — artikuli. Īpašības vārdu, divdabju un citu vārdšķiru, kas teikumā parasti saskaņojas ar lietvārdu, dzimte ir mainīga un ir atkarīga no lietvārda (piemēram, \"silts ūdens\" (vīr.dz.), \"silta diena\" (siev.dz.), \"šodien ir silts/silti\" (nek.dz., jo nav lietvārda, ar ko saskaņoties)).\n\nLatviešu valodā daļai īpašības vārdu (piemēram, \"lillā\"), kārtas skaitļa vārdam (\"(visu)pirms\", tagad apstākļa vārdam), pamata skaitļa vārdam \"(vis)viens\", divdabjiem (\"gaidāms / protams / domājams\" u.c.), daļai no attieksmes vietniekvārdiem ir arī no lietvārda neatkarīga forma, tradicionāli saukta par nekatru dzimti, jo šī forma ir no tās cēlusies. Baltu pirmvalodā, no kuras cēlusies arī latviešu valoda, nekatra dzimte bija arī lietvārdiem. Mūsdienās vairumam senāko nekatras dzimtes lietvārdu ir vīriešu dzimtes galotne, sal.: , . Bez nekatras dzimtes var izšķirt arī t.s. kopējo dzimti, pie kuras pieskaitāmi vārdi, kuriem ir nemainīga forma neatkarīgi no dzimuma, piemēram, u.c. Nereti pie kopējās dzimtes pieskaita vīriešu dzimumam atbilstošus vārdus ar sieviešu dzimtes galotnēm, piemēram, , kā arī sieviešu un vīriešu uzvārdus ar galotnēm -a, -e, -us, piem., Liepa, Zvaigzne, Didžus u.c.\n\nSākotnēji indoeiropiešu pirmvalodā ir bijušas tikai dzīvu un nedzīvu būtņu (priekšmetu) dzimtes. Pirmajai piederēja dzīvi, kustošies organismi, bet otrajai — visi pārējie objekti. Vēlāk, dzīvo būtņu dzimte sadalījās vīriešu un sieviešu dzimtē, bet nedzīvo objektu dzimte deva pamatu nekatrai dzimtei (). Šī dzimte pamatā tiek piešķirta lietvārdiem, kam ir abstrakta, pirmatnēja nozīme (sal. , , — 'debess'). Atsevišķās valodās dzīvo un nedzīvo būtņu dzimtes ir sadalījušās vīriešu dzīvajā un vīriešu nedzīvajā dzimtē (sal. 'vīrs', 'mašīna').\n", "id": "lvs_Latn_100623"}
{"text": "Aleksandrs fon Rādens\n\nAleksandrs fon Rādens (, 1859—1920) bija vācbaltiešu politiķis un ģenealogs, Kurzemes Zemes padomes priekšsēdētājs (1918).\n", "id": "lvs_Latn_100624"}
{"text": "Lietuva olimpiskajās spēlēs\n\nLietuva olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1924. gadā, kad vasaras olimpiskās spēles notika Parīzē. Savukārt pirmās ziemas olimpiskās spēles, kurās piedalījās Lietuva, notika 1928. gadā Sanktmoricā. Pēc tam līdz 1992. gadam Lietuva kā neatkarīga valsts olimpiskajās spēlēs nestartēja. No 1952. līdz 1988. gadam Lietuvas sportisti startēja Padomju Savienības sastāvā. Kopš 1992. gada Lietuva ir piedalījusies gan visās vasaras olimpiskajās spēlēs, gan visās ziemas olimpiskajās spēlēs.\n\nLietuvas sportisti olimpiskajās spēlēs izcīnījuši 26 olimpiskās medaļas, visas vasaras olimpiskajās spēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_100625"}
{"text": "Khonkēna\n\nKhonkēna () ir pilsēta Taizemes ziemeļos, Isanas reģiona Khonkaenas provinces lielākā pilsēta. Pilsētā atrodas tās vārdā nosaukta universitāte.\n", "id": "lvs_Latn_100626"}
{"text": "Ātrā iela\n\nĀtrā iela ir iela Jūrmalā, Majoru apkaimē. Ātrā iela sākas krustojumā ar Jomas ielu un beidzas krustojumā ar Jūras ielu. Kopējais ielas garums ir 260 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Ātrajā ielā satiksmes kustība norit 1 joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100627"}
{"text": "Āraišu iela (Jūrmala)\n\nĀraišu iela ir iela Jūrmalā, Dzintaru apkaimē. Āraišu iela sākas kāpu rajonā un beidzas meža rajonā. Iela krustojas ar Dzintaru prospektu. Kopējais ielas garums ir 155 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Āraišu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100628"}
{"text": "Aiztiļte\n\nAiztilte ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 7,2 km no pagasta centra Benislavas un 232,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V463 (Pāliņi–Gailīši), Piestiņa upes ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100629"}
{"text": "Aizupe (Lazdukalna pagasts)\n\nAizupe ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 7,5 km no pagasta centra Benislavas un 215,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene), uz ziemeļaustrumiem no Kapūnes ezera.\n", "id": "lvs_Latn_100630"}
{"text": "Bankova\n\nBankova ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta austrumos 16,2 km no pagasta centra Benislavas, 28,6 km no novada centra Balviem un 238,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu V488 (Rugāji–Ranguči) un V463 (Pāliņi–Gailīši) krustojuma, Ķeibas upes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_100631"}
{"text": "Ciertums\n\nCiertums jeb Cirtums ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 5,6 km no pagasta centra Benislavas un 228,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu V463 (Pāliņi–Gailīši) un V481 (Rūbāni–Primenes) krustojuma, Piestiņas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100632"}
{"text": "Beslana\n\nBeslana (, ) ir pilsēta, Pravoberežnija rajona administratīvais centrs Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā Krievijas Federācijā. Atrodas 29 km attālumā no republikas galvaspilsētas Vladikaukāzas, netālu no robežas ar Ingušijas republiku. 2010. gadā tās iedzīvotāju skaits sasniedza 36,7 tūkstošus, padarot to par trešo lielāko republikas pilsētu aiz Vladikaukāzas un Mozdokas. Dibināta 1847. gadā, pilsēta kopš 1950. gada.\n", "id": "lvs_Latn_100633"}
{"text": "Abavas iela (Jūrmala)\n\nAbavas iela ir iela Jūrmalā, Jaundubultu apkaimē. Abavas iela sākas krustojumā ar Dubultu prospektu un beidzas netālu no Jaundubultu stacijas. Kopējais ielas garums ir 580 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Abavas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100634"}
{"text": "Avotu iela (Jūrmala)\n\nAvotu iela ir iela Jūrmalā, Dzintaru apkaimē. Avotu iela sadalās divos posmos. Pirmais posms sākas krustojumā ar Ķemeru ielu un beidzas krustojumā ar Miera ielu. Pirmais posms savā sākuma vietā veido V veida krustojumu ar Tērauda ielu. Otrais posms sākas krustojumā ar Miera ielu 35 metrus pa kreisi no pirmā posma un beidzas meža rajonā. Kopējais ielas garums ir 500 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu.\n\nAvotu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100635"}
{"text": "Inesa Kraveca\n\nInesa Kraveca (; dzimusi ) ir bijusī ukraiņu vieglatlēte. Startējusi tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā. I. Kraveca bija pasaules rekordiste trīssoļlēkšanā no 1995. līdz 2021. gadam (Tokijas olimpiskajās spēlēs viņas rekordu pārspēja Julimara Rohasa).\n\nTrīs reizes piedalījusies olimpiskajās spēlēs (, , ). 1992. gadā Barselonā (pārstāvot Apvienoto komandu) izcīnīja sudraba medaļu tāllēkšanā, pēc četriem gadiem Atlantā (kā Ukrainas pārstāve) kļuva par čempioni trīssoļlēkšanā. Vēl I. Kraveca šajā disciplīnā ir bijusi pasaules čempione stadionā (1995) un telpās (1993).\n", "id": "lvs_Latn_100636"}
{"text": "Somzīlīte\n\nSomzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā. Reizēm ieklejo Ziemeļāfrikā. Izdala 4 pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_100637"}
{"text": "Ķengaraga promenāde\n\nĶengaraga promenāde, saukta arī par Daugavas promenādi, atrodas Ķengaraga apkaimē Rīgā. Tā sākas pie Ķengaraga ielas un turpinās Rumbulas apkaimē kā veloceliņš Centrs—Dārziņi.\n\nPromenāde izveidota uz 1901. gadā ar laukakmeņiem, koka pāļiem, žagariem un smilti nostiprināta Daugavas plūdu aizsardzības vaļņa (t.s. Daugavas regulēšanas \"P\" dambja), lai aizkavētu Mazjumpravas muižas un apkārtējo zemnieku zemes izskalošanu pavasara plūdos. 1962. gadā, izveidojot Ķengaraga dzīvojamo rajonu, tas tika labiekārtots un pastiprināts ar moderniem dzelzsbetona materiāliem.\n\nPromenāde krustojas ar Kaņiera ielu, kas iet no bijušā Prūšu kroga pie Maskavas ielas līdz Daugavai, tālāk šķērso Glūdas ielu, Krāces ielu un Bultu ielu, garām bijušās gumijas fabrikas Kvadrāts sienai šķērso agrāko Ikšķiles ielas gultni, tad bijušās Plostu ielas galu, tālāk pāri 2011. gadā izbūvētam koka tiltam pa bijušās Blieķu muižas zemēm līdz bijušās Krusta muižas centra zemēm, kur atrodas putnu vērošanas tornis.\n", "id": "lvs_Latn_100638"}
{"text": "Arveds fon Hāns\n\nArveds fon Hāns (Arved Baron von Hahn, 1872-1948) bija vācbaltiešu muižnieks, Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis\n", "id": "lvs_Latn_100639"}
{"text": "Spīķeru promenāde\n\nSpīķeru promenāde atrodas Daugavas labajā krastā posmā no Dzelzceļa līdz Salu tiltam. Tā tika atklāta 2013. gada 1. augustā, pēc tam kad bija noslēgušies Lastādijas, Krasta un Vilhelma Purvīša ielas kvartāla degradētās teritorijas revitalizācijas darbi.\n\nLai sakārtotu šo teritoriju, projekta gaitā nojauktas trīs ēkas, 43 nolietotās garāžas, nomainīti 6,5 km elektrības kabeļu, uzstādīti 94 apgaismojuma balsti, nomainīts ūdensvads 1,2 km garumā, lietus kanalizācijas sistēma 2,3 km garumā. Veicot labiekārtošanas darbus, tika veidots bērnu rotaļlaukums, uzstādīti 75 soliņi un sols gar tuneļa atbalsta sienu 93 m garumā, uzstādīti 52 puķu podi. Objekta teritorijā iestādīti vairāki simti koku, krūmu un ziedu stādu. Pie kāpnēm un piestātnēm krastmalā, kā arī pie gājēju tuneļa izbūvētas nobrauktuves cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Gar Daugavas krastu izbūvēts veloceliņš.\n\nProjektam piesaistīts finansējums no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) 2,55 miljonu latu apjomā, Rīgas domes līdzfinansējums 2,75 miljonu latu apjomā un pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļi 120 000 latu apjomā. Darbus būvobjektā veica uzņēmumu apvienība \"Merks – Saldus ceļinieks\".\n", "id": "lvs_Latn_100640"}
{"text": "Deivids Vudards\n\nDeivids Vudards (dz. 1964. g. 6. aprīlis) ir amerikāņu rakstnieks un diriģents. 1990. gados viņš nāca klajā ar jēdzienu \"prekviēms\"—hibrīdvārdu, kas veidots no angļu valodas vārdiem \"preemptive\" (apsteidzošs) un \"requiem\" (rekviēms), lai aprakstītu savu praksi pēc budistu tradīcijām sacerēt mūziku, kas tiek atskaņota personas nāves brīdī vai neilgi pirms tā.\n\nPiemiņas pasākumi Losandželosā, kuros Vudards darbojies kā diriģents un muzikālais vadītājs, ietver ceremoniju 2001. gadā, kas norisinājās pie šobrīd slēgtās \"Angels Flight\" trošu dzelzceļa līnijas, pieminot kādā negadījumā bojāgājušo Leonu Preportu un viņa cietušo atraitni Lolu. Viņš ir diriģējis rekviēmus arī savvaļas dzīvniekiem, tostarp kādam Kalifornijas brūnajam pelikānam—tieši uz smilšu grēdas vietējā pludmalē, kur dzīvnieks bija gājis bojā.\n\nVudards ir pazīstams ar savām \"Dreamachine\"—viegli psihoaktīvas lampas—reprodukcijām, kuras izstādītas mākslas muzejos visa pasaulē. Vācijā un Nepālā viņa vārds bieži izskan saistībā ar ieguldījumiem literatūras žurnālā Der Freund, kuru vidū ir raksti par starpsugu karmu, augu apziņu un \"Nueva Germania\" apmetni Paragvajā.\n", "id": "lvs_Latn_100641"}
{"text": "Dreimanova\n\nDreimanova ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 9,2 km no pagasta centra Benislavas un 220,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P47 (Balvi–Kapūne).\n", "id": "lvs_Latn_100642"}
{"text": "Drudži\n\nDrudži ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 11,1 km no pagasta centra Benislavas un 233,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V463 (Pāliņi–Gailīši), pie Pīsteņas un Paukles iztekas.\n", "id": "lvs_Latn_100643"}
{"text": "Dundinīki\n\nDundinīki (arī Dundenieki, Dundenīki) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 11,6 km no pagasta centra Benislavas un 238,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V489 (Tilža–Bērzpils), Paukles upes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_100644"}
{"text": "Egļusala (Lazdukalna pagasts)\n\nEgļusala (arī Egļusola) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 9,8 km no pagasta centra Rugājiem un 221,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P47 (Balvi–Kapūne), Pokrateņas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100645"}
{"text": "Gaileiši (Lazdukalna pagasts)\n\nGaileiši (arī Gailiši, Gailīši) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta austrumos 15,9 km no pagasta centra Benislavas un 238,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu V488 (Rugāji–Ranguči) un V463 (Pāliņi–Gailīši) krustojuma.\n", "id": "lvs_Latn_100646"}
{"text": "Vladimirs Stepanovs\n\nVladimirs Stepanovs (dzimis ) ir Latvijas futbolists, pussargs. Kopš 2022. gada spēlē Latvijas Virslīgas kluba FK Auda sastāvā. 2022. gada Latvijas Kausa ieguvējs ar FK Auda.\n", "id": "lvs_Latn_100647"}
{"text": "Krišjānis Zviedris\n\nKrišjānis Zviedris (dzimis ) ir Latvijas futbolists, vārtsargs. Pašlaik (2023) Zviedris pārstāv Somijas komandu SJK.\n\nNo 2016. līdz 2023. gadam pārstāvēja Latvijas Virslīgas klubu FK Liepāja. 2018. gadā bija izīrēts uz Grobiņas SC. 2019. gadā spēlēja Klaipēdas \"Atlantas\" sastāvā.\n\n2023. gada maijā pēc abpusējas vienošanās lauza līgumu ar FK Liepāja. Tā paša gada jūnijā pievienojās Somijas Veikkausliiga klubam SJK.\n\nPirmo reizi uz Latvijas izlasi uzaicināts 2021. gada martā. Izlases spēlēs vēl nav piedalījies.\n", "id": "lvs_Latn_100648"}
{"text": "Nikolass Vintons\n\nSers Nikolass Džordžs Vintons MBE (; dzimis Vertheims (Wertheim) , miris ) bija britu filantrops, kas organizēja 669, lielākoties ebreju, bērnu izglābšanu no Čehoslovākijas Otrā pasaules kara priekšvakarā, operācijā, kas vēlāk kļuva pazīstama kā Czech Kindertransport. Vintons atrada bērniem mājas un nokārtoja to drošu pārcelšanos uz Lielbritāniju. Plašāk pasaulē par viņa paveikto uzzināja vairāk kā 50 gadus vēlāk, 1988. gadā. Britu prese iesauca viņu par \"Britu Šindleru\".\n\nNo 1940. līdz 1954. gadam dienēja Karaliskajos Gaisa spēkos, sākot ar zemāko pakāpi līdz leitnantam.\n\n2003. gadā karaliene Elizabete II iecēla Vintonu bruņinieku kārtā par \"nopelniem cilvēces labā, glābjot ebreju bērnus no Nacistiskās Vācijas okupētās Čehoslovākijas\". no Čehijas prezidenta Miloša Zemana viņš saņēma augstāko Čehijas Republikas apbalvojumu — Baltās Lauvas ordeni ().\n", "id": "lvs_Latn_100649"}
{"text": "Edirnes Selima mošeja\n\nSelima mošeja () ir mošeja Edirnē, Turcijā. Uzcelta no 1569. līdz 1575. gadam pēc Selima II pasūtījuma. Ēkas arhitekts: Sinans. Šī tiek uzskatīta par viņa meistardarbu un vienu no islāma arhitektūras augstākajiem sasniegumiem. 2011. gadā mošeja iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. No 1982. līdz 1995. gadam mošejas attēls bija uz turku liras 10 000 banknotes.\n", "id": "lvs_Latn_100650"}
{"text": "Audēju iela (Jūrmala)\n\nAudēju iela ir iela Jūrmalā, Slokas apkaimē. Audēju iela sākas krustojumā ar Kārsas ielu un beidzas krustojumā ar Dzirnavu ielu. Kopējais ielas garums ir 270 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Audēju ielā satiksmes kustība norit 1 joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100651"}
{"text": "Augļu iela (Jūrmala)\n\nAugļu iela ir iela Jūrmalā, Ķemeru apkaimē. Augļu iela sākas krustojumā ar Brocēnu ielu un beidzas krustojumā ar Vilhelma Purvīša ielu. Kopējais ielas garums ir 300 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Augļu ielā satiksmes kustība norit 1 joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100652"}
{"text": "Augusta iela (Jūrmala)\n\nAugusta iela ir iela Jūrmalā, Dzintaru apkaimē. Augusta iela sākas krustojumā ar Ķemeru ielu un beidzas krustojumā ar Zvejas ielu. Kopējais ielas garums ir 260 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Augusta ielā satiksmes kustība norit 1 joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100653"}
{"text": "Auzu iela (Jūrmala)\n\nAuzu iela ir iela Jūrmalā, Brankciema apkaimē. Auzu iela sākas kā Dzirnavu ielas turpinājums Brankciemā (aiz autoceļa A10) un beidzas pie Jūrmalas pilsētas robežas, krustojumā ar Kviešu ielu. Auzu ielas turpinājums ir V37 autoceļš uz Pavasariem.\n\nAuzu ielas kopējais garums ir 860 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Auzu ielā satiksmes kustība norit 1 joslā.\n", "id": "lvs_Latn_100654"}
{"text": "Ausmas iela (Jūrmala)\n\nAusmas iela ir iela Jūrmalā, Dzintaru apkaimē. Audēju iela sākas krustojumā ar Ķemeru ielu un beidzas ar strupceļu. Kopējais ielas garums ir 150 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Ausmas ielā satiksmes kustība norit 1 joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100655"}
{"text": "Ausekļa iela (Jūrmala)\n\nAusekļa iela ir iela Jūrmalā, Mellužu apkaimē. Ausekļa iela sākas ar strupceļu netālu no Ezeru ielas un beidzas ar strupceļu 80 metrus aiz Kanālu ielas. Kopējais ielas garums ir 1080 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Ausekļa ielā satiksmes kustība norit 1 joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100656"}
{"text": "Ansis Ataols Bērziņš\n\nAnsis Ataols Bērziņš (dzimis ) ir Latvijas folklorists un programmētājs. Par dalību 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas nemieros sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu, kas probācijas noteikumu nepildīšanas rezultātā pārtapa par cietumsodu.\n", "id": "lvs_Latn_100657"}
{"text": "Storveidīgās\n\nStorveidīgās jeb storveidīgo zivju kārta (Acipenseriformes) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) kārtām, kas pieder Skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei. Starp mūsdienu starspurzivīm tā izceļas ar daudzām arhaiskām morfoloģiskām iezīmēm. Uz heterocerkālās astes spuras augšējās daivas ir ganoīdās zvīņas. Daļai sugu sīkas zvīņas klāj visu ķermeni. No saaugušām zvīņām veidojas lielas kaula plātnītes ar sarežģītu reljefu, kas uz ķermeņa izvietojas piecās gareniskās rindās. Tāpat saglabājas ar blīvu apvalku klāta labi attīstīta horda. Šīm zivīm nav skriemeļu ķermeņu (to aizmetņi bija dažām fosilajām formām), bet tā vietā attīstās skrimšļa augšējie un apakšējie (hemālie) loki. Smadzeņu kapsula (endokrānijs) viscaur veidota no skrimšļa, kaut arī fosilajām triasa formām tā ir pārkaulota. Vairāk vai mazāk ir attīstīts izstiepts purns (rostrums). Senajām formām tā nebija. Skrimšļa galvaskausa virspusi klāj no daudziem segkauliem veidota bruņa. Mute atrodas galvas apakšpusē. To apņem mīkstas, izstiepjamas lūpas. Žokļu loks pārsvarā paliek no skrimšļa. Žokļa-priekšžokļa segkauls pieaug pie aukslēju kvadrātskrimšļa, bet zobu kauls - pie mekeļskrimšļa. Pie mutes atrodas taustekļi, kas klāti ar jūtīgiem ķermenīšiem. Pāra spuru skeletā ir labi attīstītas radiālijas. Žaunu vāku augšdaļā daudzām formām saglabājas šļāktuvīšu rudimenti. Sirdī ir attīstīts arteriālais konuss, bet zarnā spirāliskais vārstulis. Storveidīgās zivis ir pazīstamas no triasa perioda. Acīm redzot tās nekad nav bijušas lielā skaitā. Kādreiz stores (Acipenser sturio) dzīvoja arī Latvijas upēs, bet pašlaik tās ir retas caurceļotājas Baltijas jūrā. Ir bijuši mēģinājumi Latvijas upēs aklimatizēt sterletes (Acipenser ruthenus), taču būtiski rezultāti nav gūti.\n", "id": "lvs_Latn_100658"}
{"text": "Garīsili\n\nGarīsili (arī Gariesili) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta austrumos 10,4 km no pagasta centra Benislavas un 233,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V485 (Gariesili–Pokrata), Saipeites upes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_100659"}
{"text": "Jurīši (Lazdukalna pagasts)\n\nJurīši (arī Jureiši) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 6,6 km no pagasta centra Benislavas un 218,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļu P36 (Rēzekne–Gulbene) un P47 (Balvi–Kapūne) krustojuma, uz austrumiem no Šņitkas purva.\n", "id": "lvs_Latn_100660"}
{"text": "Lekste\n\nLekste ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumos 10,4 km no pagasta centra Benislavas un 217,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas uz ziemeļiem no Šņitkas purva, pie Vārnienes upes ietekas Bolupē.\n", "id": "lvs_Latn_100661"}
{"text": "Lielie Meroni\n\nLielie Meroni (arī Lilī Meroni) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 5,6 km no pagasta centra Benislavas un 226,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V463 (Pāliņi–Gailīši).\n", "id": "lvs_Latn_100662"}
{"text": "Līkneite\n\nLīkneite (arī Liepnīte, Līpneite) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 8,9 km no pagasta centra Benislavas un 231,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_100663"}
{"text": "Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs\n\nKrievijas Impērija olimpiskajās spēlēs piedalījās no 1900. līdz 1912. gadam, kopumā trijās olimpiskajās spēlēs, izņemot 1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskās spēles. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas Krievijas sportisti kādu laiku, līdz 1952. gadam, nepiedalījās olimpiskajās spēlēs. No 1952. līdz 1988. gadam tā bija Padomju Savienības sastāvā. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1992. gadā Krievijas sportisti olimpiskajās spēlēs piedalījās Apvienotās Komandas sastāvā. Kopš 1994. gada Krievija olimpiskajās spēlēs startē atsevišķi kā neatkarīga valsts, izņemot 2018. gada ziemas olimpiskās spēles, kad saistībā ar dopinga skandālu no Krievijas tajās varēja startēt tikai atsevišķi sportisti ar uzaicinājumu.\n\nKrievijas Impērija izcīnīja 8 olimpiskās medaļas.\n", "id": "lvs_Latn_100664"}
{"text": "Aglonas iela (Jūrmala)\n\nAglonas iela ir iela Jūrmalā, Dzintaru apkaimē. Aglonas iela sākas krustojumā ar Edinburgas prospektu un beidzas krustojumā ar Mežaparka prospektu. Kopējais ielas garums ir 130 metri, tā ir klāta gan ar asfalta, gan ar grants segumu. Aglonas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100665"}
{"text": "Admirāļu iela (Jūrmala)\n\nAdmirāļu iela ir iela Jūrmalā, Dzintaru apkaimē. Admirāļu iela sākas krustojumā ar Lapu ielu un beidzas netālu no krustojumā ar Miera ielu. Kopējais ielas garums ir 185 metri, tā ir klāta gan ar asfalta segumu, gan ar grants segumu. Admirāļu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100666"}
{"text": "Ainažu iela (Jūrmala)\n\nAinažu iela ir iela Jūrmalā, Dzintaru apkaimē. Ainažu iela sākas kāpu rajonā un beidzas pie meža. Iela krusto Dzintaru prospektu. Kopējais ielas garums ir 160 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Ainažu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n\nAinažu ielas un Dzintaru prospekta krustojumā atrodas Amber Sea Hotel.\n", "id": "lvs_Latn_100667"}
{"text": "Apiņu iela (Jūrmala)\n\nApiņu iela ir iela Jūrmalā, Dzintaru apkaimē. Apiņu iela sākas krustojumā ar Ķemeru ielu un beidzas pie Lielupes grīvas pļavu dabas lieguma. Kopējais ielas garums ir 130 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Apiņu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100668"}
{"text": "Apšu iela (Jūrmala)\n\nApšu iela ir iela Jūrmalā, Dzintaru apkaimē. Apšu iela sākas krustojumā ar Pētera ielu un beidzas ar strupceļu. Kopējais ielas garums ir 55 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Apšu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100669"}
{"text": "Artilērijas iela (Jūrmala)\n\nArtilērijas iela ir iela Jūrmalā, Slokas apkaimē. Artilērijas iela sākas krustojumā ar Satiksmes ielu un beidzas krustojumā ar Tirzas ielu. Kopējais ielas garums ir 435 metri, tā ir klāta gan ar asfalta, gan ar grants segumu. Artilērijas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir gan daudzstāvmāju, gan savrupmāju apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100670"}
{"text": "Losandželosas \"Galaxy\"\n\nLosandželosas \"Galaxy\" ir ASV futbola klubs no Losandželosas Kalifornijas štatā. Dibināts 1994. gadā, spēlē ASV augstākā futbola līgā jeb MLS. Mājas spēles aizvada Dignity Health Sports Park stadionā.\n", "id": "lvs_Latn_100671"}
{"text": "Airu iela (Jūrmala)\n\nAiru iela ir iela Jūrmalā, Buļļuciema apkaimē. Airu iela sākas krustojumā ar Lašu ielu un beidzas pie Lielupes, blakus jahtklubam \"Uzvara\". Kopējais ielas garums ir 85 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Airu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100672"}
{"text": "Aiviekstes iela (Jūrmala)\n\nAiviekstes iela ir iela Jūrmalā, Jaundubultu apkaimē. Aiviekstes iela sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Dubultu prospektu. Kopējais ielas garums ir 285 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Aiviekstes ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100673"}
{"text": "Aizkraukles iela (Jūrmala)\n\nAizkraukles iela ir iela Jūrmalā, Majoru apkaimē. Aizkraukles iela sākas krustojumā ar Turaidas ielu un beidzas krustojumā ar Raunas ielu pie Dzintaru mežaparka. Kopējais ielas garums ir 155 metri, tā ir klāta ar asfaltbetona segumu. Aizkraukles ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100674"}
{"text": "Aizputes iela (Jūrmala)\n\nAizputes iela ir iela Jūrmalā, Bulduru un Lielupes apkaimēs. Visā garumā Aizputes iela ir robeža starp tām apkaimēm.\n\nAizputes iela sākas krustojumā ar Brīvības prospektu un beidzas krustojumā ar Stendes ielu. Kopējais ielas garums ir 570 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Aizputes ielā satiksmes kustība norit divās joslās. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n\nAizputes ielā 1a atrodas Lielupes pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_100675"}
{"text": "Ziemeļmaķedonija olimpiskajās spēlēs\n\nZiemeļmaķedonija olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1996. gadā, kad vasaras olimpiskās spēles notika Atlantā. Pirmās ziemas olimpiskās spēles, kurās piedalījās Ziemeļmaķedonija, notika 1998. gadā Nagano. Kopš 1996. gada Ziemeļmaķedonija ir piedalījusies gan visās vasaras olimpiskajās spēlēs, gan visās ziemas olimpiskajās spēlēs. Ziemeļmaķedonija olimpiskajās spēlēs piedalās ar nosaukumu — Bijusī Dienvidslāvijas Republika Ziemeļmaķedonija — saistībā ar domstarpībām ar Grieķiju par valsts nosaukumu.\n\nLīdz 1988. gadam Ziemeļmaķedonijas sportisti olimpiskajās spēlēs piedalījās Dienvidslāvijas sastāvā.\n\nLīdz šim Ziemeļmaķedonija olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi divas olimpiskās medaļas — abas vasaras olimpiskajās spēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_100676"}
{"text": "Cigoriņu iela (Rīga)\n\nCigoriņu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Torņakalnā. Cigoriņu iela sākas krustojumā ar Friča Brīvzemnieka ielu pretī Arkādijas parkam un, nekrustojot citas ielas, beidzas teritorijā pie Rīgas Stradiņa universitātes sporta kluba. Kopējais ielas garums ir 65 metri, un tā sastāv no vienas braukšanas joslas ar asfalta segumu. Cigoriņu ielā ir saimnieciska apbūve un Rīgas Stradiņa universitātes sporta klubs (Cigoriņu iela 3).\n", "id": "lvs_Latn_100677"}
{"text": "Jūlija Nikoliča\n\nJūlija Portjanko, pēc laulībām Nikoliča (; dzimusi Dņepropetrovskā, mirusi Velesā) bija ukraiņu izcelsmes Ziemeļmaķedonijas handboliste.\n\nPēc 2014/2015. gada sezonas noslēdza savu sportistes karjeru.\n", "id": "lvs_Latn_100678"}
{"text": "Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs\n\nPadomju Savienība olimpiskajās spēlēs piedalījās no 1952. gada līdz 1988. gadam, kopumā piedaloties 9 vasaras olimpiskajās spēlēs un 9 ziemas olimpiskajās spēlēs. Vienīgā reize, kad Padomju Savienība nepiedalījās olimpiskajās spēlēs, bija 1984. gadā, kad vasaras olimpiskās spēles notika ASV pilsētā Losandželosā. Sešās vasaras olimpiskajās spēlēs Padomju Savienība bija pirmā medaļu kopvērtējumā. Savukārt, ziemas olimpiskajās spēlēs Padomju Savienība medaļu kopvērtējumā pirmo vietu izcīnījusi 7 reizes. Padomju Savienības panākumus var saistīt ar lielu valsts ieguldījumu sportā, lai izpildītu savu politisko darba kārtību starptautiskā līmenī.\n\nPēc 1917. gada Krievijas revolūcijas un Krievijas pilsoņu kara (1917—1922), Padomju Savienība neiesaistījās starptautiskajos sporta pasākumos saistībā ar savu ideoloģiju. Tomēr pēc Otrā pasaules kara (1939—1945) padomju amatpersonas un līderi olimpiskās spēles uzskatīja par noderīgu metodi komunisma ideju popularizēšanai. 1951. gada 21. aprīlī tika izveidota Padomju Savienības olimpiskā komiteja un Starptautiskā Olimpiskā komiteja to atzina savā 45. sesijā (1951. gada 7. maijā). Tajā pašā gadā, kad PSRS pārstāvis Konstantīns Andrijovs kļuva par SOK locekli, PSRS oficiāli pievienojās olimpiskajai kustībai.\n\n1952. gada Helsinku vasaras olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās Padomju Savienības sportisti. Par pirmo olimpisko zelta medaļnieci noSRS kļuva vieglatlēte, diska metēja, Ņina Romaškova. Viņa arī uzstādīja jaunu pasaules rekordu, disku aizmetot 51,42 metru attālumā.\n\n1956. gada Kortīnas d'Ampeco ziemas olimpiskās spēles bija pirmās ziemas spēles, kurās piedalījās padomju sportisti. Par pirmo ziemas olimpisko spēļu zelta medaļnieci no PSRS kļuva distanču slēpotāja Ļubova Kozireva.\n\nPSRS galvaspilsētā Maskavā 1980. gadā notika vasaras olimpiskās spēles. Taču šajās olimpiskajās spēlēs boikotēja 65 valstis, tā parādot savu attieksmi pret PSRS iebrukumu Afganistānā. Kā atbildes reakciju PSRS boikotēja 1984. gada olimpiskās spēles, kas notika ASV pilsētā Losandželosā.\n\nLai gan Padomju Savienība beidza pastāvēt 1991. gada 26. decembrī, PSRS Olimpiskā komiteja oficiāli pastāvēja līdz 1992. gada 12. martam, kad tā tika likvidēta.\n\n1992. gadā 7 no bijušajām 15 padomju republikām apvienojās un Albērvilas ziemas olimpiskajās spēlēs startēja kā Apvienotā komanda. Apvienotā komanda (12 no bijušajām 15 republikām) piedalījās arī 1992. gada Barselonas vasaras olimpiskajās spēlēs.\n\nKopumā Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs izcīnīja 1204 medaļas, no tām vairumu — 1010 medaļas — vasaras olimpiskajās spēlēs un 194 medaļas — ziemas olimpiskajās spēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_100679"}
{"text": "Aizupes iela (Jūrmala)\n\nAizupes iela ir iela Jūrmalā, Bražuciema apkaimē. Aizupes iela sākas ar strupceļu un beidzas krustojumā ar Babītes ielu. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Aizupes ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100680"}
{"text": "Akāciju iela (Jūrmala)\n\nAkāciju iela ir iela Jūrmalā, Slokas apkaimē. Akāciju iela sākas krustojumā ar Jūrkalnes ielu un beidzas krustojumā ar Atbalss ielu. Kopējais ielas garums ir 655 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Akāciju ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100681"}
{"text": "Aspazijas iela (Jūrmala)\n\nAspazijas iela ir iela Jūrmalā, Dubultu apkaimē. Iela sākas ar strupceļu un beidzas krustojumā ar Zigfrīda Meierovica prospektu. Kopējais ielas garums ir 80 metri. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n\nLīdz 2013. gadam Aspazijas ielas nosaukums bija Akas iela.\n", "id": "lvs_Latn_100682"}
{"text": "Alauksta iela (Jūrmala)\n\nAlauksta iela ir iela Jūrmalā, Jaundubultu apkaimē. Alauksta iela sākas krustojumā ar Strēlnieku prospektu un beidzas krustojumā ar Poruka prospektu. Kopējais ielas garums ir 140 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Alauksta ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100683"}
{"text": "Alberta Kronenberga iela\n\nAlberta Kronenberga iela ir iela Jūrmalā, Slokas apkaimē. Nosaukta par godu Slokā dzimušajam māksliniekam un rakstniekam Albertam Kronenbergam. Alberta Kronenberga iela sākas netālu no dzelzceļa un beidzas krustojumā ar Pētera Beltes ielu. Kopējais ielas garums ir 450 metri. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100684"}
{"text": "Alejas iela (Jūrmala)\n\nAlejas iela ir iela Jūrmalā, Ķemeru apkaimē. Alejas iela sākas krustojumā ar Brocēnu ielu un beidzas krustojumā ar Katedrāles ielu. Kopējais ielas garums ir 730 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Alejas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100685"}
{"text": "PSRS karogs\n\nPSRS karogs bija viens no Padomju Savienības oficiālajiem valsts simboliem. Oficiālais valsts karogs no 1923. līdz 1991. gadam. Karoga dizains un simbolisms ir no 1917. gada Krievijas revolūcijas. Piecstaru zvaigzne, sirpis un āmurs ir arī komunisma starptautiskais simbols.\n\nKarogā attēlotais sirpis un āmurs simbolizē zemniecības un strādniecības vienotību cīņā pret mantīgajām šķirām. Virs tiem redzamā sarkana zvaigzne, kas simbolizē PSKP. Savukārt pamatā esošais sarkanais karogs jau ilgi pirms 1917. gada bija komunisma simbols. Laika gaitā ticis mainīts karoga izskats, pēdējoreiz mainīts 1980. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_100686"}
{"text": "Asnu iela (Jūrmala)\n\nAsnu iela ir iela Jūrmalā, Krastciema apkaimē. Asnu iela sākas krustojumā ar Grīvas ielu un beidzas ar strupceļu. Kopējais ielas garums ir 130 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Asnu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100687"}
{"text": "Asteru iela (Jūrmala)\n\nAsteru iela ir iela Jūrmalā, Kaugurciema apkaimē. Asteru iela sākas krustojumā ar Celtnieku ielu un beidzas krustojumā ar Cīniju ielu. Kopējais ielas garums ir 300 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Asteru ielā satiksmes kustība norit vienā joslā.\n", "id": "lvs_Latn_100688"}
{"text": "Ņikita Aļeksejevs\n\nŅikita Vladimirovičs Aļeksejevs (; dzimis Kijivā, Ukrainā) ir ukraiņu dziedātājs un dziesmu autors. Ņikita piedalījās 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā, pārstāvot Baltkrieviju, pēc uzvaras nacionālajā atlasē ar dziesmu Forever. Savā pusfinālā viņš ieguva 16. vietu, kas neļāva viņam kvalificēties finālam.\n", "id": "lvs_Latn_100689"}
{"text": "Stelmuže\n\nStelmuže (), agrāk arī Stelmuiže, ir ciems Lietuvas ziemeļaustrumos, pie pašas Latvijas robežas (1,5 km attālumā). Attālums līdz rajona centram Zarasiem 14 km, līdz Viļņai 160 km. Ciems izvietojies ļoti paugurainā apvidū Aukštaitijas augstienē pie Stelmužes ezera.\n\nStelmužes koka baznīca pirmo reizi avotos pieminēta 1650. gadā, saglabājusies līdz mūsdienām. Pie baznīcas aug Stelmužes ozols, kas ir koks ar lielāko apkārtmēru Lietuvā (9,6 m vidukļa augstumā), vecākais ozols Lietuvā un viens no vecākajiem Eiropā.\n", "id": "lvs_Latn_100690"}
{"text": "Lazdukalns (Lazdukalna pagasts)\n\nLazdukalns () ir apdzīvota vieta Balvu novada Lazdukalna pagastā. Izvietojies pagasta vidienē no pagasta centra Benislavas un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu V481 (Rūbāni–Primenes) un V464 (Pokrata–Lazdukalns) krustojuma, Saipeites upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100691"}
{"text": "Ļesņicova\n\nĻesņicova ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 5,1 km no pagasta centra Benislavas un 218,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene).\n", "id": "lvs_Latn_100692"}
{"text": "Mastareiga\n\nMastareiga (arī Mastarīga) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 7,8 km no pagasta centra Benislavas un 229,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V463 (Pāliņi–Gailīši), Dziļaunes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100693"}
{"text": "Mazie Meroni\n\nMazie Meroni (arī Mozī Meroni) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 6,6 km no pagasta centra Benislavas, 21,9 km no novada centra Rugājiem un 232,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V463 (Pāliņi–Gailīši), Pīsteņas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100694"}
{"text": "Obulderi\n\nObulderi () ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 4,9 km no pagasta centra Benislavas un 222,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene), Palaceņas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100695"}
{"text": "Pabriki\n\nPabriki (arī Fabriki) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 3,3 km no pagasta centra Benislavas un 221,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene), Palaceņas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100696"}
{"text": "Palnupe\n\nPalnupe (arī Pelnupe) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 4,2 km no pagasta centra Benislavas un 225,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene), Pīsteņas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100697"}
{"text": "Papūrne\n\nPapūrne ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 6,1 km no pagasta centra Benislavas un 227,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene), uz austrumiem no Bērzpils purva.\n", "id": "lvs_Latn_100698"}
{"text": "Patmaļnīki (Lazdukalna pagasts)\n\nPatmaļnīki (arī Patmalnieki) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidos, 12 km no pagasta centra Benislavas un 234 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Paukles upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100699"}
{"text": "Piļskolni\n\nPiļskolni (arī Pilskalni) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 9,6 km no pagasta centra Benislavas un 232,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Paukles upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100700"}
{"text": "Piļsnīki\n\nPiļsnīki (arī Pilsnieki, Piļsninīki) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 3,5 km no pagasta centra Benislavas un 220,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene), uz austrumiem no Šņitkas purva.\n", "id": "lvs_Latn_100701"}
{"text": "Polokori\n\nPolokori ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2,2 km no pagasta centra Benislavas un 221,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene), Palaceņas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100702"}
{"text": "Pričauni\n\nPričauni (arī Pričaunes, Pričaunīki) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 6,1 km no pagasta centra Benislavas un 227,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V463 (Pāliņi–Gailīši).\n", "id": "lvs_Latn_100703"}
{"text": "Primenes\n\nPrimenes (arī Prīmenes) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 4,2 km no pagasta centra Benislavas un 226,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu V463 (Pāliņi–Gailīši) un V481 (Rūbāni–Primenes), Saipeites upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100704"}
{"text": "Pūdnīki (Lazdukalna pagasts)\n\nPūdnīki (arī Podnieki) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 1,8 km no pagasta centra Benislavas un 224,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V481 (Rūbāni–Primenes).\n", "id": "lvs_Latn_100705"}
{"text": "Rūbāni\n\nRūbāni (arī Rūbani, Rūboni) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 1,3 km no pagasta centra Benislavas un 222,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene).\n", "id": "lvs_Latn_100706"}
{"text": "Rūzinīki\n\nRūzinīki (arī Roznieki, Rūzenīki) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 8,8 km no pagasta centra Benislavas un 231,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V463 (Pāliņi–Gailīši).\n", "id": "lvs_Latn_100707"}
{"text": "Saipetnīki\n\nSaipetnīki (arī Saipetnieki) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 2,7 km no pagasta centra Benislavas un 225,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļu V481 (Rūbāni–Primenes) un V464 (Pokrata–Lazdukalns) krustojuma, Saipeites upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100708"}
{"text": "Silinīki (Lazdukalna pagasts)\n\nSilinīki (arī Silenieki, Silenīki) ir ciems Rugāju novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta austrumos 13,5 km no pagasta centra Benislavas, 15,5 km no novada centra Rugājiem un 236,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V463 (Pāliņi–Gailīši).\n", "id": "lvs_Latn_100709"}
{"text": "Skubinova\n\nSkubinova () ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 16,6 km no pagasta centra Benislavas un 239,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autocentriem.\n", "id": "lvs_Latn_100710"}
{"text": "Slaveiti\n\nSlaveiti (arī Slavīti) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 3,9 km no pagasta centra Benislavas un 225,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas uz rietumiem no autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene), uz ziemeļaustrumiem no Bērzpils purva, Pīsteņas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100711"}
{"text": "Stiernīki\n\nStiernīki (arī Stiernieki, Stierninīki) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2,1 km no pagasta centra Benislavas un 224,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas uz dienvidiem no autoceļa V481 (Rūbāni–Primenes), Saipeites upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100712"}
{"text": "Stongas\n\nStongas (arī Stangas) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 5,2 km no pagasta centra Benislavas un 227,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V463 (Pāliņi–Gailīši), Pīsteņas upes ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100713"}
{"text": "Tutini (Lazdukalna pagasts)\n\nTutini () ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 6,2 km no pagasta centra Benislavas un 228,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_100714"}
{"text": "Ūsa (Lazdukalna pagasts)\n\nŪsa (arī Osa) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 6,2 km no pagasta centra Benislavas un 227,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas uz rietumiem no autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene), Pīsteņas upes krastā, uz ziemeļaustrumiem no Bērzpils purva un dienvidaustrumiem no Šņitkas purva.\n", "id": "lvs_Latn_100715"}
{"text": "Ūzuļnes\n\nŪzuļnes (arī Ozolnes) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 3,5 km no pagasta centra Benislavas un 224,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene), uz austrumiem no Bērzpils purva.\n", "id": "lvs_Latn_100716"}
{"text": "Ūzuļnīki (Lazdukalna pagasts)\n\nŪzuļnīki (arī Ozolnieki) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 9,2 km no pagasta centra Benislavas, 9,6 km no novada centra Rugājiem un 214,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene), Vornīnes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100717"}
{"text": "Veiksninīki\n\nVeiksninīki (arī Veiksnenīki, Vīksnenieki) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 8,6 km no pagasta centra Benislavas un 231,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas uz dienvidiem no autoceļa V463 (Pāliņi–Gailīši), Pīsteņas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100718"}
{"text": "Vidussola\n\nVidussola (arī Vidussala, ) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 8,4 km no pagasta centra Benislavas un 219,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P47 (Balvi–Kapūne), Pokrateņas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100719"}
{"text": "Zaļmežnīki\n\nZaļmežnīki (arī Zalmežnīki, Zaļmežnieki) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 17,5 km no pagasta centra Benislavas un 240,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Keibas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100720"}
{"text": "Zirgusola\n\nZirgusola (arī Zirgusala, ) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 9,2 km no pagasta centra Benislavas un 220,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_100721"}
{"text": "Pseudessigella\n\nPseudessigella ir īsto laputu dzimtas ģints, kurā ietilpst vienīga suga Pseudessigella brachychaeta Hille Ris Lambers, 1966. Šīs laputis dzīvo un attīstās uz Pinus wallichiana. Sastopamas Pakistānā un Indijā.\n\nPseudessigella brachychaeta atšķiras no Eulachnus ģints sugām ar ūsām no 5 segmentiem. No Essigella sugām atšķiras ar membranozu dorsumu un tipiska rakstura pēdu () virsotnēm uz kājām.\n\nPseudessigella brachychaeta ir bezspārnu mātītes, kas var gan dzemdēt attīstītas laputis, gan dēt olas; tēviņu starpā ir bezspārnu pundurmorfi.\n", "id": "lvs_Latn_100722"}
{"text": "Longistigma\n\nLongistigma ir īsto laputu dzimtas ģints, kurā ietilpst 3 sugas. Longistigma caryae ir lielākā laputu suga ASV teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_100723"}
{"text": "Dzilnīši\n\nDzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.\n\nDzilnīši ligzdo ziemeļu puslodes (gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā) mērenās joslas vai kalnu mežos, lai gan divas sugas piemērojušās siltākiem un sausākiem klinšu biotopiem. Lielākā sugu dažādība sastopama Dienvidāzijas kalnos. Dzilnīši galvenokārt ir nometnieki, bet dažas sugas veic migrāciju uz ziemošanas vietām. Tomēr par izteiktu gājputnu varētu uzskatīt tikai vienu sugu — Kanādas dzilnīti (Sitta canadensis). Dažām sugām ir ļoti neliels izplatības areāls, tādēļ to izdzīvošanu apdraud mežu izciršana.\n", "id": "lvs_Latn_100724"}
{"text": "Silinīki (Mērdzenes pagasts)\n\nSilinīki ir ciems Ludzas novada Mērdzenes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 2 km no pagasta centra Mērdzenes, 10 km no Kārsavas un 222 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V533.\n", "id": "lvs_Latn_100725"}
{"text": "Dzērves (Mežvidu pagasts)\n\nDzērves ir ciems Ludzas novada Mežvidu pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 8 km no pagasta centra Mežvidiem, 17 km no Kārsavas un 216 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_100726"}
{"text": "Artūrs Smetanovs\n\nArtūrs Smetanovs (dzimis ) ir Latvijas futbolists, uzbrucējs. Kopš 2020. gada spēlē Latvijas 1. līgas kluba Grobiņas SC sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100727"}
{"text": "Aleksiss Zarate\n\nAleksiss Zarate (dzimis ) ir bijušais Argentīnas futbolists, aizsargs. 2018. gadā pārstāvēja Latvijas Virslīgas klubu FK Liepāja/MOGO.\n", "id": "lvs_Latn_100728"}
{"text": "Rogi\n\nRogi ir ciems Ludzas novada Salnavas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 7 km no pagasta centra Salnavas, 3 km no novada centra Kārsavas un 217 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Rītupe upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100729"}
{"text": "Toms Gucs\n\nToms Gucs (dzimis ) ir Latvijas futbolists, pussargs. Kopš 2017. gada spēlē Latvijas 1. līgas kluba Grobiņas SC sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100730"}
{"text": "Gonsalo Negro\n\nGonsalo Negro (dzimis ) ir Argentīnas futbolists, aizsargs. No 2018. gada līdz 2019. gadam spēlējis Latvijas Virslīgas kluba FK Liepāja sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100731"}
{"text": "Oleksijs Antonovs\n\nOleksijs Antonovs (; dzimis ) ir bijušais Ukrainas futbolists, uzbrucējs, Ukrainas futbola izlases dalībnieks, tagad treneris. 2018. gada spēlējis FK Ventspils sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100732"}
{"text": "Raens Tālbergs\n\nRaens Tālbergs (dzimis ) ir Latvijas futbolists, uzbrucējs. Kopš 2018. gada spēlē Latvijas Virslīgas kluba FK Ventspils sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100733"}
{"text": "Dmitrijs Litvinskis\n\nDmitrijs Litvinskis (dzimis ) ir Latvijas futbolists, aizsargs. Kopš 2023. gada spēlē Latvijas Virslīgas kluba FK Liepāja sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100734"}
{"text": "Kaspars Kokins\n\nKaspars Kokins (dzimis ) ir Latvijas futbolists, uzbrucējs. Kopš 2018. gada spēlē Latvijas Virslīgas kluba FK Ventspils sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100735"}
{"text": "Daniels Balodis\n\nDaniels Balodis (dzimis ) ir Latvijas futbolists, aizsargs, Latvijas izlases spēlētājs. Kopš 2020. gada spēlē Latvijas Virslīgas kluba Valmiera FC sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100736"}
{"text": "Beka Vačiberadze\n\nBeka Vačiberadze (dzimis ) ir Gruzijas futbolists, pussargs.No 2018. gada līdz 2019. gadam spēlējis Latvijas Virslīgas kluba FK RFS sastāvā. Kopš 2022. gada Vačiberadze spēlē Ukrainas Premjerlīgas komandā Metalist 1925 Kharkiv.\n", "id": "lvs_Latn_100737"}
{"text": "Mujāni\n\nMujāni ir ciems Valmieras novada Kocēnu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā pie autoceļa V213, Jumaras upes krastā, 10 km no novada centra Valmieras un 96 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_100738"}
{"text": "Daniils Isačenko\n\nDaniils Isačenko (dzimis ) ir Latvijas futbolists, vārtsargs. Kopš 2020. gada spēlē Latvijas 1. līgas kluba FK Dinamo Rīga sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100739"}
{"text": "Šons Mendess\n\nŠons Mendess (dzimis 1998. gada 8. augustā) ir kanādiešu dziedātājs, mūzikas autors, modelis. Šons Mendess 2013. gadā kļuva populārs, liekot dziesmu kaverversijas vietnē Vine. Vēlāk viņu pamanīja Island Records menedžeris Endrū Gertlers un piedāvāja viņam noslēgt līgumu ar kompāniju.\n\n2014. gadā Mendess izdeva savu pirmo studijas albumu \"Handwritten\", kura lielākais hits \"Stitches\" sasniedza top 10 ASV un Kanādā un pirmo vietu Lielbritānijā. Viņa otrais albums \"Illuminate\" arī bija izdevies, un tā populārākā dziesma bija \"Treat You Better\". 2018. gadā iznāca dziedātāja trešais albums, kurš tika nosaukts dziedātāja vārdā: Shawn Mendes. The Album. Tā populārākā dziesma bija In My Blood, kurā Šons atklāti runā par aktuālām mentālām problēmām, piemēram, par savu nedrošību un bailēm. Visi albumi debitēja Billboard 200 virsotnē, tādējādi padarot viņu par vienu no pieciem dziedātājiem, kuru albumi atradušies topa virsotnē 3 reizes pēc kārtas pirms 21 gada vecuma sasniegšanas.\n", "id": "lvs_Latn_100740"}
{"text": "Alkšņu iela (Jūrmala)\n\nAlkšņu iela ir iela Jūrmalā, Vaivaru apkaimē. Alkšņu iela sākas krustojumā ar Vakara ielu un beidzas krustojumā ar Atbalss ielu. Kopējais ielas garums ir 1815 metri, tā ir klāta gan ar grants, gan ar asfalta segumu. Alkšņu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100741"}
{"text": "Allažu iela (Jūrmala)\n\nAllažu iela ir iela Jūrmalā, Dzintaru apkaimē. Allažu iela sākas krustojumā ar Piestātnes ielu un beidzas ar strupceļu. Kopējais ielas garums ir 85 metri, tā ir klāta ar asfaltu segumu. Allažu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100742"}
{"text": "Alūksnes iela (Jūrmala)\n\nAlūksnes iela ir iela Jūrmalā, Dzintaru apkaimē. Alūksnes iela sākas kāpu rajonā un beidzas meža rajonā. Iela krustojas ar Dzintaru prospektu. Kopējais ielas garums ir 150 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Alūksnes ielā satiksmes kustība norit 1 joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100743"}
{"text": "Amatas iela (Jūrmala)\n\nAmatas iela ir iela Jūrmalā, Pumpuru apkaimē. Amatas iela sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Dubultu prospektu. Kopējais ielas garums ir 160 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Amatas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100744"}
{"text": "Amulas iela (Jūrmala)\n\nAmulas iela ir iela Jūrmalā, Jaundubultu apkaimē. Amulas iela sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Dubultu prospektu. Kopējais ielas garums ir 335 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Amulas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100745"}
{"text": "Bleideļi (Aulejas pagasts)\n\nBleideļi ir ciems Krāslavas novada Aulejas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 2 km no pagasta centra Aulejas, 20 km no novada centra Krāslavas un 223 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V614.\n", "id": "lvs_Latn_100746"}
{"text": "Brāslava (Aulejas pagasts)\n\nBrāslava ir ciems Krāslavas novada Aulejas pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 4 km no pagasta centra Aulejas, 16 km no novada centra Krāslavas un 220 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V640, Sivers ezera krastā. Ciemā atrodas Braslavas pilskalns.\n", "id": "lvs_Latn_100747"}
{"text": "Maculolachnus\n\nMaculolachnus ir īsto laputu dzimtas ģints, kurā ietilpst 4 sugas. Tās ir vidēji lielas laputis. Pieaugušie īpatņi, gan spārnaini gan bezspārnu, dzemdē jau attīstītas laputis (nedēj olas).\n", "id": "lvs_Latn_100748"}
{"text": "Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress\n\nLatvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress notika 1917. gada 31. decembrī Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā. Kongresā tika apstiprināta triju Latgales apriņķu pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai.\n", "id": "lvs_Latn_100749"}
{"text": "Krūgeri\n\nKrūģeri ir ciems Krāslavas novada Aulejas pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 5 km no pagasta centra Aulejas, 15 km no novada centra Krāslavas un 220 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V640, Ārdava ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100750"}
{"text": "Kuhari\n\nKuhari ir ciems Krāslavas novada Aulejas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 2 km no pagasta centra Aulejas, 22 km no novada centra Krāslavas un 220 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_100751"}
{"text": "Māteji\n\nMāteji ir ciems Krāslavas novada Aulejas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 2 km no pagasta centra Aulejas, 19 km no novada centra Krāslavas un 222 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_100752"}
{"text": "Eugents Bušpepa\n\nEugents Bušpepa (; dzimis Rešenā, Albānijā) ir albāņu dziedātājs un dziesmu autors. Eugents piedalījās 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Lisabonā, Portugālē, pārstāvot Albāniju, pēc uzvaras nocionālajā atlasē Festivali i Këngës ar dziesmu Mall. Savā pusfinālā viņš ieguva 8. vietu, kas viņam ļāva kvalificēties finālam, kurā dziedātājs ieguva 11. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_100753"}
{"text": "Cryptolaemus montrouzieri\n\nCryptolaemus montrouzieri ir mārīšu suga, kuras dabiskais izplatības areāls pieder Austrālijas zooģeogrāfiskajam rajonam. Vairākās kultūraugu kaitēkļu bioloģiskās kontroles programmās mārīte tika introducēta 64 pasaules valstīs — Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Karību reģionā, Āfrikā, Āzijā, Okeānijā un Eiropā. Nepietiekami ir zināms par mārītes izplatību pasaulē, jo tā var būt izplatījusies to valstu, kurās ieviesta, kaimiņvalstīs.\n", "id": "lvs_Latn_100754"}
{"text": "Rubeni\n\nRubeni ir ciems Krāslavas novada Aulejas pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 3 km no pagasta centra Aulejas, 18 km no novada centra Krāslavas un 222 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Sivera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100755"}
{"text": "Žaunerāni\n\nŽaunerāni ir ciems Krāslavas novada Aulejas pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 5 km no pagasta centra Aulejas, 18 km no novada centra Krāslavas un 216 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V614. Ciema teritorijā atrodas Žaunerānu pilskalns. Dienvidos no ciema atrodas Lielais Gausls.\n", "id": "lvs_Latn_100756"}
{"text": "Andreja iela (Jūrmala)\n\nAndreja iela ir iela Jūrmalā, Asaru apkaimē. Andreja iela sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar Mellužu prospektu. Kopējais ielas garums ir 385 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Andreja ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n\nAndreja iela iet gar Asaru kapiem.\n", "id": "lvs_Latn_100757"}
{"text": "Andreja Upīša iela (Jūrmala)\n\nAndreja Upīša iela ir iela Jūrmalā, Ķemeru apkaimē. Andreja Upīša iela sākas ar strupceļu 75 metrus aiz Brocēnu ielas un beidzas krustojumā ar Puškina ielu. Kopējais ielas garums ir 650 metri, tā ir klāta ar grants segumu, bet posmā no Tirgus ielas līdz Robežu ielu tā ir klāta ar asfaltbetona segumu. Andreja Upīša ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100758"}
{"text": "Gorodišče (ciems)\n\nGorodišče ir ciems Krāslavas novada Indras pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 2 km no pagasta centra Indras, 23 km no novada centra Krāslavas un 242 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V628. Ciemā atrodas Gorodiščes pilskalns.\n", "id": "lvs_Latn_100759"}
{"text": "Annas iela (Jūrmala)\n\nAnnas iela ir iela Jūrmalā, Dzintaru apkaimē. Annas iela sākas krustojumā ar Lapu ielu un beidzas krustojumā ar Sveķu ielu. Kopējais ielas garums ir 385 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Annas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100760"}
{"text": "Ostrovna\n\nOstrovna ir ciems Krāslavas novada Indras pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 4 km no pagasta centra Indras, 24 km no novada centra Krāslavas un 245 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Ostrovnas ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100761"}
{"text": "Elena Fureira\n\nElena Fureira (; dzimusi Entela Fureraja () Fieri, Albānijā) ir grieķu dziedātāja, aktrise, dejotāja un modes dizainere. Elena piedalījās 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Lisabonā, Portugālē, pārstāvot Kipru ar dziesmu Fuego. Savā pusfinālā, kā arī finālā viņa ieguva 2.vietu, kas ir labākais valsts rezultāts konkursā līdz šim.\n", "id": "lvs_Latn_100762"}
{"text": "Udinova\n\nUdinova ir ciems Krāslavas novada Indras pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 6 km no pagasta centra Indras, 21 km no novada centra Krāslavas un 242 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V628. Udinavas pilskalns.\n", "id": "lvs_Latn_100763"}
{"text": "Beržine\n\nBeržine ir ciems Krāslavas novada Izvaltas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 4 km no pagasta centra Izvaltas, 10 km no novada centra Krāslavas un 213 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V638.\n", "id": "lvs_Latn_100764"}
{"text": "Kalna Boliņi\n\nKalna Boliņi ir ciems Krāslavas novada Izvaltas pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2 km no pagasta centra Izvaltas, 12 km no novada centra Krāslavas un 210 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Sargavas ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100765"}
{"text": "Lielie Trūļi\n\nLielie Trūļi ir ciems Krāslavas novada Izvaltas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 3 km no pagasta centra Izvaltas, 14 km no novada centra Krāslavas un 208 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V636.\n", "id": "lvs_Latn_100766"}
{"text": "Mazie Murāni\n\nMazie Murāni ir ciems Krāslavas novada Izvaltas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 5 km no pagasta centra Izvaltas, 13 km no novada centra Krāslavas un 210 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_100767"}
{"text": "Scymnus loewii\n\nScymnus loewii ir mārīšu suga. Izplatīta Ziemeļamerikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā (Argentīnā, Brazīlijā, Čīlē, Kolumbijā, Paragvajā, Peru, Urugvajā, Venecuēlā). Pieaugušās mārītes garums ir 1,7—2,3 mm. Ir zināms, ka Scymnus loewii ir dabisks ienaidnieks Bactericera cockerelli lapblusiņai.\n", "id": "lvs_Latn_100768"}
{"text": "Mazie Onzuļi\n\nMazie Onzuļi ir ciems Krāslavas novada Izvaltas pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 1 km no pagasta centra Izvaltas, 12 km no novada centra Krāslavas un 210 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V636.\n", "id": "lvs_Latn_100769"}
{"text": "Geocoris pallens\n\nGeocoris pallens ir Geocoridae dzimtas suga. Geocoris pallens blaktis ir atzīmēts ka dabisks ienaidnieks Bactericera cockerelli lapblusiņai Kalifornijas štata dienvidos.\n", "id": "lvs_Latn_100770"}
{"text": "Undrukāni\n\nUndrukāni ir ciems Krāslavas novada Izvaltas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 3 km no pagasta centra Izvaltas, 10 km no novada centra Krāslavas un 213 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_100771"}
{"text": "Andžāni (Kalniešu pagasts)\n\nAndžāni ir ciems Krāslavas novada Kalniešu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 6 km no pagasta centra Kalniešiem, 11 km no novada centra Krāslavas un 229 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V657.\n", "id": "lvs_Latn_100772"}
{"text": "Orius tristicolor\n\nOrius tristicolor ir koku laupītājblakšu suga. Tā ir gan plēsīga gan fitofāga suga, kas var medīt kukaiņus un baroties uz augiem. Pie kukaiņu upuriem pieder dažādi tripši (piemēram, Frankliniella occidentalis), lapblusiņas (Bactericera cockerelli), baltblusiņas, laputis, tīklērces, posmkāju olas un zvīņspārņu sīkie kāpuri.\n", "id": "lvs_Latn_100773"}
{"text": "Dauguļi (Kalniešu pagasts)\n\nDauguļi ir ciems Krāslavas novada Kalniešu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 1 km no pagasta centra Kalniešiem, 13 km no novada centra Krāslavas un 234 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A6.\n", "id": "lvs_Latn_100774"}
{"text": "Dubrovka (Kalniešu pagasts)\n\nDubrovka ir ciems Krāslavas novada Kalniešu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 7 km no pagasta centra Kalniešiem, 17 km no novada centra Krāslavas un 234 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_100775"}
{"text": "Lielindrica\n\nLielindrica ir ciems Krāslavas novada Kalniešu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 4 km no pagasta centra Kalniešiem, 10 km no novada centra Krāslavas un 232 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V627.\n", "id": "lvs_Latn_100776"}
{"text": "Livčāni\n\nLivčāni ir ciems Krāslavas novada Kalniešu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 5 km no pagasta centra Kalniešiem, 16 km no novada centra Krāslavas un 235 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_100777"}
{"text": "Peļniki\n\nPeļniki ir ciems Krāslavas novada Kalniešu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 6 km no pagasta centra Kalniešiem, 16 km no novada centra Krāslavas un 234 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V627. Ciemā atrodas Peļņiku Stāvais kalns - valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_100778"}
{"text": "Podgurje (Kalniešu pagasts)\n\nPodgurje ir ciems Krāslavas novada Kalniešu pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 3 km no pagasta centra Kalniešiem, 13 km no novada centra Krāslavas un 235 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V627.\n", "id": "lvs_Latn_100779"}
{"text": "Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)\n\nOstrovas apriņķis () bija viens no Krievijas impērijas, vēlāk Krievijas PFSR Pleskavas guberņas administratīvajām vienībām (1772—1927). Tas robežojās ar Pleskavas guberņas Pleskavas, Porhovas, Novorževas un Opočkas apriņķiem, kā arī ar Vitebskas guberņas Ludzas apriņķi, vēlāk Latvijas Republikas Jaunlatgales apriņķi. Apriņķa pilsēta bija Ostrova.\n\nMūsdienās apriņķa teritorijā atrodas viss Pleskavas apgabala Pitalovas rajons, gandrīz viss Ostrovas rajons, daļēji Pečoru rajons, Porhovas rajons, Novorževas rajons un Palkinas rajons.\n", "id": "lvs_Latn_100780"}
{"text": "Bizantiešu kalendārs\n\nBizantiešu kalendārs tika lietots Konstantinopoles patriarhātā no 691. līdz 1728. gadam, Bizantijas impērijā no 988. līdz 1452. gadam, Kijevas Krievzemē un Maskavijā no 988. gada līdz 1700. gadam. Par kalendāra sākumu uzskatīja Bībelisko pasaules radīšanu 5509 gadus pirms Jēzus dzimšanas. Kalendāra mēneši balstījās romiešu Jūlija kalendārā, un gads sākās 1. septembrī. Latīniskos mēnešu nosaukumus pārtulkoja grieķiski.\n\nKalendārs parādījās 7. gadsimta vidū, nostiprinās Bizantijas impērijā, taču ir zināms arī Rietumeiropā, kas savu kalendāru sāka no Jēzus dzimšanas gada.\n", "id": "lvs_Latn_100781"}
{"text": "Rumāņi\n\nRumāņi (, ) ir rumāņu valodā runājošie Rumānijas un Moldāvijas iedzīvotāji. Kopējais rumāņu skaits pasaulē tiek lēsts no 24 līdz 30 miljoniem.\n", "id": "lvs_Latn_100782"}
{"text": "Acizzia acaciae\n\nAcizzia acaciae ir lapblusiņu suga. Sastopama Austrālijā (Jaundienvidvelsas, Dienvidaustrālijas un Viktorijas štatos) un Jaunzēlandē. Attīstās uz Acacia melanoxylon.\n", "id": "lvs_Latn_100783"}
{"text": "Acizzia acaciaebaileyanae\n\nAcizzia acaciaebaileyanae ir lapblusiņu suga. Sastopama Austrālijā, Jaunzēlandē, Filipīnās, Eiropā (Francijā, Itālijā, Sicīlijā, Vācijā, Šveicē, Slovēnijā), Āfrikā (Dienvidāfrikā), ASV (Kalifornijas štatā). Attīstās uz dažādām akācijām, tajā skaitā Acacia baileyana, Acacia dealbata, Acacia decurrens un Acacia podalyriifolia, un uz Samanea saman.\n", "id": "lvs_Latn_100784"}
{"text": "Valensijas karaliste\n\nValensijas karaliste pastāvēja mūsdienu Spānijas Karalistes teritorijā no 1238. līdz 1707. gadam un bija viena no Aragonas kroņa zemēm. Izveidota pēc tam, kad rekonkistas gaitā Aragona iekaroja musulmaņu kontrolētās zemes. Karaliste beidza pastāvēt, kad Filips V Aragonas kroņa zemes apvienoja ar Kastīlijas kroņa zemēm, izveidojot vienotu Spāniju. Mūsdienu Valensijas apgabals aizņem karalistes bijušo teritoriju. Karalistes galvaspilsēta bija Valensija. Iedzīvotāju vairākums runāja katalāņu valodas valensiešu dialektā un aragoniešu valodā. Valdošā vairākuma reliģija bija katolicisms, islāmam un jūdaismam paliekot mazākuma reliģijām.\n\n1232. gadā Haime I sāka pirmo kampaņu šī reģiona zemju iekarošanai. Otrā kampaņa sākās 1238. gadā, kad 9. oktobrī Haime I iekaroja Valensijas pilsētu. Trešā kampaņa sākās 1243. gadā un beidzās 1245. gadā, kad Haime I paplašināja iekarojumus dienvidu virzienā. Haime II turpināja iekarojumus dienvidos, ieņemot teritorijas, kuras vēlējās pakļaut arī Kastīlija. Iekarotie musulmaņi regulāri rīkoja dumpjus, un to lojalitāte kristiešu karalim bija apšaubāma. Atklāto un slēpto musulmaņu tiesības pakāpeniski ierobežoja, līdz 1609. gadā tos pilnībā izraidīja no valsts.\n\nKaralis saglabāja varu pār piekrastes auglīgākajām un bagātākajām zemēm, saviem aragoniešu feodālajiem vasaļiem piešķirot kalnainas un mazāk auglīgas zemes. Zemes īpašuma tiesības arī ietekmēja arī jauno iedzīvotāju demogrāfiju. Iekšzemē ieradās kastīliešu valodai radniecīgajā aragoniešu valodā runājoši zemnieki. Piekrastē ieradās valensiešu valodā runājošie katalāņi.\n\n15. gadsimta sākumā Valensija sasniedza labklājības uzplaukumu, plaši tirgojoties Vidusjūras reģionā. Amerikas atklāšana un Spānijas impērijas veidošanās, pavērsa galvenos tirdzniecības ceļus uz Amerikām un Āfriku. Pēc Aragonas Ferdinanda kāzām ar Kastīlijas Izabellu, sākās vienotas Spānijas veidošanās. Vidusjūras tirdzniecība kristiešu un musulmaņu karu dēļ kļuva neizdevīgāka. Apmēram 125 000 musulmaņu izraidīšana 1609. gadā iztukšoja daudzus apgabalus un ciematus, samazinot reģiona ekonomisko aktivitāti.\n", "id": "lvs_Latn_100785"}
{"text": "Cimoškas (Kombuļu pagasts)\n\nCimoškas ir ciems Krāslavas novada Kombuļu pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 5 km no pagasta centra Kombuļiem, 4 km no novada centra Krāslavas un 222 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_100786"}
{"text": "Daina Gudzinevičūte\n\nDaina Gudzinevičūte (dzimusi ) ir bijusī Lietuvas sportiste, olimpiskā čempione stenda šaušanā, no 2012. gada Lietuvas Nacionālās Olimpiskās komitejas prezidente, Eiropas Olimpiskās komitejas (EOK) Dzimumu līdztiesības komisijas priekšsēdētāja.\n", "id": "lvs_Latn_100787"}
{"text": "Banceniškas\n\nBanceniškas ir ciems Krāslavas novada Kombuļu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2 km no pagasta centra Kombuļiem, 11 km no novada centra Krāslavas un 217 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_100788"}
{"text": "Acizzia uncatoides\n\nAcizzia uncatoides ir lapblusiņu suga. Sastopama Austrālijā, Jaunzēlandē, Dienvidamerikā (Čīlē, Kolumbijā), Meksikā, ASV (Kalifornijā un Havajās), Ziemeļāfrikā (Alžīrā), Eiropā (Portugālē, Francijā, Itālijā, Sicīlijā, Spānijā, Maltā, Kanāriju salās, Lielbritānijas salā) un Dienvidrietumāzijā (Lībijā, Izraēlā).\n\nAcizzia uncatoides lapblusiņas attīstās uz dažādām akāciju sugām, tajā skaitā Acacia baileyana, Acacia confusa, Acacia dealbata, Acacia floribunda, Acacia koa, Acacia koaia, Acacia ligulata, Acacia longifolia, Acacia melanoxylon, Acacia rivalis, Acacia saligna, Acacia verniciflua, un uz Albizia (Albizia julibrissin un Albizia lophantha).\n", "id": "lvs_Latn_100789"}
{"text": "Jadlovci\n\nJadlovci ir ciems Krāslavas novada Kombuļu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 7 km no pagasta centra Kombuļiem, 12 km no novada centra Krāslavas un 223 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_100790"}
{"text": "Lielie Unguri\n\nLielie Unguri ir ciems Krāslavas novada Kombuļu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 5 km no pagasta centra Kombuļiem, 13 km no novada centra Krāslavas un 220 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Ārdava ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100791"}
{"text": "PSRS Augstākā Padome\n\nPSRS Augstākā Padome bija PSRS parlaments, kam formāli piederēja augstākā likumdošanas vara. Tam bija tiesības veikt izmaiņas valsts konstitūcijā, ievēlēt Prezidiju (kura priekšsēdētājs bija formālais PSRS valsts galva), apstiprināt PSRS Ministru padomi (līdz 1946. gadam PSRS Tautas komisāru padome) un iecelt ģenerālprokuroru. Vienpartijas komunistiskajā diktatūrā Augstākā Padome bija pilnībā padota PSKP Politbirojam un bez iebildumiem apstiprināja visus tā lēmumus.\n", "id": "lvs_Latn_100792"}
{"text": "Vitelsbahu dinastija\n\nVitelsbahu dinastija ir vācu izcelsmes dinastija, kuras pārstāvji no 1180. līdz 1918. gadam valdīja Bavārijā. Tās pārstāvji gadsimtu laikā valdīja arī Svētās Romas impērijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Grieķijā, Reinzemē, Ķelnē, Brandenburgā, Holandē, Ungārijā un citur.\n", "id": "lvs_Latn_100793"}
{"text": "Spāņu Nīderlande\n\nSpāņu Nīderlande ir apvienojošs nosaukums vairākām Svētās Romas impērijas zemēm, kas atradās personālūnijā ar Spānijas karalisti. Teritorijas apvienoja lielāko daļu no mūsdienu Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes, kā arī nelielas Vācijas un Francijas teritorijas ar galvaspilsētu Briselē.\n\nPēc pēdējās Burgundiešu dinastijas pārstāves nāves 1482. gadā, Burgundijas Nīderlandes zemes mantoja austriešu Hābsburgu dinastija. Pēc imperatora Kārļa V atteikšanās no troņa 1556. gadā, šīs zemes nonāca spāņu Hābsburgu pakļautībā. Pēc 1568. gadā sākušās protestantu sacelšanās, ziemeļu daļa 1581. gadā izveidoja neatkarīgu Holandes Republiku, pārējai katoļu apdzīvotajai teritorijas daļai paliekot Spānijas pakļautībā. 17. gadsimta otrajā pusē šeit bieži iebruka Francija, anektējot pierobežas zemes. 1714. gadā, Spānijas mantojuma kara rezultātā šī teritorija atkal pārgāja Austrijas Hābsburgu varā, radot Austrijas Nīderlandi.\n", "id": "lvs_Latn_100794"}
{"text": "Portugāles karaliste\n\nPortugāles karaliste pastāvēja no 1139. līdz 1910. gadam. Pēc 1248. gada oficiāli saukta par Portugāles un Algarves karalisti. No 1815. līdz 1822. gadam Portugāles, Brazīlijas un Algarves apvienotā karaliste. Kopš 15. gadsimta neformāli zināma arī kā Portugāles impērija. Līdz 1822. gadam valstī pastāvēja absolūtā monarhija, bet pēc 1834. gada nostiprinājās konstitucionālās monarhijas modelis. Monarhija sabruka 1910. gada 5. oktobrī, kad pasludināja Portugāles Pirmo Republiku.\n\nValsts aizsākumi meklējami 9. gadsimtā, kad Rekonkistas laikā izveidojas Portugāles grāfiste, kas atradās Astūrijas karalistes pakļautībā. 1097. gadā Portugāles grāfiste iekļāvās Leonas karalistē.\n\n1139. gada 26. jūlijā Alfonso I pasludināja sevi par karali. 1143. gadā viņa karaļa titulu atzina Leonas karaliste. 1179. gadā Portugāles karalistes neatkarību atzina arī Romas pāvests. Līdz 1385. gadam valdīja Alfonsu dinastija, kurai sekoja tai radniecīgā Avisu dinastija. No 1580. līdz 1640. gadam Portugāle zaudēja neatkarību, atrodoties personālūnijā ar Spāniju. Pēc neatkarības atgūšanas, Portugālē valdīja Bragansas dinastija. Valsts starptautiskā ietekme šajā laikā bija zaudēta, taču tai joprojām piederēja vērtīgā Brazīlijas kolonija. Pēc Brazīlijas Impērijas neatkarības pasludināšanas, Portugāle 19. gadsimtā centās atgūt koloniālo varenību, paplašinot savas kolonijas Angolā un Mozambikā.\n", "id": "lvs_Latn_100795"}
{"text": "Tālis Freimanis\n\nTālis Freimanis (dzimis 1946. gadā) ir latviešu basketbolists, finansists un luterāņu mācītājs. Viņš ir bija bankrotējušās \"Bankas Baltija\" prezidents, par savu lomu bankrotā sodīts ar cietumsodu.\n", "id": "lvs_Latn_100796"}
{"text": "Franka Bateliča\n\nFranka Bateliča (; dzimusi Rijekā, Horvātijā) ir horvātu dziedātāja, dziesmu autore un balss akrise. Franka piedalījās 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Lisabonā, Portugālē, pārstāvot Horvātiju ar dziesmu Crazy. Savā pusfinālā viņa ieguva 17. vietu, kas neļāva viņai kvalificēties finālam.\n", "id": "lvs_Latn_100797"}
{"text": "Apes iela (Jūrmala)\n\nApes iela ir iela Jūrmalā, Kauguru un Slokas apkaimēs. Visā garumā ielas pārnumuru puse pieder Slokai, bet nepārnumuru puse — Kauguriem.\n\nApes iela sākas krustojumā ar Ventspils šoseju un beidzas krustojumā ar Tirzas ielu. Kopējais ielas garums ir 560 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Apes ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100798"}
{"text": "Nurmuižas pils\n\nNurmuižas pils (Nurmhusen) ir bijusī Livonijas ordeņa vasaļa pils Laucienē, kas celta 16. gadsimta otrajā pusē. Līdz 1920. gada zemes reformai pils piederēja Firksu dzimtai. Tas ir lielākais muižas komplekss, kas saglabājies līdz mūsdienām un šobrid atrodas Talsu novada Laucienes pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_100799"}
{"text": "Olga Ripakova\n\nOlga Ripakova (; dzimusi Aleksejeva ) ir Kazahstānas vieglatlēte.\n\nKarjeru sākusi septiņcīņā, pēc tam specializējusies tāllēkšanā, pašlaik pārsvarā startē trīssoļlēkšanā. Trīs reizes piedalījusies olimpiskajās spēlēs (, , ). Trīssoļlēkšanā 2012. gadā Londonā izcīnījusi zelta medaļu, savukārt pēc četriem gadiem Riodežaneiro — bronzas medaļu. Ir vairākkārtēja Āzijas spēļu medaļniece (trīs reizes bijusi čempione), vienu sudraba un divas bronzas medaļas izcīnījusi Pasaules čempionātā.\n\nViņas personiskie rekordi trīssoļlēkšanā gan stadionā, gan telpās ir starp visu laiku labākajiem rezultātiem šajā disciplīnā. 2023.g. februārī paziņojusi par profesionālās karjeras beigām.\n", "id": "lvs_Latn_100800"}
{"text": "Aleksandra Elbakjana\n\nAleksandra Elbakjana (; dzimusi ) ir kazahu datorprogrammētāja.\n\nStudējusi Almati, kur ieguvusi bakalaura grādu datorzinātnē, specializējoties informācijas drošībā. 2011. gadā sākusi Sci-Hub projektu. Sci-Hub mājaslapā pieejami vairāk nekā 64,5 miljoni akadēmisko rakstu bez maksas. 2015. gadā mājaslapa (un Elbakjana) tika iesūdzēta tiesā par autortiesību pārkāpumiem. Pašlaik Elbakjana slēpjas, baidoties no izdošanas ASV (kur viņa tika apsūdzēta).\n\nŽurnāls Nature Elbakjanu nosauca par vienu no desmit cilvēkiem 2016. gadā, kas bija zīmīgi zinātnē. Ars Technica viņu ir salīdzinājuši ar Āronu Švarcu, The New York Times — ar Edvardu Snoudenu.\n", "id": "lvs_Latn_100801"}
{"text": "Harilajs Vasilaks\n\nHarilajs Vasilaks (; dzimis 1875. gadā, miris ) bija grieķu vieglatlēts un pirmais, kurš uzvarēja maratona distancē. Viņš izcīnīja arī sudraba medaļu 1896. gada vasaras olimpisko spēļu maratona distancē.\n", "id": "lvs_Latn_100802"}
{"text": "Moldova olimpiskajās spēlēs\n\nMoldova olimpiskajās spēlēs piedalās kopš 1994. gada, kad tā pirmo reizi piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs, kas notika Albērvilā. Pirmās vasaras olimpiskās spēles, kurās piedalījās Moldova notika 1996. gadā Atlantā. Kopš tā laika Moldova ir piedalījusies gan visās ziemas olimpiskajās spēlēs, gan visās vasaras olimpiskajās spēlēs.\n\nLīdz 1994. gadam Moldovas sportisti ir startējuši citu valstu sastāvā olimpiskajās spēlēs — Krievijas Impērijas (1990—1912), Rumānijas (1924—1936), Padomju Savienības (1952—1988) un Apvienotās komandas (1992) sastāvos.\n\nLīdz šim Moldovas atlēti olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši 6 olimpiskās medaļas, visas vasaras olimpiskajās spēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_100803"}
{"text": "Fabrikas iela (Jūrmala)\n\nFabrikas iela ir iela Jūrmalā, Slokas apkaimē. Fabrikas iela sākas krustojumā ar Kokles ielu un beidzas ar strupceļu 7 metrus aiz krustojuma ar Dzērvju ielu. Kopējais ielas garums ir 145 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Fabrikas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100804"}
{"text": "Friča Brīvzemnieka iela (Jūrmala)\n\nFriča Brīvzemnieka iela ir iela Jūrmalā, Jaundubultu un Dubultu apkaimēs. Friča Brīvzemnieka iela sākas krustojumā ar Strēlnieku prospektu un beidzas ar strupceļu netālu no dzelzceļa. Kopējais ielas garums ir 550 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Friča Brīvzemnieka ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100805"}
{"text": "Ņiigata\n\nŅiigata (, Niigata-shi, ) ir pilsēta Japānā, Ņiigatas prefektūras administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Japāņu jūras krastā, Honsju salas ziemeļrietumos. 2016. gadā pilsētā dzīvoja 807 tūkstoši iedzīvotāju. Meidzi restaurācijas laikā Ņiigata kļuva par brīvostu. Pilsētā valda mitrs subtropu klimats.\n", "id": "lvs_Latn_100806"}
{"text": "Ulvis Bērziņš\n\nUlvis Bērziņš (dzimis ) ir Latvijas futbolists, uzbrucējs. Kopš 2019. gada spēlē Latvijas futbola 1. līgas kluba FK Smiltene/BJSS sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100807"}
{"text": "Mario Maslačs\n\nMario Maslačs (dzimis ) ir Serbijas futbolists, aizsargs. Kopš 2023. gada spēlē Slovākijas kluba Dolný Kubín sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100808"}
{"text": "Aizstirne\n\nAizstirne ir ciems Balvu novada Rugāju pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2,2 km no pagasta centra Rugājiem, 18,2 km no novada centra Balviem un 225,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas uz dienvidiem no autoceļu P47 (Balvi–Kapūne) un V488 (Rugāji–Ranguči) krustojuma.\n", "id": "lvs_Latn_100809"}
{"text": "Aleksandropole (Rugāju pagasts)\n\nAleksandropole ir ciems Balvu novada Rugāju pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 0,9 km no pagasta centra Rugājiem, 17,6 km no novada centra Balviem un 224,4 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta faktiski ir daļa no Rugāju ciema.\n", "id": "lvs_Latn_100810"}
{"text": "Anengofa\n\nAnengofa ir ciems Balvu novada Rugāju pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 7,8 km no pagasta centra Rugājiem, 25,9 km no novada centra Balviem un 229,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem Palaceņas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100811"}
{"text": "Baldones (Rugāju pagasts)\n\nBaldones (arī Baldūne, Baldūnes) ir ciems Balvu novada Rugāju pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 11,2 km no pagasta centra Rugājiem, 23,4 km no novada centra Balviem un 213,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene), netālu no Vārnienes upes.\n", "id": "lvs_Latn_100812"}
{"text": "Bērzuleja\n\nBērzuleja ir ciems Balvu novada Rugāju pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 5,5 km no pagasta centra Rugājiem un 214,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Vornīnes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100813"}
{"text": "Čika\n\nČika (, ; dzimusi 11. gadsimta pirmajā pusē Zadarā, mirusi pēc 1095. gada Zadarā) bija horvātu benediktiešu mūķene, Zadaras Svētās Marijas baznīcas dibinātāja. Viņa arī ir pazīstama kā Čikas stundu grāmatas autore, kas ir vecākā Eiropā saglabājusies lūgšanu grāmata personīgajai lietošanai.\n\nČika bija Dujama un Vekenegas meita, priora Madi radiniece, Andrija sieva un Vekengas māte. Viņa bija dižciltīgās patriciešu Madi ģimenes locekle. Pēc vīra nāves 1066. gadā Čika ar ģimenes palīdzību atklāja Zadaras Svētās Marijas klosteri. Karalis Petars Krešimirs IV, klosteri pakļaujot zem karaliskās aizsardzības, Čiku nodēvēja par savu māsu, lai gan šāda radniecība tiek apšaubīta.\n", "id": "lvs_Latn_100814"}
{"text": "Jeremijas grāmata\n\nJeremijas grāmata ir otrā no vēlīno praviešu grāmatām jūdaisma un kristiešu Bībelēs. Tās saturs atspoguļo notikumus Jūdejā no 627. p.m.ē līdz 582. p.m.ē. Oriģinālais teksts ir rakstīts sarežģītā un poētiskā senebreju valodā, izņemot 10:11 pantu, kas rakstīta Bībeles aramiešu valodā. Līdz mūsdienām teksts ir nonācis divās līdzīgās, bet atšķirīgās versijās — senebreju un grieķu tulkojumā (Septuaginta), kas joprojām dod teologiem un vēsturniekiem iemeslus dažādām teksta interpretācijām. Grāmatas saturs domāts kā vēsts Babilonijas trimdā esošajiem ebrejiem, izskaidrojot viņu nelaimes ar piekopto elkdievību. Ebreji tiek salīdzināti ar neuzticīgu sievu un nepaklausīgiem bērniem. Dieva sods par viņu pārkāpumiem ir neizbēgams, taču tam var sekot apžēlošana. Jeremija nav laimīgs par savu pravieša lomu, viņš ir dusmīgs uz sevi, bet vēl vairāk uz Jeruzalemes iedzīvotājiem, kas neklausās viņa brīdinājumos. Par negāciju pilnajiem pareģojumiem viņu pat iesloga un iemet bedrē nomirt.\n\nGrāmatā aptvertajā laikā tika veiktas reformas ebreju piekoptajā reliģijā, Babilonija sagrāva Asīriju, Ēģipte uz īsu brīdi pakļāva Jūdeju, kam sekoja Babilonijas iebrukums un vara, pret kuru ebreji divreiz sacēlās, uz ko babilonieši atbildēja nopostot Pirmo templi un izsūtot lielāko politiskās elites un iedzīvotāju daļu trimdā uz Babiloniju.\n\nGrāmatu var sadalīt sešās daļās. 1.—25. nodaļa ir senākā daļa, kas satur Jeremijas pravietojumu galveno domu. 26.—29. nodaļa vēsta par viņa dzīvi un attiecībām ar citiem praviešiem. 30.—33. nodaļa iekļauj Dieva solījumu atkal palīdzēt ebrejiem un jaunas derības konceptu, ko jūdaisms un kristietība traktē atšķirīgi. 34.—45. nodaļa vēsta par attiecībām ar valdnieku Cedekiju un Jeruzalemes krišanu, 46.—51. nodaļa — par Dieva sodiem ebreju kaimiņtautām. 52. nodaļa atstāsta dažus Otrās Ķēniņu grāmatas pantus.\n\nLai arī liela daļa grāmatas teksta neapšaubāmi rakstīta neilgi pēc tajā aprakstītajiem notikumiem, jau Babilonijas trimdas laikā, grāmatas galīgā teksta veidošana varēja turpināties vairākus gadsimtus. Septuagintas grieķu teksts ir nedaudz īsāks un tajā ir citādāks satura izkārtojums. Grieķu versiju joprojām izmanto pareizticīgās baznīcas, kamēr jūdaismā un kristietībā izmanto senebreju tekstu.\n", "id": "lvs_Latn_100815"}
{"text": "Krievijas Federācijas republikas\n\nKrievijas Federācijas republikas ir Krievijas Federācijas sastāvā esoši federālie subjekti. Atbilstoši 1993. gada Krievijas Federācijas konstitūcijai, valsti veido 85 federālie subjekti, no kuriem 22 ir republikas.\n", "id": "lvs_Latn_100816"}
{"text": "Aromūnu valoda\n\nAromūnu valoda (rrãmãneshti, armãneashti), arī Maķedonijas rumāņu valoda, ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kura ir dzimtā valoda aptuveni 113 tūkstošiem aromūniem. Aromūnu valodai radniecīga valoda ir rumāņu valoda. Aromūnu valoda stipri ietekmējusies no grieķu valodas un dienvidslāvu valodām.\n", "id": "lvs_Latn_100817"}
{"text": "Armēņu apustuliskā baznīca\n\nArmēņu apustuliskā baznīca ir viena no senākajām kristīgajām baznīcām, kas veidojusies armēņu apdzīvotajās zemēs. Armēnija bija pirmā valsts, kas 4. gadsimtā kristietību pieņēma par valsts reliģiju. Baznīca par saviem dibinātājiem uzskata apustuļus Bartolomeju un Tadeju. Baznīcas sekotāji dzīvo galvenokārt mūsdienu Armēnijā un plašajā armēņu diasporā visā pasaulē. Kopā ar koptu, etiopiešu, sīriešu, eritrejiešu un indiešu baznīcām veido Austrumu pareizticīgo baznīcu, kas atzīst pirmo trīs ekumēnisko baznīcas koncilu lēmumus, līdz 451. gadam esot kopībā ar vēlāko Romas katoļu un Pareizticīgo baznīcu. 554. gadā armēņu baznīca atšķēlās no Romas un Konstantinopoles patriarhātiem. Baznīcas vadītāju sauc par katolikosu, un baznīcas šķelšanās dēl tajā ir divi katolikosi, viens no kuriem vada Armēnijas baznīcu, bet otrs diasporas baznīcas. Papildus, pastāv Jeruzalemes patriarhāts un Konstantinopoles patriarhāts, kas vada armēņu baznīcu savās valstīs.\n\nKristiešu misionāru darbība senās Armēnijas teritorijā esot sākusies drīz pēc Jēzus nāves. 301. gadā karalis pieņēma kristietību, un tā kļuva par valsts reliģiju. 5. gadsimtā Bībeli pārtulkoja armēņu valodā, un tās rakstīšanai tika izgudrots armēņu alfabēts.\n", "id": "lvs_Latn_100818"}
{"text": "Lietuvas kosmosa asociācija\n\nLietuvas kosmosa asociācija (, LKA) ir kosmiskās jomas asociācija Lietuvā. Tajā apvienojušās organizācijas un uzņēmumi, kas darbojas inženierijas, informācijas tehnoloģiju, dabas resursu, lauksaimniecības, biomedicīnas, biotehnoloģiju un fundamentālās zinātnes jomā. Asociācija dibināta 2009. gadā.\n\nLKA biedri ir aktīvi iesaistīti Ielejas programmā (Slėnių programose), Nacionālajā kompleksajā programmā (Nacionalinėse kompleksinėse programose), Apvienotajā pētniecības programmā (Jungtinių tyrimų programose) un Eiropas FP7 programmā (7th Framework Programme).\n\n2014. gadā kosmosā tika palaists Lietuvas viens no diviem pirmajiem pavadoņiem LitSat-1. Šis projekts bija Lietuvas kosmosa asociācijas un Kauņas tehnoloģiju universitātes ilgtermiņa kosmosa programmas pirmais posms.\n", "id": "lvs_Latn_100819"}
{"text": "Babītes iela (Jūrmala)\n\nBabītes iela ir iela Jūrmalā, Bražciema apkaimē. Babītes iela sākas krustojumā ar Ventspils šoseju (A10) un beidzas pie pārbrauktuves pār dzelzceļa līniju, netālu no Priedaines stacijas. Ielas turpinājums aiz pārbrauktuves ir Spilves iela.\n\nBabītes ielas kopējais garums ir 1110 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Babītes ielā satiksmes kustība norit divās joslās. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100820"}
{"text": "Baložu iela (Jūrmala)\n\nBaložu iela ir iela Jūrmalā, Mellužu apkaimē. Baložu iela sākas krustojumā ar Mellužu prospektu un beidzas krustojumā ar Kāpu ielu. Kopējais ielas garums ir 230 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Baložu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100821"}
{"text": "Baldones iela (Jūrmala)\n\nBaldones iela ir iela Jūrmalā, Priedaines apkaimē. Baldones iela sākas krustojumā ar Upmalas ielu un Vāveru ielu un beidzas krustojumā ar Dreiliņu ielu. Kopējais ielas garums ir 235 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Baldones ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_100822"}
{"text": "Vladimirs Bajenko\n\nVladimirs Bajenko (dzimis ) ir bijušais Ukrainas futbolists, aizsargs.\n\n2018. gadā spēlējis Latvijas komandā Riga FC.\n", "id": "lvs_Latn_100823"}
{"text": "Džordžs Deiviss\n\nDžordžs Deiviss (dzimis ) ir Sjerraleones futbolists, pussargs, Sjerraleones futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Austrijas kluba Admira Wacker sastāvā.\n\n2018. gada sezonā spēlēja Latvijas Virslīgā kluba Riga FC sastāvā. Virslīgā aizvadījis 18 spēles.\n", "id": "lvs_Latn_100824"}
{"text": "Biškāni\n\nBiškāni ir ciems Balvu novada Rugāju pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 9,0 km no pagasta centra Rugājiem un 232,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļu P47 (Balvi–Kapūne) un P48 (Kārsava–Tilža–Dubļukalns).\n", "id": "lvs_Latn_100825"}
{"text": "Rīgas apvienotā Baltijas banka\n\nAkciju sabiedrība Union Baltic Bank in Riga, zināma arī ar latvisko nosaukumu Rīgas apvienotā Baltijas banka, bija Latvijas banka. Dibināta 1991. gadā, 1997. gadā tika pievienota Latvijas Krājbankai.\n", "id": "lvs_Latn_100826"}
{"text": "Maksims Marusičs\n\nMaksims Marusičs (dzimis ) ir Ukrainas futbolists, pussargs. Kopš 2023. gada spēlē Ukrainas komandā Veres Rivne.\n\nSpēlējis Latvijas komandās RFS un FK Jelgava.\n", "id": "lvs_Latn_100827"}
{"text": "Bolupnīki\n\nBolupnīki (arī Bolupnieki) ir ciems Balvu novada Rugāju pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 18,5 km no pagasta centra Rugājiem un 211,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Bolupes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100828"}
{"text": "Capurnīki\n\nCapurnīki (arī Cepurnieki) ir ciems Balvu novada Rugāju pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 10,8 km no pagasta centra Rugājiem un 214,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P36 (Rēzekne–Gulbene), Vornīnes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100829"}
{"text": "Cūkusola\n\nCūkusola (arī Cūkusala, ) ir ciems Balvu novada Rugāju pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumos 12,2 km no pagasta centra Rugājiem un 235,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P48 (Kārsava–Tilža–Dubļukalns), Sudarbes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_100830"}
{"text": "Tamirlans Džamalutdinovs\n\nTamirlans Džamalutinovs (; dzimis ) ir Krievijas futbolists, pussargs. Kopš 2023. gada spēlē Uzbekistānas kluba Surkhon Termez sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100831"}
{"text": "Čušļi\n\nČušļi (arī Čušli) ir ciems Balvu novada Rugāju pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 7,4 km no pagasta centra Rugājiem un 230,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, pie Ilgančupes ietekas Sudarbē.\n", "id": "lvs_Latn_100832"}
{"text": "Bezils Retbouns\n\nFilips Sentdžons Bezils Retbouns (; dzimis , miris ) bija Dienvidāfrikā dzimis angļu aktieris.\n\nLielbritānijā kļuvis pazīstams ar skatuves lomām Šekspīra lugās. Piedalījies arī vairāk nekā 70 filmās. Atveidojis Šerloka Holmsa lomu 14 Holivudas filmās no 1939. līdz 1946. gadam. Par lomām filmās \"Romeo un Džuljeta\" (Romeo and Juliet, 1936) un If I Were King (1938) nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\".\n\nPiedalījies arī tādās filmās kā \"Anna Kareņina\" (Anna Karenina, 1935), \"Stāsts par divām pilsētām\" (A Tale of Two Cities, 1935), Captain Blood (1935), \"Robina Huda piedzīvojumi\" (The Adventures of Robin Hood, 1938), \"Frankenšteina dēls\" (Son of Frankenstein, 1939), \"Bāskervilu suns\" (1939), The Adventures of Sherlock Holmes (1939), The Mark of Zorro (1940), Terror by Night (1946), We're No Angels (1955), The Court Jester (1955), The Last Hurrah (1958), Tales of Terror (1962), The Comedy of Terrors (1963) un Queen of Blood (1966).\n", "id": "lvs_Latn_100833"}
{"text": "Tīruma āboliņš\n\nTīruma āboliņš jeb matainais āboliņš (Trifolium arvense) ir augu suga āboliņu ģintī. Tās dabiskais izplatības areāls ir Eiropā, tostarp diezgan bieži visā Latvijas teritorijā, kā arī dažviet Āfrikā un Āzijā. Suga ir plaši ieviesies ārpus pamatareāla. Augu grupas aug sausās, atklātās vietās: pļavās, ceļmalās, smilšainos pauguros un skrajos mežos.\n", "id": "lvs_Latn_100834"}
{"text": "Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests\n\nEiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (European Geostationary Navigation Overlay Service (EGNOS)) ir pavadoņos bāzēta papildināšanas sistēma (Satellite Based Augmentation System (SBAS)), kuru Eiropas Komisijas vārdā izstrādājusi Eiropas Kosmosa aģentūra un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (European Organisation for the Safety of Air Navigation (Eurocontrol)). Tas papildina GPS un GLONASS ziņojot par šo sistēmu pozicionēšanas datu uzticamību un precizitāti, kā arī pārraidot korekcijas. Nākotnē sistēma papildinās arī Galileo.\n\nEGNOS sastāv no 40 pozicionēšanas stacijām (Ranging Integrity Monitoring Stations), 2 kontroles centriem (Mission Control Centres), 6 navigācijas stacionārajām Zemes stacijām (Navigation Land Earth Stations), EGNOS plašas zonas tīkla (EGNOS Wide Area Network (EWAN)) un 3 ģeostacionārajiem pavadoņiem. Zemes bāzes stacijas nosaka pavadoņu navigācijas sistēmu (GPS, GLONASS) datu precizitāti un pārraida aprēķinātās korekcijas sistēmas ģeostacionārajiem pavadoņiem. Lietotāji var brīvi piekļūt ģeostacionāro pavadoņu retranslētajiem korektūras datiem izmantojot uztvērējus ar EGNOS atbalstu vai caur internetu. Galvenais sistēmas izmantotājs ir aviācija.\n\nAtbilstoši specifikācijai horizontālās atrašanās vietas precizitāte, lietojot EGNOS nodrošinātās korekcijas, ir augstāka par septiņiem metriem. Praksē horizontālās atrašanās vietas precizitāte ir līdz metram.\n\nLīdzīgu pakalpojumu Ziemeļamerikā nodrošina plašas zonas papildināšanas sistēma (Wide Area Augmentation System (WAAS)), Krievijā diferenciālās korekcijas un uzraudzības sistēma (Система Дифференциальной Коррекции и Мониторинга (СДКМ)) un Āzijā Japānas multifunkcionālā pavadoņu papildināšanas sistēma (Multi-functional Satellite Augmentation System (MSAS)) ar Indijas ģeopapildināto GPS navigāciju (GPS-aided GEO augmented navigation (GAGAN)).\n\nGalileo, Copernicus un EGNOS budžets no 2021. līdz 2027. gadam ir 14,8 miljardi EUR.\n", "id": "lvs_Latn_100835"}
{"text": "Elektroniskā identifikācijas karte\n\nElektroniskā identifikācijas karte (eID) jeb personas apliecība ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu, to var izmantot gan identitātes apliecināšanai klātienē, gan arī e-identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai virtuālajā vidē.\n\nDokumentiem, kas parakstīti ar eParakstu eID kartē, ir tāds pats juridiskais spēks, kā dokumentiem, kas parakstīti papīra formātā.\n\neID kartes numurs sastāv no diviem burtiem un septiņiem cipariem.\n", "id": "lvs_Latn_100836"}
{"text": "Bunkurs\n\nBunkurs () ir nocietināta būve, ko parasti izmanto militāriem mērķiem, lai aizsargātos pret uzbrukumiem, tostarp bombardēšanu un artilērijas uguni, kā arī pazemes patversme, ko izmanto aizsardzībai pret dažādām ārkārtas situācijām, piemēram, kodoluzbrukumiem, dabas katastrofām vai terorisma draudiem.\n", "id": "lvs_Latn_100837"}
{"text": "Meteļu katoļu baznīca\n\nMeteļu Kristus Apskaidrošanas baznīca () ir 1822. gadā uzcelts Romas katoļu dievnams, kas atrodas Lietuvas dienvidos, Lazdiju rajona pašvaldības Meteļus ciemā, starp Meteļa ezeru austrumos un Dusas ezeru rietumos. Baznīca atrodas Meteļu reģionālā parka teritorijā.\n\nPirmo baznīcu. nodibinot draudzi, šajā vietā 1619. gadā uzcēla Kijivas kastelāns Povils Sapega (Povilas Sapiega, pirms 1546–1580). 1655. gadā to nodedzināja krievu karaspēks. 1711. gadā uzcēla jaunu koka baznīcu. 1807. gadā baznīcā iespēra zibens un tā nodega. No 1819. līdz 1822. gadam uzcēla pāsreizējo baznīcu. 1885. gadā tai piebūvēja torņus. 1909. gadā tika iebūvētas ērģeles.\n", "id": "lvs_Latn_100838"}
{"text": "Stīvens Leibats\n\nStīvens Džons Leibats (; dzimis , miris ) bija profesionāls Austrālijas futbolists, kurš spēlēja aizsarga pozīcijā.\n\nPēc spēlētāja karjeras Leibats paziņoja, ka ir gejs. No 2021. gada Leibats strādāja Sidnejas Sentvinsenta slimnīcā rehabilitācijas nodaļā. Tur viņš satika pacientu Ianu Paveju, kuram ziedoja savu nieri.\n\nPar Leibata pazušanu ziņoja . Policija viņa ķermeni atrada nākamajā dienā Kabaritas pludmales, Jaundienvidvelsā. Konstatēts, ka Leibats izdarījis pašnāvību.\n", "id": "lvs_Latn_100839"}
{"text": "Jukatanas Republika\n\nJukatanas Republika () bija neatzīta valsts Jukatanas pussalā, kas atdalījās no Meksikas sakarā ar federālisma atcelšanu valstī un pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam.\n\n1847. gada Kastu kara dēļ Jukatanas Republika lūdza Meksikas militāro palīdzību. Tā tika sniegta ar nosacījumu, ka Republika atkal pievienosies Meksikas Federācijai. Republika pastāvēja septiņus gadus — līdz 1848. gadam, kad pēc ilgām sarunām un spiediena rezultātā tā tika pievienota Meksikai. 1848. gadā tika noslēgts starptautisks līgums, ar kuru Jukatana tika atzīta par Meksikas sastāvdaļu.\n", "id": "lvs_Latn_100840"}
{"text": "Northemptonas katedrāle\n\nNorthemptonas katedrāle () jeb Sv. Marijas un Sv. Toma katedrāles baznīca () ir Romas katoļu katedrāle, kas atrodas Anglijas vidienes grāfistes Northemptonšīras Northemptonas pilsētā. Baznīca ir 1850. gadā dibinātās Romas katoļu Northemptonas diecēzes galvenā baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_100841"}
{"text": "Kāravkalns\n\nKāravkalns ir pilskalns, kas atrodas Kurzemē, Talsu novada Lībagu pagastā uz dienvidiem no Mundigciema. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.\n\nPilskalna plakuma izmērs 20 x 40 metri. Ziemeļu pusē apmēram 10 metrus zem plakuma līmeņa atrodas terase. Datējums — vēlais dzelzs laikmets. Pirmās ziņas par pilskalnu 1934. gadā sniedza Eduards Šturms. 1937. gadā to uzmērīja Ādolfs Karnups. 1985. gadā arheologs Jānis Asaris, izmantojot ģeoloģisko zondi, plakumā konstatēja 0,2—0,7 metrus biezu kultūrslāni.\n", "id": "lvs_Latn_100842"}
{"text": "Pēteris Cimdiņš\n\nPēteris Cimdiņš (1944—2024) bija latviešu biologs, habilitēts bioloģijas doktors. Pētīja Latvijas ezeru un mazo upju ekoloģiju. Latvijas augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs (1995—1997). Vidzemes Augstskolas rektors (2001—2005). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1992) un Valsts emeritētais zinātnieks (2007).\n", "id": "lvs_Latn_100843"}
{"text": "Pirmais Taizemes - Laosas Draudzības tilts\n\nPirmais Taizemes - Laosas Draudzības tilts (, ) ir 1994. gadā atklāts autotransporta/gājēju/dzelzceļa tilts pār Mekongas upi, kas savieno Taizemi un Laosu.\n\n1,17 kilometrus garajam tiltam ir divas 3,5 metrus platas transporta joslas, divas 1,5 metrus platas gājēju joslas, bet pa vidu - 1000 mm sliežu platuma dzelzceļa līnija. Tā kā abās valstīs atšķiras autoceļu puses, kādā pārvietojas autotranports, tilta Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās. Tilts tika uzcelts ar Austrālijas atbalstu un tas bija pirmais tilts pār Mekongu līdz pat Mekongas deltai. Kopš šī tilta uzcelšanas Mekongas lejtecē uzcelti vēl septiņi tilti.\n", "id": "lvs_Latn_100844"}
{"text": "Vaino Veljass\n\nVaino Veljass (; dzimis , miris ) bija padomju un igauņu diplomāts un politiķis. Veljass bija Igaunijas Komunistiskās partijas vadītājs padomju okupētajā Igaunijā no 1988. līdz 1990. gadam, un Igaunijas Kreisās Partijas vadītājs neatkarīgajā Igaunijā no 1990. līdz 1995. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_100845"}
{"text": "Ņikita Priimkovs-Rostovskis\n\nŅikita Priimkovs-Rostovskis (; miris pēc 1579. gada) bija Krievijas caristes valsts un militāris darbinieks, kņazs, golova, vojevoda un vietvaldis Ivana Bargā laikā.\n\nPiedalījies Krievu—zviedru karā un Livonijas karā Latvijas un Igaunijas teritorijā. Pēc Alūksnes ieņemšanas 1560. gadā, kļuva par tās vietvaldi. No 1577. līdz 1578. gadam — Valmieras vojevoda.\n", "id": "lvs_Latn_100846"}
{"text": "Jāzeps Ļosiks\n\nJāzeps Ļosiks (; 1883—1940) bija baltkrievu sabiedriskais un politiskais darbinieks, rakstnieks, publicists, valodnieks un pasniedzējs. Jakuba Kolasa tēvocis.\n", "id": "lvs_Latn_100847"}
{"text": "Altaja guberņa\n\nAltaja guberņa () bija Krievijas Impērijas un PSRS administratīvi teritoriāla vienība, kas pastāvēja 1917–1925. gadā. 1925. gada 25. maijā guberņas teritorija kļuva par daļu no Sibīrijas apgabala. Administratīvais centrs bija Barnaula.\n\nTā kalpoja par atspēriena punktu boļševiku ofensīvai Sibīrijā un Tālajos Austrumos.\n", "id": "lvs_Latn_100848"}
{"text": "Punta\n\nPunta (ēģiptiešu: ) bija sena zeme, kas pazīstama no Senās Ēģiptes tirdzniecības aprakstiem. Tā ražoja un piegādāja ēģiptiešiem zeltu, mirres, melnkoku, ziloņkaulu, dzīvniekus un citas preces. Pirmā dokumentos aprakstītā ekspedīcija uz Puntu notika V dinastijas faraona Sahuras laikā (25. gs p.m.ē.). Pēdējais pazīstamais faraons, kurš devās ekspedīcijā uz Puntu, bija XX dinastijas Ramzess III (12. gs p.m.ē.). Pēc tam nostāsti par Puntu vēl ilgi saglabājās ēģiptiešu literatūrā. Mūsdienās vēsturnieku vidū nav vienota uzskata par Puntas atrašanās vietu. Populārākās hipotēzes - Eritreja, Džibutija, Etiopijas ziemeļaustrumi, Somālija, Sudānas ziemeļaustrumi. Somālijas reģions Puntlenda savu vārdu ir ieguvis no Puntas senās zemes.\n", "id": "lvs_Latn_100849"}
{"text": "UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā\n\nUEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā ir UEFA vadīto vīriešu nacionālo telpu futbolā izlašu galvenās telpu futbola sacensības.\n", "id": "lvs_Latn_100850"}
{"text": "2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā\n\n2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā (UEFA Futsal Euro 2026), būs 13. starptautiskais UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā, kas ir starptautiskais telpu futbola čempionāts, ko organizē UEFA Eiropas vīriešu izlasēm.\n\nPēc 2022. gada šis būs otrais turnīrs, kas notiks ar četru gadu intervālu un kurā piedalīsies 16 komandas. Tas notiks no 2026. gada 18. janvāra līdz 8. februārim. Turnīrs notiks Latvijā un Lietuvā, kas ir pirmā reizi, kad turnīru rīko divās valstīs.\n\nPašreiz Portugāle ir divkārtējie čempioni pēc iepriekš uzvarām 2018. un 2022. gada čempionātos.\n", "id": "lvs_Latn_100851"}
{"text": "Abugida\n\nAbugida ir segmentāla rakstība, kurā līdzskaņu—patskaņu virkne tiek rakstīta kā viena vienība, kas apzīmē konkrētu skaņu vai fonēmu. Šī sistēma tiek izmantota daudzās Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas valodās, kā arī dažās Āfrikas un Austrālijas valodās. Abugidā simboli apzīmē konkrētu divu vai vairāku skaņu kombināciju. Piemēram, dēvanāgarī rakstība, kas tiek izmantota hindi, marathu un citās valodās, ir abugida. Katra rakstzīme jeb akšara veido noteiktu fonēmu, un, ja ir nepieciešams mainīt skaņu, tad tas tiek panākts, mainot rakstības zīmes formu vai pieliekot papildu simbolu.\n", "id": "lvs_Latn_100852"}
{"text": "Šonesijs Bārbers\n\nŠonesijs Kempbels Bārbers (; dzimis , miris ) bija kanādiešu vieglatlēts, startēja kārtslēkšanas sacensībās.\n\nBārbers pārvarot augstumu izcīnīja zelta medaļu kārtslēkšanā, 2015. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā Pekinā. Bārbers kļuva arī par Panamerikas spēļu čempionu, uzvarot 2015. gada spēlēs pārvarot augstumu. Kā arī izcīnīja bronzas medaļu 2014. gada Nāciju Sadraudzības spēlēs Glāzgovā.\n\nViņa personīgais kārtslēkšanas rekords (5,93 metri) uzstādīts , un tas ir pašreizējais Kanādas rekords. Viņa personīgais rekords telpās ir 6,00 metri, kas uzstādīts 2016. gadā un arī ir Kanādas rekords. Barberam kopā ar Lasāro Borhesu pieder Panamerikas spēļu rekords. Viņam pieder arī NCAA koledžas iekštelpu rekords (5,91 m).\n\nBārbers nomira savās mājās no medicīniskām komplikācijām, kas sekoja pēc ilgstošas slimošanas. Viņam bija 29 gadi.\n", "id": "lvs_Latn_100853"}
{"text": "Barber\n\nBarber ir angļu, normāņu franču un kataloniesu uzvārds. Saistītie vārdi: Barbieri (itāļu valodā), Barbero (itāļu un spāņu valodā), Barbeiro (portugāļu valodā), Barbier (franču valodā). Radniecīgi ir arī Barbiero (itāļu valodā), Barberis (itāļu valodā) un Barberopoulou (grieķu valodā). Uzvārds cēlies no bārddziņa profesijas.\n", "id": "lvs_Latn_100854"}
{"text": "Vidējās joslas vampīri\n\n\"Vidējās joslas vampīri\" () ir Krievijas detektīvseriāls ar Juriju Stojanovu galvenajā lomā. Seriālu producē Start Studio. Pirmo divu sēriju pirmizrāde bija 2021. gada 18. martā. Televīzijas pirmizrāde notika 2021. gada 9. augustā kanālā TNT. 2021. gada 28. aprīlī seriālu pagarināja uz otro sezonu. Otro sezonu sāka demonstrēt 2022. gada 13. decembrī.\n", "id": "lvs_Latn_100855"}
{"text": "Jurijs Stojanovs\n\nJurijs Stojanovs (; dzimis , Odesā, Ukrainas PSR, PSRS) ir padomju un Krievijas kino un teātra aktieris, komiķis, parodists, TV raidījumu vadītājs un mūziķis.\n\nFilmējies daudzās kino un televīzijas filmās un seriālos, no kuriem pazīstamākais ir komēdijas skeču seriāls Gorodok (1993—2012). Vēl filmējies detektīvseriālā \"Vidējās joslas vampīri\" (2021, 2023). Stojanovs vairākkārt nominēts un ieguvis dažādas kino un teātra balvas.\n", "id": "lvs_Latn_100856"}
{"text": "Īlaķu katoļu baznīca\n\nĪlaķu Sv. Jaunavas Marijas Kunga atklāsmes baznīca () ir 1895. gadā uzbūvēts neogotikas stila Romas katoļu dievnams, kas atrodas Lietuvas ziemeļrietumos, Skodas rajona pašvaldības Īlaķu ciemā. Baznīca ir reģiona nozīmes Lietuvas valsts kultūras piemineklis (unikālais kods — 16055). Pirmā baznīca Īlaķos uzcelta 1640. gadā, otrā — 1701. gadā, trešā — 1744. gadā. 1843. gadā tika nodibināta atsevišķa draudze. Pašreizējās baznīcas projekta autors ir Kauņas guberņas arhitekts Ustins Golinevičs (Ustinas Golinevičius, 1829—1894).\n", "id": "lvs_Latn_100857"}
{"text": "Šrūsberi katedrāle\n\nŠrūsberi katedrāle () jeb Kristiešu palīdzības Dievmātes un Sv. Alkantaras Pētera katedrāles baznīca () ir Romas katoļu katedrāle, kas atrodas Anglijas Šropšīras grāfistes Šrūsberis pilsētā. Baznīca ir 1850. gadā dibinātās Romas katoļu Šrūsberi diecēzes galvenā baznīca. Neogotiskā katedrāle celta no 1852. lidz 1856. gadam un tās projekta autors ir E. V. Pjūdžins (E. W. Pugin, 1834—1875).\n", "id": "lvs_Latn_100858"}
{"text": "Klusā revolūcija\n\n\"Klusā revolūcija\" () ir 2018. gada Vācijas vēsturiska drāmas filma, kuras režisors ir Larss Kraume. Filmā galvenās lomas atveido Leonards Šeihers, Toms Grāmencs, Lēna Klenke un Jonass Daslers.\n\nFilma stāsta par vidusskolas klasi komunistiskajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā, kuri skolā ietur klusuma brīdi, lai godinātu 1956. gada Ungārijas revolūcijas upurus.\n\nFilmas \"Klusā revolūcija\" pirmizrāde notika Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes.\n", "id": "lvs_Latn_100859"}
{"text": "Daugavas vārti\n\nDaugavas vārti ir Daugavas posms Augšdaugavas novadā starp Krāslavu un Naujeni, lejpus Slutišķiem, dabas parka Daugavas loki teritorijā. Upes posms ar nosaukumu \"Daugavas Vārtu kraujas\" ir aizsargājams dabas piemineklis.\n\nTas ir Daugavas senlejas sašaurinājums starp Latgales un Augšzemes augstienēm. Šeit ieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem. Abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas - Slutišķu krauja labajā krastā un Ververu krauja kreisajā. Šaurā joslā gar Daugavas krastu ir izveidojies dabisks akmeņu bruģis. Pašā upē vairākas krāces un akmeņaini sēkļi.\n", "id": "lvs_Latn_100860"}
{"text": "StudioCanal\n\nStudioCanal S.A.S. ir Francijas filmu veidošanas un izplatīšanas kompānija. Uzņēmums ir Canal+ Group struktūrvienība, kas pieder Vivendi.\n", "id": "lvs_Latn_100861"}
{"text": "Daallo Airlines\n\nDaallo Airlines ir Dubajā reģistrēta Somālijas lidsabiedrība, kuras galvenā bāze atrodas Džibutijā, Džibuti-Ambuli starptautiskajā lidostā. Dibināta 1991. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_100862"}
{"text": "Kaspars Bušs\n\nKaspars Bušs (1919 - 1988) bija latviešu mežzinātnieks, ekologs, izstrādājis jaunu mežu tipoloģisko klasifikāciju Latvijai, jaunus mežu apsainiekošanas un audžu veidošanās principus.\n", "id": "lvs_Latn_100863"}
{"text": "Tauta. Zeme. Valsts.\n\n\"Tauta. Zeme. Valsts.\" (līdz 2024. gada 5. februārim – \"Apvienība Latvijai\") ir 2022. gadā izveidota politisko partiju apvienība, kuru tā gada 27. aprīlī izveidoja partijas \"Par Cilvēcīgu Latviju\", \"Tēvzemes mantojums\", \"Brīvai stiprai Latvijai\" un \"Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija\" (pēdējā apvienību 2022. gada jūlijā pameta, lai vēlēšanās startētu no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta Latvijas Zaļās partijas vietā).\n\nApvienība startēja 14. Saeimas vēlēšanās ar PCL valdes priekšsēdētāju Māri Možvillo priekšgalā. Apvienība vēlēšanās ieguva tikai 0,33% un Saeimā neiekļuva.\n\n2024. gada februārī pirms sarakstu iesniegšanas dalībai Eiropas Parlamenta vēlēšanās tai pievienojās bijušais Nacionālās apvienības politiķis 14. Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins ar savu jaundibināto biedrību \"Latvijas neatkarības kustība\" un kļuva par saraksta pirmo numuru. \"Tauta. Zeme. Valsts.\" bija A. Kiršteina pārstāvētās Latvijas Nacionālās neatkarības kustības sauklis 5. Saeimas vēlēšanās. Vēlāk martā saraksts tika pārsaukts par \"Tauta. Zeme. Valstiskums.\" pēc CVK lēmuma. CVK ir tā lēmusi, jo atbilstoši likumam partijas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdus \"Latvijas Republika\", valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī vārdus \"valsts\" vai \"pašvaldība\".\n", "id": "lvs_Latn_100864"}
{"text": "Mikeli lēne\n\nMikeli lēne (, ) bija dibināta 1831. gadā kā Somijas lielhercogistes guberņa, tolaik dēvēta par Mikeli (Sanktmihelsas) guberņu (). Tās centrs bija Mikeli (Sanktmihelsas) pilsēta.\n\nPēc 1917. gada Somijas Republikas sastāvā to latviski dēvēja par Mikeli apgabalu. Pēc administratīvās reformas 1997. gadā tā kļuva par Austrumsomijas provinces (Itä-Suomen lääni, Östra Finlands län) daļu, ko pēc 2011. gada reformas sadalīja Ziemeļsavo, Dienvidsavo un Ziemeļkarēlijas reģionos.\n", "id": "lvs_Latn_100865"}
{"text": "Sārtā iela\n\n\"Sārtā iela\" () ir 1945. gada ASV film noir filma, kuras režisors ir Frics Langs, bet scenārija autors Dadlijs Nikolss. Filmā galvenās lomas atveido Edvards Robinsons, Džoana Beneta un Dens Durjea. Visi trīs aktieri atveidoja galvenās lomas arī Langa iepriekšējā filmā \"Sieviete logā\" (The Woman in the Window, 1944). Filma balstīta uz franču rakstnieka Žorža de la Fušardjēra romānu La Chienne. Šī ir otrā romāna adaptācija pēc Žana Renuāra 1931. gada filmas La Chienne.\n\nFilma stāsta par pusmūža krīzē esošo Krisu (Robinsons), kurš sadraudzējas ar jaunu sievieti Kitiju (Beneta), kuras līgavainis (Durjea) pārliecina Krisu apkrāpt.\n\nFilmas \"Sārtā iela\" pirmizrāde notika un to izplatīja Universal Pictures. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 100% vērtējums. Filma ir neaizsargājams darbs.\n", "id": "lvs_Latn_100866"}
{"text": "Džoana Beneta\n\nDžoana Džeraldīna Beneta (; dzimusi , mirusi ) bija amerikāņu kino, teātra un televīzijas aktrise, piedalījusies vairāk nekā 70 filmās.\n\nBeneta vislabāk pazīstama ar femme fatale lomām Frica Langa film noir filmās Man Hunt (1941), \"Sieviete logā\" (Woman in the Window, 1944) un \"Sārtā iela\" (1945). Atveidojusi galveno lomu arī ABC 1960. gadu gotiskajā ziepju operā Dark Shadows, par ko viņu nominēja Emmy balvai.\n\nPiedalījusies arī tādās filmās kā Bulldog Drummond (1929), Disraeli (1929), Me and My Gal (1932), \"Mazās sievietes\" (Little Women, 1933), \"Noslēpums aiz durvīm\" (Secret Beyond the Door, 1947), The Woman on the Beach (1947), The Reckless Moment (1949), Father of the Bride (1950), Father's Little Dividend (1951), We're No Angels (1955) un There's Always Tomorrow (1956). Savu pēdējo lomu nospēlējusi Dario Ardžento kulta šausmu filmā \"Nopūtas\" (1977), par ko nominēta Saturna balvai.\n", "id": "lvs_Latn_100867"}
{"text": "Artūrs Ausējs\n\nArtūrs Ausējs (dzimis Olainē) ir latviešu basketbolists, spēlē vieglā uzbrucēja pozīcijā. 2024. gadā pārstāv Latvijas—Igaunijas basketbola līgas un Latvijas Basketbola līgas (LBL) klubu BK Ventspils. 2019. gada LBL čempions VEF Rīga sastāvā. A. Ausējs ir Latvijas basketbola izlases spēlētājs.\n", "id": "lvs_Latn_100868"}
{"text": "Vīpuri lēne\n\nVīpuri lēne (, ) bija dibināta 1634. gadā kā Zviedrijas Karalistes Vīpuri un Savonlinnas lēne (Viborgs och Nyslotts län, Viipurin ja Savonlinnan lääni). No Lielajā Ziemeļu karā un krievu—zviedru karā okupētajām Somijas daļām 1744. gadā izveidoja Viborgas guberņu (Выборгская губерния) Krievijas impērijas sastāvā, ko 1783.–1796. gadā sauca par Viborgas vietniecību, bet 1802. gadā pārdēvēja par Somijas guberņu (Финляндская губерния).\n\nPēc visas Somijas pakļaušanas un Somijas lielhercogistes izveides Viborgas guberņu 1812. gadā iekļāva tās sastāvā. Guberņas centrs bija Vīpuri (Viborgas) pilsēta.\n\nPēc 1917. gada Somijas Republikas sastāvā to latviski dēvēja par Vīpuri apgabalu. Tā austrumu daļu Ziemas kara laikā 1940. gadā okupēja Sarkanā armija un inkorporēja Karēļu-somu PSR sastāvā. Somijā palikušo rietumu daļu 1945. gadā pārdēvēja par Kimi lēni (Kymen lääni).\n\nPēc administratīvās reformas 1997. gadā tā kļuva par Dienvidsomijas provinces (Etelä-Suomen lääni, Södra Finlands län) daļu, ko pēc 2011. gada reformas sadalīja.\n\nMūsdienās neokupētā Vīpuri lēnes daļa ietilpst Kimenlākso un Dienvidkarēlijas reģionos.\n", "id": "lvs_Latn_100869"}
{"text": "Īzaks Zelenskis\n\nĪzaks Zelenskis (; 1890—1938) bija revolucionārs, padomju valsts un Komunistiskās partijas darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_100870"}
{"text": "Unce\n\nUnce () ir masas mērvienība, kas tiek izmantota Amerikas Savienotajās Valstīs un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu. Tās starptautiskie simboli ir oz, oz. vai ℥. Viena unce ir 28,349523125 grami. 16 unces ir vienādas ar 1 mārciņu. Vēl plaši izmanto tā saukto Trojas unci, galvenokārt, zelta, sudraba un citu dārgmetālu mērīšanā. Viena Trojas unce ir aptuveni 31,1035 grami.\n\nLīdz 19. gadsimta vidum arī Latvijas teritorijā izmantoja unces mērvienību. 1 unce bija 26,175 grami. Vienā uncē bija 2 lotes un 8 kventiņi.\n", "id": "lvs_Latn_100871"}
{"text": "Pašcieņa (partija)\n\n\"Pašcieņa\" ir centriski-labēja partija Latvijā, kas tika dibināta 2021. gada 19. februārī kā reģionāla partija ar nosaukumu \"Ropažu komanda\". 2023. gada 2. septembrī partijai tika mainīts nosaukums, darbības mērķi un amatpersonas. Sākotnēji partija veidota, lai pārstāvētu Ropažu novada reģionālās intereses. Partijas priekšsēdētājs ir Jānis Lapinskis, priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Leitlands.\n", "id": "lvs_Latn_100872"}
{"text": "Stopotājs\n\n\"Stopotājs\" () ir 1953. gada ASV film noir trillera filma, kuras režisore ir Aida Lupino. Filmā galvenās lomas atveido Edmonds O'Braiens, Frenks Lavdžojs un Viljams Talmans.\n\nFilma stāsta par stopotāju, kurš saņem gūstā divus draugus, kas dodas uz Meksiku.\n\nFilmas \"Stopotājs\" pirmizrāde notika un to izplatīja RKO Radio Pictures. \"Stopotājs\" ir vienīgā klasiskā film noir žanra filma, kuras režisore ir sieviete. 1998. gadā filma iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā \"kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma\". Filma ir neaizsargājams darbs.\n", "id": "lvs_Latn_100873"}
{"text": "Zemeņu āboliņš\n\nZemeņu āboliņš (Trifolium fragiferum) ir āboliņu ģints suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Eiropā tā ir plaši sastopama, Latvijā reti un salveidīgi, tikai dažviet Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Sugai nodala divas pasugas, no kurām viena saistīta ar ziemeļu (arī Latviju), otra — ar dienvidu teritorijām.\n", "id": "lvs_Latn_100874"}
{"text": "Small Soldiers\n\nSmall Soldiers ir 1998. gada ASV animācijas spēlfilma, kuras režisors ir Džo Dante. Galvenās lomas tajā tēlo Kirstena Dansta un Gregorijs Smits, balss lomas ieskaņojuši Frenks Landžella un Tomijs Lī Džonss. Filma ir par rotaļlietām, kas pēc kļūdaini uzstādīta militāra mikroprocesora uzsāka karu savā starpā un pusaudzi Alanu Abernatiju, kas mēģina rotaļlietas apturēt.\n\nFilmas pirmizrāde notika 1998. gada 10. jūlijā. Tā saņēma dažādas kritiķu atsauksmes un nopelnīja 71,8 miljonus ASV dolāru pie 40 miljonu liela budžeta. Small Soldiers veltīta Fila Hartmena piemiņai, kuru nogalināja 2 mēnešus pirms filmas pirmizrādes. Šī arī ir pēdējā filma, kurā piedalījās Klints Vokers (1927—2018).\n", "id": "lvs_Latn_100875"}
{"text": "Klāvs Bethers\n\nKlāvs Bethers (dzimis Aizputē) ir Latvijas futbolists, spēlē vārtsarga pozīcijā, pārstāv Latvijas jauniešu futbola izlases. Kopš 2023. gada Bethers spēlē Itālijas C sērijas komandā Catania.\n", "id": "lvs_Latn_100876"}
{"text": "Catania FC\n\nCatania Football Club ir profesionāls Itālijas futbola klubs no Katānijas, Sicīlijas salā. Klubs tika dibināts 1929. gadā un spēlē Itālijas C sērijā. Klubs savas mājas spēles aizvada Stadio Angelo Massimino stadionā, kurā ir 23 266 skatītāju vietas.\n\nCatania klubs ir aizvadījis 17 sezonas A sērijā, četras reizes sasniedzot astoto vietu. Pēdējo reizi Itālijas augstākajā futbola līgā Catania aizvadīja 2013–14. gada sezonā.\n\nKopš 2023. gada komandā spēlē latviešu futbolists Klāvs Bethers.\n", "id": "lvs_Latn_100877"}
{"text": "Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija\n\nVidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija (, ) bija Krievijas Impērijas pārvaldības iestāde ar mūsdienu ministrijai līdzīgām administratīvām un tiesu funkcijām. To izveidoja ķeizarienes Katrīnas I valdīšanas laikā 1728. gadā pēc Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas Lielā Ziemeļu kara laikā un inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā. Sākotnēji to sauca par Livonijas un Igaunijas tieslietu kolēģiju, bet pēc Viborgas guberņas izveides ķeizariene Katrīna II 1762. gadā to lika pārdēvēt par Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģiju. Impērijas varas centralizēšanas laikā 1832. gadā ķeizars Nikolajs I kolēģiju likvidēja.\n\nKolēģijas biroja darbs notika vācu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_100878"}
{"text": "Zaļganais kailgliemezis\n\nZaļganais kailgliemezis (Limacus maculatus) ir lauku kailgliemežu dzimtas gliemezis. Tā ir Latvijā sveša sauszemes gliemežu suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā. Lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par Gada gliemi 2024.\n", "id": "lvs_Latn_100879"}
{"text": "Palonu katoļu baznīca\n\nPalonu Dieva apredzības baznīca () ir 1895. gadā uzbūvēts Romas katoļu dievnams, kas atrodas Lietuvas ziemeļdaļā, Radvilišķu rajona pašvaldības Palonu miestā.\n\nPirmā kapela Palonos minēta 1784. gadā. No 1877. gada — Baisogalas draudzes filiālbaznīca. No 1918. līdz 1919. gadam par mācītāju šeit strādāja nākamais 1940. gada Lietuvas Tautas seima priekšsēdētājs Ļuds Adomausks (Liudas Adomauskas, 1880—1941). Pašreizējo baznīcu 1939. gadā pēc paša projekta uzcēla vietējais mācītājs Mīkols Rusecks (Mykolas Ruseckas).\n", "id": "lvs_Latn_100880"}
{"text": "Aivars Čivželis\n\nAivars Čivželis, zināms arī kā Papa Chi vai Čižiks (dzimis 1975. gadā, Rīgā), ir latviešu reklāmas un mūzikas video režisors, koncertskatuvju režisors un mūziķis. Par veikumu mūzikas un reklāmas video guvis tādus starptautiskus apbalvojumus, kā MTV Europe Music Awards, Clio Awards un Golden Hammer.\n", "id": "lvs_Latn_100881"}
{"text": "Nacionālā norobežošana Padomju Savienībā\n\nNacionālā norobežošana () bija pasākumu kopums, ar kuru Padomju Savienībā tika izdalītas nacionālās administratīvi teritoriālas vienības: savienotās republikas, autonomās republikas, autonomie apgabali, autonomie apvidi, kā arī vienības, ar kurām netika veidotas nācijas, bet kuras izdalīja atsevišķu nāciju pārstāvjus (mazākumtautības) citu nāciju teritorijās: nacionālie rajoni, nacionālie pagasti un nacionālās ciemu padomes. Šī norobežošana galvenokārt tika veikta pirms Otrā pasaules kara. Bieži nacionālajai norobežošanai sekoja koreņizācija.\n", "id": "lvs_Latn_100882"}
{"text": "Durbes lidlauks\n\nDurbes lidlauks jeb Vaiņodes hidroaviācijas lidlauks ir nesertificēts lidlauks, kas atrodas Tadaiķu pagastā, Dienvidkurzemes novadā, starp autoceļu P112 un A9. Skrejceļam ir asfalta 400 metru gara un 20 metru plata virsma, un tas ir daļēji saglabāts, nav pilnīgi izjaukts. Lidlauks kādreiz tika izmantots kā hidroplānu stacija, piedāvājot bāzes iespējas hidroaviācijai. Pēc Otrā pasaules kara lidlauks tika pielāgots lauksaimniecības aviācijai.\n", "id": "lvs_Latn_100883"}
{"text": "Lauka āboliņš\n\nLauka āboliņš (Trifolium campestre) ir āboliņu suga, kura ir plaši sastopama Ziemeļāfrikā un Eirāzijā. Latvijā, kas atrodas uz sugas izplatības ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, lauka āboliņš ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā.\n\nSkrajas augu grupas veido audzes sausās pļavās un atmatās, mežmalās un upju krastu nogāzēs.\n", "id": "lvs_Latn_100884"}
{"text": "Maksa par bailēm\n\n\"Maksa par bailēm\" () ir 1953. gada Francijas un Itālijas trillera filma, kuras režisors ir Anrī Žoržs Kluzo. Filmā galvenās lomas atveido Īvs Montāns, Šarls Vanels, Folko Lulli, Pēters van Eiks un Vera Kluzo. Filma balstīta uz Žorža Arno tāda paša nosaukuma 1950. gada romānu.\n\nFilma stāsta par četriem eiropiešiem, kurus Dienvidamerikā noalgo amerikāņu naftas uzņēmumi, lai pa bīstamiem ceļiem nogādātu divas kravas automašīnas, kas pilnas ar nitroglicerīnu.\n\nFilmas \"Maksa par bailēm\" pirmizrāde notika . Filma atnesa starptautisku slavu Anrī Žoržam Kluzo, kurš par filmu saņēma gan Berlīnes starptautiskā kinofestivāla Zelta lauvas balvu, gan Kannu kinofestivāla Zelta palmas zara balvu. Filma saņēma arī BAFTA kino balvu kategorijā \"Labākā filma\". Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 100% vērtējums.\n\nFilmai iznākuši divi rimeiki angļu valodā — Violent Road (1958) un Sorcerer (1977).\n", "id": "lvs_Latn_100885"}
{"text": "Literatūra angļu valodā\n\nLiteratūra angļu valodā ir literatūra, kas rakstīta angļu valodā no Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes, Kanādas un citām valstīm, kur angļu valoda ir valsts valoda. Literatūra angļu valodā ietver plašu laika periodu, sākot no senajiem angļu tekstiem līdz mūsdienām. Tā ir ļoti daudzveidīga un ietver gan prozu, dzeju, drāmu, gan arī citus žanrus. Tajā ir atrodami gan klasiskie darbi, piemēram, Viljama Šekspīra traģēdijas un Džeinas Ostinas romantiskie romāni, gan arī mūsdienu autoru darbus, piemēram, Dž. K. Roulingas grāmatu sērija \"Harijs Poters\". Literatūra angļu valodā ir ieguvusi starptautisku nozīmi un ietekmi, un daudzi literatūras darbi angļu valodā ir kļuvuši par pasaules kultūras mantojumu.\n", "id": "lvs_Latn_100886"}
{"text": "Tērauda pakts\n\nVācijas—Itālijas savienības un draudzības līgums jeb Tērauda pakts bija starptautisks līgums (pakts), ko 1939. gada 22. maijā parakstīja Trešais reihs un Itālija, lai vēlreiz apstiprinātu Antikominternes pakta noteikumus un divpusēji noteiktu savstarpējas sabiedroto saistības. Tajā bija ietvertas pušu savstarpējās palīdzības un alianses saistības karadarbības gadījumā ar jebkuru trešo valsti, kā arī vienošanās par plašu sadarbību militārajā un ekonomikas jomā. \"Tērauda pakts\" kļuva par sākumpunktu Vācijas un Itālijas izveidotajam militārajam un politiskajam blokam Otrā pasaules kara sākuma priekšvakarā.\n\nLīgumu parakstīja ārlietu ministri Joahims fon Ribentrops un Galeaco Čano.\n", "id": "lvs_Latn_100887"}
{"text": "Mālkalnes avoti\n\nMālkalnes avoti ir dabas piemineklis, kas atrodas Augšdaugavas novada Salienas pagastā, Daugavas kreisajā krastā, pie Ritāniem, dabas parka Daugavas loki teritorijā.\n\nDabas pieminekli veido Daugavas senlejas nogāze ar Mālkalnes un Poguļankas upīšu lejtecēm. Pie upes ūdenslīnijas atrodas trīs avotu grupa, kas veido iznesu konusus no smalkas smilts. Ainaviska vieta.\n", "id": "lvs_Latn_100888"}
{"text": "Deņisova cilvēks\n\nPirms 40 tūkstošiem gadu Deņisova cilvēku teritorija laika un vietas ziņā sakrita ar teritorijām Āzijā, kur dzīvoja neandertālieši un mūsdienu cilvēki.\n", "id": "lvs_Latn_100889"}
{"text": "Heinrihs Ulrihs Kazimirs fon Korfs\n\nHeinrihs Ulrihs Kazimirs fon Korfs (, , 1765—1823) bija vācbaltiešu valstsvīrs un diplomāts. Vidzemes, Igaunijas un Somijas lietu justīckolēģijas prezidents, Krievijas Impērijas senators (1819), slepenpadomnieks. Cēlies no Korfu dzimtas.\n", "id": "lvs_Latn_100890"}
{"text": "Tīģerlauva\n\nTīģerlauva ir tīģera tēviņa un lauvenes mazulis-hibrīds. Savvaļā tīģerlauvas nav sastopamas, jo šobrīd tīģeru un lauvu areāli ir atšķirīgi.\n\nTīģerlauvas apvieno abu vecāku iezīmes: tiem var būt plankumi no mātes (plankumu veido lauvu gēni — lauvēni piedzimst plankumaini) un svītras no tēva. Tīģerlauvas krēpes, ja tādas parādās, vienmēr ir īsākas nekā lauvas krēpes. Tīģerlauvas parasti ir mazāki par lauvām un tīģeriem un sver aptuveni 150 kg.\n\nTīģerlauvas tēviņi vienmēr ir sterili, bet mātītes nav.\n", "id": "lvs_Latn_100891"}
{"text": "Barkals\n\nBarkals () ir galda kalns Sudānas ziemeļdaļā, Nīlas labajā krastā, Nūbijas reģionā. 104 metrus augstajam Barkalam bija reliģiska nozīme Kušas valstī. Ap Barkalu atrodas senās Napatas pilsētas atliekas ar vairākām piramīdām. 2003. gadā vieta tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā objekts ar nosaukumu \"Barkals un Napatas reģiona senvietas\".\n", "id": "lvs_Latn_100892"}
{"text": "Ludza ezers\n\nLudza ezers (arī Ludzezers, Ludzu ezers un Ludzes ezers) ir eitrofs, vidēji aizaudzis caurteces ezers Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, uz ziemeļiem no Gulbenes—Alūksnes ceļa V388. Pēc platības lielākais ezers novadā. Atrodas Gulbenes paugurvalnī. Ovālā ezerdobe ir dūņaina, smilšaina ar 0,1—1 m biezu dūņu slāni, piekrastē daudz detrīta. Krasti lēzeni vai zemi, apkārtnē atrodas zemie purvi un kūdrainas pļavas. Ūdens brūngans. Ezerā 2 mežainas salas, kas kopā aizņem 4,9 ha lielu platību. Ietek 10 strauti un meliorācijas grāvji, iztek Ludzupīte (lejpus Stāmerienas ezera saucas Pogupe). Makrofīti: elši, lēpes, meldri, niedres, peldošās glīvenes, spožās glīvenes. Mīt asaris, karpa, karūsa, ķīsis, līdaka, līnis, plaudis, plicis, rauda, rudulis, zandarts un zutis. Ezera dienvidu krastā Skolu senkapi.\n", "id": "lvs_Latn_100893"}
{"text": "Žans Marks Valē\n\nŽans Marks Valē (; dzimis , miris ) bija Kanādas kinorežisors, producents, scenārists un montāžists.\n\nSavu karjeru iesācis, režisējot vairākas veiksmīgas īsfilmas. Valē debijas pilnmetrāžas filmu Liste noire (1995) nominēja Kanādas Genie balvai deviņās kategorijās. Lielu kritiķu atzinību un finansiālus panākumus starptautiski guva Valē ceturtā filma C.R.A.Z.Y. (2005), ko 2015. gadā Toronto Starptautiskā kinofestivāla žūrija iekļāva 10 visu laiku labāko Kanādas filmu sarakstā. Viņa nākamo filmu, vēsturisko drāmu \"Jaunā Viktorija\" (2009), nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai trīs kategorijās. Valē režisēto drāmu Café de Flore (2011) nominēja Genie balvai 13 kategorijās. Par filmu \"Dalasas pircēju klubs\" (2013) Valē nominēts Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā montāža\". Filmu kopumā nominēja Kinoakadēmijas balvai sešās kategorijās. Vēlāk režisējis filmas \"Mežone\" (2014) un \"Sabrukums\" (2015).\n\nBijis HBO seriāla \"Lielie mazie meli\" (2017—2019) pirmās sezonas režisors, par ko saņēmis Emmy balvu. 2018. gadā režisējis arī astoņas seriāla \"Asi priekšmeti\" (Sharp Objects) sērijas.\n\nMiris 58 gadu vecumā no smagas ateroskleroze izraisītas sirds aritmija''.\n", "id": "lvs_Latn_100894"}
{"text": "Slimnīcas iela\n\niela valstspilsētās: Slimnīcas iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Slimnīcas iela — iela Jūrmalā; Slimnīcas iela — iela Liepājā; Slimnīcas iela — iela Ogres novada Ogrē; Slimnīcas iela — iela Rēzeknē; Slimnīcas iela — iela Rīgā. iela novadu pilsētās: Slimnīcas iela — iela Augšdaugavas novada Ilūkstē; Slimnīcas iela — iela Bauskas novada Bauskā; Slimnīcas iela — iela Cēsu novada Cēsīs; Slimnīcas iela — iela Krāslavas novada Krāslavā; Slimnīcas iela — iela Madonas novada Madonā; Slimnīcas iela — iela Ogres novada Lielvārdē; Slimnīcas iela — iela Saldus novada Saldū; Slimnīcas iela — iela Valmieras novada Mazsalacā; Slimnīcas iela — iela Valmieras novada Strenčos. iela novadu apdzīvotās vietās: Slimnīcas iela — iela Balvu novada Baltinavas pagasta Baltinavā; Slimnīcas iela — iela Bauskas novada Skaistkalnes pagasta Skaistkalnē; Slimnīcas iela — iela Jelgavas novada Kalnciema pagasta Kalnciemā; Slimnīcas iela — iela Rēzeknes novada Strūžānu pagasta Strūžānos; Slimnīcas iela — iela Tukuma novada Engures pagasta Engurē.\n", "id": "lvs_Latn_100895"}
{"text": "Kapu iela\n\niela valstspilsētās: Kapu iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī. iela novadu pilsētās: Kapu iela — iela Dienvidkurzemes novada Aizputē; Kapu iela — iela Jēkabpils novada Aknīstē; Kapu iela — iela Limbažu novada Salacgrīvā; Kapu iela — iela Saldus novada Saldū; Kapu iela — iela Smiltenes novada Smiltenē; Kapu iela — iela Valmieras novada Rūjienā. iela novadu apdzīvotās vietās: Kapu iela — iela Ludzas novada Pušmucovas pagasta Pušmucovā; Kapu iela — iela Madonas novada Barkavas pagasta Barkavā; Kapu iela — iela Talsu novada Virbu pagasta Jaunpagastā.\n", "id": "lvs_Latn_100896"}
{"text": "C.R.A.Z.Y.\n\nC.R.A.Z.Y. ir 2005. gada Kanādas drāmas filma, kuras režisors ir Žans Marks Valē. Filmā galvenās lomas atveido Marks Andrē Grondēns, Mišels Kotē un Daniela Prū.\n\nFilma stāsta par jaunu vīrieti, kurš 1960. un 1970. gados kopā ar četriem brāļiem uzaug konservatīvā ģimenē.\n\nFilmas C.R.A.Z.Y. pirmizrāde notika . Filmas skaņu celiņš sastāv no tādu mūziķu kā Pink Floyd, The Rolling Stones, Deivida Bovija, Jefferson Airplane, The Cure, Šarla Aznavūra un Elvisa Preslija dziesmām. Gandrīz 10% no budžeta tika iztērēti, lai iegūtu tiesības uz filmā izmantotajām dziesmām.\n\nFilma guva lielu kritiķu atzinību, saņemot Kanādas Genie balvas 11 kategorijās. C.R.A.Z.Y. izvēlējās kā Kanādas kandidatūru par labāko filmu svešvalodā 78. Kinoakadēmijas balvai, tomēr to nenominēja. 2015. gadā Toronto Starptautiskā kinofestivāla žūrija filmu C.R.A.Z.Y. iekļāva Kanādas 10 visu laiku labāko filmu sarakstā. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 100% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_100897"}
{"text": "Kāpu iela\n\niela valstspilsētās: Kāpu iela — iela Jūrmalā; Kāpu iela — iela Valmieras novada Valmierā. iela novadu pilsētās: Kāpu iela — iela Augšdaugavas novada Subatē; Kāpu iela — iela Dienvidkurzemes novada Pāvilostā; Kāpu iela — iela Ķekavas novada Baložos; Kāpu iela — iela Limbažu novada Ainažos; Kāpu iela — iela Limbažu novada Salacgrīvā; Kāpu iela — iela Mārupes novada Mārupē; Kāpu iela — iela Saulkrastu novada Saulkrastos; iela novadu apdzīvotās vietās: Kāpu iela — iela Ādažu novada Carnikavas pagasta Garciemā; Kāpu iela — iela Ķekavas novada Ķekavas pagasta Rāmavā; Kāpu iela — iela Limbažu novada Liepupes pagasta Tūjā; Kāpu iela — iela Limbažu novada Salacgrīvas pagasta Svētciemā; Kāpu iela — iela Limbažu novada Skultes pagasta Ziemeļblāzmā; Kāpu iela — iela Mārupes novada Babītes pagasta Mežārēs; Kāpu iela — iela Mārupes novada Babītes pagasta Piņķos; Kāpu iela — iela Ropažu novada Garkalnes pagasta Garkalnē; Kāpu iela — iela Talsu novada Mērsraga pagasta Mērsragā; Kāpu iela — iela Talsu novada Rojas pagasta Rojā; Kāpu iela — iela Tukuma novada Engures pagasta Bērzciemā; Kāpu iela — iela Tukuma novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā;\n", "id": "lvs_Latn_100898"}
{"text": "Ausma Luste-Anušēvica\n\nAusma Luste-Anušēvica (dzimusi , Rīgā) ir latviešu pianiste. Ilggadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas koncertmeistare, kas savas koncertmeistara gaitas uzsākusi jau studiju gados. Latvijas Valsts konservatoriju ar izcilību absolvējusi 1966. gadā pie pedagoģes Jautrītes Putniņas, bet E. Dārziņa speciālo mūzikas skolu — 1961. gadā pie profesora Nikolaja Dauges.\n", "id": "lvs_Latn_100899"}
{"text": "Meža iela\n\niela valstspilsētās: Meža iela — iela Daugavpilī; Meža iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Meža iela — iela Rēzeknē; Meža iela — iela Rīgā; Meža iela — iela Valmieras novada Valmierā; Meža iela — iela Ventspilī. iela novadu pilsētās: Meža iela — iela Aizkraukles novada Aizkrauklē; Meža iela — iela Aizkraukles novada Jaunjelgavā; Meža iela — iela Aizkraukles novada Koknesē; Meža iela — iela Aizkraukles novada Pļaviņās; Meža iela — iela Alūksnes novada Alūksnē; Meža iela — iela Augšdaugavas novada Ilūkstē; Meža iela — iela Cēsu novada Cēsīs; Meža iela — iela Cēsu novada Līgatnē; Meža iela — iela Dienvidkurzemes novada Grobiņā; Meža iela — iela Dienvidkurzemes novada Pāvilostā; Meža iela — iela Jēkabpils novada Viesītē; Meža iela — iela Krāslavas novada Dagdā; Meža iela — iela Krāslavas novada Krāslavā; Meža iela — iela Kuldīgas novada Kuldīgā; Meža iela — iela Kuldīgas novada Skrundā; Meža iela — iela Ķekavas novada Baldonē; Meža iela — iela Ķekavas novada Baložos; Meža iela — iela Līvānu novada Līvānos; Meža iela — iela Limbažu novada Limbažos; Meža iela — iela Limbažu novada Salacgrīvā; Meža iela — iela Limbažu novada Staicelē; Meža iela — iela Ludzas novada Kārsavā; Meža iela — iela Ludzas novada Zilupē; Meža iela — iela Madonas novada Lubānā; Meža iela — iela Madonas novada Madonā; Meža iela — iela Ogres novada Ikšķilē; Meža iela — iela Ogres novada Ķegumā; Meža iela — iela Ogres novada Lielvārdē; Meža iela — iela Preiļu novada Preiļos; Meža iela — iela Ropažu novada Vangažos; Meža iela — iela Saldus novada Brocēnos; Meža iela — iela Saldus novada Saldū; Meža iela — iela Salaspils novada Salaspilī; Meža iela — iela Saulkrastu novada Saulkrastos; Meža iela — iela Siguldas novads Siguldā; Meža iela — iela Smiltenes novada Apē; Meža iela — iela Smiltenes novada Smiltenē; Meža iela — iela Talsu novada Sabilē; Meža iela — iela Talsu novada Stendē; Meža iela — iela Talsu novada Valdemārpilī; Meža iela — iela Tukuma novada Kandavā; Meža iela — iela Tukuma novada Tukumā; Meža iela — iela Valkas novada Valkā; Meža iela — iela Valmieras novada Mazsalacā; Meža iela — iela Valmieras novada Sedā; Meža iela — iela Valmieras novada Strenčos. iela novadu apdzīvotās vietās: Meža iela — iela Aizkraukles novada Skrīveru pagasta Skrīveros; Meža iela — iela Augšdaugavas novada Laucesas pagasta Mirnijā; Meža iela — iela Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Kraujā; Meža iela — iela Augšdaugavas novada Salienas pagasta Salienā; Meža iela — iela Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta Silenē; Meža iela — iela Augšdaugavas novada Sventes pagasta Sventē; Meža iela — iela Ādažu novada Ādažu pagasta Baltezerā; Meža iela — iela Ādažu novada Carnikavas pagasta Garciemā; Meža iela — iela Balvu novada Bērzkalnes pagasta Bērzkalnē; Meža iela — iela Balvu novada Rugāju pagasta Rugājos; Meža iela — iela Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekovā; Meža iela — iela Balvu novada Tilžas pagasta Tilžā; Meža iela — iela Balvu novada Žīguru pagasta Žīguri; Meža iela — iela Bauskas novada Skaistkalnes pagasta Skaistkalnē; Meža iela — iela Cēsu novada Amatas pagasta Ģikšos; Meža iela — iela Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta Jaunpiebalgā; Meža iela — iela Cēsu novada Priekuļu pagasta Priekuļos; Meža iela — iela Cēsu novada Raiskuma pagasta Auciemā; Meža iela — iela Cēsu novada Taurenes pagasta Taurenē; Meža iela — iela Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta Vecpiebalgā; Meža iela — iela Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta Ječos; Meža iela — iela Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta Gramzdā; Meža iela — iela Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta Jaundubeņos; Meža iela — iela Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta Vaiņodē; Meža iela — iela Dobeles novada Bēnes pagasta Benē; Meža iela — iela Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Mežciemā; Meža iela — iela Jelgavas novada Ozolnieku pagasta Ozolniekos; Meža iela — iela Jelgavas novada Platones pagasta Platonē; Meža iela — iela Jelgavas novada Svētes pagasta Atpūtā; Meža iela — iela Jelgavas novada Valgundes pagasta Vītoliņos; Meža iela — iela Jēkabpils novada Elkšņu pagasta Elkšņos; Meža iela — iela Jēkabpils novada Salas pagasta Salā; Meža iela — iela Krāslavas novada Bērziņu pagasta Porečjē; Meža iela — iela Krāslavas novada Izvaltas pagasta Izvaltā; Meža iela — iela Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Priežmalē; Meža iela — iela Kuldīgas novada Rumbas pagasta Rumbenieki; Meža iela — iela Ķekavas novada Ķekavas pagasta Odukalnā; Meža iela — iela Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā; Meža iela — iela Limbažu novada Liepupes pagasta Tūjā; Meža iela — iela Limbažu novada Skultes pagasta Skultē; Meža iela — iela Ludzas novada Blontu pagasta Blontos; Meža iela — iela Ludzas novada Malnavas pagasta Bozovā; Meža iela — iela Ludzas novada Mežvidu pagasta Mežvidos; Meža iela — iela Ludzas novada Mērdzenes pagasta Mērdzenē; Meža iela — iela Ludzas novada Zaļesjes pagasta Zaļesjē; Meža iela — iela Madonas novada Aronas pagasta Kusā; Meža iela — iela Madonas novada Kalsnavas pagasta Jaunkalsnavā; Meža iela — iela Madonas novada Lazdonas pagasta Lazdonā; Meža iela — iela Madonas novada Mārcienas pagasta Mārcienā; Meža iela — iela Madonas novada Ošupes pagasta Ošupē; Meža iela — iela Mārupes novada Babītes pagasta Babītē; Meža iela — iela Mārupes novada Mārupes pagasta Jaunmārupē; Meža iela — iela Ogres novada Jumpravas pagasta Jumpravā; Meža iela — iela Ogres novada Mazozolu pagasta Līčupē; Meža iela — iela Ogres novada Rembates pagasta Rembatē; Meža iela — iela Olaines novada Olaines pagasta Jaunolainē; Meža iela — iela Preiļu novada Aglonas pagasta Aglonā; Meža iela — iela Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Gaigalavā; Meža iela — iela Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā; Meža iela — iela Rēzeknes novada Maltas pagasta Maltā; Meža iela — iela Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Dekteros; Meža iela — iela Rēzeknes novada Rikavas pagasta Rikavā; Meža iela — iela Rēzeknes novada Silmalas pagasta Gornicā; Meža iela — iela Rēzeknes novada Silmalas pagasta Štikānos; Meža iela — iela Ropažu novada Garkalnes pagasta Garkalnē; Meža iela — iela Ropažu novada Ropažu pagasta Silakrogā; Meža iela — iela Ropažu novada Ropažu pagasta Zaķumuižā; Meža iela — iela Ropažu novada Stopiņu pagasta Sauriešos; Meža iela — iela Saldus novada Saldus pagasta Druvā; Meža iela — iela Saulkrastu novada Sējas pagasta Gāršmuižā; Meža iela — iela Siguldas novada Allažu pagasta Allažos; Meža iela — iela Siguldas novada Inčukalna pagasta Inčukalnā; Meža iela — iela Siguldas novada Krimuldas pagasta Inciemā; Meža iela — iela Smiltenes novada Grundzāles pagasta Grundzālē; Meža iela — iela Smiltenes novada Variņu pagasta Variņos; Meža iela — iela Talsu novada Dundagas pagasta Dundagā; Meža iela — iela Talsu novada Mērsraga pagasta Mērsragā; Meža iela — iela Talsu novada Rojas pagasta Rojā; Meža iela — iela Tukuma novada Engures pagasta Engurē; Meža iela — iela Tukuma novada Lapmežciema pagasta Bigauņciemā; Meža iela — iela Tukuma novada Smārdes pagasta Smārdē; Meža iela — iela Tukuma novada Tumes pagasta Tumē; Meža iela — iela Valmieras novada Rencēnu pagasta Rencēnos;\n", "id": "lvs_Latn_100900"}
{"text": "Nameja iela\n\nNameja iela — iela Jelgavā; Nameja iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Nameja iela — iela Ādažu novada Carnikavas pagasta Gaujā;\n", "id": "lvs_Latn_100901"}
{"text": "Valters Villadei\n\nValters Villadei (Walter Villadei; dzimis ) ir Itālijas Gaisa spēku lidojuma inženieris, kosmonauts. 2023. gadā Villadei veica suborbitālu lidojumu ar kosmoplānu SpaceShipTwo, bet 2014. gadā — orbitālu lidojumu ar kosmosa kuģi Crew Dragon misijā Ax-3 uz Starptautisko kosmosa staciju.\n", "id": "lvs_Latn_100902"}
{"text": "Mainīgais staipeknis\n\nMainīgais staipeknis (Lycopodium dubium) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs. Sugas izplatības areāls ir galvenokārt subarktiskajos un subalpīnajos apgabalos. Mainīgais staipeknis sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā, mērenajā un aukstajā joslā. Latvijā ir areāla dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes. Mainīgais staipeknis ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā, kā izzūdoša suga.\n", "id": "lvs_Latn_100903"}
{"text": "Ķieģeļu iela\n\niela valstspilsētās: Ķieģeļu iela — iela Daugavpilī; Ķieģeļu iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Ķieģeļu iela — iela Liepājā; Ķieģeļu iela — iela Valmieras novada Valmierā; Ķieģeļu iela — iela Venstpilī. iela novadu pilsētās: Ķieģeļu iela — iela Dienvidkurzemes novada Priekulē; Ķieģeļu iela — iela Valkas novada Valkā; Ķieģeļu iela — iela Valmieras novada Rūjienā; iela novadu apdzīvotās vietās: Ķieģeļu iela — iela Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Kalkūnos.\n", "id": "lvs_Latn_100904"}
{"text": "Ventas iela\n\niela valstspilsētās Ventas iela — iela Daugavpilī; Ventas iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Ventas iela — iela Jūrmalā; Ventas iela — iela Liepājā; Ventas iela — iela Rīgā; Ventas iela — iela Ventspilī. iela novadu pilsētās: Ventas iela — iela Kuldīgas novada Kuldīgā; Ventas iela — iela Kuldīgas novada Skrundā; Ventas iela — iela Mārupes novada Mārupē; Ventas iela — iela Siguldas novada Siguldā; Ventas iela — iela Ventspils novada Piltenē. iela novadu apdzīvotās vietās: Ventas iela — iela Kuldīgas novada Raņķu pagasta Raņķos; Ventas iela — iela Ropažu novada Ropažu pagasta Silakrogā; Ventas iela — iela Saldus novada Nīgrandes pagasta Nīgrandē; Ventas iela — iela Saulkrastu novada Saulkrastu pagasta Silmalā; Ventas iela — iela Ventspils novada Vārves pagasta Ventavā.\n", "id": "lvs_Latn_100905"}
{"text": "Kazimirs Kristofs fon Brakels\n\nKazimirs Kristofs fon Brakels (; dzimis 1686. gadā, miris ) bija Kurzemes hercogistes landhofmeistars un kanclers. Kukšu, Mazdziru, Apriķu, Ziemupes, Daudzevas, Zalves un Kalnamuižas pie Jaunjelgavas īpašnieks.\n\nDzimis Kurzemes hercogistes landhofmeistara ģimenē. Studējis Kēnigsbergas un Halles universitātēs. Kā hercogistes delegāts 1724. un 1726. gadā Varšavā atbalstīja Saksijas Morica ievēlēšanu par Kurzemes hercogu. 1731. gadā iestājās Krievijas dienestā. Līdz 1735. gadam — pilnvarotais ministrs Dānijā, vēlāk — Krievijas sūtnis Berlīnē.\n", "id": "lvs_Latn_100906"}
{"text": "Zeltainais āboliņš\n\nZeltainais āboliņš (Trifolium aureum) ir āboliņu suga, kas ir diezgan plaši sastopama Eirāzijā, tostarp diezgan bieži visā Latvijas teritorijā, kā arī ir ieviesusies Ziemeļamerikā.\n", "id": "lvs_Latn_100907"}
{"text": "2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums\n\nDienvidsudānas neatkarības referendums notika 2011. gadā, no 9. līdz 15. janvārim, kurā tika balsots par to, vai Dienvidsudānas reģionam jākļūst par neatkarīgu valsti vai jāpliek Sudānas sastāvā.\n\nReferendumu paredzēja 2005. gada 9. janvāra Naivašas vienošanās starp Sudānas valdību un Dienvidsudānu pārstāvošo Sudānas Tautas atbrīvošanas armiju (Sudan People's Liberation Army), šādi izbeidzot Otro Sudānas pilsoņu karu. No kopējā balsojošo skaita - 3 851 994 vēlētājiem, (97,58 % no kopējā vēlētāju skaita) 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas vlasts izveidi. Vēlēsanu norisi uzraudzīja starptautiskie novērotāju, to starp bijušais ASV prezidents Džimijs Kārters un bijušais ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans.\n", "id": "lvs_Latn_100908"}
{"text": "Līvānu iela\n\niela valstspilsētās: Līvānu iela — iela Daugavpilī; Līvānu iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Līvānu iela — iela Rīgā. iela novadu pilsētās: Līvānu iela — iela Aizkraukles novada Jaunjelgavā; Līvānu iela — iela Jēkabpils novada Aknīstē; Līvānu iela — iela Ķekavas novada Baldonē; Līvānu iela — iela Limbažu novada Alojā; Līvānu iela — iela Līvānu novada Līvānos; Līvānu iela — iela Preiļu novada Preiļos. iela novadu apdzīvotās vietās: Līvānu iela — iela Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta Biķerniekos; Līvānu iela — iela Augšdaugavas novada Salienas pagasta Salienā; Līvānu iela — iela Balvu novada Bērzpils pagasta Bērzpilī; Līvānu iela — iela Balvu novada Krišjāņu pagasta Krišjāņos; Līvānu iela — iela Bauskas novada Ceraukstes pagasta Mūsā; Līvānu iela — iela Bauskas novada Rundāles pagasta Pilsrundālē; Līvānu iela — iela Baukas novada Vecumnieku pagasta Vecumniekos; Līvānu iela — iela Cēsu novada Priekuļu pagasta Jāņciemā; Līvānu iela — iela Cēsu novada Raiskuma pagasta Auciemā; Līvānu iela — iela Dobeles novada Auru pagasta Ķirpēnos; Līvānu iela — iela Dobeles novada Bērzes pagasta Šķibē; Līvānu iela — iela Dobeles novada Krimūnu pagasta Ceriņos; Līvānu iela — iela Gulbenes novada Lizuma pagasta Lizumā; Līvānu iela — iela Gulbenes novada Līgo pagasta Līgo; Līvānu iela — iela Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē; Līvānu iela — iela Jelgavas novada Sesavas pagasta Sesavā; Līvānu iela — iela Jelgavas novada Vilces pagasta Vilcē; Līvānu iela — iela Kuldīgas novada Alsungas pagasta Alsungā; Līvānu iela — iela Limbažu novada Katvaru pagasta Priedēs; Līvānu iela — iela Limbažu novada Liepupes pagasta Jelgavkrastos; Līvānu iela — iela Limbažu novada Salacgrīvas pagasta Korģenē; Līvānu iela — iela Ludzas novada Briģu pagasta Brigos; Līvānu iela — iela Ludzas novada Istras pagasta Vecslabadā; Līvānu iela — iela Ludzas novada Līdumnieku pagasta Līdumniekos; Līvānu iela — iela Ludzas novada Mērdzenes pagasta Mērdzenē; Līvānu iela — iela Ludzas novada Ņukšu pagasta Ņukšos; Līvānu iela — iela Ludzas novada Pasienes pagasta Pasienē; Līvānu iela — iela Ludzas novada Pušmucovas pagasta Pušmucovā; Līvānu iela — iela Ludzas novada Rundēnu pagasta Rundēnos; Līvānu iela — iela Madonas novada Ošupes pagasta Degumniekos; Līvānu iela — iela Preiļu novada Galēnu pagasta Galēnos; Līvānu iela — iela Preiļu novada Riebiņu pagasta Riebiņos; Līvānu iela — iela Preiļu novada Sīļukalna pagasta Sīļukalnā; Līvānu iela — iela Rēzeknes novada Lendžu pagasta Lendžos; Līvānu iela — iela Rēzeknes novada Maltas pagasta Maltā; Līvānu iela — iela Rēzeknes novada Viļānu pagasta Jaunviļānos; Līvānu iela — iela Saldus novada Jaunlutriņu pagasta Jaunlutriņos; Līvānu iela — iela Saldus novada Remtes pagasta Remtē; Līvānu iela — iela Smiltenes novada Variņu pagasta Variņos; Līvānu iela — iela Talsu novada Ārlavas pagasta Lubezerē; Līvānu iela — iela Tukuma novada Matkules pagasta Matkulē; Līvānu iela — iela Tukuma novada Smārdes pagasta Milzkalnē; Līvānu iela — iela Varakļānu novada Murmastienes pagasta Murmastienē;\n", "id": "lvs_Latn_100909"}
{"text": "Zaļā iela\n\niela valstspilsētās: Zaļā iela — iela Daugavpilī; Zaļā iela — iela Jelgavā; Zaļā iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Zaļā iela — iela Jūrmalā; Zaļā iela — iela Ogres novada Ogrē; Zaļā iela — iela Rīgā; Zaļā iela — iela Rēzeknē; Zaļā iela — iela Ventspilī. iela novadu pilsētās: Zaļā iela — iela Aizkraukles novada Aizkrauklē; Zaļā iela — iela Aizkraukles novada Pļaviņās; Zaļā iela — iela Balvu novada Balvos; Zaļā iela — iela Bauskas novada Bauskā; Zaļā iela — iela Bauskas novada Iecavā; Zaļā iela — iela Cēsu novada Cēsīs; Zaļā iela — iela Dobeles novada Dobelē; Zaļā iela — iela Gulbenes novada Gulbenē; Zaļā iela — iela Jēkabpils novada Aknīstē; Zaļā iela — iela Jēkabpils novada Viesītē; Zaļā iela — iela Krāslavas novada Dagdā; Zaļā iela — iela Krāslavas novada Krāslavā; Zaļā iela — iela Kuldīgas novada Kuldīgā; Zaļā iela — iela Ķekavas novada Baldonē; Zaļā iela — iela Ķekavas novada Baložos; Zaļā iela — iela Limbažu novada Ainažos; Zaļā iela — iela Limbažu novada Salacgrīvā; Zaļā iela — iela Līvānu novada Līvānos; Zaļā iela — iela Ludzas novada Kārsavā; Zaļā iela — iela Ludzas novada Ludzā; Zaļā iela — iela Madonas novada Cesvainē; Zaļā iela — iela Madonas novada Madonā; Zaļā iela — iela Ogres novada Lielvārdē; Zaļā iela — iela Preiļu novada Preiļos; Zaļā iela — iela Rēzeknes novada Viļānos; Zaļā iela — iela Ropažu novada Vangažos; Zaļā iela — iela Saldus novada Brocēnos; Zaļā iela — iela Saldus novada Saldū; Zaļā iela — iela Talsu novada Talsos; Zaļā iela — iela Tukuma novada Kandavā; Zaļā iela — iela Tukuma novada Tukumā; Zaļā iela — iela Valkas novada Valkā; Zaļā iela — iela Valmieras novada Sedā; Zaļā iela — iela Varakļānu novada Varakļānos. iela novadu apdzīvotās vietās: Zaļā iela — iela Aizkraukles novada Mazzalves pagasta Ērberģē; Zaļā iela — iela Aizkraukles novada Neretas pagasta Neretā; Zaļā iela — iela Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Locikos; Zaļā iela — iela Ādažu novada Ādažu pagasta Garkalnē; Zaļā iela — iela Ādažu novada Carnikavas pagasta Siguļos; Zaļā iela — iela Balvu novada Kubulu pagasta Kubulos; Zaļā iela — iela Bauskas novada Kurmenes pagasta Kurmenē; Zaļā iela — iela Bauskas novada Skaistkalnes pagasta Skaistkalnē; Zaļā iela — iela Bauskas novada Vecsaules pagasta Likvertenos; Zaļā iela — iela Cēsu novada Drabešu pagasta Līvos; Zaļā iela — iela Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta Ječos; Zaļā iela — iela Dobeles novada Krimūnu pagasta Akācijās; Zaļā iela — iela Jelgavas novada Līvbērzes pagasta Tušķos; Zaļā iela — iela Jelgavas novada Vircavas pagasta Oglainē; Zaļā iela — iela Jēkabpils novada Salas pagasta Salā; Zaļā iela — iela Jēkabpils novada Sēlpils pagasta Sēlijā; Zaļā iela — iela Jēkabpils novada Zasas pagasta Zasā; Zaļā iela — iela Krāslavas novada Indras pagasta Indrā; Zaļā iela — iela Kuldīgas novada Pelču pagasta Ābelē; Zaļā iela — iela Ķekavas novada Ķekavas pagasta Vimbukrogā; Zaļā iela — iela Limbažu novada Vidrižu pagasta Vidrižos; Zaļā iela — iela Limbažu novada Viļķenes pagasta Viļķenē; Zaļā iela — iela Ludzas novada Malnavas pagasta Malnavā; Zaļā iela — iela Ludzas novada Mežvidu pagasta Mežvidos; Zaļā iela — iela Madonas novada Ērgļu pagasta Ērgļos; Zaļā iela — iela Madonas novada Liezēres pagasta Ozolos; Zaļā iela — iela Mārupes novada Babītes pagasta Piņķos; Zaļā iela — iela Mārupes novada Mārupes pagasta Jaunmārupē; Zaļā iela — iela Mārupes novada Salas pagasta Varkaļos; Zaļā iela — iela Ogres novada Ķeipenes pagasta Ķeipenē; Zaļā iela — iela Preiļu novada Riebiņu pagasta Riebiņos; Zaļā iela — iela Preiļu novada Saunas pagasta Prīkuļos; Zaļā iela — iela Preiļu novada Silajāņu pagasta Silajāņos; Zaļā iela — iela Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē; Zaļā iela — iela Rēzeknes novada Maltas pagasta Maltā; Zaļā iela — iela Rēzeknes novada Sakstagala pagasta Ciskādos; Zaļā iela — iela Ropažu novada Garkalnes pagasta Garkalnē; Zaļā iela — iela Ropažu novada Ropažu pagasta Ropažos; Zaļā iela — iela Ropažu novada Stopiņu pagasta Sauriešos; Zaļā iela — iela Saldus novada Lutriņu pagasta Namiķos; Zaļā iela — iela Saulkrastu novada Saulkrastu pagasta Zvejniekciemā; Zaļā iela — iela Siguldas novada Allažu pagasta Allažos; Zaļā iela — iela Siguldas novada Krimuldas pagasta Sunīšos; Zaļā iela — iela Siguldas novada Lēdurgas pagasta Lodē; Zaļā iela — iela Siguldas novada Mālpils pagasta Mālpilī; Zaļā iela — iela Tukuma novada Smārdes pagasta Smārdē.\n", "id": "lvs_Latn_100910"}
{"text": "Jēkaba iela\n\niela valstspilsētās: Jēkaba iela — iela Jelgavā; Jēkaba iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Jēkaba iela — iela Jūrmalā; Jēkaba iela — iela Rīgā; Jēkaba iela — iela Ventspilī. iela novadu pilsētās: Jēkaba iela — iela Augšdaugavas novada Subatē; Jēkaba iela — iela Ādažu novada Ādažos; Jēkaba iela — iela Cēsu novada Cēsīs; Jēkaba iela — iela Ķekavas novada Baložos; Jēkaba iela — iela Saldus novada Saldū. iela novadu apdzīvotās vietās: Jēkaba iela — iela Tukuma novada Engures pagasta Engurē.\n", "id": "lvs_Latn_100911"}
{"text": "Ostas iela\n\niela valstspilsētās: Ostas iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Ostas iela — iela Liepājā; Ostas iela — iela Rīgā; Ostas iela — iela Ventspilī. iela novadu pilsētās: Ostas iela — iela Krāslavas novada Krāslavā; Ostas iela — iela Limbažu novada Salacgrīvā. iela novadu apdzīvotās vietās: Ostas iela — iela Limbažu novada Skultes pagasta Skultē; Ostas iela — iela Saulkrastu novada Saulkrastu pagasta Zvejniekciemā; Ostas iela — iela Talsu novada Rojas pagasta Rojā; Ostas iela — iela Tukuma novada Engures pagasta Engurē.\n", "id": "lvs_Latn_100912"}
{"text": "Pļaviņu iela\n\niela valstspilsētās: Pļaviņu iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Pļaviņu iela — iela Jūrmalā; Pļaviņu iela — iela Ogres novada Ogrē; Pļaviņu iela — iela Rīgā. iela novadu pilsētās: Pļaviņu iela — iela Preiļu novada Preiļos. iela novadu apdzīvotās vietās: Pļaviņu iela — iela Ādažu novada Carnikavas pagasta Garciemā; Pļaviņu iela — iela Madonas novada Ērgļu pagasta Ērgļos; Pļaviņu iela — iela Olaines novada Olaines pagasta Medemciemā.\n", "id": "lvs_Latn_100913"}
{"text": "Glikagons\n\nGlikagons ir peptīdu hormons, ko aizkuņģa dziedzerī izdala Langerhansa saliņu alfa šūnas. Glikagons izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos, nodrošina sabalansētu glikozes līmeni asinīs. Glikagons darbojas pretēji insulīnam, paaugstinot glikozes līmeni asinīs. Kad glikozes līmenis asinīs ir zems, piemēram, pēc ēdienreizes izlaišanas vai lielas fiziskās slodzes, aizkuņģa dziedzeris izdala glikagonu.\n", "id": "lvs_Latn_100914"}
{"text": "Vidzemes iela\n\niela valstspilsētās: Vidzemes iela — iela Daugavpilī; Vidzemes iela — iela Jūrmalā; Vidzemes iela — iela Ogres novada Ogrē. iela novadu pilsētās: Vidzemes iela — iela Aizkraukles novada Pļaviņās; Vidzemes iela — iela Balvu novada Balvos; Vidzemes iela — iela Gulbenes novada Gulbenē; Vidzemes iela — iela Krāslavas novada Krāslavā; Vidzemes iela — iela Limbažu novada Salacgrīvā; Vidzemes iela — iela Līvānu novada Līvānos; Vidzemes iela — iela Madonas novada Lubānā; Vidzemes iela — iela Madonas novada Madonā; Vidzemes iela — iela Preiļu novada Preiļos; Vidzemes iela — iela Ropažu novada Vangažos; Vidzemes iela — iela Smiltenes novada Smiltenē; Vidzemes iela — iela Tukuma novada Kandavā; Vidzemes iela — iela Varakļānu novada Varakļānos. iela novadu apdzīvotās vietās: Vidzemes iela — iela Madonas novada Ērgļu pagasta Ērgļos; Vidzemes iela — iela Madonas novada Liezēres pagasta Liezērē; Vidzemes iela — iela Smiltenes novada Raunas pagasta Raunā; Vidzemes iela — iela Valkas novada Zvārtavas pagasta Stepos; Vidzemes iela — iela Valmieras novada Bērzaines pagasta Bērzainē; Vidzemes iela — iela Valmieras novada Valmieras pagasta Valmiermuižā.\n", "id": "lvs_Latn_100915"}
{"text": "Kurzemes iela\n\niela valstspilsētās: Kurzemes iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Kurzemes iela — iela Jūrmalā; Kurzemes iela — iela Liepājā; Kurzemes iela — iela Ventspilī. iela novadu pilsētās: Kurzemes iela — iela Dienvidkurzemes novada Aizputē; Kurzemes iela — iela Līvānu novada Līvānos; Kurzemes iela — iela Preiļu novada Preiļos; Kurzemes iela — iela Tukuma novada Kandavā; Kurzemes iela — iela Tukuma novada Tukumā; Kurzemes iela — iela Ventspils novada Piltenē.\n", "id": "lvs_Latn_100916"}
{"text": "Vienības iela\n\niela valstspilsētās: Vienības iela — iela Daugavpilī; Vienības iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Vienības iela — iela Valmieras novada Valmierā. iela novadu pilsētās: Vienības iela — iela Ludzas novada Kārsavā; Vienības iela — iela Kuldīgas novada Kuldīgā; Vienības iela — iela Krāslavas novada Krāslavā. iela novadu apdzīvotās vietās: Vienības iela — iela Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Locikos; Vienības iela — iela Bauskas novada Iecavas pagasta Dimzukalnā; Vienības iela — iela Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta Vaiņodē; Vienības iela — iela Gulbenes novada Beļavas pagasta Beļavā; Vienības iela — iela Saldus novada Saldus pagasta Druvā; Vienības iela — iela Valmieras novada Valmieras pagasta Valmiermuižā; Vienības iela — iela Ventspils novada Popes pagasta Popē.\n", "id": "lvs_Latn_100917"}
{"text": "B-17 Flying Fortress\n\nB-17 Flying Fortress bija pirmais amerikāņu sērijveida smagais četru dzinēju bumbvedējs.\n\nLidmašīnu sāka konstruēt 1934. gadā kā daļu no konkursa izveidot piekrastes bumbvedēju, kas darbojas pret kuģiem. Gadu vēlāk tika izveidots Model 299 prototips, kura pirmais lidojums notika tā paša gada 28. jūlijā. Boeing rūpnīcas izstrādāja un ražoja B-17 lidojošo cietoksni ASV gaisa spēkiem tieši 12 mēnešus vēlāk. Kopumā rūpnīcās tika ražots 6981 dažādu modifikāciju bumbvedējs B-17 (no eksperimentālā modeļa 299 līdz B-17G). Douglas un Lockheed rūpnīcās saskaņā ar licenci tika uzbūvēti vēl 5745 B-17F un B-17G modifikāciju lidmašīnas. Kopā tika uzbūvētas 12 731 lidmašīnas.\n\nB-17 sāka izmantot Klusā okeāna karā, kur tas veica reidus pret Japānas kuģiem un lidlaukiem. Taču to galvenokārt izmantoja USAAF dienas laikā sabiedroto stratēģiskās bombardēšanas kampaņā pār Eiropu, papildinot RAF Bumbvedēju pavēlniecības nakts bumbvedējus, uzbrūkot Vācijas rūpnieciskajiem, militārajiem un civilajiem mērķiem. No aptuveni 1,5 miljoniem tonnu bumbu, ko sabiedroto lidmašīnas nometa uz nacistisko Vāciju un tās okupētajām teritorijām, vairāk nekā 640 000 tonnu (42,6 %) tika nomestas no B-17 lidmašīnām.\n\n2022. gada novembrī četras lidmašīnas joprojām ir lidojumam derīgas, neviena gan no tām nav lidojusi kaujā. Desmitiem citu ir glabāšanā vai statiskā izrādītas muzejos, no kuriem vecākais ir The Swoose, B-17D, kas tika izmantota kaujā Klusajā okeānā pirmajā dienā, kad ASV iesaistījās Otrajā pasaules karā.\n", "id": "lvs_Latn_100918"}
{"text": "Siguldas iela\n\niela valstspilsētās: Siguldas iela — iela Daugavpilī; Siguldas iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Siguldas iela — iela Jūrmalā; Siguldas iela — iela Liepājā; Siguldas iela — iela Rēzeknē; Siguldas iela — iela Valmieras novada Valmierā; Siguldas iela — iela Ventspilī. iela novadu pilsētās: Siguldas iela — iela Alūksnes novada Alūksnē; Siguldas iela — iela Cēsu novada Cēsīs; Siguldas iela — iela Cēsu novada Līgatnē; Siguldas iela — iela Limbažu novada Limbažos; Siguldas iela — iela Līvānu novada Līvānos; Siguldas iela — iela Ogres novada Ķegumā; Siguldas iela — iela Ropažu novada Vangažos; Siguldas iela — iela Saulkrastu novada Saulkrastos; Siguldas iela — iela Valmieras novada Rūjienā. iela novadu apdzīvotās vietās: Siguldas iela — iela Olaines novada Olaines pagasta Medemciemā; Siguldas iela — iela Siguldas novada Allažu pagasta Egļupē; Siguldas iela — iela Siguldas novada Mālpils pagasta Mālpilī; Siguldas iela — iela Siguldas novada Mores pagasta Morē.\n", "id": "lvs_Latn_100919"}
{"text": "Kokneses iela\n\niela valstspilsētās: Kokneses iela — iela Daugavpilī; Kokneses iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Kokneses iela — iela Jūrmalā; Kokneses iela — iela Liepājā. iela novadu apdzīvotās vietās: Kokneses iela — iela Madonas novada Ērgļu pagasta Ērgļos; Kokneses iela — iela Olaines novada Olaines pagasta Medemciemā.\n", "id": "lvs_Latn_100920"}
{"text": "Gravas iela\n\niela valstspilsētās: Gravas iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Gravas iela — iela Rēzeknē; Gravas iela — iela Rīgā. iela novadu pilsētās: Gravas iela — iela Cēsu novada Cēsīs; Gravas iela — iela Kuldīgas novada Kuldīgā; Gravas iela — iela Ķekavas novada Baldonē; Gravas iela — iela Limbažu novada Staicelē; Gravas iela — iela Madonas novada Cesvainē; Gravas iela — iela Madonas novada Madonā; Gravas iela — iela Saldus novada Brocēnos; Gravas iela — iela Saldus novada Saldū; Gravas iela — iela Saulkrastu novada Saulkrastos; Gravas iela — iela Siguldas novada Siguldā; Gravas iela — iela Talsu novada Sabilē; Gravas iela — iela Talsu novada Talsos; Gravas iela — iela Tukuma novada Tukumā; Gravas iela — iela Valmieras novada Strenčos; iela novadu apdzīvotās vietās: Gravas iela — iela Ādažu novada Ādažu pagasta Kadagā; Gravas iela — iela Bauskas novada Vecsaules pagasta Likvertenos; Gravas iela — iela Cēsu novada Priekuļu pagasta Jāņmuižā; Gravas iela — iela Gulbenes novada Beļavas pagasta Pilskalnā; Gravas iela — iela Ogres novada Ogresgala pagasta Ogresgalā; Gravas iela — iela Ogres novada Tīnūžu pagasta Tīnūžos; Gravas iela — iela Ropažu novada Stopiņu pagasta Ulbrokā; Gravas iela — iela Saulkrastu novada Sējas pagasta Murjāņos; Gravas iela — iela Smiltenes novada Raunas pagasta Raunā; Gravas iela — iela Valmieras novada Kocēnu pagasta Kocēnos.\n", "id": "lvs_Latn_100921"}
{"text": "Napoleons Dinamīts\n\n\"Napoleons Dinamīts\" () ir 2004. gada ASV neatkarīga kinokomēdija, kuras režisors ir Džereds Hess, bet scenārija autori Džereds Hess un Džeruša Hesa. Filmā galvenās lomas atveido Džons Hiders, Džons Graizss, Ārons Rūels, Efrens Ramiress, Tīna Meidžorīno, Sendija Mārtina un Dīdrihs Baders.\n\nFilma stāsta par neveiklu un atsvešinātu vidusskolas skolnieku Napoleonu Dinamītu (Hiders), kurš sadraudzējas ar imigrantu un palīdz viņam kļūt par klases prezidentu, kamēr pats mēģina sadzīvot ar savu dīvaino ģimeni.\n\nFilmas \"Napoleons Dinamīts\" ir Hesu pirmā pilnmetrāžas filma un tā ir adaptācija Džereda Hesa īsfilmai Peluca (2002). Filmas pirmizrāde notika Sandensas kinofestivālā, kur tiesības uz filmu ieguva Fox Searchlight Pictures. \"Napoleons Dinamīts\" nopelnīja 46,1 miljonu ASV dolāru un mūsdienās tā tiek uzskatīta par kulta filmu. ASV televīzijas kanāls Bravo \"Napoleons Dinamīts\" iekļāva savā 100 visu laiku smieklīgāko filmu saraksta 14. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_100922"}
{"text": "The Devil All the Time\n\nThe Devil All the Time ir 2020. gada ASV krimināltrillera filma, kuras režisors ir Antonio Kamposs. Filmā galvenās lomas atveido Toms Holands, Bills Skašgords, Sebastians Stens, Roberts Patinsons, Railija Kio, Heilija Beneta, Elīza Skenlena, Mija Vašikovska un Džeisons Klārks. Filma balstīta uz Donalda Reja Poloka tāda paša nosaukuma 2011. gada romānu.\n\nFilma ir stāsts par vairākiem cilvēkiem, kuru dzīves savijas kopā divās Ohaio dienvidu pilsētās laika posmā no Otrā pasaules kara līdz 1960. gadiem.\n\nFilmas The Devil All the Time pirmizrāde notika . Kopš filma pieejama straumēšanas platformā Netflix. Filma saņēma neviennozīmīgas kritiķu atsauksmes, slavējot Holanda un Patinsona aktierspēli, bet kritizējot filmas garumu un tumšo toni. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 65% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_100923"}
{"text": "Jāņa iela\n\niela valstspilsētās: Jāņa iela — iela Daugavpilī; Jāņa iela — iela Jelgavā; Jāņa iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Jāņa iela — iela Jūrmalā; Jāņa iela — iela Liepājā; Jāņa iela — iela Rīgā; Jāņa iela — iela Ventspilī. iela novadu pilsētās: Jāņa iela — iela Cēsu novada Cēsīs; Jāņa iela — iela Dienvidkurzemes novada Aizputē; Jāņa iela — iela Dobeles novada Dobelē; Jāņa iela — iela Kuldīgas novada Kuldīgā; Jāņa iela — iela Ķekavas novada Ķekavā; Jāņa iela — iela Limbažu novada Salacgrīvā; Jāņa iela — iela Līvānu novada Līvānos; Jāņa iela — iela Siguldas novada Siguldā; Jāņa iela — iela Smiltenes novada Apē; Jāņa iela — iela Tukuma novada Tukumā; Jāņa iela — iela Valmieras novada Mazsalacā; Jāņa iela — iela Valmieras novada Strenčos. iela novadu apdzīvotās vietās: Jāņa iela — iela Ādažu novada Carnikavas pagasta Carnikavā; Jāņa iela — iela Cēsu novada Straupes pagasta Straupē; Jāņa iela — iela Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta Jaundubeņos; Jāņa iela — iela Ropažu novada Garkalnes pagasta Bukultos.\n", "id": "lvs_Latn_100924"}
{"text": "Smilšu iela\n\niela valstspilsētās: Smilšu iela — iela Daugavpilī; Smilšu iela — iela Jelgavā; Smilšu iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Smilšu iela — iela Jūrmalā; Smilšu iela — iela Liepājā; Smilšu iela — iela Ogres novada Ogrē; Smilšu iela — iela Rīgā; Smilšu iela — iela Rēzeknē; Smilšu iela — iela Valmieras novada Valmierā; Smilšu iela — iela Ventspilī. iela novadu pilsētās: Smilšu iela — iela Aizkraukles novada Aizkrauklē; Smilšu iela — iela Aizkraukles novada Jaunjelgavā; Smilšu iela — iela Aizkraukles novada Koknesē; Smilšu iela — iela Aizkraukles novada Pļaviņās; Smilšu iela — iela Alūksnes novada Alūksnē; Smilšu iela — iela Augšdaugavas novada Ilūkstē; Smilšu iela — iela Augšdaugavas novada Subatē; Smilšu iela — iela Balvu novada Viļakā; Smilšu iela — iela Bauskas novada Bauskā; Smilšu iela — iela Cēsu novada Cēsīs; Smilšu iela — iela Dienvidkurzemes novada Aizputē; Smilšu iela — iela Dienvidkurzemes novada Pāvilostā; Smilšu iela — iela Dienvidkurzemes novada Priekulē; Smilšu iela — iela Dobeles novada Dobelē; Smilšu iela — iela Gulbenes novada Gulbenē; Smilšu iela — iela Jēkabpils novada Aknīstē; Smilšu iela — iela Jēkabpils novada Viesītē; Smilšu iela — iela Krāslavas novada Krāslavā; Smilšu iela — iela Kuldīgas novada Kuldīgā; Smilšu iela — iela Kuldīgas novada Skrundā; Smilšu iela — iela Ķekavas novada Baldonē; Smilšu iela — iela Ķekavas novada Baložos; Smilšu iela — iela Limbažu novada Alojā; Smilšu iela — iela Limbažu novada Limbažos; Smilšu iela — iela Limbažu novada Salacgrīvā; Smilšu iela — iela Limbažu novada Staicelē; Smilšu iela — iela Līvānu novada Līvānos; Smilšu iela — iela Ludzas novada Kārsavā; Smilšu iela — iela Ludzas novada Ludzā; Smilšu iela — iela Ludzas novada Zilupē; Smilšu iela — iela Madonas novada Madonā; Smilšu iela — iela Ogres novada Ķegumā; Smilšu iela — iela Ogres novada Lielvārdē; Smilšu iela — iela Ropažu novada Vangažos; Smilšu iela — iela Salaspils novada Salaspilī; Smilšu iela — iela Saldus novada Saldū; Smilšu iela — iela Saulkrastu novada Saulkrastos; Smilšu iela — iela Siguldas novada Siguldā; Smilšu iela — iela Smiltenes novada Apē; Smilšu iela — iela Smiltenes novada Smiltenē; Smilšu iela — iela Talsu novada Sabilē; Smilšu iela — iela Talsu novada Talsos; Smilšu iela — iela Talsu novada Valdemārpilī; Smilšu iela — iela Tukuma novada Kandavā; Smilšu iela — iela Tukuma novada Tukumā; Smilšu iela — iela Valkas novada Valkā; Smilšu iela — iela Valmieras novada Rūjienā; Smilšu iela — iela Valmieras novada Sedā; Smilšu iela — iela Valmieras novada Strenčos; Smilšu iela — iela Ventspils novada Piltenē. iela novadu apdzīvotās vietās: Smilšu iela — iela Aizkraukles novada Skrīveru pagasta Skrīveros; Smilšu iela — iela Augšdaugavas novada Līksnas pagasta Līksnā; Smilšu iela — iela Ādažu novada Ādažu pagasta Kadagā; Smilšu iela — iela Ādažu novada Carnikavas pagasta Carnikavā; Smilšu iela — iela Bauskas novada Skaistkalnes pagasta Skaistkalnē; Smilšu iela — iela Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta Ječos; Smilšu iela — iela Dobeles novada Bēnes pagasta Bēnē; Smilšu iela — iela Gulbenes novada Beļavas pagasta Letēs; Smilšu iela — iela Gulbenes novada Lejasciema pagasta Lejasciemā; Smilšu iela — iela Gulbenes novada Rankas pagasta Gaujasrēveļos; Smilšu iela — iela Jelgavas novada Cenu pagasta Ānē; Smilšu iela — iela Jelgavas novada Elejas pagasta Elejā; Smilšu iela — iela Jelgavas novada Svētes pagasta Svētē; Smilšu iela — iela Jelgavas novada Valgundes pagasta Valgundē; Smilšu iela — iela Krāslavas novada Bērziņu pagasta Porečjē; Smilšu iela — iela Krāslavas novada Robežnieku pagasta Robežniekos; Smilšu iela — iela Ķekavas novada Ķekavas pagasta Alejās; Smilšu iela — iela Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā; Smilšu iela — iela Limbažu novada Liepupes pagasta Tūjā; Smilšu iela — iela Ludzas novada Blontu pagasta Blontos; Smilšu iela — iela Ludzas novada Briģu pagasta Brigos; Smilšu iela — iela Ludzas novada Goliševas pagasta Goliševā; Smilšu iela — iela Ludzas novada Mežvidu pagasta Mežvidos; Smilšu iela — iela Ludzas novada Salnavas pagasta Salnavā; Smilšu iela — iela Madonas novada Ērgļu pagasta Ērgļos; Smilšu iela — iela Mārupes novada Babītes pagasta Babītē; Smilšu iela — iela Mārupes novada Babītes pagasta Piņķos; Smilšu iela — iela Ogres novada Birzgales pagasta Birzgalē; Smilšu iela — iela Olaines novada Olaines pagasta Jaunolainē; Smilšu iela — iela Rēzeknes novada Maltas pagasta Maltā; Smilšu iela — iela Rēzeknes novada Rikavas pagasta Rikavā; Smilšu iela — iela Rēzeknes novada Sakstagala pagasta Uļjanovā; Smilšu iela — iela Rēzeknes novada Strūžānu pagasta Strūžānos; Smilšu iela — iela Ropažu novada Garkalnes pagasta Garkalnē; Smilšu iela — iela Ropažu novada Stopiņu pagasta Sauriešos; Smilšu iela — iela Siguldas novada Allažu pagasta Egļupē; Smilšu iela — iela Siguldas novada Inčukalna pagasta Inčukalnā; Smilšu iela — iela Siguldas novada Mālpils pagasta Mālpilī; Smilšu iela — iela Smiltenes novada Grundzāles pagasta Grundzālē; Smilšu iela — iela Talsu novada Mērsraga pagasta Mērsragā; Smilšu iela — iela Tukuma novada Engures pagasta Engurē; Smilšu iela — iela Tukuma novada Lapmežciema pagasta Lapmežciemā;\n", "id": "lvs_Latn_100925"}
{"text": "Ozolu iela\n\niela valstspilsētās: Ozolu iela — iela Daugavpilī; Ozolu iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Ozolu iela — iela Jūrmalā; Ozolu iela — iela Liepājā; Ozolu iela — iela Ogres novada Ogrē; Ozolu iela — iela Rēzeknē; Ozolu iela — iela Rīgā; Ozolu iela — iela Valmieras novada Valmierā; Ozolu iela — iela Ventspilī. iela novadu pilsētās: Ozolu iela — iela Aizkraukles novada Aizkrauklē; Ozolu iela — iela Aizkraukles novada Pļaviņās; Ozolu iela — iela Alūksnes novada Alūksnē; Ozolu iela — iela Augšdaugavas novada Ilūkstē; Ozolu iela — iela Ādažu novada Ādažos; Ozolu iela — iela Bauskas novada Bauskā; Ozolu iela — iela Bauskas novada Iecavā; Ozolu iela — iela Cēsu novada Cēsīs; Ozolu iela — iela Dienvidkurzemes novada Priekulē; Ozolu iela — iela Dobeles novada Dobelē; Ozolu iela — iela Gulbenes novada Gulbenē; Ozolu iela — iela Ķekavas novada Baldonē; Ozolu iela — iela Ķekavas novada Baložos; Ozolu iela — iela Limbažu novada Ainažos; Ozolu iela — iela Limbažu novada Limbažos; Ozolu iela — iela Ludzas novada Ludzā; Ozolu iela — iela Madonas novada Cesvainē; Ozolu iela — iela Madonas novada Lubānā; Ozolu iela — iela Madonas novada Madonā; Ozolu iela — iela Ogres novada Ikšķilē; Ozolu iela — iela Ogres novada Ķegumā; Ozolu iela — iela Ogres novada Lielvārdē; Ozolu iela — iela Salaspils novada Salaspilī; Ozolu iela — iela Saldus novada Saldū; Ozolu iela — iela Smiltenes novada Smiltenē; Ozolu iela — iela Talsu novada Stendē; Ozolu iela — iela Talsu novada Talsos; Ozolu iela — iela Tukuma novada Kandavā; Ozolu iela — iela Tukuma novada Tukumā; Ozolu iela — iela Talsu novada Valdemārpilī; Ozolu iela — iela Varakļānu novada Varakļānos. iela novadu apdzīvotās vietās: Ozolu iela — iela Aizkraukles novada Skrīveru pagasta Skrīveros; Ozolu iela — iela Alūksnes novada Kalncempju pagasta Kalncempjos; Ozolu iela — iela Augšdaugavas novada Laucesas pagasta Dubovkā; Ozolu iela — iela Augšdaugavas novada Tabores pagasta Taborē; Ozolu iela — iela Ādažu novada Carnikavas pagasta Carnikavā; Ozolu iela — iela Bauskas novada Mežotnes pagasta Strēlniekos; Ozolu iela — iela Bauskas novada Vecsaules pagasta Likvertenos; Ozolu iela — iela Bauskas novada Vecumnieku pagasta Vecumniekos; Ozolu iela — iela Cēsu novada Drabešu pagasta Ieriķos; Ozolu iela — iela Cēsu novada Līgatnes pagasta Augšlīgatnē; Ozolu iela — iela Cēsu novads Raiskuma pagasta Raiskumā; Ozolu iela — iela Cēsu novada Vaives pagasta Rīdzenē; Ozolu iela — iela Cēsu novada Zosēnu pagasta Melnbāržos; Ozolu iela — iela Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta Ječos; Ozolu iela — iela Dienvidkurzmes novada Grobiņas pagasta Dubeņos; Ozolu iela — iela Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta Kalvenē; Ozolu iela — iela Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta Saulainē; Ozolu iela — iela Dobeles novada Bēnes pagasta Bēnē; Ozolu iela — iela Gulbenes novada Beļavas pagasta Pilskalnā; Ozolu iela — iela Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta Jaungulbenē; Ozolu iela — iela Gulbenes novada Litenes pagasta Litenē; Ozolu iela — iela Gulbenes novada Līgo pagasta Līgo; Ozolu iela — iela Gulbenes novada Tirzas pagasta Tirzā; Ozolu iela — iela Jelgavas novada Cenu pagasta Dalbē; Ozolu iela — iela Jelgavas novada Elejas pagasta Elejā; Ozolu iela — iela Jelgavas novada Glūdas pagasta Zemgalē; Ozolu iela — iela Jēkabpils novada Ābeļu pagasta Brodos; Ozolu iela — iela Kuldīgas novada Kurmāles pagasta Priedainē; Ozolu iela — iela Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Dzeldā; Ozolu iela — iela Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā; Ozolu iela — iela Limbažu novada Skultes pagasta Skultē; Ozolu iela — iela Ludzas novada Salnavas pagasta Salnavā; Ozolu iela — iela Ludzas novada Zaļesjes pagasta Zaļesjē; Ozolu iela — iela Madonas novada Barkavas pagasta Barkavā; Ozolu iela — iela Madonas novada Bērzaunes pagasta Bērzaunē; Ozolu iela — iela Madonas novada Dzelzavas pagasta Dzelzavā; Ozolu iela — iela Madonas novada Liezēres pagasta Liezērē; Ozolu iela — iela Madonas novada Mārcienas pagasta Mārcienā; Ozolu iela — iela Madonas novada Praulienas pagasta Praulienā; Ozolu iela — iela Madonas novada Vestienas pagasta Vestienā; Ozolu iela — iela Mārupes novada Babītes pagasta Dzilnuciemā; Ozolu iela — iela Mārupes novada Mārupes pagasta Jaunmārupē; Ozolu iela — iela Ogres novada Jumpravas pagasta Jumpravā; Ozolu iela — iela Ogres novada Lauberes pagasta Lauberē; Ozolu iela — iela Ogres novada Ogresgala pagasta Ogresgalā; Ozolu iela — iela Olaines novada Olaines pagasta Pēterniekos; Ozolu iela — iela Rēzeknes novada Viļānu pagasta Jaunviļānos; Ozolu iela — iela Ropažu novada Garkalnes pagasta Langstiņos; Ozolu iela — iela Ropažu novada Ropažu pagasta Tumšupē; Ozolu iela — iela Ropažu novada Ropažu pagasta Zaķumuižā; Ozolu iela — iela Ropažu novada Stopiņu pagasta Dreiliņos; Ozolu iela — iela Saldus novada Kursīšu pagasta Kursīšos; Ozolu iela — iela Saldus novada Pampāļu pagasta Pampāļos; Ozolu iela — iela Saldus novada Zirņu pagasta Būtnāros; Ozolu iela — iela Saulkrastu novada Saulkrastu pagasta Zvejniekciemā; Ozolu iela — iela Saulkrastu novada Sējas pagasta Murjāņos; Ozolu iela — iela Siguldas novada Inčukalna pagasta Inčukalnā; Ozolu iela — iela Siguldas novada Krimuldas pagasta Inciemā; Ozolu iela — iela Siguldas novada Lēdurgas pagasta Lēdurgā; Ozolu iela — iela Siguldas novada Mālpils pagasta Mālpilī; Ozolu iela — iela Smiltenes novada Bilskas pagasta Mēros; Ozolu iela — iela Smiltenes novada Drustu pagasta Drustos; Ozolu iela — iela Talsu novada Dundagas pagasta Dundagā; Ozolu iela — iela Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē; Ozolu iela — iela Talsu novada Mērsraga pagasta Mērsragā; Ozolu iela — iela Tukuma novada Engures pagasta Engurē; Ozolu iela — iela Tukuma novada Lapmežciema pagasta Lapmežciemā; Ozolu iela — iela Tukuma novada Smārdes pagasta Smārdē; Ozolu iela — iela Tukuma novada Vānes pagasta Vānē; Ozolu iela — iela Valmieras novada Kocēnu pagasta Kocēnos; Ozolu iela — iela Valmieras novada Matīšu pagasta Matīšos; Ozolu iela — iela Valmieras novada Valmieras pagasta Valmiermuižā; Ozolu iela — iela Ventspils novada Vārves pagasta Ventavā.\n", "id": "lvs_Latn_100926"}
{"text": "Tavastija\n\nTavastija jeb Heme (, , ) ir vēsturisks Somijas novads valsts vidienē, pašlaik sadalīts starp Vidussomijas, Kantahemes un Peijethemes administratīvi teritoriālajiem reģioniem. Novada vēsturiskais centrs ir Hemēnlinna.\n\nGadsimtos, kad Somija bija Zviedrijas lielvalsts sastāvā, Tavastija bija daļa no Esterlandes.\n", "id": "lvs_Latn_100927"}
{"text": "Parka iela\n\niela valstspilsētās: Parka iela — iela Daugavpilī; Parka iela — iela Jelgavā; Parka iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Parka iela — iela Jūrmalā; Parka iela — iela Liepājā; Parka iela — iela Ogres novada Ogrē; Parka iela — iela Rēzeknē; Parka iela — iela Rīgā; Parka iela — iela Valmieras novada Valmierā; Parka iela — iela Ventspilī. iela novadu pilsētās: Parka iela — iela Aizkraukles novada Koknesē; Parka iela — iela Alūksnes novada Alūksnē; Parka iela — iela Ādažu novada Ādažos; Parka iela — iela Balvu novada Viļakā; Parka iela — iela Bauskas novada Bauskā; Parka iela — iela Bauskas novada Iecavā; Parka iela — iela Cēsu novada Cēsīs; Parka iela — iela Cēsu novada Līgatnē; Parka iela — iela Dienvidkurzemes novada Aizputē; Parka iela — iela Dienvidkurzemes novada Grobiņā; Parka iela — iela Dienvidkurzemes novada Pāvilostā; Parka iela — iela Dienvidkurzemes novada Priekulē; Parka iela — iela Dobeles novada Aucē; Parka iela — iela Dobeles novada Dobelē; Parka iela — iela Gulbenes novada Gulbenē; Parka iela — iela Jēkabpils novada Aknīstē; Parka iela — iela Jēkabpils novada Viesītē; Parka iela — iela Krāslavas novada Dagdā; Parka iela — iela Krāslavas novada Krāslavā; Parka iela — iela Kuldīgas novada Kuldīgā; Parka iela — iela Kuldīgas novada Skrundā; Parka iela — iela Ķekavas novada Baldonē; Parka iela — iela Limbažu novada Ainažos; Parka iela — iela Limbažu novada Alojā; Parka iela — iela Limbažu novada Limbažos; Parka iela — iela Limbažu novada Staicelē; Parka iela — iela Līvānu novada Līvānos; Parka iela — iela Ludzas novada Kārsavā; Parka iela — iela Ludzas novada Zilupē; Parka iela — iela Madonas novada Cesvainē; Parka iela — iela Madonas novada Lubānā; Parka iela — iela Madonas novada Madonā; Parka iela — iela Ogres novada Ikšķilē; Parka iela — iela Ogres novada Lielvārdē; Parka iela — iela Olaines novada Olainē; Parka iela — iela Ropažu novada Vangažos; Parka iela — iela Salaspils novada Salaspilī; Parka iela — iela Saldus novada Brocēnos; Parka iela — iela Saulkrastu novada Saulkrastos; Parka iela — iela Siguldas novada Siguldā; Parka iela — iela Smiltenes novada Apē; Parka iela — iela Smiltenes novada Smiltenē; Parka iela — iela Talsu novada Sabilē; Parka iela — iela Talsu novada Valdemārpilī; Parka iela — iela Tukuma novada Kandavā; Parka iela — iela Valkas novada Valkā; Parka iela — iela Valmieras novada Mazsalacā; Parka iela — iela Valmieras novada Rūjienā; Parka iela — iela Valmieras novada Sedā; Parka iela — iela Valmieras novada Strenčos; Parka iela — iela Varakļānu novada Varakļānos; Parka iela — iela Ventspils novada Piltenē. iela novadu apdzīvotās vietās: Parka iela — iela Aizkraukles novada Staburaga pagasta Staburagā; Parka iela — iela Aizkraukles novada Neretas pagasta Neretā; Parka iela — iela Alūksnes novada Kalncempju pagasta Kalncempjos; Parka iela — iela Alūksnes novada Ziemera pagasta Māriņkalnā; Parka iela — iela Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta Ambeļos; Parka iela — iela Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Kraujā; Parka iela — iela Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta Pilskalnē; Parka iela — iela Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta Skrudalienā; Parka iela — iela Augšdaugavas novada Sventes pagasta Sventē; Parka iela — iela Augšdaugavas novada Vaboles pagasta Vabolē; Parka iela — iela Augšdaugavas novada Višķu pagasta Višķu tehnikumā; Parka iela — iela Ādažu novada Carnikavas pagasta Garciemā; Parka iela — iela Balvu novada Baltinavas pagasta Baltinavā; Parka iela — iela Balvu novada Kupravas pagasta Kupravā; Parka iela — iela Balvu novada Šķilbēnu pagasta Šķilbanos; Parka iela — iela Balvu novada Šķilbēnu pagasta Upītē; Parka iela — iela Balvu novada Žīguru pagasta Žīguros; Parka iela — iela Bauskas novada Īslīces pagasta Bērzos; Parka iela — iela Bauskas novada Mežotnes pagasta Strēlniekos; Parka iela — iela Bauskas novada Svitenes pagasta Svitenē; Parka iela — iela Bauskas novada Vecumnieku pagasta Vecumniekos; Parka iela — iela Bauskas novada Viesturu pagasta Bērstelē; Parka iela — iela Cēsu novada Drabešu pagasta Līvos; Parka iela — iela Cēsu novada Priekuļu pagasta Priekuļos; Parka iela — iela Cēsu novada Stalbes pagasta Stalbē; Parka iela — iela Cēsu novada Taurenes pagasta Taurenē; Parka iela — iela Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta Vībiņos; Parka iela — iela Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta Lieģos; Parka iela — iela Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta Vaiņodē; Parka iela — iela Dobeles novada Auru pagasta Auros; Parka iela — iela Dobeles novada Bēnes pagasta Bēnē; Parka iela — iela Dobeles novada Bērzes pagasta Šķibē; Parka iela — iela Dobeles novada Jaunbērzes pagasta Jaunbērzē; Parka iela — iela Dobeles novada Krimūnu pagasta Krimūnās; Parka iela — iela Dobeles novada Ukru pagasta Ukros; Parka iela — iela Gulbenes novada Beļavas pagasta Pilskalnā; Parka iela — iela Gulbenes novada Daukstu pagasta Krapā; Parka iela — iela Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta Jaungulbenē; Parka iela — iela Gulbenes novada Litenes pagasta Litenē; Parka iela — iela Gulbenes novada Lizuma pagasta Lizumā; Parka iela — iela Jelgavas novada Cenu pagasta Brankās; Parka iela — iela Jelgavas novada Elejas pagasta Elejā; Parka iela — iela Jelgavas novada Glūdas pagasta Nākotnē; Parka iela — iela Jelgavas novada Lielplatones pagasta Lielplatonē; Parka iela — iela Jelgavas novada Ozolnieku pagasta Ozolniekos; Parka iela — iela Jelgavas novada Svētes pagasta Svētē; Parka iela — iela Jelgavas novada Vircavas pagasta Oglainē; Parka iela — iela Kuldīgas novada Alsungas pagasta Alsungā; Parka iela — iela Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta Rudbāržos; Parka iela — iela Krāslavas novada Indras pagasta Indrā; Parka iela — iela Limbažu novada Alojas pagasta Ungurpilī; Parka iela — iela Limbažu novada Salacgrīvas pagasta Vecsalacā; Parka iela — iela Limbažu novada Umurgas pagasta Umurgā; Parka iela — iela Līvānu novada Rožupes pagasta Rožupē; Parka iela — iela Līvānu novada Rudzātu pagasta Rudzātos; Parka iela — iela Ludzas novada Mežvidu pagasta Otrajos Mežvidos; Parka iela — iela Ludzas novada Salnavas pagasta Salnavā; Parka iela — iela Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta Zvirgzdenē; Parka iela — iela Madonas novada Barkavas pagasta Barkavā; Parka iela — iela Madonas novada Bērzaunes pagasta Sauleskalnā; Parka iela — iela Madonas novada Ērgļu pagasta Ērgļos; Parka iela — iela Madonas novada Lazdonas pagasta Lazdonā; Parka iela — iela Madonas novada Liezēres pagasta Ozolos; Parka iela — iela Madonas novada Ļaudonas pagasta Ļaudonā; Parka iela — iela Madonas novada Mārcienas pagasta Mārcienā; Parka iela — iela Madonas novada Sarkaņu pagasta Biksērē; Parka iela — iela Madonas novada Vestienas pagasta Vestienā; Parka iela — iela Mārupes novada Babītes pagasta Piņķos; Parka iela — iela Mārupes novada Babītes pagasta Spilvē; Parka iela — iela Mārupes novada Mārupes pagasta Lidostā \"Rīga\"; Parka iela — iela Ogres novada Birzgales pagasta Birzgalē; Parka iela — iela Ogres novada Ogresgala pagasta Ciemupē; Parka iela — iela Ogres novada Taurupes pagasta Taurupē; Parka iela — iela Preiļu novada Aglonas pagasta Jaunaglonā; Parka iela — iela Preiļu novada Aizkalnes pagasta Aizkalnē; Parka iela — iela Preiļu novada Galēnu pagasta Galēnos; Parka iela — iela Preiļu novada Riebiņu pagasta Riebiņos; Parka iela — iela Rēzeknes novada Griškānu pagasta Sprūževā; Parka iela — iela Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta Ilzeskalnā; Parka iela — iela Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Lūznavā; Parka iela — iela Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā; Parka iela — iela Rēzeknes novada Maltas pagasta Maltā; Parka iela — iela Rēzeknes novada Pušas pagasta Pušā; Parka iela — iela Rēzeknes novada Silmalas pagasta Vecružinā; Parka iela — iela Rēzeknes novada Strūžānu pagasta Strūžānos; Parka iela — iela Ropažu novada Garkalnes pagasta Upesciemā; Parka iela — iela Ropažu novada Ropažu pagasta Zaķumuižā; Parka iela — iela Ropažu novada Stopiņu pagasta Ulbrokā; Parka iela — iela Saldus novada Cieceres pagasta Oškalnos; Parka iela — iela Saldus novada Ezeres pagasta Ezerē; Parka iela — iela Saldus novada Remtes pagasta Remtē; Parka iela — iela Saldus novada Saldus pagasta Druvā; Parka iela — iela Saldus novada Zirņu pagasta Zirņos; Parka iela — iela Siguldas novada Inčukalna pagasta Inčukalnā; Parka iela — iela Siguldas novada Krimuldas pagasta Raganā; Parka iela — iela Siguldas novada Mālpils pagasta Mālpilī; Parka iela — iela Smiltenes novada Bilskas pagasta Bilskā; Parka iela — iela Smiltenes novada Raunas pagasta Raunā; Parka iela — iela Smiltenes novada Variņu pagasta Variņos; Parka iela — iela Talsu novada Dundagas pagasta Dundagā; Parka iela — iela Talsunovada Rojas pagasta Rojā; Parka iela — iela Talsu novada Virbu pagasta Jaunpagastā; Parka iela — iela Tukuma novada Cēres pagasta Cērē; Parka iela — iela Tukuma novada Engures pagasta Klapkalnciemā; Parka iela — iela Tukuma novada Jaunsātu pagasta Abavniekos; Parka iela — iela Tukuma novada Kandavas pagasta Valdeķos; Parka iela — iela Tukuma novada Zemītes pagasta Grenčos; Parka iela — iela Valmieras novada Burtnieku pagasta Burtniekos; Parka iela — iela Valmieras novada Kocēnu pagasta Kocēnos; Parka iela — iela Valmieras novada Kocēnu pagasta Rubenē; Parka iela — iela Valmieras novada Matīšu pagasta Matīšos; Parka iela — iela Valmieras novada Rencēnu pagasta Lizdēnos; Parka iela — iela Valmieras novada Rencēnu pagasta Rencēnos; Parka iela — iela Valmieras novada Vaidavas pagasta Vaidavas; Parka iela — iela Valmieras novada Valmieras pagasta Valmiermuižā; Parka iela — iela Valmieras novada Zilākalna pagasta Zilākalnā; Parka iela — iela Varakļānu novada Murmastienes pagasta Murmastienē.\n", "id": "lvs_Latn_100928"}
{"text": "Karno cikls\n\nKarno cikls ir idealizēts termodinamiskais cikls, kas sastāv no diviem pāriem izotermisku un adiabātisku procesu. Šī cikla autors ir Sadī Karno, kurš to noformulēja 1824. gadā. Reāla siltuma dzinēja darbību bieži vien var tuvināt Karno ciklam.\n", "id": "lvs_Latn_100929"}
{"text": "NG-20\n\nNG-20 jeb S.S. Patricia \"Patty\" Hilliard Robertsonir ASV uzņēmuma Northrop Grumman kravas kosmosa kuģa Cygnus (S.S. Laurel Clark) Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādes misija NASA programmā Commercial Resupply Services 2 (CRS-2). Kravas kuģis orbītā tika palaists 2024. gada 30. janvārī, pirmo reizi ar SpaceX raķeti Falcon 9.\n\nKosmosa kuģis nosaukts par godu ASV kosmonautei Patrīcijai Robertsonei, kura gāja bojā 2001. gadā aviokatastrofā, gadu pirms viņas plānotā pirmā lidojuma kosmosā.\n", "id": "lvs_Latn_100930"}
{"text": "Ferdinands (pavadonis)\n\nFerdinands, arī Urāns XXIV, ir Urāna pavadonis. Tas ir 27. pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.\n", "id": "lvs_Latn_100931"}
{"text": "Frenks Farians\n\nFrenks Farians (Frank Farian; dzimis Francs Roiters () , miris ) bija vācu dziedātājs un mūzikas producents, kas 1970. gados izveidoja disko popgrupu Boney M., kā arī latīņu popgrupu No Mercy un popgrupu Milli Vanilli. Viņš bieži izveidoja vokālās grupas, kurās grupas dalībnieki tikai dziedāja pie iepriekš ierakstītām fonogrammām. Farianam piederēja ierakstu kompānija MCI un vairāki tās meitasuzņēmumi. Savas karjeras laikā Farians pārdeva vairāk nekā 850 miljonus ierakstus un nopelnīja 800 zelta un platīna sertifikātus.\n", "id": "lvs_Latn_100932"}
{"text": "Tukuma ezers\n\nTukuma ezers jeb Tukuma dzirnavu ezers bija aptuveni 0,43 km² liels un 2,1 km garš ezers Tukuma novada Tukumā. Ezers bija uz Slocenes upes mākslīgi uzpludināta ūdenstilpe, kas atradās uz dienvidiem no Tukuma vecpilsētas un dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II. Ezeru nosusināja 1947. gadā. Mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas pļavas.\n", "id": "lvs_Latn_100933"}
{"text": "Sandra Milo\n\nSandra Milo (; dzimusi , mirusi ) bija itāļu aktrise, televīzijas personība, rakstniece un mūziķe. Viņa ieguvusi Sudraba lentes balvu (Nastro d'Argento) par lomām Federiko Fellīni filmās \"Astoņarpus\" (1963) un \"Džuljeta un gari\" (Juliet of the Spirits, 1965).\n", "id": "lvs_Latn_100934"}
{"text": "Bigger Than Life\n\nBigger Than Life ir 1956. gada ASV drāmas filma, kuras režisors ir Nikolass Rejs. Filmā galvenās lomas atveido Džeimss Meisons, Bārbara Raša un Volters Matau.\n\nFilma stāsta par smagi slimu skolotāju un ģimenes cilvēku, kura dzīve kļūst nekontrolējama, kad viņš nepareizi lieto kortizonu. Filma balstīta uz 1955. gada Bertona Rušē The New Yorker rakstu Ten Feet Tall.\n\nFilmas Bigger Than Life pirmizrāde notika un to izplatīja 20th Century Fox. Filma bija finansiāli neveiksmīga un saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes, dēvējot to par pārāk melodramatisku un neskatāmu. Filma guva panākumus Francijā, kur to slavēja gan Fransuā Trifo, gan Žans Liks Godārs, kurš to nodēvēja par vienu no visu laiku labākajām amerikāņu skaņu filmām. Daudzi mūsdienu kritiķu filmu Bigger Than Life uzskata par meistardarbu un izcilu garīgas slimības atveidojumu.\n", "id": "lvs_Latn_100935"}
{"text": "Apmātība\n\n\"Apmātība\" () ir 2021. gada Francijas, Nīderlandes un Beļģijas kopražojuma biogrāfiska drāmas filma, kuras režisors ir Pols Verhovens. Filmā galvenās lomas atveido Viržīnija Efira, Šārlota Remplinga un Dafne Patakija. Filma balstīta uz Džūditas S. Braunas 1985. gada grāmatu Immodest Acts: The Life of a Lesbian Nun in Renaissance Italy.\n\nFilma stāsta par mūķeni Benedetu Karlīni (Efira), kura 17. gadsimtā pievienojas itāļu klosterim, kur iemīlas citā mūķenē, vienlaikus redzot reliģiskas vīzijas.\n\nFilmas \"Apmātība\" pirmizrāde notika 74. Kannu kinofestivālā, kur tā sacentās par Zelta palmas zaru. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un National Board of Review to izvēlējās par vienu no 5 gada labākajām filmām svešvalodā. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 84% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_100936"}
{"text": "Evi Lava\n\nEvi Lava (; dzimusi ) ir amerikāņu pornoaktrise. 2019. gadā saņēmusi XBIZ balvu kategorijā \"Labākā aktrise pilnmetrāžas filmā\".\n\nViņai ir filipīniešu, kreolu, franču, vācu un indiešu saknes. Mācījusies Lasvegasas augstskolā, kur viņai bija arī aizraušanās ar teātri un volejbolu.\n\nLīdz 2018. gada oktobrim filmējusies jau vairāk nekā 100 pornofilmās.\n", "id": "lvs_Latn_100937"}
{"text": "Filipīnieši\n\nFilipīnieši (, , , Filipinos) ir tautu grupa, kas apdzīvo Filipīnu arhipelāgu jeb politiski Filipīnu Republiku, kas teritoriāli ir gandrīz identiska. Kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 103 miljoni, tostarp Filipīnu Republikas iedzīvotāju skaits ir 99,9 miljoni (2010).\n\nVisaji — 40 %, tagali — 21 %, Iloki — 12 %, moro — 7 %. Iedzīvotāji pieder pie dažādiem antropoloģiskajiem tipiem, galvenokārt pie dienvidu mongoloīdu tipa ar eiropiešu komponentu vai pie jaukta mongoloīdu-australoīdu tipa.\n\nReliģiskā ziņā aptuveni 86 % iedzīvotāju ir katoļi, 10 % — musulmaņi (dienvidrietumu salu iedzīvotāji ir apvienojušies atsevišķā musulmaņu reģionā). Kristietība ir sajaukta ar vietējiem ticējumiem, kā rezultātā ir populāri sinkrētiski kulti, piemēram, vietējā filipīniešu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_100938"}
{"text": "Eboņi\n\nEboņi () ir Nigērijas štats dienvidaustrumu daļā. Tas ir 34. lielākais Nigērijas štats pēc platības un 34. lielākais pēc iedzīvotāju skaita. Štata administratīvais centrs ir Abakaliki pilsēta.\n\nEboņi ir agrārs štats, kas specializējas kakao un rīsu audzēšanā. Valstī ir arī bagātīgas vārāmās sāls atradnes.\n", "id": "lvs_Latn_100939"}
{"text": "Kreoli\n\nKreoli ir dažādas etniskās (bieži vien arī etniski-rasu) jauktas izcelsmes grupas, kas izveidojās koloniālā perioda laikā, galvenokārt Amerikā, Āfrikā un Āzijā.\n\nSākotnēji ar terminu kreoli apzīmēja Spānijas koloniju Amerikas kontinentā (tostarp Luiziānā) vietējos iedzīvotājus, kuriem ir eiropiešu izcelsme (pretstatā ieceļotājiem no Eiropas). Dienvidamerikā un Centrālamerikā spāņu termins Criollo attiecās arī uz cilvēkiem ar melnādaino vai indiāņu asinīm (īpaši raksturīgi Brazīlijai).\n", "id": "lvs_Latn_100940"}
{"text": "Krievu virtuve\n\nKrievu virtuve () ir krieviem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.\n\nSlavenākie krievu virtuves ēdieni ir borščs, šči, pelmeņi, bliņas, kartupeļu pankūkas, šašliks, kvass, zivju pīrāgi, Olivjē salāti un soļanka.\n\nPēdējo 100 gadu laikā krievu virtuve ir ievērojami mainījusies, jo Krievijā ir notikusi masveida urbanizācija, iznīcināta gadsimtiem pastāvējusī šķiru sabiedrība, notikusi 1917. gada revolūcija un daudzi citi vēsturiski notikumi. Padomju Savienībā krievu virtuvi ietekmēja citu savienības republiku nacionālās virtuves, no kurām tā aizguva dažādus ēdienus. Krievu virtuve ir pazīstama ar savām kultūras un reliģiskajām tradīcijām, kas saistītas ar svētku maltītēm, piemēram, īpašu ēdienu gatavošanu Ziemassvētkiem, Lieldienām un citiem svētkiem.\n", "id": "lvs_Latn_100941"}
{"text": "Tru Kait\n\nTru Kait (; dzimusi 1997. gada 11. septembrī Kalifornijā) ir amerikāņu pornoaktrise.\n\nViņa parādījās \"18+\" sižetos, sākusi filmēties kopā ar Kanādas \"Mofos\", koncerns specializējas \"realitātes\" žanra video filmēšanā. Viņas sadarbība ar citām filmu kompānijām un minēto \"Mofos\" līdz 2021. gadam ir gandrīz 150 filmas un fragmenti, kuros viņa ir filmējusies. 2021. gadā veiksmīgi noslēdza līgumu ar Brazzers.\n", "id": "lvs_Latn_100942"}
{"text": "Mainīgā vainadzīte\n\nMainīgā vainadzīte (Coronilla varia) ir vainadzīšu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Dienvideiropā un Rietumāzijā. Suga arī ir sastopama Latvijas teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos vietējā florā; tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā. Augi aug skrajos un sausos mežos, tomēr biežāk ceļu un dzelzceļu malās, pamestos grants karjeros un nezālienēs.\n", "id": "lvs_Latn_100943"}
{"text": "Dzērbenes lidlauks\n\nDzērbenes lidlauks jeb Taurenes lidlauks ir nesertificēts bijušais lidlauks, kas atrodas Taurenes pagastā, Cēsu novadā, starp autoceļa P30 un V299. Lidlauks ir izveidots 1986. gadā un tika izmantots padomju laikā Aeroflot lauksaimniecības aviācijas vajadzībām.\n\nŠobrīd tas ir vēsturisks objekts ar asfaltētu 400 metru garu un 20 metru platu skrejceļu. Tas netiek izmantots aviācijai, bet ir iecienīts vietējo ralliju un retro auto braucienu dalībnieku vidē.\n", "id": "lvs_Latn_100944"}
{"text": "Smiltāja esparsete\n\nSmiltāja esparsete (Onobrychis arenaria) ir mainīga izskata augu suga, kura ir sastopama teritorijā no Viduseiropas līdz Āzijas stepes joslai. Latvijā tā ir sastopama reti un nevienmērīgi, galvenokārt — valsts centrālajā un austrumu daļā.\n\nSuga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.\n", "id": "lvs_Latn_100945"}
{"text": "Čita Rivera\n\nDoloresa Končita Figeroa del Rivero Andersone (; dzimusi , mirusi ), profesionāli zināma kā Čita Rivera, bija amerikāņu aktrise, dziedātāja un dejotāja. Rivera saņēmusi daudzus apbalvojumus, tostarp divas Tony balvas, divas Drama Desk balvas un Drama League balvu. Viņa bija pirmā latīņamerikāniete, kas 2002. gadā saņēma Kenedija centra prēmiju un 2009. gadā Prezidenta Brīvības medaļu. Viņa 2018. gadā saņēma Tony balvu par mūža ieguldījumu.\n\nPēc debijas Brodvejā kā dejotāja mūziklā Guys and Dolls (1950), viņa turpināja saņemt lomas Brodvejas mūziklos, piemēram, Anitas lomu mūziklā \"Vestsaidas stāsts\" (West Side Story, 1957), Velmas Kellijas lomu mūziklā \"Čikāga\" (Chicago, 1975) un titullomu mūziklā Kiss of the Spider Woman (1993). Desmit reizes nominēta Tony balvai, divas reizes iegūstot balvu kategorijā \"Labākā mūzikla aktrise\" par lomām mūziklos The Rink (1984) un Kiss of the Spider Woman (1993). Viņu nominēja Tony balvai par lomām mūziklos Bye Bye Birdie (1961), \"Čikāga\" (Chicago, 1975), Bring Back Birdie (1981), Merlin (1983), Jerry's Girls (1986), Nine (2003), Chita Rivera: The Dancer's Life (2005) un The Visit (2015).\n\nPiedalījusies tādās filmās kā Sweet Charity (1969), Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band (1978) un Tick, Tick... Viņa atveidoja Konijas Ričardsones lomu CBS situāciju komēdijseriālā The New Dick Van Dyke Show (1973—1974). Vēl piedalījusies tādos televīzijas projektos kā The Judy Garland Show (1963), The Carol Burnett Show (1971) un \"Vils un Greisa\" (2005). Viņas autobiogrāfija Chita: A Memoir publicēta 2023. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_100946"}
{"text": "Trīs karaļvalstu karš\n\nTrīs karaļvalstu karš bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu Anglijā, Skotijā un Īrijā laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm Čārlza I personālūnijas ietvaros.\n\nBieži vien šajā jēdzienā tiek ietvertas sacelšanās un konflikti no 1650. gadiem līdz pat monarhijas restaurācijai 1660. gadā. Konfliktus izraisīja gan reliģiskas (vai monarhs var noteikt reliģiju, vai tā ir katra privāta lieta), gan civilas (attiecības starp parlamenta un karaļa tiesībām noteikt nodokļus un rekrutēt karaspēku) domstarpības, taču tiem bija arī nacionāla rakstura specifika.\n\nTermins aptver 1639. un 1640. gada bīskapu karus, Skotijas pilsoņu karu 1644–1645. gadā, Īrijas sacelšanos 1641. gadā, Īrijas Konfederāciju 1642–1649. gadā, Kromvela Īrijas iekarošanu 1649. gadā, kā arī Pirmo (1642–1646.), Otro (1648–1649.) un Trešo (1649–1651.) Anglijas pilsoņu karu. Lai gan visi šie notikumi bieži tiek ietverti vispārējā jēdzienā \"Anglijas revolūcija\", mūsdienu vēsturnieki arvien biežāk lieto terminu \"Trīs karaļvalstu kari\", lai uzsvērtu, ka tie ir dažādi vēsturiski notikumi, kas norisinājās trīs dažādās valstīs, lai gan tās saista personālā savienība.\n", "id": "lvs_Latn_100947"}
{"text": "Ņūkāslas pie Tainas katedrāle\n\nŅūkāslas pie Tainas katedrāle jeb Ņūkāslas pie Tainas Sv. Marijas katedrāles baznīca () ir Romas katoļu katedrāle, kas atrodas Anglijas ziemeļos Tainas un Vīras grāfistes Ņūkāslā pie Tainas. Baznīca ir 1850. gadā dibinātās Romas katoļu Heksemas un Ņūkaslas diecēzes galvenā baznīca. Neogotiskā katedrāle celta no 1842. lidz 1844. gadam un tās projekta autors ir Ogastess Pjūdžins (Augustus Pugin, 1812—1852).\n", "id": "lvs_Latn_100948"}
{"text": "Kromvela Īrijas iekarošana\n\nKonflikts beidzās ar īru karaspēka sakāvi, zemju konfiskāciju no katoļu muižniekiem, to sadali starp protestantiem, kas bija pārcēlušies no Anglijas, kā arī Īrijas apmetnes akta izdošanu (1652. gadā, pārskatīts 1662. gadā).\n\nĪrijas iedzīvotāju zaudējumi konflikta rezultātā tiek lēsti no 15–25% līdz radikālām aplēsēm par 50% un pat 56%. 1641. gadā Īrijā bija vairāk nekā 1,5 miljoni iedzīvotāju, bet 1652. gadā bija palikuši tikai 850 000, no kuriem 150 000 bija angļu un skotu ieceļotāji.\n", "id": "lvs_Latn_100949"}
{"text": "Bogdanu pilskalns\n\nBogdanu pilskalns jeb Bogdānu pilskalns atrodas Latgalē, Krāslavas novada Konstantinovas pagasta Bogdānu ciemā. Vietējas nozīmes kultūras piemineklis.\n\nPilskalns ir savrups pacēlums (garums apmēram 50 metri, platums apmēram 20 metri, bet augstums — apmēram 4 metri). Atrodas zemā, līdzenā vietā, noarts jau agrākos laikos, kultūrslānis nav konstatēts. Datējums — vēlais dzelzs laikmets.\n", "id": "lvs_Latn_100950"}
{"text": "Isabella Asmodeus\n\nIsabella Asmodeus ir Latvijas elektroniskās mūzikas projekts, kuru 2011. gadā izveidoja Ilze Grīsle.\n\nSākotnējais projekta nosaukums bija The Shadows and Moon un tas sākotnēji bija tendēts uz eksperimentālo elektronisko mūziku ar industriālās mūzikas elementiem, izmantojot gan elektrisko ģitāru, gan basģitāru, kā arī dažādus sintezatorus un pa retam izmantojot arī vokālu. Skaņdarbu stils laika gaitā mainījās, arvien vairāk pievēršoties elektroniskajai deju mūzikai. 2015. gadā projekta nosaukums nomainīts uz Isabella Asmodeus.\n\nApkopojot radītos un ierakstītos skaņdarbus, 2023. gadā Vācijā izdots elektroniskās mūzikas albums Kiss the Robot.\n", "id": "lvs_Latn_100951"}
{"text": "2024. gada Sandensas kinofestivāls\n\n2024. gada Sandensas kinofestivāls norisinājās no līdz . Pirmās kinofestivāla filmas nosauca .\n", "id": "lvs_Latn_100952"}
{"text": "Napata\n\nNapata () bija Senās Ēģiptes un Kušas valsts politiskais un reliģiskais centrs. Mūsdienās pilsētas atliekas atrodas Sudānā, Nīlas labajā krastā, pie Barkala kalna. 2003. gadā pilsētas drupas tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā objekts ar nosaukumu \"Barkals un Napatas reģiona senvietas\".\n\nPilsētu 15. gadsimtā p.m.ē. nodibināja Senās Ēģiptes faraons Tutmoss III, kad bija iekarojis Kušu. Tā kļuva par dieva Amona pielūgsmes centru. Napata bija vistālāk uz dienvidiem esošā ievērojamā pilsēta Ēģiptes Jaunās valsts periodā. Ēģiptes XXV dinastijas laikā (no 8. līdz 7. gadsimtam p.m.ē.) tā bija Senās Ēģiptes galvaspilsēta. 663. gadā p.m.ē. XXV dinastija krita un Napata kļuva par Kušas galvaspilsētu. Pilsētu 593. gadā p.m.ē. nopostīja ēģiptieši un par Kušas galvaspilsētu kļuva Meroe. Napata tomēr saglabāja reliģiskā centra lomu. Otrreiz to 23. gadā p.m.ē. nopostīja romieši, tomēr tā turpināja darboties kā Amona pielūgsmes centrs.\n", "id": "lvs_Latn_100953"}
{"text": "Jons Jusis\n\nJons (Ivans) Jusis bija lietuviešu izcelsmes čekists, Dzeržinska un Staļina apsardzes priekšnieks.\n\nPiedzima 1891. gadā Kovnas guberņā rūpnīcas zemnieka ģimenē. Strādāja pilsētā, cita starpā par elektromontieri rūpnīcās. Februāra revolūcijā darbojās armijas daļās. 1917. gada septembrī iestājās KSDS(b)P, 1918. gada martā nosūtīts darbam Ārkārtas komisijā.\n\nKopš 1923. gada oktobra bija Apvienotās valsts politiskās pārvaldes kolēģijas Speciālās nodaļas, pēc tam Operatīvās nodaļas īpašo uzdevumu komisārs. Līdz 1926. gada jūlijam strādāja kā Dzeržinska, no 1927. gada 10. jūnija — Staļina personīgās apsardzes priekšnieks.\n\n1927. gada decembrī apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni. Precējies, sieva Roza (1900—1950), meita Ada (1918 / 1921).\n\nNomira 1931. gada 2. februārī pēc infarkta. Kremēts, atliekas apglabātas kolumbārijā.\n", "id": "lvs_Latn_100954"}
{"text": "Mufasa: The Lion King\n\nMufasa: The Lion King būs 2024. gada ASV muzikālā drāmas filma, kuras režisors ir Berijs Dženkinss, scenārija autors Džefs Natansons, filmu producē studijas Walt Disney Pictures un Pastel Productions. Tā paredzēta kā fotoreālistiska datora radītu attēlu spēlfilma un tādā pašā tehnikā veidotās 2019. gada versijas prikvels. Sets Rogens, Billijs Aikners un Džons Kani atkal ieskaņos savus 2019. gada versijas tēlus, un viņiem pievienojās Ārons Pjērs un Kelvins Harisons jaunākais, kuri ieskaņo Karaļa Mufasas un viņa jaunākā brāļa Naga bērnības tēlus.\n\nFilmas \"Karalis Lauva\" prikvela izstrādi apstiprināja 2020. gada septembrī, Dženkinsu izvēloties kā režisoru, bet Neitansonu par scenārija autoru. 2021. gada augustā paziņoja, ka Pjērs un Harisons jaunākais ierunās galvenos tēlus. Filmu oficiāli izziņoja 2022. gada septembrī D23 Expo pasākuma laikā. Filmas ražošana 2023. gada jūlijā palēninājās 2023. gada SAG-AFTRA streika dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_100955"}
{"text": "74. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls\n\n74. ikgadējais Berlīnes starptautiskais kinofestivāls notika 2024. gadā no 15. līdz 25. februārim Berlīnē, Vācijā. Pamatkonkursa žūrijas prezidente bija kenijiešu-meksikāņu aktrise Lupita Ņono. Amerikāņu filmu veidotājs Mārtins Skorsēze saņēma Goda Zelta lāci.\n\nFestivālu atklāja beļģu režisora Tima Milantsa filma Small Things like These.\n\nFranču senegāliešu filmu veidotājas Mati Diopas režisētā filma Dahomey ieguva Zelta lāci, tādejādi jau otro gadu pēc kārtas galveno kinofestivāla balvu ieguva dokumentālā filma, pēc filmas On the Adamant, kas ieguva balvu pagājušajā gadā. Žūrijas Sudraba lāci ieguva Hons Sansu filma A Traveler's Needs, bet Sebastians Stens saņēma Sudraba lāča balvu par lomu filmā A Different Man.\n", "id": "lvs_Latn_100956"}
{"text": "Satakunta (zeme)\n\nSatakunta (, , ) ir vēsturisks Somijas novads valsts rietumos, pašlaik sadalīts starp Pirkanmā un Satakuntas administratīvi teritoriālajiem reģioniem. Novada vēsturiskais centrs bija Telja, vēlāk Pori.\n\nGadsimtos, kad Somija bija Zviedrijas lielvalsts sastāvā, Satakunta bija daļa no Esterlandes.\n", "id": "lvs_Latn_100957"}
{"text": "Karlsruher SC\n\nKarlsruher Sport-Club Mühlburg-Phönix e. V., plašāk zināms kā Karlsruher SC ir Vācijas futbola klubs no Karlsrūes. Šobrīd (2024) klubs spēlē 2. Bundeslīgā.\n\nKlubs dibināts 1952. gadā, apvienojoties Karlsruher Fussball Club Phönix un VfB Mühlburg. Kā sekmīgāko no šiem klubiem jāmin 1894. gadā dibināto KFC Phönix, kas 1909. gadā kļuva par Vācijas čempioniem.\n\nKarlsruher SC ir divas reizes ieguvis Vācijas kausu (1955, 1956). Tas arī ir viens no klubiem, kas piedalījās pirmajā Bundeslīgas sezonā. Kopumā Bundeslīgā Karlsruher SC ir aizvadījis 24 sezonas, labākais sasniegums ir 6. vieta, kas iegūta 3 reizes. Pēdējo reizi klubs Bundeslīgā spēlējis 2009. gadā, kopš tā laika piedaloties 2. Bundeslīgā vai 3. līgā.\n", "id": "lvs_Latn_100958"}
{"text": "Pohjanmā (zeme)\n\nPohjanmā jeb Austrumbotnija (, , ) ir vēsturisks Somijas novads valsts ziemeļrietumos Botnijas līča austrumu krastā, pašlaik ietilpst Pohjanmā, Viduspohjanmā, Dienvidpohjanmā, Ziemeļpohjanmā, kā arī Lapzemes administratīvi teritoriālajos reģionos. Novada vēsturiskais centrs ir Vāsas pilsēta.\n\nGadsimtos, kad Somija bija Zviedrijas lielvalsts sastāvā, Austrumbotnijas dienvidrietumu daļa bija Esterlandes sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_100959"}
{"text": "Ūsimā (zeme)\n\nŪsimā jeb Nīlande (, , ) ir vēsturisks Somijas novads valsts dienvidos Somu līča ziemeļu krastā, pašlaik ietilpst Ūsimā un Kimenlākso administratīvi teritoriālajos reģionos. Novada centrs bija Porvo, vēlāk Helsinki.\n\nGadsimtos, kad Somija bija Zviedrijas lielvalsts sastāvā, Nīlande bija daļa no Esterlandes.\n", "id": "lvs_Latn_100960"}
{"text": "Tuk-tuk\n\n\"Tuk-tuk\" () ir 2015. gada ASV un Čīles trillera filma, kuras režisors ir Īlaijs Rots. Filmā galvenās lomas atveido Kiānu Rīvss, Lorensa Izo un Ana de Armasa. Filma ir 1977. gada filmas Death Game rīmeiks.\n\nFilma stāsta par mīlošu vīru un tēvu, kurš kādu vakaru vakaru palīdz divām jaunām meitenēm, kas klauvē pie durvīm. Laipnais žests pārvēršas pavedināšanā un bīstamā spēlē.\n\nFilmas \"Tuk-tuk\" pirmizrāde notika Sandensas kinofestivālā. Filma saņēma galvenokārt negatīvas kritiķu atsauksmes un tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes tai ir 36% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_100961"}
{"text": "Apaļgalvji\n\nApaļgalvji () bija parlamenta atbalstītāji Anglijas revolūcijas laikā. Apaļgalvu ienaidnieki bija kavalieri. Nosaukums cēlies no īsā matu griezuma. Arī sarkani formas tērpi bija apaļgalvju atšķirības zīme. Nosaukums \"roundheads\" pirmo reizi minēts 1641. gadā. Sākotnēji viņu vadonis bija grāfs Esekss, bet vēlāk vadoņa loma pārgāja Olivera Kromvela rokās, kurš savervēja apaļgalvjus no Anglijas austrumu grāfistēm.\n\nApaļgalvji bija kalvinisma piekritēji un sauca sevi par \"gara vīriem\" un \"Dieva karavīriem\". Apaļgalvu morāli audzināja reliģiskie sludinātāji, kuri valkāja melnas drēbes ar baltām apkaklēm.\n", "id": "lvs_Latn_100962"}
{"text": "Glorija (2013. gada filma)\n\n\"Glorija\" () ir 2013. gada Čīles un Spānijas drāmas filma, kuras režisors ir Sebastjans Lelio. Filmā galveno lomu atveido Paulina Garsija.\n\nFilma stāsta par 58 gadus veco Gloriju, kura, meklējot mīlestību, uzsāk vētrainas attiecības ar vecāku vīrieti.\n\nFilmas \"Glorija\" pirmizrāde notika Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā, kur Garsija saņēma festivāla labākās aktrises balvu. Filma saņēma lielu kritiķu atzinību un tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes tai ir 100% vērtējums. \"Glorija\" tika izvēlēta kā Čīles kandidatūra par labāko filmu svešvalodā 86. Kinoakadēmijas balvai, tomēr to nenominēja. 2018. gadā Lelio režisēja filmas jaunu ekranizējumu angļu valodā \"Glorija Bela\", kur galveno lomu atveidoja Džūliana Mora.\n", "id": "lvs_Latn_100963"}
{"text": "Glorija\n\nGlorija — sieviešu dzimtes personvārds; \"Glorija\" — 1980. gada ASV neo-noir trillera filma; \"Glorija\" — 2013. gada Čīles un Spānijas drāmas filma.\n", "id": "lvs_Latn_100964"}
{"text": "Kovenanteri\n\nKovenanteri () bija Skotijas prezbiteriāņu kustība, kas radās 17. gadsimtā. Viņu nosaukums cēlies no 1638. gadā parakstītā Nacionālā pakta (National Covenant), kas bija dokuments, kurā bija iebilsts pret karaļa Čārlza I mēģinājumiem uzspiest Skotijas baznīcai anglikāņu praksi. Kovenanteri centās saglabāt prezbiterāņu baznīcas pārvaldes formu un pretoties monarhijas iejaukšanās reliģiskās brīvības ierobežošanai.\n\nKustībao bija nozīmīga loma Trīs karaļvalsu kara laikā un Anglijas pilsoņu karā. Viņi bija pazīstami ar savu stingro uzticību saviem reliģiskajiem principiem un pretestību jebkādiem mēģinājumiem tos kompromitēt. Dažādos laikos kovenanteri saskārās ar varas iestāžu vajāšanu un apspiešanu, kas noveda pie bruņotu konfliktu un pilsoņu nemieru periodiem.\n", "id": "lvs_Latn_100965"}
{"text": "Kavalieri\n\nKavalieri () bija angļu rojālisti, Anglikāņu baznīcas un Čārlza I atbalstītāji Anglijas revolūcijas laikā 17. gadsimtā, kas bieži tiek uzskatīts par šīs kustības paraugu. Viņi nēsāja garus matus un baltus kaftānus.\n\nKavalieru pretinieki bija \"apaļgalvji\", kas nēsāja īsas frizūras un sarkanus kaftānus. Pirmo reizi apaļgalvji to lietoja kā apvainojošu apzīmējumu rojālistu karaļa Čārlza I un viņa dēla Čārlza II turīgākajiem atbalstītājiem Anglijas pilsoņu kara, Starpkaru perioda un Restaurācijas laikā. Vēlāk to pārņēma paši rojālisti. Lai gan sākotnēji tas attiecās uz politisko un sociālo attieksmi un uzvedību, kurā apģērbs veidoja ļoti nelielu daļu, vēlāk tas kļuva cieši identificējams ar tā laika modes galma tērpu.\n", "id": "lvs_Latn_100966"}
{"text": "1. maija iela\n\niela valstpilsētās: 1. maija iela — iela Daugavpilī; 1. maija iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī. iela novadu pilsētās: 1. maija iela — iela Aizkraukles novada Pļaviņās; 1. maija iela — iela Augšdaugavas novada Subatē; 1. maija iela — iela Bauskas novada Bauskā; 1. maija iela — iela Dobeles novada Dobelē; 1. maija iela — iela Gulbenes novada Gulbenē; 1. maija iela — iela Limbažu novada Limbažos; 1. maija iela — iela Ludzas novada Ludzā; 1. maija iela — iela Preiļu novada Preiļos; 1. maija iela — iela Talsu novada Talsos. iela novadu apdzīvotās vietās: 1. maija iela — iela Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta Kriškalnos; 1. maija iela — iela Bauskas novaa Skaistkalnes pagasta Skaistkalnē; 1. maija iela — iela Jelgavas novada Salgales pagasta Emburgā; 1. maija iela — iela Rēzeknes novada Maltas pagasta Maltā.\n", "id": "lvs_Latn_100967"}
{"text": "Ptolemaja teorēma\n\nPtolemaja teorēma ir sakarība ievilktā četrstūrī starp tā malām un diagonālēm. Ptolemajs to izmantoja, lai aprēķinātu hordu garumus dažādiem leņķiem no kā var iegūt, piemēram, sinusa vērtību tabulu. Ja ievilktā četrstūra virsotnes ir secīgi A, B, C, D, tad teorēma apgalvo, ka AC \\cdot BD = AB \\cdot CD + BC \\cdot AD .\n\nAr Ptolemaja teorēmu var pierādīt dažādas citas teorēmas, piemēram, Pitagora teorēmu, kosinusu teorēmu, sinusa leņķu summu, sinusa leņķu starpību, kosinusa leņķu summu.\n", "id": "lvs_Latn_100968"}
{"text": "Ošu iela\n\niela valstspilsētās: Ošu iela — iela Daugavpilī; Ošu iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Ošu iela — iela Jūrmalā; Ošu iela — iela Rīgā; Ošu iela — iela Valmieras novada Valmierā. iela novadu pilsētās: Ošu iela — iela Alūksnes novada Alūksnē; Ošu iela — iela Bauskas novada Bauskā; Ošu iela — iela Dobeles novada Dobelē; Ošu iela — iela Gulbenes novada Gulbenē; Ošu iela — iela Kuldīgas novada Kuldīgā; Ošu iela — iela Ķekavas novada Baldonē; Ošu iela — iela Limbažu novada Limbažos; Ošu iela — iela Ogres novada Ikšķilē; Ošu iela — iela Ogres novada Lielvārdē; Ošu iela — iela Talsu novada Sabilē; Ošu iela — iela Talsu novada Talsos; Ošu iela — iela Tukuma novada Kandavā; Ošu iela — iela Tukuma novada Tukumā. iela novadu apdzīvotās vietās: Ošu iela — iela Aizkraukles novada Skrīveru pagasta Skrīveros; Ošu iela — iela Bauskas novada Vecsaules pagasta Likvertenos; Ošu iela — iela Cēsu novada Līgatnes pagasta Augšlīgatnē; Ošu iela — iela Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Mežciemā; Ošu iela — iela Jelgavas novada Svētes pagasta Atpūtā; Ošu iela — iela Ķekavas novada Ķekavas pagasta Vimbukrogā; Ošu iela — iela Limbažu novada Salacgrīvas pagasta Korģenē; Ošu iela — iela Limbažu novada Skultes pagasta Skultē; Ošu iela — iela Mārupes novada Babītes pagasta Mežārēs; Ošu iela — iela Mārupes novada Mārupes pagasta Jaunmārupē; Ošu iela — iela Mārupes novada Salas pagasta Gātciemā; Ošu iela — iela Olaines novada Olaines pagasta Jaunolainē; Ošu iela — iela Rēzeknes novada Silmalas pagasta Vecružinā; Ošu iela — iela Ropažu novada Ropažu pagasta Podkājās; Ošu iela — iela Ropažu novada Stopiņu pagasta Ulbrokā; Ošu iela — iela Salaspils novada Salaspils pagasta Bajāros; Ošu iela — iela Siguldas novada Allažu pagasta Allažos; Ošu iela — iela Siguldas novada Krimuldas pagasta Inciemā; Ošu iela — iela Talsu novada Rojas pagasta Rojā; Ošu iela — iela Valmieras novada Kocēnu pagasta Kocēnos.\n", "id": "lvs_Latn_100969"}
{"text": "Andrejs Gucavs\n\nAndrejs Gucavs (; dzimis ) ir baltkrievu rakstnieks, tulkotājs un pedagogs.\n\nDzimis Homjeļas apgabalā. No 1989. līdz 1993. gadam studējis Latvijas Universitātē. Apmeties uz dzīvi Latvijā. Dzejas krājumu \"Адчужэнне\", \"Шалёная ноч\", kā arī prozas krājuu \"Кніга зданяў\" (2013) autors. Tulkojis no latviešu valodas Ulda Bērziņa un citu autoru darbus. Kopā ar Ļavonu Barščevski 2008. gadā izdeva latviešu valodas gramatikas grāmatu \"Кароткую граматыку латышскай мовы\".\n", "id": "lvs_Latn_100970"}
{"text": "Gulbene (nozīmju atdalīšana)\n\nGulbene — pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbene — dzelzceļa stacija Gulbenes pilsētā, Gulbene — mākslīga ūdenstilpe Vaiņodes pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_100971"}
{"text": "2024. gada Kannu kinofestivāls\n\n77. ikgadējais Kannu kinofestivāls norisināsies 2024. gadā no 14. līdz 25 maijam Kannās, Francijā. Amerikāņu filmu veidotāja un aktrise Greta Gērviga izvēlēta par žūrijas prezidenti. Pasākuma atklāšanas un noslēgšanas ceremonijas vadīs franču aktrise Kamilla Kotē.\n\nFestivālu atklās režisora Kantēns Dipjē filma Le Deuxième Acte. Festivāla laikā Džordžs Lūkass saņems Goda Zelta palmas zaru.\n", "id": "lvs_Latn_100972"}
{"text": "Lānsānga\n\nLānsānga ( — 'miljons ziloņu un baltais saulessargs') bija valsts, kas pastāvēja no 1353. līdz 1707. gadam mūsdienu Laosas teritorijā. Lānsānga ir viens no laosiešu nacionālās identitātes pamatiem.\n\nValsts radās 14. gadsimta vidū, atdaloties no Khmeru impērijas. Vairākkārt karoja ar kaimiņvalstīm. No 1353. līdz 1560. gadam valsts galvaspilsēta bija Lūenphabāna, vēlāk — Vjenčana. Valdosā reliģija — Teravādas budisms. 18. gadsimta sākumā Lānsānga saira, sadaloties 4 atsevišķās karaļvalstīs.\n", "id": "lvs_Latn_100973"}
{"text": "Melānija (dziedātāja)\n\nMelānija Ena Safka-Šekerika (; dzimusi , mirusi ), profesionāli zināma kā Melānija (Melanie) vai Melānija Safka (Melanie Safka), bija amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore.\n\nPlašāku atpazīstamību ieguva ar 1971—72. gada hitu Brand New Key; viņas 1970. gada The Rolling Stones dziesmas Ruby Tuesday versiju; kompozīciju What Have They Done to My Song Ma un viņas 1970. gada starptautisko hitu Lay Down (Candles in the Rain), ko iedvesmojusi viņas pieredze no uzstāšanās 1969. gada Vudstokas festivālā.\n\nMelānija ieguva Emmy balvu par tekstu televīzijas seriāla \"Skaistule un Briesmonis\" (Beauty and the Beast, 1987) tēmas dziesmai.\n", "id": "lvs_Latn_100974"}
{"text": "Melānija\n\nMelānija — sieviešu dzimtes personvārds; Melānija (Melanie; 1947—2024) — amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore.\n", "id": "lvs_Latn_100975"}
{"text": "Karls Andre\n\nKarls Andre (; dzimis , miris ) bija amerikāņu minimālisma mākslinieks, kas atpazīstamību ieguvis ar lineārā un režģa formas skulptūrām un aizdomām par mākslinieces un savas trešās sievas Anas Mendetas slepkavību.\n\nAndre apprecējās ar mākslinieci Anu Mendetu. 1985. gadā pēc abu strīda, viņa izkrita no viņu dzīvokļa loga un nomira. Andre attaisnoja apsūdzībā par otrās pakāpes slepkavību 1988. gada tiesas sēdē, un Mendetas atbalstītāji turpmāk protestēja viņa rīkotajās izstādēs.\n", "id": "lvs_Latn_100976"}
{"text": "Džese Džeina\n\nSintija Ena Hauela (; dzimusi , mirusi ), profesionāli zināma kā Džese Džeina (Jesse Jane), bija amerikāņu pornoaktrise. Viņa sāka darboties pornoindustrijā 2000. gadu sākumā, vēlāk kļūstot par vienu no retajām pornofilmu zvaigznēm, kas veiksmīgi iekļāvusies kino un televīzijā.\n\nNo 2002. līdz 2014. gadam Džeina bija ekskluzīva līgums ar studiju Digital Playground, filmējoties pornogrāfisko filmu sērijā Pirates. 2017. gadā, pēc gandrīz divas desmitgades ilgas karjeras pieaugušo filmu industrijā, viņa aizgāja no tās. Viņa bija NightMoves, XRCO un AVN slavas zāļu locekle.\n\n2003. gadā viņa atveidoja nelielu lomu televīzijas filmā Baywatch: Hawaiian Wedding, kā arī piedalījās televīzijas realitātes šovā Family Business. 2004. gadā viņa atveidoja pati sevi filmā \"Stārskijs un Hačs\", viņas attēls izmantots grupas Drowning Pool otrā studijas albuma Desensitized vāka noformējumam un piedalījusies grupas dziesmas Step Up mūzikas videoklipā. Kā uzaicinātā zvaigzne piedalījusies HBO dramēdijas seriālā \"Svīta\".\n\n, Džeinu un viņas draugu Bretu Heisenmilleru, atrada mirušus no narkotiku pārdozēšanas savās mājās Oklahomā.\n", "id": "lvs_Latn_100977"}
{"text": "N. Skots Momadejs\n\nNavare Skots Momadejs (; dzimis , miris ) bija amerikāņu un kaiovas rakstnieks, esejists un dzejnieks.\n\nViņa romāns House Made of Dawn 1969. gadā saņēma Pulicera balvu un kļuva par pirmo nozīmīgo literāro darbu Amerikas pamatiedzīvotāju renesansē. 2007. gadā Momadejs saņēma Nacionālo medaļu par Amerikas pamatiedzīvotāju mutvārdu un mākslas tradīciju saglabāšanu. Viņam ir 20 goda grādi koledžās un universitātēs, no kuriem pēdējo ieguva 2023. gadā Kalifornijas Mākslas institūtā, viņš bija arī Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmijas biedrs.\n\nViņš nomira 89 gadu vecumā savās mājās Santafē, Ņūmeksikā.\n", "id": "lvs_Latn_100978"}
{"text": "Noslēpumainā slepkavība\n\n\"Noslēpumainā slepkavība\" () ir 2022. gada Francijas un Beļģijas mistērijas trillera filma, kuras režisors ir Dominiks Molls. Filmā galvenās lomas atveido Bastjēns Buijons un Bunī Lanērs. Filma balstīta uz Paulīnes Gvenas 2020. gada grāmatu 18.3 — Une année à la PJ.\n\nFilma stāsta par jaunas meitenes vardarbīgas slepkavības izmeklēšanu, kura netiek atklāta.\n\nFilmas \"Noslēpumainā slepkavība\" pirmizrāde notika 75. Kannu kinofestivālā. Filmu nominēja Cēzara balvai desmit kategorijās, saņemot sešas, tostarp kategorijās \"Labākā filma\", \"Labākais adaptētais scenārijs\" un \"Labākais režisors\". Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 94% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_100979"}
{"text": "Mīla - kuce\n\n\"Mīla - kuce\" () ir 2000. gada Meksikas psiholoģiska drāmas filma, kuras režisors un producents ir Alehandro Gonsaless Injaritu. Filmā galvenās lomas atveido Emilio Ečevarrija, Gaels Garsija Bernals, Goja Toledo, Alvaro Gverrero, Vanesa Bauče, Horhe Salinass un Adriana Barrasa. \"Mīla - kuce\" ir Injaritu pirmā režisētā pilnmetrāžas filma, kā arī pirmā filma viņa \"Nāves triloģijā\", kurā vēl ietilpst filmas \"21 grams\" (2003) un \"Bābele\" (2006).\n\nFilma sadalīta trīs daļās, kuras saista Mehiko notikusi autoavārija. Stāsta centrā ir pusaudzis graustu rajonā, kurš iesaistās suņu cīņās, modele, kura nopietni savaino kāju un noslēpumains slepkava. Stāsti saistīti dažādos veidos, tostarp katrā no tiem parādās suņi.\n\nFilmas \"Mīla - kuce\" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā. Filma saņēma kritiķu atzinību un guva finansiālus panākumus. To nominēja 73. Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā filma svešvalodā\". Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 93% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_100980"}
{"text": "Xfce\n\nXfce vai XFCE (izrunā kā četrus atsevišķus burtus) ir Linux un citu UNIX balstītu operētājsistēmu bezmaksas un atvērta koda darbvirsmas vide.\n\nXfce mērķis ir būt ātrai un vieglai atmiņas jomā, kā arī vienlaikus vizuāli pievilcīgai un viegli lietojamai. Xfce iemieso tradicionālo Unix modularitātes un atkārtotas izmantošanas filozofiju. Tas sastāv no atsevišķi iepakotām daļām, kas kopā nodrošina visas darbvirsmas vides funkcijas, taču tās var atlasīt apakškopās, lai tās atbilstu lietotāju vajadzībām un vēlmēm. Vēl viena Xfce prioritāte ir standartu ievērošana, īpaši to, kas definēti vietnē freedesktop.org.\n", "id": "lvs_Latn_100981"}
{"text": "Alberts Pakalns\n\nAlberts Pakalns (1898—1938) bija latviešu izcelsmes Sarkanās armijas virsnieks.\n\nDzimis 1898. gadā Cēsīs, bija VK(b)P biedrs, dienēja Sarkanajā armijā, Maskavas kara apgabala atsevišķā īpašo uzdevumu motobruņutanku pulka komandieris. 1936. gadā apbalvots ar Ļeņina ordeni.\n\n1938. gada 4. februārī arestēts, apsūdzēts militāri fašistiskā sazvērestībā. Tā paša gada 26. februārī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda A. Pakalnam nāvessodu, kurš izpildīts 26. augustā.\n", "id": "lvs_Latn_100982"}
{"text": "Karlo Kollodi\n\nKarlo Lorencīni (; dzimis , miris ), pseidonīms Karlo Kollodi (Carlo Collodi), bija Itālijas Karalistes rakstnieks un tulkotājs. Viņa slavenākais darbs ir \"Pinokio piedzīvojumi\" (1881—1882), kas ir stāsts par koka lelli Pinokio, kas vēlas kļūt par dzīvu zēnu. Karlo Kollodi rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī rakstīja citu autora darbu tulkojumus un iesaistījās žurnālistikā.\n", "id": "lvs_Latn_100983"}
{"text": "Alfrēds Eihmanis\n\nAlfrēds Eihmanis () bija latviešu izcelsmes padomju čekists.\n\nPiedzima 1893. gadā Volīnijas guberņā. Strādāja PSRS IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes 1. nodaļā (valdības apsardzība), līdz arestēts 1937. gada 23. aprīlī. Apsūdzēts spiegošanā. Tā paša gada 20. jūnijā Eihmanim īpašā kārtā (PSRS IeTK un PSRS Prokuratūras lēmums) piespriests nāvessods, kurš izpildīts nākamajā dienā. 1955. gadā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija Eihmani reabilitēja.\n", "id": "lvs_Latn_100984"}
{"text": "Saugu katoļu baznīca\n\nSaugu Sv. Kazimira baznīca () ir 1947. gadā uzbūvēts Romas katoļu dievnams, kas atrodas Lietuvas rietumos, Klaipēdas apriņķa Šilutes rajona pašvaldības Saugu ciemā. Līdz Otrā pasaules kara beigām Saugos katoļu draudzes nebija. Baznīca tika ierīkota Saugu luterāņu baznīcas kapelā un atrodas tai blakus.\n", "id": "lvs_Latn_100985"}
{"text": "Saldu Piliņgore\n\nSaldu Piliņgore atrodas Latgalē, Krāslavas novada Konstantinovas pagasta Saldu ciemā. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.\n\nPilskalns ir 13 metrus augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas. Plakuma izmērs — 40 x 20 metri. Ziemeļu un ziemeļrietumu pusē ierīkota 2—2,5 metrus plata terase. Datējums — vēlais dzelzs laikmets.\n", "id": "lvs_Latn_100986"}
{"text": "Grobiņas pilsētas stadions\n\nGrobiņas pilsētas stadions ir stadions Grobiņā, Latvijā. Tajā savas mājas spēles aizvada futbola klubs Grobiņas SC/LFS.\n\nStadions tiek izmantots arī kā pasākumu vieta. Stadionā pieejami īres pakalpojumi treniņiem, sacensībām un komercpasākumiem.\n\n2017. gadā stadionā tika izveidots laukums ar sintētisko segumu. Blakus laukumam tika uzstādītas arī divas ģērbtuves. Jaunā laukuma atklāšana notika 21. maijā.\n\n2020. gada vasarā stadionā tika atklāta velotrase. Nākotnē plānots izbūvēt arī futbola laukumu ar mākslīgo segumu.\n\n2022. gadā \"Grobiņas\" futbola komandai draudēja palikšana bez savas mājvietas, jo stadiona ģērbtuves neatbilda Latvijas Futbola federācijas noteikumiem, proti, tām jābūt ar tiešu izeju uz futbola laukumu, aprīkotām ar dušu, siltā ūdens padevi un citām mūsdienās šķietami pašsaprotamām kvalitātēm.\n", "id": "lvs_Latn_100987"}
{"text": "Dūndžūnābas līcis\n\nDūndžūnābas līcis (, Ḫalīj Dūnjūnāb) ir līcis Sudānas Sarkanās jūras piekrastē, apmēram 130 kilometrus uz ziemeļiem no Būrsūdānas. Līcī saglabājies salīdzinoši neskarts biotops, kas sastāv no koraļļu rifiem, mangrovēm un pludmalēm. Bagātīga dzīvnieku valsts. Līcī mīt globāli nozīmīga jūrasgovju populācija. 2016. gadā līča teritoriju iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā daļu no objekta \"Sanganebas jūras nacionālais parks un Dūndžūnābas līcis — Mukavāras salas jūras nacionālais parks\".\n", "id": "lvs_Latn_100988"}
{"text": "Aleksejs Kuropatkins\n\nAleksejs Kuropatkins (; dzimis , miris ) bija Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks. Krievijas Impērijas Valsts padomes loceklis.\n\nNo 1898. līdz 1904. gadam Krievijas Kara ministrs. Krievijas—Japānas karš laikā — krievu armijas virspavēlnieks, tai skaitā komandēja Krievijas spēkus zaudētajā Mukdenas kaujā no 1905. gada 20. februāra līdz 10. martam. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā komandēja Ziemeļu fronti, kas cīnījās Latvijas teritorijā. No 1916. līdz 1917. gadam — Turkestānas ģenerālgubernators.\n", "id": "lvs_Latn_100989"}
{"text": "Karls Vezerss\n\nKarls Vezerss (; dzimis , miris ) bija amerikāņu aktieris, režisors un amerikaņu futbola spēlētājs.\n\nPazīstams ar Apollo Krīda lomu \"filmu sērijas \"Rokijs\"\" pirmajās četrās filmās (1976—1985), pulkveža Ela Dilona lomu filmā \"Plēsoņa\" (1987) un Kaujas Karla lomu filmu sērijā \"Rotaļlietu stāsts\". Atveidojis vienu no galvenajā lomām televīzijas seriālā Street Justice (1991—1993) un izdomātu sevis versiju komēdijseriālā \"Kavētā attīstība\" (Arrested Development, 2004, 2013), kā arī ieskaņojis lomu animācijas seriālā Star vs. the Forces of Evil (2017—2019). Viņš atveidoja Grīfu Kargu \"Zvaigžņu karu\" seriālā The Mandalorian (2019—2023), par ko saņēma nomināciju Primetime Emmy balvai. Vēl filmējies tādās filmās kā \"Trešās pakāpes tuvie kontakti\" (1977), \"Laimīgais Gilmors\" (1996), \"Mazais Nikijs\" (2000) un \"Astoņas trakas naktis\" (Eight Crazy Nights, 2002).\n\nVezerss spēlēja koledžas futbolu Sandjego štata universitātē. Pēc tam, kad 1970. gada NFL draftā viņu nenodraftēja, viņš parakstīja līgumu ar Oklendas \"Raiders\", kuras sastāvā nospēlēja tikai vienu spēli. Pēc līguma ar \"Raiders\" beigām Vezerss parakstīja līgumu ar Kanādas futbola līgas komandu BC Lions.\n", "id": "lvs_Latn_100990"}
{"text": "Markuss Vants\n\nHanss Markuss Vants (Hans Marcus Wandt; dzimis ) ir Zviedrijas Gaisa spēku pulkvežleitnants, iznīcinātājpilots, Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) kosmonauts. 2024. gadā viņš veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi Crew Dragon misijā Ax-3 uz Starptautisko kosmosa staciju.\n", "id": "lvs_Latn_100991"}
{"text": "Abū Jūsufs el Kindī\n\nAbū Jūsufs Jakūbs ibn Ishāks as Sabbāhs el Kindī (), plašāk zināms kā Kindī (dzimis ap 801. gadu, miris 873. gadā) bija arābu filozofs, zinātnieks un rakstnieks no Islāma zelta laikmeta. Viņš tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem lielajiem arābu pasaules zinātniekiem. Viņa darbiem ir paliekošas pēdas islāma filozofijā, kā arī matemātikā, medicīnā, fizikā, ķīmijā, mūzikas teorijā un citās zinātnes nozarēs. Viņš arī tulkoja uz arābu valodu sengrieķu filozofu, it īpaši Arisoteļa un Platona, darbus.\n", "id": "lvs_Latn_100992"}
{"text": "Teodors Amtmanis\n\nTeodors Amtmanis (1883—1938) bija latviešu teātra aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_100993"}
{"text": "Mūžīgā meita\n\n\"Mūžīgā meita\" () ir 2022. gada Apvienotā Karalistes un ASV mistērijas filma, kuras režisore un scenārija autore ir Džoana Hoga. Filmā galveno lomu atveido Tilda Svintone.\n\nFilma stāsta par pusmūžā esošu kinorežisori un viņas māti, kuras viesojas noslēpumainā viesnīcā.\n\nFilmas \"Mūžīgā meita\" pirmizrāde notika 79. Venēcijas kinofestivālā. ASV filmas pirmizrāde notika un to izplatīja A24. Filma guva pozitīvas atsauksmes un iekļuva vairāku kritiķu gada labāko filmu sarakstos. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 95% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_100994"}
{"text": "Luiss Tehada\n\nLuiss Karloss \"Matadors\" Tehada Ansels (; dzimis , miris ) bija Panamas profesionālais futbolists, kas spēlēja uzbrucēja pozīcijā.\n\nNo 2001. līdz 2018. gadam bija Panamas futbola izlases spēlētājs.\n\nTenada nomira no sirdslēkmes pēc spēles savā dzimtajā pilsētā. Viņam bija 41. gads.\n", "id": "lvs_Latn_100995"}
{"text": "Semjuels Fulers\n\nSemjuels Maikls Fulers (; dzimis , miris ) bija amerikāņu kinorežisors, scenārists, rakstnieks, žurnālists un aktieris.\n\nPazīstams kā mazbudžeta B klases filmu režisors, bieži veidojis filmas par strīdīgām tēmām ārpus studiju sistēmas. Fulera pirmā režisētā filma bija vesterns I Shot Jesse James (1949). 1950. gados veidojis vairākus vesternus un kara trillerus.\n\n1960. gados režisējis tādas pazīstamas filmas kā psiholoģisko trilleri \"Šoka koridors\" (Shock Corridor, 1963) un neo-noir filmu The Naked Kiss (1964). Vēlāk veidojis arī daļēji autobiogrāfisko kara filmu The Big Red One (1980) un drāmu White Dog (1982). Vairākas Fulera filmas ietekmēja Franču jaunā viļņa attīstību, īpaši Žana Lika Godāra filmas. Fulers atveidoja arī epizodisku lomu viņa filmā \"Trakais Pjero\" (1965).\n\nCitas pazīstamākās Fulera režisētās filmas ir The Steel Helmet (1951), Pickup on South Street (1953), Hell and High Water (1954), House of Bamboo (1955), Forty Guns (1957) un The Crimson Kimono (1959).\n", "id": "lvs_Latn_100996"}
{"text": "Fuli\n\nFuli, arī fulbi vai fulani, ir tauta, kas galvenokārt dzīvo Sahārā, Sāhelā un Rietumāfrikā. Fulu pamatavaloda ir fulu valoda, bet atkarībā no valsts, kurā tie dzīvo, fuli māk arī citas eiropiešu valodas. Fulu kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo Nigērijā. Fuliem ir raksturīgs nomadu dzīvesveids.\n", "id": "lvs_Latn_100997"}
{"text": "Pickup on South Street\n\nPickup on South Street ir 1953. gada ASV Aukstā kara spiegu filma, kuras režisors un scenārija autors Semjuels Fulers. Filmā galvenās lomas atveido Ričards Vidmarks, Džīna Pītersa un Telma Ritera.\n\nFilma stāsta par kabatzagli, kurš, aplaupot sievieti, nozog arī komunistiem paredzētu sūtījumu.\n\nFilmas Pickup on South Street pirmizrāde notika un to izplatīja 20th Century Fox. Filmu izrādīja arī 1953. gada Venēcijas kinofestivālā. Filmu nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā aktrise otrā plāna lomā\" (Ritera). 2018. gadā filma Pickup on South Street iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā \"kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma\".\n", "id": "lvs_Latn_100998"}
{"text": "Ričards Vidmarks\n\nRičards Vidmarks (; dzimis , miris ) bija amerikāņu kino, teātra un televīzijas aktieris un producents.\n\nVidmarka pirmā kino loma bija Henrija Hetaveja filmā Kiss of Death (1947), par ko saņēmis Zelta globusa balvu kategorijā \"Gada labākā debija — aktieris\" un nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\". Savas karjeras sākumā bieži atveidojis noziedznieku lomas dažādās film noir žanru filmās, taču vēlāk atveidojis arī pirmā un otrā plāna varoņus vesternos, drāmās un šausmu filmās.\n\n2002. gadā Vidmarkam piešķīra zvaigzni Holivudas Slavas alejā.\n", "id": "lvs_Latn_100999"}
{"text": "Telma Ritera\n\nTelma Ritera (; dzimusi , mirusi ) bija amerikāņu aktrise.\n\nRitera saņēmusi sešas Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijas kategorijā \"Labākā aktrise otrā plāna lomā\", kas ir vislielākais skaits šajā nominācijā. 1958. gadā saņēmusi arī Tony balvu.\n\nRiteru Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominēja par lomām filmas \"Viss par Ievu\" (1950), The Mating Season (1951), With a Song in My Heart (1952), Pickup on South Street (1953), Pillow Talk (1959) un Birdman of Alcatraz (1962). Atveidojusi lomas arī tādās filmās kā \"Brīnums 34. ielā\" (1947), \"Logs uz sētu\" (1954), \"Izstumtie\" (The Misfits, 1961) un \"Kā tika iekaroti Rietumi\" (How the West Was Won, 1962).\n", "id": "lvs_Latn_101000"}
{"text": "Amonijas\n\nAmonijas (Ammonia) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1772. gadā izveidoja dāņu zoologs Mortens Brunnihs. Amoniju tipiskā suga ir Ammonia beccarii. Ģeohronoloģiski amonijas ir zināmas no miocēna (neogēna periods) līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101001"}
{"text": "ITV\n\nITV, agrāk Independent Television, ir viena no Apvienotās Karalistes vadošajām televīzijas korporācijām. Dibināta 1955. gadā, nodrošinot konkurenci un samazinot toreizējo monopolu BBC televīzijai. Tā bija pirmā komerciālā televīzija valstī. Lielāko daļu tā pastāvēšanas, tas bijis populārākais komerckanāls. Kopš 1990. gada ITV juridiski zināms kā Channel 3, lai to atšķirtu no citiem tā laika analogajiem kanāliem: BBC1, BBC2 un Channel 4.\n\nITV četras desmitgades bija atsevišķu televīzijas uzņēmumu tīkls, kas sniedza reģionālās televīzijas pakalpojumus, kā arī dalīja savā starpā programmas, ko rādīt visā tīklā. Katra franšīze sākotnēji piederēja citam uzņēmumam. Pēc vairākām apvienošanām, piecpadsmit reģionālās franšīzes tagad pieder diviem uzņēmumiem: ITV plc, kas pārvalda ITV1 un UTV, un STV Group, kas vada STV kanālu Skotijas ziemeļos un vidienē.\n", "id": "lvs_Latn_101002"}
{"text": "Kalnu āboliņš\n\nKalnu āboliņš (Trifolium montanum) ir daudzgadīgs āboliņu ģints lakstaugs. Eiropā plaši izplatīta suga. Latvijā bieži sastopams visā teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101003"}
{"text": "Ādolfs Vanadziņš\n\nĀdolfs Vanadziņš (1884—1938) bija latviešu teātra aktieris un režisors. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101004"}
{"text": "Attēls:Maskavas teātris Skatuve Augusts Krūmiņš, Kārlis Krūmiņš, Ādolfs Vanadziņš, Osvalds Glāznieks, Elza Miške pirms 1938.jpg\n", "id": "lvs_Latn_101005"}
{"text": "2. bruņutanku divīzija (Brīvā Francija)\n\n2. bruņutanku divīzija (Brīvā Francija) (), kuru komandēja franču ģenerālis Filips Leklerks, Otrā pasaules kara beigu fāzēs cīnījās Rietumu frontē un piedalījās Francijas atbrīvošanā. Divīzija tika izveidota ap vienību kodolu, kas cīnījās Ziemeļāfrikas kampaņā, un 1943. gadā tika pārveidota par vieglo bruņutaknu divīziju. Divīzija tika izveidota 1944. gada aprīlī un tika nosūtīta uz dažādām Lielbritānijas ostām. 1944. gada 29. jūlijā, dodoties uz Franciju, divīzija sāka savu ceļu no Sauthemptonas ostas. To dažreiz sauc par Leklerka divīziju.\n\n1944. gada kauju laikā divīzija atbrīvoja Parīzi, sakāva vācu tanku (Panzer) brigādi tanku sadursmēs Lotringā, un piedalījās Strasbūras atbrīvošanā. Pēc piedalīšanās Kolmāras operācijā divīzija tika pārvietota uz rietumiem un uzbruka vācu kontrolētajai Ruajānas ostai pie Atlantijas okeāna, līdz 1945. gada aprīlī šķērsoja Franciju un piedalījās pēdējās kaujās Vācijas dienvidos, pat vispirms iekļūstot Hitlera kalnu namiņā \"Ērgļa ligzdā\" (amerikāņi ieņēma zemāk esošo pilsētu). Deaktivizēta pēc kara, 2. divīzija atkal tika aktivizēta 1970. gados un kalpoja līdz 1999. gadam, kad tā tika pārveidota par 2. Bruņutanku brigādi.\n", "id": "lvs_Latn_101006"}
{"text": "Augusts Krūmiņš\n\nAugusts Krūmiņš (1894—1938) bija latviešu teātra aktieris. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101007"}
{"text": "Alpu āboliņš\n\nAlpu āboliņš (Trifolium alpestre) ir daudzgadīgs āboliņu ģints lakstaugs. Latvijā aug tuvu areāla ziemeļu robežai, reti sastopams. Ir zināmas atsevišķas atradnes, galvenokārt Daugavas ielejā. Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā, Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā, Dānijas un Zviedrijas Apdraudēto sugu sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_101008"}
{"text": "Kārlis Krūmiņš (režisors)\n\nKārlis Krūmiņš (1897–1938) bija latviešu strēlnieks, vēlāk teātra aktieris. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101009"}
{"text": "Ammonia beccarii\n\nAmmonia beccarii ir foraminīferu suga rotaliīdu kārtā un amoniīdu dzimtā. Sugu 1758. gadā aprakstīja zviedru zoologs Kārlis Linnejs kā Nautilus beccarii, bet 1772. gadā dāņu zoologs Mortens Brunnihs to iedalīja jaunizveidotajā amoniju ģintī. Ammonia beccarii ir amoniju ģints tipiskā suga. Tā ir izplatīta Vidusjūrā, Melnajā un Azovas jūrā, Atlantijas okeānā, pie Kubas, Indijas okeānā, Persijas līcī, pie Ķīnas krastiem u.c. Sugai ir zināma viena izmirusi apakšsuga Ammonia beccarii subsp. pohangensis Kim, 1965.\n", "id": "lvs_Latn_101010"}
{"text": "Krauklis (1994. gada filma)\n\n\"Krauklis\" () ir 1994. gada ASV mistiska supervaroņu filma, kuras režisors ir Alekss Projass, bet scenārija autori — Deivids Dž. Šou un Džons Šērlijs. Filmas sižets veidots pēc 1989. gadā izdotās tāda paša nosaukuma komiksu sērijas, kuras autors ir Džeimss O'Bārs. Filma ir par mūziķi Ēriku Dreivenu, kurš ir augšāmcēlies no mirušajiem, lai atriebtos dedzinātāju bandai, kas nogalināja Ēriku un viņa līgavu.\n\nFilmas uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs Brendons Lī. Tā kā pirms Lī nāves uzņēma lielāku daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, kaskadierus un digitālos efektus. Pēc Lī nāves Paramount Pictures atteicās no filmas izplatīšanas un tiesības pārņēma Miramax Films, kas pārraudzīja filmas pabeigšanu. Filma veltīta Brendonam Lī un viņa līgavai Elīzai Hatonei.\n\nFilmas pirmizrāde ASV notika 1994. gada 13. maijā. Tā saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un nopelnīja 94 miljonus ASV dolāru pie 23 miljonu liela budžeta, iegūstot kulta filmas statusu. Filmai izdoti vairāki turpinājumi — The Crow: City of Angels (1996), The Crow: Salvation (2000) un The Crow: Wicked Prayer (2005), bet tiem neizdevās sasniegt oriģinālās filmas panākumus. 2024. gada augustā plānots izdot tāda paša nosaukuma rīmeiku, kurā galveno lomu tēlos Bills Skašgords.\n", "id": "lvs_Latn_101011"}
{"text": "Žetuliu Vargass\n\nŽetuliu Dornelizs Vargass (; dzimis , miris ) bija Brazīlijas valstsvīrs. Viņš no 1930. līdz 1945. gadam un no 1951. līdz 1954. gadam bija Brazīlijas prezidents. Šis periods tiek saukts par Vargasa ēru.\n\nPirmās prezidentūras laikā Žetuliu Vargass piekopa autoritāru politiku, beidza pastāvēt Brazīlijas Pirmā Republika un sākās Vargasa ēra. 1937. gadā Vargass atlaida Kongresu un pasludināja Estado Novo diktatūras sākumu. Šajā laikā viņš centās modernizēt valsti, ieviešot sociālas un ekonomiskas reformas, kas uzlabotu strādnieku stāvokli un rūpniecību. 1945. gadā ar militāru apvērsumu Žetuliu Vargass tika gāzts no prezidenta krēsla. 1951. gadā viņš atkal tika ievēlēts par Brazīlijas prezidentu. 1954. gadā, reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, Želtuliu Vargass izdarīja pašnāvību nošaujoties.\n", "id": "lvs_Latn_101012"}
{"text": "Varnas kauja\n\nVarnas kauja (, , ) bija kauja tā sauktā Varnas krusta gājiena ietvaros, kas tika izcīnīta 1444. gada 10. novembrī Varnas pievārtē (mūsdienās Bulgārijā, tolaik Osmaņu impērijā) starp Eiropas valstu koalīciju Polijas un Ungārijas karaļa Vladislava III vadībā un Osmaņu impērijas karaspēku, kuru komandēja Murads II. Eiropas valstu karaspēks, kas sastāvēja no Polijas, Ungārijas, Bohēmijas, Horvātijas, Valahijas un citu valstu karaspēkiem, cieta smagu sakāvi, bet Polijas karalis krita kaujas laukā.\n\nVarnas krusta karu 1443. gadā iniciēja Romas pāvests Eugenijs IV, lai paturētu Osmaņu impērijas iekarojumus Balkānos. Krusta gājiens noritēja ar mainīgām sekmēm, līdz 1444. gada 15. augustā Segedā tika noslēgts miera līgums, kas izbeidza karadarbību. Tomēr gandrīz tūlīt pēc tam krusta karotāji atsāka militārās operācijas līdz pat sakāvei Varnas kaujā.\n\nLīdz ar kristiešu sakāvi Varnas kaujā un Polijas karaļa nāvi izjuka Polijas un Ungārijas personālūnija, bet 1453. gadā krita Konstantinopole.\n", "id": "lvs_Latn_101013"}
{"text": "Pīlas katedrāle\n\nPīlas katedrāle () jeb Sv. Germana katedrāles baznīca () ir 19. gadsimta otrajā pusē celta anglikāņu katedrāle, kas atrodas Menas Salas rietumu piekrastē, Pīlas pilsētā. 1154. gadā dibinātās Sodoras un Menas diecēzes galvenā baznīca.\n\nKaut arī baznīca ar Tinvalda (Menas Salas parlamenta) lēmumu tika iecelta par katedrāli 1980. gadā. Vecā diecēzes katedrāle 12. gadsimtā tika uzcelta Pīlas pilī. Tomēr 18. gadsimtā tā netika izmantota un sabruka. Līdz pat 1980. gadam diecēzei katedrāles nebija.\n", "id": "lvs_Latn_101014"}
{"text": "Osvalds Glāznieks\n\nOsvalds Glāznieks (1891–1947) bija latviešu teātra aktieris un režisors. Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" dibinātājs.\n", "id": "lvs_Latn_101015"}
{"text": "Brendons Lī\n\nBrendons Brūss Lī (; dzimis , miris ) bija amerikāņu aktieris un cīņas mākslu meistars. Deviņdesmito gadu sākumā viņš kļuva par uzlecošu asa sižeta filmu zvaigzni, un ieguva Ērika Dreivena lomu fantāzijas filmā \"Krauklis\" (1994), kuras filmēšanas laikā Lī gāja bojā.\n\nLī ir cīņas mākslas meistara un filmu zvaigznes Brūsa Lī dēls, kurš nomira, kad Brendonam bija astoņi gadi. Lī, sekojot tēva pēdās, trenējās cīņas mākslā un studēja aktiermākslu Emersonas koledžā un Lī Strasberga teātra un filmu institūtā. Savu karjeru viņš sāka ar galvenajām lomām Honkongas asa sižeta filmā Legacy of Rage (1986) un videofilmā Laser Mission (1989). Lī piedalījās arī divos 1970. gadu seriāla Kung Fu atvasinājumos, televīzijas filmā Kung Fu: The Movie (1986) un televīzijas pilotsērijā Kung Fu: The Next Generation (1987).\n\nPārejot uz Holivudas kino, Lī pirmā loma bija Warner Bros. policistu filmā \"Atmaskošana Mazajā Tokijā\" (Showdown in Little Tokyo, 1991), kurā filmējās kopā ar Dolfu Lundgrēnu. Lai gan pēc pirmizrādes tā saņēma negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, tā vēlāk kļuva par kulta filmu. Tam sekoja galvenā loma 20th Century Fox producētajā filmā Rapid Fire (1992). Lai gan filma saņēma negatīvus vērtējumus, kritiķi slavēja Lī aktierspēli.\n\nViņu izvēlējās galvenajai lomai filmā \"Krauklis\", Lī bija nofilmējies gandrīz visās savās ainās, kad viņu uzņemšanas laukumā nāvējoši ievainoja ar rekvizīta šaujamieroci. Lī pēc savas nāves saņēma atzinību par sniegumu filmā, savukārt filma saņēma kritiķu atzinību un guva komerciālus panākumus. Viņa karjeru salīdzina ar viņa tēva karjeru, jo abi vīrieši nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas.\n", "id": "lvs_Latn_101016"}
{"text": "Zelma Zudraga\n\nZelma Zudraga (1910—1938) bija latviešu teātra aktrise. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībniece.\n", "id": "lvs_Latn_101017"}
{"text": "Lidija Bērziņa\n\nLidija Bērziņa (1901—1938) bija latviešu teātra aktrise. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībniece.\n", "id": "lvs_Latn_101018"}
{"text": "New General Catalogue\n\nNew General Catalogue (NGC) ir zvaigžņotās debess katalogs, kuru 1888. gadā sāka veidot dāņu astronoms Johans Ludvigs Emīls Dreiers, lai vienotā datubāze apkopotu un klasificētu galaktikas, zvaigžņu kopas un emisijas miglājus. Katalogā ir 7840 ieraksti par noteiktiem astronomiskajiem objektiem. Par katru objektu ir iekļautas pēc iespējas detalizētākas ziņas. Katrs objekts tiek numurēts ar kārtas skaitli, pirms tā vēl uzrakstot NGC, un šī numerācija mūsdienās joprojām ir viena no aktuālākajām astronomijā, lai atsauktos uz konkrētu astronomisko objektu.\n", "id": "lvs_Latn_101019"}
{"text": "Jānis Baltausis\n\nJānis Baltausis (1894–1938) bija latviešu teātra aktieris. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101020"}
{"text": "2023. gada Lielā Kristapa balva\n\n2023. gada Lielā Kristapa balvu pasniegšanas ceremonija norisinājās 2024. gada 4. februārī Dailes teātrī. Ceremonijas režisors bija Matīss Kaža, un to vadīja aktieri Matīss Budovskis un Agnese Budovska.\n\nBalvu par mūža ieguldījumu saņēma filmu māksliniece un ilggadējai Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova.\n\nBalvām tika pieteiktas 88 filmas, tostarp 35 pilnmetrāžas, deviņas daudzsēriju filmas un 44 īsfilmas. Visvairāk balvu ieguva režisora Staņislava Tokalova darbi, kopā – piecas balvas (trīs balvas par daudzsēriju filmu \"Padomju džinsi\" un divas balvas par dokumentālo filmu \"Viss būs labi\"). Aika Karapetjana filma \"Bezkaunīgie\" ieguva četras balvas (tai skaitā labākā režisora balvu).\n", "id": "lvs_Latn_101021"}
{"text": "Kārlis Baltausis\n\nKārlis Baltausis (1904—1938) bija latviešu teātra aktieris. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101022"}
{"text": "Voldemārs Baltgalvis\n\nVoldemārs Baltgalvis (1911—1938) bija latviešu teātra aktieris. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101023"}
{"text": "Rūdolfs Bancāns\n\nRūdolfs Bancāns (1898—1938) bija latviešu aktieris. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101024"}
{"text": "Zelma Boksberga\n\nZelma Boksberga (1912—1938) bija latviešu teātra aktrise. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībniece.\n", "id": "lvs_Latn_101025"}
{"text": "Roberts Cīrulis\n\nRoberts Cīrulis (1896—1938) bija latviešu teātra aktieris. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101026"}
{"text": "Vilhelma kliedziens\n\nVilhelma kliedziens () ir skaņas efekts, kas, sākot ar 1951. gad filma Distant Drums, izmantots daudzās filmās un seriālos. Kliedzienu parasti izmanto ainās, kad kādu sašauj, krīt no liela augstuma vai izmet ar sprādziena vilni. Skaņa nosaukta ierindnieka Vilhelma, 1953. gada vesterna The Charge at Feather River, tēla vārdā, kurā viņam iešauj bultu augšstilbā. Šī bija pirmā filma pēc skaņas efekta iekļaušanas Warner Bros. fondu skaņu bibliotēkā, lai gan The Charge at Feather River bija jau trešā filma, kurā izmantots šis efekts. Šis skaņas efekts ir izmantots visās \"Zvaigžņu karu filmās.\n", "id": "lvs_Latn_101027"}
{"text": "Vilis Forstmanis\n\nVilis Forstmanis (1894—1938) bija latviešu teātra aktieris. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101028"}
{"text": "Marta Kalniņa\n\nMarta Kalniņa (1892—1938) bija latviešu teātra aktrise. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībniece.\n", "id": "lvs_Latn_101029"}
{"text": "Biškopis (filma)\n\n\"Biškopis\" () ir 2024. gada ASV asa sižeta trillera filma, kuras režisors ir Deivids Eijers un scenārija autors Kurts Vimers. Galvenās lomas filmā atveido Džeisons Steitems, Emija Reivere-Lempmene, Džošs Hatčersons, Bobijs Naderi, Filiša Rašāda un Džeremijs Aironss.\n\nKad viņa labsirdīgā saimniece izdara pašnāvību pēc labdarības līdzekļu zaudēšanas pikšķerēšanas krāpniecības rezultātā, bijušais \"Biškopju\" aģents Ādams Klejs sāk brutālu kampaņu, lai atriebtos vainīgajiem.\n\nFilmas pirmizrāde ASV notika un to izplata Metro-Goldwyn-Mayer Pictures ar Amazon MGM Studios zīmolu. Filmas kases ieņēmumi visā pasaulē ir 107 miljoni ASV dolāru. Tā saņēmusi pretrunīgus kritiķu vērtējumu.\n", "id": "lvs_Latn_101030"}
{"text": "Andrejs Oše\n\nAndrejs Oše (1899—1938) bija latviešu teātra aktieris. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101031"}
{"text": "Fricis Ulmanis\n\nFricis Ulmanis (1899—1938) bija latviešu teātra darbinieks. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101032"}
{"text": "Kārlis Veidemanis (mākslinieks)\n\nKārlis Veidemanis (1897—1938) bija latviešu teātra scenogrāfs. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101033"}
{"text": "Ziemeļlanao\n\nZiemeļlanao (, , ) ir viena no Filipīnu provincēm valsts dienviddaļā, Ziemeļmindanao reģionā. Administratīvi dalās 22 municipalitātēs un sīkāk 462 barangajās. Provinces galvaspilsēta ir Tuboda. Provincei dažkārt ģeogrāfiski un statistiski pieskaita Iliganas augsti urbanizēto pilsētu, kas no provinces ir administratīvi un politiski neatkarīga. Lielākā daļa provinces iedzīvotāju ir sebuāņi un lanaji, bet pēc konfesionālās piederības pārsvarā katoļi (47 %) un musulmaņi (46 %).\n", "id": "lvs_Latn_101034"}
{"text": "Oskars Zēbergs\n\nOskars Zēbergs (1905—1938) bija latviešu teātra aktieris. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101035"}
{"text": "Elfrīda Lesiņa\n\nElfrīda Lesiņa (1896—1938) bija latviešu teātra sekretāre un aktrise. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībniece.\n", "id": "lvs_Latn_101036"}
{"text": "Ēriks Feldmanis (aktieris)\n\nĒriks Feldmanis (1913–1938) bija latviešu teātra aktieris. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas jaunākais dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101037"}
{"text": "Alberts Zvagulis\n\nAlberts Zvagulis (1904—1938) bija latviešu teātra aktieris. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101038"}
{"text": "Nikolajs Zubovs\n\nNikolajs Zubovs (1904–1938) bija krievu teātra aktieris. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101039"}
{"text": "Austra Āboliņa\n\nAustra Āboliņa (1932—2015) bija latviešu brioloģe, botāniķe, vadošā sūnu pētniece Latvijā. Sarakstījusi vairāk kā 250 zinātnisku publikāciju, papildinājusi Latvijas sūnu floras sarakstu ar apmēram 80 jaunām sugām, izstrādājausi Latvijas apstākļiem indikātoru sūnu sugas biotopu noteikšanai.\n\nTriju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, Heinriha Skujas balvas laureāte.\n", "id": "lvs_Latn_101040"}
{"text": "Pasaules čempionāts kamaniņu sportā\n\nPasaules čempionāts kamaniņu sportā, ko organizē Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (FIL), kopš 1955. gada gandrīz katru gadu notiek ārpus ziemas olimpisko spēļu gadiem. Šie čempionāti notiek mākslīgā ledus trasēs.\n", "id": "lvs_Latn_101041"}
{"text": "Pāvils Zudrags\n\nPāvils Zudrags (1881—1938) bija latviešu strādnieks. Nošautās Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībnieces Zelmas Zudragas tēvs.\n", "id": "lvs_Latn_101042"}
{"text": "Ismaēls Diomandē\n\nIsmaēls Diomandē (; dzimis ) ir Kotdivuāras futbolists, spēlē pussarga pozīcijā. Kopš 2022. gada Diomandē spēlē Latvijas Virslīgas komandā RFS.\n\n2023. gadā Diomandē no RFS tika izīrēts BFC Daugavpils komandai.\n", "id": "lvs_Latn_101043"}
{"text": "Andress Manuels Lopess Ovradors\n\nAndress Manuels Lopess Ovradors (; dzimis ) ir Meksikas politiķis un politologs. Lopess Ovradors kopš 2018. gada ir Meksikas prezidents. No 2000. līdz 2005. gadam bija Mehiko pilsētas vadītājs. Viņš tiek raksturots kā kreisās un centriski kreisās politikas pārstāvis. Lopess Ovradors ir slavens ar populistisko pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā, it īpaši pret korupciju un nevienlīdzību. Viņš ir partijas Morena pārstāvis, kuru pats ir dibinājis.\n", "id": "lvs_Latn_101044"}
{"text": "Džibrils Gejs\n\nDžibrils Gejs (; dzimis ) ir Senegālas futbolists, uzbrucējs, Senegālas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2020. gada Gejs spēlē Latvijas Virslīgas komandā Valmiera.\n\nSenegālas futbola izlases rindās debitējis 2019. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_101045"}
{"text": "Luiss Iveriko\n\nLuiss Enrike Iveriko Rovalino (; dzimis ) ir Peru futbolists, uzbrucējs, Peru futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Iveriko spēlē Latvijas Virslīgas komandā Riga FC.\n\nSpēlējot Melgar komandā, 2021. gadā kļuvis par Peru augstākās futbola līgas rezultatīvāko spēlētāju.\n\nPeru futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā. Piedalījies 2021. gada Copa América.\n", "id": "lvs_Latn_101046"}
{"text": "Vasīlijs Ulrihs\n\nVasīlijs Ulrihs (1810—1891), Estlandes gubernators; Vasīlijs Ulrihs (1889—1951), PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_101047"}
{"text": "Staļi\n\nStaļi ir ciems Valkas novada Ērģemes pagastā.\n\nAtrodas pagasta centrālajā daļā, bijušās Staļļumuižas pusmuižas vietā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V256.\n", "id": "lvs_Latn_101048"}
{"text": "Tuboda\n\nTuboda (, , ) ir municipalitāte Filipīnās, Ziemeļmindanao reģionā, Ziemeļlanao provinces galvaspilsēta. Atrodas provinces ziemeļrietumos Pangilas līča krastā. No Tangilas uz līča pretējā krastā esošo Tangubu tiek būvēts 3,77 km garš tilts, kas pēc tā pabeigšanas būs garākais tilts valstī.\n", "id": "lvs_Latn_101049"}
{"text": "Grizelda Blanko\n\nGrizelda Blanko Restrepo (; dzimusi ; mirusi ), pazīstama kā Melnā atraitne vai kokaīna krustmāte, bija Kolumbijas narkobaronese, kura bija ievērojama ar kokaīna narkotiku tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē Maiami pilsētā, ASV 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, un pastāv uzskats, ka Blanko bija Medeljinas karteļa dalībniece. Blanko tika noslepkavota Medeljinā 2012. gada 3. septembrī 69 gadu vecumā.\n", "id": "lvs_Latn_101050"}
{"text": "2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā\n\n2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā bija 52. Pasaules čempionāts kamaniņu sportā. Tas no 2024. gada 26. līdz 28. janvārim notika Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē Vācijā.\n", "id": "lvs_Latn_101051"}
{"text": "Maskavas procesi\n\nMaskavas procesi ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās Padomju Savienībā, Maskavā, no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti augstākie vadošie Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas darbinieki, kas 20. gados atradās kreisajā vai labējā opozīcijā.\n", "id": "lvs_Latn_101052"}
{"text": "Bolivinitoidejas\n\nBolivinitoidejas (Bolivinitoidea) ir foraminīferu virsdzimta rotaliīdu kārtā. Virsdzimtu 1927. gadā izveidoja amerikāņu mikropaleontologs Džozefs Kešmens. Ģeohronoloģiski bolivinitoidejas ir zināmas no agrā juras perioda (piemēram, Brizalina liasica) līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101053"}
{"text": "Dricānu lidlauks\n\nDricānu lidlauks ir privāts un nesertificēts lidlauks, kas atrodas Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā, starp autoceļiem P36 un V552. Lidlauks ir 300 metru garš un 20 metru plats, un to klāj zāles segums. Šis lidlauks ir būvēts 2013. gadā un noteikts kā privāta teritorija, un tas netiek sertificēts valsts līmenī. To galvenokārt izmanto privāto aviospējīgo līdzekļu īpašnieki, kuri izmanto lidlauku kā starta un nolaišanās vietu savām personīgajām vajadzībām. Tāpat tas var būt izmantots treniņiem un nekomerciāliem lidojumiem.\n", "id": "lvs_Latn_101054"}
{"text": "Anna Peika\n\nAnna Peika (1904—1987) bija latviešu teātra aktrise. Maskavas latviešu teātra \"Skatuve\" trupas dalībniece.\n", "id": "lvs_Latn_101055"}
{"text": "Zirgu āboliņš\n\nZirgu āboliņš (Trifolium medium) ir daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Plaši izplatīta suga Eiropā, arī Latvijā bieži sastopams visā teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101056"}
{"text": "Embūtes gravas un Joda dambis\n\nEmbūtes gravas un Joda dambis ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā pie Embūtes, dabas parka Embūte teritorijā.\n\nDabas pieminekļa teritorijā atrodas divas vaļņveida reljefa formas, kas veido loku. Reljefa formas atgādina osus. Loka iekšpusē atrodas Lankas senlejas paplašinājums. Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Embūtes pilskalns, blakus — Embūtes pilsdrupas un Embūtes baznīcas drupas.\n", "id": "lvs_Latn_101057"}
{"text": "Karpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži\n\nKarpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži () ir 2007. gadā izveidots un vairākkārt paplašināts UNESCO Pasaules mantojuma objekts, kas 2024. gadā sastāv no 93 dižskābarža mežu masīviem 18 Eiropas valstīs. Daudzās no šīm vietām dižskābaržu meži nav būtiski pārveidoti kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām.\n", "id": "lvs_Latn_101058"}
{"text": "Alpers Gezeravdži\n\nAlpers Gezeravdži (Alper Gezeravcı; dzimis ) ir Turcijas Gaisa spēku lidotājs, kosmonauts. 2024. gadā viņš veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi Crew Dragon misijā Ax-3 uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS).\n", "id": "lvs_Latn_101059"}
{"text": "Olgas iela (Rīga)\n\nOlgas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Āgenskalnā. Olgas iela sākas krustojumā ar Nometņu ielu un beidzas krustojumā ar Ernestīnes ielu. Kopējais ielas garums ir 200 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Ernestīnes ielā ir īres namu un savrupmāju apbūve, kā arī šeit atrodas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ēku komplekss (Lavīzes ielā 2a).\n\nOlgas iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās atrodama no 19. gadsimta 80. gadiem ar tagadējo nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_101060"}
{"text": "\"Jaunās Baltkrievijas\" pase\n\n\"Jaunās Baltkrievijas\" pase () ir alternatīvas pases projekts Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kas varētu apliecināt personas identitāti un ļautu legāli pārvietoties starp valstīm. To izveidoja Baltkrievijas Apvienotais pārejas posma kabinets (APPK), reaģējot uz aizliegumu baltkrieviem iegūt dokumentus emigrācijā sakarā ar valstī notiekošo politisko krīzi. Pirmo reizi to prezentācijā \"Jaunā Baltkrievija 2023\" parādīja APPK pārstāvis Valērijs Kovaļevskis. Saskaņā ar Apvienotā pārejas posma kabineta apliecinājumiem pirmajiem fiziskajiem dokumenta paraugiem vajadzētu parādīties 2024. gadā.\n\nPirms šāda dokumenta izveides notika baltkrievu masveida emigrācija pēc prezidenta vēlēšanām un 2020. gada politiskās krīzes. Daudziem no tiem, kas pameta Baltkrieviju, dokumentu atjaunināšanas jautājums kļuva aktuāls, jo ne visi var doties uz Baltkrievijas diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs. Dažiem emigrācijā esošajiem cilvēkiem ir bērni, kuriem nav iespējams saņemt pasi konsulātā, un ceļošana atpakaļ uz dzimteni viņu vecākiem nav droša. Šī problēma pamudināja Svjatlanas Cihanouskas vadīto Apvienoto pārejas posma kabinetu izstrādāt alternatīvas pases projektu.\n", "id": "lvs_Latn_101061"}
{"text": "Partizānu rajons (Minska)\n\nPartizānu rajons (, ) ir viens no Minskas rajoniem.\n\nRajona nosaukts par godu padomju partizāniem, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Vērmahtu. Partizānu rajons aptver pilsētas austrumu daļu.\n", "id": "lvs_Latn_101062"}
{"text": "Harkivas metropolitēns\n\nHarkivas metropolitēns (ukraiņu: Харківський метрополітен, Харківське метро) ir Harkivas metro transporta sistēma. Tai ir trīs aktīvas līnijas, kuru ekspluatācijas garums 2018. gadā bija aptuveni 38,1 km. Pilsētas centrā ir 30 stacijas un trīs metro pārsēšanās mezgli.\n\nPēc atklāšanas 1975. gada 23. augustā Harkivas metro kļuva par sesto pēc kārtas Padomju Savienībā.\n\nNo 2022. gada 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā un aktīvai karadarbībai, metro uz laiku tika apturēta un stacijas tika izmantotas kā bumbu patvertnes. Pašlaik metro darbojas normāli.\n", "id": "lvs_Latn_101063"}
{"text": "Oleksandrs Sidorenko\n\nOleksandrs Sidorenko (''; 1960—2022) bija padomju peldētājs, 1980. gada vasaras olimpisko spēļu čempions.\n", "id": "lvs_Latn_101064"}
{"text": "Bolivinitīdas\n\nBolivinitīdas (Bolivinitidae) ir foraminīferu dzimta rotaliīdu kārtā. Dzimtu 1927. gadā izveidoja amerikāņu mikropaleontologs Džozefs Kešmens. Ģeohronoloģiski bolivinitīdas ir zināmas no agrā juras perioda (piemēram, Brizalina liasica) līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101065"}
{"text": "Bolivinitīnas\n\nBolivinitīnas (Bolivinitinae) ir foraminīferu apakšdzimta rotaliīdu kārtā. Dzimtu 1927. gadā izveidoja amerikāņu mikropaleontologs Džozefs Kešmens. Ģeohronoloģiski bolivinitīnas ir zināmas no agrā juras perioda (piemēram, Brizalina liasica) līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101066"}
{"text": "Sīkais āboliņš\n\nSīkais āboliņš (Trifolium dubium) ir viengadīgs pārziemojošs vai divgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Latvijā aug tuvu izplatības areāla austrumu robežai, reti sastopams. Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101067"}
{"text": "Bakterioloģija\n\nBakterioloģija ir zinātne, kas pēta baktērijas. Bakterioloģija ir daļa no mikrobioloģijas, kas nodarbojas ar mikroorganismu izpēti, tostarp baktēriju pētīšanu. Bakterioloģija palīdz saprast baktēriju bioloģiju, struktūru, funkcijas, to ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, kā arī attīstīt metodes to identificēšanai un kontrolei. Bakterioloģijas nozīme ir ļoti svarīga medicīnā, pārtikas drošībā, vides aizsardzībā un citas nozarēs, kurās ir nepieciešams saprast un kontrolēt baktēriju darbību, piemēram, bakterioloģija ir saistīta ar baktēriju izraisītu slimību izpēti un diagnosticēšanu, antibiotiku izstrādi un higiēnu.\n", "id": "lvs_Latn_101068"}
{"text": "Bolivīnas\n\nBolivīnas (Bolivina) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1839. gadā izveidoja franču naturālists Alsids Orbiņī. Ģints tipiskā suga ir Bolivina plicata d'Orbigny, 1839. Ģeohronoloģiski bolivīnas ir zināmas no agrā juras perioda (piemēram, Bolivina liasica) līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101069"}
{"text": "Iligana\n\nIligana (, , ) ir neatkarīga augsti urbanizēta pilsēta Filipīnās, Ziemeļmindanao reģionā, tā otra lielākā pilsēta. Dažkārt ģeogrāfiski un statistiski tiek pieskaitīta Ziemeļlanao provincei, no kuras ir administratīvi un politiski neatkarīga. Nozīmīgs metalurģijas un būvmateriālu ražošanas centrs. Lielākā daļa iedzīvotāju ir sebuāņi un lanaji, pēc konfesionālās piederības galvenokārt katoļi ar nozīmīgu musulmaņu (11,5 %) minoritāti.\n", "id": "lvs_Latn_101070"}
{"text": "Bolivina catanensis\n\nBolivina catanensis ir foraminīferu suga rotaliīdu kārtā un bolivinitīdu dzimtā. Sugu 1862. gadā aprakstīja itāļu naturālists un ģeologs Džuzepe Segvensa. Tā nosaukta Katānijas vārdā, pie kuras pleistocēna mālos suga tika atrasta. Suga ir izplatīta Vidusjūrā, Egejas un Marmora jūrā, kā arī Biskajas līcī un Atlantijas okeānā.\n", "id": "lvs_Latn_101071"}
{"text": "Haralds Puntulis\n\nHaralds Puntulis (dzimis , miris ) bija Rēzeknes apriņķa 4. Maltas policijas iecirkņa priekšnieks vācu okupācijas laikā. Pēc vietājo iedzīvotāju atmiņām piedalījies holokausta noziegumos Maltā un Rēzeknē, arī Audriņu traģēdijas norisē.\n\nPēc kara apmetās uz dzīvi Kanādā. 1965. gadā Latvijas PSR tiesas prāvā VEF Kultūras pilī tiesāja Audriņu iedzīvotāju slepkavības veicējus. Rīgas kinostudijā tika uzņemta Viktora Lorenca un Herca Franka dokumentālā filma par šo tiesvedību \"Spriedums nav pārsūdzams\" (Приговор обжалованию не подлежит). Haralds Puntulis tika aizmuguriski notiesāts uz nāvi. PSRS varas iestādes Kanādai pieprasīja Puntuļa izdošanu, tomēr Kanāda vairāku iemeslu dēļ to atteica.\n", "id": "lvs_Latn_101072"}
{"text": "Huawei P9\n\nHuawei P9 ir Ķīnas uzņēmuma Huawei augstākās klases Android viedtālrunis, kas izlaists 2016. gadā. Tas ir Huawei P8 pēctecis, un tam ir gandrīz tāds pats dizains, tomēr atšķiras ar dubulto kameru aizmugurē, kas izstrādāta kopā ar Leica, kā arī pirkstu nospiedumu sensoru. Huawei P9 darbojas operētājsistēmā Android 6.0 Marshmallow un tam ir 5,2 collu Full HD IPS-NEO LCD displejs.\n", "id": "lvs_Latn_101073"}
{"text": "Su-24\n\nSu-24 (, rūpnīcas kods T-6; pēc NATO kodifikācijas: Fencer) ir Padomju Savienības Suhoja konstruktoru birojā līdz 1971. gadam izstrādāts virsskaņas bumbvedējs ar maināmu spārnu izvērsumu, galvenais konstruktors J. Felsners. Su-24, Su24М ražoja Novosibirskas aviorūpnīcā no 1971. līdz 1993. gadam, modifikāciju Su-24М2 no 2007. līdz 2009. gadam.\n\n2023. gadā modifikācijas Su-24M un Su-24M2 bija Krievijas, Ukrainas, Alžīrijas, Irānas, Sīrijas un Sudānas gaisa spēku rīcībā.\n", "id": "lvs_Latn_101074"}
{"text": "Masimo Paganins\n\nMasimo Paganins (; dzimis 1970. gada 19. jūlijā) ir bijušais itāļu futbolists, spēlējis kā aizsargs gan centra aizsarga, gan malējā aizsarga pozīcijā.\n", "id": "lvs_Latn_101075"}
{"text": "Zema riska sugas\n\nZema riska sugas () ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) izveidota aizsardzības statusa kategorija, kurā iekļauj dzīvnieku un augu sugas, kas nav apdraudētas un to populācijai nedraud briesmas. Zema riska sugu populācijas ir stabilas, tās spēj pielāgoties vides izmaiņām un spēj nodrošināt sev pietiekoši daudz barības. Tomēr ir svarīgi uzraudzīt arī šo sugu populāciju stāvokli, jo tas var mainīties un nākotnē sugas var būt apdraudētas.\n", "id": "lvs_Latn_101076"}
{"text": "Viraudas ezers\n\nViraudas ezers (arī Virauds) ir eitrofs, dūņains, smilšains ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, uz ziemeļiemaustrumiem no Rēzekne—Kārsava ceļa E262. Ezerdobe ir dūņaina, smilšaina ar 0,1 - 1 m biezu dūņu slāni, krasti slīpi, lēzeni. Iztek viens strauts uz Cirms Makrofīti: Niedres, meldri, elši, ūdensrozes, lēpes, kalmes, grīšļi, glīvenes, daudzlapes. Ezera ziemeļrietuma krastā ciems Lendži.\n", "id": "lvs_Latn_101077"}
{"text": "Kornranča\n\nKornranča (), arī Launch Site One, ir Blue Origin īpašumā esošs kosmodroms. Atrodas apmēram 45 kilometru attālumā no Vanhornas, Teksasā, ASV. Kosmodroms tiek izmantots New Shepard raķešu izmēģinājumiem un startiem. Kosmodroma teritorijā ir viens suborbitālo lidojumu starta laukums, kā arī vairāki dzinēju izmēģinājumu stendi, kā arī šķidrās raķešdegvielas novietnes. Kosmodromam atvēlēto zemi 670 kvadrātkilometru apmērā Džefs Beizoss iegādajās 2004. gadā.\n\nPirmais pilotējamais lidojums notika 2021. gada 20. jūlijā kad NS-16 sub-orbitalā lidojuma laika 4 cilvēki (ieskaitot Blue Origin īpašnieku Džefu Beizosu) sasniedza kosmosu.\n\nPašlaik kosmodroms ir saņēmis Federalās Aviācijas administrācijas atļauju suborbitālajiem lidojumiem.\n", "id": "lvs_Latn_101078"}
{"text": "Simons Dahs\n\nSimons Dahs () (dzimis , miris ) bija vācu dzejnieks un dziesmu autors. Dzimis Mēmelē, Prūsijas hercogistē (tagad Klaipēda Lietuvā).\n", "id": "lvs_Latn_101079"}
{"text": "Skrundas lidlauks\n\nSkrundas lidlauks ir nesertificēts lidlauks ar 400 metru garu un 20 metru platu asfaltētu skrejceļu, kas atrodas Rūnaišos, Kuldīgas novadā. Skrundas lidlauks tika būvēts Otrā pasaules kara laikā un to izmantoja Luftwaffe. Lidlaukā bāzējās I./JG 54 eskadra. Pēc kara lidlauks tika izmantots lauksaimniecības aviācijai.\n", "id": "lvs_Latn_101080"}
{"text": "Panic in the Streets\n\nPanic in the Streets ir 1950. gada ASV film noir trillera filma, kuras režisors ir Elija Kazans. Filmā galvenās lomas atveido Ričards Vidmarks, Pols Daglass, Bārbara Bela Gedesa, Džeks Pelanss un Zero Mostels.\n\nKad Ņūorleānā tiek nogalināts ar pneimonisko mēri sasirdzis cilvēks, ārstam un policistam ir tikai 48 stundas laika, lai notvertu slepkavu un novērstu iespējamo epidēmiju.\n\nFilmas Panic in the Streets pirmizrāde notika un to izplatīja 20th Century Fox. Filma saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākais literatūras oriģinālavots\". Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 97% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_101081"}
{"text": "Paolo Nikolato\n\nPaolo Nikolato (; dzimis Lonigo) ir itāļu futbola treneris. Kopš 2024. gada februāra ir Latvijas futbola izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_101082"}
{"text": "Džeks Pelanss\n\nDžeks Pelanss (; dzimis kā Volodimirs Palahņuks (), miris ) bija amerikāņu aktieris, bieži atveidojis skarbus tēlus un ļaundarus.\n\nDzimis Pensilvānijā ukraiņu imigrantu ģimenē. Savu kino debiju piedzīvojis Elija Kazana filmā Panic in the Streets (1950). Par lomu filmā City Slickers (1991) saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\". Šajā kategorijā Pelansu nominēja arī par lomām filmās \"Pēkšņās bailes\" (Sudden Fear, 1952) un Shane (1953).\n\nAtveidojis lomas arī tādās filmās kā The Big Knife (1955), Attack (1956), Barabbas (1961), \"Nicinājums\" (1963), The Professionals (1966), Il mercenario (1968), Compañeros (1970), Oklahoma Crude (1973), Alone in the Dark (1982), Bagdad Cafe (1987), Young Guns (1988), \"Betmens\" (1989) un \"Tango un Kešs\" (Tango & Cash, 1989).\n", "id": "lvs_Latn_101083"}
{"text": "Parīze, Teksasa\n\n\"Parīze, Teksasa\" () ir 1984. gada Rietumvācijas un Francijas drāmas filma, kuras režisors ir Vims Venderss, bet scenārija autors Sems Šepards. Filmā galvenās lomas atveido Harijs Dīns Stentons, Natasja Kinska, Dīns Stokvels, Aurora Klementa un Hanters Kārsons.\n\nFilma stāsta par Trevisu Hendersonu (Stentons), kurš pēc četru gadu prombūtnes atkal apvienojas ar savu brāli (Stokvels) un dēlu (Hanters). Vēlāk Treviss un Hanters dodas meklēt Trevisa pazudušo sievu Džeinu (Kinska).\n\nFilmas \"Parīze, Teksasa\" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur tā saņēma Zelta palmas zaru. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, slavējot režiju, aktierspēli, operatora darbu, emocionālo ietekmi un skaņu celiņu. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 94% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_101084"}
{"text": "Sems Šepards\n\nSemjuels Šepards Rodžerss III (; dzimis , miris ) bija amerikāņu aktieris, dramaturgs, rakstnieks, režisors un scenārists. Šepards tiek uzskatīts par vienu no visizcilākajiem savas paaudzes amerikāņu dramaturgiem.\n\nSavas karjeras laikā sarakstījis 58 lugas, kā arī vairākus īsos stāstus, esejas un memuārus. Saņēmis Pulicera balvu par 1979. gada lugu Buried Child, kā arī nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\" par filmu The Right Stuff (1983). Par scenāriju Vima Vensersa filmai \"Parīze, Teksasa\" (1984) Šepardu nominēja BAFTA kino balvai kategorijā \"Labākais adaptētais scenārijs\". Bijis arī viens no scenāristiem Mikelandželo Antonioni filmai Zabriskie Point (1970).\n", "id": "lvs_Latn_101085"}
{"text": "Bukidnona\n\nBukidnona (, , ) ir viena no Filipīnu provincēm valsts dienviddaļā, Ziemeļmindanao reģionā. Administratīvi dalās 2 pilsētās, 20 municipalitātēs un sīkāk 464 barangajās. Provinces galvaspilsēta ir Malajbalaja, bet lielākā pilsēta — Valensija.\n", "id": "lvs_Latn_101086"}
{"text": "Jānis Gailītis\n\nJānis Gailītis (1985), Latvijas basketbolists; Jānis Gailītis (1894—1938), padomju militārais darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_101087"}
{"text": "Rosalīnas\n\nRosalīnas (Rosalina) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1826. gadā izveidoja franču naturālists Alsids Orbiņī. Ģints tipiskā suga ir Rosalina globularis d'Orbigny, 1826. Ģeohronoloģiski rosalīnas ir zināmas no eocēna līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101088"}
{"text": "3. maija konstitūcija\n\n3. maija konstitūcija (, , ) bija Polijas-Lietuvas valsts konstitūcija, kas tika pieņemta 1791. gada 3. maijā, Varšavā, Polijas karaļu pilī t.s. Lielā Sejma laikā, kas notika no 1788. līdz 1792. gadam. Tā ir pirmā rakstītā konstitūcija Eiropā un otrā pasaulē (pēc ASV konstitūcijas, kas tika pieņemta 1787. gadā).\n\n1772. gadā notika Polijas Pirmā dalīšana, kas parādīja Polijas-Lietuvas valsts vājumu, tāpēc valdošās aprindas karaļa Staņislava Poņatovska vadībā meklēja izeju no krīzes. Pieņemtā konstitūcija centās ieviest efektīvāku konstitucionālās monarhijas iekārtu, cita starpā atceļot liberum veto principu. Tūlīt pēc konstitūcijas pieņemšanas nodibinājās Targovicas konfederācija, kas bija opozīcijā jaunievedumiem. Arī kaimiņvalstis reaģēja naidīgi. Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms II lauza alianses līgumu, bet Katrīnas Lielās Krievijas karaspēks iebruka valstī. Konstitūcija bija spēkā mazāk nekā 19 mēnešus. To atcēla Grodno Sejma laikā 1793. gadā, kura norisi ar draudiem un korupciju cieši uzraudzīja Krievija. 1793. un 1795. gadā notika vēl divas Polijas dalīšanas un Polijas valsts beidza pastāvēt līdz 1918. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_101089"}
{"text": "Malajbalaja\n\nMalajbalaja (, , ) ir pilsēta Filipīnās, Ziemeļmindanao reģionā, Bukidnonas provinces galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta. Atrodas provinces centrālajā daļā Mindanao upes pietekas Savagas krastos. Dažkārt tiek dēvēta par «Filipīnu vasaras dienvidu galvaspilsētu» (par ziemeļu «vasaras galvaspilsētu» dēvē Bagio).\n", "id": "lvs_Latn_101090"}
{"text": "Valensija (Filipīnas)\n\nValensija (, , ) ir pilsēta Filipīnās, Ziemeļmindanao reģionā, Bukidnonas provinces lielākā pilsēta. Atrodas provinces centrālajā daļā Mindanao upes augšteces Pulangas krastos.\n", "id": "lvs_Latn_101091"}
{"text": "Rosalina globularis\n\nRosalina globularis ir foraminīferu suga rotaliīdu kārtā un rosalinīdu dzimtā. Sugu 1826. gadā aprakstīja franču naturālists Alsids Orbiņī kā Rosalina bulloides. Rosalina globularis ir rosalīnu ģints tipiskā suga. Tā ir izplatīta Vidusjūrā, Melnās jūras dienvidu daļā, Atlantijas okeānā, Meksikas līcī un ap Kubu, Indijas okeānā, Persijas līcī, Javas jūrā, Natunas jūrā un Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, kā arī Klusajā okeānā, pie Japānas u.c.\n", "id": "lvs_Latn_101092"}
{"text": "Karaga\n\nKaraga (filipīniešu un ), arī XIII reģions (Region XIII), ir viens no Filipīnu reģioniem valsts dienvidos. Aizņem Mindanao salas ziemeļaustrumu daļu un iekļauj 5 provinces un 1 neatkarīgo pilsētu. Reģiona centrs un lielākā pilsēta ir Butuana. Lielākā daļa iedzīvotāju pieder visaju tautām, pēc konfesionālās piederības — katoļi.\n", "id": "lvs_Latn_101093"}
{"text": "Vīķlapu esparsete\n\nVīķlapu esparsete (Onobrychis viciifolia) ir augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Centrāleiropā un dienvidaustrumu Eiropā, taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā. Latvijā kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies; iespējams, dažviet tas arī ir adventīvs (ievazāts) augs.\n\nAtsevišķi eksemplāri un grupas sausās nezālienēs, gar dzelceļiem, atmatās, sausos, izmīdītos mežos pilsētu tuvumā un mežmalās.\n", "id": "lvs_Latn_101094"}
{"text": "Gegužines katoļu baznīca\n\nGegužines Sv. Jaunavas Marijas Kunga atklāsmes baznīca () ir 1932. gadā uzbūvēts Romas katoļu dievnams, kas atrodas Lietuvas centrālajā daļā, Kaišadores rajona pašvaldības Gegužines ciemā, Neres upes kreisajā krastā. Baznīcas ansamblis ir reģiona nozīmes Lietuvas valsts kultūras piemineklis (unikālais kods — 2167).\n\nPirmā baznīca Gegužinē tika uzcelta no 1494. līdz 1500. gadam. 1520. gadā tika nodibināta atsevišķa draudze. Kādu laiku ciemā bija veselas divas baznīcas. Pašreizējā, kas celta 1932. gadā, ir jau piektā ciema baznīca. Tās arhitekts ir Vaclovs Mihnevičs (Vaclovas Michnevičius, 1866—1947).\n", "id": "lvs_Latn_101095"}
{"text": "Ogļukalna atsegums\n\nOgļukalna atsegums jeb Dēseles Lejnieki ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, Lētīžas kreisajā krastā, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.\n\nAtsegums rakstos zināms no Pirmā pasaules kara laika, kad apvidū tika pētītas brūnogles. Atsegumā atrodama kūdra, kas, iespējams, izmantota kā kurināmais. Mūsdienās Lētīžas kreisais krasts ir stipri aizaudzis ar zālaugiem, krūmiem un kokiem, senās atsegumu vietas ir nosakāmas tikai aptuveni.\n", "id": "lvs_Latn_101096"}
{"text": "Ringštrāse\n\nRingštrāse () 19. gadsimta vidū izbūvēts bulvāris Austrijas galvaspilsētā Vīnē. 5,3 kilometrus garā iela izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu - Vīnes Iekšpilsētu. No 1860. līdz 1900. gadam Ringštrāsē tika uzbūvētas daudzas greznas sabiedriskas ēkas historisma stilā, izmanotojot klasicisma, gotikas, renesanses un baroka arhitektūras elementus. Pazīstamāko Ringštrāses ēku skaitā ir Vīnes Valsts opera, Vīnes Mākslas akadēmija, Austrijas Parlamenta ēka, Vīnes rātsnams, Burgteātris, Vīnes Universitāte, Votīva baznīca, Urānija, Vīnes Lietišķās mākslas muzejs.\n\n2001. gadā Ringštrāse kā elements iekļāvās UNESCO Pasaules mantojuma objektā \"Vīnes vēsturiskais centrs\".\n", "id": "lvs_Latn_101097"}
{"text": "Politiskās tehnoloģijas\n\nPolitiskās tehnoloģijas ir veidu, metožu un procedūru kopums, kā ietekmēt cilvēku masas, lai padarītu to politisko uzvedību labvēlīgu noteiktu politisko vai vadības mērķu sasniegšanai.\n\nPolitiskās tehnoloģijas mudina cilvēkus rīkoties saskaņā ar politiskā aktora interesēm, vienlaikus saglabājot viņu izvēles brīvības sajūtu.\n\nGalvenā politisko tehnoloģiju izmantošanas joma ir vēlēšanu kampaņas, kurās tehnoloģijas var būt vērstas gan uz to, lai palielinātu vēlētāju atbalstu kādam kandidātam, politiskajai partijai vai noteiktam politiskajam lēmumam (referenduma gadījumā), gan lai samazinātu atbalstu konkurējošiem kandidātiem, partijām un to piedāvātajiem risinājumiem.\n", "id": "lvs_Latn_101098"}
{"text": "Volodimirs Bulaenko\n\nVolodimirs Bulaenko (; dzimis , miris ) bija ukraiņu dzejnieks, 26 gadu vecumā kritis Sarkanās armijas rindās kaujās pie Bauskas.\n\nPirms kara mācījās Dņipro Universitātē. Pirmais dzejoļu krājums izdots 1958. gadā, vairāk nekā desmit gadus pēc autora nāves. 1961. gadā uzņemts Ukrainas PSR rakstnieku savienībā.\n", "id": "lvs_Latn_101099"}
{"text": "Ukrainas PSR himna\n\nUkrainas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts himna () bija Ukrainas PSR himna no 1949. līdz 1992. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_101100"}
{"text": "Senebreju valoda\n\nSenebreju valoda (לְשׁוֹן הַקֹּדֶשׁ) bija pirmā ebreju valoda, kurā runāja senajā Izraēlā. Agrākās senebreju valodā atrastās epigrāfiskās liecības datējamas ar 10.-9. gadsimtu pirms mūsu ēras. 1. tūkstošgadē pirms mūsu ēras tā tika lietota gan mutiski, gan rakstiski.\n\nVairāki procesi, kas sākās ar Jūdejas ķēniņvalsts krišanu un beidzās ar pilnīgu ebreju valstiskuma zaudēšanu pēc Otrā tempļa sagraušanas, kā arī dažu ebreju izkliedēšanu diasporā, noveda pie tā, ka 2. gadsimtā pēc Kristus šī valoda tika izņemta no mutvārdu lietošanas, jo to izspieda aramiešu valoda. Par precīzu laiku, kad senebreju valodu pārtrauca lietot kā ikdienas valodu, joprojām ir diskutējams jautājums.\n\nMūsdienu ivrits ir atjaunota senebreju valodas forma.\n", "id": "lvs_Latn_101101"}
{"text": "Pāvels Durovs\n\nPāvels Durovs (; dzimis 1984. gada 10. oktobrī Ļeņingradā) ir krievu izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes VKontakte un lietotnes Telegram dibināšanu.\n\n2022. gadā saskaņā ar žurnālu Forbes viņš tika atzīts par bagātāko cilvēku Apvienotajos Arābu Emirātos. 2023. gada februārī izdevums Arabian Business viņu nosauca par ietekmīgāko uzņēmēju Dubaijā.\n", "id": "lvs_Latn_101102"}
{"text": "Valsts drošības goda darbinieks\n\n\"Valsts drošības goda darbinieks\" bija augstākais dienesta apbalvojums PSRS valsts drošības iestādēs. Tas iedibināts 1957. gadā, 40. gadadienā kopš Viskrievijas Ārkārtas komisijas izveides, Valsts drošības komitejas (VDK) izcilu darbinieku apbalvošanai. Pēdējā apbalvošana veikta 1991. gadā. Līdz tam laikam šo apbalvojumu saņēma 7375 cilvēki.\n\n\"VĀK—VPP goda nozīme\" (apbalvotos sauca par \"VĀK—VPP goda darbiniekiem\"), nodibināta AVPP 1923. gada jūlijā, čekas 5 gadu jubilejā, bet apbalvojums piešķirts līdz 1932. gadam, to saņēma 790 cilvēki, 1932. gadā, čekas 15 gadu jubilejā, ieviesta jauna nozīme, kuru piešķīra līdz 1940. gadam, to saņēma ap 3000 cilvēku; apbalvojums \"IeTK goda darbinieks\" izveidots 1940. gadā, to pasniedza IeTK, VDTK (izdalīts no IeTK 1941. gadā) un Smerš (izdalīts no IeTK 1943. gadā) darbiniekiem, 1947. gadā apbalvojums pārdēvēts par \"IeM goda darbinieks\" — 10 gadu garumā, līdz 1957. gadam, tā saucamajiem čekistiem nebija sava dienesta apbalvojuma. Šos apbalvojumus saņēmušajiem bija paredzēti dažādi atvieglojumi un priekšrocības, kā algas piemaksas, veslības aprūpe dienesta iestādēs, dzīvojamās platības saņemšana ārpus rindas, tiesības nēsāt formastērpu pēc atvaļināšanas.\n", "id": "lvs_Latn_101103"}
{"text": "Ziemeļagusana\n\nZiemeļagusana (, , ) ir viena no Filipīnu provincēm valsts dienviddaļā, Karagas reģionā. Administratīvi dalās 1 pilsētā, 10 municipalitātēs un sīkāk 167 barangajās. Provincei dažkārt ģeogrāfiski un statistiski pieskaita Butuanas augsti urbanizēto pilsētu, kas politiski un administratīvi ir no provinces neatkarīga. Provinces oficiālā galvaspilsēta ir Kabadbarana, bet reālais administratīvais centrs — Butuana.\n", "id": "lvs_Latn_101104"}
{"text": "Izruna\n\nIzruna ir skanējuma izveide valodas skaņāma ar runas orgāniem — veids, kā cilvēki izsaka vārdus, frāzes vai citas skaņas noteiktā valodā. Izruna ietver skaņu veidošanu un kombinēšanu, lai radītu dzirdamu runu. Pareiza izruna ir svarīgs aspekts, lai nodrošinātu, ka sarunu biedrs var saprast runātāja pateikto, informācija tiek nodota skaidri un saprotami. Ir ieviests Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA), kas nodrošina pareizu izrunas pierakstu no jebkuras valodas. Vienas noteiktas valodas ietvaros var būt atšķirības viena un tā paša vārda izrunā. Kādas valodas apgūšanas procesā lielā uzmanība tiek pievērsta pareizai izrunai, lai nodrošinātu efektīvu saziņu.\n", "id": "lvs_Latn_101105"}
{"text": "Semetron AS\n\nSemetron AS ir Igaunijas medicīnas tehnoloģiju uzņēmums. kas nodarbojas ar medicīnas iekārtu un ierīču tirdzniecību, apkopi un remontu. Semetron AS dibināts 1992. gadā.\n\nUzņēmuma nosaukums ir saīsinājums no Vācijas (S), Igaunijas (E), MEditsiiniTehnika (MET) un RONtgen (rentgens) (RON) vārdiem.\n", "id": "lvs_Latn_101106"}
{"text": "Agusana\n\nAgusana (Rio Grande de Agusan) ir upe Filipīnās, Mindanao salā, salas otrā un valsts trešā garākā upe. Sākas Maituma kalna pakājē Davao de Oro provincē dienvidaustrumos no Maragusanas. Plūst ziemeļu virzienā pa 65—80 km platu auglīgu ieleju Dienvidagusanas un Ziemeļagusanas provincēs starp Mindanao centrālās daļas kalniem rietumos un Divatas kalniem austrumos. Upes vidustecē izveidojies plašs Agusanas purvu apvidus 190 km² platībā, kas akumulē lielāko daļu nokrišņu radīto plūdu. Kopš 2018. gada Agusanas purvi noteikti par dabas rezervātu. Ietek Boholas jūras Butuanas līcī. Lejtecē 260 km garumā kuģojama. Agusanai daudz nelielu pieteku. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Butuana upes grīvā un Monkajo un Maragusana augštecē.\n", "id": "lvs_Latn_101107"}
{"text": "Butuanas līcis\n\nButuanas līcis (, ) ir Boholas jūras līcis Filipīnās, Mindanao salas ziemeļaustrumu piekrastē. Pie ieejas ap plats, iestiepjas sauszemē par . Līcī ietek vairākas upes, lielākā no kurām ir Agusana, kas novada uz līci Mindanao austrumdaļas ūdeņus. Līča krastos Ziemeļagusanas province un Butuanas neatkarīgā pilsēta Agusanas grīvā 8 km no līča krasta. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Kabadbarana un Buenavista. Intensīva kuģu satiksme un nozīmīgs zvejas rajons.\n", "id": "lvs_Latn_101108"}
{"text": "Strādnieku un zemnieku milicijas goda darbinieks\n\n\"Strādnieku un zemnieku milicijas goda darbinieks\" bija PSRS Strādnieku un zemnieku milicijas dienesta apbalvojums, iedibināts 1932. gadā — 15. gadā kopš iestādes izveidošanas.\n\nŠī apbalvojuma piešķiršana izbeigta 1933. gadā. 1940. gadā ieviests visiem Iekšlietu Tautas komisariāta, tostarp milicijas, darbiniekiem paredzēts apbalvojums \"IeTK goda darbinieks\".\n", "id": "lvs_Latn_101109"}
{"text": "Mērija Stīnbērdžena\n\nMērija Nella Stīnbērdžena (; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise, komiķe, dziedātāja un dziesmu autore. 1970. gados pēc studiju beigšanas viņa debitēja 1978. gada vesterna kinokomēdijā Goin' South. Stīnbērdžena saņēma kritiķu atzinību par lomu 1979. gada filmā Time After Time un Džonatana Demija 1980. gada komēdijdrāmas filmā Melvin and Howard, par ko viņa saņēma Zelta globusa balvu kā labākā aktrise otrā plāna lomā un Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise otrē plāna lomā.\n\nSaņēmusi nominācijas BAFTA televīzijas balvai par lomu miniseriālā Tender Is the Night (1985) un Primetime Emmy balvai par lomu televīzijas filmā The Attic: The Hiding of Anne Frank (1988). Stīnbērdžena ir dziesmu autore daudzām filmām, no kurām vairākas dziesmas pati arī izpildījusi, un dažās no tām arī filmējusies. Par savu dziesmu Glasgow (No Place Like Home), kas sarakstīta muzikālajai filmai Wild Rose (2018), viņa saņēma Kritiķu izvēles kino balvu kategorijā \"Labākā dziesma\".\n", "id": "lvs_Latn_101110"}
{"text": "Inkarnāta āboliņš\n\nInkarnāta āboliņš (Trifolium incarnatum) ir viengadīgs pārziemojošs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Sugas sākotnējais izplatības areāls ir Rietumeiropa un Viduseiropa. Tiek audzēts kā lopbarības augs.\n", "id": "lvs_Latn_101111"}
{"text": "Cassidulinoidea\n\nCassidulinoidea ir foraminīferu virsdzimta rotaliīdu kārtā. Virsdzimtas izveidošana tiek piedēvēta franču naturālistam Alsidam Orbiņī. Ģeohronoloģiski Cassidulinoidea ir zināma no paleocēna līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101112"}
{"text": "An-24 katastrofa Liepājā\n\nAn-24 katastrofa Liepājā bija Aeroflot lidmašīnas An-24B katastrofa regulārā iekšzemes gaisa satiksmes pasažieru reisā L-51 no Rīgas uz Liepāju, kas notika 1967. gada 30. decembrī netālu no Liepājas. Bojā gāja 43 (saskaņā ar citiem avotiem 44) cilvēki, un tā ir līdz šim nāvējošākā aviācijas avārija Latvijas vēsturē. Izmeklēšanā noskaidroja, ka negadījuma iemesls bija pilota kļūda.\n", "id": "lvs_Latn_101113"}
{"text": "Visi gali sniegā\n\n\"Visi gali sniegā\" () ir 2019. gada spraiga sižeta trillera filma, kuras režisors ir Hanss Pēters Molands. Filmā galvenās lomas atveido Liams Nīsons, Toms Beitmens, Toms Džeksons, Emmija Rosama, Domeniks Lombardosi, Džūlija Džounsa, Džons Domans un Lora Derna. \"Visi gali sniegā\" ir norvēģu filmas \"Iznīcināšanas kārtībā\" (Kraftidioten, 2014), kuras režisors arī ir Molands, jauns ekranizējums.\n\nFilma stāsta par sniega tīrīšanas mašīnas šoferi, kurš atriebjas narkotiku kartelim par viņa dēla nogalināšanu.\n\nFilmas \"Visi gali sniegā\" pirmizrāde notika . Filma nopelnīja 76,3 miljonus ASV dolāru un saņēma galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes, slavējot Nīsona un Džeksona aktierspēli, spriedzes ainas un melno humoru. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 68% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_101114"}
{"text": "Ferrari (filma)\n\n\"Ferrari\" () ir 2023. gada ASV biogrāfiska sporta drāmas filma, kuras režisors ir Maikls Manns. Filmā galvenās lomas atveido Ādams Draivers, Penelope Krusa, Šeilīna Vudlija, Sāra Gadona, Gabriels Leone, Džeks O'Konels un Patriks Dempsijs. Filma balstīta uz žurnālista Broka Jeitsa 1991. gada biogrāfisko grāmatu Enzo Ferrari: The Man, the Cars, the Races, the Machine.\n\nFilma stāsta par personīgajām un profesionālajām grūtībām, ko piedzīvo Enco Ferrāri, uzņēmuma Ferrari S.p.A. dibinātājs, gatavojoties 1957. gada Mille Miglia sacensībām.\n\nFilmas \"Ferrari\" pirmizrāde notika Venēcijas kinofestivālā, kur tā sacentās par Zelta lauvas balvu. ASV filmas pirmizrāde notika un to izplatīja Neon. Filma saņēma galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes un National Board of Review to iekļāva savā 2023. gada 10 labāko filmu sarakstā. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 71% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_101115"}
{"text": "Adams Marhijevs\n\nAdams Marhijevs (; dzimis ) ir Krievijā dzimis somu futbolists, pussargs, pārstāv Somijas jauniešu izlases. Kopš 2023. gada Marhijevs spēlē Latvijas Virslīgas komandā RFS.\n\nPārstāvējis arī Latvijas komandu FK Spartaks Jūrmala. 2023. gadā ar RFS komandu izcīnījis Virslīgas čempionu titulu.\n", "id": "lvs_Latn_101116"}
{"text": "Butuana\n\nButuana (, , ) ir neatkarīga augsti urbanizēta pilsēta Filipīnās, Ziemeļmindanao reģionā, tā lielākā pilsēta un reģona centrs. Dažkārt ģeogrāfiski un statistiski tiek pieskaitīta Ziemeļagusanas provincei, no kuras ir administratīvi un politiski neatkarīga. Nozīmīgs saimniecības un transporta centrs.\n", "id": "lvs_Latn_101117"}
{"text": "Šaurlapu āboliņš\n\nŠaurlapu āboliņš (Trifolium angustifolium) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Tā pamatizplatība ir Vidusjūras reģionā un Makaronēzijā.\n", "id": "lvs_Latn_101118"}
{"text": "Rocket Lab Launch Complex 1\n\nRocket Lab Launch Complex 1 arī zināms kā Māhijas starta kompekss vai Māhijas kosmodroms ir komerciālais kosmodroms, kurš atrodas Jaunzēlandes Ziemeļsalas Māhijas pussalas dienvidos. Kosmodroms pieder un tajā darbojas privātā ksomosa lidojumu kompānija - Rocket Lab, kura izmanto Electron nesējraķetes, lai nogādātu dažādus komerciālos CubeSat klases pavadoņus orbītā. Kosmodroms oficiāli tika atklāts 2016. gada 26. septembrī un 2017. gada 25. maijā kļuva par pirmo privāto kosmodromu, kurā veikts mēģinājums sasniegt orbītu. Tas arī bija pirmais orbitālais starts no Jaunzēlandes teritorijas. 2018. gada 21. janvāri veiktais starts veiksmīgi sasniedza orbītu.\n", "id": "lvs_Latn_101119"}
{"text": "Uvigerinīdas\n\nUvigerinīdas (Uvigerinidae) ir foraminīferu dzimta rotaliīdu kārtā. Dzimtu 1894. gadā izveidoja vācu biologs Ernsts Hekels ar nosaukumu Uvigerinida, bet 1927. gadā amerikāņu mikropaleontologs Džesijs Džeimss Galovejs un ģeologs Stenlijs Vislers publicēja darbu jau ar pašreizējo dzimtas nosaukumu. Ģeohronoloģiski uvigerinīdas ir zināmas no paleocēna līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101120"}
{"text": "Artūrs Mihelsons\n\nArtūrs Mihelsons (1898—1939) bija latviešu izcelsmes padomju valsts drošības iestāžu darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_101121"}
{"text": "2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas\n\n2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs desmitās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pirmās vēlēšanas pēc Breksita. Tās norisināsies visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs laikā no 6. līdz 9. jūnijam (Latvijā — 8. jūnijā). Ievēlamo deputātu skaits būs 720.\n", "id": "lvs_Latn_101122"}
{"text": "Dīns Stokvels\n\nRoberts Dīns Stokvels (; dzimis , miris ) bija amerikāņu aktieris, kura karjera ilga septiņas desmitgades.\n\nKā bērns noslēdzis līgumu ar Metro-Goldwyn-Mayer, piedaloties tādās filmās kā \"Pacelt enkurus\" (Anchors Aweigh, 1945), Song of the Thin Man (1947), The Green Years (1946), \"Džentlmeņu vienošanās\" (Gentleman's Agreement, 1947), The Boy with Green Hair (1948) un Kim (1950).\n\nPar lomām filmās Compulsion (1959) un Long Day's Journey into Night (1962) saņēmis Kannu kinofestivāla labākā aktiera balvu. Stokvelu nominēja Zelta globusa balvai kategorijā \"Labākais aktieris drāmas filmā\" par lomu filmā Sons and Lovers (1960). Vēlāk saņēmis arī Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju kategorijā \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\" par lomu filmā \"Precējies ar mafiju\" (1988).\n\n1989. gadā saņēmis Zelta globusa balvu par lomu zinātniskās fantastikas seriālā Quantum Leap.\n", "id": "lvs_Latn_101123"}
{"text": "Sericas kauja\n\nSericas kauja (, ) notika 1501. gada 27. augustā pie Sericas upes tagadējā Pleskavas apgabala Palkinas rajonā. Pēc Rusova Livonijas hronikas ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais Livonijas karaspēks uzvarēja 40 000 vīru (pēc hronikas ziņām) lielo Maskavijas un Pleskavas kņazistes karaspēku.\n", "id": "lvs_Latn_101124"}
{"text": "Memmingene\n\nMemmingene () ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bavārijas federālajā zemē. 2022. gadā pilsētā dzīvoja 45,9 tūkstoši iedzīvotāju. Rakstiskajos avotos pilsēta pirmo reizi minēta 1158. gadā. 1286. gadā Memmingene kļuva par Impērijas brīvpilsētu. Viduslaikos tā bija nozīmīga tirdzniecības pilsēta. Memmingenes centrā ir saglabājušās daudzas vēsturiskas ēkas. Mūsdienās Memmingene ir nozīmīgs transporta mezgls, tā atrodas netālu no Vācijas un Austrijas robežas. Pilsētā ir attīstīta tūrisma nozare.\n", "id": "lvs_Latn_101125"}
{"text": "Vikipēdija:CEE Spring 2024\n\nCentrālās un Austrumeiropas pavasaris 2024 (Wikimedia CEE Spring 2024) ir starptautisks rakstu konkurss ar mērķi veicināt rakstu veidošanu par reģiona valstīm atbilstošajās Vikipēdijas valodu versijās.\n\nŠajā reģionā ir bijuši daudzi saspringti pavasari, kas noslēgušies ar pārpratumiem, konfliktiem un vilšanos (piemēram, Dubčeka nomaiņa 1969. gadā, lai apturētu Prāgas pavasari, konfliktu pastiprinājums Kalnu Karabahas reģionā 1988. gada pavasarī, Piedņestras konflikta saasinājums 1992. gada martā, Sarajevas aplenkuma sākums 1992. gada aprīlī un kara Donbasā sākums 2014. gada pavasarī, Armēnijas revolūcija 2018. gadā, Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā). Šis konkurss radīts, lai veicinātu reģiona valstu iedzīvotāju savstarpējo saprašanos, palielinot to zināšanas vieniem par otriem.\n\nKonkursu jau desmito gadu organizē Wikimedia kustības Centrālās un Austrumeiropas kopienas.\n", "id": "lvs_Latn_101126"}
{"text": "Uvigerinīnas\n\nUvigerinīnas (Uvigerininae) ir foraminīferu apakšdzimta rotaliīdu kārtā. Apakšdzimtu pirmo reizi publicēja 1913. gadā amerikāņu mikropaleontologs Džozefs Kešmens. Taču 1988. gadā amerikāņu mikropaleontologi Alfrēds Lēblihs un Helēna Trappana atzīmēja šo apakšdzimtu kā Uvigerininae Haeckel, 1894 ar piezīmi nom. transl. ex family Uvigerinina (taksons atvasināts no Uvigerinina dzimtas). Ģeohronoloģiski uvigerinīnas ir zināmas no vēlā eocēna (Ipras laikmets) līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101127"}
{"text": "Electron (raķete)\n\nElectron ir divpakāpju, daļēji atkārtoti izmantojama nesējraķete, kuru izstrādājusi ASV kompānija Rocket Lab. Nesējraķete izstrādāta mazo pavadoņu palaišanai orbītā. Electron izmanto ar elektrisko sūkni aprīkotos Rutherford dzinējus — pirmais tāda tipa raķešdzinējs, kas spējis orbīta nogādāt kravu. Lai gan raķetes izstrādes laikā, nebija plānots to izmantot atkārtoti — ekspluatācijas laikā Rocket Lab sāka izmēģināt pirmās pakāpes atgūšanu ar helikopteru, lai pirmo pakāpi izmantotu atkārtoti. Līdz šim atkārtoti atgūt pakāpi ir izdevies divas reizes, bet atkārtoti pirmā pakāpe vēl nav izmantota.\n\n2016. gada decembrī tika pabeigti sertifikācijas darbi un 2017. gada 25. maijā veikts pirmais lidojums, lai gan raķete sasniedza kosmosu, sakaru kļūdas dēļ netika sasniegta paredzētā orbīta. Otrais starts tika aizvadīts veiksmīgi un 3 CubeSat pavadoņi tika ievadīti orbīta. Pirmais komercklienta lidojums notika 2018. gada 11. novembrī. Līdz šim veikti 41 starti — 37 veiksmīgi un 4 neveiksmes.\n", "id": "lvs_Latn_101128"}
{"text": "Herdi Prenga\n\nHerdi Besniks Prenga (; dzimis ) ir Horvātijā dzimis albāņu futbolists, centra aizsargs, Albānijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Prenga spēlē Latvijas Virslīgas komandā RFS.\n\nNo 2019. līdz 2021. gadam spēlējis Latvijas komandā Riga FC. Pārstāvējis arī Horvātijas līgas komandas Lokomotiva un Inter Zaprešić, kā arī Ungārijas līgas komandas Kisvárda un Honvéd Budapest.\n\nAlbānijas futbola izlases rindās debitējis 2018. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_101129"}
{"text": "Andrejs Veide\n\nAndrejs Veide (1832—1889) bija igauņu izcelsmes latviešu kuģu īpašnieks, kapteinis, kuģu būvētājs un viens no Ainažu jūrskolas dibināšanas atbalstītājiem.\n", "id": "lvs_Latn_101130"}
{"text": "Dagnija Šmite\n\nDagnija Šmite (1948) ir latviešu bioloģe, botāniķe, specializējusies dendroloģijā, savvaļas rožu ģints (Rosa L.) pētniece.\n", "id": "lvs_Latn_101131"}
{"text": "Latvijas slimnīcas\n\nLatvijas slimnīcas ir gan stacionārās, gan ambulatorās ārstniecības iestādes, kas pieder vai nu valstij, vai pašvaldībām vai arī privātiem uzņēmējiem.\n", "id": "lvs_Latn_101132"}
{"text": "Lupīnu āboliņš\n\nLupīnu āboliņš (Trifolium lupinaster) ir daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Suga ir plaši izplatīta Eirāzijā, tās ietvaros dažreiz nodala pasugas. Lai gan Baltijas valstis ietilpst sugas izplatības areālā, lupīnu āboliņš Latvijā ir ļoti reti sastopams, adventīvs (nejauši ievests) augs, bet Lietuvā tas ierakstīts Sarkanās grāmatas 3. kategorijā (reta suga ar nelielu populāciju skaitu).\n", "id": "lvs_Latn_101133"}
{"text": "Uvigerīnas\n\nUvigerīnas (Uvigerina) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1826. gadā izveidoja franču naturālists Alsids Orbiņī. Ģints tipiskā suga ir Uvigerina pygmaea d'Orbigny, 1826. Ģeohronoloģiski uvigerīnas ir zināmas no vēlā eocēna (Ipras laikmets) līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101134"}
{"text": "Tu-134 katastrofa Liepājā\n\nTu-134 katastrofa Liepājā bija Aeroflot lidmašīnas Tu-134A katastrofa kravas reisā L-34 no Omskas uz Liepāju, kas notika 1979. gada 22. martā netālu no Liepājas. Tikai viens no pieciem apkalpes locekļiem izdzīvoja. Izmeklēšanā noskaidrots, ka negadījuma iemesli bija apkalpes kļūdas un citu apstākļu sakritība.\n", "id": "lvs_Latn_101135"}
{"text": "Kabadbarana\n\nKabadbarana (, , ) ir pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Ziemeļagusanas provinces oficiālā galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Atrodas provinces vidusdaļā Butuanas līča austrumu krastā pie Kabadbaranas upes ietekas līcī. Lielākā daļa iedzīvotāju sadzīvē runā sebuāņu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_101136"}
{"text": "Smerš\n\nPSRS Aizsardzības Tautas komisariāta Pretizlūkošanas galvenā pārvalde \"Smerš\" aizsardzības Tautas komisāra (Staļins) pakļautībā, priekšnieks — Abakumovs; PSRS Jūras kara flotes Tautas komisariāta Pretizlūkošanas pārvalde \"Smerš\" Jūras kara flotes Tautas komisāra (Kuzņecovs) pakļautībā, priekšnieks — Gladkovs; PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Pretizlūkošanas nodaļa \"Smerš\" iekšlietu Tautas komisāra (Berija) pakļautībā, priekšnieks — Juhimovičs (līdz 1944. gada maijam), Smirnovs.\n\nVisas trīs iestādes izveidotas 1943. gada pavasarī ar PSRS Tautas komisāru padomes lēmumu, par pamatu izmantojot Iekšlietu TK Īpašo nodaļu pārvaldi.\n\nSmerš darbojās pret ienaidnieku izlūkošanas dienestiem, pirmkārt, Vācijas — Abvēru, Reiha drošības galveno pārvaldi —, bet arī pret Vācijas sabiedroto valstu izlūkdienestiem. Pretizlūkošanas darbs veikts piefrontē (Īpašās nodaļas padomju karaspēka vienībās, kuru darbinieki kontrolēja dienošos, vervēja aģentus) un aizmugurē — savā (pretinieku izlūkdienestu aģentu atklāšana un likvidēšana) un pretinieku (darbs padomju partizānu vienībās, pretinieku izlūku skolās). Viens no Smerš darbības veidiem bija tā saucamās radiospēles — radiosakaru izmantošana pretinieka maldināšanai. Tāpat Smerš darbība bija vērsta pret dezertieriem padomju bruņotajos spēkos, Smerš pārbaudīja no karagūsta atbrīvotās padomju militārpersonas (t.s. filtrācija), meklēja pretinieku karaspēka vienībās dienējušos padomju pilsoņus un vadīja izmeklēšanu viņu lietās.\n", "id": "lvs_Latn_101137"}
{"text": "Otrais Sudānas pilsoņu karš\n\nOtrais Sudānas pilsoņu karš () bija pilsoņu karš Sudānā no 1983. līdz 2005. gadam. Kaujas noritēja starp Sudānas valdības spēkiem, kas pāstāvēja Sudānas arābus (musulmaņus) un Sudānas dienvidos bāzētajiem Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas kaujiniekiem, kas pārstāvēja valsts dienvidu iedzīvotājus - ne-arābu tautas (vairums no tiem kristieši un tradicionālo reliģiju piekritēji). Karā gāja bojā apmēram 2 miljoni cilvēku un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem. Masveidā tika pārkāptas vispārējās cilvēktiesības, notika kara noziegumi, iedzīvotāji mira no bada un slimībām. Nevienai no pusēm negūstot pārsvaru, karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā 2011. gadā notika Dienvidsudānas neatkarības referendums un nodibinājās neatkarīgā Dienvidsudānas valsts. Tomēr pretrunas Dienvidsudānas sabiedrībā drīz noveda pie Dienvidsudānas pilsoņu kara.\n", "id": "lvs_Latn_101138"}
{"text": "Līdsas katedrāle\n\nLīdsas katedrāle () jeb Sv. Annas katedrāles baznīca () ir Romas katoļu katedrāle, kas atrodas Anglijas ziemeļos Rietumjorkšīras grāfistes Līdsā. Baznīca ir 1878. gadā dibinātās Romas katoļu Līdsas diecēzes galvenā baznīca. Neogotiskā katedrāle celta no 1901. lidz 1904. gadam. Vecā, 1838. gadā celtā Sv. Annas katedrāle atradās citā vietā un tika nojaukta ar 1900. gadu ceļa izbūves dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_101139"}
{"text": "Uvigerina peregrina\n\nUvigerina peregrina ir foraminīferu suga rotaliīdu kārtā un uvigerinīdu dzimtā. Sugu 1923. gadā aprakstīja amerikāņu mikropaleontologs Džozefs Kešmens. Nosaukums \"peregrina\" nozīmē ceļojošā. Suga ir izplatīta Vidusjūrā, Marmora jūrā, Melnās jūras dienvidu daļā, Atlantijas okeānā, Meksikas līcī un ap Kubu, Indijas okeānā, Persijas līcī, kā arī Klusajā okeānā, pie Japānas u.c.\n", "id": "lvs_Latn_101140"}
{"text": "Strenču luterāņu baznīca\n\nStrenču evaņģēliski luteriskā baznīca ir baznīca, kas atrodas Valmieras novada Strenču pilsētā.\n\nKoka baznīcas ēka tika uzcelta 1907. gadā. 1935. gadā ēka atradās ļoti sliktā stāvoklī. 1936. gadā vecā torņa vietā tika uzbūvēts jauns. 1937. gadā tika apmestas ārsienas un baznīcu iesvētīja.\n", "id": "lvs_Latn_101141"}
{"text": "Vīnes Iekšpilsēta\n\nIekšpilsēta () ir Austrijas galvaspilsētas Vīnes vēsturiskais centrs. Administratīvi tas ir Vīnes 1. rajons (1. Bezirk). Līdz 19. gadsimta vidum to no apkārtnes atdalīja nocietinājumu būves, kuras tika nojauktas, izbūvējot mūsdienu Ringštrāsi. Vēsturiski Iekšpilsēta dalās četros kvartālos, kuru nosaukumi cēlušies no pilsētas vārtu nosaukumiem - Stubenviertel, Kärntner Viertel, Widmerviertel, Schottenviertel. Rajonā, kas ir ievērojams tūrisma cents, atrodas daudzi ievērojami objekti, to skaitā Albertina, Austrijas Parlamenta ēka, Burgteātris, Dabas vēstures muzejs, Hofburga, Ķeizaru kapenes, Mākslas vēstures muzejs, Svētā Stefana katedrāle, Vīnes rātsnams, Vīnes Universitāte, Vīnes Valsts opera.\n\n2001. gadā Vīnes Iekšpilsēta kā elements iekļāvās UNESCO Pasaules mantojuma objektā \"Vīnes vēsturiskais centrs\".\n", "id": "lvs_Latn_101142"}
{"text": "Sīkziedu āboliņš\n\nSīkziedu āboliņš (Trifolium retusum) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Sastopams Eiropā un Ziemeļāfrikā.\n", "id": "lvs_Latn_101143"}
{"text": "Augustins Liepinis\n\nAugustins Liepinis (; dzimis , miris ) bija Latvijā dzimis lietuviešu katoļu mācītājs, literāts un tulkotājs.\n\nDzimis Neretas pagastā. Skolā mācījies Neretā un Rīgā, vēlāk studēja Kauņas mācītāju seminārā. Ordinēts 1921. gadā. Kalpojis par mācītāju Rokišķos un Panevēžā. Starp pasaules kariem daudz rakstīja presē, to skaitā Rīgā izdotajā lietuviešu avīzē Rygos balsas. Pēc Otrā pasaules kara strādāja par mācītāju Panemunes miestā. Apglabāts Sarkandaugavas kapos.\n", "id": "lvs_Latn_101144"}
{"text": "Vladimira Putina intervija\n\n\"Vladimira Putina intervija\" () ir televīzijas intervija, ko vadīja amerikāņu žurnālists un politikas komentētājs Takers Karlsons ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tās pirmizrāde notika 2024. gada 8. februārī Takera Karlsona tīklā (Tucker Carlson Network (TCN)) un sociālo mediju vietnē X. Tā ir pirmā intervija ar Putinu, kas sniegta kādam Rietumu žurnālistam kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.\n", "id": "lvs_Latn_101145"}
{"text": "Dienvidagusana\n\nDienvidagusana (, , ) ir viena no Filipīnu provincēm valsts dienviddaļā, Karagas reģionā. Administratīvi dalās 1 pilsētā, 13 municipalitātēs un sīkāk 314 barangajās. Provinces galvaspilsēta ir Prosperidada, bet lielākā apdzīvotā vieta — Bajugana.\n", "id": "lvs_Latn_101146"}
{"text": "Anna Gandlere\n\nAnna Gandlere (; dzimusi ) ir austriešu biatloniste.\n\nViņas tēvs ir bijušais distanču slēpotājs, sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers.\n", "id": "lvs_Latn_101147"}
{"text": "Prosperidada\n\nProsperidada (, , ) ir municipalitāte Filipīnās, Karagas reģionā, Dienvidagusanas provinces galvaspilsēta. Atrodas provinces ziemeļaustrumos, municipalitātes urbānais centrs (Bahbahas barangaja; 12 731 iedzīvotājs) atrodas Agusanas pietekas Gibongas krastā, bet provinces kapitolijs un administratīvās iestādes atrodas Patinajas barangajā ( iedzīvotāji) uz dienvidiem no Bahbahas.\n", "id": "lvs_Latn_101148"}
{"text": "Čārlzs Lerū\n\nČārlzs Lerū (; dzimšanas vārds Džozefs Džonsons (); 1856. gada 31. oktobris Voterberija, ASV — 1889. gada 12. septembris, Rēvele, Krievijas Impērija) — amerikāņu aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā izpletņa modeļa radītājs. Gājis bojā Tallinas līcī Rēvelē, vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena. Čārlzs Lerū sirdī bija izgudrotājs, kurš daudz darīja, lai uzlabotu savu gaisa balonu un izpletni.\n\nIgaunijā klīda baumas, ka Lerū bijis ASV 16. prezidenta Ābrahama Linkolna brāļadēls.Tomēr tas nav iespējams, jo Linkolna vienīgā māsa Sāra Linkolna Grigsbija nomira 1828. gadā un viņa vienīgais brālis Tomass Linkolns jaunākais 1812. gadā, kad bija tikai 3 dienas vecs.\n", "id": "lvs_Latn_101149"}
{"text": "Precējies ar mafiju\n\n\"Precējies ar mafiju\" () ir 1988. gada ASV kriminālkomēdija, kuras režisors ir Džonatans Demijs. Filmā galvenās lomas atveido Mišela Feifere, Metjū Modains, Dīns Stokvels, Mersedesa Rūela un Aleks Boldvins.\n\nFilma stāsta par Andželu de Marko (Feifere), gangstera atraitni, un Maiku Dauniju (Modains), FIB aģentu, kurš izmeklē de Marko saistību ar mafiju.\n\nFilmas \"Precējies ar mafiju\" pirmizrāde notika un to izplatīja Orion Pictures. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta vairākām balvām. Feiferi nominēja Zelta globusa balvai kategorijā \"Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā\", bet Stokvelu nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\".\n", "id": "lvs_Latn_101150"}
{"text": "Kas notiek krēslā (filma)\n\n\"Kas notiek krēslā\" () ir 2014. gada Jaunzēlandes šausmu kinokomēdija, kuras režisori un scenārija autori ir Džeimens Klements un Taika Vaititi. Filma galvenās lomas atveido Džeimens Klements, Taika Vaititi, Džonatans Brū, Kori Gonsaless-Makūrs un Stjuarts Raterfords.\n\nFilma, imitējot dokumentālā kino paņēmienus, stāsta par vampīru grupu, kas kopā dzīvo dzīvoklī Velingtonā.\n\nFilmas \"Kas notiek krēslā\" pirmizrāde notika Sandensas kinofestivālā. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un nopelnīja 7,3 miljonus ASV dolāru pie 1,6 miljonu dolāru budžeta.\n\n2019. gadā ASV televīzijas kanālā FX pirmizrādi piedzīvoja uz filmu balstīts tāda paša nosaukuma seriāls.\n", "id": "lvs_Latn_101151"}
{"text": "Divas janvāra sejas\n\n\"Divas janvāra sejas\" () ir 2014. gada ASV, Apvienotās Karalistes un Francijas trillera filma, kuras režisors un scenārija autors ir Huseins Amini. Filmā galvenās lomas atveido Vigo Mortensens, Kirstena Dansta un Oskars Aizeks. Filma balstīta uz Patrīcijas Haismita tāda paša nosaukuma 1964. gada romānu.\n\nFilma stāsta par krāpnieku, viņa sievu un svešinieku, kuri kopā bēg no Atēnām, kad viens no viņiem nogalina privātdetektīvu.\n\nFilmas \"Divas janvāra sejas\" pirmizrāde notika Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā. Filmu izplatīja StudioCanal un Magnolia Pictures. Filma saņēma galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes un tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 79% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_101152"}
{"text": "Pathet Lao\n\nPathet Lao (, — 'Laosas valsts') bija nosaukums sociālistiski noskaņotiem militāri-politiskajiem spēkiem Laosā no 20. gadsimta piecdesmitajiem līdz septiņdesmitajiem gadiem. Pathet Lao bija uzvarējusī puse Laosas pilsoņu karā (1960 — 1973), kas cīnījās pret Laosas karalisti. Kustībā liela ietekme bija Ziemeļvjetnamai, no 1968. gada Ziemeļvjetnamas bruņotie spēki tieši vadīja Pathet Lao cīņu. 1973. gadā tika noslēgta Vjenčanas vienošanās, kas izbeidza pilsoņu karu. 1975. gadā Pathet Lao rīkotā apvērsumā monarhija tika likvidēta.\n", "id": "lvs_Latn_101153"}
{"text": "Vladimirs Antjufejevs\n\nVladimirs Antjufejevs (krievu: Владимир Юрьевич Антюфéев; dzimis 1951. gada 19. februārī), pazīstams arī ar segvārdiem Vadims Ševcovs vai Vladimirs Aleksandrovs, ir padomju un krievu militārists, terorists un noziedznieks, kurš bija viens no Rīgas OMON uzbrukumu Barikāžu laikā organizētājiem. Kā \"Vadims Ševcovs\" viņš vēlāk no 1992. līdz 2012. gadam bija Krievijas kontrolētās Piedņestras Valsts drošības ministrijas vadītājs. Viņš ir Krievijas un Piedņestras pilsonis un kopš 1991. gada atradās Latvijas un Moldovas tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā. Taču viņš vairs nav Latvijas tiesībsargājošās iestādes viņu vairs nemeklē, jo iestājies noilgums noziedzīgā nodarījuma veidam, par kuru viņš tika apsūdzēts.\n\n2014. gada jūlijā Antjufejevs kļuva par vienu no Krievijas kontrolētās \"Doneckas tautas republikas\" līderiem. Kopš 2014. gada Antjufejevs izsludināts Interpola meklēšanā par Ukrainas teritoriālās integritātes un valstiskās neatkarības graušanu. Atrodas ASV, Apvienotās Karalistes, Ukrainas un Eiropas Savienības sankciju sarakstos.\n", "id": "lvs_Latn_101154"}
{"text": "Anīkšču pareizticīgo baznīca\n\nAnīkšču Sv. Ņevas Aleksandra baznīca (, ) ir 1872. gadā uzcelts Lietuvas Pareizticīgās baznīcas dievnams, kas atrodas Lietuvas ziemeļaustrumos, Anīkšču rajona pašvaldības Anīkščos, bijušās Anīkšču muižas teritorijā.\n\nPirmā pareizticīgo baznīca Anīkščos tika uzcelta 16. gadsimtā saistībā ar Lietuvas dižkunigaiša Aleksandra precībām ar Maskavijas valdnieka Ivana III meitu Jeļenu. Šī baznīca tika nojaukta 1526. vai 1529. gadā. Pēc tam koka baznīcu uzcēla 1867. gadā, bet 1872. gadā tai blakus — pašreizējo mūra baznīcu.\n", "id": "lvs_Latn_101155"}
{"text": "Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)\n\nBaznīcas kalns ir pilskalns, kas atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā uz ziemeļrietumiem no Vecpils, Alokstes labajā krastā. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.\n\nPilskalns atrodas starp divām dziļām gravām. Tā augstums ir 25 metri, bet garums 50—60 metri. Dienvidaustrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi. Datējums — vēlais dzelzs laikmets. 1923. gadā to pieminējis Ernests Brastiņš, bet sīkāk 1941. gadā aprakstījis Kārlis Rozītis.\n", "id": "lvs_Latn_101156"}
{"text": "Hoenzalcburgas pils\n\nHoenzalcburgas pils () ir viduslaiku pils, kas paceļas 542 metrus augstajā Festungbergas pakalnā pār Zalcburga vecpilsētu Austrijā. 250 metrus garā un 150 metrus platā pils ir viena no lielākajām viduslaiku pilīm Eiropā. 1996. gadā pils kopā ar Zalcburgas vecpilsētu tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n\nPils celtniecība tika uzsākta 1077. gadā un gadsimtiem tā bija Zalcburgas arhibīskapijas bīskapu rezidence. Gadsimtu gaitā tā vairākkārt paplašināta. Vienīgā reize, kad pils piedzīvoja \"īstu\" aplenkumu, bija Vācijas zemnieku kara laikā 1525. gadā, kad to aplenca nemiernieki. 1800. gadā pili bez kaujas ieņēma Napoleona karaspēks un 1803. gadā arhibīskapija kā valsts tika likvidēta. 19. gadsimtā beigās pils tika atjaunota un kļuva par tūrisma objektu, sevišķi pēc tam, kad 1892. gadā uz to tika izbūvēts funikulers.\n", "id": "lvs_Latn_101157"}
{"text": "Mets Rīvss\n\nMets Rīvss (; dzimis ) ir amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents.\n\nKļuvis pazīstams, kad kopā ar Dž. Dž. Eibramsu izveidojuši televīzijas seriālu Felicity (1988—2002). Lielus finansiālus panākumus guva Rīvsa režisētā monstru filma \"Nezvērs\" (Cloverfield, 2008). Bijis režisors arī vampīru drāmai \"Ielaid mani\" (2010) un zinātniskās fantastikas filmām \"Pērtiķu planētas atmoda\" (2014) un \"Karš par Pērtiķu planētu\" (2017). 2022. gadā izdota Rīvsa režisētā filma \"Betmens\" (2022) ar Robertu Patinsonu galvenajā lomā.\n", "id": "lvs_Latn_101158"}
{"text": "Padomju armija\n\nPadomju armija () bija PSRS Bruņoto spēku sauszemes spēku atzars. Līdz 1946. gada 25. februārim tā bija pazīstama kā Sarkanā armija.\n\nPēc tam, kad Padomju Savienība beidza pastāvēt 1991. gada decembrī, padomju armija palika Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta 1992. gada 14. februārī. Padomju armijas pēctecis ir Krievijas Federācijas Sauszemes spēki.\n", "id": "lvs_Latn_101159"}
{"text": "Afroamerikāņu angļu valoda\n\nAfroamerikāņu angļu valoda () ir termins, ar ko ir angļu valodas sociolektu kopums, ko lieto lielākā daļa melnādaino iedzīvotāju Amerikas Savienotajās Valstīs un daudzi Kanādā.\n\nTāpat kā visām plaši izplatītajām valodas paveidiem, arī afroamerikāņu angļu valodai raksturīgas stilistiskās, paaudžu, ģeogrāfiskās (t. i., tikai atsevišķām pilsētām vai reģioniem raksturīgas iezīmes), lauku un pilsētu iezīmes, vietvārdu un standarta reģistri u. c. atšķirības. Gadsimtiem ilgi ir pastāvējusi ievērojama afroamerikāņu literatūra un mutvārdu tradīcijas.\n\nAfroamerikāņu angļu valodu bieži lieto reperi, kā arī hiphopa mūzikā.\n", "id": "lvs_Latn_101160"}
{"text": "Hollow\n\nHollow ir latviešu dziedātāja Dona dziesma, ar kuru viņš pārstāvēs Latviju 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Malmē, Zviedrijā. Dziesma ieguva tiesības pārstāvēt Latviju konkursā pēc uzvaras nacionālajā atlasē Supernova 2024. Dons piedalīsies Eirovīzijas 2. pusfinālā.\n\nDziesmas mūzikas autors ir Dons un īrs Liams Gedess, kurš kopā ar DJ Rudd ir viens no dziesmas producentiem, savukārt teksta autore ir amerikāniete Keita Nortropa.\n", "id": "lvs_Latn_101161"}
{"text": "Peneropli\n\nPeneropli (Peneroplis) ir foraminīferu ģints miliolīdu kārtā. Ģinti 1808. gadā izveidoja franču naturālists Pjērs Deniss de Montforts. Ģints tipiskā suga ir Peneroplis planatus (Fichtel and Moll, 1798). Ģeohronoloģiski peneropli ir zināmi no miocēna līdz mūsdienām. Ģints ir kosmopolītiska.\n", "id": "lvs_Latn_101162"}
{"text": "Ķēniņš\n\nĶēniņš ir līdz 20. gadsimtam latviešu valodā plaši lietots valdnieka tituls. Sieviešu dzimtē — ķēniņiene. Mūsdienās šo vārdu ir izspiedis vārds karalis.\n", "id": "lvs_Latn_101163"}
{"text": "Bajugana\n\nBajugana (, , ) ir pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Dienvidagusanas provinces lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas provinces ziemeļdaļā. Lielākā daļa iedzīvotāju sadzīvē runā sebuāņu valodā. Pilsētā un tās apkārtnē attīstīta griezto ziedu industrija — Bajuganu dēvē par «Griezto ziedu galvaspilsētu».\n", "id": "lvs_Latn_101164"}
{"text": "Renfīlds\n\n\"Renfīds\" () ir 2023. gada ASV šausmu kinokomēdija, kuras režisors ir Kriss Makkejs. Filmā galvenās lomas atveido Nikolass Holts, Akvafina, Bens Švarcs, Šohre Agdašlū, Brendons Skots Džonss, Adrians Martiness un Nikolass Keidžs.\n\nFilma balstīta uz Brema Stokera 1897. gada romāna \"Drakula\" varoņiem un stāsta par Drakulas kalpu Renfīldu, kurš cenšas atrast veidu, kā tikt vaļā no sava priekšnieka.\n\nFilmas \"Renfīlds\" pirmizrāde notika un to izplatīja Universal Pictures. Latvijā filmas pirmizrāde notika . Filma saņēma atšķirīgus kritiķu vērtējumus, slavējot komisko toni un aktierspēli, bet kritizējot scenāriju. Filma kļuva par kases ieņēmumu izgāšanos, nopelnot tikai 26,5 miljonus ASV dolāru pie 65 miljonu budžeta.\n", "id": "lvs_Latn_101165"}
{"text": "Ziemeļsurigao\n\nZiemeļsurigao (, , ) ir viena no Filipīnu provincēm valsts dienviddaļā, Karagas reģionā. Administratīvi dalās 1 pilsētā, 20 municipalitātēs un sīkāk 335 barangajās. Provinces oficiālā galvaspilsēta un lielākā apdzīvotā vieta ir Surigao.\n", "id": "lvs_Latn_101166"}
{"text": "Arcade\n\nArcade (no angļu valodas — 'arkāde') ir nīderlandiešu dziedātāja Dankana Lorenca dziesma, ar kuru viņš pārstāvēja Nīderlandi 2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Telavivā, Izraēlā. Konkursa finālā dziesma uzvarēja ar 498 punktiem.\n", "id": "lvs_Latn_101167"}
{"text": "Cibicidīdas\n\nCibicidīdas (Cibicididae) ir foraminīferu dzimta rotaliīdu kārtā. Dzimtu 1934. gadā ar amerikāņu mikropaleontologa Džozefa Kešmena vārdu, pamatojoties uz viņa izveidoto Cibicidinae apakšdzimtu, izveidoja Austrālijas paleontologs Frederiks Čapmens kopā ar Valteru Parru un Arturu Kolinsu. Ģeohronoloģiski cibicidīdas ir zināmas no krīta perioda (Berriasas laikmets) līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101168"}
{"text": "Cibicidīnas\n\nCibicidīnas (Cibicidinae) ir foraminīferu dzimta rotaliīdu kārtā. Apakšdzimtu 1927. gadā izveidoja amerikāņu mikropaleontologs Džozefs Kešmens. Ģeohronoloģiski cibicidīnas ir zināmas no paleogēna perioda (paleocēns) līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101169"}
{"text": "Kempbels Raits\n\nKempbels Raits (; dzimis ) ir Jaunzēlandē dzimis biatlonists, kopš 2023. gada pārstāv ASV. 2023. gada pasaules čempions junioriem sprintā.\n", "id": "lvs_Latn_101170"}
{"text": "Surigao\n\nSurigao (, , ) ir pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Ziemeļsurigao provinces galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Lielākā daļa iedzīvotāju ir surigavieši. Galvenās saimniecības nozares ir kalnrūpniecība, zveja un tūrisms.\n", "id": "lvs_Latn_101171"}
{"text": "Bende\n\nBende ir persona, kura izpilda nāves sodu vai miesassodu. Pārnestā nozīmē termins tiek lietots kā sinonīms vārdiem \"mocītājs\", \"sodītājs\".\n", "id": "lvs_Latn_101172"}
{"text": "Svītrainais āboliņš\n\nSvītrainais āboliņš (Trifolium striatum) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Savu nosaukumu ieguvis no labi saskatāma sarkanīgu dzīslu svītrojuma uz olveidīgas augšlapas zem ziedkopas pamata.\n", "id": "lvs_Latn_101173"}
{"text": "Eiropas valstu uzskaitījums pēc militārajiem izdevumiem\n\nEiropas valstu uzskaitījums pēc militārajiem izdevumu īpatsvara budžetā parāda Eiropas valstu militāros izdevumus kā procentuālo daļu no IKP.\n", "id": "lvs_Latn_101174"}
{"text": "Lobatulas\n\nLobatulas (Lobatula) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1828. gadā izveidoja skotu naturālists un zoologs Džons Flemings. Ģints tipiskā suga ir Lobatula lobatula (Walker & Jacob, 1798). Ģeohronoloģiski cibicidīnas ir zināmas no paleogēna perioda (paleocēns) līdz mūsdienām. Lobatulu ģints ir kosmopolītiska.\n", "id": "lvs_Latn_101175"}
{"text": "Dienvidsurigao\n\nDienvidsurigao (, , ) ir viena no Filipīnu provincēm valsts dienviddaļā, Karagas reģionā. Administratīvi dalās 2 pilsētās, 17 municipalitātēs un sīkāk 309 barangajās. Provinces galvaspilsēta ir Tandaga, bet lielākā apdzīvotā vieta — Bisliga.\n", "id": "lvs_Latn_101176"}
{"text": "Aviācija Latvijā\n\nLatvijai ir bagāta vēsture aviācijā. 20. gadsimta sākumā aviatori, kā kara lidotājs Eduards Pulpe un aviokonstruktors Kārlis Irbītis, sniedza nozīmīgu ieguldījumu aviācijas agrīnā vēsturē, veidojot jaunas lidmašīnas.\n\nPašlaik visas aviācijas darbības pārrauga Civilās aviācijas aģentūra.\n", "id": "lvs_Latn_101177"}
{"text": "Helsinku metro\n\nHelsinku metro (, ) ir ātrā tranzīta sistēma, kas atrodas Helsinkos, Somijā. Tā tika atvērta 1982. gada 2. augustā pēc 27 gadu plānošanas.\n\nSistēma sastāv no 2 līnijām, kas apkalpo kopumā 30 stacijas. Tās kopējais garums ir 43 kilometri. Metro savieno kaimiņpilsētu Espo ar Helsinku centru, un austrumos esošās priekšpilsētas rajonus.\n\nLīnija šķērso Helsinku Centrālo staciju, ļaujot pasažieriem ērti pārsēsties uz vilcienu.\n", "id": "lvs_Latn_101178"}
{"text": "PACE\n\nPACE (Plankton, Aerosol, Cloud, ocean Ecosystem) ir ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Zemes tālizpētes pavadonis, kas veic globālā okeāna krāsas, bioģeoķīmijas un ekoloģijas, oglekļa cikla, aerosolu un mākoņu novērojumus. Kosmiskais aparāts orbītā tika palaists 2024. gada 8. februārī.\n\nPACE tiek izmantots, lai noteiktu fitoplanktona ziedēšanas apmērus un ilgumu un uzlabotu izpratni par gaisa kvalitāti. Šie un citi PACE datu izmantošanas veidi dos labumu ekonomikai un sabiedrībai, jo īpaši nozarēm, kas atkarīgas no ūdens kvalitātes, zivsaimniecības un pārtikas nodrošinājuma.\n\nKosmisko aparātu izgatavoja NASA Godarda Kosmosa lidojumu centrs. Projekta realizācija izmaksāja aptuveni 964 miljonus ASV dolāru.\n", "id": "lvs_Latn_101179"}
{"text": "Ketija Vihmane\n\nKetija Vihmane (dzimusi Rīgā) ir latviešu basketboliste, spēlē aizsarga pozīcijā. Bijusi Latvijas jaunatnes basketbola izlašu dalībniece, pārstāv Latvijas sieviešu izlasi. 2024. gadā pārstāv Vācijas klubu Kelternas \"Rutronik Stars\".\n", "id": "lvs_Latn_101180"}
{"text": "Laura Siliņa\n\nLaura Siliņa (dzimusi ) ir latviešu aktrise. Kopš 2018. gada ir Latvijas Nacionālā teātra aktrise.\n\n2022. gadā nominēta \"Spēlmaņu nakts\" balvai kategorijā \"Gada aktrise\" par Majas Ņitovskas lomu izrādē \"Sievietes daļas\".\n\nFilmējusies arī kino, tikusi nominēta 2022. gada Lielā Kristapa balvai kā otrā plāna aktrise filmā \"Sema ceļojumi\". Bijusi lomā seriālā \"Ēnu spēles\".\n", "id": "lvs_Latn_101181"}
{"text": "Pērtiķu planētas karaliste\n\n\"Pērtiķu planētas karaliste\" () ir 2024. gada ASV zinātniskās fantastikas asa sižeta filma, kuru pēc Džoša Frīdmena, Rika Jafas, Amandas Silveres un Patrika Eisona scenārija režisējis Vess Bols. Tas ir turpinājums 2017. gada filmai \"Karš par Pērtiķu planētu\" un ceturtā daļa no restartētās \"Pērtiķu planētas\" franšīzes.\n\nFilmas pirmizrāde ASV notiks 2024. gada 24. maijā.\n", "id": "lvs_Latn_101182"}
{"text": "Lobatula lobatula\n\nLobatula lobatula ir foraminīferu suga rotaliīdu kārtā un cibicidīdu dzimtā. Sugu 1798. gadā aprakstīja angļu ilustrators Georgs Valkers un naturālists un antikvārs Edvards Jakobs. Tā ir izplatīta Vidusjūrā, Marmora, Melnajā un Azovas jūrā, Atlantijas okeānā, Meksikas līcī un Karību jūrā, Baltijas jūrā, Ziemeļu Ledus okeānā, Baltajā jūrā, Hudzona līcī, Indijas okeānā, Persijas līcī, Dienvidķīnas jūrā kā arī Klusajā okeānā, pie Japānas un Jaunzēlandes u.c.\n", "id": "lvs_Latn_101183"}
{"text": "Tandaga\n\nTandaga (, , , ) ir pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Dienvidsurigao provinces galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta. Atrodas provinces ziemeļdaļā Mindanao salas ziemeļaustrumos Filipīnu jūras krastā pie Tandagas upes ietekas. Lielākā daļa iedzīvotāju ir surigavieši un sebuāņi. Nozīmīgs reģiona transporta (osta, lidosta) un saimnieciskais centrs.\n", "id": "lvs_Latn_101184"}
{"text": "Spirillinīdas\n\nSpirillinīdas (Spirillinida) ir foraminīferu kārta. Kārtas izveidošana tiek piedēvēta austriešu zinātniekiem Johanam Hohenēgeram un Verneram Pilleram ar 1975. gadu, taču faktiski to izveidoja padomju paleontoloģes Tatjana Gorbačika un Valentīna Mancurova 1980. gadā. Spirillinīdas dzīvo no triasa līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101185"}
{"text": "Helsinku tramvaja līnija 15\n\nHelsinku tramvaja līnija 15 (, ) ir ātrgaitas tramvaja līnija, kas savieno Keilaniemi, Espo un Itäkeskus, Helsinkos, Somijā. Būvniecības laikā līnija bija pazīstama kā Sliežu Jokers (, ). Būvniecība tika uzsākta 2019. gada jūnijā, un līnija sāka darboties 2023. gada oktobrī, aptuveni 10 mēnešus pirms plānotā datuma. Šī līnija 2023. gada beigās nomainīja 550. autobusa līniju.\n", "id": "lvs_Latn_101186"}
{"text": "Tatjana Gorbačika\n\nTatjana Gorbačika (1928—2017) bija krievu paleontoloģe-biostratigrāfe, ģeoloģiski mineraloģisko zinātņu doktors (1984), Maskavas Universitātes paleontoloģijas katedras vadošais zinātniskais darbinieks (1986—2017), Maskavas Dabaspētnieku biedrības biedre (1963) un prēmijas laureāts (1983). Specializējās mezozoja foraminīferu tēmā.\n", "id": "lvs_Latn_101187"}
{"text": "Concors\n\nConcors Latvian Air Service bija aviokompānija, kas bāzējās Rīgā. Dibināta 1991. gadā, tā no 1995. gadam līdz 2005. gadam veica reģionālos un starptautiskos čarterreisus no lidostas Rīga.\n", "id": "lvs_Latn_101188"}
{"text": "Spirillinīnas\n\nSpirillinīnas (Spirillinina) ir foraminīferu apakškārta. Apakškārtu 1975. gadā izveidoja austriešu zinātnieki Johans Hohenēgers un Verners Pillers. Spirillinīnas dzīvo no triasa līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101189"}
{"text": "Vilhelms Littens\n\nVilhelms Littens (1880–1932) bija Vācijas diplomāts, orientālists, rakstnieks un tulkotājs. No 1920. līdz 1924. gadam viņš bija Vācijas konsuls Liepājā un Liepājas ložas \"Enkurs\" vadītājs (1921–1924). Latviešu valodas pašmācības grāmatas autors.\n", "id": "lvs_Latn_101190"}
{"text": "Eduards Liepiņš (1897—1938)\n\nEduards Jura dēls Liepiņš (1897—1938) bija latviešu izcelsmes Sarkanās armijas gaisa spēku darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_101191"}
{"text": "Okeānijas Vieglatlētikas asociācija\n\nOkeānijas Vieglatlētikas asociācija () (OAA) ir Okeānijas vieglatlētikas sporta pārvaldes institūcija. OAA galvenais birojs atrodas Varsiti Leikas priekšpilsētā, Goldkostā, Kvīnslendas štatā, Austrālijā.\n", "id": "lvs_Latn_101192"}
{"text": "Andis Āboliņš\n\nAndis Āboliņš (dzimis ) ir latviešu uzņēmējs, politiķis un Talsu novada domes priekšsēdētājs, šo amatu viņš ieņem kopš . Pirms ievēlēšanas domē viņš bija SIA \"Miels\" komercdirektors, kā arī Stendes pilsētas, Lībagu, Strazdes un Virbu pagasta pārvaldes vadītājs. A. Āboliņam ir arī uzņēmējdarbības pieredze, augstāko izglītību viņš ir ieguvis Biznesa augstskolā \"Turība\".\n", "id": "lvs_Latn_101193"}
{"text": "Fraktēšana\n\nFraktēšana (no frakts) ir ar kravu pārvadājumiem saistīts juridisks termins.\n\nKravu apjoma pārvadājuma līgums (contract of affreightment) ir līgums starp kuģa īpašnieku un fraktētāju, kurā kuģa īpašnieks piekrīt pārvadāt fraktētāja piegādātās preces kuģī vai nodot fraktētājam visu vai daļu no kuģa kravas telpām preču pārvadāšanai noteiktā reisā vai vairākos reisos noteiktā laika periodā. Fraktētājs par preču pārvadāšanu vai kuģa izmantošanu piekrīt maksāt noteiktu cenu, kuru sauc par frakti.\n\nKuģis var tikt iznomāts kā ēka personai, kura ņem to savā valdījumā un kontrolē uz noteiktu laiku. Persona, kura iznomā kuģi šādā veidā, uz noteiktu laiku ieņem kuģa īpašnieka vietu. Līgums, ar kuru kuģis tiek iznomāts, var tikt saukts par čarteru, bet pēc savas būtības tas nav kravu apjoma pārvadājuma līgums un šeit tiek pieminēts tikai tādēļ, lai precizētu atšķirību starp šāda veida čarteru, pie kura pieskaita arī berbouta jeb dimaiza čarteru, un kravu apjoma pārvadājuma līgumu.\n", "id": "lvs_Latn_101194"}
{"text": "Patellinīdas\n\nPatellinīdas (Patellinidae) ir foraminīferu dzimta. Dzimtas izveidošana tiek piedēvēta vācu biologam Ludvigam Rambleram ar 1906. gadu (nom. transl. ex subfamily Patellininae), taču faktiski to izveidoja padomju paleontoloģes Tatjana Gorbačika un Valentīna Mancurova 1980. gadā. Patellinīdas dzīvo no krīta perioda (Aptas laikmets) līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101195"}
{"text": "Patellinīnas\n\nPatellinīnas (Patellininae) ir foraminīferu apakšdzimta. Apakšdzimtu 1906. gadā izveidoja vācu biologs Ludvigs Ramblers. Patellinīdas dzīvo no krīta perioda (Aptas laikmets) līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101196"}
{"text": "Mārsnēnu lidlauks\n\nMārsnēnu lidlauks jeb Liepas lidlauks bija militārā bāze un lidlauks, kas tika izveidota Latvijā pēc valsts okupācijas. Lidlauks atradās Liepas pagastā, Cēsu novadā. Tas bija būtisks punkts aukstā kara laikā un kalpoja kā ārkārtas darbības vieta, lidlauks arī kalpoja lauksaimniecības vajadzībām. Lidlauka infrastruktūra ietvēra vienu skrejceļu ar nedaudz īsāku paralēlu taksometru trasi un četrām savienojošām taksometru sliedēm. Lidlauka platums bija aptuveni 50 metri, un tā garums sasniedza 2200 metrus. Tomēr šobrīd no kādreizējā lidlauka palikuši tikai nelieli fragmenti, un lielākā daļa infrastruktūras ir iznīcināta.\n\nMārsnēnu militārais lidlauks nekad netika sertificēts civilajiem lidojumiem. Tas kalpoja tikai militārajam mērķim un bija nesertificēts. Lidlauks atrodas aptuveni 5 kilometrus uz austrumiem no Liepas un 17 kilometrus uz dienvidiem no Valmieras. Šobrīd lidlauka skrejceļa segums ir klāts ar zāli un nav izmantojams aviācijas mērķiem.\n", "id": "lvs_Latn_101197"}
{"text": "Dinagatas Salas\n\nDinagatas Salas (, , , ) ir viena no Filipīnu provincēm valsts dienviddaļā, Karagas reģionā. Administratīvi dalās 7 municipalitātēs un sīkāk 100 barangajās. Provinces galvaspilsēta ir Sanhosē.\n", "id": "lvs_Latn_101198"}
{"text": "Divkrāsainais tamarīns\n\nDivkrāsainais tamarīns (), ko dažkārt dēvē par Brazīlijas kailsejas tamarīnu, ir kritiski apdraudēta primātu suga, kas sastopama Brazīlijas Amazones lietus meža ierobežotā apgabalā. 2005. gadā tas tika nosaukts par Manausas pilsētas, Brazīlijā, talismanu. Šī Suga ir apdraudēta, jo palielinoties Manausas pilsētai, sarūk lietus mežu platības kurās dzīvo šis primāts.\n", "id": "lvs_Latn_101199"}
{"text": "Patellīnas\n\nPatellīnas (Patellina) ir foraminīferu ģints patellinīdu dzimtā. Ģinti 1858. gadā izveidoja angļu naturālists Viljams Kroufords Viljamsons. Ģints tipiskā suga ir Patellina corrugata. Patellīnas dzīvo no krīta perioda (Aptas laikmets) līdz mūsdienām. Šī ir kosmopolītiska ģints.\n", "id": "lvs_Latn_101200"}
{"text": "Sandra Pētersone\n\nSandra Pētersone (dzimusi ) ir latviešu ekonomiste un politiķe — Talsu novada domes deputāte, Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece un Kurzemes plānošanas reģiona padomes locekle. Bijusī Talsu novada domes priekšsēdētāja.\n\n1991. gadā absolvējusi Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu tirdzniecības ekonomikas specialitātē. Pirms iesaistīšanās politikā, S. Pētersone vadīja Laucienes pansionātu.\n\n2020. gada 13. jūlijā, S. Pētersoni Talsu novada dome ārkārtas sēdē ievēlēja par domes priekšsēdētāju.\n\n2022. gada 7. novembrī Talsu novada domes deputāti lēma par Talsu novada domes priekšsēdētājas Sandras Pētersones atbrīvošanu no amata.\n\n2024. gada 13. februārī Talsu novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē par pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekiem tautsaimniecības un administratīvajos jautājumos tika ievēlēta Sandra Pētersone un Dainis Karols.\n", "id": "lvs_Latn_101201"}
{"text": "Patellina corrugata\n\nPatellina corrugata ir foraminīferu suga spirillinīdu kārtā un patellinīdu dzimtā. Sugu 1858. gadā aprakstīja angļu naturālists Viljams Kroufords Viljamsons. Patellina corrugata ir patellīnu ģints tipiskā suga. Tā ir izplatīta Vidusjūrā, Marmora jūrā un Melnās jūras dienvidu daļā, Atlantijas okeānā, Meksikas līcī un pie Kubas, Ziemeļu Ledus okeānā, Baltajā jūrā, Hudzona līcī, Indijas okeānā, Persijas līcī, Dienvidķīnas jūrā kā arī Klusajā okeānā, pie Japānas un Jaunzēlandes u.c.\n", "id": "lvs_Latn_101202"}
{"text": "Parastais slotzaris\n\nParastais slotzaris (Sarothamnus scoparius) ir augu suga slotzaru ģintī. Tās dabiskais izplatības areāls ir Eiropas vidus un dienvidu daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā. Latvijā tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs, kas kādreiz, galvenokārt Kurzemē, stādīts mežu ceļmalās un laucēs dzīvnieku piebarošanai ziemā.\n\nNo atsevišķiem eksemplāriem līdz dažāda lieluma grupām aug sausos priežu mežos, ceļmalās un izcirtumos smilšainās augsnēs.\n", "id": "lvs_Latn_101203"}
{"text": "Johanness Nemms\n\nJohanness Nemms (; dzimis , miris ) bija Igaunijas armijas ierindnieks.\n\nJohanness Nemms bija Igaunijas brīvības cīņu dalībnieks kaujās pret landesvēru, Igaunijas Brīvības krusta II šķiras kavalieris. Guvis ievainojumu, sagūstīts un nogalināts pie Stopiņu muižas Salaspils apkaimē. 1919. gada 20. aprīlī pārapbedīts Peltsamā kapos. Johannesa Nemma vārds iegravēts uz Peltsamā Brīvības kara pieminekļa.\n", "id": "lvs_Latn_101204"}
{"text": "Vīraka ceļš\n\nVīraka ceļš bija Seno laiku zemes un jūras ceļu tīkls, kas savienoja Āfrikas Raga un Dienvidarābijas reģionu ar Vidusjūras baseinu. Pa šo ceļu Levantes reģionam tika piegādātas smaržvielas (piemēram, vīraks un mirres), garšvielas un citas luksuspreces. Ceļš vislielāko uzplaukumu piedzīvoja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz m. ē. 2. gadsimtam, kad uz ziemeļiem devās milzīgas, līdz pat 3000 kamieļu lielas karavānas. 2005. gadā vīraka ceļa seno pilsētu atliekas Izraēlas Negevas tuksnesī tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_101205"}
{"text": "ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts\n\nAmerikas pilsoņu karš, militārais konflikts kurš norisinājās ASV starp Savienības un konfederācijas spēkiem, notika no 1861. līdz 1865. gadam. Kara laikā abās pusēs tika izmantoti dažādi ieroči. Šie ieroči ietver tuvcīņas aukstos ieročus, piemēram, nažus, zobenus un bajonetes, šaujamieročus, piemēram, šautenes, musketes, aizmugures lādējamos ieročus un magazīnas ieročus, dažādus artilērijas ieročus, piemēram, lauka lielgabalus un aplenkuma lielgabalus, un jaunus ieročus, piemēram, agrīnā modeļa granātas un mīnas.\n\nAmerikas Pilsoņu karš bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem \"modernajiem\" kariem vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un jauninājumus. Daži no Pilsoņu kara sasniegumiem un jauninājumiem ietvēra kara materiālu masveida ražošanu, šaujamieroču masveida un Minjē lodes izmantošanu, magazīnas šaujamieroču un metāla patronu parādīšanos, transporta dzelzceļus ar bruņotām lokomotīvēm, bruņukuģus, zemūdenes, vienu no pirmajiem gaisa korpusa izmantošanas gadījumiem gaisa izlūkošanai, saziņai (īpaši telegrāfam), medicīnas sasniegumiem un iepriekšējo gadsimtu militārās taktikas pakāpeniskajai lejupslīdei.\n", "id": "lvs_Latn_101206"}
{"text": "Kipras Karaliste\n\nKipras Karaliste (, , , ) bija krustnešu valsts, kas tika izveidota Kiprā Trešā Krusta kara laikā 1184. gadā un pastāvēja līdz 1489. gadam.\n\nMusulmaņu Latīņeiropas austrumu kontinentālo īpašumu sagrābšana 1291. gadā un Kipras un Dženovas karš 14. gadsimta pirmajā ceturksnī radīja apstākļus Karalistes ekonomikas pakāpeniskai marginalizācijai. Epidēmiju, emigrācijas un musulmaņu pirātu uzbrukumu rezultātā salas iedzīvotāju skaits 14. gadsimta beigās samazinājās piecas reizes — līdz 100 000 iedzīvotāju. No 1347. līdz 1348. gadam visas grieķu zemes nomocīja mēris. \"Kipras hronikā\" atrodama ziņa, ka 1348. gadā \"par grēkiem Kungs sūtīja mēri, kas iznīcināja pusi salas iedzīvotāju\".\n\nJaunais 1373.–1374. gada Kipras un Dženovas karš (kas sekoja pēc karaļa Pētera I slepkavības) tā iedragāja karalistes ekonomisko un politisko stāvokli, ka Kiprai tika pilnībā atņemta jebkāda ietekme ārpolitikā.\n\nMamļuku iebrukuma rezultātā Kipras Karaliste no 1426. gada atradās vasaļa pakļautībā Ēģiptes sultānam, kuram tai bija jāmaksā ikgadēja nodeva. Venēcijas tiešais iebrukums palīdzēja likvidēt Kipras vasaļu atkarību no Ēģiptes sultāniem, kas tika izveidota 1426. gadā, taču Venēcija vairs nespēja novērst Osmaņu impērijas draudus.\n", "id": "lvs_Latn_101207"}
{"text": "Edesas grāfiste\n\nEdesas grāfiste (, ) bija pirmā krustnešu valsts, ko nodibināja Pirmā Krusta karagājiena laikā un kuras galvaspilsēta bija Edesa (tagad Šanliurfa). Tā pastāvēja no 1098. līdz 1146. gadam.\n\nEdesas krišana 1144. gadā bija pirmā lielā krustnešu valstu neveiksme un izraisīja Otro Krusta karu. Tomēr visus turpmākos Krusta karus pavadīja stratēģiska nenoteiktība un nesaskaņas. Otrais krusta karš pat nemēģināja atgūt Edesu, uzskatot, ka stratēģiski izdevīgāk ir ieņemt Damasku. Taču kampaņa cieta neveiksmi un Edesa tika zaudēta kristiešiem.\n", "id": "lvs_Latn_101208"}
{"text": "Senfranču valoda\n\nSenfranču valoda () ir romāņu dialektu kopums, ko izmantoja teritorijā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Francijas ziemeļu vidienei no aptuveni 10. līdz 14. gadsimtam. Tā radās, attīstoties latīņu sarunvalodai, ko ietekmēja senfranku valoda.\n\nVēlāk senfranču valoda pārtapa par vidusfranču valodu. Šī periodizācija tika ieviesta mūsdienās un zināmā mērā ir tradicionāla. No pašu dzimtās valodas runātāju viedokļa šī evolūcija bija tikai tikko vai pilnīgi nenošķirama, jo latīņu valoda pakāpeniski un ilgstošā laika posmā pārtapa franču valodā, tāpēc atšķirības starp dažādiem valodas attīstības posmiem bija vienkārši nemanāmas.\n\nSenfranču valoda būtiski atšķīrās no mūsdienu franču valodas fonētikas un gramatikas jomās.\n", "id": "lvs_Latn_101209"}
{"text": "Latīņu sarunvaloda\n\nLatīņu sarunvaloda jeb vulgārā latīņu valoda (pašnosaukums — sermo vulgaris) bija latīņu valodas sarunvalodas paveids, kas bija izplatīts Itālijā un vēlāk arī citās Romas impērijas provincēs. Tā ir pretstats rakstītajai literārajai valodai. Tieši sarunvaloda (nevis klasiskā latīņu valoda) ir romāņu valodu priekštece.\n\nLatīņu sarunvaloda savu vislielāko ģeogrāfisko izplatību sasniedza mūsu ēras 3. gadsimtā, Romas impērijas maksimālās ekspansijas laikā. No 3. gadsimta beigām un jo īpaši no 5. līdz 7. gadsimta, Lielās tautu staigāšanas laikā, tautas latīņu valodas areāla lingvistiskās robežas ievērojami saruka. Piemēram, Ziemeļāfrikā latīņu valodu pilnībā aizstāja arābu valoda, bet Lielbritānijā — ģermāņu dialekti (lai gan vietējai latīņu valodai bija ievērojama ietekme uz vietējām ķeltu valodām). Reģionus, kuros pakāpeniski izzuda latīņu valoda (Panonija, Illirija, Britānija, Ģermānija, romiešu Āfrika), apzīmēja kā Romania submersa.\n", "id": "lvs_Latn_101210"}
{"text": "Proton Mail\n\nProton Mail ir tīmekļa e-pasta pakalpojums ar šifrēšanu, ko 2013. gadā izveidoja CERN darbinieki. Serveri un galvenā mītne atrodas Šveicē.\n\nProton Mail atšķiras no daudziem citiem pasta pakalpojumiem ar iespēju šifrēt e-pastu, pirms tas tiek nosūtīts uz serveri. E-pasti starp Proton Mail lietotājiem vienmēr tiek šifrēti automātiski. Proton Mail e-pasta ziņu, kas nosūtīta saņēmējam, kurš izmanto citu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, pēc klienta pieprasījuma var šifrēt vai arī to var nosūtīt nešifrētu. Šifrēšanai tiek izmantots AES-256 algoritms ar paroli, kas jāzina gan adresātam, gan sūtītājam. Saņēmēja saņemtajā e-pasta ziņojumā ir saite, kas novirza uz Proton Mail serveri. Noklikšķinot uz saites, saņēmējs ievada paroli, kas ļauj nolasīt ziņojumu.\n", "id": "lvs_Latn_101211"}
{"text": "Kaukāza āboliņš\n\nKaukāza āboliņš (Trifolium ambiguum) ir daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Tā dabiskais izplatības areāls ir Krima, Ziemeļkaukāzs, Krievijas dienvideiropas daļa, Turcija, Irāna un Irāka. Suga ir introducēta Jaundienvidvelsā un ASV.\n", "id": "lvs_Latn_101212"}
{"text": "Apple Vision Pro\n\nApple Vision Pro ir jauktas realitātes austiņas, ko izstrādājusi Apple Inc. Par to tika paziņots 2023. gada 5. jūnijā notikušajā WWDC23 konferencē, un 2024. gada 2. februārī to var iegādāties ASV ar sākumcenu no 3499 dolāriem. Ierīce ir izstrādāta, ņemot vērā vides ilgtspēju, izmantojot pārstrādātas vielas tās konstrukcijā un pārsniedzot enerģijas efektivitātes standartus. Tas ir bez kaitīgām vielām, piemēram, arsēnu, dzīvsudraba un PVC, tādējādi turpinot samazināt tā vides ietekmi.\n\nLietošanai nav nepieciešamas īpašas vadības sviras rokās. Lietotāji var veikt darbības, vienkārši skatoties un veicot dažādus roku un pirkstu žestus. Piemēram, lai palielinātu virtuālās lietotnes logu, pietiek vienkārši pastiept roku un \"satvert\" ar pirkstiem loga stūrus. Ierīce nepārtraukti monitorē rokas un citas ķermeņa kustības.\n\nIerīcē darbojas visionOS, tas nodrošina lietotājam 3D draudzīgu saskarni, kas optimizēta pārklājošām pieredzēm. Tajā ir iebūvētas pieejamības funkcijas, piemēram, VoiceOver, Zoom un Voice Control, kas atbilst cilvēkiem ar invaliditāti. VisionOS ļauj izmantot tradicionālos logus un kontroles, kā arī pilnīgi iemiesoties virtuālajā pasaulē, piedāvājot daudzveidīgas iespējas attīstītājiem un lietotājiem. Tajā ir integrētas arī dažādas rīku un resursu opcijas, piemēram, SwiftUI, RealityKit, Xcode un Unity, lai radītu un pielāgotu visionOS lietojumprogrammas un spēles. Operētājsistēma atbalsta avatārus, kas tiek ģenerēti, skenējot lietotāja seju. Ekrānā austiņu priekšpusē tiek parādīts avatāra acu attēlojums \"EyeSight\", kas tiek izmantots, lai apkārtējiem norādītu lietotāja iegremdēšanas līmeni un palīdzētu saziņā.\n\nApple piedāvā aksesuārus, kas ietver optiskos ieliktņus un speciālās recepšu lēcas, nodrošinot skaidru redzi lietotājiem ar optisko korekciju vajadzībām. Papildus optiskajiem aksesuāriem komplektā ietilpst dažādas siksniņas, akumulators, adapteris un citi noderīgi piederumi. Klāt esošais klāsts piedāvā arī papildu produktus, piemēram, ceļošanas maciņu un maciņu akumulatoram, kas papildina ierīces funkcionalitāti un komfortu lietotājiem.\n", "id": "lvs_Latn_101213"}
{"text": "Dinagata\n\nDinagata (Dinagat) ir sala Filipīnu arhipelāgā, administratīvi ietilpst Karagas reģionā, kur kopā ar vairākām piekrastes saliņām veido Dinagatas Salu provinci. Apdzīvo galvenokārt visaju tautas sebuāņi un surigavieši, bet ikdienā visplašāk lietotā ir sebuāņu valoda. Administratīvi dalās septiņās municipalitātēs. Lielākā apdzīvotā vieta ir provinces centrs Sanhosē ar iedzīvotājiem municipalitātes robežās.\n", "id": "lvs_Latn_101214"}
{"text": "Sanhosē (Dinagata)\n\nSanhosē (, , , ) ir municipalitāte Filipīnās, Karagas reģionā, Dinagatas Salu provinces galvaspilsēta. Atrodas Dinagatas salas dienvidrietumos Surigao šauruma krastā. Sanhosē ir Filipīnu Labsirdīgo misionāru asociācijas centrs; šajā reliģiskajā organizācijā ir ap 140 000 biedru.\n", "id": "lvs_Latn_101215"}
{"text": "Šaurlapu lupīna\n\nŠaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius) ir lupīnu suga. Tās dabiskais izplatības areāls ir Dienvideiropā, taču mūsdienās tā ir bieži kultivēta un vietām naturalizējusies Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā. Latvijā tas ir ļoti rets kultūrbēglis.\n", "id": "lvs_Latn_101216"}
{"text": "Pūkainā irbulene\n\nPūkainā irbulene (Genista pilosa) ir irbuleņu suga. Tā ir sastopama Eiropā, tostarp Latvijā, kur tā ir ļoti rets ievazāts augs, tālu ziemeļos no izplatības areāla.\n\nDabiskā izplatības apvidos augs aug stepēs un mežastepēs, sausās, atklātās vietās, akmeņainās nogāzēs un mežmalās. Latvijā zināma atradne dzelzceļa malā smilšainā vietā starp dzelzceļu un sausu priežu mežu.\n", "id": "lvs_Latn_101217"}
{"text": "Apollo 17\n\nApollo 17 jeb AS-512 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Apollo programmas pēdējais kosmosa kuģa pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz Mēness virsmas.\n\nApollo 17 startēja 1972. gada 7. decembrī. Kamēr komandmoduļa (KM) America pilots Ronalds Evanss palika Mēness orbītā, komandieris Jūdžīns Sernans un mēness moduļa (MM) Challenger pilots, profesionāls ģeologs Herisons Šmits uz Mēness virsmas pavadīja 3 dienas. Visi trīs astronauti 19. decembrī veiksmīgi atgriezās uz Zemes.\n", "id": "lvs_Latn_101218"}
{"text": "Nanaji\n\nSaskaņā ar 1989. gada tautas skaitīšanas datiem nanaju iedzīvotāju skaits PSRS bija , tostarp Krievijas PFSR. Saskaņā ar 2002. gada Krievijas tautas skaitīšanas datiem nanaju iedzīvotāju skaits bija . Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Ķīnā dzīvoja ap 4600 nanaju.\n", "id": "lvs_Latn_101219"}
{"text": "Heinrihs Eihe\n\nHeinrihs Eihe (arī Indriķis Ēķis, 1893—1968) bija latviešu izcelsmes padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_101220"}
{"text": "Observatorijas iela\n\nObservatorijas iela ir Rīgas iela Kurzemes rajonā, Imantā. Observatorijas iela sākas krustojumā ar Slokas ielu un beidzas krustojumā ar Sakas ielu, nekrustojot citas ielas. Kopējais ielas garums ir 120 metri, tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta segumu. Observatorijas ielas vienā pusē ir savrupmāju apbūve, bet otrā — tirdzniecības centrs un tā autostāvvieta.\n\nObservatorijas iela Rīgas ielu sarakstos atrodama no 1952. gada ar tagadējo nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_101221"}
{"text": "Statika\n\nStatika ir klasiskās mehānikas nozare, kas pēta cietu ķermeņu un to sistēmu līdzvara nosacījumus gadījumos, kad uz šiem tiem darbojas spēks. Statikā apskata ķermeņus miera stāvoklī, uz to esošo spēka momentu summa ir vienāda ar nulli. Statikai pretējā mehānikas nozare ir dinamika.\n\nStatika ir ļoti nozīmīga fizikas nozare inženierijā, arhitektūrā. Statikas likumsakarības izmanto ēku projektēšanā.\n", "id": "lvs_Latn_101222"}
{"text": "Lote Lī\n\nLote Lī (; dzimusi ) ir Norvēģijā dzimusi Beļģijas biatloniste.\n\nViņai ir dubultā pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir norvēģis. Sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_101223"}
{"text": "Kategorija:Beļģijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs\n\nKategorijā iekļauti Beļģijas sportisti, kas startēja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā.\n", "id": "lvs_Latn_101224"}
{"text": "Jānis Kloviņš\n\nJānis Kloviņš (1969) ir latviešu molekulārbiologs. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors (2010–2020), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2013), Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors (2019).\n", "id": "lvs_Latn_101225"}
{"text": "Amerikas Savienoto Valstu armijas militārā aprīkojuma saraksts Otrā pasaules kara laikā\n\nŠajā uzskaitijuā apkopots Amerikas Savienoto Valstu armijas militārais aprīkojums Otrā pasaules kara laikā, kurā ietilpst arī artilērija, transportlīdzekļi un kuģi. Otrais pasaules karš bija globāls karš, kas sākās 1939. gadā un beidzās 1945. gadā. Pēc Japānas uzbrukuma 1941. gada 7. decembrī ASV pievienojās karam un sāka aktīvi atbalstīt Sabiedroto kampaņu.\n", "id": "lvs_Latn_101226"}
{"text": "Aleksandrs Jemeļjanovs\n\nAleksandrs Jemeļjanovs (1938—2019) bija veterinārārsts, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesors, Latvijas Valsts lopkopības un veterinārijas zinātniskā pētniecības institūta \"Sigra\" direktors, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.\n", "id": "lvs_Latn_101227"}
{"text": "Progress MS-26\n\nProgress MS-26 (Прогресс МС-26; SKS apzīmējums ISS-87P) ir Krievijas automātisks Progress-MS sērijas kravas kosmosa kuģis, kas Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) nogādāja kravu. To orbītā palaida 2024. gada 15. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_101228"}
{"text": "Saulvedis Cimermanis\n\nSaulvedis Cimermanis (1929—2022) bija latviešu etnogrāfs, vēstures zinātņu doktors (1960), LZA Latvijas vēstures institūta profesors (1994).\n", "id": "lvs_Latn_101229"}
{"text": "Linards Kumskis\n\nLinards Kumskis (dzimis ) ir latviešu pedagogs un politiķis, Siguldas novada domes priekšsēdētājs, šo amatu viņš ieņem kopš .\n\nPirms tam bijis arī Krimuldas novada domes priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_101230"}
{"text": "Siargao\n\nSiargao (Siargao) ir sala Filipīnu arhipelāgā, administratīvi ietilpst Karagas reģiona Ziemeļsurigao provincē. Apdzīvo galvenokārt visaju tauta surigavieši. Administratīvi dalās astoņās municipalitātēs. Lielākā apdzīvotā vieta ir Dapa salas dienvidos ar iedzīvotājiem municipalitātes robežās. Sala populāra sērfotāju aprindās un tiek uzskatīta par «Filipīnu sērfotāju galvaspilsētu».\n", "id": "lvs_Latn_101231"}
{"text": "Krāsu irbulene\n\nKrāsu irbulene (Genista tinctoria) ir mainīga izskata irbuleņu suga. Tā ir sastopama Eiropā, tostarp Latvijā, kur tā ir rets kultūrbēglis. Atsevišķi auga eksemplāri ir sastopami sausās nezālienēs, gar dzelzceļiem un karjeros.\n", "id": "lvs_Latn_101232"}
{"text": "Fidži olimpiskajās spēlēs\n\nFidži olimpiskajās spēlēs debitējot 1956. gada vasaras spēlēs, ir piedalījusies piecpadsmit vasaras spēlēs un trīs ziemas spēlēs. Tās sportisti ir piedalījušies loka šaušanā, vieglatlētikā, boksā, futbolā, džudo, burāšanā, šaušanā, peldēšanā, svarcelšanā un regbijā septiņi.\n\n2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Fidži regbija komanda ieguva zelta medaļu, valsts pirmo olimpisko medaļu, ko tā vēlreiz izcīnīja 2020. gada Olimpiskajās spēlēs. Kopš 2020. gada neviena cita valsts nav ieguvusi zelta medaļu olimpiskajā vīriešu regbijā-7.\n", "id": "lvs_Latn_101233"}
{"text": "Nektāraugi\n\nNektāraugi ir augi, kuru ziedi izdala aromātisku, saldu šķidrumu — nektāru. Nektāru barībai izmanto dažādi kukaiņi, bet tropos arī putni, piemēram, kolibri un nektārputni. Meklēdami barību, tie veic augu svešapputi, tādēļ nektāraugi pievilina savus apputeksnētājus ar smaržu, spilgtu ziedu krāsu, dažreiz arī ar noteiktam kukainim piemērotu formu. Savvaļas augiem atšķiras ziedēšanas laiks, un tie var nodrošināt nektārēdājus ar barību no pavasara līdz rudenim.\n\nNektāraugi ir nozīmīgi gan biškopībā, kur bites no nektāra ražo medu, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tos par savu dzīvotni izmanto kukaiņi un citi dzīvnieki, kas nodrošina kaitēkļu apkarošanu. Piemēram, ziedmušas pārtiek no nektāra un putekšņiem, bet to kāpuri (dažām sugām) ir plēsīgi un barojas ar laputīm.\n", "id": "lvs_Latn_101234"}
{"text": "Česteras katedrāle\n\nČesteras katedrāle () jeb Kristus un Sv. Jaunavas Marijas katedrāles baznīca () ir anglikāņu katedrāle, kas atrodas Anglijas rietumos, Češīras grāfistes Česteras pilsētā. Kopš 1541. gada tā ir Česteras diecēzes galvenā baznīca.\n\nBaznīca sākta celt 10. gadsimtā un pirms katedrāles tā bija benediktiešu abatijas baznīca. Baznīca pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam un tajā redzamas gandrīz visi Anglijas viduslaiku celtniecības stili. Katedrāle restaurēta 19. gadsimtā.\n", "id": "lvs_Latn_101235"}
{"text": "Rinku pilskalns\n\nRinku pilskalns jeb Boju pilskalns atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā uz rietumiem no Mazbojām. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.\n\nPilskalns ir 14 metrus augsts paugurs, ko no apkārtnes norobežo gravas ar stāvām kraujām. Ovālā plakuma izmērs - 120 x 80 metri. Pilskalna datējums - vēlais dzelzs laikmets. Šo pilskalnu 1946. gadā apzinājis un aprakstījis Arvīds Gusars. Bojas saistāmas ar 1253. gada Kursas dalīšanas līgumā minēto Boyensemme.\n", "id": "lvs_Latn_101236"}
{"text": "Egenbergas pils\n\nEgenbergas pils () ir baroka pils ansablis Austrijas pilsētas Grācas ziemeļrietumu nomalē. 2010. gadā pils ansambli pievienoja UNESCO Pasaules mantojuma objektam - Grācas vecpilsētai.\n\nPašreizējo pili vecās pils vietā 1625. gadā lika uzbūvēt erchercoga Ferdinanda II tuvākais padomdevējs Hanss Ulrihs fon Egenbergs (Hans Ulrich von Eggenberg, 1568 – 1634). Pamatā pils tika pabeigta 1635. gadā, jau pēc Hansa Ulriha nāves. Darbi turpinājās arī Hansa Ulriha mazdēla laikā 1666. gadā. Vēlāk pils nokļuva Egenbergu radinieku Herberšteinu īpašumā, līdz 1939. gadā pili iegādājās Štīrijas zeme. Mūsdienās daļā no telpu atrodas arheoloģijas muzejs, kura ievērojamākais eksponāts ir 6. gadsimta p.m.ē. kulta priekšmets Štretvēgas rati (Strettweger Opferwagen).\n", "id": "lvs_Latn_101237"}
{"text": "Edvīns Vanags\n\nEdvīns Vanags (dzimis Daugavpilī, miris ) bija latviešu ekonomists, habilitētais doktors (Dr.habil.oec.). Latvijas Universitātes profesors (1991), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1999). Rīgas Centra rajona pašvaldības deputāts (1989).\n", "id": "lvs_Latn_101238"}
{"text": "Vīķi (nozīmju atdalīšana)\n\nvīķi — tauriņziežu dzimtas augu ģints; Vīķi — apdzīvota vieta Limbažu novada Staiceles pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_101239"}
{"text": "Džeks Kilbijs\n\nDžeks Sentklērs Kilbijs (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu fiziķis, izgudrotājs, inženieris un universitātes profesors. Viņa darbības lauks bija elektronika. 2000. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā \"par ieguldījumu integrālo shēmu izgudrošanā\". Šajā gadā Nobela prēmiju fizikā ieguva arī Žoress Alfjorovs un Herberts Kroemers, bet par citiem panākumiem.\n", "id": "lvs_Latn_101240"}
{"text": "Surigavieši\n\nSurigavieši vai surigaononi (surigaonon) ir Filipīnu tauta, kas apdzīvo Mindanao ziemeļaustrumu piekrasti Ziemeļsurigao, Dienvidsurigao, Dinagatas Salu un Ziemeļagusanas provincēs. Surigavieši ir daļa no plašākā visaju metaetnosa, to valoda tuvu radniecīga sebuāņu valodai. Sadzīvē surigavieši runā galvenokārt surigaviešu valodā, bet oficiālajā saziņā lieto filipīniešu, angļu un sebuāņu valodu. Pēc konfesionālās piederības galvenokārt katoļi.\n\nSurigaviešu etnoss cēlies, sajaucoties visaju ieceļotājiem ar Mindanao ziemeļaustrumos autohtonajām mamanua un manobo ciltīm.\n", "id": "lvs_Latn_101241"}
{"text": "Surigaviešu valoda\n\nSurigaviešu valoda (surigaonon) ir austronēziešu valodu saimes valoda, kurā runā surigavieši Filipīnu dienvidu daļā, galvenokārt Mindanao salas ziemeļaustrumos Karagas reģiona Ziemeļsurigao un Dienvidsurigao provincēs, kā arī Dinagatas Salās un Ziemeļagusanas ziemeļaustrumos. Surigaviešu valoda tuvu radniecīga sebuāņu valodai un izšķir divas tās varietātes — surigaviešu valodas areāla ziemeļdaļā un tandagiešu dienviddaļā. Rakstība latīņu alfabētā. Valodu lieto galvenokārt sadzīvē, publiskais lietojums ļoti ierobežots — to aizvieto sebuāņu, filipīniešu un angļu valoda.\n", "id": "lvs_Latn_101242"}
{"text": "Sonachine\n\nSonachine () ir 1993. gada Japānas jakudzas žanra filma, kuras režisors, scenārija autors un galvenās lomas atveidotājs ir Takeši Kitano.\n\nFilma stāsta par vairākām jakudzām no Tokijas, kuras aizsūta uz Okinavu, lai pārtrauktu bandu karus.\n\nFilmas Sonachine pirmizrāde notika . Filma saņēma vairākus apbalvojumus un mūsdienās to uzskata gan par vienu no vislabākajām Kitano filmām, gan par vienu no vislabākajām jakudzu žanra filmām.\n", "id": "lvs_Latn_101243"}
{"text": "Bješankoviči\n\nBješankoviči () ir pilsētciemats Vitebskas apgabalā, Baltkrievijā un Bješankoviču rajona administratīvais centrs. Pilsētciemats izvietojies Daugavas tecējuma vistālākajā dienvidu punktā lejpus Krivinkas ietekai Daugavā, tās kreisajā krastā. Atrodas 51 km no Vitebskas, 85 km no Polockas un 211 km no Minskas.\n", "id": "lvs_Latn_101244"}
{"text": "Sigmavirgulīnas\n\nSigmavirgulīnas (Sigmavirgulina) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1957. gadā izdalīja amerikāņu mikropaleontologi Alfrēds Lēblihs un Helēna Tappana. Ģints tipiskā suga ir Sigmavirgulina tortuosa (Brady, 1881). Ģeohronoloģiski bolivīnas ir zināmas no miocēna līdz mūsdienām. Šī ir kosmopolītiska ģints.\n", "id": "lvs_Latn_101245"}
{"text": "Sigmavirgulina tortuosa\n\nSigmavirgulina tortuosa ir foraminīferu suga rotaliīdu kārtā un bolivinitīdu dzimtā. Sugu 1881. gadā aprakstīja angļu mikropaleontologs Henrijs Bredijs. Nosaukums \"tortuosa\" nozīmē izlocītā. Suga ir izplatīta Vidusjūrā, Egejas, Marmora, Melnajā un Azovas jūrā, Atlantijas okeānā, Meksikas līcī, Indijas okeānā, Dienvidķīnas jūrā, Klusajā okeānā, pie Japānas un Jaunzēlandes u.c.\n", "id": "lvs_Latn_101246"}
{"text": "Jūrmalas dedestiņa\n\nJūrmalas dedestiņa (Lathyrus maritimus) ir daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu sakņu sistēmu. Aug jūras piekrastē, priekškāpu joslā. Latvijā sastopama reti, galvenokārt Kurzemes rietumu piekrastē var atrast atsevišķus augus vai nelielas grupas. Ir zināmas dažas atradnes arī Vidzemes jūrmalā. Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā, Igaunijas un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.\n", "id": "lvs_Latn_101247"}
{"text": "Baiba Bambe\n\nBaiba Bambe ir latviešu botāniķe, brioloģe, mežzinātniece. Daudzu jaunu sūnu sugu pirmatklājēja Latvijā. Vairāk kā 100 zinātnisku publikāciju autore un līdzautore.\n", "id": "lvs_Latn_101248"}
{"text": "Erki Hutunens\n\nErki Juhani Hutunens (; dzimis , miris ) bija somu arhitekts, viens no pazīstamākajiem funkcionālisma pārstāvjiem Somijā. Projektējis daudz sabiedrisku un rūpniecisku celtņu Somijā. Latvijā pēc Hutunena projekta 1939. gadā uzcelts Lībiešu tautas nams Mazirbē.\n", "id": "lvs_Latn_101249"}
{"text": "Dānijas tragantzirnis\n\nDānijas tragantzirnis (Astragalus danicus) ir tragantzirņu suga, kas ir diezgan plaši, bet nevienmērīgi sastopama Eiropā. Latvijas teritorijā tā ir izplatīta reti un nevienmērīgi, kur nelielas grupas aug pļavās, mežmalās un skrajos priežu mežos, ceļu un dzelzceļu malās. Augs ir ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.\n", "id": "lvs_Latn_101250"}
{"text": "Adžurāņu sultanāts\n\nAdžurāņu sultanāts (, ) bija somāliešu sultanāts, kas pastāvēja no 13. līdz 18. gadsimtam mūsdienu Somālijas dienviddaļā un piegulošajā Etiopijas teritorijā.\n\nValsts galvenā saimnieciskā darbība bija lauksaimniecība Čubas un Šabēlles upju baseinos un jūras tirdzniecība. Liela nozīme varas stiprināšanā bija sunnītu islāmam un kontrolei pār ūdens resursiem. Sultanāts veiksmīgi atvairīja portugāļu tīkojumus no jūras puses un oromo tautas iespiešanos no Etiopijas. Sākot ar 17. gadsimta beigām valsts pamazām novājinājās un izira.\n", "id": "lvs_Latn_101251"}
{"text": "Pampas\n\nPampas ir plaši, līdzeni apgabali Dienvidamerikā, galvenokārt Argentīnā un Urugvajā. Pampas ir stepes forma. Pampas izvietojušās daļā no Laplatas līdzenuma. Pampām raksturīga zālaugu veģetācija ar atsevišķām koku audzēm. Pampas ir lieliskas ganības liellopiem un citiem mājlopiem. No savvaļas dzīvniekiem pampās dzīvo nandu, gvanako un citas sugas, kas pielāgojušās šiem dabas apstākļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101252"}
{"text": "Perelozu vecticībnieku baznīca\n\nPerelozu Krusta vecticībnieku baznīca () ir vecticībnieku dievnams, kas atrodas Lietuvas centrālajā daļā, Jonavas rajona pašvaldības Perelozu ciemā.\n\nVecticībnieki ciemā apmetās 18. gadsimtā. Nav īsti zināms, kad baznīca uzcelta, pamatakmens esot likts 1694. gadā. Celtne pārbūvēta 1905. gadā. Baznīca atjaunota 21. gadsimta divdesmitajos gados.\n", "id": "lvs_Latn_101253"}
{"text": "Pauls Edmunds fon Hāns\n\nPauls Edmunds barons fon Hāns (; dzimis , miris pēc 1934. gada) bija Pastendē dzimis vācu žurnālists un rakstnieks.\n\n20. gadsimta divdesmitajos gados apmetās Veimāras Republikā, kur nodarbojās ar rakstniecību un žurnālistiku. 1933. gadā pēc nacistu nākšanas pie varas ar paziņas Alfrēda Rozenberga un Heinriha Himlera atbalstu tika iecelts Minhenes izdevniecības Knorr & Hirth-Verlag vadībā. Tajā pašā gadā neskaidru iemeslu dēl arestēts un ievietots Dahavas koncentrācijas nometnē, kur visticamāk nogalināts. Viena no versijām par aresta iemesliem — atklājies, ka Latvijas Brīvības cīņu laikā Hāns esot bijis lielinieku spiegs.\n", "id": "lvs_Latn_101254"}
{"text": "Vīnes miera līgums\n\nVīnes miera līgums () bija 1738. gada 18. novembrī Austrijas erchercogistes galvaspilsētā Vīnē parakstīts miera līgums, kas izbeidza Polijas mantojuma karu.\n\nPēc līguma noteikumiem Francija garantēja pragmatisko sankciju un atzina Saksijas kūrfirstu Frīdrihu Augustu II par Polijas karali Augustu III. Staņislavam Leščiņskim tika piešķirta Lotringas hercogiste un Baras hercogiste. Tikmēr Francim I kā kompensāciju piešķīra Toskānas lielhercogisti, kuras tronis atbrīvojās 1737. gadā pēc pēdējā Mediči dinastijas lielhercoga nāves. Spānijas karalis Karloss III ieguva Neapoles un Sicīlijas troni. Kārlis VI ieguva Parmas un Pjačencas hercogisti. Sardīnija ieguva Novāras un Tortonas pilsētas.\n", "id": "lvs_Latn_101255"}
{"text": "Pirkstveida suņzobe\n\nPirkstveida suņzobe (Cynodon dactylon) ir daudzgadīga graudzāļu dzimtas lakstaugu suga. Pirkstveida suņzobes dabiskais izplatības areāls ir Vecā pasaule, bet kā invazīva suga tā ir sastopama arī Amerikā un Austrālijā. Šo sugu apzināti arī kultivē kā mājlopu barības avotu ganībās vai kā sporta laukuma segumu, piemēram, golfā vai futbola laukumos. Pirkstveida suņzobe spēj ātri ataugt. Pirkstveida suņzobei ir garas, dziļas saknes, kas ļauj tai būt izturīgai pret ilgstošu sausumu.\n", "id": "lvs_Latn_101256"}
{"text": "Kristaps Pļavnieks\n\nKristaps Pļavnieks (dzimis Jelgavā) ir latviešu basketbolists, spēlē saspēles vadītāja pozīcijā. 2024. gadā pārstāv Nacionālās basketbola līgas (LBL2) klubu BK Jelgava. Iepriekš spēlējis vairākos Latvijas Basketbola līgas (LBL) klubos, ar VEF Rīga kļūstot par 2013. gada LBL čempionu. Jelgavas komandas sastāvā divkārt uzvarējis Nacionālajā basketbola līgā.\n", "id": "lvs_Latn_101257"}
{"text": "Rouzu ģimenes karš\n\n\"Rouzu ģimenes karš\" () ir 1989. gada ASV melnā kinokomēdija, kuras režisors ir Denijs DeVito. Filmā galvenās lomas atveido Maikls Daglass, Ketlīna Tērnere un Denijs DeVito. Visi trīs aktieri piedalījušies arī filmās \"Dēkas ar akmeni\" (1984) un \"Nīlas dārgakmens\" (The Jewel of the Nile, 1985). Filma balstīta uz Vorena Adlera tāda paša nosaukuma 1981. gada romānu. Filmas nosaukums ir atsauce uz Sarkanās un Baltās rozes karu viduslaiku Anglijā.\n\nFilma stāsta par bagātu pāri ar šķietami perfektu laulību. Kad laulība izjūk, sākas cīņa par to, kurš paturēs grezno savrupmāju.\n\nFilmas pirmizrāde notika un to izplatīja 20th Century Fox. Filma saņēma kritiķu atzinību un finansiālus panākumus, kopumā nopelnot 160 miljonus ASV dolāru. Filmu nominēja Zelta globusa balvai kategorijās \"Labākais mūzikls vai kinokomēdija\", \"Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā\" (Daglass) un \"Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā\" (Tērnere).\n", "id": "lvs_Latn_101258"}
{"text": "The Naked City\n\nThe Naked City ir 1948. gada ASV krimināldrāmas filma, kuras režisors ir Džūlss Dasēns. Filmā galvenās lomas atveido Berijs Ficdžeralds, Hauards Dafs, Dorotija Hārta un Dons Teilors.\n\nFilma stāsta par jaunas modeles slepkavības izmeklēšanu Ņujorkā. The Naked City bija viena no retajām tā laika filmām, kuru filmēja nevis studijā, bet ārpus tās. Filma pazīstama ar savu vizuālu stilu, kuru salīdzina ar itāļu neoreālismu.\n\nFilmas The Naked City pirmizrāde notika un to izplatīja Universal-International. Filma saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijās \"Labākais operatora darbs\" un \"Labākā montāža\". 2007. gadā filma iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā \"kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma\".\n", "id": "lvs_Latn_101259"}
{"text": "Džeimss Brukss\n\nDžeimss Lorenss Brukss (; dzimis ) ir amerikāņu kinorežisors, producents un scenārists, kā arī viens no filmu un seriālu producēšanas uzņēmuma Gracie Films dibinātājiem. Brukss piedalījies tādu populāru seriālu radīšanā kā The Mary Tyler Moore Show, Taxi un \"Simpsoni\". Savas karjeras laikā saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā trīs Amerikas Kinoakadēmijas balvas, 21 Emmy balvu un Zelta globusa balvu.\n\nKā filmas \"Maiguma valoda\" režisors, scenārists un producents saņēmis Kinoakadēmijas balvas kategorijās \"Labākā filma\", \"Labākais režisors\" un \"Labākais adaptētais scenārijs\". Režisējis arī tādas kritiķu atzītas filmas kā \"Televīzijas ziņas\" (Broadcast News, 1987) un \"Cik labi vien var būt\" (1997).\n\n1986. gadā Brukss dibināja filmu seriālu producēšanas uzņēmumu Gracie Films. 1987. gadā kļuvis par televīzijas šova \"Treisijas Ulmenas šovs\" producentu. Brukss nolīga animatoru Metu Greiningu, lai šovam radītu animācijas īsfilmas, kas vēlāk kļuva par pamatu \"Simpsoniem\". Brukss bija arī viens no \"Simpsonu filmas\" producentiem un režisoriem.\n", "id": "lvs_Latn_101260"}
{"text": "Padomju Savienības flotes admirālis\n\nPadomju Savienības flotes admirālis bija PSRS Bruņoto spēku Jūras kara flotes visaugstākā dienesta pakāpe kopš tās ieviešanas 1955. gadā. Piešķirta trim cilvēkiem. Līdzīga Padomju Savienības maršala pakāpei Padomju armijā.\n\nZemāka dienesta pakāpe bija flotes admirālis.\n", "id": "lvs_Latn_101261"}
{"text": "Džūlss Dasēns\n\nDžūlss Dasēns (; dzimis , miris ) bija amerikāņu kinorežisors, producents, scenārists un aktieris.\n\nKarjeras sākumā strādājis Holivudā, režisējot vairākas populāras filmas. 1951. gadā Dasēnu iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tā, kad atteicies liecināt par savu saistību ar komunistiskām organizācijām. Vēlāk strādājis gan Francijā, gan Grieķijā.\n\nHolivudā režisējis kara filmu Reunion in France (1942), fantāzijas filmu The Canterville Ghost (1944), kā arī film noir filmas Brute Force (1947), The Naked City (1948) un Thieves' Highway (1949). 1950. gadā Lielbritānijā uzņēmis arī vienu no savām zināmākajām filmām Night and the City. Par krimināldrāmu Du rififi chez les hommes (1955) saņēmis labākā režisora balvu Kannu kinofestivālā. Par Grieķijā uzņemto romantisko komēdiju Never on Sunday (1960) Dasēnu nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijās \"Labākais režisors\" un \"Labākais oriģinālscenārijs\". Karjeras turpinājumā uzņēmis tādas filmas kā Phaedra (1962), Topkapi (1964) un 10:30 P.M. Summer (1966). Vairākās viņa filmās galveno lomu atveidoja grieķu aktrise Melina Merkūri.\n\nDžūlsa Dasēna dēls Džo Dasēns kļuva par pazīstamu dziedātāju.\n", "id": "lvs_Latn_101262"}
{"text": "8. sieviešu šaha olimpiāde\n\n8. sieviešu šaha olimpiāde notika no 1978. gada 25. oktobra līdz 12. novembrim Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā.\n\nVienlaicīgi Buenosairesā notika arī 23. šaha olimpiāde.\n", "id": "lvs_Latn_101263"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kongo Republikā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Kongo Republikā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Kongo Republikas ir iekļauta 1 vieta (dabas objekts), savukārt 4 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Kongo Republika Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1987. gada 10. decembrī.\n", "id": "lvs_Latn_101264"}
{"text": "2016.—2017. gada Latvijas Kauss futbolā\n\n2016.—2017. gada Latvijas Kausa izcīņa futbolā sākās un noslēdzās ar finālu Skonto stadionā. Par kausa ieguvējiem septīto reizi kļuva FK Ventspils futbolisti, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pārspēja Riga FC.\n", "id": "lvs_Latn_101265"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kolumbijā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Kolumbijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Kolumbijas ir iekļautas 8 vietas (6 kultūras objekti un 2 dabas objekti), savukārt 18 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā. Kolumbija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1983. gada 24. maijā.\n", "id": "lvs_Latn_101266"}
{"text": "Jērkules vaka\n\nJērkules vaka (Terckull wacke) bija viena Krimuldas pilsnovada vakām, kas atradās vietā, kas ietilpst mūsdienu Siguldas novadā. Minēta Rīgas arhibīskapijas vaku grāmatā 1550. gadā. Vakā atradās 22 saimniecības.\n\nTās nosaukums saistāms ar 13. gadsimta līvu ciemu Gervicule (latviski 'Ezerciems') un vēlāko Jērkules muižu pie Jērkules ezera.\n", "id": "lvs_Latn_101267"}
{"text": "Brāļi Strugacki\n\nBrāļi Strugacki — Arkādijs Strugackis (, dzimis 1925. gada 28. augustā Batumi, miris 1991. gada 12. oktobrī Maskavā) un Boriss Strugackis (, dzimis 1933. gada 15. aprīlī Ļeņingradā, miris 2012. gada 19. novembrī Sanktpēterburgā) — bija padomju un krievu rakstnieki, līdzautori, scenāristi, mūsdienu zinātniskās un sociālās fantastikas klasiķi.\n", "id": "lvs_Latn_101268"}
{"text": "60. autobusu maršruts (Rīga)\n\n60. autobusu maršruts ir Rīgas sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas atklāts un kursē no Ķengaraga uz Ziepniekkalnu.\n\nAutobuss kursē tikai darba dienās. Uz līnijas darbojas 2 autobusi, kas kursē 2 reizes stundā. Pasažieru pārvadājumus 60. autobusu maršrutā veic RP SIA \"Rīgas satiksme\" 7. autobusu parks.\n\nNo 2019. gada 8. jūlija līdz 2020. gada 13. martam un no 2020. gada 1. septembra līdz 22. oktobrim iekāpšana 60. maršruta autobusos notika tikai pa priekšējām durvīm. Pēdējoreiz šī kārtība atjaunināta 2023. gada 1. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_101269"}
{"text": "Ainārs Eglons Leja\n\nAinārs Eglons Leja (dzimis Zaņā, Liepājas apriņķī, miris Rīgā) bija viens no modernās pieccīņas aizsācējiem Latvijā, ilggadējs Latvijas PSR izlases galvenais treneris, Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. 2016. gadā saņēma Latvijas Gada balvu sportā nominācijā Mūža ieguldījums Latvijas sportā.\n\nKopīgi ar Aini Zvirgzdiņu sagatavojis 104 sporta meistarus, tai skaitā pasaules junioru vicečempionu Vladimiru Kravcovu un čempionu Uldi Putniņu. Trenējis arī sportistus militārajā pieccīņā, tai skaitā pasaules čempionu Daini Stepi.\n", "id": "lvs_Latn_101270"}
{"text": "Ennisile\n\nEnnisile bija līvu ciems, kas identificēts ar vēlāko Sējas muižu mūsdienu Saulkrastu novada Sējas pagastā. Minēts Rīgas arhibīskapa Nikolaja fon Nauena 1248. gadā izdotajā dokumentā kā viens no piecpadsmit Krimuldas draudzes līvu ciematiem.\n\nTiek pieņemts, ka tas ir nosaukts Turaidas pilsnovada līvu vecākā Anno vārdā un ir jau 1207. gadā Indriķa hronikā minētais Anno ciems (villa Annonis). Hronists rakstīja, ka šā gada decembrī \"lietuvji, izlaupījuši visu apkārtējo novadu, nakti sapulcējās Anno ciemā. Agri no rīta viņi atstāja zemi, aizvezdami līdzi sievietes, bērnus un lielu laupījumu.\" Kaujā pie Aizkraukles pret apvienoto vācu, latgaļu un līvu karaspēku lietuvieši cieta sakāvi, un uzvarētāji \"atbrīvoja no važām jaunkristīto [Krimuldas novada ciematu] sievas un bērnus, kā arī visus gūstekņus\".1550. gada \"Rīgas arhibīskapijas Lībiešu gala jeb Turaidas puses vaku grāmatā\" Ennisiles vietā minēta Hannis vaka, 17. gadsimtā Hennenbergas jeb Cēges muiža (Ennenberg eller Zögen Hoff, 1682/83), vēlāk — Enneskalns un Sēja.\n", "id": "lvs_Latn_101271"}
{"text": "1. sieviešu šaha olimpiāde\n\n1. sieviešu šaha olimpiāde notika no 1957. gada 25. oktobra līdz 12. novembrim Nīderlandes pilsētā Emenā.\n", "id": "lvs_Latn_101272"}
{"text": "Pūtkas (Vārkavas pagasts)\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. Uz ziemeļiem no ciema atrodas Sutru pagasta ciems Pūtkas.\n", "id": "lvs_Latn_101273"}
{"text": "Sitnīki\n\nSitnīki (agrāk Sitņagi) ir ciems Vārkavas novada Vārkavas pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 11,9 km no pagasta centra Vārkavas, 14,1 km no novada centra Vecvārkavas un 219,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101274"}
{"text": "303. ekspresbusu maršruts (Rīga)\n\n303. ekspresbusu maršruts bija Rīgas sabiedriskā transporta maršruts, kas kursēja no Pļavniekiem līdz Juglai.\n\nLīdz 2019. gada 1. jūnijam kursēja pa 16. trolejbusa maršrutu un no Šmerļa tālāk pa Brīvības gatvi, Silciema ielu un Murjāņu ielu, galapunkts atradās Murjāņu ielas un Brīvības gatves krustojumā. No 2019. gada 1. jūnija maršruts būtiski mainīts, novirzot to caur Mežciemu un saglabājot abus galapunktus.\n\nNo 2022. gada 12. septembra līdz 2022. gada 16. septembrim maršrutu apkalpoja RP SIA \"Rīgas satiksme\" 7. autobusu parks, no 2013. gada to darīja Rīgas Mikroautobusu Satiksme, bet pirms tam – privātais pārvādātājs SIA \"Blands\". No 2022. gada 19. septembra RS 303. maršruta vietā izveidoja līdzīgu 33. autobusu maršrutu, kurā darbojas visas Rīgas domes piešķirtās atlaides. Jaunais maršruts tika pagarināts līdz galapunktam Lubānas un Līvānu ielu krustojumā.\n", "id": "lvs_Latn_101275"}
{"text": "Skujevka\n\nSkujevka (arī Skujovka, Skujuvka) ir daļēji izzudis ciems Vārkavas novada Vārkavas pagastā. Atrodas pagasta rietumos 4,6 km no pagasta centra Vārkavas, 6,8 km no novada centra Vecvārkavas un 212,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V750 (Stolderi–Vecvārkava).\n", "id": "lvs_Latn_101276"}
{"text": "Spūles (Vārkavas pagasts)\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V751 (Vecvārkava–Ančkini–Pieniņi–Kauša), Ūdzeņas upes krastā. Uz dienvidrietumiem no ciema atrodas Upmalas pagasta ciems Spūles.\n", "id": "lvs_Latn_101277"}
{"text": "344. mikroautobusu maršruts (Rīga)\n\n344. ekspresbusu maršruts bija Rīgas sabiedriskā transporta maršruts, kas kursēja no Abrenes ielas līdz Iļģuciemam.\n\nNo 2020. gada 1. janvāra 244. minibusu maršruts tika aizstāts ar 344. ekspresbusa maršrutu, kurā nedarbojas Rīgas domes piešķirtās atlaides. Galapunkts Centrālajā stacijā tika aizvietots ar galapunktu Abrenes ielā. Zemās pasažieru plūsmas dēļ no 2021. gada 15. novembra maršruts \"īslaicīgi\" tika slēgts. RMS maksātnespējas procesa uzsākšana 2022. gada septembrī slēdza maršrutu pavisām.\n", "id": "lvs_Latn_101278"}
{"text": "Stabuļnīki (Vārkavas pagasts)\n\nStabuļnīki (arī Stabulnieki) ir ciems Vārkavas novada Vārkavas pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 7,6 km no pagasta centra Vārkavas, 9,8 km no novada centra Vecvārkavas un 215,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V750 (Stolderi–Vecvārkava), Bleidas ezera dienvidrietumu krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101279"}
{"text": "Stabulnieki\n\nStabulnieki - ciems Preiļu novada Riebiņu pagastā Stabulnieki - ciems Preiļu novada Stabulnieku pagastā Stabulnieki - ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā Preiļu novada Vārkavas pagasta Stabuļnīku ciema cits nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_101280"}
{"text": "Stivrenieki\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V751 (Vecvārkava–Ančkini–Pieniņi–Kauša), Vārkavas ciema dienvidu pievārtē.\n", "id": "lvs_Latn_101281"}
{"text": "Šaripauka\n\nŠaripauka (arī Šaripovka) ir ciems Vārkavas novada Vārkavas pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 7,1 km no pagasta centra Vārkavas, 9,7 km no novada centra Vecvārkavas un 210,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V750 (Stolderi–Vecvārkava), Bleidas ezera ziemeļu krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101282"}
{"text": "Lāslo Vadāss\n\nLāslo Vadāss (; Kiškunfēleģhāza — Budapešta) bija Ungārijas starptautiskais lielmeistars šahā (1976).\n", "id": "lvs_Latn_101283"}
{"text": "Šķilteri (Vārkavas pagasts)\n\nŠķilteri (arī Škiļteri) ir ciems Vārkavas novada Vārkavas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 6,7 km no pagasta centra Vārkavas, 15,1 km no novada centra Vecvārkavas un 202,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V752 (Preiļi–Raunieši–Rožupe), Feimankas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101284"}
{"text": "Štaģeri\n\nŠtaģeri (arī Štagariškas, ) ir ciems Vārkavas novada Vārkavas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 9,3 km no pagasta centra Vārkavas, 11,5 km no novada centra Vecvārkavas un 208,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101285"}
{"text": "Šķilteru ūdenskrātuve\n\nŠķilteru ūdenskrātuve (arī Ančkinu ezers, Feimankas ūdenskrātuve, Šķiļteru ūdenskrātuve) ir mākslīga uz Feimankas upes uzstādināta ūdenstilpe Preiļu novada Vārkavas pagasta ziemeļos, virs Preiļupes ietekas Feimankā.\n\nKrasti - slīpi, lēzeni, pieejami. Ietek - Feimanka no Feimaņu ezera, iztek - Feimanka uz Dubnu. Ezerā dzīvo līdakas, asari, plauži, karūsas, ruduļi un vēži.\n\nUz dienvidiem no ūdenskrātuves atrodas autoceļš V752 (Preiļi–Raunieši–Rožupe). Ūdenskrātuves krastos atrodas Dzeņi un Šķilteri. Ūdenskrātuves dienvidrietumu krastā ierīkota atpūtas vieta, stāvlaukums un peldvieta.\n", "id": "lvs_Latn_101286"}
{"text": "Raudupeite\n\nRaudupeite (arī Raudupīte) ir Šusta ezera pieteka Preiļu novadā.\n\nIztece - pie Vingriem. Tek dienvidu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Šusta ezera ziemeļos. Upi šķērso valsts autoceļš P58 (Viļāni—Preiļi—Špoģi). Tās krastos atrodas Trešie Vucāni, Želvi un Raudauka.\n", "id": "lvs_Latn_101287"}
{"text": "Raudupīte\n\nRaudupīte - Svētupes pieteka Šusta ezera pietekas Raudupeites cits nosaukums Vaidavas pietekas Vornupītes nosaukums lejtecē\n", "id": "lvs_Latn_101288"}
{"text": "Anatolijs Leins\n\nAnatolijs Leins (; ; dzimis Ļeņingradā, miris ) bija ebreju izcelsmes PSRS un ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1968).\n", "id": "lvs_Latn_101289"}
{"text": "Rūbežneica (Dzilnas pieteka)\n\nRūbežneica ir Dzilnas labā krasta pieteka Preiļu novadā.\n\nIztece - pie Krejāniem. Tek dienvidu virzienā. Ietek Dzilnā augšpus Dovales. Lielu daļu no tecējuma veido Preiļu un Vārkavas novadu robežu. Upi šķērso valsts autoceļš V750 (Stolderi–Vecvārkava).\n", "id": "lvs_Latn_101290"}
{"text": "Boriss Guļko\n\nBoriss Guļko (; ; dzimis Erfurtē) ir ebreju izcelsmes PSRS un ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1976).\n", "id": "lvs_Latn_101291"}
{"text": "Zviedrijas florbola izlase\n\nZviedrijas florbola izlase ir komanda, kas pārstāv Zviedriju starptautiskajās florbola spēlēs. Pašlaik tā atrodas 1. vietā pasaules rangā.\n", "id": "lvs_Latn_101292"}
{"text": "Džons Draidens\n\nDžons Draidens (; dzimis , miris ) bija angļu dzejnieks, dramaturgs, kritiķis un tulkotājs. Ietekmīgs dzejnieks Restaurācijas periodā, angļu literatūras periodu no 1660. līdz 1700. gadam mēdz dēvēt par \"Draidena laiku\". 1668. gadā kļuva par pirmo Anglijas dzejnieklaureātu (Poet Laureate).\n\nDzimis Northemptonšīrā. Studēja Kembridžas Universitātē, kuru beidza 1654. gadā. Nākot pie varas Čārlzam II, izvirzījās par ietekmīgāko dzejnieku galmā. Nepieņemdams Slaveno revolūciju, kad par karali kļuva Džeimss II, attālinājās no galma, tomēr pievērsās antīko autoru tulkošanai angliski.\n", "id": "lvs_Latn_101293"}
{"text": "Jeikus vaka\n\nJeikus vaka bija viena no Krimuldas pilsnovada vakām, kas 16. gadsimtā ietilpa mūsdienu Siguldas novadā. Pieminēta Rīgas arhibīskapijas inventārā 1564. gadā un šajā laikā tur atradās 10 saimniecības.\n\nVaka ir saistīta ar Eikažiem, kur 13. un 14. gadsimta dokumentos minēts līvu ciems Ieikisile. 17. gadsimta sākumā Jeikus vakas teritorijā pastāvēja Eikažu ciems, bet 17. gadsimta beigās — Eikažu muiža ar tai pakļautiem zemniekiem un krogs.\n", "id": "lvs_Latn_101294"}
{"text": "Jozs Dumša\n\nJozs Dumša (, dzimis , miris ) bija lietuviešu revolucionārs, daļu no mūža dzīvojis Rīgā, darbojies LSDSP.\n\nDzimis Lietuvā, 1898. gadā devās uz Rīgu, kur strādāja fabrikā. No 1905. līdz 1907. gadam darbojās LSDSP, viens no Rīgā iznākošo lietuviešu avīžu \"Pirmyn\" (1905. gadā) un \"Vilnis\" (1913-1914) līdzstrādniekiem. 1909. gadā arestēts. No 1911. līdz 1913. gadam izsūtīts uz Krieviju. No 1915. līdz 1918. gadam dzīvoja Petrogradā, kur darbojās nelegālā lietuviešu boļševiku tipogrāfijā. 1918. gadā nosūtīts uz Lietuvu, kur darbojās pagrīdē. Kad boļševiki iebruka Lietuvā, no 1919. gada 1. marta līdz 12. martam bija Šauļu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs un kara komisārs. Pēc boļševiku sakāves aizbēga uz Krieviju. 1929. gadā represēts, 1965. gadā reabilitēts.\n", "id": "lvs_Latn_101295"}
{"text": "Daltons Trambo\n\nDaltons Trambo (, dzimis , miris ) bija amerikāņu rakstnieks un scenārists, kas ir sarakstījis scenārijus tādām filmām kā \"Romas brīvdienas\" (Roman Holiday), Exodus, \"Spartaks\" (Spartacus) un Thirty Seconds Over Tokyo.\n\nTrambo bija viens no Holivudas desmitnieka, kas atteicās atskaitīties Pretamerikānisko darbību komitejas namam (HUAC) 1947. gada komitejas veiktajā izmeklēšanā par komunisma ietekmi uz mākslas filmu industriju, tādēļ viņš tika iekļauts Holivudas melnajā sarakstā. Pēc iekļaušanas melnajā sarakstā Trambo vairs nebija iespēju strādāt kinoindustrijā. Tomēr viņš slepenībā turpināja darbu, rakstot kinoscenārijus zem citu autoru vārdiem. Vairāki no šādi sarakstītajiem darbiem ieguva plašu ievērību. Nenosaucot īsto autora vārdu, divām filmām, kuru scenārijus bija sarakstījis Trambo, tika piešķirtas Amerikas Kinoakadēmijas balvas par labāko literatūras oriģinālavotu; vienu par scenāriju filmai \"Romas brīvdienas\" (Roman Holiday, 1953), ko viņā vietā saņēma cits rakstnieks, un vienu par scenāriju filmai The Brave One (1956), ko Trambo bija sarakstījis slēpjoties aiz pseidonīma.\n\nSabiedrības pozitīvā attieksme pret Trambo kā rakstnieku un veiksmīgie scenāriji filmām Exodus un \"Spartaks\" (Spartacus) ļāva viņu 1960. gadā izslēgt no melnā saraksta. Rakstnieku ģilde tikai 60 gadus pēc filmas \"Romas brīvdienas\" (Roman Holiday) iznākšanas atzina viņu par patieso scenārija autoru abām Kinoakadēmijas balvu ieguvušajām filmām.\n\nTrambo darbojies arī kā režisors. Viņa režisētā un pēc viņa paša scenārija uzņemtā filma Johnny Got His Gun (1971) tika demonstrēta Kannu kinofestivālā. Trambo saņēma Žūrijas Lielo balvu Grand Prix du Jury (dalot to ar Miloša Formana filmu Taking Off), kā arī FIPRESCI balvu.\n\n2015. gada novembrī iznāca filma \"Trambo\", kas ir biogrāfisks stāsts par Daltonu Trambo. Trambo lomu atveido Braians Krenstons, kas par šo lomu tika nominēts vairākām kino nozares balvām, tajā skaitā arī Amerikas Kinoakadēmijas balvai .\n", "id": "lvs_Latn_101296"}
{"text": "Drebkava\n\nDrebkava (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Šprē-Neises apriņķī, 14 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kotbusas.\n", "id": "lvs_Latn_101297"}
{"text": "Vēverauka\n\nVēverauka (arī Vieverauka) ir ciems Vārkavas novada Vārkavas pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 13,4 km no pagasta centra Vārkavas, 15,6 km no novada centra Vecvārkavas un 221,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101298"}
{"text": "Zaķīši\n\nZaķīši (agrāk arī Šusts, Zaciši, Zatiši) ir ciems Vārkavas novada Vārkavas pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 11,3 km no pagasta centra Vārkavas, 13,5 km no novada centra Vecvārkavas un 221,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, pie Bleideņas ietekas Šusta ezerā.\n", "id": "lvs_Latn_101299"}
{"text": "Līgotņu Jēkabs\n\nLīgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks. Uzrakstījis daudzu izcilu latviešu sabiedrisko darbinieku biogrāfiju sērijā \"Ievērojami vīri dzīvē un darbā\".\n", "id": "lvs_Latn_101300"}
{"text": "Znotiņi (Vārkavas pagasts)\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V751 (Vecvārkava–Ančkini–Pieniņi–Kauša), pie Ūdzeņas upes, Vārkavas dienvidrietumu pievārtē.\n", "id": "lvs_Latn_101301"}
{"text": "Zibergovas ezers\n\nZibergovas ezers (arī Borkovas ezers, Zvirbuļu ezers) ir noteces ezers Preiļu novada Vārkavas pagasta ziemeļu daļā.\n\nDibens - dūņains. Krasti - pieejami. Iztek - strauts uz Ūdzeņu. Ezerā dzīvo karūsas, līdakas, asari un līņi.\n\nUz ziemeļrietumiem no ezera atrodas autoceļš V751 (Vecvārkava–Ančkini–Pieniņi–Kauša). Ezera krastos atrodas Zibergovas ciems un bijušās Borkovas muižas apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_101302"}
{"text": "France Prešerens\n\nFrance Prešerens (; dzimis , miris ) bija romantisma slovēņu dzejnieks. Viens no mūsdienu slovēņu literatūras pamatlicējiem, Slovēnijas himnas vārdu Zdravljica (\"Tosts\") autors.\n\nMācījās ģimnāzijā Ļubļanā. No 1821. līdz 1828. gadam studēja tiesības Vīnes Universitātē, pēc kuras beigšanas atgriezās Ļubļanā un nodarbojās ar jurista praksi. 1833. gadā pirmoreiz satika savu mūža mīlestību un dzejoļu iedvesmas avotu Ļubļanas tirgotāja meitu Jūliju Primicu, kura gan neatbildēja uz dzejnieka jūtām. Dzīves laikā piedzīvodams neveiksmes profesionālajā un privātajā dzīvē, tuvu cilvēku nāvi, Prešerens pastiprināti lietoja alkoholu, 1849. gadā mirstot no aknu cirozes.\n", "id": "lvs_Latn_101303"}
{"text": "Jurijs Artjuhins\n\nJurijs Artjuhins (; dzimis , miris ) bija padomju kosmonauts un inženieris.\n\nJ. Artjuhina tēvs Pjotrs Artjuhins Otrā pasaules kara laikā gāja bojā pie Daugavpils, viņam Daugavpils Brāļu kapos ir uzstādīts piemineklis.\n\n1958. gadā beidzis Gaisa kara inženieru akadēmiju. 1974. gada 3.—19. jūlijā atradās kosmosā, bija kosmosa kuģa \"Sojuz-14\" bortinženieris. No 1975. līdz 1992. gadam vadījis Krievijas PFSR Slēpošanas federāciju.\n\nSaņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā Padomju Savienības Varoņa apbalvojumu, Ļeņina ordeni. 1975. gadā saņēmis arī Daugavpils Goda pilsoņa nosaukumu.\n\nMiris 1998. gadā no vēža.\n", "id": "lvs_Latn_101304"}
{"text": "Bodruma\n\nBodruma () ir pilsēta Muglas ilā, Turcijā. Atrodas valsts dienvidrietumos Egejas jūras krastā. 2012. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedza 36 tūkstošus. Ievērojamākais objekts pilsētā ir Bodrumas pils.\n\nMūsdienu Bodrumas vietā senatnē atradās Halikarnāsa, kas Mausola valdīšanas laikā 4. gadsimta 1. pusē p.m.ē. bija Kārijas galvaspilsēta. Halikarnāsā atradās viens no septiņiem pasaules brīnumiem — Halikarnāsas mauzolejs. Halikarnāsu 15. gadsimtā iekaroja turki un nosauca par Bodrumu.\n", "id": "lvs_Latn_101305"}
{"text": "Halikarnāsa\n\nHalikarnāsa (, ) bija Senās Grieķijas polisa mūsdienu Turcijas teritorijā Mazāzijas dienvidos, kuru dibināja Trezenas ieceļotāji. Mūsdienās Halikarnāsas vietā atrodas Bodruma.\n\nHalikarnāsa dibināta ap 1200. gadu p.m.ē. 4. gadsimta 1. pusē p.m.ē. — Mausola valdīšanas laikā — šī bija Kārijas galvaspilsēta. Mausolam celtās monumentālās kapenes (Halikarnāsas mauzolejs, celts starp 353. un 350. gadu p.m.ē.) tika nosauktas par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem. Līdz 334. gadam p.m.ē. pilsēta atradās Persijas impērijas sastāvā, šajā gadā Halikarnāsas kaujā to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. 15. gadsimtā turki iekaroja pilsētu un nosauca par Bodrumu.\n\nPilsētā ir dzimis sengrieķu vēsturnieks Hērodots.\n", "id": "lvs_Latn_101306"}
{"text": "Taurētājgulbis\n\nTaurētājgulbis (Cygnus buccinator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo Ziemeļamerikā. Tā tuvākais radinieks ir Eirāzijā dzīvojošais ziemeļu gulbis, un abas sugas pagātnē pat tika klasificētas kā viena suga. 1993. gadā uzskatīja, ka savvaļā dzīvo mazāk nekā 70 taurētājgulbji un šķita, ka sugas izmiršana ir neizbēgama. Tomēr, visiem nemanot, Aļaskas Klusā okeāna piekrastē bija patvērusies vairāku tūkstošu taurētājgulbju populācija, kas ļāva atjaunot kādreizējo sugas izplatību. Realizējot rūpīgi pārdomātu reintrodukcijas plānu, mūsdienās Ziemeļamerikā dzīvo vairāk kā 46 000 taurētājgulbji.\n", "id": "lvs_Latn_101307"}
{"text": "Vanda Albrehtiene\n\nVanda Albrehtiene (, dzimusi Didžulīte () , mirusi ) bija lietuviešu rakstniece, tulkotāja un publiciste, lietuviešu komunistu līdera Vinca Mickeviča-Kapsuka pirmā sieva, Jelgavas meiteņu ģimnāzijas absolvente.\n\nDzimusi grāmatneša un rakstnieces ģimenē. No 1896. gada dzīvoja pie mātes Jelgavā, 1901. gadā beidza Jelgavas meiteņu ģimnāziju. No 1902. gada darbojās Tilzītes lietuviešu avīzē Darbininkų balsas. No 1903. gada sāka filoloģijas studijas Bernes universitatē, bet apprecoties ar Vincu Mickeviču-Kapsuku, ar kuru iepazinās jau dzīvojot Jelgavā, atgriezās Lietuvā. Līdz Pirmajam pasaules karam darbojās dažādos lietuviešu preses izdevumos. Pēc tam, kad 1913. gadā no tuberkulozes mira pāra 1905. gadā dzimusī meita Vanda, izšķīrās no Vinca Mickeviča un apprecējās ar Jurģi Albrehtu. Pirmā pasaules kara gadus pavadīja Krimā. 1933. gadā atgriezās Lietuvā, kur Panevēžā strādāja par stomatoloģi. Nogalināta, vācu karaspēkam ienākot Lietuvā Otrā pasaules kara laikā.\n", "id": "lvs_Latn_101308"}
{"text": "Totus vaka\n\nTotus vaka (Thotis) bija viena no Krimuldas pilsnovada vakām, kas 16. gadsimtā atradās vietā, kas ietilpst mūsdienu Siguldas novadā. Pieminēta \"Rīgas arhibīskapijas Lībiešu gala jeb Turaidas puses vaku grāmatā\" 1550. gadā un šajā laikā tur atradās 22 saimniecības.\n\nVaka atradās 13. gadsimta līvu ciema Totisile vietā, kas atradās Krimuldā netālu no \"Stenderiem\" un \"Upīšiem\". Iespējams, ciems nosaukts kāda līvu vecākā vārdā. 17. gadsimtā te izvietojās Totus un Mindres ciemi.\n", "id": "lvs_Latn_101309"}
{"text": "Forste\n\nForste (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Šprē-Neises apriņķa centrs uz austrumiem no Kotbusas pie Neises upes. Upes pretējā krastā ir Polijas teritorija.\n", "id": "lvs_Latn_101310"}
{"text": "Aizpurve (Murmastienes pagasts)\n\nAizpurve ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 1,8 km no pagasta centra Murmastienes, 18,5 km no novada centra Varakļāniem un 209,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas uz dienvidiem no Murmastienas, nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101311"}
{"text": "Arklinieki\n\nArklinieki (arī Arklenieki, Arklinīki) ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 12,0 km no pagasta centra Murmastienes, 8,8 km no novada centra Varakļāniem un 209,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101312"}
{"text": "Boles\n\nBoles ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 3,9 km no pagasta centra Murmastienes, 20,7 km no novada centra Varakļāniem un 211,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, pie Grāna grāvja.\n", "id": "lvs_Latn_101313"}
{"text": "Caunes (Murmastienes pagasts)\n\nCaunes ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 2,9 km no pagasta centra Murmastienes, 19,7 km no novada centra Varakļāniem un 210,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, pie Murmastienes upes.\n", "id": "lvs_Latn_101314"}
{"text": "Darvinieki\n\nDarvinieki (arī Darvenieki, ) ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 8,2 km no pagasta centra Murmastienes, 13,7 km no novada centra Varakļāniem un 204,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V869 (Tiltagals—Mežastrodi—Varakļāni), Teicijas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101315"}
{"text": "Acīte (ezers)\n\nAcīte (arī Aciņa, Mazais Murmasts) ir purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumu daļā, Teiču purva ziemeļaustrumos.\n\nDibens — kūdrains, dūņains. Iztek — Dīrītes upe no Lielā Murmasta, iztek — Dīrītes upe uz Lisiņu. Ūdens krāsa — brūnūdens. Augstākie ūdensaugi nav atrasti. Fitoplanktona nav.\n\nEzers ietilpst Teiču dabas rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101316"}
{"text": "Jūsmiņš\n\nAloizijs Jūsmiņš (arī Aloizs Jūsmiņš, īstajā vārdā Aloizijs Bukovskis; 1915—1979), latviešu cirka mākslinieks, koklētājs, akordeonists, aktieris un solists; Jēkabs Jūsmiņš (īstajā vārdā — Jēkabs Lautenbahs; 1848—1928), latviešu dzejnieks un filologs.\n", "id": "lvs_Latn_101317"}
{"text": "Aukas ezers\n\nAukas ezers (arī Auku ezers) ir beznoteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumu daļā, Teiču purva ziemeļaustrumos.\n\nDibens - kūdrains, dūņains. Ūdens krāsa - brūnūdens. Augstāko ūdensaugu veģetācija nav konstatēta. Fitoplanktons nav atrasts. Ezerā dzīvo asari.\n\nEzers ietilpst Teiču dabas rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101318"}
{"text": "Brieža grāvis\n\nBrieža grāvis (arī Briežu grāvis) ir Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu novadā, niecīga tā daļa atrodas Madonas novadā.\n\nIztece – no Vecuma meža. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Meirānu kanālā augšpus Teicijas ietekas. Brieža grāvi šķērso valsts autoceļš V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni). Upes krastos atrodas Mazie Veipi, Ikaunieki, Kazusala, Varakļānu pagasta Lielie Strodi un Murmastienes pagasta Lielie Strodi. Lielāko daļu no tecējuma veido Murmastienes un Varakļānu pagastu robežu.\n", "id": "lvs_Latn_101319"}
{"text": "Grāna grāvis\n\nGrāna grāvis ir Dīrītes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novados.\n\nIztece - no Teiču purva. Tek ziemeļaustrumu virzienā, gar Mindaugas purva dienvidautrumu malu. Ietek Dīrītē uz ziemeļrietumiem no Murmastienes. Grāna grāvi nešķērso valsts autoceļi. Upes krastos atrodas Tolkāja, Silagals, Boles un Caunes.\n", "id": "lvs_Latn_101320"}
{"text": "Džo Raits\n\nDžo Raits (, dzimis ) ir angļu kinorežisors.\n\nKarjeru sācis ar televīzijas filmu režisēšanu. Popularitāti ieguva ar 2005. gada filmu pēc Džeinas Ostinas romāna motīviem \"Lepnums un aizspriedumi\". Radījis arī filmas \"Piedošana\" (2007), \"Solists\" (The Soloist, 2009), \"Hanna\" (2011), \"Anna Kareņina\" (2012), \"Pens: Piedzīvojumi Nekurnekadzemē\" (2015), \"Tumšākā stunda\" (2017), \"Sieviete logā\" (The Woman in the Window, 2021) un \"Sirano\" (2021). Kopš 2010. gada precējies ar mūziķi Anušku Šankaru.\n", "id": "lvs_Latn_101321"}
{"text": "2. sieviešu šaha olimpiāde\n\n2. sieviešu šaha olimpiāde notika no 1963. gada 22. septembra līdz 10. oktobrim Dienvidslāvijas, tagad Horvātijas, pilsētā Splitā.\n", "id": "lvs_Latn_101322"}
{"text": "Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā\n\nUkraina Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 17 reizes, debitējot 2003. gada konkursā, kad Ukrainu pārstāvēja Aleksandrs Ponomariovs ar dziesmu \"Hasta La vista\". Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā ir uzvarējusi 3 reizes — 2004. gadā, kad uzvarēja Ruslana ar dziesmu \"Wild Dances\", 2016. gadā, kad uzvarēja Džamala ar dziesmu \"1944\" un 2022. gadā, kad uzvarēja Kalush Orchestra ar dziesmu \"Stefania (Стефанія)\".\n", "id": "lvs_Latn_101323"}
{"text": "336. mikroautobusu maršruts (Rīga)\n\n336. mikroautobusu maršruts bija Rīgas sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursēja no Baznīcas ielas līdz Zolitūdei. No 2018. gada 7. maija izveidojies kā jauns maršruts, aizstājot 236. mikroautobusu maršrutu.\n\nMaršruts tika slēgts 2022. gada 9. septembrī, kad paziņoja par \"Rīgas Mikroautobusu Satiksmes\" maksātnespējas procesa uzsākšanu.\n", "id": "lvs_Latn_101324"}
{"text": "PewDiePie\n\nFēlikss Arvids Ulfs Šelbergs (; dzimis ), pazīstams kā PewDiePie (), ir zviedru komiķis un videoproducents, pazīstams ar darbību YouTube. Savos YouTube video Fēlikss lielāko uzmanību pievērš datorspēlēm un komēdijtipa videoklipiem. YouTube kanālu sācis, filmējot kā viņš spēlē šausmu spēles, domādams, ka nejutīsies vientuļš un nebūs tik ļoti nobijies. Pašlaik viņa YouTube kanāls ir ar otru lielāko sekotāju skaitu.\n", "id": "lvs_Latn_101325"}
{"text": "1-2-3\n\n1-2-3 (stilizēti I II III) ir Normunda Rutuļa un Jāņa Stībeļa sadarbības singls, kas tapis 2016. gadā. Aranžējumu autors Jānis Stībelis. Producējis Normunds Rutulis. Ieraksts veikts Kristapa Krievkalna studijā Rīgā. Singla ierakstā piedalījās mūziķi Oskars Sproģis, Ēriks Upenieks, Māris Jēkabsons, Oskars Ozoliņš, Laura Rozenberga, Jānis Stībelis un dziedātāja Katrīna Cīrule. Miksējis Gints Stankevičs savā Factory Sound studijā. Video versiju veidoja Dvīnes.\n", "id": "lvs_Latn_101326"}
{"text": "370. ekspresbusu maršruts (Rīga)\n\n370. ekspresbusu maršruts bija Rīgas sabiedriskā transporta ekspresbusu maršruts, kas kursēja no Pļavniekiem (galapunkts atradās Lubānas un Līvānu ielu krustojumā) līdz Imantai (galapunkts atradās Kurzemes prospekta un Airītes ielas krustojuma rajonā). Bijušais 270. maršruta minibuss, 2018. gada 7. maijā tika pārdēvēts par 370. maršruta ekspresbusu, kurā nedarbojās Rīgas domes piešķirtās atlaides un atvieglojumi.\n\nMaršruts tika slēgts 2022. gada 9. septembrī, kad paziņoja par \"Rīgas Mikroautobusu Satiksmes\" maksātnespējas procesa uzsākšanu.\n", "id": "lvs_Latn_101327"}
{"text": "3. sieviešu šaha olimpiāde\n\n3. sieviešu šaha olimpiāde notika no 1966. gada 3. oktobra līdz 15. oktobrim VFR, tagad Vācijas, pilsētā Oberhauzenē.\n", "id": "lvs_Latn_101328"}
{"text": "Vincs Mickevičs-Kapsuks\n\nVincs Mickevičs-Kapsuks (, dzimis , miris ) bija lietuviešu boļševiku līderis, Lietuvas-Baltkrievijas PSR līderis 1919. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_101329"}
{"text": "Gūbene\n\nGūbene (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Šprē-Neises apriņķī uz ziemeļaustrumiem no Kotbusas pie Neises upes. Upes pretējā krastā ir Polijas pilsēta Gubina. Abas pilsētas līdz Otrā pasaules kara beigām veidoja vienu pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_101330"}
{"text": "Ikaunieki (Murmastienes pagasts)\n\nIkaunieki ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta austrumos 15,2 km no pagasta centra Murmastienes, 5,0 km no novada centra Varakļāniem un 205,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni), Brieža grāvja krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101331"}
{"text": "Inčārnieki\n\nInčārnieki ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 4,7 km no pagasta centra Murmastienes, 17,6 km no novada centra Varakļāniem un 208,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V893 (Tumaševa–Inčārnieki–Vecumnieki), Inčāres strauta krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101332"}
{"text": "Kanči\n\nKanči ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2,3 km no pagasta centra Murmastienes, 15,2 km no novada centra Varakļāniem un 206,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P84 (Madona—Varakļāni).\n", "id": "lvs_Latn_101333"}
{"text": "Karolīna\n\nKarolīna ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 1,1 km no pagasta centra Murmastienes, 16,3 km no novada centra Varakļāniem un 207,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P84 (Madona—Varakļāni).\n", "id": "lvs_Latn_101334"}
{"text": "Kozsola\n\nKozsola ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 11,6 km no pagasta centra Murmastienes, 8,4 km no novada centra Varakļāniem un 209,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Teicijas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101335"}
{"text": "Lielie Strodi\n\nLielie Strodi - ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā Lielie Strodi - ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā\n", "id": "lvs_Latn_101336"}
{"text": "Lielie Strodi (Murmastienes pagasts)\n\nLielie Strodi ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta austrumos 15,8 km no pagasta centra Murmastienes, 7,9 km no novada centra Varakļāniem un 208,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Briežu grāvja krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101337"}
{"text": "Islienas ezers\n\nIslienas ezers ir caurteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumu daļā, Kurtavas purvā.\n\nDibens - dūņains. Krasti - zemi. Ietek grāvji, iztek - Isliena. Ūdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - meldri, niedres, kosas, vilkvālītes, lēpes, glīvenes, puplakši, grīšļi. Ezerā dzīvo asari, līdakas, līņi, raudas, karūsas, ķīši, vēži. Ligzdo pīles. Novērojama bebru darbība.\n\nEzers ietilpst Teiču dabas rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101338"}
{"text": "Kolna akacs\n\nKolna akacs (arī Bērza ezers) ir purva ezeriņš Jēkabpils novada Atašienes pagasta ziemeļaustrumos, Teiču purva vidienē.\n\nEzers ietilpst Teiču dabas rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101339"}
{"text": "Belfegora pirmskaitlis\n\nBelfegora pirmskaitlis 1000000000000066600000000000001 ir pirmskaitlis, kas nosaukts par godu dēmonam Belfegoram, vienam no septiņiem elles prinčiem. Skaitlis satur māņticības elementus - tā pašā vidū atrodas zvēra skaitlis 666, kuram abās pusēs ir trīspadsmit nulles, kā arī tas sastāv no 31 cipara, kas ir skaitlis 13 no otra gala.\n", "id": "lvs_Latn_101340"}
{"text": "Lielais Murmasts\n\nLielais Murmasts (arī Murmastienas ezers, Murmastienes ezers) ir noteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumu daļā.\n\nDibens - dūņains, kūdrains, siekstains, atrodas celmi. Krasti - augsti. Iztek - Murmastiene uz Mazo Murmastu. Ūdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - augstāko ūdensaugu veģetācija nav konstatēta. Ezerā dzīvo asari un līdakas. Ligzdo pīles.\n\nEzers ietilpst Teiču dabas rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101341"}
{"text": "Inčāres strauts\n\nInčāres strauts (arī Inčārnieku strauts, Inčernieku strauts, augštecē - Surguce, Suruča) ir Lisiņas labā krasta pieteka Varakļānu un Jēkabpils novados.\n\nIztece - no Teiču purva. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Lisiņā pie Inčārnieku ciema. Lielākā pieteka - Oklā upīte. Inčāres strautu šķērso valsts autoceļi P84 (Madona—Varakļāni) un V893 (Tumaševa–Inčārnieki–Vecumnieki). Upes krastos atrodas Tiltagals, Inčārnieki.\n", "id": "lvs_Latn_101342"}
{"text": "Isliena\n\nIsliena (arī Isliene, iztaisnotais posms - Jaunisliena) ir Aiviekstes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novados.\n\nIztece - no Islienas ezera. Tek ziemeļaustrumu virzienā, lejtecē pagriežoties uz ziemeļrietumiem. Ietek Aiviekstē pie Stalīdzānu ciema. Islienu šķērso valsts autoceļš V903 (Mūrnieki–Gaigalieši). Upes krastos atrodas Obsenieki, Stalīdzāni. Lielākās pietekas - Dubīte, Madava, Sildu grāvis, Sumeja.\n", "id": "lvs_Latn_101343"}
{"text": "Grīžu Velna beņķis\n\nGrīžu Velna beņķis (arī Velna beņķis) ir dižakmens Ventspils novada Tārgales pagastā mežā, uz stigas starp Ventspili un Popi. Viens no labāk apskatāmajiem Latvijas dižakmeņiem, jo atšķirībā no citiem, tas gandrīz pilnībā atrodas virs zemes. Pateicoties akmens virspusē esošajai diametrā aptuveni pusotru metru lielajai iedobei, atgādina ļoti lielu krēslu. Akmens garums 6,3 m, platums 4,6 m, augstums 3,0 m, apkārtmērs 17,0 m, tilpums 35 m³. Viegli pieejams, atrodas 500 m no Rīgas — Ventspils šosejas.\n", "id": "lvs_Latn_101344"}
{"text": "Sigurds Ziemelis\n\nSigurds Ziemelis (dzimis , miris ) bija latviešu vēsturnieks.\n\n1953. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures fakultāti. Pēc universitātes absolvēšanas līdz 1979. gadam bijis zinātniskais līdzstrādnieks Latvijas komunistiskās partijas CK Partijas vēstures institūtā, no 1969. gada — sektora vadītājs. 1954. gadā sācis docēt Latvijas Valsts universitātē, 1981. gadā kļuvis par profesoru. No 1978. līdz 1981. gadam — Galvenās enciklopēdiju redakcijas galvenais redaktors.\n\n1977. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu. 1965. gadā apbalvots ar Pētera Stučkas prēmiju.\n", "id": "lvs_Latn_101345"}
{"text": "Pauls Andersons\n\nPauls Andersons (dzimis , miris ) bija latviešu bioķīmiķis.\n\n1951. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. 1953. gadā sācis docēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē, 1997. gadā kļuvis par profesoru. Izveidojis oriģinālus preparātus \"Diludīns\", \"Fenibuts\".\n\n1977. gadā saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju.\n", "id": "lvs_Latn_101346"}
{"text": "Andris Akmentiņš\n\nAndris Akmentiņš (īstajā vārdā Andris Grīnbergs, dzimis Valmierā) ir latviešu dzejnieks un prozaiķis, atdzejotājs.\n", "id": "lvs_Latn_101347"}
{"text": "Zigurds Akmentiņš\n\nZigurds Akmentiņš (dzimis , miris ) bija latviešu aktieris.\n\n1955. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. No 1955. gada darbojies Liepājas teātrī. Publicējies presē (rakstījis par Liepājas teātra vēsturi un aktieriem).\n\nNo 1958. gada bija Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs.\n", "id": "lvs_Latn_101348"}
{"text": "Velta Bodniece\n\nVelta Bodniece (dzimusi , mirusi ) bija latviešu hidrobioloģe.\n\n1940. gadā absolvēja Ļeņingradas Universitātes Bioloģijas fakultāti. Strādāja Vissavienības Ezeru un upju zivsaimniecības ZPI. Rīgas Pedagoģiskā institūta un Latvijas Valsts universitātes docētāja.\n", "id": "lvs_Latn_101349"}
{"text": "4. sieviešu šaha olimpiāde\n\n4. sieviešu šaha olimpiāde notika no 1969. gada 8. septembra līdz 23. septembrim Polijas pilsētā Ļubļinā.\n", "id": "lvs_Latn_101350"}
{"text": "Anna (personvārds)\n\nAnna ir grieķu izcelsmes sievietes vārds, kas cēlies no vārda Hanna. Annas vārda dienu svin 26. jūlijā kopā ar Ancēm un Annijām. Šis sievietes vārds dažādās formās ir populārs daudzās pasaules valstīs. Latvijā dzīvo 21 970 sievietes ar vārdu Anna, kurām ir viens vārds un aptuveni tūkstotis Annu, kurām ir 2 vārdi.\n", "id": "lvs_Latn_101351"}
{"text": "Dace Bonāte\n\nDace Bonāte (dzimusi ) ir latviešu aktrise.\n\n1982. gadā absolvējusi Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti. Tajā pašā gadā sākusi darboties Latvijas Nacionālajā teātrī. Tēlojusi arī kino. 2009. gada saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kategorijā \"Gada aktrise\".\n\nBijusi precējusies ar aktieri Ivaru Pugu.\n", "id": "lvs_Latn_101352"}
{"text": "Arturs Dīriķis\n\nArturs Dīriķis (dzimis , miris ) bija ārsts un lepidopterologs.\n\n1880. gadā absolvējis Tērbatas Universitāti. Strādājis Vidzemē un Kurzemē. Nodarbojies arī ar teātra izrāžu recenzēšanu.\n", "id": "lvs_Latn_101353"}
{"text": "Marģers Gūtmanis\n\nMarģers Gūtmanis (dzimis , miris ) bija latviešu ģeologs un inženieris. Latvijas Universitātes pasniedzējs. Dzīves otro pusi pavadījis strādādams ģeoloģiskajā izpētē Dienvidamerikā.\n", "id": "lvs_Latn_101354"}
{"text": "Jānis Tālbergs (oftalmologs)\n\nJānis Tālbergs (dzimis , miris ) bija pirmais latviešu oftalmologs.\n\n1873. gadā absolvējis Tērbatas Universitāti. No 1874. līdz 1877. gadam strādājis Permas guberņā, Krievijā, 1881. gadā sāka strādāt Pēterburgā par kara ārstu.\n", "id": "lvs_Latn_101355"}
{"text": "Jānis Tālbergs (fotogrāfs)\n\nJānis Tālbergs (dzimis , miris ) bija latviešu ainavu fotogrāfs.\n\nJānis Tālbergs absolvējis Saulaines lauksaimniecības tehnikumu. 1953. gadā pārcēlies uz Skrīveriem. No 1956. līdz 1972. gadam strādājis par kartogrāfu Latvijas PSR Zemkopības ZPI. Pēc tam līdz 1992. gadam strādājis par fotogrāfu.\n\n1966. gadā kļuvis par fotokluba \"Rīga\" biedru. No 1989. gada ir Latvijas Fotomākslinieku savienības biedrs. 1999. gadā Tālbergam piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.\n", "id": "lvs_Latn_101356"}
{"text": "Aija Vālodze\n\nAija Vālodze (īstajā vārdā Aija Amoliņa; dzimusi ) ir latviešu rakstniece un tulkotāja.\n\nMāte — rakstniece Regīna Ezera, tēvs — Česlavs Kindzulis. Studējusi Latvijas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē. Strādājusi par korespondenti laikrakstā \"Rīgas Balss\", redaktori Rīgas Kinostudijā. Publicējusies kopš 1979. gada.\n\nKopš 1989. gada ir Latvijas Rakstnieku savienības biedre.\n\nA. Vālodze ir Regīnas Ezeras memoriālās mājas \"Brieži\" apsaimniekotāja un ekskursiju vadītāja, Regīnas Ezeras piemiņas fonda direktore.\n", "id": "lvs_Latn_101357"}
{"text": "Kurliņupe\n\nKurliņupe (arī Oltūža) ir upe Vidzemes rietumos. Sākas kā novadgrāvis Limbažu novada Viļķenes pagastā pie Āboltiņiem. Plūst rietumu virzienā pa Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti. Augštecē līdz autoceļam A1 upes gultne iztaisnota un regulēta. Lejtecē plūst pa Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritoriju. Baseina augšdaļā pļavas un tīrumi, lejasdaļā — Vitrupes meži. Ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga.\n", "id": "lvs_Latn_101358"}
{"text": "324. mikroautobusu maršruts (Rīga)\n\n324. minibusu maršruts bija Rīgas sabiedriskā transporta minibusu maršruts, kas kursēja no Stacijas laukuma līdz Mangaļsalai. Līdz 2020. gada 29. jūnijam šis bija 224. maršruta mikroautobuss.\n", "id": "lvs_Latn_101359"}
{"text": "Vidzemes akmeņainā jūrmala\n\nVidzemes akmeņainā jūrmala ir dabas liegums Limbažu novada Liepupes un Salacgrīvas pagastos, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Stiepjas 12,8 km garumā gar Rīgas līča piekrasti no Melekiem līdz Tūjai. Dabas aizsargājamā teritorija izveidota 1957. gadā, kad apmēram 3 km garš piekrastes posms 200 ha platībā abpus Ķurmragam no Jaunķurmu mājām gandrīz līdz Kurliņupes ietekai tika pasludināts par aizsargājamu ģeoloģisko objektu. 1987. gadā teritorija tika pasludināta par komplekso dabas liegumu, vēlāk vairākkārt mainītas robežas. Liegums izveidots, lai aizsargātu Vidzemes jūrmalai raksturīgus retus biotopus — teritorijā konstatēti 11 Eiropas Savienības Biotopu direktīvas biotopi, no kuriem 6 ir jūrmalai raksturīgie biotopi. Pārējie biotopi ir dažādas pļavas, sausi skujkoku meži un nedaudz arī melnalkšņu staignāji. Īpaši nozīmīga Eiropā un Latvijā ļoti reti sastopamo biotopu — daudzgadīgo augāju akmeņainās pludmalēs un smilšakmens atsegumu jūras krastā aizsardzības teritorija. Lieguma teritorijā ir divi aizsargājami ģeoloģiski objekti: Ežurgu Sarkanās klintis un Veczemju klintis.\n", "id": "lvs_Latn_101360"}
{"text": "Džons Būrmens\n\nDžons Būrmens (; dzimis ) ir angļu kinorežisors, scenārists un producents.\n\nUzņēmis vairāk nekā 30 spēlfilmas, to skaitā 1981. gada filmu \"Ekskaliburs\" (Excalibur) un 2001. gada filmu \"Panamas drēbnieks\" (The Tailor of Panama). Par filmu Deliverance (1972) ticis nominēts divām Amerikas Kinoakadēmijas balvām un Zelta globusa balvai. Par filmu Hope and Glory (1987) nominēts trim Amerikas Kinoakadēmijas balvām, divām Zelta globusa balvām un trim BAFTA kino balvām. Ieguvis Kannu kinofestivāla balvu \"Labākais režisors\" par filmām Leo the Last (1970) un The General (1998), kā arī balvu par labāko māksliniecisko ieguldījumu filmā \"Ekskaliburs\" (1981).\n\n2004. gadā Būrmenam piešķīra BAFTA Fellowship balvu par mūža ieguldījumu.\n", "id": "lvs_Latn_101361"}
{"text": "Agonija\n\nAgonija ( — 'cīņa') ir miršanas stadija, kad organisms pēdējiem spēkiem cīnās par savu eksistenci. Vairumā gadījumu agonija vēsta nāves iestāšanos. Reakcija uz ārējiem kairinājumiem un refleksiem nenotiek. Apziņa tikai reizēm īslaicīgi atjaunojas. Elpošana, kas parādījusies pēc terminālās pauzes, ir īpatnēja — elpošanas kustībās piedalās praktiski visi krūšu muskuļi, bet ieelpā atveras mute. Gāzu apmaiņa ir neefektīva, jo elpošanā piedalās muskuļi, kas nosaka ieelpu un izelpu. Atzīmējama arī asinsrites centralizācija. Pakāpeniski elpošana kļūst dziļāka un retāka. Agonijas beigās elpošana apstājas pirmā, bet sirdsdarbība vēl kādu laiku turpinās, tomēr nereti notiek vienlaicīga elpošanas un sirdsdarbības apstāšanās.\n\nAgonija ir atgriezenisks stāvoklis un vairākos gadījumos, piemēram, agonijas, ko izraisījis šoks, asfiksija, liels asiņu zudums, gadījumos, cilvēku iespējams glābt.\n", "id": "lvs_Latn_101362"}
{"text": "363. ekspresbusu maršruts (Rīga)\n\n363. ekspresbusu maršruts bija Rīgas sabiedriskā transporta maršruts, kas kursēja no Mežciema līdz Šampēterim.\n\nNo 2022. gada 12. līdz 16. septembrim maršrutu apkalpoja RP SIA \"Rīgas satiksme\" 6. un 7. autobusu parks, pirms tam to darīja Rīgas Mikroautobusu Satiksme. No 2022. gada 19. septembra maršruts tika pārveidots par 63. autobusu maršrutu ar nelielām izmaiņām maršrutā Šampēterī un Āgenskalnā.\n", "id": "lvs_Latn_101363"}
{"text": "2016. gada Latvijas Olimpiāde\n\nLatvijas IV Olimpiāde notika Valmierā 2016. gada jūlijā. Sacensības notika 30 sporta veidos vairākās Latvijas pilsētās.\n", "id": "lvs_Latn_101364"}
{"text": "Aizpurieši\n\nAizpurieši — ciems Zeltiņu pagastā, Alūksnes novadā; Aizpurieši — ciems Turku pagastā, Līvānu novadā; Aizpurieši — ciems Sīļukalna pagastā, Riebiņu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101365"}
{"text": "Akmeņsala\n\nAkmeņsala (bijusī sala), bijusī Daugavas sala, tagad daļa no Katlakalna ciema teritorijas Ķekavas novadā\n", "id": "lvs_Latn_101366"}
{"text": "Apšinīki\n\nApšinīki var būt: Apšinīki — ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā; Apšinīki — ciems Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā; Apšinīki — ciems Gaigalavas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101367"}
{"text": "Bojāri\n\nBojāri var būt: Bojāri — ciems Dagdas pagastā, Dagdas novadā; Bojāri — ciems Upmalas pagastā, Vārkavas novadā; Bojāri — ciems Rundēnu pagastā, Ludzas novadā; Bojāri — ciems Stabulnieku pagastā, Riebiņu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101368"}
{"text": "Dorupe\n\nDorupe var būt: Dorupe — ciems Otaņķu pagastā, Dienvidkurzemes novadā; Dorupe — ciems Glūdas pagastā, Jelgavas novadā; Dorupe — neizmantots dzelzceļa pieturas punkts dzelzceļa līnijā Jelgava—Liepāja; Dorupe — upe, cits nosaukums Poļupe, Otaņķu pagastā, Dienvidkurzemes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101369"}
{"text": "Joksti\n\nJoksti var būt: Joksti — ciems Rikavas pagastā, Rēzeknes novadā; Joksti — ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā; Joksti — ciems Atašienes pagastā, Krustpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101370"}
{"text": "Kalniški\n\nKalniški var būt: Kalniški — ciems Līksnas pagastā, Daugavpils novadā; Kalniški — ciems Pilskalnes pagastā, Ilūkstes novadā; Kalniški — ciems Tabores pagastā, Daugavpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101371"}
{"text": "Kalnāji\n\nKalnāji var būt: Kalnāji — ciems Tīnūžu pagastā, Ikšķiles novadā; Kalnāji — ciems Pilskalnes pagastā, Ilūkstes novadā; Kalnāji — ciems Ļaudonas pagastā, Madonas novadā; Kalnāji — ciems Čornajas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101372"}
{"text": "Kalviši\n\nKalviši var būt: Kalviši — ciems Izvaltas pagastā, Krāslavas novadā; Kalviši — ciems Aulejas pagastā, Krāslavas novadā; Kalviši — ciems Svariņu pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101373"}
{"text": "Kovaļki\n\nKovaļki var būt: Kovaļki — ciems Laucesas pagastā, Daugavpils novadā; Kovaļki — ciems Isnaudas pagastā, Ludzas novadā; Kovaļki — ciems Asūnes pagastā, Dagdas novadā; Kovaļki — ciems Isnaudas pagastā, Ludzas novadā; Kovaļki — ciems Pureņu pagastā, Ludzas novadā; Kovaļki — ciems Šķaunes pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101374"}
{"text": "Kozlovka\n\nKozlovka var būt: Kozlovka — pilsēta Čuvašijā; Kozlovka — ciems Demenes pagastā, Daugavpils novadā; Kozlovka — ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā; Kozlovka — ciems Kantinieku pagastā, Rēzeknes novadā; Kozlovka — ciems Bērziņu pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101375"}
{"text": "Ludvigova\n\nLudvigova var būt: Ludvigova — ciems Pilskalnes pagastā, Ilūkstes novadā; Ludvigova — ciems Sutru pagastā, Līvānu novadā; Ludvigova — ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101376"}
{"text": "Lācupi\n\nLācupi var būt: Lācupi — ciems Vijciema pagastā, Valkas novadā; Lācupi — ciems Rudzātu pagastā, Līvānu novadā; Lācupju cits nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_101377"}
{"text": "Mežupe\n\nMežupe var būt: Mežupe — Diukšupes pieteka; Mežupe — Vadakstes pieteka; Mežupe — ciems Krišjāņu pagastā, Balvu novadā; Mežupe — ciems Baltinavas pagastā; Mežupītes cits nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_101378"}
{"text": "Miglāni\n\nMiglāni var būt: Miglāni — ciems Rubenes pagastā, Jēkabpils novadā; Miglāni — ciems Ambeļu pagastā, Daugavpils novadā; Miglāni — ciems Kalupes pagastā, Daugavpils novadā; Miglāni — ciems Krāslavas pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101379"}
{"text": "Mihalova\n\nMihalova var būt: Mihalova — ciems Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā; Mihalova — ciems Mērdzenes pagastā, Kārsavas novadā; Mihalova — ciems Griškānu pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101380"}
{"text": "Morozovka\n\nMorozovka var būt: Morozovka — ciems Blontu pagastā, Ciblas novadā; Morozovka — ciems Ciblas pagastā, Ciblas novadā; Morozovka — ciems Malnavas pagastā, Kārsavas novadā; Morozovka — ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā; Morozovka — ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101381"}
{"text": "Murāni\n\nMurāni var būt: Murāni — ciems Druvienas pagastā, Gulbenes novadā; Murāni — ciems Andrupenes pagastā, Dagdas novadā; Murāni — ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā; Murāni — ciems Rikavas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101382"}
{"text": "Novini\n\nNovini var būt: Novini — ciems Pildas pagastā, Ludzas novadā; Novini — ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā; Novini — ciems Rundēnu pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101383"}
{"text": "Orehovka\n\nOrehovka var būt: Orehovka — ciems Goliševas pagastā, Kārsavas novadā; Orehovka — ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā; Orehovka — ciems Vecsalienas pagastā, Daugavpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101384"}
{"text": "Osinovka\n\nOsinovka var būt: Osinovka — ciems Biķernieku pagastā, Augšdaugavas novadā; Osinovka — ciems Tabores pagastā, Augšdaugavas novadā; Osinovka — ciems Istras pagastā, Ludzas novadā; Osinovka — ciems Čornajas pagastā, Rēzeknes novadā; Osinovka — ciems Lazdulejas pagastā, Balvu novadā.\n\nkā aŗī\n\nOsinovka — Daugavas kreisā krasta pieteka.\n", "id": "lvs_Latn_101385"}
{"text": "Patmaļnīki\n\nPatmaļnīki var būt: Patmaļnīki — ciems Lazdukalna pagastā, Balvu novadā; Patmaļnīki — ciems Ezernieku pagastā, Krāslavas novadā; Patmaļnīki — ciems Pušas pagastā, Rēzeknes novadā; Patmaļnīki — ciems Svariņu pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101386"}
{"text": "Pauliņi\n\nPauliņi var būt: Pauliņi — apdzīvota vieta Andzeļu pagastā; Pauliņi — apdzīvota vieta Ozolaines pagastā; Pauliņi — apdzīvota vieta Ozolmuižas pagastā; Pauliņi — apdzīvota vieta Ziemera pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_101387"}
{"text": "Pauri\n\nPauri var būt: Pauri — ciems Jaungulbenes pagastā, Gulbenes novadā; Pauri — ciems Kantinieku pagastā, Rēzeknes novadā; Pauri — ciems Ošupes pagastā, Madonas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101388"}
{"text": "Peļņi\n\nPeļņi var būt: Peļņi — ciems Klintaines pagastā, Pļaviņu novadā; Peļņi — ciems Tirzas pagastā, Gulbenes novadā; Peļņi — ciems Pureņu pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101389"}
{"text": "Peņģi\n\nPeņģi var būt: Peņģi — ciems Vijciema pagastā, Valkas novadā; Peņģi — ciems Mārsnēnu pagastā, Cēsu novadā; Peņģi — ciems Kocēnu pagastā, Valmieras novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101390"}
{"text": "Piertnīki\n\nPiertnīki (no — pirtnieki) var būt: Piertnīki — apdzīvota vieta Kantinieku pagastā; Piertnīki — apdzīvota vieta Rikavas pagastā; Piertnīki — apdzīvota vieta Sakstagala pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_101391"}
{"text": "Pintāni\n\nPintāni var būt: Pintāni — ciems Rudzātu pagastā, Līvānu novadā; Pintāni — ciems Nautrēnu pagastā, Rēzeknes novadā; Pintāni — ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101392"}
{"text": "Platači\n\nPlatači var būt: Platači — ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā; Platači — ciems Kombuļu pagastā, Krāslavas novadā; Platači — ciems Ozolmuižas pagastā, Rēzeknes novadā; Platači — ciems Pildas pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101393"}
{"text": "Pugači\n\nPugači var būt: Pugači — ciems Bērzpils pagastā, Balvu novadā; Pugači — ciems Istras pagastā, Ludzas novadā; Pugači — ciems Indras pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101394"}
{"text": "Puisāni\n\nPuisāni var būt: Puisāni — ciems Gaigalavas pagastā, Rēzeknes novadā; Puisāni — ciems Varakļānu pagastā, Varakļānu novadā; Puisāni — ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101395"}
{"text": "Puncuļi\n\nPuncuļi var būt: Puncuļi — ciems Galēnu pagastā, Riebiņu novadā; Puncuļi — ciems Saunas pagastā, Preiļu novadā; Puncuļi — ciems Konstantinovas pagastā, Dagdas novadā; Puncuļi — ciems Skaistas pagastā, Krāslavas novadā; Puncuļi — ciems Čornajas pagastā, Rēzeknes novadā; Puncuļi — ciems Brigu pagastā, Ludzas novadā; Puncuļi — ciems Nirzas pagastā, Ludzas novadā; Puncuļi — ciems Ciblas pagastā, Ciblas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101396"}
{"text": "Punduri\n\nPunduri var būt: Punduri — ciems Baltinavas pagastā; Punduri — ciems Griškānu pagastā, Rēzeknes novadā; Punduri — ciems Rudzātu pagastā, Līvānu novadā; Punduri — ciems Bērziņu pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101397"}
{"text": "Putniņi\n\nPutniņi var būt: Putniņi — ciems Atašienes pagastā, Jēkabpils novadā; Putniņi — ciems Krimuldas pagastā, Siguldas novadā; Putniņi — Valmieras pilsētas daļa.\n", "id": "lvs_Latn_101398"}
{"text": "Putrāni\n\nPutrāni var būt: Putrāni — ciems Stāmerienas pagastā, Gulbenes novadā; Putrāni — ciems Krišjāņu pagastā, Balvu novadā; Putrāni — ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā; Putrāni — ciems Nautrēnu pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101399"}
{"text": "Pušča\n\nPušča var būt: Pušča — ciems Bērziņu pagastā, Dagdas novadā; Pušča — ciems Svariņu pagastā, Dagdas novadā; Pušča — ciems Rundēnu pagastā, Ludzas novadā; Pušča — ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101400"}
{"text": "Pūdnīki\n\nPūdnīki var būt: Pūdnīki — ciems Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā; Pūdnīki — ciems Lazdukalna pagastā, Balvu novadā; Pūdnīki — ciems Pureņu pagastā, Ludzas novadā; Pūdnīki — ciems Ņukšu pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101401"}
{"text": "Rasas\n\nRasas var būt: Rasas — ciems Taurupes pagastā, Ogres novadā; Rasas — ciems Kokneses pagastā, Kokneses novadā; Rasas — Viļņas seņūnija.\n", "id": "lvs_Latn_101402"}
{"text": "Reiņi\n\nReiņi var būt: Reiņi — ciems Kokneses pagastā, Kokneses novadā; Reiņi — ciems Liezēres pagastā, Madonas novadā; Reiņi — ciems Asūnes pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101403"}
{"text": "Rejnīki\n\nRejnīki var būt: Rejnīki — ciems Aulejas pagastā, Krāslavas novadā; Rejnīki — ciems Atašienes pagastā, Krustpils novadā; Rejnīki — ciems Stoļerovas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101404"}
{"text": "Riesti\n\nRiesti var būt: Riesti — putnu riestošanas vietas; Riesti — ciems Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā; Riesti — ciems Sēlpils pagastā, Salas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101405"}
{"text": "Rubuļi\n\nRubuļi var būt: Rubuļi — ciems Šķaunes pagastā, Dagdas novadā; Rubuļi — ciems Ozolaines pagastā, Rēzeknes novadā; Rubuļi — ciems Pureņu pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101406"}
{"text": "Rukši\n\nRukši var būt: cūkas; Rukši — ciems Ezernieku pagastā, Dagdas novadā; Rukši — ciems Istras pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101407"}
{"text": "Rēķi\n\nRēķi var būt: Rēķi — ciems Mārcienas pagastā, Madonas novadā; Rēķi — ciems Vīpes pagastā, Krustpils novadā; Rēķi — ciems Olaines pagastā, Olaines novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101408"}
{"text": "Saulītes\n\nSaulītes var būt: Saulītes — ciems Liepas pagastā, Priekuļu novadā; Saulītes — ciems Brenguļu pagastā, Beverīnas novadā; Saulītes — ciems Skultes pagastā, Limbažu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101409"}
{"text": "Silagaiļi\n\nSilagaiļi var būt: Silagaiļi — ciems Baltinavas pagastā; Silagaiļi — ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā; Silagaiļi — ciems Blontu pagastā, Ciblas novadā; Silagaiļi — ciems Mērdzenes pagastā, Kārsavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101410"}
{"text": "Silaunieki\n\nSilaunieki var būt: Silaunieki — ciems Barkavas pagastā, Madonas novadā; Silaunieki — ciems Varakļānu pagastā, Varakļānu novadā; Silaunieki — ciems Bērzgales pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101411"}
{"text": "Silavas\n\nSilavas var būt: Silavas — ciems Ogresgala pagastā, Ogres novadā; Silavas — ciems Turku pagastā, Līvānu novadā; Silavas — ciems Kūku pagastā, Krustpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101412"}
{"text": "Siliņi\n\nSiliņi var būt: Siliņi — ciems Balvu novada Tilžas pagastā; Siliņi — ciems Daugavpils novada Sventes pagastā; Siliņi — ciems Madonas novada Ošupes pagastā; Siliņi — ciems Salas novada Salas pagastā; Siliņi — ciems Smiltenes novada Variņu pagastā. Viesturciema daļa\n", "id": "lvs_Latn_101413"}
{"text": "Skradeļi\n\nSkradeļi var būt: Skradeļi — ciems Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā; Skradeļi — ciems Blontu pagastā, Ciblas novadā; Skradeļi — ciems Bērziņu pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101414"}
{"text": "Skrebeļi\n\nSkrebeļi var būt: Skrebeļi — ciems Rožupes pagastā, Līvānu novadā; Skrebeļi — ciems Ambeļu pagastā, Daugavpils novadā; Skrebeļi — ciems Kombuļu pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101415"}
{"text": "Soboļi\n\nSoboļi var būt: Soboļi — ciems Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā; Soboļi — ciems Pildas pagastā, Ludzas novadā; Soboļi — ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101416"}
{"text": "Spriņģi\n\nSpriņģi var būt: Jostu Jaunpils pagastā agrākais nosaukums; Spriņģi — ciems Kokneses pagastā, Kokneses novadā; Spriņģi — ciems Beļavas pagastā, Gulbenes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101417"}
{"text": "Sprukti\n\nSprukti var būt: Sprukti — ciems Variešu pagastā, Krustpils novadā; Sprukti — ciems Naujenes pagastā, Daugavpils novadā; Sprukti — ciems Čornajas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101418"}
{"text": "Stikāni\n\nStikāni var būt: Stikāni — ciems Saunas pagastā, Preiļu novadā; Stikāni — ciems Rožupes pagastā, Līvānu novadā; Stikāni — ciems Sīļukalna pagastā, Riebiņu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101419"}
{"text": "Svētiņi\n\nSvētiņi var būt: Svētiņi — ciems Lielvārdes pagastā, Ogres novadā; Svētiņi — ciems Vaboles pagastā, Augšdaugavas novadā; Svētiņi — ciems Gaigalavas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101420"}
{"text": "Tarasovka\n\nTarasovka var būt: Tarasovka — ciems Skrudalienas pagastā, Daugavpils novadā; Tarasovka — ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā; Tarasovka — ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101421"}
{"text": "Timšāni\n\nTimšāni var būt: Timšāni — ciems Sventes pagastā, Daugavpils novadā; Timšāni — ciems Baltinavas pagastā; Timšāni — ciems Pilskalnes pagastā, Ilūkstes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101422"}
{"text": "Troškas\n\nTroškas var būt: Troškas — ciems Tirzas pagastā, Gulbenes novadā; Troškas — ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā; Troškas — ciems Atašienes pagastā, Krustpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101423"}
{"text": "Tuči\n\nTuči var būt: Tuči — apdzīvota vieta Čornajas pagastā; Tuči — apdzīvota vieta Feimaņu pagastā; Tuči — apdzīvota vieta Griškānu pagastā; Tuči — apdzīvota vieta Silmalas pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_101424"}
{"text": "Tūjas (nozīmju atdalīšana)\n\nTūjas var būt: Tūjas — koki; Tūjas — ciems Jaungulbenes pagastā, Gulbenes novadā; Tūjas — ciems Lēdmanes pagastā, Ogres novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101425"}
{"text": "Uguļova\n\nUguļova var būt: Uguļova — ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā; Uguļova — ciems Salnavas pagastā, Kārsavas novadā; Uguļova — ciems Rikavas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101426"}
{"text": "Vabaļi\n\nVabaļi var būt: Vabaļi — ciems Audriņu pagastā, Rēzeknes novadā; Vabaļi — ciems Isnaudas pagastā, Ludzas novadā; Vabaļi — ciems Ciblas pagastā, Ciblas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101427"}
{"text": "Vaivodi\n\nVaivodi var būt: Vaivodi — ciems Indras pagastā, Krāslavas novadā; Vaivodi — ciems Preiļu pagastā, Preiļu novadā; Vaivodi — ciems Mežāres pagastā, Krustpils novadā; Vaivodi — ciems Ezernieku pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101428"}
{"text": "Vaišļi\n\nVaišļi var būt: Vaišļi — ciems Aulejas pagastā, Krāslavas novadā; Vaišļi — ciems Ezernieku pagastā, Dagdas novadā; Vaišļi — ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101429"}
{"text": "Veceļi\n\nVeceļi var būt: Veceļi — ciems Turku pagastā, Līvānu novadā; Veceļi — ciems Skaistas pagastā, Krāslavas novadā; Veceļi — ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā; Veceļi — ciems Ūdrīšu pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101430"}
{"text": "Vilciņi\n\nVilciņi var būt: Vilciņi — ciems Rubenes pagastā, Jēkabpils novadā; Vilciņi — ciems Stabulnieku pagastā, Preiļu novadā; Vilciņi — ciems Kūku pagastā, Jēkabpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101431"}
{"text": "Virši (nozīmju atdalīšana)\n\nvirši — augi; Virši — ciems Gailīšu pagastā, Bauskas novadā; Virši — ciems Olaines pagastā, Olaines novadā; Virši-A.\n", "id": "lvs_Latn_101432"}
{"text": "Viļumi\n\nViļumi var būt: Viļumi — apdzīvota vieta Baltinavas pagastā; Viļumi — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Dricānu pagastā; Viļumi — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Viļumi — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Strūžānu pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_101433"}
{"text": "Vorkaļi\n\nVorkaļi var būt: Vorkaļi — ciems Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā; Vorkaļi — ciems Stoļerovas pagastā, Rēzeknes novadā; Vorkaļi — ciems Pildas pagastā, Ludzas novadā; Vorkaļi — ciems Isnaudas pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101434"}
{"text": "Vētras\n\nVētras var būt: Vētras — ciems Krimuldas pagastā, Krimuldas novadā; Vētras — ciems Svētes pagastā, Jelgavas novadā; Vētras — ciems Mārupes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101435"}
{"text": "Zahari\n\nZahari var būt: Zahari — ciems Goliševas pagastā, Kārsavas novadā; Zahari — ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā; Zahari — ciems Nirzas pagastā, Ludzas novadā; Zahari — ciems Pildas pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101436"}
{"text": "Zaikova\n\nZaikova var būt: Zaikova — ciems Lazdulejas pagastā, Balvu novadā; Zaikova — ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā; Zaikova — ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā; Zaikova — ciems Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101437"}
{"text": "Zalāni\n\nZalāni var būt: Zalāni — ciems Rudzātu pagastā, Līvānu novadā; Zalāni — ciems Atašienes pagastā, Krustpils novadā; Zalāni — ciems Varakļānu pagastā, Varakļānu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101438"}
{"text": "Zambari\n\nZambari var būt: Zambari — ciems Isnaudas pagastā, Ludzas novadā; Zambari — ciems Pušas pagastā, Rēzeknes novadā; Zambari — ciems Andrupenes pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101439"}
{"text": "Zariņi\n\nZariņi var būt: Zariņi — ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā; Zariņi — ciems Jaunpiebalgas pagastā, Jaunpiebalgas novadā; Zariņi — ciems Konstantinovas pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101440"}
{"text": "Zači\n\nZači var būt: Zači — ciems Kubulu pagastā, Balvu novadā; Zači — ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā; Zači — ciems Isnaudas pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101441"}
{"text": "Zaļumi\n\nZaļumi var būt: Zaļumi — ciems Rudbāržu pagastā, Skrundas novadā; Zaļumi — ciems Maļinovas pagastā, Daugavpils novadā; Zaļumi — dzelzceļa stacija līnijā Rēzekne—Daugavpils.\n", "id": "lvs_Latn_101442"}
{"text": "Zeiļi\n\nZeiļi var būt: Zeiļi — ciems Dubnas pagastā, Daugavpils novadā; Zeiļi — ciems Isnaudas pagastā, Ludzas novadā; Zeiļi — ciems Izvaltas pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101443"}
{"text": "Zujeva\n\nZujeva var būt: Zujeva — apdzīvota vieta Audriņu pagastā; Zujeva — bijušā ciema vieta Asūnes pagastā; Pildas pagasta Zujovas kļūdains nosaukums; Pušmucovas pagasta Zujovas cits nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_101444"}
{"text": "Zuji\n\nZuji var būt: Zuji — apdzīvota vieta Pildas pagastā; Zuji — apdzīvota vieta Pureņu pagastā; Zuji — apdzīvota vieta Silmalas pagastā; Zuji — bijušā ciema vieta Skrudalienas pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_101445"}
{"text": "Zujova\n\nZujova var būt: Zujova — apdzīvota vieta Pildas pagastā; Zujova — apdzīvota vieta Pušmucovas pagastā; Zujevas cits nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_101446"}
{"text": "Šalkas\n\nŠalkas var būt: Šalkas — ciems Plāņu pagastā, Strenču novadā; Šalkas — ciems Burtnieku pagastā, Burtnieku novadā; Šalkas — ciems Kocēnu pagastā, Kocēnu novadā; Šalkas — ciems Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101447"}
{"text": "Šaraki\n\nŠaraki var būt: Šaraki — ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā; Šaraki — ciems Pušmucovas pagastā, Ciblas novadā; Šaraki — ciems Pildas pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101448"}
{"text": "Žagari\n\nŽagari var būt: Žagari — ciems Jaunpiebalgas pagastā, Jaunpiebalgas novadā; Žagari — ciems Variešu pagastā, Krustpils novadā; Žagari — ciems Pušas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_101449"}
{"text": "Leons Prūseika\n\nLeons Prūseika (, īstajā vārdā Alberts Vabals (); dzimis , miris ) bija Lietuvas sociāldemokrātiskās partijas darbinieks, ASV lietuviešu sociāldemokrātu preses darbinieks un publicists. 1907. gadā beidzis Liepājas ģimnāziju.\n\nNo 1905. gada rakstījis dažādiem lietuviešu laikrakstiem. 1906. gadā iestājās Lietuvas Sociāldemokrātiskajā partijā. No 1907. līdz 1909. gadam studēja tieslietas. 1909. gadā par pretvalstisku darbību arestēts. Līdz 1911. ieslodzījumā, vēlāk izsūtīts uz Sibīriju, no kurienes izbēga un caur Lietuvu nelegāli emigrēja uz ASV, kur darbojās lietuviešu kreisas noslieces avīzēs.\n", "id": "lvs_Latn_101450"}
{"text": "Špremberga\n\nŠpremberga (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Šprē-Neises apriņķī uz 20 kilometrus uz dienvidiem no Kotbusas pie Šprēs upes. Uz dienvidiem no pilsētas rūpniecības zonā atrodas kompānijai \"Vattenfall\" piederoša liela termoelektrostacija Kraftwerk Schwarze Pumpe, kas izmanto oglekļa dioksīda uzglabāšanu zemes dzīlēs.\n", "id": "lvs_Latn_101451"}
{"text": "Mazie Tropi\n\nMazie Tropi (arī Tropi) ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2,7 km no pagasta centra Murmastienes, 19,4 km no novada centra Varakļāniem un 210,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Murmastienes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101452"}
{"text": "Meža Strodi\n\nMeža Strodi ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta austrumos 12,1 km no pagasta centra Murmastienes, 7,8 km no novada centra Varakļāniem un 210,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni), Teicijas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101453"}
{"text": "Pušči\n\nPušči (arī Puščas) ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 7,7 km no pagasta centra Murmastienes, 13,3 km no novada centra Varakļāniem un 204,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni).\n", "id": "lvs_Latn_101454"}
{"text": "Sārnas\n\nSārnas ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 14,4 km no pagasta centra Murmastienes, 6,5 km no novada centra Varakļāniem un 207,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni).\n", "id": "lvs_Latn_101455"}
{"text": "Seimuškas\n\nSeimuškas ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 9,8 km no pagasta centra Murmastienes, 10,4 km no novada centra Varakļāniem un 208,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni), Ūjiņas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101456"}
{"text": "Siksala\n\nSiksala ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta rietumos 10,6 km no pagasta centra Murmastienes, 27,3 km no novada centra Varakļāniem un 218,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, uz Teiču purva salas, pie Siksalas ezera. Ciems veidojies kā vecticībnieku apmetne.\n", "id": "lvs_Latn_101457"}
{"text": "Mindaugas ezers\n\nMindaugas ezers (arī Mindaukas ezers, Mindavas ezers) ir noteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta ziemeļrietumu daļā, Teiču purva ziemeļrietumos.\n\nDibens — dūņains, kūdrains, siekstains, atrodas celmi. Krasti — augsti. Iztek — grāvis uz Islienu. Ūdens krāsa — brūnūdens. Ezerā dzīvo asari.\n\nPiebraukšanas iespēju nav. Ezers ietilpst Teiču dabas rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101458"}
{"text": "Salasgala ezers\n\nSalasgala ezers ir purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta dienvidrietumu daļā, Teiču purvā.\n", "id": "lvs_Latn_101459"}
{"text": "Siksalas ezers\n\nSiksalas ezers ir caurteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumu daļā, atrodas pie Teiču purva salas.\n\nDibens - dūņains, siekstains. Krasti - augsti, ziemeļrietumos lēzeni. Ietek - sīki grāvīši, iztek - grāvis uz Islienu. Ūdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - grīšļi. Ezerā dzīvo līdakas, asari un plauži. Novērojama bebru darbība.\n\nUz ziemeļrietumiem no ezera atrodas Siksalas ciems, ezera krastā - Siksalas kapi. Ezers ietilpst Teiču dabas rezervāta teritorijā. Ezerā ir peldvieta.\n", "id": "lvs_Latn_101460"}
{"text": "341. mikroautobusu maršruts (Rīga)\n\n341. mikroautobusu maršruts bija Rīgas sabiedriskā transporta maršruts, kas kursēja no Esplanādes līdz Rīgas lidostas.\n\n2020. gada 1. janvārī bijušais 241. mikroautobusu maršruts tika pārdevēts par 341. ekspresbusa maršrutu, kurā nedarbojas Rīgas domes piešķirtās atlaides. COVID-19 pandēmijas izraisītās zemās pasažieru plūsmas dēļ no 2021. gada 15. novembra maršruts \"īslaicīgi\" tika slēgts. RMS maksātnespējas procesa uzsākšana 2022. gada septembrī slēdza maršrutu pavisām.\n", "id": "lvs_Latn_101461"}
{"text": "Bērnu diena\n\nBērnu diena ir bērniem veltīta diena, kas globāli tiek atzīmēta dažādās valstīs dažādos datumos. 1856. gadā angļu mācītājs Čārlzs Leonards (Charles Leonard) ierosināja šādu dienu atzīmēt jūnija otrajā svētdienā. Šajā dienā katru gadu Leonards turpmāk novadīja tieši bērniem veltītu dievkalpojumu.\n\nKopš 1950. gada katru gadu 1. jūnijā daudzās valstīs atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. 1954. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ieteica atzīmēt Vispasaules bērnu dienu. ANO piedāvādāja šo dienu svinēt 20. novembrī, jo šajā datumā Ģenerālā asambleja pieņēma Bērnu tiesību deklarāciju un Bērnu tiesību konvenciju.\n", "id": "lvs_Latn_101462"}
{"text": "Ērihs Prībke\n\nĒrihs Prībke (; dzimis , miris ) bija SS hauptšturfīrers (kapteinis) Trešā reiha Drošības policijas (Sicherheitspolizei) dienestā.\n\n1944. gada 23. martā itāļu partizāni Romā no slēpņa nogalināja 33 SS militārās policijas karavīrus. Ādolfs Hitlers esot pieprasījis 10 itāļu nogalināšanu par katru nogalināto karavīru. Par šo cilvēku sarakstu sastādīšanu bija atbildīgs Drošības policijas komandieris Romā Herberts Kaplers. Sarakstā tika iekļauti 335 civiliedzīvotāji, kas bija ieslodzīti Romas cietumos. Daļa no viņiem bija pretošanās kustības dalībnieki, 75 — ebreji. 1944. gada 24. martā Ēriha Prībkes un Karla Hasa vadībā viņi tika pārvesti uz Ardeatīnu alām Romas pievārtē un nošauti.\n\nPēc kara ar katoļu bīskapa Aloīza Hūdala palīdzību Prībkem izdevās emigrēt uz Argentīnu, kur viņš nodzīvoja turpmākos 50 gadus. 1994. gadā American Broadcasting Company žurnālisti sadzina Prībkes pēdas. Prībke tika izdots Itālijai, kur notika vairākas tiesas prāvas, līdz Prībke tika notiesāts uz mūžu, vecuma un veselības stāvokļa dēļ arestu pavadot mājās. Pēc nāves Prībke tika apglabāts slepenā vietā, jo ieplānoto bēru ceremoniju traucēja protestētāji.\n", "id": "lvs_Latn_101463"}
{"text": "1. tramvaju maršruts (Daugavpils)\n\n1. tramvaju maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta maršruts, kas kursē no Butļerova ielas līdz Stacijai.\n\nSaistībā ar rekonstrukcijas darbiem no 2019. gada 17. septembra tramvaju kustība posmā \"Tirgus\" — \"Stacija\" tika pārtraukta un 1. maršruta tramvajus novirzīja uz 3. tramvaju maršruta galapunktu \"Cietoksni\". Rekonstrukcijas darbus plānoja pabeigt 2019. gada 31. decembrī. Darbus pabeidza 2020. gada 2. janvārī.\n", "id": "lvs_Latn_101464"}
{"text": "6. sieviešu šaha olimpiāde\n\n6. sieviešu šaha olimpiāde notika no 1974. gada 15. septembra līdz 7. oktobrim Kolumbijas pilsētā Medeljinā.\n", "id": "lvs_Latn_101465"}
{"text": "SanDisk\n\nSanDisk Corporation ir ASV uzņēmums, kas izstrādā un ražo datu uzglabāšanas ierīces un programmatūru. Tas ir trešais lielākais zibatmiņas ražotājs pasaulē. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Milpitā, Kalifornijā. Kopš 2016. gada tas pilnībā pieder ASV uzņēmumam Western Digital.\n", "id": "lvs_Latn_101466"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kotdivuārā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Kotdivuārā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Kotdivuāras ir iekļautas 4 vietas (3 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 3 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā. Komoe nacionālais parks un Nimba kalna stingrā režīma dabas rezervāts ir atzīti kā apdraudētie objekti. Kotdivuāra Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi .\n", "id": "lvs_Latn_101467"}
{"text": "Eli Vīzels\n\nEli Vīzels (Elie Wiesel; dzimis , miris ) bija Rumānijas ebreju izcelsmes amerikāņu rakstnieks, profesors, politiskais aktīvists.\n\nSarakstījis 57 grāmatas, lielākoties angļu un franču valodā. Night (1960) grāmatā aprakstīts pavadītais laiks divās nacistu koncentrācijas nometnēs Aušvicā un Būhenvaldē. 1986. gadā Vīzelam tika piešķirta Nobela miera prēmija. Saņēmis arī citus apbalvojumus. Los Angeles Times viņu ir nosaucis par \"svarīgāko ebreju ASV\".\n", "id": "lvs_Latn_101468"}
{"text": "Attēls:Jaunais logotips GAZ.png\n\nJaunais logotips GAZ\n\nGorkijas Automobiļu rūpnīcas logo\n\nAttēls ņemts no krievu Vikipēdijas.\n", "id": "lvs_Latn_101469"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Madagaskarā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Madagaskarā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Madagaskaras ir iekļautas 3 vietas (1 kultūras objekts un 2 dabas objekti), savukārt 9 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Acinananas lietus meži ir iekļauti apdraudēto Pasaules mantojumu objektu sarakstā. Madagaskara Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja .\n", "id": "lvs_Latn_101470"}
{"text": "3. tramvaju maršruts (Daugavpils)\n\n3. tramvaju maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta lokveida maršruts, kas savienio Cietoksni ar Stropu ezeru un Ķīmiju.\n", "id": "lvs_Latn_101471"}
{"text": "13. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n13. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Mežciema arodskolai. 13. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n\nŠobrīd 13. autobusu maršruts ir viens no visīsākiem maršrutiem Daugavpilī.\n", "id": "lvs_Latn_101472"}
{"text": "Hanss fon Rozens\n\nJohans \"Hanss\" Oto fon Rozens (; dzimis , miris ) bija vācbaltiešu muižnieks, pēdējais Lielstraupes pils īpašnieks un politiķis. Krievijas Impērijas Trešās Valsts domes (1907-1912) deputāts no Vidzemes guberņas, oktobristu partijas biedrs. Krievijas Valsts padomes loceklis.\n", "id": "lvs_Latn_101473"}
{"text": "Velcova\n\nVelcova (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Šprē-Neises apriņķī, 23 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kotbusas.\n", "id": "lvs_Latn_101474"}
{"text": "7. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n7. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Kalkūniem. 7. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101475"}
{"text": "Teicejnieki\n\nTeicejnieki (arī Teicejnīki, Teicējnieki) ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 9,6 km no pagasta centra Murmastienes, 17,1 km no novada centra Varakļāniem un 208,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101476"}
{"text": "7B. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n7B. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Dārzkopju sabiedrībai \"Mičurinietis\" caur Kalkūniem. 7B. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\". Darbojas no aprīļa līdz oktobrim.\n", "id": "lvs_Latn_101477"}
{"text": "Tiltagals (Murmastienes pagasts)\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu P84 (Madona—Varakļāni) un V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni) krustojuma.\n", "id": "lvs_Latn_101478"}
{"text": "Trizelnieki\n\nTrizelnieki () ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumos 8,9 km no pagasta centra Murmastienes, 12 km no novada centra Varakļāniem un 212,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101479"}
{"text": "Vecumnieki (Murmastienes pagasts)\n\nVecumnieki () ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 9,4 km no pagasta centra Murmastienes, 15,0 km no novada centra Varakļāniem un 206,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu V869 (Tiltagals—Mežastrodi—Varakļāni) un V893 (Tumaševa—Inčārnieki—Vecumnieki) krustojuma.\n", "id": "lvs_Latn_101480"}
{"text": "Veipi\n\nVeipi ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 4,2 km no pagasta centra Murmastienes, 14,1 km no novada centra Varakļāniem un 205,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101481"}
{"text": "Tolkajas ezers\n\nTolkajas ezers (arī Talkājas ezers, Tolkaju ezers, Tolkāja ezers, Tolkājas ezers, Tolkāju ezers, Tolkojas ezers, Tolkovas ezers) ir beznoteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumu daļā, Teiču purva ziemeļos.\n\nDibens - dūņains, piekrastē celmi, siekstas. Krasti - augsti. Makrofīti - augstāko ūdensaugu veģetācija nav konstatēta. Ezerā dzīvo asari un līdakas.\n\nEzers ietilpst Teiču dabas rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101482"}
{"text": "Vaboles ezeri\n\nVaboles ezeri (arī Vabales ezers, Vaboles ezers, Vabulīts) ir stipri aizaugušu ezeru grupa Varakļānu novada Murmastienes pagasta dienvidu daļā, Teiču purva austrumu daļā.\n\nDibens - kūdrains. Krasti - lēzeni. No ezeriem iztek Vabole. Ūdens krāsa - brūnūdens.\n\nEzers ietilpst Teiču dabas rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101483"}
{"text": "Ūjiņa\n\nŪjiņa (arī Ciska, Oija, Vija) ir Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu novadā un, niecīga daļa, Madonas novadā.\n\nIztece - pie Teicejniekiem. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Meirānu kanālā pie Smelteru ciema. Ūjiņu šķērso valsts autoceļš V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni). Upes krastos atrodas Seimuškas.\n", "id": "lvs_Latn_101484"}
{"text": "Vabole (upe)\n\nVabole (arī Vabale) ir Lisiņas labā krasta pieteka Varakļānu novadā.\n\nIztece - pie Vaboles ezeriem. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Lisiņā. Vaboli nešķērso valsts autoceļi.\n", "id": "lvs_Latn_101485"}
{"text": "Terēza Meja\n\nTerēza Mērija Meja (; dzimusi ) ir britu politiķe, bijusī Apvienotās Karalistes premjerministre. Pārstāv Konservatīvo partiju.\n", "id": "lvs_Latn_101486"}
{"text": "Maikls Govs\n\nMaikls Govs (; dzimis ) ir britu politiķis, pašreizējais Apvienotās Karalistes tieslietu ministrs. Pārstāv Konservatīvo partiju.\n\nPēc augstskolas absolvēšanas strādājis par žurnālistu, bijis arī The Times komentētājs.\n\n2005. gadā Govs tika ievēlēts Apvienotās Karalistes parlamenta apakšpalātā. 2010. gadā kļuvis par izglītības ministru, amatā atradies līdz 2014. gada jūlijam. 2015. gadā kļuvis par tieslietu ministru. 2016. gada jūnijā pēc referenduma par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā, pēc kura par atkāpšanos no partijas līdera un Apvienotās Karalistes premjerministra amata paziņoja Deivids Kemerons, Govs paziņoja par kandidēšanu uz partijas priekšsēdētāja (un līdz ar to premjerministra) amatu, pirms tam atbalstīja Borisa Džonsona kandidatūru.\n", "id": "lvs_Latn_101487"}
{"text": "Meja\n\nEleina Meja (Elaine May; dzimusi 1932. gadā), amerikāņu aktrise, komiķe, dramaturģe, scenāriste un režisore, Terēza Meja (Theresa May; dzimusi 1956. gadā), Apvienotās Karalistes politiķe.\n", "id": "lvs_Latn_101488"}
{"text": "May\n\nMay ir ģermāņu (sakšu) izcelsmes uzvārds. Angļu valodā runājošajās valstīs izmanto daudzus šī uzvārda variantus, kā arī vairākus variantus izmanto Vācijā. May ir izplatīts uzvārds ASV, Anglijā, Skotijā, Īrijā, Kanādā, Vācijā, Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī vācu izcelsmes krievu vidū.\n\nMeja — uzvārds sieviešu dzimtē; Mejs — uzvārds vīriešu dzimtē.\n", "id": "lvs_Latn_101489"}
{"text": "Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā\n\nLatvijas futbola izlase laika posmā no 2016. gada septembra līdz 2017. gada oktobrim piedalījās 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā. Latvijas pretinieki kvalifikācijā bija Portugāle, Ungārija, Šveice, Fēru salas un Andora.\n\nLatvijas izlase izcīnīja 7 punktus, divreiz uzvarot Andoru un vienreiz nospēlējot neizšķirti ar Fēru Salu izlasi. Grupā ierindojās 5. vietā un finālturnīram nekvalificējās.\n", "id": "lvs_Latn_101490"}
{"text": "8. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n8. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Judovkai. 8. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101491"}
{"text": "Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens\n\nMārtiņš Šulcs fon Ašerādens (, 1617—1682) bija vācbaltiešu cilmes Zviedrijas armijas ģenerālis.\n", "id": "lvs_Latn_101492"}
{"text": "5. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n5. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta lokveida autobusu maršruts. Autobuss brauc no Autoostas līdz Mežciemam, tālāk autobuss brauc līdz Cietoksnim, pēc tam brauc atpakaļ uz Autoostu. 5. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101493"}
{"text": "Drēzdenes pils\n\nDrēzdenes pils () ir pils un muzejs, kas atrodas Drēzdenē, Vācijā. Tā ir viena no vecākajām saglabājušajām ēkām Drēzdenē. Līdz pat 1918. gadam tā vairāk kā četrus simtus gadus bija Saksijas karaļu rezidence.\n\nDrēzdenes pils celtniecība tika uzsākta ap 1533. gadā un tā pašreizējā veidolā tika pabeigts ap 1708. gadu, tāpēc pils veidols ir gan baroka, gan renesanses arhitektūras stilā. Otrā pasaules karā, sabiedroto uzlidojumu laikā jeb Drēzdenes bombardēšanas laikā tā tika stipri sabojāta un lielākā daļa no pils interjera tika iznīcināts. Toties pils kolekcijas priekšmeti ir saglabājušies, jo tos pirms kara pārveda uz Kēnigšteinas cietoksni.\n\nPēc kara vairāk kā piecpadsmit gadus pilij netika veikti nekādi lieli atjaunošanas darbi, kā vien uzlikts pagaidu jumts. Lielāki pils atjaunošanas darbi tika uzsākti ap 1960. gadiem, bet pilnīga pils restaurācijas darbi tika pabeigti 2013. gadā.\n\nMūsdienās Drēzdenes pils ir mājvieta pieciem muzejiem un mākslas bibliotēkai.\n", "id": "lvs_Latn_101494"}
{"text": "10. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n10. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Ruģeļiem. 10. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\". Sākot ar 2022. gadu, lielākā daļa reisu tiek vasaras sezonā (no 1. jūnija līdz 15. septembrim) pagarināta līdz Ruģeļu ūdenskrātuvei.\n", "id": "lvs_Latn_101495"}
{"text": "Hiromantija\n\nHiromantija ( — 'roka', manteia — 'zīlēšana', 'pareģošana') ir zīlēšanas sistēma, kura izmanto cilvēka rokas (delnas) līnijas. Šajā sistēmā tiek iekļauta nākotnes pareģošana, pētot līnijas un zīmes, kuras atrodas cilvēka plaukstās. Tā bija pazīstama jau senos laikos hindu tautām, ebrejiem, grieķiem, romiešiem un ķīniešiem. Hiromantijas ziedu laiki bija XVI—XVII gs., kad to mācīja pat Eiropas universitātēs.\n\nHiromantiju dažreiz jauc ar zinātnes nozari — dermatoglifiku, kas pēta cilvēka papilārās līnijas. Hiromantija pārsvarā izmanto nevis papilārās līnijas, bet gan delnas fleksorās līnijas, kas veidojas ādā, plaukstai tiekot locītai.\n", "id": "lvs_Latn_101496"}
{"text": "Persieši\n\nPersieši (, ) ir irāņu tauta, kas runā persiešu valodā. Lielākā daļa persiešu dzīvo Irānā (agrāk zināma kā Persija). Daudz persiešu mīt arī Turcijā un Irānā. Dominējošā reliģija ir šiītu islāms. Līdz 7. gadsimtam, kad Irānu iekaroja musulmaņi, dominējošā reliģija bija zoroastrisms.\n\nTerminu 'persieši' nereti attiecina arī uz citām Irānā dzīvojošajām etniskajām grupām, piemēram, uz beludžiem.\n", "id": "lvs_Latn_101497"}
{"text": "17. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n17. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Jaunforštadtei. 17. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101498"}
{"text": "Ketija Birzule\n\nKetija Birzule (dzimusi ) ir latviešu burātāja.\n\nArī viņas tēvs Māris Birzulis un pusbrālis nodarbojas ar burāšanu. Pati ar burāšanu sākusi nodarboties 9 gadu vecumā, 13 gadu vecumā sākusi piedalīties sacensībās.\n\n2013. gadā uzvarējusi Latvijas Jaunatnes olimpiādē. Piedalījusies 2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs, kur ieguvusi 12. vietu. 2015. gadā kļuvusi par Baltijas kausa čempioni RS:X klasē.\n", "id": "lvs_Latn_101499"}
{"text": "Hanoveres Sofija Šarlote\n\nBraunšveigas un Lineburgas hercogiene Sofija Šarlote (; dzimusi , mirusi ) bija pirmā Prūsijas karaliene - konsorte no 1701. gada 18. janvāra līdz savai nāvei 1705. gada 1. februārī kā karaļa Prūsijā Frīdriha I sieva.\n\nHanoveres Sofija Šarlote bija Hannoveres kūrfirsta Ernsta Augusta vienīgā meita. Sofijas Šarlotes brālis 1714. gadā kļuva par Lielbritānijas karali Džordžu I. Sofija Šarlote ar Frīdrihu Vilhelmu I apprecējās 1684. gada 8. oktobrī. Pāris lielākoties dzīvoja šķirti, Hanoveres Sofija Šarlote dzīvoja pilī Berlīnē, ko pēc viņas nāves pārdēvēja viņas vārdā par Šarlotenburgas pili. Sofija Šarlote atbalstīja māksliniekus un mūziķus, sarakstījās ar Leibnicu.\n", "id": "lvs_Latn_101500"}
{"text": "Lāsma Liepa\n\nLāsma Liepa (dzimusi Rīgā) ir latviešu smaiļotāja, kas kopš 2015. gada pārstāv Turciju.\n\nPārstāvot Latviju, 71 reizi dažādās vecuma grupās kļuvusi par valsts čempioni, izcīnījusi 8. vietu Eiropas U-23 čempionātā. 2015. gada Pasaules čempionātā, jau pārstāvot Turciju, izcīnījusi 12. vietu K-1 200 m distancē, tādējādi kvalificējoties . L. Liepa kļuva par pirmo Turcijas smaiļotāju starp sievietēm, kas kvalificējusies olimpiskajām spēlēm. 2016. gada jūnijā izcīnījusi uzvaru Eiropas čempionātā K-1 200 m distancē.\n\nstartēja pusfinālā gan 200 m, gan 500 m distancē, taču nevienā no tām finālam nekvalificējās.\n", "id": "lvs_Latn_101501"}
{"text": "3. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n3. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Jaunstropiem. 3. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101502"}
{"text": "Džodija Viljamsa\n\nDžodija Viljamsa (; dzimusi ) ir amerikāņu politiskā aktīviste, plašāk zināma ar savu darbību pretkājnieku mīnu aizliegšanā, cilvēktiesību, īpaši sieviešu tiesību, aizstāvēšanā un mūsdienu pasaules drošības problēmu izpratnes veicināšanā. 1997. gadā viņai par paveikto pretkājnieku mīnu aizliegšanā piešķirta Nobela miera prēmija.\n", "id": "lvs_Latn_101503"}
{"text": "9. sieviešu šaha olimpiāde\n\n9. sieviešu šaha olimpiāde notika no 1980. gada 20. novembra līdz 8. decembrim Maltas galvaspilsētā Valletā.\n\nVienlaicīgi Valletā notika arī 24. šaha olimpiāde.\n", "id": "lvs_Latn_101504"}
{"text": "Hokeja sports\n\nHokeja sports ir vairāku sporta veidu grupa, kurā spēlētāji, sadalījušies divās komandās, ar nūju mēģina bumbu vai ripu iemest pretinieku vārtos.\n", "id": "lvs_Latn_101505"}
{"text": "3B. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n3B. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Ziegiera mašīnbūvei. 3B. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101506"}
{"text": "Jūliuss Bušs\n\nJūliuss Teodors Vilhelms Bušs (; dzimis , miris ) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs. Kalpoja Neretas draudzē. Nogalināts 1907. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_101507"}
{"text": "Dēberne\n\nVelcova (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Šprē-Neises apriņķī, 25 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Kotbusas.\n", "id": "lvs_Latn_101508"}
{"text": "Vēršuzepi\n\nVēršuzepi ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumos 13,0 km no pagasta centra Murmastienes, 10,8 km no novada centra Varakļāniem un 211,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Meirānu kanāla krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101509"}
{"text": "Vēstiņsala\n\nVēstiņsala (arī Vētiņsala, Vērstiņsala) ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 7,6 km no pagasta centra Murmastienes, 24,3 km no novada centra Varakļāniem un 215,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101510"}
{"text": "Vidsola\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni), Teicijas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101511"}
{"text": "Zepi (Murmastienes pagasts)\n\nZepi ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 3,0 km no pagasta centra Murmastienes, 15,9 km no novada centra Varakļāniem un 206,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101512"}
{"text": "Vērtēzis\n\nVērtēzis (arī Vaišļu salas ezers, Vaišļusalas ezers, Varteša ezers, Verteža ezers, Vērtēža ezers) ir beznoteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta ziemeļrietumos, Mindaugas purvā.\n\nDibens — dūņains, siekstains. Krasti — zemi. Makrofīti — sfagni. Ezerā dzīvo pīles, cekuldūkuri.\n\nPiebraukšanas iespēju nav, apkārtne neapdzīvota. Ezers ietilpst Teiču dabas rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101513"}
{"text": "Sojuz MS-01\n\nSojuz MS-01 () bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Tas bija modernizētu kosmosa kuģu sērijas Sojuz MS pirmā eksemplāra lidojums. Orbītā palaists 2016. gada jūlijā; uz zemes nolaidās 2016. gada okrobrī.\n", "id": "lvs_Latn_101514"}
{"text": "24. šaha olimpiāde\n\n24. šaha olimpiāde notika no 1980. gada 20. novembra līdz 8. decembrim Maltas galvaspilsētā Valletā.\n", "id": "lvs_Latn_101515"}
{"text": "6. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n6. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Nīderkūniem. 6. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101516"}
{"text": "Inigo Džonss\n\nInigo Džonss (, dzimis , miris ) bija velsiešu izcelsmes angļu arhitekts un scenogrāfs, viens no angļu arhitektoniskās tradīcijas pamatlicējiem.\n\nDzīves laikā vairākkārt apmeklēdams Itāliju, Džonss pirmais no arhitektiem ieviesa Itālijas renesanses un Vitrūvija principus angļu arhitektūrā. Karjeras iesākumā, Dānijas Annas atbalstīts, no 1605. līdz 1640. gadam radīja galmā vairāk nekā 500 iestudējumus jeb tā saucamās maskas (masque). Iestudējumu radīšanā sadarbojās ar Benu Džonsonu. 1615. gadā Inigo Džonss tika iecelts par karaļa celtniecības vadītāju un līdz Anglijas pilsoņu kara sākumam 1642. gadā, kad krita nežēlastībā, vadīja vairāku ievērojamu būvju celtniecību karaļu Džeimsa I un Čārlza I laikā.\n", "id": "lvs_Latn_101517"}
{"text": "Paiķeni\n\nPaiķeni, arī Paiķēni, ir ciems Alūksnes novada Ilzenes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2,5 km no pagasta centra Jaunzemiem, 30 km no novada centra Alūksnes un 181 km no Rīgas.\n\nCiema nosaukums cēlies no lībiešu valodas ar nozīmi 'ielāpu ciems'.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no autoceļa V374, Kumeļupītes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101518"}
{"text": "2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija\n\n2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrs noteica to 31 komandu, kas pievienojās Krievijas izlasei finālturnīrā, kas 2018. gadā notiks Krievijā. Kopumā kvalifikācijā piedalījās 210 izlases. Pirmās kvalifikācijas spēles tika aizvadītas . Kvalifikācija noslēdzās .\n", "id": "lvs_Latn_101519"}
{"text": "Vikiprojekts:Vikidati infokastēs\n\nŠī projekta mērķis ir Vikipēdijā latviešu valodā izmantotajās infokastēs ieviest iespēju izmantot datus no Vikidatiem.\n", "id": "lvs_Latn_101520"}
{"text": "Migels Anhels Lopess (riteņbraucējs)\n\nMigels Anhels Lopess (; dzimis Peskā) ir profesionāls Kolumbijas šosejas riteņbraucējs.\n", "id": "lvs_Latn_101521"}
{"text": "Priedītis\n\nEdgars Priedītis (1960) ― latviešu mūziķis; Ernests Priedītis (1916—1990) ― latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks; Ivars Priedītis (1954) ― latviešu uzņēmējs un politiķis, bijušais AS \"Latvijas Krājbanka\" prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_101522"}
{"text": "2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona\n\n2018. gada FIFA Pasaules kausa AFC zonas kvalifikācija bija atlases sacensības Āzijas Futbola konfederācijas (AFC) izlasēm FIFA Pasaules kausa finālturnīram, kas 2018. gadā notiks Krievijā. Kvalifikācija notika no līdz . Tajā tika noskaidrotas četras izlases, kas pa tiešo kvalificējās finālturnīram, kā arī vēl viena izlase, kas starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēs 2017. gada novembrī sacentās ar Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona zonas (CONCACAF) 4. vietas ieguvējiem.\n", "id": "lvs_Latn_101523"}
{"text": "3C. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n3C. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Spaļu ielai. 3C. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101524"}
{"text": "9. minibusu maršruts (Daugavpils)\n\n9. minibusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta minibusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Grīvai.\n", "id": "lvs_Latn_101525"}
{"text": "Ketlīna Rubinsa\n\nKetlīna Heliseja \"Keita\" Rubinsa (Kathleen Hallisey \"Kate\" Rubins, dzimusi ) ir NASA kosmonaute, mikrobioloģe.\n\nRubinsas pirmais kosmiskais lidojums sākās 2016. gada jūlijā, ar Sojuz MS-01 dodoties uz Starptautisko kosmosa staciju. Viņa bija 48. ekspedīcijas un 49. ekspedīcijas lidojuma inženieris. Uz zemes atgriezās 2016. gada oktobrī.\n\nOtro reizi Rubinsa devās kosmosā 2020. gada oktobrī ar kosmosa kuģi Sojuz MS-17. Viņa bija SKS 63. un 64. ekspedīcijas lidojuma inženiere.\n", "id": "lvs_Latn_101526"}
{"text": "4. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n4. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta lokveida autobusu maršruts. Autobuss brauc no Autoostas līdz Cietoksnim, tālāk autobuss brauc līdz Mežciemam, pēc tam brauc atpakaļ uz Autoostu. 4. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101527"}
{"text": "Hamburgas osta\n\nHamburgas osta () ir osta Hamburgā, Vācijā, kas atrodas Elbas upē, apmēram 110 kilometru attālumā no Elbas ietekas Ziemeļjūrā. Ostas kopējā teritorija ir 73,99 km², no kuras 43,31 km² aizņem sauszemes teritorija, bet 30,68 km² ūdens teritorija.\n\nPēc 2014. gada datiem ostā tika pārkrauti 145,7 miljoni tonnu kravas, kas to padara par Vācijas lielāko ostu pēc pārkrauto kravu daudzuma un otro lielāko ostu Eiropā aiz Roterdamas ostas pēc pārkrauto kravu daudzuma. Tā ir arī piecpadsmitā noslogotākā osta pasaulē.\n\nPēc 2014. gada datiem ostā ir iebraukuši 589 000 pasažieru, kas to padara par vienu populārākajām kruīza kuģu piestātnēm Eiropā. Hamburgas ostā ir divas kruīza kuģu piestātnes.\n", "id": "lvs_Latn_101528"}
{"text": "Alberts Grīns\n\nFrīdrihs Vilhelms Alberts Grīns (; dzimis , miris ) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs. Nogalināts 1906. gadā.\n\nDzimis Kandavas tirgotāja ģimenē. No 1868. līdz 1871. gadam mācījās privātskolā Kandavā, no 1871. līdz 1879. gadam - Bergmaņa privātskolā Dobelē, bet no 1874. līdz 1879. gadam - Jelgavas ģimnāzijā. No 1880. līdz 1884. gadam studēja teoloģiju Tartu Universitātē. No 1886. gada - Balgales mācītājs, bet no 1891. gada - lielajā Ārlavas draudzē ar filālbaznīcām Valdemārpilī un Rojā. 1885. gadā apprecējās ar Valentīnu Freibergu, ģimenē bija 3 meitas un 5 dēli, to vidū reliģijas psihologs Verners Grīns. Atbalstīja leprozorija izveidi un darbību.\n\nSākoties 1905. gada revolūcijai, attiecās pamest draudzi, kā arī attiecās no kazaku apsardzes. 1906. gada 24. maijā revolucionāru nogalināts pa ceļam uz Roju.\n", "id": "lvs_Latn_101529"}
{"text": "Peica\n\nPeica (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Šprē-Neises apriņķī, 13 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Kotbusas.\n", "id": "lvs_Latn_101530"}
{"text": "Lisiņš\n\nLisiņš (arī Lisenas ezers, Lisenes ezers, Lisinas ezers, Lisinis, Lisins, Lisiņas ezers, Ļisiņas ezers, Pošku ezers) ir beznoteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumos, Teiču purvā.\n\nDibens — kūdrains, dūņains. Krasti — zemi. iztek Lisiņas upe. Ūdens krāsa — brūnūdens. Makrofīti — lēpes, niedres, grīšļiem, sfagniem. Ezerā dzīvo asari un līdakas. Ligzdo pīles.\n\nEzers ietilpst Teiču dabas rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101531"}
{"text": "Aizkalnieši (Varakļānu pagasts)\n\nAizkalnieši ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta dienvidurietumos 10,6 km no pagasta centra Kokariem, 9,8 km no novada centra Varakļāniem un 191,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)).\n", "id": "lvs_Latn_101532"}
{"text": "Broki (Varakļānu pagasts)\n\nBroki ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 10,0 km no pagasta centra Kokariem, 9,2 km no novada centra Varakļāniem un 200,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P84 (Madona—Varakļāni).\n", "id": "lvs_Latn_101533"}
{"text": "Ceipinieki\n\nCeipinieki (arī Ceipinīki) ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 6,8 km no pagasta centra Kokariem, 6,0 km no novada centra Varakļāniem un 197,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101534"}
{"text": "Ciematnieki\n\nCiematnieki (arī Cīmotnīki) ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumos 12,4 km no pagasta centra Kokariem, 11,6 km no novada centra Varakļāniem un 191,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)), uz austrumiem no Teiču purva.\n", "id": "lvs_Latn_101535"}
{"text": "Deigļi\n\nDeigļi ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumos 12,5 km no pagasta centra Kokariem, 11,7 km no novada centra Varakļāniem un 195,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Varakļānu strauta krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101536"}
{"text": "2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona\n\n2018. gada FIFA Pasaules kausa CAF zonas kvalifikācija bija atlases sacensības Āfrikas Futbola konfederācijas (CAF) izlasēm FIFA Pasaules kausa finālturnīram, kas 2018. gadā notiks Krievijā. Kvalifikācija notika no līdz . Tajā tika noskaidrotas piecas izlases, kas kvalificējās finālturnīram.\n", "id": "lvs_Latn_101537"}
{"text": "Johans Kristofs Frīdrihs Bahs\n\nJohans Kristofs Frīdrihs Bahs (, saukts arī par Bikeburgas Bahu; dzimis , miris ) bija vācu komponists. Johans Kristofs Frīdrihs bija komponista Johana Sebastiāna Baha un viņa otrās sievas Annas Magdalēnas dēls.\n\nDzimis Leipcigā, mūziku esot mācījis tēvs. Gāja Leipcigas Toma skolā (Thomasschule zu Leipzig). 1750. gadā Šaumburgas-Lipes grāfs Vilhelms uzaicināja par klavesīnistu uz galmu Bikeburgā. 1759. gadā tika iecelts par koncertmeistaru. Bikeburgā sadarbojies ar Herderu. Tā kā grāfam patika itāļu mūzika, kompozīcijās tam piemērojās. Daļa Johana Kristofa Frīdriha Baha kompozīciju gājušas bojā Otrā pasaules kara laikā.\n", "id": "lvs_Latn_101538"}
{"text": "Airine Palšīte\n\nAirine Palšīte (; dzimusi Viļņā) ir lietuviešu vieglatlēte, startē augstlēkšanas sacensībās. Lietuvas rekordiste augstlēkšanā gan stadionā, gan telpās.\n\nAbsolvējusi Viļņas Universitāti. Guvusi panākumus jauniešu vecumā. 2015. gada Universiādē guvusi uzvaru ar 1,84 m, savukārt 2011. gada Universiādē izcīnījusi sudraba medaļu ar 1,96 m. 2013. gada Eiropas U-23 čempionātā izcīnījusi sudraba medaļu ar 1,92 m.\n\n2015. gada Eiropas čempionātā telpās (1,94 m) un 2016. gada Pasaules čempionātā telpās (1,96 m) izcīnījusi 4. vietu. 2016. gada Eiropas čempionātā izcīnījusi sudraba medaļu (1,96 m). Vairākas reizes kļuvusi par Lietuvas čempioni. 2014. gadā uzstādīja Lietuvas rekordu — 1,98 m.\n\n2017. gada Eiropas čempionātā telpās Belgradā A. Palšīte kļuva par čempioni, uzstādot jaunu personisko un Lietuvas rekordu — 2,01 m.\n", "id": "lvs_Latn_101539"}
{"text": "Pols Rubenss\n\nPols Rubenfelds (, dzimis , miris ), plašāk zināms kā Pols Rubenss (Paul Reubens), bija amerikāņu aktieris un komiķis, plašāk pazīstams ar Pī Vī Hermana lomas atveidošanu.\n\nRubenss 70. gados pievienojās Losandželosas trupai Groundlings, kur sāka savu karjeru kā improvizācijas komiķis un skatuves aktieris. Tieši ar Groundlings Rubenss izveidoja Pī-vī tēlu. Pēc neveiksmīgas noklausīšanās Saturday Night Live šovam, Rubenss 1981. gadā debitēja kā Pī Vī priekšnesumā The Pee-wee Herman Show. Pī Vī uzreiz kļuva par kulta figūru, un nākamajā desmitgadē Rubenss visas savas publiskās uzstāšanās un intervijas viņš veica kā Pī Vī. Viņš producēja un sarakstīja scenāriju spēlfilmai \"Pī Vī lielais piedzīvojums\" (Pee-wee's Big Adventure, 1985), kuru režisēja Tims Bērtons un kas guva finansiālus panākumus un saņema pozitīvas kritiķu atsauksmes. Tā turpinājums Big Top Pee-wee (1988) bija mazāk veiksmīgs. Laikā no 1986. līdz 1990. gadam Rubenss filmējās Pī Vī lomā CBS sestdienas rīta bērnu programmā Pee-wee's Playhouse.\n\n1991. gadā Rubensu arestēja par nepiedienīgu uzvedību pieaugušo kinoteātrī Sarasotā, Floridā. Arests izraisīja nacionālo mediju uzmanības ķēdes reakciju, lai gan viņš saņēma atbalstu no izklaides industrijas pārstāvjiem. Arests atlika Rubensa iesaistīšanos lielos projektos līdz 1999. gadam, kad viņš piedalījās vairākos liela budžeta projektos, tostarp filmās \"Noslēpumainie varoņi\" (Mystery Men, 1999) un \"Kokaīns\" (Blow, 2001). Pēc tam Rubenss sāka sniegt intervijas kā pats, nevis kā Pī Vī.\n\nRubenss piedalījies daudzos seriālos, piemēram, Murphy Brown, 30 Rock, Portlandia un \"Melnais saraksts\". 2010. gadā viņš atdzīvināja izrādi The Pee-wee Herman Show, ar kuru viņš uzstājās Losandželosā un Brodvejā. 2016. gadā viņš piedalījās Netflix filmā Pee-wee's Big Holiday atkārtojot Pī Vī Hermana lomu.\n\nRubensa Pī Vī varonis saglabāja ilgstošu popularitāti gan bērnu, gan pieaugušo vidū. Playhouse ieguva 15 Emmy balvas, un 2000. gados to atkal demonstrēja nakts televīzijā, kuru TV Guide ierindoja starp desmit labākajām kulta klasiskajām televīzijas programmām. Rubenss nomira 2023. gada jūlijā no vēža.\n", "id": "lvs_Latn_101540"}
{"text": "Mežslokas\n\nMežslokas ir ciems Alūksnes novada Ilzenes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā 6 km no pagasta centra Jaunzemiem, 33 km no novada centra Alūksnes un 180 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V374. Netālu esošie Mežsloku senkapi ir vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_101541"}
{"text": "Ilzene\n\nIlzene ir ciems Alūksnes novada Ilzenes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 4 km no pagasta centra Jaunzemiem, 27 km no novada centra Alūksnes un 184 km no Rīgas.\n\nUz Ilzeni ved autoceļš V375. Apdzīvotā vieta veidojusies ap Ilzenes muižu, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Kā atsevišķi kultūras pieminekļi izcelti arī kungu māja un pumpja māja.\n", "id": "lvs_Latn_101542"}
{"text": "Dafne Kollere\n\nDafne Kollere (; dzimusi ) ir ebreju izcelsmes amerikāņu datorzinātniece, Stenforda Universitātes datorzinātņu departamenta profesore un Makartūra balvas un stipendijas saņēmēja. Viņa ir arī viena no tiešsaistes izglītības platformas Coursera dibinātājām. Kolleres izpētes joma ir mākslīgais intelekts un tā pielietojums biomedicīnā. Kollere tika izcelta 2004. gada MIT Technology Review rakstā 10 Emerging Technologies That Will Change Your World saistībā ar Beijesa mašīnmācīšanās tēmu.\n", "id": "lvs_Latn_101543"}
{"text": "Ūdensvīrs (zodiaka zīme)\n\nŪdensvīrs () ir vienpadsmitā zodiaka zīme, kas reprezentē Ūdensvīra zvaigznāju. Cilvēki, kas pēc horoskopa ir ūdensvīri, ir dzimuši laika posmā no 20. janvāra līdz 18. februārim. Pēc astrologu uzskatiem tā ir viena no trim gaisa zīmēm. Ūdensvīra zīmi pārvaldošā planēta ir Urāns un Saturns.\n", "id": "lvs_Latn_101544"}
{"text": "Zenta (personvārds)\n\nZenta ir sievietes personvārds. Zentas vārdadienu atzīmē 15. augustā. Latvijā dzīvo 2199 sievietes ar šo personvārdu.\n", "id": "lvs_Latn_101545"}
{"text": "15. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n15. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta lokveida autobusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Liginišķiem. 15. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101546"}
{"text": "Ervins Gross\n\nErvins Gross (; dzimis , miris ) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs, Latviešu literārās biedrības biedrs.\n\nDzimis Rīgā, skolotāja ģimenē. No 1877. līdz 1880. gadam mācījās Fromma pamatskolā, no 1880. līdz 1888. gadam — Rīgas Pilsētas ģimnāzijā, bet no 1888. līdz 1893. gadam — teoloģiju Tartu Universitātē. 1898. gadā kļuva par Katlakalna un Olaines mācītāju. Gadsimta sākumā izvirzījās par vienu no Ādolfa fon Harnaka kritiķiem. Bija 1905. gada revolūcijas pretinieks. 1907. gadā kļuva par Straupes mācītāju. 1919. gada 16. janvārī Latvijas SPR varas iestāžu Cēsīs arestēts, izvests uz Krieviju, kur ieslodzījumā miris.\n", "id": "lvs_Latn_101547"}
{"text": "Teltovas-Flēmingas apriņķis\n\nTeltovas-Flēmingas apriņķis () ir apriņķis Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē.\n\nApriņķis robežojas ar Brandenburgas Potsdamas-Mitelmarkas apriņķi ziemeļrietumos, Dāmes-Šprēvaldes apriņķi austrumos un Elbas-Elsteres apriņķi dienvidos, Berlīni ziemeļos, kā arī Saksijas-Anhaltes Vitembergas apriņķi dienvidrietumos.\n\nTeltovas-Flēmingas apriņķis iedalās 6 pilsētās un 8 kopienās. Pilsētas ir Bāruta/Marka, Cosene, Jīterboga, Ludvigsfelde, Lukenvalde un Trebīne, bet kopienas — Ammellenzē, Blankenfelde/Mālova, Grosbērene, Nīdererflēminga, Nīdergersdorfa, Nute-Urštromtāle un Rangsdorfa bez sīkāka iedalījuma, kā arī Dāme/Marka ar sīkāku iedalījumu.\n", "id": "lvs_Latn_101548"}
{"text": "Adrakaši\n\nAdrakaši ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 9 km no pagasta centra Kolberģa, 11 km no novada centra Alūksnes un 213 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V396, Adrakašu strauta krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101549"}
{"text": "Kristiāns (personvārds)\n\nKristiāns ir latīņu izcelsmes vīrieša personvārds, kas cēlies no vārda Christianus — \"Kristus sekotājs\". Latvijā ar šo personvārdu dzīvo 1641 personas.\n\nKristiāni vārda dienu atzīmē 24. jūlijā, kopā ar Kristīnēm, Kristīnām, Kristām un Kristiānām. Šis personvārds ir bieži sastopams Eiropā, ASV un citās angliski runājošās valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_101550"}
{"text": "Attēls:Irbe Anna.PNG\n\nPersona mirusi un foto izglītojošiem mērķiem No Misionāre Anna Irbe - sieviete, kura apsteidza savu laiku\n", "id": "lvs_Latn_101551"}
{"text": "18. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n18. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Viduspoguļankas līdz Autoostai. Maršruts kursē vienu reizi dienā. 18. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101552"}
{"text": "17A. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n17A. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Jaunforštadtei. 17A. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101553"}
{"text": "Tamms\n\nIgors Tamms (Игорь Евгеньевич Тамм; 1895—1971) — padomju fiziķis teorētiķis. Jiri Tamms (Jüri Tamm, 1957—2021) — igauņu vieglatlēts;\n", "id": "lvs_Latn_101554"}
{"text": "Grozas (Varakļānu pagasts)\n\nGrozas ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 7,4 km no pagasta centra Kokariem, 6,6 km no novada centra Varakļāniem un 197,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P84 (Madona—Varakļāni).\n", "id": "lvs_Latn_101555"}
{"text": "Indāni (Varakļānu pagasts)\n\nIndāni ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā 11,9 km no pagasta centra Kokariem, 11,1 km no novada centra Varakļāniem un 195,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, pie Varakļānu strauta, uz ziemeļaustrumiem no Lielā Pelečāres purva.\n", "id": "lvs_Latn_101556"}
{"text": "Jurašinkas\n\nJurašinkas ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 3,7 km no pagasta centra Kokariem, 3,7 km no novada centra Varakļāniem un 203,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta nomaļus no valsts autoceļiem, Strodaukas krastos.\n", "id": "lvs_Latn_101557"}
{"text": "Justi\n\nJusti ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumos 4,9 km no pagasta centra Kokariem, 4,1 km no novada centra Varakļāniem un 205,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Strodaukas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101558"}
{"text": "Kazusala (Varakļānu pagasts)\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni), Briežu grāvja krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101559"}
{"text": "Kārkliņi (Varakļānu pagasts)\n\nKārkliņi ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā 11,4 km no pagasta centra Kokariem, 10,6 km no novada centra Varakļāniem un 194,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, netālu no Varakļānu strauta.\n", "id": "lvs_Latn_101560"}
{"text": "Beja\n\nBeja, arī Bajs, Baja vai Bejas mežniecība, ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā. Izvietojusies pagasta vidusdaļā pie autoceļa V396 Alūksnītes krastā no pagasta centra Kolberģa, no novada centra Alūksnes un no Rīgas. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Bejas muižas (Beienhof) centru. Alūksnītes upē pie Bejas uzstādināts Bejas dzirnavu ezers. 1919. gada 22. februārī šeit notika Bejas kauja.\n", "id": "lvs_Latn_101561"}
{"text": "Kluši\n\nKluši ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 9,3 km no pagasta centra Kokariem, 8,5 km no novada centra Varakļāniem un 199,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P84 (Madona—Varakļāni).\n", "id": "lvs_Latn_101562"}
{"text": "Kristakrogs\n\nKristakrogs ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumos 11,9 km no pagasta centra Kokariem, 11,1 km no novada centra Varakļāniem un 189,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)) un dzelzceļa līnijas Krustpils—Rēzekne II, uz dienvidaustrumiem no Teiču purva.\n", "id": "lvs_Latn_101563"}
{"text": "Džovanni Batista Pergolēzi\n\nDžovanni Batista Dragi (), biežāk pazīstams kā Pergolēzi (, tulkojumā \"pergolēzietis/no Pergolas pilsētas\") jeb Džovanni Batista Pergolēzi (; dzimis , miris ) bija baroka laika itāļu komponists.\n\nLielāko daļu no neilgā radošā mūža pavadīja Neapolē, kur ieradās 1725. gadā. Radījis darbus vokālās mūzikas, kora mūzikas, kamermūzikas, concerto (koncertus solistam un orķestrim) un operas žanros. Populārākais Pergolēzi darbs mūsdienās ir 1736. gadā radītais sakrālais darbs Stabat Mater. Pergolēzi opera buffa La serva padrona iestudējums 1752. gadā Parīzē izraisīja karstas diskusijas par operas žanru jeb t.s. bufonu karu (Querelle des Bouffons), kurā iesaistījās Denī Didro, Žans Filips Ramo, Žans Žaks Ruso, Voltērs.\n", "id": "lvs_Latn_101564"}
{"text": "Emma Pūlija\n\nEmma Džeina Pūlija (; dzimusi ) ir angļu sportiste.\n\nIepriekš profesionāli nodarbojusies ar riteņbraukšanu, specializējoties individuālajā braucienā un kalnainās sacensībās. Šobrīd pievērsusies garo distanču skriešanai, duatlonam un triatlonam, šobrīd profesionāla triatloniste, divkārtēja pasaules čempione garo distanču duatlonā.\n\n2008. gada olimpiskajās spēlēs Pūlija ieguva sudraba medaļu individuālajā braucienā, šajā disciplīnā kļuva par pasaules čempioni 2010. gadā. Pūlija uzvarējusi sešās UCI Pasaules kausa viendienas sacensībās, kā arī vairākās daudzdienu sacensībās, ieskaitot desmit dienas garo Tour de l'Aude. Trīs reizes uzvarējusi Lielbritānijas čempionātā individuālajā braucienā un vienu reizi (2010. gadā) arī grupas braucienā.\n\nPēc 2014. gada Nāciju Sadraudzības spēlēm Pūlija paziņoja par aiziešanu no profesionālās riteņbraukšanas, lai koncentrētos triatlonam, duatlonam un garo distanču skriešanai. Pirms tam 2013. gadā Pūlija uzvarēja Lozannas maratonā un Swissman triatlonā. 2015. gada 16. decembrī Pūlija paziņoja par īslaicīgu atgriešanos riteņbraukšanā, lai kvalificētos Lielbritānijas izlasei 2016. gada olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, paužot viedokli, ka neierasti kalnainā individuālā brauciena trase ir viņai piemērota.\n\n2016. gada jūnijā Pūlija parakstīja līgumu ar savu bijušo komandu Lotto—Soudal Ladies, lai startētu 2016. gada Giro Rosa sacensībās.\n", "id": "lvs_Latn_101565"}
{"text": "Tekla Valentinoviča\n\nTekla Valentinoviča, pēc laulībām Zubova un Šuvalova (, ); dzimusi , mirusi ), bija lietuviešu izcelsmes grāfiene, pēdējā Katrīnas II favorīta Platona Zubova sieva, pēc Zubova nāves kļuva par Rundāles pils īpašnieci.\n", "id": "lvs_Latn_101566"}
{"text": "Bāruta/Marka\n\nBāruta/Marka () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Teltovas-Flēmingas apriņķī, 53 kilometrus uz dienvidiem no Berlīnes.\n", "id": "lvs_Latn_101567"}
{"text": "10. sieviešu šaha olimpiāde\n\n10. sieviešu šaha olimpiāde notika no 1982. gada 30. oktobra līdz 16. novembrim Šveices pilsētā Lucernā.\n\nVienlaicīgi Lucernā notika arī 25. šaha olimpiāde.\n", "id": "lvs_Latn_101568"}
{"text": "Angelina (personvārds)\n\nAngelina ( (Angelina), no αγγελος (angelos) — 'sūtnis', 'eņģelis') ir grieķu cilmes sievietes personvārds par godu vienai no Zeva un Artemīdas meitām. Plaši izmantots Krievijā. Pareizticīgo kalendārā Angelinas vārda dienu atzīmē (datumi doti pēc Gregora kalendāra): 14. jūlijā, 12. augustā, 12. septembrī un 23. decembrī.\n", "id": "lvs_Latn_101569"}
{"text": "Lielie Leimaņi\n\nLielie Leimaņi ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 8,3 km no pagasta centra Kokariem, 7,4 km no novada centra Varakļāniem un 198,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101570"}
{"text": "10A. minibusu maršruts (Daugavpils)\n\n10A. minibusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta minibusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Ruģeļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101571"}
{"text": "Lielie Strodi (Varakļānu pagasts)\n\nLielie Strodi ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumos 7,0 km no pagasta centra Kokariem, 7,3 km no novada centra Varakļāniem un 208,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Brieža grāvja krastā. Upes pretējā krastā atrodas Murmastienes pagasta ciems Lielie Strodi.\n", "id": "lvs_Latn_101572"}
{"text": "Ļovāni (Varakļānu pagasts)\n\nĻovāni ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta austrumos 3,4 km no pagasta centra Kokariem, 2,5 km no novada centra Varakļāniem un 198,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)), netālu no Varakļānu strauta.\n", "id": "lvs_Latn_101573"}
{"text": "Matuļi (Varakļānu pagasts)\n\nMatuļi ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumos 6,1 km no pagasta centra Kokariem, 5,2 km no novada centra Varakļāniem un 206,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Strodaukas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101574"}
{"text": "Maurāni\n\nMaurāni ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 9,4 km no pagasta centra Kokariem, 8,6 km no novada centra Varakļāniem un 199,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P84 (Madona—Varakļāni).\n", "id": "lvs_Latn_101575"}
{"text": "Mazie Leimaņi\n\nMazie Leimaņi ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 9,2 km no pagasta centra Kokariem, 8,4 km no novada centra Varakļāniem un 195,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101576"}
{"text": "Mazie Veipi\n\nMazie Veipi ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 2,9 km no pagasta centra Kokariem, 3,5 km no novada centra Varakļāniem un 204,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Brieža grāvja krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101577"}
{"text": "Nagļi (Varakļānu pagasts)\n\nNagļi ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 5,0 km no pagasta centra Kokariem, 4,1 km no novada centra Varakļāniem un 199,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101578"}
{"text": "Džakomo Karisimi\n\nDžakomo Karisimi (); dzimis , miris ) bija agrīnā baroka laika Romas skolas itāļu komponists. Devis būtisku ieguldījumu kantātes un oratorijas žanra attīstībā.\n\nNo 1624. līdz 1627. gadam bija ērģelnieks Tivoli katedrālē. 1628. gadā kļuva par Romas Sant'Apollinare baznīcas, kas piederēja Collegium Germanicum skolai, kapelmeistaru. Palika šajā amatā līdz nāvei, kaut arī vairākkārt saņēma prestižus amata piedāvājumus, kā arī nekad nav ceļojis ārpus Itālijas. Marka Antuāna Šarpentjē skolotājs.\n", "id": "lvs_Latn_101579"}
{"text": "Buskeruda\n\nBuskeruda (, ) ir viena no 18 Norvēģijas filkēm. Filke robežojas ar Ākešhusu, Oslo, Oplanni, Sognu un Fjūrani, Hordalanni, Tēlemarku un Vestfollu. Buskerudas administratīvais centrs ir Drammene. Filkē ir vēl 3 pilsētas: Kongsberga, Hēnefosa un Hoksunna. 2014. gadā Buskerudā dzīvoja 271 tūkstotis cilvēku.\n", "id": "lvs_Latn_101580"}
{"text": "Ruta Beitia\n\nRuta Beitia (; dzimusi Santanderā) ir bijusī spāņu vieglatlēte, startēja augstlēkšanas sacensībās. Izcīnījusi zeltu 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Trīskārtēja Eiropas čempione, 2013. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvēja, uzvarējusi Eiropas čempionātā telpās. Spānijas rekordiste (2,02 m, kas uzstādīts Sansevastjanā 2007. gadā).\n\nPar Riodežaneiro olimpisko čempion R. Beitia kļuva 37 gadu un 141 dienas vecumā, kļūstot par vecāko olimpiādes uzvarētāju šajā disciplīnā.\n\nPirmo Spānijas rekordu augstlēkšanā labojusi jau 19 gadu vecumā 1998. gadā (1,98 m). Savukārt trešo reizi par Eiropas čempioni R. Beitia kļuva 2016. gadā 37 gadu vecumā.\n", "id": "lvs_Latn_101581"}
{"text": "Drammene\n\nDrammene () ir pilsēta Norvēģijā, Buskerudas filkes un Drammenes komūnas administratīvais centrs. 2018. gadā pilsētā dzīvoja 68,9 tūkstoši cilvēku. Ar piepilsētām iedzīvotāju skaits sasniedz 116 tūkstošu cilvēkus. Drammene atrodas pie Drammenselvas upes ietekas Drammensfjordā, līdz ar to tā ir nozīmīga Norvēģijas ostas pilsēta. Tā atrodas aptuveni 40 km attālumā no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo.\n", "id": "lvs_Latn_101582"}
{"text": "Henriks Horns\n\nHenriks Horns no Alūksnes (; dzimis , miris ) bija Zviedrijas feldmaršals (no 1665. gada), admirālis (no 1677. gada) un Karaliskās padomes (Riksrådet) loceklis (no 1677. gada).\n\nDzimis zviedru diplomāta Henrika Horna ģimenē. 1643. gada 5. maijā, 25 gadu vecumā, tika iecelts par Kurzemes pulka pulkvedi. 1651. gada 30. aprīlī vienlaicīgi ar brālēnu Gustavu Hornu, tika iecelts barona kārtā kā Horn af Marienborg (Alūksnes Horns). 1657. gadā tika iecelts par zviedru karaspēka komandieri Somijā. Karoja pret poļiem Otrajā Ziemeļu karā. 1666. gadā tika iecelts par Brēmenes-Ferdenes hercogistes zviedru ģenerālgubernatoru. Neveiksmīgi komandēja zviedru spēkus Brēmenes-Ferdenes kampaņas laikā 1675. — 1676. gadā pret apvienotajām vācu valstīm. 1677. gadā komandēja zviedru floti Kēges līča kaujā pret dāņiem un cieta smagu sakāvi. 1678. gadā tika iecelts par karaspēka virspavēlnieku Zviedru Livonijā.\n", "id": "lvs_Latn_101583"}
{"text": "Cosene\n\nCosene () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Teltovas-Flēmingas apriņķī, 30 kilometrus uz dienvidiem no Berlīnes.\n", "id": "lvs_Latn_101584"}
{"text": "10P. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n10P. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Apšu ielas līdz Autoostai. Maršruts kursē vienu reizi dienā. 10P. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101585"}
{"text": "19. autobusu maršruts (Daugavpils)\n\n19. autobusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta lokveida autobusu maršruts. 19. autobusu maršrutu apkalpo A/S \"Daugavpils satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_101586"}
{"text": "Svītrainā hiēna\n\nSvītrainā hiēna (Hyaena hyaena) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas sastopams Āfrikas ziemeļos un austrumos, kā arī Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, Centrālāzijā un Indijas subkontinentā. Tā kā savvaļā mājo mazāk kā 10 000 īpatņu, saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības datiem tai piešķirts gandrīz apdraudētas () sugas statuss. Neskatoties uz veiktajiem aizsardzības pasākumiem, trīs paaudžu laikā kopējā populācija samazinās par apmēram 10%.\n", "id": "lvs_Latn_101587"}
{"text": "Pauniņi (Varakļānu pagasts)\n\nPauniņi (arī Pauneņi) ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumos 13,4 km no pagasta centra Kokariem, 12,5 km no novada centra Varakļāniem un 197,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Teicijas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101588"}
{"text": "Piļpuki\n\nPiļpuki ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumos 5,6 km no pagasta centra Kokariem, 5,9 km no novada centra Varakļāniem un 206,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101589"}
{"text": "Poči (Varakļānu pagasts)\n\nApdzīvotā vieta atrodas Varakļānu rietumu pievārtē, netālu no autoceļa A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)).\n", "id": "lvs_Latn_101590"}
{"text": "Puisāni (Varakļānu pagasts)\n\nPuisāni ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 3,2 km no pagasta centra Kokariem, 3,5 km no novada centra Varakļāniem un 204,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni), Strodaukas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101591"}
{"text": "Robežveipi\n\nRobežveipi ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 10,9 km no pagasta centra Kokariem, 9,7 km no novada centra Varakļāniem un 193,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas uz ziemeļiem no Stirnienes.\n", "id": "lvs_Latn_101592"}
{"text": "Rokuli\n\nRokuli (arī Rokuļi) ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 10,5 km no pagasta centra Kokariem, 9,7 km no novada centra Varakļāniem un 200,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P84 (Madona—Varakļāni).\n", "id": "lvs_Latn_101593"}
{"text": "Silaunieki (Varakļānu pagasts)\n\nSilaunieki ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumos 3,8 km no pagasta centra Kokariem, 4,1 km no novada centra Varakļāniem un 205,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni), pie Brieža grāvja.\n", "id": "lvs_Latn_101594"}
{"text": "Sliežu platuma aprēķins\n\nSliežu platuma aprēķinā risina nepieciešamā sliežu platuma uzdevumus, nepieciešamo ārējās sliedes paaugstinājumu līknē u.c.\n\nRiteņpāru uzmalas riteņus stingri notur uz sliedēm. Nekustīga riteņu uzsēde uz ass neļauj ratiņiem nobraukt no sliedēm. Uz ass uzvilktus divus riteņus sauc par riteņpāri. Nominālais attālums starp riteņpāra iekšējām darba šķautnēm ir T. Attālums starp ekipāžas (vai ratiņu) malējām asīm tiek saukts par stingro bāzi L₀. Riteņpāru rites virsmai ir pieņemta konusa forma apzīmēta ar 1:n, tāpat kā sliedes savērsumam. Riteņpāra koniskums nodrošina riteņa gaitas plūdenumu ceļa nelīdzenumos un riteņa diska rādiusa palielinājumu uzbraucot ārējam sliedes pavedienam līknē un - samazinājumu uzbraucot iekšējam pavedienam līknēs ar ļoti mazu rādiusu (R~235m) . Asu šķērsskrējiens ƞ un sprauga δ starp riteņpāra uzmalu un sliedes darba šķautni nodrošina ekipāžas brīvriti un ierakstīšanos līknē. Šķērspārvietojumu nodrošina ass kakliņa un gultņa platuma garumstarpība. Pulkas pagriežamie ratiņi un asis tāpat kalpo daudzasu ekipāžu caurejamības nodrošināšanai līknē.\n", "id": "lvs_Latn_101595"}
{"text": "Deilijs\n\nDeniss Deilijs (Denis Daly; 1962—1942) — īru polo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs; Toms Deilijs (Tom Daley; 1994) — britu daiļlēcējs; Trevors Deilijs (Trevor Daley; 1983) — kanādiešu hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_101596"}
{"text": "13A. minibusu maršruts (Daugavpils)\n\n13A. minibusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta minibusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz Cietoksnim.\n", "id": "lvs_Latn_101597"}
{"text": "Salomons Augusts Andrē\n\nSalomons Augusts Andrē (, dzimis Grennā, miris 1897. gadā, domājams, oktobrī Svalbāras arhipelāgā) bija zviedru inženieris, gaisa kuģotājs un polārpētnieks, kurš gāja bojā, mēģinot sasniegt Ziemeļpolu gaisa balonā.\n", "id": "lvs_Latn_101598"}
{"text": "Kārlis Landšteiners\n\nKārlis Landšteiners (, dzimis , miris ) bija austriešu biologs un ārsts. 1930. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par cilvēku asins grupu atklāšanu 1900. gados. 1909. gadā atklāja poliovīrusu, bet 1937. gadā viņš bija viens no cilvēkiem, kas atklāja Rēzus faktoru.\n", "id": "lvs_Latn_101599"}
{"text": "Miras pils\n\nMiras pils () ir nocietināta pils un rezidence, kas atrodas Miras ciemā, Kareļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā. Šis arhitektūras piemineklis kopš 2000. gada ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. No 1921. līdz 1939. gadam pils atradās Polijas teritorijā. Līdz 1568. gadam pils īpašnieki bija Iļjiņiču dzimta, pēc tam — Radvilu dzimta (līdz 1828. gadam), vēlāk — Vitgenšteinu dzimta (līdz 1891. gadam). Pēdējie pils īpašnieki bija Svjatopolku-Mirsku dzimta (līdz 1939. gadam), pēc tam pils kļuva par valsts īpašumu.\n\nPils ir būvēta kvadrāta formā, katras sienas garums ir aptuveni 75 metri, katrā pils stūrī atrodas piecstāvīgi torņi, kuru augstums ir 25—27 metri. Piektais tornis ir ar sešiem stāviem, šajā tornī atrodas iebraucamie vārti. Miras pils tiek uzskatīta par pašu tālāko austrumos esošo gotisko struktūru, kā arī par pašu lielāko gotikas celtni Baltkrievijā, kas ir saglabājusies.\n\nPils komplekss ir bijis iesaistīts gandrīz visos karos, kuru darbība ir skārusi Baltkrieviju: sākot ar krievu-poļu karu (no 1654. līdz 1667. gadam) un pat Napoleona karos (1812. gadā). Pils ne reizi vien ielenkta. Tā tikusi bojāta militāros konfliktos 1665. gadā un 1706. gadā, vēlāk, 18. gadsimta sākumā atjaunota. Pēc tam — 1794. gadā atkal bojāta. 1812. gadā pie pašas pils sienām notika cīņa starp poļu kavalērijas ģenerāļa Rozņecka vadīto pulku, kas ietilpa franču armijas sastāvā un krievu armijas sastāvā esošo kazaku jātnieku pulku.\n\nMiras pils savulaik bija spēcīga militārā struktūra, kam bija piemēroti gandrīz visi viduslaikos zināmie nocietinājumu elementi. Tā tika uzbūvēta saskaņā ar talantīga arhitekta projektu, kuram bija laba mākslinieciskā gaume. Labu celtniecības rīku trūkums netraucēja arhitektam radīt tiem laikiem pirmklasīgus nocietinājumus un papildināt tos ar dažādiem arhitektūras elementiem.\n\nVisā kompleksa pastāvēšanas laikā tajā vairākkārt ir notikuši atjaunošanas darbi un veiktas pārbūves, tomēr šie procesi nav radījuši būtiskas izmaiņas pils sākotnējā apjomā un izskatā, saglabājot pils gotikas un renesanses arhitektūras iezīmes, vienlaikus iegūstot dažus baroka un romantisma elementus.\n\nMiras pils komplekss pārsteidz ar tā arhitektūras harmoniju, saplūšanu ar dabu, racionalitāti, aizsardzības struktūrām un vienkāršību.\n", "id": "lvs_Latn_101600"}
{"text": "25. šaha olimpiāde\n\n25. šaha olimpiāde notika no 1982. gada 30. oktobra līdz 16. novembrim Šveices pilsētā Lucernā.\n\nVienlaicīgi Lucernā notika arī 10. sieviešu šaha olimpiāde.\n", "id": "lvs_Latn_101601"}
{"text": "Sindija Roledere\n\nSindija Roledere (; dzimusi Karlmarksštatē (mūsdienās Hemnica), VDR) ir vācu vieglatlēte, startē 100 m barjerskrējienā. 2015. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvēja (ar personisko rekordu 12,59 sekundes) un 2016. gada Eiropas čempione šajā distancē. Piedalījusies 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kur sasniedza pusfinālu.\n", "id": "lvs_Latn_101602"}
{"text": "Mazeleja (stacija)\n\nMazeleja ir neizmantots pieturas punkts dzelzceļa līnijā Jelgava—Meitene. Pieturas punkts atrodas Elejas pagastā pie Mazelejas ciema, netālu no robežas ar Lielplatones pagastu. Pieturā nav saglabājies ne perons, ne jebkādas citas būves. Pieturas tuvumā atrodas autoceļa Mazeleja—Lielplatone pārbrauktuve.\n", "id": "lvs_Latn_101603"}
{"text": "I Sinmans\n\nI Sinmans (, , dzimis , miris ) bija korejiešu politiķis, pirmais Dienvidkorejas prezidents. Prezidenta amatā viņš bija no līdz . I Sinmans vēstures lappusēs tiek apskatīts kā antikomunists. Viņš bija Dienvidkorejas līderis Korejas kara laikā.\n", "id": "lvs_Latn_101604"}
{"text": "Lūleo\n\nLūleo (, , ) ir pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnes administratīvais centrs. Lūleo ir lielākā pilsēta Zviedrijas ziemeļos. Pilsētā dzīvo aptuveni 47 tūkstoši iedzīvotāju, bet Lūleo pašvaldībā iedzīvotāju skaits sasniedz gandrīz 76 tūkstošus.\n\nLūleo atrodas Botnijas līča krastā, līdz ar to tā ir nozīmīga Zviedrijas ostas pilsēta. Pēc kravu apgrozījuma tā ir septītā lielākā Zviedrijas osta.\n", "id": "lvs_Latn_101605"}
{"text": "2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona\n\n2018. gada FIFA Pasaules kausa UEFA zonas kvalifikācija bija atlases sacensības UEFA ietilpstošajām izlasēm FIFA Pasaules kausa finālturnīram, kas 2018. gadā notiks Krievijā. Kvalifikācija notika no līdz . Tajā tika noskaidrotas 13 izlases, kas kvalificējās finālturnīram, neskaitot Krievijas izlasi, kas kvalificējās automātiski kā finālturnīra rīkotāji.\n\n54 izlases tika sadalītas 9 grupās pa 6 komandām katrā. Finālturnīram pa tiešo kvalificējās visu 9 grupu uzvarētāji. Astoņas labākās 2. vietu ieguvušās komandas iekļuva izslēgšanas spēlēs jeb otrajā kārtā, kur tās izveidoja četrus pārus. Šo pāru uzvarētāji divu spēļu summā arī kvalificējās finālturnīram.\n\nPirmo reizi Pasaules kausa kvalifikācijā piedalījās Kosovas un Gibraltāra izlases.\n", "id": "lvs_Latn_101606"}
{"text": "Silenieki (Varakļānu pagasts)\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)) un P84 (Madona—Varakļāni) krustojuma. Sileniekos atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis — Silenieku senkapi.\n", "id": "lvs_Latn_101607"}
{"text": "Skapstati\n\nSkapstati (arī Skapstoti) ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumos 1,7 km no pagasta centra Kokariem, 2,0 km no novada centra Varakļāniem un 202,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni).\n", "id": "lvs_Latn_101608"}
{"text": "Smilšukalns\n\nSmilšukalns ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 8,1 km no pagasta centra Kokariem, 7,3 km no novada centra Varakļāniem un 195,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas uz austrumiem no Stirnienes starp autoceļu A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)) ziemeļos un dzelzceļa līniju Krustpils—Rēzekne II dienvidos, Varakļānu strauta krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101609"}
{"text": "Stabulnieki (Varakļānu pagasts)\n\nStabulnieki (arī Stabuļnīki) ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta rietumos 11,9 km no pagasta centra Kokariem, 11,0 km no novada centra Varakļāniem un 195,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101610"}
{"text": "Stirnienes muiža\n\nStirnienes muiža (arī Muiža) ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā, pagasta centrs. Atrodas pagasta dienvidu daļā 9,5 km no bijušā pagasta centra Kokariem, 8,6 km no novada centra Varakļāniem un 194,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu V870 (pievedceļš Stirnienes skolai) un V761 (Rožupe–Rudzāti–Varakļāni) krustojuma, uz dienvidaustrumiem no Stirnienes. 1989. gadā tajā dzīvoja 88 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_101611"}
{"text": "Liberālais konservatīvisms\n\nLiberālais konservatīvisms ir politiska ideoloģija, kas apvieno konservatīvu politiku ar liberāļu uzskatiem, īpaši attiecībā uz ekonomikas un sociālajiem jautājumiem, vai politiskā konservatīvisma paveids, kuru spēcīgi ietekmējis liberālisms. Tā ir politiskā nostāja, kas ietver atbalstu pilsoniskajām brīvībām, kapitālismam un tirgus brīvībai, kā arī sociāli konservatīviem uzskatiem.\n", "id": "lvs_Latn_101612"}
{"text": "Mārtiņi (Jaunalūksnes pagasts)\n\nMārtiņi ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 10 km no pagasta centra Kolberģa, 13 km no novada centra Alūksnes un 214 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V401, Alūksnes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101613"}
{"text": "Vita Heine\n\nVita Heine (dzimusi Rīgā) ir latviešu šosejas riteņbraucēja, kopš 2014. gada pārstāv Norvēģiju. 2013. gada Pasaules čempionātā Florencē pārstāvējusi Latviju grupas un individuālajā braucienā. 2014. gada 1. jūlijā saņēmusi Norvēģijas pilsonību un no 1. septembra pārstāv Norvēģijas izlases bāzes komandu Team Hitec Products.\n\n2013. un 2014. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Latvijas čempionātā individuālajā braucienā. 2016. gadā uzvarējusi Norvēģijas čempionātā gan grupas, gan individuālajā braucienā.\n\n2016. gada olimpiskajās spēlēs, pārstāvot Norvēģiju, grupas braucienā ieņēma 33. vietu, bet individuālajā braucienā ieņēma pēdējo, 25. vietu.\n\nNorvēģijas čempionāta grupas braucienā uzvarējusi arī 2017. un 2018. gadā.\n\n2019. gada Eiropas čempionātā izcīnīja ceturto vietu individuālajā braucienā.\n", "id": "lvs_Latn_101614"}
{"text": "Nīderlandes himna\n\nHet Wilhelmus (, ) ir Nīderlandes Karalistes nacionālā himna un vecākā zināmā valsts himnas melodija pasaulē. Mūzikas autors ir nīderlandiešu dzejnieks un komponists Adriāns Valērijs, savukārt vārdu autors nav skaidri zināms. Lai gan šo dziesmu atzina par Nīderlandes himnu 1932. gadā, tā bija plaši zināma nīderlandiešu zemēs ilgi pirms tam. No 1954. līdz 1964. gadam tā bija arī Nīderlandes Antiļu himna.\n\nDziesmas vārdi ir par Orānijas Vilhelmu, par viņa dzīvi un par cīņu pret Spānijas karali (Felipi II). Sākotnēji tā bija Vilhelma propagandas dziesma.\n", "id": "lvs_Latn_101615"}
{"text": "Džirolamo Freskobaldi\n\nDžirolamo Freskobaldi (; dzimis , miris ) bija vēlās renesanses un agrīnā baroka laika itāļu mūziķis un komponists, kurš pazīstams ar darbiem taustiņinstrumentiem.\n\nJau no bērnības parādījis spējas mūzikā, mācījās dzimtajā Ferrārā pie Lucasko Lucaski. No 1608. līdz 1628. gadam un no 1634. gada līdz savai nāvei 1643. gadā bija Romas Svētā Pētera bazilikas ērģeļnieks. Freskobaldi radītie darbi, sevišķi 1635. gadā publicētais krājums Fiori musicali (\"Muzikālie ziedi\") ietekmēja nākamo paaudžu komponistu (Johana Jākoba Frobengera, Johana Sebastiāna Baha, Henrija Pērsela) daiļradi.\n", "id": "lvs_Latn_101616"}
{"text": "Harmony of the Seas\n\nHarmony of the Seas tā uzbūvēšanas brīdī bija pasaulē lielākais kruīzu kuģis, apsteidzot līdz šim lielākos Oasis klases kuģus Oasis of the Seas un Allure of the Seas. Šobrīd to apsteidzis jaunākais klases kuģis Symphony of the Seas. Pieraksta osta — Naso Bahamu Salās, īpašnieks Royal Caribbean Cruises Ltd. kuģi plāno izmantot kruīziem Karību jūrā. Uzbūvēts 2016. gadā Sennazērā, Francijā, kuģu būvētavā Chantiers de l'Atlantique. Pirmajos reisos izmantots sākot ar 2016. gada maiju Vidusjūrā, sasniedzot Barselonu un Romu, bet 2016. gada rudenī šķērsoja Atlantijas okeānu, lai turpmāk tiktu izmantots Amerikas piekrastē, bāzējoties Floridā.\n\nKuģa klāji ir aprīkoti ar ļoti plašām izklaižu iespējām (baseini, tenisa korti, ūdens atrakciju parks, basketbola laukums, klinšu rāpšanās sienas u.c.)\n", "id": "lvs_Latn_101617"}
{"text": "Kurzemes Marija Amālija\n\nKurzemes Marija Anna Amālija (; dzimusi , mirusi ) bija Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera un Brandenburgas Luīzes Šarlotes meita, sava brālēna Hesenes-Kaseles landgrāfa Kārļa sieva un Zviedrijas karaļa Fredrika I māte.\n\nStarp viņas 14 bērniem bija arī Hesenes-Kaseles landgrāfs Vilhelms VIII un Orānas princese Marija Luīze, kuras tiešie pēcteči ir Nīderlandē valdošā Orānas-Nasavas dinastija.\n", "id": "lvs_Latn_101618"}
{"text": "Jīterboga\n\nJīterboga () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Teltovas-Flēmingas apriņķī, 65 kilometrus uz dienvidrietumiem no Berlīnes, pie Hāfeles pietekas Nutes.\n", "id": "lvs_Latn_101619"}
{"text": "Stradiņi (Varakļānu pagasts)\n\nStradiņi ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 6,4 km no pagasta centra Kokariem, 5,5 km no novada centra Varakļāniem un 196,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)) un P84 (Madona—Varakļāni) krustojuma.\n", "id": "lvs_Latn_101620"}
{"text": "Šķēles\n\nŠķēles ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumos 11,6 km no pagasta centra Kokariem, 10,7 km no novada centra Varakļāniem un 201,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P84 (Madona—Varakļāni), Teicijas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101621"}
{"text": "Višņevski\n\nVišņevski ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 4,2 km no pagasta centra Kokariem, 3,4 km no novada centra Varakļāniem un 199,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)).\n", "id": "lvs_Latn_101622"}
{"text": "Vutnāni\n\nVutnāni ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 10,5 km no pagasta centra Kokariem, 9,7 km no novada centra Varakļāniem un 195,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V761 (Rožupe–Rudzāti–Varakļāni).\n", "id": "lvs_Latn_101623"}
{"text": "Zalāni (Varakļānu pagasts)\n\nZalāni ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā 10,0 km no pagasta centra Kokariem, 9,2 km no novada centra Varakļāniem un 192,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas uz ziemeļrietumiem no Stirnienes, netālu no autoceļa A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)).\n", "id": "lvs_Latn_101624"}
{"text": "Strodauka\n\nStrodauka (arī Komorsta, Komorsta strauts) ir Malmutas upes kreisā krasta pieteka Varakļānu novadā.\n\nSākas uz rietumiem no Jurašinkām. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Malmutā lejpus Garančiem. Upi šķērso valsts autoceļš V869 (Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni). Apdzīvotās vietas krastos: Jurašinkas, Skapstati, Justi, Matuļi.\n", "id": "lvs_Latn_101625"}
{"text": "Trambo\n\n\"Trambo\" () ir 2015. gada amerikāņu biogrāfiskā drāma. Filmas režisors ir Džejs Roučs. Galvenās lomas atveido Braians Krenstons, Daiena Leina, Helēna Mirena, Luiss C.K., Ele Feninga, Džons Gudmens un Maikls Stalbergs. Filma ir stāsts par Holivudas scenārista Daltona Trambo dzīvi un ir balstīta uz Brūsa Aleksndera Kūka sarakstītās biogrāfijas \"Daltons Trambo\".\n\nFilmas pirmizrāde norisinājās Starptautiskajā Toronto kinofestivālā, bet ASV kinoteātros to demonstrēt sāka . Kopumā filma saņēma pārsvarā pozitīvas atsauksmes, bet galvenās lomas atveidotājs Braians Krenstons tika nominēts vairākām kino nozares balvām, tajā skaitā arī Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijā \"Labākais aktieris galvenajā lomā\", tomēr filma arī tika kritizēta par vēsturiskām neprecizitātēm un personu un notikumu neprecīzu atveidi.\n", "id": "lvs_Latn_101626"}
{"text": "Benni Andešons\n\nJērans Brūrs \"Benni\" Andešons (; dzimis Vellingbi) ir zviedru instrumentālists un komponists. Pazīstams kā grupas ABBA dalībnieks. Pēc grupas izjukšanas kopā ar otru dalībnieku Bjērnu Ulveusu radīja mūziklus \"Šahs\" (Chess; 1986), Kristina från Duvemåla (1995), kā arī piedalījies mūzikla un filmas Mamma Mia! tapšanā.\n", "id": "lvs_Latn_101627"}
{"text": "Mira (Baltkrievija)\n\nMira () ir pilsētciemats Koreļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā, Mirankas upes krastā. Miras ciema padomes administratīvais centrs. šajā ciemā dzīvoja 2250 cilvēku. Atrodas 26 km attālumā no Koreļičiem un 17 km attālumā no dzelzceļa stacijas \"Gorodeja\". Līdz mūsdienām Mirā ir saglabājusies Miras pils, kura ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Līdz 1956. gadam Mirai bija pilsētas statuss.\n", "id": "lvs_Latn_101628"}
{"text": "Revolucionārais sociālisms\n\nRevolucionārais sociālisms apzīmē sociālisma novirzienu, kas uzskata, ka sociālisma sasniegšanai ir nepieciešama sociāla un politiska revolūcija. Turklāt revolūcija ir arī nepieciešams nosacījums pārejai no kapitālisma uz sociālismu. Tomēr tā ne vienmēr nozīmē vardarbīgu sacelšanos. Tā var apzīmēt arī strādnieku šķiras veiktu politiskās varas sagrābšanu, pretojoties tam, ka to pašu mēģina sasniegt arī kapitālistu šķira (buržuāzija).\n", "id": "lvs_Latn_101629"}
{"text": "Pokémon Go\n\nPokémon Go ir 2016. gadā izdota Niantic izstrādāta bezmaksas GPS bāzēta papildinātās realitātes spēle iOS un Android mobilajām ierīcēm. Spēlē iespējams noķert un trenēt virtuālus Pokémon tēlus (pokemonus), kā arī cīnīties ar citiem pokemoniem. Lai arī spēle ir pieejama bez maksas, par naudu iespējams iegādāties spēles papildinājumus. Nākotnē plānots piedāvāt arī valkājamu Bluetooth ierīci Pokémon Go Plus, kas brīdinās lietotājus par tuvumā esošiem pokemoniem.\n\nSpēle ļoti ātri kļuva populāra, un uzņēmums Digital Vision ziņoja, ka divas dienas pēc laišanas klajā Pokemon Go lejupielādēta jau 5,16% ASV Android ierīču.\n", "id": "lvs_Latn_101630"}
{"text": "Otorīno Respīgi\n\nOtorīno Respīgi (); dzimis , miris ) bija itāļu vijolnieks, komponists un muzikologs.\n\n20. gadsimta sākumā strādāja Sanktpēterburgā un Maskavā, mācījās pie Rimska-Korsakova. 1917. gadā Respīgi tika iecelts par Svētās Cecīlijas Nacionālā akadēmijas profesoru, no 1923. līdz 1926. gadam bija tās direktors. Mūsdienās Respīgi populārākie darbi ir simfoniskās poēmas \"Romas strūklakas\" (Fontane di Roma, 1916), \"Romas pīnijas\" (Pini di Roma, 1924) un \"Romas svētki\" (Feste Romane, 1928). Radījis arī operas, no kurām populārākā varētu būt \"Liesma\" (La fiamma, 1934).\n", "id": "lvs_Latn_101631"}
{"text": "22. minibusu maršruts (Daugavpils)\n\n22. minibusu maršruts ir Daugavpils sabiedriskā transporta naktsautobusu maršruts.\n", "id": "lvs_Latn_101632"}
{"text": "Trickle down ekonomikas teorija\n\nTrickle down ekonomikas teorija ( — 'nopilēt, notecēt') ir nosaukums ekonomiskajai politikai, kas radās 20. gs. 80. gados Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē. Teorijas pamatā ir uzskats, ka, samazinot nodokļu slogu bagātākajam sabiedrības slānim, mazinot valsts regulējošo lomu un samazinot valdības lomu ekonomikā, paātrinātos ekonomiskā izaugsme un bagātākā iedzīvotāju šķira, kļūdama vēl bagātāka, investētu savu naudu ekonomikā un viņu bagātība nopilētu arī uz zemākiem sabiedrības slāņiem.\n\nLai gan, par šīs teorijas piekritējiem un aizsācējiem tiek uzskatīts bijušais ASV prezidents Ronalds Reigans (ar savu ekonomisko politiku — reiganomiku) un bijusī Lielbritānijas premjerministre Mārgarita Tečere, viņi šo terminu neizmantoja. Šo nosaukumu ir radījusi viņu opozīcija kā reiganomikas un citu neoliberālu uzskatu kritiku.\n\nŠī teorija ir saskārusies ar lielu kritiku. Tās pamatā ir arguments, ka nabadzīgākiem cilvēkiem ir tieksme lielāko daļu savas naudas iztērēt, tātad atgriezt ekonomikā, taču bagātākie iedzīvotāji lielus naudas apmērus uzkrāj, tātad neļauj tiem nokļūt pie citiem iedzīvotājiem. ASV senators Bērnijs Sanderss norādīja, ka \"trickle down ekonomika ir krāpšana\", pēc kuras ieviešanas ir strauji pieaugusi nevienlīdzība. Viņš arī ierosināja trickle up ekonomiku ( — 'pilēt augšup, tecēt augšup') — naudas novirzīšanu nabadzīgākajiem iedzīvotājiem un vidusšķirai, kuri naudu iztērētu, tā padarot bagātākus arī citus.\n", "id": "lvs_Latn_101633"}
{"text": "Mira\n\nMira var būt: Mira — pilsētciemats Baltkrievijā; Mira — bijusī PSRS polārstacija. Mira — antīka pilsēta Līkijā, Turcijas dienvidos.\n", "id": "lvs_Latn_101634"}
{"text": "Džeimss Randi\n\nDžeimss Randi (; dzimis Rendels Džeimss Hemiltons Cvinge (), — ) bija kanādiešu izcelsmes amerikāņu iluzionists un zinātniskais skeptiķis, kurš īpaši pievērsās paranormāliem un pseidozinātniskiem apgalvojumiem. Randi bija līdzdibinātājs organizācijai Committee for Skeptical Inquiry (CSI) un dibinātājs savā vārdā nosauktam izglītības fondam (James Randi Educational Foundation, JREF). Savu karjeru viņš uzsāka kā iluzionists ar skatuves vārdu The Amazing Randi un vēlāk veltīja lielāko daļu sava laika paranormālu, okultu un pārdabisku apgalvojumu izpētei, nicinoši saucot tos par woo-woo. Randi ar iluzionismu beidza nodarboties 60 gadu vecumā un darbību JREF pārtrauca 87 gadu vecumā.\n\nLai arī bieži saukts par \"atmaskotāju\", Randi ir izteicies, ka viņam nepatīk šīs apzīmējums un pats sevi izvēlas saukt par \"izmeklētāju\". Randi ir rakstījis par paranormāliem fenomeniem, skepticismu un maģijas vēsturi. Viņš ir bijis biežs viesis raidījumos The Tonight Show Starring Johnny Carson un televīzijas programmā Penn & Teller: Bullshit!\n\nPirms Randi pensionēšanās JREF sponsorēja \"Viena miljona dolāru paranormālo izaicinājumu\", kurā tika piedāvāta miljons dolāru balva pretendentiem, kas spētu demonstrēt pierādījumus paranormālu, pārdabisku vai okultu spēju vai notikumu pastāvēšanai kontrolētos apstākļos, par ko vienojušās abas iesaistītās puses. Šis izaicinājums oficiāli tika slēgts 2015. gadā bez neviena prēmijas saņēmēja. Fonds turpina piešķirt finansējumu bezpeļņas organizācijām, kas veicina kritisko domāšanu un faktos balstītu pasaules uztveri.\n\nMiris 2020. gada 20. oktobrī savās mājās Planteišonā, Floridā, 92 gadu vecumā.\n", "id": "lvs_Latn_101635"}
{"text": "HansaMatrix\n\nAS HansaMatrix ir Latvijas elektronikas uzņēmums. Tas ir dibināts 1999. gadā. HansaMatrix 100 % kapitāldaļu pieder privātā un riska kapitāla investīciju fonda BaltCap grupas sabiedrībai SIA Emsco. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Mārupē.\n\nUzņēmuma pamatdarbība ir elektronisko sistēmu izstrāde, projektēšana un ražošana. HansaMatrix ir ražotnes Ogrē un Ventspilī. Mārupē atrodas metāla precīzijas daļu darbnīca.\n", "id": "lvs_Latn_101636"}
{"text": "Artūrs Ņikiforenko\n\nArtūrs Ņikiforenko (dzimis ) ir Latvijas džudists.\n\n2008. gada Eiropas čempionātā kadetiem izcīnījis 5. vietu svara kategorijā līdz 90 kg. Eiropas U-23 čempionātā izcīnījis 5. vietu 2012. gadā svara kategorijā līdz 100 kg, savukārt 2014. gada Eiropas U-23 čempionātā izcīnījis 5. vietu svara kategorijā virs 100 kg. Vairākas medaļas izcīnījis Latvijas čempionātā dažādās svara kategorijās.\n\nA. Ņikiforenko piedalījās 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, kur izstājās pēc zaudējuma pirmajā cīņā.\n", "id": "lvs_Latn_101637"}
{"text": "Bērzukalns\n\nBērzukalns ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 6 km no pagasta centra Kolberģa, 2 km no novada centra Alūksnes pilsētas centra un 204 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie pašas Alūksnes pilsētas robežas, Helēnas ielas galā uz tāda paša nosaukuma pauguriem.\n", "id": "lvs_Latn_101638"}
{"text": "Bundzene\n\nBundzene ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 8 km no pagasta centra Kolberģa, 13 km no novada centra Alūksnes un 214 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P40 (Alūksne—Zaiceva), Alūksnes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101639"}
{"text": "Uļi Kīnkamegs\n\nUļi Kīnkamegs (; dzimis , miris ), arī Uldriķis Kāpbergs, bija lībiešu dzejnieks un sabiedrisks darbinieks. Dēvēja sevi par \"lībiešu ķēniņu\", neatzina Latvijas valsts varu pār lībiešiem. Miris Ventspils cietumā, kur bija ieslodzīts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Publicējies avīzē \"Līvli\".\n", "id": "lvs_Latn_101640"}
{"text": "Dānielsons\n\nJesta Dānielsons (Gösta Danielsson; 1912—1978) — zviedru šahists; Markuss Dānielsons (Marcus Danielson; 1989) — zviedru futbolists; Niklass Danielsons (Nicklas Danielsson; 1984) ― zviedru hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_101641"}
{"text": "Garasimi\n\nGarasimi ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 6 km no pagasta centra Kolberģa, 7 km no novada centra Alūksnes un 208 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P41 (Alūksne—Liepna), Ievednes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101642"}
{"text": "Iljiniči\n\nIļjiņiču dzimta ir sena Lietuvas dižkunigaitijas muižnieku dzimta 15. — 16. gadsimtā. Dzimtas pirmsākumi meklējami pareizticīgo bajāru vidū. Par pirmo zināmo dzimtas pārstāvi tiek uzskatīts Janeks Iļjiņičs.\n\nJurijam Iļjiņičam — jaunākajam tika piešķirts Svētās Romas impērijas grāfa tituls. Ar Jurija Iļjiņiča nāvi 1569. gadā, dzimta izzuda, visi valdījumi, tajā skaitā arī Miras pils, pārgāja Radvilu dzimtas īpašumā.\n\nPastāv vēl viena Iļjiņiču dzimta, kuras pirmsākumi ir atrasti 17. gadsimtā. Šo abu dzimtu starpā kopīga saistība nav atrasta.\n", "id": "lvs_Latn_101643"}
{"text": "Vestienas iela (Rīga)\n\nVestienas iela ir Rīgas iela, Latgales priekšpilsētas Dārzciema apkaimē. Vestienas iela ir Braslas ielas turpinājums, tā sākas pie Augusta Deglava tilta un beidzas krustojumā ar Pildas ielu.\n", "id": "lvs_Latn_101644"}
{"text": "Rankagva\n\nRankagva (, ) ir pilsēta Čīlē, Ohiginsas reģiona administratīvais centrs. Pilsēta atrodas aptuveni 47 km uz dienvidiem no Čīles galvaspilsētas Santjago. Pilsētas sākotnējais nosaukums bija Santakrusa de Triana (Santa Cruz de Triana). 2012. gadā Rankagvā dzīvoja 232 tūkstoši cilvēku.\n", "id": "lvs_Latn_101645"}
{"text": "Vitgenšteinu dzimta\n\nVitgenšteinu jeb Saint-Vitgenšteinu (Saint Wittgenstein) dzimta ir sena Vācijas Impērijas grāfu dzimta.\n\n1761. gadā Septiņgadu kara laikā pārgāja militārajā dienestā uz Krieviju. No viņa pēctečiem atpazīstamākais ir Pjotrs Kristianovičs Vitgenšteins, 1812. gada karā krievu armijas komandieris.\n\nViņa dēls Ludvigs Leons Vitgenšteins (1799—1866) 1828. gadā ar īpašu imperatora atļauju apprecēja imperatora audzēkni Stefāniju Radvilu (1809—1832), kura bija Dominika Radvila meita un vienīgā mantiniece. Ar šo laulību liela daļa Radvilu īpašumu pārgāja Vitgenšteinu rokās.\n\nLudviga Leona Vitgenšteina dēls Pjotrs Vitgenšteins 1887. gadā nomira bez pēcnācējiem, bet meita apprecēja vācu kņazu Hlodvigu Gogenlovu, nākamo Vācijas Impērijas kancleru.\n\nDzimta turpināja dzīvot Krievijas impērijā līdz 1917. gadam. Šobrīd viņu pēcteči dzīvo emigrācijā.\n", "id": "lvs_Latn_101646"}
{"text": "Anna Veismane\n\nAnna Veismane (dzimusi ) ir latviešu komponiste.\n\nJau bērnībā apmeklējusi Zvejniekciema bērnu mūzikas skolu, mācījusies klavierspēles klasē, kur pasniedzējs bijis Pēteris Vasks. 1994. gadā pabeigusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, kur kompozīciju mācījusies pie Imanta Zemzara.\n\n2000. gadā ar maģistra grādu kompozīcijā pabeigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur studējusi pie Romualda Kalsona un Jura Karlsona. Papildinājusies starptautiskās kompozīcijas meistarklasēs.\n\n2000. gadā saņēmusi Arnolda Šturma piemiņas balvu, 1998. gadā kā pianiste saņēmusi Oļģerta Zīversa balvu, 2007. gadā ieguvusi 3. vietu Latvijas Radio kora jauno komponistu konkursā.\n\nAktīvi sadarbojusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Latvijas Radio kori, ansambli Altera veritas, Tampere Raw, akordeonistu Timo Kinnunenu, mecosoprānu Ievu Paršu, džeza mūziķiem Intaru Busuli un Denisu Paškeviču.\n\nKopš 2010. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedre.\n\nNo 1998. līdz 2008. gadam strādājusi par klavierspēles un kompozīcijas skolotāju Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skolā, bet kopš 2008. gada Ādažu mākslas un mūzikas skolā. Veismane organizē starptautisku bērnu un jauniešu vizuālās mākslas un mūzikas jaunrades konkursu \"Saules krasts\".\n\nKoncertē arī kā pianiste, kā arī kopā ar akordeonistu Timo Kinnunenu kameransamblī Oneplusone (klavieres, melodions, balss), izpildot laikmetīgo mūziku un improvizācijas.\n", "id": "lvs_Latn_101647"}
{"text": "26. šaha olimpiāde\n\n26. šaha olimpiāde notika no 1984. gada 18. novembra līdz 5. decembrim Grieķijas pilsētā Salonikos.\n", "id": "lvs_Latn_101648"}
{"text": "Villems Shautens\n\nVillems Kornēlijs Shautens (; dzimis ap 1567. gadu Hornā, Nīderlandē, miris 1625. gadā Madagaskaras piekrastē) bija holandiešu jūrasbraucējs, pazīstams kā pirmais, kas apkuģojis Hornas ragu.\n\n1615. gadā kopā ar Jakobu Le Mēru devies jūrasbraucienā no Holandes ar ekspedīciju, ko finansēja Isaks Le Mērs (viens no Nīderlandes Austrumindijas kompānijas dibinātājiem). Gada nogalē ekspedīcija sasniedza Dienvidameriku un, kuģojot apkārt tās dienvidu galam, atklāja Estadosas salu uz dienvidiem no Ugunszemes. 1616. gadā pēc ilgstošiem pūliņiem viņa kuģiem izdevās pakuģot garām kontinenta galējam dienvidu punktam Hornas ragam, ko kapteinis nosauca savas dzimtās pilsētas vārdā (tā saucās arī viens no ekspedīcijas kuģiem, kas gāja bojā). Tādējādi viņš kļuva par pirmo, kam izdevies izkuģot Dreika šaurumu un pierādīt, ka Dienvidamerika nav saistīta ar tolaik hipotētisko lielo dienvidu kontinentu.\n\nNīderlandes Austrumindijas kompānija jūrasbraucēju apsūdzēja tās monopola tirdzniecībai ar Garšvielu salām pārkāpšanai. V. Shautens tika apcietināts Javas salā un viņa kuģis konfiscēts, taču pēc tam kapteinis tika atbrīvots. Atgriezies dzimtenē viņš 1618. gadā publicēja sava ceļojuma dienasgrāmatu.\n\nCitos kuģojumos kā Nīderlandes Austrumindijas kompānijas kapteinis apmeklējis Jaungvinejas, Austrālijas, Madagaskaras piekrastes. Pēdējās no tām piekrastē 1625. gadā miris. Viņa vārdā ir nosaukta Shautena salu grupa Jaungvinejas ziemeļu piekrastē.\n", "id": "lvs_Latn_101649"}
{"text": "Driksa\n\nDriksa jeb Driksna ir Lielupes atteka Jelgavas teritorijā, kas aptek Pasta salu un Pils salu, uz kuras atrodas Jelgavas pils. Upes garums ir 5,2 km, platums 150—500 m, tā ir savienota ar Lielupi 4 vietās — augštecē, lejtecē, kā arī augšpus autoceļa tilta un lejpus Jelgavas pilsētas. Attekas izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē.\n", "id": "lvs_Latn_101650"}
{"text": "Garjuri\n\nGarjuri ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 4 km no pagasta centra Kolberģa, 9 km no novada centra Alūksnes un 210 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P40 (Alūksne—Zaiceva). Netālu no Garjuriem atrodas vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis Garjuru senkapi.\n", "id": "lvs_Latn_101651"}
{"text": "Igaunīši\n\nIgaunīši, arī Igaunieši, ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 12 km no pagasta centra Kolberģa, 17 km no novada centra Alūksnes un 219 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V396.\n", "id": "lvs_Latn_101652"}
{"text": "Jurenski\n\nJurenski ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 13 km no pagasta centra Kolberģa, 16 km no novada centra Alūksnes un 217 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V401, Pededzes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101653"}
{"text": "Rīga Grand Prix\n\nRīga Grand Prix bija profesionālas viendienas šosejas riteņbraukšanas sacensības, kuras bija iekļautas UCI Continental Circuits UCI Europe Tour sacensību kalendārā. Tās notika no 2006. līdz 2013. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_101654"}
{"text": "Tims Sestito\n\nTims Sestito (dzimis Romā, ASV) ir bijušais amerikāņu hokejists, uzbrucējs. Karjeras laikā aizvadījis 101 spēli Nacionālās hokeja līgas klubos Edmontonas \"Oilers\" un Ņūdžersijas \"Devils\". Karjeras nogalē divas sezonas aizvadījis KHL komandā Rīgas \"Dinamo\".\n", "id": "lvs_Latn_101655"}
{"text": "Starptautiskā telekomunikāciju savienība\n\nStarptautiskā telekomunikāciju savienība (, ), agrāk Starptautiskā telegrāfu savienība, ir Apvienoto Nāciju Organizācijas specializēta aģentūra, kas nodarbojas ar dažādu telesakaru sistēmu darbības starptautisku koordināciju, radiofrekvenču sadali, kā arī telefona un datu pārraides sistēmu standartu izstrādi. Šis standartizācijas virziens ir Starptautiskās telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pārziņā, kura ietilpst Starptautiskās telekomunikāciju savienības sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_101656"}
{"text": "Brieži (stacija)\n\nBrieži ir neizmantots pieturas punkts dzelzceļa līnijā Jelgava—Meitene. Pieturas punkts atrodas Elejas pagastā, netālu no Apšukroga mazciema, pie robežas ar Lielplatones pagastu. Saglabājusies stacijas ēka, kas tiek izmantota kā dzīvojamā māja \"Briežu stacija\". Pieturas perons ir nojaukts.\n", "id": "lvs_Latn_101657"}
{"text": "Ādažu iela (Bukulti)\n\nĀdažu iela ir viena no Ropažu novada Garkalnes pagasta ielām Bukultos. Iela sākas krustojumā ar Jaunciema gatvi un beidzas krustojumā ar Baltezera ielu.\n", "id": "lvs_Latn_101658"}
{"text": "Demokrātiskais sociālisms\n\nDemokrātiskais sociālisms ir politiska ideoloģija, kas aizstāv demokrātisku valsts pārvaldi kopā ar ražošanas līdzekļu sociālu kopīpašumu, bieži iestājoties arī par demokrātisku darbavietu pārvaldi. Terminu \"demokrātiskais sociālisms\" reizēm lieto tāpat kā \"sociālisms\", bet pievieno \"demokrātiskais\", lai to nošķirtu no marksistu-ļeņinistu tipa sociālisma, kurš parasti tiek uzskatīts par nedemokrātisku.\n\nDemokrātisko sociālismu nošķir gan no padomju tipa plānveida ekonomikas, kur ekonomiku kontrolē un plāno valsts, gan no sociāldemokrātijas, kura aizstāv demokrātiju, kapitālisma regulēšanu un labklājības valsts izveidošanu. No padomju tipa nošķir, jo nesakrīt uzskati par demokrātiju un centralizētu ekonomiku. No sociāldemokrātijas nošķir, jo sociāldemokrātija, atšķirībā no demokrātiskā sociālisma, nemēģina mainīt sistēmu, bet gan uzlabot jau pastāvošo kapitālisma iekārtu.\n", "id": "lvs_Latn_101659"}
{"text": "Lukenvalde\n\nLukenvalde () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Teltovas-Flēmingas apriņķa centrs, 50 kilometrus uz dienvidiem no Berlīnes, pie Hāfeles pietekas Nutes.\n", "id": "lvs_Latn_101660"}
{"text": "Anduma ezers\n\nAnduma ezers (arī Andumiņš, Andums) ir ledāja izcelsmes ezers Valkas novada Ērģemes pagasta dienvidos.\n\nNoteka pa grāvi uz Sedu. Ezers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101661"}
{"text": "Balodiņu ezers\n\nBalodiņu ezers ir ezers Valkas novada Ērģemes pagasta austrumos.\n\nNoteka pa grāvi uz Pedeli. Ezers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101662"}
{"text": "Diļupe\n\nDiļupe (arī Diļupīte, Dīļupīte) ir Sedas upes labā krasta pieteka Valkas novadā.\n\nSākas pie Bozēniem. Līkumojot tek austrumu-dienvidaustrumu virzienā. Ietek Sedā Valmieras novadā. Upi šķērso valsts autoceļš V237 (Ērģeme–Turna–Daksti). Upes krastos nav lielu apdzīvotu vietu.\n", "id": "lvs_Latn_101663"}
{"text": "Ērgļupīte\n\nĒrgļupīte ir Sedas upes labā krasta pieteka Valkas novadā.\n\nIztek no Rūķa ezera. Tek dienvidrietumu virzienā. Ietek Sedā augšpus Dakstiem. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielu apdzīvotu vietu.\n", "id": "lvs_Latn_101664"}
{"text": "Vīķupe\n\nVīķupe ir Sedas upes labā krasta pieteka Valkas novadā.\n\nIztece pie Ērģemes pagasta Rubeņu mājām. Līkumojot tek dienvidaustrumu virzienā. Ietek Sedā pie Sedas tīreļa. Upi šķērso valsts autoceļš V237 (Ērģeme–Turna–Daksti), tās krastos atrodas Turna.\n", "id": "lvs_Latn_101665"}
{"text": "Gaumērupe\n\nGaumērupe ir Rikandas labā krasta pieteka Valkas novadā.\n\nIztece - uz dienvidrietumiem no Staļiem. Tek dienvidaustrumu virzienā. Ietek Rikandā pie Āpšu (nominatīvs - Āpšas) mājām. Upi nešķērso valsts autoceļi, netālu no tās tecējuma atrodas Staļi.\n", "id": "lvs_Latn_101666"}
{"text": "Vidmars\n\nMilans Vidmars (Milan Vidmar; 1885—1962) — slovēņu zinātnieks un šahists; Milans Vidmars jaunākais (Milan Vidmar; 1909—1980) — šahists un elektrotehnikas inženieris.\n", "id": "lvs_Latn_101667"}
{"text": "Edīte Gurņaka\n\nEdīte Gurņaka (, dzimusi ) ir poļu mūziķe un dziedātāja. Viņa 1994. gadā ar dziesmu \"To nie ja\" pārstāvēja Poliju Eirovīzijas dziesmu konkursā. Šajā konkursā Gurņaka ieguva 2. vietu 25 dalībnieku konkurencē.\n", "id": "lvs_Latn_101668"}
{"text": "Alberts Keselrings\n\nAlberts Keselrings (; dzimis , miris ) bija vācu gaisa spēku ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.\n\nDienot armijā kopš 1904. gada, karoja gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā. Komandēja Vācijas gaisa spēkus iebrukumā Polijā un Francijā, kaujā par Britāniju, kā arī iebrukumā PSRS. Vēlāk komandēja vācu spēkus Vidusjūras kara teātrī, tai skaitā kampaņu Ziemeļāfrikā. Līdz 1944. gada oktobrim, kad nejauši guva savainojumu autoavārijā, komandēja vācu spēkus Itālijā. Kara beigās bija vācu karaspēka komandieris Rietumu frontē.\n\nPēc kara tiesāts britu tiesā Itālijā par kara noziegumiem, sodīts ar nāvi, kas nomainīts ar mūža ieslodzījumu. 1952. gadā atbrīvots veselības stāvokļa dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_101669"}
{"text": "Marksisms-ļeņinisms\n\nMarksisms-ļeņinisms ir politiska filozofija, kas radusies, sajaucoties marksisma un ļeņinisma idejām, ar mērķi radīt un attīstīt sociālistiskas valstis. Marksisti-ļeņinisti pauž plašu viedokļu loku, atkarībā no savām marksisma un ļeņinisma interpretācijām, tomēr parasti aizstāv vienpartijas sistēmu, valsts kontroli par ekonomiku, plānveida ekonomiku, internacionālismu un pretestību kapitālismam. Marksisms-ļeņinisms ir oficiālā ideoloģija Kubas, Vjetnamas un Ķīnas Komunistiskajai partijai, kā arī Laosas Tautas revolucionārajai partijai. Tā bija arī Padomju Savienības komunistiskās partijas un citu Austrumu bloka valstu partiju filozofija.\n", "id": "lvs_Latn_101670"}
{"text": "Herberts Pudāns\n\nHerberts Pudāns (dzimis ) ir bijušais Latvijas šosejas riteņbraucējs. Startējis Latvijas komandu Rietumu-Delfin un Dynatek-Latvia, kā arī Francijas amatieru komandu sastāvā.\n\n2007. un 2008. gadā Latvijas čempionātā grupas braucienā izcīnījis trešo vietu.\n\n2008. gadā pārstāvējis Latviju Pasaules čempionātā, grupas braucienā izcīnot 37. vietu. Karjeru beidzis traumas dēļ.\n\nŠobrīd darbojas velosipēdu tirdzniecības biznesā un amatieru līmenī startē šosejas un kalnu riteņbraukšanas sacensībās.\n", "id": "lvs_Latn_101671"}
{"text": "Valērijs Kalmikovs\n\nValērijs Kalmikovs (dzimis ) ir bijušais latviešu peldētājs, pēc aktīvā sporta karjeras beigām — treneris.\n\nMāsa — peldētāja Margarita Kalmikova.\n\nDivas reizes piedalījies Olimpiskajās spēlēs (, ). 1996. gadā Atlantā 200 m brasa distancē izcīnījis 13. vietu. Pasaules čempionātā augstākais sasniegums ir 2001. gadā izcīnītā 21. vieta 200 m brasā, vēl ir izcīnījis 23. vietu 400 m kompleksajā peldējumā 1994. gadā. Eiropas čempionātā izcīnījis 5. vietu 200 m brasā 2000. gadā. 45 reizes kļuvis par Latvijas čempionu.\n\nPēc sportista karjeras beigām kļuvis par peldēšanas treneri.\n\nV. Kalmikovs uzsāka peldējumu pāri Lamanša šaurumam no Duvras uz Kalē, kā pirmais latviešu peldētājs, kas uzņēmies šādu izaicinājumu, ko sportistam izdevās realizēt.\n", "id": "lvs_Latn_101672"}
{"text": "Margarita Kalmikova\n\nMargarita Kalmikova (dzimusi ) ir bijusī Latvijas peldētāja, pēc karjeras beigām — trenere.\n\nBrālis — peldētājs Valērijs Kalmikovs.\n\nDivas reizes piedalījusies Olimpiskajās spēlēs (, ). 1996. gadā Atlantā viņa kļuva par visu laiku jaunāko Latvijas olimpieti, sacensībās startējot 15 gadu vecumā. Šajās Olimpiskajās spēlēs 200 m brasa distancē izcīnījusi 34. vietu, pēc četriem gadiem Sidnejā — 28. vietu.\n\n33 reizes kļuvusi par Latvijas čempioni. Pēc sportista karjeras beigām kļuvusi par peldēšanas treneri, ir Tiffin universitātes galvenā peldēšanas un daiļlēkšanas trenere.\n", "id": "lvs_Latn_101673"}
{"text": "Viestura prospekts\n\nViestura prospekts ir iela Rīgā, Ziemeļu rajonā, Mežaparkā un Sarkandaugavā. Tā sākas krustojumā ar Meža prospektu un beidzas krustojumā ar Mīlgrāvja ielu. Visā garumā iela klāta ar asfalta segumu.\n", "id": "lvs_Latn_101674"}
{"text": "Prevcs\n\nCene Prevcs (Cene Prevc; 1996) — slovēņu tramplīnlēcējs; Domens Prevs (Domen Prevc; 1999) — slovēņu tramplīnlēcējs; Peters Prevcs (Peter Prevc; 1992) — slovēņu tramplīnlēcējs.\n", "id": "lvs_Latn_101675"}
{"text": "Medvedeva\n\nJevgeņija Medvedeva (Евгения Медведева; 1999) — krievu daiļslidotāja; Natālija Medvedeva (Наталья Георгиевн Медведева; 1964—2003) — Krievijas aktrise, dziedātāja un arī literāte.\n", "id": "lvs_Latn_101676"}
{"text": "Edmunds Pīlāgs\n\nEdmunds Pīlāgs (dzimis , miris ) bija latviešu vieglatlēts, startējis 400 m distancē.\n\nMācījies Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā un Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā.\n\nPiedalījies , kur nepārvarēja priekšsacīkšu kārtu 400 m distancē, PSRS komandas sastāvā nepārvarēja arī 4x400 m stafetes priekšsacīkstes. Piedalījies 1954. gada Eiropas čempionātā.\n\nPiecas reizes karjeras laikā labojis PSRS rekordu 4x400 m stafetē. 400 m, 800 m un stafešu distancēs 14 reizes labojis Latvijas rekordu.\n", "id": "lvs_Latn_101677"}
{"text": "Ādolfs Sprūdžs\n\nĀdolfs Sprūdžs (dzimis , miris ) bija latviešu bibliotēkāru zinātnieks, Trīs Zvaigžņu ordeņa kavalieris un \"Ardievas Laikmetam Rakstu un runu atlase 1947—1989\" autors.\n\nNo 1941. līdz 1942. gadam studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur no 1945. līdz 1947. gadam studējis Tībingenes Universitātē.\n\n1947. gadā pārcēlies uz Apvienoto Karalisti. 1951. gadā Beļģijā absolvējis Luvēnas Universitāti. 1955. gadā pārcēlies uz dzīvi ASV. No 1963. līdz 1965. gadam Sprūdžs strādāja Ilinoisas Universitātes Tieslietu koledžas bibliotēkā. 1967. gadā sācis docēt Čikāgas Universitātē.\n\nNo 1986. līdz 1992. gadam bijis Starptautiskās tiesību bibliotekāru asociācijas prezidents.\n\nBija precējies ar Janīnu Strodi, ar kuru laulībā dzima četri bērni. 2002. gadā apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.\n", "id": "lvs_Latn_101678"}
{"text": "Alberts Sprūdžs\n\nAlberts Sprūdžs (dzimis , miris ) bija latviešu rakstnieks. Jānis Klīdzējs viņu nosaucis par 20. gadsimta 30. gadu spilgtāko latgaliešu rakstnieku, \"Brīvības paaudzes rakstnieku\".\n", "id": "lvs_Latn_101679"}
{"text": "T krekls\n\nT krekls ir viens no kreklu veidiem, nosaukts pēc tam esošās T burta formas. T krekliem parasti ir īsas piedurknes un apaļa kakla līnija, kā arī tiem nav apkakles. Kreklus visbiežāk izgatavo no kokvilnas tekstila.\n", "id": "lvs_Latn_101680"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ziemeļkorejā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Ziemeļkorejā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ziemeļkorejas ir iekļautas 2 vietas (abi kultūras objekti), savukārt 5 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Ziemeļkoreja Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1998. gada 21. jūlijā.\n", "id": "lvs_Latn_101681"}
{"text": "Kanaviņas\n\nKanaviņas ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 6 km no pagasta centra Kolberģa, 2,5 km no novada centra Alūksnes pilsētas centra un 204 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie pašas Alūksnes pilsētas robežas, Kanaviņu ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101682"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Malāvijā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Malāvijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Malāvijas ir iekļautas 2 vietas (1 kultūras objekts un 1 dabas objekts), savukārt 6 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā. Malāvija Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja 1982. gada 5. janvārī.\n", "id": "lvs_Latn_101683"}
{"text": "Džims Korbets\n\nDžeimss Edvards \"Džims\" Korbets (; dzimis Britu Indijā, miris Kenijā) bija britu mednieks, rakstnieks un dabas aizsardzības aktīvists. Ievērojams ar cilvēkēdāju tīģeru un leopardu medībām Indijā.\n\nDzimis Indijā īru emigrantu trīspadsmit bērnu ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā cīnījās Rietumu frontē Francijā.\n\nBritu Indijas pulkveža pakāpē esošais Dž. Korbets bija iemantojis izcilu reputāciju kā mednieks, kas spējīgs izsekot un nomedīt tīģerus un leopardus, kuri Indijā uzbruka cilvēkiem. Dokumentāli pierādīts, ka laikā no 1907. līdz 1938. gadam viņš ir nomedījis 19 tīģerus un 14 leopardus, kuru rēķinā ir bijuši uzbrukumi cilvēkiem. Uzskata, ka šie dzīvnieki bijuši vainojami vairāk nekā 1200 cilvēku nāvē, tostarp visbīstamākais, pirmais no Dž. Korbeta nomedītajiem — Šampavatas tīģeriene — viena pati bija nogalinājusi vismaz 436 cilvēkus. Līdzās medībām aizrāvās ar dzīvnieku fotografēšanu un filmēšanu, bet pēc aktīvu mednieku gaitu beigām kļuva par rakstnieku, sešās grāmatās aprakstījis piedzīvojumus cīņā ar bīstamiem dzīvniekiem un sava laika Indiju (1970. gadā izdots Džima Korbeta grāmatas \"Kumaonas cilvēkēdāji\" tulkojums latviešu valodā). Cīnījās par Indijas dabas saglabāšanu. Pēc viņa nāves, 1957. gadā, Indijas ziemeļos tika izveidots viņa vārdā nosauktais Džima Korbeta nacionālais parks.\n\n1947. gadā pārcēlies dzīvot uz Keniju, kur miris.\n", "id": "lvs_Latn_101684"}
{"text": "Jons Trinkūns\n\nJons Trinkūns (), garīgais vārds Jauņus (Jaunius; dzimis Klaipēdā 1939. gada 28. februārī, miris Viļņā 2014. gada 20. janvārī), bija lietuviešu etnologs, folklorists un no 2002. gada līdz savai nāvei 2014. gadā seno baltu ticības kopas \"Romuva\" garīgais vadītājs — krīvs.\n", "id": "lvs_Latn_101685"}
{"text": "Lāčudārzs\n\nLāčudārzs, arī Ločudorzs, ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 24 km no pagasta centra Kolberģa, 21 km no novada centra Alūksnes un 223 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V401, Jurenskas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101686"}
{"text": "Terni\n\nTerni () ir pilsēta Itālijā, Umbrijas reģionā. Tā ir Terni provinces administratīvais centrs. 2016. gadā Terni dzīvoja 111 tūkstoši cilvēku. Pēc iedzīvotāju skaita Terni ir otra lielākā pilsēta Umbrijas reģionā aiz Perudžas.\n\nSākotnēji tā bija Senās Romas pilsēta ar nosaukumu Interamna Nahars. Terni sevi ir nosaukusi par \"Mīlestības pilsētu\" (Città degli Innamorati), jo netālu no tās esot dzimis Svētais Valentīns. Pilsēta tiek saukta arī par \"Itālijas Mančestru\" (Manchester italiana) vai \"Tērauda pilsētu\" (La Città d'Acciaio), jo ir attīstīta metalurģija. Šī iemesla dēļ tā stipri tika bombardēta Otrā pasaules kara laikā.\n", "id": "lvs_Latn_101687"}
{"text": "Bakara\n\nBakara (, ) ir kāršu spēle, kuru ļoti bieži spēlē kazino. Šajā spēlē ir jāliek likme vai spēlētājs uzvarēs, zaudēs, vai būs neizšķirts. Ja ir neizšķirts un spēlētājs ir uzlicis likmi uz to koeficients ir 8:1 tātad spēlētājs saņem 8 reizes vairāk nekā uzlika likmē. Punkti tiek skaitīti šādi: 2 līdz 9 ir punktu vērtība šīm kārtīm, 10, kungs, dāma un kalps ir 0 punkti un dūzis ir 1 punkts. Uzvar spēlētājs kura 2 kāršu kopējā vērtība ir tuvāka skaitlim 9. Ja kāršu vērtība ir vairāk nekā 9 tad tiek ņemts vērā tikai otrais cipars. Piemēram, kopējās vērtības 14 patiesā vērtība ir 4. Ja spēlētāja punktu summa pēc 2 kāršu saņemšanas ir 0 līdz 5 punkti, spēlētājs saņem trešo kārti.\n\nŅemot vērā to, ka pirmās liecības par bakara spēli ir lasāmas 15. gadsimta sākumā rakstītajos materiālos, šo ilgo gadu laikā spēlei ir izveidojušās vairākas versijas. Šobrīd populārākās bakara versijas ir Punto Banco, Chemin de Fer, Baccarat Banque, European Baccarat un Dragon Tiger.\n", "id": "lvs_Latn_101688"}
{"text": "Maurisio Makri\n\nMaurisio Makri (, , dzimis ) ir Argentīnas politiķis. No 2015. līdz 2019. gadam bija Argentīnas prezidents. Viņš pārstāv koalīciju Cambiemos (Mainīsimies!), kas ir centriska līdz centriski labēja, un ir arī tajā ietilpstošās centriski labējās politiskās partijas Propuesta Republicana (Republikāņu priekšlikums) prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_101689"}
{"text": "Burgosas katedrāle\n\nBurgosas Svētās Marijas katedrāle () ir katedrāle Burgosā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Spānijā. Katedrāle pieder Romas katoļu baznīcai. Katedrāles celtniecība tika uzsākta 1221. gadā, bet tika iesvētīta 1260. gadā.\n\nKatedrāles stils galvenokārt ir ieturēts gotikas stilā, bet tai ir arī renesanses un baroka stila piesitiens, kuru tā ieguva 15. un 16. gadsimtā pēc vērienīgās baznīcas pārbūves. Burgosas katedrāles galvenā fasāde ir ieturēta franču gotikas stilā līdzīgi kā Parīzes Dievmātes katedrāle un Reimsas Dievmātes katedrāle. Savukārt katedrāles interjers ir ieturēts līdzīgā stilā kā Buržas katedrālē.\n\nKatedrālē ir apkopoti unikāli mākslas darbu kolekcijas, tostarp gleznas, kora stendi, altāra gleznas, kapenes un vitrāžas.\n\n1984. gada 31. oktobrī Burgosas katedrāle tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_101690"}
{"text": "Valdekas pils\n\nValdekas pils () ir neogotikas arhitektūras stila ēka Rīgas ielā 22, Jelgavā, kas līdz 1920. gada zemes reformai bija Valdekas jeb Zorgenfreijas pusmuižas (Waldeck, Sorgenfrei) kungu māja un medību pils.\n", "id": "lvs_Latn_101691"}
{"text": "Segovijas akvedukts\n\nSegovijas akvedukts () ir Senās Romas laikā celts akvedukts, kas atrodas Segovijā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgablā, Spānijā. Tas ir viens no ievērojamākajiem un labāk saglabājušajiem Senās Romas pieminekļiem Pireneju pussalā. Akveduktu veido divu līmeņu arkas.\n\nNav zināms precīzs laiks, kad akvedukts ir ticis uzcelts, bet tiek uzskatīts, ka tas ir celts pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Akvedukts tika uzcelts, lai nogādātu ūdeni uz pilsētu no septiņpadsmit kilometru attālās kalnu upes.\n\nTas ir viens no Segovijas pazīstamākajiem simboliem un tas ir attēlots arī uz pilsētas ģerboņa. 1985. gadā Segovijas akvedukts kopā ar Segovijas vecpilsētu tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_101692"}
{"text": "Takuja Oniši\n\nTakuja Oniši (大西 卓哉, Ōnishi Takuya, dzimis ) ir Japānas kosmonauts.\n\n1998. gadā Takuja Oniši ieguva inženiera bakalaura grādu aeronautikas un kosmiskās inženierijas specialitātē Tokijas Universitātē. Viņš strādāja lidsabiedrībā All Nippon Airways Hanedas lidostā. Beikersfīldā Kalifornijā Oniši pabeidza lidotāja apmācības divu gadu kursus un Tokijā viena gada kursus. 2003. gadā viņš sāka strādāt par lidmašīnas Boeing 767 pilotu.\n\n2009. gada 25. februārī Takuja Oniši tika izvēlēts par JAXA kosmonauta kandidātu. 1. aprīlī uzņemts kosmonautu sagatavošanas grupā. Augustā devās uz ASV, kur līdz 2011. gada jūlijam apguva kosmonauta vispārējās un Starptautiskās kosmosa stacijas apkalpošanai nepieciešamās iemaņas.\n\nTakujas Oniši pirmais kosmiskais lidojums sākās 2016. gada jūlijā, ar kosmosa kuģi Sojuz MS-01 dodoties uz Starptautisko kosmosa staciju. Viņš bija 48. ekspedīcijas un 49. ekspedīcijas lidojuma inženieris. Uz zemes atgriezās 2016. gada oktobrī.\n", "id": "lvs_Latn_101693"}
{"text": "Valdeķu muiža\n\nValdeķu muižas pils () ir 1882. gadā celta muižas kungu māja, kas atrodas Tukuma novada Valdeķu ciemā. Vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_101694"}
{"text": "Uzbrukums Nicā 2016. gadā\n\nUzbrukums Nicā 2016. gadā bija terora akts vakarā, kad Tunisijas izcelsmes Francijas pilsonis Muhameds Lauežs Bulels kravas mašīnā iebrauca cilvēku pūlī Nicā, Francijā, Promenade des Anglais, kur cilvēki Bastīlijas dienā bija pulcējušies uguņošanas vērošanai. Tā rezultātā tika nogalināti 87 cilvēki, ieskaitot pašu teroristu, vairāk nekā 400 cilvēki guva ievainojumus. Pēc uzbrukuma veikšanas kravas automašīnas vadītāju policija nogalināja. Šis bija trešais liela mēroga teroristu uzbrukums Francijā pēdējā pusotra gada laikā pēc Charlie Hebdo apšaudes 2015. gada janvārī un 2015. gada 13. novembra terora aktiem Parīzē.\n", "id": "lvs_Latn_101695"}
{"text": "Silciema iela (Rīga)\n\nSilciema iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas apkaimē. Silciema iela sākas krustojumā ar Murjāņu ielu un beidzas krustojumā ar Brīvības gatvi. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām.\n", "id": "lvs_Latn_101696"}
{"text": "Ābrams Idelsons\n\nĀbrams Zevi Idelsons (, ; dzimis , miris ) bija Jūrkalnē dzimis ebreju komponists, muzikologs, ebreju tautas dziesmu vācējs un sabiedrisks darbinieks. Tiek uzskatīts par vienu no ticamākajiem ebreju dziesmas Hava Nagila autoriem. Pirmās Palestīnā sarakstītās ebreju operas \"Yiftaḥ\" autors. Daudz ceļojis pa pasauli, dzīvojis ASV un Palestīnā. Monumentālās Thesaurus of Hebrew Oriental Melodies desmit sējumos (1914–1932) autors.\n", "id": "lvs_Latn_101697"}
{"text": "Progresīvais nodoklis\n\nProgresīvais nodoklis ir nodoklis, kura nodokļa likme pieaug, palielinoties vērtībai, kas jāapliek ar nodokli. Vārds \"progresīvais\" apzīmē to, kā nodokļa likme progresē no zemas uz augstu, tādēļ vidējā nodokļa likme ir mazāka par marginālo nodokļu likmi. Progresīvs var būt gan viens atsevišķs nodoklis, gan arī visa nodokļu sistēma. Šāda veida nodokli ievieš, lai samazinātu nodokļu slogu cilvēkiem ar mazāku maksātspēju. Progresīvais nodoklis šo slogu pārnes uz iedzīvotājiem ar lielāku maksātspēju. Progresīvajam nodoklim pretējais ir regresīvais nodoklis — nodoklis, kura likme samazinās, palielinoties vērtībai, kas jāapliek ar nodokli.\n\nProgresivitāti bieži pievieno ienākuma nodoklim, lai cilvēki ar mazāku algu maksātu mazāk nodokļus, nekā cilvēki, kam alga ir lielāka. Nodokļu sistēma var būt progresīva, ja tajā ir, piemēram, augstāks korporatīvais nodoklis, uzņēmuma ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, zemes nodoklis vai citi nodokļi, kuri vairāk skar bagātāko sabiedrības slāni. Šāds nodoklis samazina ienākumu nevienlīdzību un mantisko nevienlīdzību. Ekonomisti gan nav vienisprātis par šāda nodokļa ilgtermiņa efektu. Taču pastāv saikne starp cilvēkiem, kas uzskata sevi par laimīgiem, un vienlīdzību viņu valstī.\n", "id": "lvs_Latn_101698"}
{"text": "Niantic, Inc.\n\nNiantic, Inc. ir amerikāņu programmatūras izstrādes uzņēmums, kas atrodas Sanfrancisko, Kalifornijā. Uzņēmums 2010. gadā kā Google iekšējo jaunuzņēmumu dibināja Džons Henks ar nosaukumu Niantic Labs. 2015. gadā tas tika atdalīts no Google kā pilnvērtīgs uzņēmums.\n\nNiantic, iespējams, vislabāk pazīstams kā paplašinātās realitātes mobilo spēļu Ingress (2012) un Pokémon Go (2016, kopā ar The Pokemon Company) izstrādātājs.\n", "id": "lvs_Latn_101699"}
{"text": "Lāzberģis\n\nLāzberģis ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā 3 km no pagasta centra Kolberģa, 8 km no novada centra Alūksnes un 210 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu V389 un V390 krustojumā, Alūksnes ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101700"}
{"text": "Ludvigsfelde\n\nLudvigsfelde () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Teltovas-Flēmingas apriņķī, uz dienvidiem no Berlīnes. Autobūves centrs.\n", "id": "lvs_Latn_101701"}
{"text": "Tiviešu valoda\n\nTiviešu valoda (тыва дыл, ) ir tjurku saimes valoda, kura galvenokārt izplatīta Tivas Republikā, kas atrodas Sibīrijas dienvidos, Krievijas Federācijā. Neliela tiviešu valodā runājošo diaspora dzīvo arī Mongolijā un Ķīnā. Valodā ir daudz aizguvumi no mongoļu valodas, tibetiešu valodas un krievu valodas.\n", "id": "lvs_Latn_101702"}
{"text": "Villems no Ribrūkas\n\nVillems no Ribrūkas, arī Gijoms no Rubrukas (, ; dzimis ap 1220. gadu, miris ap 1293. gadu) bija flāmu izcelsmes franciskāņu mūks, kas Francijas karaļa Luija IX uzdevumā 13. gadsimtā veica ceļojumu pie mongoļiem, sasniedzot to galvaspilsētu Karakorumu. Viņš bija pirmais no zināmajiem eiropiešiem, kas veicis šāda mēroga ceļojumu Āzijas iekšienē, un Villema publicēto ceļojuma piezīmju nozīme ir salīdzināma ar vēlākajiem Marko Polo ceļojumiem.\n\nVillems bija krustnešiem neveikmīgā Septītā krusta kara dalībnieks. Francijas karalis Luijs IX krita ienaidnieka gūstā, un pēc izpirkšanas vēl vairākus gadus palika Svētajā zemē. Cīņā pret islāmticīgajiem viņš cerēja vienoties ar mongoļiem un, lai gan dominikāņu mūka Andrē de Lonžimo misija, kas beidzās 1251. gadā, nebija veiksmīga, viņš nākamajā gadā sūtīja ceļā jaunu vēstnesi pie mongoļu valdnieka — Villemu no Ribrūkas. 1252. gada pavasarī Villems kopā ar pavadoņiem devās ceļā no Akras. Misija uzkavējās Konstantinopolē, ko atstāja 1253. gada 7. maijā. Šķērsojis Melno jūru, Villems izkāpa krastā Krimā un tālāk ceļoja pa sauszemi. Pēc diviem mēnešiem misija sasniedza mongoļu hana Sartaka apmetni pie Volgas. Sartaks viņu nosūtīja tālāk pie sava tēva, Čingishana mazdēla, ietekmīgā Batuhana. Tomēr arī Batuhans nebija gatavs vest sarunas ar Francijas karaļa vēstnešiem un pāradresēja misiju pie hana Munke mongoļu galvaspilsētā Karakorumā. 26. decembrī Villems sasniedza hana apmetni, no kuras nokļuva galvaspilsētā.\n\nVillems tikās ar hanu Munke. Viņš pārziemoja Karakorumā, iegūstot daudz ziņu ne vien par mongoļiem, bet arī ķīniešiem un eiropiešiem, kas atradās hana gūstā. Munke ar Villemu nosūtīja vēstuli Francijas karalim, un mūks devās atpakaļceļā. Viņa ceļabiedrs itāļu mūks Bartolomeo no Kremonas palika mongoļu galvaspilsētā, kalpot kristiešu baznīcā, kas tur atradās (mongoļi bija reliģiski toleranti un viņu valstī bija atļauti visu reliģiju dievnami).\n\n1254. gada 6. jūnijā pametis Karakorumu, caur Astrahaņu, Derbentu, Erzurumu Villems sasniedza Akru pie Vidusjūras. 1255. gada 16. jūlijā viņš ieradās Famagustā, Kiprā un jau augustā atgriezās savā klosterī.\n\nVillema no Ribrūkas ceļojuma apraksts deva eiropiešiem jaunas zināšanas par Austrumeiropas, Centrālās Āzijas un Mongolijas ģeogrāfiju, kas ir salīdzināmas ar vēlākajiem Marko Polo ceļojumiem.\n", "id": "lvs_Latn_101703"}
{"text": "Kukris\n\nKukris (arī Kiekuru ezers, Kukru ezers, Kukuru ezers, Kūkuru ezers, Kūrīļu ezers) ir caurteces subglaciāls ezers Valkas novada Ērģemes pagasta dienvidos.\n\nDibens - dūņains. Krasti - lēzeni, ziemeļrietumos un dienvidaustrumos - zemi. Krasti viegli pieejami tikai no dienvidu puses. Ietek - grāvis no Vircēļa, iztek grāvis uz Zūdaini.\n\nGar krastu bieza niedru josla. Makrofīti - niedres, vilkvālītes, meldri, ūdensrozes, lēpes, hāras, elodejas. Ezerā dzīvo līdakas, raudas, ruduļi, līņi, karūsas un asari.\n\nEzers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101704"}
{"text": "XC\n\n90 (skaitlis) romiešu skaitļu sistēmā; krosa (cross-country) disciplīna dažādos sporta veidos; Reaktīvā pretestība jeb XC — kondensatora īpašība; Corendon Airlines IATA kods; KD Air bijušais IATA kods.\n", "id": "lvs_Latn_101705"}
{"text": "Voksova\n\nVoksova ir ciems Augšdaugavas novada Salienas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 8 km no pagasta centra Salienas, 35 km no novada centra Daugavpils un 265 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P69.\n", "id": "lvs_Latn_101706"}
{"text": "Faļtopi\n\nFaļtopi ir ciems Augšdaugavas novada Salienas pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 9 km no pagasta centra Salienas, 36 km no novada centra Daugavpils un 267 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu pie autoceļa V673, Poguļankas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101707"}
{"text": "Gaveitiški\n\nGaveitiški, arī Gaveiniški, ir ciems Augšdaugavas novada Salienas pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 5 km no pagasta centra Salienas, 28 km no novada centra Daugavpils un 260 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101708"}
{"text": "Karļinova\n\nKarļinova ir ciems Augšdaugavas novada Salienas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā, 4 km no pagasta centra Salienas, 30 km no novada centra Daugavpils un 261 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P69, netālu no Poguļankas upes. Veidojusies ap vēsturisko Karlīnes muižu (Gut Karlinhof).\n", "id": "lvs_Latn_101709"}
{"text": "Meteliški\n\nMeteliški ir ciems Augšdaugavas novada Salienas pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 7 km no pagasta centra Salienas, 26 km no novada centra Daugavpils un 257 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_101710"}
{"text": "Proporcionālais nodoklis\n\nProporcionālais nodoklis ir nodoklis, kura nodokļa likme nemainās, palielinoties vai samazinoties ar nodokli apliekamajai vērtībai. Nodoklī nomaksājamo daudzumu var izteikt kā nemainīgu daļu no šīs vērtības. Vārds \"proporcionāls\" apzīmē šī nodokļa reālās vērtības proporcionālo izmainīšanos, mainoties apliekamajam daudzumam — šī nodokļa likme nemainās, kā tas notiek ar progresīvo un regresīvo nodokli. Līdz ar to vidējā nodokļa likme ir vienāda ar marginālo nodokļa likmi.\n\nProporcionāls var būt gan atsevišķs nodoklis, gan arī visa nodokļu sistēma. Proporcionālais nodoklis nodokļu slogu izlīdzina visiem vienādi un nenosver to uz bagātākajiem vai nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.\n", "id": "lvs_Latn_101711"}
{"text": "Ritāni\n\nRitāni, arī Rītāni, ir ciems Augšdaugavas novada Salienas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā, 13 km no pagasta centra Salienas, 39 km no novada centra Daugavpils un 270 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no autoceļa V673, netālu no Poguļankas un Mālkalnes upju ietekas Daugavā.\n", "id": "lvs_Latn_101712"}
{"text": "Kurēlis\n\nKurēlis (arī Kurelis, Kurēļa ezers, Kuriļu ezers) ir caurteces ezers Valkas novada Ērģemes pagasta dienvidos.\n\nDibens - dūņains. Krasti - zemi, grūti pieejami. No ezera iztek grāvis uz Rūju.\n\nŪdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - niedres, upes kosas, vilkvālītes, ūdens padilles, visgarās un peldošās glīvenes, dzeltenās lēpes, elodejas.\n\nEzers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Ezeru stipri piesārņojusi bijusī pīļu ferma. Ezera dienvidu krastā atrodas autoceļš P22 (Valka—Rūjiena).\n", "id": "lvs_Latn_101713"}
{"text": "Silene (Salienas pagasts)\n\nSilene ir ciems Augšdaugavas novada Salienas pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 20 km no pagasta centra Salienas, 24 km no novada centra Daugavpils un 255 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P68, netālu no Skrudalienas pagasta ciema ar tādu pašu nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_101714"}
{"text": "Ienākumu nevienlīdzība\n\nIenākumu nevienlīdzība ir atšķirība regulāro ienākumu apjomā cilvēkiem kādā grupā vai valstī. Visizplatītākā mērvienība ienākumu nevienlīdzības izmērīšanai ir Džini koeficients. Lai gan neliela nevienlīdzība ir nepieciešama, lai stimulētu izaugsmi un ražīgumu, pārāk augsta nevienlīdzība tiek uzskatīta par ekonomisku un sociālu problēmu, kas pasliktina ekonomisko stāvokli. Cilvēki arī jūtas laimīgāki, ja dzīvo vienlīdzīgākā sabiedrībā.\n\nIenākumu nevienlīdzību var izmainīt ar nodokļu politiku. Regresīva nodokļu sistēma nevienlīdzību palielina, bet progresīva nodokļu sistēma to samazina.\n", "id": "lvs_Latn_101715"}
{"text": "Šļomovka\n\nŠļomovka, arī Šļomi, ir ciems Riebiņu novada Riebiņu pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 6 km no pagasta un novada centra Riebiņiem un 208 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P58.\n", "id": "lvs_Latn_101716"}
{"text": "Dzintarjūra (kuģis)\n\n\"Dzintarjūra\" bija Ventspils zvejnieku kolhoza \"Sarkanā bāka\" lielais zvejas saldētājtraleris.\n", "id": "lvs_Latn_101717"}
{"text": "Kaltenes kalvas\n\nKaltenes kalvas ir aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novadā pie Kaltenes. Iekļauts pieminekļu sarakstā 1962. gadā 85,7 ha platībā ar nosaukumu «Velna kalva». Dabas piemineklis ietver laukakmeņu sakopojumus un vaļņveida krāvumus bijušā Baltijas ledus ezera abrāzijas līdzenumā. Teritorijā ir vairāki līdz 1 km gari, 10—100 m plati un līdz 6 m augsti vaļņi. Akmeņu krāvumos tie uzguļ cits citam un telpu starp tiem aizpilda oļi, grants, smilts, bet dažreiz šī telpa ir tukša. Nogāzes asimetriskas ar lēzeno pusi pret jūru. Laukakmeņu sakopojumu veidošanās notikusi, kad, ledus mēlei atkāpjoties, tās malas joslu sāka apskalot Baltijas ledus ezera ūdeņi.\n\nKaltenes kalvas ietilpst Latvijas Valsts mežu apsaimniekotajā teritorijā. Dabas piemineklī gar vienu no akmeņu krāvumiem ierīkota dabas taka.\n", "id": "lvs_Latn_101718"}
{"text": "Kiviste (Omuļupes pieteka)\n\nKiviste () ir Omuļupes labā krasta pieteka Igaunijā un Valkas novadā.\n\nSākas Igaunijā, uz dienvidiem no Ēras ciema. Tek austrumu virzienā. Lielāko daļu no tecējuma virzās gar Igaunijas un Latvijas robežu, dažkārt tekot Igaunijas, dažkārt Latvijas teritorijā. Ietek Omuļupē Latvijas teritorijā, apmēram 75 metrus no valsts robežas.\n", "id": "lvs_Latn_101719"}
{"text": "Valters Bote\n\nValters Vilhelms Georgs Bote (, dzimis , miris ) bija vācu kodolfiziķis. Kopā ar Maksu Bornu 1954. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts.\n\nDzimis pulsteņmeistara un šuvējas ģimenē. No 1908. līdz 1913. gadam studēja fiziku, matemātiku, ķīmiju un mūziku Berlīnes Humboltu universitātē. 1913. gadā strādāja pie Maksa Planka par asistentu, 1914. gadā ieguva doktora grādu Planka vadībā.\n\n1913. gadā Bote sāka darbu Valsts fizikālā un tehniskā institūta Radioaktivitātes laboratorijā, kur, izņemot Pirmā pasaules kara gadus, strādāja līdz 1930. gadam. Sākumā Bote bija Hansa Geigera asistents, bet pēdējos gadus bija laboratorijas vadītājs. Pirmā pasaules kara laikā krita krievu gūstā, Vācijā atgriezās 1920. gadā. Vēlāk strādāja Gīsenē, Heidelbergā. Pēc nacistu nākšanas pie varas tika iecelts par Maksa Planka Medicīnas pētījumu institūta vadītāju, kur izveidoja Vācijā pirmo ciklotronu. Otrā pasaules kara gados strādāja Vācijas kodolieroču programmā (Uranprojekt).\n\n1954. gadā Bote saņēma Nobela prēmijas fizikā par sakrišanas metodes izstrādāšanu un ar tās palīdzību izdarītajiem atklājumiem.\n", "id": "lvs_Latn_101720"}
{"text": "Krka (pilsēta)\n\nKrka () ir pilsēta Horvātijā, atrodas Adrijas jūras krastā. Tā ir Krkas salas galvenā pilsēta.\n\nPilsēta ir sena, tā ir viena no senākajām pilsētām pie Adrijas jūras. Pilsēta nepārtraukti apdzīvota jau kopš seniem laikiem, tostarp to apdzīvojuši ilīrieši un vēlāk romieši, kādreiz tā bija daļa no Austrumromas impērijas pēc tam, kad Rietumromas impērija krita barbaru rokās.\n\nDažās pilsētas daļās joprojām redzamas romiešu laika paliekas, piemēram, mozaīkas pilsētas namos. Pilsētā ir saglabājušies arī daudzi viduslaiku nocietinājumi, tostarp Frankopanas pils, un daļa no pilsētas mūriem, kas celti tais piecos gadsimtos, kad pilsētu pārvaldīja Venēcijas Republika.\n", "id": "lvs_Latn_101721"}
{"text": "Krka\n\nKrka var būt: Krka (pilsēta) — galvenā Krkas salas pilsēta, Horvātijā; Krka (sala) — sala Horvātijā; Krka (upe) — upe Slovēnijā.\n", "id": "lvs_Latn_101722"}
{"text": "Halmstade\n\nHalmstade () ir pilsēta Zviedrijā, Hallandes lēnes administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Zviedrijas dienvidos, rietumu piekrastē pie Nisanas upes ietekas Kategatā starp Gēteborgas un Malmes pilsētām. 2014. gadā Halmstadē dzīvoja 58,6 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir 20. lielākā Zviedrijas pilsēta. Halmstades aglomerācijā dzīvo vairāk nekā 95 tūkstoši cilvēku. Pēc šī rādītāja tā ir 12. lielākā Zviedrijas pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_101723"}
{"text": "Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā\n\nArmēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 13 reizes, debitējot 2006. gada konkursā, kad Armēniju pārstāvēja André ar dziesmu Without Your Love. Armēnijas labākais rezultāts ir 4. vieta 2008. un 2014. gada konkursā, bet sliktākais — 2019. gada konkursā.\n\n2021. gada konkursa valsts nepiedalījās. Taču 2022. gadā Armēnija atgriezās konkursā.\n", "id": "lvs_Latn_101724"}
{"text": "Mīlgrāvja iela\n\nMīlgrāvja iela ir iela Rīgā, Ziemeļu rajonā, Sarkandaugavā un Trīsciemā. Tā sākas krustojumā ar Viestura un Ostas prospektu un beidzas krustojumā ar Ezera ielu, kura pārtop par Jaunciema gatvi. Visā garumā Mīlgrāvja iela klāta ar asfalta segumu.\n", "id": "lvs_Latn_101725"}
{"text": "Dainis Upelnieks\n\nDainis Upelnieks (dzimis Bauskā) ir latviešu stenda šāvējs.\n\n2015. gadā izcīnījis 62. vietu Pasaules čempionātā, 2015. gada Eiropas čempionātā izcīnījis 15. vietu, savukārt pēc gada — 21. vietu.\n\nPārstāvēja Latviju Riodežaneiro. Tajās ieņēma 14. vietu sacensībās apaļajā stendā.\n\n2023. gada Eiropas spēlēs izcīnīja sudraba medaļu šaušanā apaļajā stendā.\n", "id": "lvs_Latn_101726"}
{"text": "Johans Georgs Vithauers\n\nJohans Georgs Vithauzers (; dzimis , miris ) bija vācu mūziķis un komponists.\n\nPēc mācībām Erfurtē un Leipcigā, devās uz Jelgavu, kur Kurzemes hercoga galmā bija hercogienes Dorotejas un viņas pusmāsas Elīzas fon der Rekes mūzikas skolotājs. Vēlāk devās uz Hamburgu, kur mācījās pie Kārļa Filipa Emanuela Baha. No 1797. gada līdz savai nāvei bija Lībekas Jēkaba baznīcas ērģelnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101727"}
{"text": "Trebīne\n\nTrebīne () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Teltovas-Flēmingas apriņķī, 36 kilometrus uz dienvidrietumiem no Berlīnes, pie Hāfeles pietekas Nutes.\n", "id": "lvs_Latn_101728"}
{"text": "Omuļi\n\nOmuļi ir ciems Valkas novada Ērģemes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 10,9 km no pagasta centra Ērģemes, 23,8 km no novada centra Valkas un 175,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu V256 (Ērģeme–Igaunijas robeža) un V230 (Omuļi–Kurģi) krustojuma.\n", "id": "lvs_Latn_101729"}
{"text": "Stašališki\n\nStašališki ir ciems Augšdaugavas novada Salienas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 4 km no pagasta centra Salienas, 29 km no novada centra Daugavpils un 260 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no vietējās nozīmes autoceļiem, Poguļankas upes pietekas krastā, divus kilometrus no Latvijas—Baltkrievijas robežas.\n", "id": "lvs_Latn_101730"}
{"text": "Šlapaki\n\nŠlapaki ir ciems Augšdaugavas novada Salienas pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 5 km no pagasta centra Salienas, 28 km no novada centra Daugavpils un 259 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V707, Poguļankas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101731"}
{"text": "Zaļesje (Salienas pagasts)\n\nZaļesje ir ciems Augšdaugavas novada Salienas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 7 km no pagasta centra Salienas, 31 km no novada centra Daugavpils un 262 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no vietējās nozīmes autoceļiem, Kirjaņiškas ezera krastā, divus kilometrus no Latvijas—Baltkrievijas robežas.\n", "id": "lvs_Latn_101732"}
{"text": "Raimunds Lullijs\n\nRaimunds Lullijs (), arī Ramons Ļuļs (, 1233-1315), bija vēlo viduslaiku katalāņu mistiķis un filozofs. Publicējis apcerējumus arī par maģiju un alķīmiju.\n", "id": "lvs_Latn_101733"}
{"text": "Mantiskā nevienlīdzība\n\nMantiskā nevienlīdzība, arī materiālā nevienlīdzība ir atšķirības mantiskajā stāvoklī cilvēkiem kādā grupā vai valstī. Visizplatītākā mērvienība nevienlīdzības izmērīšanai ir Džini koeficients. Pārāk liela mantiskā nevienlīdzība tiek uzskatīta par sociālu un ekonomisku problēmu. Mantisko nevienlīdzību rada augsta ienākumu nevienlīdzība. Mantisko nevienlīdzību var mazināt, samazinot ienākumu nevienlīdzību un mainot nodokļu politiku.\n", "id": "lvs_Latn_101734"}
{"text": "Melnezers (Ērģemes pagasts)\n\nMelnezers ir noteces ezers Valkas novada Ērģemes pagasta ziemeļos, 5 kilometrus uz ziemeļiem no Ērģemes.\n\nEzers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101735"}
{"text": "JCSAT-2B\n\nJCSAT-2B (sākotnēji JCSAT-14) ir Japānas uzņēmuma SKY Perfect JSAT sakaru pavadonis. Tas palaists 2016. gada maijā. Tas apkalpo klientus Japānas teritorijā, kā arī Āzijā, Austrālijā un Klusā okeāna reģionā.\n\nPavadoni izgatavoja ASV uzņēmums SSL uz platformas SSL-1300 bāzes. Kosmiskā aparāta masa startā bija 4696 kg, sausmasa 2622 kg. Tas ir apgādāts ar 26 C un 18 Ku joslas raidītājiem.\n\nLīgums ar SSL par JCSAT-14 izgatavošanu tika noslēgts 2013. gada jūnijā.\n\nPēc Falcon 9 otrās pakāpes atdalīšanās pirmā pakāpe veica veiksmīgu nosēšanos uz okeāna platformas.\n\nPavadonis tika pozicionēts punktā 154° austrumu garuma. Tur tas nomainīs pavadoni JCSAT-2A.\n", "id": "lvs_Latn_101736"}
{"text": "Nodokļu politika\n\nNodokļu politika ir valsts ieviesta politika, kas nosaka, kādus, kāda veida un kāda apmēra nodokļus tā ievieš. Tai ir ietekme gan uz makroekonomiku, gan uz mikroekonomiku. Makroekonomikā šādi var regulēt kopējo naudas daudzumu saimniecībā, kā arī veicināt vai samazināt saimniecisko darbību valstī. Mikroekonomika tiek ietekmēta, jo dažādi nodokļi un to apmēri maina atsevišķu uzņēmumu un iedzīvotāju spēju saimnieciski attīstīties.\n", "id": "lvs_Latn_101737"}
{"text": "JCSAT-RA\n\nJCSAT-RA (sākotnēji JCSAT-12) ir Japānas uzņēmuma JSAT Corporation sakaru pavadonis. Orbītā palaists 2009. gada maijā. Tas kalpo kā orbitālā rezerve.\n\nPavadoni izgatavojis ASV uzņēmums Lockheed Martin uz platformas A2100AXS bāzes. Kosmiskā aparāta masa startā bija 4500 kg. Tas ir apgādāts ar 30 Ku un 12 C joslas raidītājiem.\n\nLīgums ar Lockheed Martin par JCSAT-12 izgatavošanu tika noslēgts 2007. gada 6. septembrī, dienu pēc JCSAT-11 zaudēšanas nesējraķetes avārijā.\n\nJCSAT-12 tika palaists 22:13 UTC ar nesējraķeti Ariane 5ECA (lidojums VA-206) no Gviānas kosmiskā centra kopā ar Austrālijas pavadoni Optus D3. Ģeostacionāro orbītu pavadonis sasniedza paša spēkiem. Tas tika pozicionēts punktā 143° austrumu garuma un pārdēvēts par JCSAT-RA.\n", "id": "lvs_Latn_101738"}
{"text": "8. tramvaju maršruts (Rīga)\n\n8. tramvaju maršruts bija Rīgas sabiedriskā transporta tramvaju maršruts, kas kursēja no Tapešu ielas līdz Mežaparkam. Maršruts bija 2. un 11. tramvaju maršruta apvienojums.\n\n8. tramvaju maršrutu apkalpoja RP SIA \"Rīgas satiksme\" 5. tramvaju depo.\n\nŠis maršruts tika atklāts ar numuru 2/11, vēlāk to pārnumurēja par 8. maršrutu. Maršruts nekursēja kopš , sākoties remontdarbiem 13. janvāra ielā, pavisam tas tika slēgts . Līdz 1979. gadam 8. tramvaju maršruts kursēja no Keramikas līdz Zasulauka stacijai.\n", "id": "lvs_Latn_101739"}
{"text": "Zvejnieks\n\nZvejnieks, arī zvejas speciālists, ir cilvēks, kas nodarbojas ar zveju vai strādā kā zvejas kuģa apkalpes loceklis. Latvijas Zvejniecības likumā \"zvejnieks\" tiek definēts, kā \"fiziskā persona, kas tieši veic zveju, tas ir, rīkojas ar zvejas rīkiem, vai juridiskā persona, kuras vārdā un uzdevumā tiek veikta zveja\".\n\nCilvēki var nodarboties ar zveju pārtikas iegūšanas, hobiju vai sporta nolūkos, kā arī komerciāli.\n\nPersona, kas nodarbojas ar zivju ķeršanu, izmantojot īpašus āķus un ēsmu, tiek dēvēta par makšķernieku.\n", "id": "lvs_Latn_101740"}
{"text": "Bavārijas Ruprehts\n\nRuprehts Marija Luitpolds Ferdinands (; dzimis , miris ), zināms kā Bavārijas Ruprehts jeb Bavārijas Roberts, bija pēdējā Bavārijas karalistes karaļa Ludviga III vecākais dēls, Bavārijas troņmantinieks un Vācijas impērijas armijas ģenerālfeldmaršals.\n\nPirmā pasaules kara laikā karoja Rietumu frontē, komandēdams vispirms Vācijas impērijas 6. armiju, bet vēlāk armiju grupu \"Ruprehts\". Pēc Vācijas zaudējuma karā Bavārijā tika nodibināta republika. Ruprehts savas dzīves laikā neatzina Bavārijas monarhijas likvidēšanu un pretendēja uz karalistes troni. Būdams politiski labējs monarhists, tomēr bija Ādolfa Hitlera politiskais pretinieks. 1939. gadā devās trimdā uz Itāliju. 1944. gada oktobrī Ruprehta sieva un bērni Ungārijā tika arestēti un kara beigas sagaidīja koncentrācijas nometnē. Pēc kara ar ģimeni atgriezās Bavārijā, kur dzīvoja pilī Štarnbergā.\n", "id": "lvs_Latn_101741"}
{"text": "Verners Kraulis\n\nVerners Kraulis (dzimis , miris ) bija latviešu psihiatrs un eigēniķis, Hermaņa Budula skolnieks.\n\nBeidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju. No 1924. līdz 1944. gadam bija Rīgas Sarkankalna slimnīcas ārsts. 1927. gadā beidza Latvijas Universitāti. 1929. gadā Minhenē papildinājās pie Ernsta Rīdina (Ernst Rüdin). 1931. gadā aizstāvēja doktora disertāciju \"Par histerisko reakciju un viņas konstitūcionāliem pamatiem\".\n\nTrīsdesmito gadu beigās pasniedza eigēnikas kursu Latvijas Universitātē. Latvijas Universitātē 1937. gadā tika izveidota eigēnikas katedra. 1938. gadā V. Krauļa lasītās lekcijas eigēnikā medicīnas studentiem bija obligātas.\n", "id": "lvs_Latn_101742"}
{"text": "Dāme/Marka\n\nDāme/Marka () ir pilsēta un kopiena Vācijā, Brandenburgā, Teltovas-Flēmingas apriņķī pie Šprē pietekas Dāmes upes.\n", "id": "lvs_Latn_101743"}
{"text": "Glēzeris\n\nGlēzeris (arī Pilsezers, Piriču ezers, Pīrijervs ()) ir ezers Valkas novada Ērģemes pagasta ziemeļaustrumos. Ezeru šķērso valsts robeža ar Igauniju, un tā ziemeļu daļa atrodas Igaunijas teritorijā.\n\nGlēzerī dzīvo asari, līdakas un raudas. Tas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101744"}
{"text": "Progress MS-03\n\nProgress MS-03 (Прогресс МС-03; SKS apzīmējums ISS-64P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis no Progress-MS sērijas. Paredzēts kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS). Tas orbītā palaists 2016. gada jūlijā. Dabību beidza 2017. gada janvārī.\n", "id": "lvs_Latn_101745"}
{"text": "Rūķis (ezers)\n\nRūķis (arī Glodis, Glūdes ezers, Rūķezers, Sūdainis) ir subglaciāls caurteces ezers Valkas novada Ērģemes pagasta dienvidrietumos, 3,5 kilometrus uz rietumiem no Turnas.\n\nDibens — dūņains. Krasti — zemi, ziemeļos — lēzeni, tie ir grūti pieejami. Ezerā ietek grāvis no Sutaiņa, iztek — Ērgļupīte uz Sedu.\n\nMakrofīti — ezera meldri, niedres, kalmes, upes kosas, peldošās, spožās un visgarās glīvenes, raglapes, elši, mazie ūdensziedi. Ezerā dzīvo līdakas, raudas, līņi, plauži, karūsas un asari. Ligzdo pīles. Kad ziemeļu krastā darbojās ferma, tā stipri piesārņoja ezeru. Rūķis ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101746"}
{"text": "Rigondas gatve\n\nRigondas gatve ir iekškvartāla lokveida iela Kurzemes rajonā Imantā, Rīgā. Sākas pie Slokas ielas 130A un beidzas pie Kurzemes prospekta 64.\n\nPilsētas ielu sarakstos Rigondas gatve pirmoreiz minēta 1980. gadā ar savu tagadējo nosaukumu.\n\nIelā ir daudzstāvu dzīvojamo ēku apbūve. Kopējais ielas garums ir aptuveni 500 metru. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē.\n", "id": "lvs_Latn_101747"}
{"text": "Purgaile\n\nPurgaile (arī Ķaka, Ķēķupīte) ir Sedas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novados.\n\nIztece - uz rietumiem no Laiviņu purva. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Sedā lejpus Rikandas ietekas. Upi šķērso valsts autoceļš A3 (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)) un dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_101748"}
{"text": "Stince\n\nStince ir Rikandas labā krasta pieteka Valkas novadā.\n\nIztece - uz ziemeļaustrumiem no Bezdibeņa ezera. Tek austrumu virzienā. Ietek Rikandā pie Āpšu (nominatīvs - Āpšas) mājām. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_101749"}
{"text": "Burboni\n\nBurbonu dinastija (, ) ir valdnieku dinastija, kas cēlusies 13. gadsimtā no Burbonas hercogiem, kas piederēja Kapetingu dinastijas atzaram. Navarras karaļi (1550—1621), Francijas karaļi (1589—1848 ar pārtraukumiem), Spānijas karaļi (1700—1931 ar pārtraukumiem, kopš 1975), Sicīlijas un Neapoles karaļi (1734—1816 ar pārtraukumiem), pēc tam Abu Sicīliju karaļi (1816—1861), Parmas hercogi (1748—1802, 1847—1858), Luksemburgas lielhercogi (kopš 1964).\n", "id": "lvs_Latn_101750"}
{"text": "Bavārijas hercogs Francis\n\nBavārijas hercogs Francis Bonaventura Adalberts Maria (; dzimis ) ir pašreizejais Vitelsbahu dinastijas galva.\n\nPēdējā Bavārijas karaļa mazmazdēls. Otrā pasaulers kara laikā Vitelsbahi bija nacistu pretinieki, tāpēc Francis kopā ar māti kara beigu posmu pavadīja ieslodzījumā koncentrācijas nometnē. Pēc kara studēja Minhenes Universitātē un kļuva par ievērojamu mākslas kolekcionāru. Dzīvo Nimfenburgas pilī, Minhenē.\n", "id": "lvs_Latn_101751"}
{"text": "Leptospiroze\n\nLeptospiroze ( (leptós) — 'šaurs', 'smalks'; (speíra) — 'savijums'), sarunvalodā saukta arī par žurku slimību, ir infekcijas slimība, kuru ierosina mikroorganismi — leptospīras. Infekcijas avots ir mājdzīvnieki un grauzēji. Slimības parādīšanās simptomi: paaugstināta ķermeņa temperatūra, bezmiegs, galvas un muskuļu sāpes.\n", "id": "lvs_Latn_101752"}
{"text": "Zigrīda Stungure\n\nZigrīda Stungure (dzimusi , mirusi ) bija latviešu teātra un kino aktrise. Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece no 1971. gada un Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece no 1989. gada.\n\n1950. gadā beigusi Latvijas PSR Teātra institūtu. No 1950. līdz 1951. gadam strādāja Liepājas teātrī, bet vēlāk kļuva par Dailes teātra aktrisi. Kopš 1955. gada filmējusies kino.\n", "id": "lvs_Latn_101753"}
{"text": "Ukermarkas apriņķis\n\nUkermarkas apriņķis () ir apriņķis Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē.\n\nApriņķis robežojas ar Brandenburgas Barnimas apriņķi dienvidos un Oberhāfeles apriņķi dienvidrietumos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Mēklenburgiše Zēplates apriņķi ziemeļrietumos un Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķi zieme;laustrumos, kā arī Poliju austrumos.\n\nUkermarkas apriņķis iedalās 5 pilsētās un 8 kopienās. Pilsētas ir Angerminde, Lihene, Prenclava, Švete/Odera un Templīne, bet kopienas — Boicenburgenlandes, Nordvestukermarka un Ukerlande bez sīkāka iedalījuma, kā arī Brisova (Ukermarka), Garca (Odera), Gersvalde, Gramcova un Odera-Velze ar sīkāku iedalījumu.\n", "id": "lvs_Latn_101754"}
{"text": "AS Nancy\n\nAssociation Sportive Nancy-Lorraine, zināms arī kā AS Nancy, ASNL vai vienkārši Nancy, ir Francijas futbola klubs no Nansī. Klubs ir dibināts 1967. gadā. Pašlaik spēlē Francijas futbola otrajā līmenī — Ligue 2. Klubs ir vienreiz kļuvis par Francijas kausa ieguvējiem un vienreiz uzvarējis arī Francijas līgas kausa izcīņā. Lielākais panākums Francijas čempionātā — divreiz sasniegta 4. vieta (1977. un 2008. gadā). Mājas spēles aizvada Marsela Piko stadionā, kurā ir 20 087 skatītāju vietas.\n\nViens no kluba visu laiku pazīstamākajiem spēlētājiem ir Mišels Platinī, kas komandā spēlējis no 1972. līdz 1979. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_101755"}
{"text": "Dagnis Iļjins\n\nDagnis Iļjins (dzimis ) ir latviešu kanoe airētājs.\n\n2012. gada Eiropas U-23 čempionātā izcīnījis sudraba medaļu 500 m distancē, nākamajā gadā izcīnījis sudraba medaļu Pasaules U-23 čempionātā 1000 m distancē. Pieaugušo sacensībās izcīnījis 5. vietu 1000 m distancē 2013. gada Eiropas čempionātā. Vairākas reizes kļuvis par Latvijas čempionu.\n\nKvalificējās startam , kur izcīnīja 12. vietu 1000 m distancē, bet 200 m distancē finālu nesasniedza.\n", "id": "lvs_Latn_101756"}
{"text": "Dijon FCO\n\nDijon Football Côte-d'Or, zināms arī kā Dijon FCO, DFCO vai vienkārši Dijon, ir Francijas futbola klubs no Dižonas. Klubs ir dibināts 1998. gadā, pašlaik spēlē Francijas 1. līgā. Mājas spēles aizvada Gastona Žerāra stadionā, kurā ir 15 995 skatītāju vietas.\n", "id": "lvs_Latn_101757"}
{"text": "Turna\n\nTurna ir ciems Valkas novada Ērģemes pagastā. Atrodas pagasta dienvidos 7,1 km no pagasta centra Ērģemes, 18,5 km no novada centra Valkas un 153,9 km no Rīgas. Uz dienvidiem no ciema atrodas Sedas purvs.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V237 (Ērģeme–Turna–Daksti).\n\nCiemā ir Tautas nams, sociālo dzīvokļu nams un Otrā pasaules kara brāļu kapi.\n", "id": "lvs_Latn_101758"}
{"text": "Suķieris\n\nSuķieris (arī Suķiera ezers) ir ezers Valkas novada Ērģemes pagasta ziemeļaustrumos, apmēram 5,5 kilometrus uz ziemeļiem-ziemeļaustrumiem no Ērģemes.\n\nEzers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101759"}
{"text": "Valdis (ezers)\n\nValdis (arī Vadžu ezers, Valda ezers, Valža ezers, Valžezers, Valžu ezers) ir publisks subglaciāls caurteces ezers Valkas novada Ērģemes pagasta dienvidos, uz dienvidrietumiem no Turnas.\n\nDibens — smilšains, vietām dūņains. Krasti — zemi, austrumos — slīpi. Ezerā ietek grāvis un strauts, iztek — strauts uz Sedu. Ūdens krāsa — dzidrūdens. Makrofīti — niedres, ezera meldri, garlapu gundegas, grīšļi, glīvenes (visgarās, spožās, peldošās), dzeltenās lēpes, skujenes, sūnas, hāras. Ezerā dzīvo līdakas, raudas, līņi, karūsas, akmeņgrauži, asari un plauži. Sastopami vēži. Ezerā mīt bebri.\n\nEzers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Ezera ziemeļaustrumos ierīkota atpūtas vieta un peldvieta.\n", "id": "lvs_Latn_101760"}
{"text": "Vēršādiņa\n\nVēršādiņa (arī Vēršāda, Vēršādas ezers) ir subglaciāls ezers Valkas novada Ērģemes pagasta dienvidos, uz dienvidiem no Valda.\n\nNotece uz Valdi. Makrofīti - raglapes, niedres, lēpes, ūdensrozes.\n\nEzers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101761"}
{"text": "Vircēlis\n\nVircēlis (arī Viceļa ezers, Vircelis, Virdēlis, Viruļa ezers) ir subglaciāls caurteces ezers Valkas novada Ērģemes pagasta dienvidos, 2 kilometri uz dienvidrietumiem no Turnas.\n\nDibens - dūņains. Krasti - zemi, grūti pieejami. Ietek grāvis, iztek grāvis uz Kukra ezeru. Makrofīti - vilkvālītes, grīšļi, peldošās un visgarās glīvenes, dzeltenās lēpes, ūdensgundegas, elši, iegrimušās raglapes. Ezerā dzīvo līdakas, raudas, līņi, karūsas un asari.\n\nEzers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101762"}
{"text": "Zūdainis\n\nZūdainis (arī Sutaines ezers, Sutainis) ir subglaciāls caurteces ezers Valkas novada Ērģemes pagasta dienvidos.\n\nIetek grāvis no Kukra ezera, iztek grāvis uz Rūķi. Ezers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101763"}
{"text": "Žukupe\n\nŽukupe ir Rikandas upes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.\n\nIztece no Bērzu ezera. Tek dienvidu virzienā. Upi šķērso valsts autoceļš P22 (Valka—Rūjiena), tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_101764"}
{"text": "Kārlis Gustavs Hempels\n\nKārlis Gustavs Hempels (, dzimis , miris ) bija vācu/amerikāņu zinātnes filozofs.\n\nHempels ir viens no 20. gadsimta redzamākajiem loģiskā pozitīvisma pārstāvjiem zinātnes filozofijā. Studēja matemātiku un filozofiju Getingenes Universitātē. 1929. gadā iepazinās ar Karnapu un iesaitījās Berlīnes pulciņa darbā. 1934. gadā Berlīnē aizstāvēja doktora disertāciju varbūtību teorijā.\n\n1934. gadā pameta Vāciju, bet 1939. gadā no Eiropas pārcēlās uz ASV, kur darbojās Čikāgas Universitātē, Ņujorkas pilsētas koledžā, Jeila Universitātē, Prinstonas Universitātē.\n", "id": "lvs_Latn_101765"}
{"text": "Etkinss\n\nDeriks Etkinss (Derrick Atkins; 1985) — Bahamu salu vieglatlēts; Henrijs Etkinss (Henry Atkins; 1872—1955) — Lielbritānijas šahists.\n", "id": "lvs_Latn_101766"}
{"text": "Sevastopoles aplenkums (1941—1942)\n\nSevastopoles aplenkums (), pazīstama arī kā Sevastopoles aizstāvēšana un kauja par Krimu (Оборо́на Севасто́поля и би́тва за Крым) jeb vienkārši kauja par Sevastopoli (), bija kauja un aplenkums, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Krimas pussalas teritorijā. Aplenkums ilga no 1941. gada 30. oktobra līdz 1942. gada 4. jūlijam, kura laikā Ass valstu spēki (galvenokārt vācu, rumāņu un itāļu karaspēka vienības) centās ieņemt Sevastopoli, kas tajā laikā tika uzskatīta par vienu no svarīgākajām Padomju Savienības karabāzēm Melnās jūras krastos un visnocietinātāko ostas pilsētu pasaulē.\n\nPēc Sevastopoles krišanas un pārējās Krimas pussalas ieņemšanas vācu armijai pavērās iespēja atbrīvot liekas karaspēka vienības uz citiem frontes sektoriem, un uzsākt padziļinātāku koncentrēšanos uz 1942. gada vasaras stratēģisko ofensīvu PSRS dienvidrietumos ar mērķi sasniegt vitāli svarīgās Kaukāza naftas atradnes.\n", "id": "lvs_Latn_101767"}
{"text": "Igaunijas vēsture\n\nIgaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_101768"}
{"text": "Pauls Šulce-Naumburgs\n\nPauls Šulce-Naumburgs (; dzimis , miris ) bija vācu arhitekts, gleznotājs, publicists un politiķis. 1930. gadā iestājās NSDAP. Viens no nacistu arhitektūras teorētiķiem, modernisma arhitektūras noliedzējiem.\n\nNo 1900. līdz 1917. gadam publicēja populāru grāmatu sēriju \"Kultūras darbs\" (Kulturarbeiten). No 1914. līdz 1917. gadam radīja, iespējams, savu pazīstamāko būvi - Cecilienhof Potsdamā, nākamo Potsdamas konferences vietu. 1922. gadā Pauls Šulce-Naumburgs apprecējās ar Margareti Derru. 1934. gadā pāris izšķīrās, bet Margarete dažas nedēļas pēc tam kļuva par Vilhelma Frika sievu. Pauls Šulce-Naumbergs darbojās valdībai tuvajā organizācijā \"Vācu arhitektu un inženieru kaujas savienība\" (Kampfbund deutscher Architekten und Ingenieure). 1944. gadā kā viens no četriem arhitektiem Pauls Šulce-Naumburgs tika iekļauts Gebelsa sastādītajā īpaši svarīgo kultūras darbinieku sarakstā (Gottbegnadeten list).\n", "id": "lvs_Latn_101769"}
{"text": "Angerminde\n\nAngerminde () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Ukermarkas apriņķī 69 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Berlīnes.\n", "id": "lvs_Latn_101770"}
{"text": "Bezdibenis (Kārķu pagasts)\n\nBezdibenis (arī Bezdibena ezers, Bezdibens, Bezdibeņa ezers, Bezdibeņu ezers) ir caurteces purva ezers Valkas novada Kārķu pagasta austrumos, Bezdibeņa purvā, ap 5,5 kilometrus uz ziemeļiem-ziemeļaustrumiem no Kārķiem.\n\nDibens - dūņains. Krasti - zemi, dažās vietās augsti. Ietek grāvis, iztek Silene uz Akmeni. Ūdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - grīšļi, dzeltenās lēpes. Ezerā dzīvo karūsas un asari. Ligzdo pīles.\n\nEzers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101771"}
{"text": "Bremmes ezers\n\nBremmes ezers ir ezers Valkas novada Kārķu pagasta dienvidos, 2,3 kilometrus uz dienvidrietumiem no Vēveriem.\n\nEzers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101772"}
{"text": "Cepšu ezers\n\nCepšu ezers (arī Cepsis, Cepša ezers) ir publisks caurteces ezers Valkas novada Kārķu pagasta austrumos.\n\nDibens - dūņains, rietumos un dienvidrietumos - smilšains. Krasti lēzeni, rietumos un dienvidrietumos - pieejami. Ezerā ietek četri grāvji, iztek Šēlupīte uz Ķiri. Ūdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - niedres, ezera meldri, šaurlapu vilkvālītes, grīšļi, dzeltenās lēpes, peldošās glīvenes. Ezerā dzīvo ķīši, ruduļi, raudas, plauži, līdakas, asari un pliči.\n\nEzers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101773"}
{"text": "Mazā Stērstu iela\n\nMazā Stērstu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Ziepniekkalnā. Mazā Stērstu iela sākas krustojumā ar Bauskas ielu un beidzas krustojumā ar Dignājas un Stērstu ielu.\n", "id": "lvs_Latn_101774"}
{"text": "Jāngložu ezers\n\nJāngložu ezers (arī Jangložu ezers, Jaungložu ezers, Jāņgložu ezers) ir ezers Valkas novada Kārķu pagasta dienvidaustrumos, uz ziemeļiem no Vēveru ciema.\n\nEzers ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101775"}
{"text": "Akmene (Ķires satekupe)\n\nAkmene (arī Akmeņupe, Akmeņupīte) ir Ķires kreisā satekupe Valkas novadā.\n\nIzteka uz ziemeļiem no Veckārķiem. Tek dienvidu virzienā, pie Veckārķiem pagriežoties uz ziemeļrietumiem. Lielākā pieteka - Silene. Augšpus Kārķiem, satekot ar Šēlupīti, Akmene izveido Ķires upi. Upi divreiz šķērso valsts autoceļš V180 (Naukšēni-Piksāri–Veckārķi), tās krastos atrodas Veckārķi.\n", "id": "lvs_Latn_101776"}
{"text": "Stērstu iela (Rīga)\n\nStērstu iela ir viena no ielām Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Ziepniekkalna apkaimē. Tā sākas pie Ķekavas un Ziepju ielu krustojuma. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām.\n", "id": "lvs_Latn_101777"}
{"text": "Higiēna\n\nHigiēna ir pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu. Pasaules veselības organizācija ir definējusi, ka higiēna ir apstākļi un ieradumi, kas uztur veselību un preventīvu darbību kopums slimību izplatīšanās novēršanai. Šaurā nozīmē ar terminu \"higiēna\" saprot tīrību, tomēr tas aptver daudz plašāku kopumu — veselīgu vidi veidojošas profilaktiskas darbības, dzīvesveidu un sadzīves apstākļus.\n\nHigiēna ir arī medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību. Medicīnas higiēna aptver ar veselības aizsardzību saistītas prakses, piemēram, vides tīrību, instrumentu sterilizēšanu, roku higiēnu, ūdens attīrīšanu un medicīnisko atkritumu iznīcināšanu.\n\nPārtikas, farmācijas un citu produktu ražošanā higiēna ir nozīmīga daļa no kvalitātes nodrošināšanas procesa, pārbaudot produkta atbilstību drošai lietošanai mikrobioloģiskā līmenī un definējot higiēnas prasības ražošanas apritē iesaistītajam personālam. Eiropas Savienība ir definējusi stingras prasības pārtikas higiēnas jautājumos, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa patērētāju aizsardzību pārtikas nekaitīguma ziņā.\n", "id": "lvs_Latn_101778"}
{"text": "Aizupieši (Kalupes pagasts)\n\nAizupieši ir ciems Augšdaugavas novada Kalupes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2 km no pagasta centra Kalupes, 33 km no novada centra Daugavpils un 213 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V678, netālu no Kalupes.\n", "id": "lvs_Latn_101779"}
{"text": "Andrupīte (Ķires pieteka)\n\nAndrupīte ir Ķires kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novados.\n\nIzteka uz dienvidiem no Kārķiem. Tek ziemeļrietumu virzienā. Līvena grāvis savieno Andrupīti ar Sedas upi. Ietek Ķirē lejpus Kārķiem. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_101780"}
{"text": "Svjatopolku-Mirsku dzimta\n\nSvjatopolku-Mirsku dzimta arī Mirsku dzimta (, , ) bija sena kņazu dzimta Polijā un Krievijā. Dzimtas pirmsākumi tiek lēsti ap 16. gadsimta sākumu. Kopš 18. gadsimta dzimta mainījusi uzvārdu no Mirski uz Svjatopolki-Mirski. Svjatopolks bija Kijevas kņaza Vladimira Svjatoslaviča dēls. Dzimta sevi uzskatīja par īstajiem Miras īpašniekiem. Kņazu dzimtas tituls apstiprināts 1821. gadā Polijā un 1861. gadā Krievijā.\n", "id": "lvs_Latn_101781"}
{"text": "The Floating Piers\n\nThe Floating Piers bija vides mākslas objekts, kura autori bija Kristo un Žanna Kloda. To veidoja 100 000 kvadrātmetru dzeltena auduma un 220 000 augsta blīvuma polietilēna pontoni, kas bija uzstādīti Izeo ezerā netālu no Brešas Itālijā. Šie materiāli veidoja gājēju celiņus starp Sulzano, Monte Izola un Sanpaolo salu.\n", "id": "lvs_Latn_101782"}
{"text": "Baltupe (Acupītes pieteka)\n\nBaltupe ir Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.\n\nIzteka uz ziemeļiem no Kārķiem, Boku purvā. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Acupītē lejpus Ērmuižām. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_101783"}
{"text": "Lejasšķiņķi\n\nLejasšķiņķi, agrāk Šķiņķi, ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā 10 km no pagasta centra Kolberģa, 6 km no novada centra Alūksnes un 208 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem, netālu no Šķiņkupītes ietekas Ievednē.\n", "id": "lvs_Latn_101784"}
{"text": "Andrijova\n\nAndrijova, arī Andrijeva, ir ciems Augšdaugavas novada Kalupes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 4 km no pagasta centra Kalupes, 39 km no novada centra Daugavpils un 212 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no vietējās nozīmes autoceļiem, starp Lielo un Mazo Kalupes ezeru, Kalupes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_101785"}
{"text": "F.C. Crotone\n\nFootball Club Crotone, parasti saukts F.C. Crotone vai vienkārši Crotone, ir Itālijas futbola klubs no Krotones, pilsētas Kalabrijā. Klubs ir dibināts 1910. gadā. Pašlaik spēlē Itālijas B sērijā. Pirmo reizi kluba pastāvēšanas vēsturē A sērijā spēlēja 2016.—2017. gada sezonā, ieguva 17. vietu, saglabājot vietu augstākajā līgā. Vēlāk izkrita no A sērijas, bet 2020. gadā tajā atgriezās. Mājas spēles aizvada Ecio Šidas stadionā, kurā ir 9631 skatītāju vieta.\n", "id": "lvs_Latn_101786"}
{"text": "Radikāls līdzskanis\n\nRadikālie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles sakni rīkles atverē (žāvā). Radikāla artikulācija iekļauj faringālu un epiglotālu artikulācijas vietas. Dažkārt glotālie līdzskaņi arī tiek uzskatīti par radikālajiem, bet tie precīzāk tiek definēti kā līdzskaņi, kuriem nav artikulācijas vietas, bet ir tikai fonācija.\n\nTermins \"radikāls\" tika ieviests lai precizētu terminu faringāls, kas apzīmēja visus rīklē artikulētos līdzskaņus, nešķirojot, vai artikulētājs ir mēles sakne (\"augstie\" faringālie) vai uzgāmurs (\"zemie\" faringālie). Tomēr termins radikāls vēl nav pilnībā ieviesies un faringāls joprojām tiek lietots šajā plašākajā nozīmē.\n", "id": "lvs_Latn_101787"}
{"text": "Pasažieru vilciens Rīga—Ventspils\n\nPasažieru vilciens Rīga—Ventspils ir pasažieru vilcienu maršruts, kas savieno Rīgu un Ventspili. Maršruts izmanto dzelzceļa līnijas Rīga—Tukums II un Tukums II—Ventspils. Līdz 1998. gadam pastāvēja maršruts Rīga—Jelgava—Ventspils, kas izmantoja līnijas Rīga—Jelgava un Tukums II—Jelgava. Pasažieru dīzeļvilcieni maršrutā Rīga—Ventspils caur Jūrmalu nekursē no 2010. gada 15. februāra.\n", "id": "lvs_Latn_101788"}
{"text": "Francijas aizjūras departamenti\n\nAizjūras departamenti (), kas vienlaikus ir arī Aizjūras reģioni () ir Francijas teritoriālās kopienas, kas ir iekļautas Francijas Republikā tāpat kā metropoliskie departamenti un reģioni.\n", "id": "lvs_Latn_101789"}
{"text": "Stūrmanis\n\nStūrmanis ir kuģa klāja komandas virsnieks. Viņa pamatuzdevums ir nodarboties ar kuģa vadīšanu. Bez vārda stūrmanis lieto arī vārdus kapteiņa palīgs () vai klāja virsnieks (deck officer). Stūrmaņi kuģa vadīšanu veic sardzēs (maiņās), tādēļ dažreiz tiek lietoti termini sardzes stūrmanis vai vakts stūrmanis. Parasti uz kuģa ir trīs stūrmaņi: vecākais kapteiņa palīgs (chief mate), 2. kapteiņa palīgs (2nd mate) un 3. kapteiņa palīgs (3rd mate).\n", "id": "lvs_Latn_101790"}
{"text": "Faringāls līdzskanis\n\nFaringāli līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles sakni pret rīkles galu. Sekundāro artikulāciju, kad primārās artikulācijas laikā tiek sasprindzināts rīkles gals, sauc par faringalizāciju.\n", "id": "lvs_Latn_101791"}
{"text": "Centrālāzija\n\nCentrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā. Lai arī eksistē dažādas tā robežu definīcijas, neviena no tām nav vienprātīgi pieņemta. Par spīti neskaidrībām robežu jautājumā, tam ir dažas svarīgas kopīgās iezīmes. Centrālāzija vienmēr ir saistījusies ar klejotāju tautām un Zīda ceļu, tāpēc tā ir bijusi krustceles tirdzniecības un kultūras ceļiem starp Eiropu, Rietumāziju, Dienvidāziju un Austrumāziju. Dažreiz to sauc arī par Vidusāziju, aplūkojot to Eirāzijas kontinenta kontekstā. Zināmā mērā šis reģions ir saistīts ar Turkestānu (tjurku valodās runājošo tautu teritoriju).\n\nĢeopolitiski tas atrodas uz dienvidaustrumiem no Krievijas Federācijas, uz rietumiem no Ķīnas, uz ziemeļiem no Irānas un Pakistānas. Vēsturiski šo teritoriju apdzīvoja klejotāji lopkopji un tirgotāji, kas pirms vairākiem tūkstošiem gadu radīja savdabīgas Baktrijas, Sogdiānas, Kušānu valsts kultūras.\n", "id": "lvs_Latn_101792"}
{"text": "2008. gada Dakaras rallijs\n\n2008. gada Dakaras rallijs bija ieplānots kā 30. Dakaras rallijs. Ja tas nebūtu atcelts, tas sāktos Lisabonā, , dotos cauri Eiropai un Āfrikai, un beigtos , Dakarā, Senegālā. Startam bija pieteikti 245 motocikli, 20 kvadricikli, 205 automašīnas un 100 kravas automašīnas. Kopā 570 ekipāžas no 50 dažādām valstīm piedalītos rallijreidā, par 60 ekipāžām vairāk nekā 2007. gadā. Sakarā ar drošības draudiem no teroristiskām organizācijām un franču ģimenes bojāeju 2007. gada decembrī, Mauritānijā, rallijs tika atcelts. Par to tika paziņots preses konferencē dienu pirms rallija sākuma, plkst. 14:00 pēc Latvijas laika.\n", "id": "lvs_Latn_101793"}
{"text": "Kīfa\n\nKīfa () ir pilsēta un departamenta centrs dienvidu-centrālajā Mauritānijā. Kīfa ir Asābas reģiona galvaspilsēta.\n\nTā ir slavena ar antīkajām Kīfas krellēm.\n", "id": "lvs_Latn_101794"}
{"text": "Tidžikdža\n\nTidžikdža () ir Tagāntas reģiona galvaspilsēta centrālajā Mauritānijā, kura atrodas uz Tagānta plato. Dibināta 1680. gadā, iedzīvotāju skaits ap 6000.\n\nPilsēta ir atpazīstama pēc palmām un tās vernakulārās arhitektūras. Pilsētā ir arī lidosta.\n", "id": "lvs_Latn_101795"}
{"text": "Portimauna\n\nPortimauna (, ) ir kūrortpilsēta Faru reģionā, Portugāles dienvidu krastā (Algarvē). Tās kādreizējais nosaukums ir Vilanova di Portimauna (Vila Nova de Portimão ). 1924. gadā tā ieguva pilsētas tiesības ar Portimaunas nosaukumu. Pilsētā dzīvo ap 45 000 iedzīvotāju, kopā ar piepilsētu 52 000 (2006. gada dati).\n", "id": "lvs_Latn_101796"}
{"text": "Atāra\n\nAtāra () ir pilsēta ziemeļrietumu Mauritānijā, Adrāras reģiona galvaspilsēta un galvenā apdzīvotā vieta uz Adrāras plato. Pilsētā ir lidosta, muzejs un 1674. gadā būvēta vēsturiska mošeja.\n", "id": "lvs_Latn_101797"}
{"text": "Epiglotāli faringāls līdzskanis\n\nEpiglotāli faringāli līdzskaņi ir līdzskaņu tips, kurus artikulē ar uzbalseni (uzgāmuru) pret rīkles gala pakaļējo sienu. Tas kontrastē ar faringālajiem līdzskaņiem, kur ar rīkles gala pakaļējo sienu kontaktē mēles sakne un epiglotālajiem līdzskaņiem, kur uzbalsenis kontaktē ar balsenes krokām.\n\nEpiglotāli faringālie līdzskaņi ir apzināti vienā valodā — ami valodā Taivānā. Šajā valodā ir aspirēti slēdzeņi un berzeņi, kas kalpo kā epiglotālo līdzskaņu alofoni galotnēs. Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā nav speciālu simbolu vai diakritisko zīmju šādas artikulācijas apzīmēšanai un pirmatklājēji lieto ad hoc transkripcijas un .\n\nŠādi līdzskaņi, iespējams, novēroti cezu valodā Dagestānā.\n", "id": "lvs_Latn_101798"}
{"text": "Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma\n\nValstu uzskaitījums pēc vidējā dzīves ilguma ir saraksts, kurā ir uzskaitītas valstis ar to iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu. Uzskaitījumā ir iekļauts gan vīriešu, gan sieviešu vidējais dzīves ilgums. Šajā uzskaitījumā ir iekļautas arī dažas teritorijas, kuras oficiāli nav atzītas par suverinārām valstīm. Uzskaitījums ir veikts pēc 2006. gadā Apvienoto Nāciju pasaules iedzīvotāju perspektīvu ziņojuma no 2005.-2010. gadam. Šajā uzskaitījumā ir iekļautas tikai tās valstis, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju.\n", "id": "lvs_Latn_101799"}
{"text": "Dzīves ilgums\n\nDzīves ilgums ir statistisks lielums, kurš atbilst gadu skaitam, ko cilvēks ir dzīvojis kopš piedzimšanas līdz miršanas brīdim. Pēc Pasaules Bankas 2020. gada datiem vidējais dzīves ilgums Latvijā ir 75,4 gadi (70,9 vīriešiem un 80,1 sievietēm).\n", "id": "lvs_Latn_101800"}
{"text": "Rāšīdīja\n\nProvince atrodas nedaudz uz dienvidiem no Marokas centra, to ierobežo Figvigas, Beni Melalas, Azilalas, Kenifras un Varzazates provinces, kā arī Marokas-Alžīrijas robeža.\n\nRāšīdijā salīdzinoši ir izplatīta berberu valoda, kura atspoguļojas arī vietu, upju un kalnu toponīmos. Rāšīdija ir pazīstama ar savu dabas daudzveidību, kultūru (piemēram, Imilčila festivālu) un tās iedzīvotāju viesmīlību.\n", "id": "lvs_Latn_101801"}
{"text": "Gelmīma\n\nGelmīma () ir pilsēta dienvidu Marokā, bieži saukta par tuksneša vārtiem. Iedzīvotāju skaits 95 749 (pēc 2004. gada datiem). Tā ir Gelmīmas-Asmāras reģiona galvaspilsēta, kas iekļauj dienvidu Maroku un Rietumsahāras ziemeļu daļu. Tajā atrodas kamieļu tirgus. Kad hipiji atklāja krāsainas afrikāņu rotaslietas 1960. gados, tās kļuva slavenas kā \"Gelmīmas krelles\", lai arī tās ražoja Eiropā, galvenokārt Venēcijā.\n", "id": "lvs_Latn_101802"}
{"text": "Talmūds\n\nTalmūds ( – 'mācība') ir pēc Toras vissvarīgākais jūdaisma teksts, kas aptver līdz pat 10 000 lappusēm vairāk nekā desmit sējumos. Divi pazīstamākie Talmūda varianti ir \"Babilonijas Talmūds\", kas tapis ebreju diasporas reliģiskajos centros Surā un Pumbeditā, un daudz īsākais \"Jeruzalemes Talmūds\". Abas Talmūda versijas satur apmēram 500 gadu laikā tapušus un vēlāk kanonizētus rabīnu komentārus par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.\n", "id": "lvs_Latn_101803"}
{"text": "Bērtrands Rasels\n\nBērtrands Arturs Viljams Rasels, Trešais grāfs Rasels (, dzimis , miris ) bija britu filozofs, vēsturnieks, matemātiķis, pacifists, racionālists un sabiedrisks darbinieks. 1950. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts.\n", "id": "lvs_Latn_101804"}
{"text": "MediaWiki\n\nMediaWiki ir vikivietnes programmatūra, ko izmanto arī Vikipēdija un Vikidati. Tā sarakstīta PHP programmēšanas valodā un kā DBVS var tikt izmantota MySQL vai PostgreSQL, kā arī daļēji Oracle DB un SQLite. Atzīmējama ir šīs programmatūras popularitāte arī daudzās citās kompānijās, lai veidotu iekšējas vikivietnes savām vajadzībām.\n\nMediaWiki sākotnēji izstrādāja Magnuss Manske un uzlaboja Lī Denjels Krokers. Turpmāko attīstību kopš tā laika koordinē Wikimedia Foundation. Programmatūra tika izstrādāta lietošanai Vikipēdijā 2002. gadā, un 2003. gadā tai tika piešķirts nosaukums MediaWiki.\n\nMediaWiki saskarne ir daļēji vai pilnībā pieejama vairāk nekā 300 valodās. Programmatūrai ir vairāk nekā 1 000 konfigurācijas iestatījumu un vairāk nekā 1 800 paplašinājumu, kas pieejami dažādu funkciju pievienošanai vai mainīšanai.\n\nNeskaitot Wikimedia mājaslapas, MediaWiki programmatūra ir izmantota kā zināšanu pārvaldības un satura pārvaldības sistēma daudzos tūkstošos tīmekļa vietņu, publiskās un privātās, tostarp Fandom un wikiHow tīmekļa vietnēs, kā arī lielās iekšējās instalācijās, piemēram, ASV iekšējās sistēmās, kā Intellipedia un Diplopedia.\n", "id": "lvs_Latn_101805"}
{"text": "Rūdolfs Karnaps\n\nRūdolfs Karnaps (, — ) bija vācu/ASV filozofs. Līdz 1935. gadam darbojās Eiropā, vēlāk ASV. Viens no Vīnes pulciņa redzamākajiem pārstāvjiem, loģiskā pozitīvisma pārstāvis.\n\nDzimis Ronsdorfā, kas mūsdienās ir Vupertāles daļa. No 1910. līdz 1914. gadam studēja fiziku Jēnas Universitātē, kur apmeklēja Gotloba Frēges lekcijas matemātiskajā loģikā. Pirmā pasaules kara laikā trīs gadus dienēja vācu armijā. Pēc kara studēja fiziku Berlīnes Universitātē, kad par pasniedzēju šeit strādāja Alberts Einšteins. Vēlāk studēja Freiburgas Universitātē.\n\n1921. gadā Karnaps uzrakstīja vēstuli Bērtrandam Raselam, kurš atsūtīja lielus sava darba Principia Mathematica fragmentus. 1924. un 1925. gadā viņš apmeklēja Edmunda Huserla seminārus.\n\n1923. gadā Karnaps iepazinās ar Hansu Reihenbahu, kurš savukārt iepazīstināja ar Vīnes Universitātes profesoru Moricu Šliku — Vīnes pulciņa dibinātāju. 1926. gadā Karnaps piekrita Šlika uzaicinājumam strādāt Vīnes Universitātē. No 1931. gadā pasniedza Vācu Universitātē Prāgā.\n\n1935. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV (1941. gadā kļuva par ASV pilsoni). No 1935. līdz 1952. gadam — filozofijas pasniedzējs Čikāgas Universitātē, vēlāk pasniedza Kalifornijas Universitātē, Losandželosā.\n", "id": "lvs_Latn_101806"}
{"text": "Elena Makartūra\n\nElena Patrīcija Makartūra (, dzimusi ) ir angļu burātāja no Votstendvelas, Dārbišīras grāfistes. Plašākai sabiedrībai viņa ir pazīstama, kā labākā garo distanču burātāja, kura 2005. gada 7. februārī uzstādīja rekordu pasaules apbraukšanas ātrumā. Pēc šī brauciena Elenai Makartūrai tika piešķirts Dāmas tituls, kas, salīdzinot ar vīriešu tituliem Anglijā, ir līdzvērtīgs Bruņinieku titulam. Tādēļ nereti viņu dēvē arī par Dāmu Elenu Patrīciju Makartūru.\n", "id": "lvs_Latn_101807"}
{"text": "Rasels\n\nBērtrands Rasels (Bertrand Russell) — britu filozofs, vēsturnieks, matemātiķis, pacifists (1872—1970); Bills Rasels (Bill Russell) — ASV basketbolists (1934—2022); Deivids Rasels (David Russell) — ASV kinorežisors, producents un scenārists (dzimis 1958); Džordžs Rasels (George Russell) — Lielbritānijas autosportists (dzimis 1998); D'Endželo Rasels (D'Angelo Russell) — ASV basketbolists (dzimis 1996); Džons Rasels, Pirmais grāfs Rasels (John Russell, 1st Earl Russell) — britu politiķis (1792—1878); Henrijs Noriss Rasels (Henry Norris Russell) — amerikāņu astrofiziķis (1877—1957); Kens Rasels (Ken Russell) — angļu kinorežisors (1927—2011); Kriss Rasels (Kris Russell) — Kanādas hokejists (1987); Kurts Rasels (Kurt Russell) — ASV aktieris (1951); Patriks Rasels (Patrick Russell) — Dānijas hokejists (1993); Rastijs Rasels (Rusty Russell) — Austrālijas programmētājs (1973).\n", "id": "lvs_Latn_101808"}
{"text": "Militārie formējumi\n\nMilitārie un paramilitārie formējumi ir legālas militarizētas vienības, kuras neietilpst regulārās armijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_101809"}
{"text": "Kara akts\n\nLīdz 1945. gadam tradicionāli kā kara aktu saprata jebkuru vienas valsts rīcību, kuras rezultātā faktiski pārtrauca darboties civilā jurisdikcija un stājās spēkā kara likumi. To vienmēr noteica tā valsts, pret kuru bija vērsts šis akts.\n\nParasti pirms šī lēmuma bija šīs valsts paziņojums, ka kādu konkrētu otras valsts rīcību uzskatīs par kara aktu un, ja tā notiks, sekas būs karadarbība. Šo terminu lietoja gan karojošās, gan neitrālās valstis. Karojošās valstis kā kara aktu interpretēja jebkuru darbību, kas kādā ziņā palīdz to pretiniekiem, savukārt neitrālās valstis — jebkuru darbību, kas apdraud to neitralitāti.\n", "id": "lvs_Latn_101810"}
{"text": "Marodierisms\n\nMarodierisms (no — 'laupīt') ir bruņoto spēku vai paramilitāro vienību īstenota laupīšana to kontrolē esošajā teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_101811"}
{"text": "Van Halen\n\nVan Halen ir amerikāņu smagā roka grupa, kas izveidota 1972. gadā Pasadīnā, Kalifornijā. Grupai bija lieli panākumi sākot no 1978. gada, kad tika izdots grupas debijas albums Van Halen līdz pat 1990. gadu beigām, kad grupai radās vairākas problēmas. Van Halen albumi visā pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 80 miljonos eksemplāru, no tiem 56 miljoni ASV. 2007. gadā grupa tika iekļauta Rokenrola slavas zālē. Pazīstamākās grupas dziesmas ir \"Jump\", \"Why Can't This Be Love\", \"When It's Love\", \"(Oh) Pretty Woman\", grupas pirmais singls \"You Really Got Me\", kas ir britu grupas \"The Kinks\" dziesmas kaverversija, kā arī instrumentālais skaņdarbs \"Eruption\", kuram pēc kritiķu atzinumiem ir viena no visu laiku labākajām ģitāras solo partijām.\n\nVan Halen sastāvs laika gaitā ir vairākkārt mainījies, taču vislielākos panākumus grupa ir sasniegusi, kad tās sastāvā ir bijuši abi grupas dibinātāji Nīderlandē dzimušie brāļi soloģitārists Edijs van Halens un bundzenieks Alekss van Haleni, solists Deivids Lī Rots un basģitārists Maikls Entonijs. Kopš 1990. gadu beigām grupa ir piedzīvojusi vairākas īslaicīgas apvienošanās. Kopš 2006. gada grupas sastāvā ir abi brāļi van Haleni, Rots un Edija dēls Volfgangs van Halens. Šajā sastāvā arī tiek gatavots jauns studijas albums.\n", "id": "lvs_Latn_101812"}
{"text": "Suvalkija\n\nSuvalkija, arī Sūduva () ir viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole. Daļa vēsturiskā novada ar centru Suvalkos atrodas Polijā, kur Suvalku un Sejnu apriņķos vēl arvien dzīvo daudz lietuviešu. Suvalkija ilgstoši bijusi Lietuvas, Polijas un Vācijas strīdus objekts.\n", "id": "lvs_Latn_101813"}
{"text": "Selekcija\n\nSelekcija ir augu un dzīvnieku sugu mērķtiecīga pārveidošana un šķirņu veidošana. Selekcijas mērķis ir veicināt cilvēkam noderīgu iedzimstošu īpašību attīstību, piemēram, palielinot kultūraugu produktivitāti vai radot dekoratīvas īpašības (krāšņumaugiem, suņu un kaķu šķirnēm utt.).\n", "id": "lvs_Latn_101814"}
{"text": "Epiglotāls līdzskanis\n\nEpiglotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balsenes krokām pret uzbalseni (uzgāmuru).\n", "id": "lvs_Latn_101815"}
{"text": "Aukštaitija\n\nAukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.\n", "id": "lvs_Latn_101816"}
{"text": "Reaktīvā pretestība\n\nReaktīvā pretestība ir pretestība, kuru maiņstrāvai rada elektriskā kapacitāte vai induktivitāte. Atšķirībā no aktīvās (rezistīvās) pretestības, tā nepatērē enerģiju. Reaktīvā pretestība uzkrāj enerģiju, kuru vēlāk atdod atpakaļ ķēdē, tāpēc elektrisko ķēžu aprēķinos reaktīvo pretestību atspoguļo kā kompleksās pretestības imagināro (šķietamo) daļu.\n", "id": "lvs_Latn_101817"}
{"text": "Augu selekcijas metodes\n\nAugu selekcijas metode ir izlase, kura dalās individuālajā selekcijā, kuru izmanto dekoratīvo augu selekcionēšanā, un masveida selekcijā.\n", "id": "lvs_Latn_101818"}
{"text": "Poliploīdija\n\nPoliploīdija ( - daudzkārtīgs + eidos - veids) ir hromosomu skaita vairākkārtīga palielināšanās eikariotu šūnu hromosomu komplektos. Parasti šūnās ir vienkāršs (haploīds) vai divkāršs (diploīds) hromosomu komplekts (sk. ploiditāte). Dažādu šūnu dalīšanās traucējumu dēļ var rasties trīskāršs (triploīds), četrkāršs (tetraploīds), seškāršs (heksaploīds) u.t.t hromosomu komplekts. Var būt arī daļēja poliploīdija (aneiploīdija jeb heteroploīdija), kad daudzkāršojas nevis viss genoms, bet tikai dažas hromosomas.\n\nPoliploīdija daudz biežāk sastopama augiem, nekā dzīvniekiem. Poliploīdi augi un zemākie dzīvnieki mēdz būt pilnīgi dzīvotspējīgi un pat izturīgāki nekā parastie, tādējādi poliploīdija ir viens evolūcijas virzītājspēkiem. Poliploīdus organismus var mākslīgi iegūt, iedarbojoties uz to dzimumšūnām (gametām) ar kolhicīnu - alkaloīdu, kas traucē dzimumšūnu normālu veidošanās procesu.\n\nCilvēkam, tāpat kā lielākajai daļai augstāko dzīvnieku, somatiskās šūnas ir diploīdas, bet dzimumšūnas - haploīdas. Pilnīgas poliploīdijas gadījumi cilvēkam ir ļoti reti (triploīdi jaundzimušie spēj nodzīvot ne vairāk kā dažas dienas, ja netiek abortēti jau embrija stadijā). Biežāk ir sastopami aneiploīdie ģenētiskie defekti - pazīstamākais no tiem ir Dauna slimība, kad cilvēka 21. hromosoma ir nevis divkārša, bet trīskārša.\n", "id": "lvs_Latn_101819"}
{"text": "Nunavutas vienošanās\n\nNunavutas vienošanās () stājās spēkā 1999. gadā. Tas ir lielākais zemes atgūšanas gadījums Kanādas vēsturē. Vienojoties tika nolemts: ka inuīti 1999. gadā atgūs īpašumā 350 000 km² zemes, Nunavutu; viņiem ir tiesības izmantot derīgos izraksteņus 36 257 km² platībā; inuīti no Kanādas 14 gadu laikā saņem 1,15 miljardus ASV dolāru lielu kompensāciju.\n", "id": "lvs_Latn_101820"}
{"text": "Kālija perhlorāts\n\nKālija perhlorāts ir perhlorskābes kālija sāls ar ķīmisko formulu KClO₄. Tas ir stiprs oksidētājs. Bezkrāsaina, kristāliska viela (rombiski vai kubiski kristāli), kas kūst aptuveni pie 610 °C. Viens no pazīstamākajiem oksidētājiem, kas tiek lietots pirotehnikā, šāviņu kapselēs u.c. KClO₄ piemīt zemākā šķīdība no visiem perhlorātiem (1,5 grami 100 mililitros ūdens pie 25 °C).\n", "id": "lvs_Latn_101821"}
{"text": "Nuadibu\n\nNuadibu (, ; agrāk Portetjēna) ar iedzīvotāju skaitu ap ir otrā lielākā pilsēta Mauritānijā un ir valsts galvenais komercdarbības centrs.\n\nTā atrodas uz 60 kilometru garās Rās Nuādībū pussalas, kuras rietumu daļa ar Lagueras pilsētu ir daļa no Rietumsahāras. Nuadibu atrodas aptuveni kilometru no robežas.\n\nPilsēta ir sadalīta četrās galvenajās daļās — pilsētas centrā, kur atrodas lidosta, Numerovatā — galvenie dzīvojamie rajoni ziemeļos, Konsado tālāk dienvidos — Pormineralēras guļamrajons, no kurienes eksportē dzelzsrūdu no Zueratas.\n\nPilsētā pieejamie tūrisma objekti ir vairāki tirgi, kuģu kapsēta un Vidusjūras ronis (Monachus monachus).\n\nGalvenā saimnieciskā darbība notiek zvejošanā, bet lielākā rūpniecības nozare ir dzelzsrūdas apstrāde. Rūdu piegādā pa dzelzceļu no iekšējām raktuvju pilsētām Zueratas un Fderikas. Šie vilciena sastāvi var būt pat 3 km garumā — iespējams, garākie pasaulē. Mauritānijas dzelzceļš arī nodrošina pasažieru satiksmi uz Šumu.\n\nKopš 2006. gada februāra Nuadibu ir kļuvusi par galveno izejas punktu afrikāņu migrantiem, kas mēģina sasniegt Kanāriju salas. Šis bīstamais ceļš uz Eiropas Savienību ir kļuvis populārāks, kopš 2005. gada otrajā pusē ir pastiprināta emigrācijas kontrole Marokas piekrastē un pie Spānijas anklāviem Seutas un Meliljas.\n\nPilsēta tiek uzskatīta par nelegālo Sahārā atrasto meteorītu tirdzniecības centru.\n", "id": "lvs_Latn_101822"}
{"text": "Glotāls līdzskanis\n\nGlotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balseni (telpu starp balss saitēm). Daudzi fonētiķi šis skaņas (vai vismaz tā sauktos berzeņus) uzskata par balsenes pārejas stāvokli bez artikulācijas vietas, kā tas ir citiem līdzskaņiem. Faktiski tie netiek uzskatīti par līdzskaņiem vispār. Tomēr glotālais slēdzenis vismaz ir tipisks līdzskanis tādās valodās, kā cu Taivānā.\n", "id": "lvs_Latn_101823"}
{"text": "Biskajas līcis\n\nBiskajas līcis (; ; ; ) ir Atlantijas okeāna līcis Eiropas rietumos. Biskajas līcis apskalo Francijas un Spānijas krastus. Franciju tas apskalo, sākot no Brestas pilsētas, ejot uz dienvidiem līdz pat Spānijai, savukārt tālāk Spāniju šis līcis apskalo līdz pat Lakorunjas pilsētai. Līča nosaukums ir cēlies no Francijas dienvidu un Spānijas Basku Zemes pamatiedzīvotāju basku tautas. Līcis raksturīgs ar stiprām vētrām un lieliem viļņiem, sevišķi ziemas sezonā.\n", "id": "lvs_Latn_101824"}
{"text": "Pols Rikērs\n\nPols Rikērs (; — ) bija franču filozofs, viens no hermeneitikas tradīcijas pārstāvjiem. Viens no retajiem filozofiem, kurš ietekmējies no trim svarīgām rietumu filozofijas skolām XX gadsimtā — vācu filozofijas, franču filozofijas un anglosakšu filozofijas.\n\nDzimis Valansā, protestantu ģimenē. Māte mira drīz pēc Pola dzemdībām, bet tēvs krita Pirmajā pasaules karā. Audzis pie tēva vecākiem. 1935. gadā Pols Rikērs apprecējās, vēlāk viņam bija pieci bērni. Studēja Rennas Universitātē, vēlāk filozofiju Sorbonnā, kur ietekmējās no Gabriela Marsela.\n\n1939. gadā tika iesaukts armijā, Vācijas iebrukuma laikā krita gūstā un piecus gadus pavadīja karagūstekņu nometnē. Karagūstekņu nometnē bija vairāki franču intelektuāļi, kuri intensīvi apguva zināšanas. Ieslodzījuma laikā Rikērs iepazinās ar Jaspersa darbiem un sāka tulkot Huserla Ideen I franču valodā. No 1948. līdz 1956. gadam pasniedza Strasbūras Universitātē, kur ieguva doktora grādu. No 1956. līdz 1965. gadam pasniedza Sorbonnā filozofiju. Tajā laikā par Rikēra asistentu strādāja Žaks Deridā.\n\nNo 1965. līdz 1970. gadam Rikērs bija administrators jaundibinātajā Nantjēras Universitātē. 1968. gada nemieru laikā universitāte bija viena no dumpīgo studentu galvenajām \"bāzēm\". Nemiernieki saukāja Rikēru par \"veco klaunu\" un valdības rokaspuisi.\n\nNeilgu brīdi Rikērs mācīja Katoļu universitātē Lēvenā, bet vēlāk pārcēlās uz Čikāgas Universitāti. 1985. gadā atgriezās Francijā. Dzīves pēdējos gados bieži devās uz Tezē klosteri, bet viņa darbus augstu vērtēja personiskais draugs Karols Vojtila.\n", "id": "lvs_Latn_101825"}
{"text": "OneRepublic\n\n\"OneRepublic\" ir amerikāņu poproka mūzikas grupa no Kolorādo. Visplašāko uzmanību grupa izpelnījās ar savu dziesmu \"Apologize\", kuras producenta Timbaland remiksētā versija ieguva pirmās vietas vairākās pasaules valstīs, tostarp Vācijā, Austrālijā, Kanādā, Latvijā un Apvienotajā pasaules topā, kā arī iekļuva ASV un Apvienotās Karalistes top 5.\n\nGrupa \"OneRepublic\" tika izveidota 2004. gadā, taču plašāku atpazīstamību izpelnījās 2006. gadā, kad kļuva ļoti populāra interneta portālā MySpace. Tajā pašā gadā grupa sāka strādāt pie sava debijas albuma. 2007. gadā viņu dziesmas \"Apologize\" remiksētā versija tika iekļauta producenta un dziedātāja Timbaland albumā \"Timbaland Presents Shock Value\", tādējādi sagādājot grupai \"OneRepublic\" pasaules uzmanību. 2007. gada novembrī tika izdots grupas debijas albums \"Dreaming Out Loud\".\n", "id": "lvs_Latn_101826"}
{"text": "Bidentāls līdzskanis\n\nBidentāls līdzskanis tiek izrunāts vienlaikus gan ar augšzobiem, gan ar apakšzobiem. Parasti šāda skaņa sastopama tikai runas patoloģijā. Paplašinātā IPA simbols šai skaņai ir vienlaicīgas augšējā un apakšējā \"tiltiņu\" diakritiskās zīmes .\n", "id": "lvs_Latn_101827"}
{"text": "Mark I\n\nMark I bija Mark klases smagais tanks. Pasaulē pirmais tanks, kurš tika izmantots karadarbībā.\n\nPirmie tanki militārajā vēsturē, kas piedalījās karadarbībā: pirmo reizi tos izmantoja Pirmā pasaules kara laikā Rietumu frontē - 1916. gada septembrī kaujās pie Sommas. No 49 kaujas mašīnām, ko briti izvērsa uzbrukumam, izejas pozīcijās ieradās tikai 39 (17 kaujas mašīnas apstājās pusceļā tehnisku ķibeļu dēļ), uzsākot uzbrukumu 5 kaujas mašīnas iestiga dubļos, bet 9 – apstājās tehnisku ķibeļu dēļ. Taču ar atlikušajiem tankiem pietika, lai briti viegli (kājnieku zaudējumi bija 20 reižu mazāki, nekā parasti uzbrukumā) pārrautu frontes nocietinājumu līniju un ielauztos vācu pozīcijās 5 km dziļumā.\n", "id": "lvs_Latn_101828"}
{"text": "Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas\n\nPolijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas (, ) bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2. pusē (1772–1795).\n\nLēmums par sadalīšanu tika pieņemts jau 1772. gada 4. janvārī Pēterburgā, kur Krievija un Prūsija noslēdza slepenu līgumu par \"Polijas Republikas sadalīšanu un pacifikāciju\". 1772. gada 19. februārī Vīnē tika parakstīta trīspusēja Austrijas-Krievijas-Prūsijas vienošanās par ietekmes zonām Polijā-Lietuvā un augusta sākumā visu trīs lielvalstu karaspēki iegāja tās teritorijā, parakstot 5. augustā līgumu par Polijas sadalīšanu. Polijas-Lietuvas valdnieks Staņislavs Poņatovskis protestēja pret Krievijas un Prūsijas vienošanos, tomēr viņam nebija reālas varas, lai tai pretotos.\n\nDalīšanu rezultātā beidza pastāvēt Polijas un Lietuvas kopvalsts un Krievijas Impērija ieguva plašas teritorijas, tostarp Kurzemes un Zemgales hercogistes, Piltenes apgabala un Inflantijas vaivadijas zemes.\n", "id": "lvs_Latn_101829"}
{"text": "Ātrums\n\nĀtrums, zinātnē arī momentānais ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā. Starptautiskajā mērvienību sistēmā ātruma mērvienība ir metri sekundē (m/s), bet ikdienā plaši izmanto arī citas mērvienības, piemēram, kilometri stundā (km/h) vai jūdzes stundā (mph, galvenokārt angliski runājošās zemēs). Formulās ātrumu visbiežāk apzīmē ar \\vec v ().\n\nFormulas skaitītājā ir ķermeņa pārvietojums ļoti īsā laika intervālā, kas norādīts formulas saucējā. Momentāno ātrumu ikdienā var noteikt ar spidometra palīdzību.\n\nMomentānā ātruma maiņu laika intervālā raksturo paātrinājums.\n", "id": "lvs_Latn_101830"}
{"text": "Rūpija\n\nRūpija ir naudas vienība Indijā, Šrilankā, Nepālā, Maurīcijā, Seišelu salās un Indonēzijā. Vārds rupyakam sanskritā nozīmē sudrabs.\n", "id": "lvs_Latn_101831"}
{"text": "Polietilēns\n\nPolietilēns ((−CH₂−)ₙ) ir termoplastisks polimērs, kuru iegūst, polimerizējot etilēnu. To dažreiz sauc arī par polimetilēnu, jo tā molekulas sastāv no savā starpā saistītām metilēngrupām (−CH₂−). Polietilēns ir viegla plastmasa (parasti blīvums ir mazāks par ūdens blīvumu). Polietilēnam ir iespējama liela kristalizācijas pakāpe.\n", "id": "lvs_Latn_101832"}
{"text": "Rīgas satiksme\n\n\"Rīgas satiksme\" ir Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Uzņēmums veic pasažieru pārvadājumus Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē ar autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem. \"Rīgas satiksme\" apkalpo arī Rīgas maksas autostāvvietas. 2020. gadā \"Rīgas satiksme\" nodrošina autobusu satiksmi (476 autobusi, 55 autobusu maršruti), trolejbusu satiksmi (354 trolejbusi, 17 trolejbusu maršruti), tramvaju satiksmi (267 tramvaju vagoni, 8 tramvaju maršruti), kā arī apsaimnieko 4860 autostāvvietas.\n", "id": "lvs_Latn_101833"}
{"text": "Solaris Bus & Coach\n\nSolaris Bus & Coach ir autobusu, trolejbusu un tramvaju ražotājuzņēmums Polijā pie Poznaņas. Uzņēmums tika izveidots 2001. gadā uz agrākā Neoplan Polska uzņēmuma bāzes.\n\nSolaris autobusi un trolejbusi tiek izmantoti tādās pilsētās kā Rīga, Daugavpils, Liepāja (Latvija), Tallina (Igaunija), Kauņa, Viļņa (Lietuva), Landskrūna (Zviedrija), Roma, Neapole (Itālija), Vintertūra, Lešodefona (Šveice), Budapešta, Debrecena (Ungārija), Ostrava, Opava (Čehija), Ļubļina, Gdiņa un Tihi (Polija), Zalcburga (Austrija), kā arī daudzās citās Eiropas pilsētās.\n", "id": "lvs_Latn_101834"}
{"text": "Leopardkaķi\n\nLeopardkaķi (Prionailurus) ir kaķu dzimtas (Felidae) ģints, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae). Leopardkaķu ģintī ir 5 sugas.\n\nVisas leopardkaķu sugas mājo Āzijā. Tie ir tipiski meža iemītnieki. Lielākā daļa leopardkaķu labi peld. Dažas sugas pamatā barojas tikai ar zivīm un citiem ūdens dzīvniekiem. Leopardkaķu ģints dzīvnieki ir neliela auguma, un to pelēkbrūnie kažoki ir ar tumšākiem plankumiņiem.\n", "id": "lvs_Latn_101835"}
{"text": "Interdentāls līdzskanis\n\nInterdentāli līdzskaņi tiek izrunāti novietojot mēles lokano galu pret augšējiem priekšzobiem. Dentālie līdzskaņi, turpretī, tiek izrunāti mēles galu novietojiet starp augšējiem un apakšējiem priekšzobiem. Tādējādi interdentālos līdzskaņus var artikulēt gan ar augšējiem, gan apakšējiem priekšzobiem, bet dentālie tiek artikulēti ar mēles lokano daļu pret augšējo priekšzobu aizmuguri.\n", "id": "lvs_Latn_101836"}
{"text": "Matrozis\n\nMatrozis ir klāja komandas ierindnieks. Šie jūrnieki var tikt nodarbināti vairākās ar kuģa ekspluatāciju un uzturēšanu saistītās jomās. Matrozis ir zemākā dienesta pakāpe jūras spēkos, tā ir atbilstoša kareivim sauszemes spēkos.\n", "id": "lvs_Latn_101837"}
{"text": "Abrenes iela (Rīga)\n\nAbrenes iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštatē. Kopējais ielas garums ir 538 metri un tā sastāv no 2 neatdalītām braukšanas joslām.\n", "id": "lvs_Latn_101838"}
{"text": "Abrenes iela (Viļaka)\n\nAbrenes iela ir Viļakas maģistrālā iela. Tā visā garumā ir autoceļa Gulbene—Balvi—Viļaka—Krievijas robeža (Vientuļi) jeb P35 posms. Visā garumā iela ir asfaltēta.\n", "id": "lvs_Latn_101839"}
{"text": "Apikāls līdzskanis\n\nApikāls līdzskanis ir skaņa, ko izrunā gaisa plūsmu noslēdzot ar mēles galiņu. Turpretī laminālu līdzskani izrunā gaisa plūsmu noslēdzot ar mēles priekšējo lokano daļu.\n\nTā nav ļoti parasta atšķirība un pamatā piemērojama tikai berzeņiem un afrikātām. Vairākos angļu valodas variantos ir gan apikāli, gan lamināli līdzskaņu pāri, kā [t]/[d]. Tomēr dažos arābu valodas variantos (kā hadramī) [t] ir lamināls, bet [d] - apikāls.\n\nLatviešu valodā vairāki līdzskaņi ir vai nu apikāli dentāli (kā afrikātas ), vai apikāli alveolāri ()\n\nBasku valodā, tāpat kā serbu un horvātu valodās, alveolāros līdzskaņus dala apikālos un laminālos. Ķīniešu valodā tāpat izšķir postalveolāros līdzskaņus (\"alveopalatālās\" un \"retrofleksās\" skaņas). Statimhu valodā to izmanto kā sekundāro iezīmi, lai atšķirtu velarizētas un nevelarizētas afrikatas.\n", "id": "lvs_Latn_101840"}
{"text": "Rīgas Centrāltirgus\n\nCentrāltirgus ir centrālais un lielākais Rīgas tirgus, kas atrodas pilsētas centrā, Maskavas forštatē, uz dienvidiem no pilsētas kanāla (Kārļa baseina), pretim Rīgas Starptautiskajai autoostai. No citām pusēm to ierobežo Lastādijas, Emīlijas Benjamiņas un Vilhelma Purvīša ielas.\n\nMūsdienās tirgus ir iecienīta iepirkšanās vieta, kā arī interesanta apskates vieta tūristiem. Tas vēl joprojām ir viens no lielākajiem tirgus laukumiem Eiropas pilsētu centros, platībai ar tirgus statusu 2023. gadā veidojot m². Aptuvenais tirgus apmeklētāju skaits svārstās no līdz dienā.\n", "id": "lvs_Latn_101841"}
{"text": "Rīgas radio stacija\n\nRīgas radio stacija atrodas Ropažu novada Stopiņu pagasta Ulbrokā, Radiostacijas ielā.\n\nStacijas kompleksā pašlaik ietilpst tornis 205 m augstumā, pārējie torņi uzspridzināti. Radio stacija atradās Ulbrokas muižas ēkā.\n", "id": "lvs_Latn_101842"}
{"text": "Rīgas Starptautiskā autoosta\n\nRīgas Starptautiskā autoosta ir Latvijas lielākā autoosta, kas atrodas tās galvaspilsētas Rīgas centrā, Prāgas ielā 1, starp Rīgas Pilsētas kanālu un uz uzbēruma esošo dzelzceļa sliežu klātni. Autoostai ir 33 platformas, kurās pienāk un no kurām atiet autobusi uz visām lielākajām Latvijas pilsētām un nozīmīgākajām vietām, kā arī uz vairākām Eiropas pilsētām. Netālu atrodas Rīgas Pasažieru stacija un Centrāltirgus.\n", "id": "lvs_Latn_101843"}
{"text": "Samuraji\n\nSamuraji (; arī busi 武士 — 'karavīrs') bija profesionāla karavīru kārta viduslaiku Japānā.\n\nApzīmējums \"samurajs\" atvasināts no darbības vārda \"saburau\" — \"sargāt, kalpot\". Sākotnēji apzīmēja tikai bruņotus imperatora kalpus, bet laika gaitā tie izvērtās par atsevišķu kārtu, līdzīgu bruņiniekiem viduslaiku Eiropā. Samurajiem ir īpašs uzvedības un goda kodekss, ko sauc par Bušido. Par spīti reālajai ietekmei, samuraji vienmēr sabiedrības kārtu hierarhijā atradās zemāk par aristokrātiju: aristokrātija samuraji amatnieki tirgotāji zemnieki\n", "id": "lvs_Latn_101844"}
{"text": "Čingishans\n\nČingishans ( [tʃiŋɡɪs χaːŋ], , pēcnāves vārds Tai-dzu; dzimis Temūdžins, , dzimis ap 1155. vai 1162. gadu, miris ) bija mongoļu karavadonis, valdnieks, pirmais Mongoļu impērijas imperators.\n\nKijat-bordžiginu klana vecākā, taičiutu cilts valdnieka Jesugajbātara () un Oelunas no olkonutu klana (kungratu cilts) dēls. Brālis Džočihasars, pusbrālis Očigins.\n", "id": "lvs_Latn_101845"}
{"text": "Johans Klapje de Kolongs (izgudrotājs)\n\nJohans Klapje de Kolongs pilnā vārdā Žans Aleksandrs Heinrihs Klapje de Kolongs (; ; 1839—1901) bija Daugavpilī dzimis Krievijas Impērijas kara flotes virsnieks un izgudrotājs. Krievijas Impērijas Galvenās hidrogrāfiskās pārvaldes vadītājs. Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Lomonosova prēmijas laureāts (1882).\n", "id": "lvs_Latn_101846"}
{"text": "Garlībs Merķelis\n\nGarlībs Helvigs Merķelis (; 1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā. Viņam ir izcila nozīme dzimtbūšanas atcelšanā Baltijā.\n", "id": "lvs_Latn_101847"}
{"text": "Vilhelms Ostvalds\n\nVilhelms Ostvalds (; — ) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs. Viņš ir vienīgais Latvijā dzimušais un strādājušais Nobela prēmijas laureāts (1909), kas to saņēma par katalīzes pētījumiem, kā arī par fundamentālo principu izpēti attiecībā uz ķīmisko līdzsvaru un ķīmisko reakciju ātrumu.\n", "id": "lvs_Latn_101848"}
{"text": "Ulbrokas muiža\n\nUlbrokas muižas galvenā ēka atrodas Ropažu novada administratīvajā centrā Ulbrokā, Radiostacijas ielā 23 (ēkas kadastra nr. 80960030238015). Muižas nosaukums cēlies no vācbaltu izcelsmes Ulenbroku dzimtas, kurai piederēja šī Salaspils draudzes novada muižas zeme.\n", "id": "lvs_Latn_101849"}
{"text": "Pauls Tillihs\n\nPauls Johanness Tillihs (, –) bija vācu/amerikāņu teologs un kristīgā eksistenciālisma filozofs. Līdz ar Karlu Bartu tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem protestantu teologiem XX gadsimtā.\n", "id": "lvs_Latn_101850"}
{"text": "Varzāzāta\n\nVarzāzāta (, Warzāzāt; saukta par Tuksneša durvīm), ir pilsēta Marokas dienvidos.\n\nTās nosaukums nāk no berberu frāzes ar nozīmi \"bez trokšņa\" vai \"bez apmulsuma\". Tā atrodas tuvu Atlasa kalniem un Dra upes ielejai.\n", "id": "lvs_Latn_101851"}
{"text": "The Joshua Tree\n\n\"The Joshua Tree\" ir īru rokgrupas U2 piektais studijas albums, ko izdeva Island Records. To producēja Braiens Īno un Daniels Lanuā. Albums tiek uzskatīts par grupas sasniegumu augstāko pakāpi un guva ļoti labus panākumus. Mūzikas kritiķi to bieži dēvē par grupas vislabāko albumu, kā arī par vienu no visu laiku labākajiem rokmūzikas albumiem vispār. 2003. gadā žurnāls \"Rolling Stone\" savā 500 visu laiku labāko albumu sarakstā \"The Joshua Tree\" ierindoja 26. vietā. 1988. gadā albums ieguva Grammy balvu kā gada labākais albums.\n", "id": "lvs_Latn_101852"}
{"text": "Līgo parks\n\nLīgo parks ir brīvdabas akmens skulptūru parks Ropažu novada Stopiņu pagastā. Parks atrodas netālu no Ulbrokas pie autoceļa P5 (Ulbroka—Ogre). Līgo parks ir latviešu nacionālās atmodas simbols.\n", "id": "lvs_Latn_101853"}
{"text": "Ričards Rortijs\n\nRičards Makejs Rortijs (; — ) bija amerikāņu filozofs, kura ieguldījums \"jaunā pragmatismā\" pieder pie visvairāk apspriestā un pretrunīgi vērtētā XX gadsimta beigās un XXI gadsimta sākumā.\n\nDzimis Ņujorkā. Māte bija teologa un sociālā gospeļa (Social Gospel) teorētiķa, teologa Valtera Raišenbuša (Walter Rauschenbusch) meita. Mācījies filozofiju Čikāgas Universitātē un Jeila Universitātē, kur, iegūstot doktora grādu, sāka strādāt. Jeila Universitātē 1979. gadā tapa darbs Philosophy and the Mirror of Nature.\n\n1982. gadā Rortijs, uzskatot, ka vīlies filozofijas fakultātes ierobežotībā, kļuva par sociālo zinātņu profesoru Virdžīnijas Universitātē. 1998. gadā Rortijs kļuva par salīdzinošās literatūras pasniedzēju Stenforda Universitātē.\n", "id": "lvs_Latn_101854"}
{"text": "Smagais roks\n\nSmagais roks jeb hārdroks ir viens no noturīgākajiem rokmūzikas virzieniem. Muzikālā ziņā visām hārdroka grupām ir raksturīga griezīga, pastiprināta skaņa, skaļa elektroģitāru spēle, kuru skanējums bieži vien tiek deformēts. Arī vokālistu balsīm raksturīgs metālisks, kliedzošs tembrs. Par hārdroku šaurākajā nozīmē sauc rokmūzikas virzienu, kādu 20.gs. 70.g. spēlēja Led Zeppelin, Ēriks Bardons, Deep Purple un AC/DC. Vēlāk izpildījumā arvien vairāk dominēja izmainītas elektroģitāras skaņas un bungu ritmi. Mainījās arī dziesmu tematika - tumsa, mistika, nāve u.tml. Šāda veida rokmūziku sāka dēvēt par metālisko roku jeb smago metālu. Metālisko roku spēlēja daudzas grupas, no kurām ilgstošu slavu ieguva britu Black Sabbath un amerikāņu Metallica.\n", "id": "lvs_Latn_101855"}
{"text": "Pauls Valdens\n\nPauls Valdens (, ; 1863—1957) bija latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem. Valdens bija Rīgas Politehniskā institūta direktors (1902—1905), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas laboratorijas vadītājs (1911—1918), Baltijas Tehniskās augstskolas un Latvijas Augstskolas rektors (1918—1919), Rostokas Universitātes Ķīmijas institūta Neorganiskās un Farmaceitiskās nodaļas un Fizikāli ķīmiskās nodaļas vadītājs (1919—1934).\n\nVismaz sešas reizes nominēts Nobela prēmijai (1914, 1918, 1920, 1927, 1928, 1934), bet nav to saņēmis. 2010. gadā Amerikas ķīmijas biedrība Valdenam piešķīra balvu (Award of Citation for Chemical Breakthrought) par publikāciju Über die gegenseitige Umwandlung optischer Antipoden, Ber. Deutsch. Chem. Gesell. 1896, 29, 133 — 138., kas izraisījusi pavērsienu zinātnieku domāšanā.\n", "id": "lvs_Latn_101856"}
{"text": "Korpuss (kuģa)\n\nKorpuss ir lielākā kuģa sastāvdaļa, kura nodrošina kuģa peldamību. Tajā izvieto kravas tilpnes un mašīntelpu. Uz tā būvē virsbūves. Korpuss nodrošina kuģa ūdensnecaurlaidību. Tā forma, savukārt, nodrošina pietiekamu noturību pret apgāšanos. Kuģus, kuri būvēti izmantojot divus korpusus sauc par katamarāniem, bet kuģus ar trīs korpusiem par trimarāniem.\n", "id": "lvs_Latn_101857"}
{"text": "Luiss Alvaress\n\nLuiss Volters Alvaress (, — ) — bija ASV fiziķis. 1968. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts \"par rezonanses stāvokļu atklāšanu, kas kļuva iespējams, viņam pilnveidojot ūdeņraža pūslīšu kameras izmantošanu un par šo datu apstrādi\".\n", "id": "lvs_Latn_101858"}
{"text": "Rasma Grīsle\n\nRasma Grīsle (dzimusi , Valmieras apriņķa Trikātā, mirusi ) bija latviešu valodniece. No 1940. līdz 1947. gadam Latvijas Universitātē studējusi baltu filoloģiju, bijusi valodnieka Jāņa Endzelīna skolniece. Zinātniskajā periodikā publicējusi daudz populārzinātnisku rakstu par latviešu valodas jautājumiem, aizstāvot Jāņa Endzelīna zinātniskos uzskatus.\n\nRīgas Latviešu biedrība un Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīra Rasmai Grīslei Kārļa Mīlenbaha balvu.\n", "id": "lvs_Latn_101859"}
{"text": "Baltijas Vēstnesis\n\nBaltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā. Šis izdevums bija saistīts ar jaunizveidoto Rīgas latviešu biedrību, tas orientējās uz inteliģenci un saimnieciski aktīvajiem latviešiem. Iznāca 1868.-1906. gadā un 1917.-1920. gadā Rīgā.\n\n\"Baltijas Vēstneša\" dibinātājs un pirmais redaktors bija Bernhards Dīriķis, pēc laikraksta atjaunošanas (1917-1920) redaktori bija Juris Kalniņš, Jānis Akmens un Nikolajs Šiliņš. Laikraksta Baltijas Vēstnesis nosaukums reizēm vāciski tulkots kā \"Baltischer Bote\", angliski kā \"Baltlandic reporter\".\n", "id": "lvs_Latn_101860"}
{"text": "Augusts Annuss\n\nAugusts Annuss ( — ) bija latviešu gleznotājs, viens no ievērojamākajiem latviešu gleznotājiem figurālistiem. Daudzās Latvijas baznīcās ir viņa gleznotas altārgleznas.\n", "id": "lvs_Latn_101861"}
{"text": "Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija\n\nApvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija bija galēji labēja, nacionālsociālistiskas ievirzes politiska partija, kas tiecās atdarināt Ādolfa Hitlera vadīto NSDAP.\n\nŠī partija tika dibināta 1932. gadā un LR Iekšlietu ministrija to reģistrēja tā paša gada 14. jūlijā. Partijas priekšsēdētājs no dibināšanas brīža, līdz tās likvidācijai bija Jānis Štelmahers. Likvidēta 1935. gada 6. maijā.\n", "id": "lvs_Latn_101862"}
{"text": "Freda Kalēja\n\nFreda Kalēja (dzimusi ) ir Latvijas operdziedātāja (soprāns). Latvijas Nacionālās Operas soliste (1984—1998).\n\n1977. gadā iestājās Nikolaja Rimska-Korsakova Ļeņingradas Valsts konservatorijas vokālajā nodaļā (sagatavošanas kursos) pie profesores N. Servales.\n\nNo 1979. līdz 1984. gadam mācījās Latvijā, Jāzepa Vītola valsts konservatorijā, docenta G. Antipova vokālajā klasē.\n\nNo 1984. gada soliste Latvijas Nacionālajā operā, uzstājas koncertos un izrādēs Lietuvā, Krievijā, Igaunijā, Zviedrijā, Spānijā, Čehoslovākijā, Bulgārijā, ASV u.c\n", "id": "lvs_Latn_101863"}
{"text": "Pepi II\n\nPepi II (dzimis 2284. p.m.ē., miris 2184. p.m.ē.) bija Senās Ēģiptes sestās dinastijas piektais faraons. Tronī kāpa sešu gadu vecumā 2278. gadā p.m.ē un valdīja aptuveni 94 gadus, līdz savai nāves dienai. No visiem Senās Ēģiptes faraoniem Pepi II valdīja visilgāk.\n", "id": "lvs_Latn_101864"}
{"text": "Virsbūve (kuģa)\n\nAr virsbūvēm saprot slēgtas telpas uz virsējā klāja, kuras iet no borta līdz bortam, vai arī to gareniskās sienas atrodas ne vairāk kā 4% kuģa platuma attālumā no jebkura tā borta. Ja slēgtā telpa neatbilst šīm prasībām un tās sienās atrodas durvis, iluminatori vai citi izgriezumi, tad to sauc par izbūvi (telpu). Izbūves uzstāda kā uz virsējā klāja tā arī uz virsbūves klāja. Virsbūves un izbūves piedalās kuģa kopējā liecē. Bez tam tās uzņem arī vietējās slodzes, no viļņu triecieniem, vēja spiediena, inerces spēkus no kuģa šūpošanās u.c.\n\nVirsbūvju un izbūvju piedalīšanās pakāpe kuģa korpusa kopējā liecē atkarīga no to garuma, konstrukcijas un materiāla. Kuģa korpusa kopējā liecē pilnīgi piedalās tikai virsbūves ar samērā lielu garumu t.s. garās virsbūves un izbūves. Virsbūves un izbūves ar nelielu garumu gandrīz nekādu līdzdalību korpusa liecē neņem. Šādas virsbūves un izbūves sauc par īsajām. Īso vidējo virsbūvju, baka un pūpes konstrukciju veido ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu to vietējo stiprību, tādēļ to ārējās apšuves un klāja seguma lokšņu biezumi mazāki nekā garajām vidējām virsbūvēm. Virsbūvju saisti analogi saistiem starpklāju telpās, tikai vieglākas konstrukcijas. Vajadzīgā virsbūvju stinguma nodrošināšanai, kuģa korpusa šķērsstarpsienu plaknē, virsbūvēs izvieto rāmju saistus vai daļējas starpsienas.\n\nVisstiprākās konstrukcijas izgatavo vidējo virsbūvju un pūpes priekšējās sienas. Virsbūves un izbūves un to saistus izgatavo no tērauda, bet pielieto arī materiālus no vieglo metālu (alumīnija) sakausījumiem, tā samazinot to masu un pazeminot kuģa smaguma centru. Izbūvju sānu un to galu sienas savieno noapaļoti, durvju, iluminatoru un citu izgriezumu stūrus noapaļo spriegumu koncentrācijas samazināšanai. Izgriezumu vietas pa perimetru pastiprina ar metālisku rāmi.\n\nVirsbūvju un izbūvju konstrukcijas skaitās pārtrauktie saisti, jo to gareniskās sienas pēkšņi apraujas un to galos rodas spriegumu koncentrācija, kas negatīvi ietekmē kuģa stiprību.\n\nVirsbūvju daudzums un to izvietojums nosaka kuģa arhitektūras tipu. Kuģa virsbūves var būt vienstāvīgas un daudzstāvīgas. Vienstāvīgs ir baks, parasti īsā virsbūve, kas stiepjas līdz priekšpīķa starpsienai, apmēram 0,005 L no priekšgala perpendikula. Uz ģenerālās kravas kuģiem lietderīgāk būtu pagarināts baks. Pakaļgalā parasti daudzstāvīga virsbūve - pūpe. Kuģus, kuriem aiz pakaļgala virsbūves vēl ir kravas tilpne, sauc par kuģiem ar nobīdītu pakaļgala virsbūvi. Uz pasažieru kuģiem ir stipri attīstītas vidējās virsbūves, kurās izvietotas pasažieru kajītes.\n\nVirsbūves un izbūves ne tikai piedalās kuģa korpusa kopējā liecē, bet arī uzņem viļņu triecienus, ūdens masas spiedienu, kuru uzņem uz klāja, dažādu ierīču svaru, kas izvietotas uz tām. Apakšējie stāvi uzņem augšējo stāvu spiedienu. Atkarībā no to garuma, tās attiecīgi arī piedalās kuģa kopējā liecē, tās būvē ar plānākām sienām un no vieglākiem materiāliem un sauc par vieglajām virsbūvēm. Virsbūvju stiprību iespaido arī palielināta kuģa stiprība.\n\nAtkarībā no virsbūvju daudzuma, to izvietojuma un konstrukcijas, izšķir vairākus kuģu arhitektūras tipus.\n\nTrīssalu kuģiem ir trīs virsbūves: priekšgalā (baks), vidējā daļā (vidējā virsbūve) un pakaļgalā (pūpe). Šis tips īpaši raksturīgs vecākiem kravas kuģiem un ir plaši izplatīts līdz mūsdienām. Virsbūves kalpo, la izvietotu tajās dažādas kuģa telpas un, lai uzlabotu kuģa jūras spējas. Tās palielina peldamības rezervi un kuģa nenogremdējamību; baks, bez tam, uzlabo kuģa iešanu pret vilni, pūpe aizsargā klāju no viļņu nokļūšanas uz tā.\n\nDivsalu kuģiem ir divas virsbūves, visbiežāk baks un pūpe. Tāda tipa kuģi ir tankeri, sauso beramkravu vedēji u.c.\n\nKuģis ar pagarinātu baku Tiem baka virsbūve ir pagarināta vai savienota ar vidējo virsbūvi. Pagarināts baks ir jūras velkoņiem, glābšanas un citiem kuģiem. Pagarināts baks tiek veidots arī uz daudziem transporta kuģiem, lai palielinātu priekšgala telpu lielumu.\n\nKuģis ar pagarinātu pūpi Šādiem kuģiem pūpes virsbūve pagarināta vai savienota ar vidējo virsbūvi, kas ļauj palielināt pakaļgala telpu tilpumu. Pagarināta pūpe ir daudziem kravas un zvejas kuģiem.\n\nKuģis ar nepārtrauktu virsbūvi Nepārtraukta virsbūve, kas iet visā kuģa garumā, raksturīga pasažieru kuģiem, jo ļauj izvietot lielu daudzumu visdažādāko telpu.\n\nGluda klāja kuģiem bez virsbūvēm ir tikai izbūves. Pie šī tipa pieder, piemēram, ostas velkoņi, kuriem uz augšējā klāja ir tikai viena līdz bortiem neaizejoša izbūve.\n\nKvarterklāja kuģi (kvarterdeķa kuģi) Tie atšķiras ar to, ka tiem pakaļējā daļā ir kvarterklājs - augšējā klāja vietējs pacēlums par 1-1,2 m. Kvarterklāju būvē, lai palielinātu pakaļgala nodalījumu tilpumu. Tas ļauj pieņemt vairāk kravas pakaļgala tilpnēs un tādējādi izvairīties no diferenta uz priekšgalu pie pilnas piekraušanas. Bez tam pie mašīntelpas izvietojuma pakaļgalā, kvarterklājs ļauj ērtāk izvietot enerģētisko iekārtu aprīkojumu. Kvarterklāja kuģiem var būt visdažādākās virsbūves.\n\nKuģis ar tronka klāju Šo kuģu augšējam klājam ir piepacelta daļa (tronks), kas iet gareniski kravas nodalījumu rajonā. Šāds klājs ir dažiem tankeriem un graudu vedējiem ar nelielu kravnesību. Tronks novērš bīstamu kravas pārvietošanos uz vienu bortu pie šūpošanās (tiek samazināts kravas brīvās virsmas laukums. Samazinās brīvās virsmas platums no tilpnes platuma līdz tronka platumam).\n", "id": "lvs_Latn_101865"}
{"text": "Džeimss Franks\n\nDžeimss Franks (James Franck, dzimis , miris ) bija ebreju izcelsmes Vācijas un ASV fiziķis. 1925. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts par Franka-Herca eksperimenta veikšanu, kas pierādīja Nilsa Bora atoma modeļa pareizību.\n\nStudējis fiziku Berlīnes Universitātē. Pirmā pasaules kara laikā ieguvis Dzelzs Krustu. No 1920. gada Džeimss Franks strādāja Getingenes Universitātē, kur kopā ar Maksu Bornu veica pētījumus kvantu fizikā.\n\nPēc 1933. gada, kad varu Vācijā ieguva nacisti, Franks devās uz ASV, kur strādāja Džonsa Hopkinsa Universitātē, bet vēlāk — Čikāgas Universitātē. Piedalījās Manhetenas projektā. Vadīja komisiju, kas 1945. gada 11. jūnijā publicēja t. s. Franka ziņojumu (Franck Report), kurā tika rekomendēts neizmantot atombumbu izbrukumam Japānai.\n\nOtrā pasaules kara laikā Franka Nobela prēmijas medaļa bija palikusi Dānijā, tāpēc, lai tā nenokļūtu nacistu rokās, ungāru ķīmiķis Ģerģs Heveši izšķīdināja Franka (un arī Maksa fon Laues) medaļu karaļūdenī, bet trauku nolika plauktā Nilsa Bora institūtā. Pēc kara zelts no trauka tika atkal izdalīts, un no tā Nobela prēmijas komiteja izgatavoja jaunu medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_101866"}
{"text": "Alvaress\n\nEdsons Alvaress (Edson Álvarez; 1997) — Meksikas futbolists; Hulians Alvaress (Julián Álvarez; 2000) — Argentīnas futbolists; Luiss Alvaress (Luis Alvarez; 1911—1988) — spāniski runājošās minoritātes amerikāņu fiziķis.\n", "id": "lvs_Latn_101867"}
{"text": "Fricis Rokpelnis\n\nFricis Rokpelnis (dzimis , Grobiņas pagasts, miris , Jūrmala) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks.\n", "id": "lvs_Latn_101868"}
{"text": "Kārlis Zariņš (rakstnieks)\n\nKārlis Zariņš ( — ) bija latviešu rakstnieks. Zariņa darbiem raksturīga pievēršanās dzīves dīvainībām, savādiem cilvēku raksturiem; dažkārt tajos sastopama arī mistika, tomēr rakstnieks izvairījies no lirisma un tēlainības.\n", "id": "lvs_Latn_101869"}
{"text": "Attēls:Madonna - the first album.jpg\n\nDziedātājas Madonnas 1983. gada albuma \"Madonna\" (\"The First Album\") Eiropas versijas vāka noformējums.\n", "id": "lvs_Latn_101870"}
{"text": "Madonna (albums)\n\nMadonna ir amerikāņu dziedātājas Madonnas debijas albums. ASV tas tika izdots 1983. gada 27. jūlijā. Eiropas tirgum paredzētā albuma versija ar nosaukumu Madonna - The First Album tika izdots 1985. gada augustā, Eiropā . 2001. gadā ierakstu kompānija Warner Bros. izdeva digitāli atjaunotu albuma versiju, kurā tika iekļautas papildus divas remiksētas dziesmas. Albuma pirmā versija ASV tika pārdota vairāk kā 2 miljonos kopiju, bet uz šo brīdi (2008. gada Janvāris) kopumā pasaulē ir pārdoti aptuveni 8 miljoni eksemplāru.\n", "id": "lvs_Latn_101871"}
{"text": "Like A Virgin\n\nLike A Virgin ir amerikāņu dziedātājas Madonnas otrais studijas albums, kuru ierakstu kompānija Sire Records ASV izdeva 1984. gada 12. novembrī. 1985. gadā albums tika pārizdots Eiropas tirgum un tajā, kā papildinājums, bija pievienota dziesma \"Into The Groove\". 2001. gadā ierakstu kompānija Warner Bros. izdeva digitāli atjaunotu albuma versiju, kurā tika iekļautas papildus divas remiksētas dziesmas (šajā albuma versijā dziesma \"Into The Groove\" netika iekļauta). Albuma pirmā versija ASV tika pārdota 11 miljonos kopiju, bet uz šo brīdi (2008. gada Janvāris) kopumā pasaulē ir pārdoti aptuveni 19 miljoni eksemplāru.\n", "id": "lvs_Latn_101872"}
{"text": "Polijas Nacionālā Atdzimšana\n\nPolijas Nacionālā Atdzimšana (NOP) (Narodowe Odrodzenie Polski) ir galēji labēja, radikāla, nacionālistiska politiskā partija Polijā.\n", "id": "lvs_Latn_101873"}
{"text": "Āfrikas jakāns\n\nĀfrikas jakāns (Actophilornis africana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis). Tas mājo plašā izplatības areālā Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Āfrikas jakānu ģintī ir vēl viena jakānu suga — Madagaskaras jakāns (Actophilornis albinucha).\n", "id": "lvs_Latn_101874"}
{"text": "Jakānu dzimta\n\nJakānu dzimta jeb slaidpirksttārtiņu dzimta (Jacanidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas apvieno 8 tropu bridējputnu sugas. Jakāni dzīvo tropu biomā visā pasaulē; Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikas dienvidos, Dienvidāzijā, Austrālijas ziemeļos.\n\nNosaukums jacana ir aizguvums no tupu indiāņu vārda ñaha'nã, kas savukārt caur Brazīlijas portugāļu valodas vārdu jaçanã ienācis daudzās citās valodās.\n", "id": "lvs_Latn_101875"}
{"text": "Āfrikas jakāni\n\nĀfrikas jakāni, Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm. Āfrikas jakānu ģintī ir divas sugas, kas sastopamas Āfrikas tropu biomā uz dienvidiem no Sahāras, kā arī Madagaskarā. Āfrikas jakānas dzīvo stāvošu ūdeņu saldūdens ezeros vai purvos un dīķos ar atbilstošu veģetāciju (augi ar peldošām lapām).\n", "id": "lvs_Latn_101876"}
{"text": "Jakāni\n\nJakāni, jakānu ģints (Jacana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm. Šajā ģintī ir divas sugas, kas dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu biomā. Abas sugas izskatās ļoti līdzīgas un tās var atšķirt tikai pēc pieres sekstes krāsas. Sarkanpieres jakānam tā ir koši sarkana, dzeltenpieres jakānam dzeltena. Abu sugu jaunie putni izskatās vienādi, jo sekstes tiem vēl nav attīstījušās.\n", "id": "lvs_Latn_101877"}
{"text": "Jakovs Rafaļsons\n\nJakovs Orlovs (), dzimis un plašāk pazīstams kā Jakovs Rafaļsons (Rafalsons) (, arī Яша; dzimis ), ir ebreju izcelsmes Latvijas aktieris, teātra režisors un politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_101878"}
{"text": "C4\n\nC4 ir viena no \"C\" grupas plastiskajām sprāgstvielām. Šo sprāgstvielu visbiežāk izmanto armijas vajadzībām. C4 sastāvā ir RDX kas tiek izmantots par komponentu plastiskajās sprāgstvielās. Cipars aiz C norāda spridzekļa jaudu, jo mazāks cipars aiz C jo tas jaudīgāks. Lielbritānijā šī sprāgstviela ir zināma kā PE-4.\n\nC-4 tekstūra ir līdzīga kā plastilīnam. Šī sprāgstviela ir ļoti stabila un sprādzienu var iegūt tikai ar ekstrēma karstuma un spiediena, ko var iegūt no detonatora.\n", "id": "lvs_Latn_101879"}
{"text": "Adatādaiņi\n\nAdatādaiņi (Echinodermata) ir jūras bentosa dzīvnieku tips. Tie līdz ar hordaiņiem tiek iedalīti otrmutnieku apakšnodalījumā. Savdabīga pieaugušo adatādaiņu īpatnība ir sekundārā radiālā simetrija. Adatādaiņi ir ļoti sena grupa. Tā kā tiem labi izteikts skelets, tie ļoti bagātīgi atrodami fosilā stāvoklī. Pagājušajos ģeoloģiskajos periodos tie ir bijuši daudzveidīgāki, nekā tagad.\n", "id": "lvs_Latn_101880"}
{"text": "Filips Halsmans\n\nFilips Halsmans (; dzimis Rīgā, Latvijā, miris Ņujorkā, ASV) bija fotogrāfs, pazīstams ar saviem fotoportretiem amerikāņu ilustrētajā žurnālā Life. Viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta 40. — 70. gadu fotogrāfiem, kas pasaules slavu iemantojis ar dažādu valstu izcilu kultūras darbinieku, intelektuāļu un politiķu parādes un psiholoģiskajiem portretiem. Viņa fotogrāfijas vadošajos ASV žurnālos lielā mērā veidoja priekšstatu par amerikāņu sabiedrības labklājību, optimismu un pašpārliecinātību.\n\nIemīļots Halsmana paņēmiens bija likt fotografējamajam cilvēkam lēkt — \"kad jūs lūdzat cilvēkam lēkt, viņa uzmanība ir pārsvarā vērsta uz lēkšanu un, maskai nokrītot, parādās reālā persona\".\n", "id": "lvs_Latn_101881"}
{"text": "Hestija\n\nHestija ir uguns dieviete grieķu mitoloģijā, pavarda sargātāja. Nekad nav precējusies, Zeva māsa. Reti sastopama grieķu mītos.\n", "id": "lvs_Latn_101882"}
{"text": "Mstislavs Keldišs\n\nMstislavs Keldišs (; dzimis Rīgā, miris Maskavā) bija Rīgā dzimis krievu un poļu izcelsmes padomju matemātiķis, datorzinātnieks, valsts un partijas darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_101883"}
{"text": "True Blue\n\nTrue Blue ir amerikāņu dziedātājas Madonnas trešais studijas albums, kuru ierakstu kompānija Sire Records izdeva 1986. gada 30. jūnijā. 1995. gada 9. februārī RIAA šim albumam pasniedza septiņkārtējo platīna sertifikātu, kas saistīts ar 7 miljoniem pārdotu albumu ASV un kopējo pārdoto albumu skaitu pasaulē, kas uz šo brīdi (2008. gada Janvāris) sasniedz vairāk kā 20 miljoni eksemplāru. Albums izdošanas brīdī nekavējoties sasniedza albumu topu pirmo vietu divdesmit astoņās valstīs un šis sasniegums tika ierakstīts Gīnesa rekordu grāmatā. 2001. gadā ierakstu kompānija Warner Bros. izdeva digitāli atjaunotu albuma versiju, kurā tika iekļautas papildus divas remiksētas dziesmas.\n", "id": "lvs_Latn_101884"}
{"text": "Lattelecom TV\n\nLattelecom piedāvā trīs veidu ciparu televīziju — Lattelecom interneta televīzija, kas pieejama portālā Apollo.lv visiem Lattelecom interneta lietotājiem, Lattelecom digitālā virszemes televīzija un Lattelecom interaktīvā televīzija, kas nodrošina iespēju klientam izvēlēties, ko un kad skatīties.\n", "id": "lvs_Latn_101885"}
{"text": "Like A Prayer\n\nLike A Prayer ir amerikāņu dziedātājas Madonnas ceturtais studijas albums, kuru ierakstu kompānija Sire Records izdeva 1989. gada 21. martā. Uz šo brīdi (2011. gada aprīlis) kopumā pasaulē ir pārdoti aptuveni vairāk kā 18 miljoni albuma kopiju.\n", "id": "lvs_Latn_101886"}
{"text": "Kadriļa\n\nKadriļa (, kas savukārt no — 'četrstūris') — 18.– 19. gadsimtā Eiropā un tās kolonijās izplatīta modes deja, kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas nostājas viens otram pretī. Parasti tā ir četrpāru deja, kurā dejotāju pāri nostājas cits citam pretī krustā. Sākotnēji kadriļai bija četras daļas ar noslēguma daļu, kas atkārtoja atkal pirmo daļu, lai kadriļu varētu sākt atkal no sākuma. Kadriļām mēdza arī pievienot vēl sesto daļu, kas parasti bija polka vai valsis. Katrai daļai ir savs nosaukums, kas ataino daļas raksturu vai ir pavadošās dziesmas pirmā rinda. Kadriļas pirmsākumi rodami tā saucamajās angļu \"lauku dejās\" (country dance). Saules karaļa Luija XIV laikā kadriļu pārveidoja un pilnveidoja Francijas karaliskās deju akadēmijas skolotāji. Kadriļa kļuva arvien iecienītāka, pārgāja arī uz Vāciju, Autroungāriju, Krieviju, Skotiju, kur izveidojās savas dejas versijas. Ar laiku kadriļa asimilācijas procesā no modīgas balles dejas kļuva par tautas deju un tagad tā ir izplatīta daudzās Eiropas tautās un ārpus tās robežām.\n", "id": "lvs_Latn_101887"}
{"text": "Gvena Stefani\n\nGvena Renē Stefani (, dzimusi ) ir amerikāņu ierakstu māksliniece un modes dizainere. Savu dziedātājas karjeru Stefani sāka 1980. gadu otrajā pusē kā sava brāļa Ērika izveidotās rokgrupas No Doubt soliste.\n", "id": "lvs_Latn_101888"}
{"text": "Anta Klints\n\nAnta Klints (īstajā vārdā Anna Emīlija Jekste, dzimusi Liepājā, mirusi Rīgā) bija latviešu teātra aktrise. Atveidoja komiskas, satīriskas, dramatiskass un traģiskas lomas. Plašu popularitāti iemantoja bērniem domātos radioraidījumos.\n", "id": "lvs_Latn_101889"}
{"text": "Vox Maris\n\nVox Maris ir Lietuvas reģionālā mūzikas, izklaides un informācijas radio stacija. Stacija raida FM 99 MHz viļņos 60 km zonā ap Klaipēdu, kā arī FM 96,8 MHz viļņos Viļņas pilsētā un 70 km ap to.\n", "id": "lvs_Latn_101890"}
{"text": "Kluazonisms\n\nKluazonisms - paņēmiens glezniecībā, kas apvieo vitrāžu mākslu, japāņu kultūras bilžu un Bizantijas emalju tehnoloģiju. Tajā manāms misticisms, simbolisms. Kluazonismu ieviesa Emīls Bernārs un Luī Anrī. To savos darbos izmantoja arī Pols Gogēns.\n", "id": "lvs_Latn_101891"}
{"text": "Dzejnieks\n\nDzejnieks, arī poēts, ir rakstnieks, kas raksta dzeju. Dzejnieki mēdz rakstīt darbus arī citos literatūras žanros, piemēram, prozā, kā arī mēdz piedalīties dzejas lasījumos. Dzejnieku darbi nereti netieši norāda uz attiecīgās tautas vai nācijas kultūras un literatūras līmeni, raksturo konkrētus notikumus un laika periodus. Dzejnieki ir pastāvējuši kopš antīkās vēstures un rakstījuši teju visās valodās; dzejnieki ir pielietojuši plašus dzejas stilus, kuri ir mainījušies līdz ar izmaiņām sabiedrībā un kultūrā.\n\nTāpat kā citiem literātiem, arī dzejniekiem augstākais apbalvojums ir Nobela prēmija literatūrā.\n", "id": "lvs_Latn_101892"}
{"text": "Zarasi\n\nZarasi () ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā. Pilsēta atrodas Latvijas pierobežā. Kūrortpilsēta un pilsētbūvniecības piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_101893"}
{"text": "Aukštojs\n\nAukštojs ( jeb Aukštàsis kálnas) ir Lietuvas augstākais punkts virs jūras līmeņa. Kalns atrodas ~24 km uz dienvidaustrumiem no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas, netālu no Baltkrievijas robežas. 2004. gadā Viļņas Gedimina Tehniskās Universitātes speciālisti noteica precīzu šīs virsotnes augstumu, kas ir 293,84 m. Līdz tam par Lietuvas augstāko virsotni tika uzskatīts Jozapines kalns (liet. - Juozapinė), kura augstums ir tikai nedaudz mazāks kā Aukštojam - 292,7 m.\n", "id": "lvs_Latn_101894"}
{"text": "Jozapines kalns\n\nJozapines kalns () ir kalns Lietuvā aptuveni 23,5 km uz dienvidaustrumiem no Viļņas pie Baltkrievijas robežas (~4 km), aptuveni 1 km uz dienvidrietumiem no Medininku pils.\n\nŠis kalns ar savu augstumu 292,7 m vjl. ilgu laiku tika uzskatīts par Lietuvas augstāko kalnu. 2004. gadā Viļņas Gedimina Tehniskās Universitātes speciālisti konstatēja, ka augstākā Lietuvas virsotne tomēr ir netālu esošais Aukštojs (293,84 m).\n", "id": "lvs_Latn_101895"}
{"text": "Reģistrs (elektronika)\n\nReģistrs ir no vairākiem trigeriem sastāvoša ciparu elektroniskā shēma. Izšķir bīdes reģistru un paralēlo reģistru, kā arī ir kombinētie reģistri.\n", "id": "lvs_Latn_101896"}
{"text": "Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte\n\nViļņas Ģedimina tehniskā universitāte (, VGTU) ir Lietuvas augstākā akadēmiskā skola.\n", "id": "lvs_Latn_101897"}
{"text": "Mikrofons\n\nMikrofons (microphone) ir ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos. Pirmais praktiski lietojamais mikrofons bija oglekļa mikrofons un to lietoja telefoniem.\n\nGandrīz visi mikrofoni sastāv no vieglas membrānas, kas var svārstīties skaņas iedarbībā, šīs svārstības tiek pārveidotas elektriskā signālā. Šī pārveidošanas metode ir viens no mikrofonu iedalījuma kritērijiem. Dinamiskajiem mikrofoniem pie membrānas ir piestiprināta viegla spolīte, kas atrodas virs liela magnēta un skaņas svārstību rezultātā tur inducējas strāva. Kondensatora mikrofoniem membrāna ir metalizēta un atrodas netālu no liela metāla elektroda. Šie abi komponenti veido kondensatoru, kura kapacitāte mainās skaņas svārstību iedarbībā. Pjezoelektriskajiem mikrofoniem starp membrānu un pamatni iestiprina pjezoelementu. Membrānas svārstību iedarbībā tas veido spriegumu, kas ir proporcionāls skaņas svārstībām.\n", "id": "lvs_Latn_101898"}
{"text": "Ignalina\n\nIgnalina () ir pilsēta Lietuvā, Utenas apriņķī, Ignalinas rajona un Ignalinas pilsētas seņūnijas administratīvais centrs.\n\nKaut arī Ignalinas AES ir nosaukta šīs pilsētas vārdā, 2009. gada beigās slēgtā elektrostacija atrodas Visaginā, kas ir krietni uz ziemeļiem no Ignalinas. Pie pilsētas - Aukštaitijas Nacionālais parks.\n\nIgnalina ir biatlonistes Diānas Rasimovičūtes (Diana Rasimovičiūtė, 1984) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_101899"}
{"text": "Zemgales vidusskola (Tukuma novads)\n\nZemgales vidusskola ir vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde Tukuma novada Slampes pagastā. Atrodas Slampes ciemā netālu no Tukuma—Jelgavas šosejas. Skola sastāv no 24 \"mājiņām\" — mācību kabinetiem, kuri savienoti ar gaiteņiem un izkārtoti ap aktu zāli un citām telpām. Skolai ir sporta zāle.\n", "id": "lvs_Latn_101900"}
{"text": "Attēls:Who's That Girl.jpg\n\nDziedātājas Madonnas 1987. gada filmas \"Who's That Girl\" tāda paša nosaukuma oriģinālmūzika albuma vāka noformējums.\n", "id": "lvs_Latn_101901"}
{"text": "Who's That Girl\n\nWho's That Girl ir amerikāņu dziedātājas Madonnas pirmais filmas oriģinālmūzikas (OST) albums tāda paša nosaukuma filmai, kuru ierakstu kompānija Sire Records izdeva 1987. gada 21. jūlijā. Filma \"Who's That Girl\" uz ekrāniem iznāca 1987. gada 7. augustā. Filmas oriģinālmūzikas albums visā pasaulē uz šo brīdi (2008. gada janvāris) ir pārdots aptuveni 6 miljonos kopiju.\n", "id": "lvs_Latn_101902"}
{"text": "You Can Dance\n\nYou Can Dance ir amerikāņu dziedātājas Madonnas pirmais dziesmu remiksu albums, kuru ierakstu kompānija Sire Records izdeva 1987. gada 17. novembrī. Albumā ir iekļautas labāko dziesmu remiksa versijas no mūziķes pirmajiem trīs albumiem, kā arī jauna dziesma \"Spotlight\". Dziesmu remiksu albums visā pasaulē uz šo brīdi (2008. gada Janvāris) ir pārdots aptuveni 7 miljonos kopiju.\n", "id": "lvs_Latn_101903"}
{"text": "Anaksagors\n\nAnaksagors (500. gads p.m.ē. — 428. gads p.m.ē.) bija sengrieķu filozofs, fiziķis, matemātiķis un astronoms.\n", "id": "lvs_Latn_101904"}
{"text": "Imaginārā vienība\n\nImaginārā vienība ir tāds komplekss skaitlis, kura kvadrāts ir vienāds ar −1. To parasti apzīmē ar i. Imaginārā vienība nav reāls skaitlis, jo reāla skaitļa kvadrāts nevar būt vienāds ar −1.\n", "id": "lvs_Latn_101905"}
{"text": "10. februāris\n\n10. februāris ir gada 41. diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 324 (325 garajā gadā) dienas.\n", "id": "lvs_Latn_101906"}
{"text": "Džozefs Makārtijs\n\nDžozefs Reimonds Makārtijs (; — ) bija īru katoļu izcelsmes ASV politiķis, senators no Viskonsinas štata no 1947. līdz 1957. gadam. Radikāls antikomunists, kura aktivitāte, administratīvi vajājot komunistiski un kreisi noskaņotus amerikāņus, lika rasties jēdzienam \"makartisms\".\n", "id": "lvs_Latn_101907"}
{"text": "Kopotie Ieraksti\n\n\"Kopotie Ieraksti\" ir 2001. gadā izdota latviešu grupas \"Jauns Mēness\" albumu antoloģija, kurā iekļauti četri kompaktdiski. Pirmajā diskā \"1987-1990\" iekļautas \"Jauns Mēness\" pirmā sastāva ierakstītās dziesmas, kas līdz tam brīdim nebija izdotas ne kasetēs, ne vinila platēs, ne kompaktdiskos. Otrais disks ir atkārtoti izdots albums \"Aizlaid šaubas negaisam līdz\" (1991. gadā izdots vinila plates formātā). Trešais disks ir atkārtoti izdots albums \"Izrāde spogulī\" (1993. gadā izdots kasetes formātā). Savukārt ceturtais disks ir pārizdots albums \"100 + 1 vēlēšanās\" (1995. gadā). Visi albumi ir digitāli pārstrādāti 2001. septembrī Siguldas studijā \"SSS\".\n", "id": "lvs_Latn_101908"}
{"text": "Kosovas krīze\n\nKosovas krīze bija etniska un politiska krīze Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas provincē Kosovā, kas noveda pie Kosovas kara (1998—1999) un Dienvidslāvijas bombardēšanas, kas bija viens no Dienvidslāvijas karu bruņotajiem konfliktiem.\n", "id": "lvs_Latn_101909"}
{"text": "Vesterns\n\nVesterns ( — 'rietumi') ir mākslas žanrs literatūrā, kino, glezniecībā un tēlotājmākslā, kas attēlo notikumus Ziemeļamerikas Rietumos (Mežonīgajos rietumos) un romantizē ASV Rietumu dzīves veidu.\n\nAmerikāņu kultūra, neskatoties uz savu salīdzinoši vēsturisku jaunību ir ļoti bagāta un dažāda. Tas ir saistāms ar ASV specifisko mantojumu, kur var atrast dažādu tautu pārstāvjus no visiem pasaules nostūriem. Pateicoties šādai vēsturiskai sakritībai arī radās vesterna žanrs, spilgti piesātināts, ne tikai literatūrā un mākslā, bet arī kino.\n", "id": "lvs_Latn_101910"}
{"text": "Ledlauzis\n\nLedlauzis ir kuģis ar īpaši stipru korpusu un spēcīgiem galvenajiem dzinējiem. Pēc uzdevuma tie iedalās līnijledlaužos - lai vestu kuģu karavānas smagos ledus apstākļos, palīgledlaužos - lai atbrīvotu ledū iestrēgušus kuģus, un ostas ledlaužos - paredzētos, lai pagarinātu navigācijas sezonu aizsalstošās ostās.\n\nLai ietu caur ar ledu klātiem ūdeņiem, ledlauzis lieto tā lielo inerci un spēku, lai uzvirzītu tā priekšgalu uz ledus un to ielauztu ar milzīgo kuģa svaru. Ledus sablīvēšanās kuģa priekšgalā var bremzēt tā kustību vairāk, nekā pati ledus laušana. Tādēļ, lai palielinātu ledlauža ātrumu, tos būvē ar tādu korpusa formu, kas salauzto ledu virza apkārt kuģim vai zem tā. Kuģa dzinekļi (dzenskrūves, to lāpstiņas) ir lielākā bojājumu riskā nekā pats korpuss. Tātad ledlauža spēja iet ledū, to lauzt un sekmīgi attīrīt tā trajektoriju no drupām ir svarīga paša kuģa drošībai.\n", "id": "lvs_Latn_101911"}
{"text": "Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatne\n\nLatvijas Sarkanā Krusta Jaunatne (LSKJ) ir daļa no vispasaules Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības un kopš 1923. gada Paula Gailīša vadībā darbojās kā Latvijas Sarkanā Krusta organizācija jauniešiem. Šobrīd Latvijā ir 23 Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes nodaļas, tādējādi tā ir viena no lielākajām jaunatnes organizācijām Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_101912"}
{"text": "Marijs Gells-Manns\n\nMarijs Gells-Manns (Murray Gell-Mann, dzimis , miris ) bija ebreju izcelsmes ASV fiziķis. 1969. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts par teorētiskajiem pētījumiem elementārdaļiņu fizikā.\n\nDzimis Ņujorkā ebreju ģimenē. Vecāki bija ieradušies ASV no Černovices, Austroungārijā (tagad Černivci, Ukrainā). Jau bērnībā tika uzskatīts par brīnumbērnu.\n\n1948. gadā ieguva bakalaura grādu Jeila Universitātē, bet 1951. gadā beidza doktorantūru Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā.\n\n20. gadsimta piecdesmitajos gados sāka pētīt salīdzinoši nesen atklātos kaonus un hiperonus. Ierosināja ieviest jaunu kvantu skaitli — dīvainību. 1961. gadā piedāvāja ieviest hadronu definīciju, bet 1964. gadā postulēja kvarku modeli. Paša kvarka nosaukumu Gells-Manns ieguva no Džeimsa Džoisa grāmatas \"Finegana vāķēšana\" rindas Three quarks for Muster Mark!.\n\nGells-Manns ir profesors Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā.\n", "id": "lvs_Latn_101913"}
{"text": "Beneša dekrēti\n\nBeneša dekrēti (, ) ir Čehoslovākijas Republikas prezidenta Edvarda Beneša Otrā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados izdota likumu sērija \"Republikas prezidenta dekrēti\" (, ), kas legalizēja vāciešu un ungāru padzīšanu no valsts.\n", "id": "lvs_Latn_101914"}
{"text": "Zariņš\n\nBertrams Zariņš (1942) — ASV latviešu ķirurgs ortopēds un sporta medicīnas speciālists; Eduards Zariņš (1876—1947) — latviešu farmaceits un pasniedzējs; Edvīns Zariņš (1954—2022) — latviešu mūziķis; Egīls Zariņš (1961) — latviešu žurnālists; Harijs Zariņš (1957) — latviešu mūziķis; Heinrihs Zariņš (1907—1986) — latviešu žurnālists; Indulis Zariņš (1929—1997) — latviešu gleznotājs, mākslas pedagogs; Ivars Zariņš (1969) — latviešu ekonomists un politiķis; Jānis Zariņš: Jānis Zariņš (1893—1979) — latviešu aktieris un režisors; Jānis Zariņš (1936—2000) — latviešu aktieris. Jānis Zariņš (1913—2000) — latviešu tēlnieks; Juris Zariņš: Juris Zariņš (Juris Zarins; 1945—2023) — latviešu cilmes ASV arheologs; Juris Zariņš (1952—2017) — latviešu izgudrotājs; Kārlis Zariņš: Kārlis Zariņš (rakstnieks) (1889—1978) — latviešu rakstnieks; Kārlis Zariņš (dziedātājs) (1930—2015) — latviešu dziedātājs un operas solists; Kārlis Reinholds Zariņš (1879—1963) — latviešu diplomāts; Kaspars Zariņš (1962) — latviešu gleznotājs; Kristaps Zariņš: Kristaps Zariņš (1943) — latviešu ķirurgs; Kristaps Zariņš (1962) — latviešu gleznotājs; Leonīds Zariņš (1927—1954) ― latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks; Marģeris Zariņš (1910—1993) — latviešu rakstnieks un komponists; Rihards Zariņš (1869—1939) — latviešu grafiķis; Roberts Zariņš (1880—1938) — latviešu čekists, padomju saimnieciskais darbinieks; Vilnis Zariņš (1930—2014) — latviešu filozofs un politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_101915"}
{"text": "Avrila Laviņa\n\nAvrila Ramona Laviņa (; dzimusi ) ir kanādiešu dziedātāja, kuras mūzikas stils definējams kā poproks.\n\nAvrila Laviņa ir dzimusi Ontārio štatā franču izcelsmes kanādiešu ģimenē. Viņas debijas albums \"Let Go\" tika izdots 2002. gada jūnijā, kad viņai bija 17 gadu. Albums guva milzīgus panākumus un tika pārdots 18 miljonos eksemplāru pasaulē, kļūstot par vienu no 21. gadsimta sākuma visvairāk pārdotajiem albumiem. Arī \"Let Go\" singli \"Complicated\", \"Sk8er Boi\" un \"I'm With You\" guva ļoti labus panākumus. Laviņas nākamie divi studijas albumi, 2004. gada \"Under My Skin\" (vadošie singli - \"Don't Tell Me\" un \"My Happy Ending\") un 2007. gada \"The Best Damn Thing\" (dziesmas \"Girlfriend\", \"Hot\", \"Best Damn Thing\" un \"When You're Gone\") arī guva lielus panākumus, pārdoti attiecīgi 12 un 5 miljonos eksemplāru visā pasaulē. Kopā viņas albumu pārdoto kopiju skaits pārsniedz 35 miljonus. Trīs viņas dziesmas ir sasniegušas 1. vietu Apvienotajā pasaules topā.\n\nViņa bija precējusies ar kanādiešu rokgrupas Sum 41 solistu Deriku Vibliju. Tagad precējusies ar kanādiešu grupas Nickelback solistu Čadu Krogeru.\n", "id": "lvs_Latn_101916"}
{"text": "Bolderājas osta\n\nBolderājas osta ir osta Daugavas grīvā un tā tika izveidota 18. gadsimta sākumā. Osta tika veidota tuvu Rīgas līcim tādēļ, ka upē pastāvīgi veidojās smilšu sēkļi, kas neļāva dziļas iegrimes kuģiem iebraukt Rīgas ostā. Palielinoties kuģu un to kravu apjomam, daļu no šo kuģu atvestās kravas sāka izkraut Bolderājas piestātnēs un tālāk uz Rīgu veda ar liellaivām.\n\nKrievijas Impērijas tranzīttirdzniecībai caur Rīgu bija ļoti liela nozīme Baltijas guberņu saimniecības attīstībā. Rīga kļuva par vienu no nozīmīgākajām Krievijas lauksaimniecības ražojumu eksportētājām, par lielu iekšējās un ārējās tirdzniecības centru. Laikā no 1791. līdz 1800. gadam Rīgas ostu ik gadus apmeklēja vidēji 874 kuģi gadā, bet laikā no 1841. līdz 1850. gadam — 1542 kuģi gadā. Rīgas osta ar savām funkcijām netika galā, kuģi ilgi gaidīja piestāšanas atļauju reidā, Daugava bija liellaivu pieblīvēta.\n\nRīgas galvenās eksportpreces šajā laikā bija lini, kaņepāji, pakulas, linsēklas, kaņepes, labība un kokmateriāli, kas lielāko tiesu bija plašus pārkraušanas laukumus prasošas preces. Mazā Rīgas osta ar ierobežotajām pārkraušanas iespējām nespēja tikt galā ar šo preču apjomu (sevišķi lielas problēmas sagādāja kokmateriāli, kas ieņēma visai ievērojamu vietu eksportpreču vidū). To visu daļēji kompensēja palīgostas izbūve Bolderājā. Bez tam Bolderājā kuģos tika iekrautas smagas vai apjomīgas eksportkravas (piemēram, kaņepāji, pelni).\n", "id": "lvs_Latn_101917"}
{"text": "Mājas sesks\n\nMājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no ) ir meža seska domesticēta pasuga. Tas parasti ir neliela auguma (līdz 50 cm) dzīvnieks ar garenu, lokanu ķermeni un pagaru asti. Ķermenis ir klāts ar biezu spalvu.\n\nUzskata, ka mājas seska jeb fretkas sencis ir meža sesks vai, iespējams, Eiropas meža seska hibrīdi ar stepes sesku (Mustela eversmanni). Par fretku dzimteni tiek uzskatīta Ēģipte. Tā kā meža sesks pamatā medī grauzējus, tad ši īpašība kļuva par noteicošo, kādēļ cilvēki pieradināja meža sesku. Senatnē to lietoja peļu, žurku, trušu un citu kaitīgo dzīvnieku izķeršanai. Pastāv uzskats, ka sesks tika pieradināts pirms 2500 gadiem.\n\nLatvijā fretka ir samērā jauns dzīvnieks. Pilntiesīgu mājdzīvnieka vietu fretkas Latvijā sāka iekarot apmēram no 2000. gada, un to popularitāte strauji aug.\n", "id": "lvs_Latn_101918"}
{"text": "Jānis Vanags (arhibīskaps)\n\nJānis Vanags (dzimis Liepājā) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps.\n", "id": "lvs_Latn_101919"}
{"text": "Sfragistika\n\nSfragistika - vēstures palīgdisciplīna, kas pēta zīmogus (piestiprināšans veidus, materiālus, ziņas par zīmogu nodevām, viltošanu utt.) un to veidošanos, saistību ar valsts un dzimtas attīstību.\n\nZīmogs ir zīmogošanas rezultāts, kas ir piestiprināts vai paliek uz pergamenta, papīra, bet spiedogs ir ierīce, ar ko veic zīmogošanu.\n", "id": "lvs_Latn_101920"}
{"text": "Ig Nobela prēmija\n\nIg Nobela prēmija ir Nobela prēmijas parodija, kuru sāka pasniegt 1991. gadā par pētījumiem, kurus nevar un arī nevajadzētu atkārtot. Tagad tā tiek piešķirta par pētījumiem, kas liek cilvēkiem smieties un tikai pēc tam domāt.\n", "id": "lvs_Latn_101921"}
{"text": "Metroloģija\n\nMetroloģija (no sengrieķu μέτρον [metros] — \"mērs\" un λόγος [logos] — \"vārds, mācība\") ir zinātne par mērīšanu. Metroloģija ietver mērīšanas teorētiskos un praktiskos aspektus.\n", "id": "lvs_Latn_101922"}
{"text": "Diplomātika\n\nDiplomātika (, ) — vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas nodarbojas ar dokumentu formas un satura pētniecību. Tās uzdevums ir noteikt dokumentu autentiskumu. Jēdziens atvasināts no Renesanses laika jēdziena, kad vēstures dokumentus pēc karaļu un pāvestu privilēģiju parauga sāka dēvēt par diplomiem.\n\nDiplomātika ir pirmā vēstures palīgdisciplīna, kas tika teorētiski pamatota. Praktiskā diplomātika radās XIV gadsimtā kā jurisprudences palīgnozare. XIV—XV gs. sāka veidoties tās metodika. Zinātnes iezīmes tai piešķīra franču benediktietis Žans Mabiljons(Mabillon) 1681. gadā ar savu darbu \"Par diplomātiku\" (De re diplomatica), kas izraisīja plašu rezonansi un kam bija daudz sekotāju.\n\nDiplomātikas uzplaukums sākās pēc Lielās franču revolūcijas. 1821. g. Parīzē nodibināja pat īpašu diplomātikas skolu (École des Chartes), kuras vadītājs bija Leopolds Delīls (Delisle). Tur mācījās arī vācu vēsturnieks Teodors fon Zikels (von Sickel), kurš vēlāk pēc Parīzes parauga nodibināja diplomātikas skolu \"Austrijas vēstures pētniecības institūts\" (Institut für Österreichische Geschichtsforschung).\n", "id": "lvs_Latn_101923"}
{"text": "Hronoloģija\n\nHronoloģija (no (hrónos) — 'laiks') ir vēstures palīgdisciplīna, kas pēta dažādu tautu gadu skaitīšanas sistēmas un laika noteikšanas paņēmienus kalendāros, palīdz noteikt vēstures avota rašanās laiku, sniedz notikumu uzskaitījumu laika secībā.\n", "id": "lvs_Latn_101924"}
{"text": "Proteīni (nozīmju atdalīšana)\n\nProteīni - vienkāršas olbaltumvielas; Proteīni - lauksaimniecībā organisku un neorganisku slāpekli saturošu vielu kopums dzīvnieku barībā.\n", "id": "lvs_Latn_101925"}
{"text": "Gada vārds Latvijā\n\nGada vārds Latvijā ir Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS) un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisiju (TK) rīkota anketēšana par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu latviešu valodā. Aptauja tiek rīkota kopš 2003. gada katra gada beigās.\n\nŠādas akcijas tiek rīkotas, lai rūpētos par latviešu valodas attīstību un pievērstu uzmanību nevēlamu vārdu ienākšanai latviešu valodā. Tiek iesaistīta sabiedrība, kas var izteikt domas, iesūtot savus priekšlikumus attiecīgās kategorijās. Kad iesūtītie materiāli ir apkopoti, žūrija, kurā piedalās RLB LVAK, LRS un LZA TK pārstāvji, izvērtē sabiedrībā plaši un aktuāli novērojamas vēlamas un nevēlamas leksiskas un frazeoloģiskas parādības, kā arī spārnoto teicienu klāstu. Žūrija pavēstī savu vērtējumu sabiedrībai, tādējādi iesacīdama veiksmīgus, latviešu valodā derīgus jaunvārdus un citus aktualizējušos vārdus, vai gluži pretēji — norādīdama un paskaidrodama, kas būtu jāatzīst par nevēlamu.\n\nAptaujas rezultātus paziņo īpašā konferencē nākamā gada janvārī.\n", "id": "lvs_Latn_101926"}
{"text": "Ernests Lorenss\n\nErnests Orlando Lorenss (, — ) bija ASV fiziķis. Pazīstams kā ciklotrona izgudrotājs, par ko 1939. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā. Kalifornijas Universitātes Bērkli ilgstošs darbinieks. Lorensa vārdā nosaukts periodiskās tabulas 103. elements lourensijs.\n", "id": "lvs_Latn_101927"}
{"text": "Kaspars Kambala\n\nKaspars Kambala (dzimis Jelgavā) ir bijušais latviešu sportists — basketbolists un bokseris. Spēlēja spēka uzbrucēja un centra pozīcijā, Latvijas basketbola izlases dalībnieks.\n\nBasketbolists bija arī K. Kambalas brālis Kristaps Kambala (1977—2003).\n", "id": "lvs_Latn_101928"}
{"text": "Alberts Maikelsons\n\nAlberts Abrahams Maikelsons (Albert Abraham Michelson, — ) bija Prūsijā (mūsdienu Polijā) dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis. Pazīstams ar gaismas ātruma mērījumiem un Maikelsona-Morleja eksperimentu, par ko 1907. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā. Maikelsons bija pirmais amerikānis, kurš saņēma Nobela prēmiju kādā no zinātnēm (1906. gadā Teodors Rūzvelts saņēma Nobela miera prēmiju).\n\nDzimis ebreju tirgotāju ģimenē Prūsijas mazpilsētā, tomēr, kad Albertam bija tikai divi gadi, ģimene pārcēlās uz ASV. Maikelsons uzauga nelielās kalnraču pilsētiņās Kalifornijā un Nevadā. 1869. gadā prezidents Uliss Grānts ieskaitīja Maikelsonu ASV Kara flotes akadēmija mičmaņu kursā, kuru viņš beidza 1873. gadā, parādot īpašas spējas optikā, siltuma teorijā un klimatoloģijā. Pavadot divus gadus kuģojot, 1875. gadā Maiklesons atgriezās akadēmijā un līdz 1879. gadam šeit pasniedza fiziku un ķīmiju. No 1880. līdz 1882. gadam mācījās Berlīnē un Parīzē.\n\nJau 1877. gadā mēģināja veikt pirmo gaismas ātruma eksperimentu. 1881. gadā demobilizējās no flotes un kļuva par fizikas profesoru Keisa Vesternrezervas universitātē (toreiz Lietišķo zinātņu skola), Klīvlendā, kur 1887. gadā kopā ar Edvardu Morleju veica Maikelsona-Morleja eksperimentu, kas it kā pierādīja ētera neesamību. 1889. gadā kļuva par profesoru Klārka Universitātē Vusterā, Masačūsetsā, bet 1892. gadā — Čikāgas Universitātē.\n", "id": "lvs_Latn_101929"}
{"text": "Ādams Kadmons\n\nĀdams Kadmons - garīgais pirmcilvēks Kabalas mācībā, pirmo reizi minēts Īzaka Lurias atklāsmēs. Plašākā nozīmē tiek saprasts kā cilvēka arhetips, kura līdzinieki šajā pasaulē ir cilvēki, kas tomēr ir zaudējuši trīs sākotnējās īpašības - dievišķo gudrību, daili un nemirstību. Cilvēkos ir ielikta neapzināta tieksme šo zaudēto stāvokli atkal atgūt.\n", "id": "lvs_Latn_101930"}
{"text": "Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība\n\nStarptautiskā Krišnas apziņas biedrība ( jeb ISKCON) jeb Harē Krišnas kustība ir 1966. gadā ASV reģistrēta reliģiskā organizācija, hinduistu sekta, kas radusies no Gaudīja Višnuisma. 2012. gadā bija vairāk kā 300 ISKCON centru visā pasaulē.\n\n2017. gadā biedrībai Latvijā bija 11 reģistrētas draudzes ar apmēram tūkstoti aktīvu dalībnieku un ap 2 tūkstošiem sekotāju.\n", "id": "lvs_Latn_101931"}
{"text": "Sekta\n\nNo valodnieciskā viedokļa sekta ir no kopuma atdalījusies grupa ( — 'atdalīt'), tātad kristiešu kontekstā jebkura grupa, kas nepieder pie universālās jeb katoliskās Baznīcas), t.i., nošķiras no tās, veido savrupa veidojuma politiku. Sektantisms ir nošķiršanās no vispārējās kopienas.\n\nSekta parasti rodas kā opozicionārs, \"pareizāks\" kādas jau esošas mācības traktējums. Izteikta tendence uz garīgu renesansi (revivalisms), kura ārējās pazīmes ir īpaša tikumiskā kodeksa un rituālu strikta ievērošana. Psiholoģiski lielākoties saistīta ar savas izredzētības iztēlošanos. Bieži noved pie izolacionisma, norobežojoties no \"nepareizi\" domājošajiem\", pie fanātisma uzskatos. Lielākā daļā sektu balstās uz līdera/līderu harismu, izredzētību, no Providences saņemtu svētību, neatzīst hierarhiju un klēra institūtus, dažkārt sludina mantas kopību. Sektas ģenēzes sākuma posmā uzsvērta visu tās locekļu vienlīdzība, brīvprātība, pievēršanās pirms uzņemšanas. Atsevišķi ņemot, daudzas no šīm pazīmēm piemīt daudzām reliģijām, taču viss kopums raksturīgs sektām (kaut modificējas atkarībā no sektas izcelsmes kultūrvides un tradīcijām).\n\nJa sekta izturējusi laika pārbaudi un kvantitatīvi pieaugusi (kritēriji nekur nav noteikti, bet ir sociāli konvencionāli: vai nu sabiedrības vairums turpina to uzskatīt par sektu, vai jau atzīst par konfesiju), tā var pārvērsties par denomināciju, konfesiju vai baznīcu. Piemēram, kristietība radās m.ē. I gs. kā jūdaisma sekta, taču jau pēc pāris gadsimtiem bija tik ļoti izpletusies kvantitatīvi un atšķirības no jūdaisma jau bija tik ievērojamas, ka tā kļuva par baznīcu, no kuras savukārt atšķēlās jaunas sektas (montanisti, ariāņi, gnostiķi, ebionīti, nestoriāņi u.c.). Eiropā XVI gs. no katoļu baznīcas atšķēlās protestantu sektas, kas ar laiku pārtapa par baznīcām (piemēram, evaņģēliski luteriskā baznīca, t.s. luterāņi), no kuriem savukārt pa laikam atšķēlās un radās jaunas sektas (baptisti, septītās dienas adventisti, Jehovas liecinieki, mormoņi u.c.), no kurām pirmās divas Latvijā nu jau ir kļuvušas par \"tradicionālām\" baznīcām.\n\nĀzijas kultūrās raksturīga nevis atšķelšanās no kāda viena garīga strāvojuma, lai \"atgrieztos pie saknēm\", to reformētu, bet jaunu sektu rašanās, dažādu esošu religisku mācību selektīvi atlasītus koncepciju fragmentus eklektiski savienojot jaunā koncepcijā, piemēram, islāms (kas uzreiz izvērtās par atsevišķu baznīcu un nav pieskaitāms pie sektām), mūnisti, Faluņgun u.c.\n", "id": "lvs_Latn_101932"}
{"text": "Uga Skulme\n\nUga Skulme ( — ) bija latviešu gleznotājs un mākslas zinātnieks. Viņš ir dzimis Jēkabpilī, Latvijā. Studējis tieslietas, vēlāk arhitektūru un glezniecību Pēterburgas universitātē. Bijis Rīgas mākslinieku grupas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Viens no Skulmju dinastijas māksliniekiem.\n", "id": "lvs_Latn_101933"}
{"text": "Ana Ivanoviča\n\nAna Ivanoviča ( vai Ana Ivanović, dzimusi Belgradā, Serbijā) ir bijusī serbu tenisiste. Bijusi WTA ranga līdere 2008. gadā. Ana Ivanoviča ir 2008. gada Francijas atklātā čempionāta tenisā sieviešu vienspēļu uzvarētāja. 2007. gada Francijas atklātajā čempionātā tenisā Ivanoviča piekāpās Žustīnei Enānai un 2008. gada Austrālijas atklātajā čempionātā finālā zaudēja Marijai Šarapovai. Karjeras laikā izcīnījusi 15 WTA un 5 ITF titulus vienspēlēs.\n\nPirmo reizi viņa pievērsa sev uzmanību, spēlējot junioru Vimbldonas finālā 2004. gadā, kurā zaudēja Katerīnai Bondarenko. 2004. gadā Cīrihes turnīrā viņa apspēlēja Venusu Viljamsu ar rezultātu 7-6, 7-6.\n\n2005. gadā Ana ieguva savu pirmo titulu. Tas notika Kanberā. Šajā gadā viņa apspēlēja arī Amēliju Moresmo, kura bija izlikta ar trešo numuru.\n\nAna sāka spēlēt tenisu piecu gadu vecumā. Viņa lūdza vecākus aizvest viņu uz tenisa treniņiem pēc tam, kad redzēja pa televizoru, kā spēlē Monika Seleša. Tagad viņas favorīts tenisā ir Rodžers Federers. Anas vecāki atbalsta viņas nodarbošanos. Viņas māte Dragana, juriste, un tēvs Miroslavs, pašnodarbināts uzņēmējs, apmeklē visas Anas spēles. Anai patīk spēlēt basketbolu, ar jaunāko brāli Milošu, kā arī viņai patīk iepirkties, skatīties filmas un spēlēt sudoku.\n\n2016. gada 28. decembrī Ana Ivanoviča paziņoja par profesionālās karjeras beigām.\n", "id": "lvs_Latn_101934"}
{"text": "Zaļi fluorescējošais proteīns\n\nZaļi fluorescējošais proteīns ( (GFP)) ir viena no olbaltumvielām, kura fluorescē zaļā krāsā.\n\nTo pirmoreiz 1962. gadā no Klusajā okeānā dzīvojošas medūzas Aequorea victoria izdalīja japāņu zinātnieks Osamu Šimomura, kurš arī atklāja, ka olbaltumviela ultravioletajā gaismā izstaro spoži zaļu gaismu. 1990. gados amerikāņu zinātnieks Mārtins Čalfijs atklāja, ka zaļi fluorescējošo proteīnu var izmantot kā bioloģisko marķieri, bet amerikāņu zinātnieks Rodžers Cjens paplašināja tā krāsu paleti, ļaujot vienlaikus novērot vairākas bioloģiskās norises. 2008. gadā visi trīs zinātnieki par saviem atklājumiem saņēma Nobela prēmiju ķīmijā.\n", "id": "lvs_Latn_101935"}
{"text": "Rianna\n\nRobina Rianna Fentija (; dzimusi ), plašāk pazīstama ar savu skatuves vārdu Rianna (), ir barbadosiešu dziedātāja. Rianna tiek uzskatīta par vienu no lielākajām popmūzikas zvaigznēm pasaulē. Viņa ir izdevusi 8 ļoti veiksmīgus albumus.\n", "id": "lvs_Latn_101936"}
{"text": "BIM\n\nAbraviatūrai BIM ir divi skaidrojumi \"Building Information Model\" (Būves Informācijas Modelis) un \"Building Information Modeling\" (Būves Informācijas Modelēšana). \"Building Information Model\" (BIM) ir informācijas kopums, kurš vākts un papildināts visā būves pastāvēšanas laikā. \"Building Information Modeling\" (BIM) ir būves informācijas modeļa ģenerēšanas un pārzināšanas process. Ir divas teorijas par šī termina pirmavotu. Pirmā — to radījusi firma Autodesk, lai aprakstītu specificētu rasēšanu ar datoru (3D, object-oriented, AEC, CAD). Otra teorija atspoguļo to, ka šo terminu radījis profesors Charles M. Eastman Džordžijas Tehnoloģiju Institūtā (Georgia Institute of Technology). Šī teorija balstās uz faktu, ka termins \"Building Information Model\" būtībā nozīmē to pašu, ko \"Building Product Model\" (Būves Datu Modelis), kuru kopš 1970. gada profesors Eastmans plaši izmanto savā grāmatā un citos dokumentos.\n\nŠo terminu ir popularizējis Jerry Laiserin, galvenokārt to skaidrojot kā ar celtni saistīto procesu digitālo attēlošanu ar nolūku atvieglot informācijas digitālā formāta apmaiņu un savietojamību. Šo iespēju piedāvā vairākas tehnoloģiju ražošanas kompānijas, kā, piemēram, SOFTTECH, Autodesk, Bentley Systems, Graphisoft, CADdetails un citas.\n", "id": "lvs_Latn_101937"}
{"text": "2008. gada Āzijas GP2 sezona\n\n2008. gada Āzijas GP2 sezona bija 1. Āzijas GP2 sezona. Tā sākās un beidzās . Tajā piedalījās arī latvietis Haralds Šlēgelmilhs, kļūstot par pirmo latvieti šajās sacīkstēs.\n", "id": "lvs_Latn_101938"}
{"text": "Kategorija:Ortopēdija\n\nOrtopēdija ir medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar kustību un balsta orgānu deformāciju pētīšanu, ārstniecību un profilaksi.\n", "id": "lvs_Latn_101939"}
{"text": "Biznesa izlūkošana\n\nTermins Biznesa izlūkošana (BI) datēts ar 1958. gadu. Tas attiecas uz tehnoloģijām, lietotnēm un praktiskām darbībām biznesa informācijas vākšanai, integrēšanai, analīzei un atspoguļošanai, kā arī dažreiz uz pašu informāciju. D. J. Power darbā \"A Brief History of Decision Support Systems\" skaidro:\n\nBI apraksta metožu un konceptuālu pieejas, lai uzlabotu un pilnveidotu biznesa lēmumu pieņemšanas procesu (LPP) izmantojot uz faktiem bāzētas atbalsta sistēmas. BI reizēm tiek izmantotas atskaišu sistēmu, vaicājumu rīku un izpildāmu informācijas sistēmu savstarpējai apmaiņai.\n\nBiznesa Izlūkošanas sistēmas ir uz iekšējiem un reizēm arī ārējiem kompānijas datiem orientētas lēmumu atbalsta sistēmas. BI sistēmas nodrošina mūs ar vēsturiskiem, pašreizējiem un paredzamiem biznesa operāciju pārskatiem, bieži izmantojot datus no datu noliktavām (datu noliktava) vai no datuvēm (datuve) un laiku pa laikam operatīvo informāciju. Lietojumprogrammu elementi atbalsta atskaišu veidošanu, interaktīvas PIVOT tabulu analīzes, vizualizāciju un statisku datizraci (datizrace).\n\nLietotnes izmanto pārdošanas, produktu, finanšu un daudzus citus biznesa datu avotus Biznesa veiktspējas pārvaldības (BPM) mērķiem Informācijas esence ir datu iegūšana ir viens no būtiskākajiem soļiem biznesa izlūkošanas procesā. Mūsdienās informācija ir visapkārt — uzņēmuma finanšu sistēmās, klientu datu bāzēs, darbinieku veidotajos dokumentos un Internetā.\n\nBiznesa izlūkošanas rīki palīdz no dažādiem informācijas avotiem un lielā datu apjoma iegūt informācijas esenci, kas nepieciešama konkrētas problēmas atrisināšanai. Līdz ar to uzņēmuma vadītājs atskaišu kalna vietā saņem īsu un kodolīgu esošās situācijas izklāstu, kā arī lietu turpmākās attīstības prognozi.\n", "id": "lvs_Latn_101940"}
{"text": "Zināšanu pārvaldība\n\nZināšanu pārvaldība () ir pamats organizācijas zināšanu radīšanai, iegūšanai, uzkrāšanai, analīzei un efektīvai izmantošanai, kas ietver sevī zināšanu koplietošanu, ar mērķi radīt papildus vērtību organizācijai.\n\nZināšanu pārvaldības sistēmai nepieciešams savienot cilvēkus ar uzņēmuma zināšanām, informāciju, datiem, ekspertiem un ekspertīzēm īstajā laikā un vietā, kā arī savienot ārējo vidi ar organizāciju. Nogādāt uzņēmuma intelektuālo kapacitāti uzņēmuma zināšanu darbiniekiem, kas ikdienā pieņem lēmumus, nosaka uzņēmējdarbības veiksmi un papildu peļņu vai neizdošanos un bankrotu.\n\nViens no zināšanu pārvaldības uzdevumiem ir nodrošināt zināšanu kodēšanu tādā formā, lai būtu iespējams pārraidīt un saglabāt to, kas citādi tiek pazaudēts. Tā ir cilvēku resursu pārvēršana intelektuālos aktīvos – dokumentos, rasējumos, programmās, datos, procesos, izgudrojumos – un vēlāk intelektuālajā īpašumā – patentos, autortiesībās, preču zīmēs, tirdzniecības noslēpumos.\n\nZināšanu pārvaldības atslēga organizācijā ir vajadzīgo zināšanu piegāde vajadzīgā brīdī, vajadzīgajiem darbiniekiem. Tās mērķis ir palīdzēt cilvēkiem labāk strādāt kopā, izmantojot augošos informācijas apjomus un pārvaldot tos.\n", "id": "lvs_Latn_101941"}
{"text": "Datu noliktava\n\nDatu noliktava () ir strukturēta saistītu organizācijas vēsturisko datu glabātuve (datubāze). Datu noliktava ir informācijas tehnoloģiju pasākumu komplekss, kurā ietilpst risinājuma ideoloģiskie, tehnoloģiskie un organizatoriskie aspekti.\n\nTās pamatā ir datubāzu pārvaldības sistēma un lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma. Dati kuri atrodas datu noliktavā parasti ir tikai lasāmi. Dati no OLTP sistēmas tiek iekopēti datu noliktavā tādā veidā, lai ziņojumu izveide un OLAP analīze neizmantotu transakcijas sistēmas resursus un neietekmētu tās stabilitāti. Raksturīgi ir tas, ka dati tiek ielādēti noliktavā ar regulāriem intervāliem, tāpēc datu aktualitāte var nedaudz atpalikt no OLTP sistēmas.\n", "id": "lvs_Latn_101942"}
{"text": "Mareks Segliņš\n\nMareks Segliņš (dzimis Aizputē) ir latviešu jurists un politiķis, bijušais Tautas partijas biedrs un priekšsēdētājs. Bijis ministrs vairākās valdībās un trīs Saeimu deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_101943"}
{"text": "Tatjana Koķe\n\nTatjana Koķe (dzimusi Rīgā) ir latviešu pedagoģe un politiķe, Latvijas Zemnieku savienības biedre, bijusī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre.\n", "id": "lvs_Latn_101944"}
{"text": "Iveta Purne\n\nIveta Purne (dzimusi Rīgā) ir latviešu sociālā darbiniece un politiķe, pārstāv partiju \"No sirds Latvijai\". Bijusi Latvijas Republikas labklājības ministre, tobrīd Latvijas Zemnieku savienības biedre.\n", "id": "lvs_Latn_101945"}
{"text": "Ivars Eglītis\n\nIvars Eglītis (dzimis ) ir ārsts, bijušais Latvijas Republikas Veselības ministrs, pārstāvot valdībā Tautas partiju. Dzimis Kuldīgā.\n\n1984. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu ārsts-terapeita specialitātē. Pēc augstskolas beigšanas no 1984. līdz 1989. gadam strādājis Kuldīgas rajona centrālajā slimnīcā. No 1992. līdz 1994. gadam bijis Kuldīgas rajona galvenais ārsts. Tad nepilnu pusgadu strādājis Labklājības minstrijā Veselības departamenta direktora amatā, no 1995. līdz 2007. gadam SIA \"Kuldīgas slimnīca\" valdes priekšsēdētājs.\n\nLaika posmā no 2001. līdz 2007. gadam Ivars Eglītis bija Kuldīgas pilsētas domes deputāts. , kad savu darbību sāka Ivara Godmaņa vadītā valdība, Eglītis tajā kļuva par Veselības ministru. Viņš demisionēja , atkāpšanās rakstā uzsverot, ka \"nevar uzņemties atbildību par veselības aprūpes nozari situācijā, kad pēkšņi un būtiski samazinot budžetu, valsts vairs nespēs nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju\".\n", "id": "lvs_Latn_101946"}
{"text": "Mākslīga šūna\n\nMākslīga šūna ir no mākslīgām sastāvdaļām izveidota šūna. Pirmās mākslīgās šūnas tika izgatavotas, izmantojot dezoksiribonukleīnskābes (DNS) pamatsastāvā esošos ķīmiskos savienojumus.\n\nAmerikāņu zinātnieki ir radījuši mākslīgu šūnu, kura spēj atšifrēt gēnu kodu un sintezēt olbaltumvielas. Mākslīgo šūnu veido divkārša tauku membrāna, zem tās atrodas šķīdums ar visām ķīmiskajām vielām, kas parasti šūnai nepieciešamas olbaltumvielu ražošanai, kā arī gēns, kas ietver zaļi fluorescējošā proteīna izgatavošanas recepti.\n\nTikko mākslīgā šūna bija izveidota, tā sāka sintezēt zaļi fluorescējošo proteīnu, kas lika tai spīdēt zaļā krāsā. Process apstājās tikai tad, kad šūnā beidzās sintēzei vajadzīgās izejvielas. Zinātnieki mainīja šūnas sastāvu, lai nepieciešamās vielas varētu piegādāt no ārējās vides, un tas proteīna ražotnei ļāva sekmīgi darboties veselas piecas diennaktis. Spēja uzturēt vielmaiņu ir viens no kritērijiem, lai organismu varētu saukt par dzīvu.\n", "id": "lvs_Latn_101947"}
{"text": "SARS\n\nSARS (smagais akūtais respiratorais sindroms) ir respiratora vīrusu infekcija, kuru izraisa SARS koronavīruss (SARS-CoV, SARSr-CoV).\n", "id": "lvs_Latn_101948"}
{"text": "NURBS\n\nNURBS ir matemātisks modelis, kas lielākoties tiek lietots datorgrafikā, lai radītu un attēlotu līknes vai izliektas virsmas.\n", "id": "lvs_Latn_101949"}
{"text": "Džezs\n\nDžezs () ir mūzikas žanrs, kas 20. gadsimta 10. gados izveidojās ASV Dienvidu štatu afroamerikāņu grupās, saplūstot afrikāņu un eiropiešu mūzikas elementiem. Iepriekš vārds džezs bija žargons ASV Rietumu krastā un to pirmoreiz šī žanra apzīmēšanai izmantoja 1915. gadā. Laika gaitā džezam ir izveidojušies vairāki apakšžanri, tostarp bebop, džezroks un acid jazz.\n", "id": "lvs_Latn_101950"}
{"text": "Mogiļevas apgabals\n\nMogiļevas () jeb Mahiļovas apgabals () ir viens no Baltkrievijas apgabaliem. Tas robežojas ziemeļos ar Vitebskas apgabalu, rietumos ar Minskas apgabalu, dienvidos ar Gomeļas apgabalu un austrumos ar Krievijas Smoļenskas un Brjanskas apgabaliem. Izveidots Baltkrievijas PSR sastāvā . Administratīvi iedalās divās apgabala pakļautības pilsētās (apgabala centrs Mogiļeva un Babruiska) un 21 rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_101951"}
{"text": "Gomeļas apgabals\n\nGomeļas apgabals () jeb Homjeļas apgabals (), ir viens no Baltkrievijas apgabaliem valsts dienvidaustrumos. Tas robežojas ar Mogiļevas apgabalu ziemeļos un ziemeļrietumos, Minskas apgabalu ziemeļrietumos, Brestas apgabalu rietumos, kā arī Brjanskas apgabalu, Krievijā, austrumos un Kijivas, Čerņihivas, Žitomiras un Rivnes apgabaliem Ukrainā.\n", "id": "lvs_Latn_101952"}
{"text": "Abhāzija\n\nAbhāzija (abhāzu: , , ) ir valstisks veidojums (starptautiski neatzīta valsts) Kaukāzā, kas atrodas Melnās jūras austrumu krastā. Vienīgi Krievijas Federācija, Nauru, Nikaragva un Venecuēla ir atzinušas Abhāzijas Republikas (abh. , ) neatkarību. Pēc vairuma pasaules valstu, arī Latvijas, viedokļa tā ir Gruzijas sastāvdaļa.\n\nZiemeļos tā robežojas ar Krievijas Federāciju. Gruzijas iekšienē tā robežojas ar Samegrelo-Zemo Svaneti reģionu austrumos.\n", "id": "lvs_Latn_101953"}
{"text": "Brestas apgabals\n\nBrestas apgabals (, ) ir viens no Baltkrievijas apgabaliem. Tas robežojas ar Gomeļas apgabalu austrumos, Minskas apgabalu ziemeļaustrumos, Grodņas apgabalu ziemeļos un ziemeļrietumos, kā arī Podlases un Ļubļinas vojevodisti Polijā un Volīnijas un Rivnes apgabalu Ukrainā.\n", "id": "lvs_Latn_101954"}
{"text": "Tiranozaurs\n\nTiranozauri ( — 'tirāns'; — 'ķirzaka') ir dinozauru kārtas izmirusi ģints, kuru pārstāv pazīstamā suga karaliskais tiranozaurs (Tyrannosaurus rex).\n", "id": "lvs_Latn_101955"}
{"text": "Grodņas apgabals\n\nGrodņas apgabals (, ) ir viens no Baltkrievijas apgabaliem. Tas robežojas ar Brestas apgabalu dienvidrietumos, Minskas apgabalu austrumos, Vitebskas apgabalu ziemeļaustrumos, kā arī Lietuvu ziemeļrietumos un Podlases vojevodisti Polijā.\n\nApgabalā ietilpst apgabala pakļautības pilsēta Grodņa un 17 rajoni — Astravjecas rajons, Ašmjanu rajons, Bjerastavicas rajons, Dzjatlavas rajons, Grodņas rajons, Ivjes rajons, Kareļiču rajons, Ļidas rajons, Mastu rajons, Navahrudakas rajons, Sloņimas rajons, Smarhoņas rajons, Svislačas rajons, Ščučinas rajons, Vavkaviskas rajons, Voranavas rajons, Zeļvas rajons.\n\nReģions ir ievērojams ar savu nacionālo un reliģisko sastāvu. Vairāk nekā 20 % iedzīvotāju ir poļi. Tas ir vienīgais Baltkrievijas reģions, kur ticīgo vidū dominē Romas katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_101956"}
{"text": "Vitebskas apgabals\n\nVitebskas apgabals (, ) ir viens no Baltkrievijas apgabaliem. Tas robežojas ar Mogiļevas un Minskas apgabaliem dienvidos un Grodņas apgabalu rietumos, kā arī ar Lietuvu rietumos, Latviju ziemeļrietumos un Krievijas Pleskavas apgabalu ziemeļos un Smoļenskas apgabalu austrumos.\n", "id": "lvs_Latn_101957"}
{"text": "Minskas apgabals\n\nMinskas apgabals (, ) ir viens no Baltkrievijas apgabaliem. Tas robežojas ar Vitebskas apgabalu ziemeļos, Mogiļevas apgabalu austrumos un dienvidaustrumos, Gomeļas apgabalu dienvidos, Brestas apgabalu dienvidrietumos un Grodņas apgabalu rietumos. Apgabala centrs Minska ir atsevišķa teritoriāla vienība un neietilpst apgabalā.\n", "id": "lvs_Latn_101958"}
{"text": "Vikipēdija:Godprātīga lietošana\n\nVikipēdijas galvenais uzdevums ir brīvas, ikvienam jebkuriem mērķiem izmantojamas enciklopēdijas izveidošana un izplatīšana. Šo mērķi var sasniegt, pilnīgi aizliedzot ar autortiesībām aizsargātu materiālu (attēlu, skaņas failu) lietošanu rakstu noformēšanai, taču tas būtu pretrunā ar citu pamatmērķi — kvalitatīvas un pilnīgas enciklopēdijas radīšanu. Tādēļ atsevišķos gadījumos, kur bez tā nevar iztikt, jāatļauj aizsargātu mediju failu izmantošanu. Par mediju failiem uzskatāmi jebkuri materiāli, kas nav teksta formā: gan statiski rastra un vektorformāta attēli, gan arī dinamiski video un audio faili.\n\nUzmanību — uz tekstiem godprātīgas izmantošanas noteikumi neattiecas! Aizsargātus tekstus drīkst izmantot tikai kā informācijas avotus, rakstot saviem vārdiem; izņēmums ir tekstu citēšana.\n\nMediju failiem, kurus nav iespējams izmantot saskaņā ar kādu no brīvajām licencēm (CC-BY-SA-4.0, PD-self), lai tos varētu ievietot Vikipēdijā, ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Šie noteikumi atbilst godprātīgas lietošanas () pamatbūtībai, ņem vērā brīvas enciklopēdijas izveides pamatmērķi un novērš nevēlamas tiesiskās sekas.\n", "id": "lvs_Latn_101959"}
{"text": "Eksonīms\n\nEksonīms (no — 'ārpus' un ὄνυμα — 'vārds') ir vietvārds, kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā. Ar šo terminu apzīmē arī tautu nosaukumus (etnonīmus), valodu nosaukumus, kā arī personvārdus, ko pašidentificēšanai nelieto tauta, valoda, vai cilvēki, uz ko šie nosaukumi attiecas. Nosaukumu, ko lieto vietējie iedzīvotāji, attiecinot uz sevi, vai vietu, sauc par endonīmu (no — 'iekšējs' un ὄνυμα — 'vārds'), autonīmu vai pašnosaukumu. Piemēram, Deutschland ir vācu valodas endonīms Vācijai, Vācija ir latviskais eksonīms šai pašai vietai, Duitsland ir holandiešu eksonīms, Germany ir angliskais eksonīms, Allemagne ir franciskais eksonīms, Njemačka ir horvātiskais eksonīms.\n\nPar eksonīmiem tiek uzskatīti ne tikai nosaukumu atšķirīga rakstība, bet arī atšķirīga izruna. Nosaukumam rakstība var sakrist ar endonīmu, bet izruna atšķirties. Piemēram, angļu valodā Parīze raksta tāpat kā franciski (Paris), bet izrunā atšķirīgi () no franču valodas izrunas .\n", "id": "lvs_Latn_101960"}
{"text": "Tankkuģis\n\nTankkuģis jeb tankeris ir kuģis, kas kalpo, lai pārvadātu lejamkravas bez iepakojuma: naftu, naftas produktus, kā arī augu eļļas, sīrupu, saldūdeni utt. Kuģa kravai paredzētā daļa sadalīta ar gareniskajām un šķērsstarpsienām lielā skaitā nodalījumu — tanku. Tas ļauj pārvadāt vienlaicīgi vairākas kravas šķirnes un, bez tam, uzlabo kuģa jūras spējas.\n\nNaftas pārvadājumu pieaugums noveda pie ļoti lielu tankeru būves, kuru kravnesība tuvojas 500 000 t. Vairāk par ⅓ no visas pasaules transporta flotes tonnāžas veido tankeri.\n\nIr attīstījušies arī specializēti tankeri, piemēram, gāzes tankeri (pārvadā sašķidrinātu gāzi; amonjaks, propāns utt.), vīna tankeri u.c. Parādījās arī kombinētie kuģi naftas-rūdas vedēji. Vienā virzienā tie pārvadā naftu, bet otrā rūdu. Tas izslēdz kuģa pārgājienus balastā.\n\nTankeri ir salīdzinoši jauns kuģu tips, kuru sāka būvēt tikai 19. gadsimta otrajā pusē. Pirms tam vienkārši nebija tādas tehnoloģijas, kas ļautu pārvadāt šķidras kravas bez iesaiņojuma. Tāpat tirgus nebija pielāgots kravu bez iesaiņojuma pārdošanai un transportēšanai. Tādēļ lielākā daļa kuģu pārvadāja plašu spektru dažādu produktu dažādās tilpnēs un strādāja ārpus noteiktām līnijām. Šķidrumus parasti lādēja mucās - no šejienes radies arī vārds \"tonnāža\", kas nosaka kravas telpu tilpumu vīna mucu daudzumā, kuras var pārvadāt. Angļu valodā tādu mucu sauc tun. Pat dzeramais ūdens, kas ir nepieciešams komandas izdzīvošanai, tika turēts mucās. Šķidrumu pārvadāšana bez iepakojuma agrākajos kuģos izvirzīja vairākas problēmas:\n\nLādēšana un izkraušana: šķidrumus bez iesaiņojuma ir jāsūknē - efektīvu sūkņu un sūknēšanas sistēmu attīstība bija vitāli nepieciešama, lai rastos tankeris. Agro sūknēšanas sistēmu piedziņai izmantoja tvaika dzinējus. Tā kā tirgus saņēma produktu šādos daudzumos, bija nepieciešamas īpašas kravas apstrādes iekārtas arī krastā. Mucas varēja izlādēt lietojot parastu krānu. Tajās šķidruma daudzums vienmēr bija relatīvi mazs - tādējādi turot tirgu stabilu.\n\nBrīvās virsmas efekts: apraksta liela šķidruma virsmas laukuma kuģī iespaidu uz kuģa noturību. Skaties jūras arhitektūra (naval arhitecture). Šķidrumi mucās nesagādāja problēmas, taču kuģa platuma tanks radītu noturības problēmas. Plašu tanku sadalīšana mazākos šo problēmu atrisināja.\n\nTankeri savu darbu sāka naftas industrijā, jo naftas kompānijas meklēja izdevīgākus veidus kā nogādāt savu produkciju klientiem. Mūsdienās lielāko daļu šķidrumu ir lētāk transportēt izlejamā veidā un katram produktam eksistē īpaši termināļi. Krastā lieto lielus uzglabāšanas tankus, kur produktu tur līdz ir iespējams to sadalīt mazākos tilpumos, lai piegādātu mazākiem pircējiem.\n\nPat alus darītavai Guinness Dublinā bija sava tankeru flote, lai nogādātu produkciju Apvienotajā Karalistē.\n\nDažādiem produktiem nepieciešams dažāds transports un apiešanās. Tādēļ tiek būvēti speciāli tankeru tipi, kā \"ķīmiskie tankeri\" un \"naftas tankeri\". \"LNG tankeri\" ir samērā rets tankeru veids, kas paredzēts sašķidrinātas dabasgāzes pārvadāšanai (liquified natural gas).\n\nNo naftas tankeriem supertankeri ir projektēti, lai pārvadātu naftu no vidējiem austrumiem (Arābijas pussala) apkārt Somālijas pussalai. Peldošā uzglabāšanas un lādēšanas iekārta (floating storage and offloading unit (FSO)) Knock Nevis, agrāk ULCC Jahre Viking ir lielākais kuģis pasaulē. Supertankeris ir 458 m garš un 62 m plats.\n\nSupertankeri kopā ar cauruļvadu transportu un dzelzceļu ir viena no trīs izdevīgākajām lielu naftas daudzumu transportēšanas metodēm. Tomēr naftas noplūdes no šādiem tankeriem var radīt dabas katastrofas, īpaši, ja nelaimes gadījuma rezultātā kuģis nogrimst. Šādu piekrastes nelaimes gadījumu piemēri ir Exxon Valdez, Braer, Prestige, Torrey Canyon un Erika.\n", "id": "lvs_Latn_101961"}
{"text": "Olkiluoto atomelektrostacija\n\nOlkiluoto atomelektrostacija jeb Olkiluoto AES ir viena no divām Somijas atomelektrostacijām. Tā atrodas Olkiluoto salā, Eurajoki pagastā pie Somijas rietumu krasta. Olkiluoto atomelektrostacija sastāv no diviem BWR tipa energoblokiem (jauda 880 MW katram) un viena 1600 MW jaudas PWR tipa reaktora (tā darbību pilnā ražošanas režīmā sāka 2023. gada 1. maijā, un tas ir Eiropā lielākais kodolreaktors). Olkiluoto AES pārvalda uzņēmums Teollisuuden Voima Oy.\n", "id": "lvs_Latn_101962"}
{"text": "Roberts Milikens\n\nRoberts Endrū Milikens (Robert Andrews Millikan, - ) bija ASV fiziķis. Pazīstams ar elektrona lādiņa lieluma noteikšanu, pētījumiem par fotoefektu un ar kosmiskā starojuma pētījumiem. 1923. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts.\n\nDzimis mācītāja ģimenē. 1891. gadā ieguva bakalaura grādu klasiskajās zinībās. Vēlāk pievērsās fizikai un 1896. gadā ieguva doktora grādu fizikā Kolumbijas Universitātē.\n\nPēc universitātes beigšanas strādāja par pasniedzēju dažādās augstskolās (arī Berlīnē un Getingenē), bet 1896. gadā sāka strādāt Čikāgas Universitātē. 1910. gadā Milikens publicēja pirmos pētījumu rezultātus par elektrona lādiņa lielumu, veicot eļļas pilienu lādiņa mērījumus. Kaut arī eksperimenta metodika vēlāk tika apstrīdēta, Milikena iegūtais rezultāts bija tuvs mūsdienās pieņemtajam. Milikena rezultāts bija 1,592 × 10−19, bet mūsdienās elektrona lādiņš tiek uzskatīts par vienādu ar 1,602 176 487 × 10−19 C.\n\nMilikens centās eksperimentāli pārbaudīt Einšteina teorētiskās atziņas. Milikena veiktie eksperimenti nebija pretrunā ar Einšteina teoriju, tomēr daudzus gadus Milikens nepiekrita Einšteina atziņām.\n\nNo 1921. līdz 1945. gadam Milikens bija jaunizveidotā Kalifornijas Tehnoloģiju institūta vadītājs. Šajā laikā viņš nodarbojās ar kosmiskā starojuma pētniecību. Dzīves otrajā pusē interesējās arī par kristietības jautājumiem.\n", "id": "lvs_Latn_101963"}
{"text": "Atomelektrostacija\n\nAtomelektrostacija (saīsinājumā AES) jeb kodolspēkstacija ir elektrostacija, kurā elektroenerģiju ražo no siltuma, kuru iegūst dažu smago elementu (²³⁵U, ²³⁹Pu) atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.\n\nSaskaņā ar datiem uz 2015. gada februāri, 31 pasaules valstī ir 435 komerciālo atomelektrostaciju ar kopējo ražošanas jaudu 375 000 MWe, un tās saražo vairāk nekā 11,5% no pasaules elektrības.\n\nAtomelektrostacijas ir līdzīgas termoelektrostacijām, tikai te netiek sadedzināts liels daudzums kurināmā un tāpēc neveidojas izmeši (dūmi) un (cietā kurināmā gadījumā) nav nepieciešamas liela daudzuma kurināmā pārkraušanas un apstrādes iekārtas. Kondensējot tvaiku pēc turbīnām, izdalās liels daudzums siltuma, tāpēc ir nepieciešama dzesēšana ar tuvējās ūdenstilpes ūdeni vai dzesēšanas torņos). Tā kā atomreaktora avārijai var būt smagākas sekas nekā ar oglēm vai gāzi kurināma tvaika katla avārijai, mūsdienīgās AES reaktoru ievieto izturīgā betona apvalkā, kas pasargā no radioaktīvo materiālu nokļūšanas apkārtējā vidē, ja notiek avārija. Šī konstrukcija (containment building) ir dārga, tāpēc dažiem agrāk būvētajiem reaktoriem to nelietoja (piemēram, Čornobiļas atomelektrostacija).\n", "id": "lvs_Latn_101964"}
{"text": "Dvīņi\n\nDvīņi ir divi reizē dzimuši bērni vienai mātei. Dvīņus iedala divās grupās: monozigotu jeb vienolu dvīņi (sarunvalodā saukti par \"identiskajiem dvīņiem\") un dizigotu jeb divolu dvīņi. Eiropā un ASV aptuveni 2 trešdaļas dvīņu ir dizigoti, bet 1 trešdaļa — monozigoti.\n\nDaudzaugļu grūtniecību biežums dažādās valstīs var ievērojami atšķirties. Tiek uzskatīts, ka dvīņu grūtniecību biežums ir lielāks nekā dokumentēts, jo \"zudušā dvīņa\" fenomens agrīnas grūtniecības laikā ne vienmēr tiek identificēts. Patiesais daudzaugļu grūtniecību skaits tiek lēsts no 3—5%. Hellina likums ļauj paredzēt trīnīšu un četrīšu biežumu populācijā. Ja ir zināms, ka dvīņi ir 1/n, tad trīnīšu biežums būs 1/n², bet četrīšu — 1/n³. Piemēram, ja dvīņi kādā populācijā dzimst 1 reizi katras 100 dzemdības, tad trīnīši dzims 100² (jeb 1 reizi katras 10 000 dzemdības), bet četrīši — 100³ (jeb reizi katras 1 000 000 dzemdības).\n", "id": "lvs_Latn_101965"}
{"text": "Dvīņi (nozīmju atdalīšana)\n\ndvīņi — divi reizē dzimuši bērni vienai mātei; Dvīņi (zvaigznājs) — zvaigznājs; Dvīņi (zodiaka zīme) — zodiaka (horoskopa) zīme; Siāmas dvīņi\n", "id": "lvs_Latn_101966"}
{"text": "Edvards Tellers\n\nEdvards Tellers (, ; dzimis , miris ) bija Ungārijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis, plašāk zināms kā \"ūdeņraža bumbas tēvs\", lai gan pats apgalvoja, ka viņam šāds tituls nepatīk.\n\nTellers ir plaši zināms ar savu darbu Amerikas kodolprogrammā, īpaši kā Manhetenas projekta dalībnieks Otrā pasaules kara laikā, kur viņam bija nozīmīga loma ūdeņraža bumbas attīstīšanā. Viņš bija arī Lorensa Livermoras Nacionālās laboratorijas līdzdibinātājs un arī tās direktors. Viņš 1950. gados sniedza strīdīgu liecību, kas bija vērsta pret Robertu Openheimeru. Viņi savlaik bija kolēģi Losalamosas Nacionālajā laboratorijā. Pēc tam Tellers no zinātnieku pasaules piedzīvoja ostrakismu. No ASV valdības un bruņotajiem spēkiem viņš joprojām ieguva atbalstu, konkrētāk, viņš nonāca kodolenerģijas attīstības, spēcīgā kodolieroču arsenāla un kodolizmēģinājumu programmas aizsardzībā.\n\nDzīves otrajā pusē Tellers bija viens no redzamākajiem kodolbruņošanās sacensības aizstāvjiem un labi ieredzēts politiskā spektra labajā spārnā. Tellers tiek uzskatīts par vienu no doktora Streindžlova prototipiem 1964. gada Stenlija Kubrika filmā \"Doktors Streindžlavs\".\n", "id": "lvs_Latn_101967"}
{"text": "Kambala\n\nKaspars Kambala (1978) — sportists, basketbolists un bokseris; Kristaps Kambala (1977—2003) — basketbolists; Staņislavs Kambala (1893—1941) — latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_101968"}
{"text": "Viļņas gaons\n\nElija Ben Solomons Zalmans jeb Viļņas gaons (\"Viļņas ģēnijs\" jeb (apvienojot iniciāļus) Gra, ; dzimis , miris ) bija slavenākais 18. gadsimta Lietuvas rabīns, daudzu jūdaisma reliģisko tekstu autors un garīgais skolotājs. Ivritā tiek saukts par ha'Gaon ha'Chasid mi'Vilna. Izcils Talmūda zinātājs un viens no galvenajiem ne-hasīdiskā jūdisma vadītājiem.\n\nViens no ietekmīgākajām rabīniskā jūdaisma autoritātēm kopš Viduslaikiem, un lai arī hronoloģiski iekļaujas modernajā Aharonim rabīnu periodā, daudzi viņu pieskaita pie iepriekšējās Rišonim paaudzes. Liela daļa aškenazi ebreju mūsdienās seko Gaona tradīcijai (minhag ha-Gra).\n", "id": "lvs_Latn_101969"}
{"text": "Eglītis\n\nAndrejs Eglītis (1912—2006) — dzejnieks; Anšlavs Eglītis (1906—1993) — rakstnieks, žurnālists un gleznotājs; Arkādijs Eglītis (1898—1932) — politiķis; Edgars Eglītis (1936—2009) — jūrnieks un sabiedriskais darbinieks; Gatis Eglītis (1978) — ierēdnis un politiķis; Ivars Eglītis (1959) — ārsts un politiķis; Jānis Eglītis (1961—2013) — pedagogs un politiķis; Roberts Eglītis (1966) — fiziķis; Rūdolfs Eglītis (1892—1962) — ārsts, Limbažu pilsētas galva; Valdis Eglītis (1949) — kinooperators, kinoproducents un pasniedzējs; Viktors Eglītis (1877—1945) — rakstnieks; Visvaldis Eglītis (1936—2014) — basketbolists; Zigurds Eglītis (1944) — politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_101970"}
{"text": "Tellers\n\nEdvards Tellers (Edward Teller; 1908—2003), Ungārijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis; Mailss Tellers (Miles Teller; dzimis 1987. gadā), amerikāņu aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_101971"}
{"text": "Makārtijs\n\nDžeimss Makārtijs (James McCarthy; 1990), īru futbolists; Džejs Makārtijs (Jay McCarthy; 1992), Austrālijas riteņbraucējs; Džozefs Makārtijs (Joseph McCarthy; 1908—1957), ASV politiķis; Miks Makārtijs (Mick McCarthy; 1959), Īrijas futbolists un treneris; Toms Makārtijs (Tom McCarthy; 1966), ASV kinorežisors un scenārists.\n", "id": "lvs_Latn_101972"}
{"text": "Andris Slapiņš\n\nAndris Slapiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu dokumentālo filmu kinooperators un režisors. Rīgas filmu studijas direktors (1983), režisora Jura Podnieka studijas operators, piedalījās filmu \"Mēs\", \"Krustceļš\" u.c. veidošanā. Savas dzīves laikā uzņēma vairāk kā 18 dokumentālo filmu.\n\nViens no 1991. gada janvāra barikāžu upuriem.\n", "id": "lvs_Latn_101973"}
{"text": "Mihaels Ende\n\nMihaels Ende (; 1929. gada 12. novembris — 1995. gada 28. augusts) bija vācu fantāzijas un bērnu literatūras rakstnieks.\n\nDzimis Vācijā, Edgara un Luises Endes ģimenē. Iesaukts armijā, kā rezultātā Mihaelam Endem skolu pabeigt neizdevās. Divus gadus vēlāk viņš iestājies drāmas skolā, kur trīs gadus strādāja dažādus gadījuma darbus. Bijis gan aktieris, gan kabarē un lugu scenāriju autors, gan Minhenes tautas teātra direktors, filmu kritiķis. Ende mira ar vēdera vēzi 1995. gadā — Vācijā. Visu savu mūžu Ende, neskatoties uz savu darbu popularitāti un slavu, ko tie tam atnesa, bija kautrīgs un pieticīgs.\n", "id": "lvs_Latn_101974"}
{"text": "Skulme\n\nDžemma Skulme (1925—2019), gleznotāja; Jurģis Skulme (1928—2015), gleznotājs; Ksenija Skulme (1893—1967), ārste, medicīnas zinātņu doktore; Marta Skulme (1890—1962), tēlniece; Marta Skulme (dzimusi 1962), māksliniece; Oto Skulme (1889—1967), gleznotājs un grafiķis; Silvija Skulme (dzimusi 1950), basketboliste, pedagoģe, sporta zinātniece; Uga Skulme (1895—1963), gleznotājs un mākslas zinātnieks; Valentīns Skulme (1922—1989), aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_101975"}
{"text": "Aleksejs Terentjevs\n\nAleksejs Terentjevs (dzimis Narvā, Igaunijas PSR, PSRS) ir bijušais igauņu hokejists, vārtsargs, Igaunijas hokeja izlases dalībnieks. Karjeras gaitā aizvadījis vairākas sezonas dažādos Latvijas, Krievijas un Igaunijas klubos.\n", "id": "lvs_Latn_101976"}
{"text": "Mājas plūme\n\nMājas plūme (Prunus domestica) ir rožu dzimtas plūmju ģints suga. Tāpat kā pārējiem plūmju ģints augiem, tajā skaitā ķiršiem un persikiem, arī mājas plūmju augļi ir kauleņi — plūmes. Mājas plūmes izcelsmes vieta iespējams ir Kaukāzs un Kaspijas jūras reģions. Mājas plūme tiek kultivēta vismaz vairāk nekā 2000 gadus.\n", "id": "lvs_Latn_101977"}
{"text": "Himna\n\nHimna ir svinīga dziesma, mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību. Sākotnēji radās kā sakrāla dziesma, slavinot kādu dievību.\n\nTermins cēlies no sengrieķu (hymnos), un tiek saistīts ar darbības vārdu — 'aust', saprotot himnu kā «uzaustu» dziesmu. Himnas kā sakrālas dziesmas pastāvējušas jau senajā Indijā, kur tās bija ne tikai senākie literārie darbi, bet ieņem nozīmīgu vietu arī vēlāko laiku literatūrā.\n\nMūsdienās no reliģiskām dziesmām attīstījies nesakrālo himnu kopums, kas tiek lietots kā valstu, teritoriju vai cilvēku grupu vienojoša un simbolizējoša dziesma vai mūzika.\n", "id": "lvs_Latn_101978"}
{"text": "Jefims Šifrins\n\nЗалманович Шифрин; dzimis , Magadanas apgabalā, Krievijas Federācijā) ir ebreju cilmes PSRS un Krievijas aktieris. Viens no pirmajiem sācis radīt izrādes, apvienojot teātra dramaturģiju un videoklipus.\n", "id": "lvs_Latn_101979"}
{"text": "Attēls:I'm Breathless.jpg\n\nDziedātājas Madonnas 1990. gada filmas \"Dick Tracy\" oriģinālmūzika albuma \"I'm Breathless\" vāka noformējums.\n", "id": "lvs_Latn_101980"}
{"text": "Generative Modelling Language\n\nGenerative Modelling Language (GML) (Ģeneratīvā modelēšanas valoda) ir augsta līmeņa programmēšanas valoda, ar kuru var izveidot koncentrētu aprakstu sarežģītu 3D modeļu izveidošanai. Tā seko \"Generative Modelling\" piemēram, kur sarežģītu datu kopumu pasniedz kā darbību sarakstu, nevis kā objektu kopumu.\n", "id": "lvs_Latn_101981"}
{"text": "2009. gada F1 sezona\n\n2009. gada F1 sezona bija 60. F1 sezona. Tā sākās un beidzās . Tajā piedalījās deviņas komandas no . gada, kā arī Brawn GP, kas izveidota uz Honda komandas pamata. Nepiedalījās Prodrive, kura sākotnēji plānoja debitēt F1 . gadā, bet pārcēla debiju. Tāpat nepiedalījās Super Aguri F1 komanda, kura bankrotēja iepriekšējās sezonas sākumā.\n\nKonstruktoru kausu ieguva Brawn komanda, savukārt par čempionu pirmoreiz kļuva Džensons Batons. Abi tituli tika nodrošināti , sezonas priekšpēdējā sacīkstē.\n", "id": "lvs_Latn_101982"}
{"text": "I'm Breathless\n\nI'm Breathless ir amerikāņu dziedātājas Madonnas otrais filmas oriģinālmūzikas (OST) albums filmai \"Dick Tracy\", kuru ierakstu kompānija Sire Records izdeva 1990. gada 22. maijā. Filma \"Dick Tracy\" uz ekrāniem ASV iznāca 1990. gada 15. jūnijā. Filmas oriģinālmūzikas albums visā pasaulē uz 2008. gada janvāri ir pārdots aptuveni 7 miljonos kopiju.\n", "id": "lvs_Latn_101983"}
{"text": "Balsta un kustību orgānu sistēma\n\nBalsta un kustību orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas nodrošina indivīda pārvietošanos telpā. Šī orgānu sistēma ir arī ķermeņa balsts; tā aizsargā ķermeņa dobumos esošos orgānus. Balsta un kustību orgānu sistēmai izšķir divas daļas: pasīvo kustību aparātu (skelets) aktīvo kustību aparātu (muskuļi)\n", "id": "lvs_Latn_101984"}
{"text": "GDL\n\nGDL ( — 'ģeometriskā apraksta valoda') ir programmēšanas valoda ArchiCAD bibliotēkas objektiem. GSM ir šo objektu formāts.\n", "id": "lvs_Latn_101985"}
{"text": "Attēls:Leopard Desktop.png\n\nAttēls atbilst godprātīgas lietošanas noteikumiem - tiek izmantots pamatraksta par operētājsistēmām Mac OS X ilustrēšanai, nesagādā zaudējumus operētājsistēmas autoriem un tam nav brīvas alternatīvas.\n", "id": "lvs_Latn_101986"}
{"text": "Trojas zirgs (datorika)\n\nTrojas zirgs, sarunvalodā vienkārši trojāns, ir kaitīga programma, kas visbiežāk izplatās, maskējoties par šķietami nekaitīgu lietojumprogrammu vai datni. Termins ir aizgūts no Homēra eposa \"Iliāda\" un norāda uz Trojas zirgu izplatīšanās veidu.\n\nDažādi Trojas zirgi darbojas atšķirīgi. Tie var izsaukt uznirstošos logus, dzēst vai izmainīt datnes, zagt informāciju, atļaut piekļuvi citām kaitīgajām programmām. Atšķirībā no datorvīrusiem un \"tārpiem\", Trojas zirgi neinficē citas datnes un sevi nepavairo.\n", "id": "lvs_Latn_101987"}
{"text": "RavMonE.exe\n\nRavMonE, pazīstams arī kā RJump, ir datorvīruss, Trojas zirgs, kas dod iespēju apiet Windows drošību. Kad dators ir inficēts, vīruss atļauj neautorizētiem lietotājiem piekļūt datora resursiem. Tas rada konfidenciālās informācijas nozagšanas draudus.\n\nRavMonE kļuva pazīstams 2006. gada septembrī, kad daļa no pārdotajiem iPod video atskaņotājiem jau bija inficēti. Tā kā vīruss inficē tikai Windows datorus, Apple tika kritizēts par inficētu produktu pārdošanu.\n", "id": "lvs_Latn_101988"}
{"text": "Binoklis\n\nBinoklis ( — 'pa divi' + oculus — 'acs') ir optisks instruments, ko veido divi tālskati (katrai acij savs) un kas paredzēts attālinātu priekšmetu novērošanai ar abām acīm vienlaicīgi. Tālskati savienoti kopā tā, lai tos varētu fokusēt vienlaicīgi.\n\nTāpat kā tālskatiem, mēdz būt divas binokļu pamatkonstrukcijas - Galileja binoklis, kas sastāv no diviem Galileja tālskatiem (pēc šī principa būvēti vienkārši teātra binokļi) un prizmatiskais binoklis, kas sastāv no diviem Keplera tālskatiem. Lai binoklis būtu īsāks, tajā iebūvē speciālas prizmas (Porro prizmas), kas gaismas ceļu caur ierīci padara zigzagveidīgu.\n\nBinokļa galvenie parametri ir palielinājums un objektīva lēcas diametrs, ko parasti norāda uz ierīces korpusa kā divu skaitļu reizinājumu. Piemēram, binoklis 10x40 ir ar desmitkārtīgu palielinājumu (ļauj apskatīt priekšmetus tā, it kā tie atrastos 10 reizes tuvāk) un objektīva ārējās lēcas diametru 40 mm. Jo lielāks ir objektīva diametrs, jo lielāka ir binokļa gaismasspēja un tas dod spilgtāku un detalizētāku attēlu.\n", "id": "lvs_Latn_101989"}
{"text": "Aleksandrs fon Keizerlings\n\nAleksandrs Frīdrihs Mihaēls Lebrehts Nikolauss Artūrs, Grāfs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling; - ) bija tagadējās Latvijas Republikas teritorijā dzimis ģeologs un paleontologs. Vadījis vairākas ekspedīcijas Krievijā, pētījis tās ģeoloģiju, botāniku, zooloģiju, kartogrāfiju, paleontoloģiju.\n", "id": "lvs_Latn_101990"}
{"text": "Christmas Tree EXEC\n\nChristmas Tree EXEC bija pirmā plaši izplatījusies tīkla vīrusa programma, kas 1987. gada decembrī paralizēja vairākus starptautiskos datortīklus.\n\nVīrusu uzrakstīja Klaustālas Tehnoloģijas universitātes students REXX skriptu valodā. Programma \"uzzīmēja\" Ziemassvētku eglīti, un pēc tam savu kopiju aizsūtīja visiem e-pasta kontaktu failā esošajiem adresātiem. Tādā veidā tas izplatījās Eiropas Akadēmijas Zinātnes tīklā (European Academic Research Network – EARN), BITNET un IBM vispasaules VNET tīklā. Visās sistēmās tas radīja milzīgus traucējumus.\n\nTā mehānisms bija ļoti līdzīgs ILOVEYOU vīrusam, kas izplatījās 2000. gadā. Atšķirība bija tajā, ka ILOVEYOU ietekmēja personālos datorus nevis lieldatorus, izplatoties pa citu tīklu, un programma tika rakstīta VBScript, nevis REXX.\n", "id": "lvs_Latn_101991"}
{"text": "Natas (datorvīruss)\n\nNatas (angliski: otrādi Satan - Sātans) ir datorvīruss, ko sarakstījis 18 gadu vecais hakeris Džeimss Džentls no Sandiego, Kalifornijas. Tas ir neredzams, atmiņā mītošs vīruss. Vīruss pirmo reizi parādījās 1994. gada maijā, Meksikā un ASV dienvidrietumu daļā. Tas pat tika līdz valsts otrai pusei un inficēja Slepenā Dienesta datorus paralizējot tā datortīklu uz aptuveni 3 dienām. Tas noveda pie izmeklēšanas un aizdomām ka vīruss bija speciāli domāts valdības datoriem, kas nebija patiesība.\n", "id": "lvs_Latn_101992"}
{"text": "Jānis Miņins\n\nJānis Miņins (dzimis Kuldīgā) ir bijušais latviešu bobslejists — pilots, kurš nodarbojās ar šo sporta veidu kopš 1999. gada. 2008. gada Eiropas čempions četriniekos, kā arī 2009. gada Pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvējs. 2011. gadā izslēgts no Latvijas izlases.\n\nJ. Miņins ir pievērsies arī politikai, ir bijis Kuldīgas domes deputāts (no Tautas partijas), kandidējis Saeimas vēlēšanās.\n", "id": "lvs_Latn_101993"}
{"text": "Dirks Novickis\n\nDirks Verners Novickis (; dzimis Vircburgā, Vācijā) ir bijušais vācu basketbolists, kas spēlēja spēka uzbrucēja pozīcijā, Vācijas basketbola izlases spēlētājs. Gandrīz visu profesionālā basketbola karjeru pārstāvēja NBA klubu Dalasas \"Mavericks\", kuras sastāvā 2011. gadā kļuva par NBA čempionu, kļūstot arī par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju. Būdams 2,13 m garš, D. Novickis bija universāls spēlētājs ar ļoti labu tālo un pustālo metienu, varēja spēlēt arī vieglā uzbrucēja pozīcijā, bet tikpat labi arī cīnīties zem groza kā centrs.\n", "id": "lvs_Latn_101994"}
{"text": "Attēls:The Immaculate Collection.jpg\n\nDziedātājas Madonnas 1990. gada albuma \"The Immaculate Collection\" vāka noformējums.\n", "id": "lvs_Latn_101995"}
{"text": "Mbau\n\nMbau (fidžiešu Bau; ) ir neliela saliņa Fidži netālu no galvenās salas Viti Levu austrumu krasta. Kopējais iedzīvotāju skaits šobrīd ir ap 300, bet salas ziedu laikos tur dzīvojuši vairāk kā 3000 cilvēku.\n", "id": "lvs_Latn_101996"}
{"text": "The Immaculate Collection\n\nThe Immaculate Collection ir amerikāņu dziedātājas Madonnas pirmais labāko dziesmu izlases albums, kuru ierakstu kompānija Sire Records izdeva 1990. gada 13. novembrī. Albumā ir iekļautas digitāli apstrādātas (QSound) labākās mūziķes dziesmas laika posmā no 1982. - 1990. gadam, kā arī divas jauna dziesma \"Justify My Love\" un \"Rescue Me\". Labāko dziesmu albums visā pasaulē uz šo brīdi (2008. gada Janvāris) ir pārdots aptuveni 28 miljonos kopiju.\n\n1991. gada 1. janvārī tika izlaista Madonnas papildināta labāko dziesmu izlase ar nosaukumu The Royal Box. Tajā tika iekļauts VHS standarta video ar Madonnas izpildīto \"Vogue\", 1990. gada MTV Video balvu pasniegšanas ceremonijā, kā arī foto un plakāts.\n", "id": "lvs_Latn_101997"}
{"text": "Harolds Jūrijs\n\nHarolds Kleitons Jūrijs (Harold Clayton Urey, — ) bija ASV fizikālķīmiķis. Pazīstams ar pētījumiem par izotopiem, par ko 1934. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Vēlākos gados veiktie pētījumi saistījās ar planetāro evolūciju.\n\nDzimis nelielā Volkertonas pilsētiņā, Indiānas ziemeļos. Studēja zooloģiju Montānas Universitātē. Vēlāk ieguva doktora grādu fizikā Kalifornijas Universitātē, Bērkli, kur studēja termodinamiku pie Gilberta Lūisa.\n\nStrādāja Nilsa Bora institūtā, 1922. gadā atgriezās ASV, pasniedza Džonsa Hopkinsa Universitātē.\n\n1931. gadā, kad Jūrijs strādāja Kolumbijas Universitātē, viņam izdevās, vairākkārt destilējot šķidru ūdeņradi, iegūt deitēriju un nodemonstrēt smago ūdeni. Otrā pasaules kara laikā bija iesaistīts Manhetenas projektā, izstrādājot urāna-235 un urāna-238 atdalīšanas tehnoloģiju.\n\nDzīves otrajā pusē nodarbojās ar planētu ķīmijas un evolūcijas jautājumiem. 1953. gadā, Čikāgas Universitātē kopā ar Stenliju Milleru veica Millera—Jūrija eksperimentu, kura gaitā tika modelēta iespēja dzīvības rašanās iespējai ķīmisko reakciju rezultātā.\n\nMiris 1981. gadā Sandjego, apglabāts Indiānā.\n", "id": "lvs_Latn_101998"}
{"text": "Vēsturnieku strīds\n\nVēsturnieku strīds () ir jēdziens historiogrāfijā, zinātniskās diskusijas vācu vēsturnieku starpā, kas aizsākās 1986. gada vasarā un īpaši aktīvi noritēja 1986./87. gadā — zināmā mērā aktuālas vēl šobrīd. Tas noritēja kā publiska diskusija plašsaziņas līdzekļos, kam sekoja līdzi plaša sabiedrības daļa, un kuras centrālās personas bija vēsturnieki un filozofi Ernsts Nolte no vienas puses un Jirgens Hābermāss no otras.\n", "id": "lvs_Latn_101999"}
{"text": "Hamburgas skola (vēsture)\n\nHamburgas skola - vēsturnieku grupa, vēstures zinātnes virziens, kas izveidojies XX gs. 50. gadu beigās Hamburgā, Vācijā. Koncepcijas izveidotājs ir vēsturnieks Fricis Fišers, pazīstamākie skolas pārstāvji ir I. Geiss, B. Šulte u.c. Savu ietekmi vēstures zinātnē skola saglabāja līdz pat XX gs. 80. gadu beigām.\n", "id": "lvs_Latn_102000"}
{"text": "Bārda\n\nBārda ir uz vaigiem, zoda, kakla un virs augšlūpas augoši mati. Bārdas mati ir biezāki un cietāki, kā arī parasti īsāki nekā galvas mati. Vīriešiem bārda sāk augt pēc pubertātes, bet sievietēm pēc noteiktiem apstākļiem sejas apmatojums parādās pēc dzimummaiņas. Pārsvarā sejas apmatojums ir saistāms ar vīriešu dzimumu un pieskaitāma sekundārām dzimumpazīmēm. Bārdas augšanu nosaka androgēnais testosterons. Zinātnes nozare par bārdu ir pogonoloģija (pogonology). Vēstures gaitā vīrietim ar sejas apmatojumu ir piedēvētas dažādas īpašības — dzīves gudrība, briedums, vīrišķība, augstāks sabiedriskais stāvoklis vai tieši pretēji — netīrība, pretīgums vai dīvaina nosliece.\n", "id": "lvs_Latn_102001"}
{"text": "Terentjevs\n\nAleksejs Terentjevs (Aleksei Terentjev; 1977) — Igaunijas hokejists; Igors Terentjevs (Игорь Терентьев, 1892—1937) — krievu dzejnieks, mākslinieks un teātra režisors; Oļegs Terentjevs (Олег Терентьев; 1950—2019) — padomju un Krievijas militārpersona.\n", "id": "lvs_Latn_102002"}
{"text": "Jevgeņijs Millers\n\nJevgeņijs Millers (), arī Eigens Ludvigs Millers (; dzimis Daugavpilī, miris Maskavā), bija Latvijā dzimis Krievijas armijas ģenerālis.\n", "id": "lvs_Latn_102003"}
{"text": "Ouens Čemberlens\n\nOuens Čemberlens (Owen Chamberlain, — ) bija ASV fiziķis. Kopā ar savu kolēģi Emīlio Segrē 1959. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par antiprotona atklāšanu.\n\nDzimis Sanfrancisko, vidusskolu apmeklējis Filadelfijā. Studējis fiziku Dartmutas koledžā un Kalifornijas Universitātē, Bērkli. 1942. gadā iesaistījās Manhetenas projektā gan Bērklijā, gan Losalamosas Nacionālajā laboratorijā. Pēc kara studēja doktorantūrā Čikāgas Universitātē pie Enriko Fermi.\n\n1948. gadā atgriezās Bērklijā, kur pētot protonu izkliedi, guva apstiprinājumu antiprotona eksistencei.\n\nBija politiski aktīvs, protestēja pret Vjetnamas karu, pret Andreja Saharova arestu, par kodolbruņošanās iesaldēšanu.\n\n1985. gadā saslima ar Pārkinsona slimību. Miris Bērklijā 85 gadu vecumā.\n", "id": "lvs_Latn_102004"}
{"text": "Geigera skaitītājs\n\nGeigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai. Geigera skaitītājs ir pats vienkāršākais, pazīstamākais un pieejamākais radioaktivitātes sensors. Par Geigera skaitītājiem mēdz saukt arī radiācijas mērīšanas aparatūru, kurā izmantotas attiecīgās gāzizlādes ierīces (dažkārt kļūdaini par Geigera skaitītāju sauc jebkuru dozimetru vai radiometru). Angļu valodā par Geigera skaitītājiem (Geiger counter) sauc radiācijas mērierīces, bet pašus sensorus — par Geigera caurulītēm jeb Geigera sensoriem (Geiger tube, Geiger sensor).\n", "id": "lvs_Latn_102005"}
{"text": "Ernsts fon Bergmanis\n\nErnests Gustavs Benjamins fon Bergmanis (; dzimis Rīgā, miris Vīsbādenē, Vācijā) bija vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs. Pirmais ieviesis aseptikas principus brūču ārstēšanā (1886).\n", "id": "lvs_Latn_102006"}
{"text": "Jay-Z\n\nŠons Korijs Kārters (; dzimis Ņujorkā), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu Jay-Z, ir amerikāņu reperis, bijušais ierakstu kompāniju Def Jam un Roc-A-Fella Records prezidents. Viņš ir viens no komerciāli veiksmīgākajiem hiphopa izpildītājiem pasaulē. Jay-Z izdevis 10 studijas albumus, no kuriem 8 sasnieguši pirmo vietu ASV albumu topā, 4 sadarbības albumus un 3 dziesmu izlases. Viņš ir sadarbojies ar vairākiem pazīstamiem māksliniekiem, tostarp savu sievu Bejonsi Noulzu, Riannu, Linkin Park, R. Kelly, Ja Rule, Farelu Viljamsu un citiem. 2003. gadā Jay-Z paziņoja, ka vairs neizdos studijas jaunus studijas albumus un ies pensijā, taču 2006. gadā tomēr klajā nāca jauns albums.\n\nJay-Z ir arī veiksmīgs uzņēmējs, viņš ir viens no NBA komandas Bruklinas \"Nets\" līdzīpašniekiem, viņa kopējā īpašumu vērtība sasniedz 547 miljonus ASV dolāru. Jay-Z kā aktieris ir piedalījies arī vairākās filmās.\n", "id": "lvs_Latn_102007"}
{"text": "Fergie\n\nSteisija Anna Fergusone () (dzimusi ), labāk pazīstama ar savu skatuves vārdu Fergie, ir amerikāņu popmūzikas/ritmblūza dziedātāja, dziesmu autore un aktrise. Viņa ir pazīstama kā grupas The Black Eyed Peas dalībniece un arī kā solomāksliniece.\n", "id": "lvs_Latn_102008"}
{"text": "Latvijas izlase\n\nLatvijas izlase var būt: Latvijas basketbola izlase; Latvijas sieviešu basketbola izlase; Latvijas bendija izlase; Latvijas futbola izlase; Latvijas hokeja izlase.\n", "id": "lvs_Latn_102009"}
{"text": "Viesturs (mīnu aizžogotājtraleris)\n\n\"Viesturs\" bija 1926. gadā Nantē būvēts Latvijas Kara flotes mīnu aizžogotājtraleris. Ūdensizspaids 256 t, garums 48,8 m, platums 6,4 m, iegrime 1,8 m, maksimālais ātrums 14 mezgli, divi tvaika dzinēji ar kopējo jaudu 750 ZS. Tā komandā bija 39 jūrnieki (ieskaitot 4 virsniekus).\n", "id": "lvs_Latn_102010"}
{"text": "Zarja (SKS)\n\nZarja (no — \"ausma\") ir Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) pirmais modulis, kurš kosmosā tika palaists . Modulis izgatavots Krievijā, bet to finansējusi ASV. Zarja bija pilnībā autonoms kosmiskais aparāts, kas SKS sākotnējā montāžas posmā nodrošināja elektroenerģiju, vadību, orbitalos manevrus un kalpoja kā mantu un degvielas glabātuve. Vēlāk, kad tika pievienoti citi specializētie moduļi, Zarja primārā palikusi tikai noliktavas funkcija. Sākotnējais nosaukums modulim bija Funkcionālais kravas bloks (функционально-грузовой блок jeb FGB), bet par \"Zarja\" tika nosaukts, jo tas simbolizēja ausmu jaunai starpvalstu sadarbībai kosmosā. Tāds nosaukums bija iecerēts arī pirmajai padomju orbitālajai stacijai Saljut-1.\n", "id": "lvs_Latn_102011"}
{"text": "Red Bull\n\nRed Bull ir Austrijas uzņēmuma Red Bull GmbH pārdots enerģijas dzēriens, kas cēlies Taizemē. Dzēriens ir kļuvis populārs visā pasaulē.\n\nRed Bull sponsorē daudzas sporta komandas un pasākumus visā pasaulē, tostarp divas Formula 1 komandas (Infiniti Red Bull Racing un Scuderia Toro Rosso), vienu NASCAR komandu (Team Red Bull), divas futbola komandas (Ņujorkas \"Red Bull\" un Zalcburgas \"Red Bull\"), vienu hokeja komandu (Zalcburgas \"Red Bull\"), kā arī Red Bull gaisa sacīkstes.\n", "id": "lvs_Latn_102012"}
{"text": "Sid Meier's Civilization IV\n\nSid Meier's Civilization IV (saīsinājumā Civilization IV vai vienkārši Civ4) ir Sida Meijera Firaxis Games studijas izstrādāta un Take-Two 2005. gadā izdota gājienu stratēģijas spēle. Tai ir arī divi papildinājumi — Warlords (2006) un Beyond the Sword (2007).\n", "id": "lvs_Latn_102013"}
{"text": "Nacionālsociālisms\n\nNacionālsociālisms (), bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919. gadā Vācijā, izveidojoties Nacionālsociālistiskajai vācu strādnieku partijai (NSDAP), kā arī šīs kustības doktrīna.\n\nNacionālsociālisms tiek uzskatīts par fašisma formu vai variāciju. NSDAP savu doktrīnu sākotnēji formulēja 25 punktu nacionālā sociālisma programmā. Nacionālsociālisma galvenie elementi bija antiparlamentālisms, panģermānisms, rasisms, kolektīvisms, eigēnika, antikomunisms, totalitārisms, kā arī pretošanās gan ekonomiskajām, gan politiskajam liberālismam.\n\nNacionālsociālismu visbiežāk saista ar Ādolfu Hitleru, kurš bija šīs ideoloģijas pazīstamākais pārstāvis. Kopš 1921. gada viņš vadīja Nacionālsociālistisko vācu strādnieku partiju, kas pārstāvēja nacionālsociālisma idejas. Tā nāca pie varas tā sauktajā Veimāras Republikā demokrātisku vēlēšanu ceļā 1933. gadā. Neilgā laikā tā, izmantojot savu varu, kļuva par vienīgo partiju Vācijā un izveidoja totalitāru režīmu. Šo periodu Vācijas vēsturē dēvē par Trešo reihu. Tā pastāvēšana beidzās līdz ar Vācijas sakāvi Otrajā pasaules karā.\n", "id": "lvs_Latn_102014"}
{"text": "Sid Meier's Civilization\n\nSid Meier's Civilization ir gājienu stratēģijas datorspēle, kuru 1991. gadā radīja Sids Maijers firmai MicroProse. Spēles uzdevums ir \".. izveidot impēriju, kas noturētos ilgāku laiku\". Spēles darbība sākas 4000 gadus pirms mūsu ēras, un spēlētāju impērijas attīstās līdz mūsdienām vai pat tuvākā nākotnē. Spēle ir pazīstama ar nosaukumu vienkārši Civilization vai saīsinājumu Civ1. Tā bija viena no pirmajām gājienu stratēģijas spēlēm.\n", "id": "lvs_Latn_102015"}
{"text": "Reliģiozitāte\n\nReliģiozitāte vispārējā nozīmē ir daudzpusīgs socioloģisks termins, kas tiek lietots dažādos reliģiskos aspektos. Parasti šis termins tiek saistīts ar cilvēka uzticību kādai no reliģijām. Reliģiozitāte parāda konkrēta indivīda attieksmi pret kādu no reliģijām. Jo reliģiozāks ir cilvēks, jo biežāk viņš apmeklē baznīcu, veic ziedojumus, piedalās dažādos ar baznīcu saistītos pasākumos.\n\nPieauguša cilvēka reliģiozitāti lielā mērā nosaka iedzimtība. Agrāk tika uzskatīts, ka bērna attieksmi pret reliģiju nosaka ģimene, kurā ir audzis. ASV zinātnieki no Minesotas universitātes ir noskaidrojuši, ka tikai bērnībā reliģisko piederību nosaka sociālā vide. Cilvēkam pieaugot, ģimenes ietekme mazinās un tā vietā iestājās ģenētiska nosliece.\n", "id": "lvs_Latn_102016"}
{"text": "Kanje Vests\n\nJe (dzimis 1977. gada 8. jūnijā Atlantā, kā Kanje Omari Vests (Kanye Omari West)) ir amerikāņu reperis, dziesmu autors, ierakstu producents un modes dizainers. Viņš tiek plaši uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem hiphopa māksliniekiem un producentiem un kā viens no savas paaudzes izcilākajiem mūziķiem.\n", "id": "lvs_Latn_102017"}
{"text": "Imanta (mīnu aizžogotājtraleris)\n\nImanta bija 1926. gadā Havrā uzbūvēts Latvijas Kara flotes mīnu aizžogotājtraleris. Ūdensizspaids (dedveits) 256 t, garums 48,8 m, platums 6,4 m, iegrime 1,8 m, maksimālais ātrums 14 mezgli, divi tvaika dzinēji ar kopējo jaudu 750 ZS. Tā komandā bija 39 jūrnieki (ieskaitot 4 virsniekus).\n", "id": "lvs_Latn_102018"}
{"text": "Spīdola (zemūdene)\n\nSpīdola bija Latvijas kara flotes zemūdene. Uzbūvēta 1926. gadā Havrā, Francijā, zemūdeņu Loire-Simonet klase.\n", "id": "lvs_Latn_102019"}
{"text": "Attēls:Ronis submarine.jpg\n\nAttēls atbilst godprātīgas lietošanas noteikumiem - tiek izmantots pamatraksta par zemūdeni \"Ronis\" ilustrēšanai, nesagādā zaudējumus attēla autoriem un tam nav brīvas alternatīvas.\n", "id": "lvs_Latn_102020"}
{"text": "Virsaitis (karakuģis)\n\nVirsaitis bija Latvijas kara flotes flagkuģis (1919-1940). Kuģa pastāvīgā pietauvošanās vieta bija Liepājas Karostā un AB dambī Rīgā. Nogrimis 1941. gadā Otrā pasaules kara laikā Somu jūras līcī.\n", "id": "lvs_Latn_102021"}
{"text": "Kropīne\n\nKropīne () ir viens no augstākajiem Lietuvas kalniem (293,4 m), tas atrodas Viļņas rajona dienvidaustrumu daļā, 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rakonu ciemata. Kalns atrodas Medininku augstienē, kas ir arī visas Lietuvas augstākā vieta. Netālu no šī kalna atrodas arī Aukštojas (293,84 m) un Jozapines (293,6 m) virsotnes. Kalna apkārtnē izveidots Kropīnes ainavu liegums.\n", "id": "lvs_Latn_102022"}
{"text": "Vests\n\nVests ( — 'rietumi') ir izplatīts angļu cilmes uzvārds (sieviešu dzimtē Vesta). Cilvēki ar šo uzvārdu: Džerijs Vests (Jerry Alan West; 1938) — ASV basketbolists; Kanje Vests (Kanye Omari West; 1977) — ASV reperis.\n", "id": "lvs_Latn_102023"}
{"text": "Augstais kalns\n\nAugstais kalns Asūnes pagastā Augstais kalns Aulejas pagastā pilskalns Dzērbenē Aukštojs — augstākais Lietuvas punkts Silakalns Vilces pagastā\n", "id": "lvs_Latn_102024"}
{"text": "Novickis\n\nNovickis (; sieviešu dzimtē Novicka (Nowicka)) ir poļu cilmes uzvārds, kas izplatīts arī Krievijā (Новицкий), Ukrainā (Новицький), Baltkrievijā (Навіцка) un Vācijā (Nowi(t)zki). Cilvēki ar šo uzvārdu: Artis Novickis (1986) — Latvijas futbola uzbrucējs; Dirks Novickis (Dirk Werner Nowitzki; 1978) — vācu basketbolists; Oļegs Novickis (Олег Викторович Новицкий; 1971) — Krievijas kosmonauts; Vojcehs Novickis (Wojciech Nowicki; 1989) — poļu vieglatlēts, vesera metējs.\n", "id": "lvs_Latn_102025"}
{"text": "Bergmanis\n\nArvils Bergmanis (1999) — hokejists; Baltazars Bergmanis (Baltasar Bergmann; 1703–1784) — luterāņu mācītājs; Baltazars fon Bergmanis (Balthasar Bergmann; 1736—1789) — jurists, galma padomnieks, rakstnieks; Gustavs fon Bergmanis (Gustav von Bergmann; 1749—1814) — luterāņu mācītājs, izdevējs, filologs; Liborijs fon Bergmanis (Liborius von Bergmann; 1754—1824) — luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks; Benjamins fon Bergmanis (Benjamin von Bergmann; 1772–1856) — luterāņu mācītājs, vēsturnieks; Rihards fon Bergmanis (Richard von Bergmann; 1805—1878) — Rūjienas luterāņu mācītājs; Ernsts fon Bergmanis (Ernst von Bergmann; 1836—1907) — ķirurgs un medicīnas profesors; Reinholds fon Bergmanis (Reinhold von Bergmann; 1850—1913) — fiziķis un meteorologs; Eduards fon Bergmanis (Eduard von Bergmann; 1852—1900) — luterāņu mācītājs; Ādolfs fon Bergmanis (Adolf von Bergmann; 1855—1922) — ķirurgs; Gustavs fon Bergmanis (Gustav von Bergmann; 1878—1955) — ārsts internists, profesors; Raimonds Bergmanis (1966) — latviešu svarcēlājs, spēkavīrs, TV raidījumu vadītājs, politiķis; Vilhelms Bergmanis (1875—1960) — latviešu skolotājs, rakstnieks, režisors; Vilis Bergmanis (1892—1976) — latviešu teātra darbinieks un aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_102026"}
{"text": "Lietuvas ģeogrāfija\n\nLietuva ir lielākā un apdzīvotākā no Baltijas valstīm. Lietuvas reljefs galvenokārt ir līdzens, augstienes izvietotas rietumos un austrumos, tomēr to augstums nepārsniedz 300 m virs jūras līmeņa. Lietuvas platība — 65,2 tūkst. km². Ezeru un purvu platība aizņem aptuveni 30% teritorijas.\n\nLietuvas ģeogrāfiskās koordinātas: Ziemeļos — 56°27' ziemeļu platums (uz ziemeļrietumiem no Asparišķu ciema, Biržu rajonā); Dienvidos — 53°54' ziemeļu platums (uz dienvidaustrumiem no Kabeļu ciema, Varēnas rajonā); Rietumos — 20°56' austrumu garums (uz dienvidrietumiem no Nidas, Neringas pašvaldībā); Austrumos — 26°51' austrumu garums (uz dienvidaustrumiem no Vosiūnu ciema, Ignalinas rajonā).\n\nLietuva atrodas ģeogrāfiskajā Eiropas centrā, to 1990. gadā noteica Francijas ģeogrāfijas institūtā Parīzē. Tas ir — 54°54' ziemeļu platums un 25°19' austrumu garums. Eiropas centrs atrodas 26 km uz ziemeļiem no Viļņas, pie Viļņas—Molētu šosejas. Ģeogrāfiskais Lietuvas centrs atrodas netālu no Ķēdaiņiem. Šī punkta koordinātas ir — 55°10' ziemeļu platums un 23°39' austrumu garums.\n\nAugstākie Lietuvas kalni Aukštojs — 293,84 m; Jozapine — 293,6 m; Kropīne — 293,4 m; Nevaišu kalns — 288,9 m.\n\nLauksaimniecībā izmantojamā zeme lielākoties ir smilšaina un mālaina. Galvenie dabas resursi — smilts, māls, grants, arī ~1,6 miljoni m³ naftas, dienvidaustrumu apvidū — dzelzs rūda un granīts.\n\nKlimats — mērens, no jūriskā pārejošs uz kontinentālu, mitrs gan ziemā, gan vasarā. Zemākais punkts — Nemunas deltā, pie Kaļiņingradas robežas (—1,3 m), augstākais — Augstais kalns (293,84 m) Medininku augstienē.\n", "id": "lvs_Latn_102027"}
{"text": "Fāze\n\nfāze vispārējā nozīmē — periods, attīstības pakāpe kādai parādībai; fāze astronomijā — debess ķermeņa redzamā diska apgaismotās daļas laukuma attiecība pret visu debess ķermeņa redzamā diska laukumu; svārstību fāze — funkcijas cos(ωt + φ), kas apraksta harmoniskas svārstības, arguments; fāze termodinamikā — vielas termodinamiskā līdzsvara stāvoklis, kas pēc savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tās pašas vielas līdzsvara stāvokļiem; fāze elektrotehnikā — vads, kas pieslēgts ģeneratora neiezemētajiem kontaktiem; fāze — termins šaha kompozīcijā.\n", "id": "lvs_Latn_102028"}
{"text": "Alfrēds Bīlmanis\n\nAlfrēds Jāzeps Kristaps Bīlmanis (dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā, miris 1948. gada 26. jūlijā Delavērā) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists un diplomāts. Zemnieku savienības Rīgas nodaļas priekšnieks, Latvijas ārlietu ministrijas preses nodaļas vadītājs (1920—1932), vēlāk ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs PSRS (1932—1935), Latvijas sūtnis ASV (1935—1948).\n", "id": "lvs_Latn_102029"}
{"text": "Attēls:Rokpelnis.jpg\n\nFricis Rokpelnis fair use. Attēls atbilst godprātīgas lietošanas nosacījumiem, jo fotogrāfijā attēlotais cilvēks ir miris, brīvas alternatīvas attēlam nav, tas ir zemā izšķirtspējā un pārpublicēšana nenodara zaudējumus darba autoram.\n", "id": "lvs_Latn_102030"}
{"text": "2008. gada GP2 sezona\n\n2008. gada GP2 sezona ir 4. GP2 sezona. Tā sākās un beidzās . Tajā nepiedalījās pašreizējais čempions Timo Gloks, jo viņš parakstīja līgumu ar Toyota Formula 1 komandu. Tajā pirmo reizi tika lietotas jaunās GP2-08 šasijas.\n", "id": "lvs_Latn_102031"}
{"text": "Hidroksilapatīts\n\nTas bieži tiek nepareizi saukts par hidroksiapatītu. Šī minerāla ķīmiskais sastāvs ir ļoti līdzīgs dabīgā kaula sastāvam un ar šo minerālu tiek saistītas cerības nākotnē aizstāt zobu urbšanu, ievietojot šo materiālu zobu caurumos. Tādā veidā tas aizplombē tos, jo tas veiksmīgi savienojas ar zobu emalju.\n", "id": "lvs_Latn_102032"}
{"text": "Izīda\n\nIzīda ir viena no galvenām seno ēģiptiešu dievietēm, auglības, ūdens un vēja dieviete, sievišķības un ģimeniskās uzticības simbols, kuģniecības aizbildne. Ozīrisa māsa un sieva, Hora māte. Sākotnējais Izīdas kulta centrs atradās Buto pilsētā, kur minēto dievieti pielūdza un attēloja kā govi vai kā sievieti ar govs galvu. Vēlāk Izīda kļuva par visas Ēģiptes un ēģiptiešu galveno dievieti, lai gan galvenais viņas kulta centrs atradās Abīdā (Dienvidēģipte). Sinkrētizācijas procesā Izīdu pielīdzināja Hatorai un Nutai.\n", "id": "lvs_Latn_102033"}
{"text": "Īpašvārdu atveidošana\n\nAr īpašvārdu atveidošanu saprot citvalodu īpašvārdu iekļaušanu runātāja valodas vidē. Šāds citvalodu īpašvārdu lietošanas princips raksturīgs valodām, kurās nav tradīcijas lietot šādus īpašvārdus endonīmiskā formā (oriģinālrakstībā).\n", "id": "lvs_Latn_102034"}
{"text": "Jūlija kalendārs\n\nJūlija kalendārs () bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita). Tas tika izstrādāts ar grieķu matemātiķu un grieķu astronomu, piemēram, Sosigēna palīdzību. Viņš par pamatu ņēma tropisko gadu (365,2422 dienas), noapaļojot to līdz 365,25 dienām. Gads tika sadalīts 12 mēnešos, un parastā gada garums bija 365 dienas (īsais gads). Viena uzkrājusies diena ik pēc četriem gadiem tika pielikta februārī (garais gads).\n", "id": "lvs_Latn_102035"}
{"text": "Klintons Deivisons\n\nKlintons Džozefs Deivisons (Clinton Joseph Davisson, - ) - ASV fiziķis. 1937. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par elektronu difrakcijas atklāšanu. Prēmija tika piešķirta arī Džozefam Tomsonam, kurš veica šo atklājumu neatkarīgi no Deivisona.\n\nDzimis Ilinoisas vidienes pilsētā Blūmingtonā. Vidusskolā mācījās Blūmingtonā. 1902. gadā sāka studēt Čikāgas Universitātē. Paralēli no 1905. gada Deivisons pēc Roberta Milikena rekomendācijas strādāja Prinstonas Universitātē, kur 1991. gadā ieguva doktora grādu. Doktora darba vadītājs viņam bija Ovens Ričardsons, kura māsu Šarloti viņš apprecēja 1911. gadā.\n\nPēc doktora grāda iegūšanas, Deivisons strādāja Karnegī Tehnoloģijas unstitūtā, bet 1917. gadā sāka strādāt kompānijā Western Electric (vēlāk Bella laboratorijā). 1927. gadā Deivisons veica Deivisona-Germera eksperimentu, kas pierādīja elektronu difrakciju. No 1946. līdz 1956. gadam viņš strādāja Virdžīnijas Universitātē.\n\nDeivisona vārdā nosaukts Mēness krāteris no Zemes neredzamajā pusē.\n", "id": "lvs_Latn_102036"}
{"text": "Šešupe\n\nŠešupe (, , ; ) ir upe Polijā, Lietuvā un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabals. Upes izteka atrodas uz dienvidaustrumiem no Suvalkiem Polijā, tālāk upe tek caur Marijampoles apriņķim Lietuvā, tad Kaļiņingradas apgabalā, kur arī uz austrumiem no Nemanas (Ragaines) ietek Nemunas upē.\n", "id": "lvs_Latn_102037"}
{"text": "Schutzstaffel\n\nSchutzstaffel (SS; no vācu valodas — 'aizsardzības vienība') bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra — sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, \"valsti valstī\", pakļautu tikai fīreram — t.s. \"melnais ordenis\". Nirnbergas procesā, kas notika pēc Otrā pasaules kara beigām, SS tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.\n", "id": "lvs_Latn_102038"}
{"text": "October\n\n\"October\" ir īru rokgrupas U2 otrais studijas albums, kas tika izdots 1981. gadā. \"October\" bieži tiek uzskatīts par U2 vājāko albumu; daudzi kritiķi un fani tā dziesmu tekstus uzskata par paviršiem, bet grupas priekšnesumu par blāvu.\n", "id": "lvs_Latn_102039"}
{"text": "War\n\n\"War\" ir īru rokgrupas U2 trešais studijas albums, kas tika izdots 1983. gadā. To producējis Stīvs Lilijvaits un tas ir pirmais grupas albums, kurā dominē politiskā tēma.\n", "id": "lvs_Latn_102040"}
{"text": "Bobijs Fišers\n\nRoberts Džeimss Fišers (; dzimis , miris ) bija amerikāņu šahists, vienpadsmitais pasaules čempions šahā (1972—1975).\n", "id": "lvs_Latn_102041"}
{"text": "Fišers\n\nBobijs Fišers (Bobby Fischer; 1943—2008) — ASV šahists; Dereks Fišers (Derek Fisher; 1974) — ASV basketbolists un treneris; Džeks Fišers (Jack Fischer; 1974) — ASV astronauts; Garijs Fišers (Gary Fisher; 1950) — viens no kalnu velosipēda izgudrotājiem; Heincs Fišers (Heinz Fischer; 1938) — 11. Austrijas prezidents (2004—2016); Hermanis Emils Fišers (Hermann Emil Fischer; 1852—1919) — vācu ķīmiķis; Irvings Fišers (Irving Fisher; 1867—1947) — ASV ekonomists; Jakobs Benjamins Fišers (Jakob Benjamin Fischer; 1731—1793) — vācbaltiešu dabaszinātnieks; Johans Fišers (Johann Fischer; 1636—1705) — vācbaltiešu teologs, pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents; Johans Bernhards Fišers (Johann Bernhard von Fischer; 1685—1772) — vācbaltiešu ārsts un literāts; Johans Bernhards Fišers fon Erlahs (Johann Bernhard Fischer von Erlach; 1656—1723) — austriešu arhitekts; Jozefs Fišers (Josef Fischer; 1865—1953) — vācu riteņbraucējs; Miķelis Fišers (1915—1984) — latviešu operdziedātājs; Miķelis Fišers (1970) — latviešu mākslinieks; Patriks Fišers (Patrick Fischer; 1975) — šveiciešu hokejists un treneris; Ronalds Fišers (Ronald Fischer; 1890—1962) — angļu ģenētiķis; Svens Fišers (Sven Fischer; 1971) — vācu biatlonists; Urss Fišers (Urs Fischer; 1966) — šveiciešu futbolists un treneris; Viktors Fišers (Viktor Fischer; 1994) — dāņu futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_102042"}
{"text": "Al-Qaida\n\nAl-Qaida (, al-qāʿida — 'pamats') ir starptautiska sunnītu islāmistu kaujinieku un teroristu organizācija. To 1988. gadā izveidoja Abdulla Azāms un Osama bin Ladens.\n\nAl-Qaida darbojas kā islāma ekstrēmistu un salafistu džihādistu tīkls. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome, Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna, Lielbritānija, Krievija, Indija un daudzas citas valstis ir atzinušas Al-Qaida par teroristu grupu.\n", "id": "lvs_Latn_102043"}
{"text": "MMORPG\n\nDaudzspēlētāju tiešsaistes lomu spēle (DSTLS; (MMORPG)) ir datorspēļu žanrs, kam raksturīga liela spēlētāju skaita vienlaicīga mijiedarbošanās radītā vai īstā virtuālā pasaulē. Tas ir izplatītākais daudzspēlētāju tiešsaistes spēļu (Massively Multiplayer Online Game) veids. Pastāv arī MMORPG paveidi — daudzspēlētāju tiešsaistes šaujamspēles no pirmās personas skatpunkta (Massively Multiplayer Online First-Person Shooter) un daudzspēlētāju tiešsaistes reāllaika stratēģijas (Massively Multiplayer Online Real Time Strategy), bet šāda veida spēlēm ir lielākas prasības pret tīklu un servera resursiem, tāpēc tās ir mazāk izplatītas. Tās arī parādījās vēlāk.\n\nDaudzspēlētāju tiešsaistes lomu spēles no citām tiešsaistes lomu spēlēm atšķiras ar to, ka serveri (vai serverus) parasti uztur spēles izstrādātāji, un tajos vienlaikus var atrasties ļoti liels spēlētāju skaits. Bieži vien par šādas spēles spēlēšanu ir arī jāmaksā ikmēneša abonentmaksa. Tāpat kā citās lomu spēlēs, arī te viens no mērķiem parasti ir spēlētāja līmeņa paaugstināšana. MMORPG pieejami arī uzdevumi (), taču tie, atšķirībā no uzdevumiem parastajās lomu spēlēs, nevar izmainīt spēles pasauli.\n", "id": "lvs_Latn_102044"}
{"text": "Jans Džeņnins\n\nDzimis Hefejā, bet skolas gadus pavadīja Pekinā, bet vēlāk Kuņminā. 1942. gadā ieguva bakalaura, bet 1944. gadā - maģistra grādu Cjinhua Universitātē (tolaik tā atradās Kuņminā). 1946. gadā devās uz Čikāgas Universitāti, kur 1948. gadā aizstāvēja doktora grādu Edvarda Tellera vadībā. Gadu strādāja par Enriko Fermi asistentu. 1949. gadā sāka strādāt Padziļināto studiju institūtā, Prinstonā, bet 1965. gadā kļuva par Stonibrūkas Universitātes profesoru.\n\n1999. gadā atgriezās Ķīnā, Cjinhua Universitātē Pekinā. Viņš ir arī profesors Honkongas Ķīniešu universitātē.\n", "id": "lvs_Latn_102045"}
{"text": "Sociālā entropija\n\nSociālā entropija ir makrosocioloģisku sistēmu teorija. Enerģiju, ko indivīdi patērē sociālās sistēmās, izmanto, lai entropija nepalielinātos. Entropiju mazina, veidojot izglītības iestādes, tiesu varu un citus institūtus, kas neļauj sistēmai sadalīties sastāvdaļās un ieslīgt haosā, kas notiktu, ja entropija turpinātu pieaugt. Dažās valstīs, piemēram, Šveicē, Luksemburgā, Austrijā un citās ekonomiski attīstītās pilsoniskās sabiedrībās iekšējā entropija ir maza, turpretī Ganā, Bolīvijā, Nigērijā entropija ir liela. Protams, entropijai ir arī vidēja intensitāte. Lai gan minētie piemēri liek domāt, ka maza sociālas sistēmas entropija nozīmē augstāka līmeņa labklājību un iekšzemes kopproduktu, ļoti mazai sociālai entropijai ir arī negatīvas puses.\n\nDarbā \"Īgnums kultūrā\" Zigmunds Freids norāda: kultūra cilvēkiem nav dabiska, tieši otrādi: kultūra un sociāla kārtība rodas pastāvīgā piepūlē, un cilvēki kultūras darba vārdā reizēm ir spiesti atlikt vēlmju īstenošanu, un tās vēlāk rada neirozes un neapmierinātību arī tad, ja šķietami viss liecina par dzīvi labklājībā. Tieši tādā stāvoklī ir cilvēki, kas dzīvo attīstītās pilsoniskās sabiedrībās, kuras prasa arvien vairāk indivīdu enerģijas, lai uzturētu sevi. Attīstītas sociālas sistēmas no indivīdiem prasa arvien vairāk laika un enerģijas, savukārt enerģijas tērēšana ārpus sistēmas ir kontrolēta un ierobežota, un tas var būt radīt depresiju vai - smagākos gadījumos - pat indivīdu pašnāvības. Tas liecina, ka ir jātiecas pēc sociālās kārtības un indivīdu brīvības līdzsvara.\n", "id": "lvs_Latn_102046"}
{"text": "Nere\n\nUpes izteka atrodas Baltkrievijas ziemeļos, tek rietumu virzienā caur abām lielākajām Lietuvas pilsētām Viļņu un Kauņu, kurā upe ietek Nemunā. Otra Lietuvas garākā upe aiz Nemunas, tās garums ir 510 km (Lietuvā — 228 km, Baltkrievijā — 264 km).\n\nNere savieno bijušo Lietuvas galvaspilsētu Kernavi ar pašreizējo galvaspilsētu Viļņu. Tās krastos atrodas pagānu lietuviešu apbedījumu vietas. no Viļņas atrodas vecie Karmazinu kapu kalniņi ar daudziem mitoloģiskiem akmeņiem un svētozolu.\n", "id": "lvs_Latn_102047"}
{"text": "Slēdzenis\n\nSlēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā. Terminus slēdzenis un eksplozīvs slēdzenis parasti lieto vienā nozīmē, bet tie nav sinonīmi. Eksplozīvie ir slēdzeņi ar pulmonālas ekspirācijas gaisa plūsmas mehānismu. Šo terminu arī izmanto lai apzīmētu orālos (nenazālos) slēdzeņus. Daudzi lingvisti nazāla slēdzeņa apzīmēšanai lieto terminu nazāls kontinuants. Jāpiezīmē, ka šajā rakstā šos \"nazālos kontinuantus\" iztirzā kā nazālos slēdzeņus.\n", "id": "lvs_Latn_102048"}
{"text": "Kontinuants\n\nKontinuants ir skaņa, kas tiek izrunāta, nepilnīgi noslēdzot balss traktu. Kontinuants ir jebkura cita runāta skaņa, izņemot slēdzeņus (eksplozīvos un nazālos). Afrikātas tiek uzskatītas par saliktu skaņu, kas sastāv gan no slēdzeņa, gan kontinuanta.\n", "id": "lvs_Latn_102049"}
{"text": "Braiens Džeiks\n\nDžeimss Braiens Džeiks (; dzimis , miris ) bija angļu rakstnieks, plašāk pazīstams ar romānu sēriju \"Redvola\", kā arī \"Redvolas ciltis\". Viņš ir pabeidzis arī divas īso stāstu kolekcijas.\n", "id": "lvs_Latn_102050"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par raķeštehniku\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par raķeštehniku.\n\nRakzestehnika Rakzestehnika Rakzestehnika ø\n", "id": "lvs_Latn_102051"}
{"text": "Orāls līdzskanis\n\nOrāls līdzskanis ir līdzskanis, ko izrunā, gaisu no plaušām izlaižot caur muti, pretēji nazālajiem līdzskaņiem, kur gaisa plūsma tiek novirzīta caur degunu. Orāla līdzskaņa izrunāšanā liela nozīme ir visam mutes dobumam, gaisa plūsmas modificēšanā šai plūsmai plūstot caur to. Ar mēli un lūpām modificējot gaisa eju, tiek mainīta skaņas frekvence, gaisu īslaicīgi saspiežot vai retinot. Balss saites un plaušas kontrolē skaņu skaļumu (amplitūdu) un akcentus. Balss saites arī nosaka to, vai skaņa ir balsīga vai nebalsīga.\n\nLielākā daļa no līdzskaņiem ir orālie līdzskaņi. No latviešu valodas līdzskaņiem orāli līdzskaņi nav tikai nazālie . Pārējie līdzskaņi un afrikātas ir orāli.\n", "id": "lvs_Latn_102052"}
{"text": "Kristāla nakts\n\nKristāla nakts bija nakts 1938. gadā no 9. uz 10. novembri, kad Vācijā notika masveidīgi nacistu partijas organizēti un valsts atbalstīti pret ebrejiem vērsti grautiņi. Kristāla nakts savu nosaukumu ieguva no ebreju īpašumu izdauzīto skatlogu lauskām, kas, beidzoties grautiņiem, pārklāja Vācijas pilsētu ielas. Kristāla nakts iezīmē holokausta attīstības stadiju, kad juridiskas un sociālas represijas pret ebrejiem pārvērtās tiešās fiziskās represijās.\n\nPar grautiņu ieganstu tika izmantots atentāts, kad 1938. gada novembrī Parīzē no Polijas iebraukušais ebrejs Geršels Grīnšpans nošāva Vācijas diplomātu fon Ratu par to, ka vācu varas iestādes deportēja viņa ģimeni no Vācijas. Pēc šīs ziņas parādīšanās presē visu Vāciju pāršalca organizēts pret ebrejiem vērsta vandalisma vilnis — naktī no 9. uz 10.novembri tika aizdedzinātas 267 sinagogas, ebreju veikaliem tika izsisti skatlogi, daudzi simti ebreju tika piekauti, 20 000 ebreji tika arestēti. Vācijas varasiestādes ziņoja, ka grautiņos nogalināts 91 ebrejs, tomēr mūsdienās zinātnieki uzskata, ka patiesais upuru skaits bijis lielāks.\n", "id": "lvs_Latn_102053"}
{"text": "The Unforgettable Fire\n\n\"The Unforgettable Fire\" ir īru rokgrupas U2 ceturtais studijas albums, kas tika izdots 1984. gadā. Tas bija daudz ambientāks un abstraktāks nekā iepriekšējais smagnējais un tumšais studijas albums \"War\". \"The Unforgettable Fire\" iezīmēja uz to brīdi krasāko virziena maiņu U2 mūzikā, tā arī bija grupas pirmā sadarbība ar producentiem Braienu Īno un Danielu Lanuā.\n", "id": "lvs_Latn_102054"}
{"text": "Jūras līmenis\n\nJūras līmenis ir vidējais jūras virsmas augstums pret nosacītu sākumpunktu. Jūras līmeni parasti lieto par visu sauszemes punktu augstuma atskaites mēru. Ir novērots, ka jūras līmenis visu laiku ceļas. Pirms 185 tūkstošiem gadu jūras līmenis ir bijis par 20 metriem zemāks nekā mūsdienās. Savukārt 20. gadsimtā tas ir pacēlies par 20 centimetriem jeb par 2 milimetriem gadā.\n", "id": "lvs_Latn_102055"}
{"text": "Rīgas Valsts 1. ģimnāzija\n\nRīgas Valsts 1. ģimnāzija (saīsinājumā RV1Ģ vai RV1.ģ) ir vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde Rīgā. Tā ir pilsētas senākā skola. Ģimnāzija specializējas matemātikas un valodu padziļinātā apgūšanā. Mācības šajā skolā notiek latviešu valodā. Kopš 1996. gada ģimnāzija piedalās Starptautiskā bakalaurāta mācību programmas realizācijas projektā.\n\nSkolai kā pirmajai Latvijā dibināta absolventu un draugu biedrība ar mērķi finansiāli atbalstīt skolu. Skolā darbojas jauniešu koris \"Kamēr...\". Kopš 2009. gada Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitingā un kopš 2013. gada Ata Kronvalda fonda Latvijas skolu reitingā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija ieņem pirmo vietu ģimnāziju un lielo skolu grupā. Lai iegūtu vietu skolā, ir jāiztur matemātikas konkurss, kurā uz vienu vietu pretendē 8-10 skolēni. 9. klases noslēgumā skolēniem jāiztur vēl viens matemātikas konkurss, lai saglabātu vietu skolā. 2019. gadā konkursam uz 10. klasi pieteicās vairāk nekā tūkstoš Latvijas 9. klašu skolēnu.\n", "id": "lvs_Latn_102056"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Latviju\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Latviju.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n\nμ Latvija Latvija Latvija\n", "id": "lvs_Latn_102057"}
{"text": "Aplozīvs slēdzenis\n\nAplozīvs slēdzenis ir eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kam nav šai skaņu kategorijai raksturīgā spējā impulsa (eksplozijas). Respektīvi - balss trakts tiek noslēgts līdzskaņa radīšanai, bet nav dzirdamas pazīmes, ka oklūzija ir beigusies, līdzskanis ir nerealizēts. Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā aplozīvos līdzskaņus apzīmē ar diakritisko zīmi (uz augšu un pa labi vērsts augšējs \"stūrītis\"): , , .\n\nDažās valodās, kurās tika uzskatīts, ka ir aplozīvi galotņu slēdzeņi, atklājies, ka tie pārvēršas par īsiem nebalsīgiem nazāliem slēdzeņiem, kā piemēram vjetnamiešu valodā.\n\nRealizēti (normāli artikulēti) eksplozīvi slēdzeņi parasti netiek speciāli apzīmēti. Ja galotnes slēdzenis ir aspirēts, tad pietiek ar IPA simbolu realizācijas apzīmēšanai. Citos gadījumos var tikt lietots Paplašinātā IPA simbols neaspirētām skaņām: apt .\n", "id": "lvs_Latn_102058"}
{"text": "Marianas dziļvaga\n\nMarianas dziļvaga ir dziļākā zināmā okeāna dziļvaga uz Zemes. Tās dziļums var sasniegt pat 11 kilometru atzīmi (ūdens spiediens pie dibena līdz 108,6 MPa). Tā atrodas Klusā okeāna ziemeļrietumos un stiepjas 1500 km garumā. No Marianas dziļvagas uz austrumiem un dienvidiem atrodas Marianas salas, bet uz ziemeļiem – Guama.\n\nMarianas dziļvagā dzīvo vienšūnas organismi, ko sauc par foraminīferām.\n", "id": "lvs_Latn_102059"}
{"text": "ASK\n\nArmijas sporta klubs Basketbola klubs ASK/Juniors ASK/Brocēni/LMT Rīgas ASK (2006—2009) Rīgas ASK (1953—1991) Maskavas CSKA (vīrieši) Maskavas CSKA (sievietes) Samaras \"CSKA\" Futbola klubs Maskavas CSKA FK ASK (1919—1944) FK ASK (1945—1970) PFK CSKA Maskava Hokeja klubs ASK/Ogre ASK/Zemgale (bijušais klubs) ASK Rīga Sanktpēterburgas SKA Maskavas CSKA\n\nCiti Amplitude shift keying — amplitūdas ciparu modulācija M/S Ask — prāmis\n", "id": "lvs_Latn_102060"}
{"text": "Foraminīferas\n\nForaminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai. Šīs grupas pārstāvji parasti ir jūrā dzīvojoši sakņkāji, kurus sedz daudzkameru (retāk vienkameras) čaula. Foraminīferas ir seni organismi un fosilā veidā ir zināmi no kembrija līdz mūsdienām. Ir aprakstītas vairāk par 30 000 izmirušo foraminīferu sugu un zināmas ap 10 000 recento foraminīferu sugu. Arī Latvijas juras un kvartāra nogulumos ir sastopamas fosilās foraminīferas. Lielākā foraminīferu daļa ir bentiskie organismi, bet ir arī planktona formas, kas dzīvo ūdens augšējos slāņos. Šie organismi ir sastopami pat Marianas dziļvagā (pasaules dziļākajā vietā), kur citiem dzīviem organismiem ir grūti eksistēt gaismas nepietiekamības un augstā spiediena dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_102061"}
{"text": "Sony\n\nSony (, Sonī Kabushiki kaisha), ir daudznacionāls Japānas uzņēmums, ko 1946. gadā nodibināja Akio Morita un Masaru Ibuka. Nosaukums \"sony\" ir veidots no diviem vārdiem: latīņu sonus (skaņa) un angļu sunny boys (saules zēni) Japānā pieņēmušo nozīmi jaunie ģēniji. Uzņēmums ir viens no vadošajiem elektronikas un datortehnikas rūpniecībā.\n", "id": "lvs_Latn_102062"}
{"text": "Fāzes modulācija\n\nFāzes modulācija ir modulācijas veids, kur signāls modulē nesējfrekvences fāzi. Atšķirībā no frekvences modulācijas, šī metode nav īpaši populāra analogiem signāliem, jo tai nav īpašu priekšrocību un ir nepieciešams ļoti sarežģīts uztvērējs, kā arī ir problemātiski atšķirt vai signāla fāze ir 0° vai 180°. Lietojot fāzes modulāciju (un frekvences modulāciju) raidītāja izstarotā jauda nav atkarīga no pārraidāmā signāla, tā vienmēr ir 100% (atšķirībā no amplitūdas modulācijas).\n", "id": "lvs_Latn_102063"}
{"text": "Explorer 1\n\nExplorer 1 jeb Explorer I bija ASV pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP). Tas tika palaists ar nesējraķeti Juno 1 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas 03:48 UTC (pēc vietējā laika 10:48 UTC-4). Pavadonis bija daļa no ASV programmas Starptautiskajam ģeofizikas gadam. Tas deva ieguldījumu Van Allena radiācijas joslas atklāšanā. Ar šī pavadoņa veiksmīgu palaišanu sākās ASV kosmiskā programma.\n", "id": "lvs_Latn_102064"}
{"text": "Troksnenis\n\nTroksneņi (saukti arī par obstruentiem) ir viena no divām lielajām artikulāciju klasēm. Otra ir skaneņi. Troksnenis tiek izrunāts pārtraucot runas procesā izejošo gaisa plūsmu un tādējādi radot palielinātu gaisa spiedienu balss traktā.\n\nObstruentās ir tās artikulācijas, kurās \"troksni\" rada vai nu balss trakta pilnīga slēgšana (obstrukcija), vai striktūra (dažādu pakāpju gaisa plūsmas bloķēšana). Šajā klasē pastāv pretstats starp balsīgām un nebalsīgām skaņām.\n\nTroksneņi dalās: Slēdzeņi, Berzeņi, Afrikātas. Troksneņi prototipiski ir nebalsīgi un balsīgums ir fonācijas opcija. Atšķirībā no troksneņiem skaneņi reti ir nebalsīgi.\n", "id": "lvs_Latn_102065"}
{"text": "Elizabete Teilore\n\nLēdija Elizabete Rozmonda Teilore (; — ) bija angļu/amerikāņu aktrise. Viņa saņēmusi divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas kā labākā aktrise galvenajā lomā. Amerikas Kinoinstitūts nosaucis Teilori par vienu no visu laiku labākajām aktrisēm, ierindojot viņu septītajā vietā Dižāko Amerikas ekrāna leģendu sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_102066"}
{"text": "Elektronu mākonis\n\nElektronu mākonis ir modelis, kurš apraksta elektronu kustību apkārt atoma kodolam. Elektronu mākoņa modelis atšķirībā no slavenā dāņu fiziķa Nilsa Bora sākotnēji piedāvātā atoma modeļa atšķiras ar to, ka Bora variantā elektroni riņķo apkārt atoma kodolam pa noteiktām trajektorijām. Savukārt elektronu mākoņa modelī nav zināma elektronu atrašanās vieta un to kustības trajektorija.\n", "id": "lvs_Latn_102067"}
{"text": "N (nozīmju atdalīšana)\n\nN ir latīņu alfabēta četrpadsmitais burts.\n\nN var arī būt: N — latviešu alfabēta burts; N — slāpekļa apzīmējums; N — mehāniskās jaudas apzīmējums; N — spēka mērvienība; Norvēģijas IVR kods; \\mathbb{N} — naturālu skaitļu kopas apzīmējums\n", "id": "lvs_Latn_102068"}
{"text": "Cilvēks (nozīmju atdalīšana)\n\nCilvēks var būt\n\nCilvēks (Homo sapiens) - suga Cilvēki (Homo) - cilvēku ģints Floresas cilvēks - izmirusi cilvēku ģints suga\n", "id": "lvs_Latn_102069"}
{"text": "Kopi Luwak\n\nKopi Luwak ir pasaulē dārgākā kafija, ko iegūst no kafijas pupiņām, kas pirms tam pārstrādātas parastās palmcivetas barības traktā. Civetas pārtiek no kafijas krūma ogām, bet to sēklas — kafijas pupiņas — barības traktā netiek sagremotas.\n", "id": "lvs_Latn_102070"}
{"text": "Oglekļa nanocaurulītes\n\nOglekļa nanocaurulītes ir cilindriskas formas struktūras, kas veidotas no oglekļa atomiem. Oglekļa atomi nanocaurulītēs ir savā starpā savienoti tāpat kā heksagonālajās grafīta plaknēs viena atoma biezumā, taču šīs plaknes ir \"saritinātas\" ārkārtīgi miniatūrās (diametrā no 1 nanometra līdz dažiem desmitiem nanometru) caurulītēs, kuru garums var sasniegt pat dažus centimetrus. Caurulīšu gali parasti ir noslēgti ar pussfēriskām \"galviņām\".\n", "id": "lvs_Latn_102071"}
{"text": "Doroteja fon Līvena\n\nDoroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven, dzimusi Rīgā, mirusi Parīzē, Francijā) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas sūtņa Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja Londonā un Parīzē 19. gadsimta sākumā un vidū, savu politisko paredzēšanas spēju dēļ iesaukta par Sibylle diplomatique de l'Europe (\"Eiropas diplomātijas Sibillu\").\n", "id": "lvs_Latn_102072"}
{"text": "Fullerēns\n\nFullerēns ir oglekļa alotropiskais veids - slēgta tipa molekulas C₃₂, C₆₀, C₇₀, C₉₀ u.c. Vispazīstamākais un visplašāk pielietotais fullerēns ir C₆₀, kas savas simetrijas un stabilitātes dēļ ir izraisījis lielu interesi daudzos zinātniekos.\n", "id": "lvs_Latn_102073"}
{"text": "Floresas cilvēks\n\nFloresas cilvēks (Homo floresiensis) ir izmirusi cilvēku ģints suga, kuru atklāja 2003. gadā Indonēzijas salā Floresā. Floresas cilvēki šajā salā dzīvoja tikai pirms 13 000 gadiem (dažos avotos minēts, ka pirms 18 000 gadiem). Šis atklājums radīja lielu sensāciju visā pasaulē. Sākumā daži pētnieki pat domāja, ka tie ir bijuši mūsdienu cilvēki, kuri slimojuši ar mikrocefāliju - patoloģiju, kam raksturīga vāji attīstīts galvaskauss un smadzenes.\n\nViena no floresas cilvēku raksturīgajām īpašībām ir to neparasti mazais augums. Tipiskais sugas pārstāvis bijis apmēram 1m garš, tāpēc prese deva tam iesauku hobits par godu pazīstamajam Dž. R. R. Tolkīna pasakas varonim.\n", "id": "lvs_Latn_102074"}
{"text": "Floresa\n\nFloresa () ir Indonēzijai piederoša vulkāniska sala Mazo Zundu salu grupā. Administratīvi pieder Austrumu Nusa Tengaras provincei, iedalās astoņos apriņķos. Izvietojusies starp Floresas jūru ziemeļos un Savu jūru dienvidos. Salas lielākās pilsētas ir Maumere (88 391 iedzīvotājs) un Ende (87 411).\n", "id": "lvs_Latn_102075"}
{"text": "Juris Švēde\n\nJuris Švēde (; 1940) ir latviešu cilmes Kanādas dzejnieks un bērnu grāmatu autors. Viens no ievērojamākajiem angļu valodas haiku rakstniekiem.\n", "id": "lvs_Latn_102076"}
{"text": "Mikrocefālija\n\nMikrocefālija (no , mikros — 'mazs' un κεφαλή, kephalē — 'galva' ) ir patoloģija, kuras raksturīgākā iezīme ir par normu mazāks galvaskauss un smadzenes. Šī slimība var izraisīt garīgu un fizisku atpalicību un ir iedzimta vai pirmajos dzīves gados iegūta, ir reta un nav ārstējama.\n", "id": "lvs_Latn_102077"}
{"text": "Sicherheitsdienst\n\nSicherheitsdienst (SD; ) bija SS iekšējās drošības un izlūkošanas dienests, kura uzdevums bija \"atklāt nacionālsociālistiskās idejas ienaidniekus\". De jure dienests daļēji pakļāvās/sadarbojās ar Vilhelma Frika vadīto Iekšlietu ministriju, taču praksē bija autonoms.\n\nIzveidots 1931. gadā kā Ic-Dienst, 1932. gada vasarā pārsaukts par SD, pirmais vadītājs — Reinhards Heidrihs. Dienests nodarbojās ar izmeklēšanu, informācijas vākšanu, apkopošanu, ekspertīžu veikšanu: opozīcijas organizācijas un indivīdi, to ietekme un darbība, sakari un kontakti, darbība utt. Tālāk materiāli tika nodoti Gestapo, kas veica konkrētas izmeklēšanas un apcietināšanu. Formāli SD bija NSDAP informācijas dienests, pakļāvās partijas vadībai, konkrēti Rūdolfam Hesam un tā štāba vadītājam Martinam Bormanam.\n\nPar SD kartotēkas plašumu un aģentūras darbības vērienu liecina kaut vai tas, ka piemēram, anšlusa laikā Austrijā tika apcietināti vairāk nekā 67 000 \"reiha ienaidnieki\".\n\nPēc kara Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls SD pasludināja par noziedzīgu organizāciju, un daudzi tās dažāda līmeņa vadītāji tika tiesāti kā kara noziedznieki.\n", "id": "lvs_Latn_102078"}
{"text": "Trešais reihs\n\nTrešais reihs ( — 'Trešā impērija' jeb 'Trešā lielvalsts') ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933. līdz 1945. gadam oficiālā nosaukuma Vācijas Impērija (1933—1943) un Lielvācijas Impērija (1943—1945) vietā. Lai apzīmētu šo periodu Vācijas vēsturē, izmanto arī terminus \"fašistiskā Vācija\", \"nacistiskā Vācija\", \"Hitlera Vācija\" un \"hitleriskā Vācija\". Terminu 'fašisms' lietoja Padomju Savienībā un lieto tās bijušajās republikās, tomēr Vācijai faktiski atbilst 'nacisms' jeb 'nacionālsociālisms'.\n\nTrešais reihs kā nacistu propagandas ieviests nosaukums tika lietots pēc Veimāras Republikas konstitūcijas atcelšanas 1933. gada 24. martā, pēc 1939. gada to mēģināja izskaust, un no 1943. gada līdz 1945. gada 23. maijam oficiālais valsts nosaukums bija \"Lielvācijas Impērija\" (Großdeutsches Reich). Šajā laikā Vācijā bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas diktatūra, un reihskanclera Ādolfa Hitlera vadībā nacistu partija ieguva neierobežotu varu pār Vāciju un tās okupētajām zemēm, arī Latviju (1941—1945) kā Ostlandes reihskomisariāta daļu.\n", "id": "lvs_Latn_102079"}
{"text": "Li Džendao\n\nDzimis Šanhajā, skolas gadus pavadīja Šanhajā un Cjansi provincē. No 1943. līdz 1944. gadam mācījās Džedzjanas Universitātē, bet vēlāk pārgāja uz Cjinhua Universitātē (tolaik tā atradās Kuņminā). 1946. gadā devās uz Čikāgas Universitāti, kur aizstāvēja doktora grādu Enriko Fermi vadībā. 1953. gadā kļuva par Kolumbijas Universitātes asistējošo profesoru, bet pēc trim gadiem, 29 gadu vecumā - par gados jaunāko universitātes profesoru. Kad 1957. gadā Džendao piešķīra Nobela prēmiju 31 gada vecumā, viņš kļuva par trešo jaunāko laureātu, kas jebkad saņēmis šo balvu (pirmais jaunākais bija Viljams Lorenss Bregs, otrais - Verners Heizenbergs).\n\n2012. gadā Džendao pensionējās no profesora amata Kolumbijas Universitātes 85 gadu vecumā.\n", "id": "lvs_Latn_102080"}
{"text": "SD\n\nSD var būt: Secure Digital — energoneatkarīgu atmiņas karšu veids; Sicherheitsdienst — nacistu drošības dienests; Sudānas ISO 3166-1 — valsts kods; Sudan Airways — IATA kods; Svatinis — IVR kods; .sd — Sudānas augšējā līmeņa domēns.\n", "id": "lvs_Latn_102081"}
{"text": "Nikolajs Hartmanis\n\nNikolajs Hartmanis (; dzimis 1882. gada 20. februāris, Rīgā, miris 1950. gada 9. oktobris, Getingenē) bija vācbaltiešu filozofs, profesors Marburgas, Ķelnes, Berlīnes un Getingenes Universitātē. Attīstījis oriģinālu filozofijas virzienu par esamību, esamības kategorijām un izziņas kategorijām.\n", "id": "lvs_Latn_102082"}
{"text": "Sēta, Daba, Pasaule\n\nSēta, Daba, Pasaule (Sehta, dabba un pasaule) bija literārs izdevums, ko sākotnēji izdeva Tērbatas Universitātes latviešu studenti, kas pulcējās ap Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakaru apmeklētāju kopu. Tā veidotājs bija Juris Alunāns. Iznāca Lākmaņa izdevniecībā Tērbatā. Izdevums ar tādu pašu nosaukumu, bet jau ar konservatīvāku raksturu iznāca Jelgavā no 1889. līdz 1893. gadam (5.—8. burtnīca).\n", "id": "lvs_Latn_102083"}
{"text": "Hermanis Gērings\n\nHermanis Vilhelms Gērings (; dzimis , miris ) bija Vācijas lidotājs, vēlāk politiķis, viens no NSDAP līderiem (\"otrais cilvēks partijā\").\n", "id": "lvs_Latn_102084"}
{"text": "Dzīvība un trīs nāves\n\nDzīvība un trīs nāves ir rakstnieka Kārļa Zariņa pirmais romāns, kas tika izdots 1921. gadā. Romāna darbība notiek pēc 1905. gada revolūcijas, 1906. gadā. Romānā izpaužas modernisma paradigmas.\n\nDarbība notiek 1905. gada revolūcijas atplūdu laikā 1906. gadā, kad varas kalpi tvarsta revolucionārus un vēl notiek gan banku ekspropriācijas, gan atsevišķu varas kalpu \"novākšana\" revolūcijas vārdā. K. Zariņš laikmeta dramatismu iezīmē skopiem, spēcīgiem vilcieniem, bet tas lielā mērā ir tikai fons triju jauniešu — viņus var dēvēt par deklasētiem revolucionāriem — raksturu atklāsmei un analīzei laikā, kad viņi rauga izvairīties no nonākšanas policijas nagos, un, kad tas tomēr ir noticis, viņu cilvēciskajai stājai, sagaidot nāves sodu.\n", "id": "lvs_Latn_102085"}
{"text": "Erhards Milhs\n\nErhards Milhs (Erhard Milch, , Vilhelmshāfene - , Vupertāle) - iespējams, ebreju izcelsmes Trešā reiha gaisa kara spēku (Luftwaffe) ģenerālfeldmaršals, Geringa vietnieks.\n", "id": "lvs_Latn_102086"}
{"text": "Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis\n\nNebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir mutvārdu valodās plaši izplatīts līdzskanis. Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā šī skaņa tiek apzīmēta ar burtu , attiecīgais X-SAMPA simbols ir p.\n\nNebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis latviešu valodā tiek apzīmēts ar burtu \"p\" (kā vārdos pīle vai izkapts) vai \"b\" nebalsīgā līdzskaņa pozīcijās pirms cita nebalsīga līdzskaņa (kā stabs vai zobs).\n", "id": "lvs_Latn_102087"}
{"text": "Sokolku pagasts\n\nSokolku pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē. Robežojas ziemeļos ar Viļānu pagastu, austrumos ar Sakstagala pagastu, dienvidos ar Silmalas pagastu, rietumos ar Preiļu novada Galēnu pagastu, Rēzeknes novada Viļānu pagastu un Viļānu pilsētu. Pagasta centrs atrodas Strupļos.\n", "id": "lvs_Latn_102088"}
{"text": "Valters Models\n\nOto Morics Valters Models (; dzimis , miris ) bija Trešā reiha sauszemes kara spēku (Wermacht) ģenerālfeldmaršals.\n", "id": "lvs_Latn_102089"}
{"text": "Pīrss Bols\n\nPīrss Bols (; 1865. gada 23. oktobris — 1921. gada 25. decembris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas matemātiķis, Rīgas Politehniskā institūta un Latvijas Universitātes profesors. Strādājis diferenciālvienādojumu, topoloģijas un kvaziperiodisko funkciju laukā. Veicis vairākus oriģinālus atklājumus, kas tomēr lielā mērā palikuši mazpazīstami.\n", "id": "lvs_Latn_102090"}
{"text": "Sabiedrība ar ierobežotu atbildību\n\nSabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir slēgta tipa kapitālsabiedrība (uzņēmējsabiedrība) ar juridiskās personas tiesībām, kuras pamatkapitālu veido dalībnieku ieguldītais īpašums — daļas, kuras nav publiskās apgrozības objekts.\n", "id": "lvs_Latn_102091"}
{"text": "Ārons Nimcovičs\n\nĀrons Nimcovičs (; dzimis , miris Kopenhāgenā) bija Latvijas ebreju izcelsmes šaha lielmeistars, šaha spēles teorētiķis. Viņa vārdā ir nosaukta viena no pusslēgtajām atklātnēm - Nimcoviča aizsardzība.\n", "id": "lvs_Latn_102092"}
{"text": "Revolucionāra inovācija\n\nRevolucionāras inovācijas () ir inovācijas, kas atver jauno tehnoloģisko ciklu, tās ir inovāciju biznesa jaunais cikls, jo šīs inovācijas ir piemērotas atbalstīt vēl nepastāvošu un iesakņotu pamattehnoloģiju, un līdz ar to atbalstīt spēcīgus uzņēmumus šajā tirgū un pilnībā izmainīt šo tehnoloģiju un tirgu. Modelis \"revolucionārās inovācijas\" ir Kleitona Kristensena teorija, kuru viņš pirmoreiz ieviesis 1997. gadā savā grāmatā The Innovator's Dilemma: When New Technologies Cause Great Firms to Fail. Šo modeli var izmantot, lai aprakstītu jauno tehnoloģiju ietekmi uzņēmuma funkcionēšanā. Kleitons Kristensens pētīja cēloņus, kuru dēļ savā jomā vadošie uzņēmumi, tirgū parādoties jaunām tehnoloģijām. strauji zaudē savas dominējošās pozīcijas. Viss mainās tajā brīdī, kad revolucionārās inovācijas atrod savu pircēju, kurš gatavs pieņemt jaunas preces noteikumus, un kuram ir nepieciešami šīs preces jaunās īpašības. Iegūstot tādu pircēju, jauna tehnoloģija sāk attīstīties, pieaug ražošanas apjomi, pienāk brīdis, kad jauna tehnoloģija jau kļuvusi par normu.\n\nBalstoties uz Kleitona Kristensena secinājumiem, revolucionārās inovācijas parādās labi pārvaldītos uzņēmumos, bet \"pareizā\" vadības prakse, pateicoties kurai uzņēmumi kļūst par vadošajiem noteiktā jomā, traucē viņiem nākotnē attīstīt šīs tehnoloģijas. Tas notiek tāpēc, ka \"pareizs\" vadība vērsta uz patērētāju noskaņojumu, pozitīvu jaunas tehnoloģijas novērtēšanu, lielu peļņu un savu preču orientāciju lielā tirgū. Tāpēc tādos uzņēmumos resursu sadale \"atbalstinovāciju\" labā, kas ir virzītas uz esošo inovāciju un preču pilnveidošanu un attīstību.\n\nRevolucionāro inovāciju piemēri ir telefons (aizstāja telegrāfu un revolucionizēja telesakaru jomu), tvaikonis (pretstatā buru kuģim), elektroniskais pasts (pretstatā tradicionālajam pastam).\n", "id": "lvs_Latn_102093"}
{"text": "Lipmans Berss\n\nLipmans Berss (; 1914. gada 22. maijs — 1993. gada 29. oktobris) bija Rīgā dzimis amerikāņu matemātiķis, pazīstams ar saviem darbiem par Rīmaņa virsmām.\n", "id": "lvs_Latn_102094"}
{"text": "Protēze\n\nProtēze ir mākslīgi veidota detaļa, kas aizstāj kādu no zaudētām ķermeņa daļām. Protēzes parasti tiek savienotas ar muskuļiem, skeletu un dažkārt ar nerviem. Ar šo problēmu risināšanu nodarbojas tāda zinātnes nozare kā biomehānika. Protēze ir vajadzīga tad, kad nelaimes vai traumas gadījumā zaudēta kāda no ķermeņa daļām. Dažreiz protēze vajadzīga iedzimtu kaišu dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_102095"}
{"text": "Glock 17\n\nGlock 17 ir Austrijas pistole, ko ražo uzņēmums GLOCK Ges.m.b.H. un tā ir viena no Glock sērijas pistolēm. Glock 17 bija pirmā uzņēmuma pistole, ko 1980. gadu sākumā ar militāro apzīmējumu P80 izstrādāja Austrijas armijas vajadzībām.\n\nGlock 17 ir pusautomātiska pistole — pēc pielādēšanas katra nākamā šāviena izdarīšanai ir tikai jānospiež mēlīte. Ierocim ir 9 mm kalibra stobrs. Munīcijā izmanto standarta 9x19 mm Parabellum patronas. Glock 17 standarta magazīnas ietilpība ir 17 patronas, taču var izmantot arī citu Glock sērijas modifikāciju aptveres ar lielāku ietilpību, piemēram no Glock 18.\n\nSavu popularitāti pasaulē Glock 17 ieguvusi ar savu robustumu, vienkārši veicamo nepilno izjaukšanu, kā arī ne mazāk svarīgs faktors daudzām valstīm bija ražotāja noteiktā cenu politika, salīdzinājumā ar citiem šīs firmas konkurentiem augstas kvalitātes pistoļu segmentā — Walther, Heckler&Koch un pašu dārgāko pistoļu ražotāju SIG Sauer.\n", "id": "lvs_Latn_102096"}
{"text": "Ceļa locītava\n\nCeļa locītava () ir locītava, kas savieno augšstilbu ar apakšstilbu. To veido augšstilba kaula locītavpauguri, lielā lielakaula locītavpauguri un ceļa kauls jeb skriemelis, kas ietverts ciskas četrgalvainā muskuļa cīpslā. Locītavā atrodas skrimšļa meniski, kas izlīdzina locītavvirsmu savstarpējo neatbilstību, un krusteniskās saites, kas nostiprina locītavu.\n", "id": "lvs_Latn_102097"}
{"text": "SGR 1806-20\n\nSGR 1806-20 ir magnetārs, neitronu zvaigzne ar spēcīgu magnētisko lauku. Tā atrodas 14,5 kiloparseku jeb 50 000 gaismas gadu attālumā no Zemes Strēlnieka zvaigznāja virzienā.\n", "id": "lvs_Latn_102098"}
{"text": "Ozoliņš\n\nOzoliņš (sieviešu dzimtē Ozoliņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, ceturtais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā (aiz Bērziņš, Ivanovs, Kalniņš). Radies no vārda \"ozols\" pamazināmās formas. Cilvēki ar šo uzvārdu:\n\nAigars Ozoliņš (1970) — scenogrāfs; Aivars Ozoliņš (1957) — žurnālists un rakstnieks; Alberts Ozoliņš (Alberts Ozols) (1897—1985) — latviešu svarcēlājs; Alfrēds Ozoliņš (1895—1986) — čellists; Artis Ozoliņš (1991) — pasākumu vadītājs, diskusiju moderators, žurnālists; Arturs Ozoliņš (1906—2003) — skolotājs, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem; Arturs Ozoliņš (1946) — pianists; Artūrs Ozoliņš (1988) — hokejists; Arvīds Ozoliņš: Arvīds Ozoliņš (1908—1996) — baletdejotājs un baletmeistars; Arvīds Ozoliņš (1917—2009) — skolotājs un novadpētnieks; Dāvis Ozoliņš (1856—1916) — skolotājs, folklorists un bibliotēku darbinieks; Edgars Ozoliņš: Edgars Ozoliņš (1985—2008), dižkareivis, gājis bojā Afganistānā; Edgars Ozoliņš (1987) — aktieris; Ernests Ozoliņš (1887—1942) — politiķis; Frīdrihs Ozoliņš (1879—1950) — politiķis un ministrs; Georgs Ozoliņš (1908—?) — cīkstonis; Gustavs Ozoliņš (1865—?) — lauksaimnieks un politiķis; Jānis Ozoliņš: Jānis Ozoliņš (1896—1941) — kordiriģents, komponists Jānis Ozoliņš (1908—1981) — komponists, kordiriģents, pasniedzējs un Dziesmu svētku virsdiriģents; Jānis Ozoliņš (1919) — čellists; Jānis Ozoliņš (1934) — inženieris-mehāniķis un RTU profesors; Jānis Ozoliņš (1938—2008) — neiroķirurgs; Jānis Ozoliņš (1976) — politiķis; Jānis Ozoliņš (1989) — hokejists; Jūlijs Ozoliņš (1900-1957) — virsnieks un jurists; Jurijs Ozoliņš (1952) — inženieris-ķīmiķis un RTU docents; Kārlis Ozoliņš: Kārlis Ozoliņš (1866—1933) — advokāts, Krievijas Valsts domes deputāts; Kārlis Ozoliņš (1892—?) — politiķis, 1. Saeimas deputāts; Kārlis Ozoliņš (1887—1959) — revidents, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.; Kārlis Ozoliņš (1905—1987) — padomju sabiedriskais darbinieks un laikraksta \"Cīņa\" redaktors; Kārlis Ozoliņš (1994) — hokejists. Leopolds Ozoliņš (1937—2021) — ārsts un politiķis; Lukass Ozoliņš (1879—1962) — politiķis; Mārtiņš Ozoliņš: Mārtiņš Ozoliņš (1905—1989) — grafiķis; Mārtiņš Ozoliņš (1974) — diriģents Miervaldis Ozoliņš (1922—1999) — aktieris un režisors; Oskars Ozoliņš, zinātnieks; Pāvils Ozoliņš (1895—1988) — veterinārārsts, LU un LLA pasniedzējs; Pēteris Ludvigs Ozoliņš (1907—1980) — dzejnieks; Pēteris Ozoliņš: Pēteris Ozoliņš (1923—2000) — fiziologs, pasniedzējs un LZA goda loceklis; Pēteris Ozoliņš (1864—1938) — aktieris un režisors; Rihards Ozoliņš (2001) — futbolists; Ronalds Ozoliņš (1973) — hokejists un treneris; Rūdolfs Ozoliņš (1931) — inženieris mežkopis un LLU profesors; Sandis Ozoliņš (1972) — hokejists; Staņislavs Ozoliņš (1889—?) — politiķis; Teodots Visvaldis Ozoliņš (1899—1981) — jurists un diplomāts; Valdemārs Ozoliņš (1896—1973) — komponists un diriģents; Voldemārs Ozoliņš (1899—1991) — arhitekts; Viktors Ozoliņš (1907—1989) — garīdznieks; Vladimirs Ozoliņš (1909—1975) — psihiatrs, RMI pasniedzējs un LPSR veselības ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_102099"}
{"text": "Tirāns\n\nMūsdienu valodā tirāns ir vienpersonisks valdnieks, kam ir absolūta vara valstī vai kādā organizācijā. Šāda valdnieka vadītu iekārtu sauc par tirāniju. Terminam ir negatīva pieskaņa, un tas tiek saistīts ar bargu un cietsirdīgu valdītāju, kurš rīkojas savās vai pavisam nelielas iedzīvotāju daļas interesēs. Vārds ir cēlies no grieķu valodas vārda τύραννος (tyrannos), kas nozīmē \"neleģitīms valdnieks\".\n", "id": "lvs_Latn_102100"}
{"text": "ASV vēsture\n\nASV vēsture tiek fiksēta no pirmajiem eiropiešu kolonizācijas laikiem, kaut gan teritorija tika apdzīvota jau iepriekš un valsts kā neatkarīga republika izveidojās tikai 1776. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_102101"}
{"text": "Koncentrācijas nometne\n\nKoncentrācijas nometne ir no ārpasaules nošķirts un apsargāts, autonoms nometnes komplekss lielu ļaužu masu preventīvai aizturēšanai un izolēšanai.\n\nKaut arī ar lielu ļaužu masu aizturēšanu un ieslodzīšanu sastopamies jau sen, jaunajos laikos gandrīz visos lielākajos karos, pirmās koncentrācijas nometnes mūsdienu izpratnē parādījušās 1830. gados Ziemeļamerikas indiāņiem.\n\n1895. gadā Spānijai piederošajā Kubā, tās izveidotas sacelšanās dalībnieku un atbalstītāju izolēšanai; briti izveidoja koncentrācijas nometņu tīklu angļu—būru kara laikā būru partizānu un to atbalstītāju izolēšanai; 1904. gadā vācieši ierīkoja koncentrācijas nometnes Namībijā, ieslogot tajās herero cilts sacelšanās dalībniekus; šādas nometnes tika ierīkotas Krievijas Impērijas teritorijā pēc boļševiku uzvaras 1917. gadā; Padomju Savienībā pastāvēja tā sauktais Gulags (ГУЛАГ) - Главное управление исправительно-трудовых лагерей, трудовых поселений и мест заключения — НКВД (NKVD) apakšnodaļa, kura no 1934. līdz 1960. gadam pārvaldīja visus cietumus un darba nometnes PSRS teritorijā. Gulags bija svarīgākais politisku represiju instruments PSRS; 1914. gadā Austroungārijā, Talerhofā (Štīrijā), Galicijas, Bukovinas un serbu rusofilu izolēšanai; 1915. gadā Osmaņu impērijā - deportēto armēņu izolēšanai; 1920. gadā Polijā - Sarkanās armijas karagūstekņu koncentrācijas nometnes; 1920. gadā Somijā - komunistu izolēšanai domātās koncentrācijas nometnes; 1941.-1946. ASV japāņu izcelsmes pilsoņu un nacistiem simpatizējošo izolēšanai; 1941.-1945. Horvātijā serbu un ebreju ieslodzīšanai; 1933.-1945. nacistiskajā Vācijā režīma pretinieku, aizdomās turēto, čigānu un ebreju, homoseksuālistu un kriminālnoziedznieku masveida izolēšanai. 1990. gados Balkānos - Horvātijā, Bosnijā - kaujinieku un tos atbalstošo civiliedzīvotāju ieslodzīšanai.\n", "id": "lvs_Latn_102102"}
{"text": "Magnetārs\n\nMagnetārs ir neitronu zvaigzne ar izteikti spēcīgu magnētisko lauku. Magnētiskais lauks ir vairāku tūkstošu reižu lielāks nekā parastai neitronu zvaigznei. Magnetārs izstaro galvenokārt gamma starus un rentgenstarus.\n\n2004. gada 27.decembrī uz Zemes tika novērots spēcīgs gamma un rentgenstaru uzliesmojums, kurš nāca no SGR 1806-20. Ir noskaidrots, ka pēkšņos starojuma uzliesmojumus rada magnetāra spēcīgais magnētiskais lauks, kurš neitronu zvaigznē rada milzīgus mehāniskos spriegumus. Tie atbrīvojas magnetāra virsmas svārstībās, kas rada intensīvu starojumu. Iespējams, ka tas arī izskaidro mīklainos gamma starojuma impulsus, kuri novērojami arī citās Visuma galaktikās.\n", "id": "lvs_Latn_102103"}
{"text": "Švēde\n\nRoberts Konstantīns Švēde (1806–1871) — latviešu gleznotājs; Vīlips Švēde (1849—1905) — latviešu surdopedagogs un kultūras darbinieks; Irma Švēde (1905—1973) — latviešu advokāte un šahiste; Juris Švēde (George Swede, dzimis Juris Puriņš, 1940) — latviešu cilmes Kanādas dzejnieks un bērnu grāmatu autors.\n", "id": "lvs_Latn_102104"}
{"text": "Hartmanis\n\nAlfrēds Hartmanis (1881—1927) — latviešu šahists; Erihs Hartmanis (Erich Hartmann; 1922—1993) — vācu kara lidotājs; Hermanis Eduards Hartmanis (Hermann Eduard Hartmann; 1817—1880) — vācbaltiešu gleznotājs; Juris Hartmanis (1928—2022) — latviešu datorzinātnieks; Mārtiņš Hartmanis (1882—1941) — latviešu virsnieks; Nikolajs Hartmanis (Nicolai Hartmann; 1882—1950) — vācbaltu filozofs; Toms Hartmanis (1987) — latviešu hokejists. Valters Hartmanis (Walter Hartmann; 1891—1977) — vācu virsnieks;\n", "id": "lvs_Latn_102105"}
{"text": "Mikroshēmas implants cilvēkam\n\nMikroshēmas implants ir īpašā kapsulā ievietota radiofrekvences identifikācijas birka, ko var implantēt cilvēka ķermenī. Šādus implantus var izmantot datu glabāšanai, lai identificētu (atpazītu) personu pēc tā identifikatora.\n", "id": "lvs_Latn_102106"}
{"text": "ASV militāro akciju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopotas lielākās militārās operācijas, ko ASV Bruņotie spēki veikuši paplašinot savas valsts teritoriju, realizējot ASV ārpolitiku, iejaucoties citu valstu iekšpolitikā.\n", "id": "lvs_Latn_102107"}
{"text": "Ižoru valoda\n\nIžoru valoda ir somugru valodu saimes Baltijas jūras atzara valoda. Rakstības pamatā latīņu alfabēts. Ižoru (kuri pārsvarā ir pareizticīgie) valodu nedrīkst jaukt ar somu valodas dienvidaustrumu dialektiem, kas kļuva par galveno saziņas līdzekli Ingrijā kopš 17. gadsimta līdz ar luterticīgo somu (kurus sauc par Ingrijas somiem vai bieži arī par ingriem) ienākšanu zemē.\n", "id": "lvs_Latn_102108"}
{"text": "Karls Seigans\n\nKarls Seigans (, dzimis , miris ) bija ebreju izcelsmes ASV astronoms, astroķīmiķis, zinātnes popularizētājs un zinātniskās fantastikas rakstnieks. Viens no pirmajiem astrobioloģijas un ārpuszemes civilizācijas meklēšanas programmas SETI iedvesmotājiem.\n", "id": "lvs_Latn_102109"}
{"text": "Bols\n\nAlans Bols (Alan Ball; 1945―2007) ― angļu futbolists un futbola treneris; Lamelo Bols (LaMelo Ball; 2001) — amerikāņu basketbolists; Lonzo Bols (Lonzo Ball; 1997) ― amerikāņu basketbolists; Manute Bols (Manute Bol; 1962—2010) ― sudāniešu basketbolists; Pīrss Bols (Piers Bohl; 1865—1921) ― vācbaltiešu izcelsmes Latvijas matemātiķis.\n", "id": "lvs_Latn_102110"}
{"text": "Radiofrekvences identifikācija\n\nRadiofrekvences identifikācija ( jeb RFID) ir tehnoloģija automātiskai identifikācijai, kurā datus nosūta un saņem ar radiosignālu palīdzību, izmantojot ierīces, ko sauc par RFID tagiem jeb retranslatoriem.\n", "id": "lvs_Latn_102111"}
{"text": "Linards Tauns\n\nLinards Tauns (īstajā vārdā Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš, dzimis , miris ) bija trimdas latviešu dzejnieks.\n", "id": "lvs_Latn_102112"}
{"text": "Ideoloģija un utopija\n\n\"Ideoloģija un utopija\" (1929) ir vācu sociologa Karla Manheima darbs.\n\nGrāmatas uzdevums ir parādīt kā cilvēki patiesībā domā. Autors cenšas izpētīt domāšanu ne jau tā, kā tas ir aprakstīts loģikas grāmatās, bet kā tā īstenībā funkcionē sabiedrības dzīvē — kolektīvā darbībā, sabiedriskajās attiecībās, politikā.\n\nIdeoloģija - valdošo grupu domāšana var būt tik cieši saistīta ar noteiktu situāciju, ka šīs grupas nav spējīgas ieraudzīt faktu virkni, kuri varētu sagraut pārliecību par savu valdīšanu. Ideoloģija iedalās daļējā ideoloģijā un totālā ideoloģijā. Daļējās ideoloģijas būtība ir tāda, ka cilvēks netic sava pretinieka idejām, uzskata, ka tiek noklusēti svarīgi fakti. Totāla ideoloģija saistās ar pretinieka pasaules uzskatu, pēc kādām kategorijām vērtē pasauli, cenšas saprast tās kategorijas. Pastāv uzskats, ka katram sabiedrības sociālam slānim ir jābūt savām vērtībām, viedoklim, interesēm, totālās ideoloģijas jēdzienu izmanto, lai formalizētu funkcijas saprašanu. Ideoloģija veidojas tikai pārdzīvojuma aktā.\n\nUtopija — noteiktas nomāktās, pakļautās grupas ir tik ieinteresētas, lai iznīcinātu un pārveidotu esošo sabiedrību, ka nereti redz tikai tos situācijas elementus, kuri ir virzīti to noliegšanai. Viņu domāšana nevar pareizi diagnosticēt īsto sabiedrības stāvokli. Viņus ne kādā mērā neinteresē tas, kas reāli eksistē. Grupu galvenais uzdevums ir diskreditēt pastāvošo kārtību, apgalvot, ka cita ir labāka. Utopijas veidi — ticība, novēršanās no tagadnes, konservatīvā apziņa, ka agrāk bija labi, sociāli komunistiskā apziņa, ka kaut kur nākotnē būs labi, kā arī nekritiskā domāšana. Tomēr utopijas visbiežāk nav realizējamas, jo tās pastāvēs tikmēr, kamēr būs atšķirīgas sociālās grupas. Utopijas spēj sagraut intelektuāļi, grupas, kas nav piesaistītas cieši kādai grupai.\n", "id": "lvs_Latn_102113"}
{"text": "Piņjiņa tabula\n\nŠī piņjiņa tabula ir pilnīgs visu standarta ķīniešu mandarīnu valodā lietoto haņu piņjiņa zilbju uzskaitījums. Katra zilbe tabulas šūnā ir veidota no iniciālēm (ailēs) un finālēm (rindās). Tukša šūna nozīmē, ka attiecīgā zilbe nepastāv standarta ķīniešu valodā.\n\nTabula ataino iespējamās iniciāļu un fināļu kombinācijas, bet neaptver toņus, kas ir tikpat svarīgi pareizai izrunai ķīniešu valodā. Dažām zilbēm var piemērot visus 5 toņus, lielākajai daļai nē. Dažām pielieto tikai vienu toni.\n", "id": "lvs_Latn_102114"}
{"text": "Vecmīlgrāvis\n\nVecmīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Rīnūži un Ziemeļblāzma. Vecmīlgrāvja apkaime atrodas Rīgas Z daļā netālu no Daugavas ietekas jūrā. Pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm. Vecmīlgrāvja apkaimes robežas ir Mīlgrāvis, Daugava, Audupe, Laivinieku iela, pieveddzelzceļš no Atlantijas ielas līdz Ziemeļblāzmas stacijai, dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte līdz Mīlgrāvja tiltam.\n\nVecmīlgrāvja apkaimes kopējā platība ir 6,073 km², kas ir par 1/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 701 metri. Iekšēji Vecmīlgrāvja apkaime sastāv no 2 atsevišķiem rajoniem — ZR daļā Rīnūži (primāri ostas teritorija), centrālajā un DA daļā Vecmīlgrāvis (primāri dzīvojamā teritorija), lai gan nereti tiek atsevišķi izdalīta arī Ziemeļblāzmas teritorija, kas atrodas Vecmīlgrāvja apkaimes centrālajā daļā. Apkaimes robežas ir skaidri identificējamas, jo to no ZR, R, DR un DA puses apņem virszemes ūdens objekti, bet Z robežu veido dzelzceļa līnijas. Ņemot vērā jau esošo apkaimes raksturu un tās platību, Vecmīlgrāvja apkaimē arī perspektīvā būs vismaz 2 lokālie centri, taču kopumā šo teritoriju var uztvert un attīstīt kā telpiski un funkcionāli vienotu teritoriju — apkaimi.\n", "id": "lvs_Latn_102115"}
{"text": "Pitonu dzimta\n\nPitonu dzimta () ir čūsku apakškārtas dzimta. Šīs čūskas nav indīgas un tās var sastapt Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. Daži pārstāvji no šīs dzimtas ir starp lielākajām čūskām uz pasaules. Šajā dzimtā ietilpst astoņas ģintis un 26 sugas.\n", "id": "lvs_Latn_102116"}
{"text": "Pitoni\n\nPitoni (Python) ir pitonu dzimtas ģints. Pitoni nav indīgi un tie dzīvo Āfrikā un Āzijā. Pitonu ģintī ietilpst 7 sugas.\n", "id": "lvs_Latn_102117"}
{"text": "Augusts Bīlenšteins\n\nAugusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (; — ) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks. Viens no latviešu etnogrāfijas, folkloras pētniecības un arheoloģijas aizsācējiem Latvijā. No 1866. līdz 1899. gadam viņš aprakstījis daudzus Latvijas un Lietuvas pilskalnus, mēģinādams tos identificēt ar senajās hronikās minētajām baltu pilīm.\n\nLatviešu literārās biedrības prezidents un goda prezidents (1864—1895). 1870. gada Kurzemes latviešu dziesmu dienas organizētājs. Laikraksta \"Latviešu Avīzes\" izdevējs un redaktors (1867—1903), Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs (1893). Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis.\n", "id": "lvs_Latn_102118"}
{"text": "Džeimss Votsons\n\nDžeimss Djūijs Votsons (; dzimis ) ir amerikāņu molekulārbiologs, kurš kopā ar Frānsisu Kriku un Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru, par ko 1962. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.\n\nDzimis Čikāgā uzņēmēja ģimenē. 15 gadu vecumā iestājās Čikāgas Universitātē, lai studētu zooloģiju, un 1947. gadā ieguva bakalaura grādu. 1950. gadā ieguva doktora grādu Indianas Universitātē. Šajā laikā Votsons iekļāvās t. s. \"fāgu grupā\", kurā darbojās daudzi tā laika vadošie amerikāņu biologi.\n\n1950. gadā Votsons devās uz Kopenhāgenu, bet 1951. gada oktobrī — uz Kembridžas Universitātes Kavendiša laboratoriju, kur gada beigās, izmantojot Rozalindas Franklinas iegūtos rezultātus (par ko vēlāk raisījās diskusijas), kopā ar Frānsisu Kriku, kā arī Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru. 1953. gada 25. aprīlī Votsons un Kriks publicēja pētījumu rezultātus žurnālā Nature, bet 1962. gadā par šo atklājumu viņi, kā arī Vilkinss saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. Diemžēl Rozalinda Franklina tobrīd jau bija mirusi.\n\n1968. gadā Votsons kļuva par Koldspringshārboras laboratorijas vadītāju. Tajā pašā gadā viņš publicēja autobiogrāfisku grāmatu The Double Helix, kurā aprakstīja DNS struktūras atklāšanas vēsturi. Grāmata izsauca neviennozīmīgu reakciju, jo tajā negatīvā gaismā bija attēloti Votsona kolēģi, arī mirusī Rozalinda Franklina, tāpēc pēc Krika un Vilkinsa protestiem grāmatu atteicās izdot Hārvarda Universitātes izdevniecība.\n\n1989. gadā Votsons kļuva par ASV Nacionālā veselības institūta (NIH) Cilvēka genoma projekta vadītāju, tomēr 1992. gadā aizgāja no projekta, jo iebilda pret genoma daļu patentēšanas ideju.\n\nVienmēr izcēlies ar diezgan sarežģītu un konfliktējošu raksturu, Votsons pēdējos gados nācis klajā ar paziņojumiem, kuri izsaukuši protestus, piemēram, par prāta spēju atkarību no cilvēka rases.\n", "id": "lvs_Latn_102119"}
{"text": "Votsons\n\nDoks Votsons (Doc Watson, 1923) — ASV mūziķis; Džeimss Votsons (James Watson, 1928) — ASV molekulārbiologs; Džeimss Kregs Votsons (James Craig Watson, 1838—1880) — Kanādas un ASV astronoms; Džesika Votsone (Jessica Watson; 1993) — austrāliešu burātāja; Džons Votsons (John Watson, 1878—1958) — ASV psihologs; Emilija Votsone (Emily Watson, dzimusi 1967) — angļu aktrise; Emma Votsone (Emma Watson; 1990) — angļu aktrise; Hetere Votsone (Heather Watson; 1992) — britu tenisiste; Kriss Votsons (Chris Watson, 1867—1941) — austrāliešu politiķis; Ostins Votsons (Austin Watson, 1992) — ASV hokejists; Tomass Votsons (Thomas Watson, 1874—1956) — ASV uzņēmējs; Toms Votsons (Tom Watson, 1949) — ASV golferis; Viljams Votsons (William Watson, 1962) — angļu šahists. Viljams Votsons (William Watson, 1715—1787) — angļu fiziķis.\n", "id": "lvs_Latn_102120"}
{"text": "Bīlenšteins\n\nBīlenšteins (; sieviešu dzimtē Bīlenšteina) ir vācu cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Ansis Bīlenšteins (1863―1919) ― vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un latviešu mitoloģijas pētnieks; Augusts Bīlenšteins (August Bielenstein; 1826―1907) ― vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks; Bernhards Bīlenšteins (Bernhard Bielenstei; 1877—1959) ― vācbaltiešu arhitekts.\n", "id": "lvs_Latn_102121"}
{"text": "Žurnālists\n\nŽurnālists (angļu: journalist) ir fiziska persona, kas profesionāli nodarbojas žurnālistikas jomā. Viņa uzdevums ir vākt informāciju, apstrādāt to un publicēt, lai to iegūtu plašs sabiedrības loks. Žurnālisti var informēt par dažādām tēmām vai arī fokusēties uz vienu konkrētu. Tomēr, lielākoties žurnālisti savā starpā sadarbojas, lai izveidotu informācijas uzziņas materiālu, kas aptver dažādas tēmas. Piemēram, sporta žurnālists atspoguļo jaunumus sporta pasaulē, bet šis žurnālists var būt daļa no laikraksta, kas aptver daudzas dažādas tēmas.\n", "id": "lvs_Latn_102122"}
{"text": "Panslāvisms\n\nPanslāvisms (no (pán) — 'viss') — nacionālistiska ideja un sabiedriska kustība kopš 19. gs. par slāvu tautu kopību — par kopīgo, no citām tautām atšķirīgo mentalitāti, valodu, vēsturi, kas tās vienojot atsevišķā un unikālā veselumā.\n\nŠādas nacionālas kustības 19 gs. raksturīgas visai Eiropai — Vācijā panģermānisti, Itālijā mazīnisti, Baltijā latviešu un lietuviešu panbaltisti, pat Skandināvijā ideja par skandināvu vienotību, u.c.\n", "id": "lvs_Latn_102123"}
{"text": "SAP datu noliktava\n\nSAP NetWeaver Business Intelligence (SAP NetWeaver BW) ir datubāzu un datubāzu pārvaldības sistēmu kombinācija, kura tiek pielietota, lai atbalstītu vadības lēmumu pieņemšanu. To izstrādājis Vācijas uzņēmums SAP AG. BW ir daļa no SAP NetWeaver tehnoloģiju platformas. SAP datu noliktava ir izstrādāta tā, lai darbotos gan SAP, gan arī ārpus SAP vides.\n\nSistēmas pieeja balstās uz iekšēju un ārēju informācijas avotu apvienošanu vienotā krātuvē un piedāvā predefinētus datus, kas kalpo uzņēmumiem un uzņēmumu vadībai par palīglīdzekļu datu vadīšanas un arhivēšanas uzdevumos. SAP datu noliktava nodrošina uzņēmumus gan ar datu noliktavām raksturīgo infrastruktūru, gan arī satur predefinētus datu iegūšanas, analīzes un atskaites rīkus un biznesa procesu modeļus. Starp citām funkcijām, SAP datu noliktava ir aprīkota ar Biznesa lietojumu programmēšanas saskarnēm (Business Application Programming Interfaces), kas ļauj savienoties ar ne SAP programmām. Sistēma satur arī iepriekš konfigurētu biznesa saturu, integrētu OLAP procesoru, automatizētus datu ieguves un ielādes līdzekļus, metadatu krātuvi, administrēšanas rīkus, vispasaules tīmeklī bāzētu saskarni un dažādu valodu atbalstu.\n", "id": "lvs_Latn_102124"}
{"text": "Hopins Tungs\n\nHopins Tungs (, ; dzimis ) ir Nīderlandē dzimis ķīniešu autosportists.\n\nHopins Tungs ir piedalījies GP2 un Āzijas GP2 sacensībās. Viņš debitēja kartingu sacīkstēs Nīderlandē, 1997. gadā un uzrādīja labus rezultātus, vēlāk kļūstot par formulu pilotu. 2006. gadā viņš kļuva par Vācijas F3 čempionu. Tungs ir testējis BMW Sauber Formula 1 spēkratu. Sākot ar . gadu Tungs ir Renault komandas testpiltos.\n", "id": "lvs_Latn_102125"}
{"text": "Rīgas sinagogas\n\nRīgas sinagogas jeb Rīgas ebreju lūgšanu nami līdz Otrajam pasaules karam atradās vairākās pilsētas vietās. Mūsdienās vienīgā strādājošā Rīgas sinagoga atrodas Peitavas ielā 6/8 Vecrīgā.\n\nLīdz 1941. gadam Rīgas lielā jeb horālā sinagoga (Di greijse hor šul) atradās Gogoļa un Dzirnavu ielu krustojumā. Mazāka ebreju sinagoga bija arī Stabu ielā 63 un Maskavas priekšpilsētā bija Vecjaunā sinagoga Maskavas ielā 57. Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 4. jūlijā šie dievnami tika nodedzināti. Palika vienīgi Peitavas ielas sinagogas ēka.\n\nLai to pieminētu, pēc Latvijas Republikas valdības lēmuma 4. jūlijs tiek atzīmēts kā Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena.\n", "id": "lvs_Latn_102126"}
{"text": "Rīgas Horālā sinagoga\n\nRīgas Horālā sinagoga () dibināta 1871. gadā, atradās Rīgā, Emīlijas Benjamiņas ielā 25 (Emīlijas Benjamiņas un Dzirnavu ielas krustojums). Līdz Otrajam pasaules karam tā bija lielākā sinagoga Rīgā. Projekta autors — arhitekts Hardenaks. Sinagogas projektēšana sākās 1868. gadā, celtniecība pabeigta 1871. gadā. Arhitektūrā bija sastopami vairāki stili, taču dominējošais bija neorenesanse. Ievērojot tradīcijas, blakus sinagogai tika uzcelta arī rituālā pirts — mikva. Sinagoga bija slavena visā pilsētā ar saviem kantoriem un koriem. Ebreju svētku laikā kantorus un korus nāca klausīties arī citu reliģiju ticīgie.\n\n1941. gada 4. jūlijā, pēc tam, kad Rīgu bija ieņēmuši nacistiskās Vācijas spēki, vācu armija kopā ar Arāja komandu sinagogu nodedzināja. Ugunsdzēsējiem vajadzēja uzmanīt, lai uguns nepārmestos un blakus ēkām, taču pašu sinagogu dzēst viņiem netika ļauts. Iespējams, ka dedzināšanas rezultātā gājuši bojā cilvēki, kuri atradās celtnes iekšienē, par kuru skaitu viedokļi ir dažādi. Piemēram, pēc vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa ziņām upuru skaits nevarētu būt lielāks par 10.\n\nPēc Otrā pasaules kara beigām nodegusī sinagoga tika nolīdzināta ar zemi un tās vietā padomju vara izveidoja skvēru. 1988.g. šajā vietā tika uzstādīts piemiņas akmens ar Dāvida zvaigzni. Izmantojot bijušās sinagogas atrašanās vietā atrastos arheoloģiskos artefaktus, 1993. gadā tajā pēc arhitekta Sergeja Riža projekta tika uzcelts memoriāls, kas atgādina sinagogas drupas, bet 2007. gadā blakus drupām tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un citiem Latvijas ebreju glābējiem. Piemineklis simbolizē lielo krītošo sienu, kura draud iznīcināt ebreju tautu, un vairākas kolonnas, kuras šo sienu notur. Uz kolonnām iemūžināti visu glābēju vārdi, kuri Otrā pasaules kara laikā paglāba no nāves pāri 400 ebreju.\n", "id": "lvs_Latn_102127"}
{"text": "WiMAX\n\nWiMAX (Worldwide Interoperability for Microwave Access) ir platjoslas bezvadu datu pārraides tehnoloģija, kuru apraksta IEEE 802.16 standartu grupa.\n", "id": "lvs_Latn_102128"}
{"text": "Ātrā prototipēšana\n\nĀtrā prototipēšana apraksta arī programmatūras attīstības procesu.\n\nĀtrā prototipēšana ir automātiska fizisku objektu konstruēšana, izmantojot blīvu brīvu formu materiālu. Pirmās straujās prototipēšanas tehnikas kļuva pieejamas 1980. gadu beigās un tika izmantotas, lai radītu maketus un prototipu detaļas. Mūsdienās šīs tehnoloģijas tiek pielietotas daudz plašāk un tiek izmantotas, lai radītu kvalitatīvas produkcijas detaļas relatīvi mazos daudzumos. Daži skulptori izmanto šo tehnoloģiju, lai radītu sarežģītas formas tēlotājmākslas izstādēm.\n", "id": "lvs_Latn_102129"}
{"text": "Mariss Jansons\n\nMariss Ivars Georgs Jansons (dzimis Rīgā, miris vai Pēterburgā) bija latviešu diriģents. Bavārijas radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents (2003—2019), Amsterdamas karaliskā Concertgebouw orķestra virsdiriģents (2004—2015) un vairāku citu orķestru virsdiriģents.\n", "id": "lvs_Latn_102130"}
{"text": "Daugavpils sinagoga\n\nDaugavpils sinagoga ir ebreju sinagoga Daugavpilī.\n\nTagadējā Daugavpils sinagoga — Kadiša lūgšanu nams, celta 1850. gadā. Tā telpiski aizpilda kvartāla stūra apbūvi pilsētas centrā, bet tās fasādes ir vērstas pret Lāčplēša un Cietokšņa ielu. Celtnes iekārta atjaunota pēc Otrā pasaules kara. 2005. gadā veikta celtnes renovācija, tai līdzekļus piešķīra arī mākslinieka Marka Rotko bērni, kas dzīvo ASV un uztur saikni ar tēva dzimto pilsētu. Sinagogas atklāšanā pēc renovācijas piedalījās Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.\n\nSinagogas otrajā stāvā ierīkots muzejs \"Ebreji Daugavpilī un Latgalē\". Muzeja ekspozīcija stāsta par ebreju dzīvi un sadzīves tradīcijām Latgalē un Daugavpilī kopš 1935. gada. Ekspozīcija attēlo ebreju skaita izmaiņas, radu rakstus fotogrāfijās, sadzīves un kulta priekšmetus, kā arī dažādus izdevumus: žurnālus, kalendārus un grāmatas par ebreju dzīvi Daugavpilī un Latgalē.\n\nVietējā gida — novadpētnieka Josifa Ročko pavadībā ikvienam Daugavpils pilsētas viesim un interesentam ir iespēja iepazīties ar sinagogu un ekspozīciju, uzzinot interesantus un aizkustinošus vietējo ebreju ģimeņu stāstus, ebreju dzīves vēsturiskos aspektus, lūgšanu tradīcijas, altāra nozīmi sinagogā u.c.\n", "id": "lvs_Latn_102131"}
{"text": "LMDS\n\nLocal Multipoint Distribution Service (LMDS) ir bezvadu platjoslas datu pārraides tehnoloģija, kas ļauj pārraidīt datus ar lielu ātrumu un lielos attālumos izmantojot mikroviļņu radio diapazonu.Visbiežāk izmanto punkts—daudzpunkts LMDS sistēmas, kas darbojas licencētajos frekvenču diapazonos. Parasti tās ir augstākās frekvenču joslas 26—30GHz diapazonos, kas ļauj sasniegt lielāku kapacitāti, taču samazina attālumu no raidītāja līdz terminālim, kā arī pieprasa tiešo redzamību starp antenām. Nav iespējama mobilitāte — stacionāra instalācija ar komplicētu antenu regulēšanu. Šīs sistēmas ir tiešs konkurents tādiem tradicionālajiem pakalpojumiem, kā DSL, ciparu nomātās līnijas vai frame relay.\n", "id": "lvs_Latn_102132"}
{"text": "GSM\n\nGlobālā mobilo sakaru sistēma jeb GSM () šobrīd ir de-facto populārākais un plašāk izplatītais mobilo telefonu standarts. Izstrādāts 1980. gadu beigās European Telecommunications Standards Institute (ETSI), nodrošina radiokanāla dalīšanu izmantojot TDMA metodi un augstu drošības līmeni pateicoties publisko atslēgu kriptogrāfijas izmantošanai kanālu šifrēšanā. Pēc GSM asociācijas datiem vismaz 82% tirgus aizņem tieši šī standarta ierīces. Pateicoties tik lielai izplatībai, lietotājiem ir pieejami viesabonēšanas pakalpojumi praktiski jebkurā pasaules valstī.\n\nGSM izmanto četras frekvenču joslas. Izplatītākās ir 900/1800 MHz sistēmas, taču atsevišķās valsīs, kā Kanādā un ASV, kur šīs frekvences jau bija izmantotas citiem mērķiem, GSM darbojas 850/1900 MHz frekvenču joslās. Mūsdienās tas vairs nesagādā problēmas, jo jaunākās paaudzes telefoni ir spējīgi darboties visās minētajās frekvenču joslās. GSM ir 2. paaudzes mobilo sakaru standarts. Par 3. paaudzes standartu GSM operatori parasti lieto UMTS.\n", "id": "lvs_Latn_102133"}
{"text": "Eduards Totlēbens\n\nFrancis Eduards fon Totlēbens (Franz Eduard Graf von Tottleben (Todleben), ; — ) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas ģenerālinženieris, cietokšņu būves speciālists, militārais teorētiķis.\n", "id": "lvs_Latn_102134"}
{"text": "Ampēra institūts\n\nAmpēra institūts () jeb Ampēra iniciatīva (l'initiative Ampère) ir Latvijas un Francijas zinātnieku projekts par kopīga magnetohidrodinamikas pētījumu centra izveidi Salaspilī.\n", "id": "lvs_Latn_102135"}
{"text": "Elektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūts\n\nElektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūts - IEEE (Institute of Electrical and Electronics Engineers) - starptautiska nekomerciāla speciālistu asociācija, vadošā organizācija radioelektronikas un elektrotehnikas standartu izstrādē.\n\nOrganizācija izveidojusies 1963. gadā, apvienojoties AIEE (American Institute of Electrical Engineers, dibināts 1884) un IRE (Institute of Radio Engineers, dibināts 1912). IEEE ir vairāk nekā 370,000 biedru 160 valstīs, tai skaitā 80,000 studentu, 311 nodaļas, šobrīd aptuveni 900 aktīvi IEEE standarti un vairāk nekā 400 izstrādes stadijā. IEEE izdod trešo daļu pasaules literatūras par datoru, tīklu un elektronikas tēmām, tai skaitā 102 zinātniskus žurnālus un 36 nozaru žurnālus speciālistiem.\n", "id": "lvs_Latn_102136"}
{"text": "Jansons\n\nAigars Jansons (dzimis 1971) — latviešu grieķu-romiešu stila cīkstonis; Andrejs Jansons Andrejs Jansons (1937—2006) — latviešu tēlnieks; Andrejs Jansons (1938—2022) — latviešu komponists un kora diriģents; Arnolds Jansons Arnolds Jansons (1885—?) — latviešu inženieris, Tautas Saeimas deputāts; Arnolds Jansons (1912—1991) — latviešu žurnālists un rakstnieks; Arvīds Jansons (1914—1984) — latviešu diriģents; Didzis Jansons (dzimis 1992) — latviešu hokejists; Edmunds Jansons (dzimis 1972) — latviešu animācijas filmu režisors un mākslinieks; Eduards Hugo Jansons (dzimis 1997) — latviešu hokejists; Fricis Jansons (1881—?) — latviešu pedagogs, kaligrāfs un politiķis; Jānis Jansons: Jānis Jansons-Brauns (1872—1917) — latviešu revolucionārs un publicists; Jānis Jansons (1908—?) — latviešu politiķis un sabiedrisks darbinieks; Jānis Jansons (dzimis 1982) ― latviešu florbolists; Jānis Jansons (dzimis 1990) ― latviešu bobslejists; Jēkabs Jansons (1884—?) — latviešu politiķis, Satversmes sapulces deputāts; Jūlijs Jansons (1880—1937) — latviešu virsnieks; Juris Jansons: Juris Jansons (1973) — latviešu jurists, tiesībsargs; Juris Jansons (1939—2016) — latviešu fiziķis; Kārlis Jansons: Kārlis Jansons (1882—1939) — latviešu revolucionārs; Kārlis Jansons (1896—1986) — latviešu tēlnieks; Ludvigs Jansons (1909—1958) — latviešu fiziķis; Māris Jansons (1936—1997) — latviešu fiziķis; Mariss Jansons (1943—2019) — latviešu diriģents; Oskars Jansons (1990) — latviešu mūziķis multiinstrumentālists un komponists; Ritvars Jansons (1968) — latviešu vēsturnieks un politiķis; Valdis Jansons (1981) — latviešu futbolists; Vilhelms Jansons (1896—?) — latviešu inženieris-elektriķis; Ziedonis Jansons (1961) — latviešu basketbolists un treneris.\n", "id": "lvs_Latn_102137"}
{"text": "Attēls:U2 Sunday Bloody Sunday.ogg\n\nU2 dziesma \"Sunday Bloody Sunday\" no albuma \"War\". Autortiesības pieder kompānijai \"Universal International\".\n\nno en.wiki\n", "id": "lvs_Latn_102138"}
{"text": "Attēls:Fly sample.ogg\n\nU2 dziesma \"The Fly\" no albuma \"Achtung Baby\". Autortiesības pieder kompānijai \"Universal International\".\n\nno en.wiki\n", "id": "lvs_Latn_102139"}
{"text": "Attēls:Tuf sample.ogg\n\nU2 dziesma \"The Unforgettable Fire\" no tāda paša nosaukuma albuma. Autortiesības pieder kompānijai \"Universal International\".\n\nno en.wiki\n", "id": "lvs_Latn_102140"}
{"text": "U2 diskogrāfija\n\nŠis ir īru rokgrupas U2 oficiāli izdoto ierakstu saraksts. Uz 2008. gada janvāri grupa ir izdevusi 12 studijas albumus, 48 singlus, 3 EP, 3 izlases un vairāk nekā 79 video. Laika posmā no 1979 līdz 1997. gadam grupas ierakstus izdeva \"Island Records\", bet kopš 1997. gada - \"Interscope Records\".\n", "id": "lvs_Latn_102141"}
{"text": "Suši\n\nSuši (寿司) ir japāņu ēdiens, kas sastāv no vārītiem rīsiem ar etiķi, kas tiek pārklāti vai kuros ierullē citas sastāvdaļas, piemēram, zivi un citas jūras veltes.\n\nSagriezta jēla zivs kā tāda, tiek saukta par sašimi, lai atšķirtu to no suši, jo ārpus Japānas suši dažkārt kļūdaini tiek uzskatīts vienkārši par jēlu zivi vai vispār jebkādiem jēliem jūras produktiem. Suši, ko pasniedz ierullētu iekšā vai apkārt nori (kaltētām un sapresētām jūraszālēm), sauc par Maki suši. Pārklātās sastāvdaļas, kas ievietotas mazā kaltētas tofu maciņā, sauc par Inari suši. Savukārt bļodiņā pasniegtus suši rīsus, kas pārklāti ar dažādām sastāvdaļām, sauc par Čiraši suši.\n", "id": "lvs_Latn_102142"}
{"text": "Vladimirs Žirinovskis\n\nVladimirs Žirinovskis (, dzimšanas uzvārdā Eidelšteins (); dzimis Almati, Kazahijas PSR, miris Maskavā, Krievijā) bija ebreju/krievu cilmes Krievijas politiķis, Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis, Krievijas Valsts domes deputāts, Domes priekšsēdētāja vietnieks (2000—2011). Bija pazīstams kā politiskais provokators un populists, kurš ar saviem izteikumiem centās piesaistīt radikāli noskaņoto Krievijas vēlētāju balsis.\n", "id": "lvs_Latn_102143"}
{"text": "Cipars\n\nCipars (no , ṣifr - tukšums, nulle) ir viens no simboliem, ko lieto skaitļu pierakstīšanai. Decimālajā skaitīšanas sistēmā ir desmit cipari 0, 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8 un 9 (arābu cipari). Izmantojot tos, ir iespējams pierakstīt jebkuru veselu nenegatīvu skaitli. Piemēram, 53, 721, 4, 0, utt. Tomēr sarakstot jebkādā secībā ciparus, ne vienmēr radīsies kāda skaitļa pieraksts. Piemēram, 021, 0404, 007, utt. nav skaitļu pieraksti. Vispār, jebkura naturāla skaitļa pieraksts nesākas ar ciparu 0.\n\nCiparus lieto arī kaut kā apzīmēšanai, piemēram, telefona numuri, seriālie numuri un tā tālāk.\n", "id": "lvs_Latn_102144"}
{"text": "Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis\n\nBalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir lielā daļā mutvārdu valodu lietots līdzskanis. Starptautiskā fonētiskā alfabēta simbols šai skaņai ir , attiecīgais X-SAMPA simbols ir b.\n\nLatviešu valodā balsīgo bilabiālo eksplozīvo slēdzeni apzīmē ar burtu \"b\" (kā vārdā Babīte vai labība), kā arī nebalsīgo bilabiālo eksplozīvo slēdzeni pozīcijā pirms cita nebalsīga līdzkaņa (kā abpusējs vai labticīgs). Jāpiezīmē, ka ar burtu \"b\" tiek apzīmēta arī skaņa nebalsīgajā pozīcijā pirms cita nebalsīga līdzskaņa (kā labs vai lobsters).\n", "id": "lvs_Latn_102145"}
{"text": "IEEE 802.16\n\nIEEE darba grupa ar numuru 802.16 tika radīta 1999. gadā, IEEE 802 LAN/MAN standartu komitejas paspārnē, lai nodarbotos ar platjoslas bezvadu tīklu standartu izstrādi ar nosaukumu WirelessMAN. Taču, pateicoties industrijas izveidotajai grupai ar nosaukumu WiMAX forum, kuras galvenais uzdevums ir aparatūras savietojamības un sertifikācijas programmas, mūsdienās WiMAX ir de-facto nosaukums IEEE 802.16 standartu kopai.\n", "id": "lvs_Latn_102146"}
{"text": "ETSI\n\nEuropean Telecommunications Standards Institute (ETSI) ir neatkarīga bezpeļņas telekomunikāciju nozares standartizācijas organizācija, kas nodarbojas ar standartu izstrādi tādās jomās kā fiksētie sakari, mobilie sakari, apraide, internets utt. ETSI biedra statuss ir vairāk nekā 700 organizācijām no 60 valstīm, kas aptver aparatūras ražotājus, telekomunikāciju operatorus, valstu tigus regulēšanas iestādes, pakalpojumu sniedzējus, pētniecības iestādes un konsultantus.\n\nEiropas Komisija ir atzinusi ETSI par oficiālo Eiropas Informācijas un Komunikāciju Tehnoloģiju (IKT) standartu organizāciju. Līdz ar to, bez globālu standartu radīšanas, ETSI nodarbojas arī ar rekomendāciju izstrādi, kas ļautu dalībvalstīm nodrošināt Eiropas Savienības likumdošanas izpildi un brīvu preču kustību vienotajā Eiropas tirgū.\n\nETSI ir izstrādāti tādi plaši pazīstami standarti kā GSM, TETRA, DECT, HIPERMAN.\n", "id": "lvs_Latn_102147"}
{"text": "HIPERMAN\n\nHigh Performance Radio Metropolitan Area Network (HIPERMAN) ir European Telecommunications Standards Institute (ETSI) Broadband Radio Access Networks (BRAN) tehniskās komitejas izstrādāts standarts platjoslas radio piekļuves tīkliem 2-11 GHz frekvenču joslās. HIPERMAN sākotnējais mērķis bija aprakstīt platjoslas bezvadu DSL ar lielu ģeogrāfisko pārklājumu. Standarts fokusēts uz fiksētiem platjoslas bezvadu risinājumiem, kas domāti mājas lietotājiem vai maziem uzņēmumiem.\n\nHIPERMAN izstrādāts ciešā sadarbībā ar IEEE 802.16 un šiem standartiem atbilsoša aparatūra ir spējīga strādāt savā starpā (gan tikai IEEE 802.16a-2003). Tāpat ir sadarbības programma ar WiMAX forum, industrijas pārstāvju grupu, kas virza WiMAX/HIPERMAN savietojamības un sertifikācijas programmu, kur ETSI piedalās ar savu tehnisko ekspertīzi un atstrādātajām testēšanas metodikām.\n\nStandarts ir optimizēts pakešu komutācijas tīkliem, kas padara to ļoti pievilcīgu IP protokola bāzētiem lietojumiem. Standartā paredzētas vairākas servisa kategorijas, pilns pakalpojuma kvalitātes (QoS) atbalsts, datu drošības risinājumi, kodēšanas algoritma adaptācija, modulācijas un jaudas korekcija, kā arī darbība bez tiešās redzamības. Atbalsta gan FDD gan TDD dupleksēšanas metodes.\n", "id": "lvs_Latn_102148"}
{"text": "Lendlers\n\nLendlers ir vācu un austriešu zemnieku pāru deja, izpildāma palēnā tempā 3/4 vai 3/8 taktsmērā. Valša priekštecis.\n", "id": "lvs_Latn_102149"}
{"text": "Prelūdija\n\nPrelūdija ( — pirms, ludus — spēle), arī prelīde ( — spēlēt iepriekš) ir neliels instrumentāls skaņdarbs. Sākumā — improvizācijas rakstura neliels skaņdarba ievads. 16.—18. gadsimtā ērģeļu mūzikā prelīde attīstījās kā brīva stila patstāvīgs skaņdarbs ar figurācijām un krāšņām pasāžām; arī kā ievads dažiem cikliskas formas darbiem. Bieži tās apvienotas kā instrumentālas miniatūras ciklos (F.Šopēnam, K.Debisī u.c.).\n\nPar prelūdiju vispārīgā nozīmē dēvē arī jebkuru ievadu, iesākumu vai priekšspēli. Latviešu komponisti arī sacer prelūdijas — J.Vītols, L.Garūta, J.Ivanovs.\n", "id": "lvs_Latn_102150"}
{"text": "Pasāža (mūzika)\n\nPasāža ( — 'pāreja') ir skaņu secība, ko atskaņo ātrā tempā, augšupejošā vai lejupslīdošā virzienā. Pasāžai ir virtuozs raksturs, tā var būt gammveida, akordos un citi. Pasāža bieži ir grūti tehniski izpildāma.\n", "id": "lvs_Latn_102151"}
{"text": "Pasāža\n\nPasāža ( — 'eja, gājiens') var būt: Pasāža mūzikā — ātra tempa skaņu secība; Pasāža arhitektūrā — segta galerija ar izejām uz paralēlām ielām, kurai abās pusēs veikali vai kantori; Pasāža — jāšanas sporta elements. Pasāža — bijusī iela Liepājā, tagad — Radio ielas dienvidu daļa (starp Lielo un Pasta ielu).\n", "id": "lvs_Latn_102152"}
{"text": "WPA\n\nWi-Fi Protected Access (WPA) un Wi-Fi Protected Access II (WPA2) ir drošības protokoli un drošības sertifikācijas programmas, ko izstrādājusi Wi-Fi Alliance kompānija, lai nodrošinātu bezvadu datortīklu drošību. Šie protokoli tika radīti, lai novērstu iepriekšējā protokola, WEP (Wired Equivalent Privacy) atklātos trūkumus.\n\nWPA protokols pielieto lielāko daļu IEEE 802.11i standartu. Ar WPA tika ieviests jauna veida šifrēšana Temporal Key Integrity Protokols (TKIP), kas nebija WEP protokolā. TKIP šifrēšana nomainīja WEP 40-bit un 128-bitu šifrēšanas atslēgu, ko vajadzēja manuāli ievadīt no bezvadu piekļuves punkta un ierīces. TKIP ir 128-bit per-packet atslēga, kas nozīmē, ka tā dinamiski ģenerē jaunu atslēgu katrai paketei, un tādējādi novēršot sadursmes.\n\nWPA protokolā ir integritātes pārbaude, kas ir paredzēta, lai uzbrucējs nevarētu iegūt, mainīt un / vai pārsūtīt paketes. Tā aizstāj cikliskās redundances pārbaudi (CRC), kas tika izmantota un īstenota WEP standartā. CRC galvenais trūkums bija tāds, ka tai nebija pietiekami spēcīga datu integritātes drošība darbā ar paketēm.\n", "id": "lvs_Latn_102153"}
{"text": "Ziema\n\nZiema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari. Ziema ir izskaidrojama ar to, ka attiecīgā Zemes puslode ir vērsta prom no Saules. Dažādas kultūras definē dažādus datumus kā ziemas sākumu, un dažas definīcijas definē atkarībā no laika apstākļiem.\n\nKad ziemeļu puslodē ir ziema, dienvidu puslodē ir vasara, un otrādi. Daudzos reģionos ziema ir saistīta ar sniega un sala temperatūrām. Ziemas saulgrieži ir brīdis, kad saules paaugstināšanās attiecībā uz Ziemeļpola vai Dienvidpola ir visvairāk uz negatīvo vērtību (tas ir tad, kad saule ir vistālākajā apvāršņa malā, mērot no pola), kas nozīmē, ka šī diena ir visīsākā diena un visgarākā nakts.\n", "id": "lvs_Latn_102154"}
{"text": "Gadalaiks\n\nGadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā. Mērenajā joslā izšķir četrus gadalaikus — vasaru, rudeni, ziemu un pavasari, savukārt tropu un subtropu joslās izšķir divus gadalaikus — lietus sezonu un sauso sezonu. Gadalaiku atšķirības skaidrojamas ar Zemes slīpo rotācijas asi, kuras dēļ tās virsma, riņķojot ap Sauli, saņem dažādu siltuma un gaismas daudzumu. Šī iemesla dēļ gadalaiks Ziemeļu puslodē ir pretējs gadalaikam Dienvidu puslodē, piemēram, kad vienā puslodē ir vasara, otrā ir ziema.\n\nLatviešu kalendārā gadu sākotnēji iedalīja tikai divos laikos — ziemas laikā, par kura sākumu uzskatīja apjumības un beigām — Ūsiņus, un vasaras laikā, par kura sākumu uzskatīja Ūsiņus un beigām — apjumības. Vēlāk kā atsevišķu gadalaiku sāka izšķirt arī vasaras sākumu — pavasari, ko pēc latviešu vēsturnieka Arveda Švābes domām dažviet jau pazina ap 13. gadsimtu. Savukārt rudens (vietumis saukts arī par paziemu) kā ceturtais gadalaiks varētu būt sākts izdalīts ap 15.—17. gadsimtu.\n", "id": "lvs_Latn_102155"}
{"text": "ISO 8601\n\nISO 8601 ir starptautisks standarts datuma un laika pierakstam, ko izdevusi Starptautiskā standartu organizācija (International Organization for Standardization, ISO). Oficiāli standarts ir nosaukts par \"Data elements and interchange formats — Information interchange — Representation of dates and times\" (\"Datu elementi un apmaiņas standarti — informācijas apmaiņa - datumu un laika attēlojums\"). Galvenā ISO 8601 standarta īpašība ir datuma un laika pieraksts, kurā vērtības tiek pierakstītas secībā no svarīgākā uz mazsvarīgāko jeb no lielākā (gads) uz mazāko (sekunde).\n", "id": "lvs_Latn_102156"}
{"text": "Marks Rotko\n\nMarks Rotko (; dzimis Markus Rotkovičs () Dvinskā, Krievijas Impērijā, miris Ņujorkā, ASV) bija Latvijas ebreju izcelsmes amerikāņu gleznotājs, abstraktā ekspresionisma un krāsu lauku gleznošanas aizsācējs.\n", "id": "lvs_Latn_102157"}
{"text": "Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis\n\nNebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis ir skaņai [p] līdzīgs līdzskanis, ko artikulē gaisa plūsmu noslēdzot ar augšzobiem piespiestu apakšlūpu, līdzīgi, kā skaņai [f]. Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā šo skaņu attēlo ar simbolu kopu . Dažkārt tiek lietots (sevišķi bantu valodniecībā) IPA neiekļauts simbols , kas ir qp ligatūra.\n\nNebalsīgais labiodentālais eksplozīvais slēdzenis fonēmiski (kā patstāvīga skaņa) nav atrodams nevienā valodā un ir sastopams tikai alofoniski. Congu valodas šinkunas dialektā ir afrikātas , kas, atšķirībā no vācu valodas bilabiāli labiodentālās afrikatas , ir tīri labiodentālas skaņas.\n", "id": "lvs_Latn_102158"}
{"text": "Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2007\n\nLatvijas Mūzikas ierakstu gada balvas 2007 ceremonija notika Rīgas Sporta manēžā. Ceremoniju vadīja Baiba Sipeniece-Gavare un Valters Krauze. Balva tika pasniegta 16 nominācijās, savukārt nominācija labākais deju mūzikas, hip hop vai r'n'b albums tika slēgta nepietiekamā pretendentu daudzuma dēļ.\n\nVisvairāk balvu (trīs) saņēma Artis Gāga. Gada balvas ceremonijā ar saviem priekšnesumiem uzstājās \"Prāta Vētra\", \"Gain Fast\", \"Detlef Zoo\", \"Satellites LV\", \"Double Faced Eels\", \"Inokentijs Mārpls\", Liene Šomase, Ella, Andris Ērglis un citi.\n", "id": "lvs_Latn_102159"}
{"text": "Vaiņodes pagasts\n\nVaiņodes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos, Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Embūtes, Gramzdas un Priekules pagastiem, Saldus novada Nīgrandes pagastu un Lietuvas Klaipēdas apriņķa Skodas rajona Īlaķu un Aleksandrijas seņūnijām un Telšu apriņķa Mažeiķu rajona Židiķu seņūniju.\n", "id": "lvs_Latn_102160"}
{"text": "Kamēr...\n\nJauniešu koris Kamēr... ir 1990. gadā dibināts koris, vairākkārtējs starptautisku konkursu laureāts. Jaukto koru ieskaitē Kamēr... ir daudzkārtējs uzvarētājs Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Koru karos, no kuriem pēdējie norisinājās 2023. gada 1. jūlijā Rīgā. Koris aktīvi piedalās Latvijas un starptautiska mēroga pasākumos, sniedzot koncertus dažādās pasaules valstīs un uzstājoties kopā ar pazīstamiem mūziķiem.\n", "id": "lvs_Latn_102161"}
{"text": "Windows Home Server\n\nWindows Home Server ir Microsoft izstrādātā un 2007. gada 7. janvārī paziņotā servera operētājsistēma, kas ir paredzēta mājas lietošanai un tās galvenais uzdevums ir apvienot mājokļos esošos datorus, to datus, veikt datu dublēšanu un nodrošināt attālināto piekļuvi. Windows Home Server operētājsistēma ir bāzēta uz Windows Server 2003 SP2 sistēmas. Plašam patēriņam Windows Home Server tika nodots 2007. gada 16.jūlijā.\n", "id": "lvs_Latn_102162"}
{"text": "Makita\n\nMakita ir japāņu profesionālo instrumentu ražošanas kompānija. Elektroinstrumentu rūpnīcas \"Makita\" pirmsākumi ir meklējami Japānas pilsētā Nagojā, kad 1915. gadā tika atvērta pirmā \"Makita\" rūpnīca, kas ražoja elektromotorus.\n\n\"Makita\" savu pirmo elektrisko rokas ēveli ieviesa 1958. gadā. Vēlāk tā sāka ražot citus elektroinstrumentus, pneimoinstrumentus, kā arī dārza un kokapstrādes instrumentus. Pašreiz \"Makita\" ir pasaules vadošā kompānija elektrisko bezvadu darbarīku ražošanā tirgū. Firmas rūpnīcas atrodas Japānā, Ķīnā, ASV, Lielbritānijā, Brazīlijā un Vācijā.\n\n\"Makita\" bija pirmā ikdienas elektroierīču izplatītājkompānija, kas apmierina NASA kvalitātes prasības. Pirms pēdējā brauciena uz starptautisko kosmosa staciju NASA iegādājās Makita rīkus.\n", "id": "lvs_Latn_102163"}
{"text": "Gametoģenēze\n\nGametoģenēze (gameta + - izcelšanās) — dzimumšūnu jeb gametu (olšūnu un spermatozoīdu) veidošana. Olšūnu veidošanos sauc par ooģenēzi, bet spermatozoīdu - par spermatoģenēzi. Gametoģenēze ir vienšūņu, aļģu, sēņu, sporaugu un kailsēkļu, kā arī daudzšūnu dzīvnieku dzīves cikla neatņemama sastāvdaļa. Dažām organismu grupām (asku un bazīdiju sēnēm, ziedaugiem) gametas ir sekundāri reducētas. Vislabāk gametoģenēzes procesi ir izpētīti daudzšūnu dzīvniekiem. Gametoģenēze ir saistīta ar mejozi, taču tas nav viens un tas pats.\n", "id": "lvs_Latn_102164"}
{"text": "Ebers Landaus\n\nEbers Landaus (dzimis 1878. gada 8. novembris, Rēzekne; miris 1959. gada 30. oktobris Lozanna, Šveice) bija Latvijā dzimis patologs, profesors Kauņas un Lozannas universitātēs.\n", "id": "lvs_Latn_102165"}
{"text": "Frīdrihs Ermlers\n\nFrīdrihs Ermlers (, pēc 1918. gada ; dzimis Rēzeknē; miris Ļeņingradā) bija Latvijas ebreju cilmes padomju kinorežisors.\n", "id": "lvs_Latn_102166"}
{"text": "Henrijs Visendorfs\n\nHenrijs Visendorfs (dzimis Indriķis Ķiparts 1861. gada 24. (12.) martā Paltmales pagastā, miris 1916. gadā 31.augustā Sanktpēterburgā) bija latviešu tirgotājs un uzņēmējs, žurnālists, grāmatizdevējs, latviešu dainas jēdziena veidotājs un pirmais izdevējs.\n", "id": "lvs_Latn_102167"}
{"text": "Astronomisks objekts\n\nAstronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā. Pie debess ķermeņiem pieskaita Sauli, Mēnesi, Saules sistēmas planētas, zvaigznes, mazās planētas un citus astronomiskos ķermeņus.\n", "id": "lvs_Latn_102168"}
{"text": "Tčevas apriņķis\n\nTčevas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes dienvidaustrumos. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Starogardas, Gdaņskas, Malborkas, Štumas un Kvidzinas apriņķiem, kā arī Kujāvijas-Pomožes vojevodistes Sveces apriņķi.\n", "id": "lvs_Latn_102169"}
{"text": "Elija Kacs\n\nElija Kacs (pazīstams kā Džils Keins (); dzimis Rīgā, miris ASV) bija Latvijā dzimis amerikāņu komiksu mākslinieks.\n", "id": "lvs_Latn_102170"}
{"text": "Eduards Berklavs\n\nEduards Berklavs (dzimis , miris ) bija Latvijas PSR un Latvijas Republikas valstsvīrs, kurš 1950. gados bija viens no nacionālkomunistu kustības galvenajiem organizētājiem, bet 1980. un 1990. gados redzams Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) pārstāvis — viens no tās dibinātājiem un pirmais priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_102171"}
{"text": "Starogarda Gdaņska\n\nStarogarda Gdaņska () ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz dienvidiem no Gdaņskas. Poļu etnogrāfiskās grupas kocevjacu () galvenais kultūras centrs.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1198. gadā, kad Pomerānijas kņazs Gžimislavs II piešķīra apmetni hospitāliešu ordenim.\n\nPilsētā atrodas uzņēmuma Polmos rūpnīca, kurā ražo populāru Krupnik un Sobieski zīmola degvīnu.\n\nPilsētas basketbola komanda Starogardas Gdaņskas \"Spojna\" spēlē Polijas basketbola augstākajā līgā.\n", "id": "lvs_Latn_102172"}
{"text": "Autortiesības\n\nAutortiesības ir autora personisko nemantisko un mantisko tiesību kopums uz paša radītu intelektuālo darbu tā materiālajā formā. Šīs tiesības veido divas daļas: personiskās jeb morālās un mantiskās jeb ekonomiskās tiesības. Latvijas Republikas teritorijā tās nosaka Autortiesību likums un primārais to uzdevums ir aizsargāt autora darbu pret neatļautu lietošanu.\n\nTas ir izņēmuma tiesību veids (tiesību īpašnieks var atļaut vai aizliegt izmantot viņa darbu), kuru subjekts ir literārā vai mākslas darba autors, bet objekts — šī autora darbs. Autortiesības tiek attiecinātas uz jebkuriem darba izmantojuma aspektiem un veidiem. Tiesiskā režīma ziņā tās pielīdzināmas tiesībām uz materiālu lietu un stājas spēkā, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts vai nepabeigts. Tiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama īpaša reģistrācija vai citu formalitāšu ievērošana, taču, ja autors vēlas, lai citas personas būtu informētas par viņa autorību, tad viņš savas tiesības var demonstrēt ar autortiesību aizsardzības zīmi \"©\", autortiesību subjekta vārdu (nosaukumu) un darba radīšanas gadu. Kaut arī pastāv vispārpieņemtie autortiesību principi, definēti starptautiskajās konvencijās, katras atsevišķas valsts likumdošanā ir sastopamas arī atšķirības, kas attiecas uz šīs valsts jurisdikcijā radītajiem darbiem. Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, autortiesības aizsargā arī atvasināto darbu autoru tiesības. Likums nosaka, ka autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu.\n\nAutortiesības un blakustiesības (blakustiesības aptver izpildītāju, televīzijas un radio raidorganizāciju, fonogrammu producentu un mākslas filmu producentu tiesības — dažreiz sauktas arī par saistītajām tiesībām) ir daļa no intelektuālā īpašuma tiesībām, kas radītas tiesību sistēmā, lai vairotu jaunradi un aizsargātu sākotnējā radītāja īpašumtiesības. Tiesību sistēmā autortiesības un blakustiesības sastāda tikai daļu no intelektuālā īpašuma tiesībām. Cita daļa sastāv no rūpnieciskā īpašuma tiesībām (tādām kā patenti). Autortiesības no citām intelektuālā īpašuma tiesībām atšķiras arī ar to, ka autortiesības rodas pēc darba radīšanas bez atsevišķas šo tiesību atzīšanas procesa nepieciešamības.\n\nNo autortiesībām izriet to objekti, lietotāju tiesības, blakustiesības, autortiesību kolektīvais pārvaldījums, autortiesību licence, autortiesību licences līgums, autortiesību līdzsvars u.c.\n", "id": "lvs_Latn_102173"}
{"text": "Atvasināts darbs\n\nAtvasināts darbs ir darbs, kas radīts, par pamatu izmantojot jau esošo darbu. Piemēram, no literārā darba izveidots audiovizuālā darba scenārijs, operas vai baleta izrāde.\n\nAtvasināto darbu veidošanā un izmantošanā jārēķinās ar tajos izmantoto darbu autoru tiesībām. Tā, piemēram, ja oriģināldarbs ir tulkots citā valodā, tad lai tulkotu vēlreiz - nu jau trešajā valodā, nepietiek ar pirmā tulkojuma tulkotāja atļauju, bet nepieciešams iegūt atļauju arī no oriģināla autora.\n", "id": "lvs_Latn_102174"}
{"text": "Japāņu tējas ceremonija\n\nTējas ceremonija ir specifiska, ar rituāliem bagāta forma tējas kopīgai dzeršanai, kas tika izveidota Japānas viduslaikos.\n", "id": "lvs_Latn_102175"}
{"text": "Japāņu etiķete\n\nJapāņu etiķete nosaka to, kāda sociāla uzvedība ir pieņemama un tiek uzskatīta par ļoti svarīgu.\n\nDažas etiķetes daļas var tikt piekoptas tikai konkrētos reģionos. Mūsdienu Japānā ir pieņemtas šādas paražas. Dažas no paražām laika gaitām ir mainījušās.\n", "id": "lvs_Latn_102176"}
{"text": "Nādora\n\nNādora (, , ) ir pilsēta ziemeļaustrumu Marokā. Pilsēta ir Vidusjūras osta un zivju, augļu un mājlopu tirdzniecības centrs. Tā ir savienota ar Spānijas pilsētu Melilju, kura atrodas 10 kilometrus uz ziemeļiem ar nekvalitatīvu lielceļu. Pilsētu apdzīvo aptuveni 180 000 iedzīvotāju, pārsvarā tarifiti-berberi (Thamazight n Arif). Šībrīža Nādoras provinces pārvaldnieks ir Abdeluafi Lftits, ko amatā iecēlis Marokas karalis Muhameds VI. Pilsēta kļuva neatkarīga kopā ar visu Maroku 1956. gadā.\n\nBlakus Nādorai atrodas privātā Medi 1 raidstacija. Tās raidītāju torņi ir aptuveni 380 metrus augsti un pieder pie augstākajām celtnēm Āfrikā.\n\nTiek lēsts, ka lielu daļu pilsētas saimnieciskās darbības veido ēnu ekonomika un nelikumīgi darījumi. Pie citas saimnieciskās darbības ietilpst zveja, lauksaimniecība un sīkrūpniecība (pārsvarā metalurģija).\n\nNādora tiek uzskatīta par otro bagātāko pilsētu Marokā pēc Kasablankas.\n\n2007. gadā tika paziņots par plāniem par dzelzceļa līnijas izveidi uz Taurīrtu.\n", "id": "lvs_Latn_102177"}
{"text": "Jēkabs Kleins\n\nJēkabs Kleins (angliski: Jacob Klein dzimis 1899. gada 3. marts, Liepāja; miris 1978. gada 16. jūlijs, Anapolisa, ASV) bija Latvijā dzimis filozofs un matemātiķis. Vācu filozofa Martina Heidegera skolnieks. Dekāns Annapolisas St. John's koledžā Mērilendas štatā ASV.\n", "id": "lvs_Latn_102178"}
{"text": "Zenta Mauriņa\n\nZenta Mauriņa (dzimusi Lejasciemā, mirusi Bāzelē, Šveicē) bija latviešu rakstniece, tulkotāja un domātāja.\n", "id": "lvs_Latn_102179"}
{"text": "IBM AIX\n\nIBM AIX (Advanced Interactive eXecutive) ir IBM UNIX saimes operētājsistēma, kas balstīta uz UNIX System V ar 4.3BSD savietojamiem komandu un programmatūras saskarnes paplašinājumiem.\n\nJaunākā versija AIX 5L 5.3 atbalsta līdz 64 IBM POWER vai Power PC arhitektūras centrālajiem procesoriem un līdz 2 terabaitiem operatīvās atmiņas. JFS2 failu sistēma, ko IBM ieviesa kā AIX sastāvdaļu, atbalsta failu un partīciju izmēru virs 16 terabaitiem.\n", "id": "lvs_Latn_102180"}
{"text": "HP-UX\n\nHP-UX (Hewlett Packard UniX) ir Hewlett-Packard UNIX saimes operētājsistēma, kas balstīta uz UNIX System V (sākotnēji - uz UNIX System III). Tā darbojas uz HP PA-RISC un Intel Itanium arhitektūras procesoriem, kā arī bija pieejama jaunāko modeļu Apollo/Domain sistēmām. Vecākas versijas darbojās arī uz HP 9000 sērijas datoriem ar Motorola 68000 un FOCUS arhitektūru procesoriem.\n\nHP-UX bija pirmā UNIX saimes operētājsistēma, kas atbalstīja piekļuves vadības sarakstus failu pieejas tiesībām, nevis standarta UNIX tiesību sistēmu. HP-UX arī bija viena no pirmajām UNIX sistēmām ar loģisko sējumu pārvaldnieku. HP bija ilgstoša sadarbība ar VERITAS un HP-UX izmantoja to radīto VxFS failu sistēmu. Dažādu iemeslu dēļ sistēmas ielādei gan tika lietota HFS.\n\nJaunākā versija HP-UX 11i v2 atbalsta līdz 128 centrālajiem procesoriem, 1 terabaitu operatīvās atmiņas, failu sistēmas līdz 32 terabaitiem un failu izmēru līdz 2 terabaitiem.\n", "id": "lvs_Latn_102181"}
{"text": "SC\n\nSc\n\nSkandija ķīmiskais simbols Slāņu gubumākoņi (Stratocumulus)\n\nSC\n\nSaskaņas Centrs — partiju apvienība Latvijā Seišelu ISO 3166-1 kods\n\nsc\n\n.sc — Seišelu augšējā līmeņa domēns\n", "id": "lvs_Latn_102182"}
{"text": "Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis\n\nStarptautiskajā fonētiskajā alfabētā šo skaņu attēlo ar simbolu kombināciju , attiecīgais X-SAMPA simbols ir b_d. Speciāls, IPA neiekļauts, simbols bieži tiek lietots bantu valodniecībā - db ligatūra .\n\nFonēmiski balsīgais labiodentālais eksplozīvais slēdzenis nav sastopams nevienā valodā. Alofoniski tas sastopams: Austronēziešu siku valodā šī skaņa ir labiodentālā flapa alofons. Conu valodas šinkunas dialektā ir afrikātas un (respektīvi, un ), kuras, atšķirībā no vācu valodas bilabiāli labiodentālās afrikātas , ir tīri labiodentālas.\n", "id": "lvs_Latn_102183"}
{"text": "Attēls:Pauls Valdens Latvijas Augstskolas rektors 1919.gadā (Kārļa Dorāja glezna).jpg\n\nNo foto.lu.lv/.../index.html\n", "id": "lvs_Latn_102184"}
{"text": "Starogardas apriņķis\n\nStarogardas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes dienvidos. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Hojņices, Koscežinas, Gdaņskas un Tčevas apriņķiem, kā arī Kujāvijas-Pomožes vojevodistes Sveces un Tuholas apriņķiem.\n", "id": "lvs_Latn_102185"}
{"text": "Sviestmaizes-kaķa paradokss\n\nKaķi vienmēr piezemējas uz kājām. Sviestmaize vienmēr piezemējas ar sviestu uz leju.\n\nParadokss rodas, kad tiek apsvērts, kas notiktu, ja pie kaķa muguras piesietu sviestmaizi ar sviestu uz augšu un nomestu kaķi no liela augstuma.\n", "id": "lvs_Latn_102186"}
{"text": "Vejherovo\n\nPilsētu 1643. gadā dibinājis augstmanis Jakubs Vejhers (Jakub Wejher). Vejherovo skolas gadus pavadīja vācu inženieris Pauls Gotlībs Nipkovs (Paul Gottlieb Nipkow).\n\nPoļu rakstnieces Dorotas Maslovskas (Dorota Masłowska) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_102187"}
{"text": "Vejherovo apriņķis\n\nVejherovo apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes ziemeļos. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Puckas, Kartuzu un Lemborkas apriņķiem, Gdiņu, kā arī Baltijas jūru.\n", "id": "lvs_Latn_102188"}
{"text": "Rumja\n\nRakstos kā ciemats pirmoreiz minēta 1224. gadā. Poljas kampaņas laikā pilsētā notika smagas kaujas. Otrā pasaules kara laikā pilsētā atradās vācu lidmašīnu Focke-Wulf rūpnīca, kuru 1944. gada 6. augustā bombardēja ASV aviācija.\n\nVācu politiķes, Padzīto federācijas (Bund der Vertriebenen) vadītājas Ērikas Šteinbahas (Erika Steinbach; 1943) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_102189"}
{"text": "Hojņice\n\nHojņice (, agrāk ) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes dienvidos pie Tuhoļas mežiem (Bory Tucholskie). Pilsētai daļēji saglabājušies visduslaiku aizsardzības mūri. Kašūbu kultūras centrs.\n\nPilsētu ap 1230. gadu dibinājis Vācu ordeņa mestrs Hermanis fon Balks (Hermann von Balk). Trīspadsmitgadu kara laikā netālu no pilsētas notika Švecinas kauja (Bitwa pod Świecinem), kurā poļi guva uzvaru. Plūdu laikā 1656. gadā pie pilsētas notika Hojņices kauja, kurā zviedri smagi sakāva poļus.\n\nOtrā pasaules kara Polijas kampaņas laikā 1939. gadā vēlāk šeit notika kauja starp vācu un poļu karaspēki, kura rezultātā poļi atkāpās. Netālu no pilsētas Krojantos (Krojanty) poļu kavalērijas vienība atsita vācu kājnieku uzbrukumu, bet nokļuva ložmetēju ugunī. Vēlāk korespondentu ziņojumi kalpoja par pamatu propagandas mītam par poļu kavalērijas uzbrukumu vācu tankiem.\n\nVillijs Apels (Willi Apel, 1893 - 1988) - vācu/amerikāņu muzikologs Johans Daniels Titijs (Johann Daniel Titius, 1729 - 1796) - vācu astronoms Natanaels Mateuss fon Volfs (Nathanael Matthäus von Wolf, 1724 - 1784) - vācu ārsts un botāniķis\n", "id": "lvs_Latn_102190"}
{"text": "Hojņices apriņķis\n\nHojņices apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes dienvidos. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Čluhovas, Bitovas, Koscežinas un Starogardas apriņķiem, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes Tuholas un Sempulno apriņķi.\n", "id": "lvs_Latn_102191"}
{"text": "Sikspārņi\n\nSikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta. To iedala divās apakškārtās: dižsikspārņos un sīksikspārņos. Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1100 sikspārņu sugas (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 18 dzimtās. Latvijā dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — . Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot (citi zīdītāji, piemēram, lidvāveres, nespēj lidot, bet tikai planēt).\n", "id": "lvs_Latn_102192"}
{"text": "Sopota\n\nSopota (, kašūbu: Sopòtë) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, Baltijas jūras krastā starp Gdaņsku un Gdiņu, ar ko kopā veido tā saukt Trīspilsētu (trojmiasto). Pazīstama kā kūrortpilsēta. Pilsētas robežās atrodas Sopotas mols — garākais koka mols Eiropā, kurš ir 515,5 metru garš.\n\nRakstos ciematiņš pirmoreiz minēts 1283. gadā. Pirmā ārstniecības iestāde tika atklāta 1819. gadā, kad Sopota bija Prūsijas sastāvā. XX gadsimta sākumā Sopota bija ķeizara Vilhelma II iecienīts kūrorts. Pēc Pirmā pasaules kara Sopota bija Dancigas brīvpilsētas sastāvā. Tik izbūvēts liels kazino, kurš deva lielus ienākumus Dancigas brīvpilsētas kasē.\n\nPilsētas Meža operā katru gadu notiek Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāls, kas savulaik bija Intervīzijas organizēta alternatīva Eirovīzijas dziesmu konkursam. 1991. gadā par šī konkursa uzvarētāju kļuva grupa Jauns Mēness, bet 2006. gadā tajā piedalījās Brainstorm.\n\nVācu aktiera Klausa Kinska (Klaus Kinski, 1926—1991) dzimtā pilsēta.\n\nPilsētas basketbola komanda Sopotas \"Prokom Trefl\" spēlē Polijas basketbola augstākajā līgā.\n", "id": "lvs_Latn_102193"}
{"text": "Albīnisms\n\nAlbīnisms ( — 'balts') ir ģenētisks defekts — slimība, ar kuru cilvēki vai dzīvnieki jau piedzimst. Šim defektam ir raksturīgs pigmenta melanīna trūkums matos, acīs un ādā. Defektu izraisa mutācijas gēnos, kas atbildīgi par fermenta tirozināzes sintēzi — šis ferments nepieciešams, lai veidotos melanīns. Indivīdus vai dzīvniekus, kuriem ir albīnisms, sauc par albīniem.\n", "id": "lvs_Latn_102194"}
{"text": "Brodvejas tornis\n\nBrodvejas tornis () ir folija, kas atrodas uz Brodvejas kalna Brodvejā, Vusteršīrā, Anglijā, Kotsvolas otrā augstākajā punktā. Tās pamats ir 312 metrus virs jūras līmeņa. Skaidrā laikā no torņa augšas var saskatīt trīspadsmit Anglijas grāfistes.\n\n\"Anglosakšu\" torņa projektu izstrādāja Džeimss Viats 1794. gadā, lai radītu pils parodiju. Tās būvniecību apmaksāja lords Džordžs Koventrijs, kurš to cēla savai sievai. Tā tika uzcelta 1797. gadā. Torni uzcēla \"bākas\" kalnā, kur speciālos gadījumos tika iedegti ugunskuri. Lēdija Koventrija vēlējās zināt, vai bāka šajā kalnā ir redzama no viņas mājas Vusterā. Bāku varēja skaidri saskatīt.\n\nGadu gaitā celtne ir kalpojusi par Sera Tomasa Filipsa tipogrāfijas mājvietu, kā arī pulcēšanās vietu dažādām mākslinieciskām personām, ieskaitot Viljamu Morisu.\n\nTornis atrodas pie Kotsvolas ceļa. Torņa augstums ir 17 metri.\n", "id": "lvs_Latn_102195"}
{"text": "Pundurpele\n\nPundurpele (Micromys minutus) ir peļu dzimtas grauzējs, kas sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā. Latvijā izplatīta visā teritorijā, taču ne sevišķi bieži.\n", "id": "lvs_Latn_102196"}
{"text": "Diktators\n\nDiktators ( - teikt, diktēt, dot priekšrakstus) ir cilvēks, kurš uzspiež savu gribu citiem un nodibina diktatūru. Amatpersona, kuras rokās ir visa vara valstī.\n", "id": "lvs_Latn_102197"}
{"text": "Parastie sikspārņi\n\nParastie sikspārņi jeb gluddeguņu sikspārņi (Vespertilionidae) ir lielākā un vislabāk izpētītā sikspārņu kārtas dzimta. Latvijā dzīvo tikai šīs dzimtas sikspārņi. Šajā dzimtā ir aptuveni 300 sikspārņu sugas, no kurām 15 sugas dzīvo Latvijā. Parastie sikspārņi dzīvo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.\n", "id": "lvs_Latn_102198"}
{"text": "Depozīts\n\nDepozīts jeb slēpts dārgumu krājums ir vērtīgu priekšmetu kopums, kurš parasti ir slepus noglabāts zem zemes. Šādus depozītus parasti meklē ar metāla detektoriem.\n", "id": "lvs_Latn_102199"}
{"text": "Bronza\n\nBronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva. Bronzā var būt iekausēti arī citi metāli kā alumīnijs, mangāns, niķelis vai cinks, kā arī pusmetāli, piemēram, arsēns, fosfors un silīcijs. Piekausētie metāli padara bronzu cietāku nekā tīru varu, kā arī piešķir tai citas noderīgas fizikālās īpašības, piemēram, elastīgumu. Par bronzu tiek saukti arī vara sakausējumi ar alumīniju vai svinu, bez alvas.\n\nBronza bija pirmais sakausējums, kuru cilvēki intensīvi izmantoja. Par bronzas izcelsmes vietu tiek uzskatīti Tuvie Austrumi: tagadējā Irānas teritorija, Senā Divupe un Senā Ēģipte, kur to sāka izmantot ap 3500 gadu pirms mūsu ēras. Laikmetu, kad intensīvi tika izmantota bronza, sauc par bronzas laikmetu. No bronzas tika darināti darbarīki, ieroči, rotaslietas, vēlāk arī zvani. Viens no septiņiem pasaules brīnumiem — Rodas koloss — pamatā sastāvēja no bronzas.\n", "id": "lvs_Latn_102200"}
{"text": "Observatorija\n\nObservatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi. Observatorijas izmanto astronomi, lai skatītos debesīs. Observatorijas parasti būvē augsti virs jūras līmeņa, piemēram, kalnos, lai mazāk atmosfēra izkropļotu iegūtos attēlus, un tālu no pilsētām, kuras rada mākslīgo gaismu un traucē veikt novērojumus.\n", "id": "lvs_Latn_102201"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par organizācijām\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par organizācijām.\n\nOrganizācija Ø\n", "id": "lvs_Latn_102202"}
{"text": "Kanādas bebrs\n\nKanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām. Dabiskais izplatības areāls aptver plašas Ziemeļamerikas teritorijas no Kanādas pāri ASV līdz Meksikas ziemeļiem. Introducēts Patagonijā Dienvidamerikā un dažās Eiropas valstīs. Kanādas bebrs ir Kanādas nacionālais dzīvnieks.\n", "id": "lvs_Latn_102203"}
{"text": "Stellar Dawn\n\nStellar Dawn (pirms tam pazīstama ar nosaukumu Mechscape) ir Jagex 2011. gadā ieplānotā nākotnes MMORPG. Tās izveide tika aizsākta 2005. gada aprīlī. Projekts 2010. gada 14. jūlijā tika pārstrādāts un oficiāli pārsaukts par Stellar Dawn.\n", "id": "lvs_Latn_102204"}
{"text": "Šikoku\n\nŠikoku, arī Sikoku (, — 'četras valstis'), ir viena no četrām lielajām Japānas salām, mazākā un retāk apdzīvotā no tām. Salas dienvidu krastu apskalo Klusais okeāns, ziemeļu — Seto jūra (Japānas iekšējā jūra). Rietumos Bungo šaurums to šķir no Kjusju salas, bet austrumos Kii šaurums šķir no Honsju. Tā ir 50. lielākā sala pasaulē. Šikoku salas platība ir km².\n", "id": "lvs_Latn_102205"}
{"text": "Šaujamspēle no pirmās personas skatpunkta\n\nŠaujamspēle no pirmās personas skatpunkta () ir šaujamspēles, kuru spēlētājs redz no vadītā tēla (parasti — cilvēka) skatpunkta. Tas bija pirmais spēļu žanrs, kurā sāka izmantot 3D grafiku, spēlēšanu internetā un spēles modificēšanu. Populārākie žanra piemēri ir Counter Strike un Unreal Tournament.\n", "id": "lvs_Latn_102206"}
{"text": "Afrikāta\n\nAfrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai ). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai ), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli. Saplūstot abām artikulācijām, nerodas ne attiecīgajam slēdzenim, ne berzenim raksturīgs troksnis, bet īpatnējs, nedalāms troksnis, kam nav iespējams noteikt robežu starp abiem elementiem.\n\nLatviešu valodā afrikātas ir , , , , kas ortogrāfijā tiek attēlotas attiecīgi kā \"c\", \"dz\", \"č\", \"dž\".\n", "id": "lvs_Latn_102207"}
{"text": "Ernests Gideons fon Laudons\n\nErnests Gideons fon Laudons (, arī Loudon; dzimis ), miris ) bija Latvijas teritorijā dzimis karavadonis, Austrijas armijas feldmaršals. Viens no slavenākajiem 18. gadsimta militārajiem stratēģiem.\n", "id": "lvs_Latn_102208"}
{"text": "2008. gada Āfrikas Nāciju kauss\n\nĀfrikas Nāciju kauss 2008 notika Ganā no 2008. gada 20 janvāra līdz 10. februārim. Tas bija 26. Āfrikas Nāciju kauss jeb Āfrikas futbola izlašu čempionāts. To rīkoja Āfrikas Futbola Konfederācija (CAF). Par čempioniem 6. reizi vispār un 2. reizi pēc kārtas kļuva Ēģiptes izlase, kas finālā ar 1-0 pārspēja Kamerūnu. Par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju ar 5 gūtajiem vārtiem kļuva kamerūnietis Samuels Eto'o, bet par vērtīgāko tika atzīts Ēģiptes izlases futbolists Hosni Abd Rabo\n\nTiesības rīkot šo čempionātu Gana ieguva CAF izpildkomitejas balsojumā Kairā, pārspējot Lībijas kandidatūru ar 9-3. Nāciju kausa ieguvēji pārstāvēs Āfriku 2009. gada FIFA Konfederāciju kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102209"}
{"text": "Šķērvelis\n\nŠķērvelis, Šķērvele, Nīkrāce vai Šķērdule, ir upe Latvijā, 15 km gara Ventas kreisā krasta pieteka. Iztek no Briņķu ezera Embūtes paugurainē. Augštece regulēta, vidustece un lejtece tek pa izteiktu ieleju, kas pie Nīkrāces sasniedz , bet pie Dzeldas ietekas — 30 m dziļumu. Šajā posmā relatīvais kritums ir viens no lielākajiem Latvijā, kas atsevišķos posmos sasniedz 4,3 m/km. Lielākas pietekas ir Dzelda, arī Dzelde (24 km), Krustkalnu upe un Krīžu valks.\n\nLielākā apdzīvotā vieta krastos ir Nīkrāce. Lejpus Nīkrāces kreisajā krastā atrodas Vormsātes muižas komplekss.\n", "id": "lvs_Latn_102210"}
{"text": "Akra\n\nAkra (angļu: Accra) ir pilsēta Ganas dienvidos, Atlantijas okeāna krastā. Tā ir Ganas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, kā arī valsts administratīvais, sakaru un ekonomikas centrs, kā arī Lielās Akras reģiona un Akras metropoles rajona administratīvais centrs. Kopš 1877. gada tā ir Ganas galvaspilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_102211"}
{"text": "Kazahijas PSR karogs\n\nŠo karogu Kazahijas PSR pieņēma .\n\nPirms šī karoga bija karogs ar zelta sirpi un āmuru augšējā kreisajā stūrī, ar uzrakstu kirilicā Казак ССР un Казахская ССР zelta burtiem pa labi no sirpja un āmura.\n\nStarp 1937. un 1940. gadu izmantoja karogu ar zelta sirpi un āmuru kreisajā augšējā stūrī ar uzrakstu QAZAQ SSR latīņu burtiem un КАЗАХСКАЯ ССР kirilicā zelta burtiem zem sirpja un āmura.\n", "id": "lvs_Latn_102212"}
{"text": "Malborkas apriņķis\n\nMalborkas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes austrumos. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Štumas, Tčevas, Gdaņskas un Novi Dvoras apriņķiem, kā arī ar Varmijas-Mazūrijas vojevodistes Elblongas apriņķi.\n", "id": "lvs_Latn_102213"}
{"text": "Kvidzina\n\nKvidzina () ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē uz dienvidiem no Malborkas. Pazīstama ar labi saglabājušos Vācu ordeņa pili un katedrāli. Vēsturiskā Pomezānijas galvaspilsēta.\n\nPili 1232. gadā dibinājis Vācu ordenis un nākamajā gadā tika dibināta arī pati pilsēta, kas vēsturiski pazīstama ar nosaukumu Marienverdera (Marienwerder). Pilsēta kļuva par Pomezānijas bīskapu rezidences vietu. 1440. gada 14. martā pilsētā tika dibināta Prūsijas konfederācija, kas Trīspadsmitgadu kara laikā kopā ar poļiem sakāva Vācu ordeni un iekļāvās Polijas valstī. Pēc Polijas Pirmās dalīšanas Marienverdena kļuva par Rietumprūsijas administratīvo centru. 1866. gadā Marienverdenā mira vācu astronoms Kārlis Ludvigs Henke (Karl Ludwig Hencke). Pēc Pirmā pasaules kara Marienverdenā tika rīkots referendums par valstisko piederību un 92% no vēlētājiem nobalsoja par palikšanu Vācijā. Pēc Otrā pasaules kara pilsēta tika iekļauta Polijā, un visi vācu iedzīvotāji tika no pilsētas padzīti.\n\nPilsētas basketbola komanda Kvidzinas \"Bank BPS Basket\" spēlē Polijas basketbola augstākajā līgā.\n", "id": "lvs_Latn_102214"}
{"text": "Plēvspārņu kārta\n\nPlēvspārņi ir viena no lielākajām kukaiņu klases (Insecta) kārtām, kas apvieno vairāk kā 130 000 sugu. Plēvspārņi ir visattīstītākie kukaiņi, par to liecina pēcnācēju aprūpēšanas instinkti un vairāku plēvspārņu grupu sabiedriskais dzīvesveids, it īpaši darba dalīšana saimēs. Par plēvspārņu pielāgošanās spējām liecina daudzie parazītiskie plēvspārņi, kas no filoģenēzes viedokļa ir jauna parādība, jo parazīti nevar rasties pirms to saimniekiem.\n\nPēc vēdera un krūšu savienojuma veida plēvspārņus iedala divās apakškārtās — iežmauglapsenēs (Apocryta) un auglapsenēs (Symphyta). Auglapseņu vēderam ir plats pamats, bet iežmauglapsenēm vēdera un krūšu nodalījumus savieno tievs kātiņš, kas izveidojas no vēdera sašaurināta otrā posma.\n\nLatvijā sastopamie plēvspārņi pieder abām apakškārtām. Nepilnīgas izpētes dēļ daļai plēvspārņu dzimtu un sugu vēl nav ieviesti latviskie nosaukumi.\n", "id": "lvs_Latn_102215"}
{"text": "Kvidzinas apriņķis\n\nKvidzinas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes dienvidaustrumos. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Tčevas un Štumas apriņķiem, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes Ilavas apriņķi, kā arī Kujāvijas-Pomožes vojevodistes Grudzjondzas un Sveces apriņķiem.\n", "id": "lvs_Latn_102216"}
{"text": "Lemborka\n\nLemborka () ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē starp Slupsku un Vejherovo. Saglabājušies pilsētas viduslaiku aizsardzības mūru fragmenti.\n\nDibināta 1341. gadā. Iesākumā vairums iedzīvotāju bija kašūbi, tomēr pamazām pilsēta kļuva vāciska un līdz pat Otrā pasaules kara beigām, kad pilsētu piešķīra Polijai un vācu iedzīvotāji tika padzīti, pilsētas nosaukums bija Lauenburga Pomerānijā (Lauenburg in Pommern).\n", "id": "lvs_Latn_102217"}
{"text": "Swiss International Air Lines\n\nSwiss International Air Lines jeb Šveices starptautiskās aviolīnijas ir Šveices nacionālā lidsabiedrība. Tai piederošās 74 lidmašīnas nodrošina regulārus lidojumus uz 71 galamērķi visā pasaulē, lidojot no bāzes lidostas Cīrihē, kā arī no Bāzeles un Ženēvas starptautiskajām lidostām. Kā daļa no Lufthansa group un globālās Star Alliance biedrs, Swiss nodrošina gaisa pārvadājumus gan no Šveices, gan no citu valstu lidostām Eiropā un pasaulē.\n\n2007. gada 20. novembrī Swiss International Airlines gaisa flote sastāvēja no 7 Airbus A319, 19 Airbus A320, 6 Airbus A321, 11 Airbus A330, 11 Airbus A340 un 20 Avro RJ100 lidmašīnām.\n", "id": "lvs_Latn_102218"}
{"text": "United Airlines\n\nUnited Airlines ir Amerikas Savienoto Valstu lielākā lidsabiedrība, kas nodrošina vairāk kā 3600 lidojumus dienā izmantojot United®, United Express® un TedSM meitas aviokompānijas uz vairāk kā 210 vietējiem un starptautiskiem galamērķiem no tās bāzes lidostām Losandželosā, Sanfrancisko, Denverā, Čikāgā un Vašingtonā.\n\nAr tiesībām darboties Āzijas, Eiropas un Latīņamerikas teritorijās, United ir viena no lielākajām lidsabiedrībām, kas dibināta Amerikas Savienotajās Valstīs. United ir arī Star Alliance biedrs, kas šīs aviokompānijas pasažieriem nodrošina lidojumus uz 842 galamērķiem 142 pasaules valstīs. 2012. gadā aviokompānija apvienojās ar \"Continental Airlines\", iegūstot visu tās floti un aktīvus, padarot jau iepriekš lielo aviokompāniju vēl ietekmīgāku.\n", "id": "lvs_Latn_102219"}
{"text": "Boeing 727\n\nBoeing 727 ir ASV aviobūves kompānijas Boeing pasažieru lidmašīnas sērija. Tā ir īsās/vidējās klases, trīs dzinēju pasažieru laineris ir kļuvis par otro veiksmīgāko \"Boeing\" projektu pasaules.\n", "id": "lvs_Latn_102220"}
{"text": "Padomju Sociālistisko Republiku karogi\n\nAutonomo Sociālistisko Padomju Republiku karogi tika reti lietoti un visbiežāk tie bija tā republikas karogi, kam tā piederēja ar autonomās republikas uzrakstu vietējā un PSR oficiālajā valodā.\n\nŠodien vienīgā bijušās Padomju Savienības teritorijas, kas izmanto izmanītu bijušo padomju karogu ir starptautiski neatzītā Piedņestra (bijušais Moldāvijas PSR reģions) un Baltkrievija (kopš 1995. gada; modificēts).\n", "id": "lvs_Latn_102221"}
{"text": "Lemborkas apriņķis\n\nLemborkas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes ziemeļos. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Vejherovo, Kartuzu, Bitovas un Slupskas apriņķiem, kā arī ar Baltijas jūru.\n", "id": "lvs_Latn_102222"}
{"text": "Prušča Gdaņska\n\nPrušča Gdaņska () - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē tūlīt uz dienvidiem no Gdaņskas. Gdaņskas dienvidu priekšpilsēta, kurā sākas Trīspilsētas apvedceļš. 1460. gada jūlijā Trīspadsmitgadu kara laikā šeit Vācu ordenis sakāva Prūsijas konfederācijas un poļu karaspēku.\n", "id": "lvs_Latn_102223"}
{"text": "Gdaņskas apriņķis\n\nGdaņskas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes centrālajā daļā. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Novi Dvoras, Malborkas, Tčevas, Starogardas, Koscežinas un Kartuzu apriņķiem, kā arī Gdaņsku.\n", "id": "lvs_Latn_102224"}
{"text": "Latvijas PSR karogs\n\nLatvijas PSR karogs bija Latvijas PSR simbols. Šo karogu bijusī Latvijas PSR pieņēma . Karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2.\n\nPirms tam, kopš 1940. gada 25. augusta tika izmantots sarkans karogs ar zelta sirpi un āmuru augšējā kreisajā stūrī un latīņu burtiem LPSR (Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika) zelta krāsā zem tā. 1990. gada 27. februārī ar LPSR Augstākās Padomes lēmumu 1953. gadā apstiprināto karogu nomainīja pret sarkanbaltsarkano karogu. LPSR karoga izmantošana publiskos pasākumos Latvijas Republikā ir aizliegta.\n", "id": "lvs_Latn_102225"}
{"text": "Koscežina\n\nKoscežina () - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Gdaņskas.\n\nPilsētā atrodas tvaika lokomotīvju muzejs.\n\nVācu vingrotāja Gustava Fēliksa Flatova (Gustav Felix Flatow, 1875 - 1945) un Gņezno arhibīskapa Henrika Mušiņska (Henryk Muszyński, 1933 - ) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_102226"}
{"text": "Koscežinas apriņķis\n\nKoscežinas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes centrālajā daļā. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Kartuzu, Gdaņskas, Starogardas, Hojņices un Bitovas apriņķiem.\n", "id": "lvs_Latn_102227"}
{"text": "Romēns Grožāns\n\nRomēns Grožāns (; dzimis Ženēvā, Šveicē) ir Šveices franču autosportists, kurš pārstāv Franciju. 2007. gadā viņš kļuva par F3 Eirosērijas čempionu, . gadā kļuva par Āzijas GP2 čempionu. Pašlaik piedalās Formula 1 sacīkstēs. Kopš 2012. gada pārstāv Lotus F1 komandu. Grožānam ir gan Šveices, gan Francijas pilsonība.\n", "id": "lvs_Latn_102228"}
{"text": "Kazahstānas ģerbonis\n\nKazahstānas Republikas valsts ģerbonis () tika apstiprināts par Kazahstānas valsts simbolu 1992. gada 4.jūnijā.\n\nĢerbonim ir apaļa forma un tajā dominē zilā un zelta krāsas. Vidū attēlots šaniraks (; ) — kazahu jurtas jumts. Šaniraks simbolizē gan bagāto mantojumu, gan cerīgo nākotni. Pa labi un kreisi uz ģerboņa ir divi spārnoti zirgi Tulpari (Тұлпар). Apakšējā ģerboņa daļā ir valsts nosaukums kazahu valodā: ҚA3AҚCTAH. Ģerboņa autori ir arhitekti Žandarbeks Melibekovs (Жандарбек Мәлiбеков) un Šotamans Velihans (Шот-Аман Уәлихан).\n", "id": "lvs_Latn_102229"}
{"text": "Bruno Senna\n\nBruno Senna Lalli (; dzimis Sanpaulu, Brazīlijā) ir Brazīlijas autosportists, trīskārtējā Formula 1 čempiona Airtona Sennas māsasdēls. Bruno Senna ir braucis dažādās sacīkšu sērijās, tostarp GP2 un Lielbritānijas F3, no . gada līdz . gadam piedalījies F1.\n", "id": "lvs_Latn_102230"}
{"text": "Senna\n\nSenna - upe Beļģijā Airtons Senna - trīskārtējs F1 čempions (1960 - 1994) Bruno Senna - brazīliešu autosportists, Airtona Sennas māsasdēls (dz. 1983.)\n", "id": "lvs_Latn_102231"}
{"text": "Columbus (SKS)\n\nColumbus ir Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) zinātniskais modulis, kas ir lielākais Eiropas Kosmosa aģentūras devums stacijai. To 2008. gada februārī nogādā orbītā ar kosmoplānu Atlantis misijā STS-122. Columbus izgatavots Itālijā, apgādāts un sagatavots Vācijā\n", "id": "lvs_Latn_102232"}
{"text": "Deivids Hafmens\n\nDeivids Alberts Hafmens (, — ) bija datorzinātnes pionieris.\n\nSavas dzīves laikā Hafmens deva ievērojamu ieguldījumu galīgu automātu izpētē, ķēžu komutācijā, sintēzes procedūrās un signālu plānošanā. Taču vislabāk Hafmens ir pazīstams ar savu Hafmena kodu, bezzudumu datu saspiešanas metodi mainīga garuma kodēšanai. Tas bija rezultāts semestra darbam, ko viņš uzrakstīja, studējot Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MTI), kur viņš 1953. gadā ieguva doktora grādu ar disertāciju par darbu Sekvenciālo komutācijas ķēžu sintēze, ko palīdzēja izstrādāt Semjuels Kadvels.\n\n\"Hafmena kodēšana\" tiek izmantota gandrīz jebkurā programmā vai iekārtā, kas saistīta ar datu saspiešanu un cipardatu pārraidi, piemēram, faksos, modemā, datortīklos un ciparu televīzijā.\n", "id": "lvs_Latn_102233"}
{"text": "Attēls:Huffman david.jpg\n\nNav pieejams brīvs attēls un persona ir mirusi. Attēls no viņa piemiņas lapas Santakrusas universitātē. No\n", "id": "lvs_Latn_102234"}
{"text": "Bitova\n\nBitova () ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Slupskas.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1321. gadā kā poļu pārvaldīta apmetne. 1335. gadā pilsētu ieņēma Vācu ordenis un 1346. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Pilsēta atradās te Vācu ordeņa, te Polijas kroņa pārvaldījumā, līdz pēc Trīspadsmitgadu kara iekļāvās poļu Karaļa Prūsijas sastāvā.\n\nPlūdu laikā, Polijas karalis, meklēdams atbalstu pret zviedriem, 1657. gadā piešķīra Bitovu un Lemborku Brandenburgas kūrfirstam Frīdriham Vilhelmam un līdz pat 1945. gadam pilsēta bija Vācijas sastāvā. Pēc Otrā pasaules kara pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti, bet pilsēta iekļāvās Polijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_102235"}
{"text": "Bitovas apriņķis\n\nBitovas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes rietumos. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Slupskas, Lemborkas, Kartuzu, Koscežinas, Hojņices un Čluhovas apriņķiem, kā arī Rietumpomožes vojevodistes Ščecinekas un Košalinas apriņķiem.\n", "id": "lvs_Latn_102236"}
{"text": "Ustka\n\nUstka () ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz ziemeļrietumiem no Slupskas, osta Baltijas jūras krastā. Tūrisma centrs.\n\nPopulāra tūrisma vieta, kā arī zvejas osta. Pilsētas pievārtē atrodas Polijas Gaisa spēku centrālais poligons (Centralny Poligon Sił Powietrznych). Sociālistiskās Polijas laikā Ustkas apkaimē atradās meterioloģisko reķešu palaišanas poligons.\n\nLīdz pat 1945. gadam Ustka atradās Vācijas sastāvā, un tās nosaukums bija Štolpminde (Stolpmünde). Nacistu valdīšanas sākumposmā Ustkas ostā tika sparīgi attīstīta, jo Štolpminde bija izvēlēta kā galvenā osta jūras sakariem ar Austrumprūsiju, apejot Polijas teritoriju. Tomēr līdz ar Otrais pasaules kara sākumu celtniecība tika pārtraukta. Ostas trešais - nepabeigtais mols ir vairāku kara laika leģendu avots.\n\nUstkas populārākā - Austrumu pludmale, katru gadu rudens vētrās tiek pamatīgi noskalota, jo šeit Baltijas jūrā ir stāvkrasts, tāpēc katru gadu ievērojami līdzekļi tiek ieguldīti pludmales atjaunošanai.\n", "id": "lvs_Latn_102237"}
{"text": "Ričarda Haminga medaļa\n\nRičarda Haminga medaļa ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz starptautiskā organizācija Elektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūts (IEEE) par 'īpašu ieguldījumu informācijas zinātnē, informācijas sistēmās un informācijas tehnoloģijās.' Apbalvojums ir nosaukts par godu pirmajam saņēmējam - matemātiķim Ričardam Hamingam.\n", "id": "lvs_Latn_102238"}
{"text": "Columbus\n\nColumbus ir vārda Colombo pieraksts latīņu valodā. Tas var būt: Kristofors Kolumbs (Christophorus Columbus), jūrasbraucējs (1451—1506); Columbus modulis — Starptautiskās kosmiskās stacijas modulis; Kolumbusas pilsētas nosaukums angļu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_102239"}
{"text": "Sudānas futbola izlase\n\nSudānas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Sudānas valsti starptautiskās futbola sacensībās. Sudānas futbola izlasi pārvalda Sudānas Futbola Asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1956. gadā pret Etiopiju. Sudānas izlase nekad nav kvalificējusies Pasaules kausa finālturnīram. Āfrikas Nāciju kausā Sudāna ir piedalījusies 8 reizes, 1970. gadā izcīnot savu pagaidām vienīgo čempionu titulu.\n", "id": "lvs_Latn_102240"}
{"text": "Gvinejas futbola izlase\n\nGvinejas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Gvineju starptautiskās futbola sacensībās. Gvinejas futbola izlasi pārvalda Gvinejas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1962. gadā pret Togo. Gvinejas izlase nekad nav kvalificējusies Pasaules kausa finālturnīram. Āfrikas Nāciju kausā Gvineja ir piedalījusies 14 reizes, tās augstākais sasniegums ir 2. vieta 1976. gada Nāciju kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102241"}
{"text": "Mali futbola izlase\n\nMali futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Mali starptautiskās futbola sacensībās. Mali futbola izlasi pārvalda Mali Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1960. gadā pret Centrālāfrikas Republikas izlasi. Mali izlase nekad nav kvalificējusies Pasaules kausa finālturnīram. Āfrikas Nāciju kausā Mali ir piedalījusies 13 reizes, tās augstākais sasniegums ir 2. vieta 1972. gada Nāciju kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102242"}
{"text": "Namībijas futbola izlase\n\nNamībijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Namībiju starptautiskās futbola sacensībās. Namībijas futbola izlasi pārvalda Namībijas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1990. gadā pret Maurīciju. Namībijas izlase nekad nav kvalificējusies Pasaules kausa finālturnīram. Āfrikas Nāciju kausā Namībija ir piedalījusies 4 reizes, taču vēl nekad nav iekļuvusi tālāk par grupu turnīru.\n", "id": "lvs_Latn_102243"}
{"text": "Vāveres\n\nVāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai. Pie vāveru dzimtas pieder gan kokos dzīvojošas vāveres, gan uz zemes dzīvojošas vāveres, gan lidvāveres, gan burunduki, gan murkšķi. Pasaulē šobrīd dzīvo 278 vāveru sugas, kas pieder 51 ģintij un 5 apakšdzimtām. Visatpazīstamākās ir Eirāzijas vāveres (Sciurus vulgaris), pelēkās vāveres (Sciurus carolinensis) un Amerikas lidvāveres (Glacomys volans).\n", "id": "lvs_Latn_102244"}
{"text": "Pelēkā vāvere\n\nPelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.\n\nTās dzimtene ir Ziemeļamerika, to var sastapt ASV austrumu krastā, rietumkrasta vidienē un Kanādas dienvidos. Pelēkā vāvere ir ievesta arī Eiropā; Lielbritānijā un Īrijā. Tā kā pelēkā vāvere ir lielāka par parasto vāveri (Sciurus vulgaris), tad izspiedusi mazāko, iedzimto vāveri no mežiem. Ir rajoni, kuros parastā vēvere ir pilnībā aizvietojusies ar pelēko vāveri. Zinātniekiem ir bažas, ka šāda \"aizvietošanās\" varētu notikt arī Itālijā. Pelēkā vāvere nelielos daudzumos ir sastopama arī Āfrikas dienvidos.\n\nZinātniskā nosaukuma Sciurus carolinensis ģints vārds Sciurus ir cēlies no diviem grieķu valodas vārdiem; \"skia\" nozīmē \"ēna\", un \"oura\" nozīmē \"aste\", kopā veidojot jēdzienu, ka vāvere ir dzīvnieks, kas sēž savas astes ēnā. Sugas apzīmējuma vārds \"carolinensis\" atsaucas uz apdzīvotu vietu Karolīna ASV, kur pelēkā vāvere pirmo reizi tika zinātniski pētīta, un šajā vietā tā ir joprojām plaši izplatīta.\n", "id": "lvs_Latn_102245"}
{"text": "Zambijas futbola izlase\n\nZambijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Zambiju starptautiskās futbola sacensībās. Zambijas futbola izlasi pārvalda Zambijas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1946. gadā pret Dienvidrodēziju. Zambijas izlase nekad nav kvalificējusies Pasaules kausa finālturnīram. Āfrikas Nāciju kausā tā ir piedalījusies 18 reizes. Zambija ir 2012. gada Āfrikas Nāciju kausa ieguvēja.\n", "id": "lvs_Latn_102246"}
{"text": "Vadonības sabiedrība\n\nVadonības sabiedrība ir priekšpēdējā sabiedrības attīstības stadija E. Sērvisa izstrādātajā sociālās attīstības modelī.\n", "id": "lvs_Latn_102247"}
{"text": "Valsts (sabiedrības attīstības stadija)\n\nValsts ir pēdējā sabiedrības attīstības stadija Elmana Sērvisa izstrādātajā sociālās attīstības modelī.\n", "id": "lvs_Latn_102248"}
{"text": "Johans Reinholds fon Patkuls\n\nJohans Reinholds fon Patkuls (; Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.\n", "id": "lvs_Latn_102249"}
{"text": "Slupskas apriņķis\n\nSlupskas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes ziemeļrietumos. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Lemborkas un Bitovas apriņķi, Rietumpomožes vojevodistes Košalinas un Slavno apriņķi, kā arī Baltijas jūru, bet Slupska ir anklāvs apriņķa teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_102250"}
{"text": "Kartuzi\n\nKartuzi (, ) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz rietumiem no Gdaņskas. Pazīstama kā neoficiālā kašūbu minoritātes galvaspilsēta. Pilsēta radusies kartēziešu klostera vietā, no kurienes arī tās nosaukums.\n\nPilsētas gminā dzimis vēsturnieks Gerards Labuda (Gerard Labuda, 1916—2010).\n", "id": "lvs_Latn_102251"}
{"text": "Kartuzu apriņķis\n\nKartuzu apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes centrālajā daļā. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Vejherovo, Gdaņskas, Koscežinas, Bitovas un Lemborkas apriņķiem, kā arī Gdaņsku un Gdiņu.\n", "id": "lvs_Latn_102252"}
{"text": "Mobilā observatorija\n\nMobilā observatorija ir pārvietojama observatorija. Kopš 2005. gada vasaras šāda observatorija atrodas Latvijā un tā ir vienīgā šāda veida observatorija visā Eiropā. Tā ir izvietota uz smagās mašīnas šasijas un aprīkota ar grozāmu kupolu, no kura iespējams novērot debess ķermeņus ar stacionāru teleskopu. Tai ir pievienoti vēl divi teleskopi, kuri ir iznesami ārā no kupola un kalpo papildu novērojumiem.\n\nAr pasākumu Cēsu zinātnes centrā Z(in)oo 2015. gada 21. novembrī Mobilā observatorija pieteica savu atgriešanos Latvijā. Ārzemēs tā darbojās no 2008. gada pavasara.\n\nObservatorija piedāvā arī lekcijas par astronomiju un fizikas eksperimentus.\n", "id": "lvs_Latn_102253"}
{"text": "Vladislavovo\n\nVladislavovo () - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz ziemeļiem no Gdaņskas. Pilsētas teritorija ir gan pie Baltijas jūras, gan Puckas līča, ko vienu no otra atdala 35 kilometrus garā un vietām tikai 100 metrus šaurā Helas pussala.\n\nPopulārs kūrorts un ūdenssporta centrs. Pilsētas teritorijā atrodas Polijas visvairāk uz ziemeļiem attālinātais punkts. Otrā pasaules kara laikā pilsētā notika cīņas Helas kaujas ietvaros.\n", "id": "lvs_Latn_102254"}
{"text": "Puckas apriņķis\n\nPuckas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes austrumos. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Vejherovo apriņķi, Gdiņu un Baltijas jūru.\n", "id": "lvs_Latn_102255"}
{"text": "Čluhova\n\nČluhova () - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz rietumiem no Hojņices.\n\n1312. gadā Vācu ordenis nopirka Čluhovu par 250 sudraba markām no Polijas un uzsāka pils celtniecību. 1348. gadā apmetnei tika piešķirtas Kulmas pilsētas tiesības. Oredeņa pils bija otra lielākā Ordeņa valstī (aiz Marienburgas pils). Vācu nosaukuma versija līdz pat 1945. gadam bija Šlohava (Schlochau). Pirms Grīnvaldes kaujas 1410. gadā pilsēta bija ordeņa lielmestra Ulriha fon Jungingena rezidence. Pēc Trīspadsmitgadu kara pilsēta iekļāvās Polijas sastāvā.\n\nPēc Polijas Pirmās dalīšanas pilsēta iekļāvās Prūsijā, vēlāk Vācijā. Pilsētas izaugsmi veicināja valsts ceļa Reichsstraße 1 (Berlīne - Kēnigsberga) izbūve cauri pilsētai. Pēc Pirmais pasaules kara pilsēta palika Vācijas sastāvā, Polijas - Vācijas robeža gāja desmit kilometrus uz austrumiem no pilsētas. Otrais pasaules kara laikā Šlohava smagi cieta kaujās. Pēc kara tā tika piešķirta Polijai, bet pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti no pilsētas.\n\nVācu kriptogrāfa Frīdriha Kaziska (Friedrich Kasiski, 1805 - 1881) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_102256"}
{"text": "Čluhovas apriņķis\n\nČluhovas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes dienvidrietumos. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Bitovas un Hojņices apriņķiem, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes Sempulno apriņķi, Lielpolijas vojevodistes Zlotovas apriņķi, kā arī Rietumpomožes vojevodistes Ščecinekas apriņķi.\n", "id": "lvs_Latn_102257"}
{"text": "Kimija Meisnere\n\nKimberlija Klēra \"Kimija\" Meisnere (; dzimusi Tausonā, Mērilendas štatā, ASV) ir amerikāņu daiļslidotāja. K. Meisnere savā karjerā ir izcīnījusi uzvaras vairākās sacensībās, tai skaitā 2006. gada Pasaules čempionātā, 2007. gada ASV čempionātā un 2007. gada Četru kontinentu čempionātā. Viņa ir pirmā ASV daiļslidotāja, kurai vienlaicīgi piederēja Pasaules, ASV un Četru kontinentu uzvarētājas tituls.\n", "id": "lvs_Latn_102258"}
{"text": "Beninas futbola izlase\n\nBeninas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Beninu starptautiskās futbola sacensībās. Beninas futbola izlasi pārvalda Beninas Futbola federācija. Līdz 1975. gadam komanda bija pazīstama ar nosaukumu Dahomejas futbola izlase, līdz Dahomeja pārtapa par Beninu. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1959. gadā pret Nigēriju. Beninas izlase nekad nav kvalificējusies Pasaules kausa finālturnīram. Āfrikas Nāciju kausā Benina ir piedalījusies četras reizes, labāko rezultātu sasniedza 2019. gadā, kad iekļuva ceturtdaļfinālā.\n", "id": "lvs_Latn_102259"}
{"text": "Kumasi\n\nKumasi ir pilsēta Ganas dienvidos. Tā atrodas pie Bosomtves ezera, lietus mežu reģionā, aptuveni 250 km attālumā no galvaspilsētas Akras. Pilsēta ir pazīstama kā \"dārzu pilsēta\", jo tajā ir daudz dažādu augu un koku sugu. Kumasi ir otra lielākā Ganas pilsēta, tajā dzīvo 1,5 miljoni iedzīvotāju. Kumasi ir viena no valsts bagātākajām pilsētām, jo tās apkārtnē atrasti plaši zelta depozīti. Galvenās pilsētas eksportpreces ir cietkoks un kakao pupiņas. Kumasi pārvalda aptuveni pusi no visas Ganas koku industrijas.\n\nGanas prezidenta Džona Kufuora (John Kufuor, 1938) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_102260"}
{"text": "Tamale\n\nTamale ir pilsēta Ganas ziemeļos. Tā ir Ganas ziemeļu reģiona administratīvais centrs, tajā dzīvo aptuveni 538 tūkstoši iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaita ziņā Tamale ir trešā lielākā pilsēta Ganā pēc galvaspilsētas Akras un Kumasi. Pilsēta atrodas savannas zonā. Tamalē pārsvarā dzīvo dagombi, kas ir islāma sekotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102261"}
{"text": "Sekondi-Takoradi\n\nSekondi-Takoradi ir pilsēta Ganas dienvidrietumos pie Gvinejas līča. Tā ir iedzīvotāju skaita ziņā viena no lielākajām Ganas pilsētām, tajā dzīvo aptuveni 335 tūkstoši cilvēku. Galvenās Sekondi-Takoradi rūpniecības un eksporta sfēras ir kokmateriālu un naftas pārstrāde un eksportēšana, kuģubūve un dzelzceļa remonts. Pilsētā ir viena no svarīgākajām valsts ostām.\n", "id": "lvs_Latn_102262"}
{"text": "Baba Yara stadions\n\nBaba Yara stadions (zināms arī kā Kumasi sporta stadions) ir sporta stadions Kumasi, Ganā. Tas ir Ganas lielākais stadions ar 60 000 skatītāju vietām. Tajā pārsvarā tiek spēlēts futbols, savas mājas spēles šajā stadionā aizvada komandas \"Asante Kotoko\" un \"King Faisal Babes\".\n\n2000. gada Āfrikas Nāciju kausa laikā, kad tas norisinājās Ganā un Nigērijā, stadionā notika 7 spēles. Vēlāk stadions tika pārbūvēts un uzlabots 2008. gada Nāciju kausa vajadzībām.\n", "id": "lvs_Latn_102263"}
{"text": "29. janvāris\n\n29. janvāris ir gada 29. diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 336 dienas (337 garajā gadā).\n", "id": "lvs_Latn_102264"}
{"text": "Ohenes Džana stadions\n\nOhenes Džana stadions () ir sporta stadions Ganas galvaspilsētā Akrā, kas pārsvarā tiek izmantots futbola vajadzībām. Iesākumā tas bija pazīstams kā Akras sporta stadions, taču 2004. gadā tika pārsaukts par godu valsts pirmajam sporta ministram Ohenem Džanam. Stadionā savas mājas spēles aizvada futbola klubi \"Hearts of Oak\" un \"Great Olympics\", kā arī Ganas futbola izlase.\n\nStadionā ir aizvadīta 1978. gada Āfrikas Nāciju kausa finālspēle, kā arī tajā risinājušās 2000. un 2008. gada Nāciju kausa spēles.\n", "id": "lvs_Latn_102265"}
{"text": "Tamales stadions\n\nTamales stadions () ir sporta stadions Ganas pilsētā Tamalē. Pārsvarā tas tiek izmantots futbola vajadzībām, tajā savas mājas spēles aizvada vietējais futbola klubs \"Real Tamale United\". Stadiona ietilpība ir aptuveni 21 000 vietu, no tām puse - sēdvietas. 2008. gadā to 2008. gada Āfrikas Nāciju kausa vajadzībām pabeidza ķīniešu būvniecības kompānija.\n", "id": "lvs_Latn_102266"}
{"text": "Sekondi-Takoradi stadions\n\nSekondi-Takoradi stadions () ir sporta stadions Ganas pilsētā Sekondi-Takoradi. Pārsvarā tas tiek izmantots futbola vajadzībām, tajā savas mājas spēles aizvada vietējā komanda \"Sekondi Hasaacas F.C.\". Stadiona ietilpība ir 20 000 skatītāju vietu. Stadions tika pabeigts 2008. gadā un tajā tiek aizvadītas 7 2008. gada Āfrikas Nāciju kausa spēles, tostarp viens no ceturtdaļfināliem.\n", "id": "lvs_Latn_102267"}
{"text": "Kvadrātvienādojums\n\nKvadrātvienādojums ir otrās pakāpes vienādojums, kura vispārīgais veids ir a x^2 + b x + c = 0, \\, kur x ir nezināmais un a ≠ 0. Izteiksmi a x^2 + b x + c sauc par kvadrāttrinomu. No algebras pamatteorēmas seko, ka kvadrātvienādojumam ir tieši divas saknes (šīs saknes var būt vienādas).\n", "id": "lvs_Latn_102268"}
{"text": "Vladimirs Levenšteins\n\nVladimirs Josifovičs Levenšteins (, dzimis , miris ) bija Krievijas zinātnieks, kurš veica pētījumus informācijas teorijā un kļūdas labojošā kodēšanā. Pazīstamākais no viņa ieguldījumiem ir Levenšteina attāluma algoritms, kuru viņš izstrādāja 1965. gadā.\n\n1958. gadā viņš pabeidza Maskavas Valsts universitātes Matemātikas un mehānikas departamentu un kopš tā laika strādā Keldiša Lietišķās Matemātikas institūtā Krievijas Zinātņu akadēmijā Maskavā. Viņš IEEE Informācijas teorijas Sabiedrības biedrs.\n\n2006. gadā viņš saņēma IEEE Ričarda Haminga medaļu par devumu kļūdas labojošo kodu un informācijas teorijā, un īpaši par Levenšteina attālumu.\n", "id": "lvs_Latn_102269"}
{"text": "Renderēšana\n\nRenderēšana datorgrafikā ir beidzamais process divdimensionāla attēla vai animācijas iegūšanai no jau iepriekš sagatavotas trīsdimensionālas ainas. Šo procesu var pielīdzināt fotogrāfijas uzņemšanai vai videomateriāla filmēšanai, pēc tam, kad reālajā dzīvē pabeigta skata uzstādīšana. Ir izstrādātas dažādas un bieži vien specializētas renderēšanas metodes, kas sniedzas no vienkāršākām un nereālistiskākām karkasmodeļa renderēšanām, kuru pamatā ir daudzstūri, līdz tādiem progresīviem paņēmieniem kā skenēšanas rindas renderēšana (), staru izsekošana, vai radiosity. Atkarībā no attēla sarežģītības, tā renderēšana var ilgt no pāris sekundēm līdz pat vairākām dienām.\n", "id": "lvs_Latn_102270"}
{"text": "Mjastko\n\nMjastko () - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz dienvidrietumiem no Bitovas.\n\nLīdz 1945. gadam pilsētas nosaukums bija Rumelsburga (Rummelsburg) un tā atradās Vācijā. Pēc kara tā tika piešķirta Polijai un pilsētas vācu iedzīvotāji - padzīti.\n", "id": "lvs_Latn_102271"}
{"text": "Pucka\n\nPucka () - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz ziemeļiem no Gdiņas, Puckas līča krastā.\n\nApmetne zināma jau no VII gadsimta. Pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1348. gadā, kad pār to valdīja Vācu ordenis. 1466. gadā tā iekļāvās Polijā. Kopš 1567. gada Pucka bija Polijas kara flotes galvenā bāze. Pēc Polijas dalīšanām Pucka iekļāvās Prūsijā (vēlāk Vācijā). Pēc Pirmā pasaules kara pilsēta kļuva par t. s. Poļu koridora daļu. 1920. gada 10. februārī ģenerāļa Juzefa Hallera vadībā notika ceremoniālas Polijas laulības ar jūru. Starp pasaules kariem Pucka bija galvenā Polijas kara flotes bāze un, līdz Gdiņas ostas izbūvei, arī vienīgā Polijas osta.\n", "id": "lvs_Latn_102272"}
{"text": "Štuma\n\nŠtuma (, vēsturiskais vācu nosaukums - Štūma (Stuhm)) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz dienvidiem no Malborkas.\n\nPirms 1236. gada, kad apmetni ieņēma Vācu ordenis, tā bija prūšu valdījumā. 1416. gadā Štumai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Pēc Trīspadsmitgadu kara pilsēta iekļāvās poļu Karaļa Prūsijas sastāvā. 1635. gadā uz dienvidiem no pilsētas tika noslēgts Štumskavesas miera līgums starp Poliju-Lietuvu un Zviedriju.\n\nPēc Polijas dalīšanām Štuma iekļāvās Prūsijā, bet 1871. gadā, līdz ar Prūsiju - Vācijā. Pēc Pirmā pasaules kara pilsēta plebiscītā nolēma palikt Vācijas sastāvā. Pēc Otrā pasaules kara pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti un pati Štuma iekļāvās Polijā.\n", "id": "lvs_Latn_102273"}
{"text": "Štumas apriņķis\n\nŠtumas apriņķis () ir teritoriāli administratīva vienība Pomožes vojevodistē. Apriņķa lielākā pilsēta ir Štuma, kura atrodas 56 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Pomožes vojevodistes centra Gdaņskas. Šajā apriņķī ir tikai divas pilsētas. Otra ir Dzežgoņa.\n\nRobežojas ar Pomožes vojevodistes Kvidzinas, Tčevas un Malborkas apriņķiem, kā arī Varmijas-Mazūrijas vojevodistes Elblongas, Ostrudas un Ilavas apriņķiem.\n", "id": "lvs_Latn_102274"}
{"text": "Novi Dvora Gdaņska\n\nNovidvura Gdaņska () ir pilsēta Pomožes vojevodistē Polijas ziemeļos, uz ziemeļiem no Malborkas. Žulavu reģiona muzejs. Pilsēta starp pasaules kariem atradās Dancigas brīvpilsētas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_102275"}
{"text": "Jorma Rīsanens\n\nJorma Rīsanens (, dzimis 1932. gadā Somijā) ir informācijas teorētiķis, plašāk pazīstams par aritmētiskās kodēšanas ieviešanu bezzudumu datu saspiešanai un minimālā apraksta garuma principu.\n\n1965. gadā beidzis Helsinku Tehnisko universitāti ar doktora grādu. Kopš 1960. gada strādāja IBM par pētnieku. Pēc aiziešanas no IBM, viņš ir emeritus profesors Tamperes Tehniskā universitātē un Helsinku Informācijas Tehnoloģiju institūta biedrs. 1993. gadā viņam piešķīra IEEE Ričarda Haminga medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_102276"}
{"text": "Rattle and Hum\n\n\"Rattle and Hum\" ir īru rokgrupas U2 1988. gadā izdotā albuma un pilnmetrāžas filmas nosaukums. Albums, kas tika veidots, lai atspoguļotu \"The Joshua Tree\" koncertturneju gan uz skatuves, gan ārpus tās, sastāvēja no koncertierakstiem un arī jaunām dziesmām (tādēļ tiek uzskatīts par grupas sesto studijas albumu). Filmā tiek dokumentēta grupas \"The Joshua Tree\" turneja ASV, kā arī tās amerikāņu mūzikas izpēte.\n", "id": "lvs_Latn_102277"}
{"text": "Dinamiskā atmiņas iedalīšana\n\nAtmiņas piešķiršanas stratēģijas ir stratēģijas atmiņas piešķiršanai.\n\nDefinīcija: Par reģionu sauksim blakus stāvošas atmiņas zonas (kā, piemēram, celiņus), kas piešķirtas vienam failam. Fails var sastāvēt no vairākiem reģioniem, kurus pārvalda failsistēma. Definīcija: Par granulu sauksim failam piešķirtās atmiņas vienību. Jeb mazāko iespējamo reģionu failā.\n\nAtmiņas piešķiršanas stratēģiju mērķi: Minimizēt faila aizņemtās atmiņas reģionu skaitu, ar mērķi samazināt lasošās galviņas pārvietošanos skaitu, nolasot secīgu failu. Kā arī samazināt faila aprakstošo reģionu deskriptoru skaitu. Minimizēt fizisko attālumu starp faila aizņemtās atmiņas reģioniem, lai samazinātu galviņas pārvietošanās amplitūdu.\n", "id": "lvs_Latn_102278"}
{"text": "Burhards Sosārs\n\nBurhards Sosārs (dzimis , miris ) bija latviešu komponists, diriģents, ērģelnieks. Sarakstījis melodiju dziesmai \"Kavalieru gads\" no teātra izrādes \"Gesta Berlings\". Dzimis Cēsu apriņķa Cirstu pagastā. Bijis skolotājs un direktors Daugavpils mūzikas vidusskolā, arī Dailes teātra komponists.\n", "id": "lvs_Latn_102279"}
{"text": "30. janvāris\n\n30. janvāris ir gada 30. diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 335 (336 garajā gadā) dienas.\n", "id": "lvs_Latn_102280"}
{"text": "Ūdensstrupaste\n\nŪdensstrupaste jeb ūdensžurka (Arvicola amphibius) ir kāmju dzimtas grauzējs. Tā ir vislielākā strupaste Centrālajā un Ziemeļeiropā. Ūdensžurka sastopama visā Eiropā, izņemot Īriju, Pireneju pussalu un Grieķiju, un nelielā Krievijas teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_102281"}
{"text": "Vikipēdija:Nosaukumu veidošana\n\nNosaukumu veidošana ir ieteikumi, kā veidot rakstu nosaukumus latviešu valodas Vikipēdijā. Tā ir tikai vienošanās, tie nav likumi, kas nemainīgi \"iecirsti akmenī\". Vikipēdijai paplašinoties un mainoties, daži ieteikumi arī var mainīties vai zaudēt aktualitāti. Ja tomēr ir šaubas, labāk ir sekot ieteikumiem. Ja ir pamatoti ierosinājumi mainīt vienošanos, vispirms ir jāapspriežas ar citiem dalībniekiem diskusiju lapā.\n\nVispārējā gadījumā rakstam jādod tāds nosaukums, kādā tas pazīstams vairumam latviešu valodā runājošo. Nosaukumā jābūt minimālai neviennozīmībai, vienlaikus izveidojot pāradresāciju no citiem, alternatīviem nosaukumiem.\n\nIevērojot saišu veidošanas un nosaukumu veidošanas principus, vajadzētu viegli nokļūt uz vajadzīgā raksta. Pāradresācija jāveido tiem rakstiem, kuriem varētu būt vairāki viennozīmīgi nosaukumi (piemēram, dažādi rakstāmi bijušie nosaukumi, nosaukumi oriģinālvalodā u.c.). Ja vienam nosaukumam ir vairākās nozīmes, tad jāizmanto nozīmju atdalīšanas lapa.\n\nJa raksts ir bijis nosaukts nepiemērotā vārdā, tas ir jāpārsauc, pārvietojot to.\n", "id": "lvs_Latn_102282"}
{"text": "Feimaņu pagasts\n\nFeimaņu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidrietumos. Robežojas ziemeļos ar Silmalas pagastu, austrumos ar Maltas un Pušas pagastiem, dienvidos ar Preiļu novada Aglonas pagastu un Krāslavas novada Kastuļinas pagastiem, rietumos ar Preiļu novada Rušonas un Silajāņu pagastiem. Pagasta centrs atrodas Feimaņos.\n", "id": "lvs_Latn_102283"}
{"text": "Lielais Ziemeļu karš\n\nLielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā. Kara rezultātā samazinājās Zviedrijas loma, bet krasi pieauga Krievijas loma Baltijas jūras reģionā. Polijas-Lietuvas kopvalsts un Saksija tika novājinātas, bet Prūsija parādījās kā jauna militāra vara. Nerealizējās Livonijas politiķu plāns atjaunot autonomu valsti Polijas-Lietuvas vai Saksijas paspārnē.\n", "id": "lvs_Latn_102284"}
{"text": "Einārs Vinters\n\nEinārs Vinters (dzimis ) ir latviešu motosportists, kurš piedalās Dakaras rallijā kopš 2007. gada. Einārs debitēja Dakaras rallijā 2007. gadā. Viņa brālis Jānis bija paspējis tajā piedalīties jau trīs reizes pirms tam. Einārs izcīnīja 14. vietu kopvērtējumā. Abi brāļi bija gatavi piedalīties arī 2008. gadā, tomēr ralliju drošības apsvērumu dēļ atcēla. 2009. gadā Einārs atkal ieņēma 14. vietu, bet Jānis Vinters nepiedalījās.\n\nBrāļiem Vinteriem pieder zemnieku saimniecība \"Līgo\". Tā ir 1800 hektārus liela, atrodas Elejas pagastā. Šobrīd tajā tiek audzēti kvieši, rapsis un kukurūza.\n", "id": "lvs_Latn_102285"}
{"text": "Andris Dambis\n\nAndris Dambis (dzimis ) ir latviešu autosportists un OSC ceha direktors. Viņš četrreiz ir piedalījies Dakaras rallijā, no kurām trīs reizes kā braucējs (gan kā pilots, gan kā stūrmanis). Andrim Dambim pieder kapitāldaļas bezpilota lidaparātu izstrādes uzņēmumā Aerones.\n\nA. Dambis ir OSCar sporta automobiļu konstruktors un galvenais inženieris. Ar OSCar Dakaras rallijā brauca Riga RRT komandas pārstāvji.\n\n1976. gadā Dambis sāka darboties autosportā. 1996. gadā viņš kļuva par pirmo latviešu autosportistu, kurš ir izcīnījis kādu Eiropas godalgu.\n\n2012. gada Dakaras rallijā Andris Dambis kopā ar Māri Saukānu piedalījās ar pasaulē pirmo elektriskās piedziņas bezceļu rallija automobili \"OSCar eO\".\n", "id": "lvs_Latn_102286"}
{"text": "Fotoelektronu pavairotājs\n\nFotoelektronu pavairotājs jeb fotoelektronu daudzkāršotājs ir vakuuma elektroierīce, kurā tiek izmantotas fotoefekta un sekundārās emisijas parādības un kuru lieto kā sevišķi jutīgu gaismas sensoru.\n", "id": "lvs_Latn_102287"}
{"text": "Bluetooth\n\nBluetooth ir maza darbības rādiusa bezvadu datortīklu standarts. Šī tehnoloģija piedāvā iespēju apmainīties ar informāciju, savienojoties ar dažādām ierīcēm: mobilajiem tālruņiem, datoriem u.c. Bluetooth ļauj šīm ierīcēm savienoties vienai ar otru, kad tās atrodas rādiusā līdz 10—100 metriem viena no otras (attālums ir atkarīgs no šķēršļiem un traucējumiem), pat dažādās telpās.\n", "id": "lvs_Latn_102288"}
{"text": "Smadzenes\n\nSmadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību. Smadzenes atrodas galvā un tās no ārpuses aizsargā galvaskauss. Smadzeņu galvenais uzdevums ir apstrādāt informāciju, ko ķermenis iegūst, izmantojot visas piecas maņas: redzi, dzirdi, garšu, ožu un tausti. Visiem mugurkaulniekiem ir smadzenes.\n", "id": "lvs_Latn_102289"}
{"text": "Novi Dvoras apriņķis (Pomože)\n\nApriņķis ar tādu pašu nosaukumu ir arī Mazovijas vojevodistē - skat. Novi Dvoras apriņķis (Mazovija)\n\nNovi Dvoras apriņķis () ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes austrumos. Robežojas ar Pomožes vojevodistes Malborkas un Gdaņskas apriņķiem, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes Elblongas apriņķi, Gdaņsku, Baltijas jūru, kā arī ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu.\n", "id": "lvs_Latn_102290"}
{"text": "Čerska (Polija)\n\nČerska () - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, Tuholas meža (Bory Tucholskie) apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Hojņices.\n", "id": "lvs_Latn_102291"}
{"text": "Vinters\n\nAleksandrs Vinters, latviešu komponists, diriģents (1897—1966); Alfrēds Vinters, latviešu dziedātājs, komponists (1908—1976); Ārons Vinters (Aron Winter), Nīderlandes futbolists un treneris (1967); Edgars Vinters, latviešu gleznotājs (1919—2014); Einārs Vinters, latviešu motosportists (1969); Helmuts Vinters (Helmut Winter), vācu literatūrzinātnieks, rakstnieks, kritiķis, filantrops, mākslas, mūzikas cienītājs un pazinējs, pianists (1935—2004); Jānis Vinters, latviešu motosportists (1971); Jānis Vinters, latviešu politiķis (1897—?); Lelde Vinters-Ore, latviešu gleznotāja (1937); Marija Vintere, latviešu dziedātāja (1911).\n", "id": "lvs_Latn_102292"}
{"text": "31. janvāris\n\n31. janvāris ir gada 31. diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 334 (335 garajā gadā) dienas.\n", "id": "lvs_Latn_102293"}
{"text": "Blanks\n\nDžūljens Blanks (Julien Blanc; 1988) ― šveiciešu izcelsmes attiecību konsultants; Ernests Blanks (1894) ― latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks. Kristaps Blanks (1986) ― latviešu futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_102294"}
{"text": "Viensēta\n\nViensēta ir Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids, kas ietver dzīvojamo un saimniecības ēkas (klēti, kūti, nereti arī stalli un/vai ratnīcu, riju, pirti un vienu vai vairākus šķūņus), kā arī vairākus hektārus zemes. Viensēta savu apzīmējumu ieguvusi, jo atrodas savrup no citām viensētām vai ciemiem.\n\nLatvijā saskaņā ar \"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu\" viensēta ir viena no trim apdzīvoto vietu veidiem (līdzās pilsētai un ciemam). Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi galvenokārt izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu.\n\nLatviešu tradicionālā viensēta ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Visi Latvijas teritorijā pastāvošie viensētu veidi vienkopus šodien ir apskatāmi Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.\n", "id": "lvs_Latn_102295"}
{"text": "Dinaburga (nozīmju atdalīšana)\n\nDinaburga var būt: Daugavpils kādreizējais nosaukums, lietots arī sarunvalodā; Latvijas futbola klubs Dinaburg FC; Latvijas futbola klubs Dinaburg-Zemessardze.\n", "id": "lvs_Latn_102296"}
{"text": "Lieldienas\n\nAgrākais reģistrētais Lieldienu svinēšanas notikums reģistrēts 2. gadsimtā. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā svin Pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena. Katrai dienai ir īpaša nozīme.\n", "id": "lvs_Latn_102297"}
{"text": "Halovīns\n\nHalovīns () ir Visu svēto dienas priekšvakars, 31. oktobra vakars, kas tiek atzīmēts vairākās valstīs, arī Latvijā. Halovīns liturģiskajā gadā ievada trīs dienu ciklu, kuru veido Halovīns, Visu svēto diena (1. novembris) un Visu dvēseļu diena (2. novembris). Halovīnā sāk pieminēt mirušos, svētos, mocekļus un dvēseles, kas vēl atrodas šķīstītavās.\n\nHalovīna vakarā cilvēki (galvenokārt bērni) pārģērbjas par spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem un staigā pa mājām, prasot saldumus. Tā ir amerikāņu tradīcija, taču globalizācijas rezultātā izplatījusies arī citās valstīs, kā arī Latvijā. Latvijā tradīcijai nav vēsturiska pamatojuma un tā balstās uz bērnu vēlmi iegūt saldumus. Tāpat tiek veicināts vandalisma pieaugums, jo izjokošana bieži pārvēršas par vienkāršu demolēšanu vai, piemēram, jēlu olu sviešanu. Halovīnā pārģērbjas un grebj ķirbjus, arī lai aizbiedētu ļaunos garus.\n", "id": "lvs_Latn_102298"}
{"text": "Gleivicas incidents\n\nGleivicas incidents (, ) bija uzbrukums vācu radiostacijai Vācijas un Polijas pierobežā 1939. gada 31. augustā, kas kalpoja kā iegansts Vācijas iebrukumam Polijā, t.s. Polijas kampaņai.\n\nJau vasaras vidū Reinhards Heidrihs uzdeva Alfredam Naujokam sagatavot operāciju, kas ļautu apvainot Poliju agresijā un attaisnotu Vācijas uzbrukumu tai. Tika savervēti vairāki desmiti kriminālnoziedznieku, kuriem apsolīja amnestiju, ja tie piedalīsies \"patriotiskā akcijā\". Grupa tika ietērpta Polijas armijas uniformās un veica uzbrukumu Vācijas pilsētas Gleivicas radiostacijai. No ieņemtās radiostacijas tika pārraidīts uzsaukums poļu valodā ar aicinājumu visiem poļiem apvienoties un sākt karu pret vāciešiem. Pēc tam SD \"tīrīšanas\" grupa nogalināja operācijas veicējus. Tiem tika injicēta inde, paziņojot, ka tā ir vakcīna profilakses nolūkos.\n\nOtrā dienā Vācijas valsts radio uzstājās Ādolfs Hitlers ar paziņojumu, ka Polija uzbrukusi Vācijai un kopš šī brīža Vācija ir karastāvoklī ar Poliju.\n", "id": "lvs_Latn_102299"}
{"text": "Žans Marks Bosmans\n\nŽans Marks Bosmāns (Jean-Marc Bosman, dzimis ) ir bijušais Beļģijas futbolists, kura juridiskais izaicinājums futbola spēlētāju pārejas likumiem noveda pie \"Bosmana lēmuma\". Tas pilnībā mainīja veidu, kā darbojās līgumi starp futbolistiem un klubiem, ļaujot profesionālajiem spēlētājiem Eiropas Savienībā brīvi mainīt klubu pēc līguma beigām ar esošo komandu.\n\nBosmans pats ir plašāk pazīstams ar savu nozīmi šī lēmuma pieņemšanā, mazāk ar paveikto savas spēlētāja karjeras laikā.\n\nPirms slavenā tiesas procesa viņš spēlēja Beļģijas augstākās līgas klubā RFC Liège.\n", "id": "lvs_Latn_102300"}
{"text": "Multipurpose Internet Mail Extensions\n\nMIME standartā definētie satura tipi tiek izmantoti arī ārpus e-pasta, piemēram, HTTP protokolā.\n", "id": "lvs_Latn_102301"}
{"text": "Restaurācija\n\nRestaurācija (no — 'atjaunošana') ir arhitektūras, mākslas, vēstures arheoloģisku pieminekļu atjaunošana sākotnējā izskatā. Objekta restaurācija ir tā atjaunošana tā pilnīgā skaidrībā, vai vismaz priekšstatā par tā pirmējo stāvokli. Restaurācijas metodes pilnībā balstās uz cieņu pret oriģinālajiem materiāliem, arheoloģiskajām liecībām, oriģinālo projektu un autentiskiem dokumentiem.\n", "id": "lvs_Latn_102302"}
{"text": "Barkava\n\nBarkava ir ciems Madonas novada austrumos, Barkavas pagasta centrs. Cauri Barkavai iet reģionālais autoceļš (P84). Attālums līdz Madonai — 30 km, līdz Rīgai — 186 km.\n\nBarkava atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, mazāk kā 10 km attālumā no Lubāna ezera rietumu krasta. Apvidus reljefs izteikti līdzens.\n\nBarkavas centrā atrodas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca (celta 1882. gadā koka baznīcas vietā, prāvests — Viktors Petrovskis), Barkavas centra kapsēta un piemineklis kritušajiem padomju karavīriem. Barkavā atrodas arī Barkavas pagasta pārvalde, Barkavas pamatskola, Jēkabpils Agrobiznesa koledža Barkavas struktūrvienībā (tās dienesta viesnīcā iespējams pārnakšņot arī tūristiem), kultūras nams, pasta nodaļa, degvielas uzpildes stacija un bibliotēka.\n\nBarkava ir viena no tām Latvijas vietām, kas visvairāk cietušas no Sosnovska latvāņu invāzijas.\n", "id": "lvs_Latn_102303"}
{"text": "Roka\n\nRoka ir cilvēka un dažu dzīvnieku augšējais brīvais loceklis no pleca līdz plaukstai. Cilvēkam ir divas rokas, ko izmanto, lai apietos ar dažādiem priekšmetiem.\n\nCilvēka rokas ir pārveidojušies priekšējie locekļi, kas, pateicoties tam, ka cilvēki stāv vertikāli, ir kļuvušas par savdabīgiem satveršanas orgāniem un ir pielāgojušās izpildīt dažādas, darbam nepieciešamas smalkas kustības — tāpēc roku kauli ir smalkāki un vieglāki kā apakšēju locekļu — kāju — kauli un savienojas savā starpā ar kustīgākiem savienojumiem. Īpaša ir arī supinācija un pronācija (spieķa kaula griešanās ap elkoņa kaulu, mainot plaukstas novietojumu augšup vai lejup). Bez kustīguma locītavās rokas kustības brīvība ir atkarīga arī no plecu joslas — atslēgas kaula un lāpstiņas.\n", "id": "lvs_Latn_102304"}
{"text": "Pumpurošanās\n\nPumpurošanās ir dzīvnieku un augu bezdzimumvairošanās veids, kad jauns organisms vai jauna šūna veidojas no vecākorganisma vai šūnas izaugumiem. Pumpurošanās raksturīga arī daudzām sēnēm. Dzīvnieku vidū pumpurojoties vairojas galvenokārt vienšūnas organismi, sūkļi, zarndobumaiņi, tunikāti, daži tārpi. Dažām sugām pumpurošanās nenotiek līdz galam un jaunie īpatņi paliek savienoti ar vecākorganismu, veidojot kolonijas.\n", "id": "lvs_Latn_102305"}
{"text": "Taivāna (sala)\n\nTaivāna jeb Formoza () ir lielākā Ķīnas Republikai piederošā sala Dienvidķīnas jūrā. Salas kopējā platība ir km², pēc 2012. gada datiem salā dzīvoja 23,26 miljoni iedzīvotāju. Vairums iedzīvotāju ir hakki un haņi.\n", "id": "lvs_Latn_102306"}
{"text": "Intars Dambis\n\nIntars Dambis (dzimis ) ir latviešu bobsleja stūmējs, kurš startē kopš 2002. gada. Dzimis Gulbenes slimnīcā, bet audzis un sporta gaitas sācis Alūksnes novada Alsviķu pagastā. Šobrīd dzīvo Alūksnē, kur kopā ar ģimeni uzsākuši biznesu tūrisma jomā un nopirkuši kuģīti, ar kuru tūristus vasarā vizina pa skaisto Alūksnes ezeru.\n\nPasaules čempionātā I. Dambis pirmo reizi piedalījās 2005. gadā, finišējot 24. vietā, kopā ar Gati Gūtu, Intaru Dīcmani un Reini Rozīti. Līdz nākamajiem startiem vajadzēja gaidīt vairāk nekā gadu. 2007. gadā I. Dambis kopā ar Mihailu Arhipovu piedalījās PČ sacensībās Sanktmoricā gan divnieku, gan četrinieku sacensībās. Pirmo reizi Pasaules kausa posmos I. Dambis brauca 2007./08. gadu sezonā. Čezānā kopā ar Jāni Miņinu, Daumantu Dreiškenu un Oskaru Melbārdi I. Dambis izcīnīja uzvaru četrinieku sacensībās un kļuva par Eiropas čempionu. Nedēļu vēlāk četrinieks izcīnīja otro uzvaru pēc kārtas, Sanktmoricas trasē.\n\n2009. gada pasaules čempionātā I. Dambis izcīnīja 3. vietu.\n\nPrecējies, ir bērni.\n", "id": "lvs_Latn_102307"}
{"text": "Ligatūra\n\nLigatūra (no — 'apvienots') rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā. Ligatūras parasti apvieno divus vienu otram sekojošus burtus ar vienojošu komponentu. Ligatūras ir daļa no lielākas glifu apakšklases, kuru sauc par \"kontekstuālajām formām\"; tie ir gadījumi, kad burta specifiskā forma ir atkarīga no blakus esošajiem burtiem vai rindas beigām.\n", "id": "lvs_Latn_102308"}
{"text": "Sebastjēns Buemi\n\nSebastjēns Olivjē Buemi (; dzimis Ēglā, Šveicē) ir Šveices franču autosportists. No . līdz . gada sezonai viņš brauca Formula 1 sacīkstēs, pārstāvot Scuderia Toro Rosso komandu.\n", "id": "lvs_Latn_102309"}
{"text": "Sumatra\n\nSumatra () lielākā Indonēzijas sala, sestā lielākā sala pasaulē. Izvietojusies Malajas arhipelāga ziemeļrietumos. Salas austrumu krastu apskalo Indijas okeāns, rietumu — Malakas šaurums un Natunas un Javas jūras. No Javas salas dienvidaustrumos to atdala Zunda šaurums.\n", "id": "lvs_Latn_102310"}
{"text": "Fazao Malfakasas nacionālais parks\n\nFazao Malfakasas nacionālais parks () ir 1975. gadā izveidots nacionālais parks Togo centrālajā daļa, Centrālajā reģionā un Karas reģionā. Tas ir lielākais no trim Togo nacionālajiem parkiem. Uz rietumiem no tā atrodas Kjabobo nacionālais parks Ganā. 20. gadsimta deviņdesmito gadu politiskās nestabilitātes gados parks smagi cieta no malu medniecības.\n", "id": "lvs_Latn_102311"}
{"text": "Boļi\n\nBoļi ir ciems Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Vilaunes upes krastā. Ciems ir daļēji izzudis.\n", "id": "lvs_Latn_102312"}
{"text": "Otrā Harkivas kauja\n\nOtrā Harkivas kauja (, ) bija Otrā pasaules kara Austrumu frontes kauja 1942. gada maijā Harkiva apgabalā.\n\nVērmahta 6. armija, sadarbojoties ar ģenerāļa Evalda fon Kleista 1. tanku armiju, atsita Sarkanās armijas uzbrukumu Harkivai un Izjumas apkārtnē ielenca vairākas PSRS armijas, gūstā saņemot gandrīz 240 000 padomju karavīru, 2600 artilērijas iekārtu un 1200 tanku. Vērmahta uzvara nodrošināja 1942. gada vasaras uzbrukumu dienvidaustrumu virzienā.\n", "id": "lvs_Latn_102313"}
{"text": "Rudgalvji\n\nRudgalvji ir ciems Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā pie Jaunpiebalgas robežu.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P33, Gaujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102314"}
{"text": "Naudēļi\n\nNaudēļi ir ciems Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V338, Gaujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102315"}
{"text": "Strupiņi\n\nStrupiņi (izloksnē arī Strupīni) ir ciems Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Gaujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102316"}
{"text": "Mostene\n\nMostene ir ciems Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P20.\n", "id": "lvs_Latn_102317"}
{"text": "Niklavas\n\nNiklavas ir ciems Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V301. Ciems ir daļēji izzudis.\n", "id": "lvs_Latn_102318"}
{"text": "Paupi\n\nPaupi ir ciems Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V338.\n", "id": "lvs_Latn_102319"}
{"text": "Skrāģi\n\nSkrāģi ir ciems Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V303.\n", "id": "lvs_Latn_102320"}
{"text": "Ķūģi (Jaunpiebalgas pagasts)\n\nĶūģi ir ciems Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V303, Gaujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102321"}
{"text": "1968. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi\n\nŠajā lapā uzskaitīti 1968. gada Eiropas čempionāta futbolā oficiāli apstiprinātie izlašu sastāvi.\n", "id": "lvs_Latn_102322"}
{"text": "Zeltnesis\n\nZeltnesis ir ceturtais no pieciem rokas pirkstiem. Tas atrodas starp vidējo pirkstu un mazo pirkstiņu. Parasti uz tā tiek valkāts laulību gredzens.\n\nZeltnesi veido trīs falangas.\n", "id": "lvs_Latn_102323"}
{"text": "Didi\n\nValdirs Pereira (, dzimis , miris ), pazīstams kā Didi (Didi), bija Brazīlijas futbolists un futbola treneris, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Brazīlijas futbola izlases dalībnieks.\n\nDidi tiek uzskatīts par vienu no labākajiem brazīļu futbola pussargiem. Viņš ir piedalījies trīs FIFA Pasaules kausos (1954., 1958. un 1962. gadā), uzvarot pēdējās divas reizes. Ticis atzīts par 1958. gada čempionāta labāko spēlētāju.\n\nVislabāk pazīstams, spēlējot Fluminense un Botafogo komandās. Ar Real Madrid komandu uzvarējis 1959–60. gada Eiropas kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Vadījis komandas Peru, Argentīnā, Turcijā, Brazīlijā un Saūda Arābijā. Vadījis arī Peru futbola izlasi 1970. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102324"}
{"text": "Rejs Vilsons\n\nRamons Vilsons (, dzimis , miris ), pazīstams kā Rejs Vilsons, bija angļu futbolists, spēlēja kreisās malas aizsarga pozīcijā, bijis Anglijas futbola izlases dalībnieks.\n\nLielāko daļu savas karjeras aizvadījis Huddersfield Town un Everton.\n\nAnglijas futbola izlasi pārstāvējis no 1960. līdz 1968. gadam, kopumā aizvadot 63 mačus. Ar izlasi uzvarējis 1966. gada FIFA Pasaules kausā. Piedalījies arī 1962. gada FIFA Pasaules kausā un 1968. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_102325"}
{"text": "Pjetro Anastasi\n\nPjetro Anastasi (, dzimis , miris ) bija Itālijas futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Itālijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu karjeru 1966. gadā sācis Varese, kur palīdzējis komandai iekļūt Itālijas A sērijā. 1968. gadā pievienojies Juventus komandai, kur viņš astoņu sezonu laikā trīs reizes kļuvis par Itālijas čempionu. Vēlāk spēlējis arī Internazionale, kur ieguvis arī Itālijas kausu. Savu karjeru beidzis Šveices komandā Lugano.\n\nItālijas futbola izlasi pārstāvējis no 1968. līdz 1975. gadam, kopumā 25 mačos gūstot 8 vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1968. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1974. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102326"}
{"text": "Poliforma\n\nPoliforma ir ģeometriska figūra, kura veidota no identiskiem daudzstūriem. Parasti izvēlētais daudzstūris ir plaknes pārklājošs, piemēram, četrstūris vai sešstūris.\n", "id": "lvs_Latn_102327"}
{"text": "Sentdžordža šaurums\n\nSentdžordža šaurums (; , ) ir jūras šaurums starp Lielbritānijas un Īrijas salām. Savieno Īrijas jūru ziemeļos ar Ķeltu jūru dienvidos. Šaurākā vieta ir jūrasšauruma dienviddaļā starp Karnsora ragu Īrijas krastā un Sentdeividsa ragu Velsas krastā. Nosaukums cēlies no Svētā Jura, kurš, saskaņā ar 14. gadsimta leģendu, esot pārpeldējis šaurumu ceļā uz Angliju.\n", "id": "lvs_Latn_102328"}
{"text": "Mazā eragroste\n\nMazā eragroste () ir graudzāļu dzimtas suga. Savvaļā tā sastopama mērenā un subtropu klimata joslās Eirāzijā. Eiropas ziemeļdaļā, tostarp Latvijā, mazā eragroste ir rets, adventīvs (ievazāts) augs.\n\nLatvijā mazā eragroste pārsvarā sastopama valsts vidus un austrumu daļā, kur dažāda lieluma grupas aug smiltājos, ceļmalās un dzelzceļu uzbērumos.\n\nVizuāli grūti atšķirama no otras Latvijā sastopamās sugas — lielvārpu eragrostes.\n", "id": "lvs_Latn_102329"}
{"text": "Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nZviedrija bija pārstāvēta 1900. vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norisinājās Francijas galvaspilsētā Parīzē no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā startēja.\n\nZviedrija šajās olimpiskajās startēja ar 10 sportistiem, visi vīrieši, kuri startēja četros dažādos sporta veidos. Zviedrija pirmo reizi bija pārstāvēta paukošanā, peldēšanā un virves vilkšanā. Virves vilkšanā Zviedrijas sportisti, startēja kopā ar trim Dānijas sportistiem kā Jauktā komanda.\n\nŠajās olimpiskajās spēlēs Zviedrija izcīnīja vienu bronzas medaļu, kopvērtējumā ierindojoties 20. vietā. Šo bronzas medaļu izcīnīja zviedru maratona skrējējs Ernsts Fasts. Zviedrijas virves vilcēji Augusts Nilsons, Gustavs Sēderstrēms un Kārlis Štāfs kopā ar Dānijas sportistiem kā Jauktā komanda izcīnīja zelta medaļu virves vilkšanā.\n", "id": "lvs_Latn_102330"}
{"text": "Ādams Johans fon Fītinghofs\n\nĀdams Kristaps Johans fon Fītinghofs (; 1797-1871) bija vācbaltiešu muižnieks, Krievijas Impērijas kavalērijas ģenerālis, kirasieru divīzijas komandieris.\n", "id": "lvs_Latn_102331"}
{"text": "Maša un Lācis\n\nMaša un lācis () ir populārs Krievijas trīsdimensiju animācijas seriāls, kuru izveidoja animācijas studija Animaccord. Tā pirmizrāde notika 2009. gada 7. janvārī.\n", "id": "lvs_Latn_102332"}
{"text": "Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls\n\nBurhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls (; 1767—1828) bija vācbaltiešu muižnieks un botāniķis, Krievijas Impērijas ķeizara ģimenes galminieks un slepenpadomnieks. Mūzikas mīļotājs un mākslas un zinātnisko retumu kolekcionārs. Alūksnes pilsmuižas un daudzu citu Vidzemes guberņas muižu īpašnieks.\n", "id": "lvs_Latn_102333"}
{"text": "Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nVācija (Vācijas Impērija) bija pārstāvēta 1900. vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norisinājās Francijas galvaspilsētā Parīzē no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā startēja.\n\nVācija šajās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta ar 76 sportistiem, kuri startēja 10 olimpiskajos sporta veidos. Visvairāk sportistu no Vācijas startēja airēšanā, 21 sportists. Pirmo reizi tā bija pārstāvēta airēšanā, burāšanā, jāšanā, paukošanā, peldēšanā, regbijā un ūdenspolo.\n\nŠajās olimpiskajās spēlēs Vācija izcīnīja 9 olimpiskās medaļas (4 zelta, 3 sudraba un 2 bronzas medaļas), kopvērtējumā ierindojoties 9. vietā. Trīs no visām medaļām (1 zelta un 2 bronzas) tika izcīnītas airēšanā. Vācija pirmās olimpiskās medaļas izcīnīja airēšanā, burāšanā, peldēšanā un regbijā. Pieci Vācijas sportisti izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām. Ernsts Hopenbergs bija vienīgais, kurš izcīnīja divas olimpiskās zelta medaļas.\n", "id": "lvs_Latn_102334"}
{"text": "Ričards Džūels\n\n\"Ričards Džūels\" () ir 2019. gada ASV biogrāfiska drāmas filma, kuras režisors ir Klints Īstvuds. Filmā galvenās lomas atveido Pols Volters Hauzers, Sems Rokvels, Ketija Beitsa, Džons Hemms un Olīvija Vailda. Filma ir balstīta uz žurnāla Vanity Fair 1997. gada rakstu American Nightmare: The Ballad of Richard Jewell un 2019. gada grāmatu The Suspect: An Olympic Bombing, the FBI, the Media, and Richard Jewell, the Man Caught in the Middle.\n\nFilma parāda 1996. gada vasaras olimpisko spēļu laikā Atlantā notikušo teroraktu, kad Centennial Olympic parkā tika detonēta bumba, un sprādziena izmeklēšanu, kad nepatiesi tiek apsūdzēts apsargs Ričards Džūels.\n\n\"Ričards Džūels\" pirmizrāde notika un to izplatīja Warner Bros. Pictures. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, īpaši izceļot Hauzera, Rokvela un Beitsas aktierspēli, kā arī Īstvuda režiju. Tomēr filma tika kritizēta par žurnālistes Ketijas Skrudžas (attēlo Olīvija Valda) attēlošanu. National Board of Review filmu \"Ričards Džūels\" izraudzījās kā vienu 2019. gada labākajām filmām. Ketija Beitsa tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā aktrise otrā plāna lomā\", kā arī Zelta globusa balvai tādā pašā kategorijā. Filmas kases ieņēmumi pārsniedza 44 miljonus ASV dolārus pie 45 miljonu budžeta.\n", "id": "lvs_Latn_102335"}
{"text": "McCabe & Mrs. Miller\n\nMcCabe & Mrs. Miller ir 1971. gada ASV vesterna filma, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir Roberts Oltmens. Filmā galvenās lomas atveido Vorens Bītijs, Džūlija Kristija un Renē Oberženuā. Filma ir balstīta uz Edmunda Notona 1959. gada romāna McCabe.\n\nFilma stāsta par spēlmani (Bītijs) un prostitūtu (Kristija), kuri kļūst par biznesa partneriem nomaļā kalnrūpniecības pilsētā. Viņu bizness turpina augt, līdz pilsētā ierodas liela korporācija.\n\nMcCabe & Mrs. Miller pirmizrāde notika un to izplatīja Warner Bros.. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. Džūlija Kristija tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā aktrise galvenajā lomā\". 2008. gadā Amerikas Kinoinstitūts McCabe & Mrs. Miller ierindoja kā vienu no labākajām vesterna filmām. 2010. gadā filma tika iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kinoreģistrā kā \"kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma\".\n", "id": "lvs_Latn_102336"}
{"text": "Kas jauns, kaķīt?\n\n\"Kas jauns, kaķīt?\" () ir 1965. gada ASV un Francijas romantiska kinokomēdija, kuras režisors ir Klaivs Donners, bet scenārija autors Vudijs Allens. Filmā galvenās lomas atveido Pīters Selerss, Pīters O'Tūls, Romija Šneidere, Kapučīne, Pola Prentisa, Vudijs Allens un Urzula Andresa. Šī ir Vudija Allena aktiera kinodebija, kā arī pirmā filma, kurai viņš ir sarakstījis scenāriju.\n\nFilma stāsta par sieviešu krāpnieku (O'Tūls), kurš vēlas atteikties no sava dzīvesveida, lai apprecētu savu mūža mīlestību (Šneidere). Viņš meklē palīdzību pie psihoanalītiķa (Selerss), kuram pašam ir romantiskas problēmas.\n\n\"Kas jauns, kaķīt?\" pirmizrāde notika un to izplatīja United Artists. Filma saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes. Lielu slavu iemantoja filmas tituldziesma What's New Pussycat?, kuras mūzikas autors ir Bērts Bakeraks, vārdu autors Hals Deivids, bet izpilda Toms Džonss. Gan Bakeraks, gan Deivids tika nominēti Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā dziesma\".\n", "id": "lvs_Latn_102337"}
{"text": "Hosē Anhels Iribars\n\nHosē Anhels Iribars Kortaharena (, dzimis ) ir bijušais spāņu futbolists un futbola treneris, spēlēja vārtsarga pozīcijā, bijis Spānijas futbola izlases dalībnieks.\n\nGandrīz visu savu spēlētāja karjeru pavadījis Spānijas komandā Athletic Bilbao, kur aizvadījis vairāk nekā 600 oficiālās spēles, 18 La Liga sezonu laikā. Divas reizes ar komandu izcīnījis Spānijas kausu.\n\nSpānijas futbola izlasi pārstāvējis no 1964. līdz 1976. gadam, kopumā aizvadot 49 mačus. Ar izlasi uzvarējis 1964. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1966. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102338"}
{"text": "Luiss del Sols\n\nLuiss del Sols Kaskaharess (, dzimis , miris ) bija spāņu futbolists un futbola treneris, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Spānijas futbola izlases dalībnieks.\n\nKopumā La Liga turnīrā ar Real Betis un Real Madrid komandām aizvadījis 112 mačus, kuru laikā guvis 28 vārtus. Ar Real Madrid komandu divreiz kļuvis par Spānijas čempionu, kā arī uzvarējis 1959–60. gada Eiropas kausa sezonā. 1962. gadā pievienojies Itālijas komandai Juventus, kur 1967. gadā uzvarējis A sērijā. Itālijā spēlējis arī AS Roma rindās, bet karjeru noslēdzis Real Betis.\n\nSpānijas futbola izlasi pārstāvējis no 1960. līdz 1966. gadam, kopumā aizvadot 16 mačus un gūstot 3 vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1964. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1962. un 1966. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102339"}
{"text": "Ignasio Soko\n\nIgnasio Soko Esparsa (, dzimis , miris ) bija spāņu futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Spānijas futbola izlases dalībnieks.\n\n12 gadus no savas profesionālās spēlētāja karjeras pavadījis Spānijas komandā Real Madrid, piedaloties vairāk nekā 400 oficiālos mačos. Septiņas reizes kļuvis par La Liga čempionu, kā arī uzvarējis 1965–66. gada Eiropas kausa sezonā.\n\nSpānijas futbola izlasi pārstāvējis no 1961. līdz 1969. gadam, kopumā aizvadot 25 mačus un gūstot vienus vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1964. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1966. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102340"}
{"text": "Amansio Amaro\n\nAmansio Amaro Varela (, dzimis , miris ) bija Spānijas futbolists un futbola treneris, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Spānijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu karjeru sācis dzimtās pilsētas Akoruņas klubā Deportivo. 1962. gadā pievienojies Real Madrid komandai, kur kopumā aizvadījis vairāk nekā 400 oficiālās spēles. Ar Real Madrid komandu deviņas reizes uzvarējis La Liga turnīrā, kā arī uzvarējis 1965–66. gada Eiropas kausa sezonā.\n\nSpānijas futbola izlasi pārstāvējis no 1962. līdz 1974. gadam, kopumā aizvadot 42 mačus un gūstot 11 vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1964. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1966. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102341"}
{"text": "Luiss Svaress Miramontess\n\nLuiss Svaress Miramontess (, dzimis , miris ) bija spāņu futbolists un futbola treneris, spēlēja pussarga pozīcijā, Spānijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavas karjeras laikā pārstāvējis Spānijas komandas Deportivo de La Coruña, CD Condal un Barcelona, kā arī Itālijas komandas Internazionale un Sampdoria. Svaress tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem spāņu futbolistiem. 1960. gadā viņš kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo Spānijā dzimušo futbolistu, kurš saņēmis Zelta bumbas balvu. Ar Barcelona komandu divreiz uzvarējis La Liga turnīrā, bet ar Internazionale komandu trīsreiz uzvarējis Itālijas A sērijā. Divreiz kļuvis arī par Eiropas kausa ieguvēju.\n\nSpānijas futbola izlasi pārstāvējis no 1957. līdz 1972. gadam, kopumā 32 mačos gūstot 14 vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1964. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1962. un 1966. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Trenējis komandas gan Itālijā, gan Spānijā. No 1988. līdz 1991. gadam bijis Spānijas izlases galvenais treneris, vadot komandu 1990. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102342"}
{"text": "Veksfordas grāfiste\n\nVeksfordas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Lenseras provincē. Veksfordas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Veksfordā. grāfistē dzīvoja 149 722 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102343"}
{"text": "Lee-Enfield\n\nLee-Enfield vai Enfield ir ar aizslēgu darbināma, ar magazīnu darbināma atkārtotas šaušanas šautene, kas 20. gadsimta pirmajā pusē kalpoja kā galvenais Britu impērijas un Sadraudzības militāro spēku šaujamierocis un bija Lielbritānijas armijas šautene. Standarta šautene no tās oficiālās pieņemšanas 1895. gadā līdz 1957. gadam. Pirmā pasaules kara versijas bieži tiek sauktas par \"SMLE\", kas ir saīsinājums no kopējā \"Short, Magazine, Lee-Enfield\" varianta.\n", "id": "lvs_Latn_102344"}
{"text": "SKS 68. ekspedīcija\n\nSKS 68. ekspedīcija (Expedition 68, ISS-68, Экспедиция МКС-68) bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Krievijas Roskosmos, Eiropas EKA un Japānas JAXA kosmonautu pastāvīgā ekspedīcija Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) no 2022. gada 29. septembra līdz 2023. gada 28. martam.\n", "id": "lvs_Latn_102345"}
{"text": "Puzes muiža\n\nPuzes muiža () bija muiža tagadējā Ventspils novada Puzes pagastā. Muižas centrā izveidojies Puzes muižas ciems (Puze, Puzesmuiža).\n", "id": "lvs_Latn_102346"}
{"text": "Mītas grāfiste\n\nMītas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Lenseras provincē. Mītas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Navanā. grāfistē dzīvoja 220 296 iedzīvotāji.\n\nMītas grāfiste robežojas ar Monahanas grāfisti no ziemeļiem, ar Kevanas grāfisti no ziemeļrietumiem, ar ar Vestmītas grāfisti no rietumiem, ar Ofali grāfisti no dienvidrietumiem, ar Kildēras grāfisti no dienvidiem, ar Dublinas grāfisti no dienvidaustrumiem, ar Īrijas jūru no austrumiem un ar Lautas grāfisti no ziemeļaustrumiem.\n", "id": "lvs_Latn_102347"}
{"text": "2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija\n\n2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija ir spēļu kopums, kas noteiks tās 23 vīriešu futbola izlases, kas kopā ar turnīra mājinieci Vācijas izlasi, kas ir kvalificējusies automātiski, piedalīsies 2024. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Kvalifikācijas turnīrs sākās 2023. gada martā un noslēgsies 2024. gada martā. Kvalifikācijas turnīrs ir sasaistīts arī ar 2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgas rezultātiem.\n\nKopumā kvalifikācijā piedalās 53 izlases. Krievijas izlase sakarā ar tās valsts īstenoto iebrukumu Ukrainā netika pielaista turnīram.\n", "id": "lvs_Latn_102348"}
{"text": "Monahanas grāfiste\n\nMonahanas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Olsteras provincē. Monahanas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Monahanā. grāfistē dzīvoja 64 832 iedzīvotāji.\n\nMonahanas grāfiste robežojas ar Ziemeļīriju no ziemeļiem, ar Kevanas grāfisti no dienvidrietumiem, ar Mītas grāfisti no dienvidiem un ar Lautas grāfisti no austrumiem.\n", "id": "lvs_Latn_102349"}
{"text": "Lionels Skaloni\n\nLionels Sevastjans Skaloni (; dzimis ) ir argentīniešu futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlējis labās malas aizsarga pozīcijā, lielu daļu karjeras pārstāvējis Spānijas klubu Deportivo. Spēlējis arī citos Spānijas, Itālijas, Anglijas un dzimtās Argentīnas klubos, kā arī Argentīnas izlasē. Kopš 2018. gada ir Argentīnas izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_102350"}
{"text": "Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas\n\nKrimas Autonomo Republiku un Sevastopoli (pēc Krimas pussalas aneksijas 2014. gadā tās faktiski kontrolēja Krievija kā Krimas Republiku un federālās nozīmes pilsētu Sevastopoli attiecīgi) Atsevišķiem Doneckas un Luhanskas apgabalu rajoniem, kurus uz 2022. gada 23. februāri kontrolēja Doneckas un Luhanskas tautas republikas. Teritorijām, kuras ieņēma Krievijas vai pašpasludināto republiku karaspēks pēc 2022. gada 24. februārī sāktā iebrukuma.\n\nSaskaņā ar Ukrainas likumiem, visas norādītās teritorijas atrodas Krievijas okupācijas pakļautībā, atšķirību starp Krievijas un \"prokrievisku\" kontroli nav. Pie Krievijas okupācijas struktūrām pieskaita gan Krievijas valsts varas iestādes, kuras kontrolē šos reģionus, gan Krievijas Federācijas kontrolētās pašpasludinātās varas iestādes.\n", "id": "lvs_Latn_102351"}
{"text": "Droheda\n\nDroheda (, ) ir lielākā pilsēta Lautas grāfistē, Lensteras provincē, Īrijā. pilsētā dzīvoja 40 956 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102352"}
{"text": "Andreass fon Lēviss of Menārs\n\nAndreass fon Lēviss of Menārs (, dzimis , miris ) bija vācbaltiešu lauksaimniecības un mežkopības speciālists, kā arī rakstnieks un mākslinieks. Frīdriha fon Lēvisa of Menāra brālis.\n\nDzimis mūsdienu Igaunijā, Lēnerannas pagastā, Krievijas Impērijas ģenerālmajora Reinholda fon Lēviss of Menāra ģimenē. No 1794. līdz 1797. gadam dienēja Krievijas Impērijas armijā. No 1801. līdz 1808. gadam mācījās Jēnā, Heidelbergā un Meža institūtā Švecingenē. Atgriežoties dzimtenē, kļuva par Vidzemes lauksaimniecības un ekonomikas biedrības (Livländische Gemeinnützige und Ökonomische Sozietät) sekretāru, darbojās Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā. No 1812. līdz 1825. gadam bija žurnāla Neues Ökonomisches Repertorium für Livland redaktors, bet 1826. līdz 1837. gadam - žurnāla Jahrbücher für Landwirtschaft redaktors. Darbojies arī kā mākslinieks (mācījies pie Kārļa Augusta Zenfa), vairāki viņa darbi glabājas Igaunijas mākslas muzeja kolekcijā. Piedalījies Vidzemes ģeogrāfisko karšu izveidē. Miris Ķeipenes muižā.\n", "id": "lvs_Latn_102353"}
{"text": "Bebru zīmogakmens\n\nBebru zīmogakmens ir akmens, kas atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagasta dienvidaustrumos uz dienvidiem no dzelzceļa līnijas Jelgava—Krustpils. Nosaukumu ieguvis no teikas par iekaltiem ovāliem — zīmogiem. Labi saskatāmi divi ovāli (27 x 22 cm un 18 x 13 cm, apmēram 2 cm dziļi). 1986. gadā atrast arī trešais iekalums — cilvēka pēdas nospiedums (36,5 cm gara, 17 cm plata, 3—4 cm dziļa). Ar akmeni saistīta teika par franču kara kasi. Netālu no akmens — senkapi.\n", "id": "lvs_Latn_102354"}
{"text": "Klauvējot pie debesu vārtiem\n\n\"Klauvējot pie debesu vārtiem\" () ir 1997. gada Vācijas kriminālā traģikomēdijas filma. Filmas režisors ir Tomass Jāns, lomas atveido Tils Šveigers, Morics Blaibtrojs, Jans Josefs Līferss un Ritgers Hauers. Filmas nosaukums aizgūts no Boba Dilana dziesmas, kas iekļauta arī filmas skaņu celiņā. Filma piedalījās 20. Maskavas Starptautiskajā kinofestivālā, kur Tils Šveigers ieguva balvu kā labākais aktieris.\n\nFilma stāsta par diviem vīriešiem, kuriem uzrādīta nāvējoša diagnoze, kā rezultātā viņi reibumā no slimnīcas aizdzen automašīnu ar miljons Vācijas markām bagāžniekā.\n\nFilma iemantojusi plašu popularitāti Krievijā un citās bijušajās padomju valstīs, kur ieguvusi kulta filmas statusu.\n", "id": "lvs_Latn_102355"}
{"text": "Nikolajs Hercbergs\n\nNikolajs Hercbergs (; dzimis 1882. gada 7. jūlijā Mītavā (Jelgavā), Krievijas impērijas Kurzemes guberņā, miris 1957. gadā Rīgā) ir vācbaltu izcelsmes arhitekts un inženieris, kas specializējās Rīgas jūgendstila arhitektūras projektos.\n\nNikolajs Hercbergs pazīstams arī ar savu pienesumu Rīgas pilsētvides vēsturiskajai fotogrāfiju kolekcijai. Proti, 1963. gada 5. februārī Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājumā nonāca dokumentu kolekcija ar vairāk nekā 2160 fotogrāfijām, kad tās arhīvam nodeva Rīgas pilsētas Izpildu komitejas Celtniecības un arhitektūras nodaļa.\n", "id": "lvs_Latn_102356"}
{"text": "Popes muiža\n\nPopes muiža () bija muiža tagadējā Ventspils novada Popes pagastā. Muižas centrā izveidojies Popes ciems. Muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem, kas iekļauts Eiropas kultūras mantojumā.\n\nPopes muižai piederēja astoņas pusmuižas – Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārlmuiža, Lonaste, Jaunpope, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes zvejnieku ciemi Lielirbe, Pize un Lūžņa.\n", "id": "lvs_Latn_102357"}
{"text": "Alfor grupa\n\n\"Alfor grupa\" ir lielākais Latvijas azartspēļu nozares tirgus dalībnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi nozarē. Latvijā grupa pazīstama ar spēļu zāļu zīmolu \"Fenikss\", bet Igaunijā — ar zīmolu Fenix. \"Alfor grupa\" holdinga uzņēmums SIA \"Foroms\" ir tieši saistīts ar pirmo Latvijā atvērto kazino 1990. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_102358"}
{"text": "Jānis Zuzāns\n\nJānis Zuzāns (dzimis 1957. gada 16. septembrī) ir latviešu uzņēmējs, azartspēļu zāļu ķēdes \"Alfor grupa\" īpašnieks, mākslas kolekcionārs un mecenāts. 2021. gadā ierindots kā 6. bagātākais cilvēks Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_102359"}
{"text": "Suverēnā vara\n\n\"Suverēnā vara\" ir politiskā partija Latvijā, ko 2005. gadā ar nosaukumu \"Savienība Latgales Sirds\" (vēlāk \"Likums.Atbildība.Kārtība\") izveidoja bijušais Saeimas deputāts Ernests Jurkāns. Kopš 2022. gada 4. jūlija partija darbojas ar nosaukumu \"Suverēnā vara\" un tās vadītāja ir Jūlija Stepaņenko. Partija ir konservatīva un populistiska, kā arī tā pārstāv Latvijas krievu kopienas intereses.\n", "id": "lvs_Latn_102360"}
{"text": "Viklovas grāfiste\n\nViklovas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Lenseras provincē. Viklovas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Viklovā. grāfistē dzīvoja 155 258 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102361"}
{"text": "Voterforda\n\nVoterforda (, ) ir pilsēta Voterfordas grāfistē, Mansteras provincē, Īrijā. pilsētā dzīvoja 53 504 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102362"}
{"text": "Ēriks Tomsons\n\nĒriks Tomsons (1918—2022) bija latviešu jūrnieks, viens no pārcēlājiem, kas Otrā pasaules kara beigās palīdzēja bēgļiem no Kurzemes nokļūt Gotlandes salā.\n", "id": "lvs_Latn_102363"}
{"text": "Kildēras grāfiste\n\nKildēras grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Lenseras provincē. Kildēras grāfistes pārvaldes centrs atrodas Neisā. grāfistē dzīvoja 246 977 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102364"}
{"text": "Padomju nams\n\nPadomju nams () ir nepabeigta celtne Karaļauču (Kaļiņingradas) centrā, ko 1970. gadā sāka celt uzspridzināto Kēnigsbergas pils drupu vietā. Celtnes izskata dēļ vietējie to iesaukuši par \"ierakto robotu\", un Padomju nams bieži vien atzīts par neglītāko celtni Baltijas jūras krastos un Krievijā. 2023. gadā uzsākta ēkas demontāža.\n", "id": "lvs_Latn_102365"}
{"text": "Mārša Hanta\n\nMārša Hanta (; dzimusi kā Mārsija Virdžīnija Hanta () , mirusi ) bija amerikāņu aktrise, modele un aktīviste ar gandrīz 80 gadus ilgu karjeru. Viņu 1950. gados makartisma laikā vairākas Holivudas kinostudijas iekļāva melnajos sarakstos.\n\nViņa piedalījusies daudzās filmās, tostarp kopā ar Džonu Veinu filmā Born to the West (1937), ar Grīru Gārsoni un Lorensu Olivjē filmā \"Lepnums un aizspriedumi\" (Pride and Prejudice, 1940), ar Vanu Heflinu filmā Kid Glove Killer (1942), ar Margaretu Salavanu un Džoanu Blondelu filmā Cry 'Havoc' (1943), ar Mikiju Rūniju filmā The Human Comedy (1943), ar Klēru Trevoru filmā Raw Deal (1948), ar Šarlu Bojēru filmā The Happy Time (1952) un Daltona Trambo filmā Johnny Got His Gun (1971).\n\nPar lomām televīzijā Hantai 1960. gadā piešķīra zvaigzni Holivudas Slavas alejā.\n\nHanta aktīvi iesaistījās cīņā pret badu pasaulē un vēlākajos gados palīdzēja bezpajumtnieku patversmēm, atbalstīja viendzimuma laulības, vairoja izpratni par klimata pārmaiņām un veicināja mieru trešās pasaules valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_102366"}
{"text": "Mazais pirkstiņš\n\nMazais pirkstiņš jeb mazais pirksts ir piektais no pieciem rokas pirkstiem. Tas atrodas blakus zeltnesim un to veido trīs falangas.\n", "id": "lvs_Latn_102367"}
{"text": "Fransisko Rubio\n\nFransisko Karloss \"Frenks\" Rubio (Francisco Carlos \"Frank\" Rubio; dzimis ) ir ASV kosmonauts, ASV Armijas pulkvežleitnants, helikoptera pilots, aviācijas ārsts.\n", "id": "lvs_Latn_102368"}
{"text": "15. Saeimas vēlēšanas\n\n15. Saeimas vēlēšanas Latvijā notiks ne vēlāk kā . Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti.\n", "id": "lvs_Latn_102369"}
{"text": "Taktiskie kodolieroči\n\nTaktiskie kodolieroči jeb nestratēģiskie kodolieroči ir kodolieroči, kuri ir paredzēti izmantošanai kaujas laukā, lai atbalstītu savus konvencionālos spēkus. Atšķirībā no stratēģiskajiem kodolieročiem, taktiskajiem kodolieročiem ir ievērojami mazāka jauda un rādiuss. Līdz ar to tie netiek izmantoti uzbrukumiem ienaidnieka objektiem, kas atrodas tālu no frontes līnijas (piemēram, bāzēm, pilsētām, rūpnīcām) — tie ir paredzēti lokālu mērķu iznīcināšanai. Neviens taktiskais kodolierocis nekad nav izmantots kaujas situācijā.\n\nNav precīzas definīcijas \"taktiskajai\" kategorijai attiecībā uz kodolieroča darbības rādiusu vai enerģiju. Taktisko kodolieroču jauda ir mazāka nekā stratēģisko kodolieroču jauda, taču lielākie taktiskie ieroči arī ir ļoti spēcīgi, un daži ieroči, atkarībā no to pielietojuma, var tikt klasificēti abās kodolieroču kategorijās. Piemēram, amerikāņu ierocis W88 bija paredzēts, lai aprīkotu gan taktisko Sea Lance pretzemūdeņu raķešdzinēja dziļuma lādiņu, gan no stratēģiskā bumbvedēja palaižamo SRAM II pretraķeti.\n\nTā kā mazākas jaudas kodolieroču enerģija nav daudz lielāka par arvien jaudīgāko konvencionālo ieroču izdalīto enerģiju, ASV Armija mūsdienās ir pārtraukusi uz tiem paļauties. Lielākā daļa atlikušo krājumu, kurus veido aptuveni 150 gravitācijas bumbas B61, ir izvietoti Eiropā. Apvienotā Karaliste un Francija ir pilnībā likvidējušas savus taktisko kodolieroču krājumus, taču Pakistānai, Ķīnai, Indijai, Izraēlai un Ziemeļkorejai krājumos ir dažādi taktisko kodolieroču veidi.\n\nKrievijas armija, salīdzinājumā no citām valstīm, ir saglabājusi vairāk taktisko kodolieroču un ir vairāk paļāvusies uz tiem savā kodolstratēģijā nekā ASV; tiek lēsts, ka šāda stratēģija tika izvēlēta Krievijas mazāk attīstīto konvencionālo ieroču un spēju dēļ. Mūsdienu aplēses liecina, ka Krievijas arsenālā ir aptuveni 2000 taktisko kodolieroču galviņas.\n", "id": "lvs_Latn_102370"}
{"text": "Valentīne Lasmane\n\nValentīne Lasmane dzimusi Jaunzeme (1916—2018) bija latviešu filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece.\n", "id": "lvs_Latn_102371"}
{"text": "Klute\n\nKlute ir 1971. gada ASV neo-noir trillera filma, kuras režisors un producents ir Alans Džejs Pakula. Filmā galvenās lomas atveido Džeina Fonda, Donalds Saterlends, Čārlzs Čofi un Rojs Šeiders. Klute ir pirmā daļa Pakulas \"paranojas triloģijā\", tai seko The Parallax View (1974) un \"Visi prezidenta vīri\" (1976).\n\nFilma stāsta par detektīvu (Saterlends), kurš kopā ar Ņujorkas prostitūtu (Fonda) mēģina atrast pazudušu vīrieti.\n\nKlute pirmizrāde notika un to izlaida Warner Bros.. Filma guva gan komerciālus panākumus, gan kritiķu atzinību. Kritiķi slavēja filmas režiju, scenāriju un jo īpaši Fondas aktierspēli. Fonda par savu sniegumu saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākā aktrise galvenajā lomā\", šo balvu saņemot pirmo reizi savā karjerā. Klute tika nominēta arī Oskaram kategorijā \"Labākais oriģinālscenārijs\". Filmas kopējie ienākumi pārsniedza 12 miljonus ASV dolāru pie 2,5 miljonu budžeta.\n", "id": "lvs_Latn_102372"}
{"text": "Jūda un Melnais Mesija\n\n\"Jūda un Melnais Mesija\" () ir 2021. gada ASV biogrāfiska krimināldrāmas filma, kuras režisors ir Šaka Kings. Filmā galvenās lomas atveido Denjels Kaluja, Lakīts Stenfīlds, Džesijs Plemonss, Dominika Fišbeka un Mārtins Šīns.\n\nFilma stāsta par FIB informantu, kurš iefiltrējas \"Melno panteru\" partijas kustībā 1960. gadu Čikāgā.\n\n\"Jūda un Melnais Mesija\" pirmizrāde notika Sandensas kinofestivālā. Filmu izlaida Warner Bros. Pictures. Kritiķi slavēja filmu par izvēlēto tēmu, Kalujas un Stenfīlda aktierspēli un režiju. Filma saņēma sešas nominācijas 93. Kinoakadēmijas balvai, tai skaitā kategorijā \"Labākā filma\", bet saņēma balvu kategorijā \"Labākā dziesma\", kā arī Kaluja saņēma balvu kategorijā \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\" (nominēts arī Stenfīlds). Kaluja saņēma arī Zelta globusa balvu, Critics' Choice balvu, Ekrāna aktieru ģildes balvu un BAFTA kino balvu. Izlaista COVID-19 pandēmijas vidū, filma nopelnīja tikai 7,4 miljonus ASV dolārus pie 26 miljonu budžeta.\n", "id": "lvs_Latn_102373"}
{"text": "Tumšie ūdeņi\n\n\"Tumšie ūdeņi\" () ir 2019. gada ASV drāmas filma, kuras režisors ir Tods Heinss. Filmā galvenās lomas atveido Marks Rafalo, Anna Hetaveja, Tims Robinss, Bills Kemps, VIktors Gārbers, Mēra Viningema un Bills Pulmans. Filma ir balstīta uz 2016. gada The New York Times žurnāla rakstu The Lawyer Who Became DuPont's Worst Nightmare.\n\nFilma stāsta par advokātu, kurš mēģināja atmaskot ķīmiskās ražošanas korporāciju DuPont, kad tā piesārņoja pilsētu ar toksisku vielu.\n\n\"Tumšie ūdeņi\" pirmizrāde notika un to izlaida Focus Features. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un tās kases ieņēmumi pārsniedza 23 miljonus ASV dolāru.\n", "id": "lvs_Latn_102374"}
{"text": "Itālijas variants (1969. gada filma)\n\n\"Itālijas variants\" () ir 1969. gada Apvienotās Karalistes kinokomēdija, kuras režisors ir Pīters Kolinsons. Filmā galvenās lomas atveido Maikls Keins, Noels Kauards un Benijs Hills.\n\nFilma stāsta par noziedznieku Čārliju Krokeru (Keins), kurš, tikko atbrīvots no cietuma, izveido grupu, lai nozagtu zeltu no bruņota auto Turīnā, Itālijā.\n\n\"Itālijas variants\" pirmizrāde notika un to izlaida Paramount Pictures. Filmas mūzikas autors ir Kvinsijs Džonss, bet dziesmas izpilda Mets Monro. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, kritiķiem īpaši slavējot Keina un Kauarda aktierspēli. \"Itālijas variants\" kļuva par britu kino kulta simbolu. 1999. gadā Britu Kinoinstitūts filmu ierindoja sava visu laiku labāko britu filmu saraksta 36. vietā. Vairākas filmas epizodes ir kļuvušas atpazīstamas un slavenas, īpaši filmas noslēgums un Keina pēdējais pateiktais teikums. 2003. gadā filmai iznāca rīmeiks \"Itālijas variants\".\n", "id": "lvs_Latn_102375"}
{"text": "Valujeva apkārtraksts\n\nValujeva apkārtraksts jeb Valujeva cirkulārs (, ) bija Krievijas Impērijas Iekšlietu ministra Pjotra Valujeva 1863. gada 18. jūlijā izdots dekrēts, ar kuru aizliedza rakstpratības pamatapguvei paredzētās reliģiskās un mācību literatūras, izņemot daiļliteratūras, izdošanu ukraiņu valodā (jeb tā laika apzīmējumā — mazkrievu valodā). Tajā arī noliegta ukraiņu valodas esamība un pausts uzskats, ka parastās tautas vidū lietotā ukraiņu valoda neesot nekas vairāk kā Polijas ietekmē samaitāts krievu valodas dialekts.\n\nVēl vairāk ukraiņu valodu ierobežoja 1876. gadā izdotais Emsas ukazs, ar kuru pilnībā aizliedza jaunu tekstu iespiešanu ukraiņu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_102376"}
{"text": "Look At Me: XXXTentacion\n\nLook At Me: XXXTentacion ir 2022. gada ASV dokumentālā filma, kuras režisore ir Saba Folajana. Tajā galvenā uzmanība pievērsta repera un dziedātāja XXXTentacion dzīvei un nāvei. Filmas nosaukums ir aizgūts no viņa singla Look At Me!, kas padarīja reperi plašāk atpazīstamu. Filmas pirmizrāde notika South by Southwest filmu festivālā , bet straumēšanas servisā Hulu pieejama kopš .\n\nPar filmas izveidi pirmo reizi paziņoja , tieši vienu gadu kopš XXXTentacion slepkavības. Filmas izveide uzsākta jau 2017. gada aprīlī. Dokumentālajā filmā ir kadri no repera pēdējiem dzīves gadiem, kā arī daudzi viņa draugi un ģimenes locekļi, tostarp viņa māte Kleopatra Bernarda, draudzene Dženesisa Sančesa, bijusī draudzene Ženēva Ajala un labākais draugs un reperis Ski Mask The Slump God. Tajā ir iekļautas arī intervijas ar reperiem no XXXTentacion hiphopa kolektīva Members Only, piemēram, Bass Santana, Cooliecut un Kid Trunks. Pēc iznākšanas dokumentālā filma saņēma plašu kritiķu un fanu atzinību.\n", "id": "lvs_Latn_102377"}
{"text": "Bullitt\n\nBullitt ir 1968. gada ASV neo-noir trillera filma, kuras režisors ir Pīters Jeitss. Filmā galvenās lomas atveido Stīvs Makvīns, Roberts Vons, Žaklīna Bisita, Dons Gordons un Saimons Oklends. Filma ir balstīta uz Roberta Fiša 1963. gada romāna Mute Witness.\n\nFilma stāsta par Sanfrancisko policistu, kuram ir jāatrod cilvēks, kurš nogalināja liecinieku viņa uzraudzībā.\n\nBullitt pirmizrāde notika . Filma guva gan komerciālus panākumus, gan kritiķu atzinību. Filma saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākā montāža\" un tika nominēta kategorijā \"Labākā skaņa\". 2007. gadā filma tika iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā \"kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma\". Bullitt ir pazīstama ar savu slaveno auto pakaļdzīšanās epizodi pa Sanfrancisko ielām, kas tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām kino vēsturē.\n", "id": "lvs_Latn_102378"}
{"text": "Žaklīna Bisita\n\nŽaklīna Bisita (; dzimusi ) ir britu aktrise.\n\nSavu aktrises karjeru sākusi 1965. gadā. 1968. gadā kļuvusi atpazīstama ar lomām filmās The Detective, Bullitt un The Sweet Ride, par ko viņu nominēja Zelta globusa balvai kā labāko jaunpienācēju. 1970. gados piedalījusies tādās filmās kā \"Lidosta\" (Airport, 1970), The Mephisto Waltz (1971), \"Amerikāņu nakts\" (1973), Fransuā Trifo filma, kas saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākā filma svešvalodā\", \"Slepkavība Austrumu ekspresī\" (1974), St. Ives (1976), The Deep (1977), The Greek Tycoon (1978) un Who Is Killing the Great Chefs of Europe? (1978), par ko viņu nominēja Zelta globusa balvai.\n\nVēlāk piedalījusies filmās \"Bagātas un slavenas\" (Rich and Famous, 1981), Class (1983), Under the Volcano (1984), Forbidden (1984), Wild Orchid (1989), \"Ceremonija\" (1995), Dangerous Beauty (1998). 2013. gadā saņēmusi Zelta globusa balvu par lomu BBC miniseriālā Dancing on the Edge.\n", "id": "lvs_Latn_102379"}
{"text": "Alans Džejs Pakula\n\nAlans Džejs Pakula (; dzimis , miris ) bija amerikāņu kinorežisors, scenārists un kinoproducents.\n\nViņš ir pazīstams arī ar savu \"paranojas triloģiju\", kurā ietilpst filmas Klute (1971), The Parallax View (1974) un \"Visi prezidenta vīri\", kā arī filmām \"Ārpus aizdomām\" (1990), \"Pelikānu lieta\" (1993) un \"Velna īpašums\" (The Devil's Own, 1997).\n", "id": "lvs_Latn_102380"}
{"text": "Izkliedes induktivitāte\n\nIzkliedes induktivitāte ir induktivitāte reālā transformatorā, kuru izraisa izkliedes magnētiskā plūsma. Izkliedes plūsma ir tā daļa viena vijuma radītās plūsmas, kas nešķērso otru vijumu. Izkliedes induktivitāte ir transformatora nepilnību raksturojošs lielums.\n", "id": "lvs_Latn_102381"}
{"text": "Aleksejs Rosļikovs\n\nAleksejs Rosļikovs (dzimis ) ir Latvijas policists, uzņēmējs un politiķis. 14. Saeimas deputāts, ievēlēts no partijas \"Stabilitātei!\". Iepriekš pārstāvējis partiju \"Saskaņa\". Bijis Rīgas domes deputāts, kā arī Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) viceprezidents.\n", "id": "lvs_Latn_102382"}
{"text": "Kategorija:14. Saeimas deputāti\n\nKategorija:Saeimas deputātu uzskaitījumi Kategorija:Saeimas deputāti Kategorija:14. Saeima\n", "id": "lvs_Latn_102383"}
{"text": "Ots Tenaks\n\nOts Tenaks (; dzimis ) ir igauņu rallija pilots. Viņš brauc komandā ar stūrmani Martinu Jerveoja M-Sport World Rally Team komandā Pasaules rallija čempionātā (WRC).\n\nOts Tenaks 2019. gada pasaules rallija čempionātā sasniedza savu pirmo pilotu pasaules čempiona titulu, kļūstot par pirmo igauni, kurš uzvarējis pilotu čempionātā, kā arī pirmo uzvarētāju, kas nav francūzis, kopš Petera Sūlberga 2003. gadā un atnesot pirmo uzvaru Toyota komandai kopš Didjē Oriola 1994. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_102384"}
{"text": "Lielvārpu eragroste\n\nLielvārpu eragroste () ir graudzāļu dzimtas suga. Savvaļā tās dabiskais izplatības areāls ir Dienvideiropā, taču mūsdienās ir sastopama arī Latvijā, kur dažāda lieluma grupas aug smiltājos, ceļmalās un dzelzceļu uzbērumos.\n\nPamatareālā tā var sasniegt 75 cm garumu (Latvijas klimatā līdz 40 cm) gara. Lapas parasti vismaz 0,5 cm platas, vārpiņas ir 0,2—0,4 cm platas. Arī ārējā zieda plēksne ir 0,18—0,3 cm gara, uz plēksnes šķautnes ir daudz dziedzermatiņu, parasti mazāk uz vārpiņas kātiņa. Zied no jūlija līdz septembrim.\n\nVizuāli ļoti līdzīga otrai Latvijā sastopamajai eragrostei — mazajai eragrostei (), taču sastopama salīdzinoši retāk.\n", "id": "lvs_Latn_102385"}
{"text": "Azartspēles Latvijā\n\nAzartspēles Latvijā, kā likmju veikšana pret potenciālu atlīdzību vai zaudējumu, ir atļautas tikai Latvijā licenzētajos kazino un sporta likmju pieņemšanas punktos. Vislielāko apgrozījumu starp azartspēļu veidiem Latvijā veido tieši spēļu automātu zāles, tomēr pēdējos gados strauji izplatījušās arī interaktīvās azartspēļu vietnes. Tieši šiem azartspēļu veidiem Latvijā ir visaugstākais no azartspēlēm atkarīgo skaits.\n", "id": "lvs_Latn_102386"}
{"text": "Saistītie dati\n\nSaistītie dati () ir strukturēti, savstarpēji savienoti dati, ko izmanto semantisko vaicājumu veikšanai.\n\nSaistīto datu jēdziens balstās uz standarta tīmekļa tehnoloģijām, galvenokārt HTTP, RDF un URI. Taču, pretēji standarta tīmekļa lapām, kas ir piemērotas satura lasīšanai cilvēkiem, saistītie dati ir veidoti tā, lai tie būtu pieejami arī automatizētā mašīnlasīšanas veidā.\n\nSaistītie dati ir arī semantiskā tīmekļa arhitektūras pamatā.\n", "id": "lvs_Latn_102387"}
{"text": "Augu aizsardzība\n\nAugu aizsardzība ir tiesisku, tehnisku, organizatorisku un praktisku pasākumu kopums, kas veicams, lai izpētītu saimnieciski izmantojamajiem augiem kaitīgo un konkurējošo organismu bioloģiskos un ekoloģiskos faktorus, noteiktu un īstenotu šo organismu izplatības ierobežošanu un apkarošanu — cīnītos ar nezālēm, kukaiņiem un augu slimībām. Zinātni, kas pēta augu slimības, sauc par fitopatoloģiju.\n\nAugu aizsardzības mērķis ir novērst zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Tās nozīmi raksturo tas, ka pasaules mērogā kaitīgie organismi ik gadus iznīcina līdz 35% potenciālās ražas.\n\nDažādas tautas metodes, kā apkarot augiem kaitīgos un konkurējošos organismus, radās reizē ar lauksaimniecību. Tika ravētas nezāles, cīņā ar slimībām lietoti pelni, uzstādīti putnu biedēkļi un slazdi grauzēju iznīcināšanai. Lasot latviešu tautas dziesmas, atklājas arī maģijas slānis augu aizsardzībai. 19. gadsimta vidū, kad izveidojās Latvijas lauksaimnieku slānis, lai paaugstinātu ražību, nācās sekot modernajiem zinātnes sasniegumiem. Latvijas lauksaimnieku biedrības piesaistīja speciālistus un 1913. gadā nodibināja \"Baltijas bio-entomoloģijas staciju\". Tas ir sākums zinātniski pamatotu metožu ieviešanai augu aizsrdzībā Latvijā.\n\nAugu aizsardzība nav apdraudētu augu sugu aizsardzība, kuru nodrošina dabas aizsardzības pasākumu kopums.\n", "id": "lvs_Latn_102388"}
{"text": "Latvijas Tenisa savienība\n\nLatvijas Tenisa savienība ir galvenā par tenisu atbildīgā organizācija Latvijā. Organizācija dibināta 1929. gadā. Tās galvenā mītne atrodas O. Kalpaka prospektā 16, Jūrmalā.\n\nKopš 2022. gada septembra savienības prezidents ir izcilākais latviešu tenisists Ernests Gulbis, kurš stājās organizācijas ilggadīgā vadītāja Jura Savicka vietā.\n", "id": "lvs_Latn_102389"}
{"text": "Piedzīvojums (filma)\n\n\"Piedzīvojums\" () ir 1960. gada Itālijas un Francijas kopražojuma drāmas filma, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir Mikelandželo Antonioni. Filmā galvenās lomas atveido Gabriēle Ferceti, Monika Viti un Lea Masāri.\n\nFilma stāsta par jaunas sievietes (Masāri) pazušanu ceļojuma laikā Vidusjūrā un turpmākiem viņas meklējumiem, ko veic viņas mīļotais (Ferceti) un labākā draudzene (Viti).\n\nFilmas uzņemšana notika Romā, Lipāru salās un Sicīlijā 1959. gadā pie grūtiem finansiāliem un fiziskiem apstākļiem. Filma ir pazīstama ar savu neparasto ritmu, kas uzsver vizuālo kompozīciju, noskaņu un raksturu, nevis tradicionālo stāstījuma attīstību.\n\nFilmas \"Piedzīvojums\" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur tā saņēma žūrijas balvu. Filma padarīja Moniku Viti par starptautiski pazīstamu zvaigzni. \"Piedzīvojums\" ir pirmā daļa Antonioni \"triloģijā par mūsdienīgumu un tā neapmierinātību\", tai seko \"Nakts\" (La Notte, 1961) un \"Aptumsums\" (1962). Žurnāla Sight & Sound 50 visu laiku labāko filmu kritiķu sarakstā filma ierindojās 21. vietā, savukārt režisoru sarakstā tā ierindojās 30. vietā. 2010. gadā žurnāls Empire ierindoja filmu 40. vietā starp 100 visu laiku labākajām filmām. 2018. gadā BBC veiktajā kritiķu aptaujā, filmu ierindoja 45. vietā starp 100 labākajām filmām svešvalodā.\n", "id": "lvs_Latn_102390"}
{"text": "Brīvības rēgs\n\n\"Brīvības rēgs\" () ir 1974. gada Francijas un Itālijas kopražojuma sirreāla kinokomēdija, kuras režisors ir Luiss Bunjuels, bet scenārija autori Bunjuels un Žans Klods Karjērs. Filmā galvenās lomas atveido Adriana Asti, Žiljēns Berto, Žans Rošfors, Žans Klods Brialī un Mišels Pikolī.\n\nFilmai ir nelineāra sižeta līnija un tā sastāv no daudzām dažādām savstarpēji nesaistītām epizodēm. Epizodes tikai saista noteiktu varoņu pārvietošanās no vienas situācijas uz citu. Filmai ir raksturīgs Bunjuela satīrisks humors apvienojumā ar virkni arvien dīvaināku notikumu, kuru mērķis ir graut skatītāja iepriekš noteiktos priekšstatus par sabiedrības morāli un realitāti.\n\n\"Brīvības rēgs\" pirmizrāde notika . Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes.\n", "id": "lvs_Latn_102391"}
{"text": "Mišels Pikolī\n\nŽaks Daniels Mišels Pikolī (, dzimis , miris ) bija franču aktieris, scenārists un režisors, kura karjera ilga vairāk nekā 70 gadu.\n\nPikolī tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem franču aktieriem. Strādājis ar tādiem pazīstamiem režisoriem kā Luisu Bunjuelu, Žanu Liku Godāru, Alfredu Hičkoku, Nani Moreti, Žanu Renuāru, Alēnu Renē, Anjēzi Vardu, Klodu Šabrolu un Luiju Mallu. 1980. gadā par filmu A Leap in the Dark Pikolī saņēma labākā aktiera balvu Kannu kinofestivālā, bet 1981. gadā par filmu Strange Affair saņēmis labākā aktiera balvu Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā.\n\nPikolī ir piedalījies vairāk nekā 170 filmās no kurām pazīstamākās ir Luisa Bunjuela režisētās \"Dienas skaistule\" (Belle de jour, 1967), \"Buržuāzijas diskrētais šarms\" (1972) un \"Brīvības rēgs\" (1974), Žana Pjēra Melvila filma \"Okšķeris\" (Le Doulos, 1962) Žana Lika Godāra filma \"Nicinājums\" (1963), Alfreda Hičkoka filma \"Topāzs\" (Topaz, 1969), Žaka Demī filma \"Rošforas meitenes\" (Les Demoiselles de Rochefort, 1967), Luija Malla filma Atlantic City (1980), Žaka Riveta filma La Belle Noiseuse (1991) un Leosa Karaksa filmas \"Sliktās asinis\" (Mauvais Sang, 1986) un \"Svētie motori\" (Holy Motors, 2012).\n", "id": "lvs_Latn_102392"}
{"text": "Fransisko Hento\n\nFransisko \"Pako\" Hento Lopess (, dzimis , miris ) bija Spānijas futbolists un futbola treneris, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Spānijas futbola izlases pārstāvis. IFFHS balsojumā Hento ir labākais spāņu un 30. labākais pasaules futbolists 20. gadsimtā.\n\nHento savu karjeru sāka Racing Santander komandā 1952. gadā un pievienojās Real Madrid gadu vēlāk. Viņam pieder rekords par visvairāk dalībām Eiropas kausa (tagad UEFA Čempionu līga) finālos (8 reizes), uzvarot sešas reizes, kas arī ir rekords. Hento pieder rekords arī par visvairāk izcīnītiem La Liga čempionu tituliem (12).\n\nSpānijas futbola izlasi pārstāvējis no 1955. līdz 1969. gadam, 43 mačos gūstot 5 vārtus. Piedalījies 1962. un 1966. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc Alfredo di Stefano nāves, Hento kļuva par Real Madrid goda prezidentu.\n", "id": "lvs_Latn_102393"}
{"text": "Alfredo Foni\n\nAlfredo Foni (, dzimis , miris ) bija itāļu futbolists un futbola treneris. Spēlējis aizsarga pozīcijā, bijis Itālijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu spēlētāja karjeru pavadījis Udinese, Lazio, Padova un Juventus komandās. Ar Juventus komandu 1935. gadā uzvarējis Itālijas A sērijā.\n\nItālijas futbola izlasi pārstāvējis no 1936. līdz 1942. gadam, kopumā piedaloties 23 mačos. Ar izlasi ieguvis zelta medaļu 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kā arī uzvarējis 1938. gada FIFA Pasaules kausā. Viņš ir tikai viens no četriem itāļu futbolistiem, kurš ir uzvarējis abos turnīros.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Vadījis komandas Itālijā un Šveicē. Aizvedis Internazionale komandu līdz diviem A sērijas tituliem. Bijis Itālijas un Šveices futbola izlases galvenais treneris. Šveici vadījis 1966. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102394"}
{"text": "Kārlis Heincs Šnellingers\n\nKārlis Heincs Šnellingers (, dzimis ) ir bijušais Vācijas futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Rietumvācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu karjeru sācis 1. FC Köln komandā. Lielāko daļu savas karjeras pavadījis Itālijā. No 1965. līdz 1974. gadam spēlējis Itālijas komandas AC Milan rindās. 1968. gadā ar komandu uzvarējis Itālijas A sērijā, bet 1969. gadā Eiropas kausa izcīņā. Divreiz arī ieguvis Eiroaps Kausu ieguvēju kausu, vienreiz Starpkontinentālo kausu un trīsreiz Itālijas kausu.\n\nRietumvācijas futbola izlasi pārstāvējis no 1958. līdz 1971. gadam, kopumā 47 mačos gūstot vienus vārtus. Piedalījies 1958., 1962., 1966. un 1970. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102395"}
{"text": "Helmuts Hallers\n\nHelmuts Hallers (, dzimis , miris ) bija Vācijas futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Rietumvācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu karjeru sācis Augsburgā, bet 1962. gadā pievienojies Itālijas komandai Bologna. Ar Bologna komandu viņš 1964. gadā kļuva par Itālijas čempionu. Vēl divas reizes to paveicis ar Juventus komandu.\n\nRietumvācijas futbola izlasi pārstāvējis no 1958. līdz 1970. gadam, kopumā 33 mačos gūstot 13 vārtus. Piedalījies 1962., 1966. un 1970. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102396"}
{"text": "Zigfrīds Helds\n\nZigfrīds Helds (, dzimis ) ir bijušais Vācijas futbolists un futbola treneris, spēlēja pussarga un uzbrucēja pozīcijā, bijis Rietumvācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nHelds ir dzimis Freidentālē, Sudetu apgabalā (tagad Čehijā). Lielāko daļu savas karjeras pavadījis Kickers Offenbach un Borussia Dortmund komandās. Savas karjeras laikā aizvadījis 442 mačus un guvis 72 vārtus Vācijas Bundeslīgā.\n\nRietumvācijas futbola izlasi pārstāvējis no 1966. līdz 1973. gadam, kopumā 41 mačā gūstot 5 vārtus. Piedalījies 1966. un 1970. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Vadījis komandas Vācijā, Turcijā, Austrijā un Japānā. Bijis Islandes, Maltas un Taizemes futbola izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_102397"}
{"text": "Bezalkoholiskā taukaino aknu slimība\n\nBezalkoholiskā taukaino aknu slimība () ir visbiežāk sastopamais hronisko aknu slimību variants. To raksturo pārmērīga tauku uzkrāšanās aknās bez cita skaidra iemesla, piemēram, alkohola lietošanas. Bezalkoholiskā taukaino aknu slimība ir biežāk sastopama cilvēkiem, kuriem ir liekais svars, kā arī ar to saistītās indikācijas, piemēram, 2. tipa diabēts.\n\nTaukainā aknu hepatoze jeb aknu steatoze (no angļu val.: non-alcoholic fatty liver jeb NAFL). To raksturo tauku uzkrāšanās aknās bez būtiska aknu iekaisuma vai bojājumiem. Tā nemēdz strauji progresēt, tomēr tā nereti izraisa sāpes aknu izstiepšanās dēļ; Bezalkoholiskais steatohepatīts (no angļu val.: non-alcoholic steatohepatitis jeb NASH). To raksturo ne vien tauku uzkrāšanās aknās, bet arī aknu iekaisums vai pat jau bojājumi. Savukārt tie var progresēt un izraisīt aknu fibrozi vai rētas, kam nereti seko arī aknu ciroze, kas ir pēdējā aknu slimību stadija, kur aknu bojājumi jau ir neatgriezeniski. Aknu ciroze savukārt var izraisīt aknu vēzi.\n\nNav zināms, kādēļ dažiem cilvēkiem izveidojas taukainā aknu hepatoze, bet citiem — bezalkoholiskais steatohepatīts, kas ir būtiski smagāka slimības forma.\n", "id": "lvs_Latn_102398"}
{"text": "True Love\n\n\"True Love\" ir amerikāņu reperu Kanje Vesta un XXXTentacion dziesma no viņa 11. studijas albuma Donda 2 (2022), un XXXTentacion 1. komplikācijas albuma Look at Me: The Album (2022). Dziesmas singla versijai albuma labojums tika pārskatīts. Pēc tam, kad 2022. gada 23. maijā izdevniecība Columbia Records paziņoja par savu individuālo izdošanu, izdevniecība 27. maijā izlaida dziesmu straumēšanas pakalpojumos kā albuma trešo singlu. Lēna dziesma, kurā ir iekļauti sintezatori, tajā redzams, ka Vests repo par bērnu aprūpes pasākumiem ar Kimu Kardašjanu.\n", "id": "lvs_Latn_102399"}
{"text": "Niedru auzene\n\nNiedru auzene () ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā, kuras ietvaros nodala vismaz 3 pasugas. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā un dažviet Āfrikā. Latvijā nereti vai reti sastopama visā valsts teritorijā, taču izplatība samazinās virzienā no valsts rietumu uz austrumu daļu. Dažāda lieluma grupas aug ūdenstilpju krastos, ceļmalās un mitrās pļavās.\n", "id": "lvs_Latn_102400"}
{"text": "Golvejas grāfiste\n\nGolvejas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Konahtas provincē. Golvejas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Golvejā. grāfistē dzīvoja 276 451 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102401"}
{"text": "Konahta\n\nKonahta (, ) ir viena no četrām Īrijas provincēm. Tā atrodas Īrijas salas rietumos. Ģeogrāfiski Konahtas platība ir km², tur dzīvo aptuveni 586 tūkstoši iedzīvotāju. Lielākās pilsētas ir Golveja, Atlona, Slaigo, Kāslbāra un Belina.\n", "id": "lvs_Latn_102402"}
{"text": "Mejo grāfiste\n\nMejo grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Konahtas provincē. Mejo grāfistes pārvaldes centrs atrodas Kāslbārā. grāfistē dzīvoja 137 231 iedzīvotājs.\n", "id": "lvs_Latn_102403"}
{"text": "Slaigo grāfiste\n\nSlaigo grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Konahtas provincē. Slaigo grāfistes pārvaldes centrs atrodas Slaigo. grāfistē dzīvoja 65 535 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102404"}
{"text": "Trotila ekvivalents\n\nTrotila ekvivalents ir sevišķi lielas enerģijas notikumu mērs, ko izsaka trotila tonnās, kas sprāgstot izdalītu notikumam atbilstošu enerģiju. Visbiežāk trotila ekvivalentu izmanto kodolieroču un asteroīdu triecienu jaudas raksturošanai. Bez tonnas izmanto arī lielākas trotila ekvivalenta mērvienības — kilotonnu (kT jeb 1000 T) un megatonnu (MT jeb 1 000 000 T).\n\nPiemēram, neliela taktiskā kodollādiņa ar jaudu 1 kT efektivitāte ir atbilstoša 1000 tonnu trotila efektivitātei. Lai izgatavotu tik daudz parasto artilērijas šāviņu, vajadzētu vilciena sastāvu ar trotilu. Turpretī tādas pašas jaudas ar lielgabalu izšaujams kodolierocis sver ap 100 kg. Lielākais cilvēka izraisītais sprādziens pasaules vēsturē ir PSRS veiktais ūdeņraža bumbas izmēģinājums Novaja Zemļas poligonā 1961. gadā — tā trotila ekvivalents bija ap 50 megatonnu.\n\nTrotila eksplozijas īpatnējā enerģija atkarībā no sprādziena apstākļiem var būt no 980 līdz 1100 cal/g, bet dažādu sprāgstvielu salīdzināšanai nosacīti pieņemta vērtība 1000 termoķīmiskās kalorijas jeb 4184 džouli uz trotila gramu.\n", "id": "lvs_Latn_102405"}
{"text": "Baltā ziemene\n\nBaltā ziemene (Flammulina fennae) ir Latvijā reti sastopama ziemeņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.\n", "id": "lvs_Latn_102406"}
{"text": "Ainārs Gulbis\n\nAinārs Gulbis (dzimis 1959. gada 30. novembrī) ir uzņēmējs, miljonārs, AS \"Software House Rīga\" (SWH Rīga) (tagad — SIA \"DATI Group\") grupas dibinātājs un prezidents, viens no ietekmīgākajiem Latvijas uzņēmējiem 1990. gados ar lielu ietekmi gan ekonomikā, gan politikā.\n\nA. Gulbis arī ir Šveicē reģistrētā investīciju uzņēmuma Almera Investment AG līdzīpašnieks, Britu Virdžīnu salās reģistrētā ofšora Davis Group LTD patiesais labuma guvējs, un tāpat varētu atrasties aiz Maurīcijā reģistrētā ofšora, kam pieder AS \"SWH Grupa\" ar tās īpašumiem Rīgā, Skanstes ielā. Līdzās tam, A. Gulbis ir viens no trim gāzes importētāja SIA \"Itera Latvija\" līdzīpašniekiem. Zināms, ka 2022. gadā \"Itera Latvija\" ievietota ar Krievijas sankcionēto personu saistīto uzņēmumu sarakstā, jo uzņēmuma faktiskais kontrolētājs ir Krievijas valsts enerģētikas uzņēmuma \"Rosņeft\" vadītājs Igors Sečins, kuram ir tuvas saites ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.\n", "id": "lvs_Latn_102407"}
{"text": "Tutas lietas\n\nTutas lietas ir Latvijā radīts video seriāls 2—5 gadu vecuma bērnu mērķauditorijai. Seriāla idejas autore ir Marta Selecka, kas 2018. gadā kopā ar domubiedru grupu nonāca pie bērnu seriāla izveides. Pirmā raidījuma sērija tika nofilmēta 2018. gada 8. martā (viedtelevīzijā LMT Straume pirmo reizi translēta 2018. gada jūnijā). Galvenais uzsvars sižetā tiek likts uz pasaules iepazīšanu caur rotaļām un dziesmām. Seriāla galvenā varone, dzīvespriecīgā un labsirdīgā Tuta (Liene Sebre), kopā ar saviem rotaļu draugiem, Lapsu, Feneku un Āpsīti, rada bērniem draudzīgu un drošu vidi jaunu zināšanu un prasmju apgūšanai.\n", "id": "lvs_Latn_102408"}
{"text": "Kārlis Frišenfelds\n\nKārlis Ernests Frišenfelds (1912—2001) bija latviešu jūrnieks un elektromehāniķis. Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.\n", "id": "lvs_Latn_102409"}
{"text": "Arturs Arnītis\n\nArturs Arnītis (1909—1986) bija latviešu būvinženieris. Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.\n", "id": "lvs_Latn_102410"}
{"text": "Pūķa nams\n\n\"Pūķa nams\" () ir amerikāņu fantāzijas drāmas televīzijas seriāls. Tas ir neatkarīgs prīkvels seriālam \"Troņu spēle\" (2011–2019) un otrais seriāls franšīzē. To pēc HBO pasūtījuma veidojuši Džordžs R. R. Mārtins un Raiens Kondals. Abu seriālu pamatā ir Mārtina romāni no sērijas \"Dziesma par ledu un uguni\". Seriāla vadošie producenti ir Kondals un Migels Sapočniks. Seriāla notikumi risinās aptuveni 200 gadus pirms \"Troņu spēles\" notikumiem un ir balstīti uz daļu no romāna Uguns un asinis. Seriāls sākas 172 gadus pirms Dinerīsas Tārgārjenas, karaliskās dzimtas pēcteces, dzimšanas un 100 gadus pēc tam, kad Tārgārjeni ar iekarojumiem pavienojuši Septiņas karaļvalstis. Tajā attēlots Tārgārjenu dzimtas beigu sākums un notikumi, kas noveda pie Tārgārjenu pilsoņu pēctecības kara, kas zināms ar nosaukumu \"Pūķu deja\".\n\n2019. gada oktobrī \"Pūķa nams\" komanda saņēma pasūtījumu veidot seriālu, aktieru atlase sākās 2020. gada jūlijā, bet pamata filmēšana — 2021. gada aprīlī Apvienotajā Karalistē. Seriāla pirmizrāde notika 2022. gada 21. augustā, un pirmā sezona sastāvēja no desmit sērijām. Piecas dienas pēc pirmizrādes seriāls tika pagarināts uz otro sezonu. Sapočņiks atstāja producenta amatu pēc pirmās sezonas, atstājot Kondalu kā otrās sezonas vienīgo producentu.\n", "id": "lvs_Latn_102411"}
{"text": "Žilmars\n\nŽilmars dus Santuss Neviss (, dzimis , miris ) bija Brazīlijas futbolists, spēlēja vārtsarga pozīcijā, bijis Brazīlijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavas karjeras laikā spēlējis Brazīlijas komandās Corinthians un Santos.\n\nBrazīlijas futbola izlasi pārstāvējis no 1953. līdz 1969. gadam, kopumā piedaloties 94 mačos. Ar izlasi uzvarējis 1958. un 1962. gada FIFA Pasaules kausā. Spēlējis arī 1966. gada FIFA Pasaules kausā. IFFHS Žilmaru noteica kā 20. gadsimta labāko brazīļu, kā arī vienu no pasaulē labākajiem vārtsargiem.\n", "id": "lvs_Latn_102412"}
{"text": "Zitu\n\nŽuzē Elijs de Miranda (, dzimis , miris ) bija Brazīlijas futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Brazīlijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu lielāko daļu spēlētāja karjeras pavadījis zvaigžņotajā Santos komandā, kur spēlējis kopā ar tādiem spēlētājiem kā Žilmaru, Pepi un Pelē. Ilgu laiku bijis Santos kluba kapteinis.\n\nBrazīlijas futbola izlasi pārstāvējis no 1955. līdz 1966. gadam, kopumā 52 mačos gūstot 3 vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1958. un 1962. gada FIFA Pasaules kausā. Piedalījies arī 1966. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102413"}
{"text": "Lajošs Tihijs\n\nLajošs Tihijs (, dzimis , miris ) bija Ungārijas futbolists un treneris, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Ungārijas futbola izlases dalībnieks.\n\nVisu savu karjeru pavadījis Budapest Honvéd komandā, tur gūstot 247 vārtus 320 līgas mačos.\n\nUngārijas futbola izlasi pārstāvējis no 1955. līdz 1971. gadam, kopumā 72 mačos gūstot 51 vārtus, tādējādi pašlaik viņš ir ceturtais retultatīvākais izlases spēlētājs vēsturē. Piedalījies 1958., 1962. un 1966. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī 1964. gada Eiropas čempionātā.\n\nNo 1976. līdz 1982. gadam bijis Budapest Honvéd galvenais treneris. 1980. gadā palīdzējis komandai izcīnīt pirmo Ungārijas čempionu titulu 25 gadu laikā.\n", "id": "lvs_Latn_102414"}
{"text": "Mariu Koluna\n\nMariu Esteviss Koluna (, dzimis , miris ) bija Portugāles futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Portugāles futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu lielāko daļu spēlētāja karjeras pavadījis Benfica vienībā, kopumā piedaloties 525 oficiālos mačos, gūstot 127 vārtus, to paveicot 16 sezonās. Kopumā ar komandu izcīnījis 19 titulus, tai skaitā 10 Premjerlīgas trofejas un divus Eiropas kausus. No 1963. līdz 1970. gadam bijis arī komandas kapteinis.\n\nPortugāles futbola izlasi pārstāvējis no 1955. līdz 1968. gadam, kopumā 57 mačos gūstot 8 vārtus. Piedalījies 1966. gada FIFA Pasaules kausā. Ilgus gadus bijis arī izlases kapteinis.\n", "id": "lvs_Latn_102415"}
{"text": "Milans Galičs\n\nMilans Galičs (, dzimis , miris ) bija dienvidslāvu futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Dienvidslāvijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu karjeru sācis FK Partizan komandā, kur četras reizes kļuvis par Dienvidslāvijas čempionu. Ar komandu spēlējis arī 1966. gada Eiropas kausa finālā. 1966. gadā pievienojies Beļģijas komandai Standard Liège, kur divas reizes kļuvis par valsts čempionu. Savu karjeru noslēdzis Francijas komandā Reims.\n\nDienvidslāvijas futbola izlasi pārstāvējis no 1959. līdz 1965. gadam, kopumā 51 mačā gūstot 37 vārtus. Bijis daļa no izlases, kas ieguva zelta medaļas 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Romā. Piedalījies arī 1960. gada Eiropas čempionātā un 1962. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102416"}
{"text": "Zeps Herbergers\n\nJozefs \"Zeps\" Herbergers (, dzimis , miris ) bija vācu futbolists un futbola treneris. Spēlējis uzbrucēja pozīcijā, pārstāvējis Vācijas futbola izlasi.\n\nVislabāk pazīstams kā Vācijas futbola izlases galvenais treneris, kura vadībā izlase pirmo reizi kļuva par pasaules čempioniem, uzvarot 1954. gada FIFA Pasaules kausā, ko vācieši dēvē par \"Bernes brīnumu\" (Wunder von Bern). Vadījis izlasi arī 1938., 1958. un 1962. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPazīstams arī ar vairākām savām frāzēm, kas kļuvušas atpazīstamas, piemēram, \"Bumba ir apaļa un spēle ilgst 90 minūtes\" (Der Ball ist rund und das Spiel dauert 90 Minuten).\n", "id": "lvs_Latn_102417"}
{"text": "Voldemārs Mežaks\n\nVoldemārs Mežaks (1914—1985) bija latviešu dzelzceļnieks. Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.\n", "id": "lvs_Latn_102418"}
{"text": "Kākciema pamatskola\n\nKākciema pamatskola bija skola Ropažu pagastā, kas pastāvēja no 19. gadsimta sākuma līdz 1972. gadam.\n\nKākciema pagastskolā mācījās bērni no 1.—4.klasei. Skolā noritēja aktīva kultūras dzīve. Telpas izmantoja arī saviesīgiem pasākumiem, sanāksmēm, teātra izrādēm. Skolas pārziņi bija Otomārs Oškalns (1927—1934), vēlāk — Andrejs Eģītis (1934—1954) un Amanda Valaina (1957—1972).\n", "id": "lvs_Latn_102419"}
{"text": "I Love It\n\n\"I Love It\" ir amerikāņu reperu Kanje Vesta un Lil Pump dziesma, kurā viesvokāls ir amerikāņu komiķe Adele Givensa, izmantojot fragmentus no viņas 1992. gada Def Comedy Jam sērijas. Dziesmu producēja Vests kopā ar dīdžeju Klārku Kentu un biežu Lil Pump sadarbības partneri CBMix, bet papildu producēja Ronny J. Dziesmas pirmizrāde notika 2018. gada Pornhub balvu pasniegšanas ceremonijā. \"I Love It\" sasniedza pirmo vietu Kanādā, Somijā, Jaunzēlandē un Zviedrijā, kā arī labāko 10 Austrālijā, Apvienotajā Karalistē un ASV. Dziesma ir trešais singls no Lil Pump otrā studijas albuma, Harverd Dropout (2019).\n", "id": "lvs_Latn_102420"}
{"text": "Žanis Gerge\n\nŽanis Edgars Gerge (1913—1966) bija latviešu inženieris. Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.\n", "id": "lvs_Latn_102421"}
{"text": "Meža auzene\n\nMeža auzene () ir augu suga graudzāļu dzimtā. Tā ir neregulāri sastopama Eiropā, tostarp reti Latvijā, un dažviet rietumu un centrālajā Āzijā. Latvijā atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug platlapu un lapkoku, kā arī egļu mežos. Suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.\n", "id": "lvs_Latn_102422"}
{"text": "Olsteras skotu valoda\n\nOlsteras skotu valoda (, ) ir skotu valodas dialekts, ko lieto Olsterā, Ziemeļīrijā un Īrijas Republikā.\n", "id": "lvs_Latn_102423"}
{"text": "Valdemārs Jurjaks\n\nValdemārs Jurjaks (1914—1988) bija latviešu jūrnieks un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kas 1944. un 1945. gadā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju.\n", "id": "lvs_Latn_102424"}
{"text": "Arvīds Krasts\n\nArvīds Krasts (1907—1990) bija latviešu inženieris un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš 1944. gadā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju.\n", "id": "lvs_Latn_102425"}
{"text": "Krasts (uzvārds)\n\nArvīds Krasts (1907—1990), inženieris un nacionālās pretestības kustības dalībnieks; Guntars Krasts (1957), politiķis; Ivars Krasts (1980), aktieris Jānis Krasts (1895—1965), jurists, miertiesnesis.\n", "id": "lvs_Latn_102426"}
{"text": "Boriss Baums\n\nBoriss Baums (dzimis 1973. gada 8. decembrī, Jūrmalā) ir Krievijai pietuvināts Latvijas uzņēmējs, kas darbojas Latvijas un Ukrainas azartspēļu industrijās, krievvalodīgā medija RTVi īpašnieks, iepriekš saistīts arī ar enerģētikas un dzelzceļu transporta uzņēmumiem. 20. gadsimta 90. gados publiskajā telpā minēts kā bijušās \"Parex Bankas\" viceprezidenta Viktora Krasovicka znots. Šobrīd ir miljonāres, naktskluba \"Studio69\" īpašnieces un azartspēļu organizētājas Karinas Sirotkinas (pazīstamā uzņēmēja, miljonāra Nikolaja Sirotkina meita) laulātais.\n", "id": "lvs_Latn_102427"}
{"text": "Alfons Priedīte\n\nAlfons Priedīte (1908—1993) bija latviešu kultūrtehniķis un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš 1944. gadā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju.\n", "id": "lvs_Latn_102428"}
{"text": "Dragoslavs Šekularacs\n\nDragoslavs Šekularacs (, dzimis , miris ) bija serbu futbolists un futbola treneris, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Dienvidslāvijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavulaik viens no populārākajiem sportistiem Dienvidslāvijā, Šekularacs lielu daļu savas karjeras aizvadīja vienā no valsts spēcīgākajiem klubiem Crvena Zvezda. Šekularacs tiek uzskatīts par vienu no visu laiku svarīgākajiem komandas spēlētājiem. Ar komandu izcīnījis piecus Dienvidslāvijas čempionu titulus. Vēlāk spēlējis Rietumvācijā, ASV, Kolumbijā, Francijā un Kanādā.\n\nDienvidslāvijas futbola izlasi pārstāvējis no 1956. līdz 1966. gadam, kopumā 41 mačā gūstot 6 vārtus. Ar izlasi izcīnījis sudraba medaļas 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Melburnā, kā arī otro vietu 1960. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1958. un 1962. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Strādājis Kanādā, ASV, Austrālijā, Dienvidslāvijā, Meksikā, Saūda Arābijā, Spānijā un Dienvidkorejā. Bijis arī Gvatemalas futbola izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_102429"}
{"text": "Nikolajs Oskars Alksnītis\n\nNikolajs Oskars Alksnītis (1915—1981) bija viens no nacionālās pretestības kustības dalībniekiem, kuri 1944. gadā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju.\n", "id": "lvs_Latn_102430"}
{"text": "Hanss Šēfers\n\nHanss Šēfers (, dzimis , miris ) bija Vācijas futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Vācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nVisu savu karjeru, no 1948. līdz 1965. gadam, pavadījis 1. FC Köln komandā. 1962. un 1964. gadā kļuvis par Vācijas čempionu. 1963. gadā atzīts par Vācijas gada futbolistu.\n\nRietumvācijas futbola izlasi pārstāvējis no 1952. līdz 1962. gadam, kopumā 39 mačos gūstot 15 vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1954. gada FIFA Pasaules kausā. Spēlējis arī 1958. un 1962. gada FIFA Pasaules kausā. Viņš ir pirmais vācu futbolists, kurš ir piedalījies trijos FIFA Pasaules kausos. Ilgstoši bijis arī izlases kapteinis.\n", "id": "lvs_Latn_102431"}
{"text": "Džovanni Ferrāri\n\nDžovanni Ferrāri (, dzimis , miris ) bija itāļu futbolists un futbola treneris, spēlēja pussarga vai uzbrucēja pozīcijā, bijis Itālijas futbola izlases dalībnieks.\n\nFerrāri tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes, kā arī vienu no Itālijas visu laiku labākajiem futbolistiem. Savas karjeras laikā izcīnījis astoņus Itālijas A sērijas čempionu titulus. Piecas reizes to paveicis ar Juventus, divas reizes ar Internazionale, bet vienu reizi ar Bologna.\n\nItālijas futbola izlasi pārstāvējis no 1930. līdz 1938. gadam, kopumā 44 mačos gūstot 14 vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1934. un 1938. gada FIFA Pasaules kausā. Viņš ir viens no tikai trim Itālijas spēlētājiem, kas ir divreiz uzvarējuši FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Bijis arī Itālijas izlases galvenais treneris, vadot komandu 1962. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102432"}
{"text": "Lorenco Bufons\n\nLorenco Bufons (, dzimis ) ir bijušais itāļu futbolists, spēlēja vārtsarga pozīcijā, bijis Itālijas futbola izlases pārstāvis.\n\nSavas karjeras laikā aizvadījis 277 mačus AC Milan komandas rindās. Spēlējis arī otrajā Milānas komandā Internazionale, kā arī vairākos citos Itālijas klubos. Kopumā piecas reizes uzvarējis Itālijas A sērijā.\n\nItālijas futbola izlasi pārstāvējis no 1958. līdz 1962. gadam, kopumā piedaloties 15 mačos. Piedalījies 1962. gada FIFA Pasaules kausā. Lorenco Bufons tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem itāļu vārtsargiem.\n\nViņa radinieks ir cits itāļu futbola vārtsargs Džanluidži Bufons.\n", "id": "lvs_Latn_102433"}
{"text": "Elenio Errera\n\nElenio Errera Gavilāns (, dzimis , miris ) bija Argentīnā dzimis Francijas futbolists un futbola treneris, spēlēja aizsarga pozīcijā.\n\nSavas spēlētāja karjeras laikā spēlējis gan Marokā, gan Francijā. Karjeru beidzis 1945. gadā, kad kļuvis par treneri. Savas trenera karjeras sākumā trenējis vairākas Spānijas komandas, četras reizes aizvedot komandas līdz La Liga čempionu titulam. Divreiz to paveicis ar Atletico Madrid un divreiz ar Barcelona. Vēlāk ar Internazionale komandu trīs reizes kļuvis par Itālijas A sērijas uzvarētāju. Aizvedis arī komandu līdz panākumam divās Eiropas kausa izcīņās. Vadījis arī Spānijas futbola izlasi 1962. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī divus gadus bijis Itālijas futbola izlases treneris.\n\nErrera tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem futbola treneriem.\n", "id": "lvs_Latn_102434"}
{"text": "Kasels (nozīmju atdalīšana)\n\nVinsents Kasels (Vincent Cassel; 1966) — franču aktieris un kinorežisors, Žans Pjērs Kasels (Jean-Pierre Cassel; 1932—2007) — franču aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_102435"}
{"text": "Šarko (nozīmju atdalīšana)\n\nŠarko var būt: Šarko — franču polārstacija Antarktīdā; Šarko līcis (Charcot Bay) ― jūras līcis Antarktīdā; Šarko duša.\n", "id": "lvs_Latn_102436"}
{"text": "Stokeley\n\nStokeley ir amerikāņu repera Ski Mask The Slump God debijas studijas albums. To 2018. gada 30. novembrī izdeva Victor Victor Worldwide un Republic Records. Albumā piedalās viemākslinieki Juice WRLD, Austin Lam, Lil Baby un Lil Yachty.\n", "id": "lvs_Latn_102437"}
{"text": "Jānis Šmits (pārcēlājs)\n\nJānis Šmits (1909—1955) bija latviešu inženieris un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.\n", "id": "lvs_Latn_102438"}
{"text": "Ģula Grošičs\n\nĢula Grošičs (, dzimis , miris ) bija Ungārijas futbolists un futbola treneris, spēlēja vārtsarga pozīcijā, bijis Ungārijas futbola izlases dalībnieks.\n\nBijis viens no ungāru \"Zelta komandas\" pārstāvjiem 1950. gados. Uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem vārtsargiem, Grošiču dēvē arī par pirmo sweeper-keeper vārtsargu, kurš aktīvi piedalījās saspēlēs ar aizsargiem. Ungāru līdzjutēju vidū ieguvis iesauku \"Melnā pantera\" (Fekete Párduc) sava melnā spēļu krekla dēļ. Ar izlasi izcīnījis zelta medaļu 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Helsinkos, kā arī otro vietu 1954. gada FIFA Pasaules kausā. Piedalījies arī 1958. un 1962. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102439"}
{"text": "Sīmaņi\n\nSīmaņi ir ciems Cēsu novada Mārsnēnu pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V187.\n", "id": "lvs_Latn_102440"}
{"text": "Starti\n\nStarti (agrāk arī Startu muiža) ir ciems Cēsu novada Mārsnēnu pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V323, Startu ezera krastā. Ciems veidojies ap bijušās Startu muižas (Stürzenhof) centru.\n", "id": "lvs_Latn_102441"}
{"text": "Džonijs Heinss\n\nDžons Normans Heinss (, dzimis , miris ) bija Anglijas futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Anglijas futbola izlases dalībnieks.\n\nHeinss tiek uzskatīts par vienu no Fulham visu laiku labākajiem spēlētājiem, paliekot uzticīgs komandai gandrīz 20 gadus, tā arī neizcīnot nevienu trofeju. Heinss ir rekordists aizvadīto spēļu ziņā Fulham komandā, visos turnīros kopumā piedaloties 658 mačos. Savas karjeras noslēgumā spēlējis arī Kanādā un Dienvidāfrikā.\n\nAnglijas futbola izlasi pārstāvējis no 1954. līdz 1962. gadam, kopumā 56 mačos gūstot 18 vārtus. 22 mačus bijis arī izlases kapteinis. Pārstāvējis izlasi 1954., 1958. un 1962. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102442"}
{"text": "Dzirkaļi (Mārsnēnu pagasts)\n\nDzirkaļi ir ciems Cēsu novada Mārsnēnu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Lisas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102443"}
{"text": "Klētnieki (Mārsnēnu pagasts)\n\nKlētnieki ir ciems Cēsu novada Mārsnēnu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102444"}
{"text": "Lisa (Mārsnēnu pagasts)\n\nLisa (citi nosaukumi Mazā Lisa, arī Lisaskrogs) ir ciems Cēsu novada Mārsnēnu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V323.\n", "id": "lvs_Latn_102445"}
{"text": "Laimons Pētersons\n\nLaimons Pētersons (1919—2006) bija latviešu kuģu mehāniķis, nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.\n", "id": "lvs_Latn_102446"}
{"text": "Pintuļi\n\nPintuļi (agrāk arī Trokšņi) ir ciems Cēsu novada Mārsnēnu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V187, Miegupes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102447"}
{"text": "Multi Millionaire\n\n\"Multi Millionaire\" ir amerikāņu repera Lil Pump dziesma, kurā piedalās amerikāņu reperis Lil Uzi Vert. Tas ir ceturtais singls no Lil Pump otrā studijas albuma, Harverd Dropout (2019). Tas tika izdots kā albuma ceturtais singls 2018. gada 5. oktobrī. Dziesmas izdošanas datums ir diena pirms Lil Pump debijas studijas albuma Lil Pump (2017) pirmās gadadienas. To producējis Denijs Volfs, kurš ir arī Pump dziesmas \"Flex Like Ouu\" producents no paša albuma. Citi dziesmas producenti ir Hanzo un Dilip.\n", "id": "lvs_Latn_102448"}
{"text": "Litrimas grāfiste\n\nLitrimas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Konahtas provincē. Litrimas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Karikā. grāfistē dzīvoja 35 087 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102449"}
{"text": "Ernests Priedītis\n\nErnests Priedītis (1916—1990) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.\n", "id": "lvs_Latn_102450"}
{"text": "SpaceX Crew-5\n\nSpaceX Crew-5 bija ASV uzņēmuma SpaceX kosmosa kuģa Crew Dragon lidojums. Tas orbītā tika palaists 2022. gada 5. oktobrī NASA uzdevumā Commercial Crew Development programmā. 6. oktobrī kosmosa kuģis saslēdzās ar Starptautisko kosmosa staciju. Nolaižamais aparāts uz Zemes atgriezās 2023. gada 12. martā.\n\nCrew-5 tika izmantots kosmosa kuģa nolaižamais aparāts Endurance, kas kosmosā bija lidojis vienu reizi (Crew-3). Nesējraķetei tika izmantota jauna pirmā pakāpe (sērijas numurs B1077)\n", "id": "lvs_Latn_102451"}
{"text": "Alberts Klibiķis\n\nAlberts Klibiķis (1913—2001) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) darbībā.\n", "id": "lvs_Latn_102452"}
{"text": "Milzu auzene\n\nMilzu auzene () ir graudzāļu dzimtas suga. Tā ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp diezgan bieži visā Latvijas teritorijā. Suga aug mežos un krūmājos, tā veido dažāda lieluma grupas arī mežu ceļmalās un izcirtumos.\n", "id": "lvs_Latn_102453"}
{"text": "Emīls Vecmanis\n\nEmīls Vecmanis (1913—2006) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) darbībā.\n", "id": "lvs_Latn_102454"}
{"text": "Viljams Klains\n\nViljams Klains (; dzimis , miris ) bija ASV dzimis franču fotogrāfs un filmu veidotājs, kas bija pazīstams ar savu ironisko skatījumu uz medijiem un neparastu fotografēšanas paņēmienu izmantošanu fotožurnālistikas un modes fotogrāfijās. Viņš ierindojās 25. vietā Professional Photographer veidotajā 100 visietekmīgāko fotogrāfu sarakstā.\n\nKleins izmācījās par gleznotāju, studējot pie Fernāna Ležē, un guva panākumus ar savu darbu izstādēm. Drīz viņš pārgāja uz fotogrāfiju un ieguva atpazīstamību kā žurnāla Vogue modes fotogrāfs, kā arī ar savām foto esejām par dažādām pilsētām. Viņš režisējis pilnmetrāžas fantastikas filmas, daudzas dokumentālās filmas un producējis vairāk nekā 250 televīzijas reklāmas.\n\n1957. gadā viņam tika piešķirta Prix Nadar balvu, 1999. gadā saņēma Karaliskās fotogrāfiju biedrības simtgades medaļu un goda stipendiju (HonFRPS), kā arī Sony Pasaules fotogrāfijas balvu 2011. gadā par izcilu ieguldījumu fotogrāfijā.\n", "id": "lvs_Latn_102455"}
{"text": "Dambi\n\nDambi ir ciems Cēsu novada Mārsnēnu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102456"}
{"text": "Sīkuļi\n\nSīkuļi ir ciems Cēsu novada Mārsnēnu pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V183.\n", "id": "lvs_Latn_102457"}
{"text": "Mārsnēnmuiža\n\nMārsnēnmuiža (arī Gaitnieki, kļūdaini Mārsēnmuiža) ir ciems Cēsu novada Mārsnēnu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Lisas upes krastā. Ciems veidojies ap bijušās Mārsnēnu muižas (Marzenhof) centru.\n", "id": "lvs_Latn_102458"}
{"text": "Skangaļi (Liepas pagasts)\n\nSkangaļi (agrāk arī Skangaļu muiža) ir ciems Cēsu novada Liepas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V323. Pie ciema ir Mārsnēnu lidlauks. Ciems veidojies ap bijušās Skangaļu muižas (Skangal) centru.\n", "id": "lvs_Latn_102459"}
{"text": "Igors Neto\n\nIgors Neto (, dzimis , miris ) bija krievu futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis PSRS futbola izlases dalībnieks.\n\nVisu savu spēlētāja karjeru aizvadījis Spartak Moscow vienībā, tur piecas reizes kļūstot par PSRS Augstākās līgas uzvarētāju.\n\nPSRS futbola izlasi pārstāvējis no 1952. līdz 1965. gadam, kopumā 54 mačos gūstot 4 vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1960. gada Eiropas čempionātā, kā arī izcīnījis zelta medaļu 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Piedalījies arī 1958. un 1962. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Vadījis komandas Kiprā, PSRS un Grieķijā. No 1970. līdz 1971. gadam bijis Irānas futbola izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_102460"}
{"text": "Stuķi (Liepas pagasts)\n\nStuķi ir ciems Cēsu novada Liepas pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu V323 un V332 krustojuma.\n", "id": "lvs_Latn_102461"}
{"text": "Donegolas grāfiste\n\nDonegolas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Olsteras provincē. Tā atrodas vistālāk Īrijas salas ziemeļos un tai ir viena no garākajām piekrastēm Īrijā. Donegolas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Lifordā. grāfistē dzīvoja 166 321 iedzīvotājs.\n\nDonegolas grāfiste robežojas ar Atlantijas okeānu no ziemeļiem un rietumiem, ar Litrimas grāfisti no dienvidiem un ar Ziemeļīriju no austrumiem.\n", "id": "lvs_Latn_102462"}
{"text": "Dukuļi (Liepas pagasts)\n\nDukuļi (agrāk arī Dukuļu muiža) ir ciems Cēsu novada Liepas pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V323. Pie ciema ir NBS mācību poligons.\n", "id": "lvs_Latn_102463"}
{"text": "Kevanas grāfiste\n\nKevanas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Olsteras provincē. Kevanas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Kevanā. grāfistē dzīvoja 76 176 iedzīvotāji.\n\nKevanas grāfiste robežojas ar Ziemeļīriju no ziemeļiem, ar Litrimas grāfisti no rietumiem, ar Longfordas grāfisti no dienvidrietumiem, ar Vestmītas grāfisti no dienvidiem, ar Mītas grāfisti no dienvidaustrumiem un ar Monahanas grāfisti no ziemeļaustrumiem.\n", "id": "lvs_Latn_102464"}
{"text": "Liepasmuiža\n\nLiepasmuiža ir ciems Cēsu novada Liepas pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V296. Ciems veidojies ap bijušās Liepas muižas (Lindenhof) centru.\n", "id": "lvs_Latn_102465"}
{"text": "Saulītes (Liepas pagasts)\n\nSaulītes ir ciems Cēsu novada Liepas pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V323.\n", "id": "lvs_Latn_102466"}
{"text": "Šons Durci\n\nŠons Durci (; dzimis Misisogā, Ontārio, Kanādā) ir profesionāls kanādiešu hokejists, spēlē aizsarga pozīcijā, Kanādas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2023) pārstāv NHL klubu Arizonas \"Coyotes\".\n", "id": "lvs_Latn_102467"}
{"text": "Lihtenšteinas vēsture\n\nLihtenšteinas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Lihtenšteinas teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_102468"}
{"text": "Pļavas auzene\n\nPļavas auzene () ir augu suga graudzāļu dzimtā. Tā ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp ļoti bieži visā Latvijā. Daudzviet ieviesusies ārpus pamatareāla.\n\nDažāda lieluma grupas aug pļavās, atmatās, skrajos krūmājos, mežmalās un ceļmalās.\n", "id": "lvs_Latn_102469"}
{"text": "Roskomonas grāfiste\n\nRoskomonas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Konahtas provincē. Roskomonas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Roskomonā. grāfistē dzīvoja 64 544 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102470"}
{"text": "Augmentatīvs\n\nAugmentatīvs ir vārda palielināmā forma, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar vārda nosaukto reāliju.\n\nLatviešu valodā augmentatīvs var tikt izteikts ar priedēkli pār- vai nedaudz novecojušu formu, atkārtojot sakni un pievienojot galotni -um (pārlaimīgs, pārbagāts; garum garš, vecum vecs, tālum tālu...)\n\nKā augmentatīvi latviešu valodā tiek lietoti arī internacionālismi, piemēram, priedēkļi hiper-, super-, mega-.\n\nTam pretējā, vārda pamazināmā forma ir deminutīvs.\n", "id": "lvs_Latn_102471"}
{"text": "Metjū Lilards\n\nMetjū Lins Lilards (; dzimis ) ir amerikāņu aktieris, komiķis un režisors.\n\nVēlāk piedalījies filmās, kā \"Trijatā kanoe\" (Without a Paddle, 2004), The Groomsmen (2006), \"Pēcteči\" (2011), \"Problēmas ar metienu\" (2012), Match (2014). Attēlojis lomu kulta seriāla \"Tvinpīka\" (2017) trešajā sezonā. 2012. gadā ar filmu Fat Kid Rules the World debitējis kā režisors. No 2018. līdz 2021. gadam piedalījies NBC seriālā Good Girls. Viņš atveido vienu no galvenajām lomām videospēles Five Nights at Freddy's adaptācijā (2023).\n", "id": "lvs_Latn_102472"}
{"text": "Ketlīna Tērnere\n\nMērija Ketlīna Tērnere (; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise. Savas karjeras laikā Tērnere ir saņēmusi divas Zelta globusa balvas, kā arī nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai un divām Tony balvām.\n\nKļuvusi slavena 1980. gados, kad piedalījusies tādās filmās kā Body Heat (1981), The Man with Two Brains (1983), Crimes of Passion (1984), \"Dēkas ar akmeni\" (1984) un \"Prici ģimenes gods\" (Prizzi's Honor, 1985). Par abām pēdējām filmām saņēmusi Zelta globusa balvu kategorijā \"Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā\". Par lomu Frānsisa Forda Kopolas kinokomēdijā \"Pegija Sjū precas\", Tērneri nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā aktrise galvenajā lomā\".\n\nPiedalījusies arī filmās The Accidental Tourist (1988), \"Rouzu ģimenes karš\" (1989), Serial Mom (1994), \"Jaunavu pašnāvības\" (The Virgin Suicides, 1999), Baby Geniuses (1999), Beautiful (2000) un \"Mārlijs un es\" (2008). Piedalījusies arī seriālos \"Draugi\" (2001), Californication (2009) un The Kominsky Method (2018). Ierunājusi arī lomas filmās \"Kurš iegāza trusīti Rodžeru?\" (1988) un \"Briesmoņmāja\" (2006), kā arī seriālos \"Simpsoni\", \"Mana trakā ģimene\", \"Varenais Hils\" un \"Riks un Mortijs\".\n", "id": "lvs_Latn_102473"}
{"text": "Serial Mom\n\nSerial Mom ir 1994. gada ASV melnās komēdijas kriminālfilma, kuras režisors un scenārija autors ir Džons Voterss. Filmā galvenās lomas atveido Ketlīna Tērnere, Sems Voterstons, Rikija Leika, Sūzena Samersa un Metjū Lilards.\n\nFilma stāsta par Beverliju Sutfinu (Tērnere), mājsaimnieci, kura mierīgi dzīvo kopā ar savu vīru un diviem pusaudžu bērniem. Tomēr Beverlija ir sērijveida slepkava, kas nogalina tos, kuri, viņasprāt, necieš viņu, viņas ģimeni vai neatbilst viņas morāles standartiem.\n\nSerial Mom pirmizrāde notika . Filma pārsvarā saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, bet bija finansiāla izgāšanas, nopelnot tikai 7,8 miljonus ASV dolārus pie 13 miljonu budžeta. Serial Mom ir ieguvusi kulta filmas statusu.\n", "id": "lvs_Latn_102474"}
{"text": "Džons Voterss\n\nDžons Semjuels Voterss jaunākais (, dzimis ) ir amerikāņu kinorežisors, scenārists, aktieris un mākslinieks.\n\nSavu slavu un atpazīstamību guvis 1970. gados, kad režisējis vardarbīgās kulta filmas Multiple Maniacs (1970), \"Rozā flamingi\" (Pink Flamingos, 1972) un Female Trouble (1974). Voterss režisēja un sarakstīja scenāriju filmai \"Matu laka\" (Hairspray, 1988), kas kļuva starptautiski veiksmīga un tika adaptēta Brodvejas mūziklā. Sarakstījis un režisējis arī tādas filmas kā Polyester (1981), \"Raudulis\" (Cry-Baby, 1990), Serial Mom (1994), Pecker (1998) un Cecil B. Demented (2000). Viņa filmas satur postmodernisma komēdijas un sirreālisma elementus. Bieži savās filmās strādājis kopā ar aktieri un dragkvīnu (drag queen) Divainu un citiem aktieriem, kurus kopā dēvē par Dreamlanders.\n\nKā aktieris piedalījies filmās \"Salds un nekrietns\" (Sweet and Lowdown, 1999), \"Čakija atlase\" (Seed of Chucky, 2004), Excision (2012) un Suburban Gothic (2014).\n", "id": "lvs_Latn_102475"}
{"text": "Genādijs Židko\n\nGenādijs Židko (, dzimis , miris ) bija Krievijas Federācijas ģenerālpulkvedis, Austrumu kara apgabala pavēlnieks (2018—2021). Krievijas bruņoto spēku kontingenta štāba priekšnieks Sīrijas pilsoņu karā (2016). Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā laikā viņš no jūnija līdz oktobrim bija Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieks \"speciālās militārās operācijas zonā\" (командующий Объединённой группировкой войск Вооружённых Сил России в зоне специальной военной операции).\n", "id": "lvs_Latn_102476"}
{"text": "Kilkeni grāfiste\n\nKilkeni grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Lenseras provincē. Kilkeni grāfistes pārvaldes centrs atrodas Kilkeni. grāfistē dzīvoja 103 685 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102477"}
{"text": "Volīnijas slaktiņš\n\nVolīnijas slaktiņš (, ukraiņu vēsturē — Volīnijas traģēdija (, )) bija Ukrainas nemiernieku armijas veikta etniskā tīrīšana — poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana Rietumukrainā, Volīnijas teritorijā, kas līdz 1939. gadam atradās Polijas Otrās republikas sastāvā. Sākās 1943. gada martā un sasniedza maksimumu tā paša gada jūlijā. Slaktiņa mērķis bija novērst potenciālās Polijas pretenzijas uz šo apgabalu, balstoties uz poļu minoritātes vēlmēm. Upuru vidū bija arī ebreji, krievi, čehi, gruzīni un ukraiņi, kas bija daļa no poļu ģimenēm vai pretojās UPA darbībām, piemēram, slēpjot poļu bēgļus. Kopā tika nogalināti 50-60 tūkstoši cilvēku. Poļu atbildes darbības, kas sākās 1943. gada vasaras beigās, savukārt noveda pie dažiem tūkstošiem upuru ukraiņu civiliedzīvotāju vidū.\n\nNo 1943. gada otrās puses ukraiņu nacionālisti sāka iznīcināt poļu iedzīvotājus Austrumgalīcijā (mūsdienu Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu teritorija). Pirmās masu slepkavības šajā reģionā notika 1943. gada oktobrī, 1944. gada februārī to skaits ievērojami pieauga. 1944. gada vasarā pret poļiem vērstas darbības aptvēra visu Austrumgalīciju.\n\nŠis ir viens no visasiņainākajiem notikumiem Polijas—Ukrainas konfliktā 20. gadsimta vidū. Daudzi vēsturnieki (galvenokārt poļu) nošķir to no kopējās Polijas—Ukrainas bruņotā konflikta ainas. Poļu vēsturnieki bieži interpretē šos notikumus tikai kā Ukrainas sacelšanās armijas pretpoļu akciju. Ukraiņu vēsturnieki savukārt koncentrējas uz motīviem, kas lika UPA veikt šo akciju, pieminot ukraiņu diskrimināciju pēdējos gados pirmskara Polijā, kā arī pievērš uzmanību Armia Krajowa atbildes darbībām pret ukraiņu civiliedzīvotājiem, tostarp arī Polijas teritorijā. Polijas Sejms vērtē Volīnijas slaktiņu kā poļu iedzīvotāju genocīdu.\n", "id": "lvs_Latn_102478"}
{"text": "Longfordas grāfiste\n\nLongfordas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Lenseras provincē. Longfordas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Longfordā. grāfistē dzīvoja 46 634 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102479"}
{"text": "Dina Zuzāne\n\nDina Zuzāne (dzimusi 1955. gada 2. oktobrī Rīgā; mirusi 2022. gada 30. septembrī Rīgā) bija Latvijas juriste un uzņēmēja, mākslas un mūzikas mecenāte.\n", "id": "lvs_Latn_102480"}
{"text": "RTU Neorganiskās ķīmijas institūts\n\nRTU Neorganiskās ķīmijas institūts ir Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskais institūts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_102481"}
{"text": "Kārlovas grāfiste\n\nKārlovas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Lenseras provincē. Kārlovas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Kārlovā. grāfistē dzīvoja 61 931 iedzīvotājs.\n", "id": "lvs_Latn_102482"}
{"text": "Līšas grāfiste\n\nLīšas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Lenseras provincē. Līšas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Portlišējā. grāfistē dzīvoja 91 657 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102483"}
{"text": "Ofali grāfiste\n\nOfali grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Lenseras provincē. Ofali grāfistes pārvaldes centrs atrodas Taldmorā. grāfistē dzīvoja 82 668 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102484"}
{"text": "Vestmītas grāfiste\n\nVestmītas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Lenseras provincē. Vestmītas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Malingarā. grāfistē dzīvoja 95 840 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102485"}
{"text": "Sarkanā auzene\n\nSarkanā auzene () ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā. Tā ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp ļoti bieži visā Latvijas teritorijā. Dažāda lieluma grupas ir sastopamas pļavās un atmatās, skrajos un sausos mežos, smiltājos, ceļmalās un gar dzelzceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102486"}
{"text": "Jevgeņijs Prigožins\n\nJevgeņijs Prigožins (; dzimis Ļeņingradā, miris Tveras apgabalā) bija Krievijas noziedznieks, uzņēmējs un politiķis, Vāgnera grupas izveidotājs.\n\n2023. gada 23. un 24. jūnijā Prigožina vadībā notika Vāgneriešu dumpis.\n", "id": "lvs_Latn_102487"}
{"text": "Mitruma novadīšana\n\nMitruma novadīšana jeb mitruma izvadīšana ir audumiem piemītoša funkcionāla īpašība, kas raksturo auduma spēju novadīt no ādas mitrumu, t. i., sviedrus. Mitruma novadīšana notiek, vienai auduma pusei mitrumu piesaistot (bet neuzsūcot pašā audumā), bet otrai pusei — mitrumu izkliedējot pēc iespējas plašākā auduma virsmā, tādējādi palīdzot audumam ātrāk izžūt. Šī iemesla dēļ, audumi ar augstu mitruma novadīšanas spēju tiek plaši izmantoti sporta apgērbu, un daļēji — arī gultasveļas ražošanā. Šo produktu ražotāji nereti mēdz atsaukties uz šādu audumu pārākām termoregulācijas īpašībām, tomēr pētījumos tas pagaidām nav pierādīts.\n\nMitruma novadīšana ir viena no auduma veiktspējas īpašībām.\n", "id": "lvs_Latn_102488"}
{"text": "Gagiks Carukjans\n\nGagigs Carukjans (), dzimis 1956. gada 25. novembrī, Armēnijā, ir armēņu izcelsmes uzņēmējs un politiķis, partijas Plaukstošā Armēnija (Բարգավաճ Հայաստան կուսակցություն) dibinātājs un vadītājs. G. Carukjans ir zināms kā viens no bagātākajiem cilvēkiem Armēnijā, medijos plaši dēvēts arī par oligarhu.\n", "id": "lvs_Latn_102489"}
{"text": "Dublinas grāfiste\n\nDublinas grāfiste (, ) ir grāfiste Īrijā, Lenseras provincē. Dublinas grāfistes pārvaldes centrs atrodas Dublinā. Grāfiste ir sadalīta Dublinas pilsētā, Danliera-Ratdaunas, Fingalas un Dienviddublinas vietējās pārvaldes grāfistēs. Dublinas grāfiste ir lielākā Īrijā pēc iedzīvotāju skaita, grāfistē dzīvoja 1 450 701 iedzīvotājs.\n", "id": "lvs_Latn_102490"}
{"text": "Venjamins Gurevičs\n\nVenjamins Gurevičs (dzimis 1954. gada 21. oktobrī) ir ātro kredītu un nekustamo īpašumu nozari pārstāvošs Latvijas uzņēmējs. Sabiedrībā plašāk zināms kā likvidētās ātro kredītu uzņēmuma \"Soho Credit\" bijušais īpašnieks un valdes loceklis.\n", "id": "lvs_Latn_102491"}
{"text": "Iļja Prigožins\n\nIļja Prigožins (, ; dzimis , miris ) bija Krievijas Impērijā dzimis ebreju izcelsmes Beļģijas ķīmiķis, 1977. gada Nobela prēmijas laureāts, pētīja nelīdzvarotu termodinamisku struktūru pašorganizāciju un procesu neatgriezeniskumu.\n", "id": "lvs_Latn_102492"}
{"text": "Sergejs Surovikins\n\nSergejs Surovikins (, dzimis ) ir Krievijas Federācijas armijas ģenerālis, Austrumu kara apgabala pavēlnieks (2013—2017). Krievijas Federācijas bruņoto spēku (KFBS) Gaisa un kosmosa spēku virspavēlnieks un KFBS kontingenta pavēlnieks Sīrijas pilsoņu karā (2017, 2019). Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā laikā viņš bija KFBS Dienvidu grupējuma pavēlnieks, no 2022. gada 8. oktobra līdz 2023. gada janvārim bija KFBS Apvienotā grupējuma pavēlnieks \"speciālās militārās operācijas zonā\" (командующий Объединённой группировкой войск Вооружённых Сил Российской Федерации в зоне специальной военной операции).\n", "id": "lvs_Latn_102493"}
{"text": "Lil Boat 3\n\nLil Boat 3 ir amerikāņu repera Lil Yachty ceturtais studijas albums. To 2020. gada 29. maijā izdeva Capitol Records, Motown Records un Quality Control Music. Albums kalpo kā trešā un pēdējā Lil Boat sērijas daļa un Lil Boat 2 (2018) turpinājums. Albums tika ierakstīts četras reizes, un Lil Yachty to raksturoja kā \"optimismu\" un \"smagu sitienu\". Tajā viesizrādās no Tierra Whack, A$AP Rocky, Tyler, The Creator, Future, Draft Day, DaBaby, Drake, Lil Keed, Young Thug un Lil Durk, producējot JetsonMade, Mike Will Made It, Pi'erre Bourne, Cita starpā Earl on the Beat, K Swisha un pats Lil Yachty.\n\nLil Boat 3 saņēma dažādas kritiķu atsauksmes un debitēja ASV Billboard 200 14. vietā. Albumu atbalstīja trīs singli: \"Oprah's Bank Account\", \"Split/Whole Time\" un \"Coffin\". Albuma luksusa versija ar nosaukumu Lil Boat 3.5 tika izdota 27. novembrī, kurā piedalās Oliver Tree, Playboi Carti, Future, Cochise un Vince Staples\n", "id": "lvs_Latn_102494"}
{"text": "Eiropas politiskā kopiena\n\nEiropas politiskā kopiena (EPK; , EPC) ir platforma politiskām un stratēģiskām diskusijām par Eiropas nākotni, kas izveidota pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Grupa pirmo reizi tikās 2022. gada 6.–7. oktobrī Prāgā, un tajā piedalījās dalībnieki no 44 Eiropas valstīm, kā arī Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Agresorvalstis Krievijas Federācija un Baltkrievija netika uzaicinātas uz kopienas sanāksmi.\n\nPapildus ES dalībvalstīm EPC ietilpst arī Apvienotā Karaliste, Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Islande, Moldova, Turcija un Ukraina. Paredzēts, ka katru gadu notiks divi samiti, pārmaiņus piedaloties ES un ārpus ES valstīm.\n", "id": "lvs_Latn_102495"}
{"text": "Ķingas\n\nĶingas ir ciems Cēsu novada Priekuļu pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā, Cēsu pilsētas ziemeļu pievārtē.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102496"}
{"text": "Spāriņi\n\nSpāriņi ir ciems Cēsu novada Priekuļu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P28, Ārupītes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102497"}
{"text": "Lil Uzi Vert diskogrāfija\n\nAmerikāņu reperis Lil Uzi Vert ir izdevis trīs studijas albumus, četrus EP ierakstus, piecus miksteipus un piecdesmit trīs singlus.\n\n2014. gadā Uzi izdeva divus projektus ar nosaukumiem Purple Thoughts EP Vol. 1 un The Real Uzi. Pēc līguma noslēgšanas ar Atlantic Records, Lil Uzi Vert izdeva miksteipu Luv Is Rage (2015). Nākamajā gadā Uzi Vert izdeva divus miksteipus – Lil Uzi Vert vs. The World un The Perfect LUV Tape. Iepriekšējais miksteips radīja singlu Money Longer, kas sasniedza 54. vietu ASV Billboard Hot 100, kā arī You Was Right, kas ierindojās 40. vietā. 2016. gadā Lil Uzi Vert izdeva kopīgu EP ar reperi Gucci Mane, ar nosaukumu 1017 vs. The World.\n\nLil Uzi Vert debijas studijas albums Luv Is Rage 2 tika izdots 2017. gada 25. augustā un ierindojās Billboard 200 pirmajā vietā. Tajā bija iekļauts singls XO Tour Llif3, kas ierindojās Billboard Hot 100 topa septītajā vietā, un RIAA to ir sertificējis 7× platīna statusā. 2017. gada 24. jūlijā Uzi savā SoundCloud profilā izlaida 2 Luv Is 2 Rage.\n\nUz 2019. gada aprīli viņš ASV bija pārdevis vairāk nekā 43 miljonus ierakstu.\n\nViņa trešais studijas albums Pink Tape tika izdots 2023. gada 30. jūnijā, un tas radīja 2022. gada hitu singlu \"Just Wanna Rock\".\n", "id": "lvs_Latn_102498"}
{"text": "Dienviddublina\n\nDienviddublina (, ) ir grāfiste Īrijā, Dublinas grāfistē, Lenseras provincē. Dienviddublinas pārvaldes centrs atrodas Talā. Dienviddublinā dzīvoja 278 749 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102499"}
{"text": "Danliera-Ratdauna\n\nDanliera-Ratdauna (, ) ir grāfiste Īrijā, Dublinas grāfistē, Lenseras provincē. Grāfistes pārvaldes centrs atrodas Danlierā. grāfistē dzīvoja 218 018 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102500"}
{"text": "Fingala\n\nFingala (, ) ir grāfiste Īrijā, Dublinas grāfistē, Lenseras provincē. Fingalas pārvaldes centrs atrodas Sordsā. Fingalā dzīvoja 296 214 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102501"}
{"text": "Īrijas ģerbonis\n\nĪrijas ģerbonis ir republikas oficiālais ģerbonis un tās simbols. Uz Īrijas ģerboņa ir novietota zelta arfa ar sudraba stīgām uz zila vairoga. Ilgu laiku arfa bijusi Īrijas heraldikas simbols. Ģerbonis tika pieņemts 1945. gada 9. novembrī.\n", "id": "lvs_Latn_102502"}
{"text": "Raupjā auzene\n\nRaupjā auzene () ir augu suga graudzāļu dzimtā. Tā ir sastopama Eiropas centrālajā un austrumu. Raupjā auzene ir nereti, bet nevienmērīgi sastopama visā Latvijas teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_102503"}
{"text": "Kristiāna Dimitere\n\nKristiāna Dimitere (dzimusi 1965. gada 11. maijā Rīgā) ir latviešu māksliniece, strādā glezniecības un tēlniecības žanrā. Viņas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Halmstades mākslas muzeja kolekcijās. Slavenās latviešu aktrises Vijas Artmanes un aktiera Artūra Dimitera meita.\n", "id": "lvs_Latn_102504"}
{"text": "Kamzolis\n\nKamzolis (, no , 'krekls'), ir īsa apakšjaka, ko valkā virs krekla zem svārkiem, vai vīriešu (parasti gara) veste, ko valkā zem virsdrēbēm. Kamzoli valkāja lielākam siltumam vēsā laikā. 18. gadsimtā tas savā rašanās zemē Francijā sāka iziet no modes, taču palika populārs starp lauku iedzīvotājiem un iegājās arī sievietēm, vārda nozīme 19. gadsimtā dažās valodās mainījās pat līdz sieviešu naktskreklam. Mūsdienās par kamzoli sauc arī biezu džemperi vai svīteri ar augstu un slēgtu apkakli, kā arī biezu virsjaku. Nīcas pusē kamzolis ir viens no virsjakas, kas aukstā laikā ietilpst Nīcas tautastērpā, nosaukumiem.\n\nKamzolis radās 16. gadsimtā kā zem bruņām valkājams apģērbs un reizēm bija bez piedurknēm. No karotāju apģērba tas izzuda 18. gadsimta vidū un beigās. Dažas tjurku tautas (kazahi, baškīri, tatāri) par kamzoli jeb bešmetu sauc sieviešu virsjaku bez piedurknēm, kas ietilpst kazahu reģionālajos tautastērpos, lai gan vecākie dati par to attiecas tikai uz 19. gadsimtu.\n", "id": "lvs_Latn_102505"}
{"text": "Frankfurtes \"Löwen\"\n\nFrankfurtes \"Löwen\" ir hokeja komanda, kas bāzēta Frankfurtē, Vācijā un spēlē Vācijas hokeja līgā. Komanda dibināta 2010. gadā, un Vācijas hokeja līgā spēlē kopš 2022. gada.\n\nKomanda tika veidota kā agrākās Frankfurtes \"Lions\" vienības, kas beidza pastāvēt 2010. gadā, turpinātāja.\n", "id": "lvs_Latn_102506"}
{"text": "Branko Zebecs\n\nBranislavs \"Branko\" Zebecs (, dzimis , miris ) bija horvātu futbolists un futbola treneris, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Dienvidslāvijas futbola izlases dalībnieks.\n\nLielākos panākumus savā spēlētāja karjerā guvis ar FK Partizan komandu, izcīnot trīs Dienvidslāvijas kausus, un ar Red Star Belgrade komandu, kļūstot par valsts čempionu.\n\nDienvidslāvijas futbola izlasi pārstāvējis no 1951. līdz 1961. gadam, kopumā 65 mačos gūstot 17 vārtus. Izcīnījis sudraba medaļas 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Helsinkos, kā arī otro vietu 1960. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1954. un 1958. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nVeiksmīgi strādājis par futbola treneri Dienvidslāvijā un Vācijā. Vienreiz gan ar Bayern Munich, gan ar Hamburger SV komandu uzvarējis Vācijas Bundeslīgā. Ar Hamburger SV komandu spēlējis 1980. gada Eiropas kausa finālā, kurā gan viņa vadītā komanda zaudēja Nottingham Forest.\n", "id": "lvs_Latn_102507"}
{"text": "Bītigheimas \"Steelers\"\n\nBītigheimas \"Steelers\" ir hokeja komanda, kas bāzēta Bītigheimā-Bīzingenā, Vācijā un spēlē DEL2. Komanda dibināta 1981. gadā. No 2021. līdz 2023. gadam tā spēlēja Vācijas hokeja līgā.\n", "id": "lvs_Latn_102508"}
{"text": "Helmuts Rāns\n\nHelmuts Rāns (, dzimis , miris ) bija Vācijas futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Rietumvācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nLielāko daļu spēlētāja karjeras pavadījis savas dzimtās pilsētas Esenes komandā Rot-Weiss Essen, kur 1955. gadā kļuvis par valsts čempionu, bet 1953. gadā izcīnījis Vācijas kausu.\n\nRietumvācijas futbola izlasi pārstāvējis no 1951. līdz 1960. gadam, kopumā 40 mačos gūstot 21 vārtus. Kļuvis par Vācijas futbola leģendu, gūstot uzvaras vārtus 1954. gada FIFA Pasaules kausa finālā, kas ļāva izlasei izcīnīt pirmo Pasaules kausu. Piedalījies arī 1958. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_102509"}
{"text": "HC Ajoie\n\nHC Ajoie ir hokeja komanda, kas bāzēta Porantruī, Šveicē un spēlē Nacionālajā līgā. Komanda dibināta 1973. gadā, un Nacionālajā līgā spēlē kopš 2021. gada.\n\nIepriekš komanda ilgus gadus aizvadīja NLB un Šveices līgā. 1992., 2016. un 2021. gadā komanda izcīnīja Šveices otrās spēcīgākās līgas čempiones titulu.\n", "id": "lvs_Latn_102510"}
{"text": "Auzenes\n\nAuzenes () ir augu ģints graudzāļu dzimtā, kurā iekļauti mūžzaļi vai daudzgadīgi zālaugi. Ģintij ir kosmopolītiska izplatība, sugas sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Auzenes ir tuvu radniecīgas ar airenēm (), un jaunākie filoģenētiskie pētījumi, kuros veikta DNS sekvencēšana, liecina, ka ģints nav monofilētiska. Rezultātā augu taksonomisti dažas auzeņu sugas ir pārvietojuši uz aireņu ģinti vai arī uz atsevišķu ģinti Schedonorus.\n\nTā kā šīs ģints taksonomija nav viennozīmīga, ģintī klasificēto sugu skaits svārstās no vairāk nekā 400 līdz vairāk nekā 640.\n\nIr apzināts, ka auzeņu ziedputekšņi bieži izraisa alerģisku rinītu.\n", "id": "lvs_Latn_102511"}
{"text": "Alēns Taners\n\nAlēns Taners (; dzimis , miris ) bija šveiciešu kinorežisors.\n\nViņa pirmā režisētā pilnmetrāžas filma Charles mort ou vif (1969) ieguva galveno balvu starptautiskajā kinofestivālā Lokarno. Filma Dans la ville blanche ar Bruno Gancu galvenajā lomā tika iekļauta 33. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā.\n\nViņa vienīgā filma angļu valodā Light Years Away, kas filmēta Īrijā, ieguva 1981. gada Kannu kinofestivāla Grand Prix.\n", "id": "lvs_Latn_102512"}
{"text": "Tiks\n\nTiks (no — 'piespiedu konvulsīvs traucējums') ir pēkšņas un negribētas muskuļu kustības, kas neatbilst situācijai. Tiki ir raksturīgi Tureta sindromam.\n\nTikiem ir dažādas savstarpēji pretrunīgas klasifikācijas, kas balstās uz dažādām pazīmēm.\n", "id": "lvs_Latn_102513"}
{"text": "Doneckas Akadēmiskais apgabala drāmas teātris\n\nDoneckas Akadēmiskais apgabala drāmas teātris () bija teātris Mariupolē, Ukrainas dienvidos. Mūsdienu teātris tika uzcelts 1960. gadā aptuvenā vietā, kur atradās bijušās Marijas Magdalēnas baznīca. Teātris sagrauts Krievijas uzlidojumos 2022. gada 16. martā, kā rezultātā gāja bojā aptuveni 600 cilvēku.\n\nPirms akadēmiskā statusa piešķiršanas 2007. gada novembrī teātris saucās Doneckas apgabala drāmas teātris.\n", "id": "lvs_Latn_102514"}
{"text": "Reliģiskās organizācijas Latvijā\n\nReliģiskās organizācijas Latvijā ir Latvijas Republikā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes un nodaļas. To definē un šo organizāciju darbību Latvijā regulē 1995. gadā pieņemtais Reliģisko organizāciju likums. Reliģiskās organizācijas var iegūt arī sabiedriskā labuma organizāciju statusu, ja tās veic sabiedriskā labuma darbības.\n\nDraudze, kas uz brīvprātības principa pamata apvienojas vienas reliģijas vai konfesijas ticīgie, lai noteiktā apdzīvotajā teritorijā veiktu reliģisko darbību, kā arī cita veida darbību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus. Reliģiskā savienība (baznīca), kas apvieno šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās vienas konfesijas draudzes. Diecēze, kas ir attiecīgās konfesijas kanoniskajos noteikumos paredzēta reliģiskās savienības (baznīcas) organizatoriskās struktūras teritoriāli administratīva vienība, kuru pārvalda bīskaps. Nodaļa, kas ir attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas) statūtos (satversmē, nolikumā) paredzēta atsevišķu draudžu izveidota reliģiskās savienības (baznīcas) organizatoriskās struktūras vienība ar atsevišķu pārvaldības kārtību un pārvaldes institūciju.\n", "id": "lvs_Latn_102515"}
{"text": "IK Oskarshamn\n\nIK Oskarshamn ir hokeja komanda, kas bāzēta Oskašhamnā, Zviedrijā un spēlē Zviedrijas hokeja līgā. Komanda dibināta 1970. gadā, un Zviedrijas hokeja līgā spēlē kopš 2019. gada.\n", "id": "lvs_Latn_102516"}
{"text": "Eņģeļu aleja\n\nEņģeļu aleja () ir piemiņas komplekss, kas veltīts Ukrainas bērniem, kuri gāja bojā Krievijas okupācijas laikā Doneckā un Doneckas apgabalā. Atklāts 2015. gada 5. maijā pēc piemiņas plāksnes uzstādīšanas.\n\nŠo piemiņas vietu izmanto Krievijas propaganda, lai provocētu un kurinātu ukrainofobiskus noskaņojumus. Okupācijas iestādes nogalināto sarakstā iekļāva arī bērnus no Ukrainas kontrolētās teritorijas.\n", "id": "lvs_Latn_102517"}
{"text": "Marija Bakalova\n\nMarija Bakalova (, dzimusi ) ir bulgāru aktrise. Savas karjeras laikā saņēmusi vairākas balvas, tai skaitā Critics' Choice Movie Award balvu, kā arī tikusi nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai un Zelta globusa balvai.\n\nDzimusi un uzaugusi Burgasā, Bakalova savu karjeru iesāka 2017. gadā filmējoties bulgāru filmās. Starptautisku atpazīstamību guvusi 2020. gada filmā Borat Subsequent Moviefilm, par ko viņa tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā aktrise otrā plāna lomā\". Piedalījusies arī filmās The Bubble (2022) un \"Vieni vienīgi līķi\" (2022).\n", "id": "lvs_Latn_102518"}
{"text": "Vieni vienīgi līķi\n\n\"Vieni vienīgi līķi\" () ir 2022. gada ASV šausmu kinokomēdija, kuras režisore ir Halīna Reijna. Filmā galvenās lomas attēlo Amandla Stenberga, Marija Bakalova, Maihāla Herolda, Čeisa Sui Vondersa, Reičela Senota, Lī Peiss un Pīts Deividsons.\n\nFilma stāsta par bagātu jauniešu kompāniju, kuri greznā savrupmājā sarīko ballīti. Tomēr vakars pārvēršas pavisam citāds, kad parasta spēle uzņem nāvējošus apgriezienus.\n\n\"Vieni vienīgi līķi\" pirmizrāde ASV notika , savukārt Latvijā tā notika . Filmu izlaida A24. Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes, slavējot humoru un aktierspēli.\n", "id": "lvs_Latn_102519"}
{"text": "Skumju trīsstūris\n\n\"Skumju trīsstūris\" (, ) ir 2022. gada Francijas, Vācijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes un ASV kopražojuma satīriska melnā kinokomēdija, kuras režisors un scenārija autors ir Rūbens Ēstlunds. Filmā galvenās lomas atveido Hariss Dikinsons, Šārlbī Dīna, Dollija de Leona, Zlatko Buričs, Henriks Dorsins, Vikija Berlina un Vudijs Harelsons.\n\nFilma stāsta par bagātniekiem, tai skaitā modeli un viņas mīļāko, kuri tiek iesprostoti uz neapdzīvotas salas, pēc tam kad viņu kuģis nogrimst.\n\n\"Skumju trīsstūris\" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — Zelta palmas zaru. Rūbenam Ēstlundam šis ir otrais Zelta palmas zars pēc 2017. gadā saņemtā par filmu \"Kvadrāts\". Latvijā filmas pirmizrāde notika . Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes.\n\nFilma ieguva četras Eiropas Kino balvas — labākā filma, labākais režisors (Rūbens Ēstlunds), labākais scenārijs (Rūbens Ēstlunds) un labākais aktieris (Zlatko Buričs). Filma nominēta 95. Kinoakadēmijas balvai trīs kategorijās \"Labākā filma\", \"Labākais režisors\" un \"Labākais oriģinālscenārijs\".\n", "id": "lvs_Latn_102520"}
{"text": "Navana\n\nNavana (, ) ir lielākā pilsēta Mītas grāfistē, Lensteras provincē, Īrijā. Navanā atrodas Mītas grāfistes pārvaldes centrs. pilsētā dzīvoja 30 173 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102521"}
{"text": "Pi'erre Bourne\n\nDžordans Timotijs Dženkss ​​(dzimis 1993. gada 19. septembrī), profesionāli pazīstams kā Pi'erre Bourne , ir amerikāņu reperis, ierakstu producents un audio inženieris. Viņš ir vislabāk pazīstams ar Playboi Carti singlu \"Magnolia\" un 6ix9ine \"Gummo\" producēšanu, iekļūstot ASV Billboard Hot 100 Top 30. Pēc Playboi Carti izlaušanās dziesmas \"Magnolia\" izdošanas no viņa debijas miksteipa Playboi Carti (2017), Bourne producenta tags, \"Yo Pi'erre, you want to come out here?\" (rindiņa, kas ņemta no filmas The Jamie Foxx Show epizodes), kļuva par interneta fenomenu un mēmu, kā rezultātā atzīme kļuva plaši pazīstama un Pi'erre Bourne kļuva par producentu.\n", "id": "lvs_Latn_102522"}
{"text": "Metanefrīdiji\n\nMetanefrīdiji ir tievi kanāliņi pa pāriem katrā ķermeņa posmā, kas raksturīgi posmtārpiem, piemēram, sliekām. Tie sākas ar skropstainu piltuvveidīgu veidojumu ķermeņa dobumā (celomā) un noslēdzas ar izvadporu uz organisma virsmas. Izvadkanālos ieplūst šķidrums no ķermeņa dobuma. Organismam nepieciešamās vielas, piemēram, daži sāļi, no kanāla sieniņas tiek uzsūktas atpakaļ, bet kaitīgos vielmaiņas galaproduktus — izvada no organisma.\n\nPlakantārpiem ir līdzīgi izvadorgāni — protonefrīdiji. Abus šos izvadorgānus kopā, bet reizēm vienkāršojot arī atsevišķi, sauc par nefrīdiju.\n", "id": "lvs_Latn_102523"}
{"text": "Monahana\n\nMonahana (, ) ir lielākā pilsēta Monahanas grāfistē, Olsteras provincē, Īrijā. Monahamā atrodas Monahamas grāfistes pārvaldes centrs. pilsētā dzīvoja 7 678 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102524"}
{"text": "Interneta vārdu un numuru piešķires korporācija\n\nInterneta vārdu un numuru piešķires organizācija (; ICANN), arī zināma kā interneta domēnu pārvaldes organizācija, ir sabiedriskā labuma organizācija, kas koordinē vairāku ar interneta vietņu identifikatoriem (domēna vārdiem un domēna nosaukumu sistēmām) saistītu datu bāzu uzturēšanu, kā arī izstrādā to politiku. ICANN cieši sadarbojas ar domēna vārdu reģistriem un reģistratoriem visā pasaulē (piemēram, Latvijā — NIC). ICANN ir būtiska ietekme globālā interneta infrastruktūras attīstībā.\n", "id": "lvs_Latn_102525"}
{"text": "Vīstuči\n\nVīstuči ir ciems Cēsu novada Priekuļu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102526"}
{"text": "Šautuves\n\nŠautuves ir ciems Cēsu novada Priekuļu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P28, Tālītes upes krastā.\n\nCiemā dzimis bioķīmiķis Eduards Zariņš.\n", "id": "lvs_Latn_102527"}
{"text": "Kunči\n\nKunči ir ciems Cēsu novada Priekuļu pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102528"}
{"text": "Hortenzijas\n\nHortenzijas () ir hortenziju dzimtas ģints, kurā ir iekļautas vairāk nekā 75 ziedaugu sugas, kuru dabiskais izplatības areāls ir Āzijā un Amerikā. Līdz šim lielākā sugu daudzveidība ir konstatēta Austrumāzijā, īpaši Ķīnā, Korejā un Japānā. Lielākā daļa no sugām ir 1–3 m gari krūmi, dažas ir mazi koki, bet citas ir liānas, kas, rāpjoties kokos, var sasniegt pat 30 m garumu. Hortenzijas var būt gan vasarzaļas, gan mūžzaļas, taču plaši kultivētās sugas ir pārsvarā lapas metoši, vasarzaļi augi.\n\nLatīniskais nosaukums 'Hydrangea\" ir atvasināts no grieķu valodas un nozīmē 'ūdens trauks' (no ὕδωρ húdōr \"ūdens\" + ἄγγος ángos vai αγγεῖον angeîon \"trauks\"), aprakstot auga sēklu pākstu formu.\n", "id": "lvs_Latn_102529"}
{"text": "Nefrīdijs\n\nNefrīdijs ir kanāliņš, pa kuru no organisma tiek izvadīti ūdenī izšķīdušie vielmaiņas gala produkti, retāk arī dzimumprodukti. Bezmugurkaulniekiem tie ir pāru izvadorgāni tievu kanāliņu veidā plakantārpiem (protonefrīdiji) un pa pāriem katrā ķermeņa posmā posmtārpiem (metanefrīdiji). Tie sākas ar skropstainu piltuvveidīgu veidojumu ķermeņa dobumā (celomā) un noslēdzas ar izvadporu uz organisma virsmas.\n\nNefrīdijs pilda funkciju, kas analoģiska zīdītāju nierēm. Pēc 2020. gadu klasifikācijas, visi dzīvnieki, kam ir vai nu nefrīdijs, vai nieres, pieder pie Nephrozoa kladas.\n", "id": "lvs_Latn_102530"}
{"text": "Hinneja\n\nHinneja () vai Īnnasuolu () ir sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas ceturtā lielākā un kontinentālās daļas lielākā sala. Dažkārt tiek pieskaitīta gan Lofotu, gan Vesterolu salu grupām, kas atrodas dienvidrietumos un ziemeļrietumos no Hinnejas. Reljefs kalnains, ainavā dominē mežatundra un kalnu tundra. Krastu stipri izroboti, daudz līču un pussalu, piekrastē daudz mazāku saliņu un klinšu. Administratīvi salas austrumu daļa ietilpst Trumses un Finnmarkas filkē, rietumu — Nūrlannē. Lielākā apdzīvotā vieta ir Harstades pilsētiņa salas ziemeļaustrumu galā, bet kopējais iedzīvotāj skaits salā pārsniedz 32 000.\n\nAr kontinentu Hinnejas salu savieno autoceļa tilts (Tjeldsundbrua). Tāpat tilti savieno salu ar Lofotu salām un Annejas salu (Annejas tilts).\n", "id": "lvs_Latn_102531"}
{"text": "Kouvolas \"KooKoo\"\n\nKouvolas \"KooKoo\" ir hokeja komanda, kas bāzēta Kouvolā, Somijā un spēlē SM līgā. Komanda dibināta 1965. gadā, un SM līgā spēlē kopš 2015. gada.\n", "id": "lvs_Latn_102532"}
{"text": "Vesterolu salas\n\nVesterolu salas (, ) ir salu grupa Norvēģu jūrā, Norvēģijas ziemeļrietumu piekrastē. Administratīvi ietilpst Nūrlannes filkē. Izstieptas 108 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā; no kontinenta ziemeļu daļā atdala Annfjorda līcis. Lielākās salas ir Langeja, Anneja un Hadseleja, bet dažkārt šai salu grupai pieskaita arī Hinneju. Salās valda mērens jūras klimats. Ainavā pārsvarā kūdras purvi un pļavas, vietām pundurbērzu meži. Lielākā apdzīvotā vieta ir Surtlanne Langejas salā. Lielākās salas ar autoceļu tiltiem savienotas ar kontinentu.\n", "id": "lvs_Latn_102533"}
{"text": "Vaives dzirnavas\n\nVaives dzirnavas vai Vaives Dzirnavas ir ciems Cēsu novada Priekuļu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P28, Rauņa un Vaives upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102534"}
{"text": "Harijs Gregs\n\nHarijs Gregs (, dzimis , miris ) bija Ziemeļīrijas futbolists, spēlēja vārtsarga pozīcijā, bijis Ziemeļīrijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavas karjeras lielāko daļu aizvadījis Manchester United komandā, kopumā nospēlējot 247 mačus. 1958. gadā viņš kļuva par vienu no izdzīvojušajiem Minhenes aviokatastrofā. Dažkārt Gregs tiek uzskatīts par \"Minhenes varoni\", kad viņš no degošas lidmašīnas izglāba vairākus pasažierus, tai skaitā futbolistus Bobiju Čarltonu un Denisu Vaioletu, kā arī treneri Metu Bazbiju.\n\nZiemeļīrijas futbola izlasi pārstāvējis no 1954. līdz 1963. gadam, kopumā aizvadot 25 mačus. Piedalījies 1958. gada FIFA Pasaules kausā, kur viņš tika atzīts par turnīra labāko vārtsargu.\n", "id": "lvs_Latn_102535"}
{"text": "Mežciemi\n\nMežciemi ir ciems Cēsu novada Priekuļu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102536"}
{"text": "Vujadins Boškovs\n\nVujadins Boškovs (, dzimis , miris ) bija serbu futbolists un futbola treneris, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Dienvidslāvijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavas spēlētāja karjeras laikā spēlējis Dienvidslāvijā, Itālijā un Šveicē. Dienvidslāvijas futbola izlasi pārstāvējis no 1951. līdz 1958. gadam, kopumā aizvadot 57 mačus. Ieguvis sudraba medaļu 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Helsinkos. Piedalījies arī 1954. un 1958. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nSavu vislielāko slavu guvis kā treneris. No 1971. līdz 1973. gadam vadījis Dienvidslāvijas izlasi. 1981. gadā, vadot Real Madrid, aizvedis komandu līdz Eiropas kausa finālam. 1990. gadā ar Sampdoria izcīnījis Eiropas Kausu ieguvēju kausu, kā arī 1992. gadā otro reizi vadījis komandu Eiropas kausa finālā. Savas trenera karjeras laikā uzvarējis arī La Liga un Itālijas A sērijā, kā arī divas reizes izcīnījis gan Spānijas Karaļa kausu, gan Itālijas kausu.\n\nSavas trenera karjeras laikā pazīstams ne tikai kā veiksmīgs treneris, bet arī kļuvis slavens ar savu humoru un pēcspēles komentāriem. Tā dēļ kļuvis par populāru personību, īpaši itāļu līdzjutēju vidū.\n", "id": "lvs_Latn_102537"}
{"text": "Inkuļi\n\nInkuļi ir ciems Cēsu novada Priekuļu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. Uz dienvidrietumiem no ciema ir Cēsu vecais lidlauks.\n", "id": "lvs_Latn_102538"}
{"text": "Anneja\n\nAnneja (, ) ir sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas ziemeļrietumu piekrastē. Vesterolu salu grupas otra lielākā sala tās pašos ziemeļos. Administratīvi ietilpst Nūrlannes filkes Annejas komūnā. Izstiepta garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā; no kontinenta to atdala Annfjorda līcis. Salā valda mērens jūras klimats. Ainavā pārsvarā kūdras purvi un pļavas, vietām pundurbērzu meži, reljefs paugurains. Lielākā apdzīvotā vieta ir Andenese salas ziemeļu galā. Sala ar autoceļu savienotas ar Hinneju. Pie Andeneses atrodas Norvēģijas gaisa spēku bāze un Annejas kosmosa centrs, kā arī ALOMAR observatorija.\n", "id": "lvs_Latn_102539"}
{"text": "Kurts Hamrins\n\nKurts Hamrins (, dzimis , miris ) bija zviedru futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Zviedrijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu karjeru sācis Zviedrijas komandā AIK, bet vēlāk spēlējis vairākos Itālijas klubos, visveiksmīgāko un ilgāko posmu pavadot Fiorentina rindās. Ar Fiorentina komandu ieguvis divus Itālijas kausus, kā arī 1961. gadā uzvarējis UEFA Kausu ieguvēju kausā. Spēlējot AC Milan komandā, izcīnījis arī Itālijas A sērijas titulu, kā arī uzvarējis 1968—69. gada Eiropas kausa sezonā. Ar 208 vārtiem viņš ir visu laiku labākais Fiorentina vārtu guvējs Itālijas A sērijā.\n\nZviedrijas futbola izlasi pārstāvējis no 1953. līdz 1965. gadam, kopumā 32 mačos gūstot 17 vārtus. Ar izlasi savās mājās spēlējis 1958. gada FIFA Pasaules kausa finālā.\n\nHamrins tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem zviedru, kā arī Fiorentina futbolistiem.\n\nPēc aiziešanas pensijā Hamrins ar ģimeni pārcēlās uz Florenci. Hamrins nomira 2024. gada 4. februārī 89 gadu vecumā. Viņš bija pēdējais dzīvais spēlētājs no Zviedrijas un Brazīlijas komandām, kurš piedalījās 1958. gada Pasaules kausa finālā.\n", "id": "lvs_Latn_102540"}
{"text": "Bušugrava\n\nBušugrava (agrāk arī Lubiņas) ir ciems Cēsu novada Priekuļu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P20 un dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži, Triečupītes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102541"}
{"text": "Gogoļa centrs\n\nGogoļa centrs () bija režisora Kirila Serebreņņikova izveidots teātra centrs uz likvidētā Gogoļa vārdā nosauktā Maskavas drāmas teātra bāzes.\n", "id": "lvs_Latn_102542"}
{"text": "Jaunkalni\n\nJaunkalni (agrāk arī Jaunkalniņi vai Annasmuiža) ir ciems Cēsu novada Priekuļu pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu P20 un V320 krustojuma un dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži. Pie ciema ir Cēsu lidlauks.\n", "id": "lvs_Latn_102543"}
{"text": "Ģimnastikas iela\n\nĢimnastikas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Atgāzenē, Ziepniekkalnā un Bieriņos. Ģimnastikas iela sākas krustojumā ar Vaiņodes ielu un beidzas krustojumā ar Ojāra Vācieša ielu. Kopējais ielas garums ir 1220 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Ģimnastikas iela ir klāta ar asfalta segumu.\n\nĢimnastikas ielā ir dažāda veida dzīvojamā apbūve. Ielas sākumā (Ģimnastikas ielā 1) atrodas Rīgas 2. slimnīca.\n", "id": "lvs_Latn_102544"}
{"text": "HC Litvínov\n\nHC Litvínov ir hokeja komanda, kas bāzēta Litvīnovā, Čehijā un spēlē Čehijas Ekstralīgā. Komanda dibināta 1945. gadā, 2015. gadā tā izcīnīja Čehijas čempiones titulu.\n\n2022. gadā komandā spēlēja latviešu aizsargi Ralfs Freibergs, Jānis Jaks un Kristaps Zīle.\n", "id": "lvs_Latn_102545"}
{"text": "Trumse un Finnmarka\n\nTrumse un Finnmarka (, , ) ir viena no 11 Norvēģijas filkēm. Izvietojusies valsts pašos ziemeļos Norvēģu jūras un Barenca jūras krastā. Robežojas rietumos ar Nūrlannes filki, kā arī ar Zviedriju, Somiju un Krieviju. Filkes administratīvie centri ir Trumse, kur atrodas pašvaldība un administratīvās iestādes, un Vadse, kur atrodas gubernatora rezidence.\n\nFilke izveidota 2020. gada 1. janvārī, kad reģionālās reformas gaitā apvienoja Trumses un Finnmarkas filkes un Hjelsunnas komūnu no Nūrlannes filkes. Filki paredzēts likvidēt 2024. gada 1. janvārī, sadalot atpakaļ Trumses un Finnmarkas filkēs.\n", "id": "lvs_Latn_102546"}
{"text": "Vadse\n\nVadse (, , ) ir pilsēta Norvēģijas ziemeļos, Trumses un Finnmarkas filkes gubernatora rezidence (līdz 2020. gadam — Finnmarkas filkes centrs) un Vadses komūnas centrs.\n\nIzvietojusies Varangeras pussalas dienvidu krastā pie Varangeras fjorda. Daļa pilsētas atrodas uz nelielas saliņas Vadsejas, kas ir vēsturiskā pilsētas atrašanās vieta. Zināma no 16. gadsimta kā zvejnieku ciems. Pilsētas statuss piešķirts 1833. gadā. Strauji izauga 19. gadsimta beigās kā nozīmīgs pomoru tirdzniecības centrs. Ilgus gadus pilsētā dominējošas bija somu un kvenu valodas un daļā no mājsaimniecībām tās joprojām tiek lietotas sadzīvē.\n", "id": "lvs_Latn_102547"}
{"text": "Ciparvadība\n\nCiparvadība (arī datoru ciparvadība, parasti saukta par CNC) ir mehāniskās apstrādes rīku (piemēram, tādu kā — urbji, virpas, frēzmašīnas, maršrutētāji, 3D printeri) automatizēta vadība. Vadības procesu īsteno dators, balstoties uz ievadītajiem ciparu datiem. CNC iekārtas apstrādā dažādus materiālus (visbiežāk — metālu, plastmasu, koku, bet arī keramiku un kompozītmateriālu) atbilstoši ievadītajām specifikācijām, ievērojot programmētas instrukcijas. CNC iekārtas darbojas bez manuāla operatora iesaistes.\n", "id": "lvs_Latn_102548"}
{"text": "Metālapstrāde\n\nMetālapstrāde ir metālu formēšanas un pārveidošanas process, kura rezultātā tiek izgatavotas noderīgas detaļas, priekšmeti un liela mēroga konstrukcijas. Metālapstrāde ir viena no apstrādes rūpniecības apakškategorijām.\n", "id": "lvs_Latn_102549"}
{"text": "Augstā dižauza\n\nAugstā dižauza () ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā. Tā ir sastopama Eiropā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā. Daudzviet ieviesta kā lopbarības augs. Latvijā atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug pļavās un atmatās, ceļmalās un dažādos uzbērumos.\n", "id": "lvs_Latn_102550"}
{"text": "Nikola Aunapu Manna\n\nNikola \"Djūka\" Viktorija Aunapu Manna (Nicole \"Duke\" Victoria Aunapu Mann; dzimusi ) ir ASV astronaute, izmēģinātājpilote.\n", "id": "lvs_Latn_102551"}
{"text": "Dzintars Veits\n\nDzintars Pēteris Veits (1944. gada 25. aprīlis — 2015. gada 20. maijs) bija latviešu aktieris, baznīcas zvaniķis, padomju režīma pretinieks, pasniedzējs (Policijas koledžas docētājs), sūkņu stacijas operators un sargs.\n\n1974. gadā piedalījās Rīgas Kinostudijas mākslas filmas \"Piejūras klimats\" uzņemšanā, tēlojot Gāzes pārvaldes strādnieka Harija Ozola lomu. Cenzūras dēļ pēc atrādīšanas PSRS Valsts Kinematogrāfijas komitejā Maskavā filma palika nepabeigta. 1975. gadā piedalījās detektīvfilmas \"Paradīzes atslēgas\" (režisors Aloizs Brenčs) uzņemšanā, tēlojot epizodisku lomu.\n\n1970. gados strādāja par aktieri Valmieras Drāmas teātrī. Spēlēja Soļoniju A. Čehova \"Trīs māsas\" pie režisores Māras Ķimeles un citas nelielas lomas. Vēlāk strādāja Rīgas Pokrova pareizticīgo baznīcā par apsaimniekotāju un zvaniķi, par dežurantu ūdenssūkņu stacijās, līdztekus Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē studēja filozofiju. Dz. Veita bijusī dzīvesbiedre ir dzejniece un politiķe Liāna Langa, kas par viņu publicējusi dokumentālo stāstu \"Kā viņiem gāja ar čeku\". Vēlāk bijis filozofijas un loģikas pasniedzējs Rīgas skolās un Policijas koledžā.\n\nDramaturģe Lelde Stumbre ir izmantojusi Dz. Veitu kā prototipu savu lugu \"Sarkanmatainais kalps\" un \"Slepkava un slepkava\" galvenajiem varoņiem.\n\n2021. gadā apgādā \"Bolderāja\" iznāca Dz. Veita jau agrāk pašizdotā skandalozā erotiski seksuālā žanra grāmata \"Surogātpartneris\".\n", "id": "lvs_Latn_102552"}
{"text": "Veloceļš Centrs—Ziepniekkalns\n\nVeloceļš Centrs – Torņakalns — Ziepniekkalns ir viens no Rīgas veloceļiem. To sāka būvēt 2021. gada rudenī, bet atklāja . Lai gan nosaukumā minēts pilsētas centrs, veloceļš sākas Torņakalnā, savienojot Latvijas Nacionālo bibliotēku ar Latvijas Universitātes Akadēmisko centru (Dabas māju, Zinātņu māju) un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, tālāk vedot uz Ziepniekkalnu.\n", "id": "lvs_Latn_102553"}
{"text": "Tvaika autotransporta līdzekļu vēsture\n\nTvaika autotransporta līdzekļu vēsture aptver ar tvaika dzinēju darbināmu transportlīdzekļu attīstību, kas paredzēti izmantošanai uz sauszemes bez piesaistītes sliedēm, gan uz parastiem autoceļiem, piemēram, tvaika automobilis un tvaika ekipāža, gan lauksaimniecībai vai smagajiem pārvadājumiem, piemēram, lokomobile.\n\nPirmos eksperimentālos transportlīdzekļus uzbūvēja 18. un 19. gadsimtā, pēc tam, kad Ričards Trevitiks ap 1800. gadu konstruēja augstspiediena tvaika dzinēju, mobilās tvaika piedziņas mašīnas kļuva praktiski izmantojamas. 19. gadsimta pirmajā pusē tvaika transportlīdzekļu konstruēšanā tika panākts liels progress, un 1850. gados tos jau bija iespējams ražot komerciālos nolūkos. Šo progresu bremzēja tiesību akti, kas ierobežoja vai aizliedza tvaika spēkratu izmantošanu uz ceļiem. Tomēr no 1880. līdz 20. gadsimta 20. gadiem turpinājās transportlīdzekļu tehnoloģijas un ražošanas metožu pilnveidošana, un tika izstrādāti tvaika autotransporta līdzekļi daudziem pielietojumiem. Straujā iekšdedzes dzinēju tehnoloģijas attīstība 20. gadsimtā noveda pie tā, ka tvaika dzinējs kā komerciāls transportlīdzekļu piedziņas avots pārstāja pastāvēt, un pēc Otrā pasaules kara tika izmantoti salīdzinoši nedaudzi transportlīdzekļi. Daudzus no šiem transportlīdzekļiem iegādājās entuziasti, lai tos saglabātu, un daudzi eksemplāri joprojām ir saglabājušies. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados gaisa piesārņojuma problēmas Kalifornijā uz īsu brīdi izraisīja interesi par tvaika piedziņas transportlīdzekļu izstrādi un izpēti kā iespējamu līdzekli piesārņojuma samazināšanai. Izņemot tvaika entuziastu interesi, gadījuma rakstura transportlīdzekļu replikas un eksperimentālās tehnoloģijas, pašlaik tvaika transportlīdzekļus neražo.\n\nAgrīnajiem reti sastopamajiem ar tvaiku darbināmajiem transportlīdzekļiem bija ievērojami trūkumi, raugoties no 100 gadus vēlāka skatupunkta. Tie bija lēni iedarbināmi, jo, lai radītu tvaiku, bija nepieciešams uzvārīt ūdeni. Tajos kā kurināmo izmantoja akmeņogles, kas izdalīja netīrus dūmus. Degviela bija apjomīga, un tā bija jāuzpilda ar rokām, izmantojot lāpstu. Dzinējam bija nepieciešams ūdens, un, ja to izmantoja ar maksimālo ātrumu, tam ūdens bija vajadzīgs biežāk. Lielākajai daļai transportlīdzekļu bija metāla riteņi un ne visai laba saķere. Tie bija smagi. Tāpat kā krāsnij, karstie pelni bija regulāri jāizvada. Vairumā gadījumu lietotājam pašam bija jāveic apkope. Ātrums bija neliels — aptuveni 20 jūdzes (32 km) stundā, un paātrinājums bija ļoti lēns. Tomēr šim laikam tā bija \"augstā tehnoloģija\". Vēlāk tvaika transportlīdzekļus ievērojami uzlaboja, jo tajos izmantoja tīrāku šķidro degvielu (petroleju), tie bija aprīkoti ar tvaika kondensatoriem un gumijas riepām, kā arī bija daudz vieglāki.\n", "id": "lvs_Latn_102554"}
{"text": "Aslapu hortenzija\n\nAslapu hortenzija () ir hortenziju dzimtas suga. Tās dabiskais izplatības areāls ir reģionā starp Himalajiem, pāri Ķīnas dienvidiem un Taivānai. Tas ir liels, stāvs krūms, kas var sasniegt 3 m garumu un platumu, tam ir plašas, ovālas lapas. Vasaras beigās ziedi ir lieli, plakani čemuri, kuri var būt dažādos gaiši zilos un rozā toņos, ko ieskauj balti vai gaiši rozā neauglīgi ziedi.\n", "id": "lvs_Latn_102555"}
{"text": "Bretšneidera hortenzija\n\nBretšneidera hortenzija () ir hortenziju dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir lielākajā daļā Ķīnas.\n\nTo 1882. gadā kalnos ap Pekinu atklāja Dr. Bretšneiders. Bretšneidera hortenzija ir izturīgs, kupls, lapains krūmājs ar kastaņbrūnu mizu, kura lobās. Vasarā tās ziedkopa sastāv no desmit vai vairāk lieliem baltiem ziediem, kas ar laiku kļūst sārti.\n", "id": "lvs_Latn_102556"}
{"text": "Izdzīvotājs\n\n\"Izdzīvotājs\" () ir ASV realitātes sacensību šovs, kuru izveidoja Čārlijs Pārsons. Šī ir starptautiskā realitātes šova televīzijas franšīzes Survivor ASV versija, kas atvasināta no zviedru televīzijas seriāla Expedition Robinson, ko arī izveidoja Čārlijs Pārsons un kura pirmizrāde notika 1997. gadā. ASV seriāla pirmizrāde notika 2000. gada 31. maijā kanālā CBS. To vada Džefs Probsts, kurš ir arī izpildproducents kopā ar Marku Barnetu un sākotnējo veidotāju Pārsonsu.\n\nTelevīzijas šovā svešinieku grupu izvieto izolētā vietā, kur viņiem pašiem sev ir jānodrošina ēdiens, uguns un pajumte. Dalībnieki sacenšas izaicinājumos, tostarp pārbauda savas fiziskās spējas, piemēram, skriešanu un peldēšanu, un garīgās spējas, piemēram, mīklas un izturības izaicinājumus, lai iegūtu atlīdzību un imunitāti pret izkrišanu. Dalībniekus pakāpeniski izslēdz no spēles, jo viņus izbalso citi dalībnieki, līdz paliek tikai viens, un viņš arī saņem titulu \"Vienīgais izdzīvotājs\" un galveno balvu viena miljona ASV dolāru apmērā (2 miljoni ASV dolāru 40. sezonā Winners at War).\n", "id": "lvs_Latn_102557"}
{"text": "Kārlis Starcs\n\nKārlis Starcs (1897—1953) bija latviešu botāniķis, dendrologs, fitopatologs, herbārija kolektors, jaunībā aizrāvās ar ornitoloģiju.\n", "id": "lvs_Latn_102558"}
{"text": "Taksis (filma)\n\n\"Taksis\" () ir 1998. gada Francijas spriedzes kinokomēdija. Filmas režisors ir Žerārs Piress, scenārija autors Liks Besons. Galvenās lomas atveido Sami Naseri, Frederiks Difentāls un Mariona Kotijāra. Šī ir pirmā filma \"Takša\" filmu sērijā. Filmai ir četri turpinājumi: \"Taksis 2\" (Taxi 2), \"Taksis 3\" (Taxi 3), \"Taksis 4\" (Taxi 4) un \"Taksis 5\" (Taxi 5), kā arī viena filmas angļu valodas verisja \"Ņujorkas taksometrs\" (Taxi, 2004). Tāpat filma iedvesmojusi 2014. gada ASV televīzijas seriālu \"Bruklinas taksis\" (Taxi Brooklyn).\n\nSpānijā filma izdota kā Taxi Express, lai izvairītos no salīdzināšanas ar citām tāda paša nosaukuma filmām.\n", "id": "lvs_Latn_102559"}
{"text": "Himalaju hortenzija\n\nHimalaju hortenzija () ir hortenziju dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Himalajos un Ķīnā. Zied maijā un jūnijā, lapas ir eliptiskas vai olveida, un malas ir nedaudz robainas.\n", "id": "lvs_Latn_102560"}
{"text": "Flinstoni (filma)\n\n\"Flinstoni\" () ir 1994. gada ASV ģimenes kinokomēdija. Filmas režisors ir Braians Levants, scenārija autori Toms Pārkers, Džims Dženveins un Stīvens de Sousa. Filma balstīta uz 1960.–1966. gadu tāda paša nosaukuma animācijas seriāla motīviem. Galvenās lomas atveido Džons Gudmens (Freds Flinstons), Riks Moraniss (Bārnijs Rabls), Elizabete Pērkinsa (Vilma Flinstona) un Rozija O'Donela (Betija Rabla), pārējās lomās filmējās Kails Maklahlens, Halle Berija un Elizabete Teilore (viņas pēdējā kinoloma). Grupa The B-52's (filmā The BC-52's) izpilda animācijas seriāla galveno muzikālo tēmu.\n\nFilma uzņemta Kalifornijā un tās pirmizrāde ASV notika . Tās pasaules kases ienākumi ir gandrīz ASV dolāru pie liela filmas budžeta, kas to padarīja par ļoti ienesīgu filmu, neskatoties uz neviennozīmīgajām kritiķu atsauksmēm. Skatītājiem patika līdzība ar animācijas seriālu, vizuālie efekti, kostīmi, dekorācijas un aktierspēle, tomēr tie kritizēja sižetu, filmas noskaņu (kas nebija piemērota jaunākajiem skatītājiem) un O'Donelas izvēli Betijas lomai. Sadarbība ar McDonald's izveidota filmas reklamēšanas nolūkā. Sākotnēji filmas veidošanu izstrādāja studija New Line Cinema, bet vēlāk projektu pārdeva studijai Universal Pictures.\n\nFilmas prikvels The Flintstones in Viva Rock Vegas izdots 2000. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_102561"}
{"text": "Tigrajas karš\n\nTigrajas karš () ir karš Etiopijā, kas sākās 2020. gada 3. novembrī Tigrajas reģionā, vēlāk karadarbība notika arī Amharas un Afāras reģionos. Tigrajas Tautas atbrīvošanās frontes karaspēks cīnījās pret Etiopijas Nacionālajiem aizsardzības spēkiem un Eritrejas aizsardzības spēkiem. Tigrajas Tautas atbrīvošanās fronte 2021. gada novembrī vienojās ar deviņām citām pretošanās grupām dažādos Etiopijas reģionos, izveidojot pret centrālo valdību vērstu Etiopijas federālistu un konfederālistu spēku apvienoto fronti.\n", "id": "lvs_Latn_102562"}
{"text": "Week-end\n\nWeek-end ir 1967. gada Francijas postmoderna melnās komēdijas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Žans Liks Godārs. Filmā galvenās lomas atveido tā laika franču televīzijas zvaigznes Mireja Darka, Žans Janns, kā arī viens no franču jaunā viļņa pazīstamākajiem aktieriem Žans Pjērs Leo.\n\nFilma ir sirreāls stāsts par precētu pāri, kas dodas ceļojumā, lai apciemotu sievas vecākus ar nolūku viņus nogalināt mantojuma dēļ. Ceļā viņi saskaras ar sastrēgumiem, autoavārijām, revolucionāriem, kanibālismu un slepkavību. Filma ir satīrisks stāsts par augstāko kapitālistisko sabiedrības slāni.\n\nFilmas Week-end pirmizrāde notika .\n", "id": "lvs_Latn_102563"}
{"text": "Žans Pjērs Leo\n\nŽans Pjērs Leo (, dzimis ) ir franču aktieris.\n\nLeo kino debitēja 14 gadu vecumā, attēlojot Antuāna Duanela lomu Fransuā Trifo filmā \"400 sitieni\" (1959), kas tiek uzskatīta par vienu no visu labākajām franču filmām. A. Duanela lomu attēlojis arī Trifo filmās \"Antuāns un Kolete\" (Antoine and Colette, 1962), \"Nozagtie skūpsti\" (Baisers volés, 1968), \"Mājas pavards\" (Domicile conjugal, 1970) un \"Bēgošā mīlestība\" (L'amour en fuite, 1979).\n\nBieži sastrādājies ar režisoriem Žanu Liku Godāru un Aki Kaurismaki, kā arī filmējies Žana Kokto, Pjēra Paolo Pazolīni, Bernardo Bertoluči, Katerinas Brejā, Ježija Skolimovska, Anjēzes Vardas un Žaka Riveta filmās.\n\nPiedalījies filmās \"Trakais Pjero\" (1965), \"Alfavila\" (1965), \"Vīrišķais sievišķais\" (Masculin Féminin, 1966), Week-end (1967), \"Ķīnieši\" (La Chinoise, 1967), \"Pēdējais tango Parīzē\" (Ultimo Tango a Parigi, 1972), \"Amerikāņu nakts\" (1973), Irma Vep (1996) un \"Sapņotāji\" (2003). Par lomu filmā \"Vīrišķais sievišķais\" saņēmis Berlīnes kinofestivāla labākā aktiera balvu. 2000. gadā ticis apbalvots ar goda Cēzara balvu.\n", "id": "lvs_Latn_102564"}
{"text": "Kātainā vīteņhortenzija\n\nKātainā vīteņhortenzija () ir hortenziju dzimtas suga, kura savvaļā ir sastopama Japānas mežos, Korejas pussalā un Sahalīnas salā Sibīrijas vistālākajos austrumos. Daži autori šo sugu uzskata nevis par atsevišķu sugu, bet gan par Hydrangea anomala pasugu — Hydrangea anomala ssp. petiolaris.\n", "id": "lvs_Latn_102565"}
{"text": "Kokveida hortenzija\n\nKokveida hortenzija () ir hortenziju dzimtas suga. Savvaļā tā ir plaši izplatīta Amerikas Savienoto Valstu austrumos — no Ņujorkas dienvidiem līdz Floridas zonai, uz rietumiem līdz Oklahomas austrumiem un Kanzasas dienvidaustrumiem. Tā galvenokārt sastopama mitrās augsnēs zem cietkoksnes meža lapotnes un bieži sastopama pie meža ceļiem un strautos. Tā ir izplatīta Delavēras upes ielejā un Apalaču kalnos.\n", "id": "lvs_Latn_102566"}
{"text": "Liellapu hortenzija\n\nLiellapu hortenzija () ir hortenziju dzimtas suga, kuru mēdz dēvēt arī par franču hortenziju. Suga savvaļā ir sastopama Japānā, taču to plaši audzē daudzās pasaules daļās dažādos klimatiskajos apstākļos. Augs ir lapains krūms, kas var sasniegt līdz 2 m augstumu un 2,5 m platumu, tam ir raksturīgas lielas, vasarā un rudenī ziedošas rozā vai zilas ziedkopas. Auga lapas ir lielas, platas un robainas. Lapu krāsa variē no vidēji zaļām līdz tumši zaļām. Šī ir šķirnēm visbagātākā hortenziju suga.\n", "id": "lvs_Latn_102567"}
{"text": "Ozollapu hortenzija\n\nOzollapu hortenzija () ir hortenziju dzimtas suga, kura savvaļā ir sastopama ASV dienvidaustrumos, mežu biotopos no Ziemeļkarolīnas rietumiem līdz Tenesī un dienvidos līdz Floridai un Luiziānai.\n", "id": "lvs_Latn_102568"}
{"text": "Robainā hortenzija\n\nRobainā hortenzija () ir hortenziju dzimtas suga, kas savvaļā ir sastopama Korejas un Japānas kalnu apvidos.\n\nTas ir 1—1,5 m augsts krūms. Lapu malas bieži vien ir sarkanīgas, parasti zāģzobainas. Ziedi zili, rozā. Ziedkopas vairogveida, un, salīdzinot ar liellapu hortenziju, ir krietni mazākas un plakanākas. Sterilie ziedi izvietoti gar ziedkopas malu, fertilie vidū. Labāka ziemcietība kā liellapu hortenzijai.\n", "id": "lvs_Latn_102569"}
{"text": "Digitālās brokastis\n\nDigitālās brokastis ir tehnoloģiju dzīves stila raidījums, podkāsts un YouTube šovs, kurā vienkāršā valodā stāsta par sarežģīto tehnoloģiju pasauli. Raidījumā katru nedēļu tehnoloģiju entuziasti Artis Ozoliņš un Rihards Blese pasniedz subjektīvu tehnoloģiju ziņu topu, izvērtē dažādas ierīces un tehnoloģiju pasaules notikumus, kā arī intervē ekspertus par aktuālo tehnoloģiju pasaulē. Raidījums ir dzirdams piektdienu rītos Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 6 \"Radio Naba\" frekvencēs no plkst. 10.05 līdz 11.00 un pēc tam podkāsta formātā populārākajās podkāstu platformās, \"Latvijas Radio\" lietotnē, arhīvā un YouTube kanālā. Atsevišķas sērijas pieejamas arī portāla \"Delfi\" podkāstu sadaļā. Par katru \"Digitālo brokastu\" sēriju Artis Ozoliņš publicē Latvijas Sabiedrisko mediju portālā publicē rakstu ar tās nedēļas tehnoloģiju ziņu topu.\n", "id": "lvs_Latn_102570"}
{"text": "Kilkeni\n\nKilkeni (, ) ir lielākā pilsēta Kilkeni grāfistē, Lensteras provincē, Īrijā. Kilkenī atrodas Kilkeni grāfistes pārvaldes centrs. pilsētā dzīvoja 26 512 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102571"}
{"text": "Slaigo\n\nSlaigo (, ) ir lielākā pilsēta Slaigo grāfistē, Konahtas provincē, Īrijā. Slaigo atrodas Slaigo grāfistes pārvaldes centrs. pilsētā dzīvoja 19 199 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102572"}
{"text": "Bastarda balanda\n\nBastarda balanda () ir mainīga izskata amarantu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp reti Latvijā, un vietumis Ziemeļamerikā. Sugas izplatību kopumā uzskata par cirkumpolāru.\n\nLatvijā atsevišķi eksemplāri un grupas aug nezālienēs dārzu tuvumā un izgāztuvēs.\n\nSugas ietvaros nodala sīkākus taksonus.\n", "id": "lvs_Latn_102573"}
{"text": "Gabarīts (transports)\n\nGabarīts transportā nodrošina ceļa būvju, ierīču un ritošā sastāva, kā arī ritošajam sastāvam ar ritošo sastāvu normālu mijiedarbību ar nepieciešamajām spraugām. Izšķir būvju gabarītu un ritošā sastāva gabarītu. Gabarīti ir ļoti daudzveidīgi. Tie atšķiras starp valstīm, starp sliežu platumiem, starp transporta veidiem (dzelzceļš, autotransports, veloceļš, gājēju ceļš u.tml.), kustības ātruma u.tt. u.t.jp. Primārais gabarīts, kas nosaka ritošā sastāva gabarītu ir būvju gabarīts. Ritošā sastāva gabarīts ir no tā atvasināts, ievērojot minimālo spraugu lielumus.\n\nBūves un ierīces pastāvīgi atrodas to darbinieku uzraudzībā, kuri tās apkalpo. Atbildīgie par būvju, ierīču un ritošā sastāva uzturēšanu nodrošina atbilstošu uzturēšanu un remontu. Šo darbu laikā vadās pēc normatīvo aktu prasībām.\n", "id": "lvs_Latn_102574"}
{"text": "Kliņģeru iela\n\nKliņģeru iela ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Dzirciema apkaimē. Iela sākas no Kuldīgas ielas un beidzas krustojumā ar Daugavgrīvas ielu. Kopējais ielas garums ir 160 metri, tā klāta ar asfalta segumu. Pēc Durbes ielas izbūves 2013. gadā Kliņģeru iela ir sadalīta divos posmos, kas nav savienoti autotransportam (arī krustojums ar Durbes ielu pieejams tikai gājējiem). Ielā ir dzīvojamā apbūve, līdzās atrodas Nacionālās Mākslu vidusskolas ēka (J. Rozentāla mākslas skola; Hāmaņa ielā 2A).\n\nKliņģeru iela izveidojās 20. gadsimta sākumā, 1901. gadā nosaukta par Klingera ielu, bet 1903. gadā ieguva tagadējo nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_102575"}
{"text": "Kāslbāra\n\nKāslbāra (, ) ir lielākā pilsēta Mejo grāfistē, Konahtas provincē, Īrijā. Kāslbārā atrodas Mejo grāfistes pārvaldes centrs. pilsētā dzīvoja 12 068 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102576"}
{"text": "Veksforda\n\nVeksforda (, ) ir lielākā pilsēta Veksfordas grāfistē, Lensteras provincē, Īrijā. Veksfordā atrodas Veksfordas grāfistes pārvaldes centrs. pilsētā dzīvoja 20 188 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102577"}
{"text": "Tralī\n\nTralī (, ) ir lielākā pilsēta Kerri grāfistē, Mansteras provincē, Īrijā. Pilsētā atrodas Kerri grāfistes pārvaldes centrs. pilsētā dzīvoja 23 691 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102578"}
{"text": "Kļavlapu balanda\n\nKļavlapu balanda () ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama šaurā areālā, galvenokārt Austrumeiropā. Atsevišķi eksemplāri un grupas aug upju sērēs, miklos krastu smiltājos, nezālienēs, ļoti reti mitrā jūras liedagā.\n\nLatvija atrodas uz sugas areāla ziemeļrietumu robežas — kļavlapu balanda ir sastopama ļoti nevienmērīgi; nereti Daugavas un Gaujas krastos, ļoti reti vai nav sastopama pārējā teritorijā. Suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.\n", "id": "lvs_Latn_102579"}
{"text": "Baltā balanda\n\nBaltā balanda () ir amarantu dzimtas suga ar kosmopolītisku izplatību — tā ir sastopama visur, neiekļaujot Arktiku un Antarktīdu. Tas ir viens no vismainīgākā izskata lakstaugiem pasaulē. Nodala varietātes, pasugas vai šos taksonus aplūko kā tuvas sugas.\n\nLatvijā ļoti bieži visā teritorijā.\n\nAtsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas sastopamas visur, kur noris cilvēka darbība.\n\nZiemeļindijā baltā balanda, kur tā tiek dēvēta par bathua, tiek plaši audzēta un izmantota kulinārijā.\n", "id": "lvs_Latn_102580"}
{"text": "Labā Indriķa balanda\n\nLabā Indriķa balanda () ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama Eiropā un ir ieviesta Ziemeļamerikā.\n\nLatvijā tā ir uzskatāma par adventīvu sugu, tā ir sastopama ļoti reti. Latvija atrodas ziemeļaustrumos no sugas izplatības areāla.\n", "id": "lvs_Latn_102581"}
{"text": "Smaržīgā balanda\n\nSmaržīgā balanda () ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama Eirāzijas stepes joslā, taču ir izplatījusies tālu ārpus pamatareāla. Eiropas vidusdaļā un ziemeļos sastopama reti un izklaidus.\n\nLatvijā smaržīgā balanda ir sastopama ļoti reti, tālu ziemeļos no dabiskā izplatības apvidus. Nav vienota viedokļa, vai tā ir adventīvs (ievazāts), vai no kultūras savvaļā pārgājis augs. Atsevišķi eksemplāri aug tīrumos un smilšainās atmatās.\n", "id": "lvs_Latn_102582"}
{"text": "Lapainā balanda\n\nLapainā balanda () ir amarantu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, ieviesta Ziemeļamerikā. Tomēr Eiropā šo sugu par vietējās (ne adventīvās) floras sastāvdaļu uzskata tikai Alpos un Pireneju pussalā.\n\nLatvijā lapainā balanda ir rets adventīvs (ievazāts) augs; atsevišķi eksemplāri aug nezālienēs, ceļmalās un gar dzelzceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102583"}
{"text": "Zilganā balanda\n\nZilganā balanda () ir mainīga izskata amarantu dzimtas suga, kas sastopama Eirāzijā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā, un ir ieviesusies Ziemeļamerikā.\n\nAtsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug dārzos, tīrumos un nezālienēs, arī gar dzelzceļiem, parasti mēreni mitrās un diezgan auglīgās vietās.\n", "id": "lvs_Latn_102584"}
{"text": "Mūru balanda\n\nMūru balanda () ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama Eirāzijā. Latvijā tas ir ļoti rets adventīvs augs, kura eksemplāri aug nezālienēs un uz dzelzceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102585"}
{"text": "Irbeņlapainā balanda\n\nIrbeņlapainā balanda () ir amarantu dzimtas suga, kura izcēlusies no Eiropas dienviddaļā un Rietumāzijā, taču mūsdienās diezgan plaši sastopama arī Viduseiropā. Ziemeļeiropā ļoti reti, tostarp Latvijā ļoti rets ievazāts augs; atsevišķi eksemplāri aug uz dzelzceļiem, nezālienēs un izgāztuvēs.\n", "id": "lvs_Latn_102586"}
{"text": "Daudzsēklu balanda\n\nDaudzsēklu balanda () ir amarantu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eirāzijā, taču ir ieviesusies citos kontinentos.\n\nLatvijā daudzsēklu balanda ir retumis sastopama visā teritorijā, kur atsevišķi eksemplāri un grupas aug dažādās nezālienēs, tīrumos, ceļu un dzelzceļu malās.\n", "id": "lvs_Latn_102587"}
{"text": "Sarkanā balanda\n\nSarkanā balanda () ir mainīga izskata amarantu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eirāzijā, taču ir ieviesusies arī Ziemeļamerikā.\n\nLatvijā nereti visā teritorijā; atsevišķi eksemplāri un grupas aug nezālienēs, smiltājos un dzelzceļu malās.\n", "id": "lvs_Latn_102588"}
{"text": "Šrādera balanda\n\nŠrādera balanda () ir amarantu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Austrumāfrikā. Vietām sastopama arī Eiropas centrālajā un austrumu daļā, kur tā ir adventīva suga.\n\nLatvijā Šrādera balanda ir ļoti rets ievazāts augs. Atsevišķi eksemplāri aug ceļmalās un nezālienēs.\n", "id": "lvs_Latn_102589"}
{"text": "Stāvā balanda\n\nStāvā balanda () ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama Eirāzijā. Latvijā diezgan bieži sastopama suga, pēdējā laikā izplatība paplašinās. Daudzās valstīs to nenodala kā patstāvīgu sugu bet aplūko kā vienu no daudzajām baltās balandas pasugām. Tādēļ izplatības dati no daudzām teritorijām Eiropā ir nepilnīgi, sporādiski.\n\nAtsevišķi eksemplāri un grupas ceļmalās, gar dzelzceļiem, nezālienēs, ūdeņu krastmalu smiltājos.\n", "id": "lvs_Latn_102590"}
{"text": "Zaļā balanda\n\nZaļā balanda () ir amarantu dzimtas suga, kura ir neregulāri sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā, visbiežāk Eiropas ziemeļu daļā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā. Atsevišķi eksemplāri un grupas aug dārzos, tīrumos, ceļmalās un nezālienēs.\n", "id": "lvs_Latn_102591"}
{"text": "Man māmiņa piesacīja\n\nMan māmiņa piesacīja ir dainu vārdi ar Emiļa Melngaiļa melodiju. Dziesma pirmo reizi tika atskaņota VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 1926. gadā, kopā trīs reizes skanējusi Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.\n", "id": "lvs_Latn_102592"}
{"text": "Pilsētas balanda\n\nPilsētas balanda () ir amarantu dzimtas suga, kuras sākotnējās izplatības areāls ir Eirāzijā, taču suga ir plaši izplatījusies arī ārpus pamatareāla.\n\nLatvijā reti visā teritorijā; atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug dažādās nezālienēs, ceļmalās, dārzos un uz dzelzceļiem.\n\nSuga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.\n", "id": "lvs_Latn_102593"}
{"text": "Siļķu balanda\n\nSiļķu balanda () ir amarantu dzimtas suga, kura ir cēlusies Vidusjūras reģionā, bet diezgan plaši ieviesusies Eiropā un Rietumāzijā. Eiropas ziemeļdaļā, tostarp Latvijā, sastopama ļoti reti. Atsevišķi eksemplāri aug nezālienēs un gar dzelzceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102594"}
{"text": "Stop zīme\n\nSTOP zīme jeb \"Neapstājoties tālāk braukt aizliegts\" ir priekšrocības ceļa zīme, kas aizliedz transportlīdzekļu vadītājiem turpināt kustību neapturot transportlīdzekli tieši pirms krustojuma stoplīnijas apzīmējuma. Gadījumā ja tāda nav — transportlīdzeklis jāaptur tieši pirms šķērsojamās brauktuves malas un jādod ceļš satiksmes dalībniekiem, kuri brauc pa šķērsojamo ceļu. Ja pirms krustojuma papildus ir uzstādīta 847. ceļa zīme — jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa galveno ceļu, kā arī transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa vienādas nozīmes ceļu no labās puses, izņemot tramvaja vadītājus, kuriem saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 134. punktu ir priekšroka attiecībā pret bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem.\n\nŠī zīme var būt uzstādīta pirms neapsargājamas dzelzceļa pārbrauktuves, speciāla karantīnas posteņa, robežas šķērsošanas vietas un citām vietām, kur ceļu satiksmi aptur ar barjeru vai citā veidā. Šajā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas vai tieši pirms zīmes, ja stoplīnijas nav.\n\nDaudzās valstīs šī ir vienīgā astoņstūrainā ceļa zīme, pateicoties kam to viegli var atpazīt pat ja zīme nav salasāma (piemēram to aizklāj sniegs).\n\nPirms luksoforu parādīšanās ceļu satiksmi regulēja policijas darbinieki. 1914. gadā Detroitas satiksmes regulētājs Harijs Džeksons uzstādīja pirmo STOP zīmi. Džeksons strādāja nepārredzamā krustojumā, kur bieži notika avārijas un, lai uzlabotu situāciju, viņš uzstādīja baltu kvadrātu ar STOP uzrakstu, kas samazināja ceļu satiksmes negadījumu skaitu.\n\n1922. gadā Amerikas Valsts autoceļu un transporta amatpersonu asociācija standartizēja šo ceļa zīmi. 1935. gadā STOP zīmes aprakstu iekļāva Vienoto satiksmes kontroles ierīču rokasgrāmatā (Manual on Uniform Traffic Control Devices).\n\n1968. gada Konvencijā par ceļa zīmēm un signāliem noteica divus STOP zīmes paraugus. 1973. gadā, saskaņā ar GOST 10807—71 standartu, šī zīme parādījās PSRS.\n", "id": "lvs_Latn_102595"}
{"text": "Ilmārs Dāliņš\n\nIlmārs Dāliņš (dzimis , miris ) bija latviešu fiziķis, virsmas zinātnes un seismoloģijas speciālists. Lielāko mūža daļu pavadījis ASV.\n\nPēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darbojies politikā, bijis 5. Saeimas deputāts, pārstāvot partiju \"Tēvzemei un Brīvībai\".\n", "id": "lvs_Latn_102596"}
{"text": "Agdere\n\nAgdere () ir viena no 11 Norvēģijas filkēm. Izvietojusies valsts pašos dienvidos Ziemeļjūras krastā. Robežojas rietumos ar Rūgalanni rietumos un Vestfollu un Tēlemarku austrumos. Filkes administratīvie centri ir Kristiansanna, kur atrodas pašvaldība un administratīvās iestādes, un Ārendāle, kur atrodas gubernatora rezidence.\n\nFilke izveidota 2020. gada 1. janvārī, kad reģionālās reformas gaitā apvienoja Eustagderes un Vestagderes filkes. Filki veido 25 komūnas, lielākās no kurām ir Krisjānsanna, Ārendāle, Grimstade un Lindesnesa.\n", "id": "lvs_Latn_102597"}
{"text": "Innlandete\n\nInnlandete () ir viena no 11 Norvēģijas filkēm. Izvietojusies valsts dienvidaustrumos, robežojas ziemeļos ar Trendelāgu, ziemeļrietumos — ar Mēri un Rumsdāli, rietumos — ar Vestlanni, dienvidos — ar Vikeni, bet austrumos — ar Zviedriju. Filkes administratīvais centrs ir Hāmara.\n\nFilke izveidota 2020. gada 1. janvārī, kad reģionālās reformas gaitā apvienoja Hēdmarkas un Oplannes filkes. Nosaukums nozīmē 'Iekšzeme' un tā ir vienīgā Norvēģijas filke, kurai nav izejas uz jūru. Filki veido 34 komūnas, lielākās no kurām ir Ringsakere, Hāmara un Jēvīka.\n", "id": "lvs_Latn_102598"}
{"text": "Hāmara\n\nHāmara () ir pilsēta Norvēģijā, Innlandetes filkes un Hāmaras komūnas administratīvais centrs. Izvietojusies Norvēģijas lielākā ezera Mjēsas krastā. Daļas no pilsētas urbānās teritorijas iestiepjas kaimiņu komūnu Ringsakeres un Stanges teritorijās.\n", "id": "lvs_Latn_102599"}
{"text": "Vestlanne\n\nVestlanne () ir viena no 11 Norvēģijas filkēm. Izvietojusies valsts dienvidrietumos Ziemeļjūras krastā, robežojas ziemeļos ar Mēri un Rumsdāli, ziemeļaustrumos — ar Innlandeti, austrumos — ar Vikeni, dienvidaustrumos — ar Vestfollu un Tēlemarku, bet dienvidos — ar Rūgalanni. Filkes administratīvais centrs ir Bergena, bet gubernatora rezidence atrodas Hermansverkas ciemā.\n\nFilke izveidota 2020. gada 1. janvārī, kad reģionālās reformas gaitā apvienoja Hordalannes un Sognas un Fjūranes filkes. Nosaukums nozīmē 'Rietumzeme' un tā ir viena no divām Norvēģijas filkēm, kur oficiālā rakstu valoda ir jaunnorvēģu valoda. Filki veido 46 komūnas, lielākās no kurām ir Bergena, Eigardena, Askeja un Alvera.\n", "id": "lvs_Latn_102600"}
{"text": "Vestfolla un Tēlemarka\n\nVestfolla un Tēlemarka () ir viena no 11 Norvēģijas filkēm. Izvietojusies valsts dienvidos Skageraka krastā. Robežojas ziemeļos ar Vikeni, ziemeļrietumos — ar Vestlanni, rietumos — ar Rūgalanni, bet dienvidos — ar Agderi. Filkes administratīvie centri ir Šīena, kur atrodas pašvaldība, un Tensberga, kur atrodas gubernatora rezidence un administratīvās iestādes.\n\nFilke izveidota 2020. gada 1. janvārī, kad reģionālās reformas gaitā apvienoja Vestfollas un Tēlemarkas filkes. Filki paredzēts likvidēt 2024. gada 1. janvārī, sadalot atpakaļ Vestfollas un Tēlemarkas filkēs.\n", "id": "lvs_Latn_102601"}
{"text": "Oļa Poļakova\n\nVairāku mūzikas balvu — Музична платформа, YUNA, M1 Music Awards — laureāte un nominante.\n\n\"Viena no 100 ietekmīgākajām Ukrainas sievietēm\" 2020. gadā saskaņā ar žurnālu Focus.\n", "id": "lvs_Latn_102602"}
{"text": "Atlona\n\nAtlona (, ) ir pilsēta uz Roskomonas grāfistes robežas ar Vestmītas grāfisti, Konahtas un Lensteras provincē, Īrijā. pilsētā dzīvoja 21 349 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102603"}
{"text": "Klonmela\n\nKlonmela (, ) ir lielākā pilsēta Tiperēri grāfistē, Mansteras provincē, Īrijā. Klonmelā atrodas Tiperēri grāfistes pārvaldes centrs. pilsētā dzīvoja 17 140 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102604"}
{"text": "Materiālu pretestība\n\nMateriālu pretestības teorētiskā daļa pamatojas uz matemātiku un teorētisko mehāniku, eksperimentālā — uz nepārtrauktas vides mehāniku un materiālzinātni.\n", "id": "lvs_Latn_102605"}
{"text": "Tūkstošgades aktrise\n\n\"Tūkstošgades aktrise\" (; Sennen Joyū; ) ir 2001. gada Japānas anime filma, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir Satoši Kons. Filmu veidoja studija Madhouse, lomas tajā ieskaņoja Mijoko Šodži, Mami Kojama, Fumiko Orikasa, Šodžo Īzuka, Šoko Cuda, Hirotaka Suzuoki, Hisako Koda, Koiči Jamadera un Masane Cukajama. Pirmizrāde notika 2001. gada 28. jūlijā.\n\nFilma daļēji ir balstīta uz aktrišu Secuko Haras un Hideko Takamines dzīvesgājumiem.\n\nSižets stāsta par režisoru un operatoru, kuri veido dokumentālo filmu par gados vecās aktrises Čijoko Fudživaras dzīvi. Stāstot par savu dzīvi aktrisei sāk sabrukt atšķirība starp realitāti un kino.\n", "id": "lvs_Latn_102606"}
{"text": "Bosekopa\n\nBosekopa () ir bijusī Pirmā Starptautiskā polārā gada Norvēģijas polārstacija. Izvietota Norvēģijas ziemeļos Altafjorda dienvidu piekrastē Bosekopas ciema nomalē tagadējās Altas pilsētas teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_102607"}
{"text": "Enisa (pilsēta)\n\nEnisa (, ) ir lielākā pilsēta Klēras grāfistē, Mansteras provincē, Īrijā. Enisā atrodas Klēras grāfistes pārvaldes centrs. pilsētā dzīvoja 25 276 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102608"}
{"text": "BK Mladá Boleslav\n\nBK Mladá Boleslav ir hokeja komanda, kas bāzēta Mlada Boleslavā, Čehijā un spēlē Čehijas Ekstralīgā. Komanda dibināta 1908. gadā, Čehijas Ekstralīgā pirmo reizi iekļuva 2008. gadā.\n\nPašlaik (2022) komandu pārstāv latviešu uzbrucējs Māris Bičevskis.\n", "id": "lvs_Latn_102609"}
{"text": "Edgars Lasenbergs\n\nEdgars Lasenbergs (dzimis ) ir latviešu basketbolists, spēlē saspēles vadītāja pozīcijā. 2023. gadā pārstāv Austrijas klubu Treiskirhenes \"Lions\". Iepriekš spēlējis vairākos Latvijas Basketbola līgas (LBL) klubos, kā arī Igaunijā, Lietuvā un Spānijā.\n", "id": "lvs_Latn_102610"}
{"text": "Ulfs Kristersons\n\nUlfs Jalmars Kristersons (; dzimis Lundā) ir zviedru politiķis. Kopš 2022. gada oktobra viņš ir Zviedrijas premjerministrs, pārstāv Moderātu partiju, kopš 2017. gada ir partijas līderis. Bijis arī sociālās drošības ministrs Frēdrika Reinfelta valdībā (2010—2014).\n", "id": "lvs_Latn_102611"}
{"text": "Berkava\n\nBerkava ir ciems Ogres novada Tomes pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumos netālu no Ogres novada un Ķekavas novada robežas pie autoceļa P85 no pagasta centra Tomes, no novada centra Ogres un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_102612"}
{"text": "Vienu sliežu dzelzceļa vēsture\n\nAr terminu \"monorail\" vai \"industrial monorail\" apzīmē vairākas transporta sistēmas, kurās krēsls vai transportieris ir piekārts vai brauc pa sliežu konstrukciju. Atšķirībā no labi zināmās divsliežu sistēmas ir daudz transporta veidu, kas tiek dēvēti par monoraiļiem, tāpēc, izsekojot vēsturei, rodas problēma, ko tajā iekļaut un ko neiekļaut.\n\nVispārpieņemtā izpratnē viensliežu dzelzceļu definē kā jebkuru ar sliedēm vadāmu transporta līdzekli, kurā virziena stabilitātes nodrošināšanai neizmanto parasto saķeres dzelzceļu konusveida darbību. Tas izslēgtu zobveida dzelzceļus un trošuceļus. Vēl viens vispārpieņemts noteikums ir tāds, ka sliežu ceļam vai sliežu ceļam jābūt šaurākam par vagonu/transportlīdzekli. Paaugstinātas, balstītas, ar trosi darbināmas sistēmas, piemēram, Cable Liner un MiniMetro, parasti netiek uzskatītas par vienceļa sliedēm.\n\nŅemot vērā parasto dzelzceļu attīstības modeli, dažādos laikos bija svarīgi dažādi kritēriji un efektivitātes mērījumi, un tika piedāvāti alternatīvi konstrukcijas risinājumi. Tādējādi 19. gadsimta sākuma vienceļa sliedes ir maz līdzīgas pašreizējām konstrukcijām, un tās tika optimizētas dažādiem efektivitātes mērķiem, ievērojot atšķirīgus tehnoloģiskos ierobežojumus.\n", "id": "lvs_Latn_102613"}
{"text": "Noķer Vilni (albums)\n\nNoķer Vilni ir latviešu hiphopa grupas New Wavy debijas studijas albums. Albumu 2017. gada 15. decembrī izdeva New Wavy Records. Albums ir 25 minūtes garš, un tā piedalās visi tā laika grupas dalībnieki — Steps, Teacha, PRUSAX, Janz, MC Apšaude, Puce un Svēte.\n", "id": "lvs_Latn_102614"}
{"text": "Maikls Kolinss (īru revolucionārs)\n\nMaikls Kolinss (, , dzimis , miris ) bija īru revolucionārs, karavīrs un politiķis, kurš bija viena no vadošām figūrām 20. gadsimta sākuma cīņā par Īrijas neatkarību. Neatkarības kara laikā viņš bija Īrijas Republikāņu armijas (IRA) izlūkošanas dienesta direktors un pašpasludinātās Īrijas Republikas finanšu ministrs. Pēc tam viņš bija Īrijas brīvvalsts pagaidu valdības vadītājs no 1922. gada janvāra un Nacionālās armijas virspavēlnieks no jūlija līdz savai nāvei slazdā 1922. gada augustā, pilsoņu kara laikā.\n", "id": "lvs_Latn_102615"}
{"text": "Malingāra\n\nMalingāra (, ) ir pilsēta Vestmītas grāfistē, Lensteras provincē, Īrijā. Malingārā atrodas Vestmītas grāfistes pārvaldes centrs. pilsētā dzīvoja 20 928 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102616"}
{"text": "Tecēšanas robeža\n\nTecēšanas robeža ir materiālu pretestības parametrs, kurš raksturo mehānisko spriegumu pēc elastības robežas sasniegšanas, pie kura materiāls turpina deformēties, slodzei nepalielinoties.\n", "id": "lvs_Latn_102617"}
{"text": "Līvbērzes muiža\n\nBērzes muiža () bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Jelgavas novada Līvbērzes pagasta Līvesmuižas ciemā. Muižas apbūve ir 18. gadsimta vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_102618"}
{"text": "Proporcionalitātes robeža\n\nProporcionalitātes robeža ir materiālu pretestības parametrs, līdz kuram sakarība starp mehānisko spriegumu un deformāciju ir proporcionāla, citiem vārdiem, ir spēkā Huka likums.\n", "id": "lvs_Latn_102619"}
{"text": "Vēja auza\n\nVēja auza () ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā. Suga ir izcēlusies Vidusjūras apvidus austrumu daļā, taču suga ir plaši ieviesusies Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā.\n\nAtsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug labības sējumos, nezālienēs, gar ceļiem un dzelzceļiem un dažādos uzbērumos.\n", "id": "lvs_Latn_102620"}
{"text": "Pokhara\n\nPokhara () ir Nepālas otrā lielākā pilsēta un Gandakipradešas provinces centrs. Atrodas valsts centrālajā daļā apmēram 200 kilometrus uz rietumiem no Katmandu. 2021. gadā tajā dzīvoja 518 452 iedzīvotāji.\n\nNo 24 līdz 56 km attālumā no pilsētas atrodas Annapūrnas, Dhaulāgiri un Manāslu virsotnes, tāpēc Pokhara ir Nepālas tūrisma centrs. Pilsētā un tās apkaimē dzīvo ievērojams daudzums gurku.\n\nPilsēta dibināta 18. gadsimta tirdzniecības ceļā no Indijas uz Tibetu. No 1769. gada — Nepālas valstī. No 1959. līdz 1962. gadam pēc Tibetas pievienošanas Ķīnai, pilsētā ieradās apmēram 300 000 bēgļu.\n", "id": "lvs_Latn_102621"}
{"text": "Bharatpura (Nepāla)\n\nBharatpura () ir Nepālas trešā lielākā pilsēta. Atrodas valsts centrālajā daļā pie Gandaki upes uz rietumiem no Katmandu. 2021. gadā tajā dzīvoja 369 377 iedzīvotāji.\n\nBharatpura ir viena no visstraujāk augošajām Nepālas pilsētām. Metropoles pilsētas statusu ieguva 2017. gadā, apvienojoties Narajani, Čitravanas un Kabilasas pašvaldībām. Pilsētas ekonomika balstās uz lauksaimniecību.\n", "id": "lvs_Latn_102622"}
{"text": "Lalitpura\n\nLalitpura (), vēsturiski zināma kā Pātana, Manigala un Jala, ir Nepālas ceturtā lielākā pilsēta. Atrodas valsts centrālajā daļā Katmandu ielejā pie Bagmati upes uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Katmandu. 2021. gadā tajā dzīvoja 299 283 iedzīvotāji.\n\nDibināta 3. gadsimtā. Pazīstama ar saviem vēstures pieminekļiem, amatniecību un tautas mākslu. Cietusi 2015. gada Nepālas zemestrīcē.\n", "id": "lvs_Latn_102623"}
{"text": "Sečovļes sāls ieguves dīķi\n\nSečovļes sāls ieguves dīķi () ir sāls ieguves dīķi Slovēnijas galējos dienvidrietumos, Istrijas pussalā.\n\nTā ir viena no vietām, kur kopš 13. gadsimta sāls tiek iegūts tradicionālajā veidā — ar iztvaikošanas palīdzību. Tā ir starptautiski vērtīga mitraine un ūdesnputnu dzīvesvieta. 1992. gadā vieta tika iekļauta Rāmsaras vietu sarakstā. Pie sāls ieguves vietas izveidots muzejs, kas ieguvis Europa Nostra balvu. Iekārtots dabas parks (Krajinski park Sečoveljske soline). Šeit iegūtais sāls kā Piraņas sāls (Piranska sol) ie ES aizsargājama PGI preču zīme.\n", "id": "lvs_Latn_102624"}
{"text": "Granparkesentrālas stadions\n\nGranparkesentrālas stadions () ir 1900. gadā atklāts futbola stadions Urugvajas galvaspilsētā Montevideo. 34 000 skatītāju ietilpīgajā stadionā bāzējas Urugvajas futbolkomanda Club Nacional de Football. Pilnībā nodedzis un atjaunots 1923. gadā. Stadions ir vieta, kur 1930. gadā notika vairākas vēsturē pirmā FIFA Pasaules kausa spēles.\n", "id": "lvs_Latn_102625"}
{"text": "Karrasko starptautiskā lidosta\n\nKarrasko — Ģenerāļa Sezario Beriso starptautiskā lidosta () ir starptautiska lidosta 5 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Urugvajas galvaspilsētas Montevideo. Lielākā lidosta valstī. Apkalpo valsts galvaspilsētu. Lidostas infrastruktūru izmanto arī Urugvajas gaisa spēki.\n\nPirmais lidostas terminālis uzbūvēts 1947. gadā. No 2007. līdz 2009. gadam notika būtiska lidostas modernizācija pēc arhitekta Rafaela Vinjoli projekta.\n\nNeskaitot čārterlidojumus, lidostā regulārus pasažieru aviopārvadājumus 2022. gadā nodrošināja aviosabiedrības Aerolíneas Argentinas, Air Europa, American Airlines, Avianca, Azul Brazilian Airlines, Copa Airlines, Gol Linhas Aéreas Inteligentes, Iberia, JetSmart, LATAM Brasil, LATAM Chile, LATAM Perú, Paranair. Visu sezonu lidojumi notiek uz 8 valstīm (tās ir Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Panama, Paragvaja, Peru, Spānija), bet sezonāli — arī uz ASV.\n", "id": "lvs_Latn_102626"}
{"text": "Veloceļš Imanta—Daugavgrīva\n\nVeloceļš Imanta—Daugavgrīva ir viens no Rīgas veloceļiem, kas savieno veloceļu Rīga-Jūrmala ar Daugavgrīvas pludmali. 12 kilometru garo veloceļu atklāja 2023. gada 29. septembrī.\n", "id": "lvs_Latn_102627"}
{"text": "Lāčupe (Rīga)\n\nLāčupe ir Rīgas pilsētas daļa Kurzemes rajonā Pārdaugavā, kas ietilpst Imantas un Kleistu apkaimēs, pa Bolderājas dzelzceļa līniju robežojoties ar Iļģuciema apkaimi. Mūsdienās šajā teritorijā ir izvietojušās dažādas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bāzes pie Bolderājas dzelzceļa atzariem.\n", "id": "lvs_Latn_102628"}
{"text": "Šķērsiela (Rīga)\n\nŠķērsiela ir Rīgas iela Imantas un Iļģuciema apkārtnēs Kurzemes rajonā. Tā sākas krustojumā ar Grīvas ielu un beidzas krustojumā ar Sniķeres ielu un sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta segumu. Ielā ir savrupmāju apbūve. Šķērsielu divās savstarpēji nesavienotās daļās sadala Lāčupes stacijas sliežu ceļi.\n\nŠķērsiela Rīgas ielu sarakstos atrodama ap 1904. gadu ar tagadējo nosaukumu. Šķērsiela ir apkaimes zināmākā iela, Ivars Seleckis uzņēmis trīs dokumentālās filmas (Šķērsiela, Jaunie laiki Šķērsielā un Kapitālisms Šķērsielā) par dzīvi Šķērsielā dažādos laika posmos.\n", "id": "lvs_Latn_102629"}
{"text": "Velna auza\n\nVelna auza () ir graudzāļu dzimtas suga ar neskaidru izcelsmi, kura, iespējams, ir radusies Vidusjūras reģionā, vēlāk kultivēšanas un tīrumu ierīkošanas dēļ plaši ieviesusies kultūrainavā Eiropā. Latvijā sastopama reti visā teritorijā. Visticamāk adventīva suga.\n\nAtsevišķi eksemplāri un skrajas grupas labības sējumos, nezālienēs, gar ceļiem un dzelzceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102630"}
{"text": "Česlavs Mihņevičs\n\nČeslavs Mihņevičs (; dzimis Bjarozavkā) ir poļu futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlējis vārtsarga pozīcijā. 2022. gadā bija Polijas futbola izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_102631"}
{"text": "Money Longer\n\nMoney Longer ir amerikāņu repera Lil Uzi Vert debijas singls. Tas tika izdots digitālai lejupielādei 2016. gada 6. februārī kā pirmais singls no viņu ceturtā miksteipa Lil Uzi Vert vs. .The World (2016), kā arī kā bonusa dziesma no japāņu versijām viņu debijas albums Luv Is Rage 2 (2017), Generation Now un Atlantic Records. Visa dziesma ir vērsta uz domu, ka Lil Uzi Vert tagad ir \"pārvērsts par mežoni\", kā tas tiek atkārtots visā dziesmā. Producenti Don Cannon un Maaly Raw.\n", "id": "lvs_Latn_102632"}
{"text": "Dons Kanons\n\nDonalds Kanons (; dzimis 1979. gada 2. augustā) ir amerikāņu dīdžejs, ierakstu producents, dziesmu autors un ierakstu vadītājs. Viņš ir Atlantic Records nospieduma Generation Now līdzdibinātājs. Viņš bija arī ievērojamā Atlantas miksteipu kolektīva Aphilliates Music Group dalībnieks kopā ar savu ilggadējo līdzstrādnieku un grupas Generation Now dibinātāju DJ Drama. Savas karjeras laikā Kanons ir producējis dziesmas un albumus tādiem māksliniekiem kā Jeezy, Logic, Lil Uzi Vert, Lil Wayne, Ludacris, 50 Cent un daudziem citiem. Viņš bija arī Def Jam Recordings A&R viceprezidents.\n", "id": "lvs_Latn_102633"}
{"text": "Spānijas \"Neuzvaramā armāda\"\n\nSpānijas \"Neuzvaramā armāda\" ( — 'Lielā un visveiksmīgākā flote') bija Spānijas flote, kas 1588. gada maija beigās kuģoja no Lisabonas, un to komandēja Medinas Sidonijas hercogs, aristokrāts bez iepriekšējas pieredzes jūrniecībā, ko iecēlis Spānijas karalis Felipe II. Viņa pavēle ​​bija kuģot augšup pa Lamanšu, savienoties ar Parmas hercogu Flandrijā un pavadīt iebrukuma spēkus, kas izkāptu Anglijā un gāztu Elizabeti I. Tās mērķis bija atjaunot katolicismu Anglijā, izbeigt atbalstu Nīderlandes Republikai, un novērstu angļu un holandiešu privātpersonu uzbrukumus Spānijas interesēm Amerikā.\n\nSpāņiem pretojās angļu flote, kas bāzējās Plimutā ar aptuveni 226 kuģiem. Ātrāki un manevrētspējīgāki nekā lielākie spāņu galjoni, viņi spēja uzbrukt Armadai, kad tā kuģoja augšup pa Lamanšu. Vairāki padotie ieteica Medinai Sidonijai noenkuroties Solenta šaurumā un ieņemt Vaitas salu, taču viņš atteicās novirzīties no norādījumiem izveidot saikni ar Parmu. Lai gan Armada Kalē sasniedza lielākoties neskarta, gaidot saziņu no Parmas, tai naktī uzbruka angļu ugunskuģi un tie bija spiesti izklīst.\n", "id": "lvs_Latn_102634"}
{"text": "Digitālais attēls\n\nDigitālais attēls ir attēls, kas sastāv no elementiem, kas pazīstami arī kā pikseļi, katrs ar ierobežotiem, diskrētiem skaitļu intensitātes vai pelēkuma līmeņa attēlojumiem, kas ir tā divdimensiju funkciju izvade, kas tiek ievadīta ar telpiskajām koordinātām, kas apzīmētas ar x, y attiecīgi uz x ass un y ass. Atkarībā no tā, vai attēla izšķirtspēja ir fiksēta, tā var būt vektora vai rastra tipa. Pats par sevi termins \"digitālais attēls\" parasti attiecas uz rastra attēliem vai bitkartes attēliem (pretstatā vektora attēliem).\n", "id": "lvs_Latn_102635"}
{"text": "Veloceļš Rīga—Jūrmala\n\nVeloceļš Rīga—Jūrmala ir viens no pirmajiem Latvijas veloceļiem, kas savieno Vanšu tiltu Rīgas centrā ar Lielupes tiltu Jūrmalā un tālāk savienojas ar veloceļu Majori—Kauguri. To sāka būvēt 1987. gadā kā veloceļu Imanta–Jūrmala un pabeidza 2001. gadā, kad īstenoja veloceļa Vecrīga–Imanta izbūvi. Tas ir Eiropas nozīmes veloceļu tīkla maršruta EuroVelo10 posms.\n", "id": "lvs_Latn_102636"}
{"text": "Skaistaugļu balodene\n\nSkaistaugļu balodene () ir amarantu dzimtas suga, kurai ir šauras izplatības areāls jūras un okeāna piekrastēs. Daži autori to aplūko kā ļoti mainīgās šķēplapu balodenes (Atriplex prostrata) varietāti ar nosaukumu Atriplex hastata var. calotheca. Dažāda lieluma grupas aug piejūras smiltājos un periodiski applūstošā pludmalē.\n\nLatvijā suga ir sastopama reti Rīgas līča piekrastē. Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.\n", "id": "lvs_Latn_102637"}
{"text": "Kailā balodene\n\nKailā balodene () ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama jūru un okeānu piekrastē Eiropā un Ziemeļamerikā. Latvijā reti sastopama jūras piekrastē. Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.\n\nAtsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug liedagā un kāpās.\n", "id": "lvs_Latn_102638"}
{"text": "Dārza balodene\n\nDārza balodene () ir amarantu dzimtas suga, kura ir izcēlusies Āzijā, taču kultivējot plaši ieviesusies Eiropā un citās vietās ārpus pamatareāla. Latvijā dārza balodene ir kultivēts, dekoratīvs augs, retumis sastopams kā dārzbēglis.\n\nAtsevišķi eksemplāri aug dārzu malās, nezālienēs un gar dzelzceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102639"}
{"text": "Jūrmalas balodene\n\nJūrmalas balodene () ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama sāļās augsnēs jūru krastos Eirāzijā un Ziemeļamerikā, kā arī dažviet kontinentu iekšzemē. Latvijā jūrmalas balodene ir sastopama nereti, bet tikai Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē. Atsevišķi eksemplāri un grupas aug kāpās, liedagā un piejūras nezālienēs.\n\nSugai nodala vairākus zemākus taksonus.\n", "id": "lvs_Latn_102640"}
{"text": "Suzanna Lenglēna\n\nSuzanna Lenglēna (; dzimusi , mirusi ) bija franču tenisiste, divkārtēja olimpiskā čempione 1920. gadā, izcīnīja astoņus Grand Slam titulus vienspēlēs un divdesmit vienu kopā. Starptautiskās tenisa slavas zāles locekle.\n", "id": "lvs_Latn_102641"}
{"text": "Garkāta balodene\n\nGarkāta balodene () ir mainīga izskata amarantu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala 2 pasugas, kuras dažreiz aplūko kā patstāvīgas sugas. Garkāta balodene ir diezgan reta un tai ir šauras izplatības areāls galvenokārt Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastē, kā arī Islandē un Lielbritānijā.\n\nLatvijā tā ir ļoti reti sastopama jūras piekrastē, galvenokārt Lielupes un Daugavas grīvās vai tiešā tuvumā un gar jūru posmā no Liepājas līdz valsts robežai ar Lietuvu. Vietējās floras suga. Suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.\n", "id": "lvs_Latn_102642"}
{"text": "Garlapu balodene\n\nGarlapu balodene () ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama Rietumāzijā, Eiropas centrālajā un dienvidaustrumu daļā. Latvijā garlapu balodene ir rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš ir galvenokārt Rīgā un Daugavpilī.\n\nAtsevišķi eksemplāri aug nezālienēs un gar dzelzceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102643"}
{"text": "XO Tour Llif3\n\nXO Tour Llif3 ir amerikāņu repera Lil Uzi Vert singls no Luv Is Rage 1.5 (2017) un debijas albuma Luv Is Rage 2 (2017). Tas tika izlaists vietnē SoundCloud 2017. gada 26. februārī un vēlāk visās mūzikas straumēšanas platformās — 2017. gada 24. martā. Dziesmu producēja TM88 un JW Lucas. Tas sasniedza septīto vietu ASV Billboard Hot 100, kļūstot par Lil Uzi Vert visaugstāko solo mākslinieka singlu līdz singla Futsal Shuffle 2020 izlaišanai, kas sasniedza piekto vietu. Tas bija arī viņu otrais top 10 ieraksts pēc Migos singla Bad and Boujee. Dziesmas turpinājums ar nosaukumu P2 tika iekļauts Lil Uzi Vert otrajā albumā Eternal Atake (2020). Kopš tā laika dziesma tiek uzskatīta par Lil Uzi Vert parakstu dziesmu.\n\nVēlāk tas tika iekļauts WWE 2K20 skaņu celiņā.\n", "id": "lvs_Latn_102644"}
{"text": "Izplestā balodene\n\nIzplestā balodene () ir amarantu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Ziemeļamerikā un Eirāzijā, tostarp Latvijā bieži visā teritorijā.\n\nAtsevišķi eksemplāri un grupas aug nezāļainās vietās, ceļu un dzelzceļu malās, dārzos.\n", "id": "lvs_Latn_102645"}
{"text": "Šķēplapu balodene\n\nŠķēplapu balodene () ir mainīga izskata amarantu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā, un Ziemeļamerikā. Sugas ietvaros nodala zemākus taksonus.\n\nAtsevišķi eksemplāri un grupas dažādās nezālienēs, ceļmalās un jūras piekrastē.\n", "id": "lvs_Latn_102646"}
{"text": "Rožainā balodene\n\nRožainā balodene () ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama Viduseiropā, kā arī centrālajā un austrumu Āzijā. Tuvi radniecība Tatārijas balodenei (Atriplex tatarica). Viduseiropā atradnes ir salveidīgas, izkliedētas. Biežāk sastopama teritorijā uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas. Latvijā suga ir sastopama ļoti reti, uzskatāma par adventīvu augu.\n", "id": "lvs_Latn_102647"}
{"text": "Spožā balodene\n\nSpožā balodene () ir amarantu dzimtas suga, kura ir reti sastopama Āzijas vidū un rietumu daļā, kas, virzoties uz rietumiem, pakāpeniski ieviesusies Eiropas austrumu, vidus un dienvidaustrumu daļā. Eiropas ziemeļdaļā, tostarp Latvijā, rets adventīvs (ievazāts) augs. Latvijā spožā balodene ir pārsvarā sastopama Rīgā un Daugavpilī.\n\nAugs nezālienēs, gar dzelzceļiem, izgāztuvēs un ceļmalās veido grupas.\n", "id": "lvs_Latn_102648"}
{"text": "Tatārijas balodene\n\nTatārijas balodene () ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama Āzijas vidū un rietumu daļā. Eiropā, tostarp Latvijā, tas ir adventīvs (ievazāts) augs. Atsevišķi eksemplāri un grupas aug uz dzelzceļiem un nezālienēs.\n\nNo balandām (Chenopodium) atšķirama pēc nodalītiem vīrišķajiem un sievišķajiem ziediem (nevis ziedi divdzimumu).\n", "id": "lvs_Latn_102649"}
{"text": "2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā\n\n2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā bija vairāku posmu biatlona sacensības, kas sākās Kontiolahti, Somijā, un noslēdzās Holmenkollenē, Norvēģijā. Pasaules kausa sacensības rīkoja Starptautiskā Biatlona savienība. Kopumā tiks aizvadīti deviņi posmi.\n\nStarptautiskās Biatlona savienības kongresā 2022. gada septembrī Zalcburgā ar lielu balsu vairākumu tika apstiprināti valdes marta lēmumi, saskaņā ar kuriem Krievijas un Baltkrievijas nacionālo federāciju dalība tiek apturēta sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Abu valstu sportistiem nebija atļauts piedalīties starptautiskās biatlona sacensībās pat zem neitrāla karoga.\n", "id": "lvs_Latn_102650"}
{"text": "Maaly Raw\n\nDžamāls Talibs Henrijs (dzimis 1994. gada 26. septembrī), profesionāli pazīstams kā Maaly Raw, ir amerikāņu ierakstu producents un dziesmu autors. 2016. gadā viņš ieguva ievērojamu vietu kā dažu Filadelfijas izcelsmes Lil Uzi Vert populārāko dziesmu arhitekts. 2017. gadā duets apvienojās četrās Lil Uzi Vert albuma Luv Is Rage 2 (2017) dziesmās.\n\nMaaly Raw ir arī izveidojis sadarbības attiecības ar Ņujorkas stabilo A$AP Mob, producējot dziesmas Cozy Tapes Vol. 1: Friends (2016), A$AP Twelvyy debijas albumu 12 un A$AP Ferg trešo studijas albumu Still Striving (2017). Tomēr producents joprojām ir tuvu mājām, daudzos projektos strādājot ar Filadelfijas reperi Kuru. Viņš ir atpazīstams pēc viņa producenta birkas \"Dat Be Maaly Raw!\". Maaly Raw ir turpinājis strādāt ar Meek Mill, French Montana, Playboi Carti, Lil Yachty, Lil Uzi Vert, Coi Leray un citiem.\n", "id": "lvs_Latn_102651"}
{"text": "Bīstamā fotogrāfija\n\n\"Bīstamā fotogrāfija\" () ir 2002. gada ASV psiholoģiska trillera filma, kuras režisors un scenārija autors ir Marks Romaneks. Filmā galvenās lomas atveido Robins Viljamss, Konija Nīlsena, Maikls Vartans, Gērijs Kouls un Ēriks La Salle.\n\nFilma stāsta par fotogrāfiju izgatavošanas laboratorijā strādājošu vientuļnieku, kurš kļūst apsēsts ar kādu ģimeni.\n\n\"Bīstamā fotogrāfija\" pirmizrāde notika Sandensas kinofestivālā. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, īpaši uzsverot Viljamsa netipisko sev lomu, par ko viņš saņēma Saturna balvu kā labākais aktieris. Filma guva arī finansiālus panākumus, nopelnot 52,2 miljonus ASV dolāru pie 12 miljonu budžeta.\n", "id": "lvs_Latn_102652"}
{"text": "Dead Ringers\n\nDead Ringers ir 1988. gada Kanādas un ASV psiholoģiska trillera filma, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir Deivids Kronenbergs. Filmā galvenās lomas atveido Džeremijs Aironss un Ženevjēva Bužo.\n\nFilma stāsta par diviem identiskiem dvīņiem ginekologiem, kuri izmanto to, ka viņus nevar atšķirt, līdz viņu attiecības pasliktina kāda sieviete.\n\nDead Ringers pirmizrāde notika Toronto Starptautiskajā kinofestivālā. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un 10 Kanādas Genie Awards balvas, tai skaitā kategorijā \"Labākā filma\". Toronto Starptautiskā kinofestivāla kritiķi 2015. gadā Dead Ringers ierindoja 7. vietā no 10 visu laiku labākajām Kanādas filmām. Total Film \"50 visu laiku labāko šausmu filmu\" sarakstā to ierindoja 35. vietā, savukārt Entertainment Weekly to ierindoja 20. vietā \"25 biedējošāko filmu\" sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_102653"}
{"text": "Doktors Miegs (filma)\n\n\"Doktors Miegs\" () ir 2019. gada ASV šausmu filma, kuras režisors un scenārija autors ir Maiks Flanagans. Filmā galvenās lomas atveido Jūens Makgregors, Rebeka Fērgusone, Kailija Karana un Klifs Kērtiss. Filma ir balstīta uz Stīvena Kinga 2013. gada romāna \"Doktors Miegs\" un ir turpinājums Stenlija Kubrika filmai \"Mirdzums\" (1980).\n\nFilma norisinās vairākas desmitgades pēc filmā \"Mirdzums\" attēlotajiem notikumiem un tā stāsta par pieaugušu Deniju Torensu, vīrieti ar telepātiskām spējām, kuram ir jātiek galā ar bērnības traumu un jāaizsargā kāda meitene ar līdzīgām spējām.\n\nWarner Bros. Pictures sāka darbu pie filmas neilgi pēc romāna izdošanas 2013. gadā. Scenārists Akiva Goldsmens uzrakstīja scenāriju, taču studija nenodrošināja finansējumu. Pēc komerciāli veiksmīgās cita Kinga romāna adaptācijas \"Tas\" (2017), Flanaganam tika uzdots pārrakstīt Goldsmena scenāriju.\n\n\"Doktors Miegs\" pirmizrāde notika . Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, slavējot Flanagana scenāriju un īpaši Makgregora un Fērgusones aktierspēli, taču kritizēja tās garumu. Kopējiem ienākumiem pārsniedzot 72 miljonus ASV dolāru, filma ir finansiāli neveiksmīga, salīdzinot ar citām Kinga romānu adaptācijām, kas iznāca 2019. gadā — \"Tas — otrā nodaļa\" un \"Zvēru kapiņi\".\n", "id": "lvs_Latn_102654"}
{"text": "Zvēru kapiņi (2019. gada filma)\n\n\"Zvēru kapiņi\" () ir 2019. gada ASV šausmu filma, kuras režisori ir Kevins Kelšs un Deniss Vidmeiers. Filmā galvenās lomas atveido Džeisons Klārks, Eimija Saimeca un Džons Litgovs. Filma ir balstīta uz Stīvena Kinga 1983. gada romānu ar tādu pašu nosaukumu un tas ir rimeiks 1989. gada filmai.\n\nFilma stāsta par ģimeni, kas atklāj noslēpumainu kapavietu mežā aiz savas jaunās mājas.\n\nFilmas \"Zvēru kapiņi\" pirmizrāde notika un to izlaida Paramount Pictures. Filma bija finansiāli veiksmīga, nopelnot 113,1 miljonus ASV dolāru pie 21 miljonu budžeta. Filma saņēma dalītas kritiķu atsauksmes, izceļot tumšo toni un aktierspēli, bet kritizējot lēnu tempu. Kritiķi un skatītāji bija dalītās domās par filmas atšķirībām no grāmatas, lai gan vairums to uzskata par labāku nekā 1989. gada filmu.\n", "id": "lvs_Latn_102655"}
{"text": "Hirokazu Kore-eda\n\nHirokazu Kore-eda (; dzimis ) ir japāņu kinorežisors, producents, scenārists un montāžists.\n\nSavu karjeru iesācis televīzijā, vēlāk esot režisors vairākām filmām, kas pazīstamas arī ārpus Japānas. Viņa pazīstamākās filmas ir Nobody Knows (2004), Still Walking (2008), After the Storm (2016) un \"Patiesība\" (2019), Francijas un Japānas kopražojums, kas bija viņa pirmā filma, kas uzņemta ārpus Japānas un citā valodā.\n\nSaņēmis Žūrijas balvu 2013. gada Kannu kinofestivālā par filmu \"Kāds tēvs, tāds dēls\" (そして父になる) un Zelta palmas zaru 2018. gada Kannu kinofestivālā par filmu \"Zaglēni\". Par filmu Kaibutsu (2023) saņēmis \"Labākā scenārija\" balvu 2023. gada Kannu kinofestivālā.\n", "id": "lvs_Latn_102656"}
{"text": "Zergas ezers\n\nZergas ezers jeb Mulajbuselhamas lagūna () ir 4 500 hektārus liela lagūna, kas atrodas Marokas ziemeļos, 70 kilometrus uz ziemeļiem no Kenitras.\n\nLagūna 1980. gadā iekļauta Rāmsaras konvencijas konvencijas aizsargājamo vietu sarakstā. Tā ir ievērojama Austrumatlantijas putnu migrācijas ceļa pieturvieta. Novērotas apmēram 100 putnu sugas. Uzturas 50 000 līdz 100 000 bridējputni.\n", "id": "lvs_Latn_102657"}
{"text": "Valdības noslēpumi\n\n\"Valdības noslēpumi\" () ir 2019. gada Apvienotās Karalistes un ASV drāmas filma, kuras režisors ir Geivins Hūds. Filmā galvenās lomas atveido Kīra Naitlija, Mets Smits, Metjū Gūds, Rīss Ivanss, Ādams Bakri un Reifs Fainss.\n\nFilma ir stāsts par trauksmes cēlēju Ketrīnu Ganu, kura nopludināja presei informāciju, atklājot ASV un Apvienotās Karalistes izlūkdienestu pretlikumīgu spiegošanas operāciju, lai piespiestu ANO Drošības padomei sankcionēt 2003. gada iebrukumu Irākā.\n\n\"Valdības noslēpumi\" pirmizrāde notika Sandensas kinofestivālā. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes.\n", "id": "lvs_Latn_102658"}
{"text": "Aivars Pētersons\n\nAivars Pētersons ir LTV seriāla \"Neprāta cena\", kā arī TV3 Latvija seriāla \"UgunsGrēks\" un tā turpinājuma \"Atgriešanās\" tēls. Viņu tēlo latviešu aktieris Uldis Dumpis.\n", "id": "lvs_Latn_102659"}
{"text": "Sīdī Bugābas ezers\n\nSīdī Bugābas ezers () ir 650 hektārus liela lagūna, kas atrodas Marokas ziemeļos, pie Kenitras pilsētas. No okeāna to atdala kāpu josla.\n\nLagūna 1980. gadā iekļauta Rāmsaras konvencijas konvencijas aizsargājamo vietu sarakstā. Tā barojas no gruntsūdens. Lagūnā bagātīga fitoplanktona un aļģu pasaule. Ievērojama putnu migrācijas un dzīves vieta. Izveidots ekomuzejs.\n", "id": "lvs_Latn_102660"}
{"text": "Magņitska likums\n\nMagņitska likums () ir likums, ko 2012. gada 14. decembrī parakstīja ASV prezidents Baraks Obama ar mērķi sodīt Krievijas amatpersonas, kas atbildīgas par jurista Sergeja Magņitska nāvi 2009. gadā Maskavas cietumā. 2013. gada 12. aprīlī ASV valdība publiskoja tā dēvēto pirmo Magņitska sarakstu, kurā bija 18 personas, kam tika aizliegts iebraukt Savienotajās Valstīs un kuru aktīvi ASV tiek iesaldēti. Krievijas Ārlietu ministrija Magņitska likumu nodēvēja par absurdu likumu, ar kuru \"notiek iejaukšanās mūsu iekšējās lietās\" un kas \"smagi kaitē divpusējām attiecībām\". Līdz 2019. gada maijam publicēja septiņas Magņitska saraksta versijas.\n\nSavukārt 2016. gadā pieņemtais Globālais Magņitska likums paplašināja ASV valdības pilnvaras noteikt sankcijas ne tikai Magņitska lietā iesaistītajām personām, bet jebkurām ārvalstu valdības amatpersonām, kuras tiek uzskatītas par cilvēktiesību pārkāpējiem, iesaldējot viņu līdzekļus un aizliedzot ieceļot ASV. Sākotnēji pieņemtā likuma versija bija terminēta līdz 2022.gada decembrim, taču vēlāk to pagarināja pastāvīgi.\n\nMagņitska likums iezīmēja precedentu cilvēktiesību sankciju programmu jomā, jo to, atšķirībā no tradicionālajām sankcijām, kuras piemēro visai valstij, var piemērot konkrētām vainīgajām personām, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_102661"}
{"text": "Afnūrīras ezers\n\nAfnūrīras ezers () ir 800 hektārus liels ezers Marokas centrālajā daļā 1795 metrus virs jūras līmeņa.\n\nEzers 1980. gadā iekļauts Rāmsaras konvencijas konvencijas aizsargājamo vietu sarakstā. Ievērojama putnu vieta. Netālu atrodas Ummerbijas upes ūdenskritumi.\n", "id": "lvs_Latn_102662"}
{"text": "Okeāna laineris\n\nOkeāna laineris ir pasažieru kuģis, kuru pārsvarā izmanto, lai šķērsotu jūras vai okeānus. Laineri var pārvadāt arī kravu vai pastu un dažreiz var tikt izmantoti citiem mērķiem (piemēram atpūtas kruīziem vai kā hospitāļkuģi).\n\nKravas kuģus, kuri kursē atbilstoši grafikam, arī dažreiz dēvē par laineriem. Šī kuģu kategorija neiekļauj prāmjus vai citus kuģus, kurus ekspluatē īsos reisos, un ar nolūku būvētus kruīza kuģus, kuriem pats reiss nevis transportēšana ir ceļojuma pamatmērķis. Tāpat šajā kategorijā neiekļaujas tvaika klaiņkuģi, pat tie, kas aprīkoti, lai pārvadātu ierobežotu skaitu pasažieru. Dažas kuģniecības sevi dēvē par \"līnijām\" un to konteinerkuģus, kuri bieži tiek ekspluatēti noteiktos maršrutos atbilstoši iepriekš sastādītiem grafikiem, par laineriem.\n\nOkeāna laineri parasti ir stingras konstrukcijas kuģi ar lielu brīvsānu augstumu, lai izturētu vētras un citus nelabvēlīgus laikapstākļus ar kādiem tie saskaras atklātajos okeānos. Papildus tam tie bieži ir būvēti ar biezāku korpusa apšuvumu nekā kruīza kuģiem un tiem ir lielāki degvielas, pārtikas un citu materiālu krājumi ilgajiem reisiem.\n\nPirmos okeāna lainerus uzbūvēja 19. gadsimta vidū. Tādas tehnoloģiskās inovācijas kā tvaika dzinējs un tērauda korpuss ļāva uzbūvēt lielākus un ātrākus lainerus izraisot sāncensību tā laika pasaules lielvaru starpā, īpaši starp Apvienoto Karalisti un Vāciju. Okeāna lainerus, kuriem savulaik bija dominējošā loma ceļojumos starp kontinentiem, pēc Otrā pasaules kara padarīja nevajadzīgus lielas distances lidaparāti. Sava loma bija arī automobiļu un dzelzceļa atīstībai. Pēc tam kad 2008. gadā tika beigta Queen Elizabeth 2 ekspluatācija, vienīgais aktīvi izmantotais okeāna laineris ir RMS Queen Mary 2.\n", "id": "lvs_Latn_102663"}
{"text": "Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)\n\nLatvijas Universitāte ir Latvijas basketbola klubs no Rīgas, kas ir dibināts 1929. gadā, bet 2010. gadā atgriezies Latvijas basketbola augstākajā līmenī. Spēlē Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā un Latvijas Basketbola līgā (LBL). Komandas galvenais treneris ir Gunārs Gailītis. Mājas spēles Latvijas Universitāte aizvada Olimpiskajā sporta centrā. Latvijas Universitātes komanda tradicionāli kalpo kā iespēja attīstīties jaunajiem basketbolistiem, kas beiguši dalību jaunatnes basketbola sistēmā, bet nav tik spēcīgi, lai uzreiz spēlētu augstākajā profesionālajā līmenī, kā arī dod iespēju spēlētājiem savienot sportu un studijas.\n\nNacionālajā basketbola līgā (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda LU/BS Rīga.\n\n1930. gados Latvijas Universitāte izcīnījusi 7 Latvijas čempionu titulus. Komanda tika atjaunota pirms 2010.—2011. gada LBL sezonas un jau 2011.—2012. gada sezonā izcīnīja 4. vietu. Vēlreiz šo pašu rezultātu komanda spēja atkārtot 2021.—2022. gada LBL sezonā.\n\nPirms 2022.—2023. gada LBL sezonas kluba galvenā trenera amatā ilgus gadus komandu vadījušo Gunti Endzelu aizstāja viņa asistents Gunārs Gailītis.\n", "id": "lvs_Latn_102664"}
{"text": "Džons Herdmens\n\nDžons Herdmens (; dzimis Konsetā, Daremas grāfistē) ir angļu futbola treneris. No 2018. līdz 2023. gadam bija Kanādas futbola izlases galvenais treneris. Pirms tam trenējis Kanādas un Jaunzēlandes sieviešu izlases. Kopš 2023. gada oktobra ir MLS kluba Toronto FC galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_102665"}
{"text": "Spiegu tīkls\n\n\"Spiegu tīkls\" () ir 2019. gada Francijas, Brazīlijas, Spānijas un Beļģijas kopražojuma spiegu trillera filma, kuras režisors un scenārija autors ir Olivjē Asajass. Filmā galvenās lomas atveido Penelope Krusa, Edgars Ramiress, Gaels Garsija Bernals, Ana de Armasa un Vāgners Moura. Filma ir patiess stāsts par kubiešu spiegiem ASV 1990. gados.\n\nFilmas \"Spiegu tīkls\" pirmizrāde notika Venēcijas kinofestivālā un to izplatīja straumēšanas platforma Netflix. Filma saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes.\n", "id": "lvs_Latn_102666"}
{"text": "Olivjē Asajass\n\nOlivjē Asajass (, dzimis ) ir franču kinorežisors, scenārists un kritiķis. Asajass ir pazīstams ar savām vēsturiskajām filmām, psiholoģiskajiem trilleriem, neo-noirs un franču komēdijām. Bieži savās filmās sadarbojies ar aktrisēm Žiljetu Binošu un Kristenu Stjuarti.\n\nAsajass ir dēls franču kinoscenāristam Žakam Remī. Savu karjeru iesācis kā kinokritiķis ietekmīgajā žurnālā Cahiers du Cinéma. Tur viņš rakstīja par pasaules kino un filmu autoriem, kas vēlāk ietekmēja arī viņu pašu.\n\nAsajasa režisētā filma L'eau froide (1994) bija izrāviens viņa karjerā. Tā kļuva par pirmo viņa filmu, kas izrādīta Kannu kinofestivālā. Tai sekoja filmas Les Destinées sentimentales (2000), Demonlover (2002) un Clean (2004), kuras visas sacentās par Zelta palmas zaru Kannās. Vēlāk veidojis drāmas \"Vasaras stundas\" (2008) un \"Zils-Marijas mākoņi\" (2014), kā arī trilleri \"Personīgā stiliste\" (2016). Par \"Personīgā stiliste\" saņēmis labākā režisora balvu Kannu kinofestivālā. Vēlāk bijis filmu Doubles vies (2018) un \"Spiegu tīkls\" (2019) režisors.\n", "id": "lvs_Latn_102667"}
{"text": "Grūtie laiki viesnīcā \"El Royale\"\n\n\"Grūtie laiki viesnīcā \"El Royale\"\" () ir 2018. gada ASV neo-noir trillera filma, kuras režisors un scenārija autors ir Drū Godards. Filmā galvenās lomas atveido Džefs Bridžess, Sintija Erivo, Dakota Džonsone, Džons Hemms, Keilija Speinija, Luiss Pullmens un Kriss Hemsvorts.\n\nFilma stāsta par sešiem svešiniekiem un viesnīcas El Royale darbinieku, kuri, katrs ar saviem personīgiem noslēpumiem, viesnīcā ierodas līdz ar tumsu. Tā stāsta par tādām tēmām kā morāli, ticību, atpestīšanu un to, kas ir pareizs un nepareizs.\n\nFilmas \"Grūtie laiki viesnīcā \"El Royale\" pirmizrāde notika un to izplatīja studija 20th Century Fox. Filma nebija komerciāli veiksmīga, nopelnot tikai 31,9 miljonus ASV dolāru pie 32 miljonu budžeta. Filma saņēma pozitīvus kritiķu vērtējumus, slavējot to par aktieru sastāvu, skaņu celiņu un operatora darbu, bet kritizējot to par 141 minūšu garumu. Godarda scenārijs saņēma dažādas atsauksmes, citi izceļot dialogu un vardarbību, salīdzinot to ar Kventina Tarantīno filmu \"Lubene\" (1994) un Stenlija Kubrika filmu \"Slepkavība\" (1956), bet savukārt citi kritizēja filmas nobeiguma daļu. Filma saņēma vairākas balvas un nominācijas, tostarp Saturna balvu.\n", "id": "lvs_Latn_102668"}
{"text": "Lieldienu sacelšanās\n\nLieldienu sacelšanās (, ) bija bruņotas sacelšanās Īrijā Lieldienu nedēļā 1916. gada aprīlī. Sacelšanās uzsāka īru republikāņi pret britu varu Īrijā ar mērķi izveidot neatkarīgu Īrijas Republiku, kamēr Apvienotā Karaliste cīnījās Pirmajā pasaules karā. Tā bija nozīmīgākā sacelšanās Īrijā kopš 1798. gada sacelšanās. Sešpadsmit no sacelšanās līderiem tika nosodīti ar nāvessodu 1916. gada maijā.\n\nNāvessodi un turpmākie politiskie notikumi galu galā veicināja tautas atbalsta pieaugumu Īrijas neatkarības idejai.\n\nLieldienu sacelšanās, kuras organizēja septiņu cilvēku Īru republikāņu brālības militārā padome, sākās Lieldienu pirmdienā, 1916. gada 24. aprīlī, un ilga sešas dienas. Īru brīvprātīgo dalībnieki, kuru vadīja skolmeistars un īru valodas aktīvists Patriks Pīrss, kuriem pievienojās mazākā Īrijas pilsoņu armija Džeimss Konolijs un 200 sievietes no Cumann na mBan, sagrāba stratēģiski svarīgas ēkas Dublinā un proklamēja Īrijas Republiku. Britu armija ieveda tūkstošiem papildspēku, kā arī artilēriju. Ceļos uz pilsētas centru notika ielu kaujas, kur nemiernieki bremzēja britu virzību, radot daudz upuru. Citviet Dublinā kaujas galvenokārt ietvēra snaiperu un tāldarbības ieroču kaujas. Galvenās nemiernieku pozīcijas pakāpeniski tika ielenktas un bombardētas ar artilēriju. Citās Īrijas daļās notika citas atsevišķas darbības. Brīvprātīgo līderis Eoins Maknīls bija izdevis pretpavēli, cenšoties apturēt sacelšanās, kas ievērojami samazināja nemiernieku skaitu, kas mobilizējās.\n", "id": "lvs_Latn_102669"}
{"text": "Kurska (filma)\n\n\"Kurska\" () ir 2018. gada Beļģijas, Francijas un Luksemburgas kopražojuma drāmas filma. Tās režisors ir Tomass Vinterbergs. Filmā galvenās lomas atveido Matiass Shunartss, Lea Sedū, Artēmijs Spiridonovs, Kolins Fērts, Pēters Simonišeks, Augusts Dīls un Makss fon Sīdovs.\n\nFilmas scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu \"Laiks mirt\" (A Time to Die), kas vēsta par Krievijas zemūdenes Kursk traģēdiju 2000. gadā Barenca jūrā.\n\nFilmas \"Kurska\" pirmizrāde notika Toronto Starptautiskajā kinofestivālā. Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes. Šī bija pēdējā filma, kurā piedalījās Makss fon Sīdovs, pirms viņa nāves 2020. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_102670"}
{"text": "Portlīša\n\nPortlīša (, ) ir lielākā pilsēta Līšas grāfistē, Lensteras provincē, Īrijā. Portlīšā atrodas Līšas grāfistes pārvaldes centrs. pilsētā dzīvoja 22 050 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102671"}
{"text": "Augu aizsardzības institūts\n\nAugu aizsardzības institūts bija zinātniska iestāde, kas tika izveidota pēc Latvijas lauksaimnieku inicitīvas jau 1913. gadā, lai ar zinātniski pamatotām augu aizsardzības metodēm varētu iegūt un saglabāt maksimāli augstas ražas. Laika gaitā tā vairākkārt mainījusi nosaukumu un pakļautību.\n", "id": "lvs_Latn_102672"}
{"text": "Kavalērija (filma)\n\n\"Kvalērija\" () ir 2018. gada ASV kara filma, kuras režisors ir Nikolajs Fuglsigs. Filmā galvenās lomas atveido Kriss Hemsvorts, Maikls Šenons, Maikls Penja, Navids Negahbans, Trevante Rodss, Džefs Stulcs un Tads Lukinbils. Filma ir balstīta uz Daga Stentona grāmatu Horse Soldiers.\n\nFilma stāsta par ASV Armijas Īpašo uzdevumu vienību, kura tiek nosūtīta uz Afganistānu uzreiz pēc 11. septembra uzbrukuma.\n\nFilmas \"Kavalērija\" filmēšana sākās 2017. gadā Ņūmeksikā. Tās pirmizrāde notika un to Ziemeļamerikā izlaida Warner Bros., bet starptautiski Lionsgate. Filma saņēma dažādus kritiķu vērtējumus, kuri slavēja aktieru sastāvu un sižetu, bet kritizēja neiedziļināšanos pašā karā Afganistānā.\n", "id": "lvs_Latn_102673"}
{"text": "Supervētra\n\n\"Supervētra\" () ir 2017. gada ASV zinātniskā fantastikas katastrofu filma, kuras režisors ir Dīns Devlins. Filmā galvenās lomas atveido Džerards Batlers, Džims Stērdžess, Ebija Korniša, Eds Heriss un Endijs Garsija.\n\nFilma stāsta par satelītu dizaineri, kurš cenšas izglābt pasauli no globāla izmēra vētras, ko izraisa nepareizi funkcionējoši klimata kontroles satelīti.\n\nFilmas \"Supervētra\" pirmizrāde notika un to izlaida Warner Bros.. Neskatoties uz to, ka filma nopelnīja 221 miljonu ASV dolāru, to uzskata par komerciāli neveiksmīgu, nesot Warner Bros. 74 miljonu dolāru zaudējumus. Filma saņēma arī negatīvas kritiķu atsauksmes, kritizējot paredzamu scenāriju un neizteiksmīgus vizuālos efektus.\n", "id": "lvs_Latn_102674"}
{"text": "Lil Baby\n\nDominiks Armani Džonss (; dzimis 1994. gada 3. decembrī), profesionāli pazīstams kā Lil Baby, ir amerikāņu reperis. Lielāko slavu ieguva 2017. gadā pēc miksteipa Perfect Timing (2017) izlaišanas. Viņa debijas studijas albums Harder Than Ever (2018) radīja Billboard Hot 100 pirmā desmitnieka singlu \"Yes Indeed\" (kopā ar Dreiku). 2018. gadā viņš izdeva vēl divus miksteipus: Drip Harder (2018) (kopā ar Gunna), kurā bija singls \"Drip Too Hard\", kas sasniedza 4. vietu Billboard Hot 100, un vēlāk Amerikas Ierakstu industrijas asociācija to sertificēja kā Dimanta ierakstu (RIAA); un Street Gossip (2018), kas sasniedza 2. vietu ASV Billboard 200.\n\nViņa otrais studijas albums My Turn (2020) sasniedza Billboard 200 1. vietu, un RIAA to ir sertificējis trīskāršā platīna līmenī. Albums radīja singlus \"We Paid\" (ar 42 Dugg) un \"The Bigger Picture\", kuri abi sasniedza Billboard Hot 100 labāko desmitnieku. 2021. gadā Lil Baby un reperis Lil Durk izdeva sadarbības albumu The Voice of the Heroes (2021), kas kļuva par Lil Baby otro #1 Billboard 200 projektu. Viņš arī sadarbojās ar Dreiku dziesmās \"Wants and Needs\" un \"Girls Want Girls\" un ar Nikiju Mināžu 2022. gada singlā \"Do We Have a Problem?\", kas visas trīs ieņēma 2. vietu Billboard Hot 100. Lil Baby bija dalībnieks Kanje Vesta dziesmā \"Hurricane\" kopā ar The Weeknd, kas ļāva viņam iegūt Grammy balvu par labāko melodiskā repa sniegumu.\n\nPapildus savai Grammy balvai, Lil Baby ir saņēmis MTV Video mūzikas balvu un divas BET balvas; un Apple Music Awards 2020 tika kronēts par gada labāko visu žanru izpildītāju.\n", "id": "lvs_Latn_102675"}
{"text": "Georgijs Gaile\n\nGeorgijs Gaile (, dzimis , miris ) bija padomju valsts un sabiedriskais darbinieks. Rūpnīcas VEF direktors no 1944. līdz 1958. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_102676"}
{"text": "Future\n\nNaivadiuss Demuns Vilbērns (dzimis 1983. gada 20. novembrī), labāk pazīstams ar skatuves vārdu Future, ir amerikāņu reperis, dziedātājs un dziesmu autors. Future ir pazīstams ar savu mumble stila vokālu un ražīgo sniegumu, un tiek uzskatīts par pionieri melodiju un automātiskās melodijas izmantošanā mūsdienu trap mūzikā. Pateicoties viņa muzikālā stila ilgstošajai popularitātei, viņš parasti tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes ietekmīgākajiem reperiem.\n\nFuture dzimis un audzis Atlantā, Džordžijas štatā, 2011. gadā noslēdza ierakstīšanas līgumu ar kompānijām A1 Recordings un Epic Records, kā arī izdeva albumus Pluto (2012) un Honest (2014), kuros bija platīna singli \"Turn On the Lights\", \"Honest\". \", \"Move That Dope\" (piedalās Farels Viljamss un Pusha T) un \"I Won\" (ar Kanje Vestu). Pēc tam viņš guva kritiskus un komerciālus panākumus ar DS2 (2015) un tā singliem \"Fuck Up Some Commas\" un \"Where Ya At\" (ar Drake), un tam sekoja Evol (2016) un tā vadošais singls \"Low Life\" (piedalās The Weeknd). Future tāda paša nosaukuma piektais albums FUTURE (2017) un tā pēctecis Hndrxx (2017) padarīja viņu par pirmo mākslinieku kopš 2014. gada, kurš debitējis divus albumus pēc kārtas ASV Billboard 200 virsotnē; pirmajā bija starptautiskie hiti \"Used to This\" (ar Drake) un \"Mask Off\".\n\nPēc aiziešanas no A1, Future izdeva albumus The Wizrd (2019) un High Off Life (2020), kuros bija RIAA sertificēts Diamond singls \"Life Is Good\" (piedalās Drake). 2021. gadā Future ieguva savu pirmo singlu Hot 100 topa pirmajā vietā pēc rekordlieliem 125 ierakstiem pēc tam, kad kopā ar Young Thug piedalījās Drake dziesmā \"Way 2 Sexy\". Viņa devītais albums I NEVER LIKED YOU (2022) radīja viņa otro hitu pirmajā vietā \"Wait for U\", kas kļuva arī par viņa augstāko singlu kā galvenā izpildītāja topā.\n\nFuture 2015. gadā izdeva miksteipus Beast Mode (kopā ar Zaytoven), 56 Nights un What a Time to Be Alive (kopā ar Drake); pēdējā iekļauts singls \"Jumpman\". Viņš izdeva pilna garuma sadarbības projektus Super Slimey (2017) ar Young Thug, Wrld On Drugs (2018) ar Juice WRLD un Pluto x Baby Pluto (2020) ar Lil Uzi Vert. Starp visvairāk pārdotajiem mūziķiem Future atzinība ietver Grammy balvu 61. Grammy balvu pasniegšanas ceremonijā par labāko repa sniegumu dziesmai \"King's Dead\" kopā ar Kendriku Lamaru, Džeju Roku un Džeimsu Bleiku.\n", "id": "lvs_Latn_102677"}
{"text": "Pluto x Baby Pluto\n\nPluto x Baby Pluto ir amerikāņu reperu Future un Lil Uzi Vert sadarbības studijas albums. Tas tika izlaists 2020. gada 13. novembrī, un tas tika priekšskatīts vairākos reklāmkadros, sākot no 2020. gada jūlija.\n\nNosaukums apzīmē abu mākslinieku segvārdu kombināciju: Future tiek saukts par Pluto, kas iepriekš tika minēts viņa 2012. gada debijas albumā Pluto; savukārt Lil Uzi Vert identificējas kā Baby Pluto, kas iepriekš tika izteikts dziesmā \"Baby Pluto\". Tas ir otrais projekts, ko Future izlaida 2020. gadā pēc High Off Life (2020). Tas ir arī trešais Lil Uzi Vert projekts, ko šajā gadā izlaida pēc Eternal Atake (2020) un tā luksusa atkārtotas izdošanas Lil Uzi Vert vs. The World 2 (2020), jo īpaši pēc tam, kad Uzi trūka mūzikas laika posmā no 2018. līdz 2019. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_102678"}
{"text": "I Never Liked You\n\nI NEVER LIKED YOU ir amerikāņu repera Future devītais studijas albums. To 2022. gada 29. aprīlī izdeva Freebandz un Epic Records. Albuma producēšanu nodrošināja vairāki producenti, tostarp ATL Jacob, FnZ, Southside, Taurus, TM88 un Wheezy. Albumā piedalās vieksmākslinieki Kanje Vests, Gunna, Young Thug, Drake, Tems, EST Gee un Kodak Black. Luksusa izdevums tika izlaists trīs dienas vēlāk, 2022. gada 2. maijā, ar papildu viesmāksliniekiem Babyface Ray, 42 Dugg, Lil Baby, Lil Durk un Young Scooter.\n\nI NEVER LIKED YOU atbalstīja četri singli: \"Worst Day\", \"Wait for U\", \"Keep It Burnin\" un \"Love You Better\". Albums kopumā saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un guva milzīgus komerciālus panākumus. Tas debitēja ASV Billboard 200 augšgalā, pirmajā nedēļā nopelnot 222 000 albumam ekvivalentu vienību. Tas ir Future astotais ASV pirmais un 15. pirmā desmitnieka albums. 2022. gada jūnijā Amerikas Ierakstu industrijas asociācija (RIAA) albumam tika piešķirts zelta sertifikāts.\n", "id": "lvs_Latn_102679"}
{"text": "Wheezy\n\nVeslijs Tailers Glass (; dzimis 1992. gada 26. oktobrī), profesionāli pazīstams kā Wheezy, ir amerikāņu ierakstu producents un dziesmu autors. Viņš ir strādājis ar tādiem māksliniekiem kā King Von, Young Thug, Lil Baby, Future, Lil Uzi Vert, 21 Savage, Playboi Carti, Gunna, NAV, Bankroll Mafia, Trippie Redd, Rich The Kid, Meek Mill un citiem.\n\nSavas karjeras laikā Wheezy ir producējis daudzas ievērojamas dziesmas, piemēram, Lil Baby un Drake 2018. gada dziesmas \"Yes Indeed\" un Meek Mill \"Going Bad\", kurā piedalās Dreiks.\n\nWheezy producēja visas dziesmas no amerikāņu repera Gunna debijas Drip Or Drown (2017). Vēlāk viņš strādāja par izpildproducentu kopā ar amerikāņu ierakstu producentu Turbo un amerikāņu reperi Young Thug Gunna debijas studijas albumā Drip or Drown 2 (2019) un viņa otrajā studijas albumā Wunna (2020), producējot arī lielāko daļu dziesmu no abiem albumiem.\n\nKā dziesmu autors viņš strādāja Bon Iver dziesmās \"iMi\" un \"We\" no viņu ceturtā studijas albuma i, i (2019). Wheezy galvenokārt producēja kanādiešu repera NAV komerciālo miksteipu Emergency Cunami (2020).\n", "id": "lvs_Latn_102680"}
{"text": "Velta Bramberga\n\nVelta Bramberga (dzimusi Rīgā, mirusi Rīgā) bija latviešu ārste, onkoloģe, Rīgas Medicīnas institūta Onkoloģijas katedras izveidotāja un vadītāja līdz 1991. gadam, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūta direktore, Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārste, Latvijas Zinātņu akadēmijas medicīnas goda doktors, dažu pētniecisko darbu autore.\n", "id": "lvs_Latn_102681"}
{"text": "Donda\n\nDonda ir amerikāņu repera Kanje Vesta desmitais studijas albums, kas tika izdots izdevniecībā GOOD Music 2021. gada 29. augustā, un tā izplatīšanu nodrošināja Def Jam Recordings, kas ir viņa pēdējā sadarbība ar izdevniecību. Vests 2021. gada vasarā ierakstīja lielu daļu materiāla vairākās vietās, tostarp Bighorn Mountain Ranch Vaiomingā un Mercedes-Benz stadionā Atlantā. Tajā piedalās Sunday Service Choir, Jay-Z, Playboi Carti, Lil Baby, The Weeknd, Vory, Kid Cudi, DaBaby, Baby Keem un Merilins Mensons, kā arī dažādi citi; Krisa Brauna vokāls tika iekļauts arī pirms albuma atjaunināšanas. Vests, BoogzDaBeast, Dem Jointz, Maiks Dīns un Ojivolta galvenokārt veica albuma producēšanu.\n\nSākotnējā Donda versija sākotnēji tika izlaista 2020. gada jūlijā ar nosaukumu God's Country, taču pirms tās galīgās izlaišanas piedzīvoja vairākas aizkavēšanās un nepārtrauktas dziesmas un dziesmu saraksta izmaiņas. Albuma stils ir dažādi aprakstīts kā hip hops, gospels, progresīvais reps un pops, un tajā ir iekļauti trapa un drill elementi. Tas ir gan minimālistisks, gan maksimālistisks, ar tumšāku lirisku saturu un mazāku bungu izmantošanu salīdzinājumā ar West iepriekšējiem centieniem. Izpētītās tēmas ir reliģija, Kanje šķiršanās no Kimas Kardašjanas un viņa māte Donda Vesta, albuma vārdamāsa, kurai izdevums ir veltīts.\n\nPēc tās izlaišanas Kanje Vests apsūdzēja Universal Music Group par Donda izlaišanu bez viņa apstiprinājuma, ko izdevniecība noliedza. \"Hurricane\" tika izdots kā galvenais singls 2021. gada septembrī, un novembrī tam sekoja gan \"Believe What I Say\", gan \"Off The Grid\". Albums polarizēja mūzikas kritiķus, īpaši tā saliedētības dēļ. Daži atzīmēja uzlabojumus, salīdzinot ar Vesta iepriekšējo darbu, un uzteica kompozīciju, lai gan daudzi recenzenti kritizēja ilgo izpildes laiku. Neskatoties uz to, vairākas publikācijas Donda tika nosauktas par vienu no 2021. gada labākajiem albumiem, un 64. Grammy balvu pasniegšanas ceremonijā tika nominēts gan Gada albumam, gan Labākajam repa albumam, savukārt \"Jail\" un \"Hurricane\" ieguva attiecīgi labākās repa dziesmas un labākā melodiskā repa izpildījuma kategorijās.\n\nSākotnēji Donda ieguva visvairāk albuma pirmās dienas straumējumu 2021. gadā gan pakalpojumā Apple Music, gan Spotify. Tas bija desmitais Vesta tops pēc kārtas ASV Billboard 200, salīdzinot Eminem uzstādīto rekordu. Tas sasniedza virsotni 18 citos reģionos, tostarp Austrālijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē, kļūstot par Vesta pirmo albumu pirmajā vietā otrajā valstī. Amerikas Savienotajās Valstīs Amerikas Ierakstu industrijas asociācija (RIAA) albumam ir piešķirts platīna statuss, kā arī Kanādā un Jaunzēlandē, attiecīgi, Music Canada (MC) un Recorded Music NZ (RMNZ). . Dabebija un Merilina Mensona uzstāšanās izraisīja pretrunas auditorijā, jo viņu atsevišķie apgalvojumi par homofobiju un seksuālu vardarbību. 2021. gada oktobrī tika izdots Stem Player, kas lietotājiem ļāva remiksēt dziesmas un pievienot jaunas, savukārt luksusa izdevums tika izlaists 14. novembrī. Kategorija:2021. gada albumi Kategorija:Kanje Vesta albumi Kategorija:Wheezy producētie albumi\n", "id": "lvs_Latn_102682"}
{"text": "Bramberga\n\nBramberga (uzvārds); Bramberģes strauta cits nosaukums; Izkropļots Brandenburgas nosaukums; Viens no bijušās Bramberģes muižas nosaukumiem.\n", "id": "lvs_Latn_102683"}
{"text": "Labirinta skrējējs (filma)\n\n\"Labirinta skrējējs\" () ir 2014. gada ASV zinātniskās fantastikas filma, kuras režisors ir Vess Bols. Filmā galvenās lomas atveido Dilans O'Braiens, Kaja Skodelario, Tomass Broudijs-Sangsters, Vills Poulters un Patrīcija Klārksone. Filma ir balstīta uz Džeimsa Dašnera 2009. gada romāna ar tādu pašu nosaukumu. Šī ir pirmā \"Labirinta skrējēja\" triloģijas filma.\n\nFilma stāsta par 16 gadus veco Tomasu, kurš, neko neatceroties, pamostas milzīga labirinta vidū jeb Klajumā, kur dzīvo vairāki citi vienaudži.\n\nDarbs pie filmas sākās jau 2011. gadā, kad Fox nopirka tiesības uz Dašnera romānu. Filmēšana notika 2013. gadā.\n\nFilmas \"Labirinta skrējējs\" pirmizrāde notika un to izlaida 20th Century Fox. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, slavējot aktierspēli un filmas atmosfēru. Filma nopelnīja 348,3 miljonus ASV dolāru pie 34 miljonu budžeta. Turpinājums, \"Labirinta skrējējs: Ugunskristības\", tika izlaists 2015. gadā, bet triloģijas noslēgums, \"Labirinta skrējējs: Pretnāves zāles\", 2018. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_102684"}
{"text": "Oste (sala)\n\nOste () ir praktiski neapdzīvota Čīlei piederoša sala Ugunszemes arhipelāgā Dienvidamerikas pašos dienvidos. Administratīvi ietilpst Magaljanesas reģiona Čīles Antarktikas provinces Kabo de Hornosas komūnā. Oste ir arhipelāga otra lielākā un Čīles trešā lielākā sala; tā ir pasaulē vistālāk dienvidos esošā vieta, kur aug koki — Antarktiskais dižskābardis vai ņire (Nothofagus antarctica).\n", "id": "lvs_Latn_102685"}
{"text": "Labirinta skrējējs: Ugunskristības\n\n\"Labirinta skrējējs: Ugunskristības\" () ir 2015. gada ASV zinātniskās fantastikas filma, kuras režisors ir Vess Bols. Filmā galvenās lomas atveido Dilans O'Braiens, Kaja Skodelario, Tomass Broudijs-Sangsters, Džankarlo Espozito, Eidans Gilens, Kihongs Lī, Berijs Pepers, Lili Teilore un Patrīcija Klārksone. Filma ir balstīta uz Džeimsa Dešnera 2010. gada romāna ar tādu pašu nosaukumu un ir triloģijas \"Labirinta skrējējs\" otrā filma, 2014. gada filmas \"Labirinta skrējējs\".\n\nFilmas scenārijs turpinās uzreiz pēc pirmās daļas beigām, kur Tomass ar savu klajumnieku grupu ir tikuši ārā no labirinta.\n", "id": "lvs_Latn_102686"}
{"text": "Labirinta skrējējs: Pretnāves zāles\n\nTomasam un viņu klajumnieku grupai ir noslēdzošajā pēdējā misijā uz Pēdējo pilsētu, lai izglābtu savus draugus.\n\nFilmas \"Labirinta skrējējs: Pretnāves zāles\" pirmizrāde notika un to izplatīja 20th Century Fox. Tā saņēma dažādus kritiķu vērtējumus, slavējot aktierspēli un vizuālos efektus, bet kritizēja scenāriju un varoņu attīstību. Filma kopumā nopelnīja 288,2 miljonus ASV dolāru.\n", "id": "lvs_Latn_102687"}
{"text": "O'Braiens\n\nDilans O'Braiens (Dylan O'Brien; dzimis 1991. gadā) — amerikāņu aktieris; Edmonds O'Braiens (Edmond O'Brien; 1915—1985) — amerikāņu aktieris un režisors\n", "id": "lvs_Latn_102688"}
{"text": "Young Thug\n\nDžefrijs Lamārs Viljamss (; dzimis 1991. gada 16. augustā), profesionāli pazīstams kā Young Thug, ir amerikāņu reperis, dziedātājs un dziesmu autors. Viņš tiek uzskatīts par savas paaudzes ietekmīgu figūru, kura mūzika ietekmē mūsdienu hiphopa un trap mūzikas skanējumu. Pazīstams ar savu ekscentrisko vokālo stilu un modi, Thug sākotnēji izdeva virkni neatkarīgu miksteipu, sākot ar 2011. gadu ar dziesmu \"I Came from Nothing\". 2013. gada sākumā viņš noslēdza līgumu ar Gucci Mane's 1017 Records, bet vēlāk tajā pašā gadā viņš izdeva savu debijas mūzikas ierakstu miksteipu 1017 Thug (2015).\n\nYoung Thug saņēma galveno atzinību 2014. gadā ar singliem \"Stoner\" un \"Danny Glover\", kā arī piedaloties vairākos singlos, tostarp T.I. \"About the Money\", Tyga \"Hookah\" un Rich Gang \"Lifestyle\". Tajā gadā viņš arī parakstīja līgumu ar Lyor Cohen's 300 Entertainment un sadarbojās ar miksteipu Rich Gang: Tha Tour Pt. 1. 2015. gadā viņš uzkrāja vairākus miksteipus, tostarp Barter 6 un divas viņa Slime Season sērijas daļas. Pēc tam 2016. gadā Thug izdeva komerciālus miksteipus I'm Up, Slime Season 3 un JEFFERY. 2017. gadā Thug piedalījās kubiešu popdziedātājas Kamilas Kabeljo vispasaules hitā \"Havana\", kas kļuva par viņa pirmo singlu Billboard Hot 100 topa pirmajā vietā. 2018. gadā viņš izdeva kompilācijas albumu Slime Language ar savu leiblu YSL Records. 2019. gadā viņš ieguva Grammy balvu kā gada dziesma par ieguldījumu Childish Gambino dziesmā \"This Is America\".\n\nYoung Thug debijas studijas albums So Much Fun (2019) debitēja ASV Billboard 200 pirmajā vietā un iekļāva Billboard Hot 100 labāko divdesmit singlu \"The London\" un \"Hot\". Nākamajā gadā viņa singls \"Go Crazy\" kopā ar Krisu Braunu no sadarbības mūzikas miksteipa Slime & B (2020) sasniedza trešo vietu Hot 100 sarakstā, kļūstot par viņa pirmo desmitnieka singlu kā vadošajam izpildītājam. Turklāt viņš otro reizi karjerā sasniedza Billboard Hot 100 pirmo vietu ar savu spēli līdzās M.I.A. Trevisa Skota singlā \"Franchise\". 2021. gadā Thug izdeva kompilācijas albumu Slime Language 2, kas debitēja Billboard 200 pirmajā vietā. Vēlāk tajā pašā gadā Thug trešo reizi sasniedza pirmo vietu Hot 100, piedaloties kopā ar Future Dreika dziesmā \"Way 2 Sexy\". Viņa otrais studijas albums Punk tika izdots 2021. gada 15. oktobrī. Tas debitēja Billboard 200 pirmajā vietā, kļūstot par viņa trešo numur viens albumu, kā arī par viņa otro 2021. gada projektu topu topā.\n", "id": "lvs_Latn_102689"}
{"text": "Tombili\n\nTombili (dzimusi ap 2009. gadu Stambulā (?), Turcijā, mirusi 2016. gada 1. augustā Stambulā) bija ielas kaķene no Stambulas. Viņa kļuva starptautiski pazīstama, pateicoties fotogrāfijai, kurā viņa redzama zvilnam uz soliņa. Pēc Tombili nāves Stambulas pilsēta pagodināja viņu ar bronzas skulptūru.\n", "id": "lvs_Latn_102690"}
{"text": "Dark Lane Demo Tapes\n\nDark Lane Demo Tapes ir Kanādas repera un dziedātāja Drake miksteips. Miksteips ir dziesmu, kas tika izdotas vietnē SoundCloud vai nopludinātas internetā, kā arī jaunu dziesmu apkopojums, un tas tiek uzskatīts par iesildīšanos Drake sestajam studijas albumam Certified Lover Boy (2021). To 2020. gada 1. maijā izdeva OVO Sound un Republic Records. Producēšanu citu starpā veica Dreika ilggadējais līdzstrādnieks 40. Ierakstā piedalās viesmākslinieki Future, Young Thug, Chris Brown, Playboi Carti, Giveon, Fivio Foreign un Sosa Geek.\n", "id": "lvs_Latn_102691"}
{"text": "Slepenā aģente\n\n\"Slepenā aģente\" () ir 2017. gada ASV un Apvienotās Karalistes trillera filma, kuras režisors ir Maikls Epteds. Filmā galvenās lomas atveido Noumi Rapasa, Orlando Blūms, Toni Kolete, Džons Malkovičs un Maikls Daglass. Šī bija Epteda pēdējā režisētā filma, pirms viņa nāves 2021. gadā.\n\nFilma stāsta par CIP pratinātāju, kurai ir jāatmasko shēma, kas pakļauj Londonu bioloģiska uzbrukuma riskam.\n\nFilmas \"Slepenā aģente\" pirmizrāde notika . Filma saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes, uzskatot to par klišejisku un pārāk paredzamu.\n", "id": "lvs_Latn_102692"}
{"text": "Irēne Papa\n\nIrēne Papa (; dzimusi kā Irēne Leleku () , mirusi ) bija grieķu aktrise un dziedātāja, kas savā vairāk nekā 50 gadus ilgajā karjerā piedalījusies vairāk nekā 70 filmās. Viņa ieguva starptautisku atpazīstamību pēc piedalīšanās kino balvas ieguvušajās filmās The Guns of Navarone (1961), \"Grieķis Zorba\" (Αλέξης Ζορμπάς, 1964) un \"Z\" (1969). Atveidojusi spēcīgas galvenās lomas filmās The Trojan Women (1971) un Iphigenia (1977). Atveidojusi galvenās lomas filmās Antigone (1961) un Electra (1962).\n\nPapa ieguva balvu kā labākā aktrise Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā par lomu filmā Antigone un National Board of Review balvu par lomu filmā The Trojan Women. Starp apbalvojumiem, ko Papa ir saņēmusi, ir Zelta bultas balva 1993. gada Hemptonas Starptautiskajā kinofestivālā un Zelta lauvas balva 2009. gada Venēcijas biennālē.\n", "id": "lvs_Latn_102693"}
{"text": "Lucky (filma)\n\nLucky ir 2017. gada ASV drāmas filma, kuras režisors ir Džons Kerols Linčs. Filmā galvenās lomas atveido Harijs Dīns Stentons, Deivids Linčs, Rons Livingstons, Eds Beglijs jaunākais un Toms Skerits. Šī bija viena no pēdējām Stentona lomām, pirms viņa nāves 2017. gada septembrī.\n\nFilma stāsta par 90 gadus veco Lakiju, kurš samierinās ar savu mirstību un meklē ceļu uz apgaismību.\n\nFilmas Lucky pirmizrāde notika . Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. Gan filma, gan Stentons saņēma balvas vairākos kinofestivālos. Stentons saņēma arī labākā aktiera balvu 2018. gada Satelīta balvu pasniegšanas ceremonijā.\n", "id": "lvs_Latn_102694"}
{"text": "Neredzamais viesis\n\n\"Neredzamais viesis\" () ir 2016. gada Spānijas mistērijas trillera filma, kuras režisors un scenārija autors ir Oriols Paulo. Filmā galvenās lomas atveido Mario Kasass, Ana Vagenere, Hosē Koronado un Bārbara Lennija.\n\nVeiksmīgam slepkavībā apsūdzētam uzņēmējam un viņa aizstāvības advokātei ir nepilnas trīs stundas laika, lai nāktu klajā ar aizstāvības plānu.\n\nFilmas \"Neredzamais viesis\" pirmizrāde notika . Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes un nopelnīja 30,7 miljonus ASV dolāru.\n", "id": "lvs_Latn_102695"}
{"text": "Mans draugs – nenopietns līķis\n\n\"Mans draugs – nenopietns līķis\" () ir 2016. gada ASV absurda melnās komēdijas filma, kuras režisori un scenārija autori ir Denjels Šeinerts un Denjels Kvans. Filmā galvenās lomas atveido Pols Deino, Denjels Redklifs un Mērija Elizabete Vinsteda.\n\nCilvēks, kurš iestrēdzis uz neapdzīvotas salas sadraudzējas ar mirušu cilvēku, lai kopā dotos sirreālā ceļojumā mājās.\n\nFilmas \"Mans draugs – nenopietns līķis\" pirmizrāde notika Sandensas kinofestivālā un to izlaida A24. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, slavējot to par tās unikalitāti.\n", "id": "lvs_Latn_102696"}
{"text": "Kenifisas nacionālais parks\n\nKenifisas nacionālais parks (, ) ir 2006. gadā izveidots nacionālais parks Marokas galējos dienvidrietumos, Atlantijas okeāna krastā iepretim Kanāriju salām. Tiek aizsargāts tuksnesi, mitraines un Atlantijas okeāna piekrastes kāpas. 1980. gadā daļa no parka (Kenifisas līcis) tika atzīts par Rāmsaras mitrāju. Ziemas sezonā šeit uzturas apmēram 20 000 putnu.\n", "id": "lvs_Latn_102697"}
{"text": "Memfisas zooloģiskais dārzs\n\nMemfisas zooloģiskais dārzs () ir zooloģiskais dārzs Memfisā, ASV ir mājvieta vairāk nekā 3500 dzīvniekiem, kas pārstāv vairāk nekā 500 dažādas sugas. Zooloģiskais dārzs, kas izveidots 1906. gada aprīlī, ir bijis Overtonas parka galvenais nomnieks vairāk nekā 100 gadus. Zeme, kas pašlaik ir paredzēta Memfisas zoodārzam, tika noteikta 1888. gadā Overtona parka ģenerālplānā, un tā pieder Memfisas pilsētai. Zooloģiskais dārzs atrodas uz 76 akriem (31 ha), no kuriem aptuveni 55 akri (22 ha) ir attīstīti.\n\n2008. gadā Memfisas zoodārzs tika noteikts kā ASV labākais zooloģiskais dārzs starp TripAdvisor lietotājiem.\n\nKopš 1990. gadu sākuma Memfisas zoodārzs ir ieguldījis vairāk nekā 77 miljonus ASV dolāru atjaunošanai un paplašināšanai. Zoodārza dzīvnieku iemītnieki dzīvo trīs zonās ar 19 ekspozīcijām, piemēram, Teton Trek, Northwest Passage un Ķīna, kur dzīvo lielās pandas Ya Ya un Le Le.\n\nMemfisas zoodārzs ir Zooloģisko dārzu un akvāriju asociācijas (ZAA) akreditēts biedrs.\n", "id": "lvs_Latn_102698"}
{"text": "Agelmamas Sīdī Alī ezers\n\nAgelmamas Sīdī Alī ezers () ir 500 hektārus liels kalnu ezers, kas atrodas Marokas centrālajā daļā, 2100 metrus virs jūras līmeņa Vidusatlasa kalnos. Atrodas Kenifras nacionālā parka teritorijā.\n\nEzers 2005. gadā iekļauts Rāmsaras konvencijas konvencijas aizsargājamo vietu sarakstā. Tā ir ievērojama putnu migrācijas vieta. Savulaik ezeru ietvēra Atlasa ciedru mežs, ko mūsdienās nomainījuši Spānijas kadiķa (Juniperus thurifera) audzes. Līdz 1934. gadam, kad ezerā tika ielaistas karpas, šeit dzīvoja endēma foreļu suga Salmo pallaryi.\n", "id": "lvs_Latn_102699"}
{"text": "Vikene\n\nVikene () ir viena no 11 Norvēģijas filkēm. Izvietojusies valsts dienvidos Skageraka krastā. Robežojas dienvidrietumos ar Vestfollu un Tēlemarku, rietumos — ar Vestlanni, ziemeļos — ar Innlandeti, bet austrumos — ar Zviedriju. Filkes teritorija no visām pusēm ietver Oslo galvaspilsētas anklāvu, kas ir arī filkes administratīvais centrs. Filkes padome atrodas Drammenē, vairākas administratīvās iestādes — Sarpsborgā, bet gubernatora rezidence — Mosā.\n\nFilke izveidota 2020. gada 1. janvārī, kad reģionālās reformas gaitā apvienoja Buskerudas, Ākešhusas un Estfollas filkes, kā arī pievienojot trīs komūnas no kaimiņu Oplannes (Jevnakeri un Lunneri) un Vestfollas (Svelviku) filkēm. Nosaukta pēc vēsturiskā Vikenes reģiona. Filki paredzēts likvidēt 2024. gada 1. janvārī, sadalot atpakaļ trijās iepriekšējās filkēs.\n", "id": "lvs_Latn_102700"}
{"text": "Steinhjera\n\nSteinhjera () ir pilsēta Norvēģijā, Trendelāgas filkes un Steinhjeras komūnas administratīvais centrs. Izvietojusies Tronheimsfjorda austrumu galā pie Steinhjerelvas upes ietekas.\n", "id": "lvs_Latn_102701"}
{"text": "Kārlova\n\nKārlova (, ) ir lielākā pilsēta Kārlovas grāfistē, Lensteras provincē, Īrijā. Kārlovā atrodas Kārlovas grāfistes pārvaldes centrs. pilsētā dzīvoja 24 272 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102702"}
{"text": "Henrijs Silva\n\nHenrijs Silva (; dzimis , miris ) bija amerikāņu aktieris. Pārsvarā atveidojot raksturlomas, Silva bieži filmējās dažādu valstu B klases filmās, pārsvarā atveidojot noziedzniekus vai laupītājus. Starp nozīmīgām lomām ir darbs filmās Ocean's 11 (1960), \"Mandžūru kandidāts\" (1962), Johnny Cool (1963), Sharky's Machine (1981) un Ghost Dog: The Way of the Samurai (1999). Atveidojis epizodisku lomu Ocean's 11 rīmeikā \"Oušena banda\" (2001).\n", "id": "lvs_Latn_102703"}
{"text": "Rūdolfs Lange\n\nRūdolfs Lange (, 1910—1945) bija vācu kara noziedznieks, Drošības policijas (Sicherheitspolizei, SiPo) un Sicherheitsdienst (SD) vadītājs okupētajā Latvijā, viens no galvenajiem holokausta organizētājiem Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_102704"}
{"text": "Viktors Deglavs\n\nViktors Deglavs (1902—1941) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, latviešu pašaizsardzības vienību štāba priekšnieks (1941).\n", "id": "lvs_Latn_102705"}
{"text": "Patiess stāsts\n\n\"Patiess stāsts\" () ir 2015. gada ASV drāmas filma, kuras režisors ir Rūperts Golds. Filmā galvenās lomas atveido Džona Hills, Džeimss Franko un Felisita Džonsa. Filma ir balstīta uz Maikla Finkela memuāriem ar tādu pašu nosaukumu.\n\nFilma stāsta par The New York Times žurnālistu Maiklu Finkelu, kurš satiekas ar savas ģimenes nogalināšanā apsūdzētu vīrieti, kurš ir pieņēmis Maikla identitāti.\n\n\"Patiess stāsts\" pirmizrāde notika Sandensas kinofestivālā. Filma saņēma dalītas kritiķu atsauksmes.\n", "id": "lvs_Latn_102706"}
{"text": "Starp divām pasaulēm (2011. gada filma)\n\n\"Starp divām pasaulēm\" () ir 2011. gada šausmu filma, kuras režisors, producents un scenārija autors ir Frānsiss Fords Kopola. Filmā galvenās lomas atveido Vels Kilmers, Brūss Derns, Elle Faninga un Bens Čaplins.\n\nFilma stāsta par šausmu romānu rakstnieku Holu Baltimoru (Kilmers), kurš ir ieradies nelielā mazpilsētā dalīt autogrāfus. Vietējais šerifs (Derns) ierosina viņam kopā uzrakstīt grāmatu par noslēpumainu slepkavību, kas reiz notikusi pilsētā. Sākotnēji Hols nepiekrīt, bet pēc vairākiem dīvainiem sapņiem piekrīt slepkavību izmeklēt dziļāk.\n\n\"Starp divām pasaulēm\" pirmizrāde notika Toronto Starptautiskajā kinofestivālā. Atsauksmes par filmu bija pārsvarā negatīvas. Vairāki kritiķi to ir dēvējuši par vāju un neskatāmu. Savukārt Le Monde, Variety un Cahiers du cinéma filmu novērtēja pozitīvi. Cahiers du cinéma to nosauca par 2012. gada trešo labāko filmu.\n", "id": "lvs_Latn_102707"}
{"text": "Araukānija\n\nAraukānijas reģions (, ) ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts vidusdaļā Klusā okeāna krastā, ziemeļos robežojas ar Biobio reģionu, dienvidos — ar Losriosas reģionu, bet austrumos — ar Argentīnas Neukenas provinci. Administratīvi reģions dalās divās provincēs — Kautina un Maljeko. Reģiona administratīvais centrs ir Temuko pilsēta. Citas lielākās pilsētas ir Viljarrika un Angola. Reģions izveidots vēsturiskajā araukāņu (mapuču) zemē; tie joprojām veido apmēram trešdaļu no reģiona iedzīvotājiem un mapuču valoda kopš 2015. gada ir otra reģiona oficiālā valoda.\n", "id": "lvs_Latn_102708"}
{"text": "Jānis Ērenpreiss\n\nJānis Oļģerts Ērenpreiss ( — ) bija Latvijas onkologs, citologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1992).\n\nKopš 1971. gada Jānis Oļģerts Ērenpreiss vadīja Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskā institūta Vēža šūnas bioloģijas laboratoriju un izveidoja Latvijas citoloģijas skolu.\n", "id": "lvs_Latn_102709"}
{"text": "Losriosa\n\nLosriosas reģions ( — 'Upju reģions') ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts vidusdaļā Klusā okeāna krastā, ziemeļos robežojas ar Araukānijas reģionu, dienvidos — ar Loslagosas reģionu, bet austrumos — ar Argentīnu. Administratīvi reģions dalās divās provincēs — Valdivija un Ranko. Reģiona administratīvais centrs ir Valdivijas pilsēta. Citas lielākās pilsētas ir Lauiniona, Pangipulji un Riobueno. Reģions izveidots 2007. gadā, nodalot to no Loslagosas reģiona.\n\nReģionā atrodas Alerse Kostero nacionālais parks.\n", "id": "lvs_Latn_102710"}
{"text": "Danlīra\n\nDanlīra (, ) ir pilsēta Lautas grāfistē, Lensteras provincē, Īrijā. Danlīra atrodas pusceļā starp Dandolku un Drohedu. pilsētā dzīvoja 1 822 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102711"}
{"text": "Termonfekina\n\nTermonfekina (, ) ir ciems Lautas grāfistē, Lensteras provincē, Īrijā. ciemā dzīvoja 1 579 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102712"}
{"text": "Lauta (Īrija)\n\nLauta (, ) ir ciems Lautas grāfistē, Lensteras provincē, Īrijā. ciemā dzīvoja 735 iedzīvotāji. Lautas ciema vārdā ir nosaukta Lautas grāfiste.\n", "id": "lvs_Latn_102713"}
{"text": "Herardo Martino\n\nHerardo Daniels \"Tata\" Martino (; dzimis Rosario) ir argentīniešu futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlējis uzbrūkošā pussarga pozīcijā, aizvadījis vienu spēli Argentīnas izlasē. Kopš 2023. gada ir MLS kluba Maiami \"Inter\" galvenais treneris. No 2019. gada līdz 2023. gadam bija Meksikas futbola izlases galvenais treneris. Vadījis arī Paragvajas un Argentīnas izlases, bijis FC Barcelona galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_102714"}
{"text": "Loslagosa\n\nLoslagosas reģions ( — 'Ezeru reģions') ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts dienviddaļā Klusā okeāna krastā, iekļaujot valsts otro lielāko salu Čiloji. Ziemeļos robežojas ar Losriosas reģionu, dienvidos — ar Aisenas reģionu, bet austrumos — ar Argentīnu. Administratīvi reģions dalās četrās provincēs — Osorno, Ljankive, Čiloje un Palena. Reģiona administratīvais centrs ir Puertomontas pilsēta. Citas lielākās pilsētas ir Osorno, Alerse un Kastro.\n\nReģionā ir vairāki nacionālie parki, tostarp Alerse Andino nacionālais parks un Čilojes nacionālais parks.\n", "id": "lvs_Latn_102715"}
{"text": "Elmārs Zelgalvis\n\nElmārs Zelgalvis (dzimis Rīgā, miris 2023. gada 2. novembrī) bija latviešu ekonomists, ekonomikas zinātņu doktors un politiķis. Ilggadējs Latvijas Universitātes profesors. Bijis 6. Saeimas deputāts, ievēlēts no \"Tautas kustība Latvijai\" saraksta.\n", "id": "lvs_Latn_102716"}
{"text": "Tyler, The Creator\n\nTailers Gregorijs Okonma (; dzimis 1991. gada 6. martā), profesionāli pazīstams kā Tyler, The Creator, ir amerikāņu reperis un ierakstu producents. Viņš ir viens no mūzikas kolektīva Odd Future dibinātājiem.\n\nOkonma pats izdeva savu debijas miksteipu Bastard 2009. gadā un strauji ieguva tiešsaistes mūzikas preses uzmanību ar savu šausmu radīto skanējumu un vardarbīgo, transgresīvo lirisko saturu. Viņa debijas studijas albums Goblin (2011) atnesa viņam galveno ekspozīciju, ko veicināja singla \"Yonkers\" un tam pievienotā mūzikas video popularitāte. Šajā periodā Odd Future ieguva strauju popularitāti, un Okonma saskārās ar strīdiem par viņa dziesmu tekstiem. Sākot ar savu otro albumu Wolf (2013), Okonma sāka virzīties prom no sava stilistiskā šausmu stāsta uz alternatīvāku hip hop skanējumu. Viņa 2015. gada albumā Cherry Bomb bija vairāk uzmanības pievērsta melodijām un džeza skaņām, kas turpinājās visā viņa vēlākajā diskogrāfijā. Okonmas vēlākie albumi Flower Boy (2017), IGOR (2019) un Call Me If You Get Lost (2021) tika izdoti ar plašu kritiķu atzinību, pēdējie divi debitēja Billboard 200 pirmajā vietā un katrs ieguva labākā repa titulu. Albums attiecīgi 2020. un 2022. gada Grammy balvu pasniegšanas ceremonijā.\n\nKā vizuālais mākslinieks Okonma ir veidojis vāka noformējumu Odd Future izdevumiem, viņu apģērbiem un citām precēm. 2011. gadā Okonma nodibināja ielu apģērbu zīmolu Golf Wang un pēc tam 2012. gadā sāka ikgadējo mūzikas festivālu Camp Flog Gnaw Carnival. No 2015. gada līdz 2018. gadam Okonma arī nodibināja un vadīja straumēšanas pakalpojumu Golf Media, kurā bija oriģinālās Tailera skriptu sērijas un tiešraide katrs Camp Flog Gnaw Carnival.\n\nOkonma ir ieguvusi divas Grammy balvas, trīs BET Hip Hop Awards, BRIT balvu un MTV Video mūzikas balvu.\n", "id": "lvs_Latn_102717"}
{"text": "Igor\n\nIGOR ir amerikāņu repera un producenta Tyler, The Creator piektais studijas albums. Tas tika izdots 2019. gada 17. maijā, izmantojot Columbia Records. Albumu pilnībā producējis pats Tailers, un tajā ir viesmākslinieki Playboi Carti, Lil Uzi Vert, Solange, Kanye West un Jerrod Carmichael. Pēc albuma Flower Boy (2017) izdošanas albums galvenokārt tika ierakstīts Kalifornijā, un ierakstu sesijas notika arī Komo ezerā, Itālijā un Atlantā no 2017. līdz 2019. gadam.\n\nMūzikas žurnālisti atzīmējuši, ka IGOR turpina balstīties uz Flower Boy iedibināto hip-hop un neo soul skanējumu, vienlaikus iekļaujot arī R&B un fanka ietekmi. Kritiķi atzīmējuši, ka albumā ir izmantoti sintezatori un vāji sajaukts vokāls. Tematiski, IGOR seko stāstam par mīlas trīsstūri starp titulēto varoni un viņa vīrieša mīlestības interesi. Albums izmanto \"Igora\" literāro arhetipu, lai izpētītu tēmas, kas saistītas ar mīlestību, piemēram, sirds sāpes, zaudējumi un greizsirdība.\n\nLai palīdzētu pārdot albumu, Tyler, The Creator izdeva singlu \"Earfquake\", kas sasniedza 13. vietu ASV Billboard Hot 100, kļūstot par viņa visaugstāko singlu. Pirmajā izdošanas nedēļā IGOR debitēja ASV Billboard 200 pirmajā vietā, pārvietojot 165 000 albumiem līdzvērtīgu vienību un kļūstot par Tyler, The Creator pirmo ASV albumu pirmajā vietā. Tas guva plašus panākumus, jo tas tika nosaukts starp 2019. gada labākajiem albumiem daudzu publikāciju gada beigu sarakstos un ieguva 2020. gada Grammy balvu kategorijā Labākais repa albums.\n", "id": "lvs_Latn_102718"}
{"text": "Francis Leforts\n\nFrancis Jēkabs Leforts jeb Fransuā Žaks Leforts (, , 1656–1699) bija hugenotu cilmes Krievijas caristes armijas virsnieks un diplomāts, Pētera I līdzgaitnieks.\n", "id": "lvs_Latn_102719"}
{"text": "Aisena\n\nAisenas ģenerāļa Karlosa Ibanjesa del Kampo reģions () ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts dienviddaļā Klusā okeāna krastā. Ziemeļos robežojas ar Loslagosas reģionu, dienvidos — ar Magaljanesas reģionu, bet austrumos — ar Argentīnu. Administratīvi reģions dalās četrās provincēs — Kojaike, Aisena, Heneralkarrera un Kapitanprata. Reģiona administratīvais centrs ir Kojaikes pilsēta. Otra lielākā pilsēta un osta ir Puertoaisena.\n\nReģionā ir vairāki nacionālie parki, tostarp Bernardo O'Higinsa nacionālais parks un Serro Kastiljo nacionālais parks.\n", "id": "lvs_Latn_102720"}
{"text": "Call Me If You Get Lost\n\nCALL ME IF YOU GET LOST ir sestais amerikāņu repera un producenta Tyler, The Creator albums. Albums tika izdots 2021. gada 25. jūnijā ar Columbia Records starpniecību. Albuma producēšanā piedalījās DJ Drama, un tajā piedalās 42 Dugg, YoungBoy Never Broke Again, Ty Dolla $ign, Lil Wayne, Domo Genesis, Brent Faiyaz, Lil Uzi Vert, Pharrell Williams, Teezo Touchdown, Fana Hues un Daisy World. Tailers pats producēja albumu, bet papildu producēšanu sniedza Jamie xx un Jay Versace.\n", "id": "lvs_Latn_102721"}
{"text": "Earfquake\n\nEarfquake ir amerikāņu producenta un repera Tyler, The Creator dziesma. Tā ir otrā dziesma no viņa piektā studijas albuma IGOR (2019). Tajā piedalās amerikāņu reperis Playboi Carti, kā arī Čārlija Vilsona un Džesijas Vilsones fona vokāls. Tas tika izdots kā albuma vadošais singls ritmiskajam mūsdienu radio 2019. gada 4. jūnijā. Tās oficiālais remikss no Channel Tres tika izdots 2019. gada 4. oktobrī. \"Earfquake\" ir Tyler, The Creator visaugstāko vietu sasniegusī dziesma ASV topā, ierindojoties Billboard Hot 100 topa 13. vietā. Tā ierindota arī 14. vietā Billboard 2019. gada 100 labāko dziesmu sarakstā. Kategorija:2019. gada singli\n", "id": "lvs_Latn_102722"}
{"text": "Imulas iela (Rīga)\n\nImulas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Bieriņos (Mārupē). Iela sākas krustojumā ar Tēriņu ielu un beidzas strupceļā pie Mārupītes, gājējiem šeit ir ispējams savienojums ar Mārupītes gājēju un velo celiņu. Kopējais ielas garums ir 400 metri, tā klāta ar asfalta segumu, bet Mārupītei tuvākais ielas posms — ar grants segumu. Imulas ielā ir tikai savrupmāju apbūve.\n\nIela ir nosaukta Imulas — Abavas pietekas — vārdā.\n\nVēsturiski Imulas iela sastāvējusi no divām daļām, līdz 2022. gada jūlijā ar Rīgas domes lēmumu ielas daļu Mārupītes labajā krastā pārdēvēja par Cīravas ielu.\n", "id": "lvs_Latn_102723"}
{"text": "Mentes\n\nMentes (agrāk arī Riteņmuiža) ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P434, Tirzas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102724"}
{"text": "Valmiera Glass VIA (basketbols)\n\n\"Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola\", saīsināti \"Valmiera Glass VIA\", ir Latvijas basketbola klubs no Valmieras, kurš ir izveidots 2011. gadā. Spēlē Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā un Latvijas Basketbola līgā (LBL). Komandas galvenais treneris ir Oskars Virsis. Mājas spēles \"Valmiera Glass VIA\" aizvada Vidzemes Olimpiskajā centrā.\n\nKā Vidzemes Augstskolas komanda Valmieras klubs sāka spēlēta LBL 3. divīzijā 2011. gadā. Sezonu vēlāk pacēlās uz LBL 2. divīziju, bet 2018. gadā, kad Valmieras spēcīgākais klubs \"Valmiera/Ordo\" bankrotēja, \"Valmiera Glass VIA\" ieņēma tā vietu LBL pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā.\n\nNacionālajā basketbola līgā (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda \"Bertānu Valmieras BS\", kuras treneris ir Arnis Vecvagars.\n\n2022. gada vasarā kluba vadībā iesaistījās basketbolisti Dāvis Bertāns un Dairis Bertāns, bet par galveno treneri kļuva Lietuvas speciālists Toms Keršis. No gados jauniem spēlētājiem komplektētā komanda 2022.—2023. gada sezonu iesāka neveiksmīgi, un pēc vairākiem graujošiem zaudējumiem lietuviešu treneris tika atbrīvots, bet komandas vadību pārņēma vietējais speciālists Oskars Virsis. Sezonas noslēgumā komanda ieņēma priekšpēdējo 15. vietu Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas regulārajā sezonā, uzvarot 6 spēlēs, savukārt Latvijas Basketbola līgas ceturtdaļfinālā piekāpās BK Ogre.\n\nArī 2023.—2024. gada sezonā Valmieras komanda daudz vairāk spēles zaudēja, nekā uzvarēja, lai arī pirm sezonas sastāvā tika iekļauti vairāki pieredzējuši basketbolisti. 2024. gada februārī O. Virša vietā par komandas galveno treneri tika apstiprināts cits Latvijas treneris Nikolajs Mazurs.\n", "id": "lvs_Latn_102725"}
{"text": "Parastā bekmanija\n\nParastā bekmanija () ir augu suga graudzāļu dzimtā, kura savvaļā ir sastopama Eiropas dienvidaustrumu un austrumu daļā, kā arī Rietumāzijā. Suga ir arī ievazāta Latvijā, kur tā ir sastopama ļoti reti.\n\nAugu grupas aug gar dzelzceļiem un mitrās krastmalās, taču augtenē ilgstoši nesaglabājas. Latvijas kaimiņvalstīs bekmaniju mitrās augtenēs dažviet audzē lopbarībai.\n", "id": "lvs_Latn_102726"}
{"text": "Progress MS-21\n\nProgress MS-21 (Прогресс МС-21; SKS apzīmējums ISS-82P) bija Krievijas automātisks Progress-MS sērijas kravas kosmosa kuģis, kas Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) nogādāja kravu. Tas orbītā tika palaists 2022. gada 26. oktobrī. Progress MS-21 darbību beidza 2023. gada 19. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_102727"}
{"text": "Magaljanesa\n\nMagaljanesas un Čīles Antarktikas reģions () ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts dienvidos. Ziemeļos robežojas ar Aisenas reģionu, bet austrumos — ar Argentīnu. Administratīvi reģions dalās četrās provincēs — Magaljanesa, Čīles Antarktika, Tjerra del Fuego un Ultima Esperansa. Reģions iekļauj arī Čīles pretenziju Antarktīdā Čīles Antarktisko teritoriju, kas formāli veido atsevišķu komūnu Čīles Antarktikas provincē. Reģiona administratīvais centrs ir Puntaarenasas pilsēta. Citas lielākās pilsētas ir Puertonatalesa un Porvenira.\n", "id": "lvs_Latn_102728"}
{"text": "Kubas\n\nKubas ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V434.\n", "id": "lvs_Latn_102729"}
{"text": "Vecumi (Cesvaines pagasts)\n\nVecumi ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102730"}
{"text": "Boķi (Cesvaines pagasts)\n\nBoķi ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102731"}
{"text": "Ūbāni\n\nŪbāni ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P37.\n", "id": "lvs_Latn_102732"}
{"text": "Taureņi (Cesvaines pagasts)\n\nTaureņi ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V434, Kujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102733"}
{"text": "Kārklumuiža (Cesvaines pagasts)\n\nKārklumuiža ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102734"}
{"text": "Miķelēni (Cesvaines pagasts)\n\nMiķelēni ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102735"}
{"text": "Pavāri (ciems)\n\nPavāri ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V856.\n", "id": "lvs_Latn_102736"}
{"text": "Sakums\n\nSakums ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V840 un V854 krustojuma, Ārupītes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102737"}
{"text": "Kočkares\n\nKočkares ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V854, Urdavas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102738"}
{"text": "Bebri (Cesvaines pagasts)\n\nBebri ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P37, Kujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102739"}
{"text": "Djego Alonso\n\nDjego Martins Alonso Lopess (; dzimis Montevideo) ir urugvajiešu futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlējis uzbrucēja pozīcijā, bijis Urugvajas futbola izlases spēlētājs.\n", "id": "lvs_Latn_102740"}
{"text": "Rakuti (Cesvaines pagasts)\n\nRakuti ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V434, Kujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102741"}
{"text": "Cērteles\n\nCērteles ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V434.\n", "id": "lvs_Latn_102742"}
{"text": "Vīboti\n\nVīboti ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P38.\n", "id": "lvs_Latn_102743"}
{"text": "Bekmanijas\n\nBekmanijas () ir neliela ģints graudzāļu dzimtā, kurā ietilpst tikai divas sugas — Eirāzijā sastopamā, daudzgadīgā parastā bekmanija (Beckmannia eruciformis) un Ziemeļamerikā un Āzijā sastopamā, viengadīgā Beckmannia syzigachne. Ģints ir nosaukta par godu vācu zinātniekam Johanam Bekmanim.\n", "id": "lvs_Latn_102744"}
{"text": "Plūksnainā īskāje\n\nPlūksnainā īskāje () ir suga graudzāļu dzimtā, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā.\n\nAugs veido dažāda lieluma grupas auglīgos sausieņu mežos, izcirtumos, kā arī krūmājos.\n", "id": "lvs_Latn_102745"}
{"text": "Ādams Veide\n\nĀdams Veide (, , 1667—1720) bija vācu cilmes Krievijas caristes armijas virsnieks un diplomāts, Pētera I līdzgaitnieks.\n", "id": "lvs_Latn_102746"}
{"text": "Veronika Rozenbaha\n\nVeronika Rozenbaha (dzimusi Veronika Krūmiņa, , Pleskavā; mirusi , Rīgā) bija Latvijas onkoloģe, medicīnas zinātņu doktore, Rīgas Medicīnas institūta Onkoloģijas katedras profesore, Latvijas Valsts emeritētā zinātniece.\n", "id": "lvs_Latn_102747"}
{"text": "Sašīna Litlfetere\n\nMarija Luīze Krusa (; dzimusi , mirusi ), labāk zināma kā Sašīna Litlfetere () bija amerikāņu aktrise, modele un aktīviste, Amerikas pamatiedzīvotāju tiesību aizstāve.\n\nLitlfetere pārstāvēja Marlonu Brando 45. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā 1973. gadā, kur viņa Brando vārdā atteicās no balvas kategorijā \"Labākais aktieris\", ko viņš ieguva par tēlojumu filmā \"Krusttēvs\". Brando boikotēja ceremoniju, protestējot pret to kā Holivuda ataino Amerikas pamatiedzīvotājus un lai pievērstu uzmanību Wounded Knee notikumiem. Viņas runas laikā publikas reakcija uz Brando boikotēšanu dalījās starp izsvilpšanu un aplausiem.\n\nPēc ASV Kinoakadēmijas balvas runas Litlfetere strādāja hospisa aprūpē. Viņa turpināja aktīvi darboties Amerikas pamatiedzīvotāju jautājumiem, tostarp veselības aprūpi un bezdarbu, un veidoja filmas par tiem. 2022. gada jūnijā Kino mākslas un zinātnes akadēmija nosūtīja Litlfeterei atvainošanās paziņojumu, ko pilnībā nolasīja 17. septembrī pasākumā An Evening with Sacheen Littlefeather.\n\nLitlfetere apgalvoja, ka viņas tēvam ir apaču un jaku priekšteči, bet māte ir eiropiešu izcelsmes. Neilgi pēc Litlfeteres nāves navaho rakstniece un aktīviste Žaklīna Kīlere intervēja abas Litlfeteres māsas, kuras pastāstīja, ka viņu ģimene nav Amerikas pirmiedzīvotāji un Litlfetere safabricējusi viņas senču vēsturi. Tāpat viņas teica, ka viņu tēvs, kas dzimis Oksnardā, Kalifornijā, ir Meksikas spāņu izcelsmes un viņam nav nekāda saistība ar pirmiedzīvotāju ciltīm.\n", "id": "lvs_Latn_102748"}
{"text": "Raiens Lindgrēns\n\nRaiens Lindgrēns (; dzimis 1998. gada 11. februārī) ir amerikāņu hokejists, aizsargs. Pašlaik (2022) spēlē Nacionālās hokeja līgas vienībā Ņujorkas \"Rangers\".\n", "id": "lvs_Latn_102749"}
{"text": "Aquaphor\n\nAquaphor International OÜ ir Igaunijas POU (point-of-use) un POE (point-of-entry) ūdens filtrēšanas sistēmu ražotājs.\n\nKomerciālie filtri tiek plaši izmantoti rūpniecībā, lauksaimniecībā un medicīnā. Pētniecības un attīstības, ražošanas un mārketinga iekārtas atrodas Eiropā, Izraēlā, Ķīnā un ASV.\n\nAquaphor International OÜ tika dibināts 2006. gadā kā uzņēmums, kura mērķis ir risināt dzeramā ūdens problēmas jaunattīstības valstīs. Pilnībā aprīkotas ražotnes kopumā ir 53 000 m², no kurām 51 000 m² darbojas Igaunijā un 2000 m² Izraēlā.\n", "id": "lvs_Latn_102750"}
{"text": "Njuvles reģions\n\nNjuvles reģions () ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts vidusdaļā Klusā okeāna krastā, ziemeļos robežojas ar Maules reģionu, dienvidos — ar Biobio reģionu, bet austrumos — ar Argentīnu. Administratīvi reģions dalās trijās provincēs — Digiljina, Itata un Punilja. Reģiona administratīvais centrs ir Čiljana pilsēta. Citas lielākās pilsētas ir Sankarlosa, Koiveko un Bulnesa. Reģions dibināts 2017. gadā, nodalot to no Biobio reģiona. Nosaukums cēlies no Itatas pietekas Njuvles upes, kuras baseinā tas izvietojies.\n", "id": "lvs_Latn_102751"}
{"text": "Longforda\n\nLongforda (, ) ir pilsēta Longfordas grāfistē, Lensteras provincē, Īrijā. Longfordā atrodas Longfordas grāfistes pārvaldes centrs. pilsētā dzīvoja 10 008 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_102752"}
{"text": "Maules reģions\n\nMaules reģions () ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts vidusdaļā Klusā okeāna krastā, ziemeļos robežojas ar O'Higinsa reģionu, dienvidos — ar Njuvles reģionu, bet austrumos — ar Argentīnu. Administratīvi reģions dalās četrās provincēs — Kuriko, Talka, Linaresa un Kaukenesa. Reģiona administratīvais centrs ir Talkas pilsēta. Citas lielākās pilsētas ir Kuriko, Linaresa un Konstitusjona. Nosaukums cēlies no Maules upes, kuras baseinā reģions izvietojies.\n", "id": "lvs_Latn_102753"}
{"text": "Nikolajs Aleksejevs\n\nNikolajs Aleksejevs (; dzimis , miris ) bija Latvijas krievu valsts un sabiedriskais darbinieks. Rūpnīcas VEF direktors no 1958. līdz 1962. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_102754"}
{"text": "Valdes muiža\n\nValdes muiža ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102755"}
{"text": "Jokums\n\nJokums ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P38, Apiņupītes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102756"}
{"text": "Jukāni\n\nJukāni ir ciems Madonas novada Cesvaines pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P38, Mazais Virānes ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102757"}
{"text": "Orests\n\nOrests ir sengrieķu mitoloģijas tēls no Pelopidas ģimenes, Agamemnona un Klitemnestras dēls, Elektras un Ifigēnijas brālis. Oresta ģimene tika nolādēta. Kad viņš bija bērns, viņa mātes mīļākais Egists nogalināja viņa tēvu; Orests spēja aizbēgt un ieguva izglītību ārzemēs. Pieaugušā vecumā viņš atgriezās Mikēnās un pēc Apollona pavēles nogalināja savu māti un Egistu, lai atriebtu tēvu.\n\nPēc tam Orestu par viņa mātes slepkavību vajāja erīnijas, taču viņš panāca attaisnošanu Atēnu areopaga priekšā, tika attīrīts un kļuva par Mikēnu karali. Saskaņā ar vienu mīta versiju, pirms pievienošanās Orests devās uz Tauridu, no kurienes viņš atgriezās kopā ar savu māsu Ifigēniju, kas iepriekš tika uzskatīta par mirušu, un Artemīdas statuju. Strīdā par Hermioni Orests nogalināja Neoptolemu. Vēlāk viņš savā valdījumā apvienoja Argosu, Spartu un daļu Arkādijas, un viņa pēcnācēji kļuva par eoliešu un ahajiešu vadītājiem.\n", "id": "lvs_Latn_102758"}
{"text": "Vidusjūras diēta\n\nVidusjūras diēta ir diēta, kuru iedvesmojuši to cilvēku ēšanas paradumi, kuri dzīvo Vidusjūras reģionā. Sākotnēji tas tika izstrādāts 1960. gados, un balstījās uz Grieķijas, Turcijas, Itālijas un Spānijas virtuvēm. Kopš desmitgadēm no tā laika, tajā ir iekļautas arī citas Vidusjūras virtuves, piemēram, Balkānu, Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Portugāles.\n\nŠīs diētas galvenie aspekti ir proporcionāli liels neapstrādātu graudaugu, pākšaugu, olīveļļas, augļu un dārzeņu patēriņš, kā arī mērens zivju, piena produktu (galvenokārt siera un jogurta) un gaļas produktu patēriņš. Olīveļļa ir pētīta kā potenciāls veselības faktors, kas var samazināt visu cēloņu izraisīto mirstību un hronisku slimību risku.\n", "id": "lvs_Latn_102759"}
{"text": "Cūku tauki\n\nCūku tauki ir pusciets balto tauku produkts, ko iegūst, kausējot cūkas taukaudus (parasti iekšu taukus, retāk zemādas taukus (speķi)). To atšķir no citu veidu kausētiem taukiem, ko iegūst no liellopu vai aitu taukaudiem.\n\nCūku taukus var kausēt tvaicējot, vārot vai sausā karstumā. Speķa kulinārijas īpašības nedaudz atšķiras atkarībā no izcelsmes un apstrādes metodes; ja tas ir pareizi izkausēts, tas var būt gandrīz bez smaržas un garšas. Tam ir augsts piesātināto taukskābju saturs un tajā nav transtauku. Mazumtirdzniecībā rafinētu speķi parasti pārdod papīrā iesaiņotu bloku veidā.\n\nDaudzās virtuvēs speķis tiek izmantots kā ēdiena gatavošanas vai konditorejas tauki, vai kā smērviela tāpat kā sviests. Tā ir sastāvdaļa dažādos sāļos ēdienos, piemēram, desās, pastētēs un pildījumos. Kā sviesta aizstājējs nodrošina konditorejas izstrādājumiem pārslainumu. Rietumu virtuvē tas savu popularitāti ir atdevis augu eļļām, taču daudzi pavāri un maiznieki noteiktiem lietojumiem to joprojām dod priekšroku salīdzinājumā ar citiem taukiem.\n", "id": "lvs_Latn_102760"}
{"text": "PubMed\n\nPubMed ir bezmaksas meklētājprogramma, kas galvenokārt piekļūst MEDLINE datubāzei ar atsaucēm un kopsavilkumiem par dzīvības zinātņu un biomedicīnas tēmām. Datubāzi uztur Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā medicīnas bibliotēka National Library of Medicine (NLM), kas ir daļa no informācijas meklēšanas sistēmas Entrez.\n\nNo 1971. līdz 1997. gadam tiešsaistes piekļuve datubāzei MEDLINE galvenokārt bija pieejama institucionālās iestādēs, piemēram, universitāšu bibliotēkās. 1996. gada janvārī pirmo reizi PubMed varēja piekļūt privāti, no mājas vai biroja. 1997. gada jūnijā PubMed sistēma tika piedāvāta sabiedrībai bez maksas.\n", "id": "lvs_Latn_102761"}
{"text": "Hiperions (koks)\n\nHiperions ir Redvudas Nacionālajā parkā Ziemeļkalifornijā augoša mūžzaļā sekvoja, ko uzskata par pasaulē augstāko zināmo dzīvo koku. Koka garums (bez saknēm) ir 115,92 m un uzskata, ka tas ir aptuveni 700 līdz 800 gadus vecs.\n\nMilzīgo koku 2006. gada 25. augustā atklāja dabaszinātnieki Kriss Atkins un Maikls Teilors. Sakarā ar apmeklētāju izraisīto apkārtnes biotopa postījumu 2022. gada jūlijā Redvudas parkā slēdza pieeju kokam.\n", "id": "lvs_Latn_102762"}
{"text": "Īskājes\n\nĪskājes () ir ģints graudzāļu dzimtā, kura ir plaši izplatīta lielākajā daļā Āfrikas, Eirāzijas un Latīņamerikas.\n", "id": "lvs_Latn_102763"}
{"text": "Meža īskāje\n\nMeža īskāje () ir suga graudzāļu dzimtā, kura ir plaši sastopama Eirāzijā un diezgan bieži visā Latvijas teritorijā, kur dažāda lieluma grupas aug auglīgos sausieņu mežos, izcirtumos un krūmājos.\n", "id": "lvs_Latn_102764"}
{"text": "Karaļa taka\n\nKaraļa taka () ir dabas taka klinšu kanjonā Spānijas dienvidos, Andalūzijā, Malagas provincē, netālu no Ardalesas. Izveidota El Chorro kanjonā.\n\nPopulārs tūrisma objekts. Gar kanjona malu vairāku kilometru garumā izveidotā taka mūsdienās veidota no tērauda un betona, un ir nostiprināta klintī. Līdz rekonstrukcijai un atkārtotai atvēršanai 2015. gadā tā tika uzskatīta par vienu no bīstamākajiem pārgājienu maršrutiem pasaulē, kas ik pa laikam paņēma apmeklētāju dzīvības.\n\nOriģinālā taka tika izveidota no 1901. līdz 1905. gadam kā iespēja celtniekiem sasniegt divu hidroelektrostaciju būvniecības vietas. 1921. gadā taku izgāja Spānijas karalis Alfonso XIII, un kopš tā laika taka nosaukta par Karaļa taku.\n", "id": "lvs_Latn_102765"}
{"text": "Krievu—turku karš (1676—1681)\n\nKrievu-turku karš (1676—1681) bija karš starp Osmaņu impērijas un Krievijas caristes karaspēkiem Ukrainā.\n", "id": "lvs_Latn_102766"}
{"text": "Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nBeļģija bija pārstāvēta 1900. vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norisinājās Francijas galvaspilsētā Parīzē no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs bija pirmās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā startēja.\n\nBeļģiju šajās olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 78 sportisti, kuri startēja 10 sporta veidos. Visvairāk sportisti, 18 sportisti, bija pārstāvēti loka šaušanā. Beļģijas futbolisti startēja kopā ar Nīderlandes un Lielbritānijas futbolistiem kā Jauktā komanda. Visos sporta veidos Beļģija bija pārstāvēta pirmo reizi.\n\nŠajās olimpiskajās spēlēs Beļģija izcīnīja 17 olimpiskās medaļas (6 zelta, 7 sudraba un 4 bronzas medaļas), piecos olimpiskajos sporta veidos. Medaļu kopvērtējumā ierindojoties 5. vietā. Visvairāk medaļu (3 zelta, 3 sudraba 1 bronzas medaļa) tika izcīnīja loka šaušanā. Beļģija pirmās olimpiskās medaļas izcīnīja airēšanā, jāšanā, loka šaušanā, šaušanā un ūdenspolo. Futbola turnīrā, kur Beļģijas sportisti, startēja kopā ar Nīderlandes un Lielbritānijas sportistiem kā Jauktā komanda un izcīnīja bronzas medaļu. No visiem Beļģijas sportistiem visvairāk medaļu, 4 medaļas, izcīnīja loka šāvējs Hūberts Van Inniss.\n", "id": "lvs_Latn_102767"}
{"text": "O'Higinsa reģions\n\nAtbrīvotāja ģenerāļa Bernardo O'Higinsa reģions () ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts vidusdaļā Klusā okeāna krastā, ziemeļos robežojas ar Valparaiso un Santjago reģioniem, dienvidos — ar Maules reģionu, bet austrumos — ar Argentīnu. Administratīvi reģions dalās trijās provincēs — Kačapoala, Kolčagva un Kardenalkaro. Reģiona administratīvais centrs ir Rankagvas pilsēta. Citas lielākās pilsētas ir Sanfernando un Rengo. Reģions nosaukts par godu vienam no Čīles valsts dibinātājiem Bernardo O'Higinsam.\n", "id": "lvs_Latn_102768"}
{"text": "Kvieši\n\nKvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē. No kviešiem iegūst miltus, kurus izmanto maizes un dažādu konditorejas izstrādājumu cepšanā. Kviešus izmanto arī lopbarībā. Pārtikas graudus galvenokārt iegūst no mīksto kviešu (Triticum aestivum) sugas, bet arī no citām sugām iegūst kviešu graudus, kurus lieto pārtikā, piemēram, no cietajiem kviešiem (Triticum durum) iegūst graudus, kurus pēc tam izmanto makaronu miltu malšanā vai mannas gatavošanā.\n", "id": "lvs_Latn_102769"}
{"text": "Veclaicene (aizsargājamo ainavu apvidus)\n\nAizsargājamo ainavu apvidus \"Veclaicene\" atrodas Alūksnes augstienes dabas rajonos — Veclaicenes paugurainē un Vaidavas pazeminājumā, bet pēc administratīvā iedalījuma Alūksnes novada Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagastos, kā arī Smiltenes novada Apes pagastā un ir viena no deviņām Latvijas īpašajām teritorijām. Aizsargājamo ainavu apvidu \"Veclaicene\" 20 846 ha platībā nodibināja 1977. gadā Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrainavu un dabas vērtību saglabāšanai un aizsardzībai. Teritorijā ietilpst dabas liegumi — Avotu mežs, Dēliņkalns, Korneti-Peļļi, aizsargājams dabas piemineklis Grūbes dolomīta atsegums un aizsargājama aleja — Ziemeru ozolu aleja.\n", "id": "lvs_Latn_102770"}
{"text": "Kirilo Budanovs\n\n2022. gada oktobrī viņš, saskaņā ar mediju aptauju, iekļuva 25 ietekmīgāko Ukrainas militārpersonu sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_102771"}
{"text": "Pelēks ķermenis\n\nPelēks ķermenis ir fizikāls ķermenis, kura elektromagnētiskā starojuma absorbcijas spēja ir mazāka nekā melnam ķermenim un kurš vienādi absorbē visu viļņa garumu starojumu. Īstenībā visi ķermeņi dažādi absorbē atšķirīgu viļņa garumu starojumu (starojumu ar vienu viļņa garumu vairāk nekā starojumu ar citu viļņa garumu). Daļa ķermeņu ir uzskatāmi par pelēkiem ķermeņiem tikai redzamās gaismas spektrā.\n\nPelēka ķermeņa integrālo emisijas spēju R, pielāgojot Stefana—Bolcmaņa likumu absolūti melnam ķermenim, var izteikt kā\n\nR=a\\sigma T^4,\n\nkur a ir integrālā absorbcijas spēja jeb melnuma koeficients, \\sigma ir Stefana—Bolcmaņa konstante, T ir absolūtā temperatūra.\n", "id": "lvs_Latn_102772"}
{"text": "Brauc ar manu auto\n\n\"Brauc ar manu auto\" () ir 2021. gada Japānas drāmas filma, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir Rjūsuke Hamaguči. Filmā galvenās lomas atveido Hidetoši Nišidžima, Toko Miura un Reika Kirišima. Filma ir balstīta uz Haruki Murakami 2014. gada stāstu izlases Men Without Women motīviem.\n\nFilma stāsta par teātra režisoru, kurš iestudē vairāku valodu Antona Čehova lugu \"Tēvocis Vaņa\", pēc savas sievas nāves.\n\nFilmas \"Brauc ar manu auto\" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur tā sacentās par Zelta palmas zaru. Filma festivālā saņēma trīs balvas, tai skaitā par labāko scenāriju. Filma guva ievērojamus panākumus, daudzviet dēvēta par 2021. gada labāko filmu. 94. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā filma nominēta četrām balvām, saņemot balvu kategorijā \"Labākā starptautiskā spēlfilma\". \"Brauc ar manu auto\" ir pirmā Japānas filma, kas nominēta Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā filma\". Hamaguči kļuva par par trešo japāni, pēc Hiroši Tešigaharas 1965. gadā un Akiras Kurosavas 1985. gadā, kurš nominēts kategorijā \"Labākais režisors\".\n", "id": "lvs_Latn_102773"}
{"text": "Apogi (Indrānu pagasts)\n\nApogi ir ciems Madonas novada Indrānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Mandaugas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102774"}
{"text": "Cepurītes\n\nCepurītes ir ciems Madonas novada Indrānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Liedes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102775"}
{"text": "Mežsētas\n\nMežsētas ir ciems Madonas novada Indrānu pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. Ciems ir daļēji izzudis.\n", "id": "lvs_Latn_102776"}
{"text": "Visagals\n\nVisagals ir ciems Madonas novada Indrānu pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P82, Aiviekstes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102777"}
{"text": "Branti (Indrānu pagasts)\n\nBranti ir ciems Madonas novada Indrānu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V842, Aiviekstes un Liedes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102778"}
{"text": "Roznieki (Indrānu pagasts)\n\nRoznieki ir ciems Madonas novada Indrānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V842. Ciems ir daļēji izzudis.\n", "id": "lvs_Latn_102779"}
{"text": "Ērgala\n\nĒrgala ir ciems Madonas novada Indrānu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Aiviekstes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102780"}
{"text": "Vecumi (Indrānu pagasts)\n\nVecumi ir ciems Madonas novada Indrānu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Aiviekstes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102781"}
{"text": "Gundegas (Indrānu pagasts)\n\nGundegas ir ciems Madonas novada Indrānu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P82, Aiviekstes upes krastā. Ciems ir daļēji izzudis.\n", "id": "lvs_Latn_102782"}
{"text": "Dambīši (Indrānu pagasts)\n\nDambīši ir ciems Madonas novada Indrānu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Liedes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102783"}
{"text": "Moroza\n\nMoroza ir ciems Madonas novada Indrānu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P82, Aiviekstes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102784"}
{"text": "Savīra\n\nSavīra (, Taṣṣort; , ), līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem zināma kā Mogadora, ir ostas pilsēta Marokā, Atlantijas okeāna krastā. 2001. gadā pilsētas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n\nKaut arī pilsētas teritorija ir apdzīvota kopš aizvēstures, mūsdienu apdzīvoto vietu 1769. gadā nodibināja Anavītu dinastijas sultāns Mohameds III bin Abdallahs. Ostas pilsētu projektēja Eiropas izcelsmes arhitekti, piemērojot to vietējiem apstākļiem. Pilsēta attīstījās kā osta Marrākešas vajadzībām. 19. gadsimtā Savīra kalpoja kā galvenā Marokas osta, šeit atradās vairāku Eiropas valstu konsulāti.\n\nPie Savīras atrodošās salas un kāpas 2005. gadā tika iekļautas Rāmsaras konvencijas sarakstā. Salas un kāpas ir svarīga migrējošo putnu vieta. Šeit ligzdo 3% līdz 10% no pasaules Eleonoras piekūna (Falco eleonorae) populācijas. Salās atrodas sengrieķu, feniķiešu un romiešu, kā arī 17./18. gadsimta portugāļu celtņu atliekas.\n", "id": "lvs_Latn_102785"}
{"text": "Masiras aizsprosts\n\nMasiras aizsprosts () ir 1979. gadā uzbūvēta HES uz Rbijas upes Marokas centrālajā daļā apmēram 70 kilometrus uz dienvidiem no Setātas. Gravitārais aizsprosts ir 82 metrus augsts un 390 metrus garš. HES jauda ir 2 x 64 MW. Ūdenskrātuves ūdens tiek izmantots apmēram 100 000 ha zemju apūdeņošanai.\n\nAizsprosta ūdenskrātuve 2005. gadā iekļauta Rāmsaras konvencijas aizsargājamo vietu sarakstā. Šeit uzturas ievērojams daudzums ūdensputnu, to starpā marmora krīklis. Ūdenskrātuvē ligzdo apmēram 20 pāri lielo ķīru, un tā ir vienīgā šo putnu ligzdošanas vieta Afrikā.\n", "id": "lvs_Latn_102786"}
{"text": "Mohameda V aizsprosts\n\nMohameda V aizsprosts () ir 1967. gadā uzbūvēta HES uz Mulujas upes Marokas ziemeļrietumos apmēram 35 kilometrus uz dienvidiem no Zajo pilsētas. Arku - gravitārais aizsprosts ir 64 metrus augsts un 280 metrus garš. HES jauda ir 1 x 23 MW. Ūdenskrātuves ūdens tiek izmantots apmēram 70 000 ha zemju apūdeņošanai.\n\nAizsprosta ūdenskrātuve 2005. gadā iekļauta Rāmsaras konvencijas aizsargājamo vietu sarakstā. Šeit uzturas ievērojams daudzums putnu. Vasarās šeit ligzdo lauči un rudās dižpīles. Ziemā šeit uzturas apmēram 40 sugu putni, kuru kopskaits sasniedz 25 000. Ūdenskrātuvē dzīvo zivs Carasobarbus moulouyensis, kas sastopama tikai Marokā.\n", "id": "lvs_Latn_102787"}
{"text": "Krievu—turku karš (1568—1570)\n\nKrievu-turku karš (1568—1570) jeb Astrahaņas karagājiens bija karš starp Osmaņu impērijas un Krievijas caristes karaspēkiem. Osmaņu un Krimas apvienotā armija mēģināja ieņemt Astrahaņas hanisti un piesegt Volgas-Donas kanāla izveides darbus.\n", "id": "lvs_Latn_102788"}
{"text": "Kopana\n\nKopana () ir maiju pilsētas atliekas, kas atrodas mūsdienu Hondurasas rietumos, pie robežas ar Gvatemalu.\n\nKaut arī pilsēta atradās maiju civilizācijas areāla galējos dienvidaustrumos, no 5. līdz 9. gadsimtam tā bija maiju ietekmīgās valsts Šukūpas galvaspilsēta. Pagrimusi, sākot no 9. gadsimta. 1576. gadā spānis Djego Garsija de Palasio bija pirmais eiropietis, kurš aprakstīja pilsētas drupas. Vieta arheoloģiski pētīta kopš 19. gadsimta beigām. 1980. gadā Kopana tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_102789"}
{"text": "Benekena zaķauza\n\nBenekena zaķauza () ir suga graudzāļu dzimtā, kuru daži autori nodala kā zarainās zaķauzas (Bromopsis ramosa) pasugu. Tā ir sastopama Eirāzijā, reti gandrīz visā Latvijas teritorijā. Tā ir ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā.\n\nNelielas grupas aug gāršas tipa platlapju mežos un krūmājos, upju gravās.\n", "id": "lvs_Latn_102790"}
{"text": "Platano upes biosfēras rezervāts\n\nPlatano upes biosfēras rezervāts () ir nacionālais parks Hondurasas austrumos. Rezervāts, kura lielākā daļa atrodas Platano upes baseinā, ietver sevī Hondurasas lielākos meža masīvus, kurus apdzīvo vairākas apdraudētas dzīvnieku sugas.\n\n1982. gadā rezervāts tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet kopš 2011. gada tas ir apdraudēto objektu vidū, jo mežu apdraud malumedniecība, nelegāla mežizstrāde un noganīšana. Rezervāts izveidots 1960. gadā kā \"Baltās pilsētas arheoloģiskais rezervāts\", jo leģenda vēsta, ka šajā reģionā atradās Baltā pilsēta (La Ciudad Blanca). Mūsdienu nosaukumu rezervāts ieguva 1980. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_102791"}
{"text": "Zarainā zaķauza\n\nZarainā zaķauza () ir suga graudzāļu dzimtā, kura savvaļā ir sastopama Eiropas rietumu un centrālajā daļā. Latvijā šī suga ir sastopama ļoti reti, jo Latvija ir ārpus sugas dabiskā izplatība areāla. Nelielas, skrajas grupas platlapju un platlapju-egļu mežos.\n", "id": "lvs_Latn_102792"}
{"text": "Utila\n\nUtila () ir Hondurasas sala Karību jūrā, apmēram 50 kilometrus no Hondurasas krasta. Tā ir pēc platības mazākā no trijām Bajas salām un ir Vidusamerikas barjerrifa dienvidu gals. Eiropiešiem tā zināma kopš Kristofora Kolumba ceturtā ceļojuma. Mūsdienās sala iegūst popularītāti kā laba daivinga vieta.\n\nKopš 2005. gada sala ir iekļauts Rāmsaras konvencijas aizsargājamo vietu sarakstā. Šeit uzturas vairākas apdraudēto jūras bruņurupuču sugas.\n", "id": "lvs_Latn_102793"}
{"text": "Pērn Marienbādē\n\n\"Pērn Marienbādē\" () ir 1961. gada Francijas un Itālijas kopražojuma franču jaunā viļņa drāmas filma, kuras režisors ir Alēns Renē, bet scenārija autors — Alēns Robs-Grijē. Filmā galvenās lomas attēlo Delfina Seriga, Džordžo Albertaci un Saša Pitoefs.\n\nFilma stāsta par kādu vīrieti un sievieti, kuri atrodas milzīgā un greznā viesnīcā un, iespējams, domājuši vai uzsākuši romantiskas attiecības gadu iepriekš. Filmā parādās arī otrs vīrietis, kurš, iespējams, ir sievietes vīrs. Varoņu vārdi netiek atklāti.\n", "id": "lvs_Latn_102794"}
{"text": "Alēns Robs-Grijē\n\nAlēns Robs-Grijē (, dzimis , miris ) bija franču rakstnieks un filmu veidotājs. Viens no franču literatūras virziena \"Jaunā romāna\" (Nouveau roman) radītājiem līdz ar Natāliju Sarotu, Mišelu Butoru un Klodu Simonu. 2004. gadā viņš ievēlēts par Franču akadēmijas biedru.\n\n1960. gados Robs-Grijē uzsāka arī karjeru kino. 1961. gadā sadarbojies ar režisoru Alēnu Renē, sarakstot scenāriju drāmai \"Pērn Marienbādē\", kas saņēma Zelta lauvas balvu Venēcijas kinofestivālā. 1963. gadā par šo filmu Robs-Grijē nominēts arī Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākais oriģinālscenārijs\". Režisējis filmas L'Immortelle (1963) un Trans-Europ-Express (1966), kurā galveno lomu attēloja Žans Luijs Trentiņāns, kas piedalījās arī vairākās turpmākajās viņa filmās.\n", "id": "lvs_Latn_102795"}
{"text": "Šis slepenais iekāres objekts\n\n\"Šis slepenais iekāres objekts\" (, ) ir 1977. gada Francijas un Spānijas kopražojuma sirreāla komēdijdrāmas filma, kuras režisors ir Luiss Bunjuels, bet scenārija autori — Bunjuels un Žans Klods Karjērs. Filmā galvenās lomas atveido Fernando Rejs, Karola Bukē un Anhela Molina. Filma balstīta uz 1898. gada Pjēra Luisa romānu La Femme et le pantin. Šī ir pēdējā Bunjuela režisētā filma pirms viņa nāves 1983. gadā.\n\nFilma, kuras darbība norisinās gan Francijā, gan Spānijā uz teroristu nemiernieku fona, atspoguļo stāstu, ko novecojošs francūzis Matjē (Rejs) stāsta vilciena pasažieriem. Viņš izstāsta, kā iemīlējies jaunā spānietē Končitā (pamīšus attēlo gan Bukē, gan Molina), kas neļauj viņam apmierināt savas seksuālās vēlmes.\n\nFilmas \"Šis slepenais iekāres objekts\" pirmizrāde notika . Filma bija finansiāli neveiksmīga, tomēr kritiķi to novērtēja augstu. Filma nominēta divām Amerikas Kinoakadēmijas balvām kategorijās \"Labākais adaptētais scenārijs\" un \"Labākā filma svešvalodā\". Filma nominēta arī Zelta globusa balvai kategorijā \"Labākā filma svešvalodā\". Bunjuels saņēma National Board of Review gada labākā režisora balvu. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 97% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_102796"}
{"text": "Žans Žaks Ano\n\nŽans Žaks Ano (, dzimis ) ir Francijas kinorežisors, scenārists un producents.\n\nVislabāk pazīstams ar vēsturisko piedzīvojumu filmu Quest for Fire (1981), mistērijas filmu \"Rozes vārds\" (1986), ģimenes filmu The Bear (1988), romantisko filmu L'Amant (1992), kara filmām \"Septiņi gadi Tibetā\" (1997), \"Divkauja\" (2001) un \"Melnais zelts\" (Black Gold), kā arī drāmu Wolf Totem (2015).\n\nSavas karjeras laikā saņēmis vairākas balvas un nominācijas, tai skaitā piecas Cēzara balvas un vienu David di Donatello balvu. Ano pirmā filma, \"Melnais un baltais krāsās\" (La Victoire en chantant, 1976), saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākā filma svešvalodā\".\n", "id": "lvs_Latn_102797"}
{"text": "Zelta lauva\n\n\"Zelta lauva\" () ir augstākais apbalvojums Venēcijas kinofestivālā, ko piešķir labākajai kinofestivālā rādītajai filmai.\n\nBalvu 1949. gadā ieviesa festivāla organizatoriskā komiteja, un mūsdienās \"Zelta lauva\" tiek uzskatīta par vienu no prestižākajām kino industrijas apbalvojumiem.\n", "id": "lvs_Latn_102798"}
{"text": "Beness Aijo\n\nBeness Aijo (dzimis Rēzeknē) ir Latvijā dzimis Nacionālboļševiku partijas aktīvists un kaujinieks, kas piedalās Krievijas karā pret Ukrainu un kopš 2022. gada ir Krievijas pilsonis.\n", "id": "lvs_Latn_102799"}
{"text": "Imantas 18. līnija\n\nImantas 18. līnija ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Zolitūdē. Iela sākas krustojumā ar Zolitūdes ielu (savienojums taisnā leņķī no ielas vēsturiskās trases) un beidzas krustojumā ar Gramzdas ielu. Kopējais ielas garums ir 5200 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Imantas 18. līnijā ir padomju laiku daudzstāvu dzīvojamie nami, atsevišķas savrupmājas, kā arī trīs pirmsskolas izglītības iestādes.\n\nVēsturiski ielas sākums bija mūsdienās neesoša Rikšotāju ielas daļa (tās vietā uzcelts Zolitūdes daudzstāvu namu masīvs).\n", "id": "lvs_Latn_102800"}
{"text": "Togg\n\nTogg jeb Türkiye'nin Otomobili Girisim Grubu A.Ş. ir Turcijas autobūves uzņēmums, kas 2018. gadā izveidots kā kopuzņēmums.\n\nUzņēmums paziņoja, ka viņu pirmais auto būs gatavs sērijveida ražošanai 2022. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_102801"}
{"text": "Santjago metropoles reģions\n\nSantjago metropoles reģions () ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts vidusdaļā; ziemeļos un rietumos robežojas ar Valparaiso reģionu, dienvidos — ar O'Higinsa reģionu, bet austrumos — ar Argentīnu. Santjago reģions ir vienīgais Čīles reģions, kuram nav tiešas izejas uz Klusā okeāna krastu. Administratīvi reģions dalās sešās provincēs — Santjago, Čakabuko, Kordiljera, Maipo, Melipilja un Talagante. Reģiona administratīvais centrs ir valsts galvaspilsēta Santjago.\n", "id": "lvs_Latn_102802"}
{"text": "Valparaiso reģions\n\nValparaiso reģions () ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts vidusdaļā; ziemeļos robežojas ar Kokimbo reģionu, dienvidos — ar Santjago metropoles reģionu un O'Higinsa reģionu, bet austrumos — ar Argentīnu. Reģionā ietilpst arī Klusā okeāna salas: Lieldienu sala, Sala i Gomesa, Huana Fernandesa salas un Desventuradasu salas. Administratīvi reģions dalās astoņās provincēs — Lieldienu sala, Losandesa, Margamarga, Petorka, Kiljota, Sanantonio, Sanfelipe un Valparaiso. Reģiona administratīvais centrs ir valsts parlamenta rezidence Valparaiso. Citas lielākās pilsētas ir Viņa del Mara, Kilpve un Vilja Alemana.\n", "id": "lvs_Latn_102803"}
{"text": "Kokimbo reģions\n\nKokimbo reģions () ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts vidusdaļā; ziemeļos robežojas ar Atakamas reģionu, dienvidos — ar Valparaiso reģionu, bet austrumos — ar Argentīnu. Kalnainākais Čīles reģions — šeit Andi visvairāk pietuvojas Klusā okeāna krastam. Administratīvi reģions dalās trijās provincēs — Elki, Limari un Čoapa. Reģiona administratīvais centrs ir Laserena. Citas lielākās pilsētas ir ostas pilsēta Kokimbo, no kuras cēlies reģiona nosaukums, kā arī Ovalje un Iljapela.\n", "id": "lvs_Latn_102804"}
{"text": "Atakamas reģions\n\nAtakamas reģions () ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts ziemeļdaļā; ziemeļos robežojas ar Antofagastas reģionu, dienvidos — ar Kokimbo reģionu, bet austrumos — ar Argentīnu. Reģiona lielāko daļu aizņem Atakamas tuksneša dienviddaļa — reģions ir viens no sausākajiem un mazapdzīvotākajiem valstī. Administratīvi dalās trijās provincēs — Čanjarala, Kopjapo un Vasko. Reģiona administratīvais centrs ir Kopjapo, bet otra lielākā pilsēta — Valjenara.\n", "id": "lvs_Latn_102805"}
{"text": "2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi\n\nRakstā uzrādīti visu 2022. gada FIFA Pasaules kausa dalībvalstu komandu sastāvi. Gala sastāvi 23-26 spēlētāju sastāvā bija jāiesniedz līdz 2022. gada 13. novembrim. Traumas vai pozitīva COVID-19 gadījumā komandas drīkst pieteikt spēlētāja maiņu 24 stundas pirms komandas pirmās spēles.\n", "id": "lvs_Latn_102806"}
{"text": "Antofagastas reģions\n\nAntofagastas reģions () ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts ziemeļdaļā; ziemeļos robežojas ar Tarapakas reģionu, dienvidos — ar Atakamas reģionu, bet austrumos — ar Bolīviju un Argentīnu. Reģiona lielāko daļu aizņem Atakamas tuksnesis. Administratīvi dalās trijās provincēs — Antofagasta, Elloa un Tokopilja. Reģiona administratīvais centrs ir Antofagasta, bet otra lielākā pilsēta — Kalama. 19. gadsimta vidū (1825—1879) reģiona ziemeļdaļa ar Antofagastu piederēja Bolīvijai un tiek joprojām uzskatīta par strīdus teritoriju.\n", "id": "lvs_Latn_102807"}
{"text": "Tarapakas reģions\n\nTarapakas reģions () ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts ziemeļdaļā starp Altiplano austrumos un Kluso okeānu rietumos. Robežojas ziemeļos ar Arikas un Parinakotas reģionu, dienvidos — ar Antofagastas reģionu, bet austrumos — ar Bolīviju. Administratīvi dalās divās provincēs — Ikike un Tamarugala. Reģiona administratīvais centrs ir Ikike, bet otra lielākā pilsēta — Alto Hospisio. Līdz 1883. gadam reģions kopā ar ziemeļos esošo Ariku bija Peru sastāvā kā Tarapakas province. Reģiona nosaukums cēlies no vēsturiskās Sanlorenso de Tarapakas pilsētiņas\n", "id": "lvs_Latn_102808"}
{"text": "FK PPK\n\nFK PPK/Betsafe, ir Latvijas amatieru futbola klubs no Rīgas, kas tika izveidots 2022. gadā, apvienojot projekta \"Pa pāris kausiem\" dalībniekus. Klubs savā pirmajā sezonā piedalījās 3. līgas turnīrā, bet 2023. gadā piedalīsies 2.līgā. Mājas spēles aizvada LNK Sporta parka mākslīgajā stadionā.\n", "id": "lvs_Latn_102809"}
{"text": "Arika un Parinakota\n\nArikas un Parinakotas reģions () ir viens no Čīles 16 reģioniem. Izvietojies valsts ziemeļos starp Altiplano austrumos un Kluso okeānu rietumos. Robežojas ziemeļos ar Peru, austrumos — ar Bolīviju, bet dienvidos — ar Tarapakas reģionu. Administratīvi dalās divās provincēs — Arika un Parinakota. Reģiona administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Arika. Līdz 1883. gadam reģions kopā ar dienvidos esošo Tarapaku bija Peru sastāvā kā Tarapakas province. Reģionā dzīvo nozīmīga pamatiedzīvotāju aimaru minoritāte.\n", "id": "lvs_Latn_102810"}
{"text": "Kulturālā zemošanās\n\nKulturālā zemošanās () kultūras pētījumos un sociālajā antropoloģijā ir internalizēts mazvērtības komplekss, kas liek cilvēkiem valstī noraidīt savu kultūru un uztvert to kā zemāku par citu valstu kultūru.\n\nPiemēram, Austrālijā agrāk bija plaši izplatīts uzskats, ka Austrālijas kultūras darbi, īpaši literatūrā un mākslā, ir zemāk vērtējami par tiem, kas radīti Lielbritānijā un Eiropā.\n", "id": "lvs_Latn_102811"}
{"text": "Mainīgā lāčauza\n\nMainīgā lāčauza () ir graudzāļu dzimtas suga. Tā ir plaši sastopama Eiropā, neiekļaujot ziemeļu daļu. Latvijā mainīgā lāčauza ir reti sastopams, adventīvs (ievazāts) augs. Atsevišķi eksemplāri aug sausās nezālienēs un atmatās, ceļmalās, gar dzelzceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_102812"}
{"text": "Gustavo Alfaro\n\nGustavo Hulio Alfaro (; dzimis ) ir argentīniešu futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlējis pussarga pozīcijā. Kopš 2023. gada ir Kostarikas futbola izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_102813"}
{"text": "Japānas lāčauza\n\nJapānas lāčauza () ir graudzāļu dzimtas suga, kura savvaļā sastopama Eiropas dienvidos, dienvidaustrumos un Rietumāzijā. Latvijā diezgan rets adventīvs (ievazāts) augs, ziemeļos no dabiskā izplatības apvidus.\n", "id": "lvs_Latn_102814"}
{"text": "Rigische Anzeigen\n\nRigische Anzeigen von allerhand Sachen, deren Bekanntmachung dem gemeinen Wesen nöthig und nützlich ist (no vācu valodas — 'Rīgas sludinājumi par dažādām lietām, ar kurām sabiedrību iepazīstināt ir vajadzīgi un noderīgi') bija no 1761. līdz 1852. gadam Rīgā reizi nedēļā izdots laikraksts vācu valodā, kurā iekļāva sludinājumus, likumus un pavēles. Laikraksta pirmais redaktors bija Gotfrīds Bērenss. No 1761. gada līdz 1767. gadam tika izdots laikraksta pielikums Gelehrte Beyträge zu den Rigischen Anzeigen.\n", "id": "lvs_Latn_102815"}
{"text": "Salasa un Gomesa sala\n\nSalasa un Gomesa sala (, ) ir neapdzīvota Čīlei piederoša sala Klusajā okeānā. Administratīvi ietilpst Valparaiso reģiona Lieldienu salas provincē. Izvietojusies uz rietumiem no Dienvidamerikas kontinenta piekrastes un uz ziemeļaustrumiem no Lieldienu salas, kura ir tai tuvākā sauszeme.\n", "id": "lvs_Latn_102816"}
{"text": "Nadežda Tretjakova\n\nNadežda Tretjakova (dzimusi Rēzeknē) ir Latvijas krievu pedagoģe un politiķe. Īsu laiku ir bijusi 14. Saeimas deputāte no partijas \"Stabilitātei!\" saraksta.\n\nPirms ievēlēšanas Saeimā strādāja par skolotāja palīgu (aukli) Maltas vidusskolā.\n\n2022. gada 1. novembrī deputāte N. Tretjakova deva Saeimas deputāta zvērestu, bet jau 2. novembrī viņa Saeimas prezidijam iesniedza iesniegumu par atteikšanos no deputātes pilnvarām un tas tika paziņots prezidija sēdē. Partijas līderis Aleksejs Rosļikovs skaidroja, ka jaunā parlamentāriete šādu lēmumu pieņēmusi \"ģimenes apsvērumu dēļ\". \"Situācija vēl tiekot vērtēta\", bet, visticamāk, Tretjakova turpmāk vadīs \"Stabilitātei!\" Latgales struktūrvienību, sacīja politiķis. Viņas vietā stājās Jekaterina Dorošķeviča, kas vēlēšanu rezultātos bija pirmā kandidāte aiz ievēlēšanas robežas.\n", "id": "lvs_Latn_102817"}
{"text": "Mārupes SC\n\nMārupes SC ir Latvijas futbola klubs no Mārupes novada, kas apvieno Mārupes sporta centra bērnu un jauniešu futbola akadēmiju, kā arī pieaugušo vīriešu futbola komandu \"Mārupes futbols\". Komanda ir Mārupē dzīvojošu iedzīvotāju apvienība, kuras mērķis nodrošināt futbola pieejamību, pārstāvēt savu novadu Latvijas čempionātos un attīstīt vietējo futbolu.\n", "id": "lvs_Latn_102818"}
{"text": "Vladimirs Utkins\n\nVladimirs Utkins (; dzimis , miris ) bija Latvijas krievu ķirurgs pulmonologs, habilitētais medicīnas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1993).\n", "id": "lvs_Latn_102819"}
{"text": "Ugunszemes Lielā sala\n\nUgunszemes Lielā sala () ir Argentīnai un Čīlei piederoša sala Dienvidamerikas pašos dienvidos, Ugunszemes arhipelāga lielākā un apdzīvotākā sala.\n", "id": "lvs_Latn_102820"}
{"text": "Greiems Arnolds\n\nGreiems Džeimss Arnolds (; dzimis Sidnejā) ir Austrālijas futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlējis uzbrucēja pozīcijā, bijis Austrālijas futbola izlases spēlētājs. Kopš 2018. gada ir Austrālijas izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_102821"}
{"text": "Muhammadu Buhari\n\nMuhammadu Buhari (, dzimis ) ir Nigērijas valstsvīrs, kas no 2015. līdz 2023. gadam bija Nigērijas prezidents. Buhari ir arī atvaļināts Nigērijas armijas ģenerālmajors, kas no 1983. līdz 1987. gadam pēc militāra valsts apvērsuma bija Nigērijas valsts galva. Saistībā ar viņu ir radies termins buharisms, kas norāda uz viņa militārā režīma autoritāro politiku. Muhammadu Buhari kandidēja uz Nigērijas prezidenta amatu arī 2003., 2007. un 2011. gadā. 2014. gada vēlēšanās, kandidējot no Visu progresīvo partijas, tika ievēlēts par valsts prezidentu. 2019. gadā atkārtoti ievēlēts amatā.\n", "id": "lvs_Latn_102822"}
{"text": "Medicīniskā pārbaude\n\nMedicīniskais tests ir medicīniska procedūra, ko veic, lai atklātu, diagnosticētu vai uzraudzītu slimības, slimības procesus, uzņēmību vai noteiktu ārstēšanas kursu. Medicīniskos testus, piemēram, fiziskos un vizuālos izmeklējumus, attēlu diagnostiku, ģenētiskos testus, ķīmiskās un šūnu analīzes, kas saistītas ar klīnisko ķīmiju un molekulāro diagnostiku, parasti veic medicīnas iestādēs.\n", "id": "lvs_Latn_102823"}
{"text": "Liepājas Jūrniecības koledža\n\nLiepājas Jūrniecības koledža ir Liepājas izglītības iestāde Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sastāvā, kas sniedz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Liepājas Jūrniecības koledžai ir sava laivu bāze, dzinēju remontu darbnīca un mācību kuģis, kur topošie jūrnieki iziet praktiskās apmācības.\n", "id": "lvs_Latn_102824"}
{"text": "Legends Never Die\n\nLegends Never Die ir amerikāņu repera un dziedātāja Juice WRLD trešais studijas albums. To pēc viņa nāves izdeva Grade A Productions un Interscope Records 2020. gada 10. jūlijā. Albums sekoja Juice Wrld nāvei no narkotiku pārdozēšanas septiņus mēnešus iepriekš, 2019. gada 8. decembrī. Tajā ir viesmākslinieki The Weeknd, Trippie Redd, Marshmello, Polo G, The Kid LAROI un Halsey.\n", "id": "lvs_Latn_102825"}
{"text": "Gregs Berhalters\n\nGregs Metjū Berhalters (; dzimis ) ir ASV futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlējis aizsarga pozīcijā. Kopš 2023. gada otro reizi ir ASV futbola izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_102826"}
{"text": "Mīkstā lāčauza\n\nMīkstā lāčauza () ir graudzāļu dzimtas suga, kura savvaļā ir plaši sastopama Eiropā, tostarp bieži visā Latvijā, kā arī dažviet Āzijā un Ziemeļamerikā.\n", "id": "lvs_Latn_102827"}
{"text": "Barka (kuģis)\n\nBarka ir buru kuģis, kuram ir vismaz trīs masti (fokmasts, grotmasts, bezānmasts), pie kam priekšējiem mastiem taisnas buras, pēdējam — slīpas. Bija ļoti izplatīts kravas burinieku paveids 19. gadsimta otrajā pusē.\n\nČetrmastniekiem trešo mastu sauc par otro grotmastu jeb kreicmastu, bet piecmastniekiem trešo mastu sauc par vidusmastu.\n", "id": "lvs_Latn_102828"}
{"text": "Estadosa\n\nEstadosa () ir praktiski neapdzīvota Argentīnai piederoša sala Ugunszemes arhipelāgā Dienvidamerikas pašos dienvidos. Administratīvi ietilpst Tjerras del Fuego provinces Ušvajas departamentā. Kopš 2016. gada Estadosas un tās piekrastē esošo mazo saliņu teritorijā izveidots dabas rezervāts. Vienīgā apdzīvotā vieta salā ir Argentīnas Kara flotes postenis ar piecu cilvēku personālu, kuri mainās ik pēc 45 dienām.\n", "id": "lvs_Latn_102829"}
{"text": "Her Loss\n\nHer Loss ir Kanādas repera Drake un Atlantā dzīvojošā ASV repera 21 Savage sadarbības studijas albums. Tas tika izdots 2022. gada 4. novembrī, izmantojot OVO Sound un Republic Records. Albums, kurā vienīgais viesmākslinieks bija Travis Scott, debitēja Kanādas albumu un ASV Billboard 200 topu pirmajā vietā\n", "id": "lvs_Latn_102830"}
{"text": "Utkins\n\nUtkins ir slāvu izcelsmes uzvārds. Cilvēki ar šādu uzvārdu: Dmitrijs Utkins (Дмитрий Уткин, 1970) — krievu virsnieks, Vāgnera grupas dibinātājs; Vladimirs Utkins (1932—1994) — Latvijas ārsts.\n", "id": "lvs_Latn_102831"}
{"text": "Mr. Morale & The Big Steppers\n\nMr. Morale & The Big Steppers ir amerikāņu repera Kendrika Lamāra piektais studijas albums, ko 2022. gada 13. maijā izdeva PGLang, Top Dawg Entertainment, Aftermath Entertainment un Interscope Records. Dubultais albums ir Lamāra pirmais studijas albums kopš DAMN. (2017), viņa pirmais albums viņa radošās kolektīva PGLang ietvaros un pēdējais projekts ar TDE (kurā viņš izdeva četrus albumus un bija viens no viņu vadošajiem māksliniekiem).\n\nAlbumā ir Vitnijas Alfordas un Ekharta Tolles stāstījums, kā arī viesmākslinieki Blxst, Amanda Reifer, Sampha, Taylour Peige, Summer Walker, Ghostface Killah, Baby Keem, Kodak Black, Sems Dew, Tanna Leone un Beth Gibbons no Portishead. Lamārs, kurš ir arī albuma producents (producēja ar pseidonīmu Oklama), lielāko daļu producēšanas veica kopā ar biežiem partneriem Sounwave, J. Lbs, DJ Dahi un Bekon.\n\nPēc izdošanas Mr. Morale & The Big Steppers saņēma plašu kritiķu atzinību, slavējot Lamāra lirismu un albuma vērienu, lai gan daži uzskatīja, ka tas ir pretrunīgs. Albums līdz šim ir radījis trīs singlus: \"N95\", \"Silent Hill\" un \"Die Hard\". Tas debitēja ASV Billboard 200 pirmajā vietā, kļūstot par Lamāra ceturto albumu ASV pirmajā vietā.\n", "id": "lvs_Latn_102832"}
{"text": "Gunna\n\nSergio Giavani Kitčens (dzimis 1993. gada 14. jūnijā), profesionāli pazīstams kā Gunna, ir amerikāņu reperis, dziedātājs un dziesmu autors. Viņš sadarbojas ar Young Thug ierakstu kompāniju YSL Records, kā arī 300 Entertainment un Atlantic Records. Viņš izdeva savu debijas studijas albumu Drip or Drown 2 2019. gadā un tam sekoja otrais studijas albums Wunna 2020. gadā, kas debitēja Billboard 200 augšgalā. Viņa trešais albums DS4EVER tika izdots 2022. gadā, kļūstot par viņa otro albumu pirmajā vietā pēc kārtas.\n", "id": "lvs_Latn_102833"}
{"text": "Drip or Drown 2\n\nDrip or Drown 2 ir amerikāņu repera Gunna debijas studijas albums, ko YSL Records un 300 Entertainment izdeva 2019. gada 22. februārī. Tas kalpo kā turpinājums viņa 2017. gada EP Drip or Drown kopā ar amerikāņu producentu Wheezy. Albumā ir viesmākslinieki Lil Baby, Young Thug un Playboi Carti. Tajā, cita starpā, ir piedalījušies arī Wheezy un Turbo.\n", "id": "lvs_Latn_102834"}
{"text": "Diena, kad apstājās Zeme (2008. gada filma)\n\n\"Diena, kad apstājās Zeme\" () ir 2008. gada ASV zinātniskās fantastikas filma, kuras režisors ir Skots Deriksons. Filmā galvenās lomas atveido Kiānu Rīvss, Dženifere Konelija, Džeidens Smits, Džons Klīzs, Džons Hemms un Ketija Beitsa. Filma ir rimeiks Roberta Vaiza 1951. gada filmai ar tādu pašu nosaukumu.\n\nFilma stāsta par citplanētieti, kurš tiek nosūtīts uz Zemi, lai mēģinātu mainīt cilvēku uzvedību vai visi tiks iznīcināti. Filmas tēma no Aukstā kara, kas tika attēlota 1951. gada versijā, tiek mainīta uz cilvēces nodarīto kaitējumu videi.\n\nFilmas \"Diena, kad apstājās Zeme\" pirmizrāde notika . Atsauces par filmu no kritiķiem bija pārsvarā negatīvas. Filma nopelnīja 233,1 miljonu ASV dolāru pie 80 miljonu budžeta.\n", "id": "lvs_Latn_102835"}
{"text": "Šausmu planēta\n\n\"Šausmu planēta\" () ir 2007. gada ASV šausmu filma, kuras režisors un scenārija autors ir Roberts Rodrigess. Filmā galvenās lomas atveido Rouza Makgauana, Fredijs Rodrigess, Maikls Bīns, Džefs Feihijs, Džošs Brolins un Mērlija Šeltone.\n\nFilma stāsta par par bioķīmiskā uzliesmojumā izdzīvojušu cilvēku grupu, kas cīnās pret zombijiem līdzīgām radībām.\n\nFilmu \"Šausmu planēta\" oriģināli izlaida kā daļu no filmas \"Maltuve\", kur otra ir filma \"Nāves pierādījums\", kuras režisors ir Kventins Tarantīno. Pēc tam, kad \"Maltuve\" sākotnēji neguva finansiālos panākumus, tā tika izlaista kā viena filma. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes.\n", "id": "lvs_Latn_102836"}
{"text": "Goodbye & Good Riddance\n\nGoodbye & Good Riddance ir amerikāņu repera un dziedātāja Juice WRLD debijas studijas albums. To 2018. gada 23. maijā izdeva Grade A Productions un Interscope Records. Producēšanu galvenokārt vadīja Niks Mira, kā arī vairāki citi ierakstu producenti, tostarp Benny Blanco, Cardo, CBMix, Don Rob, Dre Moon un Mitch Mula. Tajā ir viens viesmākslinieks amerikāņu reperis Lil Uzi Vert. 2021. gada 28. maijā albums tika atkārtoti izdots, lai pieminētu tā trešo gadadienu; atkārtotajā izlaidumā ir iekļauta jauna dziesma ar nosaukumu \"734\", kā arī \"Lucid Dreams\" remikss, kurā piedalās Lil Uzi Vert (saglabājot vienīgā viesmākslinieka statusu), vienlaikus izslēdzot singlu \"Armed and Dangerous\", kas tika iekļauts albuma atkārtotais izdevums Spotify un Tidal 2018. gada 10. decembrī.\n", "id": "lvs_Latn_102837"}
{"text": "Gvanaha\n\nGvanaha () ir Hondurasai piederoša sala Karību jūrā, 70 kilometrus uz zuemeļiem no Hondurasas krasta. Tā, būdama viena no trijām Bajas salām, ir Vidusamerikas barjerrifa sastāvdaļa. Eiropiešiem tā zināma kopš Kristofora Kolumba ceturtā ceļojuma 1502. gadā. Lielākā daļa no salas iedzīvotājiem dzīvo uz nelielas zemas salas pie Gvanahas krasta. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir zvejniecība un tūrisms. Salā atrodas labas niršanas un snorkelēšanas vietas.\n\nKopš 2021. gada sala ir iekļauta Rāmsaras konvencijas aizsargājamo vietu sarakstā. Šeit uzturas vairākas apdraudēto jūras bruņurupuču sugas, ka arī aizsargājamais Amerikas krokodils (Crocodylus acutus).\n", "id": "lvs_Latn_102838"}
{"text": "American Animals\n\nAmerican Animals ir 2018. gada Apvienotās Karalistes un ASV kopražojuma krimināldrāmas filma, kuras režisors un scenārists ir Bārts Leitons. Filmā galvenās lomas atveido Evans Pīterss, Berijs Kjogans, Bleiks Dženners, Džereds Abrahamsons, Udo Kīrs un Enna Dauda.\n\nFilma stāsta par četriem koledžas draugiem, kuri plāno apzagt savas universitātes bibliotēku. Filmā ir balstīta uz patiesu stāstu par laupīšanu, kas tika veikta Leksingtonā, Kentuki 2004. gadā. Visi četri, kuri veica laupīšanu, filmā parādās, attēlojot sevi.\n\nFilmas American Animals pirmizrāde notika Sandensas kinofestivālā. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, īpaši izceļot scenāriju, aktierspēli un īsto varoņu iekļaušanu.\n", "id": "lvs_Latn_102839"}
{"text": "Death Race For Love\n\nDeath Race For Love ir amerikāņu repera un dziedātāja Juice WRLD otrais studijas albums un pēdējais, kas izdots viņa dzīves laikā. To 2019. gada 8. martā izdeva Grade A Productions un Interscope Records. Albuma mākslas darbu un nosaukumu iedvesmojusi Twisted Metal videospēļu sērija oriģinālajai PlayStation konsolei. Albuma producēšanu nodrošināja vairāki producenti, tostarp Niks Mira, Boi-1da, Hit-Boy, No I.D., Frenks Djūks un Tomijs Brauns. Albumā ir viesmākslinieki Brent Faiyaz, Rvssian, Clever un Young Thug. Papildu ieraksts pievienots no YoungBoy Never Broke Again. Bonusa skaņdarbu izdevumā ir 2019. gada singls \"Bandit\".\n\nDeath Race For Love ietver Nika Miras producēto galveno singlu \"Robbery\", kas tika izdots 13. februārī, un Purps producēto \"Hear Me Calling\", kas tika izdots 1. martā. Albums saņēma kopumā labvēlīgas kritiķu atsauksmes. un guva komerciālus panākumus. Tas debitēja ASV Billboard 200 pirmajā vietā, pirmajā nedēļā nopelnot 165 000 albumiem līdzvērtīgu vienību. Tas kļuva par Juice WRLD pirmo albumu ASV pirmajā vietā. 2021. gada oktobrī Amerikas Ierakstu industrijas asociācija (RIAA) albumam piešķīra dubultplatīna sertifikātu.\n", "id": "lvs_Latn_102840"}
{"text": "Tristans un Izolde (filma)\n\n\"Tristans un Izolde\" () ir 2006. gada Apvienotās Karalistes, ASV, Vācijas un Čehijas kopražojuma romantiska drāmas filma, kuras režisors ir Kevins Reinoldss, bet producenti Ridlijs Skots un Tonijs Skots. Filmā galvenās lomas atveido Džeimss Franko, Sofija Mailza un Rufuss Sjūels.\n\nFilmas darbība notiek Tumšo viduslaiku periodā un stāsta par Anglijas karaļa dēlu Tristanu, kurš iemīlas Īrijas karaļa meitā Izoldē.\n\nFilmas \"Tristans un Izolde\" pirmizrāde notika . Filma saņēma dažādas kritiķu atsauksmes.\n", "id": "lvs_Latn_102841"}
{"text": "Fighting Demons\n\nFighting Demons ir amerikāņu repera un dziedātāja Juice WRLD ceturtais studijas albums. To pēc nāves izdeva Grade A Productions un Interscope Records 2021. gada 10. decembrī. Albumā piedalās Džastins Bībers, Polo G, Trippie Redd un Suga. Tas saistīts ar HBO veidoto dokumentālo filmu Juice WRLD: Into The Abyss, kas tika izlaista 2021. gada 16. decembrī.\n", "id": "lvs_Latn_102842"}
{"text": "Lidojuma plāns\n\n\"Lidojuma plāns\" () ir 2005. gada ASV un Vācijas trillera filma, kuras režisors ir Roberts Šventke. Filmā galvenās lomas atveido Džodija Fostere, Pīters Sarsgārds, Ērika Kristensena, Keita Bīhana, Grēta Skaki, Šons Bīns un Mets Bomers.\n\nFilma stāsta par sievieti, kura tikko zaudējusi vīru, lido no Berlīnes mājup uz ASV, kopā ar savu meitu, kas lidojuma laikā pazūd.\n\n\"Lidojuma plāns\" pirmizrāde notika un to izplatīja Buena Vista Pictures. Filma saņēma dalītas kritiķu atsauksmes, uzteicot režiju, aktierspēli un trillera elementus, bet kritizējot scenāriju. Filma guva ievērojamus finansiālos panākumus, nopelnot vairāk nekā 223 miljonus ASV dolāru pie 55 miljonu budžeta. Filma tika nominēta divām Saturna balvām.\n", "id": "lvs_Latn_102843"}
{"text": "Laika patruļa\n\n\"Laika patruļa\" () ir 2014. gada Austrālijas zinātniskās fantastikas trillera filma, kuras režisori un scenārija autori ir brāļi Spīrigi. Filmā galvenās lomas atveido Ītans Hoks, Sāra Snūka, Noa Teilors un Madeleina Vesta. Filma ir balstīta uz 1959. gada Roberta Hainlaina īso stāstu '—All You Zombies—'.\n\nFilma stāsta par laika aģentu, kurš aptur noziegumus, pirms vēl tie ir notikuši. Pēdējā misijā viņam ir jānotver noziedznieks, kurš no viņa jau vairākas reizes ir izbēdzis.\n\nFilmas \"Laika patruļa\" pirmizrāde notika . Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes.\n", "id": "lvs_Latn_102844"}
{"text": "Polo G\n\nTaurus Tremānī Bartlets (dzimis 1999. gada 6. janvārī), profesionāli pazīstams kā Polo G, ir amerikāņu reperis. Viņš kļuva pazīstams ar saviem singliem \"Finer Things\" un \"Pop Out\" (piedalās Lil Tjay). Viņa debijas albums Die A Legend (2019) ieņēma ASV Billboard 200 sesto vietu, un RIAA to ir sertificējis par platīnu.\n\nBārtleta otrais studijas albums The Goat (2020) ieņēma Billboard 200 otro vietu un desmit singli iekļuva Billboard Hot 100 topā. Viņa panākumi turpinājās ar trešo studijas albumu Hall Of Fame (2021), kas kļuva par Polo G pirmo topu albumu un iekļāva viņa pirmo singlu \"Rapstar\".\n", "id": "lvs_Latn_102845"}
{"text": "Mongolijas plakankalne\n\nMongolijas plakankalne (, ) ir plaša plakankalne Āzijas vidienē. Stiepjas apmēram 2500 kilometrus garumā un 700 kilometru platumā austrumu-rietumu virzienā. Rietumos to norobežo Lielais Hingans, dienvidos — Iņšaņs, austrumos — Altajs, bet ziemeļos — Sajāni un Hentejs.\n\nGobi tuksnesis sadala plakankalni divās daļās — ziemeļos atrodas Mongolija, bet dienvidos Ķīnas Iekšējā Mongolija.\n", "id": "lvs_Latn_102846"}
{"text": "Naked Lunch\n\nNaked Lunch ir 1991. gada Kanādas, Apvienotās Karalistes un Japānas kopražojuma sirreāla zinātniskās fantastikas drāmas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Deivids Kronenbergs. Filmā galvenās lomas atveido Pīters Vellers, Džūdija Deivisa, Ians Holms, Džūlians Sendss un Rojs Šeiders. Filma ir balstīta uz Viljama Barouza 1959. gada romānu ar tādu pašu nosaukumu.\n\nPēc tam, kad kukaiņu indētājs kļūst atkarīgs no paša indes, viņš nejauši nogalina savu sievu un tiek iesaistīts slepenā valdības sazvērestībā, ko organizē milzu kukaiņi kādā ostas pilsētā Ziemeļāfrikā.\n\nFilmas Naked Lunch pirmizrāde notika . Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. Tā saņēma vairākus apbalvojumus un nominācijas, tai skaitā nominēta 11 Kanādas Genie balvām, no kurām saņēma astoņas, tostarp balvu par labāko filmu. Laika gaitā tā ir kļuvusi par kulta filmu tās sirreālās atmosfēras un tematu dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_102847"}
{"text": "Burhanhalduns\n\nBurhanhalduns () ir 2450 metrus augsta kalnu virsotne Henteja kalnos Mongolijas ziemeļos. Burhanhalduns ir mongoļu svētais kalns. Pēc leģendas šeit ir piedzimis, miris un arī apglabāts mongoļu valdnieks Čingishans.\n\nBurhanhalduns ar apkārtējo sakrālo ainavu 2015. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_102848"}
{"text": "Juice WRLD diskogrāfija\n\nAmerikāņu reperis un dziedātāja Juice WRLD izdeva četrus studijas albumus, deviņus EP ierakstus, divus miksteipus, 35 singlus (tostarp četrus kā galvenais izpildītājs) un vienu reklāmas singlu, tostarp pēcnāves izlaidumus. Savu pirmo miksteipu un EP viņš izdeva ar pseidonīmu JuiceTheKidd 2015. gada sākumā un 2016. gadā. 2017. gada laikā viņš izdeva vairākus EP.\n\nPēc līguma noslēgšanas ar Grade A, Interscope meitasuzņēmumu, Juice WRLD 2018. gada maijā izdeva savu debijas albumu Goodbye & Good Riddance. Albums debitēja 15. vietā un sasniedza 4. vietu Billboard 200. 2018. gada 5. decembrī Amerikas Ierakstu industrijas asociācija (RIAA) albumam tika piešķirts platīna sertifikāts. Tas radīja piecus singlus, tostarp viņa debijas singlu \"All Girls Are The Same\", sertificētu seškārtēju platīna līmeni un viņa izrāvienu hitu \"Lucid Dreams\", kas sasniedza Billboard Hot 100 2. vietu un ir RIAA sertificēts ar dimantu. 2018. gada jūnijā Juice WRLD izdeva veltījuma EP Too Soon.. par godu reperiem Lil Peep un XXXTentacion. EP producēja singlus \"Rich And Blind\" un \"Legends\", kas attiecīgi tika sertificēti ar zeltu un platīnu RIAA. Juice WRLD 2018. gada oktobrī kopā ar Future izdeva kopīgu miksteipu Wrld On Drugs. Tas debitēja Billboard 200 topa 2. vietā, pārdodot 98 000 albumiem līdzvērtīgu vienību, tostarp 8000 albumu. Turklāt tas sasniedza augstāko punktu divdesmitniekā Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Norvēģijā un sasniedza 5. vietu Kanādā. Miksteips tika atbalstīts ar singlu \"Fine China\", kas Billboard Hot 100 topā sasniedza 26. vietu un ir RIAA sertificējis 2x platīna statusu.\n\nJuice WRLD otrais studijas albums Death Race For Love tika izdots 2019. gada martā. Singlu \"Robbery\" un \"Hear Me Calling\" vadībā tas debitēja Billboard 200 pirmajā vietā ar 165 000 albumiem līdzvērtīgu vienību. \"Bandit\" ar YoungBoy Never Broke Again bija Juice WRLD pēdējais izlaidums pirms viņa nāves.\n\n2020. gada 23. aprīlī tika paziņots, ka tajā pašā vakarā tiks izdots viņa pirmais pēcnāves singls \"Righteous\". \"Righteous\" tika izlaists 2020. gada 24. aprīļa pusnaktī, un viņa YouTube kanālā tika augšupielādēts pievienotais mūzikas video. Juice WRLD ierakstīja dziesmu savā mājas studijā Losandželosā. 29. maijā. Dziesma \"Tell Me U Luv Me\", kurā piedalījās Trippie Redd, tika izdota kopā ar mūzikas video, kuru režisējis Cole Bennett. Šīs dziesmas ir iekļautas viņa pirmajā pēcnāves albumā ar nosaukumu Legends Never Die (2020).\n\n6. jūlijā tika publiski paziņots par mirušā repera pirmo pēcnāves albumu Legends Never Die. Tajā pašā dienā izlaida arī dziesmu \"Life's a Mess\", kurā piedalās Halsija, un dažas dienas vēlāk, 9. jūlijā, \"Come & Go\", kurā piedalījās Marshmello. Albums tika izdots 2020. gada 10. jūlijā ar 21 dziesmu un 5 singliem, kas \"vislabāk atspoguļo mūziku, kuru Juice veidoja\". Albums debitēja Billboard 200 pirmajā vietā ar 497 000 albumam līdzvērtīgu vienību. Nedēļā, kas beidzās 2020. gada 25. jūlijā, piecas no dziesmām iekļuva Billboard Hot 100 labāko desmitniekā: \"Come & Go\", \"Wishing Well\", \"Conversations\", \"Life's a Mess\" un \"Hate The Other Side\", kas sasniedza attiecīgi otro, piekto, septīto, devīto un desmito vietu. Juice WRLD ir trešais mākslinieks, kurš jebkad ir paveicis šo varoņdarbu, pārējie divi ir The Beatles un Drake. \"Life's a Mess\" šajā nedēļā ievērojami uzlēca no 74. uz devīto.\n", "id": "lvs_Latn_102849"}
{"text": "Udo Kīrs\n\nUdo Kīrs (, dzimis kā Udo Kīrspe (Udo Kierspe)) ir Vācijas aktieris, piedalījies vairāk nekā 220 filmās gan Vācijā, gan ASV.\n\nSadarbojies ar vairākiem pasaulslaveniem režisoriem, kā Larsu fon Trīru, Gasu Van Santu, Verneru Hercogu, Raineru Verneru Fasbinderu, Dario Ardžento un Aleksandru Painu.\n", "id": "lvs_Latn_102850"}
{"text": "Šons Bīns\n\nŠons Bīns (, dzimis ) ir angļu aktieris.\n\nSavu aktiera karjeru sācis 1983. gadā teātrī. Sava Jorkšīras akcenta dēļ, Bīns kļuva populārs pateicoties seriālam Sharpe (1993—1997).\n", "id": "lvs_Latn_102851"}
{"text": "Ambrima\n\nAmbrima (, ) ir vulkāniska sala Vanuatu centrālajā daļā.\n\nSala, kas pēc formas ir trijstūra veidā apmēram 50 kilometrus diametrā, ir vulkāniski aktīva arī mūsdienās. 677,7 km² lielās salas vidienē atrodas tuksnešveidīga kaldera apmēram 100 km² platībā. Pārējo salas daļu, izņemot apdzīvotās vietas, klāj tropiskie meži.\n\nAp mūsu ēras 50. gadu salā notika sprādzienveidīgs vulkāna izvirdums. Arī vēlākos laikos salā vairākas reizes gadsimtā notika postoši izvirdumi. Līdz 2018. gadam, kad kārtējā izvirdumā tie aizbira, Ambrimā bija vairāki lavas ezeri.\n\nSalā dzīvo vairāk nekā 7000 cilvēku, kuri runā 8 vietējās valodās.\n", "id": "lvs_Latn_102852"}
{"text": "Jasurs\n\nJasurs (, ) ir 361 metru augsts, aktīvs vulkāns Vanuatu dienvidos, Tannas salā. Vulkāns ir relatīvi viegli sasniedzams, ir ļoti aktīvs (izvirdums turpinās vairākus simtus gadu), tomēr ne pārāk bīstams, tāpēc ir viens no Vanuatu tūrisma objektiem. Jasurs ir svētais kalns vietējam kargo kultam.\n", "id": "lvs_Latn_102853"}
{"text": "Tabvemasana\n\nTabvemasana () ir kalns Vanuatu ziemeļos, Espiritu Santos salā, kas pēc teritorijas ir lielākā valstī. 1879 metrus augstais kalns ir augstākā virsotne valstī, kā arī viena no augstākajām Okeānijā. Tabvemasana atrodas salas rietumpusē, apmēram 10 kilometrus no Koraļļu jūras krasta. Kalnam ir divas virsotnes. Pēc vietējiem ticējumiem virsotnēm ir pretēji dzimumi un nakts laikā tās saplūst vienā.\n", "id": "lvs_Latn_102854"}
{"text": "Wrld On Drugs\n\nWrld On Drugs ir amerikāņu reperu Future un Juice WRLD sadarbības komerciāls miksteips. Tas tika izdots 2018. gada 19. oktobrī Epic Records, Freebandz, Grade A un Interscope Records pēc tam, kad sākotnēji tika paziņots 2018. gada 17. oktobrī. Galvenais singls \"Fine China\" tika izdots 2018. gada 15. oktobrī. Miksteipā kā viesmākslinieki piedalās Young Scooter, Young Thug, Lil Wayne, Yung Bans, Gunna un Nikija Mināža.\n", "id": "lvs_Latn_102855"}
{"text": "Destroy Lonely\n\nBobijs Vordels Sandimanijs lll (; dzimis 2001. gada 30. jūlijā), profesionāli pazīstams kā Destroy Lonely, ir amerikāņu reperis no Atlantas, Džordžijas štatā, pazīstams ar savu studijas albumu NO STYLIST (2022), kas sasniedza 91. vietu Billboard 200. Viņš ir amerikāņu repera I-20 dēls, kurš parakstīja līgumu ar Ludacris izdevniecību Disturbing tha Peace. Viņš min savu tēvu kā ietekmi uz muzikālo karjeru. Viņa agrākie oficiālie izlaidumi mūzikas straumēšanas platformā SoundCloud datēti ar 2015. gada beigām. Lonely 2021. gada sākumā noslēdza līgumu ar Playboi Carti izdevniecību Opium un bieži vien ir saistīts ar savu izdevniecības biedru Ken Carson.\n", "id": "lvs_Latn_102856"}
{"text": "No Stylist\n\nNo Stylist ir amerikāņu repera Destroy Lonely debijas studijas albums, ko 2022. gada 12. augustā izdeva Opium, Interscope un Ingrooves. Amerikas Savienotajās Valstīs albums iekļuva Billboard 200 topa 91. vietā. Albumā piedalās Ken Carson (dziesmā Veteran). Albuma deluxe versija ar nosaukumu NS+ (Ultra) izdota trīs mēnešus vēlāk, 2022. gada 18. novembrī.\n", "id": "lvs_Latn_102857"}
{"text": "Lemēra šaurums\n\nLemēra šaurums () ir kuģojams jūras šaurums, kas Dienvidamerikas dienvidos no Ugunszemes atdala Estadosas salu un savieno Atlantijas okeānu ar Dreika šaurumu.\n\nŠaurumu 1616. gadā atklāja holandiešu jūrasbraucēji Jakobs Lemērs un Villems Shautens dienvidu jūrasceļa ekspedīcijā neilgi pēc Hornas raga atklāšanas. Nosaukts Jakoba Lemēra vārdā. Šaurumā ir biežas vētras un spēcīgas straumes, tādēļ burukuģi izvairījās izmantot šaurumu un tā vietā apkuģoja Estadosas salu.\n", "id": "lvs_Latn_102858"}
{"text": "A Love Letter To You\n\nA Love Letter To You ir amerikāņu repera Trippie Redd debijas komerciālais miksteips. To 2017. gada 26. maijā izlaida TenThousand Projects un Caroline Distribution. Tas sastāv no 12 dziesmām. Albums Billboard 200 topā ieņēma 64. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_102859"}
{"text": "6ix9ine\n\nDaniels Ernandess (; dzimis 1996. gada 8. maijā), profesionāli pazīstams kā 6ix9ine, ir amerikāņu reperis. Viņa mūziku raksturo agresīvs repošanas stils, savukārt viņa pretrunīgi vērtēto publisko personību raksturo viņa raksturīgie varavīksnes krāsas mati, plaši tetovējumi, juridiskas problēmas un publiskoti slavenību strīdi.\n\nErnandess kļuva plaši pazīstams 2017. gada beigās pēc viņa debijas singla \"Gummo\" izdošanas, kas bija snaudošais hits. Pēc tam viņš izdeva miksteipu Day69 (2018), ko atbalstīja singli \"Kooda\", \"Keke\" (ar Fetty Wap un A Boogie Wit da Hoodie) un \"Gotti\", kas visi iekļuva Billboard Hot 100 topā. Otrais singls no viņa debijas albuma Dummy Boy (2018) \"FEFE\" (ar Nikiju Mināžu un Murda Beatz) ierindojās Hot 100 trešajā vietā. Neraugoties uz negatīvo kritiku, Dummy Boy ieņēma 2. vietu Billboard 200 un Amerikas Ierakstu industrijas asociācija (RIAA) sertificēta par platīnu.\n\n2015. gadā Ernandess atzina savu vainu apsūdzībā noziedzīgā nodarījumā par bērna seksuālu izmantošanu un saņēma četru gadu pārbaudes laiku un 1000 stundu sabiedrisko darbu. 2018. gadā viņš tika arestēts saistībā ar apsūdzībām par reketu, ieročiem un narkotikām. Viņam draudēja vismaz 47 gadi cietumā, viņš atzina savu vainu deviņās apsūdzībās, tostarp sazvērestībā slepkavībā un bruņotā laupīšanā 2019. gada februārī. Tiesas procesa laikā Ernandess liecināja par kriminālvajāšanu pret citiem bandas locekļiem un viņam tika piespriests divu gadu cietumsods. 2020. gada aprīlī viņam tika piešķirta priekšlaicīga atbrīvošana COVID-19 pandēmijas laikā, jo viņam bija bažas par viņa neaizsargātību pret šo slimību astmas dēļ. Viņam uz atlikušo soda laiku tika piemērots mājas arests, un 2020. gada augusta sākumā viņš tika atbrīvots.\n\nErnandess ir turpinājis komerciālus panākumus arī pēc atbrīvošanas no cietuma; viņa singls \"GOOBA\" debitēja un sasniedza trešo vietu ASV, un \"TROLZZ\", viņa trešais kopdarbs ar Nikiju Mināžu, debitēja pirmajā vietā valstī. Viņa otrais albums TattleTales (2020) debitēja ceturtajā vietā ASV Billboard 200. Tomēr vairākas ievērojamas hiphopa industrijas personas ir nosodījušas vai izstūmušas Ernandesu par viņa lomu apsūdzībā Nine Trey Gangsters prāvā.\n", "id": "lvs_Latn_102860"}
{"text": "Duglass Heigs\n\nDuglass Heigs (; dzimis 1861. gada 19. jūnijā Edinburgā, miris 1928. gada 29. janvārī Londonā) bija britu militārais vadītājs, feldmaršals (1917), grāfs un vikonts (1919). Pirmajā pasaules karā viņš komandēja britu spēkus tādās kaujās kā Sommas kauja (lielākā kauja pēc upuru skaita Lielbritānijas militārajā vēsturē), Pašendeiles kauja un Simts dienu ofensīva. Pēc nāves bieži kritizēts par milzīgajiem viņa pakļautībā esošo militārpersonu zaudējumiem (līdz 2 miljoniem karavīru).\n", "id": "lvs_Latn_102861"}
{"text": "Luiss Fernando Svaress\n\nLuiss Fernando Svaress Gusmans (; dzimis Medeljinā) ir kolumbiešu futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlējis aizsarga pozīcijā. Karjeras laikā vadījis Ekvadoras, Hondurasas un Kostarikas futbola izlases.\n", "id": "lvs_Latn_102862"}
{"text": "Agris Sūna\n\nAgris Sūna (dzimis 1965. gadā) ir Latvijas jurists un politiķis, partijas \"Tautas varas spēks\" (iepriekš — \"Alternative\", \"Spēks vienotībā\") biedrs, bijis valsts civildienesta ierēdnis un Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_102863"}
{"text": "Urzula Andresa\n\nUrzula Andresa (, dzimusi ) ir bijusī Šveices aktrise un modele. Piedalījusies gan amerikāņu, gan britu, gan itāļu filmās.\n\nAndresas pirmā lielā loma bija Džeimsa Bonda meitene franšīzes pirmajā filmā \"Doktors No\" (1962). Piedalījusies arī Bonda parodijfilmā \"Kazino Royale\" (1967). Attēlojusi lomas arī tādās pazīstamās filmās kā Fun in Acapulco (1963), 4 for Texas (1963), \"Kas jauns, kaķīt?\" (1965), \"Desmitais upuris\" (1965), The Blue Max (1966), Red Sun (1971), The Mountain of the Cannibal God (1978) un Clash of the Titans (1981).\n", "id": "lvs_Latn_102864"}
{"text": "Karola Bukē\n\nKarola Bukē (, dzimusi ) ir franču aktrise. Kopš 1977. gada Bukē ir piedalījusies vairāk nekā 60 filmās.\n\nPirmā lielā loma Bukē bija Luisa Bunjuela filmā \"Šis slepenais iekāres objekts\" (1977). 1981. gadā piedalījusies Džeimsa Bonda filmā \"Tikai tavās acīs\" (For Your Eyes Only). No 1986. līdz 1997. gadam viņa bija Chanel No. 5 galvenā seja. 1990. gadā Bukē saņēma Cēzara balvu kā labākā aktrise par lomu filmā Trop belle pour toi.\n", "id": "lvs_Latn_102865"}
{"text": "Florensa Pjū\n\nFlorensa Pjū (; dzimusi ) ir angļu aktrise.\n\nSavu aktrises debiju piedzīvojusi 2014. gad drāmas filmā The Falling. Atpazīstamību ieguvusi ar lomu neatkarīgajā filmā \"Lēdija Makbeta\" (2016). 2018. gadā piedalījusies filmās King Lear un Outlaw King, kā arī miniseriālā The Little Drummer Girl, par ko viņu nominēja BAFTA televīzijas balvai.\n\nKļuvusi starptautiski atpazīstama ar lomām sporta filmā \"Cīņa ar manu ģimeni\" (Fighting with My Family, 2019) un gan kritiķu atzītajā, gan finansiāli veiksmīgajā šausmu filmā \"Saulgriežu kults\" (2019). Par lomu filmā \"Mazās sievietes\" viņa nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā aktrise otrā plāna lomā\", kā arī BAFTA kino balvai. 2021. gadā attēlojusi lomu Marvel Cinematic Universe filmā \"Melnā atraitne\", bet 2022. gadā psiholoģiskā trillera filmā \"Neraizējies, dārgā\" un drāmā The Wonder. 2023. gadā piedalījusies filmā \"Openheimers\", un ierunājusi vienu no tēliem filmas \"Zēns un gārnis\" angļu dublāžā.\n", "id": "lvs_Latn_102866"}
{"text": "Maikls Šenons\n\nMaikls Korbets Šenons (, dzimis ) ir amerikāņu aktieris, producents, mūziķis un teātra režisors.\n\nŠenons divreiz nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\" par lomām Sema Mendesa filmā \"Revolūcijas ceļš\" (2008) un Toma Forda filmā \"Nakts dzīvnieki\" (2016). Tāpat nominēts Ekrāna aktieru ģildes balvai un Zelta globusa balvai par filmu 99 Homes (2014). Saņēmis arī Tony balvas nomināciju 2016. gadā.\n\nTrīs reizes nominēts Ekrāna aktieru ģildes balvai par lomu HBO seriālā \"Pagrīdes impērija\" (2010—2014). Piedalījies arī Hulu seriālā \"Deviņi pilnīgi svešinieki\" (Nine Perfect Strangers, 2021).\n", "id": "lvs_Latn_102867"}
{"text": "Holy Smokes\n\n\"Holy Smokes\" ir amerikāņu reperu Trippie Redd un Lil Uzi Vert dziesma, kas izdota 2021. gada 16. jūlijā kā otrais singls Trippie Redd ceturtajam studijas albumam Trip At Knight. Dziesma tika izdota ar Trippie Redd izdevniecību 1400 Entertainment un 10k Projects.\n\nTrippie Redd iepriekš Lil Uzi Vert sauca par vienu no laikmeta \"visu laiku izcilākajiem (GOATS)\", arī apgalvojot, ka viņa albums Neon Shark vs Pegasus ir viņu iedvesmots. Galu galā abi sadarbojās. Dziesmā Holy Smokes viņi repo sintētiskā ritmā, kas aprakstīts kā \"āķīgs\".\n\nDziesma tika reklamēta TikTok un kļuva populāra, izmantojot vairāk nekā septiņus tūkstošus videoklipu ar skaņu.\n", "id": "lvs_Latn_102868"}
{"text": "Ostins Batlers\n\nOstins Roberts Batlers (; dzimis ) ir amerikāņu aktieris. Vislabāk pazīstams ar Elvisa Preslija lomu Baza Lurmena biogrāfiskajā filmā \"Elviss\" (2022). Par šo lomu saņēmis BAFTA kino balvu un Zelta globusa balvu, kā ar nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai.\n\nSavu aktiera karjeru sācis Disney Channel un Nickelodeon pusaudžu televīzijas seriālos. Piedalījies arī Džima Džārmuša šausmu komēdijā \"Mirušie nemirst\" (2019) un Kventina Tarantīno komēdijdrāmā \"Reiz Holivudā\" (2019).\n\n2024. gadā Batlers filmējās kara drāmas miniseriālā \"Debesu pavēlnieki\".\n", "id": "lvs_Latn_102869"}
{"text": "Life's a Trip\n\nLife's A Trip ir amerikāņu repera Trippie Redd debijas studijas albums. To 2018. gada 10. augustā izlaida TenThousand Projects un Caroline Distribution. Albumā ir viesmākslinieki Diplo, Young Thug, Reese Laflare un Travis Scott. Producēšanu veica OZ, Murda Beatz, BeatPusher, Honorable C.N.O.T.E., Avedon, Diplo, Scott Storch, Wheezy, Boaz van de Beatz, WE ARE THE STARS un citi. Albuma vāku veidojis kanādiešu mākslinieks Stīvens Gibs. 2021. gada 20. augustā tika izdots turpinājuma albums ar nosaukumu Trip At Knight.\n", "id": "lvs_Latn_102870"}
{"text": "Pols Deino\n\nPols Frenklins Deino (; dzimis ) ir amerikāņu aktieris.\n\nSaņēmis Independent Spirit Award balvu par lomu filmā L.I.E. (2001). Atpazīstamību ieguvis ar lomu filmā \"Mis Saulstariņš\" (2006). Par Pola un Īlaja Sandeju lomām Pola Tomasa Andersona drāmas filmā \"Plūdīs asinis\" (2007) Deino nominēts BAFTA kino balvai kategorijā \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\".\n\nPiedalījies arī Stīva Makvīna drāmā \"12 gadi verdzībā\" (2013), Denī Vilnēva trillerī \"Gūsteknes\" (2013) un biogrāfiskajā drāmā Love & Mercy (2014) par ko saņēma Zelta globusa balvas nomināciju. 2022. gadā piedalījies supervaroņu filmā \"Betmens\" un Stīvena Spīlberga drāmā \"Fabelmeni\" (2022).\n\n2018. gadā režisējis savu pirmo filmu \"Mežonīgā dzīve\".\n", "id": "lvs_Latn_102871"}
{"text": "Kurbevuā\n\nKurbevuā (, ) ir Francijas komūna. Tā atrodas Ildefransas reģionā, Odesēnas departamentā. Tā ir viena no Parīzes piepilsētām, atrodas 8,2 km attālumā no Parīzes centra. 2019. gadā pilsētā dzīvoja 81,6 tūkstoši cilvēku.\n", "id": "lvs_Latn_102872"}
{"text": "A Love Letter To You 2\n\nA Love Letter to You 2 ir amerikāņu repera Trippie Redd otrais komerciālais miksteips. To 2017. gada 6. oktobrī izlaida TenThousand Projects un Caroline Distribution. Tas ir otrais izdevums Trippie Redd sērijā A Love Letter To You, kas sākās 2017. gada maijā. Albums sasniedza 34. vietu ASV Billboard 200.\n", "id": "lvs_Latn_102873"}
{"text": "A Love Letter To You 3\n\nA Love Letter to You 3 ir trešais amerikāņu repera Trippie Redd komerciālais miksteips. To 2018. gada 9. novembrī izlaida Caroline Distribution. Tas ir trešais izdevums viņa sērijā A Love Letter to You, kas sākās 2017. gada maijā. Miksteipā cita starpā ir iekļauta sadarbība ar YoungBoy Never Broke Again, Juice WRLD un Tory Lanez. Tā galvenais singls bija \"Topanga\", kuram 30. oktobrī tika izdots mūzikas video.\n", "id": "lvs_Latn_102874"}
{"text": "! (albums)\n\n! (izrunā Exclamation Mark) ir amerikāņu repera Trippie Redd otrais studijas albums. To 2019. gada 9. augustā izdeva TenThousand Projects un Caroline Records. Albumā ir iekļauti Diplo, The Game, Lil Duke, Lil Baby un Coi Leray. Albumā sākotnēji bija arī Playboi Carti, taču vēlāk viņš tika izņemts no albuma.\n", "id": "lvs_Latn_102875"}
{"text": "Bīgla šaurums\n\nBīgla šaurums () vai Onašaha () ir kuģojams jūras šaurums Ugunszemes arhipelāgā Dienvidamerikas dienvidos, kas atdala Ugunszemes Lielo salu ziemeļos no mazākajām arhipelāga salām (Oste, Navarino, Gordona sala, Londonderi u.c.) dienvidos un savieno Atlantijas okeānu austrumos ar Kluso okeānu rietumos. Līdztekus Magelāna šaurumam ziemeļos un Dreika šaurumam dienvidos Bīgla šaurums ir trešais pieejamais jūrasceļš, apliecot Dienvidameriku.\n\nŠaurums stiepjas austrumu—rietumu virzienā no Piktona salas austrumos līdz Darvina šaurumam un Kuka līcim rietumos. Šauruma austrumu daļa ir robeža starp Argentīnu un Čīli, bet rietumu daļa atrodas Čīles teritorijā. Pie Gordona salas šaurums sadalās divos atzaros. Šaurākajā vietā šauruma platums ir . Krasti kalnaini, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h. Šauruma ziemeļu krastā atrodas Argentīnas Tjerras del Fuego provinces centrs Ušvaja, dienvidu krastā — Čīles Antarktikas provinces centrs Puertoviljamsa.\n\nŠauruma krastus kopš 10 000 gadu tālas senatnes apdzīvojuši jamani. Eiropiešiem šaurumu atklāja britu hidrogrāfiskā ekspedīcija (1826—1830) Filipa Pārkera Kinga vadībā, kas to nodēvēja ekspedīcijas kuģa Beagle vārdā. Pirmie eiropieši, kas apmetās šauruma krastā, bija anglikāņu misionāri 1869. gadā. Masveidā neaborigēnie ieceļotāji sāka ierasties zelta drudža laikā (1884—1906) un tam sekojošajam aitkopības bumam. 1884. gadā kā Argentīnas militārais postenis tika dibināta Ušvajas pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_102876"}
{"text": "A Love Letter To You 4\n\nA Love Letter To You 4 ir ceturtais amerikāņu repera Trippie Redd komerciālais miksteips. To 2019. gada 22. novembrī izlaida TenThousand Projects un Caroline Distribution. Projektā piedalās Lil Mosey, Juice WRLD, YNW Melly, Chris King, Quan'ta, YoungBoy Never Broke Again, Smokepurpp, Tory Lanez, DaBaby, Lil Yachty, Pi'erre Bourne, Youv Dee, Lil Wop un Mariah The Scientist. Luksusa izdevums tika izlaists 2020. gada 21. februārī, un tajā piedalījās arī Chance The Rapper, Russ, Young Thug, Lil Tecca, Lil Durk, G Herbo un SahBabii.\n", "id": "lvs_Latn_102877"}
{"text": "Lil Mosey\n\nLatans Mozess Stenlijs Ekolss (Lathan Moses Stanley Echols; dzimis 2002. gada 25. janvārī), profesionāli pazīstams kā Lil Mosey, ir amerikāņu reperis, dziedātājs un dziesmu autors. Slavu viņš ieguva 2017. gada beigās, izdodot savu singlu \"Pull Up\". Mozija debijas studijas albumā Northsbest (2018) bija iekļauts viņa pirmais Billboard Hot 100 topu singls \"Noticed\". Viņa otrais studijas albums Certified Hitmaker (2019) sasniedza ASV Billboard 200 12. vietu un satur viņa 2019. gada hitu singlu \"Stuck in a Dream\". 2020. gadā Lil Mosey izdeva savas karjeras populārāko singlu \"Blueberry Faygo\", kas ieņēma Billboard Hot 100 topa 8. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_102878"}
{"text": "YNW Melly\n\nDžemels Moriss Demons (; dzimis 1999. gada 1. maijā), profesionāli pazīstams kā YNW Melly, ir amerikāņu reperis un dziedātājs. Viņš ir vislabāk pazīstams ar dziesmām \"Murder On My Mind\", \"Mixed Personalities\" (ar Kanje Vestu), \"Suicidal\" (ar Juice WRLD) un \"223's\" (ar 9lokkNine). Pirmais tiek uzskatīts par viņa izlaušanos, kas viņam piesaistīja papildu uzmanību pēc tam, kad tika apsūdzēts divu reperu biedru dubultslepkavībā \"YNW\" kolektīvā. 2019. gada novembrī viņš izdeva savu debijas albumu Melly vs. Melvin, ierindojoties Billboard 200 topa 8. vietā.\n\n2019. gada februārī viņš tika arestēts un apsūdzēts divās apsūdzībās par tīšu pirmās pakāpes slepkavību, un viņam draud mūža ieslodzījums bez iespējas nosacīti atbrīvot, ja viņš tiks notiesāts. Viņš ir arī aizdomās turamais par šerifa vietnieka slepkavību 2017. gadā Gifordā. 2019. gada martā Demons neatzina savu vainu apsūdzībās par dubultslepkavību un pašlaik gaida tiesu.\n", "id": "lvs_Latn_102879"}
{"text": "Sad!\n\n\"Sad!\" ir amerikāņu repera un dziedātāja XXXTentacion dziesma no viņa otrā studijas albuma, ? Tā tika izdota kā albuma galvenais singls 2018. gada 2. martā. Dziesmu producēja Džons Kaningems, bet autors ir XXXTentacion. Dziesma bija XXXTentacion augstākais sasniegums ASV topos, sasniedzot pirmo vietu Billboard Hot 100 pēc viņa nāves 2018. gada 18. jūnijā. Dziesma straumēta vairāk nekā 1,8 miljardus reižu Spotify, kas ir viena no visvairāk straumētajām dziesmām platformā. Dziesma ir XXXTentacion, iespējams, populārākā dziesma. Dziesma apspriež viņa pieredzi ar depresiju un romantiskiem satricinājumiem, kā arī viņa personīgo nožēlu par savu pagātni.\n\nDziesmas videoklips tika izdots 28. jūnijā, izmantojot viņa YouTube kanālu. 2021. gada 13. augustā ASV RIAA singlu sertificēja kā dimantu, padarot to par visu laiku visvairāk pārdoto emo repa dziesmu.\n", "id": "lvs_Latn_102880"}
{"text": "YoungBoy Never Broke Again\n\nKentrells Desīns Goldens (; dzimis 1999. gada 20. oktobrī), profesionāli pazīstams kā YoungBoy Never Broke Again, ir amerikāņu reperis. No 2015. gada līdz 2017. gadam viņš izdeva sešus no izdevējkompānijām neatkarīgus miksteipus. 2017. gada beigās Goldens parakstīja līgumu ar Atlantic Records. 2018. gada janvārī viņš izdeva singlu \"Outside Today\", kas Billboard Hot 100 topā ieņēma 31. vietu. Dziesma kļuva par galveno singlu viņa debijas studijas albumam Until Death Call My Name (2018), kas sasniedza 7. vietu ASV Billboard 200.\n\n2019. gada oktobrī Goldens izdeva singlu \"Bandit\" (kopā ar Juice WRLD), kas kļuva par viņa pirmo desmitnieka singlu. Nedēļu vēlāk viņš izlaida AI YoungBoy 2 (2019), kas debitēja Billboard 200 pirmajā vietā. 2020. gada aprīlī viņš izdeva albumu 38 Baby 2, kas kļuva par viņa otro albumu Billboard 200 topā. Vēlāk tajā pašā gadā Goldens izdeva savu otro studijas albumu Top (2020), kas sekoja viņa piemēram kā viņa trešais topā iekļuvušais projekts mazāk nekā gadā. 2021. gada septembrī viņa ieslodzījuma laikā tika izdots albums Sincerely, Kentrell (2021), kas atkal ieņēma topu virsotnes, padarot viņu par trešo izpildītāju bez 2Pac un Lil Wayne, kuram ieslodzījuma laikā ir albums, kas kļuvis par populārāko albumu. 2022. gada augustā viņš izdeva savu ceturto studijas albumu The Last Slimeto, kas iezīmēja viņa pēdējo studijas albumu kopā ar Atlantic Records.\n", "id": "lvs_Latn_102881"}
{"text": "Smokepurpp\n\nOmārs Džeferijs Pineiro (dzimis 1997. gada 15. maijā), profesionāli pazīstams kā Smokepurpp, ir amerikāņu reperis. Sākotnēji Pineiro bija ierakstu producents, bet vēlāk guva panākumus audio izplatīšanas platformā SoundCloud 2017. gadā, pateicoties viņa skaņdarba \"Audi\" popularitātes pieaugumam.\n\nPineiro izdeva savu debijas komerciālo miksteipu Deadstar 2017. gada 29. septembrī, un miksteips Billboard 200 albumu topā ieņēma 42. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_102882"}
{"text": "Tory Lanez\n\nDeistārs Šemuels Šua Petersons (; dzimis 1992. gada 27. jūlijā), profesionāli pazīstams kā Tory Lanez, ir kanādiešu reperis, dziedātājs, dziesmu autors un ierakstu producents. Sākotnējo atzinību viņš guva ar miksteipu Conflicts of My Soul: The 416 Story, kas tika izdots 2013. gada augustā. 2015. gadā Tory Lanez noslēdza līgumu ar ierakstu producenta Benija Blanko kompāniju Mad Love Records, izmantojot Interscope Records.\n\nTory Lanez debijas studijas albumā I Told You (2016) bija iekļauti singli \"Say It\" un \"Luv\", kas Billboard Hot 100 topā ieņēma attiecīgi 23. un 19. vietu. 2018. gadā Tory Lanez izdeva savu otro un trešo studijas albumu Memories Don't Die un Love Me Now? Viņa ceturtais studijas albums Chixtape 5 (2019) ierindojās ASV Billboard 200 2. vietā. 2020. gadā viņš izdeva savu piekto studijas albumu Daystar, kas debitēja Billboard 200 10. vietā . Tory Lanezsaņēma Grammy balvas nomināciju par savu dziesmu \"Luv\", kā arī četras Juno balvas.\n", "id": "lvs_Latn_102883"}
{"text": "Leo Hiršsons\n\nLeo Hiršsons (dzimis 1955. gada 6. jūlijā, Liepājā) ir latviešu aktieris, bijušais nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, kā arī pēdējais politiski ieslodzītais Latvijas PSR VDK cietumā.\n", "id": "lvs_Latn_102884"}
{"text": "Dekamerons (filma)\n\n\"Dekamerons\" () ir 1971. gada Itālijas, Francijas un Rietumvācijas kopražojuma antoloģijas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Pjērs Paolo Pazolīni. Filmā galvenās lomas atveido Franko Čiti, Nineto Davoli, Silvāna Mangano un Pjērs Paolo Pazolīni. Filma balstīta uz 14. gadsimta Džovanni Bokačo alegoriju \"Dekamerons\". \"Dekamerons\" ir pirmā daļa Pazolīni \"dzīves\" triloģijā, tai seko \"Kantenberijas stāsti\" (I racconti di Canterbury, 1972) un \"Arābijas naktis\" (Il fiore delle Mille e una notte, 1974).\n\nFilmas \"Dekamerons\" pirmizrāde notika Berlīnes kinofestivālā, kur ieguva Sudraba lāča balvu kategorijā Special Jury Prize. Neraugoties uz filmas panākumiem un kritiķu atzinību, pats Pazolīni filmu kritizēja.\n", "id": "lvs_Latn_102885"}
{"text": "Honestly, Nevermind\n\nHonestly, Nevermind ir Kanādas repera un dziedātāja Drake septītais studijas albums, kas tika izdots 2022. gada 17. jūnijā. Izdevēji: OVO Sound un Republic Records. Albumā ir iekļauta viena viesmākslinieka dziesma no 21 Savage, kā arī dažādu producentu, tostarp Gordo, Black Coffee un 40 producēšana.\n\nStilistiski ir atšķirīgs no Dreika iepriekšējiem albumiem, Nevermind ieturēts deju, hausmūzikas un baltimorklaba žanros. Albums saņēma kopumā pozitīvas atsauksmes un debitēja ASV Billboard 200 virsotnē ar 204 000 albumam līdzvērtīgu vienību. Tas kļuva par Dreika vienpadsmito albumu ASV pirmajā vietā. Albuma singli Sticky un Massive debitēja ASV Billboard Hot 100 top 20, bet Jimmy Cooks kļuva par Dreika vienpadsmito (un 21 Savage otro) ASV dziesmu pirmajā vietā.\n", "id": "lvs_Latn_102886"}
{"text": "Certified Lover Boy\n\nCertified Lover Boy ir Kanādas repera un dziedātāja Drake sestais studijas albums, ko 2021. gada 3. septembrī izdeva OVO Sound un Republic Records. To veidoja biežie partneri 40, Nineteen85, PARTYNEXTDOOR, OZ un Vinylz. Kā viesmākslinieki parādās Lil Baby, Lil Durk, Giveon, Jay-Z, Travis Scott, Future, Young Thug, Yebba, 21 Savage, Project Pat, Tems, Ty Dolla $ign, Lil Wayne, Rick Ross un Kid Cudi.\n\nLīdzīgi kā Dreika iepriekšējie izdevumi, albums pārsvarā atspoguļo viņa uzskatus par slavu un panākumiem, īpaši viņa dominējošo stāvokli mūzikas industrijā, kā arī nelojalitāti, sabojātas romances, ķildas un vientulību. Galvenokārt hiphopa ieraksts, albuma skanējumā dominē miglaina atmosfēra, kas ietver crunk un trap elementus. Vairāki kritiķi norādīja, ka albums atgādina Thank Me Later (2010), Take Care (2011) un Nothing Was The Same (2013). Angļu mākslinieka Demjena Hērsta izstrādātais albuma noformējumā esošais mākslas darbs, kurā attēlotas 12 grūtnieču emocijzīmes, izraisīja daudz strīdu.\n\nĻoti gaidītais Certified Lover Boy pēc izlaišanas saņēma pretrunīgas mūzikas kritiķu atsauksmes, no kuriem lielākā daļa uzskatīja, ka tas ir salīdzināms ar citiem Dreika izdevumiem un uzsvēra tā struktūru, taču kritizēja liriskā ieskata līmeni un iestudējuma skaņas daudzveidības trūkumu. Neskatoties uz to, tas tika nominēts kategorijā Labākais repa albums 2022. gada Grammy balvu pasniegšanas ceremonijā, līdz Dreiks 2021. gada decembrī atsauca albumu no izskatīšanas un ieguva labāko repa albumu 2022. gada Billboard mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā.\n\nAlbums guva komerciālus panākumus, debitējot Billboard 200 pirmajā vietā ar 613 000 albumam līdzvērtīgu vienību. Tas kļuva par Dreika desmito albumu ASV pirmajā vietā un sasniedza lielāko albuma atvēršanas nedēļu ASV 2021. gadā, pārspējot Apple Music un Spotify rekordus lielākajās atklāšanas dienas straumēs šajās platformās. Tas sasniedza visu laiku rekordu visvairāk ASV labāko desmit singlu no viena albuma (9), ar savu vadošo singlu \"Way 2 Sexy\", kas debitēja Billboard Hot 100 virsotnē kā Dreika devītais ASV hits pirmajā vietā.\n", "id": "lvs_Latn_102887"}
{"text": "Somenlinna\n\nSomenlinna (), vēsturiski pazīstama kā Sveaborga (), ir 18. gadsimtā celts cietoksnis, kas atrodas uz salām Somijas galvaspilsētas Helsinku pievārtē, uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra. 1991. gadā cietoksnis tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n\nCietoksni, lai pret Krieviju aizsargātu Helsinku ostu, 1748. gadā uzsāka celt zviedri. Cietokšņa celtniecība bija zviedru militārā inženiera Augustīna Ērensverda (Augustin Ehrensvärd, 1710–1772) mūža darbs, un viņa kaps atrodas cietokšņa teritorijā. 1808. gadā cietoksni ieņēma krievi. 1918. gadā, līdz ar neatkarīgās Somijas nodibināšanos, cietoksnis ieguva mūsdienu nosaukumu. Somenlinna kalpoja militāriem mērķiem līdz 1973. gadam, kad to nodeva civilā lietošanā. Mūsdienās cietoksnis ir populārs tūrisma objekts.\n", "id": "lvs_Latn_102888"}
{"text": "Lielvalsts\n\nLielvalsts jeb lielvara () ir valsts vai valstu savienība, kurai ir izcils ģeopolitisks stāvoklis starptautiskajās attiecībās. Lielvaras jēdzienu sāka lietot pēc Vīnes kongresa 19. gadsimta sākumā, kad pēc Napoleona kariem Francijas impērijas hegemoniju nomainīja piecu Eiropas lielvalstu (Austrijas Impērijas, Britu impērijas, Francijas karalistes, Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes) hegemonija.\n", "id": "lvs_Latn_102889"}
{"text": "Sammallahdenmeki\n\nSammallahdenmeki () bronzas laikmeta akmenskrāvumu kapavietas Somijas dienvidrietumos, pie Raumas pilsētas. Apbedījumi ir vieni no iespaidīgākajem Skadināvijā. 1999. gadā vieta tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n\nAtrasti 33 akmenskrāvumi, kuros apbedījumi veikti no 1500. — 500. gadam p.m.ē. Senvieta pirmoreiz aprakstīta 1878. gadā. 1891. gadā četros no akmenskrāvumiem veikti arheoloģiskie izrakumi.\n", "id": "lvs_Latn_102890"}
{"text": "Automobiļu vēsture\n\nAutomobiļu vēsture sākās 1672. gadā, kad izgudroja pirmo ar tvaiku darbināmo transportlīdzekli, kā rezultātā 1769. gadā Nikolā Žozefs Kunjo (Nicolas-Joseph Cugnot) izgudroja pirmo ar tvaiku darbināmo automobili, ar ko varēja pārvadāt cilvēkus. 19. gadsimta sākumā izgudrojumi attīstījās, radot de Rivasa dzinēju, vienu no pirmajiem iekšdedzes dzinējiem, un agrīno elektrodzinēju. Semjuels Brauns 1826. gadā izmēģināja pirmo rūpnieciski pielietoto iekšdedzes dzinēju.\n\nAttīstību 19. gadsimta vidū kavēja pretestība pret lieliem transportlīdzekļiem, tomēr dažu iekšdedzes dzinēju attīstība turpinājās. Dzinējs attīstījās, kad inženieri radīja divu un četrtaktu iekšdedzes dzinējus un kā degvielu sāka izmantot benzīnu. Sērijveida transportlīdzekļi sāka parādīties 1887. gadā, kad Kārlis Bencs izstrādāja ar benzīnu darbināmu automobili un izgatavoja vairākus identiskus tā eksemplārus. Neseno automobiļu ražošanu iezīmē 1908. gadā Ford Motor Company radītais Ford Model T, kas kļuva par pirmo automobili, ko masveidā ražoja uz kustīgas montāžas līnijas.\n", "id": "lvs_Latn_102891"}
{"text": "Navarino\n\nNavarino () ir Čīlei piederoša sala Ugunszemes arhipelāgā Dienvidamerikas pašos dienvidos. Administratīvi ietilpst Magaljanesas reģiona Čīles Antarktikas provinces Kabo de Hornosas komūnā. Navarino ir arhipelāga ceturtā lielākā un otra apdzīvotākā sala. Lielākā apdzīvotā vieta ir provinces centrs Puertoviljamsa salas ziemeļu krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102892"}
{"text": "Vings Reimss\n\nVings Reimss (, dzimis ) ir amerikāņu aktieris.\n\nReimss vislabāk pazīstams, kā IMF aģents Luters Stikels \"Neiespējamā misija\" filmu sērijā, kā arī Marseluss Voless Kventina Tarantīno filmā \"Lubene\" (1994).\n\nPiedalījies arī tādās filmās kā \"Jēkaba kāpnes\" (Jacob's Ladder, 1990), \"Deivs\" (Dave, 1993), \"Striptīzs\" (Striptease, 1996), \"Ieslodzīto reiss\" (Con Air, 1997), \"Ārpus redzesloka\" (1998), \"Dzīvais slazds\" (Entrapment, 1999), \"Augšāmceļot mirušos\" (Bringing Out the Dead, 1999) un \"Miroņu rītausma\" (Dawn of the Dead, 2004). Ierunājis lomas animācijas filmās \"Lilo un Stičs\" (2002), Stitch! The Movie (2003) un Leroy & Stitch (2006).\n", "id": "lvs_Latn_102893"}
{"text": "Pols Skofīlds\n\nDeivids Pols Skofīlds (; dzimis , miris ) bija angļu aktieris.\n\nSavā sešu desmitgadu ilgajā aktiera karjerā Skofīlds kļuva par vienu no nedaudzajiem, kurš savā karjerā saņēma visas trīs nozīmīgākās kino, televīzijas un teātra balvas — Amerikas Kinoakadēmijas balvu, Emmy balvu un Tony balvu. Viņš šīs balvas saņēma septiņu gadu laikā, kas ir īsākais periods starp visiem aktieriem, kuri to ir paveikuši.\n\nSkofīlds 1962. gadā saņēma Tony balvu par Brodvejas uzvedumu \"Cilvēks katrai situācijai\" (A Man for All Seasons). 1966. gadā viņš saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākais aktieris galvenajā lomā\" par šo pašu lomu filmas adaptācijā. 1969. gadā saņēma Emmy balvu par dalību televīzijas filmā Male of the Species.\n\nPar lomu filmā \"Savādā spēle\" (1994) Skofīlds nominēts Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\", savukārt par lomu filmā The Crucible (1996) viņš saņēma BAFTA kino balvu.\n", "id": "lvs_Latn_102894"}
{"text": "Rekss Herisons\n\nSers Redžinalds Kerijs \"Rekss\" Herisons (; dzimis , miris ) bija angļu aktieris.\n\nSavu karjeru 1924. gadā sācis kā teātra aktieris. 1949. gadā saņēmis savu pirmo Tony balvu. Otro Tony balvu saņēmis 1957. gadā.\n\nPapildus teātra aktiera karjerai, Herisons piedalījās arī vairākās filmās. Savu kino debiju piedzīvojis 1937. gadā, kopā ar Vivjenu Lī piedaloties romantiskajā komēdijā Storm in a Teacup. Pēc tam, kad viņš saņēma uzslavas par dalību britu filmā Major Barbara (1941), viņš tika pie lielākā lomām filmās Blithe Spirit (1945), Anna and the King of Siam (1946), The Ghost and Mrs. Muir (1947), \"Kleopatra\" (Cleopatra, 1963), \"Mana skaistā lēdija\" (My Fair Lady, 1964), par ko viņš saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā Labākais aktieris galvenajā lomā, un \"Doktors Dūlitls\" (Doctor Dolittle, 1967).\n", "id": "lvs_Latn_102895"}
{"text": "Felikss Sančess Bass\n\nFelikss Sančess Bass (; dzimis Barselonā) ir Spānijas futbola treneris. Kopš 2023. gada ir Ekvadoras futbola izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_102896"}
{"text": "Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nDānija bija pārstāvēta 1900. vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norisinājās Francijas galvaspilsētā Parīzē no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā startēja.\n\nDāniju šajās olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 12 sportisti, kuri startēja 5 sporta veidos. Lielākā daļa no sportistiem bija pārstāvēta šaušanā. Pirmoreiz Dānija bija pārstāvēta peldēšanā un virves vilkšanā. Dānijas virves vilkšanas pārstāvji startēja kopā ar Zviedrijas sportistiem kā Jauktās komandas pārstāvji, kur izcīnīja arī zelta medaļu.\n\nŠajās olimpiskajās spēlēs Dānija izcīnīja 6 olimpiskās medaļas (1 zelta, 3 sudraba un 2 bronzas medaļas), trijos sporta veidos. Medaļu kopvērtējumā ierindojoties 10. vietā. Visvairāk medaļas, 4 olimpiskās medaļas, tika izcīnītas šaušanas sacensībās. Pirmoreiz Dānija olimpiskās medaļas tā ieguva peldēšanā un vieglatlētikā. Dānijas sportists šaušanas sacensībās Anderss Peters Nīlsens šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja trīs sudraba medaļas, tādējādi kļūdams par olimpiskajām medaļām bagātāko Dānijas sportistu.\n", "id": "lvs_Latn_102897"}
{"text": "Kārlis Roberts Neselrode\n\nKārlis Roberts fon Neselrode-Ēreshovens (, ; 1780—1862), pazīstams arī kā Šarls de Neselrode () bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts, ilggadējs ārlietu ministrs (1816—1856).\n", "id": "lvs_Latn_102898"}
{"text": "Miks Zvejnieks\n\nMiks Edgars Zvejnieks (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu kalnu slēpotājs, dalībnieks. Pēc aktīvās sporta karjeras beigām — kalnu slēpošanas treneris.\n", "id": "lvs_Latn_102899"}
{"text": "Kārlis Vīķis\n\nKārlis Vīķis (dzimis 1913. gada 19. jūlijā; miris 1938. gada 13. janvārī) bija latviešu jūrnieks, Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tēvs.\n", "id": "lvs_Latn_102900"}
{"text": "Ludvigs (personvārds)\n\nLudvigs, agrāk Ludviķis, ir tradicionāls vīriešu personvārds daudzām tautām. Cēlies no franku ķēniņa Hlodviga vārda (*hlūdaz — \"skaļš, slavens\" un *wiganą — \"karotājs\"). Deminutīvā forma ir Ludis u.c.\n", "id": "lvs_Latn_102901"}
{"text": "Kārlis Šiliņš\n\nKārlis Šiliņš (dzimis Rīgā) ir latviešu basketbolists, spēlē centra pozīcijā. 2024. gadā pārstāv Vācijas Bundeslīgas komandu BG Göttingen, bet iepriekš spēlējis Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas un Latvijas Basketbola līgas (LBL) klubā BK Liepāja un augstskolu basketbolā NCAA turnīrā ASV.\n", "id": "lvs_Latn_102902"}
{"text": "Oto Ado\n\nOto Ado (; dzimis Hamburgā) ir Ganas futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlējis pussarga pozīcijā, pārstāvējis Vācijas klubus, bijis Ganas futbola izlases spēlētājs. Pašlaik ir Ganas izlases galvenais treneris. Strādā arī par Dortmundes \"Borussia\" talantu treneri.\n", "id": "lvs_Latn_102903"}
{"text": "Žigimants Krēsliņš\n\nŽigimants Krēsliņš (dzimis 1976. gadā), plašāk pazīstams kā Žigis, ir latviešu blogeris, skolotājs, ceļotājs, rakstnieks un pasākumu vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_102904"}
{"text": "Transportieris\n\nTransportieris (no — 'pārnest') ir leņķu mērīšanai un konstruēšanai paredzēts instruments. Transportieris sastāv no lineāla un pusloka skalas, iedalītas 180 grādos. Transportierus parasti izgatavo no caurspīdīgas plastmasas, arī no koka, metāla vai citiem materiāliem. Jo transportieris ir lielāks, jo sīkākas var būt iedaļas un precīzāki mērījumi.\n", "id": "lvs_Latn_102905"}
{"text": "Ivans Iļjins\n\nIvans Iļjins (; 1883—1954) bija krievu filozofs un publicists. Viņa uzskati balstījās pārliecībā, ka pasaule ir samaitāta un tai vajadzīga pestīšana, ko var dot tāda pilnīgi totalitāra nācija kā Krievija.\n", "id": "lvs_Latn_102906"}
{"text": "Roberts Lācis\n\nRoberts Lācis (1891—1946) bija 2. Vidzemes divīzijas mīnmetēju rotas leitnants. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_102907"}
{"text": "Iļja Ivanovs\n\nIļja Ivanovs (dzimis ) ir Latvijas politiķis. Ievēlēts 14. Saeimā no partijas \"Stabilitātei!\" saraksta.\n\n2017. gadā ieguva vidējo izglītību Daugavpils 13. vidusskolā. Augstāko izglītību nav ieguvis.\n\nPirms ievēlēšanas Saeimā strādāja par konsultantu mūzikas instrumentu veikalā \"MUZ PRO\".\n\n2022. gada rudenī notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās ievēlēts 14. Saeimā no partijas \"Stabilitātei!\" saraksta.\n", "id": "lvs_Latn_102908"}
{"text": "Rudzu lāčauza\n\nRudzu lāčauza () ir graudzāļu dzimtas lāčauzu ģints suga. Tā savvaļā ir sastopama Austrumu un Centrālajā Eiropā, bet daudzviet izzūd, un mūsdienās kādreizējā vienlaidu areālā sastopama no ļoti reti līdz retumis.\n\nLatvijā rudzu lāčauza ir reti sastopama, izzūdoša nezāle. Tās atsevišķi īpatņi un nelielas augu grupas aug sējumos un ceļmalās.\n", "id": "lvs_Latn_102909"}
{"text": "Izspūrusī lāčauza\n\nIzspūrusī lāčauza () ir graudzāļu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eiropā (neiekļaujot ziemeļu un ziemeļaustrumu daļu), kā arī Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā. Latvijā izspūrusī lāčauza ir rets adventīvs (ievazāts) augs.\n", "id": "lvs_Latn_102910"}
{"text": "Inter (TV kanāls)\n\nInter () — prokrievisks informatīvi izklaidējošs televīzijas kanāls Ukrainā, kas pieder oligarham Dmitro Firtašam (Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sankcionēts) un politiķim Serhijam Ļovočkinam (prokrieviskā, nu jau aizliegtā partija \"Opozīcijas platforma - Par dzīvi\" (Опозиційна платформа — За життя)). Kanāls raida virszemes apraidē, kabeļtīklos un satelīttelevīzijā, tehniskais pārklājums — 99,7% Ukrainas teritorijas. Tā ir daļa no mediju konglomerāta \"Inter Media Group\", kas ietilpst konglomerātā \"Group DF\".\n\nKopš Krievijas 2022. gada iebrukuma kanāls piedalās Vienoto ziņu telemaratonā, kopā ar pārējiem lielākajiem Ukrainas TV kanāliem.\n\nŠim kanālam ir arī starptautiskā versija Inter+, kuru piedāvā arī Latvijas kabeļoperatori.\n", "id": "lvs_Latn_102911"}
{"text": "Rumānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nRumānija bija pārstāvēta 1900. vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norisinājās Francijas galvaspilsētā Parīzē no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs bija pirmās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā startēja.\n\nŠajās olimpiskajās spēlēs Rumānija bija pārstāvēta ar vienu sportistu, George Plagino, kurš startēja šaušanas sacensībās. Šajā reizē Rumānija neieguva olimpiskās medaļas.\n", "id": "lvs_Latn_102912"}
{"text": "Puertoviljamsa\n\nPuertoviljamsa (, ) ir pilsēta Čīles dienvidos Ugunszemes arhipelāgā. Izvietojusies arhipelāga ceturtās lielākās salas Navarino ziemeļu krastā pie Bīgla šauruma. Administratīvi ietilpst Magaljanesas reģionā, Čīles Antarktikas provinces un Kabo de Ornosas komūnas administratīvais centrs. Puertoviljamsa tiek uzskatīta par pasaules vistālāk uz dienvidiem esošo pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_102913"}
{"text": "Volters Matau\n\nVolters Matau (; dzimis , miris ) bija amerikāņu aktieris, komiķis un kinorežisors.\n\nMatau piedzima kā Volters Džons Matovs Ņujorkā ebreju ģimenē. Viņa tēvs bija ukraiņu imigrants, bet māte lietuviešu imigrante.\n\nMatau vislabāk pazīstams ar lomām Elija Kazana drāmā A Face in the Crowd (1957), Maikla Kertica muzikālajā filmā \"Karalis Kreols\" (1958) un sporta komēdijā The Bad News Bears (1976). Piedalījies 10 filmās kopā ar Džeku Lemonu, no kurām pazīstamākās ir The Odd Couple (1968), The Front Page (1974) un Grumpy Old Men (1993). Par lomu Billija Vaildera komēdijā The Fortune Cookie (1966) Matau saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\".\n\nPiedalījies arī tādās filmās kā Bigger Than Life (1956), \"Šarāde\" (1963), Hello, Dolly! (1969), A New Leaf (1971), Plaza Suite (1971), Charley Varrick (1973), The Sunshine Boys (1975), California Suite (1978) un Hopscotch (1980).\n\n1962. gadā par lomu Brodvejas lugā A Shot in the Dark un 1965. gada lugā The Odd Couple saņēmis Tony balvu. Savas karjeras laikā saņēmis arī divas BAFTA kino balvas un Zelta globusa balvu. Par lomu seriālā The DuPont Show of the Week 1963. gadā nominēts Emmy balvai. 1982. gadā Matau piešķīra zvaigzni Holivudas Slavas alejā.\n", "id": "lvs_Latn_102914"}
{"text": "Eds Beglijs\n\nEdvards Džeimss Beglijs vecākais (, dzimis , miris ) bija amerikāņu kino, televīzijas, teātra un radio aktieris.\n\nSaņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\" par sniegumu filmā Sweet Bird of Youth (1962). Iespējams, vislabāk pazīstams pēc lomas klasiskajā Sidnija Lūmeta filmā \"Divpadsmit saniknotu vīru\" (1957). Piedalījies arī filmā The Unsinkable Molly Brown (1964). Saņēmis Emmy balvas nomināciju par lomu seriālā Inherit the Wind.\n\nViņa dēls Eds Beglijs jaunākais arī ir pazīstams aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_102915"}
{"text": "Valentīns Silamiķelis\n\nValentīns Silamiķelis (1924–2005) bija latviešu arhitekts, rakstnieks un politiski represētais. 1998. gadā viņš publicēja atmiņu un dokumentu grāmatu par Baltiešu leģionāru izdošanu \"Ar Baltijas karogu izdotie\", kuru izdeva arī zviedru un angļu valodās.\n", "id": "lvs_Latn_102916"}
{"text": "Konajeva\n\nKonajeva () ir pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala centrs. Atrodas Iles upes krastā pie Kapšaghaja ūdenskrātuves uz ziemeļiem no Almati.\n", "id": "lvs_Latn_102917"}
{"text": "Abaja apgabals\n\nAbaja apgabals () ir viens no Kazahstānas apgabaliem valsts austrumos. Tā galvaspilsēta ir Semeja. Apgabals robežojas ar Krieviju ziemeļos, Austrumkazahstānas apgabalu austrumos, Ķīnu (Siņdzjana) dienvidaustrumos, Žetisu apgabalu dienvidos, Karaghandi apgabalu rietumos un Pavlodaras apgabalu ziemeļrietumos.\n\nApgabals izveidots 2022. gadā teritorijā, kurā no 1939. līdz 1997. gadam pastāvēja Semipalatinskas apgabals. Jaunais apgabals nodēvēts par godu kazahu dzejniekam un apgaismotājam, mūsdienu kazahu rakstu literatūras pamatlicējam Abajam Kunanbajuli (1845—1904).\n", "id": "lvs_Latn_102918"}
{"text": "Mamblreps\n\nMamblreps (, no mumble — 'murmināt') ir 2010. gadu sākumā tiešsaistes audio izplatīšanas platformā SoundCloud radies hiphopa mikrožanrs, kam raksturīgs neskaidrs, murmināšanai līdzīgs vokāls un atkāpes no žanram tradicionālā lirisma.\n\nLai gan apzīmējums ir plaši kritizēts kā neprecīzs un nievājošs, daži mākslinieki to ir pieņēmuši, bet citi stilu aizstāvējuši kā jaunu posmu žanra attīstībā.\n", "id": "lvs_Latn_102919"}
{"text": "Ulitau apgabals\n\nUlitau apgabals () ir viens no Kazahstānas apgabaliem valsts centrālajā daļā. Tā administratīvais centrs ir Žezkazghana. Apgabals robežojas ar Kostanajas apgabalu ziemeļrietumos, Karaghandi apgabalu ziemeļos un austrumos, Žambilas, Tirkistanas un Kizilordas apgabaliem dienvidos un Aktebes apgabalu rietumos.\n\nApgabals izveidots 2022. gadā teritorijā, kurā no 1973. līdz 1997. gadam pastāvēja Džezkazganas apgabals. Jaunais apgabals nodēvēts pēc Ulitau kalnu masīva apgabala rietumdaļā.\n", "id": "lvs_Latn_102920"}
{"text": "Chief Keef\n\nKīts Farels Kozarts (dzimis 1995. gada 15. augustā), pazīstams ar skatuves vārdu Chief Keef, ir amerikāņu reperis, dziedātājs, dziesmu autors un ierakstu producents. Viņa mūzika pirmo reizi kļuva populāra 2010. gadu sākumā Čikāgas Dienvidsaidas vidusskolēnu vidū. 2012. gadā viņa populāro singlu \"I Don't Like\" remiksēja amerikāņu reperis Kanje Vests, singls sasniedza Billboard Rap Top 20, tādējādi vēl vairāk popularizējot Kozarta mūziku. Starp lielākajiem ierakstu izdevējiem izveidojās izsoles karš, kura rezultātā Kozarts slēdza līgumu ar Interscope. 2012. gada decembrī tika izdots debijas albums Finally Rich, kurš saturēja singlus \"I Don't Like\" un \"Love Sosa\", kas popularizēja Čikāgas repa apakšžanra drillu.\n\nChief Keef savas karjeras laikā ir saskāries ar vairākām juridiskām problēmām, tostarp apsūdzībām par ieroču glabāšanu, mājas arestu un Čikāgas varas iestāžu noteiktu uzstāšanās aizliegumu. Lai gan 2014. gada beigās Interscope ar viņu lauza līgumu un vēlāk Kozarts parakstīja līgumu ar ierakstu studiju 1017 Records, viņš turpināja veidot mūzikas projektus ar savu zīmolu Glo Gang. Šie albumi bija: Nobody (2014), Back from the Dead 2 (2014), Bang 3 (2015) un Thot Breaker (2017).\n\nKopš 2010. gadu beigām kritiķi, ņemot vērā Chief Keef mūzikas stila ietekmi uz citiem māksliniekiem, ir viņu izcēluši kā drilla apakšžanra pamatlicēju.\n", "id": "lvs_Latn_102921"}
{"text": "Grieķija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nGrieķija (Grieķijas Karaliste) bija pārstāvēta 1900. vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norisinājās Francijas galvaspilsētā Parīzē no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā startēja.\n\nŠajās olimpiskajās spēlēs Grieķija bija pārstāvēta ar trim sportistiem, kuri startēja vieglatlētikā un golfā (pirmoreiz pārstāvēta). Šajā reizē Grieķija neieguva olimpiskās medaļas.\n", "id": "lvs_Latn_102922"}
{"text": "2023. gada Pasaules čempionāts skriešanā\n\n2023. gada Pasaules čempionāts skriešanā notika Rīgā, Latvijā, no 2023. gada 30. septembra līdz 1. oktobrim. Tas bija pirmais pasaules čempionāts skriešanā šosejā, kas ietvēra gan Pasaules čempionātu pusmaratonā, kas pēdējo reizi notika 2020. gadā Gdiņā, gan arī 5 kilometru un jūdzes distances. Sacensības notika viena apļa plakanā trasē Rīgas ielās.\n\nPasaules čempionātu skriešanā \"Rīga 2023\" organizēja World Athletics kopā ar Rimi Rīgas maratonu un Rīgas domi.\n\nPasaules čempionāta sacīkstes tika aizvadītas pusmaratona, 5 km un jūdzes distancēs. Sacīkstes notika vienādās trasēs gan elites dalībniekiem, gan masu sacensību dalībniekiem.\n\nŠī bija arī pirmā reize, kad jebkurš skrējējs varēja reģistrēties kādam no oficiālajiem Pasaules čempionāta masu skrējieniem Rīgā un nopelnīt Pasaules čempionāta medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_102923"}
{"text": "Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nItālija (Itālijas Karaliste) bija pārstāvēta 1900. vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norisinājās Francijas galvaspilsētā Parīzē no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā startēja.\n\nItālija šajās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta ar vismaz 25 sportistiem (24 vīrieši un 1 sieviete, kuriem ir iznāma identitāte), kuri startēja 6 dažādos olimpiskajos sporta veidos. Visvairāk sportistu, 10 sportisti, no Itālijas bija pārstāvēti paukošanā. Pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā, paukošanā, peldēšanā, vieglatlētikā un vingrošanā.\n\nŠajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja pirmās olimpiskās medaļas spēļu vēsturē. Itālija izcīnīja kopumā 5 olimpiskās medaļas, 3 zelta un 2 sudraba medaļas, trijos olimpiskajos sporta veidos (jāšanā, paukošanā un riteņbraukšanā). Šajos sporta veidos tās bija pirmās medaļas Itālijai. Medaļu kopvērtējumā tā ierindojās 8. vietā. Džans Džordžo Trisīno bija vienīgais no sportistiem, kurš izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba medaļu), viņš startēja jāšanas sacensībās.\n", "id": "lvs_Latn_102924"}
{"text": "Izidors Vucens\n\nIzidors Vucens (dzimis Jersikas pagastā, miris Rīgā) bija Latvijas dzelzceļa tehniskās direkcijas ceļu iecirkņa meistars. V šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1928), saņēmis arī V šķiras Atzinības krustu (1938). I. Vucens uz dzelzceļa nostrādājis vairāk nekā 40 gadus.\n\nSavas dzelzceļnieka gaitas I. Vucens iesācis 1898. gada 1. martā uz bijušā Rīgas-Orlas dzelzceļa kā remonta strādnieks, Dubultu stacijā. Vēlāk kalpojis kā priekšstrādnieks Zasulauka stacijā, tad kā ceļu meistars Ķemeru stacijā un kā vecākais ceļu meistars Brjanskā un Krustpilī. I. Vucens kopš 1919. gada 5. jūnija strādāja Krustpils stacijā kā vecākais ceļu meistars. Vēlāk viņš ir ņēmis arī dalību pie Daugavas dzelzceļa tilta Daugavpilī vidējā posma pagaidu atjaunošanas, kamdēļ par nopelniem I. Vucens tika apbalvots ar V. Šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.\n\nApbedīts Rīgas Miķeļa kapos.\n", "id": "lvs_Latn_102925"}
{"text": "Lil Tecca\n\nTailers Džastins Entonijs Šārps (dzimis 2002. gada 26. augustā), profesionāli pazīstams kā Lil Tecca, ir amerikāņu reperis un dziedātājs. Viņš kļuva pazīstams, izdodot savu 2019. gada singlu \"Ransom\", kas Billboard Hot 100 topā sasniedza 4. vietu. Singls tika iekļauts viņa debijas miksteipā We Love You Tecca (2019), kas ASV Billboard 200 ieņēma 4. vietu. Miksteipā bija iekļauti arī singli \"Love Me\" un \"Did It Again\". Viņa debijas studijas albums Virgo World (2020) debitēja Billboard 200 10. vietā un iekļāva Billboard Hot 100 topā iekļuvušās dziesmas \"Dolly\" (piedalās Lil Uzi Vert) un \"When You Down\". Viņa otrais miksteips We Love You Tecca 2 tika izdots 2021. gada augustā, un tajā bija iekļautas dziesmas \"Repeat It\" un \"Lot of Me\".\n", "id": "lvs_Latn_102926"}
{"text": "Trippie Redd diskogrāfija\n\nAmerikāņu repera Trippie Redd diskogrāfija sastāv no četriem studijas albumiem, sešiem miksteipiem, astoņiem EP ierakstiem un 31 singlu (tostarp 15 kā galvenais mākslinieks).\n\nTrippie Redd pirmais izdevums bija EP Awakening My InnerBeast, kas tika izdots 2016. gada 25. augustā. 2016. gadā un 2017. gada sākumā viņš izdeva vēl vairākus EP, pirms 2017. gada 21. maijā izdeva savu pirmo miksteipu A Love Letter to You, kas kļuva par viņa albumu. pirmais izdevums lielāko topu sarakstā, sasniedzot ASV Billboard 200 virsotni ar 69. numuru. Pēc tam viņš izdeva singlus \"Love Scars\" un \"Poles 1469\" no miksteipa, kuri abi parādījās Bubbling Under Hot 100 topā. Trippie Redd sekoja miksteipam ar tā turpinājumu A Love Letter to You 2, kas 2017. gada oktobrī ieņēma Billboard 200 34. vietu.\n\nVēlāk 2017. gadā dziesma \"Dark Knight Dummo\", kurā piedalās kāds amerikāņu reperis un dziedātājs Travis Scott, kļuva par Trippie Redd pirmo dziesmu, kas iekļuvusi ASV Billboard Hot 100 topā, sasniedzot 72. vietu. Dziesma bija galvenais singls no viņa debijas albuma LIFE'S A TRIP, kas tika izdots 2018. gada 10. augustā. Albums parādījās 20 labāko topu topā visā pasaulē, tostarp Apvienotajā Karalistē un Austrālijā. Trippie Redd vēlāk izdeva singlu \"Taking A Walk\", kas parādījās Billboard Hot 100 ar 46. numuru. Tāpat 2018. gadā viņš izdeva singlu \"Topanga\" no sava trešā miksteipa A Love Letter to You 3. Miksteips kļuva par viņa augstāko līmeni, Billboard 200 debitējot trešajā vietā, savukārt \"Topanga\" tajā pašā nedēļā pārcēlās uz 52. vietu Billboard Hot 100.\n", "id": "lvs_Latn_102927"}
{"text": "Verners Cēge fon Manteifels\n\nVerners Maksimiliāns Frīdrihs Cēge fon Manteifels (; 1857—1926) bija vācbaltiešu ķirurgs un Tērbatas Universitātes medicīnas profesors. Pirmais ieviesis sterilizētu operācijas gumijas cimdu lietošanu.\n", "id": "lvs_Latn_102928"}
{"text": "Puertotoro\n\nPuertotoro () ir ciems Čīles dienvidos Ugunszemes arhipelāgā. Izvietojies arhipelāga ceturtās lielākās salas Navarino austrumu krastā pie Piktona šauruma no provinces centra Puertoviljamsas. Administratīvi ietilpst Magaljanesas reģiona Čīles Antarktikas provinces Kabo de Ornosas komūnā. Puertotoro tiek uzskatīta par pasaules vistālāk uz dienvidiem esošo pastāvīgo civilo apdzīvoto vietu, ja neņem vērā Antarktikas polārstacijas. Ziemeļu puslodē šajos platuma grādos (55° 05') atrodas Lietuvas pilsēta Jonava.\n", "id": "lvs_Latn_102929"}
{"text": "Paziņojumi jūrniekiem\n\nPaziņojumi jūrniekiem (Notices to mariners (NTM) vai (NOTMAR) — angļu val.) informē jūrniekus par svarīgām izmaiņām, kuras ietekmē navigācijas drošību, tajā skaitā jauniem hidrogrāfiskajiem datiem un izmaiņām kanālos vai navigācijas līdzekļos, kā arī nodod citu, svarīgu informāciju.\n\nVairāk nekā 60 valstis, kuras publicē jūras kartes, izdod arī paziņojumus jūrniekiem. Apmēram viena trešdaļa no tiem tiek izdoti reizi nedēļā, viena trešdaļa reizi vai divas mēnesī, bet pārējos izdod neregulāri pēc vajadzības. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs (UK Hydrographic Office (UKHO) — angļu val.) paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā.\n", "id": "lvs_Latn_102930"}
{"text": "Voldemārs Dimze\n\nVoldemārs Dimze (1902—1942) bija latviešu virsnieks un aktieris, Viestura ordeņa kavalieris. Ievērību guvis ar lomu pirmajā lielformāta Latvijas spēlfilmā \"Lāčplēsis\", kurā atveidoja Lāčplēša/Jāņa Vanaga lomu.\n", "id": "lvs_Latn_102931"}
{"text": "Mjanmas futbola izlase\n\nMjanmas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Mjanmu starptautiskās futbola sacensībās. Līdz 1989. gadam, kad Birma tika pārdēvēta par Mjanmu, to sauca par Birmas futbola izlasi. 1968. gada Āzijas kausa izcīņā tā ieņēma otro vietu, bet pēc tam čempionātam vairāk nav kvalificējusies. Izlasi pārvalda Mjanmas Futbola federācija.\n\n20. gadsimtā Mjanmas izlase nav piedalījusies nevienā Pasaules kausa kvalifikācijā.\n", "id": "lvs_Latn_102932"}
{"text": "Aegialiinae\n\nAegialiinae ir skarabeju dzimtas apakšdzimta, kurai pieder ap 60 sugu. Tipiska apakšdzimtas ģints ir Aegialia (Latreille, 1807) un tipiska suga Aegialia arenaria (Fabricius, 1787).\n", "id": "lvs_Latn_102933"}
{"text": "Intervija ar diktatoru\n\n\"Intervija ar diktatoru\" () ir 2014. gada amerikāņu politiskā komēdija, kuras režisori ir Sets Rogens un Evans Goldbergs.\n\nFilma ir par žurnālistu Deivu Skailarku un viņa producentu, kas dodas uz Ziemeļkoreju intervēt valsts līderi Kimu Čoninu un kam Centrālā izlūkošanas pārvalde lūdz līderi nogalināt. Filmā galvenās lomas attēlo Džeimss Franko, Sets Rogens un Rendals Paks.\n\nFilma guva ievērību ar negatīvo Kima Čonina attēlojumu. 2014. gada jūlijā tika izteikti draudi ASV, ja filmas izplatītājs Columbia Pictures izlems demonstrēt filmu. Columbia Pictures pārcēla filmas pirmizrādi no plānotā uz , lai, kā paši apgalvoja, filmu padarītu vairāk pieņemamu Ziemeļkorejai. 2014. gada novembrī tika veikts kiberuzbrukums pret Sony Pictures Entertainment, FIB uzskata, ka nozieguma paveicēji ir saistīti ar Ziemeļkoreju. tika izteikti terora draudi pret kinoteātriem, kas rādīs filmu. , kad daudzi Ziemeļamerikas kinoteātri drošības iemeslu dēļ pārcēla pirmizrādes datumu, Sony atcēla filmas izrādīšanu kinoteātros ASV. tika paziņots par filmas izrādīšanu ierobežotā skaitā kinoteātru.\n", "id": "lvs_Latn_102934"}
{"text": "Sarkanais tirānmušķērājs\n\nSarkanais tirānmušķērājs jeb sarkanais tirāniņš, arī rubīna tirāniņš (Pyrocephalus rubinus) ir neliels tirāniņu dzimtas (Tyrannidae) zvirbuļveidīgais putns. Tas ir ļoti krāšņs Dienvidamerikā dzīvojošs putns. Labvēlīgos biotopos sastopams lielā skaitā. Ģeogrāfisko variāciju nav. Tā tuvākie radinieki ir koši sarkanais tirānmušķērājs (Pyrocephalus obscurus) un Darvina tirānmušķērājs (Pyrocephalus nanus), ar kuriem kopā tas veido sarkano tirānmušķērāju ģinti (Pyrocephalus).\n", "id": "lvs_Latn_102935"}
{"text": "Laiela sindroms\n\nLaiela sindroms jeb toksiskā epidermālā nekrolīze () ir akūta, smaga autoimūna iekaisīga alerģiska reakcija, kas apdraud cilvēka dzīvību. Sindroms raksturojas ar totālu ādas un gļotādas eritematozi-bullozu toksidermiju ar masīvu keratocītu apoptozi (nekrozi) un epidermas atslāņošanos vairāk nekā 30% no visa ādas laukuma, kas sākas līdzīgi infekcijas drudža klīniskajai ainai un turpmāk strauji (stundu vai dienu laikā) stāvoklis pasliktinās. Smagākos gadījumos rodas visu orgānu un sistēmu nepietiekamība un toksisks nervu sistēmas bojājums.\n\nTā ir potenciāli fatāla slimība ar letālu iznākumu biežumu 35-70%. Nāves cēloņi parasti ir sepse un multiorgānu disfunkcijas sindroms.\n\nSlimības etioloģija nav līdz galam izpētīta. Šo reakciju var izraisīt medikamenti, transplantāta atgrūšanas reakcija, infekcijas un ļaundabīgas slimības.\n\nUzskata, ka Laiela sindroms un Stīvena—Džonsona sindroms ir poliformas eksudatīvas eritēmas smagākas formas (vai pakāpes), kas rada nozoloģiskas neskaidrības.\n", "id": "lvs_Latn_102936"}
{"text": "Torihosa—Kārtera līgumi\n\nTorihosa—Kārtera līgumi (, ) ir divi starp ASV un Panamu 1977. gadā noslēgti līgumi, ar kuriem tika atcelts agrākais 1903. gada Heja—Bunau—Varila līgums. Saskaņā ar Torihosa—Kārtera līgumiem no 1979. gada Panamas kanāla zona pārgāja abu valstu kontrolē, savukārt 1999. gada 31. decembrī ASV pameta Panamu, nododot kanāla zonu Panamas kontrolē.\n\n1903. gadā tika noslēgts Heja—Bunau—Varila līgums, saskaņā ar kuru amerikāņi \"uz mūžīgiem laikiem\" ieguva Panamas kanāla celtniecības un ekspluatācijas tiesības, kā arī neierobežotu kontroli pār Panamas kanāla zonu. Lai arī panamieši ilgstoši tiecās pārskatīt minēto vienošanos, tikai 1960. gados, pēc vairākiem panamiešu nemieriem un demonstrācijām, starp ASV un Panamu aizsākās sarunas par turpmāko kanāla zonas likteni. Neskatoties uz to, ka 1967. gadā tika parakstīta jauna vienošanās, tā tomēr netika ratificēta Panamas parlamentā.\n\nJaunas sarunas par starpvalstu līgumu noslēgšanu norisinājās no 1977. gada 15. februāra līdz 10. augustam. 1977. gada 7. septembrī ASV prezidents Džimijs Kārters un Panamas premjers Omārs Torihoss parakstīja jaunos līgumus. Panama ratificēja līgumus referendumā 1977. gada 23. oktobrī, kurā divas trešdaļas no 96% balsstiesīgajiem panamiešiem nobalsoja par ratifikāciju. Savukārt, neskatoties uz atsevišķu republikāņu senatoru iebildumiem, līgumi 1978. gada 16. martā un 18. aprīlī tika ratificēti arī ASV Senātā.\n", "id": "lvs_Latn_102937"}
{"text": "Manne Sīgbāns\n\nKārls Manne Jēorgs Sīgbāns (, dzimis , miris ) bija zviedru fiziķis. 1924. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par saviem atklājumiem un pētījumiem rentgenspektroskopijā.\n", "id": "lvs_Latn_102938"}
{"text": "Lossantosa\n\nLossantosa () ir viena no desmit Panamas provincēm, kas atrodas valsts centrālās daļas dienvidos, Klusā okeāna krastos, aizņemot daļu Asuero pussalas. Provinces kopējā platība ir 3809,4 km², iedzīvotāju skaits — 89 592. Tās administratīvais centrs un reizē lielākā pilsēta ir Lastablasa. Lossantosā iekļaujas septiņi distrikti.\n", "id": "lvs_Latn_102939"}
{"text": "Errera\n\nErrera () ir viena no desmit Panamas provincēm, kas atrodas valsts centrālās daļas dienvidos, aizņemot daļu Asuero pussalas. Izveidota 1915. gadā, atdalot to no Lossantosa provinces, nosaukta par godu ģenerālim Tomasam de Erreram. Provinces kopējā platība ir 2340,7 km², iedzīvotāju skaits — 111 647. Tās administratīvais centrs ir Čitre, kas atrodas pie Panamas līča. Errerā iekļaujas septiņi distrikti.\n", "id": "lvs_Latn_102940"}
{"text": "Veragvasa\n\nVeragvasa () ir viena no desmit Panamas provincēm, kas atrodas valsts centrālās daļas rietumos. Tā ir vienīgā Panamas province, kuru apskalo gan Klusais, gan arī Atlantijas okeāns. Provinces kopējā platība ir 2340,7 km², iedzīvotāju skaits — 111 647. Tās administratīvais centrs un reizē lielākā pilsēta ir Santjago de Veragvasa. Provincē ietilpst Panamas lielākā sala — Koiva, kur ir izveidots nacionālais parks. Veragvasa sastāv no divpadsmit distriktiem.\n", "id": "lvs_Latn_102941"}
{"text": "Čiriki\n\nČiriki () ir viena no desmit Panamas provincēm, kas atrodas valsts rietumu daļas dienvidos, Klusā okeāna krastos. Provinces kopējā platība ir 6 548 km², iedzīvotāju skaits — 409 821. Tās administratīvais centrs un reizē lielākā pilsēta ir Davida. Provincē atrodas Panamas augstākais punkts — Baru vulkāns. Čiriki sastāv no trīspadsmit distriktiem.\n", "id": "lvs_Latn_102942"}
{"text": "Bokasa del Toro (province)\n\nBokasa del Toro (, latviski — buļļa mute) ir viena no desmit Panamas provincēm, kas atrodas valsts rietumu daļas ziemeļos. Tā robežojas ar Čiriki provinci un Ngobe-Bugle komarku dienvidos un austrumos, rietumos — ar Kostariku, savukārt ziemeļos to apskalo Karību jūra. Province ir izvietota uz sauszemes daļas un deviņām lielākām salām. Tās kopējā platība ir 4643,9 km², iedzīvotāju skaits — 125 461. Provinces administratīvais centrs ir Bokasa del Toro, kas atrodas uz Kolonas salas. Bokasa del Toro sastāv no trīs distriktiem.\n", "id": "lvs_Latn_102943"}
{"text": "Ngobe-Bugle\n\nNgobe-Bugle () ir viena no Panamas komarkām — indiāņu autonomajām provincēm, kas atrodas valsts rietumdaļā, Karību jūras krastā. Izveidota 1997. gadā no gvaimu cilšu grupas apdzīvotajām teritorijām Bokasas del Toro, Čiriki un Veragvasas provincēs. Tās kopējā platība ir 6968 km², iedzīvotāju skaits — 154 355. Komarkas administratīvais centrs ir Čičika. Ngobe-Bugle sastāv no septiņiem distriktiem.\n", "id": "lvs_Latn_102944"}
{"text": "Kokle (province)\n\nKokle () ir viena no desmit Panamas provincēm, kas atrodas valsts centrālās daļas dienvidos, Panamas līča krastos. Provinces tiesības ieguvusi 1985. gadā. Primāri lauksaimniecības reģions. Provinces kopējā platība ir 4927 km², iedzīvotāju skaits — 228 676. Tās administratīvais centrs ir Penonome. Koklē iekļaujas seši distrikti.\n", "id": "lvs_Latn_102945"}
{"text": "Kolona (province)\n\nKolona () ir viena no desmit Panamas provincēm, kas atrodas valsts centrālās daļas ziemeļos. Tās centrālajā daļā atrodas Panamas kanāls, pie kura ir novietojusies Kolonas pilsēta, kas ir šīs provinces administratīvais centrs. Reģiona kopējā platība ir 4868,4 km², iedzīvotāju skaits — 241 928. Province sastāv no pieciem distriktiem.\n", "id": "lvs_Latn_102946"}
{"text": "Aegialia\n\nAegialia ir skarabeju ģints, kas pieder Aegialiinae apakšdzimtai. Izplatītas Eiropā, Āzijas dienvidos un Ziemeļamerikā.\n", "id": "lvs_Latn_102947"}
{"text": "Gunajala\n\nGunajala vai arī Kunajala (, latviski — 'kunu zeme') ir viena no Panamas komarkām — indiāņu autonomajām provincēm. Izvietojusies valsts austrumdaļā, piekļaujoties Karību jūras un Darjenas līča krastam. Pēc indiāņu cilts kunu sacelšanās 1925. gadā reģionam tika noteikta kulturāla autonomija, komarkas statuss piešķirts 2001. gadā. Gunajalā ietilpst 365 salu Sanblasa arhipelāgs, no kurām apdzīvotas — 36. Komarkas kopējā platība ir 2340,7 km², iedzīvotāju skaits — 31 557. Tās administratīvais centrs ir Elporvenira. Gunajala sastāv no četriem distriktiem.\n", "id": "lvs_Latn_102948"}
{"text": "Darjena\n\nDarjena () ir viena no desmit Panamas provincēm. Izvietojusies valsts austrumdaļā, Panamas līča krastos. Vairāk kā puse no tās teritorijas iekļaujas Darjenas nacionālajā parkā. 1983. gadā no tām Darjenas teritorijām, kuras apdzīvo indiāņu cilts kuni, tika izveidota patstāvīga Emberas—Vounaanas komarka. Provinces kopējā platība ir 11 896,5 km², iedzīvotāju skaits — 46 951. Tās administratīvais centrs ir ostas pilsēta Lapalma. Darjenā iekļaujas divi distrikti.\n", "id": "lvs_Latn_102949"}
{"text": "Embera-Vounaana\n\nEmbera-Vounaana () ir viena no Panamas komarkām — indiāņu autonomajām provincēm, kas atrodas valsts austrumdaļā, sastāv no diviem distriktiem, kas savstarpēji nerobežojas. Izveidota 1983. gadā no indiāņu cilts čoko apdzīvotajām Darjenas provinces teritorijām. Komarkas kopējā platība ir 4383,6 km², iedzīvotāju skaits — 9544. Komarkas administratīvais centrs ir Unjončoko.\n", "id": "lvs_Latn_102950"}
{"text": "Panama (province)\n\nPanama () ir viena no desmit Panamas provincēm, kas atrodas valsts centrālās daļas dienvidaustrumos, Panamas līča krastos.\n\nProvinces administratīvais centrs ir valsts galvaspilsēta — Panama. Tajā atrodas Panamas kanāla dienvidaustrumu daļa. Vienlaikus provincē iekļaujas arī Pērļu arhipelāgs. 2014. gada 1. decembrī no provinces tika atdalīta tās rietumu daļa, izveidojot patstāvīgu Rietumpanamas provinci. Kopējā platība ir 9166 km², iedzīvotāju skaits — 1 429 032. Panamas provincē iekļaujas seši distrikti.\n", "id": "lvs_Latn_102951"}
{"text": "Automaģistrāle S11 (Polija)\n\nAutomaģistrāle S11 Košalina—Pižovice ir zemākās klases automaģistrāle Polijā. Automaģistrāle sastāv no vairākiem posmiem, un tās aptuvenais garums pēc pilnas pabeigšanas būs 550 kilometri. S11 atrodas Rietumpomožes, Lielpolijas, Opoles un Silēzijas vojevodistēs, un savieno Košalinu ar Pižovicu (pie Katovices). Automaģistrāle savā maršrutā lielākoties dublē Autoceļu 11. Līdz 2017. gadam plānots izbūvēt vēl 25,8 kilometrus no paredzētā S11 maršruta.\n", "id": "lvs_Latn_102952"}
{"text": "Rietumpanama\n\nRietumpanama () ir viena no desmit Panamas provincēm, kas atrodas valsts centrālās daļas dienvidos, Panamas līča krastos. Tajā atrodas Panamas kanāla dienvidrietumu daļa. Province izveidota 2014. gada 1. decembrī, atdalot no Panamas provinces tās rietumdaļu. Provinces kopējā platība ir 2786 km², iedzīvotāju skaits — 464 038. Tās administratīvais centrs ir Lačorrera. Rietumpanamā iekļaujas pieci distrikti.\n", "id": "lvs_Latn_102953"}
{"text": "Kirisimasi\n\nKirisimasi ( — 'Ziemassvētki') jeb Ziemsvētku sala ir atols Klusajā okeānā, ietilpst Kiribati Republikā (valsts sastāv no 33 atoliem un salām). Šis ir pasaulē lielākais koraļļu atols (tā platība sasniedz 388 km), aizņem vairāk nekā 70% no visas valsts sauszemes teritorijas.\n\nAtrodas pasaules tālākajā laika zonā (UTC+14) un ir viena no pirmajām apdzīvotajām vietām, kur tiek sagaidīts Jaunais gads. Atrodas 2460 km attālumā uz austrumiem no 180° meridiāna, taču saskaņā ar 1995. gada veikto datuma maiņas līnijas pārkārtošanu Kirisimasi tika \"pārvietota\" uz rietumiem no datuma maiņas līnijas. 20. gadsimta vidū Kiribati un pie tās Apvienotā Karaliste un ASV veica kodolieroču izmēģinājumus.\n\nVisa sala ir dabas rezervāts, ir aizliegta pieeja pieciem apgabaliem uz salas.\n", "id": "lvs_Latn_102954"}
{"text": "Raundas gekons\n\nRaundas gekons, arī Gintera gekons (Phelsuma guentheri) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma nelielajai Raundas salai.\n", "id": "lvs_Latn_102955"}
{"text": "Gustavs Bīrons\n\nGustavs fon Bīrons (, ; dzimis , miris ) bija Krievijas armijas ģenerālanšefs, Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona jaunākais brālis, Aleksandra Menšikova meitas Aleksandras vīrs.\n\nDzimis Kurzemes hercogistē, pārcēlies uz Sanktpēterburgu līdz ar Annas Joanovnas valdīšanas sākumu. Piedalījies Polijas mantojuma karā un Krievu—turku karā (1735—1739). Līdz ar Annas Leopoldovnas kļūšanu par reģenti puča rezultātā, ieslodzīts Šliselburgas cietoksnī, vēlāk izsūtīts. 1744. gadā viņam tika ļauts atgriezties galvaspilsētā.\n", "id": "lvs_Latn_102956"}
{"text": "Marija Nikolajevna (lielkņaze)\n\nLielkņaze Marija Nikolajevna (; dzimusi , mirusi ) bija pēdējā Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas meita.\n\nMarijai bija trīs māsas, vecākās - Olga un Tatjana, jaunākā - Anastasija Romanova, kā arī jaunāks brālis Aleksejs Romanovs. 1918. gada 17. jūlijā boļševiki nogalināja viņu un viņas ģimeni.\n", "id": "lvs_Latn_102957"}
{"text": "Kārlis Šilings\n\nKārlis Šilings (vai Šillings, ; dzimis , miris ) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs. Kalpoja Nītaures draudzē. Nogalināts 1905. gada revolūcijas laikā.\n\nDzimis mācītāja ģimenē — vectēvs bija Tirzas mācītājs, tēvs — mācītājs Sanktpēterburgā. No 1891. gada darbojās Nītaures draudzē. Interesējies par vēsturi un arheoloģiju. Veicis izrakumus. Darbojies Latviešu literārajā biedrībā. 1901. gadā apprecējās ar mācītāja Teodora Šeinpfluga māsu.\n\n1905. gada 5. jūnijā Nītaures baznīcā notika baznīcas demonstrācija. 1905. gada 10. septembrī nogalināts ar revolvera šāvieniem savās mājās.\n", "id": "lvs_Latn_102958"}
{"text": "Šillings\n\nJohans Frīdrihs Šillings (Johann Friedrich Schilling; 1765—1859), vācbaltiešu izcelsmes Vācijas būvmeistars; Pāvels Šillings (Pavel Schilling; 1786—1837), vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts.\n", "id": "lvs_Latn_102959"}
{"text": "Bristoles līcis (Lielbritānija)\n\nBristoles līcis (, — 'Severnas jūra') ir līcis Lielbritānijas dienvidrietumu piekrastē starp Kornvolas pussalu dienvidos un Velsu ziemeļos. Izstiepts austrumu—rietumu virzienā garumā no Severnas grīvlīča līdz Ķeltu jūrai. Līča rietumu robeža tiek vilkta no Hārtlenda raga Devonā līdz Sentgovanshedam Velsas dienvidrietumos. Pie ieejas līcī Landi sala. Pusdiennakts plūdmaiņas līdz . Dienvidu krastā Eksmūras nacionālais parks, ziemeļu un austrumu krasts blīvi apdzīvots, lielākās pilsētas ir Bristole, Kārdifa, Ņūporta un Svonzi.\n", "id": "lvs_Latn_102960"}
{"text": "Sērpentas gekons\n\nSērpentas gekons (Nactus serpensinsula) ir gekonu dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.[ Nactus serpensinsula, Sarkanā grāmata] Veido divas pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_102961"}
{"text": "Brodpīks\n\nBrodpīks ( — 'Platā smaile', , ) ir kalnu smaile Karakorumā, divpadsmitais augstākais kalns pasaulē. Izvietojies Gašerbruma masīvā uz Pakistānas un Ķīnas robežas. Kalnam piecas virsotnes, trijas no kurām augstākas par 8000 metriem. Virsotni pirmie 1957. gada 9. jūnijā sasniedza austriešu alpīnisti Fricis Vinterštellers, Markuss Šmuks, Kurts Dīmbergers un Hermanis Būls.\n", "id": "lvs_Latn_102962"}
{"text": "Aragonas karaļu uzskaitījums\n\nŠajā sarakstā ir uzskaitīti Aragonas karaļi un karalienes no 1035. gada, kad tika izveidota Aragonas karaliste līdz 1715. gadam, kad Aragonas karaliste tika iekļauta Spānijas sastāvā. Jau kopš 1517. gada visās tagadējās Spānijas teritorijas valstīs valdīja vienots karaļis, taču atsevišķās karalistes turpināja pastāvēt. 1162. gadā Aragonas karaliste kļuva ar Aragonas kroņa sastāvdaļu.\n", "id": "lvs_Latn_102963"}
{"text": "Būdē\n\nBūdē () ir pilsēta Norvēģijas ziemeļos, Nūrlannes filkes un Būdē komūnas administratīvais centrs. Izvietojusies aiz ziemeļu polārā loka un ir Ziemeļnorvēģijas otra lielākā pilsēta (aiz Trumses). Osta Vestfjorda krastā, kas nodrošina prāmju satiksmi ar Lofotu salām, starptautiska lidosta, Norvēģijas valsts dzelzceļa tālākais ziemeļu atzars.\n\nAp 10 km uz dienvidaustrumiem no Būdē atrodas Saltstraumena — pasaulē specīgākā plūdmaiņu straume, kas veidojas 3 km garā un 150 m platā šaurumā starp Saltenfjordu, Šestardfjordu un Norvēģu jūru. Pilsētā atrodas Norvēģijas lidsabiedrības Widerøe galvenā mītne.\n", "id": "lvs_Latn_102964"}
{"text": "Tatjana Nikolajevna (lielkņaze)\n\nLielkņaze Tatjana Nikolajevna (; dzimusi , mirusi ) bija pēdējā Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas meita.\n\nMarijai bija trīs māsas, vecākā — Olga, jaunākās — |Marija un Anastasija Romanova, kā arī jaunāks brālis Aleksejs Romanovs. Pirmā pasaules kara laikā viņa darbojās kā žēlsirdības māsa. 1918. gada 17. jūlijā boļševiki nogalināja viņu un viņas ģimeni.\n", "id": "lvs_Latn_102965"}
{"text": "Brūnkaklis\n\nBrūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas. Sastopama arī Latvijā. Āzijā un Eiropas ziemeļdaļā ligzdojošie brūnkakļi ir gājputni, bet Eiropas centrālajā un dienviddaļā dzīvojošie ir nometnieki.\n", "id": "lvs_Latn_102966"}
{"text": "Aleksandrs Timrots\n\nHeinrihs Johans Frīdrihs Timrots (, Krievijas valsts dienestā pazīstams kā Aleksandrs Timrots (); dzimis , miris ) bija Aizkraukles mācītāja ģimenē dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas armijas ģenerālleitnants.\n\nPiedalījies Napoleona karos. Karadienestā no 1805. gada. Piedalījies daudzās kaujās. Karojis Austrumprūsijā (t. s. Preisišeilavas un Frīdlandes kaujā), cīņās pret Zviedriju Somijas teritorijā, 1812. gada karā (t. s. Borodinas kaujā). Pēc tam piedalījās kaujās Eiropā (t. s. Nāciju kaujā). No 1833. līdz 1836. gadam bija Izmailovas leibgvardes pulka komandieris.\n", "id": "lvs_Latn_102967"}
{"text": "Olga Nikolajevna (lielkņaze)\n\nLielkņaze Olga Nikolajevna (; dzimusi , mirusi ) bija pēdējā Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas vecākā meita.\n\nOlgai bija trīs jaunākās māsas — Tatjana, Marija un Anastasija Romanova —, kā arī jaunāks brālis Aleksejs Romanovs. Pirmā pasaules kara laikā darbojās kā žēlsirdības māsa. 1918. gada 17. jūlijā boļševiki nogalināja viņu un viņas ģimeni.\n", "id": "lvs_Latn_102968"}
{"text": "Berta Rūmniece\n\nBerta Rūmniece (dzimusi Mihelsone , mirusi ) bija latviešu aktrise. Tiek uzskatīta par izcilu mātes lomas attēlotāju.\n", "id": "lvs_Latn_102969"}
{"text": "Panamas universitāte\n\nPanamas universitāte () ir viena no augstākās izglītības iestādēm Panamā.\n\nUniversitāte tika atklāta 1935. gada 7. oktobrī. Mūsdienās tās 19 fakultātēs var apgūt profesijas, kas ir saistītas ar pedagoģisko, ekonomisko, dabaszinātņu, farmācijas, inženierijas un tiesību zinātnēm. Panamas universitāti finansē valsts, izglītības ieguve ir bezmaksas. Kopumā tajā ik gadus mācās ap 70 tūkstošiem studentu. Universitātes fakultātes atrodas vairākās Panamas provinces pilsētās.\n", "id": "lvs_Latn_102970"}
{"text": "Bugi\n\nBugi (pašnosaukums: To Ugi) ir viena no Indonēzijas tautām. Kompakti apdzīvo Sulavesi salas dienvidrietumus, Dienvidsulavesi provinces daudzskaitlīgākā tauta. Runā bugu valodā, kurai kopš 14. gadsimta ir sava rakstība un plaša literatūra. Lielākā daļa bugu nodarbojas ar lauksaimniecību. Tautas nosaukums «bugi» ir malajiešu eksoetnonīms, pašnosaukums To Ugi nozīmē 'Ugi (pirmais bugu Činas karalistes valdnieks) cilvēki'.\n\nBugu priekšteči ieceļojuši Sulavesi 2. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras vidū no Taivānas vai Ķīnas dienvidiem. To sākotnējais apdzīvotības areāls ir ap Tempes un Sidenrena ezeriem salas dienvidaustrumos.\n", "id": "lvs_Latn_102971"}
{"text": "Teitoburgas meža kauja\n\nTeitoburgas meža kauja () bija kauja starp Vāra vadīto romiešu un Arminija ģermāņu karaspēku 9. gada septembrī Teitoburgas mežā, kas beidzās ar romiešu sakāvi.\n\nMūsu ēras sākumā romiešu karavadonis Vārs ar saviem brāļiem veiksmīgas kampaņas rezultātā bija iekarojis ģermāņu apdzīvotās teritorijas starp Donavu un Reinu, kā arī ietiecies ģermāņu zemēs Reinas labajā krastā līdz pat Elbai. Romieši 6. gadā iekarotās teritorijas pasludināja par provinci, ieceļot Vāru par tās pārvaldnieku.\n\n9. gada septembrī romiešu karaspēks — trīs leģioni, trīs kavalērijas vienības un sešas kājnieku kohortas, kam līdzi bija arī karavīru ģimenes un pajūgi ar iedzīvi (12 000 — 27 000 cilvēku), Vāra vadībā izvirzījās no mūsdienu Ziemeļreinas-Vestfālenes rietumdaļas uz Maincu, lai novietotos ziemas nometnē. Ceļā viņus pārsteidza herusku dižciltīgais, kurš par dienestu bija ieguvis romiešu pilsonību un kavalērijas komandiera amatu, Arminijs, paziņojot, ka vairākas ģermāņu ciltis romiešu ceļā ir sacēlušās. Vārs ar savu karaspēku devās Arminija norādītajā virzienā.\n\nArminijs ar saviem karavīriem iepalika no Vāra karaspēka, apkaujot atpalikušās romiešu vienības. Izšķirošie notikumi norisinājās, kad romieši iegāja Teitoburgas mežā — kalnainā apvidū ar bieziem mežiem Vēzeres kreisā krasta vidusdaļā, kam rudenī raksturīga bieza migla. Trīs dienas, kuru laikā norisinājās kauja, pavadīja spēcīgas lietavas un vējš. Romiešu pajūgi iestiga dubļos, savukārt samirkušie ieroči un bruņas zaudēja savu efektivitāti, iepretīm ģermāņiem, kuru priekšrocība šajā apvidū bija vieglais bruņojums, kas nodrošināja lielāku mobilitāti. Vienlaikus apvidus nebija labvēlīgs aizsardzības būvju celtniecībai.\n\nSākotnēji mežā heruski un to sabiedrotie Arminija vadībā uzbruka no slēpņiem. Kaujas trešajā dienā, kad romieši nonāca vietā, kur vairs nebija iespējams turēt kaujas ierindu, ģermāņi, sagaidījuši papildspēkus, devās izšķirošajā uzbrukumā. Redzot, ka kauja ir zaudēta, Vārs un viņa tuvākie līdzgaitnieki izdarīja pašnāvību, pēc kā viņa karavīri beidza pretošanos. Tikai neliela daļa romiešu nokļuva gūstā, pārējie tika izkauti.\n", "id": "lvs_Latn_102972"}
{"text": "Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva)\n\nImperatore Aleksandra Fjodorovna (; dzimusi Viktorija Aliksa Helēna Luīze Beatrise fon Hesene un bei Reina () , mirusi ) bija pēdējā Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II sieva. Kopā ar ģimeni nogalināta 1918. gada 17. jūlijā.\n", "id": "lvs_Latn_102973"}
{"text": "Governors Awards\n\nGovernors Awards ir ikgadēja balvu pasniegšanas ceremonija, ko rīko Kino mākslas un zinātnes akadēmija un kas notiek Holivudas un Hailendas centra lielajā zālē. Šajā ceremonijā tiek pasniegtas trīs balvas: Kinoakadēmijas goda balva, Džīna Heršolta humanitārā balva un Ērvinga Tālberga memoriālā balva. Pirmā Governors Awards balvu pasniegšanas ceremonija notika . Pirms tam šīs trīs balvas pasniedza Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā, pēc atsevišķās ceremonijas izveides, \"Oskara\" ceremonijas laikā tikai piemin šo balvu ieguvējus.\n", "id": "lvs_Latn_102974"}
{"text": "Bugu valoda\n\nBugu valoda ir Austronēziešu saimes valoda, kurā runā ap 5 miljoni bugu Indonēzijas Sulavesi salas dienvidrietumos. Rakstība kopš 15. gadsimta lontaras alfabētā, kopš 20. gadsimta to izspiež latīņu alfabēts. Plaša un bagātīga literatūra; ievērojamākais darbs ir episkā poēma La Galigo.\n", "id": "lvs_Latn_102975"}
{"text": "Automaģistrāle S8 (Polija)\n\nAutomaģistrāle S8 Vroclava—Bjalistoka ir zemākās klases automaģistrāle Polijā. Automaģistrāle sastāv no vairākiem posmiem, un tās garums pēc pilnas pabeigšanas būs 565,9 kilometri. S8 atrodas Lejassilēzijas, Lielpolijas, Lodzas, Mazovijas un Podlases vojevodistēs. Autoceļš pilnā garumā ietilpst Eiropas autoceļa E67 maršrutā, un posmā no Varšavas līdz Ostrova Mazoveckai ietilpst arī tā dēvētā Via Baltica maršrutā. Šobrīd pabeigti 402,65 kilometri no autoceļa, taču līdz 2016. gadam plānots izbūvēt vēl 35,29 kilometrus no paredzētā S8 maršruta.\n\nSākotnēji tika plānots S8 būvēt līdz pat Lietuvas robežai, pie Budzisko, taču 2009. gada 24. augusta tik izlemts neizbūvēt S8 pēc Bjalistokas. Tā vietā tika izlemts izbūvēt jaunu automaģistrāli S61, kura sākās Otrovā Mazoveckā.\n", "id": "lvs_Latn_102976"}
{"text": "Bukavu\n\nBukavu ir pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provinces centrs. Izvietojusies valsts austrumdaļā Kivu ezera dienvidu krastā.\n", "id": "lvs_Latn_102977"}
{"text": "Osvalds Štrauss\n\nOsvalds Štrauss ( — ) bija latviešu horeogrāfs un pedagogs. Bijis vairāku Skolēnu un Vispārējo Deju svētku virsvadītājs un goda virsvadītājs. Ilggadējs Bulduru dārzkopības vidusskolas skolotājs.\n\nMācījies Kalnciema pamatskolā, Valsts Bulduru dārzkopības-biškopības skolā, Bulduru dārzkopības tehnikumā, kā arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, iegūstot agronoma specialitāti. Vairāk nekā 50 gadus strādājis Bulduru dārzkopības vidusskolā, pasniedzis biškopību un mērniecību. Vairāk nekā 10 gadus bijis direktora vietnieks.\n\nXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos (1965. gadā) bija virsvadītāja asistents. Pirmoreiz virsvadītāja amatā bija XV Dziesmu un Deju svētkos 1970. gadā. 1967. gadā izveidoja savu pirmo deju — \"Rotaļnieks\". Kopā izveidojis vairāk nekā 20 dejas.\n", "id": "lvs_Latn_102978"}
{"text": "Kajs Sīgbāns\n\nKajs Manne Bērje Sīgbāns (, dzimis , miris ) bija zviedru fiziķis. 1981. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par ieguldījumu augstas izšķirtspējas elektronu spektroskopijas attīstībā.\n", "id": "lvs_Latn_102979"}
{"text": "Buloņa-Bijankūra\n\nBuloņa-Bijankūra (, bieži vien sarunvalodā vienkārši — Buloņa, līdz 1924. gadam — Buloņa pie Sēnas () ir pilsēta Francijas vidienē Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, viena no Parīzes dienvidrietumu piepilsētām Sēnas upes ielokā. Atrodas 8 kilometrus no Parīzes centra. Ziemeļos no pilsētas atrodas Buloņas mežs.\n\nPilsētas vidējie mājsaimniecību ienākumi 2013. gadā bija 47 592 €, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā Francijas vidējie ienākumi (25 548 €). Buloņa-Bijankūra ir viena no bagātākajām Francijas pilsētām. Buloņa-Bijankūra ir visvairāk apdzīvotā Parīzes priekšpilsēta un viena no blīvāk apdzīvotajām pašvaldībām Eiropā. Bijušais rūpniecības rajons ir veiksmīgi pārveidots par biznesa kvartālu un tagad tajā atrodas vairāku lielo komunikāciju uzņēmumu galvenās mītnes. Mūsdienās nozīmīgs rūpniecības centrs (autobūve, aviobūve u.c.).\n", "id": "lvs_Latn_102980"}
{"text": "Kauja\n\nKauja ir ievērojamas intensitātes divu vai vairāku karojošo pušu karaspēka vienību sadursme, lai realizētu būtiskus operatīvos vai stratēģiskos mērķus konkrētā bruņotā konflikta ietvaros.\n\nLīdz 20. gadsimtam lielākoties kara liktenis tika izšķirts ģenerālkaujās, kurām bija raksturīga praktiski visa karaspēka koncentrēšana izšķirošajām kaujām, kaujasdarbība parasti notika ierobežotā teritorijā un salīdzinoši īsā laika posmā — dienās, nedēļās.\n\nLīdz ar masveida armiju rašanos kaujas sāka norisināties plašās karadarbības frontēs kā izvērstas militārās operācijas. Tāpat šo terminu mūsdienās sāka attiecināt arī uz vienlaicīgām, ilgstošām un nepārtrauktām lielu karaspēku grupējumu kaujām, realizējot stratēģiskos mērķus — šādos gadījumos kauja var ietvert sevī atsevišķas kaujas, kuru mērķis ir realizēt kopējo stratēģiskās kaujas mērķi.\n\nKopumā termins nošķir konkrēto sadursmi no lielākas intensitātes un nozīmes bruņotas sadursmes apzīmējumiem, piemēram, kara, kampaņas, kā arī mazāk būtiskām sadursmēm — cīņas, sadursmes, incidenta u.tml., tomēr reizē būtiska nozīme ir konfliktā iesaistīto karaspēka lielumam, proti, par kaujām nereti sauc arī mazāk nozīmīgas sadursmes.\n\nKaujas var notikt uz sauszemes, gaisā un jūrā. Lielākoties kauja tiek saukta atbilstoši vietas nosaukumam, kur tās norisinās.\n", "id": "lvs_Latn_102981"}
{"text": "Milzu upjucirslis\n\nMilzu upjucirslis, arī lielais ūdrtenreks (Potomogale velox) ir tenreku dzimtas zīdītājs, kas sastopams Āfrikas centrālajā daļā. Vienīgais ģints pārstāvis. Neraugoties uz nosaukumu, upjucirslis nepieder ciršļveidīgo kārtai.\n", "id": "lvs_Latn_102982"}
{"text": "Allidiostomatinae\n\nAllidiostomatinae ir vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas. Tai pieder 10 sugas no 2 ģintīm. Vaboles sastopamas Dienvidamerikā.\n", "id": "lvs_Latn_102983"}
{"text": "Džozefs Farnems\n\nDžozefs Vaits Farnems (, dzimis , miris ) bija amerikāņu dramaturgs, mēmo filmu kinoscenārists un montāžists. Viņš bija viens no Kino mākslas un zinātnes akadēmijas dibinātājiem.\n\nFarnems kino jomā nokļuva caur saviem teātra paziņām Gustavu un Danielu Fromanu, kam piederēja studija The Frohman Amusement Corp.. Filma The Big Parade iespējams ir zināmākā viņa adaptētā luga. 1929. gadā Džozefs Farnems ieguva 1. Kinoakadēmijas balvu nominācijā \"Labākie titri mēmai filmai\" par darbiem filmās Fair Co-Ed, Laugh, Clown, Laugh un Telling the World. Tā kā šī bija vienīgā Amerikas Kinoakadēmijas balvas ceremonija, kur tika pasniegta balva šajā nominācijā, Farnems ir vienīgais, kurš saņēmis šo balvu.\n\nDžozefs Farnems ir pirmais no visiem Kinoakadēmijas balvas laureātiem, kurš nomira. Viņš mira no sirdstriekas Losandželosā, Kalifornijā. Apbedīts Forestlaunas memoriālā parka kapos Glendeilā.\n", "id": "lvs_Latn_102984"}
{"text": "Elektrostatika\n\nElektrostatika ir fizikas nozare, kas pēta mierā esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību, kas notiek ar elektriskā lauka starpniecību. Nozares pamatā ir Kulona likums, kas apraksta šo lādiņu mijiedarbību. No Kulona likuma arī izriet Gausa teorēma.\n\nIr novērojamas dažādas elektrostatiskās parādības, piemēram, matu elektrizācija, kad gar tiem tiek berzēts piepūsts balons, sprakšķu dzirdēšana sintētiska apģērba novilkšanas procesā. Elektrostatiskās parādības tiek izmantotas arī tehnoloģijā. Lāzerprinteru un kopētāju darbības principā ir negatīvi lādētajam papīram pielīpošās pozitīvi lādētās krāsvielu daļiņas.\n", "id": "lvs_Latn_102985"}
{"text": "Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības\n\nRTU ir zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija. Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātniskās institūcijas reģistrācijas apliecība Nr. 172039, izdota 2006. gada 17. janvārī.\n", "id": "lvs_Latn_102986"}
{"text": "Eži\n\nEži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei.\n\nTā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.\n", "id": "lvs_Latn_102987"}
{"text": "Eirāzijas eži\n\nEirāzijas eži, Eirāzijas ežu ģints (Erinaceus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas. Eirāzijas eži atkarībā no sugas izplatīti Eiropā, Āzijas rietumdaļā, Sibīrijā, Ķīnas ziemeļos un Korejā. Brūnkrūtainais ezis ir ievests un introducēts arī Jaunzēlandē.\n", "id": "lvs_Latn_102988"}
{"text": "Mazās zvīņastlidvāveres\n\nMazās zvīņastlidvāveres (Idiurus) ir zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) ģints, kurai pieder divas sugas. Sastopamas Centrālāfrikas tropu mežos.\n\nDzīvnieka angliskais nosaukums tulkojas kā \"lidojošā pundurpele\", tomēr šie grauzēju kārtas pārstāvji nepieder ne peļu, ne vāveru dzimtai.\n", "id": "lvs_Latn_102989"}
{"text": "Brūnkrūtainais ezis\n\nBrūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints. Brūnkrūtainais ezis ir endēma Eiropas suga, kas plaši izplatīta Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, sākot ar Pireneju pussalu dienvidrietumos un beidzot ar Skandināviju un Krievijas ziemeļrietumiem izplatības areāla ziemeļaustrumos. Brūnkrūtainais ezis mājo arī Baltijas ziemeļos, bet nav sastopams lielā daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu. Šī ir vienīgā ežu suga, kas 19. gadsimtā ir tikusi introducēta Jaunzēlandē. To var bieži novērot apdzīvoto vietu tuvumā. Senajā Romā tos audzēja kā gaļas dzīvniekus, kā arī, lai iegūtu ādu. Tomēr lietot ezi pārtikā ir bīstami, jo eži ir dažādu slimību pārnēsātāji.\n\nKādreiz visas Eirāzijas ežu ģints sugas tika klasificētas kā viena suga — Eiropas ezis. Sistemātika mainījās 1990. gados, kad tika veikti padziļināti morfoloģiskie un ģenētiskie pētījumi.\n", "id": "lvs_Latn_102990"}
{"text": "Inferno\n\n\"Inferno\" () ir ASV rakstnieka Dena Brauna romāns, kas sarakstīts kā ceturtais romāns sērijā par Roberta Lengdona piedzīvojumiem. Darbība notiek pēc notikumiem, kas aprakstīti romānos \"Eņģeļi un dēmoni\", \"Da Vinči kods\" un \"Zudušais simbols\". Romāna nosaukums un tajā attēlotie notikumi saistās ar Dantes \"Dievišķās komēdijas\" pirmo daļu \"Inferno\" ().\n", "id": "lvs_Latn_102991"}
{"text": "Konors Makdeivids\n\nKonors Makdeivids (; dzimis ) ir kanādiešu hokejists, centra uzbrucējs. Pašlaik (2023) Makdeivids spēlē Nacionālās hokeja līgas klubā Edmontonas \"Oilers\", pilda tās kapteiņa funkcijas.\n", "id": "lvs_Latn_102992"}
{"text": "Džeks Aihels\n\nDžeks Aihels (; dzimis ) ir amerikāņu hokejists, centra uzbrucējs. Pašlaik (2023) Aihels spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Vegasas \"Golden Knights\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_102993"}
{"text": "Ēri \"Otters\"\n\nĒri \"Otters\" () ir hokeja komanda, kas ir bāzēta Ēri, ASV, un spēlē Ontārio hokeja līgā. Komanda dibināta 1996. gadā. 2002. un 2017. gadā komanda kļuvusi par līgas čempioni.\n\nKomandas rindās savus junioru gadus aizvadījusi virkne vēlāko NHL spēlētāju, kuru starpā ir tādi spēlētāji kā Breds Boiss, Raiens O'Rīlijs, Džordans Nolans, Stīvs Montadors. Pēdējos gados \"Otters\" sastāvā spēlējuši arī Andrē Burakovskis, Oskars Dansks, Konors Makdeivids.\n\nNo komandas izveides 1996. gadā līdz 2000. gadam tajā spēlējis latviešu aizsargs Arvīds Reķis.\n", "id": "lvs_Latn_102994"}
{"text": "Džona Rosa Robertsona kauss\n\nDžona Rosa Robertsona kauss ir hokeja apbalvojums, kuru pasniedz katras sezonas Ontārio hokeja līgas čempionvienībai. Kauss pirmo reizi tika pasniegts 1919. gadā. Tas nosaukts par godu Džonam Rosam Robertsonam, kurš no 1899. līdz 1905. gadam bija Ontārio hokeja asociācijas prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_102995"}
{"text": "Gvelfas \"Storm\"\n\nGvelfas \"Storm\" () ir hokeja komanda, kas ir bāzēta Gvelfā, Kanādā, un spēlē Ontārio hokeja līgā. Komanda dibināta 1991. gadā. 1998., 2004. un 2014. gadā \"Storm\" kļuvusi par līgas čempioni.\n\nKomandas rindās savus junioru gadus aizvadījusi virkne vēlāko NHL spēlētāju, kuru starpā ir tādi spēlētāji kā Dens Klutjē, Menijs Malhotra, Kreigs Andersons, Dastins Brauns, Raiens Kalahens, Drū Dautijs, Tods Bertuci. Pēdējos gados \"Otters\" sastāvā spēlējuši arī Rihards Pāniks, Robijs Fabri.\n\n1995.—96. gada sezonu \"Storm\" rindās aizvadīja latviešu uzbrucējs Herberts Vasiļjevs, savukārt 2006.—07. gada sezonā vairākas spēles komandas rindās aizvadīja Artūrs Ozoliņš.\n", "id": "lvs_Latn_102996"}
{"text": "Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests\n\nDarela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests (Durrell Wildlife Conservation Trust) ir starptautiska dabas aizsardzības organizācija, kuras mērķis ir savvaļā dzīvojošo sugu un pasugu aizsardzība un saglabāšana. 1963. gadā ar nosaukumu Džērsijas savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests dibināja Džeralds Darels. Tika pārdēvēts 1999. gada 26. martā. Atrodas Džērsijas salā senas muižas teritorijā, kur 1959. gadā Darels izveidoja Džersijas zooloģisko dārzu.\n\nTrests gadu garumā ir ņēmis dalību aptuveni 50 aizsardzības programmās 18 dažādās valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_102997"}
{"text": "Perma-36\n\nPerma-36 () bija neoficiāls nosaukums Gulaga soda nometnei pie Kučino ciema, 100 km uz ziemeļaustrumiem no Permas Krievijā, kura zināma arī pēc nosaukuma saīsinājuma ITK-36 (). Izveidota 1946. gadā, tā darbojās līdz pat 1987. gada decembrim, kad tā tika slēgta. Taču, atšķirībā no citām Gulaga nometnēm, tā netika iznīcināta un 1994. gadā, pēc Krievijas cilvēktiesību aizstāvības organizācijas Memorial inicinatīvas, tās vietā tika izveidots politisko represiju vēstures memoriālais muzejs «Perma-36» ().\n", "id": "lvs_Latn_102998"}
{"text": "Joe Louis Arena\n\nJoe Louis Arena ir ledus halle Detroitā, ASV. Jau kopš halles atklāšanas 1979. gadā tā ir Nacionālās hokeja līgas kluba Detroitas \"Red Wings\" mājvieta. Halle nosaukta par godu Detroitā dzimušajam bokserim Džo Lūisam. Halle pieder Detroitas pilsētai.\n\nPašlaik pilsētā plānota jaunas hokeja halles būvniecība. Plānots, ka līdz 2017. gadam tā kļūs par Detroitas \"Red Wings\" jauno mājvietu, savukārt Joe Louis Arena tiks nojaukta.\n", "id": "lvs_Latn_102999"}
{"text": "Buru valoda\n\nBuru valoda (Bura-Pabir) ir afroaziātu valodu saimes Čadas atzara valoda. Tajā galvenokārt runā Nigērijas ziemeļaustrumos un Kamerūnas ziemeļos dzīvojošie buri. Valodas pratēju skaits tiek lēsts no 250 000 līdz 2 miljoniem. Rakstība kopš 2005. gada latīņu alfabētā, lasīt un rakstītprasme ap 3%. Valodai vairāki dialekti.\n", "id": "lvs_Latn_103000"}
{"text": "Burganbresa\n\nBurganbresa (, ) ir pilsēta Francijas austrumdaļā Ronas-Alpu reģionā, Ēnas departamenta administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies Juras kalnu rietumu pakājē Saonas pietekas Risūzas krasta 70 km no reģiona centra Lionas. Bijusī Bresas provinces centrs.\n", "id": "lvs_Latn_103001"}
{"text": "Vēstures piemineklis\n\nVēstures piemineklis ir teritorija, vieta, ēka, būve, priekšmets, kas saistīts ar kādu nozīmīgu, ievērojamu vēsturisku notikumu vai personu. Šiem pieminekļiem ir zinātniska, kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme. Pieder pie kultūras pieminekļiem.\n\nLatvijā valsts aizsardzībā atrodas vairāk nekā 100 vēstures pieminekļi, starp kuriem ir dažādu kultūras un sabiedrisko darbinieku dzimšanas, dzīves vietas, dažādu skolu ēkas, robežzīmes u.c.\n", "id": "lvs_Latn_103002"}
{"text": "Sēlijas novadu apvienība\n\nSēlijas novadu apvienība ir brīvprātīga Latvijas pašvaldību apvienība, kas tika dibināta 2012. gada 14. decembrī kopīgu mērķu un uzdevumu sasniegšanai. Tā darbojas kā Latvijas Pašvaldību savienības struktūrvienība.\n", "id": "lvs_Latn_103003"}
{"text": "Cilts\n\nCilts ir etniska vienība un sabiedrības organizācijas forma senatnē; lielāka par grupu. Ciltī tās locekļu skaits parasti nepārsniedza dažus tūkstošus. Cilti raksturo sava valoda (vai dialekts), nosaukums, teritorija, paražas. Pārsvarā visām ciltīm ir bijusi sava dzīvesvieta, tomēr pastāvēja arī klejotājciltis. Ciltī varēja būt savs varas centrs.\n\nEiropā ciltis sāka veidoties ar 4500. gadu p.m.ē. Donavas ielejā, Latvijas teritorijā neolītā ciltis varēja veidoties no vairākām dzimtas kopienām.\n", "id": "lvs_Latn_103004"}
{"text": "PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Padomju Savienības komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretāri (PSKP CK ģenerālsekretārs; ) bija vadošais amats Padomju Savienības komunistiskajā partijā. Ar atsevišķiem izņēmumiem Centrālās komitejas ģenerālsekretārs bija arī Padomju Savienības vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_103005"}
{"text": "Orhestra\n\nOrhestra () ir īpašs laukums Senās Grieķijas un Romas teātrī, uz kura atradās koris un aktieri. Tāda pati izcelsme ir mūsdienu vārdam 'orķestris'.\n", "id": "lvs_Latn_103006"}
{"text": "Kauņas dažādu tautu kultūras centrs\n\nKauņas dažādu tautu kultūras centrs ir kultūras un izglītības iestāde, kuras darbība palīdz saglabāt mazākumtautību kultūras identitāti un veicina pozitīvu mazākumtautību integrāciju Lietuvas sabiedrībā. Iestāde attīsta starpkultūru un nacionālās tolerances vērtības, piedalās pilsoniskas sabiedrības radīšanā.\n", "id": "lvs_Latn_103007"}
{"text": "Maskarēnu žņaudzējčūskas\n\nMaskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimta (Bolyeriidae), arī stuburkāju dzimta jeb bolieriju dzimta pieder čūsku apakškārtai, kas endēma Maurīcijai. Tā ir neliela dzimta, kuru pārstāv divas monotipiskas ģintis.\n\nBolyeria ģints suga nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu, tomēr joprojām turpinās tās meklējumi.\n", "id": "lvs_Latn_103008"}
{"text": "PSKP Centrālā komiteja\n\nPadomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā komiteja (PSKP CK; ) bija augstākais Padomju Savienības Komunistiskās partijas varas orgāns starp partijas kongresiem.\n\nVladimira Ļeņina vadības laikā Centrālā komiteja bija vadošais orgāns partijā, 1919. gadā tika izveidots Politbirojs, kas nesa atbildību Centrālās komitejas priekšā. Pēc Ļeņina nāves varu partijā pārņēma Josifs Staļins, kura laikā Centrālu komiteju aizēnoja Politbirojs.\n\nStaļina nāves brīdī 1953. gadā Centrālā komiteja kļuva par vairāk simbolisku varas orgānu, tā bija atbildīga Politbirojam. Tad tā ar laiku kļuva par vadošo orgānu valstī līdz Leonīda Brežņeva vadīšanas laikam, pēc tam atkal tās varas līmenis samzinājās.\n", "id": "lvs_Latn_103009"}
{"text": "Aphodiinae\n\nAphodiinae ir vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas. Tajā ietilpst vairāk nekā 3200 sugu no 280 ģintīm. Sastopamas visā pasaulē. Tās sasniedz vidēji 8 mm garumu, viņu ķermeņu izskats un tā forma ir dažāda. Tās sadzīvē sauc par \"mēslvabolēm\", jo sastopamas mēslos.\n", "id": "lvs_Latn_103010"}
{"text": "Alfrēds Karrs\n\nAlfrēds Viktors Karrs (; dzimis 1886. gada 18. aprīlī Saratovā, miris 1949. gada 15. maijā) bija angļu izcelsmes funkcionālisma stila arhitekts, būvinženieris un mākslinieks.\n\nDarbojās Rīgā starp pasaules kariem kopā ar arhitektu Kurtu Bētgi arhitektu birojā A. Karr & K. Betge.\n\nPēc Otrā pasaules kara dzīvoja bēgļu nometnē Vācijā, kur miris 1949. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103011"}
{"text": "Malaizijas kosmonautika\n\nMalaizijas kosmonautika ir Malaizijas valsts un privātā sektora aktivitātes kosmosa jomā. Kopš 1996. gada, kad palaists pirmais pavadonis MEASAT-1, Malaizijas organizācijas ir palaidušas astoņus kosmiskos aparātus. Kosmosā 2007. gadā ir pabijis Malaizijas pirmais kosmonauts Šeihs Muszafars Šukors.\n", "id": "lvs_Latn_103012"}
{"text": "Lapampas province\n\nLapampas province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm valsts centrālajā daļā. Robežojas ar Buenosairesas provinci austrumos, ar Rionegro provinci dienvidos, ar Neukenas provinci un ar Mendosas provinci rietumos, ar Sanluisa provinci un ar Kordovas provinci ziemeļos. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Santarosa. Lapampas provinces kopējā platība ir 143 440 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 318 951 iedzīvotāji. Tā ir astotā lielākā province Argentīnā pēc platības un divdesmit otrā pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta divdesmit divos departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103013"}
{"text": "Larjohas province\n\nLarjohas province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm valsts ziemeļrietumu daļā. Robežojas ar Katamarkas provinci ziemeļos, ar Kordovas provinci austrumos, ar Sanluisas provinci dienvidos, ar Sanhuanas provinci un ar Čīli rietumos. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Larjoha. Larjohas provinces kopējā platība ir 89 680 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 333 642 iedzīvotāji. Tā ir četrpadsmitā lielākā province Argentīnā pēc platības un divdesmit pirmā pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta astoņpadsmit departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103014"}
{"text": "Mendosas province\n\nMendosas province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm valsts rietumu daļā. Robežojas ar Sanhuanas provinci ziemeļos, ar Sanluisa provinci un Lapampas provinci austrumos, ar Neukenas provinci ziemeļos un ar Čīli austrumos. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Mendosa. Mendosas provinces kopējā platība ir 148 827 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 1 738 929 iedzīvotāji. Tā ir septītā lielākā province Argentīnā pēc platības un ceturtā pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta astoņpadsmit departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103015"}
{"text": "Neukenas province\n\nNeukenas province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm valsts dienvidrietumu daļā. Robežojas ar Mendosas provinci ziemeļos, ar Rionegro provinci un ar Lapampas provinci austrumos un ar Čīli rietumos. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Neukena. Neukenas provinces kopējā platība ir 143 440 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 318 951 iedzīvotājs. Tā ir trīspadsmitā lielākā province Argentīnā pēc platības un sešpadsmitā pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta sešpadsmit departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103016"}
{"text": "Rionegro province\n\nRionegro province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm valsts centrālajā daļā. Robežojas ar Buenosairesas provinci, ar Mendosas provinci un ar Neukenas provinci ziemeļos, ar Čubutas provinci dienvidos un ar Čīli rietumos. Provinci austrumos apskalo Atlantijas okeāns. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Vjedma. Rionegro provinces kopējā platība ir 203 013 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 638 645 iedzīvotāji. Tā ir ceturtā lielākā province Argentīnā pēc platības un piecpadsmitā pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta trīspadsmit departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103017"}
{"text": "Kurskas kauja\n\nKurskas kauja, pazīstama arī kā operācija \"Citadele\" (vācu: Unternehmen Zitadelle), bija ievērojama Otrā pasaules kara kauja 1943. gada jūlijā un augustā starp Trešo reihu un PSRS, kas norisinājās Austrumu frontē, netālu no Kurskas. Tās laikā no 1943. gada 5. līdz 12. jūlijam Vērmahts veica ofensīvu, kas pazīstama kā operācija \"Citadele\", savukārt no 1943. gada 12. jūlija līdz 23. augustam Sarkanā armija veica pretuzbrukumu — operācijas \"Kutuzovs\" un \"Rumjancevs\", gūstot uzvaru kaujā. Šī kauja bija pēdējā reize, kad Vērmahts veica stratēģisku ofensīvu pret Sarkano armiju. Turpmāk iniciatīva šajā frontē piederēja PSRS.\n\nHistoriogrāfijā Kurskas kauja ir vairāk pazīstama arī kā lielākā tanku kauja cilvēces vēsturē, kur abu karojošo pušu kopējais tanku apjoms bija mērāms ap 10 000 vienībām.\n", "id": "lvs_Latn_103018"}
{"text": "Dersu Uzala\n\n\"Dersu Uzala\" (, ) ir 1975. gada PSRS un Japānas piedzīvojumu filma, kuras režisors ir Akira Kurosava. Sižeta pamatā ir krievu ceļotāja Vladimira Arseņjeva uzrakstītās grāmatas \"Dersu Uzala\" (trīs reizes izdota arī latviski) un \"Pa Usūrijas novadu\". Filma saņēma zelta balvu 9. Maskavas starptautiskajā filmu festivālā un Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā filma svešvalodā 1976. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103019"}
{"text": "Dejo ar zvaigzni! 2\n\n\"Dejo ar Zvaigzni! 2\" ir televīzijas šova \"Dejo ar zvaigzni\" otrā sezona. Šis šovs tika pārraidīts televīzijas kanālā TV3 Latvija no 2008. gada 17. februāra. Šo raidījumu vadīja Valters Krauze un Iveta Feldmane.\n", "id": "lvs_Latn_103020"}
{"text": "Belituna\n\nBelituna () ir Indonēzijai piederoša sala Karimatas šaurumā starp Sumatru dienvidrietumos un Kalimantānu ziemeļaustrumos un starp Javas jūru dienvidos un Dienvidķīnas jūru ziemeļos; Gaspara šaurums to atdala no Bankas salas rietumos. Salas reljefs lēzeni paugurains, augstākais punkts ap 500 m vjl.\n\nIetilpst Bankas-Belitunas provincē, dalās divās reģensijās. Lielākā pilsēta ir Tandžunpandana. Lielākā daļa iedzīvotāju ir malajieši ar ievērojamu bugu, sundu un ķīniešu minoritāti.\n\nLīdz 1812. gadam sala piederēja Palembanas sultānam, kad tā nonāca Lielbritānijas īpašumā, kas to savukārt 1824. gadā nodeva Nīderlandei.\n\nSalā attīstīta kalnrūpniecība, iegūst alvu, mālu, dzelzs rūdu. Attīstīta arī zvejniecība, piparu, kokospalmu un eļļas palmu audzēšana.\n", "id": "lvs_Latn_103021"}
{"text": "Nikolajs Ramms\n\nNikolajs Ramms (; dzimšanas datums nav zināms, miris ) bija dzejnieks, tulkotājs. Rakstījis garīgas dziesmas, latviešu valodā tulkojis reliģiskus tekstus.\n\n1523. gadā kļuva par pirmo luterāņu mācītāju Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā. Viņš ir vecāko tekstu latviešu valodā autors — draudzes vajadzībām ap 1530. gadu iztulkojis dievkalpojumiem nepieciešamos tekstus latviešu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_103022"}
{"text": "Nikolauss Cincendorfs\n\nNikolauss Ludvigs fon Cincendorfs un Potendorfs (; dzimis , miris ) bija vācu reliģisku un sociālu reformu veicējs un Brāļu draudžu (hernhūtiešu) bīskaps un dibinātājs.\n", "id": "lvs_Latn_103023"}
{"text": "Cetoniinae\n\nCetoniinae ir krāsainu vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas. Tajā ietilpst apmēram 4000 sugu, kuras ir izplatītas visdažādākajos bioģeogrāfiskajos reģionos.\n", "id": "lvs_Latn_103024"}
{"text": "Modulis:WPMILHIST Infobox style\n\nretval.main_box_raw = 'width:315px;' .. retval.main_box_raw_auto_width retval.header_bar = 'style=\"' .. retval.header_raw .. '\"' retval.sub_header_bar = 'style=\"' .. retval.sub_header_raw .. '\"' retval.image_box = 'style=\"' .. retval.image_box_raw .. '\"' retval.image_box_plain = 'style=\"' .. retval.image_box_plain_raw .. '\"'\n\nreturn retval\n", "id": "lvs_Latn_103025"}
{"text": "Modulis:Infobox military conflict\n\nlocal IMC = {} IMC.__index = IMC\n\n-- This may result in colspans[1] getting set twice, but -- this is no big deal. The second set will be correct. local lastCombatant = 1\n\nfor i = 1,self.combatants do if self.args[prefix .. i .. suffix] then colspans[lastCombatant] = i - lastCombatant lastCombatant = i end end\n\nlocal jointText = self.args[prefix .. (self.combatants + 1) .. suffix]\n\nreturn setmetatable(obj, IMC) end\n\nreturn p\n", "id": "lvs_Latn_103026"}
{"text": "Nikaragvas kanāls\n\nNikaragvas kanāls ir ieplānots kuģošanas kanāls Centrālamerikā, Nikaragvas teritorijā, lai savienotu Kluso okeānu ar Atlantijas okeānam piederīgo Karību jūru. Kanāla garums paredzēts 278 km (no tā 105 km cauri Nikaragvas ezeram).\n\nIeceres par kanāla būvniecību cauri Nikaragvai, lai savienotu abus okeānus ir jau vismaz kopš 19. gadsimta.\n\nNikaragvas kanāla būvniecība tika uzsākta 2014. gada nogalē, 100 gadus pēc Panamas kanāla būvniecības. Tas savulaik kļuva par vienu no lielākajiem un sarežģītākajiem būvniecības projektiem, ko jebkad ir veicis cilvēks. Panamas kanālam ir liela nozīme kuģniecības un ekonomikas attīstībā Rietumu puslodē un visā pasaulē. Nikaragvas kanāls plānots kā alternatīva Panamas kanālam.\n\nNikaragvas kanāla izveidi kritizē vides aizsardzības organizācijas un zinātnieki.\n", "id": "lvs_Latn_103027"}
{"text": "Stēfans Levēns\n\nŠells Stēfans Levēns (, dzimis ) ir zviedru sociāldemokrāts. No 2014. līdz 2021. gadam viņš bija Zviedrijas premjerministrs.\n", "id": "lvs_Latn_103028"}
{"text": "Augu stresa fizioloģija\n\nAugu stresa fizioloģija ir augu fizioloģijas virziens, kas pēta augu atbildes reakcijas uz abiotisko un biotisko faktoru ietekmi. Augu stresa koncepts bieži tiek nepareizi lietots un stresa terminoloģija var būt mulsinoša. Augu stresu parasti definē kā ārvides faktorus, kuri rada nelabvēlīgu ietekmi uz augiem. Lielākajā daļā gadījumu stresu mēra attiecībā pret augu izdzīvošanu, ražu, biomasu vai primārajiem asmilācijas procesiem (CO₂ un minerālvielu uzņemšana), kas korelē ar vispārēju augšanu. Iespējams, ieteicamāk būtu lietot jēdzienu ekofizioloģija un aplūkot auga reakcijas uz ārvides apstākļiem neatkarīgi no to ietekmes veida. Nozīmīgākie augu stresa fizoloģijā aplūkotie faktori ir — temperatūra, pieejamo minerālvielu daudzums, apgaismojums un augēdāji. Stresa faktoru ietekmē augi lielākoties samazina augšanas intensitāti un uzkrāj resursus. Šī atbildes sistēma ir centralizēta un to regulē fitohormoni un tā augā izraisa izmaiņas ūdens un barības vielu balansā.\n", "id": "lvs_Latn_103029"}
{"text": "Borskābe\n\nBorskābe jeb ortoborskābe (H₃BO₃ vai B(OH)₃) ir ļoti vāja neorganiska skābe. Borskābe ir cieta bezkrāsaina viela, tās triklīnie, slāņainie kristāli ir plānu zvīņu veidā, kuras taustot liekas taukainas. Tas saistīts ar borskābes kristālrežģa uzbūvi, kur molekulas saistītas savā starpā ar ūdeņraža saitēm plakanos monomolekulāros slāņos, bet šos slāņus savā starpā saista daudz vājākie starpmolekulārie spēki. Ūdenī šķīst diezgan slikti, bet šķīdība strauji pieaug līdz ar temperatūras paaugstināšanos. Borskābei šķīstot, tiek uzņemts siltums, tādēļ šķīdums atdziest. Borskābes sāļus sauc par borātiem.\n", "id": "lvs_Latn_103030"}
{"text": "700. gads\n\n700. gads bija garais gads, kas sākās ceturtdienā pēc Jūlija kalendāra. Apzīmējums 700. šim gadam tika izmantots jau kopš viduslaikiem, kad Anno Domini kalendāra laikmets kļuva par valdošo metodi, kā Eiropā nosauca gadus.\n", "id": "lvs_Latn_103031"}
{"text": "Seržs Sargsjans\n\nSeržs Sargsjans (, dzimis ) ir armēņu politiskais un militārais darbinieks, bijušais Armēnijas prezidents un bijušais premjerministrs.\n", "id": "lvs_Latn_103032"}
{"text": "Būtijas līcis\n\nBūtijas līcis () vai Itsuaktukviks (, Itsuaqtuqvik) ir jūras līcis Kanādas ziemeļu piekrastē Ziemeļu Ledus okeānā. Izvietojies starp Melvila pussalu un Bafina salu austrumos un kontinenta piekrasti un Būtijas pussalu rietumos. Dienviddaļā atrodas Komiti un Peli līči. Prinča Reģenta šaurums un Lankasteras šaurums Būtijas līci savieno ar Bafina līci ziemeļos, Fjūri un Heklas šaurums — ar Foksa baseinu austrumos, bet Belo šaurums — ar Franklina šaurumu rietumos. Līcī vairākas salas, lielākās no kurām ir Veilsa un Kroņprinča Frederika sala. Līci visu gadu klāj ledus, no tā reizēm atbrīvojas tikai augustā, kad ūdens temperatūra sasilst līdz 1 °C.\n\nLīci 1829. gadā atklāja Džona Rosa neveiksmīgā Ziemeļrietumu jūras ceļa meklēšanas ekspedīcija, kas tur iesala uz četriem gadiem un nosauca ekspedīcijas sponsora, britu džina rūpnieka Feliksa Būta (Felix Booth) vārdā. Līča dienvidu galu 1846.—1847. gadā pētīja Džona Rī ekspedīcija, kas to sasniedza pa sauszemi no dienvidiem.\n", "id": "lvs_Latn_103033"}
{"text": "Dejo ar zvaigzni! 3\n\n\"Dejo ar Zvaigzni! 3\" ir televīzijas šova \"Dejo ar zvaigzni\" trešā sezona. Šis šovs tika pārraidīts televīzijas kanālā TV3 no 2010. gada 14. februāra. Šo raidījumu vadīja Valters Krauze un Jana Duļevska.\n", "id": "lvs_Latn_103034"}
{"text": "Argentīnas administratīvais iedalījums\n\nArgentīnas adminstratīvo iedalījumu veido 23 provinces un 1 autonomā pilsēta, kas ir apvienotas 7 reģionos. Administratīvais iedalījums ir veidots saskaņā ar Argentīnas konstitūciju. Pašreizējais administratīvais iedalījums pastāv kopš 1990. gada. Visas provinces sīkāk ir iedalītas 378 departamentos. Pēc platības lielākā province ir Buenosairesas province (307 571 km²), bet mazākā — Tjerra del Fuego province (21 263 km²). Savukārt pēc iedzīvotāju skaita vislielākā province ir Buenosairesas province (15 625 084 iedzīvotāji), bet mazākā — Tjerra del Fuego province (127 205 iedzīvotāji).\n", "id": "lvs_Latn_103035"}
{"text": "Maurīcijas gredzenkakla papagailis\n\nMaurīcijas gredzenkakla papagailis, arī Maurīcijas raibpapagailis (Psittacula echo) ir papagaiļveidīgo suga, kas endēma Maurīcijas salai.\n\n20. gadsimta 80. gados šis gredzenkakla papagailis atradās uz pilnīgas izmiršanas robežas, un to paglāba veiksmīgi īstenotā aizsardzības programma.\n", "id": "lvs_Latn_103036"}
{"text": "Kordovas province (Argentīna)\n\nKordovas province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm valsts ziemeļu daļā. Robežojas ar Santjado del Estero provinci ziemeļos, ar Santafē provinci austrumos, ar Buenosairesas provinci un ar Lapampas provinci dienvidos, ar Sanluisas provinci un ar Larjohas provinci rietumos, un ar Katamarkas provinci ziemeļrietumos. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Kordova. Kordovas provinces kopējā platība ir 165 321 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 3 308 876 iedzīvotāji. Tā ir piektā lielākā province Argentīnā pēc platības un otrā pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta divdesmit sešos departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103037"}
{"text": "Saltas province\n\nSaltas province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm valsts ziemeļrietumu daļā. Robežojas ar Huhujas provinci un ar Bolīviju ziemeļos, ar Paragvaju, ar Formosas provinci un ar Čako provinci austrumos, ar Santjado del Estero provinci, ar Tukumanas provinci un ar Katamarkas provinci dienvidos, ar Čīli rietumos. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Salta. Saltas provinces kopējā platība ir 155 488 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 1 214 441 iedzīvotājs. Tā ir sestā lielākā province Argentīnā pēc platības un astotā pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta divdesmit trīs departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103038"}
{"text": "Sanhuanas province\n\nSanhuanas province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm valsts rietumu daļā. Robežojas ar Larjohas provinci ziemeļos, ar Sanluisas provinci austrumos, ar Lapampas provinci dienvidaustrumos, ar Mendosas provinci dienvidos un ar Čīli rietumos. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Sanhuana. Sanhuanas provinces kopējā platība ir 89 651 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 681 055 iedzīvotāji. Tā ir piecpadsmitā lielākā province Argentīnā pēc platības un trīspadsmitā pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta deviņpadsmit departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103039"}
{"text": "Borāti\n\nBorāti ir borskābes sāļi. Par borātiem dēvē arī bororganiskos savienojumus — borskābes esterus, piemēram, borskābes metilesteri sauc par metilborātu.\n\nŪdenī šķīst galvenokārt tikai sārmu metālu borāti.\n\nMetaborātu sastāvā ir vai nu cikliski (BO₂)₃3− anjoni (KBO₂ vai NaBO₂ kristālos) vai polimēri ķēžveidīgi (BO₂)ₙn− anjoni (Ca(BO₂)₂ un LiBO₂ kristālos). Tie sastāv no plakanām trijstūrveida struktūrvienībām BO₃, kas atbilst bora atomu sp² hibridizācijas stāvoklim. Borātos bora atomi var būt arī sp³ hibridizācijas stāvoklī un veidot tetraedriskas struktūrvienības BO₄ ar četrām σ saitēm. Trīsstūrveida un tetraedriskās struktūrvienības savā starpā var saistīties ļoti dažādos veidos, kas nosaka borātu sastāva lielo daudzveidību.\n\nBezūdens borātus iegūst, sakausējot borskābi vai bora oksīdu kopā ar metālu oksīdiem.\n", "id": "lvs_Latn_103040"}
{"text": "Tjerra del Fuego (Argentīna)\n\nTjerras del Fuego, Antarktikas un Dienvidatlantijas salu province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm. Tā ir vienīgā no Argentīnas provincēm, kas neatrodas Dienvidamerikas kontinentālajā daļā, bet aizņem Ugunszemes arhipelāga austrumu daļu. Oficiāli provincei tiek pieskaitītas arī Argentīnas pretenzijas Atlantijas okeānā un Antarktikā — Malvinu salas, Dienvidsendviču salas, Dienviddžordžija un Argentīnas Antarktika. Provinci no Dienvidamerikas atdala Magelāna šaurums. Robežojas ar Čīles Magaljanesas reģionu rietumos. Provinci apskalo Atlantijas okeāns. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Ušvaja. Tjerras del Fuego provinces kopējā platība ir 21 263 km², pēc 2022. gada datiem provincē dzīvo 190 641 iedzīvotāji. Tā ir otrā mazākā province Argentīnā pēc platības un arī pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta četros departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103041"}
{"text": "Santakrusas province\n\nSantakrusas province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm valsts dienvidu daļā. Robežojas ar Čubutas provinci ziemeļos un ar Čīli dienvidos un rietumos. Provinci austrumos apskalo Atlantijas okeāns. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Riogaljegosa. Santakrusas provinces kopējā platība ir 243 943 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 273 964 iedzīvotāji. Tā ir otrā lielākā province Argentīnā pēc platības un divdesmit otrā pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta septiņos departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103042"}
{"text": "Missouri (līnijkuģis)\n\nUSS Missouri (BB-63) ir ASV Jūras kara flotes \"Aiovas\" klases līnijkuģis, trešais ASV Jūras kara flotes kuģis, kas nosaukts ASV štata Misūri vārdā. Uz kuģa, kas tobrīd atradās Tokijas līcī, Japāna parakstīja kapitulācijas aktu, ar ko tika izbeigts Otrais pasaules karš.\n\nKuģis tika pasūtīts , ūdenī nolaists tika . Kuģis tika izmantots vairākās Otrā pasaules kara kaujās Klusajā okeānā, vēl tika izmantots Korejas karā no 1950. līdz 1953. gadam. 1955. gadā veica savu pēdējo iziešanu jūrā pirms nokļūšanas ASV Jūras kara flotes rezerves flošu sarakstā. 1984. gadā kuģis tika modernizēts un izmantots 1991. gada Līča kara operācijā \"Tuksneša vētra\". 1992. gada martā pēdējo reizi izgāja jūrā.\n\n1998. gadā kuģis tika ziedots USS Missouri memoriālajai asociācijai, kļuva par muzeja kuģi Pērlhārborā, Havaju salās, ASV.\n", "id": "lvs_Latn_103043"}
{"text": "Sasolīns\n\nSasolīns (arī sasolīts) ir borātu grupas minerāls — borskābes minerālā forma. Tas veidojas vulkāniskajās fumarolās un karstajos avotos.\n\nSasolīns pirmo reizi tika aprakstīts 1800. gadā, un tika nosaukts pēc atrašanas vietas Sasso Pisano, Castelnuovo Val di Cecina Pizas provincē, Toskānā, Itālijā. Minerālu var atrast lagūnās visā Toskānā un Sasso. Parasti sasolīns ir baltā līdz pelēkā krāsā; var būt dzeltens no sēra piemaisījumiem vai brūns no dzelzs oksīdiem.\n", "id": "lvs_Latn_103044"}
{"text": "Jaspers fon Minsters\n\nJaspers fon Minsters (, dzimšanas gads nezināms, miris 1577. gadā) jeb Kaspars Minsters () bija Alūksnes komturs (1540–1551) un Livonijas ordeņa landmaršals (1551–1556). Kā landmaršals Minsters nostājās pret mestru Gālenu un Daugavpils komturu Firstenbergu, jo vēlējās izveidot pret Krievijas caru Jāni Briesmīgo vērstu aliansi kopā ar Polijass un Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku Sigismundu II Augustu.\n", "id": "lvs_Latn_103045"}
{"text": "Galotne (valodniecība)\n\nGalotne jeb fleksija (no — 'liekšana, liekums') valodniecībā ir morfēma. Atrodas vārda beigās aiz piedēkļiem un saknes, tā mainās, lokot vārdu.\n\nPastāv lokāmi (vārdi, kam galotnes lokot mainās) un nelokāmi vārdi (vārdi, kam nav galotnes). Vārdam var pastāvēt arī dažādas formas, kam nav galotnes, piemēram, lietvārds vokatīvā mās!, darbības vārds trešajā personā peld. Īpašības vārdiem pastāv noteiktā un nenoteiktā galotne.\n", "id": "lvs_Latn_103046"}
{"text": "Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)\n\nMarija Fjodorovna (, līdz laulībām Virtembergas Sofija Doroteja (); dzimusi , mirusi ) bija Krievijas imperatore konsorte no 1796. gada līdz vīra, imperatora Pāvila I nāvei atentātā 1801. gadā. Krievijas imperatoru Aleksandra I un Nikolaja I māte.\n\nDzimusi Štetīnē Virtembergas hercoga ģimenē. Tika saderināta ar Hesenes grāfu Ludvigu I, tomēr pēc Krievijas troņmantinieka Pāvila I pirmās sievas nāves saderināšanās tika atcelta, un 1776. gada 26. septembrī Sanktpēterburgā notika pāra kāzas.\n\nMarijai Fjodorovnai izveidojās sarežģītas attiecības ar savu novadnieci, imperatori Katrīnu II Lielo, tomēr ar vīru, neskatoties uz tā pretrunīgo raksturu, laulība bija veiksmīga. Laulībā piedzima 10 bērni. Divus vecākos dēlus Katrīna II neļāva uzaudzināt ģimenē. 1781./82. gadā pāris ceļoja pa Eiropu.\n\nPēc Katrīnas II nāves Marija Fjodorovna kļuva par imperatori konsorti. Viņas vadībā tika izgreznotas un uzlabotas Santpēterburgas pilis. Pēc vīra nāves lielu daļu laika pavadīja Pavlovskā. Vairāku filantropisku organizāciju dibinātāja.\n", "id": "lvs_Latn_103047"}
{"text": "Marija Fjodorovna (ķeizariene)\n\nMarija Fjodorovna (Pāvila I sieva) (Мария Фёдоровна, 1759-1828), Krievijas impērijas ķeizariene-konsorte, Pāvila I sieva, Krievijas imperatoru Aleksandra I un Nikolaja I māte. Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva) (Мария Фёдоровна, 1847-1928), Krievijas impērijas ķeizariene-konsorte, Aleksandra III sieva, Krievijas imperatora Nikolaja II māte.\n", "id": "lvs_Latn_103048"}
{"text": "Izskaņa\n\nIzskaņa valodniecībā ir vārda daļa, ko veido vārda pēdējais piedēklis un galotne. Vēl tiek izdalīta paplašinātā izskaņa, kas parasti tiek attiecīnata uz citvalodu izcelsmes vārdiem, piemēram, vārdā asociācija paplašinātā izskaņa ir vārddaļa -ācija.\n", "id": "lvs_Latn_103049"}
{"text": "Minerālūdens\n\nMinerālūdens ir gāzēts vai negāzēts dzeramais ūdens ar salīdzinoši lielu minerālvielu saturu. Pēc izcelsmes izšķir dabīgos minerālūdeņus, kas iegūti no dziļurbumiem vai minerālavotiem, un mākslīgos minerālūdeņus, kas pagatavoti, bagātinot parasto dzeramo ūdeni ar kālija, magnija, kalcija, selēna u.c. minerālvielu joniem.\n\nDabīgos minerālūdeņus var sīkāk iedalīt pēc to dažādās mineralizācijas pakāpes. Izšķir ūdeni ar ļoti mazu minerālvielu saturu (zem 50 mg/l), ūdeni ar mazu minerālvielu saturu (50—500 mg/l) un ūdeni ar lielu minerālvielu saturu (virs 1500 mg/l). Ūdeni ar mazāk minerālvielām ikdienā lieto kā galda minerālūdeņus, bet minerālūdeņus ar lielu minerālvielu saturu uzskata par dziednieciskiem.\n\nPēc ķīmiskā sastāva minerālūdeņus iedala hidrogēnkarbonātu, sulfātu, hlorīdu minerālūdeņos, kā arī magniju vai dzelzi saturošos ūdeņos.\n", "id": "lvs_Latn_103050"}
{"text": "Krimuldas Velnala\n\nKrimuldas Velnala (arī Siguldas Lielā Velnala) ir ala Gaujas labajā krastā, Siguldā. Atrodas Velnalas klintīs, Gaujas nacionālā parka teritorijā 2,5 km lejpus Siguldas tilta.\n\nIzveidojusies Gaujas svītas dzeltenajos devona smilšakmeņos, pateicoties upes sānerozijai un pazemes avotam. Daļēji aizbirusi pēc avota izsīkšanas. Laika gaitā samazinājusies — pašlaik ir apmēram 35 m liela, grīdas laukums sasniedz 140 m, lielākais platums — 7 m un augstums 4,8 m.\n\n8 metrus virs upes līmeņa atrodas ieeja alā. 1980. gadā tika aizliegta pieeja alai, jo cilvēki apdraudēja alas griestus, kur smilšakmens slānis sasniedza vienīgi 1 m. 1992. gadā daļa alas tika atrakta. Sena pagāniskā kulta vieta.\n", "id": "lvs_Latn_103051"}
{"text": "Jaunmoku pils\n\nJaunmoku pils () ir pils Tumes pagastā, Tukuma novadā, Latvijā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_103052"}
{"text": "Īpašvārds\n\nĪpašvārds ir lietvārds, ar kuru tiek apzīmēts kāds konkrēts priekšmets, lai to atšķirtu no citiem attiecīgās klases priekšmetiem. Īpašvārdus (neatkarīgi no atrašanās vietas teikumā) raksta ar lielo sākumburtu. Morfoloģijā šis ir viens no lietvārdu raksturojošajiem jēdzieniem.\n\nPie īpašvārdiem pieder dažādi vietvārdi, personvārdi, pseidonīmi, iesaukas, segvārdi, organizāciju nosaukumi, grāmatu, preses izdevumu nosaukumi, debess spīdekļu (arī to grupu) nosaukumi, dievu, mitoloģisko būtņu nosaukumi.\n", "id": "lvs_Latn_103053"}
{"text": "Sugasvārds\n\nSugasvārds jeb apelatīvs ir lietvārds, kas apzīmē jebkuru vispārinātu atsevišķu objektu no vienas klases objektiem. Piemēram, vīrietis apzīmē jebkuru vīrieti, pilsēta — jebkuru pilsētu.\n\nSugasvārdus pretnostata īpašvārdiem, kas nosauc vienu konkrētu objektu, izdalot to no citiem tās pašas klases objektiem. Piemēram, īpašvārds Valmiera nosauc vienu konkrētu pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_103054"}
{"text": "Nelokāmie lietvārdi\n\nNelokāmie lietvārdi ir lietvārdu grupa. Latviešu valodā pie tās pieder no citām valodām aizgūti sugas vārdi un citvalodu cilmes īpašvārdi. Nelokāmi ir daudzi svešvārdi, ģenetīveņi un abreviatūras. Tiem nav ne skaitļa, ne locījuma formu — tas viss atklājas teikumā.\n\nParasti nelokāmajiem lietvārdiem ir tādas galotnes, ar kādām nebeidzas lokāmi lietvārdi, piemēram, -ā, -ē, -ū, taču mēdz būt dažādi nelokāmi lietvārdi, kam galotne sakrīt ar kādas deklinācijas galotni.\n", "id": "lvs_Latn_103055"}
{"text": "Solončaks\n\nSolončaks (krievu un , no солоний — 'sāļš') ir augsnes tips, kam raksturīgs augsts viegli šķīstošu sāļu saturs tās virskārtā daudzumā, kas neļauj attīstīties lielākajai daļai augu, izņemot halofītus. Raksturīgs stepju, tuksnešu un pustuksnešu reģioniem ar iztvaicēšanas ūdensapmaiņas režīmu, galvenokārt Centrālajā Āfrikā, Centrālāzijā, Austrālijā, kā arī citur pasaulē. Veidojas reljefa pazeminājumos ar pietiekoši tuvu (ap 1,5 m) gruntsūdens slāni.\n", "id": "lvs_Latn_103056"}
{"text": "Raka\n\nRaka (, ar Raqqah) ir pilsēta Sīrijas ziemeļos, Rakas muhāfazas centrs. Izvietojusies Eifratas kreisajā krastā 160 km uz austrumiem no Alepo. Enerģētikas un naftas ieguves centrs.\n", "id": "lvs_Latn_103057"}
{"text": "Ziemeļu baltkrūtainais ezis\n\nZiemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints. Ziemeļu baltkrūtainais ezis mājo Eiropas austrumos, sākot ar Poliju, Austriju un Balkāniem, Grieķiju, Korfu un Rodas salas ieskaitot, izplatība turpinās cauri Ukrainai un Krievijai, sasniedzot Obas upi Sibīrijā. Suga ir plaši izplatīta un bieži sastopama savā areālā. Šos dzīvniekus vēl viduslaikos ķēra gaļai, tomēr lietot ezi pārtikā ir bīstami, jo eži ir dažādu slimību pārnēsātāji. Ziemeļu baltkrūtainajam ezim ir 5 pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_103058"}
{"text": "Baltkrūtainais ezis\n\nBaltkrūtainais ezis jeb baltkrūšu ezis, arī dienvidu baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints. Tas mājo Āzijas rietumos, sākot ar Turciju, izplatības areālam turpinoties Sīrijā, Libānā, Jordānijā, Izraēlā, sasniedzot Irākas un Irānas ziemeļus. Eiropā baltkrūtainais ezis sastopams salīdzinoši nelielā reģionā Kaukāza dienvidos (Armēnijā, Gruzijā un Azerbaidžānā). Turcijā nomadu ļaudis joprojām šos dzīvniekus izmanto pārtikā. Baltkrūtainajam ezim ir 3 pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_103059"}
{"text": "Ipoha\n\nIpoha (, ) ir Malaizijas štata Perakas galvaspilsēta un viena no lielākajām pilsētām valstī. Tā atrodas aptuveni 200 km uz ziemeļiem no Kualalumpuras un 130 km uz dienvidiem no Penangas pie ziemeļu—dienvidu automaģistrāles.\n\nIpoha par Malaizijas vienu no galvenajām pilsētām attīstījās 19. gadsimta sākumā līdz ar plaukstošo alvas ieguves industriju. Britu koloniālajā ērā Ipoha bija Malaizijas otra lielākā pilsēta un tā tika izmantota administratīviem mērķiem. Pilsētas centrā atrodas raksturīgas vietējās arhitektūras veikalu ēkas, kā arī vairākas vēsturiskas ēkas no Britu koloniālā laikmeta, kā, piemēram, dzelzceļa stacija, pilsētas dome un tiesas ēka.\n", "id": "lvs_Latn_103060"}
{"text": "Sanluisas province\n\nSanluisas province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm valsts centrālajā daļā. Robežojas ar Larjohas provinci ziemeļos, ar Kordovas provinci austrumos, ar Lapampas provinci dienvidos, ar Mendosas provinci rietumos un ar Sanhuanas provinci ziemeļrietumos. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Sanluisa. Sanluisas provinces kopējā platība ir 76 748 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 432 310 iedzīvotāji. Tā ir astoņpadsmitā lielākā province Argentīnā pēc platības un deviņpadsmitā pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta deviņos departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103061"}
{"text": "Santafē province\n\nSantafē province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm valsts centrālajā daļā. Robežojas ar Čako provinci ziemeļos, ar Korrjentesas provinci un ar Entreriosas provinci austrumos, ar Buenosairesas provinci dienvidos, ar Kordovas provinci un ar Santjado del Estero provinci rietumos. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Santafē. Santafē provinces kopējā platība ir 133 007 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 3 194 537 iedzīvotāji. Tā ir desmitā lielākā province Argentīnā pēc platības un trešā pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta simt trīsdesmit piecos departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103062"}
{"text": "Indonesia AirAsia reiss 8501\n\nIndonesia AirAsia reiss 8501 ir Airbus A320-216 pasažieru lidmašīna ar 155 pasažieriem un 7 apkalpes locekļiem, kas nogāzās lidojuma laikā.\n\nLidmašīna pacēlās no Surabaja Indonēzijā plkst 5.35 pēc vietējā laika (UTC+7) ar paredzēto galamērķi Singapūrā, kur lidmašīnai bija jāpiezemējas apmēram 8.30 pēc vietējā laika (UTC+8). Plkst. 6.17 (42 minūtes pēc pacelšanās) lidmašīna pazuda no radaru ekrāniem, kad atradās netālu no Belitunas salas.\n\n29. decembrī tika paziņots, ka visticamāk lidmašīna atrodas jūras dibenā. Nākamajā dienā tika apstiprināts, ka Karimatas šaurumā tikusi atrasta daļa no rāmja. Vēlāk tika apstiprināts, ka Javas jūrā atrastas atlūzas no lidmašīnas.\n", "id": "lvs_Latn_103063"}
{"text": "Salavats Julajevs\n\nSalavats Julajevs ( — 'Salavats Julaja dēls'; dzimis Ufas provincē, miris Rogevīkā) ir baškīru nacionālais varonis, viens no Krievijas zemnieku kara vadītājiem, Jemeļjana Pugačova cīņubiedrs.\n", "id": "lvs_Latn_103064"}
{"text": "Santjago del Estero province\n\nSantjago del Estero province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm valsts ziemeļu daļā. Robežojas ar Saltas provinci ziemeļos, ar Čako provinci un ar Santafē provinci austrumos, ar Kordovas provinci dienvidos, ar Katamarkas provinci un ar Tukumanas provinci rietumos.Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Santjago del Estero. Santjago del Estero provinces kopējā platība ir 136351 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 874 006 iedzīvotāji. Tā ir devītā lielākā province Argentīnā pēc platības un divpadsmitā pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta divdesmit septiņos departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103065"}
{"text": "Lauciņu dolomīta karjers\n\nLauciņu dolomīta karjers ir bijušais dolomīta karjers Cēsu pilsētas teritorijā. Mūsdienās karjera teritorijā ir izveidojusies mākslīgā ūdenstilpe — Lauciņu karjera ezers, kas ir iecienīta peldvieta apkārtnes iedzīvotājiem. Diemžēl kā peldvieta karjers nav labiekārtots. Lauciņu karjera izmantošana uzsākta 1890. gadā. Šeit iegūtais dolomīts lietots kaļķu dedzināšanai un šķembu ražošanai. Ap 1980. gadiem karjerā notika spridzināšanas darbi, pēc kuriem ap 1989. gadu karjers pakāpeniski piepildījās ar ūdeni. 1995. gadā ūdenstilpes apkārtnē izveidota automašīnu trase. 2011. gadā karjerā tika veikta virszemes ūdens un dzeramā ūdens paraugu noņemšana un konstatēts, ka apkārtne nav piesārņota par spīti tās rūpnieciskajam izmantojumam. 2016. gada jūnijā karjera ziemeļaustrumu krastā darbību uzsāka Cēsu aktīvās atpūtas parks \"Karjers\".\n\n2011. gada pētījuma rezultātā tika apzināts apkārtnes ainaviskais potenciāls (stāvkrasti, ezera plašais spoguļa laukums) un apspriesta apkārtnes labiekārtošana rekreācijas vajadzībām. Dolomīta ieguves laikā šeit ir bijis 6—16 m biezs iežu slānis, virs tā 1,6—4,3 m bieza segkārta. Pašreiz ezera spoguļa laukuma platība ir 12 hektāri, vidējais dziļums 5 m, bet maksimālais no 8 līdz 9,3 metriem. Zem kvartāra nogulumiežiem atrodas devona Pļaviņu svītas dolomīti un dolomītmerģeļi, zem šiem nogulumiem atrodas Amatas svītas smilšakmeņi. Vietām Amatas svītas augšējo daļu veido aleirolīti un māli. Zem šiem nogulumiem atrodas Gaujas svītas stipri sacementētie smilšakmeņi.\n", "id": "lvs_Latn_103066"}
{"text": "Johans fon Eikels\n\nJohans fon Eikels (, dzimšanas un miršanas gadi nezināmi) bija Livonijas ordeņa brālis, komturs. 1519. gadā kļuva par Aizkraukles komturu, no 1527. gada bija Dinaburgas komturs, bet 1535. gadā minēts kā Alūksnes komturs. Iespējams, kādu brīdi bijis jezuītu ordenī. 1537. gadā pieminēts saistībā ar lēņiem Vestfālenē.\n", "id": "lvs_Latn_103067"}
{"text": "Does Your Mother Know\n\nDoes Your Mother Know ir Zviedrijas popmūzikas grupas ABBA singls. Dziesmas autori ir Bjērns Ulveuss, Benni Andešons, bet vokālo sniegumu veido Bjērna Ulveusa, Angnētas Feltskūgas un Anni Fridas Lingstades balsis. Šī dziesma tika ierakstīta 1979. gada februārī un izdota tā paša gada aprīlī albuma Voulez-Vous sastāvā. Singla B-pusē bija dziesma Kisses of Fire, kas arī atradās albuma sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_103068"}
{"text": "Anakonda\n\nAnakonda, arī parastā anakonda (Eunectes murinus) ir žņaudzējčūsku dzimtas (Boidae) suga, kas dzīvo Dienvidamerikas tropu joslā. Tā ir masīvākā un smagākā, un pēc tīklainā pitona otra garākā no mūsdienās sastopamajām čūskām.\n\nAnakonda nav indīga. Dzīvniekus nogalina, spēcīgi sažņaudzot upuru ķermeni. Pretēji daudziem nostāstiem, anakonda parasti neuzbrūk cilvēkam, pat ūdenī. Ieraugot cilvēku, tā klusi attālinās. Tomēr reizēm tiek fiksēti anakondu uzbrukumi cilvēkam. Retos uzbrukumus varētu skaidrot ar faktu, ka anakondas dzīvo purvos, un ar cilvēku tās ceļi krustojas ļoti reti.\n", "id": "lvs_Latn_103069"}
{"text": "Rūta Broka\n\nRūta Broka (dzimusi , mirusi ) bija latviešu aktrise.\n\nRūta Broka studējusi teātra kritiku Maskavas Teātra mākslas institūtā. Institūtu nepabeigusi viņā pēc trešā kursa atgriezās Rīgā. Brīvajā laikā Broka apmeklēja Rīgas Kinostudijas Tautas kinoaktieru studiju. Pabeigusi Dailes teātra piekto neklātienes studiju, Broka sāka strādāt Dailes teātrī. Kopš 1992. gada dzīvoja ASV.\n\nPēc īsas un grūtas slimības Rūta Broka mirusi Čikāgā.\n", "id": "lvs_Latn_103070"}
{"text": "Tukumanas province\n\nTukumanas province () ir viena no Argentīnas 23 provincēm valsts ziemeļrietumu daļā. Robežojas ar Saltas provinci ziemeļos, ar Santjado del Estero provinci austrumos un ar Katamarkas provinci rietumos un dienvidos. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Tukumana. Tukumanas provinces kopējā platība ir 22 524 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 1 448 188 iedzīvotāji. Tā ir mazākā province Argentīnā pēc platības un sestā pēc iedzīvotāju skaita. Province ir sīkāk sadalīta septiņpadsmit departamentos.\n", "id": "lvs_Latn_103071"}
{"text": "Calendžiha\n\nCalendžiha () ir pilsēta Gruzijas ziemeļrietumos, Calendžihas municipalitātes centrs Megrelijas-Augšsvanetijas mharē. Izvietojusies Egrisas grēdas pakajē Čanisckali upes krastā. Sena apdzīvota vieta, kas no 13. gadsimta bija Megrelijas kņazu Dadiani rezidence, bet kopš 14. gadsimta — bīskapa rezidence.\n", "id": "lvs_Latn_103072"}
{"text": "Cetoniini\n\nCetoniini ir skarabeju vaboļu triba no Cetoniinae apakšdzimtas. Tajā ietilpst ap 110 ģints. Pārstāvji izplatīti visā pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_103073"}
{"text": "Resistensija\n\nResistensija () ir Argentīnas pilsēta valsts ziemeļaustrumu daļā, netālu no robežas ar Paragvaju. Čako provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Pilsēta atrodas pie Negro upes, bet upes otrajā pusē atrodas Korrjentesa. Pilsētas kopējā platība ir 562 km², pēc 2010. gada datiem pilsētā dzīvo 290 723 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā dzīvo 385 726 iedzīvotāji.\n\nResistensija ir dibināta 1878. gada 27. jūnijā. Pilsētas teritorijā ir izvietotas vairāk kā 500 dažāda veida skulptūras un pieminekļi, tāpēc pilsētu bieži dēvē arī par Skulptūru pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_103074"}
{"text": "Klints\n\nKlintis ir masīva akmens krauja, atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām, kā arī vertikāla akmens siena. Reizēm par klinti tiek kvalificēts arī ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām. Latvijā par klintīm dēvē lielus, stāvus un masīvus pamatiežu atsegumus, piemēram, monolītās Ērgļu klintis Gaujas kreisajā krastā. Ievērojamākie klinšu atsegumi ir aizsargājami ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski dabas pieminekļi. Lielākā daļa Latvijas klinšu ir veidojušās no smilšakmens iežiem un ievērojamākās klintis atrodas Vidzemē. Klintīs nereti veidojas alas.\n", "id": "lvs_Latn_103075"}
{"text": "Luīze Rainere\n\nLuīze Rainere (; dzimusi , mirusi ) bija Vācijā dzimusi austriešu/amerikāņu aktrise. Pirmā persona, kas iegūst vairāk nekā vienu Amerikas Kinoakadēmijas balvu, arī pirmā persona, kas balvu iegūst divus gadus pēc kārtas. Visilgāk dzīvojusī aktrise, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu.\n\nAktrises karjeru sākusi Vācijā 16 gadus vecumā. Sākumā spēlējusi teātrī, vēlāk pievērsusies kino. 20. gadsimta 30. gadu vidū nokļuva Holivudā. Pirmā loma ASV bija filmā Escapade 1935. gadā. Nākamajā gadā bija vairāk otrā plāna loma muzikālajā biogrāfijā \"Dižais Zigfelds\" (The Great Ziegfeld), par lomu kurā saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā. Arī par lomu nākamajā filmā — The Good Earth (1937) — aktrise saņēma Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā. 1938. gadā pēdējoreiz uzņēmās kino un vēlāk pameta kinoindustriju.\n\nPēc atgriešanās Eiropā studējusi medicīnu un tēlojusi teātrī, bijušas arī dažādas mazas lomas filmās.\n\nMirusi 104 gadu vecumā no pneimonijas.\n", "id": "lvs_Latn_103076"}
{"text": "Malaysia Airlines\n\nMalaysian Airline System Berhad, darbojas ar zīmolu Malaysia Airlines () ir Malaizijas lidsabiedrība. Galvenās lidostas ir Kualalumpuras starptautiskā lidosta un Kota Kinabalu starptautiskā lidosta. Galvenais birojs atrodas Sultana Abdula Aziza Saha lidostā, Subanā, Selanorā. Lidsabiedrība ir Oneworld alianses biedrs.\n\nMalaysian Airline System akcijas tiek kotētas Malaizijas biržā. Lielākais akcionārs ir valsts investīciju fonds Khazanah Nasional, kuram pieder 69,37 % kapitāldaļu.\n", "id": "lvs_Latn_103077"}
{"text": "Rosona\n\nRosona () ir Argentīnas pilsēta valsts dienvidaustrumu daļā pie Atlantijas okeāna. Pilsēta atrodas 1360 kilometrus uz dienvidiem no Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas un pilsētai cauri plūst Čubutas upe. Čubutas provinces administratīvais centrs un otrā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Pilsētas kopējā platība ir 12 km², pēc 2013. gada datiem pilsētā dzīvo 31 787 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_103078"}
{"text": "Kārlis Bernhards Triniuss\n\nKārlis Bernhards Triniuss (, dzimis , miris ) bija vācu ārsts un botāniķis, kurš darbojies Krievijā. Kādu laiku dzīvoja Aizputē, kur tikās ar dzejnieku Ulrihu fon Šlipenbahu. Botānikā Triniusa pirmoreiz aprakstīto augu oficiālajā nosaukumā pievienots saīsinājums \"Trin.\".\n\nDzimis mācītāja ģimenē. Studēja vairākās Vācijas universitātēs. Homeopātijas dibinātāja Samuela Hānemaņa māsasdēls. 16 gadus bija Virtembergas princeses Antuanetes ārsts. Ceļojis pa Krieviju un Vāciju, pētīdams augu valsti. Nākamā Krievijas imperatora Aleksandra II dabaszinātņu skolotājs.\n\nMeita Šarlote Amālija bija apprecējās ar Rīgā dzimušo ārstu Mihaelu fon Bulmerinku.\n", "id": "lvs_Latn_103079"}
{"text": "Aleksandrs Radiščevs\n\nAleksandrs Radiščevs (, dzimis , miris ) bija krievu ierēdnis un publicists, darba \"Ceļojums no Sanktpēterburgas uz Maskavu\" autors.\n\nDzimis muižnieka ģimenē. Bērnību pavadīja Kalugas guberņas Ņemcovā (mūsdienās Radiščeva, Kalugas apgabalā), vēlāk dzīvoja Maskavā. 1762. gadā sāka mācības Pāžu korpusā Sanktpēterburgā. Pēc četriem gadiem Radiščevs bija 12 cilvēku vidū, kuri tika nosūtīti papildināt izglītību uz Leipcigas Universitāti, kur iepazinās ar tā laika aktuālajām idejām. Atgrizies Krievijā, strādāja valsts pārvaldē, 1790. gadā kļuva par Sanktpēterburgas muitas vadītāju.\n\n1790. gadā viņš anonīmi publicēja darbu \"Ceļojums no Sanktpēterburgas uz Maskavu\". Latviešu tulkojums iznāca 1950. gadā (atkārtoti 1978. gadā, tulkojis Oto Brikšķis). Darbā tika pausta Krievijas sabiedriskās iekārtas kritika, cariene Katrīna Lielā Radiščevu nosauca par \"dumpinieku, sliktāku par Pugačovu\". Radiščevs tika notiesāts uz nāvi, kuru nomainīja pret izsūtījumu uz Iļimsku (mūsdienās Irkutskas apgabalā). Kad 1796. gadā par caru kļuva Pāvils I, Radičevam tika ļauts atgriezties no izsūtījuma. Aleksandra I laikā tika iekļauts likumu izstrādāšanas komisijā. Izdarījis pašnāvību, iedzerot indi.\n", "id": "lvs_Latn_103080"}
{"text": "Cetonia\n\nCetonia ir skarabeju vaboļu ģints no rožvaboļu apakšdzimtas. Tam pieder apmēram 30 sugas no 3 apakšģintīm. Ir izplatītas tikai Palaerktikas reģionā. Tās ir vidējas vai diezgan lielas vaboles, kuru garums variē no 13 līdz 23 mm. Latvijā sastopama tikai zeltītā rožvabole.\n\nTipiska suga ir Cetonia aurata (Linneaus, 1758).\n", "id": "lvs_Latn_103081"}
{"text": "Vērners fon Heidenstams\n\nKārls Gustafs Vērners fon Heidenstams (; dzimis , miris ) bija zviedru rakstnieks, rakstījis dzeju un romānus. Saņēmis Nobela prēmiju literatūrā (1916). No 1912. gada — Zviedru akadēmijas loceklis.\n\nVeselības stāvokļa dēļ viņam nācās lielāko daļu jaunības gadu pavadīt Vidusjūras valstīs. Pirmais krājums \"Svētceļojums un klejojuma gadi\" (Vallfart och vandringsår, 1888) sastāvēja no dienvidu tautu fabulām, bija iekļauta arī austrumu filozofija. Darbs guva atzinību Zviedrijā. 1889. gada eseja \"Renesanse\" kļuva par zviedru neoromantiķu manifestu. Dzeja apkopota vēl divos krājumos: \"Dzeja\" (Dikter, 1895) un \"Jaunā dzeja\" (Nya dikter, 1915). Heidenstama darbi ietekmēja zviedru dzejas attīstību. Sarakstījis arī romānus, stāstus, noveles. Vairāki darbi ir tikuši izdoti arī latviski.\n", "id": "lvs_Latn_103082"}
{"text": "Antons Hansens Tammsāre\n\nAntons Hansens Tammsāre (; dzimis , miris ), īstajā vārdā Antons Hansens (Anton Hansen), pazīstams arī kā A. H. Tammsāre, bija igauņu rakstnieks.\n\nViņa nozīmīgākais darbs ir romāns \"Patiesība un taisnība\" (Tõde ja õigus, 1926—1933; latviski arī \"Zeme un mīlestība\"), kas tiek uzskatīts arī par vienu no nozīmīgākajiem igauņu literatūras darbiem. Darbā attēlota plaša Igaunijas dzīves panorāma no Krievijas Impērijas līdz neatkarīgas valsts laikam. Vēl Tammsāre rakstījis stāstus, romānus, lugas, darbus bērniem, esejas. Darbojies arī publicistikā.\n\nViņš bija attēlots uz 25 kronu banknotes.\n", "id": "lvs_Latn_103083"}
{"text": "Lidija Koidula\n\nLidija Koidula (; dzimusi , mirusi ), īstajā vārdā Lidija Emīlija Florentīna Jannsena (Lydia Emilie Florentine Jannsen), bija igauņu dzejniece.\n\nViņas tēvs Johans Voldemārs Jansens izdeva laikrakstus, kuros Koidula veidoja literāro pielikumu, tajā tika publicēti viņas stāsti. Vēl rakstījusi sabiedrisko liriku, viņas patriotiskā dzeja veicināja igauņu nacionālās apziņas mošanos. Ir pirmo igauņu lugu autore, tiek uzskatīta par teātra dibinātāju Igaunijā. Vēl ir pirmo igauņu oriģinālbalāžu autore. Dzeja un citi darbi izdoti arī latviski.\n\nBija attēlota uz 100 kronu banknotes. Viņas piemiņai Pērnavā izveidots parks, kurā atrodas arī dzejniecei veltīts piemineklis. Pērnavā atrodas arī Koidulas memoriālais muzejs, kas izvietots ēkā, kur viņa dzīvojusi no 1850. līdz 1863. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_103084"}
{"text": "Karls Roberts Jakobsons\n\nKarls Roberts Jakobsons (; dzimis , miris ) bija igauņu rakstnieks, politiķis, pedagogs. Viens no nozīmīgākajiem cilvēkiem igauņu nacionālajā atmodas kustībā 19. gadsimta otrajā pusē.\n\nNo 1856. līdz 1859. gadam mācījies Valkas skolotāju seminārā. No 1863. līdz 1871. gadam strādājis par skolotāju. 1865. gadā sācis darboties publicistikā. 1872. gadā dibinājis Igaunijas literāro biedrību, bijis arī tās priekšsēdētājs. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas, dzeju, lugas, tulkojis dažādus darbus.\n\nAttēlots uz 500 Igaunijas kronu banknotes.\n", "id": "lvs_Latn_103085"}
{"text": "2015. gada NHL Visu zvaigžņu spēle\n\n2015. gada NHL Visu zvaigžņu spēle bija 2014.—2015. gada sezonas NHL Visu zvaigžņu spēle, kas notika . Spēle norisinājās Nationwide Arena Kolumbusā, Ohaio štatā, ASV. Spēlē ar 17—12 uzvarēja Tēvsa komanda.\n\nKolumbusā paredzēts NHL Visu zvaigžņu spēli aizvadīt 2013. gadā, tomēr tā tika pārcelta par diviem gadiem NHL lokauta un 2014. gada olimpisko spēļu dēļ.\n\nLīdz notika līdzjutēju balsojums. Latviešu hokejists Zemgus Girgensons no Bufalo \"Sabres\" bija pārliecinošs balsojuma līderis gan starp uzbrucējiem, gan starp visiem hokejistiem. Visi pieci pārējie līdzjutēju balsojumā izvēlētie hokejisti pārstāv vienu klubu Čikāgas \"Blackhawks\".\n", "id": "lvs_Latn_103086"}
{"text": "European Hit Radio Top 100 (2014)\n\nŠis ir European Hit Radio 2014. gada noslēguma Top 100. Tops tika atskaņots radiostacijā European Hit Radio trešdien, 2014. gada 31. decembrī plkst. 12.00. Topu vadīja DJ Roberts Lejasmeijers.\n", "id": "lvs_Latn_103087"}
{"text": "Centrālais Bjarezinas līdzenums\n\nCentrālais Bjarezinas līdzenums () ir līdzenums Baltkrievijas vidienē, daļa no Austrumeiropas līdzenuma. Izvietojies Minskas, Mogiļovas un Gomeļas apgabalu teritorijā Bjarezinas, Drucas un Pcičas upju baseinos. Platība ap 28 000 km², augstums 150—180 m vjl, pazeminoties no ziemeļiem uz dienvidiem. Morēnu pauguraines, plaši smiltāji, pazeminājumos — purvi. Ievērojamās platībās aramzeme, bet ir arī ievērojami skujkoku un jauktie meži, dienviddaļā — ozolu un skābaržu meži.\n", "id": "lvs_Latn_103088"}
{"text": "Oskars Brandenburgs\n\nOskars Ernests Kristians Brandenburgs (, dzimis , miris ) bija Bauskas pilsētas vadītājs no 1902. līdz 1918. gadam (ar pārtraukumiem).\n", "id": "lvs_Latn_103089"}
{"text": "Autoceļš V579\n\nV579 autoceļš Rēzekne—Stoļerova—Kaunata ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Rēzekni caur Sprūževu un Stoļerovu ar Kaunatu. Autoceļš ir garš un klāts ar asfaltbetona un grants segumu. Ceļš šķērso Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novada Griškānu, Stoļerovas un Kaunatas pagastus.\n", "id": "lvs_Latn_103090"}
{"text": "Jāzeps Leitāns\n\nJāzeps Leitāns (dzimis 1901. gadā, miršanas gads nezināms) bija Bauskas pilsētas domes deputāts (1929), Bauskas pilsētas vecākais (1940-41).\n\nDzimis Kārsavā, sīkzemnieka ģimenē. Pabeidzis Pēterburgas reālskolu un studējis Pēterburgas tehnoloģiskajā institūtā. Neatkarīgajā Latvijā iesaistījies Bauskas kreiso un komunistisko organizāciju darbā.\n\n1928. gada 16. septembrī Bauskas tirgus laukumā organizējis komunistu atbalstītāju mītiņu. 1928. gada 15-16. decembra pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par Bauskas pilsētas domes deputātu no Bauskas pilsētas kreiso strādnieku kandidātu saraksta.\n\nPar komunistisku propagandu 1929. gada sākumā arestēts. 1929. gadā tiesāts kā viens no Bauskas komunistu organizācijas locekļiem, kas kopš 1926. gada pilsētā izplatīja skrejlapiņas un izkāra sarkanos karogus. Jelgavas apgabaltiesa sākumā Leitānam piesprieda 5,5 gadus spaidu darbos, ko Tiesu palāta vēlāk mīkstināja uz 4 gadiem. Pēc atbrīvošanas strādājis par bruģētāju, vēlāk mašīnfabrikas \"Imanta\" čuguna lietuvē.\n\n1940. gada 10. jūlijā ar Iekšlietu ministra Viļa Lāča rīkojumu iecelts par Bauskas pilsētas vecāko.\n", "id": "lvs_Latn_103091"}
{"text": "Posadasa\n\nPosadasa () ir Argentīnas pilsēta valsts ziemeļaustrumu daļā pie robežas ar Paragvaju pie Paranas upes. Pilsēta atrodas 1003 kilometru attālumā no Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas un 1137 kilometru attālumā no Argentīnas otrās lielākās pilsētas Kordovas. Misjonesas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Pilsētas kopējā platība ir 965 km², pēc 2010. gada datiem pilsētā dzīvo 275 029 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā 319 469 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_103092"}
{"text": "Lihtenšteinas pilsētu uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopotas visas Lihtenšteinas pilsētas. Pēc oficiālajiem datiem 2011. gadā Lihtenšteinā bija 11 pilsētas.\n\nVisas pilsētas ir arī pašvaldības centrs, pašvaldības nosaukums sakrīt ar centra nosaukumu. Valsts galvaspilsētā - Vaducā un pilsētā Šānā dzīvo vairāk kā 5000 iedzīvotāju, savukārt pārējās 9 pilsētās iedzīvotāju skaits ir mazāk par 5000 iedzīvotāju.\n", "id": "lvs_Latn_103093"}
{"text": "Fumarolas\n\nFumarolas ( — 'dūmi') ir virs 200 °C sakarsēta tvaika un vulkānisko gāzu strūklas, kas izplūst no vulkāniskas izcelsmes plaisām. Par fumarolām sauc arī pašas atveres, no kurām izplūst šīs gāzes. Fumarolas iedala primārajās, kas rodas tieši no magmā izšķīdušajām gāzēm, un sekundārajās, kas nav tieši saistītas ar vulkānu, bet rodas no vēl neatdzisušas lavas.\n\nIzšķir sausās augstas temperatūras fumarolas, skābās fumarolas (satur CO2, SO2 un citus skābos gāzveida oksīdus, kā arī HCl), sārmainās (satur amonjaku un salmiaku). Fumarolas, kas sastāv galvenokārt no sēra oksīdiem un sērūdeņraža, sauc par solfatārām. Zemas temperatūras fumarolas, kas bieži satur lielu daudzumu ogļskābās gāzes, sauc par mofetām. Sevišķi karstās (650—1000 °C) sausās fumarolas ūdens tvaiku praktiski nesatur, toties tajās ir sublimēti sārmu metālu halogenīdi (NaCl, KCl u.c.). Pārējo veidu fumarolas parasti satur diezgan daudz ūdens tvaika, kas tajās nonāk no gruntsūdeņiem, kuri atrodas starp karsto vulkānisko slāni un zemes virsmu. Fumarolu gāzes ir bīstamas cilvēka veselībai un dzīvībai.\n\nDaudz fumarolu mēdz būt rajonos ar lielu vulkānisko aktivitāti, piemēram, Jeloustonas nacionālajā parkā vai Desmittūkstoš dūmu ielejā.\n", "id": "lvs_Latn_103094"}
{"text": "Eirāzijas ekonomiskā savienība\n\nEirāzijas ekonomiskā savienība (, , , , , ЕАЭС) ir starptautiska ekonomiskā apvienība bijušās Padomju Savienības teritorijā Eirāzijā, par kuras izveidi Eirāzijas Ekonomiskās Kopienas vietā vienojās Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Federācijas prezidenti. Līgums par savienības izveidi stājās spēkā . tai pievienojās arī Armēnija, bet — Kirgizstāna.\n\nEirāzijas ekonomiskajai savienībai ir kopējais ekonomiskais tirgus, dibināšanas laikā sastāvā dzīvoja 183 miljoni cilvēku, tā kopējais iekšzemes kopprodukts pārsniedza 4 triljonus ASV dolāru.\n", "id": "lvs_Latn_103095"}
{"text": "Alēns Renē\n\nAlēns Renē (; dzimis , miris ) bija franču kinorežisors.\n\nIzglītību ieguvis Augstākajā kinoizglītības institūtā Parīzē. Debitējis ar 1948. gada īsfilmu \"Van Gogs\", kas saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā labākā īsfilma. 20. gadsimta 50. gadu beigās sācis uzņemt mākslas filmas. Uzņēma tādas filmas kā \"Hirosima — mana mīla\" (Hiroshima mon amour, 1959), \"Pērn Marienbādē\" (1961), \"Miriela\" (Muriel ou le Temps d'un retour, 1963). Viņu saista ar franču jauno vilni, kaut gan pats sevi nepieskaitīja šai kustībai. Vēlāk vairs tik ļoti nepievērsās politiskajiem tematiem, bet veidoja dažādu darbu adaptācijas. Saņēmis dažādus apbalvojumus, divas reizes atzīts par labāko režisoru Cēzara balvu pasniegšanas ceremonijā.\n\nMiris Parīzē.\n", "id": "lvs_Latn_103096"}
{"text": "Maurīcijas piekūns\n\nMaurīcijas piekūns (Falco punctatus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns. Tā ir viena no 37 piekūnu gints sugām. Endēma Maurīcijas salai, kur tas sastopams dienvidrietumu plakankalnes mežos, klintīs un aizās.\n\nNesenā pagātnē suga atradās uz pilnīgas izmiršanas robežas, 1974. gadā bija atlikuši tikai 4 Maurīcijas piekūni. Džeralda Darela dibinātā Maurīcijas savvaļas fonda un Darela zoodārza veiksmīgi īstenotā aizsardzības un pavairošanas programma ļāva lēnām atjaunot stabilu piekūna populāciju.\n", "id": "lvs_Latn_103097"}
{"text": "Žoržs Meljess\n\nMarī Žoržs Žans Meljess (; dzimis , miris ) bija franču iluzionists un režisors, viens no pirmajiem franču mēmā kino autoriem. Savā darbībā izmantojis jaunus kinematogrāfiskos izteiksmes līdzekļus, piemēram, stopkadrus, palēnināto un paātrināto kadru, kašēto kadru. Bija viens no pirmajiem vizuālo efektu veidotājiem.\n\nSākumā Meljess bijis iluzionists, strādājis teātrī. 1896. gadā uzsāka \"dzīvo bildīšu\" — filmu — uzņemšanu. 1896. gadā izveidoja vienu no pirmajām kinostudijām pasaulē. Laikā no 1896. līdz 1913. gadam kopumā uzfilmējis ap 500 filmām, kas pēc garuma ir ļoti dažādas — no vienas minūtes līdz 40 minūtēm. Meljesa daiļrades uzplaukums ilga no 1902. līdz 1908. gadam, kad viņš radījis dažādas fantastikas filmas. Pazīstamākās no tām ir īsfilmas \"Ceļojums uz Mēnesi\" (Le voyage dans la lune, 2002) un \"Neiespējamais ceļojums\" (Le voyage à travers l'impossible, 2004), uzņemtas pēc Žila Verna darbu motīviem; Les quatre cents farces du diable (1906); Le locataire diabolique (1909). Filmējis arī vēsturiskas drāmas, iemūžinājis sava laika vēsturiskos notikumus.\n\n1923. gadā bankrotējis, neizturot lielo filmu konkurenci. Lielākā daļa viņa filmu bija pazudušas. Viņš vairs neparādījās sabiedrībā un tika aizmirsts. Meljess bija spiests pelnīt iztiku citādos veidos, piemēram, 20. gadsimta 20. gadu vidū Meljess strādāja par saldumu un rotaļlietu pārdevēju Parīzes Monparnasas dzelzceļa stacijas veikalā. Bet tad daži žurnālisti uzsāka viņa darbu izpēti un atrada viņu. 1929. gada decembrī tika parādīta viņa filmu retrospekcija. 1931. gadā Meljess saņēma Goda Leģiona ordeni, ko viņam pasniedza Luī Limjērs. Dzīves pēdējos gados Meljess bieži konsultēja jaunos režisorus.\n\nMeljess mira no vēža 1938. gada 21. janvārī. Apglabāts Perlašēza kapsētā.\n", "id": "lvs_Latn_103098"}
{"text": "Ivodzimas kauja\n\nIvodzimas kauja bija kauja Otrajā pasaules karā, kas ilga no 1945. gada 19. februāra līdz 26. martam. Kaujas laikā ASV Bruņotie spēki ieņēma Japānas impērijai piederošo Ivodzimas salu. Amerikāņi vēlējās ieņemt salu kopā ar tās trim lidlaukiem, jo bija stratēģiski svarīga vieta kā karabāze, lai vēlāk uzbruktu Japānas lielajām salām.\n\nPēc kara populāru kļuva Džo Rozentāla Suribači kalna virsotnē uzņemtā fotogrāfija \"Karoga pacelšana Ivodzimā\".\n", "id": "lvs_Latn_103099"}
{"text": "Berlīnes kauja\n\nBerlīnes kauja bija pēdējā lielā ofensīva Eiropas karadarbības laukā Otrajā pasaules karā. Tā ilga no 1945. gada 16. aprīļa līdz 2. maijam, kaujā uzvaru guva PSRS karaspēks.\n\nPēdējā Sarkanās Armijas uzbrukuma mērķis bija virzība līdz Elbas krastiem un visas vāciešu organizētās pretestības likvidēšana savā ceļā, tajā skaitā Berlīnes ieņemšana un tās aizstāvju neitralizēšana.Šo uzdevumu realizācijai maršali Georgijs Žukovs un Ivans Koņevs varēja sūtīt uzbrukumā apmēram 1 640 000 cilv., 41 600 lielgabalus un mīnmetējus, 6300 tankus un varēja izmantot 3 gaisa armijas ar 8400 lidmašīnu.\n\nPretī vācieši varēja sūtīt septiņas tanku un 65 kājnieku divīzijas (ar dažādu kaujasspēju līmeni), kā arī apmēram 100 atsevišķu bataljonu vai divizionu (kopā apmēram pusmiljonu cilvēku). Pamatā pilsētas aizstāvju spēkus veidoja iznīcināto divīziju personālsastāvs vai jaunveidotas vienības no pensionāriem, jauniešiem, slimajiem un ievainotajiem, bieži vien propagandas samusinātu cilvēku vai notiesāto savāktu no cietumiem un nometnēm un SS vienību sadzītu ierakumos, nosūtīti no bunkuriem kas atradās Reihskancelejā ar pavēli izveidot vēl vienu armiju uz reiha drupām.\n\npadomju spēki uzsāka uzbrukumu Berlīnei. Uzbrukuma beigās viņi apstājās pie Oderas upes, apmēram 60 km uz austrumiem no Berlīnes. Aizsardzības gatavošana Berlīnes nomalē tika uzsākta 20. martā. Pirms galvenās kaujas Berlīnē padomju karaspēks spēja ielenkt pilsētu. tika uzsākta Berlīnes centra bombardēšana, tika veikti arī citi uzbrukumi. Vācu spēki nebija labi organizēti, aprīkoti. Nākamo dažu dienu laikā padomju spēki ātri virzījās uz priekšu un sasniedza pilsētas centru.\n\nPirms kaujas beigām Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers un vairāki viņa sekotāji izdarīja pašnāvību. Pilsētas aizstāvji beigu beigās padevās 2. maijā, tomēr cīņas turpinājās līdz 8. maijam (PSRS tobrīd jau bija 9. maijs), kas arī ir Otrā pasaules kara beigas Eiropā.\n", "id": "lvs_Latn_103100"}
{"text": "Radko Dmitrijevs\n\nRadko Dmitrijevs (, — ) bija bulgāru virsnieks, dienējis Bulgārijas Karalistes un Krievijas Impērijas armijā.\n", "id": "lvs_Latn_103101"}
{"text": "Nūbija\n\nNūbija ir sens reģions pie Nīlas upes, kas atrodas mūsdienu Sudānas ziemeļos un Ēģiptes dienvidos. Nūbiju līdz 4. gadsimtam un klasiskās ēras laikā senie ēģiptieši sauca par Kušu, senie grieķi — par Etiopiju.\n\nIr pastāvējušas vairākas nūbiešu karalistes, no kurām pēdējā izjuka 1504. gadā, kad Nūbija tika sadalīta starp Ēģipti un Sennaras sultanātu. Nūbija atkal kļuva par vienotu reģionu osmaņu pārvaldītajā Ēģiptē 19. gadsimtā.\n", "id": "lvs_Latn_103102"}
{"text": "Nāsira ezers\n\nNāsira ezers (, ) ir ūdenskrātuve Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, viens no lielākajiem cilvēka izveidotajiem ezeriem pasaulē. Ezers radies būvējot Asuānas aizsprostu. Platākajā vietā, kura atrodas pie ziemeļu tropu loka, ezera platums sasniedz 35 km, bet garums — 550 km.\n\nNāsira ezera apzīmējums pārsvarā tiek lietots Ēģiptē, Sudānā to dēvē par Nūbijas ezeru (, ). Ūdenskrātuves platība ir 5250 km. Nosaukts viena no 1952. gada Ēģiptes revolūcijas līderiem un Ēģiptes otrā prezidenta Gamāla Abdela Nāsera vārdā. Pirms ūdenskrātuves rakšanas tika pārvietoti Abū Simbelas tempļi, tomēr citi Senās Ēģiptes pieminekļi un citi veidojumi pašlaik atrodas ezera dibenā.\n", "id": "lvs_Latn_103103"}
{"text": "Sērpenta\n\nSērpenta ( — 'Čūsku sala') ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša vulkāniska sala Indijas okeānā. Atrodas 2,6 km uz ziemeļiem no nedaudz lielākās Raundas salas, ar kuru kopā veido dabas rezervātu. Kopš 2001. gada putniem nozīmīga vieta.\n", "id": "lvs_Latn_103104"}
{"text": "Frankenšteins\n\n\"Frankenšteins jeb jaunais Prometejs\" () ir angļu rakstnieces Mērijas Šellijas romāns par zinātnieku Viktoru Frankenšteinu, kas zinātniska eksperimenta rezultātā rada lielu, grotesku radību. Šellija romāna rakstīšanu uzsāka 18 gadu vecumā, pabeidza to pēc diviem gadiem. Pirmais stāsta izdevums tika publicēts anonīmi 1818. gadā Londonā. Šellijas vārds tika minēts grāmatas otrajā izdevumā, kas 1823. gadā iznāca Parīzē.\n\nŠellija ceļoja pa Eiropu 1814. gadā, bija apstājusies Gernšeimas pilsētā, kas atrodas tikai 17 km attālumā no Frankenšteina pils, kur divus gadsimtus iepriekš alķīmiķis veica dažādus eksperimentus. Vēlāk Šellija ceļoja Ženēvas reģionā, kur arī notiek liela daļa romāna darbības. Šajā laikposmā biežs viņas sarunu temats bija galvanisms un citas līdzīgas okultisma idejas. Viņa kopā ar savu vīru Persiju Bišu Šelliju, Baironu un Džonu Polidori sacentās par labākā šausmu stāsta radīšanu. Šellijai, sapnī redzējusi zinātnieku, kas rada dzīvību, bet vēlāk viņu pašu šausmina radītais. Tā radās ideja stāstam.\n\nPēc grāmatas izdošanas ar vārdu Frankenšteins tika apzīmēts pats briesmonis, nevis viņa radītājs, tomēr pašā romānā briesmonim netiek dots vārds. Runājot ar Viktoru Frankenšteinu, briesmonis pats sevi sauc par \"tava [Viktora Frankenšteina] darba Ādamu\". Frankenšteina briesmonis ir kļuvis par populāru tēlu populārajā kultūrā, stāsts ir vairākas reizes ticis ekranizēts, uzvests teātrī.\n", "id": "lvs_Latn_103105"}
{"text": "Centrālais Melnzemes rezervāts\n\nVasīlija Aļohina Centrālais Melnzemes valsts dabas biosfēras rezervāts () ir stingra aizsardzības režīma dabas rezervāts Krievijā, Kurskas apgabalā. Izvietojies Viduskrievijas augstienes dienvidrietumos mežastepes zonā Streļecas stepē. Kopējā platība ir 5287,4 ha; sastāv no sešiem klāsteriem. Izveidots 1935. gadā stepes un mežastepes ekosistēmu aizardzībai pēc Maskavas universitātes profesora Vasīlija Aļohina iniciatīvas, kura vārdā rezervāts vēlāk nosaukts.\n", "id": "lvs_Latn_103106"}
{"text": "Elisa sala\n\nElisa sala ir sala Ņujorkas Aperbejā ASV. Agrāk (1892—1954) šis bija ASV galvenais imigrantu uzņemšanas centrs. Atrodas apmēram 1,6 km uz dienvidrietumiem no Manhatanas salas un 400 m uz austrumiem no Ņūdžersijas krasta. Elisa sala ir 11 ha liela. Kopš 1990. gada uz salas atrodas imigrācijas muzejs. Kopā ar Brīvības salu veido Brīvības statujas nacionālo pieminekli. Ilgu laiku uzskatīta par Ņujorkas štatā ietilpstošu salu, 1998. gadā ASV Augstākā tiesas lēmumā ir konstatēts, ka lielākā daļa salas atrodas Ņūdžersijā.\n\nPirmā imigrante, kas izgājusi cauri Elisa salai, bija 15 gadus vecā Enija Mūra no Īrijas, kura šeit ieradās ar kuģi Nevada . Pēdējā persona, kas izgājusi cauri Elisa salai, bija norvēģis Ārne Pētešens 1954. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103107"}
{"text": "Voldemārs Šļakota\n\nVoldemārs Šļakota (dzimis ) ir latviešu uzņēmējs un Atmodas laika aktīvists.\n\nDzimis 1949. gada 22. februārī Rēzeknes rajona Kaunatas ciemā. 1973. gadā tika iecelts par padomju saimniecības \"Vecumi\" direktoru, kur strādāja līdz 1990. gadam. Atmodas laikā iesaistījās Tautas frontes Balvu nodaļas darbībā, 1989. gadā tika ievēlēts par PSRS tautas deputātu 297. Alūksnes nacionāli teritoriālajā vēlēšanu apgabalā.\n\nNo 1990. līdz 1992. gadam Voldemārs Šļakota pildīja Balvu rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja pienākumus. Bijis uzņēmējs, vadījis savu zemnieku saimniecību. 2010. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.\n\nVoldemāra Šļakotas brālis Kazimirs Šļakota ir pazīstams Latvijas valsts darbinieks un politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_103108"}
{"text": "Cetiņe\n\nCetiņe () ir pilsēta Melnkalnes dienviddaļā, valsts vēsturiskā galvaspilsēta un valsts prezidenta rezidence. Izvietojusies nelielā karsta līdzenumā Lovčena kalna pakājē 34 km no valsts administratīvās galvaspilsētas Podgoricas.\n", "id": "lvs_Latn_103109"}
{"text": "Lietuvas eiro monētas\n\nLietuvas eiro monētas ir eiro monētas, kuras ir izdevusi Lietuva. Tās laistas apgrozībā 2015. gada 1. janvārī, pēc tam, kad Lietuva bija pievienojusies Eirozonai.\n", "id": "lvs_Latn_103110"}
{"text": "Šļakota\n\nKazimirs Šļakota, latviešu politiķis, bijis ministrs vairākās Latvijas valdībās (dzimis 1947); Voldemārs Šļakota, latviešu uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, PSRS tautas deputāts (dzimis 1949).\n", "id": "lvs_Latn_103111"}
{"text": "Darels Krievijā (filma)\n\n\"Darels Krievijā\" ir britu televīzijas kanāla \"Channel 4\" trīspadsmit sēriju dokumentālā filma par slavenā angļu dabaszinātnieka, rakstnieka un Džērsijas zoodārza dibinātāja Džeralda Darela ciemošanos Padomju Savienībā. Raidījuma vadītāji bija pats Darels un viņa sieva Lī Darela. Pirmizrāde notika 1986. gadā.\n\nFilmēšana notika 1984./85. gadā. Tās laikā filmēšanas grupa pabija dažādos Padomju Savienības nostūros, kuru laikā apmeklēja vairākus dabas rezevātus, sākot no arktiskās tundras līdz Vidusāzijas tuksnešiem un Baikālam.\n", "id": "lvs_Latn_103112"}
{"text": "Amūras ezis\n\nAmūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints. Tas mājo Tālajos Austrumos: Amūras apgabalā un Piejūras novadā Krievijā, Mandžūrijā Ķīnā un Korejas pussalā. Ārēji tas līdzinās brūnkrūtainajam ezim (Erinaceus europaeus), tikai ir par to gaišāks. Vēl nesenā pagātnē Amūras ezis tika uzskatīts par brūnkrūtainā eža pasugu.\n", "id": "lvs_Latn_103113"}
{"text": "Liesma (izdevniecība)\n\nIzdevniecība \"Liesma\" bija 20. gadsimta beigās pastāvošs uzņēmums, kas darbojās kā grāmatu izdevniecība. Tas tika izveidots 1944. gada oktobrī kā Grāmatu apgāds, bet 1946. gada augustā tika pārdēvēts par Latvijas Valsts izdevniecību (LVI). 1965. gada janvārī tas ieguva nosaukumu \"Liesma\", ar ko bija pazīstams līdz pat uzņēmuma pastāvēšanas beigām. 1996. gada 18. janvārī uzņēmumu nodeva privatizācijai un pēc pusotra gada atzina par maksātnespējīgu. Uzņēmuma likvidācijas process tika pabeigts 2001. gada 22. jūnijā.\n\nLatvijas Valsts izdevniecības darbības laikā uzņēmums izdeva visu veidu literatūru, bet vēlāk, kļūstot par izdevniecību \"Liesma\", koncentrējās vienīgi uz daiļliteratūras izdošanu, kamēr cita veida literatūru izdeva citas, no šī uzņēmuma laika gaitā atdalītas izdevniecības. Par zinātnisko literatūru bija atbildīga izdevniecība \"Zinātne\", mācību grāmatām — \"Zvaigzne\", populārzinātnisko literatūru — \"Avots\", bet enciklopēdijas izdeva \"Galvenā enciklopēdiju redakcija\".\n\nKļūstot par specializētu izdevniecību, \"Liesma\" izdeva gan oriģinālliteratūru, gan arī ārzemju autoru tulkotos darbus, kopoto rakstu krājumus un izlases, monogrāfijas, kritikas gadagrāmatas un dažādu mākslas nozaru albumus. \"Liesma\" ir izdevusi arī vairākas grāmatu sērijas, to vidū \"Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi\", \"Ievērojamu cilvēku dzīve\", \"Brīnumzeme\", \"Stāsti par vēsturi\" un \"Stāsti par dabu\".\n", "id": "lvs_Latn_103114"}
{"text": "Daugavpils teātris\n\nDaugavpils teātris ir Daugavpils profesionālais teātris, kas dibināts . Iestudējumi notiek latviešu, krievu un latgaliešu valodā. Repertuārā ir uzvedumi pieaugušajiem un bērniem.\n", "id": "lvs_Latn_103115"}
{"text": "Mairs Četmens\n\nMairs Dežuans Četmens (; dzimis Gārlendā, Teksasas štatā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists, spēlēja saspēles vadītāja pozīcijā. Savu starptautisko karjeru sāka un beidza Latvijas Basketbola līgas klubā BK Ventspils.\n\n2007. gadā kopā ar Maskavas \"Dinamo\" viņš izcīnīja ULEB Eirokausu. 2010.-2011. gada sezonā, kad M. Četmerns pārstāvēja Stambulas \"Beşiktaş\", viņš spēlēja kopā ar NBA leģendu Allenu Aiversonu.\n\n2014. gadā, pēc izlaistas sezonas, basketbolists atgriezās savā pirmajā klubā Ventspilī. 2014. gada 26. novembrī M. Četmens kļuva par ULEB Eirokausa visu laiku visrezultatīvāko spēlētāju. Drīz pēc tam beidza profesionāla basketbolista karjeru.\n\n2015. gadā dopinga analīzes uzrādīja marihuānas pēdas. Lai arī sportists beidza karjeru, tika piešķirta divu gadu diskvalifikācija.\n", "id": "lvs_Latn_103116"}
{"text": "DHL Aero Expreso\n\nDHL Aero Expreso S.A. ir Panamas kravas lidsabiedrība. Mītnes vieta atrodas Tokumenas starptautiskajā lidostā. Dibināta 1996. gadā.\n\nLidsabiedrības īpašnieki ir Panamā reģistrētais Felix Picardi (51 %) un Nīderlandē reģistrētais DHL Worldwide Express B.V. (49 %).\n\nLidsabiedrība dibināta 1996. gada februārī. Lidojumus sāka 1996. gada augustā. Sākotnēji tie bija čarterreisi, bet 1996. gada 7. novembrī sākti regulāri reisi.\n", "id": "lvs_Latn_103117"}
{"text": "Maikls Olsberijs\n\nMaikls Tainers Olsberijs (Michael Tyner Alsbury; dzimis , miris ) bija ASV inženieris un izmēģinātājpilots. Darbojies aerokosmiskajā uzņēmumā Scaled Composites.\n\nJau no bērbības Olsberiju aizrāva aviācija. Viņš ieguva pilota licenci 23 gadu vecumā. Vēlāk iegūtas citas pilota kvalifikācijas.\n\nKalifornijas politehniskajā valsts universitātē ieguvis bakalaura grādu aeronautikas inženierijā.\n\n1998. gadā Olsberijs sāka strādāt Scaled Composites par inženieri un izmēģinātājpilotu. Veicis vairākus lidojumus ar raķešplānu SpaceShipTwo VSS Enterprise. 2014. gada 31. oktobrī VSS Enterprise izmēģinājumu lidojumā kopā ar Pītu Sīboldu raķešplāns avarēja. Maikls Olsberijs gāja bojā, bet Sīboldam izdevās katapultēties un viņš ar smagiem ievainojumiem tika nogādāts slimnīcā.\n", "id": "lvs_Latn_103118"}
{"text": "Sudānas ģerbonis\n\nSudānas Republikas ģerbonis ir viens no mūsdienu Sudānas valsts simboliem. Ieviests 1985. gadā. Ģerbonī attēlots sekretārputns, kas nes Mahamada Ahmada, pašpasludinātā mahdi, valdīšanas laika vairogu, kurš valdīja neilgu laiku Sudānā 19. gadsimtā.\n\nĢerbonis ir arī Sudānas Republikas prezidenta zīmogs zelta krāsā, kas ir attēlots uz prezidenta karoga un transportlīdzekļiem, kuri pārvadā prezidentu.\n\nSekretārputns ģerbonim tika izvēlēts, jo tas vislabāk raksturo valsti. Pirms tam tika izskatīti arī Saladīna ērgļa un Kuraišīta vanaga atveidojumiem, kas sastopami vairākos arābu valstu ģerboņos un tiek asociēti ar arābu nacionālismu.\n", "id": "lvs_Latn_103119"}
{"text": "Cresa\n\nCresa () ir Horvātijai piederoša sala Adrijas jūrā. Izvietojusies Dalmācijas piekrastē, Kvarnera līcī, 4 km plats jūras šaurums rietumos to atdala no Istras pussalas, Kvarneriča šaurums austrumos — no Dalmācijas krasta, administratīvi ietilpst Piejūras-kalnu županijā. Salas reljefs kalnains, augstākais punkts ir Gorice (648 m vjl). Kopā ar Krkas salu tiek uzskatītas par lielākajām Adrijas jūras salām — to aprēķinātā platība ir identiska: 405,78 km². No Lošiņas salas dienvidos Cresu atdala mākslīgs kanāls, ko šķērso paceļamais tilts. Ar Krkas salu un Istras pussalu Cresu savieno prāmja satiksme. Populārs tūristu galamērķis.\n", "id": "lvs_Latn_103120"}
{"text": "Autoceļš V580\n\nV580 autoceļš Rēzekne—Ciskādi—Ružina ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Rēzekni caur Ciskādiem ar autoceļu P59 Tiskādos. Autoceļš ir garš un klāts ar asfaltbetona un grants segumu. Ceļš šķērso Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novada Ozolmuižas, Sakstagala un Silmalas pagastus.\n", "id": "lvs_Latn_103121"}
{"text": "Biafo\n\nBiafo šļūdonis ir 66 km garš šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no tā augstākās virsotnes K2. Šļūdonis sākas ar Hispara šļūdoni, iekļaujoties kopējā baseinā. Biafo šļūdonis virzās Indas pietekas Šigaras virzienā.\n", "id": "lvs_Latn_103122"}
{"text": "Rūdolfa iela\n\nRūdolfa iela ir Rīgas iela Latgales priekšpilsētas Grīziņkalna apkaimē. Rūdolfa iela sākas pie Pērnavas ielas krustojuma un beidzas pie Sapieru ielas. Rīgas kartēs iezīmēta kopš 1885. gada ar savu tagadējo nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_103123"}
{"text": "Biaknabato pakts\n\nBiaknabato pakts bija Filipīnu revolūcijas (1896–1897) laikā noslēgta vienošanās starp Filipīnu, kas tobrīd bija Spānijas impērijas kolonija, ģenerālgubernatoru un filipīniešu revolucionāriem, kas paredzēja nemieru pārtraukšanu reģionā.\n\nPakts tika noslēgts 1987. gada 14. decembrī, netālu no Filipīnu galvaspilsētas Manilas, nosaukts atbilstoši Biaknabato pilsētai, kur atradās Emilio Aginabldo vadītā revolucionāru valdība. Saskaņā ar Biaknabato paktu revolucionāri apņēmās pārtraukt pretošanos, saņemot kompensāciju, lai emigrētu. Lai arī revolucionāri pameta valsti, vienošanās netika pildīta, jo jau 1898. gada februārī filipīnieši atsāka cīņu par pašnoteikšanos.\n", "id": "lvs_Latn_103124"}
{"text": "Čada ieplaka\n\nČada ieplaka ir beznoteces baseins Āfrikā, Sahāras dienvidu malā. Izvietojusies Āfrikas platformas lēzenā ieliecē ar kvartāra upju un ezeru sanesām. Līdzens reljefs ar vidējo augstumu 155—300 m, malas lēzeni pacelts, ziemeļu malā paceļas Tībestī kalniene. Lielāko daļu teritorijas aizņem tuksnesis un savanna. Ieplakas vidusdaļā izvietojies Čada ezers, bet Čada ieplakas zemākā vieta ir Bodeles ieplaka Tībestī dienvidu pakājē.\n", "id": "lvs_Latn_103125"}
{"text": "Lapu krāsu maiņa rudenī\n\nLapu krāsu maiņa parasti tiek novērota rudenī mērenās joslas lapu koku mežos. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka lapu krāsas maiņa ir to novecošanas blakusefekts, bet ir radušās vairākas hipotēzes, kas varētu izskaidrot šo procesu. Tomēr lapu krāsu maiņa rudenī vēl nav pilnīgi izpētīts process.\n", "id": "lvs_Latn_103126"}
{"text": "Sekretārputns\n\nSekretārputns (Sagittarius serpentarius) ir liela auguma, pamatā uz zemes dzīvojoša vanagveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga sekretārputnu dzimtā (Sagittariidae). Tas ir endēms Āfrikas putns, kas mājo savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) datiem sekretārputns ir iespējami apdraudēta putnu suga (). Mūsdienās vairs nav sastopams Gambijā, bet par tā izplatību Gvinejā–Bisavā trūkst datu.\n\nSekretārputns ir Sudānas un Dienvidāfrikas nacionālais putns un attēlots abu valstu ģerboņos.\n", "id": "lvs_Latn_103127"}
{"text": "Mērkaķa pašbildes\n\nMērkaķa pašbildes ir fotogrāfiju sērija, ko, izmantojot dabas fotogrāfa Deivida Sleitera uzstādīto ekipējumu, uzņēma Celebesas makaku mātīte. Šo attēlu ievietošana Vikikrātuvē 2014. gada vidū izraisīja strīdu par autortiesībām un to, vai tās var attiekties uz darbiem, kurus nav veidojuši cilvēki. Sleitera autortiesību pieteikumu apstrīdēja vairākas personas un organizācijas, pamatojot to ar izpratni, ka autortiesības pieder darba autoram un ja tas nav cilvēks, tad tam nevar piederēt autortiesības. 2014. gada decembrī ASV Autortiesību birojs paziņoja, ka uz darbiem, kurus nav veidojis cilvēks, neattiecas ASV autortiesību likums.\n", "id": "lvs_Latn_103128"}
{"text": "Dejo ar zvaigzni! 1\n\n\"Dejo ar Zvaigzni! 1\" ir televīzijas šova \"Dejo ar zvaigzni!\" pirmā sezona. Šis šovs tika pārraidīts televīzijas kanālā TV3 no 2007. gada 4. februāra. Raidījuma vadītāji: Agnese Zeltiņa un Valērijs Mironovs.\n", "id": "lvs_Latn_103129"}
{"text": "Ušvaja\n\nUšvaja () ir Argentīnas pilsēta valsts dienvidos. Pilsēta atrodas Ugunszemes arhipelāga dienvidu daļā, pilsētas ziemeļos atrodas Martiala kalni, bet dienvidos Bīgla šaurums. Pilsēta atrodas 3260 kilometru attālumā no Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas. Tjerra del Fuego provinces administratīvais centrs.\n\nUšvaja tiek uzskatīta par vistālāk uz dienvidiem esošo pasaules pilsētu. Pilsēta ir dibināta 1884. gada 12. oktobrī.\n", "id": "lvs_Latn_103130"}
{"text": "63 (skaitlis)\n\n63 (sešdesmit trīs) ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 62 un 64. Gada sešdesmit trešā diena ir 4. marts.\n\nRomiešu skaitļu sistēmā sešdesmit trīs tiek pierakstīts šādi — LXIII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā sešdesmit trīs ir 111111₂, oktālajā skaitīšanas sistēmā — 77₈ un heksadecimālajā skaitīšanas sistēmā — 3F₁₆. Sešdesmit trīs ir nepāra skaitlis.\n\nĶīmisko elementu periodiskajā tabulā sešdesmit trešais ir eiropija (Eu) atomskaitlis. Tas ir Filipīnu starptautiskais tālsarunu kods.\n", "id": "lvs_Latn_103131"}
{"text": "65 (skaitlis)\n\n65 (sešdesmit pieci) ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 64 un 66. Gada sešdesmit piektā diena ir 6. marts.\n\nRomiešu skaitļu sistēmā sešdesmit pieci tiek pierakstīts šādi — LXV, bet binārajā skaitīšanas sistēmā sešdesmit pieci ir 1000001₂, oktālajā skaitīšanas sistēmā — 101₈ un heksadecimālajā skaitīšanas sistēmā — 41₁₆. Sešdesmit pieci ir nepāra skaitlis.\n\nĶīmisko elementu periodiskajā tabulā sešdesmit piektais ir terbija (Tb) atomskaitlis. Tas ir Singapūras starptautiskais tālsarunu kods.\n", "id": "lvs_Latn_103132"}
{"text": "66 (skaitlis)\n\n66 (sešdesmit seši) ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 65 un 67. Gada sešdesmit sestā diena ir 7. marts.\n\nRomiešu skaitļu sistēmā sešdesmit seši tiek pierakstīts šādi — LXVI, bet binārajā skaitīšanas sistēmā sešdesmit seši ir 1000010₂, oktālajā skaitīšanas sistēmā — 102₈ un heksadecimālajā skaitīšanas sistēmā — 42₁₆. Sešdesmit seši ir pāra skaitlis.\n\nĶīmisko elementu periodiskajā tabulā sešdesmit sestais ir disprozija (Dy) atomskaitlis. Tas ir Taizemes starptautiskais tālsarunu kods.\n", "id": "lvs_Latn_103133"}
{"text": "67 (skaitlis)\n\n67 (sešdesmit septiņi) ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 66 un 68. Gada sešdesmit septītā diena ir 8. marts.\n\nRomiešu skaitļu sistēmā sešdesmit septiņi tiek pierakstīts šādi — LXVII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā sešdesmit septiņi ir 1000011₂, oktālajā skaitīšanas sistēmā — 103₈ un heksadecimālajā skaitīšanas sistēmā — 43₁₆. Sešdesmit septiņi ir nepāra skaitlis.\n\nĶīmisko elementu periodiskajā tabulā sešdesmit septītais ir holmija (Ho) atomskaitlis.\n", "id": "lvs_Latn_103134"}
{"text": "68 (skaitlis)\n\n68 (sešdesmit astoņi) ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 67 un 69. Gada sešdesmit astotā diena ir 9. marts.\n\nRomiešu skaitļu sistēmā sešdesmit astoņi tiek pierakstīts šādi — LXVIII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā sešdesmit astoņi ir 1000100₂, oktālajā skaitīšanas sistēmā — 104₈ un heksadecimālajā skaitīšanas sistēmā — 44₁₆. Sešdesmit astoņi ir pāra skaitlis.\n\nĶīmisko elementu periodiskajā tabulā sešdesmit astotais ir erbija (Er) atomskaitlis.\n", "id": "lvs_Latn_103135"}
{"text": "69 (skaitlis)\n\n69 (sešdesmit deviņi) ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 68 un 70. Gada sešdesmit devītā diena ir 10. marts.\n\nRomiešu skaitļu sistēmā sešdesmit deviņi tiek pierakstīts šādi — LXIX, bet binārajā skaitīšanas sistēmā sešdesmit deviņi ir 1000101₂, oktālajā skaitīšanas sistēmā — 105₈ un heksadecimālajā skaitīšanas sistēmā — 45₁₆. Sešdesmit deviņi ir nepāra skaitlis.\n\nĶīmisko elementu periodiskajā tabulā sešdesmit devītais ir tūlija (Tm) atomskaitlis. 69 ir seksa poza.\n", "id": "lvs_Latn_103136"}
{"text": "Slovāki\n\nSlovāki () ir viena no Eiropas nācijām, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā. Slovākijas pamatiedzīvotāji, veido 85,7% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Runā slovāku valodā. Etniski slovāki pieder indoeiropiešu saimes slāvu grupas rietumslāvu apakšgrupai. To tuvākie etniskie radinieki ir čehi.\n\nLielākā daļa slovāku dzīvo Slovākijā, kur mīt vairāk kā 4,3 miljoni slovāku. Ārpus Slovākijas visvairāk slovāku mīt ASV, Čehijā, Kanādā, Lielbritānijā, Serbijā, Ungārijā un citur.\n\nSlovākijā lielākā daļa jeb 87% ir ticīgie. Lielākā reliģiskā kopiena ir katoļi, kam pieder 73%, tam seko protestanti ar 10,8%, bet pie citām reliģijām pieder 3,2% slovāku.\n", "id": "lvs_Latn_103137"}
{"text": "Islandes pilsētu uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopotas Islandes pilsētas.\n\nAtsevišķas pilsētas ir arī pašvaldības. Tomēr lielākajā daļā pašvaldību atrodas vairākas pilsētas. Islandē ir 14 neatkarīgās pilsētas.\n", "id": "lvs_Latn_103138"}
{"text": "Bodžera scinks\n\nBodžera scinks, arī Bodžerija scinks (Gongylomorphus bojerii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.\n", "id": "lvs_Latn_103139"}
{"text": "Sudānas himna\n\nNahnu Jund Allah Jund Al-watan (, latviski — 'Mēs esam Dieva un savas zemes armija') ir Sudānas valsts himna. Pieņemta 1956. gadā līdz ar neatkarības iegūšanu no Lielbritānijas, līdz tam tā bija koloniālo Sudānas Aizsardzības spēku himna.\n", "id": "lvs_Latn_103140"}
{"text": "Valodu uzskaitījums pēc pratēju skaita\n\nValodu uzskaitījumā iekļautas tās valodas, kuras prot vismaz 30 miljoni cilvēku. Vairāk nekā puse no pasaules iedzīvotājiem prot trīspadsmit izplatītākās valodas.\n", "id": "lvs_Latn_103141"}
{"text": "Makss Pačioreti\n\nMaksimiliāns Kolenda Pačioreti (; dzimis ) ir amerikāņu hokejists, kreisās malas uzbrucējs, ASV hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2022) Pačioreti spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Karolīnas \"Hurricanes\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_103142"}
{"text": "2. Kinoakadēmijas balva\n\n2. Kinoakadēmijas balva tika pasniegta Losandželosas viesnīcā Ambassador Hotel. Balvu pasniegšanas ceremonija tika pārraidīta pa radio. Ceremoniju rīkoja Kino mākslas un zinātnes akadēmija, un nominācijām tika izvirzītas filmas, kas izlaistas laika posmā no 1928. gada 1. augusta līdz 1929. gada 31. jūlijam.\n\nTā kā ceremonija notika astoņus mēnešus pēc filmu atlases perioda beigām, tika nolemts, ka 3. Kinoakadēmijas balva notiks 1930. gada novembrī, lai pēc iespējas pietuvinātu ceremonijas laiku izlaisto filmu atlases nobeigumam. Tādējādi 1930. gads ir vienīgais gads, kurā notika divas balvu pasniegšanas ceremonijas.\n\nOtrajā ceremonijā salīdzinājumā ar pirmo tika ieviestas vairākas izmaiņas. Galvenā izmaiņa bija tāda, ka iepriekš netika izziņoti balvu ieguvēji. Arī nomināciju skaits tika samazināts no divpadsmit uz septiņām.\n\n2. Kinoakadēmijas balva ir unikāla ar to, ka nebija nekādu oficiālu nomināciju tikai uzvarētāji. Šajā sarakstā iekļautie balvu nominanti ir apkopoti no tiesnešu atskaitēm.\n\nThe Divine Lady ir vienīgā reize Kinoakadēmijas balvu vēsturē, neskaitot pirmo balvu, jo tur atšķīrās nominācijas, kad balvu par filmu ieguva režisors, bet pati filma nebija izvirzīta \"Labākās filmas\" nominācijai.\n\nTāpat šī ir vienīgā reize, kad neviena filma neieguva vairāk par vienu balvu.\n", "id": "lvs_Latn_103143"}
{"text": "Autoceļš V11\n\nV11 autoceļš Dzilnuciems—Piņķi bija Latvijas vietējais autoceļš, kas savienoja autoceļu A9 pie Dzilnuciema ar autoceļu A5 pie Piņķiem. Autoceļa kopējais garums bija un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērsoja Mārupes novada Babītes pagastu. 2012. gada 27. jūnijā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 420 ceļš tika svītrots no valsts autoceļu sarakstiem.\n", "id": "lvs_Latn_103144"}
{"text": "Gaurs\n\nGaurs (Bos gaurus) ir lielākais mūsdienās dzīvojošais dobradžu dzimtas (Bovidae) vērsis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Dienvidāziju un Dienvidaustrumāziju. Saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) datiem gaurs ir iespējami apdraudēta zīdītāju suga (), kuras kopējā populācija lēnām samazinās. Aizsargātās teritorijās gauru populācijas ir stabilas un vietām tās ir arī augošas. Gauram izšķir arī domesticēto formu — mājas gauru (Bos frontalis).\n", "id": "lvs_Latn_103145"}
{"text": "Šardara\n\nŠardara () ir pilsēta Kazahstānas dienvidos, Šardaras rajona centrs Tirkistanas apgabalā. Izvietojusies Sirdarjas labajā krastā Šardaras ūdenskrātuves krastā pie Šardaras HES. Apdzīvotā vieta dibināta sakarā ar ūdenskrātuves un hidroelektrostacijas būvniecību 1960. gados, kopš 1968. gada pilsētas statuss.\n", "id": "lvs_Latn_103146"}
{"text": "Čačerska\n\nČačerska () jeb Čečerska () ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Čačerskas rajona administratīvais centrs. Izvietojusies apgabala ziemeļaustrumos, piestātne pie Čačeras upītes ietekas Sožā 65 km no apgabala centra Gomeļas.\n", "id": "lvs_Latn_103147"}
{"text": "Borna Renduličs\n\nBorna Renduličs (; dzimis ) ir horvātu hokejists, malējais uzbrucējs, Horvātijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2020) Renduličs pārstāv Zviedrijas hokeja līgas komandu Örebro HK.\n\nViņš ir pirmais Horvātijā dzimušais un uzaugušais hokejists, kurš spēlējis NHL.\n", "id": "lvs_Latn_103148"}
{"text": "Čehova (Sahalīnas apgabals)\n\nČehova () ir ciems (no 1947. līdz 2004. gadam — pilsēta) Krievijā, Sahalīnas apgabala Holmskas rajonā. Izvietojusies Sahalīnas salas dienvidrietumos Tatāru šauruma krastā 129 km no apgabala centra Južnosahaļinskas un 44 km no rajona centra Holmskas.\n", "id": "lvs_Latn_103149"}
{"text": "Autoceļš P135\n\nP135 autoceļš Priekule—Vaiņode ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P114 Priekulē ar Vaiņodi. Autoceļš ir garš un visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Dienvidkurzemes novadu.\n\nLīdz 2014. gada oktobrim autoceļš Priekule—Vaiņode bija vietējās nozīmes autoceļš V1212, bet ar 2014. gada 14. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 617 ceļš tika pārdēvēts par reģionālo autoceļu P135.\n", "id": "lvs_Latn_103150"}
{"text": "Maltas pilsētu uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopotas Maltas pilsētas.\n\nMaltas pilsētas salīdzinot ar citu valstu pilsētām ir mazas, vai pat ļoti mazas. Tomēr daļa no kopienām tradicionāli tiek uzskatītas par pilsētām (), lai gan nav būtiskas atšķirības starp pilsētām un ciemiem. Malta ir sadalīta 68 vietējās padomēs (kunsilli lokali).\n", "id": "lvs_Latn_103151"}
{"text": "Boriss Morukovs\n\nBoriss Morukovs (Борис Владимирович Моруков; dzimis , miris ) bija Krievijas kosmonauts, ārsts, zinātnieks.\n", "id": "lvs_Latn_103152"}
{"text": "Imatinibs\n\nImatinibs (starptautiskais nepatentētais nosaukums) jeb gliveks ir tirozīnkināžu inhibitors, kuru izmanto noteiktu veidu ļaundabīgu saslimšanu ārstēšanā, it īpaši Filadelfijas hromosomas pozitīvās (Ph⁺) hroniskās mieloleikozes (HML) gadījumos. Imatiniba oriģinators ir Novartis, un oriģinālais Imatinibs ir Eiropā pieejams ar preču zīmi Glivec.\n\nLai organisma šūnas varētu izdzīvot, tām ir nepieciešams saņemt signālus no citām šūnām ar olbaltumvielu pārnesto signālu kaskādes starpniecību. Daži no šīs kaskādes signāliem tiek ieslēgti, kad signālu nesošajai olbaltumvielai īpaši fermenti (tirozīnkināzes) pievieno fosfāta grupu (notiek olbaltumvielu fosforilēšana). Normālās šūnās tirozīnkināžu aktivitāte tiek precīzi regulēta atbilstoši organisma vajadzībām. Taču Ph⁺ HML gadījumā viena no tirozīnkināzēm (BCR-Abl) ģenētiskas mutācijas rezultātā ir pārmērīgi aktivizēta un nepārtraukti fosforilē signālus nesošās olbaltumvielas. Imatinibs specifiski bloķē šo kļūdaino tirozīnkināzi un novērš olbaltumvielu pārmērīgo fosforilēšanu. Tā rezultātā mutāciju nesošo audzēja šūnu dalīšanās tiek nomākta un tās iet bojā apoptozes procesā.\n\nTā kā BCR-Abl tirozīnkināze veidojas tikai mutācijas rezultātā audzēja šūnās, un veselajās šūnās tās nav, tad imatinibs iedarbojas ļoti specifiski - tikai uz audzēja šūnām, kurās ir anomālā Filadelfijas hromosoma. Imatinibs ir viens no pirmajiem šādu, mērķtiecīgi konstruētu, specifisku pretvēža zāļu molekulu piemēriem, un to min kā paraugu tālākajiem pētījumiem ļaundabīgo slimību ārstēšanā.\n\nLielā mērā pateicoties tieši imatiniba un tam radniecīgu zāļu izgudrošanai, HML pacientu izredzes nodzīvot vairāk kā piecus gadus no diagnozes uzstādīšanas ir palielinājušās no 31% (1993. gadā, pirms imatiniba ieviešanas klīniskajā praksē 2001. gadā) līdz 59% (pacientiem, kuriem diagnoze uzstādīta no 2003. līdz 2009. gadam). Salīdzinot ar agrāk izgudrotajām zālēm, imatiniba blakusefekti parasti nav smagi, un vairumam pacientu ir pieņemama dzīves kvalitāte. Gastrointestinālo stromālo audzēju gadījumā pacientiem, kuri lieto imatinibu, vidējā dzīvildze sasniedz gandrīz 5 gadus, salīdzinot ar 9-20 mēnešiem bez imatiniba.\n\nImatiniba oriģinators Novartis ir kritizēts par šo zāļu augsto cenu substances patenta darbības periodā (1993-2013), taču līdz ar šī pirmā patenta darbības beigām imatinibu tirgū piedāvā arī citi ražotāji. Latvijas Valsts Zāļu Aģentūrā 2015. gada februārī ir reģistrētas 19 dažādu ražotāju Imatiniba tabletes un kapsulas. Imatiniba dažādus sāļus, kristālus, gatavās zāļu formas un tehnoloģijas aizsargā vēl citi patenti. Indijā šādi papildu patenti ir noraidīti, dodot Indijas ražotājiem un pacientiem lielas un joprojām apstrīdētas priekšrocības.\n", "id": "lvs_Latn_103153"}
{"text": "Sudānas mārciņa\n\nSudānas mārciņa (; Junaih Sudani) ir Sudānas naudas vienība. To līdz Dienvidsudānas mārciņas pilnīgai ieviešanai izmanto arī Dienvidsudānā. Uz banknotēm un monētām ir naudas vienības nosaukums gan arābu, gan angļu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_103154"}
{"text": "Kārlis Eduards Eihvalds\n\nJohans Kārlis Eduards fon Eihvalds (, ; dzimis , miris ) bija vācbaltiešu ārsts, dabas pētnieks un paleontologs. Rīgas Dabaspētnieku biedrības loceklis.\n", "id": "lvs_Latn_103155"}
{"text": "Metiltestosterons\n\nMetiltestosterons ir sintētiskais steroīdais hormons ar androgēnām īpašībām. Ķīmiski tas ir testosterona metilatvasinājums (metilgrupa pievienota steroīda \"skeleta\" 17. pozīcijā, blakus hidroksilgrupai). Metiltestosterons ir bezkrāsaini, acetonā un etanolā šķīstoši kristāli. Ūdenī praktiski nešķīst.\n", "id": "lvs_Latn_103156"}
{"text": "Abrams Gannibals\n\nAbrams Gannibals (; dzimis 1696. gadā, miris ) bija afrikāņu izcelsmes krievu militārais inženieris, ģenerālanšefs. Dzejnieka Aleksandra Puškina vecvectēvs.\n\n1703. gadā osmaņu sagūstīts un aizvests uz Konstantinopoli. Krievijas vēstnieka nopirkts uz atgādāts uz Krieviju, kur kļuva par Pētera I personīgo kalpu. Kristīts 1705. gadā Viļņā. No 1717. līdz 1723. gadam, kad atgriezās Krievijā, mācījās Mecā. Piedalījās karadarbībā Francijas karaļa Luija XV armijas sastāvā.\n\nPēc Pētera I nāves 1725. gadā, līdz ar Menšikova nostiprināšanos, tika izsūtīts uz Sibīriju. Vēlāk viņam tika ļauts atgriezties.\n\nNo 1731. līdz 1735. gadam Pērnavas nocietinājumu komendants. Kļuva par ietekmīgu personu Elizabetes Petrovnas valdīšanas laikā. No 1742. līdz 1752 gadam - Tallinas komendants. No 1756. gada - Krievijas armijas galvenais kara inženieris, vadīja fortikācijas būvju celtniecību. Demobilizējies 1762. gadā.\n\nNostāsts vēsta, ka Gannibals bija tas, kurš pierunāja Suvorova tēvu atļaut dēlam mācīties kara skolā. Gannibala muiža Sujda bija viena no pirmajām, kas Krievijā plaši ieviesa kartupeļu audzēšanu.\n", "id": "lvs_Latn_103157"}
{"text": "Bosnija\n\nBosnija (, ) ir ģeogrāfisks un vēsturisks Bosnijas un Hercegovinas ziemeļu reģions, kas veido 80% no visas valsts (pārējo valsti veido Hercegovina). Bosnija nav oficiāla administratīvā iedalījuma vienība. Nereti ar terminu 'Bosnija' apzīmē visu valsti. Bosnijas teritorijā stiepjas Dināru kalniene.\n", "id": "lvs_Latn_103158"}
{"text": "Pēteris Greste\n\nPēteris Greste (, dzimis 1965. gadā) ir latviešu izcelsmes Austrālijas žurnālists, kuram ir arī Latvijas pilsonība. No 1991. līdz 1995. gadam viņš strādāja Londonā, Bosnijā un Dienvidāfrikā Reuters, CNN, WTN un BBC.\n\nStrādājot Al Jazeera English Ēģiptē, 2013. gada 29. decembrī kopā ar vēl diviem šīs raidsabiedrības darbiniekiem viņš tika aizturēts, bet 2014. gada 23. jūnijā notiesāts uz septiņiem gadiem cietumā. Par šo spriedumu Ēģiptes valdība izpelnījusies plašu rietumvalstu nosodījumu, jo tas tika uzskatīts par politiski motivētu. 2015. gada 1. februārī atbrīvots no ieslodzījuma un izraidīts no Ēģiptes.\n\nP. Grestes vecaistēvs bija industriālais ķīmiķis, Liepājā vadīja rūpnīcu, pievienojies Vācijas armijai Otrā pasaules kara laikā un miris karagūstekņu nometnē Beļģijā. Vecāmāte kopā ar ģimeni pameta Latviju kara beigās, sākotnēji dodoties bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam pārceļoties uz Austrāliju. Žurnālista tēvs ir dzimis Latvijā, Liepājā. Pirmo reizi Latviju P. Greste apmeklēja 2012. gadā.\n\nIeslodzījuma laikā P. Greste uzzināja, ka viņam ir dubultpilsonība un viņš ir arī Latvijas pilsonis. Latvija aktīvi iesaistījās cīņā par žurnālista atbrīvošanu no cietuma.\n", "id": "lvs_Latn_103159"}
{"text": "Čeļuskina rags\n\nČeļuskina rags () ir zemesrags Krievijai piederošās Taimiras pussalas ziemeļu galā, Eirāzijas kontinentālās daļas galējais ziemeļu punkts. Zemesragu apskalo Viļkicka šaurums, kas atdala Severnaja Zemļas arhipelāgu no kontinenta un savieno Laptevu jūru ar Karas jūru.\n\nZemesragu pirmie sasniedza 2. Kamčatkas ekspedīcijas stūrmanis Semjons Čeļuskins un kazaki Feofanovs un Gorohovs 1742. gadā un nodēvēja par Austrumu-ziemeļu ragu (мыс Восточно-Северный). Par godu ekspedīcijas simtgadei Krievijas ģeogrāfiskā biedrība zemesragu pārdēvēja tagadējā vārdā. 1878. gadā zemesragu apmeklēja zviedru polārpētnieks Ādolfs Ēriks Nordenšelds, bet pirmais apkuģot to spēja norvēģu polārpētnieks Fritjofs Nansens 1893. gadā. 1932. gadā zemesragā ierīkota polārstacija Misčeļuskina, kuras otro ziemošanu vadīja Ivans Papaņins.\n", "id": "lvs_Latn_103160"}
{"text": "Dīters Grau\n\nDīters Grau (Dieter Grau; dzimis , miris ) bija vācu raķešu konstruktors, kurš darbojies raķešbūves jomā nacistiskās Vācijas, vēlāk ASV labā.\n\nOtrā pasaules kara laikā Dīters Grau darbojās Vernera fon Brauna grupā, kura izstrādāja raķeti V-2. Pēc kara viņš kopā ar citiem vācu speciālistiem nokļuva ASV, kur turpināja darboties raķešbūves jomā. No 1946. gada Grau piedalījās V-2 izmēģinājumos. 1950. gadā vācu raķešu zinātnieku grupa tika pārvietota uz Alabamu, Redstonas Arsenālu. Rezultātā tika izveidota raķete Redstone. Vēlāk viņš sāka strādāt NASA Māršala kosmisko lidojumu centrā, kur tika izstrādātas raķetes Saturn I un Saturn V. 1973. gadā Garu atvaļinājās no NASA, bet palika dzīvot Hantsvilā.\n", "id": "lvs_Latn_103161"}
{"text": "2015. gada UCI Pasaules tūre\n\n2015. gada UCI Pasaules tūre ir septītā sezona 2009. gadā UCI izveidotajai vērtējuma sistēmai. Sezona sākās ar atklāšanas posmu Tour Down Under 20. janvārī un noslēdzās ar pēdējo posmu Giro di Lombardia 4. oktobrī.\n", "id": "lvs_Latn_103162"}
{"text": "Pedro Delgado\n\nPedro Delgado Robledo (; dzimis ), zināms arī kā Periko (), ir bijušais profesionālais Spānijas šosejas riteņbraucējs. Viņš uzvarēja 1988. gada Tour de France, kā arī divas reizes Vuelta a España (1985. un 1989. gadā).\n\nDelgado bija 171 centimetrus garš un svēra 64 kilogramus, kas ļāva viņam būt labam kalnu braucējam ar agresīvu stilu. Tas viņam palīdzēja piesaistīt fanus. Bija dienas, kad viņš veica īpaši veiksmīgus uzbrukumus, bet bieži bija arī kļūdas un neveiksmes, kas lika zaudēt laiku. Viņš bija arī samērā labs individuālais braucējs līdz 1990. gadiem, kad viņam bija grūtības pielāgoties individuālā brauciena velosipēdu tehniskajām izmaiņām.\n\nViņa spilgtākais sniegums nozīmīgākajās sacensībās bija 1987. gada Tour de France un 1985. gada Vuelta a España, kā arī visā 1989. gada Tour de France. Delgado 1988. gada Tour de France uzrādīja pozitīvas dopinga slēpšanas aģenta probencīda analīzes, bet viņam atļāva turpināt sacensības un viņš netika apsūdzēts dopinga pārkāpumos.\n\nŠobrīd viņš strādā Televisión Española kā riteņbraukšanas sacensību sporta komentētājs.\n", "id": "lvs_Latn_103163"}
{"text": "Donbasa karš\n\nDonbasa karš jeb Karš Austrumukrainā () ir daļa no Krievijas—Ukrainas kara Ukrainas Donbasa teritorijā (Doneckas un Luhanskas apgabalā), kas sākās pēc Krimas aneksijas 2014. gada martā ar pret jauno Ukrainas valdību vērstām prokrieviskām demonstrācijām Doneckā, Luhanskā un citās Ukrainas austrumu un dienvidu pilsētās, kas pārauga vardarbīgos mēģinājumos ieņemt vietējo pašvaldību iestādes.\n\n2014. gada aprīlī sākās Krievijas atbalstīts separātistu uzbrukums. 11. maijā Doneckas un Luhanskas apgabalā tika organizēti referendumi par atdalīšanos no Ukrainas. Šajos apgabalos pašpasludinātās \"tautas republikas\" paziņoja par savienības izveidošanu Jaunkrievijas federatīvās valsts sastāvā.\n\nUkrainas Bruņotie spēki maijā un jūlijā veica pretterorisma operāciju, ieņemot daļu no separātistu ieņemtajām teritorijām. 5. septembrī tika parakstīts Minskas protokols, kurā abas karojošās puses noslēdza pamieru.\n\n2015. gada janvārī separātisti uzsāka jaunu uzbrukumu. 12. februārī Minskā tika panākta jauna vienošanās par pamieru, tomēr separātisti turpināja uzbrukumu Debaļcevei un piespieda Ukrainas karaspēku pamest pilsētu.\n\n2021. gada martā sākās Krievijas armijas koncentrēšanās pie Ukrainas robežām, bet 2022. gada 24. februārī notika vēl viens Krievijas Bruņoto spēku iebrukums Ukrainā.\n", "id": "lvs_Latn_103164"}
{"text": "Misčeļuskina\n\nFjodorova (Объединенная гидрометеорологическая станция имени Е. К. Фёдорова) vai Misčeļuskina () ir Krievijas (agrāk — PSRS) vissezonas polārstacija Arktikā. Izvietojusies Čeļuskina ragā Taimiras pussalas ziemeļos Viļkicka šauruma krastā. Stacija izveidota 1932. gada septembrī Ziemeļu jūras ceļa meteoroloģiskajiem novērojumiem. Klimats arktisks. gada vidējā temperatūra −14,5 °C, siltākais mēnesis ir jūlijs (vidēji +1,5 °C), augstākais — janvāris (vidēji −29,6 °C). Vidējais gaisa mitrums 88%, nokrišņu daudzums — 291 mm. 1983. gada 17. janvārī oficiāli pārdēvēta par godu Jevgēņijam Fjodorovam.\n\nMeteostacijā tiek veikti meteoroloģiskie un hidroloģiskie novērojumi, kā arī ziemeļblāzmas pētījumi.\n", "id": "lvs_Latn_103165"}
{"text": "Glenns Andersons\n\nGlenns Andersons (; dzimis Bērnabijā) ir bijušais kanādiešu hokejists, labās malas uzbrucējs. Karjeras laikā aizvadīja 16 sezonas Nacionālās hokeja līgas klubos Edmontonas \"Oilers\", Ņujorkas \"Rangers\", Sentluisas \"Blues\" un Toronto \"Maple Leafs\". Andersons ir seškārtējs Stenlija kausa ieguvējs, 2008. gadā uzņemts Hokeja slavas zālē.\n", "id": "lvs_Latn_103166"}
{"text": "Damiens Bruners\n\nDamiens Bruners (Damien Brunner; dzimis ) ir šveiciešu hokejists, malējais uzbrucējs, Šveices hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2018) Bruners spēlē Šveices hokeja līgas kluba EHC Biel-Bienne sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_103167"}
{"text": "Andreja Upīša iela (Rēzekne)\n\nAndreja Upīša iela ir viena no garākajā Rēzeknes ielām. Sākoties krustojumā ar Latgales ielu, tā iet cauri visam pilsētas Dienvidu rajonam, līdz beidzas netālu no Rēzeknes dienvidu robežas pie neliela meža. Pašreizējais ielas nosaukums tai dots par godu latviešu rakstniekam, literatūrzinātniekam un politiskajam darbiniekam Andrejam Upītim.\n\nNeskaitot ielas sākumposmu pilsētas vēsturiskajā centrā, kur kvartālos pie krustojuma ar Latgales ielu dominē divstāvu mūra apbūve ar 19. un 20. gadsimta mijā celtām ēkām, tālāk uz dienvidiem izteikti dominē 1 — 1,5 stāvu savrupmājas. Garš ielas vidusposms no Saules ielas līdz Ļermontova ielai ir pilnīgi neapbūvēts. Šajā posmā ielas labajā pusē (virzienā no centra) ir pilsētas robeža, bet kreisajā pusē nelieli apstrādāti sakņu dārzi. Interesants ir ielas posms no Bauskas ielas līdz Saules ielai, kur tā iet pa reljefa pacēlumu visā ielas posma garumā, bet abās ielas pusēs ir sengravām līdzīgas subglaciālas ielejas. Šajā posmā iela no abām pusēm ir salīdzinoši vienmērīgi apbūvēta ar savrupmājām.\n\n20. gadsimta sākumā tās nosaukums bija Pleikšņu iela, jo tā veda uz Pleikšņu ciemu. Pašreizējo nosaukumu iela ieguvusi 1948. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103168"}
{"text": "Kosmos-2499\n\nKosmos-2499 (Космос-2499) bija Krievijas manevrējošais pavadonis. Tas orbītā palaists 2014. gada maijā Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām. 2023. gada 4. janvārī pavadonis sadalījās daudzās atlūzās.\n\nKosmos-2499 tika palaists 05:27:54 UTC ar nesējraķeti Rokot-KM no Pļeseckas kosmodroma. Kopā ar to palaisti sakaru pavadoņi Kosmos-2496 un Kosmos-2497 un Kosmos-2498. No dzinējbloka Briz-KM pavadoņi atdalījās 07:12 UTC. Lai arī oficiāli tika paziņots par trīs pavadoņu palaišanu, par ceturto nekas netika minēts. Līdzīga situācija bija 2013. gada decembrī, kad noklusēta tika Kosmos-2491 palaišana\n\nInformācija par Kosmos-2499 palaišanu parādījās vēlāk ANO reģistrā, bet par pavadoņa tipu un uzdevumiem oficiāli nekas netika paziņots. Pēc Rietumu ekspertu novērojumiem, Kosmos-2499 veicis neparastus manevrus. Tas vairākkārt pazemināja un paaugstināja perigeju un apogeju. Vairākkārt tas pietuvojās dzinējblokam Briz-KM (vistuvāk bija 3 km attālumā novembrī). Ir ziņots, ka kosmiskais aparāts izmēģināja jauna veida jonu dzinēju, bet manevru analīze liecina, ka tas izmantojis konvenciālo raķešdzinēju. Daži spekulēja, ka Kosmos-2499 ir pretpavadoņu ierocis. Beidzot decembrī Krievijas kosmiskās aģentūras vadītājs Oļegs Ostapenko paziņoja, ka manevrējošie kosmiskie aparāti Kosmos-2499 un Kosmos-2491 nav \"pavadoņu slepkavas\"; tas ir iniciatīvas darbs sadarbībā ar Krievijas zinātņu akadēmiju, un savu uzdevumu pavadoņi ir izpildījuši.\n\n2014. gada 30. novembrī Kosmos-2499 sāka pārraidīt telemetriju Morzes kodā ar radioamatieru izsaukuma signālu RS-47. Analizējot radiosignāla raksturlielumus, neatkarīgie kosmiskās nozares analītiķi secināja, ka tas ir tipisks Jubileinij platformai.\n\n2021. gada decembrī ASV dienests USSPACECOM kataloģizēja 18 atlūzas, kas saistītas ar Kosmos-2499.\n", "id": "lvs_Latn_103169"}
{"text": "Santomes un Prinsipi futbola izlase\n\nSantome un Prinsipi futbola izlase ir futbola komanda, kas pārstāv Santomi un Prinsipi starptautiskās sacensībās. Tā ne reizi nav kvalificējusies ne FIFA Pasaules kausam, ne Āfrikas Nāciju kausam.\n", "id": "lvs_Latn_103170"}
{"text": "2013.—2014. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts\n\n2013.—2014. gada Latvijas čempionāta sezona bija 23. Latvijas Virslīgas hokeja čempionāta sezona. Sezona sākās 2013. gada 7. septembrī un noslēdzās 2014. gada 27. martā.\n\nStarpsezonā līgai pievienojās divas jaunas komandas - HK Kurbads un HK Daugavpils. Tieši HK Kurbads regulāro sezonu noslēdza pirmajā vietā, taču izslēgšanas kārtas finālsērijā tās sestajā spēlē pārāki bija Rīgas \"Prizma\" hokejisti.\n", "id": "lvs_Latn_103171"}
{"text": "Pandānu dzimta\n\nPandānu dzimta (Pandaceae) ir pandānu rindas dzimta, kura savukārt ir viena no viendīgļlapju klases rindām. Dzimtai pieder 3 ģintis un vairāk nekā 1000 sugas.\n", "id": "lvs_Latn_103172"}
{"text": "Austrumu reģions (Islande)\n\nAustrumu reģions () ir viens no Islandes astoņiem reģioniem valsts austrumu daļā. Robežojas ar Ziemeļaustrumu reģionu rietumos un ar Dienvidu reģionu dienvidrietumos. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Eigilstadira. Austrumu reģiona kopējā platība ir 22 721 km², pēc 2007. gada datiem reģionā dzīvo 15 300 iedzīvotāji. Reģionu apskalo Atlantijas okeāns. Tas ir otrais lielākais reģions Islandē pēc platības un sestais pēc iedzīvotāju skaita.\n", "id": "lvs_Latn_103173"}
{"text": "Kosmos-2491\n\nKosmos-2491 (Космос-2491) ir Krievijas manevrējošais pavadonis. Tas orbītā tika palaists 2013. gada decembrī Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām. 2014. gadā tas pārtrauca aktīvo darbību. 2019. gada decembrī no tā sāka atdalīties fragmenti.\n\nLai arī oficiāli tika paziņots par trīs pavadoņu palaišanu, par ceturto nekas netika minēts. Apzīmējums Kosmos-2491 sākotnēji tika dots 2014. gada martā palaistajam GLONASS pavadonim, kurš vēlāk saņēma nosaukumu Kosmos-2494. Informācija par Kosmos-2491 palaišanu parādījās vēlāk ANO reģistrā, bet par pavadoņa tipu un uzdevumiem oficiāli nekas netika paziņots.\n\nLīdzīga situācija bija 2014. gada decembrī, kad noklusēta tika Kosmos-2499 palaišana. Pēc Rietumu ekspertu novērojumiem, Kosmos-2499 veicis neparastus manevrus, vairākkārt pazeminot un paaugstinot perigeju un apogeju. Iespējams, ka kosmiskais aparāts izmēģināja jauna veida jonu dzinēju. Daži spekulēja, ka Kosmos-2499 ir pretpavadoņu ierocis.\n\nBeidzot 2014. gada decembrī Krievijas kosmiskās aģentūras vadītājs Oļegs Ostapenko paziņoja, ka manevrējošie kosmiskie aparāti Kosmos-2499 un Kosmos-2491 nav \"pavadoņu slepkavas\"; tas ir iniciatīvas darbs sadarbībā ar Krievijas zinātņu akadēmiju, un savu uzdevumu pavadoņi ir izpildījuši.\n\n2014. gadā Kosmos-2491 bija sācis pārraidīt telemetriju Morzes kodā ar radioamatieru izsaukuma signālu RS-46.\n", "id": "lvs_Latn_103174"}
{"text": "Čormoza\n\nČormoza () ir pilsēta Krievijā, Permas novada Iļjinskas rajonā. Izvietojusies Kamas ūdenskrātuves krastā pie Čormozas upītes ietekas 102 km no novada centra Permas.\n", "id": "lvs_Latn_103175"}
{"text": "Dienvidu pussala (Islande)\n\nDienvidu pussala () ir viens no Islandes astoņiem reģioniem un pussala valsts dienvidrietumu daļā. Robežojas ar Galvaspilsētas reģionu ziemeļos un ar Dienvidu reģionu austrumos. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Ķeblavika. Dienvidu pussalas reģiona kopējā platība ir 829 km², pēc 2007. gada datiem reģionā dzīvo 20 300 iedzīvotāji. Reģionu apskalo Atlantijas okeāns. Tas ir mazākais reģions Islandē pēc platības un ceturtais lielākais pēc iedzīvotāju skaita.\n", "id": "lvs_Latn_103176"}
{"text": "Henrijs Ančs\n\nHenrijs Ančs (dzimis ) ir latviešu hokejists, vārtsargs. Ančs spēlē Latvijas čempionāta vienībā HK Mogo.\n", "id": "lvs_Latn_103177"}
{"text": "Bioloģiskie pigmenti\n\nBioloģiskie pigmenti jeb biohromi (no , bios — 'dzīvība' un χρῶμα, hromos — 'krāsa') ir tādi dzīvo organismu audos dabīgi esoši organiskie savienojumi, kuriem piemīt selektīva krāsu absorbcija.\n", "id": "lvs_Latn_103178"}
{"text": "Darela saldūdens krabis\n\nDarela saldūdens krabis (Ceylonthelphusa durrelli) ir kritiski apdraudēta Šrilankas saldūdens krabju suga, kas sastopama tikai ļoti nelielā platībā Šrilankā. Suga atklāta 2005. gadā un nosaukta dabaspētnieka un rakstnieka Džeralda Darela vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_103179"}
{"text": "Lēkums\n\nLēkums () ir starpposms savienojumu ķēdē starp divām datoru tīkla iekārtām. Piemēram, internetā datu paketei ir jāiziet cauri vairākiem maršrutētājiem, pirms tā sasniedz savu gala mērķi. Katru reizi, kad pakete tiek pārsūtīta uz nākamo maršrutētāju, notiek lēkums. Jo vairāk lēkumu, jo ilgāk pakete ceļos līdz gala mērķim. Šo posmu skaitu, kas ceļā no nosūtītāja līdz saņēmējam jāveic paketei, sauc par lēkumu skaitu (). Lai izvairītos no datortīklu pārslogošanas, parasti ir noteikts maksimālais lēkumu skaits, kuru sasniedzot pakete tālāk pārsūtīta vairs netiek. IPv4 protokolā to sauc par dzīvlaiku (). Internetā, lai noskaidrotu, cik daudz lēkumu ir starp avota un mērķa adresēm, var izmantot traceroute/tracepath komandas.\n", "id": "lvs_Latn_103180"}
{"text": "Hop\n\nHiphops — mūzikas žanrs. Triphops — mūzikas žanrs. Lēkums () — starpposms savienojumu ķēdē starp divām datoru tīkla iekārtām.\n", "id": "lvs_Latn_103181"}
{"text": "Saimniekdatora nosaukums\n\nSaimniekdatora nosaukums jeb resursdatora nosaukums () ir unikāls vārdisks nosaukums, pēc kā var viennozīmīgi identificēt konkrētu datoru vai citu iekārtu (piemēram, printeri vai modemu) tīklā.\n\nInternetā resursdatoru nosaukumus lieto kopā ar domēnu nosaukumu sistēmu, kur ar to saprot pilnā domēna vārda kreiso daļu līdz pirmajam punktam.\n", "id": "lvs_Latn_103182"}
{"text": "Jānis Zvaigzne\n\nJānis Zvaigzne (dzimis , miris ) bija latviešu virsnieks. Karojis Pirmajā pasaules karā (8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā), Krievijas pilsoņu karā (Deņikina armijā), Latvijas brīvības cīņās (10. Aizputes kājnieku pulkā) un Otrajā pasaules karā (komandējot 5. Latviešu SS-robežapsardzības pulku).\n", "id": "lvs_Latn_103183"}
{"text": "Tīkla adrešu translēšana\n\nTīkla adrešu translēšana () jeb NAT ir vienā tīklā izmantojamo IP adrešu translēšana IP adresēs, kas tiek lietotas citā tīklā. Viens no tīkliem tiek uzskatīts par iekšējo tīklu, bet otrs - par ārējo tīklu. Tipiska ir situācija, kad kādas firmas iekšējā lokālā tīkla adreses tiek piekārtotas viena vai vairāku ārējo tīklu IP adresēm un savukārt ārējo globālo tīklu IP adreses datu pārraides procesā tiek pārveidotas iekšējā lokālā tīkla adresēs. Runājot specifiski par adrešu translēšanu IPv4 protokola tīklos lieto terminu NAT44, bet attiecībā uz IPv6 — NAT64.\n\nVisizplatītākais tīkla translēšanas veids ietver lielu privātu tīklu, kas izmanto adreses privātā diapazonā (no 10.0.0.0.0 līdz 10.255.255, no 172.16.0.0 līdz 172.31.255.255 vai no 192.168.0 0 līdz 192.168.255.255). Privātā adrešu shēma labi darbojas datoriem, kuriem tikai jāpiekļūst resursiem lokālā tīklā, piemēram, darbstacijām, kurām ir nepieciešama piekļuve failu serveriem un printeriem. Maršrutētāji privātajā tīklā var maršrutēt trafiku starp privātām adresēm bez problēmām. Tomēr, lai piekļūtu resursiem ārpus tīkla, piemēram, internetam, šiem datoriem ir nepieciešama publiska adrese, lai saņemtu atbildi uz pieprasījumiem un tās nenoklīst plašajā tīklā.\n\nInterneta pieprasījumi, kuriem nepieciešama NAT palīdzība, ir diezgan sarežģīti, bet notiek tik ātri, ka lietotājs reti saprot, kā tie ir radušies. Tīkla darbstacija pieprasa saikni ar datoru internetā. Tīkla maršrutētāji atzīst, ka pieprasījums neattiecas uz tīkla resursu, tāpēc nosūta pieprasījumu uz ugunsmūri. Ugunsmūris redz pieprasījumu no datora ar iekšējo IP. Pēc tam tas veic to pašu pieprasījumu internetā, izmantojot savu publisko adresi, un atgriež atbildi no interneta resursa uz datoru privātajā tīklā. No resursa perspektīvas internetā tas sūta informāciju uz ugunsmūra, jeb vārtejas adresi. No darbstacijas viedokļa izskatās, ka komunikācija notiek tieši ar vietni internetā, jo maršrutētājs nosūta paketi izmantojot vietnes avota adresi kā paketes avota adrese. Šādā veidā izmantojot NAT, visiem privātā tīkla lietotājiem, kas izmanto internetu, ir viena un tā pati publiskā IP adrese. Tas nozīmē, ka simtiem vai pat tūkstošiem lietotāju var būt viena publiskā adrese.\n", "id": "lvs_Latn_103184"}
{"text": "European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (2015)\n\nEuropean Hit Radio Top 40 ir Latvijas nacionālās apraides radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots, apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā internetā vai e-pastā. Šajā rakstā ir apkopots to dziesmu saraksts, kas 2015. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā Top 40 ieguva 1. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_103185"}
{"text": "Oļegs Deripaska\n\nOļegs Deripaska (, dzimis ) ir krievu uzņēmējs. Pēc Forbes 2014. gada datiem — 178. bagātākais cilvēks pasaulē (pieder aktīvi 7,2 miljardi ASV dolāru vērtībā). Pārvaldītājsabiedrības Basic Element īpašnieks, caur kuru Deripaskam pieder uzņēmumi 19 valstīs daudzās saimniecības jomās, tostarp viņš kontrolē Rusal, pasaulē lielāko alumīnija ražotāju.\n", "id": "lvs_Latn_103186"}
{"text": "Reversā DNS uzmeklēšana\n\nReversā DNS uzmeklēšana () jeb rDNS ir domēnu nosaukumu sistēmas pieprasījums, ar kura palīdzību noskaidro noteiktai IP adresei vai jebkādai citai tīkla adresei atbilstošo saimniekdatora nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_103187"}
{"text": "Uzbeghans\n\nUzbeghans (; dzimis 1282. gadā, miris 1341. gadā), vārds islāmā — Sultāns Gijass ad Dīns Muhameds, bija Zelta Ordas (Džuči ulusa) un Zilās Ordas hans no 1313. līdz 1341. gadam. Uzbeghana laikā Zelta Orda sasniedza savas varenības zenītu. Padarīja islāmu par valdošo reliģiju valstī. Likvidēja jebkādas separātisma izpausmes. Pakļautajās Lielkrievijas kņazistēs likvidēja baskaku institūciju, tā vietā vienam no kņaziem ļaujot ievākt nodevas no apkārtējām zemēm, un sūtīt tās uz Ordu. Viņa valdīšanas laikā Zelta Ordas galvaspilsēta bija Mokša (1313–1342) tagadējā Penzas apgabalā.\n\n1317. gadā izdeva savu māsu Končaku par sievu pie Maskavas kņaza Jurija Daņiloviča, tā ļaujot izvirzīties Maskavai attiecībā pret Tveras kņaziem. Karoja ar Poliju un Ilhanātu.\n", "id": "lvs_Latn_103188"}
{"text": "Tiltmaršrutētājs\n\nTiltmaršrutētājs () ir funkcionāls bloks, kas apvieno tilta un maršrutētāja funkcijas. Tiltmaršrutētājs darbojas kā maršrutētājs apstrādājot zināmu protokolu paketes, bet visas pārējās vienkārši pārsūta tālāk, kā to darītu tilti.\n", "id": "lvs_Latn_103189"}
{"text": "CSMA/CD\n\nNesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve, Nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpieeja () jeb CSMA/CD metode ir pieejas metode vairāku lokālā tīkla datoru vai citu tīkla iekārtu kopīgi izmantojamai datu pārraides videi. Pirms sākt datu pārraidi, iekārta klausās, vai šajā laikā jau nenotiek cita datu pārraide (nesēja jušana). Pēc tam pārraides laikā tiek pārbaudīts, vai vienlaicīgi nenotiek cita datu pārraide. Sadursmes atklāšanas gadījumā, dati tiek nosūtīti atkārtoti. Šī metode ir Ethernet datortīklu pamatā.\n\ndatu kadru sūtīšana un saņemšana; kadru atkodēšana un adrešu atpazīšana; Kļūdu atpazīšana kadros un tīklā.\n\nJa datoram jāsūta informācija tīklā, tas pirmkārt klausās, vai kāds cits jau kaut ko nesūta. Ja kāds sūta, dators gaida gadījuma ilgu laiku. Ja vide ir brīva, dators sāk sūtīt informāciju un klausīties, lai sekotu līdzi, vai kāds cits nesāk sūtīt jau sūtīšanas procesa laikā. Pēc kadra nosūtīšanas dators atgriežas klausīšanas režīmā.\n\nIerīces tīklā konstatē kolīziju (collision) kā signāla pārklāšanos, t.i., stipri palielinātas amplitūdas. Kad konstatēta kolīzija, ierīces nelielu laiku turpina sūtīt traucējumus (jam), lai visas pārējās ierīces garantēti konstatētu kolīziju. Kad visas ierīces konstatējušas kolīziju, pārtrauc sūtīšanu, un tiek iedarbināts atkāpšanās (backoff) algoritms. Katra ierīce izvēlas gadījuma ilgu laiku, kuru nogaidīt līdz nākamajam sūtīšanas mēģinājumam. Ierīcei, kurai nogaidīšanas laiks sagadīsies visīsākais, būs iespēja pirmajai sūtīt brīvā vidē, pārējām atliks konstatēt jau aizņemtu vidi.\n\nabonents, kurš vēlas nosūtīt datus, pārbauda, vai datu pārraides kanāls ir brīvs (pārbaude notiek, kontrolējot nesošo signālu (carrier); ja tīkls ir brīvs, tad sākas datu pārraide, vienlaikus tiek pārbaudīts tīkla stāvoklis (vai nav kolīziju). Ja kolīziju nav, tad datu sūtīšana tiek pabeigta; ja kolīzija ir notikusi (kāds cits dators arī sāka sūtīt savus datus), tad datu raidīšana tiek pārtraukta. Analoģiski rīkojas arī tas abonents, kurš izraisīja kolīziju;\n\npēc datu kolīzijas katrs no abonentiem nogaida rakstura laika sprīdi un mēģina sūtīt tos pašus datus no sākuma.\n", "id": "lvs_Latn_103190"}
{"text": "Noklusējuma vārteja\n\nNoklusējuma vārteja () ir maršrutētājs, uz kuru pārsūta visu to datplūsmu, kas nav adresēta nevienai lokālā tīkla iekārtai. Tādējādi, tā tiek izmantota, lai no viena datortīkla piekļūtu citam datortīklam, piemēram, no lokālā tīkla lietotu Internetu.\n", "id": "lvs_Latn_103191"}
{"text": "Pulkovas augstienes\n\nPulkovas augstienes () ir pauguru virkne Krievijas pilsētas Sanktpēterburgas dienvidu daļā. Tā ir Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, kas iekļaujas Ižoras augstienes ziemeļdaļā. Veidota no kembrija māliem, ko sedz ledāja sanesas. Sasniedz līdz 73 m augstumu. Paugurā — Pulkovas kalnā, kas novietojies augstieņu ziemeļos, atrodas Krievijas Zinātņu akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija. Otrā pasaules kara laikā augstienes bija viens no Ļeņingradas aizsardzības sektoriem, kur kaujās piedalījās arī latviešu leģionāri. Kauju vietā 1967. gadā atklāts piemineklis \"Pulkovas robeža\".\n", "id": "lvs_Latn_103192"}
{"text": "Lejupielāde\n\nLejupielāde () ir faila pārsūtīšana no attāla datora lietotāja datoram. Attālinātu sistēmu, no kurām var veikt lejupielādi, piemēri ir tīmekļa serveris, FTP serveris, e-pasta serveris un citas līdzīgas sistēmas.\n\nLejupielādei pretēju procesu sauc par augšupielādi.\n", "id": "lvs_Latn_103193"}
{"text": "Augšupielāde\n\nAugšupielāde () ir faila iesūtīšana attālinātā datorā no lietotāja datora.\n\nAugšupielādei pretēju procesu sauc par lejupielādi.\n", "id": "lvs_Latn_103194"}
{"text": "Joslas platums (signālu apstrāde)\n\nSignālu apstrādē joslas platums (, ) ir starpība starp augšējām un apakšējām frekvencēm secīgā frekvenču kopā. Parasti to mēra hercos.\n", "id": "lvs_Latn_103195"}
{"text": "Joslas platums (datu pārraide)\n\nTelesakaros joslas platums jeb caurlaidspēja (, ) ir pieejamo vai patērēto datu pārraides resursu bitu ātruma mērījums, ko izsaka bitos sekundē vai tā reizinājumos (kilobitos sekundē, megabitos sekundē, utt.).\n", "id": "lvs_Latn_103196"}
{"text": "Bitu ātrums\n\nTelesakaros un skaitļošanā bitu ātrums jeb bitu pārraides ātrums () ir ātrums, ar kādu tiek pārsūtīti biti. To mēra izsakot skaitļos pārraidīto bitu skaitu vienā sekundē (bit/s), bieži to savieno ar attiecīgo bitu mērvienības prefiksu \"kilo\" (1 kbit/s = 1,000 bit/s), \"mega\" (1 Mbit/s = 1,000 kbit/s), \"giga\" (1 Gbit/s = 1,000 Mbit/s) vai \"tera\" (1 Tbit/s = 1,000 Gbit/s). To apzīmē ar burtu R. Astoņi biti sekundē (8 bit/s) atbilst vienam baitam sekundē (1 B/s).\n", "id": "lvs_Latn_103197"}
{"text": "ISDN\n\nIntegrēto pakalpojumu cipartīkls () jeb tīkls ISDN ir starptautiskās Telesakaru savienības komitejas ITU-T izstrādāts datu pārraides tīkla standarts, kas nodrošina datu, audio un video informācijas pārraidi pa vienotu cipartīklu. Latviski tā apzīmēšanai tiek lietoti arī termini integrētais pakalpojumu cipartīkls, integrētā servisa cipartīkls un integrēto pakalpojumu digitālais tīkls. Kā šo pakalpojumu piemērus var minēt telefonu, faksu, Interneta pieslēgumu.\n", "id": "lvs_Latn_103198"}
{"text": "Autoceļš V1198\n\nV1198 autoceļš Ilmāja—Priekule bija Latvijas vietējais autoceļš, kas savienoja autoceļu A9 Mazilmājā ar autoceļiem P106 un P114 Knīveros. Ceļš šķērsoja Durbes novada Vecpils pagastu un Priekules novada Bunkas un Priekules pagastus. 2014. gada 17. oktobrī ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 617 pievienots autoceļam P114.\n", "id": "lvs_Latn_103199"}
{"text": "Atslēgu izplatīšanas centrs\n\nKriptogrāfijā atslēgu izplatīšanas centrs () jeb pakalpojums KDC ir kriptogrāfiskas sistēmas daļa, kuras mērķis ir mazināt atslēgu un koplietojamo noslēpumu apmaiņas riskus.\n", "id": "lvs_Latn_103200"}
{"text": "Kriptogrāfiska sistēma\n\nKriptogrāfiska sistēma () ir dokumentācija, ierīces un iekārtas, kā arī paņēmieni, ko izmanto, lai izveidotu šifrēšanas un atšifrēšanas līdzekļus.\n\nKā kriptogrāfiskas sistēmas piemērus var minēt Cēzara šifru vai RSA šifrēšanas algoritmu.\n", "id": "lvs_Latn_103201"}
{"text": "Tatjana Barbakofa\n\nTatjana Barbakofa (, dzimusi kā Cipora Edelberga, mirusi ) bija Aizputē dzimusi ebreju izcelsmes Vācijas dejotāja.\n", "id": "lvs_Latn_103202"}
{"text": "Pulkova\n\nPulkova — Sanktpēterburgas vēsturiskā apkaime; Pulkovas augstienes — pauguru virkne Sanktpēterburgā; Pulkovas lidosta — lidosta Sanktpēterburgā; Pulkovas astronomijas observatorija — observatorija Sanktpēterburgā.\n", "id": "lvs_Latn_103203"}
{"text": "Sergejs Dovlatovs\n\nSergejs Dovlatovs (; dzimis , miris ) bija ebreju/armēņu izcelsmes krievu rakstnieks. Lielāko daļu darbu radījis emigrācijā ASV.\n\nDzimis Otrā pasaules kara laikā teātra režisora ģimenē evakuācijā Ufā. Pēc kara ģimene atgriezās Ļeņingradā. No 1959. gada Dovlatovs studēja somu valodu Ļeņingradas Valsts universitātē, kur iepazinās ar tā laika jaunajiem dzejniekiem. Pēc diviem ar pusi gadiem atskaitīts par nesekmību. Iesaukts Padomju armijā un trīs gadus dienēja cietuma apsardzē Komi, no kurienes smēlās sižetus saviem literārajiem darbiem. Atgriezies no armijas, strādāja par žurnālistu Ļeņingradā, bet no 1972. gada septembra līdz 1975. gada martam - Igaunijā. Vasarās piepelnījās strādādams par gidu Puškina muzejā Mihailovskā, Pleskavas apgabalā.\n\nRakstīja prozu, bet tā kā publicēšanai viņa darbus nepieņēma, izdeva tos samizdatā un Rietumos. 1976. gadā izslēgts no PSRS Žurnālistu savienības. 1978. gadā emigrēja no PSRS. Apmetās Ņujorkā, kur nodzīvoja līdz mūža galam, strādādams vietējā krievu avīzē, un publicēdams mūsdienās pazīstamākos darbus. Dovlatova vārdā nosaukta iela Ņujorkā.\n\nDovlatova prozai raksturīgs asums, precizitāte, pašironija un tiešums, tomēr kļūdās tie, kas uzskata pirmajā personā rakstītus darbus par realitāti aprakstošiem. Tur ir vairāk vispārinājuma, nekā faktu. Dovlatovam raksturīga prasme savas dzīves epizodes pārvērst par mākslas miniatūrām, bet nejauši sastaptos cilvēkus par pilnvērtīgiem literatūras personāžiem. Īpaši jāizceļ Dovlatovs kā rakstnieks, kas piederēja slavenākai sešdesmito gadu Ļeņingradas literātu grupai, kurā tai skaitā ietilpa nākamais Nobela prēmijas laureāts Josifs Brodskis. Par spīti popularitātei literātu aprindās, Dovlatova prozu kategoriski atteicās publicēt. Mēģinādams sakārtot savu personīgo dzīvi (pēc šķiršanās no visskaistākās Ļeņingradas sievietes – rakstnieku elka), Dovlatovs apmetās Tallinā, kur, lai iegūtu pierakstu, vienlaikus strādāja par kurinātāju un avīzes Padomju Igaunija korespondentu. Vēlāk, kļūdams par šīs pašas avīzes informācijas daļas žurnālistu, iemantoja spožu popularitāti gan igauņu, gan krievu lasītāju vidū un gandrīz panāca sava pirmā rakstu krājuma \"Pieci stūri\" publicēšanu izdevniecībā Eesti Raamat. Pēc tam, kad pēdējā brīdī atbilstoši Igaunijas PSR Drošības komitejas norādījumiem grāmatas salikums tika iznīcināts, Dovlatovs atgriezies Ļeņingradā.\n\nPēc emigrācijas uz Ņujorku Dovlatovs nodibināja iknedēļas avīzi Jaunais Amerikānis, par kuras redkolēģijas locekļiem kļuva bijušie Rīgas Žurnālisti Aleksandrs Geniss un Pēteris Vails. Avīze strauji iemantoja popularitāti emigrantu vidū, turklāt viņa stāstus sāka publicēt visprestižākais ASV žurnāls The New Yorker. Pirms viņa no krievu rakstniekiem šo godu izpelnījās tikai Vladimirs Nabokovs. Dzimtenē līdz PSRS sabrukumam rakstnieku ārpus šaurā draugu loka iepazina, pateicoties autora raidījumam raidstacijā Svoboda, kā arī samizdatam.\n", "id": "lvs_Latn_103204"}
{"text": "Antonis Samars\n\nAntonis Samars (, dzimis ) ir grieķu ekonomists un politiķis, no 2012. līdz 2015. gada janvārim bijis Grieķijas premjerministrs.\n\nDzimis medicīnas profesora ģimenē. 1976. gadā Hārvarda Universitātē ieguvis ekonomista izglītību. Kopš 1977. gada Grieķijas parlamenta deputāts, savukārt 1989. gadā kļuvis par finanšu ministru. Vēlāk ieņēmis ārlietu, kā arī kultūras un sporta ministra amatu. No 2004. līdz 2009. gadam pārstāvējis Grieķiju Eiropas parlamentā. Pēc Samara vadītās partijas \"Jaunā demokrātija\" uzvaras 2012. gada parlamenta vēlēšanās uzņēmies valdības vadītāja amatu.\n", "id": "lvs_Latn_103205"}
{"text": "Daugavpils iela (Rēzekne)\n\nDaugavpils iela atrodas Rēzeknes pilsētas dienvidu rajonā, tā iet virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem, vidusdaļā metot nelielu pagriezienu. Tā ir nedaudz vairāk nekā 1 km gara, un ielu klāj gan asfaltbetons, gan grants tās vidusdaļā. Daugavpils iela ir paralēla pilsētas galvenajai ielai — Atbrīvošanas alejai. Savu nosaukumu iela ieguvusi, pateicoties virzienam (uz Daugavpils pusi). Vēsturiski tās nosaukums nav mainīts.\n\nKrustojumā ar Latgales ielu ir visblīvākā Daugavpils ielas apbūve — pie universālveikala \"Rēzekne\" un tā tuvumā atrodas vairākas autostāvvietas. Pārējā ielas posmā līdz pat krustojumam ar Robežu ielu ir savrupmāju apbūve. Ielas vidusdaļā skraji izvietotas ēkas. Pirms krustojuma ar F. Varslavāna ielu (virzienā no pilsētas centra) reljefa pacēluma dēļ ir ģeomorfoloģiski stāvākais ielas slīpums.\n", "id": "lvs_Latn_103206"}
{"text": "Jurija Tiņanova iela\n\nJurija Tiņanova iela (arī J. Tiņanova) atrodas Rēzeknes pilsētas dienvidu rajonā. Tā ir viena no garākajām pilsētas ielām, stiepjoties pāri visam dienvidu rajonam aptuveni 1,6 km garumā, tā ir galvenā artērija, kas savieno Latgales un Ļermontova ielu. Savu nosaukumu iela ieguvusi par godu Rēzeknē dzimušajam ebreju tautības krievu rakstniekam Jurijam Tiņanovam (1894—1943).\n\nKrustojumā ar Latgales ielu ir visblīvākā J. Tiņanova ielas apbūve, ko veido 19. un 20. gs. mijā celtas 1-2 stāvu ēkas. Krustojuma kreisajā pusē atrodas Padomju laikā celta teātra ēka. Tālāk, virzienā uz dienvidiem ielas apbūvi veido savrupmājas. Ielas dienvidu galā, pie krustojuma ar Ļermontova ielu tās labā puse (virzienā no centra) ir neapbūvēta, bet kreisajā pusē atrodas Valsts robežsardzes skolas komplekss.\n", "id": "lvs_Latn_103207"}
{"text": "Brāļu Skrindu iela\n\nBrāļu Skrindu iela ir iela Rēzeknes Centra rajonā. Tās kopējais garums ir 584 m. Iela izvietota perpendikulāri pilsētas galvenajai ielai — Atbrīvošanas alejai — virzienā no austrumiem uz rietumiem. Savu pašreizējo nosaukumu iela ieguvusi starpkaru periodā par godu brāļiem Skrindām (Kazimirs un Antons Skrinda), kas bija aktīvi latviešu garīgās atmodas veicinātāji, darbodamies arī publicistikā. PSRS laikā iela pārsaukta par Padomju ielu, bet pēc valsts neatkarības atgūšanas tai atdots tās iepriekšējais nosaukums.\n\nIelas apbūvi veido galvenokārt daudzstāvu sabiedriskās ēkas. Brāļu Skrindu ielā un tās tiešā tuvumā atrodas Rēzeknes Kultūras nams, Rēzeknes augstskolas fakultātes ēka, banka, pilsētas centrālā bibliotēka, kā arī citas iestādes un veikali.\n", "id": "lvs_Latn_103208"}
{"text": "Ledus laikmets Latvijā\n\nLedus laikmets Latvijā ir daļa no kainozoja ēras kvartāra perioda apledojuma, kas sakās pirms 2,58 miljoniem gadu pleistocēna epohā. Latvijas teritoriju kopš tā laika secīgi pārklājuši un atstājuši savus nogulumus 4 apledojumi. Starpledus jeb interglaciālajos periodos, kad klimats kļuva siltāks ledājs, lēnam kūstot, atkāpās uz ziemeļiem. Klimatam kļūstot vēsākam, ledājs atkal uzvirzījās un visu Latvijas teritoriju klāja ļoti biezs monolīts ledājs, kas būtiski ir ietekmējis mūsdienu Latvijas reljefu un to veidojušus nogulumus.\n\nPēc lielo ledāju atkāpšanās holocēna epohas sākumā pirms aptuveni 12 000 gadu iestājies relatīvi siltāks periods, no ledāja kušanas ūdeņiem izveidojās Baltijas ledus ezers tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā. Baltijas ledus ezera maksimālā uzplūduma josla veido Piejūras zemieni ar sekliem ezeriem (piemēram, Liepājas ezeru), kas ir pati jaunākā Latvijas zemes virsmas daļa. Ledājam strauji kūstot, veidojās lieli kušanas ūdeņu daudzumi. Ūdens straumes pirmām kārtām plūda pašā ledājā – pārvietojoties pa ledāja virsu, ar lielu ātrumu un spiedienu tecēja pa ledāja plaisām un kanāliem. Izplūduši no ledāja, ūdeņi varenu upju veidā tecēja pa ledus atstāto teritoriju un veidoja senielejas (piemēram, Gaujas senleju). Straumes nesa sev līdzi iežu daļiņas no ledāja, kas akumulējās sprostezeros un ledus ezeros (piemēram, Zemgales līdzenumā).\n", "id": "lvs_Latn_103209"}
{"text": "Norfolka (Virdžīnija)\n\nNorfolka () ir pilsēta Virdžīnijā, ASV, pie Atlantijas okeāna Hemptonrodsas līča. Ar gandrīz 246,4 tūkstošiem iedzīvotāju (2013. gada dati) tā ir otra apdzīvotākā pilsēta štatā pēc Virdžīnijabīčas.\n\nDibināta 1682. gadā, nosaukta Anglijas Norfolkas grāfistes vārdā. Zeme tika nopirkta no namdara Nikolasa Vaisa par 4500 kg tabakas. Ilgu laiku pilsēta ir bijusi stratēģisks militārais un transporta punkts. Pilsētā atrodas pasaulē lielākā jūras kara flotes bāze, vairākas universitātes, botāniskais dārzs, ASV ģenerāļa Daglasa Makartura memoriāls un kapavieta, divi NATO stratēģiskie komandpunkti. Katru gadu notiek NATO veltītais starptautiskais Azalea festivāls.\n", "id": "lvs_Latn_103210"}
{"text": "Seišelu futbola izlase\n\nSeišelu futbola izlase ir futbola komanda, kas pārstāv Seišelas starptautiskās sacensībās. Tā ne reizi nav kvalificējusies ne FIFA Pasaules kausam, ne Āfrikas Nāciju kausam.\n", "id": "lvs_Latn_103211"}
{"text": "Autoceļš V774\n\nV774 autoceļš Aknīste—Lietuvas robeža bija Latvijas vietējais autoceļš, kas savienoja autoceļu P73 Aknīstē ar Lietuvas robežu. Autoceļa kopējais garums bija un tas maršruta lielākajā daļā bija klāts ar grants segumu, bet Aknīstē — ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērsoja Jēkabpils novada Aknīsti un Aknīstes pagastu. 2014. gada 17. oktobrī ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 617 pievienots autoceļam P74.\n", "id": "lvs_Latn_103212"}
{"text": "Latvijas Nacionālais vēstures muzejs\n\nLatvijas Nacionālais vēstures muzejs atrodas Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_103213"}
{"text": "Dienvidu reģions (Islande)\n\nDienvidu reģions () ir viens no Islandes astoņiem reģioniem valsts dienvidu daļā. Robežojas ar Dienvidu pussalu un ar Galvaspilsētas reģionu rietumos, ar Rietumu reģionu ziemeļrietumos, ar Ziemeļrietumu reģionu ziemeļos, ar Ziemeļaustrumu reģionu ziemeļaustrumos un ar Austrumu reģionu austrumos.\n\nLielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Selfosa. Dienvidu reģiona kopējā platība ir 24 256 km², pēc 2007. gada datiem reģionā dzīvo 23 311 iedzīvotāji. Reģionu apskalo Atlantijas okeāns. Tas ir lielākais reģions Islandē pēc platības un trešais pēc iedzīvotāju skaita.\n", "id": "lvs_Latn_103214"}
{"text": "Aleksejs Tolstojs (1883—1945)\n\nAleksejs Tolstojs (; dzimis , miris ) bija krievu rakstnieks. Rakstījis dažāda žanra darbus, sākumā arī dzeju, lugas, darbus bērniem, tomēr vairāk pievērsies vēsturiskajiem romāniem un zinātniskajai fantastikai. Daudzi darbi ir izdoti arī latviski.\n", "id": "lvs_Latn_103215"}
{"text": "Baltika (kontinents)\n\nMūsdienās senā Baltikas kontinenta ieži veido Ziemeļeiropas pamatklintāju jeb Baltijas vairogu.\n", "id": "lvs_Latn_103216"}
{"text": "Galvaspilsētas reģions (Islande)\n\nGalvaspilsētas reģions () ir viens no Islandes astoņiem reģioniem valsts dienvidrietumu daļā. Robežojas ar Dienvidu pussalu dienvidos, ar Dienvidu reģionu austrumos un ar Rietumu reģionu ziemeļos.\n\nLielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Reikjavīka. Galvaspilsētas reģiona kopējā platība ir 1062 km², pēc 2014. gada datiem reģionā dzīvo 209 680 iedzīvotāji. Reģionu apskalo Atlantijas okeāns. Tas ir septītais lielākais reģions Islandē pēc platības un vislielākais pēc iedzīvotāju skaita.\n", "id": "lvs_Latn_103217"}
{"text": "Maskavas \"Dinamo\" (futbols)\n\nMaskavas \"Dinamo\" () ir Krievijas futbola klubs, kas spēlē Krievijas futbola Premjerlīgā. Mājas spēles aizvada VTB Arena stadionā.\n\nDibināts 1923. gadā. Šis ir vecākais Krievijas futbola klubs, līdz 2016. gadam bija vienīgais Krievijas un PSRS futbola klubs, kas vienmēr spēlējis augstākajā līgā, nekad nebija ticis pazemināts uz zemāka līmeņa turnīru, PSRS laikā šo sasniegumu (PSRS kontekstā) dalīja ar Kijivas \"Dinamo\" klubu. Pēc neveiksmīgas 2015.—2016. gada sezonas tika pazemināts uz Futbola Nacionālo līgu, bet 2016.—2017. gada sezonā tajā uzvarēja un atgriezās Premjerlīgā. Klubs 11 reizes ir izcīnījis PSRS čempiontitulu.\n", "id": "lvs_Latn_103218"}
{"text": "Čerska grēda\n\nČerska grēda () ir kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā. Nosaukta par godu krievu ģeologam un ģeogrāfam Ivanam Čerskim, līdz tam dēvēta par Aļentujas grēdu (Алентуйский хребет). Stiepjas 650 km garumā dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā; grēdas ziemeļdaļa ir daļa no ūdensšķirtnes starp Ziemeļu ledus un Kluso okeānu. Grēdas rietumu pusē ir Ingodas un Karengas upju ielejas, austrumu — Ņerčas un Oļengujas ielejas. Vidējais augstums ap 1000—1400 m vjl; augstākais kalns Čingikans (1644 m vjl) izvietojies grēdas ziemeļdaļā. Nogāzēs lapegļu un ciedrupriežu meži.\n", "id": "lvs_Latn_103219"}
{"text": "Islandes reģioni\n\nIslandes reģioni () ir Islandes pirmā līmeņa administratīvais iedalījums. Šie reģioni nav ierakstīti konstitūcijā vai noteikti likumos, bet tos izmanto, lai būtu vieglāk sadalīt Islandes teritoriju. Islande ir sīkāk sadalīta astoņos reģionos, kas savukārt ir sadalīti municipalitātēs.\n", "id": "lvs_Latn_103220"}
{"text": "Zilā latānija\n\nZilā latānija (Latania loddigesi), arī Raundas latānija, Maurīcijas latānija ir palmu dzimtas suga. Endēma Raundas salai, taču šobrīd sekmīgi reintroducēta citviet un audzēta arī kā krāšņumaugs. Tiek pārdota Maurīcijas audzētavās.\n", "id": "lvs_Latn_103221"}
{"text": "Rietumfjordi\n\nRietumfjordi () ir viens no Islandes astoņiem reģioniem valsts ziemeļrietumu daļā. Robežojas ar Ziemeļrietumu reģionu un ar Rietumu reģionu dienvidos.\n\nLielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Īsafjērdira. Rietumfjordu kopējā platība ir 22 271 km², pēc 2007. gada datiem reģionā dzīvo 7300 iedzīvotāji. Reģionu apskalo Atlantijas okeāns. Tas ir sestais lielākais reģions Islandē pēc platības un vismazākais pēc iedzīvotāju skaita.\n", "id": "lvs_Latn_103222"}
{"text": "Rietumu reģions (Islande)\n\nRietumu reģions () ir viens no Islandes astoņiem reģioniem valsts rietumu daļā. Robežojas ar Ziemeļrietumu reģionu austrumos, ar Dienvidu reģionu dienvidaustrumos, ar Galvaspilsētas reģionu dienvidos, ar Rietumfjordiem ziemeļos.\n\nLielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Akranesa. Rietumu reģiona kopējā platība ir 9554 km², pēc 2007. gada datiem reģionā dzīvoja 15 300 iedzīvotāji. Reģionu apskalo Atlantijas okeāns. Tas ir piektais lielākais reģions Islandē pēc platības un piektais lielākais pēc iedzīvotāju skaita.\n", "id": "lvs_Latn_103223"}
{"text": "Tīkla pāršķēlums\n\nTīkla pāršķēlums () ir tiešsaistes lietotāju sadalīšana divās grupās, ko rada kļūda savienojumā vai serverī. Tā mēdz notikt tīklos, kur retranslēšanu nodrošina vairāki savā starpā savienoti serveri, tādēļ viena datora bojājums var radīt situāciju, kad kāda lietotāju daļa tiek atvienota no pārējiem tīkla lietotājiem. Termins visbiežāk tiek lietots saistībā ar IRC tīkliem.\n", "id": "lvs_Latn_103224"}
{"text": "Ziemeļaustrumu reģions (Islande)\n\nZiemeļaustrumu reģions () ir viens no Islandes astoņiem reģioniem valsts ziemeļaustrumu daļā. Robežojas ar Ziemeļrietumu reģionu rietumos, ar Dienvidu reģionu dienvidrietumos un ar Austrumu reģionu austrumos.\n\nLielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Agireiri. Ziemeļaustrumu reģiona kopējā platība ir 21 968 km², pēc 2007. gada datiem reģionā dzīvo 28 618 iedzīvotāji. Reģionu apskalo Atlantijas okeāns. Tas ir trešais lielākais reģions Islandē pēc platības un otrais lielākais pēc iedzīvotāju skaita.\n", "id": "lvs_Latn_103225"}
{"text": "Ziemeļrietumu reģions (Islande)\n\nZiemeļrietumu reģions () ir viens no Islandes astoņiem reģioniem valsts ziemeļrietumu daļā. Robežojas ar Ziemeļaustrumu reģionu austrumos, ar Dienvidu reģionu dienvidos, ar Rietumu reģionu rietumos un ar Rietumfjordiem ziemeļrietumos.\n\nLielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Skāgarstrenda. Ziemeļrietumu reģiona kopējā platība ir 12 737 km², pēc 2007. gada datiem reģionā dzīvo 7 810 iedzīvotāji. Reģionu apskalo Atlantijas okeāns. Tas ir ceturtais lielākais reģions Islandē pēc platības un septītais lielākais pēc iedzīvotāju skaita.\n", "id": "lvs_Latn_103226"}
{"text": "Žans Pjērs Beltuāzs\n\nŽans Pjērs Moriss Žoržs Beltuāzs (; — ) bija Francijas auto un motosportists, kas bija pazīstams ar karjeru Formula 1 pasaules čempionātā. Viņš ir sacīkšu braucēju Antonija un Žiljēna Beltuāzu tēvs, kā arī Fransuā Sevēra sievasbrālis.\n", "id": "lvs_Latn_103227"}
{"text": "Izkliedētā skaitļošana\n\nIzkliedētā skaitļošana jeb izkliedētā datošana () ir datorzinātnes nozare, kas pēta izkliedētas sistēmas. Izkliedētas sistēmas ir programmatūras sistēmas, kuras komponentes ir atsevišķas sistēmas, kas savienotas tīklā un koordinē savu darbību apmainoties ar ziņojumiem. Komponentes savā starpā sazinās, lai kopīgi sasniegtu kādu vienu konkrētu mērķi. Trīs izkliedētas sistēmas raksturojošas īpašības ir: komponenšu laiksakritība (), vienota pulksteņa neesamība un neatkarīga komponenšu atteice.\n", "id": "lvs_Latn_103228"}
{"text": "Gunārs Čipēns\n\nGunārs Čipēns (dzimis Rīgā, miris ) bija Padomju un Latvijas zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, profesors, habilitēts ķīmijas doktors, valsts emeritētais zinātnieks.\n", "id": "lvs_Latn_103229"}
{"text": "Isašars Falkensons Bērs\n\nIsašars Falkensons Bērs (, dzimis 1746. gadā, miris 1817. gadā) bija Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes dzejnieks un ārsts. Tiek uzskatīts par pirmo vācvalodīgo ebreju dzejnieku. Kādu laiku bija tirgotājs Aizputē, no 1768. līdz 1773. gadam mācījās medicīnu dažādās vācu universitātēs. Berlīnē iepazinās ar Mozesu Mendelsonu. 1772. gadā Jelgavā un Leipcigā anonīmi publicēja krājumu \"Polijas ebreja dzejas\", kuru veltīja Piltenes apgabala landrātam Frīdriham Ēvaldam fon Firksam.\n\nNo 1773. līdz 1775. gadam strādāja par ārstu Aizputē, vēlāk Mogiļevā, Sanktpēteburgā, Kamjanecā-Podiļskā, kur miris. 1781. gadā kā Gabriels Grigorjevičs pārgāja pareizticībā. Pārvaldīja jidišu, vācu, franču, krievu un latīņu valodas.\n", "id": "lvs_Latn_103230"}
{"text": "Mačala\n\nMačala (; ) ir pilsēta Ekvadoras dienvidrietumu daļā, Eloro provinces administratīvais centrs. Tā atrodas pie Gvajakilas līča auglīgā zemienē. Mačalā dzīvo 241 606 (2010. gada dati) iedzīvotāju, tā ir ceturtā lielākā pilsēta valstī un otra nozīmīgākā ostas pilsēta. To mēdz saukt par Pasaules banānu galvaspilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_103231"}
{"text": "Simeons Ivanovičs Lepnais\n\nSimeons Ivanovičs Lepnais (; dzimis , miris ) bija Maskavas kņazs un Vladimiras lielkņazs no 1340. līdz 1353. gadam. Turpināja savā tēva, Ivana Kaļitas politiku, darbojoties kā Zelta Ordas Krievzemes vietvaldis. Karoja ar Novgorodu un Lietuvu, tomēr maz iesaistījās krievu kņazu savstarpējās cīņās. 1348. gadā no Novgorodas atdalījās Pleskavas Republika. 1353. gadā Simeons Lepnais kopā ar bērniem nomira mēra epidēmijā.\n", "id": "lvs_Latn_103232"}
{"text": "Vikipēdija:Vikipēdijas latviešu valodā 2015. gada lasītāju aptauja\n\nŠajā lapā ir apkopoti jautājumi, kas varētu tikt uzdoti Vikipēdijas aptaujā tās lasītājiem.\n\nVecums Dzimums Nodarbošanās Latvisko Vikipēdiju Tu: tikai lasi veic sīkus labojumus papildini Kādiem mērķiem Tu meklē informāciju Vikipēdijā? Kādas tematikas rakstus Tu pārsvarā meklē? Par kādiem tematiem informācijas visvairāk trūkst? Kas Tev patīk tieši Vikipēdijā latviešu valodā? Kā Tu vērtētu faktu precizitāti? (1-10) Kā Tu vērtētu informācijas neitralitāti? (1-10) Kā Tu vērtētu latviešu valodas kvalitāti? (1-10) Vikipēdijā nākotnē rakstu skaits palielināsies, vai vēlies redzēt: vairāk rakstu, bet īsākus, mazāk rakstu, bet garākus. Citi ieteikumi/komentāri Vikipēdijas attīstībai? jāprecizē, lai nebūtu atbildes no sērijas — \"rakstiet vairāk rakstus\" Domāts vairāk, varbūt kādā citā Vikipēdijā ir kāda smuka \"fīča\", kas nav mums u.t.t.\n\nVēl ieteikumi aptaujai FRK uzskata, ka noteikti jāprecizē (jāuzliek ar sarkaniem burtiem boldā), ka aptauja ir par Vikipēdiju latviešu valodā, nevis Vikipēdiju vispār (cilvēki var arī nesaprast, ja to neuzsvērtu) Kā Tu visbiežāk nonāc Vikipēdijā latviešu valodā? (piemēram, no Google rezultātiem, citu valodu Vikipēdijām, grāmatzīme paŗlūkprogrammā, cita cilvēka iedotas adreses) Varbūt kādu jautājumu saistībā ar atsaucēm... Vai nebūtu uzbāzīgi beigās pajautāt, vai veido rakstus Vikipēdijā un kāpēc neesi to mēģinājis? Tikai tad šis jāsasaista ar jautājumu \"Latvisko Vikipēdiju Tu\", jo tur viens no atbilžu variantiem ir \"Papildinu\"\n", "id": "lvs_Latn_103233"}
{"text": "Sudan Airways\n\nSudan Airways () ir Sudānas nacionālā lidsabiedrība. Pieder Sudānas valdībai. Galvenais birojs atrodas galvaspilsētā Hartūmā, un galvenā lidosta ir Hartūmas starptautiskā lidosta.\n", "id": "lvs_Latn_103234"}
{"text": "Čihačova grēda\n\nČihačova grēda () ir kalnu grēda Krievijā un Mongolijā. Izvietojusies Altaja kalnu sistēmas dienvidaustrumos. Ziemeļdaļa stiepjas pa Altaja Republikas un Tivas robežu, tālāk — pa Krievijas un Mongolijas robežu un iestiepjas Mongolijas teritorijā, kur atrodas arī grēdas augstākais kalns Ihturgenūls (4029 m vjl). Daļa grēdas ietilpst Altaja rezervātā. Nosaukta par godu krievu ģeogrāfam un ceļotājam Pjotram Čihačovam. Grēda veidota no smilšakmeņiem, slānekļiem, kaļķakmeņiem, kvarcītiem. Nelieli šļūdoņi. Nogāzēs galvenokārt stepes.\n", "id": "lvs_Latn_103235"}
{"text": "Atvārsnītes\n\nAtvārsnītes ir īpašas poras augu epidermā, kuras nodrošina transpirāciju un gāzu maiņu ar apkārtējo vidi. Katru poru ieskauj divas slēdzējšūnas, kuras regulē poras atvērumu. Augs caur atvārsnītēm uzņem gaisu, lai izmantotu tajā esošo oglekļa dioksīdu (CO₂) fotosintēzei un skābekli respirācijai. Fotosintēzes laikā no ūdens atdalītais skābeklis kā lieks reakcijas blakusprodukts tiek izvadīts no auga caur atvārsnītēm. Gāzu maiņas laikā lapas zaudē ūdeni tam iztvaikojot caur atvārsnītēm. Šo procesu sauc par transpirāciju.\n\nIzņemot aknu sūnas, atvārsnītes ir visiem sauszemes augiem. Divdīgļlapjiem raksturīgs lielāks skaits atvārsnīšu lapas apakšpusē, kamēr viendīgļlapjiem atvārsnīšu skaits parasti ir līdzīgs gan uz augšējās, gan apakšējās epidermas. Augiem ar peldošām lapām nereti atvārsnītes ir atrodamas tikai uz lapas virsējās epidermas.\n", "id": "lvs_Latn_103236"}
{"text": "Lietus cilvēks\n\n\"Lietus cilvēks\" (), arī \"Lietus vīrs\", ir 1988. gada ASV drāmas filma, kuras režisors ir Berijs Levinsons.\n\nFilma ir par japiju, kas pēc sava tēva nāves uzzina, ka viņam ir ar autismu slims brālis, kam savukārt tēvs ir atstājis mantojumā visu naudu. Tajā galvenās lomas attēlo Dastins Hofmans, Toms Krūzs un Valērija Golino.\n\nFilma saņēma pozitīvas atsauksmes, uzteikts Hofmana tēlojums un filmas scenārijs. \"Lietus cilvēks\" nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai astoņās nominācijās. Balva iegūta labākās filmas, labākā režisora, labākā aktiera (Hofmans) un labākā oriģinālscenārija kategorijā. Filma ieguva galveno balvu arī 39. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā.\n", "id": "lvs_Latn_103237"}
{"text": "Stiklavaržu dzimta\n\nStiklavaržu dzimta (Centrolenidae) ir bezastaino abinieku (Anura) dzimta, kuras areāls aptver lielāko Neotropikas daļu. Dzimtai pieder aptuveni 150 sugas, kuras tiek iedalītas 12 ģintīs un 3 apakšdzimtās. Šīs dzimtas sugām raksturīgi, ka tās visas ir samērā līdzīgas.\n", "id": "lvs_Latn_103238"}
{"text": "Drošsirdis\n\n\"Drošsirdis\" () ir 1995. gada amerikāņu episka vēsturiskā viduslaiku kara drāma, kuras režisors ir Mels Gibsons, kas ir arī galvenās lomas attēlotājs. Filmas sižets veidots pēc Aklā Harija (Blind Harry) episkās poēmas The Actes and Deidis of the Illustre and Vallyeant Campioun Schir William Wallace.\n\nFilma ir par Viljamu Vollesu, kas vadīja skotu pretošanos angļu varai Pirmā Skotijas neatkarības kara laikā. Tajā galvenās lomas attēlo Gibsons, Sofija Marso, Patriks Makguhans, Ketrīna Makormaka.\n\nŠī tiek ierindota starp vēsturiski neprecīzākajām mūsdienu filmām. \"Drošsirdis\" tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai desmit nominācijās. Balva tika iegūta labākās filmas, labākā grima, labākā operatora darba, labākās skaņas montāžas un labākā režisora kategorijā.\n", "id": "lvs_Latn_103239"}
{"text": "Čīles arhipelāgs\n\nČīles arhipelāgs () vai Patagonijas arhipelāgs () ir apzīmējums Čīles piekrastes salām Klusajā okeānā uz dienvidiem no Čakao šauruma. Arhipelāgs ir Krasta Kordiljeru iegrimušais turpinājums okeānā. Veidojas no vairākām lielām salām (Čiloje, Velingtona sala, Santainesas sala) un vairākiem simtiem nelielu saliņu un klinšu (Čonu arhipelāgs, Karalienes Adelaidas arhipelāgs, Kampanas arhipelāgs u.c.). Salās mērens, ļoti mitrs jūras klimats. Nokrišņi ap 3000 mm gadā, mēneša vidējā temperatūra no 3—7 °C līdz 9—14 °C, stipri vēji. Ziemeļu daļa galvenokārt mūžzaļie meži, dienvidu — notofāgu—skujkoku meži.\n", "id": "lvs_Latn_103240"}
{"text": "Brokastu klubs\n\n\"Brokastu klubs\" () ir 1985. gada ASV komēdijdrāmas filma, kuras režisors, scenārija autors un producents ir Džons Hjūzs.\n\nFilma ir par pieciem pusaudžiem, katrs no kuriem pārstāv savu sociālo grupu, kam sestdiena jāpavada skolā izdarīto pārkāpumu dēļ. Tajā galvenās lomas attēlo Emilio Estevess, Pols Glīsons, Entonijs Maikls Holls, Džons Kapeloss, Džads Nelsons, Mollija Ringvolda un Elija Šīdija.\n\nKritiķi šo uzskata par vienu no visu laiku labākajām vidusskolu filmām, kā arī par vienu no labak atmiņā paliekošajiem Hjūza darbiem. Entertainment Weekly to ierindoja pirmajā vietā 50 labāko vidusskolu filmu sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_103241"}
{"text": "Badahosa\n\nBadahosa () ir Spānijas pilsēta valsts dienvidrietumu daļā netālu no robežas ar Portugāli. Pilsēta atrodas Estremaduras autonomajā apgabalā un Badahosas provincē un Gvadjanas upes kreisajā krastā. Pilsēta atrodas 230 kilometru attālumā no Portugāles galvaspilsētas Lisabonas un 400 kilometru attālumā no Spānijas galvaspilsētas Madrides. Badahosas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Pilsētas kopējā platība ir 1 470 km², pēc 2021. gada datiem pilsētā dzīvo 150 610 iedzīvotāji un tā ir 32. lielākā pilsēta Spānijā pēc iedzīvotāju skaita.\n\nBadahosa ir dibināta 875. gadā. Pilsētas teritorijā atrodas daudzas viduslaiku celtnes.\n", "id": "lvs_Latn_103242"}
{"text": "Tonijs Ebots\n\nEntonijs Džons \"Tonijs\" Ebots (; dzimis ) ir Austrālijas politiķis, bijušais valsts premjerministrs.\n\nDzimis Londonā, Apvienotajā Karalistē, viņa tēvs ir anglis, māte — austrāliete. 1960. gadā kopa ar vecākiem emigrējis uz Sidneju Austrālijā. Studējis Sidnejas Universitātē un Karalienes koledžā Oksfordā.\n\nPēc universitātes absolvēšanas bijis žurnālists, menedžeris, politiskais padomnieks. 1992. gadā kļuvis par Australians for Constitutional Monarchy grupas prezidentu. Amatu saglabājis līdz ievēlēšanai parlamentā 1994. gadā. Pirmoreiz Austrālijas valdībā nokļuva 1998. gadā, kad kļuva par nodarbinātības, darba attiecību un mazo biznesu ministru, amatā atradies līdz 2003. gadam, kad kļuva par veselības un novecošanas ministru (amatā līdz 2007. gadam). Parlamentā no 2001. līdz 2007. gadam ieņēmis Pārstāvju palātas līdera amatu, no 2009. līdz 2013. gadam bijis opozīcijas līderis. Kopš 2009. gada ir savas pārstāvētās Liberālās partijas līderis. 2013. gadā ticis ievēlēts Austrālijas premjerministra amatā. 2015. gada 15. septembrī viņu amatā nomainīja Melkolms Tērnbulls.\n", "id": "lvs_Latn_103243"}
{"text": "Gutācija\n\nGutācija (no — 'piliens') ir ksilēmas šķidruma pilienu izdalīšanās lapu malu vai galu rajonā. Gutācija sastopama vairākiem augiem, bet īpaši bieži šis process novērojams lakstaugiem.\n", "id": "lvs_Latn_103244"}
{"text": "Google Docs\n\nGoogle Docs, Sheets un Slides ir bezmaksas internetā bāzēts teksta procesors, izklājlapu un prezentāciju programma. Šo pakalpojumu piedāvā Google savā Google Drive pakalpojumā. Agrāk šis bija arī failu glabāšanas pakalpojums, tomēr šo funkciju pārņēma Google Drive.\n\nGoogle Docs ļauj lietotājam izveidot un labot dokumentus tiešsaistē kopā ar citiem lietotājiem. Pakalpojums pieejams tīmekļa lietotnes, Chrome lietotnes un mobilās lietotnes veidā. Lietotnes ir savietojamas ar Microsoft Office failu formātiem. Paketē ietilpst arī Google Forms, Google Drawings un Google Fusion Tables. Forms un Fusion Tables pieejamas vienīgi tīmekļa lietotņu veidā, Drawings — arī Chrome lietotnes veidā. Visi Google Docs dokumenti pēc noklusējuma tiek saglabāti arī Google Drive.\n", "id": "lvs_Latn_103245"}
{"text": "Nacionālais vēsturisko vietu reģistrs\n\nNacionālais vēsturisko vietu reģistrs (, NRHP) ir ASV federālās valdības oficiāls apgabalu, objektu, ēku, struktūru, kas ir saglabāšanas vērtas, saraksts.\n\nSaraksts tika iedibināts 1966. gadā ar nacionālo vēsturisko saglabāšanas aktu. No kopumā vairāk nekā 1 miljona reģistrā iekļautajām vienībām 80 tūkstoši ir izdalītas atsevišķi. Pārējās vienības ir iedalītas sarakstā norādītos vēsturiskos apgabalos. Katru gadu reģistram tiek pievienotas apmēram 30 000 vienību, kas tiek izdalītas atsevišķi vai tiek iekļautas citu objektu sastāvā. Sarakstā iekļautajiem objektiem aizsardzība netiek garantēta. Lielāko saraksta pastāvēšanas laiku to uztur Nacionālo parku dienests (National Park Service).\n", "id": "lvs_Latn_103246"}
{"text": "Edvards Bruks\n\nEdvards Viljams Bruks (; dzimis , miris ) bija amerikāņu politiķis, pārstāvējis Republikānisko partiju.\n\n1966. gadā Bruks kļuva par pirmo afroamerikāni, ko iedzīvotāji ievēlējuši Senātā. Par nākamo iedzīvotāju ievēlēto afroamerikāni, kas ievēlēts Senātā, kļuva demokrāte Kerola Mozlija Brauna no Ilinoisas štata 1993. gadā. Saskaņā ar 2014. gada datiem Bruks ir vienīgais afroamerikānis, kas Senāta aizvadījis vairākus termiņus. Pirms ievēlēšanas Senātā bijis Masačūsetsas štata ģenerālprokurors (1963—1967).\n\nDzīves pēdējo pusotru gadu bijis vecākais dzīvais bijušais senators.\n", "id": "lvs_Latn_103247"}
{"text": "Kārlis Manteifels-Cēge\n\nKārlis barons Manteifels-Cēge (, dzimis , miris ) bija Kurzemes muižnieks, 14 muižu (Kazdangas u.c.) pēdējais īpašnieks, Kurzemes landtāga deputāts, Aizputes apriņķa maršals un memuāru rakstnieks.\n\nPēc Jelgavas ģimnāzijas absolvēšanas studēja tautsaimniecību Vācijā (Bonnā un Hallē). Daudzas Manteifela-Cēges muižas cieta 1905. gada revolūcijas laikā, bet pats Manteifels-Cēge pārcēlās uz Volīniju. Pirmā pasaules kara laikā tika deportēts uz Vjatku, no kurienes izbēga, un caur Japānu un ASV ieradās Vācijā, vēlāk piedaloties karā vācu pusē. No 1918. līdz 1920. gadam - Dzelzs divīzijā. Pēc Latvijas agrārās reformas, kad Manteifela-Cēges īpašumi tika atsavināti, palika uz dzīvi Vācijā. Publicējis memuārus Meine Siedlungsarbeit in Kurland.\n", "id": "lvs_Latn_103248"}
{"text": "Zīriņu apakšdzimta\n\nZīriņu apakšdzimta (Sterninae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) apakšdzimtām, kas apvieno 46 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs. Zīriņi ir sastopami visā pasaulē, ligzdojot visos kontinentos, Antarktīdu ieskaitot. Vistālāk ziemeļos ligzdo jūras zīriņš (Sterna paradisaea), bet vistālāk dienvidos — Antarktikas zīriņš (Sterna vittata). Zīriņu apakšdzimtas putni uzturas pie jūrām, upēm un citām ūdenstilpēm.\n\nZīriņiem salīdzinoši ar citiem putniem ir garš mūžs un tie ir samērā brīvi no dažādiem parazītiem, kā arī tiem ir maz dabīgo ienaidnieku. Tomēr daudzu sugu populācija mūsdienās samazinās dēļ cilvēku saimnieciskās darbības. Apdraudējumu rada dzīves telpas zaudēšana, ūdens piesārņojums, ligzdošanas koloniju regulāra traucēšana un dažādu introducēto, zīriņiem kaitīgo dzīvnieku savairošanās putnu apdzīvotajās vietās. Viena no visapdraudētākajām zīriņu sugām ir Ķīnas cekulzīriņš (Thalasseus bernsteini). Starptautiski ir uzsākta zīriņu sugu aizsardzība, bet tropos vietējjie iedzīvotāji zīriņu olas joprojām izmanto pārtikā.\n", "id": "lvs_Latn_103249"}
{"text": "Zīriņi\n\nZīriņi jeb jūras zīriņi (Sterna) ir kaiju dzimtas (Laridae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas jūras putnu sugas. Šai grupai pieder liela auguma zīriņu sugas, tām ir raksturīgs balts ar pelēku apspalvojums, parasti koši melna galvas virsa. Sastopamas piekrastes zonā.\n", "id": "lvs_Latn_103250"}
{"text": "Matiass Rusts\n\nMatiass Rusts (, dzimis ) ir vācu amatierpilots, kas 1987. gada 28. maijā veica nosēšanos Maskavā, netālu no Sarkanā laukuma, kad bija nelegāli veicis lidojumu no Helsinkiem. Šī lidojuma rezultātā no amata tika atceltas vairākas augstas PSRS amatpersonas, to skaitā aizsardzības ministrs Sergejs Sokolovs. Rusts tika notiesāts uz četriem gadiem cietumā, tomēr pēc vairāk nekā gada tika atbrīvots, un viņam tika ļauts atgriezties Vācijā.\n", "id": "lvs_Latn_103251"}
{"text": "Vandela jūra\n\nVandela jūra (), arī Makinlija jūra (), ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra ziemeļos no Grenlandes. Nosaukta par godu dāņu polārpētniekam un hidrogrāfam Karlam Frederikam Vandelam (1843—1930), kurš 1906.—1908. gada ekspedīcijā pētīja Grenlandes piekrasti. Jūras robežas nav oficiāli noteiktas, bet tiek uzskatīts, ka tā stiepjas no Morisa Džesepa raga rietumos līdz Ziemeļaustrumu ragam Grenlandes ziemeļos vai līdz Svalbāras ziemeļrietumu galam. Frama šaurums dienvidos to savieno ar Grenlandes jūru. Vandela jūras akvatoriju gada lielāko daļu klāj ledus. Jūras krastā Princeses Dagmaras salā ierīkota Dānijas polārstacija Statjonnorda. Grenlandes piekrastē vairāki lieli fjordi to skaitā Independensas fjords.\n", "id": "lvs_Latn_103252"}
{"text": "ASV Nacionālo parku dienests\n\nNacionālo parku dienests (, NPS) ir ASV federālās valdības aģentūra, kas pārvalda visus ASV nacionālos parkus, vairākus nacionālos pieminekļus un dažādus citus saglabājamus un vēsturiskus objektus.\n\nDienests tika dibināts . Atrodas ASV Iekšlietu departamenta pakļautībā. Dienestā strādā vairāk nekā 21,9 tūkstoši darbinieku, kas pārvalda 405 vienības, no kurām 59 ir nacionālie parki. Kopā tiek pārvaldīti 340 tūkstoši km sauszemes un 18,2 tūkstoši km okeānu, ezeru, ūdenskrātuvju. Pašreizējais dienesta direktors ir Čārlzs Sems III .\n", "id": "lvs_Latn_103253"}
{"text": "Tenreku dzimta\n\nTenreku dzimta (Tenrecidae) ir Āfrikas kukaiņēdāju virskārtas tenrekveidīgie zīdītāji. Tie mīt dažādās ekoloģiskās nišās Madagaskarā un Āfrikā.\n", "id": "lvs_Latn_103254"}
{"text": "Pečoras jūra\n\nPečoras jūra () ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra Barenca jūras dienvidaustrumos, bieži tiek tai pieskaitīta. Tās akvatorija tiek definēta kā daļa no Barenca jūras uz austrumiem no līnijas, ko velk no Kostinšara šauruma dienvidu gala Novaja Zemļas dienvidrietumos līdz Kolgujevas salas ziemeļu galam un no Kolgujevas dienvidu gala līdz Svjatojnosa zemesragam pie ieejas Čošas līcī. Pečoras jūrai pieskaitāms Pomoru šaurums starp kontinentu un Kolgujevas salu, bet nepieskaita Karas Vārtu un Jugorskijšara šaurumus.\n\nKrasta līnija stipri izrobota, lielākie līči ir Pečoras līcis, kurā ietek Pečoras upe, un Haipudiras līcis. Austrumos Pečoras jūru norobežo Vaigačas sala un Novaja Zemļa, bet Karas Vārtu un Jugorskijšara šaurumi to savieno ar Karas jūru.\n\nLielākā apdzīvotā vieta un osta krastā ir Varandeja, kas tiek izmantota arī naftas produktu pārkraušanai. Pečoras jūrā kopš 2014. gada darbojas Krievijas pirmā Arktikas peldošā urbšanas platforma Prirazlomnaja.\n", "id": "lvs_Latn_103255"}
{"text": "Brasaī\n\nBrasaī (), īstajā vārdā Ģula Halāss (; dzimis 1899. gada 9. septembrī Brašovā Austroungārijā, miris 1984. gada 8. jūlijā Boljēsirmērā (Beaulieu-sur-Mer) Francijā) ir ungāru izcelsmes franču fotogrāfs. Viņš pazīstams ar tādu 20. gadsimta slavenību kā Salvadora Dalī, Pablo Pikaso, Anrī Matisa, Alberto Džakometi, Žana Ženē fotoportretiem. Strādājis kā modes fotogrāfs. Brasaī bija arī tēlnieks, gleznotājs, žurnālists un rakstnieks. Bija aktīvs sirreālisma avangarda aprindās. Draudzējās ar Žaku Prevēru un Henriju Milleru. 1976. gadā tika apbalvots ar Goda Leģiona ordeni. Pirmais saņēma Francijas Kultūras ministrijas 1978. gadā nodibināto Valsts lielo fotogrāfijas balvu (Grand Prix national de la photographie). Apglabāts Monparnasas kapsētā. Parīzes 13. apgabalā viņa vārdā ir nosaukts skvērs (Jardin Brassaï).\n", "id": "lvs_Latn_103256"}
{"text": "Brazīlijas štati\n\nBrazīlijas štati () ir Brazīlijas federālā iedalījuma vienības. Brazīlija sastāv no divdesmit sešiem štatiem un viena federālā distrikta (galvaspilsēta Brazilja). Štati ir apvienoti reģionos un sīkāk iedalās 5564 municipalitātēs.\n", "id": "lvs_Latn_103257"}
{"text": "Prinča Gustava Ādolfa jūra\n\nPrinča Gustava Ādolfa jūra () ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga neliela starpsalu jūra Kanādas Arktiskajā arhipelāgā. Izvietojusies starp Ellefa Ringnesa salu ziemeļaustrumos, Bordena un Makenzi Kinga salu rietumos un Lohīdu dienvidos. Nosaukta par godu kroņprincim Gustavam Ādolfam, nākamajam Zviedrijas karalim Gustavam VI Ādolfam, 1902. gadā norvēģu polārpētnieka Oto Sverdrupa ekspedīcijas laikā.\n", "id": "lvs_Latn_103258"}
{"text": "Poļu koridors\n\nPoļu koridors (; ) jeb Dancigas koridors () bija starpkaru periodā lietots termins, ar kuru apzīmēja Polijai piederošu zemes joslu agrāko Vācijas Impērijas Rietumprūsijas un Pozenes provinču teritorijā, kas tai tika piešķirta pēc Pirmā pasaules kara saskaņā ar Versaļas līgumu, lai dotu atjaunotajai valstij pieeju jūrai.\n\nLīdz ar teritorijas nodošanu Vācijas Impērijas mantiniece Veimāras Republika tika sadalīta divās daļās, Austrumprūsijai kļūstot par eksklāvu, turklāt vēlāk vācu apdzīvotā Danciga tika pasludināta par brīvpilsētu. Poļu realizētās politikas dēļ reģionu pameta ievērojama daļa šeit dzīvojošo vāciešu, vācu revanšisms un abu pušu nacionālistiskā retorika padarīja Poļu koridoru par saspīlējuma avotu abu valstu politikā. 1939. gada vasarā Trešais reihs izteica ultimātu Polijai, pieprasot teritorijas atdošanu, nedaudz vēlāk koridors kļuva par vienu no nacistu ieganstiem Polijas kampaņas uzsākšanai.\n", "id": "lvs_Latn_103259"}
{"text": "Enriko Karūzo\n\nEnriko Karūzo (Enrico Caruso, ; dzimis , miris ) bija itāliešu operdziedātājs (tenors). Viņš uzstājās Eiropas un Amerikas slavenākajos operteātros un tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta sākuma pazīstamākajiem tenoriem. Karūzo bija viens no pirmajiem dziedātājiem, kura balss ierakstīta gramofonā. Lielākā daļa no viņa 290 ierakstiem mūsdienās pieejami CD un digitālā formātā.\n", "id": "lvs_Latn_103260"}
{"text": "Charlie Hebdo apšaude\n\nCharlie Hebdo apšaude notika Parīzē, Francijā.\n\nFrancijas satīriskā žurnāla Charlie Hebdo vadības ēkas apšaudi veica divi bruņoti vīrieši maskās: Saīds Kuašī () un Šerīfs Kuašī (). Apšaudē tika nogalināti 11 cilvēki un vēl 12 ievainoti. Nogalināto vidū bija žurnāla galvenais redaktors, karikatūristi un divi ēkā esošie apsargi. Pēc apšaudes abi uzbrucēji kopā ar šoferi (aizdomās tiek turēts Hamīds Murāds ()) aizbrauca no notikuma vietas. 9. janvārī netālu no Parīzes abi šāvēji tika nogalināti policijas veiktas aizturēšanas operācijas laikā.\n\nTeroristu uzbrukuma iemesls bija žurnālā publicētās karikatūras, kas attēloja islāma pravieti Muhamedu.\n\nŠis bija terorisma akts ar lielāko upuru skaitu Francijā kopš , kad vilciena sprādzienā gāja bojā 28 cilvēki.\n", "id": "lvs_Latn_103261"}
{"text": "Zemienes svītrainais tenreks\n\nZemienes svītrainais tenreks (Hemicentes semispinosus) ir tenreku dzimtas zīdītājs, kas apdzīvo Madagaskaru.\n", "id": "lvs_Latn_103262"}
{"text": "Upes zīriņš\n\nUpes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas. Upes zīriņš izplatīts visā Eirāzijā, kā arī Ziemeļamerikas centrālajā daļā. Mazākas populācijas vietām mājo Atlantijas okeāna ziemeļu daļas salās un piekrastēs. Ziemo gar jūru un okeānu piekrastēm abpus ekvatoram, sasniedzot Dienvidamerikas pašu galu. Lai arī kopējais izplatības areāls ir liels, atsevišķos reģionos sugas populācija samazinās un tās izdzīvošana ir apdraudēta. Eiropā upes zīriņš ir aizsargājama suga, arī Latvijā tas ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.\n\nUpes zīriņa tuvākais radinieks saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem ir Dienvidamerikas zīriņš (Sterna hirundinacea).\n", "id": "lvs_Latn_103263"}
{"text": "Charlie Hebdo\n\nCharlie Hebdo () ir franču satīras iknedēļas laikraksts. Tas publicē karikatūras, ziņojumus, polemiku un anekdotes. Laikraksts izveidots 1970. gadā. 1981. gadā tas beidza darbību, bet 1992. gadā atkal tika izdots.\n\nLaikraksta birojam divas reizes ir uzbrukuši teroristi. Pirmo reizi 2011. gadā, bet otro reizi — 2015. gadā. 2015. gadā Charlie Hebdo apšaudē divi bruņoti vīrieši maskās iebruka laikraksta birojā un nogalināja 12 cilvēkus. Teroristu uzbrukuma iemesls bija žurnālā publicētās karikatūras, kas attēloja islāma pravieti Muhamedu.\n", "id": "lvs_Latn_103264"}
{"text": "Konstantīns Rokosovskis\n\nKonstantīns Rokosovskis (, ; dzimis , miris ) bija poļu virsnieks, PSRS un Polijas maršals. Polijas aizsardzības ministrs no 1949. gada un PTR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks (1952-1956).\n", "id": "lvs_Latn_103265"}
{"text": "Consumer Electronics Show\n\nInternational CES, plašāk zināms kā Consumer Electronics Show (CES), ir starptautiski pazīstama elektronikas un tehnoloģiju izstāde, kas piesaista lielas kompānijas un industrijas profesionāļus no visas pasaules. Izstāde notiek katru gadu janvārī Las Vegas Convention Center telpās Lasvegasā, ASV. Pasākums nav atvērts parastiem apmeklētājiem, bet tajā parasti tiek prezentēti jauni produkti un notiek jaunu tehnoloģiju demonstrācija. CES popularitāte pieauga pēc konkurējošās izstādes COMDEX atcelšanas.\n", "id": "lvs_Latn_103266"}
{"text": "Federika Mogerīni\n\nFederika Mogerīni (; dzimusi ) ir itāliešu politiķe un diplomāte, kas ir pašreizējā Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jomā, ieņem Eiropas Komisijas viceprezidentes amatu Junkera komisijā. Pārstāv Itālijas Demokrātisko partiju.\n\nAbsolvējusi Romas Sapiencas universitāti ar grādu politikas zinātnē. 2008. gadā ievēlēta Itālijas parlamenta apakšpalātā, 2013. gadā tika pārvēlēta. 2014. gadā Renci kabinetā kļuva par jaunāko ārlietu ministri Itālijā pēc Otrā pasaules kara. 2014. gadā kļuva par Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jomā.\n", "id": "lvs_Latn_103267"}
{"text": "Valpenes piramīda\n\nValpenes piramīda ir piemineklis, kas veltīts Krišjānim Baronam. Pieminekli 1990. gadā pēc Imanta Ziedoņa ieceres veidojis tēlnieks Vilnis Titāns. Piemineklis ir lielu akmeņu krāvums piramīdas formā ap 6 metru augstumā, tās pamatnes apkārtmērs ap 50 metru, tā simbolizē Kr. Barona ieguldījumu latviešu tautasdziesmu vākšanā un apkopošanā.\n\nTuvumā ir atradusies Valpenes muižas ēka, kurā dzīvojis Krišjānis Barons kopā ar savu māti, netālu Valpenes kapos apglabāta Kr. Barona māte un māsas.\n\nAkmeņi piemineklim savākti no apkārtējiem laukiem, tajos iekalti meliorācijā iznīcināto apkārtnes māju vārdi. Iekalto māju vārdi ir izvietoti atbilstoši mājas atrašanās vietas virzienam.\n", "id": "lvs_Latn_103268"}
{"text": "Federālā rezervju sistēma\n\nFederālā rezervju sistēma () ir 12 reģionālo valsts banku apvienība ASV, kas veic centrālās bankas funkcijas. Tika izveidota .\n\nSeptiņu locekļu Federālās rezervju sistēmas valde nosaka rezervju prasības bankām loceklēm, pārskata un nosaka diskonta likmes, ko nosaka 12 Federālās rezervju bankas, pārskata arī rezervju banku budžetu. Valdes priekšsēdētāju ASV prezidents ieceļ uz četru gadu termiņu. Pašreizējais Federālās rezervju sistēmas vadītājs ir Džeroms Pauels.\n\nPati Federālā rezervju banka ir korporācija, kuru vada deviņu direktoru valde, no kuriem sešus ievēl bankas locekles un trīs ieceļ Federālās rezervju sistēmas valde. 12 Federālās rezervju bankas atrodas Bostonā, Ņujorkā, Filadelfijā, Čikāgā, Sanfrancisko, Klīvlendā, Ričmondā, Atlantā, Sentluisā, Mineapolisā, Kanzassitijā un Dalasā.\n", "id": "lvs_Latn_103269"}
{"text": "Sindija Lopere\n\nSintija Ena Stefanija \"Sindija\" Lopere (; dzimusi ) ir amerikāņu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise. Vislabāk pazīstama ar savu Roberta Hazarda 1979. gada dziesmas \"Girls Just Want To Have Fun\" versiju, kas izdota 1983. gadā. Karjera ilgusi vairāk nekā 30 gadus.\n\nDebijas albumu She's So Unusual izdevusi 1983. gadā, tas bija pirmais sieviešu mākslinieču albums, no kura Billboard Hot 100 topa pirmajā pieciniekā ierindojās četri singli: Girls Just Want to Have Fun, Time After Time, She Bop un All Through the Night. Lopere saņēma Grammy balvu kā gada labākā jaunā māksliniece. Kopumā izdevusi desmit studijas albumus, no kuriem lielākos panākumus guva pirmie trīs.\n\n2013. gadā ieguvusi Tony balvu par labāko oriģinālmūziku. Vēl māksliniece ir saņēmusi dažādus citus apbalvojumus. Mākslinieces videoklipu dziesmai Girls Just Want to Have Fun MTV, VH1 un Rolling Stone ir atzinuši par vienu no visu laiku labākajiem videoklipiem. Debijas albums tika iekļauts Rolling Stone 500 visu laiku izcilāko albumu sarakstā. VH1 Loperi ierindoja 58. vietā 100 rokenrola lieliskāko sieviešu sarakstā. Viena no 20 māksliniekiem, kas ieguvuši Grammy, Emmy un Tony balvu.\n", "id": "lvs_Latn_103270"}
{"text": "Mad Men\n\nMad Men ir amerikāņu televīzijas seriāls, kura autors ir Metjū Veiners. Seriāls tika pārraidīts ASV kabeļtelevīzijas kanālā AMC no līdz . Seriālam kopumā iznāca septiņas sezonas (92 sērijas).\n\nSeriāls ir par vienu no Ņujorkas prestižākajām reklāmas aģentūrām 20. gadsimta 60. gadu sākumā, darbība koncentrējas uz uzņēmuma noslēpumaino, bet ļoti talantīgo reklāmas vadītāju Donaldu Dreiperu. Saskaņā ar seriāla pirmo sēriju frāze \"Trakie vīrieši\" (Mad men) ir slenga termins, kuru 20. gadsimta 50. gados izveidoja Medisona avēnijā (Madison Avenue) strādājošie reklāmas nozares darbinieki par sevi, tomēr vēlākajā gaitā tas tiek apstrīdēts.\n\nKopš seriāla pirmizrādes tas guvis plašu atzinību par vēsturisko precizitāti, vizuālo stilu, kostīmiem, tēlojumu, scenāriju, režiju. Seriāls ir ieguvis 15 Emmy un 4 Zelta globusa balvas. Šis ir pirmais kabeļtelevīzijas seriāls, kas ieguvis labākā drāmas seriāla balvu Emmy pasniegšanas ceremonijā, seriāls uzvarēja šajā nominācijā četrus gadus pēc kārtas. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem televīzijas drāmas seriāliem.\n", "id": "lvs_Latn_103271"}
{"text": "Silīcija ieleja (seriāls)\n\n\"Silīcija ieleja\" () ir amerikāņu televīzijas komēdijseriāls, kura autori ir Maiks Džadžs, Džons Altšūlers un Deivs Krinskis. Seriāls no līdz tika pārraidīts televīzijas kanālā HBO. Seriālam kopsummā iznākušas sešas sezonas (56 sērijas).\n\nSeriāls ir par sešiem jauniem vīriešiem, kas dibina jaunuzņēmumu Silīcija ielejā. Silicon Valley ir guvis panākumus, ticis nominēts dažādiem apbalvojumiem, tai skaitā Primetime Emmy un Zelta globusa balvai.\n", "id": "lvs_Latn_103272"}
{"text": "Popcorn Time\n\nPopcorn Time bija sākotnējais nosaukums BitTorrent klienta un multimediju atskaņotāja programmatūrai. Tā bija bezmaksas alternatīva tādiem abonentmaksas video straumēšanas pakalpojumiem kā Netflix. Popcorn Time izmantoja secīgu lejupielādi, lai atskaņotu nelegālas filmu kopijas no tīmekļa vietnes YTS, (yts.re, iepriekš YIFY) (bija arī iespēja pievienot un izmantot citus trakerus).\n\nDrīz pēc publiskošanas Popcorn Time ātri ieguva plašsaziņas līdzekļu uzmanību, kur lietošanas ērtumā tika salīdzināts ar Netflix. Pēc popularitātes pieauguma 2014. gada 14. martā sākotnējie izstrādātāji pārstāja tās attīstīšanu un atslēdza savus pakalpojumus. Tas tika skaidrots ar spiedienu no MPAA. Pēc šī notikuma citi izstrādātāji radīja savus atzarus, lai uzturētu programmu un radītu jaunu funkcionalitāti.\n", "id": "lvs_Latn_103273"}
{"text": "Hebridu jūra\n\nHebridu jūra (, ) ir Atlantijas okeānam piederīga starpsalu jūra Lielbritānijas ziemeļrietumu piekrastē. Izvietojusies starp Iekšējām Hebridu salām un Skotijas krastu austrumos un Ārējo Hebridu salu dienvidu daļu rietumos. Ziemeļos Mazā Minča šaurums to savieno ar Minču. Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija to pieskaita Skotijas rietumu krasta iekšējām jūrām.\n", "id": "lvs_Latn_103274"}
{"text": "Orange Is the New Black\n\nOrange Is the New Black ir ASV komēdijdrāmas seriāls, kura autore ir Džendži Koena. Seriāls kopš tiek pārraidīts Netflix. Seriāla sižeta pamatā ir Paiperas Kermanas memuāri Orange Is the New Black: My Year in a Women's Prison par viņas pieredzi, izciešot cietumsodu. Seriālam kopumā ir piecas sezonas un 52 sērijas.\n\nSeriāls ir par biseksuālo Paiperu Čepmenu, kurai piespriesti 15 mēneši cietumā par 10 gadus vecu noziegumu — kofera, kurā ir nauda par narkotikām, pārvadāšanu viņas draudzenei Aleksai Vosai, kas ir starptautiska narkotiku kontrabandiste. Seriāls ir guvis labus panākumus, ticis nominēts dažādiem apbalvojumiem, vairakus arī ir saņēmis.\n", "id": "lvs_Latn_103275"}
{"text": "Puikas gadi\n\n\"Puikas gadi\" () ir 2014. gada ASV drāmas filma, kuras režisors ir Ričards Linkleters.\n\nFilmu uzņēma 12 gadus no 2002. gada maija līdz 2013. gada oktobrim un tajā parādīts jauna puiša un viņa māsas augšanas process. Tajā galvenās lomas attēlo Ellars Koltreins, Patrīcija Ārkete, Loreleja Linkletera un Ītans Hoks.\n\nFilmas pirmizrāde notika Sandensas kinofestivālā, kinoteātros filmas demonstrēšana uzsākta . Filmas režisors saņēma Sudraba lāci kā labākais režisors Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā. 69 kritiķu vērtējumā šī bija 2014. gada labākā filma — labākais rādītājs starp visām 2014. gada filmām. Filma ir tikusi nominēta dažādiem apbalvojumiem. 2016. gada BBC 100 labāko 21. gadsimta filmu sarakstā \"Puikas gadi\" ierindojās 5. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_103276"}
{"text": "Parastais tenreks\n\nParastais tenreks (Tenrec ecaudatus) ir tenreku dzimtas zīdītājs, vienīgais savā ģintī. Tā dabiskais areāls aptver Madagaskaru, ievests arī vairākās apkārtējās salās. Ārēji atgādina ko vidēju starp ezi un cirsli.\n\nMadagaskarā tenreku medī un lieto uzturā, kur tā gaļu uzskata par delikatesi.\n", "id": "lvs_Latn_103277"}
{"text": "Nesalauztais\n\nFilma ir par Luisu Dzamperīni, pazīstamu amerikāņu vieglatlētu, kas Otrajā pasaules karā tika turēts karagūstekņu nometnē Japānā. Tajā galvenās lomas attēlo Džeks O'Konels, Dounels Glīsons, Mijavi, Garets Hedlunds un Finns Vitroks.\n\nFilmas pirmizrāde notika Sidnejā, kinoteātros ASV — . Pats Dzamperīni nomira dažus mēnešus pirms filmas pirmizrādes 97 gadu vecumā.\n\nFilma tika nominēta trīs Amerikas Kinoakadēmijas balvām par labāko operatora darbu, labāko skaņu un labāko skaņas montāžu. Amerikas Kinoinstitūts to atzina par vienu no vienpadsmit gada labākajām filmām.\n", "id": "lvs_Latn_103278"}
{"text": "Brīvības piemineklis (nozīmju atdalīšana)\n\nBrīvības piemineklis var būt: Brīvības piemineklis — piemineklis Rīgā; Brīvības piemineklis — piemineklis Jēkabpilī; Bauskas Brīvības piemineklis — piemineklis Bauskā.\n", "id": "lvs_Latn_103279"}
{"text": "DHL Ecuador\n\nDHL Ecuador ir Ekvadoras lidsabiedrība, kas nodrošina kravas pārvadajumus Ekvadorā DHL Express vajadzībām. Galvenā bāze atrodas Mariscal Sucre starptautiskajā lidostā Kito; sekundārā — José Joaquín de Olmedo starptautiskajā lidostā Gvajakilā. Lidsabiedrība dibināta 1991. gada februārī ar nosaukumu Trans Am Aero Express del Ecuador.\n\nDHL Ecuador īpašnieks ir Panamā reģistrētais DHL Aero Expreso, kurš ietilpst DHL Express grupā.\n\nLidsabiedrības gaisa flote sastāv no vienas Francijā izgatavotas lidmašīnas ATR 42-300. Agrāk tai kalpoja lidmašīna Dassault Falcon 20.\n", "id": "lvs_Latn_103280"}
{"text": "Indukcijas plīts\n\nIndukcijas plīts karsē ēdiena traukus, izmantojot elektrisko indukciju, nevis siltumvadītspēju no liesmas vai elektriska sildelementa. Gandrīz visiem indukcijas plīts virsmu modeļiem ir prasība, ka traukiem ir jābūt izgatavotiem no feromagnētiska metāla vai tādam metālam (piemēram, čugunam vai nerūsošam tēraudam) jābūt trauka sastāvā. Vara, stikla un alumīnija traukus var novietot uz feromagnētiska diska, kurš darbojas kā parasts sildelements.\n\nIndukcijas plītī zem traukiem ir izvietoti vara vadu tinumi un caur tiem tiek laista augstfrekvences (20—100 kHz) maiņstrāva. Tā rezultātā mainīgais magnētiskais lauks rada magnētiskās indukcijas plūsmu, kas rada Fuko strāvas traukā, kurš darbojas kā transformatora sekundārais tinums. Fuko strāvas, plūstot caur pretestību, karsē trauku.\n", "id": "lvs_Latn_103281"}
{"text": "Ziemeļu reģions (Brazīlija)\n\nZiemeļu reģions () ir viens no pieciem Brazīlijas reģioniem valsts ziemeļu daļā. Robežojas ar Centrālrietumu reģionu dienvidos, ar Ziemeļaustrumu reģionu austrumos, ar Bolīviju un Peru rietumos, ar Kolumbiju, ar Venecuēlu, ar Gajānu, ar Surinamu un ar Gviānu ziemeļos. Reģionu ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns. Reģiona lielākās pilsētas ir Manausa un Belena. Ziemeļu reģiona kopējā platība ir 3 853 327 km², pēc 2014. gada datiem reģionā dzīvo 17 231 027 iedzīvotāji. Tas ir lielākais reģions Brazīlijā pēc platības un ceturtais lielākais pēc iedzīvotāju skaita, ar zemāko iedzīvotāju blīvumu un mazāko daļu valsts ekonomikas kopproduktā. Reģiona platība aizņem 45,27% no kopējās Brazīlijas teritorijas. Ziemeļu reģions ir sīkāk sadalīts septiņos štatos kā Akri, Amapa, Amazonasa, Para, Rondonija, Roraima un Tokantinsa.\n\nLielu daļu no reģiona platības aizņem Amazones lietus mežs, kas sastāda pusi no visā pasaulē sastopamo lietus mežu platības. Reģiona ekonomika lielākoties balstīta kultūraugu plantācijās (īpaši gumijkoki), kā arī kalnrūpniecībā (zelts, dārgakmeņi, metālu rūdas).\n", "id": "lvs_Latn_103282"}
{"text": "Krievijas kultūras mantojuma reģistrs\n\nKrievijas kultūras mantojuma reģistrs () ir vēsturiski vai kulturāli nozīmīgu cilvēka veidotu nekustamo objektu saraksts. Sarakstā iekļauti dažādas ēkas, ievērojamu cilvēku memoriālie nami, pieminekļi, kapsētas, kapi, arheoloģiskie pieminekļi un kultūras ainavas. Sarakstu pārvalda Kultūras ministrijas pakļautībā esošā Rosohrankultura aģentūra.\n\nKopumā sarakstā iekļauti apmēram 100 000 objekti. Lielākais objektu daudzums (43%) atrodas Ziemeļrietumu federālajā apgabalā, 37% atrodas Centrālajā federālajā apgabalā.\n", "id": "lvs_Latn_103283"}
{"text": "Ļeņina mauzolejs\n\nĻeņina mauzolejs () ir mauzolejs, kur glabājas Vladimirs Ļeņins. Tas atrodas Sarkanajā laukumā, Maskavā. Mauzolejs ir atvērts vairākas dienas nedēļā no plkst. 10 līdz 13.\n", "id": "lvs_Latn_103284"}
{"text": "Valērijs Šarovs\n\nValērijs Šarovs (Валерий Юрьевич Шаров; dzimis , miris ) bija PSRS un Krievijas žurnālists; gatavojies kā kosmonauts, bet nav lidojis kosmosā.\n\n1976. gadā Šarovs absolvēja Gorkijas valsts universitātes bioloģijas fakultāti specialitātē \"Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija un bioķīmija\". Sāka strādāt Maskavas ārstu uzlabošanas centrālajā institūtā. 1979. gadā viņš strādāja Viskrievijas aklo biedrības Speciālajā konstruktoru birojā. No 1980. līdz 1982. gadam bija laikraksta \"Maskavas universitāte\" korespondents. 1982. gadā Šarovs pabeidza Maskavas valsts universitātes žurnālistikas fakultāti. Sāka strādāt Maskavas valsts universitātes Fiziskās audzināšanas un sporta katedrā par laborantu. 1984. gadā bija Maskavas valsts universitātes Fiziskās audzināšanas un sporta katedras pasniedzējs. 1984. gadā Šarovs kļuva par Ļiteraturnaja gazeta zinātnes nodaļas korespondentu.\n\n1989. gadā Valērijs Šarovs piedalījās programmā \"Kosmoss bērniem\". 1989. gada decembrī izgāja sākotnējo medicīnisko apskati kosmonautu atlasei. 1990. gada 11. maijā viņš tika ieskaitīts kosmonautu sagatavošanas grupā. 1992. gada 7. februārī Šarovam piešķirta kvalifikācija \"kosmonauts—pētnieks\". Kā stāstījis Šarovs, 1980. gadu beigās Japānas televīzijas un radio raidorganizācija TBS nopirka vietu PSRS kosmosa kuģī, un 1989. gadā kosmiskajam lidojumam sāka gatavoties japāņu žurnālisti Tojohiro Akijama un Rioko Kikuči. Padomju žurnālisti ar to nebija apmierināti, jo vēlējās būt pirmie žurnālisti kosmosā. No valsts vadītāja Mihaila Gorbačova tika panāks, ka atlasīja vairākus žurnālistus, to skaitā arī Valēriju Šarovu. Šī gatavošanās kosmiskajam lidojumam notika laikā, kad sagruva Padomju Savienība. Valstī notika milzīgas pārmaiņas, un kosmonautika tika atstāta novārtā. Krievu žurnālistu kosmonautu grupa tika izformēta, bet japānis Tojohiro Akijama veiksmīgi veica lidojumu kosmosā 1990. gada decembrī.\n\n1992. gadā Šarovs kļuva par Ļiteraturnaja gazeta ārštata korespondentu. No 1996. gada viņš bija sabiedriskās apvienības \"Tālo Austrumu informācijas centrs\". No 1999. gada Šarovs darbojās Maskavā kā neatkrīgais žurnālists.\n\nMiris .\n", "id": "lvs_Latn_103285"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Latvijā\n\nLatvijā atrodas trīs UNESCO Pasaules mantojuma objekti — Kuldīgas vecpilsēta, Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks (kopā ar vairākām citām valstīm). Trīs objekti atrodas kandidātu sarakstā (Latvijas nacionālajā sarakstā). Pirmo objektu Pasaules mantojumu sarakstā reģistrēja 1997. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103286"}
{"text": "Ekvadoras civilā kosmosa aģentūra\n\nEkvadoras civilā kosmosa aģentūra (, EXA) ir Ekvadoras nevalstiska organizācija, kas darbojas kosmonautikas jomā. Tā dibināta 2007. gada 1. novembrī.\n", "id": "lvs_Latn_103287"}
{"text": "Maskavas Lielais teātris\n\nMaskavas Lielais teātris () ir vēsturisks teātris Maskavā, Krievijā. Dibināts 1825. gadā. Ēkas arhitekts ir Jozefs Bove. Maskavas Lielajā teātrī tiek uzvestas operas un baleta izrādes.\n\nNeoklasicisma stilā celtā teātra galvenā ēka laika gaitā vairākas reizes tikusi pārbūvēta un renovēta. Attēlots uz 100 rubļu banknotes.\n\nPats Lielā teātra uzņēmums tika dibināts . Sākotnēji izrādes tika aizvadītas privātmājā, tomēr vēlāk tika iegādāts Petrova teātris. Mūsdienās Lielā teātra baleta un operas trupa ir vienas no savas jomas vecākajām un slavenākajām trupām pasaulē. Ar vairāk nekā 200 dejotājiem šī ir lielākā baleta trupa pasaulē. Lielā teātra paspārnē darbojas arī viena no pasaulē prestižākajām baleta skolām pasaulē — Lielā baleta akadēmija.\n", "id": "lvs_Latn_103288"}
{"text": "Tretjakova galerija\n\nTretjakova galerija () ir mākslas galerija Maskavā, Krievijā. Viena no plašākajām krievu mākslas kolekcijām pasaulē.\n\nGaleriju 1856. gadā dibinājis tirgotājs Pāvels Tretjakovs, viņš kolekcijas izveidei iegādājās dažādu krievu mākslinieku darbus. 1892. gadā kolekcijā kopumā bija ap 2000 darbiem (1362 gleznas, 526 zīmējumi, 9 skulptūras). Mūsdienās galerijas kolekcijā ir vairāk nekā 130 tūkstoši vienību.\n\nGalvenā galerijas ēka Lavrušinskas ielā bija Tretjakovu māja. Galvenās fasādes projekta autors ir Viktors Vasņecovs, celtniecība ilga no 1902. līdz 1904. gadam. 20. gadsimtā galerija paplašinājās līdz vairākām blakus esošām ēkām. Pašreizējā galerijas vadītāja ir Irina Ļebedeva.\n\n2011. gadā galerijas apmeklētāju skaits sasniedza 1,34 miljonus, tas bija trešais apmeklētākais mākslas muzejs Krievijā un 34. — pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_103289"}
{"text": "Kristus Glābēja katedrāle\n\nMaskavas Kristus Glābēja katedrāle () ir katedrāle Maskavā, Krievijā. Atrodas netālu no kremļa. Kopējais baznīcas augstums ir 103 metri, tādējādi šī ir augstākā Austrumu Pareizticīgās baznīcas baznīca. Patriarha klosteris.\n\nOriģinālo baznīcu cēla vairāk nekā 40 gadus ( — ) 19. gadsimtā pēc Konstantīna Tona projekta. To nojauca Staļina režīma laikā, lai atvēlētu vietu Padomju pils celtniecībai, kas gan tā arī netika uzcelta. 20. gadsimta 90. gados tajā pašā vietā tika uzcelta pašreizējā baznīca pēc Alekseja Deņisova, Zuraba Careteli un Mihaila Posohina projekta.\n", "id": "lvs_Latn_103290"}
{"text": "Ņujorkas Modernās mākslas muzejs\n\nModernās mākslas muzejs (, MoMA) ir mākslas muzejs Manhatanā, Ņujorkā, ASV. Tiek uzskatīts par ietekmīgāko modernās mākslas muzeju pasaulē. Muzejā galvenokārt ir amerikāņu un Eiropas mākslinieku darbi no 19. gadsimta līdz mūsdienām. Dibināts 1929. gadā. Muzejā atrodas dažādas gleznas, skulptūras, grafiskās mākslas, rūpnieciskā dizaina, arhitektūras darbi, fotogrāfijas, mākslas filmas. 1940. gadā muzejā tika nodibināta Fotogrāfiju nodaļa. Tajā atrodas plaši pazīstama mākslas fotogrāfiju kolekcija, kuru izveidoja bijušais muzeja Fotogrāfiju nodaļas direktors Edvards Steihens.\n\n1939. gadā uzceltā muzeja ēka vēlāk tika paplašināta, 1953. gadā tika izveidots dārzs. 1984. gadā tika pabeigts daudzstāvu tornis un rietumu spārns, ar ko pieejamā muzeja ekspozīcija tika dubultota. Lielāki pārbūves darbi, tai skaitā paplašināšana, izglītības un pētniecības kompleksa izveide, tika pabeigti 2004. gadā.\n\n2013. gadā muzeju apmeklēja gandrīz 3,1 miljons cilvēku, tas bija 15. apmeklētākais mākslas muzejs pasaulē. Pašreizējais muzeja direktors ir Glenns Lorijs.\n", "id": "lvs_Latn_103291"}
{"text": "Neatkarības pils\n\nNeatkarības pils () ietilpst Neatkarības nacionālajā vēstures parkā Filadelfijā, Pensilvānijā, ASV. Šajā ēkā tika apspriesta un pieņemta gan ASV Neatkarības deklarācija, gan ASV Konstitūcija.\n\nĒkas celtniecība tika pabeigta 1753. gadā, bija paredzēta kā Pensilvānijas provinces likumdevēju sanākšanas vieta. No 1775. līdz 1783. gadam bija galvenā Otrā kontinentālā kongresa tikšanās vieta, 1787. gada vasarā šeit notika konstitucionālā konvencija. 1979. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_103292"}
{"text": "Iruāza jūra\n\nIruāza jūra (, ) ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra Bretaņas pussalas rietumu galā, bieži tiek uzskatīta par daļu no Ķeltu jūras. Izvietojusies starp Uesānas salu ziemeļos un Sēnas salu dienvidos; ziemeļaustrumos piekļaujas Lamanšam, rietumos — Ķeltu jūrai. Krasta līnija stipri izrobota, austrumu daļā divi gari līči — Brestas līcis un Duarnēnesa līcis. Ziemeļdaļā Molēnas arhipelāgs.\n\nDaļā jūras akvatorijas 2007. gadā nodibināts jūras dabas parks.\n", "id": "lvs_Latn_103293"}
{"text": "Micro Four Thirds sistēma\n\nMicro Four Thirds sistēma (MFT) ir standarts, ko izveidoja Olympus un Panasonic, plašāk to izziņojot 2008. gada 5. augustā, bezspoguļa foto un video kamerām ar maināmiem objektīviem. 2014. gadā, JK Imaging Ltd., kam šobrīd pieder Kodak zīmols, izlaida savu pirmo Micro Four Thirds kameru, Kodak Pixpro S-1.\n\nMFT ir tāds pats attēla sensora izmērs un prasības kā Four Thirds sistēmai, kura tika radīta digitālajām spoguļkamerām. Atšķirībā no Four Thirds, MFT sistēmas specifikācija nepiedāvā telpu spoguļa mehānismam un pentaprizmai, ļaujot veidot mazākas fotokameras ar mazāku attālumu starp objektīvu un sensoru, tāpēc nepieciešami arī mazāki fotoobjektīvi. Ar MFT fotokamerām var izmantot gandrīz jebkuru fotoobjektīvu, ja vien ir pieejama attiecīgā pāreja. Piemēram, var izmantot Four Third objektīvus ar autofokusu, izmantojot Olympus un Panasonic izstrādātās pārejas.\n", "id": "lvs_Latn_103294"}
{"text": "Elektromagnētiskā mijiedarbība\n\nElektromagnētiskā mijiedarbība ir fundamentāla mijiedarbība, kas realizējas ar elektromagnētiskā lauka starpniecību. Mijiedarbojas daļiņas, kam ir elektriskais lādiņš vai magnētiskais moments. Elektromagnētiskajā mijiedarbībā pastāv vairāk nezūdamības likumi: enerģijas, impulsa, impulsa momenta, lādiņa.\n\nŠī ir aptuveni 10 reižu vājāka mijiedarbība par stipro mijiedarbību un aptuveni 10 reižu intensīvāka par gravitācijas mijiedarbību un aptuveni 10 reižu intensīvāka par vājo mijiedarbību.\n\nElektromagnētiskās mijiedarbības spēki ir dažādi makroparādībās parādošies spēki, piemēram, berzes spēks, ķīmiskā saite, elastības spēks.\n", "id": "lvs_Latn_103295"}
{"text": "Vikipēdija:Nozīmīgi raksti\n\nVeidots pēc :meta:List of articles every Wikipedia should have saraksta. Kopumā — 1000 rakstu (visi atrodami Vikipēdijā latviešu valodā). Pēc vidēja raksta lieluma Vikipēdijās sarindots šajā lapā. Šajā lapā raksti sarindoti pēc baitu skaita.\n", "id": "lvs_Latn_103296"}
{"text": "Levantes jūra\n\nLevantes jūra () ir Vidusjūras austrumu daļa starp Mazāzijas pussalu un Āfrikas ziemeļaustrumu krastu. Austrumos piekļauja Levantes krastam, no kuras cēlies jūras nosaukums. Rietumu robeža ar Vidusjūras daļu, ko reizēm sauc arī par Lībijas jūru, tiek vilkta no Rāselhelāla zemesraga Kirenaikas ziemeļos Lībijā līdz Gavdas salai dienvidos no Krētas. Jūras ziemeļaustrumos atrodas Kipras sala un akvatoriju starp salu un Mazāzijas pussalu reizēm dēvē par Kilikijas jūru. Dziļākā vieta ir Plīnija dzelme (4384 m) dienvidaustrumos no Krētas.\n\nJūras dienvidaustrumu daļā ir ievērojams dabasgāzes lauks.\n", "id": "lvs_Latn_103297"}
{"text": "Mamil\n\nMamil jeb MAMIL ir akronīms angļu valodā ar nozīmi \"pusmūža vīrietis likrā\" (). Terminu izmanto, lai aprakstītu pusmūža vīrieti, kurš savam vaļaspriekam brauc ar dārgu sacensību velosipēdu, valkājot profesionāla izskata cieši pieguļošu velokreklu un velošortus.\n\nTiek apgalvots, ka jaunvārdu \"mamil\" 2010. gadā radījis britu reklāmas izpētes uzņēmums Mintel. Tas ieguva popularitāti Lielbritānija līdz ar Bredlija Viginsa panākumu 2012. gada Tour de France un 2012. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs\n\nTiek uzskatīts, ka dārga sacīkšu velosipēda iegāde ir veselīgāka reakcija uz pusmūža krīzi kā dārga sporta auto iegāde.\n\nAustrālijā riteņbraukšanas popularitātes pieaugumu pusmūža vīriešu vidū saista ar Tour Down Under sacensību popularitāti un 2011. gada Tour de France uzvarētāju Keidelu Evansu. Arī kādreizējais Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots ir ticis raksturots kā \"mamil\". Šis popularitātes pieaugums atbalsojies arī Lielbritānijā, kur interesi palielinājušas uzvaras pēdējo gadu Olimpiskajās spēlēs, Tour de France un Pasaules čempionātos.\n", "id": "lvs_Latn_103298"}
{"text": "Maksimilians Šells\n\nMaksimilians Šells (; dzimis , miris ) bija Austrijas un Šveices aktieris.\n\nPēc 1938. gada Anšlusa kopā ar ģimeni no Vīnes pārcēlās uz Cīrihi Šveicē. Pēc Otrā pasaules kara piedalījies vairākās vācu filmās, pēc tam pārcēlies uz Holivudu.\n\nPar savu otro lomu Holivudā saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākais aktieris galvenajā lomā par lomu filmā \"Nirnbergas prāva\" (Judgment at Nuremberg). Tēlojis vairākās antinacisma filmās, jo prata gan vācu, gan angļu valodu, piemēram, The Man in the Glass Booth (1975) un \"Džūlija\" (1977). Par lomām šajās filmās nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai. Tēlojis arī vairākas ievērojamas personības, par Vladimira Ļeņina tēlojumu televīzijas filmā Stalin (1992) saņēmis Zelta globusa balvu. Piedalījies arī filmās \"Jaunie lauvas\" (The Young Lions, 1958), Topkapi (1964), The Deadly Affair (1967), The Odessa File (1974), The Day That Shook the World (1975), \"Pēdējais tilts\" (A Bridge Too Far, 1977), Cross of Iron (1977), The Black Hole (1979), The Freshman (1990), Little Odessa (1994), \"Katastrofa\" (1998), Vampires (1998) un The Brothers Bloom (2008). Tēlojis arī teātrī.\n", "id": "lvs_Latn_103299"}
{"text": "Britu—amerikāņu karš\n\nBritu—amerikāņu karš jeb 1812. gada karš () bija militārs konflikts starp ASV un Apvienoto Karalisti, tās Ziemeļamerikas kolonijām un Amerikas pamatiedzīvotāju sabiedrotajiem. Konflikts ilga divus ar pusi gadus no 1812. gada jūnija līdz 1815. gada februārim. ASV un Kanādā šis tiek uzskatīts par atsevišķu karu, savukārt Eiropā tas tiek uzskatīts par Napoleona karu daļu. Tika atrisinātas vairākas problēmas, kas bija saglabājušās no ASV Neatkarības kara, tomēr kara rezultātā nenotika robežu maiņa. Strap kara iemesliem tiek minēta britu mēģinājumi ierobežot ASV tirdzniecību, britu Karaliskās Jūras kara flotes veiktā amerikāņu jūrnieku vervēšana, ASV vēlme paplašināt savu teritoriju.\n", "id": "lvs_Latn_103300"}
{"text": "Kolobi\n\nKolobi (Colobus), arī melnbaltie kolobi, gverecas ir mērkaķu dzimtas zīdītāji, kas apdzīvo plašus Āfrikas apgabalus. Ģints apvieno 5 sugas.\n", "id": "lvs_Latn_103301"}
{"text": "Lībijas jūra\n\nLībijas jūra (, ) ir kopš senatnes lietots nosaukums Vidusjūras daļai starp Krētas salu un Lībijas krastu Āfrikā, daļēji pārklājas ar austrumos esošo Levantes jūru. Nosaukums izmantots jau antīko ģeogrāfu Polībija, Strabona un Plutarha darbos, nereti tiek izmantots arī mūsdienās.\n", "id": "lvs_Latn_103302"}
{"text": "Strava\n\nStrava (; ; ) ir tīmekļa vietne, sociālais tīkls un mobilā lietotne, kuru izmanto, lai sekotu fiziskām aktivitātēm ar GPS palīdzību. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Sanfrancisko. Biežāk izmantotās aktivitātes šajā lietotnē ir riteņbraukšana un skriešana. Tīmekļa vietne piedāvā līdzīgas funkcijas kā tās konkurenti MapMyRide, RideWithGPS un Endomondo. Pamata pakalpojumi ir bezmaksas, bet par papildu samaksu iespējams iegūt pieeju plašākai statistikai. Vietni izmanto gan profesionāli sportisti, gan amatieri.\n", "id": "lvs_Latn_103303"}
{"text": "2015. gada laikapstākļi Latvijā\n\nŠajā rakstā ir apkopoti 2015. gada laikapstākļi Latvijā. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 606 mm (92% no normas), 2015. gads kļuva par 23. sausāko gadu 92 gadu ilgajā periodā un 3. sausāko 21. gadsimtā. Gandrīz visos 2015. gada mēnešos, kā arī visi gadalaikos vidējās gaisa temperatūras bija virs normas, zemāk par normu bija tikai maijā, jūnijā un oktobrī. Gada pirmie trīs mēneši bija siltākais gada pirmais ceturksnis ilggadējo datu rindā, vidējā gaisa temperatūra šajos mēnešos bija 4,6-4,7 grādus virs 1961.-1990. gadu normas. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija +5,9 °C, kas ir 1,2 grādu vairāk par normu. Maijs un jūnijs bija divi no trim mēnešiem, kad vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Jūlijs iesākās ar karstumu, un no 3. līdz 5. jūlijam vietām maksimālā gaisa temperatūra pakāpās virs +30 °C, bet 2. jūlijā tika reģistrēta līdz šim pati augstākā saules ultravioletās radiācijas indeksa vērtība 7,9 (iepriekš augstākā novērotā vērtība 7,6 bija 2014. gada 11. jūnijā un 2012. gada 3. jūlijā). Jūlija 2. un 3. dekādes bija vēsākas par normu, tāpēc visa mēneša vidējā gaisa temperatūra atbilda 1961.-1990. gadu normai. Augusta sākumā – no 5. līdz. 12. augustam Latvijā bija karstuma vilnis, un 8. augustā Piedrujā tika reģistrēta augusta mēneša maksimālā temperatūra +35,1 °C. Septembrī vidējā gaisa temperatūra bija +13,3 °C, kas ir 1,9 grādus virs normas, bet 17. septembrī Kuldīgā tika novērota šī mēneša visaugstākā gaisa temperatūra: +28,2 °C. Oktobrī vairākas reizes tika novēroti minimālās temperatūras rekordi, un mēneša vidējā temperatūra bija 1,3 grādus zem normas. Gada pēdējie mēnešos vidējā temperatūra atkal bija virs norma, it īpaši, decembra mēnesī, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 5,6 grādus virs normas, un 9 dienas lielākajā daļā novērojumu staciju tika uzstādīti jauni maksimālās temperatūras rekordi.\n", "id": "lvs_Latn_103304"}
{"text": "Čina\n\nČina, oficiāli Činas Pavalsts (), ir viena no Mjanmas pavalstīm valsts ziemeļrietumos. Robežojas ar Indijas Manipuras un Mizoramas štatiem ziemeļos un ziemeļrietumos, Bangladešu — rietumos, Rakhainu — dienvidos un Magvi un Sikainu austrumos. Administratīvais centrs ir Hakha. Iedzīvotāju lielākā daļa pieder činu tautām un ciltīm.\n\nAdministratīvā vienība izveidota Birmai iegūstot neatkarību 1948. gadā kā Činu atsevišķais apvidus (). 1974. gada 4. janvārī piešķirts nacionālās pavalsts statuss.\n", "id": "lvs_Latn_103305"}
{"text": "Linkolna\n\nLinkolna (Anglija) — pilsēta Anglijā; Linkolna (ASV) — pilsēta Amerikas Savienotajās Valstīs; Eibija Linkolna.\n", "id": "lvs_Latn_103306"}
{"text": "Abrahams Maslovs\n\nAbrahams Harolds Maslovs (; dzimis , miris ) bija amerikāņu psihologs un filozofs.\n\nPazīstams ar izveidoto vajadzību hierarhiju, kurā apkopojis cilvēka vispārīgās vajadzības. Bijis psiholoģijas profesors Brandē universitātē, Bruklinas koledžā, The New School for Social Research universitātē un Kolumbijas Universitātē. Pats sevi uzskatījis par psiholoģijas pionieri.\n", "id": "lvs_Latn_103307"}
{"text": "Maslovs\n\nAbrahams Maslovs (Abraham Maslow; 1908—1970) — amerikāņu psihologs un filozofs. Vasilijs Maslovs (Василий Иванович Маслов; 1924—1944) — krievu izcelsmes Sarkanās armijas tankists.\n", "id": "lvs_Latn_103308"}
{"text": "Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums\n\nŠajā sarakstā apkopotas visas Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas. Eiropā ir 55 suverēnas valstis (51 atzīta valsts un 4 neatzītas/pašpasludinātas valstis) un 10 nesuverēnas teritorijas. No visām 51 atzītajām valstīm Eiropas Savienības sastāvā ir 27. Saskaņā ar Eiropas ģeogrāfijas definīciju, par Eiropas teritorijas austruma robežu no Āzijas tiek uzskatīti Urālu kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāza kalni, bet par dienvidu robežu tiek uzskatīta Melnā jūra, Bosfors un Dardaneļi.\n", "id": "lvs_Latn_103309"}
{"text": "Manā ādā\n\n\"Manā ādā\" () ir 2013. gada Apvienotās Karalistes, ASV un Šveices kopražojuma zinātniskās fantastikas filma, kuras režisors ir Džonatans Gleizers. Tā veidota pēc Mičela Feibera 2000. gada sireālā romāna \"Manā ādā\" motīviem. Filmas galveno lomu atveido Skārleta Johansone. Filma stāsta par citplanētieti, kas nodarbojas ar cilvēku, lielākoties vīriešu, ievilināšanu lamatās. Filmas pirmizrāde notika 2013. gada Teljuraidas kinofestivālā, bet plašākai publikai — kinoteātros 2014. gadā. Filma ieguvusi lielākoties pozitīvas atsauksmes no kritiķiem.\n\n2016. gada BBC 100 labāko 21. gadsimta filmu sarakstā \"Manā ādā\" ierindojās 61. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_103310"}
{"text": "WataMote\n\nWataMote, jeb No Matter How I Look at It, It's You Guys' Fault I'm Not Popular! () ir 2013. gada japāņu anime komēdijseriāls un manga sērija, kuru radījuši divu mākslinieku apvienība Niko Tanigava. Seriālu ir režisējis Šins Onuma. Tas stāsta par piecpadsmitgadīgu vidusskolnieci Tomoko Kuroki un viņas kuriozajiem centieniem kļūt populārai savu klasesbiedru vidū.\n\nAnime saņēma pozitīvu vērtējumu, jo īpaši attiecībā uz galveno varoni un viņas balss aktrisi Izumi Kitu, savukārt pretrunīgi tika vērtēts gan animes, gan mangas sociālās trauksmes attēlojums. Šajā animē ir atsauces uz tādām animēm un mangām, kā Death Note un Another. Tā parodē arī otaku kultūru kopumā.\n", "id": "lvs_Latn_103311"}
{"text": "Filadelfijas hromosoma\n\nFiladelfijas hromosoma jeb Filadelfijas translokācija ir specifiska hromosomu anomālija, kura izraisa hronisko mieloleikozi (HML). Tā rodas no apmaiņas ar daļu no gēniem jeb translokācijas starp 9. hromosomu un 22. hromosomu, ko citoģenētiskajā analīzē apzīmē kā t(9;22)(q34;q11). Tā rezultātā izveidojas mutācija jeb hibrīdais gēns BCR-Abl, kurš sastāv no 9. hromosomas Abl gēna (q34 segments) un daļas no 22. hromosomas BCR gēna (q11 segments). Šādas translokācijas klātbūtne ir ļoti jutīgs diagnostisks tests uz HML, jo 95% no HML pacientiem ir Filadelfijas hromosoma (pārējiem ir vai nu slēpta translokācija, ko šis tests neuzrāda, vai arī cits translokācijas variants, kurš skar citu hromosomu vai hromosomas un 9. vai 22. hromosomas garos plecus). Tomēr Filadelfijas (Ph) hromosomas klātbūtne nav pietiekami specifisks tests, lai noteiktu HML diagnozi, jo tā ir atrodama arī akūtās limfoblastiskās leikozes (ALL, 25—30% no gadījumiem pieaugušajiem un 2—10% no bērniem) un reizēm arī akūtās mieloleikozes (AML) gadījumos.\n", "id": "lvs_Latn_103312"}
{"text": "Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija\n\nParaneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija (arī PSD) ir viens no paraneoplastiskiem neiroloģiskiem sindromiem. Tā ir autoimūna nemetastātiska ļaundabīga audzēja komplikācija. Tā rodas antivielu, ko ražo daži leikocītu tipi pret audzēja antigēnu, kļūdainas ietekmes dēļ uz nervu sistēmu (galvenokārt smadzenīšu Purkiņe šūnām). Tāpēc attīstās smadzenīšu bojājums un funkciju traucējumi.\n", "id": "lvs_Latn_103313"}
{"text": "Leons fon Buhholcs\n\nLeons Gustavs Vilhelms fon Buhholcs (, dzimis , miris 1910. gadā) bija Aizputē dzimis vācbaltiešu muižnieks un politiķis.\n\nDzimis muižnieka ģimenē. No 1858. līdz 1861. gadam studēja tieslietas Maskavas universitātē, no 1861. līdz 1863. gadam - Cīrihes universitātē, vēlāk atgriezās dzimtenē. No 1864. līdz 1879. gadam Langsēžu muižas īpašnieks, no 1879. gada - Štakeldangas muižas īpašnieks. No 1894. līdz 1904. gadam - Kurzemes bruņniecības Aizputes apriņķa maršals. Pēc 1905. gada revolūcijas pārcēlās uz Vāciju, dzīvoja Freiburgā, vēlāk Berlīnē, kur miris.\n", "id": "lvs_Latn_103314"}
{"text": "Raibvaržu dzimta\n\nRaibvaržu dzimta (Dendrobatidae) ir bezastaino abinieku dzimta, kas sastopama Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Tai pieder vairāk nekā 175 sugu, no kurām lielākā daļa ir spilgti krāsotas.\n\nDaļa raibvaržu caur ādu izdala indi (batrahotoksīnu), kas atbaida plēsējus. Vairākas indiāņu ciltis ar šo indi piesūcināja medībām, retāk savstarpējām cilšu sadursmēm paredzētu bultu uzgaļus. Šādi sašauts putns vai zīdītājs uz vietas tika paralizēts.\n", "id": "lvs_Latn_103315"}
{"text": "Artūrs fon der Ostenzakens\n\nArtūrs Kārlis Jūlijs Ernsts Ādams barons fon der Ostenzakens (, dzimis , miris ) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.\n\nDzimis muižnieka ģimenē. No 1864. līdz 1865. gadam studēja ķīmiju Cīrihes universitātē, no 1865. līdz 1866. gadam — ekonomiku Berlīnes universitātē. Aizputes Padures un Apriķu muižas īpašnieks. No 1874. līdz 1875. gadam — Kuldīgas apriņķa maršals, bet no 1878. līdz 1890. gadam — Aizputes apriņķa maršals.\n", "id": "lvs_Latn_103316"}
{"text": "Lū Salome\n\nLū Salome (, ; dzimusi , mirusi ) bija Krievijā dzimusi vācu autore, psihoanalītiķe un intelektuālo aprindu dalībniece. Ietekmējusi Nīči, Rilki un Freidu.\n\nDzimusi Krievijas ģenerāļa ģimenē. Pēc tēva nāves 1878. gadā 1880. gadā kopā ar māti devās uz Šveici, vēlāk pārceļoties uz Romu, kur iepazinās ar Nīčes draugu Paulu Rē. 1882. gada 13. maijā Lū Salome iepazinās ar Nīči. Kad pēc kopā pavadītiem mēnešiem Nīče bildināja Salomi, viņa atbildēja ar atteikumu, un attiecības izira.\n\n1887. gadā Lū Salome aprecējās ar valodnieku Frīdrihu Kārli Andreasu, ar kuru celibātiskā laulībā nodzīvoja līdz mūža galam.\n\n1897. gadā Lū Salome Minhenē satika par sevi krietni jaunāko dzejnieku Raineru Marija Rilki, ar kuru viņai izveidojās intensīvas attiecības, kas ilga līdz 1900. gadam. Kopā viņi devās ceļojumā uz Itāliju un Krieviju, kur citu starpā satikās ar Ļevu Tolstoju.\n", "id": "lvs_Latn_103317"}
{"text": "Nitras apgabals\n\nNitras apgabals () ir viens no Slovākijas apgabaliem. Tas robežojas ar Trnavas apgabalu rietumos, Trenčīnas apgabalu ziemeļos, Banska Bistricas apgabalu austrumos un Ungāriju dienvidos.\n", "id": "lvs_Latn_103318"}
{"text": "Komārno apriņķis\n\nKomārno apriņķis () ir Slovākijas Nitras apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Nitras apgabala Šaļas un Nove Zāmku apriņķiem, Trnavas apgabala Dunajska Stredas un Galantas apriņķiem, kā arī Ungāriju.\n\nAbsolūtais vairākums no apriņķa iedzīvotājiem ir etniski ungāri\n", "id": "lvs_Latn_103319"}
{"text": "Putncilvēks\n\n\"Putncilvēks\" () ir 2014. gada amerikāņu melnā komēdija, kuras režisors, viens no scenārija autoriem un producentiem ir Alehandro Gonsaless Injaritu.\n\nFilma ir par Holivudas aktieri, kas ir slavens ar supervaroņa lomu filmā un cenšas izveidot Reimonda Kārvera stāsta adaptāciju Brodvejā. Tajā galvenās lomas attēlo Maikls Kītons, Zaks Galifjanakis, Edvards Nortons, Andrea Raisboro, Eimija Raiena, Emma Stouna, Naomi Votsa.\n\nFilmas pirmizrāde notika Venēcijas starptautiskajā kinofestivālā, kinoteātros ASV — , kinoteātros Latvijā — . Filma guva labus panākumus, tāpat tika atzīta par vienu no 2014. gada labākajām filmām, vairāku desmitu kritiķu vērtējumā — labākā filma. \"Putncilvēks\" ticis nominēts dažādiem apbalvojumiem. Filma tika nominēta 87. Kinoakadēmijas balvai 9 nominācijās, 4 nominācijās — \"Labākā filma\", \"Labākais režisors\", \"Labākais oriģinālscenārijs\" un \"Labākais operatora darbs\" — tika gūta uzvara. Amerikas Kinoinstitūts to atzina par vienu no 11 gada labākajām filmām.\n", "id": "lvs_Latn_103320"}
{"text": "Viesnīca \"Diženā Budapešta\"\n\n\"Viesnīca \"Diženā Budapešta\"\" () ir 2014. gada komēdija, kuras režisors ir Vess Andersons. Filmas sižets veidots pēc rakstnieka Stefana Cveiga darbiem.\n\nFilma ir par konsjeržu (attēlo Reifs Fainss), kas cenšas pierādīt savu nevainību apsūdzībā par slepkavību.\n\nFilmas pirmizrāde notika Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā. Filma guva labus panākumus, tika atzīta par vienu no 2014. gada labākajām filmām (9 kritiķu vērtējumā — labākā filma). \"Viesnīca \"Diženā Budapešta\"\" tikusi nominēta dažādiem apbalvojumiem, tai skaitā Amerikas Kinoakadēmijas, BAFTA kino balvai un Zelta globusa balvai vairākās nominācijās. 2016. gada BBC 100 labāko 21. gadsimta filmu sarakstā \"Viesnīca \"Diženā Budapešta\"\" ierindojās 21. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_103321"}
{"text": "Imitācijas spēle\n\n\"Imitācijas spēle\" () ir 2014. gada amerikāņu biogrāfiskā drāma, trilleris, kura režisors ir Mortens Tildums.\n\nFilmas galvenais varonis ir britu matemātiķis, loģiķis, kriptoanalītiķis un viens no datorzinātnes pionieriem Alans Tjūrings, kam bija nozīmīga loma Nacistiskās Vācijas Enigma koda atšifrēšanā, kas palīdzēja sabiedrotajiem uzvarēt Otrajā pasaules karā. Filmā parādīts arī pēckara periods, kad Tjūrings tika apsūdzēts homoseksualitātē. Filmā Tjūringu tēlo Benedikts Kamberbačs.\n\nFilmas pirmizrāde notika Teljuraidas kinofestivālā. Filma guva panākumus, tā tika nominēta dažādiem apbalvojumiem, tai skaitā 8 Amerikas Kinoakadēmijas balvām, no kurām balvu ieguva Greiems Mūrs par labāko adaptēto scenāriju. Filma tika nominēta arī vairākām BAFTA kino balvām, kā arī Zelta globusa balvām. Lai arī vēsturiski Tjūringa dzīve attēlota visumā diezgan precīzi, daudzi vēsturnieki atzīmē, ka vairāki elementi filmā tikuši atspoguļoti neprecīzi.\n", "id": "lvs_Latn_103322"}
{"text": "Teorija par visu\n\nFilma ir par teorētiskā fiziķa Stīvena Hokinga un viņa bijušās sievas Džeinas Vaildas Hokingas attiecībām, Hokinga panākumiem fizikā un motoro neironu slimības diagnosticēšanu. Tajā galvenās lomas attēlo Edijs Redmeins, Felisita Džonsa, Čārlijs Fokss, Emilija Votsone, Saimons Makbērnijs, Deivids Tjūliss un Kristians Makejs.\n\nFilmas pirmizrāde notika Toronto Starptautiskajā kinofestivālā, kinoteātros Apvienotajā Karalistē — . Latvijā filmas pirmizrāde paredzēta . Filma tika nominēta dažādiem apbalvojumiem, tai skaitā piecām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, no kurām saņema vienu — galvenās lomas tēlotājam Edijam Redmeinam. Bez tam tika iegūtas arī vairākas Zelta globusa balvas un BAFTA kino balvas vairākās nominācijās.\n", "id": "lvs_Latn_103323"}
{"text": "Konstantīns Staņislavskis\n\nKonstantīns Staņislavskis (; dzimis Konstantīns Aleksejevs , miris ) bija krievu aktieris un teātra režisors. Pazīstams ar izveidoto ietekmīgo Staņislavska sistēmu (galvenais princips — aktierim ir jāiejūtas lomā, lai viņš spētu \"izdzīvot\" savu varoni).\n\nAktiera karjeru sācis 1877. gadā amatieru teātrī \"Aleksejevu pulciņš\". 1888. gadā piedalījies Maskavas Mākslas un literatūras biedrības dibināšanā. Kopā ar Vladimiru Ņemiroviču-Dančenko 1898. gadā izveidojis Maskavas Dailes teātri. Vairākos teātra iestudējumos dažas lomas attēlojis arī pats. 1918. gadā sāka vadīt Maskavas Lielā teātra Operas studiju, iestudējis vairākas ievērojamas operas. 1935. gadā nodibinājis Operas un drāmas studiju, kas mūsdienās pazīstama kā Staņislavska Mākslas drāmas teātris.\n", "id": "lvs_Latn_103324"}
{"text": "Otello\n\n\"Otello\" () ir Viljama Šekspīra traģēdija piecos cēlienos. Tiek uzskatīts, ka Šekspīrs to sarakstījis ap 1603. gadu. Lugas sižets veidots pēc Džovanni Batistas Džiraldi (Šintio) īsā stāsta Un Capitano Moro (pirmoreiz publicēts 1565. gadā).\n\nLuga ir par Venēcijas armijas ģenerāli, mauru Otello, kuru viņa karodznieks Jago cenšas sazvērēt pret sievu Dezdemonu, pārliecinot, ka sieva viņu krāpj. Jago to dara atriebjoties Otello par Kasio, nevis viņa iecelšanu par leitnantu. Šekspīra darbu pētniekiem nav vienprātības par Otello rasi. E. A. J. Honingmans, Šekspīra pētnieks, secināja, ka rase ir neskaidra. Tomēr parasti Otello tiek tēlots kā tumšādains.\n\nTomass Volklijs publicēja lugu 1622. gadā. Pēc gada luga tika iekļauta First Folio Šekspīra lugu krājumā. First Folio iekļautā luga nedaudz atšķiras no 1622. gadā publicētās versijas. Vairākums mūsdienās izdoto lugas tekstu versiju veidotas pēc garākās Folio versijas.\n\nLugas tēmas aktualitātes dēļ \"Otello\" tiek bieži iestudēts arī mūsdienās. Luga ir piedzīvojusi arī vairākas ekranizācijas, tikušas veidotas dažādas literāras adaptācijas, operas.\n\n\"Otello\" daudzkārt ir uzvests arī Latvijas teātros. Jaunajā Rīgas teātrī Māras Ķimeles režisētā \"Otello\" versija ar Andri Keišu galvenajā lomā tiek izrādīta no 2010. gada. A. Keišs par Otello lomu saņēmis 2010.—2011. gada Spēlmaņu nakts balvu kā Gada aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_103325"}
{"text": "Levices apriņķis\n\nLevices apriņķis () ir Slovākijas Nitras apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Nitras apgabala Nove Zāmku, Nitras un Zlate Moravces apriņķiem, Banska Bistricas apgabala Žarnovicas, Banska Štjavnicas, Krupinas un Veļki Krtīšas apriņķiem, kā arī Ungāriju.\n", "id": "lvs_Latn_103326"}
{"text": "Olandes jūra\n\nOlandes jūra (, ) ir nosaukums Baltijas jūras akvatorijas daļai starp Botnijas līci (Botnijas jūru) ziemeļos un Baltijas jūras pamatdaļu dienvidos Austrumos to norobežo Olandes arhipelāgs, rietumos — Skandināvijas pussalas krasts. Dziļākā vieta ir 301 m. Jūras šaurākā daļa diek dēvēta par Dienvidu Kvarkenu. Olandes jūra ir viens no dzīvākajiem kuģu satiksmes ceļiem starp Zviedriju un Somiju\n", "id": "lvs_Latn_103327"}
{"text": "Nitras apriņķis\n\nNitras apriņķis () ir Slovākijas Nitras apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Nitras apgabala Topoļčanu, Zlate Moravces, Levices, Nove Zāmku un Šaļas apriņķiem, kā arī Trnavas apgabala Galantas un Hlohovecas apriņķiem.\n\nApriņķa Nova Vesas pie Žitavas ciemā dzimis futbola treneris Dušans Uhrins (Dušan Uhrin, 1943).\n", "id": "lvs_Latn_103328"}
{"text": "Nove Zāmku apriņķis\n\nNove Zāmku apriņķis () ir Slovākijas Nitras apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Nitras apgabala Komārno, Šaļas, Nitras un Levices apriņķiem, kā arī Ungāriju.\n\nApriņķa Kamenicas pie Hronas ciemā dzimis futbolists Kornels Salāta (Kornel Saláta, 1985).\n", "id": "lvs_Latn_103329"}
{"text": "Botnijas jūra\n\nBotnijas jūra (, ) ir nosaukums Baltijas jūrai piederošā Botnijas jūras līča dienviddaļai starp Somijas rietumu krastu un Skandināvijas pussalas austrumu krastu. Ziemeļos Kvarkens to savieno ar Botnijas līča pārējo daļu, dienvidos Olandes jūra un Šēru jūra — ar Baltijas jūras pamatdaļu. Jūras austrumu piekrastē 2011. gadā nodibināts Botnijas jūras nacionālais parks. Jūras ziemeļaustrumos izvietotais Kvarkena arhipelāgs ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts.\n", "id": "lvs_Latn_103330"}
{"text": "4D BIM\n\n4D BIM ir akronīms 4D būvju informācijas modelēšanai un termins, ko plaši izmanto CAD industrijā, lai aprakstītu viedu 3D CAD (3D dizains izmantojot datoru) komponentu savienošanu ar laiku vai grafiku saistītu informāciju. Terminu 4D ir domāts attiecināt uz ceturto dimensiju: laiku, t. i. 4D ir 3D plus grafiks (laiks).\n\n4D modeļā uzbūve atļauj vairākiem būvprojekta dalībniekiem (no arhitektiem, dizaineriem, līgumslēdzējiem līdz īpašniekiem), vizualizēt visu projekta realizācijas procesu notikumu sērijā un parādīt būvniecības darba progresu projektā īstenošanas laikā. Šai BIM centriskai pieejai projektu menedžmenta tehnikām ir augsts potenciāls uzlabot projekta organizāciju un īstenot būvniecības projektus jebkurā izmērā un sarežģītības pakāpē.\n", "id": "lvs_Latn_103331"}
{"text": "Šēru jūra\n\nŠēru jūra (, ) ir nosaukums Baltijas jūras akvatorijas daļai starp Botnijas līci (Botnijas jūru) ziemeļos un Baltijas jūras pamatdaļu dienvidos Austrumos to norobežo Somijas dienvidrietumu krasts, rietumos — Olandes arhipelāgs. Šajā Baltijas jūras daļā izvietojies pasaulē lielākais arhipelāgs pēc salu skaita tajā — 257 salām platība ir lielāka par 1 km² un ap 17 700 saliņām un šērām platība pārsniedz 0,5 ha. Ieskaitot mazākās šēras un klintis, kopumā jūrā ir ap 50 000 saliņu un klinšu.\n", "id": "lvs_Latn_103332"}
{"text": "Pasauļu karš\n\n\"Pasauļu karš\" () ir 1898. gada zinātniskās fantastikas romāns. Tā autors ir Herberts Velss. Grāmata stāsta par karu starp cilvēkiem un marsiešiem un ir rakstīta pirmajā personā. Latvijā to sērijā \"Fantastikas pasaulē\" publicēja izdevniecība \"Zinātne\" 1970. gadā. Šajā izdevumā ir iekļauts arī priekšvārds un vēl viens Velsa romāns \"Kad guļošais mostas.\"\n", "id": "lvs_Latn_103333"}
{"text": "Zilenīšu apakšdzimta\n\nZilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae) ir viena no astoņām zilenīšu dzimtas (Lycaenidae) apakšdzimtām un ir viena no lielākajām, apvienojot vairāk kā 200 sugas, kas tiek iedalītas 4 ciltīs. Zilenīšu apakšdzimtas sugas sastopamas visā pasaulē. Vislielākā sugu dažādība sastopama Dienvidaustrumāzijā, Āfrikas tropu biomā un Ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Pieaugušie īpatņi parasti uzturas to augu tuvumā, ar kuriem barojas to kāpuri, bet paši barojas ar dažādu ziedu nektāru. Kopumā zilenīšu sugas lido īsas distances, lai gan dažas tropu sugas veic garus migrācijas lidojumus. Tēviņus bieži var nivērot uz mitrām smiltīm un dubļiem, bet mātītes pie augiem, uz kuriem tiek dētas olas.\n", "id": "lvs_Latn_103334"}
{"text": "Zilenīšu cilts\n\nZilenīšu cilts (Polyommatini) ir viena no četrām zilenīšu apakšdzimtas (Polyommatinae) ciltīm, kas apvieno lielāko daļu zilenīšu sugu. Šie nelielie dienas tauriņi sastopami visā pasaulē. Zilenīšu sugām ir raksturīgs dzimumu dimorfisms. Daudzām sugām ir zaigojoši, zili spārni, īpaši bieži šādi spārni ir tēviņiem. Mātītes no virspuses ir brūnas, var būt pa virsu zilgans zaigojums. Ir sugas, kurām arī tēviņi ir brūni. Aizmugurējie spārni noapaļoti, reizēm iekšējiem stūriem nelieli izaugumi, piemēram, astainajam zilenītim (Cupido argiades). Lai noteiktu sugu, zilenīšiem parasti ir jāskatās abas spārnu puses un visdrošāk sugu var noteikt pēc spārna apakšpuses.\n", "id": "lvs_Latn_103335"}
{"text": "Zilenīši\n\nZilenīši, zilenīšu ģints (Polyommatus) ir zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) ģints, kas ir lielākā un plašākā ģints zilenīšu apakšdzimtā (Polyommatinae). Zilenīši mājo un ir sastopami Palearktikas ekozonā. Lai noteiktu sugu, zilenīšiem parasti ir jāskatās abas spārnu puses un visdrošāk sugu var noteikt pēc spārna apakšpuses.\n", "id": "lvs_Latn_103336"}
{"text": "Lielie zilenīši\n\nLielie zilenīši, lielo zilenīšu ģints (Phengaris) ir zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) ģints, kas pieder pie zilenīšu apakšdzimtas (Polyommatinae). Mūsdienās šajā ģintī saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem ir iekļautas arī kādreizējās tauriņu ģints Maculinea sugas. Grupas bāzes suga ir drudzeņu zilenītis (Phengaris alcon). Visjaunākā suga ģintī ir Juņnaņas zilenītis (Phengaris xiushani), kas tika atklāts 2010. gadā un kas ir endēma Juņnaņas provinces Ķīnā tauriņu suga. Kopumā lielo zilenīšu sugas ir izplatītas visā Eirāzijā. Šīs sugas pārziemo kāpuru stadijā skudru pūžņos, pārziemošanai parasti izvēloties Myrmica un Aphaenogaste ģinšu dzēlējskudru pūžņus. Katrai zilenīšu sugai atbilst sava galvenā skudru suga, kuras pūznī parazitē tauriņu kāpuri, lai arī var nokļūt citu skudru sugu pūžņos. Lai noteiktu sugu, zilenīšiem parasti ir jāskatās abas spārnu puses un visdrošāk sugu var noteikt pēc spārna apakšpuses.\n", "id": "lvs_Latn_103337"}
{"text": "Šaļas apriņķis\n\nŠaļas apriņķis () ir Slovākijas Nitras apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Nitras apgabala Nitras, Nove Zāmku un Komārno apriņķiem, kā arī Trnavas apgabala Galantas apriņķi.\n\nApriņķa Djakovces ciemā dzimis Estergomas arhibīskaps Justiniāns Ģerģs Šerēdi (Jusztinián György Serédi, 1884 – 1945).\n", "id": "lvs_Latn_103338"}
{"text": "Avianca Ecuador\n\nAvianca Ecuador (agrākais nosaukums AeroGal) ir Ekvadoras lidsabiedrība. Ietilpst Avianca grupā. Galvenā bāze atrodas Mariscal Sucre starptautiskajā lidostā Kito; sekundārā — José Joaquín de Olmedo starptautiskajā lidostā Gvajakilā. Dibināta 1985. gadā.\n\nAvianca Ecuador īpašnieks ir Kolumbijā reģistrētais Avianca Holdings SA, kurš ir pievienojies aliansei Star Alliance.\n\nLidsabiedrība nodrošina pasažieru un kravu pārvadajumus Ekvadorā kontinenta daļā un uz Galapagu salām, kā arī uz Kolumbiju un Peru.\n\nLidsabiedrība dibināta 1985. gada novembrī ar nosaukumu Aero Galapagos (saīsinājumā AeroGal), lai nodrošinātu pasažieru un kravu pārvadajumus no Ekvadoras kontinentālās daļas uz Galapagu salām. Sākotnēji tā izmantoja divas lidmašīnas Dornier Do 28.\n\nNo 1993. līdz 1995. gadam lidsabiedrība atjaunoja gaisa floti ar 3 Fairchild F-27.\n\n2002. gada iegādāts pirmais Boeing 727-200. 2006. gada jūlijā atklāta pirmā starptautiskā līnija uz Bogotu Kolumbijā. 2008. gadā ar Boeing 757 sākti lidojumi uz Maiami ASV.\n\n2009. gada oktobrī paziņots, ka AeroGal plāno apvienoties ar Kolumbijas lidsabiedrību Avianca un Salvadoras TACA. Apvienošanās process sākts 2010. gada oktobrī. 2012. gadā no Synergy Group nopirkta lidsabiedrība VIP Ecuador. Apvienošanās ar Avianca pabeigta 2013. gadā. 2014. gada 18. jūnijā AeroGal nosaukums mainīts uz Avianca Ecuador.\n\nLīdz 2015. gada sākumam lidsabiedrībai nav atgadījušies nopietni incidenti vai avārijas.\n", "id": "lvs_Latn_103339"}
{"text": "Topoļčanu apriņķis\n\nTopoļčanu apriņķis () ir Slovākijas Nitras apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Nitras apgabala Zlate Moravces un Nitras apriņķiem, Trenčīnas apgabala Nove Mesto pie Vāhas, Bānovces pie Bebravas un Partizānskes apriņķiem, kā arī Trnavas apgabala Hlohovecas un Pještjanu apriņķiem.\n", "id": "lvs_Latn_103340"}
{"text": "Ekvadoras karogs\n\nEkvadoras karogs sastāv no trīs horizontālām joslām dzeltenā, zilā un sarkanā krāsā. Tas ir ļoti līdzīgs Kolumbijas un Venecuēlas karogam, kas, tāpat kā Ekvadora, bija Lielās Kolumbijas sastāvā. Parasti karoga centrā atrodas Ekvadoras ģerbonis, tomēr eksistē arī variācija bez šī ģerboņa, un to lieto tirdzniecības flotes. Šis variants pilnībā sakrīt ar Kolumbijas karogu, bet Kolumbijas tirdzniecības flotes lieto atšķirīgu karoga dizanu.\n", "id": "lvs_Latn_103341"}
{"text": "Lielais mārsilu zilenītis\n\nLielais mārsilu zilenītis jeb lielais zilenītis (Phengaris arion) ir zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu suga, kas pieder pie lielo zilenīšu ģints (Phengaris). Tas sastopams Eiropā, sākot ar Spānijas ziemeļiem un Skandināvijas dienvidiem. Kādu laiku bijis izmiris Lielbritānijā, bet veiksmīgi atkal reintroducēts Anglijas dienvidrietumos. Eiropas dienvidu robeža iet caur Itāliju, Grieķiju, sasniedzot Kaukāzu. Izplatība austrumu virzienā turpinās līdz Sibīrijas rietumiem, sasniedzot Altaju, Kazahstānas ziemeļrietumus un tā Āzijas dienvidu robeža ir Sičuaņas province Ķīnas vidienē.\n\nTā kā tauriņa izplatības areāls sarūk un to apdzīvotie biotopi aizaug, lielais mārsilu zilenītis ir īpaši aizsargājama suga visā Eiropā. Zilenītis apdzīvo tādus aizsargājamus biotopus kā pelēkās kāpas, smiltāju zālājus, virsājus ar mārsiliem. Ja biotopā atrodams zilenītis, tas liecina par kopīgo biotopa sugu daudzveidību.\n", "id": "lvs_Latn_103342"}
{"text": "Čitrālieši\n\nČitrālieši (, Chitrālī) vai Kho () ir viena no Pakistānas tautām. Apdzīvo valsts ziemeļus provinces Hiberpahtunhvas Čitrālas apriņķi. Runā indoirāņu saimes dargu grupas valodā khovārā. Pēc reliģiskās piederības lielākā daļa čitrāliešu ir musulmaņi ismailīti. Galvenā nodarbošanās ir lauksaimniecība un amatniecība. Pēdējās desmitgadēs ievērojamas čitrāliešu kopienas izveidojušās Pešāvarā, Lahorā, Islāmābādā un citās lielākajās Pakistānas ziemeļu pilsētās.\n", "id": "lvs_Latn_103343"}
{"text": "Santodomingo (Ekvadora)\n\nSantodomingo de los Koloradosa (), biežāk saukta vienkārši par Santodomingo, ir pilsēta Ekvadorā, Santodomingo de los Tsačilasas provinces administratīvais centrs. Tā ir ceturtā apdzīvotākā pilsēta valstī ar vairāk kā 305 000 iedzīvotājiem. Pilsēta ir svarīgs komerciālais un ražošanas centrs.\n", "id": "lvs_Latn_103344"}
{"text": "Santodomingo (nozīmju atdalīšana)\n\nSantodomingo ( — Svētais Dominiks) var būt: Santodomingo — Dominikānas galvaspilsēta; Santodomingo — pilsēta Čīlē; Santodomingo — pilsēta Ekvadorā.\n", "id": "lvs_Latn_103345"}
{"text": "Gada dzīvnieks Latvijā\n\nGada dzīvnieks ir viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, kuru katru gadu izraugās Latvijas Dabas muzejs. Parasti par Gada dzīvnieku tiek izraudzīta suga, kurai Dabas muzeja speciālisti vēlas pievērst sabiedrības uzmanību, lai iegūtu vairāk informācijas sugas izpētei vai arī veiktu īpašus pasākumus tās aizsardzībai.\n\nGada dzīvnieka pasludināšanas mērķis ir ne tikai akcentēt sugas, kurām draud izmiršana, bet rosināt arī diskusijas par Latvijas dabai nozīmīgu sugu saglabāšanu, to attiecībām ar cilvēkiem, likumdošanas prasībām un citiem aspektiem. Par Gada dzīvnieku kalendārajā gadā sabiedrība tiek pastiprināti informēta, izmantotie rezultāti tiek izmantoti publikācijās par sugas izplatību Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_103346"}
{"text": "Šins Onuma\n\nir japāņu anime un teātra režisors. Viņš ir piedalījies tādu anime seriālu animēšanā kā WataMote, Hellsing, C3 un Dusk Maiden of Amnesia.\n", "id": "lvs_Latn_103347"}
{"text": "SpaceX CRS-5\n\nSpaceX CRS-5 jeb SpaceX Commercial Resupply Services 5 bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā. To orbītā palaida 2015. gada janvārī. Februārī Dragon nolaižamais aparāts veica kontrolētu nolaišanos okeānā.\n", "id": "lvs_Latn_103348"}
{"text": "Parastais zilenītis\n\nParastais zilenītis (Polyommatus icarus) ir neliela zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu suga, kas pieder pie zilenīšu ģints (Polyommatus). Parastais zilenītis sastopams plašā areālā Palearktikas ekozonā. Tas mājo Eiropā, sākot ar Skandināvijas dienvidiem un beidzot ar vismazākajām Vidusjūras saliņām, Āzijas mērenajā joslā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās, nesenā pagātnē introducēts Kanādas austrumos Kvebekas provincē. Tā ir visbiežāk Latvijas pļavās novērojamā zilenīšu suga.\n", "id": "lvs_Latn_103349"}
{"text": "Zlate Moravces apriņķis\n\nZlate Moravces apriņķis () ir Slovākijas Nitras apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Nitras apgabala Levices, Nitras un Topoļčanu apriņķiem, Trenčīnas apgabala Partizānskes apriņķi, kā arī Banska Bistricas apgabala Žarnovicas apriņķi.\n", "id": "lvs_Latn_103350"}
{"text": "Turīnas līķauts\n\nTurīnas līķauts () ir lina drāna, uz kuras var saskatīt ievainota vīrieša attēlu, kura brūces atbilst vietām, kurās tika ievainots Jēzus krustā sišanas laikā. Joprojām nav vienprātības par to, kā šis attēls radies. Tiek uzskatīts, ka tas ir Jēzus Kristus līķauts, kaut gan audekla vecuma noteikšana ar radiooglekļa metodi norāda uz viduslaikiem. Lina drāna glabājas Itālijas ziemeļos, Turīnas pilsētā, Sv. Jāņa Kristītāja katedrālē. Pirmo reizi līķautu atļāva fotografēt 1889. gadā ekspozīcijas laikā Turīnas katedrālē fotogrāfam Secondo Pia. Attēls daudz skaidrāk redzams kā melnbalts negatīvs nekā dabiskajā sēpijas krāsā.\n\nTurīnas līķauta izcelsme un attēls uz tās ir temats plašām debatēm teologu, pētnieku un vēsturnieku vidū. Dažādas zinātniskās un populārzinātniskās publikācijas ir sniegušas argumentus gan par līķauta autentiskumu, gan par tā viltošanu. Ir izvirzītas dažādas zinātniskās teorijas, balstoties uz ķīmiskām, bioloģiskām, medicīniskām un optiskām attēlu analīzēm. 1978. gadā amerikāņu zinātnieku grupa veica detalizētu pārbaudi un neatrada nekādus ticamus pierādījumus tam, kā radies attēls uz audekla. 1988. gadā tika veikts tests ar radiooglekļa metodi lina drānas gabaliņam. Oksfordas Universitāte, Arizonas Universitāte un Šveices Federālais tehnoloģiju institūts apgalvo, ka paraugi, ko viņi ir pētījuši, ir datējami ar viduslaiku periodu starp 1260. un 1390. gadu. Tomēr 1988. gada pētījumu vēl arvien apšauba dažādi statistiķi, vēsturnieki un ķīmiķi. Turīnas līķauts vēl aizvien ir viens no visvairāk pētītākajiem un strīdīgākajiem objektiem cilvēces vēsturē. Turīnas līķautu ciena un godā daudzās kristiešu tradīcijās, tostarp baptisti, luterāņi, katoļi, pareizticīgie.\n", "id": "lvs_Latn_103351"}
{"text": "Cinema 4D\n\nCinema 4D ir 3D modelēšanas, animācijas un renderēšanas lietotne, ko izveidoja Vācijas uzņēmums MAXON Computer GmbH. Cinema 4D programma paredzēta trīsdimensiju efektu un objektu veidošanai un rediģēšanai. Tā ļauj renderēt objektus ar Guro ēnojuma palīdzību, kā arī atbalsta augstas kvalitātes animācijas renderēšanu.\n\nSākotnēji CINEMA 4D bija izstrādāts Amiga datoriem 1990. gadu sākumā, un pirmās trīs versijas bija pieejamas tieši šai platformai. Vēloties iegūt plašāku lietotāju skaitu un Amiga tirgus nestabilitātes dēļ, MAXON sāka izstrādāt programmu arī Windows operētājsistēmai un Macintosh datoriem.\n", "id": "lvs_Latn_103352"}
{"text": "Velotrenažieris\n\nVelotrenažieris ir iekārta, ar kuras palīdzību ir iespējams braukt ar velosipēdu, tam paliekot uz vietas. Tos bieži izmanto, lai iesildītos pirms sacensībām vai arī periodos, kad laika apstākļi ir nelabvēlīgi braukšanai. Izmantojot velotrenažieri, braucējs var veikt arī citas darbības, piemēram, skatīties televizoru, neriskējot gūt savainojumu.\n", "id": "lvs_Latn_103353"}
{"text": "Serial Experiments Lain\n\nSerial Experiments Lain () ir sireāla 1998. gada japāņu zinātniskās fantastikas anime. Tā tiek uzskatīta par lēnu un meditatīvu. Vairākas ainas tiek atkārtoti izmantotas un animē ir maz dialogu. Seriāls apskata tādas tēmas, kā cilvēka identitāte, narkotikas un cilvēku atkarība no komunikāciju tehnoloģijām. Anime ir ieguvusi lielākoties pozitīvas atsauksmes no kritiķiem.\n", "id": "lvs_Latn_103354"}
{"text": "Mandani\n\nMandani ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tauta, kas vēsturiski dzīvoja gar Misūri upes krastiem tagadējā Ziemeļdakotā. Aptuveni puse mandanu uzturas apvienotā triju cilšu (mandanu, hīdatsu, arikaru) rezervātā (Three Affiliated Tribes of the Fort Berthold Reservation), kuru 1870. gadā izveidoja Ziemeļdakotas rietumos.\n\nMandanu valoda pieder siu valodu saimei. Tā ir kritiski apdraudēta un mūsdienās sadzīvē vairs netiek izmantota.\n", "id": "lvs_Latn_103355"}
{"text": "Khovāra\n\nKhovāra ir indoeiropiešu saimes dardu atzara valoda, kurā runā galvenokārt čitrālieši Pakistānas ziemeļos. Kopējais runātāju skaits tiek lēsts no 242 000 līdz 1 miljonam. Izplatīta lielākoties Čitrālas apriņķī Haiberpahtunhvas provincē un burušaskiem Ghizaras apriņķī Gilgitā-Baltistānā. Ievērojamas khovārā runājošo grupas ir arī lielākajās Pakistānas ziemeļdaļas pilsētās. Rakstība urdu alfabētā. Khovārā tiek izdoti laikraksti, ir radio programmas. Rakstīt un lasīt prasme 15—20% vīriešiem, 1% sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_103356"}
{"text": "Dejas simbolika\n\nDeja ir ķermeņa kustības māksla, parasti mūzikas pavadījumā, izmantojot iestudētus vai improvizētus soļus un kustības. Deju var raksturot noteikta kustību secība, mūzika, pie kuras tā tiek izpildīta, pasākums, kuram tā ir paredzēta. Deja var būt arī kā neverbālā komunikācija.\n\nDeja radusies civilizācijas pašos pirmsākumos, apvienojot dažādas kustības un žestus, kas saistīti ar darba procesu un apkārtējās pasaules ietekmi uz pašu cilvēku. Jau senajos laikos deja tika izmantota kulta un maģijas vajadzībām. Pirmatnējie cilvēki ticēja, ka dejojot ir iespējams pievilkt, izpatikt, atvairīt un apburt ļaunos un labos garus. Lai rituāls būtu vēl iespaidīgāks, lietoja maskas. Lai sausā laikā labvēlīgi iespaidotu dabas spēkus, dejoja īpašas mākoņu deja . Arī senie latvieši pazinuši dejošanu maskās, kura saglabājās līdz pat 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad citās Eiropas zemēs šīs paražas jau sen bija zaudējušas savu pirmatnējo nozīmi. Visas dejas sākotnēji bijušas sakrālas, citiem vārdiem sakot, tām bijis ārpus cilvēka esošs modelis. Dažkārt šis modelis bija totēms vai simbolisks dzīvnieks, viņa kustības tika atdarinātas, lai armaģijas palīdzību novērstu tā konkrēto klātbūtni, vairotu šo dzīvnieku skaitu, panāktu cilvēka iemiesošanos dzīvniekā; citkārt deja tikusi izpildīta, lai iegūtu pārtiku, parādītu godu mirušajiem vai nodrošinātu labu Kosmosa kārtību; dejošana notika arī iniciāciju, maģiski reliģisku ceremoniju laikā ,kāzās .\n", "id": "lvs_Latn_103357"}
{"text": "Ekvadoras ģerbonis\n\nEkvadoras ģerbonis savā šī brīža izskatā tiek lietots kopš 1900. gada, un tas balstās uz vecāku versiju, kas tika lietots no 1845. gada.\n\nVairogā ir attēlots Čimboraso vulkāns, no kura iztek Gvaja. Tie simbolizē šo reģionu skaistumu un bagātību. Tvaikonis, kas atrodas uz upes un kura nosaukums ir Guayas. Tas tika uzbūvēts 1841. gadā un ir pirmais upes tvaikonis, kas uzbūvēts Dienvidamerikas rietumu krastā, bet masta vietā tam ir kaducejs, kas simbolizē tirdzniecību un ekonomiku. Vairoga augšā attēlota Saule un Auna, Vērša, Dvīņu un Vēža zodiaka zīmes, kas simbolizē mēnešus, kad notika 1845. gada Marta revolūcija. Andu kondors virs vairoga ir izpletis spārnus, kas simbolizē Ekvadoras spēku un varenību. Vairogam apkārt ir četri Ekvadoras karogi. Lauru lapas pa kreisi simbolizē republikas uzvaras vai, pēc citas versijas, godina varoņus, kas veicinājuši valsts neatkarību. Palmu lapas labajā pusē ir simbols cīņai par neatkarību un brīvību. Fascijs zem vairoga ir simbols republikas pašcieņai.\n", "id": "lvs_Latn_103358"}
{"text": "Graphisoft\n\nGraphisoft SE ar centru Budapeštā, Ungārijā attīsta Building Information Modeling (BIM) jeb Būves Informācijas Modelēšanas programmatūras produktus arhitektiem, interjera dizaineriem un plānotājiem. Graphisoft pieder filiāles Vacijā, ASV, Lielbritānijā, Spānijā, Japānā un ir sava pārstāvniecība Krievijā un Sinapūrā. Uzņēmuma galvenais produkts ir ArchiCAD — arhitektūras dizaina programmatūra, kura attīstījusies kopš 1984 gada Windows un Mac operētājsistēmām.\n", "id": "lvs_Latn_103359"}
{"text": "Guntis Pujāts\n\nGuntis Pujāts (dzimis Madonā) ir bijušais latviešu hokejists, uzbrucējs, vēlāk treneris. Karjeras lielāko daļu aizvadījis Latvijas čempionāta komandās HK Liepājas Metalurgs un HK Zemgale. 2002. un 2016. gadā kļuvis par Latvijas čempionu.\n\nPašlaik (2020) Pujāts ir Latvijas čempionāta komandas HK Liepāja trenera palīgs.\n", "id": "lvs_Latn_103360"}
{"text": "Karaghandi \"Saryarka\"\n\nKaraghandi \"Saryarka\" ir hokeja komanda, kas dibināta 2006. gadā un bāzēta Karaghandi, Kazahstānā. \"Saryarka\" pašlaik spēlē Krievijas Augstākajā līgā. 2014. un 2019. gadā komanda izcīnīja līgas čempiones titulu. Iepriekš komanda spēlēja Kazahstānas čempionātā, 2010. gadā izcīnot tās čempiones titulu.\n\nAgrāk \"Saryarka\" rindās spēlējuši Artūrs Salija, Rustams Begovs, Artūrs Kuzmenkovs un Kirils Tambijevs, kā arī Oļegs Sorokins, Vladimirs Mamonovs, Edijs Brahmanis un Ēriks Ševčenko.\n", "id": "lvs_Latn_103361"}
{"text": "Ziemeļu zēni\n\nZiemeļu zēni (, ) bija Somijas brīvprātīgo pulks Latvijas un Igaunijas brīvības cīņu laikā no 1919. gada janvāra līdz aprīlim. Virspavēlnieks bija somu ģenerālis Martins Vecers, kurš vienlaicīgi bija arī Igaunijas Dienvidu frontes komandieris, savukārt pulka komandieris bija igauņu izcelsmes pulkvedis Hanss Kalms. Liela daļa karavīru bija somu jēgeri, kas jau pirms tam bija piedalījušies Pirmā pasaules kara kaujās Zemgalē.\n\nPulkam lieli nopelni Kaujā pie Paju un Valkas atbrīvošanā no lieliniekiem 1919. gada 1. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_103362"}
{"text": "Dāņu Baltijas palīdzības korpuss\n\nDāņu Baltijas palīdzības korpuss () bija Dānijas brīvprātīgo vienība 1919. gada Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās. Vienības sākotnējo apbruņošanu un apgādi uzņēmās dāņu finansisti, vēlāko apgādi nododot Igaunijas armijas pārziņā.\n", "id": "lvs_Latn_103363"}
{"text": "Indiāņu zemnīca\n\nIndiāņu zemnīca ir kupolveida māja, kas pilnībā vai daļēji pārklāta ar zemi. Šāda veida zemnīcas bija plaši izplatītas Ziemeļamerikā no Lielo līdzenumu austrumiem līdz pirmskolumba kultūru maundiem tagadējos ASV austrumos.\n\nVēlāk šādās zemnīcās dzīvoja vietsēžu ciltis pauni, mandani, hīdatsi, arikari, kanzi, ponki, omahi un austrumu siu jeb lakoti.\n\nZemnīcas bija līdz 15 m platas. Katrā namā dzīvoja 20 — 30 cilvēku. Jumtu veidoja no koka spārēm, kuras noklāja ar kārkliem, zāli un velēnām. Jumta centrā bija ar klūgu rāmi pārsegts caurums, caur kuru plūda gaisma. Zemnīca tika uzskatīta par svētu, tāpēc tās būvēšanas laikā noturēja daudzas ceremonijas. Ap centrālo zemnīcas pavardu notika visa sabiedriskā dzīve un namsaimniecība. Nama dziļumā pie ieejas atradās svētnīca. Ieeja bija 3 līdz 3,5 m gara apjumta eja ar iekšējām durvīm no ādām.\n", "id": "lvs_Latn_103364"}
{"text": "Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)\n\nZiemeļaustrumu reģions () ir viens no pieciem Brazīlijas reģioniem valsts ziemeļaustrumu daļā. Robežojas ar Ziemeļu reģionu un ar Centrālrietumu reģionu rietumos, ar Dienvidaustrumu reģionu dienvidos. Reģionu ziemeļos un austrumos apskalo Atlantijas okeāns. Reģiona lielākās pilsētas ir Salvadora un Fortaleza. Ziemeļaustrumu reģiona kopējā platība ir 1 554 291 km², pēc 2014. gada datiem reģionā dzīvo 56 186 190 iedzīvotāji. Tas ir trešais lielākais reģions Brazīlijā pēc platības un otrais lielākais pēc iedzīvotāju skaita. Reģiona platība aizņem 18% no kopējās Brazīlijas teritorijas. Ziemeļaustrumu reģions ir sīkāk sadalīts deviņos štatos kā Alagoasa, Baija, Seara, Maraņauna, Paraiba, Pernambuku, Pjaui, Riugrandi du Norti un Seržipi.\n", "id": "lvs_Latn_103365"}
{"text": "ENIAC\n\nENIAC ( — \"Elektroniskais ciparu integrators un dators\") bija pirmais elektroniskais vispārējas nozīmes dators. To varēja pārprogrammēt dažādu veidu uzdevumiem. Izgatavots Pensilvānijas Universitātē ASV Armijas vajadzībām 1945. gadā un darbojās līdz 1955. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_103366"}
{"text": "Centrālrietumu reģions (Brazīlija)\n\nCentrālrietumu reģions () ir viens no pieciem Brazīlijas reģioniem valsts centrālrietumu daļā. Robežojas ar Ziemeļu reģionu ziemeļos, ar Ziemeļaustrumu reģionu un ar Dienvidaustrumu reģionu austrumos, ar Dienvidu reģionu un ar Paragvaju dienvidos, ar Bolīviju rietumos. Reģiona lielākās pilsētas ir Brazīlijas galvaspilsēta Brazilja un Gojanija. Centrālrietumu reģiona kopējā platība ir 1 606 403 km², pēc 2014. gada datiem reģionā dzīvo 15 219 608 iedzīvotāji. Tas ir otrais lielākais reģions Brazīlijā pēc platības un vismazākais reģions pēc iedzīvotāju skaita. Reģiona platība aizņem 18,86% no kopējās Brazīlijas teritorijas. Centrālrietumu reģions ir sīkāk sadalīts trīs štatos kā Gojasa, Matugrosu, Matugrosu du Sula un federālajā distriktā.\n", "id": "lvs_Latn_103367"}
{"text": "Dace Bula\n\nDace Bula (dzimusi 1960. gada 18. aprīlī Liepājas rajona Apriķu ciemā) ir latviešu folkloriste, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un direktore.\n", "id": "lvs_Latn_103368"}
{"text": "Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)\n\nDienvidaustrumu reģions () ir viens no pieciem Brazīlijas reģioniem valsts dienvidaustrumu daļā. Robežojas ar Ziemeļaustrumu reģionu ziemeļos, ar Centrālrietumu reģionu rietumos un ar Dienvidu reģionu dienvidos. Reģionu austrumos apskalo Atlantijas okeāns. Reģiona lielākās pilsētas ir Sanpaulu un Riodežaneiro. Dienvidaustrumu reģiona kopējā platība ir 924 620 km², pēc 2014. gada datiem reģionā dzīvo 85 115 623 iedzīvotāji. Tas ir ceturtais lielākais reģions Brazīlijā pēc platības un vislielākais reģions pēc iedzīvotāju skaita. Reģiona platība aizņem 10% no kopējās Brazīlijas teritorijas. Dienvidaustrumu reģions ir sīkāk sadalīts četros štatos kā Espiritu Santu, Minasžeraisa, Riodežaneiro un Sanpaulu.\n", "id": "lvs_Latn_103369"}
{"text": "Andrejs Dandzbergs\n\nAndrejs Dandzbergs (dzimis , miris ) bija latviešu uzņēmējs un valsts darbinieks. Atmodas laikā tika ievēlēts par PSRS tautas deputātu, bijis Jūras lietu ministrs Godmaņa Ministru padomē.\n\nA. Dandzbergs dzimis Sakas pagastā, netālu no Pāvilostas. 1964. gadā beidzis Liepājas jūrskolu. Tālāk izglītojies Kaļiņingradas Zivsaimniecības un zivrūpniecības tehniskajā institūtā, kur 1969. gadā ieguvis inženiera - kuģa mehāniķa diplomu, pēc tam strādājis par galveno inženieri zvejnieku kolhozā \"Selga\" Lapmežciemā, kolhozu padomē Engurē un zvejnieku kolhozā \"Padomju zvejnieks\". 1989. gadā ievēlēts par kolhoza \"Padomju zvejnieks\" priekšsēdētāju.\n\n1989. gadā Dandzbergs tika ievēlēts par PSRS tautas deputātu Tukuma 318. nacionāli teritoriālajā apgabalā. 1991. gadā apstiprināts par Jūras lietu ministru Ivara Godmaņa vadītajā Ministru padomē. 1993. gadā Andrejs Dandzbergs kļūst par apdrošināšanas sabiedrības BTA (Baltijas transporta apdrošināšana) līdzdibinātāju un prezidentu.\n\nAndrejs Dandzbergs miris pēc smagas slimības. Pēc viņa nāves viens no Dandzberga dēliem - Gints nomainīja tēvu BTA prezidenta amatā.\n\n2000. gadā apgādā \"Likteņstāsti\" tika izdota Andrejam Dandzbergam veltīta atmiņu grāmata \"Andrejs\".\n", "id": "lvs_Latn_103370"}
{"text": "Dienvidu reģions (Brazīlija)\n\nDienvidu reģions () ir viens no pieciem Brazīlijas reģioniem valsts dienvidu daļā. Robežojas ar Centrālrietumu reģionu un ar Dienvidaustrumu reģionu ziemeļos, ar Paragvaju un ar Argentīnu rietumos, ar Urugvaju dienvidos. Reģionu austrumos apskalo Atlantijas okeāns. Reģiona lielākās pilsētas ir Kuritiba un Portualegri. Dienvidu reģiona kopējā platība ir 576 774 km², pēc 2014. gada datiem reģionā dzīvo 29 016 114 iedzīvotāji. Tas ir piektais lielākais reģions Brazīlijā pēc platības un trešais lielākais reģions pēc iedzīvotāju skaita. Reģiona platība aizņem 6,76% no kopējās Brazīlijas teritorijas. Dienvidu reģions ir sīkāk sadalīts trīs štatos kā Parana, Riugrandi du Sula un Santakatarina.\n", "id": "lvs_Latn_103371"}
{"text": "Tartu Universitātes slimnīca\n\nTartu Universitātes slimnīca () ir universitātes slimnīca, kas atrodas Tartu, Igaunijā.\n", "id": "lvs_Latn_103372"}
{"text": "Sardīnijas jūra\n\nSardīnijas jūra (, , , ) ir nosaukums Vidusjūras akvatorijas daļai starp Baleāru salām rietumos un Sardīnijas salu austrumos. Dažkārt tiek pieskaitīta Baleāru jūrai. Jūras garums austrumu—rietumu virzienā ir ap 420 km, lielākais dziļums — 3068 m dienvidrietumos no Menorkas salas. Lielākā pilsēta un osta krastā ir Algero Sardīnijas ziemeļrietumos.\n", "id": "lvs_Latn_103373"}
{"text": "Augsti integrētā prakse\n\nAugsti Integrētā prakse (AIP)() ir projektēšanas un būvniecības process, kas apvieno sadarbības un integrācijas metodes, lai ar interaktīvu, visaptverošu prakses izmantošanu uzlabotu produktivitāti šajā nozarē. Šis partnerības process ļauj komandai darboties integrētā vidē, izmantojot progresīvās piegādes metodikas projektu nodošanai, radot augstas veiktspējas komandas ar sadarbības rīkiem, kā piemēram, būves informācijas modelēšana (BIM) un virtuālā projektēšana un būvniecība (VDC), ilgtspējas un LEAN būvniecības procesi. Citas AIP jomas un procesi ir šādas:\n\nIntegrācija Inovācijas Kultūra Rūpnieciskā ražošana Projektēšanas atbalsta process Biznesa modelis Darbības sfēra un programmēšana Paredzamā attīstība Izmaksu kontrole Kvalitāte & drošības uzlabojumi Līgumi\n", "id": "lvs_Latn_103374"}
{"text": "Kubilis\n\nKubilis ir uzvārds. Personas ar uzvārdu \"Kubilis\" Jānis Kubilis (dz.1923), latviešu aktieris; Josifs Kubilis (1878—1917), lietuvas sabiedriskais darbinieks, deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_103375"}
{"text": "Autodesk\n\nAutodesk, Inc. ir starptautiska ASV datorprogrammatūru izstrādes kompānija, kas veido programmas arhitektūras, ražošanas, inženierijas un izklaides industrijām. Galvenā Autodesk mītne atrodas Sanrafaelā, Kalifornijā, bet tai pieder biroji arī citās pilsētās visā pasaulē.\n\nKompāniju 1982. dibināja Džons Volkers, kurš līdzdarbojās pirmo AutoCAD, Autodesk pazīstamākās programmas, versiju izstrādē. Arhitektu un inženieru plaši izmantotās AutoCAD un Revit programmas kalpojušas gan Rietumu puslodes augstākās ēkas One World Trade Center projektēšanai, gan Tesla automašīnu izstrādei.\n\nLai gan ilgstoši Autodesk veiksmīgākais produkts viennozīmīgi bijis AutoCAD, mūsdienās kompānija nodarbojas ar dažādu citu profesionāļiem un tieši pretēji - pašiem klientiem - paredzētu programmu izstrādi, turklāt daudzas no tām studiju vajadzībām ir pieejamas bez maksas. Starp klāsta jaunpienācējiem izceļas Revit, kas ir Autodesk piedāvātais risinājums būves informācijas modelēšanai.\n", "id": "lvs_Latn_103376"}
{"text": "Gvajakilas līcis\n\nGvajakilas līcis ) ir līcis Klusā okeāna piekrastē, Dienvidamerikas rietumos. Līča ziemeļu robeža ir Salinas pilsēta Ekvadorā, bet dienvidu robeža — Parinjasa rags Peru. Līcī ietek vairākas Ekvadoras un Peru upes. Līča nosaukums cēlies no Gvajakilas pilsētas nosaukuma. Lielākā daļa Ekvadoras eksporta iet caur Gvajakilas līci.\n", "id": "lvs_Latn_103377"}
{"text": "Digitālā arhitektūra\n\nDigitālā arhitektūra ir reālas vai virtuālas būves, kas radītas ar datorizētās arhitektūras projektēšanas, programmēšanas un simulāciju palīdzību. Šis termins tiek lietots arī, lai apzīmētu ēkas, kurās tiek izmantotas digitālās tehnoloģijas, piemēram, ēkas ar digitālām, interaktīvām fasādēm.\n\nDigitālā arhitektūra sevī ietver ne tikai reālas, bet arī virtuālas būves, kas veidotas nevis no fiziskiem materiāliem, bet darbojas kā no atsevišķiem elementiem veidota digitālā karte. Šādas virtuālas būves atrodamas kibertelpā, piemēram, virtuālās pasaulēs un tērzētavās.\n\nVeidojot digitālo arhitektūru, dators netiek lietots tikai kā idejas prezentācijas rīks un \"digitāls papīrs\". Ar programmatūras palīdzību forma tiek veidota un transformēta.\n", "id": "lvs_Latn_103378"}
{"text": "Čuhloma\n\nČuhloma () ir pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, Čuhlomas rajona administratīvais centrs. Izvietojusies apgabala ziemeļdaļā Čuhlomas ezera dienvidaustrumu krastā.\n", "id": "lvs_Latn_103379"}
{"text": "Benue\n\nBenue () (arī Čadas upe, Čada) ir Nigēras upes kreisā krasta pieteka. Upes garums ir aptuveni 1083—1400 km. Benue ir svarīgs transporta ceļš tuvējajā apkārtnē upes vieglās kuģojamības dēļ. Upe sākas Adamavas kalnos Kamerūnas ziemeļos, no kurienes tā tek pa Nigērijas valsts teritoriju. Nigērijā tā tek caur Garvas pilsētu un Mandara kalnu reģionā ietek Nigērā.\n\n2012. gada oktobrī Benue applūda, kas izraisīja indīgo čūsku populācijas palielināšanos Bauči reģionā. Nākamā gada jūlijā tika paziņots, ka no čūsku kodumiem Bauči apgabalā miruši aptuveni 200 cilvēku.\n\nUpes augstecē, Kamerūnas teritorijā, ierīkots Benues nacionālais parks.\n", "id": "lvs_Latn_103380"}
{"text": "Angara\n\nAngara (, ) ir upe Krievijā, Jeņisejas lielākā labā krasta pieteka. Nosaukums cēlies no burjatu valodas saknes «anga» (анга) — 'atvērts', arī 'aiza'. Vēstures dokumentos pirmoreiz minēta 13. gadsimtā Rašīda ed Dīna aprakstos kā Ankaramurena. Ilgu laiku upes lejtece saucās Verhņaja Tunguska (Верхняя Тунгуска) un tikai 1623. gadā kazaks Pantelejs Pjanda, atgriežoties no trīs gadus ilgas ekspedīcijas uz Ļenas augšteci, noskaidroja, ka Angara un Verhņaja Tunguska ir viena un tā pati upe.\n", "id": "lvs_Latn_103381"}
{"text": "Viļņas Universitātes slimnīca\n\nViļņas Universitātes slimnīca () ir universitātes slimnīca, kas atrodas Viļņā, Lietuvā.\n", "id": "lvs_Latn_103382"}
{"text": "Karolinskas Universitātes slimnīca\n\nKarolinskas Universitātes slimnīca () ir universitātes slimnīca, kas atrodas Stokholmā, Zviedrijā. Kopā ar Karalisko Kārļa institūtu tā veido vienu no lielākajiem medicīnas, zinātnes un izglītības centriem Ziemeļeiropā.\n", "id": "lvs_Latn_103383"}
{"text": "Vikipēdija:Wikimedians of Latvia User Group\n\nWikimedians of Latvia (Latvijas vikimedisti) ir neformāla dalībnieku grupa, kas pārstāv dalībniekus, kuri darbojas latviskajā Vikipēdijā un citos projektos, veidojot saturu latviski un par Latviju un ar to saistītajām tēmām. 2015. gada 5. martā Wikimedia Foundation šo grupu oficiāli atzina.\n\nPlašāka informācija par grupas aktivitātēm ir pieejama angļu valodā WikiMedia meta vietnē.\n", "id": "lvs_Latn_103384"}
{"text": "Brazīlijas reģioni\n\nBrazīlijas reģioni () ir Brazīlijas iedalījuma vienības. Šie reģioni nav ierakstīti konstitūcijā vai noteikti likumos, bet tos izmanto, lai būtu vieglāk pārskatīt Brazīlijas ģeogrāfiju, kā arī sociālos un ekonomiskos faktorus. Brazīlija ir iedalīta piecos reģionos, katrs no reģioniem sastāv no vismaz trīs štatiem.\n", "id": "lvs_Latn_103385"}
{"text": "SAEREO\n\nServicios Aéreos Ejecutivos Saereo S.A. (darbojas ar zīmolu SAEREO) ir Ekvadoras lidsabiedrība. Tās bāze izvietota Mariscal Sucre starptautiskajā lidostā Kito. Dibināta 1994. gadā. SAEREO ietilpst pārvaldītājsabiedrībā Grupo Aries.\n\nLidsabiedrība nodrošina pasažieru un kravu pārvadajumus Ekvadorā reguulāros ridojumus un čarterreisos, kā arī veic medicīnas evakuācijas pakalpojumus.\n\nSAEREO gaisa pamatfloti veido divas lidmašīnas Embraer EMB 120 Brasilia un divas Beechcraft 1900. Tai ir arī vairākas mazās lidmašīnas un helikopteri.\n", "id": "lvs_Latn_103386"}
{"text": "9. rajons\n\n\"9. rajons\" () ir 2009. gada zinātniskās fantastikas filma. Tās režisors ir Nīls Blomkamps, to producējis Pīters Džeksons. Galveno lomu filmā atveido Šarlto Koplijs. Filma balstīta uz 2005. gada īsfilmas Alive in Joburg motīviem. Tā stāsta par cilvēku attieksmi pret citplanētiešu ierašanos, kā arī par galveno varoni, kurš infekcijas dēļ filmas gaitā kļūst arvien līdzīgāks šiem citplanētiešiem. Liela daļa filmas ir filmēta dokumentālu filmu stilā. Filma nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām.\n", "id": "lvs_Latn_103387"}
{"text": "Varenais Zirnekļcilvēks\n\n\"Varenais Zirnekļcilvēks\" () ir ASV multiplikācijas seriāls. Tas tika pārraidīts no 2008. gada 8. marta līdz 2009. gada 18. novembra. Seriāla sižets balstīts uz Stena Lī komiksu motīviem par Zirnekļcilvēku. Latvijā seriāls tiek translēts telekanālā TV3. Lai gan seriāla autori sākotnēji gribēja veidot 65 sērijas, seriālā ir tikai 26 sērijas.\n", "id": "lvs_Latn_103388"}
{"text": "Tasejeva\n\nTasejeva () ir Sibīrijas upe, Angaras kreisā un tās lielākā pieteka Krievijas Federācijas Krasnojarskas novadā. Veidojas, satekot Udai un Birjusai, tek ziemeļrietumu virzienā starp Pieangaras plato austrumos un Jeņisejas skraustu rietumos. Upes garums ir 116 km, bet skaitot ar tās lielāko satekupi Udu — 1240 km. 15—20 km pēc satekas tek pa šauru ieleju, tālāk pārtop par līdzenumu upi. Ietek Angarā 68 km no tās ietekas Jeņisejā. Tasejeva visā garumā kuģojama. Aizsalst no oktobra līdz maijam.\n\nUpe nosaukumu ieguvusi 17. gadsimtā no tungusu valdnieka Taseja vārda.\n", "id": "lvs_Latn_103389"}
{"text": "Nīls Blomkamps\n\nNīls Blomkamps (, dzimis ) ir Dienvidāfrikas filmu un īsfilmu režisors, scenārists un producents, kā arī animators. Pazīstams kā filmas \"9. rajons\" režisors. Nominēts Zelta globusa un Amerikas Kinoakadēmijas balvai.\n", "id": "lvs_Latn_103390"}
{"text": "Dzonkolans\n\nDzonkolans () ir 1750 metrus augsts kalns Karintijas Alpos, kurš atrodas Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā Itālijā. Tas ir viens no sarežģītākajiem kāpumiem profesionālajā šosejas riteņbraukšanā un Giro d'Italia izmantots piecas reizes (2003, 2007, 2010, 2011, 2014), bet Giro Donne vienreiz (1997). Pirmajos divos notikušajos posmos uzvarēja Džilberto Simoni, bet 2010. gadā tas bija Ivans Baso, 2011. gadā Igors Antons un 2014. gadā Maikls Rodžerss. Vienīgajās sieviešu sacensībās uzvarēja Fabiana Luperīni.\n\nKalnā atrodas arī slēpošanas kūrorts Ravaskleto ar 22 km nogāzēm un slēpojamo augstumu starp 950 un 1750 metriem.\n", "id": "lvs_Latn_103391"}
{"text": "Džordžs Ketlins\n\nDžordžs Ketlins bija amerikāņu gleznotājs, kurš vislielāko atpazīstamību ieguva kā daudzu Ziemeļamerikas indiāņu portretu autors.\n\nDžordžs Ketlins piedzima Pensilvānijā. Amerikas pamatiedzīvotāju kultūra nākamo mākslinieku valdzināja jau kopš bērnības. Jaunais Ketlins daudzas stundas pavadīja medījot, zvejojot vai meklējot indiāņu artefaktus. Viņu spēcīgi iespaidoja mātes stāsti par notikumiem pierobežā kolonizācijas laikā un par viņas kā jaunas meitenes nokļūšanu vietējās indiāņu cilts gūstā.\n", "id": "lvs_Latn_103392"}
{"text": "Laikmetīgās mākslas centrs\n\nLatvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir nevalstiska organizācija, kas organizē laikmetīgās mākslas projektus Latvijā un ārvalstīs. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) veidots kā platforma laikmetīgās mākslas procesu veicināšanai un popularizēšanai.\n\nLLMC direktore ir mākslas zinātniece un kuratore Solvita Krese. LLMC birojs atrodas Rīgā, Alberta ielā 13, 7. stāvā.\n", "id": "lvs_Latn_103393"}
{"text": "2015. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2015. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas šaha čempionāts vīriešiem un sievietēm, kas notika Rīgā no 30. aprīļa līdz 6. maijam 2015. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras telpās (Pērses iela 2, 2. stāvs).\n", "id": "lvs_Latn_103394"}
{"text": "Šaritē — Berlīnes Universitātes slimnīca\n\nŠaritē - Berlīnes Universitātes slimnīca vai Berlīnes Universitātes medicīna () ir viena no lielākajām pasaules universitātes slimnīcām, kas atrodas Berlīnē, Vācijā. Kopā ar Berlīnes Humbolta Universitāti un Berlīnes Brīvo Universitāti tā veido vienu no lielajiem medicīnas, zinātnes un izglītības centriem Eiropas Savienībā.\n\nTā izvietojas četrās klīniskajās bāzēs dažādās Berlīnes daļās un ietver gandrīz 100 dažādu klīniku un institūtu, kas apvienoti 17 centros (CharitéCenters).\n", "id": "lvs_Latn_103395"}
{"text": "Irmingera jūra\n\nIrmingera jūra () ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļrietumos. Izvietojusies Grenlandes dienvidaustrumu piekrastē, ziemeļaustrumos Dāņu šaurums to savieno ar Grenlandes jūru, austrumos jūru norobežo Islandes rietumu piekraste un Reikjanesas grēda. Nosaukta par godu dāņu hidrogrāfam, viceadmirālim Karlam Ludvigam Kristiānam Irmingeram (1802—1888), kura vārdā nosaukta arī jūru šķērsojošā siltā Irmingera straume.\n", "id": "lvs_Latn_103396"}
{"text": "Peptīdi\n\nPeptīdi ( — 'barojošs') ir vielas, kuru molekulas sastāv no ķēdē savienotiem divu vai vairāku aminoskābju atlikumiem. Saites, kas savā starpā saista aminoskābju atlikumus, sauc par peptīdsaitēm —C(O)NH—. No divām aminoskābēm sastāvošus peptīdus sauc par dipeptīdiem, no trim — par tripeptīdiem utt. Peptīdus, kuru molekulās ir līdz 20 aminoskābju atlikumu, dēvē par oligopeptīdiem, bet peptīdus ar garāku ķēdi — par polipeptīdiem. Ja aminoskābju atlikumu ir vairāk par 50, tādus polipeptīdus parasti sauc par olbaltumvielām.\n\nHipotēzi par to, ka peptīdi sastāv no aminoskābēm, izvirzīja vācu ķīmiķis Hermanis Emils Fišers 1900. gadā, bet 1905. gadā viņš izstrādāja peptīdu sintēzes metodi laboratorijā. Fišers ieteicis arī pašu terminu 'peptīds'.\n\nDaudziem peptīdiem piemīt liela bioloģiska aktivitāte. Pēc bioregulējošās iedarbības peptīdus iedala peptīdu hormonos (oksitocīns, vazopresīns, glikagons), apetīti un gremošanas procesus regulējošos peptīdos (gastrīns, leptīns), neiropeptīdos (endorfīni, enkefalīni) u.c.\n", "id": "lvs_Latn_103397"}
{"text": "Huans Hosē Floress\n\nHuans Hosē Floress i Aramburu (; —) bija venecuēliešu ģenerālis, kurš kļuva par Ekvadoras Republikas augstāko vadītāju un vēlāk par pirmo Ekvadoras prezidentu. Vēlāk viņš amatā pavadīja vēl divus termiņus no 1839. līdz 1843. un no 1843. līdz 1845. gadam un bieži viņu sauc par \"Republikas dibinātāju\".\n", "id": "lvs_Latn_103398"}
{"text": "Floress\n\nEdisons Floress (Edison Flores, 1994) — Peru futbolists; Huans Hosē Floress (Juan José Flores; 1800—1864) — venecuēliešu ģenerālis un Ekvadoras prezidents; Kike Sančess Floress (Quique Sánchez Flores; 1965) — Spānijas futbolists un futbola treneris.\n", "id": "lvs_Latn_103399"}
{"text": "Lsm.lv\n\nLSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls. Portāls oficiāli savu darbību uzsāka .\n\nZiņu portāla izveidi paredzēja Ministru kabineta programma sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanai, kas tika izveidota 2012. gada pavasarī. 2012. gada rudenī valsts budžeta grozījumos piešķīra 82,3 tūkstošus latu, bet darbības uzturēšanai līdz 2015. gadam (ieskaitot) vēl 50 tūkstošus latu gadā.\n\nPortāla LSM.lv apmeklējums 2020. gada martā bijis rekordaugsts — 746 655 unikālie apmeklētāji pēc \"Gemius\" datiem. Tas ļāvis ierindoties tā gada lasītāko portālu topa trešajā vietā.\n\n2014. gada martā portāls LSM.lv saņēma Latvijas Žurnālistu asociācijas \"Izcilības balvu\" par labāko vizualizāciju mediju darbā 2013. gadā. To saņēma LSM.lv autori — Markus Kokanens un Teemu Hotti ar savu publikāciju sēriju \"Pētījumi komiksos\". Portāls 2014. gadā ir arī ieguvis NEPLP ceļojošo balvu \"Celmlauža\" par inovācijām radio un televīzijas darbībā 2013. gadā.\n\nPortāla galvenā redaktore ir Marta Cerava.\n", "id": "lvs_Latn_103400"}
{"text": "Tārtiņu dzimta\n\nTārtiņu dzimta (Charadriidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas. Tā apvieno 67 sugas, kas tiek iedalītas 11 ģintīs un divās apakšdzimtās. Šīs dzimtas putni sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, sākot ar arktisko tundru un beidzot ar tropu pludmalēm. Parasti tie mājo ūdenskrātuvju tuvumā atklātās ainavās, jūru piekrastēs, pļavās, tundrā, stepē un pustuksnešos, gan sausās, gan mitrās ekozonās. Dažas sugas mājo dziļi iekšzemē, tālu prom no ūdenstilpēm, piemēram, Austrālijas tārtiņš (Peltohyas australis), kurš sastopams Austrālijas tuksnesī. Vairāku tārtiņu dzimtas sugu izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta.\n", "id": "lvs_Latn_103401"}
{"text": "Ķīvīšu apakšdzimta\n\nĶīvīšu apakšdzimta (Vanellinae) ir viena no divām tārtiņu dzimtas (Charadriidae) apakšdzimtām, kas apvieno 25 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs. Ķīvīšu apakšdzimtas sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Šīs grupas tuvākie radinieki ir otra tārtiņu dzimtas apakšdzimta — tārtiņu apakšdzimta (Charadriinae). Latvijā sastopama viena ķīvīšu apakšdzimtas suga — ķīvīte (Vanellus vanellus).\n", "id": "lvs_Latn_103402"}
{"text": "Tārtiņu apakšdzimta\n\nTārtiņu apakšdzimta (Charadriinae) ir viena no divām tārtiņu dzimtas (Charadriidae) apakšdzimtām, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs. Tārtiņu apakšdzimtas sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tārtiņi mājo dažādās ekozonās, izņemot Sahāras tuksnesi un polāros reģionus. Šīs grupas tuvākie radinieki ir otra tārtiņu dzimtas apakšdzimta — ķīvīšu apakšdzimta (Vanellinae).\n", "id": "lvs_Latn_103403"}
{"text": "Ķīvītes\n\nĶīvītes, ķīvīšu ģints (Vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 23 sugas. Latvijā sastopama viena ķīvīšu ģints suga — ķīvīte (Vanellus vanellus). Ķīvīšu ģintī iekļautas gandrīz visas ķīvīšu apakšdzimtas (Vanellinae) sugas. Zinātniskais nosaukums Vanellus atvasināts no latīņu valodas un latviski nozīmē \"mazais vēdeklis\", dodot atsauci uz ķīvīšu spārnu vēdu tipisko troksni, atgādinot vēdekļa kustības troksni.\n", "id": "lvs_Latn_103404"}
{"text": "Dzeltenie tārtiņi\n\nDzeltenie tārtiņi, dzelteno tārtiņu ģints (Pluvialis) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tās ligzdo ziemeļu puslodes vai nu Arktikas, vai mērenās joslas reģionā. Latvijā sastopamas 3 dzelteno tārtiņu ģints sugas: dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria), tundras tārtiņš (Pluvialis fulva) un jūras ķīvīte (Pluvialis squatarola). Dzeltenais tārtiņš ir izvēlēts par Latvijas Gada putnu 2015.\n", "id": "lvs_Latn_103405"}
{"text": "TAME\n\nTAME EP Linea Aerea del Ecuado (darbojas ar zīmolu TAME) ir Ekvadoras nacionālā lidsabiedrība. Galvenā bāze atrodas Mariscal Sucre starptautiskajā lidostā Kito. Dibināta 1962. gadā. Lidsabiedrība pieder valstij.\n\nTAME nodrošina regulārus pasažieru pārvadājumus valsts teritorijā, kā arī uz Argentīnu, ASV, Brazīliju, Čīli, Kolumbiju, Kubu, Meksiku, Panamu, Peru un Venecuelu. Tā veic arī čarterreisus. TAME gaisa flotē ir 24 lidmašīnas.\n\nLidsabiedrība dibināta 1961. gada 17. decembrī ar nosaukumu Transportes Aereos Militares Ecuatorianos (saīsinājumā TAME). To sākotnēji apkalpoja Ekvadoras gaisa spēki. Pirmais lidojums veikts decembrī ar lidmašīnu Dakota C-47.\n\n2011. gadā lidsabiedrība no gaisa spēku pakļautības pārveidota par valdībai piederošu kapitālsabiedrību.\n\nTAME ir piedzīvojusi vairākus incidentus un katastrofas. Traģiski beigušies lidojumi 1976., 1981., 1983., 1984., 1988., 1998. un 2002. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103406"}
{"text": "Uda\n\nUda (), lejtecē arī Čuna (Чуна), ir Sibīrijas upe, Tasejevas labā satekupe. Sākas no kalnu ezera Udas grēdā netālu no Tivas robežas. Tek ziemeļu virzienā pa Vidussibīrijas plakankalni. Lejpus Čunskas tiek saukta par Čunu. Satekot ar Birjusu, veido Angaras lielāko pieteku Tasejevas upi. Jauktā ūdens pieplūde, ledus sega no oktobra līdz aprīlim. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Ņižņeudinska un Čunska. Upi šķērso Transsibīrijas dzelzceļš.\n", "id": "lvs_Latn_103407"}
{"text": "IDEA Architectural\n\nIDEA Architectural ir Būvniecības informatīvās modelēšanas BIM CAD programmatūra arhitektiem un dizaineriem, kas veidota pamatojoties uz CAD 4M Programmatūras kompānijas programmām. IDEA BIM struktūra, nodrošina gudrā datormodeļa veidošanu ar lielu dizaina precizitāti, kas tiešā ceļā tiek pievienots trīsdimensionālajam modelim. Visi celtniecības procesa elementi (t. i., sienas, ailas, pārsegumi, sijas, kāpnes, jumti utt.) ir papildinātie objekti, kas ietver raksturojošo parametru atribūtika. Tiem var brīvi mainīt formu, izmantojot parametru dialogus un atbilstošos algoritmus, tādējādi nodrošinot lietotājiem ērtu modelēšanas vidi. Arhitektūras projekts tālāk tiek skatīts caur kvalitatīvu vizualizāciju, 3D/4D caurskate un citas iespējas, piemēram, izejmateriālu specifikācijas komponentos, ar GPS piesaistītas topogrāfiskas koordinātes, integrācija starp IDEA un citiem trīsdimensiju lietojumprogrammām no 4M BCeltniecības Dizaina Institūta programmatūrām (t.i.SMALKA deputāts).\n\nIDEA Architectural ir ievērojama, jo to iespējams savienot ar citām BIM modelēšanas programmatūrām, piemēram, AutoCAD un DWG, kas veicina vieglu pāreju CAD lietotājiem.\n", "id": "lvs_Latn_103408"}
{"text": "Beni departaments\n\nBeni departaments () ir viens no deviņiem Bolīvijas departamentiem valsts ziemeļaustrumu daļā. Robežojas ar Pando departamentu ziemeļos, ar Lapasas departamentu rietumos, ar Kočabambas departamentu dienvidos un ar Santakrusas departamentu dienvidaustrumos, kā arī ar Brazīliju ziemeļaustrumos. Departamenta administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Trinidāda. Beni departamenta kopējā platība ir 213 564 km², pēc 2012. gada datiem departamentā dzīvo 425 780 iedzīvotāji. Tas ir otrais lielākais departaments Bolīvijā pēc platības un astotais lielākais departaments pēc iedzīvotāju skaita. Departamenta platība aizņem 19,44% no kopējās Bolīvijas teritorijas. Departaments ir sīkāk sadalīts astoņās provincēs.\n", "id": "lvs_Latn_103409"}
{"text": "Miozīns\n\nMiozīns ( — 'muskulis') ir viena no kontraktilajām olbaltumvielām, kas nodrošina muskuļu saraušanos un ietilpst miofibrillu sastāvā. 40—60 % no kopējā muskuļu olbaltumvielu daudzuma ir miozīns. Miozīna molmasa ir apmēram . Miozīns savienojas ar otru miofibrillu olbaltumvielu — aktīnu — un veido aktomiozīna kompleksu, kas ir galvenais muskuļu saraušanās sistēmas komponents. Svarīga miozīna īpašība ir spēja sašķelt adenozīntrifosforskābes makroerģiskās saites un pārveidot to enerģiju mehāniskajā enerģijā, tādējādi miozīns darbojas kā ferments, kas nodrošina ATF hidrolīzi.\n\nMiozīna gigantiskās molekulas savā starpā polimerizējas un veido miofibrillu sastāvā ietilpstošās tā saucamās resnās protofibrillas, no kurām izliecas miozīna molekulu \"galviņas\", kas veido it kā tiltiņus uz tievajām protofibrillām, kas sastāv galvenokārt no aktīna. Muskulim aktivējoties, miozīna molekulas maina savu formu, tā galviņas noliecas un velk līdzi aktīna pavedienus. Tādējādi muskulis saraujas.\n", "id": "lvs_Latn_103410"}
{"text": "Mate\n\nMate (, no ) ir tradicionāls Dienvidamerikas dzēriens ar augstu kofeīna saturu. Īpaši populārs tas ir Argentīnā, kur to kā tradīciju aizsargā likums, Urugvajā, Paragvajā, Bolīvijas Gran Čako reģionā un Brazīlijas Dienvidu reģionā, kā arī mazākā mērā Čīles dienviddaļā, Sīrijā un Libānā. To pagatavo, iemērcot žāvētas mates auga lapas karstā ūdenī.\n\nMati pasniedz izdobta pudeļķirbja koplietošanas traukā ar metāla salmiņu. Salmiņu Latīņamerikas valstīs sauc par bombilla, portugāļu valodā — par bomba, bet arābu valodā — par bombija vai vispārīgāk par masassa. Salmiņu tradicionāli veido no sudraba. Komerciāli pieejamie salmiņi parasti ir no jaunsudraba (alpaka), nerūsošā tērauda vai dobas cukurniedres. Ķirbi sauc par mate vai guampa, Brazīlijā — par cuia vai cabaça. Pat ja ūdeni ņem no termosa, dzērienu dzer no tradicionālā trauka.\n", "id": "lvs_Latn_103411"}
{"text": "Olivers Stouns\n\nViljams Olivers Stouns (; dzimis ) ir amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents. Stouns ir kara veterāns, piedalījies Vjetnamas karā kā karavīrs. Veidojis vairākas filmas par Vjetnamas kara tematiku. Ieguvis trīs Amerikas Kinoakadēmijas balvas — vienu par labāko adaptēto scenāriju filmai \"Pusnakts ekspresis\" (Midnight Express, 1978), un divas balvas kā labākais režisors par filmām \"Armijas vads\" (1986) un \"Dzimis 4. jūlijā\" (Born on the Fourth of July, 1989). Pazīstams arī kā politisku dokumentālo filmu autors.\n", "id": "lvs_Latn_103412"}
{"text": "Roberts Pētersons\n\nRoberts Pētersons (dzimis 1995. gada 14. janvārī Ventspilī) ir latviešu mūziķis, dziedātājs.\n\nStarptautiska konkursa laureāts (Grand Prix Berliner Perle 2010), konkursa \"Eirodziesma 2012\" Latvijas reģionālās atlases finālists ar dziesmu \"She's a queen\", populārā latviešu mūzikas festivāla \"Muzikālā banka\" vairāku gadu dalībnieks), radio hitu izpildītājs un autors — \"Cīrulis\", \"Man pieder tik daudz\", \"Es esmu pamodies\", \"Sāksim no jauna\", \"Nelaid projām\".\n\nMuzicējis kopā ar Raimondu Paulu, sadarbojies ar mūzikas producentu Guntaru Raču, kā arī strādājis ar vairākiem citiem Latvijā pazīstamiem producentiem — Gintu Stankeviču, Egīlu Mežu, Modri Skaistkalnu, Artūru Palkeviču, Midi, Kristapu Krievkalnu, Māri Priedi, mūziķiem — Kažu, Andri Ērgli, Jāni Strazdu, Māri Kupču, Ikaru Ruņģi, Leonu Sējānu un citiem.\n\n2014. gada septembrī klajā laidis debijas albumu \"Apturēts laiks\" ar 12 oriģināldziesmām.\n", "id": "lvs_Latn_103413"}
{"text": "Dzeltenais tārtiņš\n\nDzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns. Ģeogrāfisko variāciju nav.\n\nDzeltenā tārtiņa zinātniskais nosaukums Pluvialis apricaria atvasināts no latīņu valodas un latviski nozīmē \"apsauļojies lietusnesējs\" (pluvialis — \"lietu nesošs, lietains\" un apricari — \"apsauļot\"). Nosaukumā ir atsauce uz dzeltenraibumoto tārtiņa muguru — \"apsauļotais\", bet \"lietus daļa\" attiecas uz tautas vērojumiem, ka \"tārtiņš sasauc lietu\".\n", "id": "lvs_Latn_103414"}
{"text": "Upes tārtiņš\n\nUpes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā. Izdala trīs pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_103415"}
{"text": "Čukisakas departaments\n\nČukisakas departaments () ir viens no deviņiem Bolīvijas departamentiem valsts dienvidu daļā. Robežojas ar Tarihas departamentu dienvidos, ar Potosi departamentu rietumos, ar Kočabamba departamentu ziemeļos, ar Santakrusas departamentu ziemeļaustrumos, kā arī ar Paragvaju austrumos. Departamenta administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Bolīvijas galvaspilsēta Sukre. Čukisakas departamenta kopējā platība ir 51 524 km², pēc 2012. gada datiem departamentā dzīvo 600 728 iedzīvotāji. Tas ir astotais lielākais departaments Bolīvijā pēc platības un piektais lielākais departaments pēc iedzīvotāju skaita. Departamenta platība aizņem 5% no kopējās Bolīvijas teritorijas. Departaments ir sīkāk sadalīts desmit provincēs.\n", "id": "lvs_Latn_103416"}
{"text": "Vikipēdija:Plašsaziņas līdzekļu publikācijas\n\nŠis ir saraksts ar publikācijām plašsaziņas līdzekļos par Vikipēdiju latviešu un latgaliešu valodā. Sarakstā iekļaujamas publikācijas, kur Vikipēdija ir viens no galvenajiem tematiem.\n", "id": "lvs_Latn_103417"}
{"text": "Štūrovo\n\nŠtūrovo () ir pilsēta Slovākijā, Nitras apgabala Nove Zāmku apriņķī Donavas kreisajā krastā iepretim Ungārijas pilsētai Estergomai, ar kuru to savieno 1944. gadā nopostītais un tikai 2001. gadā atjaunotais Marijas Valērijas tilts.\n", "id": "lvs_Latn_103418"}
{"text": "Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā\n\nLatvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā ir ikgadējas sacensības, kurās noskaidro Latvijas čempionu.\n", "id": "lvs_Latn_103419"}
{"text": "Hodžkina limfoma\n\nHodžkina limfoma jeb limfogranulomatoze (; arī Hodžkina slimība, ļaundabīgā granulēma) ir ļaundabīga audzēja veids, kas primāri ietekmē limfātisko sistēmu un sekundāri pārējos nelimfoīdos orgānus metastazēšanās ceļā. Audzējs var lokalizēties vienā orgānā vai kaut kādā ķermeņa apgabalā vai būt ģeneralizētā formā, izplatoties pa visu limfātisko sistēmu, kaulu smadzenēs, aknās un citos orgānos. Limfomas ir limfātiskas sistēmas audzēji un attīstās no limfmezglu audiem. No visiem limfomu gadījumiem aptuveni 40% ir Hodžkina limfoma.\n\nEpstaina—Bāras vīrusa provocētas infekciozās mononukleozes gaita var pāraugt Hodžkina limfomā. Hodžkina limfomai raksturīga slimības izplatība no viena limfmezgla uz citu un sistēmiska simptomu attīstīšanās. Raksturīgākā Hodžkina limfomas histoloģiskā atradne ir multinukleāri lakunāri histiocīti.\n\nSlimība norit ar limfmezglu augšanu, un tai raksturīga viļņaina gaita un intoksikācija, ķermeņa temperatūras kāpšana, svīšana, ādas nieze un pakāpeniski pieaugoša kaheksija.\n", "id": "lvs_Latn_103420"}
{"text": "Kočabambas departaments\n\nKočabambas departaments () ir viens no deviņiem Bolīvijas departamentiem valsts centrālajā daļā. Robežojas ar Lapasas departamentu rietumos, ar Beni departamentu ziemeļos, ar Santakrusas departamentu austrumos, ar Potosi departamentu un ar Čukisakas departamentu dienvidos. Departamenta pārvaldes centrs un lielākā pilsēta ir Kočabamba. Kočabambas departamenta kopējā platība ir 55 631 km², pēc 2012. gada datiem departamentā dzīvo 1 938 401 iedzīvotāji. Tas ir sestais lielākais departaments Bolīvijā pēc platības un trešais lielākais departaments pēc iedzīvotāju skaita. Departamenta platība aizņem 5,06% no kopējās Bolīvijas teritorijas. Departaments ir sīkāk sadalīts sešpadsmit provincēs.\n", "id": "lvs_Latn_103421"}
{"text": "Burtnieku pils\n\nBurtnieku viduslaiku pils (, ) bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.\n\nBurtnieku pilsdrupas atrodas 19. gadsimta sākumā izveidotajā Burtnieku parkā bijušās Burtnieku pilsmuižas kungu mājas priekšā. 19. gadsimta vidū parkā iekļāva arī kādreizējos pils aizsardzības grāvjus ar dīķiem.\n", "id": "lvs_Latn_103422"}
{"text": "Lapasas departaments\n\nLapasas departaments () ir viens no deviņiem Bolīvijas departamentiem valsts ziemeļrietumu daļā. Robežojas ar Pando departamentu ziemeļos, ar Beni departamentu un ar Kočabambas departamentu austrumos, ar Oruro departamentu dienvidos, kā arī ar Čīli rietumos. Departamenta administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Bolīvijas galvaspilsēta Lapasa. Lapasas departamenta kopējā platība ir 133 985 km², pēc 2012. gada datiem departamentā dzīvo 2 706 351 iedzīvotāji. Tas ir trešais lielākais departaments Bolīvijā pēc platības un vislielākais departaments pēc iedzīvotāju skaita. Departaments ir sīkāk sadalīts divdesmit provincēs.\n", "id": "lvs_Latn_103423"}
{"text": "Gods kalpot Rīgai!\n\n\"Gods kalpot Rīgai!\" (GKR) ir 2012. gada martā dibināta politiskā partija Latvijā. Tās vadītājs ir Oļegs Burovs.\n\nPartijas kodolu sākotnēji veidoja 20 cilvēki, no kuriem 12 bija likvidētās LPP/LC Rīgas domes deputāti. Partija vairākus gadus darbojusies Rīgas domes valdošajā koalīcijā kopā ar partiju \"Saskaņa\". 2018. gada decembrī partijā bija 605 biedri.\n\n\"Gods kalpot Rīgai\" vadītājs Oļegs Burovs 2019. un 2020. gadā bija Rīgas domes priekšsēdētājs, savukārt tās bijušais vadītājs Andris Ameriks iepriekš ilgstoši bija Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.\n\nDivus parlamenta sasaukumus vienīgā partijas pārstāve Saeimā bija Jūlija Stepaņenko, kas bija ievēlēta 12. un 13. Saeimā no partijas \"Saskaņa\" saraksta. 13. Saeimā viņa darbojās kā pie frakcijām nepiederoša deputāte. 2020. gada 21. februārī J. Stepaņenko izstājās no partijas \"Gods kalpot Rīgai\" kopā ar pieciem Rīgas domes deputātiem.\n\n2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās vairāki partijas biedri kandidēja partijas \"Latvija pirmajā vietā\" sarakstā. Vēlēšanās saraksts saņēma 6,24% vēlētāju atbalsta, iegūstot 9 vietas 14. Saeimā, no kurām vienu ieņēma \"Gods kalpot Rīgai\" līderis O. Burovs. 2023. gadā viņš izstājās no \"Latvija pirmajā vietā\" Saeimas frakcijas, izrādot gatavību atbalstīt \"Jaunās Vienotības\" vadīto valdošo koalīciju ar Eviku Siliņu Ministru prezidentes amatā. Tāpat arī \"Gods kalpot Rīgai\" deputāti Rīgas domē iesaistījās jaunajā koalīcijā, kas par domes priekšsēdātāju ievēlēja Vilni Ķirsi. Vēlāk tika paziņots, ka \"Gods kalpot Rīgai\" startēs 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās kopīgi ar Zaļo un zemnieku savienību un O. Burovs Saeimā balsojumus sinhronizēs ar ZZS frakciju.\n", "id": "lvs_Latn_103424"}
{"text": "Mandarīni (filma)\n\n\"Mandarīni\" (, ) ir 2013. gada Igaunijas un Gruzijas filma, kuras režisors, producents un scenārija autors ir Zaza Urušadze.\n\nFilmas darbība notiek 20. gadsimta 90. gadu Abhāzijas kara laikā. Filma \"Mandarīni\" ir nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai labākās filmas svešvalodā kategorijā. Šī ir pirmā Igaunijas nominētā filma, kas nokļuvusi līdz pēdējai balsojuma kārtai šajā nominācijā. Filma tikusi nominēta šajā kategorijā arī Zelta globusa balvai. Tā ir saņēmusi arī dažādus apbalvojumos kinofestivālos.\n", "id": "lvs_Latn_103425"}
{"text": "Amerikāņu snaiperis\n\nFilma ir par ASV jūras kājnieku, snaiperi Krisu Kailu, kas nosūtīts uz karu Irākā. Tajā galvenās lomas attēlo Bredlijs Kūpers un Sjēna Millere.\n\n\"Amerikāņu snaiperis\" pirmizrāde notika Amerikas Kinoinstitūta rīkotajā festivālā, kinoteātros ASV filmas pirmizrāde notika . AFI to nosauca par vienu no desmit gada labākajām filmām. Tā nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai sešās nominācijās, tai skaitā kā labākā filma.\n", "id": "lvs_Latn_103426"}
{"text": "Selma\n\n\"Selma\" () ir 2014. gada amerikāņu vēsturiskā drāma, kuras režisore ir Ava Davernaja.\n\nFilma ir par 1965. gada gājieniem no Selmas uz Montgomeri, lai tiktu ļauts balsot afroamerikāņiem. Tajā galvenās lomas attēlo Deivids Ojelovo, Toms Vilkoinsons, Karmena Ejogo, Tims Rots un Opra Vinfrija.\n\n\"Selma\" pirmizrāde notika Amerikas Kinoinstitūta rīkotajā festivālā, kinoteātros ASV filmas pirmizrāde notika . AFI to nosauca par vienu no desmit gada labākajām filmām. Tā ir nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai divās nominācijās — kā labākā filma un par labāko dziesmu.\n", "id": "lvs_Latn_103427"}
{"text": "Siksiki\n\nSiksiki, arī blekfīti, melnkājainie ir trīs radniecīgas Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju ciltis,— siksiki, pikani, kaini — kas apvienojušās konfederācijā jeb savienībā. Savu konfederāciju siksiki dēvē par Siksikatsiitapiwa, savukārt senais cilšu kolektīvais pašnosaukums Niitsi'tapi nozīmē \"īstie cilvēki, īstā tauta\". Ciltis vienoja kopīga valoda, vēsture un tradīcijas. Vēsturiski apdzīvoja Lielo līdzenumu ziemeļaustrumus mūsdienu ASV un Kanādā.\n\nPar melnkājainiem jeb siksikiem dēvēja tikai vienu cilti. Vārds cēlies no mokasīnu zoles, kuras niitsitapi indiāņi krāsoja melnā krāsā. Leģenda vēsta, ka zoles ieguva melnu nokrāsu pēc tam, kad viņi šķērsoja ar ugunsgrēka pelniem klātu prēriju.\n\nLatviski izdotajās grāmatās cilts nosaukums tulkots ļoti dažādi. 1937. gadā iznākušajā H. Longfelova poēmā \"Dziesma par Hajavatu\" viņi dēvēti par melnkājaiņiem, 1984. gada L. Velskopfas-Henrihas \"Izraidīto ceļš\" — siksikau un melnkājām, 1975. gadā Arkādija Fīdlera \"Mazais Bizons\" — Melnām Pēdām, grāmatās \"Ziemeļamerikas indiāņi\" (sērija \"Redzes lokā\") un \"Runā Melnais Briedis\" (izdota 2011. gadā) — blekfītiem.\n\nSiksiku valoda pieder algonkinu valodu saimei, un tā ir nopietni apdraudēta. Par ciešiem siksiku sabiedrotajiem kļuva arī sarsi — neliela na-dene valodu saimes cilts.\n", "id": "lvs_Latn_103428"}
{"text": "Atsitiens\n\n\"Atsitiens\" () ir 2014. gada ASV drāmas filma, kuras režisors ir Damjēns Šazels.\n\nFilma ir par jaunu džeza bundzinieku, kas mācās vienā no ASV labākajām mūzikas skolām, kur viņu māca skolas despotiskais džeza maestro. Tajā galvenās lomas attēlo Mailss Tellers, Dž. K. Simonss un Pols Raizers.\n\n\"Atsitiens\" pirmizrāde notika Sandensas kinofestivālā. ASV kinoteātros filmas pirmizrāde notika , Latvijā — . Amerikas Kinoinstitūts to nosauca par vienu no desmit gada labākajām filmām. Tā ir nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai piecās kategorijās, tai skaitā kā labākā filma.\n", "id": "lvs_Latn_103429"}
{"text": "Whiplash\n\nGrupas Metallica singls Grupas Motörhead izpildītā Metallica dziesmas kaverversija 2014. gada ASV mākslas filma\n", "id": "lvs_Latn_103430"}
{"text": "Benjamiņš Jēgers\n\nBenjamiņš Jēgers (dzimis , miris ) bija ASV latviešu letonists un bibliogrāfs. Ziemeļilinoisas Universitātes (Northern Illinois University) profesors (1968-1985). Nodarbojās ar latviešu vārdu nozīmes un etimoloģijas un latviešu literatūras pētīšanu. Tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu zinātniekiem.\n", "id": "lvs_Latn_103431"}
{"text": "Epikontinentāla jūra\n\nEpikontinentāla jūra vai šelfa jūra ir jūra, kas pilnībā izvietojusies kontinenta šelfa robežās uz kontinentālas zemes garozas un kuru gandrīz pilnībā iekļauj kontinenta krasts vai piekrastes salas. Parasti veidojas jūras transgresijas rezultātā augsta pasaules okeāna līmeņa periodā. Šādas jūras parasti ir seklas (100—200 m).\n\nEpikontinentālās jūras bija izplatītas dažādos ģeoloģiskajos periodos, veidojot plašas ūdens akvatorijas mūsdienu kontinentu iekšienē (Rietumsibīrijas līdzenums, Amazones baseins u.c.). Mūsdienās par epikontinentālajām jūrām izskata Persijas līci (applūdis pirms aptuveni 10 000 gadu), Baltijas jūru, Hudzona līci, Sentlorensa līci, Dienvidķīnas jūru, Karpentārija līci u.c. Par reliktu epikontinentālo jūru uzskatāma arī Kaspijas jūra.\n", "id": "lvs_Latn_103432"}
{"text": "Karpentārija līcis\n\nKarpentārija līcis () ir Klusajam okeānam piederīga epikontinentāla jūra Austrālijas ziemeļos. Izvietojusies starp Jorkas raga pussalu austrumos un Ārnemlendu rietumos; ziemeļos piekļaujas Arafuru jūrai. Līcis sekls, dziļums lielākoties 55—66 m, dziļākā vieta ir 82 m. Dienvidu un rietumu piekrastē vairākas salas, lielākās no kurām ir Groteilanta un Morningtona sala Velzlija salu grupā. Plūdmaiņu augstums līdz 3,2 m.\n\nPirmais no eiropiešiem līča krastus sasniedza holandietis Villems Janszons (Willem Janszoon) 1606. gadā. Cits holandietis, Jans Karstenszons (Jan Carstenszoon), līci apmeklēja 1623. gadā un nodēvēja to par godu tā laika Holandiešu Austrumindijas ģenerālgubernatoram Pīteram de Karpentīram (Pieter de Carpentier).\n", "id": "lvs_Latn_103433"}
{"text": "RenderMan\n\nRenderMan ir 3D fotoreālistiskās vizualizācijas programmatūra. To izveidoja Pixar Animation Studios animācijas studija 1989. gadā, un kopš tā brīža RenderMan programmatūru sāka plaši izmantot vairākas filmu kompānijas. Vizualizēšanai RenderMan pārsvarā izmanto Rejesa algoritmu, tomēr tas ir arī pielāgots staru izsekošanas un globāla apgaismojuma renderēšanas metodēm.\n", "id": "lvs_Latn_103434"}
{"text": "Plastīdas\n\nPlastīdas ( — 'veidojums', — 'izskats, stāvoklis') ir augu šūnu organoīdi, kuru virsmu sedz divas membrānas. Plastīdas sastāv no stromas ar pigmentiem un dažādas sarežģītības iekšējo membrānu sistēmām. Stromā var atrasties viens vai vairāki cietes graudi, lipoproteīdi un ribosomas, kuru skaits vecākos organoīdos samazinās. Plastīdas nodrošina fotosintēzi, ATF, taukskābju, aminoskābju un fitohormonu sintēzi, īslaicīgu vai ilgstošu organisko vielu uzkrāšanu.\n", "id": "lvs_Latn_103435"}
{"text": "Viktors Lobačovs\n\nViktors Lobačovs (dzimis Rīgā) ir bijušais Latvijas izcelsmes krievu hokejists, uzbrucējs. Karjeras lielāko daļu aizvadījis Latvijas čempionātā, 2014. gadā kļūstot par līgas čempionu, savukārt 2011. gadā sezonu noslēdzot kā līgas rezultatīvākais spēlētājs.\n", "id": "lvs_Latn_103436"}
{"text": "Dabašaņs\n\nDabašaņs (, Dàbā Shān) ir kalnu grēda Ķīnas vidienē, viens no Cjiņlina atzariem. Izvietojies uz Šaaņsji provinces un Čuncjinas municipalitātes robežas, iestiepjoties Hubei provincē, stiepjas ap 200 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, iekļaujot arī Ušaņa grēdu ar Dabašaņa augstāko virsotni Šeņnundinu (3105 m). Grēda veidota galvenokārt no kristāliskajiem iežiem, saposmota dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas. Vidējais augstums 1300—2000 m vjl. Akmeņogļu atradnes.\n\nDabašaņa mūžzaļie meži ir iekļauti Pasaules Dabas Fonda sevišķi aizsargājamo ekoreģionu skaitā. Grēdas Čuncjinas daļā ierīkots Dabašaņa Valsts dabas rezervāts, bet Hebei daļā — Šeņnundzjas kalnu dabas rezervāts (272 km²).\n", "id": "lvs_Latn_103437"}
{"text": "Oruro departaments\n\nOruro departaments () ir viens no deviņiem Bolīvijas departamentiem valsts dienvidrietumu daļā. Robežojas ar Lapasas departamentu ziemeļos, ar Kočabambas departamentu ziemeļaustrumos, ar Potosi departamentu dienvidos un austrumos, kā arī ar Čīli rietumos. Departamenta administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Oruro. Oruro departamenta kopējā platība ir 53 588 km², pēc 2012. gada datiem departamentā dzīvo 494 587 iedzīvotāji. Tas ir septītais lielākais departaments Bolīvijā pēc platības un septītais lielākais departaments pēc iedzīvotāju skaita. Departaments ir sīkāk sadalīts sešpadsmit provincēs.\n", "id": "lvs_Latn_103438"}
{"text": "Pando departaments\n\nPando departaments () ir viens no deviņiem Bolīvijas departamentiem valsts ziemeļu daļā. Robežojas ar Beni departamentu un ar Lapasas departamentu dienvidos, kā arī ar Peru rietumos un ar Brazīliju ziemeļos. Departamenta administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Kobiha. Pando departamenta kopējā platība ir 63 827 km², pēc 2012. gada datiem departamentā dzīvo 109 173 iedzīvotāji. Tas ir piektais lielākais departaments Bolīvijā pēc platības un devītais lielākais departaments pēc iedzīvotāju skaita. Departaments ir sīkāk sadalīts piecās provincēs.\n", "id": "lvs_Latn_103439"}
{"text": "Cjiņlins\n\nCjiņlins (, Qín Lǐng) ir kalnu grēda Ķīnas vidienē, Huanhes un Jandzi baseinu ūdensšķirtne. Stiepjas rietumu—austrumu virzienā 650 km garumā no Gaņsu dienviddaļas, cauri Šaaņsji provincei, iestiepjoties Henaņas vidienē. Grēdas augstākais kalns ir Taibaišaņs — 3767 m vjl. Grēda veidota no kaļķakmeņiem, slānekļiem. Ziemeļu nogāze stāva, maz saposmota, aug skujkoku meži; dienvidu nogāze nolaidena, alpīnās pļavas. Cjiņlina ziemeļaustrumos, vienā no atzariem, atrodas viens no daoisma svētajiem kalniem — Huašaņs (2130 m vjl).\n", "id": "lvs_Latn_103440"}
{"text": "Potosi departaments\n\nPotosi departaments () ir viens no deviņiem Bolīvijas departamentiem valsts dienvidrietumu daļā. Robežojas ar Oruro departamentu ziemeļos, ar Kočabambas departamentu ziemeļaustrumos, ar Čukisakas departamentu un ar Tarihas departamentu austrumos, kā arī ar Čīli rietumos un ar Argentīnu dienvidos. Departamenta administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Potosi. Potosi departamenta kopējā platība ir 118 218 km², pēc 2012. gada datiem departamentā dzīvo 823 517 iedzīvotāji. Tas ir ceturtais lielākais departaments Bolīvijā pēc platības un ceturtais lielākais departaments pēc iedzīvotāju skaita. Departaments ir sīkāk sadalīts sešpadsmit provincēs.\n", "id": "lvs_Latn_103441"}
{"text": "Santakrusas departaments\n\nSantakrusas departaments () ir viens no deviņiem Bolīvijas departamentiem valsts austrumu daļā. Robežojas ar Beni departamentu ziemeļos, ar Kočabambas departamentu rietumos, ar Čukisakas departamentu dienvidrietumos, kā arī ar Brazīliju ziemeļaustrumos un ar Paragvaju dienvidos. Departamenta administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Santakrusa. Santakrusas departamenta kopējā platība ir 118 218 km², pēc 2012. gada datiem departamentā dzīvo 823 517 iedzīvotāji. Tas ir vislielākais departaments Bolīvijā pēc platības un otrais lielākais departaments pēc iedzīvotāju skaita. Departaments ir sīkāk sadalīts piecpadsmit provincēs.\n", "id": "lvs_Latn_103442"}
{"text": "Tarihas departaments\n\nTarihas departaments () ir viens no deviņiem Bolīvijas departamentiem valsts ziemeļu daļā. Robežojas ar Čukisakas departamentu ziemeļos un ar Potosi departamentu rietumos, kā arī ar Argentīnu dienvidos un ar Paragvaju austrumos. Departamenta administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Tariha. Tarihas departamenta kopējā platība ir 37 623 km², pēc 2012. gada datiem departamentā dzīvo 508 757 iedzīvotāji. Tas ir mazākais departaments Bolīvijā pēc platības un sestais lielākais departaments pēc iedzīvotāju skaita. Departaments ir sīkāk sadalīts sešās provincēs.\n", "id": "lvs_Latn_103443"}
{"text": "Bizona Muguras Tauki\n\nGleznā virsaitis redzams ādas kreklā, kas izšūts ar saplacinātām dzeloņcūku adatām un skalpcirtām, dzeloņcūkas adatām un krāsotiem astriem vai matiem rotātu miera pīpes kātu un galvassegu.\n\nGlezna radīta Lielo līdzenumu ziemeļrietumos, kur mūsdienās stiepjas robeža starp Savienotajām Valstīm un Kanādu. Tas ir viens no visizteiksmīgākajiem un spilgtākajiem Ketlina veidotajiem portretiem. Glabājas Smitsona amerikāņu mākslas muzejā.\n", "id": "lvs_Latn_103444"}
{"text": "Bolīvijas administratīvais iedalījums\n\nBolīvijas administratīvo iedalījumu veido 9 departamenti (), kas izveidoti saskaņā ar Bolīvijas konstitūciju. Departamenti sīkāk ir sadalīti 112 provincēs. Pēc platības lielākais departaments ir Santakrusas departaments (370 621 km²), bet mazākais ir Tarihas departaments (37 623 km²). Pēc iedzīvotāju skaita vislielākais departaments ir Lapasas departaments (2 706 351 iedzīvotāji), bet mazākais Pando departaments (109 173 iedzīvotāji).\n", "id": "lvs_Latn_103445"}
{"text": "Taibaišaņs\n\nTaibaišaņs (, Tàibái Shān) ir Cjiņlina grēdas augstākā virsotne. Izvietojusies grēdas vidusdaļā Šaaņsji provinces dienvidos, Ķīnā. Tiek uzskatīts arī par Austrumķīnas augstāko kalnu. 1965. gadā kalnā un tā apkārtnē ierīkots 56 325 ha liels dabas rezervāts.\n", "id": "lvs_Latn_103446"}
{"text": "Santakrusa de la Sjerra\n\nSantakrusa de la Sjerra () ir Bolīvijas pilsēta valsts centrālajā daļā. Pilsēta atrodas Santakrusas departamentā pie Pirajas upes. Santakrusas departamenta administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Atrodas 502 kilometru attālumā no Bolīvijas galvaspilsētas Sukres. Pilsētas kopējā platība ir 535 km², bet aglomerācijas platība ir 1 407 km², pēc 2012. gada datiem pilsētā dzīvo 1 453 549 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā 2 102 998 iedzīvotāji. Pilsētā un tās aglomerācijā dzīvo gandrīz 70% no visiem Santakrusas departamenta iedzīvotājiem un tā ir viena no visstraujāk augošajām pilsētām pasaulē.\n\nPilsēta dibināta 1561. gada 26. februārī, 200 kilometru attālumā no pašreizējās atrašanās vietas. Laika gaitā pilsēta vairākas reizes pārvietota, līdz 16. gadsimta beigās tā pārvietota uz pašreizējo atrašanās vietu. Lielākajā daļā savas pastāvēšanas laika tā bija maza pilsēta, līdz Otrajam pasaules karam, kad pilsēta sāka strauji attīstīties.\n\nMūsdienās Santakrusa ir Bolīvijas lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Visi Santakrusas uzņēmumi veido 35% no Bolīvijas iekšzemes kopprodukta un pilsēta veido gandrīz 40% no visiem Bolīvijai piesaistītajām investīcijām. Šo iemeslu dēļ Santakrusa ir kļuvusi par Bolīvijas nozīmīgāko finanšu centru.\n", "id": "lvs_Latn_103447"}
{"text": "Jānis Hodkevičs\n\nJānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs (, ), arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (, , 1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs. Žemaitijas ģenerālstārasts (no 1564), Pārdaugavas hercogistes hetmanis un ģenerāladministrators (1566–1578), Viļņas kastelāns (no 1574).\n", "id": "lvs_Latn_103448"}
{"text": "Dāhla\n\nDāhla (, ad Dākhilah; ) ir oāze Ēģiptē, Vādīelgedīdas muhāfazā. Izvietojusies valsts vidienē Lībijas tuksnesī starp Hārgas oāzi austrumos un Farāfiras oāzi ziemeļrietumos. Oāze stiepjas aptuveni 80 km austrumu—rietumu virzienā un ir ap 25 km plata. Lielākās apdzīvotās vietas ir Mūtas (20 tūkstoši iedzīvotāju) un Kasras pilsētas, kā arī 15 ciemi. Kopējais iedzīvotāju skaits tiek lēsts ap 75 tūkstošiem.\n", "id": "lvs_Latn_103449"}
{"text": "Dahla\n\nDahla (, Eddaxla; ) ir pilsēta Atlantijas okeāna krastā, Marokas okupētajā Rietumsahāras daļā. Atrodas uz šauras pusslas starp okeānu un Dahlas līci.\n\nPilsētu 1881. gadā nodibināja spāņi. Pilsētas ekonomiskā bāze ir zevejniecība. Marokas varas iestādes cenšas attīstīt tūrismu, jo vietējie apstākļi piemēroti ūdenssportam (kaitingam, vējdēlim).\n\n2005. gadā Dahlas līcis tika iekļauts Rāmsaras konvencijas sarakstā. Līcī uzturas apmēram 60 000 putnu.\n", "id": "lvs_Latn_103450"}
{"text": "Tesa\n\nTesa ir postmetāla mūzikas grupa no Rīgas, Latvijas. Izveidota 2005. gadā no grupu In.Stora, Kriegopfer un Les Corte dalībniekiem.\n\n2006. un 2007.gadā grupa izdeva divus EP ierakstus Tagad un Nekad, kam sekoja pilna garuma studijas ieraksts 2008. gadā Heartbeatsfromthesky. Šajā laikā Tesa vislielāko atpazīstamību gūst Eiropā un Krievijā, kur norisinājušās grupas koncertturnejas un dalība festivālos. 2012. gadā grupa izlaiž savu nākamo studijas ierakstu IV, bet 2015. gadā — Ghost.\n\n2020. gada 29. maijā grupa izdeva savu ceturto pilnmetrāžas studijas albumu un sesto ierakstu kopumā — C O N T R O L sadarbībā ar izdevniecību My Proud Mountain. Albumu bija paredzēts izdot un prezentēt 28. martā, taču COVID-19 pandēmijas dēļ tas tika izdots un prezentēt 29. maijā, Āgenskalna bijušajā Latvijas TV studijā Nometņu ielā 62. Albums ierakstīts Valmierā studijā Hodila, Ģirta Laumaņa vadībā.\n\nGalvenie ietekmes avoti mūzikā ir tādas grupas kā Neurosis, Shora, Godspeed You! Black Emperor un Grails. Grupa ir arī uzstājusies koncertos ar tādām grupām kā Neurosis un Nadja.\n\nGrupas albums \"C O N T R O L\" tika nominēts un ieguva Mūzikas ierakstu gada balvu \"Zelta Mikrofons 2021\" kategorijā \"Metāla mūzikas albums\".\n\n2022. gada novembrī notika grupas un teātra trupas \"Kvadrifrons\" radīts uzvedums \"Pisties vai dzīvot\" par prostatas vēzi.\n", "id": "lvs_Latn_103451"}
{"text": "Kauzalģija\n\nKauzalģija ir stipras lēkmveidīgas dedzinošas sāpes, kas ir saistītas ar perifēro nervu bojājumu. Sāpes pie kauzalģijas pastiprinās pie viegla pieskāriena, vēja pūtiena, negatīvam emocijām un lokalizējas bojāta perifēra nervu zonā. Tai ir raksturīgs \"mitras lupatas\" simptoms; šis simptoms apstiprinās, ja pieliekot mitru lupatu uz sāpīgu zonu sāpes samazinās. Visbiežāk kauzalģija parādās pie daļējiem nervus medianus un n. tibialis stumbra bojājumiem. Mičels S. V. 1864. gadā ievēsis šo terminu.\n", "id": "lvs_Latn_103452"}
{"text": "Georgs Radvils\n\nGeorgs Radvils, arī Radivils () jeb Jurģis Radvila (), arī Juris (Jeržijs) Radzivils (, , 1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks. Pārdaugavas hercogistes administrators (1578/1582–1586), Viļņas bīskaps (1579–1591), Krakovas bīskaps (1591–1600). Pirmais Romas katoļu baznīcas kardināls no Latvijas un Lietuvas teritorijas (1586).\n", "id": "lvs_Latn_103453"}
{"text": "Latviešu folkloras krātuve\n\nLatviešu folkloras krātuve ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā ietilpstoša folkloras pētniecības iestāde.\n", "id": "lvs_Latn_103454"}
{"text": "Hiršsprunga slimība\n\nHiršsprunga slimība ir iedzimta slimība, kurai raksturīgi, ka kādā zarnas segmentā neizveidojas ne Meisnera (Meissner) zemgļotādas, ne Auerbaha (Auerbach) starpmuskuļu nervu pinums. Līdz ar to bojātajā segmentā iztrūkst peristaltika un var veidoties sastrēgums. Tas var radīt zarnas dilatāciju jeb izplešanos (līdz pat 20 cm diametrā). Slimības biežums piedzimušajiem bērniem ir 1:5000. Var kombinēties ar Dauna sindromu un neiroloģiskiem traucējumiem.\n", "id": "lvs_Latn_103455"}
{"text": "Evita Ašeradena\n\nEvita Ašeradena (dzimusi Evita Sniedze 1974. gada 6. augustā Madonā) ir latviešu dramaturģe, teātra zinātniece un Valmieras Drāmas teātra direktore.\n", "id": "lvs_Latn_103456"}
{"text": "Nikolajs Radvils Melnais\n\nNikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais (, ), arī Nikolajs Radzivils (, , 1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas. Lietuvas māršals (1545), Lietuvas kanclers (1550), Viļņas vaivads (1551). Livonijas kara laikā panāca Livonijas un Lietuvas militāro savienību pret Krieviju. Pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas (1561) bija Rīgas arhibīskapijas administrators (1563–1565).\n", "id": "lvs_Latn_103457"}
{"text": "Taukšūnas\n\nTaukšūnas, adipocīti jeb lipocīti (no , lípos — 'tauki' un , kútos — 'šūna') ir saistaudu šūnu veids, kuru sakopojumi veido taukaudus. Tām ir mehāniska, termoregulējoša un enerģētiska nozīme.\n", "id": "lvs_Latn_103458"}
{"text": "Urīnizvadkanāls\n\nUrīnizvadkanāls ir orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa. Urīnizvadkanāla struktūra sievietēm un vīriešiem ir dažāda. Vīrieša urīnizvadkanāla garums ir ap 15—20 cm, bet sievietes urīnizvadkanāls ir ap 3—5 cm. Šī iemesla dēļ sievietēm ievadīt urīna katetru ir daudz vieglāk nekā vīriešiem.\n\nVīriešiem urīnizvadkanālā atveras dažādi dziedzeri, tādēļ dzimumakta laikā pa to izdalās arī sperma. Urīnizvadkanālam ir iekšējais un ārējais sfinkters jeb slēdzējmuskulis. Pirmais atrodas pie urīnizvadkanāla iekšējās atveres. Iekšējā sfinktera darbība nav pakļauta cilvēka gribai. Ārējais slēdzējmuskulis atrodas ap urīnizvadkanālu vietā, kur tas iet cauri starpenei. Abiem sfinkteriem atslābstot, var notikt urinēšana.\n", "id": "lvs_Latn_103459"}
{"text": "Vera Vāvere\n\nVera Vāvere (dzimusi Pētersone 1929. gada 31. decembrī) ir latviešu literatūrzinātniece. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (1992).\n", "id": "lvs_Latn_103460"}
{"text": "Serbijas filma\n\n\"Serbijas filma\" ( / Srpski film) ir 2010. gada groteska filma. Tās režisors ir Srdžans Spasojevičs, kurš filmu veidoja kā parodiju gan Serbijas politiskajai situācijai, gan tās publiskajai ārienei. Filma apskata tādas tēmas kā slepkavība, izvarošana (arī nepilngadīgo) un nekrofilija. Filmas saturs tiek vērtēts kā ļoti tiešs, ekstrēms un neērts. Šī satura dēļ filma ir aizliegta Spānijā, Somijā, Portugālē, Francijā, Vācijā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Malaizijā, Singapūrā un Norvēģijā.\n", "id": "lvs_Latn_103461"}
{"text": "Lipāru salas\n\nLipāru salas (, , ) jeb Eolu salas (Isole Eolie, Ìsuli Eoli, Αιολίδες Νήσοι) ir vulkāniskas izcelsmes salu arhipelāgs Tirēnu jūras dienvidos netālu no Sicīlijas krastiem, Itālijā. Arhipelāgā ir izvietojušās desmit vulkāniskas izcelsmes salas, no kurām septiņas ir apdzīvotas, bet divas ir aktīvi vulkāni. Lielākās salas ir Lipari, Vulkāno, Salina un Stromboli.\n\nLipāru salu nosaukums ir radies no arhipelāga lielākās salas Lipari. Kopš 2000. gada salu arhipelāgs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Katru gadu salas apmeklē vairāk kā 200 000 tūristu.\n", "id": "lvs_Latn_103462"}
{"text": "Sirds vadītājsistēma\n\nSirds vadītājsistēma ir īpašu miokarda šūnu kopums, kas ģenerē ritmiskus impulsus un novada tos uz muskuļšūnām. Sirds vadītājsistēmas šūnas (pārveidotas miokarda šūnas) nodrošina sirds saraušanās ritmiskumu. Šīs šūnas ir specializējušās nervu impulsu ģenerēšanā, tām piemīt pašuzbudināšanās spēja — automātija. Šīs šūnas veido sinusatriālo (SA) mezglu jeb Kīsa—Fleka mezglu, atrioventrikulāro (AV) mezglu jeb Ašofa—Tavara mezglu, atrioventrikulāro kūlīti jeb Hisa kūlīti, tā divas kājiņas. Vadītājsistēma atrodas zem endokarda.\n\nUzbudinājums vispirms rodas SA mezglā (sirds ritma noteicējšūnās), kas atrodas labajā priekškambarī. No mezgla uzbudinājums pa Bekmena (Bachmann) kūlīti nonāk kreisajā priekškambarī, AV mezglā. Šeit uzbudinājums izplatās vislēnāk (0,05—0,1 m/s), tādēļ to sauc par atrioventrikulāro aizturi. Atrioventrikulārās aiztures dēļ priekškambaru un kambaru sistoles ir atdalītas. Elektrokardiogrammā atrioventrikulārā aizture parādās kā PQ segments. Tālāk uzbudinājums pa atrioventrikulāro kūlīti nonāk labajā un kreisajā kambarī. Hisa kūlītī uzbudinājums izplatās visātrāk — ap 4 m/s. Uzbudinājumam seko kontrakcija (muskuļu saraušanās).\n\nGadījumā, ja sinusatriālais mezgls ir bojāts, par galveno ritma avotu var kļūt atrioventrikulārais mezgls vai pat Purkiņe šķiedras, nodrošinot pietiekamu, kaut arī palēninātu sirdsdarbību.\n", "id": "lvs_Latn_103463"}
{"text": "Daloa\n\nDaloa (Daloa) ir pilsēta Kotdivuārā, Augšsasandras reģiona centrs. Izvietojusies valsts rietumdaļā 141 km no administratīvās galvaspilsētas Jamusukro un 383 km no biznesa galvaspilsētas Abidžanas. Iedzīvotāju galvenā ikdienas valoda ir bete. Pilsēta atrodas attīstītas lauksaimniecības reģionā (audzē jamsu, rīsu, banānus, kokvilnu u.c.) un ir nozīmīgs kakao, kafijas un kolas riekstu eksporta centrs. Mežrūpniecības centrs.\n", "id": "lvs_Latn_103464"}
{"text": "Radvili\n\nRadvili, arī Radivili un Radzivili (, , , ) ir sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15. gadsimta sākumam.\n", "id": "lvs_Latn_103465"}
{"text": "Dāņu šaurums\n\nDāņu šaurums jeb Dānijas šaurums (), arī Grenlandes šaurums (), ir 290 km plats jūras šaurums, kas atdala Islandi no Grenlandes un savieno Grenlandes jūru ziemeļaustrumos ar Irmingera jūru dienvidrietumos. Šaurākajā vietā starp Rietumfjordu pussalu Islandē un Blosvila krastu Grenlandē stiepjas Grenlandes—Islandes pacēlums, pār kuru šauruma rietumu malā plūst cauru gadu peldošu ledu nesošā aukstā Austrumgrenlandes straume un veido pasaulē lielāko zemūdens ūdenskritumu — Dāņu šauruma kataraktu. Gar Islandes krastu uz ziemeļiem plūst siltās Irmingera straumes atzars.\n", "id": "lvs_Latn_103466"}
{"text": "Sēklas pūslītis\n\nSēklas pūslītis () ir vīriešu pāra orgāns, kas atrodas aiz urīnpūšļa. Sēklas pūslīši ir nelielas sēklas krātuves, kas saistītas gan ar sēklas kanāliņiem, gan ar urīna izvadkanāla prostatas daļu.\n", "id": "lvs_Latn_103467"}
{"text": "Vārnas Pēda\n\nVārnas Pēda jeb Isapóómahksika (dzimis ap 1821—1830 — miris ) bija viens no ievērojamākajiem un ietekmīgākajiem siksiku jeb blekfītu virsaišiem. Viņa siksiku vārda pilnais tulkojums Vārnas Indiāņu Lielā Pēda ērtības labad tika tulku saīsināts. Cieņu ieguva kā bezbailīgs karotājs, taču, būdams virsaitis, nopietnus konfliktus centās risināt miera ceļā.\n", "id": "lvs_Latn_103468"}
{"text": "Krustknābji\n\nKrustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tās mājo ziemeļu puslodes arktiskajā un subarktiskajā ekozonā un ir sastopamas Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Izņēmums ir Haiti krustknābis (Loxia megaplaga), kas dzīvo tropu ekozonā Karību reģionā.\n", "id": "lvs_Latn_103469"}
{"text": "Egļu krustknābis\n\nEgļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae). Izšķir 19 pasugas. Tā ir plaši izplatīta putnu suga un sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Egļu krustknābis parasti ziemo ligzdošanas areālā, tomēr atkarībā no skujkoku sēklu ražas veic arī klejojumus virzienā uz dienvidiem. Kopumā sēklu raža ietekmē arī ligzdotāju skaitu visā tā izplatības areālā.\n", "id": "lvs_Latn_103470"}
{"text": "Kreatīns\n\nKreatīns ir slāpekli saturoša organiskā skābe, kas sastopama mugurkaulnieku muskuļos. Tā ir nepieciešama enerģijas metabolismam un kustību izpildei. Franču ķīmiķis Mišels Ežēns Ševrols (Michel Eugène Chevreul) bija pirmais, kas 1832. gadā to ieguva no skeleta muskuļiem. Viņš vēlāk nosauca kristalizētās nogulsnes grieķu vārdā . Sākotnējās analīzes parādīja, ka cilvēka asinīs ir aptuveni 1% kreatīna, smadzenēs 0,14%, muskuļos 0,50%, bet sēkliniekos 0,18%. Aknas un nieres satur aptuveni 0,01% kreatīna. Mūsdienās kreatīna saturu procentos no kopproteīna var izmantot kā rādītāju gaļas kvalitātei. Šķīdumā kreatīns ir līdzsvarā ar kreatinīnu. Kreatīns ir guanidīna katjona atvasinājums. Kreatīnu var sintezēt arī pats organisms no glicīna, arginīna vai metionīna.\n", "id": "lvs_Latn_103471"}
{"text": "Dižknābis\n\nDižknābis jeb svirpis (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes). Izšķir 6 pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_103472"}
{"text": "Autofāgija\n\nAutofāgija (no , auto — 'pats' un φαγεῖν, phagein — 'ēst') ir katabolisks process, kurā šūna noārda tai nevajadzīgās un bojātās struktūras. No sākuma šādu struktūru ietver vienkārša membrāna, kas atdalās no gludā endoplazmatiskā tīkla. Pēc tam membrānu cisterna saplūst ar pirmatnējo lizosomu. Tā rezultātā veidojas otrā lizosoma vai autofāgiskā vakuola, kurā bojātās struktūras tiek sadalītas. Šādā veidā šūnās nomainās novecojušie vai bojātie organoīdi — membrānas, ribosomas, mitohondriji un citi. Autofāgija ir nepieciešama, jo lielāko organoīdu, piemēram, mitohondriji, dzīves laiks ir dažas dienas, bet olbaltumvielas dzīves laiks ir dažas stundas vai viena diennakts. Augu šūnās var notikt autolīze, pārplīst centrālā vakuola un hidrolītiskie fermenti sadala citoplazmas olbaltumvielas.\n", "id": "lvs_Latn_103473"}
{"text": "Antikominternes pakts\n\nAntikominternes pakts () bija 1936. gada 25. novembrī Berlīnē noslēgts antikomunistisks pakts starp Trešo reihu un Japānas impēriju, ar kuru tika izveidots starpvalstu bloks pret Kominterni, izvirzot mērķi nepieļaut tālāku komunisma izplatīšanos pasaulē.\n\nAtbilstoši Antikominternes pakta noteikumiem, puses vienojās saskaņot darbību Padomju Savienības uzbrukuma gadījumā, kā arī neslēgt starpvalstu vienošanās ar Padomju Savienību. Tādējādi faktiski tika izveidots vēlākais Ass valstu bloks.\n\n1937. gadā paktam pievienojās Itālijas Karaliste, kam 1939. gadā sekoja Ungārija, Maņdžouguo un Spānija. Pēc tā darbības termiņa pagarināšanas par pieciem gadiem, kas notika 1941. gadā, paktam pievienojās Somija, Rumānija, Bulgārija, Turcija (kā novērotāja), kā arī vāciešu un japāņu okupētās teritorijas ar marionešu valdībām.\n", "id": "lvs_Latn_103474"}
{"text": "Neirogēnais iekaisums\n\nNeirogēnais iekaisums ir iekaisums, kas radies, jušanas nerviem atbrīvojot dažādus neiropeptīdus, kā P vielu, kalcitonīnu, neirokinīnu A un citus. Tas izraisa sāpes, apsārtumu, uztūkumu, funkciju trūkumu un citas pārmaiņas.\n", "id": "lvs_Latn_103475"}
{"text": "Dankova\n\nDankova () ir pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Dankovas rajona centrs. Izvietojusies apgabala ziemeļdaļā Donas upes krastā. Liels transporta mezgls, ķīmiskās, būvmateriālu un pārtikas rūpniecības centrs.\n", "id": "lvs_Latn_103476"}
{"text": "Udmurtu valoda\n\nUdmurtu valoda (удмурт кыл) ir permiešu valoda, kas izplatīta Udmurtijā, Krievijas Federācijā, kur to galvenokārt lieto udmurti. Tā ir viena no Udmurtijas Republikas divām oficiālajām valodām (otra ir krievu valoda). Tai visradniecīgākā ir komiešu valoda. Udmurtu valodā ir daudz aizguvumu no krievu un tatāru valodas.\n\nPastāv Vikipēdija udmurtu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_103477"}
{"text": "Baznīcas dziesma\n\nBaznīcas dziesma vai himna ir reliģiska dziesma, kas īpaši uzrakstīta dievu, dievību, nozīmīgu cilvēku vai personifikāciju slavināšanai, dievināšanai un lūgšanām. Baznīcas dziesmu parasti izpilda dievkalpojumos vai reliģiskos rituālos. Baznīcu dziesmas parasti ir apkopotas dziesmu grāmatās.\n", "id": "lvs_Latn_103478"}
{"text": "Dārzaugļu iela\n\nDārzaugļu iela ir iela Rīgā, Centra rajona Grīziņkalna apkaimē. Dārzaugļu iela sākas pie Pērnavas ielas krustojuma un beidzas pie Zemitāna ielas. Dārzaugļu ielas kopējais garums ir 196 metri.\n\nRīgas adrešu grāmatās iela atrodama 1868. gadā ar nosaukumu Kalna iela. 1885. gadā tās nosaukums ir mainījies uz Augļu ielu, bet tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies, Dārzaugļu iela ieguva 1923. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103479"}
{"text": "Glotāls slēdzenis\n\nGlotāls slēdzenis ir skaņa, kas sastopama vairākās valodās. Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā to apzīmē ar simbolu .\n", "id": "lvs_Latn_103480"}
{"text": "Izidors Gunsbergs\n\nIzidors Arturs Gunsbergs (; , Budapešta - , Londona) bija Ungārijā dzimis Lielbritānijas šahists, kas 1890.—1991. gadā piedalījās mačā par Pasaules šaha čempiona nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_103481"}
{"text": "Indijas pāvs\n\nIndijas pāvs (Pavo cristatus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zilā kakla apspalvojuma. Tā dabīgais izplatības areāls aptver Indijas subkontinentu un Šrilankas salu Dienvidāzijā, bet, pateicoties putna dekoratīvajam izskatam, tas introducēts daudzās pasaules vietās, kā arī tas ir daudzu parku un putnu dārzu iemītnieks. Arī Rīgas zooloģiskajā dārzā Indijas pāvi mājo kopš zoodārza dibināšanas 1912. gadā. Dabīgajā izplatības areālā tas pamatā sastopams līdz 1800 metriem virs jūras līmeņa, bet retas reizes to var novērot arī līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa. Tas savvaļā mājo gan mitros, gan sausos lapu koku mežos, bet spēj piemēroties arī lauksaimniecības ainavai un apdzīvoto vietu tuvumam. Indijas pāvs vienmēr apmetas ūdenstilpes tuvumā.\n\nKopš 1963. gada pāvs ir Indijas nacionālais simbols. Daudzviet Indijas ziemeļos Indijas pāvu aizsargā reliģija un pāvs brīvi un netraucēti uzturas ciematos un pilsētās. Valda uzskats, ka Eiropā pāvu ir ievedis Aleksandrs Lielais, bet daļa vēsturnieku uzskata, ka Indijas pāvs Eiropu ir sasniedzis daudz agrāk, nokļūstot Atēnās jau 450. gadā pirms mūsu ēras vai pat vēl agrāk.\n", "id": "lvs_Latn_103482"}
{"text": "Kupidons (pavadonis)\n\nKupidons, arī Urāns XXVII, ir Urāna pavadonis. Tas ir devītais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.\n", "id": "lvs_Latn_103483"}
{"text": "Labiovelārs berzenis\n\nLabiovelārs berzenis ir skaņa, kas sastopama vairākās valodās. IPA šo skaņu apzīmē ar simbolu . Šis ir viens no puspatskaņiem.\n", "id": "lvs_Latn_103484"}
{"text": "Belinda (pavadonis)\n\nBelinda, arī Urāns XIV, ir Urāna pavadonis. Tas ir desmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.\n", "id": "lvs_Latn_103485"}
{"text": "Stratēģiskā plānošana\n\nStratēģija ir organizācijas ilgtremiņa pamatmērķu un darbības virzienu noteikšana, to sasniegšanai nepieciešamo resursu izdalīšana. Stratēģija ir māksla vadīt organizāciju. Kā katram vadītājam un arī katram līderim neatkarīgi no tā, cik augstā amatā tas atrodas, viņam ir konkrēti uzdevumi un konkrētas funkcijas, kuras jāpilda. Arī stratēģiskajam līderim ir jāveic konkrētas funkcijas un pienākumus.\n", "id": "lvs_Latn_103486"}
{"text": "Divskanis\n\nDivskanis jeb diftongs ir divu patskaņu savienojums vienā zilbē. Divskaņi var būt monofonēmas (viena fonēma) un bifonēmas (divas fonēmas). Mūsdienu latviešu literārajā valodā ir 10 divskaņi: divi divskaņi ( un ) ir monofonēmas, pārējie divskaņi () ir bifonēmas.\n", "id": "lvs_Latn_103487"}
{"text": "Skanenis\n\nSkaneņi (arī sonoranti, sonanti jeb skanīgie līdzskaņi) ir termins, ko visbiežāk attiecina uz latviešu valodas līdzskaņiem , jeb latviešu burtiem .\n\nNo vispārīgāka, teorētiska viedokļa sonoritāte jeb skanīgums piemīt tām skaņām, kuru izrunā balss plūsmai netraucē nekāds radikāls šķērslis. No šāda skatu punkta vissonorantākās skaņas latviešu valodā ir patskaņi un puspatskanis un sonorantākie no līdzskaņiem ir jau pieminētie , bet atrodas uz robežas starp sonorantām un nesonorantām skaņām. Latviešu valodā sonorantajiem līdzskaņiem nav nebalsīgu versiju. Nebalsīgi skaneņi ir reti sastopami pasaules valodās. Viena no valodām, kur ir balsīgu un nebalsīgu skaneņu opozīcija, ir mokšu valoda.\n", "id": "lvs_Latn_103488"}
{"text": "Vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis\n\nVidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis, saukts arī par schwa, ir patskanis, kas sastopams vairākās valodās. Šo patskani apzīmē IPA simbols .\n", "id": "lvs_Latn_103489"}
{"text": "Trīs no Pārdaugavas\n\nTrīs no Pārdaugavas ir trimdas latviešu populārās mūzikas ansamblis ASV. Darbību sācis 1967. gadā Ņūdžersijas štatā, netālu no Ņujorkas. Nosaukums radies no Ņujorkā dzīvojošo tautiešu paraduma Ņūdžersiju dēvēt par \"Pārdaugavu\". Ansamblis darbojās līdz 1992. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_103490"}
{"text": "Johans Zāmuels Hillners\n\nJohans Zāmuels Hillners (, dzimis 1754. gada 17. janvārī, miris 1835. gada 2. decembrī) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, vairāku teoloģisku rakstu autors, tajā skaitā arī latviešu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_103491"}
{"text": "Mikus Skruzītis\n\nMikus Skruzītis jeb Skruzīšu Mikus (1861—1905) bija latviešu etnogrāfs un folklorists. Nodarbojies ar rakstniecību un Sēlijas etnogrāfisko materiālu vākšanu. Iesūtījis Krišjāņa Barona \"Latvju dainām\" 235 tautasdziesmas no Neretas, Ērberģes un Sunākstes. Viens no pirmajiem latviešu tautastērpu pētniekiem. Latviešu literārās biedrības loceklis.\n", "id": "lvs_Latn_103492"}
{"text": "Ķīnas hokeja izlase\n\nĶīnas hokeja izlase (vienkāršotā ķīniešu: 中国 国家 冰球队, tradicionālā ķīniešu: 中国 国家 冰球队, pinyin: Zhongguo Guójiā Bīngqiú DUI) ir nacionālā hokeja izlase Ķīnā, ko regulē Ķīnas ledus hokeja federācija. Pašlaik ieņem 26. vietu pasaules valstu hokeja izlašu rangā. 2023. gadā tā bija iedalīta IIHF Pasaules čempionāta IB divīzijā.\n", "id": "lvs_Latn_103493"}
{"text": "Džozefs Blekbērns\n\nDžozefs Henrijs Blekbērns (; , Mančestra — , Londona) bija Lielbritānijas šahists, kas 19. gadsimta otrajā pusē bijis viens no spēcīgākajiem pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_103494"}
{"text": "Kārlis Šlehters\n\nKārlis Šlehters (; dzimis , Vīnē, miris , Budapeštā) bija Austrijas šahists, kas 1910. gadā nospēlēja neizšķirti maču par Pasaules šaha čempiona nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_103495"}
{"text": "Vine\n\nVine ir Twitter piederoša mobilā lietotne, kas lietotājiem ļauj radīt un nosūtīt īsus videoklipus. Maksimālais videoklipu garums ir sešas sekundes, ar tiem var dalīties vai tos iegult (izmantojot embed kodu) citos tiešsaistes sociālo tīklu pakalpojumos, piemēram, Twitter vai Facebook. Lai gan sākotnēji Vine bija pieejama tikai iOS ierīcēm, šobrīd tā ir pielāgota arī Android un Windows Phone ierīcēm. 2016. gada 27. oktobrī Twitter paziņoja, ka slēgs Vine mobilo lietotni, kas ļāva augšupielādēt videoklipus, bet saglabās mājaslapu, lai būtu iespēja aplūkot savus un citu veidotos vecos videoklipus.\n", "id": "lvs_Latn_103496"}
{"text": "276. Kuldīgas policijas bataljons\n\n276. Kuldīgas policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1943. gada 11. augustā ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā kā IV bataljons.\n", "id": "lvs_Latn_103497"}
{"text": "Huans Korso\n\nHuans Korso (; , Madride - , Havanna) bija spāņu izcelsmes Kubas šahists, pieckārtējais Kubas čempions šahā.\n", "id": "lvs_Latn_103498"}
{"text": "Kārlis Augusts Līventāls\n\nKārlis Augusts Līventāls (1844-1900) bija Rīgas Politehniskās augstskolas tautsaimniecības profesors (no 1878) un direktors (1885—1891). Rīgas domes loceklis (1882-1890).\n", "id": "lvs_Latn_103499"}
{"text": "Gustavs Kīzerickis\n\nJohans Georgs Gustavs Kīzerickis (, 1830—1896) bija Rīgas Politehniskās augstskolas matemātikas profesors (no 1864. gada) un direktors (1875—1885).\n", "id": "lvs_Latn_103500"}
{"text": "Progress M-21M\n\nProgress M-21M (Прогресс М-21М; SKS apzīmējums ISS-53P) ir Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Tas palaists 2013. gada novembrī. 2014. gada jūnijā tas novadīts no orbītas un sadega atmosfērā.\n", "id": "lvs_Latn_103501"}
{"text": "Teodors Grēnbergs\n\nTeodors Grēnbergs (, 1845-1910) bija Rīgas Politehniskās augstskolas fizikas profesors (no 1875) un direktors (no 1891). Viņa vadībā 1896. gadā šī privātā augstskola tika pārveidota pat valsts Rīgas Politehnisko institūtu, kuru viņš vadīja līdz 1902. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_103502"}
{"text": "Akustiskā ģitāra\n\nAkustiskā ģitāra ir mūzikas instruments, kuru spēlē, raustot vai strinkšķinot tā stīgas. Tās skaņa ir akustiska, jo šo ģitāru spēlē bez skaņas pastiprinātāja.\n\nĢitāra ir viens no pasaulē populārākajiem mūzikas instrumentiem, bet tieši akustiskā ģitāra ir ieņēmusi nozīmīgu vietu mūzikas pasaulē, jo tā tiek izmantota visos mūzikas stilos, un to spēlē miljoniem cilvēku visā pasaulē.\n\nAkustiskās ģitāras skaņa tiek radīta, vibrācijām, kuras rodas, strinkšķinot ģitāras stīgas, plūstot cauri ģitārai uz ģitāras virsmu, tad ģitāras iekšienē, tās tukšajā daļā, kuru sauc par rezonatoru, šī skaņa tiek pastiprināta, un mēs to sadzirdam.\n", "id": "lvs_Latn_103503"}
{"text": "Ulrihs Kristiāns Hillners\n\nUlrihs Kristiāns Hillners (, dzimis 1784. gada 23. februārī, miris 1825. gada 9. decembrī) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, izdevis mācību līdzekli latviešu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_103504"}
{"text": "Perita (pavadonis)\n\nPerita, arī Urāns XXV, ir Urāna pavadonis. Tas ir vienpadsmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.\n", "id": "lvs_Latn_103505"}
{"text": "Voldemārs fon Knīrīms\n\nVoldemārs fon Knīrīms (, 1849—1935) bija Rīgas Politehniskās augstskolas lauksaimniecības profesors (no 1880) un Rīgas Politehniskā institūta direktors (1906—1916). Viņa vadībā 1915. gadā Rīgas Politehnisko institūtu Pirmā pasaules kara dēļ evakuēja uz Krieviju.\n\nBaltijas Tehniskās augstskolas rektors (1918).\n", "id": "lvs_Latn_103506"}
{"text": "Santjago Eders\n\nSantjago Martins Eders Kaisers, dons Santjago Eders (, dzimis , miris ) bija ebreju izcelsmes Jelgavā (pēc citām ziņam Kuldīgā) dzimis kolumbiešu uzņēmējs. Kolumbijas mūsdienu cukurrūpniecības pamatlicējs.\n\nDzimis 1838. gadā Jelgavā, ebreju ģimenē. 1851. gadā emigrēja uz Ņujorku. 1858. gadā iestājās Hārvarda Tiesību skolā. 1861. gadā pārcelās uz Sanfrancisko, bet no turienes uz Buenoventuru Kolumbijā, kur darbojās kā jurists. 1864. gadā nopirka zemnieku saimniecību \"Manuelita\", kas laika gaitā izveidojās par vienu no lielākajiem uzņēmumiem Kolumbijā. 1866. gadā kļuva par ASV konsulu Kolumbijā. 1903. gadā atdeva uzņēmuma vadību bērniem un pārcēlās uz Ņujorku, kur arī miris un apglabāts.\n\nMūsdienās \"Manuelita\" vēl aizvien pieder Ederu ģimenei, un darbojas Kolumbijā, Peru, Brazīlijā un Čīlē, ražojot cukuru, etanolu, palmu eļļu, garneles un mīdijas.\n", "id": "lvs_Latn_103507"}
{"text": "1189 (uzziņu dienests)\n\nInfoline 1189 ir SIA TeleMedia pārstāvēts uzziņu dienests, kas darbojas informatīvo pakalpojumu jomā kopš 1998. gada sākuma. Galvenais pakalpojums ko sniedz 1189 uzziņu dienests, ir informatīvo uzziņu sniegšana par Latvijas uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, pakalpojumiem un precēm.\n\n1189 uzziņu dienests sniedz savus pakalpojumus 24 stundas diennaktī latviešu, krievu un angļu valodā. 1189 zvanu centra datu bāzē ir pieejama informācija par vairāk nekā 80 000 juridiskām personām (uzņēmumiem, iestādēm). Katru dienu šī datu bāze tiek atjaunota un papildināta ar aktuālāko informāciju.\n\n1189 ir uzziņu dienests Latvijā, kurš bez balss pakalpojumiem un sms sniedz informāciju bez maksas, izmantojot VOIP Skype komunikācijas iespējas.\n", "id": "lvs_Latn_103508"}
{"text": "Eders\n\nSantjago Eders (Santiago Eder; 1838—1921) — kolumbiešu uzņēmējs; Simons Eders (Simon Eder; 1983) — austriešu biatlonists; Eders Sitadins Martinss (Éder Citadin Martins; plašāk zināms kā Eders; 1986) — itāļu futbolists; Ederzitu Antoniu Masedu Lopišs (Éderzito António Macedo Lopes; plašāk zināms kā Eders; 1987) — Portugāles futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_103509"}
{"text": "Frenks Māršals\n\nFrenks Džeimss Māršals (; , Ņujorka — , Ņūdžersija) bija ASV šahists, kas 1907. gadā piedalījās mačā par Pasaules šaha čempiona nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_103510"}
{"text": "Harijs Pilsberijs\n\nHarijs Pilsberijs (; , Somervilla - , Filadelfija) bija ASV šahists, Pasaules šaha čempiona nosaukuma pretendents.\n", "id": "lvs_Latn_103511"}
{"text": "Radio Baltkom\n\nRadio Baltkom ir Latvijas ziņu un muzikālā radiostacija. Kopš 2023. gada radiostacija pieder uzņēmumam SIA Silver Group, kas pārvada radio grupu Mix Media Group (bez Radio Baltkom tajā ietilpst Mix FM, Radio ROKS, Autoradio Latvija un Relax FM).\n", "id": "lvs_Latn_103512"}
{"text": "Džordžs Karlins\n\nDžordžs Karlins (; dzimis , miris ) bija amerikāņu stand up komiķis un aktieris. Karjeras laikā Karlins izdeva 17 komēdijas albumus un 14 HBO speciālizlaidumus, un saņēma piecas Grammy balvas. 2004. gadā Comedy Central Karlinu ierindoja otrajā vietā visu laiku labāko komiķu topā. Karlins savās uzstāšanās atklāti jokoja par jūtīgiem tematiem, kā reliģija, politika un sociālas problēmas. Daudzi mūsdienu komiķi min Džordžu Karlinu kā iedvesmas avotu un stand up komēdijas pionieri. Savu pēdējo HBO speciālizlaidumu It's Bad for Ya Džordžs Karlins ierakstīja tikai četrus mēnešus pirms savas nāves sirds mazspējas dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_103513"}
{"text": "Geštalts\n\nGeštalts ( — 'forma', 'veids', 'struktūra') ir psiholoģijas teorija un psihoterapijas metode, uztveramo priekšmetu telpiski uzskatāma forma, ja šo priekšmetu būtiskākās īpašības nevar uztvert kā to daļu īpašību summu .\n\nPar vienu no spilgtākajiem geštalta piemēriem tiek uzskatīta melodija, ko cilvēks pazīst pat tad, ja tā tiek transponēta. Dzirdot melodiju vēlreiz, mūsu atmiņa to pazīst. Un, pat ja tās elementu sastāvs mainās, mēs tik un tā pazīstam, kā skan tā pati melodija .\n", "id": "lvs_Latn_103514"}
{"text": "Plankumainā salamandra\n\nPlankumainā salamandra jeb uguns salamandra (Salamandra salamandra) ir salamandru dzimtas (Salamandridae) suga, kas savvaļā sastopama Rietumeiropas, Dienvideiropas un Centrāleiropas lapkoku mežos, kur var paslēpties nokritušās koku lapās un apsūnojošos koku stumbros. Austrijā un Šveicē tā sastopama Alpos 200—700 metru augstumā virs jūras līmeņa, retumis līdz 1300 metriem.\n", "id": "lvs_Latn_103515"}
{"text": "Ekoskola\n\nProgramma ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Tā veicina izpratni par vidi, saistot to ar mācību priekšmetiem, veido attieksmi un vērtības, interesi par vidi, procesā iekļaujot ne tikai skolas dzīvē iesaistītos, bet arī apkārtējo sabiedrību, tā stiprinot kopējo vides apziņas attīstību. Pašlaik Ekoskolu programmā ir iesaistītas vairāk kā 40 000 skolas visā pasaulē. Ekoskolas visā pasaulē vieno programmas pārvaldes sistēma, kuras pamatā ir septiņi elementi:\n\nEkopadome organizē un vada Ekoskolas aktivitātes. Vides novērtējums sniedz priekšstatu un izpratni par skolas ietekmi uz vidi, palīdz izvēlēties prioritātes rīcībai. Darbības plāns veidots, pamatojoties uz vides novērtējuma secinājumiem; ietver mērķus un secīgu plānu vides situācijas uzlabošanai. Pārraudzība un izvērtēšana seko, izvērtē un dokumentē darbības plāna ieviešanu. Sasaiste ar mācību saturu ilgtspējīgas attīstības jautājumu integrācijā visos mācību priekšmetos. Skolas un sabiedrības iesaistīšana - saziņa un sadarbības veidošana ar reģionālajiem medijiem, vietējiem uzņēmumiem, organizācijām, pašvaldībām; ekoskolas darbības un panākumu popularizēšana. Vides kodekss ietver rīcības plāna galvenos mērķus, nepieciešamās aktivitātes un ieguldījumu to sasniegšanai.\n", "id": "lvs_Latn_103516"}
{"text": "Lielais susuris\n\nLielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis). Izplatīts Eiropā un Āzijas rietumos (daļā Mazāzijas un Centrālāzijas). Latvijas Dabas muzejs lielo susuri ir izraudzījies par 2005. gada dzīvnieku Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_103517"}
{"text": "Sibīrijas haskijs\n\nSibīrijas haskijs ir suņu šķirne, kuras dzimtene ir Sibīrijas ziemeļaustrumi, bet tālāk attīstijusies tā ir Aļaskā. Skausta augstums šim sunim var sasniegt 53—60 cm, kucei 51—56 cm. Sibīrijas haskijam ir vidēji garš apmatojums ar pavilnu, šīs šķirnes standarts pieļauj visas krāsas un jebkuru krāsu kombināciju, izņemot marmora un tīģerkrāsu. Tiem var būt arī daļēji zilas acis.\n", "id": "lvs_Latn_103518"}
{"text": "Dekoratīvās žurkas\n\nDekoratīvās žurkas ir žurkas (galvenokārt pelēko žurku šķirnes), kas paredzētas turēšanai mājas apstākļos un ir ļoti atšķirīgas no savvaļas žurkām. Šīs žurkas tiek speciāli vairotas un audzētas ar mērķi nodot tās kā mājdzīvniekus grauzēju mīļotājiem. Dekoratīvo jeb mājas žurku dzīves ilgums ir aptuveni 2-3 gadi.\n", "id": "lvs_Latn_103519"}
{"text": "Postkrosings\n\nPostkrosings (Postcrossing) ir interneta projekts, kas ļauj tā lietotājiem saņemt un nosūtīt īstas (nevis elektroniskas) pastkartes uz dažādām pasaules vietām. Jebkurš dalībnieks, kurš nosūtījis pastkarti, saņems citu pastkarti no nejauša postkrosera kaut kur pasaulē. Postkrosinga nosaukums radies no vārdu \"pastkarte\" (postcard) un \"šķērsot\" (crossing) savienojuma. Reģistrējoties Postcrossing mājas lapā, jaunais lietotājs saņem kāda nepazīstama projekta dalībnieka adresi, uz kuru nosūta pirmo pastkarti. Kad tā nosūtīta, jaunā lietotāja adrese nonāk datu bāzē un viņš var sākt gaidīt savu pirmo pastkarti. Pēc tās saņemšanas sūtījums jāreģistrē Postcrossing mājas lapā. Sākotnēji lietotājs var nosūtīt līdz 5 pastkartēm vienlaicīgi, bet sūtot vairāk, ar laiku šis skaitlis palielinās.\n\nLīdz 2013. gada novembrim Postkrosinga kustībā iesaistījušies aptuveni 457 tūkstoši dalībnieku visā pasaulē. Kopumā saņemts vairāk kā 20 miljoni pastkaršu, un šis skaitlis nemitīgi pieaug. Vidēji viena pastkarte ceļo 22 dienas. Kopumā pastkartes projekta ietvaros ceļojušas vairāk kā 106 miljardus kilometru, kas ir aptuveni 354 reizes līdz Saulei un atpakaļ.\n\nVisvairāk postkroseru (sākot no lielākā skaita) ir Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā, Taivānā un Nīderlandē. Savukārt 2013. gada novembrī mēneša ietvaros visvairāk jaunu lietotāju bijis Krievijā, Taivānā, Ķīnā, Ukrainā un Polijā. Arī Latvijas iedzīvotāji aktīvi iesaistās Postcrossing projektā. Latvijā ir aptuveni 2,5 tūkstoši postkroseru, kuri ir nosūtījuši ap 111 tūkstošiem pastkaršu, tādējādi Latvija ierindojas 30. vietā pēc nosūtīto pastkaršu skaita. Kopš 2011. gada maija pēc nosūtīto pastkaršu skaitā pakāpusies par 4 vietām Postcrossing reitingā.\n", "id": "lvs_Latn_103520"}
{"text": "Mediju ētika\n\nMediju ētika jeb plašsaziņas ētika ir kvalitatīvās žurnālistikas teorija ar aicinājumu domāt par dziļāku kopsakaru notikumu skaidrojumā, par intelektuālismu, par pilsoniskumu, cilvēcību un citām sensitīvām lietām kopā ar vēlmi pilnveidot sevi. Tā atklājas dažādos žurnālistikas darbības virzienos. Ētika attiecināma gan uz darbības procesu, gan rezultātu: dienas kārtību, vēstījuma tekstu, valodu, kurā notikumam piešķirta nozīme, kā arī uz dažādiem žanriem — interviju vai diskusiju vadīšanu, attiecībām ar kolēģiem, ar ziņu avotiem un auditoriju. Mediju ētikas uzdevums ir noskaidrot kā caur profesionālu darbību pielāgoties auditorijas prasībām vienlaikus iekļautos lokālās un globālās sabiedrības pilnvērtīgā attīstībā, ņemot vērā, ka žurnālisti piedalās sociālās un privātās dzīves veidošanā.\n", "id": "lvs_Latn_103521"}
{"text": "Valmiermuižas kungu māja\n\nValmiermuižas kungu māja jeb Valmiermuižas pils, jeb Valmieras muiža () bija muižas ēka mūsdienu Valmieras novada Valmiermuižā Dzirnavu ielā 2. Līdz mūsdienām saglabājies vienīgi pils tornītis, kur ir saglabājušies griestu gleznojumi.\n", "id": "lvs_Latn_103522"}
{"text": "Baltijas Tehniskā augstskola\n\nBaltijas Tehniskā augstskola () bija tehniskā augstskola Rīgā, kas darbojās 1918. un 1919. gadā. Augstskolu uz pirmskara Rīgas Politehniskā institūta bāzes nodibināja pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas un Baltijas hercogistes suverenitātes atzīšanas 1918. gada 22. septembrī. Augstskolas rektors bija Voldemārs fon Knīrīms, kas Latvijas brīvības cīņu laikā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas pastāvēšanas laikā ar Pētera Stučkas parakstītu dekrētu 1919. gada 8. februārī Baltijas Tehnisko augstskolu likvidēja un izveidoja Latvijas Augstskolu profesora Paula Valdena vadībā.\n\nPēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada maijā atkal uz īsu laiku atjaunoja Baltijas Tehnisko augstskolu. Pēc Strazdumuižas pamiera 1919. gada jūlijā Latvijas Pagaidu valdība Baltijas Tehnisko augstskolu slēdza un 28. septembrī atklāja kā Latvijas Augstskolu, ko 1923. gada 28. martā pārdēvēja par Latvijas Universitāti.\n", "id": "lvs_Latn_103523"}
{"text": "Ernests Nauks\n\nErnsts Frīdrihs Nauks (, 1819—1875) bija Rīgas Politehniskās augstskolas dabaszinātņu profesors (no 1862. gada) un pirmais direktors (1862—1875).\n", "id": "lvs_Latn_103524"}
{"text": "Eufemiano Fuentess\n\nEufemiano Fuentess (; dzimis ) ir spāņu sporta ārsts, kurš plašāk zināms ar savu saistību ar Operación Puerto dopinga lietu.\n", "id": "lvs_Latn_103525"}
{"text": "Bez PVN\n\nBez PVN ir indīroka mūzikas grupa no Latgales, kas tika izveidota 2003. gada 27. decembrī līdz ar nosaukuma rašanos un pirmo oficiālo koncertu vietējā Kārsavas Tautas namā.\n\nGrupā muzicē Kristaps Rasims (balss, elektriskā ģitāra, bandžo un citi instrumenti), Guntis Rasims (balss, akustiskā ģitāra, akordeons un citi instrumenti), Juris Vucāns (balss, elektriskā ģitāra, samplieris un citi instrumenti) un Valdis Vucāns (basģitāra, balss), kā arī bundzinieks Normans Bārbals.\n\nPastāvēšanas laikā Bez PVN ir izdevusi divus studijas albumus - \"Pyrms Vuorda...\" (2006) un \"Reits\" (2013) un vairākus video klipus. Pazīstamākās grupas kompozīcijas - \"Screen\", \"Eņģeļi sviļpoj\", \"Golds iz ustobys\", \"Besi\", \"Loopi\", \"Zuoleite\", \"Digitaluo gūteņa\", \"Izzeimuots nu rosys\" u.c.\n\nGrupas autordziesmu repertuārs tiek veidots un izpildīts vienīgi tās dalībnieku dzimtajā – latgaliešu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_103526"}
{"text": "Semjuels Reševskis\n\nSemjuels Reševskis (; dzimis Šmūls Ržeševskis () Ozorkovā, miris , Ņujorkā) bija Polijā dzimis ebreju tautības ASV starptautiskais lielmeistars šahā (GM, 1950). Pēc profesijas grāmatvedis.\n", "id": "lvs_Latn_103527"}
{"text": "TWAIN\n\nTWAIN ir lietojumprogrammas programmēšanas interfeisu (API) un sakaru protokols, kas regulē saziņu starp programmatūru un digitālās attēlveidošanas ierīcēm, piemēram, skaneriem vai digitālajām kamerām. Jaunākā stabilā TWAIN versija ir TWAIN 2.3, kas publicēta .\n\nTWAIN iniciatīvas grupu izveidoja digitālās attēlveidošanas ierīču vadošie ražotāji 1992. gadā, lai standartizētu šo ierīču interfeisu mijiedarbībai ar grafiskajām programmām. TWAIN nav akronīms, kaut arī ir izplatīta versija Technology Without Any Interesting Name (tehnoloģija bez jebkāda nosaukuma). TWAIN ir novecojis angļu vārds, kas nozīmē TWO (divi) un ņemts no Radjarda Kiplinga dzejoļa \"Balāde par austrumiem un rietumiem\" (fragments angliski — …and never the twain shall meet…). Tas tiek rakstīts lielajiem burtiem labākai izcelšanai un simbolizē skanera sarežģīto mijiedarbību ar datoru.\n", "id": "lvs_Latn_103528"}
{"text": "Rubens Fains\n\nRubens Fains (; , Ņujorka - , Ņujorka) bija ebreju tautības ASV starptautiskais lielmeistars šahā (GM, 1950). Pēc profesijas psihologs.\n", "id": "lvs_Latn_103529"}
{"text": "Pasaule Ziemassvētku krāsās\n\n\"Pasaule Ziemassvētku krāsās\" ir latviešu dziedātāja Igo un citu latviešu mūziķu 2012. gadā radīts un izdots Ziemassvētku mūzikas albums.\n\nAlbumā \"Pasaule Ziemassvētku krāsās\" ietvertas skaistākās dažādu tautu Ziemassvētku dziesmas latviešu, angļu, franču, armēņu, krievu, igauņu, norvēģu, ķīniešu, spāņu un vācu valodās. Ierakstā piedalījušies Igo, Rolands Ūdris, Ilona Balode, Ineta Rudzīte, Zane Biķe, Alise Kante, Juris Kristons, Ēriks Upenieks, Rolands Belēvičs, Edgars Jass, Roberts Rasa un Andis Klučnieks.\n", "id": "lvs_Latn_103530"}
{"text": "Eiropas autoceļš E261\n\n|} |} Eiropas autoceļš E261 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla B klases maršrutiem. Tā maršruts ietilpst Polijas robežās, un ved no Vroclavas uz Sveci. Visā savā garumā E261 seko daļai no Autoceļa 5 maršruta.\n", "id": "lvs_Latn_103531"}
{"text": "Eiropas autoceļš E372\n\nEiropas autoceļš E372 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla B klases maršrutiem. Tas sākas Varšavā, Polijā un beidzās Ļvivā, Ukrainā. Tas ir 367 kilometrus garš.\n", "id": "lvs_Latn_103532"}
{"text": "Luiss C.K.\n\nLuiss C.K., īstajā vārdā Luī Sēkejs, (Louis Szekely, dzimis ) ir ungāru-meksikāņu izcelsmes amerikāņu komiķis, kinoproducents, režisors un aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_103533"}
{"text": "Snēpeles muiža\n\nSnēpeles muižas pils ir Snēpeles muižas kungu dzīvojamā ēka, kas atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, Snēpelē. Tā ir bijusi barona Hāna medību pils, celta 19. gadsimta sākumā. Pilī mākslinieciski augstvērtīgi objekti ir fasādes dekoratīvā apdare, lieveņa margas un durvju komplekts, trīs krāsnis. Kopš 1924. gada muižas pils ēka ilgstoši izmantota skolas vajadzībām.\n", "id": "lvs_Latn_103534"}
{"text": "Aleksandrs Serebrovs\n\nAleksandrs Serebrovs (Александр Александрович Серебров; dzimis , miris ) bija PSRS / Krievijas kosmonauts, inženieris.\n", "id": "lvs_Latn_103535"}
{"text": "Džona Kenedija atentāta sazvērestības teorijas\n\nDžona Kenedija atentāta sazvērestības teorijas ir sabiedrības aizdomas par to, ka aiz ASV prezidenta Džona Kenedija slepkavības stāv kādas cits vainīgais - politiķis, institūcijas, slepenas organizācijas - nevis vienpatis Lī Hārvijs Osvalds, kas, pēc oficiālās versijas, esot nogalinājis Kenediju viens pats.\n\n1963. gada 22 . novembrī Dalasā, Teksasas štatā tika nogalināts 35. ASV prezidents, viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem politiķiem, Džons Kenedijs. Par slepkavu tika atzīts 24 gadus vecais Lī Hārvijs Osvalds, garīgi nelīdzsvarots jauneklis, kas vairākkārt mēģinājis izdarīt pašnāvību un aizrāvies ar marksisma idejām. Liela daļa sabiedrības vēl joprojām netic atentāta oficiālajai versijai un uzskata, ka aiz tās slēpjas kāda nozīmīga sazvērestības teorija. Savas prezidentūras laikā Kenedijs paveica virkni nozīmīgu darbu, kuru dēļ ieguva ne tikai sabiedrības atbalstu, bet arī virkni ienaidnieku, kuri kļuva par galvenajiem aizdomās turamajiem neskaitāmajās sazvērestības teorijās. Šo slepkavību uzskata par 20. gadsimta lielāko noziegumu, un tas ir notikums, par kuru sacerēts visvairāk sazvērestības teoriju. Sazvērestības teoriju piekritēji 50 gadu laikā pavisam kopā esot nosaukuši 42 grupas, 82 slepkavas un kopumā 214 cilvēku, kas it kā bija iesaistīti Kenedija slepkavībā.\n", "id": "lvs_Latn_103536"}
{"text": "Mērija Hofmane\n\nMērija Hofmane (dzimusi ) ir britu rakstniece, kritiķe un redaktore. Viņa daudz laika pavada Itālijā, ko var noprast arī no viņas \"Stravaganzas\" grāmatām. Kopumā sarakstījusi vairāk kā 90 grāmatu, tajā skaitā, iepriekšminēto \"Stravaganzas\" sēriju un vienu no pārdotākajām bilžu un bērnu grāmatām \"Apbrīnojamā Greisa\". Mērija ir arī žurnāla \"Armadillo\" galvenā redaktore.\n", "id": "lvs_Latn_103537"}
{"text": "Heikingi\n\nFon Heikingi () ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15. gadsimta un bija ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā (1620). Vēlāk dzimtas atzari izplatījās arī Prūsijā un Krievijā.\n", "id": "lvs_Latn_103538"}
{"text": "Gumijlēkšana\n\nGumijlēkšana ir darbība, kas ietver lekšanu no pietiekami liela augstuma, savienojot cilvēku ar garu, elastīgu gumiju. Lēkšana parasti notiek no tādiem objektiem, kā ēkas, tilti, gaisa vagoniņi, vai dažāda augstuma pacēlāji, taču ir arī iespējams lēkt no kustīga objekta, kā gaisa balons, helikopters, ar iespēju lidināties virs zemes. Šī aizraušanās nāk no brīvās krišanas. Cilvēkam izlecot, gumija izstiepjas un persona atkal lido uz augšu, gumijas elastības dēļ, turpinot svārstīties, kamēr kinētiskā enerģija pārtrauc savu darbību.\n", "id": "lvs_Latn_103539"}
{"text": "Miniatūrais pinčers\n\nMiniatūrais pinčers (pundurpinčers) ir vācu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2. grupas, 1. sekcijas ar numuru 185, bez darba spēju pārbaudes. Tā tikusi selekcionēta, krustojot vācu pinčerus ar takšiem un levretēm. Šķirnes piekritēji dēvē miniatūro pinčeri par \"rotaļu karali\", jeb King of the Toys. Jebkura trīs vai vairāku pinčeru grupa tiek dēvēta par bandu.\n", "id": "lvs_Latn_103540"}
{"text": "Last.fm\n\nLast.fm ir mūzikas interneta vietne, kas dibināta Lielbritānijā 2002. gadā. 2009. gadā vietne sasniedza 30 miljonus aktīvu lietotāju. 2007. gada maijā Last.fm par 140 miljoniem mārciņu iegādājās kompānija CBS Interactive.\n\nIzmantojot mūzikas rekomendāciju sistēmu Audioscrobbler, Last.fm parāda katra lietotāja detalizētu mūzikas gaumi, fiksējot skaņdarbus, ko lietotājs klausās interneta radiostacijās vai caur datora, citu ierīču atskaņotājprogrammām. Šī informācija tiek pārnesta (skroblēta) Last.fm datubāzēs vai nu caur mūzikas straumēšanas pakalpojumu (Spotify, Rdio, Clementine, Grooveshark), vai caur Last.fm Scrobbler spraudni, kas instalēts audio atskaņošanas programmā. Dati par atskaņoto mūziku parādās lietotāja profilā, rādot izpildītāja un dziesmas nosaukumu, kas darbojas arī kā linki uz Last.fm lapām par konkrēto mūziķi vai dziesmu. 2011. gada aprīlī Last.fm pārsniedza 50 miljardus skroblējumu.\n", "id": "lvs_Latn_103541"}
{"text": "Davids Janovskis\n\nDavids Janovskis (; , Vavkaviska - , Vāra) bija ebreju tautības Francijas šahists, Pasaules šaha čempiona nosaukuma pretendents.\n", "id": "lvs_Latn_103542"}
{"text": "Baltijas aplis\n\nBaltijas aplis ir starptautiskās sacensības mākslas vingrošanā, kas notiek katru vasaru Rīgā jau kopš 2000. gada.\n", "id": "lvs_Latn_103543"}
{"text": "Baltijas jūras divīzija\n\nBaltijas jūras divīzija () bija Vācijas Impērijas bruņotā vienība Pirmā pasaules kara beigās, kura piedalījās Somijas pilsoņu karā Balto somu pusē. To komandēja ģenerālmajors Rīdigers fon der Golcs un tā bija 9500 — 12 000 vīru liela.\n\n1918. gada 14. februārī Somijas Senāta pārstāvji Berlīnē oficiāli lūdza Vācijai palīdzību, un Vācijas Impērijas militārā padome nolēma sūtīt karaspēku uz Somiju.\n\n20. martā uz 12. Landvēra divīzijas pamata tika saformēta divīzija cīņai Somijā pret Sarkanajiem gvardiem. 30. martā Dancigā karaspēka vienība iekāpa kuģos. 3. aprīlī tā izcēlās Hanko pussalā, kur nesastapa pretestību.\n\nPēc dažām nelielām sadursmēm 11. aprīlī vācieši nonāca pie Helsinkiem. Pilsētu jau bija pametusi Sarkano vadība un Krievijas jūras flotes kuģi, bet bija palikuši daudzas Sarkanās gvardes vienības. 12. aprīļa rītā 2000—3000 karavīru liela vācu brigāde fon Čirska vadībā no ziemeļrietumiem sāka uzbrukumu Helsinkiem. Viņiem pievienojās vietējie Baltie gvardi, kuri kara laikā bija slēpušies. Kaujā krita 100—200 vācu karavīru. 14. aprīlī Helsinki bija atbrīvoti.\n\n18. aprīlī Golca spēki sāka virzīties tālāk ziemeļu virzienā uz Rīhimeki.\n\nSavukārt 7. aprīlī krastā, 87 km uz austrumiem no Helsinkiem, izcēlās Vācijas 8. Armijas 3000 vīru vienība Oto fon Brandenšteina vadībā un ieņēma Lovīsu. 18. aprīlī pēc smagām kaujām Brandenšteina brigāde ieņēma Lahti. Nākamajā dienā tā sastapās ar Balto somu Rietumu armiju, tādējādi pārraujot Sarkano gvardu teritoriju divās daļās. Brigāde tika pievienota Baltijas jūras divīzijai.\n\nGolca spēki virzījās uz ziemeļiem un no 21. līdz 22. aprīlim ieņēma Hivinkē un Rīhimeki. Ciešot lielus zaudējumus, pirmoreiz sastopoties ar Sarkano frontes daļām, 26. aprīlī Golca spēki ieņēma Hemēnlinnu. Nākamajā dienā tie sastapās ar Balto somu Rietumu armiju.\n\nIelenkti no visām pusēm, Sarkanie centās izlauzties. Golca divīzija nodrošināja rietumu un dienvidu pusi, bet Brandenšteina brigāde — austrumus. 2. maijā Sarkanie padevās.\n", "id": "lvs_Latn_103544"}
{"text": "Edvards Laskers\n\nEdvards Laskers (; , Kempno - , Ņujorka) bija ebreju tautības Vācijas un ASV šahists, FIDE starptautiskais arbitrs (1956) un starptautiskais meistars (1963). Pēc profesijas mašīnbūves inženieris. Pazīstams arī kā go spēlētājs.\n", "id": "lvs_Latn_103545"}
{"text": "Burkards Valdiss\n\nBurkards Valdiss (, ap 1490-1556) bija Reformācijas laikmetā Latvijā dzīvojošs vācu franciskāņu mūks, vēlāk dzejnieks un dramaturgs, daudzu luterāņu korāļu melodiju un tekstu autors un viens no pirmajiem lugu rakstniekiem vācu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_103546"}
{"text": "Google meklētājs\n\nGoogle meklētājs () ir interneta meklētājprogramma, kas pieder Google uzņēmumam. Google meklētājs ir populārākais internetā, katru dienu tiek veikti vairāk nekā trīs miljardi meklējumu.\n\nGoogle meklētāju izstrādāja Lerijs Peidžs un Sergejs Brins 1997. gadā. Meklētājam ir vismaz 22 speciālās funkcijas, piemēram, sporta rezultātu atspoguļošana, kalkulators, mērvienību/valūtu pārrēķins.\n", "id": "lvs_Latn_103547"}
{"text": "Greja piecdesmit nokrāsu triloģija\n\nGreja piecdesmit nokrāsu triloģija (angļu: \"Fifty Shades of Grey\", \"Fifty Shades Darker\", \"Fifty Shades Freed\") ir britu rakstnieces E. L. Džeimsas trīs grāmatu (2011. gads \"Greja piecdesmit nokrāsas\", 2012. gads \"Tumsa piecdesmit nokrāsas\" un 2012. gads \"Brīvība piecdesmit nokrāsas\") sērija, kuras ir pasaulslavenas ar savu erotiku, novirzi uz sadomazohismu un citiem erotiskiem fetišiem. Šīs triloģijas izdošanas tiesības nopirkušas jau 37 valstis, un tā kļuvusi par visātrāk pārdoto grāmatu mīkstajos vākos pieaugušajiem, 3 mēnešu laikā pārdodot 31 miljonu eksemplāru visā pasaulē un pārspējot Harija Potera sēriju. \"Greja piecdesmit nokrāsas\" šobrīd ir 32. visvairāk pārdotā grāmata kopš 1998. gada, kad tika uzsākta rekordu fiksēšana.\n\nBalstoties uz grāmatām, ir uzņemta Greja piecdesmit nokrāsu filmu triloģija.\n", "id": "lvs_Latn_103548"}
{"text": "Eiropas autoceļš E371\n\nEiropas autoceļš E372 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla B klases maršrutiem. Tā sākums ir Radomā, Polijā un beigas Prešovā, Slovākijā. Autoceļš ir aptuveni 358 kilometrus garš.\n", "id": "lvs_Latn_103549"}
{"text": "Eiropas autoceļš E462\n\nEiropas autoceļš E372 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla B klases maršrutiem. Tā sākums ir Brno, Čehijā un beigas Krakovā, Polijā. Autoceļš ir aptuveni 323 kilometrus garš.\n", "id": "lvs_Latn_103550"}
{"text": "Bencions Harels\n\nBencions Harels (; dzimis kā Bencions Hiršovics, miris ) bija Kuldīgā dzimis ebreju ārsts un politiķis. Kneseta deputāts no Vispārējo cionistu partijas.\n\nStudējis ķīmiju Cīrihes universitātē un medicīnu Bernes universitātē. Studiju gados iesaistījies cionistu kustībā. 1921. gadā pārcēlās uz Palestīnu. Vairāku slimnīcu dibinātājs.\n", "id": "lvs_Latn_103551"}
{"text": "Harels\n\nBencions Harels (בן-ציון הראל‎; 1892—1972) — ebreju ārsts un politiķis; Isers Harels (איסר הראל (Isser Harel); 1912—2003) — Baltkrievijā dzimis Izraēlas drošības dienestu vadītājs; Montrezs Harels (Montrezl Harrell; dzimis 1995) — ASV basketbolists.\n", "id": "lvs_Latn_103552"}
{"text": "Sarkankakla zoss\n\nSarkankakla zoss (Branta ruficollis) ir Eirāzijas ziemeļos ligzdojoša zosu suga, kas reti, bet regulāri sastopama arī Latvijā migrējošo zosu baros.\n", "id": "lvs_Latn_103553"}
{"text": "Diēta\n\nDiēta () ir ēšanas režīms, kas jāievēro cilvēkam saskaņā ar viņa organisma īpatnībām (kuras var atšķirties veselam un slimam cilvēkam), kas, atkarībā no vēlamā rezultāta, veicina svara samazināšanos vai palielināšanos.\n", "id": "lvs_Latn_103554"}
{"text": "Fans\n\nFans (), dažreiz saukts arī par līdzjutēju, atbalstītāju, entuziastu vai pielūdzēju, ir persona, kas aizrautīgi nododas kaut kam, piemēram, mūzikas grupai, sporta komandai vai aktierim. Pašā pamatā vārds \"fans\" ir radies no angļu valodas vārda fanaticism un ir sastopams vismaz trīssimt gadu, tomēr plašāk tas tika izmantots vēlajos 90. gados, kad žurnālisti ieviesa terminu sporta entuziasti. Fanu darbība izpaužas visdažādākajos veidos un savu entuziasmu tie var izrādīt, ne tikai aizrautīgi sekojot savam favorītam, bet arī radot fanu mākslu — ievietojot video, veidojot mājas lapas un piesaistot citus fanus, ar kuriem dalīties savās izjūtās.\n", "id": "lvs_Latn_103555"}
{"text": "Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins\n\nHermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins (Fink von Finkenstein, 1693-1758) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis. Dobeles pilskungs, Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers Jelgavā.\n", "id": "lvs_Latn_103556"}
{"text": "Zilbes intonācija\n\nZilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.\n\nDažas izolējošas Austrumāzijas valodas ar zilbes toņa palīdzību atšķir homonīmus. Tādas valodas sauc par tonālām valodām, to vidū ķīniešu, taju un hausu valodas. Dažkārt izšķir pitch accent valodas, kas izmanto intonāciju zilbēs tāpat, kā tonālās valodas, lai šķirtu homonīmus, taču atšķirībā no tonālajām valodām, kur dažādi \"toņi\" (resp., intonācijas) var būt katrai zilbei, pitch accent valodās to liek tikai uz vienas zilbes, jo tas ir pietiekami homonīmu izšķiršanai, šādas valodas ir, piemēram, sintētiskā norvēģu valoda un aglutinatīvā japāņu valoda. Šeit var pieskaitīt arī latviešu valodu, jo tā liek lietā dažādas zilbes intonācijas, kad nepieciešams šķirt homonīmus (iespējams minēt tādus piemērus kā \"zāle\", \"tā\" utt.)\n", "id": "lvs_Latn_103557"}
{"text": "Teikuma intonācija\n\nTeikuma intonācija ir intonācija, kas var piemist teikumam un mainīt izteikuma būtību (piemēram, \"jautājuma intonācija\"). Teikuma intonācija ir valodas skaņu intensitātes, frekvences, ilguma un spektra maiņas, kā arī šo maiņu kombinācijas runas plūsmā, kurām valodā ir noteikta funkcija. Intonācija un uzsvars ir divi galvenie lingvistiskās prosodijas elementi.\n\nDaudzas valodas lieto skaņas augstumu teikuma līmenī semantiski, piemēram, lai izteiktu pārsteigumu vai ironiju, vai lai mainītu izklāstu uz jautājumu. Šādas valodas sauc par intonāciju valodām. Latviešu, angļu, franču valodas pieder pie šīs grupas.\n", "id": "lvs_Latn_103558"}
{"text": "Šarls VII\n\nŠarls VII (; dzimis , miris ) bija Francijas karalis no 1422. gada līdz savai nāvei 1461. gadā.\n\nŠarls VII sāka savu valdīšanu, kad Valuā dinastijas pozīcijas bija kritiskā stāvoklī. Uz Francijas troni pretendēja arī Anglijas karalis Henrijs VI, kurš kopā ar saviem sabiedrotajiem burgundiešiem kontrolēja diendivrietumu un ziemeļu Franciju, arī tās lielāko pilsētu Parīzi (Šarla VII rezidences pilsēta bija Burža), kā arī karaļu kronēšanas vietu Reimsu. Papildus tam, Šarla VII tēvs Šarls VI bija atzinis Anglijas karaļa tiesības uz Francijas troni.\n\nTomēr, pateicoties Žannai d'Arkai, ap kuru pulcējās enerģiski noskaņoti augstmaņi, Šarlam VII izdevās radīt lūzumu Simtgadu kara gaitā, un valdīšanas beigās viņš kontrolēja visu Franciju, izņemot teritoriju ap Kalē. Pēdējie Šarla valdīšanas gadi pagāja, konfliktējot ar dēlu Luiju XI.\n", "id": "lvs_Latn_103559"}
{"text": "Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķis\n\nSaksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķis () ir apriņķis Vācijā, Saksijas federālajā zemē. Apriņķis robežojas ar Saksijas Vidussaksijas apriņķi, Meisenes apriņķi, Drēzdeni, Baucenes apriņķi, kā arī Čehiju.\n\nRūdu kalnu apriņķis iedalās 19 pilsētās un 18 kopienās. Pilsētas ir Altenberga, Bādgotleiba-Bergīshībele, Bādšandava, Dipoldisvalde, Dona, Freitāle, Glashite, Heidenava, Honšteina, Kēnigšteina (Saksijas Šveice), Lībštate, Neištate Saksijā, Pirna, Rābenava, Štatvēlene, Štolpene, Tārante, Vilsdrufa, Zebnica.\n", "id": "lvs_Latn_103560"}
{"text": "Jelgavas loža \"Pie vācu zobena Austrumos\"\n\nJelgavas loža \"Pie vācu zobena Austrumos\" (, 1916-1918) bija brīvmūrnieku militārā loža, kas saņēma patentu no Vācijas Lielās Zemes ložas.\n", "id": "lvs_Latn_103561"}
{"text": "Ropažu sporta centrs\n\nRopažu Sporta centrs ir sporta pakalpojumu uzņēmums ar zālēm Ropažos un Zaķumuižā. Tas sācis savu darbību 2002. gadā, atveroties jaunuzceltajai Ropažu Sporta zālei.\n\nRopažu Sporta centrs piedāvā dažādus sporta pakalpojumus: galda spēles (novuss, galda teniss, dambrete, šautriņu spēles, šahs), sporta zāle (īre vai individuāls apmeklējums, skatītājiem sporta pasākumu laikā pieejamas tribīnes ar 200 sēdvietām), aerobikas/deju zāle (ar spoguļiem), atklātie tenisa korti (segums: Conipur) un pludmales volejbola laukumi (dubultlaukumi, darbojas no aprīļa līdz oktobrim), futbola laukums (zālājs, stadions 45 x 90 m, celiņa apkārtmērs – 330 m), trenažieru zāle (abonements vai vienreizējs apmeklējums). Pakalpojumi pieejami gan individuālam apmeklējumam, gan īrei. Ropažu Sporta centra paspārnē darbojas volejbola klubs \"Ropaži\" (bērnu un pieaugušo komandas), novada komanda florbolā, basketbolā, volejbolā un futbolā.\n", "id": "lvs_Latn_103562"}
{"text": "Mičs Ričmonds\n\nMičels Džeimss \"Mičs\" Ričmonds III (; dzimis Fortloderdeilā, Floridas štatā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists, spēlējis uzbrūkošā aizsarga pozīcijā.\n", "id": "lvs_Latn_103563"}
{"text": "Upīša pasāža\n\nLielajā, sarežģītās konfigurācijas zemesgabalā bija paredzēts būvēt arī tautas namu un kinoteātri, kas būtu pavērsts pret Dzirnavu ielu. Šīs ieceres īstenošanu pārtrauca Pirmais pasaules karš. Upīša pasāžas fasāde Marijas ielā ar vareno vārtu velvi centrā ir detaļās izkopta neoklasicisma paraugs.\n", "id": "lvs_Latn_103564"}
{"text": "Jelgavas loža \"Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības\"\n\nJelgavas loža \"Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības\" () bija brīvmūrnieku militārā loža, ko 1812. gada kara laikā nodibināja prūšu virsnieki brīvmūrnieki.\n", "id": "lvs_Latn_103565"}
{"text": "Tiaņaņmeņa laukums\n\nTiaņaņmeņa laukums () ir pilsētas laukums Ķīnas galvaspilsētas Pekinas centrā. Tā platība ir 440 tūkstoši m² (880 × 500 m), un tas ir viens no lielākajiem pilsētas laukumiem pasaulē. Nosaukts pēc Tiaņaņmeņa ('Debešķīgā miera') vārtiem, kas atrodas laukuma ziemeļos un atdala laukumu no Aizliegtās pilsētas. Pats laukums atrodas pilsētas centrālajā daļā.\n\nTiaņaņmeņa laukumam ir liela ietekme kultūrā, šeit notikuši vairāki Ķīnas vēsturē svarīgi notikumi, tai skaitā Ķīnas Tautas Republikas proklamēšana 1949. gadā un studentu protesti un to vardarbīga pārtraukšana 1989. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103566"}
{"text": "Autoceļš 1 (Polija)\n\nAutoceļš 1 ir viens no galvenajiem Polijas autoceļiem. Tas ir 419,9 kilometrus garš un savieno Gdaņsku valsts ziemeļos ar Cešinu valsts dienvidos pie robežas ar Čehiju. Autoceļš 1 ir arī daļa no starptautiskā E-ceļu tīkla, autoceļa E75 un E462, un ved cauri četrām Polijas vojevodistēm: Pomožes, Kujāvijas-Pomožes, Lodzas un Silēzijas vojevodistei. Ziemeļu galā autoceļš sākas netālu no Rusocinas, šķērsojumā ar zemākās klases automaģistrāli S6, bet dienvidu galā tas beidzas Cešinas pilsētā, kur autoceļš pāriet Čehijas teritorijā. Vairākos posmos autoceļu dublē Automaģistrāle A1, vai arī dažās vietās tas pilnībā saplūst ar A1 automaģistrāli. Vietās, kur autoceļš dublē A1, to sauc par Autoceļu 91. Laika gaitā ir plānots pilnībā aizstāt Autoceļu 1 ar Automaģistrāli A1.\n\nPosmā Pjotrkova Tribunalska-Podvarpa autoceļš kļūst par tā saukto Gierkówki, automaģistrāli, kas izbūvēta septiņdesmitajos gados. Beigu posmā pie Katovices A1 maina savu maršrutu, un ieiet Čehijas teritorijā pie Gorzizkas. Posmā no Katovices līdz Čehijai Autoceļu 1 dublē zemākās klases Automaģistrāle S1. Autoceļš četros posmos šķērso Vislas upi (Helmno, Toruņā, Čehovice-Dzedzicē un Skočovā).\n", "id": "lvs_Latn_103567"}
{"text": "Ogists un Luī Limjēri\n\nBrāļi Limjēri (; Ogists Marī Luī Nikolā (, ; dzimis , miris ) un Luī Žans (, ; dzimis , miris )) bija franču izgudrotāji, pirmie filmu veidotāji. Viņi patentēja sinematogrāfu, kas atšķirībā no Edisona radītā kinetoskopa ļāva filmu skatīšanos vairākiem skatītājiem vienlaikus.\n\nLimjēru pirmā privātā filmu rādīšana notika 1895. gadā. Pirmā publiskā filmu rādīšana, par kuru tika pieprasīta ieejas maksa, notika Salon Indien du Grand Café, Parīzē. Šajā dienā tika izrādītas desmit filmas. Katra filma bija 17 metrus gara, kas rādīta ar projektoru ilgst apmēram 50 sekundes. 1896. gada janvārī tika izrādīta 50 sekundes garā filma L'Arrivée d'un train en gare de La Ciotat, kas ir viens no populārākajiem Limjēru darbiem.\n", "id": "lvs_Latn_103568"}
{"text": "Kolins Ferels\n\nKolins Džeimss Ferels (; dzimis ) ir īru aktieris.\n\n1998. gadā viņam bija loma seriālā Ballykissangel, gadu vēlāk Ferels debitēja kino ar lomu Tima Rota režisētajā filmā The War Zone. Turpmākajā aktiera karjerā filmējies tādās filmās kā \"Tīģerzeme\" (Tigerland, 2000), \"Telefona būda\" (2002), \"Speciālo uzdevumu vienība S.W.A.T.\" (2003), \"Rekrūtis\" (The Recruit, 2003), \"Īpašais ziņojums\" (2002), \"Pārgalvis\" (2003), Intermission (2003), \"Māja pasaules malā\" (A Home at the End of the World, 2004), \"Aleksandrs Lielais\" (Alexander, 2004), The New World (2005), Miami Vice (2006), \"Jautā putekļiem\" (Ask the Dust, 2006), \"Kasandras sapnis\" (2007), \"Reiz Brigē\" (2008), \"Baiļu nakts\" (Fright Night, 2011), \"Atcerēties visu\" (2012), \"Septiņi psihopāti\" (2012), \"Par vienu mazāk\" (Dead Man Down, 2013), \"Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu\" (2013), Winter's Tale (2014), \"Omārs\" (2015), \"Svētā brieža nogalināšana\" (2017), \"Džentlmeņi\" (2019), Thirteen Lives (2022) un \"Inišerinas Banšī\" (2022). Par lomu filmā \"Reiz Brigē\" Ferels saņēma Zelta globusa balvu kā labākais aktieris.\n\n2020. gadā laikraksta The Irish Times publicētajā Īrijas izcilāko kinoaktieru sarakstā Ferels tika iekļauts 5. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_103569"}
{"text": "Braiens Dīgans\n\nBraiens Dīgans (; dzimis Omahā, Nebraskā) ir ASV profesionāls motofrīstaila braucējs, kā arī viens no apģērbu zīmola Metal Mulisha dibinātājiem. Dīgans bija pirmais, kurš sacensībās veica 360 grādu apgriezienu, vēlāk nosaucot to par Mulisha Twist. Braiens ir visvairāk apbalvotais brīvā stila motokrosa braucējs X Games vēsturē ar 13 medaļām, ieskaitot X Games 17 iegūto zelta medaļu rallijkrosā.\n", "id": "lvs_Latn_103570"}
{"text": "Topogrāfija\n\nTopogrāfija (no , topos — \"vieta\" un γράφω, graphō — \"rakstīt\") ir ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas veic Zemes vai cita astronomiska objekta virsmas uzmērīšanu, kā arī tās attēlošanu topogrāfiskajās kartēs un plānos. Atšķirībā no ģeogrāfiskajām kartēm, kas attēlo lielas Zemes virsmas un ir maza mēroga, topogrāfiskās kartes attēlo lokālu apkārtni un ir liela mēroga.\n\nTopogrāfijas galvenais uzdevums ir noteikt apvidus objektu un īpašību pozīciju gan horizontālā koordinātu sistēmā (platums un garums) gan augstumā virs jūras līmeņa. Trīs dimensiju reljefa attēlošanai kartēs tiek izmantotas dažādas metodes, piemēram, augstumlīknes, reģiona krāsas vai reljefa ēnošana.\n\nKatrā valstī ir noteikti standarti, kas reglamentē topogrāfisko karšu saturu, apzīmējumus, precizitāti, kā arī to izgatavošanas metodes. Daļā valstu topogrāfiskās kartes ar lielu mērogu ir slepenas.\n\nTopogrāfiju izmanto dažādiem mērķiem, piemēram, militārajai plānošanai, ģeoloģiskajai izpētei.\n\nVispārējā nozīmē par topogrāfiju sauc jebkādas virsmas un uz tās atrodošos objektu un to izvietojuma aprakstu. Piemēram, anatomiskā topogrāfija — ķermeņa daļu apraksts, vēsturiskā topogrāfija — vesturisko izmaiņu apraksts.\n", "id": "lvs_Latn_103571"}
{"text": "Nacionālās drošības aģentūra\n\nNacionālās drošības aģentūra () ir ASV izlūkošanas organizācija. Oficiāli izveidota , un tiek uzskatīta par lielāko valsts izlūkdienesta aģentūru.\n\nAģentūra ir atbildīga par ārzemju komunikāciju informācijas iegūšanu un analīzi, par to koordinātēm, virzienu, kā arī veic augsti specializētus uzdevumus informācijas iegūšanā balstoties uz ārzemju komunikāciju analīzēm, kas savukārt sevī ietver lielus kriptoanalīzes apjomus. Atbildīga arī par valsts komunikāciju kanālu aizsardzību no analoģiskām citu valstu aģentūrām.\n", "id": "lvs_Latn_103572"}
{"text": "Rūtiņu kļava\n\nRūtiņu kļava ir lielākā parastā kļava (Accer platanoides) Latvijā un visā Baltijā (nav arī ziņu, ka kādā Austrumeiropas valstī būtu vēl kāda ar lielāku stumbra apkārtmēru). Aug Valmieras novada Trikātas pagastā, uz dienvidrietumiem no Trikātas, 130 m uz ziemeļiem no Trikātas - Dutkas ceļa (V233), Rūtiņu māju dārza malā. Tās apkārtmērs ir 6,15 metri un ir atzīta par apmērā visapjomīgāko kļavu. Rūtiņu kļavas augstums ir 24 metri, bet garāko zaru garums stiepjas līdz pat 11 metriem, taču tā kopējā vainaga projekcija ir 240 m². Kļavas vecums nu jau ir pārsniedzis 150 gadus.\n\nDnB NORD vides glābšanas komanda sakopa Rūtiņu kļavu. Vides glābšanas komandas arboristi ar trosēm nostiprināja kļavas galotnes. Tai draudēja nolūšana, jo koka divgalotņu stumbrs sašķēlies divās daļās un viena no tām ir bīstami sasvērusies. Tika attīrīts Rūtiņu kļavas vainags un uzstādīta īpaša atsaišu sistēma, kas palīdzēs kļavai turēties stalti arī stiprajā vējā un nepieļaus stumbra tālāku šķelšanos, lai tas saglabātu sava kuplā vainaga krāšņumu vēl daudzus gadus. Tā kā stumbrā laika gaitā izveidojies liels, tukšs dobums, to aizdarīja ar aizsargbarjeru, kas savas funkcijas pilda galvenokārt ziemā, neļaujot dobumā sasnigt sniegam.\n", "id": "lvs_Latn_103573"}
{"text": "Miko Koskinens\n\nMiko Koskinens (; 1988. gada 18. jūlijā) ir somu hokejists, vārtsargs. Pašlaik (2024) Koskinens spēlē Šveices hokeja līgas kluba HC Lugano rindās.\n", "id": "lvs_Latn_103574"}
{"text": "Els Makiniss\n\nElans (Els) Makiniss (; dzimis ) ir bijušais kanādiešu hokejists, aizsargs, Kanādas hokeja izlases dalībnieks, kurš savas karjeras laikā aizvadījis 1416 spēles Nacionālās hokeja līgas klubos Kalgari \"Flames\" un Sentluisas \"Blues\", kā arī kļuvis par 2002. gada Olimpisko čempionu. 2007. gadā uzņemts Hokeja slavas zālē.\n\nMakiniss (2020) turpina strādāt Sentluisas \"Blues\" sistēmā, kur pilda kluba ģenerālmenedžera vecākā padomnieka pienākumus. Kad \"Blues\" 2019. gadā izcīnīja Stenlija kausu, Makinisa vārds otrreiz uz tā tika iegravēts.\n", "id": "lvs_Latn_103575"}
{"text": "Liepājas loža \"Enkurs un zobens\"\n\nLiepājas loža \"Enkurs un zobens\" () bija militārā brīvmūrnieku loža Liepājā, kas strādāja Prūsijas lielložas \"Royal York zur Freundschaft\" rituālā.\n", "id": "lvs_Latn_103576"}
{"text": "Lerijs Robinsons\n\nLerijs Robinsons (; dzimis ) ir bijušais kanādiešu hokejists, aizsargs, Kanādas hokeja izlases dalībnieks, kurš savas karjeras laikā aizvadījis 1384 spēles Nacionālās hokeja līgas klubos Monreālas \"Canadiens\" un Losandželosas \"Kings\", kļūstot par seškārtēju Stenlija kausa ieguvēju. 1995. gadā uzņemts Hokeja slavas zālē. Pēc spēlētāja karjeras beigām ilgāku laiku trenējis NHL klubus Losandželosas \"Kings\" un Ņūdžersijas \"Devils\". Pašlaik (2021) ir Sentluisas \"Blues\" vecākais konsultants saistībā ar hokeja operācijām.\n", "id": "lvs_Latn_103577"}
{"text": "Billijs Smits\n\nBillijs Smits (; dzimis ) ir bijušais kanādiešu hokejists, vārtsargs, kurš savas karjeras laikā aizvadījis 680 spēles Nacionālās hokeja līgas klubā Ņujorkas \"Islanders\", kļūstot par četrkārtēju Stenlija kausa ieguvēju. 1993. gadā uzņemts Hokeja slavas zālē.\n\nBillijs Smits ir pirmais vārtsargs NHL vēsturē, kuram izdevies gūt vārtus.\n", "id": "lvs_Latn_103578"}
{"text": "2014. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle\n\n2014. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle bija 2013.—14. sezonas Kontinentālās hokeja līgas zvaigžņu spēle, kura norisinājās 2014. gada 11. janvārī. Spēle norisinājās Ondrej Nepela Arena Bratislavā, Slovākijā, pirmoreiz ārpus bijušās Padomju Savienības teritorijas.\n", "id": "lvs_Latn_103579"}
{"text": "Rīgas loža \"Hanziešu uzticība\"\n\nRīgas loža \"Hanziešu uzticība\" () bija militārā brīvmūrnieku loža Rīgā, kas strādāja Vācijas Brīvmūrnieku Lielās Zemes Ložas rituālā. 2014. gada 1. novembrī loža tika reaktivēta ar nosaukumu Hanzas uzticība Ventspilī, ņemot vērā šīs pilsētas seno saistību ar Hanzas savienību.\n", "id": "lvs_Latn_103580"}
{"text": "Katedrāle (grupa)\n\nKatedrāle ir latviešu rokgrupa, viena no latviešu rokmūzikas aizsācējām 1960. un 1970. gadu mijā.\n", "id": "lvs_Latn_103581"}
{"text": "Modo\n\nModo (sākotnēji Studija) bija latviešu popmūzikas un rokmūzikas grupa, ko izveidoja Raimonds Pauls. Ansamblis darbojās Latvijas filharmonijas paspārnē.\n", "id": "lvs_Latn_103582"}
{"text": "Džoana Džeta\n\n| Darbojies_arī = The Runaways, Joan Jett & the Blackhearts' | Mlapa = | Dzimums = S }} Džoana Džeta (; dzimusi Džoana Marija Lārkina (Joan Marie Larkin) ) ir amerikāņu ģitāriste, dziedātāja, dziesmu autore, producente un aktrise. Pazīstama ar dalību grupās Joan Jett & the Blackhearts un The Runaways.\n\nKarjeru sākusi The Runaways grupā, ar kuru izdeva četrus studijas albumus. Tomēr lielākos panākumus guva ar Joan Jett & the Blackhearts, ar kuru iedziedājusi tādas dziesmas kā I Love Rock 'n' Roll (Billboard Hot 100 singlu topa pirmā vieta), Crimson and Clover, I Hate Myself for Loving You, Do You Want to Touch Me, Light of Day, Love is All Around un Bad Reputation. Kopumā izdevusi 14 studijas albumus, divi no tiem tika sertificēti ar platīna disku ASV. Karjeras laikā ir bijusi feministu ikona.\n\n2010. gada filmā ar grupu The Runaways'' viņu attēlo Kristena Stjuarta.\n", "id": "lvs_Latn_103583"}
{"text": "Sacīkste\n\n\"Sacīkste\" () ir 2013. gada biogrāfiskā sporta drāma, kuras režisors ir Rons Hauards. Filma ir par 1976. gada F1 sezonu un sāncensību starp Džeimsu Hantu un Nikiju Laudu.\n\nGalvenās lomas filmā atveido Kriss Hemsvorts (Hants), Daniels Brīls (Lauda), Olīvija Vailda, Aleksandra Marija Lara un Pjērfrančesko Favino. Filmas pirmizrāde notika 2013. gada 2. septembrī Londonā.\n", "id": "lvs_Latn_103584"}
{"text": "Alfrēds Alslēbens (politiķis)\n\nAlfrēds Alslēbens (; — ) bija Latvijas vācbaltu krāsotājs un sabiedrisks darbinieks. Bijis 2. Saeimas deputāts (1925—1928).\n", "id": "lvs_Latn_103585"}
{"text": "Pols Volkers\n\nPols Viljams Volkers IV (; dzimis , miris ) bija amerikāņu aktieris.\n\nKļuvis pazīstams 1999. gadā ar lomu filmā \"Pēdējā spēle\". Lielāko atpazīstamību guvis ar Braiena O'Konera lomu \"Ātrs un bez žēlastības\" filmu sērijā, kur tēlojis sešās filmās (pirmajā, otrajā, un no ceturtās līdz septītajai filmai). Vēl ir tēlojis tādās filmās kā She's All That (1999), \"Zudis dzelmē\" (2005), \"Pamesti sniegos\" (2006) un \"Grābēji\" (2010).\n\nGājis bojā 2013. gada 30. novembrī autoavārijā, kad kā pasažieris atradās sava paziņas automašīnā, kura bija aizdegusies.\n", "id": "lvs_Latn_103586"}
{"text": "Vēderdejas\n\nVēderdejas ir Rietumu pasaulē izdomāts nosaukums individuālām, improvizētām dejām, kuras pamatojas uz ķermeņa artikulāciju. Vēderdeju izcelsmes vieta ir Tuvie Austrumi. Angliski runājošās valstīs vēderdejas sauc par austrumu dejām, ēģiptiešu dejām, arābu dejām. Vēderdejas var būt dažāda veida, atkarībā no valsts, reģiona, tērpu un deju stila.\n", "id": "lvs_Latn_103587"}
{"text": "They Live by Night\n\nThey Live by Night ir 1948. gada ASV film noir. Filmas režisors ir Nikolass Rejs un tā ir viņa režisora debija. Galvenās lomas atveido Ketija O'Donela, Fārlijs Greidžers un Hauards Da Silva. Filmas pamatā ir Edvarda Andersona depresijas ēras romāns Thieves Like Us. Filma tiek uzskatīta par filmas \"Bonija un Klaids\" (Bonnie and Clyde) priekšteci.\n\nFilmā ir skaņa un dialogi. Tiek lietoti dažādi specefekti; vairākas sižeta līnijas. Lietoti dažādi apgaismojumi, gan klasisks, gan kontrastains; ir dekorācijas; ļoti daudz ainas ārpus telpām; augsts un arī zems rakurss. Tiek izmantoti tuvplāni; krāsu simbolika — dažbrīd filma ir gaišāka/tumšāka; tiek izmantoti audio tēli — mūzika.\n", "id": "lvs_Latn_103588"}
{"text": "Heike Kamerlings Oness\n\nHeike Kamerlings Oness (; dzimis , miris ) bija nīderlandiešu fiziķis.\n\n1913. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par \"vielas īpašību pētījumiem zemās temperatūrās, kas radīja iespēju ražot šķidro hēliju\".\n\nKamerlings Oness aizsāka dažādas sasaldēšanas metodes, tās izmantoja, lai pētītu materiālu uzvedību, kad to temperatūra sasniedz gandrīz absolūto nulli. Viņš bija pirmais, kas sašķidrinājis hēliju. 1911. gadā atklājis supravadītspēju, pētot metālu pretestības ļoti zemās temperatūrās.\n\nPapildu Nobela prēmijai vēl ir saņēmis Mateuči medaļu (1910), Ramforda medaļu (1912) un Frenklina medaļu (1915).\n", "id": "lvs_Latn_103589"}
{"text": "Perifērās asinsrites patoloģiskā fizioloģija\n\nPerifērās asinsrites patoloģiskā fizioloģija ir asins cirkulācija sīkajās artērijās, arteriolās, prekapilāros, kapilāros, postkapilāros, arteriolovenulārajās anastomozēs, vēnulās un sīkajās vēnās.\n", "id": "lvs_Latn_103590"}
{"text": "Jānis Roberts Tillbergs\n\nJānis Roberts Tillbergs (1880—1972) bija latviešu mākslinieks, gleznotājs un tēlnieks. Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks (1921—1932). Pārsvarā gleznojis portretus.\n", "id": "lvs_Latn_103591"}
{"text": "Tillbergs\n\nJānis Roberts Tillbergs (1880—1972) — latviešu mākslinieks, gleznotājs un tēlnieks; Oļegs Tillbergs (1956) — latviešu mākslinieks.\n", "id": "lvs_Latn_103592"}
{"text": "Arvis Juzups\n\nArvis Juzups (dzimis ) ir latviešu bijušais rokasbumbas spēlētājs, pēc karjeras beigām ir LHF izpilddirektors un izlašu direktors. Kā spēlētājs spēlējis labā malējā pozīcijā, pārstāvējis Latvijas izlasi. Spēlējis Latvijas handbola Virslīgas klubos RVR (2009./2010. gada sezona), HK Vaiņode (2010./2011. gada sezona) un Dobeles TENAX, kā arī Vācijas 3. līgas klubā SV Beckdorf. Spēlējis arī Latvijas 1. līgā MSĢ/LAT-92 un Latvijas jaunatnes izlasē (U-18).\n", "id": "lvs_Latn_103593"}
{"text": "Pākšaugi\n\nPākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas, tādēļ sēklas atrodas vienā telpā. To sēklas un negatavas pākstis izmanto pārtikai un lopbarībai. No uzturā lietojamiem pākšaugiem vērtīgākie ir zirņi, lauku pupas, pupiņas. Pākšaugi satur daudz vērtīgu uzturvielu:\n\nolbaltumvielas, ko veido daudzas vērtīgas aminoskābes, piemēram, sevišķi daudz ir lizīns, kam liela nozīme organisma augšanā, audu atjaunošanā, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un nervu sistēmas darbībā; holīnu; minerālvielas — fosforu, kalciju, magniju, kāliju, dzelzi, kobaltu un varu; B grupas vitamīnus, kam ir svarīga loma organisma fizioloģiskajās dzīvības norisēs; šķiedrvielas, kas veicina gremošanas sulu izdalīšanos, saista un izvada no organisma lieko holesterīnu, palēnina ogļhidrātu un tauku uzsūkšanās ātrumu, kam ir liela nozīme cukura diabēta, sirds infarkta profilaksē un cīņā pret aptaukošanos; pektīnvielas, kam piemīt izteiktas pretiekaisuma īpašības un spēja piesaistīt kaitīgos metālus un radioaktīvo piesārņojumu, ko cilvēki parasti uzņem ar gaisu, ūdeni un produktiem. Pektīnvielas kā sūklis uzsūc sliktās vielas un kopā ar citām kaitīgām atkritumvielām izvada no organisma.\n\nPākšaugu olbaltumvielās ir maz sēru saturošo aminoskābju, tādēļ pilnvērtīgam uzturam tos vajag kombinēt ar dārzeņiem un graudaugiem. Savukārt, pupās un zirņos esošais lizīns maz sastopams graudaugu olbaltumvielās.\n\nPākšaugos esošo daudzo šķiedrvielu dēļ tie ir grūti sagremojami, un tajos esošās uzturvielas organismā tiek asimilētas tikai daļēji, toties organisms labāk izmanto pākšaugu ogļhidrātus un nepiesātinātās taukskābes. Vēdera uzpūšanos pēc pupu un zirņu ēšanas rada tajos esošie nesagremojamie oligosaharīdi un rezistentā ciete, kas atrodas sēklapvalkā. Rezistentā ciete ir cietes paveids ieslēgumu formā, kas netiek sašķelta, ja tās gabaliņi ir lielāki. Sagremošana atkarīga no produkta mehāniskās apstrādes. Pākšaugu sagremošanu atvieglo pienskābi saturošu uzturlīdzekļu piedevas, piemēram, raudzēts piens, garšaugi, dārzeņi.\n", "id": "lvs_Latn_103594"}
{"text": "Artūrs Priednieks-Kavara\n\nArtūrs Priednieks-Kavara (dzimis Artūrs Vilhelms Priednieks , miris ) bija latviešu operdziedātājs tenors. Lielu daļu savas radošās karjeras A. Priednieks pavadīja citās valstīs, uzstājoties ar pseidonīmu Kavara (Cavara), kas atvasināts no itāļu komponista Džakomo Pučīni operas \"Toska\" galvenā varoņa Mario Kavaradosi vārda.\n", "id": "lvs_Latn_103595"}
{"text": "Ķivulis\n\nĶivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā. Ģeogrāfisko variāciju nav.\n\nĶivuļa populācija dalās divās daļās, kas katra ligzdo Palearktikas ekozonas abos galos (rietumos un austrumos). Eiropas populācija ligzdo Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā, bet Austrumāzijas populācija ligzdo Āzijas austrumos. Centrāleiropā ķivulis ir nometnieks, bet Ziemeļeiropas populācijas ir daļēji nometnieki — daļai populācijas migrējot uz dienvidiem. Migrējošie ķivuļi ziemo Vidusjūras un Melnās jūras krastos. Austrumāzijas ķivuļi ligzdo Ķīnas Hingana kalnos Iekšējā Mongolijā un nelielā skaitā Dzjansu provincē. Tie ziemo Taivānā, Jandzi upes ielejā un kontinenta dienvidaustrumos. Laiku pa laikam ķivulis ieklejo arī Ziemeļamerikā, kur mājo viens no tā tuvākajiem radiniekiem — priežu ķivulis (Carduelis pinus).\n", "id": "lvs_Latn_103596"}
{"text": "Žubītes\n\nŽubītes, žubīšu ģints (Fringilla) ir neliela žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas ir vienīgā ģints žubīšu apakšdzimtā (Fringillinae). Tā apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras izplatītas Vecajā pasaulē. Visplašāk sastopama ir parastā žubīte (Fringilla coelebs), kas mājo ne tikai Eirāzijā, bet arī Ziemeļāfrikā. Toties Tenerifes zilā žubīte (Fringilla teydea) un Grankanārijas zilā žubīte (Fringilla polatzeki) ir endēmiskas Kanāriju salām. Abas Kanāriju salu zilās žubītes nesenā pagātnē tika sistematizētas kā viena suga.\n", "id": "lvs_Latn_103597"}
{"text": "Zobgaļsīlis\n\n\"Zobgaļsīlis\" () ir amerikāņu rakstnieces Sūzenas Kolinsas jauniešu zinātniskās fantastikas romāns, kas izdots izdevniecībā Scholastic Press. Tā ir pēdējā grāmata sākotnējā \"Bada spēļu\" triloģijā, bet ne pēdējā grāmata sērijā. Latviskā tulkojuma autore ir Ieva Elsberga.\n", "id": "lvs_Latn_103598"}
{"text": "Altenberga\n\nAltenberga () ir pilsēta un ziemas sporta centrs Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķī.\n", "id": "lvs_Latn_103599"}
{"text": "Pols Veslijs\n\nPols Tomašs Vasilevskis (; dzimis ), profesionāli zināms kā Pols Veslijs (), ir amerikāņu aktieris, režisors un producents.\n\n2014. gadā Veslijam piešķīra Humane Generation balva par darbu ar Humane Society, īpaši lauksaimniecības dzīvnieku labturības jomā.\n", "id": "lvs_Latn_103600"}
{"text": "Bada spēles: Zobgaļsīlis. 1. daļa\n\n\"Bada spēles: Zobgaļsīlis. 1. daļa\" () ir amerikāņu fantastikas filma, kuras režisors ir Frānsiss Lorenss. Filmas sižets veidots pēc Sūzenas Kolinsas grāmatas \"Zobgaļsīlis\". Filmā galvenās lomas atveido Dženifere Lorensa, Džošs Hatčersons, Liams Hemsvorts, Vudijs Harelsons, Elizabete Benksa, Filips Sīmors Hofmans, Džūliana Mora, Džefrijs Raits, Džena Malona, Sems Klaflins, Stefs Dosons, Donalds Saterlends un Vilova Šīldsa.\n\nFilmas pirmizrāde notika , Latvijā — . Šī ir trešā daļa \"Bada spēļu\" filmu sērijā, nākamā daļa \"Bada spēles: Zobgaļsīlis. 2. daļa\" iznāca 2015. gada 20. novembrī.\n", "id": "lvs_Latn_103601"}
{"text": "Bada spēles (grāmatu sērija)\n\n\"Bada spēles\" () ir jauniešu zinātniskās fantastikas piedzīvojumu romāni, kuru autore ir amerikāniete Sūzena Kolinsa. Pirmie trīs romāni ir triloģija, kas seko pusaudžu varonei Katnisai Everdīnai. Triloģija sastāv no grāmatām \"Bada spēles\" (The Hunger Games; 2008), \"Spēle ar uguni\" (Catching Fire; 2009), \"Zobgaļsīlis\" (Mockingjay; 2010).). Ceturtā grāmata \"Balāde par dziedātājputniem un čūskām\" (The Ballad of Songbirds and Snakes; 2020) vēsta par Bada spēļu iesākumu un grāmatas notikumi norisinās 64 gadus pirms oriģinālās triloģijas. Visas grāmatas ir izdotas latviski.\n\n\"Bada spēļu\" triloģijas darbība notiek nenoteiktā nākotnē Panemas totalitārajā valstī, kuru pārvalda Koriolāns Snovs. Valsts sastāv no bagātā Kapitolija, kas atrodas Klinšu kalnos, un 12 (iepriekš 13) nabadzīgākiem apgabaliem, ko pārvalda Kapitolijs. Grāmatu galvenais tēls Katnisa Everdīna dzīvo 12. apgabalā, kas ir visnabadzīgākais. Par atriebību par iepriekšējo sacelšanos pret Kapitoliju tiek organizētas \"Bada spēles\", kurās piedalās divi bērni vecumā no 12 līdz 18 gadiem no katra apgabala (viens puisis un viena meitene). Šīs sacensības tiek pārraidītas televīzijā, tajās dalībniekiem ir jānogalina vienam otru un pēdējā izdzīvojušā pārstāvētais apgabals tiek apbalvots ar ēdienu un citām dāvanām.\n\n2020. gadā tika izdota ceturtā grāmata \"Balāde par dziesmotajiem putniem un čūskām\", kuras notikumi notiek aptuveni 64 gadus pirms triloģijas sākuma. Tās galvenais varonis ir astoņpadsmit gadīgs Koriolāns Snovs, kurš ir norīkots kļūt par padomdevēju kādam no desmito Bada spēļu dalībniekiem.\n\nPirmās divas grāmatas iekļuva laikraksta The New York Times bestselleru topā, savukārt trešā daļa sasniedza visu ASV labāk pārdoto grāmatu topus pēc tās izdošanas. Līdz pirmās filmas iznākšanai 2012. gadā, izdevēji ziņoja, ka ir pārdoti 26 miljoni triloģijas grāmatu kopijas. NPR 2012. gadā ierindoja \"Bada spēļu\" triloģiju otrajā vietā jauniešu romānu topa simtniekā, atpaliekot vienīgi no \"Harija Potera\" grāmatu sērijas. 2012. gada augustā Amazon paziņoja, ka \"Bada spēles\" ir pārspējušas \"Hariju Poteru\" labāk pārdoto grāmatu Amazon topā.\n", "id": "lvs_Latn_103602"}
{"text": "Ljūtveita šaurums\n\nLjūtveita šaurums (, ) ir ap garš un šaurākajā vietā ap plats jūras šaurums Dienvidorkneju salu arhipelāgā Antarktikā. Atdala Pauela salu austrumos no Koroneišenas un Robertsona salām rietumos.\n\nŠaurumu 1821. gada 10.—11. decembrī atklāja, caurkuģoja un nokartēja britu roņu mednieks Džordžs Pauels un vēlāk nodēvēja par godu Ljūtveita kungam Londonā, pie kā Pauels atstāja savas Antarktikas kuģojumu piezīmes un kartes pirms došanās pēdējā kuģojumā, kurā gāja bojā. Neatkarīgi no Pauela 1823. gada 19. janvārī šaurumu nokartēja Džeimsa Vedela ekspedīcija un nodēvēja par godu seram Robertam Spenseram par Spensera šaurumu (Spencer Straits).\n", "id": "lvs_Latn_103603"}
{"text": "Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS\n\nSavstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS (), pazīstams arī kā Bāzu līgums, bija Padomju Savienības uzspiests starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gada 5. oktobrī Maskavā parakstīja PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Latvijas Ārlietu ministrs Vilhelms Munters. Savstarpējās palīdzības pakts bija spēkā 10 gadus ar iespējamu 10 gadu pagarinājumu, tomēr PSRS to pārkāpa un izmantoja kā iemeslu 1940. gada Latvijas okupācijai.\n", "id": "lvs_Latn_103604"}
{"text": "Īens Somerholders\n\nĪens Džozefs Somerholders (Ian Joseph Somerhalder, dzimis 1978. gada 8. decembrī) ir ASV aktieris un modelis. Plašāk pazīstams kā Bonijs Karlails TV drāmā \"Pazudušie\" un Deimons TV seriālā \"Vampīra dienasgrāmatas\".\n", "id": "lvs_Latn_103605"}
{"text": "Kārlis Benze\n\nKārlis Benze ( — ) bija Latvijas sabiedrisks darbinieks, politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis un Latvijas Satversmes sapulces deputāts. Bijis LSDSP, vēlāk — Mazinieku partijas biedrs.\n", "id": "lvs_Latn_103606"}
{"text": "Samts (albums)\n\nSAMTS ir latviešu rokmūziķa Fēliksa Ķiģeļa albums, kas ieguvis \"zelta diska\" statusu Latvijā. Albums ir ierakstīts Somijas pilsētas Laappeenrantas studijā Astia Studio kopā ar producentu Anssi Kippo.\n", "id": "lvs_Latn_103607"}
{"text": "Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā\n\nLatvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā () bija starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko 1932. gada 5. februārī Rīgā no Latvijas puses parakstīja Ministru prezidents Marģers Skujenieks un no PSRS Centrālās izpildkomitejas puses Ārlietu tautas komisariāta kolēģijas biedrs Boriss Stomonjakovs un PSRS pilnvarotais pārstāvis Aleksejs Sviderskis. Latvijas Saeima līgumu ratificēja 1932. gada 21. jūnijā, bet PSRS Centrālā izpildkomiteja 1932. gada 11. jūlijā.\n\nNeuzbrukšanas līgums bija spēkā trīs gadus ar iespējamu neierobežotu skaitu pagarinājumu ik pa diviem gadiem, tomēr PSRS to pārkāpa, 1939. gada 23. augustā parakstot Molotova—Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu, 1940. gada 15. jūnijā uzbrūkot Latvijas robežsargiem un vēlāk veicot pilnīgu Latvijas okupāciju.\n", "id": "lvs_Latn_103608"}
{"text": "Dienvidsendviču salas\n\nDienvidsendviču salas () ir neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidos. Izvietojies ap uz dienvidaustrumiem no Dienviddžordžijas salas un stiepjas garumā dienvidu virzienā gar Skotijas jūras austrumu malu. Arhipelāgs sastāv no 11 galvenajām salām, kas lielākoties ir aktīvi vulkāni; augstākais no tiem ir Belindas kalns Montagjū salā, kas paceļas līdz vjl. Administratīvi salas ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās.\n", "id": "lvs_Latn_103609"}
{"text": "Britu īsspalvainais kaķis\n\nBritu īsspalvainais kaķis jeb Britānijas īsspalvainais kaķis ir viena no lielā auguma kaķu šķirnēm. Tas ir pēcnācējs kaķim, ko Britu salās ieveda romieši un kas vēlāk sakrustojās ar vietējiem savvaļas kaķiem. Britu īsspalvainais kaķis ir ilgdzīvotājs un dzīvo 14—20 gadus.\n", "id": "lvs_Latn_103610"}
{"text": "Grieze\n\nGrieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu. Tā ligzdo arī Āzijā no Rietumāzijas līdz Ķīnas ziemeļrietumiem un Sibīrijas centrālajai daļai. Ziemot grieze migrē uz Āfrikas dienvidaustrumiem. Ģeogrāfisko variāciju nav.\n\nGrieze saskaņā ar IUCN datiem nav apdraudēta suga. Latvija mūsdienās, ļoti iespējams, ir valsts ar vislielāko griežu blīvumu pasaulē. Šai sugai labi klājas arī pārējās Baltijas valstīs, Krievijā un Baltkrievijā, samērā labi dzīves apstākļi tai ir arī Centrāleiropas valstīs, toties Rietumeiropas zemēs to skaits mērāms tikai simtos. 1996. gadā grieze ir izvēlēta par Latvijas dabas simbolu — Gada putns 1996.\n", "id": "lvs_Latn_103611"}
{"text": "Paks (pavadonis)\n\nPaks, arī Urāns XV, ir Urāna pavadonis. Tas ir divpadsmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.\n", "id": "lvs_Latn_103612"}
{"text": "Bādgotleiba-Bergīshībele\n\nBādgotleiba-Bergīshībele () ir kūrortpilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķī.\n", "id": "lvs_Latn_103613"}
{"text": "269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons\n\n269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Dienesta gaitas beidza ar padošanos Kurzemes cietoksnī 1945. gada maijā.\n", "id": "lvs_Latn_103614"}
{"text": "Ļevs Polugajevskis\n\nĻevs Polugajevskis (; , Mogiļeva - , Parīze) bija ebreju tautības padomju starptautiskais lielmeistars šahā (1962), ilggadējais Pasaules šaha čempiona nosaukuma pretendents.\n", "id": "lvs_Latn_103615"}
{"text": "27. Burtnieku policijas bataljons\n\n27. Burtnieku policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar izformēšanu 1943. gada februārī.\n", "id": "lvs_Latn_103616"}
{"text": "28. Bārtas policijas bataljons\n\n28. Bārtas policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 15. ieroču SS grenadieru divīzijas 34. ieroču SS grenadieru pulkā kā III bataljons 1943. gada 15. jūlijā.\n", "id": "lvs_Latn_103617"}
{"text": "Bādšandava\n\nBādšandava () ir kūrortpilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķī pie Elbas upes. Būdama Saksijas Šveices viducī, pilsēta attīstās kā tūrisma centrs.\n", "id": "lvs_Latn_103618"}
{"text": "Look\n\nLook Cycle International ir Francijas uzņēmums, kurš ražo velosipēdu rāmjus, ekipējumu un apģērbu riteņbraucējiem.\n", "id": "lvs_Latn_103619"}
{"text": "Parastā šimpanze\n\nParastā šimpanze (Pan troglodytes) ir līdz 1,7 m garš, melns cilvēkpērtiķu dzimtas šimpanžu ģints dzīvnieks, visaugstāk attīstītā cilvēkveidīgo pērtiķu suga; dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropos.\n", "id": "lvs_Latn_103620"}
{"text": "Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija\n\nErnsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija ir Alūksnes novada pašvaldības iestāde, kas atrodas Glika ielā 10, Alūksnē. Tiek īstenotas izglītības programmas - pamatizglītības otrā posma (7.—9.klases) matemātikas, dabaszinību un tehnikas izglītības programma, pamatizglītības otrā posma (7.-9.klases) humanitārā un sociālā virziena izglītības programma, pamatizglītības otrā posma (7.—9. klases) vispārizglītojoša virziena izglītības programma, vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas izglītības programma, vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena izglītības programma, vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena izglītības programma un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programma. 2013./2014. mācību gadā ģimnāzijā mācījās 346 skolēni, un strādāja 46 skolotāji.\n", "id": "lvs_Latn_103621"}
{"text": "2013. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona\n\nLatvijas futbola 1. līgas 2013. gada sezona bija 22. Pirmās līgas sezona, kas sākās , bet noslēdzās . Tajā piedalījās 16 komandas, kas aizvadīja divu riņķu turnīru.\n", "id": "lvs_Latn_103622"}
{"text": "Ventvorts Millers\n\nVentvorts Millers (; dzimis Oksfordšīrā, Lielbritānijā) ir angļu aktieris. Vislabāk pazīstams ar Maikla Skofīlda lomu amerikāņu seriālā Izlaušanās.\n", "id": "lvs_Latn_103623"}
{"text": "Atmiņu klade\n\n\"Atmiņu klade\" () ir 2004. gada ASV drāma, kuras režisors ir Niks Kasavetiss. Filma uzņemta pēc Nikolasa Sparksa biogrāfiskā romāna The Notebook. Galvenās lomas atveido Reičela Makadamsa un Raiens Goslings. Filmas pirmizrāde notika Sietlas Starptautiskajā kinofestivālā , bet ASV kinoteātros to demonstrēja no . Filma saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes.\n", "id": "lvs_Latn_103624"}
{"text": "Jans Berhmans\n\nJans Berhmans (), dzimis 1599. gada 13. martā, miris 1621. gada 13. augustā, bija jezuīts un kopš 1888. gada kanonizācijas - katoļu svētais. Viņš ir arī studentu un ministrantu aizbildnis. Miris pavisam jauns - 22 gadu vecumā, bet jau savas dzīves laikā sasniedza svētumu. Bija pazīstams ar savu dievbijību un pazemību.\n", "id": "lvs_Latn_103625"}
{"text": "Edgars Priedītis\n\nEdgars Priedītis, skatuves vārds Eds Monro, ir latviešu basģitārists, dziesmu autors. Muzikālās grupas Monro dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_103626"}
{"text": "Sklandrausis\n\nSklandrausis (lībiskajā dialektā: sklandrouš, no kuršu: sklanda — 'žoga kārts, zedeņu žogs, nogāze, nokalne'; , daudzskaitlī: sūr kakūd), žograusis (žogrouš) jeb dižrausis (dižrouš) ir tradicionāls lībiešu ēdiens, kas vēlāk aizgūts Kurzemes latviešu virtuvē. Tas ir no neraudzētas rudzu mīklas gatavots un ar ķimenēm apbērts saldais rausis ar kārtainu kartupeļu un burkānu pildījumu. Sklandrausi parasti ēd aukstu ar tēju vai pienu.\n\nSklandraušiem līdzīgi rauši sastopami arī karēļiem, somiem (karjalanpiirakka) un udmurtiem (перепеч), kam tie pildīti ar kāpostiem un gaļu.\n", "id": "lvs_Latn_103627"}
{"text": "Jons Meks\n\nJons Meks (, dzimis , miris ) bija lietuviešu režisors, dzejnieks un mākslinieks, kurš bieži saukts arī par Amerikas eksperimentālā kino \"krusttēvu\".\n\nJonas Meka radošā darbība lielākoties saistīta ar kino un ASV, tomēr savu artavu viņš deva arī lietuviešu klasiskajā literatūrā. Vēl dzīvojot Lietuvā, 14 gadu vecumā Meks izdeva savu pirmo dzejoļu krājumu, kas guva atzinību lietuviešu literātu vidū. Arī turpmāk dzejas un prozas darbus Meks izvēlējās rakstīt galvenokārt lietuviešu valodā, tikai ASV izdoto periodisko rakstu antoloģijas gan lasāmas angliski. Ar kino iepazinās bēgļu nometnēs Vācijā. Toreiz redzētā Freda Cinnemana filma The Search (1948), kas stāsta par kādu čehu emigrantu, kas pēckara Berlīnē lūko atrast savus vecākus, izpelnījās Meka nosodījumu par režisora mākslīgi uzburto kara pabērnu un bēgļu dzīvi. Meks jau tolaik sāka rakstīt scenārijus un raisīt domas par paša uzņemtajiem kino darbiem, kas gan idejas pirmsākumos, gan arī vēlāk ietver nemainīgu pārliecību — vērsties pret bijušo un meklēt aizvien jaunas kino radīšanas iespējas.\n", "id": "lvs_Latn_103628"}
{"text": "Svētmeitas akmens\n\n\"Svētmeitas\" akmens ir dižakmens Kurzemē, Talsu novada Mērsraga pagastā. Līdz dižakmenim var tikt braucot pa Mērsrags — Stende ceļu 2,5 km, tad nogriežoties pa labi līdz likvidētajai \"Aizsilnieku\" izgāztuvei. Turpinot ceļu mežā aptuveni 1 km garumā uz ziemeļiem no izgāztuves, akmeņkalvas ziemeļu galā.\n\nAkmens augstums ir 2,3 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m un apkārtmērs ir 17,5 m. Pēc uzbūves šis akmens ir no sarkanīga, graudaina granīta.\n", "id": "lvs_Latn_103629"}
{"text": "Ivans Dorns\n\nIvans Dorns (, dzimis Čeļabinskā) ir Ukrainas dziedātājs, TV raidījumu vadītājs un producents. Dorns ir bijušais dueta \"Para Normaļņih\" () dalībnieks. Uzsācis solo karjeru.\n", "id": "lvs_Latn_103630"}
{"text": "Čupakabra\n\nČupakabra ( — 'kazu [asins] sūcējs', no chupar — 'sūkt' un cabra — 'kaza') ir teiksmains, metru garš, lapsai vai sunim līdzīgs radījums, kas pārvietojas uz pakaļkājām un naktīs ielavoties mājlopu audzētavās, lai mielotos ar to asinīm.\n", "id": "lvs_Latn_103631"}
{"text": "Meba (pavadonis)\n\nMeba, arī Urāns XXVI, ir Urāna pavadonis. Tas ir trīspadsmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.\n", "id": "lvs_Latn_103632"}
{"text": "Jefims Hellers\n\nJefims Hellers (; , Odesa - , Maskava) bija ebreju tautības padomju starptautiskais lielmeistars šahā (1952), ilggadējais Pasaules šaha čempiona nosaukuma pretendents.\n", "id": "lvs_Latn_103633"}
{"text": "271. Valmieras policijas bataljons\n\n271. Valmieras policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza Kurzemes cietoksnī ar iekļaušanu 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 43. ieroču SS grenadieru pulkā 1944. gada 19. oktobrī.\n", "id": "lvs_Latn_103634"}
{"text": "266-E. Rēzeknes policijas bataljons\n\n266-E. Rēzeknes policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza Posendorfā, Vācijā ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 19. oktobra beigās.\n", "id": "lvs_Latn_103635"}
{"text": "Rožukronis\n\nRožukronis ( — 'rožu kronis') ir lūgšanas veids, ko piekopj Romas katoļu baznīca, kā arī īpašas lūgšanu krelles, ko izmanto tās laikā kā palīglīdzekli atkārtošanas reižu skaita ievērošanai. Krellīšu vietā var izmantot arī citus līdzekļus, piemēram, īpašus gredzenus ar ierobiem vai roku pirkstus. Rožukroņa būtība ir lūgšanā izdzīvot Jēzus Kristus dzīvi, vienlaikus lūdzot viņa mātes Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecību (aizlūgumu par ticīgajiem pie viņas dēla – Jēzus).\n\nLūdzoties Rožukroni, paralēli lūgšanas teksta skaitīšanai jeb izrunāšanai, parasti tiek apcerēts kāds Jēzus dzīves notikums, kurus sauc par noslēpumiem. Noslēpumu ievada lūgšana \"Tēvs Mūsu\", tad seko lūgšana \"Esi sveicināta, Marija\" – tā tiek atkārtota desmit reizes, pēc kurām seko doksoloģija: \"Gods lai ir Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam; kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr un mūžīgi mūžos. Amen.\"\n", "id": "lvs_Latn_103636"}
{"text": "280-A. latviešu policijas bataljons\n\n280-A. latviešu policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar izformēšanu 1943. gada 2. augustā.\n", "id": "lvs_Latn_103637"}
{"text": "Latvijas Sporta deju federācija\n\nLatvijas Sporta deju federācija ir bezpeļņas organizācija, kas ir atbildīga par sporta deju attīstību Latvijā.\n\nLatvijas Sporta deju federācija (LSDF) ir dibināta 1989. gadā. Kopš tā laika LSDF ir kļuvusi par pasaules sporta deju federācijas (WDSF) locekli.\n", "id": "lvs_Latn_103638"}
{"text": "281-A. latviešu policijas bataljons\n\n281-A. latviešu policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1943. gada 11. augustā.\n", "id": "lvs_Latn_103639"}
{"text": "Plašsaziņa\n\nPlašsaziņa jeb masu komunikācija ir process, kurā ar tehniskiem līdzekļiem (iespiestu līdzekļu, radio, kinematogrāfu, televīziju u.c.) skaitliski lielām un izkliedētām auditorijām tiek nodota informācija ar mērķi ietekmēt cilvēku vērtējumu, viedokli un rīcību. Saziņas elementi ir sūtītājs, kanāls (informācijas pārraides līdzeklis, ziņojums, informācija un saņēmējs). Plašsaziņas līdzekļi saziņā iesaista lielu daudzumu cilvēku, tie aptver visas saziņas formas ar masu auditoriju (televīzija, prese, radio, internets, kinozāles, grāmatas). Saziņa tomēr pārsvarā ir vienvirziena — informācijas saņēmējiem ir mazas iespējas atbildēt tieši, tāpēc plašsaziņas līdzekļu īpašnieki ir lielākās varas pozīcijās. Taču auditorijai ir iespēja atstāt negatīvu ietekmi — nepirkt laikrakstus, neskatīties TV utml. Mūsdienās mediji attīstījušies tik ļoti, ka atgriezenisko saikni un informācijas saņēmējiem ir iespējams iegūt pietiekami ātri, piemēram, zvanīt vai rakstīt uz radio, kā arī televīziju pārraides laikā, veidot forumus viedokļu apmaiņai interneta vidē.\n", "id": "lvs_Latn_103640"}
{"text": "317-F. latviešu policijas bataljons\n\n317-F. latviešu policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 14. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_103641"}
{"text": "Xbox One\n\nXbox One ir trešā konsole Microsoft Xbox spēļu konsoļu sērijā. Atšķirībā no iepriekšējās Microsoft konsoles, Xbox One bez ierastā DVD formāta atbalsta arī Blu-Ray diskus. Xbox One darbojas uz speciāli veidota astoņu kodolu AMD procesora, kura takts frekvence ir 1,75 GHz. Xbox One ir aprīkots ar grafisko procesoru, kas ir bāzēts uz AMD GCN arhitektūras ar 12 aprēķinu vienībām, kas kopā sastāda 768 grafiskos kodolus. Grafiskā procesora takts frekvence sastāda 853 Mhz, nodrošinot teorētisko veiktspēju 1,31 TFLOPS. Xbox One ir aprīkots ar 8 GB operatīvās atmiņas, un atkarībā no modifikācijas 500 GB vai 1 TB lielu cieto disku. Xbox One ir saderīgs ar vairākām Xbox 360 spēlēm pēc sistēmas programatūras atjaunošanas.\n\nXbox One pieslēgšanai pie TV tiek izmantots HDMI vads. Xbox One ir jauns dizains un jauns kontrolieris, Microsoft iztērēja vairāk kā 100 miljonus dolāru jaunā kontroliera izstrādei. tomēr tas ir ļoti līdzīgs Xbox 360 kontrolierim. Xbox One kontolieris izmanto divas AA baterijas vai atsevišķi iegādājamu akumulatoru. Baterijas, tāpat kā Xbox 360 konsolē, nevar uzlādēt, pieslēdzot kontrolieri pie konsoles.\n", "id": "lvs_Latn_103642"}
{"text": "Čehu vista\n\nČehu vista ir sena mājas vistu šķirne, kas izveidota Bohēmijā. Pirmo reizi tā minēta 1205. gadā, kad čehu vistu ganāmpulks tika uzdāvināts Dānijas karalim Valdemāram II, kā dāvana viņa kāzu dienā ar princesi Margareti no Bohēmijas.\n", "id": "lvs_Latn_103643"}
{"text": "320-W. latviešu policijas (sardzes) bataljons\n\n320-W. latviešu policijas (sardzes) bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar izformēšanu 1944. gada 20. septembrī, tā 3. rotu pilnā sastāvā iekļaujot 20-E. Rīgas bataljonā.\n", "id": "lvs_Latn_103644"}
{"text": "321-F. latviešu policijas bataljons\n\n321-F. latviešu policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1944. gada 14. februārī ar iekļaušanu 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulkā kā III bataljons.\n", "id": "lvs_Latn_103645"}
{"text": "Viktors Korčnojs\n\nViktors Korčnojs (; ; Ļeņingrada — Volene) bija ebreju izcelsmes PSRS un Šveices starptautiskais lielmeistars šahā (1956), kurš divas reizes cīnījies mačā par Pasaules šaha čempiona nosaukumu (1978, 1981).\n", "id": "lvs_Latn_103646"}
{"text": "318-F. latviešu policijas bataljons\n\n318-F. latviešu policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 14. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_103647"}
{"text": "Autoceļš 2 (Polija)\n\n|} |} Autoceļš 2 ir viens no galvenajiem Polijas autoceļiem. Tas ir 672 kilometrus garš un savieno Vācijas pierobežu valsts rietumos ar Terespoli valsts austrumos. Autoceļš 2 ir arī daļa no Starptautiskā E-ceļu tīkla, autoceļa E30, un ved cauri piecām Polijas vojevodistēm: Lubušas, Lielpolijas, Lodzas, Mazovijas un Ļubļinas vojevodistei. Vairākos posmos autoceļu dublē Automaģistrāle A2, bezmaksas alternatīva šim ceļam ir Autoceļš 92. Posmā no Vācijas robežas līdz Kalušinai, viss autoceļš ir maksas automaģistrāle A2, taču nelielā posmā no Varšavas līdz Miņskas Mazoveckai pastāv Autoceļa 2 posms. Varšavas apvedceļa posmā Autoceļš 2 un Automaģistrāle A2 pārtop par zemākās klases, bezmaksas automaģistrāli S2.\n", "id": "lvs_Latn_103648"}
{"text": "Katerīna Sforca\n\nKaterīna Sforca (; dzimusi Milānā, mirusi Florencē) bija itāļu muižniece, vēlāk Forli grāfiene. Viņas tēvs bija Milānas hercogs Galeaco Maria Sforca, bet māte Lukrēcija Landriani. Kad Katerīna bija pieaugusi, viņa ieguva Imolas lēdijas titulu un, apprecējusies ar Girolamo Riārio, kļuva par Forli grāfieni.\n\nKaterīna piedalījās dažādās aktivitātēs, daudzas no tām bija saistītas ar alķīmiju, dejām un medībām. Viņai bija astoņi bērni, no kuriem tikai pats jaunākais Džovanni dalle Bande Nere mantoja mātes spēcīgo un kaujiniecisko raksturu.\n\nValentinoā hercogs Čezarē Bordža iekaroja Forli cietoksni, bet Katerīnu ieslodzīja. Romas pāvests Aleksandrs VI apgalvoja, ka Katerīna ir mēģinājusi viņu noindēt ar saindētām vēstulēm, tomēr vēsturnieku viedoklis par šo apgalvojumu atšķiras. Viņa palika ieslodzījumā līdz .\n\n1509. gada aprīlī Katerīna saslima ar pneimoniju. Viņa mira četrdesmit sešu gadu vecumā. Viņa ir iemantojusi iesauku \"Forli Tīģeris, kas iebiedēja visu Itāliju\".\n", "id": "lvs_Latn_103649"}
{"text": "Kanādas sfinkss\n\nKanādas sfinkss ir bezspalvu kaķis, ar lielām ausīm un krokainu ādu. Kaķa neparastā āriene kombinējas ar kaķim piemītošo tikpat neparasto raksturu. Kanādas sfinkss ir kaķu šķirne, kas necieš vientulību un meklēs kontaktu ar saimnieku.\n", "id": "lvs_Latn_103650"}
{"text": "Dogmatisms\n\nDogmatisms (no — uzskats, mācība, lēmums) ir domāšanas veids un darbības princips, kam raksturīga sekošana nemainīgām dogmām (uzskatiem un tradīcijām), neņemot vērā jauno un progresīvo. Dogmatisma pamatā ir domāšana sastingušās, nemainīgās formulās, neievērojot konkrētos apstākļus, vietu un laiku. Cilvēkam, kam ir nosliece uz dogmatismu, parasti neatzīst visu, kas neatbilst viņa dzīvesveidam un priekšstatiem. Dogmatisms ģimenē, izglītības sistēmā un citās dzīves svērās sakņojas sabiedrisko attiecību konservatīvismā, pauž to sociālo grupu intereses, kuras baidās zaudēt savu priviliģēto stāvokli. Indivīda līmenī dogmatisms biežāk novērojams flegmatiķiem un melanholiķiem, tāpēc, regulējot savstarpējās attiecības, jāņem vērā ģimenes locekļu nosliece uz dogmatismu - atkarībā no vecuma, dzīves pieredzes, temperamenta tipa un citiem faktoriem. Tas dod iespēju izvairīties no konfliktiem darbā un sadzīvē, pārkārtot uzvedību un domāšanu atbilstoši mūsdienu prasībām.\n", "id": "lvs_Latn_103651"}
{"text": "Globālā stratifikācija\n\nGlobālā stratifikācija ir pasaules valstu noslāņošanās, šķiriskais iedalījums arkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, varas, ietekmes, valsts bagātības. Globālā stratifikācija ir situācija, kurā katrai valstij globālā ziņā ir sava nozīme. Neviena valsts mūsdienās vairs nav nošķirta no pārējam, tās visas ir globāli saistītas. Socioloģijā tiek iedalīti trīs šāda veida darbības modeļi jeb trīs teorijas, kas skaidro globālo stratifikāciju valstiskā līmenī - modernizācijas teorija, atkarības teorija un pasaules sistēmas teorija.\n", "id": "lvs_Latn_103652"}
{"text": "Rīgas Hanzas vidusskola\n\nRīgas Hanzas vidusskola ir Hanzas savienības vārdā nosaukta Rīgas vidusskola Grostonas ielā 5, Skanstē.\n\nSkolas mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina Valsts pamatizglītības standartā un Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu.\n", "id": "lvs_Latn_103653"}
{"text": "Chang'e 3\n\nChang'e 3 ( Cháng'é Sānhào) ir Ķīnas kosmiskā misija, kuras mērķis ir uz Mēness nogādāt nolaižamo aparātu un mobili. Zonde palaista 2013. gada 1. decembrī un 14. decembrī tā nolaidās uz Mēness virsmas. Yutu ir Ķīnas pirmais mobilis uz Mēness un šī ir pirmā mīkstā nolaišanās uz Mēness virsmas pēdējos 37 gados pēc padomju Luna-24 lidojuma 1976. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103654"}
{"text": "BMW M3\n\nBMW M3 ir sporta versija parastajiem BMW 3-sērijas modeļiem. BMW \"M\" modeļi tiek pārtaisīti BMW uzņēmuma atsevišķā nodaļā sauktā par ''Motorsports''. M3 modeļi ir cēlušies no mūsdienu kulta auto BMW E30, E36, E46, E90, E92 un E93. BMW 3 sērijas modeļi tika pārdoti, kā kupejas, četrdurvju un kabrioleta virsbūves versijās. Trešās sērijas uzlabotajām versijām ir vairāk jaudas, atsaucīgāki motori, uzlabota vadība, amortizācija, bremžu sistēmas, aerodinamika, virsbūves uzlabojumi un salons tiek papildināts ar emblēmu, kura sastāv no trīs krāsu svītrām un \"M\" burta, kas apzīmē \"BMW Motorsportu\". Ar gadiem M3 un M5 ir kļuvuši par transporta etalonu pret tādiem sedaniem, kā Mercedes AMG un Audi Quattro GmbH (Audi RS). Pēdējā M3 kupeja no konveijera noripoja 2013. gada 5. jūlijā, Vācijā. M3 vairs netiks ražots, kā kupeja, bet būs pieejams tikai, kā sedans. Kupejas modeli aizstāja M4 2014. gada sākumā.\n", "id": "lvs_Latn_103655"}
{"text": "Straikbols\n\nStraikbols (), saukts arī par airsoftu (airsoft), ir peintbolam līdzīgs komandu sporta veids jeb militārās simulācijas sports, kurā lieto ar elektrodzinēja, atsperes vai gāzes spiediena spēku darbināmus priekšmetus, kas izskatās kā šaujamieroči un paredzēti šaušanai ar plastmasas bumbiņām, kuru sākumenerģija nepārsniedz četrus džoulus, kas tiek pildīti ar baltām, cietām, plastmasas bumbiņām, kuru diametrs ir 6—8 mm. No straikbola šauteņu lodītēm neizdalās nekāda krāsa, tādēļ airsofts ir spēle uz godīgumu un katram tās dalībniekam ir pašam jākonstatē trāpījums. Straikbola ieroču lodīšu masa var būt 0,20 grami, vājākiem ieročiem 0,23 grami, vidēja stipruma ieročiem 0,25 grami, šautenēm 0,28 grami, spēcīgām bises un snaiperu šautenēm 0,30 grami un snaiperu šautenēm 0,43 grami, kas ir vissmagākās.\n", "id": "lvs_Latn_103656"}
{"text": "Kantele\n\nKantele () ir sens somu tautas mūzikas strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar latviešu koklēm, lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, un ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem ietilpst Baltijas apgabalam raksturīgu un radniecīgu instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.\n\nVissenākās kanteles tika grebtas no viena koka gabala, un tām bija 5—6 stīgas, veidotas no zirgu krēpēm vai astes sariem. Mūsdienās sastopamajām kantelēm ir vairākas metāla stīgas un tautas instrumenta korpusu līmē kopā no vairākiem koka dēļiem, nevis grebj no viena koka gabala.\n", "id": "lvs_Latn_103657"}
{"text": "Žuans Miro\n\nŽuans Miro i Ferra (, dzimis , miris ) bija katalāņu gleznotājs, kurš galvenokārt pārstāvēja reālismu, ekspresionismu, kubismu un vēlāk arī sirreālismu.\n", "id": "lvs_Latn_103658"}
{"text": "Perito Moreno ledājs\n\nPerito Moreno ir ledājs, kas atrodas Andu kalnos, Argentīnas dienvidos, Patagonijas reģionā. Tas ir viens no svarīgākajiem tūrisma apskates objektiem Patagonijā.\n\n250 km² lielais un 30 km garais ledus veidojums ir viens no 48 ledājiem, kas ir daļa no Dienvidpatagonijas ledus lauka, kurš atrodas Andu kalnu sistēmā. Šis ledus lauks ir pasaulē trešā lielākā saldūdens rezerve.\n\nPerito Moreno ledājs atrodas 78 km attālumā no Kalafetes pilsētas. Ledājs tika nosaukts pētnieka Francisko Moreno vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_103659"}
{"text": "Dievs latviešu folklorā\n\nDievs latviešu folklorā ir galvenokārt saistīts ar visaptverošo kārtību, likumsakarībām gan dabā, gan cilvēka dzīvē. Dievs ir cilvēkam vienmēr klātesošs, sasniedzams un ir ļoti nozīmīgs tā dzīvē. Cilvēks, sevi izjuzdams kā dabas sastāvdaļu, pakļaujas tās likumībām, un tas ir iespējams ar Dieva padomu, svētību, labvēlību. Dievs cilvēkam neko nedod tieši rokās, jo, iespējams, to nemaz nevar, jo ļoti nozīmīga loma likteņa lemšanā ir Laimai, Dievs palīdz citādā veidā, galvenokārt ar padomu. Dieva vārda sākotnējā izpratne saistīta ar debesīm, kas arī uzskatāmi attēlo Dieva visaptverošo kārtību virs mums. Tas atspoguļojas arī Dieva tēlu apzīmējošajā rakstu zīmē. Dievu godā, ciena, tā vārdu daudzina, tā klātbūtnē viss tiek sakopts. Dievs cilvēka dzīvē ienes tikumu, skaidrību, virzību un spēku.\n", "id": "lvs_Latn_103660"}
{"text": "Dialektiskā uzvedības terapija\n\nDialektiskā uzvedības terapija (DUT) () ir psihoterapijas forma, kuras autore ir Mārša Linehana (Marsha M. Linehan), psiholoģijas pētniece Vašingtonas universitātē. Ar šīs teorijas palīdzību tiek ārstēti personības garastāvokļa svārstību traucējumi.\n\nDUT apvieno standarta kognitīvi biheiviorālās terapijas metodes, kuras ir paredzētas emociju regulēšanai un realitātes izprašanai, ar distresa toleranci un pieņemšanu, un apzinātību, kas lielā mērā izriet no meditatīvas prakses. DUT ir pirmā terapija, kura eksperimentāli nodemonstrēja tās efektivitāti personības garastāvokļa svārstību traucējumu ārstēšanā. Pirmais randomizētais DUT klīniskais pētījums parādīja samazinātu pašnāvības risku, psihiatrisko hospitalizāciju skaitu un ārstēšanas pārtraukšanas līmeni, salīdzinot ar citām ārstēšanas metodēm. Pētījumu meta-analīzē tika atklāts, ka DUT sniedz mērenu iedarbību indivīdiem ar robežstāvokļa personības traucējumiem. Šī terapija palīdz arī izvarošanas gadījumos cietušajiem un cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no narkotiskajām vielām.\n", "id": "lvs_Latn_103661"}
{"text": "Jelgavas Jaunais teātris\n\nJelgavas Jaunais teātris ir latviešu amatierteātris, dibināts Jelgavā 1992. gada novembrī. Teātris izveidojās, apvienojoties vairākiem Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra aktieriem, kas vēlējās meklēt un radīt jaunas formas.\n", "id": "lvs_Latn_103662"}
{"text": "PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts\n\nIekšlietu Tautas komisariāts (IeTK) jeb NKVD () bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu. Kā Lavrentija Berijas un Nikolaja Ježova vadīta slepenpolicija tā īstenoja PSRS diktatora Josifa Staļina represijas.\n", "id": "lvs_Latn_103663"}
{"text": "Enrike Mekings\n\nEnrike Mekings (; dzimis , Santakrusa du Sula) ir pirmais Brazīlijas starptautiskais lielmeistars šahā (1972).\n", "id": "lvs_Latn_103664"}
{"text": "Neredzamais cilvēks (1933. gada filma)\n\nNeredzamais cilvēks () ir ASV fantastikas šausmu filma, balstīta uz Herberta Velsa romāna \"Neredzamais cilvēks\" (1897) motīviem un izlaista uz ekrāna . Filmas režisors ir Džeimss Veils. Par darbu pie filmas 1934. gada Venēcijas kinofestivālā Veilu apbalvoja kategorijā \"Speciālā rekomendācija\". 2008. gadā filmu iekļāva saglabāšanai ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā.\n", "id": "lvs_Latn_103665"}
{"text": "268-E. Ērgļu policijas bataljons\n\n268-E. Ērgļu policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 3. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_103666"}
{"text": "282-A. latviešu policijas bataljons\n\n282-A. latviešu policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 4. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_103667"}
{"text": "Agroekoloģija\n\nAgroekoloģija ir viena no lauksaimniecības sistēmām, mācība par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi. Tā ir daudzsistemātiska pieeja, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanas sistēmu. Tā vērsta uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un pārtikas ražīguma palielināšanu\n\nAgroekoloģijas pieeja lauksaimniecībā nodrošina arī to, ka oglekļa bagāti materiāli, piemēram, kūtsmēsli un komposts, tiek sistemātiski atgriezti atpakaļ augsnē, lai to uzlabotu. Šī sistēma tiek pieskaitīta pie labas lauksaimniecības prakses, kurai jānodrošina saimniekošana nedegradētā, nepiesārņotā un ilgtspējīgā vidē. No akadēmiskā viedokļa, tā ir mācība par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi. Pirmo reizi termins \"agroekologija\" un tās raksturlielumi minēts 1928. gadā, agronoma Bezila Benzina publikācijā, analizējot kukurūzas šķirņu daudzveidību.\n", "id": "lvs_Latn_103668"}
{"text": "280-B. latviešu policijas bataljons\n\n280-B. latviešu policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 4. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_103669"}
{"text": "322-F. latviešu policijas bataljons\n\n322-F. latviešu policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar padošanos Kurzemes cietoksnī pēc Lielvācijas kapitulācijas 1945. gada maijā.\n", "id": "lvs_Latn_103670"}
{"text": "Pelmeņi\n\nPelmeņi ir neraudzētas mīklas izstrādājums ar pildījumu. Pagatavo no kviešu miltiem, pievienojot olu, sāli un garšvielas, plāni izveltnējot. Pildījumam izmanto gaļu (cūkgaļu, liellopa gaļu, aitas gaļu, vistu; nereti izmanto arī žāvētu gaļu, zivi, medījumus, retāk kartupeļus, kāpostus, augļus, sēnes u.c.); pildījumam jābūt ap 50% no izstrādājuma tilpuma. Uzglabā saldētā veidā. Pagatavo vārot ūdenī vai buljonā līdz uzpeldēšanai, turpinot vārīt 2—3 minūtes; nereti apcep vai nu pēc vārīšanas vai saldētus; var pagatavot arī tvaicējot. Pasniedz ar skābu krējumu, etiķi, sinepēm un/vai mārrutkiem, kečupu, majonēzi.\n\nPelmeņu nosaukums aizgūts no krievu valodas пельмени, kurā tas savukārt ienācis no komiešu valodas nosaukuma пельнянь — 'maizes auss'.\n", "id": "lvs_Latn_103671"}
{"text": "Dzelzavas Pakalnu pamatskola\n\nDzelzavas Pakalnu pamatskola (iepriekš Dzelzavas internātpamatskola, Dzelzavas speciālā internātpamatskola) ir internātskola Madonas novada Dzelzavas pagastā. Skola dibināta 1965. gadā. Skolā tiek realizētas speciālās pamatizglītības programmas un profesionālās pamatizglītības programmas.\n\nSkolā mācās bērni no 1. līdz 9. klasei. Pēc 9. klases beigšanas skolēniem tiek piedāvāta iespēja izvēlēties vienu no trīsgadīgajām arodprogrammām. Sekmīgi nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu, skolēni iegūst 1. līmeņa profesionālās pamatizglītības apliecību. No 1999. gada skolā tiek integrēti skolēni ar smagiem kustību traucējumiem. Skola ir pielāgota, lai pa to varētu pārvietoties arī skolēni ratiņkrēslos.\n", "id": "lvs_Latn_103672"}
{"text": "Sabiedrības ienaidnieks\n\n\"Sabiedrības ienaidnieks\" () ir 1931. gada ASV skaņu gangsterfilma, ko producēja un izplatīja kinokompānija Warner Bros.. Filmas režisors ir Viljams A. Velmans, galvenās lomas atveido Džeimss Kegnijs, Džīna Hārlova, Edvards Vudss, Donalds Kuks un Džoana Blondella. Filma stāsta par jauna vīrieša panākumiem organizētajā noziedzībā sausā likuma laikā ASV. Otrā plāna lomās filmējās Berila Mersere, Marejs Kinels un Meja Klārka. Scenārija pamatā ir divu bijušo avīžnieku Džona Braita un Kubeka Glasmona nepublicēts romāns Beer and Blood. Braits un Glasmons bija liecinieki dažām Ala Kapones letālajām bandu savstarpējo rēķinu kārtošanām Čikāgā. 1998. gadā Kongresa bibliotēka izvēlējās filmu \"Sabiedrības ienaidnieks\" ievietot saglabāšanai Nacionālajā filmu reģistrā kā \"kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīgu\".\n", "id": "lvs_Latn_103673"}
{"text": "Autoceļš 3 (Polija)\n\n|} |} Autoceļš 3 ir viens no galvenajiem Polijas autoceļiem. Tas ir 504 kilometrus garš un savieno Svinoujsci, Vācijas pierobežā ar Jakuzici Čehijas pierobežā. Autoceļš 3 ir arī daļa no Starptautiskā E-ceļu tīkla, autoceļa E65, un ved cauri trīs Polijas vojevodistēm: Rietumpomožes, Lubušas un Lejassilēzijas vojevodistei. Šobrīd, vairākos posmos blakus Autoceļam 3 ir izbūvēta Automaģistrāle S3. Laika gaitā plānots visu Autoceļa 3 maršrutu aizstāt ar S3.\n", "id": "lvs_Latn_103674"}
{"text": "Teotivakana\n\nTeotivakana (), 'dievu pilsēta', pēc cita traktējuma 'Saules pilsēta') bija sena pilsēta Meksikā, 40 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no mūsdienu galvaspilsētas Mehiko. Pilsētas uzplaukuma laikā ap 500. gadu tās iedzīvotāju skaits bija apmēram 150 000 un tā bija viena no lielākajām pilsētām pasaulē. Pilsētas drupās saglabājušās vairākas piramīdas, to skaitā Saules piramīda un Mēness piramīda. 1987. gadā Teotivakana tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tā ir populārs tūrisma objekts, kuru apdraud apkārtējo teritoriju apbūvēšana.\n", "id": "lvs_Latn_103675"}
{"text": "Latvijas Gada balva sportā 2013\n\nLatvijas Gada balvas sportā 2013 ceremonija notika kultūras pilī \"Ziemeļblāzma\" . Balvas tika pasniegtas 15 nominācijās.\n\nBalvu par mūža ieguldījumu saņēma Imants Pļaviņš.\n\nSkeletonists Martins Dukurs Latvijas Gada balvu sportā saņēma jau trešo reizi, kļūstot ar pirmo sportistu starp vīriešiem, kas izpelnījies šādu atzinību. Savukārt viņa tēvs un treneris Dainis Dukurs kļuva par pirmo treneri, kas saņem trīs Gada balvas sportā kā labākais treneris. Par gada labāko sportisti pirmoreiz karjerā tika atzīta cīkstone Anastasija Grigorjeva.\n", "id": "lvs_Latn_103676"}
{"text": "Iedomātās mīlestības (filma)\n\n\"Iedomātās mīlestība\" () ir režisora Ksavjē Dolana () veidotā drāma, kas stāsta par diviem draugiem, kuri iemīlas vienā un tajā pašā puisī. Filmas pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā 2010. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103677"}
{"text": "Toms Odells\n\nToms Peters Odells (dzimis 1990. gada 24. novembrī) ir britu dziedātājs un komponists. 2012. gadā viņš laida klajā savu pirmo solo albumu, ar nosaukumu Songs from Another Love un 2013. gada sākumā tika nominēts, ieguva BRITS. Viņa debijas studijas albums Long Way Down tika izdots 2013. gada 24. jūnijā.\n", "id": "lvs_Latn_103678"}
{"text": "Jaunā talantu fabrika\n\n\"Jaunā talantu fabrika\" bija Kanāla 2 muzikālais realitātes šovs, kas ilga 12 nedēļas (no 2013. gada 19. augusta līdz 11. novembrim). Tajā piedalījās 18 jaunieši, kas 24 stundas diennaktī dzīvoja slēgtās telpās, lai apgūtu vokālās, horeogrāfijas un citas skatuviskās iemaņas un ik pirmdienas vakaru parādītu savus priekšnesumus televīzijas tiešraidē kanālos TV3 un Kanāls 2.\n\n\"Jaunās talantu fabrikas\" fināla koncertā uzvarēja Aminata Savadogo.\n", "id": "lvs_Latn_103679"}
{"text": "Jaunatne darbībā\n\nJaunatne darbībā () ir Eiropas Savienības neformālās izglītības programma. Šī programma ir paredzēta jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem. Programma darbojas no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ar kopējo budžetu 885 miljoni eiro. Programmas galvenais mērķis ir veicināt aktīvu pilsonību, solidaritāti un toleranci Eiropas jauniešu vidū un iesaistīt tos Eiropas Savienības nākotnes izveidē. Programma cenšas panākt savstarpējo sapratni starp jauniem cilvēkiem no dažādām valstīm. Jaunatne darbībā palīdz attīstīt jauniešu darbības atbalsta sistēmu un Eiropas sadarbību jauniešu jomā.\n\nSavas septiņu gadu ilgās darbības laikā programma Latvijā ir iesaistījusi 16 000 jauniešus, no kuriem vairāk kā 5 000 ar ierobežotām iespējām. Pateicoties aktīvu cilvēku darbībai, kopumā tika apstiprināti 869 neformālās izglītības projekti, kuriem tika piešķirsti vairāk nekā 10 miljoni eiro.\n", "id": "lvs_Latn_103680"}
{"text": "Freitāle\n\nFreitāle () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķī uz dienvidrietumiem no Drēzdenes.\n", "id": "lvs_Latn_103681"}
{"text": "Izpratne\n\nIzpratne ir cilvēku garīgās darbības specifiska forma, kurā zināšanas savijas ar emocionālo pieredzi un pārliecību; saprašanas procesa gala rezultāts. Izpratne vērsta uz nozīmes, jēgas apguvi. Zinātnē par kultūru izpratne attiecina galvenokārt uz izteikumu valodisko saturu, bet jēgu - uz cilvēcisko darbību, rīcību, mērķi. Tādējādi izpratne attiecas gan uz valodas, runas, teksta apguvi un saprašanu, gan arī uz cilvēku darbības un rīcības saprašanu. Vārdu nozīmes un darbības jēgas izpratne ir ļoti būtiska starppersoniskajās attiecībās, saskarsmē, komunikācijā. Cita cilvēku darbības ieceru un mērķu izpratne ir pamats efektīvai cilvēku kopdarbībai. Izpratne atšķiras no izziņas ar to, ka tajā noteicošais ir atsevišķais individuālais, neatkārtojamais izpausmes moments, konkrētā situācija, konteksts. Būtisks izpratnes nosacījums ir atkārtošanās: nevar izprast konkrētu cilvēku mākslas darbu vienreiz un uz visiem laikiem. Ik reizi, kad no jauna tiekamies ar vienu un to pašu cilvēku, saskaramies ar mākslas darbu, darbības, rīcības stereotipu, ir cita situācija, cits laiks un apstākļi, tāpēc katrreiz to nepieciešams izprast no jauna. Izpratne ir laiciska, vēsturiska, sociāli nosacīta, tā nemitīgi jāpilnveido, izpratnes pilnveidošana ir būtisks nosacījums labvēlīgai garīgai situācijai ģimenē.\n", "id": "lvs_Latn_103682"}
{"text": "Andrāšs Adorjāns\n\nAndrāšs Adorjāns (; īstajā uzvārdā Joha (); Budapešta — ) bija Ungārijas starptautiskais lielmeistars šahā (1973).\n", "id": "lvs_Latn_103683"}
{"text": "Glashite\n\nGlashite () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķī. Tradicionāls Vācijas pulksteņrūpniecības centrs.\n", "id": "lvs_Latn_103684"}
{"text": "16. Zemgales policijas bataljons\n\n16. Zemgales policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1943. gada 8. februārī ar iekļaušanu 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādē kā 42. pulka III bataljons.\n", "id": "lvs_Latn_103685"}
{"text": "271. Aizputes policijas bataljons\n\n271. Aizputes policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1943. gada 15. jūlijā ar pievienošanu 278. Dobeles policijas bataljonam.\n", "id": "lvs_Latn_103686"}
{"text": "Kārlis Kraukliņš\n\nKārlis Konstantīns Kraukliņš jeb Kārlis Krauklings (, 1792-1873) bija latviešu cilmes muzejnieks, bibliotekārs, žurnālists. Izdevis vairākas grāmatas, kurās ievietoja arī latviešu tautasdziesmas.\n", "id": "lvs_Latn_103687"}
{"text": "Jupatovkas iela\n\nJupatovkas iela ir divvirzienu plūsmas iela Rēzeknes pilsētā. Tā sākas Rēzeknes pilsētā, iziet no tās robežām un metot līkumu atgriežas Rēzeknes pilsētas teritorijā. Formāli tā atrodas arī Griškānu pagastā. Jupatovkas iela pieskaitāma pie trim pilsētas mikrorajoniem — Centra, Jupatovkas un Vipingas.\n", "id": "lvs_Latn_103688"}
{"text": "Jēkabpils SC\n\nJēkabpils SC, agrāk FK Jēkabpils/JSC, ir Latvijas futbola klubs no Jēkabpils, kas piedalījās 1. līgas turnīrā. Klubs dibināts 2001. gadā. Mājas spēles aizvada Jēkabpils sporta centra stadionā. 2017. gada 14. jūlijā LFF Disciplinārlietu komisija par aizdomīgām darbībām, kas vērstas uz spēļu rezultāta ietekmēšanu, izslēdza \"FK Jēkabpils/JSC\" no dalības 1. līgā.\n", "id": "lvs_Latn_103689"}
{"text": "Skotijas grēda\n\nSkotijas grēda vai Dienvidantiļu grēda ir zemūdens kalnu grēda Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā (daļēji — Dienvidu okeānā), kas savieno Dienvidamerikas dienvidu galu (Ugunszemi) ar Antarktīdas pussalu, no ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem ieskaujot Skotijas jūru. Grēda ir Kordiljeru (Dienvidamerikā Andi) kalnu sistēmas turpinājums, savienojot to ar Rietumantarktīdas kalniem. Grēdas garums ir ap , dziļums — no 1000 līdz . Virs ūdens paceļas Estadosas sala, Šega klintis, Dienviddžordžija, Dienvidsendviču salas, Dienvidorkneju salas un Dienvidšetlendas salas, kuras dažkārt kopīgi dēvē par Dienvidantiļu salām. Austrumos no Dienvidsendviču salām tām paralēli 965 km garumā stiepjas Dienvidsendviču dziļvaga, kas sasniedz dziļumu.\n", "id": "lvs_Latn_103690"}
{"text": "Euhenio Torre\n\nEuhenio Torre (; dzimis , Iloilo) ir Filipīnu un pirmais Āzijas starptautiskais lielmeistars šahā (1974).\n", "id": "lvs_Latn_103691"}
{"text": "Heidenava\n\nHeidenava () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķī Elbas kreisajā krastā uz dienvidaustrumiem no Drēzdenes.\n", "id": "lvs_Latn_103692"}
{"text": "F-22 Raptor\n\nF-22 Raptor ir ASV vienvietīgs divu dzinēju piektās paaudzes supermanevrētspējīgs iznīcinātājs, kurš izmanto Stealth tehnoloģiju. Tas primāri veidots kā iznīcinātājs pārsvara iegūšanai gaisā, bet to var izmantot arī uzbrukumiem mērķiem uz zemes, radioelektroniskajai cīņai un radioelektroniskajai izlūkošanai. Lidmašīnas primārais kontraktors bija Lockheed Martin Aeronautics un bija atbildīgs par vairumu konstruktīvo elementu, ieroču sistēmām un F-22 beigu montāžu. Projekta partneris Boeing Defense, Space & Security piegādāja spārnus, pakaļgala fizelāžu, avionikas integrāciju un treniņu sistēmas.\n\n1981. gadā ASV Gaisa spēki noformulēja prasības jaunam iznīcinātājam Advanced Tactical Fighter, kurš būtu spējīgs izcīnīt pārsvaru gaisā un aizstātu F-15 Eagle un F-16 Fighting Falcon. 1986. tika izvēlētas divas izstrādātāju grupas: Lockheed/Boeing/General Dynamics un Northrop/McDonnell Douglas, kuras pēc 50 mēnešu izstrādes posma lidojumos izmēģināja savus prototipus: YF-22 un YF-23. 1991. gadā par ATF uzvarētāju tika paziņots YF-22. 1991. gadā ASV Gaisa spēki plānoja iegādāties 650 lidmašīnu.\n\nLidmašīna sākotnēji tika apzīmēta kā F-22 un F/A-22. Tās pirmais lidojums notika . Pēc tam, kad Gaisa spēki sāka lidmašīnas ekspluatāciju 2005. gada decembrī, tā tika nodēvēta par F-22A.\n\nF-22 ražošanas pārtraukšana saistīta ar lidmašīnas lielajām izmaksām; tuvākajā laikā neesot gaisa misijām, jo Krievijas un Ķīnas piektās paaudzes iznīcinātāju programmas aizkavējās; ASV aizliegumam Raptor eksportam; lētāka un universālāka iznīcinātāja F-35 Lightning II izstrādāšanu. 2009. gada aprīlī ASV Aizsardzības departaments pārtrauca pasūtīt jaunus eksemplārus. Pēdējā F-22 izlaista .\n", "id": "lvs_Latn_103693"}
{"text": "Honšteina\n\nHonšteina () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķī Saksijas Šveices apvidū.\n", "id": "lvs_Latn_103694"}
{"text": "23. Gaujas policijas bataljons\n\n23. Gaujas policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar padošanos Kurzemes cietoksnī pēc Lielvācijas kapitulācijas 1945. gada maijā.\n", "id": "lvs_Latn_103695"}
{"text": "Maskavas iela (Rēzekne)\n\nMaskavas iela atrodas Rēzeknes pilsētas Ziemeļu rajonā. Tā sākas krustojumā ar Atbrīvošanas aleju un taisnā līnijā stiepjas nepilnus 200 m paralēli pilsētas ziemeļu robežai un noslēdzas pārejot Noliktavu ielā.\n", "id": "lvs_Latn_103696"}
{"text": "Veidne:VietasKarte Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas\n\nDienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas\n", "id": "lvs_Latn_103697"}
{"text": "Tenjente Eskivela\n\nTenjente Eskivela () bija Argentīnas vasaras polārstacija (patvērums) Dienvidsendviču salās Subantarktikā. Izvietota Tules salas dienvidaustrumos Korvetas Urugvajas pussalas dienvidu krastā pie Fērgusona līča. Izveidota 1955. gada 26. janvārī ar sākotnējo nosaukumu Tule (Refugio Thule) un tā bija pirmā cilvēku apdzīvotā vieta Dienvidsendviču salās. Vēlāk patversme tika pārdēvēta par godu korvetes Uruguay meteoroloģijas virsniekam leitnantam Orasio Eskivelam (Horacio Esquivel), kas piedalījās Šarko ekspedīcijas glābšanā, kā arī Orkadasas stacijas apgādē un personāla nomaiņā 1905. un 1908. gadā. Galvenais iemesls stacijas izveidei bija iezīmēt Argentīnas klātbūtni salās, uz kurām tā pretendēja. Pirmā ekspedīcija sastāvēja no 3 cilvēku komandas un galvenās pētījumu jomas bija meteoroloģija, glacioloģija, radiokomunikācijas, bioloģija un okeanogrāfija. Stacijas personāls tika evakuēts 1956. gada 15. janvārī pēc vulkāna izvirduma Bristola salā, kā rezultātā arī Tules salā tika reģistrētas zemes svārstības un indīgi izgarojumi.\n", "id": "lvs_Latn_103698"}
{"text": "Pulkveža Brieža iela (Rēzekne)\n\nPulkveža Brieža iela atrodas Rēzeknes pilsētas Centra rajonā. Tā sākas pilsētas rietumos, netālu no dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga — Viļņa un beidzas Centra rajona autrumos, pie Rēzeknes upes. Ielas nosaukums dots par godu latviešu strēlnieku pulkvedim, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Frīdriham Briedim, kurš parādīja varonību Ziemassvētku kaujās.\n", "id": "lvs_Latn_103699"}
{"text": "319-F. latviešu policijas bataljons\n\n319-F. latviešu policijas bataljons () bija militāra latviešu vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar padošanos Kurzemes cietoksnī pēc Lielvācijas kapitulācijas 1945. gada maijā.\n", "id": "lvs_Latn_103700"}
{"text": "Elkšķene (stacija)\n\nElkšķene ir dzelzceļa stacija līnijā Ventpils—Tukums II, kas atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā starp staciju Ventspils II un pieturu Puze. Stacija darbojas kā vilcienu izmaiņas punkts.\n", "id": "lvs_Latn_103701"}
{"text": "Aleksandrs Beļavskis (šahists)\n\nAleksandrs Beļavskis (; ; dzimis , Ļviva) ir Ukrainā dzimis Slovēnijas starptautiskais lielmeistars šahā (1975).\n", "id": "lvs_Latn_103702"}
{"text": "SES-8\n\nSES-8 ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma SES sakaru pavadonis. Kosmisko aparātu palaida 2013. gada decembrī. SES-8 sniegs sakaru pakalpojumus Dienvidāzijai.\n\nPavadoni izgatavoja ASV uzņēmums Orbital Sciences Corporation (OSC) uz platformas Star-2.4 bāzes. Līgums ar OSC noslēgts 2011. gada februārī. SES-8 izmēri ir 1,75 m × 1,7 m × 1.8m. SES-8 ir 33 Ku joslas raidītāji ar diviem 2,5 x 2,7 m eliptiskiem reflektoriem. Elektroenerģiju nodrošina divi saules bateriju paneļi.\n\nSES-8 palaišanu uzņēmums SpaceX piedāvāja ar atlaidi. Tas bija tādēļ, ka nesējraķetes versijas Falcon 9 v1.1 pirmajā startā 2014. gada septembrī, pēc pavadoņa CASSIOPE palaišanas, bija plānots iedarbināt otro pakāpi otrreiz, bet dzinējs Merlin 1D neiedarbojās. Kļūme tika noteikta un novērsta, un nākamais raķetes starts notika decembrī.\n\nSES-8 tika palaists 22:41 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 v1.1 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-40. Tas tika ievadīts ģeostacionārajā pārejas orbītā, kas bija SpaceX raķetes pirmais lidojums uz šādu orbītu. Tas arī bija pirmais komerciālais starts no ASV kopš 2009. gada. Ģeostacionāro orbītu pavadonis sasniedza ar saviem dzinējiem.\n\nSES-8 izvietots ģeostacionārajā orbītā punktā 95° austrumu garuma, kur atrodas kopā ar pavadoni NSS-6, kurš tika palaists 2002. gadā. paziņots, ka SES-8 nodots ekspluatācijā.\n", "id": "lvs_Latn_103703"}
{"text": "F-35 Lightning II\n\nF-35 Lightning II ir ASV vienvietīga viena dzinēja piektās paaudzes daudzuzdevumu iznīcinātāja saime, kas izmanto Stealth tehnoloģiju. Lidmašīna var veikt uzbrukumus zemes mērķiem, izlūkošanu un gaisa aizsardzības uzdevumus. F-35 ir trīs galvenie modeļi: F-35A — konvenciālās pacelšanās un nolaišanās variants, F-35B — īsas pacelšanās un vertikālas nolaišanās variants, F-35C — variants aviācijas bāzeskuģiem.\n\nLidmašīnas primārais kontraktors ir Lockheed Martin Aeronautics, kas veic beigu montāžu, visu sistēmu integrāciju, piegādā priekšējo fizelāžu, spārnus un lidojuma kontroles sistēmu. Northrop Grumman piegādā radaru, sakaru, navigācijas, identifikācijas sistēmas, centrālo fizelāžu, ieroču telpu. BAE Systems nodrošina fizelāžas gala daļu, horizontālās un vertikālās astes, apkalpes dzīvības nodrošināšanas sistēmu un katapultas sistēmu, radioelektroniskās cīņas sistēmas, degvielas sistēmu, lidojuma kontroles programmatūru. Alenia Aeronautica veic beigu montāžu Itālijā, bija atbildīgs par vairumu konstruktīvo elementu, ieroču sistēmām un F-22 beigu montāžu. Projekta partneris Boeing Defense, Space & Security piegādāja spārnus, pakaļgala fizelāžu, avionikas integrāciju un treniņu sistēmas.\n\nLidmašīnu saime izveidota programmas Joint Strike Fighter program ietvaros, lai nomainītu ASV, Apvienotās Karalistes, Kanādas, Austrālijas, Nīderlandes un to sabiedroto iznīcinātājus, triecieniznīcinātājus un lidmašīnas uzbrukumiem zemes mērķiem. 1996. gadā ar Boeing un Lockheed Martin tika noslēgti līgumi par prototipu būvi. Pēc lidojumu izmēģinājumiem 2001. gadā tika izvēlēts Lockheed Martin X-35, kurš tika uzskatīts par veiksmīgāku nekā Boeing X-32.\n\nF-35 pirmais lidojums veikts . Pirmais sērijveida modeļa lidojums notika . 2011. gadā izmēģinot F-35C, bija konstatētas konstrukcijas nepilnības, nolaišanās laikā uz klāja lidmašīnu nespējot noķert ar aviofinišētāja trosi.\n\nModeli F-35B plānots nodot ekspluatācijā 2015. gada decembrī, F-35A — 2016. gada decembrī, F-35C — 2019. gada februārī.\n", "id": "lvs_Latn_103704"}
{"text": "Johans Frīdrihs Štefenhāgens\n\nJohans Frīdrihs Štefenhāgens (; 1774–1812) bija Kurzemes hercogistes grāmatu iespiedējs (Hochfürstlich-Kurländischer Hofbuchdrucker), kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā. Nodibināja izdevniecību J. F. Steffenhagen und Sohn, kas pastāvēja līdz 1919. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_103705"}
{"text": "Eiropas Kino balva\n\nEiropas Kino balva ir apbalvojums kino, ko katru gadu pasniedz Eiropas Kino akadēmija. Pirmoreiz balvas tika pasniegtas 1988. gadā, sākotnēji tā tika saukta par Fēliksa balvu.\n\nBalvas parasti tiek pasniegtas vairāk nekā 10 kategorijās. Visbiežāk balvu pasniegšanas ceremonijas notikušas Berlīnē. Pēdējos gados Berlīne rīko šo pasākumu katru otro gadu. 2014. gadā balvu pasniegšanas ceremonija notika Latvijas Nacionālajā operā, Rīgā.\n\nEiropas Kino balvu ir saņēmusi latviešu režisora Ivara Selecka dokumentālā filma \"Šķērsiela\", kas 1990. gadā uzvarēja labākās dokumentālās filmas kategorijā.\n", "id": "lvs_Latn_103706"}
{"text": "Ivars Seleckis\n\nIvars Seleckis (dzimis Rīgā) ir latviešu kinooperators un kinorežisors. Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes loceklis.\n", "id": "lvs_Latn_103707"}
{"text": "Seleckis\n\nAndris Seleckis (1947—2010) — latviešu kinooperators; Ivars Seleckis (1934) — latviešu kinooperators un režisors; Vilis Seleckis (1950—2023) — latviešu pedagogs, publicists un sabiedriskais darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_103708"}
{"text": "Zviedru Pomerānija\n\nZviedru Pomerānija (, ; 1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648. gadā pēc Trīsdesmitgadu kara. Teritorijā ietilpa daļa no tagadējās Mēklenburgas-Priekšpomerānijas (Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis, Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis). Galvaspilsēta bija Štetīne (1630—1720), pēc tam Greifsvalde (1720—1814). Galvenais cietoksnis bija Štrālzunde, augstākā tiesa atradās Vismārā.\n", "id": "lvs_Latn_103709"}
{"text": "Eseni\n\nFon Eseni () ir sena vācbaltiešu dzimta (Essen a.d. H. Nauckshen-Orrisaar), kas Livonijā zināma kopš 15. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības un Igaunijas bruņniecības matrikulās. Vēlāk dzimtas atzari izplatījās arī Zviedrijā, Prūsijā un Krievijā.\n", "id": "lvs_Latn_103710"}
{"text": "Kēnigšteina (Saksijas Šveice)\n\nKēnigšteina (Saksijas Šveice) () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķī Saksijas Šveices apvidū Elbas upes kreisajā krastā.\n", "id": "lvs_Latn_103711"}
{"text": "Autoceļš 4 (Polija)\n\n|} |} Autoceļš 4 ir viens no galvenajiem Polijas autoceļiem. Tas ir 92 kilometrus garš un savieno Vācijas pierobežu valsts rietumos ar Ukrainas pierobežu valsts austrumos. Autoceļš 4 ir arī daļa no Starptautiskā E-ceļu tīkla, autoceļa E40, un ved cauri divām Polijas vojevodistēm: Mazpolijas un Piekarpatu vojevodistei. Vairākos posmos autoceļu dublē Automaģistrāle A4, bezmaksas alternatīva šim ceļam ir Autoceļš 94. Posmā no Vroclavas līdz Glivicei, un posmā no Katovices līdz Krakovai par Automaģistrāles A4 izmantošanu ir jāmaksā. Plānots, ka līdz 2014. gada beigām visas atlikušās Autoceļa 4 daļās tiks pievienotas Autoceļam 94.\n", "id": "lvs_Latn_103712"}
{"text": "Kaijas\n\nKaijas, kaiju ģints (Larus) ir lielākā kaiju dzimtas (Laridae) ģints, kas apvieno 23 sugas. Kādreiz kaiju ģints apvienoja gandrīz visas kaiju sugas, tomēr 21. gadsimtā, attīstoties ģenētiskajiem pētījumiem, ir izdalītas jaunas ģintis un sugu skaits kaiju ģintī ir samazinājies. Jaunās ģintis ir: zivju kaijas (Ichthyaetus), ķīri (Chroicocephalus), Amerikas kaijas (Leucophaeus) un mazie ķīri (Hydrocoloeus).\n", "id": "lvs_Latn_103713"}
{"text": "Ķīri\n\nĶīri, ķīru ģints (Chroicocephalus) ir kaiju dzimtas (Laridae) ģints, kas apvieno 11 mūsdienās dzīvojošas sugas un vienu izmirušu sugu. Nesenā pagātnē visas šīs ģints sugas tika klasificētas kaiju ģintī (Larus), bet balstoties uz jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem sistemātika kaiju dzimtai ir mainījusies un no kaiju ģints izdalītas vairākas jaunas ģintis.\n\nZinātniskais nosaukums Chroicocephalus nozīmē krāsaina galva. Tas cēlies no grieķu vārdiem — chroa, kas latviski nozīmē krāsa, un cephalus — galva. Lielākajai daļai šīs ģints sugu galvai ir tumšs (krāsains) apspalvojums vai arī galva ir tumša tikai vasaras periodā, bet ziemā tā ir balta ar tumšām \"ausīm\".\n", "id": "lvs_Latn_103714"}
{"text": "USA-247\n\nUSA-247 jeb NROL-39 ir ASV izlūkošanas pavadonis. Tas palaists 2013. gada decembrī Nacionālā izlūkošanas biroja vajadzībām.\n\nOficiāli par kosmiskā aparāta parametriem un uzdevumiem nekas netiek izpausts, bet neatkarīgi analītiķi secinājuši, ka NROL-39 ir jaunās izlūkošanas pavadoņu sistēmas Future Imagery Architecture (FIA) radaru pavadoņu Topaz trešais komponents.\n\nNRO L-25 tika palaists 07:14:30 UTC ar nesējraķeti Atlas V/501 (Belle, AV-042) no Vandenberga Gaisa spēku bāzes starta kompleksa SLC-3E. Kā sekundārā krava palaisti 12 CubeSat formas pavadoņi. Pēc ieiešanas orbītā pavadonim dots nosaukums USA-247.\n", "id": "lvs_Latn_103715"}
{"text": "Autoceļš 5 (Polija)\n\nAutoceļš 5 ir viens no galvenajiem Polijas autoceļiem. Tas ir 496 kilometrus garš un savieno Novi Marzu ar Lubavku, Čehijas pierobežā. Autoceļš 5 ir arī daļa no Starptautiskā E-ceļu tīkla, autoceļa E261, un ved cauri trīs Polijas vojevodistēm: Kujāvijas-Pomožes, Lielpolijas un Lejassilēzijas vojevodistei. Šobrīd, vairākos posmos blakus Autoceļam 5 ir izbūvēta Automaģistrāle S5. Laika gaitā plānots visu Autoceļa 5 maršrutu aizstāt ar S5.\n\nPosmā starp Vroclavu un Bielanī Vroclavu, tas ir viens no noslogotākajiem autoceļiem visā Polijā. 28 kilometrus garā posmā no Bielanī Vroclavas līdz Kostomļotiem, Autoceļa 5 maršruts sakrīt ar Automaģistrāli A4. 25 kilometrus garā posmā starp Poznaņu un Komornikiem, Autoceļa 5 maršruts sakrīt ar Automaģistrāli A2.\n", "id": "lvs_Latn_103716"}
{"text": "Zviedru Igaunija\n\nZviedru Igaunija (, ; 1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste () ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561. gadā, Livonijas kara laikā sabrūkot Livonijas Konfederācijai. Tās teritorijā daļēji ietilpa tagadējais Hījumā apriņķis, Lēnes apriņķis, Harju apriņķis, Jervas apriņķis, Raplas apriņķis, Rietumviru apriņķis un Austrumviru apriņķis. Galvaspilsēta bija Tallina. Galvenie cietokšņi bija Narva, Rakvere, Paide un Hāpsala.\n", "id": "lvs_Latn_103717"}
{"text": "Itāļu neoreālisms\n\nItāļu neoreālisms ir kinomākslas virziens, kas attīstījās Itālijā laika posmā no 1940. gadu sākuma līdz 1950. gadu sākumam. Terminu \"neoreālisms\" ieviesa filmu kritiķi četrdesmito gadu sākumā. Scenārists Čezares Dzavatīni (Cesare Zavattini) bija viens no galvenajiem neroreālisma aizsācējiem un teorētiķiem, kurš aicināja režisorus pievērsties reālajai dzīvei, filmēt ikdienišķus notikumus un iedziļināties vienkāršo cilvēku dzīvēs.\n\nGalvenās pamatiezīmes neoreālisma filmās - tās ir filmētas reālajā vidē, bieži tiek izmantoti neprofesionāli aktieri, tajās skarbi un reālistiski tiek attēloti sociāli stāsti, to galvenie varoņi risina ikdienišķas problēmas. Tā bija kā pretošanās pret \"Balto telefonu kino\" (Telefono Bianco), kas dominēja trīsdesmitajos gados un atdarināja Holivudas kino, koncentrējoties uz buržuāzisko sabiedrību.\n\nPar pirmo itāļu neoreālisma filmu tiek uzskatīta Lukīno Viskonti (Luchino Visconti) 1943. gada filma \"Apsēstība\" (Ossessione). Nozīmīgākās neoreālisma filmas ir Roberto Roselīni (Roberto Rossellini) 1945. gada filma \"Roma – atvērta pilsēta\" (Roma, città aperta) un Vitorio De Sikas (Vittorio De Sica) 1948. gada filma \"Velosipēdu zagļi\" (Ladri di biciclette).\n\nItāļu neoreālisms tika atzīts pasaulē, to uztvēra kā novatorisku kinomākslas virzienu. Īpašu ievērību itāļu neoreālisms ieguva, kad Roberto Roselīni par savu filmu \"Roma - atvērta pilsēta\" ieguva galveno balvu Kannu kinofestivālā.\n\nČetrdesmito gadu beigās, kad Itālijā sāka uzlaboties dzīves apstākļi, valdība paziņoja, ka neoreālisma filmas bojā Itālijas reputāciju citu valstu acīs. 1949. gadā izdeva likumu, kas Itālijā ierobežoja filmu izrādīšanu, uzlika cenzūru scenārijiem, kā arī ierobežoja aizdevumu izsniegšanu valdībai nevēlamu filmu veidošanai un ierobežoja to izplatīšanu uz ārvalstīm.\n", "id": "lvs_Latn_103718"}
{"text": "Vikipēdija:Raksti ar visvairāk starpviki pēc tēmas\n\nŠajā lapā ir uzskaitīti raksti pa tēmām pēc starpviki saišu skaita. Uzskaitījumā parādās raksti no attiecīgās angļu valodas Vikipēdijas kategorijas un šis kategorijas nākamo divu vai trīs līmeņu apakškategorijām. Jo vairāk līmeņu apakškategorijas izvēlas, jo logaritmiski palielinās meklētājprogrammas darbības laiks.\n\nJa ir interese par kādu tēmu, tad ir jāuztaisa jaunas sadaļas nosaukums ar norādi uz angļu (var arī citas valodas) Vikipēdijas kategorijas nosaukumu (padoms! — citu (t.i., no Vikipēdijas angļu valodā atšķirīgas) valodu Vikipēdijās dažkārt nav tik dziļa kategoriju struktūra), un tuvākajā laikā šī sadaļa tiks papildināta ar ierakstiem. Kā paraugs tika izvēlēta tēma par kosmonautiku, kuru varat zemāk apskatīt. Tāpat var lūgt dažādu citu veidu sarakstus, piemēram, \"Cik starpviki saišu ir tām lapām, uz kurām ir saite šajā lapā?\" (piezīme — vēlams nodrošināt to, ka lapā nav pāradresāciju), \"Kurām lapām, kas izmanto šo veidni, ir visvairāk starpvikipēdiju saites?\".\n", "id": "lvs_Latn_103719"}
{"text": "Autoceļš 6 (Polija)\n\n|} |} Autoceļš 6 ir viens no galvenajiem Polijas autoceļiem. Tas ir 251 kilometrus garš un savieno Ščecinu, Vācijas pierobežā ar Prušča Gdaņsku. Autoceļš 6 ir arī daļa no Starptautiskā E-ceļu tīkla, autoceļa E28, un ved cauri divām Polijas vojevodistēm: Rietumpomožes un Pomožes vojevodistei. Posmā pie Ščecinas, Autoceļš 6 ir pārbūvēts, lai atbilstu augstākajiem automaģistrāles standartiem un ir pārdēvēts par Automaģistrāli A6. Vēl citos posmos Autoceļš 6 ir pārbūvēts, lai atbilstu zemākās klases automaģistrāles standartiem, šajā vietās tas pārdēvēts par Automaģistrāli S6. Laika gaitā vairāki Autoceļa 6 posma tiks aizstāti ar S6. Autoceļš 6 ir galvenais tranzīta maršruts, kas savieno Ščecinu ar Gdaņsku, Gdiņu un Sopotu.\n", "id": "lvs_Latn_103720"}
{"text": "Neištate Saksijā\n\nNeištate Saksijā () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķī.\n", "id": "lvs_Latn_103721"}
{"text": "Detektīvs\n\nDetektīvs (, no — 'atklāju') ir literatūras un kinematogrāfa žanrs, kur tiek aprakstīta vai parādīta kāda mīklaina notikuma izmeklēšana ar mērķi noskaidrot notikuma apstākļus un atklāt noslēpumu. Ierastais notikums, ko izmeklē, ir noziegums, detektīvā apraksta tā izmeklēšanu un vainīgo noskaidrošanu, šajā gadījumā konflikts veidojas, satiekoties taisnīgumam ar likuma pārkāpējiem un parasti noslēdzas ar taisnīguma uzvaru.\n", "id": "lvs_Latn_103722"}
{"text": "Eņģeļi un dēmoni (filma)\n\nFilmas režisors ir Rons Hauards. Filma uzņemta pēc Dena Brauna tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Šis ir turpinājums filmai \"Da Vinči kods\", kaut arī romāns \"Eņģeļi un dēmoni\" tika izdots vēl pirms romāna \"Da Vinči kods\".\n", "id": "lvs_Latn_103723"}
{"text": "Karēlija\n\nKarēlija (, , ) ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13. gadsimta Somijas krusta kariem. Mūsdienās vēsturiskās Karēlijas teritorija ir sadalīta starp Krievijas Federāciju (Austrumkarēlija, Ziemeļkarēlijas un Dienvidkarēlijas austrumu daļas) un Somiju (tai piegulošās Ziemeļkarēlijas un Dienvidkarēlijas rietumu daļas).\n", "id": "lvs_Latn_103724"}
{"text": "Inmarsat-4A F4\n\nInmarsat-4A F4 jeb Alphasat ir Apvienotajā Karalistē reģistrēta uzņēmuma Inmarsat sakaru pavadonis. Tas tiek apkalpots sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA) un nodrošina sakarus klientiem Āfrikā un daļā Eiropas un Āzijas. Orbītā Alphasat tika palaists 2013. gada jūlijā.\n\nAlphasat izgatavoja Thales Alenia Space un Astrium Satellites uz platformas Alphabus bāzes. Šī bija Alphabus pirmā realizācija, un kopā ar komerciālajām sakaru iekārtām tajā ir uzstādīta arī ESA eksperimentāla sakaru aparatūra.\n\nĢeostacionārajā orbītā Inmarsat-4A F4 izvietots punktā 25° austrumu garuma.\n\nAlphasat 2014. gadā tika izmantots retranslācijas sistēmas European Data Relay System izmēģināšanai, no tālizpētes pavadoņa Sentinel-1A datus pa optisko kanālu sūtot uz Alphasat un tālāk datus pārraidot uz zemes staciju ar Ka joslas kanālu.\n", "id": "lvs_Latn_103725"}
{"text": "Olimpiskais centrs Rēzekne\n\nOlimpiskais centrs Rēzekne ir sporta komplekss, kurš pašlaik tiek celts Rēzeknē. Kompleksā ietilps ledus halle, daudzfunkcionāla sporta zāle, futbola laukums, trenažieru un aerobikas zāles, sportistu viesnīca ar iekšējo un āra peldbaseinu, kā arī vieglatlētikas manēža. Olimpiskā centra tehnisko projektu izstrādā arhitektu birojs SIA \"REM PRO\". Daudzfunkcionālās zāles un ledus halles komplekss ir iecerēts askētiskā stilā. Katra ēka apvienos divus apjomus, kuri veidoti kā melnā un baltā kontrasts.\n", "id": "lvs_Latn_103726"}
{"text": "Debora Tanena\n\nDebora Tanena (, dzimusi ) ir amerikāņu akadēmiķe un valodniecības profesore Džordžtaunas Universitātē Vašingtonā. Saņēmusi apbalvojumus par savu ieguldījumu Prinstonas Universitātē, darbojusies centrā, kas pētījis cilvēku uzvedības pamatprincipus un ietekmes. Par saviem pētījumiem lasījusi lekcijas daudzās pasaules valstīs, tāpat arī sarakstījusi grāmatas, dažādus rakstus un analīzes par dzimumu atšķirībām saziņā.\n", "id": "lvs_Latn_103727"}
{"text": "Sudrabkaija\n\nSudrabkaija (Larus argentatus) ir liela auguma kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns. Izdala divas pasugas. Tā ir viena no populārākajām un labāk zināmajām kaijām Eiropā. Tā ligzdo Ziemeļeiropā, Rietumeiropā, Centrāleiropā, Austrumeiropā, Skandināvijā un Baltijā, kā arī Islandē un Britu salās. Daļa populācijas, īpaši tā, kas mājo ziemeļu reģionā, aukstās ziemās migrē dienvidu virzienā, sasniedzot Spānijas piekrasti.\n", "id": "lvs_Latn_103728"}
{"text": "LAMP\n\nLAMP ir programmatūru paka, kas sastāv tikai un vienīgi no brīvām atvērtā pirmkoda programmām un ir paredzēta lielu dinamisku tīmekļa lapu veidošanai. Akronīms LAMP apzīmē pirmos burtus no četrām šīs pakas komponentēm.\n\nPateicoties atvērtā pirmkoda programmu dabai un katras komponentes stabilai pastāvībai, LAMP pakas programmatūras ir ļoti labi pārbaudītas drošības un veiktspējas ziņā. Kā arī, ir milzīgs skaits pieredzējušu lietotāju un datorekspertu, kuri nepārtraukti piedāvā jaunus pielāgojumus un uzlabojumus. LAMP paka ir pieejama lielākajā daļā Linux distributīvu pakotņu repozitorijos, tādējādi jebkurš šīs operētājsistēmas lietotājs to var ātri un ērti lejupielādēt un uzstādīt savā datorā. Tas viss padara LAMP par primāro izvēli gan tīmekļa lapu veidošanas iesācejiem, gan profesionāļiem un nopietniem uzņēmumiem.\n", "id": "lvs_Latn_103729"}
{"text": "Dāņu Igaunija\n\nDāņu Igaunija (; 1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste () ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219. gadā. Teritorijā daļēji ietilpa Rēveles, Harijas un Viruzemes provinces apmēram 12 000 km² platībā (tagadējais Harju apriņķis, Raplas apriņķis, Rietumviru apriņķis un Austrumviru apriņķis). Galvaspilsēta bija Tallina, galvenie cietokšņi bija Narva un Rakvere.\n\nTallinas Doma baznīcā rezidēja Lundas arhibīskapiem pakļauti Tallinas bīskapi, kurus iecēla Dānijas karaļi.\n", "id": "lvs_Latn_103730"}
{"text": "Haplogrupa\n\nHaplogrupa (no , haploûs, \"viens, vienkāršs\") molekulārajā evolūcijā ir līdzīgu haplotipu grupa, kurai ir kopējs sencis, esot vienādai viena nukleotīda polimorfisma (VNP) mutācijai visos haplotipos. Haplogrupas apzīmē ar alfabēta burtiem, papildinot ar skaitļu un burtu kombinācijām, piemēram, R1c1.\n\nCilvēka ģenētikā biežāk pētītās haplogrupas ir Y-hromosomas (Y-DNS) haplogrupas un mitohondriālās DNS (mtDNS) haplogrupas. Y-DNS tiek nodota pa tēva līniju (no tēva dēliem), bet mtDNS tiek nodota pa mātes līniju (no mātes abu dzimumu bērniem). Ar tām nenotiek rekombinācija, tādējādi Y-DNS un mtDNS izmaiņas notiek tikai mutāciju veidā.\n", "id": "lvs_Latn_103731"}
{"text": "Peikstuļnīcas-Salas purvs\n\nPeikstuļnīcas-Salas purvs ir zemais purvs, kurš administratīvi ietilpst Ludzas, Rēzeknes un Balvu novados. Tas veidojies Ičas un tās pieteku palienēs. Purvs sastāv no vairākām daļām — Peikstuļnīcas (~3220 ha), Salnavas (~1780 ha), Francsalas (~470 ha) un Soloviču purvs (~150 ha).\n", "id": "lvs_Latn_103732"}
{"text": "Uguntiņa\n\nTDA \"Uguntiņa\" ir Rīgas Skolēnu pils tautas deju ansamblis, kas dibināts 1948. gadā, dibinātāja Audiona Līventāle. \"Uguntiņā\" dejo apmēram 200 bērni un jaunieši, vecumā no 5-25 gadiem. Uguntiņa ir viena no populārākajiem, tradīcijām bagātākajiem, A grupas deju kolektīviem valstī. Kopš 1963. gada TDA \"Uguntiņa\" regulāri uzstājas ar koncertiem Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Nacionalājā teātrī, piedalās arī Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, festivālos un deju konkursos gan Latvijā, gan ārzemēs. \"Uguntiņa\" ir pārstāvējusi Latviju, gūstot lielus panākumus, Krievijā, Polijā, Vācijā, Bulgārijā, Dienvidslāvijā, Somijā, Zviedrijā, Austrijā, Anglijā, Francijā, Čehijā, Dānijā, Turcijā, Norvēģijā, Spānijā, Portugālē, Slovākijā, Serbijā, Bulgārijā un Lietuvā uzstājoties ar latviešu un cittautu dejām.\n", "id": "lvs_Latn_103733"}
{"text": "Frisbijs\n\nFrisbijs ir aktīvs bezkontakta sporta veids ar frisbija disku, ko dēvē arī par \"lidojošo šķīvīti\". Ir dažādi frisbija veidi, kā arī dažādi frisbija disku paveidi, taču Latvijā visplašāk pazīstams ir Altimet-frisbijs (Ultimate-frisbee), ko Latvijā sauc vienkārši par frisbiju. Frisbiju uzskata par unikālu sporta veidu, jo tajā netiek izmantoti tiesneši, un spēle balstās uz cieņu gan spēles, gan spēlētāju ziņā.\n", "id": "lvs_Latn_103734"}
{"text": "Euroscola\n\nProjekts Euroscola ir iespēja skolām uzzināt par Eiropas integrāciju, pašiem skolēniem to piedzīvojot. Skolēniem no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek dota iespēja uz vienu dienu kļūt par Eiropas Parlamenta deputātiem Parlamenta telpās Strasbūrā, Francijā. Tas tiek organizēts 20 reizes gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103735"}
{"text": "17. Vidzemes policijas bataljons\n\n17. Vidzemes policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 25. Abavas bataljonā 1943. gada maijā.\n", "id": "lvs_Latn_103736"}
{"text": "Nokia E90 Communicator\n\nNokia E90 Communicator bija Somijas uzņēmuma Nokia 3G viedtālrunis, pēdējais no Communicator sērijas. Izlaists 2007. gadā.\n\nAparāts no ārpuses bija kā parasts telefons, bet atvērtā veidā ar to varēja darboties kā ar datoru, kuram bija QWERTY tastatūra un otrs liels LCD displejs. Papildus citām iepriekšējo Communicator iespējām, E90 atbalstīja 3G UMTS/HSDPA datu pārraides protokolu un integrētu GPS.\n\nAparāts apgādāts ar ARM11 OMAP procesoru, kas darbojās 330 MHz frekvencē. Tam bija 128 MB atmiņa. Telefonā varēja ievietot microSD atmiņas karti. Operētājsistēma bija S60, kas veidota uz Symbian bāzes.\n\nNokia E90 Communicator priekštecis bija Nokia 9500 Communicator.\n", "id": "lvs_Latn_103737"}
{"text": "Tules sala\n\nTules sala () vai Morela sala () ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi sala ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojies arhipelāga dienvidrietumos Dienvidu Tules salu grupā, Sanlesmesa šaurums un Duglasa šaurums to atdala no Kuka salas austrumos. Sala ir daļēji erodējis stratovulkāns, salas centrā ir ap 60 m dziļš krāteris.\n\nSalu 1775. gadā atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija, pie kam Dienvidu Tules salu grupa tika atzīmēta kopā, jo nebija iespējams veikt to sīkāku izpēti. Salu atsevišķo statusu 1819. gadā precizēja Krievijas ekspedīcija jūrasbraucēja Fabiāna fon Belinshauzena vadībā, Tules salas nosaukumu atvasinot no salu grupas nosaukuma. 1823. gada februārī salas piekrasti apsekoja amerikāņu jūrasbraucējs un roņu mednieks Bendžamins Morels ar kuģi Wasp, kuram par godu dots otrais salas nosaukums.\n\nNo 1955. gada janvāra līdz 1956. gada sākumam salā darbojās argentīniešu vasaras polārstacija Tenjente Eskivela, bet no 1976. gada līdz 1982. gadam — vissezonu stacija Korveta Urugvaja.\n", "id": "lvs_Latn_103738"}
{"text": "Itālijas futbola čempionāta B sērija\n\nItālijas futbola čempionāta B sērija jeb Serie B (oficiāli Lega Calcio Serie B) ir otra spēcīgākā profesionālā futbola līga Itālijā. Kopumā, šajā līgā spēlē 20 komandas. Nereti šo līgu sauc arī par \"cadetti\", kas tulkojumā nozīmē \"juniori\".\n", "id": "lvs_Latn_103739"}
{"text": "Korveta Urugvaja\n\nKorveta Urugvaja () bija Argentīnas vissezonas polārstacija Dienvidsendviču salās Subantarktikā. Izvietota Tules salas dienvidaustrumos Korvetas Urugvajas pussalas ziemeļu krastā pie Kalderas līča. Izveidota 1976. gada novembrī un oficiāli atklāta 1977. gada 18. martā. Nosaukta par godu Argentīnas Kara flotes korvetei Uruguay, kas 20. gadsimta sākumā veica vairākas glābšanas (Oto Nordenšelda ekspedīcija) un atbalsta (Žana Batista Šarko ekspedīcija) operācijas Antarktikā, bet vēlāk tika izmantots pirmās Argentīnas polārstacijas Orkadasas izveidē un apgādē. Stacija piederēja Argentīnas kara flotei un galvenās izpētes jomas bija meteoroloģija, okeanogrāfija un glacioloģija.\n\nFolklendu kara laikā polārstacija tika izmantota kā atbalsta punkts argentīniešu uzbrukumam Dienviddžordžijas salai. 1982. gada 20. jūnijā britu spēki ieņēma polārstaciju un piespieda argentīniešus to pamest. 1982. gada decembrī britu kara flotes patruļkuģis Hecate staciju sabombardēja, pēc tam, kad atklāja, ka stacijas mastā atkal uzvilkts Argentīnas karogs.\n", "id": "lvs_Latn_103740"}
{"text": "Supermoto\n\nSupermoto ir motosporta veids, kas ietver sevī braukšanu pa dažāda tipa seguma trases daļām. Supermoto iedalās sporta un ielas moto klasēs. Ar sporta motociklu ir iespējams braukt tikai trasēs, savukārt ielas supermoto ir paredzēts braukšanai satiksmē, tas ir aprīkots ar visu nepieciešamo, lai izietu tehnisko apskati. Supermoto sākotnēji bija tikai kā zvaigžņu šovs, kur labākie braucēji no dažādākajiem motocikla veidiem pārkāpj uz supermoto un mērojas saviem spēkiem speciāli izveidotā trasē. Šobrīd supermoto ir pieejams pilnīgi visiem, kam ir pietiekoši līdzekļi un finanses.\n\nSacensības parasti notiek kartingu trasēs vai arī sporta trasēs, kur ir pieejama arī offroad sekcija. Lielākā daļa supermoto trases sastāv no 50-75% asfalta, atlikušo daļu sastāda zemes posms. Grants posms parasti tiek veidots motokrosa stilā, ar tramplīniem, virāžām, apkārt saliktiem mīkstiem spilveniem, kas pasargā braucējus no traumām. Šis sporta veids ir ļoti fleksibls, trasi var uzbūvēt jebkur, kur ir kaut vai mazs asfalta posms un smilšu kalni. Supermoto sacensības ļoti veiksmīgi norisinās arī pilsētu centros, kur trase tiek veidota pa slēgtām pilsētas ielām.\n\nSupermoto motocikli vienkāršā valodā runājot ir krosa/enduro motocikli ar šosejas riepām, slikiem. Parasti bez šosejas riepām motocikliem tiek veikti daudzi tehniskie uzlabojumi, bet ir iespēja arī braukt tikai uzliekot šosejas riteņus. Braucēji valkā kombinezonus, garus zābakus un krosa ķiveri. Ir arī iespējams braukt motokrosa ekipējumā. Lielākoties daudz kas ir aizgūts no motokrosa un abi sporta veidi ir savā starpā ļoti saistīti. Atšķirībā no citiem motosporta veidiem supermoto uzsvars vairāk tiek likts uz precīzu trajektoriju izbraukšanu un ātrums nav tik liels kā šosejas braukšanā. Ļoti lielas priekšrocības ir motokrosa braucējiem, kas zina pareizās trajektorijas un spēj tās ātri izbraukt.\n", "id": "lvs_Latn_103741"}
{"text": "Fēlikss Circenis\n\nFēlikss Circenis (, Vaiņode — ) bija Latvijas pedagogs, vieglatlēts, šahists, viens no biatlona aizsācējiem Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_103742"}
{"text": "19. Latgales policijas bataljons\n\n19. Latgales policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1943. gada 8. februārī ar iekļaušanu 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādē kā 42. pulka II bataljons.\n", "id": "lvs_Latn_103743"}
{"text": "21. Liepājas policijas bataljons\n\n21. Liepājas policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1943. gada 8. februārī ar iekļaušanu 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādē kā 42. pulka I bataljons.\n", "id": "lvs_Latn_103744"}
{"text": "Half Japanese\n\nSonic Youth ir amerikāņu rokgrupa no Uniontowns, Mērilendas. Tā ir izveidota 1975. gadā. Pašlaik grupas sastāvā spēlē Jad Fair (vokāls, elektriskā ģitāra), David Fair (vokāls, elektriskā ģitāra), Jason Willett (vokāls, elektriskā ģitāra), Gilles Reider (bungas), John Sluggett (basģitāra, elektriskā ģitāra).\n\nGrupa agrīnajos darbības gados tika asociēta ar Ņujorkas No Wave mākslas kustību. Tā tiek arī uzskatīta par viena no pirmajām ASV trokšņu roka grupām.\n\nHalf Japanese ir ietekmējušies no ļoti dažādiem mūziķiem, tai skaitā avangarda mūzikas komponista The Shaggs un protopanka mūziķes Jonathan Richman. Grupa ir pārņēmusi hārdkora do it yourself ētikas sistēmu.\n", "id": "lvs_Latn_103745"}
{"text": "24. Talsu policijas bataljons\n\n24. Talsu policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1943. gada 8. februārī ar iekļaušanu 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādē kā 43. pulka I bataljons.\n", "id": "lvs_Latn_103746"}
{"text": "Autoceļš 7 (Polija)\n\n|} |} Autoceļš 7 ir viens no galvenajiem Polijas autoceļiem. Tas ir 776 kilometrus garš un savieno Žukovo ar Čižni Slovākijas pierobežā. Autoceļš 7 ir arī daļa no Starptautiskā E-ceļu tīkla, autoceļa E77 un E28, un ved cauri piecām Polijas vojevodistēm: Pomožes, Varmijas-Mazūrijas, Mazovijas, Sventokšiskas un Mazpolijas vojevodistei. Šobrīd, vairākos posmos Autoceļa 7 vietā ir izbūvēta Automaģistrāle S7. Laika gaitā plānots visu Autoceļa 7 maršrutu aizstāt ar S7. Posms starp Krakovu un Zakopani bieži tiek dēvēts par Zakopianka. Īsā posmā pie Krakovas, autoceļš seko Automaģistrāles A4 maršrutam. Līdz 2007. gadam Autoceļš 7 bija visbīstamākais autoceļš visā Polijā. 2007. gadā uz autoceļa notika 765 CSN, ar 170 mirušajiem un 1157 cietušajiem. Kopš šī gada negadījumu skaits ir krities, un katru gadu samazinās. Dažviet Autoceļš 7 seko pirms-kara vācu Reichsstraße 128 and 130.\n", "id": "lvs_Latn_103747"}
{"text": "Edvards Jillins\n\nEdvards Oto Vilhelms Jillins (Edvard Otto Vilhelm Gylling, dzimis 1881. gada 30. novembrī, miris 1938. gada 14. jūnijā) bija Somijas sociāldemokrātu politiķis, vēlāk bija vadošos amatos padomju Karēlijā.\n", "id": "lvs_Latn_103748"}
{"text": "Kāsla metode\n\n\"Kāsla metode\" () ir ASV noziegumu izmeklēšanas komēdijdrāmas seriāls, kura autors ir Endrū Marlovs. Seriālu ASV no līdz pārraidīja ABC televīzijas kanāls.\n\nSeriāls ir par Ņujorkas policijas detektīvi Keitu Beketu un romānu rakstnieku Ričardu Kāslu. Viņi kopā izmeklē dažādus neparastus noziegumus, kas tiek pastrādāti Ņujorkā. Seriālam kopumā iznāca 8 sezonas (173 sērijas). Galvenās lomas tajā atveido Natans Filjons, Stana Katiča, Sūzena Salivana, Molija Kvinna, Džons Huertass, Tamala Džonsa, Sīmuss Divers, Rubens Santjago-Hadsons, Penija Džonsone Džeralda.\n\nLatvijā to rādīja TV3 un TV3 Life.\n", "id": "lvs_Latn_103749"}
{"text": "Anna Dagda\n\nAnna Dagda, īstā vārdā Olga Taube (dzimusi 1915. gada 22. janvārī Aizputē, mirusi 1996. gada 27. februārī Stokholmā), bija latviešu dzejniece un kritiķe. Viena no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājām.\n", "id": "lvs_Latn_103750"}
{"text": "Latviešu dzeja\n\nLatviešu dzeja ir nozīmīga latviešu rakstniecības vēstures sastāvdaļa kopš 19. gadsimta otrās puses, daudzi dzejnieki bijuši nacionāli nozīmīgi publicisti un politiski darbinieki.\n", "id": "lvs_Latn_103751"}
{"text": "Stensbijas līgums\n\nStensbijas līgums (, ) bija 1238. gada 7. jūnijā Dānijas pilsētā Stensbijā noslēgts izlīgums starp Vācu ordeņa Livonijas atzara (Livonijas ordeņa) mestru Hermani Balki un Dānijas karali Valdemāru II. Pēc līguma nosacījumiem Dānija atguva Zobenbrāļu ordeņa 1227. gadā iekarotās Rēveles, Harijas un Virijas zemes apmēram 12 000 km² platībā. Livonijas ordenis saglabāja tiesības uz Jervas zemi.\n", "id": "lvs_Latn_103752"}
{"text": "Tallinas bīskapi\n\nTallinas bīskapi bija Dāņu Igaunijas teritorijā jeb Rēveles bīskapijā () rezidējošie Romas katoļu baznīcas bīskapi, kurus kopš 1240. gada iecēla Dānijas karaļi. Pēc tam, kad Dānijas karalis Valdemārs IV Igaunijas ziemeļdaļu pārdeva Livonijas ordenim, Tallinas bīskapi no 1374. gada nomināli pakļāvās Rīgas arhibīskapiem, bet reāli bija pilnīgi atkarīgi no Livonijas ordeņa. Pēdējais Tallinas bīskaps Morics Vrangelis atteicās no bīskapa tiesībām par labu Dānijas princim Magnusam.\n", "id": "lvs_Latn_103753"}
{"text": "GX1\n\nGX1 (sākotnēji Inmarsat-5 F1) ir Apvienotajā Karalistē reģistrēta uzņēmuma Inmarsat piektās paaudzes Global Xpress pirmais sakaru pavadonis. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai klientiem Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Āzijā. Orbītā pavadonis tika palaists 2013. gada decembrī.\n\nInmarsat-5 F1 izgatavoja ASV uzņēmums Boeing Satellite Systems uz platformas BSS-702HP bāzes. Tā izmēri ir 6,98 х 3,21 х 3,676 m. Pavadonis apgādāts ar ksenona jonu dzinējsistēmu orbitālā stāvokļa uzturēšanai.\n\nĢeostacionārajā orbītā Inmarsat-5 F1 tika izvietots punktā 62,6° austrumu garuma. Komerciālos pakalpojumus tas sāka sniegt 2014. gada 1. jūlijā.\n", "id": "lvs_Latn_103754"}
{"text": "Mammu, es tevi mīlu\n\n\"Mammu, es tevi mīlu\" ir 2013. gada latviešu drāmas filma, kuras režisors ir Jānis Nords.\n\nFilma ir par trīspadsmit gadus vecu puisi Raimondu un viņa māti. Filmas pirmizrāde notika Berlīnes kinofestivālā, Latvijā — .\n\n\"Mammu, es tevi mīlu\" ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā Berlīnes kinofestivāla Starptautiskās žūrijas balvu kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma. Tāpat tā ir ieguvusi balvas citos kinofestivālos Eiropā, ASV, Āzijā. \"Mammu, es tevi mīlu\" bija Latvijas nominācija Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijā \"Labākā filma svešvalodā\".\n", "id": "lvs_Latn_103755"}
{"text": "Nokia 1610\n\nNokia 1610 bija Somijas uzņēmuma Nokia mobilais telefons, kas darbojās GSM 900 tīklā. Izlaists 1996. gadā.\n\nModelim bija monohroms displejs, kurā varēja parādīt divas teksta rindas. Telefonā izmantoja kredītkartes lieluma SIM karti. Nokia 1610 izmantoja NiMH akumulatoru ar ietilpību 600 mAh, bet to varēja nomainīt pret ietilpīgāku akumulatoru ar ietilpību 1200 mAh. Sākotnējā 1610 versijā nebija paredzēta īsziņu sūtīšanas iespēja, jo tajā laikā tā netika uzskatīta par svarīgu funkciju. Vēlāk SMS funkcija tika iekļauta, un šos modeļus apzīmēja kā 1610 Plus.\n", "id": "lvs_Latn_103756"}
{"text": "Maiks Komodors\n\nMaikls Komodors (; dzimis ) ir bijušais kanādiešu hokejists, aizsargs. Karjeras lielāko daļu aizvadījis Nacionālās hokeja līgas klubos Ņūdžersijas \"Devils\", Kalgari \"Flames\", Karolīnas \"Hurricanes\", Otavas \"Senators\", Kolumbusas \"Blue Jackets\", Detroitas \"Red Wings\" un Tampabejas \"Lightning\". Kopā NHL aizvadījis 484 spēles, 2006. gadā kopā ar \"Hurricanes\" izcīnot Stenlija kausu. Kanādas hokeja izlases rindās kļuvis par 2007. gada Pasaules čempionu.\n", "id": "lvs_Latn_103757"}
{"text": "2014. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2014. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas šaha čempionāts vīriešiem un sievietēm, kas notika no 29. aprīļa līdz 5. maijam 2014. gadā Rīgā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras telpās (Pērses iela 2, 2. stāvs).\n", "id": "lvs_Latn_103758"}
{"text": "Envers Ļisins\n\nEnvers Ļisins (; dzimis ) ir krievu hokejists, malējais uzbrucējs. Pašlaik (2018) Ļisins spēlē KHL komandā Novosibirskas \"Sibirj\".\n", "id": "lvs_Latn_103759"}
{"text": "Normālais sadalījums\n\nNormālais sadalījums jeb Gausa sadalījums ir viens no nepārtrauktiem varbūtību sadalījumiem. Piemēram, daudzu cilvēku kārtotā eksāmena atzīmes ir sadalītas normāli. Normālajam sadalījumam ir milzīga nozīme statistikā, tāpat tas tiek izmantots dabas zinātnēs un sociālajās zinātnēs, kur reālo gadījuma lielumu sadalījumi nav zināmi.\n\nNormālais sadalījums ir ļoti noderīgs centrālo robežteorēmu dēļ, kas apgalvo, ka gadījuma lielumam sadalījums ir tuvs normālajam sadalījumam, ja tas ir vairāku citu savstarpēji neatkarīgu gadījuma lielumu summa. Normālais sadalījums dažkārt tiek saukts arī par zvanveida līkni, tomēr zvanveida formas sadalījums ir vairākiem sadalījumiem, piemēram, Košī un Stjūdenta.\n\nJa gadījuma lielums ir sadalīts normāli, tad to pieraksta kā \\mathcal{N}(\\mu,\\,\\sigma^2). Parametrs μ ir matemātiskā cerība, kas normālajam sadalījumam ir arī moda un mediāna. Parametrs blīvuma funkcijā σ ir standartnovirze, līdz ar to ir dispersija. Normālais sadalījums ir simetrisks attiecībā pret matemātisko cerību un ir nenegatīvs visā reālo skaitļu apgabalā.\n\nJa un , tad sadalījums tiek saukts par standartizēto normālo sadalījumu.\n\nPilnīgi ideāls normālais sadalījums ir iespējams tikai teorētiski. Tādēļ parasti runā par atbilstību tam ar kādu noteiktu varbūtību, kas nozīmē pieļaujamās nobīdes no ideāla. To nosaka pēc asimetrijas un ekscesa koeficienta.\n", "id": "lvs_Latn_103760"}
{"text": "Rustams Begovs\n\nRustams Begovs (dzimis Olainē) ir Latvijas hokejists, uzbrucējs. Pašlaik (2022) spēlē Vācijas 3. līgas komandā Herforder EV.\n", "id": "lvs_Latn_103761"}
{"text": "Derons Kvints\n\nDerons Kvints (; dzimis ) ir bijušais amerikāņu hokejists, aizsargs. Pēdējais klubs kurā spēlēja bija Vācijas hokeja līgas klubs HK Minhene.\n", "id": "lvs_Latn_103762"}
{"text": "Kriss Lī\n\nKriss Lī (; dzimis ) ir bijušais kanādiešu hokejists, aizsargs. Karjeras otrajā pusē piecas sezonas aizvadīja Kontinentālās hokeja līgas klubā Magņitogorskas \"Metallurg\", divas reizes izcīnot Gagarina kausu. Kanādas hokeja izlases rindās izcīnījis olimpisko spēļu bronzas medaļu un pasaules čempionāta sudraba medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_103763"}
{"text": "CBERS-3\n\nCBERS-3 jeb Ziyuan I-03 bija Ķīnas un Brazīlijas kopējās Zemes tālizpētes programmas CBERS pavadonis, kurš zaudēts nesējraķetes avārijā 2013. gada decembrī. To bija paredzēts ievadīt solārsinhronā orbītā.\n\nPavadoni izgatavojusi Ķīnas Kosmosa tehnoloģiju akadēmija sadarbībā ar Brazīliju.\n", "id": "lvs_Latn_103764"}
{"text": "Piltenes bruņniecība\n\nPiltenes bruņniecība () bija no 1717. līdz 1819. gadam pastāvoša Piltenes apgabala dižciltīgo dzimtu korporācija, kas pēc 1819. gada veidoja daļu no Kurzemes bruņniecības.\n", "id": "lvs_Latn_103765"}
{"text": "Nokia 1011\n\nNokia 1011 bija Somijas uzņēmuma Nokia GSM pirmais masu produkcijas mobilais telefons. Tas izlaists 1992. gada 10. novembrī. Telefons tika tirgots arī ar nosaukumu Mobira Cityman 2000.\n\nTelefona ārējais izskats bija bāzēts uz analogo modeli Nokia 101. Nokia 1011 bija ārēja izvelkama antena, tam bija monohroms displejs, kurā varēja parādīt divas teksta rindas. Aparāta izmēri bija 195 x 60 x 45 mm un masa 495 g. Telefonā varēja saņemt īsziņas.\n\nNokia 1011 tika izlaists līdz 1994. gadam, kad to nomainīja Nokia 2110 .\n", "id": "lvs_Latn_103766"}
{"text": "Kuka sala\n\nKuka sala () ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi sala ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojusies arhipelāga dienvidrietumos Dienvidu Tules salu grupā. Sanlesmesa šaurums un Duglasa šaurums to atdala no Tules salas rietumos, bet Morisa šaurums — no Belinshauzena salas ziemeļaustrumos. Sala tiek uzskatīta par aktīvu vulkānu, lai arī dokumentētas vulkāniskās aktivitātes nav novērotas.\n\nSalu, domājams, 1775. gada 31. janvārī pirmie ieraudzīja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcijas dalībnieki, pie kam Dienvidu Tules salu grupa tika atzīmēta kopā, jo nebija iespējams veikt to detalizētu izpēti. Salas atsevišķo statusu 1819. gadā precizēja Krievijas ekspedīcija jūrasbraucēja Fabiāna fon Belinshauzena vadībā un salu nosauca pirmatklājēja Kuka vārdā. Salas krasti ir stāvi un nepieejami, pirmie cilvēki krastā izsēdās ar helikoptera palīdzību tikai 1962. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103767"}
{"text": "Nokia 2160\n\nNokia 2160 bija pasaulē pirmais divu sistēmu mobilais telefons, kas varēja darboties gan ciparu D-AMPS gan analogajā AMPS tīklā. To ražoja Somijas uzņēmuma Nokia un tika izlaists 1996. gadā.\n\nNokia 2160 bija ārēja antena, tam bija monohroms displejs, kurā varēja parādīt trīs teksta rindas ar 10 simboliem rindā. Aparāta izmēri bija 139 x 55 x 25 mm un masa 224 g. Telefonā varēja saņemt īsziņas. To varēja pieslēgt datoram ar PCMCIA karti.\n", "id": "lvs_Latn_103768"}
{"text": "Belinshauzena sala\n\nBelinshauzena sala () ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi sala ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojies arhipelāga dienvidrietumos Dienvidu Tules salu grupā, Morisa šaurums to atdala no Kuka salas dienvidrietumos, bet Forstera šaurums — no Bristola salas ziemeļaustrumos. Sala ir aktīvs vulkāns, tās centrā krāteris ap 500 m diametrā. Novērotas fumarolas. Pēdējais izvirdums datēts starp 1964. un 1986. gadu.\n\nSalu, domājams, 1775. gada 31. janvārī pirmie ieraudzīja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija, pie kam Diemvidu Tules salu grupa tika atzīmēta kopā, jo nebija iespējams veikt to detālu izpēti. Salas atsevišķo statusu 1819. gadā precizēja Krievijas ekspedīcija jūrasbraucēja Fabiāna fon Belinshauzena vadībā. Salu nokartēja un Belinshauzena vārdu tai piešķīra Discovery II ekspedīcija 1930. gadā. Pirmā izkāpšana krastā 1962. gadā ar helikopteru no kuģa HMS Protector.\n", "id": "lvs_Latn_103769"}
{"text": "Pirna\n\nPirna () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķa centrs pie Vēzenicas upes ietekas Elbā uz dienvidaustrumiem no Drēzdenes.\n", "id": "lvs_Latn_103770"}
{"text": "Vladimirs Akopjans\n\nVladimirs Akopjans (; dzimis , Baku) ir Armēnijas starptautiskais lielmeistars šahā (1991), kas kopš 2021. gada nogales pārstāv ASV.\n", "id": "lvs_Latn_103771"}
{"text": "Arturs Jusupovs\n\nArturs Jusupovs (; ; dzimis , Maskavā) ir Krievijā dzimis Vācijas starptautiskais lielmeistars šahā (1980).\n", "id": "lvs_Latn_103772"}
{"text": "Dienvidu Tules salas\n\nDienvidu Tules salas () ir neapdzīvotu vulkānisku salu grupa Atlantijas okeāna dienvidos Dienvidsendviču salu arhipelāgā. Sastāv no trim galvenajām salām — Kuka salas, Tules salas un Belinshauzena salas, un vairākām sīkām saliņām un klintīm. No ziemeļaustrumos esošās Bristola salas tās atdala Fostera šaurums. Visas trīs salas tiek uzskatītas par aktīviem vulkāniem, kas, iespējams, agrāk bijusi vienota zemes masa. Duglasa šaurums starp Kuka un Tules salām ir applūdusi vulkāna kaldera, vēl viena applūdusi kaldera ir dienvidos no Morisa šauruma Kuka salas austrumu piekrastē.\n", "id": "lvs_Latn_103773"}
{"text": "Čans Sontheks\n\nČans Sontheks (, dzimis , miris ) bija augsta ranga Ziemeļkorejas valsts un partijas darbinieks. Viņš bija Ziemeļkorejas valsts vadītāja Kima Čenira svainis (māsas Kimas Kjonhijas vīrs), taču viņa dēla, nākamā līdera Kima Čonina valdīšanas laikā krita nežēlastībā un tika sodīts ar nāvessodu.\n\nStudējis Kima Irsena universitātē Phenjanā, kā arī Maskavas Valsts universitātē. Pēc atgriešanās no studijām Maskavā apprecēja valsts vadītāja Kima Irsena meitu Kimu Kjonhiju. Viņas brāļa Kima Čenira valdīšanas laikā Čans Sontheks ieņēma augstus amatus Ziemeļkorejas valsts un valdošās Korejas Strādnieku partijas struktūrās. Kopš 2009. gada bija Ziemeļkorejas Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks, kas pēc būtības ir otrais augstākais amats valstī.\n\n2013. gada decembrī tika atbrīvots no visiem amatiem, arestēts, kā iemeslus minot korupciju, narkotiku lietošanu, necienīgas attiecības ar sievietēm, aizraušanos ar azartspēlēm un citu likumu pārkāpšanu. Šāda detāla sabiedrības informēšana par aresta iemesliem un pat aresta brīža fotoattēlu publiskošana ir bezprecedenta gadījums KTDR vēsturē. 12. decembrī kara tribunāls apvainoja Čanu Sontheku mēģinājumā gāzt pastāvošo valsts iekārtu un piesprieda viņam nāvessodu, kas tai pašā dienā arī tika izpildīts.\n", "id": "lvs_Latn_103774"}
{"text": "25. Abavas policijas bataljons\n\n25. Abavas policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1944. gada 7. februārī ar iekļaušanu 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā.\n", "id": "lvs_Latn_103775"}
{"text": "Tule\n\nTule (, ) ir leģendāra sala vai zeme Eiropas ziemeļos, ko pirmais aprakstījis Senās Grieķijas ceļotājs Pītejs (ap 380—310 p.m.ē.) savā sacerējumā «Par Okeānu» (Περί τού Ωκεανού). Pīteja sacerējums nav saglabājies, bet jau vairāki viņa laikabiedri apšaubīja tādas zemes pastāvēšanu. Viduslaikos Tules nosaukums dažādos laikos attiecināts uz daļu Britānijas, Skandināvijas, Jitlandes, Fēru, Šetlendas, Hebridu salām, Islandi, Grenlandi un pat Sāmsalu.\n", "id": "lvs_Latn_103776"}
{"text": "Epiderma\n\nEpiderma ( — 'virs', 'uz' + δέρμα — 'āda') ir ādas virsējais slānis, kas pieder pie segaudu jeb epitēlijaudu grupas. Tā ir 0,01 mm bieza, un to veido plāna lipīdu kārta. Epiderma ir veidota no blīvi novietotām šūnām, kas aizsargā ķermeni no invāzijām un infekcijām, kā arī palīdz saglabāt ķermeņa mitrumu. Epiderma spēj gan absorbēt, gan sekretēt dažādas vielas.\n\nEpiderma sastāv no vairākām dzīvu šūnu kārtām, kuras savukārt klāj atmirušu šūnu kārtiņa. Šī kārtiņa, rodoties jaunām šūnām, nemitīgi aug. Šūnas mūžs ir īss — 3 līdz 4 nedēļas. Dzīvo šūnu zemākās kārtas baro kapilāri, bet virsējām, atmirušajām šūnām, lai tās uzturētu veselīgas un gludas, nepieciešams tikai ūdens. Epidermas sastāvā ir pigmenti, kas nosaka ādas krāsu. Dažādās ķermeņa vietās epidermas biezums ir dažāds. Epidermā atrodas arī ādas pigments melanīns, kas absorbē saules ultravioletos starus un pasargā ķermeni no to kaitīgās iedarbības. Ultravioleto staru ietekmē pastiprinās pigmenta veidošanās ādā un tā kļūst tumšāka jeb iedeg.\n", "id": "lvs_Latn_103777"}
{"text": "Mirdza Ābola\n\nMirdza Ābola (dzimusi Jaunvalka, 1923—2007) bija latviešu literatūrzinātniece un valodniece, tulkotāja, baltkrievu valodas speciāliste.\n", "id": "lvs_Latn_103778"}
{"text": "Ērika Ferda\n\nĒrika Ferda (dzimusi Baku, mirusi Rīgā) bija latviešu aktrise un teātra pedagoģe.\n\nDzimusi Baku Liepājas teātra aktiera un režisora Jūlija Ferdas ģimenē. Mācījusies Nacionālās operas baletskolā (1930—1935), beigusi Zeltmata Latvju dramatiskos kursus (1936). No 1937. gada 19. aprīļa Ērika Ferda bija Dailes teātra aktrise, tur 60 darba gados tika nospēlējusi 136 lomas, no kurām lielākā daļa bija komiskie tēli. Filmējusies no 1956. gada.\n\nKopš 1945. gada Ērika Ferda Dailes teātrī strādāja arī kā kustību režisore, veidojusi vismaz 70 izrādes (pirmā izrāde - Andreja Upīša \"Spartaks\"). No 1946. gada strādāja par pedaģoģi Dailes teātra studijās, kā arī Valsts konservatorijā. Par skatuves kustību sarakstījusi grāmatu \"Topoša aktiera ķermeņa kultūra\" (LVI, 1968).\n\n1997. gadā Ērikai Ferdai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.\n", "id": "lvs_Latn_103779"}
{"text": "Ašebergi\n\nFon Ašebergi () ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā un Krievijā.\n", "id": "lvs_Latn_103780"}
{"text": "Štatvēlene\n\nŠtatvēlene () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķī Saksijas Šveices apvidū Elbas upes labajā krastā. Pilsētā atrodas prāmis pār Elbas upi.\n", "id": "lvs_Latn_103781"}
{"text": "Miranda (pavadonis)\n\nMiranda, arī Urāns V, ir Urāna pavadonis. Tas ir četrpadsmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.\n", "id": "lvs_Latn_103782"}
{"text": "Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju\n\nLatvijas-Vācijas neuzbrukšanas līgums () bija starptautisks līgums starp Latviju un Vāciju, ko 1939. gada 7. jūnijā Berlīnē parakstīja Latvijas Ārlietu ministrs Vilhelms Munters un Vācijas Ārlietu valstsministrs Joahims fon Ribentrops.\n\nSakarā ar Igaunijas un Latvijas agrāk noslēgtajiem līgumiem par savstarpējo sadarbību, vienlaicīgi Berlīnē parakstīja arī Igaunijas-Vācijas neuzbrukšanas līgumu.\n\nNeuzbrukšanas līgums bija spēkā 10 gadus ar neierobežotiem pagarinājumiem ik pa 10 gadiem, ja abas puses neiebilst.\n\nTomēr 1939. gada augustā, vienojoties ar PSRS par teritoriju pārdali, Vācija pārkāpa šo līgumu un nodrošināja PSRS iebrukumu Latvijas teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_103783"}
{"text": "Andrejs Pildegovičs\n\nAndrejs Pildegovičs (1971) ir latviešu valsts darbinieks, diplomāts, ierēdnis un austrumu valodu speciālists. Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO (2018).\n", "id": "lvs_Latn_103784"}
{"text": "Tārante\n\nTārante () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķī uz rietumiem no Drēzdenes.\n", "id": "lvs_Latn_103785"}
{"text": "Autoceļš 8 (Polija)\n\n|} |} Autoceļš 8 ir viens no galvenajiem Polijas autoceļiem. Tas ir 831 kilometru garš un savieno Kudovazdroju, Čehijas pierobežā ar Budzisko, Lietuvas pierobežā. Autoceļš 8 ir arī daļa no Starptautiskā E-ceļu tīkla, autoceļa E67, un ved cauri piecām Polijas vojevodistēm: Podlases, Mazovijas, Lodzas, Lielpolijas un Lejassilēzijas vojevodistei. Autoceļš ir daļa no Via Baltica autoceļa.\n\nPosmā pie Vroclavas, Autoceļš 8 atbilst augstākajiem automaģistrāles standartiem un ir pārdēvēts par Automaģistrāli A8, par alternatīvu A8 var izmantot Autoceļu 98. Posmā no Vroclavas līdz Bjalistokai, vairākos Autoceļa 8 posmos ir izbūvēta Automaģistrāle S8, laika gaitā plānots visā šajā posmā Autoceļu 8 aizstāt ar Automaģistrāli S8. Autoceļš 8 ir garākais Autoceļš Polijā.\n", "id": "lvs_Latn_103786"}
{"text": "20-E. Rīgas policijas bataljons\n\n20-E. Rīgas policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1944. gada 19. novembrī ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā kā IV bataljons.\n", "id": "lvs_Latn_103787"}
{"text": "18. Kurzemes policijas bataljons\n\n18. Kurzemes policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1943. gada 1. jūnijā ar iekļaušanu 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādē kā 43. pulka II bataljons.\n", "id": "lvs_Latn_103788"}
{"text": "Vilsdrufa\n\nVilsdrufa () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķī uz rietumiem no Drēzdenes.\n", "id": "lvs_Latn_103789"}
{"text": "CASSIOPE\n\nCASSIOPE ir Kanādas uzņēmuma MacDonald, Dettwiler and Associates (MDA) un Kanādas kosmosa aģentūras eksperimentāls pavadonis. Kosmiskais aparāts eliptiskā polārā orbītā palaists 2013. gada septembrī.\n\nPavadonī iebūvēta komerciāla sakaru sistēma Cascade, kā arī zinātnisku eksperimentu pakete e-POP (enhanced Polar Outflow Probe). No šo nosaukumu kombinācijas izveidots nosaukums CASSIOPE (CAscade, SmallSat and IOnospheric Polar Explorer).\n", "id": "lvs_Latn_103790"}
{"text": "Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju\n\nPagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju () bija starptautisks līgums starp Latviju un Vāciju, ko 1920. gada 15. jūlijā Berlīnē no Latvijas puses parakstīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas juriskonsults Hermanis Albats, Ārlietu Komisijas priekšsēdētājs Fricis Menders un Satversmes sapulces loceklis Alberts Kviesis, bet no Vācu valsts ministeriāldirektors Bērents, īstenais legācijas padomnieks fon Malcans, īstenais legācijas padomnieks Gauss.\n\nLīdz ar to Vācija atjaunoja Latvijas Republikas de facto atzīšanu.\n", "id": "lvs_Latn_103791"}
{"text": "1996. gada Pasaules čempionāts florbolā\n\n1996. gada Pasaules čempionāts florbolā bija pirmais Pasaules čempionāts florbolā. Tas notika Zviedrijā no 1996. gada 11. līdz 18. maijam.\n", "id": "lvs_Latn_103792"}
{"text": "Bristola sala\n\nBristola sala () vai Blanka ( vai Isla Blanco) ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos, otrā lielākā arhipelāga sala. Administratīvi sala ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojies arhipelāga dienvidrietumos, Forstera šaurums to atdala no Dienvidu Tules salām dienvidrietumos, bet Bisko šaurums — no Montagjū salas ziemeļos. Sala ir aktīvs vulkāns, pēdējais izvirdums reģistrēts 1956. gada 11. janvārī.\n\nSalu 1775. gadā atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija un nosauca par godu britu flotes virsniekam, vēlākajam admirālim un politiķim Augustam Hērvijam, 3. grāfam Bristolam (Augustus Hervey, 3rd Earl of Bristol). Krastā pirmais izkāpa norvēģu polārpētnieks Karls Antons Larsens 1908. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103793"}
{"text": "Saprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju\n\nSaprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju (, ) bija starptautisks līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, ko 1934. gada 12. septembrī Ženēvā Tautu Savienības sesijas laikā parakstīja Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Vilhelms Munters, Lietuvas Ārlietu ministrs Stasis Lozoraitis un Igaunijas Ārlietu ministrs Juliuss Seljamā. Kopā ar līgumu noslēdza arī konfidenciālu deklarāciju saistībā ar Viļņas apgabala problēmu.\n\nSadarbības līgums bija spēkā 10 gadus ar neierobežotu pagarinājumu, ja kāda no pusēm neiebilst.\n", "id": "lvs_Latn_103794"}
{"text": "Zebnica\n\nZebnica () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķī pie robežas ar Čehiju.\n", "id": "lvs_Latn_103795"}
{"text": "Ambruāzs Tomā\n\nAmbruāzs Tomā (; dzimis , miris ) bija franču komponists un Parīzes konservatorijas direktors no 1871. gada līdz nāvei 1896. gadā. Pazīstamākie Tomā darbi ir operas Minjona (Mignon, 1866) un Hamlets (Hamlet , 1868).\n\nDzimis mūziķu ģimenē. Jau 10 gadu vecumā lieliski spēlēja klavieres un vijoli. No 1828. gada mācījās Parīzes konservatorijā, 1832. gadā ieguva balvu, kas ļāva apmeklēt Itāliju. 1837. gadā Opéra-Comique tika izrādīta pirmā opera La double échelle. No 1856. gada - Parīzes konservatorijas profesors, no 1871. gada - tās direktors.\n", "id": "lvs_Latn_103796"}
{"text": "Tomā\n\nAmbruāzs Tomā (Ambroise Thomas; 1811—1896) — franču komponists; Renē Tomā (René Thomas; 1865—1925) — franču sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs.\n", "id": "lvs_Latn_103797"}
{"text": "Atlantiksitija\n\nAtlantiksitija () ir pilsēta Ņūdžersijas štatā, ASV. Pilsēta atrodas valsts ziemeļaustrumos Absekonas salā pie Atlantijas okeāna. Saskaņā ar 2010. gada ASV tautas skaitīšanas datiem Atlantiksitijā dzīvo apmēram 39,5 tūkstoši cilvēku. Pilsēta atrodas 97 km uz dienvidaustrumiem no Filadelfijas un 201 km uz dienvidiem no Ņujorkas.\n\nAtlantiksitija ir pirmā pilsēta ASV, kurā ticis izveidots dēļu segums pie pludmales, tika atvērts 1870. gada jūnijā. 1976. gadā, iedzīvotāji ar referenduma palīdzību izlēma par azartspēļu legalizēšanu pilsētā un 1978. gadā tika atvērts pirmais kazino. Kopš tā laika pilsēta ir pazīstama ar kazino un pludmalēm. Atlantiksitija tiek saukta par \"austrumu krasta azartspēļu galvaspilsētu\", pilsētā pašlaik ir 12 kazino, kuros 2011. gadā strādāja apmēram 33 tūkstoši darbinieku un kuriem bija 28,5 miljoni apmeklētāju, no azartspēlēm tika gūti 3,3 miljardus dolāru lieli ieņēmumi. Tāpat Atlantiksitijā kopš 1921. gada notiek Miss America skaistumkonkursa fināls.\n", "id": "lvs_Latn_103798"}
{"text": "Džons Rokfellers\n\nDžons Deivisons Rokfellers (; dzimis , miris ) bija amerikāņu biznesa magnāts un filantrops, bagātās Rokfelleru ģimenes pārstāvis.\n\nViņš bija viens no Standard Oil uzņēmuma dibinātājiem, kas dominēja naftas industrijā. Rokfellers ieviesa revolūciju šajā nozarē un kopā ar citiem industriālistiem, tostarp Endrū Kārnegiju, ieviesa mūsdienu filantropijas darbības struktūru. Standard Oil vadīja no tā dibināšanas 1870. gadā līdz pat 1897. gadam. Līdz ar petrolejas un benzīna nozīmīguma pieaugumu strauji pieauga arī Rokfellera ienākumi, viņš kļuva par pirmo amerikāni, kura ienākumi pārsniedz miljardu dolāru, un pasaulē bagātāko cilvēku. Rokfellers bieži tiek atzīts par bagātāko cilvēku cilvēces vēsturē. Žurnāls Forbes 2005. gadā viņu ierindoja trešajā vietā visu laiku ietekmīgāko uzņēmēju sarakstā.\n\nPēdējos dzīves 40 gados viņa bagātība tika izmantota modernas sistemātiskas pieejas mērķtiecīgai labdarībai izveidei. Veidojis dažādus fondus, kuriem bija milzīga ietekme medicīnas, izglītības un zinātniskās pētniecības jomā. Tāpat šie fondi bija nozīmīgi tādu slimību kā nematodes un dzeltenā drudža izskaušanā. Dibinājis Čikāgas Universitāti un Rokfellera Universitāti.\n", "id": "lvs_Latn_103799"}
{"text": "Rolands Rikards\n\nRolands Rikards (dzimis , miris ) bija latviešu zinātnieks, profesors un politiķis. Inženierzinātņu habilitētais doktors (Dr. habil. ing., 1992). Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts (1990—1993). Baltijas valstu sadarbības žurnāla Revue Baltique redaktors (1990—1992). Tieslietu ministra Egila Levita padomnieks (1993—1994), Eiropas Kustības Latvijā valdes loceklis (1999). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1997).\n", "id": "lvs_Latn_103800"}
{"text": "Gaisa mitrums\n\nGaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā. Ūdens tvaiks ir ūdens gāzveida stāvoklis. Silts gaiss spēj saturēt vairāk ūdens tvaika, tāpēc, gaisam atdziestot, mitruma var kļūt par daudz un tas izdalīsies no gaisa tai vai citā formā. Šo stāvokli ar gaisa 100% mitrumu sauc par rasas punktu. Mitruma ietekmē rodas nokrišņi, rasa vai migla. Augsts mitruma daudzums samazina ķermeņa svīšanas efektivitāti, jo sviedri grūtāk iztvaiko no ādas; līdz ar to cilvēks var pārkarst.\n\nGaisa mitrumu raksturo šādi lielumi: absolūtais, relatīvais un specifiskais. Absolūtais mitrums ir ūdens tvaika masa vienā kubikmetrā gaisa. Relatīvais mitrums ir ūdens tvaika parciālspiediena attiecība pret piesātināta tvaika parciālspiedienu tajā pašā temperatūrā.\n", "id": "lvs_Latn_103801"}
{"text": "Latvijas Republikas Satversmes preambula\n\nLatvijas Republikas Satversmes preambula ir Latvijas Satversmes ievaddaļa, kurā vispārīgā formā ir formulēta Latvijas Republikas pamatlikuma pastāvēšanas pamatjēga. Tās sākotnējais, 1922. gada 15. februārī pieņemtais vēstījums bija lakonisks, bet 2014. gada 19. jūnijā galīgajā lasījumā 11. Saeimas deputāti pieņēma daudz plašāku preambulas tekstu.\n", "id": "lvs_Latn_103802"}
{"text": "Ei, jūs tur!\n\nEi, jūs tur! ir Imanta Kalniņa 1971. gadā sarakstīta rokopera. Tā ir pirmā latviešu rokopera un viena no pirmajām rokoperām Padomju Savienībā.\n", "id": "lvs_Latn_103803"}
{"text": "Grifita\n\nFlorensa Grifita-Džoinere (Florence Griffith Joyner; 1959 — 1998) — amerikāņu vieglatlēte; Melānija Grifita (Melanie Griffith; dzimusi 1957. gadā) — amerikāņu aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_103804"}
{"text": "Klaušas\n\nKlaušas (, , , ) ir regulāri pienākumi atkarīgajam pret zemes kungu, visbiežāk, normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks jeb dzimtcilvēks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecībā, kā arī par kunga aizgādību, rūpēm un palīdzību.\n", "id": "lvs_Latn_103805"}
{"text": "Andrejs Kurcijs\n\nAndrejs Kurcijs, īstajā vārdā Andrejs Kuršinskis (1884—1959), bija latviešu ārsts, dzejnieks, rakstnieks un politiķis. Latvijas Neatkarīgo sociālistu partijas biedrs, Tautas padomes loceklis (1918—1920), Satversmes sapulces deputāts (1921—1922), 3. Saeimas deputāts (1928—1931). Liepājas pilsētas domnieks.\n", "id": "lvs_Latn_103806"}
{"text": "Ariels (pavadonis)\n\nAriels, arī Urāns I, ir Urāna pavadonis. Tas ir piecpadsmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna un ceturtais lielākais no Urāna pavadoņiem. Ariels ir arī gaišākais no Urāna pavadoņiem.\n", "id": "lvs_Latn_103807"}
{"text": "N.O.A.\n\nN.O.A. ir otrais N`Works albums, kas tapis laikā no 2009. līdz 2013. gadam. Albumu ir aranžējis, producējis, programmējis, miksējis un māsterējis – N`Works jeb Normunds Rutulis.\n", "id": "lvs_Latn_103808"}
{"text": "Tošteins Hūrgmu\n\nTošteins Hūrgmu (; dzimis ) ir profesionāls snovbordists no Norvēģijas. Hūrgmu ir piedalījies daudzās un dažādās \"Slopestyle\" un \"Big Air\" sacensībās. Viņa stāja uz dēļa ir regulāra (ar kreiso plecu pa priekšu).\n", "id": "lvs_Latn_103809"}
{"text": "Vensāns d'Endī\n\nVensāns d'Endī (; dzimis , miris ) bija franču komponists un pedagogs.\n\nDzimis Parīzē aristokrātisku rojālistu un katoļu ģimenē. Bērnību pavadījis dzimtas īpašumā Sevennos. Mūziku apguvis jau no bērnības. Piedalījies Franču-prūšu karā. Pēc kara iestājās Parīzes konservatorijā, kur kļuva par Sezāra Franka audzēkni. 1894. gadā kopā ar Šarlu Bordu un Aleksandru Gilmānu nodibināja Schola Cantorum de Paris.\n\nMūsdienās, iespējams, visbiežāk izpildītais d'Endī skaņdarbs ir \"Simfonija par franču kalniešu dziesmas tēmu\" (Symphonie sur un chant montagnard français'').\n", "id": "lvs_Latn_103810"}
{"text": "Baltijas Antante\n\nBaltijas Antante jeb Baltijas savienība (, ) bija starpvalstu savienība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, kas pakāpeniski izveidojās no 1919. līdz 1934. gadam un beidza pastāvēt 1940. gadā līdz ar Baltijas valstu okupāciju.\n", "id": "lvs_Latn_103811"}
{"text": "Zēligs Kalmanovičs\n\nZēligs Hiršs Kalmanovičs (; dzimis 1885. (pēc citām ziņām 1881.) gadā, miris 1944. gadā) bija Kuldīgā dzimis litvaku jidiša valodas filologs, tulks, vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks. Studējis Berlīnes un Kēnigsbergas universitātēs. Sākoties Pirmajam pasaules karam, dzīvoja Sanktpēterburgā, vēlāk Minskā, Rīgā, Kauņā, Panevēžā. 1929. gadā pārcēlās uz Viļņu (tolaik Polijā), kur kļuva par vienu no pirmajiem YIVO (Ebreju zinātniskā institūta) direktoriem. Pēc vācu okupācijas sākuma rakstīja slepenu dienasgrāmatu par dzīvi Viļņas geto. Nacistu kontrolē darbojās YIVO. Miris koncentrācijas nometnē Igaunijas teritorijā.\n\nTulkojis jidišā Simona Dubnova, Jaroslava Hašeka un Makša Broda darbus.\n", "id": "lvs_Latn_103812"}
{"text": "Sergejs Tretjakovs\n\nSergejs Tretjakovs (; dzimis , miris ) bija Kuldīgā dzimis krievu dramaturgs, dzejnieks un publicists - futūrists.\n", "id": "lvs_Latn_103813"}
{"text": "Epoksīdu polimēri\n\nEpoksīdu polimēri ir telpiski polimēri, kurus iegūst epoksīdu sveķu cietēšanas procesā ar polifunkcionālajiem mazmolekulārajiem savienojumiem - cietinātājiem, polikondensācijas procesā. Epoksīdu sveķi ir mazmolekulāri savienojumi, oligomēri vai lineāri termoplastiski polimēri, kas satur savā molekulā vairāk kā vienu epoksīdu (oksirāna) grupu un kas var veidot cietēšanas procesā telpiskas polimēra struktūras. Tipisks pārstāvis ir bisfenola A diglicidilēteris. Kā cietinātājus parasti izmanto pirmējos un otrējos poliamīnus vai skābju anhidrīdus. Epoksīdu sveķu cietināšanai var izmantot arī Lūisa skābes vai Lūisa bāzes. Piemēram, bora trifluorīdu (BF₃) vai trešējos amīnus. Šajā gadījumā epoksīda sveķi veidojas nevis polikondensācijas reakcijas rezultātā, bet gan anjonu polimerizācijas reakcijā, atveroties oksirāna gredzenam.\n\nEpoksīdu polimēriem ir liela mehāniskā stiprība, dielektriskās un adhēzijas īpašības, kā arī citas vērtīgas īpašības, tos plaši izmanto laku un krāsu ražošanā, līmju izgatavošanā, celtniecībā u.c.\n", "id": "lvs_Latn_103814"}
{"text": "Pussy Riot\n\nPussy Riot ir feministiska Krievijas pankroka mūzikas grupa.\n\nSavas uzstāšanās organizē nesankcionētā formātā koncertiem neparedzētās vietās. Pēc mēģinājuma 2012. gada februārī veikt muzikālu akciju \"Dievdzemdētāja, padzen Putinu\" Kristus Glābēja katedrālē Maskavā, trīs no Pussy Riot dalībniecēm (Nadežda Tolokoņņikova, Jekaterina Samuceviča un Marija Aļohina) tika tiesātas un viņām piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem (amnestētas divus mēnešus pirms termiņa beigām). Nedaudz vēlāk Aļohinai sods tika mīkstināts uz nosacītu brīvības atņemšanu un viņa tika atbrīvota.\n\nPussy Riot dalībnieču notiesāšana izraisīja plašus sabiedrības protestus, īpaši Rietumos.\n", "id": "lvs_Latn_103815"}
{"text": "Wikivoyage\n\nWikivoyage ir viens no Wikimedia Foundation projektiem, kas ir balstīts uz wiki programmatūru. Tas ir tiešsaistes brīva satura portāls ar tūrisma materiāliem. Dibināts 2006. gadā, Wikimedia Foundation to pārņēma 2012. gadā. Pašlaik šis projekts pieejams angliski un vēl vairāk nekā 10 citās valodās.\n", "id": "lvs_Latn_103816"}
{"text": "Gistavs Šarpentjē\n\nGistavs Šarpentjē (; dzimis , miris ) bija franču komponists. Pazīstamākais Šarpentjē darbs ir opera Luīze (Louise, 1900).\n\nDzimis maiznieka ģimenē. Mācījies Parīzes konservatorijā. Pēc ceļojuma uz Itāliju apmetās Monmatrā. 1900. gadā Opéra-Comique tika uzvesta Šarpentjē opera \"Luīze\", kas piedzīvoja panākumus. Pēc otras Šarpentjē operas - \"Žiljēns\" (Julien, ou La vie du poète, 1913) niecīgajiem panākumiem, faktiski pameta komponēšanu.\n", "id": "lvs_Latn_103817"}
{"text": "Naidžels Šorts\n\nNaidžels Deivids Šorts (; dzimis , Mančestrā) ir Lielbritānijas starptautiskais lielmeistars šahā (1984).\n", "id": "lvs_Latn_103818"}
{"text": "Raduga-1M №3\n\nRaduga-1M №3 (Радуга-1М №3) zināms arī kā Globus-1M 13L (Глобус-1М 13Л) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis, trešais no Raduga-1M sērijas. Pavadonis palaists 2013. gada novembrī un to apkalpo Krievijas Kosmiskais karaspēks.\n\nOficiāli ziņas par kosmiskā aparāta parametriem netiek sniegtas, bet zināms, ka tas darbojas frekvenču joslās L, C, X un Ka. Pavadoni izgatavojis uzņēmums ISS Rešetnjova.\n\nĢeostacionārajā orbītā Raduga-1M №3 izvietots punktā 70° austrumu garuma.\n", "id": "lvs_Latn_103819"}
{"text": "Montagjū sala\n\nMontagjū sala () vai Horhes sala () ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos, lielākā arhipelāga sala. Administratīvi ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojies arhipelāga rietumos, Larsena šaurums to atdala no Sondersa salas ziemeļos, bet Bisko šaurums — no Bristola salas dienvidos. Sala klinšaina, lielākoties klāta ar ledu. Aktīvs vulkāns, pēdējais izvirdums reģistrēts 2005. gada novembrī—decembrī.\n\nSalu 1775. gadā atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija un nevarēdami noteikt, vai tā ir sala, vai daļa no lielākas zemes, nosauca to par Montagjū ragu (Cape Montagu) par godu tā laika britu admiralitātes pirmajam lordam Džonam Montagjū, 4. grāfam Sendvičam (John Montagu, 4th Earl of Sandwich). Salas statusu noteica Krievijas Antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā. Krastā pirmais izkāpa norvēģu polārpētnieks Karls Antons Larsens 1908. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103820"}
{"text": "Iļja Čašņiks\n\nIļja Čašņiks (; dzimis , miris ) bija Ludzā dzimis ebreju izcelsmes padomju mākslinieks - supremātisma pārstāvis. Kazimira Maļeviča skolnieks un viens no UNOVIS skolas dibinātājiem.\n\nDzimis Ludzā, ebreju ģimenē. Drīz pēc Iļjas dzimšanas ģimene pārcēlās uz guberņas centru Vitebsku. 1917. gadā sāka apmeklēt mākslas skolu Vitebskā. Mācījies pie tādiem māksliniekiem kā Kazimirs Maļevičs, Marks Šagāls, Els Ļisickis. 1922. gadā pārcēlās uz Petrogradu, kur 1929. gadā miris.\n", "id": "lvs_Latn_103821"}
{"text": "Raduga-1M №2\n\nRaduga-1M №2 (Радуга-1М №2) zināms arī kā Globus-1M 12L (Глобус-1М 12Л) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis, otrais no Raduga-1M sērijas. Pavadonis palaists 2010. gada janvārī, un to apkalpo Krievijas Kosmiskais karaspēks.\n\nOficiāli ziņas par kosmiskā aparāta parametriem netiek sniegtas, bet zināms, ka tas darbojas frekvenču joslās L, C, X un Ka. Pavadoni izgatavojis uzņēmums ISS Rešetnjova.\n\nĢeostacionārajā orbītā Raduga-1M №2 izvietots punktā 85° austrumu garuma, kur 2010. gada februārī tas nomainīja 2004. gadā palaisto Raduga-1 №7, kurš tika pārvietots uz pozīciju 128° A, bet vēlāk sabojājās un tagad nekontrolēti dreifē.\n", "id": "lvs_Latn_103822"}
{"text": "Ernests Feldmanis\n\nErnests Feldmanis jeb Ernsts Feldmans (dzimis , miris ) bija latviešu teātra aktieris, režisors un teātra pedagogs.\n", "id": "lvs_Latn_103823"}
{"text": "Nestriktā loģika\n\nNestriktā loģika jeb faziloģika ir loģika, kas speciāli izveidota zināšanu un cilvēka domāšanas procesu attēlošanai. Faziloģika tiek plaši izmantota ekspertu un mākslīgā intelekta sistēmās. Atšķirībā no binārās loģikas vērtību `aplams` un `patiess` vietā faziloģika operē ar loģiskiem mainīgajiem, kas pieņem veselu virkni dažādu vērtību, piemēram, `pareizi`, `nepareizi`, `ne gluži pareizi`, `vairāk vai mazāk pareizi`, `pavisam pareizi`, `kļūdaini`, `ne pārāk kļūdaini`, `visai kļūdaini`, `augstākā mērā kļūdaini`, kas to padara tuvāku cilvēka domāšanas veidam.\n", "id": "lvs_Latn_103824"}
{"text": "Jans Timmans\n\nJans Hendriks Timmans (; dzimis , Amsterdamā) ir Nīderlandes starptautiskais lielmeistars šahā (1974).\n", "id": "lvs_Latn_103825"}
{"text": "Belindas kalns\n\nBelindas kalns () ir aktīvs vulkāns Dienvidsendviču salu Montagjū salā Antarktikā, salas un visa arhipelāga augstākā virsotne.\n\nVulkāns paceļas 3000 m augstumā no okeāna pamatnes un vainagojas ar ledus pildītu kalderu diametrā. Belindas kalna nosaukums tiek attiecināts kā uz salas augstāko punktu kalderas dienvidu malā, tā arī uz salīdzinoši jaunāko centrālo vulkāna konusu. Līdz 2001. gadam nebija datu par vulkāna aktivitātēm, kad tās tika konstatētas MODIS satelītainās. Analizējot agrākos uzņēmumus, vulkānisko aktivitāšu pazīmes tika konstatētas arī AVHRR attēlos par laika periodu no 1995. gada marta līdz 1998. gada februārim. Pēdējais intensīvais vulkānisko aktivitāšu periods ilga no 2001. līdz 2007. gadam.\n\nKalnu pirmais, iespējams, redzējis salas pirmatklājējs Džeimss Kuks 1775. gadā, aprakstījis Fabiāns fon Belinshauzens 1819. gadā, uzmērīja Discovery Investigations ekspedīcija 1930. gadā un nosauca par godu ekspedīcijas vecākā zinātnieka Stenlija Kempa meitai Belindai Kempai (Belinda Kemp).\n", "id": "lvs_Latn_103826"}
{"text": "26. Tukuma policijas bataljons\n\n26. Tukuma policijas bataljons () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1943. gada 19. aprīlī ar iekļaušanu 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādē kā 43. pulka II bataljons.\n", "id": "lvs_Latn_103827"}
{"text": "Tilde (zīme)\n\nTilde var būt vai nu tehniska rakstu zīme (~), vai arī diakritiska zīme (◌̃), ko izmanto vairākās valodās. Tās bezatstarpju rakstzīmes HTML ievade ir ̃.\n\nDiakritiskas zīmes lomā, nosaukumi, kas uz to tiek attiecināti var būt pretrunīgi, piemēram, lietuviešu kāpjošā zilbes intonācija, kas tiek apzīmēta ar tildi, bieži tiek saukta par \"cirkumfleksu\", kaut arī apzīmējums \"cirkumflekss\" vairumā valodu tiek attiecināts uz pavisam citu diakritisko zīmi (^), dažkārt sauktu par \"jumtiņu\", piemēram, ⟨â⟩.\n", "id": "lvs_Latn_103828"}
{"text": "Šašliks\n\nŠašliks (no ; şış — 'durklis, iesms') ir uz atklātas uguns vai kokoglēm cepti uz iesma uzsprausti gaļas gabaliņi. Izmanto cūkas, aitas, liellopa vai vistas gaļu, bieži vien to iepriekš sagatavojot marinējot etiķī, augļu sulās, vīnā, majonēzē ar sīpoliem, zaļumiem un garšvielām. Cep uz speciāla grila vai mangala, kuros tiek kurinātas ogles vai malka līdz oglēm, gaļu periodiski apgriežot. Pasniedz atsevišķi kā pamatēdienu vai ar piedevām.\n\nLatvijā izdotajās pavārgrāmatās šašlika receptes parādās jau pirms Otrā pasaules kara, tomēr plašu popularitāti tas ieguva 1970. gados, kad šašliks kļuva par ierastu ēdienu Jāņos. Latvijā gatavotajam šašlikam raksturīga jēra gaļas aizstāšana ar cūkgaļu un mazāka aso garšvielu pievienošana.\n", "id": "lvs_Latn_103829"}
{"text": "Sondersa sala\n\nSondersa sala () ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos, trešā lielākā arhipelāga sala. Administratīvi ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojies arhipelāga rietumos, Larsena šaurums to atdala no Montagjū salas dienvidos, bet Šekltona šaurums — no Kendlmasas salas ziemeļos. Sala klinšaina, lielākoties klāta ar ledu. Nelieli no sniega un ledus brīvi apgabali ir salas ziemeļos (Blekstona līdzenums) un dienvidaustrumos. Salu veido aktīvs vulkāns Maikla kalns. Par tā izvirdumiem un citām aktivitātēm periodiski tiek ziņots kopš 1819. gada, pēdējais izvirdums reģistrēts 2012. gada oktobrī.\n\nSalu 1775. gadā atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija un nosauca to par godu britu admirālim Čārlzam Sondersam (Charles Saunders). Krastā pirmais izkāpa norvēģu polārpētnieks Karls Antons Larsens 1908. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_103830"}
{"text": "Džonatans Spīlmens\n\nDžonatans Saimons Spīlmens (; dzimis , Londonā) ir Lielbritānijas starptautiskais lielmeistars šahā (1980).\n", "id": "lvs_Latn_103831"}
{"text": "Ernests Šosons\n\nAmedejs Ernests Šosons (; dzimis , miris ) bija franču komponists. Sezāra Franka skolnieks.\n\nDzimis pārticīgā ģimenē. Tēvs ieguva kapitālu barona Osmāna celtniecības buma laikā. Pakļaujoties tēva vēlmēm, studēja tiesības, tomēr maz interesējās par šo profesiju. 1879. gadā sāka mācības pie Žila Masnē Parīzes konservatorijā, vēlāk kļūstot par Sezāra Franka skolnieku. No 1886. gada līdz savai nāvei bija Nacionālās mūzikas biedrības (Société Nationale de Musique) sekretārs. Miris nelaimes gadījumā, braucot ar velosipēdu.\n\nŠosona daiļradi nosacīti var iedalīt trīs posmos. Līdz 1886. gadam Šososa kompozīcijas radītas Žila Masnē ietekmē. No 1886. līdz apmēram 1895. gadam Šosona darbos jūtama Riharda Vāgnera un Sezāra Franka ietekme, bet vēlākajā posmā parādās impresionisma iezīmes.\n", "id": "lvs_Latn_103832"}
{"text": "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts\n\nLatvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts. Vadošais koksnes zinātnes centrs Latvijā un Baltijas valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_103833"}
{"text": "1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks\n\n1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 15. ieroču SS grenadieru divīzijā 1944. gada 15. oktobrī Tornā.\n", "id": "lvs_Latn_103834"}
{"text": "Latviešu policijas pulki\n\nLatviešu policijas pulki bija militāras latviešu brīvprātīgo vienības Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā, kas tika izveidotas, apvienojot pastāvošos policijas bataljonus starp 1943. un 1944. gadu, tika likvidēti 1944. gada beigās, apvienojot tos Ieroču SS latviešu lauku papildinājuma depo. Policijas pulki bija pakļauti augstākajam SS un policijas vadītājam Ostlandē, taču nonākot frontē nonāca aizsardzības iecirkņa atbildīgās divīzijas štāba pakļautībā.\n", "id": "lvs_Latn_103835"}
{"text": "Goodreads\n\nGoodreads ir \"sociālās kataloģizēšanas\" vietne, kuru 2006. gada decembrī izveidoja Otiss Čandlers, programminženieris un uzņēmējs, un Elizabete Čandlere. Vietne tika palaista 2007. gada janvārī. Tā ļauj interneta lietotājiem brīvi pārskatīt Goodreads plašo, lietotāju veidoto grāmatu un atsauksmju datubāzi. Lai varētu pievienot datubāzei jaunu grāmatu, iesniegt atsauksmi, kataloģizēt savu bibliotēku vai veidot lasāmo grāmatu sarakstus, nepieciešams reģistrēties. Reģistrēti lietotāji var arī veidot savas grupas grāmatu ieteikumiem un diskusijām. 2007. gada decembrī vietnei bija vairāk nekā 650 000 lietotāju un datubāzē bija reģistrētas vairāk nekā 10 000 000 grāmatas. 2012. gada jūlijā vietne sasniedza 10 miljonu lietotāju skaitu, mēnesī to apmeklēja 20 miljonus reižu, un to pārvaldīja 30 darbinieki. 2013. gada 23. jūlijā tika paziņots, ka tā sasniegusi 20 miljonu lietotāju robežu, ieguvusi divreiz lielāku lietotāju skaitu tikai 11 mēnešu laikā. Organizācijas ofiss atrodas Sanfrancisko.\n\n2013. gada 28. martā Goodreads iegādājās Amazon. Darījuma cena palika neatklāta.\n", "id": "lvs_Latn_103836"}
{"text": "2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks\n\n2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 24. augustā Bulduros.\n", "id": "lvs_Latn_103837"}
{"text": "3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulks\n\n3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulks () bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 31. augustā Bulduros.\n", "id": "lvs_Latn_103838"}
{"text": "2. Kurzemes latviešu brīvprātīgo policijas pulks\n\n2. Kurzemes latviešu brīvprātīgo policijas pulks () bija militāra latviešu vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Dienesta gaitas beidza ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 31. augustā Bulduros.\n", "id": "lvs_Latn_103839"}
{"text": "Kendlmasa\n\nKendlamasa () ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojies arhipelāga ziemeļrietumos Kendlmasas salu grupā, Šekltona šaurums to atdala no Sondersa salas dienvidos, bet Brauna šaurums — no Visokijas salas ziemeļos. 4,2 km platais Nelsona šaurums Kendlmasu atdala no Vindikeišenas salas rietumos. Sala kalnaina, dienviddaļā atrodas ar ledu klāts kalnu masīvs ar salas augstāko virsotni Andromedas kalnu. Salas ziemeļrietumos ir aktīvs vulkāns Lucifera kalns. Starp šiem diviem vulkāniskajiem masīviem esošā lavas līdzenuma vecums tiek lēsts tikai dažos simtos gadu.\n\nSalu grupu 1775. gada 2. februārī, Sveču dienā, atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija un nosauca to par godu šai dienai. 1930. gadā Kendlmasas salas apsekoja Discovery Investigations ekspedīcija un piešķīra Kendlmasas nosaukumu lielākajai no divām salām.\n", "id": "lvs_Latn_103840"}
{"text": "Ziemeļjitlandes reģions\n\nZiemeļjitlandes reģions () ir viens no pieciem Dānijas reģioniem. Robežojas dienvidos ar Vidusjitlandes reģionu. Pēc platības tas ir trešais lielākais reģions Dānijā, bet mazākais Dānijas reģions pēc iedzīvotāju skaita. Ziemeļjitlandes reģions ir sadalīts vienpadsmit pašvaldībās, administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Olborga.\n", "id": "lvs_Latn_103841"}
{"text": "Staļina \"Kastaņu runa\"\n\nStaļina \"Kastaņu runa\" ir vēsturē iegājies apzīmējums Staļina runai Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas XVIII kongresā 1939. gada 10. martā. Tā iezīmēja pagrieziena punktu attiecību uzlabošanai starp Vāciju un PSRS, kas noveda pie Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas un Eiropas sadalīšanas \"ietekmes zonās\".\n", "id": "lvs_Latn_103842"}
{"text": "Vindikeišena\n\nVindikeišena ( — 'Attaisnojuma sala') ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojusies arhipelāga ziemeļrietumos Kendlmasas salu grupā, platais Nelsona šaurums Vindikeišenu atdala no Kendlmasas salas rietumos. Sala kalnaina, lielākoties brīva no pastāvīga ledus un sniega, rietumdaļā atrodas vulkānisks masīvs ar salas augstāko virsotni Kvadranta smaili. Lai arī salā ir vulkāns, nav liecību, ka tas būtu bijis aktīvs pēdējos gados.\n\nSalu grupu 1775. gada 2. februārī, Sveču dienā, atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija. 1930. gadā Kendlmasas salas apsekoja Discovery Investigations ekspedīcija un apstiprināja Kuka ziņojumu par divām atklātajām salām grupā, nosaucot mazāko par Vindikeišenu.\n", "id": "lvs_Latn_103843"}
{"text": "Raduga-1M №1\n\nRaduga-1M №1 (Радуга-1М №1) zināms arī kā Globus-1M 11L (Глобус-1М 11Л) ir Krievijas militārais sakaru pavadonis, pirmais no Raduga-1M sērijas. Pavadonis palaists 2007. gada decembrī, un to apkalpo Krievijas Kosmiskais karaspēks.\n\nOficiāli ziņas par kosmiskā aparāta parametriem netiek sniegtas, bet zināms, ka tas darbojas frekvenču joslās L, C, X un Ka. Pavadoni izgatavojis uzņēmums ISS Rešetnjova.\n\nRaduga-1M №1 tika palaists 00:16 UTC ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M no Baikonuras kosmodroma 81. laukuma 24. palaišanas iekārtas. 09:17 UTC pavadonis atdalījās no dzinējbloka Briz-M un ievadīts ģeostacionārajā pārejas orbītā. Nākamajā dienā Aizsardzības ministrijas oficiālajā publikācijā pavadonis tika identificēts kā Kosmos-2434, minot, ka tas ir jaunas paaudzes sakaru pavadonis bruņotajiem spēkiem un citām valdības institūcijām. Trīs dienas pēc starta NPO PM konstruktoru birojs izplatīja publikāciju, kurā minēts, ka 9. decembrī palaistais pavadonis izgatavots viņu organizācijā un identificēts kā Raduga-1M.\n\nĢeostacionārajā orbītā Raduga-1M №1 tika izvietots punktā 70° austrumu garuma.\n\n2013. gada maijā parādījās neoficiālas ziņas, ka Raduga-1M ir sabojājies. rietumvalstu pavadoņu sekošanas dienesti pamanīja, ka Raduga-1M ir sācis orbītas paaugstināšanas manevrus. Mēneša beigās pavadonis jau bija 140 km virs ģeostacionārās orbītas, kur sākas apbedīšanas orbīta.\n", "id": "lvs_Latn_103844"}
{"text": "Umbriels (pavadonis)\n\nUmbriels, arī Urāns II, ir Urāna pavadonis. Tas ir sešpadsmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna un trešais lielākais no Urāna pavadoņiem. Umbriels ir arī tumšākais no Urāna lielajiem pavadoņiem.\n", "id": "lvs_Latn_103845"}
{"text": "Augšdelma un galvas stumbrs\n\nAugšdelma un galvas stumbrs () ir artērija, kas atiet no aortas loka (arcus aortae) otrās ribas skrimšļa līmenī. Virzoties uz augšu un pa labi augšdelma un galvas stumbrs labā atslēgkaula un krūškaula locītavas (articulatio sternoclavicularis) līmenī sadalās divās gala zaros — labo kopējo miega artēriju un kreiso zematslēgkaula artēriju. Aiz augšdelma un galvas stumbra atrodas elpvads un no priekšas — labā augšdelma un galvas vēna (vena brachiocephalica).\n", "id": "lvs_Latn_103846"}
{"text": "Jakovs Kuļņevs\n\nJakovs Kuļņevs (; dzimis , miris ) bija Ludzā dzimis un Ilzeskalnā apglabāts Krievijas Impērijas virsnieks, huzāru ģenerālmajors.\n", "id": "lvs_Latn_103847"}
{"text": "Jurijs Šuļmans\n\nJurijs Šuļmans (; ; dzimis , Minskā) ir ASV (agrāk PSRS un Baltkrievijas) starptautiskais lielmeistars šahā (1995).\n", "id": "lvs_Latn_103848"}
{"text": "Kendlmasas salas\n\nKendlamasas salas ( — 'Sveču dienas salas') ir neapdzīvotu vulkānisku salu grupa Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojušās arhipelāga ziemeļrietumos, ģeogrāfiski dažkārt tiek pieskaitītas Traversē salām. Šekltona šaurums tās atdala no Sondersa salas dienvidos, bet Brauna šaurums — no Visokijas salas ziemeļos. Grupā ir divas salas: lielākā Kendlmasa austrumos un mazākā Vindikeišena rietumos, tās atdala ap 4 km platais Nelsona šaurums. Salas kalnainas, Kendlamasa lielākoties klāta ar pastāvīgu ledus un sniega segu. Kendlmasas ziemeļrietumos atrodas aktīvs vulkāns Lucifera kalns.\n\nSalu grupu 1775. gada 2. februārī, Sveču dienā, atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija un nosauca tās par godu šai dienai. Vēlākās norvēģu un vācu ekspedīcijas ziņoja tikai par vienu salu un otrās salas eksistenci tikai 1930. gadā apstiprināja Discovery Investigations ekspedīcija, kas nostiprināja salām individuālos nosaukumus.\n", "id": "lvs_Latn_103849"}
{"text": "Ilzeskalna pareizticīgo baznīca\n\nIlzeskalna Svētās Dievmātes piedzimšanas baznīca jeb Kuļņevas Sāpju Dievmātes pareizticīgo baznīca (otrs nosaukums no 1899. gada) ir Latvijas pareizticīgo baznīcas dievnams Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta Kuļņevā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_103850"}
{"text": "Nelsona šaurums (Dienvidsendviču salas)\n\nNelsona šaurums () ir ap plats jūras šaurums Dienvidsendviču salu arhipelāgā Antarktikā. Atdala Kendlmasas salu austrumos no Vindikeišenas salas rietumos Kendlmasas salu grupā.\n\nŠaurumu 1775. gada 2. februārī atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija. Atkārtoti to pētīja un nokartēja Discovery Investigations ekspedīcija 1930. gadā un nosauca to par godu kuģa Discovery II virsniekam Endrū Leidlo Nelsonam (Andrew Laidlaw Nelson).\n", "id": "lvs_Latn_103851"}
{"text": "Latvijas attīstībai\n\nLatvijas attīstībai ir dibināta klasiski liberāla politiskā partija Latvijā. Partija ir dibināta pēc bijušā Ministru prezidenta Einara Repšes iniciatīvas. 2012. gada martā tika dibināta biedrība \"Latvijas attīstībai\", kas 2013. gada decembrī pārtapa par diskusiju platformu \"Latvijas nākotnes forums\". Partijas priekšsēdētājs no 2015. gada bija Juris Pūce, kurš reputācijas skandāla rezultātā darbību apturējis un šobrīd partijai ir trīs līdzpriekšsēdētāji. Partija ir iesaistījusies apvienībā \"Attīstībai/Par!\" kopā ar partijām \"Kustība Par!\" un \"Izaugsme\". Pēc iekļūšanas 13. Saeimā un darbošanās Krišjāņa Kariņa valdībā, 14. Saeimas vēlēšanās sekoja neveiksme un apvienība Saeimā neiekļuva.\n", "id": "lvs_Latn_103852"}
{"text": "Nelsons Rokfellers\n\nNelsons Aldrihs Rokfellers (; dzimis , miris ) bija amerikāņu uzņēmējs, filantrops, valsts ierēdnis un politiķis, pārstāvējis Republikānisko partiju. Bagātās Rokfelleru ģimenes pārstāvis.\n\nIeņēmis dažādus amatus ASV prezidentu Franklina Rūzvelta, Harija Trumena un Dvaita Eizenhauera administrācijās. 1959. gadā kļuva par Ņujorkas štata gubernatoru, šajā amatā darbojies līdz 1973. gadam.\n\nKandidējis uz ASV prezidenta amatu 1960., 1964. un 1968. gada prezidenta vēlēšanās, taču zaudēja savas partijas priekšvēlēšanās. Laikā no 1974. gada decembra līdz 1977. gada janvārim pildīja ASV viceprezidenta amata pienākumus Džeralda Forda prezidentūras laikā.\n", "id": "lvs_Latn_103853"}
{"text": "Ārlingtonas nacionālā kapsēta\n\nĀrlingtonas nacionālā kapsēta () ir ASV militārā kapsēta, kas atrodas Ārlingtonas apgabalā, Virdžīnijā. Kapsēta ir 253 hektārus liela, te tiek apglabāti veterāni un dažādos militārajos konfliktos (kopš ASV pilsoņu kara) bojā gājušie un tiek pārapbedīti agrāk mirušie. Kapsētu pārvalda ASV Armija.\n\nKapsēta tika izveidota pilsoņu kara laikā, atvērta 1864. gada 13. maijā. Pirmais karavīrs, kas tika apglabāts šeit, bija Viljams Hernijs Kristmens (William Henry Christman). Ārlingtonas nacionālajā kapsētā ir notikušas piecas valsts bēres, tai skaitā diviem ASV prezidentiem: Viljamam Tāftam un Džonam Kenedijam. Neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši kara laika dienesta veterāni, ASV prezidenti var tikt apbedīti Ārlingtonas nacionālajā kapsētā. Džona Kenedija kapavieta arī ir viena no visvairāk apmeklētajām kapavietām kapsētā. Kopumā te ir apbedītas 400 000 personas.\n\nĀrlingtonas nacionālajā kapsētā ir 28 lieli un 142 mazi pieminekļi un memoriāli. Viens no ievērojamākajiem pieminekļiem ir neidentificētajiem karavīriem veltītā kapa piemineklis (Tomb of the Unknowns), kas tika uzstādīts 1921. gada 11. novembrī.\n", "id": "lvs_Latn_103854"}
{"text": "Roberts Lī\n\nRoberts Edvards Lī (; dzimis , miris ) bija amerikāņu militārais virsnieks, pazīstams kā Amerikas Valstu Konfederācijas Ziemeļvirdžīnijas armijas komandieris ASV pilsoņu kara laikā.\n\nAbsolvējis Vestpointas militāro akadēmiju. ASV Armijā dienējis 32 gadus: no 1829. līdz 1861. gadam. Pēc tam četrus gadus — Konfederācijas armijā. Pēc militārās karjeras beigām kļuva par Vašingtona un Lī universitātes prezidentu.\n", "id": "lvs_Latn_103855"}
{"text": "Krišanas skaitlis\n\nKrišanas skaitlis ir viens no kviešu, rudzu, miežu, tritikāles un citu graudaugu miltu un graudu galvenajiem kvalitātes rādītājiem, kas izpaužas kā tajos esošo amilolītisko fermentu (α-amilāzes un β-amilāzes) aktivitāte un cietes graudiņu kvalitāte. Jo krišanas skaitlis ir lielāks, jo graudu nobriešanas laikā cietes graudiņi ir izveidojušies lielāki un stabilāki, un to šķeļošo fermentu darbība ir mazāka. Ja krišanas skaitlis ir mazs, cietes graudiņi ir sīki, vismaz daļēji bojāti, un ir pastiprināta to šķeļošo fermentu darbība. Zema krišanas skaitļa cēlonis visbiežāk ir laikapstākļi labības novākšanas laikā. Pat ja nobriedušie graudi ir kaut nedaudz saslapināti, tie var sākt dīgt jau atrodoties vārpās, kas nozīmē, ka sākas tajos esošās cietes šķelšanās.\n\nDažādiem graudiem jau dabiski ir atšķirīga amilāžu aktivitāte un cietes graudiņu izturība pret fermentu iedarbību, piemēram, kviešu graudiem amilāze ir mazāk aktīva un cietes graudiņi noturīgāki, nekā rudzu graudos, tāpēc tiem mitrums nav tik bīstams.\n", "id": "lvs_Latn_103856"}
{"text": "Boriss Gelfands\n\nBoriss Gelfands (; ; dzimis , Minskā) ir Izraēlas (agrāk PSRS un Baltkrievijas) starptautiskais lielmeistars šahā (1989).\n", "id": "lvs_Latn_103857"}
{"text": "Discovery Investigations\n\nDiscovery Investigations bija polāro ekspedīciju sērija Dienvidu okeānā, ko par Britu Koloniju biroja līdzekļiem organizēja Discovery komiteja. Komiteja tika nodibināta 1918. gadā, bet ekspedīcijas tika organizētas laika posmā no 1924. līdz 1951. gadam. Ekspedīcijai tika izmantoti trīs kuģi: Discovery (1924—1931, bijušais Roberta Skota ekspedīcijas kuģis), William Scoresby (1927—1945) un Discovery II (1929—1951). Galvenais ekspedīciju mērķis bija zinātniski pamatot komerciālo vaļu medību izdevīgumu Dienvidu okeānā, kā arī paplašināt zināšanas Antarktikas okeanogrāfijā un ģeogrāfijā.\n", "id": "lvs_Latn_103858"}
{"text": "Profesionālā šaha asociācija\n\nProfesionālā šaha asociācija (PŠA) ( (PCA)) bija starptautiskajai šaha federācijai FIDE alternatīva starptautiska organizācija, kas pastāvēja no 1993. līdz 1996. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_103859"}
{"text": "Vidusjitlandes reģions\n\nVidusjitlandes reģions () ir viens no pieciem Dānijas reģioniem. Robežojas ziemeļos ar Ziemeļjitlandes reģionu, bet dienvidos ar Dienviddānijas reģionu. Pēc platības tas ir lielākais Dānijas reģions un otrais lielākais pēc iedzīvotāju skaita. Vidusjitlandes reģions ir sadalīts deviņpadsmit pašvaldībās, administratīvais centrs ir Viborga, bet lielākā pilsēta Orhūsa.\n", "id": "lvs_Latn_103860"}
{"text": "Dzērves\n\nDzērves (Grus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tās sastopamas Eirāzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopama viena dzērvju ģints suga — pelēkā dzērve (Grus grus), kura iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Lielākā daļa dzērvju sugu ir gājputni, bet sekstainā dzērve (Grus carunculata) ir nometniece.\n", "id": "lvs_Latn_103861"}
{"text": "Jānis Robiņš\n\nJānis Robiņš (dzimis Rīgā, miris Mineapolē) bija latviešu tautības ASV ķīmiķis, izgudrotājs un trimdas latviešu sabiedrisks darbinieks, IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_103862"}
{"text": "Raduga-1 № 8\n\nRaduga-1 № 8 (Радуга-1 № 8) zināms arī kā Globus 18L (Глобус 18Л) bija Krievijas militārais sakaru pavadonis, pēdējais no Raduga-1 sērijas. Pavadoni apkalpoja Krievijas Kosmiskais karaspēks. Tas orbītā tika palaists 2009. gada februārī un darbojās līdz 2015. gadam.\n\nPavadoni izstrādāja NPO Prikladnoi Mehaniki, bet izgatavoja uzņēmums PO Poljot.\n\nĢeostacionārajā orbītā Raduga-1 № 8 tika izvietots punktā 12° austrumu garuma.\n\n2015. gadā tika pārtraukta Raduga-1 № 8 ekspluatācija, un tas tika pārvietots uz apbedīšanas orbītu (virs ģeostacionārās joslas).\n", "id": "lvs_Latn_103863"}
{"text": "Billunda\n\nBillunda () ir pilsēta Dānijas dienvidaustrumos, Dienviddānijas reģionā. Ar 6155 iedzīvotājiem tā ir otrā lielākā pilsēta Billundas pašvaldībā. Atrodas 56 kilometru attālumā no Esbjergas un 27 kilometrus no Vejles.\n\nBillunda ir populārs tūrisma galamērķis, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Vislabāk pazīstama ar to, ka Billundā atrodas \"Lego\" galvenā mītne un rūpnīca, kurā saražo 90% no visas \"Lego\" produkcijas. Tā ir pazīstama arī ar Legolandes atrakciju parku un Billundas lidostu, kas ir otrā lielākā lidosta Dānijā aiz Kopenhāgenas lidostas.\n", "id": "lvs_Latn_103864"}
{"text": "Māris Baldonieks\n\nMāris Baldonieks (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu hokejists, aizsargs. Pašlaik (2015) jau ilgstoši pilda Latvijas hokeja izlases ģenerālmenedžera funkcijas.\n", "id": "lvs_Latn_103865"}
{"text": "Rīga 2014\n\nRīga 2014 ir Rīgas kā vienas no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta nosaukums. Otra 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta būs Zviedrijas pilsēta Ūmeo. Rīga ir pēdējā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kas bijusi Eiropas kultūras galvaspilsēta — Viļņa bija kultūras galvaspilsēta 2009. gadā, Tallina — 2011. gadā. Rīga par 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu tika apstiprināta .\n\nAtklāšanas ceremonija notika Latvijas Nacionālajā operā ar Riharda Vāgnera opusu tēlos \"Rienci. Triumfs un sakāve\" un Valsts prezidenta, Eiropas kultūras galvaspilsētas patrona Andra Bērziņa uzrunu. 18. un 19. janvārī Rīgā notika plaša kultūras pasākumu programma.\n\n2014. gadā Rīgā notika daudzi kultūras pasākumi, tai skaitā Eiropas Kino balvas pasniegšanas ceremonija, Pasaules koru olimpiāde, Latvijā dzimušo pasaules mūziķu solokoncertu cikls \"Dzimuši Rīgā\", vairāku teātra režisoru izrāžu programma forte forte, vairākas izstādes. \"Rīga 2014\" organizators bija nodibinājums \"Rīga 2014\", kura vadītāja bija Diāna Čivle\n", "id": "lvs_Latn_103866"}
{"text": "Grand Theft Auto V\n\nGrand Theft Auto V (GTA V) ir videospēle, kas tika izdota . To izstrādāja Rockstar North un izdeva Rockstar Games, Take-Two Interactive. Spēle tika veidota PlayStation 3 un Xbox 360 konsolēm. Šī ir 15. spēle Grand Theft Auto sērijā.\n\nSpēle pirmajās 24 stundās pēc izdošanas guva 800 miljonus ASV dolāru lielus ieņēmumus, pirmajās trijās dienās tā guva 1 miljardu dolāru lielus ieņēmumus, kļūstot par visātrāk pārdotāko izklaides produktu industrijas vēsturē. Time Grand Theft Auto V nosauca par 2013. gada labāko spēli.\n", "id": "lvs_Latn_103867"}
{"text": "Ronalds Ozoliņš\n\nRonalds Ozoliņš (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu hokejists, aizsargs, daudzkārtējs Latvijas čempions, tagad treneris. Strādājis kā Kontinentālās hokeja līgas kluba Rīgas \"Dinamo\" galvenā trenera asistents.\n", "id": "lvs_Latn_103868"}
{"text": "Vienības nams\n\nVienības nams ir daudzfunkcionāla sabiedriskā ēka, kas atrodas Daugavpilī, Latvijā.\n\nĒka celta laikā no 1936. līdz 1937. gadam, ēkas projekta autors ir arhitekts Verners Vitands. Mūsdienās tajā atrodas Latgales Centrālā bibliotēka, Daugavpils teātris, Latviešu kultūras centrs, Šmakovkas muzejs, grāmatnīca u.c. Vienības nams ir lielākā kompleksā būve Latvijā, kas celta 1930. gados, ēkas kopējā kubatūra sasniedz 78 tūkstošus m³.\n", "id": "lvs_Latn_103869"}
{"text": "Hārlema (ASV)\n\nHārlema () ir apkaime Manhatanā, Ņujorkā, ASV. Kopš 1920. gadiem tā ir pazīstama kā liels afroamerikāņu dzīves, kultūras un darījumu centrs.\n", "id": "lvs_Latn_103870"}
{"text": "Prestižs (valodniecība)\n\nPrestižs sociolingvistikā ir pakāpe, kādā kādas kopienas pārstāvji ciena vai piešķir sociālu vērtību kādai noteiktai valodai, dialektam vai runas paveidam.\n", "id": "lvs_Latn_103871"}
{"text": "Zīversi\n\nFon Zīversi () ir vācbaltiešu dzimta, kas 17. gadsimtā ieceļoja zviedru Baltijas provincēs, vēlāk kļuva par lieliem zemes īpašniekiem. Dzimtas atzari izplatījās arī Krievijā, Francijā un Horvātijā. No 1798. gada viena dzimtas atzara pārstāvji ieguva mantojamu grāfa titulu. No 1777. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai grāfu Zīversu dzimtai piecās paaudzēs piederēja Cēsu pilsmuiža un citas muižas.\n", "id": "lvs_Latn_103872"}
{"text": "Visokija\n\nVisokija ( — 'Augstā sala') vai Visokoja () ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojies arhipelāga ziemeļos Traversē salu grupā; Brauna šaurums to atdala no Kendlmasas salām dienvidos, bet Traversē šaurums — no Zavodovska salas ziemeļrietumos. Salu veido 1005 m augstais vulkāns Hodsona kalns, kura vulkāniskās aktivitātes novērotas ap 1830. un 1930. gadu.\n\nSalu 1819. gadā atklāja Krievijas antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā un nosauca aprakstoši pēc tajā esošā augstā kalna.\n", "id": "lvs_Latn_103873"}
{"text": "Čečeni\n\nČečeni ir tauta, kas apdzīvo Kaukāza ziemeļu daļu un ir radniecīga citām vainahu tautām: ingušiem, baciem un Gruzijas kistiem. Lielākā daļa čečenu apdzīvo Krievijā atrodošos Čečenijas Republiku. Sevi viņi sauc par vainahiem, kas tulkojumā no čečenu valodas nozīmē \"mūsu ļaudis\", vai nohčiem.\n", "id": "lvs_Latn_103874"}
{"text": "Bauņu muiža\n\nBauņu muiža () bija gleznaina muiža ar plašu angļu stila parku netālu no Burtnieku ezera tagadējā Valmieras novada Matīšu pagastā pie autoceļa P16. No 1747. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja fon Zīversu un fon Gincelu dzimtai.\n\nParks aizņem 43 hektārus un stiepjas vairāku kilometru garumā līdz Meitu kalnam un Meitu dīķim, no 18. gadsimta saglabājušās garās alejas, lielie dīķi, lapegļu stādījumi.\n", "id": "lvs_Latn_103875"}
{"text": "Čārlzs Simičs\n\nČārlzs Simičs (īstajā vārdā Dušans Simičs, dzimis 1938. gada 9. maijā Belgradā, miris 2003. gada 9. janvārī ASV, Ņūhempšīras štatā) bija serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks.\n", "id": "lvs_Latn_103876"}
{"text": "Edvards Smits\n\nEdvards Džons Smits (; dzimis , miris ) bija angļu jūras spēku rezerves virsnieks, kas bija vairāku White Star Line kuģu kapteinis. Bijis arī kapteinis vienīgajā kuģa \"Titāniks\" kuģojumā, kurā tas nogrima. Bojā gāja arī pats kapteinis Smits, lai gan viņa līķis pēc katastrofas netika atrasts.\n", "id": "lvs_Latn_103877"}
{"text": "Vikipēdija:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015\n\n\"Kultūras pieminekļi Vikipēdijā\" (Wiki Loves Monuments) ir ikgadējs starptautisks fotokonkurss, kas notiek septembrī. To rīko Vikipēdijas kopienas dalībnieki. Konkursa dalībnieki fotografē sava reģiona vēstures un kultūras pieminekļus un augšupielādē to attēlus Vikikrātuvē (tā ir brīvi pieejamu attēlu, skaņu failu un citu multivides failu krātuve). Pasākuma mērķis ir popularizēt dalībvalstu kultūras mantojuma objektus.\n\nPirmais Wiki Loves Monuments konkurss notika 2010. gadā Nīderlandē. Kopumā tajā tika publicēti vairāk kā 12 500 attēlu.\n\nNākamajā gadā tajā piedalījās arī citas Eiropas valstis, un konkursa laikā dalībnieki augšupielādēja apmēram 170 000 attēlu. 2012. gadā šis skaits pieauga jau līdz vairāk nekā 350 000 failiem, 2013. gadā tie bija vairāk nekā 370 000, bet 2014. gadā šajā konkursā tika augšupielādēti vairāk nekā 320 000 attēlu.\n\n2012. gadā konkurss izplatījās ārpus Eiropas, notiekot 35 dalībvalstīs, un par konkursa uzvarētāju kļuva Safdaržanga kapa (Deli) fotogrāfija.\n\n2013. gadā par konkursa uzvarētāju kļuva Šveices dalībnieks Dāvids Gublers ar savu 2009. gadā uzņemto Vīzenes viadukta attēlu, bet 2014. gadā uzvarēja ukrainis Konstantīns Brižničenko ar Svjatohirskas klostera fotoattēlu.\n\nTūkstošiem konkursa fotogrāfiju tika publicētas Vikipēdijas rakstos par attiecīgajām apdzīvotajām vietām vai pieminekļiem. Saskaņā ar Ginesa rekordu grāmatu 2011. gada konkurss kļuva par lielāko fotokonkursu pasaulē.\n\nMūsu kaimiņi — Igaunija un Krievija — piedalījušās konkursā jau četras reizes, Lietuva, tāpat kā Latvija, nav piedalījusies ne reizi.\n\nKonkursa pamatnoteikumi ir vienkārši. Konkurss notiek divās kārtās — nacionālā un starptautiskā. Dalībvalsts nodrošina pieminekļu sarakstu ar adresēm un identifikatoriem, un dalībniekiem savukārt jāaugšupielādē fotogrāfijas ar brīvu licenci (vislabāk ar CC-BY-SA 4.0). Lai piedalītos, jums jāielādē attēlu Vikikrātuvē, tātad jums iepriekš jābūt kontam jebkurā no Wikimedia projektiem. Fotografēt var jebkurā laikā, taču, lai attēls piedalītos konkursā, tas jāielādē no 1. līdz 30. septembrim. Fotogrāfijai jābūt liela izmēra, to nevajag samazināt. Ar visiem citiem noteikumiem varat iepazīties šeit.\n\nDiemžēl Latvijā nav t. s. panorāmas brīvības, tāpēc mēs nedrīkstam ievietot Vikikrātuvē attēlus, ja pieminekļa autors ir dzīvs vai miris pēc 1944. gada. Taču šie attēli var piedalīties konkursā, un mēs centīsimies, lai tie nonāktu vietējā Vikipēdijā, kur tos izmantotu rakstiem par attiecīgajiem objektiem.\n\nLatvijas kultūras mantojuma saraksts ietver vairāk nekā 7000 objektu — tie ir arhitektūras, vēstures, rūpniecības un arheoloģiskie pieminekļi. Jums jāizvēlas novads, jāatrod tur kāds kultūras mantojuma objekts, paņemiet savu iemīļoto fotoaparātu, nofotografējiet objektu — un jūs esat iesaistījies lielākajā fotokonkursā pasaulē! Fotografējiet pieminekļus, augšupielādējiet attēlus Vikikrātuvē septembrī, žūrija izvērtēs jūsu prasmes, un, ja jūsu fotogrāfija būs pirmajā desmitniekā valstī — tā piedalīsies starptautiskajā konkursa kārtā. Tiekamies septembrī!\n", "id": "lvs_Latn_103878"}
{"text": "Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Siguldas novadā\n\nŠajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Siguldas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_103879"}
{"text": "Egons Spuris\n\nEgons Spuris (dzimis , miris ) bija latviešu fotogrāfs.\n\n1962. gadā absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu. Tajā pašā gadā bijis viens no fotokluba \"Rīga\" dibinātājiem. 1975. gadā sāka vadīt fotoklubu \"Ogre\". Darbojies melnbaltās fotogrāfijas jomā. Aizsācis subjektīvā dokumentālisma tradīciju Latvijā.\n\n1988. gadā kļuvis par Latvijas Dizaineru savienības biedru. Ieguvis vairākus ārzemju apbalvojumus.\n", "id": "lvs_Latn_103880"}
{"text": "Sergejs Slaucītājs\n\nSergejs Slaucītājs (dzimis , miris ) bija latviešu astronoms. Viņa vecākais brālis Leonīds Slaucītājs bija ģeofiziķis.\n", "id": "lvs_Latn_103881"}
{"text": "Leonīds Slaucītājs\n\nLeonīds Slaucītājs (dzimis Jaunalaicenes pagastā, miris Sidnejā) bija latviešu ģeogrāfs, ģeofiziķis. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Argentīnā, kur turpināja zinātnisko darbību, tostarp bija polārpētnieks vairākās Antarktīdas ekspedīcijās. Nodarbojies arī ar mūziku un glezniecību.\n\nViņa jaunākais brālis Sergejs Slaucītājs bija astronoms.\n", "id": "lvs_Latn_103882"}
{"text": "Soikans\n\nJezups Soikans (1889—1930), virsnieks, skolotājs un Ludzas apriņķa priekšnieks; Juris Soikans (1920—1995), gleznotājs, skolotājs; Nikolajs Soikans (1926—1980), grafiķis.\n", "id": "lvs_Latn_103883"}
{"text": "Brūnais punduris\n\nBrūnais punduris ir debess ķermenis, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masu. Pašreiz neeksistē vispārpieņemta definīcija, kura precīzi definētu, kas ir brūnais punduris. Par brūnajiem punduriem dēvē debess ķermeņus, kuru masa ir mazāka kā zvaigznēm, jo to dzīlēs nenotiek zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā, tomēr tie ir lielāki par planētām (jeb debess ķermeņiem ar masu, lielāku par 13 Jupitera masām (MJ)). Lai arī brūno punduru dzīlēs nenotiek ūdeņraža kodolreakcijas, tomēr objektos, kuri ir masīvāki par 13 MJ var notikt deitērija kodolreakcijas, masīvākos par 65 MJ var notikt litija kodolreakcijas. Brūnie punduri veidojas līdzīgi kā zvaigznes, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākoņiem.\n\nBrūnie punduri izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu, kurš rodas, tiem lēnām saspiežoties. Kad saspiešanās ir beigusies, brūnais punduris pakāpeniski atdziest. Lai arī nosaukumā tiek lietots vārds \"brūnais\", mēs tos, visticamāk, redzētu kā purpursarkanus vai oranžsarkanus objektus.\n\nPirmais apstiprinātais atklātais brūnais punduris ir Teide 1. Tas atrodas Plejādēs apmēram 400 ly attālumā no Zemes. Tā esamība tika apstiprināta 1995. gadā.\n\nTuvākais zināmais brūnais punduris ir WISE 1049-5319. Tas atrodas 6,6 ly attālumā no Saules Buru zvaigznājā.\n\nBrūnos pundurus iedala pēc spektra klasēm, izšķir M, L, T un Y spektra klases brūnos pundurus.\n", "id": "lvs_Latn_103884"}
{"text": "Kvartārs\n\nKvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā. Tas sākās, neogēna periodam beidzoties, pirms 2,588 ± 0,005 miljoniem gadu, un turpinās līdz pat mūsdienām. Kvartāra periodu sīkāk iedala pleistocēna un holocēna epohās. Atsevišķi zinātnieki ierosina izdalīt vēl trešo epohu - antropocēnu, kam raksturīga pastiprināta cilvēka darbības ietekme uz ekosistēmu, kā rezultātā izmirušas vairākas augu un dzīvnieku sugas, mainīts reljefs utt.\n\nRelatīvi īsais kvartāra periods sakrīt ar jaunākā ledus laikmeta sākumu. Tā laikā notika strauja cilvēku evolūcija un migrācija uz visiem Zemes kontinentiem.\n", "id": "lvs_Latn_103885"}
{"text": "Flora\n\nFlora (no — 'ziedēt') — vēsturiski izveidojies augu sugu kopums kādā noteiktā teritorijā. Nosaukums dots pēc romiešu puķu, pavasara un junības dievietes Floras vārda.\n", "id": "lvs_Latn_103886"}
{"text": "Klusa nakts, svēta nakts\n\n\"Klusa nakts, svēta nakts\" () ir Ziemassvētku dziesma, ko 1818. gadā sacerēja ērģelnieks un skolotājs Francs Ksavers Grūbers (Franz Xaver Gruber) Josefa Mora (Joseph Mohr) pāris gadus iepriekš sarakstītajiem vārdiem.\n\n\"Klusa nakts, svēta nakts\" ir vispopulārākā Ziemassvētku dziesma, un ir tikusi tulkota apmēram 140 valodās, tostarp Dignājas mācītāja Kārļa Jūlija Veiriha (Carl Julius Weyrich) tulkojumā arī latviski. 2011. gadā UNESCO to iekļāva nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_103887"}
{"text": "Gūtenberga bībele\n\nGūtenberga bībele ir pirmā lielā grāmata Rietumos, kas tikusi iespiesta ar pārvietojamajiem metāla burtiem. Johans Gūtenbergs to izveidoja Maincā, Vācijā, 1450. gados. Bībele ir latīņu valodā Vulgātas tulkojumā.\n\nGūtenberga izdotā bībele tiek augsti vērtēta kā estētisks un ļoti kvalitatīvs darbs. Līdz mūsdienām ir saglabājušās 48 bībeles kopijas, tomēr tikai 21 kopija ir pilnīga, visas kopijas tiek uzskatītas par vienām no visvērtīgākajām grāmatām pasaulē, tomēr pilnīga kopija nav tikusi pārdota kopš 1978. gada.\n", "id": "lvs_Latn_103888"}
{"text": "SKS 38. ekspedīcija\n\nSKS 38. ekspedīcija (Экспедиция МКС-38; Expedition 38 jeb ISS-38) bija Krievijas, ASV un Japānas kosmonautu pastāvīgā ekspedīcija Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) no 2013. gada novembra līdz 2014. martam.\n\nsabojājās ASV segmenta dzesēšanas sistēmas viena kontūra sūknis, kurš atradās integrētās kopnes S1 sekcijā. Dzesēšana tika pārslēgta uz otru kontūru. Tā kā tā nespēj apstrādāt papildu slodzi, tika atslēgtas iekārtas, no kurām nav atkarīga stacijas darbība. Tika nolemts sarīkot trīs iziešanas kosmosā, lai veiktu sūkņa nomaiņu. 19. decembrī paredzētais kravas kuģa Cygnus starts tika pārcelts uz janvāri.\n\nPirmā iziešana kosmosā notika 21. decembrī, kurā piedalījās Ričards Mastrakjo un Maikls Hopkinss. Tā sākās 12:01 UTC un ilga 5 stundas 28 minūtes. Stacijas manipulatoru vadīja Koiči Vakata. Kamēr Mastrakjo sagatavoja manipulatoru, Hopkinss sāka darbu pie bojātā sūkņa. Tika noņemts aizsargapvalks, atvienoti elektrokabeļi un dzesēšanas caurules. Jaunis sūknis arī tika sagatavots pārvietošanai. Tā kā astronauti bija paveikuši darbus 90 minūtes agrāk par plānoto, viņi sāka pildīt nākamajā iziešanā paredzētos uzdevumus. Viņi nomontēja veco sūkni un pārvietoja to uz īslaicīgo glabāšanas vietu. Nākamā ārpuskuģa aktivitāte bija paredzēta 23. decembrī, bet tika pārcelta par vienu dienu, lai varētu sagatavot rezerves skafandru Mastrakjo, jo viņš savu bija sabojājis slūžu kamerā pēc pirmās iziešanas.\n\nOtrā iziešana kosmosā veikta 24. decembrī, kurā atkal piedalījās Ričards Mastrakjo un Maikls Hopkinss. Tā sākās 11:53 UTC un ilga 7 stundas 30 minūtes. Vispirms astronauti devās uz S3 segmentu, uz vaļējo platformu ESP-3, kur atradās rezerves sūkņa modulis (tas atgādāts STS-127 misijā 2009. gadā). Tika noņemts izolācijas pāklājs un atvienotas savienotājskrūves. Tad sūkni ar stacijas manipulatoru pārvietoja uz montāžas vietu un tur to piestiprināja. Pēc tam viņi pievienoja elektrokabeļus un dzesēšanas šķidruma caurules. No vienas caurules izšļācās amonjaks, un tas \"sniegpārsliņu\" veidā nokļuva uz astronautu skafandriem. Viņi tās notīrīja, un pašās beigās vēlreiz pārbaudīja savus skafandrus. Tā kā visi uzdevumi bija izpildīti, tad trešā iziešana kosmosā nebija nepieciešama. Pēc sūkņa sistēmas iespēgšanas sākotnējie testi rādīja normālu tā darbību. Sabojātais sūknis paliks īslaicīgajā novietošanas tietā līdz janvārim, kad tiks veikta īsa iziešana kosmosā, lai to novietotu uz ESP-3. Sūkņa moduli varētu izmantot arī nākotnē, ja tam bojātā iekšējā vārsta vietā tiks izgatavots jauns un pievienots ārpusē.\n\nTrešo ārpuskuģa aktivitāti veica krievu kosmonauti Oļegs Kotovs un Sergejs Rjazanskis. Slūžu kameras Pirs lūka tika atvērta 13:00 UTC. Viņi Zvezda moduļa ārpusē uz universālās darba vietas uzstādīja platformu Jakor''', kā arī demontēja pagriežamu rokturi, kuru vēlāk ienesa slūžu kamerā. Viņi noņēma eksperimentu iekārtu Vyplesk, kuru palaida kosmosā, jo tā vairs nebūs vajadzīga. Tad tika uzstādīta eksperimentu iekārta Seismoprognoz un noņemta kasete SKK ar stacijas konstrukcijas materiālu paraugiem. Kosmonauti uzstādīja vidējas un augtas izšķirtspējas kameras. Tā kā izrādījāš, ka tās nedarbojas, kameras nācās demontēt un atgriezt stacijas iekšienē. Līdz ar to netika izpildīti visi paredzētie uzdevumi, lai arī galvenie darbi tika paveikti. Tika uzstādīts jauns rekords iziešanai kosmosā krievu skafandros: 8 stundas 7 minūtes.\n\nveikta ārpuskārtas iziešana kosmosā, lai pabeigtu iepriekšējā reizē nepaveriktos uzdevumus. Tā sākās 14:00 UTC un piedalījās Oļegs Kotovs un Sergejs Rjazanskis. Viņi Zvezda moduļa ārpusē uzstādīja un pieslēdza 2 kameras: augstas (izšķirtspēja 1,15 m) un vidējas izšķirtspējas, kuras izstādājis Kanādas uzņēmums UrtheCast. Pēc tam kosmonauti no moduļa Poisk noņēma paraugu kaseti SSK un veica elektrisko savienojumu fotografēšanu. Vēl viņi no Zarja moduļa demontēja adapteri WIF''.\n", "id": "lvs_Latn_103889"}
{"text": "Pusdienas uz debesskrāpja\n\n\"Pusdienas uz debesskrāpja\" () jeb \"Ņujorkas celtnieki pusdienojam uz šķērssijas\" (New York Construction Workers Lunching on a Crossbeam) ir slavena melnbaltā fotogrāfija, kas 1932. gadā uzņemta RCA Building celtniecības laikā Ņujorkā, ASV. Fotogrāfijā redzami vienpadsmit celtnieki pusdienu pārtraukumā sēžam uz augstceltnes 69. stāva dzelzs šķērssijas 250 metru augstumā.\n\nFotogrāfijā redzamajiem celtniekiem nav drošības siksnu, jo Lielā depresijas laikā cilvēki vēlējās strādāt jebkādu darbu neskatoties uz drošības apstākļiem. Fotogrāfija uzņemta RCA Building ēkas 69. stāvā celtniecības pēdējo mēnešu laikā. Lai arī strādnieki bija īsti, tiek uzskatīts, ka attiecīgais brīdis iestudēts jaunā debesskrāpja popularizēšanai. Oriģināla negatīva stikla plāksne glabājas Betmana arhīvā (Bettmann Archive) Pensilvānijā, kas pēc negadījuma 1996. gadā saplīsa piecās daļas. Līdz mūsdienām saglabājies tikai viens oriģinālattēls, ko 2017. gada sākumā izstādīja Frieze galerijā Ņujorkā.\n\nIlgstoši fotogrāfijas autors nebija zināms, tomēr kopš 2003. gada par fotogrāfijas autoru uzskata Čārlzu Ebetsu. Tāpat nav zināma identitāte lielākajai daļai fotogrāfijā attēloto personu. Ir zināms, ka piektā persona no kreisās puses ir Albins Svensons (Albin Svensson) un sestā persona ar cigareti ir Jons Jūhansens i Bakagords (John Johansson i Backagård).\n", "id": "lvs_Latn_103890"}
{"text": "Zavodovska sala\n\nZavodovska sala (, ) ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Sala ir vistālāk ziemeļos novietotā arhipelāga sala, ietilpst Traversē salu grupā. Traversē šaurums to atdala no Visokijas salas dienvidaustrumos. Salu veido augstais stratovulkāns Asfiksijas kalns (vai Kerija kalns), kura vulkāniskās aktivitātes novērojamas nepārtraukti kopš 1819. gada. Salā mīt pasaulē lielākā zodsiksnas pingvīnu kolonija, kā arī izvietota automātiskā meteostacija, ko apkalpo Dienvidāfrikas SANAP.\n\nSalu 1819. gadā atklāja Krievijas antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā un nosauca par godu ekspedīcijas kuģa Vostok kapteinim leitnantam Ivanam Zavadovskim.\n", "id": "lvs_Latn_103891"}
{"text": "Hanss Dītrihs Genšers\n\nHanss Dītrihs Genšers (; dzimis Reideburgā, miris ) bija vācu politiķis un valsts darbinieks, ilggadīgs VFR ārlietu ministrs (1974—1992). Pildījis arī Vācijas vicekanclera (1982—1992) un iekšlietu ministra (1969—1974) pienākumus. Kā prezidējošās valsts Vācijas ārlietu ministrs 1991. gadā bijis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas priekšēdētājs. Devis nozīmīgu ieguldījumu Vācijas atkalapvienošanas procesā.\n", "id": "lvs_Latn_103892"}
{"text": "Ferdinands Antonijs Osendovskis\n\nFerdinands Antonijs Osendovskis (; dzimis , miris ) bija Latvijas poļu izcelsmes ceļotājs, rakstnieks, žurnālists un antikomunists, uzrakstījis grāmatas par Oktobra revolūciju un Krievijas pilsoņu karu.\n", "id": "lvs_Latn_103893"}
{"text": "Fjodors Šaļapins\n\nFjodors Šaļapins (; dzimis , miris ) bija krievu operdziedātājs - bass.\n\nDzimis Kazaņā zemnieka ģimenē. Kopš 1889. gada darbojies teātrī. Dziedājis korī. 1890. gadā sāka solista karjeru, kad tika izraudzīts dziedāt partiju saslimušā kolēģa vietā. Darbojies Kazaņā, Ufā, Tiflisā, kur ņēma privātstundas. 1893. gadā pārcēlās uz Maskavu, bet 1894. gadā - uz Sanktpēterburgu. 1895. gadā kļuva par Marijas teātra solistu. No 1896. līdz 1899. gadam Šaļapins bija mecenāta Savas Mamontova Krievu privātās operas Maskavā solists. No 1899. gada - Lielā teātra solists.\n\nPēc Oktobra revolūcijas ieguva Republikas Tautas mākslinieka nosaukumu un kļuva par Marijas teātra māksliniecisko vadītāju. 1922. gadā devās viesizrādēs uz ārzemēm, un PSRS vairs neatgriezās. 1930., 1931. un 1934. gadā sniedza viesizrādes Rīgā.\n\nMiris Parīzē, kur tika apglabāts Batinjoles kapsētā (Cimetière des Batignolles). 1984. gadā pārapbedīts Novodevičjes kapsētā Maskavā.\n", "id": "lvs_Latn_103894"}
{"text": "Sarkanais punduris\n\nSarkanais punduris ir galvenās secības pundurzvaigzne. Sarkanie punduri pieder M spektra klasei vai arī K klases augšdaļai. Tās ir relatīvi vēsas (virsmas temperatūra zem 4000 K) un nelielas (masa no 0,0767 – 0,5 Saules masas) zvaigznes.\n\nSarkanie punduri ir visbiežāk sastopamais zvaigžņu veids mūsu galaktikā (vismaz Saules tuvumā), tomēr tie ir grūti novērojami objekti savas mazās starjaudas dēļ. Saulei tuvākā zvaigzne Centaura Proksima ir sarkanais punduris, tāpat kā vēl 80 citas no 100 Saulei tuvākajām zvaigznēm.\n\nSarkanie punduri ir ļoti stabilas zvaigznes, ūdeņradis tajās sadeg lēnām, tāpēc to dzīves ilgums var būt no desmitiem miljardu līdz desmitiem triljonu gadu. Teorētiskie aprēķini rāda, ka laika gaitā sarkanie punduri pakāpeniski saspiedīsies un vēl vairāk uzkarsīs, kamēr neiztērēs visu ūdeņraža krājumu, sākumā pārtopot par zilajiem punduriem un vēlāk par baltajiem punduriem.\n\nPētījumi ar HARPS spektrogrāfu, kas uzmontēts uz Eiropas Dienvidu observatorijas 3,6 metru teleskopa Čīlē pierāda, ka apmēram 40 % sarkano punduru ir superzemes lieluma citplanētas, kuras riņķo attālumā, kurā teorētiski iespējama dzīvība (var atrasties šķidrs ūdens uz citplanētas virsmas).\n", "id": "lvs_Latn_103895"}
{"text": "Ļeskova sala (Dienvidsendviču salas)\n\nĻeskova sala (, ) ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Sala ietilpst Traversē salu grupā un izvietota ap 50 km uz rietumiem no galvenās salu virknes. Salu veido aktīvs vulkāns, kura aktivitātes (fumarolas) novērotas 1911. un 1964. gadā.\n\nSalu 1819. gadā atklāja Krievijas antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā un nosauca par godu ekspedīcijas kuģa Vostok virsniekam leitnantam Arkādijam Ļeskovam.\n", "id": "lvs_Latn_103896"}
{"text": "Nikodems Rancāns\n\nNikodems Rancāns (1870—1933) bija latviešu katoļu garīdznieks, Latgales Atmodas kustības darbinieks, rakstnieks, Latvijas vēstures pētnieks. Latgales Pagaidu zemes padomes loceklis (1917—1918), Rēzeknes valsts skolotāju institūta direktors (1929—1933).\n", "id": "lvs_Latn_103897"}
{"text": "Rigvēda\n\nRigvēda (sanskritā: ऋग्वेद ŗgveda, saliktenis no ŗc \"slava, vārsma\" un veda \"gudrība\") ir sens indiešu svēto dziedājumu krājums, pārsvarā lūgšanas un himnas sanskrita valodā. Rigvēda ir viens no četriem vēdu (atklāsmju) krājumiem hinduistu kanonā. Četri kanoniskie krājumi Indijā apzīmēti ar vārdu \"šruti\" ().\n", "id": "lvs_Latn_103898"}
{"text": "Aleksandrs Viļumanis (diriģents)\n\nAleksandrs Viļumanis (dzimis Preiļos) ir latviešu diriģents. No 1975. līdz 1989. gadam un no 1994. līdz 1996. gadam bija Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents.\n", "id": "lvs_Latn_103899"}
{"text": "Džordžs Kailijs\n\nSers Džordžs Kailijs, Sestais Bromptonas baronets (; dzimis , miris ) bija angļu inženieris, mūsdienu aerodinamikas pamatlicējs.\n\nTiek uzskatīts par pirmo personu, kurš saprata fizikālos spēkus, kas nodrošina aparātu, kas smagāki par gaisu, lidošanu. 1799. gadā nāca klajā ar konceptu par lidmašīnu ar nekustīgiem spārniem un atsevišķu dzinējspēku, kas ir mūsdienu lidmašīnu pamatprincips. 1809. gadā izveidoja lidaparātu, kas spēja planēt.\n\nRadījis arī izgudrojumus arī citās sfērās. Darbojies kā parlamenta deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_103900"}
{"text": "Dītrihs Ekarts\n\nDītrihs Ekarts (, — ) bija vācu žurnālists un dzejnieks. Viens no NSDAP dibinātājiem un vadošajiem biedriem.\n\nNeveiksmīgi studējis jurisprudenci, vēlāk — medicīnu. Finansiālu apsvērumu dēļ sācis nodarboties ar žurnālistisku. Paralēli rakstījis dzeju, lugas.\n\nKopš 1917.—1918. gada Ekarts aktīvi darbojās labējo radikāļu aprindās. Pārstāvējis antisemītiskus un rasistiskus uzskatus. Izdevis politisko nedēļas žurnālu Auf gut deutsch, kuru finansēja Bavārijas uzņēmēji un daļēji arī Reihsvērs. Žurnāls pauda antisemītiskus uzskatus, tajā darbojās arī Alfrēds Rozenbergs, Godfrīds Fedrs. 1920. gada decembrī finansiāli atbalstīja biedrību Thule laikraksta Völkischer Beobachter iegādē. Vadījis minēto laikrakstu līdz 1923. gada martam, kad pēc nesaskaņām ar partiju atlaists no redaktora amata.\n\n1918. gada 5. janvārī kopā ar Karlu Hareru, Gotfrīdu Federu un Antonu Dreksleru Minhenē nodibināja Vācu strādnieku partiju (), kas 1920. gada 24. februārī tika pārdēvēta par Vācu nacionālsociālistisko strādnieku partiju (). Ievedis partijā vairākus biedru, kuri vēlāk ieguva nozīmīgu lomu nacistu aprindās, piemēram, Alfrēdu Rozenbergu, Hansu Franku.\n\n1923. gada 9. novembrī piedalījies Alus pučā. Pēc puča izgāšanās arestēts un kopā ar citiem nacistiem ievietots Landsbergas cietumā, bet drīz atbrīvots veselības stāvokļa dēļ. Tā paša gada 26. decembrī miris no sirdstriekas.\n", "id": "lvs_Latn_103901"}
{"text": "Mozess Volfs Goldbergs\n\nMozess Volfs Goldbergs (, dzimis , miris ) bija Rūjienā dzimis ebreju izcelsmes igauņu/šveiciešu/amerikāņu ķīmiķis.\n", "id": "lvs_Latn_103902"}
{"text": "Goldbergs\n\nMozess Volfs Goldbergs (Moses Wolf Goldberg, 1905—1964) — ebreju izcelsmes igauņu/šveiciešu/amerikāņu ķīmiķis; Verners Goldbergs (Werner Goldberg, 1919—2004) — ebreju izcelsmes vērmahta kareivis.\n", "id": "lvs_Latn_103903"}
{"text": "Klemāns Adērs\n\nKlemāns Adērs (; dzimis , miris ) bija franču izgudrotājs un inženieris, aviācijas pionieris.\n\nIzgudroja un 1881. gadā pirmoreiz demonstrēja t.s. teatrofonu, telefona paveidu, kas ļāva no attāluma klausīties teātra izrādes ar stereoskaņu. Vēlāk pievērsās lidmašīnu konstruēšanai. 1890. gadā Adēra konstruētais ar tvaika dzinēju darbināmais lidaparāts Éole spēja nolidot apmēram 50 metru attālumu 20 centimetru augstumā virs zemes. Trešo Adēra lidaparātu Avion III finansēja Francijas armija, tomēr izmēģinājumi 1897. gadā bija neveiksmīgi.\n", "id": "lvs_Latn_103904"}
{"text": "Oto Augusts Rozenbergers\n\nOto Augusts Rozenbergers (; dzimis , miris ) bija Tukumā dzimis vācbaltiešu astronoms, komētu pētnieks.\n", "id": "lvs_Latn_103905"}
{"text": "Hairems Maksims\n\nSers Hairems Stīvenss Maksims (; dzimis , miris ) bija amerikāņu/britu izgudrotājs. Mūsdienās visplašāk pazīstams kā Maksima ložmetēja — pirmā pilnībā automātiskā ieroča, radītājs.\n\nDzimis ASV, tomēr 1881. gadā ieradās Lielbritānijā, kur apmetās uz dzīvi, un 1900. gadā kļuva par Lielbritānijas pilsoni. 1884. gadā viņš radīja savu pazīstamāko izgudrojumu — Maksima ložmetēju. Konstruējis arī peļu slazdu, inhalatoru, aparātu pulksteņu demagnetizēšanai, ugunsdzēsības signalizāciju un citas iekārtas, tai skaitā neveiksmīgu lidmašīnas dizainu. Apstrīdējis Edisona patentu uz kvēlspuldzi.\n", "id": "lvs_Latn_103906"}
{"text": "Landsbergas cietums\n\nLandsbergas cietums ir labošanas iestāde Landsbergā pie Lehas, Bavārijā.\n\nCietums, kas atrodas pilsētas rietumdaļā, tika atklāts 1910. gadā. Cietums sastāv no četriem blokiem, kas izvietoti krusta formā, ļaujot sargiem novērot bloku koridorus, postenim atrodoties to centrā. Landsbergā tika izvietotas gan jau notiesātas personas, gan arī tādas, kas gaidīja tiesu. Turklāt cietumā bija arī cietokšņa ieslodzījuma (Festungshaft) kameras.\n\nLandsbergas cietums ir pazīstams ar slaveniem ieslodzītajiem. 1919. gadā šeit tika ievietots grāfs Antons fon Arko-Vallijs, kurš nogalināja Bavārijas premjerministru Kurtu Eisneru. 1924. gadā cietumā tika ieslodzīti nacisti, tajā skaitā Ādolfs Hitlers, Rūdolfs Hess un citi, kurus notiesāja par piedalīšanos Alus pučā.\n\nNo 1945. līdz 1958. gadam cietums atradās Sabiedroto pārraudzībā. Tajā tika turēti kara noziedznieki, vairākiem simtiem no tiem cietumā tika izpildīts nāvessods. 1958. gadā cietums atgriezās vāciešu rokās.\n\nMūsdienās Landsbergas cietums ir labošanas iestāde.\n", "id": "lvs_Latn_103907"}
{"text": "Kurts Eisners\n\nKurts Eisners (, dzimis , miris ) bija ebreju izcelsmes vācu žurnālists, teātra kritiķis un sociāldemokrāts. Pirmais Bavārijas ministru prezidents pēc monarhijas krišanas.\n\nViens no Novembra revolūcijas līderiem Bavārijā. Kopā ar citiem sociālistiem gāza Bavārijas karaļnamu un pasludināja Bavārijas neatkarību no pārējās Vācijas, kļūstot par pašpasludinātās valsts pirmo premjerministru. 1919. gadā, kad sociālisti cieta zaudējumu vēlēšanās, Eisneru, kurš devās paziņot par atkāpšanos no amata, nogalināja monarhists Antons fon Arko-Vallijs. Minētais incidents noveda pie Bavārijas Padomju republikas izveides.\n", "id": "lvs_Latn_103908"}
{"text": "Johans Šēnings\n\nJohans Šēnings (, dzimis 1458. gadā, miris 1502. gadā) bija Rīgas birģermeistars 15. gadsimta sešdesmitajos gados. Rīgas arhibīskapa Tomasa Šēninga tēvs. Ietekmīgs Rīgas politikas veidotājs 16. gadsimta beigās Hanzas savienībā, Livonijas landtāgā, Krievijā un Zviedrijā.\n\nGrāmatas Joh. Schöninck's grott Realbuch (notikumu hronika no 1486. līdz 1498. gadam) un dienasgrāmatas par Hanzas dienām 1487. gadā Lībekā autors.\n", "id": "lvs_Latn_103909"}
{"text": "Traversē salas\n\nTraversē salas (, ) ir neapdzīvotu vulkānisku salu grupa Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Ietilpst trīs salas: Visokija, Zavodovska sala un Ļeskova sala, dažkārt Traversē salām ģeogrāfiski pieskaita Kendlmasas salas. Visas trīs salas ir aktīvi vulkāni, augstākais no tiem ir Hodsona kalns Visokijas salā (1005 m vjl).\n\nSala 1819. gadā atklāja Krievijas antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā un nosauca par godu ekspedīcijas atbalstītājam, Krievijas flotes virsniekam marķīzam Žanam Batistam de Traversē (Jean Baptiste Prevost de Sansac de Traversay).\n", "id": "lvs_Latn_103910"}
{"text": "Hodsona kalns\n\nHodsona kalns () ir aktīvs vulkāns Dienvidsendviču salu Visokijas salā Antarktikā. Izvietojies salas rietumu daļā, tā virsotnē pastāvīgi novērojama tvaika vai dūmu izdalīšanās. Iespējamie izvirdumi novēroti 1830. un 1930. gadā.\n\nKalnu pirmais, domājams, redzējis salas pirmatklājējs Fabiāns fon Belinshauzens 1819. gadā. To nokartēja un aprakstīja Discovery Investigations ekspedīcija 1930. gadā un nosauca par godu Folklenda Salu gubernatoram (1926-1930) Arnoldam Vīnholtam Hodsonam (Arnold Wienholt Hodson).\n", "id": "lvs_Latn_103911"}
{"text": "Jēnas Universitāte\n\nFrīdriha Šillera Jēnas Universitāte () ir valsts universitāte Jēnā, Vācijā.\n\nUniversitāti 1558. gadā nodibināja imperators Ferdinands I. Tā ir viena no desmit vecākajām Vācijas universitātēm. Tās spožākais periods tiek saistīts ar 18.—19. gadsimtu, kad universitātē darbojās filozofi Fihte, Hēgelis un Šellings, kā arī rakstnieki Šlēgels, Šillers. 20. gadsimtā Jēnas universitātes sadarbība ar Ceisa korporāciju ļāva attīstīt pētījumus optikas jomā.\n\nMūsdienās Jēnas universitāte ir organizēta desmit fakultātēs — teoloģijas, tiesību zinātnes, ekonomikas un uzņēmējdarbības, sociālajā, filozofijas, matemātikas un datorzinātnes, fizikas un astronomijas, ķīmijas un ģeogrāfijas, bioloģijas un farmācijas un medicīnas. Studentu skaits pārsniedz 20 tūkstošus, akadēmiskais personāls — ap 300.\n", "id": "lvs_Latn_103912"}
{"text": "Bauskas demogrāfija\n\nBauskas demogrāfija ir Bauskas pilsētas iedzīvotāju skaita izmaiņas gadsimtu gaitā, kas nesaraujami saistītas ar Bauskas likteni karos, epidēmijās, kā arī kopējo reģiona ekonomikas situāciju. Līdz Otrajam pasaules karam ievērojamu pilsētas daļu veidoja vācbaltieši un Bauskas ebreji.\n\nAp 1640. gadu jaunajā pilsētā dzīvo 1500 cilvēki, no kuriem 1/3 ir latvieši. 1797. gadā pilsētā bija tikai 937 iedzīvotāji, no tiem 504 vācieši.\n\n1820. gadā Bauskā dzīvoja 1604 cilvēki, bet 1826. gadā Bauskā jau dzīvoja 2315 personas. 1835. gadā Bauskā dzīvoja 2142 iedzīvotāji no kuriem 1018 ir vīrieši, bet 1062 ir sievietes. 1840. gadā iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 2248. 1863. gadā Bauskā dzīvoja 4021 iedzīvotājs, no kuriem tikai 573 bija latvieši. 1870. gadā Bauskā dzīvo 4240 iedzīvotāji.\n\n1881. gadā pilsētā bija 6058 iedzīvotāji (tai skaitā, kareivji), no tiem 3631 ebrejs, 2058 luterāņi, 213 katoļi, 95 pareizticīgie, 31 baptists, 23 vecticībnieki un 7 reformāti. Pareizticīgo pieaugums skaidrojams ar to, ka Bauskas apkārtnē zemes gabalus piešķīra izdienējušajiem karavīriem. Pēc tautības iedzīvotāji dalījās: vācieši 715, latvieši 1435, krievi 142, ebreji 3687, lietuvieši 87 un 34 poļi. 1897. gadā Bauskā bija 6544 iedzīvotāju, no tiem latviešu bija 2984 jeb 45,6%, ebreju 2745 jeb 42,0% un vāciešu 536 jeb 8,2%. Tās bija trīs lielākās Bauskas iedzīvotāju etniskās grupas, bez tam arī nelielā skaitā Bauskā dzīvoja leiši un poļi.\n\n1914. gadā Bauskā sasniedz savu lielāko iedzīvotāju skaitu Krievijas impērijas sastāvā. Pilsētā ir 8300 iedzīvotāji. 1925. gadā, pēc ilgajām kara jukām veiktajā skaitīšanā, pilsētā dzīvoja 5098 cilvēki, no tiem 3711 latvieši, 919 ebreji, 249 vācieši, 119 lietuvieši u.c. 1935. gadā 4,9 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem 3723 lattvieši, 778 ebreji un 173 vācieši. Lai gan 1941. gada augustā pilsētā bija palikuši tikai 3883 cilvēki, 1959. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedza 7 tūkstošus. 1976. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 9,7 tūkstošiem.\n\n2010. gada jūlijā Bauskā sasniegts vēsturiskais iedzīvotāju skaita maksimums — 10 060 iedzīvotāji, no kuriem 55% sievietes un 45% — vīrieši. Etniskais sastāvs: 77% — latvieši, 11% — krievi, 6% — lietuvieši, 3% — baltkrievi, 1,41% — poļi, 1% — ukraiņi, 0,39% — čigāni, 0,16% — vācieši, 0,08% — igauņi, 0,06% — ebreji, 1,21% — citi. 2012. gada decembrī pilsētā dzīvoja 9664 cilvēki, no tiem 7473 latvieši, 1004 krievi, 501 lietuvietis, 248 baltkrievi, 122 poļi, 119 ukraiņi, 51 čigāns, 6 igauņi un 140 citu tautību cilvēki.\n", "id": "lvs_Latn_103913"}
{"text": "Šēnings\n\nJohans Šēnings (Johann Schöning, 1458-1502) - Rīgas birģermeistars Tomass Šēnings (Thomas Schöning, ?-1538) - Rīgas arhibīskaps\n", "id": "lvs_Latn_103914"}
{"text": "Antons fon Arko-Vallijs\n\nAntons fon Arko-Vallijs (, — ) bija vācu monarhists, pazīstams kā Kurta Eisnera, pirmā Bavārijas premjerministra, slepkava.\n\nCēlies no aristokrātiskas ģimenes, grāfs. Piedalījies Pirmajā pasaules karā. Pēc atgriešanās no frontes devies uz Minheni, kur iestājies universitātē. Iesaistījies politiskajos notikumos, pieslejoties nacionālistiem un monarhistiem. Paudis antisemītiskus uzskatus. Centies iestāties biedrībā Thule, tomēr saņēmis atteikumu, jo fon Arko-Vallija māte nāca no ebreju ģimenes.\n\n1919. gada 21. februārī, darbodamies viens, fon Arko-Vallijs nošāva Bavārijas premjerministru, sociālistu Kurtu Eisneru, kurš tobrīd devās paziņot par atkāpšanos no amata. Eisners pēc izcelsmes arī bija ebrejs. Labējās aprindās slepkavība izsauca sajūsmu un fon Arko-Vallijs tika uzskatīts par varoni. Turpretī sociālistu un anarhistu aprindās sākās nemieri, kas pārauga sadursmēs ar pretējās politiskās nometnes pārstāvjiem. Notikumiem eskalējoties, kreisie spēki pārņēma varu Minhenē un visā Bavārijā, izveidojot Bavārijas Padomju republiku.\n\n1920. gada janvārī Antonu fon Arko-Valliju notiesāja, piespriežot nāvessodu, bet tiesnesis grozīja soda mēru uz piecu gadu cietumsodu. 1925. gadā atbrīvots un līdz 1927. gadam, kad viņu amnestēja, atradies probācijas uzraudzībā.\n\nPēc atbrīvošanas darbojies žurnālistikā, strādājis uzņēmumā. Politiski fon Arko-Vallijam bija otršķirīga loma. Federālas Vācijas ideja to norobežoja no nacistiem. Pēc to nākšanas pie varas par izteikumiem pret Hitleru apcietināts, bet drīz atbrīvots, apsoloties nevērsties pret Hitleru. Miris 1945. gadā auto negadījumā.\n", "id": "lvs_Latn_103915"}
{"text": "Albertu Santušs-Dimons\n\nAlbertu Santušs-Dimons (; dzimis , miris ) bija brazīliešu aviācijas pionieris, kurš darbojies Parīzē.\n\nBūdams bagātu Brazīlijas kafijas ražotāju mantinieks, lielu daļu no mūža pavadīja Prīzē, nodarbodamies ar lidaparātu konstruēšanu. 1901. gada 19. oktobrī ar dirižabli Nr.6 ieguva Deutsch de la Meurthe balvu, aplidodams Eifeļa tornim. Tiek uzskatīts, ka Nr.6 bija pirmais praktiski izmantojamais dirižablis.\n\nVēlāk pievērsās lidmašīnu konstruēšanai. 1906. gada 23. oktobrī ar lidmašīnu 14-bis jeb Oiseau de proie nolidoja apmēram 60 metrus apmēram 5 metru augstumā. Tā kā Santuša-Dimona lidmašīna pacelšanās laikā neizmantoja papildierīces, dažkārt tiek uzskatīts ka šis lidaparāts, nevis brāļu Raitu Flyer, ir pirmā veiksmīgā lidmašīna.\n", "id": "lvs_Latn_103916"}
{"text": "Dynamic Multipoint Virtual Private Network\n\nDynamic Multipoint Virtual Private Network (DMVPN) ir dinamisks tunelēšanas protokols mērogojamu virtuālo privāto tīklu (VPN) veidošanai. DMVPN darbojas uz Cisco IOS maršrutētājiem un UNIX viedīgajām operētājsistēmām balstoties uz GRE, NHRP un IPsec standarta protokoliem. DMVPN nodrošina iespēju dinamiski veidot režģtīklus bez nepieciešamības statiski konfigurēt VPN tuneļus starp katru no tīkla maršrutētājiem. Uz katras gala iekārtas un centrālā mezgla maršrutētāja tiek konfigurēts punkts-daudzpunkts (mGRE) tunelis, apvienojot iekārtas zvaigznes topoloģijā, centrālais mezgls (Hub), izmantojot NHRP protokolu, nodrošina režģtīkla veidošanos starp gala iekārtām (spokes). Tuneļi var tikt aizsargāti ar dinamisku IPsec šifrēšanu.\n", "id": "lvs_Latn_103917"}
{"text": "Valērijs Belokoņs\n\nValērijs Belokoņs (dzimis Rīgā) ir Latvijas uzņēmējs, finansists un mecenāts. Viņš ir viens no Anglijas futbola kluba Blackpool F.C. īpašniekiem.\n\nIzglītību ieguvis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un Masačūsetsas Universitātē ASV (1993).\n\nNo 1982. līdz 1985. gadam strādājis Preses namā, 1986. gadā bija Latvijas Komjaunatnes Centrālās komitejas instruktors, tāpat strādājis par žurnālistu laikrakstā \"Sovetskaja Molodež\" (1986—1987).\n\nKopš 1988. gada strādājis dažādos starptautiskos uzņēmumos. 1993. gadā dibinājis Baltic International Bank. Bijis bankas valdes priekšsēdētājs, tomēr 2008. gadā atstājis šo amatu. 1998. gadā iekļuvis Latvijas 100 miljonāru sarakstā. 2006. gadā iegādājies Anglijas futbola klubu Blackpool F.C. 2008. gadā bijis starp 2000 Apvienotās Karalistes bagātākajiem uzņēmējiem (397. vieta).\n", "id": "lvs_Latn_103918"}
{"text": "Harijs Adaskins\n\nHarijs Adaskins (; dzimis , miris ) bija Rīgā dzimis ebreju izcelsmes kanādiešu vijolnieks un radioraidījumu vadītājs.\n\nJau agrā bērnībā kopā ar ģimeni emigrējis uz Kanādu. Studējis Toronto Mūzikas konservatorijā. No 1946. līdz 1973. gadam pasniedza mūziku Britu Kolumbijas universitātē Vankūverā. Vadīja mūzikas radioraidījumus CBC (Canadian Broadcasting Corporation).\n", "id": "lvs_Latn_103919"}
{"text": "Rubens Agaronjans\n\nRubens Agaronjans (; dzimis ) ir Rīgā dzimis armēņu tautības Krievijas vijolnieks.\n\nBeidzis Maskavas konservatoriju (mācījies pie Leonīda Kogana). No 1971. gada pasniedza Erevānas konservatorijā. 1980. gadā ieguva Armēnijas PSR Tautas mākslinieka titulu, bet 1988. gadā — Armēnijas valsts prēmiju. No 1996. gada darbojas Krievijā, un ir Borodina stīgu kvarteta pirmā vijole. 2001. gadā ieguva Krievijas Valsts prēmiju.\n", "id": "lvs_Latn_103920"}
{"text": "Frenks Kapra\n\nFrenks Rasels Kapra (; dzimis , miris ) bija amerikāņu kinorežisors.\n\n1930. gados viņš bija viens no labākajiem amerikāņu režisoriem, ieguva trīs Amerikas Kinoakadēmijas balvas kā labākais režisors. Viena no viņa zināmākajām filmām ir 1934. gadā izdotā It Happened One Night, kas bija pirmā filma, kura ieguva Kinoakadēmijas balvu visās piecās prestižākajās kategorijās. Tāpat Kapra režisējis tādas filmas kā Mr. Deeds Goes to Town (1936), Lost Horizon (1937), You Can't Take It With You (1938), \"Misters Dīds dodas uz pilsētu\" (Mr. Deeds Goes to Town; 1936), \"Misters Smits brauc uz Vašingtonu\" (1939), \"Satikt Džonu Do\" (Meet John Doe; 1941), \"Arsēns un vecas mežģīnes\" (1944), \"Brīnišķā dzīve\" (1946) un State of the Union (1948). 1936. gadā, kad Kapra saņēma savu otro Kinoakadēmijas balvu, viņš bija arī ceremonijas vadītājs. Papildu saņemtajai Kinoakadēmijas balvai par filmu It Happened One Night, saņēma labākā režisora balvu arī par \"Misters Dīds dodas uz pilsētu\" (1936) un You Can't Take It With You (1938). Bijis Kino mākslas un zinātnes akadēmijas prezidents laika posmā no 1935. līdz 1939. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_103921"}
{"text": "Kingedvardpointa\n\nKingedvardpointa () vai Stacija M (Station M) ir Apvienotās Karalistes vissezonas polārstacija Antarktikā, formāli Dienviddžordžijas un Dienvidsendviču Salu administratīvais centrs. Izvietojusies Dienviddžordžijas salā, zemesragā Karaļa Edvarda līča ziemeļu piekrastē ap no bijušās vaļu mednieku pilsētiņas Grītvikenas, ar kuru to pa līča ziemeļu krastu savieno autoceļš. Stacija ir apdzīvota visu gadu, tās galvenās funkcijas ir pētniecība zvejniecībā, kā arī valdījuma administratīvo funkciju nodrošināšana. Kingedvardpointā ir pasts un viesnīca, izbūvēta kuģu piestātne.\n\nDienviddžordžijas un Dienvidsendviču Salu valdība atrodas Stenli Folklenda Salās, kas Kingedvardpointā ir pārstāvēta ar vienu valdības ierēdni.\n", "id": "lvs_Latn_103922"}
{"text": "Arturs Vinns\n\nArturs Vinns (; dzimis , miris ) bija Apvienotās Karalistes, vēlāk arī ASV žurnālists, pazīstams kā modernās krustvārdu mīklas izgudrotājs.\n\nDzimis Anglijā, 19 gadu vecumā pārvācies uz ASV. Sākumā dzīvojis Pitsburgā, kur strādājis Pittsburgh Press laikrakstā un spēlēja vijoli Pitsburgas simfoniskajā orķestrī. Pēc tam pārcēlies uz Ņujorku, kur strādājis New York World laikrakstā. Pirmā krustvārdu mīkla tika publicēta laikrakstā .\n", "id": "lvs_Latn_103923"}
{"text": "Sesame Street\n\nSesame Street ir amerikāņu bērnu televīzijas raidījums, kura autori ir Džoana Gansa Kūnija un Loids Moresets. Raidījums ir kļuvis populārs ar tā izglītojošo saturu. Raidījuma pirmā sērija iznāca un kopš tā laika ir iznākušas 44 sezonas ar vairāk nekā 4300 sērijām.\n\n2001. gadā raidījumam bija vairāk nekā 120 miljoni skatītāju (raidījuma dažādām versijām) un 2009. gadā raidījums tika pārraidīts vairāk nekā 140 valstīs. 2009. gadā tas ierindojās 15. vietā visaugstāk novērtēto bērnu televīzijas raidījumu reitingā. 1996. gada aptaujā tika atklāts, ka 95% ASV pirmsskolas vecuma bērni skatījās Sesame Street raidījumu trīs gadu vecumā. 2008. gadā tika lēsts, ka 77 miljoni amerikāņu ir skatījušies šo raidījumu bērna vecumā. Saskaņā ar 2009. gada datiem, Sesame Street raidījums ar 8 Grammy un 153 Emmy balvām ir balvām bagātākais bērnu raidījums.\n", "id": "lvs_Latn_103924"}
{"text": "Trijstūra galaktika\n\nTrijstūra galaktika (arī M 33, NGC 598) ir spirālveida galaktika, kura atrodas aptuveni 3 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Trīsstūra zvaigznājā. Trijstūra galaktika ir trešā lielākā galaktika Lokālajā galaktiku grupā pēc Piena Ceļa un Andromedas galaktikas. Tā ir arī viens no tālākajiem objektiem, kuru var saskatīt ar neapbruņotu aci. Trijstūra galaktika ir 2 reizes mazāka par mūsu galaktiku un 4 reizes mazāka par Andromedas galaktiku. M 33 tuvojas Piena Ceļam ar ātrumu apmēram 24 km/s.\n", "id": "lvs_Latn_103925"}
{"text": "Servals\n\nServals (Leptailurus serval) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā suga servalu ģintī (Leptailurus). Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem tā tuvākie radinieki ir karakali un Āfrikas zeltainie kaķi, kuri kopā veido karakalu ģinti (Caracal).\n\nSavvaļā sastopams tikai Āfrikā un tam ir plašs izplatības areāls uz dienvidiem no Sahāras. Kādreiz tas dzīvojis arī Ziemeļāfrikā (Marokā, Tunisijā un Alžīrijā), lai gan, iespējams, daži īpatņi joprojām mājo šajā reģionā. Pēdējo simts gadu laikā, zaudējot dzīvošanai piemērotus apstākļus, servals ir izmiris arī Kāpas provincē Dienvidāfrikā.\n", "id": "lvs_Latn_103926"}
{"text": "Čārlzs Vitstons\n\nSers Čārlzs Vitstons (, dzimis , miris ) bija angļu fiziķis un izgudrotājs.\n\nDzimis Glosterā, mūzikas instrumentu pārdevēja ģimenē. Uzaudzis Londonā. Autodidakts.\n\n1829. gadā radīja jaunu mūzikas instrumentu koncertīni. Kopā ar Viljamu Kuku 1838. gadā izbūvēja pasaulē pirmo komerciālo elektriskā telegrāfa līniju no Londonas Padingtonas stacijas līdz 21 kilometru attālajai Vestdreitonai. Tajā pašā gadā izgudroja stereoskopu. 1843. gadā uzlaboja Semjuela Kristija radīto slēgumu pretestības mērīšanai, kas mūsdienās pazīstams kā Vitstona tilts. 1854. gadā kriptogrāfijas jomā radīja Pleifera kodu, kas nosaukts tā propagandētāja lorda Pleifera vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_103927"}
{"text": "Bērdailenda\n\nBērdailenda () vai Stacija BI (Station BI) ir Apvienotās Karalistes vissezonas polārstacija Antarktikā. Izvietojusies Džordana līča krastā Bērdas salā Dienviddžordžijas rietumu galā. Stacija ir apdzīvota visu gadu, tās galvenās darbības jomas ir ornitoloģija un jūras zīdītāju izpēte, kā arī Dienvidu okeāna ekosistēmas ilgtermiņa monitorēšana.\n", "id": "lvs_Latn_103928"}
{"text": "Marija Jaremčuka\n\nMarija Jaremčuka (; dzimusi Černivcos, Ukrainā) ir ukraiņu dziedātāja. 2012. gadā viņa ieguva trešo vietu Latvijas festivālā Jaunais Vilnis.\n\n2013. gadā viņa uzvarēja Ukrainas Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā ar dziesmu Tick-tock un pārstāvēja Ukrainu 2014. gada Eirovīzijā, kur ierindojās 6. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_103929"}
{"text": "Izraēls Kamakavivo'ole\n\nIzraēls Kamakavivo'ole (Israel Kamakawiwo'ole; dzimis , miris ), zināms arī kā Bruddah Iz, bija havajiešu mūziķis. Plaši pazīstams ar savu ukuleles spēli. Visu savu mūžu Izraēls veltīja savai dzimtenei un tautai, viņš propagandēja un aizstāvēja havajiešu, kā neatkarīgas tautas, tiesības.\n", "id": "lvs_Latn_103930"}
{"text": "Asterisms\n\nAsterisms (no (aster) — 'zvaigzne') ir zvaigžņu zīmējums, kurš jau vēsturiski pazīstams ar patstāvīgu nosaukumu. To var veidot viena zvaigznāja zvaigznes vai arī atsevišķas zvaigznes no vairākiem zvaigznājiem. Asterisms nav zinātnisks termins, tas drīzāk saistīts ar paražām. Vienota asterismu saraksta nav.\n\nDaži no biežāk lietotajiem asterismiem: Sietiņš — veido 7 zvaigznes Vērša zvaigznājā; Oriona josta — veido Alnitaks, Alnilams un Mintaka; Lielie Greizie rati — veido 7 zvaigznes Lielā Lāča zvaigznājā; Vasaras trijstūris — veido Vega, Denebs un Altairs; Pavasara trijstūris — veido Arkturs, Spika un Denebola; Ziemas trijstūris — veido Betelgeize, Sīriuss un Procions\n", "id": "lvs_Latn_103931"}
{"text": "Oriona josta\n\nOriona josta ir asterisms Oriona zvaigznājā. To veido Alnitaks, Alnilams un Mintaka, trīs spožas zvaigznes, kuras izskatās izkārtojušās apmēram uz vienas līnijas un veido mednieka jostu klasiskajā Oriona zvaigznājā. Latvijā vislabāk to novērot ziemā.\n", "id": "lvs_Latn_103932"}
{"text": "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus\n\n\"Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus\" () ir 2000. gada ASV Ziemassvētku fantāzijas kinokomēdija, kuras režisors ir Rons Hauards. Filmas sižets veidots pēc Doktora Seusa grāmatas ar tādu pašu nosaukumu. Šī bija pirmā Seusa grāmata, kas tikusi ekranizēta pilnmetrāžas filmā.\n\nFilma ir par Grinču (attēlo Džims Kerijs), kas ticis izraidīts no pilsētas, kur visi svin Ziemassvētkus. Grinčs vēlas atriebties, izbojājot Ziemassvētku noskaņu pilsētā, nozogot svētku rotājumus un dāvanas. Kopā ar Keriju filmā galvenās lomas atveido Džefrijs Tambors, Kristīne Baranski, Bills Ērvins, Mollija Šenona un Teilora Momsena.\n", "id": "lvs_Latn_103933"}
{"text": "Harijs Plūcis\n\nHarijs Plūcis (dzimis , miris ) bija latviešu baletdejotājs un baleta pedagogs. Latvijas Nacionālās operas baletskolas vadītājs (1933-1940, 1941-1944).\n", "id": "lvs_Latn_103934"}
{"text": "Kārlis Osis\n\nKārlis Osis (dzimis , miris ) bija latviešu parapsihologs.\n\nStudējis Latvijas Universitātē. Otrā pasaules kara beigās emigrējis uz Vāciju, kur 1950. gadā ieguvis doktora grādu Minhenes Universitātē. Pēc tam pārcēlies uz dzīvi ASV.\n\nNo 1951. līdz 1957. gadam bijis pētnieks Djūka Universitātes Parapsiholoģijas laboratorijā, pēc tam līdz 1962. gadam bijis zinātniskais direktors Ņujorkas fondā Parapsychology Foundation. 1962. gadā sāka strādāt organizācijā American Society for Psychical Research par pētnieku, šeit nostrādāja līdz 1975. gadam, kad uzsāka darba gaitas organizācijā Chester F. Carlson (strādājis līdz 1983. gadam).\n\nViņš ir nodarbojies ar cilvēka ārpusjutektiskās pieredzes pētīšanu. Publicējis vairākas grāmatas, kas ir tikušas izdotas vairākās valstīs. Oša raksti ir tikuši publicēti daudzos ASV izdevumos.\n", "id": "lvs_Latn_103935"}
{"text": "Ādolfs Zārdiņš\n\nĀdolfs Zārdiņš (dzimis , miris ) bija latviešu gleznotājs.\n\nApmēram 1910. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Vitebskā, 1920. gadā atgriezies Latvijā. Mācījies Neatkarīgo mākslinieku vienības mājās. Gleznojis dažādās tehnikās portretus, figurālas kompozīcijas un kompozīciju sērijas. Viņa dzīves laikā mākslinieka darbi netika novērtēti, atzinību tie guva vienīgi pēc viņa nāves.\n", "id": "lvs_Latn_103936"}
{"text": "Reinis Zusters\n\nReinis Zusters (dzimis , miris ) bija latviešu gleznotājs un arhitekts. Bija precējies ar gleznotāju Venitu Salnāju.\n\nNo 1935. līdz 1940. gadam mācījies Rīgas pilsētas tehnikumā. 1943. gadā Zusters ticis mobilizēts vācu armijā, nokļuva gūstekņu nometnē Vācijā. 1950. gadā pārcēlies uz Austrāliju.\n\n1952. gadā Zusters ieguva arhitekta projektētāja grādu. Viņš ir veidojis projektus vairākām ēkām Sidnejā. Tāpat ir nodarbojies ar ainavu, pilsētas skatu un portretu glezniecību.\n\n1988. gadā saņēmis Pasaules brīvo latviešu apvienības KF prēmiju. 1994. gadā saņēmis Austrālijas ordeņa medaļu (Order of Australia Medal, OAM).\n", "id": "lvs_Latn_103937"}
{"text": "Roalds Dobrovenskis\n\nRoalds Dobrovenskis (; dzimis ) ir krievu rakstnieks, tulkotājs, publicists. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (2002).\n", "id": "lvs_Latn_103938"}
{"text": "Toksiskums\n\nToksiskums, toksicitāte jeb indīgums ir vielas kaitīgās iedarbības uz organismu rādītājs. Toksiskums var nozīmēt vispārīgu iedarbību uz organismu (dzīvnieku, augu, baktēriju) vai iedarbību uz atsevišķām organisma struktūrām, piemēram, atsevišķiem orgāniem vai šūnām (tad to sauc par citotoksiskumu).\n\nToksiskuma novērtēšanai bieži izmanto vidējo letālo devu (LD₅₀) — vielas vidējo daudzumu, kas izraisa puses pētāmās grupas dzīvnieku nāvi. To parasti izsaka gramos vai miligramos uz kilogramu dzīvnieka svara.\n\nEtimoloģiski vārds 'toksisks' nācis no ('loks (ierocis)' vai 'saindēta bulta'), ar kuru sāka apzīmēt vārdu 'inde' zinātnes valodā. Daži bioloģiski nosaukumi, kurā ir piedēklis \"toxo-\" nozīmē vārdu 'loks', piemēram Toxodon, kas formas dēļ nozīmē 'lokzobains'.\n", "id": "lvs_Latn_103939"}
{"text": "Kustību neirons\n\nKustību neirons, motorais neirons jeb motoneirons ( — 'kustības iesācējs' + neirons) ir liela nervu šūna muguras smadzeņu priekšējos ragos. Kustību neironi atbild par kustību koordināciju un muskulatūras tonusa uzturēšanu.\n", "id": "lvs_Latn_103940"}
{"text": "Kontaminācija\n\nKontaminācija ( — 'jaukšana') ir termins, kas tiek izmantots vairākās zinātnes nozarēs, piemēram, valodniecībā, ķīmijā, bioloģijā, medicīnā. valodniecībā kontaminācija ir jaunas izteiksmes vai formas veidošanās, divu līdzīgu izteiksmju vai formu elementiem apvienojoties. Piemēram, nepareizais teiciens \"spēlēt nozīmi\" veidojies kā divu teicienu kontaminācija (sajaukšanās) \"spēlēt lomu\" un \"nozīmēt\". literatūrā par kontamināciju sauc dažādu epizožu kombināciju no dažādiem literatūras darbiem vai stāsta ievadu no cita literatūras darba. farmācijā par kontamināciju dēvē izejvielu, starpproduktu vai gala produkcijas piesārņošanu ar nevēlamiem piejaukumiem vai citām aktīvajām vielām. Terminu izmanto normatīvajā dokumentācijā. ķīmijā, bioloģijā un medicīnā kontaminācija nozīmē savienojumu piesārņojumu ar svešām vielām, mikroorganismu kultūras piesārņojumu ar mikrobiem vai dzīvo audu piesārņojumu ar svešu bioloģisko materiālu (vīrusiem, baktērijām, sēnītēm).\n", "id": "lvs_Latn_103941"}
{"text": "Kārlis Bušs\n\nKārlis Bušs (1873. gads — ) bija Latvijas uzņēmējs, valsts darbinieks. Bijis Latvijas tirdzniecības un rūpniecības ministrs Pagaidu valdībā (1919—1920).\n", "id": "lvs_Latn_103942"}
{"text": "Guntars Grīnblats\n\nGuntars Grīnblats ( — ) bija latviešu lauksaimnieks, zinātnieks un politiķis, 6. Saeimas deputāts. Partijas \"Tēvzemei un Brīvībai\" (līdz 1997. gadam) un \"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK\" (pēc 1997. gada) biedrs.\n", "id": "lvs_Latn_103943"}
{"text": "EIGRP\n\nEIGRP () ir dinamisks maršrutēšanas protokols, kuru 1994.gadā, modernizējot savu IGRP protokolu izstrādāja CISCO korporācija. Viens no modernizācijas mērķiem bija nodrošināt bezklases starpdomēnu maršrutēšanas atbalstu. EIGRP protokols tiek uzskatīts par vienkāršāku nekā IETF izstrādātais OSPF protokols un to izmantojot ir nepieciešami salīdzinoši mazāki maršrutētāja resursi.\n\nSākotnēji CISCO piederēja ekskluzīvas tiesības izmantot protokolu tikai savos maršrutētājos. Tomēr no 2013.gada tas ir pieejams visiem ražotājiem.\n\nkaimiņu iekārtu tabula – satur ierakstus (adresi) par katru maršrutētāju, kas ir fiziski pieslēgts konkrētajam maršrutētājam. topoloģijas tabula – satur ierakstus par visiem autonomās sistēmas maršrutiem. Ieraksti tiek iegūti no kaimiņu iekārtu tabulām. Topoloģijas tabulā atrodamos ceļus maršrutētājs neizmanto līdz tam brīdim kamēr tie nav ievietoti maršrutēšanas tabulā. maršutēšanas tabula – satur ierakstus par labāko iespējamo maršrutu, kas tiek iegūti no topoloģiju tabulas.\n", "id": "lvs_Latn_103944"}
{"text": "FoxPro\n\nFox Pro/Visual Fox Pro sākotnēji bija teksta bāzēta procedūru orientēta programmēšanas valoda un datu bāzu pārvaldības sistēma (DBPS), kuru 1984. gadā izveidoja Fox Software.\n\n1992. gadā Fox Software apvienojās ar Microsoft korporāciju un šo projektu pēc apvienošanās pārņēma Microsoft korporācija. Kā FoxPro tā eksistēja līdz FoxPro 2.6 versijai un vēlāk pēc apvienošanās projekts jau tika saukts par Visual FoxPro (VFP). Pēdējo Visual Fox Pro versiju (v.9.0) Microsoft korporācija izdeva 2004. gadā un pēdējos lielos labojumus (SP2) 2007. gadā. Microsoft turpināja VFP 9.0 atbalstu līdz 2015. gadam.\n\nPirmās FoxPro versijas atbalstīja Mac OS, DOS, Windows un Unix vides, kamēr pēdējā tikai Windows vidi. 2002. gadā gan, izmantojot Wine, tika demonstrētas VFP iespējas Linux vidē, tomēr tam sekoja Microsoft paziņojums, ka VFP izmantošana uz ne-windows operētājsistēmas darbstacijām ir pretrunā ar licencēšanas noteikumiem un gala lietotāja vienošanos.\n\nFox Pro ir pieskaitāma xBase grupas valodai, kas veidota, par pamatu ņemot dBase programmēšanas valodu. Kā citu atpazīstamu šīs grupas valodu var minēt Clipper. VFP ir cieši sasaistīta ar savu relāciju datubāzu modeli, kas paplašina xBase iespējas un atbalsta SQL.\n", "id": "lvs_Latn_103945"}
{"text": "Rutanja Olda\n\nRutanja Olda (, īstajā vārdā Rūta Skrastiņa; dzimusi ) ir latviešu izcelsmes Holivudas aktrise. Filmējusies kopš 1968. gada. Iespējams, pazīstamākā filma ar Oldas piedalīšanos ir piecu Amerikas Kinoakadēmijas balvu laureāte 1978. gada Maikla Čimino filma \"Briežu mednieks\". Piedalījusies arī filmās \"Rokijs 2\" (1979), Mommie Dearest (1981), Amityville II: The Possession (1982), Girls Nite Out (1982), Steel (1997), Stolen (2009), Ovum (2015). Tēlojusi lomas arī dažādos TV seriālos, tai skaitā, piedalījusies piecās \"Santabarbara\" sērijās un divās \"Likums un kārtība\" sērijās.\n", "id": "lvs_Latn_103946"}
{"text": "Liams Nīsons\n\nLiams Džons Nīsons (; dzimis ) ir ziemeļīru aktieris.\n\nKino Nīsons debitējis 1978. gadā ar lomu Pilgrim's Progress. Viņš ir pazīstams ar lomām tādās filmās kā \"Šindlera saraksts\", \"Zvaigžņu kari: Ļaunumu vēstošā ilūzija\", \"Betmens: Sākums\", \"Maikls Kolinss\" (Michael Collins), \"Nolaupītā\", \"Tumsas cilvēks\" (Darkman), \"Robs Rojs\" (Rob Roy), \"Kinsijs\" (Kinsey), \"Sniegāju gūstekņi\" (The Grey), \"Titānu cīņa\" (Clash of the Titans), \"Debesu valstība\", \"Nezināmais\", \"Non-Stop: tiešais reiss\", \"Cilvēks vilcienā\" un \"Nārnijas hronikas\" (The Chronicles of Narnia) filmu sērijā. Ir ticis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai, BAFTA kino balvai un trim Zelta globusa balvām.\n", "id": "lvs_Latn_103947"}
{"text": "Brūce\n\nBrūce () ir ādas, gļotādas vai dziļāk esošo audu un iekšējo orgānu veseluma mehānisks bojājums ar vienlaikus bojātiem ārējiem apvalkiem.\n", "id": "lvs_Latn_103948"}
{"text": "Edmunds Lukevics\n\nEdmunds Lukevics (dzimis , miris ) bija latviešu ķīmiķis organiķis. Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1987) un Ņujorkas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1993).\n", "id": "lvs_Latn_103949"}
{"text": "Auniņa Šona piedzīvojumi\n\n\"Auniņa Šona piedzīvojumi\" () ir britu kompānijas Aardman Animations un HIT Entertainment bērnu televīzijas animācijas seriāls. Pirmā pārraide kanālā CBBC notika 2007. gada martā. Seriālam ir 4 sezonas, kurās pavisam ir 130 sērijas. Iedvesmojoties no Auniņa Šona, ir izveidots atvasinājums \"Auniņa Timija laiks\" (Timmy Time), kas paredzēts jaunākajiem skatītājiem. Seriāla 4. sezona iznāca 2014. gada sākumā. Seriāls tiek pārraidīts 180 pasaules valstīs, tostarp Latvijā, kur to pārraida televīzijas kanāls TV3 un TV6.\n\n2015. gadā tika izdota Aardman Animations radīta pilnmetrāžas animācijas filma \"Auniņš Šons. Filma\" (Shaun the Sheep The Movie) par auniņa Šona brīvdienu piedzīvojumiem lielpilsētā.\n", "id": "lvs_Latn_103950"}
{"text": "Artūrs Krūmiņš\n\nArtūrs Krūmiņš (dzimis , miris ) bija latviešu arhitekts.\n\n1900. gadā beidzis mācības Nikolaja ģimnāzijā Rīgā. Strādājis par mājskolotāju Maskavā, tāpat studējis Karlsrūes Tehniskajā augstskolā no 1905. līdz 1906. gadam. 1907. gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļu. Pēc tam sācis strādāt Maskavā (līdz 1920. gadam) Cindeļa manufaktūras būvbirojā. 1920. gadā kļuva par docētāju Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, 1940. gadā — profesoru. No 1936. līdz 1940. gadam vadījis Latvijas pilsētu izbūves komisiju. Ir vairaku ēku projektu un pārbūves projektu autors. Nodarbojies ar Latvijas arhitektūras vēstures pētīšanu. Ir vairāku grāmatu autors vai līdzautors. Sarakstījis vairāk nekā 1200 rakstus Latviešu konversācijas vārdnīcai. 1903. gadā ir sarakstījis libretu Alfrēda Kalniņa operai \"Baņuta\", par ko saņēmis Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas nodaļas godalgu. Vēl ir sarakstījis libretu otrajai Kalniņa operai \"Salinieki\".\n\n1945. gadā kļuva par Latvijas Arhitektu savienības biedru. 1934. gadā Krūmiņam tika piešķirts ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.\n", "id": "lvs_Latn_103951"}
{"text": "Britu Sadraudzības Transantarktiskā ekspedīcija\n\nBritu Sadraudzības Transantarktiskā ekspedīcija (, CTAE) bija Britu Sadraudzības sponsorēta ekspedīcija 1955.—1958. gadā, kas pirmā pa virszemi caur Dienvidpolu šķērsoja Antarktīdas kontinentu. Tā bija pirmā ekspedīcija, kas pa virszemi sasniedza Dienvidpolu 46 gadus pēc Roalda Amundsena un Roberta Skota ekspedīcijām 1911. un 1912. gadā.\n\nEkspedīcija bija organizēta kā privāts pasākums, bet Apvienotās Karalistes karalienes Elizabetes II aizbildniecībā un ar Apvienotās Karalistes, Jaunzēlandes, ASV, Austrālijas un Dienvidāfrikas valdību atbalstu. Ekspedīcijas vadītājs bija britu polārpētnieks Viviens Fukss, bet Jaunzēlandes atbalsta vienību vadīja alpīnists, Everesta pirmais iekarotājs, Edmunds Hilarijs. Jaunzēlandes komandā bija iekļauti arī zinātnieki, kas darbojās Starptautiskā Ģeofizikas gada programmas ietvaros.\n", "id": "lvs_Latn_103952"}
{"text": "Eduards Tisē\n\nEduards Tisē (dzimis Liepājā, miris Maskavā) bija latviešu izcelsmes padomju kinooperators. Tiek uzskatīts par vienu no padomju kinomākslas pamatlicējiem.\n", "id": "lvs_Latn_103953"}
{"text": "2014. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 2014. gada notikumi Latvijā. 2014. gadā viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām bija Rīga.\n", "id": "lvs_Latn_103954"}
{"text": "Sems Hjūstons\n\nSemjuels \"Sems\" Hjūstons (; dzimis , miris ) bija amerikāņu valstsvīrs, politiķis un karavīrs. Viņš ir vislabāk pazīstams ar savu vadošo lomu Teksasas uzņemšanā ASV.\n\nNo 1823. līdz 1827. gadam pārstāvēja Tenesī 7. apgabalu ASV Pārstāvju palātā, turpmākos divus gadus bija štata gubernators. Vēlāk Hjūstons kļuva par nozīmīgu personu Teksasas vēsturē. Pēc gubernatora pilnvaru nodošanas viņš pārvācās uz Ārkanzasas teritoriju, pēc tam uz vienu no Meksikas štatiem — Koaolu i Tehasu (Coahuila y Tejas) — un kļuva par vienu no līderiem Teksasas revolūcijā (1835—1836). Pēc revolūcijas, kurā uzvarēja teksasieši, Hjūstons kļuva par pirmo Teksasas republikas prezidentu (amatā bija no 1836. līdz 1838. gadam), atkārtoti šo amatu ieņēma no 1841. līdz 1844. gadam. Viņš atbalstīja Teksasas uzņemšanu ASV. Pēc tam viņš kļuva par vienu no pirmajiem diviem štata pārstāvjiem ASV Senātā, senatora amatā bija līdz 1859. gadam. Pēc tam kļuva par Teksasas štata gubernatoru, tādējādi Hjūstons kļuva par pirmo un līdz šim vienīgo cilvēku, kas ticis ievelēts divu dažādu ASV štatu gubernatora amatā.\n\nViņa vārdā nosaukta ASV pilsēta Hjūstona, tāpat vairāki objekti.\n", "id": "lvs_Latn_103955"}
{"text": "Virtembergas Aleksandrs\n\nAleksandrs Frīdrihs Vilhelms fon Virtembergs (, ; dzimis , miris ) bija Rīgā dzimis vācu augstmanis un Krievijas armijas ģenerālmajors.\n\nKrievijas imperatores Marijas Fjodorovnas brāļa Virtembergas Aleksandra dēls. 1837. gadā apprecējās ar Francijas karaļa Luija Filipa meitu Orleānas Mariju. Pēc tēva nāves 1833. gadā pameta dienestu Krievijas armijā un pārcēlās uz dzīvi Vācijā.\n", "id": "lvs_Latn_103956"}
{"text": "Hjūstons\n\nHjūstons (; sieviešu dzimtē Hjūstone) ir skotu cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Džons Hjūstons (John Huston; 1906—1987), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris; Sems Hjūstons (Sam Houston; 1793—1863), amerikāņu valstsvīrs, politiķis un karavīrs; Volters Hjūstons (Walter Huston; 1883—1950), kanādiešu aktieris un dziedātājs.\n", "id": "lvs_Latn_103957"}
{"text": "Eliša Grejs\n\nEliša Grejs (; dzimis , miris ) bija amerikāņu inženieris un izgudrotājs.\n\nViens no kompānijas Western Electric dibinātājiem. Tiek uzskatīts par sintezatora izgudrotāju. Neveiksmīgi apstrīdēja tiesā Aleksandra Bella tiesības uz telefona patentu, jo iesniedza telefona patenta pieteikumu gandrīz vienlaicīgi ar Bellu.\n", "id": "lvs_Latn_103958"}
{"text": "Anna Lāce\n\nAnna Lāce (arī Asja Lācis, 1891—1979) bija latviešu režisore un skatuves mākslas teorētiķe. Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1955). Rakstīja par teātra un dramaturģijas jautājumiem, vācu revolūcijas dramaturgu daiļradi, politisko teātri Latvijā un Vācijā.\n", "id": "lvs_Latn_103959"}
{"text": "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija\n\nEnerģētika (dabasgāze, elektroenerģija, siltumenerģija). Ūdenssaimniecība (centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija). Elektroniskie sakari. Pasts; Sadzīves atkritumu apsaimniekošana (apglabāšana poligonos); Depozīta iepakojuma apsaimniekošana (atkārtoti vai vienreiz lietojamo dzērienu iepakojumiem).\n\nDepozīta iepakojuma apsaimniekošanas sistēma ir jauna SPRK atbildības joma, ko Saeima uzticēja SPRK uzraudzīt no 2020.gada 1.jūlija.\n\nSPRK uzdevums ir rūpēties, lai ikviens lietotājs sabiedriskos pakalpojumus saņemtu atbilstošā kvalitātē par ekonomiski pamatotu cenu. SPRK pieņemtie lēmumi ir saistoši gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (komersantiem), gan sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem (gan fiziskām, gan juridiskām personām). Kopumā SPRK uzrauga vidēji 600 regulētos komersantus atbilstoši 2020. – 2021. gada datiem.\n", "id": "lvs_Latn_103960"}
{"text": "Nosmakšana\n\nNosmakšana jeb asfiksija ( — 'bez', , sphyxis — 'pulss', burtiski — 'pulsa trūkums') ir patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs skābekļa bads un ogļskābes pārmērīgums asinīs un audos, piemēram, elpceļiem ārpus ķermeņa esot nospiestiem, elpceļiem nosprostojoties tūskas dēļ, spiedienam krītoties mākslīgajā atmosfērā vai skābekļa apgādes sistēmā utt.\n", "id": "lvs_Latn_103961"}
{"text": "Latvijas Kredītbanka\n\nLatvijas Kredītbanka bija 1935. gada 11. aprīlī izveidota Finanšu ministrijas kontrolēta akciju sabiedrība.\n\nLatvijas Kredītbanka strādāja sākotnēji ar 10, tad 20 un vēlāk — 40 miljonus latu lielu pamatkapitālu, tādējādi kļūstot par lielāko banku Latvijā. Par bankas vadītāju iecelts Andrejs Bērziņš. 1935. gada 3. oktobrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka banka turpmāk pārņems visus uzņēmumus, ko valdība un Finanšu ministrija nolems nacionalizēt.\n\nPēc valdības lēmuma 1935. gadā Kredītbanka pārņema Latvijas Tirgotāju banku, Lauksaimnieku centrālbanku, Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības savstarpējo kredītbiedrību, II. Liepājas Savstarpējo kredītbiedrību, Rīgas Kredītbanku, Latvijas Privātbanku, Latgales Akciju banku, Rīgas Komercbanku, Rīgas Latviešu tirgotāju savstarpējo kredītbiedrību, Baltijas Savstarpīgo kredītbiedrību, Cēsu Savstarpīgo kredītbiedrību un Latvijas Tirdzniecības un rupniecības banku.\n\nVēlākajos Ulmaņa režīma gados banka aizvien vairāk kļūst par valdības vēlmju īstenotāju, reorganizējot veselas nozares, veidojot nacionālās akciju sabiedrības, ietekmējot produktu cenas un iesaistoties celtniecībā.\n\n1936. gadā Kredītbanka pārņēma un likvidēja šokolādes ražotāju Th.Riegert, nopirka jau esošo šokolādes ražotāju AS Laima un uzsāka tās ražotnes modernizāciju, samazināja darbinieku skaitu un produkcijas cenas, uzcēla jauno fabrikas ēku Rīgā, Miera ielā.\n\n1937. gadā Kredītbankai pārņemot dzērienu ražotājus Iļģeciems, Tanheizers un Waldschlößchen tiek izveidota AS Aldaris. Alus cenas tiek pazeminātas 1937. gada 13. februāri un 18. jūnijā.\n\nPrivātās AS Rīgas vilnas manufaktūra vietā tiek izveidota AS Rīgas vilnas rūpnieks, kas pazemina savas produkcijas cenas par 10 – 20%, spiežot citus ražotājus darīt līdzīgi.\n\nValdība uzdeva Kredītbankai likvidēt septiņu kokvilnas ražotāju 1930. gadā izveidoto karteli \"Latvijas kokvilnas ražojumi\", tā vietā izveidojot AS Latvijas kokvilna, kas 1938. gada februārī samazināja savas produkcijas cenas par 10 – 20%.\n\nKredītbanka nopirka un likvidēja \"1. Rīgas apdrošināšanas akciju sabiedrība dib. 1765\" un tās vietā izveidoja AS Drošība.\n\nUlmaņa valdība banku izmantoja arī 1937. gadā uzsākto Finanšu Ministrijas un Kara muzeja ēku celtniecības finansēšanai.\n\nLīdz 1938. gada 1. oktobrim Kredītbanka likvidācijai bija pārņēmusi 175 kooperatīvās sabiedrības; bet līdz 1938. gada 1. janvārim bija pārņemti 22 ražošanas un tirdzniecības uzņēmumus.\n", "id": "lvs_Latn_103962"}
{"text": "Gļotāda\n\nGļotāda () ir dobu orgānu iekšējais apvalks. Gļotāda klāj elpošanas, uroģenitālo un gastrointestinālo orgānu virsmas, acs plakstiņu un dzirdes ceļu iekšējās virsmas. Nosaukums 'gļotāda' ir dots tāpēc, ka vairākums gļotādu ir klātas ar gļotu slāni, kuru producē epitēlijšūnas (parasti — kausveida šūnas).\n", "id": "lvs_Latn_103963"}
{"text": "Serums\n\nSerums ir asins plazma bez fibrinogēna. Serumu var iegūt dabiskas plazmas sarecēšanas ceļā (natīvi serumi) vai fibrinogēna nogulsnēšanas ceļā ar kalcija joniem. Serumos saglabājas antivielu lielākā daļa, un līdz ar fibrinogēna neesamību krasi palielinās to stabilitāte.\n\nSerumu izdala asins analīzēs uz infekciju slimībām, pie vakcīnas efektivitātes novērtēšanas (antivielu titrs), bioķīmiskās analīzēs.\n", "id": "lvs_Latn_103964"}
{"text": "Latvijas Darba partija\n\nLatvijas Darba partija bija politiskā partija Latvijā. Tā tika dibināta 1920. gada aprīlī, apvienojoties Latvijas Radikāldemokrātiskajai partijai un Latvijas Darba savienībai. Partija tika likvidēta 1922. gada augustā, tai apvienojoties ar Latvijas Tautas partiju un izveidojot sākotnēji vēlēšanu bloku, bet vēlāk — partiju ar nosaukumu \"Demokrātiskais Centrs\".\n\nPartijas līderi bija Gustavs Zemgals, Pēteris Juraševskis un Mārtiņš Antons. 1920. gadā notikušajās Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanās iegūtas 6 vietas no 150. Darba partija piedalījās visu valdību darbā, partijas deputāti atbalstīja Ministru kabineta lēmumus. 1920. gada pašvaldību vēlēšanās ieguva 7 vietas no 90 Rīgā, 5 vietas no 50 Jelgavā, 7 vietas no 30 Cēsīs. Izdeva laikrakstus \"Jaunais Vārds\" (1921—1922) un \"Jaunō Straume\" (1920—1934).\n", "id": "lvs_Latn_103965"}
{"text": "Arvis Vilkaste\n\nArvis Vilkaste (dzimis Balvos) ir bijušais latviešu bobslejists. Kā stūmējs Oskara Melbārža pilotētajā četriniekā kļuva par 2014. gada ziemas olimpisko spēļu čempionu.\n\nAr bobsleju sācis nodarboties 2010. gadā, kad arī iekļuva nacionālajā izlasē. 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnījis zelta medaļu Melbārža komandas sastāvā. 2012. gada Pasaules čempionātā viņi nepabeidza sacensības. 2013. gadā tika izcīnīta 5. vieta Eiropas un 9. vieta Pasaules čempionātā.\n\nSočos četrinieku sacensībās kā Melbārža stūmējs izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmā Latvijas sportistu izcīnītā zelta medaļa bobslejā pēc neatkarības atjaunošanas. Sākotnēji zelta medaļas ieguva Krievijas bobsleja četrinieks Aleksandra Zubkova vadībā, bet Latvijas četrinieks palika otrajā vietā, taču pēc pilota diskvalifikācijas par dopinga lietošanu medaļu sadalījums tika mainīts.\n", "id": "lvs_Latn_103966"}
{"text": "At Long Last Leave\n\nAt Long Last Leave ir amerikāņu animētā seriāla \"Simpsoni\" 23. sezonas 14. sērija un seriāla 500. sērija. Pirmoreiz tā tika pārraidīta Fox Network televīzijas kanālā . Šajā sērijā Simpsonu ģimene uzzina, ka Springfīldas iedzīvotāji slepeni ir nolēmuši patriekt viņus no pilsētas.\n\nSērijas ievadā tika apkopoti iepriekšējo sezonu dīvāna joki.\n\nLai popularizētu 500 sēriju robežas sasniegšanu Fox kanāls vēlējās pārspēt Ginesa rekordu par pasaulē ilgāko televīzijas skatīšanos (bija jāpārspēj 86 stundas, 6 minūtes un 41 sekunde). Rekorda pārspēšana tika uzsākta ar seriāla pirmo sēriju Simpsons Roasting on an Open Fire un noslēdzās 12. februārī ar 11. sezonas 11. sēriju Faith Off. Tajā brīdī tika sasniegts 86 stundu un 37 minūšu ilgs brīdis, līdz ar to tika pārspēts Ginesa rekords.\n", "id": "lvs_Latn_103967"}
{"text": "Roalds Dāls\n\nRūalls Dāls (; dzimis , miris ) jeb Roalds Dāls bija britu rakstnieks, kaujas pilots un scenārists.\n\nDzimis Velsā norvēģu ģimenē. Dienējis Karaliskajos Gaisa spēkos Otrajā pasaules karā. 1940. gados kļuva pazīstams kā bērnu un pieaugušo literatūras rakstnieks un kļuva par vienu no vislabāk pārdotajiem rakstniekiem pasaulē. Dālu ir saukuši par \"vienu no 20. gadsimta labākajiem stāstniekiem bērniem\". 2008. gadā The Times viņu ierindoja 16. vietā 50 labāko britu autoru sarakstā (kopš 1945. gada).\n\nViņš ir sarakstījis tādas grāmatas kā \"Matilde\", \"Čārlijs un šokolādes fabrika\", \"Džordža brīnumzāles\", \"Džeimss un milzu persiks\", \"LDM\".\n", "id": "lvs_Latn_103968"}
{"text": "Dāls\n\nKristiāns Dāls (Кристиан Даль; 1839―1904) ― Igaunijas zviedru izcelsmes kapteinis, polārpētnieks un jūrskolu pedagogs, Krievijas Impērijas titulārpadomnieks; Roalds Dāls (Roald Dahl; 1916―1990) ― britu rakstnieks, kaujas pilots un scenārists.\n", "id": "lvs_Latn_103969"}
{"text": "Madlēnas kultūra\n\nMadlēnas kultūra () ir vēlā paleolīta kultūra Rietumeiropā, kas tiek datēta ar 17 000 līdz 12 000 BP, pēdējā ledus laikmeta beigu posmā. Tā nosaukumu ieguvusi no Madlēnas grotas, kas atrodas Vézère ielejā, Tusakas komūnā, Dordoņas departamentā, Francijā. Madlēnas kultūra pazīstama pēc alu zīmējumiem un atrastajiem kaula un krama darbarīkiem. Starp medījamajiem dzīvniekiem dominēja zirgi, ziemeļbrieži, mamuti, vērši.\n\nTipoloģiski Madlēnas kultūru iedala sešās fāzēs. Agrākās fāzes raksturo dažādu proporciju griežņi un kasīkļi. Vidējās fāzēs parādās mikrolītiski komponenti (daļēji atšķirīgi zoboti mikrolīti). Pēdējās fāzes raksturo vienpusējās (5. fāze) un divpusējās (6. fāze) harpūnas, kas veidotas no kaula, raga vai ziloņkaula.\n\nMadlēnas kultūras beigās akmens apstrādes tehnoloģija rāda izteiktu virzību uz mikrolītismu. Bez krama rīkiem Madlēnas kultūra ir labi zināma ar rūpīgi apstrādātajiem kauliem, ragiem un ziloņkaulu, kuriem bija gan funkcionāla, gan estētiska nozīme. Pārvietojamo mākslas objekti bija zižļi, statuetes, komplicēti gravētas sviežamsmailes, kā arī personālās greznumlietas: jūras gliemežvāki, caurdurti gaļēdāju zobi (parasti kā kaklarotas) un fosilijas.\n\nGliemežvāki un fosilijas, kas atrastas Madlēnas kultūras vietās, ļauj relatīvi precīzi uzzināt par to izcelsmes vietām. Tas ļāvis apstiprināt hipotēzi par Madlēnas kultūru kā mednieku—vācēju sabiedrību un iespējamiem tirdzniecības ceļiem. Ir saglabājušies daudzi alu gleznojumi, kas tiek saistīti ar Madlēnas kultūru. Spānijas ziemeļos Altamiras alā, kurā atklāti krāšņi dzīvnieku zīmējumi, izrakumos atrastie objekti tiek datēti arī ar Madlēnas kultūras sākuma periodu.\n\nLīdz 20. gadsimta beigām par Madlēnas kultūras agrāko fāzi uzskatīja Badegulas kultūru, bet tagad tā ir atdalīta kā atsevišķa kultūra. Agrākās Madlēnas kultūras vietas visas ir atrastas Francijā. Epigravetes kultūra bija cita līdzīga kultūra tajā pašā laikā Itālijā, Rumānijā un Moldāvijā. Madlēnas kultūras pēdējās fāzēs sākās ziemeļrietumu Eiropas apdzīvošana pēc pēdējā leduslaikmeta maksimuma.\n\nZiemeļspānijā un Francijas dienvidrietumos Madlēnas kultūru aizstāja Azilijas kultūra. Savukārt zonā, kur atkāpās ledājs, no Ziemeļfrancijas līdz Polijai izveidojās Hamburgas kultūra.\n", "id": "lvs_Latn_103970"}
{"text": "Vilzēnu muiža\n\nVilzēnu muiža () bija muiža tagadējā Limbažu novada Braslavas pagastā. No 1757. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja fon Zīversu dzimtai.\n\nLīdz mūsdienām saglabājusies muižas pārvaldnieka māja un vairākas saimniecības ēkas.\n", "id": "lvs_Latn_103971"}
{"text": "Ēriks Mārtiņš Feldmanis\n\nĒriks Mārtiņš Feldmanis, no 1940. gada Ēriks Grodsala ( — ), bija Latvijas jurists un politiķis. Bijis Latvijas apsardzības ministrs no 1920. gada jūnija līdz decembrim. Bijis arī Tautas padomes deputāts. Latviešu zemnieku savienības biedrs.\n", "id": "lvs_Latn_103972"}
{"text": "Jānis Antonovics\n\nJānis Antonovics (; dzimis 1942. gadā Rīgā) ir latviešu izcelsmes Lielbritānijas/ASV biologs, Virdžīnijas Universitātes bioloģijas profesors. Nodarbojas ar infekcijas slimību evolūciju un epidemioloģiju dabiskā vidē.\n", "id": "lvs_Latn_103973"}
{"text": "Džozefs Henrijs\n\nDžozefs Henrijs (; , miris ) bija amerikāņu fiziķis, Smitsona institūta pirmais vadītājs no 1846. līdz 1878. gadam. No 1830. līdz 1832. gadam neatkarīgi no Maikla Faradeja atklāja elektromagnētisko indukciju, tomēr nepublicēja pētījumus. Padarīja elektromagnētu par praksē izmantotu lietu, 1831. gadā izgudrojot elektrisko durvju zvanu, bet 1835. gadā — releju.\n\nPar godu zinātniekam induktivitātes mērvienība SI sistēmā nosaukta par henriju.\n", "id": "lvs_Latn_103974"}
{"text": "Johans Kārlis Ulrihs Bērs\n\nJohans Kārlis Ulrihs Bērs (; dzimis , miris ) bija Rīgā dzimis vācu gleznotājs un rakstnieks.\n\nDzimis Rīgā, tirgotāja ģimenē. Bērnību pavadīja Viskaļu muižā un Meņķes muižā. No 1824. gada studējis Drēzdenes Mākslas akadēmijā. 1826. gadā devās uz Itāliju, kuru apceļoja arī no 1827. līdz 1829. gadam. No 1829. līdz 1832. gadam dzīvoja dzimtajā Rīgā. Vēlāk atkal devās uz Drēzdeni, kur nodzīvoja līdz mūža galam, pasniegdams Drēzdenes Mākslas akadēmijā. Artūra Šopenhauera paziņa.\n\nSarakstījis vairākas grāmatas, to skaitā par lībiešu kapavietām.\n", "id": "lvs_Latn_103975"}
{"text": "Krišs Lipsbergs\n\nKrišs Lipsbergs (dzimis Rīgā) ir latviešu hokejists, aizsargs. Pašlaik (2020) Lipsbergs spēlē Latvijas Hokeja Līgas kluba HK MOGO sastāvā.\n\nProfesionāli hokejisti ir arī Roberta brāļi Edgars, Miks un Roberts.\n", "id": "lvs_Latn_103976"}
{"text": "Pedru II\n\nDoms Pedru II (; dzimis , miris ) bija Brazīlijas Impērijas imperators no 1831. gada līdz 1889. gadam, kad tika gāzts militārā apvērsumā.\n\nKļuvis par imperatoru 5 gadu vecumā, kad tēvs Pedru I atteicās no troņa un devās uz Portugāli. Piedzīvoja grūtu, galma intrigu pilnu bērnību. Pieaugot Pedru II izdevās konsolidēt valsti un ieviest liberālu politisko režīmu. Brazīlija uzvarēja Laplatas karā (1851—1852), Urugvajas karā (1864—1865) un Paragvajas karā (1864—1870). 1871. gadā imperatora ietekmē tika pieņemts likums, ka visi vergiem piedzimušie bērni ir brīvi no verdzības, ievadot tās atcelšanu Brazīlijā 1888. gadā. Būdams izglītības un zinātnes atbalstītājs, Pedru II personīgi draudzējās ar Rihardu Vāgneru, Luiju Pastēru un Henriju Vodsvortu Longfelovu.\n\n1889. gadā tika gāzts militārā apvērsumā. Pēdējos dzīves gadus pavadīja Eiropā. 1921. gadā Pedru II ar lielu godu tika pārapbedīts dzimtajā Brazīlijā.\n", "id": "lvs_Latn_103977"}
{"text": "Bacillaceae\n\nBacillaceae ir grampozitīvu baktēriju dzimta. Šīs baktērijas ir nūjiņveida formas heterotrofi organismi, kas izdala endosporas. Dzimtas pārstāvjiem raksturīgas peritrihiju viciņas. Daži dzimtas pārstāvji ir aerobi, citi fakultatīvi vai obligāti anaerobi. Lielākā daļa nav patogēnas, taču Bacillus ģints pārstāvji var izraisīt dažādas slimības cilvēkiem, piemēram, Bacillus anthracis izraisa Sibīrijas mēri.\n\nDažas Bacillaceae dzimtas ģintis (Filobacillus, Lentibacillus un Halobacillus) iekrāso gramnegatīvās vai grammainīgās krāsas, taču tām ir grampozitīva šūnas sieniņa.\n", "id": "lvs_Latn_103978"}
{"text": "Pēteris Martinsons\n\nPēteris Martinsons (dzimis , miris ) bija latviešu keramiķis, ilustrators un mākslas pedagogs. Veidoja traukus un citus objektus no dažādiem materiāliem un ilustrēja grāmatas. Piedalījās filmās \"Puika\" (1977), \"Tumšie brieži\" (2006).\n", "id": "lvs_Latn_103979"}
{"text": "Sergejs Bakinskis\n\nSergejs Bakinskis (, dzimis kā Ludvigs Bernheims () 1886. gadā, miris 1939. gadā) bija Rīgā dzimis boļševiks, padomju valsts darbinieks.\n\nDzimis tirgotāja ģimenē. 1904. gadā iestājās Kazaņas Universitātē un KSDSP. 1907. gadā par revolucionāro darbību no universitātes izslēgts. Līdz Oktobra revolūcijai vairākkārt arestēts. Darbojies Kazaņā, Baku, Sanktpēterburgā, Harbinā. 1917. gada decembrī, kad Harkivā tika deklarēta Ukrainas Padomju republikas nodibināšana, iecelts Ukrainas tautību sekretāra amatā. Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gadā kādu laiku darbojās Jukuma Vācieša štābā. 1925. gadā PSRS tirdzniecības pārstāvis Latvijā.\n\n1939. gadā Lielā terora laikā represēts.\n", "id": "lvs_Latn_103980"}
{"text": "Aleksandrs Mālmeisters\n\nAleksandrs Mālmeisters (dzimis Pēterupes ciemā, miris Rīgā) bija latviešu būvinženieris un politiķis, Latvijas PSR AP priekšsēdētājs. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1958).\n", "id": "lvs_Latn_103981"}
{"text": "34. ieroču SS grenadieru pulks\n\n34. ieroču SS grenadieru pulks () bija Latviešu leģiona kaujas vienība 15. ieroču SS grenadieru divīzijas sastāvā. Kaujas gaitas beidza ar padošanos rietumu sabiedrotajiem 1945. gada 2. maijā.\n", "id": "lvs_Latn_103982"}
{"text": "Arvīds Klišāns\n\nArvīds Klišāns (dzimis ) ir latviešu mežradznieks.\n\n1954. gadā beidzis mācības Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā, 1982. gadā absolvējis Latvijas konservatorijas Mežraga klasi. 1954. gadā uzsāka mežradznieka karjeru Latvijas Nacionālās operas orķestrī, kur ir arī koncertmeistars. Tāpat strādā Latvijas Mūzikas akadēmijā par pasniedzēju, vada Mežraga klasi.\n\n1965. gadā ieguvis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu, 1976. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu. 1995. gadā ieguvis Lielo mūzikas balvu. Tāpat ir vairāku citu apbalvojumu laureāts. 2013. gadā startēja Latvijas pašvaldību vēlēšanās — Rīgas domes vēlēšanās startēja no Latvijas Zaļās partijas saraksta, tomēr netika ievēlēts.\n", "id": "lvs_Latn_103983"}
{"text": "Klišāns\n\nAloizs Klišāns (1913—1992) — latviešu žurnālists, publicists un trimdas sabiedriskais darbinieks; Arvīds Klišāns (1934) — latviešu mežradznieks; Mārtiņš Klišāns (1967) — latviešu diriģents un dziedātājs.\n", "id": "lvs_Latn_103984"}
{"text": "Bruno Jirgensons\n\nBruno Jirgensons (dzimis , miris ) bija latviešu bioķīmiķis, starptautiski pazīstams koloīdķīmijas speciālists. Latvijas Universitātes un Teksasas Universitātes Dallasā profesors.\n", "id": "lvs_Latn_103985"}
{"text": "Bruno Vasiļevskis\n\nBruno Vasiļevskis (dzimis , miris ) bija latviešu gleznotājs.\n\nDzimis Rēzeknē, Otrā pasaules kara laikā ģimene dzīvojusi Kuldīgā, vēlāk pārcēlusies uz Rīgu. 1957. gadā beidzis mācības Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, 1964. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. No 1968. gada Vasiļevskis piedalījās izstādēs. 1973. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru.\n\nGleznojis klusās dabas, ainavas un portretus. Distancējoties no sava laika latviešu mākslas tradīcijām, kopā ar domubiedriem Imantu Lancmani, Maiju Tabaku un citiem izveidojis t.s. \"franču grupu\", kas meklēja iedvesmu franču glezniecībā, Eiropas mākslas tradīcijās, kā arī dabas studijās. Vasiļevska darbiem lakoniska kompozīcija, atturīgs, niansēts kolorīts, tiem raksturīga meditatīva, apcerīga noskaņa.\n", "id": "lvs_Latn_103986"}
{"text": "Valdis Zariņš\n\nValdis Zariņš (dzimis , miris ) bija latviešu vijolnieks.\n\n1964. gadā absolvējis Latvijas konservatoriju. No 1969. līdz 1976. gadam bijis vijolnieks un koncertmeistars Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī. No 1967. līdz 2003. gadam darbojies Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī kā vijolnieks, no 1976. līdz 2003. gadam bija arī koncertmeistars. Darbojies arī Norvēģijas pilsētas Bergenas simfoniskajā orķestrī kā vijolnieks un koncertmeistars. 1969. gadā uzsāka pedagoga darba gaitas Latvijas konservatorijā (vēlāk Latvijas Mūzikas akadēmija).\n\n1975. gadā Zariņš saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums, bet 1978. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu. Vairākas reizes saņēmis Lielo mūzikas balvu, 2007. gadā ticis piešķirts ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.\n\nMiris 2018. gada 30. aprīlī 76 gadu vecumā.\n", "id": "lvs_Latn_103987"}
{"text": "Kārlis Georgs fon Zīverss\n\nJakobs Kārlis Georgs fon Zīverss (; 1814—1879) bija vācbaltiešu cilmes Latvijas arheologs. Pirmais atklāja krama un kaula darbarīkus akmens laikmeta apmetnē pie Burtnieku ezera un sāka izrakumus Āraišu ezerpilī.\n", "id": "lvs_Latn_103988"}
{"text": "Valdis Vikmanis\n\nValdis Vikmanis (dzimis , miris ) bija latviešu diriģents un mūzikas pedagogs.\n\n1937. gadā absolvējis Latvijas konservatorijas Trompetes klasi, 1938. gadā — Kara kapelmeistaru klasi. No 1937. līdz 1945. gadam strādājis par skolotāju, līdz 1940. gadam Rūjienā, pēc tam — Liepājā. No 1945. līdz 1987. gadam vadījis Liepājas mūzikas vidusskolu, kur arī mācīja. Vēl no 1946. līdz 1975. gadam bijis mākslinieciskais vadītājs korim \"Līva\". Diriģējis vairākus Liepājas kolektīvus.\n\n1963. gadā ieguvis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. 1997. gadā ticis apbalvots ar pirmās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi. 2002. gadā saņēmis Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.\n", "id": "lvs_Latn_103989"}
{"text": "Vikmanis\n\nRoberts Vikmanis (1887) — latviešu revolucionārs, padomju valsts darbinieks; Uldis Vikmanis (1943) — latviešu onkologs, Latvijas Universitātes profesors; Valdis Vikmanis (1915—2011) — latviešu diriģents un mūzikas pedagogs.\n", "id": "lvs_Latn_103990"}
{"text": "Aleksis Dreimanis\n\nAleksis Dreimanis (dzimis , miris ) bija Kanādas latviešu ģeologs. Tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Kanādas ģeologiem.\n", "id": "lvs_Latn_103991"}
{"text": "Cēsu pilsmuiža\n\nCēsu pilsmuižas () kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils. No 1777. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja grāfu fon Zīversu dzimtai.\n\nPēc agrārās reformas Cēsu Jauno pili nodeva Latvijas Aizsardzības ministrijas īpašumā un līdz 1940. gadam tajā atradās Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs un virsnieku klubs. Pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā Jaunajā pilī iekārtoja Cēsu Vēstures un mākslas muzeju. Kopš 2004. gada bijušās pilsmuižas kompleksā atrodas Cēsu kultūras un tūrisma centrs.\n", "id": "lvs_Latn_103992"}
{"text": "Antonio Meuči\n\nAntonio Santi Džuzepe Meuči (, dzimis , miris ) bija itāļu izcelsmes amerikāņu izgudrotājs, dažkārt tiek uzskatīts par \"īsto\" telefona radītāju. Džuzepes Garibaldi draugs.\n\nSavās mājās Steitenailendā Meuči radīja balss pārraides ierīci un 1871. gadā pieteica patenta brīdinājumu (patent caveat) par šo ierīci, neminēdams balss pārraidi ar elektriskās strāvas palīdzību. 1876. gadā Bells iesniedza savu telefona patentu.\n\nDzimis Florencē. 1835. gadā Meuči kopā ar sievu emigrēja uz Kubu, bet 1850. gadā - uz ASV, nodibinot sveču fabriku. 1850./51. gadā Meuči mājā dzīvoja viņa draugs Džuzepe Garibaldi. Neveiksmīgu darījumu rezultātā 1861. gadā Meuči bankrotēja.\n", "id": "lvs_Latn_103993"}
{"text": "Sinigrīns\n\nSinigrīns ir sērglikozīdu klasei piederošs glikozīds, kuru veido β-glikopiranoze (glikons), kam caur divvērtīgā sēra tiltiņu piesaistīts sarežģītas uzbūves aglikons, kura sastāvā ir alilgrupa un sulfātgrupa, kā arī slāpeklis imīda grupējuma formā. Sastopams atsevišķu kāpostu dzimtas augos kā Briseles kāposti, brokoļi un melno sinepju sēklās. Sinigrīnu saturošajām auga šūnām tiekot pārplēstām vai kā citādāk bojātām, enzīms sinigrināze sinigrīnu sašķeļ D-glikozē, kālija hidrogēnsulfātā un alilsinepju eļļā (alilizotiocianātā), kas veido sinepju un mārrutku raksturīgi aso garšu un smaržu.\n", "id": "lvs_Latn_103994"}
{"text": "Georgijs Baklanovs\n\nGeorgijs Baklanovs (; dzimis kā Alfons Georgs Baķis , miris ) bija Rīgā dzimis Krievijas operdziedātājs - baritons.\n\nDzimis Rīgā, pēc vecāku nāves 1892. gadā pārcēlies uz Kijivu. Iesākumā mācījies tieslietas Kijivas un Sanktpēterburgas universitātēs, tomēr vēlāk iestājās Kijivas konservatorijā. Papildinājies Milānā.\n\n1903. gadā Kijivā debitēja uz operas skatuves. Darbojies Zimina operas, Lielā teātra trupā Maskavā un Marijas teātra trupā Sanktpēterburgā. Kopš 1910. gadā uzstājās pasaules slavenākajās operas skatuvēs, to skaitā Metropolitēna operā Ņujorkā, Kobventgārdenā Londonā, Berlīnes Komiskajā operā, Parīzes operā, Vīnes Valsts operā un citās.\n\nKā viesmākslinieks dziedājis arī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves.\n", "id": "lvs_Latn_103995"}
{"text": "Emīls Berliners\n\nEmīls Berliners (, dzimis , miris ) bija Vācijas ebreju izcelsmes amerikāņu izgudrotājs un uzņēmējs.\n\n1870. gadā emigrēja uz ASV. Uzlaboja telefona uzbūvi, ieviešot konstrukcijā oglekļa mikrofonu un indukcijas spoli. 1887. gadā patentēja jaunu skaņas ierīci — gramofonu. Vēlāk konstruēja arī aviācijas dzinējus.\n\n1897. gadā Londonā nodibināja uzņēmumu Gramophone Company, kas 1931. gadā kļuva par EMI, bet 1897. gadā Hannoverē — Deutsche Grammophon, kas kā ierakstu kompānija pazīstama arī mūsdienās.\n", "id": "lvs_Latn_103996"}
{"text": "Berliners\n\nEmīls Berliners (Emile Berliner; 1851—1929) — ebreju izcelsmes amerikāņu izgudrotājs un uzņēmējs; Hanss Berliners (Hans Berliner; 1929—2017) ― ASV šahists un datorzinātnieks.\n", "id": "lvs_Latn_103997"}
{"text": "Gideons Heinrihs fon Zass\n\nGideons Heinrihs fon Zass (; dzimis , miris Lutriņos) bija vācbaltu muižnieks, Kandavas pilskungs (1783 - 1786), Goldingenas virspilskungs (1786 - 1796, 1797 - 1803), Kurzemes bruņniecības maršals, vadījis 6 landtāgus starp 1775. un 1786. gadiem. Šķēdes un Lutriņu muižu īpašnieks. Panācis kuršu ķoniņu stāvokļa uzlabošanos 18. un 19. gadsimtu mijās.\n\n1793. gadā apstrīdēja hercoga Pētera rīkojumu, ka pie Lipaiķu draudzes piederošajiem brīvzemniekiem jāpiedalās baznīcas un mācītājmuižas celtniecības darbos, uzskatot, ka tas ir pretrunā kuršu ķoniņu tiesībām un privilēģijām, kas tos atbrīvo no jebkādām klaušām un nodevām. 1801. gadā ar visu septiņu ķoniņu ciemu saimniekiem noslēdza mantošanas līgumu (Erbvertrag), ar kuru saskaņā mājas turpmāk varēja mantot, dāvināt vai pārdot tikai nedalītas, kā arī zemi nedrīkstēja pārdot vai dāvināt personām, kuras nepieder pie ķoniņu dzimtām.\n", "id": "lvs_Latn_103998"}
{"text": "Georgs Juris Miķelsons\n\nGeorgs Juris Miķelsons (dzimis ) ir latviešu lidotājs un uzņēmējs.\n\nViņa tēvs bija vijolnieks Rūdolfs Miķelsons.\n\n1944. gadā kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju, 1949. gadā pārcēlies uz Austrāliju, nākamajā gadā — ASV. Studējis žurnālistiku, tāpat mācījies vairākās aviācijas pilotu skolās ASV un Austrālijā. No 1967. līdz 1973. gadam Miķelsons bija galvenais pilots un saimnieciskais direktors aviosabiedrībā Voyager 1000. 1973. gadā dibinājis aviosabiedrību American Trans Air (ATA Airlines), kuru līdz 2005. gadam arī vadījis.\n", "id": "lvs_Latn_103999"}
{"text": "Artūrs Ozoliņš\n\nArtūrs Ozolinš (dzimis ) ir latviešu hokejists, centra uzbrucējs. Pašlaik (2024) spēlē Latvijas čempionāta vienībā HK Kurbads.\n", "id": "lvs_Latn_104000"}
{"text": "Tālivaldis Ķeniņš\n\nTālivaldis Ķeniņš (dzimis , miris ) bija Kanādas latviešu komponists un mūzikas pedagogs. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem Latvijas komponistiem.\n", "id": "lvs_Latn_104001"}
{"text": "Laris Strunke\n\nLaris Strunke (dzimis , miris ) bija Zviedrijas latviešu gleznotājs. Gleznoja ainavas, monumentālos gleznojumus interjerā.\n", "id": "lvs_Latn_104002"}
{"text": "Mārtiņš Eduards Straumanis\n\nMārtiņš Eduards Straumanis (; dzimis , miris ) bija latviešu fizikālķīmiķis, Dr. chem. Latvijas Universitātes profesors (1939) un Misūri Universitātes profesors (1948).\n\nPētīja metālu koroziju, kopā ar Alfrēdu Ieviņu 1935. gadā izstrādājis rentgenstruktūras asimetrisko metodi, ar ko var precīzi noteikt kristālrežģa parametrus. Nodarbojies ar metālu šķīšanas kinētikas, kristālu defektu pētīšanu. Straumanis ir publicējis vairāk nekā 300 zinātnisko rakstu. Starptautiski pazīstamas mācību grāmatas autors koloīdķīmijā.\n", "id": "lvs_Latn_104003"}
{"text": "Straumanis\n\nJānis Straumanis (1932—2015) — Latvijas gleznotājs; Mārtiņš Eduards Straumanis (1898—1973) — latviešu fizikālķīmiķis.\n", "id": "lvs_Latn_104004"}
{"text": "Aleksandrs Junkers\n\nAleksandrs Junkers (dzimis , miris ) bija latviešu grafiķis. Viņš ir viens no kokgrebuma tehnikas pamatlicējiem latviešu grafikā un arī viens no nozīmīgākajiem pārstāvjiem.\n\nNo 1928. līdz 1930. gadam mācījies Rīgas Tautas augstskolas Zīmēšanas un gleznošanas studijā. No 1933. līdz 1935. gadam bijis Francijas žurnāla Xylographie korespondents Latvijā. Kopš 1929. gada piedalījās izstādēs. Veidojis galvenokārt klusās dabas un ainavas. Izveidojis vairāk nekā 30 grāmatām ilustrācijas kokgrebuma tehnikā. Tāpat nodarbojies ar latviešu kokgrebuma popularizēšanu Eiropā. 1945. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru.\n", "id": "lvs_Latn_104005"}
{"text": "Aleksandrs Klinklāvs\n\nAleksandrs Klinklāvs (dzimis , miris ) bija latviešu arhitekts. Viņa projektu sarakstā Latvijā ir tādas funkcionālisma stila ēkas kā Rudzīša nams Elizabetes ielā 65 un Neiburga īres nams Brīvības ielā 40 Rīgā (1932), Tērvetes sanatorija (1932), Latvijas Sarkanā Krusta slimnīca ar māsu skolu (1936), Rīgas pašvaldību darbinieku slimokases ēka Skolas ielā 5 (1937), Limbažu slimnīca (1937), Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika (1938), Latvijas Finanšu ministrijas ēka (1940) u.c.\n", "id": "lvs_Latn_104006"}
{"text": "Augusts Francs Folcs\n\nAugusts Francs Folcs (; dzimis , miris ) bija vācu tēlnieks. Tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem Rīgā.\n", "id": "lvs_Latn_104007"}
{"text": "Jurijs Jurovskis\n\nJurijs Jurovskis (; dzimis Tbilisi, miris Rīgā), īstajā vārdā Georgijs Saruhanovs (Саруханов), bija armēņu izcelsmes krievu aktieris un režisors.\n\n1912. gadā uzsāka aktiera karjeru, no 1914. līdz 1920. gadam strādājis dažādu Krievijas pilsētu teātros, no 1921. līdz 1924. gadam bijis Poļevickas trupā, kad pārcēlies uz dzīvi Latvijā.\n\nNo 1924. līdz 1926. gadam Jurovskis vadījis pretalkohola biedrības \"Apziņa\" teātra studiju. 1925. gadā sāka karjeru Rīgas Krievu drāmas teātrī gan kā aktieris, gan kā režisors. Kā režisors veidojis iestudējumus vairākos latviešu teātros, astoņus gadus Strādnieku teātrī, divus gadus Nacionālajā teātrī, kā arī Operas un baleta teātrī, bez tam vadīja inscenējumus arī Liepājas, Jelgavas un Daugavpils teātros. 1932. gadā sāka pasniegt aktiermeistarību dažādos Latvijas teātros. Kā viņa audzēkņi minami Edgars Zīle, Luijs Šmits, Hermanis Vazdiks, Olita Starka-Stendere.\n\nKā aktieris filmējies kino \"Satikšanās pie Elbas\" (1949), \"Žukovskis\" (1950), \"Uz jauno krastu\" (1955).\n\n1949. gadā kļuva par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru. 1956. gadā saņēmis PSRS Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu. Latvijas Teātra darbinieku savienība pasniedz Jurovska vārdā nosauktu balvu, ko pasniedz par spilgtiem aktierdarbiem mūsdienu dramaturģijas iestudējumos.\n\nSlimojis ar vēzi. Apbedīts 4. janvārī Raiņa kapos Raiņa pieminekļa tuvumā.\n", "id": "lvs_Latn_104008"}
{"text": "Fakultāte\n\nFakultāte ( — 'iespēja') ir augstskolas struktūrvienība, kurā tiek veikts mācību, zinātniski pētnieciskais, kā arī administratīvais darbs. Parasti tās tiek organizētas atbilstoši vienai vai divām radniecīgām zinātnes nozarēm.\n\nAugstskolu organizēšana fakultātēs aizsākās jau viduslaikos. Tolaik pastāvēja brīvo mākslu, medicīnas, jurisprudences, teoloģijas un citas fakultātes. 18. un 19. gadsimtā, norisinoties straujam tehniskajam progresam un diferencējoties zinātnei, parādījās jaunas fakultātes — fizikas un matemātikas, vēstures, filozofijas, filoloģijas, bioloģijas, tehniskā un citas.\n\nFakultāti vada dekāns, tā var būt sadalīta sīkākās struktūrvienībās — katedrās. Fakultātes citviet pasaulē sauc arī par departamentiem, institūtiem, koledžām un skolām.\n", "id": "lvs_Latn_104009"}
{"text": "Pseudophilautus hypomelas\n\nPseudophilautus hypomelas ir varžu suga, kas pieder Rhacophoridae dzimtai. To uzskatīja par izmirušu kopš 1873. gada, bet 2010. gadā Šrilankas kalnos no jauna atklāja nelielu tās populāciju. Sākotnēji to uzskatīja par jaunu, zinātnei nezināmu sugu. Rūpīgi salīdzinoši pētījumi ar muzejā esošajiem, 137 gadus veciem eksponātiem ļāva P. hypomelas no izmirušās sugas statusa (EX) pārvietot uz kritiski apdraudēto (CR).\n", "id": "lvs_Latn_104010"}
{"text": "Bitcoin\n\nBitcoin jeb bitmonētas ir vienādranga apmaksas sistēma un kriptonauda, balstīta uz atvērtā pirmkoda protokolu, kas izmanto publisku transakciju žurnālu. Bitcoin 2009. gadā publiskoja izstrādātājs vai izstrādātāju grupa zem pseidonīma Satoši Nakamoto. Tā ir kriptovalūta, kas balstās uz publiskās atslēgas kriptogrāfiju.\n\nBitmonētas tiek emitētas automātiski, pēc iepriekš radīta algoritma. Tos piešķir lietotājiem kā atlīdzību par piešķirto skaitļošanas jaudu maksājumu apstrādes nodrošināšanai, pārbaudot un saglabājot visus darījumus publiskā dalītā transakciju žurnālā, ko sauc par blokķēdi (block chain), veicot darba pierādījumu (Proof-of-Work). Šo procesu sauc par \"rakšanu\", tās dalībniekiem piešķir gan iepriekšminētās no jauna emitētās bitmonētas, gan arī darījumos ietvertās komisijas maksas. Bez \"rakšanas\", bitmonētas var iegūt arī biržās, pērkot tos par fiat naudu, kā arī pārdodot preces un pakalpojumus. Lietotāji var pa tiešo viens otram nosūtīt un saņemt bitmonētas, par to samaksājot nelielu komisijas maksu, izmantojot maka programmatūru.\n", "id": "lvs_Latn_104011"}
{"text": "Raimonds Bebris\n\nRaimonds Bebris (dzimis Palangā, miris Rīgā) bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, dzejnieks, no 1936. gada biedrības \"Latvijas vanagi\" prezidents, Valsts prezidenta pils komandants no 1936. līdz 1940. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_104012"}
{"text": "Nobela miera prēmijas laureāti\n\nNobela miera prēmiju katru gadu piešķir Norvēģijas Nobela komiteja. Prēmija tiek piešķirta par nopelniem, kas veicinājuši valstu, tautu un citu organizāciju mieru un savstarpējo sadarbību, kā arī personām, kas kādas tautas vai valsts labā īstenojušas nozīmīgus miera pasākumus. Prēmiju pasniedz kopš 1901. gada (kā pirmie to saņēma Frederiks Pasī un Anrī Dināns), tā tiek pasniegta Norvēģijas galvaspilsētā Oslo 10. decembrī, kas ir arī Alfrēda Nobela nāves diena. Nobela prēmiju piešķir Norvēģijas Nobela komiteja, kuru veido 5 cilvēki, kas ir ievēlēti no Norvēģijas Parlamenta.\n", "id": "lvs_Latn_104013"}
{"text": "Arnis Balčus\n\nArnis Balčus (dzimis ) ir latviešu foto un videomākslinieks. Studējis Vestminsteras universitātē Londonā. Izstādēs no 1994. gada. Darbi bijuši izstādīti Rīgā, Londonā, Berlīnē, Kopenhāgenā, Oslo un citur.\n", "id": "lvs_Latn_104014"}
{"text": "Augusts De Morgans\n\nAugusts De Morgans (; dzimis , miris ) bija britu matemātiķis un loģiķis. Pazīstams kā De Morgana likumu formulētājs. Londonas matemātiskās biedrības pirmais prezidents.\n\nDzimis Britu Austrumindijas kompānijas amatpersonas ģimenē. Kad Augustam bija septiņi mēneši, ģimene pārcēlās uz Lielbritāniju. Desmit gadu vecumā zaudēja tēvu. 1823. gadā iestājās Kembridžas Universitātē. No 1828. līdz 1831. gadam un no 1836. līdz 1866. gadam bija Londonas Universitātes koledžas matemātikas profesors. Izrādīja interesi par spirituālismu.\n", "id": "lvs_Latn_104015"}
{"text": "Morgans\n\nAugusts De Morgans (Augustus De Morgan; 1806—1871) — britu matemātiķis; Endrū Morgans (Andrew Morgan; 1976) — ASV astronauts, virsnieks, ārsts; Džefrijs Dīns Morgans (Jeffrey Dean Morgan; 1966) — ASV aktieris; Dž. P. Morgans (J. P. Morgan; 1837—1913) — ASV finansists; Tomass Hants Morgans (Thomas Hunt Morgan) — ASV biologs, Nobela prēmijas laureāts; Vess Morgans (Wes Morgan; 1984) — Jamaikas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_104016"}
{"text": "Gi Bara\n\nGi Bara (, īstajā vārdā Gi Villemss (Guy Willems); dzimis , miris ) bija Rīgā dzimis beļģu komiksu mākslinieks. Bez komiksiem darbojās arī kā Briseles avīzes La Dernière Heure žurnālists.\n", "id": "lvs_Latn_104017"}
{"text": "Vidussaksijas apriņķis\n\nVidussaksijas apriņķis () ir apriņķis Vācijā, Saksijas federālajā zemē. Apriņķis robežojas ar Saksijas Leipcigas, Ziemeļsaksijas, Meisenes, Saksijas Šveices-Austrumu Rūdu kalnu, Rūdu kalnu apriņķiem, Kemnicu un Cvikavas apriņķi, kā arī Tīringenes Altenburgas Zemes apriņķi un Čehiju.\n\nVidussaksijas apriņķis iedalās 21 pilsētā un 33 kopienās. Pilsētas ir Augustusburga, Branda-Erbisdorfa, Burgštete, Dēbelna, Ēderana, Flēa, Frankenberga/Sa., Frauenšteina, Freiberga, Gēringsvalde, Grosširma, Hainihene, Harta, Leisniga, Luncenava, Mitveida, Pēniga, Rohlica, Rosveina, Valdheima, Zaida.\n\nApriņķī dzimusi marksiste Klāra Cetkina (Clara Zetkin, 1857—1933).\n", "id": "lvs_Latn_104018"}
{"text": "Augustusburga\n\nAugustusburga () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Vidussaksijas apriņķī. Pār pilsētas apbūvi dominē no 1568. līdz 1572. gadam celtā Augustusburgas medību pils (Jagdschloss Augustusburg), mūsdienās motociklu muzejs un hostelis. No Erdmansdorfas ciemata dzelzceļa stacijas uz Augustusburgas pilsētu kalna galā ved funikuleris (Drahtseilbahn Augustusburg).\n", "id": "lvs_Latn_104019"}
{"text": "Kabomani tapirs\n\nKabomani tapirs (Tapirus kabomani), arī mazais melnais tapirs ir viena no piecām tapiru dzimtas sugām. Tas ir vismazākais tapirs. Apdzīvo Amazones lietus mežus un sugas izplatības areāls, domājams, sakrīt ar līdzenumu tapira areālu. Par mazā melnā tapira atklāšanu tika paziņots 2013. gada decembrī, un tā kļuva par pirmo nepārnadžu sugu, kas atklāta pēdējos 100 gados.\n", "id": "lvs_Latn_104020"}
{"text": "Vilisa tornis\n\nVilisa tornis (), agrāk zināms ar nosaukumu Sears Tower, ir 442 metrus (108 stāvus) augsts debesskrāpis Čikāgā, Amerikas Savienotajās Valstīs. No 1973. līdz 1998. gadam tā bija augstākā ēka pasaulē. 2013. gadā tā bija otra augstākā ēka ASV aiz One World Trade Center un devītā augstākā pasaulē. Debesskrāpis ir viens no populārākajiem tūristu apskates objektiem Čikāgā. Vidēji katru gadu to apmeklē vairāk nekā miljons tūristu. Līdz 2009. gada 16. jūlijam debesskrāpja nosaukums bija Sears Tower, bet, kad ēku pārņēma multinacionāls uzņēmums Willis Group, tā tika pārsaukta par Vilisa torni.\n\nKopš 2012. gada augusta ēkā atrodas aviokompānijas United Airlines galvenā mītne. Kompānijas biroji aizņem 20 ēkas stāvus.\n", "id": "lvs_Latn_104021"}
{"text": "Kompjeņas pamiers (1918)\n\nKompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.\n\n1918. gada 29. septembrī Vācijas Impērijas ģenerālštābs informēja imperatoru, ka vācu karaspēks vairs nav spējīgs karot Rietumu frontē. Oktobrī aizsākās sarunas par pamiera noslēgšanu, kā rezultātā 1918. gada 11. novembrī pulksten 05.11 franču maršala Ferdinanda Foša dzelzceļa vagonā, kas tobrīd atradās Kompjeņas mežā (Francija), tika noslēgts Kompjeņas pamiers. Tas stājās spēkā tajā pašā dienā pulksten 11.00, iezīmējot Antantes spēku uzvaru un vāciešu zaudējumu, tomēr tehniski tas nebija padošanās akts. Pamiers primāri paredzēja pārtraukt karadarbību, izvest vācu karaspēku no okupētajām teritorijām rietumos, atvelkot to aiz Reinas kreisā krasta, kā arī atzīt demilitarizētās joslas izveidošanu Reinas labajā krastā. Tāpat noteikumi paredzēja vācu flotes internēšanu, karamateriālu nodošanu u.c. noteikumus. Kopumā pamiers trīs reizes tika pagarināts līdz 1920. gada 10. janvārim, kad spēkā stājās Versaļas līgums.\n", "id": "lvs_Latn_104022"}
{"text": "Kompjeņas pamiers\n\nKompjeņas pamiers — pamiers starp Antanti un Vācijas impēriju; Kompjeņas pamiers — pamiers starp Trešo Reihu un Francijas Petēna valdību.\n", "id": "lvs_Latn_104023"}
{"text": "Branda-Erbisdorfa\n\nBranda-Erbisdorfa () ir vēsturiska kalnraču pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Vidussaksijas apriņķī uz dienvidiem no Freibergas.\n", "id": "lvs_Latn_104024"}
{"text": "Frankenberga (Saksija)\n\nFrankenberga () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Vidussaksijas apriņķī pie Cšopavas upes.\n", "id": "lvs_Latn_104025"}
{"text": "Freiberga\n\nFreiberga () ir universitātes pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Vidussaksijas apriņķa centrs. Vecpilsēta ir pilsētbūvniecības piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_104026"}
{"text": "Ebreji Latvijā (muzejs)\n\nMuzejs \"Ebreji Latvijā\" ir muzejs Rīgā, kas pēta un popularizē Latvijas ebreju vēsturi, krāj un saglabā liecības par Latvijas ebreju kopienu no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām. Muzejs dibināts 1989. gadā. Muzejs ir Rīgas Ebreju kopienas sastāvdaļa un viens no nedaudzajiem valsts akreditētajiem privātajiem muzejiem Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_104027"}
{"text": "Rayo Vallecano\n\nRayo Vallecano ir Spānijas futbola klubs no Madrides priekšpilsētas Valjekasas. Klubs dibināts 1924. gadā, pašlaik spēlē Spānijas Pirmajā divīzijā jeb La Liga. Komanda mājas spēles aizvada Campo de Fútbol de Vallecas stadionā. Augstākais sasniegums Spānijas čempionātos kluba vēsturē ir 2012.–2013. gada sezonā izcīnītā 8. vieta.\n", "id": "lvs_Latn_104028"}
{"text": "Sērglikozīdi\n\nSērglikozīdi jeb glikozinolāti ir organisku savienojumu klase, glikozes un aminoskābes atvasinājumi, kas sasaistīti caur divvērtīgā sēra tiltiņu. Sastopami praktiski visos krustziežu dzimtas augos, piemēram, Briseles kāpostos, brokoļos, galviņkāpostos un ūdenskresēs kā vielmaiņas starpprodukts.\n", "id": "lvs_Latn_104029"}
{"text": "Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)\n\nDzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena bija dzelzceļa līnija Latvijā, kas savienoja Rīgas un Rūjienas pilsētas (148 km), kas turpinājās līdz Ipiķiem (Valsts robeža) — 167 km. Līnija turpinājās Igaunijā un caur Meizakilas pilsētu veda līdz Pērnavai. Mūsdienās no līnijas ir palicis un darbojas tikai elektrificētais posms Rīga—Skulte (oficiāli — līnija Zemitāni—Skulte). Ir arī saglabājušās sliedes dažu simtu metru posmā aiz Skultes stacijas, tāpat arī saglabājušās staciju ēkas Limbažos (mūsdienās tiek izmantota kā autoosta), kā arī Stienē un Alojā (dzīvojamās ēkas). Puikules stacijas ēka ir izdemolēta, no Lādes stacijas palikušas tikai mūra sienas. Daļēji saglabājusies Intes pieturas nojume.\n", "id": "lvs_Latn_104030"}
{"text": "Ebro\n\nEbro (, ) ir upe Spānijas ziemeļaustrumos. Tā ir otra garākā upe Pireneju pussalā. Par to garāka ir tikai Težu. Upes garums ir 910 km, bet sateces baseina platība — km². Lielākās pilsētas upes krastos ir Reinosa, Miranda de Ebro, Logronjo, Tudela, Saragosa, Tortoza, Amposta un Deltebre.\n", "id": "lvs_Latn_104031"}
{"text": "Oriona miglājs\n\nOriona miglājs (arī M 42, NGC 1976) ir emisijas miglājs, kurš atrodas aptuveni 1350 ± 22 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā zem Oriona jostas. Tas ir spožākais difūzais miglājs un ir redzams ar neapbruņotu aci. Miglājs ir ļoti liels, tas aizņem apmēram 85 x 60 loka minūtes lielu debess apgabalu (apgabals vienlīdzīgs apmēram 4 pilnmēnešiem). Oriona miglājs ir daļa no daudz lielāka Oriona molekulārā mākoņa kompleksa. Miglājs ir tuvākā vieta Zemei, kur \"dzimst\" jaunas zvaigznes.\n\nOriona miglājs ir viens no visvairāk pētītajiem un fotografētajiem objektiem nakts debesīs. Tas ir devis zinātniekiem daudz informācijas par zvaigžņu un planētu veidošanos no putekļu un gāzu mākoņiem. Oriona miglājā ir novēroti gan protoplanetārie diski, gan brūnie punduri. 1954. gadā Oriona miglājā atklāja Herbiga—Haro objektus. Tie ir milzīgi (apmēram 10 reižu lielāki par Plutona orbītu ap Sauli) zvaigžņveida vielas sabiezinājumi, kurus parasti izmet T Tau tipa jaunas zvaigznes. Šie objekti kustas ar milzīgu ātrumu, līdz pat 300 - 400 km/s.\n", "id": "lvs_Latn_104032"}
{"text": "Ādolfs Kuršinskis\n\nĀdolfs Kuršinskis ( — ) bija Latvijas inženieris un politiķis. Bijis Latvijas satiksmes ministrs no 1920. gada jūnija līdz 1921. gada jūnijam.\n", "id": "lvs_Latn_104033"}
{"text": "Attēls:Ādolfs Kuršinskis.png\n\nNo Pēdējā Brīdī, Nr.236 (18.10.1933)\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Attēlā redzamā persona (Ādolfs Kuršinskis) ir mirusi. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n", "id": "lvs_Latn_104034"}
{"text": "Strūga\n\nStrūga ir upes liellaiva ar plakanu dibenu kravu pārvadāšanai. Strūgu izmantoja arī kravas pārcelšanai no lielāka kuģa, kas lielo izmēru dēļ nevarēja iebraukt ostā.\n", "id": "lvs_Latn_104035"}
{"text": "Kārlis Gustavs fon Zīverss\n\nKārlis Gustavs fon Zīverss (Carl Gustav Graf von Sievers, 1772-1856) bija Cēsu pilsmuižas īpašnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants. Napoleona karu laikā Kēnigsbergas kara komandants un krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1813-1815).\n", "id": "lvs_Latn_104036"}
{"text": "Mandarīns\n\nMandarīns (Citrus reticulata) ir neliels, mūžzaļš citrusaugu ģints koks vai krūms, no kuriem iegūst augļus, kas arī tiek saukti par mandarīniem. Mandarīnus dažreiz sauc arī par tanžerīniem vai klementīniem, lai gan korektāk būtu, ja par tanžerīniem sauktu tikai sarkanīgi oranžus mandarīnus, kurus iegūst no Citrus tangerina citrusaugiem, bet par klementīniem vienas konkrētas mandarīnu šķirnes augļus.\n\nPar mandarīnu izcelsmes vietu uzskata Ķīnas dienvidus un Vjetnamas dienvidus. Savvaļā tie nav sastopami. Tos tikai kultivē. Eiropā mandarīni audzēšanai tika ievesti tikai 19. gadsimta sākumā.\n\nPēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem 2011. gadā vislielākā mandarīnu raža pārliecinoši tika ievākta Ķīnā (gandrīz puse no visas kopējās pasaules ražas). Nākamā lielākā mandarīnu audzētāju valsts ir Spānija (aptuveni 8% no pasaules ražas).\n\nDaudzās valstīs mandarīnu ēšana un to smarža ir kļuvusi par neatņemamu Ziemassvētku daļu.\n", "id": "lvs_Latn_104037"}
{"text": "Kuršinskis\n\nĀdolfs Kuršinskis (1882—1933) — latviešu inženieris, politiķis; Andrejs Kurcijs (īstajā vārdā Andrejs Kuršinskis; 1884—1959) — latviešu ārsts, dzejnieks, rakstnieks un politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_104038"}
{"text": "Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspilī\n\n__NOTOC__ Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspilī.\n", "id": "lvs_Latn_104039"}
{"text": "Sekretariāts\n\nSekretariāts (; — ) bija amerikāņu tīrasiņu sacīkšu zirgs.\n\n1973. gadā kļuva par pirmo ASV trīskāršā kausa ieguvēju pēdējo 25 gadu laikā. Visās trijās sacensībās, kas ietilpa trīskāršā kausa sacensību ciklā, Sekretariāts uzstādīja distances rekordus — Kentuki derbijā uzvarēja ar 1:59 2/5, Preakness Stakes — 1:53 un Belmont Stakes — 2:24. Visi šie rekordi nav pārspēti līdz mūsdienām. Sekretariāts tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem tīrasiņu zirgiem. 1999. gadā ESPN to ierindoja 35. vietā 20. gadsimta izcilāko sportistu sarakstā, tas bija augstāk ierindotais sacīkšu zirgs rangā. Laikraksts The Blood-Horse to ierindoja otrajā vietā pēc Man o' War zirga 100 labāko 20. gadsimta ASV sacīkšu zirgu rangā.\n\nZirga īpašniece bija Penija Čenerija, to trenēja Lisjēns Lorēns, lielāko daļu zirga sacīkšu karjeras viņa žokejs bija kanādietis Rons Tērkots. Sekretariāts bija 168 cm augsts un 533 kg smags.\n", "id": "lvs_Latn_104040"}
{"text": "Tomass Beiess\n\nViņa tēvs bija nonkonformisma mācītājs. Studējis Edinburgas Universitātē loģiku un teoloģiju. 1733. gadā kļuva par prezbiteriāņu mācītāju kādā Tanbridžvelsas kapelā. Šeit viņš kalpoja līdz 1752. gadam. Ir zināms, ka dzīves laikā Beiess publicēja divus darbus, no kuriem viens bija par teoloģiju un otrs — matemātiku:\n\nDivine Benevolence, or an Attempt to Prove That the Principal End of the Divine Providence and Government is the Happiness of His Creatures (1731) An Introduction to the Doctrine of Fluxions, and a Defence of the Mathematicians Against the Objections of the Author of The Analyst (tas tika publicēts 1736. gadā anonīmi), kurā viņš atbalstīja rēķinu ieviešanu.\n\nRičards Praiss rediģēja Beiesa darbu un 1763. gadā, divus gadus pēc viņa nāves, publicēja darbu An Essay towards solving a Problem in the Doctrine of Chances. Šajā darbā ir iekļauts apgalvojums, kas pašlaik ir pazīstama kā Beiesa teorēma.\n", "id": "lvs_Latn_104041"}
{"text": "Džons Džejs\n\nDžons Džejs (; dzimis , miris ) bija amerikāņu valstsvīrs, diplomāts, viens no ASV pamatlicējiem un pirmais ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs.\n\nLaikā no 1784. līdz 1790. gadam bija ASV Ārlietu ministrijas sekretārs, viņu šajā amatā nomainīja Tomass Džefersons jau kā Valsts sekretārs. 1789. gadā Džordžs Vašingtons viņu apstiprināja ASV Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, ko viņš pildīja līdz 1795. gadam, kad kļuva par Ņujorkas štata gubernatoru (amata pienākumus pildīja līdz 1801. gadam). Kandidēja 1796. un 1800. gada ASV prezidenta vēlēšanās.\n", "id": "lvs_Latn_104042"}
{"text": "Vikipēdija krievu valodā\n\nVikipēdija krievu valodā () ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas krievu valodas versija. Tā tika izveidota 2001. gada 20. maijā, 2013. gada decembrī rakstu skaits tajā pārsniedza 1,075 miljonus, 2010. gada janvārī 1,593 miljonus rakstu. Pēc rakstu skaita tā ir viena no desmit lielākajām vikipēdijām.\n\n2012. gada 10. jūnijā, protestējot pret interneta cenzūru Krievijā, Vikipēdija krievu valodā uz vienu dienu pārtrauca darbību.\n\nVikipēdija krievu valodā tiek pakļauta politiskam spiedienam politiskās cenzūras dēļ. 2022. gada 1. martā Krievijas izpildinstitūcija Roskomnadzor piedraudēja bloķēt Vikipēdiju Krievijas teritorijā par rakstu \"Krievijas iebrukums Ukrainā\". 2022. gada 11. martā tika arestēts baltkrievu Vikipēdijas redaktors Marks Bernšteins, viens no aktīvākajiem Vikipēdijas krievvalodīgās sadaļas redaktoriem.\n", "id": "lvs_Latn_104043"}
{"text": "European Hit Radio Top 100 (2013)\n\nŠis ir European Hit Radio 2013. gada noslēguma Top 100. Tops tika atskaņots radiostacijā European Hit Radio otrdien, 2013. gada 31. decembrī plkst. 10.00 ar atkārtojumu otrdien, 2014. gada 1. janvārī plkst. 1.00.\n", "id": "lvs_Latn_104044"}
{"text": "2014. gada laikapstākļi Latvijā\n\nŠajā rakstā ir apkopoti 2014. gada laikapstākļi Latvijā. 2014. gadā visi mēneši, izņemot jūniju, bija siltāki par normu. Kopumā 2014. gads bija viens no siltākajiem novērojumu vēsturē. 2014. gads iesākās ar janvārim netipiski siltu laiku, kad gaisa temperatūra atsevišķās dienās bija pat 11 °C virs normas, tomēr janvāra otrajā pusē visā Latvijā strauji atgriezās ziema un diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija 8—10 °C zem normas. Viszemākā mēneša gaisa temperatūra (−24,3 grādi) tika reģistrēta 26. janvārī Zosēnos. Neskatoties uz kraso aukstā laika iestāšanos, nevienā novērojumu stacijā netika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Pāris nedēļas Latvijā pieturējās aukstums, taču sniega segas biezums bija neliels, kas ietekmēja situāciju lauksaimniecības teritorijās. Ilgā anticiklona ietekmē janvāris kļuva par vissaulaināko gada pirmo mēnesi saules spīdēšanas novērojumu vēsturē, un saule spīdēja 2,7 reizes vairāk nekā ierasts. Līdz ar februāra sākšanos arī aukstums strauji atkāpās un mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 5,1 °C virs normas, tomēr, ņemot vērā iepriekšējo gadu siltos februārus, tika pārspēti tikai trīs diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi — 16. februārī.\n\nArī 2014. gada marts aizritēja neparasti silts: vidējā gaisa temperatūra bija +3,4 °C, kas ir 4,7 grādus virs ilggadīgās normas, šis mēnesis ilggadīgajā datu rindā bija trešais siltākais marts. Mēneša gaitā tika uzstādīti 52 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi konkrētās novērojumu stacijās, bet 10. un 23. martā tika pārspēti diennakts gaisa temperatūras rekordi visā Latvijā kopumā. Marts izcēlās arī ar ļoti stipru vētru, kas Latviju sasniedza 15. datumā. Vislielākais vēja ātrums jūras piekrastē brāzmās sasniedza pat 30 m/s, Kurzemes iekšzemes rajonos līdz 29 m/s. 2014. gada aprīlis arī bija siltāks par normu (par 2,3 °C) un kļuvis par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē, bet 21. gadsimtā — vissiltāko aprīli, un periodā no 20. līdz 22. aprīlim vietām tika uzstādīti maksimālās gaisa temperatūra rekordi. Aprīlis aizritēja ar neparasti lēnu vēju — otrs lēnākais pēdējos 38. gados novērotais. Maijs bija 1,2 °C siltāks par normu un, pateicoties siltajām gaisa masām virs Latvijas, maija otrajā pusē meteoroloģiskā vasara sākās vidēji par mēnesi agrāk. Turklāt gada 19., 23., 24. un 25. maijs kļuva par viskarstākajiem atbilstošajiem datumiem ne tikai lielā daļā novērojumu staciju, bet arī visā Latvijā kopumā. Interesanti, ka maijā pilnībā bez nokrišņiem aizritēja tikai viena diena, bet visvairāk jeb 2/3 no visa nokrišņu daudzuma nokrita mēneša pirmajā pusē. Maijā bija nedaudz vairāk nokrišņu nekā norma (131% no normas). Arī maijā tika novērots salīdzinoši lēns vēja ātrums, tomēr mēneša otrajā pusē daudzviet tika novēroti pērkona negaisi ar lokālām krasām vēja brāzmām. Vislielākās bija 25. maijā Dobelē: līdz 23 m/s.\n\nJūnijs atšķirībā no pārējiem 2014. gada mēnešiem bija aukstāks par normu (0,9 °C zem tās) un ierindojas kā otrs vēsākais vasaras pirmais mēnesis 21. gadsimtā. Šis jūnijs izcēlās ar neierastu gaisa temperatūras gaitu, jo, mēnesim ritot, gaisa temperatūras kļuva nevis augstākas, bet arvien zemākas, vien pašā mēneša izskaņā tās pietuvojās normai. Šis bija arī salīdzinoši mitrs jūnijs (nokrišņu daudzums 146% no ilggadīgās normas) un bija desmitais mitrākais novērojumu vēsturē, bet otrs mitrākais 21. gadsimtā. Liels daudzums nokrišņu mēneša otrajā dekādē un vairākās trešās dekādes dienās nolija pār Ogres novada Lielpēčiem, tā rezultātā kopējais 2014. gada jūnija mēneša nokrišņu daudzums bija vislielākais līdz šim Lielpēčos jūnijā reģistrētais un vislielākais šajā mēnesī Latvijā — 160 mm (228% no normas). Lietusgāzes nereti pavadīja pērkona negaiss. Atsevišķās dienās mēneša otrajā pusē tika reģistrēta arī krusa. 17. jūnijā Alūksnē krusas graudu diametrs sasniedza 8 mm. Vasarai turpinoties, jūlijs Latvijā bija 5. siltākais jūlijs gan 21. gadsimtā, gan visā novērojumu vēsturē ar vidējo gaisa temperatūru +19,7 °C, kas ir 2,7 °C virs ilggadīgās normas. Jūlijā nolija vien 74% no ilggadīgās nokrišņu normas, līdz ar ko šis bija otrs sausākais jūlijs 21. gadsimtā. Tomēr, kā jau vasaras mēnešiem raksturīgi, nokrišņu daudzums bija teritoriāli ļoti mainīgs un Siguldā 29. jūlijā diennakts laikā nolija 122,8 mm, kas ir 123% no visa mēneša normas, tas ir lielākais jebkad diennaktī Siguldā nolijušais nokrišņu daudzums un sestais lielākais diennaktī nolijušais nokrišņu daudzums Latvijā. Augsta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,3 °C, kas ir 1,1 °C virs ilggadīgās normas. Neierasti karsts bija augusta sākums, kad vairākas dienas Latvijā valdīja karstums virs +30 °C. Turklāt Ventspilī tika uzstādīts jauns visas Latvijas visa gada maksimālās gaisa temperatūras rekords. 3. augustā tas bija +36,7 °C, par 0,3 grādiem pārspējot iepriekšējo, gandrīz 70 gadus veco, Daugavpilī uzstādīto, bet jau nākamajā dienā to nomainīja jauns, vēl iespaidīgāks: +37,8 °C. Bet mēneša otrās dekādes sākumā karstums strauji rimās un mēneša otrajā pusē gaisa temperatūra jau bija zemāka par normu un līdz ar to pakāpeniski arī noslēdzās meteoroloģiskā vasara. Kopējais mēneša nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 138,7 mm, kas ir 178% no ilggadīgās normas, līdz ar ko 2014. gada augusts bija otrs mitrākais 21. gadsimtā. Mēnesī tika reģistrētas 24 dienas ar pērkona negaisu un brāzmās visstiprākais vējš tika novērots 20. augustā Priekuļos 25 m/s, šai novērojumu stacijai augustā ir jauns maksimālā vēja ātruma rekords.\n\n2014. gada septembra vidējā gaisa temperatūra bija 1 °C virs ilggadīgās normas, un 13. septembris bija līdz šim vissiltākais novērojumu vēsturē: Piedrujā gaisa temperatūra sasniedza +26,4 °C. Pirmās rudens salnas tika novērotas gandrīz mēnesi vēlāk nekā ierasts. Septembris bija sauss, nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 33,2 mm, kas ir 46% no ilggadīgās normas. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 38. mazākais novērojumu vēsturē. Oktobra vidējā gaisa temperatūra bija gandrīz normas robežās, tomēr 0,1 °C virs tās. Nolija 98,7 mm nokrišņu, kas ir 145% no ilggadīgās normas. Dobelē ar 74,3 mm tika uzstādīts jauns diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma oktobrī Latvijā rekords. Jauni konkrēto vietu diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekordi šajā diennaktī tika uzstādīti arī Ogres novada Lielpēčos un Zosēnos. Novembris noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru 0,7 °C virs normas. Novembrī visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta 4. novembrī Kolkā: +15,3 °C. Tik silts 4. novembrī Latvijā bija pirmoreiz, savukārt Kolkai tas bija jauns visa novembra mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Novembris aizritēja ar īpaši mazu nokrišņu daudzumu — 21,4 mm, kas ir vien 35% no normas.\n", "id": "lvs_Latn_104045"}
{"text": "Kambodžas šuvējputns\n\nKambodžas šuvējputns (Orthotomus carduelis) ir dienvidu ķauķu dzimtas (Cisticolidae) dziedātājputns. Šo Kambodžai endēmo sugu atklāja valsts galvaspilsētā Pnompeņā 2009. gadā putnu gripas laikā, bet kā sugu pēc rūpīgiem pētījumiem aprakstīja 2013. gadā..\n", "id": "lvs_Latn_104046"}
{"text": "Johans Georgs fon Zīverss\n\nJohans Joahims Georgs Aleksandrs fon Zīverss (Johann Joachim Georg Alexander Graf von Sievers, 1778-1827) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālis (1813). Vecates muižas īpašnieks (1821). Napoleona karu laikā grāfs J. G. fon Zīverss karoja Krievijas impērijas armijā, bija atbildīgs par inženiertehniskajiem jautājumiem.\n", "id": "lvs_Latn_104047"}
{"text": "Roberts Tautmīlis-Bērziņš\n\nRoberts Tautmīlis-Bērziņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu teātra darbinieks, režisors, aktieris un dramaturgs.\n", "id": "lvs_Latn_104048"}
{"text": "Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem\n\n\"Estrādes dziesmas ar latviešu tautas dziesmu tekstiem\" ir Raimonda Paula minialbums (EP), kas izdots 1970. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104049"}
{"text": "Gaia\n\nGaia ir Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) astrometrijas kosmiskā observatorija. Tā paredzēta aptuveni viena miljarda Piena Ceļa galaktikas astronomisko objektu trīs dimensiju kartēšanai. Palaista 2013. gada decembrī. Tā ir Hipparcos pēctecis, un ir daļa no ESA Horizon 2000 Plus programmas.\n\nKosmisko aparātu izgatavoja EADS Astrium. Tas ir 3,8 m diametrā un 4,4 m augsts, ar masu 2029 kg.\n\nGaia uzstādīti trīs teleskopi. Divi ir Astro (astrometriskie) teleskopi ar kopēju fokālo plānu, kā arī Spectro teleskops, kas satur radiālā ātruma spektrogrāfu un vidējas joslas fotometru.\n\nobservatorija iegāja Lisažū orbītā ap Zemes un Saules L2 Lagranža punktu, apmēram 1,5 miljonu km attālumā no Zemes. Nākamos četrus mēnešus notiks instrumentu testēšana un kalibrēšana.\n", "id": "lvs_Latn_104050"}
{"text": "433 Eross\n\n433 Eross ir S tipa Zemei tuvais Amora grupas asteroīds. Tas ir otrs lielākais Zemei tuvais asteroīds pēc 1036 Ganimēda un pirmais atklātais šāda tipa asteroīds.\n\nErosa orbīta šķērso Marsa orbītu. Aprēķini rāda, ka šāda veida orbīta Erosam nav stabila, tā pakāpeniski mainīsies perturbāciju ietekmē (process var ilgt vairākus simtus miljonus gadu). Pēc sliktākā scenārija Eross var sākt šķērsot Zemes orbītu jau pēc 2 miljoniem gadu. Pastāv ap 50 % ticamība, ka tas varētu notikt pēc 10⁸-10⁹ gadiem.\n\nErosu divreiz apmeklēja kosmiskā zonde NEAR Shoemaker, pirmoreiz to vienkārši pārlidojot 1998. gadā, bet 2000. gadā tā iegāja orbītā ap asteroīdu. 2001. gada 12. februārī zonde nosēdās uz Erosa virsmas.\n", "id": "lvs_Latn_104051"}
{"text": "Bills de Blasio\n\nBills de Blasio (; dzimis Vorens Vilhelms (Warren Wilhelm, Jr.) ) ir amerikāņu politiķis. No līdz viņš bija Ņujorkas mērs.\n\nIzglītību ieguvis Ņujorkas Universitātē un Kolumbijas Universitātē. No 2002. gada janvāra līdz 2009. gada decembrim bija Ņujorkas pilsētas domes deputāts, pārstāvēja 39. apgabalu. 2010. gadā kļuva par Ņujorkas pašvaldības sabiedrisko advokātu, šajā amatā bija līdz 2013. gada decembrim.\n\nDe Blasio bija Demokrātiskās partijas kandidāts 2013. gada Ņujorkas mēra amatam. 2013. gada 5. novembrī viņš arī uzvarēja vēlēšanās, kļūstot par pirmo demokrātu šajā amatā kopš 1994. gada, un stājās Ņujorkas mēra amatā, šajā amatā nomainot Maiklu Blumbergu.\n", "id": "lvs_Latn_104052"}
{"text": "Stiene (stacija)\n\nStiene bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga—Rūjiena starp Ziediņu un Intes pieturām, Limbažu novada Skultes pagastā. Pietura atradās 4 km uz dienvidaustrumiem no Stienes ciema, netālu no tās bija autoceļa V131 Bedrītes—Stienes stacija—Vidriži pārbrauktuve. Divstāvu mūra stacijas ēka mūsdienās tiek izmantota kā dzīvojamā māja \"Stienes stacija\". Ir saglabājusies perona betona nomale. Saglabājušās arī 1952. gadā būvētās dzelzceļnieku dzīvojamās mājas pie Stienes stacijas — \"Stiene 1\", \"Stiene 2\" un \"Stiene 3\".\n", "id": "lvs_Latn_104053"}
{"text": "Sprādzieni 2013. gada decembrī Volgogradā\n\nSprādzieni 2013. gada decembrī Volgogradā notika 2013. gada 29. un 30. decembrī Krievijas dienvidu daļas pilsētā Volgogradā.\n\n29. decembrī Volgogradas dzelzceļa stacijā uzspridzinājās terorists pašnāvnieks, nogalinot 18 un ievainojot 44 cilvēkus, no kuriem 38 tika hospitalizēti. Negadījums notika apmēram 12.45 pēc Maskavas laika. Tika uzspridzināts 10 kg TNT ekvivalenta. Sākotnēji tika uzskatīts, ka šo uzbrukumu veikusi sieviete (Oksana Aslanova), tomēr 30. decembrī tika paziņots, ka sprādzienu izraisīja Pāvels Pečenkins.\n\n30. decembrī uzbrucējs pašnāvnieks Volgogradā uzspridzināja trolejbusu apmēram 8.30 pēc Maskavas laika, kā rezultātā bojā gāja 16 cilvēki un 41 cilvēks tika ievainots, no kuriem 27 tika hospitalizēti. No aculiecinieku fotogrāfijām ir zināms, ka sprādziens ir noticis trolejbusa aizmugurē. Pašlaik ir zināms, ka otro uzbrukumu veica vīrietis.\n\n2013. gada 21. oktobrī uzspridzinājās cita pašnāvniece Naida Asijalova, kas autobusā detonēja sprāgstošu jostu (500—600 grami TNT ekvivalenta). Šajā negadījumā mira 7 civiliedzīvotāji (un pašnāvniece), vismaz 36 cilvēki tika ievainoti.\n", "id": "lvs_Latn_104054"}
{"text": "Inte (stacija)\n\nInte bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga—Rūjiena starp Stienes un Lādes pieturām. Tas atradās Limbažu novada Limbažu pagastā, netālu no Intes ciema.\n\nIntes pieturas punkts tika atklāts 1934. gadā. Pēc pasažieru vilciena Rīga—Limbaži atcelšanas 1999. gadā pieturas punkts vairs netiek izmantots. Pieturas punktā saglabājusies pasažieru nojume un perona atliekas.\n", "id": "lvs_Latn_104055"}
{"text": "Lāde (stacija)\n\nLāde bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga—Rūjiena starp Intes un Lielezera pieturām, Limbažu novada Limbažu pagastā. Netālu no pieturas punkta atrodas Lādes ezers, bet apdzīvotā vieta Lāde atrodas 4 km uz ziemeļrietumiem no pieturas punkta. Blakus bijušajai stacijai atrodas neliels ciems Lādes stacija. No Lādes stacijas ēkas mūsdienās saglabājušās tikai mūra sienas. Pie stacijas sākas Zaļo dzelzceļu posms Lāde—Limbaži—Mazsalaca.\n", "id": "lvs_Latn_104056"}
{"text": "Lielezers\n\nLielezers bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga—Rūjiena starp Lādes pieturu un Limbažu staciju. Tas atradās Limbažu novada Limbažu pagastā, Limbažu Lielezera tuvumā. Pieturas atrašanās vietā nav saglabājušās nekādas būves. 2019. gadā par bijušo pieturu liecināja elektrības stabs ar laternas atliekām.\n", "id": "lvs_Latn_104057"}
{"text": "Baloži (stacija)\n\nBaloži ir dzelzceļa pieturas punkts līnijā Rīga—Jelgava, kas atrodas Olaines novada Olaines pagastā blakus Stūnīšu ciemam. Baložu pietura atrodas ap 4 km attālumā no Baložu pilsētas. Pieturā pietur elektrovilcieni maršrutā Rīga—Jelgava. Baloži ir A biļešu zonas gala stacija. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_104058"}
{"text": "Seksuālā orientācija\n\nLīdz šim nav precīzi zināms, kas nosaka seksuālo orientāciju, taču tiek uzskatts, ka to nosaka sarežģīta ģenētisko, hormonālo un vides faktoru mijiedarbība. Lai gan pagaidām nav plaši atzīta neviena teorija par seksuālās orientācijas cēloni, zinātnieki dod priekšroku bioloģiski pamatotām teorijām.\n", "id": "lvs_Latn_104059"}
{"text": "Mindanao\n\nMindanao () ir Filipīnu otra lielākā sala pēc platības un 19. lielākā sala pasaulē. Filipīnās par to lielāka ir tikai Lusona. Mindanao atrodas valsts dienvidos, un kopā ar tai apkārt esošajām mazākām salām veido vienotu Mindanao salu grupu (pie šīs grupas pieder arī attālais Sulu arhipelāgs). Pēc iedzīvotāju skaita Mindanao ir devītā lielākā sala pasaulē.\n\n2017. gadā Mindanao dzīvoja vairāk nekā 25 miljoni iedzīvotāju. Tas ir 22,1 % no visiem valsts iedzīvotājiem. Lielākās pilsētas ir Davao (tās aglomerācijā dzīvo aptuveni 4,0 miljoni iedzīvotāju). Dominējošā reliģija ir kristietība (65,9 %), lielākā daļa iedzīvotāju ir katoļi, bet 23,39 % ir islāma piekritēji.\n", "id": "lvs_Latn_104060"}
{"text": "Karbons\n\nKarbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma). Karbona perioda nosaukums cēlies no akmeņogļu nosaukuma. Tādēļ šo periodu sauc arī par akmeņogļu periodu.\n", "id": "lvs_Latn_104061"}
{"text": "Svari\n\nSvari ir mērinstruments kāda objekta svara vai masas noteikšanai. Svari var būt dažādu veidu (sviras, atsperes, elektroniskie), tāpat svariem ir dažāda precizitāte, kas atkarīga no svaru veida, un mērīšanas apjoms. Mūsdienās visizplatītākie ir elektroniskie svari. Elektroniskie svari sastāv no svaru devēja un svaru vadības bloka.\n", "id": "lvs_Latn_104062"}
{"text": "Svari (nozīmju atdalīšana)\n\nSvari var būt: svari — mērinstruments; Svari — laikraksts; Svari — zvaigznājs; Svari — zodiaka zīme; Svari — apdzīvota vieta Alūksnes novada Jaunannas pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_104063"}
{"text": "Heilijs Džoels Osments\n\nHeilijs Džoels Osments (; dzimis ) ir amerikāņu aktieris.\n\nPirmo ievērību guvis ar mazu lomu 1994. gada filmā \"Forests Gamps\" (Forrest Gump), kur attēloja galvenā varoņa (lomā Toms Henkss) dēlu. Kļuva ievērojams ar tēlojumu 1999. gada trillerī \"Sestais prāts\" (The Sixth Sense), par ko tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais otrā plāna aktieris. Vēlāk ir filmējes tādās filmās kā \"Atmaksāt ar labu\" (2000) un \"Mākslīgais intelekts\" (2001). Viņa māsa Emilija Osmenta arī ir aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_104064"}
{"text": "Koskuli\n\nKoskuli () jeb Koškuli (Koschkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14. gadsimta un Zviedru Vidzemes laikā izplatījās arī Zviedrijā.\n", "id": "lvs_Latn_104065"}
{"text": "Jānis Krēsliņš (mākslinieks)\n\nJānis Krēsliņš (dzimis Alsviķu muižas \"Kušku\" mājās, miris pēc 1920. gada) bija latviešu folklorists, etnogrāfijas vērtību vācējs, daiļkrāsotājs, mākslinieks, fotogrāfs un žurnālists.\n", "id": "lvs_Latn_104066"}
{"text": "8. kilometrs (Rīga—Jelgava)\n\n8. kilometrs ir ceļa postenis (blokpostenis), kas atrodas Mārupes novada austrumos netālu no Rīgas pilsētas robežas, dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava 8. kilometrā dažus simtus metru pirms Tīraines pieturas, pie Jelgavas ceļa dzelzceļa pārbrauktuves. Ceļa postenis paredzēts, lai apkalpotu pieslēguma vietu, kur no Rīgas—Jelgavas līnijas atzarojas pievedceļš uz \"Transbūvservisu\"; pasažieru vilcieni šeit nepietur. Pievedceļš atzarojas no pāra virziena (Olaine→Torņakalns) ceļa. Ceļa posteņa ēka atrodas Torņakalna virzienā no dzelzceļa pārbrauktuves, otrpus pārbrauktuvei atrodas pārmijas un aizsargstrupceļš. Ēkā atrodas aparatūras DISK-B telpa un dežuranta istaba.\n", "id": "lvs_Latn_104067"}
{"text": "Melvila raga lapastes gekons\n\nMelvila raga lapastes gekons (Saltuarius eximius) ir ķirzaka, kas endēmiska Melvila ragam Austrālijas ziemeļos. Suga atklāta 2013. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104068"}
{"text": "Gustavs Klaustiņš\n\nGustavs Klaustiņš ( — ) bija Latvijas inženieris un sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas darba ministrs no 1923. gada jūnija līdz 1924. gada janvārim. Bijis Tautas padomes loceklis kā LSDSP biedrs, vēlāk pievienojies Mazinieku partijai.\n", "id": "lvs_Latn_104069"}
{"text": "Attēls:Gustavs Klaustiņš.jpg\n\nNo , attēlam veikti nelieli labojumi\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Attēlā redzamā persona (Gustavs Klaustiņš) ir mirusi. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n", "id": "lvs_Latn_104070"}
{"text": "AirPlay\n\nAirPlay (iepriekš saukts par AirTunes, kad to izmantoja tikai audio failiem) ir patentēts protokols, kuru izstrādājis Apple Inc. Tas ļauj bez vadiem starp iekārtām straumēt audio, video un fotoattēlu failus kopā ar saistītajiem metadatiem. Sākotnēji tas tika realizēts tikai Apple programmatūrā un iekārtās, bet vēlāk Apple to licencēja kā trešās puses programmatūras komponentu ražošanas partneriem izmantošanai savos produktos, padarot tos savietojamus ar Apple iDevice iekārtām.\n", "id": "lvs_Latn_104071"}
{"text": "15. ieroču SS zenītartilērijas divizions\n\n15. ieroču SS zenītartilērijas divizions () bija Latviešu leģiona pretgaisa aizsardzības vienība 15. ieroču SS grenadieru divīzijas sastāvā. Kaujas gaitas beidza 1944. gada vasarā, kad ar 19. zenītartilērijas divizionu tika apvienots VI armiju korpusam pakļautajā 506. zenītartilērijas divizionā.\n", "id": "lvs_Latn_104072"}
{"text": "15. ieroču SS prettanku divizions\n\n15. ieroču SS prettanku divizions () bija Latviešu leģiona prettanku un zenītartilērijas vienība 15. ieroču SS grenadieru divīzijas sastāvā. Kaujas gaitas beidza ar padošanos rietumu sabiedrotajiem Šverīnā 1945. gada 2. maijā.\n", "id": "lvs_Latn_104073"}
{"text": "Tipiskie grifi\n\nTipiskie grifi, tipisko grifu ģints (Gyps) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder pie grifu apakšdzimtas (Aegypiinae). Šajā ģintī ir apvienotas 8 mūsdienās dzīvojošas grifu sugas, kuras visas izplatītas Vecās Pasaules siltākajos reģionos. Lielākā sugu dažādība sastopama Āzijā un Āfrikā. Eiropā mājo tikai baltgalvas grifs (Gyps fulvus). Latvijā baltgalvas grifs ir rets ieceļotājs. Līdz šim reģistrēti 7 novērošanas gadījumi, pēdējais no tiem – 2012. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104074"}
{"text": "Baltgalvas grifs\n\nBaltgalvas grifs (Gyps fulvus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) maitas putns, kas pieder pie tipisko grifu ģints (Gyps). Tas mājo Eirāzijā, sākot ar Dienvideiropu un virzienā uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai un Pakistānai, tas sastopams arī nelielās, sadrumstalotās populācijās Ziemeļāfrikā. Eiropā ligzdo 19 000 līdz 21 000 šo putnu pāru, un to skaits pēdējos gados ir pieaudzis.\n", "id": "lvs_Latn_104075"}
{"text": "Veidne:Gada orbitālie starti\n\n= Derīgās kravas atdalītas ar aizzīmēm (), starti ar vertikālā svītrām ( ). Pilotējamie lidojumi izcelti treknā tekstā. Startu avārijas atzīmētas nosvītrotas; nepareizā orbītā ievadīts vai citas kļūmes, kuru dēļ kosmisko aparātu nevar lietderīgi izmantot, apzīmēts kursīvā. Derīgās kravas, kas palaistas no citiem kosmiskajiem aparātiem, iekļautas (iekavās). }} Kategorija:Vikipēdijas veidnes\n", "id": "lvs_Latn_104076"}
{"text": "Sergejs Boldaveško\n\nSergejs Boldaveško (dzimis Rīgā) ir bijušais Latvijas hokejists, Latvijas hokeja izlases dalībnieks. Ilgus gadus pavadījis Rīgas \"Dinamo\" un Rīgas \"Pārdaugava\" sastāvā, vēlāk spēlējis dažādās Vācijas hokeja līgās.\n", "id": "lvs_Latn_104077"}
{"text": "Konstantīns Grigorjevs\n\nKonstantīns Grigorjevs (dzimis ) ir bijušais Latvijas hokejists, aizsargs, Latvijas hokeja izlases dalībnieks. Ilgus gadus pavadījis Rīgas \"Dinamo\" un Rīgas \"Pārdaugava\" sastāvā, vēlāk spēlējis dažādos Latvijas un Dānijas klubos.\n", "id": "lvs_Latn_104078"}
{"text": "Alfrēds Riekstiņš (politiķis)\n\nAlfrēds Riekstiņš ( — ) bija Latvijas inženieris, uzņēmējs un sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas finanšu ministrs no 1922. gada septembra līdz 1923. gada janvārim.\n", "id": "lvs_Latn_104079"}
{"text": "Artūrs Kupaks\n\nArtūrs Kupaks (dzimis ) ir bijušais latviešu hokejists, aizsargs, Latvijas hokeja izlases dalībnieks. Ilgus gadus pavadījis Rīgas \"Pārdaugava\" sastāvā, vēlāk spēlējis dažādos Ziemeļamerikas hokeja līgu klubos.\n", "id": "lvs_Latn_104080"}
{"text": "Attēls:Alfrēds Riekstiņš.png\n\nNo Jaunākās Ziņas, Nr.265 (22.11.1937)\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Attēlā redzamā persona (Alfrēds Riekstiņš) ir mirusi. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n", "id": "lvs_Latn_104081"}
{"text": "Aleksejs Froļikovs\n\nAleksejs Froļikovs (dzimis Maskavā, miris ) bija Latvijas hokejists, uzbrucējs, Latvijas hokeja izlases dalībnieks. Ilgus gadus pavadījis Maskavas \"Dinamo\", Rīgas \"Dinamo\" un Pori \"Ässät\" rindās.\n", "id": "lvs_Latn_104082"}
{"text": "Vladimirs Mamonovs\n\nVladimirs Mamonovs (dzimis Rīgā) ir latviešu hokejists, malējais uzbrucējs. Pašlaik (2019) Mamonovs spēlē Latvijas čempionāta komandā HK MOGO.\n", "id": "lvs_Latn_104083"}
{"text": "Joahims fon Ribentrops\n\nUlrihs Frīdrihs Vilhelms Joahims fon Ribentrops (; dzimis , miris ) bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un Vācijas ārlietu ministrs no 1938. līdz 1945. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_104084"}
{"text": "Saldējums\n\nSaldējums ir uzputots un saldēts pārtikas produkts, ko pamatā gatavo no piena, saldā krējuma, kā arī augļu un ogu sulas vai biezeņa. Kā piedevas saldējumam var pievienot dažādas garšvielas, svaigus vai žāvētus augļus, riekstus, olas, olu pulveri, kafiju, kakao, šokolādi, iesalu, vanilīnu, kanēli, citronskābi u.c. Lai saldējumam būtu viendabīga konsistence un ražošanas laikā neveidotos lieli ledus kristāli, tiem pievieno stabilizatorus, no kuriem izplatītākie ir agars, algināti, karagenīns, želatīns, ciete un nātrija kazeināti.\n", "id": "lvs_Latn_104085"}
{"text": "Līvija Plavinska\n\nLīvija Plavinska (dzimusi 1959. gada 3. augustā Lejas Ančupānos) ir latviešu politiķe, bijusi 11. Saeimas deputāte.\n", "id": "lvs_Latn_104086"}
{"text": "Maskavas Valsts universitāte\n\nM. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte () jeb Maskavas Universitāte () ir lielākā un vecākā Krievijas universitāte.\n\nUniversitāte tika izveidota 1755. gadā pēc krievu zinātnieka Mihaila Lomonosova iniciatīvas. Sākotnēji universitātes nosaukums bija Maskavas Universitāte, bet 1940. gadā tās nosaukumā tika iekļauts M. Lomonosova vārds, godinot tās dibinātāju.\n\nŠobrīd M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātē ir 9 zinātniski pētnieciskie institūti, 40 fakultātes, vairāk kā 300 katedras, kā arī vairākas filiāles ārvalstīs, tostarp Sevastopolē, Astanā, Taškentā, Baku, Dušanbē, Erevānā un Koperā.. Universitātē studē vairāk kā 45 tūkstoši studenti. Profesoru, pasniedzēju un zinātniskā personāla skaits ir apmēram 5 tūkstoši. Kopš 1992. gada Maskavas Valsts universitātes rektors ir akadēmiķis Viktors Sadovņičijs. Saskaņā ar starptautisko Times Higher Education augstskolu reitingu Maskavas Universitāte ieņem 155. vietu pasaules augstskolu reitingā.\n", "id": "lvs_Latn_104087"}
{"text": "Kehra\n\nKehra ir pilsēta Harju apriņkī, Igaunijas ziemeļu daļā. Tā ir Anijas pagasta administratīvais centrs. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir 3060.\n", "id": "lvs_Latn_104088"}
{"text": "Vikipēdija:Tulkošanas vadlīnijas\n\nTulkošanas vadlīnijas ir paredzētas, lai nodrošinātu no citām Vikipēdijām tulkoto rakstu kvalitāti.\n", "id": "lvs_Latn_104089"}
{"text": "Menzīsa kalns\n\nMenzīsa kalns () ir Prinča Čārlza kalnu augstākā virsotne. Izvietojusies grēdas dienvidu galā Fišera glečera dienvidu malā starp Beilisa un Meitera kalniem. Pirmoreiz ieraudzījis ANARE ekspedīcijas lidotājs Sītons 1956. gadā; nosaukts par godu tā laika Austrālijas premjerministram Robertam Menzīsam (Robert Menzies).\n", "id": "lvs_Latn_104090"}
{"text": "Absorbcijas spektrs\n\nAbsorbcijas spektrs ir gāzu, šķidrumu, cietu vielu absorbēto elektromagnētisko viļņu sadalījums pa viļņu garumiem vai frekvencēm. Absorbcijas līnijspektrā uz nepārtrauktā baltās gaismas spektra fona redzamās tumšās līnijas atbilst atoma absorbēto gaismas kvantu enerģijai.\n", "id": "lvs_Latn_104091"}
{"text": "Dītrihs fon Keizerlings\n\nDītrihs fon Keizerlings (Diedrich Graf von Keyserling; 1713—1793) bija krievu-austriešu-turku kara dalībnieks, Kurzemes un Zemgales hercogistes valstsvīrs, iestājās par Saksijas un Prūsijas ietekmes palielināšanos hercogistē.\n", "id": "lvs_Latn_104092"}
{"text": "E-klase\n\nE-klase ir Latvijas elektroniska skolvadības sistēma, kas nodrošina visu pedagoģiskajā procesā nepieciešamo dokumentāciju. Tā ir paredzēta skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, piedāvājot veikt dažāda veida atskaites skolas vajadzībām, elektronisko dienasgrāmatu, klases žurnālu, mācību procesa analīzi, kā arī saziņas iespējas. Noteiktas iespējas, kā, piemēram, mēneša sekmju izraksts, E-klasē ir pieejamas tikai ģimenes komplektā, kas ir par maksu.\n", "id": "lvs_Latn_104093"}
{"text": "Amanda Bīrda\n\nAmanda Reja Bīrda (; dzimusi Ņūportbīčā, Kalifornijas štatā, ASV) ir profesionāla amerikāņu peldētāja un modele. Viņa galvenokārt startē kraulā uz krūtīm un kompleksajā peldēšanā. Piedalījusies četrās Olimpiskajās spēlēs (1996, 2000, 2004, 2008), kopumā izcīnījusi septiņas medaļas, visvairāk — 2004. gadā Atēnās. 1996. gadā Atlantā izcīnīja vienu zeltu un divus sudrabus, 2000. gadā Sidnejā — bronzas medaļu — un 2004. gadā Atēnās — zeltu un divus sudrabus.\n\nA. Bīrdai ir piederējuši divi pasaules rekordi 200 m kraulā uz krūtīm, kopumā viņa bija pasaules rekordiste nedaudz vairāk nekā divus gadus (2003. gada 25. jūlijs — 2004. gada 10. jūlijs; 2004. gada 12. jūlijs — 2005. gada 29. jūlijs).\n", "id": "lvs_Latn_104094"}
{"text": "Bostonas \"Red Sox\"\n\nBostonas \"Red Sox\" () ir profesionāls beisbola klubs no Bostonas, Masačūsetsas štata, ASV. Klubs spēlē Augstākās Beisbola līgas (MLB) Amerikāņu līgas Austrumu divīzijā. Klubs tika dibināts 1901. gadā. Savas mājas spēles tas kopš 1912. gada aizvada Fenway parkā. Klubs kopumā ir izcīnījis 9 MLB Pasaules sēriju titulus, pēdējo no tiem — 2018. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104095"}
{"text": "Jekaterina Čekele\n\nJekaterina Čekele (dzimusi Ventspilī) ir Latvijas vieglatlēte, sprintere. Kopā ar Ievu Zundu, Marlēnu Reimani un Sandru Krūmu startēja 2010. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā 4x100 m stafetē, kurā Latvijas komanda ieņēma 16. vietu 18 komandu konkurencē.\n", "id": "lvs_Latn_104096"}
{"text": "Marlēna Reimane\n\nMarlēna Reimane (dzimusi Salacgrīvā) ir latviešu vieglatlēte, sprintere. Kopā ar Ievu Zundu, Sandru Krūmu un Jekaterinu Čekeli startēja 2010. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā 4x100 m stafetē, kurā Latvijas komanda ieņēma 16. vietu 18 komandu konkurencē.\n", "id": "lvs_Latn_104097"}
{"text": "Sandra Krūma\n\nSandra Krūma (dzimusi Ventspilī) ir latviešu vieglatlēte, sprintere. Kopā ar Ievu Zundu, Marlēnu Reimani un Jekaterinu Čekeli startēja 2010. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā 4x100 m stafetē, kurā Latvijas komanda ieņēma 16. vietu 18 komandu konkurencē. Sandra Krūma ir bijušā vieglatlēta, tagadējā Latvijas vieglatlētikas izlases galvenā trenera Edvīna Krūma dzīvesbiedre.\n", "id": "lvs_Latn_104098"}
{"text": "Bīvera ezers\n\nBīvera ezers () ir ar ledu klāts saldūdens ezers Antarktīdā. Izvietojies Eimerija oāzē Prinča Čārlza kalnu austrumu piekājē, no austrumiem ar Džeti pussalu norobežotajā pakavveida Bīvera ieplakā, ko aizpilda stagnanta Nemesīdas glečera mēle. Tiek uzskatīts par lielāko Antarktīdas ezeru. Ezers pieder pie tā sauktajiem plūdmaiņas (epišelfajiem) ezeriem, jo zem Nemesīdas glečera un Eimerija šelfa ledāja ir hidroloģiski savienots ar okeānu; ezera virsma atrodas okeāna virsmas līmenī. Ezers savienots ar 6 km uz dienvidaustrumiem esošo Radoka ezeru ar Pagodromas aizu.\n\nEzers atklāts 1956. gadā Austrālijas antarktiskās ekspedīcijas gaitā un nosaukts pēc De Havilland Canada DHC-2 Beaver lidmašīnām, kas intensīvi izmantoja ezera virsmu kā nolaišanās laukumu 1957. gada izpētes ekspedīcijas laikā.\n\nBīvera ieplakas austrumos atrodas Ļedovoje ezers, kura krastā kopš 1982. gada darbojas Krievijas vasaras polārstacija Sojuza. Bīvera ezera dienvidrietumu krastā ierīkota austrāliešu vasaras lauka nometne Bīverleika.\n", "id": "lvs_Latn_104099"}
{"text": "Tomāšs Surovijs\n\nTomāšs Surovijs (; dzimis Banskā Bistricā) ir bijušais slovāku hokejists, kreisās malas uzbrucējs, Slovākijas hokeja izlases dalībnieks. Karjeras laikā aizvadījis 126 spēles Nacionālās hokeja līgas kluba Pitsburgas \"Penguins\" sastāvā. Karjeras lielāko daļu pavadījis dažādās Eiropas vadošajās hokeja līgās, kļūstot par trīskārtēju Slovākijas Ekstralīgas čempionu. Slovākijas izlases sastāvā izcīnījis sudraba medaļas 2012. gada pasaules čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_104100"}
{"text": "Filips Alio\n\nFilips Alio (; dzimis , Vovā, Francijā) ir bijušais sacīkšu braucējs, kas piedalījās Formula 1 sacensībās no . līdz . un no . līdz . gadam. Pārstāvējis RAM, Ligier, Larrousse un McLaren komandas.\n\nPirms karjeras uzsākšanas F1, viņš no 1976. līdz 1977. gadam piedalījās Formula Renault čempionātā. 1978. gadā kļuva par šī čempionāta uzvarētāju braucot BP Racing komandā. Pēc tam pārgāja uz Francijas F3 čempionātu. Finišēja 3. vietā savā pirmajā sacīkstē. Līdz 1983. gadam piedalījās Formula 2 čempionātā. Tajā pašā gadā piedalījās arī Lemānas 24 stundu sacīkstēs, izcīnot 3. vietu.\n\n1984. gadā debitēja Formulā 1, braucot RAM Racing komandā, bet negūstot panākumus, finišu sasniedza tikai trīs reizes. Pēc tam kad Ligier komandas pilots Žaks Lafits tika savainots, saņēma piedāvājumu pārstāvēt šo komandu. Savu pirmo punktu izcīnīja . gada . 1987. gadā pārgāja uz Larrousse komandu, bet 1990. gadā atgriezās Ligier. Deviņdesmito gadu sākumā pārtrauca dalību Formula 1 un pievērsās salonautomobiļu sacensībām, pārstāvot Žana Tota vadīto Peugeot komandu. . gadā mēģināja atgriezties Formula 1 čempionātā pārstāvot Larrousse komandu, bet 1994. gadā kļuva par McLaren komandas testpilotu.\n\nPēc Formula 1 karjeras pārtraukšanas nolēma pievērsties politikai. Strādāja par sacīkšu komentētāju un piedalījas ziemas rallijos un rallijā Parīze-Dakara.\n", "id": "lvs_Latn_104101"}
{"text": "Cūku dzimta\n\nCūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām. Cūku dzimtā ir 18 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 6 ģintīs. Visas cūku dzimtas sugas dzīvo vai nu Eiropā, vai Āzijā, vai Āfrikā un šo kontinentu salās.\n\nSenākās cūku dzimtas dzīvnieku fosilijas ir atrastas Āzijā, un tās ir oligocēna fosilijas. Miocēnā cūkas sasniedza Eiropu. Dažādie fosilie atradumi liecina par cūku ēšanas ieradumiem. Senie dzīvnieki bija gan izteikti veģetārieši, gan maitēdāji.\n", "id": "lvs_Latn_104102"}
{"text": "Broks Troters\n\nSavas karjeras laikā aizvadījis divas spēles Nacionālajā hokeja līgā. 2010.—2011. gada sezonu aizvadīja KHL kluba Rīgas \"Dinamo\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104103"}
{"text": "Ēriks Bernārs\n\nĒriks Bernārs (; dzimis Martižē, Francijā) — franču autosportists, piedalījies Formula 1 sacīkstēs no .gada līdz .gadam un .gadā.\n\n1985.gadā kļuva par Formula Renault čempionu, bet 1987.gadā par Francijas F3 vicečempionu. 1988.gadā piedalījās Formula 3000 sacensībās, izcīnot uzvaru Heresā. .gadā aizvadīja 2 sacīkstes F1, pārstāvot Larrousse komandu. Arī nakamajā gadā viņš turpināja pārstāvēt Larrousse komandu, trīsreiz izcīnot punktus, kopvērtējumā 13.vieta. .gadā veicās vājāk, izdevās izcīnīt tikai vienu punktu. Japānas GP treniņbraucienos piedzīvoja avāriju, kurā salauza kāju. .gadā pēc atveseļošanās kļuva par Ligier komandas testpilotu, bet .gadā kļuva par šīs komandas pamatpilotu. Izmantojot to, ka .gada Vācijas GP izstājās daudzi līderi, izcīnija savu vienīgo goda pjedestālu. Šajā pašā gadā, 1 sacīkstē pārstāvēja Lotus komandu. Pēc F1 karjeras beigšanas piedalījās FIA GT un ALMS sacensībās.\n", "id": "lvs_Latn_104104"}
{"text": "Attēls:Leonards Stašs.jpg\n\nNo Leonarda Staša 7. Saeimas kartiņas\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts; Attēlā redzamā persona ir mirusi, tāpēc nav iespējams iegūt brīvu alternatīvu; Publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus autoram.\n", "id": "lvs_Latn_104105"}
{"text": "22. gadsimts\n\n22. gadsimts, arī gadsimts, būs gadsimts, kurš pēc Gregora kalendāra sāksies mūsu ēras un beigsies . Tas būs otrais gadsimts mūsu ēras trešajā tūkstošgadē.\n", "id": "lvs_Latn_104106"}
{"text": "Pārnadži\n\nPārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām. Galvenā pārnadžu pazīme ir tā, ka ejot tie vienmērīgi atbalstās uz diviem pirkstiem (trešā un ceturtā). Turpretī nepārnadži atbalstās uz viena pirksta (trešā). Otrā būtiskā pazīme ir veltņa kaula (Talus) forma, kas nodrošina pēdas locītavai īpaši labu elastību un lokanību.\n\nPārnadžu kārtā ir vairāk kā 220 sugas, no kurām daudzas ir labi pazīstamas, kā cūkas, pekari, nīlzirgi, kamieļi, ziemeļbrieži, staltbrieži, žirafes, antilopes, aitas, kazas un govis. Pēc jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem arī vaļveidīgie ir pārnadži, jo nīlzirgiem un vaļveidīgajiem ir kopīgs aizvēsturiskais priekštecis. Lielākā daļa pārnadžu ir ātri skrējēji un augēdāji, izņemot cūku dzimtu (Suidae) un pekaru dzimtu (Tayassuidae), kas ir visēdāji.\n\nPārnadži izplatīti visos kontinentos, iznemot Antarktīdu. Mūsdienās tie dzīvo arī Austrālijā, kur tos ievedis cilvēks. Latvijā sastopamas 4 pārnadžu sugas: meža cūka (Sus scrofa), alnis (Alces alces), staltbriedis (Cervus elaphus) un stirna (Capreolus capreolus). Kādreiz Latvijā savvaļā dzīvoja arī taurs (Bos primigenius) un sumbrs (Bison bonasus). Sumbrs izmira 13. gadsimtā. Laikā no 18. gadsimta beigām līdz 20 gadsimta sākumam Latvijas briežu dārzos tika audzēts dambriedis (Cervus dama). Kurzemes pusē neliela daļa izbēga savvaļā un nelielā skaitā saglabājās līdz 1937. gadam. Vairākus desmitus īpatņu izlaida Dzelzāmura mežniecībā, bet ziņu par sekmīgu introdukciju savvaļā nav.\n", "id": "lvs_Latn_104107"}
{"text": "SKS 24. ekspedīcija\n\nSKS 24. ekspedīcija (; jeb ISS-24) bija Krievijas un ASV kosmonautu ekspedīcija uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).\n", "id": "lvs_Latn_104108"}
{"text": "Telpu futbols\n\nTelpu futbols (arī minifutbols, zāles futbols jeb zālfutbols) ir komandu sporta veids, kas tiek spēlēts uz mazāka laukuma un galvenokārt iekštelpās.\n\nTelpu futbolu spēlē starp divām komandām no pieciem spēlētājiem, no kuriem viens ir vārtsargs. Spēlē ir atļauts neierobežots spēlētāju maiņu skaits.\n\nLatvijā telpu futbols ir viens no pieejamākajiem un iecienītākajiem sporta veidiem. Spēles laukuma izmēri ir 42x26 m. Laukuma galos ir novietoti vārti, kuru izmērs ir 2x3 m. Vārtsargs ir vienīgais komandas spēlētājs, kurš drīkst bumbu spēlēt, raidīt vai atvairīt ar rokām tikai vārtsarga laukumā (6m zona).\n", "id": "lvs_Latn_104109"}
{"text": "Formula 3000\n\nFormula 3000, saīsinājumā F3000 — formulu čempionāts, kas norisinājās no 1985. - 2004. gadam. Aizstāja pirms tam pastāvošo Formula 2 čempionātu. Kopš 2005. gada aizstāts ar GP2 čempionātu.\n\nFormula 2 čempionāta sadārdzināšanās; Cosworth DFV aizvietošanas Formulā 1 ar turbodzinējiem; FIA vēlēšanās izveidot \"pēdējo pakāpienu\" jaunajiem braucējiem pirms nokļūšanas F1.\n", "id": "lvs_Latn_104110"}
{"text": "2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas\n\n6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika Eiropas Savienības 25 dalībvalstīs 2004. gada 10.-13. jūnijā. Vēlēšanas notika neilgi pēc 2004. gada Eiropas Savienības paplašināšanās, tajās ievēlēja 732 Eiropas Parlamenta deputātus.\n\nEiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notika 2004. gada 12. jūnijā. Tās bija pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Nobalsoja 577 881 pilsoņi jeb 41,34% vēlētāju.\n", "id": "lvs_Latn_104111"}
{"text": "Kandavas Lauksaimniecības tehnikums\n\nKandavas Lauksaimniecības tehnikums ir profesionālās vidējās izglītības mācību iestāde, kas atrodas Kandavā. Vidēji mācību gadā tehnikumā mācās ap 600 audzēkņu, kurus māca vairāk kā 50 pasniedzēji. Atkarībā no iepriekšējās izglītības atšķiras mācību ilgums. Tehnikuma vadītāja ir Dace Rozentāle.\n", "id": "lvs_Latn_104112"}
{"text": "Radoka ezers\n\nRadoka ezers () ir kušanas saldūdens ezers Antarktīdā. Izvietojies Eimerija oāzē 6 km uz dienvidrietumiem no Bīvera ezera un 30 km uz dienvidaustrumiem no Aramisa grēdas Prinča Čārlza kalnos. No ezera agrāk bijusi notece pa Pagodromas aizu uz Bīvera ezeru, kas ir izsīkusi. Dešifrēts no aerofotogrāfijām 1956. gadā un nosaukts par godu Melburnas universitātes lektoram Ūvem Radokam (Uwe Radok). Radoka ezers ir dziļākais līdz šim zināmais Antarktīdas ezers un vienīgais zināmais saldūdens ezers ar peldošu ledāja mēli.\n", "id": "lvs_Latn_104113"}
{"text": "Infekcijas slimība\n\nInfekcijas slimība ir slimība, kuru izraisa infekcija — patogēnu bioloģisku aģentu nokļūšana saimnieka organismā. Infekcijas slimības, ar kurām slimo tikai cilvēki, sauc par antroponozēm, bet tās dzīvnieku slimības, ar kurām var saslimt arī cilvēks, — par antropozoonozēm. Vairums infekcijas slimības ir lipīgas, tāpēc tās dažreiz sauc arī par lipīgajām slimībām vai transmisīvajām slimībām. Infekcijas slimībām parasti izšķir inkubācijas periodu, prodromālo periodu, slimības galveno parādību periodu un rekonvalescences periodu. Pēc infekcijas lokalizācijas un mehānisma tās iedala elpošanas ceļu, zarnu, asins un ādas infekcijas slimībās.\n\nInfekcijas slimību ārstus un pētniekus sauc par infektologiem.\n", "id": "lvs_Latn_104114"}
{"text": "Olivjē Bereta\n\nOlivjē Bereta (, dzimis , Montekarlo, Monako) ir sacīkšu braucējs no Monako, kurš ir piedalījies Formula 1 sacīkstēs, braucot Larrousse komandā. Viņa komandas biedrs bija Ēriks Komā. 10 sacīkstēs neizcīnija nevienu ieskaites punktu un tika nomainīts, kad beidzās sponsoru nauda. Pēc karjeras beigām pievērsās salonautomobiļu sacensībām, kurās guva labu panākumus, taču 2003. un 2004.gadā bija Williams komandas viens no testpilotiem.\n\nIr piedalījies arī vienā NASCAR Craftsman Truck Series sacīkstē 1999.gadā, izcīnot 17.vietu.\n", "id": "lvs_Latn_104115"}
{"text": "Sprakšķi\n\nSprakšķi, sprakšķu dzimta (Elateridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām. Šīs dzimtas kāpuriem ir atsevišķs nosaukums — drātstārps. Pasaules faunā sastopamas apmēram 10 000 sugas. Sprakšķu izmēri ir 1—50 mm, biežāk 7—20 mm.\n", "id": "lvs_Latn_104116"}
{"text": "Drātstārps\n\nDrātstārpi ir sprakšķu vaboļu dzimtas kāpuri. Tos var viegli atpazīt pēc to raupjā ķermeņa. Drātstārpu garums svārstās no 10 līdz 45 mm. Dažas drātstārpu sugas ir lietderīgas, jo iznīcina kultūraugiem kaitīgos kukaiņus, taču citas sugas bojā pašus lauksaimniecības kultūraugus. Piemēram, drātstārpi bojā kartupeļu bumbuļus un vīnogu stādus vai pumpurus.\n", "id": "lvs_Latn_104117"}
{"text": "Ksenija Balta\n\nKsenija Balta (; dzimusi Minskā, Baltkrievijā) ir Igaunijas vieglatlēte, startē daudzcīņas, tāllēkšanas un 100 m sprinta disciplīnās.\n\n2005. gada Eiropas čempionātā telpās viņa izcīnīja 14. vietu pieccīņā, savukārt 2005. gada Eiropas čempionātā junioriem — bronzas medaļu septiņcīņā. 2006. gada Eiropas čempionātā viņa startēja gan 100 m, gan tāllēkšanā, kur izcīnīja attiecīgi 17. un 23. vietu. Piedalījās 2008. gada Vasaras Olimpisko spēļu tāllēkšanas sacensībās, kur ar rezultātu 6,38 m nekvalificējās finālam, tika ieņemta 27. vieta. 2008. gada Pasaules kausa izcīņas finālā Štutgartē tāllēkšanā viņa ierindojās 2. vietā. 2009. gada Eiropas čempionātā telpās viņa kļuva par čempioni tāllēkšanā, bet 2009. gada Pasaules čempionātā viņa ierindojās 8. vietā tāllēkšanā. 2010. gada Pasaules čempionātā telpās ieņēma 4. vietu, bet 2010. gada Eiropas čempionātā nekvalificējās finālam ar rezultātu 6,53 m paliekot 16. vietā. Toties īsi pēc čempionāta viņa uzstādīja jaunu Igaunijas rekordu tāllēkšanā — 6,87 m.\n\n2009. un 2016. gadā tika atzīta par Igaunijas gada sportisti . Kopš 2009. gada 1. septembra viņa ir Igaunijas Centra partijas locekle.\n", "id": "lvs_Latn_104118"}
{"text": "Āmurs\n\nĀmurs ir darbarīks, kas paredzēts trieciena veikšanai objektam. Visbiežāk to izmanto naglu iedzīšanai, metāla detaļu apstrādei, objektu graušanai. Smagākus āmurus, kuri jātur abās rokās, sauc par veseriem.\n\nĀmurs parasti ir vienā rokā turams ar vieglāku kātu un daudz smagāku galvu.\n\nĀmura galvu izgatavo no materiāla (parasti dzelzs), kas nedeformējas trieciena rezultātā. Ja jāveic trieciens pa objektu, to nedeformējot, āmura galvu izgatavo no mīkstāka materiāla, piemēram, gumijas vai koka.\n\nAtkarībā no to izmantojuma āmuriem var atšķirties forma un uzbūve. Piemēram, namdaru āmuriem viens gals ir spīles formā, lai ar to varētu izvilkt naglas.\n", "id": "lvs_Latn_104119"}
{"text": "Balta\n\nbaltā krāsa kā īpašības vārds sieviešu dzimtē; BALTA — apdrošināšanas sabiedrība Latvijā; Balta — upe, Daugavas labā krasta pieteka; Balta — pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā.\n", "id": "lvs_Latn_104120"}
{"text": "2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā — Tāllēkšana sievietēm\n\nTāllēkšanas sacensības 2010. gada Eiropas čempionātā notika Luisa Kompanisa Olimpiskajā stadionā 27. un 28. jūlijā. Par Eiropas čempioni kļuva latviešu tāllēcēja Ineta Radēviča.\n", "id": "lvs_Latn_104121"}
{"text": "Olga Kučerenko\n\nOlga Kučerenko (; dzimusi ) ir krievu vieglatlēte, startē tāllēkšanas sacensībās. Viņas personīgais rekords ir 7,13 m, kas tika sasniegti 2010. gada maijā Sočos.\n\n2009. gada Eiropas čempionātā telpās viņa izcīnīja bronzas medaļu. Tāpat viņa piedalījās 2008. gada Pasaules čempionātā telpās, kur nekvalificējās finālam. 2010. gada Eiropas čempionātā viņa izcīnīja bronzas medaļu. Uzvaru šajās sacensībās guva latviešu tāllēcēja Ineta Radēviča.\n", "id": "lvs_Latn_104122"}
{"text": "Janniks Dalmā\n\nJanniks Dalmā (, , Le-Bosē) ir bijušais sacīkšu braucējs no Francijas. Viņš ir piedalījies 49 Formula 1 posmos, bet kvalificējies sacīkstei 24 reizes. Labākā izcīnītā vieta F1 sacīksēs bija 5. vieta 1987.gada Austrālijas GP, bet par piekto vietu viņš nesaņēma punktus čempionāta kopvērtējumā. 1988. gada beigās Dalmā saslima un viņam nācās izlaist sezonas pēdējos 2 posmus. Viņš atveseļojās pirms jaunās sezonas starta, taču slimība bija atstājusi paliekošas sekas.\n\nPēc 1990. gada Dalmā beidz F1 pilota karjeru un sāka piedalīties Lemānas 24 stundu sacīkstēs. Šajās sacensībās viņš guva ievērojamus panākumus, uzvarot sacensībās 4 reizes (1992., 1994., 1995. un 1999.gadā), katru reizi pārstāvot citu komandu.\n\n1994. gadā viņš tomēr īslaicīgi atgriezās Formula 1 sacensībās, pārstāvot Larrousse komandu 2 posmos. Itālijas GP viņš piedzīvoja avāriju, bet Portugāles GP finišu sasniedza 2 apļus aiz uzvarētāja.\n", "id": "lvs_Latn_104123"}
{"text": "Eimerija oāze\n\nEimerija oāze () ir ap 1800 km² liels no ledus brīvs apgabals Austrumantarktīdā. Izvietojusies Prinča Čārlza kalnu ziemeļdaļas austrumu pakājē, vietā, kur Lemberta glečers pāriet Eimerija šelfa ledājā. Ap 200 m augsta ar ledu klāta grēda austrumos to atdala no Lemberta šļūdoņa. Lielākie no ledus brīvie apgabali ir Lēves, Meninga un Makleoda masīvi oāzes ziemeļdaļā un Flegstonbenčs dienviddaļā. Oāzē ir vairāki saldūdens ezeri, ievērojamākie no kuriem ir Bīvera ezers (lielākais Antarktīdā), Radoka ezers (dziļākais Antarktīdā), Terrasovoje ezers un Ļedovoje ezers.\n\nOāze intensīvi pētīta kopš 20. gadsimta 50. gadiem, kad sāka darboties austrāliešu vasaras lauka apmetne Bīverleika. Ļedovoje ezera krastā kopš 1982. gada darbojas Krievijas vasaras polārstacija Sojuza. Eimerija oāzē atklātas plašas derīgo izrakteņu, sevišķi akmeņogļu, iegulas.\n", "id": "lvs_Latn_104124"}
{"text": "Džons Makinrojs\n\nDžons Patriks Makinrojs jaunākais (; dzimis Vīsbādenē, Vācijā) ir bijušais amerikāņu tenisists, bijušais ATP ranga līderis. Savā karjerā uzvarēja 7 Grand Slam vienspēļu turnīros, 9 vīriešu dubultspēļu turnīros un 1 titulu jauktajās dubultspēlēs. Viņa brālis Patriks Makinrojs arī ir bijušais profesionāls tenisists (taču ne tuvu ne tik titulēts kā Džons), ASV Deivisa kausa izlases kapteinis. Viņš pasaules tenisa vēsturē ir iegājis ar lieliskajām cīņām ar Bjernu Borgu, Džimiju Konorsu un Ivanu Lendlu. Pazīstams arī ar nesavaldīgu uzvedību kortā. 1999. gadā tika uzņemts Starptautiskajā tenisa slavas zālē.\n", "id": "lvs_Latn_104125"}
{"text": "Just Dance\n\n\"Just Dance\" ir amerikāņu dziedātājas Lady Gaga debijas singls. Dziesma tika iekļauta viņas debijas albumā The Fame. Singls tika izdots CD singla un ciparu lejupielādes formātā sadarbībā ar ierakstu kompānijām Streamline, Kon Live, Interscope un Cherrytree. Dziesmas rakstīšanas procesā piedalījās Lady GaGa, RedOne un Akon.\n", "id": "lvs_Latn_104126"}
{"text": "Konstantins Kenteris\n\nKonstantins Kenteris (; dzimis Mitelēnā, Grieķijā) ir bijušais grieķu vieglatlēts, pirms diskvalifikācijas par izvairīšanos no dopinga kontroles piedalījās sprinta sacensībās, kur kļuva par 2000. gada Olimpisko čempionu.\n\nK. Kenteris piedalījās 2000. gada Olimpiskajās spēlēs Sidnejā, kur 200 metru distancē izcīnīja zelta medaļu. Tāpat viņš šajā distancē uzvarēja 2001. gada Pasaules čempionātā Edmontonā un 2002. gada Eiropas čempionātā Minhenē. Divkārtējs Balkānu čempions 400 m (1996, 1999), divkārtējs Grieķijas čempions 100 m (2001, 2004) un 200 m (1999, 2002) distancēs.\n\nĪsi pirms 2004. gada Atēnu Olimpisko spēļu sākuma K. Kenteris kopā ar savu treniņu partneri un draudzeni sprinteri Ekaterinu Tanu izvairījās no dopinga pārbaudēm un netika pielaists dalībai Olimpiskajās spēlēs, kas norisinājās viņa dzimtenē Grieķijā.\n", "id": "lvs_Latn_104127"}
{"text": "2010. gada Latvijas čempionāts vieglatlētikā\n\n2010. gada Latvijas čempionāts vieglatlētikā norisinājās Jēkabpilī, laika posmā no 9. līdz 10. jūlijam.\n", "id": "lvs_Latn_104128"}
{"text": "Mišela Bašelē\n\nVeronika Mišela Bašelē Herja (, izrunā: ; dzimusi Santjago, Čīlē) ir čīliešu politiķe, bijusī ANO Augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos (2018—2022). Bašelē ir bijusī Čīles 33. un 35. prezidente laikā no līdz un no līdz . Vņa bija pirmā prezidente sieviete Čīles vēsturē. Viņa uzvarēja 2006. gada prezidenta vēlēšanās bijušo senatoru Sevastjanu Piņeru ar balsu vairākumu (53,5 % balsu). M. Bašelē ir Čīles sociālistu partijas biedre.\n\nM. Bašelē ir pediatre un epidemioloģe. Viņa ir studējusi kara stratēģiju, bijusi aizsardzības un veselības ministre Rikardo Lagosa vadībā. Viņa pārvalda spāņu (viņas dzimtā valoda), angļu, vācu, portugāļu un franču valodas. 2008. gadā žurnāls TIME viņu ierindoja 15. vietā starp 100 visietekmīgākajām sievietēm pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_104129"}
{"text": "Reno Lavilenī\n\nReno Lavilenī (; dzimis Barbezjē-Senilerī, Francijā) ir franču vieglatlēts, startē kārtslēkšanas sacensībās. Viņš ir zelta medaļas ieguvējs. 2014. gadā, pārvarot 6,16 m augstumā novietotu latiņu kārtslēkšanas sacensībās telpās, viņš veica tobrīd augstāko lēcienu oficiālās sacensībās vieglatlētikas vēsturē.\n\nR. Lavilenī ir 2010. gada Eiropas čempions stadionā, kā arī 2009. un 2011. gada Eiropas čempions telpās. Tāpat viņš startēja 2008. gada Pasaules čempionātā telpās, taču nekvalificējās finālam. 2009. gadā viņš uzstādīja sezonas labāko rezultātu pasaulē (6,01). 2009. gada Pasaules čempionātā R. Lavilenī izcīnīja bronzas medaļu (uzvaru šajās sacensībās guva austrālietis Stīvens Hukers). Tāpat bronzas medaļu viņš izcīnīja arī 2011. gada Pasaules čempionātā Tegu.\n\nviņš ar jaunu olimpisko rekordu (5,97 m) izcīnīja zelta medaļu. 2013. gada Pasaules čempionātā Maskavā izcīnīja sudrabu.\n\nR. Lavilenī personiskais rekords kārtslēkšanā stadionā ir 6,01 m, kas tika sasniegts 2009. gada 21. jūnijā Leirijā, Portugālē. uzstādījis pasaules rekordu telpās, pārvarēdams 6,16 m augstumā novietotu latiņu, kas ir par vienu centimetru vairāk kā Sergeja Bubkas 1993. gadā uzstādītais rekords un tobrīd bija augstākais oficiālās sacensībās veiktais lēciens vieglatlētikas vēsturē. 2020. gada februārī viņa rezultātu pārspēja Armands Duplantiss no Zviedrijas.\n", "id": "lvs_Latn_104130"}
{"text": "ß\n\nß ir ligatūra vācu alfabētā. Parasti to izmanto, lai vārdā aizstātu divus burtus \"s\". Tas tiek izrunāts kā nebalsīgais \"s\". ß alfabēta rindā tiek lietota Vācijā un Austrijā, bet netiek lietota Šveicē un Lihtenšteinā. Ir vairāki noteikumi, kādos gadījumos jālieto ß un kādos — ss. Pirmais to noteica Johans Kristofs Adelungs (1732-1806). ß tiek lietots pēc divskaņiem un gariem patskaņiem, taču ss tiek lietots pēc īsajiem patskaņiem. Šo ligatūru nedrīkst jaukt ar grieķu alfabēta burtu bēta (β).\n", "id": "lvs_Latn_104131"}
{"text": "Linda Štāla\n\nLinda Štāla (; dzimusi Steinheimā, Vācijā) ir vācu vieglatlēte, startē šķēpa mešanas sacensībās. Izglītību ieguvusi Minsteres universitātē.\n", "id": "lvs_Latn_104132"}
{"text": "Ugunsmūris\n\nUgunsmūris () ir drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un Internetu. Ugunsmūris aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas Interneta tīkla lietotāju piekļuves, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem šī paša tīkla pakalpojumu izmantošanu.\n\nStarptīklu aizsardzība jeb ugunsmūris ir drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo tīklu un Internetu, lai pasargātu no iespējamiem uzbrukumiem. Ugunsmūris aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta lietotāju piekļuves, bet arī apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta pakalpojumu izmantošanu. Ja lokālajam tīklam ir vairāki savienojumi ar Internetu, tad ugunsmūris jāuzstāda uz katru savienojumu. Ir jāievēro šādi nosacījumi: Visai datu plūsmai, kas ienāk lokālā tīklā, jāiet caur ugunsmūri Visai datu plūsmai, kas iziet no lokālā tīkla, jāiet caur ugunsmūri Ugunsmūris nodrošina aizsardzības nosacījumus un atmet tiem neatbilstošus datus Ugunsmūris pats nepakļaujas uzlaušanas mēģinājumiem\n", "id": "lvs_Latn_104133"}
{"text": "Pagodromas aiza\n\nPagodromas aiza () ir 6,5 km gara aiza, kas savieno Radoka un Bīvera ezerus Eimerija oāzē Antarktīdā. Aiza ir kādreizējā Radoka ezera notece uz Bīvera ezeru, tagad izsīkusi. Pie ietekas veido izteiktu estuāru. Dešifrēta pēc aerofotogrāfijām 1956. gadā un nosaukta pēc aizas nogāzēs ligzdojošajiem ap 1000 pāru sniega vētrasputniem (). Aizas ziemeļu malā pie ietekas Bīvera ezerā izvietota austrāliešu vasaras polārstacija Bīverleika.\n", "id": "lvs_Latn_104134"}
{"text": "7. Saeimas deputāti\n\n7. Saeimā tika ievēlēti 100 deputāti, kas sāka savu darbību . Skaitot arī mandātu nolikušos deputātus, kopā 7. Saeimā ir strādājuši 130 deputāti. Šis Saeimas sasaukums darbojās līdz .\n", "id": "lvs_Latn_104135"}
{"text": "Oāze\n\nOāze (no , óasis, kas savukārt aizgūts no ēģiptiešu valodas) ir tuksnešainā apvidū pie dabīga ūdens avota ar augāju klāta teritorija. Dabiskās oāzes veidojas vietās ar augstāku gruntsūdens līmeni nekā apkārtējā teritorijā, kā arī avotu izplūdes vai upju periodiskas applūšanas vietās. Mākslīgās oāzēs ūdens tiek piegādāts no artēziskajiem urbumiem vai kanāliem. Oāžu lielums svārstās no dažiem hektāriem līdz desmitiem tūkstošu kvadrātkilometru.\n\nAntarktīdā par oāzēm sauc teritorijas, kas brīvas no pastāvīgas ledus segas.\n", "id": "lvs_Latn_104136"}
{"text": "Neatgremotāji\n\nNeatgremotāju apakškārta jeb cūku apakškārta (Nonruminantia) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārtām. Rietumos zinātniskais nosaukums Nonruminantia netiek lietots, šo apakškārtu biežāk sauc par Suina.\n", "id": "lvs_Latn_104137"}
{"text": "Sīļi\n\nSīļi, sīļu ģints (Garrulus) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno ir trīs sugas. Zinātniskais nosaukums Garrulus latviski nozīmē \"pļāpīgais\".\n", "id": "lvs_Latn_104138"}
{"text": "Vārnu dzimta\n\nVārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri). Vārnu dzimtā ir 134 sugas, kas tiek iedalītas 25 ģintīs. Turklāt pie vārnu ģints (Corvus) piederošās sugas ir trešā daļa no visām vārnu dzimtas sugām. Pazīstamākie vārnu dzimtas putni ir vārnas, kraukļi, krauķi, kovārņi, sīļi, žagatas un riekstroži.\n\nVārnu dzimtas putni ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un reģionus, kurus sedz polārie ledāji. Lielākā daļa sugu dzīvo tropos Centrālamerikā, Dienvidamerikā un Dienvidaustrumāzijā.\n", "id": "lvs_Latn_104139"}
{"text": "Viktorija (Seišelas)\n\nViktorija ir Seišelu galvaspilsēta. Viktorija atrodas Mae salā, kas ir lielākā Seišelu sala. 2010. gadā Viktorijā dzīvoja aptuveni 26 tūkstoši iedzīvotāju, bet kopā ar piepilsētām kopējais iedzīvotāju skaits sasniedz 84 tūkstošus, kas ir gandrīz 99% no visiem valsts iedzīvotājiem. Pilsētu dibināja britu kolonisti.\n", "id": "lvs_Latn_104140"}
{"text": "Alpu vārnas\n\nAlpu vārnas, Alpu kovārņi (Pyrrhocorax) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas. To tuvākie radinieki ir kovārņi no vārnu ģints (Corvus).\n\nAlpu vārnas dzīvo Eirāzijas dienviddaļas un Ziemeļāfrikas kalnos. Tās ir sastopamas Marokā, Spānijā, Eiropas dienvidos Alpu kalnos, Centrālāzijas kalnos, Himalajos un Ķīnas rietumos. Alpu kovārnis dzīvo arī Korsikas un Krētas salās, bet Alpu vārna ir sastopama Īrijā un Lielbritānijā. Teritorijās, kurās dzīvo abas sugas, Alpu kovārnis apmetas augstāk kalnos nekā tā radiniece Alpu vārna. Galvenais sugas apdraudējums ir lauksaimniecības attīstība, kas novedis pie sugas sadrumstalošanās, jo putni ir nometnieki, lai gan kopumā sugām izmiršana nedraud.\n", "id": "lvs_Latn_104141"}
{"text": "Crypsirina\n\nCrypsirina ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas. Nesenā pagātnē Crypsirina sugas tika iedalītas garastes koku žagatu ģintī (Dendrocitta).\n\nAbas sugas dzīvo Dienvidaustrumāzijā, bet atšķirībā no raketastes koku žagatas (Crypsirina temia), kurai ir plašs izplatības areāls, melngalvas koku žagata (Crypsirina cucullata) ir endēmiska suga Birmas tropu mežiem.\n", "id": "lvs_Latn_104142"}
{"text": "Garastes koku žagatas\n\nGarastes koku žagatas (Dendrocitta) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas. Tās dzīvo Āzijas dienvidos un Dienvidaustrumāzijā.\n", "id": "lvs_Latn_104143"}
{"text": "Melnā žagata\n\nMelnā žagata (Platysmurus leucopterus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga melno žagatu ģintī (Platysmurus). Izdala divas pasugas. Lai arī to sauc par žagatu, tā ir viena no koku žagatām, un tās tuvākās radinieces ir pārējās koku žagatas. Melnā žagata ir maz pētīta, iespējams, tā ir visprimitīvākais putns visā vārnu dzimtā.\n\nVietējo valodā melnā žagata tiek saukta par burungkambing, kas latviski nozīmē kazas putns. Reizēm melno žagatu sauc par baltspārnu žagatu, bet tad to var sajaukt ar baltspārnu žagatu (Urocissa whiteheadi), kas pieder zilo žagatu ģintij, kā arī to reizēm sauc par baltspārnu sīli vai melno sīli.\n", "id": "lvs_Latn_104144"}
{"text": "Zaļās žagatas\n\nZaļās žagatas jeb īsastes žagatas (Cissa) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno četras mūsdienās dzīvojošas sugas. Zaļās žagatas dzīvo Āzijas tropu un subtropu mežos.\n", "id": "lvs_Latn_104145"}
{"text": "Zilās žagatas\n\nZilās žagatas (Urocissa) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 5 sugas. Tās dzīvo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.\n\nZilās žagatas ir ļoti koši un krāsaini putni. Tām ir raksturīgs koši zils apspalvojums uz muguras, bet vēders, galva un spārni var būt dažādās kontrastainās, košās krāsās. Knābis, kājas un acu riņķi parasti ir koši sarkani. Izņēmums ir zeltknābja žagata, kurai knābis ir gaišā, zeltainā krāsā, bet acu riņķi ir melni. Jaunie putni, kamēr nav sasnieguši dzimumbriedumu, nav tik koši, zilās spalvas ir pelēcīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104146"}
{"text": "Temnurus temnurus\n\nTemnurus temnurus ir viena no koku žagatu sugām un vienīgā suga Temnurus ģintī. Ģeogrāfisko variāciju nav.\n", "id": "lvs_Latn_104147"}
{"text": "Zemessīļi\n\nZemessīļi (Podoces) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 4 sugas. Zemessīļi dzīvo Centrālāzijas pustuksnešos, Mongolijas Gobi tuksnesi ieskaitot. Zemessīlis ir piemērojies dzīvei uz zemes un ļoti reti ielaižas kādā krūmā vai kokā. Visas sugas ir nometnieki.\n", "id": "lvs_Latn_104148"}
{"text": "Eksistenciālisms\n\nEksistenciālisms (no — 'pastāvēšana') ir filozofisks domāšanas virziens, kur galvenā uzmanība tiek veltīta tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kuru nevar ar prātu izprast. Pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēgai, viņa attiecībām ar dzīvi un nāvi, gribas brīvībai, determinismam un citām lietām. Nereti par eksistenciālisma filozofijas aizsācēju tiek uzskatīts dāņu filozofs Sērens Kirkegors. Vēl ievērojami eksistenciālisma filozofi ir Žans Pols Sartrs, Simona de Bovuāra, Albērs Kamī un Gabriels Marsels (Gabriel Marcel).\n", "id": "lvs_Latn_104149"}
{"text": "Franks Gordons\n\nFranks (Efrajims) Gordons (; dzimis ) ir Latvijas ebreju izcelsmes Izraēlas rakstnieks, žurnālists un tulkotājs.\n", "id": "lvs_Latn_104150"}
{"text": "Freds Brukss\n\nFrederiks Filipss Brukss jaunākais (Frederick Phillips Brooks, Jr.; dzimis , miris ) bija ASV programmatūras inženieris un datorzinātnieks. Pazīstams kā OS/360 izveides vadītājs un grāmatas \"Mītiskais cilvēkmēnesis\" autors. Brukss saņēmis daudzas balvas, tai skaitā Tjūringa balvu 1999. gadā.\n\nBrukss 1953. absolvēja Djūka Universitāti. 1956. gadā Hārvarda Universitātē ieguva filozofijas doktora grādu lietišķajā matemātikā (datorzinātnē).\n\n1956. gadā Freds Brukss sāka strādāt IBM, kur nodarbojās ar arhitektūras projektēšanu superdatoriem Stretch un Harvest. Vēlāk viņš bija datoru saimes IBM System/360 un programmatūras OS/360 izstrādes vadītājs. Šajā laikā viņš formulēja terminu \"datorarhitektūra\". IBM programmēšanas projektos pieredzētā ietekmē viņš uzrakstīja grāmatu \"Mītiskais cilvēkmēnesis\" (The Mythical Man-Month). Grāmatas galvenā ideja \"ja programmēšanas projekta beigu posmā piesaista papildu cilvēkus, tas aizkavējas\" zināma kā Bruksa likums.\n\n1964. gadā Brukss atstāja IBM un Ziemeļkarolīnas Universitātē Čapelhilā dibināja datorzinātņu departamentu, kuru vadīja 20 gadus.\n", "id": "lvs_Latn_104151"}
{"text": "Trešās pakāpes tuvie kontakti\n\n\"Trešās pakāpes tuvie kontakti\" () ir 1977. gada ASV zinātniskā fantastikas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Stīvens Spīlbergs.\n\n1978. gadā filmu izvirzīja Amerikas Kinoakadēmijas balvai astoņās kategorijās, no kurām tā ieguva vienu kategorijā \"Labākais operatora darbs\".\n", "id": "lvs_Latn_104152"}
{"text": "Ēriks Komā\n\nĒriks Komā (; dzimis Dromā, Francijā) - franču sacīkšu braucējs, bijušais Formula 1 pasaules čempionāta dalībnieks. 1990.gada Formula 3000 čempions.\n\nNo 1982.gada piedalās kartingu sacensībās, bet 1983.gadā kļuva par Francijas kartinga čempionu. 1986.gadā kļuva Francijas Formula Renault čempionu, bet nākamajā gadā pārgāja uz Francijas F3 čempionātu. 1988.gadā kļuva par šī čempionāta uzvarētāju. Nākamajā sezonā startēja Formula 3000 čempionātā, kļūstot par Formula 3000 vicečempionu, bet vēl pēc gada kļuva par čempionu. 1991.gadā debitēja F1 pārstāvot Ligier komandu. Ligier komandā turpināja startēt arī nākamajā sezonā. 1992.gada Beļģijas GP treniņbraucienos piedzīvoja avāriju un nespēja piedalīties sacensībās. 1993.gadā pārgāja uz Larrousse komandu, kur sezonas pēdējā posmā tika aizstāts ar Hideki Nodu. Pēc F1 sacensību atstāšanas piedalījās Japānas GT čempionātā un izturības braucienos.\n", "id": "lvs_Latn_104153"}
{"text": "Romēns Barā\n\nRomēns Barā (; dzimis Kalē, Francijā) ir profesionāls franču vieglatlēts, startē desmitcīņas sacensībās.\n\n2003. gadā uzvarēja Universiādē. Piedalījās divās Olimpiskajās spēlēs (2004, 2008), labāku rezultātu uzrādīja 2008. gadā Pekinā — 5. vieta. 2004. gadā Atēnās viņš ieņēma 13. vietu. Divos Eiropas čempionātos, kuros startējis, ir sasniedzis labus rezultātus — 2006. gadā Gēteborgā izcīnīja 8. vietu, bet 2010. gadā Barselonā svinēja uzvaru. Tāpat ir piedalījies divos Pasaules čempionātos — 2005. gadā Helsinkos izcīnīta 7. vieta un 2009. gadā Berlīnē — 12. vieta.\n", "id": "lvs_Latn_104154"}
{"text": "Filipss Idovu\n\nFilipss Idovu (; dzimis Londonā, Anglijā) ir profesionāls Lielbritānijas vieglatlēts, startē trīssoļlēkšanas sacensībās. F. Idovu ir pašreizējais Pasaules un Eiropas čempions trīssoļlēkšanā.\n\nPiedalījies trijās Olimpiskajās spēlēs (2000, 2004, 2008), 2000. gadā Sidnejā viņš izcīnīja 6. vietu, 2004. gadā Atēnās — 12. vietu, bet 2008. gadā Pekinā — sudraba medaļu. Ar labiem panākumiem startējis Pasaules čempionātos — 2007. gadā Osakā ieņēma 6. vietu un 2009. gadā Berlīnē bija sacensību uzvarētājs. Tāpat atzīstami startējis Eiropas čempionātos — 2006. gadā Gēteborgā ieņēma 5. vietu un 2010. gadā Barselonā svinēja uzvaru.\n", "id": "lvs_Latn_104155"}
{"text": "Kalves zeme\n\nRietumos tā robežojās ar Medeni (sēliski — \"mežu zemi\"), ziemeļos ar Sēleni, bet austrumos ar Alekteni. Uz dienvidiem atradās Nalsenes robežzemes (Pelone un Maleisine).\n", "id": "lvs_Latn_104156"}
{"text": "Franškontē\n\nFranškontē (, izrunā: ) ir vēsturiska Francijas zeme, mūsdienu Burgundijas-Franškontē reģiona daļa. Robežojas ar Šveici. Sīkāk Franškontē iedalās četros departamentos: Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā. Administratīvais centrs ir Bezansona. Citas lielākās pilsētas ir Belfora, Montbeljāra un Dole.\n\nPēc 2016. gada reformas apvienota ar Burgundijas reģionu vienotā Burgundijas-Franškontē reģionā.\n", "id": "lvs_Latn_104157"}
{"text": "Imperiālisms\n\nImperiālisms (no — 'vara') ir kādas konkrētas lielvalsts politika, kas ir orientēta uz ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militārās agresijas vai ekonomiskās iespiešanās palīdzību. Līdz ar to lielākā vai mazākā mērā imperiālisma koncepcija sevī ietver citu tautu pakļaušanu, kas tādējādi arī izskaidro iemeslu tam, kādēļ imperiālisms bieži vien tiek sapludināts ar koloniālisma politiku. Šī iemesla dēļ mūsdienās imperiālisma jēdziens ir ieguvis samērā negatīvu raksturu, ko atsevišķos gadījumos pielieto, lai nomelnotu kādas konkrētas lielvalsts ārpolitiku.\n", "id": "lvs_Latn_104158"}
{"text": "Mītiskais cilvēkmēnesis\n\nMītiskais cilvēkmēnesis: programminženierijas esejas () ir Freda Bruksa grāmata par programminženieriju un projektu pārvaldību. Darba galvenā tēma ir, ka \"ja programmēšanas projekta beigu posmā piesaista papildu cilvēkus, tas aizkavējas\". Tāpat tiek apskatīts otrās sistēmas efekts un aizstāvēta prototipēšana.\n", "id": "lvs_Latn_104159"}
{"text": "Juaņa\n\nJuaņa (kods: CNY) ir oficiālā Ķīnas valūta. To izmanto visā Ķīnā, izņemot Honkongu un Makao. Ķīnieši savu valūtu sauc par žeņmiņbi (, piņjiņs: rénmínbì), kas tulkojumā nozīmē \"tautas nauda\". Savukārt ar vārdu \"juaņa\" (元, yuán) viņi apzīmē jebkuras valūtas pamatvienību. Centrālā banka, kas izdod valūtu, ir Ķīnas Banka.\n\n2016. gada 1. oktobrī juaņa iekļauta Starptautiskā Valūtas fonda speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) valūtu grozam.\n", "id": "lvs_Latn_104160"}
{"text": "Jānis Klovāns\n\nJānis Klovāns (dzimis - miris ) bija Latvijas šahists (starptautiskais lielmeistars) un treneris. Deviņkārtējs Latvijas čempions šahā.\n\nŠahu sācis spēlēt tikai 14 gadu vecumā. Par meistarkandidātu kļuvis 1954. gadā, PSRS sporta meistars kopš 1959. gada, starptautiskais meistars korespondencšahā (ICCF) - 1973. gadā, starptautiskais meistars (1976). gadā. Par starptautisko lielmeistaru kļuva 1997. gadā, kad uzvarēja pasaules senioru čempionātā. Lielmeistars korespondencšahā kopš 2001. gada.\n\nLatvijas čempions 1954., 1962., 1967., 1968., 1970., 1971., 1975. (dalīta 1.-2.vieta), 1979. un 1986. gadā. PSRS Bruņoto spēku čempions 1969., 1971. un 1973. gadā. Jānis Klovāns ir trīskārtējs pasaules senioru čempions (1997., 1999. un 2001. gadā).\n\n2009.gada 16. novembrī par mūža ieguldījumu šaha attīstībā Latvijā un jauno šahistu audzināšanā Jānis Klovāns tika iecelts par Atzinības krusta virsnieku\n\nApbedīts Rīgas Meža kapos.\n", "id": "lvs_Latn_104161"}
{"text": "Kolumbusa\n\nKolumbusa () ir Ohaio štata administratīvais centrs, kā arī lielākā štata pilsēta. Kopā ar piepilsētām Kolumbusa tomēr nav lielākā štata pilsēta. Tādā gadījumā Klīvlenda un Sinsinati ir vēl lielākas. Pēc iedzīvotāju skaita Kolumbusa ir 16. lielākā ASV pilsēta, bet kopā ar aglomerāciju tā ir tikai 32. lielākā. Pilsēta ir dibināta 1812. gadā un nosaukta par godu Kristoforam Kolumbam.\n\nPilsētā bāzējas NHL klubs Kolumbusas \"Blue Jackets\".\n", "id": "lvs_Latn_104162"}
{"text": "Limuzēna\n\nIedalās trīs departamentos: Augšvjennā, Korēzā un Krēzā. Administratīvais centrs ir Limoža, kas ir arī lielākā Limuzēnas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Otra lielākā pilsēta ir Brīvlagaijāra, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 tūkstošus.\n", "id": "lvs_Latn_104163"}
{"text": "Mach's DIR selbst\n\n\"Mach's DIR selbst!\" ir vācu rokgrupas Silbermond debijas singls no studijas albuma Verschwende Deine Zeit. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Modul. Dziesma tapa sadarbībā ar grupas Kiss dalībnieku Polu Stenliju.\n", "id": "lvs_Latn_104164"}
{"text": "Durch die Nacht\n\n\"Durch die Nacht\" ir vācu rokgrupas Silbermond otrais singls no debijas studijas albuma Verschwende Deine Zeit. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Modul.\n", "id": "lvs_Latn_104165"}
{"text": "Symphonie\n\n\"Symphonie\" ir vācu rokgrupas Silbermond trešais singls no debijas studijas albuma Verschwende Deine Zeit. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Modul.\n", "id": "lvs_Latn_104166"}
{"text": "Zeit für Optimisten\n\n\"Zeit für Optimisten\" ir vācu rokgrupas Silbermond ceturtais singls no debijas studijas albuma Verschwende Deine Zeit. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Modul.\n", "id": "lvs_Latn_104167"}
{"text": "Unendlich\n\n\"Unendlich\" ir vācu rokgrupas Silbermond piektais singls no debijas studijas albuma Verschwende Deine Zeit. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Modul.\n", "id": "lvs_Latn_104168"}
{"text": "Meer sein\n\n\"Meer sein\" ir vācu rokgrupas Silbermond pirmais singls no otrā studijas albuma Laut Gedacht. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Modul.\n", "id": "lvs_Latn_104169"}
{"text": "Žans Marks Gunons\n\nŽans Marks Gunons (, , Obenā, Francijā) - franču sacīkšu braucējs, Formula 1 čempionāta dalībnieks no 1993. - 1994.gadam.\n", "id": "lvs_Latn_104170"}
{"text": "Pelēkā krāsa\n\nPelēkā krāsa jeb vienkārši pelēks ir krāsa, kuras toņi ietilpst diapazonā no baltās līdz melnajai krāsai. Pelēkā krāsa ir viena no trijām ahromatiskajām jeb neitrālajām krāsām. RGB sistēmā tās pieraksts ir šāds: R128;G128;B128. Tumši pelēku krāsu sauc par marengo.\n", "id": "lvs_Latn_104171"}
{"text": "Jānis Misiņš\n\nJānis Misiņš (dzimis Tirzas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu bibliofils, bibliogrāfs un Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs. Misiņa bibliotēkas izveidotājs.\n", "id": "lvs_Latn_104172"}
{"text": "Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste\n\nLielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste () bija suverēna valsts Eiropā no 1801. līdz 1922. gadam. Šī valsts bija Britu impērijas pamats. Pirms 1801. gada pastāvēja Lielbritānijas Karaliste un Īrijas Karaliste, bet 1922. gadā šī valsts sadalījās Apvienotajā Karalistē un Īrijas Brīvvalstī. Apvienotā Karaliste līdz pat 1927. gadam pastāvēja ar nosaukumu Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste, bet tad tika mainīts nosaukums uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.\n\n19. gadsimtā, pateicoties koloniālajiem iekarojumiem un rūpniecības attīstībai, Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste kļuva par vienu no lielākajām, ietekmīgākajām un ekonomiski attīstītākajām valstīm pasaulē un ieguva neoficiālo nosaukumu Britu impērija, kas de facto pastāvēja līdz 20. gadsimta beigām.\n", "id": "lvs_Latn_104173"}
{"text": "Das Beste\n\n\"Das Beste\" ir vācu rokgrupas Silbermond otrais singls no otrā albuma Laut Gedacht. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Columbia.\n", "id": "lvs_Latn_104174"}
{"text": "Das Ende vom Kreis\n\n\"Das Ende vom Kreis\" ir vācu rokgrupas Silbermond trešais singls no otrā albuma Laut Gedacht. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Columbia.\n", "id": "lvs_Latn_104175"}
{"text": "Irgendwas bleibt\n\n\"Irgendwas bleibt\" ir vācu rokgrupas Silbermond pirmais singls no trešā albuma Nichts Passiert. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Columbia.\n", "id": "lvs_Latn_104176"}
{"text": "Ich bereue nichts\n\n\"Ich bereue nichts\" ir vācu rokgrupas Silbermond otrais singls no trešā albuma Nichts Passiert. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Columbia.\n", "id": "lvs_Latn_104177"}
{"text": "Krieger des Lichts\n\n\"Krieger des Lichts\" ir vācu rokgrupas Silbermond trešais singls no trešā albuma Nichts Passiert. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Columbia.\n", "id": "lvs_Latn_104178"}
{"text": "Kazimirs Būga\n\nKazimirs Būga (, 1879—1924) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.\n", "id": "lvs_Latn_104179"}
{"text": "Rīgas tramvaju reģistrācijas numuri\n\nŠajās tabulās ir redzami visi Rīgas tramvaju reģistrācijas numuri, gan bijušie, gan esošie.\n", "id": "lvs_Latn_104180"}
{"text": "Taiti\n\nTaiti vai Tahiti (taitiešu un ) ir lielākā sala Franču Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidos. Pieder pie Biedrības salu arhipelāga. Taiti 1767. gadā atklāja britu jūrasbraucējs Semjuels Voliss.\n\nTaiti salai ir astoņnieka forma un tās kopējā platība ir 1045 km². Pēc 2007. gada datiem tajā dzīvo 178 133 iedzīvotāji, kas ir vairāk kā 60% no visas Franču Polinēzijas iedzīvotājiem. Salu apdzīvo taitieši, ķīnieši, franči un citu tautību pārstāvji. Sala sastāv no divām daļām, kas ir Lielā Taiti (Tahiti Iti) un Mazā Taiti (Tahiti Nui). Abas šīs daļas savieno 2 km plats Taravao zemesšaurums.\n\nSala ir veidojusies vulkāniskās darbības rezultātā. Taiti teritorijā atrodas divi vulkāniskā tufa un bazalta masīvi. Augstākā virsotne ir Orohena (2241 m vjl). Salai apkārt atrodas koraļļu rifi. Raksturīgs karsts, mitrs klimats. Lielu daļu salas aizņem tropu meži, gar krastu atrodas zemkopībai derīgas zemes. Plantācijās tiek audzētas kokospalmas, maizeskoki, banānkoki, citrusi un citas kultūras. Salas iedzīvotāji nodarbojas ar zivju, kā arī pērļu un perlamutra zvejniecību. Nozīmīgus ienākumus salai ienes tūrisms. Vienīgā reģiona lidosta atrodas Taiti salas ziemeļrietumos.\n", "id": "lvs_Latn_104181"}
{"text": "The New York Times\n\nThe New York Times () ir Ņujorkas dienas laikraksts, kas nepārtraukti iznāk kopš 1851. gada.\n\nVidēji darba dienās The New York Times metiens pārsniedz 900 000 eksemplārus, bet sestdienās tas sasniedz vairāk kā 1 300 000 eksemplārus. Lai arī laikraksts ir lielākais dienas laikraksts starp laikrakstiem, kas iznāk pilsētās, un trešais lielākais laikraksts valstī, atpaliekot tikai no The Wall Street Journal un USA Today, tomēr pēdējos gados tā metiens darba dienās ir nokrities zem miljona, kas nebija notiecies kopš astoņdesmitajiem gadiem. Pēc 2008. gada datiem laikraksta interneta versija ar 18 miljoniem unikālo apmeklētāju bija populārākā ASV.\n\nLaikraksts pieder The New York Times Company, kurai pieder vēl 18 citi reģionālie laikraksti, starp kuriem ir arī Herald Tribune un The Boston Globe. The New York Times katrs izdevums ir sadalīts ziņu, viedokļu, biznesa, mākslas, zinātnes, sporta, stila un pielikumu daļās. Laikraksts ilgstoši palika pie astoņu kolonu formāta, kad lielākā daļa laikrakstu jau bija pārgājusi uz sešu kolonu formātu. Tāpat The New York Times bija viens no pēdējiem laikrakstiem, kas sāka izmantot krāsainās fotogrāfijas. Laikraksts ir saņēmis 104 Pulicera balvas, kas ir lielākais skaits, ko jebkad ir saņēmusi kāda plašsaziņas organizācija.\n", "id": "lvs_Latn_104182"}
{"text": "Sojuza\n\nSojuza () ir Krievijai piederoša vasaras polārstacija Austrumantarktīdā. Izvietojusies Bīvera ezera (tā daļas Ļedovoje ezera) austrumu krastā Eimerija oāzē Prinča Čārlza kalnu austrumu pakājē uz Džeti pussalas paaugstinājuma. Izveidota 1982. gada 3. decembrī 28. Padomju antarktiskās ekspedīcijas laikā kā atbalsta bāze ģeoloģiskās izpētes veikšanai Prinča Čārlza kalnos vasaras sezonā. Stacija 1989. gadā tikusi iekonservēta un vēlākajos gados izmantota tikai atsevišķu programmu veikšanai.\n", "id": "lvs_Latn_104183"}
{"text": "Madhja Pradēša\n\nMadhja Pradēša''' (, izrunā: ) ir viens no Indijas štatiem. Madhja Pradēša robežojas ar pieciem citiem Indijas štatiem: Utarpradēšu, Čhatīsgarhu, Mahārāštru, Gudžarātu un Rādžastānu. Madhjas Pradēšas platība 308 252 km². Administratīvais centrs ir Bhopāla, lai gan lielāka pilsēta pēc iedzīvotāju skaita ir Džabalpura. Madhjā Pradēšā dzīvo aptuveni 60,4 miljoni iedzīvotāju.\n", "id": "lvs_Latn_104184"}
{"text": "Pāls Erdēšs\n\nPāls Erdēšs (, , dzimis , miris ) bija ebreju tautības Ungārijas matemātiķis. Erdēšs publicējis vairāk rakstu nekā jebkurš cits matemātiķis vēsturē, sadarbojoties ar simtiem citu zinātnieku. Viņš strādāja pie problēmām kombinatorikā, grafu teorijā, skaitļu teorijā, matemātiskajā analīzē, aproksimāciju teorijā, kopu teorijā un varbūtību teorijā. Vienīgais, kura Erdēša skaitlis ir 0.\n", "id": "lvs_Latn_104185"}
{"text": "Pērtiķi\n\nPar pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugu, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā. Vienkāršoti varētu teikt, ka pērtiķi ir visi tie primāti, kas nav puspērtiķi un cilvēkpērtiķi. Ir zināmas 264 pērtiķu sugas. Latviešu valodā ar vārdu \"pērtiķi\" apzīmē arī otru primātu apakškārtu — slapjdeguna pērtiķus (Strepsirrhini), lai gan šajā apakškārtā nav nevienas \"īsto pērtiķu\" sugas, tās visas ir puspērtiķu sugas. Sarunvalodā par pērtiķiem bieži tiek saukti gandrīz visi primāti.\n\nVisi Jaunās pasaules pērtiķi ir apvienoti vienā virsdzimtā Platyrrhini, bet zemāko šaurdeguna pērtiķu (Cercopithecoidea) virsdzimta ir daļa no Vecās pasaules pērtiķu (Catarrhina) sekcijas, kurā ir iekļauti arī cilvēkpērtiķi. Kopumā zemākie šaurdeguna pērtiķi ir tuvāk radniecīgi cilvēkpērtiķiem nekā Jaunās pasaules pērtiķi.\n", "id": "lvs_Latn_104186"}
{"text": "Apenīnu pussala\n\nApenīnu pussala () ir viena no lielākajām pussalām Dienvideiropā. Tās lielāko daļu aizņem Itālija.\n\nPussalas kopējā platība ir 149 000 km². Ziemeļos to norobežo Padānas lēzenums, rietumos Tirēnu un Ligūrijas jūras, austrumos Adrijas jūra, bet dienvidos Jonijas jūra. Krasta līnija mazliet izrobota, bet pussalas reljefs pārsvarā ir kalnains, paugurains. Klimats lielākoties subtropu. Apenīnu pussalai ir trīs mazākas pussalas — Kalabrijas un Salentīnas pussalas dienvidos un Gargānas pussala austrumos.\n\nPussalas austrumos lielu daļu aizņem Apenīni, kuru augstākā virsotne ir Korno kalns (2914 m). No šī kalnu masīva savu nosaukumu ieguvusi arī pussala. Ir novērojama periodiska vulkāniskā darbība, kā arī zemestrīces. Pussalā atrodami derīgie izrakteņi — nafta, dabasgāze, brūnogles, dzīvsudrabs, pirīts, boksīts, marmors, granīts, vulkāniskais tufs u.c. Lielākās upes ir Tibra un Arno. Raksturīgi karsta un vulkāniskas izcelsmes ezeri. Savas formas dēļ pussala ieguvusi iesauku itāļu valodā Lo Stivale — 'zābaks'. Bez Itālijas, kas aizņem lielāko daļu pussalas, uz tās atrodas arī Sanmarīno un Vatikāns.\n", "id": "lvs_Latn_104187"}
{"text": "Dārznīcas pilskalns\n\nDārznīcas pilskalns ir pilskalns Madonas novada Aronas pagasta Viesienā. Neapšaubāmi, ka tagadējais nosaukums ir radies samērā nesen, tomēr pilskalna senais nosaukums nav precīzi zināms. Tiek uzskatīts, ka pilskalnā līdz 13. gadsimtam atradās Negestes pils (), saukta arī par Nigasti, jo dažus kilometrus uz ziemeļiem atradušās Nigestes mājas, kas tagad nojauktas. Ernests Brastiņš grāmatā \"Latvijas pilskalni\" raksta, ka blakus Dārznīcas kalnam ir bijis Pupu krogs.\n", "id": "lvs_Latn_104188"}
{"text": "Naso\n\nNaso () ir Bahamu galvaspilsēta, kā arī valsts lielākā pilsēta. Tā atrodas Ņūprovidensas salā valsts ziemeļrietumu daļā. 2008. gadā Naso dzīvoja aptuveni 260 tūkstoši iedzīvotāju. Uz turieni regulāri dodas daudz tūristu. Tas ir viens no slavenākajiem tūrisma centriem pasaulē. Naso ostas tuvumā atrodas pludmales, daudzveidīga tropu flora, tādēļ šī vieta ir iesaukta par Paradise Island (Paradīzes salu).\n\nPilsēta tika dibināta 1656. gadā ar nosaukumu Charles Towne (par godu Anglijas karalim). 1694. gadā tajā iebruka spāņi, kuri to nopostīja. Gadu vēlāk pilsēta tika atjaunota un tai bija dots arī jauns nosaukums - Naso.\n", "id": "lvs_Latn_104189"}
{"text": "Negeste\n\nNegeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā. Pilsnovads pieminēts 1211. gada Jersikas dalīšanas un 1213. gada zemju pārdales dokumentos. Sākumā Negestes pilsnovads tika ordenim, bet pēc bīskapa Alberta atgriešanās Livonijā 1213. gadā viņš panāca Jersikas zemju pārdali.\n\nNegestes pilsnovads tika apvienots ar Mārcienas pilsnovadu un piešķirts bīskapa vasaļiem fon Tīzenhauzeniem, izveidojot Bērzaunes pilsnovadu, kas līdz Livonijas konfederācijas sabrukumam ietilpa Rīgas arhibīskapijas sastāvā. Novada rietumos atradās Ērgļu pils.\n", "id": "lvs_Latn_104190"}
{"text": "Murats Jakins\n\nMurats Jakins (; dzimis Bāzelē, Šveicē) ir turku izcelsmes Šveices futbola treneris, bijušais futbolists, aizsargs. Savas profesionālā futbolista karjeras laikā spēlējis vairākos Šveices, Vācijas un Turcijas klubos. Tāpat 49 spēles ir aizvadījis Šveices futbola izlases sastāvā. Pašlaik (2021) ir Šveices izlases galvenais treneris. Viņa jaunākais brālis Hakans Jakins arī ir bijis profesionāls futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_104191"}
{"text": "Burundijas ģerbonis\n\nBurundijas ģerbonis ir viens no Burundijas nacionālajiem simboliem.\n\nĢerbonis tika pieņemts 1966. gadā. Tā centrā novietots vairogs, kurā uz sarkana fona ir attēlota lauvas galva. Aiz vairoga novietoti trīs sakrustoti afrikāņu šķēpi. Uz baltas lentes zem ģerboņa Burundijas valsts devīze — \"Unité, Travail, Progrès\" (\"Vienotība, Darbs, Progress\").\n\nBurundija savu neatkarību ieguva jau 1962. gadā kā karaliste. Līdz 1966. gadam, kad Burundi kļuva par republiku, pastāvēja cits ģerbonis, kas gan bija veidots no tiem pašiem elementiem, kas ir redzami šī brīža ģerbonī.\n", "id": "lvs_Latn_104192"}
{"text": "Kategorija:Bostonas \"Celtics\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Bostonas \"Celtics\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nNBA spēlētāji pēc kluba Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104193"}
{"text": "Kategorija:Ņujorkas \"Knicks\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Ņujorkas \"Knicks\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nNzujorkas \"Knicks\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104194"}
{"text": "Kategorija:Filadelfijas \"76ers\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Filadelfijas \"76ers\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nFiladelfijas \"76ers\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104195"}
{"text": "Kategorija:Toronto \"Raptors\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Toronto \"Raptors\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nToronto \"Raptors\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104196"}
{"text": "Kategorija:Čikāgas \"Bulls\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Čikāgas \"Bulls\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nCzikāgas \"Bulls\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104197"}
{"text": "Kategorija:Klīvlendas \"Cavaliers\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Klīvlendas \"Cavaliers\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nKlīvlendas \"Cavaliers\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104198"}
{"text": "Kategorija:Detroitas \"Pistons\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Detroitas \"Pistons\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nDetroitas \"Pistons\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104199"}
{"text": "Kategorija:Indiānas \"Pacers\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Indiānas \"Pacers\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nIndiānas \"Pacers\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104200"}
{"text": "Kategorija:Milvoki \"Bucks\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Milvoki \"Bucks\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nMilvoki \"Bucks\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104201"}
{"text": "Kategorija:Atlantas \"Hawks\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Atlantas \"Hawks\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nAtlantas \"Hawks\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104202"}
{"text": "Kategorija:Maiami \"Heat\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Maiami \"Heat\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nMaiami \"Heat\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104203"}
{"text": "Kategorija:Orlando \"Magic\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Orlando \"Magic\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nOrlando \"Magic\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104204"}
{"text": "Kategorija:Vašingtonas \"Wizards\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Vašingtonas \"Wizards\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nVašingtonas \"Wizards\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104205"}
{"text": "Kategorija:Dalasas \"Mavericks\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Dalasas \"Mavericks\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nDalasas \"Mavericks\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104206"}
{"text": "Kategorija:Hjūstonas \"Rockets\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Hjūstonas \"Rockets\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nHjūstonas \"Rockets\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104207"}
{"text": "Kategorija:Memfisas \"Grizzlies\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Memfisas \"Grizzlies\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nMemfisas \"Grizzlies\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104208"}
{"text": "Kategorija:Sanantonio \"Spurs\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Sanantonio \"Spurs\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nSanantonio \"Spurs\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104209"}
{"text": "Kategorija:Denveras \"Nuggets\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Denveras \"Nuggets\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nDenveras \"Nuggets\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104210"}
{"text": "Kategorija:Minesotas \"Timberwolves\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Minesotas \"Timberwolves\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nMinesotas \"Timberwolves\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104211"}
{"text": "Kategorija:Portlendas \"Trail Blazers\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Portlendas \"Trail Blazers\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nPortlendas \"Trail Blazers\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104212"}
{"text": "Kategorija:Oklahomasitijas \"Thunder\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Oklahomasitijas \"Thunder\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nOklahomasitijas \"Thunder\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104213"}
{"text": "Kategorija:Jūtas \"Jazz\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Jūtas \"Jazz\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nJūtas \"Jazz\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104214"}
{"text": "Kategorija:Goldensteitas \"Warriors\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Goldensteitas \"Warriors\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nGoldensteitas \"Warriors\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104215"}
{"text": "Kategorija:Losandželosas \"Clippers\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Losandželosas \"Clippers\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nLosandželosas \"Clippers\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104216"}
{"text": "Kategorija:Losandželosas \"Lakers\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Losandželosas \"Lakers\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nLosandželosas \"Lakers\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104217"}
{"text": "Kategorija:Fīniksas \"Suns\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Fīniksas \"Suns\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nFīniksas \"Suns\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104218"}
{"text": "Kategorija:Sakramento \"Kings\" spēlētāji\n\nŠajā kategorijā tiek iekļauti NBA kluba Sakramento \"Kings\" bijušie un pašreizējie spēlētāji.\n\nSakramento \"Kings\" Speletaji\n", "id": "lvs_Latn_104219"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Latvijas basketbolistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Latvijas basketbolistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n", "id": "lvs_Latn_104220"}
{"text": "Kirundi\n\nKirundi (Kirundi) jeb rundu valoda (Rundi) ir bantu valodu apakšgrupa, ko prot apmēram 8,7 miljoni iedzīvotāju Burundijā, kur tā līdztekus franču valodai ir valsts valoda. Tā ir izplatīta arī dažās Kongo Demokrātiskās Republikas, Tanzānijas un Ugandas daļās. 84% rundu valodas pratēju ir huti, bet 15% — tutsi cilšu pārstāvji.\n\nRakstībai tiek izmantots latīņu alfabēts. Valodai raksturīga vaļēja zilbe. Toņu augstumu atšķirības šķir dažādas vārdu nozīmes. 19 nominālās klases, kurās klases izteicējs ir priedēklis, kas izsaka arī skaitļa kategoriju un nosaka saskaņojumu sintagmā. Saknes priekšā esošās morfēmas izmanto darbības vārdu locīšanai.\n", "id": "lvs_Latn_104221"}
{"text": "Saksofons\n\nSaksofons ir transponējošais mūzikas instruments ar konisku gaisa plūsmu, kas pieder koka pūšaminstrumentu grupai (kaut arī nekad nav ticis izgatavots no koka). Saksofoni parasti izgatavoti no misiņa un tiem ir vienas mēlītes iemutis, līdzīgi klarnetei. Saksofonu izgudroja Ādolfs Sakss 1841. gadā. Viņš gribēja radīt instrumentu, kas spēlē skaļāk par koka pūšaminstrumentu un būtu visuniversālākais instruments no misiņa. Sakss patentēja saksofonu 1846. gadā. Pirmais komponists, kas šo instrumentu izmantoja simfoniskajā orķestrī, bija Žoržs Bizē. Kaut arī saksofons bija paredzēts vairāk militārajai mūzikai, tas mūsdienās biežāk saistīts ar populāro mūziku, bigbenda mūziku, blūzu, agrīno rokenrolu un it īpaši džezu. Saksofona spēlētāju sauc par saksofonistu. Saksofoniem ir dažādi veidi — soprāna, alta, tenora un baritona saksofons.\n", "id": "lvs_Latn_104222"}
{"text": "Verena Zailere\n\nVerena Zailere (; dzimusi Illertīsenā, Vācijā) ir bijusī vācu vieglatlēte, startēja 60 un 100 m distancēs. 2010. gada Eiropas čempione 100 m distancē. 2012. gada Eiropas čempionātā ieguvusi zelta medaļu 4x100 m stafetē. Vēl kopā ar Vācijas sieviešu izlasi izcīnīja bronzu 2009. gada Pasaules čempionātā 4x100 m stafetē.\n", "id": "lvs_Latn_104223"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par biatlonu\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par biatlonu.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n\nBiatlons *\n", "id": "lvs_Latn_104224"}
{"text": "Aušvicas koncentrācijas nometne\n\nAušvicas koncentrācijas nometne () bija lielākais koncentrācijas nometņu tīkls Vācijas okupētās Polijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Galvenās Aušvicas koncentrācijas nometnes atradās pie mūsdienu Osvencimas (vācu nosaukuma variants — Aušvica) pilsētas, tāpēc dažkārt šo kompleksu dēvē par Osvencimas koncentrācijas nometni.\n\nKoncentrācijas nometņu tīkls sastāvēja no Auschwitz I (Stammlager jeb bāzes nometne), Auschwitz II-Birkenau (Vernichtungslager jeb iznīcināšanas nometne), Auschwitz III-Monowitz (darba nometne) un 45 satelītnometnēm. Viena no Aušvicas koncentrācijas nometņu kompleksa nometnēm Auschwitz II-Birkenau bija t.s. nāves nometne, kur holokausta laikā gāzes kamerās tika iznīcināti ieslodzītie. Nogalināto skaits, kuru precīzs skaits nav zināms, Aušvicas koncentrācijas nometnē tiek lēsts virs 1 100 000 cilvēkiem. Nogalināto vidū lielākoties bija ebreji, tomēr arī čigāni un režīma pretinieki (lielākoties poļi).\n\nAušvica ir Osvencimas pilsētas vāciskais nosaukums. Nometnes bija izvietotas ap šo pilsētu. Pēc Vācijas iebrukuma Polijā 1939. gada septembrī pilsēta atguva savu vācisko nosaukumu un tāpēc koncentrācijas nometņu tīkls tiek saukts tās vārdā. Nometņu tīkls tika izveidots pēc Heinriha Himlera rīkojuma. Otrā pasaules kara laikā tajā tika ieslodzīti vairāki miljoni cilvēku. Liela daļa no tiem gāja bojā. Aušvicas koncentrācijas nometni 1945. gada 27. janvārī ieņēma Sarkanā armija, atbrīvojot ieslodzītos. 1947. gadā koncentrācijas nometnes paliekās tika izveidots memoriālais muzejs.\n", "id": "lvs_Latn_104225"}
{"text": "Nobela prēmija ķīmijā\n\nNobela prēmija ķīmijā () ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901. gada pasniedz par sasniegumiem ķīmijā. Tā ir viena no piecām Alfrēda Nobela 1895. gadā dibinātajām Nobela prēmijām, kura tiek pasniegta piecās dažādās jomās: fizikā, ķīmijā, literatūrā, miera veicināšanā un fizioloģijā vai medicīnā. To pasniedz Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija svinīgā ceremonijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā katru gadu 10. decembrī (A. Nobela nāves dienā). Pirmo Nobela prēmiju ķīmijā saņēma nīderlandiešu ķīmiķis Jakobs vant Hofs (Jacobus van 't Hoff) par ķīmiskās dinamikas likumsakarību un osmotiskā spiediena šķīduma atklāšanu. Šī ir augstākā balva, ko iespējams saņemt ķīmijā.\n", "id": "lvs_Latn_104226"}
{"text": "Tievā zarna\n\nTievā zarna () ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu. Tievā zarna ir tikai mugurkaulniekiem. Tā sīkāk tiek iedalīta divpadsmitpirkstu zarnā, tukšajā zarnā un līkumainajā zarnā. Pieaugušam cilvēkam tievās zarnas kopējais garums var sasniegt 6—7 metrus. Nozīmīgākās tievās zarnas funkcijas ir uzņemto barības vielu šķelšana, ogļhidrātu un tauku skaldproduktu uzsūkšana asinīs un limfā, kā arī zarnu satura pārvietošana.\n", "id": "lvs_Latn_104227"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Latvijas hokejistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Latvijas hokejistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n", "id": "lvs_Latn_104228"}
{"text": "Framnēsa kalni\n\nFramnēsa kalni () ir kalnu sistēma Austrumantarktīdā, Maka Robertsona Zemē. Stiepjas ziemeļu — dienvidu virzienā garumā. Sastāv no vairākām paralēlām kalnu grēdām ar kopējo platumu ap . Galvenās grēdas ir Keisija grēda rietumos, Brauna grēda ar augstāko virsotni dienvidos, Deivida grēda centrā un Masona grēda austrumos. Pie Framnesa kalniem pieskaita arī Hendersona kalnu ziemeļaustrumos no Masona grēdas.\n\nGrēdas paceļas virs ledus vairoga kā atsevišķi nunataki, kuru pakājē izveidojušies ezeri.\n\nKalnus pirmo reizi 1931. gada februārī ieraudzīja BANZARE ekspedīcija Daglasa Mosona vadībā. Tajā pašā vasarā šos kalnu novēroja arī norvēģu vaļu mednieku ekspedīcija. Apvidu pēc aerofotogrāfijām nokartēja Lāša Kristensena ekspedīcija 1937. gada janvārī un nosauca par godu Framnēsa kalnam (Framnæsfjellet) Norvēģijā.\n\nZiemeļos no kalniem okeāna krastā atrodas Austrālija polārstacija Mosona, kuras trīs lauka nometnes ierīkotas Framnēsa kalnos.\n", "id": "lvs_Latn_104229"}
{"text": "4 (nozīmju atdalīšana)\n\n4 var būt: 4. gads; 4 (skaitlis); 4. gadsimts p.m.ē.; 4. gadsimts; 4 (albums), Bejonses Noulzas ceturtais albums.\n", "id": "lvs_Latn_104230"}
{"text": "Zilke Špīgelburga\n\nZilke Špīgelburga (; dzimusi Georgsmarienhutē, Vācijā) ir profesionāla vācu vieglatlēte, startē kārtslēkšanas sacensībās. Viņas vecākais brālis Ričards Špīgelburgs arī ir kārtslecējs.\n\n2001. gada Pasaules jaunatnes čempionātā viņa uzvarēja ar pārvarētajiem 4,00 metriem. 2006. gada Eiropas čempionātā viņa ierindojās 6. vietā. 2009. gada Eiropas čempionātā telpās viņa izcīnīja sudraba medaļu. Tāda paša kaluma medaļu viņa izcīnīja 2010. gada Eiropas čempionātā.\n\nPiedalījusies divās Olimpiskajās spēlēs (2004, 2008).\n", "id": "lvs_Latn_104231"}
{"text": "Zebrahead\n\nZebrahead ir amerikāņu pankroka grupa, kas ir bāzēta Kalifornijas štatā, ASV. Grupu 1996. gadā Laherbrā dibināja grupas ģitārists Gregs Bergdorfs, bundzinieks Eds Ūdhuss, basģitārists Bens Osmundsons un vadošais vokālists Džastins Mauriello. Grupa ir izdevusi astoņus studijas albumus un 2011. gada sākumā plāno izdod jaunu albumu.\n", "id": "lvs_Latn_104232"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV sportistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par ASV sportistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n\nASV sportists ASV sportists *\n", "id": "lvs_Latn_104233"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV basketbolistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par ASV basketbolistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n", "id": "lvs_Latn_104234"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Olimpiskajām spēlēm\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Olimpiskajām spēlēs.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n\nOlimpiskas speles μ\n", "id": "lvs_Latn_104235"}
{"text": "Ašoka\n\nAšoka (hindi un , Aśoka, , dzimis ap 304. gadā p.m.ē., miris 232. gadā p.m.ē.), zināms arī kā Ašoka Lielais, bija trešais Maurju dinastijas imperators, kas valdīja gandrīz visā Indijas subkontinentā no 269. gada p.m.ē. līdz savai nāvei. Viņš tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem valdniekiem Indijas vēsturē. Ašoka par savas impērijas oficiālo reliģiju pasludināja budismu, kā rezultātā šī reliģija piedzīvoja strauju uzplaukumu.\n\nAšoka ir Maurju impērijas dibinātāja Čandraguptas Maurjas mazdēls un otrā valdnieka Bindusaras dēls. Ašokas priekšteči jau izveidoja lielu valsti, bet viņa valdīšanas laikā Maurju impērija bija vislielākā tās pastāvēšanas vēsturē. Pēc Kalingas iekarošanas, kuras laikā gāja bojā tūkstošiem cilvēku, Ašoka kā savu reliģiju pieņēma budismu. Nav zināms, vai to izdarīja personisku motīvu vadīts vai politisku apsvērumu dēļ. Pēc tam sākās straujš budisma uzplaukums. Pateicoties viņam budisms izplatījās arī Šrilankā, kur tā joprojām ir dominējošā reliģija.\n", "id": "lvs_Latn_104236"}
{"text": "Gaisa desanta karaspēka diena\n\nGaisa desanta karaspēka diena () ir lielākoties neformāli svētki, ko Krievijā un citās bijušās PSRS valstīs atzīmē 2.augustā. 1930. gada 2. augustā Maskavas kara apgabala militārajās mācībās ar izpletņiem piezemējās pirmā desantnieku vienība, kurā bija 12 cilvēki.\n", "id": "lvs_Latn_104237"}
{"text": "Boriss Jegorovs\n\nBoriss Jegorovs (Борис Борисович Егоров, dzimis , miris ) bija PSRS, Krievijas ārsts, kosmonauts. Viņa vārdā nosaukts asteroīds, krāteris uz Mēness.\n", "id": "lvs_Latn_104238"}
{"text": "Jegorovs\n\nAleksandrs Jegorovs (Александр Ильич Егоров, 1883—1939) — padomju maršals Boriss Jegorovs (Борис Борисович Егоров, 1937—1994) — padomju kosmonauts Jevgēnija Jegorova (1892—1938), dzimusi Marta Liepiņa, — latviešu revolucionāre, padomju arodbiedrību darbiniece\n", "id": "lvs_Latn_104239"}
{"text": "Brīvdabas muzejs \"Sēļu sēta\"\n\nBrīvdabas muzejs \"Sēļu sēta\" ir Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa, kas atrodas parkā netālu no Daugavas krasta Filozofu ielā 6.\n", "id": "lvs_Latn_104240"}
{"text": "Mazā Antante\n\nMazā Antante (; , ) bija no 1920. līdz 1921. gadam starp Čehoslovākiju, Rumāniju un Serbu, Horvātu un Slovēņu karalisti izveidota alianse. Kuras mērķis bija novērst Ungārijas teritoriālās paplašināšanās ambīcijas un nepieļaut Hābsburgu dinastijas varas atjaunošanu Ungārijā un Austrijā.\n\nFrancija atbalstīja aliansi, parakstot vienošanos ar katru no Mazās Antantes dalībvalstīm. Francija cerēja ar šīs alianses palīdzību bloķēt Vāciju un tādējādi apdraudot to ar karu divās frontēs militārā konflikta gadījumā. Alianse savu nozīmi sāka zaudēt 1936. gadā, bet pilnībā izjuka 1938. gadā, kad Vācija bez militāra konflikta spēja pilnībā okupēt visu Čehoslovākiju.\n", "id": "lvs_Latn_104241"}
{"text": "Antante (nozīmju atdalīšana)\n\nEntente cordiale starp Lielbritāniju un Franciju 1904. gadā; Antanti starp Lielbritāniju, Franciju un Krievijas impēriju 1907. gadā; Mazo Antanti starp Rumāniju, Čehoslovākiju un Dienvidslāviju 1921. gadā; Baltijas Antanti starp Lietuvu, Latviju un Igauniju 1934. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104242"}
{"text": "Doversa\n\nDoversa () ir Austrālijas vasaras polārstacija Antarktīdā. Izvietota Prinča Čārlza kalnos, Atosa grēdas austrumu daļā pie Fārleja kalna austrumu pakājes. Izveidota ģeoloģisko pētījumu programmas nodrošināšanai un aktīvi tika izmantota vasaras sezonās līdz 1992. gadam. Vēlāk izmantota fragmentāri.\n", "id": "lvs_Latn_104243"}
{"text": "Deivida grēda\n\nDeivida grēda () ir Framnēsa kalnu centrālā grēda Antarktīdā. Stiepjas ziemeļu — dienvidu virzienā. Sastāv no vairākām nunataku grupām, kas paceļas virs apkārtējā ledāja vairoga līdz par . Augstākā virsotne ir Horderna kalns (1444 m; pēc citiem datiem ). Grēdu 1931. gada 14. februārī atklāja BANZARE ekspedīcija Daglasa Mosona vadībā un nosauca par godu profesoram Edžvortam Deividam (Sir T.W. Edgeworth David). Grēdas ziemeļdaļā dienvidos no Fengpīka atrodas Mosonas polārstacijas lauka nometne.\n", "id": "lvs_Latn_104244"}
{"text": "David\n\nDāvids — nozīmju atdalīšanas lapa; Žaks Luijs Davids (Jacques-Louis David) — franču gleznotājs, neoklasicisma pārstāvis; Deivida grēda (David Range) — Framnēsa kalnu centrālā grēda Antarktīdā.\n", "id": "lvs_Latn_104245"}
{"text": "Džons Stainbeks\n\nDžons Ernsts Stainbeks (, ; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu romānu rakstnieks. Viņš ir uzrakstījis 31 grāmatu, no kurām 16 bija romāni. Divi viņa darbi ir ieguvuši Pulicera balvu. Viens no tiem ir romāns \"Dusmu augļi\" (1939), bet otrs ir novele \"Par pelēm un cilvēkiem\" (Of Mice and Men\", 1937). 1962. gadā Džons Stainbeks ieguva Nobela prēmiju literatūrā \"par viņa reālistiskajiem un izdomas pilnajiem rakstītajiem darbiem, kas apvienoti ar vieglu humoru un asu sociālo redzējumu\". Otrā pasaules kara laikā bija kara korespondents laikrakstam New York Herald Tribune.\n", "id": "lvs_Latn_104246"}
{"text": "WikiLeaks\n\nWikiLeaks ir starptautiska organizācija Zviedrijā, kas publicē slepenu informāciju, anonīmus ziņojumus un noplūdušu informāciju citādi nepieejamiem dokumentiem, saglabājot avotu anonimitāti. Tās mājaslapu, kura sāka darbu 2006. gadā, uztur The Sunshine Press. Kā organizācija pati apgalvo, to dibināja Ķīnas disidenti, kā arī žurnālisti, matemātiķi un jaunas kompānijas tehnologi no ASV, Taivānas, Eiropas, Austrālijas un Dienvidāfrikas. Žurnāls The New Yorker () rakstīja, ka organizācijas direktors ir Austrālijas žurnālists un interneta aktīvists Džūljans Asānžs (Julian Assange). Gada laikā kopš organizācijas dibināšanas tās datu bāze pieaugusi līdz 1,2 miljoniem dokumentu.\n\n2010. gada jūlijā WikiLeaks izsauca plašu rezonansi pasaules presē, publicējot vairāk nekā 90 000 agrāk nepieejamu dokumentu, kas saistīti ar Afganistānas karu. Tajos pieejama informācija par civiliedzīvotāju upuriem, NATO nespēju uzvarēt Taliban u.c.\n", "id": "lvs_Latn_104247"}
{"text": "Kodolsintēze\n\nKodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana. Lai notiktu kodolsintēze, ir jābūt ļoti augstai temperatūrai un spiedienam, lai pārvarētu kodolu atgrūšanās spēku un tie saplūstu, kas ir galvenais traucēklis kodolsintēzes izmantošanai civiliem mērķiem, piemēram, enerģijas ražošanai. Kodolsintēzi izmanto ūdeņraža bumbās, bet kodolsintēze tajās ir pārāk nekontrolējama un bīstama, lai to varētu izmantot ikdienā. Milzīgos apmēros kodolsintēze notiek zvaigznēs.\n\nKontrolējama kodolsintēze ir potenciāli izmantojama elektroenerģijas iegūšanai, jo tā neradītu tik daudz bīstamu kodolatkritumu kā pašlaik darbojošās atomelektrostacijas.\n\n2022. gada 5. decembrī Lorensa Livermoras laboratorijā Kalifornijā kodolsintēzes reaktorā tika panākta pozitīva enerģijas bilance, kodolsintēzes izraisīšanai patērējot 2,05 megadžoulus (MJ), bet rezultātā iegūstot 3,15 MJ. Šajā eksperimentā kodolsintēzes impulsveida ierosināšanai tika izmantoti jaudīgi lāzeri. Eksperimentos, kuros augsttemperatūras plazmu notur ar magnētiskā lauka palīdzību (šādus reaktorus sauc par tokamakiem vai stellaratoriem), tas līdz šim (2022) nav izdevies pietiekami ilgi, lai process būtu enerģētiski izdevīgs.\n", "id": "lvs_Latn_104248"}
{"text": "Fudzi\n\nFudzi (, Fujisan, ) ir Japānas augstākā virsotne. Kalna augstums ir 3776 m virs jūras līmeņa. Rietumu pasaulē tas pazīstams kā Fudzijama. Atrodas uz rietumiem no Japānas galvaspilsētas Tokijas, Sidzuokas un Jamanasi prefektūrās. Skaidrā dienā to var saskatīt no galvaspilsētas. Fudzi klasificēts kā aktīvs vulkāns (stratovulkāns) ar nelielu izvirduma risku. Pēdējais izvirdums notika 1707.-1708. gadā. Fudzi ir kļuvis par vienu no Japānas simboliem.\n\nNo izseniem laikiem Fudzi ir svēts kalns, viens no Japānas \"trim svētajiem kalniem\" (三霊山, Sanreizan). Sievietēm tajā bija liegts kāpt līdz par 19. gadsimtam, Meidzi restaurācijai. Mūsdienās tas ir pazīstams tūristu galamērķis, kā arī alpīnistu iecienīts objekts. Oficiālā sezona ilgst no jūlija sākuma līdz augusta beigām. Daudzi uz turieni dodas tumsā, lai no rīta izbaudītu saullēktu.\n\nFudzi kalns bieži parādās japāņu kultūrā, piemēram, dažādos mākslas darbos. Starp slavenākajiem darbiem ir Hokusai darbu sērija \"36 skati uz Fudzi kalnu\". Fudzi kalns bieži atrodams arī japāņu literatūrā. 2013. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ar nosaukumu \"Fudzi — svētvieta un mākslinieciskās iedvesmas avots\".\n", "id": "lvs_Latn_104249"}
{"text": "Vikipēdija:Vikispeciālisti\n\nŠajā sarakstā ikviens Vikipēdijas dalībnieks var atrast dažādu nozaru speciālistus, ar kuriem konsultēties rakstu izveidošanā par konkrēto tematu. Tāpat šeit katrs Vikipēdijas dalībnieks pats var pierakstīties sev interesējošā(s) kategorijā(s), lai atrastu līdzīgi domājošos un palīdzētu citiem izveidot kvalitatīvus rakstus. Parakstoties būtu ļoti vēlams norādīt specifiskāku informāciju, ko attiecīgajā nozarē Jūs vislabāk pārvaldāt.\n\nsistēma tika mainīta, kā rezultātā piereģistrēšanās vikispeciālistiem notika par jaunu. Vecais vikipēdiešu saraksts ir pieejams šeit.\n", "id": "lvs_Latn_104250"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Vācijas sportistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Vācijas sportistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n\nVācijas sportists Vācijas sportists *\n", "id": "lvs_Latn_104251"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Krievijas sportistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Krievijas sportistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n\nKrievijas sportists Krievijas sportists *\n", "id": "lvs_Latn_104252"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Krievijas hokejistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Krievijas hokejistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n", "id": "lvs_Latn_104253"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Francijas sportistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Francijas sportistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n\nFrancijas sportists Francijas sportists *\n", "id": "lvs_Latn_104254"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par ziemas sportu\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par ziemas sportu.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n", "id": "lvs_Latn_104255"}
{"text": "Juris Šulcs\n\nJuris Šulcs (dzimis ) ir latviešu politiķis, pašvaldību darbinieks. Bijis Tukuma novada novada domes priekšsēdētājs (1996—2004, 2005—2014), kā arī 12. Saeimas deputāts (ievēlēts no partijas \"Vienotība\" saraksta). Pārstāv partiju \"Tukuma pilsētai un novadam\".\n", "id": "lvs_Latn_104256"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Zviedrijas sportistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Zviedrijas sportistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n\nZviedrijas sportists Zviedrijas sportists *\n", "id": "lvs_Latn_104257"}
{"text": "Natālija Antjuha\n\nNatālija Antjuha (; dzimusi Ļeņingradā, PSRS) ir krievu vieglatlēte, kas startē 400 m un 400 m barjerskrējiena distancēs. Savā karjerā ir izcīnījusi vairākas dažāda kaluma godalgas lielākajās starptautiskajās sacensībās. Piedalījusies trijās Olimpiskajās spēlēs (, , ). Kopumā tajās izcīnījusi četras medaļas, no kurām viena ir zelta.\n", "id": "lvs_Latn_104258"}
{"text": "Masona grēda\n\nMasona grēda () ir nunataku virkne Framnēsa kalnos Antarktīdā. Sastāv no vairākiem atsevišķiem klinšu atsegumu masīviem, kas paceļas virs ledāja vairoga līdz pat . Galvenie masīvi ir Ziemeļu, Centrālā un Dienvidu Masona grēdas un Trillingu smailes dienviddaļā. Augstākā virsotne ir augstais Van Hulsena nunataks pašos grēdas dienvidos.\n\nGrēdu 1931. gadā atklāja BANZARE ekspedīcija Daglasa Mosona vadībā un nosauca par godu ekspedīcijas pārraudzības komitejas loceklim un Mosona Austrālāzijas antarktiskās ekspedīcijas (1911—1914) dalībniekam profesoram Deividam Ormam Masonam (Sir David Orme Masson). Grēdas ziemeļdaļā atrodas Mosonas polārstacijas lauka nometne Ramdudla (Rumdoodle Field Hut).\n", "id": "lvs_Latn_104259"}
{"text": "Miļģerīns\n\nMiļģerīns (, ) bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240. līdz vismaz 1255. gadam, Livonijas ordeņa vasalis (no 1245), Atskaņu hronikas tekstā raksturots kā \"uzticīgs un godprātīgs, tam riebās tikums izlaidīgs.\"\n", "id": "lvs_Latn_104260"}
{"text": "10. Saeimas vēlēšanas\n\n10. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika . Tās norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimas vēlēšanās piedalījās 13 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti, kas sastāvēja no 1239 deputātu kandidātiem. Saeimā tika ievēlēti 100 deputāti.\n\nSaeimā tika ievēlēti pieci saraksti. Visvairāk mandātu ieguva apvienība \"Vienotība\", kuru pirms vēlēšanām izveidoja partijas \"Jaunais laiks\", \"Pilsoniskā savienība\" un \"Sabiedrība citai politikai\". Apvienību Saeimā pārstāv 33 deputāti. Pirms vēlēšanām tika prognozēts, ka uzvaru vēlēšanās izcīnīs apvienība \"Saskaņas centrs\". Valdošā koalīcija (JL, PS, \"Zaļo un Zemnieku savienība\" un \"Nacionālā apvienība\"), kurai 9. Saeimā bija 45 mandāti no 100, vēlēšanās atguva vairākumu, trim apvienībām kopā iegūstot 63 mandātus.\n\nPēc vēlēšanām jaunās valdības veidošanas procesā no koalīcijas tika izslēgta \"Nacionālā apvienība\". Jauno Ministru kabinetu izveidoja \"Vienotība\" un ZZS. Par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja \"Vienotības\" pārstāvi Solvitu Āboltiņu. Mazāk nekā gadu pēc vēlēšanām 10. Saeima tika atlaista un tika izsludinātas ārkārtas vēlēšanas.\n", "id": "lvs_Latn_104261"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Spānijas sportistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Spānijas sportistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n\nSpanijas sportists Spanijas sportists *\n", "id": "lvs_Latn_104262"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Austrālijas sportistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Austrālijas sportistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n\nAustrālijas sportists Austrālijas sportists *\n", "id": "lvs_Latn_104263"}
{"text": "Keisija grēda\n\nKeisija grēda () ir ziemeļu-dienvidu virzienā izstiepta nunataku virkne Framnēsa kalnos Antarktīdā. Sastāv no vienas 4 km garas klinšu grēdas ziemeļdaļā un vairākiem atsevišķiem nunatakiem dienviddaļā.\n\nGrēdu 1930. gadā 5. janvārī atklāja BANZARE ekspedīcija Daglasa Mosona vadībā un nosauca par godu Ričardam Keisijam (Richard G. Casey).\n", "id": "lvs_Latn_104264"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Lietuvas sportistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Lietuvas sportistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n\nLietuvas sportists Lietuvas sportists *\n", "id": "lvs_Latn_104265"}
{"text": "FK Limbaži\n\nFK Limbaži ir futbola klubs no Limbažiem Latvijā. Tas ir dibināts 2016. gadā. Šajā gadā komanda piedalījās Latvijas futbola 2. līgas Vidzemes zonā un ieguva 11. vietu no 14. komandām. 2017. gadā 15 komandu konkurencē FK Limbaži ierindojās 6. vietā, bet 2018. gadā — 1. vietā Vidzemē un ieguva tiesības piedalīties finālsacensībās, taču turnīra finālā neiekļuva.\n", "id": "lvs_Latn_104266"}
{"text": "Savstarpēji pirmskaitļi\n\nMatemātikā savstarpēji jeb relatīvi pirmskaitļi ir tādi veseli skaitļi a un b, kuriem nav neviena kopīga pozitīva dalītāja, kas atšķiras no 1. Citiem vārdiem, to lielākais kopīgais dalītājs LKD(a, b) ir 1. Piemēram, 6 un 35 ir savstarpēji pirmskaitļi. Toties 6 un 27 nav savstarpēji pirmskaitļi, jo tie abi dalās ar 3. Skaitlis 1 ir savstarpējs pirmskaitlis ar jebkuru veselu skaitli.\n\nLai pierakstītu, ka a un b ir savstarpēji pirmskaitļi, dažreiz tiek lietots apzīmējums a \\perp b.\n\nĀtrs veids, kā noskaidrot vai a un b ir savstarpēji pirmskaitļi, ir pārbaudīt vai LKD(a, b) = 1, izmantojot Eiklīda algoritmu.\n\nEilera funkcija φ(n) no naturāla skaitļa n ir vienāda ar naturālo skaitļu skaitu kas nepārsniedz n un ir savstarpēji pirmskaitļi ar n.\n", "id": "lvs_Latn_104267"}
{"text": "Uģis Rotbergs\n\nUģis Rotbergs (dzimis ) ir latviešu mežkopis, dabas aizsardzības aktīvists un politiķis. Bijis Pasaules dabas fonda Latvijas organizācijas direktors un valdes priekšsēdētājs. Bijis 10. Saeimas un Rīgas domes deputāts, pārstāv partiju \"Vienotība\" (iepriekš \"Pilsonisko savienību\"). Ievēlēts 14. Saeimā.\n", "id": "lvs_Latn_104268"}
{"text": "Tukuma pilsētai un novadam\n\nTukuma pilsētai un novadam ir 2004. gada 20. aprīlī izveidota reģionālā partija, kas vadīja Tukuma novada domi līdz 2019.gada 19.decembrim, kad atkāpās tās mērs Ēriks Lukmans.\n", "id": "lvs_Latn_104269"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Kotdivuāras futbolistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Kotdivuāras futbolistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n", "id": "lvs_Latn_104270"}
{"text": "2011. gada F1 sezona\n\n2011. gada F1 sezona bija 62. Formula 1 sezona. Tajā piedalījās 13 komandas, kas sacentās 19 posmos, jo Bahreinas posms nemieru dēļ tika atcelts. Pirmo reizi F1 sacīkstes tika aizvadītas Indijā — Lielās Noidas trasē. Pēc Bridgestone kompānijas aiziešanas no F1, Pirelli pārņēma riepu piegādes visām čempionāta komandām. Par uzvarētāju kopvērtējumā otro sezonu pēc kārtas kļuva Red Bull Racing pārstāvošais vācu pilots Sebastiāns Fetels.\n", "id": "lvs_Latn_104271"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Zviedrijas futbolistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Zviedrijas futbolistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n", "id": "lvs_Latn_104272"}
{"text": "Dienvidaustrālija\n\nDienvidaustrālija () ir viens no Austrālijas štatiem. Izvietojies valsts dienvidos un ir vienīgais štats, kas robežojas ar visiem citiem kontinentālajiem štatiem: austrumos ar Viktoriju un Jaundienvidvelsu, ziemeļaustrumos — ar Kvīnslendu, ziemeļos — ar Ziemeļu teritoriju, bet rietumos — ar Rietumaustrāliju. Dienvidos to apskalo Lielais Austrālijas līcis. No sešiem Austrālijas štatiem Dienvidaustrālija pēc platības ir ceturtais lielākais, bet pēc iedzīvotāju skaita - piektais lielākais. Dienvidaustrālijā dzīvo aptuveni 1,62 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 80% mīt štata administratīvajā centrā Adelaidē.\n", "id": "lvs_Latn_104273"}
{"text": "Vikipēdija:Vārdtelpa\n\nVikipēdijā vārdtelpa (namespace) ir īpašs vārds, kas tiek lietots Vikipēdijas lapu nosaukumu sākumā un no nosaukuma ir atdalīts ar kolu. Vārdtelpu atpazīst MediaWiki programmatūra. Atšķirīga vārdtelpa piešķir Vikipēdijas lapām atšķirīgas funkcijas. Enciklopēdijas raksti ir galvenajā vārdtelpā, kurai netiek uzrādīts tās nosaukums lapas augšdaļā.\n", "id": "lvs_Latn_104274"}
{"text": "Kamera\n\nKamera (no — \"istaba\") ir noslēgta telpa, istaba; par kameru arī sauc kādu iekārtu, kuras nozīmīga īpašība ir tās noslēgtība no ārējās vides.\n\nkamera (ierīce) fotoaparāts spoguļkamera kompaktkamera digitālais fotoaparāts videokamera televīzijas kamera cietuma kamera kamera (anatomija) — dobums organismā vai orgānā kamera (politika) — valsts pārvaldes organizācijas forma\n", "id": "lvs_Latn_104275"}
{"text": "Pulicera balva\n\nPulicera balva () ir viena no prestižākajām balvām ASV, ko pasniedz žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un dramaturģijā.\n\nBalva tika izveidota pēc ungāru izcelsmes mediju magnāta Džozefa Pulicera, kurš nomira 1911. gadā, atstātā testamenta. Balvas fondam viņš novēlēja 2 miljonus dolāru. Pulicera balva tiek piešķirta saskaņā ar Kolumbijas Universitātes komitejas lēmumu. Balvas piešķiršana notiek kopš 1917. gada, katra gada maija pirmajā svētdienā. Uzvarētāji nominācijā tiek paziņoti jau aprīlī. Komiteja pati nemeklē darbus, respektīvi, kandidāti tiek pieteikti un par katru kandidātu ir jāiemaksā 50 dolāri. Prēmijas, ko piešķir nominācijas uzvarētājam, apmērs ir 10 tūkstoši dolāru. Kopā ar naudas prēmiju žurnālists iegūst arī sertifikātu. Nominācijā Par kalpošanu sabiedrībai tiek piešķirta zelta medaļa. Medaļu iegūst laikraksts, bet pašā nominācijā var būt pieminēts arī raksta vai rakstu sērijas autors (autori).\n\nKopumā ir 21 nominācija. Lielākā daļa nomināciju ir žurnālistikas jomā, precīzāk, 14 nominācijas. Tajās ir iekļautas nominācijas, piemēram, par Par meistarību, Par starptautisko reportāžu, Par ziņu fotogrāfiju un citas. Sešas kategorijas ir literatūras jomā, bet viena mūzikas jomā. Turklāt pastāv arī speciālās balvas dažādās jomās. Visvairāk Pulicera balva piešķirta tādiem izdevumiem kā The New York Times, The Wall Street Journal un The Washington Post. Kopš 2006. gada Pulicera balvu var saņemt arī izdevumi, kas publicēti elektroniskā veidā. Pirmais elektroniskais izdevums tika apbalvots 2010. gadā. Vienīgais latvietis, kas ir ieguvis Pulicera balvu, ir Ēriks Hills.\n", "id": "lvs_Latn_104276"}
{"text": "In the Wake of Poseidon\n\nIn the Wake of Poseidon ir progresīvā roka grupas King Crimson otrais studijas albums. Tas tika izdots 1970. gadā, ierakstīts ar citu grupas sastāvu, bet joprojām esot ļoti līdzīgs skanējumā grupas debijas albumam In the Court of the Crimson King, par ko tika arī mūzikas kritiķu kritizēts. 2010. gadā albumam tika izdots 40. gadu jubilejas izdevums.\n", "id": "lvs_Latn_104277"}
{"text": "Mosona\n\nMosona () ir Austrālijas pastāvīgā polārstacija Antarktīdā. Izvietojusies Mosona krastā Maka Robertsona Zemē nelielā no ledus brīvā oāzē Holmbeja austrumu krastā. Stacija tika uzbūvēta 1954. gadā un nosaukta par godu austrāliešu polārpētniekam Daglasam Mosonam. Mosona ir vecākā Austrālijas polārstacija un vecākā nepārtraukti apdzīvotā polārstacija aiz dienvidu polārā loka.\n\nMosonas apkārtnē ierīkotas vairākas pastāvīgas vasaras lauka nometnes, daļa no kurām ir piekrastes salās (Bešervēzailenda un Meisiailenda), daļa Framnēsa kalnos.\n", "id": "lvs_Latn_104278"}
{"text": "Pērkoņkalve (dziesma)\n\n\"Pērkoņkalve\" ir folkmetāla grupas Skyforger dziesma no viņu 2003. gadā izdotā albuma \"Pērkoņkalve\".\n", "id": "lvs_Latn_104279"}
{"text": "Diks Čeinijs\n\nRičards Brūss \"Diks\" Čeinijs (; dzimis Linkolnā, Nebraskas štatā, ASV) ir ASV politiķis, 46. ASV viceprezidents (2001—2009) Džordža V. Buša administrācijā. Viņš šajā amatā nomainīja Elu Goru. Pirms tam bijis Aizsardzības ministrs un Baltā nama personāla vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_104280"}
{"text": "Penelope Krusa\n\nPenelope Krusa Sančesa (; dzimusi Alkobendasā, Spānijā) ir spāņu aktrise un modele. Aktrises karjeru uzsāka pusaudzes gados. Pirmā filma, kurā viņa filmējās, bija \"Šķiņķis, šķiņķis\" (Jamón, jamón, 1992). Vēl ir filmējusies filmās Open Your Eyes, The Hi-Lo Country, The Girl of Your Dreams, Woman on Top, \"Vaniļas debesis\" un Blow. Attēlojusi lomu tādā pazīstamā filmā kā \"Karību jūras pirāti: Svešajos krastos\" (2011).\n\nPar lomu Pedro Almodovara filmā \"Atgriezties\" (Volver, 2006) Krusa tikusi nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai, Zelta globusa balvai un BAFTA kino balvai, kā arī saņēma Eiropas Kino balvu kā labākā aktrise. Bet par lomu Vudija Allena filmā \"Vikija, Kristīna, Barselona\" (2008) Krusa saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise otrā plāna lomā, kā arī BAFTA kino balvu. Tādējādi P. Krusa kļuva par pirmo spāņu aktrisi, kas ir saņēmusi \"Oskaru\". Vēlreiz Krusa nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai (arī Zelta globusa balvai) par lomu filmā \"Deviņi\" (2009). Filmējusies arī tādās filmās kā \"Romai — ar mīlestību\" (To Rome with Love, 2012), \"Advokāts\" (2013), \"Spiegs kļūdas pēc\" (Grimsby, 2016), \"Mīlot Pablo\" (Loving Pablo, 2017), \"Slepkavība Austrumu ekspresī\" (2017), \"Visiem zināms\" (2018), \"Spiegu tīkls\" (2019), \"Sāpes un slava\" (2019), \"Paralēlās mātes\" (2021), \"Negaidītas beigas\" (Competencia oficial, 2021), \"Aģentes 355\" (2022) un \"Ferrari\" (2023).\n\n2010. gada vasarā apprecējusies ar spāņu aktieri Havjeru Bardemu.\n", "id": "lvs_Latn_104281"}
{"text": "Kosmoloģija\n\nKosmoloģija (no , kosmos — \"visums\" un -λογία, -logia — \"mācība\") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi. Kosmoloģija ir cieši saistīta ar astronomiju, matemātiku, fiziku, ķīmiju, filozofiju. Lai gan termins \"kosmoloģija\" nav sens (pirmoreiz to lietoja 1730. gadā Kristians Volfs darbā \"Cosmologia Generalis\"), Visuma pētījumus ilgā vēstures laikā ietvēra zinātne, filozofija, ezotērika un reliģija.\n\nVisuma rašanos pēta kosmogonija, lai gan tā daudzos aspektos pārklājas ar kosmoloģiju.\n", "id": "lvs_Latn_104282"}
{"text": "Matiass Zammers\n\nMatiass Zammers (; dzimis Drēzdenē) ir bijušais Vācijas futbolists un treneris, kurš šobrīd strādā par Vācijas Futbola asociācijas (DFB) tehnisko direktoru. Spēlētāja karjeras laikā viņš spēlēja pussarga pozīcijā, bet vēlākajā karjeras daļā arī kā libero.\n\n1996. gadā viņš tika atzīts par Eiropas Gada futbolistu, par vienu balsi apsteidzot Ronaldu. Šajā gadā viņš aizveda Vācijas izlasi līdz uzvarai Eiropas čempionātā. Viņš tika atzīts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju. Zammers izlasē aizvadīja 74 spēles, 23 no tām Austrumvācijas izlasē un 51 apvienotajā komandā.\n", "id": "lvs_Latn_104283"}
{"text": "Mosona krasts\n\nMosona krasts () ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Maka Robertsona Zemē Sadraudzības jūras krastā. Stiepjas no Marija monolīta līdz Viljama Skorsbija līcim. Kopējais piekrastes garums ap . Austrumos robežojas ar Larsa Kristensena krastu, rietumos — ar Kempa krastu. Krasta līnija izrobota, daudz sīku klinšainu salu, ievērojamākais ir Kolbeka arhipelāgs. Krasta vidusdaļā iekšzemē paceļas Framnēsa kalni.\n\nKrastu atklāja 1929.-1930. gadu BANZARE ekspedīcija. Nosaukts par godu austrāliešu polārpētniekam Daglasam Mosonam.\n\nMosona krastā izvietojusies Austrālijas vissezonas polārstacija Mosona, kā arī vasaras stacijas (Bešervēzailenda) un lauka nometnes.\n", "id": "lvs_Latn_104284"}
{"text": "Nacionālā apvienība \"Visu Latvijai!\"—\"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK\"\n\nNacionālā Apvienība (saīsinājumā NA), oficiāli Nacionālā apvienība \"Visu Latvijai!\"—\"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK\" (Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK) ir 2011. gadā izveidota nacionāli konservatīva politiskā partija Latvijā. Ar 13 vietām 14. Saeimā Nacionālajai apvienībai ir ceturtā lielākā frakcija Saeimā. Kopš 2017. gada 9. decembra partijai ir viens priekšsēdētājs — Raivis Dzintars.\n\nPartija sākumā veidojusies kā partiju apvienība, kas apvienoja politiskās partijas \"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK\" un \"Visu Latvijai!\" dalībai 10. Saeimas vēlēšanās, kurās apvienība ieguva 8 vietas Saeimā. 11. Saeimas vēlēšanās partija ieguva 14 vietas Saeimā. 11. Saeimā partija veidoja koalīciju ar citām partijām, izkļūstot no opozīcijas. Nacionālā apvienība strādāja Artura Krišjāņa Kariņa valdībā ar četriem ministriem — aizsardzības (Ināra Mūrniece), kultūras (Nauris Puntulis), ekonomikas (Ilze Indriksone) un satiksmes (Jānis Vitenbergs).\n\nKopš 2023. gada septembra, darbu sākot Evikas Siliņas Ministru kabinetam, Nacionālā apvienība atrodas opozīcijā.\n", "id": "lvs_Latn_104285"}
{"text": "Nacionālā apvienība\n\nNacionālā apvienība \"Visu Latvijai!\"—\"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK\", 2011. gadā izveidota Latvijas politiskā partija; Nacionālā apvienība, Latvijas politiskā partija periodā pirms Ulmaņa apvērsuma; Nacionālā apvienība (bijusī Nacionālā fronte), Francijas politiskā partija.\n", "id": "lvs_Latn_104286"}
{"text": "Fotoaparāts\n\nFotoaparāts jeb fotokamera ir ierīce, kas paredzēta fotoattēla iegūšanai. Fotoaparātā uzņemtie attēli tiek saglabāti fotofilmā vai elektroniskā veidā. Mūsdienās vairums fotoaparātu ir digitālās jeb ciparu fotokameras, kas fotoattēlu saglabā digitālā veidā. Fotoaparāts sastāv no gaismas necaurlaidīga korpusa, kurā atrodas fotojūtīgais materiāls (fotofilma) vai gaismjūtīgais sensors un optiskā sistēma attēla veidošanai. Vairums fotoaparātu satur arī nepieciešamos mehānismus filmas transportēšanai, optiskās sistēmas (objektīva) parametru maiņai, slēdzi, kas atveras uz iepriekš noteiktu laika intervālu, instrumentus attēla raksturlielumu mērīšanai u.c.\n", "id": "lvs_Latn_104287"}
{"text": "Sīpoli\n\nSīpoli (Allium) ir amariļļu dzimtas, agrāk liliju dzimtas, viendīgļlapju ģints, kurā pēc dažādu speciālistu domām ietilpst no 260 līdz 980 sugām. Zinātniskais nosaukums Allium no latīņu valodas nozīmē 'ķiploki'. Latvijā savvaļā aug septiņas sugas — kalnu sīpols, krūmāja sīpols, ķiploku sīpols, laksis, maurloks, šķautnainais sīpols un vīnkalnu sīpols. Kā kultūraugus audzē arī dārza sīpolus, ķiplokus un puravus.\n", "id": "lvs_Latn_104288"}
{"text": "Raits Černajs\n\nRaits Černajs (dzimis , miris ) bija latviešu matemātiķis un politiķis. Bijušais Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts un Latvijas Valsts kontrolieris.\n", "id": "lvs_Latn_104289"}
{"text": "Frīziskās valodas\n\nFrīziskās valodas ir indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupas rietumu atzara valodas. Frīziskajās valodās runā frīzu etniskā grupa, kas dzīvo pie Ziemeļjūras Nīderlandes ziemeļos un Vācijas ziemeļrietumos. Tiek lēsts, ka šajās valodās runā aptuveni pusmiljons cilvēku. Valodnieki uzskata, ka frīzisko valodu tuvākā radniecīgā valoda ir skotu valoda, lai gan abu šo valodu grupu runājošie cilvēki nav cieši saistīti. Frīziski runājošie cilvēki ir cieši saistīti ar nīderlandiešu valodā runājošajiem, tādēļ valodā ir atrodami daudzi aizguvumi no nīderlandiešiem.\n\nPie frīziskajām valodām pieder rietumfrīzu valoda, Saterlandes frīzu valoda un ziemeļfrīzu valoda.\n", "id": "lvs_Latn_104290"}
{"text": "Baltijas Universitāte\n\nBaltijas Universitāte () bija universitāte pārvietotajām personām (bēgļiem) no Baltijas valstīm, kas pēc Otrā pasaules kara darbojās britu okupācijas zonā Hamburgā (1946) un vēlāk Pinebergā (1947—1949).\n", "id": "lvs_Latn_104291"}
{"text": "Frīzlande\n\nFrīzlande (, ; , ) ir Nīderlandes province, kas atrodas valsts ziemeļos. Frīzlande robežojas ar piecām citām Nīderlandes provincēm — ar Groningenu, Drenti, Overeiselu, Flevolandi un Ziemeļholandi. Ziemeļos to apskalo Vatu jūra un Ziemeļjūra. Frīzlandes administratīvais centrs ir Leuvardena. 2020. gadā Frīzlandē dzīvoja 650 tūkstoši iedzīvotāju. Lielākā daļa no tiem pieder frīzu etniskajai grupai. Frīzlande no citām Nīderlandes provincēm atšķiras ar to, ka tai ir divas oficiālās valodas, tas ir, gan nīderlandiešu valoda, gan rietumfrīzu valoda. Frīzlande aizņem daļu no vēsturiskā Frīzijas reģiona; arī mūsdienās dažos avotos Frīzlande tiek saukta par Frīziju.\n\nLielākā Frīzlandes pilsēta ir tās administratīvais centrs Leuvardena. Nākamās lielākās Frīzlandes pilsētas ir Drahtena, Snēka un Hērenvēna.\n", "id": "lvs_Latn_104292"}
{"text": "Jākobs fon Ikskils\n\nJākobs Johans fon Ikskils (, 1864—1944) jeb Jēkabs fon Ikšķils bija vācbaltiešu biologs un filozofs, kas stimulējis vairāku jaunu modernās zinātnes virzienu rašanos un attīstību — biosemiotiku, ekoloģiju. Ieviesis apkārtējās vides jēdzienu bioloģijā.\n", "id": "lvs_Latn_104293"}
{"text": "Viljama Skorsbija līcis\n\nViljama Skorsbija līcis () ir Sadraudzības jūras piekrastes līcis Antarktīdā uz robežas starp Mosona un Kempa krastiem. Līcis ir ap 9 km garš un 5,5 km plats, izvietojies starp Aivstongas pussalu rietumos un Viljama Skorsbija arhipelāgu austrumos. Krastus rietumos un dienvidos veido līdz pat 210 m augstie klinšainie Stilvela pakalni.\n\nLīci 1936. gada februārī atklāja britu ekspedīcija Discovery Investigations ar kuģi William Scoresby, par godu kuram arī līcis tika nosaukts.\n\nLīča austrumu krastā atrodas Mosonas polārstacijas vasaras nometne Līdingemdepo.\n", "id": "lvs_Latn_104294"}
{"text": "Kinoteātris\n\nKinoteātris ir vieta, parasti ēka, kur uz lielā ekrāna tiek izrādītas kinofilmas. Vairums kinoteātru ir komerciāli uzņēmumi, kas ar filmu izrādīšanu cenšas nopelnīt. Kinoteātros parasti ir vismaz viena zāle, kur publika, kas ieradusies skatīties filmas, sēž krēslos. Savukārt, piemēram, brīvdabas kino apmeklētāji var sēdēt arī zālājā vai automašīnā.\n\nVecākais kinoteātris, kas darbojas arī mūsdienās, ir Kino Pionier, kas izveidots 1907. gadā un atrodas Polijas pilsētā Ščecinā.\n", "id": "lvs_Latn_104295"}
{"text": "Kinofilma\n\nKinofilma jeb vienkārši filma ir kinematogrāfijas darbs. Kinofilmas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem, piemēram, pēc satura: mākslas filmās jeb spēlfilmās, dokumentālajās filmās, populārzinātniskajās filmās; pēc ilguma: pilnmetrāžas filmās un īsfilmās. Filmas tiek uzņemtas ar kinokamerām, bet izrādītas kinoteātros. Pēc tam filmas var tikt izplatītas DVD ierakstos vai videokasetēs, rādītas televīzijā. Kino pirmsākumos filmas bija bez skaņas (mēmais kino), kā arī melnbaltas (melnbaltais kino), bet mūsdienās gandrīz ikviena filma ir ar skaņu un krāsām.\n\nVidēji gada laikā visvairāk kinofilmu tiek uzņemtas Indijā (Bolivudā), kas otrajā vietā esošo Ķīnu apsteidz ar vismaz divreiz vairāk uzfilmētajām filmām. Trešajā vietā ir Filipīnas, bet Amerikas Savienotās Valstis (Holivuda) ir ceturtajā vietā. Visu laiku ienesīgākā filma ir \"Atriebēji: Noslēgums\" (2019), kam seko \"Avatars\" (2009), bet trešajā vietā ir \"Titāniks\" (1997).\n", "id": "lvs_Latn_104296"}
{"text": "Anja Pēšone\n\nPiedalījās trijās ziemas olimpiskajās spēlēs (2002, 2006, 2010). Kopumā izcīnījusi 6 medaļas, tai skaitā 2006. gadā Turīnā slalomā tika svinēta uzvara. Pasaules čempionātos ir izcīnījusi 7 zelta, 2 sudraba un 4 bronzas medaļas.\n\nPasaules kausā debitēja 1998. gada 15. martā Kransmontanā, Šveicē, milzu slalomā. A. Pēšone ir 2003.—2004. un 2004.—2005. gada Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāja. PK posmos ir izcīnījusi 42 uzvaras.\n\nKarjeru noslēdza pēc 2011.—2012. gada sezonas.\n", "id": "lvs_Latn_104297"}
{"text": "Vudijs Allens\n\nVudijs Allens (; dzimis Elens Stjuarts Konigsbergs (Allen Stewart Konigsberg) Bruklinā, Ņujorkā, ASV) ir amerikāņu režisors, scenārists, aktieris, komiķis un dramaturgs.\n\nVudijs Allens ir viens no slavenākajiem ASV kinorežisoriem. Viņu uzskata par Jaunās Holivudas (New Hollywood) jeb \"amerikāņu jaunā viļņa\" pārstāvi. Lielākajā daļā savu filmu viņš ir arī aktieris. Par saviem darbiem ir saņēmis nozīmīgas balvas, tai skaitā četras Amerikas Kinoakadēmijas balvas, divas Zelta globusa balvas un deviņas BAFTA kino balvas. Par mūža ieguldījumu Vudijs Allens saņēmis BAFTA kino balvu BAFTA Fellowship (1997) un Zelta globusa Sesila de Milla balvu (2014).\n\n2004. gada amerikāņu TV kanāls Comedy Central ierindoja Vudiju Allenu ceturtajā vietā 100 dižāko komiķu sarakstā.\n\nVudijs Allens nopietni nodarbojas arī ar mūziku. Kā klarnetists viņš bieži piedalās koncertos džeza mūziķu grupas sastāvā. Kopā ar šo grupu viņš ir viesojies arī Eiropā.\n", "id": "lvs_Latn_104298"}
{"text": "Stīvens Hārpers\n\nStīvens Džozefs Hārpers (; dzimis ) ir Kanādas politiķis. Viņš bija Kanādas premjerministrs no līdz . Viņš bija Konservatīvās partijas līderis. Stīvens Hārpers kļuva par Kanādas premjerministru pēc viņa partijas uzvaras 2006. gada Kanādas federālajās vēlēšanās. Viņš kļuva par pirmo premjerministru no rekonstruētās Konservatīvās partijas. Pirms tam bija Kanādas parlamenta deputāts. Absolvējis Kalgari Universitāti.\n", "id": "lvs_Latn_104299"}
{"text": "Els Džefersons\n\nEls Rikardo Džefersons (; dzimis Montičello, Misisipi štatā, ASV) ir profesionāls amerikāņu basketbolists, spēlē spēka uzbrucēja un centra pozīcijā. Pašlaik (2014) pārstāv NBA klubu Šarlotas \"Hornets\". 2004. gada NBA draftā viņu izvēlējās Bostonas \"Celtics\" ar kopējo 15. kārtas numuru.\n", "id": "lvs_Latn_104300"}
{"text": "Labība\n\nLabība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus. Graudaugi aug lielākās platībās un dod vairāk pārtikas enerģijas par citiem pārtikas veidiem pasaulē. Graudaugi ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām, ogļhidrātiem, taukiem un olbaltumvielu. Kad tos rafinē, noņemot klijas un dīgļus, atlikusī endosperma satur galvenokārt ogļhidrātus, zaudējot lielu daļu citu uzturvielu.\n\nPar pseidolabību sauc tādus augus, kuri botāniski nepieder graudzāļu dzimtai, taču to sēklas vai augļus, līdzīgi kā labību graudus, atsevišķi vai kopā ar graudiem vēsturiski izmanto putru un dažādu maizes izstrādājumu gatavošanā.\n", "id": "lvs_Latn_104301"}
{"text": "Bīverleika\n\nBīverleika (, oficiāli: Prince Charles Mountains - Beaver Lake) ir Austrālijas vasaras sezonas polārstacija Antarktīdā. Izvietota Eimerija oāzē Prinča Čārlza kalnu austrumu pakājē Bīvera ezera rietumu krastā Pagodromas aizas ziemeļu malā. Ierīkota 1995. gada janvārī. Sastāv no četriem stiklaplasta Apple Hut tipa mājokļiem un spēj nodrošināt 10 cilvēku uzturēšanos. Stacija tiek izmantota Prinča Čārlza kalnu un Eimerija šelfa ledāja izpētes programmās.\n", "id": "lvs_Latn_104302"}
{"text": "Tokio Hotel\n\nTokio Hotel ir poproka grupa no Vācijas. Grupa 2001. gadā dibināja tās vokālists Bils Kaulics, ģitārists Toms Kaulics, bundzinieks Gustavs Šēfers un basģitārists Georgs Listings. Grupas vairāki ieraksti ir ierindojušies Vācijas topu pirmajās vietās. Grupa ir ieguvusi 3 MTV Europe Music balvas. Kopumā tā ir izdevusi septiņus studijas albumus: Schrei, Schrei - so laut du kannst, Zimmer 483, Scream, Humanoid, Best Of (divi pēdējie albumi tika izdoti gan angļu, gan vācu valodā).\n", "id": "lvs_Latn_104303"}
{"text": "Josips Brozs Tito\n\nNo 1937. gada Dienvidslāvijas komunistu līgas ģenerālsekretārs (vēlāk prezidents). Otrā pasaules kara laikā Dienvidslāvijā vadīja pret nacistu un fašistu okupāciju vērsto partizānu kustību. Pēc kara Tito kļuva par jaunizveidotās sociālistiskās Dienvidslāvijas premjerministru (1943—1963), bet vēlāk arī par prezidentu (1953—1980). No 1943. gada līdz savai nāvei bija Dienvidslāvijas Tautas armijas virspavēlnieks.\n\nGalvenais Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (1943—1992) militāri-politiskais veidotājs un vadītājs. Vienīgais no pēckara Austrumu bloka valstu vadītājiem, kas veiksmīgi sacēlās pret Staļina politisko kursu 1948. gadā un saglabāja neatkarību no Maskavas.\n\nLai arī neizbēgami autoritārs komunistiskas valsts vadītājs, Tito tēls ir pozitīvs, jo viņa varas gados Dienvidslāvijā notika strauja ekonomiskā izaugsme un valsts spēlēja nozīmīgu lomu starptautiskajā politikā. Kopā ar Nehru, Nāseru un Sukarno bija viens no Nepievienošanās kustības izveidotājiem.\n", "id": "lvs_Latn_104304"}
{"text": "Ikskili\n\nFon Ikskili jeb Ikšķili () ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Igaunijā, Zviedrijā un Vācijā.\n\nKopā ar Līveniem, Rozeniem, Patkuliem, Tīzenhauzeniem, Ostenzakeniem un Ungerniem veidoja Baltijas provinču vecāko dižciltīgo dzimtu kopu (), kas jau kopš 13. gadsimta bija saradojušies ar vietējiem dižciltīgajiem.\n", "id": "lvs_Latn_104305"}
{"text": "Granada\n\nGranada (, ) ir pilsēta un pašvaldība Spānijas dienvidos, Andalūzijas autonomajā apgabalā. Granada ir Granadas provinces un Vegas de Granadas komarkas administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Granadas depresijā, Sjerranevadas kalnu pakājē aptuveni 740 metrus virs jūras līmeņa.\n\n2019. gadā Granadā dzīvoja aptuveni 232 tūkstoši iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā dzīvoja aptuveni 500 tūkstoši. No Granadas iedzīvotājiem aptuveni 3% nebija Spānijas pilsoņi (no tiem liela daļa ir ieceļotāji no Dienvidamerikas). Pēc iedzīvotāju skaita Granada ir astoņpadsmitā lielākā Spānijas pilsēta.\n\nPilsētā atrodas labi pazīstamā un prestižā Granadas Universitāte, kā arī Andalūzijas, Seutas un Meliljas Augstākā tiesa, Andalūzijas Prokuratūra, Andalūzijas Konsultatīvā padome, Andalūzijas Notāru koledža un Granadas katedrāle. Ir arī dažādas kultūras un zinātnes iestādes kā Andalūzijas Mūzikas dokumentācijas muzejs, Andalūzijas bibliotēka, Andalūzijas Astrofizikas institūts, Andalūzijas Ģeofizikas un seismisko katastrofu novēršanas institūts, Andalūzijas Akadēmiju institūts, Andalūzijas Ainavisko pētījumu institūts un Andalūzijas Skolu padome. Granadā atrodas arī Spānijas Bruņoto spēku mācību un vadības štābs.\n", "id": "lvs_Latn_104306"}
{"text": "Sakausējums\n\nSakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums. Parasti ar terminu 'sakausējums' saprot metāliskas dabas sakausējumus, tādēļ vismaz vienai sakausējuma sastāvdaļai jābūt metālam. Sakausējumos mēdz lietot tādus nemetālus kā oglekli, silīciju, boru. Sakausējumu komponenti var būt ne tikai metāli vai citi elementi, bet arī ķīmiski savienojumi, visbiežāk metālu karbīdi, piemēram, volframa karbīds. Čuguna un daudzu tēraudu sastāvā ir dzelzs karbīds jeb cementīts. Sakausējumus nevajadzētu jaukt ar intermetāliskiem savienojumiem, kuriem ir noteikta stehiometrija un kristāliskā struktūra.\n", "id": "lvs_Latn_104307"}
{"text": "Ziru pagasts\n\nZiru pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Ventas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastiem, kā arī Kuldīgas novada Ēdoles un Alsungas pagastiem.\n", "id": "lvs_Latn_104308"}
{"text": "Luks Burdons\n\nLuks Burdons (; dzimis Šipiganā, Kanādā, miris Lamekā, Kanādā) bija profesionāls kanādiešu hokejists, spēlēja aizsarga pozīcijā. Savas karjeras laikā spēlēja NHL kluba Vankūveras \"Canucks\" sastāvā, kas viņu 2005. gada NHL draftā izraudzījās ar kopējo 10. kārtas numuru. NHL kopumā aizvadījis 36 spēles, vēl spēlēja \"Canucks\" fārmklubā Manitobas \"Moose\".\n\nL. Burdons mira 21 gada vecumā, kad savā dzimtajā reģionā viņš ar motociklu ietriecās traktorā.\n\nPirms profesionālās karjeras sākuma Burdons vairākas sezonas aizvadīja dažādos QMJHL klubos.\n", "id": "lvs_Latn_104309"}
{"text": "Braians Adamss\n\nBraians Gajs Adamss (; dzimis Kingstonā, Kanādā) ir kanādiešu dziedātājs, dziesmu autors, mūziķis, fotogrāfs. B. Adamss par saviem darbiem ir saņēmis vairākas balvas un ir ticis nominēts vairākām balvām, ieskaitot 18 iegūtās Žino balvas 56 nominācijās, tai skaitā 2000. gadā viņš saņēma balvu kā labākais vīrietis-vokālists. Tāpat ir ticis nominēts 15 Grammy balvām. Ieguvis vienu Grammy balvu nominācijā \"Labākā dziesma, sarakstīta kinofilmai vai televīzijai\" par dziesmu \"(Everything I Do) I Do It For You\" filmai \"Robins Huds, zagļu princis\" (Robin Hood: Prince of Thieves, 1991). Par šo dziesmu ticis nominēts arī Amerikas Kinoakadēmijas balvai, tomēr to neieguva. Vēl divas reizes nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai par dziesmām filmās \"Dons Žuans de Marko\" (1994) un The Mirror Has Two Faces (1996).\n\nB. Adamss ir ieguvis Kanādas un Britu Kolumbijas ordeņus par savu ieguldījumu populārās mūzikas attīstībā. Vēl ir pazīstams fotogrāfs. Izdevis 10 studijas albumus: Bryan Adams, You Want It You Got It, Cuts Like a Knife, Reckless, Into the Fire, Waking Up the Neighbours, 18 til I Die, On a Day Like Today, Room Service, 11.\n", "id": "lvs_Latn_104310"}
{"text": "Džūlija Mankuso\n\nDžūlija Mankuso (; dzimusi Reno, Nevadā, ASV) ir amerikāņu kalnu slēpotāja. Piedalījās trijās ziemas olimpiskajās spēlēs (, , ). Kopumā izcīnījusi 3 medaļas, tai skaitā 2006. gadā Turīnā milzu slalomā tika svinēta uzvara. Dž. Mankuso ir Olimpisko spēļu medaļām bagātākā amerikāņu kalnu slēpotāja. Pasaules čempionātos ir izcīnījusi 1 sudraba un 2 bronzas medaļas.\n\nPasaules kausā debitēja 15 gadu vecumā 1999. gada 20. novembrī. Pirmos punktus izcīnīja 2001. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104311"}
{"text": "Našvila\n\nNašvila () ir ASV Tenesī štata galvaspilsēta un Deividsona apgabala centrs. Tā atrodas Tenesī štata vidienē. Našvila ir galvenais veselības aprūpes, mūzikas, izdevēju, banku kapitāla un transporta centrs štatā, kā arī vairāku universitāšu un koledžu mājvieta.\n\nNašvilā ir apvienotā pilsētas un apgabala valdība, kas sastāv no septiņām mazākām municipalitātēm. Otra apdzīvotākā vieta Tenesī štatā pēc Memfisas. Našvilas metropole ir 1 582 264 cilvēku dzīves vieta, lielākā metropole štatā.\n\nNašvilā bāzētas vairākas sporta komandas, tai skaitā NHL klubs Našvilas \"Predators\". Vēl šeit ir bāzēti NFL klubs Tenesī \"Titans\", zemākās beisbola līgas klubs Našvilas \"Sounds\", ABA klubs Music City Stars un futbola klubs Našvilas \"Metros\".\n\nKatru gadu pilsētā notiek vairāki kultūras pasākumi, tai skaitā ikgadējais Našvilas filmu festivāls (notiek aprīlī). Vēl tiek rīkots maratons un pusmaratons, tomātu mākslas svētki, mūzikas festivāli.\n", "id": "lvs_Latn_104312"}
{"text": "Tods Bertuci\n\nTods Bertuci (Todd Bertuzzi; dzimis Sidbarijā, Ontārio, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists, uzbrucējs. Karjeras laikā aizvadījis 1159 spēles Nacionālajā hokeja līgā, ilgāko laiku aizvadot Ņujorkas \"Islanders\", Vankūveras \"Canucks\" un Detroitas \"Red Wings\" rindās. 2003. gadā iekļauts līgas simboliskajā izlasē.\n", "id": "lvs_Latn_104313"}
{"text": "Bumba\n\nBumba ir apaļš, parasti sfērisks, bet dažreiz mēdz būt elipsoīds, priekšmets, ko var izmantot vairākos veidos. Tā tiek izmantota spēlēs ar bumbu, kur to spēles dalībnieki met, sit vai sper. Mūsdienās parasti bumbas tiek izgatavotas no gumijas. Pirmie bumbai līdzīgu veidojumu iepazina Amerikas indiāņi.\n", "id": "lvs_Latn_104314"}
{"text": "Poker Face\n\nPoker Face ir amerikāņu dziedātājas Lady Gaga otrais singls no viņas debijas albuma The Fame. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompānijām Streamline, Kon Live, Interscope un Cherrytree. Kritiķi par šo dziesmu ir izteikušie pārsvarā pozitīvi. Dziesma iemantoja pasaules slavu, iekļūstot vairāk nekā 17 valstu topu virspusē, tai skaitā ASV, Lielbritānijas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Kanādas un vairāku Eiropas valstu topos. Tāpat šī dziesma ir viena no visu laiku vislejuplādētākajām dziesmām Lielbritānijā un viena no visveiksmīgākajām dziesmām, kas tikušas ierakstītas 21. gadsimtā. Tā tika nominēta 52. Grammy balvai par gada labāko dziesmu un labāko ierakstu un saņēma balvu par gada labāko deju mūzikas ierakstu. Žurnāls Rolling Stone šo dziesmu ierindoja 96. vietā starp 2000. gadu desmitgades labākajām dziesmām.\n", "id": "lvs_Latn_104315"}
{"text": "Lefēvrs\n\nIbērs Lefēvrs (Hubert Lefèbvre; 1878—?) — franču regbists, olimpiskais čempions; Sebastjēns Lefēvrs (Sébastien Lefebvre; 1981) — kanādiešu mūziķis; Žoržs Lefēvrs (Georges Lefèvre) — franču paukotājs.\n", "id": "lvs_Latn_104316"}
{"text": "Zlēku pagasts\n\nZlēku pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Ventas un Abavas krastā. Robežojas ar sava novada Ziru, Piltenes un Ugāles pagastiem un Kuldīgas novada Ēdoles, Padures un Rumbas pagastiem.\n", "id": "lvs_Latn_104317"}
{"text": "Autoceļš A5 (Latvija)\n\n|} |} A5 autoceļš Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, Rīgas apvedceļa daļa. A5 visā garumā ietilpst starptautiskajā autoceļā E77, bet no pieslēguma pie A6 līdz krustojumam ar A7 ir daļa no autoceļa E67. Autoceļa A5 kopgarums ir 40,9 km. Autoceļš ir ar asfaltbetona segumu.\n\nAutoceļš šķērso Ķekaviņu, Daugavas—Misas kanālu un vairākkārt Neriņu.\n", "id": "lvs_Latn_104318"}
{"text": "Dūmu sastāvs\n\nDūmu sastāvs ir pirotehnisks sastāvs, kas paredzēts dūmu iegūšanai. Dūmu sastāvus lieto kinematogrāfijā dažādu speciālu efektu radīšanai — miglas imitācijai, ugunsgrēka un citu dūmu aizstāšanai; dažādās militārās un fantastiskās ainās. Pirotehnikā dūmu sastāvus izmanto uguņošanām, ko veic dienas laikā. Dūmu sastāvus lieto arī militārām vajadzībām — dūmu aizsega radīšanai, mērķu norādīšanai un signalizācijai dienas laikā; lauksaimniecībā aizsardzībai pret salnām un citur.\n\nDūmu sastāvi tiek iedalīti pēc dūmu krāsas (melni, balti un krāsaini dūmi), degšanas ilguma (ilgstoši degošas dūmu sveces, ātri sadegoši \"dūmu uzliesmojumi\"), ķīmiskā sastāva. Vairumu dūmu sastāvu var lietot tikai āra apstākļos, bet ir tādi, kas paredzēti izmantošanai telpās (nav toksiski vai kairinoši).\n", "id": "lvs_Latn_104319"}
{"text": "Eduards fon Keizerlings\n\nEduards Heinrihs Nikolass Grafs fon Keizerlings (Eduard Heinrich Nikolas Graf von Keyserling, 1855-1918) bija vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas jutekliskā impresionisma stilā aprakstījis 19. gadsimta beigu Kurzemes dižciltīgo sabiedrības tradīciju norietu.\n", "id": "lvs_Latn_104320"}
{"text": "Nags\n\nNags () ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti. Cilvēkam nagi ir caurspīdīgi un plāni. Nagu galvenā funkcija ir aizsargāt pirkstu jutīgos galus no traumām vai kairinājuma. Nagos nav ne asinsvadu, ne nervu. Nagam izšķir trīs daļas: brīvo malu, ķermeni un sakni.\n\nNagi ir regulāri jākopj, jo pretējā gadījumā tie slikti veic savu pirkstu aizsargāšanas funkciju. Tie nepārtraukti aug, tādēļ ik pa laikam jāapgriež ar nagu šķērītēm vai knaiblēm. Rokas nagu kopšanu svešvārdā dēvē par manikīru, bet kāju nagu — par pedikīru.\n", "id": "lvs_Latn_104321"}
{"text": "Visu zemju proletārieši, savienojieties!\n\n\"Visu zemju proletārieši, savienojieties!\" () ir viens no pazīstamākajiem komunistiskajiem lozungiem. Pirmo reizi to lietoja Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss savā darbā \"Komunistiskās partijas manifests\".\n\nPadomju Savienībā šis lozungs bija atrodams gan uz tās ģerboņa visās padomju republiku valodās, kā arī uz visu padomju republiku ģerboņiem nacionālajā un krievu valodā. Lozungs tika izmantots ne tikai uz ģerboņa, bet to drukāja arī uz naudas, lietoja uz apbalvojumiem un citur. Cits šī lozunga variants \"Visu zemju un apspiesto tautu proletārieši, savienojieties!\" parādījās 1920. gadā. Tas radās 3. Internacionāles laikā un bija adresēts Austrumāzijas tautām. Šis variants ieguva popularitāti starp maoistiem un citiem sociālisma un komunismas strāvojumiem Austrumāzijā.\n", "id": "lvs_Latn_104322"}
{"text": "Puatū-Šaranta\n\nPuatū-Šaranta (, izrunā: ) ir viens no Francijas vēsturiskajiem reģioniem, kas mūsdienās ietilpst Jaunakvitānijas reģionā kopā ar agrākajiem Akvitānijas un Limuzēnas reģioniem. Robežojas arī ar Luāras un Centra reģioniem.\n\nRietumos to apskalo Biskajas līcis. Sīkāk Puatū-Šaranta iedalās 4 departamentos: Desevrā, Piejūras Šarantā, Šarantā un Vjennā. Administratīvais centrs ir Puatjē, kas ir arī lielākā reģiona pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Nākamās lielākās pilsētas ir Larošela, Niora un Angulēma.\n", "id": "lvs_Latn_104323"}
{"text": "Vikipēdija:Recenzijas\n\nRecenzija ir kritiska atsauksme par rakstu. Šeit ikviens Vikipēdijas dalībnieks var lūgt citus novērtēt jebkuru rakstu. Lai izvirzītu rakstu izvērtēšanai, pievieno to sadaļā \"Raksti\". Izvirzīto kandidātu, pārvietojot to uz arhīvu, no šīs lapas jebkurā brīdī var izņemt tā izvirzītājs vai arī, ja ir pagājuši vairāk kā seši mēneši kopš raksta ievietošanas, jebkurš cits Vikipēdijas dalībnieks.\n\nARHĪVS\n", "id": "lvs_Latn_104324"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Japānas futbolistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Japānas futbolistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n", "id": "lvs_Latn_104325"}
{"text": "A. Brensona patšautene\n\nA.Brensona patšautene ir Latvija rokas ložmetējs (patšautene), kas izstrādāta pirms Otrajā pasaules kara ēras. Galvenais projektētājs bija inženieris 1925. gadā 4. Valmieras kājnieku pulka atslēdznieka Aleksandra Brensona, 1925. gada 9. jūlijā viņš sāka darbu un 2. septembrī gatava bija jaunā patšautene — vienkāršāka, izturīgāka, vieglāk apkalpojama, ar vienkāršām un ātri apmaināmām detaļām un taisnām apstrādāšanas līnijām, kā arī izturīgāka pret apkārtējās vides apstākļiem. Ieroci varēja izjaukt 5 sekundēs, salikt — 16 sekundēs, bet stobra nomaiņa prasīja tika 4,5 sekundes.\n\n1926. gada 16. oktobrī Valsts prezidents Jānis Čakste par jaunas patšautenes izgudrošanu paaugstināja Aleksandru Brensonu par VI šķiras kara ierēdni.\n\nDažos darbos par Latvijas vēsturi 20. gadsimtā izteikta doma, ka Latvijā radītais eksperimentālais Brensona patšautenes modelis bija Čehoslovākijā ražotā rokas ložmetēja jeb pēc tā laika terminoloģijas — patšautenes — ZB 26 un tā britu modifikācijas Bren Mk I prototips. Par latviešu ieroču konstruktora autodidakta Aleksandra Brensona patšautenes likteni izteiktas dažādas vēsturnieku versijas. Trimdas vēsturnieks Edgars Andersons uzskatīja, ka uz tās konstruktīvā pamata tika radīts britu Bren sistēmas rokas ložmetējs, kas Otrajā pasaules karā gados un arī pēckara laikā bieži un sekmīgi tika lietots daudzu valstu karavīru apbruņojumā. E.Andersons britu rokas ložmetēja nosaukumu Bren atvasināja no A.Brensona uzvārda pirmās zilbes. Patiesībā saīsinājums Bren ir no divu pilsētu nosaukumiem, kurās tika radīts šis ierocis — Brno (Čehoslovākija) un Enfīlda (Lielbritānija). Latvijas Kara muzejā atrodas viena no Aleksandra Brensona radītās patšautenes tehniskā zīmējuma gaismas kopijām. Tā laika gaitā ir stipri bojāta, restaurēta, bet izmantojama ātrai un virspusējai salīdzināšanai ar presē publicētajiem Bren markas ložmetējiem. Izpētot konstruktīvo mezglu zīmējumus, Latvijas vēsturnieki, nonāca pie pārliecības, ka Brensona patšauteni nevar uzskatīt par tiešo rokas ložmetēju ZB 26 un Bren Mk I priekšteci.\n\nTomēr Aleksandra Brensona izgudrojuma tālākais liktenis nebija labvēlīgs, jo ierocis nenoskaidrotu iemeslu dēļ netika ieviests ražošanā, līdz ar to arī latviešu karavīru bruņojumā. Vēsturnieka E.Andersona apgalvojums, ka Latvijā 1930. gadu beigās sāka ražot Brensona konstrukcijas patšautenes, ir kļūdains. Pagaidām Latvijas arhīvos un fotokolekcijās nav atrasts neviens pierādījums šim apgalvojumam.\n", "id": "lvs_Latn_104326"}
{"text": "Amatas pagasts\n\nAmatas pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Amatas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Drabešu, Nītaures, Skujenes, Līgatnes un Vaives pagastiem. Pagasta pārvalde atrodas Ģikšos, citas lielākās apdzīvotās vietas ir Rencēni, Spāre, Aparnieki, Velmeri, Zāģeri.\n", "id": "lvs_Latn_104327"}
{"text": "Kategorija:Elementārā aritmētika\n\nElementārā aritmētika aptver tās aritmētikas tēmas, kas parasti tiek mācītas pamatskolā un vidusskolā.\n", "id": "lvs_Latn_104328"}
{"text": "Go Nagaoka\n\nGo Nagaoka (; dzimis , Osakā, Japānā) ir japāņu futbolists, pussargs, kurš spēlē LMT Virslīgas klubā SK Blāzma.\n", "id": "lvs_Latn_104329"}
{"text": "Autoceļš A9 (Latvija)\n\n>>Kušaiņi, Ikaiši, Vārme >>Jaunmuiža, Pampāļi, Ezere\n\nA9 autoceļš Rīga (Skulte)—Liepāja, sabiedrībā pazīstama arī kā Liepājas šoseja, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Latvijas trešo lielāko pilsētu Liepāju.\n\nAutoceļa garums ir 199,3 km, no autoceļa kopgaruma 15,4 km atrodas pilsētās. Autoceļš visā garumā ir klāts ar asfaltbetona segumu.\n", "id": "lvs_Latn_104330"}
{"text": "Drabešu pagasts\n\nDrabešu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā starp upi un Vidzemes augstienes rietumu nogāzi. Robežojas ar sava novada Amatas pagastu, Cēsu pilsētu un Vaives pagastu, Līgatnes pagastu un pa Gauju ar Straupes un Raiskuma pagastiem.\n", "id": "lvs_Latn_104331"}
{"text": "Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri\n\nŠajās tabulās ir redzami visi Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri, gan bijušie, gan esošie.\n", "id": "lvs_Latn_104332"}
{"text": "Zibsastāvs\n\nZibsastāvs ir pirotehnisks sastāvs, ko izmanto spilgta zibšņa iegūšanai. Zibsastāvus lieto pirotehnikā (salūtos, petardēs), senāk tos izmantoja arī zibspuldzes vietā fotografējot. Zibsastāvi parasti sastāv no oksidētāja (kālija hlorāta, kālija perhlorāta, kālija permanganāta u.c.) un metāla (parasti samērā aktīva metāla alumīnija, magnija u.c.). Lai gan daļa zibsastāvu jau tā ir jutīgi pret triecienu un karstumu, dažkārt, lai palielinātu jutību, pievieno sēru, taču tad zibsastāvs var būt nedrošs un pašaizdegties, izraisot ugunsgrēku vai miesas bojājumus. Zibsastāvi deg ļoti strauji, izdalot lielu daudzumu spilgtas gaismas, bet, ja dedzina daudzumu, lielāku par aptuveni 50 gramiem, tas nevis deg, bet eksplodē. Zibsastāvi tiek izmantoti arī militārajām vajadzībām apdullinošajās granātās.\n", "id": "lvs_Latn_104333"}
{"text": "1578. gads\n\n1578. gads (MDLXXVIII) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā (pēc Jūlija kalendāra sākās desmit dienas vēlāk, trešdienā).\n", "id": "lvs_Latn_104334"}
{"text": "2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā\n\n2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā bija vairāku negaisu sērija, kas nodarīja ievērojamus postījumus daudzām Latvijas pilsētām, īpaši Madonai, Preiļiem un Daugavpilij.\n\nPirmais negaiss pašā 8. augusta rītā (laika posmā no 05:00—09:30) no Lietuvas virzījās ZRR virzienā un skāra plašas teritorijas Kurzemē, atnesot stipru negaisu, spēcīgas lietusgāzes, kā arī brāzmainu vēju. Iepriekš šis negaiss plosījās Lietuvā, kā rezultātā zem krītošiem kokiem bojā gāja 4 cilvēki un daudzi guva dažāda smaguma traumas. Vislielākie postījumi Lietuvā bija Kauņas, Alītas un Varēnas rajoniem.\n\nTrešais un arī postošākais negaiss, laika posmā no 16:00 līdz 19:10 nāca no Lietuvas un virzījās pāri Zemgales pašiem austrumiem, lielai daļai Latgales teritorijas un Vidzemes centrālajiem un austrumu rajoniem. Tālāk negaiss iegāja Igaunijas teritorijā, kļuva vēl spēcīgāks un aizkļuva līdz pat Somijas centrālajiem rajoniem, kur 40 cilvēki guva ievainojumus (2 no tiem smagus) smagā metāla mūzikas festivālā \"Sonisphere 2010\" Pori pilsētā. Igaunijā, Vaike—Maarja meteostacijā tika fiksētas orkāna stipruma vēja brāzmas 36,5 m/s.\n", "id": "lvs_Latn_104335"}
{"text": "Vladimirs Komarovs\n\nVladimirs Komarovs (; dzimis , miris ) bija PSRS kosmonauts, lidotājs. Viņš bija pirmais padomju kosmonauts, kas bijis kosmosā divreiz, kā arī pirmais cilvēks, kas gājis bojā kosmiskajā lidojumā. Viņa vārdā nosaukts asteroīds 1836 Komarov, krāteris uz Mēness. Komarova vārdā bija nosaukta iela Rīgā (tagadējais Kurzemes prospekts posmā no Slokas ielas līdz Dammes ielai).\n", "id": "lvs_Latn_104336"}
{"text": "Komarovs\n\nKomarovs (, no комар — 'ods'; sieviešu dzimtē Komarova (Комаро́ва)) ir krievu cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Igors Komarovs (Игорь Комаров; 1964) — krievu uzņēmējs; Leo Komarovs (Лео Комаров; 1987) — krievu izcelsmes Somijas hokejists; Vladimirs Komarovs (Владимир Комаров; 1927—1967) — PSRS kosmonauts.\n", "id": "lvs_Latn_104337"}
{"text": "Vladimirs Visockis\n\nVladimirs Visockis (; dzimis Maskavā, miris Maskavā) bija padomju dziedātājs, dziesmu autors un aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_104338"}
{"text": "Vilkinsa\n\nVilkinsa () ir Austrālijas lidlauks un pie tā ierīkota vasaras polārstacija Antarktīdā. Ierīkota ap uz dienvidaustrumiem no Keisi stacijas Vilksa Zemē Pītersona glečera augšdaļā pazeminājumā starp Polāro plato un Lo leduskupolu no okeāna krasta. Lidlauks un stacija nosaukti par godu austrāliešu aviatoram un pētniekam Hjūbertam Vilkinsam (Hubert Wilkins).\n\nLidlaukam ir viens garš skrejceļš, kas izbūvēts mazkustīgā ledāja apvidū tā sauktajā zilajā ledū. Lidlauka būve tika uzsākta 2005. gadā. Pirmie izmēģinājuma lidojumi notika 2006.-2007. gada vasarā, oficiāli lidlauks atklāts 2008. gada 11. janvārī. Lidlauks spēj uzņemt Airbus A319 lidaparātus. Transkontinentālos maršrutus apkalpo kompānija Skytraders, kas veic lidojumus no Hobārtas Tasmanijā. Lidlauks darbojas katru polāro vasaru no oktobra līdz martam.\n\nPie lidlauka ierīkota sezonāla stacija lidlauka apkalpošanai. Darbojas kopš 2003. gada janvāra. Stacijas pastāvīgais personāls ir 8 cilvēki, bet nepieciešamības gadījumā stacijā var nodrošināt 40 cilvēku īslaicīgu uzturēšanos. Stacija sastāv no vairākīem uz sliecēm novietotiem moduļiem, kuros izvietotas dzīvojamās telpas un lidlauka tehniskās iekārtas. Ziemas periodā stacija tiek slēgta un moduļi iekonservēti.\n", "id": "lvs_Latn_104339"}
{"text": "Atslēgvārds (informācijas meklēšana)\n\nInformācijas meklēšanā atslēgvārds ir vārds vai to kopa, kas tiek izmantots kāda dokumenta vai teksta satura noteikšanai un meklēšanai.\n", "id": "lvs_Latn_104340"}
{"text": "Valentīns Bondarenko\n\nValentīns Bondarenko (; dzimis , miris ) bija PSRS kosmonauts, lidotājs. Gāja bojā treniņu laikā.\n\nBondarenko 1960. gadā iekļuva pirmajā PSRS kosmonautu grupā, kas gatavojās lidojumiem ar kosmosa kuģi Vostok.\n\nPastāv sazvērestības teorija, ka kosmosā viņš ir bijis pirms Jurija Gagarina. Viņš mira lidojuma laikā, tāpēc Padomju Savienība izgrieza visas viņa fotogrāfijas, un izlikās, ka puisis nav dzīvojis.\n\nValentīns Bondarenko pavadīja desmito dienu barokamerā vienatnē pazeminātā spiedienā. Pēc medicīnisko pārbaužu pabeigšanas viņš no sava ķermeņa noņēma sensorus, ar vatē samērcētu spirtu notīrīja vietas, kur bija sensori. Viņš neuzmanīgi nometa vati, kura uzkrita uz elektroplītiņas nokaitētās spirāles un uzliesmoja. Kameras tīra skābekļa atmosfērā izcēlās ugunsgrēks. Spiediena atšķirību dēļ nevarēja ātri atvērt lūku. Kad to atvēra, Bondarenko bija vēl dzīvs. Viņu nogādāja uz Botkina slimnīcu, bet pēc astoņām stundām viņš mira.\n\nInformācija par Bondarenko bojāeju tajā laikā netika publiskota. 1980. gadā šīs katastrofas detaļas parādījās Rietumos, un tikai 1986. gadā PSRS avīze Isvestija publicēja zinātnes publicista Jaroslava Golovanova rakstu, kurā detalizēti bija aprakstīta Bondarenko bojāeja.\n\nValentīns Bondarenko apglabāts Harkivā. Viņa vārdā nosaukts krāteris uz Mēness.\n", "id": "lvs_Latn_104341"}
{"text": "Vēderprese\n\nVēderprese ir fizisks vingrinājums, kas nodarbina gurnu liecējmuskuļus un vēdera muskuļus. Vingrinājumu veic atrodoties guļus uz muguras ar saliektiem ceļiem un uz pleciem vai aiz galvas sakrustotām rokām un paceļot ķermeņa augšdaļu (līdz dibenam) līdz elkoņi pieskaras ceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_104342"}
{"text": "Alpu vārna\n\nAlpu vārna jeb sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax). Izdala 8 pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_104343"}
{"text": "2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss\n\n2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss ir bērnu Eirovīzīja, kura norisinājās 20. novembrī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Latviju konkursā pārstāvēja Šarlote Lēnmane, kura izpildīja dziesmu \"Viva la Dance (Dejo tā)\". Š. Lēnmane ieņēma 10. vietu. Konkursā uzvarēja Armēnijas pārstāvis Vladimirs Arzumanjans, kurš izpildīja dziesmu \"Mama\".\n", "id": "lvs_Latn_104344"}
{"text": "Briljanta policists\n\n\"Briljanta policists\" () ir 1999. gada amerikāņu komēdija, kuras režisors ir Less Meifīlds un producenti ir Daniels Melniks un Elens Šapiro. Šis ir 1965. gada britu filmas The Big Job jauns ekranizējums. Galvenās lomas filmā atveido Mārtins Lorenss, Lūks Vilsons, Deivs Šepelle, Peters Grīns, Oļeks Krupa, Nikola Ari Pārkere. Filmas uzņemšana norisinājās Kalifornijas štatā, ASV. Filmas skaņu celiņš ASV tika sertificēts ar platīna disku pēc RIAA sistēmas.\n\nFilma ir stāsts par noziedznieku, kas cenšas atgūt pirms vairākiem gadiem gūto laupījumu, kas pēc viņa iznākšanas no cietuma atrodas policijas iecirknī.\n", "id": "lvs_Latn_104345"}
{"text": "Denjels Redklifs\n\nDenjels Džeikobs Redklifs (; dzimis Londonā, Lielbritānijā) ir angļu aktieris. Vislabāk pazīstams ar Harija Potera lomu tāda paša nosaukuma filmu sērijā.\n\nAktiera karjeru uzsāka desmit gadu vecumā ar lomu BBC One TV filmā David Copperfield, taču kino debitējis 2001. gada filmā \"Panamas drēbnieks\" (The Tailor of Panama). 2001. gadā uzsāka filmēties \"Harija Potera\" filmu sērijā un 2011. gadā tika laista klajā sērijas pēdējā filma — \"Harijs Poters un Nāves dāvesti: Otrā daļa\". 2007. gadā sāka piedalīties dažādās lugās un mūziklos. 2012. gada filma \"Sieviete melnā\" (The Woman in Black) bija pirmā D. Redklifa loma kinofilmās pēc \"Harija Potera\" sērijas noslēguma. Karjeras laikā ir saņēmis vairākas MTV Movie balvas.\n", "id": "lvs_Latn_104346"}
{"text": "Dženifera Brauna\n\nDženifera Brauna (; dzimusi Vācijā) ir vācu dziedātāja. Plašākai publikai kļuva pazīstama ar izcīnīto otro vietu Vācijas atlasē 2010. gada Eirovīzijai.\n\nPirms dalības atlasē Eirovīzijai viņa uzstājās ar savu grupu pilsētu festivālos un Vīsbādenes vīna svētkos. Viņa piedalījās šova \"Vācija meklē superzvaigzni\" () septītajā sezonā, taču nepārvarēja noklausīšanās sesijas pirmo kārtu.\n\nVācijas atlasē Eirovīzijai viņa izpildīja vairākas labi zināmas roka balādes. Finālā viņa sacentās ar Lēnu Meieri-Landrutu, kas vēlāk lielajā konkursa finālā pārliecinoši uzvarēja. Finālā Dž. Brauna izpildīja dziesmas \"Bee\", \"Satellite\" un \"I Care for You\". Pēc fināla viņas singls \"I Care for You\" ierindojās Vācijas topa pirmajā desmitniekā un Austrijā — 68. vietā. Pašlaik viņa strādā pie sava debijas studijas albuma.\n", "id": "lvs_Latn_104347"}
{"text": "Kalgari \"Flames\"\n\nKalgari \"Flames\" () ir profesionāls Kanādas hokeja klubs, kas ir bāzēts Kalgari, Albertā, Kanādā. Klubs spēlē Nacionālās hokeja līgas Rietumu konferences Klusā okeāna divīzijā. Tas tika dibināts 1972. gadā kā Atlantas \"Flames\" un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.\n\nSavas pastāvēšanas vēsturē \"Flames\" ir 1 reizi uzvarējis NHL, 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada Scotiabank Saddledome hallē.\n", "id": "lvs_Latn_104348"}
{"text": "Leonardo Di Kaprio\n\nLeonardo Vilhelms Di Kaprio (Leonardo Wilhelm DiCaprio, ; dzimis Losandželosā, Kalifornijas štatā, ASV) ir amerikāņu aktieris un filmu producents.\n\nLeonardo ir vācu izcelsmes māte un itāļu—amerikāņu izcelsmes tēvs. Viņa vecāki izšķīrās, kad Di Kaprio bija tikai gads. 1990. gadā, tikai 16 gados, viņš ieguva savu pirmo TV aktiera darbu.\n\nPirmie TV seriāli, kuros aktieris filmējies bija \"Santa Barbara\" un Growing Pains. Kino debitējis ar lomu 1991. gada filmā \"Kriteri 3\", taču kļuva pazīstams pēc lomas filmā \"Šī puiša dzīve\" (1993). Atzinību Di Kaprio vēlāk guvis pēc otrā plāna lomu atveidošanas filmās \"Kas nomoka Gilbertu Greipu\" (1993) un \"Mārvina istaba\" (1996), kā arī galveno lomu atveidošanas filmās \"Basketbola dienasgrāmatas\" (1995) un \"Romeo un Džuljeta\" (1996). Starptautisku slavu guvis pēc dalības Džeimsa Kemerona režisētajā filmā \"Titāniks\".\n\nKopš 2000. gadiem aktieris ticis nominēts dažādām balvām par lomām filmās \"Noķer mani, ja vari\" (2002), \"Ņujorkas bandas\" (2002), \"Aviators\" (2004), \"Asiņainais dimants\" (2006), \"Atkritēji\" (2006), \"Revolūcijas ceļš\" (2008). Filmas ar viņa dalību \"Slēgtā sala\" (2010), \"Pirmsākums\" (2010), \"Volstrītas vilks\" (2013) ir guvušas ievērojamus komerciālos panākumus.\n\nDi Kaprio par lomām filmās \"Aviators\" un \"Volstrītas vilks\" ir saņēmis Zelta globusa balvu kā labākais aktieris. Tāpat ir vairākkārt ticis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai, BAFTA kino balvai un Ekrāna aktieru ģildes balvai. Pirmoreiz Amerikas Kinoakadēmijas balvu un BAFTA kino balvu saņēmis 2016. gadā par Hjū Glāsa lomu filmā \"Cilvēks, kurš izdzīvoja\".\n", "id": "lvs_Latn_104349"}
{"text": "The Fame\n\nThe Fame ir amerikāņu dziedātājas Lady Gaga debijas studijas albums. Tas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompānijām Interscope, Streamline, Kon Live, Cherrytree. Albuma dziesmu galvenā pamatdoma ir tā, ka jebkurš cilvēks var justies kā slavenība. Lady Gaga sadarbojās ar vairākiem producentiem albuma tapšanas gaitā.\n\nPirmie divi singli no albuma \"Just Dance\" un \"Poker Face\" bija starptautiski hīti, \"Just Dance\" nokļuva sešu valstu topu pirmajā vietā, tai skaitā ASV Billboard Hot 100. \"Poker Face\" sasniedza gandrīz visu lielāko mūzikas industriju valstu topu augšgalu. Vēl no šī albuma tika izdoti trīs singli: \"Eh, Eh (Nothing Else I Can Say)\", \"LoveGame\" un \"Paparazzi\". 2009. gada 2. decembrī albuma tika nomīnēts sešām Grammy balvām un dziesma \"Poker Face\" ieguva balvu par gada labāko deju mūzikas ierakstu.\n", "id": "lvs_Latn_104350"}
{"text": "Karalis Lauva\n\n\"Karalis Lauva\" () ir 1994. gada amerikāņu animācijas filma, kuras režisori ir Rodžers Elers un Robs Minkofs. Filma tika izdota 1994. gada 15. jūnijā. Šī ir Walt Disney Animated Classics 32. filma. Šī animācijas filma veidota ietekmējoties no Bībeles stāstiem un Viljama Šekspīra lugas \"Hamlets\".\n\n\"Karalis Lauva\" bija visvairāk ieņēmumus ieguvusī animētā filma līdz filmas \"Meklējot Nemo\" izdošanai, kā arī kļuva par 1994. gada ienesīgāko filmu un 37. visu laiku ienesīgāko filmu. Filma galvenokārt ir saņēmusi pozitīvas atsauksmes. Filma ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā Zelta globusu kā labākais mūzikls vai kinokomēdija, kā arī Zelta globusa balvas un Amerikas Kinoakadēmijas balvas par labāko oriģinālmūziku (komponists Hanss Cimmers) un labāko dziesmu (Can You Feel the Love Tonight, Eltona Džona mūzika, Tima Raisa teksts). 2016. gadā filmu iekļāva Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā. 2019. gadā tika izdota filma \"Karalis Lauva\", kas ir šīs animācijas filmas fotoreālistiskā datoranimācijas versija.\n", "id": "lvs_Latn_104351"}
{"text": "Kristīne Vītola\n\nKristīne Vītola (dzimusi Rīgā) ir latviešu basketboliste, spēlē spēka uzbrucējas un centra pozīcijā, Latvijas sieviešu basketbola izlases dalībniece. Pašlaik (2020) pārstāv Turcijas klubu Stambulas \"Fenerbahçe\".\n", "id": "lvs_Latn_104352"}
{"text": "Vītola\n\nDace Vītola (1971) — aktrise; Elīna Ieva Vītola (2000) — kamaniņu braucēja; Ilga Vītola (1941—2008) — aktrise; Kristīne Vītola (1991) — basketboliste.\n", "id": "lvs_Latn_104353"}
{"text": "Anete Klintsone\n\nAnete Klintsone (dzimusi Rīgā) ir latviešu basketboliste, spēlē saspēles vadītājas pozīcijā. Pašlaik (2011) pārstāv Kalifornijas universitātes Īrvinā NCAA komandu UC Irvine Anteaters un ir Latvijas izlases dalībniece. Pirms tam pārstāvējusi Latvijas jaunatnes izlases. 2009. un 2010. gada Eiropas U-20 čempionātā izcīnīja bronzas medaļu. Latvijas pieaugušo izlasē debitēja 2010. gada 31. jūlija spēlē pret Somijas izlasi.\n", "id": "lvs_Latn_104354"}
{"text": "Pulkvedis\n\nPulkvedis ir viena no vecāko virsnieku dienesta pakāpēm daudzu valstu bruņoto spēku sauszemes un gaisa spēkos, kā arī militarizētajās valsts institūcijās, organizācijās, piemēram, policijā. Jūras spēkos pulkveža pakāpei atbilst jūras kapteinis.\n", "id": "lvs_Latn_104355"}
{"text": "Aizkraukle (stacija)\n\nAizkraukle ir dzelzceļa stacija netālu no Aizkraukles. Aizkraukles stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē pa Rīgas—Krustpils dzelzceļa līniju (Rīga—Krustpils, Rīga—Zilupe, Rīga—Rēzekne II, Rīga—Daugavpils, Rīga—Madona, Rīga—Gulbene), kā arī te ir elektrovilcienu Rīga—Aizkraukle galapunkts. Stacijas kods 10390 (pēc PSRS klasifikācijas). Aizkraukle ir E biļešu zonas gala stacija.\n\nBiļešu cena uz Rīgu (2022. gadā), pērkot biļeti kasē, ir 3,10 €. Eksprešvilcienos Rēzekne II—Rīga un Daugavpils—Rīga biļešu cena ir augstāka, jo ir jāiegādājas biļeti ar norādītu sēdvietu, maksa 3,80 €.\n\nIr saglabājies dzelzceļa atzars no Aizkraukles stacijas, kas gan vairs neved līdz Pļaviņu HES, bet beidzas Aizkraukles pilsētā un to retumis izmanto pilsētā esošie uzņēmumi. Stacijā darbojas biļešu kase.\n", "id": "lvs_Latn_104356"}
{"text": "Živile Balčūnaite\n\nŽivile Balčūnaite (, dzimusi Viļņā, Lietuvā) ir lietuviešu vieglatlēte - garo distanču skrējēja. 2010. gada Eiropas čempionātā viņa izcīnīja zelta medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_104357"}
{"text": "Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)\n\nRīgas Politehniskais institūts () bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.\n\nPar mācībspēkiem strādāja daudzi starptautiski atzīti zinātnieki, galvenokārt, ķīmijā un inženierzinātnēs. Pirmā pasaules kara laikā institūtu evakuēja uz Maskavu, kur tas darbojās līdz 1918. gadam. Pēc tam, kad 1917. gadā Rīgu okupēja Vācijas karaspēks, 1918. un 1919. gadā uz institūta bāzes darbojās Baltijas Tehniskā augstskola (Baltische Technische Hochschule). LSPR laikā 1919. gada 8. februārī to pārdēvēja par Latvijas Augstskolu, 1923. gadā par Latvijas Universitāti.\n\n1958. gadā LPSR laikā no Latvijas Valsts Universitātes atdalīja tehniskās fakultātes un atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu (1958—1990), kas 1990. gadā tika pārdēvēts par Rīgas Tehnisko universitāti.\n", "id": "lvs_Latn_104358"}
{"text": "Vitālijs Zaicevs\n\nVitālijs Zaicevs (; dzimis ) ir Krievijas futbola aizsargs, Olimpiskās rezerves koledžas \"Master-Saturn\" audzēknis. 2010. gada vasaras transfēru periodā pārcēlās uz SK Blāzma, kuru rindās debitēja 7. augustā, spēlē pret JFK Olimps/RFS.\n", "id": "lvs_Latn_104359"}
{"text": "Zaicevs\n\nAleksandrs Zaicevs (Александр Зайцев; 1935—1971) — Krievijas (PSRS) šahists; Ņikita Zaicevs (Никита Зайцев; 1991) — Krievijas hokejists; Oļegs Zaicevs (Олег Зайцев; 1939—1993) — Krievijas (PSRS) hokejists; Vitālijs Zaicevs (Виталий Зайцев; 1991) — Krievijas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_104360"}
{"text": "Slapjdeguna pērtiķi\n\nSlapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām. Slapjdegunu pērtiķu apakškārta apvieno gandrīz visus puspērtiķus, izņemot tarsiju dzimtu (Tarsiidae), kas pieder sausdeguna pērtiķu apakškārtai (Haplorrhini). Neskatoties uz nosaukumu, šajā apakškārtā nav nevienas pērtiķu sugas.\n\nSlapjdeguna pērtiķu apakškārtā ir 125 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām 75% ir lemuri, kas dzīvo Madagaskarā. Pārējās slapjdeguna pērtiķu sugas dzīvo Āfrikas kontinentā un Dienvidaustrumāzijā.\n", "id": "lvs_Latn_104361"}
{"text": "Lūkas evaņģēlijs\n\nLūkas evaņģēlijs (), saīsinājumā Lk., ir trešā Jaunās Derības grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve. Tas ir garākais no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem. Kopš viduslaikiem Lūkas evaņģēlijs ir sadalīts 24 nodaļās. Kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem. Par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam. Lūkas evaņģēlija turpinājums ir Apustuļu darbi.\n", "id": "lvs_Latn_104362"}
{"text": "Sausdeguna pērtiķi\n\nSausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām, kas apvieno augstākos primātus (Simiiformes), ieskaitot pērtiķus, cilvēkpērtiķus un cilvēkus, un puspērtiķu tarsiju dzimtu (Tarsiidae).\n", "id": "lvs_Latn_104363"}
{"text": "Sanktpēterburgas Valsts universitāte\n\nSanktpēterburgas Valsts universitāte () ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā. Tās sastāvā ietilpst 21 speciālās fakultātes, 13 Zinātniski pētnieciskie institūti, koledža Kanādā, kā arī vispārējā Militārās apmācības fakultāte un Fiziskās kultūras un sporta fakultāte.\n\nUniversitātē studē vairāk kā 32 tūkstoši studentu 323 profesijās. 21 fakultātēs, kurās kopumā ietilpst 289 katedras, pasniedz kursus vairāk kā 6 000 pasniedzēju. Tiek izdoti vairāki akadēmiskie izdevumi. Sanktpēterburgas Valsts universitātes rektors ir profesors Nikolajs Kropačevs. Universitāte ir slavena ar daudziem pasaulē pazīstamiem absolventiem, piemēram, Krievijas prezidenti Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs ir šīs universitātes Juridiskās fakultātes absolventi. Pēc Times Higher Education-QS World University Rankings augstskolu topa Sanktpēterburgas Valsts universitāte ieņem 168 vietu pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_104364"}
{"text": "Tarsiji\n\nTarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes). Tarsiju infrakārta ir viena no divām sausdeguna pērtiķu apakškārtas (Haplorrhini) infrakārtām, otra ir augstāko primātu infrakārta (Simiiformes). Arī tarsiju dzimta ir vienīgā dzimta tarsiju infrakārtā. Tarsiju ģintī ir 9 sugas.\n\nTarsiju dzimta ir vienīgā puspērtiķu dzimta, kas pieder sausdeguna pērtiķu apakškārtai. Pārējās puspērtiķu dzimtas pieder slapjdeguna pērtiķu apakškārtai (Strepsirrhini). Vecākās sistemātikās visas puspērtiķu dzimtas, tarsiju dzimtu ieskaitot, tiek iedalītas puspērtiķu apakškārtā (Prosimiae), tomēr mūsdienās šis iedalījums ir mainījies.\n\nVisas tarsiju sugas ir apdraudētas, un tās tiek aizsargātas. Nebrīvē tarsijus līdz šim nav izdevies audzināt, jo tos saķerot, tie mēdz sevi nopietni savainot vai pat nogalināt.\n", "id": "lvs_Latn_104365"}
{"text": "Saporo\n\nSaporo (, , Sapporo-shi) ir piektā lielākā Japānas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī lielākā Hokaido salā. 2020 gadā tajā dzīvoja 1,96 miljoni iedzīvotāju. Saporo ir Hokaido prefektūras administratīvais centrs. Atrodas Hokaido salas dienvidrietumos, Isikari apakšprefektūrā, pie Isikari līča. Pēc platības Saporo ir trešā lielākā Japānas pilsēta. Saporo plašāk ir zināma ar to, ka tur notika 1972. gada ziemas olimpiskās spēles. Kopš 1950. gada katru gadu februārī Saporo notiek Sniega festivāls (Yuki-matsuri), kas piesaista lielu skaitu tūristu.\n\nSaporo administratīvi sīkāk dalās 10 pilsētas rajonos (区, ku). Tie ir Acubecu, Čuo, Higasi, Kita, Kijota, Minami, Nisi, Siroisi, Teine un Tojohira. Saporo atrodas vairākas universitātes, tajā skaitā arī Hokaido Universitāte. Tuvākā pilsētai esošā lidosta ir Čitoses lidosta. 1971. gadā tika atvērts Saporo metro.\n", "id": "lvs_Latn_104366"}
{"text": "Gelderlande\n\nGelderlande () ir viena no Nīderlandes 12 provincēm. Gelderlande robežojas ar sešām citām Nīderlandes provincēm: ar Limburgu, Ziemeļbrabanti, Dienvidholandi, Utrehtu, Flevolandi un Overeiselu, un vienu valsti - Vāciju. Provinces administratīvais centrs ir Arnema, lai gan Neimegena un Apeldorna ir lielākas pilsētas par Arnemu. 2006. gadā Gelderlandē dzīvoja 1,98 miljoni iedzīvotāju.\n", "id": "lvs_Latn_104367"}
{"text": "Stepiņi\n\nStepiņi (pareizāk Stepeņi) ir skrajciems Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumos Kaugura ziemeļrietumu krastā no pagasta centra Lipuškiem, no novada centra Rēzeknes un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104368"}
{"text": "Hobārta\n\nHobārta (, izrunā: ) ir pilsēta Austrālijā, Tasmanijas administratīvais centrs. 2021. gadā Hobārtā dzīvoja 247 068 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir aptuveni 44% no visiem Tasmanijas iedzīvotājiem. Hobārta ir dibināta 1803. gadā, tā ir otra vecākā Austrālijas pilsēta aiz Sidnejas.\n", "id": "lvs_Latn_104369"}
{"text": "Šarlote Lēnmane\n\nŠarlote Lēnmane (dzimusi Rīgā, Latvijā) ir latviešu dziedātāja. Viņa pārstāvēja Latviju 2010. gada Bērnu Eirovīzijā. Par Latvijas pārstāvi viņa tika izvēlēta LTV konkursā \"Balss pavēlnieks\" 2010. gada 14. martā ar latviešu dziedātājas Aishas dziesmas kaverversiju \"Dziesma pustumsā\".\n", "id": "lvs_Latn_104370"}
{"text": "Varakļāni (stacija)\n\nVarakļāni ir dzelzceļa stacija Dekšāres pagasta Madžuļu skrajciemā, 5 km attālumā uz dienvidiem no Varakļāniem. Neskatoties uz to, ka stacijas nosaukums ir \"Varakļāni\", tā atrodas kaimiņu novadā, uz robežas ar Riebiņu novada Sīļukalna pagastu. Stacijā ir 3 sliežu ceļi un izvilkšanas strupceļš; tajā pietur maršruta Rīga—Zilupe dīzeļvilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_104371"}
{"text": "Alise Brīnumzemē\n\n\"Alise Brīnumzemē\" () ir 2010. gada amerikāņu fantastikas piedzīvojumu filma, kuras režisors ir Tims Bērtons. Filma uzņemta pēc Lūisa Kerola darbu \"Alises piedzīvojumi Brīnumzemē\" un \"Alise Aizspogulijā\" motīviem. Galvenās lomas filmā atveido Mija Vašikovska Džonijs Deps, Helēna Bonema Kārtere un Anna Hetaveja. Filmas pirmizrāde notika Londonā, pirmizrāde Latvijā — . \"Alise Brīnumzemē\" ir viena no visu laiku ienesīgākajām filmām visā pasaulē. 2016. gadā filmai iznāca turpinājums \"Alise Aizspogulijā\".\n", "id": "lvs_Latn_104372"}
{"text": "Alice in Wonderland\n\nLūisa Kerola romāns \"Alises piedzīvojumi Brīnumzemē\"; \"Alise Brīnumzemē\" (Alice in Wonderland), 1951. gada ASV animācijas filma; \"Alise Brīnumzemē\" (Alice in Wonderland), 2010. gada ASV fantastikas piedzīvojumu filma.\n", "id": "lvs_Latn_104373"}
{"text": "Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās\n\n\"Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās\" () ir 2003. gada amerikāņu fantāzijas piedzīvojumu filma, kuru režisējis Pīters Džeksons. Šī filma, tāpat kā abas iepriekšējās — \"Divi torņi\" un \"Gredzena brālība\" —, ir balstīta uz Dž. R. R. Tolkīna grāmatu \"Gredzenu pavēlnieks\" motīviem. Šī filma ir pēdējā un noslēdzošā \"Gredzenu pavēlnieka\" filmu triloģijas daļa.\n\nFilmas pirmizrāde notika 2003. gada 17. decembrī un tā saņēma ļoti labas kritiķu atsauksmes. Tā arī ieguva 76. Kinoakadēmijas balvas 11 no 13 nominācijās — labākās filmas, režisora, vizuālo efektu, mākslinieka darba, kostīmu, skaņu montāžas, grima, dziesmas, oriģinālmūzikas, filmas montāžas un adaptētā scenārija kategorijās.\n", "id": "lvs_Latn_104374"}
{"text": "Ītans Hoks\n\nĪtans Grīns Hoks (; dzimis Ostinā, Teksasas štatā, ASV) ir amerikāņu aktieris, filmu režisors un rakstnieks. Savu aktiera karjeru sāka 1985. gada filmā Explorers. Plašākam skatītāju lokam viņš kļuva pazīstams ar lomu 1989. gada drāmas filmā \"Mirušo dzejnieku biedrība\". 1990. gados viņš filmējās tādās filmās kā \"Baltais ilknis\" (White Fang), \"Par spilgtu mēness apspīdēts nakts\" (A Midnight Clear), \"Dzīvie\" (Alive), \"Realitāte kož\" (Reality Bites). 1995. gadā filmējās filmā \"Pirms saullēkta\" (Before Sunrise) un 2004. gadā piedalījās filmas turpinājumā. Vēl ir filmējies filmās \"Treniņa diena\", \"Hamlets\" (Hamlet), \"Uzbrukums 13. iecirknim\" (Assault on Precinct 13), \"Sātana spēles\" (Before the Devil Knows You're Dead), \"Laika patruļa\", First Reformed, \"Ziemeļnieks\" un \"Melnais telefons\".\n", "id": "lvs_Latn_104375"}
{"text": "Giloka sala\n\nGiloka sala () ir neapdzīvota, ar ledu klāta sala Anrtarktīdā, Eimerija šelfa ledāja austrumu malā. Izstiepta ziemeļu - dienvidu virzienā. Salas rietumu un dienvidu krastā vairāki klinšu atsegumi. Sala dešifrēta 1952. gadā pēc operācijas Highjump aerofotogrāfijām un nosaukta ASV Kara flotes leitnanta, operācijas Highjump aerofotografēšanas navigatora Roberta Giloka (Robert A. Gillock) vārdā.\n\nSalas ziemeļu galā Prestona ragā ierīkota Austrālijas Antarktiskās ekspedīcijas degvielas noliktava.\n", "id": "lvs_Latn_104376"}
{"text": "Ojārs Ēriks Kalniņš\n\nOjārs Ēriks Kalniņš (dzimis Minhenē, Vācijā, miris Rīgā, Latvijā) bija latviešu diplomāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks. Vairāku Saeimas sasaukumu (2010—2021) deputāts, partijas \"Vienotība\" (iepriekš \"Pilsoniskās savienības\") biedrs. Pirms gaitām politikā bija Latvijas vēstnieks ASV (1993—1999) un Latvijas institūta direktors (1999—2010). Pirms pārcelšanās uz Latviju — Amerikas Latviešu Apvienības un Pasaules brīvo latviešu apvienības aktīvists.\n", "id": "lvs_Latn_104377"}
{"text": "Hu Dzjiņtao\n\nHu Dzjiņtao (, , dzimis ) ir bijušais Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs un Ķīnas Tautas Republikas prezidents.\n\nHu kļuva par prezidentu , kad pilnvaru termiņš beidzās viņa priekštecim Dzjanam Dzemiņam, pirms tam bija ĶTR viceprezidents. 2013. gadā Hu amatā nomainīja Sji Dzjiņpins.\n", "id": "lvs_Latn_104378"}
{"text": "Motokross\n\nMotokross ir viens no motosporta veidiem - sacensības ar motocikliem vai kvadricikliem pa bezceļiem vai speciāli ierīkotām apļveida trasēm.\n\nMotokrosa apļveida trasei ir smilšu segums, kas parasti ir papildināts ar šķēršļiem, piemēram, mākslīgiem tramplīniem, uzkalniem un līkumiem. Tās garums parasti ir no 1.5 līdz 3 kilometriem.\n", "id": "lvs_Latn_104379"}
{"text": "Panorama Plaza\n\nPanorama Plaza ir dzīvojamo augstceltņu komplekss Rīgā, Pārdaugavā. Kompleksā bija paredzēts uzbūvēt četras divu augstumu daudzstāvu dzīvojamās augstceltnes, kā arī biroju un tirdzniecības piebūvi. Četri torņi tiktu izvietoti vienā līmenī gar ielu (divi augstākie centrā, bet zemākie ārmalās). Augstāko ēku kopējais augstums bija paredzēts 114 metri, bet zemāko 99 metri (stāvu skaits attiecīgi 32 un 27).\n\nProjekta attīstītājs bija Turcijas koncerns MESA Group, pasūtītājs Latvijas — Turcijas kopuzņēmums SIA «Latmes Building», ģenerāluzņēmējs — Arhitektu birojs SIA \"Nams\", SIA \"PBLC\", būvuzraugs — SIA \"Projektu vadības un attīstības birojs\".\n\nProjekta virzība tika uzsākta 2004. gadā un jau 2005. gada 9. februārī tika ielikts dzīvojamo ēku kompleksa pamatakmens. Pirmās \"Panorama Plaza\" augstceltnes celtniecība (būvlaukuma sagatavošanas darbi) tika uzsākta 2004. gadā un tika pabeigta 2006. gadā. Otrās ēkas celtniecība tika uzsākta 2005. gadā un arī ilga divus gadus. Trešās un ceturtās kompleksa ēkas celtniecība tika uzsākta attiecīgi 2007. un 2008. gadā. Tomēr 2008. gadā, saistībā ar globālo ekonomikas krīzi un nekustamā īpašuma \"burbuļa\" plīšanu Latvijā, projekts sākotnēji tika apturēts, bet vēlāk iesaldēts. 2010. gadā pret SIA «Latmes Building» tika sākta uzņēmuma bankrota procedūra. 2011. gadā lielākā tā kreditora Swedbank meitasuzņēmums SIA «Ektornet Residential Latvia» no maksātnespējīgā SIA «Latmes Building» nopirka nepabeigto trešo ēku. 2011. gadā \"Ektornet\" nopirka arī pārējo kompleksa daļu un 2013. gadā pārdeva dzīvojamo kompleksu tālāk, saglabājot sev iznomāšanai tikai kompleksa tirdzniecības un darījumu centru. Šai laikā tika plānots turpināt neuzbūvēto torņu celtniecību. Par jauno dzīvojamo ēku īpašnieku kļuva 2012. gadā radītā SIA \"Rossel\" un pārsauca projekta dzīvojamo ēku daļu par \"Panorama Residence\".\n\n2017. gadā četrstāvīgajā biroju un tirdzniecības ēkā izcēlās ugunsgrēks, kurš tika likvidēts bez cietušajiem un bīstamiem ēkas bojājumiem. Līdz tam ēkā regulāri bijušas ugunsgrēka viltus trauksmes drošības sistēmu pārāk augstās jutības dēļ.\n\n2019. gadā pirmās divas celtnes funkcionēja, pārējo celtniecība joprojām nevirzījās un pa puscelto trešo ēku reizēm lodāja pusaudži.\n\n2021. gadā būvdarbi objektā atsākušies.\n", "id": "lvs_Latn_104380"}
{"text": "Ingvers\n\nIngvers (Zingiber officinale) ir ingveraugu rindas (Zingiberales) garšaugs. Kā garšviela tiek izmantota ingvera sakne. To var pievienot gan pamatēdieniem, gan saldajiem ēdieniem. Ingvers galvenokārt tiek audzēts tropu klimata teritorijās. Tā izcelsmes vieta ir Centrālāzija un Dienvidāzija, bet mūsdienās to audzē arī citās valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_104381"}
{"text": "Kolbeka arhipelāgs\n\nKolbeka arhipelāgs () ir nelielu klinšainu salu arhipelāgs ziemeļrietumos no Bērda raga Mosona krastā Antarktīdā. Arhipelāgu 1930. gada janvārī atklāja BANZARE ekspedīcija Daglasa Mosona vadībā un nosauca par godu ekspedīcijas kuģa Discovery virsniekam V. Kolbekam (W.R. Colbeck).\n\nKolbeka salās ierīkota Austrālijas Antarktiskās ekspedīcijas patversme Kolbekhata (Colbeck Hut), kas paredzēta netālu esošās Teilora glečera pingvīnu kolonijas izpētes personāla vajadzībām.\n", "id": "lvs_Latn_104382"}
{"text": "Teofilo Kubiljass\n\nTeofilo Huans Kubiljass Arisaga (; dzimis ) ir bijušais peruāņu futbola pussargs. Viņš tiek uzskatīts par ievērojamāko Peru futbolistu un vienu no visu laiku labākajiem Dienvidamerikas spēlētājiem.\n\n2004. gadā Pelē viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.\n\nSava jauneklīgā izskata dēļ saukts par El Nene (zēns), viņš bija Peru futbola izlases sastāvā, kad tā uzvarēja 1975. gada Copa América turnīrā. Viņš palīdzēja Peru sasniegt ceturtdaļfinālu 1970. un vēlreiz 1978. gada Pasaules kausā un 1972. gadā tika atzīts par Dienvidamerikas Gada futbolistu.\n\nKubiljass bija pussargs ar lieliskām tehniskajam prasmēm, spēcīgu sitienu un teicamu dribla tehniku. Viņš bieži vien izpildīja arī brīvsitienus. Viņš bija arī ražīgs vārtu guvējs, karjeras laikā gūstot 515 vārtus. Viņa desmit Pasaules kausa finālturnīros gūtie vārti ierindo viņu septītajā vietā, bet pussargu konkurencē viņš šajā rādītājā ir labākais. Ar 81 spēlē gūtiem 26 vārtiem viņš ir visu laiku rezultatīvākais Peru izlases spēlētājs. IFFHS aptaujā par 20. gadsimta labāko futbolistu viņš ierindojās 48. vietā. 2004. gadā Pelē iekļāva Kubiljasu starp 125 labākajiem futbolistiem vēsturē. 2008. gada februārī, lai atzīmētu Brazīlijas futbola izlases pirmā Pasaules kausa 50 gadadienu, viņš tika iekļauts Dienvidamerikas pēdējo 50 gadu Pirmajā Visu Zvaigžņu komandā.\n", "id": "lvs_Latn_104383"}
{"text": "Lina Grinčikaite\n\nLina Grinčikaite (, dzimusi Klaipēda, Lietuvā) ir lietuviešu vieglatlēte - sprinta distanču skrējēja. 2009. gada Universiādē viņa izcīnīja zelta medaļu 100 m skrējienā. 2012. gada Eiropas čempionātā izcīnīja bronzas medaļu. Viņa ir pirmā Lietuvas sprintere, kas Olimpiskajās spēlēs sasniegusi pusfinālu.\n", "id": "lvs_Latn_104384"}
{"text": "Stefanija Raisa\n\nStefanija Luīza Raisa (; dzimusi Brisbenā, Austrālijā) ir bijusī austrāliešu peldētāja.\n\nViņa ir piedalījusies divās Olimpiskajās spēlēs (, ). 2008. gadā Pekinā izcīnījusi trīs zelta medaļas. Bijusi vairāku pasaules rekordu īpašniece. Pasaules čempionātos garajā baseinā ir izcīnījusi 2 sudraba un 5 bronzas medaļas. 2009. gada 26. janvārī saņēma Austrālijas Ordeni.\n\n2014. gada aprīlī paziņoja par profesionālo sporta gaitu beigām.\n", "id": "lvs_Latn_104385"}
{"text": "The All-American Rejects (albums)\n\nThe All-American Rejects ir amerikāņu rokgrupas The All-American Rejects debijas studijas albums, kas tika laists klajā ASV un Lielbritānijā. Albums tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompānijām Dreamworks Records un Doghouse Records. albums tika sertificēts pēc RIAA sistēmas kā \"platīns\" (platinum), ņemot vērā to, ka albuma pārdošanas rādītāji ASV pārsniedza 1 miljonu eksemplārus. Kanādā tas tika sertificēts kā \"zelts\" par pārdotām 50 000 kopijām.\n", "id": "lvs_Latn_104386"}
{"text": "Pāvels Dacjuks\n\nPāvels Dacjuks (; dzimis Sverdlovskā, Krievijas PFSR) ir profesionāls krievu hokejists, centra uzbrucējs, Krievijas hokeja izlases dalībnieks, Trīs zeltu kluba biedrs. Pašlaik (2020) pārstāv KHL klubu Jekaterinburgas \"Avtomobilist\", ir tās kapteinis.\n", "id": "lvs_Latn_104387"}
{"text": "Tīna Tērnere\n\nTīna Tērnere (; dzimusi Anna Meja Buloka () Natbušā, Tenesī štatā, ASV, mirusi Kūsnahtā, Šveice) bija amerikāņu dziedātāja, dziesmu autore, dejotāja, rakstniece un aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_104388"}
{"text": "Tērnere\n\nKetlīna Tērnere (Kathleen Turner; 1954) — amerikāņu aktrise; Sofija Tērnere (Sophie Turner; 1996) — angļu aktrise; Tīna Tērnere (Tina Turner; īstajā vārdā Anna Meja Buloka; 1939—2023) — amerikāņu dziedātāja.\n", "id": "lvs_Latn_104389"}
{"text": "Torstens Fringss\n\nTorstens Fringss (; dzimis Virzēlenē, Rietumvācijā) ir vācu futbola treneris un bijušais futbolists, spēlējis pussarga pozīcijā.\n\nSavu profesionāļa karjeru uzsāka 1994. gadā Āhenes \"Alemannia\" kluba sastāvā. Kopā ar Minhenes \"Bayern\" 2005. gadā kļuva par Bundeslīgas čempionu. Kopā ar Vācijas izlasi izcīnījis 2. vietu 2002. gada FIFA Pasaules kausā, 3. vietu 2006. gada FIFA Pasaules kausā un 2. vietu 2008. gada Eiropas čempionātā.\n\nTrenera karjeru sāka 2013. gadā Brēmenes \"Werder\" kluba sistēmā. 2016. gada decembrī iecelts par Darmstadt 98 galveno treneri.\n", "id": "lvs_Latn_104390"}
{"text": "Breakout\n\nBreakout ir amerikāņu dziedātājas Mailijas Sairusas otrais studijas albums, kas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Hollywood Records. Albums galvenokārt ir saņēmis pozitīvas kritiķu atsauksmes. Tāpat tas ir ticis sertificēts vairākās valstīs zelta vai platīna disku.\n", "id": "lvs_Latn_104391"}
{"text": "Pedro Rodrigess Ledesma\n\nPedro Rodrigess (; dzimis ) ir Spānijas futbolists, kurš spēlē uzbrucēja pozīcijā. Kopš 2021. gada Pedro pārstāv Itālijas Serie A komandu SS Lazio.\n\nPedro Rodrigess spēlē ar labo kāju. Viņš spēlē ne tikai kā uzbrucējs, bet arī kā malējais pussargs. Viņam ir tik laba spēles izpratne, ka viņš var spēlēt abās laukuma malās. Viņš lieliski spēj atrast īsto vietu, kurā jāatrodas, kā arī ir slavens ar savu spēcīgo sitienu, it īpaši no tālās distances.\n", "id": "lvs_Latn_104392"}
{"text": "Puspērtiķi\n\nPar puspērtiķiem sauc visas primātu (Primates) sugas, kuras pieder slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) apakškārtai, kā arī tarsiju dzimtas (Tarsiidae) sugas no sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas. Ir pieņemts uzskatīt, ka puspērtiķi ir primitīvāki nekā pērtiķi un cilvēkpērtiķi.\n\nPirms neilga laika visi puspērtiķi bija apvienoti vienā puspērtiķu apakškārtā (Prosimiae). Tomēr DNS pētījumi un atklājumi ir ieviesuši izmaiņas primātu klasifikācijā. Puspērtiķi tika sadalīti divās daļās: slapjdegunu pērtiķu apakškārtā un tarsiju dzimtā, kura tika sistematizēta sausdeguna pērtiķu apakškārtā.\n\nPuspērtiķi ir sastopami Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā. Turklāt visi primāti, kas dzīvo Madagaskarā, ir puspērtiķi.\n", "id": "lvs_Latn_104393"}
{"text": "Odisejs Kostanda\n\nOdisejs Kostanda (dzimis ) ir Latvijas vēsturnieks un politiķis. LR Augstākās Padomes, 5. un 6. Saeimas deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_104394"}
{"text": "Jaunais gads\n\nJaunais gads ir svētki, kad tiek svinēts jauna kalendārā gada sākums.\n\nAntīkajā pasaulē Jaunais gads tika svinēts 1. martā, bet mūsdienās vairumā valstu, kur lieto Gregora kalendāru, to atzīmē 1. janvārī. Jauno gadu sāk gaidīt jau vienu dienu iepriekš, tas ir, Vecgada vakarā. Tiklīdz pulkstenis sit pusnakti, tā Jaunā gada iestāšanās parasti tiek atzīmēta ar salūtu, šampanieša glāzi un/vai laimes liešanu. Papildus tam cilvēki viens otru apsveic ar frāzi \"Laimīgu Jauno gadu!\". Atsevišķās valstīs Jaunais gads tiek atzīmēts arī ar karnevālu.\n", "id": "lvs_Latn_104395"}
{"text": "Kazarmas\n\nKazarmas ir specializētas ēkas, kas domātas karaspēka daļas personālsastāva pastāvīgai izvietošanai.\n\nTās var būt gan kā atsevišķas ēkas noteiktā teritorijā, gan arī kā slēgts ēku komplekss. Kazarmās atrodas dzīvojamās, dienesta un mācību telpas. Tās nereti sauc par disciplīnas kalvēm. Disciplīnas uzturēšanai palīdz tas, ka kazarmās karavīri ir atdalīti no civilās dzīves. Pirmās kazarmu tipa ēkas parādījās jau Senajā Romā un Kartāgā. Vēlāk kazarmu celtniecība atjaunojās līdz ar patstāvīgas armijas izveidošanos. 16. gadsimtā tās sāka celt Spānijā, 17. gadsimtā Francijā un citās valstīs. Mūsdienās kazarmas parasti ir iežogotas un ieeja tajās tiek apsargāta. Biežāk tajās izvieto obligātā militārā dienestā dienošos karavīrus, bet profesionālā militārā dienesta karavīri var izvēlēties, kur dzīvot laikā ārpus mācībām un dienesta. Kazarmas pastāv ne tikai karaspēkā, bet arī dažādās militarizētās institūcijās, organizācijās, piemēram, policijā.\n", "id": "lvs_Latn_104396"}
{"text": "Holmbejs\n\nHolmbejs (, ) ir ap 30 km plats atvērts līcis Sadraudzības jūras piekrastē Antarktikā. Izvietojies iepretī Framnēsa kalniem Mosona krasta piekrastē. Līci nokartēja pēc Lāša Kristensena ekspedīcijas (1936—1937) aerfotogrāfijām un nosauca par 'salu līci' (holme — 'saliņa') pēc daudzajām līcī esošajām salām. Lielākās salas un salu grupas ir Fletailendas, Rūkeri salas (aizsargājama teritorija), Velča sala.\n\nLīča dienvidaustrumu krastā izvietojusies Austrālijas polārstacija Mosona, Fletailendās — vasaras stacija Bešervēzailenda.\n", "id": "lvs_Latn_104397"}
{"text": "STS-116\n\nSTS-116 bija viena no Space Shuttle misijām uz Starptautisko kosmisko staciju. Ekspedīcija tika veikta ar Discovery kosmoplānu. Pacelšanās bija paredzēta , bet to atcēla zemas mākoņu segas dēļ. Discovery veiksmīgi pacēlās otrajā mēģinājumā 01:47:35 UTC. Tā bija pirmā Space Shuttle kosmosa kuģa pacelšanās nakts apstākļos kopš STS-113 pacelšanās .\n", "id": "lvs_Latn_104398"}
{"text": "Federālais izmeklēšanas birojs\n\nASV Federālais izmeklēšanas birojs (), plašāk pazīstams ar akronīmu FIB, ir Amerikas Savienoto Valstu tieslietu departaments, kas darbojas gan kā federālo noziegumu izmeklēšanas iestāde, gan kā iekšējās izmeklēšanas aģentūra. FIB vadība atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Visā valstī ir izvietoti 56 galvenie biroji, kā arī vairāk nekā 400 biroji, kas izvietoti mazākās ASV pilsētās. FIB tika dibināts 1908. gadā.\n\nFIB galvenie uzdevumi ir pasargāt ASV no teroristu uzbrukumiem, aizsargāt ASV pret ārvalstu izlūkdienestiem un spiegošanu, korupcijas apkarošana, aizsargāt pilsoņu tiesības.\n", "id": "lvs_Latn_104399"}
{"text": "Luiss Skola\n\nLuiss Skola (; dzimis Buenosairesā) ir bijušais Argentīnas basketbolists, spēlēja spēka uzbrucēja pozīcijā, Argentīnas basketbola izlases dalībnieks. Karjeru beidza Itālijas basketbola līgas A sērijas klubā Pallacanestro Varese, kurā šobrīd darbojas kā funkcionārs. Iepriekš ar panākumiem spēlējis Spānijas ACB līgā, Eirolīgā, kā arī NBA, kur dažādu klubu sastāvos aizvadījis desmit sezonas.\n", "id": "lvs_Latn_104400"}
{"text": "Skola (nozīmju atdalīšana)\n\nSkola var būt: skola — mācību iestāde; Andželo Skola (Angelo Scola), itāļu kardināls (dzimis 1941. gadā); Etore Skola (Ettore Scola), itāļu kinorežisors un scenārists (1931—2016); Luiss Skola (Luis Scola), argentīniešu basketbolists (dzimis 1980. gadā).\n", "id": "lvs_Latn_104401"}
{"text": "Martēns Senluī\n\nMartēns Senluī (; dzimis Lavalā, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists, spēlējis labās malas uzbrucēja pozīcijā, bijis Kanādas hokeja izlases dalībnieks. 2018. gadā uzņemts Hokeja slavas zālē.\n", "id": "lvs_Latn_104402"}
{"text": "Eliots Peidžs\n\nEliots Peidžs (iepriekš zināms kā Elena Peidža; Ellen Philpotts-Page; dzimis Helifeksā, Jaunskotijas provincē, Kanādā) ir kanādiešu aktieris. Pirms dzimuma reorientācijas nominēts Zelta globusa, BAFTA un Amerikas Kinoakadēmijas balvām kā labākā aktrise par galveno lomu 2007. gada komēdijdrāmā \"Džuno\" (Juno). Peidžs vēl ir filmējies filmās \"Ledene\" (Hard Candy), \"Pirmsākums\" (Inception), \"Gudrie ļaudis\" (Smart People), \"X-Cilvēki: Pēdējā sadursme\" (X-Men: The Last Stand), \"Meitene uz skrituļslidām\" (Whip It).\n\n2021. gada martā Peidžs bija kļuvis par pirmo transpersonu vīrieti, kura fotogrāfija tika izmantota uz žurnāla Time vāka.\n", "id": "lvs_Latn_104403"}
{"text": "Hannah Montana 2/Meet Miley Cyrus\n\nHannah Montana 2/Meet Miley Cyrus ir otrais Disney Channel TV seriāla \"Hanna Montana: Dubultā dzīve\" skaņu celiņš un Mailijas Sairusas debijas studijas albums. Albums tika izdots . Albums sastāv no diviem diskiem — pirmajā ir 10 Hannas Montanas dziesmas no TV seriāla otrās sezonas, otrajā diskā ir Mailijas Sairusas izpildītās 10 dziesmas.\n", "id": "lvs_Latn_104404"}
{"text": "Bešervēzailenda\n\nBešervēzailenda () ir Austrālijas vasaras polārstacija Antarktīdas piekrastē. Izvietota Bešervēza salas ziemeļrietumos, 3,2 km no Mosonas polārstacijas. Izveidota 1991./1992. gada sezonā Adelijas pingvīnu kolonijas pētījumu programmas veikšanai. Stacija sastāv no četrām stiklaplasta būdām (2 Apple Hut un 2 Googie Hut), kurās izvietotas dzīvojamās telpas un laboratorijas, kā arī noliktavas.\n", "id": "lvs_Latn_104405"}
{"text": "Andrejs Siļnovs\n\nAndrejs Siļnovs (; dzimis Šahti, PSRS) ir krievu vieglatlēts, startē augstlēkšanas sacensībās. Viņš ir pašreizējais olimpiskais čempions.\n\nA. Siļnovs uzvarēja 2006. gada Eiropas čempionātā ar jaunu čempionāta un personīgo rekordu. 2006. gada Pasaules vieglatlētikas finālā viņš ieguva 2. vietu. Startēja 2007. gada Pasaules čempionātā, kur ieņēma 11. vietu. 2008. gadā viņš uzvarēja divās lielākajās vieglatlētikas sacensībās 2008. gadā — Olimpiskajās spēlēs Pekinā un Pasaules vieglatlētikas finālā. 2009. gada sezonu viņš izlaida traumas dēļ un atgriezās 2010. gada sākumā.\n", "id": "lvs_Latn_104406"}
{"text": "The Time of Our Lives\n\nThe Time of Our Lives ir amerikāņu dziedātājas Mailijas Sairusas pirmais EP ieraksts, kas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Hollywood Records. Albums tika sertificēts ar platīna disku Spānijā un ASV, zelta disku Austrālijā, Vācijā, Ungārijā, Jaunzēlandē un Lielbritānijā.\n", "id": "lvs_Latn_104407"}
{"text": "Jonas Brothers\n\nJonas Brothers bija amerikāņu popgrupa, kas tika dibināta 2005. gadā Ņūdžersijā, bet beidza pastāvēt 2013. gadā. Grupas dalībnieki bija trīs brāļi: Pols Kevins Džonass, Džozefs Ādams Džonass un Nikolass Džerijs Džonass. 2008. gadā grupas dalībnieki filmējās filmā \"Roka nometne\" (Camp Rock). Grupa ir izdevusi 4 studijas albumus: It's About Time, Jonas Brothers, A Little Bit Longer un Lines, Vines and Trying Times. Pirmie trīs albumi ir tikuši pārdoti vairāk nekā 8 miljonos kopiju. 2008. gadā grupa tika nominēta Grammy balvai kategorijā \"Breakthrough Artist\".\n", "id": "lvs_Latn_104408"}
{"text": "Roms Ubarts\n\nRoms Ubarts (dzimis ) ir bijušais lietuviešu vieglatlēts, startēja diska mešanas sacensībās. Ir pārstāvējis PSRS un Lietuvas izlases. R. Ubarts izcīnīja zelta medaļu 1992. gada olimpiskajās spēlēs Barselonā un sudraba medaļu 1988. gada olimpiskajās spēlēs Seulā. 1986. gada Eiropas čempionātā viņš izcīnīja zelta medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_104409"}
{"text": "Lemurveidīgie\n\nLemurveidīgie (Lemuriformes) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošo slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) infrakārta, kurā ir 2 virsdzimtas: Madagaskarā dzīvojošie lemuri un lori no Āfrikas un Āzijas. Tomēr starp sistemātiķiem nav vienprātības par lemurveidigo infrakārtas sistemātiku. Ir zinātnieki, kas lemurveidīgo infrakārtā sistematizē tikai lemurus, bet lorus izdala atsevišķā lorveidīgo infrakārtā (Lorisiformes).\n", "id": "lvs_Latn_104410"}
{"text": "No Wave\n\nNo Wave () ir pagrīdes mūzikas, filmu, performances, video un laikmetīgās mākslas kustība, kas radās Ņujorkā 1970. gadu beigās.\n\nNo Wave galvenokārt izpaužas tieši mūzikā. No Wave mūzikai raksturīgākās iezīmes ir atonālas skaņas, vienveidīgs, atkārtots ritms, trokšņu mūzikas disonanse un vispārēja tendence muzikālās tekstūras izcelt vairāk par melodiju. Pazīstamākie No Wave mūzikas izpildītāji: Teenage Jesus, Glenn Branca, Theoretical Girls, Rhys Chatham, 8-Eyed Spy, Bush Tetras, The Del-Byzanteens, DNA, Džodija Harisa, Mars, The Static, Suicide, Ut un Sonic Youth. Latvijas mūzikā no No Wave kustības ietekmējusies grupa Nikto.\n", "id": "lvs_Latn_104411"}
{"text": "Mērkaķu dzimta\n\nMērkaķi (Cercopithecidae) ir vienīgā pērtiķu dzimta zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā (Cercopithecoidea), kas, savukārt, kopā ar augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēka virsdzimtu (Hominoidea) pieder pie Vecās pasaules pērtiķu sīkkārtas (Catarrhini). Zemākie šaurdeguna pērtiķi jeb mērkaķi savvaļā mūsdienās mājo Āfrikas un Āzijas tropiskajos lietus mežos, savannā un zemos, mežainos kalnos. Fosiliju atradumi Eiropā liecina, ka mērkaķi kādreiz mituši arī šajā reģionā. Lai gan Gibraltārā arī mūsdienās mājo neliela mērkaķu populācija, iespējams, tā kādreiz ir introducēta šajā apvidū. Mērkaķu pazīstamākās sugas ir paviāni un makaki.\n", "id": "lvs_Latn_104412"}
{"text": "Larks' Tongues in Aspic\n\nLarks' Tongues in Aspic ir progresīvā roka grupas King Crimson piektais studijas albums. Tas tika izdots 1973. gadā. Atšķirībā no grupas iepriekšējiem albumiem šī albuma skanējumā radīšanā pirmoreiz tiek lietota vijole un arī vairāki ne tik izplatīti sitaministrumenti, piemēram, metāla sloksnes un kalimbas.\n", "id": "lvs_Latn_104413"}
{"text": "Dionīsijs Fabrīcijs\n\nPar viņa dzīvi ir zināms, ka viņš bijis saistīts ar Viļņas jezuītu akadēmiju (Viļņas universitātes priekšteci), kur izskolojis vairākus dedzīgus katoļu priesterus, ieskaitot Jozafatu Kunceviču, kas 1617. gadā kļuva par Vitebskas katoļu bīskapu, 1618. gadā par Polockas arhibīskapu un 1623. gadā gāja bojā sadursmēs ar pareizticīgajiem.\n", "id": "lvs_Latn_104414"}
{"text": "Pasaules čempionāts motokrosā\n\nPasaules čempionāts motokrosā ir pasaules motokrosa sacensību sērija, kuru organizē FIM. Čempionāts iedalās trīs klasēs - MX1, MX2 un MX3. Sacīkstes sastāv kvalifikācijas un 2 finālbraucieniem, katrs ar ilgumu 35 minūtes plus divi apļi. Vienā čempionāta sezonā vidēji norisinās vairāk nekā 16 sacensības.\n", "id": "lvs_Latn_104415"}
{"text": "AMA Motokrosa čempionāts\n\nAMA Motokrosa čempionāts ir galvenās motokrosa sacensību sērijas ASV, kas notiek kopš 1972. gada. Čempionāta organizatori ir Amerikas motociklistu asociācija un MX Sports Pro Racing. Čempionātā iedalās divās klasēs: 250 motokrosa klasē (motocikli ar divtaktu 0-125 cm³ vai četrtaktu 150-250 cm³ dzinējiem) un 450 motokrosa klasē (motocikli ar divtaktu 150-250 cm³ vai četrtaktu 251-450 cm³ dzinējiem). Motociklus ar 125 cm³ dzinējiem iekļāva čempionātā tikai no 1974. gada. Sākot ar 1993. gadu motociklus ar 500 cm³ dzinējiem no čempionāta klases izslēdza.\n", "id": "lvs_Latn_104416"}
{"text": "Septītās dienas adventisti\n\nSeptītās dienas adventisti (SDA) ir protestantu konfesija, kas radusies 19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs. 2012. gada vidū pasaulē bija vairāk kā 17 miljoni adventistu.\n", "id": "lvs_Latn_104417"}
{"text": "Billijs Rejs Sairuss\n\nViljamss Rejs \"Billijs Rejs\" Sairuss (; dzimis Fletvudsā, Kentuki štatā, ASV) ir amerikāņu kantrimūziķis, dziesmu autors un aktieris. B. R. Sairuss ir viens no kantrimūzikas attīstības veicinātājiem. Kopš 1992. gada viņš ir izdevis 11 studijas albumus, 38 singlus, no kuriem pazīstamākais ir \"Achy Breaky Heart\". \"Achy Breaky Heart\" bija pirmais singls, kas Austrālijā ir sertificēts ar trīskāršo platīna disku un kļuva par 1992. gada pārdotāko singlu Austrālijā. Pēc šīs dziesmas videoklipa iznākšanas līnijdejas kļuva populāras visā ASV. B. R. Sairusa līdz šim veiksmīgākais albums ir viņa debijas albums Some Gave All, kas ASV tika sertificēts ar deviņkāršo platīna disku. Par saviem muzikālajiem darbiem ir saņēmis vairākus apbalvojumus un ticis nominēts vairākām balvām.\n\nViņa meita Mailija Sairusa arī ir populāra mūziķe un aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_104418"}
{"text": "Can't Be Tamed\n\nCan't Be Tamed ir amerikāņu dziedātājas Mailijas Sairusas trešais studijas albums, kas izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Hollywood Records.\n\nAlbums tika rakstīts 2009. gada Wonder World Tour laikā. Albums ir sasniedzis vairāku topu augstākās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_104419"}
{"text": "Spēlē kā Maikls\n\n\"Spēlē kā Maikls\" () ir 2002. gada amerikāņu fantastikas komēdija, kuras režisors ir Džons Šulcs. Galvenās lomas filmā atveido Lil Bow Wow, Moriss Česnats, Džonatans Lipnickis un Brenda Songa. Filma tapa sadarbībā ar NBA Entertainment. Filma ir stāsts par kādu bāreņu nama puisi Kelvinu, kurš atrod Maikla Džordana bērnības dienu sporta apavus un vēlāk sāk spēlēt NBA kluba Ņujorkas \"Knicks\" sastāvā. Filmā ir filmējušies vairāki NBA spēlētāji.\n", "id": "lvs_Latn_104420"}
{"text": "The Best of Both Worlds (dziesma)\n\n\"The Best of Both Worlds\" ir amerikāņu dziedātājas Mailijas Sairusas singls, ko viņa izpilda kā Hanna Montana. Tas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Walt Disney Records. Šis ir Hannas Montanas pirmā albuma Hannah Montana un seriāla \"Hanna Montana: Dubultā dzīve\" vadošais singls. \"The Best of Both Worlds\" ir Mailijas Sairusas atpazīstamākā dziesma, ar ko viņa kļuva populāra mūzikas industrijā.\n", "id": "lvs_Latn_104421"}
{"text": "Sandra Buloka\n\nSandra Anete Buloka (; dzimusi Ārlingtonas apgabalā, Virdžīnijas štatā, ASV) ir amerikāņu aktrise un režisore. Kļuva slavena 1990. gados pēc filmēšanās filmās \"Ātrums\" un \"Kamēr tu gulēji\". Vēlāk filmējusies tādās filmās kā \"Mis slepenā aģente\" un \"Sadursme\", kas izpelnījās pozitīvas kritiķu atsauksmes un ieguva trīs 78. Kinoakadēmijas balvas. 2007. gadā viņa bija 14. visvairāk pelnošā sieviešu slavenība, viņas kopējie ienākumi ir 85 miljoni ASV dolāru. 2010. gadā viņa ietekmīgā finanšu žurnāla Forbes vērtējumā kļuva par Holivudas vislabāk apmaksāto aktrisi. 2009. gadā S. Buloka filmējās komerciāli visveiksmīgākajās filmās \"Bildinājums\" un \"Neredzamā puse\".\n\nS. Buloka 2009. gadā saņēma Zelta globusa balvu, Ekrāna Aktieru ģildes balvu un Kinoakadēmijas balvu \"Labākā aktrise galvenajā lomā\" par lomu filmā \"Neredzamā puse\". Tajā pašā gadā aktrise saņēma Zelta avenes balvu par lomu filmā \"Viss par Stīvu\", tādējādi kļūstot par pirmo aktrisi, kas vienā gadā saņēmusi gan Amerikas Kinoakadēmijas, gan Zelta avenes balvu.\n", "id": "lvs_Latn_104422"}
{"text": "Vekholmas rūnu akmens\n\nVekholmas rūnu akmens () ir rūnu akmens, kas atrodas Vekholmā (Veckholm) Upsālas lēnes teritorijā Zviedrijas austrumos. Tas uzstādīts pēc 1050. gada m.ē. par godu vikingam Askeram (Ásgeirr), kas kritis Līvzemē un ir viens no vecākajiem rakstu avotiem, kurā pieminēta Latvijas teritorija, proti, Līvzeme — vikingu Liflandi.\n", "id": "lvs_Latn_104423"}
{"text": "Attēls:David Lane.jpg\n\nNo\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts; Attēlā redzamā persona ir mirusi; Publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus autoram.\n", "id": "lvs_Latn_104424"}
{"text": "Ketrina Bigelova\n\nKetrina Anna Bigelova (; dzimusi Sankarlosā, Kalifornija, ASV) ir amerikāņu kinorežisore, scenāriste un producente. Viņa ir vislabāk pazīstama par savu darbu pie filmu Near Dark (1987), \"Lūzuma punkts\" (Point Break, 1991), \"Dīvainās dienas\" (1995), \"Ūdens svars\" (The Weight of Water, 2000), \"K-19\" (2002), \"Sapieris\" (2008) un \"Slepenā operācija \"30 pēc pusnakts\"\" (2012) veidošanas.\n\n\"Sapieris\" tika nominēts deviņām Amerikas Kinoakadēmijas balvām un sešās nominācijas filma uzvarēja, tajā skaitā nominācijās labākā filma, labākais režisors un labākais oriģinālscenārijs. Saņemot balvu kā labākā režisore par filmu \"Sapieris\", Ketrina Bigelova kļuva par pirmo sievieti, kas saņem šo balvu.\n\nOtra Bigelovas filma, kas tika izvirzīta uz Amerikas Kinoakadēmijas balvu vairākās nominācijas, bija \"Slepenā operācija \"30 pēc pusnakts\"\", tai skaitā nomināciju par gada labāko filmu. Filma saņēma balvu par labāko skaņas montāžu.\n\n2010. gada aprīlī Ketrina Bigelova tika atzīta par vienu no 2010. gada ietekmīgākajiem cilvēkiem.\n", "id": "lvs_Latn_104425"}
{"text": "Swing, Swing\n\n\"Swing, Swing\" ir amerikāņu grupas The All-American Rejects pirmais singls no viņu debijas albuma The All-American Rejects. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompānijām DreamWorks, Universal International, Polydor. Dziesma sasniedza 8. vietu ASV Billboard Moderno rokdziesmu topā. Sings pēc RIAA sistēmas tika sertificēts ar platīna disku.\n", "id": "lvs_Latn_104426"}
{"text": "Trosas rūnu akmens\n\nTrosas rūnu akmens () ir rūnu uzraksts uz pamatklinātāja Sēdermanlandes lēnes teritorijā Zviedrijas austrumos. Tas izkalts pēc 1000. gada m.ē. par godu vikingam Barkviram (Barkviðr), kas noslīcis Līvzemē un ir viens no vecākajiem rakstu avotiem, kurā pieminēta Latvijas teritorija, proti, Līvzeme - vikingu Iflanti.\n", "id": "lvs_Latn_104427"}
{"text": "Kristers Serģis\n\nKristers Serģis (dzimis ) ir bijušais latviešu motokrosa braucējs, pašlaik uzņēmējs un sporta menedžeris.\n\nIevērojamā Latvijas un padomju motokrosa braucēja Jāņa Serģa dēls. Viņš bijis arī Kristera pirmais treneris.\n\nPasaules čempionātā motokrosā blakusvāģu klasē startēja laikā no 1992. līdz 2008. gadam. Braucis kopā ar Arti Rasmani, Normundu Bērziņu, Ramonu van Millu, Svenu Verbrugi un Kasparu Stupeli. Piecas reizes kļuva par šo sacensību seriālu uzvarētāju (1997, 1998, 2000, 2001, 2002), 4 reizes ierindojās 2. vietā (1999, 2003, 2005, 2008), 2007. gadā ierindojās 3. vietā. 2005. un 2007. gadā kļuvis par Eiropas čempionu komandā.\n\n2000. gadā kļuva par uzņēmuma \"Kristers Serģis moto\" īpašnieku un direktoru. Ir KTM un Husaberg oficiālais pārstāvis. 1996. gadā sācis vadīt sabiedrisko organizāciju \"Biedrība \"Kristera Serģa motoklubs\"\".\n\nIlgstoši ir latviešu soloklases motokrosista Paula Jonasa menedžeris.\n\n1997. gadā ticis apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.\n", "id": "lvs_Latn_104428"}
{"text": "Serģis\n\nSerģis var būt: Serģis — ezers Carnikavas novadā; Jānis Serģis — latviešu motokrosa braucējs (1938—2017); Kaspars Serģis — latviešu riteņbraucējs (dzimis 1992. gadā); Kristers Serģis — latviešu motokrosa braucējs (dzimis 1974. gadā).\n", "id": "lvs_Latn_104429"}
{"text": "Kategorija:Rūnu akmeņi\n\nArheologi ir atraduši rūnu uzrakstus uz 45 rūnakmeņiem Norvēģijā, aptuveni 220 rūnakmeņiem Dānijā un 2500 rūnakmeņiem Zviedrijā, kā arī atsevišķus uzrakstus vai zīmes uz saimniecības priekšmetiem pārējā Eiropā un Tuvajos Austrumos.\n\nLatvijas teritorijā vienīgais šobrīd zināmais rūnu atradums ir uz kaujas vāles galvas Daugmales pilskalnā.\n", "id": "lvs_Latn_104430"}
{"text": "Tramvaju satiksme Ščecinā\n\nTramvaju satiksme Ščecinā ir viens no sabiedriskā transporta veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu Ščecinas pilsētas robežās. Kopš 2009. gada 1. janvāra, reorganizējot \"MZK Szczecin\", pārvadājumus ar tramvajiem veic pašvaldības uzņēmums \"Tramwaje Szczecińskie\". Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 12 tramvaju maršrutos, kuru kopējais garums 2017. gada 1. decembrī sasniedza 112,77 km. 2021. gada 31. decembrī \"Tramwaje Szczecińskie\" rīcībā atradās 202 tramvaju vagoni. Ščecinā atrodas 2 tramvaju depo. Tramvaja sliežu platums ir 1435 mm.\n\nTramvaju satiksmes pirmsākumi meklējami 1879. gada 23. augustā, kad Ščecinas ielās parādījās pirmie zirgu tramvaji. Nepilnus 15 gadus vēlāk, 1896. gadā, pilsētā darbību uzsāka elektriskais tramvajs. Sākot ar 2011. gada 1. februāri pasažierus 7. tramvaju maršrutā sāka pārvadāt pirmais Polijā ražotais zemās grīdas tramvajs Pesa 120NaS. Līdz 2014. gada martam Ščecinai tika piegādāti 6 zemās grīdas tramvaji ar 5 posmiem, sastāva garums 31,82 m, kā arī 22 šī paša modeļa tramvaji ar 5 posmiem, sastāva garums 30,12 m.\n", "id": "lvs_Latn_104431"}
{"text": "Augusts Tentelis\n\nAugusts Tentelis (dzimis , miris ) bija latviešu pedagogs un vēsturnieks, atkārtoti ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru. Latvijas Republikas Izglītības ministrs divās valdībās.\n", "id": "lvs_Latn_104432"}
{"text": "Attēls:Augusts tentelis.jpg\n\nNo\n\nTā kā attēlotais cilvēks miris pirms vairāk nekā 60 gadiem, fotogrāfijas autors nav zināms un, publicējot zemas izšķirtspējas foto, zaudējumi netiek nodarīti, attēla izmantošana uzskatāma par atbilstošu godprātīgas lietošanas prasībām.\n", "id": "lvs_Latn_104433"}
{"text": "Fiziskā sagatavotība\n\nFiziskā sagatavotība jeb vingrums ir organisma veselības stāvoklis. Tas iedalās divos apakšjēdzienos: vispārējā fiziskajā sagatavotībā (vispārējā veselības stāvoklī) un specifiskajā fiziskajā sagatavotībā (noteiktam darbam vai sporta veidam paredzētā sagatavotībā). To var iegūt vingrojot, uzņemot pareizu uzturu un pietiekami atpūšoties.\n", "id": "lvs_Latn_104434"}
{"text": "Lielais kanjons\n\nLielais kanjons ir viens no dziļākajiem kanjoniem pasaulē, tas atrodas ASV, Arizonas štatā. Kanjonu izgrauzusi Kolorādo upe. Lielais kanjons ir 446 km garš, 6 līdz 29 km plats (bet kanjona dziļumā tā platums ir mazāks par puskilometru) un līdz 1,83 km dziļš.\n", "id": "lvs_Latn_104435"}
{"text": "System of a Down (albums)\n\nSystem of a Down ir grupas System of a Down pirmais albums. Albums tika izlaists 1998. gada 30. jūnijā.\n", "id": "lvs_Latn_104436"}
{"text": "Boriss Bogdaškins\n\nBoriss Bogdaškins (dzimis , Rīgā) ir Latvijas futbolists, spēlē pussarga pozīcijā. Pašlaik (2022) Bogdaškins ir bez kluba.\n", "id": "lvs_Latn_104437"}
{"text": "Motofrīstails\n\nMotofrīstails ir motokrosa variācija, kurā motobraucējs lec un gaisā izpilda dažādus akrobātiskus trikus, ko vērtē tiesnešu žūrija.\n", "id": "lvs_Latn_104438"}
{"text": "Ilze Nagla\n\nIlze Nagla ir Latvijas žurnāliste, sabiedrisko attiecību speciāliste. Bijusi Latvijas Televīzijas raidījuma \"De facto\" veidotāja un vadītāja.\n", "id": "lvs_Latn_104439"}
{"text": "Klientu attiecību pārvaldība\n\nKlientu attiecību pārvaldība () ir uzņēmējdarbības stratēģija, kas vērsta uz klientu iegūšanu, saglabāšanu un atgūšanu, kā arī tās nodrošināšanai nepieciešamais rīku kopums, galvenokārt programmatūra, bieži saukta vienkārši CRM.\n\nCRM pamatuzdevums ir samazināt atšķirību starp organizācijas esošo un potenciālo sniegumu klientu iegūšanā, attīstīšanā un saglabāšanā.\n", "id": "lvs_Latn_104440"}
{"text": "Murads Ramazanovs (futbolists)\n\nMurads Ramazanovs (; dzimis , Mahačkalā) ir Krievijas futbolists, pussargs.\n\nLielāko savas karjeras daļu Murads Ramazanovs nospēlēja savas dzimtās pilsētas FK Anži. 2009. gadu kā brīvais aģents nospēlēja Krievijas Amatieru futbola līgas FK Mahačkala rindās. Bet 2010. gada sākumā pievienojās FC Daugava, kur nospēlēja līdz vasaras transfēru periodam, pēc kura pārgāja uz FK Rotor.\n", "id": "lvs_Latn_104441"}
{"text": "Svētā Jura krusts\n\nSvētā Jura krusts (saīsināti: Sv. Jura krusts, Jura krusts) bija Krievijas Impērijas apbalvojums militārpersonām, ar kuru apbalvoja apakšvirsniekus, karavīrus un matrožus. Jura krusts tika izveidots 1807. gadā kā Svētā Jura ordeņa, ar kuru apbalvoja virsniekus, goda zīme. Tā oficiālais nosaukums līdz 1913. gadam bija Militārā ordeņa godazīme. No 1913. gada tika saukts par Jura krustu. Apbalvojumu piešķīra par personiskajiem nopelniem, kas saistīti ar varonību kaujaslaukā. Uz krusta aversa bija attēlots Svētais Juris.\n\nMilitārā ordeņa godazīme tika izveidota ar Aleksandra I manifestu. Pirmie apbalvotie bija karavīri, kas piedalījās kaujās pret Napoleona Bonaparta karaspēku. Sākotnēji krustam nebija pakāpju un nebija arī noteikts, cik šādus apbalvojumus var iegūt viens cilvēks. No 1808. gada šīs goda zīmes kavalieri bija atbrīvoti no miesassodiem. Atņemt apbalvojumu varēja tikai ar tiesas lēmumu. 1844. gadā tika izveidots Militārā ordeņa godazīmes variants cilvēkiem, kuri nebija pareizticīgie. Viņiem medaljonā bija attēlots nevis Svētais Juris, bet gan Krievijas Impērijas ģerbonis — divgalvainais ērglis. 1856. gadā tika ieviestas četras pakāpes, ar kurām apbalvoja pēc kārtas, respektīvi, no zemākās uz augstāko. Pirmā un otrā pakāpe tika izgatavota no zelta, bet trešā un ceturtā no sudraba. Augstākā pakāpe bija pirmā.\n\nAr 1913. gada labojumiem tika noteikts, ka šī apbalvojuma nosaukums ir Jura krusts un apbalvojuma numerācija tika uzsākta no jauna. Šajā gadā tika izveidota arī Jura medaļa, ar kuru apbalvoja tās militārpersonas, kurām bija nopelni kara laukā vai miera dzīvē, bet viņus nebija iespējams apbalvot ar Jura krustu. Saistībā ar kara grūtībām no 1915. gada Jura krusts tika izgatavots no lētākiem sakausējumiem, bet nedaudz vēlāk atteicās vispār no cēlmetāliem tā izgatavošanā. 1917. gadā Krievijas Pagaidu valdība atļāva ar šo ordeni apbalvot arī virsniekus pēc karavīru padomju lēmuma. Šādos gadījumos uz tā lentes tika piestiprināts laurlapu vainags. Saskaņā ar Jura krusta statūtiem kavalieriem pienācās noteikta piemaksa pie algas, kā arī pēc atvaļināšanās. Pirmās pakāpes kavalieris varēja iegūt virsnieka dienesta pakāpi.\n\nPēc Pirmā pasaules kara beigām faktiski Jura krusts beidza pastāvēt, tomēr ar to apbalvoja Baltās kustības dalībniekus par cīņām pret lieliniekiem Krievijas pilsoņu kara laikā. Mūsdienu Krievijā šīs apbalvojums tika atjaunots 1992. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104442"}
{"text": "Vilis Gulbis\n\nVilis Gustavs Gulbis (dzimis , miris ) bija agronoms, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, zemkopības ministrs, izglītības ministrs un iekšlietu ministrs vairākās valdībās. Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS, kur viņam izpildīts nāvessods.\n", "id": "lvs_Latn_104443"}
{"text": "Gubiščes ezers\n\nGubiščes ezers (arī Gubainis) ir beznoteces ezers Daugavpils pilsētā. Sastāv no divām daļām: rietumu daļas platība 14,0 ha, maksimālais dziļums 2 m; austrumu daļas platība 4,5 ha, maksimālais dziļums 1 m. Abas ezera daļas savieno kanāls. Ezera rietumu daļā divas salas ar kopējo platību 3,8 ha. Dibens dūņains, krasti lēzeni, zemi. Zemūdens aizaugumā dominē hāras, bet vietām plašas audzes veido vārpainās daudzlapes. Krastā vairākas peldvietas.\n\nEzera ziemeļu krastā Daugavpils daudzstāvu dzīvojamais rajons Ķīmiķu ciemats, dienvidaustrumu krastā mazstāvu dzīvojamā apbūve. Austrumu krastā Daugavpils luterāņu kapi.\n", "id": "lvs_Latn_104444"}
{"text": "Atis Ķeniņš\n\nAtis Ķeniņš (dzimis , miris ) bija advokāts, izglītības darbinieks un dzejnieks, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks. Bijis Latvijas Republikas izglītības ministrs un tieslietu ministrs. 1940. gada t.s. Tautas Saeimas vēlēšanās mēģināja izvirzīt alternatīvu Demokrātiskā bloka sarakstu, par ko tika apcietināts un deportēts no Latvijas.\n", "id": "lvs_Latn_104445"}
{"text": "Attēls:Atis kenins.jpg\n\nNo\n\nTā kā attēlotais cilvēks miris pirms vairāk nekā 60 gadiem, fotogrāfijas autors nav zināms un, publicējot zemas izšķirtspējas foto, zaudējumi netiek nodarīti, attēla izmantošana uzskatāma par atbilstošu godprātīgas lietošanas prasībām.\n", "id": "lvs_Latn_104446"}
{"text": "Neiznīcināmie\n\n\"Neiznīcināmie\" () ir Silvestra Stallones režisēta 2010. gada asa sižeta kara filma. Tās filmēšana sākās Riodežaneiro, Ņūorleānā un Losandželosā. Filma pirmizrāde norisinājās 2010. gada 13. augustā. Tajā piedalās vieni no šo filmu žanra pazīstamākajiem aktieriem, kā Arnolds Švarcenegers, Brūss Viliss, Dolfs Lundgrēns, Mikijs Rurks, Džets Lī, kā arī pats Stallone.\n\nElitāra algotņu komanda — \"Neiznīcināmie\" — tiek nosūtīta uz Dienvidamerikas valsti, Korsu, lai gāztu tās zvērīgo valdību.\n", "id": "lvs_Latn_104447"}
{"text": "Tornis Rec.\n\nTornis Rec. ir 1991. gadā Rīgā dibināta mūzikas izdevniecība, ierakstu studija un mēģinājumu telpa. 20 gadu laikā tur mēģinājušas un ierakstītas ap 100 grupu un projektu, piemēram, Baložu Pilni Pagalmi, Tukšā Muca, Kartāga, Ir Bijuši Mati Un Izbijuši, Sirke, Shine On, Smogs, Plastalīns, Mazie Smirdīgie Kociņi, Bērnības Milicija, Nāves Instinkts u.c. Kopš 1991. gada dažādos formātos izdots ap 100 ierakstu — lentēs, kasetēs, CD-R, CD, MP3.\n", "id": "lvs_Latn_104448"}
{"text": "Latvijas Radikāldemokrātiskā partija\n\nLatvijas Radikāldemokrātiskā partija, arī Latvijas Radikāldemokrātu partija, bija viena no Latvijas politiskajām partijām, kas pastāvēja no 1917. gada pavasara līdz 1920. gadam, kad tā, apvienojoties ar bijušo Latvijas Darba savienību, izveidoja Latvijas Darba partiju.\n\nPartijā apvienojās latviešu liberāļi un sīkpilsoniskie demokrāti. Starp tās dibinātājiem bija arī kreiso pārstāvji no kādreizējās Latviešu Demokrātiskās partijas, kas darbojās 1905. gadā. Latvijas Radikāldemokrātiskā partija darbojās Latviešu Pagaidu Nacionālajā padomē, Demokrātiskais blokā un Latvijas Tautas padomē. Partijas vadītāji bija Kārlis Kasparsons, Jānis Zālītis, Gustavs Zemgals un Rūdolfs Bēnuss.\n", "id": "lvs_Latn_104449"}
{"text": "Arnis Cimdars\n\nArnis Cimdars (dzimis Jelgavā; miris Jelgavā) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks, bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs (1997—2019).\n", "id": "lvs_Latn_104450"}
{"text": "Septītais zīmogs\n\n\"Septītais zīmogs\" () ir 1957. gada Zviedrijas filma, kuras režisors ir Ingmars Bergmans. Filmas sižets risinās melnās nāves pandēmijas laikā un tajā attēlots viduslaiku bruņinieka (Makss fon Sīdovs) ceļojums un viņa šaha spēle ar Nāves personifikāciju, kas ieradusies, lai atņemtu viņa dzīvību. Bergmans šo filmu veidoja pēc viņa sarakstītas lugas \"Koka glezna\" motīviem. Nosaukums attiecas uz teksta fragmentu no Jāņa atklāsmes grāmatas, kas minēts gan filmas sākumā, gan beigās un sākas ar vārdiem: \"Un kad Jērs atdarīja septīto zīmogu, kādu pusstundu debesīs iestājās klusums.\" Klusuma motīvs šajā fragmentā attiecas uz \"Dieva klusumu\" — galveno filmas tematu.\n\nTo uzskata par vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta filmām.\n\nFilmai Bergmanu iedvesmoja glezna \"Nāve spēlē šahu\" Tebī baznīcā netālu no Stokholmas.\n", "id": "lvs_Latn_104451"}
{"text": "Persona (filma)\n\n\"Persona\" () ir zviedru režisora Ingmara Bergmana 1966. gadā uzņemta filma ar Bibiju Andersoni un Līvu Ulmani galvenajās lomās. Bermans šo filmu uzskata par vienu no svarīgākajām filmām savā karjerā.\n\nBergmans sarakstīja \"Persona\" deviņās nedēļās — laikā, kad atlaba no plaušu karsoņa. Filmēšanas procesa laikā Bergmans šo filmu vēlējās nosaukt Mazliet no kinematogrāfijas. Pēc Bergmana producenta ierosinājuma nosaukums vēlāk tika mainīts. Persona ir minimālistiska filma: tikai pieci aktieri parādās uz ekrāna un tikai Andersone un Ulmane parādās vairāk par vienu minūti. Lai arī Elizabete Voglere uz ekrāna parādās visvairāk, viņa izrunā tikai 14 vārdus visas filmas gaitā. Filmā netiek izmantotas liekas butaforijas, ir redzamas tikai tās lietas, ko tēli izmanto filmas gaitā. Vizuālajā attēlojumā dominē ļoti lieli kontrasti: tumšie mājas skati tiek piesātināti ar spēcīgu saules gaismu, kas izpludina attēlu, aktieri ir tērpušies melnā apģērbā, ar vienkāršām frizūrām un bez grima.\n", "id": "lvs_Latn_104452"}
{"text": "Edmunds Ziemelis\n\nEdmunds Ziemelis (dzimis , miris ) bija celtniecības inženieris, inženierzinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, izglītības ministrs divās valdībās.\n", "id": "lvs_Latn_104453"}
{"text": "Attēls:Edmunds ziemelis.jpg\n\nNo\n\nTā kā attēlotais cilvēks miris pirms vairāk nekā 60 gadiem, fotogrāfijas autors nav zināms un, publicējot zemas izšķirtspējas foto, zaudējumi netiek nodarīti, attēla izmantošana uzskatāma par atbilstošu godprātīgas lietošanas prasībām.\n", "id": "lvs_Latn_104454"}
{"text": "Malajiešu valoda\n\nMalajiešu valoda (Bahasa Melayu) ir austronēziešu valodu saimes makrovaloda, ko galvenokārt prot malajieši. Tā ir valsts valoda Malaizijā, kur tā tiek saukta par malaiziešu valodu, un Brunejā. Cits malajiešu valodas paveids — indonēziešu valoda — ir valsts valoda Indonēzijā. Savukārt Singapūrā tā ir viena no četrām valsts valodām. Malajiešu valoda galvenokārt ir izplatīta Malakas pussalas dienvidos, Sumatrā, Kalimantānā un citās Indonēzijas salās.\n", "id": "lvs_Latn_104455"}
{"text": "Jūlijs Auškāps\n\nJūlijs Auškāps (dzimis , miris ) bija ķīmijas tehnologs, sabiedriski politiskais darbinieks, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes dekāns, profesors, LU rektors, Latvijas Republikas Izglītības ministrs. Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts par \"dzimtenes nodevību\".\n", "id": "lvs_Latn_104456"}
{"text": "Attēls:Julijs auskaps.jpg\n\nNo\n\nTā kā attēlotais cilvēks miris pirms vairāk nekā 60 gadiem, fotogrāfijas autors nav zināms un, publicējot zemas izšķirtspējas foto, zaudējumi netiek nodarīti, attēla izmantošana uzskatāma par atbilstošu godprātīgas lietošanas prasībām.\n", "id": "lvs_Latn_104457"}
{"text": "Lauvtīģeris\n\nLauvtīģeris jeb līģeris ir lauvas tēviņa un tīģerienes mazulis-hibrīds. Pretstats, kad sapārojas lauvene ar tīģeri, tiek saukts par tīģerlauvu. Gan lauvtīģeri, gan tīģerlauvas sastopamas tikai zoodārzos, tomēr pirmie daudz biežāk nekā otrie, jo lauvtīģeri ir daudz lielāki, iespaidīgāki un izrādīšanai apmeklētājiem daudz atraktīvāki, kā arī lauvas daudz labprātāk sapārojas ar tīģerienēm, nekā tīģeri ar lauvenēm.\n\nHibrīdi pārmanto abu sugu raksturīgās īpašības, tāpēc lauvtīģeriem var būt veselības vai uzvedības problēmas abu sugu gēnu sajaukšanās dēļ, tie praktiski nevar izdzīvot savvaļā. Dzīvnieki nav sastopami savvaļā arī tādēļ, ka lauvu un tīģeru izplatības areāli mūsdienās nepārklājas. Pagātnē, kad Āzijas lauvas izplatība pārklājās ar Bengālijas tīģera izplatību, iespējams, šādi gadījumi ir bijuši, par ko liecina vietējo leģendas par milzīgajiem lauvtīģeriem. Tomēr tas nevarēja notikt pārāk bieži, jo abu sugu pārstāvju raksturs, uzvedība un ieradumi ir ļoti atšķirīgi.\n", "id": "lvs_Latn_104458"}
{"text": "Nikolajs Kamaņins\n\nNikolajs Kamaņins (Николай Петрович Каманин, dzimis , miris ) bija PSRS lidotājs, militārā amatpersona.\n\n1927. gadā Nikolajs Kamaņins iestājās Sarkanajā armijā. 1928. gadā pabeidza Ļeņingradas Gaisa spēku militāri teorētisko skolu, bet 1929. gadā — Borisogļebskas kara aviācijas lidotāju skolu. Pēc tam viņš dienēja gaisa spēkos.\n\n1934. gadā kā lidmašīnu nodaļas komandieris piedalījās kuģa Čeljuskin apkalpes un pasažieru glābšanā Arktikā. Par to kā viens no pirmajiem saņēma Padomju Savienības Varoņa goda nosaukumu.\n\n1938. gadā Kamaņins pabeidza Žukovska Kara gaisa inženieru akadēmiju. 1939.—1940. gadā viņš piedalījās Ziemas karā kā vieglo bumbvedēju aviobrigādes komandieris. 1940. gada beigās pulkvedis Kamaņins tika iecelts par Vidusāzijas kara apgabala Gaisa spēku komandiera vietnieku. 1941. gadā, pēc Vācijas uzbrukuma PSRS, piedalījās Irānas ziemeļdaļas okupācijā. No 1942. gada jūlija karoja frontē, komandējot aviācijas divīziju, vēlāk — korpusu.\n\nNo 1947. gada Kamaņins strādāja Civilās gaisa flotes Galvenajā pārvaldē. No 1951. līdz 1955. gadam viņš bija DOSAAF priekšsēdētāja vietnieks aviācijas jautajumos. 1956. gadā, pēc Ģenerālštāba kara akadēmijas pabeigšanas, N. Kamaņinu iecēla par gaisa armijas komandieri. No 1958. gada viņš bija Gaisa spēku Galvenā štāba priekšnieka vietnieks militārajā sagatavošanā.\n\nNo 1960. gada Kamaņins kā Gaisa spēku pārstāvis nodarbojās ar pirmo PSRS kosmonautu atlasi un sagatavošanu. 1966. gadā viņu nozīmēja par Gaisa spēku virspavēlnieka palīgu kosmosa jautājumos. Dienestu atstāja 1972. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104459"}
{"text": "Waka Waka (This Time for Africa)\n\n\"Waka Waka (This Time for Africa)\" ir kolumbiešu dziedātājas Šakiras un Dienvidāfrikas grupas Freshlyground singls, kas tika izdots 2010. gada 7. maijā. Šī ir 2010. gada FIFA Pasaules kausa oficiālā dziesma. Dziesmas versija spāņu valodā saucas \"Waka Waka (Esto es África)\". Dziesma ir iekļauta 2010. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas oficiālajā albumā Listen Up! The Official 2010 FIFA World Cup Album un tika izpildīta Pasaules kausa izcīņas atklāšanas šovā 2010. gada 10. jūnijā un finālturnīra noslēguma šovā 11. jūlijā.\n", "id": "lvs_Latn_104460"}
{"text": "Kvortons\n\nKvortons (Quorthon), īstajā vārdā Tomass Forsbergs (Tomas Börje Forsberg) (1966. gada 17. februāris — 2004. gada 3. jūnijs), bija zviedru mūziķis, multinstrumentālists. Plašāk zināms kā zviedru smagā metāla grupas Bathory dibinātājs. Tiek uzskatīts reizē par melnā metāla un vikingmetāla žanru izveidotāju un spilgtu smagā metāla mūzikas ikonu.\n", "id": "lvs_Latn_104461"}
{"text": "Metamorphosis\n\nMetamorphosis ir amerikāņu dziedātājas Hilarijas Dafas otrais studijas albums. Albums tika izdots ASV, citos reģionos tas tika laists klajā citā laikā. Albums iznāca īsi pēc H. Dafas beigšanas filmēties seriālā \"Lizija Makgvaira\" (Lizzie McGuire). Albums Argentīnā saņēma zelta disku par pārdotām vairāk nekā 20 000 kopijām, Austrālijā — platīna disku par vairāk nekā 70 000 pārdotām kopijām, Kanādā četrkāršo platīnu par vairāk nekā 400 000 pārdotām kopijām, Meksikā zelta disku par vairāk nekā 50 000 pārdotām kopijām un ASV — trīskāršo paltīnu par vairāk nekā 3 000 000 pārdotām kopijām.\n", "id": "lvs_Latn_104462"}
{"text": "Anita Vlodarčika\n\nAnita Vlodarčika (, dzimusi Ravičā, Polijā) ir poļu vieglatlēte, vesera metēja, pasaules rekordiste šajā disciplīnā. Viņa ir trīskārtēja olimpiskā čempione un četrkārtēja pasaules čempione.\n", "id": "lvs_Latn_104463"}
{"text": "Vuvuzela\n\nVuvuzela (, ) ir apmēram 65 cm gara plastmasas taure, kas rada spalgu skaņu galvenokārt Si bemola tonī. Līdzīgs instruments cometa tiek plaši lietots Brazīlijā un citās Latīņamerikas valstīs. Dažādu ražotāju vuvuzelas var radīt atšķirīgu skaņas intensitāti un frekvenci. Skaņas intensitāte ir atkarīga no pūšanas tehnikas un spēka, ar ko to pūš.\n\nVisvairāk tās tiek izmantotas futbola spēļu laikā Dienvidāfrikā. Vuvuzelas ir kļuvušas par Dienvidāfrikas futbola fanu neatņemamu atribūtiku un līdzjutēju simbolu. Vuvuzelu radītā skaņa bija nopietns to aizliegšanas iemesls 2009. gada Konfederāciju kausā un 2010. gada FIFA Pasaules kausā. Pēc Pasaules kausa izcīņas beigām vairākas dažādu sporta veidu līgas aizliedza vuvuzelu izmantošanu spēļu laikā.\n", "id": "lvs_Latn_104464"}
{"text": "The Best of Both Worlds\n\nThe Best of Both Worlds var būt: Jay Z un R. Kellija albums; Van Halen dziesmu izlase; Hannas Montanas singls.\n", "id": "lvs_Latn_104465"}
{"text": "Merida (Venecuēla)\n\nSantjago de los Kavaljerosa de Merida () ir pilsēta Venecuēlas rietumos, Meridas štata administratīvais centrs. Pilsētā dzīvo aptuveni 205 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir 16. lielākā pilsēta valstī. Merida atrodas aptuveni 1630 metrus virs jūras līmeņa. Tā ir viena no nozīmīgākajām Venecuēlas Andu kalnu pilsētām.\n\nMeridu dibināja konkistadors Huans Rodrigess Suaress. Tajā laikā tā bija Jaunās Granādas sastāvā. Vēlāk nonāca Venecuēlas ģenerālkapteiņa pakļautībā. 19. gadsimtā pilsētai bija nozīmīga loma Venecuēlas neatkarības kara laikā.\n\nMeridā atrodas Andu universitāte (Universidad de Los Andes); šeit ir lielākā studentu pilsētiņa Venecuēlā. Katru gadu februārī pilsētā norisinās festivāls Feria del Sol, kas ir viens no lielākajiem ikgadējiem kultūras pasākumiem Venecuēlā. Merida ir Lietuvas pilsētas Klaipēdas sadraudzības pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_104466"}
{"text": "One of the Boys\n\nOne of the Boys ir amerikāņu dziedātājas Keitijas Perijas otrais studijas albums. Tas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Capitol Records. Līdz 2010. gada jūnijam tas ir ticis pārdots vairāk nekā 7 miljonos kopiju visā pasaulē. Albumā ir iekļautas Billboard Hot 100 topa augšgalā iekļuvušās dziesmas un albuma singli \"I Kissed a Girl\", \"Hot n Cold\" un \"Waking Up in Vegas\". Albums tika sertificēts ASV ar platīna disku pēc RIAA sistēmas. Albums tika nominēts divām Grammy balvām.\n", "id": "lvs_Latn_104467"}
{"text": "Insignija\n\nInsignija ir amata zīme, kas caur simboliem atklāj mācību par baznīcu un bagātina liturģisko svinību norisi. Liturģiskās svinības ir ticības svētki, tādējādi to saturs un norise pauž ticības stāvokli redzamā veidā.\n", "id": "lvs_Latn_104468"}
{"text": "I Kissed a Girl\n\n\"I Kissed a Girl\" ir amerikāņu dziedātājas Keitijas Perijas singls no viņas otrā studijas albuma One of the Boys. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Capitol Records. K. Perija par pašu dziesmu saka, ka tā ir par maģisko sivietes burvību.\n\n\"I Kissed a Girl\" tika izdots kā galvenais albuma One of the Boys singls. Dziesma bija Billboard Hot 100 topa pirmajā pozīcijā septiņas nedēļas pēc kārtas. Dziesma kļuva par vispasaules mēroga hītu, iekļūstot vairāk nekā 30 valstu topu virsotnēs. Dziesma tika nominēta 51. Grammy balvai. Dziesma tika sertificēta ASV pēc RIAA kritērijiem ar trīskāršo platīna disku par pārdotām 3 900 000 kopijām.\n", "id": "lvs_Latn_104469"}
{"text": "Hot n Cold\n\n\"Hot n Cold\" ir amerikāņu dziedātājas Keitijas Perijas singls no viņas otrā studijas albuma One of the Boys. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Capitol Records. Dziesmas piedziedājumā esošie pretstati (piemēram, auksts/karsts, jā/nē, iekšā/ārā, augšā/lejā, melns/balts) uzsver attiecību subjektu nestabilo raksturu. Dziesma iekļuva Billboard Hot 100 topa pirmajā trijniekā. Tāpat dziesma ir iekļuva vairāk nekā 15 valstu topos. Dziesma tika sertificēta ASV pēc RIAA kritērijiem ar četrkāršo platīna disku.\n", "id": "lvs_Latn_104470"}
{"text": "Waking Up in Vegas\n\n\"Waking Up in Vegas\" ir amerikāņu dziedātājas Keitijas Perijas singls no viņas otrā studijas albuma One of the Boys. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Capitol Records. Dziesmas videoklips tika uzfilmēts Lasvegasā un tika laists klajā .\n", "id": "lvs_Latn_104471"}
{"text": "Ruvio\n\nRikijs Ruvio (Ricky Rubio), Spānijas basketbolists (1990); Paulina Ruvio (Paulina Rubio), Meksikas dziedātāja (1971).\n", "id": "lvs_Latn_104472"}
{"text": "Merila Strīpa\n\nMērija Luīza \"Merila\" Strīpa (; dzimusi Samitā, Ņūdžersijas štatā, ASV) ir amerikāņu aktrise. Viņa tiek uzskatīta par vienu no visu laiku talantīgakajām aktrisēm.\n\nM. Strīpa ir visvairāk Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju saņēmusī aktrise. Viņa tikusi nominēta 21 Kinoakadēmijas balvām un ir saņēmusi trīs, no kurām vienu kā labākā aktrise otrā plāna lomā filmā \"Krāmers pret Krāmeri\" un divas kā labākā aktrise galvenajā lomā filmās \"Sofijas izvēle\" un \"Dzelzs lēdija\". Bez tam Strīpa ir tikusi nominēta 32 Zelta globusa balvām, no kurām ieguvusi astoņas.\n\nFilmēties M. Strīpa uzsāka 1977. gadā televīzijas filmā The Deadliest Season, tajā pašā gadā viņa debitēja arī kinofilmā \"Džūlija\" (1977). Dažas no pazīstamākajām filmām, kurās piedalījusies M. Strīpa, ir \"Briežu mednieks\" (1978), \"Krāmers pret Krāmeri\" (1979), \"Franču leitnanta draudzene\" (1981), \"Sofijas izvēle\" (1982), \"Prom no Āfrikas\" (1985), \"Medisonas apgabala tilti\" (1995), \"Adaptācija\" (2002), \"Sātans Pradas brunčos\" (2006), Mamma Mia! (2008), \"Džulī un Džūlija\" (2009), \"Dzelzs lēdija\" (2011), \"Augusts: Osedžas zeme\" (2013), \"Jo dziļāk mežā\" (2014), \"Florense Fostere Dženkinsa\" (2016), \"Slepenie dokumenti\" (2017), \"Mamma Mia! Mēs atkal esam klāt\" (2018), \"Mazās sievietes\" (2019).\n", "id": "lvs_Latn_104473"}
{"text": "Zbigņevs Stankevičs\n\nZbigņevs Stankevičs (dzimis Lejasciemā) ir pašreizējais Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts. Priestera kārtā ordinēts , bīskapa kārtā konsekrēts un ievests amatā (ingress) .\n", "id": "lvs_Latn_104474"}
{"text": "Boriss Cilevičs\n\nBoriss Cilevičs (dzimis Daugavpilī) ir ebreju tautības Latvijas politiķis, fiziķis un matemātiķis, partijas \"Saskaņa\" biedrs. No 1998. gada līdz 2022. gadam ir bijis Saeimas deputāts, kopā darbojies septiņos Saeimas sasaukumos.\n", "id": "lvs_Latn_104475"}
{"text": "Pēdējā partija\n\nPēdējā partija ir 2010. gadā izveidota politiskā partija. Tā šobrīd nav pārstāvēta ne Saeimā, ne Eiroparlamentā, ne pašvaldībās.\n", "id": "lvs_Latn_104476"}
{"text": "Jānis Urbanovičs\n\nJānis Urbanovičs (dzimis Rēzeknē) ir latviešu inženieris-hidrotehniķis un politiķis. Viņš ir bijis deviņu Saeimu deputāts (vienīgais, kas darbojies tik daudzos sasaukumos). J. Urbanovičs bija partijas \"Saskaņa\" vadītājs kopš tās dibināšanas 2010. gadā līdz 2013. gada novembrim, atkal ieņēma šo amatu no 2019. gada oktobra līdz 2022. gada oktobrim.\n", "id": "lvs_Latn_104477"}
{"text": "Mindauga\n\nMindauga ir skrajciems Mindauga salā netālu no Teiču purva. Līdz 20. gadsimta vidum ciemā atradās vairākas viensētas, mūsdienās ciems ir gandrīz izzudis. Ir saglabājusies viena sēta. Blakus ciemam atrodas Mindaugas ezers un Mindaugas purvs.\n", "id": "lvs_Latn_104478"}
{"text": "Pulcenes\n\nPulcenes bija skrajciems, tagad savrupiene ziemeļos no Teiču purva, Islienas kreisajā krastā. Līdz 20. gadsimta 70.–80. gadiem ciema teritorijā bija saglabājušās vairākas viensētas. Mūsdienās ciems ir izzudis. Grants ceļš Pulcenes savieno ar ziemeļos esošajiem Radžēļiem un Barkavu, kādreiz no ciema pa meža ceļu varēja nokļūt dienvidos bijušajā Mindaugas ciemā. Mūsdienās skrajciema teritorijas dienvidu daļa ar Vaišļusalu ir iekļauta Teiču dabas rezervāta teritorijā. Pulceņu teritorijā esošās dabiskās pļavas joprojām tiek izmantotas lauksaimniecībā. Teritorijai raksturīgas arī latvāņu audzes.\n", "id": "lvs_Latn_104479"}
{"text": "Jānis Ruberts\n\nJānis Frīdrihs Jūlijs Ruberts (dzimis , miris ) bija latviešu oftalmologs un medicīnas organizators. Kijivas Sv. Vladimira universitātes un Latvijas Universitātes profesors, ievēlēts par LU rektoru.\n", "id": "lvs_Latn_104480"}
{"text": "Pallijs\n\nPallijs () ir arhibīskapa- metropolīta vai kardināla- metropolīta amata zīme, ko Romas pāvests nēsā pats un piešķir latīņu rita baznīcas arhibīskapiem-metropolītiem vai kardināliem-metropolītiem. Tā ir apļveidīga, apmēram 5 cm plata jēra vilnas lente, ko rotā seši melni zīda krusti, no kuriem trijos iesprauž naglveidīgas zelta brošas un to valkā virs ornāta. Pallijs simbolizē jurisdikciju un kopību ar Apustulisko Krēslu.\n\nRomas bīskapi palliju valkāja, sākot ar ceturto gadsimtu. Palliju arhibīskapiem — metropolītiem piešķir Pāvests, pallijs var tikt piešķirts tikai vienu reizi mūžā, tāpēc, to pazaudējot, jaunu palliju iegūt nav iespējams.\n\nPalliji tiek izgatavoti no divu baltu jēru vilnas, kuri katru gadu tiek svētīti Svētās Agneses piemiņas dienā pie viņas kapa vietas Romā, 21. janvārī.\n\nPallijs simbolizē pazudušo avi, kuru Pāvests vai arhibīskaps — metropolīts nes uz saviem pleciem. Palliju rotā seši krustiņi, kas sākotnēji bija sarkanā krāsā, simbolizējot Kristus asinis, bet vēlāk palliji tika greznoti ar melniem krustiņiem, kādi tiek lietoti mūsdienās, simbolizējot ticīgos jeb avis Kristus ganāmpulkā. Trijos krustiņos tiek iespraustas naglveida zelta brošas, simbolizējot Kristus ciešanas.\n", "id": "lvs_Latn_104481"}
{"text": "Krūšu krusts\n\nKrūšu krusts () ir viena no bīskapa un kardināla insignijām. Tā simbolizē uz norādi piederību Kristum, pauž paļāvību uz spēku, ko dāvā Pestītāja krusts. Krūšu krusts tiek lietots zem ornāta. Liturģijas laikā kardinālu lietotie krūšu krusti ir sarkani-zelta, bet bīskapiem zaļi-zelta krāsas auklā iekarinātu krustu, savukārt, ārpus liturģijas krusts tiek iekarināts ķēdē.\n\nIevēlot bīskapu par kardinālu, viņam šī insignija saglabājas.\n", "id": "lvs_Latn_104482"}
{"text": "Gana zizlis\n\nGana zizlis () ir viena no bīskapa un kardināla insignijām. Tā simbolizē Labā gana kalpojumu, ko veic uzticētās tautas vidū, tas ir, būt nomodā par ticību un morāli, tā ir pastorālā kalpojuma zīme. Gana zizli lieto tikai savā diecēzē, citā diecēzē drīkst lietot ar vietējā bīskapa piekrišanu. Gana zizli, tāpat kā gredzenu nekad nelieto Lielajā piektdienā. Vērstu ar izliekumu uz sevi, zizli bīskaps lieto, ejot procesijā, sakot homīliju, klausoties Evaņģēlija pasludināšanu, pieņemot solījumus un ticības apliecinājumu, dodot svētību, svinot sakramentus, kā arī sakramentālijas.\n\nIevēlot bīskapu par kardinālu, viņam šī insignija saglabājas.\n", "id": "lvs_Latn_104483"}
{"text": "Mitra\n\nMitra () ir bīskapa vai kardināla galvassega, kas tiek lietota liturģijas laikā, tā sastāv no divām vienādām no stingra auduma pagatavotām daļām un divām aizmugurē piestiprinātām platām lentēm. Mitras nepieskaņo liturģiskām krāsām, bet iedala vienkāršajās un vērtīgajās mitrās. Mitra simbolizē skaidra prāta saglabāšanu un šķīstību, bet tās abas daļas tiek uzskatītas par Vecās un Jaunās Derības, kā arī Dieva un tuvākā mīlestības simbolu.\n", "id": "lvs_Latn_104484"}
{"text": "Gredzens (bīskapa insignija)\n\nGredzens () ir viena no bīskapa un kardināla insignijām. Tā simbolizē uzticību un laulību ar baznīcu. Bīskaps gredzenu valkā vienmēr, izņemot Lielo piektdienu. Bīskapa ordinācijas laikā gredzena uzvilkšana labās rokas zeltnesī, kas vienlaicīgi noris ar noteiktas vārdu formulas teikšanu: \"Saņem šo gredzenu, ticības zīmogu un, ietērpts nepārejošā ticībā, sargā nevainīgu Dieva Līgavu, svēto Baznīcu\", kas norāda uz bīskapa saikni ar viņam uzticēto diecēzi.\n\nIevēlot kardinālu, pāvests viņam pasniedz gredzenu. Gredzens tiek nēsāts, līdzīgi kā bīskapam, vienmēr, izņemot Lielo piektdienu.\n", "id": "lvs_Latn_104485"}
{"text": "Buržuāzijas diskrētais šarms\n\n\"Buržuāzijas diskrētais šarms\" () ir sirreāla 1972. gadā uzņemta Francijas, Itālijas un Spānijas kopražojuma filma. Tā tika filmēta galvenokārt Francijā, gandrīz visi filmas dialogi arī ir franču valodā. Filmas režisors ir Luiss Bunjuels. Filmas sižeta pamatā ir augstāko sabiedrības pārstāvju grupa, kas, neskatoties uz dažādiem traucēkļiem, izmisīgi cenšas kopā papusdienot.\n\nFilma ir ieguvusi Kinoakadēmijas balvu par labāko filmu svešvalodā.\n", "id": "lvs_Latn_104486"}
{"text": "Hezbollah\n\nHezbollah ( Ḩizb Allāh — 'Dieva partija') ir šiītu islāmistu politiska un paramilitāra organizācija, kas darbojas Libānā. Tā ir arī viena no lielākajām sociālo pakalpojumu, kas saistīti ar darbību skolās, slimnīcās, zemkopībā un citviet, sniedzējām Libānas šiītu kopienā. Vairākas arābu valstis, piemēram, Saūda Arābija, Ēģipte, Jordānija ir nosodījušas tās darbības. Tomēr ir valstis, kuras atklāti atbalsta Hezbollah, piemēram, Irāna un Sīrija. Krievija Hezbollah uzskata par leģitīmu sociopolitisko spēku, savukārt Amerikas Savienotās Valstis, Ēģipte, Izraēla, Austrālija un Kanāda ir atzinušas šo organizāciju par teroristisku.\n", "id": "lvs_Latn_104487"}
{"text": "Neatgriezeniskais\n\n\"Neatgriezeniskais\" () ir 2002. gada Francijas trillera filma, kuras režisors ir Gaspars Noē. Filmai ir nelineārs stāstījums. Filmas mūziku komponēja Tomass Bangelters, kas vislabāk zināms kā hausmūzikas grupas Daft Punk dalībnieks.\n\n\"Neatgriezeniskais\" ieguva Zelta zirga balvu Stokholmas kinofestivālā un sacentās par Palmas zaru Kannu kinofestivālā.\n", "id": "lvs_Latn_104488"}
{"text": "Gaspars Noē\n\nGaspars Noē (; dzimis ) ir Argentīnā dzimis Francijas kinorežisors. Režisējis filmas I Stand Alone (1998), \"Neatgriezeniskais\" (2002), \"Ieeja tukšumā\" (2009), \"Mīlestība\" (Love, 2015), \"Ekstāze\" (2018), Lux Æterna (2019) un Vortex (2021).\n", "id": "lvs_Latn_104489"}
{"text": "Vinsents Kasels\n\nVinsents Kasels (; dzimis ) ir franču aktieris un kinorežisors.\n\nKasels piedzima Parīzē, Francijā franču aktiera Žana Pjēra Kasela (1932—2007) ģimenē. Tēvs bija Francijā populārs aktieris, īpaši pazīstams ar lomām 1960-gadu komēdijās.\n\nVinsents Kasels uzsāka aktiera karjeru 1987. gadā. Kļuva plašāk pazīstams pēc lomas atveidošanas franču režisora Metjū Kasovica filmā La Haine (1995). Par šo lomu tika nominēts divām Cēzara balvām. Vēlreiz tika nominēts Cēzara balvai par lomu filmā Read My Lips (Sur mes lèvres, 2001). Cēzara balvu ieguva par gangstera Žaka Merina (Jacques Mesrine) atveidošanu filmā Mesrine (filma divās daļās: Žaks Mesrins: Nāves instinkts\" (L'instinct de mort), \"Žaks Mesrins: Valsts ienaidnieks Nr. 1\" (L'ennemi public n°1), 2008). Kasels divreiz nominēts Eiropas Kino balvai (kategorijā Audience Award) — par lomām filmās The Crimson Rivers (Les rivières pourpres, 2000) un Read My Lips.\n", "id": "lvs_Latn_104490"}
{"text": "Kempa krasts\n\nKempa krasts () ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa starp Edvarda VIII līci un Viljama Skorsbija līci Sadraudzības jūras krastā. Austrumos robežojas ar Mosona krastu, reizēm tiek pieskaitīts Enderbiju Zemei. Piekrastē daudzas klinšainas salas, no Polārā plato noplūst vairāki glečeri, lielākie no kuriem ir Roberta glečers un Hosīsona glečers. Iekšzemē paceļas Hansena kalni. Krasts nosaukts par godu britu kapteinim Pīteram Kempam (Peter Kemp), kurš šajā apvidū 1833. gadā atklāja cietzemi.\n", "id": "lvs_Latn_104491"}
{"text": "Lerijs Bērds\n\nLerijs Džo Bērds (; dzimis Vestbādenspringsā, Indiānas štatā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists, spēlējis vieglā uzbrucēja un spēka uzbrucēja pozīcijā, bijis ASV basketbola izlases dalībnieks.\n\nVisu profesionāļa karjeru aizvadīja Nacionālās basketbola asociācijas kluba Bostonas \"Celtics\" sastāvā, kas viņu 1978. gada NBA draftā izraudzījās ar kopējo 6. kārtas numuru. \"Celtics\" sastāvā trīs reizes izcīnīja NBA čempiontitulu (, , ), divas reizes tika atzīts par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju (, ). Bērds trīs sezonas pēc kārtas (–) tika atzīts par līgas vērtīgāko spēlētāju. 12 reizes piedalījies NBA Visu zvaigžņu spēlē, vienā no tām tika atzīts arī par spēles vērtīgāko spēlētāju.\n\nBērds beidza 13 gadus ilgušo karjeru 1992. gadā muguras problēmu dēļ. Pēc sezonas ASV izlases sastāvā izcīnīja zelta medaļu Barselonā, par čempioniem kļuvusī ASV izlase tika nosaukta par \"Zvaigžņu komandu\", jo pirmoreiz Olimpisko spēļu vēsturē basketbola sacensībās varēja piedalīties NBA spēlētāji.\n\n1996. gadā tika nosaukts par vienu no 50 izcilākajiem NBA spēlētājiem līgas vēsturē. 1998. gadā ticis uzņemts Džeimsa Neismita Basketbola slavas zālē, 2010. gadā uzņemts tajā atkārtoti, šoreiz Zvaigžņu komandas sastāvā.\n\nLaikā no 1997. līdz 2000. gadam bijis Indiānas \"Pacers\" galvenais treneris. 2003. gadā kļuva par kluba basketbola operāciju prezidentu, ieņēmis šo amatu līdz 2012. gadam, pēc gada paziņojis, ka atgriezīsies šajā amatā 2013. gadā. Bērds ir vienīgais NBA vēsturē, kas karjeras laikā atzīts par sezonas vērtīgāko spēlētāju, labāko treneri un labāko ģenerālmenedžeri.\n", "id": "lvs_Latn_104492"}
{"text": "Jānis Cakuls\n\nJānis Cakuls (dzimis Rožupes pagastā, miris Rīgā) bija Romas Katoļu Tinistas titulārbīskaps, ordinēts 1949. gada 18. septembrī, konsekrēts 1982. gada 12. decembrī.\n", "id": "lvs_Latn_104493"}
{"text": "Asylum\n\nAsylum ir ASV smagā metāla grupas Disturbed piektais studijas albums. Asylum ir domāts kā jauns virziens grupas muzikālajā karjerā, vienlaikus krasi nemainot mūzikas stilu un pieturoties iepriekšējos albumos raksturīgajam grupas skanējumam. Albums tika izdots 2010. gada 31. augustā, un to izplatīja Reprise Records.\n\nPirmajā nedēļā tika pārdotas aptuveni 179 000 albuma kopijas, un Asylum, tāpat kā grupas iepriekšējie trīs albumi, debitēja ASV Billboard 200 1. vietā, kas no rokgrupām iepriekš izdevies vien Metallica un Dave Matthews Band.\n", "id": "lvs_Latn_104494"}
{"text": "Jānis Šmēdiņš\n\nJānis Šmēdiņš (dzimis Kuldīgā) ir bijušais latviešu pludmales volejbolists. bronzas medaļas laureāts, spēlējot pārī ar Mārtiņu Pļaviņu. Kopš 2012. gada beigām spēlēja kopā ar Aleksandru Samoilovu, 2013. gada sezonas laikā trīs reizes izcīnot uzvaru Pasaules kausa posmos. Samoilovs/Šmēdiņš ir bijuši FIVB reitinga līderi.\n", "id": "lvs_Latn_104495"}
{"text": "Šmēdiņš\n\nAndris Šmēdiņš (1956) — latviešu volejbolists un treneris; Jānis Šmēdiņš (1987) — latviešu pludmales volejbolists; Toms Šmēdiņš (1986) — latviešu pludmales volejbolists.\n", "id": "lvs_Latn_104496"}
{"text": "Vikiprojekts:Sports\n\nSporta vikiprojekts tika izveidots .\n\nEsi sveicināts Sporta vikiprojektā. Projekta \"Sports\" mērķis ir sniegt informāciju potenciālajiem rakstu uzlabotājiem, kas vēlētos apkopot un sakārtot informāciju par sportu tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēki uz pasaules latviešu valodā varētu atrast plašu, noderīgu un kvalitatīvu informāciju par šo tēmu.\n\nSports ir ļoti plaša tēma, bet projekta prioritāte ir ievērojami notikumi sporta vēsturē, nozīmīgu sportistu biogrāfijas un sports Latvijā.\n\nLatviešu Vikipēdijā ir nepieciešams ikviens dalībnieks, kam ir jebkādas zināšanas vai arī interese ar sportu saistītos jautājumos un kas labprāt spēs papildināt un uzlabot ar sportu saistītos Vikipēdijas rakstus. Ja arī Tu vēlies kļūt par projekta dalībnieku, piesakies sporta vikiprojekta dalībnieku sarakstā (šeit) un dod savu ieguldījumu latviešu Vikipēdijā, kas šobrīd ir nepilnīga.\n\nJa Tu nezini ar ko sākt darbu, vari apskatīt projekta darāmo darbu sarakstu.\n\nJa Tev ir kādas idejas, kā var uzlabot darbu vai rakstu kvalitāti, tad droši dalies ar domām projekta diskusijā. __NoToc__\n", "id": "lvs_Latn_104497"}
{"text": "Antons Justs\n\nAntons Justs (dzimis Varakļānu pagasta Šķēļu sādžā, miris Jelgavā) bija Romas katoļu Jelgavas diecēzes bīskaps, ordinēts 11.07.1960, konsekrēts 06.01.1996, no 2011. gada 10. septembra — Jelgavas diecēzes bīskaps emeritus.\n", "id": "lvs_Latn_104498"}
{"text": "Hokejs olimpiskajās spēlēs\n\nHokeja turnīrs olimpiskajās spēlēs notiek kopš 1920. gada vasaras olimpiskajajām spēlēm. Četrus gadus vēlāk tas tika iekļauts ziemas olimpisko spēļu sacensību programmā vīriešiem. Pirmo reizi olimpiskajās spēlēs hokeja sacensības sievietēm notika 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Visvairāk turnīrā ir uzvarējusi Kanādas izlase (gan vīriešu, gan sieviešu).\n", "id": "lvs_Latn_104499"}
{"text": "Ričards Fainmens\n\nRičards Filipss Fainmens (, , dzimis , miris ) bija amerikāņu zinātnieks un polimāts. 1965. gadā par pētījumiem kvantu elektrodinamikā Fainmens kopā ar Džulianu Švingeru un japāņu zinātnieku Sinitiro Tomonagu saņēma Nobela prēmiju fizikā. Viņš bija arī viens no pirmajiem, kas 1959. gadā sāka runāt par nanotehnoloģiju piedāvātajām iespējām nākotnē. Savas dzīves laikā Fainmens bija viens no pazīstamākajiem zinātniekiem pasaulē.\n\n1996. gadā par Ričardu Fainmenu tika uzņemta biogrāfiska kinofilma \"Bezgalība\" (Infinity). Viņu šajā filmā atveidoja aktieris Metjū Broderiks.\n", "id": "lvs_Latn_104500"}
{"text": "Trevors Lindens\n\nTrevors Džons Lindens (; dzimis Midisainhatā, Albertas provincē, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists, spēlēja centra uzbrucēja un labās malas uzbrucēja pozīcijās. Savas profesionāļa karjeras laikā spēlēja NHL klubu Vankūveras \"Canucks\", Vašingtonas \"Capitals\", Monreālas \"Canadiens\" un Ņujorkas \"Islanders\" klubu sastāvos.\n\nNo 2014. gada līdz 2018. gada jūlijam Lindens bija NHL kluba Vankūveras \"Canucks\" prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_104501"}
{"text": "Supergirl\n\n\"Supergirl\" ir amerikāņu dziedātājas Mailijas Sairusas singls, ko viņa izpilda kā Hanna Montana. Tas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Walt Disney Records. Dziesma iekļuva Bubbling Under Hot 100 Singles topā.\n", "id": "lvs_Latn_104502"}
{"text": "Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca\n\nKrustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca ir pareizticīgo dievnams Jēkabpilī, Zīlānu ielā 57. Celta bizantiešu stilā un iesvētīta 1910. gadā Svētā Nikolaja godam.\n\nPirmā pasaules kara laikā no baznīcas pāri palikušas bija tikai sienas, bet no garīdznieku mājas — pamati, savukārt, no aptuveni 1000 draudzes locekļiem bija tikai palikusi puse. 1920. gadā no Krievijas atgriezās Marijas patvēruma un aizlūguma baznīcas pārzinis Jēkabpilī tēvs Vladimirs Borozdinskis, kurš uzsāka baznīcas atjaunošanu. Jau no 1922. gada atsākās pastāvīgi dievkalpojumi garīdznieka Nikolaja Vasiļjeva vadībā. 1928. gadā ar tēva Jēkaba Karpa gādību baznīcas iekšpuse tika izrotāta ar jaunu svētbilžu sienu, draudzes locekles uzgleznoja astoņas ikonas. Daudzas svētbildes ziedoja arī paši draudzes locekļi. Pēc Otrā pasaules kara baznīcu atkal bija jāatjauno un 1963. gadā to pārņēma garīdznieks Anatolija Kudrjavcevs, kurš šajā baznīcā kalpoja līdz pat 1993. gadam. No 1965. gada līdz 1990. gadam šajā baznīcā bieži dievkalpojumus arī vadīja pašreizējais pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs Kudrjašovs.\n", "id": "lvs_Latn_104503"}
{"text": "Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)\n\nVecpilsētas laukums ir viens no Jēkabpils pilsētas laukumiem, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā, pilsētas centrālajā daļā, netālu no Daugavas. Tas no divām pretējām pusēm ir norobežots ar Brīvības un Pasta ielām.\n", "id": "lvs_Latn_104504"}
{"text": "Urbanovičs\n\nJānis Urbanovičs (dz. 1959) — latviešu politiķis; Juzefs Urbanovičs (1916—1989) — Latvijas poļu izcelsmes PSRS un Polijas militārais darbinieks; Viktors Urbanovičs (1898—1977) — Latvijas baltkrievu izcelsmes padomju valsts drošības un militārais darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_104505"}
{"text": "Krustpils (stacija)\n\nKrustpils ir liela mezgla stacija, kurā savienojas četras dzelzceļa līnijas — Jelgava I—Krustpils, Krustpils—Daugavpils, Krustpils—Rēzekne II un Rīga—Krustpils. Stacija atrodas Jēkabpils pilsētas Krustpils daļā. Krustpils stacija ir iecirkņa stacija, kurā notiek lokomotīvju un brigāžu nomaiņa. Krustpils stacija kalpo kā kravu, tā pasažieru pārvadājumiem. No Krustpils stacijas kursē vietējie pasažieru dīzeļvilcieni uz Rīgu, Daugavpili, Krāslavu, Indru, Rēzekni un Zilupi. Krustpilī pieturēja arī starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu un Minsku (koronavīrusa pandēmijas un vēlāk starptautiskās situācijas dēļ starptautiskie pārvadājumi atcelti). Stacijā darbojas biļešu kase.\n", "id": "lvs_Latn_104506"}
{"text": "Pētersīļi\n\nPētersīļi (Petroselinum) ir čemurziežu dzimtas (Apiaceae) ģints. Pētersīļu ģintī ietilpst divas sugas: cirtainais pētersīlis (Petroselinum crispum) un Petroselinum neapolitanum, no kuriem izplatītāka ir pirmā suga. Pētersīļi ir divgadīgi augi. Sakne veidojas līdzīgi burkāniem, bet lapas ir divkārt un trīskārt plūksnainas. Ziedi un sēklas izaug un nobriest tikai otrajā augšanas gadā. Pētersīļi tiek izmantoti kā garšaugi un piedevas ēdienam.\n", "id": "lvs_Latn_104507"}
{"text": "Edvards Munks\n\nEdvards Munks (; dzimis , miris ) bija norvēģu gleznotājs un grafiķis, viens no ekspresionisma aizsācējiem. Visslavenākais Munka darbs ir glezna \"Kliedziens\", kurā attēlotais motīvs kļuvis par vienu no mūsdienās visizplatītākajiem vizuālās mākslas motīviem pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_104508"}
{"text": "Kliedziens\n\n\"Kliedziens\" (; veidota 1893.—1910. gadā) ir nosaukums norvēģu mākslinieka Edvarda Munka ekspresionisma stilā gleznotai gleznu un grafiku sērijai, kurā parādīta izmisumā esoša figūra ar asinssarkanām debesīm fonā. Fona ainava ir Oslo fjords, skatīts no kāda Ekebergas pakalna.\n\nSlavenākajā gleznas \"Kliedziens\" versijā, kas tapusi 1893. gadā, redzams panikā krītošs tēls, kura izliektais ķermenis saplūst ar apkārtējās ainavas lokiem. Iedvesma darbam gleznotājam radās halucinogēnā pieredzē, kad viņš esot dzirdējis \"kliedzienu caur dabu,\" kas labi saskatāms gleznas tēla un fona vienotībā. Sarkano debesu toni, kas izteikti pastiprina trauksmes un panikas sajūtu, izraisīja Indonēzijas salu vulkāna Krakatau izvirdums, visu pasauli pārklājot ar vulkāniskā izvirduma mākoņiem. Lai arī gleznā redzamais notikums ir autobiogrāfisks, galvenais tēls māksliniekam nelīdzinās. Trauksmes stāvoklī esošā būtne ir zaudējusi gan dzimumu, gan personību.\n", "id": "lvs_Latn_104509"}
{"text": "Naomi Votsa\n\nNaomi Votsa (; dzimusi ) ir angļu aktrise. Spēlējusi lomas vairākās plaši pazīstamās filmās: \"Malholanda ceļš\" (2001), \"Aplis\" (The Ring; 2002), \"21 grams\" (2003), \"Austrumu solījumi\" (2007), \"Starptautiskie darījumi\" (2007). Saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju.\n", "id": "lvs_Latn_104510"}
{"text": "Jānis Lagzdiņš\n\nJānis Lagzdiņš (dzimis ) ir Latvijas jurists un politiķis. Viņš ir viens no tikai četriem Latvijas politiķiem, kas ir bijuši Augstākās Padomes un piecu Saeimu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas deputāti. Bijušais \"Latvijas Ceļa\" un Tautas partijas biedrs. Kopš 2010. gada bezpartijisks.\n", "id": "lvs_Latn_104511"}
{"text": "Jēkabpils autoosta\n\nJēkabpils autoosta ir autoosta, kas atrodas Latvijas pilsētā Jēkabpilī. SIA \"Jēkabpils autobusu parks\" Jēkabpils autoosta atrodas Daugavas kreisajā pusē, Jēkabpils centrā blakus Kena parkam, Vienības ielā 1. Autoostā ir plaša uzgaidāmā zāle, divas kases un pieejami mantu uzglabāšanas pakalpojumi. Ziemas sezonā siltums tiek nodrošināts ar vietējo gāzes apkures sistēmu. Autoostā darbojas kafejnīca, frizētava, preses kiosks, bezmaksas interneta termināls un vairāki veikaliņi. Autoosta ir iekļāvusies \"Baltic Lines\" programmā, kas dod iespēju pasažieriem pasūtīt biļetes uz visiem tiem iekšzemes un starptautiskajiem maršrutiem, ko apkalpo Rīgas Starptautiskā autoosta.\n\nPie autoostas celtnes atrodas stāvvieta apmēram 15 autobusiem un seši pasažieru iekāpšanas laukumi, pie kurām pienāk un atiet autobusi, kuri apkalpo kā vietējos, tā iekšzemes un starptautiskos maršrutus. Autoostai apkārt esošā teritorija ir apzaļumota. Blakus autoostai atrodas pilsētas autobusu pieturas un taksometru stāvlaukums, kā arī vairāki veikali un aptieka.\n", "id": "lvs_Latn_104512"}
{"text": "Ernests Felsbergs\n\nJānis Ernests Teodors Felsbergs (dzimis , miris ) bija latviešu mākslas vēsturnieks, Tērbatas Universitātes un Latvijas Universitātes profesors, pirmais Latvijas Augstskolas rektora pienākumu izpildītājs (1920—1922) un LU rektors (1922—1923).\n", "id": "lvs_Latn_104513"}
{"text": "Trepe (stacija)\n\nTrepe ir dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Vīpes pagastā, līnijā Krustpils—Daugavpils. Stacijā biļešu kase ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_104514"}
{"text": "Līvāni (stacija)\n\nLīvāni ir dzelzceļa stacija līnijā Krustpils—Daugavpils, kas atrodas Līvānos, 158 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas. Līvānu stacijā katru dienu piestāj dīzeļvilcieni Rīga—Daugavpils, Daugavpils—Rīga, Rīga—Krāslava, Krāslava—Rīga un Līvāni—Rīga. Stacijā biļešu kase ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_104515"}
{"text": "Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca\n\nKrustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais dievnams Jēkabpilī. Tagadējā pārbūvētā celtne ir veidota ampīra stilā. Baznīca ir ņemta valsts aizsardzībā un tiek uzskatīta par sakoptāko Valsts nozīmes kultūras pieminekli rajonā. Baznīca atrodas netālu no Krustpils pils pie Donaviņas ietekas Daugavā. Adrese: Rīgas ielā 211a. Krustpils luterāņu baznīcai bija divas filiāldraudzes — tagadējās Unguru un Gostiņu luteriskās draudzes.\n", "id": "lvs_Latn_104516"}
{"text": "Edvarda VIII līcis\n\nEdvarda VIII līcis () ir Sadraudzības jūras piekrastes līcis, kas nosacīti atdala Kempa krastu no Enderbiju Zemes. Līcis ir aptuveni 30 km plats un iestiepjas sauszemē austrumu — rietumu virzienā par 40 km. Līča ziemeļu malu veido Edvarda VIII plato, dienvidu piekrastē izvietojušās Eigardena salas, rietumu galu aizņem Edvarda VIII šelfa ledājs. Līcī noplūst vairāki glečeri, lielākie no kuriem ir Roberta glečers dienvidaustrumu galā un Sītona glečers ziemeļaustrumu galā. Līci 1936. gadā atklāja britu Discovery Investigations ekspedīcija un nosauca par godu tā laika Apvienotās Karalistes monarham Edvardam VIII.\n", "id": "lvs_Latn_104517"}
{"text": "Jersika (stacija)\n\nJersika ir dzelzceļa stacija Līvānu novada Jersikas pagastā, līnijā Krustpils—Daugavpils. Stacijā biļešu kase ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_104518"}
{"text": "Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības\n\nKlasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības ir profesionālas viendienas šosejas sacensības starptautiskajā kalendārā. Vairums no sacensībām, no kurām visas notiek Rietumeiropā, profesionālo sacensību kalendārā ir bijušas jau vairākas desmitgades, bet vecākās pirmoreiz notikušas jau 19. gadsimtā. Parasti tās notiek katru gadu aptuveni tajā pašā datumā. Piecas nozīmīgākās no šīm sacensībām tiek sauktas par klasiku \"pieminekļiem\".\n\n2005.-2007. gada sezonās klasikas bija daļa no UCI ProTour sacensību sērijas, kuru organizēja Starptautiskā Riteņbraukšanas federācija. Šajā kopvērtējumā bija iekļautas arī vairākas daudzdienu sacensības kā Tour de France, Giro d'Italia, Vuelta a España, Parīze—Nica un Critérium du Dauphiné Libéré, kā arī vairākas citas viendienas sacensības. ProTour aizvietoja Šosejas riteņbraukšanas Pasaules kausa seriālu, kurš iekļāva tikai viendienas sacensības. 2008. gada sezonā vairums no klasikām un visas lielās tūres nebija ProTour sastāvā saistībā ar nesaskaņām starp UCI un ASO, kura organizē Tour de France un vairākas citas lielas sacensības. 2009. gadā ProTour tika nomainīts ar UCI Pasaules tūri un sastāvā iekļautas daudzas no šīm sacensībām.\n", "id": "lvs_Latn_104519"}
{"text": "Nīcgale (stacija)\n\nNīcgale ir dzelzceļa stacija līnijā Krustpils—Daugavpils, kas atrodas Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā. Stacijā biļešu kase ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_104520"}
{"text": "Vabole (stacija)\n\nVabole ir dzelzceļa stacija līnijā Krustpils—Daugavpils, kas atrodas Augšdaugavas novadā Vaboles pagastā, apmēram 1 km uz ziemeļiem no pagasta centra Vaboles. Stacijā biļešu kase ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_104521"}
{"text": "Vabole\n\nVabole var būt: Vaboles — kukaiņu klases kārta; Vabole — apdzīvota vieta Augšdaugavas novadā, Vaboles pagasta centrs; Vabole — upe Varakļānu novada Murmastienes pagastā; Vabole — dzelzceļa stacija līnijā Krustpils—Daugavpils.\n", "id": "lvs_Latn_104522"}
{"text": "Roberta glečers\n\nRoberta glečers () ir ap 50 km garš un ap 6 km plats šļūdonis Austrumantarktīdā, Kempa krastā. Sākas ap 1000 m augstumā ziemeļos no Leki grēdas, plūst ziemeļaustrumu virzienā. Ap 20 km no ietekas saplūst ar no rietumiem pietekošo Vilmas glečeru. Ietek Edvarda VIII līča rietumdaļā un kopā ar vairākiem citiem šļūdoņiem veido Edvarda VIII šelfa ledāju. Pirmoreiz novērots 1954. gadā austrāliešu polārpētnieku Doversa un Švarca pārgājiena laikā. Nosaukts par godu Robertam Doversam (Robert Dovers).\n", "id": "lvs_Latn_104523"}
{"text": "Līksna (stacija)\n\nLīksna ir dzelzceļa stacija līnijā Krustpils—Daugavpils, kas atrodas Augšdaugavas novada Līksnas pagastā. Stacijā biļešu kase ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_104524"}
{"text": "Staļingradas kauja\n\nStaļingradas kauja () bija lielākā no Otrā pasaules kara militārajām kaujām Austrumu frontē, kurā PSRS cīnījās pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem par Staļingradas (mūsdienās Volgograda) pilsētu Krievijas dienvidrietumos. Tā norisinājās no 1942. gada 23. augusta līdz 1943. gada 2. februārim, un bija daļa no operācijas \"Blau\" — 1942. gada Vācijas vasaras stratēģiskās ofensīvas.\n\nAbu pušu kopējiem zaudējumiem sasniedzot apmēram divus miljonus cilvēku, šī kauja kļuva par vienu no lielākajām un asiņainākajām Otrajā pasaules karā, kur gala rezultātā pēc vairāku mēnešu intensīvām cīņām Sarkanajai armijai izdevās ielenkt un pilnībā iznīcināt vācu 6. armiju, kā arī nodarīt ievērojamus zaudējumus rumāņu, itāļu un ungāru militārajām formācijām Donas un Volgas upes flangos, kas tādējādi beidzās ar Vācijas un pārējo Ass valstu spēku neizbēgamu atkāpšanos no Krievijas dienvidrietumu un Kaukāza reģiona.\n\nPēc nesekmīgās Staļingradas kaujas kļuva skaidri redzams, ka Vācija vairs nekādi nespēs uzvarēt karā pret Padomju Savienību. Šī iemesla dēļ Staļingradas kauja tiek uzskatīta arī par nozīmīgāko Otrā pasaules kara pagrieziena punktu Eiropā.\n", "id": "lvs_Latn_104525"}
{"text": "Mežciems (stacija)\n\nMežciems ir neizmantots pieturas punkts Daugavpilī, līnijā Krustpils—Daugavpils. Stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja, tajā nav biļešu kases.\n", "id": "lvs_Latn_104526"}
{"text": "Kaspars Dubra\n\nKaspars Dubra (dzimis Rīgā) ir Latvijas futbolists, spēlē aizsarga pozīcijā, Latvijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Dubra pārstāv FK Panevėžys.\n", "id": "lvs_Latn_104527"}
{"text": "ANO Drošības padome\n\nApvienoto Nāciju Drošības padome () ir viena no galvenajām Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, kura ir atbildīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, kā arī citiem uzdevumiem.\n", "id": "lvs_Latn_104528"}
{"text": "Lagzdiņš\n\nJānis Lagzdiņš (1952) — Latvijas jurists un politiķis; Viktors Lagzdiņš (1926—2008) — latviešu prozaiķis.\n", "id": "lvs_Latn_104529"}
{"text": "Daugavpils (stacija)\n\nDaugavpils ir dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils gala stacija, kas atrodas Latgalē, otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī. Kopumā Daugavpils dzelzceļa mezgls ir otrais lielākais Latvijā pēc Rīgas dzelzceļa mezgla. Daugavpils stacija atrodas Daugavpils centrā, pie Stacijas ielas. Daugavpils stacija ir liela mezgla stacija, no kuras sākas līnijas uz Rīgu, Eglaini un Indru. Savienojošie ceļi savieno to ar Daugavpils Šķirošanas staciju, no kurienes tālāk iet līnija uz Rēzekni, kā arī ar lokomotīvju depo (D parku). Bez Šķirošanas stacijas un D parka Daugavpils stacijā ietilpst Daugavpils Pasažieru parks, pie kura atrodas arī Daugavpils stacijas ēka. Daugavpilī ir intensīva kravas satiksme, bet pasažieru satiksme pastāv galvenokārt uz Rīgu (5 dīzeļvilcieni katru dienu) un no 2020. gada 13. decembra uz Krāslavu (1 dīzeļvilcienu pāris katru dienu), bet no 2021. gada 12. decembra arī uz Indru. Bez tam pirms COVID-19 pandēmijas caur Daugavpili kursēja starptautiskais vilciens uz Minsku, bet kopš 2018. gada nedēļas nogalē (sestdienās un svētdienās 2 dīzeļvilcieni) arī uz Viļņu.\n\nSakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu koronavīrusa pandēmijas dēļ no 2020. gada 17. marta līdz 12. jūnijam Daugavpils—Viļņas starptautiskā maršruta brīvdienu dīzeļvilcieni kursēja līdz/no Turmantas stacijai (Lietuvas robežstacijai), Latvijas teritorijā neiebraucot. Kopš 2020. gada 13. jūnija pasažieru vilcienu satiksme uz Lietuvu daļēji atjaunota — samazināts reisu skaits līdz 1 dīzeļvilciena pārim brīvdienās, kā arī atcelts vilciens Daugavpils—Turmanta. Tomēr 14. jūnijā satiksme līnijā atkal apturēta un nav zināms, kad tā varētu atsākties. Kopš 15. marta nekursē arī starptautiskais vilciens Rīga—Minska.\n\nStacijā darbojas biļešu kase.\n", "id": "lvs_Latn_104530"}
{"text": "Mārtiņš Bīmanis\n\nMārtiņš Bīmanis (dzimis , miris ) bija inženieris un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Universitātes ārštata profesors, Inženierzinātņu fakultātes dekāns un LU rektors.\n", "id": "lvs_Latn_104531"}
{"text": "Eiropas veselības apdrošināšanas karte\n\nEiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) ir dokuments, kas, uzturoties citā Eiropas Savienības valstī, kā arī Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā vai Šveicē apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā kā šīs valsts iedzīvotājiem.\n", "id": "lvs_Latn_104532"}
{"text": "Ozolsala (stacija)\n\nOzolsala ir neizmantots pieturas punkts līnijā Rīga—Krustpils, kas atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagastā. Stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā ēka \"Ozolsala 2\", kopš 2019. gada ēka ir neapdzīvota,tajā nav biļešu kases. Uz Ozolsalas staciju no Daugavpils šosejas ved neliels autoceļš V797. Stacijai tuvākā apdzīvotā vieta ir skrajciems Ganukrogs, kas atrodas gandrīz kilometra attālumā uz dienvidrietumiem no stacijas, bet Ozolsalas ciems atrodas 5 km uz ziemeļaustrumiem, kaimiņu novadā, otrpus Aiviekstes.\n\nNo 2019. gada decembra Ozolsalas pieturā vilcieni vairs neapstājas.\n", "id": "lvs_Latn_104533"}
{"text": "Hosīsona glečers\n\nHosīsona glečers () ir ap 23 km garš un ap 4 km plats šļūdonis Austrumantarktīdā, Kempa krastā. Plūst ziemeļu virzienā un ieplūst Sadraudzības jūrā austrumos no Stekbeja, veidojot izteiktu glečera mēli. Pirmoreiz nokartēts pēc Larsa Kristensena 1936.-1937. gada ekspedīcijas aerofotogrāfijām. Nosaukts par godu austrāliešu pētniekam Ričardam Hosīsonam (Richard Hoseason), kurš gāja bojā 1952. gada Hērda salas ekspedīcijas laikā.\n", "id": "lvs_Latn_104534"}
{"text": "Sergunta (stacija)\n\nSergunta ir izmaiņas punkts Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, līnijā Krustpils—Daugavpils starp Jersikas un Nīcgales stacijām. Mūsdienās Serguntā pasažieru vilcieni nepietur. Izmaiņas punktā nav biļešu kases.\n", "id": "lvs_Latn_104535"}
{"text": "Ruži (stacija)\n\nRuži ir neizmantots pieturas punkts Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, līnijā Krustpils—Daugavpils starp Nīcgales un Vaboles stacijām.\n", "id": "lvs_Latn_104536"}
{"text": "Līksna (nozīmju atdalīšana)\n\nLīksna var būt: Leiksnas upes cits nosaukums; Līksna — apdzīvota vieta Augšdaugavas novadā, Līksnas pagasta centrs; Līksna — dzelzceļa stacija līnijā Krustpils—Daugavpils.\n", "id": "lvs_Latn_104537"}
{"text": "Alotene\n\nAlotene ir dzelzceļa pieturas punkts Aizkraukles novada Klintaines pagastā, līnijā Rīga—Krustpils. Stacijas kods 10401 (pēc PSRS klasifikācijas). Pieturas punkta ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja, tajā nav biļešu kases.\n", "id": "lvs_Latn_104538"}
{"text": "Hačidžjo\n\nHačidžjo (, Hachijōjima) ir viena no Japānai piederošajām Idzu salu grupas salām. Vulkāniskā sala atrodas Filipīnu jūrā un formāli ir Tokijas sastāvā, bet atrodas apmēram 300 kilometrus uz dienvidiem no Tokijas speciālajiem rajoniem. Salu pārvalda Hačidžo ciems (八丈町).\n", "id": "lvs_Latn_104539"}
{"text": "Koknese (stacija)\n\nKoknese ir dzelzceļa stacija līnijā Rīga—Krustpils, kas atrodas Aizkraukles novada un Kokneses pagasta administratīvajā centrā Koknesē. Stacijā biļešu kase ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_104540"}
{"text": "Zunda Towers\n\nZunda Towers (līdz 2022. gadam Z-Towers) ir augstceltne Raņķa dambī 30 Rīgā, Pārdaugavā, Āgenskalna apkaimē. Tā ir augstākā ēka Rīgā un Latvijā. Ēkas projekta attīstība tika uzsākta 2006. gadā, bet pabeigta 2017. gada 4. ceturksnī. Ēkas projektu izstrādājis arhitektu birojs No Rules Just Architecture, torņu fasādes projektu izstrādājis arhitekts Helmuts Jāns (Jahn). Ēku attīstītājs ir AS Towers Construction Management (īpašnieks ir Luksemburgā reģistrēts uzņēmums SPI RE Holdings un ietilpst grupā SPI Group, kuras patiesā labuma guvējs ir Jurijs Šeflers).\n\n2020. gada janvārī Rīgas būvvalde Z-Towers pieņēma ekspluatācijā. 2022. gada 28. martā ēku kompleksa Z-Towers nosaukums tika mainīts uz Zunda Towers, reaģējot uz negatīvi interpretējamo burtu \"Z\", ko Krievijas propaganda izmanto karā Ukrainā.\n", "id": "lvs_Latn_104541"}
{"text": "Asote (stacija)\n\nAsote ir dzelzceļa izmaiņas punkts Jēkabpils novada Kūku pagastā, līnijā Krustpils—Daugavpils starp Krustpils un Trepes stacijām. Mūsdienās Asotē pasažieru vilcieni nepietur. Izmaiņas punktā nav biļešu kases.\n", "id": "lvs_Latn_104542"}
{"text": "Jēkabs Legzdiņš\n\nJēkabs Legzdiņš ( — 1954. gads) bija latviešu jūrasbraucējs.\n\nDienējis Krievijas Impērijas kara flotē, bet pēc tam Padomju Krievijas flotē. Piedalījies vairākās glābšanas operācijās Ziemeļu Ledus okeānā. Četrdesmitajos gados piedalījies polārajās ekspedīcijās. Līcis un zemesrags Barenca jūrā ir nosaukts viņa vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_104543"}
{"text": "Muldakmens (stacija)\n\nMuldakmens ir dzelzceļa pieturas punkts Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, līnijā Rīga—Krustpils starp Skrīveru un Aizkraukles stacijām. Pietura atrodas pie autoceļa pārbrauktuves, kurš ved no Daugavpils šosejas uz Papardēm. Pieturā ir paaugstinātie peroni, kuru garums atbilst elektrovilcienu pirmajiem 4 vagoniem, bet nav nojumes pasažieriem. Muldakmens pieturā apstājas elektrovilcieni, kuri kursē maršrutā Rīga-Aizkraukle (izņemot vienu rīta un vakara vilcienu uz Rīgu un pēdējo vakara reisu uz Aizkraukli).\n\nNo 2019. gada decembra tiks samazināts pasažieru vilcienu reisu skaits, kas pietur Muldakmens pieturā. Pieturas punktā nav biļešu kases.\n", "id": "lvs_Latn_104544"}
{"text": "Skrīveri (stacija)\n\nSkrīveri ir dzelzceļa stacija līnijā Rīga—Daugavpils, kas atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Skrīveros. Mūsdienās stacijā ir 4 sliežu ceļi, divi no tiem ir elektrificēti. Stacijā pietur vilcieni maršrutos Rīga—Aizkraukle, Rīga—Krustpils, Rīga—Daugavpils, Rīga—Zilupe u.c. virzienos. Stacijā bija 2 peroni, viens no tiem nojaukts 2017. gadā, lai sāktu rekonstrukcijas darbus, taču jauns perons tika uzbūvēts tikai 2019. gadā.\n\n2014. gadā pabeigta otrā sliežu ceļa izbūve posmā Skrīveri—Krustpils.\n\nSkrīveri ir D biļešu zonas gala stacija. Stacijā biļešu kase ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_104545"}
{"text": "Muldakmens (nozīmju atdalīšana)\n\nMuldakmens — laukakmens ar dabīgu vai mākslīgi iekaltu iedobumu muldas veidā. Muldakmens — dzelzceļa pieturas punkts līnijā Rīga—Krustpils.\n", "id": "lvs_Latn_104546"}
{"text": "Dendrārijs (stacija)\n\nDendrārijs ir neizmantots dzelzceļa pieturas punkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, līnijā Rīga—Krustpils. Pieturai tuvākā apdzīvotā vieta ir Līču mazciems ap 3 km uz austrumiem, uz kurieni no pieturas neved nekādi ceļi. Pietura atrodas skaistā purvainā meža masīvā un tās tuvumā atrodas dažas viensētas. Tuvākā ir 856. km dzelzceļa ēka, kuras nosaukums saglabājies no padomju laika, kad kilometri šajā līnijā tika skaitīti no Maskavas. Nepāra ceļa (Rīgas virziena) zemā perona garums atbilst tikai 1 vagonam (tikai pirmais vagons, apmēram 20 m), pāra ceļa (Aizkraukles virziens) paaugstinātajam peronam — 4 pirmie vagoni. Sezonas laikā Dendrārija apkārtnē ir daudz odu, knišļu, mušu un dunduru. Apkaimē ir skaista un klusa raksturīga ainava. No Krapes puses pieturai var piekļūt pa aizaugušu meža stigu, kas aizgāzusies ar kritušiem lieliem un maziem kokiem, bet no Daugavpils šosejas puses — pa grantētu meža ceļu, ko ziemā tīra nesistemātiski. Līdz tuvākajai autobusa pieturai \"Dendroloģiskais parks\" uz Daugavpils šosejas no dzelzceļa pieturas ir ap 5 km. Dendrārijā pieturēja elektrovilcieni maršrutā Rīga—Aizkraukle (pirmais un pēdējais Aizkraukles—Rīgas reiss nepieturēja, un nepieturēja arī pēdējais Rīgas-Aizkraukles reiss).\n\nNo 2019. gada decembra Dendrārija pieturā sakarā ar mazo pasažieru plūsmu vilcieni vairs neapstājas. Pieturas punktā nav biļešu kases.\n", "id": "lvs_Latn_104547"}
{"text": "Dendrārijs (nozīmju atdalīšana)\n\nDendrārijs — botāniskā dārza daļa vai dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi. Dendrārijs — neizmantots dzelzceļa pieturas punkts līnijā Rīga—Krustpils.\n", "id": "lvs_Latn_104548"}
{"text": "Anna Ferisa\n\nAnna Keja Ferisa (; dzimusi Baltimorā, Mērilendas štatā, ASV) ir amerikāņu aktrise. Viņa kļuva pazīstama pēc filmēšanās šausmu filmas parodiju \"Šausmenīte\" (Scary Movie) filmu sērijā. Vēl ir filmējusies filmās \"Karstās čiksas\" (2002), \"Pazudis tulkojumā\" (2003), \"Mana bijusī superdraudzene\" (2006), \"Tikai draugi\" (2005), \"Kuprainais kalns\" (2005). Ir piedalījusies vairāku seriālu filmēšanā ar epizodiskām lomām.\n", "id": "lvs_Latn_104549"}
{"text": "Anna Hetaveja\n\nAnna Žaklīna Hetaveja (; dzimusi Bruklinā, Ņujorkā, ASV) ir amerikāņu aktrise. Savu aktrises karjeru uzsāka ar mazām lomām teātra izrādēs. Viņa debitēja ar lomu filmā \"Princese pret pašas gribu\" (2001). Trīs gadus vēlāk viņa filmējās filmas otrajā daļā \"Princese pret pašas gribu 2\" (2004) un piedalījās vairāku ģimenes filmu uzņemšanā.\n\nHetaveja ir filmējusies tādās filmās kā \"Kuprainais kalns\" (2005), \"Sātans Pradas brunčos\" (2006), \"Džeinas stāsts\" (2007), \"Reičela precas\" (2008), \"Valentīna diena\" (2010), \"Alise Brīnumzemē\" (2010), \"Tumšais bruņinieks atgriežas\" (2012), \"Nožēlojamie\" (2012). Par lomu filmā \"Reičela precas\" viņa tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākā aktrise galvenajā lomā, par lomu filmā \"Nožēlojamie\" Hetaveja saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu (šoreiz labākās otrā plāna aktrises kategorijā), tāpat viņa saņēma Zelta globusa balvu un BAFTA kino balvu kā labākā otrā plāna aktrise. Žurnāls People viņu atzina par vienu no 2001. gada uzlecošajām zvaigznēm.\n\nKopā ar Džeimsu Franko viņa 2011. gada februārī vadīja 83. Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremoniju.\n", "id": "lvs_Latn_104550"}
{"text": "Hansena kalni\n\nHansena kalni (, ) ir ap 50 km gara nunataku virkne Austrumantarktīdā. Atrodas Kempa Zemē ap 95 km no okeāna piekrastes. Orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un sastāv no divām nunataku grupām, kas paceļas virs Polārā plato līdz pat 300 m augstumā. Augstākā virsotne ir 1700 m augstais Jeitafjells. Ziemeļaustrumos no Hansena kalniem paceļas 1764 m augstais Framfjells. Hansena kalnus nokartēja no Larsa Kristensena ekspedīcijas (1936-1937) aerofotomateriāliem un nosauca par godu norvēģu kartogrāfam H. E. Hansenam (H.E. Hansen), kurš sastādīja kartes šai un citām norvēģu antarktiskajām ekspedīcijām.\n", "id": "lvs_Latn_104551"}
{"text": "Hansen\n\nHansen var attiekties uz: Gerhards Armauers Hansens - norvēģu ārsts; Hansena kalni Antarktīdā; Kristians Hansens — Vācijas ģenerālis, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris; Larss Hansens — amerikāņu ekonomists.\n", "id": "lvs_Latn_104552"}
{"text": "Kārlis Balodis\n\nKārlis Balodis (, , — ) bija latviešu ekonomists, finansists un demogrāfs. Par pētījumiem demogrāfijā ieguvis Pēterburgas Zinātņu akadēmijas lielo zelta medaļu un tās prezidenta Dmitrija Tolstoja prēmiju (1897), bijis Palestīnas valsts saimnieciskās uzbūves plāna autors (1918), Vācijas Kara ministrijas ekonomiskais padomnieks, pārtikas kartīšu sistēmas autors un uz statistiskiem aprēķiniem balstīta pēckara Vācijas saimniecības atjaunošanas plāna izstrādātājs (1919). Viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem (1919), Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes profesors, Saeimas deputāts (1928—1931). Ierosinājis veikt būtiskas izmaiņas Latvijas Republikas tautsaimniecības plānošanā.\n", "id": "lvs_Latn_104553"}
{"text": "Jumprava (stacija)\n\nJumprava ir pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils , kas atrodas Latvijā Vidzemes apdzīvotā vietā Jumpravā, kas ir Ogres novada Jumpravas pagasta centrs. Tā atrodas starp pieturas vietām Skrīveri un Kaibala. Jumpravas pieturā apstājas elektrovilcieni, kas kursē maršrutā Rīga—Aizkraukle, kā arī daļa Krustpils, Daugavpils, Zilupes un Madonas virziena dīzeļvilcienu. Stacijā biļešu kase ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_104554"}
{"text": "Kaibala (stacija)\n\nKaibala ir dzelzceļa pieturas punkts, kas atrodas Latvijā Ogres novada Lielvārdes pagastā starp Jumpravas pieturu un Lielvārdes dzelzceļa staciju. Kaibala ir C biļešu zonas gala stacija. Pieturas punktā nav biļešu kases.\n", "id": "lvs_Latn_104555"}
{"text": "Ciemupe (stacija)\n\nCiemupe ir dzelzceļa pieturas punkts, kas atrodas Latvijā Ogres novada Ogresgala pagasta Ciemupes ciemā starp Ķeguma un Pārogres pieturām. Iepriekš, kustības apstākļos pa vienu sliežu ceļu, Ciemupē bija ierīkots sadales punkts. Pieturas punkta ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja, tajā nav biļešu kases.\n", "id": "lvs_Latn_104556"}
{"text": "Skaņu mežs\n\nSkaņu mežs ir ikgadējis Latvijā rīkots eksperimentālās mūzikas un filmu festivāls. Pirmais festivāls norisinājās 2003. gadā. Festivālā ir uzstājušies vairāki plaši pazīstami mākslinieki no Latvijas un ārzemēm: Sunn O))), Wolf Eyes, Mouse on Mars, Battles, Liars, Kristians Fenezs, Mazie smirdīgie kociņi, Satellites LV, Trauma Moralis, Tesa, Soundarcade, Gas of Latvia, Raimonds Tiguls, Apziņas parazīti.\n\n2010. gada Skaņu mežs norisinājās no 9. līdz 11. septembrim.\n", "id": "lvs_Latn_104557"}
{"text": "Lielvārde (stacija)\n\nLielvārde ir dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils starpstacija, kas atrodas Vidzemes pilsētā Lielvārdē.\n\nStacija ir galapunkts vilcienu maršutam Rīga—Lielvārde, kā arī tajā pietur elektrovilcieni Rīga—Aizkraukle un maršrutu Rīga—Daugavpils, Rīga—Krustpils, Rīga—Madona, Rīga—Gulbene, Rīga—Zilupe dīzeļvilcieni. Posmā no Lielvārdes līdz Rīgai vairākos dīzeļvilcienos noteikta papildu piemaksa par ātrumu. Stacijā darbojas biļešu kase.\n", "id": "lvs_Latn_104558"}
{"text": "Lielvārde (nozīmju atdalīšana)\n\nLielvārde var būt: Lielvārde — pilsēta; Lielvārde — florbola klubs; Lielvārde — stacija līnijā Rīga—Daugavpils.\n", "id": "lvs_Latn_104559"}
{"text": "Sway (singls)\n\n\"Sway\" ir amerikāņu grupas Pussycat Dolls singls no albuma PCD, albumā singls tika iekļauts bonusa dziesmu sarakstā. \"Sway\" ir angļu versija 1953. gadā sarakstītajai meksikāņu dziesmai \"¿Quién será?\". Pussycat Dolls ierakstītā dziesmas versija tika iekļauta filmas Padejosim? skaņu celiņā. Dziesmas videoklipa tika izdots 2004. gadā un tajā tika iekļautas ainas no filmas.\n", "id": "lvs_Latn_104560"}
{"text": "Ķegums (stacija)\n\nĶegums ir pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils, kas atrodas Ķegumā.\n\nNo stacijas biļešu kase ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_104561"}
{"text": "Kaltene\n\nKaltene ir ciems Kurzemē, Talsu novada Rojas pagastā. Atrodas Rīgas līča rietumu krastā, pie autoceļa P131 (Tukums—Kolka), 7 km attālumā no pagasta centra Rojas, 35,5 km no novada centra Talsiem un 119 km attālumā no Rīgas. Cauri ciemam tek Žulniekvalks un Baznīcvalks.\n\nCiemā atrodas lieliem laukakmeņiem klāta jūras piekraste, kas ir viena no nedaudzajām tādām Latvijā, bet nedaudz uz dienvidiem no Kaltenes piekraste ietilpst aizsargājama ģeoloģiska un ģeomorfoloģiska dabas pieminekļa Kaltenes krasta veidojumi teritorijā. Savukārt 2—3 km attālumā iekšzemē ir cits dabas piemineklis — Kaltenes kalvas — Baltijas jūras seno stadiju krasta veidojumi — laukakmeņu grēdas.\n\nIevērojamākais kultūrvēsturiskais objekts Kaltenē ir 1567. gadā celtā Kaltenes Svētās Katrīnas luterāņu baznīca. Uz mākslīgi izbūvētas pussalas jūrā, kur savulaik atradās Kaltenes eksperimentālā lašveidīgo zivju fabrika, uzņēmējs Māris Gailis un arhitekte Zaiga Gaile ir izplānojuši un uzbūvējuši savu brīvdienu māju \"Lieldienu sala\", kas ir celtne ar izcilu arhitektūras vērtību un 2007. gadā izpelnījusies balvu kā gada labākā rekonstruētā ēka. Ēka izmantota arī filmas \"Seržanta Lapiņa atgriešanās\" filmēšanā. Ciemā arī uzņemta filma \"Ilgais ceļš kāpās\".\n", "id": "lvs_Latn_104562"}
{"text": "Višķi (stacija)\n\nVišķi ir dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Višķu pagastā, līnijā Rēzekne I—Daugavpils. Stacijā pastāv tikai kravas satiksme (reizi gadā garām kursējošais vilciens Rīga—Aglona Višķos nepietur).\n", "id": "lvs_Latn_104563"}
{"text": "Dzīvības nodrošināšanas sistēma\n\nDzīvības nodrošināšanas sistēma kosmonautikā ir ierīču kopums, kas ļauj cilvēkam vai citai dzīvai būtnei normāli uzturēties kosmosā hermētiskā kosmiskajā aparātā. Tai visa lidojuma laikā jānodrošina cilvēks ar dzīvības uzturēšanai nepieciešamajām vielām, ka arī jāapstrādā viņa izdalītas vielas. Sistēmai tāpat jāuztur vide, kur uzturas cilvēks, noteiktā temperatūras diapazonā, pieņemamā atmosfēras spiedienā, ka arī jāaizsargā no bīstamas ārējās iedarbības, piemēram radiācijas un mikrometeoroīdiem.\n\nAtkarībā no apgādes veida dzīvības nodrošināšanas sistēmas var būt atvērtas, daļēji slēgtas vai pilnībā slēgtas. Atvērtās tipa sistēmās visus krājumus piegādā no Zemes. Tādas ir visos kosmosa kuģos. Daļēji noslēgtās sistēmās daļa vielu tiek pārstrādāta otrreizējai izmantošanai. Piemēram, Starptautiskajā kosmosa stacijā ūdens no mazgāšanās, urīna, atmosfēras tvaika u.c. tiek savākts un destilācijas procesā attīrīts. Pēc tam šo ūdeni var izmantot dzeršanai, mazgāšanai vai lai elektrolīzes iekārtās iegūtu skābekli, ar kuru papildināt atmosfēru. Pilnībā slēgta tipa dzīvības nodrošināšanas sistēma būtu slēgta ekoloģiska sistēma, kurā visas cilvēka bioloģisko vajadzību vielas tiktu iegūtas, pārstrādājot cilvēka izdalītās vielas, tai skaitā pārtika tiktu izaudzēta uz vietas. Līdz mūsdienām šāda sistēma kosmosā vēl nav izveidota, bet nākotnē tādas būs nepieciešamas, cilvēkam ceļojot uz citām planētām un uz tām izveidojot pastāvīgas bāzes.\n\nDzīvības nodrošināšanas sistēma tiek ierīkota katrā kosmosa kuģī un orbitālajā stacijā, kurā paredzēts uzturēties cilvēkam. Kosmosa kuģos kritisku operāciju (pacelšanās, nolaišanās) laikā kosmonauti parasti ir tērpti skafandros, kuros ir rezerves dzīvības nodrošināšanas sistēma gadījumiem, ja galvenā sistēma sabojātos. Iziešanā atklātā kosmosā tiek izmantoti skafandri ar autonomu dzīvības nodrošināšanas sistēmu.\n", "id": "lvs_Latn_104564"}
{"text": "Višķi (nozīmju atdalīšana)\n\nVišķi var būt: Višķi — apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Višķu pagastā. Višķi — apdzīvota vieta Valmieras novada Plāņu pagastā. Višķi — dzelzceļa stacija līnijā Rēzekne I—Daugavpils.\n", "id": "lvs_Latn_104565"}
{"text": "Mihaels Hāneke\n\nMihaels Hāneke (, dzimis Minhenē, Vācijā) ir austriešu kinorežisors un scenārists. Hānekes filmām raksturīgs drūmi un nepatīkami motīvi, tās bieži attēlo mūsdienu sabiedrības trūkumus un problēmas. Savas karjeras laikā Hāneke ir strādājis arī televīzijā un teātrī.\n", "id": "lvs_Latn_104566"}
{"text": "Baltā lente\n\n\"Baltā lente\" () ir 2009. gada Austrijas, Vācijas, Francijas un Itālijas kopražojuma psiholoģiska drāma, ko režisējis austriešu kinorežisors Mihaels Hāneke. Filmas sižets attēlo neizprotamus un drūmus notikumus kādā ģimenē un ar to saistītajā apkārtējā sabiedrībā kādā pilsētā Vācijas ziemeļos īsi pirms Pirmā pasaules kara. Balstoties uz Hānekes teikto, filma ir par \"jebkāda veida terorisma cēloni, vienalga vai ar politisku vai reliģisku raksturu\"\n\nFilmas pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, . Tā ieguva Kannu kinofestivāla augstāko godalgu — zelta palmas zaru. Filma arī ieguva Zelta globusa balvu 2010. gadā kā labākā filma svešvalodā. Tāpat arī filma tika nominēta divās Amerikas Kinokadēmijas balvas kategorijās: Labākais operatora darbs (Kristiāns Bergers) un Labākā filma svešvalodā (pārstāvot Vāciju). 2016. gada BBC 100 labāko 21. gadsimta filmu sarakstā \"Baltā lente\" ierindojās 18. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_104567"}
{"text": "Rojs Kīns\n\nRojs Moriss Kīns (; dzimis Korkā) ir bijušais Īrijas futbolists, pašlaik — futbola treneris. Savā 18 gadus ilgajā spēlētāja karjerā viņš spēlēja Cobh Ramblers komandā Īrijas līgā, Nottingham Forest un Manchester United (abi Anglijā), karjeru noslēdzot ar īsu posmu Celtic sastāvā Skotijā. Kopš 2013. gada ir Īrijas futbola izlases trenera asistents.\n\n2004. gadā Pelē viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.\n\nBūdams dominējošs centra pussargs, Kīns izcēlās ar savu agresīvo spēli un cīņassparu. Šī attieksme viņām palīdzēja izcelties kā Manchester United kapteinim no 1997. gada līdz pat kluba pamešanai 2005. gadā. Kīns klubā aizvadīja 12 gadus, palīdzot tam sasniegt vairākus nozīmīgus panākumus.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām sāka strādāt par treneri. Vadījis Anglijas klubus Sunderland un Ipswich Town, bijis Aston Villa galvenā trenera asistents. 2013. gada novembrī kļuva par Īrijas futbola izlases trenera asistentu, pirmo spēli šajā amatā aizvadot pret Latvijas izlasi.\n", "id": "lvs_Latn_104568"}
{"text": "Kīns\n\nFokshols Kīns (Foxhall Keene; 1867—1941) — amerikāņu jātnieks, golferis, polo spēlētājs un tenists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs; Johanness Kīns (Johannes Kühn; dzimis 1991) — vācu biatlonists; Maikls Kīns (Michael Keane; dzimis 1993) — angļu futbolists; Reimonds Kīns (Raymond Keene; dzimis 1948) — Lielbritānijas šahists; Robijs Kīns (Robbie Keane; dzimis 1980) — īru futbolists; Rojs Kīns (Roy Keane; dzimis 1971) — īru futbolists un treneris.\n", "id": "lvs_Latn_104569"}
{"text": "Otrā pasaules kara Austrumu fronte\n\nOtrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru. Karadarbība norisinājās Ziemeļeiropā, Austrumeiropā un daļēji Dienvideiropā starp Eiropas Ass valstīm, starp kurām bija Trešais reihs, Rumānija, Ungārija, Itālija, Slovākija, Horvātija, kā arī Somija, kas gan nebija Ass valsts, un Padomju Savienību. Šī fronte pastāvēja no 1941. gada 22. jūnija, kad Trešais reihs kopā ar saviem sabiedrotajiem uzbruka Padomju Savienībai, līdz 1945. gada 8. maijam, kad Trešais reihs parakstīja pamieru, faktiski bezierunu kapitulāciju (Bedingungslose Kapitulation der Wehrmacht) pēc pēdējām kaujām Berlīnē.\n\nDažādu valstu historiogrāfijā šī Otrā pasaules kara daļa tiek saukta dažādi, piemēram, Padomju Savienībā (arī mūsdienu Krievijā un vairākās bijušajās PSRS republikās) to sauca par Lielo Tēvijas karu (), Vācijā par Austrumu fronti (), Austrumu kampaņu () vai Krievijas kampaņu ().\n", "id": "lvs_Latn_104570"}
{"text": "Attēls:Viesturs Gredzens.jpg\n\nAttēls ņemts no (Latvijas Avīzes pielikums \"Mājas viesis\").\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls jau iepriekš bijis samazināts. Tā publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus autoram. Nav iespējams iegūt brīvu alternatīvu, jo attēlā redzamais cilvēks (V. Gredzens) ir miris.\n", "id": "lvs_Latn_104571"}
{"text": "Mārtiņš Prīmanis\n\nMārtiņš Prīmanis (dzimis , miris ) bija ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Universitātes profesors, Ķīmijas fakultātes dekāns un LU rektors, vēlāk Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala izglītības un kultūras ģenerāldirektors, Rīgas Universitātes rektors.\n", "id": "lvs_Latn_104572"}
{"text": "Brīvā Daugava\n\nBrīvā Daugava ir Jēkabpils novada laikraksts un viens no vecākajiem iznākošajiem laikrakstiem Latvijā. Laikraksts dibināts 1940. gadā, tas iznāk latviešu un krievu valodās trīs reizes nedēļā — otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. \"Brīvās Daugavas\" lasītāju auditorija ir aptuveni trīsdesmit tūkstoši lasītāju.\n", "id": "lvs_Latn_104573"}
{"text": "2010. gada Haiti zemestrīce\n\n2010. gada Haiti zemestrīce bija katastrofāla zemestrīce ar magnitūdu 7,0, kuras epicentrs atradās netālu no Leogānes 25 km attālumā no Haiti galvaspilsētas Portoprensas. Zemestrīce notika (otrdiena) pulksten 16:53 pēc vietējā laika (21:53 UTC). Līdz pat 24. janvārim bija vismaz 52 satricinājumi ar magnitūdu 4,5 vai vairāk. Tajā ievainojumus guva apmēram 3 miljoni cilvēku, Haiti valdība paziņoja, ka 230 000 cilvēki ir gājuši bojā, 300 000 cilvēki ir ievainoti un 1 000 000 cilvēku ir zaudējuši mājvietu. Tāpat tika nopostītas 250 000 dzīvojamās un 30 000 biznesa ēkas.\n", "id": "lvs_Latn_104574"}
{"text": "Nāves grupa\n\nNāves grupa ir apzīmējums apakšgrupai vairāku kārtu sporta spēļu turnīrā, kuras sastāvs ir ļoti līdzvērtīgs, konkurētspējīgs un spēcīgs. Visbiežāk spēcīgas komandas nekvalificējas turnīra nākamajai kārtai, jo ir ielozētas \"nāves grupā\". Parasti šo terminu attiecina uz FIFA Pasaules kausa finālturnīriem, lai arī laika gaitā šo terminu ir pārņēmuši citi futbola turnīri un citi sporta veidi.\n\nParasti pēc turnīra izlozes tiek spriests par to, kura ir turnīra \"nāves grupa\". Diskusijas izvēršas, jo nav īstas definīcijas šim jēdzienam. Daržreiz tas nozīmē vienkārši, ka grupā ir ielozētas vairākas spēcīgas turnīra dalībnieces, netieši norādot, ka šādas grupas ir katrā turnīrā.\n\n\"Nāves grupas\" priekštece bija \"gigantu cīņa\" (), kā tika nosaukta 1958. gada FIFA Pasaules kausa 4. grupa, kurā bija ielozētas Brazīlija, Anglija, PSRS un Austrija.\n", "id": "lvs_Latn_104575"}
{"text": "Deniss Rodmens\n\nDeniss Kīts Rodmens (; dzimis Trentonā, Ņūdžersijas štatā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists, spēlēja vieglā uzbrucēja un spēka uzbrucēja pozīcijās. Savas karjeras laikā spēlējis piecos NBA klubos: Detroitas \"Pistons\", Sanantonio \"Spurs\", Čikāgas \"Bulls\", Losandželosas \"Lakers\" un Dalasas \"Mavericks\". 1986. gada NBA draftā viņu ar kopējo 27. kārtas numuru izvēlējās Detroitas \"Pistons\".\n\nIr izcīnījis piecus NBA čempionu titulus (1989, 1990, 1996, 1997, 1998), divreiz piedalījies NBA Visu zvaigžņu spēlēs (1990, 1992). Viņš bija līgas labākais atlēkušo bumbu savācējs septiņas sezonas pēc kārtas. Tika iekļauts NBA simboliskajā aizsardzības izlasē septiņas reizes (1989—1993, 1995—1996) un divreiz tika atzīts par līgas labāko aizsargu.\n\n2011. gada augustā viņš tika uzņemts basketbola slavas zālē.\n", "id": "lvs_Latn_104576"}
{"text": "Itālijas karogs\n\nItālijas karogs sastāv no trijām vienādām vertikālām joslām. Karoga joslas ir zaļa, balta un sarkana, turklāt zaļā krāsa atrodas karoga masta pusē. Savā pašreizējā izskatā tas ticis lietots kopš 1946. gada 19. jūnija un oficiāli tas tika apstiprināts 1948. gada 1. janvārī. Karoga ar likumu noteiktās garuma un platuma proporcijas ir 2:3.\n", "id": "lvs_Latn_104577"}
{"text": "Gregors Arbets\n\nGregors Arbets (; dzimis Tallinā, Igaunijas PSR, PSRS) ir profesionāls igauņu basketbolists, spēlē vieglā uzbrucēja pozīcijā. Pašlaik (2011) pārstāv Igaunijas basketbola līgas klubu BC Kalev/Cramo. Kopš 2002. gada ir Igaunijas basketbola izlases dalībnieks. Vēl ir spēlējis Igaunijas klubu Ehitustööriist, Tallinas \"Kalev\", Dalkia/Nybit un Vācijas kluba TSK Würzburg sastāvos. Vairākkārtēja Igaunijas čempions un Igaunijas kausa izcīņas uzvarētājs.\n", "id": "lvs_Latn_104578"}
{"text": "Juli\n\nJuli ir Vācijas rokgrupa, kas tika dibināta 1999. gadā, taču pašreizējā sastāvā grupa darbojas kopš 2001. gada. Studijas albums Es ist Juli Vācijā tika sertificēts ar septiņkāršo zelta disku, Austrijā un Šveicē ar platīna diskiem. Grupas otrais albums Ein neuer Tag tika sertificēts Vācijā ar dubulto platīna disku. 2006. gadā grupa saņēma European Border Breakers balvu par vislabāk pārdotāko Vācijas mākslinieku debijas studijas albumu Eiropā (neiekļaujot Vāciju).\n", "id": "lvs_Latn_104579"}
{"text": "Pols Ņūmens\n\nPols Leonards Ņūmens (; dzimis Šeikerhaitsā, Ohaio štatā, ASV, miris Vestportā, Konektikutas štatā, ASV) bija amerikāņu aktieris, kinorežisors, humānists un autosacīkšu entuziasts.\n\nPar saviem darbiem un lomām ir saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā Amerikas Kinoakadēmijas balvu par galveno lomu 1986. gada filmā \"Naudas krāsa\", kā arī deviņas reizes ticis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvām. Bez tam Ņūmens saņēmis sešas Zelta globusa balvas, BAFTA kino balvu, Ekrāna aktieru ģildes balvu, Kannu kinofestivāla balvu, Emmy balvu.\n\nŅūmens ir sasniedzis vairākus atzīstamus sasniegumus autosportā. 1979. gada Lemānas 24 stundu sacīkstēs viņš izcīnīja 2. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_104580"}
{"text": "Ņūmens\n\nAlfrēds Ņūmens (Alfred Newman), amerikāņu komponists un diriģents (1901—1970); Gērijs Ņūmens (Gary Numan), angļu dziedātājs, komponists un mūziķis (dzimis 1958); Pols Ņūmens (Paul Newman), amerikāņu aktieris, filmu režisors, humānists un autosacīkšu entuziasts (1925—2008); Tomass Ņūmens (Thomas Newman), amerikāņu komponists (dzimis 1955. gadā)\n", "id": "lvs_Latn_104581"}
{"text": "Kondolīza Raisa\n\nKondolīza Raisa (; dzimusi Birmingemā, Alabamas štatā, ASV) ir amerikāņu profesore, diplomāte un rakstniece. Viņa bija 66. ASV valsts sekretāre. Raisa strādāja ASV prezidenta Džordža V. Buša prezidentūras laikā. K. Raisa bija pirmā afroamerikāņu sieviete, kas ieņēma šo amatu. Pirms viņas šajā amatā bija afroamerikāņu vīrietis Kolins Pauels. Viņa bija otrā sieviete šajā amatā. Laika posmā no līdz viņa bija ASV padomniece nacionālās drošības jautājumos. Pirms tam viņa sešus gadus (1993—1999) bija Stenforda Universitātes prezidente.\n", "id": "lvs_Latn_104582"}
{"text": "Jēkabpils Svētā Gara klosteris\n\nJēkabpils Svētā Gara klosteris ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vīriešu klosteris, kas atrodas Jēkabpilī, Brīvības ielā 200.\n", "id": "lvs_Latn_104583"}
{"text": "Hannah Montana (skaņu celiņš)\n\nHannah Montana ir pirmais Disney Channel TV seriāla \"Hanna Montana: Dubultā dzīve\" skaņu celiņš. Albums tika izdots . Albums tika sertificēts pēc RIAA sistēmas ar trīskāršo platīna disku.\n", "id": "lvs_Latn_104584"}
{"text": "Rita Sproģe\n\nRita Sproģe (dzimusi ) ir Latvijas pašvaldību politiķe, Jūrmalas domes priekšsēdētāja. Līdz 2005. gadam studēja biznesa augstskolā \"Turība\", iegūstot profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs. Bijusi Jūrmalas domes juriskonsulte un Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, 2014. gada novembrī ievēlēta par Jūrmalas domes deputāti.\n", "id": "lvs_Latn_104585"}
{"text": "Jēkabs Reinis\n\nJēkabs Reinis (dzimis Ogrē) ir latviešu aktieris.\n\nDzimis Latvijas Nacionālā teātra aktieru Jāņa Reiņa un Lāsmas Kugrēnas ģimenē.\n\nPēc vidusskolas beigšanas iestājies Policijas akadēmijā. Kādu laiku strādājis Bauskas CSDD nodaļā, kā arī Anglijā.\n\nAtveidojis Dinu latviešu seriālā \"UgunsGrēks\". J. Reinis atveidojis galveno lomu — Vitoldu Reķi 2019. gadā pirmizrādi piedzīvojušā televīzijas seriālā \"Sarkanais mežs\". 2019. gadā saņēmis Lielo Kristapu kā Labākais aktieris par šo lomu seriālā.\n\n2019. gadā J. Reinis kļuva par Nacionālā teātra aktieri, debitējot Ulda lomā \"Pūt, vējiņi!\" iestudējumā. Šobrīd darbojas ārštatā.\n\n2021. gadā atveidojis Vili Lāci miniseriālā \"Emīlija. Latvijas preses karaliene\".\n", "id": "lvs_Latn_104586"}
{"text": "Juris Jonelis\n\nJuris Jonelis (dzimis ) ir latviešu režisors.\n\n2005. gadā absolvējis Latvijas Kultūras koledžu. 2008. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra režijas mākslas programmu. 2008. gadā iestājies Teātra mākslas maģistra programmā.\n\nRežisējis izrādes Liepājas teātrī, Dailes teātrī, Teātra observatorijā un Daugavpils teātrī. Kā aktieris piedalījies Jaunā Rīgas teātra, Kultūras akadēmijas studentu teātra izrādēs un Daugavpils teātrī.\n", "id": "lvs_Latn_104587"}
{"text": "Georgijs Surkovs\n\nGeorgijs Surkovs (dzimis ) ir latviešu režisors.\n\n2009. gadā beidzis Jūrmalas 5. vidusskolu. 2013. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju. 2016. gadā absolvējis maģistrantūru Maskavas Dailes teātra skolā.\n\n2014. gadā izveidojis festivālu \"Telpa - Daugavpils\", kuram ir arī mākslinieciskais vadītājs.\n\nVeidojis izrādes vairākos teātros, tai skaitā Daugavpils teātrī, Rēzeknes teātrī \"Joriks\", Dirty Deal Teatro un Rīgas Krievu teātrī.\n", "id": "lvs_Latn_104588"}
{"text": "Juglas kaujas\n\nJuglas kaujas ( — Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919. gada 3. jūlija rītausmā. Kaujas notika starp Igaunijas 3. divīzijas spēkiem, kuros iekļāvās latviešu 2. Cēsu kājnieku pulks un Niedras valdībai pakļauto Baltijas landesvēru un Dzelzdivīziju, kas bija nodota Niedras pakļautībā.\n", "id": "lvs_Latn_104589"}
{"text": "Adopcija\n\nAdopcija ir process, ar kuru persona uzņemas citas personas, parasti bērna, audzināšanu no šīs personas bioloģiskajiem vai likumīgā vecāka vai vecākiem, un ar šo procesu uz mūžu pārnes visas tiesības un pienākumus, līdz ar izcelsmi, no bioloģiskā vecāka vai vecākiem. Atšķirībā no aizbildniecības vai citām sistēmām, kas paredzētas jaunu cilvēku aprūpei, adopcija ir paredzēta, lai panāktu pastāvīgu statusa maiņu, un tādēļ sabiedrības atzīšana ir nepieciešama, izmantojot juridiskas vai reliģiskas sankcijas.\n\nVēsturiski dažas sabiedrības ir ieviesušas īpašus likumus, kas regulē adopciju; tajā pašā laikā citi ir mēģinājuši panākt adopciju, izmantojot mazāk formālas metodes, jo īpaši, izmantojot līgumus, kuros noteiktas mantojuma tiesības un vecāku atbildība bez papildu izcelsmes pārnešanas. Modernās adopcijas sistēmas, kas radušās 20. gadsimtā, parasti regulē visaptveroši statūti un noteikumi.\n", "id": "lvs_Latn_104590"}
{"text": "Ilona Bagele\n\nIlona Bagele (dzimusi ) ir latviešu operdziedātāja.\n\n1999. gadā absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālās nodaļās bakalaura programmu, bet 2003. gadā - maģistratūru.\n\nPašlaik ir Daugavpils Universitātes asociētā profesore, kā arī Daugavpils teātra vokālā pedagoģe un muzikālā vadītāja. Latvijas Nacionālajā operā sākusi strādāt 2003. gadā.\n\nPiedalījusies dažādu muzikālo izrāžu iestudējumos.\n", "id": "lvs_Latn_104591"}
{"text": "Atsegums\n\nAtsegums ir redzama iežu daļa, kas atsegta Zemes virspusē. Atsegumi neaptver lielāko daļu sauszemes virsmas, jo daudzās vietās tie ir segti ar augsnes slāni un augāju. Atsegumi visbiežāk veidojas apgabalos, kur erozija ir strauja un pārsniedz atmosfēras spiediena rādītājus, piemēram, stāvās kalnu nogāzēs, kalnu grēdās un virsotnēs, upju krastos un tektoniski aktīvās teritorijās. Piemēram, Somijā ledāja erozija pēdējā ledus laikmeta maksimumā (aptuveni 11 000 gadu p.m.ē.) ar tai sekojošo jūras viļņu darbību un izostatisko pacelšanos, ir radījusi lielu skaitu gludu piekrastes un iekšzemes atsegumu.\n\nCilvēka izrakumi, piemēram, karjeru izstrāde un ceļu būve arī veido atsegumus.\n", "id": "lvs_Latn_104592"}
{"text": "Pārliecināšana\n\nPārliecināšana ir indivīda ietekmēšana runas vai rakstu veidā ar loģisku spriedumu vai slēdzienu pamatojumu, kā rezultātā uzrunātā persona piekrīt izteiktajai domai vai viedoklim. Pārliecināšana nav tikai process: Edvards Berneiss uzskatīja, ka tā ir būtiska sabiedrisko attiecību un demokrātiska dzīvesveida daļa. Pārliecināšanas mērķis ir pārveidot un izmainīt indivīda uztveri, ietekmēt sajūtas, domāšanu un izturēšanos komunikatoram vēlamajā virzienā.\n", "id": "lvs_Latn_104593"}
{"text": "Rodžers Bēkons\n\nRodžers Bēkons (, dzimis ap 1219. / 1220. gadu, miris ap 1292. gadu) bija franciskāņu mūks, teologs, filozofs sholastiķis, dabaszinātnieks. Oksfordas Universitātes profesors.\n\nSavos darbos viņš izteica virkni tā laika zinātnes un tehnikas līmenim neraksturīgu drosmīgu minējumu, proponēja uz eksperimentiem un matemātiskiem aprēķiniem pamatotu izziņu. Kā lielākā daļa tā laika ļaužu, ticēja maģijai, astroloģijai, nākotni vēstījošām zīmēm, pāris savos pētījumos pieskāries arī alķīmijai. Deduktīvā strukturēšana un matemātiskās domāšanas akcentēšana ļāva viņam kļūt par paraugu visas Eiropas zinātniskajai domai.\n", "id": "lvs_Latn_104594"}
{"text": "Interfāze\n\nInterfāze ir šūnas cikla fāze, kurā tipiska šūna pavada visilgāko laika posmu. Šajā fāzē šūnas kopē savu DNS un gatavojas mitozei. Interfāze ir šūnas \"ikdienas dzīve\" vai vielmaiņas fāze, kurā šūna iegūst barības vielas un metabolizē tās, aug, lasa DNS un veic citas \"normālas\" šūnu funkcijas. Lielākā daļa eikariotu šūnu lielāko daļu laika pavada interfāzē. Šo posmu agrāk sauca par atpūtas fāzi. Tomēr interfāze neapraksta šūnu, kas tikai atpūšas; drīzāk šūna dzīvo un gatavojas vēlākai šūnu dalīšanai, tādēļ vārds tika mainīts. Nepareiza izpratne ir tā, ka interfāze ir pirmais mitozes posms. Tomēr, tā kā mitoze ir kodola sadalīšana, profāze faktiski ir pirmais posms mitozē. Interfāzē šūna pati kļūst gatava mitozei vai mejozei. Somatiskās šūnas vai normālas organisma diploīdās šūnas pārdzīvo mitozi, lai šūnu dalīšanās procesā tās pavairojas, savukārt diploīdās cilmes šūnas (ti, primāro spermatocītu un primāro olšūnas) iet caur mejozi, lai radītu haploīdas gametas (ti, spermu un olšūnas) seksuālās reprodukcijas nolūkos. Hromosomas tiek kopētas.\n", "id": "lvs_Latn_104595"}
{"text": "Nīderlandes valdnieku uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Nīderlandes valdnieki (karaļi). Sarakstā iekļauti arī stadhauderi, kas Nīderlandes teritoriju pārvaldīja no 1581. līdz 1795. gadam.\n\nNīderlande neatkarību ieguva 1581. gada 26. jūlijā no Spānijas impērijas.\n", "id": "lvs_Latn_104596"}
{"text": "Mordvijas arēna\n\nMordvijas arēna () ir futbola stadions Saranskā, Krievijā. Stadionā var ietilpt 44 442 skatītāji. Šeit savas mājas spēles aizvada FK Mordovia.\n\nStadionā tika aizvadītas 2018. gada FIFA Pasaules kausa spēles.\n", "id": "lvs_Latn_104597"}
{"text": "Metjū Lekijs\n\nMetjū Lekijs (; dzimis ) ir Austrālijas futbolists, pussargs, Austrālijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2021. gada spēlē Austrālijas kluba Melbourne City sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104598"}
{"text": "Maksimiliāns Filips\n\nMaksimiliāns Filips (; dzimis ) ir Vācijas futbolists, uzbrucējs. Kopš 2023. gada Filips spēlē Vācijas Bundeslīgas kluba SC Freiburg sastāvā, kas viņu īrē no VfL Wolfsburg.\n", "id": "lvs_Latn_104599"}
{"text": "Čīro Immobile\n\nČīro Immobile (; dzimis ) ir Itālijas futbolists, uzbrucējs, Itālijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2016. gada spēlē A sērijas kluba Romas \"Lazio\" sastāvā.\n\nTrīs reizes kļuvis par A sērijas rezultatīvāko spēlētāju, gūstot visvairāk vārtu sezonā: 2013.—2014. (22 vārti), 2017.—2018. (29 vārti) un 2019.—2020. (36 vārti) gada sezonās. Pēdējais no tiem ir arī atkārtots A sērijas rekords gūto vārtu ziņā sezonas laikā. 2019.—2020. gada sezonā kļuva par Eiropas Zelta zābaka ieguvēju.\n", "id": "lvs_Latn_104600"}
{"text": "Drīss Mertenss\n\nDrīss Mertenss (; dzimis ) ir Beļģijas futbolists, uzbrucējs, Beļģijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2013. gada spēlēja Itālijas A sērijas kluba SSC Napoli sastāvā, no 2022. gada Turcijas Superlīgā Stambulas \"Galatasaray\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104601"}
{"text": "Fabio Kvaljarella\n\nFabio Kvaljarella (; dzimis ) ir bijušais Itālijas futbolists, uzbrucējs. Aizvadījis 28 spēles Itālijas izlasē.\n", "id": "lvs_Latn_104602"}
{"text": "Roberto Inglēze\n\nRoberto Inglēze (; dzimis ) ir Itālijas futbolists, uzbrucējs. Kopš 2020. gada spēlē Itālijas B sērijas kluba Parma sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104603"}
{"text": "Eduardu Karvaļu\n\nEduardu duš Reišs Karvaļu (; dzimis ) ir bijušais Portugāles futbolists, vārtsargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_104604"}
{"text": "Dena Gūlds\n\nDena Džonatans Gūlds (, dzimis ) ir amerikāņu stendapa komiķis, aktieris, scenārists un balss aktieris. Piedalījies dažādos HBO, Showtime un Comedy Central veidotajos raidījumos. Ieskaņojies tēlu televīzijas animācijas seriālā Father of the Pride (2004–2005) un galveno tēlu Gex spēļu sērijā. Tāpat ieskaņojis nelielas lomas vairākās seriālā \"Simpsoni\" sērijās un ir arī dažu sēriju scenārists. Vēl ieskaņojis pats sevi animācijas seriālā \"Mana trakā ģimene\" un atveidojis nelielas lomas seriālos, tostarp Seinfeld un \"Ņujorkas karalis\"\n", "id": "lvs_Latn_104605"}
{"text": "Karačaju un balkāru valoda\n\nKaračaju un balkāru valoda (Къарачай-Малкъар тил, Qaraçay-Malqar til) ir tjurku valoda, kurā galvenokārt runā karačaji un balkāri. To visplašāk lieto divās Krievijas republikās: Kabardā-Balkārijā un Karačajā-Čerkesijā. Šī valoda dalās divos dialektos, no kuriem vienā galvenokārt runā karačaji, bet otru dialektu izmanto balkāri. Kopējais valodas pratēju skaits tiek lēsts ap 310 tūkstošiem.\n", "id": "lvs_Latn_104606"}
{"text": "Kitakjusju\n\nKitakjusju (, Kitakyūshū-shi) ir pilsēta Japānā. Atrodas Kjusju salas ziemeļos. Pilsētas nosaukums burtiskā tulkojumā no japāņu valodas nozīmē \"Kjusju ziemeļu pilsēta\". 2017. gadā pilsētā dzīvoja 951 tūkstotis cilvēku.\n\nVietā, kur atrodas Kitakjusju, savulaik atradās senā pilsēta Kokura. Mūsdienās tā sauc tikai Kitakjusju centru. Otrajā pasaules karā, 1945. gada augustā, amerikāņu sākotnējais mērķis uzmest atombumbu \"Resnais vīrs\" bija domāts uz Kokuru, bet sliktas pārredzamības dēļ mērķis tika mainīts uz Nagasaki. 1963. gadā Kokura tika apvienota vēl ar četrām blakus esošām pilsētām (Modži, Tobatu, Jahatu un Vakamacu), un tika izveidota Kitakjusju pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_104607"}
{"text": "Vynoteka\n\nVynoteka ir specializēto alkoholisko dzērienu veikalu tīkls, kas darbojas Latvijā, Lietuvā un Polijā. Pirmais veikals \"Vynoteka\" Latvijā tika atklāts 2012. gadā Jūrmalā. \"Vynoteka\" īpašnieks ir Marijus Gumbrevičius, SIA \"Gelsva\".\n", "id": "lvs_Latn_104608"}
{"text": "Nelsons Semedu\n\nNelsons Kabrals Semedu (; dzimis ) ir Portugāles futbolists, aizsargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē Semedu spēlē Anglijas Premjerlīgas kluba Vulverhemptonas \"Wanderers\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104609"}
{"text": "Rafaels Alkantara\n\nRafaels Alkantara du Nasimentu (; dzimis ), vairāk zināms kā Rafiņa (Rafinha), ir Brazīlijas futbolists, pussargs. Kopš 2022. gada spēlē Kataras Zvaigžņu līgas komandas Al-Arabi sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104610"}
{"text": "Jaspers Silesens\n\nJaspers Silesens (; dzimis ) ir Nīderlandes futbolists, vārtsargs, Nīderlandes futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Nīderlandes Eredivisie kluba NEC Nijmegen sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104611"}
{"text": "Nīderlandes premjerministru uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Nīderlandes premjerministri, kas ir Nīderlandes valdības vadītāji. Premjerministra amats tika izveidots 1848. gadā. Līdz 1945. gadam amata oficiālais nosaukums bija Nīderlandes Ministru padomes priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_104612"}
{"text": "Lenstera\n\nLenstera (, ; ) ir viena no četrām Īrijas provincēm. Tā atrodas Īrijas salas austrumos. Ģeogrāfiski Lensteras platība ir km², tur dzīvo aptuveni 2,87 miljoni iedzīvotāju. Lielākās pilsētas ir Dublina, Tala, Danliera, Droheda un Dandolka.\n", "id": "lvs_Latn_104613"}
{"text": "Kola\n\nKola ir saldināts un gāzēts bezalkoholisks dzēriens, kura sastāvdaļas ir kofeīnu saturošie kolas koku augļi un lapas, kā arī vaniļa un citi produkti. Kolas dzērieni kļuva slaveni 1888. gadā, kad to pagatavoja farmaceits Džons Pembertons. Ievērojamākie kolas ražotāji ir The Coca-Cola Company. Kolu ražo arī citi uzņēmumi, kā PepsiCo, Red Bull GmbH un Dr Pepper Snapple Group.\n", "id": "lvs_Latn_104614"}
{"text": "Novecošana\n\nNovecošana ir dabisks, neatgriezenisks, ilgstošs bioloģisks process cilvēka organisma individuālajā attīstībā. Organismu novecošanas cēloņus un likumsakarības pētī īpaša zinātnes nozare — gerontoloģija, kuras galvenais uzdevums ir paildzināt cilvēka aktīvo mūžu. Pēdējā laikā tiek piedāvāti vairāki vecuma klasifikācijas varianti.\n\n60-74 gadi – senioru vecums, 75 gadi un vecāki – veci, no 90 gadiem – ilgdzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_104615"}
{"text": "Rencēnmuiža\n\nRencēnmuiža ir ciems Valmieras novada Rencēnu pagastā pie autoceļa V112. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 6 km no pagasta centra Rencēniem, 29 km no novada centra Valmieras un 120 km no Rīgas. Rencēnmuiža sastāv no Rencēnu muižas (Rantzenhof) kompleksa ēkām, no kurām pirmā celta 1562. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104616"}
{"text": "Kūlgrinda (folkloras kopa)\n\nKūlgrinda ir 1990. gadā izveidota lietuviešu folkloras kopa. Tās izveidotāji un vadītāji ir seno baltu ticības kopas \"Romuvas\" krīvs Jons Trinkūns un viņa sieva Inija Trinkūniene, bet pārējie dalībnieki ir galvenokārt 17—25 gadus veci jaunieši. Tērpušies ar misiņa rotām izšūtos 10.—12. gadsimta lietuviešu arheoloģiskajos tērpos, kopa ar tradicionālajiem baltu tautas mūzikas instrumentiem — kanklēm, dūdām, bungām un skudučiem — galvenokārt rekonstruē seno baltu izpildīto mūziku.\n\nKūlgrinda ir piedalījusies dažādos tautas mūzikas festivālos (piemēram, Mėnuo Juodaragis), arheoloģijas dienās un vēsturiskos svētkos Lietuvā un ārpus tās (Spānijā, Polijā, Vācijā u.c.), kā arī rīko tradicionālās lietuviešu vedības, bedības un kristības.\n", "id": "lvs_Latn_104617"}
{"text": "Mijadzaki\n\nMijadzaki (pilsēta) — pilsētā Japānā; Mijadzaki prefektūra; Hajao Mijadzaki {宮崎 駿 (Miyazaki Hayao); 1941) — japāņu kinorežisors, animators, scenārists un mangas mākslinieks; Takumi Mijadzaki (1997) — Japānas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_104618"}
{"text": "Skots Tingls\n\nSkots Deivids Tingls (Scott David Tingle, dzimis ) ir NASA astronauts.\n\n1987. gadā Skots Tingls Dienvidaustrumu Masačūsetsas universitāte ieguva bakalaura grādu mehānikas inženierijā. 1988. gadā viņš Perdjū universitātē ieguva maģistra grādu mehānikas inženierijā ar specializāciju hidromehānikā un reaktīvajā kustībā.\n\n1991. gadā Tingls iestājās ASV Jūras kara flotē. Pēc lidotāja apmācības kursa 1993. gadā viņš kļuva par lidotāju. 1998. gadā Skots Tingls pabeidza mācības Jūras kara flotē izmēģinātājpilotu skolā.\n\n2009. gada 29. jūnijā Skots Tingls tika iekļauts NASA 20. iesaukuma astronautu vienībā. Pēc astronautu vispārējās sagatavošanas kursa 2011. gada jūlijā viņš ieguva astronautu kvalifikāciju.\n\n2016. gada 6. maijā Tingls oficiāli tika apstiprināts kosmosa kuģa Sojuz MS-06 pamatapkalpē kopā ar Aleksandru Skvorcovu un Ivanu Vagneru. 2016. gada septembrī Roskosmos pieņēma lēmumu 2017. gada pavasarī samazināt Krievijas apkalpi no trīs cilvēkiem uz diviem. Oktobrī veiktas izmaiņas apkalpēs, un Tingls pārcelts uz Sojuz MS-07 pamatapkalpi, kā arī esot Sojuz MS-06 dublieru apkalpē.\n\nTingls pirmo reizi devās kosmosā 2017. gada decembrī ar kosmosa kuģi Sojuz MS-07 kopā ar Antonu Škapļerovu un Norišigi Kanai. Viņš bija SKS 54. un 55. lidojuma inženieris. Lidojums kosmosā beidzās 2018. gada jūnijā.\n", "id": "lvs_Latn_104619"}
{"text": "Kristers Tobers\n\nKristers Tobers (dzimis Dobelē) ir Latvijas futbolists, pussargs, Latvijas futbola izlases spēlētājs. Kopš 2023. gada jūlija parstāv Šveices Superlīgas klubu Grasshopper.\n", "id": "lvs_Latn_104620"}
{"text": "Deivids Drāznieks\n\nDeivids Drāznieks (dzimis ) ir Latvijas futbolists, uzbrucējs. Pašlaik (2020) Drāznieks pārstāv Latvijas Virslīgas komandu FK Liepāja. Karjeru sāka FK Liepājas dublieru komandā.\n", "id": "lvs_Latn_104621"}
{"text": "Probleemblad\n\nProbleemblad ir šaha kompozīcijas žurnāls, kas iznāk kopš 1944. gada. To izdod Nīderlandes šaha uzdevumu draugu savienība (Nederlandse bond van schaakprobleemvrienden) četras reizes gadā, līdz 2007. gadam vienreiz divos mēnešos.\n", "id": "lvs_Latn_104622"}
{"text": "Maklarena ziņojums\n\nMaklarena ziņojums () ir 2016. gadā publicēts Pasaules antidopinga aģentūras neatkarīgas izmeklēšanas grupas Ričarda Maklarena vadībā apkopots divdaļīgs ziņojums par valsts finansētu dopinga sistēmu Krievijā. Ziņojuma 1. daļa tika publicēta 2016. gada 16. jūlijā, bet 2. daļa — 2016. gada 9. decembrī.\n", "id": "lvs_Latn_104623"}
{"text": "Carnikavas luterāņu baznīca\n\nCarnikavas Evaņģēliski Luteriskā baznīca (arī Siguļu baznīca, Meņģeles baznīca) bija 1728. gadā celta koka baznīca, kas atradās Ādažu novada, Carnikavas pagasta Siguļos. Tas bija vecākais Vidzemes jūras piekrastes koka dievnams. Baznīca nodega rekonstrukcijas darbu laikā naktī uz 2017. gada 10. decembri.\n\nPirmās liecības par Carnikavas dievnamu atrodamas ap 1643. gadu, kad vēstīts, ka Carnikavā ceļ jaunu koka baznīcu, jo iepriekšējā nonākusi nelietojamā stāvoklī. Zviedrijas impērijas varas laikā iedalīta arī Carnikavas mācītāja mājas zeme Gaujas labajā krastā, netālu no jūras, ko gan vēlāk Carnikavas īpašnieki – Mengdeni – pievienojuši Carnikavas muižai, maksājot par to 1450 Alberta dālderu, kas koroborēti kā Carnikavas muižas parāds Carnikavas draudzei. Šī kapitāla augļus Carnikavas muiža maksāja mācītāja atalgošanai līdz Latvijas valsts izveidei.\n\n1669. gadā vizitācijas komisija konstatē, ka Carnikavas baznīca atkal ir bēdīgā stāvoklī. Lielā Ziemeļu kara laikā baznīca ir pavisam iznīcināta un dievkalpojumus notur Carnikavas muižā līdz jaunas ēkas būvniecībai 1728. gadā. Dievnamu rekonstruē un pārbūvē 1851. un 1924. gadā.\n\nPirmā pasaules kara laikā ēkas soli, ērģeles un cita iekārtas tiek iznīcinātas vai izlaupītas, tajā kādu laiku dzīvo Vācijas armijas karavīri. Baznīca stipri cieš arī Otrajā pasaules karā, 40. gadu beigās draudze veic daļēju remontu. 50. gados draudze panīkst, pēdējais dievkalpojums dievnamā notiek 1954. gadā. Padomju okupācijas gados tajā izvieto PMK (Pārvietojamā mehanizētā kolona) elektrosadales skapju ražošanas iecirkni. Draudze atjaunojas 1992. gadā, bet sliktā ēkas stāvokļa dēļ līdz 2000. gadu vidum pulcējas Carnikavas Tautas namā \"Ozolaine\".\n\nŠobrīd baznīcas draudze pulcējas Carnikavā esošajā \"Laivu mājā\". Baznīcu pārvalda LELB Ādažu draudze ar centru Baltezera baznīcā.\n", "id": "lvs_Latn_104624"}
{"text": "Mihails Ļesnojs\n\nMihails Ļesnojs (dzimis ) ir Latvijas futbolists, aizsargs. Kopš 2016. atrodas Chelsea F.C. sistēmā.\n", "id": "lvs_Latn_104625"}
{"text": "Roberts Veips\n\nRoberts Veips (dzimis Rīgā) ir Latvijas futbolists, aizsargs. Kopš 2022. gada spēlē Latvijas Virslīgas klubā Valmiera FC.\n\nVeips ir Skonto futbola akadēmijas audzēknis. 2016. gada augustā pievienojās Itālijas kluba Dženovas \"Sampdoria\" jaunatnes sistēmai. Sākumā spēlēja kluba U-17 komandā, vēlāk pārstāvēja klubu Itālijas \"Primavera\" jauniešu čempionātā. 2021. gadā spēlēja Itālijas D sērijas komandā Ambrosiana. 2021. gada septembrī atgriezās Latvijā, pievienojoties 1. līgas komandai Auda un palīdzot tai uzvarēt 1. līgas čempionātā. 2022. gada februārī pārgāja uz Virslīgas klubu Valmiera FC.\n\nSpēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs.\n", "id": "lvs_Latn_104626"}
{"text": "Oskars Rubenis\n\nOskars Rubenis (dzimis ) ir Latvijas futbolists, uzbrucējs. Kopš 2023. gada spēlē Latvijas Virslīgas komandā FS Jelgava.\n", "id": "lvs_Latn_104627"}
{"text": "Bekas\n\nBekas — beku dzimtas beku ģints sēnes (Boletus); Bekas — beku rindas beku dzimtas sēnes (Boletaceae); Bekas — himēnijsēņu klases beku rindas sēnes (Boletales); Bekas — ciems Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā; Bekas — 2012. gada filma kurdu valodā (Zviedrija/Somija/Irāka).\n", "id": "lvs_Latn_104628"}
{"text": "Ēku enerģijas simulācija\n\nĒkas enerģijas simulācijas, ko sauc arī par ēku enerģijas modelēšanu (BEM) (vai enerģijas modelēšanu kontekstā), ir dizaina rīks, kurš raksturo enerģijas plūsmas, kas saistītas ar ēku un prognozē to ietekmi uz komforta parametriem un energoefektivitātes prasībām, izmantojot matemātiskos modeļus.\n", "id": "lvs_Latn_104629"}
{"text": "Žerārs Deulofeu\n\nŽerārs Deulofeu Lasaro (; dzimis ) ir Spānijas futbolists, uzbrucējs, Spānijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2021. gada spēlē Itālijas Serie A komandas Udinese sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104630"}
{"text": "Spēlmaņu nakts 2016/2017\n\nSpēlmaņu nakts 2016/2017 balvu pasniegšana ceremonija norisinājās , Dailes teātrī. Ceremonijas laikā tika apbalvotas 2016./2017. gada teātra sezonas izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā un skatītāju simpātijas balvas. Balvas tika pasniegtas 18 kategorijās.\n\nCeremonijas režisors ir Mārtiņš Meiers, mākslinieks Jānis Noviks un video māksliniece Zane Zelmene. Ceremoniju vadīja aktrises Indra Burkovska un Inese Ramute.\n\nCeremonijas tiešraide tika translēta LTV1 un Latvijas Radio 1.\n", "id": "lvs_Latn_104631"}
{"text": "Pako Alkasers\n\nFransisko \"Pako\" Alkasers Garsija (; dzimis ) ir Spānijas futbolists, uzbrucējs, Spānijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē AAE Pro līgas klubā Emirates, kas viņu īrē no Sharjah.\n", "id": "lvs_Latn_104632"}
{"text": "Kātiņš\n\nkāts (deminutīva forma); kātiņš (mikoloģija) — sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa; kātiņš (mūzika) — vertikāla svītra pie nots galviņas.\n", "id": "lvs_Latn_104633"}
{"text": "Likā Diņs\n\nLikā Diņs (; dzimis ) ir Francijas futbolists, aizsargs, Francijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Anglijas Premjerlīgas kluba Aston Villa sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104634"}
{"text": "Hesuss Valjeho\n\nHesuss Valjeho Lasaro (; dzimis ) ir Spānijas futbolists, aizsargs. Kopš 2023. gada Valjeho pārstāv La Liga komandu Granada CF, kas viņu īrē no Madrides \"Real\".\n", "id": "lvs_Latn_104635"}
{"text": "Megavati Sukarnoputri\n\nMegavati Sukarnoputri (, dzimusi ) ir Indonēzijas politiķe, no 2001. līdz 2004. gadam bija Indonēzijas prezidente. Viņa ir Indonēzijas pirmā prezidenta Sukarno meita. Megavati bija pirmā sieviete, kas kļuva par Indonēzijas prezidenti. 2004. gadā viņa atkārtoti kandidēja uz Indonēzijas prezidenta amatu, bet vēlēšanās piekāpās Susilo Bambanam Judojono. Arī 2009. gada vēlēšanās viņa zaudēja Judojono.\n", "id": "lvs_Latn_104636"}
{"text": "Megavati\n\nmiljons vati (MW, jaudas mērvienība); Megavati Sukarnoputri — Indonēzijas prezidente no 2001. līdz 2004. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_104637"}
{"text": "Nūrestāna\n\nNūrestāna (, Nūristān velâyat) ir viens no Afganistānas vilajetiem. Tas atrodas valsts rietumos un robežojas ar Badahšānas, Pandžšīras, Lagmānas un Konaras vilajetiem, kā arī ar Pakistānu. Vilajeta administratīvais centrs ir Pārūna. Nūrestānā dzīvo aptuveni 140 tūkstoši iedzīvotāju.\n", "id": "lvs_Latn_104638"}
{"text": "Rožu rinda\n\nRožu rinda, rožveidīgo rinda (Rosales) ir augu rinda, kurā apvienotas 9 līdzīgas augu dzimtas. Pēc ģenētiskajiem pētījumiem rožu rindai vistuvākās ir dižskābaržu rinda un ķirbju rinda. Lielākās rožu rindas dzimtas pēc sugu skaita ir rožu dzimta un nātru dzimta.\n", "id": "lvs_Latn_104639"}
{"text": "Ak, laimīgais!\n\n\"Ak, laimīgais!\" ir britu režisora Lindsija Andersona 1973. gadā uzņemta filma, kas bija paredzēta kā alegorija par dzīvi kapitālisma sabiedrībā. Galvenās lomas filmā tēlo Malkolms Makdauels un Helēna Mirena. Tā ir triloģijas par Maiku Trevisu otrā daļa. Filma tika iekļauta 1973. gada Kannu kinofestivālā. Tā saņēma divas BAFTA balvas, kā arī tika nominēta \"Zelta globusa\" balvai.\n", "id": "lvs_Latn_104640"}
{"text": "Nara\n\nNara (, Nara-shi) ir pilsēta Japānā, Naras prefektūras administratīvais centrs. 2017. gadā pilsētā dzīvoja 357 tūkstoši cilvēku.\n\nNo 710. līdz 784. gadam Nara bija Japānas galvaspilsēta. Šajā periodā Nara bija valsts pārvaldes centrs un kultūras centrs. Senās Naras vēsturiskie pieminekļi — budistu tempļi, sintoisma svētnīcas un Lielās Imperatora pils paliekas — sniedz spilgtu priekšstatu par Japānas galvaspilsētas dzīvi 8. gadsimtā. Tā ir viena no UNESCO Pasaules mantojuma vietām Japānā.\n", "id": "lvs_Latn_104641"}
{"text": "Načo Fernandess\n\nHosē Ignasio Fernandess Iglesiass (; dzimis ), plašāk pazīstams kā Načo (Nacho), ir Spānijas futbolists, aizsargs, Spānijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2011. gada spēlē La Liga kluba Madrides \"Real\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104642"}
{"text": "Kazemiru\n\nKarlušs Enrike Kazimiru (; dzimis ), plašāk pazīstams kā Kazemiru (Casemiro), ir Brazīlijas futbolists, pussargs, Brazīlijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Anglijas Premjerlīgas kluba Manchester United sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104643"}
{"text": "Teo Ernandess\n\nTeo Bernārs Fransuā Ernandess (; dzimis ) ir Francijas futbolists, aizsargs. Ernandess pārstāv Itālijas Serie A komandu AC Milan.\n", "id": "lvs_Latn_104644"}
{"text": "Porupe\n\nPorupe (arī Porupīte) ir Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.\n\nTek ziemeļrietumu virzienā mazapdzīvotā apvidū. Lielākās pietekas - Alkšņvalks, Melnais valks. Ietek Mazupē augšpus Sīdzenieku kapiem. Lejtecē Porupi šķērso valsts autoceļš V1278 (Ciecere—Ikaiši—Vārme).\n", "id": "lvs_Latn_104645"}
{"text": "Mlada Boleslavas apriņķis\n\nMlada Boleslavas apriņķis () ir Čehijas Centrālčehijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Centrālčehijas apgabala Nimburkas apriņķi dienvidos, Prāgas Austrumu apriņķi dienvidrietumos un Melnīkas apriņķi rietumos, Liberecas apgabala Česka Līpas apriņķi ziemeļrietumos, Liberecas apriņķi ziemeļos un Semilu apriņķi ziemeļaustrumos, kā arī Hradeckrālovas apgabala Jičīnas apriņķi austrumos.\n", "id": "lvs_Latn_104646"}
{"text": "Markoss Ljorente\n\nMarkoss Ljorente Moreno (; dzimis ) ir Spānijas futbolists, pussargs, Spānijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2019. gada spēlē Madrides \"Atletico\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104647"}
{"text": "Ašrafs Hakīmi\n\nAšrafs Hakīmi (; dzimis ) ir Marokas futbolists, aizsargs. Kopš 2021. gada Hakīmi pārstāv Francijas Ligue 1 komandu Paris Saint-Germain.\n", "id": "lvs_Latn_104648"}
{"text": "Džordžs Šolti\n\nSers Džordžs Šolti (; dzimis kā Ģerģs Šterns () , miris ) bija Ungārijas ebreju izceksmes ungāru/britu orģestra un operas diriģents. Strādājis Minhenes, Frankfurtes un Londonas operās. Ilggadīgs Čikāgas simfoniskā orģestra mākslinieciskais vadītājs. Kļuva par vienu no pazīstamākajiem 20. gadsimta otrās puses diriģentiem. Pazīstams kā romantisma un agrā modernisma mūzikas interprets.\n", "id": "lvs_Latn_104649"}
{"text": "Istalsna (stacija)\n\nIstalsna ir dzelzceļa stacija līnijā Rēzekne II—Zilupe, starp Ludzas un Nerzas stacijām. Stacija atrodas 2 kilometru attālumā no Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotas vietas Istalsna.\n", "id": "lvs_Latn_104650"}
{"text": "Robalts\n\nRobalts (arī Robalta, Robalte, Robaltupe, Robaltupīte) ir Ponakstes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.\n\nIztek no Niedres dīķiem. Tek ziemeļrietumu virzienā mazapdzīvotā apvidū. Lielākā pieteka - Piņķenes grāvis. Robaltu nešķērso valsts autoceļi.\n", "id": "lvs_Latn_104651"}
{"text": "Briģi (stacija)\n\nBriģi ir pieturas punkts Ludzas novada Zaļesjes pagastā, līnijā Rēzekne II—Zilupe, starp Nerzas un Zilupes stacijām. Tajā pietur maršruta Rīga—Zilupe—Rīga dīzeļvilcieni. Ap 200 m uz rietumiem no pieturas atrodas gandrīz izzudis ciems Brigi, bet dzelzceļa pretējā pusē atrodas Brigu pagasta centrs ar tādu pašu nosaukumu. Gan no Zilupes, gan Ludzas puses pie pieturas pienāk ceļš, taču pārbrauktuves šajā vietā nav.\n", "id": "lvs_Latn_104652"}
{"text": "Bakova pie Jizeras\n\nBakova pie Jizeras () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Mlada Boleslavas apriņķī pie Jizeras upes.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1345. gadā. 1497. gadā ieguva pilsētas tiesības. 1526. gadā pilsēta iekļāvās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n", "id": "lvs_Latn_104653"}
{"text": "Klaudio Abado\n\nKlaudio Abado (; dzimis , miris ) bija itāļu diriģents. Ilggadīgs (no 1968. līdz 1986. gadam) Milānas operas La Scala muzikālais direktors, vēlāk (līdz 1991. gadam) — Vīnes Valsts operas muzikālais direktors. Bija arī Londonas simfoniskā orķestra (no 1979. līdz 1988. gadam) un Berlīnes filharmoniķu (no 1989. līdz 2002. gadam) galvenais diriģents. Tiek uzskatīts par izcilu Gustava Mālera mūzikas interpretu.\n", "id": "lvs_Latn_104654"}
{"text": "Urbāns III\n\nUrbāns III (, dzimis ap 1120. gadu, miris ), īstajā vārdā Umberto Krivelli (Umberto Crivelli), bija Romas pāvests no līdz savai nāvei. Viņa priekštecis bija Lūcijs III.\n\nUmberto Krivelli mācījās Boloņā. 1182. gadā pāvests Lūcijs III viņu iecēla par kardinālu un Milānas arhibīskapu. 1185. gadā kļuva par Romas pāvestu un pieņēma sev vārdu Urbāns III. Pāvesta amatā viņš turpināja savu priekšgājēja strīdu ar Svētās Romas imperatoru Frīdrihu I Barbarosu. Urbāna III māsasdēls vēlāk arī kļuva par pāvestu Celestīnu IV.\n", "id": "lvs_Latn_104655"}
{"text": "Baltijas Vēstures komisija\n\nBaltijas Vēstures komisija (Die Baltische Historische Kommission, BHK) ir 1951. gadā pie Getingenes Universitātes dibināta zinātniska biedrība Baltijas vēstures izpētei. Komisijas arhīvs atrodas Marburgas Herdera institūtā, tā izdod laikrakstu \"Forschungen zur baltischen Geschichte\" un finansē zinātniskos projektus.\n\nTajā ir apmēram 60 īstenie un 40 korespondētājlocekļi (pamatā no Baltijas valstīm) un pieci goda locekļi.\n", "id": "lvs_Latn_104656"}
{"text": "Borha Majorals\n\nBorha Majorals Moja (; dzimis ) ir Spānijas futbolists, uzbrucējs. Kopš 2022. gada spēlē La Liga kluba Getafe sastāvā. Iepriekš spēlējis Real Madrid, kur 2018. gadā uzvarējis UEFA Čempionu līgā.\n", "id": "lvs_Latn_104657"}
{"text": "Mateo Kovačičs\n\nMateo Kovačičs (; dzimis ) ir Horvātijas futbolists, pussargs, Horvātijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Kovačičs pārstāv Anglijas Premjerlīgas komandu Manchester City.\n", "id": "lvs_Latn_104658"}
{"text": "Dani Sevaljoss\n\nDaniels Sevaljoss Fernandess ( dzimis ) ir Spānijas futbolists, pussargs. Sevalkoss pārstāv La Liga klubu Madrides \"Real\".\n", "id": "lvs_Latn_104659"}
{"text": "Lerojs Sanē\n\nLerojs Sanē (Leroy Sané; dzimis ) ir Vācijas futbolists, pussargs, Vācijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē Vācijas Bundeslīgas kluba Minhenes \"Bayern\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104660"}
{"text": "Krimuldas iela (Rīga)\n\nKrimuldas iela ir neliela skavveida iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā. Tā atrodas Teikas apkaimē, blakus Gaisa tiltam. Krimuldas iela sākas un beidzas pie Brīvības gatves; ar citām ielām nekrustojas. Ielas garums ir 207 metri. Visā garumā iela ir klāta ar asfalta segumu. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē.\n", "id": "lvs_Latn_104661"}
{"text": "Krimuldas iela\n\nKrimuldas iela — iela Daugavpilī; Krimuldas iela — iela Jūrmalā; Krimuldas iela — iela Rēzeknē; Krimuldas iela — iela Rīgā; Krimuldas iela — iela Ventspilī.\n", "id": "lvs_Latn_104662"}
{"text": "Degteri\n\nDegteri ir ciems Ludzas novada Ciblas pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 1 km no pagasta centra Ciblas, 8 km no novada centra Blontiem un 233 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104663"}
{"text": "Kozlovski\n\nKozlovski ir ciems Ludzas novada Ciblas pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 1.5 km no pagasta centra Ciblas un 236 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V508.\n", "id": "lvs_Latn_104664"}
{"text": "Voloji\n\nVoloji ir ciems Ludzas novada Ciblas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu dienvidu austrumu rietumu centrālajā daļā 3 km no pagasta centra Ciblas un 235 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104665"}
{"text": "Kiuti\n\nKiuti ir ciems Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 5 km no pagasta centra Zvirgzdenes un 215 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Cirma ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_104666"}
{"text": "Šalupinki\n\nŠalupinki ir izzudis ciems Ludzas novadā Zvirgzdenes pagastā. Atradās pagasta centrālajā daļā 7 km no pagasta centra Zvirgzdenes un 229 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atradās Lielā Ludzas ezera krastā. Ciemā teritorijā atrodas valsts kultūras piemineklis Ķīšu kalns.\n", "id": "lvs_Latn_104667"}
{"text": "Vierņi\n\nVierņi ir ciems Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 3.5 km no pagasta centra Zvirgzdenes un 218 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V600.\n", "id": "lvs_Latn_104668"}
{"text": "Andiņi (Andrupenes pagasts)\n\nAndiņi ir ciems Krāslavas novada Andrupenes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 5,4 km no pagasta centra Andrupenes, 9,8 km no Dagdas un 260 km no Rīgas.\n\nCiema teritorijā atrodas valsts nozīmes arheloģiskais piemineklis Andeņu senkapi un mūsdienu kapsēta Andiņu kapi, kas konfesionāli ir piederīga Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcas draudzei.\n\nCiema ziemeļu daļa iekļaujas Rāznas Nacionālā parka teritorijā un ietilpst Andrupenes ainavu telpā.\n\nPapildus informācija par Andiņu ciemu atrodama Lursoft adrešu katalogā un valsts Zemes dienesta datu publicēšanas portālā.\n", "id": "lvs_Latn_104669"}
{"text": "Brīveri (Andrupenes pagasts)\n\nBrīveri ir ciems Krāslavas novada Andrupenes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 2.5 km no pagasta centra Andrupenes, 13 km no Dagdas un 219 km no Rīgas. Ciema teritorijā atrodas pilskalns Brīveru Garadkas kalns _ valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_104670"}
{"text": "Stalīdzāni (Andrupenes pagasts)\n\nStalīdzāni ir ciems Dagdas novada Andrupenes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 2 km no pagasta centra Andrupenes, 15 km no novada centra Dagdas un 215 km no Rīgas. Ciema teritorijā atrodas valsts un vietējās nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Stalidzānu Svilušais kalns un Stalidzānu senkapi.\n", "id": "lvs_Latn_104671"}
{"text": "Dauguļi (Andzeļu pagasts)\n\nDauguļi ir ciems Dagdas novada Andzeļu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 4 km no pagasta centra Andzeļiem, 11 km no novada centra Dagdas un 223 km no Rīgas. Ciema teritorijā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis — pilskalns Dauguļu Kapču kalns.\n", "id": "lvs_Latn_104672"}
{"text": "Vienšūnas organisms\n\nVienšūnas organisms ir organisms, kas sastāv no vienas šūnas. Tas nav taksons. Pie vienšūnas organismiem pieder baktērijas, arheji, vienšūņi, vienšūnas aļģes un vienšūnas sēnes. Visus vienšūnas organismus var iedalīt divās grupās: prokariotu vienšūnas organismi (baktērijas, arheji) un eikariotu vienšūnas organismi (pārējie iepriekš nosauktie organismi). Pretējais vienšūnas organismiem ir daudzšūnu organismi. Tiek uzskatīts, ka vienšūnas organismi ir senākās dzīvības formas uz Zemes. Tie esot bijuši uz Zemes pirms 3,8–4,0 miljardiem gadu (Zemes vecums ir 4,5 miljardi gadu).\n", "id": "lvs_Latn_104673"}
{"text": "Kulakova (Andzeļu pagasts)\n\nKulakova ir ciems Dagdas novada Andzeļu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 1.5 km no pagasta centra Andzeļiem, 8 km no novada centra Dagdas un 229 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Ežezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_104674"}
{"text": "Rokoli\n\nRokoli ir ciems Dagdas novada Andzeļu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2.5 km no pagasta centra Andzeļiem, 10 km no novada centra Dagdas un 227 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Rokolu ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_104675"}
{"text": "Itālijas prezidentu uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Itālijas prezidenti (), kas ir Itālijas valsts vadītāji. Prezidenta amats tika izveidots 1946. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104676"}
{"text": "Itālijas premjerministru uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Itālijas premjerministri, oficiāli Ministru padomes priekšsēdētāji, kas ir Itālijas valdības vadītāji. Premjerministra amats tika izveidots 1861. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104677"}
{"text": "Tongiešu valoda\n\nTongiešu valoda (lea fakatonga) ir austronēziešu valoda, oficiālā valoda Tongā. No 180 tūkstošiem valodas pratēju Tongā dzīvo aptuveni 100 tūkstoši. Pārējie ir emigranti un viņu pēcteči citās valstīs (Jaunzēlandē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā). Tongiešu valoda ir cieši saistīta ar niuiešu valodu. Tā ir tuva arī citām polinēziešu valodām, piemēram, samoāņu, maoru un havajiešu valodām.\n", "id": "lvs_Latn_104678"}
{"text": "Ģirts Ēcis\n\nĢirts Ēcis (dzimis ) ir latviešu režisors.\n\nMācījies Jūrmalas 1. vidusskolā un Rīgas Kinostudijas Kinoaktieru skolā. 1997. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermākslas - režijas programmu. 2007. gadā absolvējis Maskavas Dailes teātra skolu – studiju un ieguvis maģistra grādu režijā.\n\nBijis Jaunā Rīgas teātra aktieris. 2000. gadā ieguvis Spēlmaņu nakts balvu nominācijā \"Gada jaunais skatuves mākslinieks\".\n\nKopš 2010. gada režisē izrādes Dailes teātrī.\n", "id": "lvs_Latn_104679"}
{"text": "Vinčestera\n\nVinčestera (, ) ir pilsēta Apvienotajā Karalistē, Anglijā, Hempšīras grāfistes administratīvais centrs. Vinčestera atrodas 98 km uz dienvidrietumiem no Londonas un 22 km uz ziemeļiem no Sauthemptonas.\n\nLaikos, kad Romas impērija iebruka Lielbritānijā, romieši pašreizējā Vinčesteras vietā izveidoja apmetni Venta Belgarum. Vinčestera ir bijusi Veseksas Karalistes galvaspilsēta, un līdz aptuveni 1200. gadam arī Anglijas Karalistes galvaspilsēta. Pilsētā esošā Vinčesteras katedrāle ir viena no lielākajām katedrālēm Eiropā.\n", "id": "lvs_Latn_104680"}
{"text": "Edmunds Freibergs\n\nEdmunds Freibergs (dzimis Rīgā) ir latviešu režisors, aktieris un pasniedzējs.\n\n1966. gadā beidzis Rīgas 4. vidusskolu. 1970. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas aktierkursu. 1983. gadā konservatoriju absolvējis režisora specialitātē.\n\nNo 1970. līdz 1974. gadam bijis Valmieras teātra aktieris un režisors. 1974. gadā kļuvis par Nacionālā teātra aktieri un režisoru. Bijis arī Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs.\n\nNo 1975. līdz 1986. gadam pasniedzis aktiermeistarību Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātē. No 1986. līdz 1993. gadam bijis teātra mākslas katedras vadītājs. 1993. gadā kļuvis par aktiermeistarības pasniedzēju Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļā. 1998. kļuvis par Kultūras akadēmijas profesoru.\n\nIr Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.\n\n2011. gadā saņēmis Spēlmaņu nakts balvu nominācijā \"Gada aktieris otrā plāna lomā\".\n", "id": "lvs_Latn_104681"}
{"text": "Valters Sīlis\n\nValters Sīlis (dzimis ) ir latviešu režisors.\n\nAbsolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju dramatiskā teātra režijas specialitātē. Studiju laikā ERASMUS programmas ietvaros devies studēt teātra režiju uz Varšavu.\n\nIr režisējis izrādes Liepājas teātrī, Dirty Deal Teatro, Nacionālajā teātrī, neatkarīgajā teātrī Skatuve, kā arī festivālā \"Homo Novus\". Piedalījies teātra \"Skatuve\" un festivāla \"Homo Novus\" izrādēs arī kā aktieris.\n\n2020. gadā saņēma Spēlmaņu nakts balvu Gada režisors par izrādēm \"Puika, kurš redzēja tumsā\", \"Finlandizācija\" (Latvijas Nacionālais teātris), \"Izskatās, ka tu mirsi\" (kopā ar Kati Krolli) (Dirty Deal Teatro, Latvijas Jaunā teātra institūts), \"Uzvara ir mirklis\" (Valmieras vasaras teātra festivāls). Valtera Sīļa iestudētā izrāde \"Puika, kurš redzēja tumsā\" saņēma Spēlmaņu nakts GRAND PRIX balvu, kā arī balvu \"Gada mazās formas izrāde\".\n", "id": "lvs_Latn_104682"}
{"text": "Konfederācija\n\nKonfederācija ( — 'līgums', 'vienošanās'), arī valstu savienība vai līga, ir suverēnu valstu apvienošanās kopīgā savienībā uz starptautiska līguma pamata, kurā centrālā (konfederālā) vara ir relatīvi vāja ar visai nelielām pilnvarām. Līdz ar to tās būtība paredz, ka valstis konfederācijas ietvaros nekļūst par pavalstīm kā federatīvā valsts iekārtā, bet drīzāk par dalībvalstīm brīvprātīgā savienībā, kur politiskās pilnvaras galvenokārt tiek nodotas no dalībvalstu varas iestādēm uz centrālo valdību.\n\nMūsdienās vienas no lielākajām valstu apvienībām, kurās var novērot konfederatīvas attiecības, ir Nāciju Sadraudzība un Neatkarīgo Valstu Sadraudzība. Šāda veida konfederācijas jeb valstu savienības parasti tiek veidotas, lai realizētu kādu konkrētu mērķi, piemēram, īstenotu kopīgu aizsardzību (militāru savienību), ārpolitiku, ekonomiku vai imigrācijas politiku, kur centrālās valdības galvenais uzdevums ir palīdzēt organizēt šos attiecīgos procesus dalībvalstu interesēs.\n\nPretstats konfederācijām ir federāla un unitāra valsts, kur federatīva valsts iekārta paredz visas politiskās pilnvaras kopīgi sadalīt starp centrālo (federālo) un vietējo pavalstu varām (ASV), kamēr unitārā valsts iekārtā ir tikai viena centrālā valsts vara, no kuras pilnvarām pilnībā ir atkarīgas visas vietējās valsts varas iestādes (Latvija).\n", "id": "lvs_Latn_104683"}
{"text": "Savienība\n\nsavienība (organizācija) — organizācija, kurā ietilpst personas, uzņēmumi kopīgu mērķu realizēšanai, valstu savienība, laulība — divu cilvēku noslēgta savienība ģimenes veidošanai, parasti starp vīrieti un sievieti.\n", "id": "lvs_Latn_104684"}
{"text": "Aprobavci\n\nAprobavci ir ciems Dagdas novada Asūnes pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 7 km no pagasta centra Asūnes, 2 km no novada centra Dagdas un 233 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Dagdas ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_104685"}
{"text": "Klabauci\n\nKlabauci ir ciems Dagdas novada Asūnes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 2 km no pagasta centra Asūnes, 11 km no novada centra Dagdas un 240 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa V606 (Dagda – Asūne – Vorzova). Ciema teritorijā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Klabauču pilskalns un vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis - Klabauču senkapi (Turku kapi).\n", "id": "lvs_Latn_104686"}
{"text": "Reiņi (Asūnes pagasts)\n\nReiņi ir ciems Dagdas novada Asūnes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 4 km no pagasta centra Asūnes, 11 km no novada centra Dagdas un 237 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104687"}
{"text": "Alženova\n\nAlženova ir ciems Dagdas novada Dagdas pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 4 km no pagasta centra Ozoliņiem, 2 km no novada centra Dagdas un 233 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa V619 (Dagda_Pauļukalns).\n\nCiema teritorijā atrodas vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis - Alžinovas apmetne.\n", "id": "lvs_Latn_104688"}
{"text": "Purpļi\n\nPurpļi ir ciems Dagdas novada Dagdas pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 3 km no pagasta centra Ozoliņiem, 2 km no novada centra Dagdas un 230 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Purpļu ezera krastā. Ciemā atrodas Dagdas pilskalns.\n", "id": "lvs_Latn_104689"}
{"text": "Jurkova\n\nJurkova ir ciems Dagdas novada Ezernieku pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2 km no pagasta centra Ezerniekiem, 11 km no novada centra Dagdas un 233 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie reģionālā autoceļa P55 (Rēzekne_Dagda).\n\nCiema teritorijā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Jurkovas senkapi (Turku kalns).\n", "id": "lvs_Latn_104690"}
{"text": "Piļori\n\nPiļori ir ciems Dagdas novada Ezernieku pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 2 km no pagasta centra Ezerniekiem, 12 km no novada centra Dagdas un 231 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa V616 (Dagda_Andzeļi_Ezernieki), Ežezera krastā.\n\nCiema teritorijā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Piļoru senkapi I, II\n", "id": "lvs_Latn_104691"}
{"text": "Pontogi\n\nPontogi ir ciems Dagdas novada Ezernieku pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 4 km no pagasta centra Ezerniekiem, 14 km no novada centra Dagdas un 237 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie reģionālā autoceļa P52 (Ploski_Zilupe_Šķaune_Ezernieki).\n\nCiema teritorijā atrodas vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis - Pontagu senkapi.\n", "id": "lvs_Latn_104692"}
{"text": "Posova\n\nPosova ir ciems Dagdas novada Ķepovas pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 6 km no pagasta centra Neikšāniem, 19 km no novada centra Dagdas un 249 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa V606 (Dagda_Asūne_Vorzova).\n\nCiema teritorijā atrodas vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Posovas senkapi (Kapu kalniņš).\n", "id": "lvs_Latn_104693"}
{"text": "Vorzova (Ķepovas pagasts)\n\nVorzova ir ciems Dagdas novada Ķepovas pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 6 km no pagasta centra Neikšāniem, 20 km no novada centra Dagdas un 250 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa V606 (Dagda_Asūne_Vorzova).\n\nCiema teritorijā atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis — Vorzovas senkapi un mūsdienu kapsēta — Vorzovas kapi, kas konfesionāli ir piederīga Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīcas draudzei.\n", "id": "lvs_Latn_104694"}
{"text": "Bogdāni (Konstantinovas pagasts)\n\nBogdāni ir ciems Dagdas novada Konstantinovas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 5 km no pagasta centra Konstantinovas, 6 km no novada centra Dagdas un 232 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104695"}
{"text": "Kubuļniški\n\nKubuļniški ir ciems Dagdas novada Konstantinovas pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 4 km no pagasta centra Konstantinovas, 12 km no novada centra Dagdas un 224 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa Sivera ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_104696"}
{"text": "Saldi\n\nSaldi ir ciems Dagdas novada Konstantinovas pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 5 km no pagasta centra Konstantinovas, 10 km no novada centra Dagdas un 222 km no Rīgas.\n\nCiema teritorijā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Saldu Piliņgore-pilskalns un senkapi.\n", "id": "lvs_Latn_104697"}
{"text": "Mazurova\n\nMazurova ir ciems Dagdas novada Šķaunes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 7 km no pagasta centra Šķaunes, 22 km no novada centra Dagdas un 249 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104698"}
{"text": "Rubuļi (Šķaunes pagasts)\n\nRubuļi ir ciems Dagdas novada Šķaunes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 9 km no pagasta centra Šķaunes, 20 km no novada centra Dagdas un 247 km no Rīgas. Ciema teritorijā atrodas Rubuļu pilskalns.\n", "id": "lvs_Latn_104699"}
{"text": "Muraniški\n\nMuraniški ir ciems Dagdas novada Svariņu pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 10 km no pagasta centra Svarinciem, 4 km no novada centra Dagdas un 235 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa V619 (Dagda_Pauļukalns).\n\nCiema teritorijā atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Muranišķu apmetne un senkapi (Cīmota).\n", "id": "lvs_Latn_104700"}
{"text": "Neikšāni (Svariņu pagasts)\n\nNeikšāni ir ciems Dagdas novada Svariņu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 4 km no pagasta centra Svarinciem, 15 km no novada centra Dagdas un 245 km no Rīgas.\n\nCiema teritorijā atrodas vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Neikšānu senkapi.\n", "id": "lvs_Latn_104701"}
{"text": "Reiniki (Svariņu pagasts)\n\nReiniki ir ciems Dagdas novada Svariņu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2 km no pagasta centra Svarinciem, 11 km no novada centra Dagdas un 239 km no Rīgas Čaušicas krastos.\n\nCiema teritorijā atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Reiņiku senkapi.\n", "id": "lvs_Latn_104702"}
{"text": "Fon Belovi\n\nFon Belovi () ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18. gadsimtā ieceļojusi arī Latvijā un ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Ir arī vairākas krievu muižnieku Belovu dzimtas, kuru pirmsākumi meklējami Krievijas cara Mihaila Fjodoroviča valdīšanas laikā 17. gadsimtā.\n", "id": "lvs_Latn_104703"}
{"text": "Žagas\n\nŽagas, žagošanās ir ritmisks process cilvēka ķermenī, kurā diafragma savelkas un atslābst, radot raksturīgu skaņu. Diafragmas saraušanās brīdī rodas pēkšņa ieelpa, kas šo skaņu izsauc. Žagas ir smadzeņu nekontrolēts process, diafragmas saraušanos rada centrālās nervu sistēmas īpatnības. Līdz galam žagu cēloņi nav izpētīti. Ļoti reti žagas ir kādas slimības simptoms.\n", "id": "lvs_Latn_104704"}
{"text": "Rubinauci\n\nRubinauci ir ciems Dagdas novada Svariņu pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 10 km no pagasta centra Svarinciem, 9 km no novada centra Dagdas un 240 km no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Rubenaucu pilskalns.\n", "id": "lvs_Latn_104705"}
{"text": "Veiziniški\n\nVeiziniški ir ciems Dagdas novada Svariņu pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 8 km no pagasta centra Svarinciem, 7 km no novada centra Dagdas un 238 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa V619 (Dagda_Pauļukalns), Dagdas ezera krastā.\n\nCiema teritorijā atrodas vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Veizinišķu apmetne.\n", "id": "lvs_Latn_104706"}
{"text": "Persijas kampaņa\n\nPersijas kampaņa bija Osmaņu, Krievijas un Britu impēriju karadarbība Pirmā pasaules kara ietvaros, kas, ignorējot Persijas neitralitāti, noritēja galvenokārt irāņu Azerbaidžānā, Persijas centrā un Mezopotāmijas pierobežā. Karadarbība Persijā notika Kaukāza operācijas un Mezopotāmijas operācijas ietvaros no 1914. gada decembra līdz Mudrosas pamiera noslēgšanai 1918. gada 30. oktobrī.\n", "id": "lvs_Latn_104707"}
{"text": "Edgars Niklasons\n\nEdgars Niklasons (dzimis Rīgā) ir latviešu dramaturgs un režisors.\n\n2011. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju, kur ieguvis bakalaura grādu teātra, kino un TV dramaturģijā. 2014. gadā Kultūras akadēmijā ieguvis maģistra grādu mākslās.\n\nMāca kulturoloģiju Rīgas Teikas vidusskolā. Kopš 2014. gada ir teātra mākslas studijas \"Te13\" vadītājs. Ir režisējis izrādes Latvijas Leļļu teātrī, Rīgas Teikas vidusskolā, festivālā \"Lampa\", Ed. Smiļģa Teātra muzejā un Turcijā. Veidojis dramaturģiju vairākos projektos.\n", "id": "lvs_Latn_104708"}
{"text": "Itālijas fronte (1915—1918)\n\nItālijas fronte Pirmā pasaules kara ietvaros izveidojās mūsdienu Itālijas ziemeļos, kad Itālijas karaliste izlēma uzbrukt Austroungārijai. Kaujas no 1915. gada līdz 1918. gadam notika sarežģītos Alpu kalnu apstākļos un noveda pie milzīgiem kareivju un civiliedzīvotāju upuriem.\n", "id": "lvs_Latn_104709"}
{"text": "Galvāni (Ambeļu pagasts)\n\nGalvāni ir ciems Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 1 km no pagasta centra Ambeļiem, 26 km no novada centra Daugavpils un 196 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104710"}
{"text": "Gļinaruča\n\nGļinaruča ir ciems Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 6 km no pagasta centra Ambeļiem, 28 km no novada centra Daugavpils un 203 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V676.\n", "id": "lvs_Latn_104711"}
{"text": "Lauku Ļāperi\n\nLauku Ļāperi ir ciems Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 5 km no pagasta centra Ambeļiem, 28 km no novada centra Daugavpils un 201 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V676. Ciema teritorijā atrodas Leperu pilskalns.\n", "id": "lvs_Latn_104712"}
{"text": "Lielā Baranovska\n\nLielā Baranovska ir ciems Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 1 km no pagasta centra Ambeļiem, 26 km no novada centra Daugavpils un 196 km no Rīgas. Ciema teritorijā atrodas Baranaukas pilskalns.\n", "id": "lvs_Latn_104713"}
{"text": "Skromoni\n\nSkromoni ir ciems Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 3 km no pagasta centra Ambeļiem, 27 km no novada centra Daugavpils un 199 km no Rīgas. Ciema teritorijā atrodas pilskalns - Greitas kalns.\n", "id": "lvs_Latn_104714"}
{"text": "Vecie Stupeliški\n\nVecie Stupeliški ir ciems Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 4 km no pagasta centra Ambeļiem, 30 km no novada centra Daugavpils un 199 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104715"}
{"text": "Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānā (Pirmais pasaules karš)\n\nKaradarbība Āzijā un Klusajā okeānā Pirmā pasaules kara laikā notika, lai Antantes valstis ar savu Āzijas koloniju un sabiedroto valstu palīdzību varētu iekarot Vācijas impērijas kolonijas šajā reģionā. Lielākā sauszemes operācija bija vācu Ķīnas kolonijas Cingtao aplenkums. Pārējās kaujas notika galvenokārt uz jūras vai saistījās ar vācu Jaungvinejas un daudzo salu arhipelāgu pakāpenisku pakļaušanu.\n", "id": "lvs_Latn_104716"}
{"text": "Fašodas incidents\n\nFašodas incidents apzīmē franču un britu koloniālo interešu konfliktu Sudānas vidienē 1898. gadā, kas īsu laiku draudēja ar kara izcelšanos starp abām koloniālajām lielvalstīm.\n\nŠajā laikā, lai arī Sudāna formāli bija pakļauta Ēģiptei, kas pati bija nonākusi Britu impērijas pakļautībā, tās teritoriju vairākus gadus kontrolēja islāmistu dumpinieki, kurus briti sakāva 1898. gadā.\n\nKamēr britu impērija cerēja izveidot nepārtrauktu sauszemes koloniju joslu no Kairas līdz Keiptaunai, Francijas koloniālā impērija no Rietumāfrikas centās izplesties Āfrikas vidienē, abu lielvaru interešu virzieniem krustojoties Fašodā. Dodoties no Gabonas franču 140 vīru liela vienība Žana Batista Maršāna vadībā 1898. gada 10. jūlijā sasniedza Fašodu, paceļot Francijas karogu virs pamesta ēģiptiešu forta drupām.\n\nTikmēr britu spēki Herberta Kičenera vadībā no Ēģiptes dodoties lejup pa Nīlu, iznīcināja Sudānas dumpiniekus un devās tālāk uz Fašodu, ko sasniedza 18. septembrī. Abi karavadoņi vienojās, ka Fašodā var plīvot Francijas, Lielbritānijas un Ēģiptes karogi, kamēr konfliktu atrisinās abu valstu politiķi. Francijas Trešā republika, kurai interesēja savienība ar Lielbritāniju pret Vācijas impēriju, piekāpās, 4. novembrī pavēlot Maršānam pamest Fašodu, vienlaikus saglabājot teritoriālās pretenzijas uz reģionu. 1899. gada 21. martā abas valstis vienojās, ka Nīlas un Kongo upju baseinu robeža iezīmēs arī abu valstu interešu robežu.\n", "id": "lvs_Latn_104717"}
{"text": "Frederiks Nanings\n\nFrederiks Nanings (; dzimis , miris ) bija nīderlandiešu šaha problēmists un šaha žurnālists.\n\nPēc profesijas skolotājs.\n", "id": "lvs_Latn_104718"}
{"text": "Stīvens Krauders\n\nStīvens Bleiks Krauders (; dzimis , Mičiganā, ASV ) ir kanādiešu izcelsmes amerikāņu konservatīvais politikas komentētājs, aktieris un komiķis. Viņš ir raidījuma Louder with Crowder vadītājs, kurā tiek aplūkotas ziņas, popkultūra un politika. Raidījums tiek straumēts YouTube un Conservative Review straumēšanas mājaslapā CRTV; mājaslapā LouderWithCrowder.com kā arī portālos Facebook, SoundCloud, iTunes un virszemes radio. Viņš ir bijušais televīzijas kanāla Fox News korespondents, regulārs viesis raidījumā TheBlaze, PBS bērnu animācijas filmas Arthur balss aktieris un ir bieži redzams raidījumos \"Glenn Beck Programme\" un \"The Dana Show\".\n", "id": "lvs_Latn_104719"}
{"text": "Džoels Makheils\n\nDžoels Edvards Makheils (; dzimis Romā, Itālijā) ir amerikāņu komiķis, aktieris, rakstnieks, televīzijas producents un televīzijas personība. Viņš ir pazīstams ar televīzijas raidījuma The Soup vadīšanu un Džefa Vingera lomu NBC/Yahoo! seriālā Community. Viņš ir filmējies filmās \"Spiegu bērni 4: Visu laiku pasaulē\" (2011) un \"Teds\" (2012), kā arī CBS raidījumā The Great Indoors.\n", "id": "lvs_Latn_104720"}
{"text": "Norišige Kanai\n\nNorišige Kanai (金井 宣茂, Kanai Norishige, dzimis 1976. gada decembrī) ir Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) kosmonauts, ārsts.\n\n2002. gadā Kanai absolvēja Nacionālo Aizsardzības medicīnas koledžu. Pēc tam viņš bija ārsts Japānas pašaizsardzības spēkos. 2004. gadā Kanai apguva niršanas medicīnas kursu un kļuva par niršanas medicīnas virsnieku. 2006. gadā ASV viņš ieguva Jūras kara flotes nirēja kvalifikāciju.\n\n2009. gada 12. septembrī Norišige Kanai uzņemts JAXA kosmonautu vienībā. Viņš kopā ar Takuju Oniši un Kimiju Jui devās uz ASV, kur kopā ar NASA 20. astronautu iesaukumu izgāja astronautu vispārējās sagatavošanas kursu. 2011. gada jūlijā viņš ieguva NASA astronauta kvalifikāciju.\n\nNorišige Kanai pirmo reizi devās kosmosā 2017. gada decembrī ar kosmosa kuģi Sojuz MS-07 kopā ar Antonu Škapļerovu un Skotu Tinglu. Viņš bija SKS 54. un 55. lidojuma inženieris. Lidojums kosmosā beidzās 2018. gada jūnijā.\n", "id": "lvs_Latn_104721"}
{"text": "Pirmais pasaules karš Āfrikā\n\nPirmais pasaules karš Āfrikā norisinājās gandrīz visās kontinenta daļās, karadarbībai iedaloties Eiropas koloniālo valstu uzbrukumiem Vācijas impērijas kolonijām, un Eiropas koloniālajiem kariem pret vietējo iedzīvotāju brīvības cīņām Lībijā, Somālijā, Sudānā u.c. Karadarbības laikā Vācija, karojot pret Britu impēriju, Francijas koloniālo impēriju, Beļģu Kongo un Portugāles koloniālo impēriju, zaudēja visas savas kolonijas - Kamerūnu, Togolandi, Vācu Dienvidrietumu Āfriku (Namībija) un Vācu Austrumāfriku (Tanzānija u.c.).\n", "id": "lvs_Latn_104722"}
{"text": "Brenteļiški\n\nBrenteļiški ir ciems Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 8 km no pagasta centra Biķerniekiem, 26 km no novada centra Daugavpils un 205 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Baltass upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_104723"}
{"text": "Pipari (Dubnas pagasts)\n\nPipari ir ciems Augšdaugavas novada Dubnas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 3 km no pagasta centra Dubnas, 24 km no novada centra Daugavpils un 187 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104724"}
{"text": "Svilišķi\n\nSvilišķi ir ciems Augšdaugavas novada Dubnas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 4 km no pagasta centra Dubnas, 25 km no novada centra Daugavpils un 188 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104725"}
{"text": "Jaunušāni\n\nJaunušāni ir ciems Augšdaugavas novada Līksnas pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 6 km no pagasta centra Līksnas, 7 km no novada centra Daugavpils un 182 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Daugavas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_104726"}
{"text": "Munciški\n\nMunciški ir ciems Augšdaugavas novada Līksnas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 12 km no pagasta centra Līksnas, 25 km no novada centra Daugavpils un 168 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A6.\n", "id": "lvs_Latn_104727"}
{"text": "Ribaki\n\nRibaki ir ciems Augšdaugavas novada Līksnas pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 3 km no pagasta centra Līksnas, 11 km no novada centra Daugavpils un 180 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Daugavas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_104728"}
{"text": "Markova (Naujenes pagasts)\n\nMarkova ir ciems Augšdaugavas novada Naujenes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 11 km no pagasta centra Naujenes, 22 km no novada centra Daugavpils un 205 km no Rīgas. Ciems atrodas Daugavas lokos, pie Putānu upītes ietekas Daugavā. Putānu upītes krastā — Markovas pilskalns, to iespējams apmeklēt, izejot Markovas izziņas taku; nepilna kilometra attālumā no Markovas — Slutišku vecticībnieku sādža.\n", "id": "lvs_Latn_104729"}
{"text": "Melderiški\n\nMelderiški ir ciems Augšdaugavas novada Naujenes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 12 km no pagasta centra Naujenes, 25 km no novada centra Daugavpils un 206 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A6, Puniškas upes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_104730"}
{"text": "Nitiši\n\nNitiši ir ciems Augšdaugavas novada Naujenes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 5 km no pagasta centra Naujenes, 12 km no novada centra Daugavpils un 200 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Daugavas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_104731"}
{"text": "Rudāni\n\nRudāni ir ciems Augšdaugavas novada Naujenes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 8.5 km no pagasta centra Naujenes, 19 km no novada centra Daugavpils un 204 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104732"}
{"text": "Vecpils (Naujenes pagasts)\n\nVecpils ir ciems Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, Daugavas lokos. Atrodas pagasta centrālajā daļā 2 km no pagasta centra Naujenes, 13 km no novada centra Daugavpils un 198 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V703.\n\nVecpilī, Daugavas krastā, atrodas Vecpils (Naujenes) pilskalns ar vēsturiskās Dinaburgas pils drupām un maketu.\n", "id": "lvs_Latn_104733"}
{"text": "Vecračina\n\nVecračina ir ciems Daugavas labajā krastā Augšdaugavas novada Naujenes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 13 km no pagasta centra Naujenes, 24 km no novada centra Daugavpils un 208 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104734"}
{"text": "Židina\n\nŽidina ir ciems Augšdaugavas novada Naujenes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 11 km no pagasta centra Naujenes, 23 km no novada centra Daugavpils un 206 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A6.\n", "id": "lvs_Latn_104735"}
{"text": "Mālgals\n\nMālgals ir ciems Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 4 km no pagasta centra Nīcgales, 33 km no novada centra Daugavpils un 161 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A6.\n", "id": "lvs_Latn_104736"}
{"text": "Kaķīši (Sventes pagasts)\n\nKaķīši ir ciems Augšdaugavas novada Sventes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 1.5 km no pagasta centra Sventes, 8 km no novada centra Daugavpils un 183 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A14.\n", "id": "lvs_Latn_104737"}
{"text": "Elerne\n\nElerne ir ciems Augšdaugavas novada Tabores pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 3,5 km no pagasta centra Tabores, 12 km no novada centra Daugavpils un 199 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V705. Veidojusies ap vēsturisko Elkšņu muižu (Gut Ellern). Elernes katoļu baznīcas tuvumā Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecības uzsākšanas laikā notika aizsargdambja uzbēruma veidošanas darbi.\n", "id": "lvs_Latn_104738"}
{"text": "Lasenberga\n\nLasenberga ir ciems Augšdaugavas novada Tabores pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 4 km no pagasta centra Tabores, 5 km no novada centra Daugavpils un 195 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104739"}
{"text": "Čistjakova\n\nGaļina Čistjakova (Галина Чистякова; 1962) — krievu vieglatlēte; Tamāra Čistjakova (Тамара Чистякова; 1986) — Krievijas FIDE meistare šahā.\n", "id": "lvs_Latn_104740"}
{"text": "Sarkaņi (Vaboles pagasts)\n\nSarkaņi ir ciems Augšdaugavas novada Vaboles pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 4 km no pagasta centra Vaboles, 13 km no novada centra Daugavpils un 179 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104741"}
{"text": "Ezerstarpi\n\nEzerstarpi ir ciems Augšdaugavas novada Višķu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 11 km no pagasta centra Špoģiem, 36 km no novada centra Daugavpils un 193 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V683, Ārdavas ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_104742"}
{"text": "Maskovskaja\n\nMaskovskaja ir ciems Augšdaugavas novada Višķu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 5 km no pagasta centra Špoģiem, 26 km no novada centra Daugavpils un 193 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V676, Višķu ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_104743"}
{"text": "Ostrova (Višķu pagasts)\n\nOstrova ir ciems Augšdaugavas novada Višķu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 5,5 km no pagasta centra Špoģiem, 28 km no novada centra Daugavpils un 193 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V762, Boltaru ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_104744"}
{"text": "Obodrīti\n\nObodrīti jeb abotrīti (, ) bija Elbas slāvu (dēvētu arī par vendiem) cilšu apvienība, kas no 8. līdz 12. gadsimtam izveidoja savu valsti tagadējās Meklenburgas un austrumu Holšteinas teritorijā.\n\nPie obodrītu cilšu apvienības piederēja vagri (), travnjani (Travnjanen, travnjane), polabieši (Polaben, polabi), kesinieši (Kessiner, chizzini), varnovieši (Warnower, warnavi), circipani (Zirzipanen, circipanien), smeldingi (Smeldinger, smeldingi), betenieši (Bethenzer, bytenici) un linoni (Linonen).\n", "id": "lvs_Latn_104745"}
{"text": "Kāršu spēle\n\nKāršu spēle ir jebkura spēle ar spēļu kārtīm. Starp izplatītākajām kāršu spēlēm ir acīte, pokers un bridžs. Latvijā izplatīta kāršu spēle ir zole. Kāršu spēles ir arī tās spēles, kur izmanto nestandarta kārtis, piemēram, Uno vai Pokémon Trading Card Game. Ja kāršu spēles spēlē uz naudu vai citu laimestu, tad tās kļūst par azartspēlēm.\n", "id": "lvs_Latn_104746"}
{"text": "Ķīnas Republika (1912—1949)\n\nĶīnas Republika apzīmē haotisku posmu Ķīnas vēsturē no 1911. gada 10. oktobra revolūcijas līdz Ķīnas Tautas Republikas proklamēšanai 1949. gada 1. oktobrī. Ķīnas Republika Taivānā sevi uzskata par šīs republikas turpinājumu. Pastāvēšanas laikā Ķīnas Republika par savām teritorijām uzskatīja arī Krievijas Impērijas (vēlāk PSRS) atkarībā nonākušo Mongoliju, japāņu iekaroto Taivānu un Mandžūriju, kā arī vairākas strīdīgās un autonomas teritorijas Centrālāzijā un Himalajos, no kuriem lielākās bija Tibeta un Siņdzjana.\n\nRepubliku pasludināja 1912. gada 1. janvārī, un tās pastāvēšanas pirmajos piecos gados bija divi neveiksmīgi mēģinājumi atjaunot impēriju. Pēc Beijaņas armijas komandiera, prezidenta (1912-15), imperatora (1915-16) Juaņa Šikaja nāves centrālā valsts vara sadalījās vairāku reģionālo militāro grupējumu rokās, kas veidoja tā saukto Beijaņas valdību. No Pekinas padzītā revolūcijas vadoņa Suna Jatsena atbalstītāji izveidoja varas bāzi Ķīnas dienvidu piekrastē, no kuras Čans Kaiši 1926. gadā sāka Ziemeļu karagājienu, lai apvienotu valsti Gomiņdan partijas varā.\n\nNankinas desmitgades laikā no 1927. līdz 1937. gadam Ķīnas centrālajā daļā Gomiņdans centās strauji attīstīt un reformēt valsti, lai arī partijas varu nepārtraukti apdraudēja iekšējie un ārējie militārie konflikti, lielākie no kuriem bija pilsoņu karš ar Mao Dzeduna komunistiem un Japānas Impērijas iebrukums. No 1931. gada Japāna iekaroja lielus Ķīnas ziemeļu, centra un dienvidu rajonus, kuru pārvaldei izveidoja vairākas vasaļvalstis. Pēc Japānas kapitulācijas 1945. gadā ātri atsākās Ķīnas pilsoņu karš starp Gomiņdana nacionālistiem un komunistiem, kurā uzvaru guva Mao Dzeduna vadītie komunisti, 1949. gadā piespiežot Čanu Kaiši ar atbalstītājiem bēgt uz Taivānu.\n", "id": "lvs_Latn_104747"}
{"text": "Maska\n\nMaska ir uzliktnis uz sejas, kurā attēlota kāda būtne, dzīvnieks vai cilvēks. Maskai ir parasti ir izgriezti divi caurumi acīm, lai tās lietotājs varētu caur tiem skatīties. Maskas var kalpot arī kā dekors. Galvenais maskas mērķis ir tās lietotājam palikt anonīmam. No aizvēsturiskiem laikiem maskas izmanto dažādu rituālu, ceremoniju vai praktisku iemeslu dēļ. Mūsdienās tās izmanto arī karnevālos un masku ballēs.\n", "id": "lvs_Latn_104748"}
{"text": "Maska (nozīmju atdalīšana)\n\nmaska — uzliktnis sejai; maska — datorzinātnē neliels daudzums datu, kurus var izmantot kā šablonu; \"Maska\" — 1994. gada amerikāņu supervaroņu filma; gāzmaska; kosmētiskā maska; medicīniskā maska.\n", "id": "lvs_Latn_104749"}
{"text": "Siltumizolācija\n\nSiltumizolācijas materiāls ir tāds celtniecības materiāls, kuru lieto, lai pasargātu ēku vai atsevišķu telpu no siltuma zudumiem. Celtniecībā, lietojot siltumizolācijas materiālus, rodas iespēja samazināt ēku konstrukciju biezumu, to svaru, materiālu daudzumu un izmaksas. Siltumizolācijas uzdevums ir pasargāt telpu no aukstuma ziemā un pārkaršanas vasarā. Mūsu klimatiskajos apstākļos pret aukstumu pasargātām telpām pārkaršana no saules iedarbības nedraud, bet pārkaršana var draudēt telpām, kuras paredzētas apdzīvošanai tikai vasarā (verandas, vasarnīcas u. tml.).\n", "id": "lvs_Latn_104750"}
{"text": "Pāce (Dundagas pagasts)\n\nPāce () ir ciems Talsu novada Dundagas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā pie autoceļa P77 4,5 km no pagasta centra Dundagas, 38 km no novada centra Talsiem un 125 km no Rīgas Pāces un Baložezera (Pāces dīķa jeb dzirnavezera) krastā. Uz dzirnavezera salas - Pāces pilskalns.\n", "id": "lvs_Latn_104751"}
{"text": "Roznieku grāvis\n\nRoznieku grāvis ir Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.\n\nTek rietumu virzienā. Lielākā pieteka - Buntu grāvis. Ietek Ventā augšpus Kumbru mājām. Roznieku grāvi šķērso valsts autoceļš V1278 (Ciecere—Ikaiši—Vārme).\n", "id": "lvs_Latn_104752"}
{"text": "Bela pie Bezdezas\n\nBela pie Bezdezas () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Mlada Boleslavas apriņķī.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1264. gadā un tajā pašā gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības. Iesākumā pilsēta cieta no ūdens trūkuma, tāpēc 1304. gadā ar karaļa Vāclava II lēmumu tā tika pārcelta pie Belas upes. 1526. gadā pilsēta iekļāvās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n\nBela pie Bezdezas ir šahistu, brāļu Ludeka Pahmana (Luděk Pachman, 1924—2003) un Vladimīra Pahmana (Vladimír Pachman, 1918—1984) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_104753"}
{"text": "Hulegu\n\nHulegu (, Hulegu, dzimis , miris ), arī Hulagu, bija mongoļu valdnieks (hans), kas vadīja mongoļu karagājienus Dienvidrietumāzijā. Viņš bija Čingishana mazdēls, viņa vecākā dēla Tolui dēls, Hubilaja un Munkes brālis. Hulegu kļuva par pirmo jaunizveidotās valsts Ilhanāta valdnieku, kas tika izveidota aptuveni mūsdienu Irānas teritorijā.\n\nHulegu 1258. gadā aplenca un iekaroja Bagdādi, tādēļ pilsēta uz laiku zaudēja arābu pasaules galvenā centra statusu. Bagdādē gāja bojā vairāki simti tūkstoši pilsētas aizstāvju un iedživotāju. 1260. gadā Hulegu iebruka Sīrijā, uzbrūkot arī Damaskai.\n", "id": "lvs_Latn_104754"}
{"text": "Aleksandrs Kuzņecovs\n\nAleksandrs Kuzņecovs (; dzimis , miris ) bija padomju šaha problēmists.\n\nPēc nodarbošanās bija Maskavas dekoratīvās dārzsaimniecības tehniķis, vēlāk — prečzinis.\n", "id": "lvs_Latn_104755"}
{"text": "Daniels Barenboims\n\nDaniels Barenboims (, ; dzimis ) ir Argentīnas ebreju izcelsmes pianists un diriģents.\n\nNo 1975. līdz 1989. gadam bija Parīzes orķestra (Orchestre de Paris) muzikālais direktors. No 1991. līdz 2006. gadam — Čikāgas simfoniskā orķestra muzikālais direktors, bet no 2007. līdz 2014. gadam — Milānas operas La Scala muzikālais vadītājs. No 1992. gada ir Berlīnes Valsts operas un Berlīnes Valsts kapellas muzikālais direktors.\n\nBūdams Argentīnas, Izraēlas, Palestīnas un Spānijas pilsonis, Barenboims ir pazīstams kā Izraēlas palestīniešu politikas kritiķis. 1999. gadā Seviļā nodibināja Rietumu-Austrumu divāna orģestri, kurā uzstājas Tuvu Austrumu arābu valstu un Izraēlas jaunie mūziķi. Kā politisku žestu Izraēlā atskaņojis Riharda Vāgnera mūziku.\n\nBarenboims ieguvis septiņas Grammy balvas, kā arī daudzus citus apbalvojumus.\n\nNo 1967. līdz viņas nāvei 1987. gadā bija precējies ar britu čellisti Žaklīnu di Prē, no 1988. gada precējies ar pianisti Jeļenu Baškirovu.\n", "id": "lvs_Latn_104756"}
{"text": "Džungļu grāmata\n\n\"Džungļu grāmata\" () ir angļu rakstnieka Radjarda Kiplinga stāstu kolekcija, kas izdota 1894. gadā. Stāstu galvenais tēls ir cilvēkbērns Mauglis, kuru Indijas mežos (džungļos) uzaudzinājuši vilki. Lielākā daļa no tēliem ir dzīvnieki, piemēram, tīģeris Širhans un lācis Balu. Darbība norisinās Indijas mežos, grāmatā vairākas reizes pieminēta pilsēta Seoni, kas atrodas Madhjas Pradēšas štatā.\n\nGrāmata vairākas reizes izdota latviešu valodā (1936. gadā, 1958. gadā, 1982. gadā (sērijā \"Stāsti par dabu\"), 2000. gadā (sērijā \"Sprīdīša bibliotēka\"), 2005. gadā (sērijā \"Lasītprieks!\").\n\nGrāmatai ir divas daļas — \"Pirmā džungļu grāmata\" un \"Otrā džungļu grāmata\". Tajās ietilpst arī stāsti, kas nav saistīti ar galveno sižeta līniju par Maugli. Daži no tiem, piemēram, \"Riki-tiki-tavi\" ir izdoti arī atsevišķās grāmatās.\n", "id": "lvs_Latn_104757"}
{"text": "Ziemeļu karagājiens\n\nZiemeļu karagājiens, arī Ziemeļu ekspedīcija bija Ķīnas Republikas Gomiņdana partijas Nacionālās revolucionārās armijas karagājiens no 1926. līdz 1928. gadam Čana Kaiši vadībā, ar mērķi pakļaut politiski sašķeltās Ķīnas centrālās un ziemeļu piekrastes provinces Gomiņdana varai. Dienvidos bāzētais Gomiņdans, zināms arī kā Nacionālisti, vērsās pret Pekinu kontrolējošo Beijaņas valdību un provinču autonomajiem militārajiem režīmiem, formāli atjaunojot Ķīnas vienotību.\n\nKaragājiens noritēja divos posmos, ko izraisīja Gomiņdana sašķelšanās 1927. gada aprīlī labajā un kreisajā spārnā. To izraisīja Čana Kaiši organizētie komunistu slaktiņi, kas izbeidza 1923. gadā PSRS iespaidā izveidoto Pirmo vienoto fronti ar komunistiem. Politisko un militāro neveiksmju dēļ Čans Kaiši bija spiests uz laiku atkāpties no Nacionālās revolucionārās armijas vadītāja amata, taču atguva to 1928. gada janvārī. Gomiņdana militārie panākumi lika tam pieslieties arī daļai no provinču militārajiem režīmiem, bet Pekinas Beijaņas valdību kontrolējošajam Čžanam Czoliņam bēgt uz Mandžūriju, kur viņu nogalināja japāņi. Čžana Czoliņa dēls 1928. gada jūnijā paziņoja, ka viņa kontrolētā Mandžūrija atzīs Gomiņdana Naņdzjinas valdību, tā izbeidzot Ziemeļu karagājienu.\n", "id": "lvs_Latn_104758"}
{"text": "Sarma (nozīmju atdalīšana)\n\nSarma, dabas parādība Sarma (ciems) Sarma (personvārds), personvārds latviešu vārdadienu kalendārā\n", "id": "lvs_Latn_104759"}
{"text": "Regīna Teisla-Pokorna\n\n| nodarbošanās = šahiste | dzimums = S }}\n\nRegīna Teisla-Pokorna (Regina Theissl-Pokorná''; dzimusi Regīna Pokorna () Bratislavā) ir Slovākijas starptautiskā lielmeistare šahā (2000), kas kopš 2015. gada pārstāv Austriju.\n", "id": "lvs_Latn_104760"}
{"text": "Beijaņas valdība\n\nBeijaņas valdība ir neformālais Pekinā bāzētās Ķīnas Republikas nosaukums laikā no 1912. līdz 1928. gadam, lai arī biežāk attiecināts uz laiku pēc Juaņa Šikaja nāves 1916. gadā. Valstī formāli darbojās 1912. gada konstitūcija, parlaments un prezidents, bet īstā vara piederēja konfliktējošiem virsnieku grupējumiem, kas pieņēma visus svarīgākos lēmumus. Šajos gados Beijaņas valdībai bija septiņi prezidenti, piecas pagaidu valdības, 34 premjerministri, 25 valdības, pieci parlamenti. Beijaņas valdības posmu izbeidza Čana Kaiši vadītais Ziemeļu karagājiens, kas formāli apvienoja valsti Naņdzjinā bāzētās valdības rokās.\n\nValdības nosaukums cēlies no Juaņa Šikaja vadītās Beijaņas (Ziemeļu jūru) armijas, no kuras virsniekiem nāca lielākā daļa šī laika politisko darboņu. Pēc Juaņa Šikaja nāves 1916. gadā, virsnieku grupējumi sagrāba varu provincēs, turpmākos desmit gadus pavados savstarpējās cīņās par varu Pekinā. Ietekmīgākie bija Aņhui, Žili un Feņtjaņas grupējumi. Savstarpējo konfliktu likvidēšanai 1917. gadā viens no grupējumiem mēģināja tronī atjaunot pēdējo imperatoru Puji, taču šo mēģinājumu sagrāva divās nedēļās. Turpmāk valdību kontrolēja Aņhui grupējums, kuru 1920. gadā sakāva Feņtjaņas un Žili alianse, starp kurām 1922. un 1924. gadā izcēlās savstarpēji kari. Žili grupējumu atbalstīja Rietumvalstis, bet Feņtjaņas grupējumu Japāna. Pirmajā abu grupējumu karā uzvarējušais Feņtjaņas grupējums zaudēja 70 000 kritušo un ievainoto. 1924. gada karā Žili grupējums sākotnēji ieņēma Pekinu, taču drīz to zaudēja.\n\nŠīs nebeidzamās cīņas novājināja visus grupējumus, padarot Beijaņas valdību rīcības nespējīgu, un paverot ceļu Gomiņdan Ziemeļu ekspedīcijai 1926. gadā. Provinces Pekinai nesūtīja nodokļu ieņēmumus, un tā varēja balstīties tikai uz ārzemju tirdzniecības koncesiju maksājumiem, sāls nodokli un muitas ieņēmumiem, kā arī ārvalstu kredītiem. Centrālās varas vājums pavēra ceļu ekonomikas uzplaukumam piekrastes pilsētās, īpaši Šanhajā, kā arī radīja atbalstu nacionālistiem, kas aizstāvēja valsts apvienošanu stingras centrālās varas rokās.\n", "id": "lvs_Latn_104761"}
{"text": "Ploješti\n\nPloješti (, ) ir pilsēta Rumānijā, Prahovas žudeca administratīvais centrs. 2021. gadā pilsētā dzīvoja 180 540 tūkstoši iedzīvotāju, devītā lielākā Rumānijas pilsēta. Ploješti atrodas 65 km uz ziemeļiem no Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes. Ploješti ir nozīmīgs transporta mezgls, kas savieno Bukaresti ar Transilvāniju un Moldovu.\n", "id": "lvs_Latn_104762"}
{"text": "Quattro (četru riteņu piedziņas sistēma)\n\nQuattro (no itāļu valodas — 'četri') ir automašīnu zīmola Audi lietots apzīmējums ar pilnpiedziņas sistēmu aprīkotām automašīnām. Quattro ir viens no tradicionālajiem piedziņas veidiem.\n\nVārds \"quattro\" ir reģistrēta preču zīme Audi AG, Vācijas automobiļu rūpniecības koncerna Volkswagen Group meitasuzņēmumam.\n", "id": "lvs_Latn_104763"}
{"text": "4motion\n\n4motion ir Volkswagen AG reģistrēta preču zīme, ko izmanto tikai Volkswagen automobiļiem, kas aprīkoti ar četru riteņu piedziņas sistēmu. Volkswagen iepriekš ir izmantojis terminu \"Syncro\" saviem pilnpiedziņas modeļiem.\n\nNo Volkswagen grupas citu marku \"quattro\" nomenklatūra tiek izmantota 4WD Audi automašīnām. Māsas uzņēmumi Škoda pēc modeļa nosaukuma vienkārši izmanto nomenklatūru \"4x4\", Seat modeļeim izmanto \"4\" vai \"4drive\", bet Porsche tikai izmanto \"4\".\n\nNeviena no iepriekš minētajām preču zīmēm neattiecas uz kādu konkrētu pilnpiedziņas sistēmu vai tehnoloģiju, kas tiek izmantota. Parasti Volkswagen izmantoto Haldex vilces sajūga sistēmu savos \"4motion\" modeļos, kuros automobiļa dzinējs novietots šķērsvirzienā. Attiecībā uz modeļiem, kuriem dzinējs novietots garenvirzienā, viņi izmantoto uz Torsen diferenciāli balstītu pilnpiedziņas sistēmu.\n", "id": "lvs_Latn_104764"}
{"text": "Patriks Rotfuss\n\nPatriks Džeimss Rotfuss (; dzimis 1973. gada 6. jūnijā) ir amerikāņu rakstnieks. Viņš ir vislabāk pazīstams ar savu sēriju \"Karaļkāvēja hronikas\", kas saņēma vairākas balvas, tai skaitā 2007. gada \"Quill Award\" par viņa debijas romānu \"Vēja vārds\".\n", "id": "lvs_Latn_104765"}
{"text": "Nials Horans\n\nNials Džeimss Horans (, dzimis ) ir īru mūziķis, kurš sākotnēji bija grupas One Direction dalībnieks, bet kopš 2016. gada viņš darbojas kā solo mākslinieks, jo grupa uz laiku ir pārtraukusi darbību.\n", "id": "lvs_Latn_104766"}
{"text": "Valsts Rīgas Operetes teātris\n\nValsts Rīgas Operetes teātris bija operetes teātris Latvijā, kas pastāvēja no 1963. līdz 1992. gadam. Operetē darbojās atsevišķas latviešu un krievu trupas.\n", "id": "lvs_Latn_104767"}
{"text": "Southwestern\n\nSouthwestern Advantage ir uzņēmums, kas piesaista un apmāca koledžu, universitāšu un augstskolu studentus pārdošanā un līderībā. Studenti izmantojot tiešās pārdošanas metodes, pārdod izglītojošas grāmatas ģimenēm ar bērniem ASV, Kanādā un Apvienotajā Karalistē. Studenti, kas piedalās programmā, ir neatkarīgi un savu darbu plāno paši. Studenti strādā kā pašnodarbinātie, nevis uzņēmuma darbinieki.\n\nSouthwestern Advantage ir daļa no Southwestern Family Of Companies, kas ir viens no vecākajiem un lielākajiem privātajiem uzņēmumiem Tenesijas štatā, ASV, kuru veido 29 dažādi uzņēmumi.\n", "id": "lvs_Latn_104768"}
{"text": "Ernests Kārkliņš\n\nErnests Kārkliņš (1868—1961), pseidonīms Zeltmatis, bija latviešu skatuves mākslas pedagogs un rakstnieks. Pirmās profesionālās latviešu aktieru skolas izveidotājs un vadītājs (1916—1938).\n", "id": "lvs_Latn_104769"}
{"text": "Nankinas desmitgade\n\nNankinas desmitgade ir Ķīnas Republikas vēstures posms no 1927. līdz 1937. gadam, kad Gomiņdan bruņoto spēku vadītāja Čana Kaiši kontrolētās valdības galvaspilsēta atradās Nankinā (Naņdzjina). Desmitgadi aizsāka Ziemeļu karagājiens, kas izbeidza Beijaņas valdības pastāvēšanu, un tā beidzās Otrā Ķīnas—Japānas kara sākumā, kad valdība bēga no Nankinas. Par spīti vājās un korumpētās valdības pūlēm, šajā laikā Ķīnas republikā turpinājās politiskā un ekonomiskā nestabilitāte, ko pastiprināja Japānas impērijas iebrukums ziemeļos.\n", "id": "lvs_Latn_104770"}
{"text": "Benžamēns Mendī\n\nBenžamēns Mendī (; dzimis ) ir Francijas futbolists, aizsargs, Francijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Francijas 1. līgas komandā Lorient.\n", "id": "lvs_Latn_104771"}
{"text": "Tosins Adarabiojo\n\nAbdulnasirs Oluvatosins Adarabiojo (Abdul-Nasir Oluwatosin Adarabioyo; dzimis ) ir nigēriešu izcelsmes Anglijas futbolists, aizsargs. Kopš 2020. gada Adarabiojo pārstāv Anglijas Premjerlīgas komandu Fulham FC.\n", "id": "lvs_Latn_104772"}
{"text": "Oleksandrs Zinčenko\n\nOleksandrs Zinčenko (; dzimis ) ir Ukrainas futbolists, kurš spēlē gan aizsarga, gan pussarga pozīcijā Anglijas Premjerlīgas kluba Arsenal sastāvā un Ukrainas izlasē.\n\nZinčenko karjeru sāka Krievijas Premjerlīgas komandā Ufa, bet 2016. gadā pievienojās Mančestras \"City\", par samaksu aptuveni 1,7 miljonu mārciņu apmērā. Būdams daudzpusīgs spēlētājs, viņš savu karjeru sāka kā uzbrūkošais pussargs, taču, galu galā, Pepa Gvardiolas vadībā kļuva par kreisās malas aizsargu. Kopā ar klubu viņš izcīnīja četrus Premjerlīgas titulus, četrus EFL kausus un FA kausu. 2022. gada jūlijā viņš pārcēlās uz Arsenal, par samaksu 30 miljonu mārciņu apmērā.\n\nKopš 2015. gada, kā pilntiesīgs Ukrainas izlases spēlētājs, Zinčenko pārstāvēja savu valsti UEFA Euro 2020 turnīrā.\n", "id": "lvs_Latn_104773"}
{"text": "Fils Fodens\n\nFilips Volters Fodens (; dzimis ) ir Anglijas futbolists, pussargs, kurš spēlē Anglijas Premjerlīgas kluba Manchester City sastāvā un Anglijas izlasē.\n\nFodena izrāviens profesionālajā futbolā notika 2017. gadā, kad viņš ieguva FIFA U-17 Pasaules kausa Zelta bumbu pēc Anglijas veiksmīgās kampaņas 2017. gada U-17 Pasaules kausā.\n\nFodens kluba rindās ir aizvadījis vairāk nekā 200 spēles, izcīnot četrpadsmit godalgas, tostarp kontinenta \"zelta hetriku\" 2022.–2023. gadā, un kļūstot par jaunāko Premjerlīgas uzvarētāja medaļas ieguvēju 2018. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104774"}
{"text": "Brāhīms Diass\n\nBrāhīms Abdelkāders Diass (; dzimis ) ir Spānijas futbolists, uzbrūkošais pussargs. Pašlaik (2023) parstāv Spānijas La Liga klubu Real Madrid.\n", "id": "lvs_Latn_104775"}
{"text": "Niklass Zīle\n\nNiklass Zīle (; dzimis ) ir Vācijas futbolists, aizsargs, Vācijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Bundeslīgas kluba Dortmundes \"Borussia\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104776"}
{"text": "Huans Bernats\n\nHuans Bernats Velasko (; dzimis ) ir Spānijas futbolists, aizsargs, Spānijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Portugāles Premjerlīgas kluba Benfica sastāvā, kas viņu īrē no Parīzes \"Saint-Germain\".\n", "id": "lvs_Latn_104777"}
{"text": "Korentēns Toliso\n\nKorentēns Toliso (; dzimis ) ir Francijas futbolists, pussargs, Francijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Francijas Ligue 1 kluba Lionas \"Olympique\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104778"}
{"text": "Kingslijs Komans\n\nKingslijs Komans (Kingsley Coman; dzimis ) ir Francijas futbolists, kas parasti spēlē malējā pussarga pozīcijā, Francijas futbola izlases dalībnieks. Pašlaik (2023) spēlē Vācijas Bundeslīgas kluba Minhenes \"Bayern\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104779"}
{"text": "Skapstu valks\n\nSkapstu valks ir Klūgas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā un Saldus novadā.\n\nTek austrumu-ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Klūgā mežainā apvidū. Skapstu valku nešķērso valsts autoceļi.\n", "id": "lvs_Latn_104780"}
{"text": "Huans Kvadrado\n\nHuans Giljermo Kvadrado Beljo (; dzimis ) ir Kolumbijas futbolists, pussargs, Kolumbijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Kvadrado pārstāv Itālijas A sērijas komandu Internazionale.\n", "id": "lvs_Latn_104781"}
{"text": "Benātki pie Jizeras\n\nBenātki pie Jizeras () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Mlada Boleslavas apriņķī pie Jizeras upes.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1259. gadā. 14. gadsimtā pilsētas tiesības Benātkiem tika pārceltas no Vecajiem Benātkiem (Staré Benátky). 1526. gadā pilsēta iekļāvās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n\nPie pilsētas atrodas Bernātku pils, kurā 17. gadsimta sākumā Tiho Brahe iekārtoja savu observatoriju. Šeit pie viņa viesojās un strādāja par asistentu Johanness Keplers. Mūsdienās pilī iekārtots rotaļlietu muzejs.\n\nBenātki pie Jizeras ir mūziķu, brāļu Franča Bendas (Franz Benda, 1709 - 1786), Johana Georga Bendas (Johann Georg Benda, 1713 – 1752), Georga Antona Bendas (Georg Anton Benda, 1722 – 1795) un Jozefa Bendas (Joseph Benda, 1724 – 1804) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_104782"}
{"text": "Žaklīna di Prē\n\nŽaklīna di Prē (; dzimusi , mirusi ) bija britu čelliste. Viens no redzamākajiem čella māksliniekiem 20. gadsimta vidū un pirmā sieviete, kas kļuva par čellisti - starptautisku zvaigzni. Slimības (izkaisītās sklerozes) dēļ pārtrauca mūziķes karjeru 1979. gadā. No 1967. līdz nāvei 1987. gadā bija precējusies ar argentīniešu diriģentu Danielu Barenboimu.\n", "id": "lvs_Latn_104783"}
{"text": "Realitātes šovs\n\nRealitātes šovs ir televīzijas žanrs, kurā tiek pārraidīti reāli notikumi, bieži nav izstrādāts scenārijs un piedalās cilvēki, kas nav profesionāli aktieri. Vispasaules popularitāti žanrs ieguva 20. gadsimta 90. gados un 21. gadsimta sākumā, pateicoties šoviem Big Brother un Survivor.\n", "id": "lvs_Latn_104784"}
{"text": "Duglašs Kosta\n\nDuglašs Kosta di Souza (; dzimis ) ir Brazīlijas futbolists, pussargs, Brazīlijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada pārstāv MLS līgas komandu Losandželosas \"Galaxy\".\n", "id": "lvs_Latn_104785"}
{"text": "Kvadvo Asamoā\n\nKvadvo Asamoā (; dzimis ) ir bijušais Ganas futbolists, pussargs, Ganas futbola izlases dalībnieks.\n\nProfesionāla futbolista karjeru sāka 2008. gadā Itālijas klubā Udinese. No 2012. līdz 2018. gadam spēlēja Juventus sastāvā, sešas reizes izcīnot Itālijas čempiontitulu. 2018. gada jūlijā pārgāja uz citu A sērijas klubu — Internazionale.\n\nGanas izlases sastāvā ir piedalījies divos FIFA Pasaules kausa finālturnīros (2010., 2014), kā arī četrās Āfrikas Nāciju kausa izcīņās.\n", "id": "lvs_Latn_104786"}
{"text": "Marko Pjaca\n\nMarko Pjaca (; dzimis ) ir Horvātijas futbolists, pussargs, Horvātijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Pjaca spēlē Horvātijas līgas komandā Rijeka.\n", "id": "lvs_Latn_104787"}
{"text": "Rodrigo Bentankurs\n\nRodrigo Bentankurs (; dzimis ) ir Urugvajas futbolists, pussargs. Kopš 2022. gada spēlē Anglijas Premjerlīgas kluba Tottenham Hotspur sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104788"}
{"text": "Markiņoss\n\nMarkiņoss (; dzimis ) ir Brazīlijas futbolists, aizsargs. Kopš 2013. gada spēlē Parīzes \"Saint-Germain\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104789"}
{"text": "Lukass Moura\n\nLukass Rodrigiss Moura da Silva (; dzimis ) ir Brazīlijas futbolists, pussargs, Brazīlijas futbola izlases dalībieks. Kopš 2023. gada Moura spēlē Brazīlijas kluba São Paulo sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104790"}
{"text": "Tomā Menjē\n\nTomā Menjē (; dzimis ) ir Beļģijas futbolists, aizsargs, Beļģijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē Vācijas Bundeslīgas kluba Dortmundes \"Borussia\" sastāvā.\n\nBeļģijas futbola izlases sastāvā spēlējis 2018. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_104791"}
{"text": "Džovani Lo Selso\n\nDžovani Lo Selso (Giovani Lo Celso; dzimis ) ir Argentīnas futbolists, uzbrūkošais pussargs. Kopš 2020. gada Lo Selso spēlē Anglijas Premjerlīgas kluba Tottenham Hotspur sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104792"}
{"text": "Levēns Kurzava\n\nLevēns Kurzava (Layvin Kurzawa; dzimis ) ir Francijas futbolists, aizsargs, Francijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2015. gada spēlē Francijas 1. līgas kluba Parīzes \"Saint-Germain\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104793"}
{"text": "Adrjēns Rabjo\n\nAdrjēns Rabjo (; dzimis ) ir Francijas futbolists, pussargs. Rabjo pārstāv Itālijas Serie A komandu Turīnas \"Juventus\" un Francijas futbola izlasi.\n", "id": "lvs_Latn_104794"}
{"text": "Havjers Pastore\n\nHavjers Matiass Pastore (; dzimis ) ir Argentīnas futbolists, pussargs, Argentīnas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Kataras kluba Qatar SC sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104795"}
{"text": "Dinotopija\n\n\"Dinotopija\" () ir no trim sērijām sastāvošs Walt Disney Television un Hallmark Entertainment 2002. gadā uzņemts miniseriāls. Tā pirmizrāde notika kanālā ABC 2002. gada 12. maijā. Seriāla darbība norisinās izdomātā pasaulē Dinotopijā, kur līdzās dzīvo cilvēki un saprātīgi dinozauri. Seriāla sižets balstīts uz amerikāņu rakstnieka Džeimsa Gērnija (James Gurney) grāmatām, taču atšķirībā no tām darbība notiek mūsdienās. Seriāla kopējais garums ir 4 stundas.\n", "id": "lvs_Latn_104796"}
{"text": "Dzintra Klētniece\n\nDzintra Klētniece (dzimusi Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā; mirusi ) bija latviešu teātra un kino aktrise un režisore.\n", "id": "lvs_Latn_104797"}
{"text": "Sudrabgrāvis\n\nSudrabgrāvis ir Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.\n\nTek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Ventā augšpus Sumatas ietekas. Sudrabgrāvi nešķērso valsts autoceļi.\n", "id": "lvs_Latn_104798"}
{"text": "Viļa Ģelbes iela\n\nViļa Ģelbes iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Teikas apkaimē. Viļa Ģelbes iela sākas krustojumā ar Brīvības gatvi un beidzas krustojumā ar vēsturisko Biķernieku ielu, ar citām ielām nekrustojoties. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām, tās garums ir aptuveni 150 metru. Viļa Ģelbes iela ir vienvirziena (privātā autotransporta kustība tikai Biķernieku ielas virzienā). No 2022. gada 23. augusta sabiedriskajam transportam iela kļuva par divvirzienu.\n", "id": "lvs_Latn_104799"}
{"text": "Rīgas Svētā Antona Romas katoļu baznīca\n\nRīgas Svētā Antona baznīca ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Ķengaragā, Latgales ielā 309a. Tā ir viena no jaunākajām katoļu baznīcām Latvijā, uzcelta 2015. gadā, to iesvētot arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam. Pēc ilgiem gadiem, kad Rīgas Sv. Antona draudze atradās bez savas baznīcas, 2012. gadā tika uzsākta jaunās baznīcas celtniecība. Pašlaik Sv. Antona draudze ir viena no lielākajām Rīgas katoļu draudzēm. Tās celtniecības izmaksu lielāko daļu ziedoja draudze un citi ticīgie. Pēc Baznīcas uzcelšanas ir atvieglota arī citu Rīgas katoļu dievnamu pastorālā kalpošana, sevišķi Sv. Franciska baznīcai, kurš bija līdz 2015. gadam vienīgais katoļu dievnams Maskavas priekšpilsētā un apkalpoja arī ticīgos no Ķengaraga. Pašlaik draudzes prāvests ir Oļģerts Daļeckis.\n", "id": "lvs_Latn_104800"}
{"text": "Nāvessods ASV\n\nNāvessoda izpilde ir aizliegta vairāk nekā pusē pasaules valstu, bet Amerikas Savienotajās Valstīs šis soda veids vēl aizvien tiek izpildīts 28 štatos, ASV Samoa, federālās valdības un militārajā jurisdikcijā. Vairākumā no ASV štatiem, neskatoties uz kritisko viedokli par šo soda veidu, tie vēl joprojām ir iekļauti likumos. Lai gan 28 štati ir saglabājuši nāvessodu, tikai septiņos no šiem nāvessodi tiek reāli izpildīti. Sociologs Dāvids Garlands (David Garland) uzskata, ka Amerikā šis sods veids ir īpašs, jo tas ir galvenais no soda veidiem, kurš tiek izpildīts galvenokārt tikai Amerikas rietumos.\n\nKopš 1999. gada, kad Amerikā ieslodzīto skaits, kuriem tika piespriests nāvessods, bija vislielākais, ir krietni mazinājies, savukārt citās pasaules valstīs - palielinājies par 54%. Liela daļa amerikāņu atbalsta nāvessoda piešķiršanu un tā izpildi, bet, balstoties pēc 2016. gada Dāvida Mascī (David Masci) veiktā pētījuma datiem, var secināt, ka pēdējo gadu laiku atbalsts Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu vidū ir dramatiski krities. ASV vismaz 4% cilvēku, kuriem tiek piespriests nāvessods, nav pastrādājuši noziegumu, par kuru viņiem piešķirts attiecīgais sods.\n", "id": "lvs_Latn_104801"}
{"text": "Kīrans Tripjērs\n\nKīrans Džons Tripjērs (; dzimis ) ir Anglijas futbolists, aizsargs. Kopš 2022. gada spēlē Anglijas Premjerlīgas kluba Newcastle United FC sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104802"}
{"text": "Davinsons Sančess\n\nDavinsons Sančess Mina (; dzimis ) ir Kolumbijas futbolists, aizsargs, Kolumbijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Turcijas Superlīga kluba Stambulas \"Galatasaray\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104803"}
{"text": "Sons Hinmins\n\nSons Hinmins (; dzimis ) ir Dienvidkorejas futbolists, kas var spēlēt gan pussarga, gan uzbrucēja pozīcijā, Dienvidkorejas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2015. gada spēlē Anglijas Premjerlīgas kluba Tottenham Hotspur sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104804"}
{"text": "Eriks Lamela\n\nEriks Manuels Lamela (; dzimis ) ir Argentīnas futbolists, pussargs, Argentīnas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2021. gada spēlē Spānijas La Liga kluba Sevilla FC sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104805"}
{"text": "Musa Sisoko\n\nMusa Sisoko (; dzimis ) ir maliešu izcelsmes Francijas futbolists, pussargs, Francijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Francijas Ligue 1 kluba Nantes sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104806"}
{"text": "Musa Dembelē (futbolists, dzimis 1987. gadā)\n\nMusa Dembelē (; dzimis ) ir bijušais Beļģijas futbolists, pussargs, Beļģijas futbola izlases dalībnieks.\n\n2009. gadā kopā ar AZ Alkmaar komandu izcīnījis Nīderlandes Eredivisie čempionu titulu. 2010. gadā pārcēlies uz Angliju, kur pievienojies Fulham vienībai. Tomēr vislielāko daļu Anglijas posmā aizvadījis Tottenham Hotspur, kur spēlējis no 2012. līdz 2019. gadam. Vēlāk pievienojies Ķīnas komandai Guangzhou City.\n", "id": "lvs_Latn_104807"}
{"text": "Harijs Vinkss\n\nHarijs Vinkss (; dzimis ) ir Anglijas futbolists, pussargs. Kopš 2023. gada spēlē Anglijas čempionāta kluba Leicester City sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104808"}
{"text": "Djego Godins\n\nDjego Godins (; dzimis ) ir bijušais Urugvajas futbolists, aizsargs, Urugvajas futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_104809"}
{"text": "Džodija Vitakere\n\nDžodija Oklenda Vitakere (; dzimusi ) ir angļu aktrise. Viņa kļuva pazīstama 2006. gadā ar debiju filmā Venus, par kuru saņēma Britu neatkarīgā kino balvu (British Independent Film Award) un nomināciju Satellite Award balvai. Vēlāk viņa tika uzslavēta par lomām kulta zinātniskās fantastikas filmā Attack the Block, seriāla Black Mirror epizodē The Entire History of You un sērojošās mātes lomu filmā Broadchurch.\n\n2017. gada 16. jūlijā BBC paziņoja, ka Vitakere kļūs par Trīspadsmito Doktori un pirmo Doktoru — sievieti Lielbritānijas televīzijas seriālā Doctor Who. Seriālā viņa pirmo reizi parādījās 2017. gada Ziemassvētku sērijā Twice Upon a Time, kad Divpadsmitais Doktors (Pīters Kapaldi) atjaunojās Trīspadsmitās Doktores tēlā. Vitakeres piedalīšanās seriālā sākās tā vienpadsmitajā sezonā 2018. gada oktobrī.\n", "id": "lvs_Latn_104810"}
{"text": "Augusts Sukuts\n\nAugusts Sukuts (dzimis 1947. gada 14. maijā Rīgā, miris 2017. gada 25. decembrī Rīgā) bija latviešu kinorežisors, scenārists un producents. Kinofestivāla \"Arsenāls\" dibinātājs un vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_104811"}
{"text": "Modelēšanas māls\n\nModelēšanas māls ir jebkura veidojamo materiālu grupa, ko izmanto veidošanā, tostarp tēlniecībā (skulptūru veidošanā). Materiālu sastāvs un ražošanas procesi ievērojami atšķiras. Ir keramikas māls, eļļas bāzes māls, polimēru māls, papīra māls.\n", "id": "lvs_Latn_104812"}
{"text": "Stjažkina\n\nStjažkina (; vīriešu dzimtē Stjažkins (Стяжкин)) ir krievu cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Anna Stjažkina (Анна Стяжкина; 1997) — Krievijas šahiste; Olga Stjažkina (Ольга Стяжкина; 1970) — Krievijas šahiste.\n", "id": "lvs_Latn_104813"}
{"text": "Filipi Luišs\n\nFilipi Luišs Kasmirskis (; dzimis ) ir bijušais Brazīlijas futbolists, aizsargs, Brazīlijas futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_104814"}
{"text": "Emre Džans\n\nEmre Džans (; dzimis ) ir turku izcelsmes Vācijas futbolists, pussargs, Vācijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē Vācijas Bundeslīgas kluba Dortmundes \"Borussia\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104815"}
{"text": "Sandro Vāgners\n\nSandro Vāgners (; dzimis ) ir bijušais Vācijas futbolists, uzbrucējs, Vācijas futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_104816"}
{"text": "Silvija Raluka Sgarča\n\nSilvija Raluka Sgarča (; dzimusi Drobetā-Turnuseverinā) ir Rumānijas starptautiskā meistare šahā (2011).\n", "id": "lvs_Latn_104817"}
{"text": "European Hit Radio Top 100 (2017)\n\nŠis ir European Hit Radio 2017. gada noslēguma Top 100. Tops tika atskaņots radiostacijā European Hit Radio piektdien, 2017. gada 29. decembrī plkst. 10.00. Topu vadīja DJ Roberts Lejasmeijers. Nezināmu iemeslu dēļ radio ēterā izskanējušajā topā netika iekļautas gada pirmās piecas nedēļas. Šeit iespējams aplūkot, kāds izskatās EHR 2017. gada Top 100, ņemot vērā visus 2017. gada Top 40 rezultātus.\n", "id": "lvs_Latn_104818"}
{"text": "Eņģeļa pasts\n\n\"Eņģeļa pasts\" ir NSUS biedrības (No Sirds Uz Sirdi) dibināts labdarības projekts. Idejas autore un projekta vadītāja ir Līga Uzulniece (NSUS biedrības dibinātāja un vadītāja). Projekta mērķis — iepriecināt un uzmundrināt Latvijas pansionātos, aprūpes centros vai savās mājās mītošos seniorus un arī jaunāka gada gājuma cilvēkus ar vēstulēm un apsveikuma kartītēm, kuras rakstītas tikai ar roku un saņemtas tikai pa pastu (ar pasta zīmogu), kā senākos laikos.\n\nProjektam attīstoties, radās \"Eņģeļa pasts\" projekta otra daļa \"Eņģeļa pasts \"... arī vecie cilvēki sapņo\"\", kura ietvaros līdzcilvēki tiek aicināti piepildīt Latvijas pansionātos, aprūpes centros vai mājās mītošo senioru un jaunāka gada gājuma cilvēku kvēlākos sapņus.\n\n01.10.2018. NSUS biedrība dibināja SIA \"Eņģeļa pasts\" (vienotais reģ. Nr. 40203171920), kas būs, kā sociālais uzņēmums ar mērķi - sociāli mazaizsargāto personu grupu labklājības veicināšanas projektu organizēšana.\n", "id": "lvs_Latn_104819"}
{"text": "Žuau Mariu\n\nŽuau Mariu Navals da Košta Eduardu (; dzimis ) ir Portugāles futbolists, pussargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Pašlaik (2023) spēlē Portugāles Premjerlīgas klubā Lisabonas \"Benfica\".\n", "id": "lvs_Latn_104820"}
{"text": "Mērce\n\nMērce ir šķidra vai daļēji šķidra piedeva ēdieniem. To izmanto, lai mainītu ēdiena garšu un izskatu. Vispārīgi mērces var iedalīt divās grupās: saldajās mērcēs, kuras pievieno saldajiem ēdieniem, un mērcēs, kas paredzētas otrajam ēdienam. Pie mērcēm var pieskaitīt arī kečupu, majonēzi, sojas mērci, sinepes un citus produktus.\n", "id": "lvs_Latn_104821"}
{"text": "Rouza Marija\n\nRouza Marija (, dzimusi mirusi ) bija amerikāņu aktrise, dziedātāja un komiķe.\n\nPlašāk zināma ar savu lomu CBS komēdijā The Dick Van Dyke Show.\n\nRouza Marija nomira 2017. gada 28. decembrī savās mājās Losandželosā, 94 gadu vecumā.\n", "id": "lvs_Latn_104822"}
{"text": "Kritiskais gājiens\n\nKritiskais gājiens ir termins šaha kompozīcijā, kas apzīmē tālšāvējas (kritiskās) figūras gājienu, kuru izdarot tā šķērso krustpunktu (kritisko lauciņu), kurā pēc tam to aizsedz cita figūra (piemēram, iemūrēšanai). Tiek izmantots gan balto, gan melno figūru spēlē un tas ir Grimšova, Novotnija un citu šaha kompozīcijas tēmu sastāvdaļa.\n\nTerminu ieviesuši Johanness Kocs un Kārlis Kokelkorns 1903. gadā publicētajā darbā Das Indische Problem (Indiešu uzdevums).\n", "id": "lvs_Latn_104823"}
{"text": "Pelēkais mušķērājs\n\nPelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Tam ir piecas pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_104824"}
{"text": "Aleksanders Melgalvis Andreasens\n\nAleksanders Melgalvis Andreasens (, dzimis Hāmarā) ir Norvēģijas futbolists. Viņa vectēvs ir no Latvijas.\n", "id": "lvs_Latn_104825"}
{"text": "Norvēģijas kauss futbolā\n\nNorvēģijas kauss futbolā () ir Norvēģijas Futbola asociācijas rīkots izslēgšanas spēļu turnīrs, kurā komandas no Norvēģijas cīnās par Norvēģijas kausu. Tas tika pirmo reizi izspēlēts 1902. gadā, kas to padara par vecāko futbola turnīru valstī. Turnīru bieži dēvē vienkārši par Cupen (\"Kauss\") vai NM, kas ir saīsinājums no Norgesmesterskap (\"Norvēģijas čempionāts\"). Atšķirībā no citām valstīm, Norvēģijā tieši kausa ieguvējs, nevis līgas (Eliteserien) uzvarētājs, tiek pasludināts par nacionālo čempionu.\n\nKauss\n", "id": "lvs_Latn_104826"}
{"text": "CoinJoin\n\nCoinJoin ir Bitcoin transakciju anonimizācijas metode, ko pirmais aprakstīja Gregorijs Maksvels. Tās pamatprincips ir, ka vairāku neatkarīgu transakciju ieejas un izejas tiek apvienotas vienā transakcijā, kā rezultātā nav vairs iespējams skaidri pateikt, nauda no kuras ieejas ir tikusi nosūtīta uz kuru izeju. CoinJoin izmantošana kādas blokķēdes ietvaros palielina anonimitāti ne tikai tiem lietotājiem, kas to izmanto, bet arī pārējiem, jo nav vairs iespējams droši pateikt, ka vienas transakcijas vairākas ieejas kontrolē viena un tā pati persona.\n\nCoinJoin piemēri ir JoinMarket, Wasabi Wallet un PivateSend funkcionalitāte kriptovalūtā Dash.\n", "id": "lvs_Latn_104827"}
{"text": "Veldze (rūpnīca)\n\n\"Veldze\", līdz 1939. gadam AS Gust. Kuncendorf alus darītava, bija dzērienu rūpnīca Rīgā, tās senākā ražotne sākusi darbu 1796. gadā. Latvijas PSR laikā šeit tika ražoti visi populārākie bezalkoholiskie dzērieni un limonādes. Pirms 1980. gada Maskavas Olimpiskajām spēlēm rūpnīca \"Veldze\" kļuva par vienu no pirmajām Pepsi ražotājām PSRS. Pepsi ražošana rūpnīcā tika pārtraukta 1997. gada maijā. Likvidēta 2006. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104828"}
{"text": "Ciparparaksta standarts\n\nCiparparaksta standarts jeb DSS () ir ASV Federālais informācijas apstrādes standarts (FIPS) PUB 186-4. Tas izmanto Ciparparaksta algoritmu (DSA), RSA vai Eliptiskās līknes ciparparaksta algoritmu (ECDSA) kā paraksta algoritmus, kā arī Drošo jaukšanas algoritmu (SHA) kā ziņojumu jaucējvērtību aprēķināšanas algortmu.\n", "id": "lvs_Latn_104829"}
{"text": "Starp diviem laikmetiem\n\n\"Starp diviem laikmetiem\" ir amerikāņu rakstnieka Džeka Finija 1970. gadā zinātniskās fantastikas žanrā sarakstīts ilustrēts romāns. Klīda baumas, ka režisors Roberts Redfords veidos filmu, kas balstītos uz šo grāmatu, taču šāds projekts nekad netika īstenots. 2012. gada jūlijā tika paziņots, ka studija Lionsgate ir ieguvusi romāna ekranizēšanas tiesības, un filmas uzņemšanu veiktu Dags Laimans (Doug Liman).\n\nLatviešu valodā grāmatu 1976. gadā izdevusi izdevniecība \"Zinātne\".\n", "id": "lvs_Latn_104830"}
{"text": "Natālija Štraube\n\nNatālija Štraube (; dzimusi kā Natālija Kiseļeva () Vorošilovgradā) ir Ukrainas un Vācijas (kopš 2007. gada) starptautiskā lielmeistare šahā (1998).\n", "id": "lvs_Latn_104831"}
{"text": "Mālmuiža\n\nMālmuiža ir ciems Gulbenes novada Lejasciema pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 8 km no pagasta centra Lejasciema, 23 km no novada centra Gulbenes un 147 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V411.\n", "id": "lvs_Latn_104832"}
{"text": "Josefina Pauleta\n\nJosefina Pauleta (; dzimusi Jasos) ir Rumānijas starptautiskā lielmeistare šahā (2009), kas kopš 2012. gada pārstāv Nīderlandi.\n", "id": "lvs_Latn_104833"}
{"text": "Andrē Silva\n\nAndrē Migels Valente da Silva (; dzimis ) ir Portugāles futbolists, uzbrucējs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Spānijas La Liga kluba Real Sociedad sastāvā, kas viņu īrē no RB Leipzig.\n", "id": "lvs_Latn_104834"}
{"text": "Gundegas\n\nGundegas (Ranunculus) ir gundegu dzimtas augu ģints. Ģintī iekļauto sugu skaits pēc dažādiem autoriem variē no 250 līdz 500 sugām. Visas gundegu sugas ir indīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104835"}
{"text": "Pilene\n\nPilene (, ) bija Lietuvas dižkunigaitijas pilskalns. Precīza tā atrašanās vieta nav zināma.\n\n1336. gada februārī Vācu ordenis organizēja lielu karagājienu uz Lietuvu, kurā piedalījās arī Brandenburgas markgrāfs Ludvigs V. Pēc Marburgas Viganda hronikas ziņām tajā piedalījās 200 dižciltīgu bruņinieku. Viņi uzbruka Pilenes cietoksnim, kuru aizstāvēja 4000 karavīru. Redzot, ka aizstāvēšanās ir nesekmīga, pils aizstāvji to paši nodedzināja un izdarīja masu pašnāvību. Pēdējais pretojies kāds leišu ķēniņš, kas beigās nogalināja savu ģimeni un sevi. Savukārt Kaspars Šics (Caspar Schütz, ap 1540–1594) viņa nāvi precīzāk aprakstīja savā \"Prūšu vēsturē\" (Historia Rerum Prussicarum) un nosaucis viņu par Marģeru (Marger).\n", "id": "lvs_Latn_104836"}
{"text": "Dobrovice\n\nDobrovice () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Mlada Boleslavas apriņķī.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1242. gadā. 1526. gadā pilsēta iekļāvās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijā. 1991. gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n", "id": "lvs_Latn_104837"}
{"text": "Pauls Cēlans\n\nPauls Cēlans (), īstajā vārdā Pauls Ančels (); dzimis , miris ) bija Bukovinā dzimis ebreju izcelsmes vācu dzejnieks. Kaut arī nekad mūža laikā nedzīvoja Vācijā, spēcīgi ietekmējis pēckara vācu dzeju. Dzejā franču sirreālistu un Celāna ebreju izcelsmes ietekme.\n\nDzimis Čerņivcos, tolaik Rumānijas, mūsdienās Ukrainas, teritorijā. Otrā pasaules karā zaudējis ģimeni un ieslodzīts darba nometnē. Pirmo dzejoļu krājumu izdeva 1948. gadā Vīnē. Tajā pašā 1948. gadā pārcēlās uz dzīvi Parīzē, kur nodzīvoja līdz mūža galam. Publicēja dzejoļu krājumus, tulkoja vāciski franču, itāļu un krievu literatūras darbus. Beidzis dzīvi pašnāvībā, ielecot Sēnā.\n\n1983. gadā latviski izdota Paula Cēlana izlase \"Magone un atmiņa\" Māra Čaklā un Māras Misiņas atdzejojumā. 2022. gadā izdota jauna izlase \"Melnās pārslas\" Janas Vērdiņas atdzejojumā.\n", "id": "lvs_Latn_104838"}
{"text": "Sumata\n\nSumata (arī Sematupe, Sumate, Sumatupe, Sumatupīte, Vilka purva upe, vidustecē Jaunās muižas upīte, Jaunmuižupe, augštecē Būdniekupe, Būdniekupīte) ir Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.\n\nIzteka - no Vilka purva. Tek ziemeļu virzienā, vidustecē pagiežoties uz ziemeļrietumiem. Ietek Ventā pie Doņu mājām. Sumatu divreiz šķērso valsts autoceļš P107 (Skrunda — Ezere). Tās krastos atrodas Bračas un Jaunmuiža.\n", "id": "lvs_Latn_104839"}
{"text": "Grimšova tēma\n\nGrimšova tēma ir tēma šaha kompozīcijā. Tās būtība — melno tālšāvēja figūra izdara kritisko gājienu un pēc tam tiek aizsegta ar savu figūru.\n\nTēma nosaukta amerikāņu problēmista V. Grimšova vārdā, kurš 1852. gadā publicēja šāda tipa uzdevumu.\n", "id": "lvs_Latn_104840"}
{"text": "L'Ami\n\nAlina l'Ami (Alina l'Ami) - Rumānijas šaha lielmeistare (dzimusi 1985.); Ervins l'Ami (Erwin l'Ami) - Nīderlandes šaha lielmeistars (dzimis 1985.).\n", "id": "lvs_Latn_104841"}
{"text": "Pazemes ūdeņi\n\nPazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos. Lielākā daļa no tiem atrodas Zemes virskārtas augšpusē, tomēr tie var būt līdz 14 km dziļumā. Dzeramais ūdens visbiežāk tiek iegūts no pazemes ūdeņiem, rokot akas vai veicot urbumus. Ja pazemes ūdeņi nonāk zemes virskārtā, veidojas avots vai avoksnājs.\n\nPazemes ūdeņi parasti lēni, bet nepārtraukti pārvietojas, sūkdamies lejup caur iežiem vai brīvākās vietās plūstot kā upes. Kopējais pazemes ūdeņu daudzums ir 66 reizes lielāks nekā virszemes upēs un ezeros esošais. Ja pazemes ūdeņus pie jūras izsūknē, to vietā ieplūst sālsūdens un sabojā dzeramo ūdeni. Tāpat, ja netālu no sūknēšanas vietas grunts ir piesārņota, atkritumi var iekļūt sūknējamos pazemes ūdeņos.\n", "id": "lvs_Latn_104842"}
{"text": "Situāciju komēdija\n\nSituāciju komēdija ir komēdiju žanrs, kas izplatīts galvenokārt televīzijā un radio. Šajā žanrā raksturīgas komiskas epizodes, kurās tēli nonāk noteiktu apstākļu, situācijas rezultātā. Starp populārākajām situāciju komēdijām ir Cheers, \"Draugi\", Seinfeld, Arrested Development, The Cosby Show, \"Precējies. Ir bērni\", The Golden Girls. Arī Latvijā ir uzņemtas situāciju komēdijas, piemēram, \"Sirdsmīļā Monika\", \"Bitīt' matos\", \"Zentas brīvdienas\".\n", "id": "lvs_Latn_104843"}
{"text": "Tukuma vēsture\n\nTukuma vēsture rakstītajos avotos sākas no 1253. gada, kad Tukums (Tuckemen) pieminēts Miera Kursas dalīšanas līgumā. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides Tukuma viduslaiku pils kļuva par virspilskunga rezidenci. 1795. gadā Tukumam piešķīra pilsētas tiesības, kopš 2009. gada tas ir Tukuma novada centrs.\n", "id": "lvs_Latn_104844"}
{"text": "Viedais līgums\n\nViedais līgums () ir datoru protokols, kas nodrošina līgumu noslēgšanu un automatizētu izpildi starp divām pusēm bez trešās puses iesaistes. Ideju pirmo reizi formulēja Niks Sabo 1994. gadā.\n\nMūsdienās tos pamatā lieto saistībā ar kriptovalūtām.\n", "id": "lvs_Latn_104845"}
{"text": "Liellazdas\n\nLiellazdas ir ciems Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 5 km no pagasta centra Pilskalnes, 26 km no novada centra Daugavpils un 170 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_104846"}
{"text": "Frī kartupeļi\n\nFrī kartupeļi jeb fritēti kartupeļi () ir cepameļļā vārītas kartupeļu standziņas. Frī kartupeļi ir populārs ēdiens ātrās ēdināšanas restorānos. Frī kartupeļiem parasti ir pievienota sāls un tos pasniedz kopā ar kādu piedevu, piemēram, kečupu, majonēzi, salātiem, mērci. Par frī kartupeļu dzimteni uzskata Franciju un Beļģijas dienvidus (Valoniju). Tur šo ēdienu sāka gatavot 17. vai 18. gadsimtā.\n", "id": "lvs_Latn_104847"}
{"text": "Darba pierādījums\n\nDatorikā darba pierādījums () ir ekonomisks pasākums cīņai ar pakalpojumatteices uzbrukumiem, mēstulēm un citiem uzbrukumiem tīkliem, kur pakalpojuma pieprasītājam tiek likts veikt kādu darbu pirms pakalpojuma saņemšanas, kas parasti tam maksā datora procesora laiku. Konceptu izgudroja Sintija Dvorka (Cynthia Dwork) un Moni Naors (Moni Naor) 1993. gadā un publicēja žurnāla rakstā. Termins \"Darba pierādījums\" pirmo reizi tika lietots Markusa Jakobsona (Markus Jakobsson) un Ari Juels 1999. gada publikācijā. Vēsturisks darba pierādījuma piemērs, kur naudai (maiņas līdzeklim) vērtību piešķir paveiktais darbs, ir gliemežvāku nauda Zālamana salās.\n\nŠādām sistēmām ļoti svarīga ir asimetrija - darbam jābūt salīdzinoši grūti paveicamam no pakalpojuma pieprasītāja puses, bet ļoti viegli pārbaudāmam no pakalpojuma sniedzēja puses.\n\nUz darba pieradījumu balstītu sistēmu piemēri ir Bitcoin un Hashcash.\n", "id": "lvs_Latn_104848"}
{"text": "GPRS\n\nVispārējais pakešu radiopakalpojums jeb GPRS () ir uz paketēm balstīts mobilo datu pakalpojums 2G un 3G Globālās mobilo sakaru sistēmas (GSM) standarta sakaru tīkliem. GPRS sākotnēji standartizēja Eiropas telesakaru standartu institūts (ETSI), bet tagad to uztur 3GPP.\n\nAtšķirībā no ķēžu komutācijas datu pārraides pakalpojumiem, kur lietotājiem parasti jāmaksā par pakalpojuma izmantošanas laiku, GPRS parasti ir jāmaksā par pārraidīto datu apjomu.\n", "id": "lvs_Latn_104849"}
{"text": "PowerPC\n\nPowerPC (saīsinājums no ), saukta arī par PPC, ir RISC procesoru arhitektūra, ko 1991. gadā radīja uzņēmumu Apple, IBM un Motorola alianse. Instrukciju kopai attīstoties, 2006. gadā tā pārtapa Power arhitektūrā, lai gan \"PowerPC\" joprojām tiek lietots kā zīmols attiecībā uz dažiem šīs arhitektūras procesoriem.\n\nArhitektūra sākotnēji tika radīta izmantošanai personālajos datoros un no 1994. līdz 2006. gadam tās procesori darbināja Apple Power Macintosh, PowerBook, iMac, iBook un Xserve sēriju datorus, līdz tos tur aizstāja ar x86 arhitektūras procesoriem. Kopš tā laika to izmanto nišas datoros, iegultajās sistēmās un kur nepieciešami augstas veiktspējas procesori. Tāpat tos izmanto arī AmigaOne un citos AmigaOS 4 personālajos datoros.\n\nPowerPC arhitektūra pa lielai daļai ir balstīta uz senāku IBM Power ISA un saglabā lielu daļu savietojamības ar to. Abas arhitektūras ir tik tuvas, ka daļa operētājsistēmu un programmatūras var darboties uz abām.\n", "id": "lvs_Latn_104850"}
{"text": "Želsons Martinšs\n\nŽelsons Dani Batalja Martinšs (; dzimis ) ir Portugāles futbolists, malējais pussargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Grieķijas Superlīgas kluba Olympiacos sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104851"}
{"text": "Danilu Pereira\n\nDanilu Luišs Eliu Pereira (; dzimis ) ir Bisavā dzimis Portugāles futbolists, pussargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2021. gada Pereira spēlē Ligue 1 komandas Parīzes \"Saint-Germain\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104852"}
{"text": "2018. gada laikapstākļi Latvijā\n\nŠajā rakstā ir apkopoti 2018. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,6 °C (1,2 °C virs normas), 2018. gads kopā ar 2000. un 2008. gadu kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 2015. un 1989. gada. Gaisa temperatūras amplitūda 2018. gadā Latvijā bija 61,6 °C — no –27,4 °C 23. februārī Daugavpilī līdz +34,2 °C 30. jūlijā Bauskā. Karstuma viļņu ietekmē pērn bija vienas no lielākajām karstumu raksturojošo indeksu vērtībām kopš 1961. gada. Piecpadsmit novērojumu stacijās tika sasniegts jauns vasaras dienu (dienas ar maksimālo gaisa temperatūru >+25 °C) skaita rekords, savukārt Ainažos, Jelgavā un Liepājā tika fiksēts jauns tropisko nakšu (dienas ar minimālo gaisa temperatūru >+20 °C) skaita rekords. Vēl 7 novērojumu stacijās tika atkārtots tropisko nakšu skaita rekords, tostarp Rīgā, kur bija 14 tropiskās naktis. 2018. gads Latvijā bija sausākais gads novērojumu vēsturē, bija tikai 2 mēneši, kad nokrišņi bija vairāk par normu, bet kopējais gada nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 472,7 mm (32% zem gada normas — 692,3 mm), kas ir mazākais gada nokrišņu daudzums Latvijā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pārspējot iepriekšējo rekordu 484,3 mm, kas sasniegts 1964. gadā. Savukārt dažādos Latvijas reģionos gada nokrišņu daudzums bija no 360,5 mm Gulbenē līdz 624,4 mm Siguldā. 2018. gads neizcēlās ar stipriem vējiem, un visstiprākie vēji pērn tika novēroti septembra beigās, kad 26. septembrī Ventspilī tika reģistrētas gada visstiprākās maksimālās vēja brāzmas — 27,2 m/s.\n", "id": "lvs_Latn_104853"}
{"text": "Luišs Netu\n\nLuišs Karlušs Novu Netu (; dzimis ) ir Portugāles futbolists, aizsargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2019. gada spēlē Portugāles Premjerlīgas klubā Sporting CP.\n", "id": "lvs_Latn_104854"}
{"text": "Kārklu iela\n\nvalstspilsētās Kārklu iela (Daugavpils) Kārklu iela (Jēkabpils) Kārklu iela (Jelgava) Kārklu iela (Jūrmala) Kārklu iela (Liepāja) Kārklu iela (Ogre) Kārklu iela (Rīga) Kārklu iela (Ventspils)\n\npilsētās Kārklu iela (Alūksne) Kārklu iela (Baloži) Kārklu iela (Grobiņa) Kārklu iela (Ikšķile) Kārklu iela (Kuldīga) Kārklu iela (Saldus) Kārklu iela (Sigulda) Kārklu iela (Tukums) Kārklu iela (Valdemārpils) Kārklu iela (Viļāni)\n\ncitur Kārklu iela (Atpūta) Kārklu iela (Carnikava) Kārklu iela (Jaunmārupe) Kārklu iela (Odukalns) Kārklu iela (Pārolaine) Kārklu iela (Zvejniekciems)\n", "id": "lvs_Latn_104855"}
{"text": "Kuldīgas iela\n\nvalstspilsētās Kuldīgas iela (Jūrmala) Kuldīgas iela (Liepāja) Kuldīgas iela (Rēzekne) Kuldīgas iela (Rīga) Kuldīgas iela (Ventspils)\n\ncitur Kuldīgas iela (Aizpute) Kuldīgas iela (Līvāni) Kuldīgas iela (Sabile) Kuldīgas iela (Saldus) Kuldīgas iela (Skrunda) Kuldīgas iela (Stende) Kuldīgas iela (Tukums)\n", "id": "lvs_Latn_104856"}
{"text": "Ausekļa iela\n\niela valstspilsētās: Ausekļa iela — iela Daugavpilī; Ausekļa iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī; Ausekļa iela — iela Jelgavā; Ausekļa iela — iela Jūrmalā; Ausekļa iela — iela Liepāja; Ausekļa iela — iela Rēzeknē; Ausekļa iela — iela Rīgā; Ausekļa iela — iela Valmieras novada Valmierā; Ausekļa iela — iela Ventspilī.\n\niela novada pilsētās: Ausekļa iela — iela Aizkraukles novada Koknesē; Ausekļa iela — iela Alūksnes novada Alūksnē; Ausekļa iela — iela Cēsu novada Cēsīs; Ausekļa iela — iela Cēsu novada Līgatnē; Ausekļa iela — iela Gulbenes novada Gulbenē; Ausekļa iela — iela Krāslavas novada Krāslavā; Ausekļa iela — iela Kuldīgas novada Kuldīgā; Ausekļa iela — iela Limbažu novada Alojā; Ausekļa iela — iela Limbažu novada Limbažos; Ausekļa iela — iela Līvānu novada Līvānos; Ausekļa iela — iela Madonas novada Madonā; Ausekļa iela — iela Ogres novada Ikšķilē; Ausekļa iela — iela Ogres novada Lielvārdē; Ausekļa iela — iela Saldus novada Saldū; Ausekļa iela — iela Saulkrastu novada Saulkrastos; Ausekļa iela — iela Siguldas novada Siguldā; Ausekļa iela — iela Talsu novada Sabilē; Ausekļa iela — iela Talsu novada Stendē; Ausekļa iela — iela Talsu novada Talsos; Ausekļa iela — iela Tukuma novada Tukumā; Ausekļa iela — iela Valkas novada Valkā; Ausekļa iela — iela Valmieras novada Rūjienā.\n\niela novadu apdzīvotās vietās: Ausekļa iela — iela Cēsu novada Dzērbenes pagasta Dzērbenē; Ausekļa iela — iela Cēsu novada Priekuļu pagasta Priekuļos; Ausekļa iela — iela Jelgavas novada Cenu pagasta Brankās; Ausekļa iela — iela Jelgavas novada Platones pagasta Lielvircavā; Ausekļa iela — iela Krāslavas novada Kaplavas pagasta Varnavičos; Ausekļa iela — iela Limbažu novada Skultes pagasta Skultē; Ausekļa iela — iela Mārupes novada Babītes pagasta Priežciemā; Ausekļa iela — iela Valmieras novada Vaidavas pagasta Vaidavā.\n", "id": "lvs_Latn_104857"}
{"text": "Suntažu Kangari\n\nSuntažu Kangari ir apmēram 3-4 km gara osu vaļņveida pauguru virkne. Tie atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, atsevišķi pauguri jau sākas apmēram 1 km austrumu virzienā no Juglas ciema centra, bet beidzas Irbīšu māju tuvumā pie Suntažiem. Tomēr Suntažu Kangaru galvenā grēda, jeb tas, kas no tās ir atlicis, stiepjas no Zīlniekiem līdz Uceniem. Šo osu pauguru virkni rietumu daļā starp Bērzkalniņu un Bebru kalnu šķērso Levenstrauts (Lēvenurga), kurš gar Lapsu kalnu un tālāk Juglas ciemā gar Annaskalnu ieplūst Mazajā Juglā.\n", "id": "lvs_Latn_104858"}
{"text": "Megana, Saseksas hercogiene\n\nMegana, Saseksas hercogiene (), īstajā vārdā Reičela Megana Mārkla (, dzimusi ) ir amerikāņu aktrise, kura 2018. gada 19. maijā kļuva par Britu karaliskās ģimenes locekli, apprecoties ar princi Hariju.\n\nMārkla dzimusi un augusi Losandželosā, Kalifornijā. 2003. gadā viņa absolvējusi Ziemeļrietumu Universitāti, apgūstot aktiermākslu un starptautiskās attiecības, kam sekoja nelielas lomas vairākos ASV televīziju seriālos. No 2011. līdz 2017. gadam viņa atveidoja Reičelu Zeinu seriālā \"Ģēnijs uzvalkā\" (Suits). Mārkla ir piedalījusies filmās \"Atceries mani\" (Remember Me) un \"Neciešamie bosi\" (Horrible Bosses). 2017. gadā viņa saderinājās ar princi Hariju un paziņoja, ka pārtrauks savu aktrises karjeru un vairāk pievērsīsies labdarībai. 2018. gada 19. maijā viņa apprecējās ar princi Hariju un kļuva par Saseksas hercogieni.\n", "id": "lvs_Latn_104859"}
{"text": "Āfrikas zeltainais kaķis\n\nĀfrikas zeltainais kaķis jeb zeltainais kaķis (Caracal aurata) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas ir endēma Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas tropu lietus mežu dzīvnieku suga. Līdz ar mežu izciršanu tā izdzīvošana ir apdraudēta, kā arī Āfrikas zeltaino kaķi apdraud mednieki. Tā gaļu izmanto ēšanai, bet kažokādas tiek pārdotas kā greznuma priekšmets.\n\nSaskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem tā tuvākie radinieki ir karakali, kuri kopā ar zeltainajiem kaķiem veido karakalu ģinti (Caracal), un servali. Āfrikas zeltainajam kaķim ir divas pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_104860"}
{"text": "Zeltainais kaķis\n\nĀfrikas zeltainais kaķis — karakalu ģints plēsēju suga; Āzijas zeltainais kaķis — Āzijas zeltaino kaķu ģints plēsēju suga.\n", "id": "lvs_Latn_104861"}
{"text": "Grobiņa (stacija)\n\nGrobiņa ir bijusī stacija dzelzceļa līnijā Liepāja—Aizpute. Tā atradās Grobiņas pilsētā. Mūsdienās saglabājusies stacijas koka ēka Celtnieku ielā 50, kā arī kravas rampa Celtnieku ielas malā. Par bijušo dzelzceļu liecina arī Stacijas ielas nosaukums ielai Grobiņā, kas kādreiz veda uz staciju.\n", "id": "lvs_Latn_104862"}
{"text": "Pasaules šaha kompozīcijas turnīrs\n\nPasaules šaha kompozīcijas turnīrs () ir pasaules valstu komandu neklātienes sacensības šaha kompozīcijā. Notiek kopš 1972. gada un šis turnīrs tiek uzskatīts par neoficiālo pasaules komandu čempionātu.\n", "id": "lvs_Latn_104863"}
{"text": "Alēns Bersē\n\nAlēns Bersē (, dzimis ) ir Šveices politiķis, valsts prezidents, Sociāldemokrātu partijas pārstāvis. Kopš viņš ir Šveices Federatīvās padomes loceklis, septītais Šveices valdības pārstāvis un Iekšlietu ministrijas vadītājs (Šveices Iekšlietu ministrs). Pirms viņu 2011. gada decembrī ievēlēja par ministrijas vadītāju, viņš bija Šveices Kantonu padomes loceklis, Fribūras kantona pārstāvis kopš 2003. gada.\n", "id": "lvs_Latn_104864"}
{"text": "Ruby\n\nRuby (tulkojumā: 'rubīns') ir atvērtā pirmkoda objektorientēta programmēšanas valoda, kuru izstrādāja japāņu datorzinātnieks Jukihiro Macumoto laika posmā no 1993. līdz 1995. gadam. Tās attīstība notiek joprojām. Ar Ruby programmēšanas valodu var apstrādāt tekstu, kā arī tikpat labi uzturēt sistēmu darbību. Tā ir neatkarīga no platformas, kurā tiek izmantota. Ruby ir bezmaksas programmatūra.\n", "id": "lvs_Latn_104865"}
{"text": "Ruby (nozīmju atdalīšana)\n\nRuby — programmēšanas valoda; Ruby on Rails — interneta lietotņu izstrādes ietvars; Rūbijs — uzvārds, atveidojot angļu uzvārdu Ruby; Džeks Rūbijs — naktsklubu īpašnieks Dalasā.\n", "id": "lvs_Latn_104866"}
{"text": "Žuau Kanselu\n\nŽuau Pedru Kavaku Kanselu (; dzimis ) ir Portugāles futbolists, aizsargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Spānijas La Liga komandā Barcelona, kas viņu īrē no Manchester City.\n", "id": "lvs_Latn_104867"}
{"text": "SKS 54. ekspedīcija\n\nSKS 54. ekspedīcija (Экспедиция МКС-54; Expedition 54 jeb ISS-54) bija Krievijas, ASV un Japānas kosmonautu pastāvīgā ekspedīcija Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) no 2017. gada decembra līdz 2018. gada februārim.\n", "id": "lvs_Latn_104868"}
{"text": "Brunu Alvešs\n\nBrunu Eduardu Regufe Alvešs (; dzimis ) ir bijušais Portugāles futbolists, aizsargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Pašlaik (2022) Alvešs ir Grieķijas Superlīgas komandas AEK Athens sporta direktors.\n\nPortugāles futbola izlases sastāvā ir spēlējis 2008., 2012. un 2016. gada Eiropas čempionātos, kā arī 2010., 2014. un 2018. gada FIFA Pasaules kausos.\n", "id": "lvs_Latn_104869"}
{"text": "Reihsmarka\n\nReihsmarka () bija Vācijas Impērijas naudas vienība no 1924. līdz 1945. gadam un Sabiedroto lielvalstu okupētās pēckara Vācijas naudas vienība līdz Vācu markas ieviešanai 1948. gadā. Viena reihsmarka bija sadalīta 100 feniņos ().\n\nLatvijas vācu okupācijas laikā tās teritorijā reihsmarkas bija oficiālā naudas vienība no 1941. līdz 1945. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_104870"}
{"text": "Žuzē Fonti\n\nŽuzē Migels da Roša Fonti (; dzimis ) ir Portugāles futbolists, aizsargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Portugāles Premjerlīgas kluba Braga rindās.\n", "id": "lvs_Latn_104871"}
{"text": "Sedriks\n\nSedriks Rikardu Alvešs Suarišs (; dzimis ), plašāk zināms vienkārši kā Sedriks, ir Portugāles futbolists, aizsargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Anglijas Premjerlīgas klubā Arsenal.\n", "id": "lvs_Latn_104872"}
{"text": "Žuau Moutiņu\n\nŽuau Moutiņu (; dzimis ) ir Portugāles futbolists, pussargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Portugāles Premjerlīgas kluba Braga sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104873"}
{"text": "Renatu Sanšešs\n\nRenatu Žuniors Lušs Sanšešs (; dzimis ) ir Portugāles futbolists, pussargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Sanšešs spēlē Itālijas čempionāta A sērijas komandā AS Roma, kas viņu īrē no Paris Saint-Germain.\n", "id": "lvs_Latn_104874"}
{"text": "Adriens Silva\n\nAdriens Sebastjens Perušets Silva (; dzimis ) ir Portugāles futbolists, pussargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2024. gada Silva pārstāv Portugāles Premjerlīgas komandu Rio Ave.\n", "id": "lvs_Latn_104875"}
{"text": "Nelsons Oliveira\n\nNelsons Migels Kastru Oliveira (; dzimis ) ir Portugāles futbolists, uzbrucējs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Portugāles Premjerlīgas klubā Vitória.\n", "id": "lvs_Latn_104876"}
{"text": "Kalmiku valoda\n\nKalmiku valoda (Хальмг келн, ) ir mongoļu valoda, oiradu grupas valoda. Kopējais kalmiku valodas pratēju skaits tiek lēsts ap 180 tūkstošiem. Tajā galvenokārt runā kalmiki, kas dzīvo Krievijas republikā Kalmikijā. Kopš 1923. gada rakstībā izmanto kirilicu.\n", "id": "lvs_Latn_104877"}
{"text": "Boksīts\n\nBoksīts, arī alumīnija rūda, ir nogulumiezis, kas ir galvenais alumīnija ieguves avots pasaulē. Tas galvenokārt sastāv no tādiem minerāliem kā gibsīta (Al(OH)₃), bēmīta (γ-AlO(OH)) un diaspora (α-AlO(OH)), kam piejaukti klāt dzelzs oksīdi un māls. Boksīts ir veidojies bazalta un gneisa sairšanas procesā.\n\n2018. gadā visvairāk boksīta pasaulē ieguva Austrālijā, Gvinejā un Ķīnā, bet visvairāk izpētīto rezervju bija Gvinejā, Austrālijā un Vjetnamā. Tur ik gadu iegūst gandrīz trešdaļu no visā pasaulē kopējā iegūtā boksīta daudzuma. Alumīnija oksīdu no boksīta atdala, iedarbojoties uz boksītu zem spiediena ar nātrija sārma šķīdumu (veidojas nātrija alumināts). Lielāko daļu no iegūtā alumīnija oksīda izmanto tālāk, lai iegūtu alumīniju.\n", "id": "lvs_Latn_104878"}
{"text": "Kleins (krāteris)\n\nKleins ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē. Atrodas Albategnija dienvidrietumu daļā. Nodēvēts vācu astronoma un meteorologa Hermaņa Jozefa Kleina (Hermann Joseph Klein 1844. – 1914.) vārdā. Krātera nosaukumu 1935. gadā apstiprinājusi Starptautiskā Astronomijas savienība.\n\nKleins atrodas uz dienvidrietumiem no Hiparha (Ø 144 km), uz austrumiem no Ptolemaja (Ø 154 km) un Alfonsa (Ø 111 km). Uz dienvidiem no Kleina atrodas Parots (Ø 71 km).\n\nKleins ir sens krāteris, tā valnis stipri erodējis, vēlāku triecienu izrobots. Krātera ZA daļā valni pāršķeļ mazāks krāteris Kleins A (Ø 9 km). Krātera dibens relatīvi līdzens, lavas aizpludināts, virsma daudzu sīku krāterīšu izrobota. Pamatnes centrā atrodas m augsta virsotne.\n", "id": "lvs_Latn_104879"}
{"text": "Stūpa\n\nStūpa (, stūpa) budismā ir svēta celtne ar terasveida pamatni, puslodes formas masīvu centrālo daļu un tornīti. Tā ir paredzēta kā vieta, kur budistu mūki veic meditāciju. Meditācijas laikā ap stūpu riņķo pulksteņrādītāja virzienā (pradakšina). Pārsvarā stūpas ir monolītas, bez iekštelpām, un simbolizē Budu un viņa mācību darmu. Senākās stūpas bija apbedīšanas vietas, kurās apglabāja valdniekus.\n", "id": "lvs_Latn_104880"}
{"text": "Oleksandrs Bortniks\n\nOleksandrs Bortniks (; dzimis Oleksandrivkā, Mikolajivas apgabalā) ir Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (2015).\n", "id": "lvs_Latn_104881"}
{"text": "Radzene\n\nRadzene () ir acs ārējā šķiedrainā apvalka priekšējā, caurspīdīgā daļa. Radzene fokusē gaismu tā, lai attēls veidotos uz acs ābola aizmugurējās daļas, uz tīklenes. Radzene vienlaicīgi aizsargā acis no mehāniskiem bojājumiem un infekcijām. Radzeni veido trīs slāņi: epitēlijs (virsējais slānis), stroma (radzenes pamatslānis) un endotēlijs (iekšējais slānis). Starp slāņiem ir norobežojošie slāņi, attiecīgi, Baumana membrāna un Descemeta membrāna. Radzenes biezums ir no 0,4 līdz 1,0 mm. Radzenē nav asinsvadu.\n", "id": "lvs_Latn_104882"}
{"text": "Jānis Kalniņš (ģenerālis)\n\nJānis Kalniņš (1867—1942) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 3. Kurzemes bataljona (vēlāk pulka) komandieris (1915—1917), apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1924).\n", "id": "lvs_Latn_104883"}
{"text": "Romans Hajeckis\n\nRomans Hajeckis (; dzimis Mikolajivā) ir Ukrainas starptautiskais meistars šahā, Ukrainas nopelniem bagātais treneris (2011).\n", "id": "lvs_Latn_104884"}
{"text": "Vikipēdija:Ziemas olimpisko spēļu konkurss\n\n__NOTOC__\n\nNo 2018. gada 18. janvāra līdz 28. februārim notiek Vikipēdijas konkurss \"Ziemas olimpiskās spēles\".\n", "id": "lvs_Latn_104885"}
{"text": "Igors Smoļņikovs\n\nIgors Smoļņikovs (; dzimis ) ir Krievijas futbolists.\n\nKarjeru Smoļņikovs sāka Maskavas \"Torpedo\". Vēlāk pārcēlās uz citu Maskavas klubu Lokomotiv. Smoļņikovs tika izīrēts citiem Krievijas klubiem Jekaterinburgas \"Ural\" un FK Rostov. Vēlāk spēlēja FC Krasnodar, līdz 2013. gadā pievienojās Sanktpēterburgas \"Zenit\".\n\nKrievijas izlasē spēlējis 2016. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_104886"}
{"text": "Mārtiņš Zaurs\n\nMārtiņš Zaurs (1915-1998) bija latviešu tēlnieks, nodarbojās arī ar interjeru dekoratīvo apdari, porcelāna apgleznošanu un grafiku.\n", "id": "lvs_Latn_104887"}
{"text": "Drozdovskis\n\nDrozdovskis (, no drozd — 'mežastrazds'; sieviešu dzimtē Drozdovska (Drozdowska) ir poļu cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Jurijs Drozdovskis (Юрій Дроздовський; 1984) — Ukrainas šahists; Kacpers Drozdovskis (Kacper Drozdowski; 1996) — Polijas šahists.\n", "id": "lvs_Latn_104888"}
{"text": "Vačirālongkorns\n\nVačirālongkorns (, Wachiralongkon, , dzimis ) jeb Rama X ir Taizemes karalis no 2016. gada. Viņš bija vienīgais sava priekšteča karaļa Pūmipona Adunjadēta dēls. 1972. gadā viņa tēvs Vačirālongkornu iecēla par kroņprinci. Viņš ir desmitais Čakri dinastijas valdnieks, tāpēc viņš tiek saukts par Ramu X. Vačirālongkorns kļuva par vecāko monarhu tronī kāpšanas brīdī Taizemes vēsturē (64 gadu vecumā). Oficiālā kronēšanas ceremonija notika .\n", "id": "lvs_Latn_104889"}
{"text": "Janiks Karasko\n\nJaniks Fereira Karasko (dzimis ) ir Beļģijas futbolists, spēlē pussarga pozīcijā, pārstāv Beļģijas futbola izlasi. Kopš 2023. gada Karasko spēlē Saūda Arābijas profesionālās līgas komandā Al Shabab.\n\nKarasko savu karjeru sāka Francijas Ligue 2 klubā AS Monaco. Nākamajā 2013.-2014. gada sezonā AS Monaco spēlēja Ligue 1 un izcīnīja otro vietu. 2015. gada vasarā Karasko pievienojās Madrides \"Atletico\". 2016. gada spēlē, kur Madrides \"Atletico\" spēlēja pret Madrides \"Real\", Karasko guva vārtus, kļūstot par pirmo beļģieti, kas ir guvis vātus UEFA Čempionu līgas finālā.\n\nBeļģijas izlasē spēlējis 2016. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_104890"}
{"text": "Džordans Pikfords\n\nDžordans Pikfords (; dzimis ) ir Anglijas futbolists, vārtsargs. Pašlaik (2022) pārstāv Anglijas Premjerlīgas klubu Everton un Anglijas futbola izlasi.\n\nAnglijas izlases sastāvā ir spēlējis 2018. gada FIFA Pasaules kausā, 2022. gada FIFA Pasaules kausā un 2020. gada Eiropas čempionātā futbolā.\n", "id": "lvs_Latn_104891"}
{"text": "MADARA Cosmetics\n\nAS MADARA Cosmetics ir Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar kosmētikas biznesu. Uzņēmums ir dibināts 2006. gadā.\n\nUzņēmums izstrādā, ražo un pārdod kosmētikas līdzekļus ar zīmolu MÁDARA un MOSSA.\n\nMADARA Cosmetics akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga biržā First North Baltic sarakstā (kods MDARA). Lielākie akcionāri (2021. gada jūlijā): Uldis Iltners (23,92 %), Lotte Tisenkopfa-Iltnere (23,77 %), Oy Transmeri Group Ab (22,93 %), Liene Drāzniece (6,79 %), Zane Tamane (6,45 %).\n", "id": "lvs_Latn_104892"}
{"text": "Lāčhendža\n\nLāčhendža ir astronoma Ilgoņa Vilka dots apzīmējums Manhatanhendžai līdzīgai parādībai, kas ap vasaras saulgriežiem novērojama Rīgā Lāčplēša ielā. To pēc TEDxRiga rīkotāja Pāvila Jurjāna ierosmes Vilks noteica 2014. gadā, aprēķinot, ka šāda parādība novērojama Avotu un Stabu vai Avotu un Bruņinieku ielas krustojumā, bet vislabāk 21. jūnijā plkst. 21.57 Lāčplēša ielā, no krustojuma ar Avotu ielu virzoties uz Krišjāņa Valdemāra ielu.\n", "id": "lvs_Latn_104893"}
{"text": "Sanans Sjugirovs\n\nSanans Sjugirovs (; dzimis Elistā) ir kalmiku tautības Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2009), kas kopš 2023. gada pārstāv Ungāriju.\n", "id": "lvs_Latn_104894"}
{"text": "Kamils Gliks\n\nKamils Jaceks Gliks (; dzimis ) ir Polijas futbolists, centra aizsargs. Gliks pārstāv Polijas Ekstraklasa klubu Krakovas \"Cracovia\".\n", "id": "lvs_Latn_104895"}
{"text": "Frīdrihs Šefels\n\nFrīdrihs Šefels (, 1865—1913) bija vācbaltiešu arhitekts un tehniķis, viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta beigu Rīgas arhitektiem, būvfirmas \"Šēls un Šefels\" līdzīpašnieks. Šefels pamatā darbojās jūgendstilā, projektējis aptuveni 35 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas. F. Šefela projektiem raksturīgi asimetriski fasāžu risinājumi, plānojuma struktūras racionalitāte un to atbilstība ēkas funkcionālajam risinājumam.\n", "id": "lvs_Latn_104896"}
{"text": "Šveices prezidents\n\nŠveices prezidents jeb Šveices Konfederācijas prezidents (, , , ) ir prezidējošais loceklis no septiņu locekļu sastāvošās Šveices Nacionālās padomes — Šveices izpildvaras. Prezidentu uz vienu gadu ievēl Federālā padome. Konfederācijas prezidentam ir jāvada Federālās padomes sēdes un jāpilda valsts reprezentatīvie pienākumi. Primus inter pares, prezidentam ir vara pār pārējiem sešiem ministriem, kā arī jāturpina vadīt sevis pārstāvētā ministrija. Tradicionāli prezidenta pienākumu pildīšana mainās starp padomes locekļiem pēc vecuma un iepriekšējā gada viceprezidents nākamajā gadā kļūst par prezidentu.\n\nKā pirmais starp līdzīgiem, Nacionālās padomes loceklis, kas ieņem konfederācijas prezidenta amatu netiek uzskatīts par valsts galvu. Drīzāk, visa Nacionālā padome kopā tiek uzskatīta par valsts vadītāju.\n\nKonstitūcijas noteikumi, kas attiecas uz federālās valdības un federālās pārvaldes organizāciju, ir izklāstīti Šveices konstitūcijas trešās nodaļas pirmajā sadaļā, no 174. līdz 179. pantam. 176. pants īpaši attiecas uz prezidentūru.\n", "id": "lvs_Latn_104897"}
{"text": "Rīgas Valda Zālīša sākumskola\n\nRīgas Valda Zālīša sākumskola ir agrākā skolas pārziņa un rakstnieka Valda Zālīša vārdā nosaukta Rīgas sākumskola, kas atrodas Kalpaka bulvārī 8.\n", "id": "lvs_Latn_104898"}
{"text": "Cjindao aplenkums\n\nCjindao aplenkums bija vienīgā lielā Pirmā pasaules kara kauja Āzijā un Klusajā okeānā.\n\nNovājinātā Ķīnas Cjinu dinastijas impērija 1898. gadā iznomāja Šaņdunas pussalas Cjindao teritoriju Vācijas impērijai uz 99 gadiem. Vācija šeit uzbūvēja Eiropas stila pilsētu, kā arī karaflotes ostu, kuru aizsargāja ap 4700 vācu kareivju. Osta kalpoja par galveno bāzi vācu karaflotes Klusā okeāna skvadronam, kas kontrolēja daudzās salu kolonijas.\n\n1914. gada 15. augustā ar Britu impēriju sabiedrotā Japānas impērija izvirzīja ultimātu Vācijai, pieprasot vācu karakuģu atvilkšanu no Japānas un Ķīnas ūdeņiem, kā arī Cjindao nodošanu Japānai. Karam sākoties, vācu skvadrons admirāļa fon Špē vadībā pameta ostu, iesaistoties jūras kaujās ar britiem, līdz to iznīcināja kaujā pie Folklenda salām 1914. gada 8. decembrī.\n\n23. augustā Japāna pieteica karu Vācijai, un 27. augustā japāņu kuģi sāka ostas blokādi. Uz Cjindao devās Japānas 18. divīzijas 23 000 kareivju ar 142 lielgabaliem, kurus papildināja 1500 britu kareivji. 2. septembrī japāņi sāka Cjindao apšaudi. 7. novembrī vācu garnizons kapitulēja. Kauju gaitā 194 vācieši krita un ap 400 guva ievainojumus, japāņi zaudēja 507 kritušos un 1282 ievainotos, kamēr briti zaudēja 12 kritušos un 53 ievainotos. Sagūstītos vācu kareivjus nosūtīja uz japāņu nometnēm, un Vācijā tie atgriezās 1920. gadā, bet vācu civiliedzīvotājiem kolonijā ļāva turpināt dzīvi un darbu.\n\nJapāna kontrolēja ostu līdz 1922. gadam, kad to nodeva Ķīnas Republikas pakļautībā. Japāņu vēlme saglabāt kontroli Ķīnā un Šaņdunas provincē, bija viens no Otrā Ķīnas-Japānas kara iemesliem.\n", "id": "lvs_Latn_104899"}
{"text": "Dušans Tadičs\n\nDušans Tadičs (; dzimis; ) ir Serbijas futbolists, pussargs, pārstāv Serbijas futbola izlasi. Kopš 2023. gada pārstāv Turcijas Superlīgas klubu Stambulas \"Fenerbahçe\".\n", "id": "lvs_Latn_104900"}
{"text": "Jaguarunds\n\nJaguarunds jeb ūdrkaķis (Puma yagouaroundi) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas mājo Ziemeļamerikas dienvidos un Dienvidamerikā. Tam ir astoņas pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_104901"}
{"text": "Andrejs Istrecesku\n\nAndrejs Istrecesku (; dzimis ) ir Rumānijas starptautiskais lielmeistars šahā (1994), no 2011. līdz 2017. gadam pārstāvēja Franciju.\n", "id": "lvs_Latn_104902"}
{"text": "Rui Patrisiu\n\nRui Pedru duš Santušs Patrisiu (; dzimis ) ir Portugāles futbolists, vārtsargs, Portugāles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2021. gada Patrisiu pārstāv Itālijas Serie A komandu AS Roma.\n\n2016. gada Eiropas čempionātā ar Portugāles izlasi izcīnija zelta medaļas.\n", "id": "lvs_Latn_104903"}
{"text": "Kaspars Bārbals\n\nKaspars Bārbals (dzimis Rīgā) ir latviešu mūziķis un skaņu inženieris, studijas \"Lauska\" vadītājs. Kopš 2003. gada spēlē mūsdienu tautas mūzika grupā Auļi, bet no 2004. līdz 2012. gadam bija arī tautas mūzikas instrumentālists folkmetāla grupā Skyforger.\n\n2008. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla Fonda un Latviešu Fonda atbalstu kultūras menedžmenta centrs \"Lauska\" izdeva Kaspara Bārbala izdevumu \"Dūdu spēles pašmācība\", kurā ietilpa mācību grāmata un vingrinājumu paraugu disks.\n", "id": "lvs_Latn_104904"}
{"text": "Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola\n\nRīgas Natālijas Draudziņas vidusskola (saīsināti NDV) ir skolas dibinātājas Natālijas Draudziņas vārdā nosaukta Rīgas vidusskola, kas atrodas Bruņinieku ielā 24a. Skola īsteno dažādas vispārizglītojošā virziena izglītības programmas gan pamatskolā, gan vidusskolā.\n", "id": "lvs_Latn_104905"}
{"text": "Eduards Vītols\n\nEduards Kārlis Vītols (dzimis , miris ) bija latviešu mākslinieks, scenogrāfs, gleznotājs, pedagogs, grāmatu ilustrators, veidoja metus mēbelēm, rotām un metālkalumiem, arī Kuzņecova un Jesena porcelāna fabriku traukiem.\n", "id": "lvs_Latn_104906"}
{"text": "Jānis Pleps\n\nJānis Pleps (dzimis 1982. gada 4. janvārī Daugavpilī) ir latviešu jurists, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents un Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītājs (2013), kā arī Valsts prezidenta Egila Levita padomnieks tiesību politikas jautājumos (2019).\n\nJāņa Plepa zinātniskā darbība galvenokārt vērsta uz Latvijas konstitucionālo tiesību un tiesību teorijas problēmu izpēti.\n", "id": "lvs_Latn_104907"}
{"text": "Valerians Gaprindašvili\n\nValerians Gaprindašvili (; dzimis ) ir Gruzijas starptautiskais lielmeistars šahā (2001).\n", "id": "lvs_Latn_104908"}
{"text": "Nebīls Fekīrs\n\nNebīls Fekīrs (, ; dzimis ) ir Francijas futbolists, spēlē uzbrucēja vai uzbrūkošā pussarga pozīcijā, pārstāvējis Francijas futbola izlasi. Kopš 2019. gada Fekīrs spēlē La Liga klubā Seviljas \"Real Betis\".\n", "id": "lvs_Latn_104909"}
{"text": "Presnels Kimpembe\n\nPresnels Kimpembe (; dzimis ) ir Francijas futbolists, aizsargs. Pašlaik (2023) pārstāv Francijas 1. līgas klubu Parīzes \"Saint-Germain\".\n", "id": "lvs_Latn_104910"}
{"text": "Hariss Seferovičs\n\nHariss Seferovičs (Haris Seferović; dzimis ) ir bosniešu izcelsmes Šveices futbolists, pārstāv Šveices futbola izlasi. Kopš 2023. gada Seferovičs spēlē AAE Pro līgas komandā Al Wasl.\n\nŠveices futbola izlasi ir pārstāvējis 2014. gada FIFA Pasaules kausā un 2016. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_104911"}
{"text": "Vedrans Čorluka\n\nVedrans Čorluka (; dzimis ) ir Horvātijas futbola treneris un bijušais futbolists un Horvātijas futbola izlases pārstāvis. Kopš 2021. gada viņš ir Zlatko Daliča palīgs Horvātijas futbola izlasē. Nacionālajā izlasē aizvadījis vairāk nekā 100 spēles, 2018. gada augustā paziņoja par karjers beigām izlasē.\n\nHorvātijas futbola izlasi ir pārstāvējis 2008., 2012. un 2016. gada Eiropas čempionātā, kā arī 2014. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_104912"}
{"text": "Masaji\n\nMasaji ir viena no nilotu etniskajām grupām Āfrikas austrumos. Tie galvenokārt dzīvo savannā, Kenijas dienvidos un Tanzānijas ziemeļos. Masaju kopskaits tiek lēsts ap 1,6–1,7 miljoniem. Gandrīz visi masaji runā masaju valodā, kas ir Nīlas–Sahāras saimes valoda, kā arī lieto Kenijas un Tranzānijas oficiālās valodas — angļu valodu un svahili. Masaji piekopj daļēju klejotāju dzīvesstilu, viņi galvenokārt ir lopkopji.\n", "id": "lvs_Latn_104913"}
{"text": "Mandžūru valoda\n\nMandžūru valoda (, manju gisun) ir viena no tungusu valodām. Tā ir apdraudēta valoda. 2007. gadā tā bija dzimtā valoda 20 cilvēkiem, bet kā otro valodu to prot vairāki tūkstoši mandžūru. Mūsdienās lielākā daļa mandžūru runā mandarīnu valodā. Savulaik mandžūru valoda bija viena no Cjinu dinastijas oficiālajām valodām. Valodā ir daudz aizguvumu no mongoļu un ķīniešu valodas.\n", "id": "lvs_Latn_104914"}
{"text": "Edvards Berneiss\n\nEdvards Luiss Džeimss Berneiss (; dzimis , miris ) bija viens no sabiedrisko attiecību jomas pamatlicējiem, viņa nekrologā dēvēts arī kā \"sabiedrisko attiecību tēvs\". Viena no E. Berneisa zināmākajām kampaņām ir 1929. gada centieni veicināt sieviešu smēķēšanu, pozicionējot cigaretes kā feministu kustības \"Brīvības lāpas\" (). Viņš ir vairāku grāmatu autors, tajā skaitā \"Sabiedriskās domas kristalizācija\" () un \"Propaganda\", kas ir vienas no pirmajām grāmatām sabiedrisko attiecību jomā.\n", "id": "lvs_Latn_104915"}
{"text": "Rīgas Centra humanitārā vidusskola\n\nRīgas Centra humanitārā vidusskola ir Rīgas vidusskola, kas atrodas Krišjāņa Barona ielā 97a. Skola īsteno dažādas vispārizglītojošā virziena izglītības programmas gan pamatskolā, gan vidusskolā.\n", "id": "lvs_Latn_104916"}
{"text": "Jinglaka Čīnnāvata\n\nJinglaka Čīnnāvata (, Yinglak Chinnawat, , dzimusi ), pazīstama arī kā Pū (ปู, — 'Krabis'), ir Taizemes politiķe un uzņēmēja. Viņa no 2011. līdz 2014. gadam bija Taizemes premjerministre. Viņa bija pirmā sieviete šajā amatā.\n\n2013. gada beigās sākās masu protesti pret viņas vadīto valdību. Taizemes konstitucionālā tiesa viņu atvaļināja no premjerministres amata. 2014. gadā militārā apvērsuma laikā Čīnnāvata tika arestēta. Vēlāk notiesāta par korupciju ar cietumsodu, taču ir pametusi valsti.\n", "id": "lvs_Latn_104917"}
{"text": "SpaceX CRS-13\n\nSpaceX CRS-13 bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā. CRS-13 orbītā palaists 2017. gada decembrī; nolaižamais aparāts uz Zemes atgriezās 2018. gada janvārī.\n\nŠī bija otrā reize, kad izmantots agrāk kosmosā lidojis Dragon nolaižamais aparāts (CRS-6). Raķetes pirmā pakāpe jau bija lidojusi CRS-11 misijā; un tā atkal veiksmīgi atgriezās uz zemes.\n", "id": "lvs_Latn_104918"}
{"text": "Čiroki\n\nČiroki (, Aniyvwiyaʔi vai ᏣᎳᎩ, Tsalagi) jeb čiroki indiāņi ir Amerikas pamatiedzīvotāju cilts, kas dzīvo mūsdienu Amerikas Savienoto Valstu dienvidaustrumos. Līdz 18. gadsimtam viņi dzīvoja galvenokārt Ziemeļkarolīnā, Tenesī, Dienvidkarolīnā un Džordžijā. Čiroki ir viena no tā sauktajām piecām civilizētajām ciltīm. Savulaik viņi tika pārvietoti, tāpēc mūsdienās viņi dzīvo galvenokārt Oklahomā un Ziemeļkarolīnā. Kopējais čiroku skaits tiek lēsts pašlaik ap 320 tūkstošiem.\n", "id": "lvs_Latn_104919"}
{"text": "Friča Brīvzemnieka pamatskola\n\nFriča Brīvzemnieka pamatskola ir Friča Brīvzemnieka vārdā nosaukta pamatskola Āgenskalnā Rīgā, kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei divās izglītības programmās. Skola piedāvā apmeklēt dažādas interešu izglītības programmas — folklora, koriģējošā vingrošana, tēlotāja mākslas nodarbības, koris, vokālais ansamblis, tautas dejas, keramika, rokdarbi, skatuves runas nodarbības, kokapstrāde, sporta spēles, rīta rosme un ritmika.\n", "id": "lvs_Latn_104920"}
{"text": "Valdis Dišlers\n\nValdis Dišlers (1922—2011) bija latviešu gleznotājs, mākslas pedagogs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors (1973), rektors (1976—1986). Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999).\n", "id": "lvs_Latn_104921"}
{"text": "Aizstājamība\n\nEkonomikā aizstājamība (, ) ir preces īpašība, ka tās individuālās vienības ir savstarpēji aizstājamas. Piemēram, viens kilograms tīra zelta ir tikpat vērtīgs kā jebkurš cits kilograms tīra zelta. Kā citus piemērus var minēt uzņēmumu akcijas, parādzīmes, citus cēlmetālus un valūtas.\n", "id": "lvs_Latn_104922"}
{"text": "Džeks Finijs\n\nDžeks Finijs (dzimis , miris ) bija amerikāņu rakstnieks. Viņa vislabāk zināmie darbi ir sarakstīti zinātniskās fantastikas un trillera žanrā, tai skaitā romāni The Body Snatchers un Time and Again (izdots arī latviešu valodā ar nosaukumu \"Starp diviem laikmetiem\"). Romāns The Body Snatchers bija pamatā 1956. gadā uzņemtajai filmai Invasion of the Body Snatchers.\n", "id": "lvs_Latn_104923"}
{"text": "Markuss Berjs\n\nMarkuss Berjs (; dzimis ) ir bijušais Zviedrijas futbolists.\n\nBerjs karjeru sāka Zviedrijas klubā Gēteborgas IFK. 2007. gadā pārcēlās uz Eredivisie klubu FC Groningen. Vēlāk Berjs pievienojās Hamburger SV, kur guva tikai 3 vārtus. 2013. gadā Berjs pievienojās Grieķijas futbola Superlīgas klubam Atēnu \"Panathinaikos\". No 2017. gada līdz 2019. gadam spēlēja Al Ain FC. Kopš 2019. gada spēlē FK Krasnodar.\n\nZviedrijas futbola izlasē spēlējis 2016. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_104924"}
{"text": "Giorgijs Margvelašvili (šahists)\n\nGiorgijs Margvelašvili (; dzimis Tbilisi) ir Gruzijas starptautiskais lielmeistars šahā (2010).\n", "id": "lvs_Latn_104925"}
{"text": "Jaņa Rozentāla Mākslas skola\n\nJaņa Rozentāla Mākslas skola, sarunvalodā saukta par rozentāļiem, ir specializēta Rīgas mākslas skola, kas atrodas Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pārziņā un ir viena no Profesionālās izglītības kompetences centra \"Nacionālā Mākslu vidusskola\" struktūrvienībām Hāmaņa ielā 2A Pārdaugavā.\n\nSkolā var apgūt akadēmiskos mākslas priekšmetus — zīmēšanu, gleznošanu un kompozīciju, kā arī grafiku un veidošanu, foto dizainu un multimediju dizainu. Skola nodrošina iespēju apgūt arī humanitāros priekšmetus (latviešu valodu, vēsturi, mākslas un kultūras vēsturi) un eksaktos priekšmetus (matemātiku, dabas zinības, biznesa pamatus un informātiku).\n", "id": "lvs_Latn_104926"}
{"text": "Rīgas Jāņa Poruka vidusskola\n\nRīgas Jāņa Poruka vidusskola bija Jāņa Poruka vārdā nosaukta Rīgas vidusskola, kas atradās Gaujas ielā 23. Skola īstenoja vispārizglītojošā virziena izglītības programmu.\n", "id": "lvs_Latn_104927"}
{"text": "Samvels Ter-Sahakjans\n\nSamvels Ter-Sahakjans (; dzimis Vanadzorā) ir Armēnijas starptautiskais lielmeistars šahā (2009).\n", "id": "lvs_Latn_104928"}
{"text": "Inija Trinkūniene\n\nInija Trinkūniene (, dzimusi 1951. gada 25. oktobrī Ķelmē) ir lietuviešu etnoloģe, folkloriste, kultūras socioloģe, psiholoģe, folkloras kopas Kūlgrinda vadītāja un kopš 2015. gada arī seno baltu ticības kopas \"Romuva\" garīgā vadītāja — krīve.\n", "id": "lvs_Latn_104929"}
{"text": "Seims\n\nLietuvas Republikas Seims (Lietuvos Respublikos Seimas) Polijas Republikas Sejms (Sejm Rzeczypospolitej Polskiej) Polijas Karalistes Sejms (Sejm Królestwa Polskiego) Polijas-Lietuvas Sejms (Sejm walny)\n", "id": "lvs_Latn_104930"}
{"text": "Autoceļš M9 (Krievija)\n\nAutoceļš M9 \"Baltija\" (Автодорога М-9 «Балтия») ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš, kas aiz Latvijas-Krievijas robežas savienojas ar autoceļu A12 un ir daļa no Eiropas autoceļu maršruta E22. Trases Maskava - Latvijas robeža garums ir aptuveni 610 km. No Maskavas līdz Volokolamskai ir uzbūvēta ap 100 km gara divjoslu šoseja, ko dēvē par \"Jaunrīgas šoseju\" (Новорижское шоссе).\n", "id": "lvs_Latn_104931"}
{"text": "Alisons Bekers\n\nAlisons Ramzess Bekers (; dzimis ), biežāk pazīstams kā Alisons, ir Brazīlijas futbolists, vārtsargs, pārstāv Brazīlijas futbola izlasi. Kopš 2018. gada Alisons spēlē Anglijas Premjerlīgas klubā Liverpool FC.\n\nKarjeru sāka Brazīlijas klubā SC Internacional. 2016. gada jūlijā pievienojās Itālijas A sērijas klubam AS Roma, ar ko 2018. gadā sasniedza UEFA Čempionu līgas pusfinālu. 2018. gada jūlijā pārgāja uz Anglijas Premjerlīgas klubu Liverpool FC, parakstot līgumu uz sešiem gadiem. Transfēra summa sasniedza 72,5 miljonus eiro, kas ir lielākā līdz šim par vārtsargu samaksātā summa vēsturē.\n\nBrazīlijas izlasē debitēja 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret Venecuēlu. Izlases sastāvā piedalījās 2018. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā.\n", "id": "lvs_Latn_104932"}
{"text": "Roberts Aghasarjans\n\nRoberts Aghasarjans (; dzimis Erevānā) ir Armēnijas starptautiskais lielmeistars šahā (2014).\n", "id": "lvs_Latn_104933"}
{"text": "Maksi Pereira\n\nViktorio Maksimiljāno Pereira Paess (; dzimis ) ir bijušais Urugvajas futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Urugvajas futbola izlases dalībnieks.\n\nUrugvajas futbola izlasē ir spēlējis 2010. un 2014. gada FIFA Pasaules kausos.\n", "id": "lvs_Latn_104934"}
{"text": "Mikijs Rurks\n\nFilips Andrē \"Mikijs\" Rurks jaunākais (; dzimis ) ir amerikāņu aktieris, scenārists un bijušais bokseris, kurš galvenokārt filmējies pirmā plāna lomās drāmās un asa sižeta filmās.\n\n1980. gados Rurks spēlēja galveno lomu komēdijdrāmā Diner (1982), drāmā \"Izaicinājums\" (Rumble Fish, 1983), melnajā kriminālkomēdijā The Pope of Greenwich Village (1984), erotiskajā drāmā \"9½ nedēļas\" (9½ Weeks, 1986) un saņēma kritiķu atzinību par tēlojumu biogrāfiskā filmā \"Dzērājs\" (Barfly, 1987) pēc Čārlza Bukovska scenārija un šausmu mistērijā \"Eņģeļa sirds\" (1987).\n\n1991. gadā Rurks, kurš jaunībā bija trenējies boksā, pameta aktiera darbu un uz laiku kļuva par profesionālu bokseri. Pēc boksera karjeras beigām 1994. gadā Rurks atsāka aktiera nodarbi un filmējās otrā plāna lomās vairākās filmās, ieskaitot drāmas \"Lietusvīrs\" (The Rainmaker, 1997), komēdijdrāmā Buffalo '66 (1998), trillerī \"Noķert Kārteru\" (Get Carter, 2000), mistērijā \"Solījums\" (The Pledge, 2001), komēdijdrāmā \"Deva\" (Spun, 2002), asa sižeta filmā \"Reiz Meksikā\" (2003) un asa sižeta spriedzes filmā \"Rūdīts ugunī\" (2004), spēlējot korumpēta advokāta lomu.\n\n2005. gadā Rurks atgriezās Holivudas aprindās vienā no galvenajām lomām asa sižeta neo-noir spriedzes filmā \"Grēku pilsēta\", saņemot Čikāgas kinokritiķu asociācijas, Īrijas kino un televīzijas un Tiešsaistes filmu kritiķu biedrības balvu. 2008. gada filmā \"Cīkstonis\" Rurks tēloja cīkstoni, kura labākie gadi jau sen aiz muguras, par ko saņēma 2009. gada Zelta globusa balvu, BAFTA kino balvu un nomināciju Amerikas Kinoakadēmijas balvai. Pēc tam Rurks piedalījies vairākās komerciāli veiksmīgās filmās, ieskaitot 2010. gada filmas \"Dzelzs vīrs 2\" un \"Neiznīcināmie\" un 2011. gada filmā \"Nemirstīgie\".\n", "id": "lvs_Latn_104935"}
{"text": "Meltdown (ievainojamība)\n\nMeltdown ir aparatūras ievainojamība, kas ietekmē Intel x86 arhitektūras mikroprocesorus un dažus ARM bāzētus mikroprocesorus. Tā ļauj ļaundabīgiem procesiem nolasīt jebkādu fizisku, kodola vai citu procesu atmiņas apgabalu, neatkarīgi no tā, vai tiem tai vajadzētu būt piekļuvei.\n\nMeltdown ietekmē ļoti daudzas sistēmas, tās publiskošanas brīdī tās bija visas Microsoft Windows versijas, iPhone telefonus un Apple datorus, gandrīz visas Linux versijas, izņemot pašas jaunākās, daudzus serverus un mākoņskaitļošanas pakalpojumus un potenciāli arī lielu vairumu viedo un iegulto ierīču, kas izmanto ARM procesorus (mobilās iekārtas, viedie televizori un citi), ieskaitot plašu spektru tīkla iekārtu. Novērots, ka programmatūras līmeņa apejas risinājums atsevišķos gadījumos samazina ātrdarbību par 5–30%, taču uzņēmumi, kas veikuši šos labojumus, ziņo par minimālu ietekmi veikto pārbaužu ātrdarbībā.\n\n2018. gada janvārī Meltdown tika piešķirts CVE identifikators 2017-5754. Par šo ievainojamību tika ziņots vienlaicīgi ar citu ievainojamību, Spectre, kam piemīt daļa, bet ne visas iezīmes.\n", "id": "lvs_Latn_104936"}
{"text": "Rīgas 6. vidusskola\n\nRīgas 6. vidusskola ir viena no Rīgas vidusskolām, kas atrodas Aleksandra Čaka ielā 102 Grīziņkalna apkaimē. Skola īsteno dažādas izglītības programmas (eksakto, humanitāro un vispārizglītojošo).\n", "id": "lvs_Latn_104937"}
{"text": "European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (2018)\n\nEuropean Hit Radio Top 40 ir Latvijas nacionālās apraides radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots, apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā internetā vai e-pastā. Šajā rakstā ir apkopots to dziesmu saraksts, kas 2018. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā Top 40 ieguva 1. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_104938"}
{"text": "Rīgas Krievu vidusskola\n\nRīgas Krievu vidusskola bija Rīgas vidusskola Lauku ielā 9, Grīziņkalna apkaimē, kas skolēnu skaita krasās samazināšanās dēļ 2014. gadā apvienota ar pārcelto Rīgas Herdera vidusskolu, apvienotajai skolai piešķirot J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas nosaukumu.\n\nAptuveni puse jeb 155 Rīgas Herdera vidusskolas skolēnu vecāki parakstīja vēstuli, kurā iebilda pret Rīgas vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisijas lēmumu.\n", "id": "lvs_Latn_104939"}
{"text": "Antons Megnis\n\nAntons Megnis (dzimis 1907. gada 20. jūlijā, miris 1982. gada 1. maijā) bija latviešu (suitu) gleznotājs-ekspresionists, vairāk zināms kā akvarelists, bet daudz gleznojis arī citās tehnikās.\n", "id": "lvs_Latn_104940"}
{"text": "J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola\n\nJ. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola ir vācu filozofa J. G. Herdera vārdā nosaukta Rīgas vidusskola Lauku ielā 9 Grīziņkalna apkaimē.\n", "id": "lvs_Latn_104941"}
{"text": "Spanxti\n\nSpanxti (no senprūšu valodas — 'dzirkstele') ir 2001. gadā Viļņā izveidota Lietuvas mūsdienu tautas mūzikas un ambientās mūzikas grupa.\n", "id": "lvs_Latn_104942"}
{"text": "Sutartine\n\nSutartines (, no darbības vārda sutarti — 'saskaņot, saderināt, sadziedāties') ir lietuviešu daudzbalsīgās tautasdziesmas, ko izpilda 2—4 dziedātājas. Atkarībā no dziedātāju skaita tās iedala dvejinēs (dvejinės), trejinēs (trejinės) un keturinēs (keturinės).\n", "id": "lvs_Latn_104943"}
{"text": "Rīgas Herdera vidusskola\n\nRīgas Herdera vidusskola bija vācu filozofa Herdera vārdā nosaukta Rīgas vidusskola Skolas ielā 32 Centra apkaimē. Pirms tam šeit atradās Rīgas Valsts Parauga pamatskola (1922—1940), ko pēc Otrā pasaules kara pārveidoja par Rīgas 12. vidusskolu ar krievu mācību valodu. Skola slēgta 2014. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104944"}
{"text": "Enso Peress\n\nEnso Nikolass Peress Segi (; dzimis ) ir Argentīnas futbolists, pussargs, Argentīnas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2024. gada Peress spēlē Argentīnas pirmās divīzijas kluba Estudiantes sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104945"}
{"text": "Tautas augstskola\n\nTautas augstskolas bija no 1920. līdz 1940. gadam Latvijā izveidots ārpusskolas izglītības iestāžu tīkls pieaugušajiem iedzīvotāju izglītības līmeņa celšanai. Liels skaits strādnieku jauniešu, kuri pa dienu strādāja rūpnīcās, vakaros izglītojās mākslā, literatūrā, sabiedriskajās zinātnēs. Rīgas Tautas augstskolas organizētājs bija Jānis Aberbergs-Augškalns.\n", "id": "lvs_Latn_104946"}
{"text": "GPU (filma)\n\n\"GPU\" (, ) ir 1942. gada vācu spiegu filma par PSRS Valsts Drošības galvenās pārvaldes darbību Rīgā un citās Eiropas pilsētās 1939.-1940. gadā. Filma uzņemta Universum Film (UFA) studijās.\n", "id": "lvs_Latn_104947"}
{"text": "Eduārs\n\nOdsons Eduārs (Odsonne Édouard; 1998) ― franču futbolists; Romēns Eduārs (Romain Édouard; 1990) ― franču šahists.\n", "id": "lvs_Latn_104948"}
{"text": "Ksavjērs Vila Gaskess\n\nKsavjērs Vila Gaskess (; dzimis Tarragonā) ir Spānijas starptautiskais lielmeistars šahā (2011).\n", "id": "lvs_Latn_104949"}
{"text": "Skolas iela (Rīga)\n\nSkolas iela ir iela Rīgas Centra rajonā. Tā sākas no Bruņinieku ielas un beidzas krustojumā ar Elizabetes ielu. Ielā ir vienvirziena satiksmes kustība virzienā no Bruņinieku ielas. Ielas malā izbūvēts veloceļš Centrs—Berģi.\n", "id": "lvs_Latn_104950"}
{"text": "Alī Abdulla Sālihs\n\nAlī Abdulla Sālihs (, ʿAlī ʿAbdullāh Ṣāliḥ, dzimis , miris ) bija Jemenas prezidents no 1990. līdz 2012. gadam, kad Arābu pavasara ietekmē tika gāzts no amata. Viņš bija arī Ziemeļjemenas prezidents no 1978. līdz 1990. gadam. Sālihs tiek aprakstīts kā diktators.\n\nSālihu nogalināja Jemenas hutieši, jo apsūdzēja viņu valsts apvērsuma sarīkošanā. Jau agrāk bija mēģinājumi viņu nogalināt, uzspridzinot viņa māju.\n", "id": "lvs_Latn_104951"}
{"text": "Simons Miņolē\n\nSimons Miņolē (; dzimis ) ir Beļģijas futbolists, vārtsargs, Beļģijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2019. gada spēlē Beļģijas Pro līgas kluba Club Brugge KV sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104952"}
{"text": "Roberts Kijosaki\n\nRoberts Toru Kijosaki (, ; dzimis ) ir japāņu izcelsmes amerikāņu uzņēmējs, investors un rakstnieks, kurš plašāk ir pazīstams kā The Rich Dad Company dibinātājs un īpašnieks, kā arī grāmatas \"Bagātais tētis, nabagais tētis\" (Rich Dad, Poor Dad) autors, kas kopš savas izdošanas brīža 1997. gadā vēl joprojām bieži vien tiek atzīta kā viena no visu laiku pirktākajām personīgo finanšu grāmatām pasaulē.\n\nRoberts Kijosaki ir bijušais ASV jūras kājnieks un Vjetnamas kara veterāns, tomēr mūsdienās viņš ir plašāk zināms kā ļoti aktīvs uzņēmējs un investors, kurš savus ienākumus pelna ne tikai caur uzņēmējdarbību un investīcijām nekustamajos īpašumos, bet arī caur savu intelektuālo īpašumu, ko galvenokārt veido tādas finansiāli izglītojošās galda spēles kā, piemēram, CASHFLOW 101 un neskaitāmās grāmatas un semināri, kas ir tendēti uz finansiālo informāciju uzņēmējdarbības un investēšanas sfērā. Šī iemesla dēļ daudziem lasītājiem Kijosaki ir pazīstams arī kā ļoti aktīvs finansiālās izglītības padomdevējs un atbalstītājs.\n\nLai gan Roberts Kijosaki piedzima un uzauga Hilo pilsētā Havaju salās, šobrīd viņš dzīvo Arizonas štata galvaspilsētā Fīniksā, un ir precējies ar savu sievu Kimu Kijosaki, kura arī ir salīdzinoši aktīva uzņēmēja un investore.\n", "id": "lvs_Latn_104953"}
{"text": "Aksels Vitsels\n\nAksels Vitsels (Axel Witsel; dzimis ) ir Beļģijas futbolists, pussargs, bijušais Beļģijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Spānijas La Liga kluba Madrides \"Atletico\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104954"}
{"text": "Kevins Miraljass\n\nKevins Miraljass (Kevin Mirallas; dzimis ) ir bijušais Beļģijas futbolists, pussargs, Beļģijas futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_104955"}
{"text": "Stīvens Defūrs\n\nStīvens Defūrs (Steven Defour; dzimis ) ir Beļģijas futbola treneris un bijušais futbolists, pussargs, Beļģijas futbola izlases dalībnieks. Savas karjeras laikā pārstāvējis Beļģijas, Portugāles un Anglijas komandas.\n", "id": "lvs_Latn_104956"}
{"text": "Berlīnes krīze\n\nBerlīnes krīze apzīmē PSRS un Rietumvalstu konfliktu 1961. gada jūnijā-novembrī par Rietumberlīnes kontroli. To izraisīja PSRS vadītāja Ņikitas Hruščova atkārtotās prasības izbeigt ASV, Lielbritānijas un Francijas okupācijas pārvaldi Rietumberlīnē.\n\nJau ar 1948.-1949. gada Berlīnes blokādi PSRS bija centusies izbeigt Rietumvalstu okupācijas spēku klātbūtni Rietumberlīnē, un pilnīgu šīs pilsētas daļas iekļaušanu jaunajā VDR. Nostabilizējoties padomju režīmiem Austrumu bloka valstīs, pastiprinājās iedzīvotāju bēgšana uz rietumiem. Līdz 1953. gadam robeža starp Rietumvāciju un Austrumvāciju bija viegli šķērsojama, taču vēlāk to slēdza, uzbūvējot robežu nožogojumus. Rietumberlīnes robežu kontroli PSRS 1955. gadā nodeva VDR robežsargiem, taču Rietumvalstis neatzina VDR leģitimitāti un ignorēja robežsargus. Līdz 1961. gadam, kad sāka celt Berlīnes mūri, 4,9 miljoni austrumvāciešu, jeb 20% VDR iedzīvotāju, bija aizbēguši uz VFR. Situāciju sarežģīja tas, ka okupācijas varas ar Vāciju joprojām nebija noslēgušas miera līgumu. Miera līguma noslēgšanai traucēja arī VFR kanclera Konrāda Adenauera nostāja, kurš uzskatīja VDR par nelikumīgu padomju okupācijas varas veidojumu, un neatzina jauno Vācijas-Polijas robežu.\n\n1958. gada novembrī PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs pieprasīja Rietumiem sešu mēnešu laikā pamest Rietumberlīni, lai pēc tam pārveidotu Berlīni par demilitarizētu pilsētu. Viņš piedraudēja VDR kontrolē nodot satiksmes ceļus un robežpārejas Rietumberlīnē, kuras kopš Otrā pasaules kara beigām kontrolēja padomju okupācijas karaspēks. Rietumvalstis šo ultimātu noraidīja, uzstājot uz savām tiesībām brīvi pārvietoties pa visu Berlīni. 1959. gada maijā notika visu četru okupācijas valstu ārlietu ministru konference, kurā neizdevās panākt vienošanos Berlīnes jautājumā. Septembrī Hruščovs apmeklēja ASV. Prezidents Dvaits Eizenhauers sarunās piekrita, ka Berlīnes okupācijas režīms nevar turpināties bezgalīgi, un ka situāciju nepieciešams atrisināt mierīgā ceļā. Hruščovs uzsvēra, ka demilitarizēta Berlīne nevarētu būt drauds ASV drošībai un ka PSRS beidzot vēlas noslēgt miera līgumu ar Vāciju. 1960. gada maijā bija paredzēta nākamā ASV un PSRS vadītāju tikšanās, taču tā nenotika 1. maijā virs PSRS notriektās U-2 izlūklidmašīnas skandāla dēļ.\n\n1960. gada 17. oktobrī PSRS saņēma ziņu, ka VDR valdība plāno slēgt piekļuvi Rietumberlīnei. Drīz sekoja VDR lūgums pēc ekonomiskās palīdzības, jo gaidāmā attiecību pasliktināšanās ar VFR smagi ietekmētu VDR ekonomiku. 30. novembrī notika Hruščova un Valtera Ulbrihta tikšanās, kurā Hruščovs solīja, ka palīdzēs izstumt Rietumvalstis no Berlīnes bez kara sākšanas.\n\n1961. gada 6. janvārī Hruščovs paziņoja, ka Rietumvalstīm jāizbeidz Rietumberlīnes okupācija. 20. janvārī amatā stājās jaunais ASV prezidents Džons Kenedijs. 4. jūnijā abi lielvaru vadītāji tikās Vīnē, kur agresīvi noskaņotais Hruščovs paziņoja, ka ir gatavs parakstīt atsevišķu miera līgumu ar VDR. Tas izbeigtu visas Potsdamas vienošanās par okupācijas spēku tiesībām Vācijā un Rietumberlīnē, tai skaita zemes un gaisa koridoriem. Rietumvalstis norādīja, ka šāds miera līgums nekādā veidā neizbeigtu viņu tiesības Vācijā, tai skaitā, brīvu piekļuvi Berlīnei. Augusta sākumā Hruščovs savās runās jau draudēja ar atomkaru, ja Berlīnes situāciju neizdosies atrisināt. Šajā laikā gandrīz 2000 austrumvāciešu dienā bēga uz Rietumberlīni.\n\n1961. gada sākumā sāka pieaugt bēgļu skaits, kas no VDR bēga uz Rietumberlīni pa brīvi šķērsojamo robežu. 12. augustā VDR izbeidza brīvo kustību starp Rietumberlīni un Austrumberlīni, sākot Berlīnes mūra celtniecību, kas pilnībā izolēja Rietumberlīni. 18. augustā Rietumberlīnē ieradās ASV armijas papildspēki. Austrumvācu robežsargi sāka traucēt rietumu diplomātu un militārpersonu kustību pāri okupācijas zonu robežai, ko pēc līguma varēja darīt tikai PSRS militārpersonas. 1961. gada 22. oktobrī ASV pārstāvniecības vadītājs Alans Laitners (E. Allan Lightner, Jr.) devās uz teātra izrādi Austrumberlīnē, taču robežsargi viņa automašīnai neļāva šķērsot robežu kontrolpunktā \"Čārlijs\". Nākamajā dienā, lai pārbaudītu VDR robežsargu uzvedību, ASV diplomāts devās uz Austrumberlīni. Kad robežsargi viņam pieprasīja uzrādīt dokumentus, iejaucās ASV militārā policija, kas diplomātu netraucēti pavadīja uz Austrumberlīni. Turpmākajā dienās šādas robežas šķērsošanas atkārtojās vairākas reizes. 24. oktobrī 26 automašīnas ignorēja VDR robežsargu mēģinājumus veikt pasu kontroli, un ASV kareivju pavadībā iebrauca Austrumberlīnē. Šo drošības konvoju atbalstīja pie kontrolpunkta izvietotie ASV tanki. 27. oktobrī PSRS karaspēks pie kontrolpunkta \"Čārlijs\" izvietoja desmit tankus, kas tagad atradās tiešā ASV tanku tuvumā. Kara iespēja bija tik tuvu, ka ASV un PSRS beidzot bija spiestas panākt kompromisu. Lai arī Vācijas miera līgums netika noslēgts, ASV atzina Berlīnes mūra pastāvēšanu.\n", "id": "lvs_Latn_104957"}
{"text": "Rīga Preču I\n\nRīga Preču I bija dzelzceļa kravas stacija Rīgā, Skanstes apkaimē. Tā aizņēma teritoriju starp Pulkveža Brieža, Hanzas un Skanstes ielām. Tajā bija plašs sliežu ceļu parks vilcienu pieņemšanai, nosūtīšanai, vagonu šķirošanai, preču pagalms, iekraušanas un izkraušanas ceļi, kravas platformas un noliktavu ēkas. Stacijas ceļus un ēkas nojauca 2009. gadā, lai atbrīvotu vietu finanšu darījumu kvartālam. 2016. gadā šeit tika uzsākta jauna pilsētas kvartāla \"New Hanza City\" būvniecība. Kā pirmās tika uzbūvētas Mihaila Tāla iela un Gustava Kluča iela.\n\n2018. gada februārī jaunā kvartāla attīstības projekts koriģēts ABLV bankas pašlikvidācijas dēļ. Šobrīd teritorijā uzcelts kultūras centrs Hanzas Perons.\n", "id": "lvs_Latn_104958"}
{"text": "Dolni Bousova\n\nDolni Bousova () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Mlada Boleslavas apriņķī.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1360. gadā. 1497. gadā minēta kā pilsēta. 1526. gadā pilsēta iekļāvās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n", "id": "lvs_Latn_104959"}
{"text": "Nāsers Šādlī\n\nNāsers Šādlī (Nacer Chadli, ; dzimis ) ir Beļģijas futbolists, pussargs, bijušais Beļģijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Beļģijas Pro līgas komandā Westerlo.\n\n2010. gadā aizvadījis vienu draudzības spēli Marokas izlases sastāvā, bet pēc tam pieņēmis lēmumu pārstāvēt Beļģiju.\n", "id": "lvs_Latn_104960"}
{"text": "Divoks Origī\n\nDivoks Okots Origī (Divock Okoth Origi; dzimis ) ir Beļģijas futbolists, uzbrucējs, Beļģijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Anglijas Premjerlīgas klubā Nottingham Forest, kas viņu īrē no AC Milan.\n", "id": "lvs_Latn_104961"}
{"text": "Džordans Lukaku\n\nDžordans Zaharī Lukaku Menama Mokelenge (Jordan Zacharie Lukaku Menama Mokelenge; dzimis ) ir Beļģijas futbolists, aizsargs, Beļģijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Lukaku spēlē Turcijas futbola 1. līgas komandas Adanaspor sastāvā.\n\nDzimis Antverpenē Kongo izcelsmes ģimenē. Viņa tēvs Rodžers Lukaku arī ir bijis profesionāls futbolists, pārstāvēja Zairas futbola izlasi. Futbolists ir arī brālis Romelu Lukaku, tāpat spēlē Beļģijas izlasē.\n", "id": "lvs_Latn_104962"}
{"text": "Kristians Kabasele\n\nKristians Kabasele (; dzimis ) ir Beļģijas futbolists, aizsargs. Kopš 2023. gada spēlē Itālijas A sērijas komandā Udinese.\n", "id": "lvs_Latn_104963"}
{"text": "Līce (nozīmju atdalīšana)\n\nAnda Līce (1941) — latviešu dzejniece; Ilona Līce (1973) — latviešu uzņēmēja; Bērzes pietekas Līčupes cits nosaukums; Ogres pietekas Līčupes cits nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_104964"}
{"text": "Ketija Beitsa\n\nKetlīna Doila Beitsa (, dzimusi ), plašāk zināma kā Ketija Beitsa (Kathy Bates), ir Amerikas Savienoto Valstu aktrise un režisore.\n\nViņa 1991. gadā saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā Labākā aktrise galvenajā lomā par tēlojumu filmā \"Posts\" (Misery, 1990). Trīs reizes viņa tika nominēta arī Labākās aktrises otrā plānā lomā balvai par tēlojumu filmās \"Karoga krāsas\" (1998), \"Par Šmitu\" (2002) un \"Ričards Džūels\" (2019). Astoņas reizes nominēta Zelta globusa balvai, no kurām divas reizes šo balvu ieguva — par lomām filmās \"Posts\" un The Late Shift (1996). No 13 nominācijām Emmy balvai, balvu saņēmusi divas reizes — par lomām TV seriālos \"Divarpus vīri\" (2003) un \"Amerikāņu šausmu stāsts\" (2011).\n", "id": "lvs_Latn_104965"}
{"text": "Apgabals\n\nApgabals ir pirmā līmeņa administratīvā teritoriālā iedalījuma vienība dažās valstīs — Baltkrievijā, Bulgārijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Krievijā un Ukrainā. Tā bija administratīvā vienība arī Dienvidslāvijas karalistē un Padomju Savienībā. Amerikas Savienotajās Valstīs otrā līmeņa administratīvo vienību latviešu valodā arī sauc par apgabalu.\n", "id": "lvs_Latn_104966"}
{"text": "Arduino\n\nArduino ir elektronikas un programmatūras platforma, kas ir vienkārši izmantojama arī neprofesionāliem lietotājiem.\n\nArduino aparatūra sastāv no plates ar mikrokontroliera mikroshēmu un palīgelementiem. Plates ir aprīkotas ar ciparu un analogajiem ievadizvades tapu komplektiem, ko var savienot ar dažādām paplašināšanas platēm (vairogiem) un citām shēmām. Atšķirībā no agrākiem mikrokontrolieru risinājumiem, kad programmas ierakstīšanai vajadzēja atsevišķu programmatora ierīci, Arduino ir iepriekšieprogrammēti ar pašsāknēšanās programmu. Tas ļauj vienkārši ielādēt programmas no cita datora ar seriālo savienojumu (visbiežāk USB). Arduino programmas tiek rakstītas C un C++ programmēšanas valodu dialektos. Arduino platforma piedāvā savu integrēto izstrādes vidi, kas veidota uz Processing un Wiring programmēšanas vides bāzes, bet var izmantot arī citus tradicionālus kompilēšanas rīkus.\n\nProjekta produkti tiek izplatīti kā atvērtā pirmkoda aparatūra un programmatūra, kas licencēta saskaņā ar GNU Lesser General Public License (LGPL) vai GNU Vispārējo publisko licenci (GPL), kas ļauj ikvienam ražot un izplatīt Arduino plates un programmatūru. Arduino plates ir pieejamas komerciāli iepriekšsamontētā veidā vai kā dari pats komplekti.\n\nArduino projekts tika sākts 2003. gadā Itālijas Ivreas Mijiedarbības projektēšanas institūta studentu programmā. Mērķis bija piedāvāt lētu un vienkāršu iespēju iesācējiem un profesionāļiem izveidot ierīces, kas mijiedarbojas ar ārējo vidi, izmantojot sensorus un izpildmehānismi.\n\nVārds Arduino aizgūts no Ivreas bāra, kur pulcējās daži projekta dibinātāji.\n", "id": "lvs_Latn_104967"}
{"text": "Kukurūzas kampaņa\n\nKukurūzas kampaņa () bija PSRS vadītāja Ņikitas Hruščova 1955. gada janvārī iesākta masu kampaņa kukurūzas audzēšanai. Kampaņas sākotnējais mērķis bija līdz 1960. gadam ar kukurūzu apsēt 28 miljonus hektāru, un 1962. gadā sējumu kopplatība sasniedza 37 miljonus hektāru. Tā kā lielākajā PSRS daļā klimata apstākļi nebija piemēroti pārtikas kukurūzas iegūšanai, to galvenokārt plānoja audzēt kā skābbarības materiālu, ar ko barot mājlopus, tā samazinot graudu patēriņu lopbarībai un palielinot gaļas, piena un sviesta ieguvi. Balstoties uz pārāk optimistiskiem aprēķiniem, Hruščovs paziņoja, ka pateicoties kukurūzai, 1961. gadā PSRS apsteigs ASV piena, sviesta un gaļas ražošanas apjomos.\n\nDažādas kukurūzas šķirnes tika sētas gandrīz visā lauksaimniecībai piemērotajā PSRS teritorijā, un tipiski padomju kampaņām, kukurūzas propaganda drīz sasniedza absurdus apjomus, taču plānotos mērķus kampaņa nesasniedza. Atšķirībā no ASV, kur Hruščovs personīgi apmeklēja kukurūzas laukus, PSRS teritorijā kukurūzai vispiemērotākās bija tikai Karpatu, Kaukāza un daļēji Ukrainas un Centrālāzijas teritorijas. Pārējās valsts daļās kukurūzas ražas bija nestabilas, nespējot nodrošināt Hruščova paredzētos 4—5 reizes lielākos skābbarības apjomus.\n\n1955. gadā ar kukurūzu apsēja 17,9 miljonus hektāru, 1956. gadā 23,9 miljonus hektāru. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ valsts ziemeļu reģionos, 1957. gadā apsēja par 7 miljoniem hektāru mazāk. Kukurūzai nepiemērotajos reģionos atsākās daudz izturīgāko kartupeļu stādīšana. Arī Hruščova ideja, ka kukurūzas laksti būs labs skābbarības avots, neizrādījās patiesa, jo kukurūza ir salīdzinoši mazvērtīga lopbarības piedeva, kuras audzēšana prasa trīs reizes vairāk ieguldītā laika nekā tradicionālie kvieši. Arī cūkgaļas un liellopu gaļas iegūšanai primārā barība ir graudi, nevis kukurūza, tomēr kukurūzas izmantošana nodrošināja piena ieguves pieaugumu. 1962. gadā vēsie un lietainie laika apstākļi iznīcināja 70—80% kukurūzas sējumu. Vienlaikus, kviešu ražas samazinājās no 64 miljoniem tonnu 1953. gadā līdz 47 miljoniem tonnu 1965. gadā. Klimata izraisītā neraža noveda pie pārtikas krīzes 1962.-63. gadā, kas izraisīja iedzīvotāju nemierus, un PSRS bija spiesta iepirkt kviešus ārzemēs.\n", "id": "lvs_Latn_104968"}
{"text": "Neskarto zemju kampaņa\n\nNeskarto zemju kampaņa () bija PSRS Komunistiskās partijas Pirmā sekretāra Ņikitas Hrusčova organizēta kampaņa, kuras mērķis bija uzart neapstrādātās Kazahstānas un Sibīrijas stepju zemes, lai ievērojami palielinātu valstī iegūtu graudu ražas. Kampaņas rezultātā 1963. gadā PSRS aparto zemju platība palielinājās par 42 miljoniem hektāru, taču intensīvai graudu audzēšanai vāji piemērotā augsne un kontinentālais klimats nespēja nodrošināt stabilas graudu ražas, un Hruščova varas beigās PSRS nācās iepirkt labību ārzemēs.\n", "id": "lvs_Latn_104969"}
{"text": "Sargtornis\n\nSargtornis ir nocietinājumu veids, tornis, ko izmanto uzraudzībai. To pamatfunkcija ir nodrošināt augstu drošu vietu, no kuras pārraudzīt plašu apkārtni.\n", "id": "lvs_Latn_104970"}
{"text": "Džims Vārnijs\n\nDžeimss Alberts Vārnijs (, dzimis , miris ), plašāk pazīstams kā Džims Vārnijs (Jim Varney), bija Amerikas Savienoto Valstu kinoaktieris, komiķis un rakstnieks. Viņš ievērību guvis ar Ernesta P. Vorela tēla attēlošanu dažādās filmas. 1988. gadā viņš tika nominēts Zelta avenes balvai kā sliktākais jaunais aktieris par lomu filmā \"Ernests dodas uz nometni\", bet 1989. gadā viņš ieguva Emmy balvu par darbu bērnu seriālā Hey, Vern, It's Ernest!. Vēl viņš ievērību ir guvis ar lomu filmā \"Beverlihilzas lauķi\", kā arī ar to, ka ierunājis suni animācijas filmās \"Rotaļlietu stāsts\" un \"Rotaļlietu stāsts 2\". Vārnijs nomira 2000. gadā no plaušu vēža.\n", "id": "lvs_Latn_104971"}
{"text": "Marks Bartra\n\nMarks Bartra Aregals (; dzimis ) ir Spānijas futbolists, aizsargs, Spānijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada janvāra spēlē La Liga kluba Real Betis sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104972"}
{"text": "Vitolo\n\nViktors Mačins Peress (; dzimis ), plašāk zināms kā Vitolo (), ir Spānijas futbolists, pussargs, Spānijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2017. gada spēlē La Liga kluba Madrides \"Atletico\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104973"}
{"text": "PSRS Septiņgade\n\nPSRS Septiņgade bija ambiciozs PSRS ekonomiskās attīstības plāns laikam no 1959. līdz 1965. gadam. Plānu publiskoja 1958. gada 14. novembrī, un tā galvenais mērķis bija ielikt komunistiskās sabiedrības pamatus, panākot ļoti strauju pieaugumu visās tautsaimniecības jomās, lai 1970. gadā PSRS iedzīvotāji sasniegtu augstāko dzīves līmeni pasaulē, un nodrošinātu komunisma sasniegšanu 1980. gadā. Lai arī Ņikitas Hrusčova solījumi bija grandiozi, septiņgade tika ieviesta, lai aizvietotu neizdevušos 6. piecgadi, kuras ambiciozie mērķi bija izrādījušies nesasniedzami. Septiņgades plānu saka veidot 1957. gada beigās un to apstiprināja PSKP 21. kongress 1959. gada janvārī. Pēc pirmajiem straujas izaugsmes gadiem septiņgade sāka \"buksēt\", daudzi no solītajiem mērķiem palika nesasniegti, un komunisms netika ieviests.\n\nPSRS ārējā tirdzniecība 1958. gadā sasniedza 8 miljardus USD, no kuriem apmēram 25% bija ar Rietumvalstīm. Septiņgades plāna izpildei Hruščovs plānoja iepirkt Rietumu tehnoloģijas un veselas rūpnīcas par 2 miljardiem ASV dolāru, lai attīstītu ķīmijas, elektronikas un metālapstrādes nozares. Par pirkumiem ārzemēs PSRS parasti norēķinājās ar graudiem, koksni, derīgajiem izrakteņiem un zeltu.\n", "id": "lvs_Latn_104974"}
{"text": "Herninga\n\nHerninga () ir pilsēta Dānijā Vidusjitlandes reģionā, Jitlandes pussalā. Pilsētā atrodas Herningas komūnas pārvaldes mītne. Herninga ir 11. apdzīvotākā pilsēta Dānijā (2017).\n", "id": "lvs_Latn_104975"}
{"text": "Līvu laukums (Rīga)\n\nLīvu laukums ir 0,5 hektārus liels laukums Vecrīgā. Līvu laukumā sastopas astoņielas — Kaļķu iela, Riharda Vāgnera iela, Kalēju iela, Meistaru iela, Amatu iela, Laipu iela, Ķēniņu iela un Zirgu iela. Līvu laukuma malā atrodas Kaķu nams, Lielās ģildes nams, Mazās ģildes nams, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Oto Hermaņa fon Fitinghofa nams.\n", "id": "lvs_Latn_104976"}
{"text": "Lightning Network\n\nLightning Network ir potenciāls risinājums Bitcoin mērogojamības problēmai. Tas ir vienādranga tīkls, caur ko iespējams veikt kriptovalūtu mikromaksājumus, nepārraidot katru individuālo transakciju pamattīklā un tādējādi neierakstot to blokķēdē. Tīkla pamatā ir savstarpēji savienoti divvirzienu maksājumu kanāli, nodrošinot kriptogrāfiski drošu vērtības pārsūtīšanu starp dalībniekiem, bez nepieciešamības tiem uzticēties vienam otram. Pamattīkla blokķēdes transakcijas ir nepieciešamas tikai pie maksājumu kanālu atvēršanas un aizvēršanas.\n\nŠobrīd tiek izstrādātas trīs neatkarīgas implementācijas - lnd, c-lightning un Eclair, kas ir testa stadijā.\n", "id": "lvs_Latn_104977"}
{"text": "Lukašs Fabjaņskis\n\nLukašs Mareks Fabjaņskis (; dzimis ) ir Polijas futbolists, vārtsargs, Polijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2018. gada spēlē West Ham United F.C. sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104978"}
{"text": "Macejs Ribuss\n\nMacejs Ribuss (; dzimis ) ir Polijas futbolists, aizsargs, bijušais Polijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Krievijas Premjerlīgas kluba Kazaņas \"Rubin\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104979"}
{"text": "Arturs Jendžejčiks\n\nArturs Jendžejčiks (; dzimis ) ir Polijas futbolists, aizsargs, Polijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2017. gada spēlē Ekstraklasa kluba Varšavas \"Legia\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104980"}
{"text": "Tiagu Cjoneks\n\nTiagu Cjoneks (Thiago Cionek; dzimis ) ir Brazīlijā dzimis Polijas futbolists, aizsargs, Polijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Itālijas C sērijas kluba Avellino sastāvā.\n\nLai gan Tiagu Cjoneks ir dzimis Brazīlijā, viņa ģimenei ir poļu izcelsme. 2011. gadā viņš ieguva Polijas pilsonību, bet kopš 2014. gada pārstāv tās izlasi.\n", "id": "lvs_Latn_104981"}
{"text": "Kšištofs Mončiņskis\n\nKšištofs Mončiņskis (; dzimis ) ir bijušais Polijas futbolists, pussargs, Polijas futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_104982"}
{"text": "Sardīnijas karaļu uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Sardīnijas Karalistes karaļi. Sardīnijas Karaliste pastāvēja no 1324. gada līdz 1861. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_104983"}
{"text": "Inocents VI\n\nInocents VI (, dzimis ap 1282. gadu, miris ), īstajā vārdā Etjēns Oberts (), bija Romas pāvests no līdz savai nāvei. Viņa priekštecis bija Klements VI. Inocents VI bija piektais no septiņiem pāvestiem pēc kārtas, kas pontifikāta laikā dzīvoja Aviņonā. Aptuveni 10 mēnešus pirms kļuva par pāvestu, viņš kļuva par Ostijas kardinālu–bīskapu. Inocents VI turpināja sadarbību ar Bohēmijas karali Kārli IV Luksemburgu. 1355. gadā Kārlis IV Luksemburgs tika kronēts par Svētās Romas impērijas imperatoru.\n", "id": "lvs_Latn_104984"}
{"text": "Režģtīkls\n\nRežģtīkls, Mezglojumu tīkls jeb Mezglutīkls () ir lokālā tīkla topoloģija, kur infranstruktūras mezgli (tilti, komutatori un citas infrastruktūras ierīces) ir savienotas tieši, dinamiski un nehierarhiski ar pēc iespējas vairāk citiem mezgliem un savstarpēji sadarbojas, lai efektīvi maršrutētu datus no/uz klientiem. Atkarības no viena mezgla neesamība ļauj jebkuram tīkla mezglam piedalīties informācijas retranslācijā. Režģtīkli pašorganizējas un paškonfigurējas dinamiski, kas samazina uzstādīšanas izmaksas. Tas, savukārt, uzlabo bojājumpacietību un samazina uzturēšanas izmaksas.\n\nRežģtīkls ir pretstats plašāk izplatītām zvaigznes un koka topoloģijām, kur tilti un komutatori ir tieši savienoti tikai ar mazu citu tiltu un komutatoru apakškopu un kur saiknes starp infrastruktūras kaimiņiem ir hierarhiskas.\n", "id": "lvs_Latn_104985"}
{"text": "Nidžats Memmedovs\n\nNidžats Memmedovs (; dzimis , Nahčivanā) ir Azerbaidžānas starptautiskais lielmeistars šahā (2006).\n", "id": "lvs_Latn_104986"}
{"text": "Pikfords\n\nDžordans Pikfords (Jordan Pickford, 1994) — angļu futbolists; Mērija Pikforda (Mary Pickford, 1892—1979) — kanādiešu/amerikāņu aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_104987"}
{"text": "Vasifs Durarbejli\n\nVasifs Durarbejli (; dzimis , Sumgajitā) ir Azerbaidžānas starptautiskais lielmeistars šahā (2010).\n", "id": "lvs_Latn_104988"}
{"text": "Pjotrs Zeliņskis\n\nPjotrs Zeliņskis (; dzimis ) ir Polijas futbolists, pussargs, Polijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2016. gada spēlē Itālijas A sērijas kluba SSC Napoli sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104989"}
{"text": "Karols Lineti\n\nKarols Lineti (; dzimis ) ir Polijas futbolists, pussargs, Polijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē Itālijas A sērijas kluba Torino sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104990"}
{"text": "Pavels Všoleks\n\nPavels Všoleks (; dzimis ) ir Polijas futbolists, pussargs, Polijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2019. gada spēlē Ekstraklasa kluba Varšavas \"Legia\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_104991"}
{"text": "Marjušs Stempiņskis\n\nMarjušs Stempiņskis (; dzimis ) ir Polijas futbolists, uzbrucējs, Polijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Kipras futbola Pirmā divīzija kluba Aris Limassol.\n", "id": "lvs_Latn_104992"}
{"text": "Polihimnija\n\nPolihimnija grieķu mitoloģijā ir dieviete, svēto himnu mūza. Polihimnija, reizēm arī saukta Polimnija (Πολύμνια) parasti attēlota kā nopietna un domīga, arī ar pirkstu pie sejas, ģērbusies garā apvalkā un ar elkoni atspiedusies uz pīlāru.\n\nSengrieķu vēsturnieks Diodorus Siculus esot rakstījis par Polihimnijas spējām iemūžināt himnu sacerētāju slavu. Mūza arī piesaukta Dantes Dievišķā komēdijā (Canto XXIII 56. rindā).\n\nDeviņi asteroīdi nosaukti mūzu vārdos. Franču astronoms Jean Chacornac atklājis asteroīdu Polihimniju.\n\nParnasa kalna nogāzē virs Delfi bijis avots, kas svēts Polihimnijai un citām mūzām.\n", "id": "lvs_Latn_104993"}
{"text": "PSRS naudas reforma (1961)\n\nPSRS naudas reforma sākās 1961. gada 1. janvārī, mainot Padomju Savienības iepriekšējos, 1947. gada rubļus pret jaunajiem, pēc kursa 10 pret 1, tā veicot naudas devalvāciju.\n", "id": "lvs_Latn_104994"}
{"text": "Terēza Červiņska\n\nTatjana Terēza Červiņska (), dzimusi Tatjana Terēza Tumanovska () (dzimusi , Daugavpilī, Latvijā) ir Polijas ekonomiste, 2018.—2019. gados Polijas finanšu ministre.\n\nTerēza Červiņska dzimusi Daugavpilī, Ludmilas un Boguslava Tumanovsku ģimenē. Vēlāk apprecējusies, mainījusi uzvārdu un pārcēlusies uz Poliju. Augstāko izglītību ieguvusi Gdaņskas universitātē 1997. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104995"}
{"text": "Mihaels Langs\n\nMihaels Langs (; dzimis ) ir Šveices futbolists, aizsargs, Šveices futbola izlases dalībnieks. Kopš 2021. gada spēlē Šveices Superlīgas klubā FC Basel.\n", "id": "lvs_Latn_104996"}
{"text": "Valons Behrami\n\nValons Behrami (; dzimis ) ir bijušais Šveices futbolists, pussargs, Šveices futbola izlases dalībnieks.\n\n2018. gada jūlijā apprecējās ar kalnu slēpotāju Laru Gutu.\n", "id": "lvs_Latn_104997"}
{"text": "Blerims Džemaili\n\nBlerims Džemaili (Blerim Džemaili, ; dzimis Tetovā) ir bijušais Dienvidslāvijā (mūsdienu Ziemeļmaķedonijā) dzimis albāņu izcelsmes Šveices futbolists, pussargs, Šveices futbola izlases dalībnieks.\n\nĢimene no Dienvidslāvijas ieceļojusi Šveicē, Cīrihē, kad Blerimam Džemaili bija 4 gadi. Šveices pieaugušo izlasē debitējis 2006. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_104998"}
{"text": "Želsons Fernandešs\n\nŽelsons da Konseisau Tavarešs Fernandešs (; dzimis Kaboverdē) ir Kaboverdē dzimis bijušais Šveices futbolists, pussargs, Šveices futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_104999"}
{"text": "Brēls Embolo\n\nBrēls Donalds Embolo (Breel Donald Embolo; dzimis ) ir Kamerūnā dzimis Šveices futbolists, uzbrucējs, Šveices futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Francijas 1. līgas kluba AS Monaco sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_105000"}
{"text": "2018. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2018. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas šaha čempionāts vīriešiem un sievietēm, kas notika Rīgā no 30. aprīļa līdz 6. maijam 2018. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras telpās (Pērses iela 2, 2. stāvs).\n", "id": "lvs_Latn_105001"}
{"text": "Jons Nīmans\n\nJons Nīmans (; dzimis , miris ) bija zviedru cīkstonis, sudraba medaļas ieguvējs olimpiskās spēlēs, trīskārtējs sudraba medaļas ieguvējs Eiropas čempionātos, četrkārtējs Zviedrijas čempions (1935, 1937, 1941, 1942).\n", "id": "lvs_Latn_105002"}
{"text": "Starptautiskās risināšanas sacensības\n\nStarptautiskās risināšanas sacensības () ir Pasaules šaha kompozīcijas federācijas (WCCF) organizētas individuālās šaha kompozīciju risināšanas sacensības, kas norisinās vienā no divām janvāra pēdējām svētdienām vairākās vietās visā pasaulē, vienlaikus visās iesaistītajās valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_105003"}
{"text": "Kristofs Žalē\n\nKristofs Žalē (; dzimis ) ir bijušais Francijas futbolists, aizsargs, Francijas futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_105004"}
{"text": "Seksuāla uzmākšanās\n\nSeksuāla uzmākšanās ir iebiedēšana vai seksuāla rakstura piespiešana, vai nevēlams, neatbilstošs apsolījums par atlīdzību apmaiņā pret seksuālām darbībām. Vairumā valstu seksuālā uzmākšanās ir nelikumīga, taču atšķirībā no seksuālas varmācības, seksuālo uzmākšanos ir krietni grūtāk definēt un atpazīt.\n\nDzimuma varmācība ir sievietes atturēšana no vīrieša dominances pārkāpšanas nevis kā izpausme seksuālai pievilcībai. Tā ir naidīga, aizskaroša, biedējoša, un pazemojoša verbāla un neverbāla uzvedība pret sievietēm.\n\nNevēlēta seksuāla uzmanība ir verbāla un neverbāla uzvedība, kā neatlaidīgi, vienpusēji aicinājumi uz randiņu, vēstules, telefona zvani, apzināta pieskaršanās, gramstīšanās, seksuāli avansi un priekšlikumi, un uzbrukumi. Šis ir viens no visacīmredzamākajiem seksuālas uzmācības paveidiem; Šī rīcība upurim tiek uztverta kā nevēlama, vienpusēja un aizskaroša, ar mērķi izrādīt savas seksuālās intereses par otru personu.\n\nSeksuāla piespiešana (zināma arī kā šantāža) ir visskaidrāk atpazīstamā seksuālās varmācības uzvedība, kurā varmāka ir cilvēks ar varu. Šīs varmākas mērķis ir pieprasīt seksuāla konteksta rīcības no pakļautībā esošiem cilvēkiem, apmaiņā sniedzot atlīdzības un priekšrocības darbā, vai arī tiek draudēts ar darba iespējām un nosacījumiem, ja pakļautībā esošais cilvēks nepakļaujas, piemēram, paaugstinājums utt.\n", "id": "lvs_Latn_105005"}
{"text": "Larisa\n\nLarisa (, Lárisa, ) ir pilsēta Grieķijā, Tesālijas reģiona administratīvais centrs un lielākā pilsēta. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 145 tūkstoši iedzīvotāju.\n", "id": "lvs_Latn_105006"}
{"text": "Jāņogu raibenis\n\nJāņogu raibenis (Polygonia c-album) ir raibeņu dzimtas tauriņš. Tauriņam ir raksturīgi robaini spārni. Lai aizsargātos no plēsoņām, gan kāpuriem, gan tauriņiem ir lieliska maskēšanās īpašība, kas imitē putnu mēslus vai kritušas lapas. Šie tauriņi sastopami Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijā.\n\n2018. gadā jāņogu raibenis atzīts par Gada kukaini.\n", "id": "lvs_Latn_105007"}
{"text": "Anda Baklāne\n\nAnda Baklāne (dzimusi 1980. gada 20. jūlijā) ir latviešu literatūras kritiķe un literatūrzinātniece.\n\nA. Baklāne studējusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kur ieguvusi maģistra grādu filozofijā. Studē LU Humanitāro zinātņu fakultātes doktorantūrā. Kopš 2007. gada strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.\n\nLiterāras publikācijas kopš 1998. gada. Publicējusi rakstus, intervijas ar rakstniekiem un recenzijas par jaunākajām grāmatām portālā \"Satori\", žurnālos \"Latvju Teksti\" un \"Domuzīme\". No angļu valodas tulkojusi Dž. Kalera grāmatu \"Barts: ļoti saistošs ievads\" (2008) un K. Bišopas eseju \"Antagonisms un attiecību estētika\" (2011). Līdzautore kolektīvajai monogrāfijai \"Mūsdienu literatūras teorijas\" (2013). Sastādījusi eseju krājumu \"Starp patiesību un varu/Between truth and power\" (latviešu un angļu valodā, 2016). Viņas pētniecisko interešu vidū ir poststrukturālisma filozofija un digitālās humanitārās zinātnes.\n\n2018. gadā ieguvusi Normunda Naumaņa balvu mākslas kritikā.\n", "id": "lvs_Latn_105008"}
{"text": "Kiprians Berbatovs\n\nKiprians Berbatovs (; dzimis Blagovgradā) ir Bulgārijas starptautiskais meistars šahā (2009).\n", "id": "lvs_Latn_105009"}
{"text": "Jordens van Forēsts\n\nJordens van Forēsts (; dzimis Utrehtā) ir Nīderlandes starptautiskais lielmeistars šahā (2016).\n", "id": "lvs_Latn_105010"}
{"text": "Van Forēsts\n\nVan Forēsts () ir nīderlandiešu uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Jordens van Forēsts — Nīderlandes šahists (dzimis 1999.); Lūkass van Forēsts — Nīderlandes šahists (dzimis 2001.).\n", "id": "lvs_Latn_105011"}
{"text": "Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs\n\nStaņislavs Kostka Plāters-Zībergs (, dzimis , miris ) bija muižu īpašnieks, grāfs, Latgales sabiedriskais darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_105012"}
{"text": "Kaldabruņa\n\nKaldabruņa ir apdzīvota vieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā. Izvietojusies pie autoceļa P72 Ilūkste-Bebrene-Birži. Netālu atrodas Kaldabruņas (Sēļu) pilskalns. Kaldabruņas luterāņu baznīca atrodas trīs kilometru attālumā pie Červonkas ciema \"Kalna Mačulānos\".\n", "id": "lvs_Latn_105013"}
{"text": "Sardīnijas Karalistes premjerministru uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Sardīnijas Karalistes premjerministri (). Premjerministra amats tika izveidots 1848. gadā un pastāvēja līdz 1861. gadam, kad Sardīnijas Karaliste tika pievienota Itālijai.\n", "id": "lvs_Latn_105014"}
{"text": "Potomaka\n\nPotomaka () ir upe Amerikas Savienoto Valstu austrumos. Upes garums ir 590 km, bet baseina platība km². Potomakas sateces baseinā dzīvo vairāk nekā 5 miljoni cilvēku. Tās krastā atrodas ASV galvaspilsēta Vašingtona. Potomaka plūst pa Mērilendas, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas štatu robežu.\n", "id": "lvs_Latn_105015"}
{"text": "Džemils Džans Ali Marandi\n\nDžemils Džans Ali Marandi (; dzimis ) ir Turcijas starptautiskais lielmeistars šahā (2017).\n", "id": "lvs_Latn_105016"}
{"text": "Alves\n\nAlvešs — portugāļu cilmes uzvārds: Brunu Alvešs (Bruno Alves; 1981) — portugāļu futbolists; Daniēls Alvešs (Daniel Miguel Alves Gomes; 1983) — portugāļu futbolists; Džo Alvešs (Joe Alves; 1936) — amerikāņu filmas mākslinieks; Karlušs Alvešs (Carlos Alberto Alves Garcia; 1982) — portugāļu futbolists. Alviss — Brazīlijas portugāļu cilmes uzvārds: Dani Alviss (Dani Alves; 1983) — Brazīlijas futbolists; Afonsu Alviss (Afonso Alves; 1981) — Brazīlijas futbolists; Djēgu Alviss (Diego Alves; 1985) — Brazīlijas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_105017"}
{"text": "Kalēji (ciems)\n\nKalēji ir ciems Saldus novada Pampāļu pagastā. Atrodas pagasta rietumu 8,0 km no pagasta centra Pampāļiem, 33,7 km no novada centra Saldus un 115,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V1169 (Pampāļi–Lukas).\n", "id": "lvs_Latn_105018"}
{"text": "USA-280\n\nUSA-280 (kodētais nosaukums Zuma) bija ASV valdības slepens pavadonis. Tas pēc palaišanas 2018. gada 8. janvārī nesasniedza orbītu.\n\nPar īpaši slepeno Zuma misiju oficiāli netiek izpausta informācija. Nav zināms, kuras organizācijas uzdevumā tā tika palaista, ne arī tās mērķi. Nacionālais izlūkošanas birojs (NRO) noliedza saistību ar Zuma. Zināms, ka kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums Northrop Grumman. Neatkarīgie analītiķi, analizējot to, kuri rajoni tika slēgti lidmašīnām un kuģiem, secināja, ka pavadoņa mērķa orbīta bija 400 km augstumā ar slīpumu aptuveni 50°.\n\nVēlāk parādījās neoficiāla informācija, ka Zuma nav sasniegusi orbītu un visticamāk iekritusi Indijas okeānā. Northrop Grumman nesniedza nekādus komentārus, bet palaišanas nodrošinātājs SpaceX paziņoja, ka dati rāda, ka Falcon 9 ir darbojies kā paredzēts. Wall Street Journal, citējot nezināmu avotu, rakstīja, ka derīgā krava nav atdalījusies no raķetes augšējās pakāpes. Līdzīgu informāciju sniedza Reuters. Savukārt ASV orbitālo kravu reģistrā (Space-Track vietnē) Zuma tika iereģistrēta kā USA-280 ar kataloga numuru 43098 un starptautisko apzīmējumu 2018-001A, bet bez orbītas parametriem. Kosmonautikas eksperts Džonatans Makdovels secināja, ka Space-Track ir domājuši, ka Zuma veiks vismaz vienu apriņķojumu ap Zemi. Parādījās informācija, ka derīgās kravas adapteri (tas atdala pavadoni no raķešpakāpes) nenodrošināja SpaceX, bet gan Northrop Grumman.\n", "id": "lvs_Latn_105019"}
{"text": "Kirils Aleksejenko\n\nKirils Aleksejenko (; dzimis Sanktpēterburgā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2015), kas kopš 2023. gada pārstāv Austriju.\n", "id": "lvs_Latn_105020"}
{"text": "Aleksejenko\n\nAleksejenko () ir daļēji krieviskota ukraiņu cilmes uzvārda Oleksijenko () versija. Cilvēki ar šo uzvārdu: Kirils Aleksejenko (Кирилл Алексеенко; 1997) — Krievijas šahists; Oļegs Aleksejenko (1961) — Latvijas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_105021"}
{"text": "Leišmale\n\nLeišmale ir sens apzīmējums Latvijas dienvidu daļai gar Latvijas—Lietuvas robežu. Tās kultūru ilgstoši ietekmējusi lietuviešu jeb \"leišu\" kultūra.\n", "id": "lvs_Latn_105022"}
{"text": "Aleksandrs Haritonovs\n\nAleksandrs Haritonovs (; dzimis Obņinskā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2006).\n", "id": "lvs_Latn_105023"}
{"text": "Sergejs Grigorjancs\n\nSergejs Grigorjancs (; dzimis Taškentā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2003).\n", "id": "lvs_Latn_105024"}
{"text": "Aleksandrs Rjazancevs (šahists)\n\nAleksandrs Rjazancevs (; dzimis Maskavā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2001).\n", "id": "lvs_Latn_105025"}
{"text": "Andrejs Jesipenko\n\nAndrejs Jesipenko (; dzimis Novočerkaskā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2018).\n", "id": "lvs_Latn_105026"}
{"text": "Davids Ospina\n\nDavids Ospina Ramiress (; dzimis ) ir Kolumbijas futbolists, vārtsargs. Ospina pārstāv Saūda Arābijas profesionālās līgas klubu Al Nassr un Kolumbijas futbola izlasi.\n\nKarjeru sāka Kolumbijas klubā Atlético Nacional. 2008. gadā viņš pārcēlās uz Ligue 1 klubu OGC Nice. 2014. gadā Ospina pievienojās Arsenal FC. 2018. gadā Arsenal Ospinu izīēja SSC Napoli. Vēlāk pilnībā pārgāja uz Napoli, spēlēja šajā klubā līdz 2022. gadam. 2022. gada jūlijā pārgāja uz Saūda Arābijas klubu Al Nassr.\n\nKolumbijas futbola izlasi ir pārstāvējis 2014. un 2018. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_105027"}
{"text": "Svjatoslavs Rihters\n\nSvjatoslavs Teofilovičs Rihters (; dzimis , miris ) bija 20. gadsimta padomju pianists. Izpildīja daudzu autora darbus, tiek uzskatīts par izcilu J. S. Baha, Šūmaņa, Lista, Prokofjeva un Musorgska interpretu.\n\nDzimis Žitomirā (Ukrainā), pirmoreiz uzstājās ar koncertu Odesā 1935. gadā. 20. gadsimta piecdesmitajos gados koncertēja Austrumeiropā un Ķīnā, 1960. gadā ar milzīgiem panākumiem — Ņujorkas Kārnegija zālē, vēlāk citur Rietumeiropā. Nelabprāt veica studiju ierakstus, vairums ierakstu ir no koncertiem. Labprātāk uzstājās nelielās zālēs. Atšķirībā no daudziem citiem pianistiem, nekad nav strādājis par mūzikas pedagogu.\n", "id": "lvs_Latn_105028"}
{"text": "Lielā sīga\n\nLielā sīga (Otis tarda) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī (Otis). Tai ir divas pasugas. Lielā sīga mājo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Daudzviet Eiropā lielā sīga ir izmirusi un vairs nav sastopama vai arī esošās populācijas ir ļoti mazas.\n", "id": "lvs_Latn_105029"}
{"text": "Vāņpurva grāvis\n\nVāņpurva grāvis ir Pastaru grāvja labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.\n\nTek dienvidu virzienā mazapdzīvotā apvidū. Vāņpurva grāvi nešķērso valsts autoceļi.\n", "id": "lvs_Latn_105030"}
{"text": "Kosmonosi\n\nKosmonosi () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Mlada Boleslavas apriņķī, Mlada Boleslavas ziemeļu pievārtē.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1186. gadā. 1526. gadā Kosmonosi iekļāvās Hābsburgu impērijas sastāvā. 17. gadsimta beigās šeit tika nodibināts piāristu klosteris un ģimnāzija. Klosteris tika slēgts Jozefa II reformu laikā. 1869. gadā Kosmonosu klostera telpās tika nodibināta pirmā psihiatriskā slimnīca Čehijas teritorijā. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Starp pasaules kariem pie pilsētas tika nodibināta traktorrūpnīca. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n", "id": "lvs_Latn_105031"}
{"text": "Manuels I\n\nManuels I (; dzimis , miris ), saukts Veiksmīgais (o Venturoso) bija Portugāles un Algarves karalis no 1495. gada līdz nāvei 1521. gadā. Manuela I valdīšanas laikā paplašinājās Portugāles koloniālā impērija Indijā un Brazīlijā. No valsts tika padzīti visi mauri un ebreji, kuri atteicās pieņemt kristīgo ticību.\n", "id": "lvs_Latn_105032"}
{"text": "Zobenvalks\n\nZobenvalks ir Ponakstes labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.\n\nTek dienvidu virzienā mazapdzīvotā apvidū. Zobenvalku nešķērso valsts autoceļi.\n", "id": "lvs_Latn_105033"}
{"text": "Mlada Boleslava\n\nKā karaļa pili dibinājis kņazs Boleslavs II 10. gadsimta otrajā pusē. Nosaukta par Jauno (Mladá), jo netālu atradās cita Boleslavas pils (mūsdienās Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava). Strauji attīstījās, jo atradās pie Prāgas ceļa uz Brandenburgu. 1334. un 1436. gadā ieguva pilsētas tiesības. 1526. gadā Mlada Boleslava iekļāvās Hābsburgu impērijas sastāvā. 16. gadsimtā tā kļuva par ievērojamu brāļu draudžu centru. Šeit rezidēja brāļu draudžu bīskaps un atradās grāmatu spiestuve. Pēc katolisma nostiprināšanās pilsētas iedzīvotāju skaits saruka, tomēr 17. un 18. gadsimtā Mlada Boleslava izveidojās par ebreju kultūras centru. 1895. gadā Mlada Boleslavā nodibināja kompānijas Laurin & Klement autorūpnīcu. Mūsdienās tā pazīstama kā autobūves kompānijas Škoda galvenais centrs. 1919. gadā pilsēta iekļāvas Čehoslovākijā. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n\nPilsētā bāzēta Čehijas Ekstralīgas hokeja komanda BK Mladá Boleslav.\n\nMlada Boleslava ir hokejista Martina Havlāta (Martin Havlát, 1981), hokejista Radima Vrbatas (Radim Vrbata, 1981) un šķēpmetēja Jana Železnija (Jan Železný, 1966) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_105034"}
{"text": "Tērvetes sanatorija\n\nTērvetes sanatorija ir bijusī Sarkanā krusta tuberkulozes sanatorija Tērvetē, kas 2004. gadā pārveidota par rehabilitācijas centru \"Tērvete\".\n", "id": "lvs_Latn_105035"}
{"text": "Viktors Vazareli\n\nViktors Vazareli (; dzimis kā Ģēzē Vāšārheji (), miris ) bija ungāru/franču mākslinieks, viens no opārta pamatlicējiem.\n\nDzimis Pēčā, uzaudzis Pještjanos un Budapeštā. 1930. gadā pameta Ungāriju un apmetās Parīzē, 1959. gadā kļūdams par Francijas pilsoni. Trīsdesmitajos gados radītais darbs Zebra dažkārt tiek uzskatīts par pirmo opārta paraugu. Pazīstamākie Vazareli darbi radīti divdesmitā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados.\n", "id": "lvs_Latn_105036"}
{"text": "Salapi\n\nSalapi ir ciems Skrīveru pagasta Aizkraukles novadā. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā 5,5 km no pagasta centra Skrīveriem (caur Klidziņu), 14,8 km no novada centra Aizkraukles un 78,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_105037"}
{"text": "Mnihovo Hradište\n\nMnihovo Hradište () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Mlada Boleslavas apriņķī pie Jizeras upes.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1279. gadā. 1526. gadā Mnihovo Hradište iekļāvās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 17. gadsimta sākuma līdz 1945. gadam Mnihovo Hradištes pils piederēja Vallenšteinu dzimtai un šeit apglabāts pazīstamākais dzimtas pārstāvis Albrehts fon Vallenšteins. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Kopš 1993. gada — Čehijā. 2010. gadā pie pilsētas nodibināja atspirdzinošā dzēriena Kofola ražotni.\n", "id": "lvs_Latn_105038"}
{"text": "Sīgu dzimta\n\nSīgu dzimta (Otididae) ir vienīgā sīgveidīgo putnu kārtas (Otidiformes) dzimta, kas apvieno 26 liela auguma, uz zemes dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs. Sīgas ir Vecās Pasaules putni, kas mājo sausās, zāļainās biomās: savannā un stepē. Sastopamas Āfrikā, Āzjā, Eiropā un Austrālijā. Lielākā sugu dažādība mājo Āfrikā.\n", "id": "lvs_Latn_105039"}
{"text": "Florikāns\n\nSīgu dzimtas putnu suga — Bengālijas florikāns (Houbaropsis bengalensis) Sīgu dzimtas putnu suga — cekulainais florikāns (Sypheotides indicus)\n", "id": "lvs_Latn_105040"}
{"text": "Rūjienas vēsture\n\nRūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē. 1491. gadā pieminēts Rūjenes miests pie pils. Pēc Pirmā pasaules kara 1920. gadā Rūjienai piešķīra pilsētas tiesības. Kopš 2009. gada tā ir Rūjienas novada centrs.\n", "id": "lvs_Latn_105041"}
{"text": "Mazā sīga\n\nMazā sīga (Tetrax tetrax) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga mazo sīgu ģintī (Tetrax). Ģeogrāfisko varāciju nav. Tā ligzdo Eiropā, Ziemeļāfrikas rietumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā. Eiropas un Ziemeļāfrikas populācijas galvenokārt ir nometnieki, bet Āzijas populācijas ir gājputni un ziemot dodas uz dienvidiem.\n", "id": "lvs_Latn_105042"}
{"text": "Beludžistāna\n\nBeludžistāna (, Balōčistān) ir sauss, tuksnešains un kalnains reģions Irānas augstkalnē. Pakistānas teritorijā atrodas Beludžistānas province, Irānā tā ir lielākā daļa no Sīstānas un Beludžistānas ostāna, bet Afganistānā daļa no dienvidu vilajetiem. Dienvidos reģionu apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis. Reģionā lielākoties dzīvo beludži un puštuni. Kopējais reģiona iedzīvotāju skaits tiek lēsts no 18 līdz 19 miljoniem. Lielākās pilsētas ir Kveta, Zāhedāna, Īrānšahra, Turbata, Khuzdāra, Čamana.\n", "id": "lvs_Latn_105043"}
{"text": "Pēteris Cepurnieks\n\nPēteris Cepurnieks (dzimis Rīgā, miris ) bija latviešu aktieris.\n\n1932. gadā beidzis Ernesta Feldmaņa teātra kursus. Bijis Nacionālā teātra aktieris.\n\nFilmējies vairākās filmās, tai skaitā \"Latviešu strēlnieka stāsts\", \"Dāvana vientuļai sievietei\", \"Vella kalpi Vella dzirnavās\", \"Vella kalpi\", \"Vārnu ielas republika\", \"Mērnieku laiki\", \"Purva bridējs\" un \"Pie bagātās kundzes\".\n", "id": "lvs_Latn_105044"}
{"text": "Dorofejeva\n\nAnna Dorofejeva (Анна Дорофеева; 1979) — Krievijas starptautiskā meistare šahā; Nadija Dorofejeva (Надія Дорофєєва; 1990) — ukraiņu dziedātāja, komponiste, dizainere, video blogere un aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_105045"}
{"text": "Ingeborga Bahmane\n\nIngeborga Bahmane (); dzimusi , mirusi ) bija austriešu dzejniece, rakstniece un libretiste. Literārās kustības Gruppe 47 dalībniece.\n\nDzimusi Klāgenfurtē, uzaugusi Otrā pasaules kara laikā. Studēja Grācā, Insbrukā un Vīnē. 1950. gadā Vīnē ieguva doktora grādu filozofijā. Publicēties sāka, strādādama radio. Bez dzejas rakstīja arī radiolugas. No 1953. gada lielākoties uzturējās Romā. Pēc 1960. gada vairāk pievērsās prozai, kā arī radīja libretus Hansa Vernera Hences darbiem. Bahmanes attiecības ar Maksu Frišu ietekmēja abu autoru daiļradi. Mirusi slimnīcā pēc tam, kad viņas mājās bija noticis ugunsgrēks. Bahmanes darbi ietekmējuši feminisma attīstību. Tulkota latviski.\n", "id": "lvs_Latn_105046"}
{"text": "Aleksejs Černuševičs\n\nAleksejs Černuševičs (, ; dzimis Ļidā) ir Baltkrievijas un Francijas starptautiskais lielmeistars šahā (2012).\n", "id": "lvs_Latn_105047"}
{"text": "Pauls Melducis\n\nPauls Melducis (dzimis , miris ) bija latviešu aktieris.\n\nStrādājis Dailes teātrī. Filmējies vairākās filmās, tai skaitā \"Vella kalpi\", \"Cīruļi atlaižas pirmie\" un 1968. gada filmā \"Mērnieku laiki\".\n", "id": "lvs_Latn_105048"}
{"text": "Karps Klētnieks\n\nKarps Klētnieks (dzimis , miris ), bija latviešu aktieris. Apbedīts Rīgā, Jaunciema kapos.\n\nBijis Nacionālā teātra aktieris. Filmējies vairākās filmās, tai skaitā \"Vella kalpi Vella dzirnavās\", \"Pie bagātās kundzes\", \"Mērnieku laiki\", \"Cielaviņas armija\", \"Kārkli pelēkie zied\", \"Kā gulbji balti padebeši iet\", \"Salna pavasarī\" un Kaugurieši.\n", "id": "lvs_Latn_105049"}
{"text": "Juris Pļaviņš\n\nJuris Pļaviņš (dzimis , miris ) bija latviešu aktieris.\n\nDzimis 1934. gada 2. martā Turlavas pagasta Kalējciema \"Lejas Mikās\". 1960. gadā beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. Strādājis Valmieras teātrī, Liepājas teātrī un Nacionālajā teātrī.\n\nKino sācis filmēties 1963. gadā. Filmējies tādās filmās kā \"Noktirne\", \"Kad lietus un vēji sitas logā\", \"Līvsalas zēni\", \"Pie bagātās kundzes\", \"Nāves ēnā\", \"Šahs briljantu karalienei\", \"Zobena ēnā\", kā arī \"Ilgais ceļš kāpās\".\n", "id": "lvs_Latn_105050"}
{"text": "Ekskomunikācija\n\nEkskomunikācija () ir institucionāla darbība, kuru izmanto, lai atņemtu, apturētu vai ierobežotu dalību vai tiesības reliģiskā kopienā, it īpaši sakramentu pieņemšanu. Terminu bieži vēsturiski izmanto tieši par Katoļu baznīcas darbībām, lai gan to mēdz attiecināt uz citām reliģiskām kopienām. Piemēram, arī protestantismā un Jehovas lieciniekos ir novērojamas līdzīgas prakses. Pašā Katoļu baznīcā ekskomunikācija tiek īstenota reti.\n", "id": "lvs_Latn_105051"}
{"text": "Vera Selga\n\nVera Selga (dzimusi , mirusi ) bija latviešu aktrise.\n\nNo 1944. līdz 1993. gadam strādājusi Nacionālajā teātrī.\n\nFilmējusies tādās filmās kā \"Vella kalpi\", \"Zobena ēnā\", \"Šāviens mežā\" un \"Svešs gadījums\".\n", "id": "lvs_Latn_105052"}
{"text": "Maruta Feldmane\n\nMaruta Feldmane (dzimusi Rīgā, mirusi Rīgā) bija latviešu aktrise.\n\nDzimusi aktiera Arkādija Feldmaņa ģimenē, aktiera Ernesta Feldmaņa mazmeita. 1970. gadā beigusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti un kļuvusi par Nacionālā teātra aktrisi; teātrī nostrādājusi līdz 1992. gadam.\n\nFilmējusies filmās \"Uzticamais draugs Sančo\", \"Atspulgs ūdenī\", \"Vella kalpi\" un \"Egle rudzu laukā\".\n", "id": "lvs_Latn_105053"}
{"text": "Džonijs Errera\n\nDžonijs Kristians Errera Munjoss (Johnny Cristián Herrera Muñoz; dzimis ) ir bijušais Čīles futbolists, vārtsargs, Čīles futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_105054"}
{"text": "Gonsalo Hara\n\nGonsalo Alehandro Hara Rejess (; dzimis ) ir Čīles futbolists, aizsargs, Čīles futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_105055"}
{"text": "Garijs Medels\n\nGarijs Aleksiss Medels Soto (; dzimis ) ir Čīles futbolists, var spēlēt pussarga vai aizsarga pozīcijā, Čīles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Medels spēlē Brazīlijas A sērijas kluba Vasco da Gama sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_105056"}
{"text": "Annešens\n\nAnnešens ( — 'Anneša dēls'; sieviešu dzimtē Annešena) ir norvēģu cilmes uzvārds, kam citās ģermāņu valodās sastopami līdzīgi uzvārdi ar tādu pašu cilmi — Andersens (, ), Andersons () un Andešons (). Cilvēki ar šo uzvārdu: Alfs Annešens (Alf Andersen; 1906—1975) — norvēģu tramplīnlēcējs; Karls Annešens (Carl Andersen; 1876—1951) — norvēģu kārtslēcējs, augstlēcējs un vingrotājs; Jalmars Annešens (Hjalmar Andersen; 1923—2013) — norvēģu ātrslidotājs.\n", "id": "lvs_Latn_105057"}
{"text": "Pauls fon Tranzē-Rozeneks\n\nPauls fon Tranzē-Rozeneks (Paul Gustav Viktor von Transehe-Roseneck, 1853—1928) bija Jaungulbenes muižas īpašnieks, Rīgas Mākslas biedrības biedrs, kas savā muižas pilī bija iekārtojis bagātīgu Vīnes un Minhenes gleznošanas skolas gleznu, kā arī skulptūru, grafikas, mēbeļu u.c. mākslinieciski vērtīgu priekšmetu kolekciju.\n", "id": "lvs_Latn_105058"}
{"text": "Viesturi (Skrīveru pagasts)\n\nViesturi ir ciems Skrīveru pagasta Aizkraukles novadā. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā 3,9 km no pagasta centra Skrīveriem, 11,2 km no novada centra Aizkraukles un 87,0 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_105059"}
{"text": "Nimburkas apriņķis\n\nNimburkas apriņķis () ir Čehijas Centrālčehijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Centrālčehijas apgabala Kolīnas apriņķi dienvidos, Prāgas Austrumu apriņķi rietumos un Mlada Boleslavas apriņķi ziemeļrietumos, kā arī Hradeckrāloves apgabala Jičīnas apriņķi ziemeļaustrumos un Hradeckrāloves apriņķi austrumos.\n", "id": "lvs_Latn_105060"}
{"text": "Petrausks\n\nEvalds Petrausks (Evaldas Petrauskas; 1992) — lietuviešu bokseris; Kirps Petrausks (Kipras Petrauskas; 1885—1968) — lietuviešu padomju operdziedātājs; Zenons Petrausks (Zenonas Petrauskas; 1950—2009) — lietuviešu jurists un bijušais Lietuvas ārlietu ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_105061"}
{"text": "Oto fon Tranzē-Rozeneks\n\nOto fon Tranzē-Rozeneks (August Wilhelm Otto von Transehe-Roseneck, 1806—1879) bija Vidzemes muižnieks, Jaungulbenes muižas īpašnieks.\n", "id": "lvs_Latn_105062"}
{"text": "Artūrs Kalējs\n\nArtūrs Kalējs (dzimis , miris ) bija latviešu aktieris.\n\nDzimis Liepājā ostas dokera un veļas mazgātājas ģimenē. Izmācas par konditoru un īsu laiku strādā konditora profesijā.\n\nPēc karaklausības beigšanas pēc kāda drauga aicinājuma nokļuvis Liepājas fotokinostudijā kur sākusies interese par aktiermākslu, pēc tam pārgājis uz līdzīgu studiju Foto-kino-grafija \"Legato\" pie režisora un aktiera Ēvalda Valtera un Eižena Kalniņa, kur kā aktieris iesācējs, izturot sīvu konkurenci no 15 kandidātiem, ticis pie galvenās lomas 1927. gadā uzņemtajā un 1928. demonstrētajā reklāmfilmā \"Pie vīra kļūt nav grūt\". A.Kalējs ir viens no nedaudzajiem latviešu aktieriem, kurš uz teātri aizgājis caur kino. E.Valtera pamudināts devies aktiermākslas prasmes attīstīt uz Rīgu, vispirms Zeltmata profesionālajā aktieru skolā Latvju dramatiskajos kursos (1931-1935) un tālāk krievu aktiera un režisora Mihaila Čehova studijā, aktieru arodbiedrības teātra skolā (no 1932). Aktieris spēlējis Drāmas ansamblī (1935), trīs sezonas Nacionālajā teātrī (no 1936), Daugavpils teātrī (1939-1941), Jelgavas teātrī (1941-1953), Valmieras teātrī (1953-1958) un Dailes teātrī (1958-1994).\n\nFilmējies vairākās filmās, tai skaitā \"Zvejnieka dēls\" (1957), \"Latviešu strēlnieka stāsts\" (1958), \"Vētra\" (1960), \"Diena bez vakara\" (1962), \"Kad lietus un vēji sitas logā\" (1967), \"Pie bagātās kundzes\" (1969), \"Vārnu ielas republika\" (1970), \"Šahs briljantu karalienei\" (1973), \"Uzticamais draugs Sančo\" (1974), \"Dāvanas pa telefonu\" (1977), \"Kļūstiet mana sievasmāte!\" (1977) un \"Vilkaču mantiniece\" (1990), kā arī daudzsēriju filmās \"Ilgais ceļš kāpās\" (1981) un \"Izpostītā ligzda\" (1998).\n\nBijis precējies ar aktrisi Ingu Kalēju, meita aktrise Lelde Kalēja.\n", "id": "lvs_Latn_105063"}
{"text": "Pēteris Vasaraudzis\n\nPēteris Vasaraudzis (dzimis , miris ) bija latviešu aktieris.\n\nStrādājis Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī.\n\nFilmējies filmās \"Salavecīša personiskā dzīve\", \"Ilgais ceļš kāpās\", \"Kļūstiet mana sievasmāte!\", \"Spāņu variants\", \"Kara ceļa mantinieki\" un 1968. gada filmā \"Mērnieku laiki\".\n", "id": "lvs_Latn_105064"}
{"text": "Sestrjēra\n\nSestrjēra (, , ) ir kalnu ciemats Itālijā, Pjemontas reģionā. Kopš 2015. gada janvāra tā ir daļa no Turīnas metropoles (pirms tam bija daļa no Turīnas provinces). 2017. gada 1. janvārī komūnā dzīvoja 929 cilvēki. Sestrjēra atrodas 17 km no Itālijas un Francijas robežas.\n\nSetrjēra ir populāra kalnu slēpošanas kūrortpilsēta. 2006. gada ziemas olimpisko spēļu ietvaros šeit norisinājās visas vīriešu kalnu slēpošanas sacensības, kā arī šeit bija viens no trim šo spēļu olimpiskajiem ciematiem.\n", "id": "lvs_Latn_105065"}
{"text": "Sivasa\n\nSivasa () ir pilsēta Turcijas centrālajā daļā, Sivasa ila administratīvais centrs. 2012. gadā pilsētā dzīvoja 347 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta atrodas Kizilirmakas upes krastā. Pilsētā attīstīta metalurģija, cementa un ķieģeļu ražošana, vilnas un kokvilnas apstrāde. Pilsētā bāzējas futbola klubs Sivasspor.\n\nSenie grieķi šo apdzīvoto vietu pazina kā (Sebásteia), bet romieši — Sebastia.\n", "id": "lvs_Latn_105066"}
{"text": "Žanis Priekulis\n\nŽanis Priekulis (dzimis , miris ) bija latviešu aktieris.\n\nDzimis 1920. gada 6. jūnijā Ugāles pagasta \"Rūmniekos\".\n\nAbsolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. Bijis Nacionālā teātra un Dailes teātra aktieris.\n\nFilmējies filmās \"Kara ceļa mantinieki\", \"Pilsēta zem liepām\", \"Vārnu ielas republika\", \"Cīruļi atlaižas pirmie\", \"Kā gulbji balti padebeši iet\", \"Uz jauno krastu\" un \"Latviešu strēlnieka stāsts\".\n", "id": "lvs_Latn_105067"}
{"text": "Aleksandrs Maizuks\n\nAleksandrs Maizuks (dzimis , miris ) bija latviešu aktieris.\n\nBeidzis Teātra institūtu. Strādājis Liepājas teātrī (1950 - 1957) un Jaunatnes teātrī (1957 - 1989).\n\nFilmējies filmās \"Akmens un šķembas\", \"Pilsētas atslēgas\", \"Liktenim spītējot\", \"Ilgais ceļš kāpās\", \"Izmeklēšanā noskaidrots\" un Latvijas televīzijas seriālā \"Dzīvoklis\".\n", "id": "lvs_Latn_105068"}
{"text": "Šamberī\n\nŠamberī (, ) ir komūna Francijas austrumos, Overņas-Ronas-Alpu reģionā. Šamberī ir Savojas departamenta administratīvais centrs. Tā atrodas Leises ielejā starp Božes un Lagrandes Šatrezes masīviem, 55 km uz ziemeļaustrumiem no Grenobles. 2014. gadā Šamberī dzīvoja 59,5 tūkstoši iedzīvotāju.\n\nŠamberī ir nozīmīgs administratīvais un tirdzniecības centrs, kas atrodas krustcelēs starp Alpu kūrortpilsētām un pārējo Franciju. Tas ir attīstījies arī kā tūristu centrs. Kopš 1970. gada Šamberī atrodas Savojas Universitāte. Universitātes studentu pilsētiņas ir izvietojušās ap blakus esošo Buržē ezeru. Pilsētā ir attīstītas rūpniecības un ražošanas nozares — pārtikas rūpniecība, stikla ražošana, ķīmiskā rūpniecība un metalurģija. Šamberī ir cieši sasaistīta ar piepilsētu Ēkslebēnu.\n", "id": "lvs_Latn_105069"}
{"text": "Magelāna mākonis (romāns)\n\n\"Magelāna mākonis\" () ir poļu rakstnieka Staņislava Lema sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns. 1954. gadā tā fragmenti tika publicēti iknedēļas žurnālā Przekrój, nākamajā gadā romānu laida klajā izdevniecība Iskri. 1963. gadā pēc šī romāna motīviem Čehoslovākijā tika uzņemta filma \"Ikarie XB 1\".\n\nLatviešu valodā grāmata izdota 1960. gadā sērijā \"Piedzīvojumi un zinātniskā fantastika\", tulkojusi N. Krilova.\n", "id": "lvs_Latn_105070"}
{"text": "Е\n\nЕ (е) ir kirilicas burts. Tas visbiežāk reprezentē nenoapaļotu augsti vidēja mēles pacēluma priekšējas rindas patskani /e/ vai nenoapaļotu zemi vidēja mēles pacēluma priekšējās rindas patskani /ɛ/, līdzīgi kā latviešu valodā izrunā burtu E. Tas ir radies no grieķu epsilona (Ε).\n\nKrievu un baltkrievu valodā, ja šis burts ir pirmais vārda burts, to izrunā kā /je/ vai /jɛ/. Savukārt pēc līdzskaņa tas mīkstina šo līdzskani, piemēram, divu burtu salikums ке tiek uzrunāts kā /kʲе/.\n", "id": "lvs_Latn_105071"}
{"text": "Л\n\nЛ (л) ir kirilicas burts. Tas visbiežāk reprezentē alveolāru laterālu spraudzeni /l/ vai velarizētā šī skaņa /ɫ/, līdzīgi kā latviešu valodā izrunā burtu L. Slāvu valodās tas var būt arī mīkstināts /lʲ/. Tas ir radies no grieķu lambdas (Λ λ).\n", "id": "lvs_Latn_105072"}
{"text": "Ceļošanas kārtība Latvijas pilsoņiem\n\nCeļošanas kārtība Latvijas pilsoņiem ir ieceļošanas noteikumi citās valstīs, ko piemēro Latvijas pilsoņiem. Uz 2018. gada 1. janvāri Latvijas pilsoņiem ir bezvīzu režīms vai vīza uz robežas ar 166 valstīm un teritorijām, kas ierindo Latvijas pasi 12. vietā ceļošanas brīvības ziņā (vienādi ar Lietuvas un Malaizijas pasēm) saskaņā ar Henley Passport Index.\n\nAtšķirīga ceļošanas kārtība ir Latvijas nepilsoņiem.\n", "id": "lvs_Latn_105073"}
{"text": "Antipartijiskā grupa\n\nAntipartijiskā grupa () ir apzīmējums PSKP Prezidija locekļu grupai, kas 1957. gada 18.-21 jūnija sēdēs neveiksmīgi mēģināja panākt Ņikitas Hruščova atkāpšanos no partijas vadītāja amata. Grupas kodolu veidoja no varas atstumtie Georgijs Maļenkovs, Vjačeslavs Molotovs un Lazars Kaganovičs, kam pievienojās vēl vairāki Prezidija locekļi. Lai arī Hruščovs zaudēja Prezidija vairākuma atbalstu, ar savu sabiedroto atbalstu Centrālkomitejā un armijā viņam izdevās saglabāt savu amatu, atbrīvoties no opozīcijas, un izbeigt kolektīvās varas posmu, kas iezīmēja destaļinizācijas pirmos gadus.\n", "id": "lvs_Latn_105074"}
{"text": "Aivars Leimanis\n\nAivars Leimanis (dzimis Rīgā) ir latviešu horeogrāfs un Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs, bijušais baletdejotājs.\n\nDzimis kinorežisora Aleksandra Leimaņa un aktrises Baibas Indriksones ģimenē.\n\n1976. gadā absolvējis Rīgas Horeogrāfijas skolu. 1995. gadā absolvējis Krievijas Teātra akadēmijas Baletmeistaru fakultātes horeogrāfa specialitāti, iegūstot maģistra grādu.\n\nLaika posmā no 1976. līdz 1996. gadam bijis Latvijas Nacionālā baleta premjers. Kā viessolists piedalījies vairāku ārzemju baletu izrādēs un projektos. Kā horeogrāfs Latvijas Nacionālajā baletā iestudējis vairākas baleta izrādes, tai skaitā \"Karlsons lido...\", kura ir ieguvusi gan Latvijas Lielo mūzikas balvu, gan \"Latvijas Gāzes\" Gada balvu operai.\n\nLaika posmā no 1999. līdz 2005. gadam strādājis Rīgas domē kā deputāts. Trīs gadus bijis priekšsēdētājs Rīgas Domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejai. Kopš 1993. gada ir Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs.\n\n2003. gadā saņēma 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2019. gadā tika nominēts Dejas balvai kategorijā \"Klasiskās dejas horeogrāfe/s\".\n\nSieva - baletmeistare Gunta Leimane, dēls Gusts Leimanis un meita - baletdejotāja Elza Leimane-Martinova.\n", "id": "lvs_Latn_105075"}
{"text": "Tomass Bernhards\n\nTomass Bernhards (); dzimis , miris ) bija austriešu rakstnieks, dramaturgs un dzejnieks. Darbos, kuri dažkārt izraisīja skandālu, izpaudās modernās sabiedrības un, konkrēti, Austrijas sabiedrības dziļa kritika. Testamentā aizliedza savu darbu iestudējumus Austrijas teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_105076"}
{"text": "Bernhards\n\nReinholds Bernhards (1879―1937) ― latviešu tālbraucējs kapteinis, Latvijas SPR Kara flotes komandieris; Tomass Bernhards (Thomas Bernhard; 1931―1989) ― austriešu rakstnieks, dramaturgs un dzejnieks.\n", "id": "lvs_Latn_105077"}
{"text": "Gribuļupīte\n\nGribuļupīte (arī Gribule) ir Kaibalas kreisā krasta pieteka Aizkraukles un Ogres novados.\n\nIztece - uz ziemeļrietumiem no Līčiem. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Kaibalā pie Strautmaļu mājām. Gribuļupīti šķērso valsts autoceļš V974 (Dzelmes – Veckrape). Upes krastos atrodas Viešļi.\n", "id": "lvs_Latn_105078"}
{"text": "Džordžs Maksvels Ričardss\n\nDžordžs Maksvels Ričardss (, dzimis , miris ) bija Trinidādas politiķis. Viņš bija ceturtais valsts prezidents, laika posmā no 2003. līdz 2013. gadam.\n\nPēc izglītības ķīmisko būvju inženieris, Ričardss bija Vestindijas Universitātes Trinidādas filiāles vadītājs no 1984. līdz 1996. gadam. Pirms darba Vestindijas Universitātē viņš strādāja kompānijā Shell Trinidad Ltd. 2003. gadā viņu ievēlēja par valsts prezidentu uz piecu gadu termiņu.\n", "id": "lvs_Latn_105079"}
{"text": "Bluā\n\nBluā (, ) ir pilsēta Francijas centrālajā daļā, Centra-Valdeluāras reģionā. Bluā ir Luāras un Šēras departamenta administratīvais centrs. 2013. gadā pilsētā dzīvoja 45,5 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta atrodas Luāras upes krastos. Šajā apgabalā no 10. līdz 14. gadsimtam valdīja Bluā grāfi. Daudzas senās ēkas tika iznīcinātas Otrā pasaules kara laikā. Daļa no tām ir atjaunotas.\n", "id": "lvs_Latn_105080"}
{"text": "Augusts Pommers\n\nAugusts Pommers (dzimis Pēterpilī, miris 1984. gadā Rīgā) bija latviešu aktieris.\n\nTēva darbnīcā apguvis tapsētāja profesiju. Otrā pasaules kara laikā dienējis latviešu leģionā, pēc tam nonācis karagūstekņu nometnē. 1949. gadā ticis no nometnes atbrīvots un sācis strādāt Daugavpils teātrī. 1954. gadā sācis strādāt Rīgas Jaunatnes teātrī, kur nostrādājis līdz pat mūža beigām.\n\nDarbojies arī kā radio teātra aktieris, kā arī filmējies vairākās kinofilmās, tai skaitā \"Vella kalpi Vella dzirnavās\", \"Kaugurieši\" un 1968. gada filmā \"Mērnieku laiki\".\n", "id": "lvs_Latn_105081"}
{"text": "2018. gada Tour Down Under\n\n2018. gada Tour Down Under bija šosejas riteņbraukšanas daudzdienu sacensības, kuras notika no 16. līdz 21. janvārim. Tā bija 20. reize, kad notika Tour Down Under sacensības un tās bija pirmās sacensības 2018. gada UCI Pasaules tūres kalendārā.\n\nDerils Impijs () kļuva par pirmo Dienvidāfrikas braucēju, kurš uzvarējis sacensību kopvērtējumā, pēc papildu rādītājiem apsteidzot sportistu Ričiju Portu, abiem braucējiem distanci pieveicot vienā laikā. Ports piekto gadu pēc kārtas uzvarēja posmā ar finišu Vilungas kalnā, bet Impijs finišēja astoņas sekundes vēlāk otrajā vietā, kas bija pietiekami, lai pārņemtu okera krāsas līdera krekliņu. Pjedestālu noslēdza vēl vines iepriekšējais uzvarētājs Toms Jelte Slagters no , kurš finišēja trešais Vilungas kalnā, iegūstot četras bonusa sekundes, kas ļāva apsteigt četrus citus konkurentus, ar ko viņš finišēja kopā; Slagters kopvērtējumā finišēja 16 sekundes aiz Impija.\n\nNo citām sacensību klasifikācijām pasaules čempions Peters Sagans () uzvarēja sprinta klasifikācijā, piecos posmos finišējot pirmajā pieciniekā, ieskaitot uzvaru posmā ar finišu Uraidlā. braucējs Nikolass Dlamini bija kalnu klasifikācijas vadībā no pirmā posma līdz finišam, bet Egans Bernals no savās pirmajās sacensībās komandas sastāvā uzvarēja jauno braucēju klasifikācijā, kopvērtējumā ieņemot sesto vietu. Komandu klasifikācijā uzvarēja , kuras pārstāvis Gorka Izagirre finišēja pirmajā desmitniekā.\n", "id": "lvs_Latn_105082"}
{"text": "Maurisio Isla\n\nMaurisio Isla (; dzimis ) ir Čīles futbolists, var spēlēt malējā aizsarga vai pussarga pozīcijā, Čīles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Argentīnas pirmās divīzijas kluba Independiente sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_105083"}
{"text": "2018. gada Vuelta a España\n\n2018. gada Vuelta a España bija daudzdienu riteņbraukšanas sacensības, kas sākās un noslēdzās 16. septembrī. Šī bija 73. reize, kad notika šīs šosejas riteņbraukšanas sacensības. Sacensības sākās Malagā un noslēdzās Madridē.\n\nSacensību kopvērtējumā uzvarēja Apvienotās Karalistes sportists Saimons Jeitss (). Tā bija Jeitsa un viņa pārstāvētās komandas pirmā uzvara no kādām lielajām tūrēm. Tā kļuva par otro Vuelta pēc kārtas un piektā lielā tūre pēc kārtas, kurā uzvarējis britu sportists. Līdz ar Krisa Frūma uzvaru Giro d'Italia un Gerainta Tomasa uzvaru Tour de France tā bija pirmā reize, kad vienas sezonas laikā visās trijās tūrēs uzvarējuši vienas valsts sportisti.\n", "id": "lvs_Latn_105084"}
{"text": "Xnet\n\nXnet.lv bija Latvijas attālinātās mazumtirdzniecības veikals (interneta veikals). Tas tika izveidots 2003. gadā. Interneta veikals pārtrauca savu darbību 2021. gada septembrī, pievienojoties īpašnieku citai platformai 220.lv.\n\nInterneta veikala Xnet.lv pārvaldītājs līdz 2020. gada jūnijam bija SIA Xnet, bet pēc tam SIA HH Invest, kura īpašnieks bija Igaunijas uzņēmums Hobby Hall Group OÜ. Agrāk SIA Xnet pārvaldīja arī interneta veikalu upstore.lv (stilizēti Up^Store.lv)\n", "id": "lvs_Latn_105085"}
{"text": "Anda Zaice\n\nAnda Zaice (dzimusi ) ir latviešu aktrise.\n\nNo 1951. līdz 1957. gadam mācījusies horeogrāfijas skolā. 1962. gadā beigusi Dailes teātra studiju un kļuvusi par Liepājas teātra aktrisi. 1964. gadā pārgājusi uz Jaunatnes teātri, kur nostrādājusi līdz tā slēgšanai 1992. gadā. 1977. gadā Zaicei piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums.\n\nFilmējusies vairākās Rīgas Kinostudijas filmās, tai skaitā \"Saulessvece\", \"Vajadzīga soliste\", \"Īsa pamācība mīlēšanā\", \"Atcerēties vai aizmirst\", \"Piejūras klimats\" un \"Purva bridējs\", kā arī Savas Kuliša filmā \"Klusā sezona\" (Мёртвый сезон, 1968) un Alekseja Germana filmā \"Pārbaude uz ceļa\" (Проверка на дорогах, 1971).\n", "id": "lvs_Latn_105086"}
{"text": "Aija Baumane (baletdejotāja)\n\nAija Baumane (dzimusi , mirusi ) bija latviešu baletdejotāja, dejas pedagoģe un horeogrāfe.\n\nBeigusi Rīgas Horeogrāfijas skolu. Bijusi soliste Latvijas Operas un baleta teātrī un Tautas deju ansambļa \"Dancis\" vadītāja asistente. Pasniegusi tautas dejas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā un Latvijas Valsts konservatorijā. Bijusi gan virsvadītāja Deju svētkiem, gan Goda virsvadītāja Dziesmu svētkiem. Tāpat laika posmā no 1977. līdz 2002. gadam bijusi Tautas deju ansambļa \"Rotaļa\" mākslinieciskā vadītāja.\n", "id": "lvs_Latn_105087"}
{"text": "Dens Grīns\n\nDžeimss Hārdlijs Snaiders (), pazīstams ar pseidonīmu Dens Grīns (; dzimis ), ir amerikāņu balss aktieris un scenārists. Strādājis dublēšanas studijās 4Kids Entertainment, DuArt Film and Video, NYAV Post un Central Park Media. Dens Grīns pazīstams kā animācijas seriāla \"Jugio\" galvenā varoņa balss ierunātājs angļu valodas tulkojumā. Tāpat Grīns ir ierunājis tēlus anime seriāla Shaman King angļu versijā un datorspēlēs Sonic X un Sonic Riders: Zero Gravity.\n", "id": "lvs_Latn_105088"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Horvātijas futbolistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Horvātijas futbolistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n", "id": "lvs_Latn_105089"}
{"text": "Austroaziātu valodas\n\nAustroaziātu valodas ir valodu saime, kas izplatīta Indoķīnas pussalā, kā arī Indijā, Bangladešā, Nepālā un Ķīnas dienvidos. Šajās valodās runā aptuveni 117 miljoni cilvēku. Lielākās valodas pēc runātāju skaita ir vjetnamiešu valoda, khmeru valoda, monu valoda un khasu valoda. Austroaziātu valodas, pēc dažādu autoru domām, atšķirīgi iedalās sīkākos valodu atzaros. Vēl nesen dominēja šo valodu dalījums trijos atzaros — monu-khmeru valodās, mundu valodās un nikobariešu valodās. Pēc Ethnologue informācijas šī saime sīkāk dalās 13 atzaros: aslianu valodās, bahnaru valodās, katu valodās, khasu–palaungu valodās, khmeru valodās, khmu valodās, manu valodās, monu valodās, mundu valodās, nikobariešu valodās, pearu valodās, vjetu valodās, šompeņu valodās (šompeņu valodu piederība saimei ir neskaidra).\n", "id": "lvs_Latn_105090"}
{"text": "Lisa pie Labas\n\nLisa pie Labas () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Nimburkas apriņķī pie Labas (Elbas) upes.\n\nRakstos pirmoreiz minēta Prāga Kozmas rakstos. No 13. gadsimta beigām pazīstama kā pilsēta. 1526. gadā Lisa pie Labas iekļāvās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n\nLisa pie Labas ir orientālista, lingvista Bedržiha Hroznija (Bedřich Hrozný, 1879 – 1952) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_105091"}
{"text": "Rīgas birža (mākslas muzejs)\n\nRīgas Birža ir mākslas muzejs Doma laukumā 6 Rīgā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sastāvdaļa. Līdz 2010. gadam tā nosaukums bija Ārzemju mākslas muzejs.\n", "id": "lvs_Latn_105092"}
{"text": "Aiste Diržūte\n\nAiste Diržūte (; dzimusi 1991. gada 18. oktobrī Vilkavišķos, Lietuvā) ir lietuviešu aktrise.\n\nStudējusi Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā. Par Austes lomu 2015. gada filmā \"Sangailes vasara\" viņa Viļņas Starptautiskajā filmu festivālā saņēma balvu kā labākā aktrise, bet Berlīnes Starptautiskajā filmu festivālā — \"Uzlecošās zvaigznes balvu\" (Shooting Stars Award). 2018. gada spēlfilmā \"Nameja Gredzens\" Aiste atveidoja Nameja līgavu Laugu.\n", "id": "lvs_Latn_105093"}
{"text": "Haralds Topsis\n\nHaralds Topsis (dzimis 1914. gadā, miris 1989. gadā) bija latviešu aktieris.\n\nNo 1945. līdz 1989. gadam strādājis Nacionālajā teātrī.\n\nFilmējies vairākās filmās, tai skaitā \"Emīla nedarbi\", \"Svešs gadījums\", \"Agrā rūsa\", \"Atspulgs ūdenī\", \"Zobena ēnā\", \"Uzbrukums slepenpolicijai\", \"Dunduriņš\", \"Vārnu ielas republika\", \"Līvsalas zēni\" un \"Sūtņu sazvērestība\".\n", "id": "lvs_Latn_105094"}
{"text": "Kārlis Trencis\n\nKārlis Trencis (dzimis , miris ) bija latviešu aktieris.\n\nNo 1947. līdz 1990. gadam strādājis Nacionālajā teātrī. No 1978. līdz 2003. gadam piedalījies Rīgas kamerteātra izrādēs.\n\nFilmējies vairākās filmās, tai skaitā \"Mirāža\", \"Laikmetu griežos\", \"Ilgais ceļš kāpās\", \"Agrā rūsa\", \"Paradīzes atslēgas\", \"Gaisma tuneļa galā\", \"Pie bagātās kundzes\", \"Pilsēta zem liepām\" un \"Trīskārtējā pārbaude\".\n", "id": "lvs_Latn_105095"}
{"text": "Katvaru bibliotēka\n\nKatvaru bibliotēka ir Katvaru pagasta kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kura veic iespieddarbu un citu dokumentu komplektēšanu un saglabāšanu.\n\nRadīt vietējiem iedzīvotājiem modernu informācijas vidi, nodrošinot pieeju zināšanām, celt vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, piedāvājot mūsdienām atbilstošu informacionālos pakalpojumus.\n", "id": "lvs_Latn_105096"}
{"text": "Pociema bibliotēka\n\nPociema bibliotēka ir Katvaru pagasta izglītojoša, informatīva un kultūras iestāde, jaunākās informācijas ieguves vieta, kur bez maksas var saņemt informāciju, grāmatas, preses izdevumus.\n", "id": "lvs_Latn_105097"}
{"text": "Fils Bauhauss\n\nFils Bauhauss (; dzimis Boholtā) ir Vācijas šosejas riteņbraucējs, kurš šobrīd pārstāv komandu.\n\nUzvarējis 2017. gada Critérium du Dauphiné sacensību piektajā posmā. Bauhauss bija iekļauts komandas sastāvā 2017. gada Giro d'Italia, taču izstājās 17. posmā.\n\n2020. gada februārī uzvarēja Saudi Tour daudzdienu sacensību pēdējā posmā un kopvērtējumā.\n", "id": "lvs_Latn_105098"}
{"text": "Eriks Baška\n\nEriks Baška (; dzimis ) ir Slovākijas šosejas riteņbraucējs, kurš šobrīd pārstāv komandu.\n\nAr riteņbraukšanu sācis nodarboties 14 gadu vecumā, sākotnēji startējot kalnu riteņbraukšanas sacensībās, līdz trenera Tibora Velitsa (brāļu Martina un Petera Velitsa tēvocis) mudināts, pievērsās šosejas riteņbraukšanai. Uzvarējis 2015. gadā Tartu notiekošajā Eiropas čempionātā U23 grupas braucienā.\n", "id": "lvs_Latn_105099"}
{"text": "2018. gada UCI Pasaules tūre\n\n2018. gada UCI Pasaules tūre bija desmitā sezona 2009. gadā UCI izveidotajai vērtējuma sistēmai. Sezona sākās ar atklāšanas posmu Tour Down Under 16. janvārī un noslēdzās ar pēdējo posmu — Tour of Guangxi 21. oktobrī. 2018. gada riteņbraukšanas sezonas ietvaros tajā notika 37 šosejas riteņbraukšanas sacensības.\n\nIepriekšējās sezonas uzvarētājs bija Beļģijas pārstāvis Gregs Van Avermāts, kurš šajā sezonā neguva nevienu individuālu uzvaru, finišējot piektais rangā. Par ranga uzvarētāju kļuva britu braucējs Saimons Jeitss no komandas, sezonas laikā savācot 3072 punktus.\n", "id": "lvs_Latn_105100"}
{"text": "Egons Maisaks\n\nEgons Maisaks (dzimis Rīgā, miris ) bija latviešu aktieris.\n\n1966. gadā beidzis Rīgas 45. vidusskolu. 1973. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Leļļu teātra kursu. Strādājis Latvijas Leļļu teātrī un Nacionālajā teātrī.\n\nFilmējies filmās \"Fronte tēva pagalmā\", \"Dārzs ar spoku\", \"Lietus blūzs\", \"Dāvana vientuļai sievietei\", \"Meldru mežs\", \"Šauj manā vietā\", \"Cielaviņas armija atkal cīnās\", \"Kapteiņa Enriko pulkstenis\" un \"\"Tobago\" maina kursu\".\n", "id": "lvs_Latn_105101"}
{"text": "Kaspars Pūce\n\nKaspars Pūce (dzimis 1948. gada 2. augustā, Strenčos) ir latviešu aktieris un rakstnieks.\n\nRežisora Voldemāra Pūces un aktrises Dailas Kukaines–Pūces dēls. Brālis komponists Valts Pūce (1962), brāļa dēls čellists Valters Pūce (1986) un māsa — čella spēles skolotāja Dace Pūce. Astoņu mēnešu vecumā kopā ar māti izsūtīts uz Tālajiem Austrumiem, Rīgā atgriezies 1957. gadā.\n\nBijis Latvijas Leļļu teātra un Dailes teātra aktieris.\n\nFilmējies vairākās filmās, tai skaitā \"Džimlai rūdi rallallā\", \"Vecās pagastmājas mistērija\", \"Likteņdzirnas\", \"Vilkaču mantiniece\", \"Valsis mūža garumā\", \"Spēle notiks tik un tā\", \"Līvsalas zēni\", \"Dunduriņš\", \"Robina Huda bultas\", kā arī seriālos \"Ilgais ceļš kāpās\" un \"Dzīvoklis\".\n", "id": "lvs_Latn_105102"}
{"text": "Roberts Zēbergs\n\nRoberts Zēbergs (dzimis , miris ) bija latviešu aktieris.\n\n1964. gadā kļuvis par Valmieras teātra aktieri.\n\n1969. gadā nosaukts par Latvijas PSR nopelniem bagāto mākslinieku, un 1990. gadā ieguvis Eduarda Smiļģa balvu.\n\nFilmējies filmās \"Likteņa līdumnieki\", \"Vecās pagastmājas mistērija\", \"Vienas vasaras zieds\", \"Vilkaču mantiniece\", \"Fronte tēva pagalmā\", \"Vilkatis Toms\", \"Vasara bija tikai vienu dienu\", \"Trīs minūšu lidojums\", \"Agrā rūsa\", \"Mans draugs — nenopietns cilvēks\", \"Nāves ēnā\", \"Ilgās dienas rīts\" un \"Mērnieku laiki\".\n", "id": "lvs_Latn_105103"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Kolumbijas futbolistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Kolumbijas futbolistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n", "id": "lvs_Latn_105104"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Urugvajas futbolistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Urugvajas futbolistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n", "id": "lvs_Latn_105105"}
{"text": "Rūtu dzimta\n\nRūtu dzimta (Rutaceae), zināma arī kā citrusaugu dzimta, ir ziepjkoku rindas dzimta, kuras piecās apakšdzimtās apvienotas 160 ģintis un vairāk par 1600 sugām. Šajā dzimtā ietilpst citrusaugi, kumguati, pūkcitroni un citas ģintis. Vislielākā rūtu dzimtas sugu daudzveidība ir Dienvidāfrikas reģionā un Austrālijā. Atsevišķas sugas ir nozīmīgs koksnes avots Indijā, Šrilankā, Jaungvinejā un Āfrikā.\n", "id": "lvs_Latn_105106"}
{"text": "Haralds Jūliuss Bose\n\nHaralds Jūliuss fon Bose (; 1812—1894) bija vācbaltiešu cilmes arhitekts, Krievijas Impērijas galma arhitekts (1858-1863), projektējis Rīgas biržas ēku (1852), kā arī dzīvojamos namus, \"Senās Romas villu\" Mihailovskā, Znamenskas pili un baznīcas Pēterburgā, Helsinkos un Drēzdenē.\n", "id": "lvs_Latn_105107"}
{"text": "Lauri Markanens\n\nLauri Eliass Markanens (; dzimis Vantā, Somijā) ir somu basketbolists, spēlē spēka uzbrucēja pozīcijā, Somijas basketbola izlases dalībnieks. 2022. gadā pārstāv Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubu Jūtas \"Jazz\", lielāko karjeras daļu aizvadījis Čikāgas \"Bulls\" sastāvā.\n\nIzaudzis Jiveskilē, kur trenējies basketbolā un spēlējis vietējā junioru komandā. Viņa vecāki Peka un Rīka Markaneni ir bijušie basketbolisti, savukārt brālis Ēro Markanens ir profesionāls futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_105108"}
{"text": "De Jongs\n\nBobs de Jongs (Bob de Jong; 1976) — Nīderlandes ātrslidotājs; Frenkijs de Jongs (Frenkie de Jong, 1997) — Nīderlandes futbolists; Naidžels de Jongs (Nigel de Jong; 1984) — Nīderlandes futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_105109"}
{"text": "Pēteris Handke\n\nPēteris Handke (; dzimis ) ir austriešu rakstnieks, dramaturgs un tulkotājs. Pazīstamākais darbs ir 1970. gadā publicētais romāns \"Vārtsarga bailes no 11 metru soda sitiena\" (Die Angst des Tormanns beim Elfmeter). Sadarbojies ar kinorežisoru Vimu Vendersu, tostarp radot scenāriju Vendersa filmai \"Debesis pār Berlīni\" (Der Himmel über Berlin). Politiski pazīstams kā Serbijas valsts un Slobodana Miloševiča pozīcijas aizstāvis Balkānu karu vērtējumā. 2019. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā.\n", "id": "lvs_Latn_105110"}
{"text": "Jeļizaveta Kisteņeva\n\nJeļizaveta Kisteņeva (; dzimusi 1998. gadā) ir Krievijas FIDE meistare šahā (2009), kas kopš 2023. gada šaha turnīros pārstāv Angliju.\n", "id": "lvs_Latn_105111"}
{"text": "Žans Bosežūrs\n\nŽans Bosežūrs (; dzimis ) ir bijušais Čīles futbolists, kas spēlēja malējā pussarga vai aizsarga pozīcijā.\n", "id": "lvs_Latn_105112"}
{"text": "Euhenio Mena\n\nEuhenio Estevans Mena Reveko (; dzimis ) ir Čīles futbolists, aizsargs, Čīles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Mena spēlē Čīles komandā Universidad Católica.\n", "id": "lvs_Latn_105113"}
{"text": "Hosē Pedro Fuensalida\n\nHosē Pedro Fuensalida Gana (; dzimis ) ir bijušais Čīles futbolists, var spēlēja pussarga vai uzbrucēja pozīcijā, bijušais Čīles futbola izlases dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_105114"}
{"text": "Felipe Gutjerress\n\nFelipe Alehandro Gutjerress Leiva (; dzimis ) ir Čīles futbolists, pussargs, Čīles futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Gutjerress spēlē MLS kluba Sporting Kansas City sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_105115"}
{"text": "Landauka\n\nLandi, agrāk Landauka, bija apdzīvota vieta Balvu novada Briežuciema pagastā. Atradās pagasta centrālajā daļā 7 km no pagasta centra Briežuciema, 29 km no novada centra Balviem un 249 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atradās nomaļus no valsts nozīmes autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_105116"}
{"text": "Nurgjula Salimova\n\nNurgjula Salimova (; dzimusi Targovištes apgabalā) ir Bulgārijas starptautiskā lielmeistare šahā (2019).\n", "id": "lvs_Latn_105117"}
{"text": "Rūdolfs Kreicums\n\nRūdolfs Kreicums (dzimis Virānes pagastā, miris ) bija latviešu aktieris.\n\nAstoņu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu. Gadu vēlāk nomiris aktiera tēvs un ģimene atgriezusies Virānē. 1912. gadā beidzis Virānes skolas pamatizglītības kursu. 1917. gadā sācis mācīties kurpnieka profesiju.\n\n1919. gadā iestājies Latvijas armijā un paralēli apmeklējis Ernesta Kārkliņa aktierkursus. 1926. gadā iekļuvis Dailes teātra trupā. 1956. gadā kļuvis par Latvijas PSR Nopelniem bagāto mākslinieku.\n\nFilmējies \"Pie bagātās kundzes\", \"Pērkona negaiss\", \"Kapteinis Nulle\", \"Svešiniece ciemā\", \"Rainis\" un \"Kā gulbji balti padebeši iet\".\n", "id": "lvs_Latn_105118"}
{"text": "Hermanis Vazdiks\n\nHermanis Vazdiks (dzimis Ermans Didrihs Vazdiks , miris ) bija latviešu aktieris.\n\nAktieru Ilzes Vazdikas un Ulda Vazdika tēvs.\n\n1956. gadā nosaukts par Latvijas PSR Nopelniem bagāto mākslinieku. 1976. gadā nosaukts par Latvijas PSR Tautas mākslinieku. Bijis Dailes teātra aktieris.\n\nFilmējies \"Apstākļu sakritība\", \"Vīrietis labākajos gados\", \"Zobena ēnā\", \"Dunduriņš\", \"Dāvana vientuļai sievietei\", \"Ceplis\", \"Kara ceļa mantinieki\", \"Kad lietus un vēji sitas logā\", \"Akmens un šķembas\", \"Šķēps un roze\", \"Kā gulbji balti padebeši iet\", \"Mājup ar uzvaru\" un 1939. gada filmā \"Zvejnieka dēls\".\n", "id": "lvs_Latn_105119"}
{"text": "Kaibala (upe)\n\nKaibala ir Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā un Ogres novadā.\n\nizteka — Skrīveru pagasta ziemeļrietumos. Tek rietumu virzienā, vidustecē pagriežoties uz dienvidrietumiem. Lielākās pietekas — Gribuļupīte, Kraukļupīte. Ietek Daugavā Kaibalā. Kaibalu šķērso valsts autoceļi V974 (Dzelmes—Veckrape, trīsreiz), V985 (Kaibala—Annas) un A6 (Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)).\n", "id": "lvs_Latn_105120"}
{"text": "Mesteckrālove\n\nMesteckrālove () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Nimburkas apriņķī.\n\nRakstos pirmoreiz 1300. gadā. Dibināta 12. gadsimta beigās kā Bohēmijas karalienes īpašums. 1526. gadā Mesteckrālove iekļāvās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n\nMesteckrālove ir futbolista Ivana Hašeka (Ivan Hašek, 1963) un, pamatojoties uz leģendu, Bohēmijas karaļa Otokāra II (Otakar II., 1233 – 1278) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_105121"}
{"text": "Anatolijs Solovjaņenko\n\nAnatolijs Borisovičs Solovjaņenko (, dzimis , miris ) bija Padomju Savienības un Ukrainas operdziedātājs, PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1975. gadā). No 1963. līdz 1965. gadam mācījās operdziedāšanu Milānas operteātrī La Scala. No 1965. gada Ukrainas Operas un baleta teātra tenors. 1978. gadā absolvēja Kijivas konservatoriju. Ievērojamākās lomas bija Alfrēds (\"Traviata\"), Hercogs (\"Rigoleto\"), Manriko (\"Trubadūrs\"), Rūdolfs (\"Bohēma\"), Fausts (\"Fausts\"). Viņš bija arī koncertdziedātājs. 1980. gadā apbalvots ar Leņina prēmiju.\n", "id": "lvs_Latn_105122"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Čīles futbolistiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Čīles futbolistiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n", "id": "lvs_Latn_105123"}
{"text": "Phjončhanas olimpiskais stadions\n\nPhjončhanas olimpiskais stadions () ir sporta stadions Dienvidkorejā, kur norisinājās 2018. gada ziemas olimpisko spēļu un ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas.\n\nStadions atrodas Phjončhanas olimpiskajā kompleksā, apmēram uz ziemeļiem no Alphensijas kūrorta. Stadionam ir piecstūra forma un tajā atrodas 35 000 sēdvietas.\n\nStadiona kopēja platība ir kvadrātmetru, un tā ir pēdējā nozīmīgā celtne, kas uzcelta priekš olimpiskajām spēlēm. Stadionu oficiāli atklāja . Stadionu pēc visiem paredzētajiem pasākumiem ir paredzēts nojaukt, tā būvniecības izmaksas sastādīja 86 miljardus ₩ (). Tā aptuvenais augstums virs jūras līmeņa ir .\n\nLīdzās stadionam atradās Olimpiskā izstāžu zāle, kā arī tradicionālo ēdienu tirdzniecības vietas, kas pēc stadiona nojaukšanas tika saglabātas piemiņai par olimpiskajām spēlēm. Pie stadiona atrodas arī Medaļu laukums, kur tika apbalvoti uzvarētāji.\n", "id": "lvs_Latn_105124"}
{"text": "Vilma Lasmane\n\nVilma Lasmane (dzimusi , mirusi ) bija latviešu aktrise.\n\nBijusi precējusies ar aktieri Hermani Vazdiku, abiem bija dēls Uldis Vazdiks un meita Ilze Vazdika.\n\n1938. gadā kļuvusi par Daugavpils teātra aktrisi. 1981. gadā kļuvusi par Dailes teātra aktrisi. Filmējusies \"Mazās kaislības\".\n", "id": "lvs_Latn_105125"}
{"text": "Astrīda Vecvagare\n\nAstrīda Vecvagare (dzimusi , mirusi ) bija latviešu aktrise.\n\n1963. gadā absolvējusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. No 1963. līdz 1992. gadam bijusi Jaunatnes teātra aktrise, vēlāk bijusi Jaunā Rīgas teātra aktrise. Bijusi arī Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzēja.\n\nFilmējusies \"Saldā indes garša\", \"Vecās pagastmājas mistērija\", \"Dzīvoklis\", \"Vilkaču mantiniece\", \"Atcerēties vai aizmirst\", \"Ilgais ceļš kāpās\", \"Agrā rūsa\" un \"Akmens un šķembas\".\n", "id": "lvs_Latn_105126"}
{"text": "Cūga\n\nCūga (, , , ) ir pilsēta Šveices centrālajā daļā, Cūgas ezera ziemeļaustrumos, mazliet uz dienvidiem no Cīrihes. Cūga ir Cūgas kantona administratīvais centrs. 2016. gadā pilsētā dzīvoja 29,8 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa runā vācu valodā. Rakstiskajos avotos Cūga pirmo reizi minēta 1242. gadā. 1352. gadā tā iestājās Šveices Konfederācijā.\n", "id": "lvs_Latn_105127"}
{"text": "Šarlevilmezjēra\n\nŠarlevilmezjēra (, ) ir pilsēta un komūna Francijas ziemeļos, Grandestas reģionā, 14 km no Francijas un Beļģijas robežas. Tas ir Ardēnu departamenta administratīvais centrs. 2013. gadā Šarlevilmezjērā dzīvoja 49,0 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta atrodas Mēzas upes krastos. Pilsēta tika izveidota 1966. gadā, apvienojot divas pilsētas — Šarlevilu un Mezjēru (katra no tām savā Mēzas upes krastā).\n", "id": "lvs_Latn_105128"}
{"text": "Flatulence\n\nFlatulence ir vēdera uzpūšanās ar biežu zarnu gāzu izvadīšanu caur anālo atveri. Skaļu vēdera gāzu izplūdi vulgāri sauc par pirdienu. Gāzu sastāvs veseliem cilvēkiem ir šāds: slāpeklis N₂ — 24-90 %, ogļskābā gāze СО₂ — 4,3-29 %, skābeklis О₂ — 0,1-23 %, ūdeņradis Н₂ — 0,6-47 %, metāns CH₄ — 0-26 %, kā arī neliels daudzums sērūdeņraža H₂S, amonjaka NH₃, merkaptāna. Daudzās kultūrās flatulence ir tabu.\n", "id": "lvs_Latn_105129"}
{"text": "Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts\n\nĻeņina komjaunatnes Rīgas ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotais Civilās aviācijas inženieru institūts (RCAII) () bija 1960. gada jūnijā Rīgā dibināta civilās gaisa flotes inženieru augstskola, kuru 1967. gadā pārdēvēja par Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (RCAII).\n\nPēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada 25. februārī RCAII pārgāja Latvijas Republikas jurisdikcijā un mainīja nosaukumu, kļūstot par Rīgas aviācijas universitāti. 1989. gadā studentu apmācība un audzināšana tika veikta 38 katedrās. Vairāk nekā 65% pasniedzējam bija zinātniskas pakāpes un grādi, tai skaitā 22 zinātņu doktori un profesori.\n", "id": "lvs_Latn_105130"}
{"text": "Hermanis Jūlijs fon Paukers\n\nHermanis Jūlijs Georgs fon Paukers (, ; dzimis , miris ) bija Jelgavā dzimis kara inženieris, Nikolaja Inženieru skolas goda profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, ģenerālleitnants, Krievijas impērijas Kara padomes loceklis, Krievijas satiksmes ministrs no 1888. gada novembra līdz 1889. gada martam. Magnusa Georga fon Paukera dēls.\n\nNo 1838. līdz 1842. gadam mācījās Sanktpēterburgas Galvenajā inženieru skolā, kur viņa skolotājs bija Staņislavs Kerbedzis. Kļuva par šīs skolas pasniedzēju. Devis ieguldījumu Bobruiskas un Kijivas cietokšņu būvniecībā. Pilnveidoja Krimas aizsardzības sistēmu. Kopā ar Eduardu Totlēbenu pilnveidoja Kronštates aizsardzības būves. Daudzu Krievijas impērijas ordeņu kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_105131"}
{"text": "Jānis Sproģis (arhivārs)\n\nJānis (Ivans) Sproģis (; dzimis , miris ) bija Aizkraukles novadā dzimis latviešu izcelsmes Krievijas vēsturnieks, arheogrāfs, etnogrāfs un bibliogrāfs. No 1879. gada vadīja Viļņas seno aktu centrālo arhīvu (Виленский центральный архив древних актов), piedalījās Viļņas Arheogrāfiskās komisijas darbā.\n", "id": "lvs_Latn_105132"}
{"text": "Kriss Meledandri\n\nKriss Meledandri (; dzimis ) ir amerikāņu kinoproducents, studijas Illumination dibinātājs. Pazīstams kā \"Nejaukā es\" un \"Dziedi!\" filmu sērijas producents. Meledandri ir viens no Kino mākslas un zinātnes akadēmijas locekļiem.\n\nAbsolvējis Dartmutas koledžu. Strādājis 20th Century Fox Animation un Walt Disney Pictures. 2007. gadā dibināja studiju Illumination Entertainment, kuras filmas guva labus komerciālos panākumus.\n", "id": "lvs_Latn_105133"}
{"text": "Kristīne Odriņa-Urbova\n\nKristīne Odriņa-Urbova (dzimusi ) ir bijusī latviešu brīvā stila cīkstone, 2006. gada Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvēja, tagad brīvās cīņas trenere.\n", "id": "lvs_Latn_105134"}
{"text": "Jārupīte\n\nJārupīte (arī Jērupīte) ir Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novadā.\n\nIztece - Alūksnes pilsētas austrumos, netālu no Alūksnes ezera dienvidaustrumu krasta. Tek austrumu virzienā, prom no Alūksnes ezera. Lielākā pieteka - Struņķene. Ietek Alūksnē pie Bangu mājām. Jārupīti vidustecē šķērso valsts autoceļš V400 (Taides – Matisene).\n", "id": "lvs_Latn_105135"}
{"text": "Datorredze\n\nDatorredze ir starpdisciplināra zinātnes joma, kurā tiek aplūkots, kā var izveidot datoru, lai iegūtu augsta līmeņa izpratni no digitāliem attēliem vai video. No inženierijas viedokļa datorredze tiecas automatizēt to, kā redz cilvēka acs. Saprotamākiem vārdiem sakot, datorredze ir tehnoloģija, kas ļauj interpretēt un saprast attēlā redzamo.\n\nDatorredze ir trīsdimensiju telpas attēlojums attēlā, izmantojot matemātiskus paņēmienus. Proti - tiek izmantoti matemātiski algoritmi, lai atdalītu kādu objektu no attēla. Ar šo matemātisko algoritmu palīdzību tiek rekonstruēta telpa no attēla atpakaļ 3D telpā. Lai to veiktu, nepieciešams atsaukties uz visiem faktoriem: objekts, apgaismojums, attēlu veidojošās tehnoloģijas īpatnības.\n", "id": "lvs_Latn_105136"}
{"text": "Ir laiks\n\n\"Ir laiks\" () ir 2013. gada romantiska drāma, kuras režisors un scenārija autors ir Ričards Kērtiss. Galvenās lomas atveido Donals Glīsons, Reičela Makadamsa, Bills Naijs, Toms Holanders un Margota Robija. Filmas pirmizrāde notika Edinburgas filmu festivālā.\n\n21 gada vecumā Tims atklāj, ka viņš var ceļot laikā un mainīt to, kas ir noticis un to, kas pašlaik notiek viņa dzīvē. Drīz vien izrādās, ka Tima lēmums tikt pie draudzenes un padarīt savu pasauli par labāku vietu nav tik vienkāršs, kā šķita sākumā.\n", "id": "lvs_Latn_105137"}
{"text": "Leģenda par Tarzānu\n\n\"Leģenda par Tarzānu\" () ir 2016. gada piedzīvojumu filma, kas balstīta uz tāda paša nosaukuma literāru tēlu. Filmas režisors ir Deivids Jeitss. Galvenās lomas atveido Aleksandrs Skarsgords, Semjuels Džeksons, Margota Robija, Džimons Honsū, Džims Brodbents un Kristofs Valcs. Filmas pirmizrāde notika Dolby teātrī.\n\nTarzāns ir iedzīvojies Londonā. Drīz vien Tarzānu lūdz atgriezties viņa bijušajās mājās džungļos, kur Tarzānam jāizpēta, kas notiek kalnrūpniecības nometnē.\n", "id": "lvs_Latn_105138"}
{"text": "Tamija\n\n\"Tamija\" () ir 2014. gada komēdija, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir Bens Falkone. Galvenās lomas atveido Melisa Makārtija (arī viena no filmas producentiem un scenārija autoriem), Sūzana Sarandona, Elisone Dženija, Gerijs Kouls, Marks Duplass, Dens Akroids un Ketija Beitsa. Filmas pirmizrāde notika .\n\nTamija tiek atlaista no darba, bet neilgi pēc tam uzzina, ka viņas vīrs ir bijis neuzticīgs. Pēc abām neveiksmēm Tamija dodas ceļojumā kopā ar savu vecmāmiņu Pērlu.\n", "id": "lvs_Latn_105139"}
{"text": "Roboti (filma)\n\n\"Roboti\" () ir 2005. gada animācijas filma, kuras režisors ir Kriss Vedžs. Galvenās lomas ierunājuši Jūens Makgregors, Halle Berija, Gregs Kinīrs, Mels Brukss, Amanda Bainsa, Robins Viljamss un Drū Kerijs. Filmas pirmizrāde notika Vestvudā.\n\nRodnijs Koperbotoms ir jauns, ideālistisks izgudrotājs, kurš dzīvo robotu pasaulē. Viņš dodas uz lielpilsētu, lai pievienotos kompānijai, kura Rodniju iedvesmo, tomēr drīz vien Rodnijs saprot, ka viņam nav citas izvēles kā pretoties jaunajai, trakajai uzņēmuma vadībai.\n", "id": "lvs_Latn_105140"}
{"text": "Jeļena Pirožkova\n\nJeļena Pirožkova (, ; dzimusi ) ir krievu izcelsmes ASV brīvā stila cīkstone, 2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībniece, 2012. gada Pasaules čempione.\n", "id": "lvs_Latn_105141"}
{"text": "Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs\n\nHeinrihs Johans Gotlībs fon Volfs (, 1843—1897) bija vācbaltu muižnieks, Vecgulbenes muižas īpašnieks.\n", "id": "lvs_Latn_105142"}
{"text": "Dadžupe\n\nDadžupe ir Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.\n\nIztece - Amatas pagasta dienvidos. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Amatā pie Berģu mājām. Dadžupi vidustecē pie Velmeriem šķērso valsts autoceļš P31 (Ērgļi — Drabeši).\n", "id": "lvs_Latn_105143"}
{"text": "Gaidene\n\nGaidene (arī Gaidēnu upīte, Gaidupe, Gaitas upe, Gaitas upīte, Silnieku upe) ir Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.\n\nAugštece dažādās kartēs upes tecējums atšķiras. \"Jāņa Sētas\" kartē Gaidene iztek no Alaiņu ezera un tek gar Ģikšiem, bet LĢIA kartē iztece ir pie Ķauļiem. Tek ziemeļu - ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Amatā augšpus Līču mājām. Lejtecē upi šķērso valsts autoceļš P31 (Ērgļi — Drabeši).\n", "id": "lvs_Latn_105144"}
{"text": "Kurmjupe\n\nKurmjupe (arī Ežupe) ir Grūbas labā krasta pieteka Cēsu novadā.\n\nTek rietumu - ziemeļrietumu virzienā. Lielākā pieteka - Lielmārču strauts. Ietek Grūbā lejpus Strautkalnu mājām. Pirms ietekas Grūbā upi šķērso valsts autoceļš V317 (Asaru ezers – Melturi).\n", "id": "lvs_Latn_105145"}
{"text": "Lielmārču strauts\n\nLielmārču strauts (arī Lielmārču upe, Lielmāršu upe) ir Kurmjupes kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.\n\nTek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Kurmjupē pirms tās ieteces Grūbā. Pirms ietekas Kurmjupē to šķērso valsts autoceļš V317 (Asaru ezers – Melturi).\n", "id": "lvs_Latn_105146"}
{"text": "Maiļupe (Amatas pieteka)\n\nMaiļupe (arī Apšupe, Āpšupe) ir Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā. Augštecē un vidustecē tek ziemeļu virzienā, bet lejtecē sagriežas uz austrumiem. Ietek Amatā pie Pienes meža.\n", "id": "lvs_Latn_105147"}
{"text": "Nediene\n\nNediene (arī Nediena, Vediene, Vedienīte, augštecē arī Jaunzemupe, Palmēnupe, Sermuļupe, vidustecē - Dzērvesupe, Kažoču upe, Kažočupe, lejtecē - Zāģerupe) ir Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā pie Ģikšiem.\n\nIztece no Ruķeļu ezera. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Amatā pie Zāģeriem. Lejtecē caurtek Zāģeru HES ūdenskrātuvei. Augšpus ūdenskrātuves - Kaļļu strūklu avoti. Vidustecē upi šķērso valsts autoceļš P31 (Ērgļi — Drabeši).\n", "id": "lvs_Latn_105148"}
{"text": "Pērļupe (Amatas pieteka)\n\nPērļupe (arī Pērļupīte) ir Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.\n\nTek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Amatā lejpus Kārļiem. Upi šķērso valsts autoceļi V317 (Asaru ezers—Melturi) un A2 (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)), kā arī dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži. Upes krastos atrodas Spāre. Augštecē pie upes — Lepekšu avoti, lejtecē — Pērļupes ala.\n", "id": "lvs_Latn_105149"}
{"text": "Ratnieku upe (Amatas pieteka)\n\nRatnieku upe (arī Kalējupe) ir Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā pie Rencēniem. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Amatā lejpus Līčīšu mājām.\n", "id": "lvs_Latn_105150"}
{"text": "Silnieku strauts\n\nSilnieku strauts (arī Silnieku upe) ir Amatas labā krasta pieteka Cēsu novadā. Tek dienvidu virzienā. Ietek Amatā iepretim Zāģeriem.\n", "id": "lvs_Latn_105151"}
{"text": "Skujas upe\n\nSkujas upe (arī Dzirnupe, Dzirnupīte, Margupe, Skujasupe, Skujupe, augštecē — Mērupe, Mērupīte, vidustecē — Pienupe) ir Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.\n\nIztece no Dziļūkšņa purva uz dienvidiem no Amatas skolas. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Amatā lejpus Amatas. Upi šķērso valsts autoceļi V315 (Ieriķi—Ģikši). Upes krastos atrodas Aparnieki. Pie upes — Skujupes upurakmens.\n", "id": "lvs_Latn_105152"}
{"text": "Augšzemes iela (Rīga)\n\nAugšzemes iela ir iela Rīgā, Pārdaugavā, Zolitūdē. Kopējais ielas garums ir 375 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu un būvēta izlocīta gar dzīvojamajām ēkām, ielas pāra numuru pusē — tikai zaļā zona. Augšzemes iela sākas un beidzas krustojumā ar Priedaines ielu.\n\nIela nosaukta Latvijas novada Augšzemes vārdā.\n\nAugšzemes iela ir savienota tikai ar Priedaines ielu.\n", "id": "lvs_Latn_105153"}
{"text": "Jans Šadurskis\n\nJans Šadurskis (; miris ) bija Latgales (Inflantijas) Šadursku dzimtas muižnieks, Žečpospolitas valsts darbinieks, Pušas muižas īpašnieks, Jezuītu ordeņa darbības atbalstītājs, jezuītu filozofa Staņislava Šadurska brālis.\n\nJans Šadurskis bija Inflantijas podstolija Jana Šadurska Vecākā un Jadvigas Hilzenas dēls. Šadurska mātes brāļi bija Inflantijas kastelāns Jans Augusts Hilzens un Smoļenskas bīskaps Ježijs Mikolajs Hilzens. Viņam bija brāļi Staņislavs (jezuītu filozofs), Juzefs (Inflantijas oboznijs) un Ignacs. 1755. gadā Juscijanavā (mūsdienās ciems Vjerhņadzvinskas rajonā, Baltkrievijā) apprecējās ar Inflantijas kastelāna Jana Justiniāna Ņemiroviča-Ščita meitu Dorotu. Laulībā piedzima meita Barbara (kļuva par Brestas vojevodas Mikolaja Tadeuša Lopaciņska dēla Tomasa sievu) un Konstance (kļuva par Koscjuško sacelšanās ģenerālmajora Juzefa Marikoņa sievu).\n\nJanam Šadurskim piederēja plaši zemes īpašumi Latgalē (piederēja Jasmuižas, Mākoņkalna, Malnavas, Pušas, Pušmucovas un citas muižas), ko viņš mantoja no tēva, kā arī paplašināja savus īpašumus. Rezidēja savā Pušas īpašumā, kur miris. Bēres notika Otrā pasaules karā iznīcinātajā Daugavpils Jezuītu baznīcā.\n", "id": "lvs_Latn_105154"}
{"text": "Virtuālais asistents (profesija)\n\nVirtuālais asistents (parastais saīsinājums — VA) ir persona, kuras galvenais uzdevums ir uzņēmumam, organizācijai vai privātpersonai attālināti sniegt dažādus atbalsta pakalpojumus. VA darba pienākumi atšķiras no pasūtījuma specifikas, taču galvenokārt tie ir saistīti ar sociālo mediju pārvaldību, foto/video/audio vai tekstu rediģēšanu, tulkošanu, dienas plāna un pasākumu organizēšanu, komunikāciju ar klientu, datu ievadi un daudz ko citu. VA profesija kļuvusi par jaunāko tendenci visā pasaulē un tā ir viena no visstraujāk augošajām karjeras izaugsmes jomām. Saskaņā ar FlexJobs datiem, 2017. gadā darbavietu skaits, pateicoties VA profesijai, pieauga par 20%.\n\nParasti ar VA tiek noslēgts pakalpojuma līgums par īslaicīgo vai ilglaicīgo pakalpojumu saņemšanu. Tā kā darbs notiek attālināti (no mājām vai jebkurā citā vietā pasaulē) un VA vēlamajā laikā, šis amats dod iespēju apvienot vairākus darbus, kā arī turpināt mācības vai nodarboties ar vaļaspriekiem un sportu. VA profesiju var uzskatīt par labu alternatīvu personām ar īpašām vajadzībām un vecākiem, kas atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā.\n", "id": "lvs_Latn_105155"}
{"text": "Avotiņi (Līvbērzes pagasts)\n\nAvotiņi ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Izvietojusies pagasta dienviddaļā starp autoceļu P98 un Bērzes upi no pagasta centra Līvbērzes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105156"}
{"text": "Bāči\n\nBāči ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Izvietojusies pagasta rietumu daļā pie autoceļa P98 no pagasta centra Līvbērzes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105157"}
{"text": "Būdiņas\n\nBūdiņas ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Izvietojusies pagasta austrumu daļā pie autoceļa V1064 no pagasta centra Līvbērzes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Būdiņmuižas (Budding) pusmuižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_105158"}
{"text": "Cimāles\n\nCimāles (agrāk arī Cimale) ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Izvietojusies pagasta dienvidaustrumu daļā Vārpas polderī no pagasta centra Līvbērzes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105159"}
{"text": "Dobeļi\n\nDobeļi (arī Pļerras) ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Izvietojusies pagasta austrumu daļā Svētes kreisajā krastā pie autoceļa V1065 no pagasta centra Līvbērzes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas. Ciemā atrodas atpūtas komplekss «Jaundobeļi».\n", "id": "lvs_Latn_105160"}
{"text": "Veronas arēna\n\nVeronas arēna () ir antīkais romiešu amfiteātris, kas uzcelts Veronā, Itālijā, ap 30. gadu gladiatoru cīņām, jūras kaujām (naumahijām) un cirka priekšnesumiem. Tā atrodas pilsētas lielākajā laukumā — Piazza Bra. Veronas arēna ir pasaulē pazīstama kā koncerta laukums.\n\nVeronas amfiteātris ir trešais lielākais romiešu amfiteātris (pēc Kolizeja un Kapujas amfiteātra). Tas ir viens no labāk saglabātajām šāda veida celtnēm. 2000. gadā kopā ar pārējiem Veronas vēstures pieminekļiem amfiteātris tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma objektu sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_105161"}
{"text": "Signāltehnika\n\nSignāltehnikai ir liela nozīme cilvēka un tehnikas komunikācijā. Aizveroties vārtiem, nolaižoties barjerai vai mašīnas apstāšanās gadījumos ir nepieciešami viegli un pašsaprotami signāli. Signālu radīšanai tiek lietotas skaņas un gaismas ierīces. Nepieciešams pareizi izvēlēties signāla veidu, lai nerastos pārpratumi. Pareiza signālu saprašana var būt nozīmīga, it sevišķi bīstamā vidē vai avārijas apstākļos.\n", "id": "lvs_Latn_105162"}
{"text": "Bīčinga reforma\n\nPirmais ziņojums ieteica slēgt 2363 stacijas un 8000 kilometrus dzelzceļa līniju, kas sastādīja 55% no visām stacijām un 30% no līnijām. Šo slēgšanu mērķis bija novērst lielos Lielbritānijas dzelzceļu radītos zaudējumus, samazināt nepieciešamās subsīdijas tīkla uzturēšanai. Tas arī ieteica vairākas mazāk zināmas izmaiņas, piemēram, veicināt konteineru lietošanu kravu transportā. Otrais ziņojums identificēja dažas galvenās līnijas, kurās būtu nepieciešami nopietni ieguldījumi.\n\nLielākā daļa staciju un līniju tika slēgtas pēc plāna, neskatoties uz iedzīvotāju protestiem. Mūsdienās šīs slēgšanas tiek vērtētas ļoti strīdīgi un Bīčinga vārds tiek asociēts ar masveida dzelzceļu slēgšanu.\n", "id": "lvs_Latn_105163"}
{"text": "Neiedomājami skaista\n\n\"Neiedomājami skaista\" () ir 1999. gada ASV melnā komēdija, kuras režisors ir Maikls Patriks Džanns. Galvenās lomas atveido Kirstena Dansta, Elēna Barkina, Denīza Ričardsa un Kērstija Elija. Filmas pirmizrāde notika .\n\nMountrouzas pilsētā notiek skaistumkonkurss. Kad konkursa dalībnieki sāk mirt dīvainos apstākļos, drīz vien kļūst skaidrs, ka kāds visiem spēkiem cenšas uzvarēt.\n", "id": "lvs_Latn_105164"}
{"text": "Pamatkrāsas\n\n\"Pamatkrāsas\" () ir 1998. gada drāma, kas balstīta uz Džo Kleina romānu Primary Colors: A Novel of Politics. Filmas režisors un viens no producentiem ir Maiks Nikolss. Galvenās lomas atveido Džons Travolta, Emma Tompsone, Billijs Bobs Torntons, Adrians Lesters, Mora Tīrnija un Pols Gilfoils. Filmas pirmizrāde notika .\n\nFilmas galvenais varonis ir Henrijs Bartons, jauns ideālists, kurš pievienojas Billa Klintona 1992. gada prezidenta vēlēšanu kampaņai.\n", "id": "lvs_Latn_105165"}
{"text": "Private Parts\n\nPrivate Parts ir 1997. gada ASV biogrāfiska komēdija, kas balstīta uz Hauarda Sterna tāda paša nosaukuma grāmatu. Filmas režisore ir Betija Tomasa. Galvenās lomas atveido Hauards Sterns, Mērija Makkormika un Robins Kiverss. Filmas pirmizrāde notika .\n\nFilmā parādīts radio un TV personības, autora un filmu zvaigznes Hauarda Sterna dzīvesstāsts.\n", "id": "lvs_Latn_105166"}
{"text": "28 dienas vēlāk\n\n\"28 dienas vēlāk\" () ir 2002. gada Apvienotās Karalistes šausmu filma, kuras režisors ir Denijs Boils. Filmā aktīvistu grupa atbrīvo inficētu pērtiķi no laboratorijas. Pērtiķis iekož vienam grupas dalībniekam un inficē viņu ar agresivitātes vīrusu, kas vienā mirklī spēj pārvērst cilvēku nežēlīgā mironī. Tā sākas epidēmija, kura drīz pārņem visu Lielbritaniju. 28 dienas vēlāk filmas galvenais varonis pamostas no komas izpostītajā Londonā.\n\nFilmas pirmizrāde notika Apvienotajā Karalistē 2002. gada 1. novembrī. Galvenās lomas filmā atveido Kilians Mērfijs, Neomija Herisa, Kristofers Eklstons, Megana Bērnsa un Brendans Glīsons.\n\nFilma guva kritiķu atzinību un labus komerciālos panākumus, 2017. gadā žurnāls Time Out ievietoja to 100 labāko britu filmu sarakstā. 2007. gadā tika izdots filmas turpinājums – \"28 nedēļas vēlāk\".\n", "id": "lvs_Latn_105167"}
{"text": "Ričards Karapass\n\nRičards Antonio Karapass Montenegro (; dzimis ) ir Ekvadoras šosejas riteņbraucējs, pārstāv UCI WorldTeam komandu . 2019. gada jūnijā R. Karapass uzvarēja Giro d'Italia kopvērtējumā, kļūstot par pirmo Ekvadoras riteņbraucēju, kas to paveicis. 2021. gada jūlijā R. Karapass uzvarēja 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu grupas braucienā. Šī bija tikai otrā zelta medaļa Ekvadoras olimpiskajā vēsturē (pēc Džefersona Peresa zelta 20 km soļošanā 1996. gada olimpiādē).\n\nR. Karapasa iesauka ir \"La Locomotora\" (Lokomotīve).\n", "id": "lvs_Latn_105168"}
{"text": "Ponte Pietra\n\nPonte Pietra ( \"Akmens tilts\") ir romiešu arkādes tilts pār Adidžes upi Veronā, Itālijā. Tilts bija celts ap 89. gadu p.m.ē. Sākotnēji tas saucās Marmoreus (\"marmora tilts\"), bet vēlāk pēc pārbūvēm ieguva pašreizējo nosaukumu. Tilta vienā galā ir uzcelts sargtornis. Tilta garums ir ap 93 metriem.\n\n1945. gadā, vācu armijai atkāpjoties no pilsētas, tilts kopā ar citiem pilsētas tiltiem tika pilnībā iznīcināts. 1957. gadā akmens tilts tika atjaunots, izmantojot oriģinālos fragmentus, kuri tika izvilkti no upes dibena.\n", "id": "lvs_Latn_105169"}
{"text": "Staņislavs Šadurskis\n\nStaņislavs Šadurskis (; dzimis , miris ) bija Pušā dzimis Latgales (Inflantijas) Šadursku dzimtas jezuīts un filozofs, Viļņas Universitātes profesors. Inflantijas kastelāna Jana Šadurska brālis.\n\nStaņislavs Šadurskis bija Inflantijas podstolija Jana Šadurska Vecākā un Jadvigas Hilzenas dēls. Šadurska mātes brāļi bija Inflantijas kastelāns Jans Augusts Hilzens un Smoļenskas bīskaps Ježijs Mikolajs Hilzens. Viņam bija brāļi Jans (Inflantijas horunžijs), Juzefs (Inflantijas oboznijs) un Ignacs.\n\nBeidzis jezuītu skolu Daugavpilī, vēlāk visticamāk studēja Viļņas Universitātē. 1744. gadā iestājās jezuītu ordenī. No 1746. līdz 1748. gadam studēja filozofiju Viļņas Universitātē, filozofijas studijas beidza Oršā (no 1748. līdz 1749.), jo Viļņas Universitāte bija cietusi ugunsgrēkā. Ar mātesbrāļa Jana Augusta Hilzena atbalstu turpināja studijas teoloģijā, matemātikā un dabaszinībās Varšavā un Parīzē. No 1757. gada pasniedza filozofiju, fiziku, vēsturi un ģeogrāfiju jezuītu Collegium Nobilium Varšavā. No 1759. gada mācīja jezuītu skolā Navahrudakā, kur pasniedza pilno trīsgadīgo filozofijas kursu. 1762. gadā ieguva filozofijas un brīvo mākslu maģistra grādu Viļņas Universitātē. No 1765. līdz 1766. gadā pasniedza morālo teoloģiju un kanoniskās tiesības Viļņas Universitātē. 1766. gadā ieguva doktora grādu kanoniskajās tiesībās. Vēlāk pasniedza jezuītu skolās Grodņā un Braņevo. Pēdējos gadus līdz jezuītu ordeņa likvidācijai 1773. gadā pavadīja Daugavpilī, daudz laika pavadīdams Hilzenu un Šadursku īpašumos. Par pēdējiem dzīves gadiem - trūcīga informācija.\n", "id": "lvs_Latn_105170"}
{"text": "Mateo Genduzi\n\nMateo Genduzi (, dzimis ) ir Francijas futbolists, spēlē pussarga pozīcijā, Francijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Genduzi pārstāv Itālijas A sērijas komandu Lazio, kas viņu īrē no Marseille.\n", "id": "lvs_Latn_105171"}
{"text": "Tottenham Hotspur stadions\n\nTottenham Hotspur stadions ir futbola stadions, Londonā, Anglijā. Stadionā ir 62 062 skatītāju vietas. Šeit savas mājas spēles aizvada Anglijas Premjerlīgas komanda Tottenham Hotspur F.C., kas iepriekš spēlēja White Hart Lane stadionā.\n", "id": "lvs_Latn_105172"}
{"text": "Viktors Vanjama\n\nViktors Vanjama (, dzimis ) ir Kenijas futbolists, spēlē pussarga pozīcijā, pārstāv Kenijas futbola izlasi. Kopš 2020. gada Vanjama pārstāv MLS komandu CF Montréal.\n", "id": "lvs_Latn_105173"}
{"text": "Sekss, meli un video\n\n\"Sekss, meli un video\" () ir 1989. gada drāma, kuras režisors un scenārija autors ir Stīvens Soderbergs. Galvenās lomas atveido Džeimss Speiders, Endija Makdauela, Pīters Galahers un Lora San Džiakomo. Filmas pirmizrāde notika .\n\nStīvens Soderbergs tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijā \"Labākais oriģinālscenārijs\".\n\nAnna ir seksuāli apspiesta sieviete, kuras vīrs Džons krāpj Annu ar viņas māsu Sintiju. Viss mainās, kad ierodas kāds ciemiņš ar visai neparastu fetišu.\n", "id": "lvs_Latn_105174"}
{"text": "Ārpus redzesloka\n\n\"Ārpus redzesloka\" () ir 1998. gada ASV kriminālkomēdija, kas balstīta uz Elmora Leonarda tāda paša nosaukuma romānu. Filmas režisors ir Stīvens Soderbergs. Galvenās lomas atveido Džordžs Klūnijs, Dženifere Lopesa, Vings Reimss, Dons Čīdls, Deniss Farina un Alberts Brukss. Filmas pirmizrāde notika .\n\nBanku laupītājs Džeks izbēg no cietuma un drīz vien sāk iemīlēties federālajā maršalā Kārenā, kuru viņš ir nolaupījis.\n", "id": "lvs_Latn_105175"}
{"text": "Freds Armisens\n\nFerejdans Roberts \"Freds\" Armisens (dzimis ) ir ASV aktieris, komiķis, rakstnieks, kinoproducents un mūziķis, vislabāk zināms kā Saturday Night Live aktieru grupas dalībnieks. No 2002. gada līdz 2013. gadam Armisens tēlojis lomas tādās komēdijās kā \"Eiropas ceļojums\", \"Televīzijas dvēsele\" un citās. Kopā ar komēdijas partneri Keriju Braunstīnu Armisens arī tēlo dažādās lomas Documentary Now!, kā arī ir viens no šī seriāla veidotājiem.\n", "id": "lvs_Latn_105176"}
{"text": "Satiksme (filma)\n\n\"Satiksme\" () ir 2000. gada krimināldrāma, kas balstīta uz britu 1989. gada seriālu Traffik. Filmas režisors ir Stīvens Soderbergs. Galvenās lomas atveido Maikls Daglass, Dons Čīdls, Benisio del Toro, Deniss Kveids un Ketrina Zeta-Džonsa. Filmas pirmizrāde notika Ņujorkā.\n\nFilmā ir parādīti trīs ar narkotikām saistīti stāsti. Prezidents ieceļ konservatīvu tiesnesi Robertu Veikfīldu, lai viņš vadītu Amerikā pieaugošo karu pret narkotikām, tomēr drīz vien Roberts atklāj, ka viņa meita ir atkarīga no kreka. Tajā pašā laikā divi Narkotiku apkarošanas administrācijas aģenti aizsargā ziņotāju, bet cietumā esoša narkotiku barona sieva cenšas turpināt ģimenes biznesu.\n", "id": "lvs_Latn_105177"}
{"text": "High Flying Bird\n\nHigh Flying Bird ir 2019. gada ASV sporta drāma, kuras režisors ir Stīvens Soderbergs. Galvenās lomas atveido Andrē Holands, Zezija Bītza, Melvins Gregs, Sonja Sona un Zekerijs Kvinto. Filmas pirmizrāde notika Slemdensas filmu festivālā.\n\nSporta aģents jaunajam basketbolistam piespēlē intriģējošu un pretrunīgu biznesa iespēju lokauta laikā.\n", "id": "lvs_Latn_105178"}
{"text": "Sarkanbrūnā tīmeklene\n\nSarkanbrūnā tīmeklene ( jeb Cortinarius orellanoides) ir indīga tīmekleņu dzimtas sēne. Līdz ar zaļo mušmiri pieder pie indīgākajām sēnēm, ietilpst vienā grupā ar dzeltensarkano tīmekleni. Latvijā sastopama parasti reti, bet labvēlīgos gados bieža.\n", "id": "lvs_Latn_105179"}
{"text": "Ģipteri\n\nĢipteri ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Izvietojusies pagasta rietumu daļā no pagasta centra Līvbērzes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105180"}
{"text": "Imants Lagodskis\n\nImants Lagodskis (dzimis ) ir latviešu brīvā stila cīkstonis, vairākkārtējs prestižu starptautisko turnīru uzvarētājs un godalgoto vietu ieguvējs, pasaules junioru čempions.\n", "id": "lvs_Latn_105181"}
{"text": "28 nedēļas vēlāk\n\n\"28 nedēļas vēlāk\" () ir 2007. gada Apvienotās Karalistes, Spānijas un Amerikas Savienoto Valstu kopražojuma šausmu filma, kuras režisors ir Huans Karloss Fresnadiljo. Filma ir turpinājums 2002. gada filmai \"28 dienas vēlāk\". Darbība notiek pēc sešiem mēnešiem, kad agresivitātes vīrusa izplatīšana tiek apturēta un sākas valsts atjaunošana.\n\nFilmas pirmizrāde notika Londonā 2007. gada 26. aprīlī, Latvijā – tā paša gada 7. jūlijā. Galvenās lomas filmā atveido Roberts Kārlails, Rouza Bairna, Džeremijs Renners, Herolds Perrino, Ketrina Makkormaka un Aidriss Elba.\n", "id": "lvs_Latn_105182"}
{"text": "Jaunāmuiža (Līvbērzes pagasts)\n\nJaunāmuiža ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Izvietojusies pagasta rietumu daļā no pagasta centra Līvbērzes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Jaunāmuižas (Neuhof) pusmuižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_105183"}
{"text": "Jaunciems (Līvbērzes pagasts)\n\nJaunciems ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Izvietojusies pagasta ziemeļaustrumos Ruduļa polderī pie autoceļa V1065 no pagasta centra Līvbērzes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105184"}
{"text": "Līvesmuiža\n\nLīvesmuiža (arī Līvbērzes muiža, Līves) ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Izvietojusies pagasta rietumdaļā pie autoceļa V1064 no pagasta centra Līvbērzes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Līvbērzes muižas (Liwen Bersen) centru. Muižas kungu māja ir aizsargājams kultūrvēstures piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_105185"}
{"text": "Aļmuhametovs\n\nGazizs Aļmuhametovs (Ғәзиз Әлмөхәмәтов; 1895—1938) — baškīru dziedātājs, komponists un sabiedrisks darbinieks; Iļmars Aļmuhametovs (Илмар Әлмөхәмәтов; 1971) — baškīru teātra režisors, dramaturgs, augstskolas pasniedzējs un TV raidījumu vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_105186"}
{"text": "Bārāņs\n\nIštvāns Bārāņs (István Bárány, 1907—1995) — Ungārijas peldētājs; Roberts Bārāņs (Róbert Bárány, 1876—1936) — Austroungārijas otorinolaringologs.\n", "id": "lvs_Latn_105187"}
{"text": "Gavi arka\n\nGavi arka () ir senās Romas triumfa arka Veronā, Itālijā. Arku 1. gadsimta pirmajā pusē cēlis Lūcijs Vitrūvijs Cerdone, domājams, Vitrūvija māceklis, par godu Gavi dzimtai, kas tajā laikā Veronā bija visietekmīgākā. 1805. gadā, Napoleona armijai iebrūkot Itālijā, arka tika izjaukta, lai nodrošinātu franču karaspēka vezumu caurbraukšanu. 1930. gadā arka tika atjaunota no saglabātā materiāla netālu no savas sākotnējās atrašanās vietas.\n\nArkai ir viens laidums, fasāde ir greznota ar puskolonnām, bet aile ar dekoratīvu frīzi. Zem arkas ir saglabājies seno romiešu ceļa bazalta bruģis.\n\nRenesanses laikā Gavi arka kalpoja par paraugu daudzu Ziemeļitālijas baznīcu un kapelu interjeru veidošanā (piemēram, Pindemonte dzimtas kapela Sv. Anastasijas bazilikā, Veronā).\n", "id": "lvs_Latn_105188"}
{"text": "Līvbērzes stacija\n\nLīvbērzes stacija (agrāk arī Lielaiskrogs) ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Izvietojusies pagasta rietumdaļā pie autoceļa P98 no pagasta centra Līvbērzes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pēc 1904. gada pie dzelzceļa līnijā Tukums II—Jelgava izbūvētās Līvbērzes stacijas. Netālu esošā Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir valsts nozīmes kultūrvēstures piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_105189"}
{"text": "Rubeņi (Līvbērzes pagasts)\n\nRubeņi ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Izvietojusies pagasta dienvidrietumos pie autoceļa V1076 no pagasta centra Līvbērzes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105190"}
{"text": "Upmaļi (Līvbērzes pagasts)\n\nUpmaļi (agrāk arī Mīslavciems, Mīslavas) ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Izvietojusies pagasta austrumos Lielupes kreisajā krastā no pagasta centra Līvbērzes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105191"}
{"text": "Vārpa (Līvbērzes pagasts)\n\nVārpa (agrāk dažkārt Sarkankrogs) ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Izvietojusies pagasta dienvidaustrumos Vārpas polderī pie Jelgavas pilsētas robežas no pagasta centra Līvbērzes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izaugusi pēckara gados kā padomju saimniecības «Jelgava» iecirkņa ciemats. Vārpā atrodas veikals un vairākas ražotnes.\n", "id": "lvs_Latn_105192"}
{"text": "Ēriks Baijī\n\nĒriks Baijī (, dzimis ) ir Kotdivuāras futbolists, spēlē aizsarga pozīcijā, Kotdivuāras futbola izlases dalībnieks. Kopš 2024. gada Baijī pārstāv Spānijas La Liga komandu Villarreal.\n", "id": "lvs_Latn_105193"}
{"text": "Andrē Onana\n\nAndrē Onana (; dzimis ) ir Kamerūnas futbolists, spēlē vārtsarga pozīcijā, Kamerūnas futbola izlases dalībnieks. No 2023. gada 20. jūlija pārstāv Anglijas Premjerlīgas klubu Manchester United. No 2022. gada līdz 2023. gadam Onana pārstāvēja Itālijas A sērijas komandu Internazionale.\n", "id": "lvs_Latn_105194"}
{"text": "Matiss de Lihts\n\nMatiss de Lihts (, dzimis ) ir nīderlandiešu futbolists, spēlē aizsarga pozīcijā, pārstāv Nīderlandes futbola izlasi. Kopš 2022. gada de Lihts pārstāv Vācijas Bundeslīgas komandu Minhenes \"Bayern\".\n", "id": "lvs_Latn_105195"}
{"text": "Frenkijs de Jongs\n\nFrenkijs de Jongs (, dzimis ) ir nīderlandiešu futbolists, spēlē pussarga pozīcijā. Kopš 2019. gada de Jongs pārstāv La Liga komandu FC Barcelona.\n", "id": "lvs_Latn_105196"}
{"text": "Lapas (ciems)\n\nLapas ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Platones pagastā. Izvietojusies pagasta ziemeļdaļā pie autoceļa A8 no pagasta centra Platones, no novada domes Jelgavā un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105197"}
{"text": "Fabiņu\n\nFabiu Enrike Tavarešs (, dzimis ), zināms arī kā Fabiņu (Fabinho), ir Brazīlijas futbolists, spēlē pussarga pozīcijā. Fabiņu pārstāv Saūda Arābijas profesionālā līgas komandu Al-Ittihad Club un Brazīlijas futbola izlasi.\n", "id": "lvs_Latn_105198"}
{"text": "Solāris (2002. gada filma)\n\n\"Solāris\" () ir 2002. gada zinātniskās fantastikas drāma, kas balstīta uz Staņislava Lema zinātniskās fantastikas romānu ar tādu pašu nosaukumu. Filmas režisors un scenārija autors ir Stīvens Soderbergs. Galvenās lomas atveido Džordžs Klūnijs un Nataša Makelhona. Filmas pirmizrāde notika .\n\nProblēmu mākts psihologs Kriss Kelvins tiek nosūtīts uz izolētu pētniecības staciju, kas apriņķo dīvainu planētu, lai pētītu stacijas apkalpi.\n", "id": "lvs_Latn_105199"}
{"text": "Blakusefekts (filma)\n\n\"Blakusefekts\" () ir 2013. gada psiholoģisks trilleris, kura režisors ir Stīvens Soderbergs. Galvenās lomas atveido Džūds Lo, Rūnija Mara, Ketrina Zeta-Džonsa un Čenings Teitums. Filmas pirmizrāde notika ASV.\n\nNeilgi pēc tam, kad Emīlijas vīru Mārtinu izlaiž no cietuma, Emīlija, it kā cenšoties izdarīt pašnāvību, iebrauc sienā. Emīlijas psihiatrs Džonatans viņai izraksta eksperimentālus jaunus medikamentus, tomēr šīm zālēm ir negaidīti blakusefekti.\n", "id": "lvs_Latn_105200"}
{"text": "Aišpūri (Ūdrīšu pagasts)\n\nAišpūri ir ciems Ūdrīšu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 270 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Guļbinka.\n", "id": "lvs_Latn_105201"}
{"text": "Aiviekste (Lēdmanes pagasts)\n\nAiviekste ir ciems Lēdmanes pagastā, Ogres novadā. Atrodas 63 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Aviekstes ūdenskrātuve.\n", "id": "lvs_Latn_105202"}
{"text": "Aizbalti\n\nAizbalti ir ciems Vaboles pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 220 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Baltezers.\n", "id": "lvs_Latn_105203"}
{"text": "Aizezere (Ilzeskalna pagasts)\n\nAizezere ir ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 249 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Vusars.\n", "id": "lvs_Latn_105204"}
{"text": "Aizpūrīši (Sīļukalna pagasts)\n\nAizpūrīši ir ciems Sīļukalna pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 208 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V761.\n", "id": "lvs_Latn_105205"}
{"text": "Aizupīši (Riebiņu pagasts)\n\nAizupīši ir ciems Riebiņu pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 215 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas piemineklis fašisma upuriem.\n", "id": "lvs_Latn_105206"}
{"text": "Aizupīši (Saunas pagasts)\n\nAizupīši ir ciems Saunas pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 209 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V736.\n", "id": "lvs_Latn_105207"}
{"text": "Aizups\n\nAizups ir ciems Lazdulejas pagastā, Balvu novadā. Atrodas 238 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P46.\n", "id": "lvs_Latn_105208"}
{"text": "Aizvīķi\n\nAizvīķi ir ciems Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā. Atrodas 10 km no pagasta centra Gramzdas, 50 km no novada centra Grobiņas un 208 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas vairākas apskates vietas (Aizvīķu baptistu baznīca, Aizvīķu parks).\n\nBijušajā Aizvīķu muižā atrodas Valsts sociālās aprūpes centra \"Kurzeme\" filiāle \"Aizvīķi\" (pansionāts jau kopš 1952. gada).\n", "id": "lvs_Latn_105209"}
{"text": "Akminīši (Kaunatas pagasts)\n\nAkminīši (arī Akmenīši) ir ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 275 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas keramiķa, Latvijas Kultūras fonda kopas \"Pūdnīku skūla\" dibinātāja, Evalda Vasilevska darbnīca, kā arī Akmenīšu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105210"}
{"text": "Akminoji\n\nAkminoji ir ciems Dubnas pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 225 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Veirūgnas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105211"}
{"text": "Akminojs\n\nAkminojs ir ciems Galēnu pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 211 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas pasts.\n", "id": "lvs_Latn_105212"}
{"text": "Aksjonova\n\nAksjonova ir ciems Ezernieku pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 293 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Paholku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105213"}
{"text": "Aleksandrova (Rudzātu pagasts)\n\nAleksandrova ir ciems Rudzātu pagastā, Līvānu novadā. Atrodas 197 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105214"}
{"text": "Altinīki\n\nAltinīki ir ciems Ezernieku pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 294 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas piemineklis Jānim Baško, Ežezers.\n", "id": "lvs_Latn_105215"}
{"text": "Aļhovka (Sakstagala pagasts)\n\nAļhovka ir ciems Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 236 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105216"}
{"text": "Aļksnīši\n\nAļksnīši ir ciems Rudzātu pagastā, Līvānu novadā. Atrodas 203 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P62.\n", "id": "lvs_Latn_105217"}
{"text": "Amši\n\nAmši ir ciems Lejasciema pagastā, Gulbenes novadā. Atrodas 167 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Sinoles ūdensdzirnavas.\n", "id": "lvs_Latn_105218"}
{"text": "Andrupenes Sloboda\n\nAndrupenes Sloboda () ir ciems Andrupenes pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 255 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105219"}
{"text": "Andžāni (Ezernieku pagasts)\n\nAndžāni ir ciems Ezernieku pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 290 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Udrijas ezers, Ciukača ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105220"}
{"text": "Anetpole\n\nAnetpole ir ciems Saunas pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 221 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V756.\n", "id": "lvs_Latn_105221"}
{"text": "Annasmuiža (Eglaines pagasts)\n\nAnnasmuiža ir ciems Eglaines pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 184 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P70. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Baltezers, Zeļonkas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105222"}
{"text": "Annasmuiža (Mežvidu pagasts)\n\nAnnasmuiža ir ciems Mežvidu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 266 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Mežvidu katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105223"}
{"text": "Anspoki\n\nAnspoki ir ciems Preiļu pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 209 km attālumā no Rīgas.\n\nViens no ievērojamākajiem kultūrvēsturiskajiem apskates objektiem ciemā ir Anspoku (Anspaku) medību pils.\n", "id": "lvs_Latn_105224"}
{"text": "Antoniški (Rušonas pagasts)\n\nAntoniški ir ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 222 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V742. Ciema apkārtnē atrodas Feimaņu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105225"}
{"text": "Antonovka (Goliševas pagasts)\n\nAntonovka ir ciems Goliševas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 293 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V505.\n", "id": "lvs_Latn_105226"}
{"text": "Antropova\n\nAntropova ir ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 277 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie reģionālā autoceļa P55 (Rēzekne_Dagda). Ciema apkārtnē atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Antropovas senkapi, Antropovas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105227"}
{"text": "Aleksandrova (Konstantinovas pagasts)\n\nAleksandrova ir ciems Konstantinovas pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 265 km attālumā no Rīgas.\n\nCiemā ir izvietota viena no Dagdas novada izglītības iestādēm - Aleksandrovas pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_105228"}
{"text": "Apšinīki (Dricānu pagasts)\n\nApšinīki ir ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 252 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V562 (Greivuļi _ Ilzeskalns). Ciema apkārtnē atrodas Zileņu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105229"}
{"text": "Apšinīki (Gaigalavas pagasts)\n\nApšinīki (arī Apšinieki) ir ciems Gaigalavas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 243 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105230"}
{"text": "Apšukolns\n\nApšukolns ir ciems Vīksnas pagastā, Balvu novadā. Atrodas 227 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Sprogu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105231"}
{"text": "Arkani\n\nArkani ir ciems Pureņu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 272 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Dukanu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105232"}
{"text": "Armaņi\n\nArmaņi ir ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 295 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Ežezers, Bondarišku ezers, Bedinka.\n", "id": "lvs_Latn_105233"}
{"text": "Asači\n\nAsači ir ciems Audriņu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 245 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta _ valsts nozīmes vēstures piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_105234"}
{"text": "Asinova\n\nAsinova ir ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 246 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V589 (Skūškova-Dricāni).\n\nNo Asinovas nāk Latgales Kultūras centra izdevniecības ilggadējais vadītājs, Rēzeknes Goda pilsonis _ Jānis Elksnis.\n\nAsinovā dzimis skolotājs, literāts Ontons Matvejāns (16.02.1937.-11.09.2008.). Dzimtajam ciemam veltījis grāmatu Aizīt muna Asinova.\n", "id": "lvs_Latn_105235"}
{"text": "Asnīnes\n\nAsnīnes (arī Asņīnis) ir ciems Rikavas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 216 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas uz Maltas upes izveidotā Nagļu ūdenskrātuve.\n", "id": "lvs_Latn_105236"}
{"text": "Astragini\n\nAstragini ir ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 226 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Gluhars.\n", "id": "lvs_Latn_105237"}
{"text": "Aščuki (Dubnas pagasts)\n\nAščuki ir ciems Dubnas pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 224 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Aščuku vecticībnieku baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105238"}
{"text": "Atgoniški\n\nAtgoniški ir ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 283 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Stirns.\n", "id": "lvs_Latn_105239"}
{"text": "Atpūta (Sventes pagasts)\n\nAtpūta ir ciems Sventes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 238 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Peļušinas ezers, Līksnas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105240"}
{"text": "Atradze\n\nAtradze ir ciems Kokneses pagastā, Aizkraukles novadā. Atrodas 3,5 km no pagasta centra Kokneses, 13 km no novada centra Aizkraukles un 97 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Bilstiņu mežs.\n", "id": "lvs_Latn_105241"}
{"text": "Loganam veicas\n\n\"Loganam veicas\" () ir 2017. gada ASV kinokomēdija, kura režisors ir Stīvens Soderbergs. Galvenās lomas atveido Čenings Teitums, Ādams Draivers, Sets Makfārlins, Railija Kīo, Ketija Holmsa, Ketrīna Voterstone un Sebastians Stens. Filmas pirmizrāde notika Noksvilā.\n\nDivi brāļi Džimijs un Klaids mēģina veikt apjomīgu zādzību laikā, kad Ziemeļkarolīnā notiek NASCAR sacīkstes.\n", "id": "lvs_Latn_105242"}
{"text": "Augstīkolni\n\nAugstīkolni (arī Augstikalni) ir ciems Bērzgales pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 258 km attālumā no Rīgas, Červonkas upītes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_105243"}
{"text": "Auguļova\n\nAuguļova ir ciems Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 294 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Garais ezers, viesu māja.\n", "id": "lvs_Latn_105244"}
{"text": "Auliciems\n\nAuliciems ir ciems Kokneses pagastā, Aizkraukles novadā. Atrodas 7 km no pagasta centra Kokneses, 10 km no novada centra Aizkraukles un 94 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A6.\n", "id": "lvs_Latn_105245"}
{"text": "Auziņi (Sventes pagasts)\n\nAuziņi ir ciems Sventes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 204 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Auziņu ozols.\n", "id": "lvs_Latn_105246"}
{"text": "Aviekste (Lēdmanes pagasts)\n\nAviekste ir ciems Lēdmanes pagastā, Ogres novadā. Izvietojusies pagasta rietumos, 63 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Aviekstes ūdenskrātuve.\n", "id": "lvs_Latn_105247"}
{"text": "Azargoli\n\nAzargoli jeb Ezergali ir ciems Aulejas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 283 km attālumā no Rīgas.\n\nCiems atrodas starp Lielo Gausli un Auleju.\n", "id": "lvs_Latn_105248"}
{"text": "Ārciems\n\nĀrciems ir ciems Pāles pagastā, Limbažu novadā. Atrodas 103 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Ārciema parks, Ārciema dzirnavu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105249"}
{"text": "Āriņi (Jersikas pagasts)\n\nĀriņi ir ciems Jersikas pagastā, Līvānu novadā. Atrodas 183 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Jersikas meža taka.\n", "id": "lvs_Latn_105250"}
{"text": "Āstere\n\nĀstere ir ciems Viļķenes pagastā, Limbažu novadā. Atrodas 106 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Āsteres parks, Āsteres ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105251"}
{"text": "Babri (Riebiņu pagasts)\n\nBabri ir ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 205 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas komponista Jāņa Ivanova piemiņas akmens.\n", "id": "lvs_Latn_105252"}
{"text": "Babri (Ilzeskalna pagasts)\n\nBabri ir ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 254 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Sološnīku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105253"}
{"text": "Baiki\n\nBaiki ir ciems Dubnas pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 226 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P58.\n", "id": "lvs_Latn_105254"}
{"text": "Bakani\n\nBakani (agrāk arī Bokani) ir ciems Dzelzavas pagastā, Madonas novadā. Atrodas 197 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Bakans.\n", "id": "lvs_Latn_105255"}
{"text": "Balaški\n\nBalaški ir ciems Višķu pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 236 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Kivriņu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105256"}
{"text": "Balašova (Ludzas novads)\n\nBalašova ir ciems Pureņu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 266 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Auziņu katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105257"}
{"text": "Balbiši (Čornajas pagasts)\n\nBalbiši () ir apdzīvota vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā. Izvietojies pagasta vidienē, netālu no autoceļa P55, no pagasta centra Čornajas, no novada centra Rēzeknes un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105258"}
{"text": "Balda (Pušas pagasts)\n\nBalda ir ciems Pušas pagastā, Rēzeknes novadā, pie Baldas upes. Atrodas 270 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis - Baldas ūdensdzirnavas, atjaunotajā dzirnavu ēkā darbojas atpūtas bāze. Baldas ūdensdzirnavas savā promocijas darbā \"Ūdensdzirnavu un mazo HES ainavas Latvijā\" ir pētījusi arhitekte Lilita Zeltiņa\n", "id": "lvs_Latn_105259"}
{"text": "Balda (Maltas pagasts)\n\nBalda ir ciems Maltas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 269 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema lielākā daļa atrodas Pušas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_105260"}
{"text": "Baldeniški\n\nBaldeniški ir ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 283 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A6. Ciema apkārtnē atrodas Čaupu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105261"}
{"text": "Baltā (Indras pagasts)\n\nBaltā ir ciems Indras pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 295 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V628. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Melnais ezers, Baltais ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105262"}
{"text": "Baltica (Krāslavas pagasts)\n\nBaltica ir ciems Krāslavas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 273 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Zimašu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105263"}
{"text": "Baltiņi (Krāslavas pagasts)\n\nBaltiņi ir ciems Krāslavas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 269 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105264"}
{"text": "Baltmuiža (Eglaines pagasts)\n\nBaltmuiža ir ciems Eglaines pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 184 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Baltezers, Sviļu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105265"}
{"text": "Baļinova\n\nBaļinova ir ciems Čornajas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 261 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Baļinovas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105266"}
{"text": "Bancuļi\n\nBancuļi ir ciems Kantinieku pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 233 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas zivju dīķis \"Palienas\".\n", "id": "lvs_Latn_105267"}
{"text": "Barani (Mežvidu pagasts)\n\nBarani ir ciems Mežvidu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 265 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V499.\n", "id": "lvs_Latn_105268"}
{"text": "Barinauci\n\nBarinauci ir ciems Ķepovas pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 289 km attālumā no Rīgas.\n\nBarinaucos dzimis Konstantīns Raudive (1909-1974) - filozofs, rakstnieks. K.Raudives bijušajā mājvietā ir uzstādīts piemiņas akmens.\n", "id": "lvs_Latn_105269"}
{"text": "Barisi\n\nBarisi ir ciems Ciblas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 289 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Barisu vīksna.\n", "id": "lvs_Latn_105270"}
{"text": "Anatova\n\nAnatova ir ciems Ņukšu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 279 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Pildas katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105271"}
{"text": "Batarāgi\n\nBatarāgi ir ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 248 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V558 (Skūškova-Dricāni). Ciema apkārtnē atrodas Pilcenes katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105272"}
{"text": "Batari\n\nBatari ir ciems Stoļerovas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 272 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa V579 (Rēzekne_Stoļerova_Kaunata).\n", "id": "lvs_Latn_105273"}
{"text": "Bebriši (Skaistas pagasts)\n\nBebriši ir ciems Skaistas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 283 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Skaistas katoļu baznīca, Drīdzs, pasts.\n", "id": "lvs_Latn_105274"}
{"text": "Beleviči\n\nBeleviči ir ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 251 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Sološnīku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105275"}
{"text": "Bečeri\n\nBečeri ir ciems Ņukšu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 275 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes LielaisPeisaiņs, Bečeru ezers, Asareits, MazaisPeisaiņs.\n", "id": "lvs_Latn_105276"}
{"text": "Beloglazovka\n\nBeloglazovka ir ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 239 km attālumā no Rīga, Rēzeknes novada Ciskādu apkaimē. Nozīmīgas kaujas Latvijas Brīvības cīņās.\n", "id": "lvs_Latn_105277"}
{"text": "Barsuki (Ņukšu pagasts)\n\nBarsuki ir ciems Ņukšu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 273 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V524.\n", "id": "lvs_Latn_105278"}
{"text": "Bereznīki\n\nBereznīki ir ciems Mākoņkalna pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 278 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie reģionālā autoceļa P56 (Malta_Kaunata).\n", "id": "lvs_Latn_105279"}
{"text": "Berjozovka (Piedrujas pagasts)\n\nBerjozovka ir ciems Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 286 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105280"}
{"text": "Bernadski\n\nBernadski ir ciems Izvaltas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 263 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Sargovas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105281"}
{"text": "Belomoiki\n\nBelomoiki ir ciems Ņukšu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 279 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas vairākas apskates vietas (Pildas katoļu baznīca, Ņukšu skolas muzejs), pasts.\n", "id": "lvs_Latn_105282"}
{"text": "Bērziņi (Raiskuma pagasts)\n\nBērziņi ir vasarnīcu ciems Raiskuma pagastā, Cēsu novadā. Atrodas 86 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P14. Ciema apkārtnē atrodas Ungurs, atpūtas bāze.\n", "id": "lvs_Latn_105283"}
{"text": "Bički (Maltas pagasts)\n\nBički ir ciems Maltas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 266 km attālumā no Rīgas pie Ainaseņa upes.\n", "id": "lvs_Latn_105284"}
{"text": "Bičuļi\n\nBičuļi ir ciems Zaļenieku pagastā, Jelgavas novadā. Atrodas 62 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Aspazijas piemiņas istaba.\n", "id": "lvs_Latn_105285"}
{"text": "Bidzāni\n\nBidzāni ir ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 279 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Marguču ezers, Joniku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105286"}
{"text": "Bernāni (Nagļu pagasts)\n\nBernāni (pareizāk Biernāni) ir apdzīvota vieta Rēzeknes novada Nagļu pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu pierobežā no pagasta centra Nagļiem, no novada centra Rēzeknes un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas Rēzeknītes upes labā krastā, bet no ziemeļiem to norobežo Drabāku-Orenīšu dīķi. Tāpat Bernānos krustojas vietējie autoceļi V592 un V596.\n", "id": "lvs_Latn_105287"}
{"text": "Bierzinīki (Nautrēnu pagasts)\n\nBierzinīki ir ciems Nautrēnu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 256 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105288"}
{"text": "Bierzinīki (Zvirgzdenes pagasts)\n\nBierzinīki ir ciems Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 273 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Valna ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105289"}
{"text": "Bikaunīki (Silmalas pagasts)\n\nBikaunīki (), arī Bikaunieki, ir ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 258 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105290"}
{"text": "Bikova (Andrupenes pagasts)\n\nBikova ir ciems Andrupenes pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 259 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105291"}
{"text": "Bilstiņi\n\nBilstiņi ir ciems Kokneses pagastā, Aizkraukles novadā. Atrodas 4,5 km no pagasta centra Kokneses, 14 km no novada centra Aizkraukles un 98 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105292"}
{"text": "Bindari (Saunas pagasts)\n\nBindari ir ciems Saunas pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 215 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V738.\n", "id": "lvs_Latn_105293"}
{"text": "Bindari (Kalniešu pagasts)\n\nBindari ir ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 279 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V627. Ciema apkārtnē atrodas Vaičuku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105294"}
{"text": "Birkineļu dārziņi\n\nBirkineļu dārziņi ir ciems Kalkūnes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 247 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Sila ezers, Ribaku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105295"}
{"text": "Birzgaļi\n\nBirzgaļi ir ciems Gailīšu pagastā, Bauskas novadā. Atrodas 84 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1027.\n\nLatvijas neatkarības kara laikā 1919. gada 1. maijā Krievgaļus un Birzgaļus, piespiežot lieliniekus atkāpties, atbrīvoja Baltijas landesvēra Bauskas bataljona 3. rota.\n", "id": "lvs_Latn_105296"}
{"text": "Birznieki (Kokneses pagasts)\n\nBirznieki ir ciems Kokneses pagastā, Aizkraukles novadā. Atrodas 8 km no pagasta centra Kokneses, 24,5 km no novada centra Aizkraukles un 101 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105297"}
{"text": "Anapole (Istras pagasts)\n\nAnapole ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 322 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Anapoles muiža.\n", "id": "lvs_Latn_105298"}
{"text": "Biubāni\n\nBiubāni ir ciems Aizkalnes pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 219 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V748.\n", "id": "lvs_Latn_105299"}
{"text": "Biža\n\nBiža ir ciems Andrupenes pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 257 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Bižas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105300"}
{"text": "Biži (Cirmas pagasts)\n\nBiži ir ciems Cirmas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 256 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V550. Ciema apkārtnē atrodas Bižu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105301"}
{"text": "Neprāts caur telefona kameru\n\n\"Neprāts caur telefona kameru\" () ir 2018. gada psiholoģiska šausmu filma, kuras režisors ir Stīvens Soderbergs. Galvenās lomas atveido Klēra Foja, Džošua Leonards, Džejs Faroa, Džūno Templa, Eimija Malinsa un Eimija Īrvinga. Filmas pirmizrāde notika Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā. Filma ir īpaša ar to, ka tā pilnībā tika nofilmēta ar iPhone 7 Plus.\n\nJauna sieviete Sojera piespiedu kārtā tiek ievietota psihiatriskajā slimnīcā, kura viņai jāsaskaras ar savām vislielākajām bailēm.\n", "id": "lvs_Latn_105302"}
{"text": "Bļižņeva\n\nBļižņeva ir ciems Rundēnu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 288 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Bļižņevas vecticībnieku baznīca, Bļižņevas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105303"}
{"text": "Bodrovka\n\nBodrovka ir ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 232 km attālumā no Rīgas.\n\nBodrovkā dzimis Mihails Bodrovs (1937_1997), zinātnieks, filologs, dzejnieks.\n", "id": "lvs_Latn_105304"}
{"text": "Bogdoni\n\nBogdoni ir ciems Skaistas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 282 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Kuļs, Ildza ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105305"}
{"text": "Bandari\n\nBandari ir ciems Čornajas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 265 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Spruktu ūdenskrātuve.\n", "id": "lvs_Latn_105306"}
{"text": "Bojāri (Dagdas pagasts)\n\nBojāri ir ciems Dagdas pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 275 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Obiteļu dzirnavu ezers, Bojāru purvs.\n", "id": "lvs_Latn_105307"}
{"text": "Bolbiši\n\nBolbiši (arī Balbiši; , Balbyši) ir apdzīvota vieta Rēzeknes novada Sakstagala pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumu daļā no pagasta centra Sakstagala, no novada centra Rēzeknes un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V572 un Ciskodas, ka arī tās apkārtnē atrodas Bolbišu kapi.\n", "id": "lvs_Latn_105308"}
{"text": "Boldači\n\nBoldači ir ciems Pildas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 288 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Boldaču ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105309"}
{"text": "Baltais Dukstigals\n\nBoltais Diužgols (arī Baltais Dukstigals) ir ciems Čornajas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 263 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Rāznas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105310"}
{"text": "Āriņi (Mētrienas pagasts)\n\nĀriņi ir ciems Mētrienas pagastā, Madonas novadā. Atrodas 166 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Odzienas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105311"}
{"text": "Boltakrūgs (Vaboles pagasts)\n\nBoltakrūgs ir ciems Vaboles pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 215 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Pelieča ezers, Krivānu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105312"}
{"text": "Boltāni\n\nBoltāni ir ciems Mērdzenes pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 276 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V501.\n", "id": "lvs_Latn_105313"}
{"text": "Bolūžova\n\nBolūžova ir ciems Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 274 km attālumā no Rīgas Rūbežneicas upes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_105314"}
{"text": "Bombizi\n\nBombizi ir ciems Višķu pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 232 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V676.\n", "id": "lvs_Latn_105315"}
{"text": "Bondariški (Andzeļu pagasts)\n\nBondariški ir ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 297 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Bondarišku ezers, Gaudiveits.\n", "id": "lvs_Latn_105316"}
{"text": "Borisovka (Saunas pagasts)\n\nBorisovka ir ciems Saunas pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 212 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Jezufinovas parks.\n", "id": "lvs_Latn_105317"}
{"text": "Borisovka (Robežnieku pagasts)\n\nBorisovka ir ciems Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 304 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105318"}
{"text": "Borisovka (Silmalas pagasts)\n\nBorisovka ir ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 230 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Borisovkas vecticībnieku lūgšanu nams .\n", "id": "lvs_Latn_105319"}
{"text": "Borkova (Atašienes pagasts)\n\nBorkova ir ciems Atašienes pagastā, Jēkabpils novadā. Atrodas 179 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105320"}
{"text": "Borovaja (Kantinieku pagasts)\n\nBorovaja ir ciems Kantinieku pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 235 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105321"}
{"text": "Borovaja (Pildas pagasts)\n\nBorovaja ir ciems Pildas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 285 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Lielais Kurmas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105322"}
{"text": "Bramaņi\n\nBramaņi ir ciems Pelēču pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 228 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Nīdermuižas katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105323"}
{"text": "Bregži\n\nBregži ir ciems Vaidavas pagastā, Valmieras novadā. Atrodas 103 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V188. Ciema apkārtnē atrodas Krēslinieku muzejs.\n", "id": "lvs_Latn_105324"}
{"text": "Brencēni\n\nBrencēni ir ciems Bebru pagastā, Aizkraukles novadā. Atrodas 25 km no novada centra Aizkraukles, 2 km no pagasta centra Vecbebriem un 101 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105325"}
{"text": "Bricēni\n\nBricēni ir ciems Lēdmanes pagastā, Ogres novadā. Izvietojusies pagasta dienvidaustrumos, 71 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105326"}
{"text": "Baibas\n\nBaibas ir ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 211 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Pieniņu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105327"}
{"text": "Brogi\n\nBrogi ir ciems Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 299 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Lielais Gusena ezers, Mateika.\n", "id": "lvs_Latn_105328"}
{"text": "Brokas (Sīļukalna pagasts)\n\nBrokas ir ciems Sīļukalna pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 203 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas pasts, pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_105329"}
{"text": "Bronki (Konstantinovas pagasts)\n\nBronki ir ciems Konstantinovas pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 294 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie reģionālā autoceļa P61 (Krāslava_Dagda).\n", "id": "lvs_Latn_105330"}
{"text": "Bronki (Andrupenes pagasts)\n\nBronki ir ciems Andrupenes pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 253 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105331"}
{"text": "Brunavišķi\n\nBrunavišķi ir ciems Gailīšu pagastā, Bauskas novadā. Atrodas 81 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1026.\n", "id": "lvs_Latn_105332"}
{"text": "Buciniški\n\nBuciniški ir ciems Biķernieku pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 248 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_105333"}
{"text": "Bucinīki\n\nBucinīki ir ciems Jersikas pagastā, Līvānu novadā. Atrodas 172 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Iesalnieku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105334"}
{"text": "Bukas (Mālpils pagasts)\n\nBukas ir ciems Siguldas novada Mālpils pagastā. Atrodas 4 km no pagasta centra Mālpils, 18 km no novada centra Siguldas un 61 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Buku muiža (Suddenbach), Bukas dīķis.\n", "id": "lvs_Latn_105335"}
{"text": "Buki (Preiļu pagasts)\n\nBuki ir ciems Preiļu pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 201 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas viesu māja.\n", "id": "lvs_Latn_105336"}
{"text": "Bulgārija (Valgundes pagasts)\n\nBulgārija ir ciems Valgundes pagastā, Jelgavas novadā. Izvietojusies pagasta dienviddaļā Dimantu grāvja krastā pie autoceļa P99 no pagasta centra Valgundes, no novada domes Jelgavā un no Rīgas. Ciemā atrodas Hercogu kapi.\n", "id": "lvs_Latn_105337"}
{"text": "Buliņi (Vaidavas pagasts)\n\nBuliņi ir ciems Vaidavas pagastā, Valmieras novadā. Atrodas 105 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Krēslinieku muzejs, Gāršenieku attekas.\n", "id": "lvs_Latn_105338"}
{"text": "Buliši\n\nBuliši ir ciems Ņukšu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 281 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V521. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Mazais Zurzu ezers, Lielais Zurzu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105339"}
{"text": "Bulāni\n\nBuļāni (arī Bulāni) ir ciems Čornajas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 266 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Rāznas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105340"}
{"text": "Bunčova\n\nBunčova (arī Bunčeva) ir ciems Svariņu pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 280 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Speilukolna ezers, Šņucinovas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105341"}
{"text": "Buras (Sventes pagasts)\n\nBuras ir ciems Sventes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 211 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Sventes ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105342"}
{"text": "Buseniški\n\nBuseniški ir ciems Aulejas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 285 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Aulejas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105343"}
{"text": "Aleksejevka\n\nAleksejevka ir ciems Andrupenes pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 265 km attālumā no Rīgas.\n\nPapildus informācija par ciemu atrodama Lursoft adrešu katalogā.\n", "id": "lvs_Latn_105344"}
{"text": "Butiški\n\nButiški ir ciems Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 241 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Butišku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105345"}
{"text": "Butkunova\n\nButkunova ir ciems Indras pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 300 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Baļbinovas katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105346"}
{"text": "Butleri (Pušas pagasts)\n\nButleri ir ciems Pušas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 271 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie reģionālā autoceļa P57 (Malta_Sloboda). Ciema apkārtnē atrodas vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis - Baldas ūdensdzirnavas, atjaunotajā dzirnavu ēkā darbojas atpūtas bāze.\n", "id": "lvs_Latn_105347"}
{"text": "Buzdi\n\nBuzdi ir ciems Mežvidu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 265 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A13.\n", "id": "lvs_Latn_105348"}
{"text": "Būbini\n\nBūbini ir ciems Blontu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 275 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Blontu dīķi.\n", "id": "lvs_Latn_105349"}
{"text": "Aleksandrovka (Rušonas pagasts)\n\nAleksandrovka ir ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 220 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V743. Ciema apkārtnē atrodas Aleksandrovkas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105350"}
{"text": "Austrumi (Kokneses pagasts)\n\nAustrumi ir ciems Kokneses pagastā, Aizkraukles novadā. Atrodas 6,5 km no pagasta centra Kokneses, 19 km no novada centra Aizkraukles un 89 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105351"}
{"text": "Būruški\n\nBūruški ir ciems Isnaudas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 269 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A12.\n", "id": "lvs_Latn_105352"}
{"text": "Akmiņsola\n\nAkmiņsola ir ciems Lazdulejas pagastā, Balvu novadā. Atrodas 239 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas pasts.\n", "id": "lvs_Latn_105353"}
{"text": "Catlakši (Rušonas pagasts)\n\nCatlakši ir ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 220 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V742.\n", "id": "lvs_Latn_105354"}
{"text": "Cauči\n\nCauči ir ciems Vaidavas pagastā, Valmieras novadā. Atrodas 98 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Anuļu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105355"}
{"text": "Caurumi\n\nCaurumi ir ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 282 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A6.\n", "id": "lvs_Latn_105356"}
{"text": "Cegaļne\n\nCegaļne ir ciems Kalupes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 211 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P64. Ciema apkārtnē atrodas Mazais Kolupa ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105357"}
{"text": "Ceglineica\n\nCeglineica ir ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 248 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V589 (Skūškova-Dricāni).\n", "id": "lvs_Latn_105358"}
{"text": "Ceglinīki\n\nCeglinīki ir ciems Vaboles pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 221 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Dublinieku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105359"}
{"text": "Celeitāni\n\nCeleitāni ir ciems Izvaltas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 259 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Izvaltas katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105360"}
{"text": "Celminīki\n\nCelminīki ir ciems Dunavas pagastā, Jēkabpils novadā. Atrodas 188 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas piemineklis nacionālajiem partizāniem.\n", "id": "lvs_Latn_105361"}
{"text": "Ceperi\n\nCeperi ir ciems Galēnu pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 234 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Ceperu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105362"}
{"text": "Cepleiši\n\nCepleiši ir ciems Dubnas pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 225 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Veirūgnas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105363"}
{"text": "Ceplīši (Krāslavas pagasts)\n\nCeplīši ir ciems Krāslavas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 272 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Dūneklis.\n", "id": "lvs_Latn_105364"}
{"text": "Cibļi\n\nCibļi ir ciems Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 231 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Ezergailīšu Velna akmens.\n", "id": "lvs_Latn_105365"}
{"text": "Cibuļovka\n\nCibuļovka ir ciems Tabores pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 239 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Ruģeļu ūdenskrātuve.\n", "id": "lvs_Latn_105366"}
{"text": "Cierpinski\n\nCierpinski ir ciems Aulejas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 255 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Maceņš, Cierps, Bierža ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105367"}
{"text": "Celtnieks (Kalkūnes pagasts)\n\nCeltnieks ir ciems Kalkūnes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 244 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Raiņa māja - muzejs, Dūņu ezers, viesu māja.\n", "id": "lvs_Latn_105368"}
{"text": "Cimoškas (Krāslavas pagasts)\n\nCimoškas ir ciems Krāslavas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 270 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Ašars, Olksns, Zirga ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105369"}
{"text": "Cirsinīki\n\nCirsinīki ir ciems Jersikas pagastā, Līvānu novadā. Atrodas 175 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Dignājas luterāņu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105370"}
{"text": "Ciskāni (Kantinieku pagasts)\n\nCiskāni ir ciems Kantinieku pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 235 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105371"}
{"text": "Ciši (Rušonas pagasts)\n\nCiši ir ciems Rušonas pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 220 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Tišas vecticībnieku lūgšanu nams, ūdenstilpes Rjabojes ezers, Salmejs.\n", "id": "lvs_Latn_105372"}
{"text": "Augstīkolni (Mežvidu pagasts)\n\nAugstīkolni ir ciems Mežvidu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 259 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105373"}
{"text": "Čaunāni (Stabulnieku pagasts)\n\nČaunāni ir ciems Stabulnieku pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 214 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P58.\n", "id": "lvs_Latn_105374"}
{"text": "Čaupi (Kalniešu pagasts)\n\nČaupi ir ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 280 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Vikaiņu ezers, Čaupu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105375"}
{"text": "Čerepova (Robežnieku pagasts)\n\nČerepova ir ciems Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 291 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105376"}
{"text": "Čerņavski\n\nČerņavski ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 320 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Plisūns.\n", "id": "lvs_Latn_105377"}
{"text": "Červonka (Aizkalnes pagasts)\n\nČervonka ir ciems Aizkalnes pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 225 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Pelēču ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105378"}
{"text": "Červonka (Bērzgales pagasts)\n\nČervonka ir ciems Bērzgales pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 256 km attālumā no Rīgas, Červonkas upītes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_105379"}
{"text": "Bumbiški\n\nBumbiški ir ciems Ozolaines pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 245 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas viesu māja.\n", "id": "lvs_Latn_105380"}
{"text": "Čuhnova\n\nČuhnova ir ciems Rundēnu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 300 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Testečkovas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105381"}
{"text": "Čumine\n\nČumine ir ciems Bērzgales pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 258 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Meirānu ezers, viesu nams.\n", "id": "lvs_Latn_105382"}
{"text": "Čūdari\n\nČūdari ir ciems Malnavas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 282 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A13.\n", "id": "lvs_Latn_105383"}
{"text": "Dača\n\nDača ir ciems Lendžu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 257 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Viraudas ezers, pasts.\n", "id": "lvs_Latn_105384"}
{"text": "Dagdas muiža\n\nDagdas Muiža ir ciems Dagdas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 266 km attālumā no Rīgas.\n\nSenākās ziņas par Dagdas muižu attiecināmas uz 17.gs. pirmo pusi.\n\nCiema apkārtnē atrodas vairākas apskates vietas (Dagdas estrāde, Dagdas ala, Dagdas muižas parks, Dagdas pareizticīgo baznīca), hostelis.\n", "id": "lvs_Latn_105385"}
{"text": "Dagdas Sloboda\n\nDagdas Sloboda ir ciems Andrupenes pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 263 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Tīvgols.\n", "id": "lvs_Latn_105386"}
{"text": "Daibe (Stalbes pagasts)\n\nDaibe (agrāk arī Daibes muiža) ir ciems Stalbes pagastā, Cēsu novadā. Atrodas 91 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Daibes (Daiben) muižas centru. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Mauriņu dīķis, Ozolkalna dīķis, Daibes dīķis.\n", "id": "lvs_Latn_105387"}
{"text": "Dampadruva\n\nDampadruva ir ciems Vīksnas pagastā, Balvu novadā. Atrodas 234 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Sprogu katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105388"}
{"text": "Auksteņi\n\nAuksteņi ir ciems Līksnas pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 218 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V679. Ciema apkārtnē atrodas Sarkaņu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105389"}
{"text": "Borski\n\nBorski ir ciems Līksnas pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 212 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Koša ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105390"}
{"text": "Daniševka\n\nDaniševka ir ciems Višķu pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 229 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas vairākas apskates vietas (Daniševkas Sv. Apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca, Daniševkas vecticībnieku lūgšanu nams), Luknas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105391"}
{"text": "Dargeļeva\n\nDargeļeva ir ciems Indras pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 294 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V628. Ciema apkārtnē atrodas Baltais ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105392"}
{"text": "Daudziši\n\nDaudziši ir ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 285 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V627. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Maču ezers, Rinģis.\n", "id": "lvs_Latn_105393"}
{"text": "Daugava (Kalkūnes pagasts)\n\nDaugava ir ciems Kalkūnes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 239 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Mičurinieša ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105394"}
{"text": "Degliši\n\nDegliši ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 314 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Ubuļu ezers, Dolgojes ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105395"}
{"text": "Barsuki (Maļinovas pagasts)\n\nBarsuki ir ciems Maļinovas pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 243 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105396"}
{"text": "Deimaņi\n\nDeimaņi ir ciems Ozolaines pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 254 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas rakstnieka disidenta Mihaila Naricas māja-muzejs.\n", "id": "lvs_Latn_105397"}
{"text": "Dekšņi (Biķernieku pagasts)\n\nDekšņi ir ciems Biķernieku pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 251 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105398"}
{"text": "Deneliški\n\nDeneliški ir ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 237 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa V580 (Rēzekne_Ciskādi_Ružina).\n", "id": "lvs_Latn_105399"}
{"text": "Denisova (Robežnieku pagasts)\n\nDenisova ir ciems Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 303 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Mošņica, Nauļānu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105400"}
{"text": "Derdziņi\n\nDerdziņi ir ciems Vīksnas pagastā, Balvu novadā. Atrodas 226 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Derdziņu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105401"}
{"text": "Barzovka\n\nBarzovka ir ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 226 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa V570 (Malta_Silajāņi).\n", "id": "lvs_Latn_105402"}
{"text": "Dergači\n\nDergači ir ciems Ņukšu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 277 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V525.\n", "id": "lvs_Latn_105403"}
{"text": "Dervaniški (Kalniešu pagasts)\n\nDervaniški ir ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 285 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Dziļais ezers, Lukštānu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105404"}
{"text": "Dervāni\n\nDervāni (precīzāk Diervani) ir apdzīvota vieta Rēzeknes novada Griškānu pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā netālu no Taudejāņu stacijas, no pagasta centra Sprūževas, no novada centra Rēzeknes un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105405"}
{"text": "Borovaja (Kaunatas pagasts)\n\nBorovaja ir ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 281 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Asticu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105406"}
{"text": "Diervonīši\n\nDiervonīši ir ciems Mērdzenes pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 275 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V501.\n", "id": "lvs_Latn_105407"}
{"text": "Diervonīši (Isnaudas pagasts)\n\nDiervonīši ir ciems Isnaudas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 278 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105408"}
{"text": "Dilbi\n\nDilbi ir ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 283 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Noviku ezers, Stirns.\n", "id": "lvs_Latn_105409"}
{"text": "Diļeviči\n\nDiļeviči ir ciems Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 243 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas kempings.\n", "id": "lvs_Latn_105410"}
{"text": "Dinaburski\n\nDinaburski ir ciems Brigu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 295 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Rimšu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105411"}
{"text": "Diuksts\n\nDiuksts ir ciems Salnavas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 290 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Ruskulovas katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105412"}
{"text": "Dievžeikari\n\nDievžeikari ir ciems Tilžas pagastā, Balvu novadā. Atrodas 256 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Raicinis.\n", "id": "lvs_Latn_105413"}
{"text": "Dobročina\n\nDobročina ir ciems Svariņu pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 299 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Borisovkas (Dobroščinas) senkapi (Kara, Franču kapi, Ostrovok).\n", "id": "lvs_Latn_105414"}
{"text": "Doļnaja\n\nDoļnaja ir ciems Pilskalnes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 201 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V719.\n", "id": "lvs_Latn_105415"}
{"text": "Bandališki\n\nBandališki ir ciems Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 250 km attālumā no Rīgas pie Puniškas ietekas Daugavā.\n", "id": "lvs_Latn_105416"}
{"text": "Berezovka (Naujenes pagasts)\n\nBerezovka ir ciems Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 249 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105417"}
{"text": "Doņikova (Goliševas pagasts)\n\nDoņikova ir ciems Goliševas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 289 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Goliševas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca, pasts.\n", "id": "lvs_Latn_105418"}
{"text": "Doronkas\n\nDoronkas ir ciems Jersikas pagastā, Līvānu novadā. Atrodas 183 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Jersikas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105419"}
{"text": "Dorotpole (Pušas pagasts)\n\nDorotpole ir ciems Pušas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 243 km attālumā no Rīgas.\n\nDorotpolē dzimis Vitālijs Kalvāns (1909_1965), mākslinieks-gleznotājs.\n", "id": "lvs_Latn_105420"}
{"text": "Dorotpole (Kalniešu pagasts)\n\nDorotpole ir ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 287 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Mazais Dorotpoles ezers, Dorotpoles ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105421"}
{"text": "Dreijerovka\n\nDreijerovka (arī Dreiverovka) ir skrajciems Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā Rēzeknes upes kreisā krastā iepretī novada centram Rēzeknes pilsētai 8 km no pagasta centra Ozolmuižas un 239 km no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Aivara Ušpeļa keramikas kolekcija.\n", "id": "lvs_Latn_105422"}
{"text": "Dreimaņi (Dunavas pagasts)\n\nDreimaņi ir ciems Dunavas pagastā, Jēkabpils novadā. Atrodas 191 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Daudzvārdu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105423"}
{"text": "Dreizi\n\nDreizi ir skrajciems Rēzeknes novada Griškānu pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumu daļā no pagasta centra Sprūževas, no novada centra Rēzeknes un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105424"}
{"text": "Drēņi\n\nDrēņi ir ciems Rožupes pagastā, Līvānu novadā. Atrodas 173 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas vējdzirnavas.\n", "id": "lvs_Latn_105425"}
{"text": "Drikaški\n\nDrikaški ir ciems Malnavas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 282 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas viesu nams.\n", "id": "lvs_Latn_105426"}
{"text": "Drinki\n\nDrinki ir ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 252 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Zileņu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105427"}
{"text": "Druķu Vecumi\n\nDruķu Vecumi ir ciems Mežāres pagastā, Jēkabpils novadā. Atrodas 168 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V795.\n", "id": "lvs_Latn_105428"}
{"text": "Dubļinīki\n\nDubļinīki ir ciems Vaboles pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 221 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Dublinieku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105429"}
{"text": "Dubnas viensētas\n\nDubnas viensētas ir ciems Turku pagastā, Līvānu novadā. Atrodas 169 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Līvānu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105430"}
{"text": "Dubņagi\n\nDubņagi ir ciems Andrupenes pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 253 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Cierps\n", "id": "lvs_Latn_105431"}
{"text": "Dubovka (Riebiņu pagasts)\n\nDubovka ir ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 210 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Gluhoje.\n", "id": "lvs_Latn_105432"}
{"text": "Dudari\n\nDudari ir ciems Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 240 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Rušons.\n", "id": "lvs_Latn_105433"}
{"text": "Baļbinova (Indras pagasts)\n\nBaļbinova ir ciems Indras pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 299 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas vairākas apskates vietas (Indras parks, Baļbinovas katoļu baznīca), Šņokovas dīķis, mūzikas un mākslas skola.\n", "id": "lvs_Latn_105434"}
{"text": "Dukuļi (Andzeļu pagasts)\n\nDukuļi ir ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 290 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Svoitānu ezers, Mazais Iļzs, Diunoklis, Lielais Iļzs.\n", "id": "lvs_Latn_105435"}
{"text": "Dukuļova\n\nDukuļova ir ciems Lazdulejas pagastā, Balvu novadā. Atrodas 238 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas pasts.\n", "id": "lvs_Latn_105436"}
{"text": "Dumbrova\n\nDumbrova ir ciems Silajāņu pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 217 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V577.\n", "id": "lvs_Latn_105437"}
{"text": "Dunciški (Riebiņu pagasts)\n\nDunciški ir ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 214 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Skangeļu vecticībnieku lūgšanu nams, Riebiņu zirgaudzētava.\n", "id": "lvs_Latn_105438"}
{"text": "Dunduri (Mežvidu pagasts)\n\nDunduri ir ciems Mežvidu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 261 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Siemineits, Kapineits.\n", "id": "lvs_Latn_105439"}
{"text": "Aizupe (Sventes pagasts)\n\nAizupe ir ciems Sventes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 226 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V711.\n", "id": "lvs_Latn_105440"}
{"text": "Driksniški\n\nDriksniški ir ciems Sventes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 234 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Degšņu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105441"}
{"text": "Dunski (Naujenes pagasts)\n\nDunski ir ciems Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 240 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_105442"}
{"text": "Dupini (Lūznavas pagasts)\n\nDupāni (arī Dupini) ir ciems Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 259 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105443"}
{"text": "Dupini (Maltas pagasts)\n\nDupini ir ciems Maltas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 260 km attālumā no Rīgas.\n\nDupinu ciemā dzimusi Klāra Kondrova (1932_2019), ārste, Maltas pagasta Goda pilsone.\n", "id": "lvs_Latn_105444"}
{"text": "Dūkstupi\n\nDūkstupi ir ciems Mētrienas pagastā, Madonas novadā. Atrodas 173 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V871.\n", "id": "lvs_Latn_105445"}
{"text": "Dzalbi (Aulejas pagasts)\n\nDzalbi ir ciems Aulejas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 280 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ezeri Luboneņš, Ārdavs, Ploteņš.\n", "id": "lvs_Latn_105446"}
{"text": "Dzalbi (Kombuļu pagasts)\n\nDzalbi ir ciems Kombuļu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 280 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Ārdavs, Ploteņš.\n", "id": "lvs_Latn_105447"}
{"text": "Dzalzava\n\nDzalzava ir skrajciems Saunas pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 213 km attālumā no Rīgas. Ciemā atrodas trīs viensētas. Robežojas ar Zelta Dibena un Jašores skrajciemiem.\n", "id": "lvs_Latn_105448"}
{"text": "Dilmani (Andrupenes pagasts)\n\nDilmani ir ciems Andrupenes pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 264 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Tīvgols.\n", "id": "lvs_Latn_105449"}
{"text": "Dzeņagols (Rundēnu pagasts)\n\nDzeņagols ir ciems Rundēnu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 300 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Bižas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105450"}
{"text": "Dzerbaki\n\nDzerbaki ir ciems Maļinovas pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 241 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Bondarišku vecticībnieku lūgšanu nams.\n", "id": "lvs_Latn_105451"}
{"text": "Dzierkaļi\n\nDzierkaļi (arī Dzerkaļi) ir ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 287 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Liepukalna skata tornis.\n", "id": "lvs_Latn_105452"}
{"text": "Dzierkaļi (Sakstagala pagasts)\n\nDzierkaļi (arī Dzerkaļi) ir ciems Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 234 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Ciskādu katoļu baznīca (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis), Luknas dīķis.\n", "id": "lvs_Latn_105453"}
{"text": "Dzierkaļi (Cirmas pagasts)\n\nDzierkaļi ir ciems Cirmas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 259 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A12. Ciema apkārtnē atrodas Cirma ezers, atpūtas bāze.\n", "id": "lvs_Latn_105454"}
{"text": "Dzirnavas (Tirzas pagasts)\n\nDzirnavas ir ciems Tirzas pagastā, Gulbenes novadā. Atrodas 179 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Āža dzirnavas.\n", "id": "lvs_Latn_105455"}
{"text": "Dzirvaniškas (Višķu pagasts)\n\nDzirvaniškas ir ciems Višķu pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 229 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A13.\n", "id": "lvs_Latn_105456"}
{"text": "Elektrons (Sventes pagasts)\n\nElektrons ir ciems Sventes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 208 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Klusais ezers, Ābelītes ezers, Audēju ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105457"}
{"text": "Eleonorvile\n\nEleonorvile ir ciems Rudzātu pagastā, Līvānu novadā. Atrodas 201 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P62. Ciema apkārtnē atrodas piemineklis bijušās Eleonorviles kapličas vietā.\n", "id": "lvs_Latn_105458"}
{"text": "Elkšņi (Tabores pagasts)\n\nElkšņi ir ciems Tabores pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 247 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Elernes katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105459"}
{"text": "Eļstes\n\nEļstes ir ciems Salnavas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 283 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Ruskulovas muiža.\n", "id": "lvs_Latn_105460"}
{"text": "Essenmuiža\n\nEssenmuiža ir ciems Ezernieku pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 294 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas piemineklis Jānim Baško, Ežezers.\n", "id": "lvs_Latn_105461"}
{"text": "Eversmuiža (Ciblas pagasts)\n\nEversmuiža ir ciems Ciblas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 280 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas vairākas apskates vietas (Ciblas novada muzejs, Eversmuižas katoļu baznīca, Eversmuiža).\n", "id": "lvs_Latn_105462"}
{"text": "Ezereņi\n\nEzereņi ir ciems Skaistas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 283 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Lielais Ožukns, Soms.\n", "id": "lvs_Latn_105463"}
{"text": "Ezernieki (Engures pagasts)\n\nEzernieki ir ciems Engures pagastā, Tukuma novadā. Atrodas 4,5 km no pagasta centra Engures 27 km no novada centra Tukuma un 100 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105464"}
{"text": "Ezernīki (Ņukšu pagasts)\n\nEzernīki ir ciems Ņukšu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 277 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P49. Ciema apkārtnē atrodas Pildas ezers, viesu māja.\n", "id": "lvs_Latn_105465"}
{"text": "Fabrika (Kubulu pagasts)\n\nFabrika ir ciems Kubulu pagastā, Balvu novadā. Atrodas 217 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V487.\n", "id": "lvs_Latn_105466"}
{"text": "Filantmuiža\n\nFilantmuiža, vēsturiski arī Filandmuiža, ir ciems Pildas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 293 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Mazais Filantmuižas ezers, Lielais Filantmuižas ezers.\n\n20. gadsimta 20. un 30. gados Filantmuižā darbojās pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_105467"}
{"text": "Fiļkina\n\nFiļkina ir ciems Audriņu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 244 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas bērnudārzs, pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_105468"}
{"text": "Firsovas\n\nFirsovas ir ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 221 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Bicānu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105469"}
{"text": "Foļvarkova\n\nFoļvarkova ir ciems Čornajas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 267 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Rāznas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105470"}
{"text": "Franapole\n\nFranapole ir ciems Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 275 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Franapoles ezers, viesu nams, hostelis.\n", "id": "lvs_Latn_105471"}
{"text": "Froli (Andzeļu pagasts)\n\nFroli ir ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 263 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Glušņa.\n", "id": "lvs_Latn_105472"}
{"text": "Gaidupes\n\nGaidupes ir ciems Bebru pagastā, Aizkraukles novadā. Atrodas Gaidupes krastos 28 km no novada centra Aizkraukles, 2 km no pagasta centra Vecbebriem un 104 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105473"}
{"text": "Gaileiši (Rušonas pagasts)\n\nGaileiši ir ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 222 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Feimaņu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105474"}
{"text": "Gailiši (Ņukšu pagasts)\n\nGailiši ir ciems Ņukšu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 282 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V521. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Mazais Zurzu ezers, Lielais Zurzu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105475"}
{"text": "Gajova (Andzeļu pagasts)\n\nGajova ir ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 262 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Ildzs.\n", "id": "lvs_Latn_105476"}
{"text": "Gajs (ciems)\n\nGajs ir ciems Višķu pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 230 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V683.\n", "id": "lvs_Latn_105477"}
{"text": "Galdišova\n\nGaldišova ir ciems Cirmas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 259 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Cirma ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105478"}
{"text": "Gančauski\n\nGančauski ir ciems Līksnas pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 209 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas motelis.\n", "id": "lvs_Latn_105479"}
{"text": "Garanči (Gaigalavas pagasts)\n\nGaranči ir ciems Gaigalavas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 232 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105480"}
{"text": "Garanu Škauna\n\nGaranu Škauna ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 321 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Šķaunes ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105481"}
{"text": "Garaudži\n\nGaraudži ir ciems Ezernieku pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 288 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Riuseits.\n", "id": "lvs_Latn_105482"}
{"text": "Garbari (Cirmas pagasts)\n\nGarbari ir ciems Cirmas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 265 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Runtortas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105483"}
{"text": "Garbari (Brigu pagasts)\n\nGarbari ir ciems Brigu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 290 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P136.\n", "id": "lvs_Latn_105484"}
{"text": "Garīkolni\n\nGarīkolni (arī Garkolni) ir ciems Maltas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 236 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas keramiķa Aivara Ušpeļa un gleznotājas Vēsmas Ušpeles darbnīca \"Malny Wylky\".\n", "id": "lvs_Latn_105485"}
{"text": "Garšāni (Rušonas pagasts)\n\nGaršāni ir ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 218 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Rjabojes ezers, Salmejs.\n", "id": "lvs_Latn_105486"}
{"text": "Gauriņi\n\nGauriņi ir ciems Zaļenieku pagastā, Jelgavas novadā. Atrodas 74 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Pūteļu karjers.\n", "id": "lvs_Latn_105487"}
{"text": "Gavarčiki\n\nGavarčiki ir ciems Preiļu pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 208 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V752.\n", "id": "lvs_Latn_105488"}
{"text": "Gāgari\n\nGāgari ir ciems Isnaudas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 281 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Oču ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105489"}
{"text": "Geidāni\n\nGeidāni ir ciems Indras pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 298 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Indras parks, Šņokovas dīķis, pasts, pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_105490"}
{"text": "Gelutjova\n\nGelutjova ir ciems Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 290 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V626. Ciema apkārtnē atrodas Indrs.\n", "id": "lvs_Latn_105491"}
{"text": "Geļenova\n\nGeļenova ir ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 224 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Geļenovas parks, ūdenstilpes Bicānu ezers, Zvejnieku līcis, viesu māja.\n", "id": "lvs_Latn_105492"}
{"text": "Georgijeva\n\nGeorgijeva ir ciems Vīksnas pagastā, Balvu novadā. Atrodas 222 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V456.\n", "id": "lvs_Latn_105493"}
{"text": "Gercāni\n\nGercāni ir ciems Rožupes pagastā, Līvānu novadā. Atrodas 171 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas vējdzirnavas.\n", "id": "lvs_Latn_105494"}
{"text": "Giužas\n\nGiužas ir ciems Dubnas pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 221 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V681.\n", "id": "lvs_Latn_105495"}
{"text": "Gleizdiniški\n\nGleizdiniški ir ciems Dubnas pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 229 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V682.\n", "id": "lvs_Latn_105496"}
{"text": "Gnēžas\n\nGnēžas ir ciems Meņģeles pagastā, Ogres novadā. Atrodas 88 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas vairākas apskates vietas (Aderkašu Sv. Marijas-Magdalēnas pareizticīgo baznīca, Dullā Daukas birzs, skatu tornis). Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Aderkašu pareizticīgo baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105497"}
{"text": "Goliševa (Ilzeskalna pagasts)\n\nGoliševa ir ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 247 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105498"}
{"text": "Golišovka\n\nGolišovka ir ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 278 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Antropovas senkapi.\n", "id": "lvs_Latn_105499"}
{"text": "Golenti\n\nGoļanti (arī Golenti) ir ciems Čornajas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 266 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Spruktu ūdenskrātuve.\n", "id": "lvs_Latn_105500"}
{"text": "Gorbačovka (Biķernieku pagasts)\n\nGorbačovka ir ciems Biķernieku pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 255 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V637. Ciema apkārtnē atrodas Panteļišku vecticībnieku baznīca, Panteļišku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105501"}
{"text": "Gorbačovka (Feimaņu pagasts)\n\nGorbačovka ir ciems Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 232 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa V570 (Malta_Silajāņi).\n", "id": "lvs_Latn_105502"}
{"text": "Goreites\n\nGoreites ir ciems Mežvidu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 265 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Mežvidu katoļu baznīca, pasts, pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_105503"}
{"text": "Gorsvani\n\nGorsani (arī Gorsvani) ir ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 264 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Gailumu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105504"}
{"text": "Goruškas\n\nGoruškas ir ciems Audriņu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 244 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Lempu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105505"}
{"text": "Grabova\n\nGrabova ir ciems Andrupenes pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 256 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Olovecas ezers, Križovs.\n", "id": "lvs_Latn_105506"}
{"text": "Graiži\n\nGraiži ir ciems Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā. Atrodas 235 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Kaļku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105507"}
{"text": "Grancova\n\nGrancova ir ciems Kalupes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 216 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Grancovas liepu aleja.\n", "id": "lvs_Latn_105508"}
{"text": "Grases\n\nGrases ir ciems Dzelzavas pagastā, Madonas novadā. Atrodas 197 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Bakans.\n", "id": "lvs_Latn_105509"}
{"text": "Graši (Cesvaines pagasts)\n\nGraši ir ciems Cesvaines pagastā, Madonas novadā. Atrodas 166 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Grašu muiža, Grašu dzirnavu dīķis, viesu nams.\n", "id": "lvs_Latn_105510"}
{"text": "Grebieži\n\nGrebieži ir ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 227 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A13.\n", "id": "lvs_Latn_105511"}
{"text": "Grendze (Medumu pagasts)\n\nGrendze ir ciems Medumu pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 240 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Samaņkas ezers, Robežas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105512"}
{"text": "Gribolva\n\nGribolva ir ciems Galēnu pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 205 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V739.\n", "id": "lvs_Latn_105513"}
{"text": "Gribuļi (Gaigalavas pagasts)\n\nGribuļi ir ciems Gaigalavas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 248 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Strūžānu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105514"}
{"text": "Gribuļi (Krāslavas pagasts)\n\nGribuļi ir ciems Krāslavas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 277 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P61. Ciema apkārtnē atrodas Skaists.\n", "id": "lvs_Latn_105515"}
{"text": "Griguļi (Rušonas pagasts)\n\nGriguļi ir ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 228 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P62.\n", "id": "lvs_Latn_105516"}
{"text": "Griņkova\n\nGrinkova ir ciems Rundēnu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 291 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V566. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Rudzišu ezers, Kazeņa.\n", "id": "lvs_Latn_105517"}
{"text": "Griščati\n\nGriščati ir ciems Maltas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 266 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie reģionālā autoceļa P57 (Malta_Sloboda).\n", "id": "lvs_Latn_105518"}
{"text": "Grižanki\n\nGrižanki ir ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 285 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Rudušku vecticībnieku baznīca, ūdenstilpes Grižanku ezers, Rudušku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105519"}
{"text": "Grītāni\n\nGrītāni ir ciems Aulejas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 252 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Mazais Gauslis, Lielais Gauslis.\n", "id": "lvs_Latn_105520"}
{"text": "Grīvas\n\nGrīvas ir ciems Jaungulbenes pagastā, Gulbenes novadā. Atrodas 192 km attālumā no Rīgas. Ciems ir daļēji izzudis.\n", "id": "lvs_Latn_105521"}
{"text": "Grīzāni\n\nGrīzāni ir ciems Andrupenes pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 256 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Žuguru ezers, Solojs.\n", "id": "lvs_Latn_105522"}
{"text": "Grociškas\n\nGrociškas ir ciems Aizkalnes pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 224 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V747. Ciema apkārtnē atrodas Gornejašu kapliča.\n", "id": "lvs_Latn_105523"}
{"text": "Groveriški (Ozolaines pagasts)\n\nGroveriški ir ciems Ozolaines pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 249 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105524"}
{"text": "Groveriški (Silmalas pagasts)\n\nGroveriški ir ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 236 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Ciskodu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105525"}
{"text": "Grozas (Stabulnieku pagasts)\n\nGrozas ir ciems Stabulnieku pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 223 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105526"}
{"text": "Grumuži (Lūznavas pagasts)\n\nGrumuži ir ciems Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 276 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Grumužu ūdenskrātuve, viesu māja.\n", "id": "lvs_Latn_105527"}
{"text": "Grumuži (Mākoņkalna pagasts)\n\nGrumuži ir ciems Mākoņkalna pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 283 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105528"}
{"text": "Grustāni (Naujenes pagasts)\n\nGrustāni ir ciems Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 241 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105529"}
{"text": "Grustāniški\n\nGrustāniški ir ciems Višķu pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 233 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Ostrovas ezers, Boltaru ezers, Luknas ezers, Višķu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105530"}
{"text": "Gudakovski\n\nGudakovski ir ciems Stoļerovas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 268 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Spruktu ūdenskrātuve.\n", "id": "lvs_Latn_105531"}
{"text": "Gudeļi\n\nGudeļi ir ciems Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 265 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Špogu ezers, Harčenku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105532"}
{"text": "Gudļeva\n\nGudļeva ir ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 218 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Gudļevas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105533"}
{"text": "Gulinova\n\nGulinova ir ciems Pušas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 246 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie reģonālā autoceļa P57 (Malta_Sloboda).\n", "id": "lvs_Latn_105534"}
{"text": "Guļāni (Biķernieku pagasts)\n\nGuļāni ir ciems Biķernieku pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 253 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105535"}
{"text": "Gundegas (Raiskuma pagasts)\n\nGundegas ir vasarnīcu ciems Raiskuma pagastā, Cēsu novadā. Atrodas 90 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Ungurs, atpūtas bāze.\n", "id": "lvs_Latn_105536"}
{"text": "Guriliški\n\nGuriliški ir ciems Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 226 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa V594 (Viļāni–Guriliški– Mortišķi).\n\nCiema apkārtnē atrodas Gurilišku vecticībnieku baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105537"}
{"text": "Guta (Ambeļu pagasts)\n\nGuta ir ciems Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā. Atrodas 240 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Gutas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105538"}
{"text": "Guzas\n\nGuzas ir ciems Pelēču pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 234 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A13.\n", "id": "lvs_Latn_105539"}
{"text": "Ģipterāni\n\nĢipterāni ir ciems Dignājas pagastā, Jēkabpils novadā. Atrodas 172 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas pasts.\n", "id": "lvs_Latn_105540"}
{"text": "Harčenki\n\nHarčenki ir ciems Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 264 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Harčenku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105541"}
{"text": "Hmeļņicki (Izvaltas pagasts)\n\nHmeļņicki ir ciems Izvaltas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 254 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105542"}
{"text": "Horošova (Nirzas pagasts)\n\nHorošova ir ciems Nirzas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 285 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A12.\n", "id": "lvs_Latn_105543"}
{"text": "Idzipole\n\nIdzipole (arī Idzepole) ir ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 282 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Idzepoles ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105544"}
{"text": "Iemetēji\n\nIemetēji ir ciems Kauguru pagastā, Valmieras novadā. Atrodas 116 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Vecgauja.\n", "id": "lvs_Latn_105545"}
{"text": "Ievāni\n\nIevāni ir ciems Lizuma pagastā, Gulbenes novadā. Atrodas 169 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V433. Ciema apkārtnē atrodas vairākas apskates vietas (Lizuma vējdzirnavas, piemineklis represētajiem).\n", "id": "lvs_Latn_105546"}
{"text": "Ignašāni\n\nIgnašāni ir ciems Griškānu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 247 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas viesu māja.\n", "id": "lvs_Latn_105547"}
{"text": "Ignatāni\n\nIgnatāni ir ciems Kalupes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 206 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P64.\n", "id": "lvs_Latn_105548"}
{"text": "Ignatova (Konstantinovas pagasts)\n\nIgnatova ir ciems Konstantinovas pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 261 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105549"}
{"text": "Ikaženci\n\nIkaženci ir ciems Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 311 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Sļepuru, Ikažencu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105550"}
{"text": "Ilga (Medumu pagasts)\n\nIlga ir ciems Medumu pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 232 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Mazais Ilgas ezers, Lielais Ilgas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105551"}
{"text": "Ilza (Istras pagasts)\n\nIlza ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 320 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Šķaunes ezers, Ilza ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105552"}
{"text": "Ilzmuiža\n\nIlzmuiža ir ciems Bebrenes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 179 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Rupsītis, Ilzines ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105553"}
{"text": "Indāni (Galēnu pagasts)\n\nIndāni ir ciems Galēnu pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 211 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_105554"}
{"text": "Inikši\n\nInikši ir ciems Vaboles pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 210 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Inikšu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105555"}
{"text": "Inkini\n\nInkini ir ciems Ņukšu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 280 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Antoslavas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105556"}
{"text": "Isačenki\n\nIsačenki ir ciems Pildas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 295 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V516.\n", "id": "lvs_Latn_105557"}
{"text": "Istra (Istras pagasts)\n\nIstra ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 318 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Istras goba, Istras ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105558"}
{"text": "Iubeļi\n\nIubeļi (arī Jubeļi) ir ciems Dagdas pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 270 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Dagdas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105559"}
{"text": "Iubuļi\n\nIubuļi ir ciems Kalupes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 208 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P64.\n", "id": "lvs_Latn_105560"}
{"text": "Iudreiši (Ūdrīšu pagasts)\n\nIudreiši ir ciems Ūdrīšu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 265 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Brāļu kapi.\n", "id": "lvs_Latn_105561"}
{"text": "Iudri\n\nIudri ir ciems Isnaudas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 275 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Lielais Ludzas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105562"}
{"text": "Iudri (Pušmucovas pagasts)\n\nIudri ir ciems Pušmucovas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 278 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P49.\n", "id": "lvs_Latn_105563"}
{"text": "Ivanovka (Riebiņu pagasts)\n\nIvanovka ir ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 209 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Pieniņu ezers, Gluhoje.\n", "id": "lvs_Latn_105564"}
{"text": "Ivanovka (Ambeļu pagasts)\n\nIvanovka ir ciems Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā. Atrodas 237 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Belinsku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105565"}
{"text": "Izoti\n\nIzoti ir ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 278 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Antropovas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105566"}
{"text": "Izova\n\nIzova ir ciems Indras pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 302 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Izovas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105567"}
{"text": "Izvaltas stacija\n\nIzvaltas stacija ir ciems Izvaltas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 252 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Meļņicas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105568"}
{"text": "Ījovka\n\nĪjovka ir ciems Malnavas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 282 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P49.\n", "id": "lvs_Latn_105569"}
{"text": "Īsaļnīki\n\nĪsaļnīki ir ciems Jersikas pagastā, Līvānu novadā. Atrodas 173 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas genocīda upuru piemiņas vieta, Iesalnieku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105570"}
{"text": "Īvulāni\n\nĪvulāni ir ciems Nautrēnu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 268 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Nautrēnu katoļu baznīca, pasts.\n", "id": "lvs_Latn_105571"}
{"text": "Īvuški (Čornajas pagasts)\n\nĪvuški ir ciems Čornajas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 258 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Īvušku ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105572"}
{"text": "Jadvigova (Dunavas pagasts)\n\nJadvigova ir ciems Dunavas pagastā, Jēkabpils novadā. Atrodas 213 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105573"}
{"text": "Jalova (Robežnieku pagasts)\n\nJalova ir ciems Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 301 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Orļinoje, Medvedka.\n", "id": "lvs_Latn_105574"}
{"text": "Jaloveckaja Gora\n\nJaloveckaja Gora ir ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 279 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Silavu ezers, viesu māja.\n", "id": "lvs_Latn_105575"}
{"text": "Janeļeva\n\nJaneļeva ir ciems Indras pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 304 km attālumā no Rīgas.\n\nCiemā atrodas piecas mājas (adreses), divas esošas un viena likvidēta lauku saimniecība.\n\nVācu okupācijas laikā Janeļeva bija viens no ciemiem, kurā Latgales apgabala biškopības biedrība nozīmēja atbildīgos dravniekus. Padomju okupācijas gados, 1965. gadā ciemā uzbūvēta Frunzes kolhoza piena lopu ferma (dažviet saukta par Jaņeļevo).\n", "id": "lvs_Latn_105576"}
{"text": "Janīši\n\nJanīši ir ciems Audriņu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 250 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Vusars.\n", "id": "lvs_Latn_105577"}
{"text": "Janova (Brigu pagasts)\n\nJanova ir ciems Brigu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 297 km attālumā no Rīgas Pūdupes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_105578"}
{"text": "Janova (Andzeļu pagasts)\n\nJanova ir ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 274 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Janovas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105579"}
{"text": "Janovci\n\nJanovci ir ciems Andrupenes pagastā, Dagdas novadā. Atrodas 254 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Limans.\n", "id": "lvs_Latn_105580"}
{"text": "Jaudzemi (Rožupes pagasts)\n\nJaudzemi ir ciems Rožupes pagastā, Līvānu novadā. Atrodas 174 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Jaudzemu karjers.\n", "id": "lvs_Latn_105581"}
{"text": "Jaudzemi (Sakstagala pagasts)\n\nJaudzemi ir ciems Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 230 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105582"}
{"text": "Jaudzemi (Nautrēnu pagasts)\n\nJaudzemi (arī Jaundzemļi) ir ciems Nautrēnu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 257 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Mazazars.\n", "id": "lvs_Latn_105583"}
{"text": "Jaudzemļi (Nautrēnu pagasts)\n\nJaudzemļi ir ciems Nautrēnu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 271 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105584"}
{"text": "Jaunā muiža (Turku pagasts)\n\nJaunā muiža ir ciems Turku pagastā, Līvānu novadā. Atrodas 165 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_105585"}
{"text": "Jaunā Porečje\n\nJaunā Porečje ir ciems Maļinovas pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 242 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V685.\n", "id": "lvs_Latn_105586"}
{"text": "Jaunā Račina\n\nJaunā Račina ir ciems Izvaltas pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 253 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Meļņicas ezers, Gluhoje.\n", "id": "lvs_Latn_105587"}
{"text": "Jaunā sādža (Nīcgales pagasts)\n\nJaunā sādža ir ciems Nīcgales pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 198 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105588"}
{"text": "Jaunā Sloboda\n\nJaunā Sloboda ir ciems Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 233 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Ciskādu katoļu baznīca - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_105589"}
{"text": "Jaunā Slobodka\n\nJaunā Slobodka ir ciems Brigu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 290 km attālumā no Rīgas Jučovas upītes krastos.\n\nCiema apkārtnē atrodas Jaunās Slobodkas Sv. Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105590"}
{"text": "Jaunbagumi\n\nJaunbagumi ir ciems Ropažu novada Ropažu pagastā. Atrodas 13 km no pagasta centra Ropažiem, 19 km no novada centra Ulbrokas un 35 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105591"}
{"text": "Jaunciems (Demenes pagasts)\n\nJaunciems ir ciems Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 246 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V674. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Kruku ezers, Briģenes ezers, Skriķu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105592"}
{"text": "Jaungailumi\n\nJaungailumi ir ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 259 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas keramiķa Pētera Gailuma un floristes Maijas Gailumas darbnīca, Gailumu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105593"}
{"text": "Jaungaiļi (Sīļukalna pagasts)\n\nJaungaiļi ir ciems Sīļukalna pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 199 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105594"}
{"text": "Jaunie Mozuļi\n\nJaunie Mozuļi ir ciems Saunas pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 206 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P62.\n", "id": "lvs_Latn_105595"}
{"text": "Jaunlesna\n\nJaunlesna ir ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 246 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie reģionālā autoceļa P36 (Rēzekne-Gulbene).\n", "id": "lvs_Latn_105596"}
{"text": "Jaunmuiža (Rušonas pagasts)\n\nJaunmuiža ir ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā. Atrodas 217 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Gudļevas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105597"}
{"text": "Jaunokra (Andrupenes pagasts)\n\nJaunokra ir ciems Andrupenes pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 253 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Maslovas vecticībnieku baznīca, Okras ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105598"}
{"text": "Jaunsaimnieki (Preiļu pagasts)\n\nJaunsaimnieki ir ciems Preiļu pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 208 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105599"}
{"text": "Jaunsaimnieki (Ozolmuižas pagasts)\n\nJaunsaimnīki (arī Jaunsaimnieki) ir ciems Ozolmuižas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 243 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105600"}
{"text": "Jaunsloboda (Ilzeskalna pagasts)\n\nJaunsloboda ir ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 252 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105601"}
{"text": "Jaunstupeliškas\n\nJaunstupeliškas ir ciems Ambeļu pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 237 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Melnais ezers, Belinsku ezers, Škīvišku HES ūdenskrātuve, Vargļu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105602"}
{"text": "Jaunzeļči\n\nJaunzeļči ir ciems Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 264 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V600.\n", "id": "lvs_Latn_105603"}
{"text": "Jaunžogoti\n\nJaunžogoti ir ciems Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 265 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V600.\n", "id": "lvs_Latn_105604"}
{"text": "Jāņuciems\n\nJāņuciems ir ciems Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 250 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Jāņuciema Lielmocekļa Georgija Uzvaras Nesēja pareizticīgo baznīca, ūdenstilpes Jāņuciema ezers, Vasarišku dīķis.\n", "id": "lvs_Latn_105605"}
{"text": "Jegorova (Mākoņkalna pagasts)\n\nJegorova ir ciems Mākoņkalna pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 283 km attālumā no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105606"}
{"text": "Jekimovka\n\nJekimovka ir ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 227 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa V553 (Tiskādi_Kruki_Riebiņi).\n", "id": "lvs_Latn_105607"}
{"text": "Jerčova\n\nJerčova ir ciems Brigu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 291 km attālumā no Rīgas Jučovas upītes krastos.\n\nCiema apkārtnē atrodas Jaunās Slobodkas Sv. Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_105608"}
{"text": "Jezufinova\n\nJezufinova ir ciems Saunas pagastā, Preiļu novadā. Atrodas 212 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Jezufinovas parks.\n", "id": "lvs_Latn_105609"}
{"text": "Jiuseri\n\nJiuseri (arī Vusari) ir ciems Audriņu pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 251 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Vusars.\n", "id": "lvs_Latn_105610"}
{"text": "Joksti (Rikavas pagasts)\n\nJoksti ir ciems Rikavas pagastā, Rēzeknes novadā. Atrodas 224 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Rikavas muiža. Rikavas muižas apbūve un kungu māja (vēlāk skola) ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, bet muižas parks un pārvaldnieka māja _ vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi.\n", "id": "lvs_Latn_105611"}
{"text": "Jonāni (Višķu pagasts)\n\nJonāni ir ciems Višķu pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 235 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Raudinkas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105612"}
{"text": "Jonički\n\nJonički ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 319 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Plisūns, Istras ezers. Netālu atrodas Joničku kapi. Jonički ir vietējā autoceļa V515 (Jonički-Pasiene) sākumpunkts.\n\nLatvijas Brīvības cīņu laikā 1920. gada 28. janvārī ciemu no LSPR bruņotajiem spēkiem atbrīvoja Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulka vads leitnanta Bebra vadībā. Naktī notika padomju spēku pretuzbrukums, taču tas tika vairākkārt atsists. 1934. gada 30. septembrī Joničku kapos, vietā, kur tika apbedīts kaujā kritušais ložmetēju rotas kareivis Mārtiņš Luters, tika atklāts piemineklis.\n\nPadomju okupācijas gados ciemā atradās padomju saimniecības \"Istra\" 1. Joničku putnu ferma.\n", "id": "lvs_Latn_105613"}
{"text": "Juhniki\n\nJuhniki ir ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 286 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A6. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes Dziļais ezers, Purva ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105614"}
{"text": "Juneļi (Medumu pagasts)\n\nJuneļi ir ciems Medumu pagastā, Augšdaugavas novadā. Atrodas 212 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Sventes ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105615"}
{"text": "Juragova\n\nJuragova ir ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā. Atrodas 278 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A6.\n", "id": "lvs_Latn_105616"}
{"text": "Jurizdika\n\nJurizdika ir ciems Isnaudas pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 271 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P49. Ciema apkārtnē atrodas Lielais Ludzas ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105617"}
{"text": "Jurjāni\n\nJurjāni ir ciems Mētrienas pagastā, Madonas novadā. Atrodas 173 km attālumā no Rīgas.\n\nCiema apkārtnē atrodas Jurjānu ozols.\n", "id": "lvs_Latn_105618"}
{"text": "Jusi\n\nJusi ir apdzīvota vieta Rēzeknes novada Griškānu pagastā. Izvietojusies pagasta dienvidrietumu pierobežā attālumā no pagasta centra Sprūževas, no novada centra Rēzeknes un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_105619"}
{"text": "Justinova\n\nJustinova ir ciems Pureņu pagastā, Ludzas novadā. Atrodas 274 km attālumā no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V526. Ciema apkārtnē atrodas Dukanu ezers.\n", "id": "lvs_Latn_105620"}
{"text": "Krotones province\n\nKrotones province () ir viena no Itālijas provincēm valsts dienvidos, Kalabrijas reģionā. Provinces lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Krotone. Nākamās lielākās pilsētas ir Izola di Kapo Ricuto, Čiro Marīna, Kutro un Petīlija Polikastro. Province administratīvi sīkāk dalās 27 komūnās.\n", "id": "lvs_Latn_105621"}
{"text": "Ernests Štālbergs\n\nErnests Štālbergs (dzimis , miris ) bija latviešu arhitekts, LU docents un LVU profesors, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas PSR arhitektu savienības pirmais priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_105622"}
{"text": "Mihails Čehovs\n\nMihails Čehovs (; dzimis , miris ) bija krievu aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs. Ir krievu rakstnieka Antona Čehova brāļadēls.\n\n1910. gadā pabeidzis Suvorina teātra skolu Pēterburgā. 1913. gadā kļuva par Maskavas Dailes teātra aktieri, laikā no 1924. līdz 1928. gadam vadījis paša izveidoto Otro Maskavas Dailes teātri (kas tika izveidots no Dailes teātra pirmās studijas). Pēc tam emigrējis un strādājis vairākās valstīs. Laikā no 1931. līdz 1934. gadam strādājis Rīgā, 1931. gadā darbojās Rīgas Krievu drāmas teātrī. Laikā no 1932. līdz 1934. gadam Čehovs bijis Latviešu aktieru arodbiedrības teātra skolas vadītājs. Pirms Otrā pasaules kara aizbrauca uz ASV, kur arī turpmāk darbojies. Tēlojis arī kinofilmās. Par lomu Alfreda Hičkoka filmā \"Apmātais\" (Spellbound, 1945) bijis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais aktieris otrā plāna lomā.\n\nViņa vārdā nosaukts Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris.\n", "id": "lvs_Latn_105623"}
{"text": "Korupcija\n\nKorupcija ( — 'bojāšana, uzpirkšana') ir dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos (savu vai tuvu cilvēku interesēs), kā arī amatpersonu pērkamība. Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā korupcija tiek definēta kā \"kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām\". Korupcijai ir vairākas formas, piemēram, administratīvā korupcija, politiskā korupcija.\n\nKorupcijas ietekmē paplašinās \"ēnu ekonomika\", palielinās sociālā nevienlīdzība, tiek palēnināta demokrātijas attīstība. Latvijā pret korupciju cīnās visas tiesībsargājošās institūcijas, tai skaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.\n", "id": "lvs_Latn_105624"}
{"text": "2013. gada Daugavpils domes vēlēšanas\n\n2013. gada Daugavpils domes vēlēšanas notika 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Daugavpils domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 11 kandidātu saraksti, kas veidoti no 182 kandidātiem. Daugavpilī vēlēšanas notika 30 iecirkņos.\n\nVēlēšanās visvairāk balsu ieguva Saskaņas Centrs (23,02%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 7 saraksti. Daugavpils domes vēlēšanās piedalījās 23 713 vēlētāji jeb 37,93% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 23 688, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 23 433 vēlētāji.\n", "id": "lvs_Latn_105625"}
{"text": "Raudu mūris\n\nRaudu mūris () atrodas Jeruzalemes vecpilsētā, Izraēlā. Mūris ir 57 m plats un 19 m augsts, tas ir ap Dievnama kalnu esošā rietumu mūra fragments. Šī tiek uzskatīta par vienu no svētākajām ebreju svētvietām. Raudu mūris ir saglabājusies daļa no Otrā tempļa mūra, kas tika uzbūvēts paplašinot templi Hēroda Lielā laikā.\n\nMūrim ir divi sektori — pie viena lūgšanas skaita sievietes, pie otra — vīrieši.\n", "id": "lvs_Latn_105626"}
{"text": "Santorine\n\nSantorine (, Santoríne) jeb Tira, vēsturiski Tēra (, Téra), ir sala Egejas jūras dienvidos, aptuveni 200 km uz dienvidaustrumiem no Grieķijas kontinentālās daļas un aptuveni 100 km uz ziemeļiem no Krētas. Santorine atrodas Kiklādu salu grupā.\n\nSantorini uzskata par aktīvu vulkānu, jo tas ir vairākas reizes izvirdis pēdējo 10 tūkstošu gadu laikā. Aptuveni pirms 3600 gadiem notika viens no lielākajiem izvirdumiem cilvēces vēsturē, kas salā iznīcināja seno Akrotiras pilsētu un, iespējams, izraisīja Mīnojas civilizācijas norietu. Pēdējais izvirdums notika 1956. gadā, kad ar to saistītās zemestrīces rezultātā tika nopostīti 85% no cilvēku mājokļiem salā.\n\nPēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Santorinē dzīvo aptuveni 15,6 tūkstoši cilvēku. Uz salas ir attīstīta tūrisma nozare.\n", "id": "lvs_Latn_105627"}
{"text": "Indriķis Zeberiņš\n\nIndriķis Zeberiņš (1882-1969) bija latviešu gleznotājs un grafiķis. 1951. gadā apsūdzēts pretpadomju aģitācijas veikšanā un notiesāts.\n", "id": "lvs_Latn_105628"}
{"text": "Pauls Galenieks\n\nPauls Galenieks (1891—1962) bija latviešu botāniķis un sabiedriskais darbinieks. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektors (1940—1941), LLA Botānikas katedras vadītājs (1950—1960) Latvijas Valsts Univeritātes profesors (1944—1960), LU Botāniskā dārza direktors (1945—1949).\n\nTautas Saeimas deputāts (1940—1941), Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1940—1947) un PSRS Augstākās Padomes deputāts (1941—1946).\n", "id": "lvs_Latn_105629"}
{"text": "Ridlijs Skots\n\nRidlijs Skots (; dzimis ) ir angļu kinorežisors un producents. Kļuvis pazīstams kā filmas \"Svešais\" (1979) režisors. Pēc tam uzņēmis tādas filmas kā \"Pa asmeni skrejošais\" (1982), \"Telma un Luīze\" (1991), \"Gladiators\" (2000), \"Melnais vanags notriekts\" (Black Hawk Down; 2001), \"Krāpnieki\" (2003), \"Debesu valstība\" (2005), \"Amerikāņu gangsteris\" (2007), \"Prometejs\" (2012), \"Advokāts\" (2013), \"Marsietis\" (2015), \"Svešais: Covenant\" (2017), \"Visa pasaules nauda\" (2017), \"Napoleons\" (2023).\n\nSkota režisētā filma \"Gladiators\" (2000) saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā filma. Ridlijs Skots kopā ar brāli Toniju Skotu bija seriāla \"Skaitļi\" izpildproducenti. Kā režisors Ridlijs Skots ir ticis nominēts trim Amerikas Kinoakadēmijas balvām (\"Telma un Luīze\", \"Gladiators\", \"Melnais vanags notriekts\"), kā arī ticis nominēts kā viens no producentiem kategorijā \"Labākā filma\" (\"Marsietis\"). Nominēts arī četrām Zelta globusa balvām un vairākām BAFTA balvām. Par darbu televīzijā ieguvis divas Emmy balvas. 2018. gadā saņēmis BAFTA Fellowship balvu. 2016. gadā saņēma Amerikas režisoru ģildes balvu par mūža ieguldījumu.\n", "id": "lvs_Latn_105630"}
{"text": "Zoja Saldana\n\nZoja Saldana (Zoe Saldana, Zoë Saldaña; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise.\n\nKļuvusi pazīstama pēc dalības filmās \"Avanscēna\" (2000) un \"Krustceles\" (2002). Pēc tam attēlojusi Anamāriju filmā \"Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts\" (2003), Uhuru filmās \"Zvaigžņu ceļš\" (2009) un \"Tumsā: Zvaigžņu ceļš\" (2013), kā arī Neitiri Džeimsa Kemerona režisētajā filmā \"Avatars\" (2009). Vairākās Marvel Cinematic Universe filmās, sākot ar filmu \"Galaktikas sargi\" (2014), atveido Gamoru. Aktrises karjeras laikā saņēmusi vairākus apbalvojumus, tāpat tikusi nominēta vairākām citām balvām.\n", "id": "lvs_Latn_105631"}
{"text": "Mišela Rodrigesa\n\nMišela Rodrigesa (Mayte Michelle Rodríguez; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise.\n\nKļuvusi pazīstama pēc dalības filmā Girlfight (2000), kas ir arī viņas debija kino. Pēc tam filmējusies tādās filmās kā \"Ātrs un bez žēlastības\" (2001), \"Nezūdošais ļaunums\" (2002), \"Speciālo uzdevumu vienība S.W.A.T.\" (2003), \"Avatars\" (2009), \"Ātrs un bez žēlastības 4\" (2009), \"Mačete\" (2010), \"Uzbrukums pasaulei: Kauja Losandželosā\" (2011), \"Nezūdošais ļaunums: Atmaksa\" (2012), \"Ātrs un bez žēlastības 6\" (2013) un \"Mačete nogalina\" (2013). Tāpat pazīstama ar lomu seriāla \"Pazudušie\" otrajā sezonā.\n", "id": "lvs_Latn_105632"}
{"text": "Griničas sala\n\nGriničas sala (, ) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā. Ap platais Angļu šaurums to atdala no Roberta salas ziemeļaustrumos, bet ap platais Makfārleina šaurums dienvidrietumos — no Livingstona salas. Lielāko daļu salas teritorijas klāj ledājs, kurā paceļas vairākas klinšainas smailes, augstākā no kurām ir Momčila smaile (625 m) salas dienvidos. Krasti roboti, daudz līču un pussalu. Ziemeļu piekrastē daudz nelielu saliņu un klinšu.\n\nSalu 19. gadsimta sākumā atklāja britu roņu mednieki un sākotnēji to iekļāva vienotā sauszemes gabalā kopā ar tuvējām Nelsona, Roberta un Karaļa Džordža salām. Pirmais kā atsevišķu salu to nokartēja Godārs (Goddard) 1821. gada kartē vai Krievijas antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā 1821. gada 25. janvārī, kas to nosauca par Berezinas salu () par godu 1812. gada kara kaujām pie Berezinas upes tagadējā Baltkrievijā. Tagadējo nosaukumu salai devuši roņu mednieki vai nu par godu Griničas pilsētai Anglijā (mūsdienās — Londonas rajons), vai tāda paša nosaukuma pilsētai Konektikutā, ASV. Saukta arī par Sartoriusa salu (Sartorius Island) par godu Džeimsa Vedela dienesta biedram, britu flotes kapteinim Džordžam Rosam Sartoriusam (George Rose Sartorius).\n\nSalā darbojas divas polārstacijas — kopš 1947. gada Čīles vissezonas stacija Arturoprata un kopš 1990. gada Ekvadoras vasaras stacija Maldonado.\n", "id": "lvs_Latn_105633"}
{"text": "Helēna Kozlova\n\nHelēna Kozlova (dzimusi 1977. gadā) ir latviešu neatkarīgās mūzikas dziedātāja un dziesmu autore, kas uzstājusies gan solokoncertos, gan kopā ar grupām \"Skumju akmeņi\" un \"Levīti\".\n", "id": "lvs_Latn_105634"}
{"text": "Parastā tīklērce\n\nParastā tīklērce (Tetranychus urticae) ir neliela izmēra ērce (0,3—0,6 mm), kas pārtiek no augiem un ko bieži uzskata par kaitēkli.\n\nParasti ziemo pieaugušās tīklērces. Barojas ar dažādu sugu augiem, uz lapām parādās agri pavasarī, kad gaisa temperatūra paceļas līdz 12—14° C. Tās dēj olas uz lapu apakšpusēm, viena mātīte izdēj 20—90 olas. Kāpuri, kas izšķīlušies no olām, sūc auga sulu, atrodoties lapas apakšpusē. Viena paaudze attīstības ciklu iziet 15—30 dienās. Tīklērces savairošanos veicina silti un sausi laikapstākļi.\n", "id": "lvs_Latn_105635"}
{"text": "Shenzhou 10\n\nShenzhou 10 (, ) bija Ķīnas pilotējams kosmosa kuģis, kurš palaists 2013. gada jūnijā. Tas veica saslēgšanos ar orbitālās stacijas prototipu Tiangong 1.\n", "id": "lvs_Latn_105636"}
{"text": "Autoceļš M1 (Baltkrievija)\n\nAutoceļš M1 (Магістраль М1) ir Baltkrievijas maģistrālais autoceļš, kas no Polijas robežas caur Minsku ved līdz Krievijas robežai. Autoceļš ir daļa no Eiropas maršruta E30 un galvenais ceļš, kas austrumu pusē kā Krievijas federālais autoceļš M1 savieno ar Maskavu, bet rietumu pusē kā Polijas 2. autoceļš ar Varšavu.\n\nAutoceļš ved cauri Brestai, Baranavičiem, Minskai, Barisavai un Oršai. Tas iet paralēli Varšavas-Maskavas dzelzceļa līnijai. Autoceļš ir 611 kilometrus garš un 560 kilometri no tiem ir automaģistrāle.\n", "id": "lvs_Latn_105637"}
{"text": "2013. gada Jelgavas domes vēlēšanas\n\n2013. gada Jelgavas domes vēlēšanas notika 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Jelgavas domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 9 kandidātu saraksti, kas veidoti no 137 kandidātiem. Jelgavā vēlēšanas notika 15 iecirkņos.\n\nVēlēšanās visvairāk balsu ieguva Zaļo un Zemnieku savienība (40,1%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 5 saraksti. Jelgavas domes vēlēšanās piedalījās 16 239 vēlētāji jeb 40,27% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 16 200, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 16 061 vēlētāji.\n", "id": "lvs_Latn_105638"}
{"text": "Autoceļš M5 (Baltkrievija)\n\nAutoceļš M5 Minska—Gomeļa ir Baltkrievijas maģistrālais ceļš. Autoceļš ir daļā no Eiropas maršruta E271. Autoceļš ir aptuveni 296 kilometrus garš. Pirmie 12 autoceļa kilometri dublē M4 maršrutu. Netālu no Babruiskas tas šķērso vairākus reģionālos ceļus, un netālu no Gomeļas tas pievienojas M8. Autoceļš šķērso Gomeļu un Žlobinu.\n", "id": "lvs_Latn_105639"}
{"text": "Iguānveidīgie\n\nIguānveidīgie (Iguania) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārtām vai infrakārtām, atkarībā kurai no jaunākajām zvīņrāpuļu sistemātikām seko. Tā apvieno vairāk kā 1550 sugas — iguānas, hameleonus un agāmas. Saskaņā ar jaunāko klasifikāciju tā kopumā apvieno 3 dzimtas. Šīs grupas sugas ir ļoti dažādas, tās var būt maza, vidēja un liela auguma, ar ļoti dažādām īpašībām un dzīves veidu, tādēļ ir gandrīz neiespējami aprakstīt \"tipisku\" iguānveidīgo sugu. Lielākā daļa barojas ar kukaiņiem un vairojas, dējot olas, bet ir arī sugas dzīvdzemdētājas.\n", "id": "lvs_Latn_105640"}
{"text": "Aloīzijs Gonzaga\n\nGonzaga (, ) ir Romas katoļu baznīcas svētais. Viņš bija marķīza titula mantinieks, tomēr priekšroku deva kalpošanai Dievam. Bija izcili apdāvināts jaunietis, piederēja jezuītu ordenim. Studēja Romā, papildus veica dažādus kalpojumus slimnīcās. Laikā no1590.-1591. gadam Romā izcēlās mēra epidēmija, kas paņēma simtiem cilvēku dzīvības. Kalpojot slimniekiem, saslimst arī Aloīzijs un mirst 23 gadu vecumā, tā arī nekļūstot par priesteri. Tiek godināts kā studējošās jaunatnes un AIDS slimnieku aizbildnis.\n\nSvētais Aloīzijs dzimis 1568. gada 9. martā, Venēcijas Republikā, mazā pilsētiņā Kastiljonē delle Stivjērē (mūsdienu Lombardija Itālijā). Viņa tēvs bija Kastiljones marķīzs Ferante Gonzaga, kas pirms tam ieņēma augstu stāvokli Spānijas karaļa Filipa II galmā, bet māte Marta Tana di Santane - Spānijas karalienes Izabellas de Valuā galma dāma. Vecāki salaulājās Madrides Karaliskajā Alkasaras kapellā, 1566. gadā.\n\nAloīzijs bija pirmais bērns astoņu bērnu ģimenē, tātad arī marķīza titula mantinieks. No visiem bērniem trīs nomira agrā bērnībā, bet divi gāja bojā traģiskos apstākļos. Kad māte gaidīja savu pirmo bērnu Luidži (Aloīziju), dzemdības bijušas ļoti smagas, tādēļ viņa to vēl pirms piedzimšanas veltīja Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Šī iemesla dēļ arī bērna kristīšana notika vēl pirms tas bija piedzimis, bet oficiāli tas tika izdarīts 1568. gada 20. aprīlī Kastiljones doma baznīcā.\n", "id": "lvs_Latn_105641"}
{"text": "Kastiljone delle Stivjēre\n\nKastiljone delle Stivjēre () ir pilsēta Itālijas ziemeļu reģionā Lombardijā, Alpu kalnu dienvidu piekājē, netālu no Ziemeļitālijas lielākās pilsētas Milānas un 30 km attālumā no provinces galvaspilsētas Mantujas.\n\nPilsētā ir veca pils, kas vairākkārt tikusi atjaunota, it sevišķi 16. gs., pēc toreizējā marķīza Ferantes Gonzagas (Aloizija Gonzagas tēvs) ģimenes iniciatīvas un atbalsta. Kastiljone delle Stivjēre ir Sarkanā Krusta, ko dibināja Anrī Dināns, dzimšanas vieta. Pilsētā atrodas Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas vēstures muzejs.\n", "id": "lvs_Latn_105642"}
{"text": "Stīvens Sondheims\n\nStīvens Sondheims (; dzimis , miris ) bija ebreju izcelsmes amerikāņu komponists un libretu autors, pazīstamu Brodvejas mūziklu radītājs. Amerikas Kinoakadēmijas balvas, astoņu Tony balvu, astoņu Grammy balvu un Pulicera balvas ieguvējs.\n\nOskara Hammerstaina II skolnieks. Plašu atpazīstamību ieguva kā Leonarda Bernstaina mūzikla \"Vestsaidas stāsts\" vārdu autors. Sacerējis mūziku un libretu mūzikliem - A Funny Thing Happened on the Way to the Forum, Company, Follies, A Little Night Music, Sweeney Todd: The Demon Barber of Fleet Street, Sunday in the Park with George, Into the Woods. No 1973. līdz 1981. gadam — ASV Dramaturgu ģildes vadītājs.\n\nIeguvis Amerikas Kinoakadēmijas balvu par labāko dziesmu filmai \"Diks Treisijs\" (1990) (dziesma Sooner or Later (I Always Get My Man), izpildītāja Madonna).\n", "id": "lvs_Latn_105643"}
{"text": "Dziesma 2014\n\nDziesma 2014 bija 59. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas nacionālā atlase, kuras fināls notika Ventspilī. Latvijas autori dziesmas varēja pieteikt no līdz . Kopumā tika iesniegtas 73 dziesmas.\n\nSuperfinālā uzvarēja grupa \"Aarzemnieki\" ar dziesmu Cake To Bake.\n", "id": "lvs_Latn_105644"}
{"text": "2013.—2014. gada NBA sezona\n\n2013.—2014. gada NBA sezona bija 68. Nacionālās basketbola asociācijas sezona. Regulārā sezona ilga no līdz . Šajā sezonā piedalījās 30 komandas (29 no ASV un 1 no Kanādas).\n\nPar NBA čempioniem piekto reizi kluba vēsturē kļuva Sanantonio \"Spurs\", kas ar 4—1 finālsērijā uzvarēja Maiami \"Heat\". Par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju tika atzīts \"Spurs\" spēlētājs Kavai Leonards.\n\nKevins Durants (Oklahomasitijas \"Thunder\") ar vidēji spēlē gūtiem 32 punktiem bija sezonas rezultatīvākais spēlētājs, Durants tika atzīts arī par sezonas vērtīgāko spēlētāju.\n\n2013. gada NBA drafts notika Barclays Center Bruklinā, Ņujorkā. Ar pirmo numuru Klīvlendas \"Cavaliers\" izraudzījās Entoniju Benetu.\n\nŅūorleānas \"Pelicans\" organizēja 63. NBA Visu zvaigžņu spēli New Orleans Arena arēnā Ņūorleānā .\n", "id": "lvs_Latn_105645"}
{"text": "2013. gada NBA drafts\n\n2013. gada NBA drafts notika Bruklinas \"Nets\" mājvietā Barclays Center Bruklinā, Ņujorkā, ASV. Šajā ceremonijā NBA klubi izraudzījās ASV universitāšu basketbolistus, kā arī citus draftam pieteikušos spēlētājus.\n\nnotikušajā NBA drafta loterijā uzvarēja Klīvlendas \"Cavaliers\", kas deva klubam iespēju izdarīt pirmo izvēli draftā. Ar pirmo numuru \"Cavaliers\" izvēlējās Entoniju Benetu, kas kļuva par pirmo Kanādas basketbolistu, kas izraudzīts ar pirmo numuru.\n\nDraftam bija pieteicies arī Latvijas basketbolists Jānis Timma, kuru otrajā kārtā ar 60. kārtas numuru (pēdējo) izraudzījās Memfisas \"Grizzlies\". Viņš kļuva par trešo latvieti, kas ticis izraudzīts NBA draftā pēc Andra Biedriņa un Dāvja Bertāna.\n", "id": "lvs_Latn_105646"}
{"text": "Aleksandrs Aleksandrovs (šahists)\n\nAleksandrs Aleksandrovs (; 1918, Petrograda, Krievijas PFSR - , Rīga) bija Krievijā dzimis padomju partijas darbinieks, kas aktīvi piedalījās Latvijas šaha dzīvē.\n", "id": "lvs_Latn_105647"}
{"text": "Ortokeratoloģija\n\nOrtokeratoloģija ir tuvredzības korekcijas metode ar speciālām gāzu caurlaidīgām kontaktlēcām, kas tiek lietotas tikai, cilvēkam guļot. Kontaktlēcas nedaudz izmaina radzenes formu un acs optisko stiprumu. Pēc kontaktlēcu izņemšanas ir skaidra redze aptuveni 24—36 stundas. Kontaktlēcas ir jālieto regulāri katru nakti 6—8 stundas. Korekcijas metode ir atgriezeniska un, pārtraucot kontaktlēcu lietošanu, aptuveni nedēļas laikā redze atgriežas sākumstadijā.\n", "id": "lvs_Latn_105648"}
{"text": "Autoceļš M7 (Baltkrievija)\n\nAutoceļš M5 Minska—Lietuva ir Baltkrievijas maģistrālais ceļš. Autoceļš ir daļā no Eiropas maršruta E28, un B atzars Viseiropas koridoram IX. Autoceļš ir aptuveni 139 kilometrus garš. Tas sākas šķērsojumā ar M9 (Minskas apvedceļš), un pirmie 47 autoceļa kilometri dublē M6 maršrutu. Netālu no Valožinas tas atzarojas no M6 un aiziet ziemeļrietumu virzienā gar Ašmjaniem uz robežu ar Lietuvu. Lielākās apdzīvotās vietas M7 tuvumā ir Minska, Valožina, Ašmjani un Astravjeca.\n", "id": "lvs_Latn_105649"}
{"text": "Lietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā\n\nLietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 23 reizes. Lietuva debitēja 1994. gada konkursā, kad valsti pārstāvēja Ovīdijs Višņausks, neiegūstot nevienu punktu. Pēc šī Lietuva izstājās no konkursa un atsāka dalību tikai 1999. gada konkursā. Lietuvas labākais rezultāts ir 2006. gada konkursā, kad grupa LT United izpildīja dziesmu We Are the Winners, iegūstot 6. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_105650"}
{"text": "Sonepar\n\nSonepar SA ir Francijas uzņēmums, kas nodarbojas ar elektrokomponenšu vairumtirdzniecību. Tas ir dibināts 1969. gadā. Galvenais birojs atrodas Parīzē.\n", "id": "lvs_Latn_105651"}
{"text": "Leons XI\n\nPāvests Leons XI (, dzimis , miris ), īstajā vārdā Alesandro Otaviāno de Mediči (Alessandro Ottaviano de' Medici), bija Romas pāvests no līdz . Viņš bija ceturtais un pēdējais Mediči dzimtas pāvests, pāvesta Leona X brāļadēls.\n\nAlesandro Mediči ir dzimis 1535. gadā Florencē. Kad viņam bija 15 gadi, Toskānas lielhercogs Kozimo I de Mediči nosūtīja Alesandro uz Romu pie pāvesta Pija V kā vēstnieku. 1573. gadā pavēsts Gregorijs XIII viņu iecēla par Pistoijas bīskapu, bet 1574. gadā par Florences arhibīskapu. 1583. gada 12. decembrī kļuva par kardinālu. Tajā pašā dienā par kardināliem kļuva vēl trīs cilvēki, kas vēlāk kļuva par Romas pāvestiem. Tie bija Urbāns VII, Gregorijs XIV un Inocents IX. Interesanti, ka neviens no šiem četriem pāvestiem šajā amatā nebija ilgāk par gadu. 1596. gadā Alesandro Mediči kļuva par pāvesta Klementa VIII legātu Francijā.\n\nAlesandro Mediči par jauno pāvestu tika ievēlēts 1605. gada 1. aprīlī, bet šajā krēslā viņš pavadīja vien 28 dienas. Tā kā šajā amatā sabija tik īsu brīdi, viņš tika iesaukts par Papa Lampo (\"Zibens pāvestu\").\n", "id": "lvs_Latn_105652"}
{"text": "Mazārešarīfa\n\nMazārešarīfa (, , Mazār-i Šarīf) ir pilsēta Afganistānas ziemeļos, Balhas vijaleta administratīvais centrs. 2012. gadā Mazārešarīfā dzīvoja 267 tūkstoši iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir ceturtā lielākā Afganistānas pilsēta. Aptuveni 60% iedzīvotāju ir tadžiki.\n\nTiek uzskatīts, ka Mazārešarīfā ir apglabāts Muhameda znots Alī ibn Abū Tālibs, kuru šiītu islāmā uzskata par pirmo imāmu. Tādēļ pilsēta un tās Zilā mošeja tiek uzskatīta par nozīmīgāko musulmaņu svētceļojumu galamērķi Afganistānā.\n", "id": "lvs_Latn_105653"}
{"text": "2013. gada Jēkabpils domes vēlēšanas\n\n2013. gada Jēkabpils domes vēlēšanas notika 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Jēkabpils domē tika ievēlēti 13 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 9 kandidātu saraksti, kas veidoti no 127 kandidātiem. Jēkabpilī vēlēšanas notika 9 iecirkņos.\n\nVēlēšanās visvairāk balsu ieguva Jēkabpils Reģionālā partija (31,63%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 6 saraksti. Jēkabpils domes vēlēšanās piedalījās 7526 vēlētāji jeb 42,58% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 7514, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 7440 vēlētāji.\n", "id": "lvs_Latn_105654"}
{"text": "Modēnas province\n\nModēnas province () ir viena no Itālijas provincēm valsts ziemeļos, Emīlijas-Romanjas reģionā. Provinces lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Modēna. Nākamās lielākās pilsētas ir Karpi, Sasuolo, Formidžīne un Kastelfranko Emīlija. Province administratīvi sīkāk dalās 47 komūnās.\n", "id": "lvs_Latn_105655"}
{"text": "Neapoles province\n\nNeapoles province () ir bijusī Itālijas province valsts vidusdaļā, Kampānijas reģionā. Provinces lielākā pilsēta un administratīvais centrs bija Neapole, citas lielākās pilsētas ir Džuljāno in Kampānija, Torre del Greko, Pocuoli un Kazorija. 2012. gada martā provincē dzīvoja aptuveni 3,08 miljoni cilvēku. Province administratīvi sīkāk dalās 92 komūnās. 2014. gada decembrī provinci reorganizēja par Neapoles metropoli.\n", "id": "lvs_Latn_105656"}
{"text": "Glodeņveidīgie\n\nGlodeņveidīgie (Anguimorpha) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) infrakārtām. Šai infrakārtai pastāv vairākas alternatīvas sistemātikas pēdējo gadu jaunākajās klasifikācijās un tā ir mainīta tikpat bieži kā visa zvīņrāpuļu kārta. Katra zinātnieku un sistemātiķu grupa, izmantojot jaunākos ģenētiskos pētījumus, piedāvā savu versiju. Piemēram, 2004. gada sistemātikā (Townsend et al, 2004) glodeņveidīgo infrakārta tiek iedalīta 5 dzimtās, bet pēc citu zinātnieku grupas 2005. gada sistemātikā (Vidal & Hedges, 2005) tā dalās 3 dzimtās. Toties saskaņā ar vēl citu zinātnieku grupu 2012. gada sistemātikā (Hutchinson, Skinner & Lee, 2012) šī infrakārta ir vispār likvidēta. Pieminētās sitemātikas ir tikai daži piemēri no informācijas avotos pieejamām sistemātikām.\n", "id": "lvs_Latn_105657"}
{"text": "Sprāgstošā skābe\n\nSprāgstošā skābe jeb fulmīnskābe (H−C≡N→O) ir ciānskābes (HO−CN) un izociānskābes (HN=C=O) izomērs. Tas ir ļoti nestabils, sprādziennedrošs savienojums ar zilskābei līdzīgu smaržu; temperatūrā zem −5 °C neilgu laiku eksistē gāzes veidā. Nedaudz stabilāki ir fulmīnskābes šķīdumi dietilēterī. Dažu metālu sprāgstošās skābes sāļi (fulmināti) ir pavisam stabili, taču ļoti eksplozīvi (no tā cēlies arī sprāgstošās skābes nosaukums). Sprāgstošās skābes molekulai ir lineāra forma.\n", "id": "lvs_Latn_105658"}
{"text": "Georgs Šiliņš\n\nGeorgs Šiliņš (arī Juris Šiliņš, , Rostovas apgabals, Krievijas PFSR - , Rīga) bija Latvijas ārsts, medicīnas profesors, kas aktīvi piedalījās arī šaha dzīvē. Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs.\n", "id": "lvs_Latn_105659"}
{"text": "Prostejovas apriņķis\n\nProstejovas apriņķis () ir Čehijas Olomoucas apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Olomoucas apgabala Olomoucas un Pršerovas apriņķiem, Dienvidmorāvijas apgabala Viškovas un Blansko apriņķi, Pardubices apgabala Svitavu apriņķi, kā arī Zlīnas apgabala Kromeržīžas apriņķi.\n", "id": "lvs_Latn_105660"}
{"text": "Latvijas sieviešu basketbola izlase 2013. gada Eiropas čempionātā\n\nLatvijas sieviešu basketbola izlasei 2013. gada Eiropas čempionāts bija 6. Eiropas čempionāts un 5. čempionāts pēc kārtas. Šis bija izlases neveiksmīgākais čempionāts, grupu turnīra trijās spēlēs tika piedzīvoti trīs zaudējumi, ar ko arī beidzās izlases dalība čempionātā. Latvijas izlase čempionāta kopvērtējumā ierindojās dalītā 13.—16. vietā. Pēc čempionāta noslēguma par karjeras beigšanu valstsvienībā paziņoja izlases kapteine Liene Jansone.\n", "id": "lvs_Latn_105661"}
{"text": "Hanibāls (seriāls)\n\n\"Hanibāls\" () ir amerikāņu televīzijas seriāls, kuru veidojis Braiens Fullers NBC kanālam. Tā pamatā ir Tomasa Harisa romāna \"Sarkanais pūķis\" tēli un elementi, un seriālā pievēršas attiecībām starp Vilu Greiemu un Dr. Hanibālu Lekteru, tiesu psihologu, kura liktenis ir kļūt par Vila viltīgāko ienaidnieku. Seriāla pirmā sezona sastāv no 13 sērijām un, atšķirībā no daudziem citiem amerikāņu seriāliem, arī visās nākamajās sezonās būs 13 sērijas. Seriāla pirmizrāde tika rādīta NBC kanālā 2013. gada 4. aprīlī. 2013. gada 30. maijā sēriāls tika atjaunotas 2. sezonai, kura tiks izrādīta 2014. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_105662"}
{"text": "2013. gada Jūrmalas domes vēlēšanas\n\n2013. gada Jūrmalas domes vēlēšanas notika 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Jūrmalas domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 16 kandidātu saraksti, kas veidoti no 261 kandidāta. Jūrmalā vēlēšanas notika 17 iecirkņos.\n\nVēlēšanās visvairāk balsu ieguva Zaļo un Zemnieku savienība (35,85%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 5 saraksti. Jūrmalas domes vēlēšanās piedalījās 17 833 vēlētāji jeb 49,8% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 17 771, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 17 639 vēlētāji.\n", "id": "lvs_Latn_105663"}
{"text": "Kuldīgas novada muzejs\n\nKuldīgas novada muzejs ir reģionāls vēstures un arheoloģijas muzejs, kas atrodas Kuldīgā, Pils ielā 5.\n", "id": "lvs_Latn_105664"}
{"text": "Plotīns\n\nPlotīns ( (Plōtínos), dzimis ap 205. gadu, miris ap 270. gadu) bija sengrieķu filozofs un skolotājs.\n\nPlotīns dzimis Ēģiptē, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā. Mūža otrajā pusē viņš dzīvoja Romā un vadīja filozofu skolu. Neoplatonisma filozofijas dibinātājs, kas būtiski iespaidoja Romas impērijas ideju pasauli tās pastāvēšanas pēdējos gadsimtos.\n", "id": "lvs_Latn_105665"}
{"text": "Varānu dzimta\n\nVarānu dzimta (Varanidae) ir glodeņveidīgo infrakārtas (Anguimorpha) viena no zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno 73 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras visas pieder pie vienas varānu ģints (Varanus). Varānu dzimtā ik pa laikam atklāj kādu jaunu sugu. Šiem atklājumiem ir divi iemesli: pirmais ir jaunāko ģenētisko pētījumu atklājumi, kas liek pārvērtēt esošo sistemātiku un kādu no pasugām izdalīt kā sugu, bet otrais iemsls ir tāds, ka pētnieki apgūst arvien jaunas, varānu pētniekiem līdz šim neapgūtas teritorijas. Varānu tuvākie mūsdienās dzīvojošie radinieki ir glodenes un indzobķirzakas.\n\nMūsdienu varānu sugas mājo Āfrikā, Āzijas centrālajā daļā un dienvidos, kā arī Malaizijas un Indonēzijas salās, Papua-Jaungvinejā un Austrālijā, kurā dzīvo apmēram puse no varānu sugām.\n", "id": "lvs_Latn_105666"}
{"text": "Varānu virsdzimta\n\nVarānu virsdzimta (Varanoidea) ir zvīņrāpuļu kārtas (Anguimorpha) virsdzimta — taksonomiska vienība, kuru jaunākajās zvīņrāpuļu sistemātikās daži sistemātiķi lieto, bet citi nelieto. Klasiskajā sistemātikā varānu virsdzimta tiek pielīdzināta varānveidīgo infrakārtai (Platynota), toties jaunākās sistemātikās varānu virsdzimta ir viena no varānveidīgo infrakārtas grupām.\n\nVarānu virsdzimta apvieno vairākas mūsdienās dzīvojošas un izmirušas dzimtas. Tās ir labi zināmā varānu dzimta un izmirusī mozazauru dzimta (Mosasauridae), kā arī indzobķirzaku dzimta (Helodermatidae) un čūskķirzaku dzimta (Lanthanotidae). Kopš 1998. gada sistemātikā (Lee et al., 1998) varānu virsdzimtā tiek iedalītas arī čūskas (Serpentes).\n", "id": "lvs_Latn_105667"}
{"text": "Varāni\n\nVarāni (Varanus) ir varānu dzimtas (Varanidae) zvīņrāpuļu ģints, kas apvieno apmēram 70 mūsdienās dzīvojošas sugas. Lielākā daļa sugu dzīvo uz sauszemes, bet ir sastopamas arī kokos un daļēji ūdenī dzīvojošas sugas. Pazīstamākais ir uz sauszemes dzīvojošais Komodo varāns, kas ir arī lielākā mūsdienās dzīvojošā ķirzaka. Zinātniskais nosaukums Varanus veidots no arābu waral (ورل,), arī waran. Angļu nosaukums Monitor nozīmē 'novērotājs' jeb 'brīdinātājs' — cilvēki senākos laikos ticēja, ka varāns tos brīdina, ja tuvojas krokodils.\n\nVarāni mājo Āfrikā, Āzijas centrālajā daļā un dienvidos, kā arī Malaizijas un Indonēzijas salās, Papua-Jaungvinejā un Austrālijā, kur dzīvo apmēram puse no varānu sugām. Varānu dabīgajā izplatības areālā vietējie iedzīvotāji varānus medī gan ādas, gan arī gaļas dēļ. Lai arī tie vēl nav iekļauti apdraudēto sugu sarakstā, tomēr starptautiskie likumi ierobežo to ķeršanu dabā un tirdzniecību.\n", "id": "lvs_Latn_105668"}
{"text": "Bosnijas karš\n\nBosnijas karš bija starptautisks bruņots konflikts, kas notika Bosnijā un Hercegovinā no 1992. gada 1. marta līdz 1995. gada 14. decembrim. Galvenās karojošās puses bija Bosnijas un Hercegovinas Republika, Horvātija, horvātu un serbu valstiskie veidojumi Bosnijā, Serbu Republika un Dienvidslāvijas Federatīvā Republika. Karu var iedalīt divos posmos. Līdz 1994. gada martam Bosnijas un Hercegovinas Republika bija spiesta cīnīties divās frontēs – ar Serbu Republiku, kuru atbalstīja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, un Hercegbosnijas Horvātu Republiku, kuru atbalstīja Horvātija. 1994. gada 23. februārī tika noslēgts pamiers ar horvātiem un 18. martā izveidota Bosnijas un Hercegovinas Federācija, kurā tika apvienotas bosniešu un horvātu apdzīvotās teritorijas. Bosnieši un horvāti varēja apvienot spēkus cīņai ar serbiem. 1995. gada augustā konfliktā iesaistījās NATO, bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas. Gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika.\n", "id": "lvs_Latn_105669"}
{"text": "Hesitation Marks\n\nHesitation Marks ir amerikāņu industriālā roka projekta Nine Inch Nails astotais studijas albums. Tas tika izdots 2013. gada 30. augustā. Tas ir grupas pirmais studijas albums pēc piecu gadu pārtraukuma un pirmais kopš 2007. gada albuma Year Zero, ko grupa neizdos neatkarīgi, kā arī tas ir grupas pirmais studijas albums, ko izdos ierakstu kompānija Columbia Records.\n\nAlbuma nosaukums ir norāde uz paškaitējumā izveidotām, mazām rētām. Albums sastāv no 14 skaņdarbiem, albuma luksusizdevumā iekļauti arī 3 dziesmu remiksus un interviju ar Trentu Reznoru.\n", "id": "lvs_Latn_105670"}
{"text": "Užava (stacija)\n\nUžava ir bijusī dzelzceļa stacija 1996. gadā slēgtajā, 2009. gadā demontētajā dzelzceļa līnijā Liepāja—Ventspils. Stacijas ēka celta pēckara gados. Padomju laika militārajā kartē stacija atzīmēta kā pieturas punkts ar diviem strupceļiem, vēlāk kā stacija. Sākumā stacijā bija divi sliežu ceļi un viena platforma. Vēlāk palika tikai viens sliežu ceļš. Stacija tika iekārtota baltā ķieģeļu mājiņā. Mūsdienās (uz 2013. gada jūniju) namiņš vēl joprojām ir saglabājies, kaut arī tā iekšpuse izdemolēta. Neilgi pēc slēgšanas uz grīdas ēkā mētājās vēl pavēles, dokumenti, daži pat no septiņdesmitajiem gadiem.\n", "id": "lvs_Latn_105671"}
{"text": "Luka Džordāno\n\nLuka Džordāno (; dzimis , miris ) bija Neapolē dzimis vēlā baroka itāļu gleznotājs.\n\nDzimis gleznotāja ģimenē. Mācījās pie Husepes de Riberas. Ļoti ražens mākslinieks, atstājis daudz darbu. Bez Neapoles darbojies arī Romā, Parmā, Venēcijā un Florencē. No 1692. līdz 1702. gadam Spānijas karaļa Karlosa II galma mākslinieks. Dzīves nogalē atgriezās dzimtajā Neapolē, kur miris.\n", "id": "lvs_Latn_105672"}
{"text": "Džordāno\n\nLuka Džordāno (Luca Giordano; 1634—1705), itāļu gleznotājs; Marks Džordāno (Mark Giordano; dzimis 1983. gadā), kanādiešu hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_105673"}
{"text": "Gunārs Ordelovskis\n\nGunārs Ordelovskis (dzimis Jelgavā, miris Rīgā) bija latviešu diriģents, komponists, trombonists, pedagogs. Tiek uzskatīts par vienu no latviešu pūtēju orķestru mūsdienu skolas pamatlicējiem.\n\n1949. gadā absolvējis Latvijas Valsts Konservatorijas Izarta trombona klasi, 1968. gadā — Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi. 1945. gadā sācis darboties Latvijas Radio simfoniskajā orķestrī kā trombonists (līdz 1951. gadam). Ordelovskis bijis dažādu ansambļu mākslinieciskais vadītājs. Vairākos vispārējajos latviešu Dziesmu un Deju svētkos bijis pūtēju orķestra virsdiriģents. Rakstījis operetes, mūziklus, skaņdarbus pūtēju orķestrim, mūziku lugām u.c.\n\nKopš 1970. gada bija Latvijas Komponistu savienības biedrs, 1977. gadā saņēmis Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu.\n\nKopš 1995. gada Aucē notiek ikgadējais Gunāra Ordelovska starptautiskais pūtēju orķestru festivāls.\n", "id": "lvs_Latn_105674"}
{"text": "Košices apgabals\n\nKošices apgabals () ir viens no Slovākijas apgabaliem valsts dienvidaustrumos. Tas robežojas ar Ungāriju dienvidos, Ukrainu austrumos, Prešovas apgabalu ziemeļos un Banskas Bistricas apgabalu rietumos.\n\nApgabala administratīvais centrs ir pēc iedzīvotāju skaita Slovākijas otrā lielākā pilsēta Košice. Apmēram viena trešdaļa no visiem apgabala iedzīvotājiem dzīvo Košices aglomerācijā.\n", "id": "lvs_Latn_105675"}
{"text": "Milda Brehmane-Štengele\n\nMilda Brehmane-Štengele (dzimusi Rīgā, Rīgā) bija latviešu dziedātāja (soprāns), aktrise un pedagoģe.\n\nViņas māsas bijušas aktrise Alise Brehmane un operas koriste Auguste Brehmane-Ģērmane. Izglītību ieguvusi Ķeizariskās mūzikas biedrības Rīgas nodaļas kursos, ko pabeigusi 1915. gadā. 1909. gadā sākusi spēlēt Jaunajā Rīgas teātrī. Laikā no 1919. līdz 1953. gadam bija Latvijas Nacionālās operas soliste.\n\n1958. gadā kļuvusi par Latvijas Teātra biedrības biedri. 1932. gadā Brehmane-Štengele saņēmusi ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1938. gadā saņēmusi trešās šķiras Atzinības krustu. 1937. gadā saņēmusi Tēvzemes balvu.\n", "id": "lvs_Latn_105676"}
{"text": "Rūdolfs Heimrāts\n\nRūdolfs Heimrāts (dzimis Bēnē, miris Rīgā) bija latviešu tekstilmākslinieks un keramiķis. Tiek uzskatīts par latviešu profesionālās tekstilmākslas skolas pamatlicēju, kā arī par tekstilmākslas tēvu Latvijā.\n\n1948. gadā absolvējis Rīgas daiļamatniecības skolas Tekstilmākslas nodaļu, savukārt 1954. gadā — Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu. Pēc Rīgas daiļamatniecības skolas absolvēšanas strādājis tur par pedagogu līdz 1962. gadam. 1961. gadā Heimrāts Latvijas Mākslas akadēmijā dibinājis Tekstilmākslas nodaļu, līdz 1992. gadam arī to vadījis. Kopš 1955. gada piedalījies izstādēs.\n\n1957. gadā kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. 1969. gadā Heimrāts saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu, 1976. gadā — Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_105677"}
{"text": "2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls\n\n2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls bija 2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezonas finālspēle. Tā notika sestdienā, Vemblija stadionā Londonā, Anglijā, starp Vācijas Bundeslīgas klubiem Dortmundes \"Borussia\" un Minhenes \"Bayern\". Tas bija pirmais UEFA Čempionu līgas fināls, kurā savā starpā spēlēja divi vācu klubi.\n\n\"Bayern\" spēli uzvarēja ar rezultātu 2—1, vārtus gūstot Mario Mandžukičam un Arjenam Robenam, bet \"Borussia\" labā vienīgos vārtus guva Ilkajs Gindogans, izmantojot 11 metru soda sitienu.\n\n\"Bayern\" kvalificējās 2013. gada UEFA Superkausam, kur spēlēs pret 2012.-2013. gada UEFA Eiropas līgas uzvarētāju Londonas \"Chelsea\", kā arī 2013. gada FIFA klubu Pasaules kausa pusfinālam kā UEFA pārstāve.\n", "id": "lvs_Latn_105678"}
{"text": "Jānis Gleizds\n\nJānis Gleizds (1924—2010) bija latviešu fotogrāfs. Piedalījies vairāk nekā 800 izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, saņēmis 170 medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_105679"}
{"text": "Miķelis Rubenis\n\nMiķelis Lenerts-Rubenis (dzimis Daugavpilī, miris ) bija latviešu futbolists, futbola tiesnesis, sporta žurnālists, sporta darbinieks.\n\nSpēlējis Valmieras \"Dinamo\" jauniešu komandā, 1951. gadā dažas spēles aizvadījis galvenajā komandā.\n\n16 gadu vecumā sācis tiesāt futbola spēles. Ieguvis Vissavienības kategoriju. No 1963. līdz 1977. gadam tiesājis PSRS čempionāta A klases spēles. 1964. gadā vadījis PSRS čempionāta pārspēli par čempiona titulu starp Maskavas \"Torpedo\" un Tbilisi \"Dinamo\". 1964. un 1975. gadā ierindots starp desmit PSRS labākajiem tiesnešiem. Tiesājis Pasaules kausa kvalifikācijā, Eiropas kausā, Eiropas čempionātā junioriem. Latvijā tiesājis līdz 1983. gadam. Rubenis ir ticis atzīts par gadsimta labāko tiesnesi Latvijas futbolā.\n\nLaikā no 1954. līdz 1955. gadam studējis Cēsu Skolotāju institūtā. Laikā no 1956. līdz 1965. gadam Rubenis strādājis laikrakstā \"Sports\", pēc tam bijis sporta metodiķis uzņēmumā ERA (līdz 1972. gadam). Nākamos piecus gadus strādājis sporta biedrībā \"Daugava\" par instruktoru. Tāpat strādājis sporta biedrībā \"Vārpa\" (1977—1991), kā arī Latvijas Futbola federācijā (1991—2006).\n\nNo 1981. līdz 1991. gadam bijis PSRS Futbola federācijas inspektors. No ap 1973. gada līdz 2001. gadam vadījis Latvijas tiesnešu kolēģiju.\n\nSarakstījis vairāk nekā desmit grāmatas par futbolu, tai skaitā vairākus mācību līdzekļus futbola tiesnešiem. 1977. gadā kļuvis par Latvijas PSR goda tiesnesi.\n\n2014. gada decembrī saņēmis Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu.\n", "id": "lvs_Latn_105680"}
{"text": "Seneka Vecākais\n\nLūcijs vai Marks Annejs Seneka (), pazīstams kā Seneka Vecākais; dzimis ap 54. gadu p.m.ē., miris ap 39. gadu) bija Kordovā dzimis romiešu retors un rakstnieks. Senekas Jaunākā tēvs un Lukāna vectēvs. Darbojies imperatoru Oktaviāna, Tiberija un Kaligulas laikā. Atbalstīja Pompeju cīņā pret Cēzaru. Cicerona piekritējs. Sarakstījis 10 sējumu darbu Controversiae, kurā aprakstijis retorikas mākslu. Līdz mūsdienam nav saglabājusies Senekas Vecākā Romas vēsture no pilsoņu kara laikiem.\n", "id": "lvs_Latn_105681"}
{"text": "Zinaīda Lazda\n\nZinaīda Lazda (īstajā vārdā Zinaīda Zelma Šreibere; dzimusi , mirusi ) bija latviešu dzejniece. Viena no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājām.\n", "id": "lvs_Latn_105682"}
{"text": "Arturoprata\n\nArturoprata () ir Čīles vissezonas polārstacija Antarktikā, pirmā Čīles atbalsta bāze reģionā. Izvietojusies Dienvidšetlendas salu vidusdaļā Griničas salas ziemeļaustrumos, Gesalagas pussalā Diskaveri līča austrumu krastā.\n\nStacija izveidota 1947. gada 6. februārī kā Čīles Kara flotes pirmā atbalsta bāze Antarktikā ar nosaukumu Soveranija (Estación Meteorológica y Radiotelegráfica Soberanía). Nākamajā gadā pārdēvēta par godu Čīles flotes virsniekam Agustinam Arturo Pratam Čakonam (Agustín Arturo Prat Chacón), kurš gāja bojā abordāžas laikā Ikikes jūras kaujā 1879. gadā. Stacijā tiek īstenotas pētniecības programmas ģeoloģijā, glacioloģijā, jūras bioloģijā, okeanoloģijā un meteoroloģijā. Jūras bentosa izpētes programmai Diskaveri līcī izveidota speciāli aizsargāta teritorija Nr. 144.\n", "id": "lvs_Latn_105683"}
{"text": "Lukāns\n\nMarks Annejs Lukāns (), pazīstams kā Lukāns; dzimis , miris ) bija Kordovā dzimis romiešu dzejnieks. Senekas Vecākā mazdēls un Senekas Jaunakā brāļadēls. Kaut arī nodzīvojis tikai 25 gadus, tiek uzskatīts par vienu no Senās Romas izcilākajiem dzejniekiem. Bija viens no imperatora Nerona draugiem. Saglabājusies Lukāna poēma par pilsoņu karu Pharsalia, tomēr daudzi no Lukāna darbiem ir zuduši. 65. gada iesaistījās Gneja Pizona sazvērestībā pret Neronu. Pēc sazvērestības atklāšanas bija spiests izdarīt pašnāvību.\n", "id": "lvs_Latn_105684"}
{"text": "Plumlova\n\nPlumlova () ir pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabala Prostejovas apriņķī. Pilsētā atrodas iespaidīga manierisma stila pils.\n", "id": "lvs_Latn_105685"}
{"text": "Valija Veščunas-Jansone\n\nValija Veščunas-Jansone (1902-1990) bija latviešu advokāte. Viena no trim sievietēm, kas apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni.\n", "id": "lvs_Latn_105686"}
{"text": "Kails Vilsons\n\nKails Vilsons (; dzimis 1984. gada 15. decembrī) ir bijušais kanādiešu hokejists, centra uzbrucējs. Karjeras laikā aizvadījis 39 spēles Nacionālajā hokeja līgā. Septiņas sezonas aizvadījis Amerikas hokeja līgā, divas reizes kļūstot par tās čempionu, karjeras otrajā pusē vairākas sezonas aizvadīja dažādās Eiropas vadošajās līgās.\n", "id": "lvs_Latn_105687"}
{"text": "Norvēģi\n\nNorvēģi () ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).\n\nNorvēģi cēlušies no ģermāņu ciltīm, kas 2. gadu tūkstoša otrajā pusē p.m.ē. ienāca tagadējās Norvēģijas teritorijā, sajaucoties ar šeit mītošajām somu un sāmu ciltīm. Nācijā norvēģi konsolidējās 19. gadsimta otrajā pusē.\n\nRunā norvēģu valodā, kas pieder pie indoeiropiešu saimes ģermāņu grupas skandināvu apakšgrupas. Pirmie rakstu pieminekļi — rūnu raksti, kas tiek datēti ar mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem (mūsdienās izmanto latīņu alfabētu). Valoda radniecīga dāņu un zviedru valodām.\n\nNorvēģijā dzīvo vairāk kā 4 miljoni norvēģu. No 18. līdz pat 20. gadsimta sākumam norvēģi emigrēja no tagadējās Norvēģijas teritorijas, izveidojot ievērojamas diasporas ārpus tās. Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvo ap 4,7 miljoniem norvēģu un to pēcteču, Kanādā un Brazīlijā to skaits tiek lēsts ap pusmiljonu. Pēc ticības norvēģi lielākoties ir protestanti — luterāņi.\n", "id": "lvs_Latn_105688"}
{"text": "Korijs Krofords\n\nKorijs Krofords (; dzimis ) ir bijušais kanādiešu hokejists, vārtsargs. Karjeras laikā aizvadījis 14 sezonas Nacionālās hokeja līgas kluba Čikāgas \"Blackhawks\" sastāvā, 2013. un 2015. gadā kopā ar komandu izcīnot Stenlija kausu. 2013. un 2015. gadā Krofords kā vismazāk vārtus NHL ielaidušais vārtsargs ieguva arī Viljama Dženingsa balvu.\n", "id": "lvs_Latn_105689"}
{"text": "Niklass Jalmašons\n\nNiklass Jalmašons (; dzimis 1987. gada 6. jūnijā) ir zviedru hokejists, aizsargs. Pašlaik (2015) Jalmašons spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Čikāgas \"Blackhawks\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_105690"}
{"text": "Mihals Rozsīvals\n\nMihals Rozsīvals (; dzimis 1978. gada 3. septembrī) ir bijušais čehu hokejists, aizsargs, Čehijas hokeja izlases dalībnieks. Karjeras laikā aizvadījis 963 spēles Nacionālajā hokeja līgā, 2013. un 2015. gadā kopā ar Čikāgas \"Blackhawks\" izcīnot Stenlija kausu. Čehijas izlases sastāvā kļuvis par 2010. gada pasaules čempionu.\n", "id": "lvs_Latn_105691"}
{"text": "Patriks Šārps\n\nPatriks Šārps (; dzimis ) ir bijušais kanādiešu hokejists, centra uzbrucējs, Kanādas hokeja izlases dalībnieks. Karjeras laikā kļuvis par trīskārtēju Stenlija kausa ieguvēju Čikāgas \"Blackhawks\" sastāvā. Izlases rindās kļuvis par 2014. gada olimpisko čempionu.\n", "id": "lvs_Latn_105692"}
{"text": "Platona akadēmija\n\nPlatona akadēmija bija ap 387. gadu p.m.ē. sengrieķu filozofa Platona (ap 428.—427. p.m.ē.) izveidota filozofijas skola, kas atradās mītiskā varoņa Akadēma (Akadēmos) vārdā nosauktā vingrošanas laukumā (ģimnāzijā) netālu no Atēnām. Sākotnēji risināja galvenokārt kosmoloģijas problēmas un attīstīja dialektikas (disputu) prasmi. Tika aptverts plašs jautājumu loks — filozofijā, dabaszinātnēs, matemātikā. Vēlāk, polemizējot ar stoicismu, akadēmijā attīstīja tā saukto akadēmisko skepticismu. No Platona akadēmijas radies termins \"akadēmija\".\n", "id": "lvs_Latn_105693"}
{"text": "Prostejova\n\nProstejova () ir pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabala Prostejovas apriņķa centrs. Apģērbu rūpniecības centrs. Pilsētā atrodas armijas bāze.\n", "id": "lvs_Latn_105694"}
{"text": "Endrū Šovs\n\nEndrū Šovs (; dzimis ) ir kanādiešu hokejists, centra uzbrucējs. Pašlaik (2019) pārstāv Nacionālās hokeja līgas klubu Čikāgas \"Blackhawks\".\n", "id": "lvs_Latn_105695"}
{"text": "Džonijs Oduja\n\nDžonijs Oduja (Johnny Oduya; dzimis ) ir daļējas kenijiešu izcelsmes Zviedrijas hokejists, aizsargs, Zviedrijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2018) Oduja spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Filadelfijas \"Flyers\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_105696"}
{"text": "Torijs Krugs\n\nTorijs Krugs (; dzimis 1991. gada 12. aprīlī) ir amerikāņu hokejists, aizsargs. Krugs spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Sentluisas \"Blues\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_105697"}
{"text": "Džonijs Boičuks\n\nDžons Pols (Džonijs) Boičuks (; dzimis 1984. gada 19. janvārī) ir bijušais kanādiešu hokejists, aizsargs. Karjeras laikā aizvadījis 725 spēles Nacionālās hokeja līgas klubos Kolorādo \"Avalanche\", Bostonas \"Bruins\" un Ņujorkas \"Islanders\". 2011. gadā kopā ar \"Bruins\" izcīnīja Stenlija kausu.\n", "id": "lvs_Latn_105698"}
{"text": "Ādams Makveids\n\nĀdams Makveids (; dzimis ) ir bijušais kanādiešu hokejists, aizsargs. Karjeras laikā aizvadījis 512 spēles Nacionālajā hokeja līgā, galvenokārt Bostonas \"Bruins\" sastāvā. Kopā ar \"Bruins\" 2011. gadā izcīnīja Stenlija kausu.\n", "id": "lvs_Latn_105699"}
{"text": "Dagijs Hamiltons\n\nDagijs Hamiltons (; dzimis 1993. gada 17. jūnijā) ir kanādiešu hokejists, aizsargs. Pašlaik (2021) Hamiltons spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Ņūdžersijas \"Devils\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_105700"}
{"text": "Šumperkas apriņķis\n\nŠumperkas apriņķis () ir Čehijas Olomoucas apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Olomoucas apgabala Olomoucas un Jesenīkas apriņķiem, Morāvijas-Silēzijas apgabala Bruntālas apriņķi, Pardubices apgabala Ūstu pie Orlices apriņķi un Svitavu apriņķi, kā arī Poliju.\n\nŠumperkas apriņķa Loučnas pie Desnas ciemā dzimis austriešu pianists Alfrēds Brendels (Alfred Brendel, 1931).\n", "id": "lvs_Latn_105701"}
{"text": "Hanušovice\n\nHanušovice () ir pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabala Šumperkas apriņķī pie Morāvas upes. Alus darīšanas centrs.\n", "id": "lvs_Latn_105702"}
{"text": "Mesalīna\n\nValērija Mesalīna (), dzimusi vai , mirusi 48. gadā) bija Romas impērijas imperatora Klaudija trešā sieva. Savulaik bijusi viena no ietekmīgākajām personām impērijā. Savas uzvedības dēļ kļuvusi par seksuālās izvirtības simbolu. Sodīta ar nāvi, kad centās atbīdīt no varas imperatoru Klaudiju.\n", "id": "lvs_Latn_105703"}
{"text": "Loštice\n\nLoštice () ir pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabala Šumperkas apriņķī pie Tršebūvkas upes. Siera ražošanas centrs - tiek ražots Olomoucas siers (Olomoucké syrečky).\n", "id": "lvs_Latn_105704"}
{"text": "Advanced Mobile Phone System\n\nAdvanced Mobile Phone System (AMPS) ir analogā pirmās paaudzes mobilā telefona sistēma, kuru izstrādāja Bell Labs 1970. gados. No 1980. līdz 2000. gadiem tā bija primārā analogā mobilā telefona sistēma Ziemeļamerikā. Izmantota ASV, Kanādā, Izraēlā, Spānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Šrilankā.\n\nAMPS darbojas 850 MHz frekvenču joslā (no 824 līdz 894 MHz). Katrai sarunai tiek izmantota cita frekvence, lai izvairītos no blakus esošo telefonu interferences. AMPS ir līdzīgs 0G IMTS sistēmai, bet ir attīstītāks ar frekvenču izvēli, zvanīšanu uz fiksētajiem tīkliem, sarunu uzskaiti un zvanu uzstādījumiem.\n\nBell Labs inženieri, izstrādājot AMPS, ieviesa terminu \"šūna\" (), jo sistēmas tīkls sastāv no sešstūra šūnām līdzīgām pārklājuma zonām.\n\nAMPS sistēmu darbība ASV pārtraukta 2008. gadā.\n\nUz AMPS bāzes 1990. gados izstrādāta ciparu mobilā telefona sistēma D-AMPS.\n", "id": "lvs_Latn_105705"}
{"text": "Fēlikss Kleins\n\nFēlikss Kleins (; dzimis Diseldorfā, miris Getingenē) bija Vācijas matemātiķis, kas zināms ar darbību grupu teorijā, kompleksajā analīzē, neeiklīda ģeometrijā un savienojumā starp ģeometriju un grupu teoriju. Viņa 1872. gadā izveidotajai Erlangena programmai, klasificējot ģeometrijas grupās pēc to simetrijas, ir ļoti liela ietekme uz mūsdienu matemātiku.\n", "id": "lvs_Latn_105706"}
{"text": "Agripīna Jaunākā\n\nAgripīna Jaunākā (, dzimusi vai , mirusi vai 23. martā) bija Romas impērijas imperatora Klaudija ceturtā sieva, imperatora Tiberija adoptētā meita, imperatora Kaligulas māsa un imperatora Nerona māte.\n\nAgripīna Jaunākā bija romiešu ģenerāļa Germānika un viņa sievas Agripīnas Vecākās meita. 13 gadu vecumā apprecējas ar senatoru Gneju Domīciju Ahenobarbu. 37. gadā ģimenē piedzima nākamais imperators Nerons.\n\nIetekmi imperatora aprindās ieguva laikā, kad valdīja viņas brālis Kaligula. 39. gadā iesaistījās sazvērestībā pret Kaligulu, tāpēc tika izsūtīta trimdā uz Poncas salām. No trimdas atgriezās pēc Kaligulas nāves un Klaudija kļūšanas par imperatoru. Pēc Mesalīnas nāves kļuva par Klaudija ceturto sievu. Kaut arī Klaudijs mira cienījamā vecumā, daži autori uzskata, ka Agripīna viņu nogalināja. Pēc Klaudija nāves par imperatoru kļuva Agripīnas dēls Nerons. Izvērtās cīņa par ietekmi valstī starp Agripīnu un Neronu. Agripīna tika aizsūtīta uz provinces pilsētu, kur 59. gadā mira. Senie autori dod savstarpēji pretrunīgas ziņas par Agripīnas nāves apstākļiem.\n", "id": "lvs_Latn_105707"}
{"text": "Denijs Grīns\n\nDenjels (Denijs) Ričards Grīns (; dzimis ) ir amerikāņu basketbolists, spēlē uzbrūkošā aizsarga pozīcijā. Pašlaik (2021) spēlē NBA kluba Filadelfijas \"76ers\" sastāvā, taču lielāko karjeras daļu aizvadījis Sanantonio \"Spurs\". Trīskārtējs NBA čempions ar \"Spurs\", Toronto \"Raptors\" un Losandželosas \"Lakers\" (viens no tikai četriem basketbolistiem līgas vēsturē, kas kļuvuši par čempioniem trīs dažādās komandās).\n", "id": "lvs_Latn_105708"}
{"text": "D-AMPS\n\nD-AMPS jeb Digital AMPS (zināma arī kā IS-54 vai IS-136 ) ir otrās paaudzes (2G) ciparu mobilā telefona sistēma. Tā izstrādāta 1980. gadu beigās, lai aizvietotu Ziemeļamerikā plaši izplatīto analogo sistēmu AMPS. Darbojās frekvencē 824—894 MHz.\n\nSistēmu bieži apzīmē ar TDMA (Time division multiple access) — laika dalīšanas kanālu piekļuves metode, kas ir D-AMPS pamatā. Tā ļauj vienu frekvences kanālu izmantot vairākiem lietotājiem, katram lietotājam iedalot laika intervālus (slotus). Telefonā balss signāls tiek saspiests un sadalīts, lai ietiptu slotā. D-AMPS izmanto tādas pašas frekvences kā AMPS, tādēļ jauno sistēmu bija vienkāršāk ieviet vecās vietā.\n\n1980. gados ASV tika ieviesta analoga mobilā telefona sistēma AMPS. To ekspluatējot, atklājās būtiski trūkumi. Pirmkārt, tā nespēja apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajiem sakariem, jo katrai šūnai bija ierobežots vienlaicīgi notiekošo sarunu skaits. Tai bija vāja drošības sistēma, tāpēc tajā bija iespējams veikt nelegālus zvanus. 1990. gada martā tika pieņemts Ziemeļamerikas pirmais ciparu mobilā tīkla standarts IS-54. Tas bez jaunajām iespējām atbalstīja ar vecās AMPS sistēmas telefonus.\n\n1993. gadā pieņemts jauns D-AMPS standarts IS-136. Tas paredzēja papildu kanālus. Atšķirībā no IS-54, IS-136 laika dalīšanas metodi izmantoja gan balss gan kontroles signālu raidīšanai, kas ļāva palielināt bateriju gaidīšanas ilgumu, bija ziņu un datu nosūtīšanas iespējas.\n\nD-AMPS sistēmu darbība ASV pārtraukta 2008. gadā. Tās vietā izmanto sistēmas GSM, CDMA2000'' u.c..\n", "id": "lvs_Latn_105709"}
{"text": "Hanss Cimmers\n\nCimmers savas karjeras sākuma posmu pavadīja Apvienotajā Karalistē, pēc tam pārcēlās uz ASV. Viņš ir filmu producēšanas kompānijas DreamWorks mūzikas nodaļas vadītājs, kā arī viens no filmu mūzikas kompānijas Remote Control Productions dibinātājiem, kurā strādā kopā ar citiem komponistiem.\n\nCimmera darbi izceļas ar elektroniskās mūzikas skanējuma izmantošanu tradicionālajā orķestrī. Par oriģinālmūziku filmām Cimmers 12 reizes bijis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai, divas reizes to arī saņēmis (par mūziku filmām \"Karalis Lauva\" un \"Kāpa\"). Viņš ir saņēmis arī vienu BAFTA kino balvu, trīs Zelta globusa balvas, trīs Grammy balvas, kā arī citas balvas. 2010. gadā Cimmeram piešķirta zvaigzne Holivudas Slavas alejā.\n", "id": "lvs_Latn_105710"}
{"text": "Marconi Communications\n\nMarconi Communications bija Apvienotās Karalistes uzņēmums, kas nodarbojās ar telesakaru iekārtu (galvenokārt datortīkliem) ražošanu. Dibināts 1998. gadā. 2005. gadā tā lielākā daļa pārdota Ericsson, bet no atlikušās daļas izveidots uzņēmums Telent.\n", "id": "lvs_Latn_105711"}
{"text": "Tihuana\n\nTihuana (, ) ir pilsēta Meksikas ziemeļrietumos, Lejaskalifornijas štatā. 2010. gadā pilsētā dzīvoja 1,3 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir septītā lielākā pilsēta Meksikā. Savukārt Tihuanas aglomerācijā dzīvoja 1,65 miljoni (sestā lielākā aglomerācija Meksikā). Pilsēta atrodas pie Amerikas Savienoto Valstu robežas. Otrpus robežai atrodas Sandjego, kas ir ASV astotā lielākā pilsēta. Kopā ar to veido aglomerāciju, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 5 miljonus.\n", "id": "lvs_Latn_105712"}
{"text": "Konstantīns Budkēvičs\n\nKonstantīns Romualds Budkēvičs (, 1867—1923) bija Latgalē dzimis poļu priesteris Pleskavas, Vitebskas un Pēterburgas katoļu draudzēs, nogalināts PSRS represiju laikā. 2003. gadā Romas katoļu baznīca uzsāka viņa beatifikācijas procesu.\n", "id": "lvs_Latn_105713"}
{"text": "Rudais gārnis\n\nRudais gārnis (Ardea purpurea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea). Tas ligzdo Eiropas centrālajā daļā un dienvidos, Āfrikā un Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos. Eiropas Palearktikas putni ir gājputni un ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, nepārsniedzot ekvatoru, daži Vidusjūras piekrastē, Tuvajos Austrumos, kā arī Pakistānā. Āzijas izplatības areāla ziemeļu populācijas migrē nedaudz uz dienvidiem. Rudajam gārnim izšķir 4 pasugas.\n\nIk pa laikam rudais gārnis ieklīst reģionos uz ziemeļiem no sava izplatības areāla. Lai arī tas ir vairākas reizes novērots Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Lietuvā, tomēr Latvijā rudais gārnis līdz šim nav novērots.\n", "id": "lvs_Latn_105714"}
{"text": "Britāniks\n\nTiberijs Klaudijs Cēzars Britāniks ((), dzimis , miris ) bija Romas impērijas imperatora Klaudija un imperatores Mesalīnas dēls. Tika plānots, ka Britāniks iegūs imperatora troni kā Klaudija mantinieks. Pēc Mesalīnas nāves Klaudijs apprecējās ar Agripīnu Jaunāko un adoptēja viņas dēlu Neronu. Britāniks pamazām tika atstumts un pēc Nerona kļūšanas par imperatoru visiespējamāk nogalināts īsi pirms pilngadības (14 gadu) sasniegšanas.\n", "id": "lvs_Latn_105715"}
{"text": "Alvejas\n\nAlvejas (Aloe, arī Aloë) ir rozešliliju dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 500 dažādu sukulenti augu sugu. Viena no zināmākajām sugām ir īstā alveja, kas ir plaši izmantojams ārstniecības augs un tāpēc tiek kultivēts. Līdzīgiem mērķiem vēl kultivē arī dzeloņaino alveju.\n\nVēl nesenā pagātnē alvejas bija liliju dzimtas un alveju dzimtas ģints, bet kopš 2009. gada pēc APG III sistēmas tā tiek klasificēta kā zāleskoku dzimtas ģints.\n", "id": "lvs_Latn_105716"}
{"text": "Muhtars atgriežas\n\n\"Muhtars atgriežas\" () ir krievu detektīvseriāls, kurā galveno lomu spēlē policisti un dienesta suns Muhtars. Seriālu veido krievu telekompānija \"Studija 2V\" (Студия 2В) . Seriāla pirmizrāde bija 2004. gada 12. janvārī televīzijas kanālā Россия, taču pēc pirmās seriāla sezonas projekts nonāca kanāla НТВ pārziņā. Latvijā seriālu periodiski translēja LTV7.\n", "id": "lvs_Latn_105717"}
{"text": "Stare Mesto (Olomoucas apgabals)\n\nStare Mesto () ir pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabala Šumperkas apriņķī Austrumsudetos.\n", "id": "lvs_Latn_105718"}
{"text": "Eduards Gufelds\n\nEduards Gufelds (; , Kijiva - , Losandželosa) bija Ukrainā dzimis ASVstarptautiskais lielmeistars šahā (1967).\n", "id": "lvs_Latn_105719"}
{"text": "Dions Kasijs\n\nDions Kasijs (; dzimis ap 150. gadu, miris 235. gadā) bija romiešu konsuls un vēsturnieks, kurš rakstīja grieķu valodā. Pazīstams kā Romas vēstures 80 sējumos autors. Darbā apskatījis laiku no Romas dibināšanas līdz imperatora Severa Aleksandra laikam (229. gadam). Darbs gandrīz pilnībā saglabājies līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_105720"}
{"text": "International Computers Limited\n\nInternational Computers Limited bija Apvienotās Karalistes uzņēmums, kas nodarbojas ar datortehnikas ražošanu, programmatūras izstrādi un datorpakalpojumiem. Dibināts 1968. gadā. 2002. gadā to nopirka Fujitsu.\n\nUzņēmums pazīstams ar ICL 2900 Series, ICL Series 39 lieldatoriem un VME operētājsistēmu.\n", "id": "lvs_Latn_105721"}
{"text": "Zvaigznes diena\n\nZvaigznes diena, arī Triju kungu diena vai Triju ķēniņu diena, ir kristiešu svētki, kas parasti tiek svinēti 6. janvārī.\n\nPirmās ziņas par Zvaigznes dienas svinēšanu datējamas ar 2. gadsimtu, un tās minēti Aleksandrijas Klementa un gnostiķu darbos.\n\nVēstures gaitā svētku nozīme dažādās kristīgajās tradīcijās ir būtiski mainījusies (jo īpaši Ziemassvētki kļuva par patstāvīgiem svētkiem), kā rezultātā vēsturiskās baznīcas mūsdienās Zvaigznes dienu svin dažādi — dažas Austrumu Pareizticīgās baznīcas šo dienu atzīmē 19. janvārī.\n\nPēc tradīcijas tiek uzskatīts, ka šajā dienā Trīs Austrumu gudrie, sekojot zvaigznei, devās uz Bētlemi aplūkot jaundzimušo jūdu ķēniņu Jēzu Kristu. Šis notikums ir aprakstīts Mateja evaņģēlija 2. nodaļā.\n", "id": "lvs_Latn_105722"}
{"text": "Dzintari\n\nDzintari ir viena no Jūrmalas pilsētas daļām tās centrā. Atrodas 19 km attālumā no Rīgas centra. Izveidojušies kā prestižu savrupmāju rajons turīgākajiem vasarniekiem. Pēc Otrā pasaules kara šeit tika izvērsta arī lielu sanatoriju un atpūtas namu celtniecība. Elektriskā dzelzceļa stacijas Dzintari tagadējā ēka uzbūvēta 1980. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_105723"}
{"text": "Autoceļš M9 (Baltkrievija)\n\nAutoceļš M9, jeb MKAD ir galvenais autoceļš Baltkrievijā, Minskas apvedceļš, kurš veido pilnu apli apkārt pilsētai. MKAD ir saīsinājums no vārdiem \"Minskas apvedceļš\" baltkrievu valodā Мінская кальцавая аўтамабільная дарога. Autoceļa garums ir 56 kilometri.\n", "id": "lvs_Latn_105724"}
{"text": "Autoceļš M11 (Baltkrievija)\n\nAutoceļš M11 Lietuva—Autoceļš P2 ir Baltkrievijas maģistrālais ceļš. Autoceļš ir daļā no Eiropas maršruta E85. Autoceļš ir 191 kilometru garš, un ved cauri Grodņas apgabalam un daļai no Brestas apgabala Baltkrievijā. Autoceļš sākas pie Baltkrievijas robežas ar Lietuvu, vedot dienvidu virzienā gar Voranavu, Ļidu, Dzjatlavu un Sloņimu. M11 beidzas pie krustojuma ar Autoceļu P2.\n", "id": "lvs_Latn_105725"}
{"text": "Vienoti Latvijai (partija)\n\n\"Vienoti Latvijai\" ir centriska politiskā partija Latvijā. Tā dibināta Rēzeknē 2011. gadā. Partijas galveno kandidātu sastāvs ievērojami mainās pirms katrām vēlēšanām.\n", "id": "lvs_Latn_105726"}
{"text": "Vienoti Latvijai\n\nVienoti Latvijai — piemineklis Rēzeknē (saukts arī par \"Latgales Māru\"); Vienoti Latvijai — politiskā partija Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_105727"}
{"text": "13 (albums)\n\n13 ir britu smagā metāla grupas Black Sabbath 19. studijas albums. Tas Eiropā tika izdots 2013. gada 7. jūnijā un ir pirmais grupas studijas albums kopš 1995. gada albuma Forbidden (1995).\n\nTas ir otrais grupas albums, kas ir sasniedzis 1. vietu Apvienotās Karalistes iknedēļas pirktāko albumu topā, atkārtojot pirms 43 gadiem izdotā albuma Paranoid panākumus.\n", "id": "lvs_Latn_105728"}
{"text": "2013. gada Liepājas domes vēlēšanas\n\n2013. gada Liepājas domes vēlēšanas notika 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Liepājas domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 10 kandidātu saraksti, kas veidoti no 118 kandidātiem. Liepājā vēlēšanas notika 21 iecirknī.\n\nVēlēšanās visvairāk balsu ieguva Liepājas partija (35,85%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 3 saraksti. Liepājas domes vēlēšanās piedalījās 21 026 vēlētāji jeb 44,08% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 20 976, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 20 819 vēlētāji.\n", "id": "lvs_Latn_105729"}
{"text": "Nie Haišens\n\nNie Haišens (, dzimis ) ir Ķīnas kosmonauts, Tautas Atbrīvošanas armijas Gaisa spēku iznīcinātājpilots, ģenerālmajors.\n\nNie 1998. gadā tika izvēlēts pirmajā Ķīnas kosmonautu grupā.\n\nPirmo kosmisko lidojumu Nie Haišens veica 2005. gada oktobrī ar kosmosa kuģi Shenzhou 6, otrajā Ķīnas pilotējamajā misijā.\n\nViņš bija Shenzhou 9 dublieru komandas komandieris.\n\nOtro lidojumu Nie Haišens veica 2013. gada jūnijā ar Shenzhou 10, esot kosmosa kuģa komandierim. Misijas laikā tika veikta saslēgšanās ar kosmosa stacijas prototipu Tiangong 1.\n\nTrešo lidojumu kosmosā Nie veica 2021. gadā no 17. jūnija līdz 17. septembrim, esot kosmosa kuģa Shenzhou 12 komandierim, dodoties pirmajā ekspedīcijā uz orbitālo staciju Tiangong. Stacijā viņš ar diviem kosmonautiem pavadīja trīs mēnešus. Nie Haišens veica vienu iziešanu kosmosā.\n\nNie Haišena vārdā nosaukts asteroīds 9517 Niehaisheng.\n", "id": "lvs_Latn_105730"}
{"text": "Būdika\n\nBūdika (, ; mirusi 60. vai 61. gadā) bija britu icēnu cilts vadone, kas vadīja sacelšanos pret Romas impērijas spēkiem.\n\nBūdika bija icēnu cilts vadoņa Prasutāga sieva. Pēc Prasutāga nāves Romas impērija veica cilts teritorijas aneksiju. Pašu Būdiku sodīja ar miesassodu, bet viņas meitas — izvaroja. 60. vai 61. gadā icēni kopā trinovantiem sacēlās Būdikas vadībā. Tika nopostīta Kasmulodiuna (Kolčestra), Verulamija (Sentolbansa) un Londīnija (Londona), sakaujot Romas IX leģionu. Imperators Nerons kādu laiku izskatīja iespēju evakuēt spēkus no Britānijas, tomēr romiešu ģenerālis Gajs Svetonijs Paulīns Voltlingstrītas kaujā (Battle of Watling Street) sakāva Būdikas karaspēku.\n\nViduslaikos aizmirsta, taču interese par Būdikas personību atdzima angļu renesanses laikā 15. gadsimta beigās, bet sevišķi — karalienes Viktorijas laikā.\n", "id": "lvs_Latn_105731"}
{"text": "Šumperka\n\nŠumperka () ir pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabala Šumperkas apriņķa centrs. Pilsētā atrodas vācu elektronikas kompānijas Epcos ražotne un vagonbūves uzņēmums PARS nova.\n", "id": "lvs_Latn_105732"}
{"text": "Starbucks\n\nStarbucks ir ASV uzņēmums, kas ražo un pārdod kafiju 61 valstīs. Starbucks ir pasaulē lielākais un viens no pazīstamākajiem kafijas kafejnīcu tīkliem, kurā ietilpst kafejnīca. Galvenā noieta prece ir kafija, bet Starbucks kafejnīcās pārdod arī dažāda veida kafijas dzērienus un konditorejas izstrādājumus.\n", "id": "lvs_Latn_105733"}
{"text": "Tertulliāns\n\nTertulliāns, pilnā vārdā Kvints Septimijs Florents Tertulliāns (); dzimis ap 160. gadu, miris ap 225. gadu) bija ražīgs Romas impērijas laika kristiešu autors no Kartāgas. Agrīns kristiešu apoloģēts un cīnītājs pret ķecerībām, sevišķi gnosticismu. Pirmais latīņu autors, kurš plaši izmantoja Trīsvienības jēdzienu. Kaut arī ietekmīgs kristietības pamatlicējs, nav kanonizēts, jo dzīves otrajā pusē pieslējās montānistiem.\n\nPar Tertulliāna dzīvi informācija ir skopa. Esot dzimis Kartāgā, strādājis par juristu. Ap 197./198. gadu pievērsies kristietībai.\n", "id": "lvs_Latn_105734"}
{"text": "Vera Menčika\n\nVera Menčika (; ; , Maskava - , Londona) bija Čehoslovākijas un Apvienotās Karalistes šahiste, pirmā pasaules čempione (1927—1944).\n", "id": "lvs_Latn_105735"}
{"text": "Fujitsu\n\nFujitsu ir Japānas uzņēmums, kas nodarbojas ar datortehnikas ražošanu, programmatūras izstrādi un informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem. Dibināts 1935. gadā. Galvenais birojs atrodas Tokijā.\n\nFujitsu akcijas tiek kotētas Tokijas fondu biržā un ietilpst Nikkei 225 un TOPIX biržas indeksos. Lielākie akcionāri (pēc 2017. gada marta datiem): The Master Trust Bank of Japan (4,34 %), Japan Trustee Services Bank (4,12 %), Fuji Electric (2,90 %), Fujitsu darbinieku akcionāru asociācija (2,83 %), CHASE MANHATTAN BANK GTS CLIENTS ACCOUNT ESCROW (2,16 %).\n", "id": "lvs_Latn_105736"}
{"text": "Tarvo Sēmans\n\nTarvo Sēmans (; dzimis , Vendrā, Pērnavas rajons, Igaunija) ir Igaunijas starptautiskais meistars šahā (1998).\n", "id": "lvs_Latn_105737"}
{"text": "Sūrata\n\nSūrata (, Surat) ir pilsēta Indijas ziemeļrietumos, Gudžarātas štatā. Atrodas pie Khambhātas līča, kur tajā ietek Tāpi upe. 2013. gadā pilsētā dzīvoja 4,46 miljoni iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir astotā lielākā Indijas pilsēta un otra lielākā Gudžarātā.\n\nSūratai ir raksturīgs tropu musonu klimats. Musonu sezona sākas jūnijā un ilgst līdz septembrim, savukārt karstākie mēneši ir aprīlis un maijs. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 2500 mm.\n", "id": "lvs_Latn_105738"}
{"text": "Arābu pasaule\n\nArābu pasaule ir arābvalodīgo apdzīvoto Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstu un teritoriju apzīmējums. Pastāv vairākas termina definīcijas. Viena no definīcijām apgalvo, ka arābu pasaule ir 22 valstis, kas veido Arābu valstu līgu, bet tajā pašā laikā šajās valstīs dzīvojošie nearābi, piemēram, berberi un kurdi, neuzskata, ka dzīvo arābu pasaulē.\n\nPostklasiskajā vēsturē arābu pasaule bija sinonīms vēsturiskajām arābu impērijām un kalifātiem. Arābu nacionālisms radās 19. gadsimta otrajā pusē kopā ar citām nacionālistiskām kustībām Osmaņu impērijā. Arābu līga tika izveidota 1945. gadā, lai pārstāvētu arābu tautas intereses un īpaši īstenotu arābu valstu politisko apvienošanos; šis projekts bija pazīstams kā panārabisms.\n\nLai gan vairākās Arābu valstu līgas valstīs runā arābu valodas dialektos, literārā arābu valoda tiek oficiāli lietota visās no tiem. Vairākas valstis ir pasludinājušas arābu valodu par oficiālo vai valsts valodu, lai gan tajās arābu valoda nav tik plaši izplatīta. Savukārt kā Arābu valstu līgas dalībvalstis tās tiek uzskatītas par Arābu pasaules daļu saskaņā ar standarta teritoriālo definīciju.\n", "id": "lvs_Latn_105739"}
{"text": "Rui Košta (riteņbraucējs)\n\nDaudzdienu sacensības Quatre Jours de Dunkerque (2009) Tour de Suisse (2012, 2013, 2014) Abu Dhabi Tour (2017) Viendienas un klasikas Portugāles čempions individuālajā braucienā (2010, 2013) Portugāles čempions grupas braucienā (2015, 2020) GP de Montréal (2011) | medaltemplates =\n\nRui Albertu Faria da Košta' (; dzimis Povua de Varzimā) ir profesionāls Portugāles šosejas riteņbraucējs, kurš šobrīd pārstāv UCI ProTeam komandu . Viņš ir plašāk zināms kā 2013. gada Pasaules čempions grupas braucienā.\n", "id": "lvs_Latn_105740"}
{"text": "Pardubices apgabals\n\nPardubices apgabals () ir viens no Čehijas apgabaliem valsts ziemeļaustrumos. Tas robežojas ar Olomoucas apgabalu, Dienvidmorāvijas apgabalu, Visočinas apgabalu, Vidusčehijas apgabalu un Hradeckrāloves apgabalu, kā arī Poliju ziemeļos.\n", "id": "lvs_Latn_105741"}
{"text": "Hrudimas apriņķis\n\nHrudimas apriņķis () ir Čehijas Pardubices apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Pardubices apgabala Pardubices, Ūstu pie Orlices un Svitavu apriņķiem, Visočinas apgabala Ždjāras pie Sāzavas un Havlīčkūvbrodas apriņķi, Vidusčehijas apgabala Kutna Horas apriņķi.\n", "id": "lvs_Latn_105742"}
{"text": "Tandy Corporation\n\nTandy Corporation bija ASV uzņēmums, kas sākotnēji nodarbojās ar ādas izstrādājumu tirdzniecību, bet vēlāk plaša patēriņa elektronikas mazumtirdzniecību. Galvenais birojs atradās Fortvērtā, Teksasā. Dibināts 1919. gadā. 2000. gadā pārreģistrēts par RadioShack.\n", "id": "lvs_Latn_105743"}
{"text": "Ingus Ulmanis\n\nIngus Ulmanis (dzimis Limbažos) ir latviešu mūziķis, komponists un mūzikas producents. Darbojies arī kā televīzijas un radio raidījumu vadītājs. Pazīstams ar dalību grupās \"Jumprava\" un paša izveidotajā grupā \"Lādezers\".\n", "id": "lvs_Latn_105744"}
{"text": "Makfārleina šaurums\n\nMakfārleina šaurums (, ) ir ap garš un šaurākajā vietā ap plats jūras šaurums Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Atdala Griničas salu ziemeļaustrumos no Livingstona salas dienvidrietumos un savieno Brensfīlda šaurumu dienvidaustrumos ar Dreika šauruma akvatoriju ziemeļrietumos. Šauruma dienvidrietumu malai piekļaujas Mūnbejs, kurā izvietojusies Hāfmūnas sala ar Argentīnas Kamaras polārstaciju.\n\nŠaurumu 19. gadsimta sākumā atklāja un aptuveni nokartēja britu un amerikāņu roņu mednieki, kas to nosauca par Janki šaurumu (Yankey Sound vai Yanky Sound). Vēlāk pārdēvēts tagadējā vārdā par godu britu kuģa Dragon kapteinim Endrū Makfārleinam (Andrew McFarlane ) no Liverpūles, kurš kuģojis šajā apvidū 1820.—1821. gadā. Dažos avotos saukts arī par Dafa šaurumu (Duffs Straits) par godu kapteinim N. Dafam, bet Karls Antons Larsens to nodēvējis par Norvēģu šaurumu (Norges Stræde, Norway Sound).\n", "id": "lvs_Latn_105745"}
{"text": "Džans Sjaoguans\n\nDžans Sjaoguans (; dzimis 1966. gada maijā) ir Ķīnas kosmonauts, Tautas Atbrīvošanas armijas Gaisa spēku virsnieks. Viņš ir mandžūru tautības pārstāvis.\n\nDžans 1998. gadā tika izvēlēts pirmajā Ķīnas kosmonautu grupā. Viņš bija Shenzhou 9 dublieru komandas sastāvā.\n\nPirmo kosmisko lidojumu Džans Sjaoguans veica 2013. gada jūnijā ar Shenzhou 10. Misijas laikā veikta saslēgšanās ar kosmosa stacijas prototipu Tiangong 1.\n", "id": "lvs_Latn_105746"}
{"text": "Džerolāmo Kardāno\n\nDžerolāmo Kardāno (; dzimis , miris ) bija renesanses laika itāliešu matemātiķis, ārsts, astrologs un spēlmanis. Sarakstījis vairāk nekā 200 darbu par medicīnas, matemātikas, fizikas, filozofijas, reliģijas un mūzikas tēmām. Kā spēlmanis ir viens no varbūtību teorijas pamatlicējiem.\n\nDzimis Pāvijā jurista, Leonardo da Vinči drauga ģimenē. Studējis Pāvijā un Padujā. Strādājis par ārstu. 1545. gadā publicēja ietekmīgo darbu algebrā Ars Magna, kurā aprakstīja kubisko un ceturtās pakāpes vienādojumu atrisinājumus. Pirmais matemātiķis, kurš regulāri operēja ar skaitļiem, kas mazāki par 0.\n\nAp 1564. gadu sarakstīja darbu par spēlēm Liber de ludo aleae, kuru var uzskatīt par varbūtību teorijas sākumu. Izgudrojis vairākas mehāniskas ierīces, to skaitā kodu atslēgu. Kardāno vārdā nosaukts kardāna pārvads, kuru viņš aprakstījis, tomēr nav izgudrojis. Tāpat viņa vārdā nosaukta Kardāno formula, ar kuru var atrast kubiskā vienādojuma atrisinājuma saknes. Izgudrojis žiroskopa kardāniekari. Kriptogrāfijā ir pazīstams viņa radītais Kardāno režģis.\n\n1570. gadā apvainots ķecerībā, jo 1554. gadā publicēja Jēzus horoskopu. Viņš tika arestēts un vairākus mēnešus pavadīja cietumā. Vēlāk dzīvoja Romā pāvesta apgādībā. Miris Romā.\n", "id": "lvs_Latn_105747"}
{"text": "Vana Japina\n\nVana Japina (; dzimusi ) ir Ķīnas kosmonaute, Tautas Atbrīvošanas armijas Gaisa spēku lidotāja, pulkvede. Viņā ir pirmā Ķīnas sieviete, kas veikusi iziešanu kosmosā.\n\nVana 2010. gadā tika izvēlēta otrajā Ķīnas kosmonautu grupā. Viņa bija kosmosa kuģa Shenzhou 9 dublieru apkalpes sastāvā.\n\nPirmo kosmisko lidojumu Vana Japina veica 2013. gada jūnijā ar kosmosa kuģi Shenzhou 10. Misijas laikā veikta saslēgšanās ar kosmosa stacijas prototipu Tiangong 1.\n\nOtro lidojumu kosmosā Japina sāka 2021. gada 15. oktobrī, esot kosmosa kuģa Shenzhou 13 operatorei, dodoties otrajā ekspedīcijā uz orbitālo staciju Tiangong. Stacijā viņa ar diviem kosmonautiem pavadīja sešus mēnešus. Japina veica vienu iziešanu kosmosā. Uz zemes kuģa nolaižamais aparāts atgriezās 2022. gada 16. aprīlī.\n", "id": "lvs_Latn_105748"}
{"text": "Dzelte\n\nDzelte jeb ikteruss () ir simptoms, kas izpaužas kā ādas, gļotādas un acu baltumu sklēru nokrāsošanās dzeltenā krāsā vai pat oranžā krāsā. Šis simptoms ir raksturīgs cilvēkiem, kas slimo ar A hepatītu, tautā dēvētu par dzelteno kaiti, žultsakmeņu slimību u.c. aknu patoloģijām. Dzelti izraisa žults pigmenta bilirubīna koncentrācijas palielināšanās asinīs. Bilirubīna normāla koncentrācija asins plazmā ir mazāka par 25 µmol/l. Tiklīdz tā koncentrācija pārsniedz 50 µmol/l, parādās dzelte.\n", "id": "lvs_Latn_105749"}
{"text": "Vana (nozīmju atdalīšana)\n\nVana var būt: Vana, pilsēta Turcijā; Vana Džena (王峥, Wáng Zhēng), Ķīnas vieglatlēte, vesera metēja; Vana Japina (王亚平, Wáng Yàpíng), Ķīnas kosmonaute; Vana Mena (王濛, Wáng Méng), Ķīnas šorttrekiste.\n", "id": "lvs_Latn_105750"}
{"text": "Žemīna\n\nŽemīna () lietuviešu mitoloģijā ir zemes dieve un zemes personificējums, viena no galvenajām lietuviešu dievēm. Žemīna bija Perkūna sieva un Žemepata māsa, iespējams, dvīņumāsa. Latviešu mitoloģijā pazīstama kā zemes māte.\n", "id": "lvs_Latn_105751"}
{"text": "Valērijs Brjusovs\n\nValērijs Brjusovs (, dzimis , miris ) bija krievu dzejnieks, rakstnieks un literatūrzinātnieks, simbolisma virziena veidotājs krievu literatūrā.\n", "id": "lvs_Latn_105752"}
{"text": "Fātiha\n\nFātiha (, sūrah Al-Fātiḥa — 'Atvērējas sūra') ir pirmā Korāna sūra, kas ir neatņemama salāha (musulmaņu lūgšanu) sastāvdaļa. Tajā ir septiņas ājas (rindiņas). Islāmā šī sūra ir tikpat svarīga kā kristietībā Tēvreize. Nakamā Korāna sūra aiz Fātihas ir Bakara.\n", "id": "lvs_Latn_105753"}
{"text": "Flāmu Brabante\n\nFlāmu Brabante (, , ) ir viena no desmit Beļģijas provincēm valsts centrālajā daļā, Flandrijā. Province robežojas ar Antverpeni ziemeļos, ar Limburgu austrumos, ar Ljēžu dienvidaustrumos, ar Valoņu Brabanti dienvidos, ar Eno dienvidrietumos un ar Austrumflandriju rietumos. Province no visām pusēm ieskauj Briseles galvaspilsētas reģionu. Provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Lēvena. Nākamās lielākās pilsētas ir Dilbeka, Vilvorde, Halle un Grimbergena. Provinces kopējā platība ir 2 106 km², pēc 2013. gada datiem provincē dzīvo 1 086 446 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_105754"}
{"text": "Džeimss Gandolfīni\n\nDžeimss Džozefs Gandolfīni (James Joseph Gandolfini, Jr.; dzimis , miris ) bija itāļu izcelsmes amerikāņu aktieris.\n\nPazīstams kā galvenās lomas Tonija Soprāno atveidotājs televīzijas seriālā \"Soprano ģimene\" (The Sopranos). Par šo lomu saņēmis trīs Primetime Emmy balvas, trīs Ekrāna aktieru ģildes balvas, vienu Zelta globusa balvu. Tāpat filmējies tādās filmās kā \"Īstā mīlestība\" (1993), \"Ķeriet īso\" (1995), 8MM (1999), \"Meksikānis\" (The Mexican, 2001), \"Cilvēks, kura nebija\" (2001), \"Mīla un cigaretes\" (Romance & Cigarettes, 2005), Where the Wild Things Are (2009; balss), In the Loop (2009), \"Slepenā operācija \"30 pēc pusnakts\"\" (2012), Enough Said (2013), \"Piliens\" (2014).\n\nGandolfīni nominēts Tony balvai par lomu Brodvejas uzvedumā God of Carnage.\n\nGandolfīni nomira 51 gada vecumā 2013. gadā Romā no sirdstriekas.\n", "id": "lvs_Latn_105755"}
{"text": "Kavai Leonards\n\nKavai Entonijs Leonards (, ; dzimis Riversaidā, Kalifornijas štatā) ir amerikāņu basketbolists, spēlē vieglā uzbrucēja un uzbrūkošā aizsarga pozīcijās. 2024. gadā pārstāv Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubu Losandželosas \"Clippers\". Divkārtējs NBA čempions (2014. gadā ar Sanantonio \"Spurs\" un 2019. gadā ar Toronto \"Raptors\"), abās reizēs atzīts par NBA finālsērijas vērtīgāko spēlētāju.\n", "id": "lvs_Latn_105756"}
{"text": "Aleksandra arhipelāgs\n\nAleksandra arhipelāgs () ir ap 480 km garš un līdz 160 km plats klinšainu salu arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļaustrumos Ziemeļamerikas piekrastē. Ietilpst Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstī. Veidojies kā iegrimis Piekrastes kalnu grēdas atzars, kura augstākais kalns Venjaminova smaile Baranova salā sniedzas līdz 1643 m vjl. Sastāv no vairāk kā 1100 salām un klintīm, lielākās no kurām ir Velsas Prinča sala, Čičagova sala, Admiralitātes sala, Baranova sala. Diksona šaurums dienvidos to atdala no Karalienes Šarlotes salām. Salas pirmiedzīvotāji ir tlingitu un haidu indiāņi. Pirmie no eiropiešiem to atklāja Vitusa Beringa ekspedīcija 1741. gadā. Nosaukts par godu tirgotājam un Krievu Amerikas pārvaldniekam (1790-1818) Aleksandram Baranovam.\n", "id": "lvs_Latn_105757"}
{"text": "NBA sezonas labākais komandas biedrs\n\nNacionālās basketbola asociācijas Tvaimena—Stoksa sezonas labākais komandas biedrs ir ikgadēja NBA līgas balva, kas tiek piešķirta spēlētājam, kas tiek uzskatīta par \"ideālu komandas biedru\". Balva nosaukta Džeka Tvaimena un Morisa Stoksa vārdā. Balva tiek pasniegta kopš 2012.—2013. gada sezonas. Pirmais balvas ieguvējs bija Losandželosas \"Clippers\" aizsargs Čonsijs Billapss. Dirks Novickis ir vienīgais starptautiskais spēlētājs, kurš ieguvis šo balvu. Savukārt Džrū Holidejs pašreiz ir vienīgais spēlētājs, kurš šo balvu ieguvis divas reizes, turklāt pārstāvot divas dažādas komandas - Ņūorleānas \"Pelicans\" un Milvoki \"Bucks\".\n", "id": "lvs_Latn_105758"}
{"text": "SAP (uzņēmums)\n\nSAP SE ir Vācijas uzņēmums, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbības programmatūras izstrādi un apkalpošanu. Tā galvenais birojs atrodas Valdorfā. Uzņēmums dibināts 1972. gadā. Tas ir viens no lielākajiem programmatūras uzņēmumiem pasaulē.\n\nSAP pazīstamākie produkti ir uzņēmuma resursu plānošanas sistēma (SAP S/4HANA), klientu attiecību pārvaldība un klientu pieredze (SAP C/4HANA), tīkla un izdevumu pārvaldība, digitālā piegādes ķēde, cilvēkresursu un personu iesaiste, biznesa tehnoloģiju platforma.\n\nSAP AG akcijas tiek kotētas Frankfurtes un Ņujorkas fondu biržā. Lielākie akcionāri (2019. gada decembrī): Dītmara Hopa ģimene (5,04 %), Haso Platnera ģimene (5,89 %), pārvaldnieku grupa (5,89 %), BlackRock, Inc. (5,6 %).\n\nUzņēmums ir Manheimas sporta arēnas SAP Arena sponsors.\n", "id": "lvs_Latn_105759"}
{"text": "Tālis Millers\n\nTālis Millers (dzimis , miris ) bija latviešu ķīmiķis. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents (1994-1998).\n", "id": "lvs_Latn_105760"}
{"text": "Koptu valoda\n\nKoptu valoda (ⲘⲉⲧⲢⲉⲙ̀ⲛⲭⲏⲙⲓ, Met Remenkēmi) ir ēģiptiešu valodas jaunākais posms. Šajā valodā runāja mūsdienu Ēģiptes teritorijā no 2. līdz 17. gadsimtam. Tagad tā ir mirusi valoda, lai gan joprojām tiek izmantota kā liturģiskā valoda Koptu pareizticīgajā baznīcā un Koptu katoļu baznīcā. 1. gadsimtā ēģiptieši rakstībā sāka izmantot grieķu alfabētu, kā rezultātā izveidojas jauna rakstība — koptu alfabēts. Vārdu krājumā ir ļoti daudz aizguvumu no grieķu valodas.\n", "id": "lvs_Latn_105761"}
{"text": "Imants Zauls\n\nImants Zauls (dzimis Rūjienā) bija latviešu inženieris, alpīnists.\n\n1980. gadā absolvējis Kaļiņingradas Tehniskās universitātes Rīgas nodaļu. 1962. gadā sācis strādāt Rīgas elektromašīnu rūpnīcā (līdz 1967. gadam), pēc tam strādājis Rīgas traleru flotes bāzē, Tehnisko iekārtu dienestā. Kopš 1977. gada nodarbojās arī ar krustu, gaiļu un zvanu uzstādīšanu Latvijas baznīcās.\n\n1975. gadā sācis nodarboties ar alpīnismu. Zauls ir bijis visās augstākajās bijušās PSRS teritorijā esošajās virsotnēs, kā arī vairākās pasaules augstākajās virsotnēs. kopā ar Teodoru Ķirsi kā pirmie Latvijas alpīnisti uzkāpa pasaules augstākajā virsotnē Everestā (8848 m).\n\n1992. gadā saņēmis Augstāko PSRS kalnu iekarotāja (\"Sniega leopards\") goda nosaukumu. 2002. gadā saņēmis piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.\n", "id": "lvs_Latn_105762"}
{"text": "Jānis Akermanis\n\nJānis Rūdolfs Akermanis (dzimis , miris ) bija latviešu lidotājs, aviokonstruktors, pedagogs, sabiedriskais darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_105763"}
{"text": "Akermanis\n\nAhims fon Akermanis (Achim fon Akerman, 1909—1945) — vācbaltiešu dzejnieks; Jānis Akermanis (1897—1972) — latviešu izcelsmes amerikāņu aviokonstruktors; Paskāls Akermanis (Pascal Ackermann, 1994) — Vācijas riteņbraucējs; Roberts Akermanis (1926—1993) — latviešu skolotājs un izglītības darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_105764"}
{"text": "Paceplīšu dzimta\n\nPaceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.\n\nLielākā sugu dažādība sastopama Jaunajā pasaulē - Ziemeļamerikā un Centrālamerikā. Vecajā pasaulē mājo tikai viena paceplīšu suga - paceplītis (Troglodytes troglodytes). Arī Latvijā tas ir parasts un izplatīts ligzdotājs, kas reizēm pie neaizsalstošām upītēm un strautiem nelielā skaitā paliek ziemot.\n\nDaudzas sugas ir sastopamas ļoti plašos izplatības areālos ar dažāda rakstura biomām, sākot ar sausiem, daļēji apmežotiem reģioniem un beidzot ar tropu lietus mežiem. Lielākā daļa sugu mājo ielejās, tuvu jūras līmenim, bet lielo ceplīšu ģints (Campylorhynchus) sugas sastopamas arī kalnos. Dažām sugām izplatība ir saistīta ar specifiskiem dzīves apstākļiem, piemēram, pelēkie ceplīši (Odontorchilus) dzīvo tikai koku lapotajos vainagos. Dažas sugas, piemēram, paceplītis un mājas paceplītis (Troglodytes aedon) mēdz apmeties apdzīvotu vietu tuvumā.\n", "id": "lvs_Latn_105765"}
{"text": "Albert Einstein ATV\n\nAlbert Einstein jeb ATV-004 bija Eiropas kravas kosmosa kuģis no Automated Transfer Vehicle sērijas, kas paredzēts Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādei. Tas nosaukts 20. gadsimta Vācijas zinātnieka Alberta Einšteina vārdā. Transportkuģis palaists 2013. gada jūnijā.\n", "id": "lvs_Latn_105766"}
{"text": "Katarakta\n\nKatarakta (, kataráktēs — 'ūdenskritums') ir pilnīgs vai daļējs acs lēcas apduļķojums, kā rezultātā pasliktinās redze. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem aklumu visbiežāk izraisa tieši katarakta (47,9% no visiem gadījumiem). Kataraktas veidošanās cēloņi ir embrionālās attīstības traucējumi, lēcas mehāniski bojājumi, jonizējošā starojuma iedarbība, vitamīnu trūkums acs audos, intoksikācija, vispārējas organisma slimības, piemēram, cukura diabēts un tetānija, dažādi patoloģiski procesi acī (glaukoma, iridociklīts, stipra tuvredzība).\n", "id": "lvs_Latn_105767"}
{"text": "Lazda\n\nParastā lazda (Corylus avellana) ir bērzu dzimtas (agrāk lazdu dzimtas) koks. To augstums ir no 1,5 līdz 7 metriem. Aug pa vairākām kopā, veidojot krūmu pudurus. Lazdu dabiskais izplatības areāls ir Eiropa un Mazāzija. Plaši izplatīts Centrāleiropā un Austrumeiropā. Parastā lazda ir vienīgā lazdu ģints suga, kas aug Latvijā. Lazdu riekstus cilvēki lieto uzturā, lai gan lielāko daļu no tirdzniecībā esošajiem riekstiem iegūst no dižaugļu lazdas (Corylus maxima). Parastā lazda aug pamežā, krūmājos, gar ūdenskrātuvēm; lapkoku un jauktajos mežos. Parastās lazdas zinātniskais nosaukums ir radies no itāļu pilsētas Avellas nosaukuma, jo šīs pilsētas apkaime antīkajā pasaulē bija izslavēts lazdu riekstu audzēšanas reģions.\n", "id": "lvs_Latn_105768"}
{"text": "Lazda (nozīmju atdalīšana)\n\nlazdas — bērzu dzimtas ģints; parastā lazda — lazdu ģints suga, vienīgā lazdu suga, kas aug Latvijā;\n\nPēteris Lazda (dzimis 1936) — latviešu jurists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, un politiķis; Zinaīda Lazda (1902—1957) — latviešu dzejniece.\n", "id": "lvs_Latn_105769"}
{"text": "Come Away with Me\n\nCome Away with Me ir amerikāņu pianistes un dziedātājas Noras Džonsas debijas albums, kas izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Blue Note Records. Albums tika ierakstīts 2001. gadā Ņujorkā, Sorcerer Sound un Allaire Studios.\n\nAr albumu Nora Džonsa guva atpazīstamību visā pasaulē, iekļūstot Billboard 200 un dažādos džeza topos. Albums arī tika iekļauts daudzu mūzikas kritiķu \"gada labāko albumu\" sarakstos, procesa laikā iegūstot vērtīgas mūzikas balvas, tajā skaitā astoņas Grammy balvas.\n", "id": "lvs_Latn_105770"}
{"text": "Udoniss Haslems\n\nUdoniss Džonīls Haslems (; dzimis ) ir bijušais amerikāņu basketbolists, spēlēja spēka uzbrucēja un centra pozīcijā. Visu savu 20 sezonas garo Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāja karjeru aizvadījis vienā klubā Maiami \"Heat\", kļūdams par trīskārtēju līgas čempionu.\n", "id": "lvs_Latn_105771"}
{"text": "Noriss Kols\n\nNoriss Kols (; dzimis ) ir amerikāņu basketbolists, spēlē saspēles vadītāja pozīcijā. Pašlaik (2013) pārstāv NBA klubu Maiami \"Heat\".\n\nSpēlējis NCAA, kur pārstāvēja Klīvlendas štata universitātes basketbola komandu. 2011. gada NBA draftā viņu Čikāgas \"Bulls\" izraudzījās ar kopējo 28. kārtas numuru pirmajā kārtā, tomēr pēc tam tiesības uz spēlētāju tika atdotas Maiami \"Heat\", kur Kols ir aizvadījis visu savu līdzšinējo profesionāļa karjeru. \"Heat\" sastāvā ir izcīnījis divus NBA čempiontitulus.\n", "id": "lvs_Latn_105772"}
{"text": "Džārviss Varnado\n\nDžārviss Lamars Varnado (; dzimis ) ir amerikāņu basketbolists, spēlē spēka uzbrucēja un centra pozīcijās. Pašlaik (2013) pārstāv NBA klubu Maiami \"Heat\".\n\nSpēlējis NCAA, kur pārstāvēja Misisipi štata universitātes basketbola komandu. 2010. gada NBA draftā viņu Maiami \"Heat\" izraudzījās ar kopējo 41. kārtas numuru otrajā kārtā, tomēr NBA debitējis 2012.—2013. gada sezonā Bostonas \"Celtics\" sastāvā. Pirms tam spēlējis Itālijā, Izraēlā un NBA D-līgā. 2013. gada janvārī parakstīja līgumu ar Maiami \"Heat\", tomēr 2012.—2013. gada sezonas laikā vēl tika nosūtīts uz D-līgu. \"Heat\" sastāvā ir izcīnījis 2012.—2013. gada sezonas NBA čempiontitulu.\n", "id": "lvs_Latn_105773"}
{"text": "Džonatans Tehau\n\nDžonatans Tehau (Jonathan Tehau; dzimis ) ir Taiti futbolists, pašlaik (2017) spēlē A.S. Tefana un Taiti izlasē. Viņa brāļi Lorenzo Tehau un Alvins Tehau, kā arī brālēns Teaonui Tehau arī spēlē Taiti izlasē.\n", "id": "lvs_Latn_105774"}
{"text": "Kriss Andersens\n\nKristofers Klauss \"Kriss\" Andersens (; dzimis ) ir amerikāņu basketbolists, spēlē spēka uzbrucēja un centra pozīcijā. Pašlaik (2014) pārstāv NBA klubu Maiami \"Heat\".\n\nProfesionāļa karjeru sācis Ķīnā Jiangsu Nangang kluba sastāvā. Pēc tam spēlējis Starptautiskajā basketbola līgā un Starptautiskajā basketbola asociācijā. 2001. gada NBA D-līgas draftā kļuva par pirmo ar pirmo numuru izraudzīto spēlētāju. 2001. gadā debitējis arī NBA Denveras \"Nuggets\" sastāvā, kur spēlēja līdz 2004. gadam, kad pārgāja uz Ņūorleānas \"Hornets\" (uz laiku klubs pārcēlās uz Oklahomasitiju, tādēļ klubs tika pārsaukts par Oklahomasitijas \"Hornets\"). 2006. gadā ticis uz 2 gadiem diskvalificēts no NBA par dopinga lietošanu, viņš kļuva par pirmo par šādu pārkāpumu diskvalificēto spēlētāju NBA kopš 1999. gada. 2008. gadā Andersens atgriezās NBA, kur turpināja spēlēt \"Hornets\". Nākamo sezonu uzsāka \"Nuggets\" sastāvā, kur aizvadīja četras sezonas. Pēc tam parakstīja līgumu ar Maiami \"Heat\", kā sastāvā ir izcīnījis 2012.—2013. gada sezonas NBA čempiontitulu.\n", "id": "lvs_Latn_105775"}
{"text": "Kriss Kelijs\n\nKriss Kelijs (; dzimis ) ir bijušais kanādiešu hokejists, uzbrucējs. Karjeras laikā aizvadījis 845 spēles Nacionālajā hokeja līga, 2011. gadā kopā ar Bostonas \"Bruins\" izcīnot Stenlija kausu.\n", "id": "lvs_Latn_105776"}
{"text": "Rīgas pils ugunsgrēks\n\nRīgas pils ugunsgrēks notika 2013. gada 20. un 21. jūnijā. Tā rezultātā tika nodarīti bojājumi Rīgas pilij.\n", "id": "lvs_Latn_105777"}
{"text": "Paceplīši\n\nPaceplīši (Troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas (Troglodytidae) zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu ģints, kas apvieno 12 sugas. Šīs ģints sugām ir raksturīgs vēsāku reģionu izplatības areāls. Tā var būt mērenā josla vai Centrālamerikā un Dienvidamerikā dzīvojošām sugām — kalni. Lielākā daļa paceplīšu sugu dzīvo Jaunajā pasaulē. Izņēmums ir paceplītis (Troglodytes troglodytes), kas ir ne tikai vienīgā suga paceplīšu ģintī, bet arī paceplīšu dzimtā, kas mājo Vecajā pasaulē. Arī Latvijā tas ir parasts un izplatīts ligzdotājs, kas reizēm pie neaizsalstošām upītēm un strautiem nelielā skaitā paliek ziemot.\n", "id": "lvs_Latn_105778"}
{"text": "Paceplītis\n\nPaceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga. Tam ir plašs izplatības areāls, kas aptver teritorijas Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.\n", "id": "lvs_Latn_105779"}
{"text": "Māras\n\nMāras vai Māras diena (reizēm arī Lielās Māras diena un Mātes diena) ir seni latviešu svētki, kas veltīti senlatviešu dievībai Mārai un tikuši svinēti 15. augustā. Pēc Saules kalendāra Māras iezīmē viduspunktu starp Jāņiem, kas ir vasaras saulgrieži, un Miķeļiem, kas apzīmē ražas sezonas beigas. Tiešs datums, visticamāk, ir radies kristietības ietekmē, identificējot Māru ar Jaunavu Mariju, kurai veltītos svētkus (Marijas Debesbraukšanas dienu) atzīmē 15. augustā.\n", "id": "lvs_Latn_105780"}
{"text": "Džons Ērvings\n\nDžons Vinslovs Ērvings (; dzimis ) ir amerikāņu rakstnieks un scenārists. Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvējs.\n\nĒrvings kļuva starptautiski pazīstams pēc sava ceturtā romāna \"Garpa pasaule\" publicēšanas 1978. gadā. Vairāki viņa romāni ir kļuvuši par bestselleriem, piemēram, \"Sidra nama likumi\", \"Lūgšana par Ouenu Mīniju\". Ērvinga romāni ir tulkoti 35 valodās. Pieci no Ērvinga romāniem ir izmantoti filmu scenārijiem. 1999. gadā par scenāriju filmai \"Sidra nama likumi\" Ērvings saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu par labāko adaptēto scenāriju.\n", "id": "lvs_Latn_105781"}
{"text": "Marks Rite\n\nMarks Rite (; dzimis ) ir nīderlandiešu politiķis. Kopš 2010. gada viņš ir Nīderlandes premjerministrs. Rite pārstāv Tautas partiju brīvībai un demokrātijai. (nīderlandiešu: Volkspartij voor Vrijheid en Democratie)\n\nMarks Rite izglītību ieguvis Leidenes Universitātē un Starptautiskajā menedžmenta attīstības institūtā. No 2002. līdz 2004. gadam viņš bija sociālo lietu un nodarbinātības valsts sekretārs. Pēc tam līdz 2006. gadam viņš pildīja izglītības, kultūras un zinātnes valsts sekretāra amata pienākumus. Kopš 2006. gada maija Rite ir Tautas partijas brīvībai un demokrātijai līderis.\n\n2010. gadā Marku Riti ievēlēja par Nīderlandes premjerministru. Reaģējot uz bērnu labklājības krāpšanas skandālu, 2021. gada 15. janvārī Marka Rites vadītā Nīderlandes Ministru Padome kolektīvi atkāpās. Lielākā daļa no Ministru Padomes paliks amatā līdz 2021. gada marta vispārējām vēlēšanām, pēc kurām tiks veidota jauna koalīcija.\n", "id": "lvs_Latn_105782"}
{"text": "Hildegarde no Bingenas\n\nHildegarde no Bingenas (, ; dzimusi , mirusi ) bija vācu rakstniece, komponiste, filozofe, kristiešu mistiķe, Benediktiešu ordeņa abate, sapņotāja un polimāte.\n\nDibinājusi divus klosterus Rupertsbergā 1150. gadā un Eibingenē 1165. gadā. Viens no viņas darbiem kā komponistei Ordo Virtutum ir viens no agrīnās liturģiskās drāmas piemēriem. Romas Katoļu baznīca viņu jau vairākus gadsimtus atzīst par svēto. 2012. gada oktobrī pāvests Benedikts XVI viņu pasludināja par Baznīcas doktori, viņa ir tikai ceturtā sieviete, kas tikusi iecelta Baznīcas doktores godā.\n", "id": "lvs_Latn_105783"}
{"text": "Hrudima\n\nHrudima () ir pilsēta Čehijā, Pardubices apgabala Hrudimas apriņķa centrs pie Hrudimkas upes. Pilsētā atrodas Čehijas armijas bāze.\n", "id": "lvs_Latn_105784"}
{"text": "Kārlis Dombrovskis (virsnieks)\n\nKārlis Dombrovskis ( — ) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, uzņēmējs.\n\nDzimis Rīgā. Absolvējis Rīgas Politehniskā institūta tirdzniecības nodaļu. Piedalījies Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās, bijis artilērijas virsnieks. No 1920. līdz 1923. gadam Daugavgrīvas krasta artilērijas komandieris. Dienot Latvijas armijā, ieguvis pulkveža—leitnanta pakāpi. Pēc dienesta nodarbojies ar uzņēmējdarbību, kokrūpnieks, kā arī Latvijas akciju bankas padomes biedrs. Miris trimdā Vācijā.\n", "id": "lvs_Latn_105785"}
{"text": "Rite\n\nrite (fizika) — rotējoša ķermeņa pārvietošanās; Rite (apdzīvota vieta) — apdzīvota vieta Jēkabpils novadā; Rite (upe) — upe, Daugavas labā krasta pieteka; Marks Rite — Nīderlandes premjerministrs.\n", "id": "lvs_Latn_105786"}
{"text": "Pāvila vēstule filipiešiem\n\nPāvila vēstule filipiešiem (; saīsinājums: Flp.) ir viena no Jaunās Derības vēstulēm, par kuras autoru tradicionāli uzskata apustuli Pāvilu. Tā ir 11. grāmata Jaunajā Derībā pēc visiem evaņģēlijiem, Apustuļu darbiem un piecām citām Pāvila vēstulēm. Tiek uzskatīts, ka vēstule ir sarakstīta aptuveni 62.—50. gadā, Pāvils to ir darījis, esot cietumā. Taču nav zināms, no kurienes viņš to ir rakstījis.\n\nPāvils šo vēstuli ir rakstījis draudzei Filipos, Romas provincē Maķedonijā, kas ir pirmā kristiešu draudze Eiropā.\n", "id": "lvs_Latn_105787"}
{"text": "Roberts Bluķis\n\nRoberts Bluķis (dzimis Rīgā, miris ) bija latviešu hokejists, uzbrucējs. Savas karjeras laikā Bluķis aizvadīja 32 spēles Latvijas hokeja izlases rindās, kā arī kļuva par četrkārtēju Latvijas čempionu hokejā, pēc Otrā pasaules kara vairākas sezonas aizvadīja arī Rietumvācijā.\n", "id": "lvs_Latn_105788"}
{"text": "Pāvila 2. vēstule korintiešiem\n\nPāvila 2. vēstule korintiešiem (; saīsinājums: 2 Kor.) ir viena no Jaunās Derības vēstulēm, par kuras autoru tradicionāli uzskata apustuli Pāvilu. Tā ir astotā grāmata Jaunajā Derībā pēc visiem evaņģēlijiem, Apustuļu darbiem un divām citām Pāvila vēstulēm. Tiek uzskatīts, ka vismaz vēstules pirmā daļa ir sarakstīta aptuveni gadu vai divus gadus pēc 1. vēstules korintiešiem sarakstīšanas, tātad aptuveni 53.—52. gadā Romas provincē Maķedonijā.\n\nPāvils šo vēstuli ir rakstījis draudzei Korintā, kad starp viņu un draudzi bija smagas attiecības.\n", "id": "lvs_Latn_105789"}
{"text": "Surikats\n\nSurikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata). Tas ir viens no populārākajiem un iemīļotākajiem Āfrikas dzīvniekiem. Surikats ir tipisks tuksnešu un pustuksnešu dzīvnieks. Tas mājo sausos līdzenumos — Kalahari tuksnesī Botsvānā, Namiba tuksnesī Namībijā, kā arī Angolas dienvidrietumos un Dienvidāfrikā.\n\nPēc Āfrikas tautu ticējumiem surikats ir saules eņģelis, kas pasargā ciema iedzīvotājus no vilkača, kas uzglūn noklīdušiem lopiem un vientuļiem gājējiem. Dažviet surikatus uzskata par kaitīgiem. Galvenie iemesli – alu rakšana un slimību pārnēsāšana. Surikati tiešām var pārnēsāt trakumsērgu, tomēr pēdējos gados dokumentēti tikai daži gadījumi, kad ar trakumsērgu inficēti surikati apdraudējuši cilvēkus vai mājdzīvniekus. Piemēram, Honolulu zoodārzā Havaju salās eksponē tikai surikatu tēviņus, lai nodrošinātos pret iespēju, ka izmukuši dzīvnieki savvaļā neveidotu kolonijas. Ja tas notiktu, tas būtiski kaitētu Havaju salu dabiskajai ekosistēmai.\n", "id": "lvs_Latn_105790"}
{"text": "Šarlote Brontē\n\nŠarlote Brontē (Charlotte Brontë; dzimusi , mirusi ) bija angļu romānu autore un dzejniece, vecākā no māsām Brontē, kas sasniedza pilngadību.\n\nRakstnieces ievērojamākie darbi ir romāni \"Džeina Eira\" (Jane Eyre; 1847), kurā viņa vērsās pret sieviešu beztiesību, un \"Šērlija\" (Shirley; 1849), kurā Brontē vērsusies pret sociālo nevienlīdzību. Vairākus darbus parakstījusi ar pseidonīmu Karers Bells, tai skaitā māsu pirmo literāro darbu — dzejoļu krājumu, kas tika izdots 1846. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_105791"}
{"text": "Ādolfs Petrovskis\n\nĀdolfs Petrovskis bija latviešu hokejists, uzbrucējs. Savas karjeras laikā Petrovskis aizvadīja 26 spēles Latvijas hokeja izlases rindās, kā arī kļuva par trīskārtēju Latvijas čempionu hokejā.\n", "id": "lvs_Latn_105792"}
{"text": "Anna Brontē\n\nAnna Brontē (Anne Brontë; dzimusi , mirusi ) bija angļu romānu autore un dzejniece, jaunākā no māsām Brontē, kas sasniedza pilngadību.\n\nRakstnieces ievērojamākie darbi ir romāni \"Agnese Greja\" (Agnes Grey; 1847) un \"Vaildfelholas iemītniece\" (The Tenant of Wildfell Hall; 1848). Vairākus darbus parakstījusi ar pseidonīmu Aktons Bells, tai skaitā māsu pirmo literāro darbu — dzejoļu krājumu, kas tika izdots 1846. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_105793"}
{"text": "Mārtins Landau\n\nMārtins Landau (; dzimis Bruklinā, miris Losandželosā) bija amerikāņu aktieris un producents.\n\nKarjeru sācis 1950. gados. Viena no viņa pirmajām lomām bija loma Alfreda Hičkoka filmā \"Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem\". Saņēmis trīs Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijas kā labākais aktieris otrā plāna lomā par lomām filmās Tucker: The Man and His Dream (1988), \"Noziegumi un likumpārkāpumi\" (1989) un \"Eds Vuds\" (1994); par lomu filmā \"Eds Vuds\" viņš arī to ieguva. Par lomu seriālā \"Neiespējamā misija\" 1968. gadā saņēmis Zelta globusa balvu kā aktieris — labākā televīzijas zvaigzne. Tāpat saņēmis divas Zelta globusa balvas kā labākais aktieris otrā plāna lomā par filmām Tucker: The Man and His Dream un \"Eds Vuds\". 2001. gadā Landau piešķīra zvaigzni Holivudas Slavas alejā.\n", "id": "lvs_Latn_105794"}
{"text": "Mikelandželo Antonioni\n\nMikelandželo Antonioni (; dzimis , miris ) bija itāļu kinorežisors, scenārists, montāžists un īso stāstu rakstnieks.\n\nVislabāk pazīstams ar \"triloģiju par mūsdienīgumu un tā neapmierinātību\" — \"Piedzīvojums\" (1960), \"Nakts\" (La Notte, 1961) un \"Aptumsums\" (1962). Par saviem darbiem saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā divas Kannu kinofestivāla žūrijas balvas par filmām \"Piedzīvojums\" un \"Aptumsums\", Zelta palmas zaru par filmu \"Fotopalielinājums\" (1966), Venēcijas kinofestivāla Zelta lauvu par filmu \"Sarkanais tuksnesis\" (Il deserto rosso, 1964). Viena no pazīstamākajām Antonioni filmām ir \"Profesija: reportieris\" (1975) ar Džeku Nikolsonu galvenajā lomā. Šī filma tikusi nominēta Zelta palmas zara balvai Kannu festivālā.\n\nAntonioni saņēmis Kinoakadēmijas goda balvu, kā arī divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijas par filmu \"Fotopalielinājums\" (kā režisors un viens no scenārija autoriem). 1983. gadā Antonioni saņēma Venēcijas kinofestivāla balvu \"Zelta lauva\" par mūža ieguldījumu.\n", "id": "lvs_Latn_105795"}
{"text": "Nellija Zaksa\n\nNellija Zaksa (; dzimusi , mirusi ) bija ebreju tautības Vācijas dzejniece un dramaturģe.\n\n1940. gadā emigrējusi uz Zviedriju. Viņas pazīstamākais darbs ir luga Eli: Ein Mysterienspiel vom Leiden Israels (1950), tāpat sarakstījusi dzejoļu Zeichen im Sand (1962), Verzauberung (1970), kā arī izdevusi dzejas krājumus In den Wohnungen des Todes (1947), Flucht und Verwandlung (1959), Fahrt ins Staublose (1961) un Suche nach Lebenden (1971). 1966. gadā saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā par \"izcilajiem liriskajiem un dramatiskajiem darbiem, kuros attēlots Izraēlas liktenis\".\n", "id": "lvs_Latn_105796"}
{"text": "Žans de Lafontēns\n\nŽans de Lafontēns (; dzimis , miris ) bija franču dzejnieks.\n\nViņš aizsāka fabulas žanru franču literatūrā, tāpat tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem fabulistiem pasaules literatūrā. Viņa ievērojamākais darbs ir \"Fabulas\" (1668—1694), kur 12 grāmatās ir apkopotas 239 fabulas. Latviešu valodā Lafontēna fabulas pirmoreiz tikušas izdotas 1766. gadā Gotharda Frīdriha Stendera lokalizējumā.\n", "id": "lvs_Latn_105797"}
{"text": "Decibels\n\nDecibels (dB) ir relatīva logaritmiska vienība. Decibels skaitliski ir vienāds ar decimāllogaritmu (logaritms pie bāzes desmit) no divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu attiecības. Decibels ir desmitā daļa no retāk izmantotā bela, kas nosaukts par godu Aleksandram Greiemam Bellam. Decimāllogaritmā ir mērāmā lieluma attiecība pret iepriekš izraudzīta atskaites punkta vērtību, piemēram, izsakot decibelos enerģētiskus lielumus E un E₀, iegūst 10 \\mbox{ dB}=\\, \\lg\\left(\\frac{E}{E_0}\\right) .\n\nDecibels tiek izmantots dažādās zinātnes un inženierijas nozarēs, it īpaši akustikā un elektronikā.\n", "id": "lvs_Latn_105798"}
{"text": "Gamma funkcija\n\nGamma funkcija ir kompleksā mainīgā analītiska transcendenta funkcija. To pielieto matemātiskajā analīzē, speciālo funkciju teorijā, matemātiskajā fizikā, varbūtību teorijā un citās nozarēs.\n", "id": "lvs_Latn_105799"}
{"text": "Kubsakne\n\nKubsakne matemātikā ir trešās pakāpes sakne no skaitļa. Kubsakne no skaitļa x ir skaitlis a, kuru, reizinot pašu ar sevi trīs reizes, iegūst skaitli x, tas ir, a \\cdot a \\cdot a = x.\n\nVisiem reālajiem skaitļiem (izņemot nulli) ir viena reāla kubsakne un divas kompleksi saistītas saknes. Visiem nenulles kompleksajiem skaitļiem ir trīs dažādas kompleksas kubsaknes.\n\nPiemēram, kubsakne no skaitļa 8 ir 2, jo 2³ = 8. Visas skaitļa −27i kubsaknes ir\n\nOtrās pakāpes sakni sauc par kvadrātsakni.\n", "id": "lvs_Latn_105800"}
{"text": "Sakne (matemātika)\n\nSakne matemātikā ir kāpināšanai pretējās darbības rezultāts, ja kāpinātājs pieder naturālo skaitļu kopai. Saknes atrašanu sauc par saknes vilkšanu. N-tās pakāpes sakne skaitlim x ir skaitlis r, kas kāpināts pakāpē n, ir vienāds ar x\n\nr^n = x,\n\nkur n ir saknes rādītājs. Ja n = 2, tad to sauc par kvadrātsakni, n = 3 — kubsakni, ja n ir lielāks, tad lieto apzīmējumu n-tās pakāpes sakne, piemēram, ja n = 6, tad — sestās pakāpes sakne.\n\nSaknes pierakstam parasti izmanto radikāļa simbolu \\sqrt{\\,\\,} vai \\surd{}, ar \\sqrt{x}\\!\\, or \\surd x apzīmējot kvadrātsakni, \\sqrt[3]{x}\\!\\, — kubsakni, \\sqrt[4]{x} — ceturtās pakāpes sakni utt.\n\nvai\n", "id": "lvs_Latn_105801"}
{"text": "Greiema sala (Britu Kolumbija)\n\nGreiema sala () ir lielākā Haida Gvaī arhipelāga sala, kas aizņem vairāk kā pusi no arhipelāga platības. No otras lielākās arhipelāga salas, Morsbija salas to atdala šaurs kanāls. Salā dzīvo 4475 iedzīvotāji, kas apdzīvo 6361 km² platību, tādējādi tā ir 101. lielākā sala pasaulē un 22. lielākā Kanādas sala.\n\nDžeimss Čārlzs Prevosts Greiema salu 1853. gadā nosauca par godu Seram Džeimsam Greiemam, kurš tobrīd bija Britu Admiralitātes pirmais lords.\n\nZemienē, Greiema salas ziemeļos atrodas Masetas līcis.\n", "id": "lvs_Latn_105802"}
{"text": "Morsbija sala\n\nMorsbija sala (, haidu: Gwaii Haanas) ir otra lielākā Haida Gvaī arhipelāga sala, kas veido lielāko daļu arhipelāga dienvidu daļas. Gvaī Hānas nacionālais parks iekļauj Morsbija salu un tai pieguļošās salas. Lielākā daļa salas 402 iedzīvotāju pēc 2006. gada tautas skaitīšanas datiem dzīvo Sendspitas ciemā, kas atrodas salas ziemeļaustrumu galā. Morsbija sala ir 175. lielākā sala pasaulē un 32. lielākā Kanādas sala.\n\nMorsbija sala ir nosaukta par godu viceadmirālim Fērfeksam Morsbijam. Salas pamatiedzīvotāju valodā salas nosaukums ir Gvaī Hānas, no kura ir cēlies Gvaī Hānas nacionālā parka nosaukums.\n\n2012. gada 27. oktobrī salā 17,5 kilometru dziļumā atradās 7,7 balles stipras zemestrīces, kas bija stiprākā zemestrīce Kanādā kopš 1949. gada Karalienes Šarlotes salu zemestrīces, epicentrs.\n", "id": "lvs_Latn_105803"}
{"text": "SES-6\n\nSES-6 ir Nīderlandē bāzēta uzņēmuma SES World Skies sakaru pavadonis. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai Atlantijas okeāna reģionam: Ziemeļamerikai, Latīņamerikai un Eiropai. Orbītā palaists 2013. gada jūlijā.\n\nPavadoni izgatavojis uzņēmums EADS Astrium uz platformas Eurostar-3000 bāzes. SES-6 uzstādīti fiziski 38 C joslas 36 Ku joslas raidītāji, kas ir ekvivalenti 43 c joslas un 48 Ku joslas raidītājiem. Bez tam pavadonī uzstādīta aparatūra Eiropas navigācijas sistēmai EGNOS, kas darbojas L diapazonā.\n\nĢeostacionāro orbītu SES-6 sasniedza ar savu dzinēju palīdzību un sākotnēji tika izvietots punktā 26° rietumu garuma. Darba režīmā tas tika izvietots 40,5° R, tur aizvietojot nokalpojušo pavadoni NSS-806.\n", "id": "lvs_Latn_105804"}
{"text": "Bulduru luterāņu baznīca\n\nBulduru evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Bulduros, Jūrmalā.\n\nPēc Otrā pasaules kara baznīcā iekārtoja kinofotodokumentu arhīvu, radikāli izmainot ēkas interjeru. 1998. gadā sāka baznīcas atjaunošanu un tajā atkal svētdienās notiek dievkalpojumi.\n", "id": "lvs_Latn_105805"}
{"text": "Andris Bergs\n\nAndris Bergs (dzimis ) ir Latvijas politiķis, pašreizējais (2013) Olaines novada domes priekšsēdētājs. Iepriekš pildījis domes izpilddirektora pienākumus.\n", "id": "lvs_Latn_105806"}
{"text": "Buļļuciems\n\nBuļļuciems ir Jūrmalas pilsētas austrumu daļa pie Lielupes ietekas Rīgas līcī, kur izveidojies zvejnieku ciemats.\n", "id": "lvs_Latn_105807"}
{"text": "Raunda\n\nRaunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas. Tās platība 169 ha, maksimālais augstums sasniedz 280 m virs jūras līmeņa. Nelielo saliņu raksturo stāvas nogāzes un klinšaini krasti, kas strauji iesliecas ūdenī. No Maurīcijas cietzemes to nošķir līdz 63 m dziļš šelfs. Raunda ir viena no tā saucamām ziemeļu saliņām. Tāpat šo nelielo \"arhipelāgu\" veido Ganerskveina, Flata, Gabriela sala, Pižona klints un Sērpenta.\n\nPirmatnīgo Raundu klāja cietkoku meži, kā arī bagātīgas pandānu un palmu audzes. Salas ekosistēmu katastrofāli iedragāja 19. gadsimta pirmajā pusē ievestās kazas un truši. Šīs invazīvās sugas noganīja veģetāciju, izraisot augsnes eroziju. Raunda kalpoja par pēdējo patvērumu Maskarēnu milzu bruņurupučiem, kas izmira ap 1844. gadu.\n\nKopš 1957. gada Raunda kopā ar Sērpentu ir pasludināta par dabas rezervātu. 1979. gadā tika izskaustas kazas, bet 1986. gadā — truši. Pateicoties nosacītai nošķirtībai un vēlākiem stingriem aizsardzības pasākumiem, Raunda 20. gadsimtā saglabājās kā pēdējā mājvieta vairākiem augiem, bezmugurkaulniekiem un piecām rāpuļu sugām. Tā ir viens no svarīgākajiem sauszemes bioloģiskās daudzveidības centriem Maurīcijā. Neraugoties uz sasniegtajiem panākumiem un pūlēm, augsnes erozija joprojām ir nopietnākais šķērslis biotopu atjaunošanai un pilnvērtīgas ekosistēmas izveidošanai. Aprakstīto sugu skaita ziņā Raunda proporcionāli tās platībai ir visapdraudētākais planētas nostūris.\n", "id": "lvs_Latn_105808"}
{"text": "Trnavas apgabals\n\nTrnavas apgabals () ir viens no Slovākijas apgabaliem valsts rietumos. Tas robežojas ar Austriju un Čehiju ziemeļos, un Ungāriju dienvidos, kā arī Bratislavas apgabalu rietumos, Trenčinas apgabalu ziemeļos un Nitras apgabalu austrumos.\n", "id": "lvs_Latn_105809"}
{"text": "SES-7\n\nSES-7 (agrāk zināms kā ProtoStar II) ir Nīderlandē bāzētā uzņēmuma SES World Skies (tagad SES) sakaru pavadonis. Tas orbītā tika palaists 2009. gada maijā. Pavadonis paredzēts sakaru nodrošināšanai Dienvidāzijā un Āzijas — Klusā okeāna reģionam\n\nPavadoni izgatavoja uzņēmums Boeing uz platformas BSS-601HP bāzes. SES-7 uzstādīti fiziski 22 Ku joslas 10 S joslas raidītāji. S joslas raidītājus, sauktus par Indostar-II jeb Cakrawarta 2, izmanto Indonēzijas pavadoņu televīzijas uzņēmums Indovision.\n\nSākotnēji Boeing pavadoni ar nosaukumu Galaxy 8iR izgatavoja uzņēmumam PanAmSat (tagad Intelsat). 2002. gada novembrī PanAmSat lauza līgumu. 2008. gada 14. janvārī Boeing noslēdza līgumu ar Bermudās reģistrētu uzņēmumu ProtoStar par pavadoņa ProtoStar II piegādi. ProtoStar vajadzībām pielāgots neizmantotais Galaxy 8iR, tam pievienojot 10 S joslas raidītājus, kas nodrošinātu nokalpojušā pavadoņa Indostar-I pārklājumu.\n\nPēc pārbaudēm un testēšanas Boeing pavadoni ProtoStar II/IndoStar-II nodeva pasūtītājam ProtoStar. 2009. gada jūnijā ProtoStar bankrotēja. Tā pavadoņi ProtoStar I un ProtoStar II tika pārdoti izsolēs. Izsolē ProtoStar II nopirka SES. 2010. gada maijā ProtoStar II tika pārdēvēts par SES-7.\n", "id": "lvs_Latn_105810"}
{"text": "Slokas apgabals\n\nSlokas apgabals jeb Slokas novads () bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783. gadā Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II piespieda atdalīt no hercogvalsts un pievienot Rīgas guberņai, izveidojot Slokas draudzes novadu.\n", "id": "lvs_Latn_105811"}
{"text": "Rožeriu Seni\n\nRožeriu Muke Seni (, dzimis Patu Branku) ir bijušais Brazīlijas futbola vārtsargs, pašlaik ir Bahia galvenais treneris.\n\nGandrīz visu profesionālo karjeru, kas ilga vairāk kā divas desmitgades, Seni ir aizvadījis São Paulo FC, ar ko viņš ir ieguvis 20 titulus, tajā skaitā arī trīs reizies uzvarējis Brazīlijas čempionātā un divas - Copa Libertadores. Seni karjeras laikā ir guvis 131 vārtus, visus no 11 metru soda sitieniem vai tiešajiem brīvsitieniem, kļūstot par pirmo un vienīgo vārtsargu, kas karjeras laikā guvis vairāk par 100 vārtiem..\n\nStarptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija ir atzinusi Seni par visvairāk vārtus guvušo vārtsargu futbola vēsturē, 2006. gadā apsteidzot Hosē Luisu Čilavertu. Seni ir pārstāvējis Brazīliju divos Pasaules kausos.\n", "id": "lvs_Latn_105812"}
{"text": "Marks Popovičs\n\nMarks Popovičs (Mark Popovic; dzimis 1982. gada 11. oktobrī) ir bijušais horvātu izcelsmes kanādiešu hokejists, aizsargs. Karjeras laikā aizvadījis 81 spēli Nacionālajā hokeja līgā. Karjeras otrajā pusē spēlējis dažādās Eiropas vadošajās līgās.\n", "id": "lvs_Latn_105813"}
{"text": "Anik G1\n\nAnik G1 ir Kanādas uzņēmuma Telesat sakaru pavadonis no Anik sērijas. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai Ziemeļamerikai, Dienvidamerikai un Klusā okeāna reģionam. Palaists 2013. gada aprīlī.\n\nPavadonis izgatavots ASV uzņēmumā Space Systems/Loral uz platformas LS-1300 bāzes. Tam uzstādīti 12 Ku joslas, 16 paplašinātās Ku joslas, 24 C joslas un 3 X joslas raidītāji.\n", "id": "lvs_Latn_105814"}
{"text": "Aigars Krēsla\n\nAigars Krēsla (dzimis ) ir latviešu mūziķis un uzņēmējs. Grupas Jumprava dalībnieks, pārvalda taustiņinstrumentus un sitamos instrumentus. Darbojas grupā kopš 1986. gada līdz 1992. gadam. 1997. gadā Jumpravas darbību atjaunoja Aigars Grauba, Aigars Grāvers, Aigars Krēsla un Ainārs Ašmanis. Darbojies arī grupā Vitamīns kopā ar Olgu Rajecku, Aigaru Grāveru un Raimondu Macatu.\n", "id": "lvs_Latn_105815"}
{"text": "Likteņdzirnas\n\nLikteņdzirnas ir 1997. gadā Rīgas Kinostudijā uzņemta melodrāma pēc Jāņa Klīdzēja romāna \"Sniegi\" motīviem. Filmas režisors ir Jānis Streičs.\n", "id": "lvs_Latn_105816"}
{"text": "Elektromagnēts\n\nElektromagnēts ir tāda veida magnēts, kura magnētisko lauku rada tam pieslēgta līdzstrāva. Strāvu atvienojot, magnētiskais lauks izzūd. Elektromagnētus plaši lieto kā komponentus dažādās elektriskās ierīcēs, piemēram, elektromotoros, ģeneratoros, relejos, skaļruņos, cietajos diskos, magnētiskās rezonanses aparātos, televizoru kineskopos u.c. Lielus elektromagnētus lieto metāllūžņu pacelšanā un pārvietošanā.\n\nElektriskās strāvas plūsma stieplē rada magnētisko lauku ap to. Lai koncentrētu magnētisko lauku, elektromagnētos stiepli uztin tinuma veidā ar daudziem vijumiem, kas novietoti cieši cits pie cita. Tinumā ievieto dzelzs serdi. Dzelzs serdes izmantošana ļauj iegūt stiprāku magnētisko lauku.\n", "id": "lvs_Latn_105817"}
{"text": "Vaivari\n\nVaivari ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Asariem un Kauguriem. Vaivaros atrodas Nacionālais rehabilitacijas centrs.\n", "id": "lvs_Latn_105818"}
{"text": "Livingstona sala\n\nLivingstona sala (, ) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā, otra lielākā arhipelāga sala. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā. Ap platais Makfārleina šaurums ziemeļaustrumos to atdala no Griničas salas, bet Mortona šaurums rietumos — no Snovas salas. Lielāko daļu salas teritorijas klāj ledājs, kurā paceļas vairākas klinšainas smailes. Salas dienvidaustrumos ir Tangras kalnu masīvs, kurā izvietojusies salas augstākā smaile Frīzlends (1650 m). Krasti roboti, daudz līču un pussalu. Lielākie līči ir Mūnbejs salas austrumos, Hīro līcis — ziemeļos un Volkera līcis un Sautbejs — dienvidos. Piekrastē daudz nelielu saliņu, lielākās no kurām ir Hāfmūna, Desoleišena un Ragida. Salas rietumos plaša no ledus brīva Baiersa pussala.\n", "id": "lvs_Latn_105819"}
{"text": "Pardubices apriņķis\n\nPardubices apriņķis () ir Čehijas Pardubices apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Pardubices apgabala Ūstu pie Orlices un Hrudimas apriņķiem, Vidusčehijas apgabala Kutna Horas un Kolīnas apriņķiem, kā arī Hradeckrāloves apgabala Rihnovas pie Knežnes un Hradeckrāloves apriņķiem.\n", "id": "lvs_Latn_105820"}
{"text": "Luka\n\nLuka () ir pilsēta Itālijas centrālajā daļā, Toskānas reģionā, Lukas provinces administratīvais centrs. Pilsēta atrodas auglīgā līdzenumā Serkio upes krastos, netālu no vietas, kur tā ietek Tirēnu jūrā. 2012. gadā pilsētā dzīvoja 87,5 tūkstoši iedzīvotāju.\n\nNo 1160. līdz 1805. gadam Luka bija Lukas Republikas galvaspilsēta.\n\nPilsētas aizbildnis ir Paulins no Antiohas, kuram par godu katru gadu svin svētkus 12. jūlijā.\n", "id": "lvs_Latn_105821"}
{"text": "Lipuški\n\nLipuški (citviet minēts kļūdains nosaukums Ļipuški) ir apdzīvota vieta Rēzeknes novadā, Mākoņkalna pagasta centrs, šeit atrodas Mākoņkalna pagasta pārvalde un bibliotēka.\n\nCiems izvietojies Rāznas ezera dienvidu krastā un ietilpst Rāznas nacionālā parka teritorijā. Lipuškos atrodas Rāznas nacionālā parka dabas izglītības centrs \"Rāzna\".\n\nLipuški atrodas 25 km attālumā no novada centra Rēzeknes, 71 km attālumā no Daugavpils un 44 km attālumā no Preiļiem.\n\nCiems veidojies laikā, kad Krievijas impērijā tika vajāti vecticībnieki. Arī Lipuškos, bēgot no cara represijām, uz dzīvi apmetās šīs kristiešu konfesijas pārstāvji, dibinot draudzi un uzceļot baznīcu. 1893. gadā šeit bija vislielākā vecticībnieku draudze Baltijā. Tajā pašā gadā ciema centrā uzcelts vecticībnieku dievnams.\n\nLipušku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.\n\nLipuškos dzimusi Rēzeknes Goda pilsone (2012.g.), dzejniece Olga Afanasjeva (Olga Orsa).\n", "id": "lvs_Latn_105822"}
{"text": "Leons X\n\nPāvests Leons X (; dzimis , miris ), īstajā vārdā Džovanni di Lorenco de Mediči (Giovanni di Lorenzo de' Medici), bija Romas pāvests no līdz . Viņš bija pirmais no četriem Mediči dzimtas pāvestiem. Džovanni Mediči bija pēdējais pāvests, kurš ievēlēšanas brīdī nebija priesteris.\n\nViņš bija ievērojamā Florences Republikas valstsvīra Lorenco de' Mediči otrais dēls. 1489. gadā, 13 gadu vecumā, pāvests Inocents VIII iecēla viņu kardināla amatā. No 1489. līdz 1491. gadam Pizā studēja teoloģiju.\n\nPāvesta amatā Džovanni Mediči tika ievēlēts pēc pāvesta Jūlija II nāves, bet oficiāli par pāvestu viņš kļuva dažas dienas vēlāk, kad viņam tika piešķirti priestera un bīskapa tituli.\n\nSavas valdīšanas sākumā viņš pārraudzīja Laterāna Piektā koncila noslēguma sesijas, taču viņam neveicās īstenot izlemtās reformas. 1517. gadā viņš vadīja dārgu karu, kura rezultātā viņa brāļadēls Lorenco di Pjero de Mediči kļuva par Urbīno hercogu, taču tas pasliktināja pāvesta finanses. Protestantu aprindās Leons X tika saistīts ar indulgenču piešķiršanu tiem, kas ziedoja Svētā Pētera bazilikas rekonstrukcijai, un šo praksi apstrīdēja Mārtiņš Luters savās 95 tēzēs. Leons X nosodīja Reformāciju, un viņa 1520. gada bulla Exsurge Domine nosodīja Lutera uzskatus. Pāvests aizņēmās un tērēja naudu, un bija ievērojams mākslas mecenāts. Viņa valdīšanas laikā tika panākts progress Svētā Pētera bazilikas pārbūvē, un tādi mākslinieki kā Rafaēls dekorēja telpas Apustuliskajā pilī. Leons X arī reorganizēja Romas Universitāti un veicināja literatūras, dzejas un vēstures studijas.\n\nViņš nomira 1521. gadā un ir apbedīts Santa Maria sopra Minerva Romā.\n", "id": "lvs_Latn_105823"}
{"text": "Dana Rožlapa\n\nDana Rožlapa (dzimusi Talsos) ir Latvijas riteņbraucēja, kas kopš 2005. gada piedalās dažādās Latvijas un starptautiskās velosacīkstēs. Viņas pamatdisciplīna ir kalnu divriteņu (MTB) maratoni, taču bez tiem Dana piedalās arī šosejas velosacensībās un šosejas sacensībās ar individuālo statu (ITT). Dana Rožlapa ir 2012., 2013. un 2019. gada Latvijas čempione šosejas sacensībās ar individuālo startu (ITT) un Latvijas čempione MTB maratonā, kā arī pēc 2012. gada starptautiskās riteņbraukšanas federācijas (UCI) MTB maratona ranga (XCMS) ieņēma 21. vietu.\n\nDana Rožlapa uzsāka savu sportistes karjeru kā amatiere, taču drīz pēc tam kļuvusi par profesionāli. 2013. gada sezonā viņa pārstāv Latvijas komandu MySport-Stevens. 2013. gadā viņa piedalījās Eiropas Čempionātā kalnu divriteņu maratonā, kas notika Zingenā (Singen), Vācijā, kur izcīnīja 12. vietu. Dana ir visu lielāko Baltijas MTB velosacensību laureāte.\n", "id": "lvs_Latn_105824"}
{"text": "Lāsma Kugrēna\n\nLāsma Mūrniece (plašāk pazīstama kā Lāsma Kugrēna, dzimusi Bauskā) ir latviešu aktrise.\n\nViņas tēvs ir režisors Raimonds Kugrēns.\n\n1975. gadā absolvējusi Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti, pēc tam tajā pašā gadā kļuvusi par Drāmas teātra (kopš 1988. gada — Latvijas Nacionālais teātris). Aktrises karjerā vairākas reizes tikusi nominēta \"Spēlmaņu nakts\" balvai dažādās nominācijās. Kugrēna tēlojusi lomas tādās filmās kā \"Vella kalpi Vella dzirnavās\" (kinodebija) (1972), \"Atspulgs ūdenī\" (1977), \"Vīrietis labākajos gados\" (1978), \"Laikmetu griežos\" (1981), \"Dārzs ar spoku\" (1983), \"Modris\" (2014).\n\n1979. gadā kļuvusi par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedri, 1986. gadā saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu. 1997. gadā Kugrēna saņēmusi Alfreda Amtmaņa-Briedīša balvu.\n", "id": "lvs_Latn_105825"}
{"text": "Aragonas Katrīna\n\nAragonas Katrīna (; ; ; dzimusi , mirusi ) bija Anglijas karaliene konsorte kā karaļa Henrija VIII pirmā sieva, pirms tam bijusi Velsas princese kā Artūra sieva. Aragonas Katrīnas vienīgais bērns bija karaliene Marija Tjudora.\n\nSešus mēnešus, kamēr viņas vīrs Henrijs atradās Francijā, viņa bija reģente. Šajā laikā Anglija uzvarēja Flodenes kaujā, kurā Katrīnai bija liela nozīme.\n\n1501. gadā apprecējusies ar Velsas princi Artūru, taču viņu laulība neilga ilgi, jo viņš nomira piecus mēnešus vēlāk. 1509. gadā Katrīna apprecējās ar Artūra jaunāko brāli Henriju VIII, kas bija kļuvis par Anglijas karali.\n\nPēc 24 laulībā pavadītiem gadiem Henrijs VIII pieprasīja laulības šķiršanu, jo Katrīnai nebija vīriešu dzimuma bērnu. Karalis plānoja precēt galma dāmu Annu Boleinu. Tas kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem reformācijai Anglijā, jo, lai to paveiktu, karalim bija nepieciešama pāvesta atļauja laulības šķiršanai. Nesaņemot pāvesta atļauju, karalis izšķīrās par baznīcas atdalīšanos no Romas, kā rezultātā izveidojās anglikāņu baznīca. Laulība tika šķirta un Anna Boleina tika kronēta . Taču jau viņu par valsts nodevību un laulības pārkāpšanu pēc karaļa pavēles sodīja ar nāvi un laulību anulēja. Karalis drīz apprecēja jaunu favorīti — galma dāmu Džeinu Seimūru.\n", "id": "lvs_Latn_105826"}
{"text": "Juris Dimiters\n\nJuris Dimiters (dzimis Rīgā) ir latviešu scenogrāfs, gleznotājs, plakātu veidotājs.\n\nViņa māte ir gleznotāja Džemma Skulme, tēvs — aktieris Artūrs Dimiters.\n\n1965. gadā beidzis mācības Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, 1973. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.\n\nKopš 1968. gada piedalās izstādēs. Dimiters bijis scenogrāfs teātra izrādēm dažādos teātros, tai skaitā Drāmas teātrī, Dailes teātrī, Valmieras teātrī, Latvijas Nacionālajā operā. Vēl ir ilustrējis grāmatas, gleznojis (pārsvarā portretus).\n\n1975. gadā kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru, 1989. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. Saņēmis vairākas galvenās balvas un prēmijas dažādās starptautiskajās izstādēs.\n", "id": "lvs_Latn_105827"}
{"text": "Pjetro Mennea\n\nPjetro Paolo Mennea (; dzimis , miris ) bija itāliešu vieglatlēts, sprinteris un bijušais pasaules rekordists 200 m distancē. Pēc sportista karjeras beigām — politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_105828"}
{"text": "Parazītisms\n\nParazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus. To uzskata par vienu no simbiozes formām. Atšķirībā no citām simbiozes formām, no parazītisma saimniekorganisms negūst nekādu labumu.\n\nIzšķir divu veidu parazītisma formas. Viens ir ektoparazītisms, kad parazītorganisms ir ārpus saimniekorganisma, bet otrs ir endoparazītisms, kad parazīts dzīvo saimnieka organisma iekšējajā vidē. Piemēram, ektoparazīti ir ērces, blusas un utis, bet endoparazīti ir cērmes un lenteņi.\n\nZinātni, kura pēta parazītus un to mijiedarbību ar saimniekorganismiem, sauc par parazitoloģiju.\n", "id": "lvs_Latn_105829"}
{"text": "Andrejs Paulāns\n\nAndrejs Paulāns (; dzimis , miris ) bija latviešu keramiķis. Latgales podniecības tradīciju izkopējs un pilnveidotājs.\n\nArī viņa tēvs Izidors Paulāns bijis keramiķis, no kā Andrejs arī mācījies amatu. Kopš 1933. gada piedalījies izstādēs. Paulāns tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem Latgales keramiķiem. Veidojis dažādus sadzīviskus priekšmetus, tai skaitā saimniecības traukus, dekoratīvos traukus, svečturus. Guvis panākumus izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.\n\nKopš 1957. gada bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, 1958. gadā kļuvis par Latvijas PSR Nopelniem bagāto mākslas darbinieku.\n", "id": "lvs_Latn_105830"}
{"text": "Egils Melbārdis\n\nEgils Melbārdis (dzimis ) ir latviešu aktieris, kurš kopš 2000. gada strādā Latvijas Nacionālajā teātrī. Filmējies televīzijas seriālā UgunsGrēks, tā turpinājumā UgunsGrēks. Atgriešanās., kā arī ierunā filmas ierakstu kompānijā SDI Media Latvia.\n", "id": "lvs_Latn_105831"}
{"text": "Leo Mēšelins\n\nLeopolds (Leo) Henriks Stanislauss Mēšelins (Leopold (Leo) Henrik Stanislaus Mechelin, dzimis 1839. gada 24. novembrī, miris 1914. gada 26. janvārī) bija Somijas akadēmiķis, politiķis un uzņēmējs. Viņam bija liberāli ieskati ekonomikā, viņš iestājās par Somijas lielkņazistes autonomiju, par sieviešu un minoritāšu tiesībām. Pazīstams kā viens no Nokia dibinātājiem.\n", "id": "lvs_Latn_105832"}
{"text": "Blaktis\n\nBlaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas. Zinātniskais nosaukums Heteroptera cēlies no sengrieķu vārda un latviski nozīmē dažādi spārni, atspoguļojot to, ka lielākajai daļai sugu priekšspārni pie pamatnes ir cieti, bet spārnu galos membrānveidīgi. Tomēr ir daži izņēmumi, piemēram, vienkāršajām odublaktīm (Enicocephalomorpha) visi četri spārni ir membrānveidīgi.\n", "id": "lvs_Latn_105833"}
{"text": "Valteri\n\nValteri ir Jūrmalas daļa Lielupes kreisajā krastā, trīs kilometru attālumā no jūras krasta. Robežojas ar citu Jūrmalas daļu — Asariem, no kuriem tos atdala Viņķu purvs.\n", "id": "lvs_Latn_105834"}
{"text": "Masļenku robežincidents\n\nMasļenku robežincidents bija PSRS īstenots provokatīvs uzbrukums Latvijas robežsargu posteņiem 1940. gada 15. jūnija rītausmā. NKVD kaujinieku vienības īstenoja uzbrukumu Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. un 3. sardzei Augšpils pagasta Masļenkos un Šmaiļos. Trešais uzbrukums 7. sardzei Žuguros tika atcelts. Lai gan būtībā incidents sastāvēja no trim atsevišķiem uzbrukumiem, vēstures literatūrā tas parasti tiek apzīmēts ar Masļenku vārdu. 3. sardze Šmaiļos tika pārsteigta un visi robežsargi sagūstīti un aizvesti uz PSRS. 2. sardze Masļenkos izrādīja pretestību, kā rezultātā 3 robežsargi un divi civilisti tika nogalināti, sardzes ēka nodedzināta un vēl vairāki cilvēki sagūstīti. Kopumā abos uzbrukumos tika nogalināti 5 cilvēki (tostarp viens pusaudzis) un 37 tika sagūstīti un aizvesti uz PSRS. Kritušie un ievainotie bija arī uzbrucēju pusē.\n\nUzbrukums Latvijas robežsargiem bija Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu pārkāpums, kas ievadīja pilnīgu Latvijas okupāciju.\n", "id": "lvs_Latn_105835"}
{"text": "2013. gada Valmieras domes vēlēšanas\n\n2013. gada Valmieras domes vēlēšanas notika 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Valmieras domē tika ievēlēti 13 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 5 kandidātu saraksti, kas veidoti no 72 kandidātiem. Valmierā vēlēšanas notika 7 iecirkņos.\n\nVēlēšanās visvairāk balsu ieguva \"Valmierai un Vidzemei\" (60,63%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 4 saraksti. Valmieras domes vēlēšanās piedalījās 8 534 vēlētāji jeb 42,77% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 8 512, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 8 440 vēlētāji.\n", "id": "lvs_Latn_105836"}
{"text": "Shadowgun\n\nShadowgun ir 2011. gadā iOS un Android ierīcēm izdota šaujamspēle no trešās personas skatpunkta. Spēles izstrādātāji ir Madfinger Games.\n", "id": "lvs_Latn_105837"}
{"text": "Hvaletice\n\nHvaletice () ir pilsēta Čehijā, Pardubices apgabala Pardubices apriņķī pie Elbas upes. Upes osta. Pie pilsētas — termoelektrostacija, kuras skurstenis ir augstākais valstī.\n", "id": "lvs_Latn_105838"}
{"text": "Vēstule ebrejiem\n\nVēstule ebrejiem (; saīsinājums: Heb. vai Ebr.) ir viena no Jaunās Derības grāmatām. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka to ir uzrakstījis Svētais Pāvils. Tajā ir 13 nodaļas. Šajā grāmatā ir daudz atsauces uz Vecās Derības grāmatām. Vēstulē ebrejiem ir stāstīts, kā Jēzus Kristus paveic to, kas tika pravietots Vecājā Derībā.\n", "id": "lvs_Latn_105839"}
{"text": "Vilma Rūdolfa\n\nVilma Glodeana Rūdolfa (; dzimusi , mirusi ) bija amerikāņu vieglatlēte, startējusi 100 m un 200 m sprinta distancēs.\n\nBijusi 20. bērns starp 22 brāļiem un māsām. Vidusskolas laikā spēlējusi basketbolu, pēc tam pārgājusi uz vieglatlētiku.\n\nPiedalījusies divās Olimpiskajās spēlēs (, ). 1956. gadā Melburnā izcīnīja bronzas medaļu 4×100 m stafetē ASV komandas sastāvā. 1960. gadā Romā izcīnīja trīs zelta medaļas: individuālajos 100 m un 200 m sprintos, kā arī 4×100 m stafetē ASV komandas sastāvā. Viņa kļuva par pirmo amerikānieti, kas vienās Olimpiskajās spēlēs izcīna trīs zelta medaļas.\n\nVairākas reizes uzstādījusi pasaules rekordus gan individuālajās distancēs, gan stafetē.\n\n1960. un 1961. gadā Rūdolfa tika atzīta par Associated Press gada sportisti. Tāpat 1961. gadā kā gada labākā amatiere saņēma Džeimsa Salivana balvu, kļūdama par pirmo sievieti, kas to spējusi.\n\nPēc sportistes karjeras beigām 1962. gadā kļuva par skolotāju un treneri. Mirusi 1994. gadā ar smadzeņu audzēju.\n", "id": "lvs_Latn_105840"}
{"text": "Pjērs Korneijs\n\nPjērs Korneijs (; dzimis , miris ) bija klasicisma laika franču dramaturgs. Kopā ar Moljēru un Rasinu tiek uzskatīts par vienu no labākajiem 17. gadsimta franču dramaturgiem. Ievērojamākais darbs - 1636. gadā publicētā traģikomēdija \"Sids\" (Le Cid). Dažkārt dēvēts par \"franču traģēdijas tēvu\".\n\nDzimis Ruānā, karaļa mežziņa ģimenē. Mācījies jezuītu skolā (mūsdienās Lycée Pierre-Corneille). 1625. gada publicējis savu pirmo lugu - komēdiju Mélite. 1634. gadā par Korneija mecenātu kļuva kardināls Rišeljē, tomēr sadarbība ilgi neturpinājās. 1636. gadā tika radīta luga \"Sids\" (Le Cid). Luga ieguva popularitāti, tomēr izsauca karstas debates sabiedrībā (t.s. Querelle du Cid). Pēc \"Sida\" Korneijs radīja vēl 25 lugas, bieži pēc Romas vai Senās Grieķijas sižetiem.\n", "id": "lvs_Latn_105841"}
{"text": "Edvīns Mozess\n\nEdvīns Korlijs Mozess (; dzimis ) ir bijušais amerikāņu vieglatlēts, pārsvarā startējis 400 m barjerskrējienā, kur bijis pasaules rekordists.\n\nLaikā no 1977. līdz 1987. gadam Mozess izcīnīja uzvaru 107 finālos pēc kārtas (122 skrējienos pēc kārtas), kā arī četras reizes uzstādīja pasaules rekordu. Saskaņā ar 2012. gada aprīļa datiem viņam pieder 25 no 100 ātrākajiem laikiem šīs distances vēsturē.\n\nPiedalījies trijās Olimpiskajās spēlēs (, , ). 1976. gadā Monreālā un 1984. gadā Losandželosā 400 m/b distancē izcīnīja zeltu, savukārt 1988. gadā Seulā — bronzu. Uzvaru izcīnījis arī pirmajā Pasaules čempionātā Helsinkos 1983. gadā, kā arī 1987. gadā Romā. 1984. gadā tika atzīts par Sports Illustrated gada labāko sportistu. 1983. gadā saņēmis Džeimsa Salivana balvu kā gada labākais amatieris.\n\n1990. gadā piedalījies vienā no Pasaules kausa bobslejā posmiem Vinterbergā, kur izcīnīja bronzu Braiena Šaimera pilotētajā divniekā.\n", "id": "lvs_Latn_105842"}
{"text": "Vilsons Kipketers\n\nVilsons Kosgei Kipketers (Wilson Kosgei Kipketer; dzimis ) ir bijušais Dānijas vieglatlēts, kas karjeras sākumā pārstāvēja dzimto Keniju. Viņam pieder pašreizējais pasaules rekords 800 m un 1000 m distancēs telpās, ilgu laiku sportistam piederējis arī pasaules rekords 800 m distancē stadionā.\n\nKarjeru sācis Kenijā, taču 1990. gadā aizceļoja uz Dāniju kā ārzemju apmaiņas students. Vēlāk viņš saņēma Dānijas pilsonību. 1994. gadā uzvarēja 16 distancēs no 18 startiem 800 m distancē, nākamajā gadā viņš guva savu pirmo uzvaru Pasaules čempionātā, kas norisinājās Gēteborgā, Zviedrijā. 1996. gadā SOK viņam aizliedza pārstāvēt Dāniju . 1997. gadā izcīnīja uzvaru Pasaules čempionātā, ko atkārtoja arī 1999. gadā Seviļā. Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (, ). 2000. gadā Sidnejā izcīnīja sudraba medaļu, savukārt 2004. gadā Atēnās — bronzu.\n\n800 m distancē Kipketers dominēja veselu dekādi, trīs gadus viņš palika neuzvarēts. Viņam pieder 8 no pašreizējiem 17 labākajiem laikiem 800 m distancē. Kipketera uzstādītais pasaules rekords netika pārspēts gandrīz 13 gadus, līdz to 2010. gadā laboja Deivids Rudiša.\n", "id": "lvs_Latn_105843"}
{"text": "Cikādes\n\nTās ir dziedošās cikādes, cikādiņas, putcikādes, dzeloņcikādes un citi cikāžu veidi. Otra kādreizējās augu sūcēju kārtas grupa - laputis un bruņutis mūsdienās tiek sistematizētas augutu apakškārtā (Sternorrhyncha). Pārējās augu sūcēju sugas tiek sistematizētas sūnu blakšu apakškārtā (Coleorrhyncha). Tomēr taksonomisko vienību - blakšu kārtas (Hemiptera) un augu sūcēju kārtas (Homoptera) - statuss joprojām starp sistemātiķiem tiek diskutēts.\n\nVisas cikāžu apakškārtas sugas ir augēdājas un daudzas sugas pārnēsā augu slimību vīrusus un sēnītes. Daudzas cikāžu sugas, komunicējot savā starpā, ir ļoti skaļas. Dažu sugu izdotās skaņas ir dzirdamas vairāku simtu metru attālumā. Cikādes attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos - nav kūniņas stadijas. Olas tās dēj stublājos, pārdurot tos ar dējekli. Kāpuri barojas ar augu sulu.\n", "id": "lvs_Latn_105844"}
{"text": "1906. gada Francijas Grand Prix\n\n1906. gada Francijas Grand Prix bija pirmā Grand Prix izcīņa automobiļiem. Tā notika 1906. gada 26. un 27. jūnijā netālu no Lemānas, Francijā.\n\nKatrā sacensību dienā katrs braucējs veica sešus 103,18 km garos apļus, kopumā veicot 1238,16 km. Distanci veicot vairāk nekā 12 stundās, par pirmo Grand Prix uzvarētāju kļuva Renault pārstāvošais ungārs Ferencs Siss. Otrajā vietā ierindojās FIAT pārstāvošais itālis Felise Nacāro, trešajā — Clément-Bayard pārstāvošais francūzis Albērs Klemāns.\n", "id": "lvs_Latn_105845"}
{"text": "Lemāna\n\nLemāna () ir pilsēta Francijā, Sartas departamenta administratīvais centrs.\n\nPirmais pilsētu pieminējis Ptolemajs. Lemāna ir 52,81 km² liela, 2010. gadā tās iedzīvotāju skaits sasniedza 142,6 tūkstošus. Pilsētā kopš 1926. gada katru gadu notiek Lemānas 24 stundu sacīkstes, tāpat te atrodas profesionāls basketbola klubs Le Mans Sarthe Basket, futbola klubs Le Mans FC.\n", "id": "lvs_Latn_105846"}
{"text": "Karola Hegkvista\n\nKarola Marija Hegkvista (; dzimusi ) ir zviedru dziedātāja, dziesmu autore.\n\nViņas debijas albums Främling tika pārdots vairāk nekā 1 miljonā kopiju, kas ir Zviedrijas mūzikas vēstures rekords. Savā vairāk nekā 25 gadus ilgajā karjerā ir ierakstījusi tādas dziesmas kā Främling (1983), Tommy tycker om mig (1984), Fångad av en stormvind (1991), All the Reasons to Live (1992), I Believe in Love (2001), Genom allt (2005), Evighet (2006). Mūziķe ir trīs reizes pārstāvējusi Zviedriju Eirovīzijā: 1983. gadā ar dziesmu Främling viņa ierindojās trešajā vietā. 1991. gadā ar dziesmu Fångad av en stormvind viņa uzvarēja, 2006. gadā ar dziesmu Invincible ierindojās piektajā vietā. Tādējādi viņa ir viena no visu laiku veiksmīgākajām Eirovīzijas dalībniecēm konkursa vēsturē.\n", "id": "lvs_Latn_105847"}
{"text": "Likteņa ironija jeb Vieglu garu!\n\n\"Likteņa ironija jeb Vieglu garu!\" () ir 1975. gada padomju komēdija, kuras režisors ir Eldars Rjazanovs. Filma pirmoreiz tika pārraidīta Pirmajā programmā. Filmā galvenās lomas attēlo Andrejs Mjagkovs, Barbara Briļska un Jurijs Jakovļevs. Filmas sižets pamatā atkārto Emīla Braginska un Eldara Rjazanova 1969. gadā uzrakstīto lugu \"Laimīgu Jauno gadu! vai Reiz Jaungada naktī...\" (С лёгким паром! или Однажды в новогоднюю ночь…). \"Likteņa ironija\" ir stāsts par divu cilvēku attiecībām un piedzīvojumiem Vecgada vakarā un Jaungada naktī.\n\nŠī filma tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgakajiem padomju televīzijas darbiem un tā saglabā savu popularitāti arī pašreiz. Tiek lēsts, ka filmas pirmizrādi televīzijā ir noskatījušies apmēram 100 miljoni cilvēku.\n\n2007. gadā iznāca filmas turpinājums \"Likteņa ironija 2\".\n", "id": "lvs_Latn_105848"}
{"text": "Svenska Cellulosa Aktiebolaget SCA\n\nSvenska Cellulosa Aktiebolaget SCA (publ) jeb SCA ir Zviedrijas uzņēmums, kas piedāvā koksnes produkciju. Tā galvenais birojs atrodas Sundsvallā. Uzņēmums dibināts 1929. gadā.\n\nUzņēmums ražo koksnes izstrādājumus, koksnes masu, papīru un koksnes biokurināmo. SCA ir viens no lielākajiem privātajiem meža īpašniekiem ar 2,6 miljoniem hektāru. Līdz 2017. gadam, kad tika atdalīts Essity, SCA lielākā produkcijas daļa bija higiēnas un veselības produkti.\n", "id": "lvs_Latn_105849"}
{"text": "Millennium Stadium\n\nMillennium Stadium () ir Velsas nacionālais stadions, kas atrodas Kārdifā. Stadions tika atklāts . Te savas mājas spēles aizvada Velsas regbija izlase, stadionā savas mājas spēles bieži ir aizvadījusi arī Velsas futbola izlase. Tāpat šeit ir notikuši vairāki citi sporta, mūzikas pasākumi, piemēram, Apvienotās Karalistes Grand Prix izcīņa spīdvejā. Stadions tika uzcelts 1999. gada Pasaules kausa regbijā vajadzībām. Millennium Stadium stadiona laukums ir 120×79 m liels.\n\nStadionā ir 74 500 skatītāju vietas, tāpat tam ir nolaižams jumts, kas ir tikai otrs stadions Eiropā ar to, tāpat tas ir pasaulē lielākais stadions ar nolaižamo jumtu. Visvairāk skatītāju bija 2008. gada februārī notikušajai Sešu Nāciju čempionāta spēlei starp Velsas un Skotijas regbija izlasēm, to klātienē vēroja 74 576 cilvēki.\n\n2017. gadā šeit notika UEFA Čempionu līgas finālspēle starp Real Madrid un Juventus.\n", "id": "lvs_Latn_105850"}
{"text": "Gūss Teitums\n\nRīss \"Gūss\" Teitums (; dzimis , miris ) bija amerikāņu basketbolists.\n\nKarjeru sācis kā beisbolists, spēlējis pirmās bāzes spēlētāja pozīcijā nēģeru beisbola līgā, pēc tam pārgājis uz basketbolu. Spēlējis Hārlemas \"Globetrotters\" basketbola šovu komandā, kur bija viens no populārākajiem spēlētājiem. Viņš ir pirmais, kas ticis nosaukts par basketbola klauna princi. Tiek uzskatīts par vienu no savas ēras labākajiem basketbolistiem, kā arī vienu no labākajiem izklaidētājiem \"Globetrotters\".\n\n2011. gadā ticis uzņemts basketbola slavas zālē. 2012. gadā par viņu tika uzņemta ESPN dokumentālā filma GOOSE.\n", "id": "lvs_Latn_105851"}
{"text": "Hārlemas \"Globetrotters\"\n\nHārlemas \"Globetrotters\" () ir ASV basketbola paraugspēļu komanda, kurā apvienots atlētiskums, teātris un komēdija. Pati komanda atrodas Hārlemā, Ņujorkā, taču vadība — Fīniksā, Arizonā. Komandas īpašniece ir Shamrock Holdings firma.\n\nKomanda ir aizvadījusi vairāk nekā 20 tūkstošus paraugspēļu 120 valstīs. \"Globetrotters\" tika dibināts 1927. gadā. Komandā ir spēlējuši arī tādi NBA spēlētāji kā Vilts Čemberlens, Konijs Hokinss un Natanjēls Kliftons, kā arī Markess Heinss, Mīdovlarks Lemons, Džeroms Džeimss, Gūss Teitums, Hūberts Osbijs.\n\n2002. gadā komanda tika uzņemta basketbola slavas zālē.\n", "id": "lvs_Latn_105852"}
{"text": "Jāņogas\n\nJāņogas (Ribes) ir vienīgā ērkšķogu dzimtas (Grossulariaceae) ģints, kurā ir aptuveni 150 sugas. Jāņogu ģintī ir arī ērkšķogas, kas pēc dažu botāniķu domām tomēr tiek izdalītas atsevišķā ērkšķogu ģintī (Grossularia). No jāņogu ģints Latvijā ir sastopama sarkanā jāņoga, pūkainā jāņoga (Ribes spicatum), Alpu vērene (Ribes alpinum), melnā upene un nokarenā ērkšķoga.\n", "id": "lvs_Latn_105853"}
{"text": "Kristaps Helmanis\n\nKristaps Helmanis (dzimis , miris ) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs, epizootologs. Bijis viens no pirmajiem, kas ieguva imūnserumu pret Sibīrijas mēri un tuberkulīnu.\n", "id": "lvs_Latn_105854"}
{"text": "Cikāžveidīgie\n\nCikāžveidīgo infrakārtā ir apmēram 35 000 sugu, kas sastopamas visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu. Lielākā sugu dažādība mājo Eirāzijā. Visas Latvijā dzīvojošās cikāžu sugas (231) pieder pie cikāžveidīgo infrakārtas.\n", "id": "lvs_Latn_105855"}
{"text": "Inversās trigonometriskās funkcijas\n\nInversās trigonometriskās funkcijas jeb ciklometriskās funkcijas ir trigonometrisko funkciju inversās funkcijas. Tām ir sašaurināti definīcijas apgabali, pie tam tā, lai šajā apgabalā katra funkcijas vērtība tiktu iegūta tikai vienu reizi. Pastāv inversā sinusa, kosinusa, tangensa, kotangensa, sekansa un kosekansa funkcijas. Inversās trigonometriskās funkcijas tiek izmantotas, lai aprēķinātu leņķus. Tās plaši tiek izmantotas navigācijā, fizikā, inženierijā u.c.\n\nVisbiežāk inversās trigonometriskās funkcijas pieraksta, parastajai trigonometriskajai funkcijai pieliekot priekšā arc- ( — 'loks') — arcsin x, arccos x utt. Vēl tās var tikt pierakstītas kā sin−¹ (x), cos−¹ (x), tan−¹ (x) utt., taču šajā gadījumā tas var tikt sajaukts ar parasto trigonometrisko funkciju, kas kāpināta −1 pakāpē. Pastāv vēl dažādi to pieraksti.\n", "id": "lvs_Latn_105856"}
{"text": "Cikāžu virsdzimta\n\nCikāžu virsdzimta (Cicadoidea) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) virsdzimta, kas apvieno 2 dzimtas. Šīs virsdzimtas sugas ir skaļākie kukaiņi pasaulē. Pastāv viedoklis, ka dažu cikāžu sugu kopīgi radītā skaņa tās aizsrgā pret to ienaidniekiem - putniem. Skaņa var sasniegt 120 decibelu skaļumu, kas cilvēka ausij ir jau sāpīgi. Kopīgi dziedot, putniem ir grūti noteikt arī cikādes atrašanās vietu.\n", "id": "lvs_Latn_105857"}
{"text": "Autoliv\n\nAutoliv AB ir Zviedrijas uzņēmums, kas ražo automašīnu drošības sistēmas. Tas ir dibināts 1953. gadā. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Stokholmā. Tas pieder ASV, Delavērā reģistrētajai pārvaldītājsabiedrībai Autoliv Inc.\n\nAutoliv Inc. akcijas tiek kotētas Ņujorkas fondu biržā un Nasdaq Stockholm biržā (noguldījuma kvītis). 2019. gada decembrī lielākie kapitāldaļu turētāji bija Cevian Capital AB, ​Alecta Pension Insurance Mutual, Swedbank Robur Fonder AB, ​AMF Pensionsförsäkring AB, Henderson Global Investors, Ltd.\n", "id": "lvs_Latn_105858"}
{"text": "Cikāžu dzimta\n\nCikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās. Cikāžu dzimtas sugas dzīvo, sākot ar mēreno joslu un beidzot ar tropiem. Lielākā daļa sugu mājo tropos un subtropos, bet dažas sugas sastopamas arī tuksnesī. Šīs dzimtas sugas ir skaļākie kukaiņi pasaulē. Pateicoties savai skaļajai čirkstēšanai un sisināšanai, tie ir vieni no pazīstamākajiem kukaiņiem savā izplatības areālā. Vārds cikāde cēlies no latīņu vārda cicada, kas tulkojumā latviski nozīmē koku circenis.\n\nCikāžu sugas var izraisīt ievērojamus postījumus dažu kultūraugu sējumiem, krūmiem un kokiem, mātītēm augu stublājos dziļi iedurot dējekli un izdējot tajos olas. Daudzās pasaules valstīs cikādes tiek izmantotas kā cilvēku pārtika. Tās pārtikā izmantoja jau Senajā Grieķijā un līdz mūsdienām tradīcija ēst cikādes ir saglabājusies Ķīnā, Malaizijā, Birmā, Latīņamerikā un Āfrikā, piemēram, Kongo. Ēšanai vērtīgākas skaitās mātītes, jo tām ir vairāk \"gaļas\". Cikāžu čaulas tiek izmantotas Ķīnas tradicionālajā medicīnā.\n", "id": "lvs_Latn_105859"}
{"text": "Trasējošā munīcija\n\nTrasējošā munīcija ir lodes vai lielkalibra lādiņi, kuru pamatnēs ir iestrādāts trasējošais sastāvs. Trasējošais sastāvs deg ar spilgtu gaismu, ļaujot šāvējam ar neapbruņotu aci redzēt lodes lidošanas trajektoriju un veikt nepieciešamos labojumus.\n\nTrasējošai munīcijai ir daudz dažādu pielietojumu. Ložmetēju patronlentās parasti katra piektā lode ir trasējošā. Tas ļauj apkalpei vieglāk kontrolēt šaušanas trajektoriju. Vada un nodaļu komandieri mēdz pielādēt savu ieroču magazīnas tikai ar trasējošām lodēm, kas ļauj vieglāk norādīt saviem kareivjiem pretinieka atrašanās vietu. Karavīri reizēm mēdz katras magazīnas apakšā ievietot divas vai trīs patronas ar trasējošām lodēm, lai vieglāk spētu kontrolēt palikušo patronu skaitu.\n\nTrasējošo munīciju aizdedzina munīcijas degošais šaujampulveris, retākos gadījumos (lielkalibra lādiņiem) speciāla aizdedzes kapsele. Trasējošā munīcija ar aizdedzes kapseli ļauj maskēt šaušanas pozīciju, jo trasējošais sastāvs aizdegas tikai trajektorijā. Trasējošais sastāvs parasti tiek noslēgts ar celulozes aplīti tā hermetizācijai. Zenītartilērijā parasti tiek izmantota trasējošā munīcija, kura pēc trasējošā sastāva izdegšanas tiek izmantota lādiņa likvidācijai.\n", "id": "lvs_Latn_105860"}
{"text": "2013. gada Ventspils domes vēlēšanas\n\n2013. gada Ventspils domes vēlēšanas notika 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Ventspils domē tika ievēlēti 13 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 6 kandidātu saraksti, kas veidoti no 84 kandidātiem. Ventspilī vēlēšanas notika 13 iecirkņos.\n\nVēlēšanās visvairāk balsu ieguva \"Latvijai un Ventspilij\" (69,44%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 4 saraksti. Ventspils domes vēlēšanās piedalījās 10 406 vēlētāji jeb 40,91% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 10 389, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 10 245 vēlētāji.\n", "id": "lvs_Latn_105861"}
{"text": "Nukleotīdi\n\nNukleotīdi ir nukleīnskābju monomēri, kas ir svarīgi vielmaiņas procesos. Piemēram, tie ir atrodami dažādu fermentu sastāvos. Nukleotīdi sastāv no 3 komponentiem: no heterocikliskā slāpekļa bāzes (purīna (adenīns un guanīns) vai pirimidīna (timīns, uracils un citozīns) atvasinājuma), no monosaharīda (pentozes) (DNS — dezoksiriboze; RNS — riboze), no fosforskābes atlikuma.\n\nViens no nozīmīgākajiem nukleotīdiem ir adenozīntrifosforskābe (ATF).\n", "id": "lvs_Latn_105862"}
{"text": "Igaunijas Konservatīvā Tautas partija\n\nIgaunijas Konservatīvā Tautas partija () ir nacionālistu politiskā partija Igaunijā. Tās vadītājs kopš 2020. gada jūlija ir Martins Helme.\n\n2012. gada 24. martā Igaunijas Tautas savienība un Igaunijas Nacionāla kustība apvienojās, izveidojot Igaunijas Konservatīvo Tautas partiju.\n", "id": "lvs_Latn_105863"}
{"text": "Pauls Butkēvičs\n\nPauls Butkēvičs (dzimis Rīgā) ir latviešu aktieris.\n\nPēc Rīgas 11. vidusskolas beigšanas 1959. gadā mācījies Rīgas Politehniskajā institūtā un uzsācis darbu VEF rūpnīcā par automātisko tālruņu sakaru regulētāju. Paralēli mācībām un darbam Pauls Butkēvičs darbojies Roberta Ligera Rīgas pantomīmas teātrī (1957-1959), vēlāk (1959-1961) darbojies Dailes teātra eksperimentālajā teātra 3.studijā, kurā bija apvienojušies vairāki Teātra fakultātē neiekļuvušie jaunieši - Juris Strenga, Leons Krivāns, Ilze un Uldis Vazdiki. Mācījies Rīgas 1. tehniskajā skolā (1963). Studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā, kā arī Vēstures un filozofijas fakultātēs; studējis arī Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģentu nodaļā (1964-1966).\n\nFilmēties sācis 1963. gadā - pirmā loma - televīzijas filmā \"Nedziedātā dziesma\" (1963, Telefilma-Rīga). Pirmā galvenā loma 1965. gadā Adas Neretnieces kinofilmā \"Hipokrāta zvērests\", atveidojot Imantu Veidi. Uzņēmies Rolanda Kalniņa kinofilmās \"Akmens un šķembas\" (1966) un \"Elpojiet dziļi\" (1967). Ar filmā \"Elpojiet dziļi\" atveidoto Ralfa lomu guva ievērību; daudzas no filmā dzirdamajām dziesmām Paula Butkēviča izpildījumā latviešu kultūrā ir tapušas par mākslinieciski vēsturisko vērtību. Butkēvičs atveidojis lomas tādās filmās kā \"Rallijs\" (1978), \"Nepabeigtās vakariņas\" (1979), \"Ilgais ceļš kāpās\" (TV seriāls, 1981), \"Mirāža\" (1983), \"Aija\" (1987), Daudzas lomas tēlojis arī Krievijā uzņemtajās filmās, tai skaitā arī nelielu lomu seriālā \"Septiņpadsmit pavasara mirkļi\". 1990. gadā kļuvis par Krievijas PFSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku.\n\nNo Latvijas aktieriem nospēlējis visvairāk lomu kino - apmēram 150 filmās, arī Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un Indijā.\n\nPrecējies ar kostīmu mākslinieci, ilggadējo Latvijas Televīzijas darbinieci Zintu Jansoni, dzīvo Daudzeses pagasta \"Rudzīšos\".\n", "id": "lvs_Latn_105864"}
{"text": "Ištvāns Bočkai\n\nIštvāns Bočkai (; dzimis , miris ) bija Ungārijas kalvinistu līderis, Transilvānijas princis no 1605. līdz 1606. gadam.\n\nDzimis Transilvānijā. Jaunību pavadijis Vīnē un Prāgā. 1576. gadā atgriezās Transilvānijā, kur Bočkai māsa bija Transilvanijas prinča Krištofa Bātori sieva. Pēc Krištofa Bātori nāves par princi kļuva mazgadīgais Žigmonds Bātori, bet Bočkai ietilpa reģentu skaitā. 1595. gadā Ištvāns Bočkai kopa ar Valahijas princi Mihaju Drosmīgo sakāva osmaņus kaujā pie Džurdžu.\n\nVēlāk Transilvānijā itāļu karavadonis Džordžo Basta ar Hābsburgu atbalstu sāka represijas pret Transilvānijas protestantiem. Bočkai pret to iebilda, tāpēc tika izsūtīts uz Prāgu, kur pavadīja divus gadus.\n\nAtgriežoties Transilvānijā un meklējot atbalstu pie osmaņiem, viņš kļuva par prethābsburgu sacelšanās vadoni. Vairākkārt sakāva Hābsburgu karaspēku, līdz Matiāss bija spiests sākt miera sarunas. 1606. gadā tika noslēgts Vīnes līgums, kurā tika pieļauta reliģiskā tolerance. Tomēr 1606. gada beigās Bočkai mira. Pēc nostāstiem Ištvānu Bočkai noindēja Transilvānijas kanclers Mihājs Kātajs.\n", "id": "lvs_Latn_105865"}
{"text": "Drošības spilvens\n\nDrošības spilvens ir pasīvās drošības sistēma transportlīdzekļos. Paredzēts pasažieru un vadītāja aizsardzībai, lai tie nesavainotos pret cietām virsmām automašīnas trieciena gadījumā.\n\nDrošības spilvens sastāv no elastīga apvalka, kurš transportlīdzekļa avārijas gadījumā strauji piepildās ar gāzi, tādējādi mīkstinot automašīnas pasažieru triecienu pret iekšējiem objektiem. Mūsdienu automašīnās ir vairāki drošības spilvenu modeļi, kas izvietoti pasažierim priekšā un sānos. Sensori (akselerometri, trieciena sensori, sāna (durvju) spiediena sensori, riteņu ātruma sensori, žiroskopi, bremžu spiediena sensori un sēdvietu aizņemšanas sensori) izvietoti automašīnas priekšdaļā vai salonā un atkarībā no priekšas vai sāna trieciena, mašīnas ātruma samazināšanās pakāpes un citiem parametriem, iedarbina attiecīgos spilvenus.\n\nPar automašīnu drošības spilvena izgudrotāju uzskata vācieti Valteru Lindereru (Walter Linderer). Viņa drošības spilvenu piepūta saspiests gaiss, kuru iedarbināja vai nu trieciens buferī vai vadītājs. Viņš savu izgudrojumu patentēja 1953. gada 12. novembrī, bet līdzīgu sistēmu dažus mēnešus agrāk jau bija patentējis amerikānis Džons Hetriks (John W. Hetrick). Mūsdienās izmantoto tehnoloģiju 1963. gadā izstrādāja japānis Jasuzaburo Kobori (Yasuzaburou Kobori, 小堀保三郎). 1967. gadā amerikānis Alens Brīds (Allen K. Breed) izgudroja trieciena sensoru, kas sastāvēja no lodes, kas ar magnētu iestiprināta caurulē. Šis risinājums izrādījās ļoti veiksmīgs, un Brīds to piedāvāja Chrysler. 1970. gados Ford un General Motors drošības spilvenu ieviesa savās automašīnās. 1977. gadā General Motors pārtrauca drošības spilvenu iebūvēšanu klientu intereses trūkuma dēļ. Tikai 1990. gados sākās plaša drošības spilvenu izmantošana ASV automašīnās.\n", "id": "lvs_Latn_105866"}
{"text": "Imants Mežaraups\n\nImants Mežaraups (dzimis , miris ) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un diriģents.\n\nIzglītību ieguvis Setlmenta mūzikas skolā Filadelfijā, Pensilvānijas universitātē.\n\nBijis ērģelnieks un mūzikas dzīves vadītājs Filadelfijas latviešu evaņģēliski luteriskajā Svētā Jāņa draudzē, kur darbojies laikā no 1975. līdz 1995. gadam. Tāpat strādājis Pensilvānijas universitātē, kur pasniedzis mūzikas teoriju un diriģējis kori un orķestri. Laikā no 1985. līdz 1993. gadam vadījis mākslas nozari Džērmtaunas akadēmijā, pasniedzis mūzikas teoriju, vēsturi, kompozīciju un elektronisko mūziku, kā arī diriģēja orķestri, kameransambli, kori un džeza ansambli.\n\n1996. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā, kur strādājis dažādās mūzikas izglītības skolās, kā arī Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes korī, kur darbojās kā diriģents un ērģelnieks. 1999. gadā kļuva par Latvijas Komponistu savienības biedru.\n\nKarjeras laikā Mežaraups ir saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā \"Autortiesību bezgalības balvu 2012\".\n", "id": "lvs_Latn_105867"}
{"text": "Mežaraups\n\nImants Mežaraups (1958—2013) — latviešu komponists, mūzikas pedagogs un diriģents; Jānis Mežaraups (1904—1999) — Latvijas agronoms un politiķis; Pēteris Mežeraups (1895—1931) — latviešu padomju kara lidotājs.\n", "id": "lvs_Latn_105868"}
{"text": "EQT\n\nEQT AB (agrāk EQT Holdings AB) ir Zviedrijā reģistrēta privātā kapitāla uzņēmumu grupa. Galvenais birojs atrodas Stokholmā. Dibināts 1994. gadā.\n\nUzņēmums pārvalda privātā kapitāla fondus. Fondu vidējais darbības ilgums ir 7 — 10 gadi. Pirmo piecu gadu laikā tiek veiktas investīcijas (iegādāti uzņēmumi), bet pēdējo piecu gadu laikā tiek atgūtas investīcijas (pārdoti uzņēmumi). 2018. gadā grupā ietilpa 27 fondi ar piesaistīto kapitālu aptuveni 50 miljardi EUR.\n", "id": "lvs_Latn_105869"}
{"text": "Otons\n\nMarks Salvijs Otons (, dzimis , miris ) bija Romas imperators 69. gadā no 15. janvāra līdz 16. aprīlim. Viņš bija otrais imperators Četru imperatoru gadā.\n\nDzimis dižciltīgā etrusku cilmes ģimenē. Jaunībā bija imperatora Nerona draugs, bet pēc savas sievas mīlas dēkas ar Neronu tika atstumts no galma un nosūtīts kā pārvaldnieks uz Luzitānijas provinci. Bijis viduvējs administrators. 68. gadā kļuvis par kaimiņu provinces Tarakonas Spānijas pārvaldnieka Galbas sabiedroto un pievienojies viņam maršā uz Romu. Nākamā gada sākumā sacēlās pret Galbu un nogalināja viņu, tādējādi pats kļūstot par imperatoru. Trīs mēnešus vēlāk viņš piekāpās konfliktā ar LejasĢermānijas provinces pārvaldnieku Vitēliju un veica pašnāvību pēc sakāves kaujā pie Bedriākas, kur kopējais zaudējumu apmērs sasniedza 40 000 karavīru.\n", "id": "lvs_Latn_105870"}
{"text": "Eiropas autoceļš E30\n\nEiropas autoceļš E30 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla A klases Rietumu-Austrumu maršruta, kas savieno Īrijas ostas pilsētu Korku rietumos, ar Krievijas pilsētu Omsku austrumos. Liela daļa no E30 Krievijas teritorijā sakrīt ar Trans-Sibīrijas autoceļa maršrutu, un uz austrumiem no Urāliem, tas sakrīt ar Āzijas autoceļu tīkla autoceļu AH6, kura otrs gals atrodas Dienvidkorejas pilsētā Pusanā.\n", "id": "lvs_Latn_105871"}
{"text": "Paugurs\n\nPaugurs, arī pakalns ir reljefa forma, kam raksturīgs relatīvi neliels, tomēr izteikts zemes virsas paaugstinājums (relatīvi līdz 200 m) virs apkārtējiem pazeminājumiem, salīdzinoši lēzenas nogāzes un virsotne. Pauguru virsotne nav tik izteikta, kā tas ir kalniem, un cilvēki bez palīglīdzekļiem viegli var tajos uzkāpt. Tomēr izpratne par terminiem \"paugurs\" un \"kalns\" lielākoties ir subjektīva. Tieši tādēļ pauguri jeb pakalni nereti tiek saukti arī par kalniem, galvenokārt tāpēc, ka tie ir augstāki par apkārtējo apvidu.\n\nPauguri var būt kā izolēti, tā arī izvietoti virknēs, grupās vai masīvos.\n", "id": "lvs_Latn_105872"}
{"text": "Sergejs Lukjaņenko\n\nSergejs Lukjaņenko (, dzimis ) ir viens no populārākajiem mūsdienu krievu fantāzijas un zinātniskās fantastikas rakstniekiem. Ieguvis vairākas Krievijas balvas par literārajiem sasniegumiem fantastikas žanrā.\n\nDzimis 1968. gadā Kazahijas PSR Karatau pilsētā mediķu ģimenē. Absolvējis Alma-Atas Valsts medicīnas institūtu, kur ieguva psihiatra diplomu. Lukjaņenko uzsāka literāro darbību 1980. gadu beigās, kad arī sāka publicēties. Sākumā rakstīja kosmiskās operas žanrā, vēlāk plaši izmantoja fantāzijas stilistiku. Rakstnieka popularitāti nostiprināja trīs viņa romānu ekranizācijas, īpaši Timura Bekmambetova režisētās \"Nakts sardze\" un \"Dienas sardze\", kas guva arī komerciālus panākumus.\n\nPēdējos gados Lukjaņenko kļuvis pazīstams ar saviem impēriskajiem uzskatiem. Tostarp pēc Eiromaidana uzvaras Ukrainā, viņš aizliedza tulkot savus darbus ukraiņu valodā.\n\nPašlaik Sergejs Lukjaņenko kopā ar ģimeni dzīvo Maskavā.\n", "id": "lvs_Latn_105873"}
{"text": "Žans Pols Marats\n\nŽans Pols Marats (; dzimis , miris ) bija franču žurnālists, politiķis, ārsts, zinātnieks. Marats pazīstams ar savu darbību Lielās franču revolūcijas laikā, kad bija viens no jakobīņu vadītājiem.\n", "id": "lvs_Latn_105874"}
{"text": "2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona\n\n2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas CONMEBOL zonas kvalifikācijas turnīrs noteiks tās 4 vai 5 Dienvidamerikas valstu komandas, kuras dosies uz finālturnīru Brazīlijā. Kvalifikācija norit 2 kārtās.\n", "id": "lvs_Latn_105875"}
{"text": "Pistoija\n\nPistoija () ir pilsēta Itālijā, Toskānas reģionā, Pistoijas provinces administratīvais centrs. Pilsēta atrodas aptuveni 30 km uz ziemeļrietumiem no Florences.\n\nSenajos laikos pilsēta bija zināma kā Pistorija (Pistoria). Tajā dzīvoja galli, ligūri un etruski. 6. gadsimtā p.m.ē. tā nonāca Senās Romas kontrolē un bija zināma ar latīņu nosaukumu Pistorium vai Pistoriae. 5. gadsimtā Pistoija kļuva par bīskapiju. 11. gadsimtā tā kļuva par brīvu komūnu, bet 1329. gadā nonāca Florences ietekmē.\n\nSaskaņā ar leģendu, no pilsētas nosaukuma ir radies vārds \"pistole\", kuras tur sāka ražot 16. gadsimtā.\n\nPistoijā ir dzimis Romas pāvests Klements IX.\n", "id": "lvs_Latn_105876"}
{"text": "Supermens 2\n\n\"Supermens 2\" () ir 1980. gada ASV un Apvienotās Karalistes supervaroņu filma, kuras režisors ir Ričards Lesters. Filma ir balstīta uz DC Comics tēlu Supermenu. Šis ir turpinājums 1978. gada filmai \"Supermens\".\n\nFilmā Supermens cīnās ar ģenerāli Zodu. Galvenās lomas \"Supermenā 2\" attēlo Kristofers Rīvs, Džīns Hekmens, Margota Kidera, Terenss Stemps, Sāra Daglasa un Džeks O'Halorans.\n\nFilmas sākotnējais režisors Ričards Doners, kas uzņēma arī pirmo filmu, nofilmēja aptuveni 75% filmas, līdz viņš tika aizstāts ar Ričardu Lesteru. Lai Lesters tiktu nosaukts par pilnvērtīgu filmas režisoru, viņam bija jānofilmē vismaz 51% filmas ainu, tādējādi daudz kas tika pārfilmēts. 2006. gadā tika izdota Ričarda Donera filmas versija, kurā 83% filmas ir viņa filmēti.\n\nFilmā ģenerāli Zodu attēlojošais Terenss Stemps seriālā \"Smolvila. Leģenda par Supermenu\" attēloja Supermena bioloģisko tēvu Džorelu.\n", "id": "lvs_Latn_105877"}
{"text": "Supermens 3\n\n\"Supermens 3\" () ir 1983. gada Apvienotās Karalistes un ASV supervaroņu filma, kuras režisors ir Ričards Lesters. Filma ir balstīta uz DC Comics tēlu Supermenu. Šis ir turpinājums 1980. gada filmai \"Supermens 2\".\n\nFilmā Supermens cīnās ar multimiljonāru Rosu Vebsteru, kas cenšas nogalināt Supermenu ar sev padotā datorģēnija Gūsa Gormana palīdzību. Galvenās lomas \"Supermenā 3\" attēlo Kristofers Rīvs, Ričards Priors, Anete O'Tūla, Roberts Vons.\n\nFilmā Lanu Lengu attēlojošā Anete O'Tūla seriālā \"Smolvila. Leģenda par Supermenu\" attēloja Supermena māti uz Zemes Martu Kentu.\n", "id": "lvs_Latn_105878"}
{"text": "Supermens 4\n\n\"Supermens 4\" () ir 1987. gada Apvienotās Karalistes un ASV supervaroņu filma, kuras režisors ir Sidnijs Furjē. Filma ir balstīta uz DC Comics tēlu Supermenu. Šis ir turpinājums 1983. gada filmai \"Supermens 3\" un šī ir \"Supermena\" oriģinālās filmu sērijas pēdējā daļa, kā arī pēdējā filma, kurā Supermenu attēlojis Kristofers Rīvs.\n\nFilmā Supermens cīnās ar Leksu Lutoru. Galvenās lomas \"Supermenā 4\" attēlo Kristofers Rīvs, Džīns Hekmens, Džons Kraiers, Sems Vanameikers.\n", "id": "lvs_Latn_105879"}
{"text": "Maikls Kraitons\n\nDžons Maikls Kraitons (, dzimis , miris ) bija amerikāņu rakstnieks, filmu producents, scenārists un kinorežisors. Pazīstams kā zinātniskās fantastikas un trilleru filmu un grāmatu autors. Viņa grāmatas ir pārdotas vairāk kā 200 miljonos eksemplāru visā pasaulē, pēc viņa grāmatu motīviem uzņemtas filmas.\n", "id": "lvs_Latn_105880"}
{"text": "Mārtiņš Buclers\n\nMārtiņš Buclers (dzimis , miris ) bija latviešu fotogrāfs, fotorūpnieks un izdevējs. Tiek uzskatīts par profesionālās fotogrāfijas aizsācēju Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_105881"}
{"text": "Ādolfs Irbīte\n\nĀdolfs Irbīte (dzimis Rīgā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Ādolfs Irbītis, bija latviešu dizaineris un konstruktors.\n\nViņa brālis Kārlis Irbītis bija lidmašīnu konstruktors.\n\nLaikā no 1931. līdz 1934. gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Pēc tam sācis karjeru Valsts elektrotehniskajā fabrikā, kur laikā 1937. līdz 1940. gadam bija reklāmas biroja vadītājs, no 1956. līdz 1971. gadam bija galvenais mākslinieks VEF mākslinieciskajā konstruēšanas nodaļā. Strādājis arī par mākslinieku žurnālā \"Fiziskā Kultūra\". Laikā no 1960. līdz 1971. gadam Irbīte vadīja Rīgas radiorūpnīcas konstruēšanas biroja \"Orbīta\" māksliniecisko konstruēšanas nodaļu.\n\nIrbīte ir aptuveni 100 VEF ražoto radioaparātu modeļu dizaina autors. 1968. gadā kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. 1964. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. Saņēmis vairākus apbalvojumus, tāpat apbalvoti tikuši radioapatāti, kurus viņš ir konstruējis.\n", "id": "lvs_Latn_105882"}
{"text": "Indulis Zariņš\n\nIndulis Zariņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu gleznotājs. Gleznoja figurālas kompozīcijas, portretus, klusās dabas un ilustrēja grāmatas. No 1988. līdz 1997. gadam I. Zariņš bija Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors.\n", "id": "lvs_Latn_105883"}
{"text": "Andrejs Zeidaks\n\nAndrejs Zeidaks (dzimis Kuldīgā, Kurzemes guberņā, miris , Ņūtonā, ASV) bija latviešu daiļdārznieks, ainavu arhitekts. Līdz 1900. gadam Zeidaka skolotājs bija Georgs Kūfalts.\n", "id": "lvs_Latn_105884"}
{"text": "Velta Rūķe-Draviņa\n\nVelta Rūķe-Draviņa (dzimusi Velta Rūķe , mirusi ) bija latviešu valodniece un folkloriste.\n\nVidējo izglītību ieguvusi Rīgas 2. pilsētas ģimnāzijā, 1939. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu. Laikā no 1938. līdz 1944. gadam strādājusi Valodas krātuvē, kā arī bijusi Latvijas Universitātes docētāja. Strādājusi par Jāņa Endzelīna asistenti.\n\n1944. gadā emigrējusi uz Zviedriju. Tur laikā no 1948. līdz 1970. gadam Rūķe-Draviņa strādājusi par docētāju Lundas Universitātē. Pēc tam sāka vadīt Stokholmas Universitātes Slāvu un baltu institūta Baltu valodu un literatūras katedru, to darījusi līdz 1984. gadam. Uzstājusies ar vieslekcijām dažādu valstu universitātēs. Laikā no 1982. līdz 1990. gadam Rūķe-Draviņa bija literatūras gadagrāmatas \"Zari\" redaktore.\n\nViņa ir publicējusi vairāk nekā 300 zinātniskos rakstus. Ir autore vairākām grāmatām par valodniecības jautājumiem. Par savu darbību ir saņēmusi vairākus apbalvojumus un prēmijas.\n", "id": "lvs_Latn_105885"}
{"text": "Prāmis\n\nPrāmis ir ūdens transportlīdzeklis, kas parasti tiek izmantots, lai pārceltu pasažierus un kravu pāri upei, ezeram, jūras šaurumam vai jūrai no viena punkta (krasta) uz otru. Prāmjus parasti iedala jūras prāmjos, kas parasti ir rolkertipa pasažieru kuģi un upju prāmjos, kas ir laivas, plosti vai liellaivas. Savukārt trosē vai virvē iesietus plostus vai laivas, kas arī izpilda prāmju funkcijas, sauc par pārceltuvēm.\n", "id": "lvs_Latn_105886"}
{"text": "Antoniss van Deiks\n\nAntoniss van Deiks (; dzimis , miris ) bija baroka laika flāmu mākslinieks. Pazīstams kā portretu un reliģisko sižetu gleznotājs.\n", "id": "lvs_Latn_105887"}
{"text": "Deiks\n\nVīrieši Arturs Deiks (Arthur William Dake; 1910—2000) — ASV šahists.\n\nSievietes Elena van Deika (Ellen van Dijk; 1987) ― nīderlandiešu treka un šosejas riteņbraucēja.\n", "id": "lvs_Latn_105888"}
{"text": "Van Deiks\n\nAntoniss van Deiks (Anthony van Dyck; 1599—1641) — baroka laika flāmu mākslinieks; Johanness van Deiks (Johannes van Dijk; 1868—1938) — nīderlandiešu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs; Nils van Deiks (Nils van Dijk; 1933—2003) — norvēģu šaha problēmists; Virgils van Deiks (Virgil van Dijk; 1991) — Nīderlandes futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_105889"}
{"text": "Lielmeistars (šahs)\n\nLielmeistars ir augstākais spēlētāja tituls šahā. Mūsdienās Starptautiskā Šaha federācija (FIDE) piešķir starptautiskā lielmeistara titulus.\n\nVēsturiski par lielmeistariem sauca pašus spēcīgākos šahistus: pasaules čempionus un spēcīgu turnīru uzvarētājus, bet striktu kritēriju nosaukumam nebija. Oficiāli FIDE tikai 1950. gadā 27 spēcīgākajiem pasaules šahistiem piešķīra starptautiskā lielmeistara titulus. 2013. gada jūnijā to skaits bija 1414.\n\nAtsevišķi, FIDE starptautiskā lielmeistara tituli tiek piešķirti sievietēm, kā arī šaha kompozīcijā un uzdevumu risināšanā. Savus lielmeistaru titulus piešķir arī Starptautiskā Korespondencšaha federācija (ICCF).\n\nLielmeistara tituli tiek piešķirti arī dambretistiem.\n", "id": "lvs_Latn_105890"}
{"text": "Fanta\n\nFanta ir gāzēts dzēriens, kas pazīstams visā pasaulē. Tas pieejams vairāk kā 100 dažādos veidos un 188 valstīs. Dzēriens radīts 1940. gadā Vācijā, speciāli Vācijas tirgum, bet ASV šis dzēriens parādījās 1960. gadā. Fanta ir devītais populārākais gāzētais dzēriens ASV.\n", "id": "lvs_Latn_105891"}
{"text": "Entonijs Benets\n\nEntonijs Heriss Benets (; dzimis ) ir kanādiešu basketbolists, spēlē vieglā uzbrucēja un spēka uzbrucēja pozīcijās. Pašlaik (2014) pārstāv NBA klubu Minesotas \"Timberwolves\".\n\nUniversitātes laikā pārstāvēja Nevadas universitātes Lasvegasā (UNLV) basketbola komandu \"Rebels\" NCAA čempionātā. 2013. gada NBA draftā viņu Klīvlendas \"Cavaliers\" izraudzījās ar kopējo 1. kārtas numuru. Viņš kļuva par pirmo ar visaugstāko numuru izraudzīto kanādieti NBA draftā. Pēc \"Cavaliers\" pavadītās debijas sezonas 2014. gada augustā pievienojies Minesotas \"Timberwolves\".\n", "id": "lvs_Latn_105892"}
{"text": "Benets\n\nArnolds Benets (Arnold Bennett; 1867―1931) — angļu rakstnieks; Čārlzs Benets (Charles Bennett; 1870—1948) — britu vieglatlēts, olimpiskais čempions vieglatlētikā; Džordžs Benets (George Bennett; 1990) — Jaunzēlandes riteņbraucējs; Entonijs Benets ( Anthony Bennett; 1993) — Kanādas basketbolists; Sems Benets (hokejists) (Sam Bennett; 1996) — Kanādas hokejists; Sems Benets (riteņbraucējs) (Sam Bennett; 1990) — Īrijas riteņbraucējs; Tonijs Benets (Tony Bennett; 1926—2023) — ASV dziedātājs.\n", "id": "lvs_Latn_105893"}
{"text": "Bennett\n\nBennett ir angļu uzvārds un retāk arī personvārds.\n\nTas veidojies no viduslaiku vārdu Benedict, kas cēlies no latīņu valodas Benedictus, un nozīmē \"labi teikts\" vai \"svētīts\". Vecākais publiskais uzvārda pieraksts datēts ar 1208. gadu Daremas grāfistē Ziemeļaustrumanglijā.\n\nBeneta — uzvārds sieviešu dzimtē; Benets — uzvārds vīriešu dzimtē.\n", "id": "lvs_Latn_105894"}
{"text": "SKS 36. ekspedīcija\n\nSKS 36. ekspedīcija (Экспедиция МКС-36; Expedition 36 jeb ISS-36) bija Krievijas, ASV un Itālijas kosmonautu pastāvīgā ekspedīcija Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) no 2013. gada maija līdz septembrim.\n", "id": "lvs_Latn_105895"}
{"text": "Edvards Snoudens\n\nEdvards Džozefs Snoudens (; dzimis ) ir bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Nacionālās drošības aģentūras (NSA) darbinieks, kurš 2013. gadā nopludināja slepenu informāciju par NSA globālās novērošanas programmām.\n\n2022. gada septembrī Snoudens ieguva Krievijas pilsonību.\n", "id": "lvs_Latn_105896"}
{"text": "Putekļsūcējs\n\nPutekļsūcējs jeb putekļu sūcējs ir elektriska sadzīves tehnika, ar ko veic tīrīšanas darbus. To mājsaimniecībā lieto, lai uzsūktu uz grīdas sakrājušos putekļus un citus netīrumus, kā arī, lai tos izsūktu no paklājiem, mēbelēm, apģērba un citiem sadzīves priekšmetiem.\n\nPirmos putekļsūcējus izgudroja 1869. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs. 1907. gadā tika izgudrots pirmais ar elektrisko dzinēju darbināms pārnēsājams putekļsūcējs. 1970. gados angļu izgudrotājs Džeimss Daisons (James Dyson) ar savu izgudroto divkāršā ciklonu sistēmu izdarīja apvērsumu putekļsūcēju konstrukcijā. Daisona ierīcē tradicionālais putekļu maisiņš tika aizvietots ar divām ciklonu kamerām, kas griež gaisu, attīrot to no putekļiem. 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā sāka ražot pirmos robotputekļsūcējus.\n\nMūsdienās kļuvuši populāri putekļsūcēji IROBOTI, kam uzkopšanas laikā nav nepieciešama cilvēka līdzdarbība. Tos iespējams vadīt ar lietotnēm viedtālruņos un planšetdatoros. Tiem tiek papildinātas funkcijas un uzkopšanas kvalitāte.\n", "id": "lvs_Latn_105897"}
{"text": "Francijas Henrieta Marija\n\nFrancijas Henrieta Marija (); dzimusi , mirusi ) bija Anglijas karaļa Čārlza I sieva, Francijas karaļa Anrī IV un karalienes Marijas Mediči meita, Anglijas monarhu Čārlza II un Džeimsa II māte.\n\nBūdama katoliete, bija nepopulāra valstī. Sākoties Anglijas pilsoņu karam, 1644. gadā pameta valsti un apmetās Francijā. Henrietas vīrs Čārlzs I 1649. gadā tika sodīts ar nāvi. Pēc Restaurācijas atgriezās Anglijā, un viņas dēls kļuva par Anglijas karali Čārlzu II. 1665. gadā atkal pameta valsti. Mirusi 1669. gadā Parīzes pievārtē. Henrietas Marijas vārdā nosaukts ASV štats Mērilenda.\n", "id": "lvs_Latn_105898"}
{"text": "Baltvēderis\n\nBaltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas). Tam ir plašs izplatības areāls Vecajā pasaulē, bet ziemas periodā tas migrācijā sasniedz Ugandu Āfrikā un Jaungvineju, bet reizēm mēdz ieklejot Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Neskatoties uz plašo izplatības areālu, ģeogrāfisko variāciju baltvēderim nav. Tā tuvākais radinieks ir Ziemeļamerikā dzīvojošais Amerikas baltvēderis (Anas americana).\n", "id": "lvs_Latn_105899"}
{"text": "Svitavu apriņķis\n\nSvitavu apriņķis () ir Čehijas Pardubices apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Pardubices apgabala Hrudimas un Ūstu pie Orlices apriņķiem, Olomoucas apgabala Šumperkas, Olomoucas un Prostejovas apriņķiem, Dienvidmorāvijas apgabala Blansko apriņķi, kā arī Visočinas apgabala Ždjāras pie Sāzavas apriņķi.\n", "id": "lvs_Latn_105900"}
{"text": "Komposts\n\nKomposts (no — 'saliktais') ir organisks augsnes ielabošanas līdzeklis, kuru pievieno augsnei, lai saglabātu un uzlabotu tās fizikālās un ķīmiskās īpašības un bioloģisko aktivitāti. Kompostu iegūst, kompostējot bioloģiski sadalāmos atkritumus. Komposts tiek izmantots kā augsnes auglības uzlabotājs dārzkopībā, apkārtnes labiekārtošanā, pilsētu apzaļumošanā un organiskajā lauksaimniecībā, samazinot atkarību no komerciāliem, ķīmiskiem mēslojumiem. Kompostēšana ir nozīmīga atkritumu pārvaldības sastāvdaļa, jo 20% atkritumu ir kompostējami materiāli. Kompostēšana labāka par izmešanu atkritumu poligonos, jo tiek samazināta metāna izdalīšanās.\n", "id": "lvs_Latn_105901"}
{"text": "Andris Grūtups\n\nAndris Grūtups ( — ) bija latviešu jurists, advokāts un rakstnieks. Viens no LR Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.\n", "id": "lvs_Latn_105902"}
{"text": "Eiropas autoceļš E95\n\nEiropas autoceļš E95 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla. Autoceļš ir aptuveni 2527 kilometrus garš, un savieno Sanktpēterburgu ar Merzifonu Turcijas ziemeļos. Posmā no Krievijas līdz Turcijai, autoceļš šķērso arī Baltkrieviju un Ukrainu. Posmu no Odesas ostas līdz Samsunai Turcijā ir jāšķērso Melnā jūra ar prāmi.\n", "id": "lvs_Latn_105903"}
{"text": "Viljams Lods\n\nViljams Lods (); dzimis , miris ) bija Kenterberijas arhibīskaps, anglikāņu baznīcas galva no 1633. līdz 1645. gadam. Augstās baznīcas piekritējs un puritānisma pretinieks. Atbalstīja karali Čārlzu I. Bijis Oksfordas un Dublinas universitāšu kanclers. Anglijas pilsoņu kara laikā Ilgā parlamenta arestēts un 1645. gadā sodīts ar nāvi.\n", "id": "lvs_Latn_105904"}
{"text": "Mīdieši\n\nMīdieši jeb mēdieši bija sena irāņu tauta, kas dzīvoja teritorijā, kas tajā laikā bija zināma kā Mīdija, (mūsdienu Irānas teritorijā) un runājā mīdiešu valodā. Viņu ierašanās reģionā ir saistīta ar pirmo irāņu cilšu migrācijas vilni 2. gadu tūkstoša p.m.ē. beigās un 1. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā. No 10. gadsimta p.m.ē. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. mīdieši bija Jaunasīrijas impērijas pakļautībā, kas pamatā valdīja Divupē.\n\nPēc Asīriešu impērijas sabrukuma izveidojās Mīdiešu valsts, kas kopā ar Babiloniju, Līdiju un Seno Ēģipti kļuva par nozīmīgākajām lielvarām Tuvajos Austrumos. Mīdiešu impērija pastāvēja līdz 549. gadam p.m.ē., kad to iekaroja persiešu karavadonis Kīrs Lielais, dibinot Ahemenīdu impēriju.\n", "id": "lvs_Latn_105905"}
{"text": "Salerno province\n\nSalerno province () ir viena no Itālijas provincēm valsts dienvidos, Kampānijas reģionā. Provinces lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Salerno. Nākamās lielākās pilsētas ir Kava de Tirrēni, Batipalja, Skafāti un Nočera Inferjore. Province administratīvi sīkāk dalās 158 komūnās.\n", "id": "lvs_Latn_105906"}
{"text": "Sarkanais pūķis (romāns)\n\n\"Sarkanais pūķis\" () ir 1981. gadā publicēts Tomasa Harisa romāns. Tas bija pirmais romāns, kurš ietvēra Harisa radīto tēlu — doktoru Hanibālu Lekteru, izcilu psihiatru un kanibālistisku sērijveida slepkavu. 1986. gadā tika izdota uz romāna balstīta filma Manhunter, kurā Hanibālu Lekteru atveidoja Braians Kokss. Filmas režisors bija Maikls Manss, un tai bija labas kritiķu atsauksmes, taču visai slikti kases ieņēmumi.\n\nPēc tam, kad Hariss uzrakstīja romāna turpinājumu — Jēru klusēšana — 1988. gadā, Sarkanais Pūķis atrada jaunu auditoriju. Otrais turpinājums, Hanibāls, tika publicēts 1999. gadā un ekranizēts 2001. gadā. Abu turpinājumu filmu versiju panākumu dēļ, 2002. gadā klajā tika laista jauna Sarkanā pūķa filmas versija, kuru režisēja Brets Ratners. Šoreiz Lektera lomu atveidoja Entonijs Hopkinss, un filma saglabāja romāna nosaukumu.\n\nGrāmatas nosaukums atsaucas uz Viljama Bleika Lielā Sarkanā Pūķa gleznām.\n", "id": "lvs_Latn_105907"}
{"text": "Litomišla\n\nLitomišla () ir pilsēta Čehijā, Pardubices apgabala Svitavu apriņķī. Litomišlas vecpilsētas renesanses pils komplekss iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_105908"}
{"text": "Henrijs Frederiks\n\nHenrijs Frederiks Stjuarts, Velsas princis (; dzimis , miris ) bija Anglijas, Īrijas un Skotijas karaļa Džeimsa I Stjuarta un karalienes Dānijas Annas vecākais dēls un troņmantnieks. Tika uzlūkots par daudzsološu nākamo karali, tomēr 18 gadu vecumā mira no vēdertīfa.\n", "id": "lvs_Latn_105909"}
{"text": "Elizabete Stjuarte\n\nElizabete Stjuarte, Bohēmijas karaliene (; dzimusi , mirusi ) bija Anglijas, Īrijas un Skotijas karaļa Džeimsa I Stjuarta un karalienes Dānijas Annas vecākā meita. Apprecoties kļuva par Pfalcas kūrfisti un, uz neilgu laiku, Bohēmijas karalieni.\n\nDzimusi Skotijā, kad tēvs Džeimss I bija tikai Skotijas karalis. Pēc Elizabetes I nāves tēvs kļuva arī par Anglijas un Īrijas karali, un galms pārcēlās uz Angliju. 1605. gada neveiksmīgajā Pulvermucas sazvērestībā (Gunpowder Plot), sazvērnieki bija paredzējuši troni piešķirt Elizabetei.\n\n1613. gada 14. februārī Elizabete Londonā apprecējās ar Pfalcas kūrfirstu Frīdrihu un pārcēlās uz Heidelbergu. Trīsdesmitgadu kara kontekstā 1619. gada 26. augustā Bohēmijas kārtas par karali ievēlēja Pfalcas Fridrihu un Elizabete kļuva par Bohēmijas karalieni. Pēc sagrāves Baltākalna kaujā 1620. gada 8. novembrī Elizabete Stjuarte devās trimdā uz Hāgu, kur nodzīvoja gandrīz visu atlikušo mūžu, 1661. gadā atgriežoties Londonā.\n", "id": "lvs_Latn_105910"}
{"text": "Pūre (stacija)\n\nPūre ir dzelzceļa pieturas punkts dzelzceļa līnijā Ventspils—Tukums II starp Kandavas un Zvāres stacijām. Tas atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pie apdzīvotas vietas Pūres stacija.\n\nPūres pieturas punkts tika atklāts 1925. gadā. Pēc vilciena Rīga—Ventspils atcelšanas 2001. gadā pieturas punkts netiek izmantots.\n", "id": "lvs_Latn_105911"}
{"text": "Šlipenbahi\n\nŠlipenbahi () ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16. gadsimta sākuma un vēlāk izplatījusies Zviedrijā un Prūsijā.\n", "id": "lvs_Latn_105912"}
{"text": "Samuēla grāmatas\n\nSamuēla grāmatas ir divas Vecās Derības vēsturiskās praviešu grāmatas, par kuru autoru tradicionāli uzskata pravieti Samuēlu. Tomēr šo grāmatu pētnieki uzskata, ka tās ir rakstījuši dažādi cilvēki, jo tajās ir viens no otra neatkarīgi teksti, kas rakstīti dažādos laikos. Grāmatās ir aprakstīta izraēliešu teoloģiskā vēsture.\n\nPirmajā grāmatā ir aprakstīta izraēliešu vēsture no Samuēla dzimšanas līdz Saula nomiršanas brīdim, savukārt otrajā Samuēla grāmatā ir aprakstīta ķēniņa Dāvida dzīve. Ir aprakstīta arī Dāvida cīņa ar Goliātu. Tiek lēsts, ka aprakstītais periods ir apmēram simts gadi no izraēliešu vēstures, aptuveni no 1075. līdz 975. gadam p.m.ē.\n", "id": "lvs_Latn_105913"}
{"text": "Ventspils (stacija)\n\nVentspils (arī Ventspils I) ir ārpusklases kravas un (agrāk) pasažieru dzelzceļa stacija Ventspilī. Ventspils pieskaitāma pie strupceļa stacijām, jo kādreizējā līnija uz Liepāju slēgta 1996. gadā. Ventspils ir arī mezgla stacija, jo tās sastāvā oficiāli ietilpst vairākas citas stacijas, kas gredzenveidā savienotas savā starpā ar sliežu ceļiem (Ventspils II, Naftas parks, Jūras parks, Austrumu parks). Stacija var apkalpot maksimāli līdz 5000 vagonu sastāvu gadā, bet 2011. gadā apkalpoti 2674 vagonu sastāvi jeb 1 555 378 vagonu. Līdz 2010. gada 15. februārim kursēja pasažieru dīzeļvilciens \"Kurzeme\" Ventspils—Rīga. Stacijā atrodas divas nestrādājošas biļešu kases, uzgaidāmā telpa, bet tualete ārpusē. Vēl padomju laikos Ventspils dzelzceļa stacijā atradās restorāns, bet vēlāk to slēdza.\n\nKopš Ventspils stacijas pasažieru ēka un ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.\n", "id": "lvs_Latn_105914"}
{"text": "Polička\n\nPolička () ir pilsēta Čehijā, Pardubices apgabala Svitavu apriņķī. Ap pilsētu saglabājušies viduslaiku aizsardzības mūru atliekas.\n", "id": "lvs_Latn_105915"}
{"text": "Siksts II\n\nPāvests Siksts II (, dzimšanas datums nezināms, miris ) bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem. Šajā amatā viņš bija no līdz . Viņš bija moceklis Romas imperatora Valeriāna valdīšanas laikā. Valeriāns pavēlēja Sikstam II izpildīt nāvessodu, nocērtot galvu. Gan katoļiem, gan pareizticīgajiem Siksts II ir svētais.\n\nSiksts II bija grieķis. Pirms ievēlēšanas pāvesta amatā dzīvoja Pireneju pussalā. Saskaņā ar leģendu, viņam bija seši pirksti. Pāvesta amatā viņš atjaunoja saikni ar Kartāgas baznīcu.\n", "id": "lvs_Latn_105916"}
{"text": "Spānijas Marija Anna\n\nSpānijas Marija Anna (, ; dzimusi , mirusi ) bija Spānijas infante, pēc laulībām ar Ferdinandu III — Svētās Romas imperatore, Ungārijas un Bohēmijas karaliene. Spānijas karaļa Felipes III un karalienes Austrijas Margaretes jaunākā meita.\n\nIesākumā Anglijas karalis Džeimss I Stjuarts uzlūkoja Mariju Annu kā līgavu savam dēlam Čārlzam I, tomēr, kaut arī Čārlzs I personīgi bija ieradies Spānijā, laulību darījums izjuka. Tā vietā Čārlzs apprecējās ar Francijas karaļa meitu Henrietu Mariju, bet Marija Anna 1631. gada 20. februārī - ar nākamo Svētās Romas imperatoru Ferdinandu III. Trīsdesmitgadu kara dēļ ļoti bīstamo ceļu no Spānijas uz Austriju viņa veica 14 mēnešos.\n\nMirusi 6. bērna dzemdībās.\n", "id": "lvs_Latn_105917"}
{"text": "Tamīms bin Hameds al Tānī\n\nTamīms bin Hameds bin Halīfa al Tānī (, Tamīm bin Ḥamad Āl Ṯānī; dzimis ) ir pašreizējais Kataras emīrs. Valda kopš 2013. gada, kad viņam varu nodeva tobrīdējais emīrs, viņa tēvs Hameds bin Halīfa al Tānī.\n\nMācījies Sandhērstas militārajā akadēmijā, ko absolvējis 1998. gadā. Darbojies sporta nozarē, ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis, kā arī Kataras Olimpiskās komitejas vadītājs. Saskaņā ar 2013. gada datiem viņš ir jaunākais valdošais monarhs pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_105918"}
{"text": "2013. gada Tour de France\n\n2013. gada Tour de France bija 100. Tour de France velobrauciens, kas norisinājās no līdz . Tūre sākās Porto-Vekjo, Korsikā, un noslēdzās Elizejas laukos, Parīzē. Jubilejas velobrauciens bija pirmā reize kopš 2003. gada, kad viss velobrauciens notika Francijā. Šajā gadā notika 21 posms, kuru kopējais garums bija 3404 kilometri.\n\n2013. gada Tour de France piedalījās 22 komandas un 198 riteņbraucējs. Šajā gadā velobraucienā piedalījās un finišēja arī Gatis Smukulis, kļūstot par piekto Latvijas riteņbraucēju, kas startējis šajā velobraucienā.\n\nIepriekšējā gada uzvarētājs Bredlijs Viginss (Lielbritānija, Team Sky) slimības un traumas dēļ nepiedalījās šī gada Tour de France. Toties startēja otrās vietas ieguvējs, viņa komandas biedrs un tautietis Kriss Frūms, kurš bija galvenais favorīts šī gada velobraucienā. Par galvenajiem favorītiem līdzās K. Frūmam tika uzskatīti pēc dopinga diskvalifikācijas atgriezušais Alverto Kontadors (Spānija, Team Saxo-Tinkoff), Andi Šleks (Luksemburga, RadioShack-Leopard), kurš arī izlaida iepriekšējo sezonu, taču dēļ traumas, kā arī Hoakims Rodrigess (Spānija, Team Katusha) un 2011. gada Tour de France čempions Keidels Evanss (Austrālija, BMC Racing Team).\n\nKā jau tika prognozēts, par velobrauciena uzvarētāju kļuva Lielbritānijas riteņbraucējs Kriss Frūms no Team Sky. Otro gadu pēc kārtas labākais bija britu riteņbraucējs, kurš to izdarīja ar lielu pārsvaru, velobrauciena vadībā izvirzoties jau 8. posmā. Otrajā vietā palika Kolumbijas sportists Nairo Kintana (Movistar Team), kurš kopvērtējumā zaudēja vairāk kā 4 minūtes, toties velobrauciena noslēgumā kļuva par \"Kalnu karali\" un par labāko sportistu jauno braucēju ieskaitē. Kopvērtējumā trešais palika Spānijas sportists Hoakims Rodrigess (Team Katusha). Labākā sprintera zaļo kreklu otro gadu pēc kārtas ieguva Peters Sagans (Slovākija, Cannondale), kurš apsteidza britu sprinteri Marku Kevendišu (Omega Pharma-Quick Step). M. Kevendišam pēc šī gada sacensībām bija jau 25 posmu uzvaras prestižākajā daudzdienu velobraucienā. Visvairāk uzvaras (4) šī gada sacensību atsevišķos posmos guva Vācijas sportists Marsels Kitels (Argos-Shimano). Komandu kopvērtējumā uzvarēja Dānijas komanda Team Saxo-Tinkoff, kuru pārstāvēja arī vairākkārtējais Tour de France uzvarētājs, bet par dopinga lietošanu diskvalifikāciju pārcietušais spānis Alverto Kontadors, kurš sacensības noslēdza 4. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_105919"}
{"text": "Kaugurciems\n\nKaugurciems ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Vaivariem, Kauguriem un Jaunķemeriem. Viena no hercoga Jēkaba 17. gadsimta jūras ostām. No 1925. līdz 1959. gadam ietilpa Slokas pilsētā.\n\nPirmie peldviesi kaugurciemnieku mājās apmetās jau 18. gadsimtā, kas to padara par senāko Jūrmalas kūrorta daļu.\n", "id": "lvs_Latn_105920"}
{"text": "Līgciems (stacija)\n\nLīgciems ir dzelzceļa pieturas punkts dzelzceļa līnijā Ventspils—Tukums II starp Kandavas un Sabiles stacijām. Pieturas punkts atrodas Tukuma novada Kandavas pagastā, Līgciemā.\n\nLīgciema pietura tika atklāta 1931. gadā. Pēc vilciena Rīga—Ventspils atcelšanas 2001. gadā pieturas punkts netiek izmantots.\n", "id": "lvs_Latn_105921"}
{"text": "Oksfordas—Kembridžas airēšanas sacensības\n\nOksfordas un Kembridžas airēšanas sacensības ir ikgadējas akadēmiskās airēšanas sacensības starp Oksfordas un Kembridžas Universitāšu airēšanas klubiem. Sacensības notiek Temzas upē, Londonā, Apvienotajā Karalistē. Parasti sacensības notiek marta pēdējā vai aprīļa pirmajā sestdienā.\n\nPirmās airēšanas sacīkstes notika 1829. gadā, kopš 1856. gada tās notiek katru gadu (izņemot Pirmā un Otrā pasaules kara gadus). Distance, kas jāveic abām komandām, ir 6,8 km gara. Kembridžas Universitāte startē gaiši zaļos tērpos, Oksfordas Universitāte — tumši zilos. Pēc 2019. gada datiem, sacīkstes Kembridža ir uzvarējusi 84 reizes, Oksforda — 80 reizes, vienu reizi bijis arī neizšķirts.\n\nŠīs ir populāras sacensības Apvienotajā Karalistē. 2009. gadā sacīkstes klātienē vēroja apmēram 270 tūkstoši cilvēku.\n", "id": "lvs_Latn_105922"}
{"text": "HK Nitra\n\nHK Nitra ir hokeja komanda, kas bāzēta Nitrā, Slovākijā, un spēlē Slovākijas Ekstralīgā. Klubs dibināts 1931. gadā, taču Ekstralīgā tas spēlē vien kopš 2003. gada. 2016. gadā Nitra kļuva par Slovākijas čempioni. 2023. gadā komanda izcīnīja Kontinentālo kausu.\n\n2006.—07. gada sezonā vairākas spēles klubā aizvadīja Artūrs Irbe, pēc gada Nitrā spēlēja Armands Bērziņš un Māris Jass. 2009.—10. gada sezonā Jass atgriezās Nitrā, bez viņa kluba rindās spēlējot arī Maksimam Širokovam. No 2021. līdz 2023. gadam komandu pārstāvēja Filips Buncis. 2022.—23. gada sezonā komandas galvenais treneris bija Normunds Sējējs.\n", "id": "lvs_Latn_105923"}
{"text": "Ondreja Nepelas ledus halle\n\nOndreja Nepela ledus halle () ir daudzfunkcionāla halle, kas atrodas Bratislavā, Slovākijā. Halle tika atklāta 1940. gada 14. decembrī. Pašlaik tā ir Kontinentālās hokeja līgas kluba Bratislavas \"Slovan\" mājvieta.\n\nSavas pastāvēšanas laikā halle piedzīvojusi trīs ievērojamas rekonstrukcijas - 1958., 1990. un 2009. gadā.\n\n2011. gada Pasaules čempionāta laikā halle kalpoja kā viena no turnīra mājvietām. Arēna tika pārbūvēta atbilstoši IIHF prasībām, rekonstrukciju finansiāli atbalstīja Slovākijas valdība. Arēnas rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2009. gada 23. aprīlī un pabeigti 2010. gada 30. novembrī. Vairāk nekā 65 miljoni eiro tika iztērēti arēnas pārbūvē. Arēnai tika uzstādīts jauns jumts, uzbūvētas divas jaunas blakusarēnas treniņiem, ka arī palielināta arēnas ietilpība no 8350 vietām uz 10 000 vietām.\n", "id": "lvs_Latn_105924"}
{"text": "Kauguri (Jūrmala)\n\nKauguri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Sloku un Kaugurciemu. Līdz 1959. gadam ietilpa Slokas pilsētā. Kauguri ir galvenais Jūrmalas pilsētas daudzstāvu dzīvojamo ēku rajons.\n", "id": "lvs_Latn_105925"}
{"text": "Kūdra (Jūrmala)\n\nKūdra ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Ķemeriem un Brankciemu. Uz ziemeļiem līdz Slokas ezeram plešas Slokas purvs un Vecais purvs. Daļēji atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_105926"}
{"text": "Brankciems\n\nBrankciems (arī Braņķciems, Braņķu ciems) ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā Lielupes kreisajā krastā starp Bāžciemu un Mārupes novada Pavasariem.\n\nCauri Brankciemam ved Rīgas-Ventspils autoceļš (A10).\n", "id": "lvs_Latn_105927"}
{"text": "Bāžciems\n\nBāžciems ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā Lielupes kreisajā krastā starp Sloku un Brankciemu. Bāžciemā no 1. aprīļa līdz 15. oktobrim pietur 2. mikroautobusu maršruts.\n", "id": "lvs_Latn_105928"}
{"text": "Sabile (stacija)\n\nSabile ir dzelzceļa stacija dzelzceļa līnijā Ventspils—Tukums II starp Stendes staciju un Līgciema pieturu. Tā atrodas Talsu novada Virbu pagastā, Jaunpagasta ciemā no Sabiles pilsētas.\n", "id": "lvs_Latn_105929"}
{"text": "Leons Timmermanis\n\nLeons Timmermanis ir Latvijas Televīzijas seriāla \"Neprāta cena\", kā arī TV3 Latvija seriāla \"UgunsGrēks\" galvenais varonis. Viņu tēlo latviešu aktieris Ģirts Ķesteris.\n", "id": "lvs_Latn_105930"}
{"text": "2013. gada NHL drafts\n\n2013. gada NHL drafts bija 51. NHL drafts, kurš norisinājās 2013. gada 30. jūnijā Ņuarkā, ASV. Kopā tika draftēti 211 spēlētāji septiņās kārtās.\n\n5. kārtā ar kopējo 124. numuru Tampabejas \"Lightning\" draftēja latviešu vārtsargu Kristeru Gudļevski. Viņš kļuva par 29. Latvijas hokejistu un tikai otro vārtsargu pēc Artūra Irbes, kurš ticis izvēlēts NHL draftā.\n\nPirms drafta dažādos kandidātu sarakstos tika minēti arī vairāki citi latviešu hokejisti, piemēram, Roberts Lipsbergs, Edgars Kļaviņš, Artūrs Kuzmenkovs un Georgs Golovkovs, taču neviens no viņiem draftā izvēlēts netika.\n", "id": "lvs_Latn_105931"}
{"text": "Elizabete Timmermane\n\nElizabete Timmermane (bijusī Ziemele, Tarasova, Andersone) ir TV3 Latvija seriāla \"UgunsGrēks\" tēls. Viņu tēlo latviešu aktrise Maija Doveika.\n", "id": "lvs_Latn_105932"}
{"text": "Sprite\n\nSprite ir The Coca-Cola Company ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens ar laima un citrona garšu. Sprite parasti tiek pārdots sudraba, zaļā un zilā skārdenē vai caurspīdīgā pudelē ar zaļu etiķeti.\n\nPirmo reizi dzērienu sāka ražot 1959. gadā, Rietumvācijā ar nosaukumu Fanta Klare Zitrone, kas bija viens no Fanta paveidiem ar citrona garšu. Savā tagadējā nosaukumā to sāka ražot 1961. gadā ASV kā alternatīvu Pepsi tajā laikā jaunajam un jau populārajam dzērienam 7 Up.\n\nSprite ir kļuvis par populārāko bezalkoholisko dzērienu ar citronu garšu un ir sestais populārākais dzēriens pasaulē, kas ir pieejams 13 dažādos veidos 188 valstīs, tostarp arī Latvijā. Sprite ir ļoti populārs Kanādā, katru gadu tur tiek pārdoti vairāk nekā 15 miljoni Sprite iepakojumu.\n\n2022. gada jūlijā The Coca-Cola Company paziņoja, ka 1. augustā tiks pārtraukta Sprite pildīšana zaļajās pudelēs, pārejot uz caurspīdīgām plastmasas pudelēm. Zaļā plastmasa satur zaļā polietilēna tereftalāta (PET), piedevu, ko nevar pārstrādāt jaunās pudelēs.\n", "id": "lvs_Latn_105933"}
{"text": "Svitavi\n\nSvitavi () ir pilsēta Čehijā, Pardubices apgabala Svitavu apriņķa centrs. Labi saglabājusies vecpilsēta. Pilsētā atrodas Esperanto muzejs.\n", "id": "lvs_Latn_105934"}
{"text": "GALEX\n\nGALEX jeb Galaxy Evolution Explorer (no angļu valodas — Galaktiku attīstības pētnieks) bija ASV ultravioletā starojuma orbitālā observatorija. Tā bija NASA programmas Small Explorer program septītā misija (SMEX-7). To orbītā palaida 2003. gada aprīlī. Pētīja tālas galaktikas un zvaigznes ultravioletajā starojumā.\n\nGALEX instruments sastāvēja no 50 cm diametra Riči—Kretjēna teleskopa f/6 konfigurācijā. Tas varēja novērot viļņu garumus no 135 nanometriem līdz 280 nm ar skata laukumu 1,2 grādi.\n\nSākotnēji misija tika plānota 29 mēnešiem, bet vēlāk pagarināta.\n\n2011. gada februārī NASA pārtrauca GALEX operāciju finansēšanu. Kalifornijas Tehnoloģiju institūts (Caltech) lūdza tai nodot observatorijas kontroli, solot piesaistīt privātus līdzekļus. 2012. gada maijā GALEX operācijas nodotas Caltech.\n\nOrbital Sciences Corporation operatori observatorijai nosūtīja komandu izslēgt visu aparatūru. Kosmiskais aparāts paliks orbītā vismaz 65 gadus, līdz ieies atmosfēras blīvajos slāņos un sadegs.\n", "id": "lvs_Latn_105935"}
{"text": "Cēzars Andersons\n\nCēzars Andersons ir TV3 Latvija seriāla \"UgunsGrēks\" tēls. Viņu tēlo latviešu aktieris Normunds Bērzs.\n", "id": "lvs_Latn_105936"}
{"text": "Gobas\n\nGobas jeb vīksnas (Ulmus) ir gobu dzimtas ģints vasarzaļi koki. Ģintī ir aptuveni 35 sugas. No gobām iegūst koksni.\n", "id": "lvs_Latn_105937"}
{"text": "Goba\n\ngobas — gobu dzimtas ģints; parastā goba — Latvijā plaši izplatīts koks; Goba (stacija) — pieturas punkts Ogres novada Birzgales pagastā, dzelzceļa līnijā Jelgava—Krustpils; Goba — upe, Arālītes pieteka; Goba — uzvārds.\n", "id": "lvs_Latn_105938"}
{"text": "Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems\n\nDžordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems (; dzimis , miris ) bija angļu augstmanis, karaļa Džeimsa I favorīts un tuvs draugs, pēc dažu pētnieku domām — mīļākais (vēstulēs karalis dažkārt sauca Bekingemu par sievu vai vīru). Kaut arī parlaments bieži bija opozīcijā Bakingemam viņa pretrunīgās politikas dēļ, viņš saglabāja savu ietekmi arī Džeimsa I dēla Čārlza I laikā, līdz 1628. gadā Bekingemu Portsmutā nogalināja kāds armijas leitnants.\n\nAleksandra Dimā romānā \"Trīs musketieri\" hercogam Bakingemam ir romantiskas attiecības ar Francijas karalieni Austrijas Annu.\n", "id": "lvs_Latn_105939"}
{"text": "Vadims Felzenbahers\n\nVadims Felzenbahers ir tēls Latvijas Televīzijas bijušajā seriālā \"Neprāta cena\", kā arī TV3 Latvija seriālā \"UgunsGrēks\". Viņu atveido aktieris Jakovs Rafaļsons.\n", "id": "lvs_Latn_105940"}
{"text": "Neitans Makinnons\n\nNeitans Makinnons (; dzimis 1995. gada 1. septembrī) ir kanādiešu hokejists, centra uzbrucējs, kurš 2013. gada NHL draftā tika izvēlēts ar kopējo pirmo numuru. Pašlaik (2020) Makinnons spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Kolorādo \"Avalanche\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_105941"}
{"text": "Guntars Galvanovskis\n\nGuntars Galvanovskis (dzimis Cēsīs) ir latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijis Valmieras domes un 10. Saeimas deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_105942"}
{"text": "Aleksandrs Barkovs\n\nAleksandrs Barkovs (; dzimis 1995. gada 2. septembrī) ir krievu izcelsmes Somijas hokejists, centra uzbrucējs. Pašlaik (2022) Barkovs spēlē Nacionālās hokeja līgas vienībā Floridas \"Panthers\", pilda tās kapteiņa funkcijas.\n", "id": "lvs_Latn_105943"}
{"text": "Maija Doveika\n\nMaija Doveika (dzimusi ) ir latviešu aktrise, kļuva pazīstama ar Elizabetes Ziemeles lomu TV seriālā \"UgunsGrēks\".\n", "id": "lvs_Latn_105944"}
{"text": "Assassin's Creed II\n\nAssassin's Creed II ir vēsturiska trešās personas piedzīvojumu datorspēle, ko izstrādāja Ubisoft Montreal un izdeva Ubisoft. Assassin's Creed II ir spēļu sērijas Assassin's Creed otrā spēle, un seko aiz Assassin's Creed. Tā ir pirmā spēle \"Ezio triloģijā\". Spēle PlayStation 3 un Xbox 360 platformai tika izdota 2009. gada novembrī, Windows operētājsistēmai — 2010. gada martā.\n", "id": "lvs_Latn_105945"}
{"text": "Prysmian\n\nPrysmian S.p.A. ir Itālijā reģistrēts uzņēmums, kas ražo un izplata elektrības un sakaru kabeļus. Galvenais birojs atrodas Milānā. Uzņēmums ir dibināts 2005. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_105946"}
{"text": "Stirnurags\n\nStirnurags ir Jūrmalas pilsētas daļa tās austrumos, Lielupes kreisajā krastā starp Buļļuciemu un Lielupi.\n", "id": "lvs_Latn_105947"}
{"text": "Jeļena Fataļibekova\n\nJeļena Fataļibekova (; dzimusi kā Jeļena Rubcova , Maskavā) ir Krievijas starptautiskā sieviešu lielmeistare šahā (WGM, 1977).\n", "id": "lvs_Latn_105948"}
{"text": "Lignīns\n\nLignīns (no — 'koks, koksne') ir otrs izplatītākais biopolimērs augu valstī pēc celulozes. Lignīnu satur visi vaskulārie augi. Lignīnam ir sarežģīta neregulāra uzbūve un tā sastāvā ietilpst benzola gredzeni, skābekli saturoši piesātināti heterocikli, alifātiskie atlikumi, hidroksilgrupas −OH, metoksilgrupas −O−CH₃, aldehīdgrupas −CHO, ketogrupas −CO−, ogļhidrātu atlikumi. Lignīns ir amorfa gaišdzelteni brūngana viela, ūdenī tā ir termoplastiska, bet koncentrētā sērskābē nešķīst. To var izšķīdināt, vārot kopā ar kalcija hidrogēnsulfītu.\n", "id": "lvs_Latn_105949"}
{"text": "Bražciems\n\nBražciems (arī Bražuciems, Bražas) ir Jūrmalas pilsētas daļa tās austrumos, kas atrodas pie Lielupes autosatiksmes tilta upes labajā krastā starp Priedaini un Mārupes novada Egļuciemu. Netālu no Bražciema atrodas Darmštates priežu audzes dabas liegums. Cauri Bražuciemam ved Rīgas—Ventspils autoceļš (A10).\n", "id": "lvs_Latn_105950"}
{"text": "Druvciems\n\nDruvciems ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā, kas izveidojusies gar Slokas ielu, kas ved no Dubultiem uz Valteriem.\n", "id": "lvs_Latn_105951"}
{"text": "Krastciems\n\nKrastciems ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā, kas izveidojusies starp Valteriem un Sloku.\n", "id": "lvs_Latn_105952"}
{"text": "Jaunķemeri\n\nJaunķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu. No Ķemeriem tos atdala Slokas ezers un Vecslocenes upīte.\n\nJaunķemeru teritorija atrodas Ķemeru nacionālajā parkā, cauri tam ved Kolkas iela, kas ir autoceļa P128 Sloka—Talsi sastāvdaļa.\n", "id": "lvs_Latn_105953"}
{"text": "Laims\n\nLaims (Citrus aurantifolia, no , līmū) ir apaļš auglis ar apmēram 3—6 cm diametru, stipru citrusu smaržu, zaļu mizu un skābenu mīkstumu. Laimu nevar ilgi uzglabāt, jo tas ātri sažūst un miza kļūst brūna un cieta. Laims ir labs C vitamīna avots un to bieži izmanto, lai izceltu citu pārtikas produktu un dzērienu garšu.\n\nUzspiežot dažus sulas pilienus uz citiem augļiem, piemēram, papajām un kaktusvīģēm, to garša tiek vairāk izcelta. Plaši lieto Āzijā, kur to izmanto ēdienu, desertu un dzērienu gatavošanā. Piemēram, Taizemē laima sulu lieto kā garšvielu.\n", "id": "lvs_Latn_105954"}
{"text": "Ūstu pie Orlices apriņķis\n\nŪstu pie Orlices apriņķis () ir Čehijas Pardubices apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Olomoucas apgabala Šumperkas apriņķi, Pardubices apgabala Svitavu, Hrudimas un Pardubices apriņķiem, Hradeckrāloves apgabala Rihnovas pie Knežnas apriņķi, kā arī Poliju.\n", "id": "lvs_Latn_105955"}
{"text": "Brandīsa pie Orlices\n\nBrandīsa pie Orlices () ir pilsēta Čehijā, Pardubices apgabala Ūstu pie Orlices apriņķī pie Tiha Orlices upes.\n", "id": "lvs_Latn_105956"}
{"text": "Hemicelulozes\n\nHemicelulozes ir dažāda sastāva neviendabīgi polisaharīdi, kas, atšķirībā no celulozes, sastāv no salīdzinoši īsām un sazarotām ķēdēm, kuru polimerizācijas pakāpe vidēji ir 150—200. Hemicelulozes ir ūdenī grūti šķīstošas vai nešķīstošas vielas; tām nav reducējošu īpašību. Hemicelulozes ietilpst augu šūnapvalkā un parasti sastāv no šādiem monosaharīdiem: pentozēm — D-ksilozes un L-arabinozes; heksozēm — D-glikozes, D-galaktozes un D-mannozes; 6-dezoksiheksozēm — L-ramnozes un L-fukozes; heksuronskābēm — D-glikuronskābes, D-galakturonskābes un 4-O-metil-D-glikuronskābes. Bieži vien hemicelulozes satur acetilētus ogļhidrātu atlikumus. Hemicelulozes augu šūnapvalkā ar celulozi saista ūdeņraža saites, bet ar lignīnu galvenokārt ētera saites.\n\nHemicelulozes var kalpot gan kā šūnu sieniņu struktūrelements, gan kā rezerves barības vielas. Hidrolītiski šķeļoties, tās, neskaitot glikozi, veido arī mannozi, galaktozi un citus ogļhidrātus, tādēļ tiek sauktas attiecīgi par mannāniem, galaktāniem u.tml. Mannānus bieži satur augu sēklapvalki. Daudzi bezmugurkaulnieki, piemēram, gliemeži, spēj hemicelulozes izmantot uzturā, jo to barības traktā ir hemicelulozes šķeļoši enzīmi.\n", "id": "lvs_Latn_105957"}
{"text": "Hameleoni (grupa)\n\nHameleoni ir Latvijas popmūzikas grupa, izveidojusies 1998. gadā. Grupas dalībnieki Ēriks Budēvics (vokāls) un Andris Veinbergs (taustiņinstrumenti, piebalsis).\n", "id": "lvs_Latn_105958"}
{"text": "1987.—1988. gada PSRS čempionāta hokejā sezona\n\n1987.—1988. gada PSRS čempionāta hokejā sezona bija 42. PSRS čempionāta hokejā sezona.\n\nSezona ilga no līdz . Šajā sezonā piedalījās 14 komandas. Čempionāta norise sākās ar priekšsacīkstēm, kurā katra komanda aizvadīja 26 spēles. Tālāk sekoja otrais posms, kuram kvalificējās desmit priekšsacīkšu labākās komandas, tajā katra komanda aizvadīja 18 spēles. Tālāk sekoja izslēgšanas turnīrs, kuram kvalificējās četras labākās otrā posma komandas.\n\nPar sezonas čempioniem kļuva Maskavas CSKA spēlētāji, kas finālā uzvarēja Rīgas \"Dinamo\", kam šī bija veiksmīgākā sezona PSRS čempionātā. Par 1987.—1988. gada sezonas labāko spēlētāju tika atzīts CSKA pārstāvošais Vjačeslavs Fetisovs.\n", "id": "lvs_Latn_105959"}
{"text": "Eiropas autoceļš E271\n\nEiropas autoceļš E271 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla B klases ceļiem. Tas ved cauri tikai Baltkrievijai, un savieno Minsku ar Gomeļu. Visā savā garumā autoceļš seko Baltkrievija maģistrālajam autoceļam M5.\n", "id": "lvs_Latn_105960"}
{"text": "Eiropas autoceļš E20\n\nEiropas autoceļš E20 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla. Tas ved no rietumiem un austrumiem — no Šenonas Īrijā līdz Sanktpēterburgai Krievijā, cauri Lielbritānijai, Dānijai, Zviedrijai un Igaunijai. Maršruta kopgarums ir 1880 kilometri. Trīs vietās autoceļa maršruts ir pārrauts. Lai nokļūtu no Dublinas uz Liverpūli un no Stokholmas uz Tallinu ir jāizmanto prāmji. Maršrutā no Kingstonas pie Hallas uz Esbjergu nekursē automašīnas pārvadājoši prāmji.\n", "id": "lvs_Latn_105961"}
{"text": "Vjačeslavs Nazarovs\n\nVjačeslavs Nazarovs (; dzimis ) ir bijušais krievu izcelsmes Latvijas hokejists, aizsargs un hokeja treneris.\n", "id": "lvs_Latn_105962"}
{"text": "Juris Klodāns\n\nJuris Klodāns (dzimis ) ir bijušais latviešu hokejists, vārtsargs, Latvijas hokeja izlases dalībnieks, tagad — hokeja treneris. Pašlaik (2020) Klodāns ir Kontinentālās hokeja līgas kluba Rīgas \"Dinamo\" vārtsargu treneris.\n", "id": "lvs_Latn_105963"}
{"text": "Valentīna Kozlovska\n\nValentīna Kozlovska (; , Esentukos) ir Krievijas starptautiskā sieviešu lielmeistare šahā (WGM, 1976).\n", "id": "lvs_Latn_105964"}
{"text": "Atentāts pret Franci Ferdinandu\n\nFrancis Ferdinands un viņa sieva Sofija Hoteka tika nogalināti atentātā Sarajevā, Austroungārijā. Viņus nogalināja serbu nacionālistiskās organizācijas biedrs Gavrilo Princips. Francis Ferdinands bija Austrijas hercogu un Austroungārijas troņmantinieks.\n\nŠis notikums kļuva par ieganstu Pirmā pasaules kara sākšanai.\n", "id": "lvs_Latn_105965"}
{"text": "Juris Kalniņš (aktieris)\n\nJuris Kalniņš (dzimis Siguldā) ir latviešu aktieris un režisors.\n\nVidējo izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā, pēc tam iestājies LVFKI, tomēr to nav pabeidzis. 1977. gadā absolvējis Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti (Dailes teātra VI studija), 1983. gadā — Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Režijas nodaļu.\n\nNo 1977. līdz 2017. gadam strādājis Dailes teātrī. Laikā no 1981. līdz 1985. gadam Kalniņš strādājis arī Latvijas Radio par diktoru. Papildu lomām Dailes teātrī tēlojis arī citu teātru iestudējumos. Tāpat tēlojis televīzijā. 2012. gadā kļuva par LNT raidījuma \"Labvakar, Latvija!\" vadītāju (kopā ar Jolantu Strikaiti). 2019. gadā tēlojis lomu TV seriālā \"Sarkanais mežs\".\n\nPrecējies ar aktrisi Katrīni Pasternaku.\n", "id": "lvs_Latn_105966"}
{"text": "Hidrauliskais pārvads\n\nHidrauliskais pārvads ir pārvada veids, ko izmanto galvenokārt dīzeļlokomotīvēm. Lokomotīvēm ar hidraulisko pārvadu, tāpat kā lokomotīvēm ar elektrisko pārvadu, primārais dzinējs ir dīzeļdzinējs, kurš griež hidropārvada sūkņa ratu. Sūkņa rats nodrošina hidropārvada eļļas padevi un vienmērīga spiediena nodrošināšanu, kurš tiek izmantots, lai grieztu turbīnu. Turbīna ar zobratu un kardānpārvadu palīdzību nodod griezes momentu uz vilces reduktoriem, kuri piedzen lokomotīves dzenošās asis. Pielieto uz mazas un vidējas jaudas manevru lokomotīvēm (TGM3, TGM23, u.c.) Tāpat hidropārvadi tiek pielietoti Rīgas vagonbūves rūpnīcā ražotajiem DR1A un DR1Am markas dīzeļvilcieniem.\n", "id": "lvs_Latn_105967"}
{"text": "Juris Hlevickis\n\nJuris Hlevickis (dzimis ) ir latviešu ārsts un politiķis. Bijis Jūrmalas domes priekšsēdētājs no 2003. līdz 2005. gadam. Hlevickis bija viena no centrālajām personām kukuļošanas skandālā, par ko viņš pavadīja trīs gadus cietumā.\n", "id": "lvs_Latn_105968"}
{"text": "Līči (stacija)\n\nLīči ir dzelzceļa stacija dzelzceļa līnijā Ventspils—Tukums II starp Spāres un Stendes stacijām. Tā atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, Līčos.\n", "id": "lvs_Latn_105969"}
{"text": "Puze (stacija)\n\nPuze ir pieturas punkts dzelzceļa līnijā Ventspils—Tukums II starp Spāres un Elkšķenes stacijām. Tas atrodas Ventspils novada Puzes pagastā. Pieturas tuvumā nav lielāku apdzīvotu vietu.\n", "id": "lvs_Latn_105970"}
{"text": "Pumpuri (nozīmju atdalīšana)\n\nPumpuri () — vasas aizmetņi Pumpuri — Jūrmalas pilsētas daļa Pumpuri — dzelzceļa pietura līnijā Rīga—Tukums II Pumpuri — apdzīvota vieta Skrundas pagastā Čikstiņciema cits nosaukums Daugaviešu Birzgales pagastā cits nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_105971"}
{"text": "Lidija Semjonova\n\nLidija Semjonova (; dzimusi , Voločiskas rajonā, Hmeļnickas apgabalā, Ukrainā) ir Ukrainas starptautiskā sieviešu lielmeistare šahā (WGM, 1982).\n", "id": "lvs_Latn_105972"}
{"text": "Česka Tršebova\n\nČeska Tršebova () ir pilsēta Čehijā, Pardubices apgabala Ūstu pie Orlices apriņķī. Pilsētā atrodas dzelzcēļa lokomotīvju uzņēmums LOKO.\n", "id": "lvs_Latn_105973"}
{"text": "IRIS (Saules observatorija)\n\nIRIS jeb Interface Region Imaging Spectrograph (no angļu valodas — Saskarnes reģiona attēlu spektrometrs) ir ASV kosmiskais aparāts Saules izpētei. Tā ir NASA programmas Small Explorer program divpadsmitā misija (SMEX-12). Palaists 2013. gada jūnijā. Tas novēros Saules koronu un hromosfēru, lai labāk izprastu enerģijas pārvienošanos caur Sules atmosfēru.\n\nKosmisko aparātu izgatavoja Lockheed Martin Solar and Astrophysics Laboratory (LMSAL). Teeleskops uzbūvēts Smitsona astrofizikas observatorijā (Smithsonian Astrophysical Observatory) IRIS instruments ir ultravioletā starojuma spektrometrs ar attēlu uzņemšanas biežumu viens kadrs sekundē. Tā izšķirtspēja ir 0,3 leņķa sekundes ar spektrālo izšķirtspēju angstrēma daļas.\n", "id": "lvs_Latn_105974"}
{"text": "Niks Apsītis\n\nNiks Apsītis (dzimis ) ir bijušais Latvijas hokejists. Savas karjeras laikā spēlējis vairākās Latvijas čempionāta komandās un Spānijas hokeja līgas klubā CH Vitoria-Gasteiz, 2012.-13. gada sezonā kļūstot par Spānijas čempionu. 2014. gadā kļuvis par Latvijas čempionu.\n", "id": "lvs_Latn_105975"}
{"text": "Vadims Adoņevs\n\nVadims Adoņevs (dzimis ) ir Latvijas hokejists, kas pašlaik (2013) spēlē Spānijas hokeja līgas klubā CH Vitoria-Gasteiz, 2012.-13. gada sezonā kļūstot par Spānijas čempionu.\n", "id": "lvs_Latn_105976"}
{"text": "Renārs Kazanovs\n\nRenārs Kazanovs (dzimis ) ir Latvijas hokejists. Pašlaik (2019) spēlē Latvijas virslīgas klubā HK Mogo.\n", "id": "lvs_Latn_105977"}
{"text": "2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona\n\n2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija ir UEFA zonas kvalifikācijas turnīrs, kas noteiks tās 13 Eiropas valstu komandas, kas piedalīsies finālturnīŗā. Kvalifikācija norit divās kārtās.\n", "id": "lvs_Latn_105978"}
{"text": "Sje Dzjuņa\n\nSje Dzjuņa (, ; dzimusi , Baodinā, Hebei provincē, Ķīnā) ir Ķīnas starptautiskā sieviešu lielmeistare šahā (WGM, 1991). 7. Pasaules čempione šahā (1991—96, 1999—2001).\n", "id": "lvs_Latn_105979"}
{"text": "Punktu ieskaite Tour de France\n\nPunktu ieskaite Tour de France ir viena no papildu ieskaitēm Tour de France sacensībās, kas tika izveidota 1953. gadā. Punkti tiek piešķirti par augstu vietu ieņemšanu posma finišā un starpfinišos. Tā tiek uzskatīta par sprinteru ieskaiti un tās līderi norāda ar zaļu krekliņu.\n", "id": "lvs_Latn_105980"}
{"text": "7 Up\n\n7 Up ir gāzēts, bezalkoholisks The Pepsi Co dzēriens ar laima un citrona garšu. Dzēriens ir pieejams 14 dažādos veidos, 188 valstīs. 7 Up ir radīts 1929. gadā Sentluisā, ASV un tas ir kļuvis par vienu no populārākajiem dzērieniem pasaulē. Dzērienu radīja divas nedēļas pirms 1929. gada Volstrītas krīzes.\n", "id": "lvs_Latn_105981"}
{"text": "Rozentova\n\nRozentova ir mazciems Rēzeknes novada Maltas pagasta centrālajā daļā. Tā robežojas ar Maltas lielciemu un atrodas pie vietējā autoceļa P57 (Malta - Sloboda). Rozentova ievērojama ar savu 18. gs. beigās celto koka baznīcu, kas pieder vietējai Rozentovas (Maltas) Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīcas draudzei un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.\n\nCiema teritorijā atrodas vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Rozentovas senkapi (Kara kapi).\n", "id": "lvs_Latn_105982"}
{"text": "Džu Čeņa\n\nDžu Čeņa (, ; dzimusi , Džedzjanā, Ķīnā) ir Ķīnā dzimusi Kataras starptautiskā lielmeistare šahā (GM, 2001). 9. Pasaules čempione šahā (2001—2004).\n", "id": "lvs_Latn_105983"}
{"text": "Pēteris Pauls Jozuus\n\nPēteris Pauls Jozuus (dzimis , miris ) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs. Vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents.\n", "id": "lvs_Latn_105984"}
{"text": "Terēze Broka\n\nTerēze Broka (dzimusi Šadurska , mirusi ), pazīstama arī kā Terezija Broka, bija latviešu diriģente un mūzikas pedagoģe.\n", "id": "lvs_Latn_105985"}
{"text": "Jānis Erenštreits\n\nJānis Erenštreits (dzimis ) ir latviešu diriģents un mūzikas pedagogs. Erenštreits tiek uzskatīts par vienu no zēnu koru kustības pamatlicējiem Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_105986"}
{"text": "Diarilheptanoīdi\n\nDiarilheptanoīdi (pazīstami arī kā kurkuminoīdi) ir organiskas vielas, kuru molekula satur divus benzola gredzenus, kas savā starpā ir savienoti ar alifātisko ķēdi, kas sastāv no 7 oglekļa atomiem. Tos var iedalīt divās grupās: lineārajos un cikliskajos diarilheptanoīdos. Cikliskie diarilheptanoīdi var saturēt bifenila vai difenilētera saites. Diarilheptanoīdi ir augu sekundārie metabolīti, kuri visvairak ir izplatīti ingvera (Zingiberaceae) un bērzu dzimtas (Betulaceae) augos. Augos diarilheptanoīdi ir sastopami brīvā veidā vai kā glikozīdi. Pazīstamākais pārstāvis kurkumīns, kuru pirmo reizi izdalīja 19. gadsimtā no kurkumas (Curcuma longa) dzeltenā pigmenta (pārtikas piedeva E100).\n", "id": "lvs_Latn_105987"}
{"text": "Valsts nekustamie īpašumi\n\nValsts akciju sabiedrība \"Valsts nekustamie īpašumi\" (VNĪ) ir lielākais nekustamo īpašumu — zemju un ēku — pārvaldītājs Latvijā. VNĪ ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1996. gada 17. maijā, savukārt 2004. gada 1. oktobrī tā reģistrēta Komercreģistrā. Saskaņā ar statūtiem VNĪ ir neprivatizējama valsts akciju sabiedrība. Vienīgais VNĪ īpašnieks ir Latvijas valsts, kapitāldaļu turētāja ir LR Finanšu ministrija.\n", "id": "lvs_Latn_105988"}
{"text": "Hiperboliskās funkcijas\n\nHiperboliskās funkcijas ir kompleksā vai reālā mainīgā analītiskās funkcijas. Tās ir analogās funkcijas trigonometriskajās funkcijām. Vienkāršākās hiperboliskās funkcijas ir hiperboliskais sinuss \"sh\" un hiperboliskais kosinuss \"ch\", no kuriem ir atvasināts hiperboliskais tangenss \"th\", hiperboliskais kosekanss \"csch\", hiperboliskais sekanss \"sech\" un hiperboliskais kotangenss \"cth\".\n\nHiperboliskās funkcijas parasti izmanto dažādu procesu (galvenokārt vienkāršu) raksturošanai, funkciju aproksimācijai.\n", "id": "lvs_Latn_105989"}
{"text": "Ojārs Rubenis\n\nOjārs Rubenis (dzimis Smiltenē) ir latviešu žurnālists, sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Nacionālā teātra direktors.\n\n1978. gadā Rubenis absolvējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti. Pēc tam sācis karjeru Latvijas Televīzijā, Atmodas laikā veidojis raidījumu \"Labvakar!\". Vēlāk publicētajā VDK kartotēkā uzrādīts kā 1988. gadā savervēts aģents ar pseidonīmu Valts. Pats Rubenis filmā \"Lustrum\" un citur teicis, ka savu \"savervētāju\" saticis tikai vienreiz pirms ārzemju brauciena un nekādas sekas viņu sarunai nav bijušas.\n\nLatvijas Televīziju pametis 1993. gadā, kad kļuva par AS \"Software House Rīga\" (SWH Rīga) preses sekretāru, tur nostrādāja līdz 1995. gadam.\n\n1995. gadā Rubenis kļuva par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli un priekšsēdētāju (līdz 2003. gadam).\n\nLaikā no 2003. līdz 2005. gadam bijis Latvijas Televīzijas apvienības \"Labvakar!\" radošais direktors.\n\n2006. gadā kļuvis par Latvijas Nacionālā teātra direktoru. Vadīja to 11 gadus un šajā laikā teātris ir piedzīvojis uzplaukumu: tika sakārtota tā ēka, teātris ir radījis daudzas Latvijas kultūrtelpā paliekošas vērtības. Bet 2017. gadā decembrī Rubenis nolēmis neturpināt darbu kā valdes loceklis un turpmāk, līdz teātra simtgadei, strādāt pie iesāktajiem darbiem kā teātra izpilddirektors.\n", "id": "lvs_Latn_105990"}
{"text": "Eiropas autoceļš E263\n\nEiropas autoceļš E263 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla B klases maršrutiem. Tas ved cauri tikai Igaunijai, no Tallinas uz Luhamā, Veru apriņķī. E263 pilnībā dublē Igaunijas galvenā autoceļa 2 maršrutu. Autoceļa kopējais garums ir 293 kilometri.\n", "id": "lvs_Latn_105991"}
{"text": "Diriģēšana\n\nDiriģēšana ir lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu iestudēšana un tā atskaņojuma vadīšana. Diriģenti parasti ir orķestriem, koriem, koncertgrupām un citiem muzikālajiem ansambļiem.\n", "id": "lvs_Latn_105992"}
{"text": "Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa\n\nLatvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa ir Latvijas Zinātņu akadēmijas augstākais apbalvojums, kas tiek piešķirts Latvijas un ārzemju zinātniekiem par izciliem sasniegumiem.\n\nMedaļas aversā ir attēlots Latvijas Zinātņu akadēmijas ģerbonis, kā arī uzraksts Academia Scientiarum Latviensis, reversā — iegravēts medaļas saņēmēja vārds, uzvārds, kā arī tās piešķiršanas datums. Pati medaļa ir atlieta bronzā, tās dizaina autors ir mākslinieks Jānis Strupulis. Medaļa tiek piešķirta kopš 1993. gada.\n\nLielo medaļu saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Tās laureāti ir profesori J. Hartmanis, V. Toropovs, Trevors Gārts Fennels, Mārcis Auziņš, akadēmiķi Kurts Švarcs, Vitauts Tamužs, Elmārs Blūms, LZA ārzemju loceklis, kvantu ķīmijas teorētiķis Roberts Evarestovs, LZA akadēmiķis, algoritmu teorijas pētnieks Jānis Bārdziņš, Baiba Rivža, Tālavs Jundzis, Latvijas kardioķirurgs, LZA goda doktors Romans Lācis, Dr.biol. Arvīds Barševskis, Latvijas fiziķis, LU Cietvielu fizikas institūta direktors Dr.habil.phys. Andris Šternbergs un daudzi citi.\n\nNo 2013. gada apbalvošanu atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds, kas nodrošina laureātiem naudas prēmijas 10 tūkstoši eiro (pēc nodokļu nomaksas) katram.\n", "id": "lvs_Latn_105993"}
{"text": "Eiropas autoceļš E265\n\nEiropas autoceļš E265 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla B klases maršrutiem. Tas savieno Tallinu ar Paldiskiem, un no Paldiskiem ar prāmi pāri Baltijas jūrai — ar Kapelšēras ostu Zviedrijā. Igaunijā E265 seko valsts galvenā autoceļa 11 (Tallinas apvedceļš) maršrutam, un pēc tam daļēji seko valsts galvenajam autoceļam 8 (no Keilas uz Paldiskiem). Zviedrijā tas turpina maršrutu kā E18. Autoceļš E265 izveidot 2008. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_105994"}
{"text": "Automaģistrāle S1 (Polija)\n\nAutomaģistrāle S1 Pižovice—Čehija ir zemākās klases automaģistrāle Polijā. Automaģistrāle sastāv no vairākiem posmiem, un tās aptuvenais garums pēc pilnas pabeigšanas būs 130 kilometri. S1 atrodas Silēzijas un Mazpolijas vojevodistēs, un tas savieno Automaģistrāli A1 ar Čehiju, kur S1 turpinās kā zemākās klases automaģistrāle R48. Lielākajā daļā no maršruta, tas veido austrumu apvedceļu Augšsilēzijas industriālajam reģionam. Lai automaģistrāle būtu pilnība pabeigta un pilnā garumā atbilstu tās statusam, tuvāko gadu laikā ir plānots izbūvēt vēl 57 kilometrus autoceļa. S1 ir daļa no E75 un lielākās pilsētas tiešā tuvumā no automaģistrāles ir Dombrova Gurņiča, Sosnoveca, Mislovice un Belsko-Bjala\n", "id": "lvs_Latn_105995"}
{"text": "Kamara (polārstacija)\n\nKamara () ir Argentīnas vasaras polārstacija Antarktīdā. Izvietojusies nelielajā Hāfmūnas saliņā Mūnbeja līcī Livingstona salas austrumu piekrastē Dienvidšetlendas salās. Stacija izveidota 1953. gada 1. aprīlī kā Argentīnas Kara flotes bāze ar nosaukumu Baijaluna (Destacamento Naval Bahía Luna) pēc Mūnbeja argentīniešu nosaukuma «Lunas līcis». 1955. gadā pārdēvēta par godu flotes leitnantam Huanam Kamaram (Juan Ramón Cámara), kas 1955. gada 16. janvārī gāja bojā negadījumā Potera līcī (Destacamento Naval Teniente Cámara). 1990. gadā nodota Argentīnas Antarktikas institūtam un pārdēvēta tagadējā nosaukumā. Līdz 1959. gadam stacija funkcionēja vissezonas režīmā, 1959./1960. gada sezonā — slēgta, vēlāk darbojās tikai kā vasaras stacija. Galvenās pētniecības nozares ir meteoroloģija, okeanogrāfija, ģeoloģija, ornitoloģija. Populārs tūrisma galamērķis.\n", "id": "lvs_Latn_105996"}
{"text": "Sjui Juihua\n\nSjui Juihua (, ; dzimusi , Ķīnā) ir Ķīnas starptautiskā lielmeistare šahā (GM, 2006). 11. Pasaules čempione šahā (2006—2008).\n", "id": "lvs_Latn_105997"}
{"text": "Georgs Kūfalts\n\nGeorgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts (; dzimis , miris ) bija vācu daiļdārznieks, ainavu arhitekts, Rīgas galvenais dārzu arhitekts un veidotājs 1880.—1914. gados.\n", "id": "lvs_Latn_105998"}
{"text": "Aleksandrs (Andrejs Zaķis)\n\nAleksandrs (dzimis , miris ), pilsoniskais vārds — Andrejs Zaķis, bija Latvijas pareizticīgo garīdznieks, pirmais latviešu pareizticīgo bīskaps.\n", "id": "lvs_Latn_105999"}
{"text": "Aleksandrs (Aleksandrs Kudrjašovs)\n\nAleksandrs (dzimis ), pilsoniskais vārds — Aleksandrs Kudrjašovs, ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas garīdznieks, Rīgas un visas Latvijas metropolīts.\n", "id": "lvs_Latn_106000"}
{"text": "Hou Jifaņa\n\nHou Jifaņa (, ; dzimusi , Dzjansu, Ķīnā) ir Ķīnas starptautiskā lielmeistare šahā (GM, 2008). 13. Pasaules čempione šahā (2010—2012, 20.09.2013—05.04.2015, 14.03.2016—03.03.2017).\n", "id": "lvs_Latn_106001"}
{"text": "Aleksis Mierlauks\n\nAleksis Mierlauks (īstajā vārdā Aleksis Frīdenfelds; dzimis Ikšķilē, miris Rīgā) bija latviešu teātra režisors un aktieris, viens no latviešu režijas mākslas pamatlicējiem.\n", "id": "lvs_Latn_106002"}
{"text": "Andris Caune\n\nAndris Caune (dzimis Rīgā) ir latviešu vēsturnieks un arheologs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.\n", "id": "lvs_Latn_106003"}
{"text": "Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle\n\nDaugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle ir Latvijas pareizticīgās baznīcas katedrāle Daugavpilī, Latvijā. Baznīcā vienlaikus var atrasties 5000 cilvēki, kas to padara par lielāko pareizticīgo baznīcu Latvijā.\n\nViena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā).\n", "id": "lvs_Latn_106004"}
{"text": "Ēģiptiešu valoda\n\nĒģiptiešu valoda () ir afroaziātu saimes valoda.\n\nSenākie rakstītie ieraksti ēģiptiešu valodā tiek datēti ar 3400. gadu p.m.ē., tādējādi tā ir viena no senākajām valodām, kur ir saglabājies kāds rakstīts dokuments. Šīs valodas jaunākajā posmā (koptu valoda) cilvēki runāja līdz 17. gadsimtam. Mūsdienu Ēģiptē valsts valoda ir Ēģiptes arābu valoda, kas pamazām nomainīja koptu valodu.\n", "id": "lvs_Latn_106005"}
{"text": "Mohendžodaro\n\nMohendžodaro (, — 'mirušo pakalns') bija viens no nozīmīgākajiem Indas ielejas civilizācijas centriem. Mūsdienās tas atrodas Sindas provincē, Pakistānā.\n\nPilsēta tika uzbūvēta aptuveni 2600. gadā p. m.ē. Šī ir viena no senākajām lielajām apdzīvotajām vietām pasaulē. Mohendžodaro cilvēki pameta 19. gadsimtā p. m.ē. un tikai mūsu ēras 1922. gadā to atklāja no jauna (to paveica indietis Rakalds Bandopadhjajs).\n\n1980. gadā Mohendžodaro tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_106006"}
{"text": "Malmes \"Redhawks\"\n\nMalmes \"Redhawks\" ir hokeja komanda, kas bāzēta Malmē, Zviedrijā, un spēlē Zviedrijas hokeja līgā. Klubs dibināts 1972. gadā. 1992. un 1994. gadā komanda izcīnīja Zviedrijas čempiones titulu. Komanda savas mājas spēles aizvada Malmes arēnā.\n\nNo 1990. līdz 2005. gadam, kā arī 2006.—07. gada sezonā, komanda spēlēja Zviedrijas Elitsērijā, tad izkrita uz Allsvenskan, bet 2015. gadā atgriezās Zviedrijas augstākajā līgā.\n\n2005.—06. gada sezonā komandā spēlēja Aleksandrs Semjonovs.\n", "id": "lvs_Latn_106007"}
{"text": "Vičenca\n\nVičenca () ir pilsēta Veneto reģionā, Itālijā.\n\nPirmie cilvēki pilsētas vietā uz dzīvi apmetās 3.—2. gadsimtā p.m.ē. Mūsdienās Vičenca ir viena no bagātākajām pilsētām Itālijā, kā arī tas ir trešais lielākais industriālais centrs valstī pēc eksporta vērtības. 2012. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedza 111,6 tūkstošus cilvēku. Tajā atrodas 23 Andrea Palladio projektētas ēkas.\n", "id": "lvs_Latn_106008"}
{"text": "Kalnu karaļa ieskaite Tour de France\n\nKalnu ieskaite Tour de France ir viena no papildu ieskaitēm Tour de France sacensībās. Punkti tiek piešķirti ātrākajiem braucējiem, kuri sasniedz kalnu virsotnes. Tās līderis kopš 1975. gada saņem baltu, sarkani punktotu krekliņu ().\n", "id": "lvs_Latn_106009"}
{"text": "3. kilometrs\n\n3. kilometrs ir dzelzceļa izmaiņas punkts dzelzceļa līnijās Daugavpils—Kurcums un Eglaine—Daugavpils. Tas atrodas Daugavpils pilsētā. Izmaiņas punktam pieslēdzas līnijas uz Daugavpils Pasažieru parku, Daugavpils Šķirošanas parku, Grīvas staciju un 5. kilometra posteni.\n", "id": "lvs_Latn_106010"}
{"text": "Cur Mīleni\n\nFon cur Mīleni () ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijas Konfederācijā 16. gadsimtā un kļuva par turīgiem tirgotājiem. Dzimtas piederīgie bija ierakstīti Vidzemes bruņniecības, Kurzemes bruņniecības, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības matrikulās.\n", "id": "lvs_Latn_106011"}
{"text": "Dzeloņcūkveidīgo apakškārta\n\nDzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha) ir grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārta, kas apvieno gandveidīgos un dzeloņcūkveidīgos grauzējus. Šajā apakškārtā ir 17 mūsdienās dzīvojošu sugu dzimtas.\n\nDzeloņcūkveidīgo apakškārtas sugas sastopamas Vecajā pasaulē un Dienvidamerikā, bet to daudzveidība pamatā attīstījusies Dienvidamerikā. Dzeloņcūkveidīgās sugas šajā kontinentā dzīvoja jau oligocēna laikā, lai gan pirms tam vienīgie nelidojošie dzīvnieki, kas šeit mājoja, bija somaiņi (Metatheria), placentāļi (Xenarthra) un nagaiņi (Meridiungulata). Daļa zinātnieku uzskata, ka Dienvidamerikā grauzēju sugas ieradās no Āfrikas, pārpeldot Atlantijas okeānu, lai gan tas ir diskusiju temats un vienprātības par šo sugu nokļūšanu Dienvidamerikā nav.\n", "id": "lvs_Latn_106012"}
{"text": "Kārlis Kurcs\n\nKārlis Kurcs (; dzimis , miris Bāzelē, Šveicē) bija Austrijas futbolists (malējais pussargs) un treneris. Aizvadījis 32 spēles Austrijas izlases rindās. Kā treneris vadījis LSB Rīga (1927. gada Virslīgas sezonā izcīnīja 3. vietu), FK Austria Wien, FC Grenchen un FC Basel (1933. gadā ieguva Šveices kausu). Miris 35 gadu vecumā no leikēmijas.\n", "id": "lvs_Latn_106013"}
{"text": "Jason-1\n\nJason-1 bija okeanogrāfijas pavadonis, ASV (NASA) un Francijas (CNES) kopprojekts. Tas bija paredzēts globālās okeāna cirkulācijas novērošanai, okeāna un atmosfēras mijiedarbības pētījumiem, globālā klimata prognožu uzlabošanai un tādu fenomenu kā El Ninjo novērošanai.\n\nJason-1 tika gatavots kā turpinājums misijai TOPEX/Poseidon, kas veica okeāna virsmas kartografēšanu no 1992. līdz 2005. gadam. Pavadonis nosaukts grieķu mitoloģijas varoņa Jāsona vārdā. Palaists 2001. gada decembrī. Sākotnēji misija bija paredzēta trīs gadiem, bet tas nokalpoja vairāk nekā 11 gadus, līdz 2013. gada jūnijam.\n\nPirmo mēnešu laikā Jason-1 atradās gandrīz tajā pašā orbītā, kā TOPEX/Poseidon, kas ļāva tam veikt kalibrāciju. Pēc testēšanas fāzes beigām vecais pavadonis tika pārvietots citā orbītā. Jason-1 vienu un to pašu apgabalu pārlidoja ik pēc 10 dienām.\n\n2009. gadā Jason-1 pārvietots orbītā otrpus Zemei, attiecībā pret Ocean Surface Topography Mission (Jason-2), kurš palaists 2008. gadā.\n\n2012. gada pavasarī Jason-1 pārvietots \"kapsētas\" orbītā, iztērējot tā degvielas krājumus un pārkonfigurējot kosmisko aparātu tā, lai varētu veikt Zemes gravitācijas lauka mērījumus virs okeāniem.\n\nPēdējais signāls no Jason-1 saņemts . Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem nodibināt kontaktu ar to, jūlija sākumā pavadonis tika atzīts par zaudētu.\n", "id": "lvs_Latn_106014"}
{"text": "1930. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona\n\nLatvijas futbola Virslīgas 1930. gada sezona bija 4. Virslīgas sezona, kurā piedalījās 7 komandas, izspēlējot divu riņķu turnīru.\n\nPēc trīs gadu pārtraukuma par Latvijas čempioniem atkal kļuva Rīgas FK. Līdzšinējā čempione Liepājas \"Olimpija\", lai arī veiksmīgi spēlēja pret Rīgas FK, zaudēja daudz punktus pret citām komandām, tāpēc nācās samierināties ar otro vietu. Virslīgā debitēja iepriekšējās sezonas A klases čempioni Unions, kuri finālā pārspēja Cēsu SB (5-0), kā arī Rīgas Vanderers. Neskatoties uz palikšanu pēdējā vietā, vietu virslīgā nosargāja LSB Rīga, kas pārspēlēs pārspēja A klases čempionus Cēsu SB (1-1, 2-1), turklāt nākamajā sezonā virslīgas komandu skaits tika palielināts līdz astoņām.\n", "id": "lvs_Latn_106015"}
{"text": "Britannia\n\nBritannia (sākotnēji Britu futbola klubs jeb British Football Club) bija pirmais futbola klubs Latvijā, dibināts 1907. gadā un pastāvēja līdz 1915. gadam. Tā dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs bija \"Latvijas futbola tēvs\" Harolds Trevenens Holls. Divkārtēji Rīgas meistarsacīkšu uzvarētāji (1908, 1911), vienreiz arī izcīnījuši Rīgas kausu (1911). Klubā spēlēja angļu tautības spēlētāji.\n", "id": "lvs_Latn_106016"}
{"text": "Harolds Trevenens Hols\n\nHarolds Trevenens Hols (; 1884—1943) bija futbola spēlētājs, treneris un darbinieks. Pirmā Latvijas futbola kluba British Football Club dibinātājs un priekšsēdētājs. No 1908. līdz 1910. gadam arī FK Union kapteinis un spēlējošais treneris. Spēlējis Rīgas futbola līgas izlasē, vēlāk bija pirmais Latvijas Futbola savienības priekšsēdētājs. Tiek dēvēts par Latvijas futbola tēvu un pamatlicēju.\n\n2022. gada rudenī, Lielupes kapos LFF pārstāvis un Lielbritānijas vēstnieks kopā ar Hola pēctečiem atklāja piemiņas vietu, kur apbedīts Harolds un viņa ģimene. Kapavieta tikai laimīgā kārtā bija saglabājusies līdz mūsdienām, jo bija aizaugusi un pamesta.\n", "id": "lvs_Latn_106017"}
{"text": "Villijs Malošeks\n\nVillijs Malošeks bija futbola spēlētājs un treneris. Spēlējis ASV Hertha Wien (1913-23). Trenējis Rīgas FK (1924), FK Olimpija Liepāja (1927), Latvijas izlasi (1924, 1929).\n", "id": "lvs_Latn_106018"}
{"text": "FK Unions\n\nFK Unions (Union Riga) ir otrs vecākais Latvijas futbola klubs, dibināts 1907. gadā. Tajā spēlēja vācbaltieši un tas tika likvidēts 1939. gadā, līdz ar vācbaltiešu repatriāciju. Klubs bija viens no vadošajiem pirms Pirmā pasaules kara, kad izcīnīja trīs Rīgas čempionu titulus. Latvijas brīvvalsts laikos klubs vairs nebija tik spēcīgs, lielākoties startēja Rīgas čempionātā, līdz 1929. gadā izcīnot otro vietu gan Rīgas čempionātā, gan visā A klasē, ieguva tiesības startēt Virslīgā. Virslīgā nospēlēja piecas sezonas (augstākais sasniegums - 3. vieta 1931. gadā), līdz 1935. gadā no tās izkrita.\n", "id": "lvs_Latn_106019"}
{"text": "FK Ķeizarmežs\n\nĶeizarmežs (Kaiserwald) bija trešais vecākais Latvijas futbola klubs (pēc British Football Club un Union Riga), dibināts 1909. gadā. Pirmais Latvijas čempions (1922), pirmā Latvijas komanda, kas aizvadījusi starptautisku spēli (1912).\n", "id": "lvs_Latn_106020"}
{"text": "Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība\n\nĀgenskalna sporta un vingrošanas biedrība () bija 1903. gada 7. novembrī dibināta sporta biedrība, kas atradās Āgenskalnā, Rīgā. Sākotnēji darbojās Āgenskalna parkā Kalnciema ielā 13.\n\nVēlākajos gados biedrība savu darbību paplašināja un līdzās vingrošanai tās biedri nodarbojās ar riteņbraukšanu, ziemas sportu un šaušanu.\n\n1909. gadā likti pamati biedrības namam Baldones ielā, kas atklāts 1910. gadā. Tāpat 1910. gadā biedrība izveidoja arī futbola komandu, kas pirmskara gados sekmīgi cīnījās Rīgas meistarībā un divreiz ieguva Hatona—Holla kausu. Biedrības pārstāvis Alfrēds Alslēbens 1912. gadā pārstāvēja Krievijas impēriju 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Pirmā pasaules kara laikā biedrības nams un vingrošanas zāle cieš smagus postījumus, biedrības telpās tiek izvietots kara hospitālis, taču pēc Latvijas neatkarības iegūšanas biedrība atsāk darbību, telpas tiek atjaunotas un darbība paplašināta. 1926. gadā izveidota kamaniņu braukšanas sekcija, tāpat biedrībā sāk attīstīt tenisu, basketbolu u.c. sporta veidus.\n\nNeatkarīgās Latvijas gados Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrības futbola komandai neizdevās kļūt par nozīmīgu spēku Latvijas futbolā, cīnoties zemākajās Rīgas futbola līgās.\n\nBiedrība tika likvidēta 1939. gadā līdz ar vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm. Mūsdienās kādreizējās biedrības telpās atrodas Centrālais tenisa klubs, kam par pamatu kļuva vēl 20. gadsimta 30. gados Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrības izbūvētie tenisa korti.\n", "id": "lvs_Latn_106021"}
{"text": "2013. gada Proton-M avārija\n\n2013. gada Proton-M avārija bija mēģinājums ar nesējraķeti Proton-M palaist Krievijas trīs GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadoņus GLONASS-M №48, GLONASS-M №49 un GLONASS-M №50.\n\nVēlāk noskaidrojās, ka raķete startējusi 0,4 sekundes pirms paredzētā laika.\n\nVisi Proton-M starti tika atcelti uz nenoteiktu laiku.\n\n18. jūlijā paziņots ekspertu komisijas sākotnējais slēdziens par avārijas cēloni. Raķetes stabilizācijas zaudēšanu izraisīja leņķa ātruma sensoru nepareiza darbība. Tie bijuši nepareizi (par 180 grādiem) piestiprināti raķetes montāžas laikā.\n", "id": "lvs_Latn_106022"}
{"text": "Hāfmūna\n\nHāfmūna () vai Medialuna (), tulkojumā — 'Pusmēness sala', ir neliela saliņa Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā Livingstona salas austrumu piekrastē Mūnbeja līcī. Sala ir applūduša vulkāna krātera atliekas, kas paceļas līdz 110 m vjl. Sala brīva no pastāvīga apledojuma, tajā ir vairākas roņu, valzirgu un jūras putnu kolonijas.\n\nSalu 19. gadsimta sākumā atklāja un pirmie nokartēja Dienvidšetlendas salās strādājošie roņu mednieki. Pirmais krastā izkāpis, domājams, Natenjels Pālmers 1820. gada 18. novembrī. Sala nosaukta pēc tās pusmēness formas, kas iekšējā līcī deva labu patvērumu kuģotājiem. Saukta dažos avotos arī par Džonsona salu (Johnsons Island) vai Keita salu (Keith Island).\n\n1953. gadā Argentīnas Kara flote salā ierīkoja Kamaras polārstaciju. Kopš 20. gadsimta beigām Hāfmūna ir populārs Antarktikas tūrisma galamērķis. Sala ir atzīta par putniem nozīmīgu vietu, jo tajā ligzdo vairāk kā 100 pāru dienvidu polāro klijkaiju, kā arī citas putnu sugas.\n\n2010. gada septembrī Hāfmūna kļuva par pirmo vietu Antarktikā, kur tika izveidots Google Maps Street View pakalpojums, kas ļāva apgalvot, ka šis serviss ir pieejams \"visos kontinentos\". Tā kā salā nav ceļu, tūristu taku fotografēšana tika veikta nevis no speciāli aprīkota automobiļa, bet no pārvietojama statīva.\n", "id": "lvs_Latn_106023"}
{"text": "Čimboraso\n\nČimboraso () ir pašlaik neaktīvs stratovulkāns Andos, Ekvadorā. Vulkāna pēdējais zināmais izvirdums notika apmēram 550. gadā.\n\nČimboraso virsotne atrodas 6263 metrus vjl., tā ir Ekvadoras augstākā virsotne. Tā kā vulkāns atrodas ļoti tuvu Zemes ekvatoram, Čimboraso ir vistālāk no Zemes centra esošais virsmas punkts.\n", "id": "lvs_Latn_106024"}
{"text": "Koru kari\n\nKoru kari ir koru konkurss Latvijā, kurš ik pēc pieciem gadiem norit Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā, kā arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā.\n\nKoru karu konkurss ierasti norisinās jaukto koru, vīru koru, sieviešu koru, kā arī senioru koru kategorijās. Mūsdienās tajā piedalās pirmssvētku skatēs labākos rezultātu ieguvušie kori.\n\nKonkurss ierasti norisinās Latvijas Universitātes Lielajā aulā.\n", "id": "lvs_Latn_106025"}
{"text": "Letohrada\n\nLetohrada (), līdz 1950. gadam - Kišperka (), ir pilsēta Čehijā, Pardubices apgabala Ūstu pie Orlices apriņķī.\n", "id": "lvs_Latn_106026"}
{"text": "Akūts\n\nAkūts (◌́) ir diakritiskā zīme, kas tiek lietota daudzās modernās valodās ar alfabētiem, kas veidoti no latīņu, grieķu un kirilicas alfabētiem. Tā bezatstarpju rakstzīmes HTML ievade ir ́.\n", "id": "lvs_Latn_106027"}
{"text": "2010. gada Blok DM-03 avārija\n\n2010. gada Blok DM-03 avārija bija mēģinājums ar nesējraķeti Proton-M/Blok DM-03 palaist Krievijas trīs GLONASS globālās navigācijas sistēmas pavadoņus.\n\nNesējraķete Proton-M/Blok DM-03 startēja 11:13 UTC no Baikonuras kosmodroma 81. starta laukuma. Kad dzinējbloks Blok DM-03 ar pavadoņiem atdalījās no Proton-M, tas bija novirzījies no plānotās trajektorijas par 8 grādiem. Tas nevarēja sasniegt paredzēto orbītu un pavadoņi iekrita Klusajā okeānā aptuveni 1500 km uz ziemeļrietumiem no Honolulu (Havaju salām).\n\nŠis bija palielinātu degvielas tvertņu augšējās pakāpes Blok DM-03 pirmais lidojums Vēlāk izrādījās, ka DM-03 degviela (oksidētājs) bijusi uzpildīta par 1,5 tonnu vairāk nekā nepieciešams.\n", "id": "lvs_Latn_106028"}
{"text": "Mūnbejs\n\nMūnbejs () vai Lunas līcis (), tulkojumā — 'Mēness līcis', ir ap 8,5 km garš un platākajā vietā līdz 13,5 km plats līcis Livingstona salas austrumu piekrastē Antarktikā, Dienvidšetlendas salu arhipelāgā. Izvietojies starp Edinburgas kalnu ziemeļos un Renjē ragu dienvidos, tā atvērtā daļa piekļaujas Makfārleina šaurumam. Līcī vairākas salas, lielākā no kurām ir Hāfmūna.\n\nLīci atklāja un aptuveni nokartēja 19. gadsimta sākuma britu un amerikāņu roņu mednieki un sauca to par Elefantbeju (Elephant Bay) pēc tā piekrastē mītošajiem jūras ziloņiem vai Megija līci (Maggys Cove). 1935. gadā līci atkārtoti nokartēja Discovery International ekspedīcija un pārdēvēja to pēc asociācijas ar Hāfmūnas salu. Kopš 1953. gada Hāfmūnas salā darbojas Argentīnas polārstacija Kamara.\n", "id": "lvs_Latn_106029"}
{"text": "II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki\n\nLatviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1880. gada 17. līdz Jēkaba laukumā Iekšrīgā. Kopkori veidoja 1653 dziedātāji no 70 koriem, svētku virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. Tos rīkoja Rīgas Latviešu biedrība. Latviešu dziesmu autori bija brāļi Jānis Cimze un Dāvids Cimze, Baumaņu Kārlis, Jurjānu Andrejs un Oskars Šepskis. Laicīgo dziesmu koncertu noklausījās līdz 10 000 klausītāju.\n\nRīgas Latviešu biedrība sakotnēji bija paredzējusi Otros vispārīgos dziesmu svētkus rīkot pēc apaļiem pieciem gadiem — 1878. gadā, tomēr nodomu neizdevās īstenot, jo 1877. gadā izcēlās Krievu—turku karš.\n", "id": "lvs_Latn_106030"}
{"text": "III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki\n\nLatviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz Rīgas esplanādē. Kopkori veidoja 2618 dziedātāji, pirmo reizi dziesmu svētkos piedalījās arī kori no Latgales.\n\nSvētkus rīkoja Rīgas Latviešu biedrības rīcības komisija Frīdriha Grosvalda vadībā. Virsdiriģenti bija Indriķis Zīle, Jurjānu Andrejs, Vīgneru Ernests un goda virsdiriģents Jānis Bētiņš. Konkursā par jaunām dziesmām vīru korim par labākajām atzina Oskara Šepska un Jurjānu Andreja dziesmas. Bez tradicionālajiem garīgās un laicīgās kora mūzikas koncertiem bija arī instrumentālais koncerts.\n\nVisus trīs koncertus kopā noklausījās ap 40 000 apmeklētāju. Laicīgās mūzikas daļā cita starpā dziedāja Dāvida Cimzes \"Div' dūjiņas gaisā skrēja\", Ernesta Vīgnera \"Strauja upe\" un \"Kā Daugava vaida\", Jāņa Cimzes \"Krauklīts sēž ozolā\", Jurjānu Andreja \"Tēvijai\".\n", "id": "lvs_Latn_106031"}
{"text": "Semjuels Pīpss\n\nSemjuels Pīpss (; dzimis , miris ) bija angļu ierēdnis un politiķis. Darbojās galvenokārt ar Anglijas flotes lietām - bija Admiralitātes galvenais sekretārs Čārlza II un Džeimsa II laikā. Atstājis vērtīgu dienasgrāmatu par laiku no 1660. līdz 1669. gadam. Aprakstījis Lielo Londonas mēri, Otro angļu-nīderlandiešu karu un Lielo Londonas ugunsgrēku.\n", "id": "lvs_Latn_106032"}
{"text": "Antoaneta Stefanova\n\nAntoaneta Stefanova (; dzimusi Sofijā, Bulgārijā) ir Bulgārijas starptautiskā lielmeistare šahā (GM 2002). 10. Pasaules čempione šahā (2004—2006). Eiropas čempione šahā (2002). Pasaules čempione ātrajā šahā (2012).\n", "id": "lvs_Latn_106033"}
{"text": "Elektromagnētisko viļņu skala\n\nElektromagnētisko viļņu skala ir elektromagnētisko viļņu sakārtojums pēc viļņa garuma vai viļņa svārstību frekvences. Skala sniedzas no zemas frekvences viļņiem, ko mūsdienās izmanto radio, līdz gamma starojumam (augstas frekvences viļņi). Tādējādi tiek aptverts garums no vairākiem tūkstošiem kilometru līdz pat atoma daļai līdzīgiem attālumiem.\n\nLielo viļņa garumu robeža ir pats Visums, pašreiz tiek uzskatīts, ka īso viļņa garumu robeža ir netālu no Planka garuma, taču būtībā pati skala ir bezgalīga un nepārtraukta.\n", "id": "lvs_Latn_106034"}
{"text": "Ūsti pie Orlices\n\nŪsti pie Orlices () ir pilsēta Čehijā, Pardubices apgabala Ūstu pie Orlices apriņķa centrs. Tekstiliekārtu ražotne VÚB a.s. Šveices tekstiliekārtu kompānijas Rieter ražotne. Aviokompānijas DISTAR AIR vieglo lidmašīnu ražotne. Pilsētas centrs ir pilsētbūvniecības piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_106035"}
{"text": "Amitābs Bačens\n\nAmitābs Bačens (, Amitabh Harivansh Bachchan; dzimis ) ir indiešu kinoaktieris.\n\nPirmo atpazīstamību guvis 1970. gadu sākumā un kopš tā laika ir piedalījies vairāk nekā 180 hindu filmās vairāk nekā četru dekāžu laikā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no Indijas kinoindustrijas lieliskākajiem un ietekmīgākajiem aktieriem. Karjeras laikā ieguvis vairākus apbalvojumus, tai skaitā trīs Nacionālās filmu balvas kā labākais aktieris (augstākais apbalvojums Indijas kino). 2013. gadā debitēja Holivudas filmā \"Lielais Getsbijs\" (The Great Gatsby).\n", "id": "lvs_Latn_106036"}
{"text": "Ričards Kromvels\n\nRičards Kromvels (, dzimis , miris ) bija Olivera Kromvela trešais dēls. Kļuva par Anglijas Lordu Protektoru pēc tēva nāves. Vadīja valsti 264 dienas, līdz tika gāzts no amata armijas spiediena rezultātā. 1660. gadā devās trimdā uz Eiropu. 1680. vai 1681. gadā atgriezās Anglijā un dzīvoja klusu dzīvi līdz nāvei 1712. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_106037"}
{"text": "Enriko Leta\n\nEnriko Leta (; dzimis ) ir itāļu politiķis, 2013. gadā un 2014. gada sākumā bija Itālijas premjerministrs.\n\nIzglītību ieguvis Pizas universitātē un Scuola Superiore di Studi Universitari e di Perfezionamento Sant'Anna skolā. Laikā no 1998. līdz 1999. gadam bijis Eiropas lietu ministrs, no 1999. līdz 2001. gadam bijis rūpniecības ministrs, tāpat laikā no 2006. līdz 2008. gadam pildījis Ministru padomes sekretāra amata pienākumus. Vēl bijis ievēlēts Eiroparlamentā (2004—2006). 2013. gadā Leta tika ievēlēts Itālijas premjerministra amatā. Šajā amatā viņš atradās līdz .\n", "id": "lvs_Latn_106038"}
{"text": "Bostonas maratons\n\nBostonas maratons ir ikgadējs maratons, kas kopš 1897. gada notiek Bostonā, Masačūsetsā, ASV. Tas katru gadu notiek aprīļa trešajā pirmdienā, kas Masačūsetsā ir pazīstama kā Patriotu diena.\n\nBostonas maratons ir vecākais ikgadējais maratons, tāpat šīs ir vienas no vislabāk pazīstamākajām šosejas skriešanas sacensībām. Tas ir otrs nozīmīgākais sporta pasākums ASV pēc atspoguļojuma medijos (pēc Superkausa izcīņas).\n\nBostonas maratons ietilpst World Marathon Majors sacensību seriālā. Kopš 1897. gada to rīko Bostonas vieglatlētikas asociācija. Maratonā piedalās gan profesionāļi, gan amatieri. Maratonā uzvaru nav guvis neviens Latvijas pārstāvis.\n\n2013. gada maratona laikā notika sprādzieni.\n", "id": "lvs_Latn_106039"}
{"text": "Ņujorkas maratons\n\nŅujorkas maratons ir ikgadējs maratons, kas kopš 1970. gada notiek Ņujorkā, ASV. Tas katru gadu notiek novembra pirmajā svētdienā. 2012. gadā maratons tika atcelts viesuļvētras \"Sendija\" dēļ.\n\nŅujorkas maratons ietilpst World Marathon Majors sacensību seriālā. To rīko New York Road Runners. Maratonā piedalās gan profesionāļi, gan amatieri. Maratonā divas uzvaras pēc kārtas ir guvusi Latvijas sportiste Jeļena Prokopčuka (2005, 2006). Lielās popularitātes dēļ liela daļa dalībnieku tiek izlozēti. Šis ir viens no pasaulē masveidīgākajiem maratoniem, 2010. gadā finišu sasniedza 45 103 cilvēki, pirmajā maratonā 1970. gadā piedalījās 127 cilvēki.\n", "id": "lvs_Latn_106040"}
{"text": "Tokijas maratons\n\nTokijas maratons () ir kopš 2007. gada Tokijā, Japānā februāra beigās ikgadēji notiekošs maratons.\n\nKopš 2013. gada Tokijas maratons ietilpst World Marathon Majors sacensību seriālā. Maratonā piedalās gan profesionāļi, gan amatieri. Maratonā uzvaru nav guvis neviens Latvijas pārstāvis. Līdz 2007. gadam Tokijā notika Tokijas starptautiskais maratons (pāra gadi) un Tokijas Draudzības starptautiskais maratons (nepāra gadi).\n", "id": "lvs_Latn_106041"}
{"text": "Londonas maratons\n\nLondonas maratons ir ikgadējs maratons, kas kopš 1981. gada notiek Londonā, Apvienotajā Karalistē. Tas katru gadu notiek aprīļa beigās.\n\nLondonas maratons ietilpst World Marathon Majors sacensību seriālā. Maratonā piedalās gan profesionāļi, gan amatieri. Maratonā uzvaru nav guvis neviens Latvijas pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_106042"}
{"text": "Berlīnes maratons\n\nBerlīnes maratons (, pilnais oficiālais nosaukums — BMW Berlin-Marathon) ir ikgadējs maratons, kas kopš 1974. gada notiek Berlīnē, Vācijā. Tas katru gadu notiek septembra pēdējās brīvdienās.\n\nBerlīnes maratons ietilpst World Marathon Majors sacensību seriālā. Maratonā piedalās gan profesionāļi, gan amatieri. Maratonā uzvaru nav guvis neviens Latvijas pārstāvis. 2008. gadā finišu sasniedza 35,9 tūkstoši cilvēku no 40,8 tūkstošiem startētāju (107 valstis). Berlīnē ir arī sasniegti vairāki pasaules rekordi, tai skaitā pašreizējo rekordu vīriešiem (2.01:09) 2022. gada 25. septembrī šeit uzstādīja Eliuds Kipčoge no Kenijas.\n", "id": "lvs_Latn_106043"}
{"text": "Čikāgas maratons\n\nČikāgas maratons ir ikgadējs maratons, kas kopš 1977. gada notiek Čikāgā, Ilinoisā, ASV. Tas katru gadu notiek oktobra sākumā. 1987. gadā nenotika maratons, bet gan tikai pusmaratons.\n\nČikāgas maratons ietilpst World Marathon Majors sacensību seriālā. Maratonā piedalās gan profesionāļi, gan amatieri. Maratonā uzvaru nav guvis neviens Latvijas pārstāvis. 2012. gadā finišu sasniedza 37 455 cilvēki. Čikāgas maratonā sešas reizes ticis labots pasaules rekords.\n", "id": "lvs_Latn_106044"}
{"text": "Žuža Polgāra\n\nŽuža Polgāra (, ; dzimusi Budapeštā, Ungārijā) ir Ungārijā dzimusi starptautiskā lielmeistare šahā (GM 1991), kas kopš 2002. gada pārstāv ASV 8. Pasaules čempione šahā (1996—1999).\n", "id": "lvs_Latn_106045"}
{"text": "Tiagu Silva\n\nTiagu Emilianu da Silva (; dzimis ) ir brazīliešu futbolists, spēlē aizsarga pozīcijā, Brazīlijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2020. gada Silva pārstāv Anglijas Premjerlīgas klubu Chelsea F.C..\n\nProfesionāļa karjeru sācis 2004. gadā Juventude klubā, lielu daļu karjeras aizvadījis Eiropas klubos (Francija, Itālija). Brazīlijas kluba Fluminense sastāvā 2007. gadā izcīnījis Brazīlijas kausu, Itālijas kluba Milan sastāvā kļuvis par Itālijas čempionu, tāpat izcīnījis Francijas čempiontitulu Parīzes \"Saint-Germain\" sastāvā.\n\nBrazīlijas izlasi pārstāv kopš 2008. gada. Tās sastāvā uzvarējis 2013. gada FIFA Konfederāciju kausā, spēlējis 2010. gada Pasaules kausa izcīņā. Brazīlijas Olimpiskās izlases sastāvā izcīnījis sudrabu un bronzu .\n", "id": "lvs_Latn_106046"}
{"text": "Visoke Mīto\n\nVisoke Mīto () ir pilsēta Čehijā, Pardubices apgabala Ūstu pie Orlices apriņķī. Pilsētā atrodas kompānijas Iveco autobusu ražotne.\n", "id": "lvs_Latn_106047"}
{"text": "Dītrihs Andrejs Lēbers\n\nDītrihs Andrejs Lēbers (; dzimis , miris ) bija vācbaltiešu jurists, politologs un vēsturnieks.\n", "id": "lvs_Latn_106048"}
{"text": "Dzeloņcūku infrakārta\n\nDzeloņcūku infrakārta jeb īstās dzeloņcūkas (Hystricognathi) ir grauzēju kārtas (Rodentia) infrakārta, kas apvieno lielāko daļu dzeloņcūkveidīgo sugu. Īstās dzeloņcūkas kopā ar izmirušo Tsaganomyidae dzimtu veido dzeloņcūkveidīgo infrakārtu (Hystricognathiformes)\n\nVisas dzeloņcūku infrakārtas sugas apvieno kopēja morfoloģiska īpašība — vienāda galvaskausa kaulu struktūra, kā arī košļāšanas muskuļi () daļēji iet caur sejas infraorbitālajiem caurumiņiem un pievienojas kaulam no otras puses. Lielai daļai sugu ir novērota rotaļāšanās, kas izpaužas kā cīkstēšanās, skriešanās un vajāšana un bēgšana. Garkājainās sugas ir kustīgākas un rotaļīgākas par īskājainajām sugām.\n", "id": "lvs_Latn_106049"}
{"text": "Aleksandra Kosteņuka\n\nAleksandra Kosteņuka (; dzimusi Permā, Krievijā) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (GM 2004). 12. Pasaules čempione šahā (2008—2010). Kopš 2023. gada šaha turnīros pārstāv Šveici.\n", "id": "lvs_Latn_106050"}
{"text": "Leons Bojārs\n\nLeons Bojārs ( — ) bija latviešu politiķis. Bijis Rīgas domes (1997—1998) un 7. Saeimas (1998—2002) deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_106051"}
{"text": "Elita Veidemane\n\nElita Veidemane (dzimusi Rīgā) ir latviešu žurnāliste, publiciste un bijusī sabiedriskā darbiniece. Bija Latvijas Tautas frontes izdevuma \"Atmoda\" galvenā redaktore.\n", "id": "lvs_Latn_106052"}
{"text": "Arta Melnalksne\n\nArta Melnalksne (arī Sakārne; dzimusi Mazitāne; — ) bija latviešu horeogrāfe un dejas pedagoģe. Vairākkārtēja Deju svētku virsvadītāja. Bijusi deju kolektīvu \"Skabardzēni\" un \"Zalktis\" mākslinieciskā vadītāja.\n", "id": "lvs_Latn_106053"}
{"text": "Attēls:Arta Melnalksne.jpg\n\nNo\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēlā redzamā persona (Arta Melnalksne) ir mirusi. Attēls ir samazināts. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n", "id": "lvs_Latn_106054"}
{"text": "Attēls:Leons Bojārs.jpg\n\nNo\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēlā redzamā persona (Leons Bojārs) ir mirusi. Attēls ir samazināts. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n", "id": "lvs_Latn_106055"}
{"text": "Jūrascūciņveidīgie\n\nJūrascūciņveidīgie, jūrascūciņveidīgo sīkkārta (Caviomorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) sīkkārtām, kas apvieno visas Dienvidamerikas dzeloņcūku infrakārtas (Hystricognathi) sugas. To apstiprina gan fosilie atradumi, gan molekulārie pētījumi.\n\nLielākā daļa sugu dzīvo Dienvidamerikā, daudzas sugas gadu gaitā migrējušas uz Centrālameriku, bet tikai vienas sugas - Ziemeļamerikas dzeloņcūkas — dabīgais izplatības areāls sasniedz Ziemeļameriku uz ziemeļiem no Meksikas. Toties nūtrijas ir introducētas Ziemeļamerikā un sekmīgi iedzīvojušās jaunajā vietā.\n", "id": "lvs_Latn_106056"}
{"text": "Jūrascūciņu dzimta\n\nJūrascūciņu dzimta (Caviidae) ir jūrascūciņveidīgo (Caviomorpha) grauzēju dzimta, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošas sugas 6 ģintīs. Pazīstamākās sugas ir kapibara un domesticētā jūrascūciņa.\n\nJūrascūciņu dzimtas sugas ir sastopamas visā Dienvidamerikas kontinentā, tās mājo gan atklātos, zālainos līdzenumos, mitrās savannās, akāciju mežos un tuksnešu krūmājos.\n", "id": "lvs_Latn_106057"}
{"text": "Hanss Grīzebahs\n\nHanss Oto Frīdrihs Jūliuss Grīzebahs (; dzimis , miris ) bija vācu arhitekts. Cesvaines pils projekta autors.\n", "id": "lvs_Latn_106058"}
{"text": "Automaģistrāle S2 (Polija)\n\nAutomaģistrāle S2 ir šobrīd būvniecībā esoša Polijas zemākās klases automaģistrāle, kas veido daļu no Varšavas apvedceļa, kā arī kalpo kā A2 atzars. Plānots, ka autoceļa kopgarums pēc pilnīgas būvniecības pabeigšanas būs 39,5 kilometri, kā arī pēc pabeigšanas tas ietilps Eiropas maršrutā E30. Autoceļa plānošana tika uzsākta septiņdesmitajos gados, sākumā kā daļa no A2 automaģistrāles. Taču pret to iebilda iedzīvotāji, kuri dzīvoja tiešā tuvumā plānotajai automaģistrālei, tāpēc autoceļa statuss tika pazemināts uz zemākās klases automaģistrāli, taču maršruts netika mainīts.\n\nBūvdarbi pirmajā 3,9 kilometrus garajā posmā, starp S79 un plānoto Pulavskas šķērsojumu sākās 2009. gada septembrī. Otrā, 11,1 kilometru garā posma būvniecība no A2 līdz S79 tika uzsākta 2010. gada vasarā.\n\nSākumā tika plānots abus posmus pabeigt līdz 2012. gada trešajai ceturtdaļai, ar iespēju automašīnām pa to pārvietoties jau gada otrajā ceturksnī sakarā ar 2012. gada Eiropas čempionāta futbolā norisi Varšavā, taču šie plāni netika realizēti un būvdarbi ievilkās. Abi posmi tika atvērti satiksmei 2013. gada septembrī.\n\nŠie divi posmi veido S2 rietumu pusi. S2 austrumu pusi, kopā ar tiltu pāri Vislas upei plānots izbūvēt laikā no 2014. līdz 2020. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_106059"}
{"text": "Artūrs Kuzmenkovs\n\nArtūrs Kuzmenkovs (dzimis 1993. gada 1. decembrī) ir latviešu hokejists, centra uzbrucējs. Pašlaik (2019) spēlē Latvijas čempionāta vienībā HK Dinaburga.\n", "id": "lvs_Latn_106060"}
{"text": "Pokemonu uzskaitījums\n\nPokemoni (japāņu: ポケットモンスター Pocket Monsters, ポケモン Pokémon) ir videospēļu sērija Nintendo konsolēm, kā arī kāršu spēļu un anime franšīze. Lai gan ir atšķiras atkarībā no konkrētās interpretācijas sērijas, nemainīgas paliek radības. Šobrīd viņu skaits ir 718. Pokemonus, var notvert, apmācīt un izmantot lai sacenstos savā starpā kaujās vai citās darbībās.\n", "id": "lvs_Latn_106061"}
{"text": "Jekaterina Kovaļevska\n\nJekaterina Kovaļevska (; dzimusi , Rostovā pie Donas, Krievijā) ir Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (WGM 1998).\n", "id": "lvs_Latn_106062"}
{"text": "Uldis Šteins\n\nUldis Šteins (dzimis , miris ) bija latviešu inženieris, horeogrāfs un dejas pedagogs. 7.–11. Deju svētku virsvadītājs, 13.–16. Deju svētku Goda virsvadītājs, svētku \"Rīga-800\" virsvadītājs, Rīgas Kirova rajona (tagad – Centra rajons) (1965–1980) un Madonas rajona (1981–1985) deju kolektīvu virsvadītājs, kā arī piedalījies četru Baltijas studentu dziesmu un deju svētku \"Gaudeamus\" sagatavošanā. Viņa vadībā aizvadīti zonālie deju svētki Liepājas (1978) un Gulbenes (1983) pilsētās.\n\n55 gadu garumā bijis tautas deju ansambļa \"Vektors\" mākslinieciskais vadītājs, vēlāk - Goda vadītājs.\n\nStudējis Latvijas Valsts universitātē un Rīgas Politehniskajā institūtā. Saistīts ar tautas deju ansambli \"Vektors\" jau kopš tā dibināšanas 1958. gadā. 1963. gadā dažus mēnešus bija tautas deju ansambļa \"Dancis\" mākslinieciskais vadītājs. Paralēli darbam horeogrāfijā, strādājis arī kinoindustrijā. Uldis Šteins ir bijis Rīgas Kinostudijas direktors, kā arī pasniedzis kinotehnoloģiju Latvijas Kultūras akadēmijā. Viņš bija filmas \"Likteņdzirnas\" producents.\n\nsaņēma Dejas balvu par mūža ieguldījumu, tādējādi kļūstot par jaunizveidotā apbalvojuma pirmo Mūža balvas ieguvēju. LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1973), Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_106063"}
{"text": "Oļegs Hļebņikovs\n\nOļegs Hļebņikovs (dzimis Preiļos) ir Latvijas krievu izcelsmes izglītības darbinieks un politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_106064"}
{"text": "Hļebņikovs\n\nOļegs Hļebņikovs (1953) — Latvijas krievu izcelsmes izglītības darbinieks un politiķis; Veļimirs Hļebņikovs (Велимир Хлебников; 1885—1922) — krievu dzejnieks.\n", "id": "lvs_Latn_106065"}
{"text": "Uldis Žagata\n\nUldis Žagata ( — ) bija latviešu horeogrāfs un dejas pedagogs, latviešu folkbaleta izveidotājs un viens no spilgtākajiem šī žanra baletmeistariem. Vairākkārtējs Deju svētku virsvadītājs. Bijis LVU tautas deju ansambļa \"Dancis\" un valsts deju ansambļa \"Daile\" mākslinieciskais vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_106066"}
{"text": "MediaWiki:Sharedupload-desc-create\n\nŠis attēls ir no $1 un var tikt izmantots citos projektos. Varbūt vēlies labot aprakstu [$2 attēla lapā] tur?\n", "id": "lvs_Latn_106067"}
{"text": "Alisa Gaļļamova\n\nAlisa Gaļļamova (arī Alisa Gaļļamova-Ivančuka; ; ; dzimusi , Kazaņā, Krievijā) ir tatāru tautības Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (WGM 1998). No 1992. līdz 1996. gadam pārstāvējusi Ukrainu, jo laikā no 1993. līdz 2000. gadam bijusi precējusies ar Ukrainas lielmeistaru Vasiliju Ivančuku.\n", "id": "lvs_Latn_106068"}
{"text": "Humpi Koneru\n\nHumpi Koneru (; ; dzimusi , Āndhra Pradēšā, Indijā) ir Indijas starptautiskā lielmeistare šahā (GM 2002).\n", "id": "lvs_Latn_106069"}
{"text": "Radio 101\n\nRadio 101 bija Latvijas radiostacija, kas darbojās no 2010. līdz 2013. gadam.\n\nRadio Rīgā un tās apkārtnē raidīja FM 101,0 frekvencē, kur agrāk raidīja Capital FM radiostacija. 2013. gada augustā Radio 101 frekvencēs sāka raidīt stacija 1 business radio.\n", "id": "lvs_Latn_106070"}
{"text": "Anguna\n\nAnguna Sipta Sasmi (, ; dzimusi ) ir indonēziešu dziedātāja un dziesmu autore. Viņa ir arī naturalizēta Francijas dziedātāja. Anguna ir pirmā indonēziešu dziedātāja, kas ir iekļuvusi Eiropas un Amerikas mūzikas ierakstu topos. Vairākās Eiropas valstīs viņas albumi ir ieguvuši zelta un platīna statusu. 2014. gadā ieguva Pasaules mūzikas balvu (World Music Awards) kā pasaulē vislabāk pardotā indonēziešu māksliniece.\n", "id": "lvs_Latn_106071"}
{"text": "Džonatans Vinterss\n\nDžonatans Hēršmans Vinterss (; dzimis , miris ) bija amerikāņu komiķis, aktieris, autors un mākslinieks.\n\n1960. gadā sācis izdot komēdiju audio ierakstus, ko darījis arī turpmākās piecas desmitgades. Par albumiem vairākas reizes ticis nominēts Grammy balvai, divas reizes arī to ieguvis. Karjeras laikā piedalījies vairākos simtos televīzijas raidījumu sēriju, kā arī filmās un televīzijas seriālos, tāpat ierunājis vairākus tēlus dažādām filmām. 1991. gadā Vinterss ieguva Emmy balvu.\n", "id": "lvs_Latn_106072"}
{"text": "Ziloņi\n\nZiloņi ir vislielākie uz sauszemes dzīvojošie zīdītāji. Izšķir 3 ziloņu sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs: , un . Vislielākais no visiem ir Āfrikas savannas zilonis, kura tēviņš var sasniegt gandrīz 4 metru augstumu skaustā un 9 tonnas masu.\n\nVisas ziloņu sugas pieder pie ziloņu dzimtas (Elephantidae), kas savukārt pieder pie snuķaiņu kārtas (Proboscidea). Ziloņu tuvākie mūsdienās dzīvojošie radinieki ir sirēnas (Sirenia) un dasiji (Hyracoidea).\n", "id": "lvs_Latn_106073"}
{"text": "Aleksandrs Burmistrovs\n\nAleksandrs Burmistrovs (; dzimis 1991. gada 21. oktobrī) ir krievu hokejists, centra uzbrucējs. Burmistrovs spēlē KHL kluba Kazaņas \"Ak Bars\" rindās.\n", "id": "lvs_Latn_106074"}
{"text": "Džonatans Čīčū\n\nDžonatans Čīčū (; dzimis 1980. gada 15. jūlijā) ir bijušais kanādiešu hokejists, labās malas uzbrucējs. Karjeras laikā aizvadījis 501 spēli Nacionālās hokeja līgas Sanhosē \"Sharks\" un Otavas \"Senators\". 2006. gadā kā līgas labākais vārtu guvējs saņēmis Morisa Rišāra balvu. Karjeras otrajā pusē aizvadījis vairākas sezonas Amerikas hokeja līgā un Kontinentālajā hokeja līgā.\n", "id": "lvs_Latn_106075"}
{"text": "Henriks Mhitarjans\n\nHenriks \"Heno\" Mhitarjans (; dzimis Erevānā) ir Armēnijas futbola pussargs, bijis Armēnijas izlases pārstāvis un arī kapteinis. Kopš 2022. gada spēlē Itālijas A sērija komandā Internazionale.\n\nMhitarjans ir bijis Armēnijas gada futbolists astoņas reizes, kā arī Doneckas \"Šahtar\" 2011.—2012. gada sezonas labākais spēlētājs. 2012. gadā UEFA European Football Yearbook 2012-13 Mhitarjanu atzina par vienu no 100 UEFA labākajiem spēlētājiem.\n", "id": "lvs_Latn_106076"}
{"text": "Huankarlosa I\n\nHuankarlosa I () ir Spānijas vasaras polārstacija Antarktikā. Izvietojusies Livingstona salas dienvidu piekrastē Hērda pussalā Sautbeja krastā Dienvidšetlendas salās. Stacija izveidota 1988. gada 8. janvārī kā pirmā Spānijas pētniecības bāze Antarktikā, nosaukta par godu Spānijas karalim Huanam Karlosam I. Stacijas kopējā telpu platība ir 2150 m², tajā vienlaicīgi var uzturēties līdz 50 personām. Tā funkcionē tikai polārajās vasarās no novembra līdz martam. Pie stacijas pieder arī Baijersas lauka nometne Livingstona salas rietumos. Galvenās pētniecības jomas ir glacioloģija, meteoroloģija, bioloģija, tās koordinē Spānijas Nacionālā Antarktīdas izpētes programma (Programa Nacional de Investigación en la Antártida; PNIA).\n", "id": "lvs_Latn_106077"}
{"text": "Jānis Ērglis\n\nJānis Ērglis (dzimis ) ir latviešu horeogrāfs un dejas pedagogs. Vairākkārtējs Deju svētku virsvadītājs un to lielkoncerta mākslinieciskais vadītājs. Kopš 1998. gada — tautas deju ansambļa \"Teiksma\" mākslinieciskais vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_106078"}
{"text": "Līga Ruperte\n\nLīga Ruperte (dzimusi Zirnīte Daugavpilī) ir latviešu pedagoģe, psihoterapeite un sabiedriska darbiniece.\n\n1944. gadā kopā ar ģimeni emigrējusi uz Vāciju, kur viņa arī pabeidza pamatskolu. 1949. gadā viņi pārcēlās uz dzīvi ASV. 1955. gadā absolvējusi Mičiganas universitāti ar bakalaura grādu pedagoģijā fiziskās audzināšanas specialitātē, 1957. gadā ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā fiziskās audzināšanas specialitātē, savukārt 1973. gadā — doktora grādu pedagoģijā, specializējoties padomdošanā.\n\nRuperte ir strādājusi skolās, privātpraksē, aģentūrās kā skolotāja un psihoterapeite. 1981. gadā organizēja pirmo latviešu nometni \"3×3\", ir \"3×3\" kustības izveidotāja, tāpat Ruperte ir globālā koordinatore. 1995. gadā viņa nodibināja Latvijas Ģimenes centru, ko arī vadījusi līdz 2003. gadam.\n\n1997. gadā Ruperte tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes Goda zīmi, 2001. gadā saņēmusi ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.\n", "id": "lvs_Latn_106079"}
{"text": "Jānis Kuga\n\nJānis Kuga (dzimis , miris ) bija latviešu zīmēšanas skolotājs, scenogrāfs un gleznotājs. Viņš tiek uzskatīts par vienu no latviešu scenogrāfijas pamatlicējiem. Viņš ir veidojis scenogrāfiju vairāku teātru izrādēm gan Latvijā, gan ārzemēs, tāpat veidojis dekorācijas pirmajām latviešu kinofilmām. Kuga ir Latvijas Nacionālā teātra telpu noformējuma autors, kad te tika proklamēta Latvijas valsts.\n", "id": "lvs_Latn_106080"}
{"text": "Ģirts Vilks\n\nĢirts Vilks (dzimis , miris ), līdz 1941. gadam — Ludis Andersons, bija latviešu scenogrāfs un ilustrators.\n\nLaikā no 1934. līdz 1936. gadam Liepājā mācījies Baumaņa studijā. 1941. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, ko absolvēja 1944. gadā. Pēc tam sācis strādāt Dailes teātrī, kur līdz 1968. gadam bijis mākslinieks, tāpat bijis galvenais mākslinieks (no 1947. gada). Ir vairāk nekā 150 teātra izrāžu scenogrāfijas autors. Kopš 1941. gada Vilks ir piedalījies izstādēs. Vēl ir nodarbojies ar plakātu zīmēšanu, grāmatu ilustrēšanu.\n\n1944. gadā kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru, 1945. gadā — Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru. 1966. gadā saņēmis Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_106081"}
{"text": "Winters\n\nDžonatans Vinterss (Jonathan Winters), amerikāņu komiķis, aktieris, autors un mākslinieks (1925—2013); Šellija Vintersa (Shelley Winters), amerikāņu aktrise (1920—2006).\n", "id": "lvs_Latn_106082"}
{"text": "2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss\n\n2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss bija 4. Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss kas notikas Rumānijā. Par ši gada uzvarētājiem kļuva Krievija.\n", "id": "lvs_Latn_106083"}
{"text": "Kira Zvorikina\n\nKira Zvorikina (; , Mikolajiva, Ukraina - , Maskava, Krievija) bija Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (WGM, 1977).\n", "id": "lvs_Latn_106084"}
{"text": "Andrejs Vasiļevskis\n\nAndrejs Vasiļevskis (; dzimis 1994. gada 25. jūlijā) ir krievu hokejists, vārtsargs. Pašlaik (2024) Vasiļevskis spēlē NHL kluba Tampabejas \"Lightning\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_106085"}
{"text": "Mihals Handzušs\n\nMihals Handzušs (; dzimis 1977. gada 11. martā) ir bijušais slovāku hokejists, centra uzbrucējs, Slovākijas hokeja izlases dalībnieks. No 2014-2017 Handzušs spēlēja Slovākijas Ekstralīgas kluba HK Banska Bistrica rindās. 2017.Gadā beidza profesionālā spēlētāja karjeru.\n", "id": "lvs_Latn_106086"}
{"text": "Cīnītāja balva Tour de France\n\nCīnītāja balva Tour de France (zināma arī kā agresīvākā braucēja balva) ir viena no balvām Tour de France sacensībās. Ar to tiek apbalvoti regulārie uzbrukumu veidotāji un kopš 1981. gada šīs balvas ieguvējs nav uzvarējis tās pašas tūres kopvērtējumā.\n", "id": "lvs_Latn_106087"}
{"text": "Krievu Pareizticīgā baznīca\n\nKrievu Pareizticīgā baznīca jeb Maskavas patriarhāts (, Московский патриархат) ir pasaulē lielākā autokefālā pareizticīgā baznīca. Aizņem piekto vietu Pareizticīgo baznīcu diptihā. Pašreizējais patriarhs ir Kirils. Patriarha oficiālais tituls ir \"Maskavas un visas Krievzemes patriarhs\" ().\n\nStarp kristīgajām baznīcām Krievu Pareizticīgo baznīca pēc sekotāju skaita ir otrs lielākais novirziens pēc Romas Katoļu baznīcas. Baznīcas autokefālija tika nodibināta 1589. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_106088"}
{"text": "Antaress\n\nAntaress, pazīstams arī kā Skorpiona Alfa jeb Skorpiona α (α Sco, Alpha Scorpii), ir sarkanā pārmilzu zvaigzne Piena Ceļa galaktikā. Tā ir 15. spožākā zvaigzne pie debesīm nakts laikā un lielākā un spožākā zvaigzne Skorpiona zvaigznājā. Antaress atrodas aptuveni 550 gaismas gadu attālumā no Zemes, tās rādiuss ir pielīdzināms 883 Saules rādiusiem, tādējādi, ja Antaress atrastos Saules sistēmas centrā, tā ārējā virsma atrastos kaut kur starp Marsu un Jupiteru.\n", "id": "lvs_Latn_106089"}
{"text": "Jānis Purviņš\n\nJānis Purviņš (dzimis ) ir latviešu horeogrāfs un dejas pedagogs. Vairākkārtējs Deju svētku virsvadītājs un to lielkoncerta mākslinieciskais vadītājs. Kopš 1995. gada — tautas deju ansambļa \"Līgo\" mākslinieciskais vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_106090"}
{"text": "Purviņš\n\nAndris Purviņš (1940—2010) — latviešu arhitekts; Jānis Purviņš (1971) — latviešu horeogrāfs un dejas pedagogs.\n", "id": "lvs_Latn_106091"}
{"text": "Automaģistrāle S3 (Polija)\n\n|} |} Automaģistrāle S3 Svinoujsce-Lubavka ir Polijas zemākās klases automaģistrāle, kura šobrīd ir daļēji pabeigta. Ceļa plānotais kopgarums pēc pabeigšanas ir aptuveni 470,6 kilometri, no kuriem šobrīd 404,7 kilometri ir izbūvēti un atbilst zemākās klases automaģistrāles statusam. 65,9 kilometrus garš posms šobrīd ir būvniecības procesā.\n", "id": "lvs_Latn_106092"}
{"text": "HK AutoFinance Poprad\n\nHK AutoFinance Poprad ir hokeja komanda no Popradas Slovākijā, kas spēlē Slovākijas Ekstralīgā. Klubs dibināts 1926. gadā un Ekstralīgā tas spēlē kopš līgas izveides 1993. gadā.\n\nKomandas augstākais sasniegums ir 2006. un 2011. gadā izcīnītās sudraba medaļas.\n\nNo 2012. līdz 2015. gadam komandas rindās spēlēja Juris Štāls, savukārt 2013.—14. gada sezonā komandas vārtus sargāja Edgars Masaļskis. 2006.—07. gada sezonā kluba rindās spēlēja arī Mārtiņš Cipulis un Aleksandrs Jerofejevs.\n", "id": "lvs_Latn_106093"}
{"text": "Soņa Grafa\n\nSoņa Grafa (; arī Grafa-Stīvensone; , Minhene - , Ņujorka) bija vācu izcelsmes ASV šahiste. FIDE starptautiskā meistare (WIM, 1950).\n", "id": "lvs_Latn_106094"}
{"text": "Atlass (kalni)\n\nAtlass (, , Jibāl al Aţlas) ir kalnu sistēma, kas atrodas Āfrikas ziemeļrietumos un stiepjas aptuveni garumā gar Vidusjūras piekrasti caur Marokas, Alžīrijas un Tunisijas teritorijām. Dienvidos no Atlasa atrodas Sahāras tuksnesis. Augstākā virsotne ir Tūbkals (4165 m), kas atrodas Augstā Atlasa kalnu grēdā Marokas dienvidrietumos. Atlasa kalnos galvenokārt dzīvo berberu tautas.\n\nLielākās kalnu grēdas, kas veido Atlasa kalnu sistēmu ir Rīfs, Augstais Atlass, Vidusatlass, Antiatlass, Sahāras Atlass, Tella Atlass un Auress.\n\nAtlasa kalnos valda subtropu klimats, bet virs 1500 m augstuma sniegs ir 4—5 mēnešus gadā. Ziemeļu un rietumu nogāzēs līdz 800 m cietlapju meži un mūžzaļie krūmāji, līdz 1200 m — mūžzaļie meži, līdz 1700 m — jaukti mūžzaļu un vasarzaļu koku (kļava, ozols) un skujkoku meži, līdz 2200 m — Atlasa ciedru audzes. Kalnu virsotnēs pļavas un paegļi. Iekšējos, sausajos rajonos un dienvidu nogāzēs — pustuksnesis un tuksnesis. Vairāki nacionālie parki.\n", "id": "lvs_Latn_106095"}
{"text": "Mazinieku partija\n\nMazinieku partija (oficiāli — Latvijas Strādnieku sociāldemokrātu mazinieku partija) bija politiskā partija Latvijā. Tā tika dibināta 1921. gadā un likvidēta 1929. gadā. Partijas vienīgais vadītājs bija Marģers Skujenieks. Partija vairākkārt bija valdošajā koalīcijā, tās līderis Skujenieks vadīja Ministru kabinetu no 1926. līdz 1928. gadam.\n\nPartija tika izveidota 1921. gadā, daļai biedru pametot Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP). Gadu gaitā partijas biedri tika ievēlēti Saeimā, kā arī tās pārstāvji bija valdībā. Daļa no Mazinieku partijas biedriem vēlāk atgriezās LSDSP. Tikmēr Mazinieku partija pakāpeniski atkāpās no sociāldemokrātiskajām nostādnēm. Partija tika likvidēta kopsapulcē . Tās vadība izveidoja Progresīvo jaunsaimnieku apvienību un aicināja Mazinieku partijas bijušos biedrus tai pievienoties.\n", "id": "lvs_Latn_106096"}
{"text": "Spilvens\n\nSpilvens ir mīksts gultas piederums, kas parasti tiek izmantots, lai uz tā novietotu galvu vai citu ķermeņa daļu gulēšanas vai atpūtas laikā. Spilvens var kalpot arī kā dekoratīvs priekšmets. Spilveni dažviet tiek saukti arī par ķiseniem (no ). Tie ir pildīti ar putnu dūnām, spalvām vai citiem mīkstiem materiāliem. Tos parasti pārklāj ar spilvendrānu, kas pasargā no sasmērēšanas.\n", "id": "lvs_Latn_106097"}
{"text": "Holivudas zīme\n\nHolivudas zīme ir ASV kultūras ikona, kas atrodas Losandželosā, Kalifornijā, ASV. Zīme slejas pāri Losandželosas apgabalam Holivudai. Vārds HOLLYWOOD ir izveidots no baltiem lielajiem burtiem, kas ir 14 m augsti un kopumā 110 m plati, pati zīme atrodas 481 m augstumā Lī kalnā. Tā sākotnēji tika izveidota, lai reklamētu vietējo nekustamā īpašuma attīstību 1923. gadā, un sākotnējais uzraksts bija HOLLYWOODLAND. Zīme tika atklāta 1923. gadā, vispirms to bija iecerēts nojaukt pēc pusotra gada, taču ASV kino attīstības Losandželosā dēļ tika nolemts zīmi atstāt.\n\nHolivudas zīme bieži parādās populārajā kultūrā, piemēram, TV programmās un filmās. Zīme ir biežs parodiju objekts, kur ir līdzīga izskata zīme ar citu uzrakstu. Tāpat zīme agrāk bija populārs vandalisma objekts, taču pēc restaurācijas laikā tika uzstādīta speciāla aizsardzības sistēma.\n", "id": "lvs_Latn_106098"}
{"text": "Alfrēds Vītols (inženieris)\n\nAlfrēds Vītols (dzimis , miris ) bija latviešu inženieris un hidrotehniķis.\n\n1906. gadā Pēterburgā beidzis mācības Satiksmes ceļu inženierijas institūtā. 1919. gadā sācis strādāt Latvijas Universitātē, līdz 1944. gadam bijis docētājs, trīs gadus bijis Mehānikas fakultātes dekāns (1931—1933). Laikā no 1936. līdz 1940. gadam Vītols bijis universitātes prorektors, pēc tam līdz 1946. gadam vadījis Tehniskās mehānikas katedru. Viņš konsultēja Ķeguma HES būvniecību. 1944. gadā emigrējis uz Zviedriju.\n", "id": "lvs_Latn_106099"}
{"text": "Jānis Bisenieks\n\nJānis Bisenieks (dzimis , miris ) bija latviešu agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks, grāmatu izdevējs, kā arī iespiedējs. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1901-1902), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).\n\nDibināja vai vadīja 17 dažādas biedrības, piemēram, krāšanas un aizdošanas, apdrošināšanas, kuģniecības, kooperatīvu, riteņbraucēju, u.c.\n", "id": "lvs_Latn_106100"}
{"text": "Bisenieks\n\nJānis Bisenieks (1864—1923), agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks, grāmatu izdevējs; Georgs Bisenieks (1885—1941), politiķis un diplomāts; Nikolajs Bisenieks (1906–1981), Latvijas PSR sabiedriskais darbinieks; Valdis Bisenieks (1928—2017), valodnieks, tulkotājs un atdzejotājs.\n", "id": "lvs_Latn_106101"}
{"text": "Mitrofanovs\n\nLeopolds Mitrofanovs (Леопо́льд Ада́мович Митрофа́нов; 1932—1992) — krievu šaha problēmists; Miroslavs Mitrofanovs (1966) — Latvijas politiķis un žurnālists.\n", "id": "lvs_Latn_106102"}
{"text": "Ilze Jaunalksne\n\nIlze Jaunalksne-Rēdere (dzimusi Ilze Jaunalksne Jūrmalā) ir Latvijas žurnāliste. Kopš 2008. gada — viena no TV3 raidījuma \"Nekā personīga\" veidotājām un vadītājām.\n", "id": "lvs_Latn_106103"}
{"text": "Prīkšķe\n\nPrīkšķe (Anas querquedula) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas). Prīkšķei ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā.\n", "id": "lvs_Latn_106104"}
{"text": "Baumaņa skvērs\n\nBaumaņa skvērs ir skvērs Rīgā, Centra rajonā, Centra apkaimē pie Brīvības bulvāra un Tērbatas ielas krustojuma. Tagadējo nosaukumu skvēram piešķīra 1990. gadā, par godu latviešu arhitektam Jānim Frīdriham Baumanim.\n", "id": "lvs_Latn_106105"}
{"text": "Zosuli\n\nZosuli () ir skrajciems Balvu novada Bērzpils pagasta dienvidaustrumu daļā 9 km no pagasta centra Bērzpils, 46 km no novada centra Balviem un 239 km no Rīgas.\n\nGar ciema dienvidu daļu tek Keibas upīte, kas tālāk ietek Ičā. Šeit atradusies Zosulu muiža, kas piederējusi Benislavsku dzimtai. Šeit dzīvojusi poļu dzejniece Konstance Benislavska un viņas vīra brālis Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis.\n", "id": "lvs_Latn_106106"}
{"text": "Jānis Benislavskis\n\nJānis Benislavskis (, 1735—1812) bija Romas Katoļu baznīcas bīskaps 18. un 19. gs. mijā, garīga un filozofiska satura grāmatu autors. Dzimis Zosulu muižā (tag. Balvu novada Bērzpils pagastā). Pildījis savus pastorālos pienākumus kā Mogiļevas palīgbīskaps, viesojies Latgales draudzēs.. 1800. gadā svinīgi konsekrēja Aglonas katoļu baziliku.\n", "id": "lvs_Latn_106107"}
{"text": "Positivus\n\nPositivus festivāls ir ikgadējs Latvijas vasaras mūzikas un kultūras festivāls, kas notiek jūlija trešajā nedēļā no piektdienas līdz svētdienai. Tajā uzstājas dažādu žanru mākslinieki un grupas.\n", "id": "lvs_Latn_106108"}
{"text": "MediaWiki:Wikibase-linkitem-confirmitem-text\n\nLapa, ko Tu esi izvēlējies, jau ir piesaistīta [$1 ierakstam mūsu centrālajā datu krātuvē]. Lūdzu apstiprini, ka zemāk ir , ar Tu vēlies sasaistīt šo lapu.\n", "id": "lvs_Latn_106109"}
{"text": "MediaWiki:Wikibase-replicationnote\n\nLūdzu, ņem vērā, ka var paiet vairākas minūtes, līdz izmaiņas ir redzamas visās Vikipēdijās\n", "id": "lvs_Latn_106110"}
{"text": "MediaWiki:Wikibase-linkitem-success-link\n\nLapas ir sasaistītas. Tu vari atrast saites saturošo ierakstu mūsu [$1 centrālajā datu krātuvē].\n", "id": "lvs_Latn_106111"}
{"text": "MediaWiki:Wikibase-linkitem-success-create\n\nLapas ir veiksmīgi tikušas sasaistītas. Tu vari atrast saites saturošo tikko izveidoto ierakstu mūsu [$1 centrālajā datu krātuvē].\n", "id": "lvs_Latn_106112"}
{"text": "Alfrēds Valdmanis\n\nAlfrēds Artūrs Aleksandrs Valdmanis ( — ) bija Latvijas jurists un politiķis, Latvijas finanšu ministrs no 1938. līdz 1939. gadam. Pēc Otrā pasaules kara devies trimdā uz Kanādu, kur atkal iesaistījās valsts pārvaldē.\n", "id": "lvs_Latn_106113"}
{"text": "Attēls:Alfrēds Valdmanis.png\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Attēlā redzamā persona (Alfrēds Valdmanis) ir mirusi. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n", "id": "lvs_Latn_106114"}
{"text": "Skrējiens pēc miljona\n\n\"Skrējiens pēc miljona\" () ir amerikāņu realitātes šovs, kurā parasti 11 komandas, katrā pa diviem dalībniekiem sacenšas skrējienā apkārt pasaulei. Sacensības ir sadalītas 12 posmos, kuros dalībniekiem jācenšas izpildīt gan fiziski, gan garīgi uzdevumi. Komandām pēc dotajiem aprakstiem un uzdevumiem ir jāorientējas svešā valstī, jākomunicē ar vietējiem iedzīvotājiem, lai izpildītu kādu no uzdevumiem un jāpārvietojas publiskos transportlīdzekļos - lidmašīnā, kuģī utt. Komandas pakāpeniski tiek izslēgtas no spēles katra posma beigās, taču viena no trim atlikušajām komandām, kura pēdējo posmu šķērsos pirmā, iegūs 1 miljonu US$.\n\nLatvijā to rādija LNT un 360TV.\n", "id": "lvs_Latn_106115"}
{"text": "Purva piekūns\n\nPurva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns. Tam ir ļoti plašs izplatības areāls: ligzdo Eirāzijā un Ziemeļamerikā, plašā Holarktikas joslā. Ziemot purva piekūns dodas uz izplatības areāla dienvidiem, sasniedzot Ziemeļāfriku un Dienvidameriku. Purva piekūnam ir 9 pasugas, trīs Ziemeļamerikā un sešas Eirāzijā.\n", "id": "lvs_Latn_106116"}
{"text": "Tautai un Taisnībai\n\nFrakcija izjuka 1997. gada februārī, Rudzītim pievienojoties \"Tēvzemei un Brīvībai\" frakcijai, bet pārējiem — Demokrātiskās partijas \"Saimnieks\" frakcijai.\n", "id": "lvs_Latn_106117"}
{"text": "Б\n\nБ (б) ir kirilicas burts. Tas visbiežāk reprezentē balsīgu bilabiālu eksplozīvu slēdzeni /b/, līdzīgi kā latviešu valodā izrunā burtu B. To nevajadzētu jaukt ar citu kirilicas burtu В, kas reprezentē balsīgu labiodentālu frikatīvu /v/.\n", "id": "lvs_Latn_106118"}
{"text": "Demjanskas katls\n\nDemjanskas katls (, ) bija militārs ielenkums, ko Otrā pasaules kara laikā pret vācu karaspēku īstenoja Sarkanā armija Demjanskas apkārtnē. Ielenkums tika panākts 1942. gada 7. janvārī un ilga līdz 20. maijam.\n", "id": "lvs_Latn_106119"}
{"text": "Bragansas Katrīna\n\nBragansas Katrīna (, ); dzimusi , mirusi ) bija Anglijas karaļa Čārlza II sieva, Portugāles karaļa Žoao IV meita.\n\nTā kā Katrīna bija pārliecināta katoliete, viņa netika kronēta. Safabricētās Pāvesta sazvērestības (Popish plot) laikā aizdomu ēna krita arī uz karalieni, tomēr karaļa iejaukšanās karalieni paglāba no vajāšanām. Katrīna nespēja sagādāt karalim bērnu, Čārlzam II dzima bērni no daudzām viņa mīļākajām. Pēc Slavenās revolūcijas Katrīnai tika ļauts palikt Anglijā. 1692. gadā viņa atgriezās Portugālē, kur arī mirusi.\n\nTradicionāli tiek uzskatīts, ka Katrīna ieviesa tējas dzeršanu Lielbritānijā. Ņujorkas rajona Kvīnsas nosaukuma izcelsme saistāma ar šo karalieni.\n", "id": "lvs_Latn_106120"}
{"text": "1973. gada Pasaules čempionāts hokejā\n\n1973. gada Pasaules čempionāts hokejā notika Maskavā, PSRS, no 1973. gada 31. marta līdz 15. aprīlim. Tas bija 40. Pasaules čempionāts hokejā.\n", "id": "lvs_Latn_106121"}
{"text": "1972. gada Pasaules čempionāts hokejā\n\n1972. gada Pasaules čempionāts hokejā notika Prāgā, Čehoslovākijā, no 1972. gada 7. līdz 22. aprīlim. Tas bija 39. Pasaules čempionāts hokejā.\n", "id": "lvs_Latn_106122"}
{"text": "Baucenes apriņķis\n\nBaucenes apriņķis (, ) ir apriņķis Vācijā, Saksijas federālajā zemē. Apriņķis robežojas ar Saksijas Saksijas Šveices - Austrumu Rūdu kalnu apriņķi, Drēzdenes pilsētu, Meisenes, Gerlicas apriņķiem, Brandenburgas zemi, kā arī Čehiju.\n\nBaucenes apriņķis iedalās 15 pilsētās un 44 kopienās. Pilsētas ir Baucene, Bernsdorfa, Bišofsverda, Elstra, Grosrērsdorfa, Hojersverda, Kāmenca, Kēnigsbrika, Lauta, Pulsnica, Rādeberga, Širgisvalde-Kiršava, Veisenberga, Viltene, Vitihenava.\n", "id": "lvs_Latn_106123"}
{"text": "Baucene\n\nBaucene () jeb Budišina () ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, pie Šprē upes. Neoficiālā Augšlauzicas sorbu galvaspilsēta. Sorbi ir 5-10% no pilsētas iedzīvotājiem, šeit atrodas galvenā sorbu kultūras organizācija - Domowina.\n\nPilsētā atrodas kompānijas Bombardier Transportation tramvaju ražotne.\n", "id": "lvs_Latn_106124"}
{"text": "Aigars Jirgens\n\nAigars Jirgens ( — ) bija Latvijas žurnālists un politiķis, arī dzejnieks. Bijis 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs (1996—1998), kā arī vairāku ministriju parlamentārais sekretārs.\n", "id": "lvs_Latn_106125"}
{"text": "Attēls:Aigars Jirgens.jpg\n\nNo Saeimas mājaslapas\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Attēlā redzamā persona (Aigars Jirgens) ir mirusi. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n", "id": "lvs_Latn_106126"}
{"text": "Anna Haida\n\nAnna Haida (; dzimusi , mirusi ) bija Jorkas hercoga Džeimsa, vēlākā Anglijas karaļa Džeimsa II sieva, Anglijas karalieņu Marijas II un Annas māte.\n\nPāris apprecējas Holandē 1660. gadā vēl pirms atgriešanās Anglijā. Laulības tika vērtētas pretrunīgi, jo, pēc daudzu domām, Haidas izcelsme nebija karaļa dzimtas cienīga. Pēc kāda laika Anna Haida pārgāja katolismā. Tas ietekmēja arī Džeimsu, kurš katolismā pārgāja 1668. gadā. Vēlāk tas bija viens no faktoriem, kas noveda pie t.s. Slavenās revolūcijas. Haida mira vēl pirms Džeimss kļuva par Anglijas karali.\n", "id": "lvs_Latn_106127"}
{"text": "2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss\n\n2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss bija 3. Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas norisinājās Beļģijā, Haseltā. Par 2005. gada uzvarētājiem kļuva Baltkrievija.\n", "id": "lvs_Latn_106128"}
{"text": "Il Pulcino Pio\n\n\"Il Pulcino Pio\" ir itāļu dziesma, kas tika izdota kā singls . Dziesma ir par tēlu Pulcino Pio (tulkojumā: čiepstošs cālis), un to ir interpretējusi aktrise Morgana Džiovanneti. Tā kļuva par 2012. gada vasaras hitu, Itālijas singlu topā 1. vietā atrodoties 8 nedēļas pēc kārtas. Dziesma kļuva par hitu arī Francijā, Spānija, Nīderlandē un citās Eiropas valstīs atkarībā no tur runātās valodas. Angļu versija tika izlaista kā \"The Little Chick Cheep\", franču - \"Le poussin Piou\", spāņu - \"El Pollito Pío\", nīderlandiešu - \"Het kuikentje Piep\" un katalāņu - \"El Pollet Piu\".\n\n\"Il pulcino Pio\" ir brazīliešu operas gabala \"O Pintinho\", ko 1985. gadā sacerēja autors un komponists Erisvaldo Da Silva, adaptācija Itāļu valodā. To pirmo reizi interpretēja \"Trio Nortista\" Brazīlijā.\n", "id": "lvs_Latn_106129"}
{"text": "Rauls Alfonsīns\n\nRauls Rikardo Alfonsīns (; dzimis , miris ) bija Argentīnas politiķis, valsts prezidents no 1983. līdz 1989. gadam.\n\nRauls Alfonsīns politiskajai darbībai pievērsies 1945. gadā. 1963.—1966. gadā bija Argentīnas Nacionālā kongresa deputāts. 1973. gadā viņš kļuva par Radikālās pilsonību savienības progresīvā spārna vadītāju, bet 1983. gadā kļuva par Radikālās pilsonību savienības Nacionālās komitejas priekšsēdētāju.\n\nĀrpolitikā Raula Alfonsīna vadītā valdība atbalstīja nepievienošanās kustību un iestājās par mierīgu politisko noregulējumu Centrālamerikas valstīs, kā arī par bruņošanās, kosmosa militarizācijas un kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu.\n", "id": "lvs_Latn_106130"}
{"text": "Vladimirs Petrovs\n\nVladimirs Petrovs (diplomāts), PSRS slepeno dienestu darbinieks, diplomāts, pārbēdzējs uz Austrāliju (1907—1991); Vladimirs Petrovs (šahists), Latvijas šahists (1908—1943); Vladimirs Petrovs (hokejists), PSRS hokejists (1947—2017).\n", "id": "lvs_Latn_106131"}
{"text": "Vladimirs Petrovs (hokejists)\n\nVladimirs Petrovs (; dzimis 1947. gada 30. jūnijā, miris 2017. gada 28. februārī) bija PSRS hokejists, centra uzbrucējs, ilggadējs PSRS hokeja izlases dalībnieks. Savas karjeras laikā kļuvis par divkārtēju Olimpisko čempionu, vairākkārt triumfējis Pasaules čempionātos un PSRS čempionātā, kā arī bijis abu turnīru rezultatīvākais spēlētājs.\n", "id": "lvs_Latn_106132"}
{"text": "Aleksandrs Maļcevs\n\nAleksandrs Maļcevs (; dzimis 1949. gada 20. aprīlī) ir bijušais PSRS hokejists, centra uzbrucējs, ilggadējs PSRS hokeja izlases dalībnieks. Savas karjeras laikā kļuvis par divkārtēju Olimpisko čempionu, triumfējis vairākos Pasaules čempionātos.\n\nPašlaik (2013) ir KHL kluba Maskavas \"Dinamo\" vecākais padomnieks.\n", "id": "lvs_Latn_106133"}
{"text": "Aleksandrs Jakuševs\n\nAleksandrs Jakuševs (; dzimis 1947. gada 2. janvārī) ir bijušais PSRS hokejists, kreisās malas uzbrucējs, ilggadējs PSRS hokeja izlases dalībnieks. Savas karjeras laikā kļuvis par divkārtēju Olimpisko čempionu, triumfējis vairākos Pasaules čempionātos. 2018. gadā uzņemts Hokeja slavas zālē.\n", "id": "lvs_Latn_106134"}
{"text": "Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums\n\nApvienotās Karalistes jeb Lielbritānijas administratīvo iedalījumu veido 4 zemes, 3 kroņa teritorijas un 13 aizjūras teritorijas. Katra no zemēm iedalās savā sīkākā administratīvā iedalījumā.\n\nPirmā līmeņa administratīvais iedalījums aprakstīts visām teritorijām. Savukārt otrā līmeņa un sīkāk administratīvais iedalījums atainots tikai Lielbritānijas daļai. Atkarīgo teritoriju sīkāku administratīvo iedalījumu skatīt pie attiecīgās atkarīgās teritorijas raksta.\n", "id": "lvs_Latn_106135"}
{"text": "А\n\nА (а) ir kirilicas burts. Tas visbiežāk reprezentē nenoapaļotu zema mēles pacēluma priekšējās rindas patskani /a/, bet ingušu un čečenu valodā šis burts var apzīmēt gan nenoapaļotu zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskani /ɑ/, gan vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskani /ə/.\n", "id": "lvs_Latn_106136"}
{"text": "Г\n\nГ (г) ir kirilicas burts. Tas visbiežāk reprezentē balsīgu velāru eksplozīvu slēdzeni /ɡ/. Transkripcijā parasti to attēlo ar burtu G. Izņēmums ir baltkrievu, ukraiņu un rusīnu valodas, kur tas tiek attēlot ar burtu H. Ukraiņu valodā šis burts apzīmē balsīgu glotālu berzeni /ɦ/, bet baltkrievu valodā — balsīgu velāru berzeni /ɣ/.\n", "id": "lvs_Latn_106137"}
{"text": "Vjačeslavs Aņisins\n\nVjačeslavs Aņisins (; dzimis 1951. gada 11. jūlijā) ir bijušais PSRS hokejists, centra uzbrucējs, PSRS hokeja izlases dalībnieks. Savas karjeras laikā kļuvis par trīskārtēju Pasaules čempionu hokejā.\n\nViņa dēls Mihails arī ir profesionāls hokejists, savukārt viņa meita Marina bija profesionāla daiļslidotāja.\n", "id": "lvs_Latn_106138"}
{"text": "Ivans Hlinka\n\nIvans Hlinka (; dzimis 1950. gada 26. janvārī, miris 2004. gada 16. augustā) bija Čehoslovākijas hokejists, centra uzbrucējs, ilggadējs Čehoslovākijas hokeja izlases dalībnieks, vēlāk arī treneris. Savas karjeras laikā kļuvis par trīskārtēju Pasaules čempionu, 2001. gadā iekļauts IIHF Slavas zālē.\n\nGājis bojā auto avārijā.\n", "id": "lvs_Latn_106139"}
{"text": "Sveti Klimenta Ohridski\n\nSveti Klimenta Ohridski () ir Bulgārijas vasaras polārstacija Antarktikā. Izvietojusies Livingstona salas dienvidu piekrastē Hērda pussalā Sautbeja krastā Dienvidšetlendas salās. Pēc neveiksmīga mēģinājuma izveidot staciju Aleksandra I Zemes ziemeļos, 1988. gada aprīlī ar PSRS izpētes kuģa Mihail Somov palīdzību Bulgārijas ekspedīcija četru cilvēku sastāvā Livingstona salā krastā nogādāja un uzstādīja divas moduļveida būves. Sākotnēji stacija darbojās kā Sofijas Universitātes patversme, bet 1993. gadā tā tika rekonstruēta, paplašināta un nodēvēta par godu apgaismotājam un pirmajam bulgāru bīskapam Ohridas Svētajam Klimentam (840-916). Pētniecības darbus stacijā koordinē Bulgārijas Antarktikas institūts un galvenās nozares ir ģeoloģija, bioloģija, glacioloģija, meteoroloģija, medicīna, topogrāfija un ģeogrāfija. Stacijai pieder Akademijas lauka nometne Tangras kalnos.\n", "id": "lvs_Latn_106140"}
{"text": "Jirži Lāla\n\nJirži Lāla (; dzimis 1959. gada 21. augustā) ir bijušais čehu hokejists, labās malas uzbrucējs, Čehoslovākijas hokeja izlases dalībnieks. Savas karjeras laikā kļuvis par 1985. gada Pasaules čempionu, izcīnījis sudrabu 1984. gada Olimpiskajās spēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_106141"}
{"text": "Tims Hortons\n\nMailzs Gilberts \"Tims\" Hortons (; dzimis 1930. gada 12. janvārī, miris 1974. gada 21. februārī) bija kanādiešu hokejists, aizsargs. Savas karjeras laikā kļuvs par četrkārtēju Stenlija kausa ieguvēju, 1977. gadā iekļauts Hokeja slavas zālē.\n\nHortons bija arī biznesmenis, kanādiešu restorānu ķēdes Tim Hortons dibinātājs.\n\nGājis bojā auto avārijā, bēgot no policijas.\n", "id": "lvs_Latn_106142"}
{"text": "2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss\n\n2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss bija 2. Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss kas norisinājās Norvēģijā Lillehamerā. Par 2004. gada uzvarētājiem kļuva Spānija.\n", "id": "lvs_Latn_106143"}
{"text": "2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss\n\n2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss bija 1. Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas norisinājās Dānijā, Kopenhāgenā, . Konkursā uzvarēja 11 gadus vecais Horvātijas pārstāvis Dino Jelušičš. Konkursā var piedalīties bērni no astoņu līdz 15 gadu vecumam. Konkursu rīkojot, tika pieņemts lēmums, ka uzvarētāja valstij nav obligāti jāorganizē nākamā gada konkurss.\n", "id": "lvs_Latn_106144"}
{"text": "Kārlis Krievs\n\nKārlis Krievs ( — 1942. gads) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks. Bijis Ventspils pilsētas galva, 2. Saeimas deputāts, satiksmes ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_106145"}
{"text": "Attēls:Kārlis Krievs.png\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Attēlā redzamā persona (Kārlis Krievs) ir mirusi. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n", "id": "lvs_Latn_106146"}
{"text": "Sanita Bajāre\n\nSanita Bajāre (dzimusi ) ir ekonomiste un finanšu speciāliste, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja. Bijusi Pasaules Bankas Direktoru valdes direktora vietniece (2014—2016).\n", "id": "lvs_Latn_106147"}
{"text": "Hērda pussala\n\nHērda pussala (, ) ir ap 10 km gara un līdz 4,5 km plata pussala Livingstona salas dienvidu piekrastē Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Pussala izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā starp Sautbeja ziemeļos un Folsbeja dienvidos līčiem, pussalas galējais dienvidrietumu punkts ir Maiersa rags. Pussala kalnaina, klāta ar ledāju, krasta līnija izrobota.\n\nPussalu no gaisa 1956./1957. gada sezonā nofotografēja FIDASE ekspedīcija. Nosaukta par godu britu Kara foltes hidrogrāfam, kapteinim Tomasam Hērdam (Thomas Hurd; 1757-1823), kurš ieviesa regulāras jūru un okeānu uzmērīšanas dienestu un kura vadībā 1822. gadā tika publicēti Edvarda Brensfīlda 1820. gadā veiktie Brensfīlda šauruma uzmērījumi.\n\nPussalas ziemeļu piekrastē kopš 1988. gada darbojas Spānijas (Huankarlosa I) un Bulgārijas (Sveti Klimenta Ohridski) vasaras polārstacijas.\n", "id": "lvs_Latn_106148"}
{"text": "Harman International Industries\n\nHarman International Industries, Inc. ir ASV uzņēmums, kas nodarbojas ar audiosistēmu, automašīnu palīgsistēmu un citu informācijas tehnoloģiju un inženiertehnisku risinājumu izstrādi, ražošanu un pārdošanu. Dibināts 1980. gadā. Galvenais birojs atrodas Stemfordā, Konektikutā. Tā mātes uzņēmums ir Samsung Electronics.\n", "id": "lvs_Latn_106149"}
{"text": "Baijas Federālais institūts\n\nBaijas Federālais institūts () ir dibināta universitāte Brazīlijas pilsētā Salvadorā.\n", "id": "lvs_Latn_106150"}
{"text": "Orleānas hercogs Filips I\n\nOrleānas hercogs Filips I (); dzimis , miris ) bija Francijas valsts darbinieks, karaļa Luija XIII un Austrijas Annas jaunākais dēls. Francijas karaļa Luija XIV (t.s. Karaļa-Saules) jaunākais brālis. Brāļa valdīšanas laikā pazīstams kā Mesjē (). Burbonu dinastijas Orleānas atzara pamatlicējs.\n\nBūdams pēc dabas sievišķīgs un atklāti homoseksuāls, dinastijas interesēs divreiz apprecējās un radīja vairākus bērnus, kuri savukārt saradojās ar daudzām Eiropas valdnieku dinastijām. Vairākkārt komandēja Francijas karaspēku militārās kampaņās, pazīstamākā Filipa I kauja ir uzvara 1677. gada Kesaelas kaujā, Franču-nīderlandiešu kara laikā.\n", "id": "lvs_Latn_106151"}
{"text": "Žoržs Luijs Leklerks, grāfs de Bifons\n\nŽoržs Luijs Leklerks, grāfs de Bifons (, bieži pazīstams kā Bifons (); dzimis , miris ) bija franču dabaspētnieks, matemātiķis un kosmologs. Dzīves laikā publicēja darbu Histoire naturelle, kas ietekmēja turpmākās dabaszinātnieku paaudzes. Darbojās kā Karaliskā botāniskā dārza (Jardin du Roi) vadītājs. Pretēji Linnejam izvirzīja tēzi par sugu izmaiņām ārējo apstākļu ietekmē, tā likdams pamatus Darvina teorijai. Viens no zinātniskā rasisma pamatlicējiem, jo uzskatīja, ka krāsainās rases ārējo apstākļu ietekmē ir deģenerējušās.\n", "id": "lvs_Latn_106152"}
{"text": "Kārlis Puriņš\n\nKārlis Aleksandrs Puriņš (dzimis Smiltenes pagastā, miris Vācijā) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais Latvijas Republikas finanšu ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_106153"}
{"text": "Agnese Monika\n\nAgnese Monika Muljoto (; dzimusi ) ir indonēziešu dziedātāja un aktrise. Viņas skatuves vārds ir Agnez Mo. Piedalījusies divos Āzijas Dziesmu festivālos Dienvidkorejā. Agnese Monika Muljoto tiek uzskatīta par vienu no visvairāk apbalvotākajām indonēziešu mūziķēm, ir saņēmusi 10 Anugerah Musik Indonesia balvas, kas pielīdzināmas Amerikas Savienotajās Valstīs esošajai Grammy balvai. Izdevusi septiņus albumus indonēziešu un vienu albumu angļu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_106154"}
{"text": "Tabo Mbeki\n\nTabo Mbeki (Thabo Mbeki; dzimis ) ir Dienvidāfrikas politiķis, bijušais Dienvidāfrikas prezidents (1999—2008). 1999. gadā ievēlēts Dienvidāfrikas prezidenta amatā (bija otrais pēcaparteīda perioda prezidents). 2008. gadā viņš atkāpās no prezidenta amata, kad viņam tika izvirzītas apsūdzības par iejaukšanos tiesas prāvās pret Jakobu Zumu. Prezidenta amatā Mbeki nomainīja Kgalema Petruss Motlante.\n", "id": "lvs_Latn_106155"}
{"text": "Pasaules hokeja asociācija\n\nPasaules hokeja asociācija (; , biežāk pazīstama pēc tās saīsinājuma WHA) bija profesionāla hokeja līga, kas pastāvēja no 1971. līdz 1979. gadam un kurā spēlēja ASV un Kanādas komandas.\n\nJau kopš tās dibināšanas līga vēlējās sacensties ar NHL par pasaules vadošās līgas titulu. Tas bija pirmais nopietnais mēģinājums kopš 1926. gada. Līga cerēja izveidot komandas lielās Ziemeļamerikas pilsētās, kurās nebija NHL klubu, tāpat WHA no NHL centās piesaistīt spēlētājus, piedāvājot tiem augstāku samaksu. Jau pirmajā sezonā WHA no NHL izdevās piesaistīt 67 spēlētājus. Līgai pievienojās arī Bobijs Halls, kura 10 gadu līgums par 2,75 miljoniem ASV dolāru sezonā tobrīd bija jauns rekords. Tāpat, atšķirībā no NHL, WHA jau savas pastāvēšanas sākumā aktīvi piesaistīja eiropiešu hokejistus.\n", "id": "lvs_Latn_106156"}
{"text": "Eimija Polere\n\nEimija Meredita Polere (; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise, komiķe, rakstniece un producente.\n\nKļuvusi pazīstama ar darbību NBC skeču šovā Saturday Night Live, kur darbojās laikā no 2001. līdz 2009. gadam. 2004. gadā kopā ar Tīnu Feju sāka vadīt Weekend Update ziņu raidījumu (no 2006. līdz 2008. gadam to darījusi ar Setu Maiersu). Pēc Saturday Night Live pamešanas sāka filmēties seriālā \"Parki un atpūtas zonas\" (Parks and Recreation). Tāpat filmējusies vairākās filmās. Par savu darbību nominēta vairākām balvām, tai skaitā Zelta globusa balvai, Emmy balvai.\n", "id": "lvs_Latn_106157"}
{"text": "Kevins Džeimss\n\nKevins Džordžs Knipfings (; dzimis ), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu Kevins Džeimss (Kevin James), ir amerikāņu aktieris, komiķis, rakstnieks un producents.\n\nPazīstams ar Daga Hefernena lomu CBS televīzijas komēdijseriālā \"Ņujorkas karalis\", kur filmējās laikā no 1998. līdz 2007. gadam. Tāpat Džeimss ir pazīstams ar lomām dažādās kinokomēdijās, tai skaitā \"Pasludinu jūs par Čaku un Leriju\", \"Misija: Lielveikals\", \"Lielie\", \"Zoodārza sargs\" un \"Lielie 2\". 2005. gadā kopā ar Villu Smitu filmējās romantiskajā kinokomēdijā \"Hičs. Konsultants mīlas jautājumos\".\n", "id": "lvs_Latn_106158"}
{"text": "Snuķaiņi\n\nSnuķaiņi (Proboscidea) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojošu dzīvnieku dzimta — ziloņu dzimta (Elephantidae) — un vairākas izmirušas dzimtas. Šīs kārtas sugu galvenās īpašības ir garš, muskuļots snuķveidīgs deguns un ilkņi, kas senākajām sugām ir īsi un neattīstīti. Arī zinātniskais nosaukums Proboscidea ir cēlies no latīņu vārda proboscis, kas latviski nozīmē snuķis.\n", "id": "lvs_Latn_106159"}
{"text": "Zilā marmora bumbiņa\n\n\"Zilā marmora bumbiņa\" () ir Zemes fotogrāfija, ko plkst. 10.39 (UTC) no 45 tūkstošu kilometru liela attāluma uzņēma Apollo 17 apkalpes dalībnieki.\n\nŠī ir viena no slavenākajām fotogrāfijām, kā arī viena no nedaudzajām fotogrāfijām, kurā Zeme ir pilnībā apgaismota — astronautiem tās uzņemšanas brīdī Saule atradās aiz muguras. Astronautiem Zeme izskatījās pēc marmora bumbas, no kurienes arī radies fotogrāfijas nosaukums. Oficiālais NASA fotogrāfijai piešķirtais nosaukums ir AS17-148-22727. Sākotnēji fotogrāfija bija apgriezta otrādi.\n\nFotogrāfija uzņemta ar 70 mm Hasselblad fotoaparātu ar 80 mm lēcu. NASA kā oficiālos fotogrāfijas autorus uzskata visus apkalpes dalībniekus — Jūdžīnu Sernanu, Ronaldu Evansu un Džeku Šmitu —, jo viņi visi misijas laikā uzņēma fotogrāfijas. Lai arī fotogrāfijas īstais autors nav zināms, tiek uzskatīts, ka to varētu būt uzņēmis Šmits.\n", "id": "lvs_Latn_106160"}
{"text": "Amerikas Kinoinstitūts\n\nAmerikas Kinoinstitūts (; AFI) ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, ko izveidoja National Endowment for the Arts aģentūra. Institūts tika dibināts 1967. gadā, kad ASV prezidents Lindons Džonsons parakstīja National Foundation on the Arts and the Humanities Act.\n", "id": "lvs_Latn_106161"}
{"text": "Filtronic\n\nFiltronic plc ir Apvienotās Karalistes uzņēmums, kas nodarbojas ar sakaru iekārtu izstrādi, ražošanu un pārdošanu. Dibināts 1977. gadā.\n\nUzņēmums piedāvā radiofrekvences, mikroviļņu un milimetru viļņu komponentes un apakšsistēmas. Produkciju izmanto bezvadu sakaru ierīcēs, punkts uz punktu sakaru iekārtās, kā arī militārajā un drošības sektorā. Filtronic klienti ir iekārtu ražotāji un mobilo sakaru tīklu operatori.\n", "id": "lvs_Latn_106162"}
{"text": "Frīzlends\n\nFrīzlends () vai Barnāra kalns () ir kalns Dienvidšetlendas salās Antarktikā, Livingstona salas augstākā virsotne. Izvietojies Tangras kalnu grēdā salas austrumos.\n\nKalns bija zināms jau 19. gadsimta sākuma amerikāņu un britu roņu medniekiem, kas to dēvēja par «Frīzlendas kalnu» pēc salas tā laika nosaukuma «Frīzlenda». 1825. gadā Džeimss Vedels salas piekrastē esošu kalnu (mūsdienās Nīdlpīks) nodēvēja par Barnāra kalnu (Barnard Peak) par godu kapteinim Barnāram (Capt. C.H. Barnard), bet pēc 1900. gada šis nosaukums kļūdaini tika attiecināts uz Frīzlenda kalnu. Pēc FIDS ekspedīcijas 1950. gadu beigās kalnam tika atgriezts sākotnējais nosaukums, bet Čīles un Argentīnas avotos tas joprojām tiek dēvēts par Barnāra kalnu.\n\nKalnā pirmā 1991. gada 30. decembrī uzkāpa kataloņu alpīnisti Fransesks Savats (Francesc Sàbat) un Horhe Enrike (Jorge Enrique) no netālās Spānijas polārstacijas Huankarlosa I.\n", "id": "lvs_Latn_106163"}
{"text": "Antuāns Lorāns de Žisjē\n\nAntuāns Lorāns de Žisjē (; dzimis , miris ) bija franču botāniķis. 1789. gadā publicēja darbu Genera plantarum, kurā radīja augu klasifikāciju, kas pamatos tiek izmantota arī mūsdienās, izmantojot sava tēvoča Bernāra de Žisjē nepublicētos materiālus. Ieviesis dzimtas jēdzienu botānikā.\n", "id": "lvs_Latn_106164"}
{"text": "2013. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā\n\n2013. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā bija 30. Pasaules čempionāts orientēšanās sportā, kas notika Somijas slēpošanas kūrortā Vokati, līdzās esošajā Sotkamo un to apkārtnē no līdz . Pasaules čempionāts Somijā notika ceturto reizi. Sacensību programma bija tradicionāla: sprints, vidējā distance, garā distance un stafete.\n\nPar čempionāta lielāko zvaigzni kļuva Šveices sportiste Simona Nigli-Lūdere, kas izcīnīja trīs zelta medaļas individuālajās distancēs un bronzu stafetē. Viņas karjerā pēc šī čempionāta ir jau 23 Pasaules čempiones tituli.\n\nPasaules čempionātā piedalījās arī 9 Latvijas orientieristi. Komandas līderis Edgars Bertuks tāpat kā iepriekšējā Pasaules čempionātā kļuva par bronzas medaļas ieguvēju garajā distancē. Vidējā distancē viņam neizdevās aizstāvēt Pasaules čempiona titulu, distances beigu daļā E. Bertuks guva acs traumu, zaudēja ātrumu un finišēja 8. vietā. Veiksmīgi startēja arī Inga Dambe un Mārtiņš Sirmais — abiem 12. vieta vidējā distancē. Arī abas stafešu komandas finišēja 12. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_106165"}
{"text": "Žoržs Kivjē\n\nŽans Leopolds Nikolā Frederiks Kivjē (, pazīstams kā Žoržs Kivjē (); dzimis , miris ) bija franču dabaspētnieks un zoologs. Salīdzinošās anatomijas, biostratigrāfijas un paleontoloģijas pamatlicējs. Izvirzīja tēzi par to, ka ir dzīvnieku sugas, kas ir izmirušas.\n\nOponēja Žana Batista Lamarka izvirzītajai evolūcijas teorijai. Atklāja mastodontu un nosauca vārdā pterodaktilu. Viens no pirmajiem, kurš izvirzīja tēzi, ka vēsturiski uz Zemes kādreiz dominējuši rāpuļi. Pazīstamākais darbs - Le Règne Animal (1817).\n", "id": "lvs_Latn_106166"}
{"text": "Buļļu sala\n\nBuļļu jeb Daugavgrīvas sala ir sala starp Rīgas līci un Buļļupi pie Daugavas un Lielupes ietekas jūrā. Tā ir lielākā sala Latvijā. Administratīvi ietilpst Rīgas pilsētā un uz tās izvietojušās Daugavgrīvas (austrumos), Rītabuļļu (vidusdaļā) un Vakarbuļļu (rietumos) pilsētas daļas.\n", "id": "lvs_Latn_106167"}
{"text": "Dālbergs\n\nArtūrs Dālbergs (1896—1941) — latviešu virsnieks; Ēriks Dālbergs (Erik Dahlberg; 1625—1703) — zviedru virsnieks, kara inženieris, arhitekts, Rīgas un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators.\n", "id": "lvs_Latn_106168"}
{"text": "Prans\n\nPrans Krišans Sikands (Pran Krishan Sikand; dzimis , miris ) bija indiešu aktieris.\n\nKarjeras laikā filmējies vairāk nekā 350 filmās. Tās sākumā vairāk tēloja labos varoņus, taču vēlāk pievērsās ļaundaru attēlošanai. Filmējies tādās filmās kā Khandaan (1942), Pilpili Saheb (1954), Halaku (1956), Madhumati (1958), Jis Desh Men Ganga Behti Hai (1960), Upkar (1967), Shaheed (1965), Aansoo Ban Gaye Phool (1969), Johny Mera Naam (1970), Victoria No. 203 (1972), Be-Imaan (1972), Zanjeer (1973), Don (1978) un Duniya (1984). Par lomām ir saņēmis vairākus apbalvojumus. 2010. gadā CNN viņu iekļāva savā 25 visu laiku izcilāko Āzijas aktieru sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_106169"}
{"text": "Arnolds Mitulis\n\nArnolds Mitulis ( — 1942. gads) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas zemkopības ministrs no 1926. līdz 1928. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_106170"}
{"text": "Attēls:Arnolds Mitulis.png\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Attēlā redzamā persona (Arnolds Mitulis) ir mirusi. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n", "id": "lvs_Latn_106171"}
{"text": "Āfrikas nagaiņi\n\nĀfrikas nagaiņi (Paenungulata) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder Āfrikas placentāļiem (Afrotheria). Tā apvieno 3 mūsdienās dzīvojošu sugu kārtas (ziloņus, sirēnas un dasijus) un 2 izmirušas kārtas.\n\nŠīs grupas bāzes kārta ir damanu karta (Hyracoidea) un tai seko embritopodi (Embrythopoda). Atlikušās trīs kārtas — sirēnas, desmostilijas un snuķaiņi ir savstarpēji vistuvāk radniecīgas. Zinātnieki uzskata, ka šīm pēdējām trim kārtām bijis kopīgs ūdenī dzīvojošs priekštecis, kas dzīvojis Tetisa jūras piekrastēs.\n", "id": "lvs_Latn_106172"}
{"text": "Jāņa Baltvilka balva\n\nJāņa Baltvilka balva ir ikgadēja balva par sasniegumiem bērnu literatūrā, ko pasniedz katru gadu jūlijā, Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā.\n", "id": "lvs_Latn_106173"}
{"text": "Andruss Kivirehks\n\nAndruss Kivirehks (, dzimis ) ir igauņu rakstnieks un dramaturgs. Viņa darbi tulkoti vairākās valodās.\n", "id": "lvs_Latn_106174"}
{"text": "Melānija Vanaga\n\nMelānija Vanaga (dzimusi Šleija 1905. gada 4. septembrī Drabešu pagasta \"Kalna Sermuļos\", mirusi 1997. gada 23. septembrī Carnikavā) bija latviešu rakstniece un žurnāliste.\n", "id": "lvs_Latn_106175"}
{"text": "Filips (Beļģija)\n\nFilips (dzimis ) ir pašreizējais Beļģijas karalis.\n\nSāka valdīt , kad viņa tēvs Alberts II atteicās no troņa.\n\nIzglītību ieguvis Beļģijas Karaliskajā militārajā akadēmijā, Triniti koledžā un Stenforda Universitātē. 1999. gadā apprecējās ar princesi Matildi, viņiem ir četri bērni. 2013. gadā karalis Alberts II paziņoja par atteikšanos no troņa 2013. gada jūlijā Filipa labā.\n", "id": "lvs_Latn_106176"}
{"text": "Āzijas ziloņi\n\nĀzijas ziloņi (Elephas) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga - Āzijas zilonis (Elephas maximus) un vairākas izmirušas sugas. Ģints zinātniskā nosaukuma izcelsme saistīta gan ar grieķu, gan latīņu valodu. Grieķu valodā Elephas nozīmē zvērs, bet latīņu valodā ele nozīmē arka, bet phant - milzīgs.\n", "id": "lvs_Latn_106177"}
{"text": "Āfrikas ziloņi\n\nĀfrikas ziloņi (Loxodonta) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir 2 mūsdienās dzīvojoša sugas — Āfrikas meža zilonis (Loxodonta cyclotis) un Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana), kā arī vairākas izmirušas sugas. Vēl nesenā pagātnē abas dzīvojošās Āfrikas ziloņu sugas tika klasificētas kā sugas Āfrikas zilonis pasugas. Pēdējo gadu ģenētiskie un morfoloģiskie pētījumi ir ieviesuši korekcijas sistemātikā.\n\nĀfrikas ziloņi savvaļā sastopami Āfrikas austrumos, dienvidos un rietumos. Tie mājo savannā, biezos mežos, mopānu un un miombo mežu audzēs, Sāhilas joslas krūmājos un tuksnesī.\n", "id": "lvs_Latn_106178"}
{"text": "Markuss Gailītis\n\nMarkuss Gailītis ( — ) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas zemkopības ministrs no 1925. līdz 1926. gadam, kā arī Latvijas Satversmes sapulces un 2. Saeimas deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_106179"}
{"text": "1993. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n1993. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas šaha čempionāti vīriešiem un sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_106180"}
{"text": "Basra\n\nBasra (, al-Baṣra) ir pilsēta Irākas dienvidaustrumos netālu no Irānas un Kuveitas robežām. 2012. gadā Basrā dzīvoja 2,01 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir otra lielākā pilsēta Irākā aiz valsts galvaspilsētas Bagdādes. Nozīmīga ostas pilsēta, lai gan neatrodas tieši Persijas līča krastā, bet gan Šatelarabas upes krastos. Svarīgs naftas ieguves un pārstrādes centrs. Attīstīti ķīmiskās rūpniecības un tekstilrūpniecības uzņēmumi. Basra tiek dēvēta arī par \"Tuvo Austrumu Venēciju\".\n", "id": "lvs_Latn_106181"}
{"text": "1994. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n1994. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas šaha čempionāti vīriešiem un sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_106182"}
{"text": "Mākslas vingrošana\n\nMākslas vingrošana ir sporta veids, kurā sportistes individuāli vai komandās (komandā esot vismaz diviem cilvēkiem) veido kompozīcijas ar vienu vai diviem priekšmetiem: aukla, aplis, vāles, bumba, lente, kā arī brīvais vingrojums (netiek izmantots neviens no rīkiem). Individuālajās sacensībās sportistes kompozīciju veido, izmantojot tikai vienu rīku. Kad uzstājas komanda, var tikt maksimāli izmantoti divi dažādi rīki. Tajā pašā laikā sportiste vingrojuma laikā var nomainīt savu rīku. Vērtēšanas sistēma laika gaitā ir mainījusies. Līdz 2001. gadam, līdzīgi kā tas ir sporta vingrošanā, sportistu sniegums tika vērtēts līdz 10 ballu sistēmā, savukārt pašlaik — 30 ballu sistēmā. Olimpiskajās spēlēs mākslas vingrošana ir iekļauta kopš . Lielākos panākumus tajās ir guvušas Krievijas sportistes.\n", "id": "lvs_Latn_106183"}
{"text": "Bulta\n\nBulta ir no metāla, koka vai kaula izgatavota tieva stiegra ar vienu noasinātu galu vai uzgali, kuru izšauj ar loku vai stopu (arbaletu). Pirmās bultas tika izgatavotas aptuveni gadus pirms mūsu ēras akmens laikmetā. Pirms šaujampulvera izgudrošanas loks un bultas bija viens no izplatītākajiem ieročiem.\n", "id": "lvs_Latn_106184"}
{"text": "Kārlis Hilperts\n\nKārlis Hilperts (; — ) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_106185"}
{"text": "Saparmurats Nijazovs\n\nSaparmurats Nijazovs (, , ) jeb Turkmenbaši ( — \"Visu turkmēņu tēvs\"; dzimis , miris ) bija PSRS un Turkmenistānas valstsvīrs, Turkmenistānas pirmais prezidents (vēlāk arī prezidents uz mūžu) no līdz pat savai nāvei .\n\nLaikā no 1985. līdz 1991. gadam S. Nijazovs bija Turkmenistānas komunistiskās partijas vadītājs, taču pēc PSRS sabrukuma tika ievēlēts par Turkmenistānas prezidentu. Vēlāk viņš vairākas reizes tika pārvēlēts, līdz Tautas padome, kas ir valsts augstākais pārstāvniecības orgāns, pieņēma lēmumu, ka viņš savā amatā paliks līdz mūža beigām. S. Nijazovs mira no miokarda infarkta.\n", "id": "lvs_Latn_106186"}
{"text": "Īrijas karogs\n\nĪrijas karogs ir viens no Īrijas oficiālajiem valsts simboliem. Tas sastāv no trim vienāda platuma vertikālām līnijām — zaļas, baltas un oranžas. Tas ir taisnstūra formas, malu attiecība ir 1:2. Lai gan karoga krāsu nozīme netiek pieminēta Īrijas konstitūcijā, valdība ir paziņojusi, ka zaļā krāsa nozīmē gēlu tradīcijas, oranžā krāsa apzīmē Oranijas Viljama sekotājus Īrijā, savukārt baltā krāsa simbolizē mieru. Karogu pieņēma 1919. gadā pēc neatkarības kara.\n", "id": "lvs_Latn_106187"}
{"text": "Viljams III\n\nViljams III un II (, ; dzimis , miris ) bija Orānas princis kopš dzimšanas. Laikā no 1672. gada līdz pat savai nāvei viņš bija Holandes, Zēlandes, Utrehtas, Gelderas un Overiselas stadhaulders. No 1689. gada viņš valdīja Anglijā un Īrijā kā Viljams III. Tāpat bija arī Skotijas karalis, taču tur viņš pazīstams kā Viljams II. notikušajā tā sauktajā \"Slavenajā revolūcijā\" tika gāzts tobrīdējais karalis Džeimss II un tronī nonāca Viljams III. Britu salās viņš valdīja kopā ar savu sievu Mariju II līdz viņas nāvei 1694. gadā. Pats Viljams mira .\n", "id": "lvs_Latn_106188"}
{"text": "Orānijas Vilhelms (nozīmju atdalīšana)\n\nAnglijas karalis Viljams III (William III & II, 1650-1702) nīderlandiešu līderis Vilhelms Klusētājs (Willem van Oranje/Willem de Zwijger, 1533-1584)\n", "id": "lvs_Latn_106189"}
{"text": "Vendi\n\nvendi — viduslaiku Pielabas slāvu nosaukums (, ); vendi — etniska grupa Latvijas teritorijā (Ventavā, vēlāk Cēsīs) viduslaikos; vendi — etniska grupa Dienvidāfrikas ziemeļaustrumos, Zimbabvē un Mozambikā.\n", "id": "lvs_Latn_106190"}
{"text": "Cepure\n\nCepure ir daļa no apģērba, kuru izmanto galvas nosegšanai. Cepures valkā, lai pasargātu galvu no nokrišņiem, ceremoniālu un reliģisku iemeslu dēļ, drošības pēc un arī kā modes aksesuāru. Vēsturiski cepure norādīja arī sociālo stāvokli sabiedrībā. Mūsdienās cepure un tās valkāšanas veids visbiežāk norāda uz piederību zināmai sociālai grupai.\n", "id": "lvs_Latn_106191"}
{"text": "Nova Demba\n\nNova Demba () ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē uz dienvidiem no Tarnobžegas. Pilsētā atrodas kara munīcijas rūpnīca Dezamet.\n", "id": "lvs_Latn_106192"}
{"text": "Starptautiskā Futbola asociācijas valde\n\nStarptautiskā Futbola asociācijas valde (IFAB) ir organizācija, kas nosaka spēles noteikumus futbolā.\n", "id": "lvs_Latn_106193"}
{"text": "1995. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n1995. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas šaha čempionāti vīriešiem un sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_106194"}
{"text": "1996. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n1996. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas šaha čempionāti vīriešiem un sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_106195"}
{"text": "Kazimiriški\n\nKazimiriški (arī Kazimirišķi) ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā. Izvietojusies pagasta austrumdaļā Ilūkstes un Mundas starpupē no pagasta centra Pilskalnes, no novada centra Daugavpils un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Kazimirišķu muižas (Kasimirischek) centra. Kazimirišķu muižas parks ir vietējas nozīmes dabas piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_106196"}
{"text": "Valters Halšteins\n\nValters Halšteins (; dzimis , miris ) bija vācu jurists un politiķis. Viens no Eiropas Savienības pamatlicējiem. Pirmais Eiropas Komisijas prezidents no 1958. līdz 1967. gadam. Halšteina vārdā nosaukta Halšteina doktrīna.\n", "id": "lvs_Latn_106197"}
{"text": "Umajādu kalifāts\n\nUmajādu kalifāts () bija otrais no četriem lielajiem arābu kalifātiem Tuvajos Austrumos, kas izveidojās pēc pravieša Muhameda nāves. Umajādu kalifāts pastāvēja no 661. gada līdz 750. gadam, kad tika izveidots Abāsīdu kalifāts un Kordovas emirāts. Kalifāta pastāvēšanas laikā valdīja četrpadsmit Umajādu dinastijas kalifi: Muāvija I (661-680), Jazīds I (680-683), Muāvija II (683–684), Marvāns I (684–685), Abdelmaliks (685–705), Al Valids I (705–715), Suleimans ibn Abdelmaliks (715–716), Umars II (717-720), Jazīds II (720–724), Hišams ibn Abdelmaliks (724–743), Al-Valids II (743–744), Jazīds III (744), Ibrahims ibn Al-Valids (744) un Marvāns II (744–750). Lai gan Umajādu dinastijas dzimtā pilsēta ir Meka, kalifāta galvaspilsēta bija Damaska.\n", "id": "lvs_Latn_106198"}
{"text": "Šaņduna\n\nŠaņdunas province () ir viena no Ķīnas 22 provincēm. Province atrodas Lielajā Ķīnas līdzenumā. Robežojas ar Hebei, Henaņu un Dzjansu provincēm. Austrumos to apskalo Dzeltenā jūra. Provinces administratīvais centrs ir Dzjinaņa, bet lielākā pilsēta ir Cjindao. 2010. gadā Šaņdunas provincē dzīvoja 95,8 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 99,3% ir haņi, 0,6% — hueji, bet 0,1% — citi.\n", "id": "lvs_Latn_106199"}
{"text": "Pilskalne (Augšdaugavas novads)\n\nPilskalne (agrāk Šlosberga) ir ciems Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā. Izvietojusies pagasta dienviddaļā Dubupītes krastā pie autoceļa P70 no novada centra Daugavpils un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Šlosbergas muižas (Schloßberg) centra. Pilskalnē atrodas pagasta pārvalde, Ilūkstes novada tūrisma informācijas centrs, viesu nams, veikals. Ziemeļos no Pilskalnes Tartaka ezera krastā atrodas dabas liegums ar tūristu takām «Pilskalnes Siguldiņa».\n", "id": "lvs_Latn_106200"}
{"text": "Rīgas Latviešu teātris\n\nRīgas Latviešu teātris bija pirmais profesionālais latviešu teātris, kas darbojās no 1868. gadam līdz 1919. gadam Rīgas Latviešu biedrības pārziņā.\n\nSākumā tas bija amatieru teātris, bet 1880. gados kļuva par profesionālu teātri. 1908. gadā Rīgas Latviešu biedrības nama ēka nodega, teātris pārvācās uz koka ēku (aiz tagadējās Latvijas Nacionālā teātra ēkas) un strādāja tur līdz 1916. gadam ar jaunu nosaukumu — Interimteātris. 1916. gadā teātris sāka darboties tagadējā Latvijas Nacionālā teātra ēkā, kur atradās līdz teātra slēgšanai.\n\nTeātrī notika Aspazijas, Rūdolfa Blaumaņa, Annas Brigaderes lugu pirmiestudējumi, tajā pirmo reizi latviski iestudēja virkni pasaules klasikas darbus, teātrī notika pirmās operu un operešu izrādes latviešu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_106201"}
{"text": "Simbols\n\nSimbols ir tēls (priekšmets, parādība, dzīva būtne), ar ko tiek pausta vai atzīmēta kāda ideja vai tēls mākslas darbā. Simbols var būt gan, piemēram, kāda grafiska zīme, gan priekšmets, dzīvnieks, krāsa, skaņdarbs vai apzīmējums kādam noteiktam jēdzienam. Simbola nozīmi nosaka daudzi faktori, kā lietojuma popularitāte, vēsture un konteksts. Piemēram, sadzīvē plaši lietotas piktogrāfiskas norādes, kā ceļa zīmes, arī marķējums uz apģērba, kas norāda, kā tas jāmazgā, emotikoni komunikācijā internetā, kas apzīmē emocijas, zīmoli ir simboli. Arī burti un cipari ir simboli. Bieži vien simboli tiek izmantoti zinātnē, piemēram, elektronikā, ķīmijā, matemātikā, kā arī astroloģijā. Vizuāli simboli arī bieži tiek izmantoti, lai brīdinātu par briesmām. Tāpat arī karogs, ģerbonis un himna ir simboli, kas simbolizē valsti.\n\nSimbols literatūrā ir tēli, kas nosacīti pārstāv kādu ideju. Latviešu literatūrā arī ir sastopami simboli, piemēram, Auseklītis, Gaismas pils un citi.\n", "id": "lvs_Latn_106202"}
{"text": "1997. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n1997. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas šaha čempionāti vīriešiem un sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_106203"}
{"text": "1998. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n1998. gada Latvijas šaha čempionāts bija Latvijas šaha čempionāti vīriešiem un sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_106204"}
{"text": "Lego Harry Potter: Years 5–7\n\nLego Harry Poteer: Year 5-7 ir 2011. gada datorspēle no Lego spēļu sērijas, kuru izstrādājis Traveller's Tales un izdevis Warner Bros. Izdota 2011. gada 11. novembrī ASV un 18. novembrī Eiropā, spēle ir balstīta uz Lego Harry Potter sēriju un bāzēta uz pēdējām četrām Harija Potera filmām: Harijs Poters un Fēniksa ordenis, Harijs Poters un Jauktasiņu Princis, Harijs Poters un Nāves dāvesti: Pirmā daļa un Harijs Poters un Nāves dāvesti: Otrā daļa. Spēle izdota PlayStation 3, Xbox 360, PlayStation Portable, PlayStation Vita, Wii, Nintendo DS, Nintendo 3DS PC un IOS. Pirmais no trim treileriem tika izdots 2011. gada 6. oktobrī, un demo versija tika izdota 1. novembrī. Izdota Steam 2012. gada 6. janvārī.\n", "id": "lvs_Latn_106205"}
{"text": "1999. gada Latvijas čempionāts šahā\n\nLatvijas 1999. gada šaha čempionāts vīriešiem notika no 17. līdz 25. martam Rīgā. Turnīrs noritēja pēc Šveices sistēmas 9 kārtās. Šoreiz gan turnīrā nepiedalījās vadošie Latvijas šahisti. Par turnīra uzvarētāju un Latvijas čempionu kļuva Arturs Neikšāns. Otro vietu ieņēma Arnolds Luckāns, bet trešais palika pieredzējušais Oļegs Batakovs.\n\nLatvijas 1999. gada šaha čempionāts sievietēm notika no 5. līdz 13. martam Rīgā. Dana Reizniece pieveica visas savas pretinieces un ar simtprocentīgu rezultātu otro gadu pēc kārtas kļuva par Latvijas čempioni. Tāpat kā iepriekšējā gadā otrā bija Tatjana Voronova, bet trešo vietu ieņēma Ilze Bērziņa.\n", "id": "lvs_Latn_106206"}
{"text": "Svante Arrēniuss\n\nSvante Augusts Arrēniuss (; dzimis , miris ) bija zviedru fiziķis un ķīmiķis, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem. 1903. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Viņa vārdā ir nosaukts vienādojums, krāteris uz Mēness un laboratorija Stokholmas Universitātē. Viņš ir pazīstams arī kā elektrolītiskās disociācijas teorijas pamatlicējs.\n\nAr Zviedrijas Zinātņu akadēmijas stipendiju 1885. gadā strādājis arī Rīgā kopā ar Vilhelmu Ostvaldu, šajā laikā radot jonu teorijas pamatprincipus. S. Arrēniuss bija Rīgas Politehniskā institūta goda loceklis (1912).\n", "id": "lvs_Latn_106207"}
{"text": "Krēza\n\nKrēza () ir Francijas departaments, viens no divpadsmit Jaunakvitānijas reģiona departamentiem. Tas ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti franču revolūcijas laikā 1790. gada 4. martā. Krēzas administratīvais centrs ir Gerē. Departaments administratīvi ir sadalīts divos apgabalos (arrondissements): Arrondissement du Aubusson; Gerē apgabals (Arrondissement du Guéret).\n", "id": "lvs_Latn_106208"}
{"text": "Pauls Laukss\n\nPauls Laukss (; dzimis Veimārā, miris Rīgā) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_106209"}
{"text": "Ivelīna\n\nIvelīna () ir Francijas departaments, viens no astoņiem Ildefransas reģiona departamentiem. Ivelīnas administratīvais centrs ir Versaļa. Departaments administratīvi tiek iedalīts četros apgabalos (arrondissements): Arrondissement du Mantes-la-Jolie; Arrondissement du Rambouillet; Arrondissement du Saint-Germain-en-Laye; Versaļas apgabals (Arrondissement du Versailles).\n", "id": "lvs_Latn_106210"}
{"text": "Fillaha\n\nFillaha (; ; , , ) ir otra lielākā pilsēta Karintijas federālajā zemē Austrijas dienvidu daļā pie Dravas upes un ir svarīgs satiksmes mezgls Austrijā un visā Alpu-Adrijas reģionā. Tās iedzīvotāju skaits 2011. gadā bija 59 285.\n\nPilsētas apkārtnē norisinājās 1987. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā.\n", "id": "lvs_Latn_106211"}
{"text": "Adrianu Leite Ribeiru\n\nAdrianu Leite Ribeiru (, dzimis ), plašāk pazīstams vienkārši kā Adrianu, ir bijušais Brazīlijas futbolists. Viņš četras reizes ir kļuvis par Itālijas futbola čempionāta A sērijas uzvarētāju, vienreiz ieguvis FIFA Konfederāciju kausu, vienreiz — Copa America uzvarētāja titulu un trīs reizes atzīts par Itālijas čempionāta gada labāko futbolistu.\n", "id": "lvs_Latn_106212"}
{"text": "Kristians Hansens\n\nKristians Hansens (; — ) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_106213"}
{"text": "Emirates Stadium\n\nEmirates Stadium ir futbola stadions, kas atrodas Londonā. Kopš 2006. gada šajā stadionā mājas spēles aizvada Anglijas futbola Premjerlīgas klubs Arsenal. Pēc skatītāju sēdvietu daudzuma () Emirates Stadium ir trešais lielākais futbola stadions Anglijā aiz Wembley Stadium un Old Trafford.\n", "id": "lvs_Latn_106214"}
{"text": "Ernsts Antons fon Krozigs\n\nErnsts-Antons fon Krozigs (; — ) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_106215"}
{"text": "Centrālās algonkinu valodas\n\nCentrālās algonkinu valodas ir valodu grupa, kas veido vienu no trijām algonkinu valodu saimes apakšgrupām. Šīs apakšgrupas valodas nav ciešāk radnieciskas par citām algonkinu valodām, un literatūrā pieņemtais iedalījums ir ģeogrāfisks.\n", "id": "lvs_Latn_106216"}
{"text": "Frīdrihs Vilhelms Boks\n\nFrīdrihs Vilhelms Boks (, — ) bija vācu virsnieks, SS oberfīrers, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_106217"}
{"text": "Meirānu bibliotēka\n\nMeirānu bibliotēka ir kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kas atrodas Indrānu pagasta Meirānos, un kuras mērķis ir visu pagasta iedzīvotāju bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informacionālā apkalpošana, kura veic iespieddarbu un citu dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu un saglabāšanu. Bibliotēka pirmoreiz minēta \"Latvijas Bibliotēku Padomes Gadagrāmatā\" Bibliotēku sarakstā 1931. gada 1. janvārī, bet Meirānu bibliotēkas biedrība ir minēta jau 1914. g.\n\nIekļauties valsts Vienotajā informācijas sistēmā, nodrošināt iedzīvotājiem bibliotekāros pakalpojumus. Saglabāt esošās vai palikušās kultūras vērtības ar domu tālāk attīstīt informatizācijas procesus, neaizmirstot, ka bibliotēkas pamatvērtība ir grāmata un rakstītais vārds.\n\nVeidot universālu (atbilstoši savām funkcijām un iespējām) un aktuālu, dažādam lietotāju vecumam un izglītības līmeņiem atbilstošu, dažādu veidu, nozaru un valodu dokumentu krājumu.\n\nNodrošināt uzziņu fondu visās zinātņu nozarēs (vārdnīcas - valodu un skaidrojošās), enciklopēdijas, rokasgrāmatas, bibliogrāfiskos un novadpētnieciskos izdevumus, priekšroku dodot latviešu autoru izdevumiem.\n", "id": "lvs_Latn_106218"}
{"text": "Elvi florbola līga\n\nElvi florbola līga (līdz 2015. gadam — Latvijas florbola Virslīga) ir augstākā vīriešu florbola līga Latvijā. Tā sastāv no 11 komandām. Līdz 2010. gadam līgā piedalījās arī viena komanda no Igaunijas. 2015. gada janvārī par Latvijas Florbola Virslīgas ģenerālsponsoru kļuva mazumtirgotājs ELVI, un līga mainīja nosaukumu uz \"Elvi florbola līga\".\n", "id": "lvs_Latn_106219"}
{"text": "Šia Lebafs\n\nŠia Lebafs (Shia Saide LaBeouf; dzimis ) ir amerikāņu aktieris.\n\nViņš kļuva pazīstams ar lomu Disney Channel seriālā Even Stevens un debitēja kino ar lomu 2003. gada filmā Holes. 2007. gadā bijis galvenās lomas atveidotājs divās filmās: \"Paranoja\" un \"Transformeri\". Vēl filmējies tādās filmās kā \"Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts\", \"Transformeri 2: Pieveikto atriebība\", \"Volstrīta: Nauda nekad neguļ\", \"Transformeri 3: Mēness no otras puses\", \"Zemesriekstu sviesta piekūns\". 2004. gadā debitēja kā režisors īsfilmā Let's Love Hate. Saņēmis divas Teen Choice balvas un vienu BAFTA balvu.\n", "id": "lvs_Latn_106220"}
{"text": "Čeks\n\nČeks () ir vērtspapīrs, dokuments un finanšu instruments, parasti papīra formātā, kas nosaka kārtību, kādā izmaksā naudu no čeka devēja bankas konta. Par čeku sauc arī talonu, kuru pircējiem izdod pārdēvēji tirdzniecības vietās pēc pirkuma veikšanas, vai arī papīru, kurš jāapmaksā pie kases.\n", "id": "lvs_Latn_106221"}
{"text": "Berlīnes olimpiskais stadions\n\nBerlīnes olimpiskais stadions () ir olimpiskais stadions, kas atrodas Vācijas galvaspilsētā Berlīnē. To 1934. gada sāka celt 1936. gada vasaras olimpisko spēļu vajadzībām. Pārbūvēts 1974. gada FIFA Pasaules kausa vajadzībām un otrreiz renovēts 2006. gada FIFA Pasaules kausam. Kopš 1963. gada šajā stadionā mājas spēles aizvada futbola klubs Hertha BSC.\n", "id": "lvs_Latn_106222"}
{"text": "Astoņkājis Pols\n\nAstoņkājis Pols (; dzimis , miris ) bija astoņkājis no Veimutas, Anglijas. Tas dzīvoja Jūras dzīves centrā Oberhauzenē, Vācijā, un kļuva plaši pazīstams visā pasaulē, kad precīzi spēja paredzēt visu Vācijas futbola izlases spēļu rezultātus 2010. gada Pasaules kausa izcīņā, kā arī fināla iznākumu.\n\nPolam uzvarētāja paredzēšanai tika novietotas divas kastes ar ēdamgliemenēm tajās, uz katras kastes bija to valstu karogi, kas piedalījās nākamajā futbola spēlē. Tika uzskatīts, ka tā valsts, no kuras kastes tas paņems pirmās gliemenes, arī uzvarēs spēlē. Pola prognozes bija precīzas četrām no sešām Vācijas izlases spēlēm 2008. gada Eiropas čempionātā, kā arī visās septiņās Vācijas izlases spēlēs 2010. gada Pasaules kausā. Vēl tas precīzi paredzēja Spānijas uzvaru pār Nīderlandi Pasaules kausa finālā.\n\nAstoņkājis mira 2010. gada oktobrī.\n", "id": "lvs_Latn_106223"}
{"text": "Parastais astoņkājis\n\nParastais astoņkājis jeb vienkārši astoņkājis (Octopus vulgaris) ir astoņkāju dzimtas (Octopodidae) suga, kas ir visvairāk pētītā astoņkāju suga pasaulē.\n\nAstoņkāja dabīgais izplatības areāls ietver Vidusjūru, Atlantijas okeāna abus krastus, Indijas okeāna krasta līnija un Klusā okeāna Āzijas krastu. Rietumos ziemeļu robeža atrodas pie Britu salām. Tas sastopams Azoru, Kanāriju un Kaboverdes salu krastos. Austrumos pie Amerikas krastiem izplatības areāls starp ziemeļu un dienvidu robežām nav tik plašs kā rietumos.\n\nAstoņkāji plaši izmanto cilvēku pārtikā. Katru gadu nozvejo 20 000—100 000 tonnas.\n", "id": "lvs_Latn_106224"}
{"text": "Bezspuru astoņkāji\n\nBezspuru astoņkāji jeb īstie astoņkāji (Incirrina) ir galvkāju klases (Cephalopoda) apakškārta, kas pieder astoņkāju (Octopoda) kārtai. Bezspuru astoņkāji var būt gan bentiskie, gan pelaģiskie organismi. No otras astoņkāju apakškārtas — spurotajiem astoņkājiem (Cirrina) — tie atšķiras ar to, ka tiem uz galvas nav divu spuru, ka tiem nav iekšējā apvalka jeb skeleta un ka to piesūcekņiem nav ūsiņu (cirri).\n\nBezspuru astoņkāji parasti mājo netālu no krasta līnijas un ne pārāk lielā dziļumā, bet dažas sugas ir izņēmumi un dzīvo līdz pat 8000 metru dziļumā. Astoņkāji parasti izvēlas akmeņainu grunti, bet tie dzīvo arī smilšainās vietās.\n", "id": "lvs_Latn_106225"}
{"text": "Astoņkāju dzimta\n\nAstoņkāju dzimta (Octopodidae) ir astoņkāju kārtas (Octopoda) dzimta, kas pieder bezspuru astoņkāju apakškārtai (Incirrina). Šajā dzimtā ir lielākā daļa zināmās astoņkāju sugas, vairāk kā 200 sugas. Lielākā daļa no tām ir bentiskie organismi. Šīs dzimtas sugas ir dabas pētniekiem vislabāk zināmās astoņkāju sugas.\n\nZinātniskais nosaukums octopus grieķu valodā nozīmē astoņas kājas.\n", "id": "lvs_Latn_106226"}
{"text": "Astoņkāju ģints\n\nAstoņkāju ģints (Octopus) ir astoņkāju dzimtas (Octopodidae) lielākā ģints, kurā ir vairāk nekā 100 sugas. Šīs ģints sugas ir sastopamas visos pasaules okeānos un daudzās jūrās.\n\nZinātniskais nosaukums octopus grieķu valodā nozīmē astoņas kājas. Ģints sistemātika ir ļoti mainīga. Balstoties uz jaunākajiem atklājumiem, zinātnieki ik pa laikam kādas sugas sistematizē citā vai jaunā ģintī.\n", "id": "lvs_Latn_106227"}
{"text": "Indijas rūpija\n\nIndijas rūpija () ir Indijas nacionālā valūta. Indijas rūpijas plaši izmanto arī Butānā un Nepālā, lai gan šajās valstīs tā nav oficiālā valūta. Indijas rūpijas simbols ir , bet ISO 4217 kods ir INR. Viena rūpija sīkāk dalās 100 paisēs. Indijas rūpija ir piecpadsmitā visvairāk mainītā naudas vienība pasaulē pēc tās vērtības.\n", "id": "lvs_Latn_106228"}
{"text": "Kristaps Keggi\n\nKristaps Juris Keggi, arī Kristaps Kegi (dzimis Rīgā, miris ) bija latviešu ķirurgs ortopēds. LZA Goda loceklis (1990), Rīgas Stradiņa universitātes (1997) un Latvijas Universitātes (2009) goda doktors, mecenāts medicīnā, izglītībā, sportā un kultūrā. Keggi bija starptautiski atzīts eksperts gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšanas operācijās. Kristaps Keggi bija Luda Bērziņa balvas dibinātājs un galvenais mecenāts.\n", "id": "lvs_Latn_106229"}
{"text": "Truly Madly Deeply\n\nTruly Madly Deeply ir vācu deju projekta Cascada singls no grupas debijas albuma Everytime We Touch. Singls tika laists klajā Lielbritānijā jau 2006. gada 31. janvārī, bet Amerikā tas iznāca vien 2007. gada 13. martā. Singlā iekļauta arī dziesmas lēnā versija.\n", "id": "lvs_Latn_106230"}
{"text": "Jānis Ikaunieks (astronoms)\n\nJānis Ikaunieks (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu astronoms, Latvijas Zinātņu akadēmijas Baldones observatorijas dibinātājs Baldones Riekstukalnā un pirmais tās direktors. Lielu savu dzīves daļu veltīja, lai Latvijā tiktu uzcelta moderna astronomiskā observatorija.\n", "id": "lvs_Latn_106231"}
{"text": "A Neverending Dream\n\nA Neverending Dream ir vācu deju projekta Cascada singls no grupas debijas albuma Everytime We Touch. Tas kļuva par piekto singlu Vācijā, bet Lielbritānijā tas tika laists klajā kā ceturtais singls. Dziesmas videoklipa pirmizrāde notika televīzijas kanālos Fizz un The Box. Tas sasniedza 46. vietu Lielbritānijā un sagādāja nelielu vilšanos, jo iepriekšējie singli bija sasnieguši pat top 10.\n", "id": "lvs_Latn_106232"}
{"text": "Last Christmas (Cascada singls)\n\nLast Christmas ir vācu deju projekta Cascada singls no grupas otrā studijas albuma Perfect Day. Singls tika izdots vienīgi ciparu formātā. Šis singls kļuva par pirmo no otrā albuma.\n", "id": "lvs_Latn_106233"}
{"text": "What Hurts The Most\n\nWhat Hurts The Most ir vācu deju projekta Cascada singls no grupas otrā studijas albuma Perfect Day. Šis singls kļuva par otro Cascada hitu, kurš iekļuvis Amerikas Top 100. Tam bija arī lieliski panākumi visur citur pasaulē, un tas kļuva par vienu no lielākajiem Cascada hitiem.\n", "id": "lvs_Latn_106234"}
{"text": "Hērlena\n\nHērlena (; ) ir pilsēta un municipalitāte Nīderlandes dienvidaustrumu daļā. Municipalitāte ir otra lielākā Limburgas provincē. Tā veido daļu no Parkstad Limburg aglomerācijas ar 220 000 iedzīvotājiem (iepriekš zināma kā Oostelijke Mijnstreek).\n\nPēc agriem romiešu iesākumiem un piezemēta viduslaiku perioda, 19. gadsimta beigās Hērlena kļuva par Nīderlandes akmeņogļu ieguves centru. 20. gadsimtā arhitekts Frics Pētzs bija nozīmīgākais mūsdienu pilsētas veidola radītājs. Viņa slavenākā būve pilsētas centrā ir tā sauktā Glaspaleis (Stikla pils), kura ir iekļauta tūkstoš pasaulē svarīgāko 20. gadsimta ēku sarakstā.\n\nPilsētas apkārtnē norisinājās 1967. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā.\n", "id": "lvs_Latn_106235"}
{"text": "Progress M-15M\n\nProgress M-15M (Прогресс М-15М) ir Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). To palaida .\n\nProgress M-15M pirmo reizi tika izmēģināta jauna tuvošanās un saslēgšanās sistēma Kurs-NA, kas signāla analogās apstrādes aparatūras vietā izmanto mikroprocesorus.\n", "id": "lvs_Latn_106236"}
{"text": "What Do You Want from Me?\n\nWhat Do You Want From Me? ir vācu deju projekta Cascada singls no grupas otrā studijas albuma Perfect Day. Singls Vācijā iznāca ātrāk nekā citur Eiropā.\n", "id": "lvs_Latn_106237"}
{"text": "Because the Night\n\nBecause The Night ir vācu deju projekta Cascada singls no grupas otrā studijas albuma Perfect Day. 2008. gada 28. maijā YouTube tika publicēts dziesmas videoklips.\n", "id": "lvs_Latn_106238"}
{"text": "Perfect Day\n\nPerfect Day ir vācu deju projekta Cascada pēdējais singls no grupas otrā studijas albuma Perfect Day. Pēc grupas 2008. gada vasaras hīta Because The Night iznākšanas, tika baumots, ka par nākamo singlu kļūs dziesma Perfect Day. Tomēr pati grupa nesniedza nekādus komentārus. Pēc Perfect Day Tour Natālija Horlere nesniedza nekādu informāciju par nākamo singlu.\n", "id": "lvs_Latn_106239"}
{"text": "Evacuate the Dancefloor\n\nEvacuate the Dancefloor ir vācu deju projekta Cascada pirmais singls no grupas trešā studijas albuma Evacuate the Dancefloor. Singlā pieaicināts arī viesmākslinieks. Vācu reperis Carlprit. Šis singls kļuva par pirmo Cascada Nr.1 singlu Lielbritānijā un tur noturējās 2 nedēļas. Evacuate the Dancefloor ir pats lielākais grupas hits. Kādā intervijā Natālija Horlere atklāja, ka viņas balss ir ļoti piemērota R&B stilam, tomēr viņai neesot bijis laika lai to izrādītu. Ar šo singlu Cascada kardināli mainīja savu stilu.\n", "id": "lvs_Latn_106240"}
{"text": "Fever (Cascada dziesma)\n\nFever ir vācu deju projekta Cascada otrais singls no grupas trešā studijas albuma Evacuate The Dancefloor. Šis singls kļuva par pirmo Cascada singlu, kas nespēja iekļūt Lielbritānijas singlu Top 100.\n", "id": "lvs_Latn_106241"}
{"text": "Filips Kaplo\n\nFilips Kaplo (Philip Kapleau, dzimis , miris ) bija amerikāņu budistu mūks un Rietumu dzen literatūras klasikas, grāmatas \"Trīs dzen pīlāri\" autors.\n\nBūdams Tokijas kara nozieguma iztiesāšanas protokolists, Kaplo interesējās par dzenbudismu, kļuva mūks un dzen meistars, vēlāk Ročesteras (Ņujorkas štatā, ASV) meditācijas centra dibinātājs. Bijis starp pirmajiem Rietumu mācekļiem, kas pēc Otrā pasaules kara vairākus gadus nodzīvoja dzen klosteros Japānā, draudzējies ar slaveno budisma pētnieku un akadēmiķi D.T. Sudzuki.\n\nKaplo sarakstījis deviņas grāmatas, darbs \"Trīs dzen pīlāri\" tulkots 12 valodās. Pretstatā \"budologu\" filozofiskiem vai vēsturiskiem pētījumiem, Kaplo pragmatiski rakstīja par dzen mūku praksi un tās praktizētāju dzīvesveidu. Kaplo bija ievērojami panākumi dzenbudisma ieviešanā Rietumos, īpaši ASV.\n", "id": "lvs_Latn_106242"}
{"text": "2012. gada Bahreinas Grand Prix\n\n2012. gada Bahreinas Grand Prix izcīņa notika 22. aprīlī Bahreinā. Pirmo uzvaru sezonā izcīnīja esošais F1 čempions - Sebastians Fetels, aiz sevis atstājot Lotus pilotus Reikenenu un Grožānu, kurš izcīnija pirmo pjedestālu savā F1 karjerā.\n", "id": "lvs_Latn_106243"}
{"text": "Dangerous (Cascada dziesma)\n\nDangerous ir vācu deju projekta Cascada trešais singls no grupas trešā studijas albuma Evacuate The Dancefloor. Singls tika laists klajā vienīgi ar ciparu lejupielādi. Ar šo singlu Cascada atkal eksperimentēja ar savu veco stilu — Eurotrance.\n", "id": "lvs_Latn_106244"}
{"text": "Confrontation\n\nConfrontation ir taktiskā lomu spēle, kuru izstrādājis Cyanide balstoties uz Rackham Entertainment miniatūras spēli ar tādu pašu nosaukumu.\n\nSpēle notiek izdomātā pasaulē, ko sauc par Arklash, kontinents kurā notiek karš, kurš nekad nebeidzas. Spēlētājs seko daļai Akkylanien cīnītajiem, viņu centienos atrast un iznīcināt jaunākos draudus kurus radījuši Dirz alķīmiķi. Spēles gaitā spēlētājs iepazīs daudz dažādas apkārtnes un rases, kas apdzīvo kontinentu.\n", "id": "lvs_Latn_106245"}
{"text": "Botanicula\n\nBotanicula ir Amanita Design izstrādāta puzles point-and-click piedzīvojumu datorspēle. Izdota 2012. gada 19. aprīlī PC, Linux un Mac OS X, vēlāk arī Android un iOS. Spēle 2012. gadā palīdzēja savākt līdzekļus World Trust Fund fondam, izdevās savākt pietiekami daudz līdzekļu, lai aizsargātu 593 hektāru lietus mežu.\n", "id": "lvs_Latn_106246"}
{"text": "Ilmārs Dzenis\n\nIlmārs Dzenis (dzimis Daugavpilī) ir trimdas latviešu dziedātājs un dziesmu autors. Koncertējis ASV, Kanādā, Austrālijā, bet pēc neatkarības atjaunošanas arī Latvijā. Savā daiļradē izmantojis populāras latviešu dziesmas, kā arī ārzemju autoru dziesmas ar saviem vārdiem.\n", "id": "lvs_Latn_106247"}
{"text": "Tribes: Ascend\n\nTribes: Ascend ir bezmaksas daudzspēlētaju pirmās personas šaujamspēle, daļa no Tribes spēļu sērijas. To izstrādājis Hi-Rez Studios un šobrīd tā ir pieejama lejupielādei PC, taču Hi-Rez Studios nav noliedzis, ka nākotnē varētu arī izdota spēles PlayStation 3 un Xbox 360 versiju. Spēlē tiek izmantoti daudz dažādi elementi no iepriekšējām sērijas spēlēm, piemēram, slēpošana un pārvietošanās ar jetpack. Izdota 2012. gada 12. aprīlī.\n", "id": "lvs_Latn_106248"}
{"text": "Augusts Dombrovskis\n\nAugusts Nikolajs Dombrovskis (dzimis , miris ) bija latviešu rūpnieks, sabiedriskais darbinieks mecenāts. Ievērojams ar savu darbību kultūras un izglītības veicināšanā Vecmīlgrāvī.\n", "id": "lvs_Latn_106249"}
{"text": "Pyromania\n\nPyromania ir vācu deju projekta Cascada pirmais singls no grupas ceturtā studijas albuma Original Me. Viens no dziesmas autoriem ir slavenais Lady Gaga dziesmu rakstītājs RedOne. Singls savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2010. gada 12. februārī. Pats albums, kurā iekļauts šis singls, iznāca vairāk kā gadu vēlāk.\n", "id": "lvs_Latn_106250"}
{"text": "San Francisco (Cascada dziesma)\n\nSan Francisco ir vācu deju projekta Cascada otrais singls no grupas ceturtā studijas albuma Original Me. Šis singls spēja sasniegt Top 15 Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Tomēr kopš Evacuate The Dancefloor milzīgajiem panākumiem neviens Cascada singls vairs nav spējis sasniegt pirmo 50-nieku. Šis singls tiek ļoti salīdzināts ar Katy Perry 2010. gada vasaras grāvēju California Gurls.\n", "id": "lvs_Latn_106251"}
{"text": "Au Revoir\n\nNight Nurse ir vācu deju projekta Cascada trešais singls no grupas ceturtā studijas albuma Original Me. Šoreiz Cascada singls tika salīdzināts ar Britnijas Spīrsas 2009. gada singlu If U Seek Amy. Šis kļuva jau par otro Cascada singlu, kurš nesasniedza UK Top 100.\n", "id": "lvs_Latn_106252"}
{"text": "Antons Belovs\n\nAntons Belovs (; dzimis 1986. gada 29. jūlijā) ir krievu hokejists, aizsargs. Pašlaik (2017) Belovs spēlē Kontinentālās hokeja līgas kluba Sanktpēterburgas SKA sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_106253"}
{"text": "Night Nurse\n\nNight Nurse ir vācu deju projekta Cascada ceturtais singls no grupas ceturtā studijas albuma Original Me. Dziesmas videoklips tika jau izdots 2010. gada 7. novembrī. Un atkal grupai UK Top 100 gāja gar degunu.\n", "id": "lvs_Latn_106254"}
{"text": "Dmitrijs Sjomins\n\nDmitrijs Sjomins (; dzimis 1983. gada 14. augustā) ir bijušais krievu hokejists, centra uzbrucējs. Visu profesionāļa karjeru aizvadījis Krievijā, Krievijas Superlīgā un vēlāk Kontinentālajā hokeja līgā kopumā aizvadot 17 sezonas.\n", "id": "lvs_Latn_106255"}
{"text": "Summer Of Love\n\nSummer Of Love ir vācu deju projekta Cascada pirmais singls no grupas piektā studijas albuma Back On The Dancefloor. 2012. gada 7. Janvārī Natālija Horlere pievienojās žūrijas sastāvā Vācijas jauno talantu šovā - Deutschland sucht den Superstar. Natālija bija jau izziņojusi, ka jauns singls ir plānots 2012. gadā. Tas tika izdots 30. martā Vācijā, Šveicē, Austrijā un Amerikā. Summer Of Love ir iekļauta arī grupas jaunākajā albumā The Best Of Cascada.\n", "id": "lvs_Latn_106256"}
{"text": "Mihails Žukovs\n\nMihails Žukovs (; dzimis 1985. gada 3. janvārī) ir krievu hokejists, centra uzbrucējs. Pašlaik (2015) Žukovs pārstāv Kontinentālās hokeja līgas klubu Ņižņekamskas \"Ņeftehimik\".\n", "id": "lvs_Latn_106257"}
{"text": "Aleksandrs Popovs (hokejists)\n\nAleksandrs Popovs (; dzimis 1980. gada 31. augustā) ir krievu hokejists, kreisās malas uzbrucējs. Pašlaik (2017) Popovs spēlē Kontinentālās hokeja līgas kluba Maskavas CSKA sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_106258"}
{"text": "Alsungas Dižgabalkalns\n\nAlsungas Dižgabalkalns ir pilskalns Alsungā. Izvietojies Pils ielas malā, Alsungas dzirnavezera ziemeļrietumu krastā starp ordeņa pili un katoļu baznīcu.\n\nTas ierīkots savrupā, 8-10 metru augstā ovālā paugurā. Visapkārt pilskalna plakumam, ap 4 metri zemāk, to ietver ap 8 metrus plata terase. Pilskalna plakums ir 22 metrus plats un 54 metrus garš. Tajā konstatēts līdz 2 metrus biezs kultūrslānis. Plakums postīts no 1940. gados ierīkotā novērošanas torņa pamatiem, bet ziemeļrietumu stūris vēl agrāk - granti grābjot.\n\nTuvumā, otrpus ceļam, atrodas arheoloģiski pētītie vēlā dzelzs laikmeta Alsungas Kalniņu kuršu ugunskapi.\n\nPilskalnu pirmais 1866. gadā apzinājis un 1869. gadā aprakstījis baltvācu senatnes pētnieks Augusts Bīlenšteins. 20. gadsimta 20. gados to uzmērījis Ernests Brastiņš.\n\nAlsunga – Aliswanges – pirmo reizi minēta 1230. gada kuršu līgumā ar pāvesta vicelegātu Alnas Balduīnu.\n", "id": "lvs_Latn_106259"}
{"text": "Edgars Kauliņš\n\nEdgars Kauliņš (dzimis , miris ), saukts arī par Kauliņtēvu, bija latviešu lauksaimnieks, kolhoza \"Lāčplēsis\" priekšsēdētājs. Sociālistiskā Darba Varonis (1965). Pastāv uzskats, ka personīgi nodrošinājis, ka no Lielvārdes 1949. gada marta deportācijās neizveda nevienu iedzīvotāju.\n", "id": "lvs_Latn_106260"}
{"text": "Kauliņš\n\nEdgars Kauliņš (1904—1979) — latviešu lauksaimnieks; Jānis Kauliņš (1889—1942) — Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_106261"}
{"text": "Prāts\n\nPrāts ir ar psihi saistītu norišu un individualitātes īpašību kopa, kas veido iespēju ar mērķtiecīgu darbību panākt subjektīvu, ar jēdzieniem pastarpinātu īstenības attēlojumu, izzināt objektu un parādību visaptverošās un raksturīgās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot iepriekš uzkrāto informāciju. Ar vārdu \"prāts\" dažreiz saprot arī intelektu.\n", "id": "lvs_Latn_106262"}
{"text": "Antuāns Vato\n\nAntuāns Vato (, — ) bija franču gleznotājs, viens no rokoko stila aizsācējiem.\n\nDzimis Valansjēnā, samērā turīgā valoņu izcelsmes ģimenē. Viņa tēvs bija jumiķis otrajā paaudzē. Jau agri sācis izrādīt interesi par glezniecību. 1702. gadā kājām devies uz Parīzi, kur kādu laiku piepelnījies gleznojot slavenu flāmu un holandiešu gleznu kopijas. Parīzē viņu ievēroja gleznotājs Klods Žilo un 1705. gadā pieņēma par savu mācekli. Tieši Žilo studijā viņš pirmo reizi sastapa itāļu komēdiju aktierus, kuru tēli kļuva par viņa aizraušanos mūža garumā. Vēlāk mācījies arī interjera dekoratora un grafiķa Kloda Odrāna III studijā. Odrāna ietekmē Vato glezniecībā ienākusi izsmalcinātība un elegance. Odrāns viņu iepazīstināja ar Luksemburgas pils gleznu galerijā esošajiem Rubensa darbiem, kas ļoti spēcīgi ietekmējuši Vato daiļradi tās sākumposmā.\n\nPazīstams kā galantās mākslas jeb galantā stila () aizsācējs. Viņš atdzīvināja jau aizejošo Baroka stilu un padarīja to par saudzīgo, vairāk naturālistisko un mazāk formāli klasisko Rokoko. Šajā stilā īpaši vērība tika pievērsta galantai izsmalcinātībai, manierēm. Ainas bija idilliskas, bukoliskas. Tajās nebija vieta neglītajam, rupjībai. Pārsvarā savās gleznās attēlojis aristokrātiju un buržuāziju bezrūpīgu izpriecu brīžos. Viņa gleznotie tēli bieži ir melanholiski un skumji sapņotāji. Īpašu lomu Vato daiļradē ieņēma gleznas, kurās attēloti itāļu komēdiju aktieri un baleta dejotāji.\n\n1717.gadā uzņemts Akadēmijā, taču nevis kā vēsturiskās glezniecības pārstāvis, bet gan kā galantu svētku gleznotājs - šāds žanrs tika speciāli radīts Vato uzņemšanai. Visu mūžu bijis slimīgs, ar vāju veselību. 1720.gadā devies uz Londonu, lai ārstētos pie populārā ārsta un Vato daiļrades cienītaja Ričarda Mīda. Tomēr, ārstēšanās nedod rezultātus, arī Londonas klimats nav labvēlīgs un viņš drīz atgriežas Francijā jau smagi slims. Miris 1721.gada 18.jūlijā, iespējams no tuberkulozes.\n", "id": "lvs_Latn_106263"}
{"text": "Ebreju alfabēts\n\nEbreju alfabēts (, Alephbet 'Ivri) ir rakstības sistēma, kuru izmanto ivrita un citu ebreju valodu pierakstīšanai.\n", "id": "lvs_Latn_106264"}
{"text": "Īstās kaulzivis\n\nĪstās kaulzivis (Teleostei) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) infraklasēm, kas pieder moderno kaulzivju (Neopterygii) apakšklasei. Šajā infraklasē ir apmēram 20 000 mūsdienās dzīvojošu zivju sugu, kas iedalītas 40 kārtās. Lielākā daļa no visām pasaules zivīm pieder šai infraklasei.\n", "id": "lvs_Latn_106265"}
{"text": "Plotnieks\n\nAndris Plotnieks (1938) — latviešu jurists un politiķis; Jānis Plotnieks (1932—2003) — latviešu dzejnieks, rakstnieks un scenārists.\n", "id": "lvs_Latn_106266"}
{"text": "Mohikāņi\n\nMohikāņi (arī mahikāņi) savulaik spēcīga Ziemeļamerikas piecu indiāņu cilšu konfederācija, kas pirms eiropiešu kolonizācijas dzīvoja Hudzonas upes ielejā (ap tag. Olbani, Ņujorkas štats). Mohikāņi runāja vienā no austrumu algonkinu valodām. Cilts pašnosaukums bija Muh-he-kon-neok (\"vienmēr trokšņaino ūdeņu tauta\"). Pēc 1680. gada mohikāņi pārcēlās uz Stokbridžu Masačūsetsā. 1820.-1830. gadu laikā lielākā daļa mohikāņu pēcteču migrēja uz rietumiem, tag. Viskonsinas ziemeļaustrumiem. Savienojušies ar munsī (jeb delavariem), viņi mūsdienās ir federāli atzīti kā Stokbridžas munsī cilts mohikāņu indiāņu atzars.\n", "id": "lvs_Latn_106267"}
{"text": "Modernās kaulzivis\n\nModernās kaulzivis (Neopterygii) ir starspuru klases (Actinopteri) apakšklase. Modernajām kaulzivīm, salīdzinot ar senajām starspurzivīm, evolūcijas ceļā ir iegūtas pavisam nelielas izmaiņas. Šī grupa radās pirms dinozauriem, perma perioda beigās. Modernās kaulzivis ir ātrākas un izveicīgākas. To zvīņas un skeleti evolūcijas ceļā kļuva vieglāki, bet žokļi spēcīgāki un piemērotāki ēšanai.\n", "id": "lvs_Latn_106268"}
{"text": "Karpu dzimta\n\nKarpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām. Tā ir lielākā zivju dzimta, kas apvieno vairāk kā 2000 sugas un kas iedalītas apmēram 200 ģintīs. Dzimta šobrīd tiek iedalīta 6 apakšdzimtās. Sistemātika tiek bieži mainīta. Saskaņā ar 2016. gada sistemātiku, kas balstīta uz ģenētiskajiem atklājumiem, vairākas kādreizējās apakšdzimtas izdalītas kā dzimtas. Par daudzām ģintīm joprojām nav skaidrības, kādām apakšdzimtām tās pieder, tādēļ tās tiek izdalītas Incertae sedis grupā.\n\nKarpu dzimtas zivis sastopamas Eirāzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Lielākā daļa sugu dzīvo saldūdenī. Tikai pāris sugas ir pastāvīgas jūras iemītnieces, kā arī dažas sugas laiku pa laikam uzturas estuāros upju grīvu apvidū ar pazeminātu ūdens sāļumu.\n", "id": "lvs_Latn_106269"}
{"text": "Gvaranu valoda\n\nGvaranu valoda (Avañe'ẽ) ir tupu saimes valoda. Gvaranu valodu galvenokārt lieto gvarani, un tā ir pēc pratēju skaita lielākā tupu saimes valoda. Gvaranu valoda ir viena no divām Paragvajas valsts valodām, kā arī Argentīnas provinces Korjentesas oficiālā valodā. Brazīlijā tai ir piešķirts reģionālās valodas statuss. Gvaranu valoda ir arī viena no trim ekonomiskās un politiskās savienības Mercosur oficiālajām valodām.\n", "id": "lvs_Latn_106270"}
{"text": "Teodors Buse\n\nTeodors Buse (, — ) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_106271"}
{"text": "Īstās karpas\n\nĪstās karpas (Cyprininae) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) apakšdzimta, kura apvieno karpas un karūsas. Saskaņā ar 2010. gada sistemātiku, kas balstīta uz DNS pētījumiem, īsto karpu apakšdzimtā ir 57 sugas, kas tiek iedalītas 11 ģintīs. Fosilie atradumi liecina, ka īsto karpu apakšdzimta miocēna sākumā ir atdalījusies no barbju apakšdzimtas (Barbinae), un visas mūsdienās dzīvojošās īsto karpu ģintis ir izveidojušās pliocēna laikā.\n", "id": "lvs_Latn_106272"}
{"text": "Krosno\n\nKrosno (), pilnais nosaukums Karaliskā Krosno brīvpilsēta (), ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē uz dienvidiem no Žešovas pie Vislokas upes. Pazīstama kā pilsēta, kuras apkaimē tika ierīkoti pasaulē pirmie naftas urbumi. Pazīstama arī Krosno stikla rūpniecība.\n\nPirmoreiz minēta rakstos 1282. gadā. Viduslaikos bagāts tirdzniecības centrs ar aizsardzības mūriem. Pilsēta relatīvi panīka 17. gadsimtā. Pēc Polijas dalīšanas Krosno tika iekļauta Austrijas impērijas sastāvā. 19. gadsimta vidū, pateicoties Ignacija Lukaseviča iesāktajai naftas rūpniecības attīstībai, Krosno piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.\n\n1996. gadā Krosno radās nāves metāla grupa Decapitated. Krosno ir sociālistiskās Polijas politiķa Vladislava Gomulkas (Władysław Gomułka, 1905-1982) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_106273"}
{"text": "Albrehts Kosels\n\nAlbrehts Kosels (; dzimis , miris ) bija vācu bioķīmiķis. 1910. gada Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā laureāts par pētījumiem citoloģija, par šūnas kodola pētījumiem un par nukleīnskābju izpēti. Izdalīja un aprakstīja piecas organiskās vielas, kas atrodas nukleīnskābē - adenīnu, guanīnu, timīnu, uracilu un citozīnu.\n\nDzimis kā Ludvigs Kārlis Martīns Leonhards Alberehts Kosels () Mēklenburgas-Šverīnes pilsētā Rostokā, Prūsijas konsula ģimenē. No 1872. gada studēja medicīnu Strasbūrā, studijas pabeidza 1877. gadā Rostokā. Pēc mācībām veica pētījumus Strasbūras Universitātē. No 1883. gada - Berlīnes Universitātē. 1884. gadā atklāja histonu. No 1895. līdz 1901. gadam strādāja Marburgas Universitātē. 1896. gadā atklāja histidīnu. No 1901. gada - Heidelbergas Universitātē.\n", "id": "lvs_Latn_106274"}
{"text": "Tour de Romandie\n\nTour de Romandie ir vairāku posmu šosejas riteņbraukšanas sacensības, kuras ir daļa no UCI World Tour kopvērtējuma. Tās notiek Romandijas reģionā, kas ir Šveices frančvalodīgā daļa. Sacensības pirmoreiz notika 1947. gadā un sakrita ar Šveices riteņbraukšanas 50. gadadienu.\n\nSacensības tradicionāli sākas ar individuālo braucienu Ženēvā un noslēdzas ar vēl vienu individuālo braucienu Lozannā, kura starts notiek stadionā Lozannas ziemeļos un trase dodas lejup uz dienvidu pusi, Ženēvas ezera virzienā, pēc tam atkal pavēršoties kalnup stadiona virzienā. Tā rezultātā sacensību kopvērtējumā visbiežāk augstas vietas izcīna individuālo braucienu speciālisti.\n\nSacensību trase parasti virzās ziemeļu virzienā uz Juras kalniem un Alpu reģionu Šveices rietumu daļā.\n", "id": "lvs_Latn_106275"}
{"text": "Kazimirvāle\n\nKazimirvāle (arī Kazimirvalde) ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Eglaines pagastā. Izvietojusies pagasta rietumos starp autoceļu P70 un Kazimirvāles ezeru no pagasta centra Eglaines, no novada centra Daugavpils un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušo Kazimirvāles muižas (Kasimirswahl, Casimirswahl) centru. Muižas komplekss ar parku ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_106276"}
{"text": "2012. gada Latvijas kausa izcīņa orientēšanās sportā\n\n2012. gada Latvijas kausa izcīņa orientēšanās sportā bija Latvijas Orientēšanās federācijas organizēts orientēšanās sacensību seriāls, kas sastāvēja no 16 posmiem un notika no 2012. gada aprīļa līdz oktobrim. Sacensību kopvērtējumā tika noskaidroti Latvijas kausa ieguvēji 32 vecuma un meistarības grupās, tostarp arī vīriešu un sieviešu elites grupās, kurās par uzvarētājiem sezonas kopvērtējumā kļuva Kristaps Ozoliņš un Kristīne Bertuka.\n", "id": "lvs_Latn_106277"}
{"text": "Santiago Bernabéu\n\nEstadio Santiago Bernabéu () ir futbola stadions Madridē, Spānijā. Stadions tika atklāts . Te savas mājas spēles aizvada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas klubs Real Madrid un Spānijas futbola izlase. Stadionā ir 81 044 vietas. Būvēts 1944.—1947. gadā. Santiago Bernabéu ir notikušas vairākas starptautiska mēroga spēles, tai skaitā 2010. gada UEFA Čempionu līgas un 1982. gada FIFA Pasaules kausa fināli. UEFA šim stadionam ir piešķīrusi piecu zvaigžņu reitingu (4. kategorijas stadions). Santiago Bernabéu stadiona laukums ir 105×68 m liels.\n\nStadions ir nosaukts ilggadējā Real Madrid prezidenta Santjago Bernabeu vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_106278"}
{"text": "Return To Castle Wolfenstein\n\nReturn To Castle Wolfenstein (parasti saīsināta kā RtCW) ir pirmās personas šaujamspēle, ko publicēja Activision un sākotnēji tā tika izlaista 2001. gada 19. novembrī Microsoft Windows. Vienspēlētāja režīmu izstrādāja Gray Matter Interactive, savukārt Nerve Software izstrādāja daudzspēlētāju režīmu. id Software, spēles Wolfenstein 3D radītāji, pārraudzīja spēles veidošanu un tika ierakstīti kā izpildvaras ražotāji. Daudzspēlētāju režīms kļuva par populārāko spēles daļu, un bija ietekmīgs žanrā. Kompānija Splash Demage izstrādājusi lejupielādējamu daudzspēlētāju papildinājumu, ko nosauca par Wolfenstein: Enemy Territory, kas ir viena no populārākajām bezmaksas lejupielādējamajām spēlēm internetā. Vēl turpinājums ar nosaukumu Wolfenstein, tika izlaists 2009. gada 18. augustā.\n", "id": "lvs_Latn_106279"}
{"text": "Valters Hartmanis\n\nValters Hartmanis (; — ) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām un Zobeniem kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_106280"}
{"text": "Gredzens (nozīmju atdalīšana)\n\ngredzens — rotaslieta; gredzens (algebra) — algebriska struktūra, kura sastāv no kopas un tajā definētām divām algebriskām darbībām; gredzens (ģeometrija) — plaknes daļa starp divām riņķa līnijām; gredzens (bīskapa insignija) — viena no bīskapa un kardināla insignijām; Viesturs Gredzens — latviešu agronoms, zirgaudzētājs un politiķis, 6. Saeimas deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_106281"}
{"text": "Izabella I (Kastīlija)\n\nIzabella I (; dzimusi , mirusi ) bija Kastīlijas un Leonas karaliene.\n\nKopā ar vīru Ferdinandu II stabilizēja stāvokli abās karalistēs, kas kļuva par pamatu Spānijas apvienošanai. Vēlāk viņi lika pamatus Spānijas politiskajai apvienošanai — viņas mazdēls Kārlis V Hābsburgs kļuva par Svētās Romas impērijas imperatoru un pirmo apvienotās Spānijas karali. Pēc tam Izabella reorganizēja valdības sistēmu, samazināja noziedzību un izveda karalisti no milzīgā parāda, kādā to atstāja viņas brālis. Viņu veiktajām reformām bija ietekme arī ārpus karalistes robežām. Izabella un Ferdinands ir pazīstami arī kā rekonkistas pabeidzēji, viņi finansēja Kristofora Kolumba 1492. gada ceļojumu, kad viņš atklāja Jauno pasauli. 1492. gadā tika izdots Alhambras edikts, ar kuru no Spānijas teritorijas tika padzīti ebreji.\n", "id": "lvs_Latn_106282"}
{"text": "Gijs de Mopasāns\n\nAnrī Renē Albērs Gijs de Mopasāns (; dzimis , miris ) bija franču naturālisma un reālisma rakstnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no modernā īsā stāsta \"tēviem\".\n\nViņš bija Gistava Flobēra skolnieks. Vairāku G. de Mopasāna stāstu darbība notiek Francijas—Prūsijas kara laikā 1870. gados, un vairākos stāstos ir aprakstīta kara bezjēdzība un nevainīgu civiliedzīvotāju nāve. Gijs de Mopasāns ir sarakstījis apmēram 300 īsos stāstus, sešus romānus, trīs ceļojumu grāmatas. Par viņa slavenāko darbu tiek uzskatīts īsais stāsts \"Plūmīte\" (Boule de suif), kas tika izdots 1880. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_106283"}
{"text": "Kurts Valdheims\n\nKurts Jozefs Valdheims (; dzimis , miris ) bija austriešu diplomāts un politiķis.\n\nIeguvis doktora grādu tiesību zinātnē Diplomatische Akademie Wien. Laikā no 1972. līdz 1981. gadam viņš bija 4. ANO ģenerālsekretārs, savukārt no 1986. līdz 1992. gadam pildīja Austrijas prezidenta pienākumus. 1985. gadā, kad viņš kandidēja uz Austrijas prezidenta amatu, izvērtās starptautisks skandāls par viņa darbību Vērmahtā Otrā pasaules kara laikā.\n", "id": "lvs_Latn_106284"}
{"text": "Waldheim\n\nKurts Valdheims - austriešu politiķis Valdheima ir Irlavas vāciskais nosaukums Valdheima ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē\n", "id": "lvs_Latn_106285"}
{"text": "Henaņa\n\nHenaņas province (, ) ir viena no Ķīnas 22 provincēm. Province atrodas Lielajā Ķīnas līdzenumā. Robežojas ar Šaaņsji, Šaņsji, Hebei, Šaņdunu, Aņhui un Hubei provincēm. Provinces administratīvais centrs ir Džendžou. 2010. gadā Henaņas provincē dzīvoja 94,0 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 98,8% bija haņi, 1,0% — hueji, bet 0,2% — citi.\n", "id": "lvs_Latn_106286"}
{"text": "Jaunā pasaule\n\nKristofors Kolumbs bija pirmais eiropietis, kas nonāca Amerikas krastos. Saskaņā ar leģendu, viņš līdz pat savai nāvei ticēja, ka ir atradis rietumu jūrasceļu uz Indiju. Vēlāk, kad sāka saprast, ka jaunatklātās zemes ir jauns kontinents, tas tika nosaukts Amerigo Vespuči vārdā. Amerigo Vespuči 1503. gadā pirmais to sauca par Jauno pasauli, tomēr pagāja ilgs laiks, kamēr šis jēdziens nostiprinājās valodā.\n\nMūsdienās termins \"Jaunā pasaule\" netiek plaši izmantots, to galvenokārt lieto vēsturisku notikumu kontekstā.\n", "id": "lvs_Latn_106287"}
{"text": "Krautroks\n\nKrautroks () ir eksperimentālās mūzikas žanrs, kas radies Vācijā 1960. gadu beigās un guvis popularitāti 1970. gados, īpaši Lielbritānijā. Apzīmējumu radīja angļvalodīgā auditorija, nevis konkrēti stila, skatuves vai kustības pārstāvji, jo daudzi krautroka mākslinieki nebija savstarpēji pazīstami. Lielā mērā atsakoties no tradicionālajām blūza un rokenrola ietekmēm no angļu un amerikāņu rokmūzikas, kas pastāvēja līdz pat tam laikam, šis periods kļuva nozīmīgs kā elektroniskās mūzikas, ambientās mūzikas, alternatīvās mūzikas un New Age mūzikas pirmsākums.\n", "id": "lvs_Latn_106288"}
{"text": "Lesko apriņķis\n\nLesko apriņķis () ir apriņķis Polijā, Piekarpatu vojevodistē. Apriņķis robežojas ar Piekarpatu vojevodistes Sanokas, Pšemislas un Beščadu apriņķiem, kā arī Slovākiju.\n", "id": "lvs_Latn_106289"}
{"text": "Lesko\n\nLesko () ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē uz dienvidrietumiem no Pšemislas Beščadu kalnos Sanas upes labajā krastā.\n\nPirmoreiz minēta rakstos 1436. gadā. Pilsēta relatīvi panīka 17. gadsimtā. Polijas dalīšanās Lesko tika iekļauta Austrijas impērijas sastāvā, bet 1918. gadā iekļāvās atjaunotās Polijas sastāvā. Pēc 1939. gadā pēc Polijas sakāves Polijas kampaņā un pamatojoties uz Molotova-Rībentropa paktu, Vācijas un PSRS robeža tika noteikta pa Sanas upi un Lesko nokļuva PSRS teritorijā. Tomēr 1945. gadā PSRS un Polijas robeža tika noteikta uz austrumiem no Sanas un Lesno atgriezās Polijas sastāvā. Pēc Otrā pasaules kara pilsētas apkaimē darbojās ukraiņu kaujinieki no UPA, līdz 1947. gadā visi ukraiņu tautības iedzīvotāji tika izvesti uz citiem Polijas apgabaliem operācijas \"Visla\" ietvaros.\n\nVietējā pilsētas sinagogā (kara laikā palikusi neskarta) darbojas Volīnijas ebreju muzejs. Pa Sanas upi uz augšu izveidots mākslīgais Solinas ezers, kas ir lielākais mākslīgais ezers Polijā. Ezers plaši tiek izmantots atpūtai.\n", "id": "lvs_Latn_106290"}
{"text": "Aksels Ūksenšerna\n\nAksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (; dzimis , miris ) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts. No 1612. gada līdz savai nāvei bija Zviedrijas kanclers (rikskansler). Karaļa Gustava II Ādolfa un karalienes Kristīnes I uzticības persona. Viena no galvenajām personām Trīsdesmitgadu kara laikā un viena no ietekmīgakajām personām Zviedrijas vēsturē vispār, kas modernizēja Zviedrijas valsts pārvaldi. Ūksenšernas dzīves laikā Zviedrija sasniedza savas ietekmes apogeju.\n\nPoļu-zviedru kara laikā no 1622. līdz 1626. gadam Ūksenšerna uzturējās Zviedru Vidzemē, viņam piederēja vairākas pilmuižas, ieskaitot Valmieras pili (Valmieras ģerbonī attēlotā vērša piere ir daļa no Ūksenšernas dzimtas ģerboņa).\n", "id": "lvs_Latn_106291"}
{"text": "2000. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2000. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas šaha čempionāti vīriešiem un sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_106292"}
{"text": "2001. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2001. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas šaha čempionāti vīriešiem un sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_106293"}
{"text": "2002. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2002. gada Latvijas šaha čempionāts bija Latvijas šaha čempionāts vīriešiem un sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_106294"}
{"text": "2003. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2003. gada Latvijas šaha čempionāts — Latvijas šaha čempionāti vīriešiem un sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_106295"}
{"text": "Umma Kulsūma\n\nUmma Kulsūma (, Umm Kulṯūm, ; dzimusi , mirusi ) bija Ēģiptes dziedātāja, dziesmu autore un aktrise. Viņa dziedāja arābu klasisko mūziku. Aptuveni 30 gadus pēc nāves Kulsūma tika atzīta par lieliskāko dziedātāju arābu mūzikas vēsturē.\n", "id": "lvs_Latn_106296"}
{"text": "Akoruņa\n\nAkoruņa () jeb Lakorunja () ir pilsēta Galisijas autonomajā apgabalā, Spānijā. Tā ir Galisijas lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī 17. lielākā valstī. Laikā no 16. līdz 19. gadsimtam tā bija Galisijas karalistes politiskā galvaspilsēta, tāpat no 1833. līdz 1982. gadam bija Galisijas administratīvais centrs, kad to nomainīja Santjago de Kompostela. Pilsētā atrodas osta. Akoruņā bāzēti vairāki sporta klubi, tai skaitā futbola klubs Lakoruņas \"Deportivo\".\n", "id": "lvs_Latn_106297"}
{"text": "Deivids Livingstons\n\nDeivids Livingstons (; dzimis , miris ) bija skotu ceļotājs un ārsts.\n\n19. gadsimta vidū D. Livingstons devās uz Āfriku Londonas Misionāru biedrības un Karaliskās ģeogrāfiskās biedrības uzdevumā. Kopumā veica trīs braucienus uz šo kontinentu. Tiek uzskatīts, ka viņš ir pirmais eiropietis, kas redzējis Viktorijas ūdenskritumu un nosauca to Viktorijas vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_106298"}
{"text": "Livingstons\n\nDeivids Livingstons (David Livingstone; 1813—1873), skotu ceļotājs un ārsts; Zuarguss Zarmass (1973), latviešu producents un mūziķis, lietojis pseidonīmu Livingstons.\n", "id": "lvs_Latn_106299"}
{"text": "Bings Krosbijs\n\nBings Krosbijs (; dzimis , miris ) bija amerikāņu dziedātājs un aktieris.\n\nPazīstams ar savu basa-baritona balsi. Viņš ir viens no visvairāk savus ierakstus pārdevušajiem māksliniekiem 20. gadsimtā, ar vairāk nekā pusmiljardu lielu tirāžu. Viņa izpildītais singls White Christmas ir visu laiku visvairāk pārdotākais singls mūzikas biznesa vēsturē. No 1934. līdz 1954. gadam viņš bija vadošais ierakstu pārdošanas, radio reitingu un filmu kases ieņēmumu rādītājos. Izdoti 45 Krosbija studijas albumi. 1948. gadā notikušajā aptaujā viņš tika atzīts par visvairāk apbrīnoto dzīvo cilvēku, pārspējot Džekiju Robinsonu un pāvestu Piju XII.\n\nGuvis atzinību arī kā aktieris. Par lomu 1944. gada filmā Going My Way Krosbijs saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākais aktieris. Šai balvai nominēts vēl divas reizes — par lomām filmās The Bells of St. Mary's (1945) un The Country Girl (1954). 1960. gadā saņēmis Zelta globusa goda balvu — Sesila de Milla balvu. Viņš ir viens no 22 cilvēkiem, kam Holivudas Slavas alejā ir trīs zvaigznes.\n\nMiris Spānijā 1977. gada 14. oktobrī no pēkšņas sirdslēkmes.\n", "id": "lvs_Latn_106300"}
{"text": "2004. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2004. gada Latvijas šaha čempionāts - 2. starptautiskais šaha turnīrs \"Rīga - 2004\", kas vienlaicīgi bija Latvijas šaha čempionāts vīriešiem un sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_106301"}
{"text": "Odisejs\n\nOdisejs () bija grieķis, Itakas karalis un tēls Homēra darbos \"Iliāda\" un \"Odiseja\". Odisejs bija precējies ar Pēnelopi.\n\nOdisejs ir slavens ar savu viltību un atjautību. Homēra eposā \"Iliāda\" aprakstīta viņa piedalīšanās Trojas karā. Pēc ilgstoša Trojas aplenkuma grieķi guva uzvaru lielā mērā pateicoties Odiseja ieteikumam par Trojas zirgu. Viņš ieteica grieķiem izgatavot lielu koka zirgu, kurā paslēptos grieķu karavīri, un atstāt to pie Trojas mūriem. Trojieši ievilka zirgu pilsētā, no tā naktī izkāpa grieķu karavīri un atvēra vārtus savam karaspēkam. Tādējādi grieķi guva uzvaru karā.\n\nOdiseja atgriešanās mājās pēc Trojas kara ilga desmit gadus. Viņa piedzīvojumus šajā ceļā Homērs aprakstījis savā darbā \"Odiseja\".\n", "id": "lvs_Latn_106302"}
{"text": "Kārlis Popers\n\nKārlis Raimunds Popers (, ; dzimis , miris ) bija austriešu-britu ebreju izcelsmes filozofs un Londonas Ekonomikas skolas profesors. Viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta zinātnes filozofijas pārstāvjiem. Tāpat viņš rakstīja par sociālo un politisko filozofiju. K. Popers bija pretinieks visiem skepticisma veidiem un formām, konvencionālismam, relatīvismam zinātnē. Dzīves laikā saņēmis vairākus apbalvojumus un pagodinājumus.\n", "id": "lvs_Latn_106303"}
{"text": "Kukšas\n\nKukšas ir ciems Tukuma novada Jaunsātu pagastā. Izvietojusies pagasta rietumdaļā Vēdzeles krastā no pagasta centra Abavniekiem, no novada centra Tukuma un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušo Kukšu muižas (Kukschen) centru. Vēstures dokumentos Kukšu muižas nosaukums pirmo reizi minēts 1530. gadā, kad ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs izlēņoja savam ordeņa bruņiniekam Berndtam Tidvicam (Tidevicam) trīs Kandavas draudzē esošās zemnieku saimniecības, kurās saimniekoja trīs brāļi Kuki (Kucki): Pēteris, Jēkabs un Klāvs. No 1945. līdz 1954. gadam Kukšas ir Kukšu ciema padomes centrs. Muižas apbūve ar parku ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Netālu no pils vairāki dižkoki. Muižas pilī ierīkots viesu nams.\n", "id": "lvs_Latn_106304"}
{"text": "Ihtioloģija\n\nIhtioloģija (, ichthys — 'zivis'; , logos — 'mācība') ir zooloģijas nozare, kurā tiek pētītas zivis — to uzbūve, uzvedība, attīstība, evolūcija, sistemātika un citas lietas saistībā ar tām. Ihtioloģija ir cieši saistīta ar tādām zinātnes nozarēm kā hidrobioloģiju, jūras bioloģiju, limnoloģiju, hidroloģiju un citām zinātnēm, kas saistītas ar ūdeni.\n", "id": "lvs_Latn_106305"}
{"text": "Paleozojs\n\nPaleozojs (, palaios — 'sens, vecs') ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā. Paleozojs sākās aptuveni 542 miljoni gadu pirms mūsdienām un beidzās 251 miljoni gadu pirms mūsdienām, kad notika tā sauktā perma-triasa izmiršana. Pirms paleozoja bija neoproterozojs, bet pēc tam — mezozojs.\n\nPaleozoja ērā notika krasas Zemes ģeoloģiskas, klimata un evolūcijas pārmaiņas. Kembrija periodā notika straujš dzīvas dabas daudzveidības pieaugums, kas tiek saukts arī par kembrija eksploziju. Devona periodā radās pirmie sauszemes augi, kā arī pirmie sauszemes mugurkaulnieki.\n", "id": "lvs_Latn_106306"}
{"text": "2005. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2005. gada Latvijas šaha čempionāts bija Latvijas šaha čempionāti vīriešiem un sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_106307"}
{"text": "2006. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2006. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas šaha čempionāti vīriešiem un sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_106308"}
{"text": "Abavnieki\n\nAbavnieki (agrāk arī Jaunsāti) ir ciems Tukuma novada Jaunsātu pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā Abavas kraisajā krastā no novada centra Tukuma un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies padomju gados pie bijušās Jaunsātu mācītājmuižas kā ciema padomes (no 1981. gada) un kolhoza «Draudzība» ciemats. Abavniekos atrodas Pūres un Jaunsātu pagastu pārvaldes pakalpojumu centrs, tautas nams, bibliotēka, Jaunsātu pasta nodaļa, feldšeru punkts, aptieka, veikals.\n", "id": "lvs_Latn_106309"}
{"text": "Akordeons\n\nAkordeons ir mēlīšu tipa mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas, un tas atgādina kasti, kurai vienā pusē ir taustiņi, bet otrajā pusē — pogas. Akordeonu, kuriem abās pusēs ir pogas, sauc par bajānu. Lai gan skaņa no akordeoniem netiek iegūta, pūšot gaisu no mutes, to tomēr pieskaita pie pūšamajiem instrumentiem.\n", "id": "lvs_Latn_106310"}
{"text": "Pļava\n\nPļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi. Pļavām raksturīgs pietiekams vai pat pārmērīgs mitrums, kā arī zelmenis un izteikta velēna. Atsevišķi mēdz izdalīt kalnu pļavas jeb alpīnās pļavas un palieņu pļavas.\n\nZem pļavu augiem palielināta virsmas mitruma un gruntsūdeņu tuvas klātbūtnes apstākļos veidojas pļavu augsnes. Tām raksturīgs izteikts humusa horizonts, to apakšdaļā mēdz būt gleja horizonts. Pļavu augsnēm raksturīga karbonātu klātbūtne.\n\nLatvijā pļavas dabīgā ceļā veidojas maz, jo tās atrodas mežu zonā. Vairums Latvijas pļavu ir cilvēka darbības — noganīšanas vai pļaušanas — radītas.\n\nJo pļava ir vecāka un ilgstošāk tāda tiek uzturēta, jo tajā ir lielāka augu daudzveidība. Apmēram 1% no Latvijas teritorijas aizņem pļavas, kurās ir daudz vērtīgu augu sugu - aizsargājamo augu, ārstniecības augu, lopbarībā izmantojamo augu.\n\nPļavās aug ārstniecības augi Pelašķis, rasaskrēsliņi, ķimenes, asinszāles, brūnvālītes, Parastais deviņvīruspēks, Gaiļbiksīte, īstā madara. Aizsargājamas ir bezdelīgactiņas, dzegužpirkstītes un naktsvijoles. No saimnieciskā viedokļa vērtīgi lakstaugi ir āboliņi, dedestiņas, timotiņi, auzenes, lapsastes.\n\nAugu kopas, kas izveidojušās kādā konkrētā pļavā, ir atkarīgas no augšanas apstākļiem, galvenokārt mitruma un augsnes skābuma.\n\nLielākā daļa Latvijas pļavu ir vidēji mitras. Tur aug āboliņi, kamolzāles, usnes, auzenes, skarenes, timotiņi, pulkstenītes, ceļtekas. Zelmenis šādās pļavās ir blīvs un vidēji augsts, tās var izmantot siena pļaušanai.\n\nGanībās un pļavās, kas izveidojušās, atstājot atmatā (neapstrādājot) tīrumus, augsne mēdz būt vidēji skāba. Parasti šādās pļavās sastopami augi, kam lapas sakārtotas rozetē vai augi ar ložņājošu stublāju.\n", "id": "lvs_Latn_106311"}
{"text": "Pols Allens\n\nPols Allens (, —) bija amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops. Viņš kopā ar Bilu Geitsu dibināja uzņēmumu Microsoft. 2012. gada martā Pols Allens tika atzīts par 48. bagātāko pasaules cilvēku, tobrīd viņa īpašumu kopējā vērtība tika lēsta ap 14,2 miljardiem USD. Pols Allens bija arī uzņēmuma Vulcan Inc. priekšsēdētājs.\n\nPols Allens bija arī divu profesionālu sporta klubu īpašnieks. Tie bija Nacionālās futbola līgas (NFL) klubs Sietlas \"Seahawks\" un Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubs Portlendas \"Trail Blazers\". Viņš bija arī Seattle Sounders FC līdzīpašnieks, kas ir ASV augstākās futbola līgas (MLS) komanda.\n", "id": "lvs_Latn_106312"}
{"text": "Beščadu apriņķis\n\nBeščadu apriņķis () ir apriņķis Polijā, Piekarpatu vojevodistē. Apriņķis robežojas ar Piekarpatu vojevodistes Lesko un Pšemislas apriņķiem, kā arī Ukrainu. Visretāk apdzīvotais Polijas apriņķis.\n", "id": "lvs_Latn_106313"}
{"text": "Ustšiki Dolne\n\nUstšiki Dolne () ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Žešovas Beščadu kalnos.\n\nCiemats dibināts 1502. gadā. Pilsēta no 1727. gada. Polijas dalīšanās Ustšiki Dolne tika iekļauti Austrijas impērijas sastāvā. Pirmā pasaules kara laikā sešus mēnešus kontrolēja Krievijas impērijas karaspēks, bet 1918. gadā divus mēnešus — ukraiņu spēki. 1918. gadā iekļāvās atjaunotās Polijas sastāvā. Pēc 1939. gadā pēc Polijas sakāves Polijas kampaņā un pamatojoties uz Molotova-Rībentropa paktu Ustšiki Dolne nokļuva PSRS teritorijā. 1951. gadā piešķirti Polijai.\n", "id": "lvs_Latn_106314"}
{"text": "Renault\n\nRenault S.A. (izrunā kā Reno S.A.) ir Francijas autobūves kompānija, kas ražo \"Renault\" markas automobiļus. Kompānijas galvenais birojs atrodas Parīzes piepilsētā Buloņā-Bijankūrā.\n\nUzņēmumam kopš 1999. gada pieder Rumānijas autoražotājs Dacia, kā arī tas ir lielākais akciju īpašnieks Japānas autobūves uzņēmumā Nissan.\n", "id": "lvs_Latn_106315"}
{"text": "2008. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2008. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas atklātais šaha čempionāts, kas notika no 5. līdz 10. decembrim 2008. gadā atpūtas bāzē \"Mežezers\" Pļaviņu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_106316"}
{"text": "2009. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2009. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas atklātais šaha čempionāts, kas notika no 29. jūnija līdz 5. jūlijam 2009. gadā atpūtas bāzē \"Mežezers\" Pļaviņu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_106317"}
{"text": "2010. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2010. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas atklātais šaha čempionāts, kas notika no 28. jūnija līdz 4. jūlijam 2010. gadā atpūtas bāzē \"Mežezers\" Pļaviņu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_106318"}
{"text": "Mapei (komanda)\n\nMapei bija profesionāla Itālijas šosejas riteņbraukšanas komanda, kura pastāvēja laika posmā no 1993. līdz 2002. gadam. Tās sponsori bija celtniecības materiālu kompānija Mapei. 2003. gadā Mapei beidza sponsorēt komandu un uz esošās pamatiem tapa jauna komanda ar nosaukumu Quick Step-Davitamon.\n\nMapei bija viena no spēcīgākajām komandām 1990. gados un UCI rangā bija labākā komanda 1994.-2000. un 2002. gadā.\n\nKomandu pārstāvēja lieliski 1990. gadu Beļģijas un Itālijas klasiku speciālisti kā Johans Musēvs, Mikēle Bartoli, Andrea Tafi, Franko Ballerini, komandas sporta direktors un menedžeris bija Patriks Lefevers. Komanda piecas reizes uzvarēja Parīze-Rubē sacensībās, trīs reizes (1996., 1998. un 1999. gadā) komanda ieņēma visas trīs pirmās vietas. 1996. gada sacensībās finiša sprinta rezultāts tika izlemts 15 km pirms finiša. Sporta direktors P. Lefevers, kurš sacensībām sekoja no komandas auto, runāja ar Mapei īpašnieku Džordžio Skvinzi Milānā, sakot, ka sacensībās uzvarēs Musēvs. Džanluka Bortolami bija otrais, bet Andrea Tafi trešais. 1998. gadā Franko Ballerini uzvarēja sacensībās ar četru minūšu pārsvaru pār komandas biedriem Tafi un Vilfrīdu Pētersu. 1999. gadā Tafi uzvarēja ar divu minūšu pārsvaru pār Pētersu un Tomu Stēlsu. 2000. gada vasarā Lefevers paziņoja, ka Mapei komandas Beļģijas daļa pametīs komandu, lai izveidotu jaunu komandu ar nosaukumu Domo-Farm Frites un Musēvu kā kapteini. Tā rezultātā starp abām komandām bija liela sāncensība.\n\nMapei rezultāti bija mazāk pārliecinoši lielajās tūrēs. Vienīgais īstais vairāku posmu sacensību speciālists bija Tonijs Romingers, kurš uzvarēja 1994. gada Vuelta a España un 1995. gada Giro d'Italia. Romingeram koncentrējoties 1996. gada Tour de France, Giro d'Italia līdera lomu uzņēmās Abrahams Olano. Olano ieguva sarkano līdera krekliņu, bet zaudēja to kalnu posmos un arī Tūres laikā Romingers zaudēja laiku kalnos. Komanda nekad Tour de France nespēlēja nozīmīgu lomu.\n\nKomandas oficiālais nosaukums līdz ar sponostriem mainījies vairākas reizes. Komanda pastāvējusi ar šādiem nosaukumiem: Mapei (1993.) Mapei-Clas (1994.), Mapei-GB (1995.–1997.), Mapei-Bricobi (1998.), Mapei-Quickstep (1999.–2002.).\n\n1998. gada sezonā komandu pārstāvēja Latvijas riteņbraucējs Raivis Belohvoščiks.\n", "id": "lvs_Latn_106319"}
{"text": "2011. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2011. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas atklātais šaha čempionāts, kas notika no 26. jūnija līdz 1. jūlijam 2011. gadā atpūtas bāzē \"Mežezers\" Pļaviņu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_106320"}
{"text": "Kārļi (Drabešu pagasts)\n\nKārļi (agrāk arī Kārļu muiža) ir ciems Cēsu novada Drabešu pagastā. Izvietojies pagasta vidienē Amatas ielejas labajā krastā no pagasta pārvaldes «Ausmās», 9 km no novada centra Cēsīm un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Kārļu muižas (Karlsruhe) centru. Izaugusi padomju gados kā kokaudzētavas un Kārļu zivjaudzētavas ciemats. Kārļos atrodas viesnīca, vairāki viesu nami, veikals. Amatas krastos pie Kārļiem ir Bruņa ala, Ainavu krauja un vairākas citas krāšņas kraujas.\n", "id": "lvs_Latn_106321"}
{"text": "1927. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā\n\n1927. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā notika Nirburgringā, Vācijā. Tas bija pirmais Pasaules čempionāts profesionāļiem.\n\nProfesionāļi un amatieri startēja kopā (33 dalībnieki bija amatieri). Startēja 55 braucēji, finišēja 18. Sacensību distance bija 182,5 km, uzvarētāja vidējais ātrums bija 27,55 km/h. No amatieriem pirmais finišēja un par Pasaules čempionu kļuva Žans Ārtss.\n", "id": "lvs_Latn_106322"}
{"text": "Vēstures un senatnes pētītāju biedrība\n\nVēstures un senatnes pētītāju biedrība (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga (GGA) 1834-1939) bija vadošais vācbaltu vēstures pētniecības centrs Baltijā.\n", "id": "lvs_Latn_106323"}
{"text": "Ludvigslustes-Parhimas apriņķis\n\nLudvigslustes-Parhimas apriņķis () ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Apriņķis robežojas ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Ziemeļrietummēklenburgas apriņķi, Šverīnes pilsētu, Rostokas un Mēklenburgiše Zēplates apriņķi, kā arī Šlēsvigu-Holšteinu, Brandenburgu un Lejassaksiju.\n", "id": "lvs_Latn_106324"}
{"text": "Boicenburga pie Elbas\n\nBoicenburga pie Elbas () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Šverīnes pie Elbas upes.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1158. gadā. Laikā, kad pilsēta atradās VDR, abu Vāciju robeža gāja dažus kilometrus no pilsētas. 1953. gada 12. martā pie Boicenburgas PSRS iznīcinātāji MIG-15 notrieca britu bumbvedēju Avro Lincoln. Lielākais rūpniecības uzņēmums - 1903. gadā dibinātā flīžu rūpnīca. Pilsētas pievārtē Vācijas iekšējās robežas muzejs un Mēklenburgas Elbas ielejas dabas parks.\n", "id": "lvs_Latn_106325"}
{"text": "Auka\n\nAuka ir ļoti stiprs vējš. Pēc Boforta skalas auka ir, ja ir novērojama vētra ar vēja ātrumu 28,5—32,6 m/s. Šādam vēja ātrumam raksturīgi īpaši augsti viļņi jūrā, ļoti lieli jūras putu mākoņi veidojas gaisā pirms vēja brāzmas un noklāj lielu daļu ūdens virsmas; sauszemē plaši tiek bojāti un lauzti koki un krūmi; daudzi jumti tiek sabojāti; vecs, nelīdzens un ieplaisājis asfalta segums var salūzt gabalos.\n", "id": "lvs_Latn_106326"}
{"text": "Superbrothers: Sword & Sworcery EP\n\nSuperbrothers: Sword & Sworcery EP ir Superbrothers un Capybara Games radīta piedzīvojumu datorspēle. Spēles mūziku radījis Džims Guthrijs. Spēle tika izdota IOS un spēles laikā tā izmanto telefona orientācijas spējas.\n", "id": "lvs_Latn_106327"}
{"text": "Denaturācija\n\nDenaturācija ir process, kurā olbaltumvielas vai aminoskābes dažādu fizikālu (piemēram, termiskas apstrādes) un ķīmisku faktoru iedarbībā (piemēram, reakcijās ar minerālskābēm, smago metālu sāļiem, kā arī dažiem organiskajiem šķīdinātājiem) sadalās no ceturtējās struktūras līdz otrējai struktūrai, tādējādi zaudējot savu raksturīgo uzbūvi un īpašības. Dzīvā šūnā esošo olbaltumvielu vai aminoskābju denaturācija parasti noved pie tās darbības traucējumiem vai pat atmiršanas.\n", "id": "lvs_Latn_106328"}
{"text": "Hāgenova\n\nHāgenova () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidrietumiem no Šverīnes. Dzelzceļa mezgls.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1190. gadā. Pie pilsētas atrodas Bundesvēra karabāze, kurā dislocēts 401. bruņugrenadieru bataljons (Panzergrenadierbataillon 401). Hāgenova ir treka riteņbraucēja Štefana Nimkes (Stefan Nimke, 1978) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_106329"}
{"text": "Nikolajs Stenons\n\nNikolajs Stenons jeb Nīlss Stensens (, ; dzimis , miris ) bija dāņu katoļu bīskaps un zinātnieks.\n\nDevis ieguldījumu anatomijā (muskuļu darbības izskaidrošana), paleontoloģijā (izvirzījis idejas par fosilijām), ģeoloģijā (modernās stratigrāfijas pamatlicējs), kristalogrāfijā. Pazīstamākais darbs De solido intra solidum naturaliter contento dissertationis prodromus, 1669.\n\nDzimis Kopenhāgenā un studēja medicīnu Kopenhāgenas universitātē. Turpmākās dzīves laikā uzturējies dažādās Eiropas pilsētās Nīderlandē, Francijā, Itālijā un Vācijā. Dzīvodams Itālijā, pievērsās katolismam, un sāka interesēties vairāk par teoloģiju, nekā zinātni. Aktīvs kontrreformācijas darbinieks Ziemeļvācijā. Miris Šverīnē. 1938. gadā sākts kanonizācijas process. 1988. gadā beatificēts. Stenona vārdā nosaukti krāteri uz Marsa un Mēness.\n", "id": "lvs_Latn_106330"}
{"text": "Lielborne\n\nLielborne (; agrāk arī Grosborna) ir ciems Augšdaugavas novada Salienas pagastā. Izvietojusies pagasta ziemeļdaļā Bornes upes kreisajā krastā pie autoceļa P69 no pagasta centra Salienas, no novada domes Daugavpilī un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Lielbornes muižas (Groß-Born) centra. Muižas kungu māja un saimniecības ēkas ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.\n", "id": "lvs_Latn_106331"}
{"text": "Mareks Lavrinovičs\n\nMareks Lavrinovičs (dzimis ) ir Latvijas karatists un kikbokseris, kurš regulāri piedalās K-1 cīņās. Mareks ir desmitkārtējs Latvijas čempions kjokušinkai karatē.\n\nSavas sporta gaitas viņš sāka sešu gadu vecumā savā dzimtajā pilsētā Tukumā tēva karatē meistara Vladimira Lavrinoviča vadībā. Pirms Mareks pievērsās kikboksam, viņš izcīnīja desmit Latvijas čempiona titulus karatē. Kikboksā Lavrinovičs debitēja 2005. gadā Liepājā ar uzvaru pār Oskaru Zonerfeldu. Tad sekoja uzvara pār somu Erku Multanenu. Gadu vēlāk tukumnieks kļuva par Baltijas K-1 čempionu un paņēma trīs gadu pauzi, lai pievērstos tikai karatē. 2009. gadā Mareks Lavrinovičs atgriezās profesionālajā ringā ar uzvaru pār Dmitriju Kaļmusu, pēc kā seko titula cīņa par vakanto Latvijas čempiona titulu K-1, kurā karatists izcīnīja uzvaru un pievienoja savām trofejām vēl vienu jostu. 2011. gadā Mareks noslēdza līgumu ar Krievijas organizāciju \"Fight Nights\" par dalību Eiropas K-1 čempionātā, kurš notika \"Arēna Rīga\". Viņš uzvarēja Sergeju Vinogradu (Igaunija) un Pāvelu Turuku (Baltkrievija), taču finālā traumas dēļ atzina Krievijas sportista Aleksandra Stecurenko pārākumu un bija spiests samierināties ar otro vietu.\n\nMareks spēlē arī spēlē futbolu Latvijas 2. līgas klubā \"Tukuma Brāļi\".\n", "id": "lvs_Latn_106332"}
{"text": "Andrejs Kiviļevs\n\nAndrejs Kiviļevs (; — ) bija profesionāls krievu izcelsmes Kazahstānas šosejas riteņbraucējs. 2003. gada martā viņš Parīze-Nica sacensību laikā piedzīvoja smagu kritienu un no gūtajiem savainojumiem mira. Viņa nāve pamudināja UCI ieviest noteikumu, kurš pieprasīja obligātu ķiveres valkāšanu visās apstiprinātajās sacensībās.\n", "id": "lvs_Latn_106333"}
{"text": "Lodesmuiža\n\nLodesmuiža (; arī Lode, Lodes muiža) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Taurenes pagastā. Izvietojusies Gaujas kreisajā krastā starp Brenkūža un Rijas ezeriem no pagasta centra Taurenes, no novada centra Cēsīm un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Lodes muižas (Lodenhof) centru. Līdz 1925. gadam Lodes pagasta centrs. Durvju komplekts muižas kungu mājā ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.\n\nTagad Lodesmuižas kungu māja ar tās apkārtni ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes lauka stacionārs, kur norisinās lauka kursi (prakse).\n", "id": "lvs_Latn_106334"}
{"text": "Rīga-2004\n\nStarptautiskais turnīrs \"Rīga—2004\" - starptautiskais šaha turnīrs, kas notika Rīgā no 15. līdz 21. augustam 2004. gadā un vienlaicīgi bija arī 2004. gada Latvijas šaha čempionāts.\n", "id": "lvs_Latn_106335"}
{"text": "MediaWiki:Autoblockedtext\n\n$2\n\nTu vari sazināties ar $1 vai kādu citu adminu, lai apspriestu šo bloku.\n\nAtceries, ka tu nevari lietot \"sūtīt e-pastu šim dalībniekam\" iespēju, ja tu neesi norādījis derīgu e-pasta adresi savos dalībnieka uzstādījumos un bloķējot tev nav liegta iespēja sūtīt e-pastu.\n\nTava pašreizējā IP adrese ir $3 un bloka ID ir $5. Lūdzu iekļauj šos visos ziņojumos, kurus sūti adminiem, apspriežot šo bloku.\n", "id": "lvs_Latn_106336"}
{"text": "Magmatiskie ieži\n\nMagmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas. Tie ir vieni no trim galvenajiem iežu veidiem. Pārējie divi ir nogulumieži un metamorfie ieži. Magmatiskie ieži sīkāk dalās intruzīvajos iežos jeb dziļumiežos un efuzīvajos iežos jeb vulkāniskajos iežos. Intruzīvie ieži veidojas, magmai tuvojoties Zemes virsmai, atdziestot un kristalizējoties. Savukārt efuzīvie ieži veidojas no magmas, kas lavas veidā izplūst uz Zemes virsmas. Intruzīvie ieži ir tādi ieži kā peridotīts, gabro, diorīts, granodiorīts un granīts, bet efuzīvie ieži ir komatīts, bazalts, andrezīts, dacīts un riolīts.\n\nZemes dzīlēs radušies magmatiskie ieži parasti ir smagi, ar viegli saskatāmiem kristāliem (granīts, magnetīts), bet tie, kuri veidojušies pēc izplūšanas virszemē ir poraini un viegli (bazalts, pumeks) vai stikloti sakusuši (obsidiāns).\n", "id": "lvs_Latn_106337"}
{"text": "UEFA Euro 2012 (spēle)\n\nUEFA Euro 2012 ir oficiālā 2012. gada Eiropas čempionāta futbolā datorspēle. Atšķirībā no iepriekšējām spēlēm sērijā, šī ir lejupielādējams papildinājums spēlei FIFA 2012, tādēļ ir vajadzīga pati spēle, interneta savienojums, Origin profils un FIFA 12 tiešsaistes pase, lai varētu spēlēt šo spēli. Tā tika izdota 2012. gada 24. aprīlī par 1800 Microsoft punktiem.\n", "id": "lvs_Latn_106338"}
{"text": "Dīkstāve\n\nDīkstāve ir ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vai mehanizēto lietu, ilgstoša, cikliska vai neparedzama laika neizmantošana jeb stāvēšana bezdarbībā. Tas izraisa izmaksas, kuras ir nepieciešamas, lai uzturētu vai apmaksātu izdevumus bezdarbības procesā. Citiem vārdiem, ja cilvēka resursi vai mehanizētas lietas netiek nodarbinātas, tad rodas zaudējumi attiecība pret iespējamo peļņu, to ko varētu gūt, ja darbība būtu nepārtrauktā procesā.\n", "id": "lvs_Latn_106339"}
{"text": "Kosmopolise\n\n\"Kosmopolise\" () ir 2012. gada Kanādas dramatiskais trilleris. Filmas režisors ir Deivids Kronenbergs. Tā uzņemta pēc tāda paša nosaukuma Dona Delillo romāna motīviem. Galveno lomu atveido Roberts Patinsons, parējās lomas — Pols Džamati, Samanta Mortone, Sāra Gadona, Matjē Amalriks un Žiljeta Binoša.\n\nFilmas pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā , Zelta palmas zara filmu kategorijā. Filmas pirmizrāde Kanādā notika , bet Latvijā - .\n\n\"Kosmopolise\" ir stāsts par kādu miljonāru Ēriku Pakeru (Roberts Patinsons), kas dodas izbraukumā pa Manhatanu.\n", "id": "lvs_Latn_106340"}
{"text": "Akrs\n\nAkrs (apzīmējums: ac) ir laukuma mērvienība, kas ir vienāda ar 4046,8564224 kvadrātmetriem. Vēsturiski akrs ir radies viduslaikos, un tā bija zemes platība, kuru ar vērsi varēja uzart vienas dienas laikā. Akrs mūsdienās plaši tiek izmantots tikai angļvalodīgajās valstīs, un tas ir saistīts ar citām ne ar SI sistēmu saistītām mērvienībām. Piemēram, viena kvadrātjūdze ir 640 akri, savukārt vienā akrā ietilpst 4840 kvadrātjardi vai kvadrātpēdas.\n", "id": "lvs_Latn_106341"}
{"text": "Plato\n\nPlato — ASV polārstacija Antarktikā; plakankalne — augstienes teritorija, kurai ir relatīvi līdzens reljefs.\n", "id": "lvs_Latn_106342"}
{"text": "Sociālliberālisms\n\nSociālliberālisms ir politiska ideoloģija, kas meklē līdzsvaru starp individuālo brīvību un sociālo taisnīgumu. Pretstatā klasiskajam liberālismam sociālliberālisms ir par valsts iejaukšanos ekonomikas procesos un robežojas ar sociāldemokrātu ideoloģiju.\n\nSociālliberālisma pamatidejas ir brīvība, tirgus ekonomika, cilvēktiesības, tiesiskums, sociālais līgums, etniskā un nacionālā vienlīdzība, plurālisms un demokrātija.\n\nAtšķirībā no klasiskā liberālisma, kurš ir par pašregulējošu tirgu un negatīvu attieksmi pret iespēju regulēt ekonomiskās un sociālās attiecības, sociālliberāļi uzskata, ka galvenais princips, lai to īstenotu praksē, ir nodrošināt tiesības uz indivīda pašnoteikšanos un pašrealizāciju, un tam ne vienmēr pietiek ar paša indivīda pūlēm. Starta iespēju izlīdzināšana nav iespējama bez valsts līdzdalības un valstij jānodrošina sociālo labumu pārdale par labu sociāli nelabvēlīgākiem sabiedrības locekļiem, atbalstot tos, tādējādi sekmējot saskaņu sociālās attiecībās, stiprinot sociālo un politisko stabilitāti. Tomēr, atšķirībā no citiem sociālistiskās ideoloģijas virzieniem, sociālliberāļi ir par kapitālistiska tipa ekonomiku.\n\nSociālliberāļi ir par valsts iejaukšanos ekonomiskajos procesos, lai apkarotu monopolus un saglabātu konkurētspējīgu ekonomiku brīvā tirgus apstākļos. Sabiedrībai jābūt leģitīmam pamatam, ja indivīda ienākumi neatbilst tā ieguldījumam kopējā labumā, caur nodokļiem novirzīt daļu no šiem ieņēmumiem uz sociālajām vajadzībām. Nabadzīgāko sabiedrības slāņu dzīves uzlabošana veicinātu patēriņa izaugsmi vietējā tirgū un ekonomiskas izaugsmi.\n\nŠī mehānisma piemērošana mazinātu konfliktus sabiedrībā un pakāpeniski pārveidotu \"brīvās konkurences kapitālismu\" uz \"sociālu tirgus ekonomikas sabiedrību\", balstītu uz privātīpašumu un regulētām tirgus attiecībām.\n", "id": "lvs_Latn_106343"}
{"text": "Jānis Sārts\n\nJānis Sārts (dzimis ) ir pašreizējais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors.\n\nIzglītību ieguvis Rīgas 50. vidusskolā, Latvijas Universitātē, NATO aizsardzības koledžā, kā arī stāžējies Zviedrijas aizsardzības pētījumu institūtā.\n\nKopš 1994. gada strādā Aizsardzības ministrijā, kur ieņēmis dažādus amatus. No 1999. līdz 2001. gadam J. Sārts bijis ministrijas valsts sekretāra vietas izpildītājs, kamēr tobrīdējais sekretārs Edgars Rinkēvičs atradās mācībās. Viņš ir bijis aizsardzības padomnieku Latvijas pārstāvniecībā NATO un Eiropas Savienībā. 2008. gada 4. novembrī viņš tika iecelts par Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru. 2015. gada jūlijā paziņojis par valsts sekretāra amata atstāšanu. Tajā pašā mēnesī iecelts par Latvijā izvietotā NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru.\n", "id": "lvs_Latn_106344"}
{"text": "Mohegani\n\nMohegani ir pie algonkinu grupas piederoša Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas apdzīvoja Temzas augšteces ieleju Konektikutā. Mohegani nozīmē \"Vilku tauta\" . 17.gs. sākumā, laikā kad ieradās pirmie eiropieši, mohegani un pekoti veidoja vienu cilti. 1633. gadā nesaskaņu rezultātā sačema Unkasa vadībā daļa tās pārstāvju atdalījās, izveidojot moheganu cilti. Līdz 1637. gadam pēc atdalīšanās mohegani neilgu laiku atradās pekotu pakļautībā. Taču 1637. gadā eiropieši, izmantojot situāciju, masveida slaktiņā nogalināja ap 700 pekotu sieviešu un bērnu. Pēc asinspirts jau izdzīvojušie pekoti nokļuva moheganu atkarībā.\n", "id": "lvs_Latn_106345"}
{"text": "Yahsat 1B\n\nYahsat 1B jeb Y1B ir Apvienoto Arābu Emirātu kompānijas Al Yah Satellite Communications Company (Yahsat) sakaru pavadonis, kas ģeostacionārā orbītā palaists 2012. gada aprīlī. Analoģisku pavadoni Yahsat 1A palaida 2012. gada aprīlī. Abu kosmisko aparātu izgatavošanas un palaišana maksāja 1,67 miljardi USD.\n\nYahsat 1B pavadoņa sistēmas izgatavojusi EADS Astrium uz Eurostar E3000 platformas bāzes. Sakaru aparatūru piegādāja Thales Alenia Space. Atšķirībā no Yahsat 1A, šajā pavadonī uzstādīti tikai Ka joslas raidītāji, kas kalpos gan civilām gan militārām vajadzībām. Tas pārklās Tuvos Austrumus, Afriku un Dienvidrietumu Āziju.\n\nYahsat 1B sākotnēji bija paredzēts palaist 2011. gada otrajā pusē.\n", "id": "lvs_Latn_106346"}
{"text": "Amulets (seriāls)\n\n\"Amulets\" () ir ASV televīzijas seriāls, kas iznāca laikā no līdz . Seriālu 1998. gadā izveidoja Konstance M. Burža, tā producents ir Ārons Spellings un viņa uzņēmums Spelling Television. Seriāls ir par četrām Halivelu māsām — Prū, Paiperi, Fēbi un vēlāk arī Peidžu. Pirmajās trīs sezonās seriāla darbojas Prū, Paipere, Fēbe, savukārt pārējās piecās sezonās Prū aizvietota ar Peidžu. Viņas ir visu laiku spēcīgākās labās raganas. Galvenās lomas seriālā atveidoja Šenona Dohertija, Hollija Marija Kombsa, Alisa Milāno un Rouza Makgauana. Kopumā seriālam iznāca 178 sērijas astoņās sezonās.\n", "id": "lvs_Latn_106347"}
{"text": "Bruknas muiža\n\nBruknas muižas () kungu māja atrodas Bauskas novada Dāviņu pagasta Bruknā Iecavas upes krastā. Līdz 1920. gada Latvijas agrārajai reformai muiža piederēja Korfu dzimtai.\n", "id": "lvs_Latn_106348"}
{"text": "Libtēna\n\nLibtēna () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Šverīnes.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1363. gadā. Pilsētas pievārtē NATO militārais poligons, kā arī Mēklenburgas Elbas ielejas dabas parks.\n", "id": "lvs_Latn_106349"}
{"text": "Rāvējslēdzējs\n\nRāvējslēdzējs ir stiprinājums, ko izmanto divu drēbes gabalu savienošanai. Tos plaši pielieto apģērbu, apavu, somu, kempinga mantu (guļammaisu un telšu) ražošanā. Rāvējslēdzēju 1917. gadā pilnveidoja zviedru izcelsmes amerikāņu inženieris Gideons Sundbeks, balstoties uz agrāk izmantotām mazāk efektīvām metodēm.\n", "id": "lvs_Latn_106350"}
{"text": "Čelsija Meninga\n\nČelsija E. Meninga (; dzimis kā Bredlijs Edvards Menings (Bradley Edward Manning) , kopš 2013. gada pašidentificējas kā sieviete) ir ASV Armijas karavīrs, kas tika arestēts 2010. gada maijā Irākā, kad radās aizdomas, ka viņš ir pārsūtījis slepenus dokumentus interneta vietnei WikiLeaks. Nākamajos mēnešos viņam tika izvirzītas vairākas apsūdzības, tai skaitā par \"palīdzības sniegšanu ienaidniekam\". Tiek uzskatīts, ka viņš WikiLeaks nosūtījis vairāk nekā 250 000 ASV diplomātiskos dokumentus, apmēram 500 000 armijas militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā. Karadienestu sācis 2009. gada oktobrī (bija izlūkošanas analītiķis) bāzē pie Bagdādes, Irākā.\n", "id": "lvs_Latn_106351"}
{"text": "Ērihs Kestners\n\nEmīls Ērihs Kestners (; dzimis , miris ) bija vācu rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs un satīrists. Visplašāk pazīstams Kestnera devums bērnu literatūrā.\n\nPazīstamākie darbi, vairākkārt izdoti latviski, ir \"Emīls un Berlīnes zēni\" (Emil und die Detektive, 1929), \"Punktiņa un Antons\" (Pünktchen und Anton, 1931), \"Lidojošā klase\" (Das Fliegende Klassenzimmer, 1933), \"Divas Lotiņas\" (Das doppelte Lottchen, 1949). Vairākkārt iestudēts Latvijas teātros. Pēc Kestnera darbu motīviem uzņemtas daudzas filmas.\n\nDzimis un bērnību pavadījis Drēzdenē. Pirmā pasaules kara laikā dienēja artilērijā. No 1919. gada studēja vēsturi, filozofiju, vācu literatūru Leipcigas Universitātē. Vēlāk studēja Rostokā un Berlīnē, kur ieguva doktora grādu. Lai nopelnītu naudu studijām, strādāja par žurnālistu prestižajā Neue Leipziger Zeitung. No 1927. gada pārcēlās uz dzīvi Berlīnē. Dzīves laiks Berlīnē līdz 1933. gadam bija ražīgākais Kestnera dzīvē. Pēc nacistu nākšanas pie varas Kestnera grāmatas tika pasludinātas par \"nevāciskām\" un dedzinātas 1933. gada kampaņas laikā. Kestners kā iekārtas opozicionārs un pacifists netika uzņemts oficiālajā rakstnieku organizācijā, tomēr viņš nepameta Vāciju. Pēc kara apmetās Minhenē, kur darbojās kā žurnālists un izdevējs.\n", "id": "lvs_Latn_106352"}
{"text": "Areco\n\nAreco () ir pilsēta Itālijā, Toskānas reģionā. Tas ir Areco provinces administratīvais centrs. Areco atrodas aptuveni 80 km uz dienvidaustrumiem no Florences, Arno upes krastos. 2011. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 100 tūkstoši iedzīvotāju. Attīstīta tekstilrūpniecība, metālapstrāde un vīna ražošana.\n\nAreco bija apdzīvota jau 4. gadsimtā p.m.ē. Tā bija viena no etrusku lielākajām un ekonomiski attīstītākajām pilsētām. Senās Romas laikā pilsētas latīniskais nosaukums bija Arretium. Romieši šajā vietā uzcēla stratēģiski svarīgu cietoksni. Areco ir izslavēta izcilo arhitektūras pieminekļu dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_106353"}
{"text": "Ludvigsluste\n\nLudvigsluste () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Šverīnes.\n\nDibināta 1724. gadā, kad Mēklenburgas-Šverīnes hercogs Kristiāns Ludvigs II šeit sāka celt medību pili. No 1765. līdz 1837. gadam Ludvigsluste bija Mēklenburgas-Šverīnes hercogistes galvaspilsēta. Rezidence atradās no 1772. līdz 1776. gadam celtajā Ludvigslustes pilī. 1806. gada 21. jūnijā Ludvigslustē notika Dānijas karaļa Kristiāna VIII kāzas ar Mēklenburgas-Šverīnes hercogieni Šarloti Frederiku. 1835. gadā šeit notika pirmais Frīdriha fon Flotova operas atskaņojums. Otrā pasaules kara laikā pilsētas pievārtē atradās Vebelinas koncentrācijas nometne. Kara beigās pilsētu ieņēma angļi, vēlāk ASV karaspēks. Tomēr pēc vairākiem mēnešiem pilsēta nokļuva PSRS okupācijas zonā, un vēlāk VDR.\n\nPauls Rūdolfs fon Bilguers (Paul Rudolf von Bilguer, 1815-1840) - šahists Frīdrihs Francis II (Friedrich Franz II., 1823-1883) - Mēklenburgas-Šverīnes lielhercogs Frīdrihs Francis III (Friedrich Franz III., 1851-1897) - Mēklenburgas-Šverīnes lielhercogs Frīdrihs Ludvigs (Friedrich Ludwig., 1778-1819) - Mēklenburgas-Šverīnes troņmantinieks Marija (Marie, 1854–1920) - Mēklenburgas-Šverīnes hercogiene, Krievijas lielkņaze Pauls Frīdrihs (Paul Friedrich, 1800-1842) - Mēklenburgas-Šverīnes lielhercogs Bastians Reinharts (Bastian Reinhardt, 1975) - futbolists Šarlote Frederika (Charlotte Friederike, 1784-1840) - Mēklenburgas-Šverīnes hercogiene, Dānijas karaliene\n", "id": "lvs_Latn_106354"}
{"text": "Mareks Kvapils\n\nMareks Kvapils (; dzimis 1985. gada 5. janvārī) ir čehu hokejists, labās malas uzbrucējs. Pašlaik (2017) spēlē Čehijas Ekstralīgas vienībā Brno \"Kometa\".\n", "id": "lvs_Latn_106355"}
{"text": "Dominiks Graņāks\n\nDominiks Graņāks (; dzimis 1983. gada 11. jūnijā) ir slovāku hokejists, aizsargs, Slovākijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2014) ir bez kluba.\n", "id": "lvs_Latn_106356"}
{"text": "Jurijs Babenko\n\nJurijs Babenko (; dzimis 1978. gada 2. janvārī) ir bijušais krievu hokejists, centra uzbrucējs. Karjeras laikā 3 spēles aizvadījis Nacionālajā hokeja līgā, taču karjeras lielāko daļu pavadījis dažādos Krievijas Superlīgas un Kontinentālās hokeja līgas klubos, divreiz kļūstot par Gagarina kausa čempionu.\n", "id": "lvs_Latn_106357"}
{"text": "Grigorijs Šafiguļins\n\nGrigorijs Šafiguļins (; dzimis 1985. gada 13. janvārī) ir krievu hokejists, centra uzbrucējs. Pašlaik (2016) spēlē Kontinentālās hokeja līgas kluba Maskavas \"Dinamo\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_106358"}
{"text": "Malnava\n\nMalnava (arī Malnova) ir ciems Ludzas novada Malnavas pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta vidusdaļā pie autoceļa P50 no novada centra Ludzas un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap Malnavas muižas (Malnow) centru. Par lielāku apdzīvoto vietu izaugusi padomju gados kā Malnavas sovhoztehnikuma ciemats. Malnavā atrodas pagasta pārvalde (kopš 1992. gada), Malnavas koledža, bērnudārzs, feldšeru un vecmāšu punkts, Vītolu pasta nodaļa, koledžas muzejs, veikals. Pēc Latvijas valdības rīkojuma 1921. gada 10. martā Malnavā tika ierīkota Latgales lauksaimniecības vidusskola. Par mācību telpām tika izvēlēta pirmajā pasaules karā ļoti cietusī Malnavas muiža. 1921. gada 10 oktobrī Latgales lauksaimniecības vidusskola tika atklāta. Tā bija pirmā vidējā lauksaimniecības mācību iestāde Latgalē ar četrgadīgu mācību kursu.\n", "id": "lvs_Latn_106359"}
{"text": "Prototype 2\n\nPrototype 2 ir darbības-piedzīvojumu atvērtās pasaules spēle, kas tika izdota 2012. gada 24. aprīlī. To izstrādāja kanādiešu studija Radical Entertainment, un tā ir otrā daļa 2009. gada spēlei Prototype. To publicējis Radical Entertainment īpašnieks Activision. Spēlei ir jauns galvenais varonis Džeimss Hellers, ar mērķi iznīcināt Blacklight vīrusu. Spēlē ir arī daudzi atriebības motīvi, piemēram, Hellers vēlas nogalināt Aleksu Merceru, pēc tam kad viņa ģimeni nogalināja Blacklight vīrusa uzliesmojums. Spēle notiek atvērtā pasaulē no trešās personas skatu punkta. Par spēli tika paziņots 2010. gada Spike VGA apbalvošanā, ar saukli \"Murder your Maker\".\n", "id": "lvs_Latn_106360"}
{"text": "Bruno Habārovs\n\nBruno Habārovs (dzimis Rīgā, miris Rīgā), arī Brunis Habārovs, bija Latvijas un PSRS paukotājs, treneris, sporta instruktors.\n\nIzglītību ieguvis LVFKI.\n\n1959. gadā izcīnījis uzvaru Pasaules čempionātā paukošanā ar špagu, pēc diviem gadiem izcīnīja arī zeltu komandu cīņā PSRS komandas sastāvā. Tāpat izcīnījis vairākas sudraba un bronzas godalgas Pasaules čempionātos. Bija PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars. 1959. gadā B. Habārovs ticis atzīts par Latvijas populārāko sportistu.\n\nPiedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (, ). 1960. gadā Romā viņš izcīnīja divas bronzas (individuālās un komandu sacensības). Pēc četriem gadiem Tokijā viņš neguva tik lielus panākumus, komandu sacensībās izcīnot dalītu 7. vietu un individuālajā turnīrā izstājās jau otrajā kārtā.\n", "id": "lvs_Latn_106361"}
{"text": "2012. gada NBA izslēgšanas spēles\n\n2012. gada NBA izslēgšanas spēles ir turnīrs pēc 2011.—2012. gada NBA regulārās sezonas beigām. Izslēgšanas spēles sākās . Tajās piedalās astoņas komandas no katras konferences, kas ir iekļuvušas savas konferences astoņu labāko komandu skaitā.\n\nAbu konferenču čempioni tiksās 2012. gada NBA finālsērijā.\n", "id": "lvs_Latn_106362"}
{"text": "Belena\n\nBelena (, ) ir ostas pilsēta Brazīlijas ziemeļos, Paras štata administratīvais centrs un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. 2011. gadā Belenā dzīvoja 1,40 miljoni iedzīvotāju. Tā atrodas Paras upes krastā, kas ir daļa no Amazones deltas sistēmas.\n\nBelenu 1616. gadā dibināja portugāļi, un tā kļuva par pirmo eiropiešu koloniju Amazones reģionā. 1775. gadā pilsēta tika pievienota Brazīlijai. Pilsēta ir zināma arī kā \"Amazonijas metropole\" (Metrópole da Amazônia) un \"mango koku pilsēta\" (Cidade das Mangueiras).\n", "id": "lvs_Latn_106363"}
{"text": "Buenosairesas province\n\nBuenosairesas province () ir lielākā un visapdzīvotākā Argentīnas province. 2010. gadā provincē dzīvoja 15,6 miljoni iedzīvotāju. Tās administratīvais centrs ir Laplata, bet Argentīnas galvaspilsēta Buenosairesa, no kā ir cēlies provinces nosaukums, ir atsevišķa administratīvā vienība. Buenosairesas province robežojas ar Entreriosas, Santafē, Kordovas, Lapampas un Rionegro provincēm. Dienvidos un austrumos provinci apskalo Atlantijas okeāns. Buenosairesas provinces lielākās pilsētas ir Laplata, Mara del Plata un Baijablanka.\n", "id": "lvs_Latn_106364"}
{"text": "Rotera\n\nRotera () vai Stacija R (Station R) ir Apvienotās Karalistes vissezonas polārstacija Antarktīdā. Izvietojusies Rotera ragā Adelaidas salas dienvidaustrumos Margeritas līča krastā. Stacija ir galvenā Apvienotās Karalistes antarktisko programmu atbalsta bāze un tiek uzskatīta par neoficiālo Britu Antarktiskās teritorijas galvaspilsētu.\n\nStacija izveidota 1975. gada 25. oktobrī kā aizvietotāja Adelaidas stacijai salas dienvidu galā, kur ledājs, uz kura bija izveidots pie stacijas esošais lidlauks, bija sācis plaisāt un sairt. Roteras stacijas būvniecība pilnībā tika pabeigta 1970. gadā, bet līdz 1992. gadam tika izbūvēts 900 m garais šķembu lidlauks, kas aizvietoja līdz tam lietoto ledus-sniega lidlauku 300 m virs stacijas uz piekalnes ledāja.\n\nRotera ar tās lidlauku un kuģu piestātni ir galvenais Britu Antarktiskā dienesta loģistikas centrs zinātnisko programmu nodrošināšanai Antarktīdas pussalas reģionā. Pašā stacijā tiek realizētas pētniecības programmas bioloģijā (jūras un sauszemes), ģeoloģijā, glacioloģijā, meteoroloģijā un atmosfēras augšējo slāņu izpētē.\n", "id": "lvs_Latn_106365"}
{"text": "Akācijas\n\nAkācijas (Acacia) ir tauriņziežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 1300 sugas. Vislielākā sugu daudzveidība ir sastopama Austrālijā un Āfrikā. Akācijas aug arī citos kontinentos, galvenokārt tropu un subtropu klimatiskajās joslās. Eiropā ir sastopamas tikai 3 sugas. Pirmais eiropietis, kas aprakstīja akācijas, pētot Āfrikas dabu, ir zviedru botāniķis Kārlis Linnejs, bet zinātnisko nosaukumu Acacia ģintij piešķira skotu dabaspētnieks Filips Millers.\n", "id": "lvs_Latn_106366"}
{"text": "Gojko Mitičs\n\nGojko Mitičs (, dzimis ) ir dienvidslāvu aktieris, režisors un kaskadieris. Popularitāti ieguva kā galvenais indiāņu (sk. vesterni) lomu izpildītājs VDR galvenajā kinostudijā DEFA. Atveidojis tādus varoņus kā Čingačguks, Tekumsē, Oceola un citus.\n", "id": "lvs_Latn_106367"}
{"text": "The Fame Monster\n\nThe Fame Monster ir amerikāņu dziedātājas Lady Gaga EP ieraksts. Tas tika izdots sadarbībā ar Interscope Records. Oriģinalajā EP ierakstā ir iekļautas astoņas dziesmas. Tas ierindojās pirmajā vietā 12 valstu topos, taču ASV Billboard 200 tas ierindojās vienīgi 5. vietā. The Fame Monster vadošais singls Bad Romance guva labus komerciālos panākumus.\n", "id": "lvs_Latn_106368"}
{"text": "Bobs Geldofs\n\nRoberts Frederiks Zenons \"Bobs\" Geldofs (; dzimis ) ir īru mūziķis un sabiedrisks darbinieks. Kā mūziķis kļuva pazīstams īru grupas The Boomtown Rats solists 20. gadsimta septiņdesmito gadu beigās. Pēc grupas iziršanas 1986. gadā sāka solokarjeru. Pazīstams kā sabiedrisks darbinieks pret badu Āfrikā. 1984. gadā kopā ar Midžu Jūru nodibināja labdarības supergrupu Band Aid, kas uzstājās, vācot līdzekļus cīņai pret badu Etiopijā. Piedalījās līdzīgos projektos arī vēlāk. Darbojas Bono dibinātajā organizācijā ONE Campaign. Vairākkārt izvirzīts Nobela miera prēmijai, Britu Impērijas ordeņa kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_106369"}
{"text": "X-faili. Slepenās lietas\n\n\"X-faili. Slepenās lietas\" () bija amerikāņu zinātniskās fantastikas seriāls, ko pārraidīja televīzijas kanālā Fox no līdz . Seriālā FIB speciālie aģenti izmeklē lietas ar paranormālām iezīmēm. Tajā galvenās lomas atveido Deivids Duhovnijs, Džiliana Andersone, Roberts Patriks, Annabeta Giša un Mičs Pilegi. 1997. gadā pēc Super Bowl tika pārraidīta ceturtās sezonas sērija Leonard Betts, ko kopumā ASV noskatījās 29,098 miljoni skatītāju. Kopumā seriālam ir iznākušas 202 sērijas deviņās sezonās.\n\n2016. gadā seriālam tika izveidots turpinājums - 10. sezona ar 9 sērijām, 2018. gadā iznāca 11. sezona, kuras noslēguma 10. sērija tika demonstrēta 21. martā.\n", "id": "lvs_Latn_106370"}
{"text": "Parhima\n\nParhima () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidaustrumiem no Šverīnes. Apriņķa centrs. Senajā apbūvē - ķieģeļu gotika. Pilsētas pievārtē atrodas bijušais militārais lidlauks, kas mūsdienās pārveidots par civilo.\n\nPilsēta radusies 12. gadsimtā. 16. gadsimtā piedzīvoja uzplaukumu. 1554. gadā šeit tika dibināta ģimnāzija. Attīstību iedragāja Trīsdesmitgadu karš. Parhima ir prūšu feldmaršala Helmuta fon Moltkes (Helmuth Karl Bernhard von Moltke, 1815-1840) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_106371"}
{"text": "Vasiļko Volodarevičs\n\nVasiļko Volodarevičs (, dzimis starp 1135. un 1150. gadu, miris ap 1222. gadu), bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no 1216. līdz aptuveni 1222. gadam. Viņa valdīšanas laikā Polockas kņaziste bija atkarīga no lietuviešu kunigaišiem.\n", "id": "lvs_Latn_106372"}
{"text": "Strazdupīte (Juglas ezera pieteka)\n\nGaiļupīte (augštecē) jeb Strazdupīte (lejtecē) ir upe Rīgā. Tā iztek no Gaiļezera un tek cauri Mežciemam un Juglai uz Juglas ezeru. Sākotnēji upe tecēja caur Dambjapurva ezeru, taču 2008. gadā abas upes daļas ar cauruļvadu apvienotas.\n", "id": "lvs_Latn_106373"}
{"text": "Pauls Kundziņš\n\nPauls Kundziņš (dzimis , miris ) bija latviešu arhitekts, etnogrāfs un Latvijas Universitātes profesors. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja dibinātājs un pirmais vadītājs (1924—1933). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.\n", "id": "lvs_Latn_106374"}
{"text": "Mitičs\n\nGojko Mitičs (Гojko Мumuћ, 1940) — dienvidslāvu aktieris, režisors un kaskadieris; Rajko Mitičs (Рајко Митић, 1922—2008) — Dienvidslāvijas futbolists un futbola treneris.\n", "id": "lvs_Latn_106375"}
{"text": "Krušinka\n\nKrušinka (, ) ir ciems Ukrainā, Kijivas apgabala Vasiļkivas rajonā, Krušinkas ciema padomes centrs. Ciemā ir ap 1,8 tūkst. iedzīvotāju.\n", "id": "lvs_Latn_106376"}
{"text": "Sociālais dialogs\n\nSociālais dialogs (ES tiesību izpratnē) ir dialogs starp arodbiedrībām un darba devēju organizācijām jeb t.s. sociālajiem partneriem. ES sociālais dialogs attiecas uz diskusijām, konsultācijām, sarunām un kopīgu rīcību, kas iekļauj organizācijas, kas pārstāv industrijas abas puses (darba devējus un darba ņēmējus).\n\nAr sociālo dialogu Starptautiskā Darba organizācija starptautisko tiesību izpratnē apzīmē visu veidu pārrunas, konsultācijas vai vienkārši informācijas apmaiņu starp vai ar valdības, darba devēju un darbinieku pārstāvjiem viņu kopīgi interesējošos jautājumos par ekonomisko un sociālo politiku.\n\nEiropas Savienības sociālā dialoga prakse ir balstīta uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 154.pantu, kas nosaka Eiropas Komisijas pienākumu konsultēties ar sociālajiem partneriem un 155.pantu, kas nosaka, ka sociālajiem partneriem ir tiesības slēgt nolīgumus, kas tiek ieviesti kā direktīvas un nolīgumus, ko ievieš sociālie partneri.\n\nStarpnozaru sociālais dialogs attiecas uz visām tautsaimniecības nozarēm un darba tirgu.\n", "id": "lvs_Latn_106377"}
{"text": "Brukna\n\nBrukna (agrāk arī Lielbrukna) ir ciems Bauskas novada Dāviņu pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumos Iecavas upes kreisajā krastā no pagasta centra Dāviņiem, no novada centra Bauskas un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Bruknas muižas (Lielbruknas; Brucken) centra. Līdz 1949. gadam Bruknas pagasta, līdz 1963. gadam — Bruknas ciema centrs. Netālu no ciema atrodas Lielbruknas dzirnavu senkapi (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un Bruknas pilskalns (vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis). Bruknas muižas apbūve ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_106378"}
{"text": "Irāņu valodas\n\nIrāņu valodas ir indoirāņu valodu saimes atzars, kurās galvenokārt runā irāņu tautas. Pēc runājošo skaita lielākās irāņu valodas ir persiešu valoda (ap 65 miljoniem), puštu (ap 50 miljoniem), kurdu valoda (ap 18 miljoniem) un beludžu valoda (ap 7 miljoniem). Kopējais irāņu valodu pratēju skaits tiek lēsts ap 150 miljoniem.\n\nIrāņu valodas iedalās austrumu irāņu un rietumu irāņu valodās. Pie austrumu irāņu valodām pieder tādas valodas kā osetīnu valoda un puštu, bet rietumu irāņu valodām — persiešu un kurdu valoda.\n", "id": "lvs_Latn_106379"}
{"text": "Phantom Breaker\n\nPhantom Breaker ir 2D cīņas spēle, kuru izstrādājis un publicējis 5pb.. Sākumā spēli bija plānots izdot 2011. gada aprīlī, bet tā tika atstumta uz 2011. gada jūniju. Vēlāk tika paziņots, ka 7Sixty (SouthPeak Games meitas uzņēmums) publicēs spēli Ziemeļamerikā 2012. gada pirmajā ceturtdaļā, kopā ar ierobežota daudzuma paku, kurai līdzi nāk miniatūras stratēģija katram spēles tēlam, kuriem blakus ir to zīmējumi Hiro Suzuhira izpildījumā, galda kalendārs, un divi plakāti, kuri ir apdrukāti no abām pusēm. Dēļ lielo spēles defektu skaita Xbox Live režīmā, izdošanas datums tika atstumts uz 2012. gada 8. maiju.\n", "id": "lvs_Latn_106380"}
{"text": "Trials Evolution\n\nTrials Evolution ir lejupielādējama 2.5D platformas sacensību spēle. Spēle ir turpinājums 2009. gada kritiķu izslavētajai spēlei Trials HD. Izdota priekš Xbox 360 caur Xbox Live Arcade 2012. gada 18. aprīlī. Spēlētājs vada motociklistu, pārvarot šķēršļus. Spēlē iekļauta tāda pati karšu rediģēšanas programma, ar kādu spēles izstrādātāji veidoja spēles karti.\n\nEvolution ieguva daudzu kritiķu atzinību. Mājaslapa MetaCritic ziņo par vērtējumu 91/100, bet mājaslapa GameRankings ziņo par rezultātu 91.50/100%. Kritiķi atzina spēles kopējo atmosfēru, sacensības, izskatu un iespēju spēlētājam rediģēt vai veidot pašam savas trases. Galvenā kritika spēlē tika veltīta tās skaņas celiņam.\n", "id": "lvs_Latn_106381"}
{"text": "Viļāni (stacija)\n\nViļāni ir dzelzceļa stacija, kas atrodas Rēzeknes novada, Viļānu pagastā, Viļānu pilsētas ziemeļu daļā netālu no Jaunviļāniem. Stacija atrodas dzelzceļa līnijā Krustpils—Rēzekne II. Tajā pietur maršruta Rīga—Zilupe dīzeļvilcieni, kā arī brīvdienu ekspresvilciens Rīga—Rēzekne.\n", "id": "lvs_Latn_106382"}
{"text": "Israel Weapon Industries\n\nIsrael Weapon Industries () ir Izraēlas privātā kompānija, kura specializējas šaujamieroču izstrādē, ražošanā un pārdošanā. Kompānija tika izveidota 2005. gadā pēc rūpnīcas \"Magen\", kura piederēja valsts militārajam koncernam \"Israel Military Industries\", privatizācijas. Rūpnīca tika pārdota privātajam uzņēmējam Sami Kacavu 2005. gada februārī.\n", "id": "lvs_Latn_106383"}
{"text": "Aleksandrs Muzičenko\n\nAleksandrs Muzičenko (dzimis ) ir bijušais Latvijas PSR burātājs.\n\nIzglītību ieguvis Ļeņingradas VFKI.\n\nSportists startējis Star klasē. Divas reizes izcīnījis uzvaru Eiropas čempionātā (1978, 1979), tāpat šajās sacensībās vairākkārt izcīnījis otro (1980, 1982) un trešo (1977) vietu. 1978. un 1979. gadā A. Muzičenko izcīnījis uzvaru Pasaules kausā. Piedalījies . Tajās izcīnīja zelta medaļu PSRS izlases sastāvā kopā ar Valentīnu Mankinu.\n\nPēc sportista karjeras beigām bijis bankas \"Parex\" prezidenta palīgs, lauksaimniecību SIA \"Vasals\" un SIA \"Plinta\" tehniskais direktors un īpašumu pārvaldnieks.\n", "id": "lvs_Latn_106384"}
{"text": "3. armijas korpuss (Vērmahts)\n\n3. armijas korpuss (vācu: III. Armeekorps) bija militārā formācija Vācijas armijas sastāvā 2. pasaules kara laikā. Tā tika izveidota 1939. gada 26. augustā (korpusa štābs tika izveidots jau 1935. gada pavasarī). 1941. gada 21. martā korpuss tika pārveidots par 3. motorizēto korpusu.\n", "id": "lvs_Latn_106385"}
{"text": "Kurts Hāze\n\nKurts Hāze (; — ) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_106386"}
{"text": "Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca\n\nLudzas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām Latgales luterāņu baznīcām, kas atrodas Latgales ielā 116/23 Ludzā. 2006. gadā baznīcas draudzē bija reģistrēti 18 pieaugušie draudzes locekļi. Mācītājs Artis Petersons.\n", "id": "lvs_Latn_106387"}
{"text": "Svjatoslavs Mstislavičs\n\nSvjatoslavs Mstislavičs (, , miris ap 1239. gadu) bija Novgorodas kņazs (1218—1219), Polockas kņazs (1222—1232), Smoļenskas kņazs (1232— ap 1238).\n", "id": "lvs_Latn_106388"}
{"text": "Ainārs Juškēvičs\n\nAinārs Juškēvičs (dzimis Rīgā) ir profesionāls latviešu florbolists, kurš savas profesionālās karjeras sākumā ir spēlējis SK Latvijas Avīze Latvijas florbola Virslīgā, pirms pievienošanās RTU-INSPECTA komandai. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem florbolistiem Latvijā. Viņš tika ierindots 25. vietā 2007. gada pasaules labāko florbolistu sarakstā. Viņš ir bijušais Latvijas florbola izlases spēlētājs un treneris jauniešu florbola klubā komandā FS/MASTERS.\n", "id": "lvs_Latn_106389"}
{"text": "Juškēvičs\n\nAinārs Juškēvičs (1981) — latviešu florbolists Jānis Juškēvičs (1886—1961) — latviešu vēsturnieks un rakstnieks\n", "id": "lvs_Latn_106390"}
{"text": "Kundziņš\n\nĀdolfs Kundziņš (1865—1940) — luterāņu mācītājs; Kārlis Kundziņš (1850—1937) — luterāņu mācītājs, rakstnieks; Kārlis Oskars Kundziņš (1883—1967) — teologs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps; Krišjānis Kundziņš (1905—1993) — cīkstonis; Ludvigs Kundziņš (1855—1940) — veterinārārsts, anatoms, Tērbatas Veterinārā institūta direktors; Pauls Kundziņš (1888—1983) — arhitekts, etnogrāfs un LU profesors; Pēteris Kundziņš (1886—1958) — gleznotājs, scenogrāfs un pedagogs.\n", "id": "lvs_Latn_106391"}
{"text": "Džeimss Hārdens\n\nDžeimss Edvards Hārdens (; dzimis ) ir amerikāņu basketbolists, spēlē uzbrūkošā aizsarga pozīcijā. 2024. gadā pārstāv Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubu Losandželosas \"Clippers\". ASV basketbola izlases dalībnieks. Desmit reizes piedalījies NBA Visu Zvaigžņu spēlē, bijis NBA sezonas labākais spēlētājs 2018. gadā, kā arī trīs reizes bijis sezonas rezultatīvākais spēlētājs.\n", "id": "lvs_Latn_106392"}
{"text": "Sīvā bērzlape\n\nSīvā bērzlape (Russula emetica) ir Latvijā bieža vidēji liela bērzlapju ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas tiek lietoti pārtikā, tomēr svaigā veidā bez novārīšanas tā ir vāji indīga, ar ļoti sīvu garšu un izraisa veselības traucējumus. Literatūrā parasti tiek ieteikts to neēst arī pēc pareizas sagatavošanas.\n", "id": "lvs_Latn_106393"}
{"text": "Rosens Plevnelijevs\n\nRosens Plevnelijevs (; dzimis ) ir bulgāru politiķis, Bulgārijas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam.\n\n1989. gadā absolvējis Sofijas Tehnisko universitāti. 1990. gadā dibinājis privāto celtniecības uzņēmumu Bulgārijā. 2009. gada jūlijā viņš kļuva par reģionālās attīstības ministru.\n\n2011. gada septembrī viņš tika izvirzīts kā partijas \"Pilsoņi par eiropeisku Bulgārijas attīstību\" kandidāts Bulgārijas prezidenta vēlēšanām. Tajās viņš uzvarēja, un 2012. gada janvārī stājās valsts prezidenta amatā, nomainot Georgiju Parvanovu. Saskaņā ar Bulgārijas likumiem, valsts prezidents nevar būt kādas politiskās partijas biedrs, tāpēc pirms ievēlēšanas amatā viņš izstājās no \"Pilsoņi par eiropeisku Bulgārijas attīstību\" partijas. 2017. gada janvārī viņu prezidenta amatā nomainīja Rumens Radevs.\n", "id": "lvs_Latn_106394"}
{"text": "Šimons Peress\n\nŠimons Peress (; dzimis , miris ) bija Polijā dzimis Izraēlas politiķis, bijis valsts prezidents, valsts premjerministrs.\n\nVairāk nekā 66 gadus ilgajā politiskajā karjerā viņš bija 12 kabinetu loceklis, divreiz pildījis premjerministra amata pienākumus, kā arī vienreiz bijis amata vietas izpildītājs. 1959. gadā Š. Peress tika ievēlēts Izraēlas parlamentā Knesetā. Izņemot trīs mēnešu ilgu laikposmu 2006. gada sākumā, viņš Knesetā darbojās līdz pat ievēlēšanas brīdim prezidenta amatā 2007. gadā. Kopumā ir pārstāvējis piecas dažādas partijas Knesetā, taču no 2005. gada bija Kadima biedrs. 1994. gadā saņēmis Nobela miera prēmiju. 2007. gadā ticis ievēlēts valsts prezidenta amatā. Viņš kļuva par pirmo premjerministru, kas ticis ievēlēts prezidenta amatā. Amata atstāšanas brīdī 2014. gadā bija pasaulē vecākais valsts vadītājs.\n\nMiris 2016. gada septembrī.\n", "id": "lvs_Latn_106395"}
{"text": "Žozē Teodors\n\nŽozē Teodors (; dzimis ) ir bijušais kanādiešu hokejists, vārtsargs. Karjeras laikā aizvadījis 17 sezonas un 648 spēles Nacionālajā hokeja līgā. 2002. gadā tika atzīts par līgas vērtīgāko spēlētāju, kā arī ieguva labākā vārtsarga balvu.\n", "id": "lvs_Latn_106396"}
{"text": "Patriks Štefans\n\nPatriks Štefans (; dzimis 1980. gada 16. novembrī) ir bijušais čehu hokejists, centra uzbrucējs, kurš plašāk zināms kā 1999. gada NHL drafta pirmais numurs. NHL aizvadījis 455 spēles.\n", "id": "lvs_Latn_106397"}
{"text": "Margarita Perveņecka\n\nMargarita Perveņecka (dz. 1976. gada 16. janvārī Rīgā) ir latviešu dramaturģe un prozaiķe. Viņas darbi ir ievērojami ar neparasto pasaules skatījumu, poētisko izteiksmi, svešvārdu, eksakto zinātņu terminu un neoloģismu bagātību, kas rada atsvešinātu, detalizētu pasaules ainu.\n", "id": "lvs_Latn_106398"}
{"text": "Literatūras gada balva\n\nLatvijas Literatūras gada balva (saīsināti LALIGABA) ir ikgadējais apbalvojums, ko kopš 2000. gada vairākās nominācijās piešķir labākajiem latviešu daiļliteratūras darbiem un tulkojumiem. Tās piešķiršanu organizē Latvijas Rakstnieku savienība, kopš 2010. gada sadarbībā ar Latvijas Republikas kultūras ministriju, Latvijas Literatūras centru un Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māju.\n", "id": "lvs_Latn_106399"}
{"text": "Vecāķi (stacija)\n\nVecāķi ir dzelzceļa stacija Rīgas Ziemeļu rajonā dzelzceļa līnijā Zemitāni—Skulte. Vecāķos pietur visi elektrovilcieni uz Carnikavu, Saulkrastiem un Skulti. Pie stacijas Skultes virziena sliežu kopsavienojuma atrodas atzars uz vilces apakšstaciju. Vidējais no trim ceļiem tiek izmantots vilcienu stāvēšanai, kam Vecāķu stacija nozīmēta kā maršruta galapunkts, tas savienots ar abiem galvenajiem ceļiem un arī izmantojams kustībai caurbraucot jebkurā virzienā. Vecāķi ir A biļešu zonas gala stacija. Stacijā biļešu kase ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_106400"}
{"text": "The Walking Dead (spēle)\n\nThe Walking Dead (pazīstama arī ar nosaukumu The Walking Dead: The Game vēlāk — The Walking Dead: Season One) ir epizodiska datorspēle, kas balstīta uz Roberta Kirkmena tāda paša nosaukuma komiksu sērijas, un izdota PC, PlayStation 3, Xbox 360, Mac OS X un IOS. Spēli izstrādāja un izdeva Telltale Games. Spēles izdošana bija paredzēta 2011. gada pēdējos mēnešos, bet izstrādes procesa problēmu dēļ spēles izdošanu atlika uz 2012. gada sākumu. Sākotnēji ieplānots, ka spēle sastāvēs no piecām epizodēm, tomēr vēlāk pieņemts lēmums izdot arī sesto papildepizodi. Pirmā epizode izdota 2012. gada 25. aprīlī visām platformām izņemot iOS versiju, savukārt pēdējo epizodi izdeva 2013. gada 3. jūlijā.\n\nKirkmens teica, ka atšķirībā no tipiskas zombiju spēles, kā, piemēram, Left 4 Dead, tā vairāk ir fokusēta uz varoņu rakstura īpašībām, viņu emocijām un mijiedarbību, nevis pašu spēles darbību.\n", "id": "lvs_Latn_106401"}
{"text": "Berberu valodas\n\nBerberu valodas jeb tamazigtu valodas (Tamaziɣt vai Tamazight, ⵜⴰⵎⴰⵣⵉⵖⵜ, ) ir afroaziātu valodu saimes zars, un tajās galvenokārt runā berberu tautas. Berberu valodas nevienmērīgi izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt kalnainajos Marokas un Alžīrijas apgabalos, kā arī tuksnešainajos Alžīrijas dienvidos, Mali rietumos un Nigēras ziemeļos. Atsevišķas berberu kopienas ir arī Tunisijā, Burkinafaso, Mauritānijā, Lībijā un Ēģiptē. Arī Rietumeiropā dzīvo ļoti daudz emigrantu, kas runā berberu valodās. Kopš 2001. gada Alžīrijā un kopš 2011. gada Marokā berberu valodas ir arī valsts valodas. Tiek lēsts, ka kopējais berberu valodu pratēju skaits ir aptuveni no 17 līdz 25 miljoniem. Lielākās valodas pēc pratēju skaita ir šilhu valoda (7 miljoni), kabilu valoda (no 2,6 līdz 6 miljoniem) un centrālatlasa berberu valoda (no 2,5 līdz 3 miljoniem), savukārt teritoriāli visizplatītākā valoda ir tuaregu valoda.\n\nBerberu valodu ISO 639-2 un ISO 639-5 kods ir ber.\n\nVēsturiski berberu valodas ir bijušas izplatītas visā Ziemeļāfrikā, izņemot Nīlas ieleju un teritoriju uz austrumiem no tās, bet sākot ar 7. gadsimtu, kad Umajādu kalifāts (arābi) iekaroja teju visus Āfrikas ziemeļus, tās izspiedušas un asimilējušas arābu valoda. Šī iemesla dēļ berberu valodās, izņemot tuaregu valodu, ir daudz aizguvumi no arābu valodas. Ir arī daudz feniķiešu, sengrieķu un latīņu valodas izcelsmes vārdu. Tuaregu valodā ir salīdzinoši daudz vārdi, kuru izcelsme ir saistīta ar Čadas un Nilo—Sahāras valodām. Ir zināms, ka nu jau izmirušā valoda guanče piederēja berberu valodu grupai; tā bija izplatīta Kanāriju salās.\n", "id": "lvs_Latn_106402"}
{"text": "Kauja par Rīgas jūras līci (1915)\n\n1915. gada kauja Rīgas jūras līcī notika Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada augustā, Kurzemes ofensīvas laikā, kad pēc Kurzemes guberņas iekarošanas Vācijas Impērijas jūras kara flotes virspavēlnieks Heinrihs fon Hoencollerns (Hohenzollern) deva pavēli iegūt kontroli pār Rīgas jūras līci. Pēc jūras kaujas pie Pērnavas vācu kara flotes pavēlniecība bija spiesta atteikties no šiem plāniem līdz 1917. gadam, kad līdztekus Rīgas operācijai vācu flote veica operāciju \"Albiona\", kurā iekaroja Igaunijas salas.\n", "id": "lvs_Latn_106403"}
{"text": "Makss Lībermanis\n\nMakss Lībermanis (; dzimis , miris ) bija ebreju izcelsmes vācu gleznotājs un grafiķis, viens no redzamākajiem impresionistiem Vācijā.\n", "id": "lvs_Latn_106404"}
{"text": "Krīvica\n\nKrīvica () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Šverīnes. Āmtes centrs. Pilsētas vārdā nosaukts Marsa krāteris.\n", "id": "lvs_Latn_106405"}
{"text": "Māstrihtas Universitātes koledža\n\nMāstrihtas Universitātes koledža (saīsināti UCM no ) ir starptautiski orientēta bakalaura grāda programma, kas īpaši paredzēta centīgiem studentiem ar plašu akadēmisko interešu loku. Programma ir daļa no Zinātņu un Humanitāro Priekšmetu Fakultātes Māstrihtas Universitātē, kas atrodas Limburgas provincē. 2011. gada Nīderlandes universitāšu reitingos UCM ierindojās pirmajā vietā starp Nīderlandes universitāšu koledžām, kā arī trešajā vietā starp visām bakalaura grāda programmām Nīderlandē.\n", "id": "lvs_Latn_106406"}
{"text": "Vilhelms Gustlofs\n\nVilhelms Gustlofs (; dzimis , miris ) bija Vācijā dzimis šveiciešu nacists. NSDAP Šveices nodaļas vadītājs, kuru 1932. gadā nodibināja Davosā.\n\nStrādāja Šveices valdības meteodienestā. 1929. gadā iestājās nacistu partijā. Izplatīja antisemītisko sacerējumu \"Cionas gudro protokoli\", tādēļ vietējā ebreju kopiena iesūdzēja Gustlofu tiesā. Gustlofa sieva Hedviga strādāja par Hitlera sekretāri. 1936. gada 4. februārī Gustlofu viņa mājās nogalināja ebreju students Dāvids Frankfurters.\n\nSlepkavība tika plaši izmantota nacistu propagandā. Gustlofa vārdā tika nosaukts pasažieru kuģis Wilhelm Gustloff. Gustlofa slepkavība ir Gintera Grasa 2002. gada romāna \"Krabja gaitā\" (Im Krebsgang) sižeta sastāvdaļa.\n", "id": "lvs_Latn_106407"}
{"text": "Dēmica\n\nDēmica () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Šverīnes pie Leknicas upes ietekas Elbā, upes labajā krastā. Āmtes centrs. Pie pilsētas atrodas cietoksnis (Festung Dömitz), kurš no 1750. gada kalpoja arī kā cietums. Cietoksnis sākts celt 1559. gadā, un ir labi saglabājies.\n", "id": "lvs_Latn_106408"}
{"text": "2012. gada Pasaules čempionāts hokejā — Izslēgšanas turnīrs\n\n2012. gada Pasaules čempionāta hokejā izslēgšanas turnīrs norisinājās no 17. līdz 20. maijam. Spēles notika Hartwall Areena Helsinkos un Globe Ericsson Arena Stokholmā.\n\nIzslēgšanas spēļu laikā tika noskaidrots 2012. gada Pasaules čempions hokejā, kā arī vietu sadalījums 2.—8. vietai.\n", "id": "lvs_Latn_106409"}
{"text": "Hartwall Arena\n\nHartwall Arena (bieži tiek saukta par Helsinki Areena, Helsingin Areena un Helsingforsarenan) ir daudzfunkcionāla sporta arēna Helsinkos, Somijā. Nosaukta tās galvenā sponsora dzērienu ražotāja Hartwall vardā.\n\nArēna tika atklāta 1997. gada aprīlī. Sākotnēji to uzcēla 1997. gada Pasaules čempionātam hokejā, vēl šeit ir norisinājies 2003., 2012. un 2013. gada Pasaules čempionāts hokejā, kā arī notiks 2022. gada Pasaules čempionāts hokejā. Šajā arēnā arī ir noticis 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss. Kopš 2014. gada 4. septembra Hartwall Areena ir oficiālā KHL Somijas komandas Jokerit mājas arēna.\n\nHartwall Arena notika 2017. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā, kā arī 2017. gada Eiropas čempionāta basketbolā A apakšgrupas spēles.\n", "id": "lvs_Latn_106410"}
{"text": "Avicii Arena\n\nAvicii Arena (iepriekš zināma kā Stockholm Globe Arena un Ericsson Globe), nereti saukta par Globen, ir daudzfunkcionāla sporta arēna Stokholmā, Zviedrijā. Arēna tika atklāta , to uzcēla divarpus gadu laikā. Sākotnēji to uzcēla 1989. gada Pasaules čempionātam hokejā, vēl šeit ir norisinājušās 1995. gada Pasaules čempionāta hokejā spēles, kā arī arēna tika izmantota 2012. un 2013. gada Pasaules čempionātā hokejā. Šajā arēnā arī ir notikuši . un . gada Eirovīzijas dziesmu konkursi, kā arī vairāki citi starptautiski sporta pasākumi un koncerti. Mājas spēles Avicii Arena aizvada Zviedrijas hokeja izlase. 2009. gada februārī arēnas nosaukums Stockholm Globe Arena tika oficiāli nomainīts uz Ericsson Globe, kamēr 2021. gadā tas tika nomainīts uz Avicii Arena par godu mirušajam zviedru mūziķim Avicii.\n\nAvicii Arena bija lielākā sfēriskā celtne pasaulē no uzcelšanas brīža līdz 2023. gada 29. septembrim, kad to pēc tilpuma pārspēja Lasvegasas Sphere Paradaisā, Nevadā, ASV.\n", "id": "lvs_Latn_106411"}
{"text": "Latvijas hokeja izlase 2012. gada Pasaules čempionātā\n\nLatvijas hokeja izlasei 2012. gada Pasaules čempionātā bija 16. Pasaules čempionāts augstākajā divīzijā pēc kārtas. Tā spēlēja B grupā, kur izcīnīja divas uzvaras septiņās spēlēs, ierindojoties piektajā vietā grupā un nekvalificējoties izslēgšanas spēlēm. Latvijas izlase čempionāta kopvērtējumā ierindojās 10. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_106412"}
{"text": "RISAT-1\n\nRISAT-1 ir Indijas Zemes tālizpētes pavadonis, kuru izgatavojusi un apkalpo Indijas Kosmosa pētījumu organizācija (ISRO). Tas palaists 2012. gada aprīlī. RISAT-1 izmanto S joslas sintezētās apertūras radaru, ar kuru var iegūt Zemes virsmas attēlus gan dienā gan naktī, kā arī mākoņainā laikā.\n\nRISAT-1 starts notika divus gadus pēc RISAT-2, kuram uzstādīts Izaēlā izgatavots X joslas radars. RISAT-2 misija ieguva prioritāti pēc 2008. gada uzbrukumiem Mumbajā, lai varētu novērot teroristu grupu pārvietošanos. jo uz to brīdi sintētiskās apertūras radars vēl nebija izstrādāts.\n\nRISAT-1 ar starta masu 1858 kg bija smagākais Zemes novērošanas pavadonis, kuru palaidusi Indija, kā arī masīvākais nesējraķetes PSLV palaistais pavadonis.\n\nRISAT-1 tika palaists 00:17 UTC ar nesējraķeti PSLV-XL (lidojuma numurs C19) no Satiša Dhavana kosmosa centra. Sākotnēji pavadonis tika ievadīts 480 km augstā orbītā. Pēc tam divu dienu laikā tika veikti četri orbitālie manevri, un 28. aprīlī RISAT-1 sasniedza plānoto orbītas augstumu 536 km.\n", "id": "lvs_Latn_106413"}
{"text": "Vecdaugava (stacija)\n\nVecdaugava ir dzelzceļa pieturas punkts Rīgas Ziemeļu rajonā Vecdaugavas apkaimē dzelzceļa līnijā Zemitāni—Skulte. Vecdaugavas pieturas punktā pietur lielākā daļa Carnikavas virzienā kursējošo elektrovilcienu. Vasaras papildreisi Rīga—Carnikava Vecdaugavā nepietur. Uz pieturas punktu iespējams aizbraukt arī ar 24. autobusu, vasaras sezonā arī ar 29. autobusu un 58. autobusu (pietura \"Stacija Vecdaugava\" Vecāķu prospektā). Pieturas punkta koka paviljonā biļešu kase nedarbojas.\n", "id": "lvs_Latn_106414"}
{"text": "Ziemeļblāzma (stacija)\n\nZiemeļblāzma ir dzelzceļa stacija Rīgas Ziemeļu rajonā dzelzceļa līnijā Zemitāni—Skulte. Ziemeļblāzmā pietur visi pasažieru elektrovilcieni uz Carnikavu, Saulkrastiem un Skulti. Ziemeļblāzmā pastāv intensīva kravas satiksme uz naftas termināļiem (stacija gadā spēj nodrošināt 4,5 miljonus tonnu naftas produktu pārvadāšanu). Stacijas Rīgas virziena sliežu ceļu izvērsuma rajonā atzarojas pievedceļš uz Rīgas kuģu būvētavu. Stacija īpatnēja ar savu plānojumu — galvenā, elektrificētā Skultes virziena divceļu līnija atzarojas stacijas vidusdaļā, bet otrs, Rīgas virzienam pretējais sliežu izvērsums atrodas Rīnūžu un naftas termināļu virzienā, kur turpinās kā divceļu pievedceļu līnija. Šī līnija šķērso Vecāķu prospektu un (pēc abu ceļu atdalīšanās) Atlantijas ielu.\n\nNetālu no Ziemeļblāzmas stacijas kursē 11. un 29. autobuss (pieturas \"Ziemeļblāzma\", \"Āliņģu iela\"), 2. un 24. autobuss (pietura \"Emmas iela\" / \"Gāles iela\"). Stacijā darbojas biļešu kase.\n", "id": "lvs_Latn_106415"}
{"text": "Daniels Brjērs\n\nDaniels Brjērs (; dzimis 1977. gada 6. oktobrī) ir bijušais kanādiešu hokejists, centra uzbrucējs. Karjeras laikā Brjērs aizvadījis 973 spēles Nacionālās hokeja līgas klubos Fīniksas \"Coyotes\", Bufalo \"Sabres\", Filadelfijas \"Flyers\", Monreālas \"Canadiens\" un Kolorādo \"Avalanche\", divas reizes piedalījies NHL Visu Zvaigžņu spēlē. Kanādas hokeja izlases sastāvā kļuvis par divkārtēju Pasaules čempionu.\n", "id": "lvs_Latn_106416"}
{"text": "Mangaļi (stacija)\n\nMangaļi ir dzelzceļa stacija Rīgas Ziemeļu rajonā, līnijā Zemitāni—Skulte. Tajā ir intensīva kravas satiksme (Mangaļi ir I klases kravas stacija) un pietur visi Skultes virziena elektrovilcieni. Rīgas virziena sliežu izvērsuma rajonā atzarojas līnija uz \"Man-Tess\" un citiem uzņēmumiem. Šajā atzarojumā ir Rīgā vienīgais dzelzceļa sliežu krustojums ar tramvaja līniju. Aiz \"Man-Tess\" sliedes turpinās līdz Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcai. Sliedes Daudersalas virzienā ir atvienotas no atzara un netiek izmantotas. Nedaudz tālāk stacijas virzienā atzarojas liels daudzums sliežu ceļu uz Jaunmīlgrāvī esošajiem ostas termināliem un stividorkompānijām. Mangaļu stacija iedalās A un B parkā, bez tam arī Sarkandaugava ir Mangaļu stacijas parks. Mangaļu A parks ir 3 sliežu ceļi pie pasažieru stacijas ēkas, bet B parks — 9 kravas vilcieniem paredzēti ceļi Ezera ielas rajonā. Piecus B parka ceļus šķērso apsargājamā Ezera ielas pārbrauktuve. B parku sauc arī par staciju Mangaļi-Eksports. Mangaļu stacija gadā var apkalpot 3650 kravu vilcienu sastāvus un 7300 elektrovilcienu sastāvus. Stacijā biļešu kase ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_106417"}
{"text": "Braiens Eliots\n\nBraiens Eliots (; dzimis ) ir profesionāls kanādiešu hokejists, spēlē vārtsarga pozīcijā. Pašlaik (2021) pārstāv NHL klubu Tampabejas \"Lightning\".\n", "id": "lvs_Latn_106418"}
{"text": "Džonatans Kviks\n\nDžonatans Kviks (; dzimis ) ir profesionāls amerikāņu hokejists, spēlē vārtsarga pozīcijā. Kviks pārstāv Nacionālās hokeja līgas klubu Ņujorkas \"Rangers\".\n", "id": "lvs_Latn_106419"}
{"text": "Džeimss Nīls\n\nDžeimss Nīls (; dzimis ) ir profesionāls kanādiešu hokejists, spēlē labās malas uzbrucēja pozīcijā. Pašlaik (2018) pārstāv NHL klubu Kalgari \"Flames\".\n", "id": "lvs_Latn_106420"}
{"text": "Nīls\n\nCilvēki ar šādu uzvārdu Džeimss Nīls‎ (James Neal; dzimis 1987. gadā), kanādiešu hokejists, Fils Nīls (Phil Neal; dzimis 1951. gadā), angļu futbolists, Lūkass Nīls (Lucas Neill; dzimis 1978. gadā), austrāliešu futbolists, Sems Nīls (Sam Neill; dzimis 1947. gadā), Jaunzēlandes aktieris, režisors, kinoproducents un scenārists.\n\nCilvēki ar šādu vārdu Nīls Ārmstrongs (Neil Armstrong; 1930—2012), ASV lidotājs izmēģinātājs un astronauts, Nīls Blomkamps (Neill Blomkamp; dzimis 1979. gadā), Dienvidāfrikas filmu un īsfilmu režisors, Nīls Degrass Taisons (Neil deGrasse Tyson; dzimis 1958. gadā), amerikāņu astrofiziķis, Nīls Eteridžs (Neil Etheridge; dzimis 1990. gadā), filipīniešu futbolists, Nīls Geimens (Neil Gaiman; dzimis 1960. gadā), britu romānu, grafisko romānu, komiksu autors un scenārists, Nīls Jangs (Neil Young; dzimis 1945. gadā), kanādiešu mūziķis, Nīls Kinoks (Neil Kinnock; dzimis 1942. gadā), britu politiķis, Nīls Mopē (Neal Maupay; dzimis 1996. gadā), franču futbolists, Nīls Merons (Neil Meron; dzimis 1955. gadā), amerikāņu televīzijas un kino producents, Nīls Patriks Heriss (Neil Patrick Harris; dzimis 1973. gadā), amerikāņu aktieris, producents, dziedātājs un režisors, Nīls Robertsons (Neil Robertson; dzimis 1982. gadā), austrāliešu snūkerists, Nīls Teilors (Neil Taylor; dzimis 1989. gadā), Velsas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_106421"}
{"text": "Atriebēji (2012. gada filma)\n\n\"Atriebēji\" (, Marvel's The Avengers, Marvel Avengers Assemble) ir 2012. gada ASV supervaroņu filma, kuras režisors ir Džošs Vedons. Filma ir balstīta uz Marvel Comics supervaroņu komandu ar tādu pašu nosaukumu. \"Atriebēji\" ir Marvel Cinematic Universe sestā daļa. Galvenās lomas filmā atveido Roberts Daunijs (attēlo Dzelzs vīru), Kriss Evanss (attēlo Kapteini Ameriku), Marks Rafalo (attēlo Halku), Kriss Hemsvorts (attēlo Toru), Skārleta Johansone, Džeremijs Renners, Toms Hidlstons un Semjuels Džeksons (attēlo Niku Furiju). Filmā miera uzturēšanas organizācijas V.A.I.R.O.G.S. priekšnieks Niks Furijs sapulcina Dzelzs vīru, Halku, Toru un Kapteini Amerika, lai izveidotu supervaroņu komandu, kam jācīnās pret Tora brāli Loki, kas cenšas iznīcināt Zemi.\n\nFilmas pirmizrāde notika El Capitan Theatre, Holivudā, ASV. Filma saņēma vairākus apbalvojumus, tāpat tika nominēta vairākiem, tai skaitā Amerikas Kinoakadēmijas balvai. \"Atriebēji\" guva 1,51 miljardus ASV dolāru lielus ieņēmumus, un šī ir devītā visu laiku ienesīgākā filma. 2015. gadā iznāca filmas turpinājums \"Atriebēji: Ultrona laikmets\".\n", "id": "lvs_Latn_106422"}
{"text": "Tuomass Tarki\n\nTuomass Tarki (; dzimis 1980. gada 28. februārī) ir bijušais somu hokejists, vārtsargs. Karjeras laikā kļuvis par divkārtēju Somijas čempionu Oulu \"Kärpät\" sastāvā, divreiz atzīts par līgas labāko vārtsargu.\n\nViņa brālis Iro Tarki arī ir profesionāls vārtsargs.\n", "id": "lvs_Latn_106423"}
{"text": "Beidou M3\n\nBeidou M3 ( 北斗M3; zināms arī kā Beidou DW 12) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2012. gada aprīlī vidējā izstieptā orbītā.\n\nKosmiskais aparāts izgatavots uz DFH-3 platformas un ir apgādāts ar dzinējsistēmu nepieciešamās orbītas sasniegšanai.\n", "id": "lvs_Latn_106424"}
{"text": "Beidou M4\n\nBeidou M4 ( 北斗M4; zināms arī kā Beidou DW 13) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2012. gada aprīlī vidējā orbītā.\n\nKosmiskais aparāts izgatavots uz DFH-3 platformas un ir apgādāts ar dzinējsistēmu nepieciešamās orbītas sasniegšanai.\n", "id": "lvs_Latn_106425"}
{"text": "Maija Kovaļevska\n\nMaija Kovaļevska (dzimusi Rīgā) ir latviešu operdziedātāja, soprāns.\n\nM. Kovaļevska ir studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kopš 2003. gada papildinājusi vokālās prasmes, studējot Itālijā operdīvas Mirellas Freni vadībā. Latvijas Nacionālajā operā iedziedājusi vairākas lomas. Daudzkārt uzstājusies Starptautiskajos Siguldas Opermūzikas svētkos, 2004. gadā ieguvusi Lielo Mūzikas balvu. 2006. gadā M. Kovaļevska uzvarēja pasaules opersolistu konkursā Operalia. Tajā pašā gadā debitēja arī slavenajā Ņujorkas Metropoles operā ar Mimī lomu \"Bohēmā\". Līdz ar to bijusi pirmā no latviešu operdziedātājām, kas uzstājusies Metropoles operā pēc Otrā pasaules kara. Uzstājusies daudzu citu valstu ievērojamās operās visā pasaulē: London Covent Garden Anglijā, La Scala Itālijā, Vīnes valsts operā Austrijā, Bayerische Staatsoper Vācijā, kā arī Teatro Degollado Meksikā, El Teatro Colón de Buenos Aires Argentīnā, Tokijas operā Japānā, Sidnejas operā Austrālijā u. c. 2016. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.\n", "id": "lvs_Latn_106426"}
{"text": "Kovaļevska\n\nKovaļevska var būt: Jekaterina Kovaļevska — Krievijas šahiste; Maija Kovaļevska — latviešu operdziedātāja, soprāns; Margarita Kovaļevska — latviešu māksliniece; Sofija Kovaļevska — krievu matemātiķe.\n", "id": "lvs_Latn_106427"}
{"text": "Jans Kornārijs\n\nJans Kornārijs (, ap 1500—1558) bija vācu ārsts un valodnieks, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un latīņu valodā pārtulkoja lielu daļu no antīko grieķu autoru medicīniskajiem tekstiem. Jaunības laikā (1523—1526) viņš strādājis par ārstu Rīgā.\n", "id": "lvs_Latn_106428"}
{"text": "Dita Lūriņa\n\nDita Lūriņa-Egliena (dzimusi Dita Lūriņa Liepājā) ir latviešu aktrise un teātra režisore, arī raidījumu vadītāja. Darbojas Latvijas Nacionālajā teātrī.\n", "id": "lvs_Latn_106429"}
{"text": "Lūriņa\n\nAnta Rugāte (dzimusi Antonija Lūriņa) — latviešu žurnāliste un politiķe; Dita Lūriņa — latviešu aktrise; Marita Lūriņa-Stelmakere — latviešu aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_106430"}
{"text": "Antons Fokers\n\nAntons Hermanis Gerards (Entonijs) Fokers (, ; dzimis , miris ) bija mūsdienu Indonēzijā dzimis nīderlandiešu/vācu aviokonstruktors un uzņēmējs, aviokompānijas Fokker dibinātājs.\n\nFokers dzimis mūsdienu Indonēzijā, kafijas plantāciju īpašnieka ģimenē. Kad Antonam bija četri gadi, ģimene pārcēlās uz Eiropu un apmetās Hārlemā. Nepabeidzis vidusskolu, Antons pārcēlās uz Vāciju, kur aizrāvās ar aviāciju. 1910. gadā viņš uzkonstruēja savu pirmo lidmašīnu Fokker Spin. 1912. gadā Johannistālē (tagad Berlīnes daļa) nodibināja aviobūves kompāniju, kuru vēlāk pārcēla uz Šverīni. Pazīstamākās Fokera konstruētās lidmašīnas (Fokker E.III un Fokker Dr.I) izmantoja Vācija un tās sabiedrotie Pirmajā pasaules karā. Viens no Fokera jaunievedumiem bija mehānisms kas sinhronizēja lidmašīnas propellera kustību ar lidmašīnas ložmetēju šāviņiem, lai tas spētu šaut tieši lidmašīnas kursa virzienā. 1915. gada vasarā tas nodrošināja Vācijas aviācijas dominēšanu.\n\nPēc Pirmā pasaules kara Fokers pārcēlās uz Nīderlandi un nodibināja Nederlandse Vliegtuigenfabriek - kompānijas Fokker priekšteci. 20. gadsimta 20. un 30. gados kompānija Fokker dominēja tirgū, bet 1996. gadā tā bankrotēja. Pats Fokers 1922. gadā pārcēlās uz ASV un kļuva par tās pilsoni. Miris 1939. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_106431"}
{"text": "Libca\n\nLibca () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Šverīnes pie Eldes upes. Āmtes centrs. VDR augstlēcēja Gerda Vesiga (Gerd Wessig, 1959) dzimtā pilsēta. Pilsētā atrodas kompānijas Holsten-Brauerei alusdarītava, kas ražo alu Lübzer. Libca ir Latvijas ģenerālkomisāra Otrā pasaules kara laikā Oto Heinriha Drekslera (Otto-Heinrich Drechsler, 1895-1945) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_106432"}
{"text": "Asiņainā Strauta kauja\n\nAsiņainā Strauta kauja notika 1675. gada 12. septembrī starp Masačūsetsas angļu kolonistiem un nipmuku sačema Muttavampa vadītajiem indiāņu karotājiem. Tā bija viena no daudzajām kaujām starp eiropiešu kolonizatoriem un Amerikas pamatiedzīvotājiem t.s. Karaļa Filipa karā 1675/76.g. Kapteiņa Lathropa vadībā ap 80 angļu zaldātu konvojēja vezumus ar kviešiem, lai nodrošinātu ar pārtiku Hadlejas garnizonu. Šaurā, purvainā vietā viņus no slēpņa pārsteidza tur paslēpušies nipmuku un pokomtuku cilts indiāņi.\n\nUzbrukums priekš angļiem bija pilnīgi negaidīts. Pretēji eiropiešu kara mākslai, cīnīties atklātos kaujas laukos, indiāņu karotāji piekopa partizāņu kara taktiku, - uzbrukt nelielās grupās no slēpņiem un ātri nozust mežu biežņā. Angļu vienība skaitliski bija tik liela, ka viņi jutās pārliecināti par uzbrukuma neiespējamību. Izgājusi caur biezu mežu, nodaļa nonāca pie mitra, purvaina strauta. Saprotot ka tā šķērsošana aizņems ilgāku laiku, zaldāti nolēma atpūsties un uzsvieda savas musketes uz kviešu maisiem. Daži iesāka lasīt gar strautu augošās ogas. Pēc signāla līdzās strautam paslēpušies indiāņi atklāja uguni uz konvoju. Viens no pirmajiem krita Lanthrops, ložu un bultu krustugunī no 80 zaldātiem izglābās 7-8; tāpat gāja bojā visi 17 vai 18 vezumnieki.\n", "id": "lvs_Latn_106433"}
{"text": "Goldberga (Mēklenburga)\n\nGoldberga () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Šverīnes. Āmtes centrs. Pilsētas pievārtē 1220. gadā dibinātais Dobertīnes klosteris (Kloster Dobbertin).\n", "id": "lvs_Latn_106434"}
{"text": "Starptautiskā Darba organizācija\n\nStarptautiskā Darba organizācija (, ILO) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas starpvalstu līmenī pārrauga jautājumus par algām un citiem ienākumiem, bērnu darbu, bezdarbu, darba laiku, darbaspēku, streikiem un lokautiem, un par citiem ar darba ekonomiku saistītiem jautājumiem. Organizācijas galvenā mītne atrodas Šveices pilsētā Ženēvā. Starptautiskā Darba organizācija tika izveidota 1919. gada aprīlī, bet 1946. gadā tā kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūru. 1969. gadā Starptautiskajai Darba organizācijai tika piešķirta Nobela miera prēmija.\n", "id": "lvs_Latn_106435"}
{"text": "Jēna\n\nJēna () ir universitātes pilsēta Tīringenes federālajā zemē, Vācijā. Ar iedzīvotājiem tā ir otra lielākā pilsēta Tīringenē pēc Erfurtes. Pilsēta atrodas Zāles upes krastos. Jēna pirmoreiz minēta 1182. gada dokumentā. 1926. gadā Jēnā uzbūvēja pasaulē pirmo moderno planetāriju. Pilsētā atrodas viena no desmit vecākajām universitātēm valstī — Jēnas universitāte.\n\nOtrā pasaules kara beigās 1945. gadā pilsētu bombardēja, dzīvību zaudēja 153 cilvēki un pilsētas viduslaiku centrs tika gandrīz pilnībā nopostīts.\n", "id": "lvs_Latn_106436"}
{"text": "Laknava\n\nLaknava (, Lakhnaū, , , ) ir pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štata un Laknavas apgabala administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Indas-Gangas līdzenumā, Gangas kreisā krasta pietekas Gomati krastos. 2017. gadā Laknavā dzīvoja 3,38 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir 14. lielākā Indijas pilsēta. Laknava ir zināma ar savu izsmalcināto virtuvi, skaistiem dārziem un Chikankaari — izšuvumiem uz smalka auduma. Laknavā dzīvo hinduisti, musulmaņi un sikhi, tā kļuvusi par veiksmīgu daudzu kultūru apvienojuma piemēru.\n\nLaknava ir nozīmīgs transporta mezgls. Cauri Laknavai iet automaģistrāle starp Deli un Kolkatu. Ir viena starptautiskā lidosta — Čoudhari Čarana Singha lidosta (agrāk zināma kā Amausi lidosta)\n", "id": "lvs_Latn_106437"}
{"text": "Beidou G3\n\nBeidou G3 ( 北斗G3; zināms arī kā Beidou DW 4) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis. Tas palaists ģeostacionārajā orbītā 2010. gada jūnijā.\n\nBeidou G3 tika palaists 15:53 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 3C no Sjičanas pavadoņu palaišanas centra. Tas ar savu dzinēju sasniedza ģeostacionāro orbītu un izvietots punktā 84 austrumu garuma. 2012. gada novembrī Beidou G3 pārvietots uz pozīciju 110,5° A.\n", "id": "lvs_Latn_106438"}
{"text": "Kraistčērča\n\nKraistčērča (, ) ir pilsēta Jaunzēlandē. Ar 367,7 tūkstošiem iedzīvotāju tā ir lielākā pilsēta Dienvidsalā un trešā lielākā valstī. Pilsētas angliskais nosaukums cēlies no Anglijas Kraistčērčas koledžas. Pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1856. gada jūlijā, tādējādi tā ir vecākā pilsēta Jaunzēlandē. 2010. gada septembrī un 2011. gada februārī pilsētu skāra divas zemestrīces (pirmā ar magnitūdu 7,1, otrā — ar 6,3), kas radīja plašus bojājumus pilsētas arhitektūrā. Kraistčērčā ir bāzēts regbija klubs Crusaders, kas ir veiksmīgākais Super Rugby sacensību klubs (septiņas uzvaras).\n", "id": "lvs_Latn_106439"}
{"text": "Bhopāla\n\nBhopāla (, ) ir pilsēta Indijas centrālajā daļā, Madhja Pradēšas štata administratīvais centrs. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,80 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir 16. lielākā pilsēta Indijā. Bhopāla bija bijušās Bhopālas valsts galvaspilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_106440"}
{"text": "Atspere\n\nAtspere ir izstrādājums, kas izgatavots no elastīgas metāla stieples vai lentes un ko izmanto ierīcēs un mehānismos, kur nepieciešamas elastīgas deformācijas. Visbiežāk atsperi veidojošā stieple vai lente ir satīta spirāles vai skrūves līnijas formā.\n\nAtsperes plaši izmanto pulksteņu, hronometru un citos mehānismos, vilcienu, tramvaju u.c. transporta amortizatoros un citur.\n\nAtsperes, kas izgatavotas no metāla lentes, izmanto dažādos uzvelkamos mehānismos.\n", "id": "lvs_Latn_106441"}
{"text": "Jona\n\nJona (, ) ir Francijas departaments, viens no astoņiem Burgundijas-Franškontē reģiona departamentiem. Jonas administratīvais centrs ir Osēra. Departaments administratīvi tiek iedalīts trīs apgabalos (arrondissements): Osēras apgabals (Arrondissement d'Auxerre); Avalonas apgabals (Arrondissement d'Avallon); Sansas apgabals (Arrondissement de Sens).\n", "id": "lvs_Latn_106442"}
{"text": "Deviņu Vīru Ciešanas\n\nDeviņu Vīru Ciešanas () ir piemiņas vieta Kumberlandā Rodailendā, kur Karaļa Filipa karā naragansetu indiāņi pēc uzvaras kaujā nomocīja deviņus sagūstītos angļu kolonistus. 1676. gadā uzstādītais piemiņas akmens, acīmredzot, ir vecākais veterānu memoriāls Savienotajās Valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_106443"}
{"text": "Sansiro\n\nDžuzepes Meacas stadions ), biežāk saukts par Sansiro (), ir futbola stadions, kas atrodas Itālijas pilsētas Milānas mikrorajonā Sansiro. Tajā mājas spēles aizvada abi spēcīgākie Milānas futbola klubi AC Milan un Internazionale Milano. Sēdvietu skaits stadionā ir . Trīs reizes šajā stadionā ir norisinājušies UEFA Čempionu līgas (agrāk Eiropas kausa) finālspēles (1965., 1970. un 2001. gadā).\n", "id": "lvs_Latn_106444"}
{"text": "Nodaļa (armija)\n\nNodaļa ir taktiska karaspēka apakšvienība, kurā parasti ir apmēram trīs līdz sešpadsmit karavīru. Nodaļa parasti sastāv no divām līdz trim komandām. Divas līdz četras nodaļas veido vadu. Nodaļu parasti komandē kaprālis, seržants vai virsseržants.\n\nNodaļas lielums un apakšvienību skaits tajā ir atkarīgs no konkrētās valsts militārās struktūras, ieroču šķiras (piemēram, izlūku, tanku, mīnmetēju u.c.). Arī Latvijas Nacionālajos Bruņotajos spēkos nodaļa ir viens no karaspēka apakšvienību veidiem.\n", "id": "lvs_Latn_106445"}
{"text": "Aunazirņi\n\nAunazirņi, turku zirņi jeb garbanzo pupas (Cicer arietinum) ir tauriņziežu dzimtas pākšaugi, kas tiek lietoti uzturā. Pārliecinoši visvairāk aunazirņi tiek izaudzēti Indijā. 2008. gadā Indijā ieguva 5748 tūkstošus tonnu aunazirņus, otrajā vietā atstājot Turciju ar 518 tūkstošiem tonnu aunazirņu.\n", "id": "lvs_Latn_106446"}
{"text": "Karpas\n\nKarpu ģints (Cyprinus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas pieder īsto karpu apakšdzimtai (Cyprininae). Karpu ģints apvieno 24 sugas, no kurām vairākas ir izmirušas vai arī to izdzīvošana ir kritiski apdraudēta. Vislabāk zināmā suga ir karpa. Karpas audzē zivsaimniecībās daudzviet pasaulē, Austrāliju un Dienvidameriku ieskaitot.\n\nLielākā sugu dažādība sastopama Āzijas austrumos, ko uzskata par karpu ģints izcelsmes reģionu. Latvijā sastopama viena karpu ģints suga - karpa (Cyprinus carpio), kas ir iecienīta zivjaudzētavu suga. Dabiskajās Latvijas ūdenstilpēs tā ir sastopama samērā reti. Zivsaimniecībās tiek audzētas gan Eiropas karpas, gan Koi karpas.\n", "id": "lvs_Latn_106447"}
{"text": "Ginters Rals\n\nGinters Rals (, — ) bija vērmahta, bet pēc Otrā Pasaules kara - bundesvēra, aviācijas ass. Ginters Rals pēc notriekto lidmašīnu skaita uzskatāms par trešo labāko lidotāju asu. Notriecis 275 pretinieka lidmašīnas (272 — Austrumu frontē), no kurām 241 bija Padomju iznīcinātāji. Kopumā veicis 621 kaujas lidojumu, ticis 8 reizes notriekts un 3 reizes ievainots. Visus kaujas lidojumus veicis lidmašīnā Messerschmitt Bf 109.\n", "id": "lvs_Latn_106448"}
{"text": "Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts\n\nLatvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) ir Latvijas Universitātes pētniecības iestāde, kas veic pētījumus literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslas zinātnēs. Tas atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas 5. stāvā.\n", "id": "lvs_Latn_106449"}
{"text": "Berimora\n\nDrū Berimora (Drew Barrymore; dzimusi 1975. gadā) — amerikāņu aktrise un režisore; Etele Berimora (Ethel Barrymore; 1879—1959) — amerikāņu teātra, kino un radio aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_106450"}
{"text": "Albrehts Mēklenburgs\n\nAlbrehts Mēklenburgs (, ; dzimis ap 1338. gadu, miris ) bija Zviedrijas karalis no 1364. gada līdz 1389. gadam un Mēklenburgas hercogs (kā Albrehts III) no 1384. līdz savai nāvei 1412. gadā.\n\nBija Mēklenburgas hercoga Albrehta II un Zviedrijas karaļa Magnusa Eriksona māsas Eifēmijas dēls. 1364. gadā ar Zviedrijas pilsētu vācu iedzīvotāju, zviedru augstmaņu, kā arī Hanzas savienības palīdzību kļuva par karali. Turpmākos astoņus gadus valstī norisinājās pilsoņu karš, jo liela daļa Zviedrijas iedzīvotāju neatbalstīja Albrehtu, un ar Dānijas un Norvēģijas atbalstu karoja pret Albrehtu. Albrehtam izdevās noturēt troni, līdz 1386. gadā viņš mēģināja ierobežot augstmaņu varu, un tika gāzts. Albrehts devās uz Pomerāniju, kur līdz mūža galam valdīja kā hercogs.\n", "id": "lvs_Latn_106451"}
{"text": "Albrehts III\n\nAlbrehts Mēklenburgs (Albrekt av Mecklenburg, ap 1338—1412) — Zviedrijas karalis, kā Albrehts III - Mēklenburgas hercogs; Albrehts III Hābsburgs (Albrecht III., 1349—1395) — Austrijas hercogs; Albrehts III Ahilless (Albrecht Achilles, 1414—1486) — Brandenburgas markgrāfs; Albrehts III Drosmīgais (Albrecht der Beherzte, 1443—1500) — Saksijas hercogs.\n", "id": "lvs_Latn_106452"}
{"text": "Bračislavs Vasiļkovičs\n\nBračislavs Vasiļkovičs jeb Polockas Bračislavs (, miris pēc 1254. gada) bija Vitebskas kņazs (ap 1221—1232), Polockas kņazs (1232—1254). Viņa meitas apprecējās ar Novgorodas kņazu Aleksandru Jaroslaviču (Ņevski) un lietuviešu kunigaiti Tautivilu. Savas valdīšanas beigu posmā viņš bija Lietuvas dižkunigaitijas vasalis.\n", "id": "lvs_Latn_106453"}
{"text": "Grābova\n\nGrābova () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Šverīnes. Āmtes centrs. Pilsētas senājā apbūvē pildrežģa būves. Pilsētā atrodas konditorejas rūpnīca Grabower Süsswaren, kuras ražotā produkcija pazīstama arī Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_106454"}
{"text": "Tads Labuks\n\nTads Labuks (, dzimis 1984. gada 10. janvārī Klaipēdā) ir lietuviešu futbolists, kurš pašlaik spēlē Rīgas \"Skonto\". Aizvadījis 15 spēles Lietuvas futbola izlases sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_106455"}
{"text": "1632. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1632. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_106456"}
{"text": "Federiko Martiness\n\nEduardo Federiko Martiness Kolombo (; dzimis 1984. gada 28. novembrī) ir Urugvajas futbolists, kurš pašlaik spēlē Bolīvijas klubā Oriente Petrolero.\n", "id": "lvs_Latn_106457"}
{"text": "Maikls Tukura\n\nMaikls Tukura (Michael Tukura; dzimis 1988. gada 19. augustā Abudžā) ir Nigērijas futbolists, kurš pašlaik spēlē Latvijas futbola Virslīgas klubā FK Ventspils.\n", "id": "lvs_Latn_106458"}
{"text": "Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote\n\nMēklenburgas-Štrēlicas Šarlote (, ; dzimusi , mirusi ) bija Mēklenburgas-Štrēlicas princese. Pēc laulībām ar karali Džordžu III 1761. gadā kļuva par Lielbritānijas karalieni. Kopš 1814. gada - arī Hannoveres karaliene.\n\nKaralienes Šarlotes vajadzībām tika iegādāta Bakingemas pils, mūsdienās oficiālā monarhijas rezidence. Ieviesa Lielbritānijā Ziemassvētku egles tradīciju. Interesējās par botāniku, veicināja Karaliskā botāniskā dārza attīstību. Mākslas atbalstītāja (atbalstīja Johanu Kristianu Bahu un Volfgangu Amadeju Mocartu). 15 bērnu māte.\n", "id": "lvs_Latn_106459"}
{"text": "Monvīds Švarcs\n\nMonvīds Švarcs (dzimis ) ir Latvijas politiķis, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs. Ievēlēts no Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Tautas partijas deputātu kandidātu saraksta. Finanšu pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs, darbojas arī Teritoriālajā pastāvīgajā komitejā. Ieguvis augstāko izglītību Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā .\n\nApbalvots ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas I šķiras Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_106460"}
{"text": "Bruņinieku iela (Rīga)\n\nBruņinieku iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimēs. Tā sākas krustojumā ar Krišjāņa Valdemāra un Sporta ielu (ielas turpinājums ārpuscentra virzienā) pilsētas centra ziemeļu daļā, virzoties taisni uz centra dienvidaustrumiem, iela beidzas kā strupceļš aiz Valmieras ielas esošajā AS \"Latvijas Gāze\" pārvaldības teritorijā netālu no dzelzceļa līnijas Rīga—Skulte. Kopējais ielas garums — 2340 metri, visā garumā klāta ar asfalta segumu. Bruņinieku ielā notiek vienvirziena autotransporta kustība virzienā uz Krišjāņa Valdemāra ielu, vien aptuveni 90 metrus garā posmā no Vagonu ielas līdz strupceļam organizēta divvirzienu satiksme. Visā ielas garumā autotransporta satiksmei atvēlētas divas braukšanas joslas, lielākajā daļā ielas pamatā gar pāra numuru pusi ierīkotas pašvaldības maksas autostāvvietas. Ielā galvenokārt daudzstāvu īres namu apbūve un sabiedriskas nozīmes celtnes, tālākajā galā aiz Valmieras ielas — pārsvarā saimnieciska rakstura apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_106461"}
{"text": "Dāviņi\n\nDāviņi (agrāk arī Birzes) ir ciems Bauskas novada Dāviņu pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta dienviddaļā pie autoceļa P88 no novada centra Bauskas un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies padomju gados netālu no «Dāviņu» mājām kā padomju saimniecības «Dāviņi» un ciema padomes ciemats. Dāviņos atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, Teņu pasta nodaļa, Ķešu kapi.\n", "id": "lvs_Latn_106462"}
{"text": "2012. gada Giro d'Italia\n\n2012. gada Giro d'Italia bija 95. reize, kad notika šīs sacensības. Tās sākās Dānijas pilsētā Herningā, un noslēdzās Milānā. Pilna 2012. gada sacensību trase tika paziņota iepriekšējā gada oktobrī. Pirmoreiz kopš 2007. gada sacensībām netika iekļauts individuālais brauciens ar braukšanu kalnā.\n\nKalnu klasifikācijas līdera krekliņa krāsa tika mainīta no zaļas uz zilu, saistībā ar sponsoru līgumu ar Banca Mediolanum, kurš tika pagarināts uz nākamajiem četriem gadiem.\n", "id": "lvs_Latn_106463"}
{"text": "Fable Heroes\n\nFable Heroes ir 2012. gada Fable sērijas datorspēle. To izstrādāja studija Lionhead Studios un izdeva Microsoft Studios spēļu konsolei Xbox 360. Par spēli tika paziņots un tās treileris izdots 2012. gada Xbox Spring Showcase pasākumā. Tā tika izdota 2012. gada 2. maijā par 800 Microsoft punktiem, 2012. gada Xbox Live Arcade Next Promotion ietvaros. Pārstāvot beat 'em up žanru, spēlē piedāvā jaunu spēlēšanas veidu, atšķirībā no iepriekšējām Fable spēlēm, kas pārstāvēja lomu spēļu žanru.\n", "id": "lvs_Latn_106464"}
{"text": "Vasiļjevs\n\nVasiļjevs (, no personvārda Vasīlijs (Васи́лий); sieviešu dzimtē Vasiļjeva (Васи́льева)) ir krievu cilmes uzvārds, devītais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā (aiz Bērziņš, Ivanovs, Kalniņš, Ozoliņš, Jansons, Ozols, Liepiņš, Krūmiņš). Cilvēki ar šo uzvārdu: Aleksandrs Vasiļjevs (1958) — krievu modes vēsturnieks un kolekcionārs; Deniss Vasiļjevs (1999) — latviešu daiļslidotājs; Haralds Vasiļjevs (1952) — bijušais latviešu hokejists, hokeja treneris; Herberts Vasiļjevs (1976) — latviešu hokejists; Valērijs Vasiļjevs (Валерий Васильев; 1949—2012) — krievu hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_106465"}
{"text": "Matjē Kārls\n\nMatjē Kārls (; dzimis ) ir bijušais kanādiešu hokejists, spēlēja aizsarga pozīcijā. 2009.—10. gada sezonā trīs spēles aizvadījis Nacionālās hokeja līgas kluba Monreālas \"Canadiens\" rindās. Karjeras otrajā pusē aizvadīja vairākas sezonas Eiropas vadošajās līgās.\n", "id": "lvs_Latn_106466"}
{"text": "Lambārte\n\nLambārte ir ciems Bauskas novada Dāviņu pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā Iecavas kreisajā krastā no pagasta centra Dāviņiem, no novada centra Bauskas un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie Lambārtes luterāņu baznīcas 2,3 km uz ziemeļaustrumiem no bijušās Lambārtes muižas (Lambertshof) centra. No 1945. līdz 1954. gadam Lambārtes ciema centrs.\n", "id": "lvs_Latn_106467"}
{"text": "Kantāla\n\nKantāla (, ) ir Francijas departaments Overņa-Rona-Alpi reģionā. Kantālas administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Orijaka. Departaments administratīvi ir sadalīts trīs apgabalos (arrondissements): Orijakas apgabals (Arrondissement d'Aurillac); Moriakas apgabals (Arrondissement de Mauriac); Senflūras apgabals (Arrondissement de Saint-Flour).\n", "id": "lvs_Latn_106468"}
{"text": "Sniper Elite V2\n\nSniper Elite V2 ir 2012. gada takstiskā šaujamspēle, kuru izstrādājis un izdevis Rebellion Developments priekš Microsoft Windows, Xbox 360 un PlayStation 3. Tā ir pārveidojums 2005. gada spēlei Sniper Elite. Spēle notiek tajā pašā laikā un vietā, kur iepriekš - Berlīnes kauja, 1945. gada aprīlī. Spēlētājam, kā amerikāņu Stratēģisko Pakalpojumu Biroja virsniekam, ir jānogalina vai arī jāsagūsta, kas iesaistīti vācu V-2 raķešu programmā.\n", "id": "lvs_Latn_106469"}
{"text": "Kaiovu-tanoanu valodas\n\nKaiovu-tanoanu (arī tanoanu vai tanoanu-kaiovu) ir Ziemeļamerikas indiāņu valodu saime, kurā runāja Ņūmeksikā, Kanzasā, Oklahomā un Teksasā. 2000. gadā kaiovu-tanoanu valodas prata 9230 cilvēki.\n\nTivu valodās (taosu, pikuri, dienvidu tivu), tevu valodā un tovu valodā runāja Ņūmeksikas pueblu tautas. Visu šo valodu kopnosaukums ir tanoanu.\n\nKaiovu valodā runāja Oklahomas dienvidrietumos.\n", "id": "lvs_Latn_106470"}
{"text": "Konstantīns Bezrocis\n\nKonstantīns Bezrocis (, , , , miris pēc 1292. gada) bija Polockas kņazs ar pārtraukumiem no 1263. līdz vismaz 1292. gadam. Viņa valdīšanas laiks sakrita ar pilsoņu karu starp dažādiem Lietuvas dižkunigaitijas valdnieka troņa pretendentiem. Zināms, ka viņš atteicās no tiesībām uz Lotigolas zemi par labu Livonijas ordenim.\n", "id": "lvs_Latn_106471"}
{"text": "Vārānasī\n\nVārānasī (, Vārāṇasī, ) ir pilsēta Indijas ziemeļos, Gangas upes kreisajā krastā Utarpradēšas štatā. Pilsēta ir zināma arī kā Banārasa un Kāši. Tā ir viena no vecākajām pasaules pilsētām, kas joprojām ir apdzīvota. Indijā tā ir senākā pilsēta. Vairākus gadsimtus Vārānasī bija Ziemeļindijas kultūras un reliģiskais centrs. Vārānasī ir hinduisma, budisma un džainisma svētā pilsēta. 2011. gadā Vārānasī dzīvoja 1,20 miljoni iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā iedzīvotāju skaits sasniedza 1,44 miljonus.\n\n26 km uz ziemeļrietumiem no Vārānasī centra atrodas Lāla Bahādura Šāstri starptautiskā lidosta.\n", "id": "lvs_Latn_106472"}
{"text": "Beidou G4\n\nBeidou G4 ( 北斗G4; zināms arī kā Beidou DW 6) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2010. gada oktobrī ģeostacionārajā orbītā.\n", "id": "lvs_Latn_106473"}
{"text": "Nurmiži\n\nNurmiži ir ciems Siguldas novada Siguldas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumos Nurmižupītes krastos no pagasta centra Peltēm, no novada domes Siguldā un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Nurmižu muižas (Nurmis) centru. Līdz 1927. gadam Nurmižu pagasta, no 1945. līdz 1951. gadam — Nurmižu ciema centrs.\n", "id": "lvs_Latn_106474"}
{"text": "Prode\n\nProde (; arī Prūde) ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Prodes pagastā. Izvietojusies pagasta dienviddaļā Līčupes labajā krastā no pagasta pārvaldes Subatē, no novada centra Daugavpils un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Prodes muižas (Prohden) centra. Muižas klēts ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_106475"}
{"text": "Tits\n\nTits Flāvijs Cēzars Vespasiāns Augusts (; dzimis , miris ) bija Romas impērijas imperators, kurš valdīja no 79. gada līdz savai nāvei 81. gadā. Viņš bija Flāviju dinastijas pārstāvis, kuras pamatlicējs bija viņa tēvs Vespasiāns. Pie varas nāca pēc sava tēva, imperatora Vespasiāna nāves, tā kļūstot par pirmo Romas impērijas imperatoru, kas nācis pie varas pēc sava tēva. Pirms kļūšanas par imperatoru Tits bija pazīstams kā militārais komandieris, piedalījies romiešu-jūdu karā. Viņš mira no drudža. Pēc viņa par imperatoru kļuva viņa brālis Domiciāns.\n\nSavas valdīšanas laikā kļuva ļoti populārs gan sabiedrības, gan arī armijas aprindās. Lai arī politiski un militāri viņa valdīšanas laiks bija mierīgs, nācās saskarties ar vairākām sociālām problēmām. Kā lielākā ir minama 79. gadā notikušais Vezuva izvirdums, kas pilnība apraka Pompeju un Herkulānas pilsētas. Tits ziedoja lielas summas no impērijas kases palīdzībai izvirdumā cietušajiem pilsoņiem, kā arī personīgi divreiz apmeklēja izvirduma nopostītos Pompejus. Vienīgā ievērojamā militārā aktivitāte viņa laikā norisinājās Britānijā, kur ģenerālim Gnejam Jūlijam Agrikolam izdevās veiksmīga kampaņa Kaledonijā, kas ļāva tur izveidot vairākus jaunus fortus.\n", "id": "lvs_Latn_106476"}
{"text": "2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija\n\n2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrs noteica to 31 komandu, kas pievienojās Brazīlijas izlasei finālturnīrā 2014. gadā. Kopumā kvalifikācijā piedalījās 207 izlases. Pirmās kvalifikācijas spēles tika aizvadītas .\n", "id": "lvs_Latn_106477"}
{"text": "Soccer City\n\nSoccer City ir futbola stadions Johannesburgā, Dienvidāfrikā. Stadions tika atklāts 1989. gadā. Te savas mājas spēles aizvada Premier Soccer League klubs Kaizer Chiefs F.C. un Dienvidāfrikas futbola izlase. Stadionā ir 94 736 vietas (lielākais stadions Āfrikā). Būvēts 1980. gados. Soccer City ir noticis 2010. gada FIFA Pasaules kauss futbolā, tai skaitā fināls, kurā Spānija uzvarēja Nīderlandi. Tāpat šeit norisinājās 1996. gada Āfrikas Nāciju kausa spēles (arī fināls). Stadiona laukums ir 105×68 m liels.\n", "id": "lvs_Latn_106478"}
{"text": "Romas olimpiskais stadions\n\nStadio Olimpico ir futbola stadions Romā, Itālijā. Stadions tika atklāts 1901. gadā. Te savas mājas spēles aizvada Itālijas futbola čempionāta A sērijas klubi S.S. Lazio un AS Roma, kā arī Itālijas regbija izlase. Stadionā ir 70634 vietas. Būvēts 20. gadsimta pirmajā pusē. Stadio Olimpico ir notikušas , 1975. gada Vasaras Universiāde, kā arī 1987. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā un Itālijas kausa futbolā finālspēles un vairāki citi starptautiskas futbola sacensības. Stadions ir daļa no Foro Italico sporta kompleksa. Stadiona laukums ir 105×68 m liels.\n\nNeskatoties uz to, ka tas ir olimpiskais stadions, kas šķietami veltīts tikai sportam, tiek rīkoti arī muzikāli koncerti, jo īpaši Klaudio Baljoni koncerts 1998. gada 6. jūnijā, kas joprojām saglabā Olimpico apmeklētības rekordu ar kopumā vairāk nekā 100 000 skatītāju, pateicoties tam, ka estrāde atradās stadiona centrā un publika to ieskāva, piepildot visas sēdvietas.\n\nNovērtēts kā UEFA ceturtās kategorijas stadions. Reizēm tajā tiek rīkoti koncerti un pasākumi.\n", "id": "lvs_Latn_106479"}
{"text": "Thaksins Sinavatra\n\nThaksins Sinavatra (ทักษิณ ชินวัตร; dzimis ) ir taizemiešu uzņēmējs un politiķis.\n\nViņš dibināja Advanced Info Service, kas kļuva par valsts veiksmīgāko mobilo telefonu operatoru, un tādējādi kļuva par miljardieri. T. Sinavatra iesaistījās politikā 1994. gadā, 1998. gadā dibināja partiju Thai Rak Thai. 2001. gadā notikušajās vispārējās vēlēšanās viņš kļuva par valsts premjerministru. 2006. gada septembrī viņš valsts apvērsuma laikā tika gāzts no amata. 2007. gadā kļuva par Anglijas Premjerlīgas kluba Manchester City F.C. prezidentu, līdz 2008. gadā viņu nomainīja Haldons Al Mubarāks. T. Sinavatras māsa Jingluka Sinavatra kopš 2011. gada ir valsts premjerministre (pirmā sieviete šajā amatā).\n", "id": "lvs_Latn_106480"}
{"text": "Vulverhemptonas \"Wanderers\"\n\nVulverhemptonas futbola klubs \"Wanderers\" () ir profesionāls Anglijas futbola klubs, kas ir bāzēts Vulverhemptonā, Anglijā. Klubs spēlē Anglijas Premjerlīgā. Tas dibināts 1877. gadā un kopš 1889. gada mājas spēles aizvada Molineux stadionā. \"Wanderers\" bija viens no Anglijas futbola līgas dibinātājklubiem. 1972. gadā klubs izcīnīja otro vietu UEFA kausa izcīņā, tāpat četras reizes uzvarējusi FA kausā, trīs reizes kļuvuši par Anglijas čempioniem ar uzvaru Pirmajā līgā.\n", "id": "lvs_Latn_106481"}
{"text": "2012. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi\n\nŠajā lapā ir apkopoti visu 2012. gada Pasaules čempionāta hokejā augstākās divīzijas izlašu sastāvi.\n", "id": "lvs_Latn_106482"}
{"text": "Gente—Vevelgema\n\nGente–Vevelgema ir šosejas riteņbraukšanas sacensības, kuras katru gadu marta beigās notiek Beļģijā. Tās tiek pieskaitītas Flandrijas klasikām un tiek uzskatītas par sprinteru klasiku līdzenā finiša reljefa dēļ. Sacensības pirmoreiz notika 1934. gadā. Tā kā sacensības notiek pavasara sākumā, bieži vien to laikā ir lietaini un vējaini laika apstākļi, līdz ar kuriem ir jāpārvar vairāki kāpumi, ieskaitot divus sarežģītus bruģētus kāpumus Kemmelberga nogāzē.\n", "id": "lvs_Latn_106483"}
{"text": "Raiens Geclafs\n\nRaiens Geclafs (; dzimis 1985. gada 10. maijā) ir bijušais kanādiešu hokejists, centra uzbrucējs, Kanādas hokeja izlases dalībnieks. Līdz (2022) Geclafs pārstāvēja Nacionālās hokeja līgas klubu Anahaimas \"Ducks\", pildot arī komandas kapteiņa funkcijas.\n", "id": "lvs_Latn_106484"}
{"text": "Lašu apakškohorta\n\nLašu apakškohorta (Protacanthopterygii) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām, kas pieder progresīvo kaulzivju kohortai (Euteleosteomorpha). Lašu apakškohortā ir 4 kārtas. Šīs grupas sugas dzīvo gan saldūdens tilpēs, gan jūrās. Senākās sugas radās apmēram pirms 150 miljoniem gadu krīta periodā vai pat juras perioda beigās.\n\nLašu apakškohortas sugas pamatā dzīvo mērenā klimata ūdeņos un lielākā sugu dažādība sastopama ziemeļu puslodē. Dienvidu puslodi sasniedz tikai Klusā okeāna sugas.\n", "id": "lvs_Latn_106485"}
{"text": "Lašu dzimta\n\nLašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii). Lašu dzimtā ir apmēram 66 sugas, kas iedalītas 10 ģintīs un 3 apakšdzimtās. Tā apvieno lašus, foreles, palijas, sīgas un alatas. Visas lašveidīgās zivis nārsto saldūdenī, bet lielākā daļa sugu pamatā mājo jūrā. Šādas zivis sauc par anadromām zivīm. Pēc nārsta daudzu lašveidīgo sugu zivis iet bojā.\n\nLašveidīgo zivju dabīgais izplatības areāls ir ziemeļu puslode, bet tās ir introducētas daudzās vietās pasaulē, kur ir vēsi ūdeņi. Lašveidīgās zivis tiek augstu vērtētas zivsaimniecībā.\n", "id": "lvs_Latn_106486"}
{"text": "Lašu apakšdzimta\n\nLašu apakšdzimta (Salmoninae) ir viena no lašu dzimtas (Salmonidae) apakšdzimtām, kas apvieno lašu, foreļu, paliju un taimiņu sugas. No pārējām lašu dzimtas apakšdzimtām šī grupa atšķiras ar vairākām pazīmēm: lašiem un forelēm ir īsāka muguras spura nekā alatām, un tās ir krāsainākas nekā sīgas. Lašu apakšdzimtas zivju dabīgais izplatības areāls ir ziemeļu puslode, bet tās ir introducētas daudzās vietās pasaulē, kur ir salīdzinoši vēsi ūdeņi. Laši un foreles tiek augstu vērtēti zivsaimniecībā.\n", "id": "lvs_Latn_106487"}
{"text": "Forele\n\nForele — nosaukums vairākām zivju sugām un pasugām, kuras visas pieder lašu dzimtai (Salmonidae). Turklāt par forelēm mēdz saukt tikai lašu apakšdzimtas (Salmoninae) sugas zivis. Forele Latvijā var būt:\n\nStrauta forele — taimiņa zivju pasuga; Varavīksnes forele — Klusā okeāna lašu ģints zivju suga.\n", "id": "lvs_Latn_106488"}
{"text": "Jānis Kvēps\n\nJānis Kvēps (dzimis Cesvainē, miris ) bija latviešu sporta ārsts.\n\nIzglītību ieguvis Cesvaines vidusskolā un Rīgas Medicīnas institūtā. Kopš 1960. gadu beigām strādājis ar vairākiem sporta klubiem un izlasēm, tai skaitā ar Rīgas \"Dinamo\", bijis arī futbola klubā Liepājas \"Metalurgs\", tāpat strādāja ar Latvijas hokeja izlasi.\n\n2006. gadā saņēmis balvu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā. 2011. gadā piedalījies TV3 šovā \"Dziedi ar zvaigzni. Milžu cīņas\" kopā ar dziedātāju Evitu Zālīti, šovā tika sasniegts fināls. Tāpat 2011. gadā izdevis autobiogrāfiju \"Es atradu sevi hokejā\". 2014. gadā par nopelniem valsts labā Jānis Kvēps tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa trešo šķiru.\n", "id": "lvs_Latn_106489"}
{"text": "Rotera rags\n\nRotera rags () ir klinšains zemesrags Adelaidas salas dienvidaustrumu piekrastē pie ieejas Raidera līcī. Ragu pirmā nokartēja franču antarktiskā ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā 1908.—1910. gados, uzmērīja britu ekspedīcija no Horsšūailendas stacijas 1957.—1958. gadā. Nosaukta par godu Horsšūailendas un Detaijailendas staciju ģeodēzistam Džonam Roteram (John Michael Rothera). 1975. gadā zemesragā ierīkota Roteras polārstacija.\n", "id": "lvs_Latn_106490"}
{"text": "Oļegs Žatkins\n\nOļegs Žatkins (dzimis Ogrē) ir bijušais Latvijas futbolists.\n\n2006. gadā viņš sāka savu futbolista karjeru FK Rīga, drīz vien debitējot Latvijas Virslīgā. 2007. gada vasarā viņš tika izīrēts FK Jūrmala, līdz sezonas beigām. Pēc FK Rīga bankrota un likvidācijas 2008. gada beigās, Oļegs Žatkins 2009. gada sākumā pievienojās reorganizētajam FK Jūrmala-VV.\n\n2012. gada 19. maijā Oļegs Žatkins spēlēja Latvijas kausa finālā, kur viņa pārstāvētais klubs FK Jūrmala-VV atzina FK Jelgava pārākumu, kas izšķīrās 11 metru soda sitienu sērijā.\n", "id": "lvs_Latn_106491"}
{"text": "Neištate-Glēve\n\nNeištate-Glēve () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Šverīnes pie Eldes upes. Āmtes centrs. Rakstos pirmoreiz minēta 1248. gadā. Vecā (13. gadsimts) un Jaunā (1720, baroks, tagad viesnīca) pils. 2003. gadā pilsētas pievārti tika atklāta Vācijā pirmā ģeotermālā spēkstacija.\n", "id": "lvs_Latn_106492"}
{"text": "Ferdinands fon Lindemanis\n\nKārlis Luijs Ferdinands fon Lindemanis (, dzimis , miris ) bija vācu matemātiķis. Pierādījis, ka pī ir iracionāls skaitlis.\n\nDzimis Hannoverē, skolotāja ģimenē. Skolu apmeklēja Šverīnē. Studējis Getingenē, Erlangenē un Minhenē. Pasniedza universitātēs Vircburgā, Freiburgā un Kēnigsbergā. Lindemaņa vārdā nosaukta Lindemaņa-Veierštrāsa teorēma.\n", "id": "lvs_Latn_106493"}
{"text": "2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona\n\n2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zonas kvalifikācijas turnīrs noteiks tās 4 vai 5 Āzijas valstu komandas, kuras dosies uz finālturnīru Brazīlijā. 4 komandas kvalificēsies automātiski, bet piektā aizvadīs papildus play-off spēles.\n", "id": "lvs_Latn_106494"}
{"text": "Plauamzē\n\nPlauamzē () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Parhimas pie Eldes iztekas no Plavas ezera. Āmtes centrs.\n", "id": "lvs_Latn_106495"}
{"text": "Beidou I1\n\nBeidou I1 ( 北斗I1; zināms arī kā Beidou DW 5) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2010. gada augustā slīpā ģeostacionārajā orbītā.\n\nBeidou I1 tika palaists 21:30:04 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 3A no Sjičanas pavadoņu palaišanas centra. Tas ar savu dzinēju sasniedza ģeostacionāro orbītu. Pavadonis izvietots slīpā ģeostacionārajā orbītā (orbitālās plaknes slīpums 55°) ap punktu 118 austrumu garuma.\n", "id": "lvs_Latn_106496"}
{"text": "Mortal Kombat (2011. gada spēle)\n\nMortal Kombat (plašāk zināms kā Mortal Kombat 2011 vai Mortal Kombat 9) ir 2D cīņas spēle ar 3D grafiku (2.5D) un devītā spēle Mortal Kombat sērijā. To izstrādāja NetherRealm Studios (kādreiz zināmi kā MidWay Studios) un publicēja ekskluzīvi zem Warner Bros. Interactive Entertainment licences. Spēle tika izdota PlayStation 3 un Xbox 360 2011. gada 19. aprīlī ASV un 2011. gada 21. aprīlī Eiropā. PlayStation Vita pārnesums tika izdots ASV 2012. gada 1. maijā un Eiropā 2012. gada 4. maijā.\n\nKaut arī spēle notiek tieši pēc Mortal Kombat: Armageddon, tā vairāk tiek fokusēta uz agrīno periodu Mortal Kombat spēļu sērijā, triloģiju Mortal Kombat, Mortal Kombat II un Mortal Kombat 3. Spēles sižetā stāstīts par to, kā Raidens cenšas izmainīt tagadni, sadarbojoties ar sevi laikā, kad viņu uzveica Shao Kahn. Izdošanas laikā Mortal Kombat saņēma pozitīvu kritiķu atzinumu, Metacritic tai aprēķināja vidējo atzīmi 85/100. Šobrīd spēle ir aizliegta Austrālijā dēļ pārliekas vardarbības un indeksēta Vācijā arī dēļ pārliekas vardarbības.\n", "id": "lvs_Latn_106497"}
{"text": "Ženēvas kantons\n\nŽenēvas kantons (, ) ir viens no Šveices 26 kantoniem. Kantona administratīvais centrs ir Ženēva. Ženēvas kantons robežojas ar Franciju un Vo kantonu. Administratīvi sīkāk kantons dalās 46 apgabalos. 2020. gada decembrī kantonā dzīvoja apmēram 506,343 tūkstotis cilvēku.\n", "id": "lvs_Latn_106498"}
{"text": "Intrigante\n\n\"Intrigante\" () ir amerikāņu seriāls, kas ir balstīts uz rakstnieces Sesīlijas fon Zigezāras izdoto grāmatu sēriju. Seriāla autori ir Džošs Švarcs un Stefānija Saveidža. \"Intrigante\" tika pārraidīta The CW televīzijas kanālā no līdz . Seriālam iznāca 121 sērija (sešas sezonas). Šis ir pirmais The CW seriāls, kam ir iznākušas vairāk nekā 100 sērijas.\n\nSeriāls stāsta par bagātu jauniešu dzīvi Augšīstsaidas apkaimē, Manhatanā, Ņujorkā. Galvenās lomas tajā atveido Bleika Laivlija, Leitone Mīstere, Penns Bedžlijs, Čeiss Krofords, Teilora Momsena, Eds Vestviks, Kellija Raterforda, Matjū Sitls, Džesika Zora un Keilija Defera.\n\nLatvijā to rādija LNT un Kanāls 2.\n", "id": "lvs_Latn_106499"}
{"text": "Vasilijs Grosmans\n\nVasilijs Grosmans (; dzimis kā Josifs Grosmans () , miris ) bija Ukrainas ebreju izcelsmes krievu rakstnieks. Pazīstamākais Grosmana darbs ir 1959. gadā uzrakstītais un 1980. gadā Rietumos publicētais romāns \"Dzīve un liktenis\".\n\nPēc izglītības ķīmijas inženieris. Strādāja Doneckas baseinā. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados pievērsās raksniecībai. Otrā pasaules gada karos Sarkanās armijas avīzes \"Krasnaja Zvezda\" (Кра́сная звезда́) kara korespondents. Rakstījis no Maskavas, Staļingradas, Kurskas un Berlīnes. Viens no pirmajiem, kurš publicēja ziņas par nacistu nāves nometnēm. 1959. gadā pabeidza antistaļinisko romānu \"Dzīve un liktenis\". Manuskriptu konfiscēja VDK, bet PSKP galvenais ideologs Mihails Suslovs paziņoja Grosmanam, ka darbs varētu tikt publicēts pēc divsimt vai trīssimt gadiem.\n\nRomāns Grosmana dzīves laikā tā arī netika publicēts. Tomēr viens romāna manuskripts bija saglabājies pie Grosmana drauga. Ar Andreja Saharova un Vladimira Voinoviča palīdzību tas tika nogādāts Rietumos, kur publicēts 1980. gadā Šveicē. PSRS tas tika publicēts 1988. gadā, pārbūves laikā.\n", "id": "lvs_Latn_106500"}
{"text": "Brīele\n\nBrīele () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz ziemeļaustrumiem no Šverīnes. Apkārtnē Šternbergas ezera dabas parks (Naturpark Sternberger Seenland).\n", "id": "lvs_Latn_106501"}
{"text": "Atlantijas laši\n\nAtlantijas laši (Salmo) ir lašu dzimtas (Salmonidae) ģints, kas pieder lašu apakšdzimtai (Salmoninae). Šajā ģintī ir apmēram 40 sugas. Ģints sistemātika joprojām ir mainīga un diskutabla. Pazīstamākās sugas ir Atlantijas lasis un taimiņš, kuriem abiem ir plaša izplatība. Pārējās sugas visbiežāk ir endēmiskas kādai ūdenstilpei, vai izplatītas salīdzinoši nelielā un šaurā izplatības areālā. Ģints sugas pamatā mājo Eirāzijas reģiona ūdenstilpēs, kas saistītas ar Atlantijas okeānu. Izņēmums ir Atlantijas lasis, kurš sastopams Atlantijas okeāna ziemeļu puslodē līdz Ziemeļamerikas krastiem. Lašu sugas, kas saistītas ar Kluso okeānu, pieder citai lašu apakšdzimtas ģintij — Klusā okeāna lašu ģintij (Onchorhynchus).\n\nLatvijas dabīgajās ūdenstilpēs sastopamas divas Atlantijas lašu ģints sugas: lasis (Salmo salar) un taimiņš (Salmo trutta). Strautos un upītēs mājo arī strauta forele (Salmo trutta fario), kas ir taimiņa saldūdens morfa. Būtu jāatzīmē fakts, ka okeānā dzīvojošais taimiņš nārsta laikā mīt vienās un tajās pašās upītēs, kurās mājo strauta forele. Abas morfas ir ģenētiski vienādas, bet zinātniekiem nav izskaidrojuma, kādēļ viena morfa nekad nepamet saldūdeni, bet otra migrē uz jūru.\n\nZinātniskais vārds Salmo grieķu valodā nozīmē lasis.\n", "id": "lvs_Latn_106502"}
{"text": "Latvijas Kara muzejs\n\nLatvijas Kara muzejs ir muzejs Rīgā, kura ekspozīcija veltīta Latvijas karaspēku izveidei un kara tematikai.\n", "id": "lvs_Latn_106503"}
{"text": "Koronelfabrisjanu\n\nKoronelfabrisjanu () ir pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos, Minasžeraisas štatā. 2011. gadā Koronelfabrisjanu dzīvoja 104 tūkstoši iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir 27. lielākā pilsēta Minasžeraisas štatā. Pilēta dibināta un nosaukta par godu pulkvežleitnantam Fabrisjanu Felisbertu Karvalju de Britu (Fabriciano Felisberto Carvalho de Brito).\n", "id": "lvs_Latn_106504"}
{"text": "Lasis\n\nLasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo). Tas mājo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un ar to saistītās jūrās un upēs Eiropā un Ziemeļamerikā. Cilvēki Atlantijas lasi ir introducējuši arī Klusā okeāna ziemeļrietumu piekrastēs.\n", "id": "lvs_Latn_106505"}
{"text": "Lubē krasts\n\nLubē krasts (, , ) ir Antarktīdas piekrastes daļa Greiema Zemes rietumos. Stiepjas no Buržuā fjorda augšgala dienvidos līdz Beljē ragam ziemeļos. Dienvidos robežojas ar Faljēra krastu, ziemeļos — ar Greiema krastu. Krasta kopējais garums ir ap . Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Krasta dienvidos ievērojamu daļu aizņem Erousmaitas pussala, ko no pārējās piekrastes atdala garais Lalemāna fjords, bet krasta ziemeļu piekrasti aizņem Darbela līcis. Līdz no piekrastes atrodas vairākas salas, ievērojamākās no kurām ir Adelaidas sala dienvidos un Bisko salas ziemeļos, ko no krasta atdala Kristela šaurums.\n\nKrastu pirmā pētīja franču ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā un nosauca par godu bijušajam Francijas prezidentam (1899—1906) un ekspedīcijas aizgādnim Emīlam Lubē par Lubē Zemi. Uz nelielas saliņas pie ieejas Lalemāna fjordā no 1956. līdz 1959. gadam darbojās britu polārstacija Detaijailenda.\n", "id": "lvs_Latn_106506"}
{"text": "Locītava\n\nLocītava () ir pārtraukts kaulu savienojums, kas nodrošina dažādu ķermeņa daļu kustību — saliekšanu, atliekšanu, pievilkšanu, atvilkšanu un griešanu. Locītavas iedala vienkāršajās locītavās (veido divi kauli) un saliktajās locītavās (veido trīs un vairāk kauli). Kustības iespējas locītavā nosaka atbilstošo kaulu virsmu formas. Kaulu virsmu veido hialīnais skrimslis, kura galvenās funkcijas ir samazināt berzi starp kauliem un amortizēt kustības. Locītavu no ārpuses apņem somiņa jeb kapsula (), bet iekšpusi veido locītavas dobums (cavum articulare), kas ir hermētiski noslēgts no apkārtējās vides.\n", "id": "lvs_Latn_106507"}
{"text": "Līdakveidīgās\n\nLīdakveidīgās (Esociformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii). Šajā kārtā ir 11 sugas, kas iedalītas 2 dzimtās. Līdakveidīgo zivju kārta ir tuvu radniecīga lašveidīgajām (Salmoniformes) zivīm. Vecākās sistemātikās līdakveidīgās zivis tika iedalītas lašveidīgo zivju kārtā.\n\nSenākās līdakveidīgās zivis parādījās apmēram krīta perioda vidū. Mūsdienu līdakveidīgās zivis mājo Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Latvijā sastopama viena līdakveidīgo zivju suga — līdaka (Esox lucius).\n", "id": "lvs_Latn_106508"}
{"text": "Frīdrihs fon Flotovs\n\nFrīdrihs fon Flotovs (; dzimis , miris ) bija vācu komponists. Apmēram 30 operu un 4 baletu autors. Mūsdienās visbiežāk tiek pieminēts kā operas \"Marta\" (Martha oder Der Markt zu Richmond, pirmatskaņojums - 1847. gadā Vīnē) autors.\n\nDzimis Teitendorfā, Mēklenburgā. Studēja Parīzes Konservatorijā. Ietekmējies no Obēra, Rosīni, Meierbēra, Doniceti, Alevī, vēlāk no Guno un Ofenbaha. No 1856. līdz 1863. gadam bija teātra intendants Šverīnē. Vecumdienas pavadīja Parīzē un Vīnē. Miris Darmštatē.\n", "id": "lvs_Latn_106509"}
{"text": "Mīnmetējs\n\nMīnmetējs ir artilērijas ierocis ar balsta plati, kas paredzēts pretinieka kājnieku, kaujas tehnikas un nocietinājumu iznīcināšanai. Mīnmetējs ir vieglais atbalsta ierocis, kurš veic apšaudi pa mērķiem, kuri neatrodas tiešā redzamībā, ar maksimālo stobra pacēlumu 85°.\n", "id": "lvs_Latn_106510"}
{"text": "Jūtu-acteku valodas\n\nJūtu-acteku valodas ir Ziemeļamerikas un Mezoamerikas indiāņu valodu saime, kas ietver vairāk kā 30 valodas. Tās bija plaši izplatītas ASV rietumos un Meksikā. Pipilu valoda Centrālamerikā ienāca ar migrācijas vilni no Meksikas. Sākotnēji daudzskaitlīga, tā izmirst Gvatemalā un Hondurasā un tuvu izmiršanai rietumu Salvadorā.\n\nValodu saimei pieder klasiskā navatlu valoda, kurā runā acteki, un tās dialekti. Mūsdienās tā ir sarunvaloda ap 1,5 miljoniem Meksikas pamatiedzīvotāju. Jūtas štats un valodu saime nosaukta jūtu cilts vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_106511"}
{"text": "Latvijas futbola 2. līga 2011\n\nLatvijas futbola 2. līgas 2011. gada sezonas finālsacensības notika 2011. gadā no 1. līdz 9. oktobrim. Tajā piedalījās visu reģionu uzvarētāji.\n", "id": "lvs_Latn_106512"}
{"text": "Luišs di Kamoinšs\n\nLuišs Vašs di Kamoinšs (, , dzimis 1524. gada decembrī vai 1525. gada janvārī, miris ) bija portugāļu dzejnieks. Renesanses garā rakstījis lirisko dzeju, sonetus, satīru un komēdijas. Ievērojamākais darbs episkā poēma Os Lusíadas (1572), kurā apraksta portugāļu jūrasbraucēja Vasko da Gamas ceļojumu uz Indiju.\n", "id": "lvs_Latn_106513"}
{"text": "Nadine Gordimera\n\nNadine Gordimera (, dzimusi , mirusi ) bija dienvidāfrikāņu rakstniece, politiskā aktīviste.\n\n1991. gadā saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā. Tāpat 1974. gadā ir bijusi Bukera balvas laureāte. Viņas pazīstamākie darbi ir The Conservationist (1974) un July's People (1981). Vairāki viņas darbi aparteīda laikā tika aizliegti.\n\nViņas tēvs bijis ebreju pulksteņmeistars no Latvijas un Lietuvas pierobežas.\n", "id": "lvs_Latn_106514"}
{"text": "Pērla Baka\n\nPērla Baka (, dzimusi , mirusi ) bija amerikāņu rakstniece, skolotāja.\n\nViņas romāns The Good Earth (1931) bija visvairāk pārdotā grāmata ASV 1931. un 1932. gadā, par šo darbu viņa saņēma 1932. gada Pulicera balvu. 1938. gadā rakstniece saņēma Nobela prēmiju literatūrā par dzīves Ķīnā aprakstu un biogrāfiskajiem meistardarbiem. Līdz pat 1934. gadam lielāko daļu laika P. Baka pavadīja Ķīnā, kas arī bija viņas galvenais rakstīšanas temats. Ķīnā viņa mācījusi angļu literatūru vairākās universitātēs.\n\nPērla Baka, pazīstama arī pēc ķīniskā vārda Saja Džeņdžu (Sai Zhenzhu), amerikāņu rakstniece un noveliste, dzimusi 1892. gada 26. jūnijā misionāru ģimenē un mūža lielāko daļu pavadījusi Ķīnā. Savos memuāros viņa atcerējās \"šauru, baltu, tīru vecāku presbiteriešu pasauli\", kas pastāvēja līdzās \"jautrajai, mīlestības pārpilnajai milzīgajai, ne sevišķi tīrīgajai ķīniešu pasaulei\", un šo pasauļu starpā komunikācijas tikpat kā nav bijis. Bokseru sacelšanās laikā, kas smagi ietekmēja rakstnieces ģimeni, viņi bija spiesti steigā pārcelties uz Šanhaju, kur Pērla, apmeklējot ārzemnieku meiteņu skolu, pirmoreiz sastapusies ar eiropiešu rasistisko attieksmi pret ķīniešiem, kas viņas ģimenei bija pilnīgi sveša.\n\nPērlas bilingvālā sākotnējā izglītība (angliski viņu mācīja māte, bet klasisko ķīniešu valodu viņa apguva valodas speciālista vadībā) ietekmēja viņas vēlēšanos darboties Eiropas un ķīniešu kultūras dzīves tuvināšanās jomā. 1911. gadā Pērla, aizbraukusi no Šanhajas, sāka apmeklēt sieviešu koledžu Virdžīnijā ASV, ko absolvēja 1914. gadā kā Kapa Delta kluba biedrene. No 1914. līdz 1932. gadam, apstākļu spiesta (smagi slimoja viņas māte), Pērla kalpoja par presbiteriešu misionāri, kaut gan vēlāk viņas personīgie uzskati nonāca pretrunās ar baznīcas dogmām un noveda pie atkāpšanās no darbības. 1917. gadā Pērla apprecējās ar lauksaimniecības ekonomistu un misionāru Dž. Baku un uzsāka dzīvi provincē, mazpilsētā pie Huaijas upes. Šī reģiona apraksti vēlāk parādās viņas grāmatās \"Labā zeme\" (Good Earth) un \"Dēli\" (Sons). Kamēr 1924. gadā vīrs atvaļinājumu pavadīja ASV, Pērla ieguva maģistra grādu Kornela Universitātē.\n\nDivdesmito gadu sākums Bakas ģimenei izrādījies traģisks, jo to piemeklēja gan mātes nāve, gan vienīgās dzimušās meitiņas Kerolas nedziedējamā iedzimtā slimība fenilketonūrija, ko pastiprināja militārie konflikti starp Ķīnas komunistiem un Čan Kaiši nacionālo karaspēku, kad ģimenei izdevies paglābties no nāves, pateicoties ASV karakuģim. Gadu pavadījusi Japānā, Baku ģimene atgriezās Ķīnā, Nankinas pilsētā, kur 1927. gadā Pērla sāka nopietni nodarboties ar rakstīšanu, vienlaikus turpinot strādāt algotu darbu. Viņas vēlmi stiprināja draudzība ar dažiem ievērojamiem ķīniešu rakstniekiem. Kamēr 1929. gadā Pērla apmeklēja ASV sakarā ar meitas ārstēšanu, izdevējs Ričards Volšs (Richard J. Walsh) pieņēma publikācijai viņas noveli \"Austrumvējš: rietumvējš\" (East Wind: West Wind). Atgriezusies Nankinā, Pērla gada laikā pabeidza romānu \"Labā zeme\", kas kļuva par bestselleru ASV un 1932. gadā tika apbalvots ar Pulicera balvu.\n\n1938. gadā Pērla Baka kļuva par Nobela prēmijas laureāti literatūrā galvenokārt tieši par \"Labo zemi\", ko raksturoja kā \"patiesu un meistarīgu zemnieku dzīves atspoguļojumu Ķīnā\".\n\nTurpmākajā dzīvē Pērla Baka aktīvi apkaroja rasismu, pievērsa pastiprinātu uzmanību jaukto asiņu bērnu liktenim Dienvidāzijā, kā arī dibināja un atbalstīja vairākus labdarības fondus, kas rūpētos par bērniem ar īpašām vajadzībām. Baka nomira 1973. gada 6. martā, novēlējusi savus īpašumus karaliskajiem fondiem, kas nodarbojās ar labdarību.\n\n1983. gadā ASV valdība izdeva pastmarku, kas bija veltīta rakstnieces piemiņai.\n", "id": "lvs_Latn_106515"}
{"text": "Baka\n\nLinda Baka (Linda Buck; 1947) — amerikāņu bioloģe un neirozinātniece, Nobela prēmijas laureāte; Karloss Baka (Carlos Bacca; 1986) ― kolumbiešu futbolists; Pērla Baka (Pearl Buck; 1892―1973) ― amerikāņu rakstniece, skolotāja, Nobela prēmijas laureāte.\n", "id": "lvs_Latn_106516"}
{"text": "Piejūras Sēna\n\nPiejūras Sēna () ir Francijas departaments, viens no pieciem Normandijas reģiona departamentiem. Piejūras Sēnas administratīvais centrs ir Ruāna. Departaments administratīvi tiek iedalīts trijos apgabalos (arrondissements): Arrondissement du Dieppe; Arrondissement du Le Havre; Ruānas apgabals (Arrondissement du Rouen).\n", "id": "lvs_Latn_106517"}
{"text": "Mēna un Luāra\n\nMēna un Luāra () ir Francijas departaments, viens no pieciem Luāras reģiona departamentiem. Tas ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti franču revolūcijas laikā 1790. gada 4. martā. Mēnas un Luāras administratīvais centrs ir Anžē. Departaments administratīvi ir sadalīts četros apgabalos (arrondissements): Anžē apgabals (Arrondissement d'Angers); Arrondissement du Cholet; Arrondissement du Saumur; Arrondissement du Segré.\n", "id": "lvs_Latn_106518"}
{"text": "Somma (departaments)\n\nSomma () ir Francijas departaments, viens no trim Pikardijas reģiona departamentiem. Departaments nosaukts Sommas upes vārdā. Sommas administratīvais centrs ir Amjēna. Departaments administratīvi tiek iedalīts četros apgabalos (arrondissements): Arrondissement du d'Abbeville; Amjēnas apgabals (Arrondissement d'Amiens); Arrondissement du Montdidier; Arrondissement du Péronne.\n", "id": "lvs_Latn_106519"}
{"text": "Microsoft Office\n\nMicrosoft Office ir patentēts komerciāls lietojumprogrammu komplekts, kas tika izstrādāts Microsoft Windows un Mac OS X operētājsistēmām. Komplektu ieviesa Microsoft. Pirmā Office sastāvā bija iekļauts Microsoft Word, Microsoft Excel un Microsoft PowerPoint. Laika gaitā programmu klāsts ir paplašinājies.\n\nJaunākā versija Windows operētājsistēmai ir izdotais Office 2013, savukārt Mac OS X — izdotais Office 2011.\n", "id": "lvs_Latn_106520"}
{"text": "Pijs X\n\nPāvests Pijs X (; dzimis Džuzepe Melkiore Sarto () , miris ) no līdz savai nāvei bija 257. Romas pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva. Viņš kļuva par pirmo pāvestu pēc Pija V, kas tiek kanonizēts (svēto kārtā tika iecelts 1954. gadā). Pijs X noraidīja modernistu interpretācijas par katolisko doktrīnu. Viņš publicēja pirmo kanonisko likumu kodeksu, kurā tika apkopoti Baznīcas likumi vienā krājumā. Pijs X bija pastorāls pāvests, veicināja personības dievbijību. Viņš dzima Riezes pilsētā, kuras nosaukumam vēlāk tika pievienots \"Pijs X\" ().\n", "id": "lvs_Latn_106521"}
{"text": "Londonas metro\n\nLondonas metro () ir metro sistēma Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā, kas sākusi darboties 1863. gadā. Londonas metro bija pirmais pasaulē. Tā sastāv no 11 līnijām, 270 stacijām. Kopējais līniju garums sasniedz 402 km, no kuriem 42% atrodas pazemē. Tā ir otra garākā metro sistēma (pēc maršruta garuma) pēc Šanhajas metro. Dienā vidēji tiek pārvadāti apmēram 3,04 miljoni pasažieru. 2007. gadā metro pakalpojumus izmantoja vairāk nekā viens miljards pasažieru, tādējādi tas bija trešais noslogotākais metro Eiropā pēc Maskavas un Parīzes. Līniju apkalpo uzņēmums Transport for London. Pašlaik apmēram 85% izmaksu tiek segtas no pasažieru veiktajiem maksājumiem par pārvadājumiem.\n", "id": "lvs_Latn_106522"}
{"text": "Šaranta\n\nŠaranta () ir Francijas departaments, viens no divpadsmit Jaunakvitānijas reģiona departamentiem. Tas ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti franču revolūcijas laikā 1790. gada 4. martā. Šarantas administratīvais centrs ir Angulēma, otra lielākā pilsēta ir Koņaka. Departaments administratīvi sīkāk dalās trijos apgabalos (arrondissements): Angulēmas apgabals (Arrondissement d'Angoulême); Arrondissement de Cognac; Arrondissement de Confolens.\n", "id": "lvs_Latn_106523"}
{"text": "Beidou I2\n\nBeidou I2 ( 北斗I2; zināms arī kā Beidou DW 7) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2010. gada decembrī slīpā ģeostacionārajā orbītā.\n\nBeidou I2 tika palaists 20:20 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 3A no Sjičanas pavadoņu palaišanas centra. Tas ar savu dzinēju sasniedza ģeostacionāro orbītu. Pavadonis izvietots slīpā ģeostacionārajā orbītā (orbitālās plaknes slīpums 55°) ap punktu 118 austrumu garuma.\n", "id": "lvs_Latn_106524"}
{"text": "Beidou I3\n\nBeidou I3 ( 北斗I3; zināms arī kā Beidou DW 8) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2011. gada aprīlī slīpā ģeostacionārajā orbītā.\n\nBeidou I3 tika palaists 20:47 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 3A no Sjičanas pavadoņu palaišanas centra. Tas ar savu dzinēju sasniedza ģeostacionāro orbītu. Pavadonis izvietots slīpā ģeostacionārajā orbītā (orbitālās plaknes slīpums 55°) ap punktu 118 austrumu garuma.\n", "id": "lvs_Latn_106525"}
{"text": "Beidou I4\n\nBeidou I4 ( 北斗I4; zināms arī kā Beidou DW 9) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis, kas palaists 2011. gada jūlijā slīpā ģeostacionārajā orbītā.\n\nBeidou I4 tika palaists 21:44:28 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 3A no Sjičanas pavadoņu palaišanas centra. Tas ar savu dzinēju sasniedza ģeostacionāro orbītu. Pavadonis izvietots slīpā ģeostacionārajā orbītā (orbitālās plaknes slīpums 55°) ap punktu 94 austrumu garuma.\n", "id": "lvs_Latn_106526"}
{"text": "Tičīno kantons\n\nTičīno kantons () ir viens no Šveices 26 kantoniem. Kantona administratīvais centrs ir Bellincona, taču tā lielākā pilsēta ir Lugāno. Kantons nosaukts pēc Tičīno upes. Tas robežojas ar Graubindenes, Ūrī, Valē kantoniem, kā arī Itālijas Pjemontas un Lombardijas reģioniem. Kopā ar daļu Graubindenes kantona veido tā saukto Šveices Itāliju. Tāpat šis ir vienīgais kantons, kur vienīgā oficiālā valoda ir itāļu. Administratīvi sīkāk kantons dalās 8 apgabalos. 2010. gada decembrī kantonā dzīvoja apmēram 333,8 tūkstoši cilvēku.\n", "id": "lvs_Latn_106527"}
{"text": "Ūrī kantons\n\nŪrī kantons () ir viens no Šveices 26 kantoniem. Kantona administratīvais centrs ir Altdorfa. Tas atrodas Šveices Alpos un robežojas ar Graubindenes, Tičīno, Valē, Obvaldenes, Bernes, Nidvaldenes, Švīces un Glarusas kantonu. 2020. gada decembrī kantonā dzīvoja apmēram 36,819 tūkstoši cilvēku, no kuriem apmēram 8% ir ārzemnieki. Šis ilgu laiku (līdz pat 2005.—2006. mācību gadam) bija vienīgais kantons, kur kā pirmā svešvaloda skolās bija jāmācās itāļu valoda, līdz to nomainīja angļu valoda.\n", "id": "lvs_Latn_106528"}
{"text": "Beidou I5\n\nBeidou I5 ( 北斗I5; zināms arī kā Beidou DW 10) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis. Tas slīpā ģeosinhronā orbītā palaists 2011. gada decembrī.\n\nBeidou I5 tika palaists 21:07:04 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 3A no Sjičanas pavadoņu palaišanas centra. Tas ar savu dzinēju sasniedza ģeostacionāro orbītu. Pavadonis izvietots slīpā ģeosinhronā orbītā (orbitālās plaknes slīpums 55°) ap punktu 95 austrumu garuma.\n", "id": "lvs_Latn_106529"}
{"text": "Alberts Šveicers\n\nAlberts Šveicers (; dzimis , miris ) bija Vācijas, vēlāk Francijas teologs, ērģelnieks, filozofs, ārsts un medicīnas misionārs.\n\nViņa tēvs bija luterāņu mācītājs. 19. gadsimta beigās viņš pats kļuva par mācītāja palīgu. Ar 1906. gadā publicēto darbu Geschichte der Leben-Jesu-Forschung kļuva pazīstams teologu aprindās. 1913. gadā dibinājis slimnīcu Gabonas pilsētā Lamberēnā (Āfrika). Pašlaik tā ir viena no vadošajām slimnīcām Āfrikā izpētes jomā. 1952. gadā saņēmis Nobela miera prēmiju.\n", "id": "lvs_Latn_106530"}
{"text": "Beljē rags\n\nBeljē rags () ir zemesrags Greiema Zemes rietumu piekrastē Antarktīdā. Atdala Greiema krastu ziemeļos no Lubē krasta dienvidos. Pirmoreiz nokartējusi franču antarktiskā ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā 1908.—1910. gados un nosaukusi par godu Francijas Kara flotes viceadmirālim Žanam Beljē (Jean Bellue). Zemesrags atkārtoti nokartēts Britu Greiema Zemes ekspedīcijas laikā un kļūdaini nosaukts par Evensena ragu (Cape Evensen).\n", "id": "lvs_Latn_106531"}
{"text": "Alfreds Jēkabs Bērziņš\n\nAlfreds Jēkabs Bērziņš ( — ) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks. Latviešu zemnieku savienības biedrs. Bijis Latvijas sabiedrisko lietu ministrs (1937—1940) un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents (1938—1940). Apspiesto Eiropas tautu asamblejas (Assembly of Captive European Nations, ACEN) priekšsēdētājs (1969–1970).\n", "id": "lvs_Latn_106532"}
{"text": "Jānis Dikmanis\n\nJānis Dikmanis (dzimis Rīgā, miris Ņujorkā, ASV) bija pirmais Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents, SOK loceklis.\n", "id": "lvs_Latn_106533"}
{"text": "Detaijailenda\n\nDetaijailenda () vai Stacija W (Station W), līdz 1959. gadam zināma kā Lubēkousta (Loubet Coast Station), bija Lielbritānija polārstacija Antarktīdā. Izvietota uz Detaija salas pie ieejas Lalemāna fjordā Greiema Zemes austrumos. Izveidota 1956. gada 21. februārī. Galvenās pētījumu jomas bija ģeodēzija, kartogrāfija, ģeoloģija un meteoroloģija. Stacija tika slēgta 1959. gada 31. martā; personāls pārcelts uz Horsšūailendas staciju.\n\n1996./1997. gada sezonā stacija un tās apkārtne tika sakopta. Stacijai piešķirts vēstures pieminekļa un speciāli aizsargājamas vietas (Nr. 83) statuss. Viens no populārajiem antarktiskā tūrisma kuģu pieturas punktiem.\n", "id": "lvs_Latn_106534"}
{"text": "Līdakas\n\nLīdakas (Esox) ir vienīgā līdaku dzimtas (Esocidae) ģints. Šajā ģintī ir 6 mūsdienās dzīvojošas sugas. Līdaku dzimtas sugas mājo ziemeļu puslodes vēsākajos Ziemeļamerikas un Eirāzijas reģionos, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Sibīriju. Latvijā sastopama viena līdaku dzimtas zivju suga — līdaka (Esox lucius). Līdakas dzīvo saldūdens tilpēs — upēs un ezeros — kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu tuvumā.\n", "id": "lvs_Latn_106535"}
{"text": "Wikinews\n\nWikinews ir viens no Wikimedia Foundation projektiem, kas ir balstīts uz wiki programmatūru. Tā ir tiešsaistes ziņu tīmekļa vietne. Šajā projektā atšķirībā no citiem Wikimedia Foundation projektiem ir atļauti oriģināldarbi. Oficiāli projekts tika izveidots .\n", "id": "lvs_Latn_106536"}
{"text": "Dzelkņstarzivis\n\nDzelkņstarzivis, dzelkņstarzivju divīzija (Acanthopterygii) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) divīzijām, kas pieder īsto kaulzivju infraklasei (Teleostei). Dzelkņstarzivju sistemātika ir mainīga un joprojām diskutabla. Vairākas kārtas pēdējos gados ir apvienotas vai arī izveidotas jaunas. Visplašākā no visām ir asarveidīgo zivju kārta (Perciformes), kas apvieno apmēram 40% no dzelkņstarzivīm. Dzelkņstarzivīm ir raksturīga kopīga īpašība — asas un kaulainas spuras.\n", "id": "lvs_Latn_106537"}
{"text": "Wikispecies\n\nWikispecies ir viens no Wikimedia Foundation projektiem, kas ir balstīts uz wiki programmatūru. Tas ir tiešsaistes brīva satura katalogs ar sugām. Šis katalogs ir vairāk domāts zinātniekiem, nevis plašam cilvēku lokam. Wikispecies darbojas ar GNU Free Documentation License licenci un CC-BY-SA 3.0. Projekts tika uzsākts 2004. gada septembrī.\n", "id": "lvs_Latn_106538"}
{"text": "Wikiversity\n\nWikiversity ir viens no Wikimedia Foundation projektiem, kas ir balstīts uz wiki programmatūru. Tas ir tiešsaistes brīva satura portāls ar mācību materiāliem un dažādām pamācībām. Projekts tika uzsākts 2006. gada augustā. Pašlaik šis projekts pieejams angliski un vēl vairāk nekā 10 citās valodās.\n", "id": "lvs_Latn_106539"}
{"text": "Parastā žultsbeka\n\nParastā žultsbeka jeb rūgtā beka (Tylopilus felleus) ir Latvijā bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami rūgtuma dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_106540"}
{"text": "Fenil-2-nitropropēns\n\nFenil-2-nitropropēns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir C₉H₉NO₂. Tas pieder pie aromātiskajiem nitrosavienojumiem ar nitrogrupu sānķēdē. Fenil-2-nitropropēns ir dzeltena pulverveida viela.\n", "id": "lvs_Latn_106541"}
{"text": "Asarveidīgās\n\nAsarveidīgās jeb asarveidīgās zivis (Perciformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii). 2016. gadā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, kārtai tika veikta nozīmīga revīzija, to padarot monofilētisku. Saskaņā ar jauno sistemātiku kārta apvieno 61 zivju dzimtu, kas tiek iedalītas 9 apakškārtās.\n", "id": "lvs_Latn_106542"}
{"text": "Detaija sala\n\nDetaija sala (, ) ir ap 850 m gara un līdz 350 m plata klinšaina saliņa Antarktīdas piekrastē. Izvietojusies pie ieejas Lalemāna fjordā 3,5 km uz ziemeļrietumiem no lielākās Andresena salas Lubē krastā. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā; krasta līnija stipri izrobota, piekrastē vairākas nelielas saliņas.\n\nSalu atklāja franču antarktiskā ekspedīcija (1908—1910) Žana Batista Šarko vadībā un nosauca par godu Puntaarenasas iedzīvotājam, vaļu medību kompānijas Sociedad Ballenera Magallanes īpašniekam M. Detaijam (M. Detaille), kurš palīdzēja ar ekspedīcijas apgādi Disepšenas salā. Salas atkārtoti nokartēja britu ekspedīcija 1956. gadā un visu salu grupu nosauca par Lenta salām (Lent Islands). No 1956. līdz 1959. gadam salā darbojās britu polārstacija Detaijailenda.\n", "id": "lvs_Latn_106543"}
{"text": "Romāns Viks\n\nRomāns Viks (Roman Wick; dzimis 1985. gada 30. decembrī) ir šveiciešu hokejists, malējais uzbrucējs, Šveices hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2018) spēlē Šveices hokeja līgas klubā Cīrihes \"Lions\".\n", "id": "lvs_Latn_106544"}
{"text": "Stefāns Da Kosta\n\nStefāns Da Kosta (; dzimis 1989. gada 11. jūlijā) ir franču hokejists, centra uzbrucējs, Francijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2020) spēlē KHL klubā Kazaņas \"Ak Bars\".\n\nProfesionāls hokejists ir arī Stefāna brālis Tedī.\n", "id": "lvs_Latn_106545"}
{"text": "Ķieģeļu ielas mikrorajons\n\nĶieģeļu ielas rajons jeb Ķieģeļnieks ir Jēkabpils pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā abpus Zīlānu ielai. Tā robežojas ar Krustpili, Madonas ielas rajonu un Zīlāniem. Apkaimei ir dabā skaidri noteiktas robežas, ko veido dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II, Oļu iela un pilsētas robeža. Sarunvalodā apkaimi visbiežāk sauc par ŽBK, kas ir vārdu salikuma \"dzelzsbetona kombināts\" akronīms krievu valodā. Lielākajai daļai apkaimes teritorijas raksturīga ražošanas objektu apbūve, bet Zīlānu ielas apkārtnē atrodas arī tipveida dzīvojamās apbūves kvartāli.\n", "id": "lvs_Latn_106546"}
{"text": "Edgars Kārkliņš\n\nEdgars Kārkliņš (dzimis Rīgā) ir latviešu futbolists, kurš pašlaik (2020) spēlē Latvijas futbola 1. līgas klubā SK Super Nova.\n", "id": "lvs_Latn_106547"}
{"text": "Kārkliņš\n\nEdgars Kārkliņš (1991) — futbolists; Ernests Kārkliņš, pseidonīms Zeltmatis (1868—1961) — skatuves mākslas pedagogs un rakstnieks; Jānis Kārkliņš: Jānis Kārkliņš (1877—1955) — tautsaimnieks, pasniedzējs; Jānis Kārkliņš (1891—1975) — dzejnieks, žurnālists un literatūrkritiķis; Kārlis Kārkliņš (1865—?) — lauksaimnieks un politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts; Kaspars Kārkliņš (1987) — aktieris; Krišs Kārkliņš (1996) — futbolists; Ludvigs Kārkliņš (1928) — muzikologs. Nikolajs Kārkliņš (Nikolai Karklin; 1911—1999) — Igaunijas cīkstonis; Oto Kārkliņš (1883—1939) — revolucionārs; Valdemārs Kārkliņš (1906—1964) — rakstnieks un tulkotājs.\n", "id": "lvs_Latn_106548"}
{"text": "Siu valodas\n\nSiu valodas () jeb rietumu siu valodas (Western Siouan languages) ir Ziemeļamerikas indiāņu valodu saime. Tā ir otra lielākā kontinenta pamatiedzīvotāju valodu saime aiz algonkinu valodām. Siu valodas ir radniecīgas kataubu jeb austrumu siu valodām, ar ko veido siu-kataubu valodu saimi.\n\nSiu tautai pieder lakoti, dakoti un nakoti, taču kā valodu saime tā ir daudz plašāka un ietver arī hočunkus (vinebagus) un tiem valodas ziņā radniecīgos apsarokus. Valodu saimei piederošo cilšu zemes austrumu virzienā sniedzās līdz Virdžīnijai un dienvidu virzienā līdz Meksikas līcim.\n\nPirms tūkstošiem gadu siu migrēja no Ziemeļkarolīnas un Virdžīnijas uz Ohaio. Viena daļa devās tālāk lejup pa Ohaio upi uz Misisipi un Misūri, kamēr cita šķērsoja Ohaio un sasniedza Ilinoisu, Viskonsinu un Minesotu.\n", "id": "lvs_Latn_106549"}
{"text": "Vāra\n\nVāra () ir Francijas departaments, viens no sešiem Provansas-Alpu-Azūra krasta reģiona departamentiem. Tas ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti franču revolūcijas laikā 1790. gada 4. martā. Vāras administratīvais centrs ir Tulona. Departaments administratīvi ir sadalīts trijos apgabalos (arrondissements): Arrondissement de Brignoles; Arrondissement de Draguignan; Tulonas apgabals (Arrondissement de Toulon).\n", "id": "lvs_Latn_106550"}
{"text": "Rakstāmmašīna\n\nRakstāmmašīna ir mehāniska vai elektromehāniska rakstīšanas ierīce, kur ar reljefas metāla zīmes krāsu lenti piespiež pie papīra, veidojot nepieciešamo burtu vai simbolu. Parasti teksts ar noteiktu burtveidolu uzreiz tiek drukāts uz papīra lapas. Rakstāmmašīnas plaši izmantoja 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā. Mūsdienās tās tikpat kā vairs netiek izmantotas — tās ir nomainījuši datori un printeri.\n", "id": "lvs_Latn_106551"}
{"text": "Jūda Iskariots\n\nJūda Iskariots () bija viens no divpadsmit Jēzus Kristus apustuļiem. Saskaņā ar Jauno Derību Jēzus jau iepriekš zināja, kurš viņu nodos un svētā vakarēdiena laikā saviem mācekļiem sacīja: \"Patiesi Es jums saku: viens no jums Mani nodos\" (Mateja 26:21), norādot uz apustuli Jūdu Iskariotu. Apustulis viņu nodeva augstajiem priesteriem, parādot vietu, kur naktī atradās Jēzus ar saviem mācekļiem, Ģetzemenes dārzā, Jeruzalemē. Jūda nodeva Jēzu par 30 sudraba gabaliem, no kuriem pēc tam pats atteicās. Jēzus pēc jūdu augsto priesteru rīkojuma tika sagūstīts un aizvests notiesāšanai, vēlāk pēc Romas provinces Jūdejas prefekta Poncija Pilāta rīkojuma tika vispirms šaustīts un tad piesists krustā kopā ar diviem noziedzniekiem. Jūda Iskariots savu dzīvi beidza pakaroties.\n\nIskariotam no Jēzus mācekļu vidus bija uzticēts pienākums glabāt mācekļu kopīgo naudu un gādāt par pārtikas un ikdienā nepieciešamā iegādi.\n", "id": "lvs_Latn_106552"}
{"text": "Lalemāna fjords\n\nLalemāna fjords (, ) ir ap garš un līdz plats Belinshauzena jūras līcis Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē Antarktīdā. Līci norobežo Erousmaitas pussala rietumos un Lubē krasts austrumos. Sākas no Šarpa glečera pie Erousmaitas pussalas pamatnes dienvidos un ieplūst Kristela šaurumā ziemeļos. Krasta līnija stipri izrobota, daudz nelielu saliņu. Līcī ieplūst vairāki ledāji.\n\nLīci 1909. gada janvārī atklāja franču antarktiskā ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā un nosauca par godu franču ģeogrāfam Šarlam Lalemānam (Charles Lallemand). No 1956. līdz 1959. gadam Detaija salā līča ziemeļu galā darbojās britu polārstacija Detaijailenda.\n", "id": "lvs_Latn_106553"}
{"text": "Risen 2: Dark Waters\n\nRisen 2: Dark Waters ir vienspēlētāja fantastikas motivēta darbības lomu spēle un otrā daļa Piranha Bytes spēlei Risen. To publicējis un izplatījis Deep Silver. Risen 2 ir spēle ar pirātu motīvu, bet tā pārnes ierastos Karību reģiona pirātu motīvus uz fantastikas pasauli, kur pastāv briesmoņi, senie dievi, un Voodoo maģija.\n\nPar spēli pirmo reizi oficiāli paziņoja Deep Silver 2010. gada 18. augustā, GameCon izstādes prese konferencē Ķelnē. Spēles oficiālā mājaslapa tika palaista 2011. gada 19. februārī. Tās Microsoft Windows versija iznāca Apvienotajā Karalistē un ASV 2012. gada aprīļa beigās, bet PlayStation 3 un Xbox 360 versija iznāca 2012. gada vasaras otrajā pusē. PC versiju izstrādā Piranha Bytes. Franču firma Wizarbox izstrādājuši abas konsoļu versijas. Risen 2 ir pirmā Risen spēle priekš PlayStation 3.\n", "id": "lvs_Latn_106554"}
{"text": "Alvars Ālto\n\nHugo Alvars Henriks Ālto (; dzimis , miris ) bija somu arhitekts un dizaineris.\n\nDarbojās arhitekturā, mēbeļu jomā, ar audumiem, stikla izstrādājumiem. Vairāki viņa klienti bija industriālisti, starp populārākajiem klientiem bija Alstrēmu ģimene. A. Ālto darbojās no 1920. līdz 1970. gadiem. Stila atšķirības ir jūtamas arī viņa darbos — sākotnējos darbos redzams ziemeļu klasicisms, savukārt vēlākajos — starptautiskais modernisms. Viņš ir bijis arhitekts Paimio esošai tuberkulozes sanatorijai (pašreizējā Turku Universitātes slimnīcas daļa), Säynätsalo pilsētas zālei, Viburgas Universitātei, Villa Mairea, vienai no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta kopmītņu ēkām, Helsinku koncertzālei \"Finlandia\".\n", "id": "lvs_Latn_106555"}
{"text": "Ālto\n\nVīrieši Alvars Ālto (Alvar Aalto; 1898―1976) — somu arhitekts un dizaineris.\n\nSievietes Sāra Ālto (Saara Aalto; 1987) ― somu dziedātāja, dziesmu autore un balss akrise.\n", "id": "lvs_Latn_106556"}
{"text": "Arturs Millers\n\nArturs Millers (; dzimis , miris ) bija amerikāņu dramaturgs un esejists.\n\nViņš ir tādu pazīstamu lugu kā All My Sons, Death of a Salesman, The Crucible, A View from the Bridge autors. 1949. gadā A. Millers saņēma Pulicera balvu dramaturģijā, 1984. gadā bija Kenedija centra atzinības balvas laureāts. Laikā no 1956. līdz 1961. gadam bija precējies ar populāro aktrisi Merilinu Monro. Kopā bija precējies trīs reizes. Dramaturga māsa Džoana Koplenda ir aktrise, arī viņa meita Rebeka Millere ir aktrise, režisore un scenāriste (precējusies ar aktieri Denjelu Deju-Lūisu).\n\nA. Millers mira 89 gadu vecumā, 56. gadadienā pēc viņa lugas Death of a Salesman pirmizrādes Brodvejā.\n", "id": "lvs_Latn_106557"}
{"text": "Korēza\n\nKorēza () ir Francijas departaments, viens no divpadsmit Jaunakvitānijas reģiona departamentiem. Nosaukts Korēzas upes vārdā. Tas ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti franču revolūcijas laikā 1790. gada martā. Korēzas administratīvais centrs ir Tila, bet lielākā pilsēta — Brivlegaijārda. Departaments administratīvi sīkāk dalās trijos apgabalos (arrondissements): Tilas apgabals (Arrondissement de Tulle); Arrondissement de Brive-la-Gaillarde; Arrondissement d'Ussel.\n", "id": "lvs_Latn_106558"}
{"text": "Īzāks\n\nĪzāks () bija Ābrahāma un Sāras vienīgais kopīgais dēls, kā arī Jēkaba un Ēzava tēvs. Viņš bija viens no Israēla tautas patriarhiem (abi pārējie bija Ābrahāms un Jēkabs). Saskaņā ar Pirmo Mozus grāmatu Ābrahāms bija 100 gadus vecs un Sāra vairs nebija reproduktīvajā vecumā, kad Īzāks piedzima. Īzāks bija vienīgais patriarhs, kura vārds netika mainīts un kurš nepameta Kanaānu. Viņš nomira 180 gadu vecumā, tādējādi viņš bija visilgāk dzīvojušais patriarhs.\n", "id": "lvs_Latn_106559"}
{"text": "Augšmarna\n\nAugšmarna () ir Francijas departaments, viens no četriem Limuzēnas reģiona departamentiem. Departaments ir nosaukts Marnas upes vārdā, un ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti franču revolūcijas laikā 1790. gada 4. martā. Augšmarnas administratīvais centrs ir Šomo. Departaments administratīvi ir sadalīts trijos apgabalos (arrondissements): Šomo apgabals (Arrondissement de Chaumont); Arrondissement de Langres; Arrondissement de Saint-Dizier.\n", "id": "lvs_Latn_106560"}
{"text": "Endra un Luāra\n\nEndra un Luāra () ir Francijas departaments, viens no sešiem Centra reģiona departamentiem. Departaments tika nosaukts Endras un Luāras upes vārdā. Tas ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti franču revolūcijas laikā 1790. gada 4. martā. Endras un Luāras administratīvais centrs ir Tūra. Departaments administratīvi sīkāk dalās trijos apgabalos (arrondissements): Arrondissement de Chinon; Arrondissement de Loches; Tūras apgabals (Arrondissement de Tours).\n", "id": "lvs_Latn_106561"}
{"text": "Luarē\n\nLuarē () ir Francijas departaments, viens no sešiem Centra reģiona departamentiem. Departaments tika nosaukts Luāras upes pieteka Luarē vārdā. Tas ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti franču revolūcijas laikā 1790. gada 4. martā. Luarē administratīvais centrs ir Orleāna. Departaments administratīvi ir sadalīts trijos apgabalos (arrondissements): Arrondissement de Montargis; Orleānas apgabals (Arrondissement d'Orléans); Arrondissement de Pithiviers.\n", "id": "lvs_Latn_106562"}
{"text": "Aureliāns\n\nAureliāns (; dzimis 214. vai 215. gadā, miris 275. gadā) bija 44. Romas impērijas imperators, kurš valdīja no 270. gada līdz savai nāvei 275. gadā.\n\nViņš savas valdīšanas laikā sakāva alemaņus, gotus, vandaļus, sarmatus. Aurealiāns atjaunoja impērijas austrumu provinces pēc Palmirenas impērijas iekarošanas 273. gadā. Nākamajā gadā viņš iekaroja Gallu impēriju rietumos, tādējādi atkal apvienojot visu impēriju. Viņš bija Aurēlija sienas veidošanas iniciators. Tāpat pēc karadarbības ar gotiem Dākija vairs nebija impērijas sastāvā. Viņš tika nogalināts 275. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_106563"}
{"text": "Dorisa Deja\n\nDorisa Deja (; dzimusi kā Dorisa Mērija Anna Kepelhola (Doris Mary Ann Kappelhoff); Sinsinati — Carmel Valley Village) bija amerikāņu aktrise, dziedātāja un dzīvnieku tiesību aizstāve.\n\nViņas karjera ir ilgusi gandrīz 50 gadus. Karjeru sākusi kā bigbenda dziedātāja 1939. gadā, taču kļuva pazīstama vienīgi 1944. gadā pēc dziesmas Sentimental Journey publicēšanas. Pēc grupas Les Brown & His Band of Renown pamešanas viņa uzsāka solokarjeru, sadarbojās ar Columbia Records, kas ir viņas vienīgā ierakstu kompānija. Aktrises karjeru sākusi ar galveno lomu 1948. gada filmā Romance on the High Seas. Kopumā ir filmējusies 39 filmās, izdevusi 29 albumus, pavadījusi 460 nedēļas Top 40 topos un kļuva par vienu no ASV iemīļotākajiem izklaides industrijas pārstāvjiem. Par lomu 1959. gada romantiskajā komēdijā Pillow Talk tikusi nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai.\n", "id": "lvs_Latn_106564"}
{"text": "Day\n\nAndra Deja (Andra Day; 1984) — amerikāņu dziedātāja, dziesmu autore un aktrise; Čārlijs Dejs (Charles Day; 1976) — amerikāņu aktieris, komiķis, scenārists, producents, režisors un raidierakstu vadītājs; Denjels Dejs-Lūiss (Daniel Day-Lewis; 1957) — britu-īru teātra un kino aktieris; Dorisa Deja (Doris Day; 1922—2019) — amerikāņu aktrise, dziedātāja un dzīvnieku tiesību aizstāve.\n", "id": "lvs_Latn_106565"}
{"text": "Vadībzinība\n\nVadībzinība, pārvaldība, vadība jeb menedžments () ir viena no uzņēmējdarbības jomām, kurā apskata uzņēmuma vai organizācijas vadīšanas spēju un iespējas, kas ietver plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, personāla veidošanu, motivēšanu un kontroli. Par mūsdienu vadībzinības pamatlicēju uzskata amerikāņu inženieri Frederiku Teiloru.\n\nLiteratūra. Ilgvars Forands. Menedžmenta mazā enciklopēdija.LIF. 2018. 487 lpp.ISBN 978-9934-8413-3-0.\n", "id": "lvs_Latn_106566"}
{"text": "Hibrīdauto\n\nHibrīdauto ir automobilis, kas ir aprīkots gan ar iekšdedzes dzinēju, gan elektrodzinēju. Pasaulē pirmais masveidā ražotais hibrīdauto ir Toyota Prius NHW10.\n", "id": "lvs_Latn_106567"}
{"text": "Īstie asari\n\nAsaru apakškārta jeb īstie asari (Percoidei) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) apakškārta. 2016. gadā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, apakškārtai tika veikta nozīmīga revīzija, to padarot monofilētisku. Saskaņā ar jauno sistemātiku apakškārta apvieno 3 zivju dzimtas.\n", "id": "lvs_Latn_106568"}
{"text": "Pvpj 1110\n\nPvpj 1110 () ir Zviedrijas 90 mm bezatgrūdes lielgabals. Pazīstams arī kā Pv-1110 vai M1110. Bruņojumā pieņemts 1959. gadā, bet 1990. gadā, kad bija izgatavoti 1600 lielgabali, no Zviedrijas armijas bruņojuma izņemts. 300 lielgabali nonākuši Igaunijā, Lietuvā un Latvijā.\n\nParasti lielgabals ticis vilkts, vai montēts uz automašīnas Volvo C202. Kopš 1970. gadu beigām, ticis montēts arī uz Volvo C303 un Bandvagn 206 automašīnām.\n\nMilitārajām operācijām ziemas laikā lielgabalu varēja arī montēt uz kamanām, kuras velk divi slēpotāji.\n\nPvpj 1110 lielgabals ir aprīkots ar optisko tēmēkli. Saglabāts arī mehāniskais tēmēklis, paredzēts rezerves situācijām.\n", "id": "lvs_Latn_106569"}
{"text": "Teilors Finijs\n\nTeilors Finijs (; dzimis Bolderā) ir bijušais amerikāņu riteņbraucējs. Startēja šosejas un treka sacensībās, kur specializējās individuālajā braucienā un individuālajā iedzīšanā, kur 2009. un 2010. gadā kļuva par Pasaules čempionu.\n", "id": "lvs_Latn_106570"}
{"text": "Finijs\n\nAlberts Finijs (Albert Finney) — angļu aktieris (1936—2019); Deiviss Finijs (Davis Phinney) — ASV riteņbraucējs (dzimis 1959); Džeks Finijs (Jack Finney) — amerikāņu rakstnieks (1911—1995); Hals Finijs (Hal Finney) — amerikāņu programmētājs (1956—2014); Teilors Finijs (Taylor Phinney) — ASV riteņbraucējs (dzimis 1990); Toms Finijs (Tom Finney) — angļu futbolists (dzimis 1922); Dorians Finijs-Smits (Dorian Finney-Smith) — ASV basketbolists (dzimis 1993).\n", "id": "lvs_Latn_106571"}
{"text": "Anastasija Grigorjeva\n\nAnastasija Grigorjeva (dzimusi Daugavpilī) ir Latvijas cīkstone, startē brīvajā cīņā. Četrkārtēja Eiropas čempione un divu Pasaules čempionāta bronzas medaļu īpašniece. Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā kopš 2008. gada.\n", "id": "lvs_Latn_106572"}
{"text": "Attēls:Alfreds Jēkabs Bērziņš.jpg\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Attēlā redzamā persona (Alfreds Jēkabs Bērziņš) ir mirusi. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n", "id": "lvs_Latn_106573"}
{"text": "Latvijas Republikas sabiedrisko lietu ministru uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas sabiedrisko lietu ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Šis amats tika izveidots 1937. gadā un likvidēts līdz ar Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS 1940. gadā. Sabiedrisko lietu ministrs nodarbojās ar propagandas veidošanu un publicēšanu.\n", "id": "lvs_Latn_106574"}
{"text": "100 mm lauka lielgabals M1944 (BS-3)\n\nBS-3 jeb 1944. gada paveida 100 mm lauka lielgabals ir Padomju Savienības 100 mm prettanku un lauka lielgabals. Lielgabals tika konstruēts Otrā pasaules kara beigās un palika bruņojumā līdz 1950. gadu vidum, kad to 1955. gadā aizstāja ar T-12 prettanku lielgabalu un D-48 prettanku lielgabalu. BS-3 lielgabals tika arī eksportēts uz citām valstīm, no kurām vairākās ir bruņojumā arī šobrīd. Daļa no BS-3 lielgabaliem vēl joprojām glabājas Krievijas armijas noliktavās.\n", "id": "lvs_Latn_106575"}
{"text": "Vidar klases mīnu licējs\n\nVidar klases mīnu licēji ir divi Norvēģijā ražoti kuģi — Vidar un Vale — kuri tika izgatavoti 1977. gadā Norvēģijas Jūras spēku vajadzībām.\n\nKuģi šobrīd atrodas Lietuvas Jūras spēku un Latvijas Jūras spēku dienestā.\n", "id": "lvs_Latn_106576"}
{"text": "Asaru ģints\n\nAsaru ģints (Perca) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivju ģints. Šajā ģintī ir 3 sugas, no kurām viena mājo Eiropā, divas Āzijā un viena Ziemeļamerikā. Asari mājo ezeros, dīķos, upēs un upju grīvās. Tie barojas ar mazākām zivtiņām, vēžveidīgajiem, kukaiņu kāpuriem un kukaiņiem. Latvijā sastopams Eiropas asaris jeb vienkārši asaris, kas Latvijas ūdenstilpēs ir bieži sastopama zivs Visas asaru sugas ir iecienīts makšķernieku loms, kā arī tām tiek veikta rūpnieciskā nozveja.\n", "id": "lvs_Latn_106577"}
{"text": "Ķīšu ģints\n\nĶīšu ģints (Gymnocephalus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivju ģints. Šajā ģintī ir 5 sugas. Tās pamatā mājo Eiropas ūdenstilpēs. Izņēmums ir ķīsis (Gymnocephalus cernuus), kas sastopams arī Āzijā. Latvijas teritoriālajos ūdeņos mīt viena ķīšu ģints suga - ķīsis (Gymnocephalus cernuus).\n", "id": "lvs_Latn_106578"}
{"text": "Metālkors\n\nMetālkors () ir smagā metāla apakšžanrs, kurā ir dažādi iekļauti smagā pankroka elementi. Termins radās 1990. gadu vidū, kad par metālkoru sāka dēvēt tādu grupu kā Earth Crisis, Deadguy un Integrity mūziku. Mūsdienās metālkora žanrā spēlē vairākas samērā populāras smagās mūzikas grupas kā Killswitch Engage, Underoath, All That Remains, Trivium, As I Lay Dying, Bullet for My Valentine, The Devil Wears Prada, Asking Alexandria.\n", "id": "lvs_Latn_106579"}
{"text": "Karaļa Filipa karš\n\nKaraļa Filipa karš (saukts arī par Pirmo Indiāņu karu, Metakometa karu vai Metakometa sacelšanos) bija bruņots konflikts starp Ziemeļamerikas pamatiedzīvotājiem mūsdienu Jaunanglijā un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, sačema Metakometa vārdā, pazīstama arī kā \"Karalis Filips\". Majora Benjamina Čērča vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu. Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt Menā) līdz 1678. gada aprīlim.\n\nKarš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu. Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.\n", "id": "lvs_Latn_106580"}
{"text": "Priekšdziedzeris\n\nPriekšdziedzeris jeb prostata () ir nepāra vīrišķais reproduktīvās sistēmas dziedzeris, kas atrodas starp urīnpūsli un taisno zarnu, un ir vairumam zīdītāju. Prostata ir blīvas konsistences orgāns un tai ir kastaņveida forma. Caur šo dziedzeri iet urīnizvadkanāla sākuma daļa, un tās dobumā atveras prostatas dziedzeru izvadi. Priekšdziedzera izdalītais sekrēts veicina spermatozoīdu kustīgumu. Dziedzera garums ir aptuveni 3—4 cm, bet platums 3—5 cm. Izplatītākās priekšdziedzera slimības ir prostatas adenoma un prostatas vēzis.\n", "id": "lvs_Latn_106581"}
{"text": "WALL-E (spēle)\n\nWALL-E ir datorspēle, kas balstīta uz tāda paša nosaukuma filmu. Spēli izstrādājis un publicējis THQ dažādām platformām. ASV spēle tika izdota 2008. gada 24. jūnijā, Eiropā 2008. gada 4. jūlijā un Austrālijā 2008. gada 4. septembrī. Spēle tika izdota arī Japānā 2008. gada 11. decembrī, taču Microsoft Windows un Xbox 360 versijas netika oficiāli izdotas.\n\nWALL-E kritiķu vidū tika vērtēta samērā labi. Pēc kritiķu uzskatiem spēles PSP versija bija vislabākā, mājaslapā Metacritic savācot 64 no 100 punktiem. Kaut arī pārējās spēles versijas tika kritizētas, IGN uzslavēja spēles PSP versiju, sakot, ka tā ir viena no labākajām filmu spēlēm pēdējā laikā.\n\nGalvenais animācijas vadītājs datorspēlei bija Marks Vulkano, iepriekš strādājis Sony Pictures Imageworks, kur viņš darbojās kā galvenais filmu tēlu animētājs, piemēram, filmai Beowulf un citām. Pirms darba Imageworks viņš strādāja kā animācijas vadītājs un pārraugs Big Idea Entertainment seriālam VeggieTales.\n", "id": "lvs_Latn_106582"}
{"text": "2012. gada Latvijas čempionāts šahā\n\n2012. gada Latvijas šaha čempionāts - Latvijas šaha čempionāts vīriešiem un sievietēm, kas notika no 29. aprīļa līdz 5. maijam 2012. gadā Rīgā Mihaila Tāla šaha klubā (Vaļņu iela 9, 3. stāvs).\n", "id": "lvs_Latn_106583"}
{"text": "Unguri (Raiskuma pagasts)\n\nUnguri (agrāk arī Ungurmuiža) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Raiskuma pagastā. Izvietojusies pagasta rietumos Ungura ezera ziemeļu krastā pie autoceļa P14 no pagasta centra Raiskuma, no novada centra Cēsīm un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Ungurmuižas (Orellen) centra. Muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta 1421. gadā, kad to nopirka Kerstens fon Rozens. 15. gadsimta beigās to nopirka fon Ungernu dzimta, no kuras cēlies muižas un ciema latviskais nosaukums. Muižas vāciskais nosaukums, iespējams, cēlies no Ureles pilskalna. Muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, muižā ierīkots muzejparks. Ungura ezera krastā kempings.\n", "id": "lvs_Latn_106584"}
{"text": "Metjū Goss\n\nMetjū Hārlijs Goss (; dzimis Lonsestonā, Tasmanijā) ir bijušais Austrālijas šosejas un treka riteņbraucējs.\n", "id": "lvs_Latn_106585"}
{"text": "Sātans\n\nSātans rietumu kultūrā ir dēmons, ļaunuma un Dieva ienaidnieka simbols, kas kristīgā mitoloģijā tiek saistīts ar Luciferu, Antikristu, pūķi un velnu. Sātans aprakstīts un gleznots kā Dieva pretinieks, kritušais eņģelis, kas padzīts no debesīm. Reliģiskās tradīcijas vairākās formās pieņem Sātanu kā pārdabisku būtni, baznīcas varas un Dieva ienaidnieku, arī jūdaistu, kristiešu un islamistu kanona pretinieku. Sātans saistīts ar sātanismu, ķecerību un okultismu. Sātanisti godina vai pielūdz Sātanu.\n", "id": "lvs_Latn_106586"}
{"text": "Punktu klasifikācija Giro d'Italia\n\nPunktu klasifikācija Giro d'Italia ir viena no papildus klasifikācijām Giro d'Italia sacensībās. To nosaka pēc iegūtās vietas katrā no posmiem, neatkarīgi no laika atstarpēm starp dalībniekiem. Laika posmā no 1967. līdz 1969. gadam līderis nēsāja sakranu krekliņu, bet 1970. gadā krāsa tika nomainīta uz gaišsārti violetu, sauktu par Maglia Ciclamino, alpu vijolītes krāsā. Sarkanā krāsa atkal tika ieviesta 2010. gadā. Tagad līdera krekliņu sauc par Maglia Rosso Passione.\n", "id": "lvs_Latn_106587"}
{"text": "Static-X\n\nStatic-X bija amerikāņu smagā metāla grupa, kas izveidota 1994. gadā. Grupa kļuva populāra pēc debijas albuma Wisconsin Death Trip izdošanas. Albums tika pārdots vairāk nekā miljons eksemplāros un tas ieguva platīna statusu. Līdz šim tas ir arī palicis grupas komerciāli veiksmīgākais albums.\n\nStatic-X mūzika visvairāk ietilpst industriālā metāla žanrā. Pati grupa savu mūziku bieži dēvē par \"evil disco\" (ļauno disko).\n\n2014. gada 1. novembrī 48 gadu vecumā mirst grupas līderis Veins Statiks, un grupa beidz pastāvēt.\n", "id": "lvs_Latn_106588"}
{"text": "Jauno braucēju ieskaite Giro d'Italia\n\nJauno braucēju ieskaite Giro d'Italia ir viena no papildus ieskaitēm Giro d'Italia sacensībās. Tā pastāv kopš 1976. gada. Ieskaites līderis valkā baltu krekliņu (). Ieskaites uzvarētāju nosaka pēc kopvērtējuma laika, bet ņemot vērā tikai sportistus līdz 25 gadu vecumam.\n\nNo 1976. līdz 1994. gadam ieskaite attiecās uz braucējiem pirms 24 gadu vecuma. Ieskaites līderim piešķir baltu krekliņu (maglia bianca). Pēc 1994. gada sezonas šī ieskaite vairs netika izdalīta. To atjaunoja līdz ar 2007. gada sacensībām, bet vecuma robežu noteica līdz ar 25 gadu vecumu.\n", "id": "lvs_Latn_106589"}
{"text": "Anatols Lapiņš\n\nAnatols Kārlis Lapiņš (; dzimis Rīgā, miris Bādenbādenē, Vācijā) bija Vācijas latviešu automašīnu dizaineris un sacīkšu braucējs. Porsche galvenā dizainera amatā viņš pārraudzīja priekšpiedziņas, šķidrumdzeses modeļu 928, 924 un 944 izstrādi, ko sāka ražot 1970. gadu vidū un beigās, kā arī divas Porsche 911 versijas.\n", "id": "lvs_Latn_106590"}
{"text": "Mantuja\n\nMantuja (, ) ir pilsēta Itālijā, Lombardijas reģionā. Tā ir Mantujas provinces administratīvais centrs. Pilsētu ieskauj trīs 12. gadsimtā mākslīgi izrakti ezeri. Bija arī ceturtais ezers, bet tas 18. gadsimta beigās izžuva.\n\nMantujā vairākus gadsimtus valdīja Gonzagu dzimta (1328—1708). Tās valdīšanas laikā pilsētā attīstījās māksla, kultūra un mūzika. Mantujai ir nozīmīga loma operas attīstības vēsturē, jo šeit dzīvoja itāļu komponists Klaudio Monteverdi. Netālu no pilsētas ir dzimis Romas vēsturnieks Vergīlijs. Mantuja ir zināma arī kā pilsēta, uz kurieni Viljama Šekspīra lugā \"Romeo un Džuljeta\" tika izraidīts galvenais lugas varonis Romeo.\n\n2007. gadā Mantujas vecpilsētu (centro storico) un Sabjonetas komūnu Mantujas provincē UNESCO pasludināja par Pasaules mantojuma objektiem.\n\n2017. gadā Itālijas vides aizsardzības asociācija Legambiente Mantuju nosauca par vislabāko Itālijas pilsētu pēc dzīves un vides kvalitātes.\n", "id": "lvs_Latn_106591"}
{"text": "Kalnu klasifikācija Giro d'Italia\n\nKalnu klasifikācija Giro d'Italia ir viena no papildus klasifikācijām Giro d'Italia sacensībās. Šajā klasifikācijā punktus piešķir sportistiem, kuri pirmie sasniedz iepriekš norādītas kāpumu virsotnes. Vairums kāpumu ir kategorizēti pēc grūtības un atrašanās vietas posma distancē. Bonusi tiek piešķirti arī par finišiem kalnu virsotnēs un pirmajiem braucējiem, kuri šķērso Cima Coppi, kā tradicionāli apzīmē augstāko punktu visā tūrē. Cima Coppi tika izveidots 1965. gadā, lai godinātu leģendāro Itālijas riteņbraucēju Fausto Kopi.\n\nPirmoreiz klasifikācija tika apkopota 1933. gadā. No 1974. līdz 2011. gadam līderis valkāja zaļo krekliņu (), bet 2012. gadā kā daļa no sponsorēšanas līguma, krekliņa krāsa tika mainīta uz zilu ().\n", "id": "lvs_Latn_106592"}
{"text": "Āfrikas placentāļi\n\nĀfrikas placentāļi (Afrotheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria). Tā apvieno 2 virskārtas. Šīs augstākās kārtas mūsdienu sugas ir sastopamas Āfrikā vai to izcelsme ir saistīta ar Āfriku. Šajā grupā ir apvienoti zeltainie kurmji, Āfrikas skudrulāči, ziloņi un sirēnas. Visu šo dzīvnieku kopējais priekštecis nebija atklāts līdz beigām. Vēsturiski snuķaiņi tika iedalīti pie nagaiņiem, bet Āfrikas kukaiņēdāji pie kukaiņēdājiem.\n", "id": "lvs_Latn_106593"}
{"text": "Āfrikas kukaiņēdāji\n\nĀfrikas kukaiņēdāji (Afroinsectiphilia) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder Āfrikas placentāļiem (Afrotheria). Tā apvieno 3 mūsdienās dzīvojošu sugu kārtas. Šīs virskārtas sugas ir sastopamas Āfrikā vai to izcelsme ir sastīta ar Āfriku. Virskārta ir izveidota, balstoties uz pēdējo gadu molekulārajiem pētījumiem. Lielākā daļa šīs grupas kārtu vēl nesenā pagātnē tika iedalītas pie kukaiņēdājiem. Starp šīs grupas sugām nav morfoloģiskas līdzības, to radniecību var noteikt, tikai izmantojot DNS pētījumus.\n", "id": "lvs_Latn_106594"}
{"text": "Cauruļzobji\n\nCauruļzobji, cauruļzobju dzimta (Orycteropodidae) ir vienīgā cauruļzobju kārtas (Tubulidentata) dzimta. Lai arī ir atrastas daudzas seno cauruļzobju fosilijas, līdz mūsdienām ir izdzīvojusi tikai viena suga — cauruļzobis (Orycteropus afer). Cauruļzobju dzimta ir radusies Āfrikā miocēna sākumā apmēram pirms 6—7 miljoniem gadu. Vēlāk miocēna beigās tā ir izplatījusies arī Eirāzijas kontinentā. Lielākā daļa cauruļzobju sugu izmira pliocēna beigās. Šobrīd ir atrastas vairāk kā 40 seno cauruļzobju fosilie kauli. Visbiežāk tiek atrasti zobu fragmenti, pēdu kauli un nedaudz stilbu kaulu. Ļoti reti izdodas atrast labi saglabājušās fosilijas.\n\nVisiem cauruļzobjiem ir vairākas kopīgas anatomiskas īpašības. Bet to galvenā kopīgā īpašība ir zobi, kas devuši kārtai arī nosaukumu — tie atgādina caurulītes, kas nepārtraukti aug. Zobiem nav ne emaljas, ne sakņu. Sekojošā sistemātika sastādīta 2009. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_106595"}
{"text": "Lapiņš\n\nAlberts Lapiņš (1899—1937) — Sarkanās armijas karavadonis; Alvis Lapiņš (1946) — režisors; Anatols Lapiņš (1930—2012) — autoražotājs; Andris Lapiņš (1970) — operdziedātājs; Ģirts Lapiņš (1976) — uzņēmējs un politiķis; Jānis Lapiņš (1885—1941) — publicists, rakstnieks un pedagogs, viens no Latvijas karoga atjaunošanas rosinātājiem; Kārlis Lapiņš (1909—2004) — agronoms; Mārtiņš Lapiņš (1873—1954) — filmu operators un fotogrāfs; Osvalds Lapiņš (1905—1991) — agronoms; Pēteris Lapiņš (1986) — aktieris; Rūdolfs Lapiņš (1898—1969) — politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_106596"}
{"text": "Konstantīns Ovčiņņikovs\n\nKonstantīns Ovčiņņikovs (dzimis Biškekā) ir krievu tautības Latvijas džudists.\n\n2001. gadā Ungārijā un 2002. gadā Nīderlandē izcīnījis otro vietu Eiropas U-20 čempionātā. 2007. gadā svinējis uzvaru Latvijas čempionātā, 2008. gadā uzvarējis Latvijas II Olimpiādē un 2011. gadā triumfējis Latvijas atklātajā čempionātā. Tāpat vairākas medaļas izcīnījis Lietuvas čempionātā. 2012. gada aprīlī izcīnījis bronzas medaļu Eiropas čempionātā. Vairākas reizes ierindojies pirmajā trijniekā Pasaules kausa posmos.\n\nK. Ovčiņņikovs kvalificējās , kur zaudēja sacensību pirmajā kārtā un izstājās no turnīra.\n", "id": "lvs_Latn_106597"}
{"text": "Ovčiņņikovs\n\nKonstantīns Ovčiņņikovs (1983) — Latvijas džudists. Vjačeslavs Ovčiņņikovs (Вячеслав Александрович Овчинников; 1936) — krievu komponists.\n", "id": "lvs_Latn_106598"}
{"text": "Uzvaras diena\n\nUzvaras diena ir 9. maijā svinama diena Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Gruzijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Krievijas Federācijā, Moldovā, Tadžikistānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā, kas veltīta PSRS uzvarai pret nacistisko Vāciju 1945. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_106599"}
{"text": "Šternberga (Vācija)\n\nŠternberga () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Šverīnes pie Varnovas upes. Āmtes centrs. Pie pilsētas atrodas muzejs - atjaunota slāvu ezerpils (Archäologisches Freilichtmuseum Groß Raden). Pilsēta dibināta 12. gadsimtā slāvu varnu (Warnower) cilts teritorijā. Daļēja saglabājušies viduslaiku aizsardzības mūri. 1549. gadā Šternbergā notika kārtu sapulce, kas nolēma ieviest luterticību Mēklenburgā.\n", "id": "lvs_Latn_106600"}
{"text": "Ernsts Barlahs\n\nErnsts Barlahs (; dzimis , miris ) bija ekspresionisma vācu tēlnieks, grafiķis un rakstnieks.\n\nDzimis Vēdelē. Skolā gāja Raceburgā. Mākslu studēja Hamburgā, Drēzdenē un Parīzē. Pēc studijām veidoja darbus jūgendstilā, tomēr pēc ceļojuma uz Krieviju 1906. gadā pievērsās ekspresionismam, ietekmējoties arī no gotikas. No 1910. gada līdz savai nāvei 1938. gadā dzīvoja un strādāja Gistrovā, kuras oficiālajā nosaukumā kopš 2006. gada ir priedēklis Barlachstadt (Barlaha pilsēta). Pirms Pirmā pasaules kara būdams kara piekritējs, pats tajā piedalījās. Dienesta rezultātā kļūdams pacifists, pēc nacistu nākšanas pie varas tika pasludināts par deģeneratīvās mākslas pārstāvi. Daudzi Barlaha darbi tika konfiscēti, daļa iznīcināti. Barlahs sarakstījis arī 8 lugas, 2 romānus un autobiogrāfiju.\n", "id": "lvs_Latn_106601"}
{"text": "Starhawk (2012. gada spēle)\n\nStarhawk ir 2012. gada 8. maijā ASV un 2012. gada 9. maijā Eiropā tikai PlayStation 3 konsolei izdota trešās personas šaujamspēle. Spēle ir pēctece 2007. gada spēlei Warhawk.\n", "id": "lvs_Latn_106602"}
{"text": "Vitenburga\n\nVitenburga () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Šverīnes. Āmtes centrs. Pilsētā atrodas kalnu slēpošanas halle ar 640 m garu distanci.\n", "id": "lvs_Latn_106603"}
{"text": "Ak Bars\n\nAk Bars (tulkojumā no tatāru valodas — sniega leopards) ir Tatarstānas simbols, atveidots uz tā ģerboņa.\n\nHK Ak Bars — Kazaņas hokeja klubs; Ak Bars — Kazaņas komercbanka;\n", "id": "lvs_Latn_106604"}
{"text": "Kalahari\n\nKalahari ir liela tuksnešaina savanna Dienvidāfrikā, aizņem lielāko daļu no Kalahari ieplakas. Tas klāj lielāko daļu no Botsvānas teritorijas, kā arī daļu no Namībijas un Dienvidāfrikas teritorijas. Raksturīgas smilšainas tuksnešu, pustuksnešu un savannas ainavas. Vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 76 līdz 190 mm gadā. Visvairāk nokrišņu izkrīt laika periodā no novembra līdz aprīlim. Liela daļa no Kalahari ir aizsargāta teritorija — pastāv vairāki nacionālie parki un rezervāti, piemēram, Kalahari-Gemsbokas nacionālais parks un Etošapana rezervāts. Nosaukums cēlies no cvanu valodas Kgala — 'lielās slāpes' vai Kgalagadi — 'vieta bez ūdens'.\n", "id": "lvs_Latn_106605"}
{"text": "Beastie Boys\n\nBeastie Boys tika izveidota 1979. gadā un sākotnēji spēlēja smago pankroku, pēc tam grupa pārgāja uz eksperimentālo hiphopu. 1985. gadā tā piedalījās turnejā ar Madonnu un gadu vēlāk izdeva debijas albumu Licensed to Ill. Albums bija ļoti veiksmīgs un tika pārdots vairāk nekā 9 miljonos eksemplāru. Kopumā Beastie Boys ir pārdevuši vairāk kā 40 miljonus albumu visā pasaulē, kļūstot par vienu no pārdotākajām un arī kritiķu atzītākajām hiphopa mūzikas grupām 1990. gados.\n", "id": "lvs_Latn_106606"}
{"text": "Advanced Extremely High Frequency\n\nAdvanced Extremely High Frequency jeb AEHF (no \"Attīstīta ekstremāli augsta frekvence\") ir ASV Gaisa spēku Gaisa spēku kosmosa pavēlniecības sakaru pavadoņu sistēma. Pavadoņi paredzēti drošiem sakariem ASV Bruņotajiem spēkiem, Britu Bruņotajiem spēkiem, Kanādas Spēkiem un Nīderlandes Bruņotajiem spēkiem.\n\nSākotnēji bija plānots, ka sistēma sastāvēs no četriem kosmiskajiem aparātiem ģeostacionārajā orbītā. 2012. gadā tika sākti darbi pie vēl divu pavadoņu izgatavošanas.\n\nAEHF sistēmas primārais kontraktors ir Lockheed Martin, kas izgatavo zemes segmentu, nodrošina pavadoņu platformu un atbild par visu sistēmu integrāciju. Northrop Grumman nodrošina derīgo kravu un asociētos komponentus. Visu projektu pārvalda Gaisa spēku kosmosa pavēlniecības MILSATCOM programmas birojs. AEHF sistēmu apkalpo Gaisa spēku 4. Kosmosa operāciju eskadrons, kas izvietots Šrīvera Gaisa spēku bāzē Kolorādo.\n\nPavadoņi var nodrošināt daudzus kanālus starp dažādās zemeslodes vietās (līdz 65° ziemeļu un dienvidu platuma) esošiem lietotājiem gan ar zemes stacijām gan termināliem. Starpsavienojumi starp pavadoņiem ļauj veikt sakaru seansus starp termināliem, neizmantojot zemes stacijas. Pavadoņiem ir nodrošināta aizsardzība pret signāla slāpēšanu un pārtveršanu. Sistēma spēj darboties arī kodolkara gadījumā, pavadoņi autonomi spēj risināt uz borta radušās problēmas.\n\nAEHF nomainīs novecojušo Milstar sistēmu, bet būs savietojama ar Milstar iekārtām. Pavadoņu raidītāji darbojas frekvencē 44 GHz augšupsaitē (EHF joslā) un 20 GHz lejupsaitē (SHF joslā). Katram pavadonim ir 14 antenas, no kurām divas izmanto divpusēju kanālu izveidošanai ar citu pavadoni.\n", "id": "lvs_Latn_106607"}
{"text": "Pauls Heize\n\nPauls Johans Ludvigs fon Heize (, dzimis , miris ) bija vācu rakstnieks, kas 1910. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā par ideālisma caurausto augsto meistarību.\n", "id": "lvs_Latn_106608"}
{"text": "Raiskums\n\nRaiskums (agrāk arī Raiskuma muiža) ir ciems Cēsu novada Raiskuma pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta dienviddaļā Raiskuma ezera dienvidu krastā no novada centra Cēsīm un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Raiskuma muižas (Raiskum; dibināta 1554. gadā) centra. Muižas nosaukums, iespējams, cēlies no blakus esošā ciematiņa Raise Kaneggi vai Roiskül nosaukuma.\n\nRaiskumā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, speciālā internātpamatskola (Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskola), bibliotēka, Auciema pasta nodaļa, viesu nams, veikals.\n", "id": "lvs_Latn_106609"}
{"text": "Sila lācītis\n\nSila lācītis (Leccinum vulpinum) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Sadzīvē bieži tiek vienkāršoti saukti par tiem līdzīgajām apšubekām, ar kuru un bērzubeku sugām ietilpst vienā lācīšu ģintī.\n", "id": "lvs_Latn_106610"}
{"text": "Džeremijs Renners\n\nDžeremijs Lī Renners (; dzimis Modesto, Kalifornijā, ASV) ir amerikāņu aktieris, dziedātājs, dziesmu autors, kinoproducents, mūziķis.\n", "id": "lvs_Latn_106611"}
{"text": "Džošua Diamels\n\nDžošua Deivids Diamels (; dzimis Minotā, Ziemeļdakotā, ASV) ir amerikāņu aktieris.\n\nPazīstams ar lomu NBC seriālā Las Vegas (2003–2008), kā arī ar lomu filmā \"Transformeri\" (2007) un trijos tās turpinājumos. Piedalījies arī tādās filmās kā \"Dzīve, kāda tā ir\" (Life as We Know It, 2010), \"Jaungada nakts\" (2011), \"Filma 43\" (2013), \"Droša osta\" (Safe Haven, 2013), \"Ar mīlestību, Saimons\" (Love, Simon, 2018), \"Bandīts\" (2022) un Shotgun Wedding (2022).\n", "id": "lvs_Latn_106612"}
{"text": "Pudučerri\n\nPudučerri () jeb Pondičeri () ir Indijas savienības teritorija (administratīvā vienība), kuru veido četras Francijas bijušās kolonijas Indijā: Pudučerri, Kāraikāla, Mahe un Janama. Teritorijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Pudučerri, kas ir arī teritorijas nosaukuma pamatā. Pudučerri kopēja platība ir 492 km², bet iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,24 miljonus.\n", "id": "lvs_Latn_106613"}
{"text": "Patna\n\nPatna (, Paṭnā) ir pilsēta Indijas ziemeļos, Bihāras štata administratīvais centrs, atrodas Gangas upes dienvidu krastā. Pilsētā atrodas vairāki budisma, hinduisma un džainisma svētceļotāju galamērķi. Vēsturiski ar nosaukumu Pataliputra tā ir bijusi galvaspilsēta vairākām valstīm, kas pastāvēja mūsdienu Indijas teritorijā, piemēram, Maurju impērijai. 2011. gadā Patnā dzīvoja aptuveni 1,68 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir 19. lielākā pilsēta Indijā.\n", "id": "lvs_Latn_106614"}
{"text": "Miluza\n\nMiluza (, , ) ir pilsēta Francijas ziemeļaustrumos, Elzasas reģionā, Augšreinas departamentā. Atrodas netālu no Francijas robežas ar Vāciju un Šveici. 2009. gadā Miluzā dzīvoja aptuveni 111 tūkstoši iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir lielākā Augšreinas departamenta pilsēta un otra lielākā Elzasas pilsēta aiz Strasbūras.\n\nMiluza ir izslavēta ar muzejiem. Pilsētā atrodas Nacionālais automašīnu muzejs (Cité de l'automobile) un Nacionālais vilcienu muzejs (Cité du train), kas ir lielākie automašīnu un vilcienu muzeji Francijā. Miluzā atrodas Augšelzasas universitāte.\n", "id": "lvs_Latn_106615"}
{"text": "Tenzings Norgajs\n\nTenzings Norgajs (Tenzing Norgay; dzimis 1914. gada maijā, miris ) bija Nepālas šerpu alpīnists.\n\nAr alpīnismu sācis nodarboties 19 gadu vecumā. Viņš ir viens no populārākajiem alpīnistiem pasaulē. Kopā ar jaunzēlandieti Edmundu Hilariju kļuva par pirmajiem, kam izdevies sasniegt Zemes augstāko virsotni Everestu. Time T. Norgaju iekļāva 20. gadsimta ietekmīgāko personu sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_106616"}
{"text": "Samsung\n\nSamsung Group () ir starptautisks Dienvidkorejas konglomerātuzņēmums, kura vadība atrodas Seulā, Dienvidkorejā. Tam ir vairāki meitas uzņēmumi, kā arī radniecīgi uzņēmumi, vairākums no kuriem apvienojušies zem Samsung zīmola. Ievērojami Samsung rūpniecības meitas uzņēmumi ir Samsung Electronics (pasaulē lielākais IT uzņēmums pēc 2011. gada ieņēmumiem), Samsung Heavy Industries (pasaulē otrs lielākais kuģu būves uzņēmums pēc 2010. gada ieņēmumiem), Samsung Engineering un Samsung C&T (pasaulē 35. un 72. lielākie būvniecības uzņēmumi). Tāpat ievērojami meitas uzņēmumi ir Samsung Life Insurance, Samsung Everland un Cheil Worldwide. Samsung produkcija sastāda apmēram piekto daļu visas Dienvidkorejas eksporta un tā ieņēmumi ir lielāki nekā daudz valstu IKP. 2006. gadā tā būtu 35. lielākā ekonomika pasaulē. Uzņēmumam ir liela ietekme uz valsts ekonomisko attīstību, politiku, medijiem, kultūru.\n", "id": "lvs_Latn_106617"}
{"text": "Patujāra šķiedrgalvīte\n\nPatujāra šķiedrgalvīte (Inocybe erubescens) ir nāvīgi indīga sēne, kurā ir 20 reizes vairāk muskarīna nekā sarkanajā mušmirē. Agrākā indīgā sēne pavasarī, parādās jau maijā. Patujāra šķiedrgalvīti var sajaukt ar auzeni, bet atšķirībā no šķiedrgalvītes tās cepurīte nav smaila. Cilvēkam nāvējošu muskarīna devu satur jau 40—80 g Patujāra šķiedrgalvītes augļķermeņu. Patujāra šķiedrgalvīte ir saprotrofa sēne. Mīkstumam ir patīkama garša un svaigu augļu smarža, kura vēlāk kļūst nepatīkama.\n", "id": "lvs_Latn_106618"}
{"text": "Parakstu konkurss\n\nParakstu konkurss ir sacensība starp vairākiem dalībniekiem, kurā jāizdomā apraksts konkursa uzdevumā dotajam attēlam. Attēlu, kā arī noteikumus un informāciju par konkursa norisi sniedz konkursa rīkotājs.\n", "id": "lvs_Latn_106619"}
{"text": "Vecauce\n\nVecauce ir ciems Dobeles novadā Vecauces pagastā. Izvietojies pagasta rietumos pie bijušā novada centra Auces ziemeļrietumu robežas no Rīgas. Vecaucē atrodas LBTU mācību centrs, ārsta prakse, Auces pasta nodaļa, veikals. Vecauces luterāņu baznīca un muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Muižas pilī iekārtots muzejs.\n", "id": "lvs_Latn_106620"}
{"text": "Adriāno Malori\n\nAdriāno Malori (; dzimis Parmā) ir Itālijas šosejas riteņbraucējs, kas pārstāv UCI ProTeam komandu .\n\n2010. gada Tour de France viņš saņēma Lanterne Rouge apbalvojumu par pēdējo vietu tūrē, atpaliekot no Andi Šleka gandrīz četras ar pusi stundas. 2011. gadā izcīnījis Itālijas čempiona titulu individuālajā braucienā. 2012. gada Giro d'Italia pēc 6. posma, kurā viņš izcīnīja otro vietu, Malori kļuva par sacensību līderi. Šo statusu viņš zaudēja jau nākamajā posmā.\n\n2014. gada Vuelta a España pēdējā posmā, kas bija īss individuālais brauciens, Malori izcīnīja savu pirmo uzvaru kādā no Lielajām tūrēm.\n", "id": "lvs_Latn_106621"}
{"text": "Vasalis\n\nVasalis () viduslaiku Eiropā bija feodālis, kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — senjora.\n\nVasalim bija jāiet karā, jāpiedalās senjora tiesā un padomē. Zināmos gadījumos viņa pienākumos ietilpa arī materiāla atbalsta sniegšana senjoram. Par to senjors deva savam vasalim zemi ar dzimtcilvēkiem, tā saukto feodu (no tā cēlies nosaukums feodālis). Turklāt viņš kļuva arī par vasaļa aizbildni. Vasaļa tiesības tika apstiprinātas ar īpašu dokumentu — lēņa grāmatu. Lielie feodāļi savukārt bija karaļa vasaļi. Senākās ziņas par vasaļiem Latvijas teritorijā ir atrodamas kopš 1201. gada.\n", "id": "lvs_Latn_106622"}
{"text": "Jefreitors\n\nJefreitors (no — \"atbrīvotais\") ir kareivju dienesta pakāpe (citās valstīs arī apakšvirsnieka pakāpe) daudzu valstu bruņotajos spēkos, kuru piešķīra ilgāk dienējušajiem un labākajiem karavīriem. Jefreitora pakāpe parasti atrodas starp kareivja un seržanta dienesta pakāpēm.\n\nLatvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos nav jefreitora dienesta pakāpes. Par analogu šai pakāpei var uzskatīt dižkareivja dienesta pakāpi.\n", "id": "lvs_Latn_106623"}
{"text": "Carentīne pie Šālezera\n\nCarentīne pie Šālezera () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Šverīnes, Šālezera dienvidu krastā. Āmtes centrs. Aukstā kara gados pie Carentīnes bija VDR un VFR robežpunkts (pati pilsēta atradās VDR). Pilsētā atrodas ekopārtikas un citu preču tirdzniecibas tīkla Reformhaus (vairāk nekā 2500 tirdzniecības vietu Vācijā un Austrijā) galvenā mītne.\n", "id": "lvs_Latn_106624"}
{"text": "Dānijas Anna\n\nDānijas Anna (; dzimusi , mirusi ) bija Skotijas (no 1589. gada), kā arī Anglijas un Īrijas (no 1603. gada) konsorte līdz savai nāvei 1619. gadā. Karaļa Džeimsa I (Skotijā Džeimsa VI) sieva.\n\nAnna bija Dānijas karaļa Frederika II otrā vecākā meita. Bērnību pavadīja Mēklenburgas galmā Gistrovā. Apprecējās ar Skotijas karali Džeimsu VI četrpadsmit gadu vecumā. Demonstrēja neatkarību politiskajās intrigās. Pēc vairākiem laulībā pavadītajiem gadiem Anna faktiski dzīvoja nošķirti no karaļa, kaut arī saglabāja korektas attiecības. Pēc pārcelšanās no Skotijas uz Angliju izveidoja savu galmu, atbalstot mākslu.\n", "id": "lvs_Latn_106625"}
{"text": "Amerikas pamatiedzīvotāju valodas\n\nAmerikas pamatiedzīvotāju valodas ir valodas, kurās runā Amerikas pamatiedzīvotāji. Līdz eiropiešu ienākšanai Amerikas pamatiedzīvotāji apdzīvoja abus Amerikas kontinentus no Aļaskas un Grenlandes līdz galējiem Dienvidamerikas dienvidiem. Pie Amerikas pamatiedzīvotāju valodām pieder desmitiem valodu saimes, kā arī liels skaits izolētu un neklasificētu valodu. Ir ieteikumi iedalīt šo grupu trīs lielākās virsgrupās jeb makrosaimēs: eskimoaleutu, na-dene un amerindu valodas, taču to noraida turpat vai visi speciālisti. Saskaņā ar UNESCO datiem, lielākā daļa Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju valodu ir uz izzušanas sliekšņa, un daudzas jau ir mirušas. Visizplatītākā Amerikas pamatiedzīvotāju valoda ir dienvidu kečvu, kurā runā ap 6,9 miljoni Dienvidamerikas pamatiedzīvotāju.\n", "id": "lvs_Latn_106626"}
{"text": "Mēklenburgiše Zēplates apriņķis\n\nMēklenburgas ezeru rajona apriņķis jeb Mēklenburgiše Zēplates apriņķis () ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Apriņķis robežojas ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Ludvigslustes-Parhimas, Rostokas, Priekšpomerānijas-Rīgenes un Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķi, kā arī Brandenburgu.\n\nMēklenburgas ezeru rajons (Mecklenburgische Seenplatte) ir ievērojamākais Vācijas ezeru un morēnu rajons, kas agrāk dēvēts par \"Mēklenburgas Šveici\".\n", "id": "lvs_Latn_106627"}
{"text": "Darguna\n\nDarguna () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidaustrumiem no Rostokas. Pilsētā atrodas Dargunas pils drupas. Pils sākta celt 1208. gadā kā cisterciešu klosteris. Nodedzināta Otrajā pasaules karā.\n", "id": "lvs_Latn_106628"}
{"text": "Strauts\n\nStrauts ir neliela ūdenstece Zemes virspusē, kuras platums nepārsniedz dažus desmitus centimetru vai dažus metrus. Parasti strauti rodas no avota — pazemes ūdeņu — izplūšanas vietas virszemē vai nokrišņiem. Nav stingri noteikta robeža starp strautu un lielāku ūdensteci — upi. Strauti parasti ir seklāki, tiem ir iespējams viegli pārbrist pāri vai pat pārlēkt, arī to garums parasti ir mazāks. Savukārt ūdens plūšanas ātrums strautos bieži ir salīdzinoši lielāks nekā upēs, pat vairāki metri sekundē. Strauti ir svarīga daļa no ūdens aprites dabā. Strautus iedala pastāvīgajos un sezonālajos strautos, kā arī līdzenuma un kalnu strautos.\n", "id": "lvs_Latn_106629"}
{"text": "Dauningstrīta\n\nDauningstrīta () ir iela Londonā, kur atrodas Apvienotās Karalistes ārlietu ministrija, premjerministra rezidence (kur parasti notiek ministru kabineta sēdes) un dažas citas valdības iestādes. Pārnestā nozīmē ar Dauningstrītu parasti saprot Apvienotās Karalistes ārlietu ministriju, dažkārt arī Apvienotās Karalistes valdību (Dauningstrīta 10) vispār.\n", "id": "lvs_Latn_106630"}
{"text": "Bisko salas\n\nBisko salas (, ) ir neapdzīvotu salu arhipelāgs Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē. Stiepjas 150 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā gar Greiema un Lubē krastiem, no kuriem arhipelāgu atdala līdz 40 km platie Kristela (dienviddaļā) un Grandidjē (ziemeļdaļā) šaurumi. No Adelaidas salas dienvidos arhipelāgu atdala Matas šaurums. Lielākās salas ir Reno sala, Lavuazjē sala, Rabo sala un Pita salu grupa.\n\nArhipelāgu 1832. gada 17. februārī atklāja britu jūrasbraucēja Džona Bisko ekspedīcija, kura vārdā tas arī vēlāk nosaukts.\n", "id": "lvs_Latn_106631"}
{"text": "2011.—2012. gada Latvijas Kauss futbolā\n\n2011.—2012. gada Latvijas Kausa izcīņa futbolā sākās un noslēdzās ar finālspēli . Par Latvijas kausa ieguvējiem kļuva Skonto.\n", "id": "lvs_Latn_106632"}
{"text": "Ozolu lācītis\n\nOzolu lācītis (Leccinum quercinum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Pastāv arī uzskats, ka šī sēne ir parastās apšubekas Leccinum aurantiacum forma, nevis patstāvīga suga.\n", "id": "lvs_Latn_106633"}
{"text": "Semjons Varlamovs\n\nSemjons Varlamovs (; dzimis ) ir profesionāls krievu hokejists, spēlē vārtsarga pozīcijā, Krievijas izlases dalībnieks. Pašlaik (2023) pārstāv NHL klubu Ņujorkas \"Islanders\".\n", "id": "lvs_Latn_106634"}
{"text": "Varlamovs\n\nVarlamovs (, no personvārda Varlams (Варла́м); sieviešu dzimtē Varlamova (Варла́мова)) ir krievu cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Jevgēņijs Varlamovs (Евгений Викторович Варламов; 1976) — krievu hokejists; Semjons Varlamovs (Семён Александрович Варламов; 1988) — krievu hokejists; Serhijs Varlamovs (Сергі́й Варла́мов, 1978) — ukraiņu hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_106635"}
{"text": "Brenda Songa\n\nBrenda Songa (; dzimusi ) ir aziātu izcelsmes ASV aktrise, producente un modele.\n\nKarjeru šovbiznesā sāka bērnībā kā modele. Karjeru televīzijā sākusi ar lomām seriālos Fudge un 100 Deeds for Eddie McDowd. Ieguva Young Artist balvu par lomu filmā The Ultimate Christmas Present. Vēl ir filmējusies filmās \"Spēlē kā Maikls\", Get a Clue, Stuck in the Suburbs, Wendy Wu: Homecoming Warrior, Special Delivery, College Road Trip, \"Sociālais tīkls\". 2005. gadā sāka atveidot Londonas Tiptones tēlu Disney seriālos The Suite Life of Zack & Cody un The Suite Life on Deck.\n", "id": "lvs_Latn_106636"}
{"text": "Renners\n\nDžeremijs Renners (Jeremy Renner, 1971) — amerikāņu aktieris; Johans Renners (Johann Renner, ap 1525—1583) — Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists; Kārlis Renners (Karl Renner, 1870—1950) — Austrijas prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_106637"}
{"text": "Harons (pavadonis)\n\nHarons ir lielākais pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis. To 1978. gada jūnijā atklāja amerikāņu astronoms Džeimss Kristijs. Pavadonis nosaukts sengrieķu mitoloģiskā pārcēlāja Harona vārdā. 2015. gadā Haronu un Plutonu pētīja New Horizons misija. Harona diametrs ir apmēram 1207 km, tā virsmas laukums 4,58 miljoni km². Sākotnēji pavadonis bija pazīstams ar nosaukumu S/1978 P 1.\n", "id": "lvs_Latn_106638"}
{"text": "Street Fighter X Tekken\n\nStreet Fighter X Tekken (saukta par Street Fighter Cross Tekken) ir savienojuma cīņas spēle, kuru izstrādājis Capcom. Par spēli paziņoja Capcom producents Jošinori Ono 2010. gada San Diego Comic-Con International. Spēle tika izdota priekš PlayStation 3 un Xbox 360, ASV 2012. gada 6. martā, un Eiropā 2012. gada 9. martā. Spēle izmantoti tēli no Street Fighter un Namco Tekken franšīzes. Tā kā spēli veidoja Capcom, un Namco vairāk tika iesaistīts lai licencētu spēle iesaistītos tēlus, tad spēle notiek 2D Street FIghter stilā, kas ir pretēji Tekken sērijai, un tiem būs pieejams šāviņu kustības, kā Haudoken. Namco izstrādājis arī savu savienojuma versiju, Tekken X Street Fighter, un notiks trīs dimensijās. PC versija tika izdota 2012. gada 11. maijā uz Steam, un PlayStation Vita versija iznāca 2012. gada rudenī.\n", "id": "lvs_Latn_106639"}
{"text": "Težu\n\nTežu () jeb Taho () ir garākā upe Pireneju pussalā, kas tek caur Spānijas un Portugāles teritorijām un ietek Atlantijas okeānā. Upes garums ir 1038 km, bet baseina platība — aptuveni km². Lejtecē aptuveni 185 km no Atlantijas okeāna līdz Abrantešas pilsētai upe ir kuģojama. Lielākās pilsētas upes krastos ir Aranhvesa, Toledo, Talavera de la Reina (Spānijā), Abranteša, Santareima un Lisabona (Portugālē). Upes baseina teritorijā atrodas arī Spānijas galvaspilsēta Madride. Težu estuāru pie Lisabonas šķērso Vasko da Gamas tilts un 25. aprīļa tilts.\n", "id": "lvs_Latn_106640"}
{"text": "Uzacis\n\nUzacis () ir apmatojums uz sejas virs acu dobumiem. Uzacis pasargā acis no spilgta apgaismojuma un no sviedru ietecēšanas acīs. Ar uzacīm bieži vien var izteikt dažādas emocijas, piemēram, pārsteigumu, bailes, aizvainojumu un tā tālāk. Uzacīm lielu uzmanību pievērš arī modes pasaulē, kur tās tiek raustītas vai krāsotas, lai padarītu seju skaistāku.\n", "id": "lvs_Latn_106641"}
{"text": "Džons Bisko\n\nDžons Bisko () bija angļu jūrasbraucējs un pētnieks, vadījis pirmo zināmo ekspedīciju, kas atklāja Enderbija Zemi un Antarktīdas pussalu.\n", "id": "lvs_Latn_106642"}
{"text": "Zilkāta samtmicīte\n\nZilkāta samtmicīte (Conocybe cyanopus) ir neēdama un psihotropa sēne, kura satur tādas psihoaktīvas vielas kā psilocibīnu, psilocīnu un beocistīnu. Atšķiras no pārējām samtmicīšu sugām ar zilganu kātiņu. Cepurīte nav īpaši plata, un kātiņš ir tievs. Atrodama diezgan reti. Zilkāta samtmicīte ir saprotrofa sēne. Tai līdzīgās sugas ir pārējās samtmicītes. Pieder pie humusa saprotrofu sēnēm. Šīs sēnes iedarbība ir halucinācijas, mainīga apziņa un eiforija. To izraisa psihoaktīvas vielas, kas ir šajā sēnē.\n", "id": "lvs_Latn_106643"}
{"text": "Valērijs Šabala\n\nValērijs Šabala (dzimis Rīgā) ir Latvijas futbolists, spēlē uzbrucēja pozīcijā. Latvijas futbola izlases dalībnieks. Pašlaik pārstāv Rumānijas Liga I komandu FC Viitorul.\n\nLatvijas izlasē Šabala debitēja pārbaudes spēlē pret Kataru, bet pirmos vārtus guva pārbaudes spēlē pret Turciju, kad viņš izcēlās ar diviem vārtu guvumiem, panākot neizšķirtu.\n", "id": "lvs_Latn_106644"}
{"text": "Atriebēji\n\nAtriebēji var būt: Atriebēji — 1960. gadu britu televīzijas šovs; Atriebēji — filma uz televīzijas seriāla galveno varoņu pamata; Atriebēji — supervaroņu komanda Marvel Comics realitātē; Atriebēji — 2012. gada filma par Marvel supervaroņu komandu.\n", "id": "lvs_Latn_106645"}
{"text": "Ceļojošais bruņinieks (1982. gada seriāls)\n\n\"Ceļojošais bruņinieks\" () ir zinātniskās fantastikas un piedzīvojumu ASV seriāls par bijušo policistu un viņa pārinieku — mašīnu ar mākslīgo saprātu. Galvenajā lomā Deivids Haselhofs.\n", "id": "lvs_Latn_106646"}
{"text": "Cūku pienaine\n\nCūku pienaine (Lactarius hysginus) ir Latvijā ļoti reta pienaiņu ģints vidēji liela sēne, kuras augļķermeņi sīvās piensulas un dēļ tiek uzskatīti par neēdamiem.\n", "id": "lvs_Latn_106647"}
{"text": "Jānis Kauliņš\n\nJānis Kauliņš ( — ) bija latviešu virsnieks, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas biedrs. 3. un 4. Saeimas deputāts. Latvijas iekšlietu ministrs (1932—1933) un zemkopības ministrs (1934—1935). Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts 1942. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_106648"}
{"text": "Ferdinands fon Cepelīns\n\nFerdinands Ādolfs Heinrihs Augusts grāfs fon Cepelīns (; dzimis , miris ) bija vācu ģenerālis, izgudrotājs un uzņēmējs, cieto dirižabļu jeb cepelīnu ražošanas izveidotājs.\n", "id": "lvs_Latn_106649"}
{"text": "Vikiprojekts:Cilvēki\n\nEsi sveicināts cilvēku biogrāfiju vikiprojektā. Biogrāfiju vikiprojekts tika izveidots . Projekta \"Cilvēki\" mērķis ir sniegt informāciju potenciālajiem rakstu uzlabotājiem, kas vēlētos apkopot un sakārtot informāciju par cilvēkiem.\n\nJa Tu nezini ar ko sākt darbu, vari apskatīt projekta darāmo darbu sarakstu.\n\nJa Tev ir kādas idejas, kā var uzlabot darbu vai rakstu kvalitāti, tad droši dalies ar domām projekta diskusijā. __NoToc__\n", "id": "lvs_Latn_106650"}
{"text": "Demmīne\n\nDemmīne (, oficiāli - Hanzas pilsēta Demmīne ()) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidrietumiem no Greifsvaldes pie Pēnes upes.\n\nPilsētu pirmoreiz pieminējis Ādams no Brēmenes 1075. gadā. Viduslaikos pielabas slāvu (lutiču) centrs. Vēlāk viena no Pomerānijas hercogistes galvaspilsētām. Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija Demmīni ieņēma bez kaujas. Tomēr viss pilsētas centrs tika nodedzināts, bet Sarkanās armijas terora rezultātā apmēram 1000 pilsētas iedzīvotāju izdarīja pašnāvību.\n\nDemmīne ir VDR lodes grūdējas Ilonas Slupianekas (Ilona Slupianek, 1956) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_106651"}
{"text": "Baltā apšubeka\n\nBaltā apšubeka (Leccinum percandidum, arī Leccinum roseotinctum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. No radnieciskām sugām atšķiras ar savu balto krāsu. Daļa autoru uzskata, ka tā nav patstāvīga suga, bet tikai dzeltenbrūnās apšubekas baltā varietāte (Leccinum versipellis var. percandidum).\n", "id": "lvs_Latn_106652"}
{"text": "Latvijas Organiskās sintēzes institūts\n\nLatvijas Organiskās sintēzes institūts ir Latvijas valsts zinātniska institūcija, kuras pamatdarbības veids ir fundamentālie un lietišķie pētījumi ķīmijas, farmācijas, farmakoloģijas un bioloģijas nozarēs.\n", "id": "lvs_Latn_106653"}
{"text": "Brandenburgas vārti\n\nBrandenburgas vārti () ir bijušie Berlīnes pilsētas vārti, pārbūvēti 18. gadsimta beigās kā neoklasicisma triumfa arka, pašlaik tas ir viens no pazīstamākajiem Berlīnes un visas Vācijas simboliem. Tie atrodas pilsētas centra rietumos. Netālu no vārtiem atrodas Reihstāga ēka. Brandenburgas vārtus uzcēla no 1788. līdz 1791. gadam, projekta arhitekts ir Karls Gothards Langāns (Carl Gotthard Langhans). Pēckara sadalītajā Vācijā vārti nebija pieejami un tika izolēti, jo atradās pie Berlīnes mūra. Tāpat Brandenburgas vārti bija attēloti uz Vācijas markām un ir attēloti uz Vācijas eiro monētām.\n", "id": "lvs_Latn_106654"}
{"text": "Adaju valoda\n\nAdaju (arī adaizanu, adaizi, adahi, adaes, adees, ataios, latv. arī kā ataji) ir mirusi izolēta valoda, kurā runāja ziemeļrietumu Luiziānas indiāņi. Nosaukums \"adaji\" radies no kado vārda hadai (\"krūmājs\", \"brikšņi\").\n\nValoda ir ļoti vāji dokumentēta. Saglabājušies 1804. gadā pierakstīti 275 vārdi, tāpēc tās klasifikācija ir apgrūtinoša vai pat neiespējama. Neskatoties uz ģeogrāfisko tuvumu ar kado valodām, pieņēmums par šo valodu savstarpējo radniecību ir noraidīts.\n\nAdaji bija vieni no pirmajiem Ziemeļamerikas indiāņiem, kas sastapās ar eiropiešiem. 1530. gadā konkistadors Kavesa de Vaka tos pieminēja savā atskaitē, nosaucot par atayos. De Vakas ceļojums aprakstīts latviski tulkotajā K. V. Cerama grāmatā \"Pirmais amerikānis\". Vēlāk cilts pameta dzimtās vietas. Ap 1820. gadu bija palikuši vairs tikai 30 valodas pratēju.\n", "id": "lvs_Latn_106655"}
{"text": "Pāvuls Jurjāns\n\nPāvuls Jurjāns (dzimis , miris ) bija latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs. Komponista vārdā nosaukta mūzikas skola Pārdaugavā.\n", "id": "lvs_Latn_106656"}
{"text": "Hornemana virpainīte\n\nHornemana virpainīte (Stropharia hornemannii) ir uzturā nelietojama, indīga sēne. Nepatīkamās smakas un pretīgās garšas dēļ uzturā nav lietojama. Literatūrā minēta kā mēreni indīga sēne. Sastopama diezgan bieži dažādu tipu mežos. Cepurīte jaunām sēnēm zvanveidīga, vēlāk plakani izliekta. Mīkstums sērdzeltens. Lapiņas dzeltenīgas līdz dzeltenbrūnas. Pieder pie indīgajām sēnēm. Saprotrofa sēne. Sastopama galvenokārt no septembra līdz oktobrim vai vēl ilgāk.\n", "id": "lvs_Latn_106657"}
{"text": "Salāti\n\nsalāti (ēdiens) — ēdiens no svaigiem un/vai vārītiem dārzeņiem; salāti (ģints) (Lactuca) — kurvjziežu dzimtas ģints; dārza salāti (Lactuca sativa) — salātu ģints suga, kura plaši tiek lietota uzturā.\n", "id": "lvs_Latn_106658"}
{"text": "Dārza salāti\n\nDārza salāti (Lactuca sativa) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lapu dārzenis. Kā kultūraugs tas tiek kultivēts visā pasaulē, bet savvaļā aug Rietumeiropā, Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Kaukāzā un Centrālāzijā. Cilvēki uzturā lieto tā lapas — tās ēd gan svaigas, gan apstrādātas, gan sagatavotas salātos. Lapas ir dzeltenīgi zaļas, bet atsevišķām salātu šķirnēm krāsa var būt sarkana, violeta vai citi toņi. No viena hektāra liela lauka vidēji var ievākt no 300 līdz 500 centneriem salātu. Dārza salātu sastāvā ir salīdzinoši daudz C un B vitamīnu, kā arī karotīna.\n", "id": "lvs_Latn_106659"}
{"text": "Ims Tonhjons\n\nIms Tonhjons (; dzimis ) ir Dienvidkorejas loka šāvējs.\n\nSportists ir atzīts par neredzīgu, taču sacensību laikā viņš nelieto koriģējošās brilles vai kontaktlēcas un ir atteicies no bezmaksas acs operāciju piedāvājumiem, lai uzlabotu savu redzi. Loka šaušanā trenējies kopš 10 gadu vecuma.\n\nViņš ir piedalījies trijās Olimpiskajās spēlēs (, , ). 2004. gadā Atēnās izcīnīja uzvaru komandu sacensībās, savukārt individuālajās sacensībās ieņēma 6. vietu. Pēc četriem gadiem Pekinā atkārtojis panākumus komandu sacensībās, taču individuālajās sacensībās ieņēma 9. vietu. 2012. gadā Londonā izcīnījis bronzu komandu sacensībās un sasniedzis sešpadsmitdaļfinālu individuālajās sacensībās. Tāpat izcīnījis vairākas medaļas Pasaules čempionātos, tai skaitā 2007. gadā kļuva par čempionu individuālajās sacensībās. 2008. gadā izcīnīja uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā. Tāpat Ims ir uzstādījis pasaules rekordu.\n", "id": "lvs_Latn_106660"}
{"text": "Ralfs Šūmanis\n\nRalfs Šūmanis (; dzimis ) ir vācu šāvējs, startē 25 m ātršaušanā.\n\nŠaušanā sācis trenēties 1977. gadā 15 gadu vecumā. Piedalījies septiņās Olimpiskajās spēlēs (, , , , , , ). 1988. gadā, pārstāvēdams Austrumvāciju, izcīnīja sudraba medaļu, zeltu izcīnīja PSRS pārstāvošais Latvijas šāvējs Afanasijs Kuzmins. Pēc tam tika izmainīti mērķi, sākās R. Šūmaņa dominance 25 m ātršaušanas disciplīnā. Nākamajās Olimpiskajās spēlēs Barselonā viņš jau pārstāvēja Vāciju un izcīnīja savu pirmo zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs. Uzvaru viņš guva arī 1996. gadā Atlantā un 2004. gadā Atēnās, savukārt 2008. gadā Pekinā izcīnīja savu otro sudraba medaļu. 2012. gadā Londonā R. Šūmanis ieņēma 16. vietu. 2000. gadā Sidnejā — 5. vietu. Sportists bija kvalificējies arī , taču Austrumvācija boikotēja šīs spēles. Vairākas medaļas izcīnījis arī Pasaules un Eiropas čempionātos.\n\nPrecējies ar šāvēju Anki Velkeri-Šūmani (Anke Völker-Schumann), kas arī piedalījusies trijās Olimpiskajās spēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_106661"}
{"text": "Havjērs Gomess\n\nHavjērs Gomess (; dzimis ) ir spāņu triatlonists.\n\nPiedzimis Bāzelē, Šveicē, spāņu imigrantu ģimenē, taču drīz atgriezās Spānijā. Sākotnēji trenējies peldēšanā (viņa tēvs bija peldētājs), tomēr 15 gadu vecumā piedalījās savā pirmajā triatlona distancē. 2000. gadā viņam tika diagnosticētas problēmas ar sirdi un līdz 2006. gadam viņš cīnījās par tiesībām startēt sacensībās. Šajā laikā viņam divas reizes tika atņemta starptautiskā licence: vispirms no 2000. līdz 2003. gadam un otrreiz uz gadu 2005. gadā.\n\nPiedalījies divās olimpiskajās spēlēs (, ). 2008. gadā Pekinā izcīnīja 4. vietu, savukārt pēc četriem gadiem Londonā kļuva par sudraba medaļas laureātu. Pasaules čempionātos ir izcīnījis divas zelta medaļas (2008, 2010), tāpat 2007. gadā izcīnījis sudrabu un 2011. gadā bronzu.\n", "id": "lvs_Latn_106662"}
{"text": "USA-235\n\nUSA-235 jeb AEHF 2 (Advanced Extremely High Frequency) ir ASV militārais sakaru pavadonis. To orbītā palaida 2012. gada maijā; izvietots ģeostacionārajā orbītā. Tas ir otrais Advanced Extremely High Frequency sistēmas pavadonis, paredzēts sakaru nodrošināšanai ASV un tās sabiedroto bruņotajiem spēkiem.\n", "id": "lvs_Latn_106663"}
{"text": "IP fragmentēšana\n\nIP fragmentēšana ir daļa no Interneta protokola, kas veic pakešu fragmentēšanu, lai varētu sadalīt un pārsūtīt datus ar mazāku maksimālo pārraides vienību (MTU) nekā sākotnējais datu izmērs.\n\napraksta procedūru IP fragmentēšanai, pārraidei un pakešu apvienošanai datagrammā. 815 RFC apraksta vienkāršotu pakešu apvienošanas algoritmu.\n\nIdentifikators (Identification) un Fragmenta nobīde (Fragment offset) kopā ar karogiem Nefragmentēt (Don't Fragments) un Fragmentēt vairāk (More Fragment) atrodas IP protokola galvenē un tiek izmantoti fragmentēšanai un pakešu apvienošanai IP datagrammās.\n\nIPv6 protokola izmantotāju mītnēm ir nepieciešams noteikt optimālo Ceļa (Path) MTU pirms paketes nosūtīšanas, neskatoties uz to, tiek garantēts, ka jebkura IPv6 pakete mazāka par vai vienāda ar 1280 baitiem tiek piegādāta bez IPv6 fragmentēšanas. Ja saņēmēja mītne saņem fragmentētu IP paketi, tad tai ir jāveic pakešu apvienošanu datagrammā un jānodod to augstākajam protokola slānim. Pakešu apvienošana datagrammā parasti notiek saņēmēja mītnē, bet praksē to var veikt starpposma maršrutētājs.\n\nIP fragmentēšana var izraisīt pārmērīgu retranslāciju, gadījumā, ja notiek pakešu zudums. Lai atgūtu zudušo paketi, uzticamajiem protokoliem, piemēram, TCP ir nepieciešams pārraidīt visas datagrammas paketes no jauna. Sūtītāji parasti izmanto divas pieejas, lai izlemtu sūtāmās IP datagrammas lielumu. Pirmajā pieejā sūtītāja mītne nosūta IP datagrammu MTU izmērā. Otrajā tiek izmantots Ceļa (Path) MTU atklāšanas algoritms, aprakstīts 1191 RFC, lai noteiktu Ceļa (Path) MTU starp divām IP mītnēm un izvairītos no IP fragmentēšanas.\n", "id": "lvs_Latn_106664"}
{"text": "Alseanu valodas\n\nAlseanu jeb alseju (arī jakonanu) valodas ir mirusi valodu saime, kurā runāja Ziemeļamerikas indiāņi. Saimei pieder divas radniecīgas valodas, kuras dažkārt uzskata arī par dialektiem.\n", "id": "lvs_Latn_106665"}
{"text": "Virstaktēšana\n\nVirstaktēšana ir darbība, ar kuru tiek paātrināta datora vai kāda atsevišķa komponenta darbības ātrums, parasti palielinot tā takts biežumu pāri ražotāja noteiktajiem standartiem. Tās rezultātā palielinās ierīces strāvas patēriņš, kā arī paātrinās ventilatora darbības intensitāte un skaļums. Pārmērīgā gadījumā tā var arī izraisīt sistēmas pārslodzi un pārkaršanu, kas atkal var radīt aparatūras bojājumus. Virstaktēšanas pretstats ir zemtaktēšana.\n", "id": "lvs_Latn_106666"}
{"text": "Sanremo\n\nSanremo () ir kūrortpilsēta Itālijas ziemeļos, Ligūrijas reģionā, Vidusjūras krastā. 2011. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 57 tūkstoši cilvēku. Attīstīts tūrisms. Ziemā vidēja diennakts gaisa temperatūra ir 9,8—10,2 °С, bet vasarā — ap 23 °С. Pilsētā ir vairāki spa centri.\n\nKopš 1951. gada katru gadu notiek starptautiskais Sanremo mūzikas festivāls. No 1973. līdz 2003. gadam Pasaules rallija čempionāta ietvaros notika Sanremo rallijs. Katru gadu notiek arī šosejas riteņbraukšanas sacensības Milāna—Sanremo.\n", "id": "lvs_Latn_106667"}
{"text": "Bibliotēkas Siguldā\n\nSiguldā atrodas Siguldas pilsētas bibliotēka, Siguldas bērnu bibliotēka un Siguldas Valsts ģimnāzijas bibliotēka.\n", "id": "lvs_Latn_106668"}
{"text": "2012. gada Spānijas Grand Prix\n\n2012. gada Spānijas Grand Prix izcīņa notika 13. maijā Spānijā. Uzvaru izcīnīja Pastors Maldonado, kuram tā bija pirmā uzvara karjerā, aiz sevis atstājot Fernando Alonso un Kimi Reikenenu. Williams komanda izcīnīja uzvaru pēc 8 gadu pārtraukuma.\n", "id": "lvs_Latn_106669"}
{"text": "Raiders Hešedāls\n\nRaiders Hešedāls (; dzimis Viktorijā, Britu Kolumbijā, Kanādā) ir bijušais Kanādas šosejas riteņbraucējs. Viņš ir bijušais kalnu riteņbraucējs, ieguvis sudraba medaļu 2001. gada U23 Pasaules čempionātā. Par profesionāli viņš kļuva 2005. gadā ar komandu pēc vairāku gadu braukšanas kontinentālajā komandā. Iepriekš labāko sniegumu lielajās tūrēs uzrādījis 2010. gada Tour de France, ieņemot sesto vietu, Hešedāls uzvarēja 2012. gada Giro d'Italia. Tā bija Kanādas sportistu pirmā uzvara lielajās tūrēs.\n\n2013. gada oktobrī pēc apsūdzībām Mikāla Rasmusena autobiogrāfiskajā grāmatā \"Yellow Fever\" Hešedāls atzinās dopinga lietošanā karjeras sākumā, aprakstot to kā viņa \"dalību sporta tumšajā pagātnē\".\n", "id": "lvs_Latn_106670"}
{"text": "Ievērojamā liesmene\n\nIevērojamā liesmene (Gymnopilus junonius) ir neēdama sēne. Rūgtās garšas dēļ ievērojamā liesmene nav lietojama uzturā. Dažas apakšsugas satur psihoaktīvu vielu psilocibīnu. Ievērojamā liesmene ir atrodama samērā reti dažādu tipu mežos. Pieder pie saprotrofu sēnēm. Sastopama vairāk uz rudens pusi. Mīkstums ar neizteiktu smaržu un garšu. Cepurīte gaišā krāsā, vidēji plata, Kātiņš salīdzinoši garš, tādā pat krāsā kā cepurīte.\n", "id": "lvs_Latn_106671"}
{"text": "Dzeltenbrūnā apšubeka\n\nDzeltenbrūnā apšubeka (Leccinum versipelle jeb Leccinum testaceoscabrum, agrāk boletus rufescens) ir liela, Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Praksē bieži tiek jaukta ar tai līdzīgo sila lācīti, ar kuru ietilpst vienā lācīšu ģintī. Daļa mikologu uzskata, ka baltā apšubeka, kura atšķiras ar savu balto krāsu, nav patstāvīga suga, bet tikai dzeltenbrūnās apšubekas albīnā forma.\n", "id": "lvs_Latn_106672"}
{"text": "Alfrēds Krauklis\n\nAlfrēds Krauklis (dzimis , miris vai Rīgā) bija latviešu basketbolists un treneris, viens no Latvijas basketbola izlases līderiem 1930. gados, 1939. gada Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvējs. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par izcilu treneri un sporta organizatoru.\n", "id": "lvs_Latn_106673"}
{"text": "Attēls:Alfreds Krauklis.jpg\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Attēlā redzamā persona (Alfrēds Krauklis) ir mirusi. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n\nNo\n", "id": "lvs_Latn_106674"}
{"text": "Sergejs Revins\n\nSergejs Revins (Сергей Николаевич Ревин, dzimis ) ir Krievijas kosmonauts, inženieris.\n\nPirmo kosmisko lidojumu Revins veica 2012. gadā no maija līdz septembrim kā kosmosa kuģa Sojuz TMA-04M, SKS 31. un 32. ekspedīcijas bortinženieris.\n\nSergejam Revinam ar prezidenta pavēli piešķirti goda nosaukumi \"Krievijas Federācijas Varonis\" un \"Krievijas Federācijas lidotājs-kosmonauts\".\n", "id": "lvs_Latn_106675"}
{"text": "Vilis Spandegs\n\nViljams (Vilis) Spandegs (dzimis , miris ) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis. Karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_106676"}
{"text": "Kailā mietene\n\nKailā mietene (Paxillus involutus) ir Latvijā ļoti bieža liela mieteņu ģints sēne. 20. gadsimtā par tās ēdamību radās ilgi strīdi, kuru rezultātā tika izlemts, ka kailā mietene ir indīga sēne, neraugoties uz to, ka parasti saindēšanās neiestājas no pirmajām lietošanas reizēm un tādēļ to bieži lieto pārtikā. Sēnes kaitīgajai iedarbei uz organismu piemīt uzkrāšanās efekts.\n", "id": "lvs_Latn_106677"}
{"text": "Neapoliešu valoda\n\nNeapoliešu valoda (neapoliešu: lengua napulitana, napulitane) ir galvenokārt Itālijas Abruco, Apūlijas, Bazilikatas, Lacio, Kampānijas, Markes un Molizes reģionos izplatīta romāņu grupas valoda, ko prot no aptuveni 5 līdz 8 miljoniem cilvēku. Valodai Itālijā nav oficiāla statusa un tā netiek pasniegta skolās. Visos minētajos reģionos lielākajā daļā dzīves jomu dominē itāļu valoda, taču neapoliešu valoda tiek aktīvi lietota sadzīvē. Tajā sarakstīti arī vairāki mākslas darbi, piemēram, dziesma ar Džovanni Kapuro vārdiem O Sole Mio. Valoda nereti tiek uzskatīta par itāļu valodas dialektu, taču neapoliešu valoda ir pietiekami leksiski un gramatiski atšķirīga no itāļu valodas, lai pamatotu tās atsevišķumu.\n", "id": "lvs_Latn_106678"}
{"text": "Hoakims Rodrigess\n\nHoakims Rodrigess Olivers (; dzimis Barselonā) ir profesionāls Spānijas šosejas riteņbraucējs, kurš pārstāv komandu. Profesionālā līmenī startē kopš 2001. gada.\n", "id": "lvs_Latn_106679"}
{"text": "Bērzubeka\n\nMelnā bērzubeka Neīstā bērzubeka Parastā bērzubeka Purva bērzubeka Raibā bērzubeka Sarkstošā bērzubeka\n", "id": "lvs_Latn_106680"}
{"text": "Matīss Burģis\n\nMatīss Burģis (dzimis Priekulē) ir latviešu galda tenisists.\n\nGalda tenisā trenējas kopš deviņu gadu vecuma, 16 gadu vecumā sāka trenēties Vācijā. Sācis trenēties pie Rasmas Freibergas. M. Burģis ir izcīnījis Eiropas čempiontitulu kadetiem dubultspēlēs, vairākas reizes uzvarējis Latvijas čempionātā pieaugušajiem un junioriem. 2009. un 2011. gada Pasaules čempionātos iekļuvis pamatturnīrā. Pašlaik (2012. gada jūlijs) M. Burģis Starptautiskās Galda tenisa federācijas rangā ieņem 106. vietu (starp Eiropas sportistiem ir 53. vietā). Trenējas un startē sacensībās Vācijā.\n\nM. Burģis bija kvalificējies , bija tuvu arī, lai kvalificētos . Viņš ir pirmais Latvijas galda tenisists, kā arī pirmais Baltijas valstīs dzimušais, kas piedalījies Olimpiskajās spēlēs. Tajās viņš sasniedza sacensību otro kārtu.\n\nViņa tēvs Aivars Burģis ir Latvijas Galda tenisa federācijas viceprezidents, arī viņa brālis ir trenējies galda tenisā.\n", "id": "lvs_Latn_106681"}
{"text": "Izraēlas muzejs\n\nIzraēlas muzejs (, Muze'on Yisrael) ir Izraēlas nacionālais muzejs, kas būtībā ir muzeju komplekss, viena no nozīmīgākajām kultūras iestādēm Izraēlā. Tas atrodas Jeruzalemē, dibināts 1965. gadā, un pēc tipa ir mākslas un vēstures muzejs. Izraēlas muzejā ir aptuveni arheoloģiskie un antropoloģiskie eksponāti. Ievērojamākajiem muzeja eksponātiem ir Nāves jūras ruļļi un artefakti no Masadas.\n", "id": "lvs_Latn_106682"}
{"text": "Kristians VIII Oldenburgs\n\nKristians VIII (; dzimis , miris ) bija Dānijas karalis no 1839. gada līdz savai nāvei 1848. gadā, kā arī, ar vārdu Kristians Frederiks (, ), Norvēģijas karalis 1814. gadā.\n\nKristians VIII bija Dānijas kroņprinča Frederika un Mēklenburgas-Šverīnes hercogienes Sofijas Frederikas dēls. 1806. gadā Ludvigslustē apprecējās ar savu māsīcu Šarloti Frederiki. Ģimenē piedzima nākamais Dānijas karalis Frederiks VII, tomēr 1810. gadā laulība tika lauzta Šarlotes Frederikas neuzticības dēļ. Pašam Kristianam VIII vēlākās dzīves laikā bija 10 ārlaulības bērni, kurus viņš uzturēja. 1815. gadā Kristians VIII apprecējās otraiz. Šajā laulībā bērnu nebija.\n\n1813. gada maijā Kristians VIII tika nosūtīts uz Norvēģiju kā vietvaldis, lai stiprinātu Norvēģijas saites ar Dāniju, kas bija cietušas kontinentālās blokādes dēļ, jo tolaik Dānija atbalstīja Napoleona politiku. 1814. gada 10. aprīlī Norvēģijas konstitucionālā asambleja izvēlējās Kristianu par Norvēģijas karali. Tomēr 1814. gada 14. janvāra Ķīles miera līgums paredzēja, ka par Norvēģijas karali kļūs Zviedrijas karalis Kārlis XIII. Nelielas zviedru militārās operācijas rezultātā par Norvēģijas karali kļuva Kārlis XIII.\n\n1839. gada 13. decembrī Kristians VIII kļuva par Dānijas karali. Kaut arī ar Kristiana VIII vārdu saistīja cerības par valsts liberalizāciju, nekādas būtiskas reformas Kristināna VIII valdīšanas laikā nenotika. Karalis atbalsttīja zinātni, piemēram finansēja Heinriha Kristiana Šūmahera darbību.\n", "id": "lvs_Latn_106683"}
{"text": "Neibrandenburga\n\nNeibrandenburga () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz ziemeļiem no Berlīnes pie Tolenzes ezera. Apriņķa centrs.\n\nNeoficiāli saukta par Četru vārtu pilsētu () četru greznu viduslaiku aizsardzības mūru vārtu dēļ. Pilsēta slavena ar ķieģeļu gotikas arhitektūru un viduslaiku aizsardzības mūriem. Tomēr pilsētas visaugstākā celtne ir 1965. gadā (VDR laikā) uzceltais Kultūras un Izglītības nams (Haus der Kultur und Bildung), neoficiāli saukts par \"Kultūrpirkstu\", kas paceļas 56 metru augstumā.\n\nPilsēta dibināta 1248. gadā. Smagi cietusi Trīsdesmitgadu kara laikā. 1631. gadā to ieņēma Katoļu līgas karaspēks, nogalinot zviedru karagūstekņus. Kara turpinājumā, kad zviedri tāpat sāka slepkavot pretējās puses karagūstekņus, viņu sauciens esot bijis \"Neibrandenburga!\". VDR laikā Neibrandenburga bija rajona (bezirk) centrs.\n\nPašlaik spēkā esošie pasaules rekordi diska mešanā gan sievietēm (1988. gadā), gan vīriešiem (1986. gadā) ir uzstādīti Neibrandenburgā.\n\nTims Borovskis (Tim Borowski, 1980) - futbolists Katrīna Krabe (Katrin Krabbe, 1969) - VDR vieglatlēte Kornēlija Oškēnata (Cornelia Oschkenat, 1961) - VDR vieglatlēte Oto Ernsts Rēmers (Otto Ernst Remer, 1912-1997) - militārists un nacists\n", "id": "lvs_Latn_106684"}
{"text": "USA-214\n\nUSA-214 jeb AEHF 1 (Advanced Extremely High Frequency 1) ir ASV militārais sakaru pavadonis. Tas palaists 2010. gada augustā ģeostacionārajā orbītā. Tas ir pirmais Advanced Extremely High Frequency sistēmas pavadonis. Paredzēts sakaru nodrošināšanai ASV un tās sabiedroto bruņotajiem spēkiem.\n", "id": "lvs_Latn_106685"}
{"text": "Sārtais pelikāns\n\nSārtais pelikāns (Pelecanus onocrotalus) ir liels pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ūdensputns, kas pieder pelikānu ģintij (Pelecanus). Ligzdo kolonijās aizaugušās ūdenstilpēs un purvos samērā plašā areālā, kas aptver lielāko daļu Eirāzijas un Āfrikas. Reti ieceļo arī Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_106686"}
{"text": "Port Royale 3: Pirates & Merchants\n\nPort Royale 3: Pirates & Merchants ir trešā biznesa simulācijas spēle Port Royale spēļu sērijā. Tās darbība notiek Karību reģionā sešpadsmitā un septiņpadsmitā gadsimtā. Izstrādājis Gaming Mind Studios 2012. gadā pēc Ascaron Entertainment bankrota. Spēlē savieno biznesa simulatoru ar reālā laika cīņām un pilsētām, kuras var nopirkt, uzbūvēt un nopostīt. Pirmo reizi Port Royale 3 tika atrādīta gamescom gadatirgū, kas notika no 2011. gada 17.—21. augustam Ķelnē, Vācijā.\n", "id": "lvs_Latn_106687"}
{"text": "Āfrikas cauruļzobji\n\nĀfrikas cauruļzobji jeb Āfrikas skudrulāči, Āfrikas cauruļzobju ģints, arī Āfrikas skudrulāču ģints (Orycteropus) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošu sugu ģints cauruļzobju dzimtā (Orycteropodidae). Turklāt šajā ģintī ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga - cauruļzobis (Orycteropus afer) un vairākas izmirušas sugas. Izmirušo sugu skaits ģintī šobrīd nav precīzi zināms, jo atrastās fosilijas ir ļoti fragmentāras. Sekojošā sistemātika atbilst 2009. gada sistemātikai.\n\nSeno Āfrikas cauruļzobju grupas sugas bija liela auguma. Tās iespējams dzīvoja Kenijā jau pirms 6—7 miljoniem gadu. No Kenijas Āfrikas cauruļzobji izplatījās uz Āfrikas dienvidiem un centrālo daļu. Senākā mūsdienu cauruļzobja fosilija ir apmēram 500 000 gadus veca.\n", "id": "lvs_Latn_106688"}
{"text": "Skudrlāči\n\nSkudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta. Tā apvieno četras mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas divās dzimtās. Šīs kārtas visām sugām ir kopīga īpašība — to barība ir skudras un termīti. Par skudrlāci mēdz saukt arī cauruļzobi, kura otrais nosaukums ir Āfrikas skudrlācis. Tomēr cauruļzobis nav tuvs skudrlāču radinieks un pieder citai dzīvnieku kārtai.\n\nSkudrlāči mājo sausos Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu mežos, lietus mežos un savannā.\n", "id": "lvs_Latn_106689"}
{"text": "Nepilnzobji\n\nMammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase=Theria | apakšklase_lv=Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | virskārta=Xenarthra | virskārta_lv=Amerikas placentāļi | kārta=Pilosa | kārta_lv=Nepilnzobji | binomial=Pilosa (Flower, 1883) | kategorijas=nē }}\n\nNepilnzobji (Pilosa) ir Amerikas placentāļu virskārtas (Xenarthra) kārta. Tā apvieno 4 sliņķu un skudrlāču dzimtas, kuras visas dzīvo tikai Amerikā. Joprojām nav īsti skaidra nepilnzobju izcelsme, bet senākie nepilnzobji dzīvoja Dienvidamerikā jau pirms 60 miljoniem gadu terciāra perioda laikā, drīz pēc dinozauru izmiršanas.\n\nKārtas zinātniskais vārds pilosa latīņu valodā nozīmē spalvainie.\n", "id": "lvs_Latn_106690"}
{"text": "Cauruļzobis\n\nCauruļzobis jeb Āfrikas skudrlācis (Orycteropus afer) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā Āfrikas cauruļzobju ģints (Orycteropus) suga. Lai arī to reizēm sauc par skudrulāci, tas nav tuvs radinieks Dienvidamerikā dzīvojošiem skudrlāčiem. Cauruļzobja tuvākie radinieki ir lēkātāji (Macroscelididae) un tenreki (Afrosoricida). Tie visi kopā veido Āfrikas kukaiņēdāju virskārtu (Afroinsectiphilia).\n\nCauruļzobis dzīvo plašā teritorijā Āfrikas kontinentā, uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Tas mājo savannā, krūmājos un mežos.\n", "id": "lvs_Latn_106691"}
{"text": "200 metri\n\n200 metri ir otra īsākā sprinta distance (bez barjerām) vieglatlētikas sacensībās stadionā. Nedaudz īsāka distance, kas tika saukta par \"stadiju\" (apmēram 180 metri), bija pirmā antīko olimpisko spēļu distance. Iepriekš valstīs ar nemetrisko mērvienību sistēmu sportisti bieži sacentās 220 jardu distancē (201,168 metri) 200 m vietā, it īpaši tas bija novērojams ASV.\n\n200 m ir iekļauta olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensību programmā. Vīrieši Olimpiskajās spēlēs sacenšas kopš , sievietes — kopš .\n\nPasaules rekords 200 m vīriešiem ir 19,19 s un pieder Useinam Boltam no Jamaikas, uzstādīts . Pasaules rekords 200 m sievietēm ir 21,34 s un pieder Florensai Grifitai-Džoinerei no ASV, uzstādīts .\n\nLatvijas rekords 200 m vīriešiem ir 20,41 s un to uzstādīja Sergejs Inšakovs. Latvijas rekords 200 m sievietēm ir 22,49 s un tas pieder Vinetai Ikauniecei, uzstādīts .\n", "id": "lvs_Latn_106692"}
{"text": "Sinhronā peldēšana\n\nSinhronā peldēšana ir sporta veids, kurā sportisti ūdenī veido kompozīcijas mūzikas pavadībā. Olimpiskajās spēlēs un Pasaules čempionātos nenotiek sacensības vīriešiem, taču citās starptautiskās sacensībās piedalās arī viņi. Sporta veida pirmsākumos, 1880. gados, sinhronajā peldēšanā startēja vienīgi vīrieši. Bieži starptautiskās sacensībās (piemēram, Pasaules čempionātos) sinhronās peldēšanas sacensības notiek kopā ar citiem ūdenssporta veidiem. Peldētāji žūrijai izpilda divas kompozīcijas: vienu tehnisko un vienu brīvā stila kompozīciju.\n\nSinhronā peldēšana kopš . gada ir iekļauta Olimpisko spēļu programmā. Tajās pašlaik tiek sadalīti divi medaļu komplekti: sieviešu duetiem un komandām (agrāk sacensībās piedalījās arī sportistes pa vienai). Šis ir viens no diviem sporta veidiem Olimpiskajās spēlēs (arī mākslas vingrošana), kurā sacensības notiek tikai sievietēm.\n\nŠo sporta veidu starptautiski pārvalda Starptautiskā peldēšanas federācija (International Swimming Federation, FINA).\n", "id": "lvs_Latn_106693"}
{"text": "Jāšana\n\nJāšana ir sens sporta veids, kurā tiek attīstītas, pārbaudītas un vērtētas iemaņas jāšanā ar zirgiem. Šajā sporta veidā vīrieši sacenšas kopā ar sievietēm (vienīgais šāda tipa olimpiskais sporta veids). Jāšana kopš . gada ir iekļauta Olimpisko spēļu programmā, sievietes Olimpisko spēļu jāšanas sacensībās piedalās kopš . gada. Tajās pašlaik tiek sadalīti seši medaļu komplekti: iejādē, konkūrā (šķēršļu pārvarēšanā) un trīscīņā (visās disciplīnās gan individuāli, gan komandām). Šo sporta veidu starptautiski pārvalda Starptautiskā jāšanas sporta federācija (Fédération Équestre Internationale, FEI). Vasaras olimpiskajās spēlēs jāšanas disciplīnās sievietes un vīrieši piedalās vienotā ieskaitē.\n", "id": "lvs_Latn_106694"}
{"text": "Divoka Orlice\n\nDivoka Orlice (, ) ir 99,3 kilometrus gara Orlices satekupe Sudetos, Polijas un Čehijas teritorijā.\n\nIztece Bistšices kalnos Polijas teritorijā uz dienvidiem no Dušņikizdrojas. Tek dienvidrietumu virzienā. Augštecē atdala Orlices kalnus no Bistšices kalniem. Savienojoties ar Tiha Orlici, izveido Olices upi. Divoka Orlice ir populārs ūdenstūrisma maršruts.\n", "id": "lvs_Latn_106695"}
{"text": "Maniža\n\nManiža Sangina (, dzimusi Maniža Hamrojeva () Dušanbē), plašāk pazīstama ar mononīmu Maniža, ir tadžiku izcelsmes Krievijas dziedātāja, mūziķe un dziesmu autore. Viņa piedalījās, pārstāvot Krieviju, 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā, Nīderlandē ar dziesmu Russian Woman.\n", "id": "lvs_Latn_106696"}
{"text": "Divjakas—Karavastajas nacionālais parks\n\nDivjakas—Karavastajas nacionālais parks () ir nacionālais parks Albānijas rietumos, kas atrodas Rietumalbānijas zemienes Mīzekes līdzenumā Adrijas jūras tuvumā. Parks aptver 222,3 kvadrātkilometru (22 230 ha) lielu teritoriju, kurā ir dažādi biotopi, tai skaitā mitrāji, sāļie purvi, piejūras pļavas, palienes, meži, niedrāji, meži un grīvas. Tā kā parkā ir liela putnu un augu sugu daudzveidība, tas atzīts par starptautiskas nozīmes putnu un augu teritoriju.\n\nBūdama starp lielākajām lagūnām Vidusjūrā, parka daļa — Karavastajas lagūna saskaņā ar Rāmsaras konvenciju ir atzīta par starptautiskas nozīmes mitrāju. No Adrijas jūras to atdala smilšu sēre, kuru veido upju nogulsnes no Škumbinas un Semani. Parkā valda Vidusjūras klimats, kura temperatūra svārstās no +12 °C februārī līdz +24 °C augustā.\n\nSiltais klimats veicinājis plaša ziedu un augu sugu klāsta attīstību. Faunas bagātība parādās daudzo līdz šim reģistrēto sugu un pasugu sarakstā — 228 putnu sugas, 25 zīdītāju sugas, 29 rāpuļu un 29 abinieku sugas. Parkā, Karavastajas lagūnas Pelikānu salā dzīvo ap 60 pāru cirtaino pelikānu (Pelecanus crispus), kas ir ap 5% no to pasaules populācijas.\n\nMitrāji un purvi ir bagāti ar aļģēm un sēklaugiem. Meži sastāv no dažādu lapu koku, skujkoku un jauktu mežu sajaukuma upju ieleju lejasdaļā un jūras piekrastē. Tie nodrošina mājvietu lielam skaitam dzīvnieku, tostarp lapsām, zeltainajiem šakāļiem un stirnām.\n\nParks dod arī svarīgu nārsta un mazuļu audzēšanas vietu ekonomiski vērtīgām zivju sugām, kuras izmanto vietējais zivsaimniecības kooperatīvs. Tā dabiskajai ainavai ir augsta tūrisma pievilcība. 2016. gadā celtniecības kompānija Mabetex ierosināja jauna kūrortu kompleksa celtniecības projektu parka iekšienē, taču pret to asi iestājās vides aizstāvji un vietējās varas iestādes.\n", "id": "lvs_Latn_106697"}
{"text": "Galvaspilsētas reģions (Dānija)\n\nGalvaspilsētas reģions (, ) ir viens no Dānijas pieciem reģioniem. Reģions robežojas ar Zēlandes reģionu dienvidos un ar Skones lēni (Zviedriju) ziemeļaustrumos, ar kuru pāri Ēresunda šaurumam reģionu savieno tilts. 2019. gadā Galvaspilsētas reģionā dzīvoja 1,85 miljoni iedzīvotāju. Lai arī reģiona lielākā pilsēta ir Kopenhāgena, kas ir Dānijas galvaspilsēta, un tās vārdā reģions nosaukts, reģiona administratīvais centrs ir Hillereda. Citas lielākas pilsētas reģionā ir Helsingēra, Hersholma, Tostrupa, Elstike-Stenlese un Birkereda.\n\nGalvaspilsētas reģions pašreizējā veidolā tika izveidots 2007. gada 1. janvārī; pirms tam arī bija reģions, kuru sauca par Galvaspilsētas reģionu, bet tajā neietilpa Bornholmas sala, savukārt bija iekļautas teritorijas no Roskildes apgabala, kuras mūsdienās ietilpst Zēlandes reģionā.\n", "id": "lvs_Latn_106698"}
{"text": "Vikipēdija baltkrievu valodā\n\nVikipēdija baltkrievu valodā () ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas versija baltkrievu valodā.\n\nPar Vikipēdijas baltkrievu valodas versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, kad tās sākumlapā 6. aprīlī parādījās pirmais ieraksts, bet 12. augustā tika izveidots pirmais raksts. Pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par baltkrievu valodas rakstību. 2006. gada februārī daļa dalībnieku vērsās Meta-Wiki ar lūgumu izveidot atsevišķu valodas sadaļu, lai baltkrievu valodai būtu divas Vikipēdijas versijas, kur katrā no tām izmantotu savu baltkrievu valodas ortogrāfisko sistēmu. Sākotnēji lūgums tika noraidīts, bet tā paša gada decembrī viņi vērsās vēlreiz ar šādu pašu lūgumu, kas tika apstiprināts.\n", "id": "lvs_Latn_106699"}
{"text": "Kristietība Kosovā\n\nKristietība Kosovā ir senākā no lielajām reliģijām Kosovā un visā tās reģionā, kuras izplatība aizsākās Romas impērijas laikā. Roma, Bizantija un Pirmā Bulgārijas cariste līdz 10. gadsimtam bija sekmīgi kristianizējušas visu Balkānu reģionu. Pēc serbiem neveiksmīgās Kosovas kaujas 1389. gadā līdz pat 1912. gadam Kosova bija musulmaņu Osmaņu impērijas sastāvdaļa, un tajā notika aktīva islamizācija. Laikā pēc Otrā pasaules kara Kosovu pārvaldīja laicīgās sociālistiskās Dienvidslāvijas varas iestādes. Šajā periodā kosovieši kļuva arvien nereliģiozāki. Mūsdienās 90% Kosovas iedzīvotāju ir cēlušies no musulmaņu ģimenēm, kurās lielākā daļa ir etniskie albāņi, taču ir arī dienvidslāvu valodās runājošie (kuri sevi galvenokārt identificē kā gorani vai bosnieši) un turki.\n", "id": "lvs_Latn_106700"}
{"text": "Bilingsa rags\n\nBilingsa rags () vai Valkarans () ir zīmīgs zemesrags Krievijas ziemeļaustrumos Longa šauruma krastā Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos. Administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidus Iuļtinas rajonā. Veido Čaunas līča ziemeļaustrumu robežu.\n", "id": "lvs_Latn_106701"}
{"text": "Šuša\n\nŠuša (, — Šuši) ir pilsēta Azerbaidžānā. Pilsēta atrodas Kalnu Karabahā, 1300 līdz 1500 metru augstumā virs jūras līmeņa. Pilsēta ir Šušas rajona administratīvais centrs. 2015. gadā Šušā dzīvoja 4,45 tūkstoši iedzīvotāju. Padomju Savienības laikos Šuša bija kalnu kūrorts.\n", "id": "lvs_Latn_106702"}
{"text": "Zetekella\n\nZetekella ir tīklblakšu ģints, kurā ir aprakstītas trīs sugas. Sastopamas Dienvidamerikā — Brazīlijā, Panamā un Surinamā. No citām Pampacader ģints tīklblaktīm Zetekella atšķiras tikai ar reducētu okcipitālu ērkšķi, kas ir īsāks par acs garumu. Pampacader un Zetekella no pārējiem Phatnomatini tīklblaktīm atšķiras ar ostiolāriem peritermiem, kas ir iegarināti un aizsedz hipokostas pamatu.\n", "id": "lvs_Latn_106703"}
{"text": "Pseudophatnoma\n\nPseudophatnoma ir tīklblakšu ģints, kurā ir aprakstītas divas sugas. Pseudophatnoma corniculata ir sastopamā Riau salās (Indonēzijā), un Pseudophatnoma laosana — Ķīnā, Laosā un Taizemē. Pieaugušo īpatņu ķermeņa garums 7—8 mm.\n", "id": "lvs_Latn_106704"}
{"text": "Biļibina\n\nBiļibina () ir pilsēta Čukotkas autonomā apvidū Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos. Biļibinas rajona administratīvais centrs. Izvietojusies autonomā apvidus ziemeļrietumos Malijaņujas pietekas Lielās Kepervēmas krastā.\n", "id": "lvs_Latn_106705"}
{"text": "Lutetiacader\n\nLutetiacader ir izmirusi tīklblakšu ģints, kurā ietilpst viena suga Lutetiacader petrefactus. Aprakstīta fosilā veidā 2006. gadā no Messel karjera izrakteņiem Vācijā, kas datēti ar vidus eocēnu.\n", "id": "lvs_Latn_106706"}
{"text": "Vidzemes tirgus\n\nVidzemes tirgus, neoficiāli dēvēts arī par Matīsa tirgu, ir viens no Rīgas tirgiem, kas izveidots 1902. gada rudenī pie Brīvības un Matīsa ielas krustojuma.\n", "id": "lvs_Latn_106707"}
{"text": "Lazdukalns (stacija)\n\nLazdukalns bija dzelzceļa stacija līnijas Rēzekne—Sita iecirknī Rugāji—Bērzpils, izveidota kā tuvākā stacija no Bērzpils pagasta Beņislavas pusmuižas. Pie Lazdukalna stacijas izveidojās apdzīvota vieta ar tādu pašu nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_106708"}
{"text": "Velka Deštna\n\nVelka Deštna () ir Centrālo Sudetu un Orlices kalnu augstākā virsotne Čehijas ziemeļos, pie Polijas robežas. Tā ir 1115 metrus augsta.\n", "id": "lvs_Latn_106709"}
{"text": "Tauvošanās pie peldošās platformas\n\nTauvošanās pie peldošās platformas ir kuģa pienākšanas un tā nostiprināšanas process pie jūrā noenkurotas pārkraušanas bojas, kura kalpo gan kā tauvošanās boja, gan arī kā savienojums ar tankkuģiem, kuri iekrauj vai izkrauj gāzi vai šķidras kravas. Peldošās platformas veido savienojumu starp nekustīgo jūras dibenā novietoto kolektoru un viļņos šūpojošos tankkuģi. Platformas ir spējīgas apkalpot jebkuras tonnāžas kuģi, pat ļoti lielus jēlnaftas tankkuģus (Very large crude carriers (VLCC) - angļu val.), ja nav citas iespējas.\n\nSeklā ūdenī izvietotās peldošās platformas izmanto, lai iekrautu vai izkrautu jēlnaftu un rafinētos produktus no sauszemes vai jūras naftas laukiem, vai no un uz rafinēšanas rūpnīcām, parasti caur kaut kāda veida uzglabāšanas sistēmām. Šādas bojas pārsvarā ir vienlīdz labi piemērotas visu tipu naftas produktu tankkuģiem. Dziļūdens naftas laukos peldošās platformas izmanto, lai iekrautu jēlnaftu tieši no ieguves platformām, ja izbūvēt cauruļvadu līdz krastam nav ekonomiski izdevīgi. Šī veida peldošās platformas parasti apkalpo īpaši aprīkotus tankkuģus, kuri spēj pietauvoties bez palīdzības.\n\nTiek izmantoti vairāki peldošo platformu tipi.\n", "id": "lvs_Latn_106710"}
{"text": "Biļibinas rajons\n\nBiļibinas rajons (, ) ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā rietumos, Austrumsibīrijas jūras krastā. Administratīvais centrs ir Biļibinas pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_106711"}
{"text": "Kostas pils\n\nKostas pils () ir 14. gadsimta gotiskā pils, kas atrodas Čehijas ziemeļos Hradeckrāloves apgabalā, Čehijas Paradīzes reģionā.\n\nPiils uzcelta 1349. gadā un kopš tā laika vairākkārt mainījusi īpašniekus. 1635. gadā pils nodega. 1871. gadā pils kļuva par Kinsku del Bordžo dzimtas īpašumu un tika restaurēta. Pēc Otrā pasaules kara tā tika nacionalizēta, bet 1993. gadā tika atgriezta bijušajiem īpašniekiem. Pils pieejama apmeklējumiem.\n", "id": "lvs_Latn_106712"}
{"text": "Acalypta\n\nAcalypta ir tīklblakšu ģints, kurā ietilpst aptuveni 50 sugas. Izplatītas Ziemeļu puslodē. Šīs tīklblaktis biežāk barojas uz sūnām, taču ir dažas sugas, kas novērotas arī uz graudzālēm.\n", "id": "lvs_Latn_106713"}
{"text": "Andršpahas-Teplices klintis\n\nAndršpahas-Teplices klintis () ir stabveidīgu smilšakmens klinšu grupa Čehijas ziemeļos, Hradeckrāloves apgabalā, Polijas pierobežā.\n\nKlintis atrodamas 17 km² platībā. Kopš 19. gadsimta tās ir populārs tūrisma objekts. Ierīkotas takas. Valsts aizsardzībā kopš 1991. gada. Klintis ir ievērojama lielā piekūna ligzdošanas vieta.\n", "id": "lvs_Latn_106714"}
{"text": "Aņuja\n\nAņuja () vai Eņīja ( — 'upe') ir upe Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos, Kolimas labā krasta pieteka, tās otra lielākā pieteka. Plūst pa Sahas Republikas teritoriju.\n\nAņuja veidojas saplūstot garajai Boļšojaņujai un garajai Malijaņujai; pašas Aņujas garums ir tikai 8,3 km; tās platums ap 800 m. Plūst pa Kolimas zemieni ziemeļu virzienā. Upes kritums neliels, paisuma laikā upē veidojas pretstraume. Aizsalst oktobra sākumā, ledus iziet jūnija sākumā. Upe kuģojama.\n\nIepretī Aņujas ietekai Kolimas pretējā krastā atrodas Ņižņekolimskas ciemats.\n", "id": "lvs_Latn_106715"}
{"text": "De'Ārons Fokss\n\nDe'Ārons Martezs Fokss (; dzimis Teksasas štatā) ir amerikāņu basketbolists, spēlē saspēles vadītāja pozīcijā. 2022. gadā pārstāv Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubu Sakramento \"Kings\".\n", "id": "lvs_Latn_106716"}
{"text": "Petrof\n\nPetrof ir 1864. gadā dibināts uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Hradeckrālovē, Čehijas ziemeļos.\n\nUzņēmums gadā saražo apmēram 1000 flīģeļus un ap 12 000 pianīnus, ko eksportē uz vairāk kā 60 valstīm. Uzņēmums nodarbina apmēram 1000 darbinieku. Kaut arī Petrof 1948. gadā tika nacionalizēts, 20. gadsimta deviņdesmitajos gados tas tika privatizēts un mūsdienās to vada firmas dibinātāja Antonīna Petrofa piektā paaudze.\n", "id": "lvs_Latn_106717"}
{"text": "12. armija (Krievijas Impērija)\n\nKrievijas Impērijas 12. armija () bija militārā formācija Krievijas Impērijas karaspēka sastāvā Pirmā pasaules kara laikā (1915—1918). Cīnījās Ziemeļrietumu frontē (1915. gada janvārī — augustā), tad Ziemeļu frontē (1915. gada augustā — 1918. gada sākumā) pret Vācijas Impērijas 8. armiju. 12. armijas štābs no 1915. līdz 1917. gadam atradās bijušās Bērzaines ģimnāzijas ēkā pie Cēsīm.\n", "id": "lvs_Latn_106718"}
{"text": "Hradeckrāloves apgabals\n\nHradeckrāloves apgabals () ir viens no Čehijas apgabaliem valsts ziemeļos. Tas robežojas ar Pardubices apgabalu dienvidos, Centrālčehijas apgabalu rietumos, Liberecas apgabalu ziemeļrietumos, kā arī Poliju ziemeļaustrumos.\n\nApgabalā 5 apriņķi - Hradeckrāloves apriņķis, Jičīnas apriņķis, Nāhodas apriņķis, Rihlovas pie Knežnas apriņķis, Trutnovas apriņķis.\n\nLielākās pilsētas - Hradeckrālove (92 742), Trutnova (30 372), Nāhoda (19 979), Jičīna (16 577), Dvūrkrālove pie Labas (15 594), Vrhlabí (12 461), Jaromerža (12 433), Rihlova pie Knežnas (10 998).\n\nApriņķī atrodas daļa no Čehijas Paradīzes novada, Andršpahas-Teplices un Prahovas klintis, kā arī Kostas pils. Starptautiski pazīstams ir klavieru ražošanas uzņēmums Petrof, kas atrodas Hradeckrālovē.\n", "id": "lvs_Latn_106719"}
{"text": "Klīnovecs\n\nKlīnovecs () ir Rūdu kalnu augstākā virsotne Čehijas ziemeļrietumos, pie Vācijas robežas.\n\nNo 1244 metrus augstās virsotnes paveras lielisks skats uz Čehijas un Vācijas teritoriju. Kalna virsotnē uzbūvēts 80 metrus augsts TV tornis un 24 metrus augsts skatu tornis. Uz kalna virsotni no divām pusēm ved pacēlāji. Ierīkotas kalnu un distanču slēpošanas trases un sniega parks.\n", "id": "lvs_Latn_106720"}
{"text": "Vondreba\n\nVondreba jeb Odrava (, ) ir 58,4 kilometrus gara Ohržes labā krasta pieteka Vācijā un Čehijā.\n\nIztece pie Mēringas Bavārijā. Augštecē tek ziemeļrietumu virzienā Vācijas teritorijā, pie Miterteihas pagriežas uz ziemeļaustrumiem. Lejtecē, Čehijas teritorijā - Jesenices ūdenskrātuve. Ietek Ohržā augšpus Kinšperkai pie Ohržas.\n", "id": "lvs_Latn_106721"}
{"text": "Aleksandrs Pavlovs\n\nAleksandrs Pavlovs (cīkstonis) — Baltkrievijas sportists, cīkstonis; Aleksandrs Pavlovs (modes mākslinieks) — Latvijas modes mākslinieks.\n", "id": "lvs_Latn_106722"}
{"text": "Karlovi Varu lidosta\n\nKarlovi Varu lidosta () ir starptautiska lidosta Čehijas galējos rietumos uz dienvidaustrumiem no Karlovi Varu kūrorta.\n\nSaistībā ar COVID-19 2020. gadā regulāri pasažieru reisi nenotika. Pirms epidēmijas lidojumus nodrošināja aviosabiedrības Czech Airlines un Pobeda uz Maskavu.\n", "id": "lvs_Latn_106723"}
{"text": "Aleksandrs Pavlovs (modes mākslinieks)\n\nAleksandrs Pavlovs ir Latvijas modes mākslinieks un stilists. 1996. gadā viņš izveidoja zīmolu Alexander Pavlov. Ir piedalījies arī televīzijas šovos — \"Stilistu kaujas\", \"Gatava pārvērtībām\" un \"Ievas pārvērtības\". Aleksandrs Pavlovs ir dzimis un audzis Valkā. Pavlovs mācījās Valkas 2. vidusskolā.\n", "id": "lvs_Latn_106724"}
{"text": "Pazardžikas apgabals\n\nPazardžikas apgabals () ir apgabals Bulgārijas rietumu daļā, nosaukts tā galvenās pilsētas — Pazardžikas — vārdā. Tas robežojas ar Sofijas apgabalu ziemeļos, Plovdivas apgabalu austrumos, Smoļanas apgabalu dienvidaustrumos un Blagojevgradas apgabalu dienvidrietumos.\n\nApgabals sadalīts divpadsmit pašvaldībās, bet tā kopējais iedzīvotāju skaits ir 286 303 (2016. gada aprīlis).\n", "id": "lvs_Latn_106725"}
{"text": "Karlovi Varu apgabals\n\nKarlovi Varu apgabals () ir viens no Čehijas apgabaliem valsts galējos rietumos. Tas robežojas ar Ūstu pie Labas apgabalu ziemeļaustrumos, Plzeņas apgabalu dienvidaustrumos, kā arī Vāciju.\n\nApgabalā 3 apriņķi - Hebas apriņķis, Karlovi Varu apriņķis, Sokolovas apriņķis.\n\nLielākās pilsētas - Karlovi Vari (48 501), Heba (31 988), Sokolova (23 241), Ostrova (16 731), Hodova (13 394), Aša (13 210), Marianske Lāzne (12 800).\n\nKarlovi Vari apgabals pazīstams ar saviem kūrortiem, tādiem kā Karlovi Vari (vēsturiskā Karlsbāde) un Marianske Lāzne (vēsturiskā Marienbāde).\n", "id": "lvs_Latn_106726"}
{"text": "Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā\n\nBaltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā, Nīderlandē. Viņi par savu izpildītāju konkursam izvēlējās Galasy ZMesta, taču valsts dalība konkursā tika noraidīta atkārtoti, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa.\n\nIepriekš Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalījusies sešpadsmit reizes kopš tās debijas 2004. gadā. Labākais nācijas rezultāts konkursā ir sestā vieta, kura tika sasniegta 2007. gadā ar dziesmu \"Work Your Magic\", ko izpildīja Dmitrijs Kolduns. Kopš Eirovīzijas pusfinālu ieviešanas 2004. gadā, Baltkrievijai kvalificēties finālam ir izdevies sešas reizes. 2019. gadā Baltkrievija iekļuva finālā ar dziesmu \"Like It\", ko izpildīja ZENA, un lielajā finālā finišēja 24. vietā ar 31 punktu. 2020. gadā Baltkrieviju pārstāvēt bija paredzēts duetam VAL ar dziesmu \"Da vidna\".\n", "id": "lvs_Latn_106727"}
{"text": "Malijaņuja\n\nMalijaņuja (), arī Kiraeņīja ( — 'mazā upe') vai Meiniutivēma ( — 'lielā meža upe'), ir upe Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos. Plūst pa Čukotkas autonomā apvidus un Sahas Republikas teritoriju.\n\nUpe sākas no Boļšoje Verhņejes ezera Ilirņejas skrausta dienvidos. Plūst ziemeļrietumu virzienā starp Aņujas grēdu dienvidos un Ilirņejas skraustu un Raučuas grēdu ziemeļos. Pie Ostrovnojes ciema noplūst Kolimas zemienē, kur, saplūstot ar Boļšojaņuju, veido Kolimas pieteku Aņuju.\n\nAizsalst oktobra sākumā, ledus iziet jūnija sākumā. Ziemā līdz pietekai Pogindenai upe pārsalst un izsīkst. Upe kuģojama līdz Aņujskas ciemam. Upes baseinā nozīmīgas zelta un sudraba atradnes. Vienīgās apdzīvotās vietas krastos ir Aņujska, Ostrovnoje, Kepervēma un Ilirneja.\n", "id": "lvs_Latn_106728"}
{"text": "Tīreļpurvs\n\nLielais Ķemeru tīrelis, Piejūras zemienē uz dienvidiem no Ķemeriem; Cenas tīrelis, dabas liegums Cenas purva nenoraktajā daļā; Maztīrelis, purvains apvidus starp Babītes ezeru un Olaini; Briģu tīrelis, augstais un pārejas purvs Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Vecsaules pagastā; Kalēju tīrelis, dabas liegums Bauskas novadā; Tīreļu purvs Jēkabpils novada Zasas un Rubenes pagastos.\n", "id": "lvs_Latn_106729"}
{"text": "Boļšojaņuja\n\nBoļšojaņuja (), arī Ulahaneņīja ( — 'mazā upe') vai Vilgilvēma ( — 'bērzu upe'), ir upe Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos. Plūst pa Čukotkas autonomā apvidus un Sahas Republikas teritoriju.\n\nUpe sākas kā Ļevijiļukeivēma Anadiras plakankalnē, pēc citiem avotiem — satekot Ļevijiļukeivēmai un Pravijiļukeivēmai. Plūst rietumu—ziemeļrietumu virzienā starp Aņujas grēdu ziemeļos un Olojas grēdu dienvidos. Pēc Peženkas pietekas noplūst Kolimas zemienē, kur, saplūstot ar Malijaņuju, veido Kolimas pieteku Aņuju.\n\nAizsalst oktobra sākumā, ledus iziet jūnija sākumā. Upes baseinā nozīmīgas zelta un sudraba atradnes. Krasti praktiski neapdzīvoti, pastāvīgu apdzīvoto vietu nav. Lejtecē iepretī Konstantinovskas attekai izvietota Konstantinovskas meteostacija.\n", "id": "lvs_Latn_106730"}
{"text": "Tramvaju satiksme Vīnē\n\nVīnes tramvajs ir viena no svarīgākajām transporta sistēmām Vīnē, Austrijā. To uztur Wiener Linien un tā tika atvērta 1865. gadā.\n\nKopējais sistēmas garums ir 432,3 km un tramvaji apstājas 1071 pieturā.\n", "id": "lvs_Latn_106731"}
{"text": "Igaunijas klimats\n\nIgaunijas klimats ir samērā maigs, jo Igauniju (un visu Ziemeļeiropu) nepārtraukti silda jūras gaiss, ko ietekmē Atlantijas okeāna ziemeļdaļa. Līdz ar to Baltijas jūra rada atšķirības starp piekrastes un iekšzemes teritoriju klimatu.\n\nIgaunija atrodas mērenā klimata joslas ziemeļu daļā un pārejas zonā starp jūras un kontinentālo klimatu. Igaunijā ir četri gandrīz vienāda garuma gadalaiki. Gada vidējā temperatūra svārstās no 17,8 °C Baltijas jūras salās līdz 18,4 °C iekšzemē jūlijā, gada siltākajā mēnesī, un no −1,4 °C Baltijas jūras salās līdz −5,3 °C gada aukstākajā mēnesī — februārī.\n\nVidējā gada temperatūra Igaunijā ir 6,4 °C. Klimatu ietekmē arī Atlantijas okeāns, tā Ziemeļatlantijas straume un Islandes minimums — zona, kas pazīstama ar ciklonu veidošanos un kur vidējais gaisa spiediens ir zemāks nekā blakus apgabalos. Igaunija atrodas mitrā zonā, kurā nokrišņu daudzums ir lielāks nekā kopējā iztvaikošana. Vidējais nokrišņu daudzums 1991. — 2020. gadā svārstījās no 573 līdz 761 milimetriem gadā un visspēcīgākais bija vasaras beigās. Gadā bija no 102 līdz 127 lietainām dienām, un augstākais vidējais nokrišņu daudzums bija reģistrēts Sakalas un Hānjas augstieņu rietumu nogāzēs.\n", "id": "lvs_Latn_106732"}
{"text": "Epididimālā hipertensija\n\nVisbiežāk tā raksturo īslaicīgu šķidruma sastrēgumu (vazokonģestiju) sēkliniekos, ko vīrietim izraisa ilgstoša dzimumtieksme bez ejakulācijas.\n\nTiek uzskatīts, ka šis termins (blue balls) radies Amerikas Savienotajās Valstīs, pirmo reizi parādoties 1916. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_106733"}
{"text": "Kategorija:Mutācija\n\nMutācijas ir pastāvīgas, pārnēsājamas izmaiņas šūnu ģenētiskajā materiālā (parasti DNS vai RNS).\n", "id": "lvs_Latn_106734"}
{"text": "Copium\n\nCopium ir tīklblakšu ģints, kurā ietilpst vairāk par 10 sugām. Izplatītas visā Palearktikā. Copium un Paracopium ir vienīgie tīklblakšu dzimtas un arī visas blakšu kārtas pārstāvji, kas veido pangas jeb gallus uz augiem.\n", "id": "lvs_Latn_106735"}
{"text": "Pupla\n\nPupla, arī Līdumupīte, ir Misas labā krasta pieteka Olaines novada Olaines pagastā un kā robežupe arī Olaines pilsētā.\n\nSākas novadgrāvjos Cenas tīreļa austrumu malā neapdzīvotā teritorijā 3 kilometrus uz rietumiem no rūpnīcas Olainfarm, tek dienvidaustrumu virzienā. Netālu no tās atrodas apdzīvotas vietas Uzvaras līdums un Olaines daļa Pārolaine. 300 metrus no ietekas Misā to šķērso autoceļš A8 (Jelgavas šoseja), 700 metrus no ietekas — dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava. Sākumā caur Olaines pagastu tek pa neapdzīvotu teritoriju, vēlāk kā pagasta un pilsētas robežupe un atkal tikai caur pagastu gar saimnieciskiem objektiem, īsi pirms ietekas Misā — gar mazdārziņu koloniju. Upes gultne ir regulēta un lielā garumā iztaisnota. Puplā ietek \"Olainfarm\" un Olaines attīrīšanas iekārtu notekūdeņi, tāpēc lejtecē upe ir piesārņota un lejpus Puplas ietekai tāda kļūst arī Misa. Lejpus Puplas ietecei Misā skābekļa patēriņš un slāpekļa daudzums pieaug divkārtīgi. Pašā Puplā 2019. gadā konstatēts dabiskai videi ievērojams kofeīna daudzums, kas līdzvērtīgs vienai kafijas tasei uz 11,4 m³ ūdens.\n\n2015. gadā tika izplānota kūdras ieguves paplašināšana Cenas tīrelī, kas iekļautu novadgrāvju izbūvi un liekā ūdens novadīšanu, tai skaitā caur Puplu.\n", "id": "lvs_Latn_106736"}
{"text": "Sojuz-10\n\nSojuz-10 (Союз-10) bija PSRS Sojuz sērijas pilotējams kosmosa kuģis. Tas orbītā tika palaists ar mērķi saslēgties ar orbitālo staciju Saljut-1. Saslēgšanās bija neveiksmīga, un kuģis atgriezās uz Zemes, apkalpei neapmeklējot staciju.\n\nSojuz-10 bija pirmais Sojuz (7KT-OK) eksemplārs ar saslēgšanās mehānismu, kas apkalpei ļautu nokļūt stacijā caur iekšējo lūku.\n", "id": "lvs_Latn_106737"}
{"text": "Agramma\n\nAgramma ir tīklblakšu ģints, kurā ietilpst vairāk nekā 90 sugas. Izplatītas Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Austrālijā un Okeānijā. Latvijā ir sastopamas divas sugas (Agramma femorale un Agramma tropidopterum). Tās ir mazas tīklblaktis (1.5—3 mm garumā); galva, pronotums un ķermeņa lejasdaļa ir melni, kājas un segspārni ir gaiši, dzeltenīgi. Barojas uz dažādiem viendīgļlapjiem.\n", "id": "lvs_Latn_106738"}
{"text": "Zvirbuļkalns\n\nZvirbuļkalns ir Cēsu pilsētas daļa dienvidos no tās centra, kas izvietojusies ap Zvirbuļkalnu — Cēsu augstāko vietu.\n", "id": "lvs_Latn_106739"}
{"text": "Latvijas futbola izlase 2021. gadā\n\nLatvijas futbola izlase 2021. gadā piedalījās 2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, spēlēja Baltijas kausā un aizvadīja draudzības spēli ar Vāciju.\n\nFIFA Pasaules kausa kvalifikācijā Latvija tika ielozēta vienā grupā ar Nīderlandi, Turciju, Norvēģiju, Melnkalni un Gibraltāru. Pirmo spēli aizvadīja savā laukumā pret Melnkalni, bet turnīru noslēdza izbraukumā pret Gibraltāru.\n", "id": "lvs_Latn_106740"}
{"text": "Cidlina\n\nCidlina () ir 87,3 kilometrus gara Elbas labā krasta pieteka Čehijas ziemeļdaļā.\n\nIzteka netālu no Lomnices pie Popelkas. Tek dienvidu virzienā, sasniedzot Hlumecu pie Cidlinas, pagriežas uz rietumiem. Ietek Elbā pie Libices pie Cidlinas. Bez Hlumecas un Libices upes krastos atrodas Jičīna un Novi Bidžova.\n", "id": "lvs_Latn_106741"}
{"text": "Ploučnice\n\nPloučnice () ir 106 kilometrus gara Elbas labā krasta pieteka Čehijas ziemeļdaļā.\n\nIztece pie Ješteda kalna. Tek rietumu virzienā. Ietek Elbā pie Dečīnas. Bez Dečīnas, upes krastos atrodas Mimoņa un Česka Līpa.\n", "id": "lvs_Latn_106742"}
{"text": "Smeda\n\nSmeda (, , ) ir 51,9 kilometrus gara Neises labā krasta pieteka Čehijas ziemeļos un, pēdējos 5,9 kilometrus, Polijā.\n\nIztece no Jizeras kalniem. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Neisē pie Polijas - Vācijas robežas. Upes krastos atrodas Hejnice, Raspenava un Frīdlanta.\n", "id": "lvs_Latn_106743"}
{"text": "Krkonošes nacionālais parks\n\nKrkonošes nacionālais parks () ir 1963. gadā izveidots nacionālais parks Čehijas ziemeļos, Hradeckrāloves un Liberecas apgabalos, Sudetu kalnu sistēmas Krkonošes kalnos. Parka teritorija stiepjas gar valsts robežu ar Poliju, kur izveidots Karkonošu nacionālais parks. Uz abu valstu robežas atrodas 1603 metrus augstais Sņežkas kalns, kas ir augstākā virsotne Čehijā. Kalnos dzīvo mufloni.\n", "id": "lvs_Latn_106744"}
{"text": "Kolimas zemiene\n\nKolimas zemiene (, ) ir zems līdzenums Krievijas ziemeļaustrumos, Sibīrijā. Kopā ar rietumos esošo Janas—Indigirkas zemieni veido plašo Austrumsibīrijas zemieni. Administratīvi ietilpst Sahas Republikā un Čukotkas autonomajā apvidū.\n\nZemiene izvietojusies Kolimas upes lejtecē, ietver Alazejas un Boļšaja Čukočjas baseinus. Austrumos to norobežo Aņujas grēdas atzari, dienvidos — Jukagiru plakankalne, rietumos — Alazejas plakankalne un Kolimas plakankalne. Ziemeļos krastus apskalo Austrumsibīrijas jūra. Vidējais augstums ir 50—100 m vjl, retajos pauguru masīvos — 200—300 m vjl. Reljefā pārsvarā dominē mūžīgā sasaluma un termokarsta reljefa formas. Daudz purvu un ezeru. Klimats subarktisks. Dienvidu daļā pārsvarā pārpurvoti lapukoku skrajmeži, ziemeļos — tundra. Mīt lemingi, polārlapsa, ziemeļbriedis, baltirbe.\n\nTeritorija mazapdzīvota, lielākās apdzīvotās vietas ir Sredņekolimska un Čerska Kolimas krastos.\n", "id": "lvs_Latn_106745"}
{"text": "Jānis Ķeruss\n\nJānis Ķeruss (dzimis 1972. gada 19. decembrī Rīgā) ir latviešu vēsturnieks, vēstures doktors, Latvijas Universitātes lektors. Latvijas ārpolitikas un starptautisko attiecību pētnieks. Doktora grāds vēsturē (2009) par Latvijas neitralitātes starpkaru periodā izpēti.\n\nAr Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433 iecelts LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā par locekli. Pētījis, kā Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja vērsās pret pretpadomju propagandu.\n", "id": "lvs_Latn_106746"}
{"text": "Kajas Kallasas pirmā valdība\n\nKajas Kallasas vadībā Igaunijas valdība darbojas kopš . Kabineta koalīcijas sastāvā ir Igaunijas Reformu partija un Igaunijas Centra partija. Kajas Kallasas valdībā strādā 15 ministri.\n", "id": "lvs_Latn_106747"}
{"text": "Tallinas līcis\n\nTallinas līcis () ir iekšējs līcis Somu līcī, Baltijas jūrā. Tā krastos atrodas Igaunijas galvaspilsēta Tallina.\n", "id": "lvs_Latn_106748"}
{"text": "Uldis Krēsliņš\n\nUldis Krēsliņš (dzimis 1966. gada 18. augustā Rīgā, miris 2022. gada 3. maijā Rīgā) Latvijas vēsturnieks, vēstures doktors, Latvijas Universitātes un Publiskās atmiņas centra pētnieks.\n\nAr Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta 2017. gada 31. janvāra rīkojumu Nr. 47, ko izdevis ministru prezidenta vietas izpildītājs Jānis Dūklavs un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, nozīmēts darbam LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā par locekli. Pētījis, kā Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja izmantoja represīvo psihiatriju.\n", "id": "lvs_Latn_106749"}
{"text": "Dvēsele (2020. gada filma)\n\n\"Dvēsele\" () ir 2020. gada ASV datoranimācijas fantāzijas komēdijdrāmas filma. Tās režisors ir Pīts Dokters, producente Deina Mareja, scenārija autori ir Pīts Dokters, Maiks Džounss un Kemps Pauerss. Galvenās lomas ieskaņojuši Džeimijs Fokss, Tīna Feja, Greiems Nortons un Reičela Hausa. Filma stāsta par vidusskolas mūzikas skolotāju Džo Gārdneru, kurš cenšas atkal apvienot savu dvēseli ar ķermeni pēc tam, kad tie ir nejauši šķirti, tieši pirms Džo uzstāšanās. \"Dvēsele\" ir pirmā Pixar filma, kuras galvenais varonis ir afroamerikānis.\n\nPīts Dokters filmu sāka veidot jau 2016. gadā, strādājot pie savām pārdomām par cilvēku personības izcelsmi un determinisma jēdzienu. Viņš kopā ar Maiku Džounsu un Kempu Pauersu sarakstīja scenāriju. Producenti filmas tapšanas gaitā daudz konsultējās ar dažādiem pasaulē atzītiem džeza mūziķiem, tostarp Herbiju Henkoku un Teriju Linu Keringtoni.\n\nFilmas \"Dvēsele\" pirmizrāde notika Londonas kinofestivālā. Kinoteātros pirmizrāde tika plānota , taču ASV to atcēla, reaģējot uz notiekošo COVID-19 pandēmiju. Kino vietā tā paša gada 25. decembrī filma tika izlaista straumēšanai platformā Disney+. Filma saņēma daudz pozitīvu kritiķu atsauksmju ar uzslavu par animāciju, stāstu, balss lomām un muzikālo partitūru. Soul ieguva Zelta globusa balvas kategorijās \"Labākā animācijas filma\" un \"Labākais skaņu celiņš\". Tāpat tā ir nominēta trīs kategorijās, tostarp kategorijā \"Labākās animācijas filma\", 93. Kinoakadēmijas balvai un 74. BAFTA kino balvai.\n", "id": "lvs_Latn_106750"}
{"text": "Konstantinovska (polārstacija)\n\nMeteoroloģiskā stacija «Konstantinovska» () ir Krievijas polārā meteoroloģiskā stacija Arktikā. Izvietota Boļšojaņujas upes kreisajā krastā iepretī Konstantinovskas attekai 30 km no Aņujskas ciema. Stacija administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidus Biļibinas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_106751"}
{"text": "Arturs Žvinklis\n\nArturs Žvinklis (dzimis 1964. gada 14. jūnijā tagadējā Priekules novada Bunkas pagastā) ir latviešu vēsturnieks, Latvijas Universitātes un Publiskās atmiņas centra pētnieks.\n", "id": "lvs_Latn_106752"}
{"text": "Omolona\n\nOmolona (, , ) ir upe Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos, Kolimas labā krasta un tās garākā pieteka. Plūst pa Magadanas apgabala, Čukotkas autonomā apvidus un Sahas Republikas teritoriju. Nosaukums cēlies no jukagiru valodas omol — 'labs' un on — 'upe'.\n\nUpe sākas Kolimas kalnienes Otaikačanas grēdā. Plūst ziemeļu virzienā. 20 km no iztekas upe nonāk Augšomolonas ieplakā, kur izteikti meandrē, veidojot attekas un vecupes. Šķērsojot kalnienes grēdas, ieleja sašaurinās. Vidustecē šķērso Uļaganas ieplaku, kur krasti purvaini, upe veido daudzas attekas. Lejtecē plūst pa Kolimas zemieni, ietek Kolimā 270 km no tās ietekas jūrā. Lielākās pietekas ir Oloja, Kegaļi (labās), Kedona (kreisā). Upes baseinā klimats krasi kontinentāls, vidējā gada temperatūra -12,8 °С, absolūtais minimums -61 °C. Aizsalst oktobra vidū, ledus iziet maija beigās. Augštecē upe pārsalst.\n\nUpe kuģojama 595 km no ietekas līdz Omolonas ciemam, lejtecē izmanto koku pludināšanai. Upes baseinā nozīmīgas zelta un sudraba atradnes. Krasti mazapdzīvoti, vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta ir evenu apdzīvotais Omolonas ciems Čukotkas autonomā apvidus teritorijā. Lejpus Olojas ietekas atrodas pamestā Ustjolojas meteostacija.\n", "id": "lvs_Latn_106753"}
{"text": "Maikls Maliss\n\nMaikls Maliss (dzimis 1976. gada 12. jūlijā Ļvivā, Ukrainā kā Maikls Krehmers ()) ir ukraiņu izcelsmes amerikāņu rakstnieks, raidieraksta vadītājs, feļetonists un mediju personība. Viņš ir digitālā tīkla GaS Digital Network video raidījuma YOUR WELCOME vadītājs. Kopš 2014. gada Maliss ir pastāvīgs Fox News un Fox Business Network raidījumu viesis, parādoties šovos The Independents, Kennedy, Red Eye, The Greg Gutfeld Show, The Story with Martha MacCallum un Tucker Carlson Tonight. Regulāri viesojies arī Tom Woods Show, The Joe Rogan Experience un The Rubin Report raidierakstos. Maliss ir arī pastāvīgs laikraksta The New York Observer feļetonists. 2019. gadā Maliss publicēja darbu \"The New Right: A Journey to the Fringe of American Politics\". Grāmata ir vēsturiska Amerikas jauno labējo kustības analīze, kas kontekstualizē notikumus, kas saistīti ar Donalda Trampa uzvaru Amerikas Savienoto Valstu 2016. gada prezidenta vēlēšanās.\n", "id": "lvs_Latn_106754"}
{"text": "Līdumu kanāls\n\nLīdumu kanāls ir Misas labā krasta pieteka Cenu un Olaines pagastos. Līdumu kanāls ir mākslīgi rakta ūdenstece pie Cenas tīreļa austrumu malas agrākā Olaines purva nosusināšanai.\n\nKanāls tika izrakts 1936. gadā, veidojot Olaines purvā Uzvaras līduma viensētu kompleksu. Tas tika rakts pa izlocītu trasi ar stāvām nogāzēm V-veida profilā. Kopējais kanāla garums bija 3,5 km, dziļums 3,5 metri, platums vietām sasniedza 11 metrus. Nelielā apkaimes krituma dēļ arī pati Misa 4 km garumā lejpus kanāla tika regulēta.\n\nKanāls sākas novadgrāvjos Uzvaras līduma teritorijā un tek uz dienvidaustrumiem vispirms līdztekus vietējam ceļam no šosejas A8 uz Uzvaras līdumu, pēc tam caur mežiem uz dienvidiem un dienvidrietumiem, divreiz šķērsojot LVM ceļu \"Baznīcas stiga\" (Uzvaras līdums—Dalbes baznīca), pēc tam šķērsojot vietējo ceļu V1066 (Dalbe—Lejasbēnūži) un pēc 200 metriem ietekot Misā pie Madaru mājām.\n", "id": "lvs_Latn_106755"}
{"text": "Elena Cagrinu\n\nElena Cagrinu (, dzimusi Atēnās) ir grieķu dziedātāja, aktrise un TV raidījumu vadītāja. Viņa, pārstāvot Kipru, piedajās 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā, Nīderlandē ar dziesmu El diablo.\n", "id": "lvs_Latn_106756"}
{"text": "Džeimss Levains\n\nDžeimss Levains (; dzimis , miris ) bija amerikāņu diriģents, Metropoles operas mūzikas direktors (1976—2016), mākslinieciskais direktors (1986—2004), emeritētais mūzikas direktors (2016—2017).\n", "id": "lvs_Latn_106757"}
{"text": "Acanthocheila\n\nAcanthocheila ir tīklblakšu ģints, kurā ietilpst 16 sugas. Izplatītas no ASV dienvidiem līdz Argentīnai un Karību salās. No citiem Tingini pārstāvjiem atšķiras ar ļoti gariem asiem izaugumiem visā paranotuma laterālo malu garumā, ar okcipitālo adatveidīgo izaugumu esamību un ar bukulām, kas ir ļoti izliektas mediāli no klipeusa virsotnes aizmugures. Acanthocheila tīklblaktis barojas pārsvarā uz augiem no naktsziežu un gutaperčas dzimtām, piemērām, Pisonia, Ouratea, Guapira fragrans.\n", "id": "lvs_Latn_106758"}
{"text": "Acanthocheila armigera\n\nAcanthocheila armigera ir tīklblakšu suga. Atklāta 1860. gadā Riodežaneiro (Brazīlija), autors Carl Stål. Tā ir plaši izplatīta Centrālamerikā — Panamā, Haitī, Kubā, Puertoriko, Trinidādā, un Dienvidamerikā — Argentīnā, Brazīlijā, Bolīvijā, Ekvadorā, Gvatemalā, Kolumbijā, Peru un Venecuēlā. Blaktis barojas uz nakteņu (tabakas, īstā tabaka), nadziņkrūmu (Ouratea), naktsziežu (Pisonia, Pisonia tomentosa, Bougainvillea glabra), rubiju (kafijas koks) un malvu (Sida paniculata) dzimtu augiem.\n", "id": "lvs_Latn_106759"}
{"text": "Antīkā Argosa\n\nAntīkā Argosa () ir Argosas pilsēta vēsturiskajā periodā līdz Romas impērijas sabrukumam. Rakstos pirmo reizi minēta Homēra \"Iliādā\" (9. vai 8. gadsimts pr.Kr.), kur argosiešus karā pret Troju vadīja Diomēds.\n", "id": "lvs_Latn_106760"}
{"text": "Omolona (ciems)\n\nOmolona (, ) ir nacionālais ciems Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidus Biļibinas rajonā. Izvietojies Omolonas upes labajā krastā 600 km no tās ietekas Kolimā.\n\nApdzīvotā vieta izveidota 1944. gadā kā ciemats pie rezerves lidlauka Aļaskas — Sibīrijas transporta koridorā, pa kuru no ASV uz PSRS transportēja lidmašīnas. Pakāpeniski ciemats kļuva par plaša apvidus centrālo un vēlāk arī vienīgo apdzīvoto vietu, uz kuru pārcēla iedzīvotājus no citām nelielajām apdzīvotajām vietām. Dažādos gados ciemu sauca arī par Uņaganu (Уняган) un Ščerbakovu (Щербаково), tagadējais nosaukums kopš 1960. gada. Ciemā dzīvo ap 800 iedzīvotāju, 57 % evenki, 20 % čukči. Galvenā nodarbošanās ir briežkopība, zveja un medības. Ciemā ir vidusskola, slimnīca, pasts, kultūras nams, viesnīca, maizes ceptuve. Sauszemes ceļu nav, ciema apgāde notiek ar aviācijas palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas Omolonas upes kuģojamais posms. Darbojas lidlauks, meteostacija.\n", "id": "lvs_Latn_106761"}
{"text": "Pametot Lasvegasu\n\n\"Pametot Lasvegasu\" () ir 1995. gada amerikāņu romantiskā drāma, kuras režisors ir Maikls Figiss. Filmas sižets ir balstīts uz Džona O'Braiena grāmatu ar tādu pašu nosaukumu. Galvenās lomas filmā atveido Nikolass Keidžs un Elizabete Šū. Filma tikusi nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijās Labākais aktieris galvenajā lomā, Labākā aktrise galvenajā lomā, Labākais režisors un Labākais adaptētais scenārijs. Oskara balvu, kā labākais aktieris, saņēma N. Keidžs.\n\nBens Sandersons (Nikolass Keidžs) tiek atlaists no darba alkoholisma dēļ un nolemj doties no Losandželosas uz Lasvegasu, lai turpinātu lietot alkoholu līdz nāvei. Tur viņš sastop prostitūtu Sēru (Elizabete Šū), starp viņiem izveidojas sarežģītas romantiskas attiecības.\n", "id": "lvs_Latn_106762"}
{"text": "Fatoss Pilkati\n\nFatoss Pilkati (; dzimis ) ir albāņu sporta šāvējs. Viņš 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Minhenē startēja šaušanas sacensībās.\n\n1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs šaušanā viņš startēja 50 metru šaušanā ar pistoli. Šajā disciplīnā viņš 6 šāvienu sērijā ieguva 546 punktus, izcīnot 24. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_106763"}
{"text": "Kategorija:Albānijas sportisti 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nKategorijā iekļauti Albānijas sportisti, kas startēja 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Minhenē.\n", "id": "lvs_Latn_106764"}
{"text": "Kategorija:Šāvēji 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nŠajā kategorijā iekļauti šāvēji, kuri startēja 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Minhenē.\n", "id": "lvs_Latn_106765"}
{"text": "Kategorija:1972. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi\n\nŠajā kategorijā ir iekļauti olimpiskie sporta veidi, kas tika aizvadīti 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Minhenē.\n\nSporta veidi\n", "id": "lvs_Latn_106766"}
{"text": "Stjuarta sala\n\nStjuarta sala () vai Rakiura () ir trešā lielākā Jaunzēlandei piederošā sala. Sala atrodas 30 km uz dienvidiem no Dienvidsalas. Salas platība ir 1746 km². Uz salas ir sastopamas vairākas nelidojošo putnu sugas, tostarp, pingvīnu.\n\nStjuarta sala ir mazapdzīvota. Tās ekonomika ir atkarīga no zvejniecības un tūrisma. 2018. gadā uz salas dzīvoja 408 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_106767"}
{"text": "Ruapehu\n\nRuapehu () ir aktīvs stratovulkāns Ziemeļsalā, Jaunzēlandē. Vulkāns atrodas 23 km uz dienvidrietumiem no Taupo ezera dienvidu piekrastes. Tas atrodas Tongariro nacionālajā parkā. Ziemeļsalas lielākie slēpošanas kūrorti un vienīgais ledājs atrodas vulkāna nogāzēs.\n\nRuapehu ir lielākais aktīvais vulkāns Jaunzēlandē, tā augstums ir 2797 metri.\n", "id": "lvs_Latn_106768"}
{"text": "Falcon 9 v1.1\n\nFalcon 9 v1.1 (tulkojumā 'piekūns') ir nesējraķete, kuru izstrādājusi un izgatavojusi kompānija SpaceX, uzlabojot iepriekšējo Falcon 9 v1.0 modeli. Uzlabojumu izstrāde noritēja no 2011. līdz 2013. gadam, un Falcon 9 v1.1 pirmo reizi startēja 2013. gada septembrī. Divpakāpju raķete izmantoja SpaceX Merlin 1D raķešdzinējus. Kopumā nesējraķete veica 15 lidojumus — tikai vienā piedzīvojot raķetes avāriju un zaudējot derīgo kravu. Salīdzinot ar Falcon 9 v1.0 — v1.1 versijas raķete bija par 60% jaudīgāka. Izmantojot Falcon 9 v1.1 nesējraķetes, SpaceX attīstīja raķetes pirmās pakāpes atgriešanas tehnoloģiju un 3 reizes mēģināja atgriezt pirmo pakāpi atpakaļ uz zemes. Pēdējo lidojumu aizvadīja 2016. gada janvārī. Uz v1.1 versijas bāzes SpaceX izstrādāja nākamo — Falcon 9 Full Thrust versiju, kuru izmanto vēl šodien.\n", "id": "lvs_Latn_106769"}
{"text": "Baltkrievijas Nacionālais operas un baleta teātris\n\nBaltkrievijas Republikas Nacionālais akadēmiskais Lielais operas un baleta teātris () atrodas parkā Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas Trīsvienības kalna rajonā. Vietējie to sauc vienkārši par \"Operas teātri\" vai \"Operas un baleta teātri\". Kad teātris 1933. gada 15. maijā tika atvērts, sākumā tam nebija savas izrāžu vietas. Līdz 1938. gadam teātra trupa uzstājās Baltkrievijas drāmas teātra ēkā.\n", "id": "lvs_Latn_106770"}
{"text": "Agņeška Hiliņska\n\nMlapa = | Darbojies_arī = | Izdevējkompānija = Warner, Sony | Gadi = 1994—pašlaik | Instrumenti = vokāls | Nodarbošanās = Dziedātāja, dziesmu autore, aktrise, dejotāja | Žanrs = popmūzika, rokmūzika | Vieta_mr = | Vārds = Agņeška Hiliņska | Miris = | Vieta_dz = | Dzimis = | Pseidonīms = | Dz_vārds = | Apraksts = Hiliņska 2018. gadā | Att_izm = | Attēls = Agnieszka Chylińska, Sopot Top of the Top Festival 2022, dzień 2 04.jpg | Dzimums = S }} Agņeška Barbara Hiliņska (; dzimusi 1976. gada 23. maijā, Gdaņskā) ir poļu dziedātāja un aktrise, autore un televīzijas personība.\n\nNo 1994. līdz 2003. gadam viņa bija vokāliste poļu rokgrupā O.N.A. Kopš 2003. gada viņa uzstājās kā Chylińska un 2004. gadā izdeva albumu ar nosaukumu Winna. Kopš 2008. gada viņa ir tiesnesis franšīzes Got Talent poļu versijā ar nosaukumu Mam talent!. 2009. gadā viņa izdeva studijas albumu Modern Rocking, pēc tam Forever Child (2016) un Pink Punk'' (2018).\n", "id": "lvs_Latn_106771"}
{"text": "Aņujska\n\nAņujska () ir nacionālais ciems Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidus Biļibinas rajonā. Izvietojies Malijaņujas upes labajā krastā 272 km no rajona centra Biļibinas.\n\nApdzīvotā vieta sākusi veidoties 1930.—1940. gados ar nosaukumu Stančika (Станчик). Aņujska attīstījusies kā kolhoza un ciema padomes centrs, uz šejieni pārcelti iedzīvotāji no mazākajiem apkārtnes ciemiem, tajā skaitā kopš 18. gadsimta zināmās Pjatistennojes. No 1950. līdz 1961. gadam ciems bija Austrumu tundras rajona centrs. Ciemā dzīvo ap 400 iedzīvotāju, no tiem 54 % eveni. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir briežkopība, zveja un medības. Ciemā ir vidusskola, slimnīca, pasts, kultūras nams, bibliotēka, viesnīca. Transportu nodrošina aviācija un upes transports — Aņujskā beidzas upes kuģojamais posms.\n", "id": "lvs_Latn_106772"}
{"text": "Sihrovas pils\n\nSihrovas pils () ir 19. gadsimta otrās puses neogotiska pils Čehijas ziemeļos, Liberecas apgabalā. Ap pili plešas liels parks.\n\nPili 1820. gadā iegādājās Rohānu ģimene, kas bija pametusi Franciju Franču revolūcijas dēļ. 19. gadsimta gaitā pils faktiski tika uzcelta no jauna un ierīkots angļu parks. Pēc Otrā pasaules kara pils tika nacionalizēta un 1950. gadā daļēji tika atvērta apmeklētājiem. Mūsdienās tūrisma objekts.\n", "id": "lvs_Latn_106773"}
{"text": "Maniaki kauja\n\nManiaki kauja notika Grieķu neatkarības kara laikā 1825. gada 20. maijā pie Maniaki ciema Grieķijā, mūsdienu Mesinijas nomes Pilas-Nestoras dēmā, starp Ibrahima Pašā vadītajiem Osmaņu impērijas ēģiptiešu spēkiem un Papaflesasa vadītajiem grieķu separātistu spēkiem.\n\nKauja beidzās ar ēģiptiešu, kuriem bija vairākkārtīgs skaitliskais pārsvars, uzvaru, un tās laikā abi grieķu komandieri Papaflesass un Pieross Voidis gāja bojā.\n", "id": "lvs_Latn_106774"}
{"text": "Grabštejnas pils\n\nGrabštejnas pils () ir 13. gadsimta pils Čehijas ziemeļos, Liberecas apgabalā uz austrumiem no Hrādekas pie Nisas pilsētas, netālu no vietas, kur satiekas Čehijas, Polijas un Vācijas robežas.\n\nPils tika uzcelta 13. gadsimtā un iesākumā piederēja Donu dzimtai. 1562. gadā to nopirka kanclers Georgs Mēls fon Štrēlics un ievērojami pārbūvēja. 1704. gadā pils nokļuva Klamu-Gallasu dzimtas īpašumā līdz pils nacionalizācijai 1945. gadā. Līdz 1953. gadam pils bija atvērta apmeklētājiem, kad to nodeva Čehijas Aizsardzības ministrijas rīcībā. 20. gadsimta astoņdesmitajos gados armija pili atbrīvoja. 1989. gadā sākās tās restaurācija un no 1993. gada tā atkal ir atvērta apmeklētājiem.\n", "id": "lvs_Latn_106775"}
{"text": "Trosku pils\n\nTrosku pils () ir 14. gadsimtā celtas un 17. gadsimtā nopostītas gotiskās pils drupas Čehijas ziemeļos, Liberecas apgabalā. Pils ir viens no Čehijas Paradīzes reģiona simboliem.\n\nPils drupas atrodas divu bazalta neku virsotnēs. Pili, izbūvējot pa tornim katrā virsotnē, 14. gadsimta otrajā pusē cēla husītu utrakistu līderis Čeneks no Vartenberkas. Abus torņus savienoja aizsardzības mūri. Husītu karu laikā pils bija katoļu piekritēju rokās, tāpēc 1424. gadā to aplenca husīti. 1428. gadā pils, izņemot vienu torni, nodega. Pēc tam pils vairākkārt mainīja īpašniekus, līdz Trīsdesmitgadu kara laikā 1648. gadā to nopostīja zviedru karaspēks un tā vairs netika atjaunota.\n", "id": "lvs_Latn_106776"}
{"text": "Bezdezas pils\n\nBezdezas pils () ir 13. gadsimtā celtas gotiskās pils drupas Čehijas ziemeļos, Liberecas apgabalā 6 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Doksu pilsētas.\n\nPils drupas atrodas fonolīta klints virsotnē 604 metrus virs jūras līmeņa. Pili 1264. gadā sāka celt Bohēmijas karalis Otokārs II Pšemisls. Pils tika pabeigta Vāclava II laikā. Trīsdesmitgadu kara laikā pēc Baltā kalna kaujas pils tika piešķirta Albrehtam fon Vallenšteinam, kas to savukārt piešķīra Benediktiešu ordenim, kas šeit 17. gadsimtā ierīkoja krusta ceļu un pili izveidoja par svētceļojumu vietu. 1785. gadā Austrijas imperators Jozefs II likvidēja klosterus un pils pamazām sabruka. Interese par pili atkal parādījās 19. gadsimtā līdz ar romantisma uzplaukumu. Pils tēlu daiļradē izmantojuši Karels Hineks Māha un Bedržihs Smetana.\n", "id": "lvs_Latn_106777"}
{"text": "Stadions pie Nisas\n\nStadions pie Nisas () ir futbola stadions Čehijas Liberecas apgabala centrā Liberecā valsts ziemeļos. 1933. gadā uzceltajā un 1995. un 2001. gadā rekonstruētajā stadionā ir 9 900 sēdvietas un tajā savas mājas spēles aizvada Liberecas \"Slovan\" futbolkomanda.\n", "id": "lvs_Latn_106778"}
{"text": "Liberecas apgabals\n\nLiberecas apgabals () ir viens no Čehijas apgabaliem valsts galējos ziemeļos. Tas robežojas ar Hradeckrāloves apgabalu dienvidaustrumos, Centrālčehijas apgabalu dienvidos un Ūstu apgabalu rietumos, kā arī Vāciju ziemeļrietumos un Poliju ziemeļaustrumos.\n\nApgabalā 4 apriņķi — Češka Līpas apriņķis, Jablonecas pie Nisas apriņķis, Liberecas apriņķis, Semilu apriņķis.\n\nLielākās pilsētas — Libereca (104 445), Jabloneca pie Nisas (45 802), Češka Līpa (37 444), Turnova (14 334), Novi Bora (11 678).\n\nApgabala austrumos atrodas Krkonošes nacionālais parks, bet dienvidos Čehijas Paradīze. Teritorijā vairākas vēsturiskās pilis — Bezdezas pils, Grabštejnas pils, Sihrovas pils, Trosku pils.\n", "id": "lvs_Latn_106779"}
{"text": "Streimoja\n\nStreimoja (, ) ir Fēru salu arhipelāga lielākā sala. Atrodas arhipelāga ziemeļu daļas centrā un tulkojumā nozīmē \"Straumju sala\".\n\nSalas dienvidaustrumos atrodas Fēru Salu galvaspilsēta Touršhavna, bet dienvidos — viduslaiku reliģiskais centrs Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca un Magnusa katedrāles drupas. Uz salas dzīvo apmēram 45% no visiem Fēru salu iedzīvotājiem. No Streimojas uz apkārtējām salām autosatiksme tiek nodrošināta pa zemūdens tuneļiem.\n\nAr otru lielāko arhipelāga salu Eisturoju Streimoja ir savienota pa 1973. gadā uzcelto Streimojas tiltu, bet kopš 2020. gada arī ar vairāk nekā 11 kilometrus garo zemūdens Eisturojas tuneli. Ar Voaras salu, kur atrodas Voaras lidosta, Streimoja savienota ar 2002. gadā uzcelta 4,9 kilometrus garo zemūdens Voaras tuneli.\n", "id": "lvs_Latn_106780"}
{"text": "Ostrovnoje\n\nOstrovnoje () vai Ipalgina ( — 'taukums') ir nacionālais ciems Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidus Biļibinas rajonā. Izvietojies Malijaņujas upes kreisajā krastā 179 km no rajona centra Biļibinas.\n", "id": "lvs_Latn_106781"}
{"text": "Kunga eņģelis\n\nKunga eņģelis (latīņu: Angelus Domini, Angelus) — katoļu lūgšana, kas ir nosaukta pēc tās pirmajiem vārdiem. Sastāv no trim tekstiem, kas apraksta Dieva iemiesošanās noslēpumu. Šie teksti mijas ar lūgšanu \"Esi sveicināta, Marija\", kā arī noslēdzas ar lūgšanas uzrunu Dievam Tēvam un Jaunavai Marijai.\n\nŠī lūgšana tiek lasīta trīsreiz dienā — no rīta, pusdienlaikā un vakarā. Katoļu klosteros un baznīcās šīs lūgšanas lasīšanu pavada zvana skanējums, kuru arī sauc par Kunga eņģeli vai Angelus. Dažās valstīs, kur ir liels skaits katoļu (Īrija, Meksika, Filipīnas) Kunga eņģelis skan trīs reizes dienā pa radio un televīziju. ASV, Kanādā un daudzās citās valstīs šo lūgšanu trīsreiz dienā pārraida katoļu radiostacijas.\n\nRomas pāvests lasa lūgšanu \"Kunga eņģelis\" katras svētdienas pusdienlaikā no savas rezidences balkona, pirms tam uzrunājot dievlūdzējus ar sprediķi.\n\nLieldienu laikā šo lūgšanu nelasa.\n", "id": "lvs_Latn_106782"}
{"text": "Argosas teātris\n\nArgosas teātris () bija senās Argosas teātris, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts Larisas pakājē. Šis bija viens no ievērojamākajiem teātriem senajā Grieķijā un ietilpības ziņā pārspēja citus teātrus. 120. gadā tas tika rekonstruēts, bet 4. gadsimtā tika pamests.\n", "id": "lvs_Latn_106783"}
{"text": "Vēsma Baltgailis\n\nVēsma Baltgailis (dzimusi , mirusi ) bija latviešu izcelsmes Kanādas starptautiskā meistare šahā (1985).\n", "id": "lvs_Latn_106784"}
{"text": "Epidauras teātris\n\nEpidauras teātris () ir labāk saglabājušais sengrieķu teātris, kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu akustiku un estētiku. Atrodas Epidauras asklepiona teritorijā netālu no Ligūrijas pilsētiņas.\n", "id": "lvs_Latn_106785"}
{"text": "Hollija Hantere\n\nHollija Hantere (; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise. Par lomu 1993. gada drāmā \"Klavieres\" (The Piano) saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu, BAFTA kino balvu un Zelta globusa balvu kā labākā aktrise. Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominēta arī filmās Broadcast News (1987), \"Firma\" (1993) un \"Trīspadsmitgadnieces\" (2003).\n", "id": "lvs_Latn_106786"}
{"text": "Karina Sprūde\n\nKarina Sprūde (dzimusi Karina Tinamagomedova ) ir Latvijas politiķe, pārstāv partiju \"Suverēnā vara\". Bijusi 13. Saeimas deputāte, ievēlēta no partijas KPV LV saraksta.\n", "id": "lvs_Latn_106787"}
{"text": "Kepervēma\n\nKepervēma (, — 'āmriju upe') ir nacionālais ciems Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidus Biļibinas rajonā, administratīvi pakļauts Biļibinas pilsētas municipalitātei. Izvietojies Malijaņujas upes labajā krastā pie Lielās Kepervēmas upes ietekas, kas devusi ciemam vārdu.\n", "id": "lvs_Latn_106788"}
{"text": "Ilirneja\n\nIlirneja (, — 'salas kalns') ir nacionālais ciems Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidus Biļibinas rajonā. Izvietojies Malijaņujas upes kreisajā krastā pie Nutečinas (Нутэчьын) upes ietekas 168 km no rajona centra Biļibinas.\n", "id": "lvs_Latn_106789"}
{"text": "Sojuz-11\n\nSojuz-11 (Союз-11) bija PSRS Sojuz sērijas pilotējams kosmosa kuģis. Tas orbītā tika palaists un nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju Saljut-1. Atgriežoties uz Zemes, 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties.\n", "id": "lvs_Latn_106790"}
{"text": "Olainīte\n\nOlainīte, arī Olaine un Olaines strauts, ir Misas labā krasta pieteka Olaines pagastā.\n\nSākas novadgrāvjos pie Rīgas dienvidu apvedceļa A5 un Jelgavas šosejas A8 krustojuma, tek uz dienvidrietumiem paralēli šosejai un Jelgavas dzelzceļam. Krastos Jaunolaine, tās teritorijā upē no kreisās puses ietek Apšukalnu kanāls un atrodas Olaines kapi. Lielākajā daļā tecējuma gultne regulēta. Pirms ietekas Misā krasti purvaini, pie ietekas — vasarnīcu ciemats Ezītis.\n\n2015. gadā Olainītes ūdens jau augšpus Jaunolaines tika atzīts par neatbilstošu labai kvalitātei, kas norāda uz piesārņojuma avotiem tās augštecē vai tās pirmssākuma novadgrāvjos. Paredzams, ka pēc dažiem gadsimtiem upīti caur filtrējošiem slāņiem sasniegs piesārņojums no bijušajām toksisko atkritumu glabātavām. Vidējais piesārņojošo vielu daudzums pārsniedz labas kvalitātes pieļaujamās normas apmēram divkārtīgi. Ievērojama ietekme ir vietējās kanalizācijas radītajai noslodzei un lauksaimniecības noplūdēm.\n\n2015. gadā tika uzsākti darbi novadgrāvja Medemciems—Olainīte izbūvei.\n", "id": "lvs_Latn_106791"}
{"text": "Koltura\n\nKoltura (, ) ir neliela Fēru salu arhipelāga sala uz dienvidiem no Streimojas. Salā ir 2 pastāvīgie iedzīvotāji (2020).\n", "id": "lvs_Latn_106792"}
{"text": "Voara\n\nVoara (, ) ir pēc platības trešā lielākā sala Fēru salu arhipelāgā uz rietumiem no lielākās salas Streimojas. Uz salas atrodas vienīgā Fēru Salu lidosta — Voaras lidosta. Ar Streimoju savienota pa zemūdens Voaras tuneli (Vágatunnilin). Uz salas atrodas arī divi lielākie Fēru Salu ezeri — Servosvatns (Sørvágsvatn) un Fjallavatns (Fjallavatn). Salas rietumos atrodas 3,5 kilometrus garais Servoavūrfjords.\n", "id": "lvs_Latn_106793"}
{"text": "Oloja\n\nOloja () ir upe Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos, Omolona labā krasta un tās garākā pieteka. Plūst pa Čukotkas autonomā apvidus teritoriju. Nosaukums cēlies no evenu valodas olog — 'izbailes, izbīlis'.\n\nUpe sākas kalnainā apvidū autonomā apvidus dienvidrietumos netālu no Magadanas apgabala robežas, saplūstot Ļevijolojas (57 km gara) un Pravijolojas (40 km gara) upēm. Dažkārt par upes augšteci tiek uzskatīta Ļevijoloja ar kopējo upes garumu 471 km. Plūst ziemeļrietumu virzienā starp Olojas grēdu ziemeļos un Ušurekčena grēdu dienvidos. Augštecē plūst pa Augšolojas ieplaku, pēc tam pa šauru ieleju šķērso kalnu grēdu atzarus. Lejtecē plūst pa plašu ieleju ar daudzām attekām un salām. Ietek Omolonas upē 360 km no tās grīvas. Galvenās pietekas ir Ilguvēma (86 km gara), Nembonda (86 km; labās), Andilivana (118 km), Kemindža (67 km; kreisās). Aizsalst oktobrī, ledus iziet maija beigās.\n\nUpes baseinā klimats krasi kontinentāls, janvārī gaisa temperatūra krīt līdz -60 °С. Raksturīga gara un auksta (oktobris — maijs) ziema un īsa, vēsa lietaina (jūnijs — septembris) siltā sezona (pavasaris—vasara—rudens), kad gaisa temperatūra paceļas līdz +4 °С — +14 °С.\n\nUpes krasti faktiski neapdzīvoti, vienīgā apdzīvotā vieta ir sezonāli izmantotā Uļaška un pamestā Utočanas meteostacija.\n", "id": "lvs_Latn_106794"}
{"text": "Luitla Duimuna\n\nLuitla Duimuna jeb Mazā Duimuna () ir neliela sala Fēru salu arhipelāga dienvidos uz ziemeļaustrumiem no Sūrojas. Pēc platības lielākā neapdzīvotā sala Fēru salās. Tiek izmantota kā aitu ganības, grūti pieejama klinšaino krastu dēļ. Bieži salas 414 metru augsto virsotni klāj mākonis. Uz ziemeļiem-ziemeļrietumiem no Luitla Duimunas atrodas apdzīvotā sala Stoura Duimuna jeb Lielā Duimuna.\n", "id": "lvs_Latn_106795"}
{"text": "Ludmila Kondratjeva\n\nLudmila Kondratjeva (, dzimusi ir bijusī PSRS vieglatlēte, kas specializējās sprinta distancēs, olimpiskā čempione, PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare (1978). Sacensībās pārstāvēja Rostovas apgabala sporta biedrību \"Burevestņik\" (Буревестник).\n", "id": "lvs_Latn_106796"}
{"text": "Longa šaurums\n\nLonga šaurums () ir jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā Krievijā. Tas atdala Vrangeļa salu ziemeļos no Āzijas kontinenta piekrastes dienvidos un savieno Austrumsibīrijas jūru rietumos ar Čukču jūru austrumos. Šaurums ir ap garš un šaurākajā vietā plats, kuģojams, bet lielāko gada daļu klāts ar ledu.\n\nNosaukts par godu amerikāņu vaļu medniekam Tomasam Longam (Thomas Long), kurš 1867. gadā atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to Ferdinanda Vrangeļa vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_106797"}
{"text": "Alumīnija nitrīds\n\nAlumīnija nitrīds ir viela ar ķīmisko formulu AlN un molmasu 40,988 g/mol. Tā pastāv baltu, gaiši dzeltenu kristālu veidā. Neizreaģējušā alumīnija klātbūtnes dēļ AlN mēdz būt arī vāji pelēkā krāsā. Istabas temperatūrā tam ir raksturīga aptuveni 6,2 elektronvoltus (eV) plata aizliegtā zona, kas padara to par pievilcīgu materiālu luminoforu izstrādē.\n", "id": "lvs_Latn_106798"}
{"text": "Dīns Noriss\n\nDīns Džozefs Noriss (; dzimis ) ir ASV aktieris. Vislabāk pazīstams par Henka Šrēdera lomu seriālos \"Pārkāpt robežu\" (2008—2013) un \"Labāk zvaniet Solam\" (2015—2022). Piedalījies arī CBS seriālā \"Zem kupola\" (2013—2015).\n", "id": "lvs_Latn_106799"}
{"text": "Aleksandrs Skašgords\n\nAleksandrs Juhans Jalmars Skašgords (; dzimis ) ir zviedru aktieris. Piedalījies seriālos Generation Kill (2008) un \"Īstās asinis\" (True Blood, 2008—2014). Par savu dalību seriālā \"Lielie mazie meli\" (2017—2019), Skašgords ir ieguvis vairākus apbalvojums, kā Emmy balvu, Zelta globusa balvu un Ekrāna aktieru ģildes balvu.\n\nSkašgords ir arī piedalījies filmās \"Melanholija\" (2011), \"Karakuģis\" (2012), \"Leģenda par Tarzānu\" (2016) un \"Ziemeļnieks\" (2022).\n\nAleksandra tēvs ir aktieris Stellans Skašgords. Viņa brāļi Gustavs, Bills un Valters arī ir aktieri.\n", "id": "lvs_Latn_106800"}
{"text": "Klēra Foja\n\nKlēra Elizabete Foja (; dzimusi ) ir britu aktrise.\n\nFoja savu pirmo lomu ieguva 2008. gadā britu seriālā Being Human (2008). Vēlāk uzstājusies Karaliskajā Nacionālajā teātrī Londonā. Savu filmu debiju Foja piedzīvoja 2011. gadā filmā \"Raganas laiks\" (Season of the Witch, 2011). Vēlāk piedalījusies seriālos The Promise (2011), Crossbones (2014) un Wolf Hall (2015).\n\nStarptautisku atpazīstamību Foja sev piesaistīja par karalienes Elizabetes II lomu Netflix seriālā \"Kronis\" (2016–2017, 2020). 2018. gadā arī ieguvusi Emmy balvu. Vēlāk piedalījusies filmā \"Neprāts caur telefona kameru\" (2018). Par lomu filmā \"Pirmais cilvēks uz Mēness\" (2018), saņēmusi BAFTA kino balvas nomināciju.\n", "id": "lvs_Latn_106801"}
{"text": "Elizabete Mosa\n\nElizabete Singltona Mosa (, dzimusi ) ir ASV aktrise un producente.\n\nSavas aktrises karjeras sākumā Mosa piedalījās NBC politiskajā drāmas seriālā \"Rietumu spārns\" (The West Wing, 1999—2006). Vēlāk piedalījusies seriālā Mad Men (2007—2015). Par lomu BBC miniseriālā Top of the Lake (2013) ieguvusi Zelta globusa balvu. 2017. gadā ieguvusi Emmy balvu, par lomu seriālā \"Kalpones stāsts\" (The Handmaid's Tale, 2017—2021).\n\nMosa ir piedalījusies tādās filmās kā \"Dzīve, pārtraukta\" (1999), \"Dabū viņu uz skatuves\" (2010), The One I Love (2014), \"Virsotne\" (2015), \"Kvadrāts\" (The Square, 2017), \"Mēs\" (Us, 2019) un \"Neredzamais cilvēks\" (2020).\n", "id": "lvs_Latn_106802"}
{"text": "Bakeu žudecs\n\nBakeu žudecs () ir viens no Rumānijas 41 žudeciem. Atrodas Rumānijas ziemeļaustrumos, Rietummoldāvijas reģionā. 2011. gadā Bakeu žudecā dzīvoja 616 tūkstoši iedzīvotāju. Administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Bakeu. Robežojas ar Njamcas žudecu ziemeļos, Vaslujas žudecu austrumos, Vrančas žudecu dienvidos, Kovasnas žudecu dienvidrietumos un Hargitas žudecu rietumos.\n\nAdministratīvi sīkāk Bakeu žudecs dalās 3 pašvaldībās (Bakeu, Moinešti un Onešti), 5 mazpilsētās (Buhuši, Komenešti, Dermenešti, Slenikmoldova un Tirguokna) un 85 komūnās.\n", "id": "lvs_Latn_106803"}
{"text": "Grieķijas aitu suns\n\nGrieķijas aitu suns jeb grieķu aitu suns () ir ganu suņu šķirne, kas audzēta Grieķijas kalnainajos reģionos. Domājams, ka tai ir sena izcelsme. Grieķu aitu suns ir ļoti cieši saistīts ar ganu suņu šķirnēm no kaimiņvalstīm, tiek pieļauts, ka daži suņi vienlaikus tiek uzskatīti par citām šķirnēm, jo ​​tie katru gadu migrē pāri valstu robežām kopā ar ganāmpulkiem, kurus viņi aizsargā sezonas ganībās.\n", "id": "lvs_Latn_106804"}
{"text": "Temija Boldvina\n\nTemija Sjūzana Grīna Boldvina (Tammy Suzanne Green Baldwin, dzimusi ) ir Amerikas Savienoto Valstu politiķe, pārstāv Demokrātisko partiju. Kopš 2013. gada ir ASV senatore, pārstāvot Viskonsinas štatu. Pirms kļūšanas par ASV senatori Boldvina bija ASV pārstāvju palātas deputāte, no 1999 līdz 2013. gadam pārstāvot Viskonsinas 2. kongresa apgabalu.\n\nBoldvina piedzima un pieauga Medisonā, Viskonsinā. 1980. gadā Boldvina absolvēja Medisonas Rietumu vidusskolu. Viņa 1984. gadā saņēma grādu jurisprudencē Smita koledžā un 1989. gadā doktora grādu Viskonsinas Universitātē. 1989. gadā viņa kļuva par advokāti privātpraksē. Tur viņa strādāja līdz 1992. gadam.\n\n2012. gadā viņa tika ievēlēta ASV senatā, pārspējot Republikāniskās partijas pretinieku Tomiju Tompsonu. 2018. gadā viņa tika pārvēlēta ASV senatora amatā, saņemot vairāk nekā 55% balsu.\n\nBoldvina ir atklāta lesbiete un ir pirmā atklātā LGBT persona visā ASV Senāta vēsturē.\n", "id": "lvs_Latn_106805"}
{"text": "Boroja\n\nBoroja (, ) ir sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumos. Salas dienvidos atrodas Fēru salu otrā lielākā apdzīvotā vieta Klaksvīka. Uz ziemeļrietumiem no salas atrodas Kūnoja sala, bet uz ziemeļaustrumiem - Vijojas sala. Ar abām salām Boroja savienota pa dambjiem. Ar Eisturojas salu kopš 2006. gada savieno 6,2 kilometrus garais zemūdens Ziemeļu salu tunelis.\n", "id": "lvs_Latn_106806"}
{"text": "Hestura\n\nHestura (, ) ir apdzīvota sala Fēru salu arhipelāga centrālajā daļā starp Streimoju ziemeļos un Sandoju dienvidos. Uz ziemeļaustrumiem no salas atrodas Kolturas sala.\n", "id": "lvs_Latn_106807"}
{"text": "Argosas odeons\n\nArgosas odeons () bija odeons Argosā, Grieķijā, kurš tika izveidots, rekonstruējot 5. gadsimta pr.Kr. teātri. Tas atrodas Larisas dienvidu nogāzē apmēram 50 metrus uz dienvidiem no Argosas teātra. Uz dienvidiem blakus odeonam atrodas Afrodītes svētnīcas drupas.\n", "id": "lvs_Latn_106808"}
{"text": "Kalsoja\n\nKalsoja (, ) ir apdzīvota sala Fēru salu arhipelāga ziemeļos. Sala stiepjas ziemeļu dienvidu virzienā starp Eisturoju rietumos un Kūniju austrumos. Tulkojumā no fēru valodas salas nosaukums ir Vīriešu sala, bet blakus esošā Kūnija - Sieviešu sala. Kalsojā tika uzņemti Džeimsa Bonda kinofilmas \"Nav laiks mirt\" skati.\n", "id": "lvs_Latn_106809"}
{"text": "Ranka (Ogres pieteka)\n\nRanka ir Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Ogresgala, Lauberes, Suntažu un Rembates pagastos.\n\nSākas novadgrāvjos uz Lauberes, Suntažu un Rembates pagastu robežas puskilometru uz ziemeļiem no Rembates pagasta Silenieku viensētas (pēc citas versijas — iztekot no Pakulu ezera 1 km uz dienvidaustrumiem no turienes), tek uz rietumiem, vidustecē pagriežoties uz dienvidrietumiem. Kilometru pēc iztekas to šķērso autoceļš P8 (Inciems—Sigulda—Ķegums), lejtecē autoceļi P80 (Tīnūži—Koknese) un V996 (Ogre—Viskāļi). Pie ietekas Ogrē krastos ciemats Ogresgals, citu lielu apdzīvotu vietu un lielu pieteku nav.\n", "id": "lvs_Latn_106810"}
{"text": "Elīda\n\nElīda ( jeb , ) ir vēsturisks novads Grieķijā, Peloponēsas ziemeļrietumu daļā. Arhaiskajā un klasiskajā periodā šo apgabalu kontrolēja Elīdas polisa. Elīdas teritorijā antīkajā laikā atradās panhellēņu svētnīca, Olimpija, kur reizi četros gados notika Olimpiskās spēles.\n\nHellēnisma un Romas laikā Elīda aizņēma Peloponēsas ziemeļrietumu daļu, un robežojās dienvidos ar Mesiniju pa Nedes upi, austrumos ar Arkādiju pa Erimantosas upi, bet ziemeļos ar Ahaju pa Larisu upi un Skillidas grēdu. Rietumos to apskaloja Jonijas jūra. Novads dalījās četrās daļās jeb ielejās: Dziļā Elīda (eoliešu Valida-ieleja), kas bija līdzenums Penejas vidustecē, un kas bija visauglīgākais apgabals, Akroreja, ziemeļaustrumu kalnu josla Penejas un Ladonas augštecē, Pisatīda, apgabala centrālā daļa starp Peneju un Alfeju, Trifilija, zemā dienvidu piekrastes daļa starp Alfeju un Nedu. Apgabala robežās stiepās kalnu grēdas, kas bija Arkādijas augstienes turpinājums. Ziemeļos stiepās Skollidas grēda, Arkādijas Erimanta atzarojums. Uz dienvidaustrumiem no Skollidas grēdas, uz robežas ar Arkādiju atradās Foloja, Trifilijā — Minfa, pie Olimpijas slejas Kronijs, bet uz robežas ar Arkādiju — Lapifs. No upēm bija zināmas Larisa, Selleenta, Peneja ar pieteku Ladonu, Alfeja ar pietekām Leukāniju, Kladeju, Harpinnatu, Enipeju, Selinuntu ar Diagonu, Anigru un Nedu. Elīdas iedzīvotāji nodarbojās ar zemkopību, ko sekmēja daudzās auglīgās ielejas. Kalnainajā Akrorejā, kurā bija daudz pļavu un ozolu mežu, zēla lopkopība. Pisatīda bija klāta ar kupliem vīnogulājiem. Elīdas piekrastei aluviālo sanešu dēļ nebija labu ostas vietu. Tā bija nosēta ar platām lagūnām, kurās bija daudz zivju. Drudzis šeit bija parasta parādība.\n", "id": "lvs_Latn_106811"}
{"text": "Sūroja\n\nSūroja, tulkojumā Dienvidu sala (, ) ir apdzīvota sala Fēru salu arhipelāga pašos dienvidos. Sūrojai tuvākā Fēru arhipelāga sala ir uz ziemeļaustrumiem esošā, neapdzīvotā Luitla Duimuna. Augstākā virsotne - 610 metrus augstais Glugarnirs. Salas dienvidrietumu piekrastē - Beinisveras klintis.\n", "id": "lvs_Latn_106812"}
{"text": "Sandoja\n\nSandoja, tulkojumā Smilšu sala (, ) ir apdzīvota sala Fēru salu arhipelāga centrālajā daļā, kaut arī kopā ar Sūroju, Skiuvoju, Stoura Duimunu un Luitla Duimunu tiek pieskaitīta pie arhipelāga dienvidu salām. Kopš 2019. gada notiek zemūdens tuneļa celtniecība, kas savienos Sandoju ar Streimojas salu. Salas centrālajā daļā atrodas Sandsvatna ezers.\n", "id": "lvs_Latn_106813"}
{"text": "Fugloja\n\nFugloja, tulkojumā Putnu sala (, ) ir apdzīvota sala Fēru salu arhipelāga galējos ziemeļaustrumos uz ziemeļiem no Svuinojas un uz austrumiem no Vijojas.\n", "id": "lvs_Latn_106814"}
{"text": "Mīčinēsa\n\nMīčinēsa (, ) ir vistālāk uz rietumiem novietotā apdzīvotā sala Fēru salu arhipelāgā. 2018. gadā tajā bija 10 pastāvīgie iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_106815"}
{"text": "Kūnoja\n\nKūnoja (, ) ir apdzīvota sala Fēru salu arhipelāga ziemeļos. Sala stiepjas ziemeļu dienvidu virzienā starp Kalsoju rietumos un Boroju austrumos. Ar dambja palīdzību savienota ar Boroju. Tulkojumā no fēru valodas salas nosaukums ir Sieviešu sala, bet blakus esošā Kalsoja - Vīriešu sala.\n", "id": "lvs_Latn_106816"}
{"text": "Stoura Duimuna\n\nStoura Duimuna jeb Lielā Duimuna (, ) ir apdzīvota sala Fēru salu arhipelāga dienvidos starp Skiuvoju ziemeļos un Luitla Duimunu dienvidos. Pie salas var pietauvoties tikai mierīgā laikā un plakankalne saniedzama tikai pa stāvu taciņu, tomēr uz salu regulārus pasažieru pārvadājumus veic helikopters.\n", "id": "lvs_Latn_106817"}
{"text": "Vijoja\n\nVijoja (, ) ir apdzīvota sala Fēru salu arhipelāga galējos ziemeļos uz ziemeļaustrumiem no Borojas, ar kuru savienota pa dambi. Uz dienvidaustrumiem atrodas Svuinojas sala. Tulkojumā salas nosaukums ir Koku sala, kaut arī salā koki neaug. Nosaukuma izcelsme saistīta ar jūras krastā izskalotajiem koku stumbriem. Salas ziemeļos atrodas 754 metrus augstais Ennibergas rags, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_106818"}
{"text": "Nelsoja\n\nNelsoja (, ) ir apdzīvota sala Fēru salu arhipelāgā uz dienvidaustrumiem no Fēru Salu galvaspilsētas Touršhavnas. Uz salas izveidojusies viena no lielākajām Eiropas vētrasputnu (Hydrobates pelagicus) kolonijām pasaulē. Salas augstākais punkts ir 372 metrus virs jūras līmeņa, Nelsoja ir viena no zemākajām salām Fēru arhipelāgā.\n", "id": "lvs_Latn_106819"}
{"text": "Svuinoja\n\nSvuinoja, tulkojumā Cūku sala, (, ) ir apdzīvota sala Fēru salu arhipelāga galējos ziemeļaustrumos. Uz dienvidrietumiem no Svuinojas atrodas Boroja, uz ziemeļrietumiem - Vijoja, bet uz ziemeļiem - Fugloja.\n", "id": "lvs_Latn_106820"}
{"text": "Skiuvoja\n\nSkiuvoja (, ) ir apdzīvota sala Fēru salu arhipelāga dienvidu daļā starp Sandoju ziemeļos un Stoura Duimunu dienvidos. Sala savu nosaukumu ieguvusi no lielās klijkaijas (stercorarius skua, fēriešu - skúgvur) kolonijas, kas atrodas salā.\n", "id": "lvs_Latn_106821"}
{"text": "Tindhoulmura\n\nTindhoulmura () ir klinšaina, neapdzīvota saliņa Fēru salu arhipelāga ziemeļrietumos, pie Voaras salas krasta. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka senatnē sala bijusi apdzīvota.\n", "id": "lvs_Latn_106822"}
{"text": "Goashoulmura\n\nGoashoulmura () ir neliela saliņa Fēru salu arhipelāga ziemeļrietumos uz rietumiem no Tindhoulmura. Saliņa ir neapdzīvota, vasarās tajā tiek ganītas aitas.\n", "id": "lvs_Latn_106823"}
{"text": "Sovetskaja\n\nSovetskaja () ir kalns Krievijas Arktikā, Vrangeļa salas augstākā virsotne. Izvietojies Centrālo kalnu grēdā salas vidusdaļā 20 km no dienvidu krasta.\n\nNo krasta labi redzamo virsotni jau 1867. gadā novērojis Tomass Longs un noturēja to par izdzisušu vulkānu. 1881. gadā kalns tika nodēvēts par Berija smaili (Berry Peak) par godu kuģa Rodgers virsniekam Robertam Berijam, kurš vadīja krastā izkāpušo ekspedīcijas partiju. Ar tā laika līdzekļiem kalna augstums tika noteikts 2500 pēdas (762 m). Kalnu precīzi uzmērīja 1938. gadā, nosakot tā augstumu 1096 m un nodēvējot par godu padomju iekārtai. Berija smailes nosaukums tika attiecināts uz 961 m augstu virsotni 5 km uz austrumiem no Sovetskajas kalna.\n", "id": "lvs_Latn_106824"}
{"text": "Oksana Herheļa\n\nOksana Herheļa (; dzimusi ) ir ukraiņu brīvā stila cīkstone, 2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībniece, pasaules čempione.\n", "id": "lvs_Latn_106825"}
{"text": "Heralda sala\n\nHeralda sala () ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Čukču jūrā. Administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidus Iultinas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_106826"}
{"text": "Gulbju iela\n\niela valstspilsētās: Gulbju iela — iela Daugavpilī. Gulbju iela — iela Jelgavā. Gulbju iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī. Gulbju iela — iela Jūrmalā. Gulbju iela — iela Rīgā. Gulbju iela — iela Ventspilī. iela novadu pilsētās: Gulbju iela — iela Aizkraukles novada Aizkrauklē. Gulbju iela — iela Alūksnes novada Alūksnē. Gulbju iela — iela Ādažu novada Ādažos. Gulbju iela — iela Ķekavas novada Baložos. Gulbju iela — iela Limbažu novada Limbažos. Gulbju iela — iela Siguldas novada Siguldā. iela novadu apdzīvotās vietās: Gulbju iela — iela Ādažu novada Carnikavas pagasta Kalngalē. Gulbju iela — iela Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta Mežvidos. Gulbju iela — iela Ķekavas novada Ķekavas pagasta Alejās. Gulbju iela — iela Limbažu novada Skultes pagasta Skultē. Gulbju iela — iela Olaines novada Olaines pagasta Medemciemā. Gulbju iela — iela Ropažu novada Garkalnes pagasta Priedkalnē. Gulbju iela — iela Ropažu novada Ropažu pagasta Kākciemā. Gulbju iela — iela Salaspils novada Salaspils pagasta Saulkalnē. Gulbju iela — iela Talsu novada Ģibuļu pagasta Talsciemā.\n", "id": "lvs_Latn_106827"}
{"text": "Maltas medus bite\n\nMaltas medus bite () ir rietumu medus bišu pasuga, kas naturalizējusies un pielāgojusies Maltas salu videi. Bite, iespējams, veicināja salu nosaukuma rašanos, jo senie grieķi sauca salu Μελίτη (Melitē), kas nozīmē 'medussalds'.\n", "id": "lvs_Latn_106828"}
{"text": "Fricis Adamovičs\n\nFricis Adamovičs, arī Frīdrihs Adamovičs (1863—1933), bija latviešu skolotājs, tulkotājs un dzejnieks. Latvijas Ģeogrāfijas biedrības priekšsēdis (1927—1928).\n", "id": "lvs_Latn_106829"}
{"text": "Toms Kotons\n\nTomass Braients Kotons (Thomas Bryant Cotton, dzimis ) ir Amerikas Savienoto Valstu politiķis, pārstāv Republikānisko partiju. Kopš 2015. gada ir ASV senators, pārstāvot Ārkanzasas štatu. Pirms kļūšanas par ASV senatoru Kotons bija ASV pārstāvju palātas deputāts, no 2013. līdz 2015. gadam pārstāvot Ārkanzasas 4. kongresa apgabalu.\n\nPēc Hārvarda Universitātes absolvēšanas 2002. gadā Kotons vienu gadu strādāja par juriskonsultantu Vašingtonā, juridiskajā firmā. 2005. gada janvārī Kotons iestājās ASV Armijā. 2006. gada maijā Kotons tika norīkots piedalīties Irākas brīvības operācijā, kuras gaitā viņš tika nosūtīts uz Bagdādi.\n\n2006. gada decembrī Kotons tika paaugstināts par pirmo leitnantu divīzījā. 2012. gadā viņš pameta armiju, lai kandidētu uz ASV pārstāvju palātu. 2012. gada novembrī viņš uzvarēja Ārkanzasas 4. kongresa apgabala vēlēšanās, un 2013. gada janvārī kļuva par ASV pārstāvju palātas deputātu.\n\n2014. gadā Kotons kandidēja uz ASV Senātu. 2014. gada ASV Senāta vēlēšanās Ārkanzasā viņš uzvarēja pār Demokrātiskās partijas oponentu Marku Praioru, saņemot 56.5% balsu.\n", "id": "lvs_Latn_106830"}
{"text": "Iviltinas rajons\n\nIviltinas rajons (, ) ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā ziemeļaustrumos. Administratīvais centrs ir Egvekinotas pilsētciemats. Pašvaldības nozīmē rajona teritorijā izveidots Egvekinotas pilsētas apvidus (городской округ Эгвекинот); sīkāka administratīvā iedalījuma rajonā nav. Rajons savu nosaukumu ieguvis no 1995. gadā likvidētā Iviltinas kalnraču ciemata, kura polimetālu rūdas raktuvēm par godu savulaik tika izveidots atsevišķs administratīvais rajons. 46 km uz ziemeļrietumiem no rajona centra atrodas Ziemeļu polārā loka un 180° meridiāna krustpunkts — vienīgā vieta uz planētas, kur Griničas meridiāns un kāds no polārajiem lokiem krustojas uz sauszemes.\n", "id": "lvs_Latn_106831"}
{"text": "2021. gada Jūrmalas domes vēlēšanas\n\n2021. gada Jūrmalas domes vēlēšanas notika 5. jūnijā. Atbilstoši likumam Jūrmalas domes vēlēšanas tika plānotas ne vēlāk kā 2021. gada 5. jūnijā Latvijas pašvaldību vēlēšanu laikā.\n", "id": "lvs_Latn_106832"}
{"text": "Sleataratindurs\n\nSleataratindurs () ir Fēru Salu augstākais kalns. 880 metrus augstā virsotne atrodas Eisturojas salas ziemeļos. Tulkojumā kalna nosaukums nozīmē \"Plakanā virsotne\". Uzkāpšana kalnā prasa 4 stundas bez speciālas sagatavotības alpīnismā. Uz ziemeļaustrumiem no Sleataratindura atrodas otrs augstākais Fēru salu kalns — Groafelli.\n", "id": "lvs_Latn_106833"}
{"text": "Groafelli\n\nGroafelli () ir otra augstākā Fēru Salu virsotne. Tā ir 856 metrus augsta un atrodas Eisturojas salas ziemeļos. Uz dienvidrietumiem no Groafelli atrodas augstākais kalns Fēru salās - Sleataratindurs.\n", "id": "lvs_Latn_106834"}
{"text": "Ievedne (upe)\n\nIevedne, arī Īvedne un Javane, ir Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastos.\n\nSākas kā Douņenīka ezera noteka Jaunalūksnes pagastā robežas 3 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Alūksnes pilsētas. Tek sākotnēji uz austrumiem, drīz pagriežoties uz dienvidiem, tālāk vidustecē pagriežoties uz dienvidrietumiem un lejtecē atkal uz dienvidiem. Pie ietekas Pededzē krastos ciemats Jaunanna, citas apdzīvotās vietas krastos ir nelielas. Jaunannā to šķērso autoceļi P43 (Litene—Alūksne) un V398 (Ķūderi—Jaunanna), vidustecē vēlreiz P43 un V396 (Vētraine—Maliena—Kalncempji—Sprīvuļi).\n\nBagarējot un meliorējot, upes līmenis 20. gadsimtā pazemināts apmēram par metru un sausās vasarās tā gandrīz pilnīgi izsīkst. Baseinā lauksaimniecības un mežu zemes sadalītas apmēram līdzīgās daļās, ūdens ķīmiskā tīrība upē laba, dibens galvenokārt smilšains. Upes gultnes dziļums bieži mainīgs.\n", "id": "lvs_Latn_106835"}
{"text": "Kruki (Griškānu pagasts)\n\nKruki ir bijušā ciema vieta Rēzeknes novada Griškānu pagastā. Atradās pagasta dienvidu daļā no pagasta centra Sprūževas, no novada centra Rēzeknes un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_106836"}
{"text": "Ennibergas rags\n\nEnnibergas rags () ir Fēru Salu tālākais ziemeļu punkts. Atrodas Vijojas salā. 754 metrus augstā klints ir viena no augstākajām klintīm pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_106837"}
{"text": "Beinisvera\n\nBeinisvera () ir 469 metrus augsta klints Fēru Salu dienvidos, Sūrojas salas dienvidrietumu piekrastē. Klints ir ievērojama putnu ligzdošanas vieta. Vietējā ciema iedzīvotāji senatnē putnu olas pārtikai ieguva, karājoties virs jūras virvē, ko turēja līdzbiedri. Klintis ir apdziedājuši fēriešu dzejnieki.\n", "id": "lvs_Latn_106838"}
{"text": "Servosvatns\n\nServosvatns () ir pēc platības lielākais ezers Fēru salās. Atrodas Voaras salas dienvidos uz austrumiem no Voaras lidostas. Kaut arī ezers atrodas tuvu okeāna krastam, tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus virs okeāna līmeņa. Ezera ūdeni okeānā novada 30 metrus augstais Besdalafosura ūdenskritums.\n", "id": "lvs_Latn_106839"}
{"text": "Ankaras krokuss\n\nAnkaras krokuss vai Ankaras safrāns () ir daudzgadīgs īrisu dzimtas sīpolaugs, endēms Turcijas centrālajai un ziemeļdaļai. Tā augstums sasniedz 10—12 cm. Nosaukumu ancyrensis ieguvis no Ankaras (Ancyra), kur tas pirmo reizi tika atklāts.\n\nParasti aug pie klintīm, krūmiem un priedēm 1000—1600 m augstumā, zied no februāra līdz marta beigām. Tā bumbuļsīpols, kas bagāts ar cukuru un cieti, ir ēdams, tas plaši lietots kā pārtikas produkts Anatolijā.\n", "id": "lvs_Latn_106840"}
{"text": "2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona\n\n2022. gada FIFA Pasaules kausa UEFA zonas kvalifikācija bija atlases sacensības UEFA ietilpstošajām izlasēm FIFA Pasaules kausa finālturnīram, kas 2022. gadā notiks Katarā.\n\nKvalifikācija notika no līdz . Tajā tika noskaidrotas 13 izlases, kas kvalificējās finālturnīram.\n\n55 izlases tika sadalītas desmit grupās. Finālturnīram pa tiešo kvalificējās visu 10 grupu uzvarētājas. Otro vietu ieguvējas kopā ar divām labākajām izlasēm, kas uzvarēja 2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas grupās, bet neiekļuva grupas divu labāko skaitā šajā kvalifikācijā, kvalificējās otrajam posmam jeb izslēgšanas spēlēm (play-off), kur tika noskaidrotas vēl trīs izlases, kas iekļuva finālturnīrā.\n", "id": "lvs_Latn_106841"}
{"text": "Irina Hariva\n\nIrina Hariva (; dzimusi ) ir ukraiņu brīvā stila cīkstone, pasaules un Eiropas čempionātu medaļniece, daudzkārtēja Ukrainas čempione.\n", "id": "lvs_Latn_106842"}
{"text": "Svētais Maurīcijs\n\nSvētais Maurīcijs saskaņā ar leģendu bija Ēģiptē ap 250. gadu dzimis romiešu kristiešu leģiona komandieris, kuram nocirta galvu par atteikšanos piedalīties daudzdievju ceremonijās un uzbrukt kristiešiem Gallijā (leģendai ir arī citi, ne pārāk atšķirīgi varianti). Kopā ar viņu par to pašu tika sodīts viss leģions. Kopš 4. gs. Romas katoļu baznīca viņu godā kā svēto, viņa galvenā godināšanas vieta ir bojāejas apkaimē esošā Agonas Sv. Maurīcija abatija Šveicē, Valē kantonā. Tiek uzskatīts par kalēju un karavīru aizstāvi, reizēm arī audēju un smaržu ražotāju aizstāvi.\n\nBieži tiek attēlots kā moris, lai gan par viņa ādas krāsu leģendā nekas nav teikts un tā var būt tikai pārpratums no viņa vārda. Taču visvecākais pieejamais Svētā Maurīcija attēlojums, kurš parāda Svēto Maurīciju kā melnādainu vīrieti bruņās, tika speciāli veidots 13. gadsimta vidū Magdeburgas katedrālei. Maurīcija galvas attēls ir Melngalvju brālības simbols. Vēsturnieki un teologi nav vienisprātis par to, vai šāds cilvēks un viss leģions vispār bijis jeb vai ir tikai literārs izdomājums, un par viņa likteni.\n\n1913. gadā viņam par godu nosaukts tumšs asteroīds 745 Mauritia.\n", "id": "lvs_Latn_106843"}
{"text": "Baltijas jūras pirāti\n\nBaltijas jūras pirāti bija jūras laupītāji, kas no 9. līdz 15. gadsimtam siroja Baltijas jūras piekrastes zemēs.\n", "id": "lvs_Latn_106844"}
{"text": "Mātras elektrostacija\n\nMātras elektrostacija () ir Ungārijas brūnogļu termoelektrostacija. Tā atrodas Mātras kalnu ielejā, Visontā, Hevešas meģē. Tās projektētā jauda ir 950 MW ar palielināšanas iespējām. Spēkstacija ir otra lielākā Ungārijā (aiz Pakšas atomelektrostacijas), nodrošinot aptuveni 15% no valsts elektroenerģijas. Tā tiek uzskatīta par nozīmīgu balstu valsts enerģētikas nozarei, jo enerģijas ražošana nav atkarīga no importētas degvielas, bet gan pilnībā nodrošināta ar vietējiem resursiem. 2012. gadā Mātrā saražoja aptuveni 8,4 miljonus tonnu brūnogļu.\n\nElektrostacijas 203 metrus augstais skurstenis ir astotā augstākā būve Ungārijā.\n\nMātras elektrostaciju pārvalda uzņēmums Mátrai Erőmű Zrt., kas pieder Ungārijas valsts uzņēmumam MVM Magyar Villamos Művek (MVM grupa).\n", "id": "lvs_Latn_106845"}
{"text": "Kruķi (Ilzeskalna pagasts)\n\nKruķi () ir apdzīvota vieta Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā. Izvietojusies pagasta dienvidu daļā attālumā no pagasta centra Ilzeskalna, no novada centra Rēzeknes un no Rīgas.\n\nPēc Valsts zemes dienesta datiem Kruķos atrodas tikai viena viensēta, un visa satiksme ar apdzīvoto vietu iet cauri blakus esošajiem Lupikiem.\n", "id": "lvs_Latn_106846"}
{"text": "Fjallavatns\n\nFjallavatns () ir pēc platības otrs lielākais ezers Fēru salās. Atrodas Voaras salas ziemeļos un tā platība ir 1 km².\n", "id": "lvs_Latn_106847"}
{"text": "Sandsvatns\n\nSandsvatns () ir pēc platības lielākais ezers Fēru salu Sandojas salā un trešais lielākais Fēru salās. Relatīvi seklajā ezerā (dziļums līdz 5 metriem) dzīvo foreles, laši un palijas.\n", "id": "lvs_Latn_106848"}
{"text": "Skolfjords\n\nSkolfjords () ir Fēru salu arhipelāga lielākais fjords. Stiepjas no Eisturojas salas dienvidu krasta 14,5 kilometru garumā. Lielākais dziļums - 70 metri. Zem fjorda izrakts 2020. gadā atklātais Eisturojas tunelis.\n", "id": "lvs_Latn_106849"}
{"text": "Suecas kanāla sastrēgums (2021)\n\nSuecas kanāla sastrēgums 2021. gadā bija konteinerkuģa Ever Given uzskriešanas uz sēkļa radīts sastrēgums Suecas kanālā un tā apkaimē. 23. martā sānvēja un, iespējams, citu kļūmju ietekmē 400 metru garais kuģis novirzījās no kursa un 5 km uz ziemeļiem no Suecas pilsētas centra ar priekšgalu iebrauca kanāla malā, kur iestrēga. Kuģa pakaļgals sagriezās un iestrēga pretējā krastā, tādējādi aizsprostojot kanālu un pilnībā pārtraucot kustību pa to.\n\nUz 27. martu bija apturēta vairāk nekā 300 kuģu kustība. Caur Suecas kanālu notiek liela daļa pasaules tirdzniecības, tādēļ šim notikumam bija liela ekonomiska nozīme. 29. marta vakarā kuģis tika noņemts no sēkļa, un 30. martā satiksme pa kanālu bija atjaunota.\n", "id": "lvs_Latn_106850"}
{"text": "Servoavūrfjords\n\nServoavūrfjords () ir fjords Fēru salu arhipelāga Voaras salas rietumos. Stiepjas 3,5 kilometru garumā no Tindhoulmuras salas līdz Servoavūras ciemam.\n", "id": "lvs_Latn_106851"}
{"text": "Tinganesa\n\nTinganesa () ir pussala Fēru Salu galvaspilsētas Touršhavnas centrā. Pussala vismaz kopš 9. gadsimta ir Fēru Salu politiskās varas centrs.\n\nIr zināms, ka vismaz no 825. gada pussalā notika vikingu tingi. Legtings, kas viduslaikos bija tiesas orgāns, tika likvidēts 1812. gadā. To atjaunoja 1852. gadā kā parlamentu un mūsdienās Fēru Salu parlamenta ēka atrodas Touršhavnas centrālajā daļā. Tinganesa, kurā vairākas ēkas celtas 16. un 17. gadsimtā, mūsdienās ir Fēru Salu premjerministra rezidence.\n", "id": "lvs_Latn_106852"}
{"text": "Sergejs Bodrovs jaunākais\n\nSergejs Bodrovs jaunākais (; dzimis Maskavā, PSRS, miris Karmadonas aizā Ziemeļosetijā-Alānijā) bija padomju un krievu aktieris, kinorežisors, scenārists un TV raidījumu vadītājs. Pazīstams ar lomām filmās \"Kaukāza gūsteknis\" (Кавказский пленник, 1996), \"Brālis\" (1997), Стрингер (1998), \"Rietumi-Austrumi\" (Est-Ouest, 1999), \"Brālis 2\" (2000). Vadījis televīzijas raidījumus Марафон-15, \"Skatiens\" () un realitātes šova Последний герой pirmo sezonu.\n\nGāja bojā ledus lavīnas nobrukumā Karmadonas aizā Ziemeļosetijā-Alānijā kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki.\n\nViņš bija pazīstamā krievu kinorežisora, scenārista un producenta Sergeja Bodrova vecākā dēls.\n", "id": "lvs_Latn_106853"}
{"text": "Kahula\n\nKahula () ir pilsēta Moldovas dienvidos, Kahulas rajona administratīvais centrs. 2014. gadā pilsētā dzīvoja 30,0 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta atrodas aptuveni 5 km no Prutas upes, kas tek pa Moldovas un Rumānijas robežu. Rakstiskajos avotos pirmo reizi minēta 16. gadsimta vidū ar nosaukumu Škeja. 18. gadsimtā nosaukums tika mainīts uz Frumoza.\n", "id": "lvs_Latn_106854"}
{"text": "Ilzeskalna ielu uzskaitījums\n\nIlzeskalna ciema ielu uzskaitījums iekļauj sevī 7 ielas, kuras atrodas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta Ilzeskalnā.\n", "id": "lvs_Latn_106855"}
{"text": "Ļubomirs Moravčiks\n\nĻubomirs Moravčiks (, dzimis ) ir futbola treneris un bijušais Slovākijas futbolists, pārstāvēja Čehoslovākijas futbola izlasi, pēcāk Slovākijas futbola izlasi. Viņš Čehoslovākijas futbola izlases sastāvā piedalījās 1990. gada FIFA Pasaules kausā. 1992. gadā Moravčiks tika atzīts par Čehoslovākijas gada futbolistu, bet 2001. gadā par Slovākijas gada futbolistu.\n", "id": "lvs_Latn_106856"}
{"text": "Zamira Rahmanova\n\nZamira Rahmanova (; dzimusi ) ir bijusī krievu brīvā stila cīkstone, 2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībniece, Pasaules un Eiropas čempione, trīskārtējā Krievijas čempione (2007, 2008, 2010).\n", "id": "lvs_Latn_106857"}
{"text": "Elīna Bojarkina\n\nElīna Bojarkina ir latviešu aktrise.\n\nAbsolvējusi Liepājas Valsts 1. ģimnāziju, kā arī Latvijas Kultūras akadēmiju, ieguvusi humanitāro zinātņu bakalauru mākslās. Latvijas Leļļu teātra un Willa teātra aktrise. Filmējusies TV3 seriālā \"Nemīlētie\" un \"Nemīlētie: Svešie\", kur atveido Ievas Vanagas tēlu, kā arī Helio seriālā \"Lielie Muļķi\", kur atveido Keitiju. 2023. gada filmā \"Vietām gaidāms stiprs lietus\" attēlo galveno varoni Sabīni.\n", "id": "lvs_Latn_106858"}
{"text": "Ziemeļmaķedonijas nacionālie simboli\n\nZiemeļmaķedonijas nacionālie simboli, kā noteikts valsts konstitūcijā, ir ģerbonis, karogs un himna. Pēc Ziemeļmaķedonijas neatkarības iegūšanas no Dienvidslāvijas valsts veica dažas izmaiņas nacionālajos simbolos. Karogs tika mainīts divas reizes, un šodienas karogā ir astoņu staru saule uz sarkana fona, savukārt Maķedonijas Sociālistiskās Republikas ģerbonis palika nemainīgs, izņemot to, ka tika noņemta sarkanā zvaigzne.\n", "id": "lvs_Latn_106859"}
{"text": "Jurta\n\nJurta (tjurku valodās nozīmē 'mājas') ir pārvietojams mājoklis Centrālāzijas tautām, kuru veido koka karkass un filca pārklājums. Tā parasti tiek izbūvēta apļa veidā kā telts. Jurta ir aprīkota ar pavardu, krēsliem, galdiem un apgaismojumu.\n", "id": "lvs_Latn_106860"}
{"text": "Rišards Šurkovskis\n\nRišards Jans Šurkovskis (; —) bija Polijas šosejas riteņbraucējs, vēlāk treneris, leģendāra personība Polijas sportā.\n", "id": "lvs_Latn_106861"}
{"text": "Verska\n\nVerska (, ) ir lielciems (alevik) Igaunijas dienvidaustrumu daļā Veru apriņķī, Setomā pagastā pie robežas ar Krieviju, Mustojas upītes labajā krastā pirms tās ietekas Pleskavas ezerā. Mustoja ciema robežās un tālāk lejtecē ir dabas aizsardzības objekts.\n\n2011. gadā ciemā bija 443 iedzīvotāji, no tiem 424 (95,7%) igauņi (seti netika izdalīti atsevišķi). Ciemā ir setu lauksaimniecības muzejs, sanatorija un AB Värska Vesi minerālūdens ražotne. Verskā reizi trīs gados notiek setu dziesmu festivāls () un regulāri notiek citi setu kultūras pasākumi.\n", "id": "lvs_Latn_106862"}
{"text": "Ņižņijnovgorodas metropolitēns\n\nŅižņijnovgorodas metropolitēns (), agrāk pazīstams kā Gorkijas metropolitēns (), ir metro sistēma, kas apkalpo Ņižņijnovgorodas pilsētu Krievijā. Atvērta 1985. gadā, tā sastāv no 15 stacijām un ir 21,6 kilometrus gara. Runājot par ekspluatējamo līniju garumu, tā ieņem 139. vietu pasaulē un 56. vietu starp Eiropas metro. Metro savieno ar pilsētas dzelzceļa sistēmu stacijā Moskovskaja. Tajā ir trešais lielākais staciju skaits jebkurā Krievijas metro sistēmā, divas lielākās ir Maskava un Sanktpēterburga.\n", "id": "lvs_Latn_106863"}
{"text": "Mjerkadalura\n\nMjerkadalura () ir ieleja Fēru Salu Streimojas salas Sornfelli plakankalnē. Līdz 2007. gadam šeit darbojās Dānijas un NATO radaru sistēma. Pēc militārās radaru sistēmas darbības izbeigšanas 2011. gadā šeit ierīkoja vienīgo Fēru Salu īslaicīgās aizturēšanas izolatoru ar 12 vietām. Fēru salās nav citu cietumu, personas, kurām piespriests cietumsods, soda izciešanai tiek pārvestas uz Dāniju.\n", "id": "lvs_Latn_106864"}
{"text": "Sumbianstainura\n\nSumbianstainura () jeb Munkurina () ir klinšu grupa apmēram 5-6 kilometrus uz dienvidiem no Sūrojas salas. Klinšu grupa ir Fēru Salu tālākais dienvidu punkts. Piecas klintis paceļas virs ūdens līmeņa no 4 līdz 11 metriem. Vēl 19. gadsimtā viena no klintīm bija 21 metru augsta un atgādināja mūka figūru (Munkurin fēru valodā nozīmē \"mūks\"). Okeānā starp klintīm un Sūroju raksturīgas spēcīgas straumes.\n", "id": "lvs_Latn_106865"}
{"text": "Fēru Salu Universitāte\n\nFēru Salu Universitāte () ir 1965. gadā dibināta valsts universitāte, kas atrodas Fēru Salu galvaspilsētas Touršhavnas centrā. Tā ir vienīgā universitāte pasaulē, kurā mācības notiek fēru valodā. Mācības organizētas divās fakultātēs. Universitātei ir cieša sadarbība ar Kopenhāgenas Universitāti un Islandes Universitāti.\n", "id": "lvs_Latn_106866"}
{"text": "Touršhavnas katedrāle\n\nTouršhavnas katedrāle () ir luterāņu katedrāle Fēru Salu galvaspilsētā Touršhavnā, pie Tinganesas pussalas.\n\nViduslaikos Touršhavnā baznīca kā celtne nepastāvēja, iespējams bija tikai lūgšanu nams. Pirmā koka baznīca tika uzcelta 1609. gadā. 1788. gadā tika uzbūvēta pašreizējā baznīca, kas gan pārbūvēta 1865., 1935. un 1968. gadā. 1990. gadā baznīca kļuva par katedrāli.\n", "id": "lvs_Latn_106867"}
{"text": "Magnusa katedrāle\n\nMagnusa katedrāle () ir 14. gadsimta baznīcas drupas Fēru Salu Streimojas salā. Baznīcas drupas ir lielākā viduslaiku celtne arhipelāgā.\n\nBaznīca sākta celt ap 1300. gadu. Nav skaidrs, vai tā kādreiz pabeigta. Līdz ar luterisma ieviešanu Dānijā 1537. gadā tika likvidēta Fēru diecēze un baznīca tika pamesta. Magnusa katedrāle ir vienīgā vieta, kur glabājas Sv. Torlaka relikvijas. Kopš 21. gadsimta sākuma notiek baznīcas mūru konservācijas darbi.\n\nNetālu no katedrāles drupām atrodas Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca. Kirkjubeūras ciemā, kurā atrodas abas baznīcas, vēsturiski atradās Fēru bīskapa rezidence. 12. gadsimtā šeit bērnību pavadīja Norvēģijas karalis Sverre Sigurdsons (1151—1202). Ciema vēsturiskās sētas — Kirkjubeargardura sastāvā ir dzīvojamā ēka, kas tiek uzskatīta par pasaulē senāko koka ēku, kas vēl tiek apdzīvota. Pēc luterisma ieviešanas Kirkjubeargardura tika piešķirta Patursonu dzimtai, kuras pārstāvji kā politiķi, mākslinieki un sabiedriskie darbinieki ietekmējuši Fēru Salu attīstību. Celtne arī mūsdienās ir Patursonu ģimenes lietošanā.\n", "id": "lvs_Latn_106868"}
{"text": "Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca\n\nKirkjubeūras Sv. Olafa baznīca () ir 12. gadsimta baznīca Fēru Salu Streimojas salā.\n\nOlafa baznīca ir senākā baznīca Fēru Salās un līdz luterisma ieviešanai Dānijā 1537. gadā kalpoja kā Fēru salu bīskapa rezidence.\n\nNetālu no Olafa baznīcas atrodas Magnusa katedrāles drupas. Kirkjubeūras ciemā, kurā atrodas abas baznīcas, vēsturiski atradās Fēru bīskapa rezidence. 12. gadsimtā šeit bērnību pavadīja Norvēģijas karalis Sverre Sigurdsons (1151—1202). Ciema vēsturiskās sētas — Kirkjubeargardura sastāvā ir dzīvojamā ēka, kas tiek uzskatīta par pasaulē senāko koka ēku, kas vēl tiek apdzīvota. Pēc luterisma ieviešanas Kirkjubeargardura tika piešķirta Patursonu dzimtai, kuras pārstāvji kā politiķi, mākslinieki un sabiedriskie darbinieki ietekmējuši Fēru Salu attīstību. Celtne arī mūsdienās ir Patursonu ģimenes lietošanā.\n", "id": "lvs_Latn_106869"}
{"text": "Valsts akciju sabiedrība\n\nValsts akciju sabiedrība (VAS) Latvijā ir komercsabiedrība, kura sniedz pakalpojumus sabiedrībai un ar komercdarbību nodarbojas patstāvīgi. Sabiedrības dibināšanas procesā civiltiesiskās darbības valsts izpildījusi juridiskās personās vārdā.\n\nValsts akciju sabiedrības ir valsts kapitālsabiedrības, kuras parasti atrodas kādas ministrijas padotībā, un kurās valsts ir kapitāla daļu turētāja. VAS atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam.\n\nValsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, kuru par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets, vai institūcija, kura saskaņā ar \"Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības\" likumu vai \"Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju\" likumu, atsavina vai privatizē valsts kapitāla daļas.\n", "id": "lvs_Latn_106870"}
{"text": "Džanana Manolova\n\nDžanana Manolova (; dzimusi ) ir bulgāru brīvā stila cīkstone, Pasaules un Eiropas čempionātu medaļniece.\n", "id": "lvs_Latn_106871"}
{"text": "Igaunijas folkloras arhīvs\n\nIgaunijas folkloras arhīvs tika nodibināts 1927. gadā kā nodaļa Igaunijas Nacionālajā muzejā. Šobrīd tas ir daļa no Igaunijas Literārā muzeja.\n", "id": "lvs_Latn_106872"}
{"text": "Dendroloģija\n\nDendroloģija (no (déndron) — 'koks' un λόγος (lógos) — 'mācība') — botānikas nozare, kas pētī kokaugu morfoloģiju, anatomiju, sistemātiku, fizioloģiju, ekoloģiju, ģenētiku, izplatību, saimniecisko nozīmi, introdukciju un aklimatizāciju. Dendroloģijai ir liela nozīme mežsaimniecībā, augļkopībā, daiļdārzniecībā, ainavu arhitektūrā. Zinātniekus, kas strādā šajā nozarē, sauc par dendrologiem.\n\nPlašākā nozīmē dendroloģija aptver visus kokaugus — augus ar pilnīgi vai daļēji pārkoksnējušos stumbru. Praksē kokaugi tiek grupēti atkarībā no stumbru veida, zarošanās veida un dzinumu pārkoksnēšanās pakāpes: koki, krūmi, pundurkrūmi jeb sīkkrūmi, puskrūmi, koksnainās liānas. Āra apstākļos zinātniskiem nolūkiem mērķtiecīgi izveidotas kokaugu kolekcijas sauc par dendrārijiem vai arborētumiem (no — 'koks').\n\nMūsdienās kokaugu sistemātikas, augu ģeogrāfijas pētījumus Latvijā veic Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļā, Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūtā. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā \"Silava\" un \"Latvijas Valsts meži\" zinātniskajās laboratorijās tiek pētīta kokaugu ģenētika, klimata izmaiņu ietekme uz mežu ekosistēmām un atsevišķu koku sugām, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu absorbcijas spēja dažāda vecuma un struktūras mežaudzēs, veikta selekcija.\n\n2009. gadā ar Maža attīstības fonda atbalstu izdots \"Latvijas kokaugu atlants\", kurā apkopota informācija, kas uzkrāta vairākās Latvijas pētniecības institucijās. Atlantā publicētas izplatības kartes 1481 kokaugu sugai. Autoru kolektīvs Māris Laiviņš, Maija Bice, Ilmārs Krampis, Dzintra Knape, Dagnija Šmite un Viesturs Šulcs 2010. gadā par to saņēma Latvijas Zinātņu Akadēmijas atzinību.\n\nLatvijā darbojas divi botāniskie dārzi — LU Botāniskais dārzs, Nacionālais botāniskais dārzs un Kalsnavas arborētums. 89 dendroloģiskajiem stādījumiem ir noteikts īpaši aizsargājamo teritoriju statuss.\n\nDendroloģijas pamatus var apgūt Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu fakultātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē.\n", "id": "lvs_Latn_106873"}
{"text": "Rejs Liota\n\nReimonds Allens Liota (; dzimis , miris ) bija amerikāņu aktieris un kinoproducents. Viņš vislabāk bija pazīstams ar Henrija Hila lomu Mārtina Skorsēzes filmā \"Labie puiši\" (1990). Piedalījies arī filmā Something Wild (1986), par kuru viņu nominēja Zelta globusa balvai. Piedalījies arī tādās filmās kā \"Brīnumu lauks\" (Field of Dreams, 1989), Unlawful Entry (1992), \"Policisti\" (Cop Land, 1997), \"Hanibāls\" (Hannibal, 2001), \"Kokaīns\" (Blow, 2001), \"Džons Kū\" (John Q., 2002), \"Identitāte\" (2003), \"Novērot un ziņot\" (Observe and Report, 2009), \"Čārlijs Sentklauds\" (2010), \"Kazino aplaupīšana\" (Killing Them Softly, 2012), The Iceman (2012), \"Ņujorkas ēnā\" (2012), Marriage Story (2019), No Sudden Move (2021) un \"Kokaīna lācis\" (2023).\n\n2005. gadā par lomu NBC seriālā \"Ātrā palīdzība\" (ER), Liota saņēma Emmy balvu.\n", "id": "lvs_Latn_106874"}
{"text": "Madss Mikelsens\n\nMadss Ditmans Mikelsens (, ; dzimis ) ir dāņu aktieris.\n\nJaunībā Mikelsens nodarbojies ar vingrošanu un dejošanu. Savas aktiera karjeras sākumā piedalījies vairākās dāņu filmās. Mikelsens sev pievērsa pasaules uzmanību ar lomu divdesmit pirmajā Džeimsa Bonda filmā \"Kazino Royale\" (2006). Piedalījies arī tādās filmās kā \"Karaliskā dēka\" (2012), \"Medības\" (2012), \"Doktors Streindžs\" (2016), \"Rogue One: Zvaigžņu karu stāsts\" (2016), \"Pazuduši ledājos\" (2018), \"Vēl pa mēriņam\" (2020), \"Taisnās tiesas jātnieki\" (2020), \"Indiana Džonss un Likteņa rats\" (2023), \"Apsolītā zeme\" (Bastarden, 2023).\n\nPar dalību dāņu filmā \"Medības\" saņēmis Kannu kinofestivāla balvu kā labākais aktieris. Divas reizes saņēmis Eiropas Kino balvu kā labākais aktieris — par lomām filmās \"Vēl pa mēriņam\" un \"Apsolītā zeme\".\n\nPiedalījies arī seriālā \"Hanibāls\" (2013—2015), par ko 2013. gadā saņēmis Saturna balvu kā labākais televīzijas aktieris.\n\nMadsa Mikelsena brālis Lāšs arī ir pazīstams dāņu aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_106875"}
{"text": "Olīvija Kolmane\n\nSāra Karolīna Sinklēra (, dzimusi ), plašāk pazīstama kā Olīvija Kolmane (Olivia Colman), ir angļu aktrise.\n\nSavu karjeru Kolmane sāka britu seriālā Peep Show (2003—2015). Bijušas arī vairākas citas lomas seriālos, kā Green Wing (2004—2006), That Mitchell and Webb Look (2006—2008), Beautiful People (2008—2009), Rev. (2010—2014), Flowers (2016—2018) un \"Asprātīgā sieviete\" (Fleabag, 2016—2019). 2013. gadā saņēmusi divas BAFTA televīzijas balvas par lomām seriālos Twenty Twelve (2011—2012) un Accused (2012).\n\nKolmane sev kritiķu uzmanību pievērsa par sniegumu seriālā Broadchurch (2013—2017), par ko viņa 2014. gadā ieguva BAFTA televīzijas balvu kā labākā aktrise. 2016. gadā piedalījusies seriālā \"Nakts menedžeris\" (The Night Manager, 2016), par ko viņa ieguva Zelta globusa balvu. 2019. un 2020. gadā viņa attēloja Karalieni Elizabeti II Netflix seriālā \"Kronis\", par ko viņa ieguva Emmy balvu un Zelta globusa balvu kā labākā aktrise drāmas televīzijas seriālā. Seriālā Heartstopper (2022—) tēlo Nika Nelsona mammu, Sāru.\n\nPiedalījusies arī vairākās filmās, kā \"Krutie kruķi\" (2007), \"Tiranozaurs\" (Tyrannosaur, 2011), \"Dzelzs lēdija\" (2011), \"Karaļa vizīte\" (Hyde Park on Hudson, 2012), \"Omārs\" (2015), \"Slepkavība Austrumu ekspresī\" (2017) un \"Favorīte\" (2018). Ierunājusi tēlu animācijas filmā \"Nelabojamais Rons\" (2021). Par Annas Stjuartes atveidojumu filmā \"Favorīte\" 2019. gadā saņēmusi BAFTA kino balvu un ASV Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā. Vēl divreiz nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai — par lomām filmās \"Tēvs\" (2020) un The Lost Daughter (2021).\n", "id": "lvs_Latn_106876"}
{"text": "Lalita Muižniece\n\nLalita Muižniece (dzimusi Lalita Lāce 1935. gada 11. augustā Rīgā) ir latviešu rakstniece un valodniece.\n", "id": "lvs_Latn_106877"}
{"text": "Gunārs Bībers\n\nGunārs Bībers (dzimis Alsviķu pagastā) ir latviešu literatūrzinātnieks, teātra kritiķis un pedagogs.\n\nG. Bībers beidzis Strautiņu septiņgadīgo skolu (1947), Alūksnes vidusskolu (1951), Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1956). No 1956. līdz 1961. gadam Jūrmalas 4. vidusskolas skolotājs. No 1968. līdz 1985. gadam docētājs Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē, no 1985. līdz 1991. gadam LVU Pedagoģijas fakultātē, no 1991. līdz 2011. gadam Latvijas Kultūras akadēmijā.\n\nPublikācijas kopš 1959. gada. Trīs monogrāfiju autors. Publicējis rakstus par drāmas teorijas jautājumiem, recenzijas par Gunāra Priedes, Paula Putniņa, Harija Gulbja, Jāņa Jurkāna, Leldes Stumbres lugām, pārskatus par latviešu dramaturģiju. Sastādījis vairāku rakstnieku darbu izlases un kopkrājumus.\n\nApbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995). Jēkaba Dubura balva (2021). Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu (2020).\n", "id": "lvs_Latn_106878"}
{"text": "Ferdinands Vrangelis\n\nFerdinands Frīdrihs Georgs Ludvigs fon Vrangelis (, ; dzimis , miris ) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas flotes virsnieks, polārpētnieks, ģeogrāfs un valstsvīrs, admirālis, viens no Krievijas Ģeogrāfijas biedrības dibinātājiem, Jūras lietu ministrijas vadītājs, Krievijas Amerikas 6. gubernators.\n", "id": "lvs_Latn_106879"}
{"text": "Skansins\n\nSkansins () ir vēsturisks cietoksnis pie Fēru salu galvaspilsētas Touršahavnas ostas.\n\nCietoksni 1580. gadā izbūvēja korsārs Magnuss Heinasons (1548 – 1589). Tas tika ievērojami paplašināts 1780. gadā un arī vēlākos laikos. Otrā pasaules kara laikā cietoksnī atradās britu garnizons. Cietokšņa teritorijā uzcelta bāka. Saglabāti gan senie dāņu, gan britu lielgabali. No cietokšņa paveras lielisks skats uz Touršhavnu un Nelsojas salu.\n", "id": "lvs_Latn_106880"}
{"text": "Fēru Salu Mākslas muzejs\n\nFēru Salu Mākslas muzejs () ir 1989. gadā dibināts mākslas muzejs Fēru salu galvaspilsētā Touršhavnā. Muzejs atrodas Touršhavnas parka ziemeļos. Muzejs sastāv no divām daļām - vēsturiskās kolekcijas un mākslas galerijas. Eksponātu vidū ir Fēru Salu mākslinieku darbi.\n", "id": "lvs_Latn_106881"}
{"text": "Fēru Salu Ziemeļu māja\n\nFēru Salu Ziemeļu māja () ir 1983. gadā uzcelts kultūras centrs Fēru Salu galvaspilsētā Touršhavnā. Kultūras centrs uzcelts ar Ziemeļu Ministru padomes atbalstu.\n", "id": "lvs_Latn_106882"}
{"text": "TRISAT\n\nTRISAT ir Slovēnijas viens no diviem pirmajiem pavadoņiem; otrs ir NEMO-HD. Abi orbītā tika palaisti . Zemes tālizpētes Nanopavadoņa projektu vada Mariboras Universitāte.\n\nKosmiskais aparāts tika veidots Cubesat 3U formā uz Slovēnijas uzņēmuma SkyLabs platformas NANOsky I bāzes. Galvenais instruments bija miniaturizēta īsviļņu infrasarkanā hiperspektrālā kamera, ko izgatavoja SkyLabs. Starta konfigurācijā pavadoņa izmēri bija 11 × 12 × 34 cm, masa — 3,79 kg. Tam bija izvēršamas saules baterijas.\n", "id": "lvs_Latn_106883"}
{"text": "Fēru Salu Nacionālais muzejs\n\nFēru Salu Nacionālais muzejs () ir 1898. gadā dibināts nacionālais muzejs Fēru salu galvaspilsētas Touršhavnas ziemeļu pievārtē, Hoivikā. Muzejs veltīts Fēru Salu dabas un kultūras vēstures atspoguļošanai. Kopš 1996. gada muzejs atrodas jaunā ēkā. Netālu no muzejam galvenās ēkas eksponēta arī Fēru Salas saimniecība, kas celta 1812. gadā, bet iekštelpas iekārtotas 20. gadsimta sākuma stilā.\n", "id": "lvs_Latn_106884"}
{"text": "Armēņu fidaji\n\nArmēņu fidaji (rietumu Fedayi; austrumu Fidayi), arī armēņu bandas un armēņu milicija, bija armēņu civiliedzīvotāji, kuri izveidoja pašaizsardzības vienības un neregulāras bruņotas bandas, reaģējot uz armēņu masveida slepkavībām un noziedznieku, kurdu bandu un Osmaņu impērijas bruņoto spēku veiktajām armēņu ciematu sagrābšanām un izlaupīšanām sultāna Abdulhamida II valdīšanas laikā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, īpaši 1894.-1896. gados. Viņu galamērķis bija izcīnīt armēņu autonomiju (armēnakani) vai neatkarību (dašnaki un hunčaki) atkarībā no viņu ideoloģijas un armēņu tābrīža apspiešanas pakāpes.\n\nDaži no galvenajiem fidaju kaujiniekiem, saskaņā ar Armēnijas Revolucionārās Federācijas (ARF) vadītāju vienošanos piedalījās arī Persijas konstitucionālajā revolūcijā, kas notika tajā pašā laikā.\n\nArmēņu termins \"fidaji\" ir atvasināts no fidā'īyūn, burtiski nozīmējoša \"upurētāji\". Ar šo vai līdzīgu nosaukumu (\"fedaji\", \"fedaīni\" utt.) pazīstami dažādu zemju un laikmetu paramilitāru grupu dalībnieki.\n", "id": "lvs_Latn_106885"}
{"text": "Fēru Salu Nacionālā bibliotēka\n\nFēru Salu Nacionālā bibliotēka () ir nacionālā bibliotēka Fēru Salu galvaspilsētā Touršhavnā. Tā ir lielākā bibliotēka Fēru Salās un pasaulē lielākā fēru valodas literatūras krātuve.\n\nBibliotēku 1828. gadā nodibināja Fēru Salu gubernators Kristians Ludvigs Tillišs ar Dānijas karaļa ikgada subsīdiju. 1830. gadā bibliotēka ieguva atsevišķas telpas. Strauja bibliotēkas attīstība sākās pēc Pirmā pasaules kara, kad par bibliotēkas vadītāju kļuva profesionāls bibliotekārs Madss Jakobsens. Fēru valodas konflikta laikā (1908—1938) bibliotēkā pulcējās nacionāli noskaņoti literāti un politiķi. 1931. gadā bibliotēka pārcēlās uz jaunu ēku. Kad 1948. gadā nodibinājās Fēru Salu autonomija, bibliotēkas finansējums tika palielināts. 1952. gadā Fēru Salu Nacionālā bibliotēka kļuva par obligātā eksemplāra bibliotēku, bet 1980. gadā tā pārcēlās uz speciāli bibliotēkai projektētu ēku.\n", "id": "lvs_Latn_106886"}
{"text": "Ķemeru iela (Rīga)\n\nĶemeru iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Šampēterī. Ķemeru iela sākas krustojumā ar Volguntes ielu un beidzas ar strupceļu pie Kalnciema tilta satiksmes pārvada (gājējiem iespējams savienojums ar Baseina ielu). Kopējais ielas garums ir 230 metri, tā ir klāta ar bruģa segumu. Ielā ir savrupmāju apbūve.\n\nIela ir nosaukta Ķemeru — agrāk pilsētas, mūsdienās Jūrmalas pilsētas daļas — vārdā.\n\nĶemeru iela ir savienota ar Volguntes ielu (T veida krustojums).\n", "id": "lvs_Latn_106887"}
{"text": "Ziemeļu salu tunelis\n\nZiemeļu salu tunelis () ir 2006. gadā atklāts 6,2 kilometrus garš divu joslu zemūdens autotranporta tunelis Fēru Salās.\n\nTas izmaksāja vairāk nekā 53 miljonus eiro un savieno Eisturojas un Borojas salas. Šķērsojot Leirvikfjorda šaurumu, tas sasniedz 150 metru zem jūras līmeņa atzīmi. Tuneli 2019. gadā izmantoja 3585 automašīnas dienā.\n", "id": "lvs_Latn_106888"}
{"text": "Eisturojas tunelis\n\nEisturojas tunelis () ir 2020. gadā atklāts 11,238 kilometrus garš divu joslu zemūdens autotransporta tunelis Fēru Salās.\n\nTas savieno Streimojas un Eisturojas salas. Šķērsojot Tangafjorda šaurumu un Skolfjordu, tas sasniedz 189 metru zem jūras līmeņa atzīmi. Zem Skolfjorda 72,6 metrus zem jūras līmeņa tunelis sadalās vairākos virzienos, un tas ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums. Tuneļa izmaksas — apmēram 175 miljoni eiro.\n", "id": "lvs_Latn_106889"}
{"text": "Voaras tunelis\n\nVoaras tunelis () ir 2002. gadā atklāts 4,940 kilometrus garš divu joslu zemūdens autotransporta tunelis Fēru Salās.\n\nTas savieno Voaras salu, kur atrodas Voaras lidosta, un Streimojas salu, kur atrodas galvaspilsēta Touršhavna. Šķērsojot Vestmannasunda šaurumu, tas sasniedz 105 metru zem jūras līmeņa atzīmi. Ieguldītās investīcijas 32,2 miljonu eiro apmērā atmaksājās 2016. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_106890"}
{"text": "Suecas kanāla sastrēgums\n\n\"Dzeltenās flotes\" iestrēgšana Suecas kanālā 1967.—1975. gadā Sastrēgums 1990. gadā kuģa Robert Lee avārijas dēļ Sastrēgums 2004. gadā kuģa Tropic Brilliance avārijas dēļ Sastrēgums 2021. gadā kuģa Ever Given avārijas dēļ\n", "id": "lvs_Latn_106891"}
{"text": "Dzeltenā flote\n\nDzeltenā flote bija 15 kuģi, kas izrādījās iestrēguši Suecas kanālā 1967. gada jūnijā līdz ar Sešu dienu kara sākumu starp Izraēlu un tās musulmaņu kaimiņvalstīm, ieskaitot kanālu pārvaldošo Ēģipti. Izraēlas karaspēks ātri sasniedza kanālu un, lai nepieļautu pretinieka kustību pa to, ēģiptiešu flote mīnēja to un nogremdēja savus kuģus tā galos. Karš ātri beidzās, taču kanāls palika bloķēts un pildīja demarkācijas līnijas funkciju. Tikai 1975. gadā, pēc ASV flotes veiktās atmīnēšanas, kustība pa kanālu tika atjaunota un \"Dzeltenā flote\" atstāja savas enkurvietas, bet tikai divi no kuģiem — abi rietumvācu — izrādījās vēl spējīgi nokļūt mājās bez remonta saviem spēkiem.\n", "id": "lvs_Latn_106892"}
{"text": "Vrangeļa sala (rezervāts)\n\nValsts rezervāts «Vrangeļa sala» () ir stingra aizsardzības režīma Krievijas valsts dabas rezervāts. Izvietojies Ziemeļu Ledus okeānā un aizņem Vrangeļa salu un Heralda salu un apkārtējo jūras akvatoriju. Administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidus Iviltinas rajonā. Rezervāta administrācija atrodas Pevekā, pakļauta Krievijas Federācijas Dabas resursu un ekoloģijas ministrijai.\n", "id": "lvs_Latn_106893"}
{"text": "Artašata\n\nArtašata () ir pilsēta Armēnijā, Ararata marzē administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Araksas upes krastos, aptuveni 30 km uz dienvidaustrumiem no Armēnijas galvaspilsētas Erevānas. 2015. gadā pilsētā dzīvoja 21,3 tūkstoši iedzīvotāju.\n\nAptuveni 5 km uz dienvidaustrumiem atrodas senā Artaksatas pilsēta, kas savulaik bija Armēnijas Karalistes galvaspilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_106894"}
{"text": "Sona Ahmadli\n\nSona Ahmadli (; dzimusi Baku) ir bijusī azerbaidžāņu brīvā stila cīkstone, Eiropas čempione, Pasaules un Eiropas čempionātu medaļniece.\n", "id": "lvs_Latn_106895"}
{"text": "Volga Hiļko\n\nVolga Hiļko (; dzimusi ) ir bijusī baltkrievu brīvā stila cīkstone, 2004. un 2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībniece, Pasaules un Eiropas čempionātu medaļniece.\n", "id": "lvs_Latn_106896"}
{"text": "Liberlenda\n\nLiberlendas Brīvā Republika ir mikronācija, kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm Donavas labajā krastā pie Serbijas un Horvātijas robežas. čehu labēji liberālais politiķis un aktīvists Vīts Jedlička pasludināja Liberlendas izveidi. Liberlendas platība ir aptuveni 7 km². Liberlendas teritorija ir izveidota teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi.\n", "id": "lvs_Latn_106897"}
{"text": "Kālmāns Kaločai\n\nKālmāns Kaločai, arī Kālmāns Kaločajs (, , , dzimis , miris ) bija ungāru esperantistu dzejnieks, tulkotājs un redaktors, kurš ievērojami ietekmēja esperanto kultūru gan tās literatūrā, gan pašā valodā, izmantojot oriģināldzeju un literāro darbu tulkojumus no dzimtās ungāru valodas un citām Eiropas valodām. Daļa viņa darbu tika publicēta ar dažādiem pseidonīmiem, tai skaitā Kolomano Kaloĉajo (vārda esperantizētā forma), C.E.R. Bumi, Kopars, Alekss Kajs, K. Stelovs, Malice Piks un Peters Peneters. Esperantistu sabiedrībā pazīstams arī tikai pēc vārda Kolomano.\n", "id": "lvs_Latn_106898"}
{"text": "Svangaskars\n\nSvangaskars () ir daudzfunkcionāls stadions Fēru Salu Eisturojas salā, kuru parasti izmanto futbola spēlēm. Komplekss sastāv no diviem futbola laukumiem un sporta halles. Līdz 1999. gadam, kad tika uzbūvēts Touršvotla stadions, šajā stadionā bāzējās Fēru Salu futbola izlase. 6000 skatītāju lielais stadions atklāts 1980. gadā un šeit bāzējās Fēru Salu futbolkomanda B68 Toftir.\n", "id": "lvs_Latn_106899"}
{"text": "Atlantic Airways\n\nAtlantic Airways ir 1987. gadā dibināta Fēru Salu nacionālā lidsabiedrība. Tās galvenā mītne atrodas Voaras lidostā, kas ir arī lidsabiedrības bāzes lidosta.\n", "id": "lvs_Latn_106900"}
{"text": "Kringvarp Føroya\n\nKringvarp Føroya ir Fēru Salu sabiedriskais medijs. Tā galvenā mītne atrodas Fēru salu galvaspilsētā Touršhavnā, blakus Fēru Salu Ziemeļu mājai.\n\nSabiedriskais medijs izveidots 2005. gadā, apvienojot 1957. gadā dibināto Fēru Salu radio (Útvarp Føroya) un 1984. gadā dibināto Fēru Salu televīziju (Sjónvarp Føroya). Pēc likuma 1/3 no TV un radio programmām jābūt fēriešu valodā. Kringvarp Føroya raida vienu TV kanālu.\n", "id": "lvs_Latn_106901"}
{"text": "Föroya Bjór\n\nFöroya Bjór ir alus darītava Fēru Salu Borojas salas Klaksvikas pilsētā. Bez alus Föroya Bjór ražo arī bezalkoholiskos dzērienus un minerālūdeni.\n\nTā ir vienīgā alus darītava Fēru Salās kopš 2007. gada, kad uzņēmējdarbību pārtrauca 1847. gadā dibinātā darītava Restorffs Bryggjarí. Alus darītava dibināta 1888. gadā, pēc tam, kad Simuns Hansens 1883. gadā devās uz Dāniju, kur apguva alus darīšanas amatu un atgriezās Fēru salās. Kopš 2009. gada Föroya Bjór eksportē alu uz Islandi.\n", "id": "lvs_Latn_106902"}
{"text": "Ermistu ezers\n\nErmistu ezers () ir ezers Igaunijas dienvidrietumos, Pērnavas apriņķī uz ziemeļiem no Testamā. Ezeram lēzeni krasti, sapropeļa nogulsnes. Bagāts ar zivīm un ūdensputniem. Notece uz Pērnavas līci.\n", "id": "lvs_Latn_106903"}
{"text": "Notamā\n\nNotamā () ir 0,059 km² liela neapdzīvota saliņa Igaunijas Monzunda arhipelāgā uz rietumiem no Sāremā salas Vilsandi nacionālā parka teritorijā. Saliņa ir tālākais Igaunijas rietumu punkts.\n", "id": "lvs_Latn_106904"}
{"text": "Vīrelaida\n\nVīrelaida () ir 0,87 km² liela neapdzīvota sala Igaunijas Monzunda arhipelāgā uz austrumiem no Muhu salas. Uz salas atrodas Vīrelaidas bāka. Salas augstākā vieta ir 4,5 metri virs jūras līmeņa.\n", "id": "lvs_Latn_106905"}
{"text": "Lovejoy\n\nLovejoy ir BBC komēdijdrāmas televīzijas seriāls. Raidījuma pirmā sērija iznāca un kopš tā laika ir iznākušas 6 sezonas ar 71 epizodēm.\n", "id": "lvs_Latn_106906"}
{"text": "Toross\n\nToross (no — 'ledus kaudze') ir ledus krāvumi jūrās, upēs un ezeros, kas veidojas vēja un viļņu darbības rezultātā saraujoties ledus segai. Tas ir sastopams atklātajā Ziemeļu Ledus okeānā, Austrumsibīrijas un Čukču jūrā, kā arī Boforta un Baltijas jūrā. Toross aizņem līdz 30-40 % no kopējās jūras ledus platības un aptuveni pusi no kopējā jūras ledus apjoma.\n", "id": "lvs_Latn_106907"}
{"text": "Kazaņa (stacija)\n\nKazaņa ir Gorkijas dzelzceļa Kazaņas reģiona stacija, kas atrodas Tatarstānas galvaspilsētā Kazaņā, Krievijā.\n", "id": "lvs_Latn_106908"}
{"text": "Vikipēdija albāņu valodā\n\nVikipēdija albāņu valodā () ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas versija albāņu valodā. Pirmais ieraksts Vikipēdijas albāņu valodas versijā izveidots .\n\n2014. gadā tika izveidota Vikimedijas albāņu valodas dalībnieku grupa (; , saīsinājumā — WoALUG), kuras mērķis ir atbalstīt Vikipēdiju albāņu valodā un citus ar albāņu valodu saistītos projektus, veicinot informācijas brīvību un Vikipēdijas kultūru. Šajā dalībnieku grupā ir iesaistījušies cilvēki no Albānijas, Kosovas, kā arī no Ziemeļmaķedonijā dzīvojošo albāņu kopienas.\n", "id": "lvs_Latn_106909"}
{"text": "Rodžers Dīkinss\n\nSers Rodžers Aleksandrs Dīkinss (; dzimis Torkī, Apvienotajā Karalistē) ir angļu kinooperators. Ieguvis divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas par labāko operatora darbu filmās \"Pa asmeni skrejošais 2049\" (2017) un \"1917\" (2019).\n\n2021. gadā R. Dīkinss tika iecelts bruņinieku kārtā un ieguva titulu \"sers\" (Sir).\n", "id": "lvs_Latn_106910"}
{"text": "Logaras ieleja\n\nLogaras ieleja () ir ieleja Kamnikas-Saviņas Alpos, Solčavas pašvaldībā, Slovēnijā. Tās ainavu parks ir 24,75 kvadrātkilometru platībā. Ielejas slovēņu nosaukums ir samērā jauns un cēlies no Logar Farm, kas savukārt radies no log (burtiski - \"purvaina pļava\"). 1987. gadā ielejai tika piešķirts aizsargājamo ainavu parka statuss.\n", "id": "lvs_Latn_106911"}
{"text": "Konija Nīlsena\n\nKonija Nīlsena (, dzimusi Frederikshavnā, Dānijā) ir dāņu aktrise. Filmējusies tādās filmās kā \"Gladiators\" (2000), \"Bīstamā fotogrāfija\" (2002), The Hunted (2003), \"Ledus raža\" (2005), \"Neviens\" (2021), kā arī pievienojusies DC Extended Universe, attēlojot Hipolitu filmās \"Brīnumsieviete\" (2017), \"Taisnības līga\" (2017) un \"Brīnumsieviete 1984\" (2020).\n\nNo 2004. līdz 2012. gadam Nīlsena bija kopā ar grupas Metallica bundzinieku Larsu Ulriku. Pārim ir kopīgs bērns.\n", "id": "lvs_Latn_106912"}
{"text": "Tartu Jāņa baznīca\n\nTartu Jāņa baznīca () ir 14. gadsimta luterāņu baznīca Igaunijā, Tartu vecpilsētā.\n\nCelta 14. gadsimtā vecākas baznīcas vietā un veltīta Jānim Kristītājam. Atjaunota gan pēc Ziemeļu kara, gan Otrā pasaules kara postījumiem.\n", "id": "lvs_Latn_106913"}
{"text": "Ķiršu iela (Rīga)\n\nĶiršu iela ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Dzirciema apkaimē. Ielas garums ir 290 metri un tā visā garumā ir klāta ar asfalta segumu. Tā sākas krustojumā ar Dārza ielu un beidzas krustojumā ar Eiženijas ielu. Ķiršu ielā ir tikai savrupmāju apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_106914"}
{"text": "Alatskivi pils\n\nAlatskivi pils (, ) ir 19. gadsimta neogotiska muižas pils, kas atrodas Igaunijas austrumos, Tartu apriņķī, netālu no Peipusa. Pils atvērta apskatei.\n\nRakstos muiža pirmoreiz minēta 1601. gadā, kad Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs to piešķīra savam sekretāram Johanam Adleram Salvijam. 1642. gadā muiža nonāca Daugavgrīvas cietokšņa komendanta Joahima Kronmana īpašumā. 1753. gadā tā nonāca Stakelbergu, bet 1870. gadā Nolkenu īpašumā. No 1876. līdz 1885. gadam muižas kungu māja tika pārbūvēta un ieguva pašreizējo izskatu, par paraugu ņemot Balmoralas pili Skotijā. 1919. gadā pils tika nacionalizēta. Pēc tam tajā dažādos laikos darbojās skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka. No 2005. līdz 2011. gadam pilī notika restaurācija, atjaunojot vēsturisko izskatu. Ap pili iekārtots parks ar dīķiem.\n", "id": "lvs_Latn_106915"}
{"text": "Lauriakuma\n\nLauriakuma () bija nozīmīga romiešu leģionāru apmetne un ciemats pie impērijas Donavas robežas. Atradās mūsdienu Austrijas pilsētas Ensas robežās, pie Ensas upes ietekas Donavā.\n\nLiela daļa atradumu mūsdienās ir izstādīta Lauriakumas muzejā.\n", "id": "lvs_Latn_106916"}
{"text": "Kalēti (stacija)\n\nKalēti ir dzelzceļa stacija līnijā Priekule—Kalēti starp pieturas punktu Apule un Lietuvas robežu. Tā atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā. Pie stacijas apdzīvotā vieta ir Ozoli.\n", "id": "lvs_Latn_106917"}
{"text": "Argosas Heraons\n\nArgosas Heraons () ir sengrieķu dievietes Hēras svētnīca Peloponēsā, Grieķijā, ap 8,5 km uz ziemeļaustrumiem no Argosas, ap 6 km uz dienvidiem no Mikēnām, un ap 8,5 km ziemeļrietumiem no Midejas. Tuvākā apdzīvotā Neoireo atrodas 2,3 km uz dienvidiem no Heraona. Pausānijs, kurš apmeklēja šo svētnīcu 2. gadsimtā, šo vietu sauca par Prosimnu (Προσύμνη). Svētnīca veltīta \"Argosas Hērai\", kuras nosaukums (Ἥρη Ἀργείη) sastopams vēl Homēra \"Iliādā\". Pati Hēra pasludina, ka ir Argosas aiztāve (Iliāda IV, 50–52): \"Visvairāk man tīkamas tik trīs slaveno ahajiešu pilsētas - kalnainā Sparta un un pilsēta Argosa un pilsēta Mikēnas.\"\n", "id": "lvs_Latn_106918"}
{"text": "Nazars (amulets)\n\nNazars, arī nazārs, ir acs formas amulets, kas, pēc lietotāju domām, aizsargā pret \"ļauno aci\". Šis vārds radies no (; ), kurā tas apzīmē redzi, novērošanu, uzmanību un citus saistītus jēdzienus, un iegājies Eiropā caur tjurku valodām (; ). Daudzas citas valodas — hindi, urdu, puštu, bengāļu, kurdu, persiešu, pandžabu un citas ir aizguvušas šo vārdu. Turcijā tas ir vispopulārākais no amuletiem un pazīstams ar nosaukumu \"pērlīte pret ļaunu aci\", nazar boncuğu (pēdējais vārds ir atvasinājums no boncuk, \"lodīte\"), Grieķijā zināms kā mati (ļaunā acs). Spānijā un Portugālē viņu bieži sauc par \"turku aci\", jo tur šis amulets saistās vispirms ar Turciju. Tomēr Turcijas teritorijā tas bijis pazīstams vēl pirms tjurku ierašanās.\n", "id": "lvs_Latn_106919"}
{"text": "TTÜ100\n\nTTÜ100 jeb Hämarik ir Igaunijas tehnoloģiju demonstrācijas un Zemes tālizpētes nanopavadonis. Tas orbītā tika palaists . Pavadonis ir daļēji darbspējīgs. Projektu vada Tallinas Tehniskā universitāte (Tallinna Tehnikaülikool, TTÜ).\n\n2014. gadā Tallinas Tehniskās universitātē tika sākta Mektory nanosatellite programma, lai izgatavotu divus pavadoņus: TTÜ100 jeb Hämarik (\"krēsla\") un TTÜ101 jeb Koit (\"ausma\"). Galvenais pavadoņu uzdevums bija demonstrēt Zemes novērošanas tehnoloģijas. Projektā piedalījās universitātes darbinieki un studenti. Kosmosā pirmais tika palaists TTÜ101 2019. gada 5. jūlijā.\n\nKosmiskais aparāts tika veidots Cubesat 1U formā. Galvenais instruments bija attēlveidošanas kamera ar RGB sensoru redzamās gaismas attēlu iegūšanai un NIR sensoru tuvi infrasarkanā diapazona attēlu iegūšanai. Pavadonim bija paredzēti arī zinātniski eksperimenti: skaitļošanas defektu tolerances un optisko sakaru eksperiments.\n", "id": "lvs_Latn_106920"}
{"text": "Latvijas futbola izlase 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijā\n\nLatvijas futbola izlase laika posmā no 2021. gada marta līdz novembrim piedalījās 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā. Latvijas pretinieki kvalifikācijā bija Nīderlande, Turcija, Norvēģija, Melnkalne un Gibraltārs.\n", "id": "lvs_Latn_106921"}
{"text": "Krustā sišana\n\nKrustā sišana ir vēsturisks soda vai nāvessoda veids, kurā upuris tiek piesiets vai pienaglots pie lielas koka sijas un atstāts karāties, iespējams, vairākas dienas, līdz galīgai nāvei no nespēka un nosmakšanas. Romieši to izmantoja kā sodu. Krustā sišana dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā.\n\nJēzus no Nācaretes krustā sišana ir kristietības centrālais punkts, un krusts (dažkārt attēlojot pie tā pienagloto Jēzu) ir galvenais reliģiskais simbols daudzām kristiešu baznīcām.\n", "id": "lvs_Latn_106922"}
{"text": "2021. gada F1 sezona\n\n2021. gada F1 sezona, oficiāli pazīstama kā 2021. gada FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts (), bija Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) sankcionētās Pirmās formulas 72. čempionāta sezona.\n\nPar 2021. gada pasaules čempionu kļuva Makss Verstapens, kuram tas bija pirmais tituls karjerā. Viņš kļuva par pirmo Nīderlandes pilotu, kurš kļuvis par F1 pasaules čempionu. Iepriekšējās sezonas titula ieguvējs Luiss Hamiltons finišēja 2. vietā. Astoto sezonu pēc kārtas Konstruktoru kausa ieguvēju kļuva Mercedes komanda. Pirmo reizi kopā 2008. gada sezonas pilots, kurš uzvarēja čempionātu, nebija no Konstruktoru kausu ieguvušās komandas.\n\nPirms sezonas pēdējā posma, , Verstapenam un Hamiltonam bija vienāds punktu skaits. Tajā Verstapens pēdējā aplī apsteidza Hamiltonu, tādējādi nodrošinot uzvaru kopvērtējumā. Mercedes komanda sākotnēji protestēja sacīkstes rezultātus, tomēr pēc viņu protesta noraidīšanas, komanda izlēma rezultātus neapelēt.\n", "id": "lvs_Latn_106923"}
{"text": "TTÜ101\n\nTTÜ101 jeb Koit ir Igaunijas tehnoloģiju demonstrācijas un Zemes tālizpētes nanopavadonis. Tas orbītā tika palaists . Pavadonis ir daļēji darbspējīgs. Projektu vada Tallinas Tehniskā universitāte (Tallinna Tehnikaülikool, TTÜ).\n\n2014. gadā Tallinas Tehniskās universitātē tika sākta Mektory nanosatellite programma, lai izgatavotu divus pavadoņus: TTÜ100 jeb Hämarik (\"krēsla\") un TTÜ101 jeb Koit (\"ausma\"). Galvenais pavadoņu uzdevums bija demonstrēt Zemes novērošanas tehnoloģijas. Projektā piedalījās universitātes darbinieki un studenti. Kosmosā pirmais nokļuva TTÜ101; otrs tika palaists TTÜ100 2020. gada septembrī.\n\nKosmiskais aparāts tika veidots Cubesat 1U formā. Galvenais instruments bija attēlveidošanas kamera ar RGB sensoru redzamās gaismas attēlu iegūšanai un NIR sensoru tuvi infrasarkanā diapazona attēlu iegūšanai. Pavadonim bija paredzēti arī zinātniski eksperimenti: skaitļošanas defektu tolerances un optisko sakaru eksperiments.\n", "id": "lvs_Latn_106924"}
{"text": "Lucky-7\n\nLucky-7 ir Čehijas tehnoloģiju demonstrācijas nanopavadonis. Tas orbītā tika palaists . Pavadonis ir daļēji darbspējīgs. Projektu vada uzņēmums SkyFox Labs.\n\nPavadonis tika izveidots, lai pārbaudītu kosmosa vides ietekmi uz komerciāli pieejamās elektronikas uzticamību, pamatojoties uz vismodernākajiem pusvadītājiem. Tajā ir arī radiācijas sensori ar iespēju fiksēt gamma uzliesmojumus un kamera, lai novērotu ziemeļblāzmu.\n", "id": "lvs_Latn_106925"}
{"text": "Johans Lihtenšteins\n\nJohans Nikolauss Lihtenšteins (Johann Nikolaus Heinrich Lichtenstein, 1787–1848) bija Jelgavas pilsētas ārsts.\n", "id": "lvs_Latn_106926"}
{"text": "Magdala\n\nMagdala (‎, , arī Migdala) bija sena Galilejas pilsēta mūsdienu Izraēlas teritorijā, Bībelē minēta kā Marijas Magdalēnas dzimtā pilsēta.\n\nVārds Magdala aramiešu valodā nozīmē 'skaists', 'varens' vai 'tornis', ivritā migdal — 'tornis'. Talmūdā šī pilsēta tiek saukta \"Magdal Nunaja\", kas nozīmē \"zivju tornis\", bet Marka evaņģēlijā — \"Dalmanuta\". Ar vārdu Magdala Jaunajā Derībā pilsēta tiek minēta Mateja evaņģēlijā: \"Un Viņš tos ļaudis atlaidis, kāpa laivā un nāca uz Madaļas robežām.\" (jaunajā tulkojumā \"Magadanas robežās\").\n\nPilsēta atradās Kinnereta ezera (zināma arī kā Galilejas jūra un Tiberija ezers) krastā, auglīgā Kinnereta līdzenuma dienvidu galā, bijušās Naftaļa cilts apgabalā, netālu no Kapernaumas.\n\nMūsdienās blakus vēsturiskajai Magdalai atrodas arābu ciems Almadždala un ebreju apmetne Migdala.\n", "id": "lvs_Latn_106927"}
{"text": "Šerods Brauns\n\nŠerods Kempbels Brauns (Sherrod Campbell Brown, dzimis ) ir Amerikas Savienoto Valstu politiķis, pārstāv ASV Demokrātisko partiju. Kopš 2007. gada ir ASV senators, pārstāvot Ohaio štatu. Pirms kļūšanas par ASV senatoru Brauns bija ASV pārstāvju palātas deputāts, no 1993. līdz 2007. gadam pārstāvot Ohaio 13. kongresa apgabalu. Vēl pirms tam no 1983. līdz 1991. gadam bija Ohaio štata sekretārs.\n\nBrauns piedzima Mensfīldā, Ohaio štatā, Emīlijas un Čārlza Braunu ģimenē. 1974. gadā Brauns ieguva bakalaura grādu Jeila Universitātē. Koledžas laikā Brauns 1972. gada ASV prezidenta vēlēšanās atbalstīja un aģitēja par Džordžu Makgovernu. Pēc Jeila Universitātes absolvēšanas Brauns studēja Ohaio štata Universitātē.\n\n1982. gadā Brauns tika ievēlēts par Ohaio štata sekretāru. Kā štata sekretārs Brauns koncentrējās uz vēlētāju reģistrācijas piejamību štatā. 1992. gadā Brauns tika ievēlēts par ASV Pārstāvju palātas pārstāvi no Ohaio 13. kongresa apgabala. 2006. gadā viņš tika ievēlēts ASV Senātā.\n\nPēc tam, kad Brauns tika pārvēlēts uz savu trešo pilnvaru termiņu Senātā, 2018. gadā, viņš tika uzskatīts par potenciālo Demokrātu partijas kandidātu uz 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanām, taču viņš paziņoja, ka tomēr nekandidēs uz prezidenta amatu.\n\nŠerods Brauns ir viens no sešiem ASV senatoriem, kurš sevi reliģiski pozicionē kā luterāni.\n", "id": "lvs_Latn_106928"}
{"text": "Tartu rātsnams\n\nTartu rātsnams () ir 18. gadsimta baroka stila rātsnams Igaunijas dienvidaustrumos, Tartu pilsētā. Atrodas vecpilsētas centrā, Rātsnama laukuma rietumos ar fasādi uz Emajegi upi.\n\nEsošā celtne ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā. Tartu rātsnams tika celts pēc 1775. gada Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru. Tās autors ir Rostokā dzimušais arhitekts Johans Heinrihs Bartolomejs Valters (1734 – 1802). Ēkā bija paredzēta arī telpas arī svaru iestādei un cietumam. Tartu rātsnams stilistiski atgādina Narvas rātsnamu. Tās stilā ir klasicisma, baroka un rokoko iezīmes.\n", "id": "lvs_Latn_106929"}
{"text": "Igaunijas Aviācijas akadēmija\n\nIgaunijas Aviācijas akadēmija () ir 1993. gadā dibināta valsts augstākā mācību iestāde, kas sagatavo aviācijas speciālistus.\n\nAkadēmija atrodas Igaunijas otrās lielākās pilsētas Tartu dienvidu pievārtē pie Tartu lidostas. Līdz 2008. gadam mācību iestādes nosaukums bija Tartu Aviācijas koledža (Tartu Lennukolledž). Kopš 2011. gada akadēmija atrodas jaunā ēkā.\n", "id": "lvs_Latn_106930"}
{"text": "Tartu Universitātes Vecā observatorija\n\nTartu Universitātes Vecā observatorija () ir 1810. gadā atklāta observatorija, kas atrodas Tartu pilsētas centrā, Domkalnā. Mūsdienās observatorijā iekārtots muzejs, 1964. gadā astronomiskie pētījumi tika pārcelti uz Tartu observatorijas jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no Tartu.\n\nObservatorijas ēkas arhitekts ir Tartu Universitātes galvenās ēkas autors Johans Vilhelms Krauze. 1820. gadā par observatorijas direktoru kļuva Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve. Strūve ir Strūves ģeodēziskā loka autors un Tartu Universitātes Vecā observatorija ir šīs triangulācijas uzmērīšanas ķēdes pirmais punkts. 2005. gadā Strūves ģeodēziskais loks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n\n1824. gadā observatorijā uzstādīja Fraunhofera refraktoru, kas tolaik bija lielākais pasaulē. 1840. gadā Strūve pārcēlās uz jaundibināto Pulkovas observatoriju, bet par observatorijas direktoru kļuva Mēness atlanta autors Johans Heinrihs fon Medlers (1794—1874). No 1866. līdz 1872. gadam observatorijas direktors bija dāņu matemātiķis un astronoms Tomass Klauzens (1801—1885), bet no 1872. līdz 1891. gadam — Ludvigs Švarcs (1822—1894). Starp pasaules kariem Tartu Vecajā observatorijā strādāja Ernsts Epiks.\n\n1946. gadā observatoriju iekļāva Igaunijas Zinātņu akadēmijas sastāvā. Pēc tam, kad 1964. gadā uzcēla jauno Tartu observatoriju, vecā observatorijas ēka kļuva par administratīvo ēku. 1996. gadā ēku atkal piešķīra Tartu Universitātei. No 2009. līdz 2010. gadam to rekonstruēja un tagad tajā ierīkots muzejs.\n", "id": "lvs_Latn_106931"}
{"text": "Ilisu rezervāts\n\nIlisu rezervāts, oficiāli Ilisu valsts dabas rezervāts (), ir Azerbaidžānas dabas aizsargājamā teritorija, kas izvietota Lielā Kaukāza dienvidu nogāzēs valsts ziemeļdaļā. Rezervāta vadība atrodas Ilisu ciemā Gahas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_106932"}
{"text": "Johans Gotlībs Fleišers\n\nJohans Gotlībs Fleišers (; 1797-1838) bija vācbaltiešu ārsts un botāniķis. Pētīja Baltijas provinču floras sistematizāciju, grāmatas Flora von Esth-, Liv- und Kurland autors.\n", "id": "lvs_Latn_106933"}
{"text": "Aheru ezers\n\nAheru ezers () ir ezers Igaunijas dienvidaustrumos, Latvijas pierobežā. Notece pa Lānemetsas strautu uz Gauju.\n", "id": "lvs_Latn_106934"}
{"text": "Vigala\n\nVigala () ir Kazari upes kreisā krasta pieteka Igaunijas rietumos, Raplas un, neliela daļa lejtecē, Lēnes apriņķī.\n\nUpe ir gandrīz tikpat gara kā Kazari upe, kurā tā ietek. Iztece — no Keavas purva. Augštecē tek ziemeļrietumu virzienā. Sasniedzot Raplu, pagriežas uz dienvidrietumiem. Ietek Kazari pie Jeeēres ciema. Vidustecē pie Konuveres Vigalu šķērso valsts autoceļš A4 (Tallina—Pērnava—Ikla). 1861. gadā uzceltais akmens tilts pār Vigalu pie Konuveres ir arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_106935"}
{"text": "FK Varakļāni\n\nFK Varakļāni ir Latvijas futbola klubs no Varakļāniem, kas pašlaik spēlē Latvijas 3. līgā. FK Varakļāni aizvadījuši vairākas sezonas Madonas novada telpu futbola čempionātā un sākot no 2020. gada startē Latvijas futbola 3. līgā, Ziemeļaustrumu reģionā. Futbola klubā galvenokārt spēlē vietējie Varakļānu spēlētāji, ar papildinājumiem no blakus novadiem. Kluba spēles kreklu aizmugures apakšdaļā ir redzami vārdi Latgaliešu valodā — Celīs brōl (Celies, brāli).\n", "id": "lvs_Latn_106936"}
{"text": "Dutka\n\nDutka ir ciems Valmieras novada Trikātas pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V196, Lisas upes krastā.\n\nCiems izveidojusies ap bijušās Dutkas muižas (Dutkenhof) centru.\n", "id": "lvs_Latn_106937"}
{"text": "Jaunvāle\n\nJaunvāle ir ciems Valmieras novada Brenguļu pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P18 un V233 krustojums. Ciems izveidojies ap bijušās Jaunvāles muižas (Neu-Sackenhof) centru.\n", "id": "lvs_Latn_106938"}
{"text": "Cempmuiža\n\nCempmuiža (agrāk Cempu muiža) ir ciems Valmieras novada Brenguļu pagastā. Atrodas pagasta dienvidurietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P18 un V182 krustojums.\n\nCiems izveidojusies ap bijušās Cempu muižas (Zempen) centru.\n", "id": "lvs_Latn_106939"}
{"text": "Saule (Brenguļu pagasts)\n\nSaule ir ciems Valmieras novada Brenguļu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_106940"}
{"text": "Gaujaslāči\n\nGaujaslāči ir ciems Valmieras novada Brenguļu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, netālu no dzelzceļa līnijā Rīga—Lugaži.\n", "id": "lvs_Latn_106941"}
{"text": "Pūpoli 1\n\nPūpoli 1 (agrāk Pūpoli) ir ciems Valmieras novada Brenguļu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, netālu no dzelzceļa līnijā Rīga—Lugaži.\n", "id": "lvs_Latn_106942"}
{"text": "Halliste\n\nHalliste () ir Navesti upes kreisā krasta pieteka Igaunijas dienvidrietumos, Viljandi un Pērnavas apriņķī.\n\nSākas Karksi-Nuijas apkaimē. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Daļa no upes baseina atrodas Latvijas teritorijā. Lejtecē tek cauri purvu masīviem Somā nacionālā parka teritorijā. Upes krastos atrodas Karksi-Nuija un Abja-Paluoja.\n", "id": "lvs_Latn_106943"}
{"text": "Pūpoli 2\n\nPūpoli 2, arī Gaujmaļi un Gaujasmala, ir ciems Valmieras novada Brenguļu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Gaujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_106944"}
{"text": "Sprīdītis (ciems)\n\nSprīdītis ir ciems Valmieras novada Brenguļu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Gaujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_106945"}
{"text": "Saulītes (Brenguļu pagasts)\n\nSaulītes ir ciems Valmieras novada Brenguļu pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Gaujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_106946"}
{"text": "Enerģētiķis (Brenguļu pagasts)\n\nEnerģētiķis ir ciems Valmieras novada Brenguļu pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Gaujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_106947"}
{"text": "Veru (stacija)\n\nVeru dzelzceļa stacija ir piepilsētas dzelzceļa stacija Veru apriņķī Veru pilsētas dienvidu daļā. Vēsturiskā stacijas ēka ir saglabājusies un atrodas Jaama ielā 14.\n\nCaur Veru iet Valgas-Pečoru dzelzceļa posms, kas tika pabeigts 1889. gadā dzelzceļa Rīga-Pleskava-Sanktpēterburga ietvaros. 1919. gadā, Igaunijas brīvības cīņu laikā, stacijas ēka tika pamatīgi sabojāta, vēlāk atjaunota.\n", "id": "lvs_Latn_106948"}
{"text": "Edavārdi\n\nEdavārdi, īstajā vārdā Eduards Gorbunovs (dzimis ), ir latviešu reperis no Rīgas, kurš ir aktīvs Latvijas mūzikā jau vairāk nekā 10 gadus. Izdevis kopumā astoņus albumus un EP, kā arī piedalījies sadarbības projektos ar \"Very Cool People\", \"Riekstu Armiju\", \"Nova Koma\" un \"Visas Taisnības\". Ieguvis atzinību gan vietējā hiphopā, gan ārpus Latvijas ar tādām dziesmām kā \"Kačā Karmu\", \"Galvaskauss\", \"Viss Ir Sarežģīti\" un \"Teikuma Beigās\". Pēdējo 10 gadu laikā uzstājies lielākajos Latvijas festivālos, kā arī neskaitāmos pasākumos Rīgā un citviet Latvijā. Edavārdi darbojās apvienībās PKI un \"Riekstu Armija\", kā arī ir grupas \"Singapūras Satīns\" dalībnieks.\n\nEdavārdi pirmo albumu \"Ej Ellē\" izdeva 2007. gada decembrī, pēc kura sekoja divi EP 2009. gadā. Ar 2010. gada relīzi \"Izlaušanās\" reperis ieguva plašāku popularitāti hip-hopa scēnā, pēc kā sekoja 2013. gada miksteips \"Es Esmu Šeit\". Tas sasniedza plašāku auditoriju ar tādām dziesmām kā \"Lai Arī Kāda Tēma\", \"Kačā Karmu\", \"Es Esmu Šeit\" un \"Skeleti\". 2015. gadā tika izdots minialbums \"Galvaskauss\", savukārt pēc diviem gadiem plašāku publiku sasniedza \"Īstas acis\". Šajā relīzē ir iekļauta viena no zināmākajām Edavārdi dziesmām \"Viss Ir Sarežģīti\", kas tapa sadarbībā ar producentu Katapult un Kristīni Prauliņu. 2021. gadā tiek izdots albums \"Ekosistēmas\".\n\nĀrpus solo darbības Edavārdi aktīvi piedalās dažādos projektos un ir sadarbojies ar zināmākajiem Latvijas izpildītājiem. Reperis ir piedalījies vairākās vietējās hiphopa izlasēs — ir bijis viesmākslinieks reperu Ozola, anša, Skuteļa un citu izpildītāju albumos, kā arī paspējis nonākt džeza mūzikas izlasē. 2011. gadā ar ansi un Arčiju izveidoja grupu \"Riekstu Armija\" un izdeva albumu \"Mobilizācija\". 2018. gadā piedalījies projektā \"Visas Taisnības\", kas atainoja Raimonda Paula un Imanta Ziedoņa satikšanos septiņdesmito gadu nogalē. 2019. gads iezīmējās kā \"dzīvās\" mūzikas periods, reperim sadarbojoties ar fanka grupu \"Very Cool People\", Kristīni Prauliņu un reperi ansi, izdodot dzīvo ierakstu \"Koncertprogramma Pa Apli\", kā arī kopā ar reperi Idus Abra piedaloties garāžroka grupas \"Nova Koma\" albumā \"Vismaz 9 Reizes\".\n\n2022 gadā kopā ar Čižiku un Dubru izveidoja apvienību \"KRATA\", un arī albuma pirmais nosaukums bija KRATA, kur Edavārdi iemēģināja roku drum&bass stila dziesmās. Ši apvienība arī viesojās vairākās Latvijas lielākajās pilsētās ar savu apvienības tūri, t. sk. Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Jelgavā.\n\nVairāki Edavārdi albumi ir tikuši nominēti kā gada labākie hiphopa ieraksti \"Zelta Mikrofonā\". Reperis ir guvis vairākas uzvaras \"Ghetto games\" organizētajās brīvrunu cīņās. Grupa \"Singapūras Satīns\", kurā Edavārdi ir dzirdams zem tādiem pseidonīmiem kā Comic Sans Legend un Barona Centrs, 2020. gadā noslēdza līgumu ar izdevniecību \"Universal Music Group\".\n\n2023. gada 23. oktobrī Edavārdi kopā ar DJ Dubra & Čižika izdeva jaunu singlu \"Atkal Krata\" un izziņoja \"bēdīgo dziesmu koncertu\".\n", "id": "lvs_Latn_106949"}
{"text": "Xcas\n\nXcas ir atvērtā koda datoru algebras sistēma (CAS), kas paredzēta Microsoft Windows, Apple macOS un Linux.\n\n2000. gadā Bernards Pariss palaida Xcas.\n\nXcas ir rakstīts C++ programmēšanas valodā.\n", "id": "lvs_Latn_106950"}
{"text": "Sprīdītis (nozīmju atdalīšana)\n\nSprīdītis var būt: Sprīdītis — latviešu tautas pasakas varonis; «Sprīdītis» — Annas Brigaderes luga; «Sprīdītis» — 1982. gada animācijas filma; «Sprīdītis» — 1985. gada spēlfilma, pasaka; Sprīdītis — apdzīvota vieta Brenguļu pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_106951"}
{"text": "Siliņupe (upe)\n\nSiliņupe ir Dūņiera noteice uz Rīgas līci, veidojot robežu starp Lapmežciemu un Bigauņciemu. To šķērso autoceļš P128.\n", "id": "lvs_Latn_106952"}
{"text": "Žakijs Ikss\n\nŽaks Bernārs Ikss (; dzimis ), pazīstams kā Žakijs Ikss (), ir Beļģijas bijušais sacīkšu pilots. Viņš ir sešas reizes uzvarējis Lemānas 24 stundu sacīkstēs, uzvarējis astoņos Formula 1 pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada Dakaras rallijā. 1969. un 1970. gadā Ikss Formula 1 pasaules čempionātā pabeidza sezonu 2. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_106953"}
{"text": "Jaunāmuiža (Kauguru pagasts)\n\nJaunāmuiža ir ciems Valmieras novada Kauguru pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P18.\n", "id": "lvs_Latn_106954"}
{"text": "Miegupīte (Kauguru pagasts)\n\nMiegupīte ir ciems Valmieras novada Kauguru pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, netālu no dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži un Bāles stacijas.\n", "id": "lvs_Latn_106955"}
{"text": "Sapas (ciems)\n\nSapas ir ciems Valmieras novada Kauguru pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P20, Miegupes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_106956"}
{"text": "Lapzeme (nozīmju atdalīšana)\n\nLapzeme - ģeogrāfisks reģions Skandināvijas galējos ziemeļos Lapzemes lēne - Somijas administratīvā iedalījuma vienība līdz 2009. gadam Lapzemes reģions - Somijas administratīvā iedalījuma vienība no 2009. gada Lapzemes province - Zviedrijas vēsturiskā province\n", "id": "lvs_Latn_106957"}
{"text": "Sapas (vasarnīcu ciems)\n\nSapas ir ciems Valmieras novada Kauguru pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Gaujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_106958"}
{"text": "Lapzeme (reģions)\n\nLapzeme () ir viens no Somijas reģioniem valsts galējos ziemeļos. Pēc teritorijas tas ir lielākais valstī. Tas robežojas ar Zviedriju rietumos, Norvēģiju ziemeļos un Krieviju austrumos. No dienvidrietumiem to apskalo Baltijas jūras Botnijas līcis, bet no dienvidiem tā robežojas ar Somijas Ziemeļpohjanmā reģionu.\n\nReģionā 21 pašvaldība, no kurām četras ir pilsētas (Rovaniemi (62 963 iedzīvotāju), Tornio (21 872), Kemi (21 024) un Kemijervi (7 375)). Sāmi ir šī reģiona pamatiedzīvotāji, taču tagad Lapzemē tie ir mazākumtautība.\n\nLapzeme tradicionāli tiek uzskatīta par Ziemassvētku vecīša dzimteni.\n\nReģionā atrodas vairāki nacionālie parki, tostarp, Pallasa-Illestunturi nacionālais parks, kas ir viens no valstī populārākajiem parkiem, Sietes nacionālais parks, Pihes-Luosto nacionālais parks, Rīsitunturi nacionālais parks, un citi.\n", "id": "lvs_Latn_106959"}
{"text": "Gaujmala\n\nGaujmala ir ciems Valmieras novada Kauguru pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Gaujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_106960"}
{"text": "Segļi\n\nSegļi ir ciems Valmieras novada Kauguru pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā .\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Gaujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_106961"}
{"text": "Gauja (Kauguru pagasts)\n\nGauja ir ciems Valmieras novada Kauguru pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Gaujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_106962"}
{"text": "Artjoms Boroviks\n\nArtjoms Boroviks (; dzimis , miris ) bija padomju un krievu žurnālists, mediju holdinga kompānijas Совершенно секретно prezidents (1994—2000). Gājis bojā aviakatastrofā Šeremetjevas starptautiskajā lidostā. Viņa tēvs bija pazīstamais žurnālists Henriks Boroviks, ilggadējais ārzemju korespondents ASV.\n", "id": "lvs_Latn_106963"}
{"text": "Dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa\n\nDzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa ir 104 kilometrus gara elekktrificēta dzelzceļa līnija, kas savieno Lietuvas galvaspilsētu un lielāko pilsētu Viļņu ar tās otro lielāko pilsētu Kauņu. Šobrīd Viļņas—Kauņas dzelzceļš ir visintensīvāk izmantotā dzelzceļa līnija Lietuvā. Visā tās garumā līnija ir divceļu (izņemot posmu Kauņas dzelzceļa tunelī). Līnijā pastāv pasažieru satiksme starp Viļņu un Kauņu\n", "id": "lvs_Latn_106964"}
{"text": "R2 (pavadonis)\n\nR2 jeb M6P 2 ir Lietuvas uzņēmuma NanoAvionics pavadonis, kas paredzēts tehnoloģiju pārbaudei kosmosā. Pavadonis orbītā tika palaists 2020. gada 7. novembrī.\n\nR2 pamatā ir NanoAvionics izstrādātā pavadoņu platforma M6P, kas veidota CubeSat 6U formā.\n", "id": "lvs_Latn_106965"}
{"text": "Grīšļi (ciems)\n\nGrīšļi ir ciems Valmieras novada Kauguru pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P18, Gaujas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_106966"}
{"text": "Ziemeļpohjanmā\n\nZiemeļpohjanmā (, , ) ir viens no Somijas reģioniem, vēsturiskā Pohjanmā novada ziemeļu daļa. Tas austrumos robežojas ar Krieviju, bet rietumos to apskalo Baltijas jūras Botnijas līcis. Ziemeļos tas robežojas ar Lapzemi, dienvidaustrumos ar Kainū un Ziemeļsavo, dienvidos ar Vidussomiju, bet dienvidrietumos ar Vidusphjanmā reģionu.\n\nReģionā 30 pašvaldības, no kurām 11 ir pilsētas, no kurām lielākās ir Oulu (192 680), Rāhe (22 606), Ilivieska (14 307), Kūsamo (16 177) un Kalajoki (12 589).\n\nReģionā ir vairāki nacionālie parki, tostarp, Oulankas nacionālais parks, Sietes nacionālais parks un Rokua nacionālais parks.\n", "id": "lvs_Latn_106967"}
{"text": "LacunaSat 3\n\nLacunaSat 3 jeb LS-3 ir Apvienotās Karalistes uzņēmuma Lacuna Space lietu interneta pavadonis. Tas orbītā tika palaists .\n\nLacunaSat 3 pamatā ir Lietuvas uzņēmuma NanoAvionics izgatavota pavadoņu platforma M3P, kas veidota CubeSat 3U formā. Derīgo kravu piegādāja Lacuna Space, kas paredzēta LoRaWAN signālu uztveršanai no lietu interneta ierīcēm uz zemes, izmantojot uzņēmuma mākoņbāzēto pakalpojumu Lacuna Network. Lacuna Space demonstrācijas projektu atbalsta Eiropas Kosmosa aģentūra un Apvienotās Karalistes Kosmosa aģentūra. Unikālu salokāmu antenu izstrādāja uzņēmums Oxford Space Systems sadarbībā ar EKA.\n", "id": "lvs_Latn_106968"}
{"text": "Kapernauma\n\nMūsdienās Kapernauma sastāv no divām daļām: rietumu un austrumu. Rietumu daļa pieder Svētās Zemes Kustodijai, un tajā atrodas arheoloģiskais komplekss, kurā ir no vietējā vulkāniskā bazalta veidoti senās apbūves pamati, Baltā sinagoga un Svētā Pētera katoļu baznīca, kas uzcelta Pētera nama iespējamā atrašanās vietā. Kapernaumas austrumu daļa pieder Jeruzalemes pareizticīgajai baznīcai un tur atrodas Svēto Apustuļu klosteris.\n", "id": "lvs_Latn_106969"}
{"text": "Rukatunturi\n\nRukatunturi () ir 490 metrus augsts fjelds Somijas ziemeļaustrumos, Ziemeļpohjanmā Kūsamo pilsētā. Kopš 1954. gada kalns attīstījies kā ziemas sporta centrs. Iekārtotas 29 nobraucienu trases ar 20 pacēlājiem, apkārtnē atrodas distanču slēpošanas trases 500 kilometru garumā un sniega motociklu trases 600 kilometru garumā.\n\nRukatunturi apkaimē ierīkotas arī vasaras pārgājienu takas 160 kilometru garumā, 605 kilometru velotakas, šeit iekārtoti sertificēti laivošanas maršruti 350 kilometru garumā. Rukatunturi ir galapunkts 80 kilometrus garajai takai \"Lāču aplis\" (Karhunkierros), kas lielākoties ved pa Oulankas nacionālā parka teritoriju.\n", "id": "lvs_Latn_106970"}
{"text": "Oulujoki\n\nOulujoki (, ) ir 106 kilometrus gara Botnijas līča pieteka Somijā, Ziemeļpohjanmā.\n\nIzteka no Oulujervi ezera. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Botnijas līcī pie Oulu, kur izveidota Oulu osta.\n", "id": "lvs_Latn_106971"}
{"text": "Dienvidosetijas autonomais apgabals\n\nDienvidosetijas autonomais apgabals (, , ) bija autonoms apgabals Gruzijas PSR sastāvā no 1922. gada 20. aprīļa līdz 1990. gada 10. decembrim. 1990. gadā teritorija zaudēja autonomijas statusu. Mūsdienās šeit atrodas starptautiski neatzītā Dienvidosetijas Republika.\n\nDienvidosetijas autonomajā apgabalā dzīvoja lielākoties osetīni (ap 66%) un gruzīni (ap 29%).\n", "id": "lvs_Latn_106972"}
{"text": "Ījoki\n\nĪjoki () ir 370 kilometrus gara upe, Botnijas līča pieteka, Somijā, Ziemeļpohjanmā.\n\nIzteka no Ījervi ezera pie Kūsamo pilsētas. Tek rietumu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Oulu. Upē daudz krāču. Izveidota Hāpakoski HES.\n", "id": "lvs_Latn_106973"}
{"text": "Eds Markijs\n\nEdvards Džons Markijs (Edward John Markey, dzimis ) ir Amerikas Savienoto Valstu politiķis, pārstāv ASV Demokrātisko partiju. Kopš 2013. gada ir ASV senators, pārstāvot Masačūsetsas štatu. Pirms kļūšanas par ASV senatoru Markijs bija ASV pārstāvju palātas deputāts, no 1976. gada līdz 2013. gadam pārstāvot Masačūsetsas 7. kongresa apgabalu.\n\n1972. gadā Markijs Bostonas koledžā ieguva doktora grādu jurisprudencē. Pēc koledžas absolvēšanas Markijs strādāja par advokātu.\n\n1976. gadā pēc Masačūsetsas 7. kongresa apgabala pārstāvja Torberta Makdonalda nāves Eds Markijs tika ievēlēts par viņa aizvietotāju, saņemot 77% balsu. 2013. gadā, kad Džons Kerijs kļuva par ASV valsts sekretāru, Eds Markijs tika ievēlēts par ASV senatoru, pārstāvot Masačūsetsas štatu.\n\nPēc GovTrack 2017. gada aptaujas rezultātiem Markijs tika atzīts par trešo liberālāko senatoru ASV Senātā.\n", "id": "lvs_Latn_106974"}
{"text": "Ījervi\n\nĪjervi () ir sarežģītas konfigurācijas ezers Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, netālu no Krievijas robežas. No ezera iztek Ījoki upe, kas ietek Botnijas līcī.\n", "id": "lvs_Latn_106975"}
{"text": "Rokua nacionālais parks\n\nRokua nacionālais parks () ir 1956. gadā izveidots nacionālais parks Somijas centrālajā daļā, Ziemeļpohjanmā. Viens no mazākajiem nacionālajiem parkiem valstī. Nacionālajam parkam ir UNESCO ģeoparka statuss. Parka teritorijā tiek aizsargāti veci priežu meži, atrodami drumlini, osi, robežmorēnas.\n", "id": "lvs_Latn_106976"}
{"text": "Oulu lidosta\n\nOulu lidosta (, ) ir lidosta Somijas centrālajā daļā, 10,6 kilometrus uz dienvidrietumiem no Oulu pilsētas centra. Pēc apkalpotajiem pasažieriem otrā lielākā lidosta valstī, tie ir galvenokārt iekšzemes pasažieri uz/no Helsinkiem.\n", "id": "lvs_Latn_106977"}
{"text": "Kūsamo lidosta\n\nKūsamo lidosta () ir lidosta Somijā Ziemeļpohjanmā, 6 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Kūsamo pilsētas centra.\n\nNeskaitot čārterlidojumus, lidostā regulārus pasažieru aviopārvadājumus 2021. gadā nodrošināja aviosabiedrības Finnair, Lufthansa, TUI Airways un Windrose Airlines. Visu sezonu notiek iekšzemes lidojumi uz Helsinkiem, bet sezonāli uz 3 valstīm (tās ir Lielbritānija, Vācija un Ukraina).\n", "id": "lvs_Latn_106978"}
{"text": "Rukas tramplīns\n\nRukas tramplīns () ir tramplīnlēkšanas sporta komplekss Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona Kūsamo pilsētā. 1964. gadā uzceltajā kompleksā ietilpst viens HS142 izmēra tramplīns un divi mazāki. Kompleksā regulāri notiek Pasaules kausa tramplīnlēkšanā posmi.\n", "id": "lvs_Latn_106979"}
{"text": "Kainū\n\nKainū (, ) ir viens no Somijas reģioniem. Tas austrumos robežojas ar Krieviju, ziemeļrietumos ar Ziemeļpohjanmā, bet dienvidos ar Ziemeļkarēliju un Ziemeļsavo.\n\nReģionā 8 pašvaldības, no kurām 2 ir pilsētas — Kajāni (37 664 iedz.) un Kuhmo (8 820).\n", "id": "lvs_Latn_106980"}
{"text": "Kajāninjoki\n\nKajāninjoki (, ) ir upe Somijas centrālajā dalā, Kainū reģionā.\n\nSavieno Nuasjervi un Oulujervi ezerus. Kajānijoki krastos atrodas Kajāni pilsēta. Uz upes izveidotas divas HES. Agrāk upes krastos atradās celulozes kombināts.\n", "id": "lvs_Latn_106981"}
{"text": "Kajāni lidosta\n\nKajāni lidosta () ir lidosta Somijas centrālajā daļā, apmēram 7 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Kajāni pilsētas centra. Pēc apkalpoto pasažieru skaita otrā lielākā lidosta valstī, tie ir galvenokārt iekšzemes pasažieri uz/no Helsinkiem.\n\nLidostu uzsākts būvēt 1939. gadā, tomēr Otrā pasaules kara dēļ oficiāli tā tika atklāta tikai 1956. gadā. 2021. gadā notiek lidsabiedrības Finnair lidojumi uz Helsinkiem un Jivaskili.\n", "id": "lvs_Latn_106982"}
{"text": "Tīlikajervi nacionālais parks\n\nTīlikajervi nacionālais parks () ir 1982. gadā izveidots nacionālais parks Somijas centrālajā daļā, Kainū un Ziemeļsavo reģionos. Nacionālais parks izveidots ap Tīlikajervi ezeru.\n", "id": "lvs_Latn_106983"}
{"text": "Hīdenporti nacionālais parks\n\nHīdenporti nacionālais parks () ir 1982. gadā izveidots nacionālais parks Somijas centrālajā daļā, Kainū reģionā. 2/3 no parka teritorijas aizņem skujkoku meži. Parka centrālais objekts ir klinšu iekļautā Hiidenportti ieleja.\n", "id": "lvs_Latn_106984"}
{"text": "NBS Kājnieku skola\n\nNacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militārās izglītības iestāde profesionālās militārās pamata un dažādu militāro kvalifikācijas kursu programmu īstenošanai. Skola atrodas Alūksnē, Lāčplēša ielā 1. Kājnieku skolas komandieris ir pulkvežleitnants Raimonds Kublickis. Skolas devīze ir \"Drosme. Disciplīna. Uzvara\".\n", "id": "lvs_Latn_106985"}
{"text": "Diližanss\n\nDiližanss (, saīsinājums no carosse de diligence, \"veiklā kariete\") jeb pasta kariete () bija zirgu vilkts slēgts transporta līdzeklis pasažieru un pasta pārvadāšanai no 17. līdz 20. gadsimtam.\n", "id": "lvs_Latn_106986"}
{"text": "Rodnijs Deindžerfīlds\n\nLai arī viņa aktiera karjera bija sākusies daudz agrāk, Deindžerfīlds vislielāko atpazīstamību guva 80. gadu sākumā, spēlējot populārās komēdijās.\n\nDalība 1980. gada filmā \"Caddyshack\" palīdzēja Deindžerfīldam gūt galvenās lomas filmās \"Easy Money\" un \"Back to School\", kurām bija arī līdzautors. Atšķirībā no viņa stand-up skatuves tēla, filmu varoņi, kurus Deindžerfīlds atveidoja, lielākoties bija veiksmīgi, populāri un turīgi.\n\nDeindžerfīlds spēlēja būtisku lomu Džima Kerija karjerā. Astoņdesmitajos, redzot Keriju uzstājamies Losandželosas standup kafejnīcā \"Comedy Store\", Deindžerfīlds parakstīja vienošanos ar Keriju — Kerijs kļuva par Deindžerfīlda Lasvegasas stand-up izrādes iesildītāju un turpimākos divus gadus turpināja kopā tūrēt, uzstājoties vairākās stand-up izrādēs. 2001. gada novembrī, šovā \"The Tonight Show with Jay Leno\" Kerijs pārsteidza Deindžerfildu, ierodoties kā negaidīts viesis un publiski pasakoties Deindžerfīldam par ilgus gadus sniegto atbalstu.\n", "id": "lvs_Latn_106987"}
{"text": "Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā\n\nMalta Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 35 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 26 reizes, debitējot 1971. gada konkursā. Malta joprojām nav uzvarējusi konkursā, taču ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā.\n", "id": "lvs_Latn_106988"}
{"text": "Mulēna\n\nMulēna (, ) ir komūna Francijas centrālajā daļā, Overņas-Ronu-Alpu reģiona Aljēs departamenta centrs.\n\nAtrodas pie Aljē upes. Līdz Franču revolūcijai Mulēna bija Francijas Burbonē vēsturiskās provinces centrs. Rakstos tā pieminēta vismaz no 990. gada. 20. gadsimta sākumā Mulēnā dzīvoja Koko Šanela, kas šeit ieguva savu pseidonīmu Koko.\n", "id": "lvs_Latn_106989"}
{"text": "Arnona\n\nArnona () ir upe Francijas vidienē, Šēras kreisā krasta pieteka.\n\nIztece Senmarjēnas (Saint-Marien) komūnā Krēzas departamentā. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Šērā lejpus Vjerzonas.\n", "id": "lvs_Latn_106990"}
{"text": "Sjula\n\nSjula () ir upe Francijas vidienē, Aljē upes kreisā krasta pieteka.\n\nIztece no Centrālā masīva. Augštecē tek ziemeļu virzienā, lejtecē uz ziemeļiem-ziemeļaustrumiem. Ietek Aljē pie Lafertēotrivas. Upes krastos atrodas Senpurkēna pie Sjulas.\n", "id": "lvs_Latn_106991"}
{"text": "Charlie (pavadonis)\n\nCharlie ir ASV uzņēmuma Aurora Insight radiofrekvenču spektra izpētes pavadonis. To izgatavoja un apkalpo Lietuvas uzņēmums NanoAvionics. Pavadonis orbītā tika palaists .\n\nAurora Insight izmanto uz pavadoņiem balstītu sensoru tehnoloģiju, lai noteiktu radio spektra izmantošanu un traucējumus visā pasaulē. Izmantojot savu pielāgoto apstrādi, Aurora rada precīzu informāciju par radiofrekvenču spektra un bezvadu infrastruktūras veselību un pieejamību, mērot 5G, LTE, IoT, 3G/2G, Wi-Fi un TV signālus. Šī informācija ļauj mobilo tīklu operatoriem, mobilo pakalpojumu operatoriem, torņu uzņēmumiem un radiofrekvenču spektra lietotājiem ieviest jauninājumus un veikt ieguldījumus bezvadu tīklos, tādējādi nodrošinot spēcīgākus savienojumus kopienām un viedām nozarēm.\n\nCharlie pamatā ir NanoAvionics izgatavota pavadoņu platforma M6P, kas veidota CubeSat 3U formā.\n", "id": "lvs_Latn_106992"}
{"text": "Besbra\n\nBesbra () ir 106 kilometrus gara Luāras kreisā krasta pieteka Francijas vidienē.\n\nIztece no Centrālā masīva, uz ziemeļaustrumiem no Tjēras. Tek ziemeļu virzienā. Upes krastos atrodas Lapalisa.\n", "id": "lvs_Latn_106993"}
{"text": "Tirziņa\n\nTirziņa, vietējā izrunā Tierziņa, vidustecē saukta arī Līčupe un Lukstupe, ir Gaujas kreisā krasta pieteka Lejasciema un Virešu pagastos, vidustecē būdama to robežupe, Trapenes līdzenumā. Sākas kā Zellenes un Svārbes satekupe pie Zellenēm Lejasciema pagastā. Regulēta visā garumā, tek uz ziemeļiem, pa ceļam uzņemot pietekas Bebrupīti, Silupīti, Egļupi, Ilgupīti (visas kreisā krasta) un Dzelzupīti (labā krasta). Upē bieži bebru dambji. Ietek Gaujā augšpus Sikšņiem, pie ietekas — atpūtas vieta. Baseins pamatā mežains. Lejtecē upi šķērso autoceļš V411 (Velēna—Vireši).\n", "id": "lvs_Latn_106994"}
{"text": "Pets Tūmijs\n\nPatriks Džozefs Tūmijs (Patrick Joseph Toomey, dzimis ) ir Amerikas Savienoto Valstu politiķis, pārstāv ASV Republikānisko partiju. No 2011. gada līdz 2023. gadam bija ASV senators, pārstāvot Pensilvānijas štatu. Pirms kļūšanas par ASV senatoru Tūmijs bija ASV pārstāvju palātas deputāts, no 1999. gada līdz 2005. gadam pārstāvot Pensilvānijas 15. kongresa apgabalu.\n\n1984. gadā Tūmijs absolvēja Hārvarda Universitāti, saņemot bakalaura grādu politikas zinātnē. Pēc Hārvarda Universitātes absolvēšanas Tūmijs strādāja banku nozarē.\n\n1998. gadā kandidēja uz Pensilvānijas 15. kongresa apgabala pārstāvja amatu. Tūmijs uzvarēja pār Demokrātiskās partijas oponentu Roju Aflerbahu, saņemot 55% balsu. Tūmijs pārstāvja amatā tika pārvēlēts trīs reizes, līdz 2004. gadam, kad viņš nolēma kandidēt uz ASV Senātu. 2004. gadā viņš kandidēja uz ASV Senātu, bet viņš neuzvarēja Republikāņu partijas priekšvēlēšanas balsojumu. 2010. gadā Tūmijs atkārtoti kandidēja uz ASV Senātu un vēlēšanās arī uzvarēja, uzvarot pār Demokrātiskās partijas pretinieku Džo Sestaku. 2016. gadā viņš tika pārvēlēts amatā, pārspējot Demokrātiskās partijas oponenti Keitiju Makgintiju.\n\nTūmijs paziņoja, ka 2022. gadā nekandidēs uz trešo amata pilnvaru termiņu. Tūmijs bija starp septiņiem Republikāņu ASV Senatoriem, kuri balsoja par Donalda Trampa notiesāšanu Donalda Trampa otrā impīčmenta prāvā, kurā Donalds Tramps tika apsūdzēts musināšanā uz dumpi saistībā ar 2021. gada uzbrukumu ASV Kapitolijam.\n\nPetu Tūmiju Senatora amatā nomainīja Džons Fetermens no Demokrātiskās partijas.\n", "id": "lvs_Latn_106995"}
{"text": "Džungārijas kāmis\n\nDžungārijas kāmis (, — 'sniegbaltais pundurkāmis') ir kāmju dzimtas pundurkāmju suga. Saukti arī par Džungāru kāmjiem, Krievijas vai Sibīrijas pundurkāmjiem un svītrainajiem pundurkāmjiem. Tie ir populāri mājdzīvnieki, pēc izskata līdzīgi Kempbela kāmjiem. Brīvā dabā Džungārijas pundurkāmji ir sastopami Džungārijas stepē un blakus esošajās Kazahstānas, Mongolijas un Sibīrijas stepēs.\n", "id": "lvs_Latn_106996"}
{"text": "Slokas kaujas (1915)\n\n1915. gada Slokas kaujas bija vienas no pirmajām latviešu strēlnieku kaujām Pirmā pasaules kara laikā pret Vācijas armijas uzbrukumu Rīgas frontē, kas notika no 1915. gada 31. (18. pēc v.s.) oktobra līdz 11. novembrim (29. oktobrim) Lielupes kreisā krasta purvos uz dienvidiem no Slokas pie Vidzemes un Kurzemes guberņu robežas. Vācu vienības nespēja ieņemt Slokas pilsētu un atkāpās uz Smārdes pozīcijām.\n", "id": "lvs_Latn_106997"}
{"text": "Türksat 5A\n\nTürksat 5A ir Turcijas uzņēmuma Türksat A.Ş. sakaru pavadonis. Orbītā tas tika palaists 2021. gada 8. janvārī. Ģeostacionārajā orbītā pavadonis nodrošina sakarus un datu pārraides pakalpojumus komerciālajiem un militārajiem lietotājiem, pārklājot Eiropu, Centrālāziju, Vidējos Austrumus un Āfriku.\n\nPavadonis tika izgatavots uz Airbus Defence and Space platformas Eurostar E3000EOR bāzes. Hola efekta 5 kW elektriskos dzinējus PPS5000 izgatavoja uzņēmums Safran Aircraft Engines (agrākais Snecma). Kosmiskais aparāts bija apgādāts ar 42 Ku joslas raidītājiem. Türksat 5A darbības laiks paredzēts 15 gadi, bet efektīvie elektriskie dzinēji ļauj pavadoni orbītas pozīcijā uzturēt vairāk nekā 30 gadu.\n\nLīgums par Türksat 5A būvi ar Airbus Defence and Space tika noslēgts 2017. gada oktobrī.\n", "id": "lvs_Latn_106998"}
{"text": "Siliņupes apmetne\n\nSiliņupes apmetne ir viena no vidējā neolīta perioda (3.—2. gadu tūkstotis p.m.ē.) ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras apmetnēm. Apmetnes vietā atkārtoti veikti arheoloģiskie izrakumi, pēdējie Ilgas Zagorskas vadībā (1988—1989).\n\nŠo apvidu cilvēki sākuši apdzīvot pēc Litorīnas jūras atkāpšanās, šeit nodarbojoties ar medniecību un zvejniecību. Te atrastas akmens, krama, kaula, dzintara un koka senlietas, zvejas un medību rīki, apmetnē lietoti arī māla trauki. Neliela daļa no atradumiem apskatāma Lapmežciema muzejā, pārējie atrodas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.\n\n2000. gadā apmetnes malā atklāts piemiņas akmens.\n", "id": "lvs_Latn_106999"}
{"text": "Akolēna\n\nAkolēna () ir 63 kilometrus gara Luāras kreisā krasta pieteka Francijas vidienē.\n\nIztece no Centrālā masīva, Mersī komūnā, Aljē departamentā, apmēram 20 kilometrus uz dienvidaustrumiem no departamenta centra Mulēnas. Tek ziemeļu - ziemeļrietumu virzienā starp Aljē rietumos un Besbru austrumos. Ietek Luārā lejpus Desīzes.\n", "id": "lvs_Latn_107000"}
{"text": "Privā\n\nPrivā (, ) ir komūna Francijas dienvidaustrumu daļā, Overņas-Ronu-Alpu reģiona Ardēšas departamenta centrs.\n\nPrivā ir pēc iedzīvotāju skaita mazākā komūna - departamenta centrs Francijā un pašā departamentā tā ir piektā lielākā komūna un tas ir vienīgais departamenta centrs Francijā bez dzelzceļa satiksmes. Privā radusies Merovingu laikā. Pilsētas tiesības tā ieguva 13. gadsimtā. 16. gadsimtā Privā bija viens no hugenotu centriem. Mūsdienās pazīstama ar konditorejas izstrādājumiem no ēdamajiem kastaņiem, kurus audzē apkaimē. Privā ir futbolista Sirila Tero dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_107001"}
{"text": "Pilsētvides izpēte\n\nPilsētvides izpēte ir cilvēka veidotu struktūru izpēte, taču parasti tiek asociēta ar pamestu graustu, pazemes tuneļu vai ēku drupu izpēti kā vaļasprieku. Šai aktivitātei raksturīga attiecīgās vietas dokumentācija, uzņemot fotogrāfijas vai video ierakstus.\n\nPilsētvides izpēte tās praktizētājus pakļauj dažādiem riskiem — gan fiziskām briesmām, gan sodāmības riskiem, ja tā tiek veikta nelikumīgi.\n", "id": "lvs_Latn_107002"}
{"text": "Ardēša (upe)\n\nArdēša (, ) ir 125 kilometrus gara Ronas labā krasta pieteka Francijas dienvidaustrumos.\n\nIztece no Vivarē kalniem Centrālajā masīvā, Astē komūnā. Augštecē tek austrumu virzienā, pie Obenā pagriežas uz dienvidiem, lejpus Rīomsas pagriežas uz dienvidaustrumiem. Lielākā pieteka - Šasezaka. Ietek Ronā pie Pontsentesprī.\n\nUpe devusi nosaukumu Ardēšas departamentam. Upes krasti ir visai gleznaini, sevišķi 30 kilometrus garš posms, saukts Ardēšas kanjons (Gorges de l'Ardèche), tāpēc upe ir populārs ūdenstūrisma maršruts. Viens no populārākajiem upes objektiem ir dabiski izveidojies Arkas tilts (Pont d'Arc) pār Ardēšu. Netālu no Arkas tilta atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Šovē ala, kas gan nav atvērta apmeklētājiem.\n", "id": "lvs_Latn_107003"}
{"text": "Uzdevumi.lv\n\nUzdevumi.lv ir mācību vadības platforma, kas piedāvā teoriju, uzdevumus un testus 1.—12. klases mācību priekšmetos. Portālā reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju. Uzdevumi.lv tiek izmantots kā digitāls mācību rīks, kas paredzēts skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Portāla pamatā ir GenExis tehnoloģija, kas ļauj izveidot uzdevumus ar daudz dažādiem variantiem. Kopā portālā ar GenExis tehnoloģiju ir izveidoti vairāk nekā 10 000 000 uzdevumu variantu (katram uzdevumam vidēji 100 dažādi varianti) ar pareizajām atbildēm un skaidrojumiem, kas tiek parādīti pēc uzdevuma izpildes.\n", "id": "lvs_Latn_107004"}
{"text": "Tailers Čailderss\n\nTimotijs Tailers Čailderss (; dzimis 1991. gada 21. jūnijā Kentuki, ASV) ir amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors. Viņa mūzikas stilu mēdz raksturot kā kantri, blūgrāsa (bluegrass) un tautas mūzikas sajaukumu.\n\nČaildersa mūziku ietekmējusi viņa dzimtā Kentuki un tās saistība ar kantrimūziku un blūgrāsu. Čailders bieži dzied par ogļu raktuvēm, kurās mēdza strādāt viņa tēvs, vienlaikus aprakstot attiecīgā darba sekas. Čailderss savās dziesmās liek uzsvaru uz lirisko aspektu, salīdzinot dziesmu rakstīšanu ar īsu stāstu stāstīšanu.\n", "id": "lvs_Latn_107005"}
{"text": "Erebuni lidosta\n\nErebuni lidosta ir militāra lidosta, kas apkalpo Erevānu un Armēnijas valsti. Tā atrodas 7,3 kilometrus uz dienvidiem no Erevānas centra. Pašlaik lidostā lielākoties darbojas militārie spēki, tajā atrodas Krievijas 3624. Gaisa spēku bāze, kurā bāzējas kaujas helikopteru MiG-29 un Mi-24 eskadra. Dažkārt privātas firmas veic helikopteru čārterlidojumus gan valsts iekšienē, gan uz NVS valstīm, kā arī uz Stepanakertas lidostu. Lidostā atrodas arī viena Diamond DA40 lidmašīna, ko izmanto vietējā lidskola.\n\nLidostu izmanto gan Armēnijas, gan Krievijas gaisa spēki (kopš 1995. gada).\n", "id": "lvs_Latn_107006"}
{"text": "Hezelšas ūdenskritums\n\nHezelšas ūdenskritums (), krieviski Gadeļša () ir 15 m augsts kaskādes ūdenskritums Krievijā, Urālu kalnu dienvidos, Hudolazas (baškīru nosaukumā — Tujaļasas) upes augštecē. Administratīvi atrodas Baškortostānas Baimakas rajonā, 15 kilometrus uz rietumiem no Sibajas pilsētas. Teritoriju apsaimnieko valsts Baimakas mežniecība.\n\nHudolaza sākas no avota netālu no Jamantaša kalna un tek gar Irendika grēdas austrumu nogāzi, izveidojot dziļu un šauru ieleju. Hezelšas ūdenskritums ir Baškortostānas augstākais ūdenskritums, un kopš 1965. gada tas ir 11 ha plašs valsts aizsargājams hidroloģisks dabas piemineklis, lai gan speciāla aizsardzība ārēji nav novērojama. Aizsardzības režīms aizliedz jebkuras teritoriju izmainošas saimnieciskas darbības, taču nav konkretizēts. Ūdenskritumam ir vairāki vārdi: Ibrahima, Tujaļasa, Hudolazas ūdenskritums, tomēr visizplatītākais ir Hezelša jeb krievu Gadeļša, kas nācis no tuvējā ciemata ar tādu pašu nosaukumu. Ciemats atradās 6,5 km uz ziemeļaustrumiem no ūdenskrituma, bet kopš 2005. gada atzīts par izmirušu.\n", "id": "lvs_Latn_107007"}
{"text": "Čedi Osmans\n\nČedi Osmans (, ; dzimis Ohridā) ir Ziemeļmaķedonijā dzimis Turcijas basketbolists, spēlē vieglā uzbrucēja pozīcijā, Turcijas basketbola izlases dalībnieks. 2022. gadā pārstāv Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubu Klīvlendas \"Cavaliers\".\n\nČ. Osmans dzimis mūsdienu Ziemeļmaķedonijā, viņa tēvs ir turks, bet māte bošņaku izcelsmes. Saņēmis Turcijas pilsonību. Viņa brālis Čaners Osmans arī ir profesionāls basketbolists.\n", "id": "lvs_Latn_107008"}
{"text": "Šasezaka\n\nŠasezaka () ir 84 kilometrus gara Ardēšas labā krasta pieteka Francijas dienvidaustrumos.\n\nIztece Sentfrezāldalbižas komūnā Lozēras departamentā Centrālajā masīvā. Tek dienvidaustrumu virzienā. Ietek Ardēšā pie Sentalbānoriolas Ardēšas departamentā.\n", "id": "lvs_Latn_107009"}
{"text": "Šovē ala\n\nŠovē ala () ir 1994. gadā atklāta ala Francijas dienvidaustrumos, Ardēšas departamentā. Atrodas Ardēšas upes kanjonā, netālu no dabīgā Arkas tilta. Alā saglabājušies vieni no izcilākajiem klinšu glezniecības paraugiem pasaulē. 2014. gadā ala tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tā nav pieejama apmeklētājiem. Zimējumi tiek datēti ar Oriņjakas kultūru 32 000 līdz 30 000 gadus pagātnē.\n", "id": "lvs_Latn_107010"}
{"text": "Sevēnu nacionālais parks\n\nSevēnu nacionālais parks () ir 1970. gadā izveidots nacionālais parks Francijas dienvidaustrumos, Sevēnu kalnos. Sevēnu nacionālais parks ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma objekta \"Kosu un Sevēnu Vidusjūras lauksaimniecības ainava\". Parka teritorijā atrodas Avenarmānas ala.\n", "id": "lvs_Latn_107011"}
{"text": "TUMnanoSAT\n\nTUMnanoSAT ir Moldovas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Izglītības nanopavadoņa projektu realizēja Moldovas Tehniskā universitāte. Tas orbītā tika palaists ar kravas kuģi Cygnus NG-15, un no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) brīvā lidojumā palaists 12. augustā.\n\nProjekta mērķis bija nodrošināt praktisku apmācību studentiem. Pavadonī testēšanai tika uzstādīti vairāki dažādu materiālu nanosensori, lai pētītu to uzvedību kosmiskajā vidē. Tika testēta sakaru kanāls. Neliela kamera paredzēta Zemes attēlu uzņemšanai. Kosmiskais aparāts tika veidots Cubesat 1U formā. Tā masa ir 1,15 kg.\n", "id": "lvs_Latn_107012"}
{"text": "Kriā atomelektrostacija\n\nKriā atomelektrostacija () ir uzņēmumam Électricité de France piederoša atomelektrostacija Francijas dienvidaustrumos, Ardēšas departamentā, Ronas upes labajā krastā augšpus Montelimāras.\n\nAtomstacija uzcelta 1983. gadā un izmanto Ronas upes ūdeni. Stacijā darbojas četri ūdens-ūdens tipa kodolreaktori, katrs ar 900 MW jaudu. Atomelektrostacija ražo no 4 līdz 5% no Francijas elektroenerģijas. Stacijā strādā apmēram 1200 cilvēku.\n", "id": "lvs_Latn_107013"}
{"text": "Orijaka\n\nOrijaka () ir komūna Francijas centrālajā daļā, Overņas-Ronu-Alpu reģiona Kantālas departamenta centrs.\n\nPilsēta pirmoreiz droši rakstos parādās 856. gadā. 1569. gadā to nopostīja hugenoti. Pirms Franču revolūcijas Orijaka bija Augšoverņas galvaspilsēta. 1866. gadā uz pilsētu tika ierīkota dzelzceļa līnija. Mūsdienās tā pazīstama kā lietussargu un medicīnisko spilvenu ražošanas centrs. Orijaka ir Francijas prezidenta Pola Dumēra dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_107014"}
{"text": "Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma\n\nŠis ir valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjoma. CO2 koncentrācijas palielināšanās atmosfērā ir viens no galvenajiem siltumnīcas efekta un citu klimata pārmaiņu cēloņiem. 2019. gadā piecas lielākās atmosfēras piesārņotājas ar oglekļa dioksīdu saturošiem izmešiem bija Ķīna — 9825,8 megatonnas gadā (28,8% no pasaules CO2 emisijas kopapjoma), ASV (4964,7 megatonnas; 14,5%), Indija (2480,4 megatonnas; 7,3%), Krievijas Federācija (1532,6 megatonnas; 4,5%), Japāna (1123,1 megatonnas; 3,3%):\n", "id": "lvs_Latn_107015"}
{"text": "Vikipēdija slovēņu valodā\n\nVikipēdija slovēņu valodā () ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas versija slovēņu valodā. Pirmais ieraksts Vikipēdijas slovēņu valodas versijā izveidots , līdz ar to tā ir viena no agrākajām izveidotajām Vikipēdijas valodu versijām (pirms Vikipēdijas slovēņu valodas versijas izveides bija tikai 15 citu valodu versijas). Vikipēdija slovēņu valodā ir viens no izplatītākajiem uzziņu avotiem Slovēnijā.\n\n2024. gada 5. martā Vikipēdijas slovēņu valodas sadaļā bija 184 348 raksti, tika reģistrēti 230 358 lietotāji, no kuriem 389 ir veikuši kādu darbību pēdējo 30 dienu laikā, 22 bija administratora statuss. Kopējais rediģējumu skaits ir 6 169 544.\n", "id": "lvs_Latn_107016"}
{"text": "Budva\n\nBudva (, Будва) ir pilsēta Melnkalnē, Budvas pašvaldības administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Adrijas jūras krastā. 2011. gadā Budvā dzīvoja 19,2 tūkstoši iedzīvotāju.\n", "id": "lvs_Latn_107017"}
{"text": "Marks Rebilē\n\nMarks Rebilē (; dzimis 1988. gada 15. decembrī Dalasā, Teksasā) ir franču izcelsmes amerikāņu elektroniskās mūzikas mākslinieks un YouTube blogeris no Dalasas. Viņš ir pazīstams ar dziesmu improvizāciju, kas iekļauj humora un liriskuma elementus. Līdz šim Rebilē guvis plašu atpazīstamību, pateicoties daiļradei, kuru ievietojis portālos YouTube un Twitch.\n\nSavos video Rebilē mēdz izmantot cilpotāju (loop station), sintezatoru, sitaminstrumentus, kā arī papildina tos ar vokālo pavadījumu — viņa dziesmas nereti tiek ierakstītas viņa dzīvoklī.\n\nRebilē savu mūzikas karjeru uzsāka 2016. gadā, portālā YouTube rīkojot tiešraides, kurās mūziķis bija redzams apakšveļā, improvizējot mūziku savā guļamistabā un viesnīcu numuros. Rebilē dziesmas skar plašu tēmu spektru. Rebilē savos muzikālajos darbos izmanto Boss RC-505 cilpotāju, kas ļauj veidot a cappella veida vokālus dziedājumus, kurus mūziķis mēdz papildināt ar sintezatora un tamburīna skaņām. Lielākā daļa Rebilē mūzikas ir improvizēta un iekļauj fanka, soul, hiphopa un hausmūzikas elementus.\n\nRebilē kā iedvesmas avotu ir minējis mūziķi Redžiju Votsu, skaidrojot — \"Es nedarītu to, ko daru, ja viņa nebūtu\".\n", "id": "lvs_Latn_107018"}
{"text": "Sweetwater\n\nSweetwater bija rokgrupa no Losandželosas, ASV. Tā pamatā izpildīja psihedēlisko un folkroku, taču grupas mūzikā saskatāma arī R&B, popmūzikas, džeza un Latīņamerikas muzikālo tradīciju ietekme. Grupas repertuāra daudzveidībā nozīmīgu lomu spēlēja arī tās rokgrupai neparasti lielais sastāvs, proti, astoņi dalībnieki, kas spēlēja ne tikai tā laika rokgrupām raksturīgos instrumentus — ģitāru, basģitāru, bungas, bet arī taustiņus, flautu, čellu un kongu.\n\nSweetwater pastāvēja no 1967. gada līdz 1971. gadam, bet tās vēl dzīvie dalībnieki uz brīdi atkal apvienojās 90. gadu otrajā pusē. Grupa bija nozīmīga hipiju subkultūras pārstāve, lai gan neguva tik lielu ievērību atsevišķi šīs kustības mūziķi. Sweetwater bieži uzstājās kā atklājošā grupa populārāku mūziķu, piemēram, The Doors un The Animals, koncertos. Grupa vislabāk pazīstama kā Vudstokas festivāla dalībniece 1969. gadā. Bija paredzēts, ka tā būs pirmā grupa, kas uzstāsies pasākumā, taču viņi aizkavējās sastrēguma dēļ un par pirmo festivāla mūziķi kļuva Ričijs Heivenss.\n", "id": "lvs_Latn_107019"}
{"text": "Čaks Graslijs\n\nČārlzs Ernests Graslijs (Charles Ernest Grassley, dzimis ) ir Amerikas Savienoto Valstu politiķis, pārstāv ASV Republikānisko partiju. Kopš 1981. gada ir ASV senators, pārstāvot Aiovas štatu. Pirms kļūšanas par ASV senatoru Graslijs bija ASV pārstāvju palātas deputāts, no 1975. gada līdz 1981. gadam pārstāvot Aiovas 3. kongresa apgabalu. No līdz viņš bija ASV Senāta prezidents pro tempore, kurš aizvieto ASV viceprezidentu, jeb ASV Senāta prezidentu.\n\nDzimis Ņūhārtfordā, Aiovas štatā, Graslijs 1955. gadā no Aiovas Universitātes saņēma bakalaura grādu politiskajās zinātnēs. Pēcāk, 1959. gadā viņš kļuva par Aiovas Pārstāvju palātas deputātu. 1975. gadā viņš tika ievēlēts ASV Pārstāvju palātā, pārstāvot Aiovas 3. kongresa apgabalu. 1981. gadā Graslijs tika ievēlēts ASV Senātā, pārstāvot Aiovas štatu.\n\nGraslijs ir viens no diviem pašreizējiem ASV senatoriem, kas jau bijis ASV senatora amatā Džimija Kārtera prezidentūras laikā, otram esot Vērmontas senatoram Patrikam Leihijam.\n", "id": "lvs_Latn_107020"}
{"text": "SMOG-1\n\nSMOG-1 ir Ungārijas tehnoloģiju un radioamatieru pavadonis. To izgatavoja un apkalpo Budapeštas tehnoloģiju un ekonomikas universitātes studenti un pasniedzēji. Starta izmaksas sedza Elektroinženierijas un informātikas fakultāte un Ungārijas Ārlietu un tirdzniecības ministrija. Pavadonis orbītā tika palaists 2021. gada martā.\n\nSMOG-1, tāpat kā tā priekštecis SMOG-P, tika veidots pikopavadoņa PocketQube 1p formā (5 × 5 × 5 cm) ar masu aptuveni 250 grami. Derīgā krava ir spektra analizators cilvēku izraisīta elektromagnētiskā piesārņojuma (elektrosmoga) mērīšanai no kosmosa. Pavadonis tiek izmantots spektra uzraudzībai, lai izveidotu globālu frekvenču izmantošanas karti ciparu televīzijas DVB-T joslā (430 — 830 MHz). Sekundārais instruments ir totāla jonizējošās dozas mērīšanas sistēma, kas mēra un pēta saules vēja ietekmi uz elektroniku. Atšķirībā no SMOG-P, tam ir trešējais eksperiments: īpašs magnētiski noārdāms materiāls, kas novietots zem saules bateriju paneļiem un kalpo par bremzi. Tas varētu saīsināt par 18 — 25 gadiem pavadoņu atrašanos orbītā pēc to ekspluatācijas beigām, tādējādi paātrinot kosmisko atkritumu nonākšanu Zemes atmosfērā.\n", "id": "lvs_Latn_107021"}
{"text": "Armens Džigarhanjans\n\nArmens Džigarhanjans (, ; dzimis Erevānā, miris Maskavā) bija padomju, armēņu un Krievijas aktieris.\n\nPlaši pazīstams ar lomām padomju filmās un seriālos \"Nenotveramo jaunie piedzīvojumi\" (Новые приключения неуловимых, 1968), \"Krievijas impērijas kronis jeb Atkal nenotveramie\" (Корона Российской империи, или Снова неуловимые, 1971), \"Sveicināti, esmu jūsu tante\" (1975), \"Tikšanās vietu mainīt nedrīkst\" (1979), \"Teherāna 43\" (1981), \"Zero pilsēta\" (1988), \"Pase\" (1990). Tēlojis lomas vairāk nekā 250 filmās un televīzijas seriālos, kļūstot par vienu no slavenākajiem krievu-armēņu aktieriem.\n\nDžigarhanjans bija teātra aktieris Armēnijā, vēlāk strādāja Maskavas valsts teātrī Ленком (1967—1969) un Maskavas Majakovska teātrī (1969—1996). Teātra mākslas pedagogs Gerasimova vārdā nosauktajā Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā (ВГИК). Bija viens no Armena Džigarhanjana Maskavas drāmas teātra dibinātājiem, teātra prezidents un mākslinieciskais vadītājs (1996—2020).\n", "id": "lvs_Latn_107022"}
{"text": "Inčupīte\n\nInčupīte, vidustecē saukta arī Dzelzāmuru upe, Līčupe, Skolas upe un Inča, ir Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā. Sākas pie Inčukalna Ziediņu mājām ar no Laugas purva nākošo novadgrāvi, tek uz ziemeļaustrumiem, pēc autoceļa V84 (Inčukalns—Kalējbūņas) pavēršas uz ziemeļrietumiem, apliecot Inčukalnu no austrumiem. Šķērso Rīgas—Lugažu dzelzceļu un atgriežas Inčukalnā, kur to šķērso pašvaldības Salu ceļš. Tecējumā Kalnadzirnavu dzirnavezers pirms zem ceļa V93 (Inčukalns—Indrāni) tilta izveidotā aizsprosta, tālāk tek pa dziļu ieleju. Lejtecē šķērso Vidzemes šoseju A2. Lielu pieteku nav. Krastos — Inčukalns, Indrāni, Gauja.\n", "id": "lvs_Latn_107023"}
{"text": "Lo (upe)\n\nLo (, ) ir 485 kilometrus gara Garonnas labā krasta pieteka Francijas dienvidos.\n\nIzteka no Sevēnu kalniem. Tek rietumu virzienā. Lielākās pietekas Durdū, Trijēra, Selē. Ietek Garonnā augšpus Tonensas. Upes krastos atrodas Manda, Antrēga pie Trijēras, Kaora, Vilnēva pie Lo, Egijona. Upe devusi vārdu diviem Francijas departamentiem - Lo, kā arī Lo un Garonna.\n", "id": "lvs_Latn_107024"}
{"text": "Trijēra\n\nTrijēra () ir 167 kilometrus gara Lo labā krasta pieteka Francijas dienvidos, Centrālajā masīvā.\n\nIzteka uz ziemeļiem no Mandas. Augštecē tek ziemeļrietumu virzienā, nesasniedzot Senflūru, pagriežas uz dienvidrietumiem. Šeit 1885. gadā tika uzbūvēts Garabī viadukts. Ietek Lo pie Antrēgas pie Trijēras.\n", "id": "lvs_Latn_107025"}
{"text": "Alanjona\n\nAlanjona (, ) ir 87 kilometrus gara Aljē kreisā krasta pieteka Francijas dienviddaļā, Centrālajā masīvā.\n\nIzteka Lavesjēras komūnā Kantālas departamentā. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Aljē pie Ozlakombēlas Pijdedomas departamentā.\n", "id": "lvs_Latn_107026"}
{"text": "Sēra\n\nSēra () ir 120 kilometrus gara Dordoņas kreisā krasta pieteka Francijas dienviddaļā, Centrālajā masīvā.\n\nIzteka Senžakdeblā komūnā Kantālas departamentā. Augštecē un lejtecē tek dienvidrietumu virzienā, vidustecē - uz ziemeļaustrumiem. Ietek Dordoņā pie Pridomātas Lo departamentā.\n", "id": "lvs_Latn_107027"}
{"text": "Selē\n\nSelē () ir 104 kilometrus gara Lo labā krasta pieteka Francijas dienviddaļā, Centrālajā masīvā.\n\nIzteka Pijkapelas komūnā Kantālas departamentā. Tek rietumu virzienā. Ietek Lo pie Buzjē Lo departamentā. Upes krastos atrodas Fižaka.\n", "id": "lvs_Latn_107028"}
{"text": "Marona\n\nSelē () ir 92 kilometrus gara Dordoņas kreisā krasta pieteka Francijas dienviddaļā, Centrālajā masīvā.\n\nIzteka Sanpoldesalēras komūnā Kantālas departamentā. Tek rietumu virzienā. Ietek Dordoņā pie Aržantas pie Dordoņas Korēzas departamentā.\n", "id": "lvs_Latn_107029"}
{"text": "Sātse\n\nSātse () ir ciems Igaunijas galējos dienvidaustrumos, Krievijas pierobežā, Veru apriņķa Setomā pagastā.\n\nSātse un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju (uz ziemeļiem, uz Versku), iet caur Krievijas teritoriju, tā saukto Sātses zābaku. Ceļš vispārējai satiksmei atvērts kopš 2008. gada.\n\nSātse ir sens setu ciems, agrāk saukts Gorki vai Korki. Kopš 1974. gada šeit izveidots Setu muzejs, kas ir Verskas Setu sētas-muzeja (Seto Talumuuseum) filiāle. Senākā ēka Sātsē ir pareizticīgo baznīca, kas būvēta 1801. gadā iepriekšējās koka baznīcas vietā.\n", "id": "lvs_Latn_107030"}
{"text": "Danute Domikaitīte\n\nDanute Domikaitīte (; dzimusi ) ir lietuviešu brīvā stila cīkstone, 2020 gada Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvēja, 1. un 2. Eiropas spēļu dalībniece.\n", "id": "lvs_Latn_107031"}
{"text": "Dlaboka\n\nDlaboka (; ), burtiski \"Dziļā upe\", ir upe Ziemeļmaķedonijas rietumos Gorna Rekas reģionā. Tā ietek Ribničkas upē, kura savukārt ietek Radikā un tālāk — Melnajā Drinā. Upes avots atrodas 2647 m augstajā Koraba kalnā, notekot tā plūst caur pēdējā apledojuma laikā veidojušos stāvu U veida ieleju (trogu), kas atrodas vienīgajā valsts rajonā, kurā valda alpīnais klimats. Arī lejāk ielejā izveidojušies stāvi kanjoni, lielākais no kuriem pie Žužņes ir vairāk nekā kilometru garš, ar 100 un 300 metrus augstām gandrīz vertikālām sienām un 2-3 metrus plats apakšā. Lejtecē V veida ieleja.\n\nLīdz 2010. gadiem teritorija bija gandrīz neapmeklēta, tomēr sekojusī drošības uzlabošanās un aizsardzības režīma mīkstināšana noveda pie tūrisma maršrutu iezīmēšanas. Sekoja cīņa par un pret šīs apkaimes saimniecisku attīstīšanu, kuras rezultātā upes ieleja 2020. gadā tika iekļauta Pasaules mantojuma saraksta kandidātu sadaļā.\n\nVisā garumā tek pa Mavrovas nacionālo parku, netālu no iztekas atrodas 136 metrus augstais Koraba ūdenskritums. Ūdens daudzums upē lielā mērā atkarīgs no sniegu un ledāju kušanas kalnos un īpaši Mazajā Korabā — Koraba otrajā virsotnē. Lielākais ūdens caurplūdums ūdenskritumā maija beigās un jūnija sākumā. Upes krastos ciemati: Žužņe (pamests), Nistrovo un Bibaņe. Upes garums ap 8 km, krastos cilvēka maz ietekmēti dižskābaržu meži.\n", "id": "lvs_Latn_107032"}
{"text": "5. armija (Krievijas Impērija)\n\nKrievijas Impērijas 5. armija () bija militārā formācija Krievijas Impērijas karaspēka sastāvā Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918). Cīnījās Dienvidrietumu frontē (1914. gada augustā — septembrī), Ziemeļrietumu frontē (1914. gada septembrī — 1915. gada augustā), tad Ziemeļu frontē (1915. gada augustā — 1918. gada sākumā) pret Vācijas Impērijas 8. armiju.\n\n5. armijas štābs no 1915. līdz 1917. gadam atradās Daugavpils cietoksnī.\n", "id": "lvs_Latn_107033"}
{"text": "Zubovas Poļanas rajons\n\nZubovas Poļanas rajons (, , ) ir viens no 22 Mordvijas republikas rajoniem, Krievijā. Tas atrodas Mordvijas rietumos. Rajona administratīvais centrs ir Zubova Poļana. Zubovas Poļanas rajonā 2020. gadā dzīvoja 53,6 tūkstoši iedzīvotāju. Lielākās etniskās grupas ir mordvieši (50%) un krievi (45%). Pēc platības tas ir lielākais Mordvijas rajons.\n", "id": "lvs_Latn_107034"}
{"text": "Tele2 Eesti\n\nTele2 Eesti AS (agrāk Ritabell) ir Igaunijā reģistrēts telesakaru uzņēmums, kas pieder Zviedrijas uzņēmumam Tele2. Tas ir dibināts 1995. gadā. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Tallinā.\n\nTele2 Eesti darbojas mobilo un fiksēto sakaru jomā, tas ir interneta pakalpojumu sniedzējs, televīzijas operators, mazumtirgotājs. Tas ir Igaunijas trešais lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita.\n", "id": "lvs_Latn_107035"}
{"text": "Anastasija Nikita\n\nAnastasija Nikita (; dzimusi ) ir moldāvu brīvā stila cīkstone, 2020. gada Eiropas čempione, Eiropas čempionātu medaļniece, starptautiskās klases sporta meistare.\n", "id": "lvs_Latn_107036"}
{"text": "Edgars Kucins\n\nEdgars Kucins (dzimis ) ir latviešu pedagogs un politiķis. Bijis 13. Saeimas un Daugavpils novada domes deputāts, pārstāv partiju \"Saskaņa\".\n", "id": "lvs_Latn_107037"}
{"text": "Valahija\n\nValahija ir kultūrvēsturisks reģions Rumānijas dienvidos. Dienvidos to no pārējās Balkānu pussalas atdala Donava, bet ziemeļu robežu veido Dienvidkarpati. Valahiju tradicionāli iedala Mutēnijā (Lielajā Valahijā) un Oltēnijā (Mazajā Valahijā).\n\nNo 14. gadsimta sākuma līdz 1861. gadam pastāvēja Valahijas kņaziste, kas dažādos laika posmos bija Ungārijas Karalistes un Osmaņu impērijas vasaļvalsts.\n", "id": "lvs_Latn_107038"}
{"text": "GRBAlpha\n\nGRBAlpha ir Slovākijas tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis. To izgatavoja un apkalpo Košices tehniskā universitāte sadarbībā ar citām organizācijām. Pavadonis orbītā tika palaists 2021. gada martā.\n\nPavadonis paredzēts, lai demonstrētu detektoru tehnoloģiju un elektroniku nākotnes Cubesats Applied for MEasuring and LOcalising Transients (CAMELOT) misijai, kas ir plānota kā nanopavadoņu orbitālais grupējums, lai novērotu visu debesi ar augstu jutību un lokalizācijas precizitāti pēc gamma staru avotu pārejas noteikšanas.\n\nKosmiskais aparāts tika veidots Cubesat 1U formā. Tā masa ir aptuveni 1,1 kg.\n", "id": "lvs_Latn_107039"}
{"text": "Razboja strauts\n\nRazboja strauts ir Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.\n\nIzteka — novadgrāvjos pie Bancāniem. Tek dienvidu virzienā, lejtecē to šķērso valsts autoceļš A6 (Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)). Pēdējos 100 metrus tek caur dabas parka \"Daugavas loki\" teritoriju, pa Augšdaugavas pazeminājumu (Daugavas ieleju).\n\nIespējams, ka pie strauta mīt aizsargājamā zaļā upjuspāre (Ophiogomphus cecilia), taču sīkāki pētījumi nav veikti.\n", "id": "lvs_Latn_107040"}
{"text": "Džons Kornins\n\nDžons Kornins III (John Cornyn III, dzimis ) ir Amerikas Savienoto Valstu politiķis, pārstāv ASV Republikānisko partiju. Kopš 2002. gada ir ASV senators, pārstāvot Teksasas štatu. Pirms kļūšanas par ASV senatoru Kornins bija Teksasas štata ģenerālprokurors. No 2015. gada līdz 2019. gadam viņš bija ASV Senāta republikāņu frakcijas vairākuma līdera vietnieks.\n\nDzimis Hjūstonā, Teksasā, Kornins ir absolvējis Virdžīnijas Universitāti, no kuras saņēma maģistra grādu jurisprudencē. No 1985. gada līdz 1991. gadam Kornins bija tiesnesis Teksasas 37. apgabala tiesā. No 1991. gada līdz 1997. gadam Kornins bija Teksasas Augstākās tiesas asociētais tiesnesis. 1998. gadā Kornins tika ievēlēts par Teksasas ģenerālprokuroru. 2002. gadā Kornins tika ievēlēts par ASV senatoru, pārspējot Demokrātiskās partijas oponentu Ronu Kirku, saņemot 55% balsu. Viņš ASV senatora amatā ir ticis pārvēlēts 3 reizes - 2008. gadā, 2014. gadā un 2020. gadā.\n\nPolitologi Korninu bieži raksturo, kā ļoti konservatīvu. 2013. gadā laikraksts National Journal Korninu ierindoja par 14. viskonservatīvāko ASV senatoru.\n", "id": "lvs_Latn_107041"}
{"text": "Rons Džonsons\n\nRonalds Harolds Džonsons (Ronald Harold Johnson , dzimis ) ir Amerikas Savienoto Valstu politiķis, pārstāv ASV Republikānisko partiju. Kopš 2011. gada ir ASV senators, pārstāvot Viskonsinas štatu. Pirms ieiešanas politikā, Džonsons bija poliestera un plastmasas ražotnes izpilddirektors.\n\nDžonsons ir dzimis un audzis Monkato, Minesotā. 1977. gadā Džonsons no Minesotas Universitātes saņēma bakalaura grādu grāmatvedībā. 2010. gadā Džonsons tika ievēlēts ASV Senātā, pārspējot Demokrātiskās partijas oponentu Rasu Feingoldu, saņemot 51% balsu. Viņš ASV senatora amatā tika pārvēlēts arī 2016. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_107042"}
{"text": "Metamodelēšana\n\nMetamodelēšana ir matemātiska aproksimācija, lai atspoguļotu sistēmas raksturīgo uzvedību un nevis pētītu tās fizikālos aspektus. Var teikt, ka metamodelis ir modeļa modelis. Zinātniskajā literatūrā tiek lietoti arī citi termina \"metamodelis\" sinonīmi, piemēram, \"surogātmodelis\" vai \"aproksimācijas modelis\". Metamodeļa lietošana ļauj efektīvi izprast un novērtēt modeļa ieejas (faktori) un izejas (atbildes) parametru savstarpējo atkarību, izmantojot pilna apjoma fizikālos vai skaitliskos eksperimentus tikai noteiktos pētāmā apgabala punktos. Faktorus, kuri tiek izmantoti fizikālajos vai skaitliskajos eksperimentos, atrod, lietojot specifiskas metodes, ko sauc par eksperimentu plānošanu. Pēc eksperimenta plāna izvēles un nepieciešamo simulāciju vai fizikālo eksperimentu veikšanas seko piemērota aproksimācijas (t.i. matemātiskā) modeļa izvēle. Metamodelēšanas zinātniskais mērķis ir tāda aproksimācijas modeļa izveide, kas ir pēc iespējas precīzāks, un kura izstrādei ir nepieciešams pēc iespējas mazāk pilna apjoma eksperimentu. Metamodeļu izstrāde ir lietderīga gadījumos, kad eksperimentu veikšana ir dārga, laikietilpīga vai nav iespējama.\n\nMūsdienu inženierzinātnēs aktuāla tēma ir inversā analīze. Inversās problēmas tiek definētas kā tādas, kurās izejas parametru vērtības ir zināmas, bet ieejas vērtības vēl ir jānoskaidro. Inversajā metamodelēšanā aproksimācijas metodes tiek lietotas, lai izveidotu apgrieztās sakarības modeli. Tādējādi tiek iegūta inversā sakarība starp sekām un cēloni, ko var izmantot sistēmu monitoringam.\n", "id": "lvs_Latn_107043"}
{"text": "Nataša Andonova\n\nNataša Andonova (; dzimusi ) ir maķedoniešu futboliste, kluba \"Levante\" uzbrucēja, Ziemeļmaķedonijas izlases kapteine.\n", "id": "lvs_Latn_107044"}
{"text": "Sojuz MS-18\n\nSojuz MS-18 \"J. A. Gagarin\" (Союз МС-18 \"Ю. А. Гагарин\") bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Tas orbītā tika palaists 2021. gada 9. aprīlī, nolaidās 17. oktobrī.\n\nKosmosa kuģis ir veltīts pirmā kosmonauta Jurija Gagarina lidojumam kosmosā pirms 60 gadiem.\n", "id": "lvs_Latn_107045"}
{"text": "Diks Durbins\n\nRičards Džozefs Durbins (, dzimis ) ir Amerikas Savienoto Valstu politiķis, pārstāv ASV Demokrātisko partiju. Kopš 1997. gada ir ASV senators, pārstāvot Ilinoisas štatu. Pirms kļūšanas par ASV senatoru Durbins bija ASV pārstāvju palātas deputāts, no 1983. gada līdz 1997. gadam pārstāvot Ilinoisas 20. kongresa apgabalu. Pašlaik Durbins ir ASV Senāta demokrātu frakcijas vairākuma līdera vietnieks.\n\nDurbins dzimis Īstsentluisā Ilinoisas štatā, Īru izcelsmes tēvam Viljamam Durbinam un lietuviešu izcelsmes mātei Annai Kutkinai (). 1969. gadā absolvējot Džordžtaunas Universitāti, Durbins saņēma doktora grādu jurisprudencē. Uzreiz pēc absolvēšanas viņš sāka strādāt par advokātu. 1976. gadā Durbins neveiksmīgi kandidēja uz Ilinoisas štata senātu. 1978. gadā Durbins bija kandidāts uz Ilinoisas vicegubernatora amatu.\n\n1982. gadā Durbins tika ievēlēts par ASV Pārstāvju palātas deputātu, pārstāvot Ilinoisas 20. kongresa apgabalu. ASV Pārstāvju palātas deputāta amatā ticis pārvēlēts 6 reizes. kongresa apgabalu. 1996. gadā Durbins tika ievēlēts par ASV senatoru, pārspējot Republikāniskās partijas oponentu Elu Selvi, saņemot 56% balsu. Viņš ASV senatora amatā ir ticis pārvēlēts 4 reizes - 2002. gadā, 2008. gadā, 2014. gadā un 2020. gadā.\n\nKā ASV senators Durbins atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu NATO. Durbina Ilinoisas 20. kongresa apgabala deputāta amata pēctecis Džons Šimkus () ir arī lietuviešu izcelsmes.\n", "id": "lvs_Latn_107046"}
{"text": "Čakčaks\n\nČakčaks (, ; , chaqchaq; ; ; , säk-säk) ir austrumu saldums, kas pagatavots no fritētiem mīklas gabaliņiem, kas sajaukti ar medus sīrupu.\n\nTas ir īpaši populārs Tatarstānā un Baškortostānā. Čakčaku iecienījuši arī kirgīzi, uzbeki, tadžiki un Baškortostānas un Tatarstānas kaimiņu tautas — Dienvidurālu krievi un Kazahstānas ziemeļrietumu kazahi. Krievijā atzīts par Tatarstānas nacionālo saldumu.\n\nČakčaks tiek gatavots no neraudzētas mīklas, ko veido, olas sakuļot ar sāli un pievienojot miltus. Mīklu izrullē un sagriež lazdu riekstu lieluma bumbiņās, kuras pēc tam fritē (vāra eļļā). Gatavās bumbiņas tiek sakrautas kaudzītē un piesūcinātas ar karstu medus sīrupu. Pēc atdzesēšanas un sacietēšanas čakčaku dekorē ar caurspīdīgām daudzkrāsainām karamelēm, riekstiem un ogu pastilu.\n", "id": "lvs_Latn_107047"}
{"text": "Talecris\n\nTalecris ir ASV farmācijas uzņēmums, kas koncentrējas uz plazmas produktu ražošanu imūndeficīta slimību un plaušu slimību, tostarp hemofilijas, ārstēšanai. Talecris atrodas Research Triangle Park. 2008. gadā Talecris strādāja aptuveni 4500 darbinieku un pārdošanas apjoms bija 1,5 miljardi USD. Talecris galvenokārt strādā ar plazmas imūnglobulīnu izpēti, izstrādi un ražošanas tehnoloģiju.\n", "id": "lvs_Latn_107048"}
{"text": "Ъ\n\nЪ (ъ) ir kirilicas burts, kas sastopams tikai krievu un bulgāru alfabētos. Krievu valodā šīs burts tiek saukts par \"cieto zīmi\" (), bet bulgāru valodā — par \"lielo er\" (). Krievu valodā šīm burtam kā tādam nav skaņa, izmanto pēc līdzskaņa, lai saglabātu tā cietumu. Bulgāru valodā šis burts apzīmē nenoapaļotu augsti vidēja mēles pacēluma pakaļējās rindas patskani /ɤ/ vai arī šīs skaņas nolaisto variantu /ɤ̞/. Krievu alfabētā burts ъ ir 28. burts pēc kārtas, bulgāru alfabētā — 27. burts, bet citos kirilicas alfabētos šāda burta nav (citos alfabētos šī burta funkciju pilda apostrofs).\n", "id": "lvs_Latn_107049"}
{"text": "Jusufs Nurkičs\n\nJusufs Nurkičs (Jusuf Nurkić; dzimis ) ir Bosnijas un Hercegovinas basketbolists, spēlē centra pozīcijā, Bosnijas un Hercegovinas basketbola izlases dalībnieks. 2023. gadā pārstāv Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubu Fīniksas \"Suns\", bet lielāko karjeras daļu ir aizvadījis Portlendas \"Trail Blazers\".\n", "id": "lvs_Latn_107050"}
{"text": "Čača\n\nČača ( ch'ach'a; ) ir brendija tipa gruzīnu stiprais spirtotais dzēriens. Tā etilspirta saturs svārstās no 40% (komerciāli ražotam) līdz 65% (mājās brūvētam dzērienam). Čača arī dažreiz tiek saukts par \"vīna degvīnu\", \"vīnogu degvīnu\" vai \"gruzīnu degvīnu / grappu\". Tas tiek gatavots no vīnogu izspaidām (vīnogu atlikumiem, kas palikuši pēc vīna raudzēšanas un destilācijas). Terminu chacha Gruzijā lieto, lai apzīmētu vīnogu destilātu. To var ražot arī no negatavām vai savvaļas vīnogām. Citi izmantotie augļi vai garšaugi ir vīģes, mandarīni, apelsīni, zīdkoka ogas vai estragons. Čačai piemīt smalks vīnogu aromāts. To izmanto arī dažādu kokteiļu pagatavošanai, pievienojot svaigus augļus un ledu.\n\nTradicionāli tas bija tikai mājās gatavots gruzīnu dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā. Viens no slavenākajiem čačas izstrādājumiem ir Binekhi Estragon, kas 2007. gadā saņēmis starptautisko Mundus Vini balvu (Mundus Vini Award).\n\n2011. gada septembrī Gruzijas iestādes čačai izsniedza patentu.\n", "id": "lvs_Latn_107051"}
{"text": "Rogaižas ezers\n\nRogaižas ezers ir ezers Ludzas novada Pildas pagastā. Dienvidu krastā Rogaižas skrajciems, Rogaižas un dienvidrietumos netālās Putinovas kapi. Ziemeļos no ezera Rogaižas sils. Noteka uz ziemeļos esošo Vorcu un tālāk Porkaļu ezeru, ietilpst Sniedziņu ezeru grupā un Veļikajas baseinā. Dienviddaļā 0,1 ha liela saliņa. Dibens dūņains. Krasti galvenokārt stāvi, mežaini, vairākas peldvietas.\n\nNo ūdensaugiem ezerā atzīmētas skaujošās glīvenes, dzeltenās lēpes, niedres. No zivīm sastopamas vīķes, asari, plauži, karūsas, raudas, ruduļi, līdakas, līņi, ieviesti vēži.\n", "id": "lvs_Latn_107052"}
{"text": "Neatkarības parks (Šimkenta)\n\nNeatkarības parks () ir pilsētas parks Šimkentas pilsētā, Kazahstānā. To atklāja 2011. gada oktobrī par godu Kazahstānas Neatkarības dienas 20. gadadienai. Parka centrālo ieeju rotā arka, teritorijas iekšpusē ir strūklakas, daudzas ziedu kompozīcijas, augi kurām tika atvesti no Nīderlandes. Parka centrā atrodas piemineklis Altyn Shanyraq, kas simbolizē Kazahstānas iedzīvotāju vienotību. Parkā ir uzstādīts 50 metrus augsts karoga masts. Parku ar Ordabasi laukumu savieno garš tilts, kas simbolizē pāreju no pilsētas vēsturiskās pagātnes uz tās mūsdienu vēsturi.\n", "id": "lvs_Latn_107053"}
{"text": "Lēpes\n\nLēpes () ir daudzgadīgu ūdensrožu dzimtas ūdensaugu ģints, ar izplatību ziemeļu puslodē no mērenās līdz subarktiskajai joslai. Latvijā bieži sastopama dzeltenā lēpe (), Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīta retā sīkā lēpe (), kura atšķiras no tās ar mazākiem ziediem (2-3 cm diametrā pret 4-6 cm) un augļiem. Vairums sugu ir savstarpēji grūti atšķiramas.\n\nĢints ir tuvu radnieciska ūdensrozēm, bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti dzeltenā krāsā. Ģintis atšķiras arī pēc to augļu nobriešanas; nobriešanas laikā lēpju augļi paliek uz ūdens, turpretī ūdensrožu augļi tūlīt pēc ziedu aizvēršanās noslīd zem ūdens līmeņa un nobriest tur. Abu ģinšu lapas ir peldošas ar iegriezumu no apmales līdz kātiņa piestiprinājumam. Vairuma sugu lapas svārstās no sirdsveida līdz praktiski apļveidam, lapas kāts ir piestiprināts vidū, dodot vairoga izskatu. Dažām sugām tomēr lapu morfoloģija atšķiras; piemēram, Nuphar sagittifolia lapām ir iegarena bultas uzgaļa forma.\n", "id": "lvs_Latn_107054"}
{"text": "Traizene\n\nTraizene () ir 80 kilometrus gara Donavas labā krasta pieteka Austrijas austrumos, Lejasaustrijas federālajā zemē.\n\nIzveidojas, satekot Tirnicas Traizenes un Unrehtraizenes upēm. Tek ziemeļu-ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Donavā pie Transmaueres. Traizenes krastos atrodas Lejasaustrijas zemes galvaspilsēta Sanktpeltene.\n", "id": "lvs_Latn_107055"}
{"text": "Dije\n\nDije () jeb Taja () ir 235 kilometrus gara Morāvas labā krasta pieteka Čehijā un Austrijā.\n\nIzveidojas pie Rābas pie Tajas Lejasaustrijas zemē, satekot Vācu Tajai un Morāvijas Dijei. Tek austrumu-dienvidaustrumu virzienā, abu valstu robežas rajonā, dažkārt to veidojot. Ietek Morāvā pie Hohenavas pie Marhas. Dijes krastos atrodas Drozendorfa-Cisersdorfa, Vranova pie Dijes, Hardega, Znojmo, Lā pie Tajas, Lednice, Bržeclava. Pie Lednices atrodas UNESCO Pasaules mantojuma objekts Lednices-Valtices kultūrainava.\n", "id": "lvs_Latn_107056"}
{"text": "Troizēna\n\nTroizēna () bija sengrieķu joniešu pilsēta Argolīdā, Peloponēsas austrumos, Grieķijā. Netālu atrodas neliels ciemats Trizina, kas iepriekš saucās Damalas (Δαμαλάς), bet tagadējo nosaukumu par godu Troizēnai ieguva 1929. gadā. Troizēna skaitās mitoloģiskā varoņa Tēzeja dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_107057"}
{"text": "Ibsa\n\nIbsa () ir 138 kilometrus gara Donavas labā krasta pieteka Austrijā, Štīrijā un Lejasaustrijā.\n\nIztece netālu no Mariacelles pilsētas Štīrijā. Augštecē tek uz rietumiem, upes krastos atrodas Luncamzē, Geslinga pie Ibsas un Hollenšteina pie Ibsas. Lejpus Hollenšteinas upe pagriežas uz dienvidiem. Šajā posmā upes krastos ir Oponica, Valdhofene pie Ibsas. Aiz Zontāgbergas upe pagriežas uz dienviaustrumiem. Tās krastos atrodas Amštetene, pēc kuras Ibsa ietek Donavā lejpus Ibsas pie Donavas.\n", "id": "lvs_Latn_107058"}
{"text": "Elektrodinamika\n\nElektrodinamika ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētisko lauku un elektromagnētisko mijiedarbību . Elektrodinamika sevī ietver elektrības un magnētisma parādību saistību, elektrisko strāvu, elektromagnētisko starojumu .\n\nPastāv klasiskā elektrodinamika, kura pēta pastāvīgu elektromagnētisko lauku, balstoties uz Maksvela vienādojumiem, un kvantu elektrodinamika, kura pēta elektromagnētiskā lauka kvantu fiziku. Ja jēdziens 'elektrodinamika' netiek precizēts, tad pieņem, ka tiek domāta klasiskā elektrodinamika.\n", "id": "lvs_Latn_107059"}
{"text": "Roxen\n\nLarisa Roksana Džurdžu (, dzimusi Klužā-Napokā), plašāk pazīstama ar pseidonīmu Roxen, ir rumāņu dziedātāja. Viņa piedalījās, pārstāvot Rumāniju, 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā, Nīderlandē ar dziesmu Amnesia. No sava pusfināla viņa nekvalificējās finālam.\n", "id": "lvs_Latn_107060"}
{"text": "Skābēti kāposti\n\nSkābēti kāposti ir smalki sagriezti, neapstrādāti kāposti, kas ir skābēti ar dažāda veida pienskābes baktērijām. Skābēti kāposti ir izplatīti vairāku Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu virtuvēs, raksturīgi arī Latvijai. No skābētiem kāpostiem gatavo arī citus ēdienus, piemēram, skābu kāpostu zupu, vai arī tos sautē, iegūstot bigosu un citus ēdienus.\n\nAustrumu virtuvē līdzīgs pārtikas produkts ir kimči.\n", "id": "lvs_Latn_107061"}
{"text": "Lužnice\n\nLužnice () jeb Lainzica () ir 208 kilometrus gara Vltavas labā krasta pieteka Čehijā un, neliela daļa augštecē, Austrijā.\n\nIztece no Gratcenes kalniem. Augštecē tek ziemeļaustrumu virzienā. Sasniedzot Čehijas robežu, pagriežas uz ziemeļiem. Pie Tāboras pilsētas pagriežas uz dienvidrietumiem. Ietek Vltavā lejpus Tīnas pie Vltavas. Upes krastos atrodas Veitra un Gminde Austrijā, kā arī Češke Velenice, Suhdola pie Lužnices, Tršeboņa, Lomnice pie Lužnices, Veseli pie Lužnices, Sobeslava, Plana pie Lužnices, Sezimovo Ūsti, Tābora un Behīņe Čehijā.\n", "id": "lvs_Latn_107062"}
{"text": "Kampa\n\nKampa () ir 153 kilometrus gara Donavas kreisā krasta pieteka Austrijā, Lejasaustrijas federālajā zemē. Tehniski tā ir Kremsas pieteka, kas kanalizēta plūst gar Donavas upi.\n\nIzteka no Lejasaustrijas galējos rietumos, netālu no Lībenavas Augšaustrijā. Augštecē, līdz tajā ietek Mazā Kampa (Kleiner Kamp), tā saukta par Lielo Kampu (Großer Kamp). Tek austrumu virzienā. Nesasniedzot Hornu, Kampa pagriežas uz dienvidiem-dienvidaustrmiem. Ietek Donavā (Kremsā) pie Grāfenvertas, lejpus Kremsas pie Donavas. Upes krastos atrodas Cvetle un Langenloisa.\n", "id": "lvs_Latn_107063"}
{"text": "Boroviks\n\nArtjoms Boroviks (Артём Боровик, 1960—2000) — padomju un krievu žurnālists; Henriks Boroviks (Генрих Боровик, dzimis 1929. gadā) — padomju un krievu žurnālists, kinoscenārists un rakstnieks, Artjoma Borovika tēvs.\n", "id": "lvs_Latn_107064"}
{"text": "Zalca\n\nZalca () ir 88 kilometrus gara Ensas labā krasta pieteka Austrijā.\n\nKaut arī izteka atrodas pie Traizenberga kalna Lejasaustrijā, upe lielākoties plūst Štīrijas teritorijā. Pamatā tek rietumu virzienā. Upes krastos atrodas Mariacelle. Zalcas baseina upju ūdens tiek izmantots Vīnes ūdensapgādē.\n", "id": "lvs_Latn_107065"}
{"text": "Švehata\n\nŠvehata () ir 62 kilometrus gara Donavas labā krasta pieteka Austrijā, Lejasaustrijas federālajā zemē uz dienvidiem no Vīnes.\n\nIzteka pie Šepfla kalna Vīnervaldē. Līdz Bādenei pie Vīnes tek austrumu-dienvidaustrumu virzienā, pēc tam pagriežas uz ziemeļaustrumiem, līdz aiz Švehatas un lejpus Vīnes ietek Donavā. Bez Bādenes un Švehatas upes krastos atrodas Allanda. Upes ielejas posmu no Majerlingas līdz Bādenei devē par Helēnentāli.\n", "id": "lvs_Latn_107066"}
{"text": "Fiša\n\nFiša () ir 35 kilometrus gara Donavas labā krasta pieteka Austrijā, Lejasaustrijas federālajā zemē uz dienvidiem no Vīnes.\n\nIzteka pie Ebenfurtas pilsētas. Tek ziemeļaustrumu. Ietek Donavā pie Mariaellendas. Upes krastos atrodas Ebreihsdorfa un Fišāmenda.\n", "id": "lvs_Latn_107067"}
{"text": "Zorans Živkovičs\n\nZorans Živkovičs (, ; , dzimis ) ir serbu rakstnieks, universitātes profesors, esejists, pētnieks, izdevējs un tulkotājs. Žikoviča darbi ir tulkoti 20 valodās, viņam piešķirta Pasaules fantāzijas balva (World Fantasy Award for Best Novel).\n", "id": "lvs_Latn_107068"}
{"text": "Borat Subsequent Moviefilm\n\nLai gan Saša Barons Koens 2007. gadā teica, ka vairs neatveidos Borata varoni, viņu 2019. gadā un 2020. gada vidū pamanīja Borata izskatā, kas izraisīja spekulācijas par otras Borata filmas tapšanu. Filma oficiāli tika izziņota 2020. gada septembrī un Amazon Studios ieguva izplatīšanas tiesības. Filma \"Borata sekojošā kinofilma\" tika izdota straumēšanas platformā Prime Video. Tā ieguva kritiķu atzinību par Sašas Barona Koena un Marijas Bakalovas aktierspēli, kā arī par amerikāņu kultūras atainošanu. Filma saņēma trīs 78. Zelta globusa balvas nominācijas, iegūstot balvas kategorijās \"Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā\" (Saša Barons Koens) un \"Labākais mūzikls vai kinokomēdija\". 93. Kinoakadēmijas balvai tā tika nominēta kategorijās \"Labākais adaptētais scenārijs\" un \"Labākā aktrise otrā plāna lomā\" (Marija Bakalova).\n", "id": "lvs_Latn_107069"}
{"text": "Glīvenes\n\nGlīvenes (Potamogeton) ir glīveņu dzimtas ūdens, galvenokārt saldūdens, augu ģints. Ģints nosaukums veidots no grieķu valodas vārdiem \"upe\" un \"kaimiņš\". Latvijā visbiežāk sastopama ģints tipiskā suga — peldošā glīvene, pavisam Latvijā gadsimtu mijā bija zināmas 17 sugas un vēl 6 hibrīdsugas.\n", "id": "lvs_Latn_107070"}
{"text": "Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai\n\n\"Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai\" (), plašāk pazīstama kā vienkārši Borats (Borat), ir 2006. gada komēdiju filma, kuru uzņēmis Lerijs Čārlzs (Larry Charles) filmu studijā \"20th Century Fox\". Britu komiķis Saša Barons Koens bija gan filmas scenārists, gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, Borata Sagdijeva, atveidotājs. Borats šajā filmā bija izdomāts žurnālists no Kazahstānas, kurš devās caur Savienotajām Valstīm, piefiksējot visu, kas notiek saskarē ar amerikāņiem.\n\n2020. gadā tika izlaists filmas turpinājums — Borat Subsequent Moviefilm.\n", "id": "lvs_Latn_107071"}
{"text": "Arla ezers\n\nArla ezers ir ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Andzeļu pagastā, 3 km uz ziemeļiem no Andzeļiem. Dienvidrietumos no ezera Rokolu skrajciems, 700 m uz ziemeļaustrumiem atrodas Līpkolns, 200 metrus uz rietumiem ir Rokolu ezers, abus ezerus savieno caurteka. Ezerdobe līčaina, dziļākās daļas vidū un austrumos. Krasti lēzeni, austrumdaļā zemāki, pārsvarā mežaini, neapdzīvoti, starp Arla un Rokolu ezeriem ved zemesceļš no Rokoliem uz ziemeļiem. Dibens smilšains, vidū un līčos dūņains. Eitrofs. Atrodas Rāznas nacionālā parka teritorijā. Ūdens dzidrs.\n\nNo ūdensaugiem ezerā atzīmētas peldošās glīvenes, lēpes, abinieku sūrenes, kosas. No zivīm sastopamas vēdzeles, asari, ķīši, karūsas, raudas, ruduļi, līdakas, līņi; nelielā daudzumā vēži. Zvejas tiesības pieder valstij, uz ezera notiek zemledus makšķerēšanas sacensības.\n", "id": "lvs_Latn_107072"}
{"text": "Doktora desa\n\nDoktora desa ( (Doktorskaja kolbasa) — 'daktera, ārsta desa') ir Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne. Tā ir sava veida zema tauku satura Boloņas desa, tāpēc Doktora desu uzskata par diētisku produktu. Tā atbilst PSRS GOST standartam 23670-79.\n\nSaskaņā ar Eirāzijas Ekonomiskās savienības tiesību aktiem, nedrīkst pārdot nekādus gaļas izstrādājumus ar nosaukumu, kas ir līdzīgi starpvalstu (reģionālajos) standartos noteiktajiem gaļas izstrādājumu nosaukumiem, ja tie nav ražoti saskaņā ar šiem standartiem. Tehniskajos noteikumos kā viens šāda nosaukuma piemērs ir minēta \"Doktora desa\".\n", "id": "lvs_Latn_107073"}
{"text": "Slovāku Nacionālā bibliotēka\n\nSlovāku Nacionālā bibliotēka vai Slovākijas Nacionālā bibliotēka () ir moderna zinātniska, kultūras, informācijas un izglītības bibliotēka Slovākijā, kas vāc, glabā un aizsargā vietējās un ārvalstu grāmatas un citus rakstiskus zināšanu avotus par Slovākiju.\n\nBibliotēkas fondā ir 4,9 miljoni grāmatu un 1,7 miljoni arhīvu dokumentu, kā arī tūkstošiem muzeja eksponātu. Bibliotēkā ir vairāki muzeji: Slovākijas literatūrai veltīts Literārais muzejs, kas iesaistīts Nacionālās kapsētas (ievērojamu slovāku kapu galerijas) prezentācijā; Puškina literārais muzejs Brodzjanā; Apponjas vēsturiskā bibliotēka.\n\nTā koordinē bibliotēku attīstības sistēmu Slovākijā, piedalās bibliotēku pakalpojumu modernizācijā, sadarbojas ar Slovākijas un ārvalstu institūcijām, īstenojot dažādus zinātniskos projektus. Kopš 2010. gada bibliotēka piedalās Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētajā Digital Library and Digital Archive (DIKDA) digitalizācijas projektā, publiskojot digitalizētus darbus no savām kolekcijām.\n\nBibliotēku dibinājusi Slovākijas Kultūras ministrija ar uzdevumu nodrošināt pilsoņu brīvu piekļuvi plašsaziņas līdzekļu izplatītajai informācijai, radīt un aizsargāt bibliotēku, arhīvu un muzeju fondus, lai apmierinātu cilvēku kultūras, informācijas, zinātnes un izglītības vajadzības.\n", "id": "lvs_Latn_107074"}
{"text": "Pjotrs Dubrovs\n\nPjotrs Dubrovs (Пётр Валерьевич Дубров, dzimis ) ir Krievijas kosmonauts, programmēšanas inženieris.\n\nPjotrs Dubrovs piedzima Habarovskā. No 1994. līdz 1999. gadam viņš studēja Habarovskas Valsts tehniskajā universitātē, iegūstot inženiera programmētāja kvalifikāciju. Pēc tam viņš strādāja par programmētāju Habarovskā. 2002. Dubrovs sāka darbu uzņēmumā SoftPro development Maskavā. Vēlāk viņš strādāja uzņēmumā CBOSS development international.\n\nPjotrs Dubrovs pieteicās 2012. gada 27. janvārī izsludinātajā pirmajā atklātajā konkursā par uzņemšanu kosmonautu grupā. 26. oktobrī viņš tika uzņemts Gagarina Kosmonautu sagatavošanas centra kosmonautu grupā. 2014. gada 16. jūnijā Dubrovs pabeidza kosmonautu vispārējo sagatavošanu, un viņam tika piešķirta kvalifikācija \"kosmonauts izmēģinātājs\".\n\n2019. gada 24. augustā Pjotrs Dubrovs kopā ar Oļegu Novicki tika apstiprināts 67. / 68. ekspedīcijas dublieru apkalpē. 2020. gada 29. maijā Dubrovs tika apstiprināts par Sojuz MS-17 dublieru apkalpes lidojuma inženieri.\n\nPjotra Dubrova pirmais kosmiskais lidojums sākās 2021. gada 9. aprīlī, esot kosmosa kuģa Sojuz MS-18 lidojuma inženierim. Viņš bija Starptautiskās kosmosa stacijas 64.65. un 66. ekspedīcijas lidojuma inženieris. Uz zemes viņš atgriezās 2022. gada 30. martā kosmosa kuģī Sojuz MS-19.\n", "id": "lvs_Latn_107075"}
{"text": "Freds Rebels\n\nFreds Rebels, īstajā vārdā Paulis Sproģis (1886—1968), bija latviešu burātājs, rakstnieks un dēkainis, pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja Kluso okeānu no Austrālijas līdz Kalifornijai (1932—1933).\n", "id": "lvs_Latn_107076"}
{"text": "Mā Reinija: Blūza māte\n\n\"Mā Reinija: Blūza māte\" () ir 2020. gada ASV drāmas filma. Filmas režisors ir Džordžs Volfe, scenārija autors Rubens Santjago-Hadsons. Filma balstīta uz Ogasta Vilsona tāda paša nosaukuma lugas sižeta. Filmas, tāpat kā lugas, sižets stāsta par Ma Reiniju, ietekmīgu blūza dziedātāju, un viņas trauksmaino ierakstu sesiju Čikāgā 1920. gados.\n\nFilmas producenti ir Denzels Vašingtons, Tods Bleks un Denijs Volfs, galvenās lomas atveido Vaiola Deivisa un Čedviks Bouzmens, otrā plāna lomas atveido Glins Tērmens, Kolmens Domingo un Maikls Potss. Projekts sākotnēji tika izziņots 2013. gadā kopā ar Vašingtona filmu Fences kā daļa no viņa desmit filmu līguma ar HBO. Lugas adaptācija pārgāja pie Netflix, un filmēšana sākās 2019. gadā Pitsburgā. Bouzmens nomira filmas pēcapstrādes procesa laikā 2020. gada augustā, tādējādi šī ir pēdējā filma ar viņa līdzdalību. \"Mā Reinija: Blūza māte\" ir veltīta viņa piemiņai.\n\nFilmas \"Mā Reinija: Blūza māte\" pirmizrāde ASV notika ierobežotā seansu daudzumā , bet straumēšanas platformā Netflix tā ir pieejama no . Filmu saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas slavēja Deivisas un Bouzmena aktierspēli, kā arī kostīmus un ražošanas izmaksas. Amerikas Kinoinstitūts šo filmu ierindojis starp desmit labākajām 2020. gada filmām. Filma saņēmusi piecas 93. Kinoakadēmijas balvas nominācijas, tostarp kategorijās \"Labākā aktrise galvenajā lomā\" (Vaiola Deivisa) un \"Labākais aktieris galvenajā lomā\" (Čedviks Bouzmens), bet ieguva tikai divas balvas (\"Labākie kostīmi\" un \"Labākais grims un matu sakārtojums\"). Tāpat filma saņēmusi astoņas Critics' Choice kino balvas nominācijas un deviņas NAACP Image balvas nominācijas, tostarp kategorijā \"Labākā filma\", no kurām Deivisa un Bouzmens ieguva abas galveno lomu atveidotāju balvas. Tāpat Deivisa un Bouzmens ieguva abas galveno lomu aktieru kategoriju balvas 27. Ekrāna aktieru ģildes balvas ceremonijā, kļūstot par pirmajiem afroamerikāņu aktieriem, kas ieguvuši balvas galveno lomu aktieru kategorijās viena gada ietvaros, abi arī saņēma nominācijas 78. Zelta globusa balvai, bet pēcnāves apbalvojumu saņēma tikai Bouzmens kā labākais aktieris drāmas filmā.\n", "id": "lvs_Latn_107077"}
{"text": "Krasnopiļa\n\nKrasnopiļa (Krasnopole) ir ciems Ukrainā, Mikolajivas apgabala Vradijivkas rajonā. Saskaņā ar Ukrainas 2001. gada tautas skaitīšanu ciemā dzīvo 275 cilvēki, 95% runā ukraiņu, 4% krievu un 1% rumāņu valodā.\n\n1792. gadā muižniekam Ivanam Kalendam tika piešķirts zemes gabals ar 214 zemniekiem. 1795. gadā ciemu jau sauca par Krasnopiļu, un tajā bija 35 sētas, 1801. gadā to apdzīvoja 105 vīrieši un 109 sievietes. Saskaņā ar 1859. gada revīziju ciemā bija tikai 16 sētas ar 90 iedzīvotājiem. Saskaņā ar 1886.-1887. gadu tautas skaitīšanu ciemā pastāvēja 24 sētas ar 132 iedzīvotājiem.\n\nVelikas Čaikivkas ciems tika nodibināts 18. gadsimta beigās. 1795. gadā bija 40 sētas ar 193 cilvēkiem, 1859. gadā 39 sētas ar 148 iedzīvotājiem, bet 1886.-1887. gadā 71 sēta ar 351 iedzīvotājiem (Anaņjivas apgabala tautas skaitīšanas rezultāti 1886.-1887. gadā).\n\nSaskaņā ar 1861. gada reformu bijušie dzimtcilvēki palika savā vietā un maksāja izpirkuma maksu par zemi un mājām. Izpirkuma un nodokļu maksājumu kombinācija bieži pārsniedza zemnieku ienākumus no zemes gabaliem. Tāpēc zemnieki šeit dzīvoja lielā nabadzībā, galvenokārt zemnīcās. 1917. gadā ciemā bija tikai trīs mājas ar dzelzs jumtiem. Zemnieku mājās nebija mēbeļu, gulēja un ēda uz grīdas.\n\nKrasnopiļā atradās Sv. Dmitrija baznīca. Uz draudzes skolas bāzes 1900. gadā tika organizēta četrgadīgā skola, kurā mācījās 47 skolēni.\n\n1955. gada 1. aprīlī Krasnopiļas ciemā dzīvoja 406 cilvēki. 1977. gada 1. janvārī ciemā darbojās sākumskola un astoņgadīgā skola, bibliotēka, kultūras nams, pirmās palīdzības nodaļa, bērnudārzs, veikals un pasts.\n", "id": "lvs_Latn_107078"}
{"text": "Argosas agora\n\nArgosas agora () ir sengrieķu agora jeb tirgus laukums Argosā, uz dienvidaustrumiem no Argosas teātra, kas celta 5. gadsimtā pr.Kr. Agorā atradās 18 tempļi, bet 395. gadā goti iznīcināja agoru. Mūsdienās ir saglabājušies tikai dažu celtņu pamati, pieminekļu postamenti, un agoras kanalizācijas sistēma. Sākotnēji agora bija diezgan liela, un pašlaik arheologi ir atseguši tikai nelielu tās daļu (dienvidrietumu stūri).\n", "id": "lvs_Latn_107079"}
{"text": "Henrijs Kelets\n\nHenrijs Kelets (; dzimis , miris ) bija britu kara flotes virsnieks, okeanogrāfs un polāro jūru kuģotājs.\n", "id": "lvs_Latn_107080"}
{"text": "Galvanometrs\n\nGalvanometrs ir ierīce, ar kuru mēra vāju līdzstrāvu un nosaka tās virzienu. Skala var būt graduēta gan strāvas stipruma, gan sprieguma, gan citu fizikālu lielumu mērvienībās, iedaļu var arī nebūt, ja nosakāma tikai līdzstrāvas esamība un virziens, tad to sauc par galvanoskopu.\n\nGalvanometra izgudrošanai bija un ir liela nozīme zinātnes un tehnoloģiju attīstībā. Galvanometra rādījumu attēlošanas princips vēlāk izmantots citās mērierīcēs, piemēram, ampērmetrā.\n", "id": "lvs_Latn_107081"}
{"text": "2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls\n\n2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls (, zināms arī kā EYOF 2011 Trabzon) bija 11. Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls. Tas tika aizvadīts Turcijas pilsētā Trabzonā no 2011. gada 23. jūlija līdz 29. jūlijam. Sacensībās startēja 3138 sportisti no 49 Eiropas valstīm. Sportisti startēja 9 sporta veidos, 109 dažādās disciplīnās. Olimpiskā festivāla atklāšanas un noslēguma ceremonija notika Huseina Avni Akera stadionā.\n", "id": "lvs_Latn_107082"}
{"text": "Andra Deja\n\nKasandra Monika Betija (, dzimusi ), plašāk pazīstama ar skatuves pseidonīmu Andra Deja (), ir ASV dziedātāja, dziesmu autore un aktrise. 2015. gadā viņa izdeva savu debijas albumu Cheers to the Fall. 2016. gadā viņas debijas albums tika nominēts Grammy balvai kategorijā \"Labākais ritmblūza albums\", savukārt singls Rise Up tika nominēts kategorijā \"Labākais ritmblūza izpildījums\". Singla Rise Up popularizēšanas nolūkā Adra Deja to izpildīja sarunu šovā The View, par ko viņa tika nominēta Daytime Emmy balvai. 2015. gada otrajā pusē Deja kopā ar Stīviju Vonderu, kas ir viens no mūziķes talanta atklājējiem, piedalījās Apple TV reklāmā.\n\n2021. gadā, Andra Deja atveidoja Bilijas Holidejas lomu biogrāfiskajā filmā The United States vs. Billie Holiday, par ko viņa ieguva Zelta globusa balvu kategorijā \"Labākā aktrise drāmas filmā\", kā arī tika nominēta 93. Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā aktrise galvenajā lomā\". Andras Dejas pseidonīms ir veidots iedvesmojoties no Holidejas, kuras pseidonīms bija Lady Day.\n", "id": "lvs_Latn_107083"}
{"text": "Rietumu salons\n\nRietumu salons ir sava veida bārs, kas raksturīgs mežonīgajiem rietumiem. Šajos salonos mēdza apkalpot kovbojus, medniekus, mežstrādniekus, karavīrus, uzņēmējus, juristus, kalnračus un spēlmaņus.\n\nSalonu mēdz dēvēt arī par \"dzirdināšanas sili\", \"cantina\" un \"džina dzirnavām\". Pirmais šāda veida salons tika atvērts ASV, Vaiomingā, 1822. gadā, lai apkalpotu medniekus. 1880. gadu sākumā saloni kļuva īpaši pieprasīti ASV. Līvenvortā, Kanzasas štatā, atradās apmēram 150 saloni un četras vairumtirdzniecības dzērienu mājas.\n", "id": "lvs_Latn_107084"}
{"text": "Argosas līdzenums\n\nArgosas līdzenums () ir viens no lielākajiem Peloponēsas līdzenumiem (platība ap 250 km²). Tā garums ir 16-19 km (10-12 jūdzes). No trim pusēm to ierobežo kalni, bet dienvidos apskalo Argolīdas līcis. Austrumos tas ir nedaudz augstāks, nekā rietumos. Tāpēc senatnē austrumu daļā bija ūdens deficīts, bet rietumu daļā paaugstināts mitruma līmenis. Par austrumu daļu senie autori rakstīja, ka upju akmeņainās gultnes atdeva ūdeni aramzemei. Epitetu \"ļoti slāpstošs\" (πολυδίψιον) Homērs attiecināja uz Argosas zemi. Savukārt, līdzenuma rietumu daļu apūdeņoja daudzi strauti, un līdzenuma dienvidrietumu galu pie līča bagātīgie ūdens avoti pārvērta purvā, un vēl senāk tur atradās liels lagūnveida ezers. Tieši šeit atradās Lernas purvs un Alkiopnas baseina bezdibenis, kur pēc leģendas Hērakls uzvarēja Hidru. Daži rakstnieki uzskata mītu, kurā Hērakls uzvarēja piecdesmitgalvaino ūdens čūsku, kā līdzību, kurā Argosas līdzenuma valdnieki purvaino teritoriju ar daudzo grāvju palīdzību nosusināja un izveidoja par auglīgu aramzemi. Aristoteļa laikā šī līdzenuma daļa bija labi drenēta un auglīga. Taču vēlāk tā atkal pārpurvojās. Mūsdienās šeit tiek audzēta kukurūza, bet kur mitrums ir lielāks, vīnogas un kokvilna. Senie autori piemin, ka Argosas līdzenums bija slavens ar labiem, šeit audzētajiem zirgiem.\n\nArgosas līdzenumu šķērso vairākas upes. Lielākās ir Inahosa un Erasina. Upes šeit, izņemot Erasinu, kas atrodas līdzenuma dienvidrietumos, lielāko gadalaika daļu ir izžuvušas.\n\nArgosas līdzenums jau no neolīta laika ir bijis sens zemkopības centrs. Tāpēc gar tā malām atrodas daudzas senas pilsētas un apmetnes, tādas, kā Argosa, Mikēnas, Tirinta, Mideja, Lerna, Nauplija u.c. Argosas līdzenuma auglīgo zemju dēļ senatnē notika daudzi kari.\n", "id": "lvs_Latn_107085"}
{"text": "Svjatoslavs Fjodorovs\n\nSvjatoslavs Fjodorovs (; dzimis , miris ) bija padomju un krievu ārsts oftamologs, medicīnas zinātņu doktors (1967), Sociālistiskā Darba Varonis (1987), Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1995). Pazīstams ar saviem izgudrojumiem acs mikroķirurģijā, keratotomijas procedūru veikšanu. Bija viens no pirmajiem, kas uzsāka attīstīt redzes lāzerkorekciju.\n\nFjodorovs iesaistījās arī politikā, kandidēja uz Krievijas prezidenta amatu 1996. gada Krievijas prezidenta vēlēsanās, pārstāvot Darba cilvētu pašnoteikšanās partiju.\n", "id": "lvs_Latn_107086"}
{"text": "Inahosa\n\nInahosa () ir upe Peloponēsā, Grieķijā. Tās izteka atrodas Argolīdas rietumu daļas kalnos, netālu no Lirkejas (Λύρκεια) ciema. Upe tek austrumos no Argosas, ietek Argolīdas līcī pie Neakiosas pilsētas. Tā ir nosaukta Inaha, mītiskā Argosas valdnieka vārdā. Upe vasarā bieži izžūst.\n\nPēc Pausānija ziņām upes izteka atradās Artemīsijas kalnu grēdā, uz robežas starp Argolīdu un Arkādiju, kā virsotnē bija Artemīdas templis. Pēc Strabona apgalvojuma Inahosas izteka bija pie Lirkejas kalna, kas atrodas vairāk uz ziemeļiem. Netālu no iztekas bijusi Kefisas pieteka, kas tecējusi no Lirkejas.\n\nStarp Argosu un Inahosu tek kalnu upe Haradrosa, kas arī iztek no Artemīsijas kalniem, un to ceļotaji mēdz jaukt ar Inahosu, jo ir tuvu Argosai. Tā tek pa platu grants gultni, kas vasarā izžūst, un kuru mūsdienās sauc par Kseriasu jeb Sauso upi. Nedaudz uz dienvidiem no Argosas Haradrosa ietek Inahosā. Tieši Haradrosas krastā argosiešu armija, atgriežoties no karagājieniem, bija spiesta iziet tiesas procesu, lai iegūtu atļauju atgriezties pilsētā.\n", "id": "lvs_Latn_107087"}
{"text": "Gagauzi Moldovā\n\nGagauzi ir viena no lielākajām mazākumtautībām Moldovā. Galvenokārt tie dzīvo Moldovas dienvidos, it īpaši Gagauzijas autonomajā teritorijā. Gagauzi ir ap 5% no Moldovas iedzīvotāju skaita. Dzīvesveids pārsvarā lauciniecisks.\n\nPēc 1806.—1812. gada krievu-turku kara Krievijas Impērija anektēja Moldāvijas austrumu daļu līdz Prutas upei, izveidojot Besarābijas guberņu. Lai nodrošinātu kontroli pār jauniegūto teritoriju, no tās tika padzīti vairākus gadsimtus šeit dzīvojušie Nogaju turki, kurus piespieda pārcelties uz Krimu, Azovu un Stavropoli. Viņu vietā no 1812. līdz 1846. gadam šeit tika nomitināti tūkstošiem gagauzu un bulgāru no Bulgārijas austrumiem.\n", "id": "lvs_Latn_107088"}
{"text": "Kseriasa\n\nKseriasa (, no — 'sauss') ir izžūstoša upe Argolīdā, Grieķijā. Senatnē tās nosaukums bija Haradrosa (Χάραδρος), kas tiek izmantots arī mūsdienās, kaut arī upes sarunvalodas nosaukums ir izplatītāks un tiek izmantots mūsdienu kartēs. To nevajadzētu jaukt ar Haradrosu Ahajā, bet mūsdienu nosaukumu nevajadzētu jaukt ar Kseriasu Tesālijā, vai arī ar Kseriasas upi, kas tek caur Korintu (kas zināma arī kā Leukona). Ar savu seno nosaukumu upe ir aprakstīta Pausānija \"Grieķijas aprakstā\" (2.25.2).\n", "id": "lvs_Latn_107089"}
{"text": "Jānis VII\n\nJānis VII (, dzimis ap 650. gadu, miris ) bija Romas pāvests no 705. gada marta līdz 707. gada oktobrim. Viņš bija pāvesta Jāņa VI pēctecis. Pēc tautības viņš bija grieķis, tāpat kā vairāki citi Romas pāvesti Austrumromas impērijas laikā. Ir ļoti maz ziņu par Jāņa VII dzīvi.\n", "id": "lvs_Latn_107090"}
{"text": "Kozaras nacionālais parks\n\nKozaras nacionālais parks () ir nacionālais parks Serbu Republikā, Bosnijā un Hercegovinā. 3520 hektāru liels parks tika izveidots 1987. gadā ar mērķi aizsargāt kultūras, vēstures un dabas mantojumu Kozaras kalna apkārtnē. Kozaras nacionālais parks ir daļa no Eiropas Nacionālo parku federācijas — EUROPARC.\n\nParks atrodas starp Unas, Savas, Sanas un Vrbas upēm. Parka centrālo daļu aizņem Mrakovicas plato, ir arī citi kalni un augstienes.\n\nKozara ir iecienīta medību vieta, un tajā notiek regulāras briežu, fazānu, lapsu, meža cūku, zaķu un pīļu medības.\n\nMazāka parka daļa ir paredzēta dabas mīļotājiem. Pastaigas, pārgājieni, riteņbraukšana un augu vākšana ir dažas no daudzajām aktivitātēm Kozarā.\n\nKozara bija arī bijušais kaujas lauks Otrā pasaules kara laikā. Partizānu pamatīgās zināšanas par Bosnijas nelīdzenajiem apvidiem deva viņiem priekšrocības salīdzinājumā ar teritoriju tikko okupējušajiem nacistiem. Šajās vietās 1942. gadā notika slavenā Kozaras kauja.\n", "id": "lvs_Latn_107091"}
{"text": "Erasina\n\nErasina () ir ne pārāk gara upe Argolīdā, Grieķijā. Taču tā ir vienīgā Argosas līdzenuma upe, kas tek cauru gadu un neizsīkst. Upes izteka atrodas Haona kalnu nogāzē pie Kefalari ciema. Tā tek uz austrumiem, bet pēc tam uz dienvidaustrumiem. Argolīdas līcī Erasina ietek pie Neakiosas ciema dienvidu daļas, kur ietekas vietā izveidota neliela osta. Par Erasinu ir rakstījis vēl Herodots. Tā tecēja cauri Lernas purvam, kas pazīstams ar mītu par Hidru.\n\nSenāk uzskatīja, ka tā ir Simfālas upe, kas iztecēja no Simfālijas ezera un pazuda zem Apelaurona kalna, 200 stadijus tecēja zem zemes, un atkal iztecēja no Haona kalna pakājes, uz dienvidrietumiem no Argosas. Erasina iztek no klintīm ar vairākiem lieliem strautiem, kas saplūstot izveido samērā lielu upi, kas pāri līdzenumam tek uz Argolīdas līci. Tur, kur tā iztecēja, notika upurēšana Pānam un Dionīsam. Tur tika rīkoti Tirbas svētki, kas tika novadīti ar dejošanu un difirambu dziedāšanu. Pie Erasinas iztekas ir uzcelta Dzīvinošā Avota baznīca (Panagia Kefalariotisa). Šīs upes ūdeņi senāk grieza daudzas ūdensdzirnavas, no kurām vieta tiek saukta par \"Argosas dzirnavām\" (οἱ μύλοι τοῦ Ἄργους). Liela daļa upes ūdeņu tiek novadīta kanālos, kurus izmanto Argosas līdzenuma apūdeņošanai. Vienīgā Erasinas pieteka ir Friksa (Φρίξος), kas ietek tajā pie pašas jūras.\n", "id": "lvs_Latn_107092"}
{"text": "Poļesjes zemiene\n\nPoļesjes zemiene (, ) ir zemiene, kas atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Baltkrievijas—Ukrainas robežas abās pusēs (Baltkrievijas dienvidos, galvenokārt Brestas, Gomeļas un Mogiļevas apgabalos — Baltkrievijas Poļesje un Ukrainas ziemeļos lielā daļā Volīnijas, Rivnes un Žitomiras apgabalu, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, Čeņihivas un Sumu apgabalos — Ukrainas Poļesje), nedaudz arī Krievijas teritorijā (Brjanskas apgabalā) un Polijā. Zemienes kopējā platība ir aptuveni 270 tūkstoši km², augstums 100–250 m. Dienvidu daļā virs zemienes (līdz 316 m augstumam) paceļas Slovečanskas-Ovručas grēda.\n\nKlimats ir mērens.\n\nLielāko daļu Poļesjes zemienes aizņem meži un purvi (Pinskas jeb Pripetes purvi). Meži klāj apmēram 33% platības (priedes ar ozolu, apšu, egļu, skābaržu piejaukumu, upju ieleju purvainajos apgabalos - alkšņu, bērzu, ​​ošu, papeļu meži). Apmēram 25% zemienes platības aizņem pļavas.\n\nAugsnes segumā dominē velēnu podzolētās, kūdras un pļavu augsnes.\n\nLielākās upes, kas plūst cauri Poļesjes zemienei, ir Dņepra (vidusposmā), Pripjata, Desna. Raksturīgs ir augsts gruntsūdens līmenis. 60. - 80. gados šeit tika veikti nozīmīgi darbi zemes nosusināšanai. Zemienē atrodas daudzi ezeri (Svitjazs utt.)\n", "id": "lvs_Latn_107093"}
{"text": "Bassa\n\nBassa ( — \"aiza\") ir teritorija starp seno grieķu vēsturiskajiem apgabaliem Arkādiju, Trifiliju un Mesēniju. Šajā kalnainajā apvidū Katiliona kalna rietumu nogāzē 1130 m augstumā v.j.l. Figālijas iedzīvotāji uzcēla svētnīcu, veltītu Apollonam Epikūrijam. Izveidoto templi ar pilsētu savienoja 13 km garš ceļš. Apollons Epikūrijs nozīmē Apollons-glābējs, un šāds nosaukums, domājams, tika dots tāpēc, ka tas palīdzēja figāliešiem cīņā ar Spartu, vai arī tāpēc, ka viņš atbrīvoja pilsētu no mēra epidēmijas, kas Peloponēsas kara laikā bija plaši izplatīta.\n", "id": "lvs_Latn_107094"}
{"text": "NEMO-HD\n\nNEMO-HD ir Slovēnijas viens no diviem pirmajiem pavadoņiem; otrs ir TRISAT. Abi orbītā tika palaisti . Zemes tālizpētes mikroopavadoņa projektu vada Slovēnijas Ekselences centrs kosmiskajās zinātnēs un tehnoloģijās (Space-SI).\n\nKosmiskais aparāts tika izgatavots uz Kanādas University of Toronto Institute for Aerospace Studies – Space Flight Laboratory NAUTILUS mikroopavadoņu platformas. Tā izmēri ir 60 × 60 × 30 cm un masa 65 kg. Pavadoņa primārais instruments var uzņemt attēlus četrās spektra joslās ar izšķirtspēju 2,8 m un 10 km platu skata lauku. Sekundārais attēlveidotājs ir ar izšķirtspēju 40 m un 75 km platu skata lauku. Abi instrumenti var arī uzņemt video 25 kadri sekundē.\n", "id": "lvs_Latn_107095"}
{"text": "Saldūksne\n\nSaldūksne (Lactarius resimus) ir Latvijā vidēji bieži sastopama liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.\n", "id": "lvs_Latn_107096"}
{"text": "Albina\n\nAlbina Grčiča (, dzimusi Spiltā), plašāk pazīstama kā vienkārši Albina, ir horvātu dziedātāja. Viņa piedalījās, pārstāvot Horvātiju, 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā, Nīderlandē ar dziesmu Tick-Tock. No sava pusfināla viņa nekvalificējās finālam.\n", "id": "lvs_Latn_107097"}
{"text": "2021. gada Valkas novada domes vēlēšanas\n\n2021. gada Valkas novada domes vēlēšanas notika 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Valkas novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalijās 3 kandidātu saraksti, kas kopā sastāvēja no 46 kandidātiem.\n", "id": "lvs_Latn_107098"}
{"text": "2021. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas\n\n2021. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas notika 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Šīs bija pirmās vēlēšanas kopš 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotajā Ķekavas novadā. Vēlēšanās piedalījās 10 kandidātu saraksti, kas kopā sastāvēja no 197 kandidātiem.\n\nVēlēšanās Ķekavas novada domē tika ievēlēti 19 deputāti, tajās uzvarot Jaunajai Vienotībai, kas novada domē ieguva 5 vietas, tai sekojot Latvijas attīstībai, Izaugsmei ar 5 vietām, Latvijas Reģionu apvienībai un Latvijas Zemnieku savienībai katrai ar 3 vietām, Nacionālajai apvienībai \"Visu Latvijai!\"—\"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK\", Vidzemes partijai ar 2 vietām un Jaunajai konservatīvajai partijai ar 1 vietu.\n", "id": "lvs_Latn_107099"}
{"text": "Kaukāza Albānija\n\nKaukāza Albānija, zināma arī kā Agvanka un Aluanka, bija vēsturiska valsts Kaukāzā, kas pastāvēja aptuveni no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 8. gadsimtam m.ē. Lielākā daļa no valsts atradās mūsdienu Azerbaidžānas teritorijā, bet mazākas teritorijas bija arī mūsdienu Armēnijā, Gruzijā un Krievijā. Kaukāza albāņi runāja lezgīnu valodā. Viņi pakļāvās Ahemenīdu satrapam Midi Atropatam. Kad krita Ahemenīdu dinastija, Kaukāza Albāniju iekaroja Lielarmēnija. Pēc vairākiem gadiem saimnieciski novājinātā Lielarmēnija tika sadalīta starp Romas impēriju un Sasanīdu impēriju.\n\nKaukāza Albānijai nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu Albāniju Balkānu pussalā.\n", "id": "lvs_Latn_107100"}
{"text": "Bžegas pils\n\nBžegas pils jeb Silēzijas Pjastu pils () atrodas Bžegā, Opoles vojevodistē, Polijas Silēzijas reģionā. Tagad pilī atrodas muzejs, tā struktūras ietver Pjastu dinastijas mauzoleju.\n", "id": "lvs_Latn_107101"}
{"text": "Luka Banki\n\nLuka Banki (, dzimis ) ir itāļu basketbola treneris. Kopš 2021. gada L. Banki ir Latvijas basketbola izlases galvenais treneris. Lielākos panākumus klubu līmenī sasniedzis ar Itālijas komandām Sjēnas \"Montepaschi\" un Milānas \"Emporio Armani\", divārt kļūstot par Itālijas čempionu kā galvenais treneris. Kopš 2023. gada septembra L. Banki trenē arī klubu Boloņas \"Virtus\".\n", "id": "lvs_Latn_107102"}
{"text": "Frics Valters\n\nFrīdrihs \"Frics\" Valters (, —) bija Vācijas futbolists. Visu savu karjeru pavadījis savas dzimtās pilsētas Kaizerslauternes komandā 1. FC Kaiserslautern. Spēlējis uzbrūkošā pussarga un uzbrucēja pozīcijā. Rietumvācijas futbola izlases sastāvā piedalījies 61 spēlē un guvis 33 vārtus. Bijis izlases kapteinis komandā, kura uzvarēja 1954. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nFriča brālis Otmārs Valters arī bija izlases futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_107103"}
{"text": "Fraņo Tudžmans\n\nFraņo Tudžmans (, , dzimis , miris ) bija Horvātijas politiķis un vēsturnieks, no 1990. līdz 1999. gadam bija Horvātijas prezidents. 1991. gadā, neilgi pēc Horvātijas valsts izveides, sākās etniskie nemieri, kā rezultātā izcēlās Horvātijas karš, kas ilga līdz 1995. gadam. Fraņo Tudžmans bija viens no valstsvīriem, kas parakstīja Deitonas līgumu, ar kuru tika pārtraukta karadarbība bijušās Dienvidslāvijas teritorijā. Viņš vairākkārtīgi bija izpelnījies Rietumu valstu kritiku par autokrātisku pārvaldi Horvātijā.\n", "id": "lvs_Latn_107104"}
{"text": "Telemea\n\nTelemea (izrunā: [teleˈme̯a]) ir balts krēmveida siers, kas pagatavots no govs vai aitas piena un ko ražo Rumānijā. Sieram var būt atšķirīgs ūdens saturs, padarot to vai nu pusmīkstu, vai krēmīgu. Tam ir patīkama, nedaudz salda, skāba un sāļa garša, kas kļūst izteiktāka, kad siers nogatavojas. To lieto kā galda sieru uzkodām, salātiem, dažādiem ēdieniem (piemēram, omletes, pankūkas, pīrāgi). Telemea ražošanai pienam pievieno fermenta ekstraktu. Visbiežāk tiek izmantots govs un aitas piens, retāk kazas vai bifeļa piens. Iegūto biezpienu ievieto marlē, visu nakti nospiež un pēc tam sagriež kvadrātveida gabaliņos. Tad sieru vairākas nedēļas iztur sālījumā. Pēc tam to uzglabā koka mucās. Visu ziemu to var turēt koncentrētākā sālījumā, tādā gadījumā pirms lietošanas to atsāļo svaigā ūdenī.\n\nTelemea ir aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (PDO - protected designation of origin) produkts no Rumānijas.\n", "id": "lvs_Latn_107105"}
{"text": "Olga Zabeļinska\n\nOlga Zabeļinska (; dzimusi 1980. gada 10. maijā) ir Krievijā dzimusi Uzbekistānas riteņbraucēja. Sacensībās pārstāvot Krieviju, ieguvusi trīs olimpiskās medaļas, bet 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz Uzbekistānu.\n", "id": "lvs_Latn_107106"}
{"text": "2021. gada Valmieras novada domes vēlēšanas\n\n2021. gada Vamieras novada domes vēlēšanas notika 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Valmieras novada domē tika ievēlēti 19 deputāti. Šīs bija pirmās vēlēšanas kopš 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotajā Valmieras novadā. Vēlēšanās piedalijās 9 kandidātu saraksti, kas kopā sastāvēja no 157 kandidātiem.\n", "id": "lvs_Latn_107107"}
{"text": "Džons Tjūns\n\nDžons Rendolfs Tjūns (, dzimis ) ir Amerikas Savienoto Valstu politiķis, pārstāv ASV Republikānisko partiju. Kopš 2005. gada ir ASV senators, pārstāvot Dienviddakotas štatu. Pirms kļūšanas par ASV senatoru Tjūns bija ASV pārstāvju palātas deputāts, no 1997. gada līdz 2005. gadam pārstāvot Dienviddakotas kopējo kongresa apgabalu. Pašlaik Tjūns ir ASV Senāta republikāņu frakcijas mazākuma līdera vietnieks.\n\nTjūns dzimis Pjērā Dienviddakotas štatā Otrā pasaules kara veterāna Herolda Ričarda Tjūna un Ivonnas Patrišas ģimenē. Tjūna vectēvs bija imigrants no Norvēģijas. 1983. gadā Tjūns absolvēja Biolas Universitāti, saņemot bakalaura grādu biznesā. 1984. gadā absolvēja Dienviddakotas Univeristāti.\n\n2004. gadā Tjūns tika ievēlēts par ASV senatoru, pārspējot demokrātiskās partijas oponentu Tomu Dašelu, saņemot 50.6% balsu. Viņš ASV senatora amatā ir ticis pārvēlēts 2 reizes - 2010. gadā un 2016. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_107108"}
{"text": "Bediha Gina\n\nBediha Gina (; dzimusi ) ir turku brīvā stila cīkstone, 2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībniece, Eiropas čempionātu medaļniece.\n", "id": "lvs_Latn_107109"}
{"text": "2021. gada Ludzas novada domes vēlēšanas\n\n2021. gada Ludzas novada domes vēlēšanas notika 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Ludzas novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Šīs bija pirmās vēlēšanas kopš 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotajā Ludzas novadā. Vēlēšanās piedalijās 5 kandidātu saraksti, kas kopā sastāvēja no 80 kandidātiem.\n", "id": "lvs_Latn_107110"}
{"text": "Ķekavas iela\n\nĶekavas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Ziepniekkalna apkaimē. Ķekavas iela sākas krustojumā ar Graudu ielu, Stērstu ielu un Ziepju ielu, bet beidzas krustojumā ar Tumes ielu un Putnu ielu, nekrustojot nevienu citu ielu. Kopējais ielas garums ir 280 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta segumu. Ķekavas ielā ir daudzdzīvokļu dzīvojamo namu apbūve.\n\nIela nosaukta Ķekavas — Ķekavas novada centra — vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_107111"}
{"text": "Strojarskas biznesa centrs\n\nStrojarskas biznesa centrs () ir tirdzniecības un dzīvojamais centrs, kas atrodas Zagrebā, Horvātijā. Tas sastāv no 6 ēkām, no kurām divas ir dzīvojamās ēkas, bet četras — biznesa ēkas.\n\nCentrā ir divi debesskrāpji. Viens no tiem ir 54 m augstais A korpuss ar 13 stāviem. Galvenā ēka (B ēka), kurai ir 25 stāvi un kuras augstums ir 96,15 metri, ir Horvātijas augstākā dzīvojamā ēka. Kompleksu sauc par VMD kvartālu (VMD kvart).\n\nVisu ēku celtniecība ir pabeigta. 25 stāvus augstais debesskrāpis tika apdzīvots 2014. gada beigās, savukārt pārējās ēkas tika nodotas ekspluatācijā agrāk.\n\nBiznesa centrā ir garāžas 4 pazemes stāvos 850 automašīnām, kā arī publiskais parks un bērnu rotaļu laukums.\n\nCentra projekta vērtība ir aptuveni 750 miljoni kunu (97,5 miljoni eiro). Projekta autori ir arhitekti Davors Matekovičs, Tomislavs Stojans, Mirna Melesa, Ida Istera, Vedrans Pavličevičs (Davor Mateković, Tomislav Stojan, Mirna Melez, Ida Ister, Vedran Pavličević).\n", "id": "lvs_Latn_107112"}
{"text": "Aida Garifullina\n\nAida Garifullina (, , dzimusi ) ir tatāru tautības Krievijas un Austrijas operdziedātāja (soprāns). Viņa ir Vīnes Valsts operas soliste.\n\nAida Garifullina piedzima Kazaņā Volgas tatāru ģimenē. Tēvs Emils Garifullins vēlāk kļuva par uzņēmēju. Māte Laila Garifullina bija kora diriģente, vēlāk kļuva par Sofijas Gubaiduļinas Mūsdienu mūzikas centra direktori. Māte Aidu jau no agras bērnības virzīja mūzikas jomā.\n\n18. gadu vecumā 2005. gadā Aida Garifulina, saņemot Kazaņas mēra grantu mācībām Vācijā, iestājās mūzikas augstskolā Nirnbergā akadēmiskā vokāla klasē. 2007. gadā viņa turpināja vokālo meistarību Vīnes Mūzikas un izpildmākslas universitātē.\n\n2009. gadā Vīnes Universitāte iestudēja Mocarta operu \"Tā rīkojas visas sievietes\", kur Garifullina debitēja Despinas lomā. 2010. gadā viņa uzvarēja pirmajā starptautiskajā Muslima Magomajeva vokālistu konkursā Maskavā.\n\n2012. gadā Garifullina dziedāja Krievu nama atklāšanā XXX Vasaras Olimpiskajās spēlēs Londonā. Šeit viņa iepazinās ar Marijas teātra Sanktpēterburgā māksliniecisko direktoru Valeriju Gergijevu. 2013. gada janvārī viņa uzstājās uz Marijas teātra skatuves Suzannu lomā Mocarta operā \"Figaro kāzas\". Vēlāk viņa bija papildināja savu repertuāru.\n\nGarifullina 2013. gada augustā ieguva pirmo vietu Plasido Domingo operdziedātāju konkursā Operalia. Pēc tam viņa kopā ar Plasido Domingo uzstājās koncertā Pekinā. 16. oktobrī Garifulinai tika piešķirts \"Tatarstānas Republikas nopelniem bagātā skatuves mākslinieka\" tituls.\n\n2014. gadā Aida Garifullina kļuva par Vīnes Valsts operas solisti. 2017. gada novembrī viņa ieguva Austrijas pilsonību.\n", "id": "lvs_Latn_107113"}
{"text": "Jānis Brušvits\n\nJānis Kārlis Brušvits (, 1878—1946) bija latviešu politiķis, Krievijas Satversmes sapulces deputāts (1918).\n", "id": "lvs_Latn_107114"}
{"text": "Aleksandrs Rozovs\n\nAleksandrs Rozovs (), dzimis 1963. gadā Ļeņingradā, ir krievu Tīmekļa rakstnieks — sociālais fantasts. Daļa no viņa grāmatām izdotas arī papīra versijā, vairums — maksas elektroniskā versijā, tomēr visas autors par brīvu publicē savā saitā. Rozova faktiskā identitāte nav pārbaudāma; pēc paša vārdiem, dzīvo Sanktpēterburgā vai apkaimē, pēc izglītības inženieris, nodarbojas ar biznesa konsultācijām un zinātni.\n\nRozova darbi ir vai nu futuroloģiska zinātniskā fantastika, kas vadās no pieņēmuma par ekonomiski aktīvā mazākuma relatīvi drīzu sacelšanos pret pašreizējo, viņaprāt, kopš 1970. gadiem degradējošo pasaules kārtību, vai filozofiski apcerējumi par kariānismu — doktrīnu, kas vadās no pieņēmuma par saprāta spējām pārveidot visu pasauli, ieskaitot sevi pašu.\n\n2013. gadā Rozovs Tīmekļa intervijā prognozēja, ka Krievijas Federācija sabruks tuvāko 10—15 gadu laikā vai pat ātrāk naftas baronu alkatības dēļ, bet ap 2030. gadu varētu sākties notikumi, kurus viņš apraksta savā fantastikā.\n", "id": "lvs_Latn_107115"}
{"text": "Laika zagļi\n\nLaika zagļi, laika aprijēji jeb hronofāgi (no — 'laiks' un φαγεῖν — 'apēst') ir lietas un dzīvas būtnes, kas novērš laiku no svarīgām darīšanām.\n\nneērta darbavieta; slikta darba vadīšana, gan personīgā, gan kolektīvā; nekompetence; slikta pašsajūta, gan fiziskā, gan morālā; nevajadzīgas tikšanās, apspriedes, zvani, vēstules; prokrastinācija; perfekcionisms; narkotikas; sociālie tīkli; nenoteiktas attiecības ar cilvēkiem, starp kuriem ir gan kolēģi, gan priekšniecība, gan dzīvesbiedri; mājdzīvnieki, kuru nozīme saimniekiem ir zudusi.\n", "id": "lvs_Latn_107116"}
{"text": "Liela māksla\n\n\"Liela māksla\" ir latviešu repera anša ceturtais studijas albums, kas iznāca 2020. gada 30. oktobrī. Tajā iekļautas 12 dziesmas. Albums atzīts par 2020. gada labāko albumu, kā arī labāko hip-hop mūzikas albumu 2021. gada Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas \"Zelta mikrofons\". Tas ir pirmais hiphopa albums, kurš novērtēts ar gada albuma statusu. Tāpat par gada albumu tas atzīts mūzikas apskata portāla intro.lv vērtējumā.\n\n\"Liela māksla\" ir gan autobiogrāfisks (vēsta par anša pieredzi un dzīvi Latvijā un tieši hiphopa kultūrā), gan vēsta par mūziķa novērojumiem par Latvijas sabiedrību un hiphopa attīstību.\n\nIeraksts tapis Covid-19 pandēmijas laikā, 2020. gadā. Reperis gan miksējis un māsterējis albumu, gan veidojis vāka dizainu. Atšķirībā no iepriekšējā albuma \"Balzams\", kur muzikālo pavadījumu pārsvarā veidoja pats ansis, \"Lielas mākslas\" skanējumu veidojuši vairāki mūziķi. Tā tapšanā iesaistīti daudz viesmākslinieku: gan reperis rolands če, gan ģitāristi Elvijs Grafcovs, Didzis Bardo un Gints Smukais, gan vijolniece Kristīne Balanas, gan producenti un dīdžeji Kashuks, Chris Vader, Niklāvz, 181h, Oriole, Shenfi un DJ PM2THEAM.\n", "id": "lvs_Latn_107117"}
{"text": "2021. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas\n\n2021. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas notika 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Saulkrastu novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Šīs bija pirmās vēlēšanas kopš 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotajā Saulkrastu novadā. Vēlēšanās piedalijās 8 kandidātu saraksti, kas kopā sastāvēja no 109 kandidātiem.\n", "id": "lvs_Latn_107118"}
{"text": "2021. gada Līvānu novada domes vēlēšanas\n\n2021. gada Līvānu novada domes vēlēšanas notika 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Līvānu novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalijās 4 kandidātu saraksti, kas kopā sastāveja no 53 kandidātiem.\n", "id": "lvs_Latn_107119"}
{"text": "Asparišķi\n\nAsparišķi (), agrāk arī Asperišķi, ir ciems Lietuvā, Mēmeles kreisajā krastā, pie pašas Latvijas-Lietuvas robežas. Upes pretējā krastā atrodas Krasti. Attālums līdz rajona centram Biržiem 39 km, līdz Viļņai 241 km.\n\n2011. gadā Asparišķos bija 5 iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits būtiski samazinājies, 20. gadsimta vidū tas pārsniedzis 40 cilvēkus.\n\nAvotos pirmo reizi Asparišķi pieminēti 1604. gadā.\n\nNetālu no Asparišķiem ziemeļrietumu virzienā atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts.\n", "id": "lvs_Latn_107120"}
{"text": "Džošs Ričardsons\n\nDžošua Maikls Ričardsons (; dzimis Oklahomas štatā) ir amerikāņu basketbolists, spēlē uzbrūkošā aizsarga pozīcijā. 2022. gadā pārstāv NBA klubu Sanantonio \"Spurs\".\n", "id": "lvs_Latn_107121"}
{"text": "Vikipēdija grieķu valodā\n\nVikipēdija grieķu valodā (, Helleniké Vikipaídeia) ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas versija grieķu valodā. Pirmais ieraksts Vikipēdijas grieķu valodas versijā izveidots .\n\nrakstu skaits grieķu Vikipēdijā sasniedza 10 tūkstošus, bet rakstu skaits bija 100 tūkstošu. Grieķu valodā ir vēl viena interneta enciklopēdija Livepedia, kura savu darbību uzsāka 2004. gadā. Daudzi raksti vismaz daļēji ir pārpublicēti no vietas interneta enciklopēdijas otrā.\n", "id": "lvs_Latn_107122"}
{"text": "2021. gada Ventspils novada domes vēlēšanas\n\n2021. gada Ventspils novada domes vēlēšanas notika 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Ventspils novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalijās 3 kandidātu saraksti, kas kopā sastāvēja no 54 kandidātiem.\n", "id": "lvs_Latn_107123"}
{"text": "2021. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas\n\n2021. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas notika 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Alūksnes novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 6 kandidātu saraksti, kas kopā sastāvēja no 102 kandidātiem.\n", "id": "lvs_Latn_107124"}
{"text": "Tele2 (Lietuva)\n\nUAB Tele2 (agrāk Levi&Kuto) ir Lietuvā reģistrēts telesakaru uzņēmums, kas pieder Zviedrijas uzņēmumam Tele2. Tas ir dibināts 1993. gadā. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Viļņā.\n\nTele2 darbojas mobilo un fiksēto sakaru jomā, tas ir interneta pakalpojumu sniedzējs, televīzijas operators, mazumtirgotājs. Tas piedāvā priekšapmaksas pakalpojumu Pildyk. Tele2 ir Lietuvas lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita (ir vairāk nekā 1,8 miljoni abonentu). UAB Tele2 ir vienīgais telesakaru operators Eiropā un Amerikā, kas no pēdējās pozīcijas ticis līdz tirgus līderim.\n", "id": "lvs_Latn_107125"}
{"text": "Roženas observatorija\n\nRoženas observatorija (, НАО-Рожен; , NAO-Rozhen), arī Roženas Nacionālā astronomijas observatorija ir lielākā observatorija Bulgārijā, Balkānu pussalā un Dienvidaustrumeiropā. Tā atrodas Roženas kalnā Rodopu kalnu grēdā, Smoļanas apgabalā, 90 km uz dienvidiem no Plovdivas. Tuvākā pilsēta Čepelare atrodas 15 kilometru attālumā. Observatorija pieder Bulgārijas Zinātņu akadēmijas (Българска академия на науките) Astronomijas institūtam, kurš arī to vada.\n\nTā tika oficiāli atklāta 1981. gada 13. martā, gandrīz 20 gadus pēc tam, kad Bogomils Kovačevs — astronomijas profesors, kas pazīstams kā tās dibinātājs — sāka strādāt pie šī mērķa sasniegšanas.\n\nAstronomiskie novērojumi observatorjā sākās jau 1980. gadā, un vēl pat pirms oficiālās atklāšanas astronomi atrada vairāk nekā 100 jaunus asteroīdus, no kuriem 16 piešķirti bulgāru nosaukumi.\n\nObservatorija ir lielākā Dienvidaustrumeiropā, un tajā darbojas aptuveni 50 astronomu komanda. Tas ir galvenais astronomijas pētījumu centrs Bulgārijā. Observatorijas vārdā nosaukta mazā planēta 6267 Rozhen. Observatorijas atrašanās vieta tiek uzskatīta par vismazāk mākoņaino punktu Bulgārijā. Observatorijas ēka atrodas 1759 metru augstumā virs jūras līmeņa. Observatorijā ir 4 teleskopi, galvenais teleskops ir lielākais Balkānos un viens no lielākajiem pasaulē. Galvenais teleskops sver vairāk nekā 80 tonnas; tas ir universāls atstarotājs ar Ritchie-Chretien optisko sistēmu ar galveno spoguli 2 metru diametrā, ko ražojusi Carl Zeiss rūpnīca Vīnē. Observatorijā ir arī 60 cm Cassegrain teleskops un 50/70 cm Schmidt teleskops. 2015. gadā uz saules torņa tika uzstādīts 15 centimetru koronogrāfs. Observatorija ir aprīkota ar piecām CCD kamerām, spektrogrāfu, FoReRo divkanālu fokusa reduktoru un 2 metru teleskopu ar RC fokusa autogidu.\n\nBūvniecība tika sākta pēc Bulgārijas Zinātņu akadēmijas iniciatīvas 1979. gadā, tās izmaksas bija 12 miljoni levu (vairāk nekā 10 miljoni ASV dolāru), kas ir lielākais vienreizējais ieguldījums Bulgārijas zinātnē. Pirmo reizi pasaulē galvenais teleskops tika pacelts 20 metrus virs zemes virsmas, lai novērstu traucējumus no inversā gaisa slāņa. Teleskops ir izvietots tornī, kura diametrs ir 20 metri, bet augstums 36 metri. Kupols ar grozāmajiem mehānismiem sver 210 tonnas. Observatorijas kompleksā ietilpst torņi ar teleskopiem, meteoroloģiskā stacija, dzīvojamās ēkas un kapela.\n\nObservatorija ir populārs tūrisma objekts, un tajā ir apmeklētāju centrs ar 18 cm demonstrācijas teleskopu, lekciju zāle un muzeja ekspozīcija. NAO Roženu katru gadu apmeklē 10-12 tūkstoši tūristu.\n", "id": "lvs_Latn_107126"}
{"text": "Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca\n\nKalnciema-Klīves evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Kalnciema-Klīves draudzes dievnams, kas atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā (vēsturiski Kalnciema pagasts).\n", "id": "lvs_Latn_107127"}
{"text": "Rožu purvs (dabas liegums)\n\nRožu purvs ir botānisks un ornitoloģisks dabas liegums Jēkabpils novadā, Salas un Sēlpils pagasta robeždaļā, 5 km uz DR no Salas ciemata. Liegums aizņem lielāko daļu no Plikšņu purva (Plikšņa), kura sastāvdaļas ir Ošānu purvs, Riestu purvs un Rožu purvs, pie kam pēdējais tiek uzskatīts par Plikšņu purva ziemeļu atzaru. Aizņem 1010 ha plašu teritoriju, kuras galvenie biotopi ir augstie purvi un purvaini meži, sastopami arī ES līmenī aizsargājamie melnalkšņu staignāji un purvu ieplakas. Fizioģeogrāfiski liegums atrodas pārpurvotā starppauguru ieplakā uz robežas starp Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenuma ziemeļrietumu galu un Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni rietumos, un dažādu avotu viedoklis par tā piederību kādam no šiem reģioniem atšķiras. Lieguma teritorija iekļauta aizsargājamo teritoriju sarakstā Natura 2000 ar kodu LV0506500, C grupā kā vienlaikus sugu (putnu) un biotopu (purvu) aizsardzības zona.\n", "id": "lvs_Latn_107128"}
{"text": "Ruckas ezers\n\nRuckas ezers, agrāk arī Vada ezers, ir ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Stalbes pagastā, pagasta rietumdaļā. Notece pa novadgrāvjiem un Nabi uz austrumpusē nepilna kilometra attālumā tekošo Braslu.\n\nNo ziemeļiem ezeru apliec autoceļš V126 (Rucka—Kaijciems—Rotenbergi), nepilna kilometra attālumā austrumos tas savienojas ar šoseju P14 (Umurga—Stalbe—Cēsis). Ziemeļaustrumu krastā atrodas atpūtas bāze ar laivu piestātni, dienvidos laivu bāze. Apdzīvotu vietu krastos nav, apkaime galvenokārt lauksaimnieciska. Vienu kilometru uz dienvidrietumiem atrodas Natura 2000 sarakstā iekļautais dabas mikroliegums — kaļķainais zāļu Elles purvs.\n\nEzera forma tuva apaļai, maz aizaudzis, dibens stāvākajos austrumos smilšains, lēzenākajos rietumos dūņains, ūdens dzidrs. Krasti zemi, ar bērzu smalci apauguši, dienvidu un rietumu krasti staigni. Uz austrumiem no ezera atrodas bijusī Ruckas pusmuiža, bet pie Braslas — Ruckas dzirnavas, kuras uz tās agrāk veidojušas Ruckas dzirnavezeru.\n\nNo zivīm sastopamas karpas, plauži, asari, pliči, karūsas, raudas, ruduļi, līdakas, līņi. No audzētavām ielaistas līdakas, līņi, karpas un sudrabkarūsas. Atzīmētas dēles. Ūdenstilpe atrodas privātīpašumā, taču zvejas tiesības tajā pieder valstij, licencētās makšķerēšanas tiesības ir iznomātas, ezera krastos izveidotas laipas makšķerniekiem. 1973. gada avots atzīmējis ziemās biežu zivju slāpšanu, mūsdienās ezerā ziemā tiek izvietoti aeratori.\n", "id": "lvs_Latn_107129"}
{"text": "Rudupe (Ventas pieteka)\n\nRudupe ir Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, Kursas zemienē. Sākas purvainos mežos starp Skudru un Galenieku mājām rietumos no Ozolu tīreļa, iztaisnota ap 300 m tek uz austrumiem, pēc tam krasi pavēršas uz ziemeļrietumiem un vēl pēc kilometra iegūst dabiski līkumotu tecējumu. Vidustecē pie Korļiem vairāki aizsprosti ar dīķiem. Tek pa mežainu mazapdzīvotu apvidu dziļā gravā, krastos skrajciems Ķūķciems. Lejtecē ap puskilometru ir dabas parka \"Ventas ieleja\" robeža, šķērso vietējo ceļu Palejas—Krišjāņi—Ošenieki un pēdējo puskilometru tek caur dabas parku. Upē mīt parastās mazupju zivis, ienāk migrējošās sugas (vimbas, foreles).\n", "id": "lvs_Latn_107130"}
{"text": "Rudupe\n\nRudupe — Ventas pieteka (Rumbas pagasts) Rudupe — Andavas pieteka (Padures pagasts) Rudupe — upe Sakas pagastā\n", "id": "lvs_Latn_107131"}
{"text": "Vladimirs Arsentjevs\n\nVladimirs Arsentjevs (dzimis 1951. gada 12. aprīlī Rēzeknē) ir mākslinieks noformētājs, dizaineris. Viņš ir 1980. gada vasaras olimpisko spēļu, kas notika Maskavā, oficiālās emblēmas autors. 1975. gadā, vēl būdams Maskavas mākslas augstskolas students, viņš uzvarēja Vissavienības mākslinieciskajā konkursā par olimpisko spēļu medaļu dizainu, apsteidzot 26 000 konkursa dalībniekus. Par uzvaru konkursā V. Arstentjevs saņēma prēmiju — 1000 rubļus.\n\nViņa ideju vēlāk profesionāli pilnveidoja mākslinieki V. Akopovs un V. Djakonovs.\n\n1976. gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja savā 78. sesijā Kanādas pilsētā Monreālā viņa ideju par olimpisko spēļu emblēmu akceptēja.\n\nPašlaik V. Arsentjevs dzīvo Maskavā, strādājot lietišķās grafikas jomā poligrāfijā.\n", "id": "lvs_Latn_107132"}
{"text": "Tomora nacionālais parks\n\nTomora nacionālais parks () ir nacionālais parks Albānijas dienvidos.Tas dibināts 1956. gadā. Parks atrodas Tomora kalnu masīva centrālajā un augstākajā daļā. 2019. gadā paplašināts, iekļaujot tajā karjeru teritorijas. Parka platība ir 261,06 km².\n\nParka teritorijas lielākā daļa ietilpst Berati apgabalā un tikai 1278 ha Eļbasani apgabalā. Parks tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajām aizsargājamām teritorijām kalnu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas integritātes uzturēšanai valsts līmenī. Labdarības organizācija savvaļas augu aizsardzībai Plantlife atzinusi parku par starptautiski nozīmīgu augu teritoriju.\n\nTā daudzveidīgā ģeoloģija un topogrāfija ir radījusi unikālu floras un faunas daudzveidību. Tomora nacionālā parka mežus veido dažādas lapu koku un skuju koku sugas, kā arī daudz dažādu ziedaugu. Parka mežos aug Eiropas dižskābardis, Bosnijas priede, kokveida lazda, linārija, rudens vēlziede, grieķu pīlādzis, baltais āmulis un daudzi citi.\n\nNacionālajā parkā sastopamas daudzas zīdītāju sugas, piemēram, vilki, lapsas, meža cūkas, stirnas, savvaļas kazas, truši, klinšu ērgļi, pūces un zvirbuļi. Mazie zīdītāji ir meža susuris un meža klaidoņpele.\n\nNacionālā parka nozīmīgākās iezīmes ir Osuma kanjons, Osuma upe un Tomora masīvs.\n", "id": "lvs_Latn_107133"}
{"text": "Ildefonss Lima\n\nIldefonss Lima Solā () ir Andoras futbolists, spēlē centra aizsarga pozīcijā, bijis Andoras futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada Lima pārstāv kluba FC Andorra B komandu.\n\nKarjeras laikā Lima ir spēlējis Spānijas, Grieķijas, Meksikas, Itālijas, Šveices un Andoras klubu rindās.\n\nAndoras izlasē debitēja 1997. gadā. Izlases rindās aizvadījis 137 spēles un guvis 11 vārtus. Viņš ir izlases rekordists gan nospēlēto spēļu, gan gūto vārtu ziņā. ar spēli pret Šveici noslēdza savu karjeru izlasē. Izlases sastāvā viņa karjera ilga 26 gadus, kas ir rekords starptautiskajā futbolā.\n", "id": "lvs_Latn_107134"}
{"text": "Elders Košta\n\nElders Vanders Souza de Azevedu e Košta () ir Angolas futbolists, spēlē pussarga pozīcijā, Angolas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu karjeru Košta sāka Portugāles Premjerlīgas komandā SL Benfica, tomēr augstākajā līgā nevienu spēli neaizvadīja. Ticis izīrēts Deportivo La Coruña, AS Monaco un Wolverhampton Wanderers komandām. 2017. gadā Košta kļuva par pilnvērtīgu Wolverhampton Wanderers spēlētāju. 2019. gadā Košta tika izīrēts un pēc gada pārdots Leeds United komandai. 2021. gada augustā Košta tika izīrēts Valencia, bet 2022. gadā Al-Ittihad.\n\nDebitējis Portugāles futbola izlases sastāvā, draudzības spēlē pret Skotijas futbola izlasi. 2021. gada martā tika izsaukts uz Angolas izlasi, tas bija iespējams tāpēc, ka Portugāles izlasi viņš bija pārstāvējis tikai pārbaudes spēlē.\n", "id": "lvs_Latn_107135"}
{"text": "Genocīds pret čigāniem\n\nGenocīds pret čigāniem (čigānu: porajmos, ( — 'aprīšana') bija Trešā reiha un tās sabiedroto centieni veikt etnisko tīrīšanu un genocīdu pret Eiropā dzīvojošajiem čigāniem. No 1935. līdz 1945. gadam tika nogalināti vismaz čigāni. Dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem, bet genocīdā cietušo skaits ir vēl lielāks.\n", "id": "lvs_Latn_107136"}
{"text": "Azohas ala\n\nAzohas ala vai Azihas ala (, ) ir sešu alu komplekss netālu no Azohas ciemata Azerbaidžānas Hodžavendas rajonā, kas atrodas Kuručajas upes kreisajā krastā 1400 m virs jūras līmeņa. Arheoloģisko izrakumu laikā tika atklāti divi Mustjē kultūras un divi Ašelas kultūras slāņi. Gan Ašelas slāņos, gan Mustjē slāņos atrasti vienkārši akmens darbarīki. No ziemeļiem un dienvidiem alu ieskauj blīvs mežs.\n\nLaika posmā no 1992. līdz 2020. gadam teritoriju, kurā atrodas Azohas ala, kontrolēja starptautiski neatzītā Arcahas Republika. 2020. gada oktobrī apgabals atgriezās Azerbaidžānas kontrolē, taču Arcahas Republika turpina pretendēt uz šo un tai piegulošo teritoriju.\n", "id": "lvs_Latn_107137"}
{"text": "Tripole (Grieķija)\n\nTripole (), ir pilsēta Grieķijā, Arkādijas nomes, Tripoles dēma centrs. Atrodas 655 metrus v.j.l. Peloponēsas centrālajā daļā, 129 km uz dienvidrietumiem no Atēnām. 2011. gadā šeit dzīvoja 30 866 iedzīvotāji.\n\nTripoles rietumos atrodas 7. autostrāde, kas Eiropas E65 maršruta daļa. Nacionālais 39 ceļš, Eiropas E961 maršruts savieno Tripoli ar Spartu un Gitiju. Gar pilsētas dienvidu robežu iet nacionālais 7 ceļš no Korintas uz Kalami.\n", "id": "lvs_Latn_107138"}
{"text": "Čehoslovāku leģioni\n\nČehoslovāku leģioni (; ) bija čehu (>90% no kopējā skaita) un slovāku (<10%) militārs formējums, kas Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara laikā karoja pret Centrālajām lielvalstīm un Padomju Krievijas karaspēku.\n\n1917. gadā ar Krievijas varas iestāžu atbalstu Francijas armijā dienējošajam slovāku aktīvistam Milanam Rastislavam Štefānikam izdevās no Austroungārijas armijas čehu un slovāku karagūstekņiem noorganizēt čehoslovāku korpusu, kas vēlāk kļuva par Čehoslovākijas nacionālās armijas kodolu.\n", "id": "lvs_Latn_107139"}
{"text": "Sarajevas kinofestivāls\n\nSarajevas kinofestivāls ir galvenais un lielākais kinofestivāls Dienvidaustrumeiropā, un viens no lielākajiem kinofestivāliem Eiropā. Tas tika dibināts Sarajevā 1995. gadā Sarajevas aplenkuma laikā Bosnijas karā, un katru gadu uz Sarajevu atved vietējās un starptautiskās slavenības. Festivāls notiek augustā, un tajā tiek demonstrēts plašs spēlfilmu un īsfilmu klāsts no visas pasaules. Pašreizējais festivāla direktors ir Mirsads Purivatra, bijušais McCann Erickson Bosnijas nodaļas izpilddirektors.\n\nKinofestivāla programmas laikā pasniedz arī Ivica Matiča balvu.\n", "id": "lvs_Latn_107140"}
{"text": "Rustavi\n\nRustavi (, ) ir pilsēta Gruzijas dienvidaustrumos, Lejaskartlijas mhares administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Kūras upes krastos neauglīgā stepes apgabalā no galvaspilsētas Tbilisi. Otrs lielākais valsts industriālais centrs pēc galvaspilsētas.\n", "id": "lvs_Latn_107141"}
{"text": "Giljermo Laso\n\nGiljermo Alberto Santjago Laso Mendosa (; dzimis Gvajakilā) ir pašreizējais Ekvadoras Republikas prezidents, kas amatā stājās 2021. gada 24. maijā. Bijis baņķieris, pārstāv liberālo pozīciju, aizstāv brīvo tirgu, valsts lomas samazināšanu un lielākas personas tiesības.\n\nAr nelielu pārsvaru (52%) 2021. gada prezidenta vēlēšanās uzvarēja kreiso spēku kandidātu Andresu Arausu un aizvietoja iepriekšējo prezidentu Leninu Moreno, kurš 2021. gada vēlēšanās nepiedalījās.\n", "id": "lvs_Latn_107142"}
{"text": "Manolova\n\nDžanana Manolova (Джанан Манолова; 1993) — bulgāru cīkstone; Elisa Manolova (Elis Manolova; 1996) — bulgāru izcelsmes Azerbaidžānas cīkstone.\n", "id": "lvs_Latn_107143"}
{"text": "Sajānu-Šušenskas rezervāts\n\nSajānu-Šušenskas dabas rezervāts vai Sajānu-Šušenskas rezervāts () ir Krievijas stingra režīma dabas rezervāts (liegums) nomaļā Sajānu kalnu apgabalā, Sibīrijas dienvidos. Tas atrodas Jeņisejas upes dienvidu krastā pie Sajānu-Šušenskas ūdenskrātuves. Tādējādi rezervāts aizsargā lielu meža un kalnu teritorijas daļu pie ūdenskrātuves, kas izveidota Krievijas lielākās elektrostacijas Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai. Gan rezervātu, gan HES izveidoja 1976. gadā, un galvenais rezervāta mērķis bez dabas vērtību saglabāšanas ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo ekoloģiju izpēte. Rezervāta platība ir 390 368 ha. Tas atrodas Krasnojarskas apgabala Šušenskas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_107144"}
{"text": "Esperanto muzejs (Svitavi)\n\nEsperanto muzejs ir daļa no Svitavi pilsētas muzeja Čehijā. Tas iepazīstina ar esperanto kustības vēsturi un pašreizējo darbību. Muzejs tika atklāts 2008. gada 20. septembrī.\n", "id": "lvs_Latn_107145"}
{"text": "Rudupe (Sakas pagasts)\n\nRudupe ir upe Kurzemes rietumu piekrastē, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā. Ietek Baltijas jūrā dienvidos no Pāvilostas. Veido baseinu starp Iļģenu valka un Griguļupes baseiniem.\n\nSākas uz Grīņu rezervāta robežas 2 km uz rietumiem no Ķoniņciema, augštecē iztaisnota, savienota ar meliorācijas grāvju sistēmu. Vidustecē tek uz ziemeļrietumiem, tad atkal uz rietumiem, pie grīvas veidojot jūrai paralēlu gandrīz kilometra izloku uz ziemeļiem piekrastes sanešu plūsmas virzienā. Noslēdzošos 1,5 kilometrus tek caur Ziemupes dabas liegumu.\n\nUpi šķērso pašvaldības ceļš Saka—Akmeņrags, gandrīz visā garumā tā tek caur meliorētiem mitriem mežiem. Krastos tikai dažas viensētas.\n\nUpe aizaug, ko VAK skaidro ar agrāko minerālmēslu pieplūdumu, kritalām un bebru aizsprostiem. Krastos pieaug baltalkšņu daudzums. Upes lejteci lieguma teritorijā apdraud arī nelegālā un sankcionētā tūrisma infrastruktūras celtniecība.\n", "id": "lvs_Latn_107146"}
{"text": "Rudupe (Andavas pieteka)\n\nRudupe ir Andavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, Kursas zemienē. 150 metrus pēc Rudupes ietekas Andava savukārt ietek Padures upē, Ventas pietekā.\n\nPuskilometru no Rudupes augšpus Andavas ietekas uz Padures upes atrodas Padures dīķis, kura cits nosaukums ir Rudupes dīķis, tomēr Rudupe caur to neplūst.\n\nUpīte sākas Deksnes ciemā pie Bitīšu mājām un tek ziemeļu virzienā pa lauksaimniecisku apvidu. Gandrīz visā tecējumā iztaisnota. Augštecē to šķērso pašvaldības ceļš Bitītes—Ozoli, lejtecē pašvaldības ceļš Veckuldīga—Padures darbnīcas.\n", "id": "lvs_Latn_107147"}
{"text": "Vahava\n\nVahava () ir Donavas upes ielejas posms apmēram 36 kilometru garumā Lejasaustrijā starp Melku un Kremsu apmēram 80 kilometrus uz rietumiem no Vīnes. Apvidus pazīstams ar krāšņām ainavām un šeit ražoto kvalitatīvo vīnu. Vahavā atrodas arī virkne populāru arhitektūras pieminekļu, to starpā Getveigas un Melkas klosteri. 2000. gadā Vahavas kultūrainava iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 1908. gadā Vahavas Villendorfas ciemā tika atrasta Villendorfas Venera.\n", "id": "lvs_Latn_107148"}
{"text": "Devīnas vārti\n\nDevīnas vārti jeb Ungārijas vārti (, , , ) ir Donavas upes posms Slovākijas un Austrijas pierobežā, Devīnas pils un Bratislavas pilsētas apkaimē, kur Donavai no ziemeļaustrumiem pietuvojas Mazo Karpatu kalnu grēda.\n\nRajonam bijusi stratēģiska nozīmība kopš senseniem laikiem, jo šeit ir viens no ērtākajiem ceļiem no Rietumeiropas uz Ungārijas līdzenumiem, kā arī pa šejieni gāja Dzintara ceļš no Eiropas ziemeļiem uz dienvidiem. Pieņemts, ka Pasavas pilsēta, Devīnas vārti un Dzelzs vārti sadala Donavas upes tecējumu četros posmos.\n", "id": "lvs_Latn_107149"}
{"text": "Ibstāles Alpi\n\nIbstāles Alpi () ir kalnu grēda Austrijā centrālajā daļā, kur satiekas Augšaustrijas, Lejasaustrijas un Štīrijas teritorijas. Augstākā virsotne - 1919 metrus augstais Hohštadls. Cita pazīstama Ibstāles Alpu virsotne ir 1893 metrus augstais Ečers. Grēdas nosaukums radies no Ibsas upes ielejas.\n", "id": "lvs_Latn_107150"}
{"text": "Raksi\n\nRaksi () ir kalnu grēda Austrijā centrālajā daļā uz Lejasaustrijas un Štīrijas robežas. Augstākā virsotne - 2007 metrus augstā Heikupe. Raksi un Šnēbergs ir tradicionāls alpīnisma un kalnu pastaigu rajons un tiek dēvēts par Vīnes Mājaskalniem (Wiener Hausberge). Uz Raksu virsotni ved trosu ceļš Raxseilbahn, kas sākts būvēt 1925. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_107151"}
{"text": "Manhartsbergi\n\nManhartsbergi () ir zemu kalnu grēda Austrijā ziemeļaustrumos Lejasaustrijas federālajā zemē. Stiepjas ziemeļu - dienvidu virzienā uz austrumiem no Kampas upes. Grēdas rietumu nogāzē izveidots Kamptāles ģeoparks. Kalnos ametista atradnes.\n", "id": "lvs_Latn_107152"}
{"text": "FC Energie Cottbus\n\nFußballclub Energie Cottbus e. V. ir Vācijas futbola klubs, kas bāzējās Kotbusā, Brandenburgā. No 1997. līdz 2014. gadam klubs spēlēja Vācijas 2. Bundeslīgā un Bundeslīgā. 2020. gadā spēlēja Ziemeļaustrumu reģionālajā līgā, kas ir daļa no Vācijas futbola klubu līgas ceturtā līmeņa.\n", "id": "lvs_Latn_107153"}
{"text": "Tanosa\n\nTanosa () ir upe Peloponēsā, Grieķijā. Tās izteka atrodas Parnona kalnu grēdas nogāzē, Arkādijas austrumu daļā. Upe ietek Argolidas līcī uz ziemeļiem no Astrosas pilsētas.\n\nPirmo reizi tika pieminēta Eiripīda traģēdijā \"Elektra\". Ar šādu pašu nosaukumu Tanosu piemin arī Pausanijs. Antīkos laikos Tanosa bija robežupe starp Argolidu un Kinuriju, bet vēlāk starp Argolidu un Lakoniju. Netālu no Tanosas atradās senā pilsēta Eva un Hēroda Atika villa.\n\nSenatnē Tanosa plūda cauri mežu zonai, taču mūsdienās atmežošanas rezultātā upe vasarās bieži vien izžūst, bet ziemās mēdz notikt postoši plūdi. Tā 1911. gada 9. novembrī plūdi aizskaloja Kato Doliana tiltu, bet 1921. gada 4. decembrī ūdeņi Astrosā iznīcināja vairākas mājas. Plūdi sagrāva mājas arī 1967. gada decembrī.\n\nPirmais, kas upi identificēja topogrāfiski precīzi, bija franču ģeogrāfs Boblāžs. Viņš to izdarīja 1829. gadā, kad šķērsoja Kinuriju. Ģeogrāfs apstiprināja Lika liecību, ka senāk Tanosa veidoja deltu Tireātikas līdzenumā un ieplūda jūrā.\n", "id": "lvs_Latn_107154"}
{"text": "Astroturfings\n\nAstroturfings jeb dažreiz astrotērfings () ir vēstījuma vai organizācijas (piemēram, politisko, reklāmas, reliģisko vai sabiedrisko attiecību) sponsoru maskēšanas prakse, lai radītu iespaidu, ka atbalsts nāk no vietējo dalībnieku puses. Tā mērķis ir radīt ticamību paziņojumiem vai organizācijām, nesniedzot informāciju par avota finansiālo saistību. Termins \"astroturfings\" ir atvasināts no zīmola AstroTurf, kura mākslīgais segums atgādina dabīgu zāli, no kā arī radies apzīmējums \"grassroots\" (vietējie dalībnieki). Tādējādi \"īsta\" jeb \"dabiska\" atbalsta vietā patiesībā pastāv \"viltus\" jeb \"mākslīgs\" atbalsts.\n", "id": "lvs_Latn_107155"}
{"text": "Elite\n\nAmerikāņu sociologs Čārlzs Raits Milss ir rakstījis, ka varas elites pārstāvji atzīst citu biedru savstarpēju paaugstinātu stāvokli sabiedrībā. \"Parasti viņi\" pieņem viens otru, saprot viens otru, apprecas, mēdz strādāt un domāt, ja ne kopā tad vismaz līdzīgi.\" \"Tā ir labi regulēta eksistence, kur izglītībai ir izšķiroša loma. Jauneklīgi augstākās klases pārstāvji apmeklē ievērojamas sagatavošanas skolas, kas ne tikai paver durvis tādām elites universitātēm kā Hārvarda, Kolumbija, Dartmutas koledža, Jeila un Prinstona, bet arī universitāšu ļoti ekskluzīvajiem klubiem. Šīs dalības savukārt paver ceļu uz ievērojamiem sociālajiem klubiem, kas atrodas visās lielākajās pilsētās un kalpo par vietu svarīgiem biznesa kontaktiem\".\n", "id": "lvs_Latn_107156"}
{"text": "Madara Onužāne-Saliņa\n\nMadara Onužāne-Saliņa (dzimusi Onužāne Jaunjelgavā) ir latviešu vieglatlēte, startē augstlēkšanas sacensībās.\n\nIzglītību ieguvusi Jaunjelgavas vidusskolā un Latvijas Universitātē, ko 2012. gadā absolvējusi sporta un veselības mācības skolotājas specialitātē.\n\n2014. gadā uzvarēja Latvijas ziemas čempionātā ar rezultātu 1,86 m (personiskais rekords telpās), 2015. gada Universiādē viņa izcīnīja sudraba medaļu ar rezultātu 1,80 m, tajā pašā gadā arī kļuvusi par Latvijas čempioni (1,80 m).\n", "id": "lvs_Latn_107157"}
{"text": "Ķirbižu muiža\n\nĶirbižu muižas () kungu māja atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Ķirbižos, no novada centra Limbažiem, no Rīgas—Tallinas šosejas (E67). Līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja Aderkašu dzimtai. Pēc tam tajā iekārtota skola un Meža muzejs. Tagad muižas kungu māja ir privatizēta un restaurēta.\n", "id": "lvs_Latn_107158"}
{"text": "Āsteres muiža\n\nĀsteres muižas () kungu māja atrodas Āsteres ezera austrumu galā Limbažu novada Viļķenes pagasta Āsterē, no pagasta centra Viļķenes.\n", "id": "lvs_Latn_107159"}
{"text": "21. šaha olimpiāde\n\n21. šaha olimpiāde notika no 1974. gada 6. jūnija līdz 30. jūnijam Francijas pilsētā Nicā.\n\nOlimpiādes galvenais tiesnesis bija FIDE starptautiskais tiesnesis un lielmeistars Aleksandrs Kotovs (PSRS).\n", "id": "lvs_Latn_107160"}
{"text": "Kāršmežupe\n\nKāršmežupe (arī Kāršmeže) ir Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā.\n\nIzteka - uz austrumiem no Rāpatiem. Tek rietumu-ziemeļrietumu virzienā. Ietek Vēždūkā lejpus Sirgumiem.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš V1347 (Rāpati–Krievciems), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107161"}
{"text": "Krēziņģe\n\nKrēziņģe (arī Cūkupe, Kreiziņģe, Kreziņģe) ir Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā.\n\nIzteka - uz dienvidaustrumiem no Rāpatiem. Tek rietumu-ziemeļrietumu virzienā. Ietek Vēždūkā augšpus Krievciema.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš V1347 (Rāpati–Krievciems), tās krastos atrodas Rāpati.\n", "id": "lvs_Latn_107162"}
{"text": "Doktors Živago\n\n\"Doktors Živago\" () ir 1965. gada Apvienotās Karalistes un ASV episka romantiskā drāma, kuras režisors ir Deivids Līns. Filmas sižets veidots pēc tāda paša nosaukuma Borisa Pasternaka romāna.\n\nFilma ir par dzejnieku un ķirurgu Juriju Živago, darbība notiek Krievijā starp Pirmo pasaules karu un Krievijas pilsoņu karu. Tajā galvenās lomas attēlo Omārs Šarifs, Džūlija Kristija, Toms Kortnijs, Aleks Giness, Džeraldīna Čaplina un Rods Steigers.\n\nFilma tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai desmit nominācijās, tai skaitā kā labākā filma, balvas tika saņemtas piecās nominācijās. Filma uzvarēja visās Zelta globusa balvas nominācijās, kurās tā tika nominēta, kas ir Zelta globusa balvas dalīts rekords starp filmām.\n", "id": "lvs_Latn_107163"}
{"text": "Mežsargu iela\n\nMežsargu iela ir iela Jūrmalā, Mellužu apkaimē. Mežsargu iela sākas krustojumā ar Kāpu ielu un beidzas 120 metrus aiz krustojuma ar Vasaras ielu. Kopējais ielas garums ir 740 metri, tā ir klāta ar asfaltbetona un grants segumu. Ielai ir strupceļš, jo starpā atrodas dzelzceļš. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107164"}
{"text": "Amadejs\n\n\"Amadejs\" () ir 1984. gada ASV filma, kuras režisors ir Milošs Formans. Filmas scenārija autors ir Pīters Šefers, scenārijs veidots pēc viņa 1979. gada sarakstītās tāda paša nosaukuma lugas.\n\nFilma ir par Mocartu un viņa sāncensību ar Antonio Saljēri. Tajā galvenās lomas attēlo F. Marijs Ābrahams, Toms Halss, Elizabete Beridža, Saimons Kalovs, Rojs Dotriss, Kristīne Ebersoula, Džefrijs Džonss un Čārlzs Kejs.\n\nFilmu nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai 11 nominācijās, no kurām tā ieguva astoņas, tai skaitā arī par labāko filmu. Saljēri lomas attēlotājs F. Marijs Ābrahams ieguva balvu kā labākais aktieris galvenajā lomā, bet Mocarta lomas attēlotājs Toms Halss šajā kategorijā saņēma nomināciju. Šī ir pēdējā filma, kurā vairāki aktieri no vienas filmas nominēti kategorijā \"Labākais aktieris galvenajā lomā\".\n", "id": "lvs_Latn_107165"}
{"text": "Kroja\n\nKroja ir Abavas labā krasta pieteka Ventspils novadā.\n\nIzteka - uz austrumiem no Cirkales. Tek dienvidu virzienā. Ietek Abavā uz dienvidrietumiem no Pluču tīreļa.\n\nUpi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107166"}
{"text": "Māteri\n\nMāteri ir ciems Ventspils novada Ugāles pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 8,9 km no pagasta centra Ugāles, 47,1 km no novada centra Ventspils un 160,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļu V1321 (Ugāle-Modes-Māteri) un V1310 (Piltene–Silakrogs) krustojuma, Māteru grāvja krastos. Veidojusies ap Āzes (Ahsen) pusmuižu, uz dienvidiem no vēsturiskās Māteru (Matern) pusmuižas.\n", "id": "lvs_Latn_107167"}
{"text": "Saplēstā krūze\n\nSaplēstā krūze ir latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā LTV1 no 2016. gada 13. februāra līdz 2016. gada 30. aprīlim. Seriāls tika uzņemts 2015. gadā. Filma veidota pēc 1942. gadā Alfreda Dziļuma sarakstītā romāna \"Saplēstā krūze\" un \"Vilka zobs\" motīviem. Scenārija autores Gunta Kalniņa un Inta Bernova.\n", "id": "lvs_Latn_107168"}
{"text": "Arvīds Ulme\n\nArvīds Ulme (dzimis kā Arvīds Putriņš ) ir latviešu sabiedriskais darbinieks un politiķis, arī dzejnieks. Vides aizsardzības kluba prezidents. Bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes, kā arī divu Saeimas sasaukumu deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_107169"}
{"text": "Māteru grāvis\n\nMāteru grāvis ir Vēždūkas kreisā satekupe Ventspils novadā.\n\nIzteka - uz austrumiem no Māteriem, pie autoceļa P123. Tek rietumu virzienā. Satekot ar Modes grāvi izveido Vēždūku.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš V1321 (Ugāle–Modes–Māteri), tās krastos atrodas Māteri.\n", "id": "lvs_Latn_107170"}
{"text": "Mellsunvalks\n\nMellsunvalks ir Riektes kreisā krasta pieteka Ventspils novadā.\n\nIzteka - no Pūeļu purva. Tek dienvidu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Riektē.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš V1323 (Sili–Ugāles dzirnavas–Smilši), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107171"}
{"text": "Modes\n\nModes ir ciems Ventspils novada Ugāles pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 4,8 km no pagasta centra Ugāles, 38 km no novada centra Ventspils un 156,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta netālu no autoceļa V1321 (Ugāle-Modes-Māteri), Modes grāvja krastā. Veidojusies ap vēsturisko Modes pusmuižu (Vorwerk Moden).\n", "id": "lvs_Latn_107172"}
{"text": "Baiba Bičole\n\nBaiba Bičole (dzimusi Rīgā, mirusi Rokvilā, Mērilendā, ASV) bija latviešu dzejniece, \"Elles ķēķa\" grupējuma dalībniece.\n", "id": "lvs_Latn_107173"}
{"text": "Modes grāvis\n\nModes grāvis ir Vēždūkas labā satekupe Ventspils novadā.\n\nIzteka - uz dienvidrietumiem no Ugāles. Tek dienvidrietumu virzienā. Satekot ar Māteru grāvi izveido Vēždūku.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš V1321 (Ugāle–Modes–Māteri), tās krastos atrodas Modes.\n", "id": "lvs_Latn_107174"}
{"text": "Rāpati\n\nRāpati ir ciems Ventspils novada Ugāles pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 11,5 km no pagasta centra Ugāles, 49,7 km no novada centra Ventspils un 163,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V1347 (Rāpati–Krievciems), Krēziņģes upes krastos.\n\nRāpatos atrodas vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis — Rāpatu senkapi (Zviedru kapi).\n", "id": "lvs_Latn_107175"}
{"text": "Fēgezaki\n\nFon Fēgezaki () ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15. gadsimta un Zviedru Vidzemes laikā izplatījās arī Zviedrijā un Prūsijā.\n", "id": "lvs_Latn_107176"}
{"text": "Riekte\n\nRiekte ir Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novadā.\n\nIzteka - pie autoceļu P123 (Zlēkas—Ugāle) un V1323 (Sili–Ugāles dzirnavas–Smilši) krustojuma. Tek austrumu-dienvidaustrumu virzienā. Ietek Engurē pie Zaļā ciema. Lielākā pieteka - Mellsunvalks.\n\nUpi šķērso valsts autoceļi V1326 (Ugāle–Cirkale–Zlēkas) un V1325 (Usma–Amjūdze), tās krastos atrodas Zaļais ciems.\n", "id": "lvs_Latn_107177"}
{"text": "Sarkanavots\n\nSarkanavots (arī Sarkanavotvalks, Sarkanvalks) ir Abavas labā krasta pieteka Ventspils novadā.\n\nIzteka - pie Kunerāju kapiem. Iesākumā tek ziemeļrietumu virzienā, tad ar loku pagriežas uz dienvidiem-dienvidaustrumiem. Ietek Abavā.\n\nUpi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107178"}
{"text": "Sirgumi\n\nSirgumi ir ciems Ventspils novada Ugāles pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 12,6 km no pagasta centra Ugāles, 50,7 km no novada centra Ventspils un 164,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1310 (Piltene–Silakrogs), Vēždūkas upes krastā. Sirgumi nav iekļauti valsts adresu reģistra datubāzē. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie vēsturiskās Sirgumu (Sirgum) pusmuižas.\n", "id": "lvs_Latn_107179"}
{"text": "Svēte (Puzes ezera pieteka)\n\nSvēte ir Puzes ezerā ietekoša upe Ventspils novadā.\n\nIzteka - no Svētes ūdenskrātuves. Tek ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā, pašā lejtecē sagriežoties uz austrumiem. Ietek Puzes ezerā tā rietumu krastā.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš A10 un dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107180"}
{"text": "Svētes ūdenskrātuve\n\nSvētes ūdenskrātuve (vietējie iedzīvotāji šo vietu sauc par Uzplūdumu) ir caurteces mākslīga ūdenskrātuve Ventspils novada Ugāles pagasta ziemeļrietumu daļā. Svētes ūdenskrātuvi 1940. gada pavasarī koku pludināšanai uz Ventspili sāka būvēt Ugāles virsmežniecības departaments. Svētes ūdenskrātuve radīta, noslēdzot Svētes upītes gravu ar 173 m garu un 6 m augstu zemes dambi, kas izveidots no 6110 kub.m. liela smilts grants bēruma ar māla kodolu vidū. Filtrācijas ūdeņu samazināšanai māla kodolā iedzīta 86,4 m gara rievsiena. Neizmantoto ūdeņu nolaišanai dambī iebūvēta 20 m gara noslēdzama caurteka ar 80 cm caurmēru. Svētes ūdenskrātuves maksimālā platība ir 60 ha, bet pie normāla ūdens līmeņa 45 ha. Svētes ūdenskrātuves būvdarbi pilnībā pabeigti 1943. gada vasarā.\n\nDibens - celmains, dūņu maz, vietām - dūņains. Krasti - slīpi un stāvi. Dambja šķērsprofila virsplatums 2,5 m, iekšējais nogāzes slīpums 2:1, ārējais 1:1,5.\n\nMakrofīti - niedres, kalmes, meldri, glīvenes.\n\nEzerā dzīvo līdakas, raudas, asari, karpas un līņi.\n", "id": "lvs_Latn_107181"}
{"text": "Sēržu valks\n\nSēržu valks (arī Sēršu valks) ir Abavas labā krasta pieteka Ventspils novadā.\n\nIzteka - no Pluču tīreļa. Tek rietumu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Abavā uz dienvidrietumiem no Pluču tīreļa.\n\nUpi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107182"}
{"text": "Vārzava (Vēždūkas pieteka)\n\nVārzava ir Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā.\n\nIztece - Ugāles pagasta dienvidrietumos. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Vēždūkā lejpus Krievciema.\n\nUpe regulēta visā tecējumā. To nešķērso valsts autoceļi, kā arī tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107183"}
{"text": "Ameļciems\n\nAmeļciems ir ciems Ventspils novada Ugāles pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 7,9 km no pagasta centra Ugāles, 46 km no novada centra Ventspils un 153,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1326 (Ugāle–Cirkale–Zlēkas). Ameļciems nav iekļauts valsts adresu reģistra datubāzē.\n", "id": "lvs_Latn_107184"}
{"text": "Ciesengure\n\nCiesengure ir ciems Ventspils novada Ugāles pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļos 3,8 km no pagasta centra Ugāles, 40,7 km no novada centra Ventspils un 154,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1311 (Ugāle–Blāzma–Ance), Engures upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_107185"}
{"text": "Selgas iela (Jūrmala)\n\nSelgas iela ir iela Jūrmalā, Mellužu apkaimē. Selgas iela sākas krustojumā ar Kāpu ielu un beidzas krustojumā ar Mellužu prospektu. Kopējais ielas garums ir 440 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Selgas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107186"}
{"text": "Andrejs Ceruks\n\nAndrejs Ceruks (1915. gada 13. marts — 1999. gada 21. decembris) bija latviešu baptistu mācītājs, strādājis draudzēs Latvijā un Brazīlijā. Ilggadējais Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības priekšsēdis.\n", "id": "lvs_Latn_107187"}
{"text": "Olģerts Rozītis\n\nOlģerts Rozītis (1912—1984) bija Latvijas diplomāts un rakstnieks. \"Londonas Avīzes\" dibinātājs un pirmais redaktors (1942—1947). Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas priekšsēdētājs, Latviešu rakstnieku apvienības biedrs. Literāros sacerējumus publicējis latviešu presē un izdevis krājumos \"Pavedieni\" (1966), \"Mežā\" (1982).\n", "id": "lvs_Latn_107188"}
{"text": "Daudas ūdenskritums\n\nDaudas ūdenskritums ir viens no ainaviski izcilākajiem Vidzemes ūdenskritumiem. Ūdens krīt pār divām Amatas svītas smilšakmeņu kāplēm/kaskādēm. Augšējā ir 0,6 m augsta, apakšējā — 2 m augsta. Liela caurplūduma laikā izkatās kā viena liela pakāpe. Platums no 2.9 līdz 4.6 m. Pārkāres vai bedres zem ūdenskrituma nav. Daudas ūdenskritums atodas uz Ziemeļiem no Siguldas Daudas upes gultnē Gaujas nacionālajā parkā. Tas ir trešais augstākais ūdenskritums Latvijā. Saukts arī par Lākturu upes, Jurbrenčupītes, Ķiļlupītes ūdenskritumu.\n\nPirmo reizi pieminēts 1970. gadā Dabas un vēstures kalendārā.\n", "id": "lvs_Latn_107189"}
{"text": "Pauls Jonass\n\nPauls Jonass (dzimis Aizputē) ir latviešu motosportists. Pirmais latviešu motosportists, kurš ir kļuvis par pasaules čempionu motokrosā MX2 klasē. To viņš paveica 2017. gadā.\n\nVairākkārtējs Baltijas čempions, divkārtējs pasaules junioru čempions 85 un 125 cm³ klasē un 2013. gada Eiropas čempions 125 cm³ klasē.\n\nAstoņpadsmit gadu vecumā Pauls Jonass uz pieciem gadiem noslēdza līgumu ar KTM rūpnīcas komandu, startējot MX2 pasaules čempionātā. 2015. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā MX2 klasē izcīnīja 2. vietu un daļu sezonas bija arī sacensību līderis. 2016. gada sezonā Pauls smadzeņu satricinājuma dēl izlaida vairākus pēdējos posmus un kopvērtējumā palika 5. vietā. Savukārt 2017. gada Pasaules čempionātā viņš šajā klasē izcīnīja pirmo vietu.\n", "id": "lvs_Latn_107190"}
{"text": "Pauls Līvens\n\nPauls Līvens (, 1875—1963) bija Smiltenes muižas īpašnieks, firsts (kņazs). Dzelzceļa līnijas Ainaži—Valmiera—Smiltene projekta autors (1908—1911).\n", "id": "lvs_Latn_107191"}
{"text": "Ganerskveinas alveja\n\nGanerskveinas alveja (Aloe tormentorii) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai\n\nSugu taksonomiski izdala atsevišķā Aloe ģints taksonā Lomatophyllum, kurai pieder aptuveni 18 tuvi radnieciskas Madagaskarā un citās Indijas okeāna rietumu daļas salās sastopamas alvejas. To gaļīgo ogu sēklas ir bez lidspārniņiem, kamēr citu alveju pogaļas izmet sēklas ar lidspārniņiem.\n", "id": "lvs_Latn_107192"}
{"text": "Bitīt' matos\n\n\"Bitīt' matos\" ir latviešu televīzijas komēdijseriāls, kas tika pārraidīts kanālā TV3 no 2016. gada 6. februāra. Seriāla 2. sezona tika pārraidīta kanālā LNT 2017. gada 3. martā. 2017. gadā seriālam iznāca turpinājums — \"Bitīt' kapos\".\n", "id": "lvs_Latn_107193"}
{"text": "Otons IV\n\nOtons IV (; dzimis 1175. gadā, miris ) bija viens no diviem Vācijas karaļiem no 1198. gada, no 1208. gada — vienīgais Vācijas karalis. Svētās Romas impērijas ķeizars no 1209. līdz 1215. gadam, kad bija spiests pamest troni. Vēsturē vienīgais Velfu dinastijas ķeizars, konfliktēja ar Romas pāvestu Inocentu III, kurš 1210. gadā Otonu ekskomunicēja.\n", "id": "lvs_Latn_107194"}
{"text": "Foto Kvartāls\n\nFoto Kvartāls (šobrīd zināms kā FK) ir mākslas žurnāls (iznāca līdz 2010. gadam) un portāls/interneta žurnāls (kopš 2011. gada), kurā tiek apkopotas ziņas un jaunumi par fotogrāfiju, vizuālo kultūru un ar to saistītie temati Latvijā, Baltijas valstīs, Austrumeiropā un pasaulē., Foto Kvartāls no 2006. līdz 2010.gadam iznāca izdevniecībā SIA Neputns, tā redaktore bija Alise Tīfentāle. 2010. gada beigās žurnāla izdošana tiek nodota biedrības KultKom pārziņā un par galveno redaktoru kļūst Arnis Balčus, kurš 2011. gada janvārī Foto Kvartālu sāk veidot internetā. Reizi gadā FK izdod arī Latvijas fotogrāfijas gadagrāmatu.\n", "id": "lvs_Latn_107195"}
{"text": "Genādijs Kuzmins\n\nGenādijs Kuzmins (; ; dzimis , miris ) ir ukraiņu (agrāk padomju) šahists un treneris, lielmeistars.\n\nSpēlēdams PSRS komandas sastāvā, izcīnījis zelta medaļu 21. šaha olimpiādē Nicā (1974).\n", "id": "lvs_Latn_107196"}
{"text": "Origens\n\nOrigens (, Ōrigénēs) jeb Origens Adamantijs (, Ōrigénēs Adamántios; 184/185–253/254), bija agrīns kristiešu teologs un ražīgs rakstītājs. Askēts un Baznīcas tēvs. Origens grieķu valodā komentēja un apcerēja svētos rakstus. Viņa darbi mūsdienās reizēm vērtēti kā tekstuālais kriticisms, ekseģēze, hermeneitika, filozofija vai arī sludināšana.\n", "id": "lvs_Latn_107197"}
{"text": "Buršu iela\n\nBuršu iela ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Āgenskalnā. Buršu iela sākas krustojumā ar Slokas ielu un beidzas savienojoties ar Maiznieku ielu. Ielas garums ir 80 metri, tādējādi tā ir viena no īsākajām ielām Rīgā. Visa garumā tā ir klāta ar asfaltbetona segumu. Buršu ielā ir vienvirziena satiksme virzienā no Slokas ielas. Ielā atrodas tikai viena adrese — savrupmāja Buršu ielā 5, ko 1990. gados uzcēla toreizējais \"Latvijas dzelzceļa\" vadītājs Andris Zorgevics. Tai pieguļ Latvijas Metodistu baznīcas zemesgabals (Slokas ielā 6).\n", "id": "lvs_Latn_107198"}
{"text": "Aleksandrs Matanovičs\n\nAleksandrs Matanovičs (; , Belgradā - , Belgradā) bija Serbijas starptautiskais lielmeistars šahā (1955).\n", "id": "lvs_Latn_107199"}
{"text": "Vītolu iela (Liepāja)\n\nVītolu iela ir iela Liepājā, kas atrodas Vecliepājas apkaimē. Vītolu iela sākas krustojumā ar Pasta ielu un Graudu ielu, bet beidzas krustojumā ar Uliha ielu un Evalda Rimbenieka ielu. Aptuvenais ielas garums ir 450 metri. Vītolu ielā kustība norit pa divām joslām un to pilnā garumā sedz asfaltbetons. No 1893. gada iela tiek saukta par Vītolu ielu.\n\nOtrā Pasaules kara laikā ielu pilnībā iznīcināja un līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena ēka, kas ir celta pirms Otrā Pasaules kara. Gandrīz visas ielas apbūve sastāv no PSRS laikā celtām četrstāvu un piecstāvu daudzdzīvokļu mājām.\n", "id": "lvs_Latn_107200"}
{"text": "Kanālu iela (Jūrmala)\n\nKanālu iela ir iela Jūrmalā, Mellužu apkaimē. Kanālu iela sākas krustojumā ar Kāpu ielu un beidzas krustojumā ar Mētru ielu. Kopējais ielas garums ir 1320 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu, bet posmā no Ausekļa ielas līdz Mētru ielai ir grants segums. Ielai ir strupceļš, jo starpā atrodas dzelzceļš. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107201"}
{"text": "Slāpekļa(II) oksīds\n\nSlāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem. Normālos apstākļos slāpekļa(II) oksīds ir bezkrāsaina, ūdenī slikti šķīstoša gāze, kas gaisā uzreiz kļūst brūna, jo oksidējas par slāpekļa(IV) oksīdu. NO ir grūti sašķidrināms; šķidrā un cietā veidā šī viela ir gaiši zilā krāsā. Tā kā NO molekulā ir viens nesapārots elektrons (tas ir brīvais radikālis), slāpekļa(II) oksīds spēj veidot vāji saistīta dimēra molekulas N₂O₂. 25% no sašķidrināta NO ir dimērs, bet sasalis slāpekļa(II) oksīds ir pilnībā dimerizējies.\n", "id": "lvs_Latn_107202"}
{"text": "Latvijas Medicīnas studentu asociācija\n\nLatvijas Medicīnas studentu asociācija (LaMSA) ir sabiedriskā labuma organizācija, ko vada medicīnas studenti. Organizācijas mērķis ir pārstāvēt medicīnas studentu intereses gan Latvijas mērogā, gan starptautiski, kā arī rīkot dažādus sabiedrības veselību veicinošos projektus, piemēram, cukura diabēta skrīningu, reproduktīvās veselības lekcijas. LaMSA ir Starptautiskās medicīnas studentu apvienību federācijas (IFMSA) biedrs. Tā dibināta 2000. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_107203"}
{"text": "Ziede\n\nZiede jeb svaide ir viendabīgs un viskozs preparāts, ar ko ieziež ādas vai gļotādas virsmu. To pamatsastāvā ir tauki. Caur ziedes kārtu no ādas virsmas nenotiek iztvaikošana un siltuma izdale. Atkarībā no pievienotajām zālēm tiek panākti dažāda iedarbība — ādas atūdeņošanos aizturoša, dezinficējoša, pretparazītiska; keratoplastiska vai keratolītiska, atjaunojoša un iekaisumu mazinoša iedarbība. Ziedes var veidot uz ogļūdeņražu, ūdenī šķīstošu, emulsificējošu un augu vielu bāzēm.\n", "id": "lvs_Latn_107204"}
{"text": "Hidradenīts\n\nHidradenīts ir sviedru dziedzeru un apkārtējo audu iekaisums. Veicinošie faktori ir pastiprināta svīšana, higiēnas neievērošana, kā arī pārāk cieš apģērbs. Sākumā veidojas sīks, ciets, sāpīgs zemādas mezgliņš. Tas palielinās, un tā centrā veidojas pustula un āda virs tā kļūst zilgansarkana. Mezgls nekrotizējas un atveras, izdalās strutas un nekrotiskie audi. Pēc nekrotisko masu izdalīšanas veidojas čūla, kas ātri sadzīst, veidojot rētu. Atsevišķi mezgliņi var saplūst lielos saaugumos. Var veidoties slikti dzīstošas fistulas un abscesi. Hidradenīts bieži recidivē un var novest pat līdz sepsei. Lieto siltuma procedūras, Višņevska ziedi, antibiotikas, smagākos gadījumos nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.\n", "id": "lvs_Latn_107205"}
{"text": "Petars Trifunovičs\n\nPetars Trifunovičs (; , Dubrovnika — , Belgrada) bija serbu tautības Dienvidslāvijas starptautiskais lielmeistars šahā (1953).\n", "id": "lvs_Latn_107206"}
{"text": "Kails Palmeri\n\nKails Palmeri (; dzimis ) ir amerikāņu hokejists, labās malas uzbrucējs. Pašlaik (2016) Palmeri spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Ņūdžersijas \"Devils\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107207"}
{"text": "Modulis:List to text\n\nresult = mw.ustring.gsub( mw.text.listToText(res, ', ', ' un ' ), '^, ', ) return result end\n\nreturn p\n", "id": "lvs_Latn_107208"}
{"text": "Božidars Džuraševičs\n\nBožidars Džuraševičs (; dzimis , Belgradā, miris ) bija Serbijas starptautiskais meistars šahā (1957).\n", "id": "lvs_Latn_107209"}
{"text": "Džuraševičs\n\nBožidars Džuraševičs (Божидар Ђурашевић; 1933) — serbu šahists; Branislavs Džuraševičs (Бранислав Ђурашевић; 1957) — serbu šaha problēmists.\n", "id": "lvs_Latn_107210"}
{"text": "2014. gada Austrālijas Grand Prix\n\n2014. gada Austrālijas Grand Prix bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas pirmais posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Niko Rosbergs.\n", "id": "lvs_Latn_107211"}
{"text": "2016. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi\n\nŠajā lapā ir apkopoti visu 2016. gada Pasaules čempionāta hokejā augstākās divīzijas izlašu sastāvi.\n", "id": "lvs_Latn_107212"}
{"text": "2014. gada Malaizijas Grand Prix\n\n2014. gada Malaizijas Grand Prix (oficiālais nosaukums 2014 Formula 1 Petronas Malaysia Grand Prix) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas otrais posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Luiss Hamiltons.\n", "id": "lvs_Latn_107213"}
{"text": "2014. gada Bahreinas Grand Prix\n\n2014. gada Bahreinas Grand Prix (oficiālais nosaukums 2014 Formula 1 Gulf Air Bahrain Grand Prix) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas trešais posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Luiss Hamiltons.\n", "id": "lvs_Latn_107214"}
{"text": "2014. gada Ķīnas Grand Prix\n\n2014. gada Ķīnas Grand Prix (oficiālais nosaukums 2014 Formula 1 UBS Chinese Grand Prix) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas ceturtais posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Luiss Hamiltons.\n", "id": "lvs_Latn_107215"}
{"text": "2014. gada Spānijas Grand Prix\n\n2014. gada Spānijas Grand Prix (oficiālais nosaukums Formula 1 Gran Premio de España Pirelli 2014) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas piektais posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Luiss Hamiltons.\n", "id": "lvs_Latn_107216"}
{"text": "2014. gada Monako Grand Prix\n\n2014. gada Monako Grand Prix (oficiālais nosaukums Formula 1 Grand Prix de Monaco 2014) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas sestais posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Niko Rosbergs.\n", "id": "lvs_Latn_107217"}
{"text": "2014. gada Kanādas Grand Prix\n\n2014. gada Kanādas Grand Prix (oficiālais nosaukums Formula 1 Grand Prix du Canada 2014) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas septītais posms. Sacīkstēs uzvarēja Red Bull–Renault pārstāvošais Daniels Rikardo.\n", "id": "lvs_Latn_107218"}
{"text": "2014. gada Austrijas Grand Prix\n\n2014. gada Austrijas Grand Prix (oficiālais nosaukums Formula 1 Großer Preis Von Österreich 2014) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas astotais posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Niko Rosbergs.\n", "id": "lvs_Latn_107219"}
{"text": "2014. gada Lielbritānijas Grand Prix\n\n2014. gada Lielbritānijas Grand Prix (oficiālais nosaukums 2014 Formula 1 Santander British Grand Prix) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas devītais posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Luiss Hamiltons.\n", "id": "lvs_Latn_107220"}
{"text": "2014. gada Vācijas Grand Prix\n\n2014. gada Vācijas Grand Prix (oficiālais nosaukums 2014 Formula 1 Großer Preis Santander von Deutschland) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas desmitais posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Niko Rosbergs.\n", "id": "lvs_Latn_107221"}
{"text": "2014. gada Ungārijas Grand Prix\n\n2014. gada Ungārijas Grand Prix (oficiālais nosaukums Formula 1 Pirelli Magyar Nagydíj 2014) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas 11. posms. Sacīkstēs uzvarēja Red Bull–Renault pārstāvošais Daniels Rikardo.\n", "id": "lvs_Latn_107222"}
{"text": "2014. gada Beļģijas Grand Prix\n\n2014. gada Beļģijas Grand Prix (oficiālais nosaukums 2014 Formula 1 Shell Belgian Grand Prix) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas 12. posms. Sacīkstēs uzvarēja Red Bull–Renault pārstāvošais Daniels Rikardo.\n", "id": "lvs_Latn_107223"}
{"text": "2014. gada Itālijas Grand Prix\n\n2014. gada Itālijas Grand Prix (oficiālais nosaukums Formula 1 Gran Premio d'Italia 2014) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas 13. posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Luiss Hamiltons.\n", "id": "lvs_Latn_107224"}
{"text": "2014. gada Singapūras Grand Prix\n\n2014. gada s Grand Prix (oficiālais nosaukums 2014 Formula 1 Singapore Airlines Singapore Grand Prix) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Luiss Hamiltons.\n", "id": "lvs_Latn_107225"}
{"text": "2014. gada Japānas Grand Prix\n\n2014. gada Japānas Grand Prix (oficiālais nosaukums 2014 Formula 1 Japanese Grand Prix) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas 15. posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Luiss Hamiltons.\n", "id": "lvs_Latn_107226"}
{"text": "2014. gada Krievijas Grand Prix\n\n2014. gada Krievijas Grand Prix (oficiālais nosaukums 2014 Formula 1 Russian Grand Prix) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas 16. posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Luiss Hamiltons.\n", "id": "lvs_Latn_107227"}
{"text": "2014. gada ASV Grand Prix\n\n2014. gada ASV Grand Prix (oficiālais nosaukums 2014 Formula 1 United States Grand Prix) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas 17. posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Luiss Hamiltons.\n", "id": "lvs_Latn_107228"}
{"text": "2014. gada Brazīlijas Grand Prix\n\n2014. gada Brazīlijas Grand Prix (oficiālais nosaukums Formula 1 Grande Prêmio Petrobras do Brasil) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas 18. posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Niko Rosbergs.\n", "id": "lvs_Latn_107229"}
{"text": "2014. gada Abū Dabī Grand Prix\n\n2014. gada Abū Dabī Grand Prix (oficiālais nosaukums 2014 Formula 1 Etihad Airways Abu Dhabi Grand Prix) bija Formula 1 pasaules čempionāta . gada sezonas 19. posms. Sacīkstēs uzvarēja Mercedes pārstāvošais Luiss Hamiltons.\n", "id": "lvs_Latn_107230"}
{"text": "Pauls Jordans\n\nPauls Eduards Jordans (, ; dzimis , miris ) bija vācbaltiešu izcelsmes vēsturnieks un statistiķis. No 1851. līdz 1854. gadam strādāja par skolotāju Bērzaines ģimnāzijā. Londonas Statistikas institūta biedrs. Izglītoto igauņu biedrības (Gelehrte Estnische Gesellschaft) goda biedrs.\n\n1848. gadā beidza Tartu universitāti. No 1846. līdz 1851. gadam — privātskolotājs Valklas muižā. No 1851. līdz 1854. gadam — skolotāju Bērzaines ģimnāzijā. No 1855. līdz 1880. gadam — skolotājs Tallinas guberņas ģimnāzijā. 1871. gada Tallinas tautas skaitīšanā pirmais Eiropā izmantoja Ernsta Engela ieteikto kartīšu sistēmu.\n", "id": "lvs_Latn_107231"}
{"text": "Mato Damjanovičs\n\nMato Damjanovičs (; , Vinkovci — , Zagreba) bija Horvātijas starptautiskais lielmeistars šahā (1964).\n", "id": "lvs_Latn_107232"}
{"text": "Pektīnvielas\n\nPektīnvielas (no (pēktikós) — 'sarecējis, sakupis') jeb recekļvielas ir kopējs apzīmējums polisaharīdiem protopektīnam, pektīnam un pektīnskābei, kas dabīgi veidojas un ir sastopami visos sauszemes augos, jo īpaši to augļos un ogās (piemēram, meža zemenēs, mežrozīšu augļos, dzērvenēs, upenēs, ābolos, citronos, apelsīnos u.c.), kā arī atsevišķu aļģu veidos. Pektīnvielas var būt gan ūdenī šķīstošas, gan nešķīstošas. Ūdenī šķīstošā pektīnviela pektīns atrodas šūnsulā un palīdz uzturēt šūnu turgoru, bet ūdenī nešķīstošā pektīnviela protopektīns kopā ar hemicelulozēm un celulozēm veido šūnapvalkus.\n", "id": "lvs_Latn_107233"}
{"text": "Fečava/Šprēvalde\n\nFečava/Šprēvalde (, ), līdz 1997. gadam - Fečava) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Oberšprēvaldes-Lauzicas apriņķī, Šprēvaldes novadā, 18 kilometrus uz rietumiem no Kotbusas.\n", "id": "lvs_Latn_107234"}
{"text": "Aburgas ezers\n\nAburgas ezers (arī Aborgas ezers, Āborgas ezers, Āburgas ezers) ir noteces ezers Ventspils novada Usmas pagasta rietumu daļā daļā.\n\nDibens — dūņains. Krasti — zemi. Purva ūdeņu pietece. Iztek Aburgas grāvis uz Lakšezeru.\n", "id": "lvs_Latn_107235"}
{"text": "Milans Vukčevičs\n\nMilans Vukčevičs (; ; , Belgrada — , Klīvlenda) bija serbu izcelsmes ASV starptautiskais lielmeistars šaha kompozīcijā (1988) un fiziķis.\n", "id": "lvs_Latn_107236"}
{"text": "Aburgas grāvis\n\nAburgas grāvis ir ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā.\n\nIzteka - no Aburgas ezera tā ziemeļos. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Lakšezerā tā dienvidos.\n\nAburgas grāvi nešķērso valsts autoceļi, tā krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_107237"}
{"text": "Aizupju valks\n\nAizupju valks ir Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagasta ziemeļos.\n\nIzteka — no Stiklu dižpurva dienvidrietumiem. Tek rietumu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Stendē lejpus Uksmežu purva.\n\nAizupju valku nešķērso valsts autoceļi, tā krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_107238"}
{"text": "Dorupes valks\n\nDorupes valks ir Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagasta ziemeļos.\n\nTek rietumu virzienā. Ietek Stendē lejpus Uksmežu purva.\n\nDorupes valku nešķērso valsts autoceļi, tā krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_107239"}
{"text": "EDHEC Business School\n\nEDHEC Business School () ir Eiropas biznesa augstskola ar vairākām universitātes pilsētiņām, kas atrodas Parīzē, Londonā, Lillē, Nicā un Singapūrā. EDHEC ir dibināta 1906. gadā.\n\nThe Financial Times 2015. gadā skolu Eiropas biznesa skolu vidū ierindoja divdesmit piektajā vietā.\n\nSkolas programmas ir trīskārši akreditētas — atbilstoši starptautiskajiem AMBA, EQUIS un AACSB standartiem. Skolas absolventu vidū ir tādi ievērojami uzņēmēji un politiķi kā Louis Vuitton izpilddirektors Delphine Arnault.\n", "id": "lvs_Latn_107240"}
{"text": "Medus (dzēriens)\n\nMedus ir raudzēts medus dzēriens, pasaulē senākais zināmais alkoholiskais un rituālais dzēriens. Dzērienu, kam pirms raudzēšanas pievienoti arī citi cukura avoti, piemēram, iesals, ogu sulas, un kas papildināts ar augļu piedevām, sauc par miestiņu.\n", "id": "lvs_Latn_107241"}
{"text": "Dūņupīte (Engures pieteka)\n\nDūņupīte (arī Mazupīte) ir Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagasta ziemeļos.\n\nIzteka - no Lakšezera rietumiem. Tek dienvidrietumu virzienā. Ietek Engurē augšpus Dzirnavām.\n\nDūņupīti nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_107242"}
{"text": "Grenčvalks\n\nGrenčvalks ir Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagasta ziemeļaustrumos.\n\nTek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Stendē lejpus Melluptīreļa.\n\nGrenčvalku nešķērso valsts autoceļi, tā krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_107243"}
{"text": "Grundmaņu strauts\n\nGrundmaņu strauts ir Ilziķa ezerā ietekoša upe Ventspils novada Usmas pagasta ziemeļu daļā.\n\nIztece - uz ziemeļaustrumiem no Grenču karjera. Tek austrumu virzienā. Ietek Ilziķī rietumu galā.\n\nGrundmaņu strautu nešķērso valsts autoceļi, tā krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_107244"}
{"text": "Žubītes iela (Jūrmala)\n\nŽubītes iela ir iela Jūrmalā, Mellužu apkaimē. Žubītes iela sākas krustojumā ar Kāpu ielu un beidzas krustojumā ar Mētru ielu. Kopējais ielas garums ir 1490 metri, tā ir klāta ar grants segumu, bet posmā no Kāpu ielas līdz dzelzceļam ir asfalta segums. Ielai ir strupceļš, jo starpā atrodas dzelzceļš. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107245"}
{"text": "Ilziķis\n\nIlziķis (arī Ilzika ezers, Ilzikezers, Ilziķa ezers, Ilziķezers, Ilziķu ezers) ir caurteces ezers Ventspils novada Usmas pagastā uz ziemeļiem no Usmas ezera.\n\nDibens - dūņains, vietām smilšains. Krasti - zemi. Ietek - Grundmaņu strauts, Spāre no Spāres ezera. Iztek - Ilziķupe uz Usmas ezeru.\n\nMakrofīti - meldri, niedres, kosas, ūdensrozes, glīvenes. Ezera rietumu un austrumu gals ir pilnīgi aizaudzis.\n\nEzerā dzīvo līdakas, plauži, raudas, asari, līņi, ruduļi un ālanti.\n", "id": "lvs_Latn_107246"}
{"text": "Vites iela (Liepāja)\n\nVites iela ir iela Liepājā, kas atrodas Vecliepājas apkaimē. Vites iela sākas krustojumā ar Kūrmājas prospektu un beidzas krustojumā ar Peldu ielu. Aptuvenais ielas garums ir 500 metri un to pilnā garumā sedz betona bruģis. Vites ielā kustība norit pa divām joslām. Ielā ir galvenokārt savrupmāju apbūve, no kurām vairākas ir iekļautas pilsētas aizsargājamo ēku sarakstā. Vites ielā atrodas Gulbīšu dīķis.\n\nNosaukta tirgotāja Antona Vites uzvārdā. Latvijas PSR laikā, 1949. gadā, ielu pārdēvēja krievu dzejnieka Aleksandra Puškina uzvārdā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ielai atjaunoja sākotnējo nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_107247"}
{"text": "Hlorpromazīns\n\nHlorpromazīns ir vājš tipiskais antipsihotiskais jeb neiroleptiskais līdzeklis. To lieto pie akūtas un hroniskas šizofrēnijas, bipolārajiem traucējumiem (mānijas fāzē), citkārt arī pie spēcīgām žagām un vemšanas. Tas bloķē dofamīna, serotonīna, H1, alfa 1. un 2., kā arī muskarīna 1. un 2. tipa receptorus. Biežākās blaknes ir ekstrapiramidālie simptomi, miegainība, atmiņas traucējumi, zems asinsspiediens. Hlorpromazīns pastiprina alkohola, benzodiazepīnu, antihistamīnu un citu neiroleptisko līdzekļu darbību.\n", "id": "lvs_Latn_107248"}
{"text": "Lakšezers\n\nLakšezers (arī Lakšu ezers) ir noteces ezers Ventspils novada Usmas pagastā uz ziemeļiem no Usmas ezera.\n\nAizaugošs ezers. Dibens — dūņains. Krasti — zemi, grūti pieejami. Ietek Aburgas grāvis no Aburgas ezera. Iztek Dūņupīte uz Enguri.\n\nMakrofīti — niedres, meldri, kalmes, vilkvālītes, ūdensrozes.\n\nEzerā dzīvo karūsas, līņi, līdakas, asari un plauži.\n", "id": "lvs_Latn_107249"}
{"text": "Ostupe (Usmas ezers)\n\nOstupe ir Usmas ezerā ietekoša upe Ventspils novada Usmas pagasta dienvidos.\n\nIzteka - uz ziemeļiem no Novadu tīreļa. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Usmas ezerā uz rietumiem no Amjūdzes.\n\nOstupi šķērso valsts autoceļš V1325 (Usma-Amjūdze).\n", "id": "lvs_Latn_107250"}
{"text": "Paegļu valks\n\nPaegļu valks ir Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagasta ziemeļaustrumos.\n\nIzteka - Stiklu Dižpurva dienvidi. Tek dienvidrietumu virzienā. Ietek Stendē augšpus Uksmežu purva.\n\nPaegļu valku nešķērso valsts autoceļi, tā krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_107251"}
{"text": "Pelcenes ezers\n\nPelcenes ezers (arī Palcenes ezers, Pelcene, Pelciņezers) ir beznoteces ezers Ventspils novada Usmas pagastā uz ziemeļiem no Usmas ezera.\n\nEzers atrodas dabas lieguma \"Pelcīšu purvs\" teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_107252"}
{"text": "Struncene\n\nStruncene (arī Strautupīte, Struncele) ir Baņģevas labā krasta atteka Ventspils novada Usmas pagasta dienvidrietumos.\n\nAttek no Baņģevas. Ar līkumiem tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Usmas ezerā iepretim Moricsalai.\n\nStrunceni šķērso valsts autoceļš V1325 (Usma-Amjūdze), tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_107253"}
{"text": "Toma iela (Liepāja)\n\nToma iela ir iela Liepājā, kas atrodas Vecliepājas apkaimē. Toma iela sākas krustojumā ar Kūrmājas prospektu un beidzas krustojumā ar Virsnieku ielu. Aptuvenais ielas garums ir 1,1 kilometrs. No krustojuma ar Kūrmājas prospektu līdz krustojumam ar Republikas ielu un no krustojuma ar Peldu ielu līdz krustojumam ar Krišjāņa Barona ielu to sedz asfaltbetons. Pārējo ielas daļu sedz akmens bruģis. Toma ielā kustība norit pa divām joslām.\n\nIelā ir atrodamas pirms kara mūra ēkas, no kurām vairākas ir iekļautas pilsētas aizsargājamo ēku sarakstā. Lielu daļu no ielas apbūves veido koka ēkas. Toma ielas un Peldu ielas krustojumā atrodas Paula Maksa Berči projektēta ēka, kas tiek uzskatīta par vienu no labākajām viņa projektētajām ēkām. Toma ielā 19 atrodas Liepājas 12. vidusskola un Liepājas Centra pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_107254"}
{"text": "Tirukšezers\n\nTirukšezers (arī Tirukša ezers, Tirukšuezers, Tīrukšu ezers, Vectirukšu ezers, Vectīrukšu ezers) ir caurteces ezers Ventspils novada Usmas pagastā uz ziemeļiem no Usmas ezera.\n\nDibens - dūņains. Krasti - ziemeļrietumos un dienvidos - zemi, dienvidrietumos un austrumos - slīpi. Ūdens krāsa - brūnūdens. Ietek - Tirukšupe no Ilziķa ezera. Iztek - Mazupe uz Usmas ezeru.\n\nMakrofīti - niedres, meldri, kosas, lēpes, glīvenes, ūdensrozes. Ezerā dzīvo līdakas, asari, raudas, ruduļi, plauži, ālanti, pliči, zuši un līņi.\n\nEzera austrumu krastā atrodas kempings un peldvieta, kā arī valsts autoceļš A10 (Rīga—Ventspils).\n", "id": "lvs_Latn_107255"}
{"text": "Kovačevičs\n\nDarko Kovačevičs (Darko Kovačević; 1973) — Serbijas futbolists; Nikola Kovačevičs (Nikola Kovačević; 1994) — Serbijas futbolists; ‎Marjans Kovačevičs (Marjan Kovačević; 1957) — Serbijas šaha žurnālists un problēmists.\n", "id": "lvs_Latn_107256"}
{"text": "Tirukšupe\n\nTirukšupe (arī Ilikupe, Radziņa, Radziņupe, Sūdzeru upe, Tērukšupe, augštecē Ilziķupe, starp Tirukšzeru un Usmas ezeru Mazupe) ir Usmas ezerā ietekoša upe Ventspils novada Usmas pagasta austrumos.\n\nIztek no Ilziķa ezera. Tek dienvidu virzienā. Caurtek Tirukšezeru. Ietek Usmas ezera ziemeļaustrumos.\n\nTirukšupi šķērso valsts autoceļš A10 (Rīga—Ventspils) un dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II.\n", "id": "lvs_Latn_107257"}
{"text": "Desuciems\n\nDesuciems ir ciems Ventspils novada Usmas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 5,1 km no pagasta centra Usmas, 49,6 km no novada centra Ventspils un 143,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas uz ziemeļiem no dzelzceļa līnijas Ventspils—Tukums II, netālu no Usmas stacijas.\n", "id": "lvs_Latn_107258"}
{"text": "Vilhelms fon Lēbs\n\nVilhelms Jozefs Francis fon Lēbs (; dzimis , miris ) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā. Kā karaspēka grupas \"Ziemeļi\" virspavēlnieks vadīja Latvijas okupāciju 1941. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_107259"}
{"text": "Rīgas Svētā Jāzepa katoļu baznīca\n\nRīgas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu baznīcas dievnams Embūtes ielā 12/14, Rīgā.\n\n20. gadsimta sākumā koka ēka piederēja Kreijbergam, vēlāk — Preikam. 20. gados ēkā darbojās kino \"Zarja\". 30. gados no Spilves lidlauka šeit veda lidmašīnu daļas remontam. 1937. gadā ēku iegādājās Svētā Jāzepa draudze. No 1986. līdz 1992. gadam koka ēkas vietā tika uzcelta ķieģeļu baznīca.\n\nĒka ir 13 m gara un 6 m plata, tai ir skārda jumts. Baznīcā atrodas trīs Māras Kravales altārgleznas.\n", "id": "lvs_Latn_107260"}
{"text": "Rīgas Kristus Karaļa katoļu baznīca\n\nRīgas Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu baznīcas dievnams Meža prospektā 86, Rīgā. Baznīcas draudze apvieno Sarkandaugavā un tās apkaimē dzīvojošus katoļticīgos iedzīvotājus.\n", "id": "lvs_Latn_107261"}
{"text": "Rīgas Kristus luterāņu baznīca\n\nRīgas Kristus Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Mēness ielā 1, Rīgā.\n\n1793. gadā Svētā Jēkaba kapos tika uzcelta mūra kapela, no 1884. līdz 1886. gadam tā tika pārbūvēta pēc O. R. A. Zīversa projekta. 1939. gadā vācu draudzes locekļi repatriējās, baznīca ilgu laiku netika izmantota. Latvijas PSR laikā te tika ierīkota zārku darbnīca. 1995. gadā tika uzsākta kapelas atjaunošana.\n\nBaznīcai ir viens joms, mazliet šaurāka priekštelpa.\n", "id": "lvs_Latn_107262"}
{"text": "Rīgas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca\n\nRīgas Svētās Trīsvienības (Trijādības) Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Sarkandaugavas ielā 10, Rīgā.\n\nBaznīca celta no 1876. līdz 1878. gadam pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta, celtniecību pārraudzīja arhitekts Kārlis Neiburgers. Tā ir halles tipa vienjoma baznīca. Baznīcas ērģeles izgatavojis Augusts Martins ap 1882. gadu.\n", "id": "lvs_Latn_107263"}
{"text": "Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca\n\nRīgas Augšāmcelšanās Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Klusajā ielā 2, Rīgā.\n\nNo 1890. līdz 1891. gadam pēc arhitekta Kārļa Neiburgera projekta tika uzcelta Lielo kapu Jaunā kapela, celtniecību pārraudzīja arhitekts Kārlis Felsko un inženieris F. Engelsons. Šī bija ceturtā kapela, kas šeit uzcelta. Iepriekšējo no 1859. līdz 1861. gadam uzcēla pēc Johana Daniela Felsko projekta.\n\n20. gadsimta 60. gados kapela tika izpostīta. 1989. gadā tika nolemts dibināt represēto evaņģēliski luterisko draudzi — šī bija pirmā no jauna dibinātā luterāņu draudze Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Draudzei tika piešķirta Jaunā kapela. Pēc tam notika dievnama rekonstrukcijas darbi, kas noslēdzās 2000. gadā, kad dievnams tika iesvētīts kā Rīgas Augšāmcelšanās Evaņģēliski luteriskā baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_107264"}
{"text": "Jaunciema baznīca\n\nJaunciema Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jaunciema 5. šķērslīnijā 6/8, Rīgā. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.\n\nBaznīca celta laikā no 1911. līdz 1913. gadam pēc arhitekta Vilhelma Reslera projekta. Vēlāk tikusi pārbūvēta, 1931. gadā pārbūve pabeigta. Romantisma stilā celta koka guļbūve. Altārgleznas \"Kristus svētī (tautu)\" autors ir gleznotājs Jūlijs Jēgers. Pēc Otrā pasaules kara baznīcai atņemta draudzes ēka, kas tika pārbūvēta par dzīvokļu ēku. Draudzes ēka atgūta 90. gados.\n", "id": "lvs_Latn_107265"}
{"text": "Mihailo Lomonosov\n\nMihailo Lomonosov (Михайло Ломоносов) ir Krievijas zinātniski izglītojošais pavadonis. Projektu finansē Maskavas valsts universitāte. Tas orbītā palaists 2016. gada aprīlī pirmajā startā no Krievijas jaunā kosmodroma Vostočnij. Pavadoņa zinātniskā aparatūra darbojās līdz 2018. gada jūnijam.\n\nPavadonis nosaukts par godu krievu zinātniekam Mihailam Lomonosovam, vienam no Maskavas valsts universitātes dibinātājiem.\n\nAr Mihailo Lomonosov paredzēts uztvert ārpusgalaktisko kosmisko starojumu, gamma uzliesmojumus, novērot Zemes augšējās atmosfēras parādības.\n\nKosmiskā aparāta platforma izgatavota Krievijas uzņēmumā NPO VNII Elektromehaniki uz Kanopus-V bāzes.\n", "id": "lvs_Latn_107266"}
{"text": "SamSat-218\n\nSamSat-218 (СамСат-218) ir Krievijas Samaras valsts aerokosmiskajā universitātē izstrādāts un izgatavots nanopavadonis. Tas orbītā palaists 2016. gada aprīlī pirmajā startā no Krievijas jaunā kosmodroma Vostočnij. Pēc palaišanas ar to nav izdevies nodibināt sakarus.\n\nKosmiskais aparāts izgatavots pēc Cubesat 2U formas standarta ar papildu 1U nodalījumu aerodinamiskajai stabilizācijai. Tā primārais uzdevums bija pārbaudīt nanopavadoņu orientācijas vadības algoritmus. SamSat-218 bija iemontēta ierīce, kura darbojās mobilo pavadoņsakaru sistēmā Globalstar, tādējādi bija plānots \"zvanīt\" uz pavadoni.\n", "id": "lvs_Latn_107267"}
{"text": "Anglijas Matilde\n\nAnglijas Matilde (, dzimusi , mirusi ) bija Anglijas karaļa Henrija II vecākā meita, ietekmīgā Saksijas hercoga Heinriha Lauvas otrā sieva un imperatora Otona IV māte.\n\n1168. gadā apprecējās ar vienu no ietekmīgākajiem Svētās Romas impērijas augstmaņiem Heinrihu Lauvu. No 1172. līdz 1173. gadam, kad vīrs bija iesaistīts svētceļojumā uz Jeruzalemi, pārvaldīja vīra īpašumus. 1174. gadā Heinrihs Lauva sanaidojās ar imperatoru Frīdrihu Barbarosu. 1182. gadā Heinrihs Lauva bija spiests pamest impēriju un kopā ar Matildi apmetās sievastēva Henrija II galmā Aržantānā, kur palika līdz 1185. gadam. 1188. gadā Heinrihs Lauva vēlreiz tika padzīts no impērijas. Matilde palika Saksijā, lai uzraudzītu īpašumus, tomēr 1189. gadā pēkšņi mira.\n", "id": "lvs_Latn_107268"}
{"text": "Aleksandrs Vilhelms Johans fon Cekells\n\nAleksandrs Vilhelms Johans fon Cekels (; dzimis , miris ) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu izcelsmes militārais speciālists, Tērbatas Universitātes militārās mācības pasniedzējs no 1818. līdz 1819. gadam. Tēvs bija hofrāts, Cēsu pilsētas ārsts.\n", "id": "lvs_Latn_107269"}
{"text": "The Pride of the Yankees\n\nThe Pride of the Yankees ir 1942. gada ASV filma, kuras režisors ir Sems Vuds.\n\nFilma ir par Ņujorkas \"Yankees\" spēlētāju Lū Gērigu. Tajā galvenās lomas attēlo Gērijs Kūpers, Terēza Raita, Volters Brenans, Mazulis Rūts un Dens Dirje.\n\nFilma iznāca vienu gadu pēc Geriga nāves. Viņš nomira no amiotrofās laterālās sklerozes, kas ASV vēlāk kļuva plašāk pazīstama ar nosaukumu \"Lū Gēriga slimība\". Filma paši sevi attēloja arī daži no \"Yankees\" spēlētājiem, tai skaitā Mazulis Rūts. Filma tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai 11 nominācijās, balva tika saņemta labākās montāžas kategorijā. 2008. gadā šī tika atzīta par visu laiku trešo labāko ASV sporta filmu. Ikoniskā Kūpera frāze \"Šodien es sevi uzskatu par laimīgāko cilvēku uz Zemes\" tika atzīta par 38. labāko filmu citātu.\n", "id": "lvs_Latn_107270"}
{"text": "Grāvju iela (Jūrmala)\n\nGrāvju iela ir iela Jūrmalā, Mellužu apkaimē. Grāvju iela sākas krustojumā ar Mellužu prospektu un beidzas krustojumā ar Mētru ielu. Kopējais ielas garums ir 1320 metri, tā ir klāta ar grants segumu, bet posmā no Vasaras ielas līdz Mētru ielai ir asfalta segums. Ielai ir strupceļš, jo starpā atrodas dzelzceļš. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107271"}
{"text": "Noksvila\n\nNoksvila () ir pilsēta Tenesī, ASV, Noksas apgabala administratīvais centrs. 2020. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 190 tūkstošus, tā ir trešā lielākā pilsēta štatā pēc Našvilas un Memfisas. Bija pirmais Tenesī štata administratīvais centrs. Pilsēta nosaukta Henrija Noksa (kara sekretārs Džordža Vašingtona kabinetā) vārdā.\n\nPilsētā atrodas vairākas augstākās izglītības mācību iestādes, tai skaitā Tenesī Universitāte. 1982. gadā te notika Pasaules izstāde. Noksvilā atrodas Sieviešu basketbola slavas zāle, kurā uzņemta arī latviete Uļjana Semjonova.\n", "id": "lvs_Latn_107272"}
{"text": "Dižgrāvis (Užavas pieteka)\n\nDižgrāvis ir Užavas labā krasta pieteka Ventspils novada Ziru un Užavas pagastos.\n\nIztece - uz dienvidaustrumiem no Stradzes. Tek dienvidrietumu virzienā, lejtecē pagriežoties uz ziemeļiem-ziemeļrietumiem. Ietek Užavā. Visā tecējumā regulēts.\n", "id": "lvs_Latn_107273"}
{"text": "Dzirtniekciems\n\nDzirtniekciems (arī Dzirtnieki) ir ciems Ventspils novada Užavas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā 5,8 km no pagasta centra Užavas, 25,1 km no novada centra Ventspils un 199,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1351 (Ventava–Užava). Dzirtniekciemā atrodas vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis — Sāmīšu viduslaiku kapsēta.\n", "id": "lvs_Latn_107274"}
{"text": "Sirakjūsa\n\nSirakjūsa () ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, Onondagas apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta. 2020. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 148 tūkstošus, šī ir viena no lielākajām pilsētām štatā. Pilsēta nosaukta Itālijas Sirakūzu vārdā.\n\nPilsētā atrodas vairākas augstākās izglītības mācību iestādes, tai skaitā Sirakjūsas Universitāte. Vēl pilsētā atrodas AHL hokeja komanda Sirakjūsas \"Crunch\".\n", "id": "lvs_Latn_107275"}
{"text": "Elku strauts\n\nElku strauts ir Užavas labā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā.\n\nIetek Užavas upē augšpus Užavas ciema.\n\nElku strautu nešķērso valsts autoceļi, tā krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107276"}
{"text": "Lībciems\n\nLībciems ir ciems Ventspils novada Užavas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 6,7 km no pagasta centra Užavas, 17 km no novada centra Ventspils un 205,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1308 (Ventspils–Avotiņi). Latvijas PSR laikā šeit atradās Padomju armijas raķešu bāze.\n", "id": "lvs_Latn_107277"}
{"text": "Medoles strauts (Baltijas jūra)\n\nMedoles strauts (arī Medola, Medole, Medoles upīte) ir Baltijas jūrā ietekoša upe Ventspils novadā.\n\nIztece - uz dienvidaustrumiem no Lībciema. Augštecē tek ziemeļaustrumu virzienā, pagriežas uz ziemeļrietumiem un netālu no ieteces jūrā - uz rietumiem. Ietek Baltijas jūrā.\n\nMedoles strautu šķērso valsts autoceļš V1308 (Ventspils–Avotiņi), tā krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107278"}
{"text": "Silmalas\n\nSilmalas ir ciems Ventspils novada Užavas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 4 km no pagasta centra Užavas, 26,6 km no novada centra Ventspils un 214,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P111 (Ventspils (Leči)—Grobiņa).\n", "id": "lvs_Latn_107279"}
{"text": "Sārnate\n\nSārnate ir ciems Ventspils novada Užavas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidos 13,4 km no pagasta centra Užavas, 36 km no novada centra Ventspils un 224,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P111 (Ventspils (Leči)—Grobiņa).\n", "id": "lvs_Latn_107280"}
{"text": "Vendzavas (Užavas pagasts)\n\nVendzavas ir ciems Ventspils novada Užavas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu dalā 13,4 km no pagasta centra Užavas, 36 km no novada centra Ventspils un 224,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļu P111 (Ventspils (Leči)—Grobiņa) un V1350 (Ziras–Vēkas) krustojuma.\n", "id": "lvs_Latn_107281"}
{"text": "Aušra Augustinavičūte\n\nAušra Augustinavičūte (Aušra Augustinavičiūtė; dzimusi , mirusi ) bija Lietuvas ekonomiste, socioloģe; socionikas teorijas pamatlicēja.\n\nA. Augustinavičūte dzimusi netālu no Kauņas. 1956. gadā absolvēja Viļņas Universitāte ekonomikas fakultāti finansista specialitātē. Strādāja Lietuvas PSR Finanšu ministrijā un pasniedza politekonomiju vairākās Viļņas mācību iestādēs.\n\n1960. gados Aušra Augustinavičūte viena no pirmajām PSRS sāka pētīt socioloģiju (Padomju Savienībā līdz 1960. gadu beigām socioloģija tika uzskatīta par \"buržuāzijas pseidozinātni\"). Bez tam viņa nodarbojās arī ar ģimenes attiecību problēmām un seksoloģiju.\n\nAušra Augustinavičūte iepazinās ar Freida psihoanalīzi, Junga tipoloģiju un Kepinska informācijas metabolisma teoriju. 1968. gadā Augustinavičūte saprata, ka var paplašināt Junga koncepciju, izveidojot psihhes astoņu komponentu modeli, tādējādi liekot pamatus socionikai. 1978. gadā iznāca pirmie darbi socionikā: viņa uzrakstīja rakstu \"Erotisko jūtu relativitātes teorija\" un samizdatā publicēja grāmatas \"Cilvēka duālā daba\" pirmo versiju.\n\n1980. gadā Augustinavičūte žurnālā Mokslas ir technika publicēja rakstu par informācijas metabolisma modeli (A modelis). To asi kritizēja daļa Lietuvas psihologu, bet lasītājos raisīja lielu interesi. 1980. gados viņa izdeva virkni darbu socionikā. Augustinavičūte piedalījās daudzās konferencēs PSRS socioloģijas, psiholoģijas un pedagoģijas jomā, skaidrojot socionikas koncepciju un metodes; vadīja lekcijas Lietuvā, Krievijā un Ukrainā.\n\n1990. gados socionikas teorija sāka plaši izplatīties bijušās PSRS valstīs un ārpus tām. 1990. gados Aušras Augustinavičūtes veselība sāka pasliktināties, un viņa pamazām atstāja aktīvu zinātnisko darbību, bet periodiski piedalījās konferencēs.\n", "id": "lvs_Latn_107282"}
{"text": "Vratislavs II\n\nVratislavs II (; dzimis ap 1033. gadu, miris ) bija Bohēmijas kņazs no 1061. gada un pirmais Bohēmijas karalis no 1085. gada.\n\nPēc tēva Bržetislava I nāves 1055. gadā Vratislavs kļuva par Olomoucas kņazu. Sanaidojies ar brāli Spitihņevu I, bija spiests emigrēt uz Ungāriju. Ar ungāru palīdzību atguvis Olomoucu, salaba ar brāli un valdīja pēc brāļa nāves. Valdīšanas laikā darbojās kā viens no uzticamākajiem imperatora Heinriha IV sabiedrotajiem, investitūras strīdā saglabājot zināmu neitralitāti. 1085. gadā Heinrihs IV uz mūžu piešķīra Vratislavam II nemantojamu karaļa titulu.\n", "id": "lvs_Latn_107283"}
{"text": "Jānis Kalniņš (hokejists)\n\nJānis Kalniņš (dzimis ) ir latviešu hokejists, vārtsargs. Pašlaik (2022) pārstāv KHL klubu Habarovskas \"Amur\".\n", "id": "lvs_Latn_107284"}
{"text": "Dragoļubs Miničs\n\nDragoļubs Miničs (; , Podgorica — , Novisada) bija Serbijas starptautiskais lielmeistars šahā (1991).\n", "id": "lvs_Latn_107285"}
{"text": "Dragoļubs Velimirovičs\n\nDragoļubs Velimirovičs (; Vaļeva — Belgrada) bija Serbijas starptautiskais lielmeistars šahā (1973).\n", "id": "lvs_Latn_107286"}
{"text": "Velimirovičs\n\nVelimirovičs (, no personvārda Velimirs (Velimir/Велимир); sieviešu dzimtē Velimiroviča) ir serbu cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Dragoļubs Velimirovičs (Dragoljub Velimirović; 1942—2014) — Serbijas šaha lielmeistars; Milans Velimirovičs (Milan Velimirović; 1952—2013) — Serbijas šaha problēmists.\n", "id": "lvs_Latn_107287"}
{"text": "Elsīte\n\nElsīte ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 3 km no pagasta centra Aknīstes un 154 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P74 (Siliņi—Aknīste), Elsītes upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_107288"}
{"text": "Rukavina\n\nAntonio Rukavina (Антонио Рукавина; 1984) — Serbijas futbolists; Josips Rukavina (Josip Rukavina; 1942) — Horvātijas starptautiskais meistars šahā.\n", "id": "lvs_Latn_107289"}
{"text": "Apeldorna\n\nApeldorna () ir pilsēta un pašvaldība Gelderlandes provincē Nīderlandes centrālajā daļā, reģiona centrs. Apeldornas pašvaldībā, ieskaitot pieguļošos ciemus, 2014. gadā dzīvoja 157 679 iedzīvotāji. Pašvaldības rietumu daļa ir pauguraina un mežaina, bet austrumdaļa atrodas Eiselas upes ielejā.\n", "id": "lvs_Latn_107290"}
{"text": "Mīkaels Baklunds\n\nMīkaels Baklunds (; dzimis ) ir zviedru hokejists, centra uzbrucējs, Zviedrijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2023) Baklunds spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Kalgari \"Flames\" sastāvā, kur pilda arī komandas kapteiņa funkcijas.\n", "id": "lvs_Latn_107291"}
{"text": "Svens Andrigeto\n\nSvens Andrigeto (Sven Andrighetto; dzimis ) ir šveiciešu hokejists, uzbrucējs. Pašlaik (2024) spēlē Nacionālās līgas komandā Cīrihes \"Lions\". Iepriekšējās sezonas spēlējis Nacionālās hokeja līgas komandās Monreālas \"Canadiens\" un Kolorādo \"Avalanche\".\n", "id": "lvs_Latn_107292"}
{"text": "Ļevs Lošinskis\n\nĻevs Lošinskis (dzimis , miris ) bija padomju šaha problēmists, lielmeistars (1972) un starptautiskais tiesnesis (1956) šaha kompozīcijā, PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1962).\n\nPēc profesijas viņš bija matemātiķis.\n", "id": "lvs_Latn_107293"}
{"text": "Albins Planincs\n\nAlbins Planincs (; , Zagorje pie Savas — , Ļubļana) bija Slovēnijas starptautiskais lielmeistars šahā (1973).\n", "id": "lvs_Latn_107294"}
{"text": "Aleksejs Marčenko\n\nAleksejs Marčenko (; dzimis ) ir krievu hokejists, aizsargs. Pašlaik (2020) spēlē KHL kluba Jaroslavļas \"Lokomotiv\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107295"}
{"text": "Andreass Martinsens\n\nAndreass Martinsens (; dzimis ) ir norvēģu hokejists, uzbrucējs, Norvēģijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2020) spēlē Šveices hokeja līgas vienībā EV Zug\n", "id": "lvs_Latn_107296"}
{"text": "Stavangeres \"Oilers\"\n\nStavangeres \"Oilers\" ir hokeja komanda, kas bāzēta Stavangerē, Norvēģijā, un spēlē Norvēģijas hokeja līgā. Klubs dibināts 2000. gadā. \"Oilers\" ir septiņkārtēja Norvēģijas čempione. Visus titulus komanda izcīnījusi laika posmā no 2009. līdz 2017. gadam. 2014. gadā \"Oilers\" uzvarēja Kontinentālā kausa izcīņā.\n\nNo 2013. līdz 2016. gadam komandas rindās spēlēja latviešu uzbrucējs Rūdolfs Balcers.\n", "id": "lvs_Latn_107297"}
{"text": "Republikas iela (Liepāja)\n\nRepublikas iela ir iela Liepājā, Vecliepājas apkaimē. Republikas iela sākas krustojumā ar Krišjāņa Valdemāra ielu un beidzas krustojumā ar Uliha ielu. Aptuvenais ielas garums ir 450 metri. Republikas ielu visā garumā sedz akmens bruģis. Kustība ielā norit pa divām joslām.\n\nIelā galvenokārt atrodas pirmskara mūra ēkas, no kurām vairākas ir iekļautas pilsētas aizsargājamo ēku sarakstā. Sākotnēji iela bija nosaukta Krievijas ķeizara Nikolaja vārdā par Nikolaja ielu.\n\nRepublikas ielā atrodas vairāki arhitekta Paula Maksa Berči projektēti nami. Republikas un Toma ielas krustojumā atrodas Liepājas 12. vidusskola un Liepājas Centra pamatskola. Republikas ielā 5 atrodas Vecliepājas primārās veselības aprūpes centrs. Republikas ielā 11 atrodas Liepājas zonālais valsts arhīvs, bet Republikas ielā 14 atrodas Liepājas tiesa.\n", "id": "lvs_Latn_107298"}
{"text": "Puķu iela (Jūrmala)\n\nPuķu iela ir iela Jūrmalā, Mellužu apkaimē. Puķu iela sākas Mellužu pludmalē un beidzas krustojumā ar Mētru ielu. Kopējais ielas garums ir 1720 metri, tā ir klāta ar grants segumu, bet posmos no Kāpu ielas līdz Mellužu prospektam un no Zemeņu ielas līdz Vasaras ielai ir asfalta segums. Ielai ir strupceļš, jo starpā atrodas dzelzceļš. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve, un viena ēka ir iekļauta ievērojamo celtņu sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_107299"}
{"text": "Intars Rešetins-Pētersons\n\nIntars Rešetins-Pētersons (dzimis Intars Rešetins Valmierā) ir latviešu aktieris, teātra, televīzijas raidījumu un pasākumu režisors un vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_107300"}
{"text": "Ruks\n\nAlfrēds Ruks (1890—1941) — Latvijas vieglatlēts; Jānis Ruks (1963) — Latvijas mežsaimnieks un politiķis ; Roberts Ruks (Ruck Róbert'; 1977) — Ungārijas šaha lielmeistars.\n", "id": "lvs_Latn_107301"}
{"text": "Krastlobēlijas\n\nKrastlobēlijas (Scaevola) ir mēllobēliju dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 130 tropu joslā, īpaši Austrālijā sastopamas sugas.\n", "id": "lvs_Latn_107302"}
{"text": "Kreišmanis\n\nErnests Kreišmanis (1890—1965) ― latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks; Oļģerts Kreišmanis (1904―1945) ― latviešu dziedātājs, bundzinieks, pianists un komponists.\n", "id": "lvs_Latn_107303"}
{"text": "Kālava\n\nKālava (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Oberšprēvaldes-Lauzicas apriņķī, 27 kilometrus uz rietumiem no Kotbusas.\n", "id": "lvs_Latn_107304"}
{"text": "Bebrupīte (Ventas pieteka)\n\nBebrupīte (arī Bebru grāvis) ir Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā. Ietek Ventā starp Zūrām un Lečiem.\n", "id": "lvs_Latn_107305"}
{"text": "Jaunmuižas grāvis\n\nJaunmuižas grāvis ir Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā.\n\nIzteka - uz rietumiem no Zūru pūņas. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Ventā pie Lečiem.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš P108 (Ventspils—Kuldīga—Saldus), tās krastos atrodas Jaunmuiža un Leči. Upe visā tecējumā regulēta.\n", "id": "lvs_Latn_107306"}
{"text": "Igors Tamms\n\nIgors Tamms (; dzimis , miris ) bija padomju fiziķis teorētiķis. 1958. gadā kopā ar Pāvelu Čerenkovu un Iļju Franku ieguvis Nobela prēmiju fizikā par Čerenkova—Vavilova starojuma atklāšanu un izskaidrošanu.\n\nIgors Tamms bija divu Staļina prēmiju (1946, 1953) laureāts, Sociālistiskā Darba Varonis (1953).\n", "id": "lvs_Latn_107307"}
{"text": "Cirpstene\n\nCirpstene ir ciems Ventspils novada Vārves pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļos, Ventspils pievārtē 20,5 km no pagasta centra Ventavas, 5,1 km no novada centra Ventspils un 193,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie valsts autoceļa V1308 (Ventspils–Avotiņi), uz rietumiem no Ventspils lidlauka. Cirpstenes sastāvā ietilpst ciema daļas Dižciems un Mazciems.\n", "id": "lvs_Latn_107308"}
{"text": "Medole (Ventas pieteka)\n\nMedole (arī Medoles strauts, Medoles upīte, lejtecē - Kozlovska grāvis) ir Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā.\n\nIzteka - uz dienvidiem no Grigaļciema. Tek austrumu virzienā. Ietek Ventā pie Lečiem.\n\nUpi šķērso valsts autoceļi V1308 (Ventspils–Avotiņi) un P108 (Ventspils—Kuldīga—Saldus), tās krastos atrodas Leči. Upe visā tecējumā regulēta.\n", "id": "lvs_Latn_107309"}
{"text": "Pasiekste\n\nPasiekste (arī Pasiekstes ciems) ir ciems Ventspils novada Vārves pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā 15,3 km no pagasta centra Ventavas, 7,5 km no novada centra Ventspils un 195,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Ventspils dienvidu pievārtē. Veidojusies ap vēsturisko Pasiekstes muižu (Gut Passeexten).\n", "id": "lvs_Latn_107310"}
{"text": "Vārves upīte\n\nVārves upīte (arī Vārve, Vārves strauts) ir Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā.\n\nIzteka - uz ziemeļime no Vārves. Iesākumā tekot rietumu virzienā, met loku pirms Pūņu purva, sagriežoties uz austrumiem. Ietek Ventā pie Vārves.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš P108 (Ventspils—Kuldīga—Saldus), tās krastos atrodas Vārve. Upe līdz autoceļam P108 regulēta.\n", "id": "lvs_Latn_107311"}
{"text": "Jaunmuiža (Vārves pagasts)\n\nJaunmuiža ir valsts adrešu reģistrā neesoša apdzīvotā vieta Ventspils novada Vārves pagastā. Izvietojusies pagasta dienvidu daļā 5,1 km no pagasta centra Ventavas, 15,7 km no novada centra Ventspils un 203,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie valsts autoceļa P108 (Ventspils—Kuldīga—Saldus), starp Lečiem un Zūrām, Jaunmuižas grāvja krastos. Veidojusies ap vēsturisko Jaunmuižas (Juliannenhof) pusmuižu.\n", "id": "lvs_Latn_107312"}
{"text": "Leči\n\nLeči ir ciems Ventspils novada Vārves pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā 6,5 km no pagasta centra Ventavas, 14,6 km no novada centra Ventspils un 202,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie valsts autoceļu P108 (Ventspils—Kuldīga—Saldus) un P111 (Ventspils (Leči)—Grobiņa) krustojuma, pie Jaunmuižas grāvja un Medoles ietekas Vantā. Veidojusies ap vēsturisko Leču muižu (Gut Atlitzen).\n", "id": "lvs_Latn_107313"}
{"text": "Liezde\n\nLiezde (arī Liezdes ciems) ir valsts adrešu reģistrā neesoša apdzīvotā vieta Ventspils novada Vārves pagastā. Izvietojusies pagasta centrālajā daļā 12,6 km no pagasta centra Ventavas, 12,8 km no novada centra Ventspils un 201 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_107314"}
{"text": "Hermans Piļņiks\n\nHermans Piļņiks (; , Štutgarte — , Karakasa) bija Vācijas ebreju izcelsmes Argentīnas starptautiskais lielmeistars šahā (1952).\n", "id": "lvs_Latn_107315"}
{"text": "Brabantes Marija\n\nBrabantes Marija (, dzimusi , mirusi ) bija Brabantes hercoga meita, Francijas karaļa Filipa III Drosmīgā otrā sieva un Francijas karaliene - konsorte no 1274. līdz 1285. gadam.\n\n1274. gadā apprecējās ar Francijas karali - atraitni, kuram no iepriekšējās sievas bija trīs dēli, divi no kuriem (Filips IV Skaistais un Šarls Valuā) vēl Marijas dzīves laikā kļuva par Francijas karaļiem. Marija ietekmēja sava vīra Filipa III darbību līdz viņa nāvei 1285. gadā, kad attālinājās no galma. Marijas meita Blanša kļuva par Rūdolfa I sievu un Austrijs hercogieni, bet Margarita - par Edvarda I sievu un Anglijas karalieni.\n", "id": "lvs_Latn_107316"}
{"text": "Kalnageidāni\n\nKalnageidāni ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 4 km no pagasta centra Aknīstes un 155 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no autoceļa P74.\n", "id": "lvs_Latn_107317"}
{"text": "Erihs Eliskazess\n\nErihs Eliskazess (; , Insbruka — , Kordova) bija austriešu izcelsmes Argentīnas starptautiskais lielmeistars šahā (1952).\n", "id": "lvs_Latn_107318"}
{"text": "Nikolajs Ēlerss\n\nNikolajs Ēlerss (; dzimis ) ir dāņu hokejists, malējais uzbrucējs. Pašlaik (2024) spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Vinipegas \"Jets\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107319"}
{"text": "Vladimirs Svešņikovs\n\nVladimirs Svešņikovs (; dzimis , Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes starptautiskais meistars šahā (2011).\n", "id": "lvs_Latn_107320"}
{"text": "Kodijs Sīsī\n\nKodijs Sīsī (Cody Ceci; dzimis ) ir kanādiešu hokejists, aizsargs. Pašlaik (2023) spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Edmontonas \"Oilers\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107321"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Indonēzijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Indonēzijas ir iekļautas 8 vietas (4 dabas objekti un 4 kultūras objekti), savukārt 18 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. No visām Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajām Indonēzijas vietām, Sumatras tropisko lietus mežu mantojums ir atzīts kā apdraudētais objekts. Indonēzija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1989. gada 6. jūlijā.\n", "id": "lvs_Latn_107322"}
{"text": "Heidara Alijeva centrs\n\nHeidara Alijeva centrs () ir aptuveni 60 000 kvadrātmetru liels ēku komplekss Baku, Azerbaidžānā, ko projektējusi irāņu izcelsmes britu arhitekte Zaha Hadīda un tas izceļas ar tā atšķirīgo arhitektūru un plūstošo, izliekto stilu, kurā izdevies izvairīties no asiem stūriem. Komplekss nosaukts par godu Heidaram Alijevam, Padomju Azerbaidžānas līderim no 1969. līdz 1982. gadam un Azerbaidžānas prezidentam no 1993. līdz 2003. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_107323"}
{"text": "Dārzu iela (Jūrmala)\n\nDārzu iela ir galvenā iela Jūrmalā, Mellužu apkaimē. Dārzu iela sākas pie Mellužu pludmales un beidzas krustojumā ar Slokas ielu. Kopējais ielas garums ir 2270 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu, bet mazā posmā no Mellužu pludmales līdz Kāpu ielai ir grants segums un šajā posmā ir viena josla. Iela šķērso dzelzceļa līniju Torņakalns—Tukums II, un ielai ir divas neatdalītas joslas. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve, un dažas ēkas ir iekļautas ievērojamo celtņu sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_107324"}
{"text": "Staņislavs Kovaļskis\n\nStaņislavs Kovaļskis (; dzimis , miris Svidnicā) bija poļu vieglatlēts, startēja veterānu sacensībās.\n\n105 gadu vecumā 2015. gada jūnijā viņš piedalījās Polijas vieglatlētikas čempionātā veterāniem, kurā 100 m distanci veica 34,50 s, grūda lodi 4,27 m tālumā un meta disku 7,50 m tālumā. Ar dalību šajās sacensībās Kovaļskis kļuva par vecāko vieglatlētu pasaulē. Līdz ar 105 gadu vecuma sasniegšanu World Masters Athletics nācās izveidot jaunu vecuma grupu M105, kurā līdz tā paša gada septembrim viņš bija vienīgais pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_107325"}
{"text": "Maksimiliāns Arnts\n\nMaksimiliāns Arnts (; dzimis , Zūlē, Vācijā) ir vācu kamaniņu braucējs un bobsleja pilots. Divkārtējais pasaules čempions bobsleja četriniekos.\n\nM. Arnts piedalījās kamaniņu sporta sacīkstēs, kamēr viņa treneris nepateica, lai viņš pamēģina bobsleju. Viņš uzvarēja gan divniekos, gan četriniekos 2011. gada Pasaules junioru čempionātā Pārksitijā. 2014. gada februārī viņš uzvarēja 7 sacīkstes Pasaules kausā: 5 četriniekos, 1 divniekos un 1 komandas sacīkstēs.\n", "id": "lvs_Latn_107326"}
{"text": "Apvienoto Arābu Emirātu hokeja izlase\n\nApvienoto Arābu Emirātu hokeja izlase ir nacionālā hokeja izlase, kas pārstāv Apvienotos Arābu Emirātus starptautiskajās hokeja spēlēs. 2021. gadā tā bija iedalīta IIHF Pasaules čempionāta III divīzijā. 2022. gada aprīlī, III divīzijas A grupas turnīrā, kas notika Luksemburgā, Apvienoto Arābu Emirātu izlase izcīnīja 1.vietu.\n\nApvienotos Arābu Emirātu izlases sastāvā spēlē arī latvietis Nils Remess.\n", "id": "lvs_Latn_107327"}
{"text": "Kloti no Jirgensburgas\n\nKloti no Jirgensburgas (Zaubes) () jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.\n", "id": "lvs_Latn_107328"}
{"text": "Kalēju iela (Jūrmala)\n\nKalēju iela ir iela Jūrmalā, Mellužu apkaimē. Kalēju iela sākas 100 metrus pirms Mellužu prospekta un beidzas krustojumā ar Slokas ielu. Kopējais ielas garums ir 1980 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu, bet mazā posmā no Ģertrūdes prospekta līdz Slokas ielai ir grants segums. Ielai ir stupceļš, jo starpā ir dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II. Ielā kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107329"}
{"text": "Eduards Artemjevs\n\nEduards Artemjevs (; dzimis , miris ) bija padomju un krievu komponists, elektroniskās mūzikas un filmu skaņu celiņu autors, Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieks. Ārpus Krievijas galvenokārt pazīstams ar skaņu celiņiem filmām, piemēram, \"Solāris\", \"Sibiriāde\", \"Stalkers\" un \"Saules nogurdinātie\".\n", "id": "lvs_Latn_107330"}
{"text": "Einārs Pelšs\n\nEinārs Pelšs (dzimis 1960. gada 19. jūnijā Preiļos) ir latviešu dzejnieks un atdzejotājs.\n\nViņa dēls Kristiāns Pelšs bija profesionāls hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_107331"}
{"text": "Lauhammere\n\nLauhammere (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Oberšprēvaldes-Lauzicas apriņķī, 50 kilometrus uz ziemeļiem no Drēzdenes.\n", "id": "lvs_Latn_107332"}
{"text": "Krievbūdas\n\nKrievbūdas (arī Bētciems) ir valsts adresu reģistrā neesoša apdzīvota vieta Ventspils novada Ziru pagastā. Izvietojusies pagasta centrālajā daļā 7,3 km no pagasta centra Zirām, 35,6 km no novada centra Ventspils un 199,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V1269 (Alsunga–Tērande–Ziras).\n", "id": "lvs_Latn_107333"}
{"text": "Ķuļupīte\n\nĶuļupīte (arī Kuiļupīte, lejtecē Dzirnavupe) ir Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ziru pagasta austrumos.\n\nTek ziemeļu virzienā. Caurtek Vendzavas dzirnavezeru. Ietek Ventā pie Vendzavām.\n\nKuļupīti šķērso valsts autoceļš P108 (Ventspils—Kuldīga—Saldus). Tās krastos atrodas Vendzavas.\n", "id": "lvs_Latn_107334"}
{"text": "Kaļķupīte\n\nKaļķupīte - Mazās Juglas pieteka Kaļķupīte - Odzes ezera pieteka Pilsupes cits nosaukums Vēršādas nosaukums lejtecē\n", "id": "lvs_Latn_107335"}
{"text": "Sise\n\nSise ir apdzīvota vieta Ventspils novada Ziru pagastā. Izvietojusies pagasta centrālajā daļā 6,4 km no pagasta centra Zirām, 34,7 km no novada centra Ventspils un 198,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V1269 (Alsunga–Tērande–Ziras), Užavas upes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_107336"}
{"text": "Tērande\n\nTērande ir apdzīvota vieta Ventspils novada Ziru pagastā. Izvietojies pagasta dienvidos 9,6 km no pagasta centra Zirām, 37,9 km no novada centra Ventspils un 182,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1269 (Alsunga–Tērande–Ziras), Užavas upes krastā, lejpus Tērandes ietekas Užavā. Veidojusies ap vēsturisko Tērandes (Terwenden) pusmuižu.\n", "id": "lvs_Latn_107337"}
{"text": "Mazupe (Tērandes pieteka)\n\nMazupe (arī Mazupīte) ir Tērandes labā krasta pieteka Ventspils un Kuldīgas novados.\n\nTek dienvidrietumu virzienā. Ietek Tērandē. Mazupi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107338"}
{"text": "Tērande (upe)\n\nTērande (arī Terende, Tervende, Tēranda, Tērvende, augštecē - Kambarupe, Kamburupe, vidustecē - Sluķupīte, lejtecē - Naižupīte) ir Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novados.\n\nIzteka - Ēdoles pagasta austrumos. Tek ziemeļrietumu virzienā, lejtecē sagriežoties uz dienvidrietumiem. Ietek Užavā augšpus Tērandes ciema. Lielākā pieteka - labā krasta Mazupe. Upe regulēta augštecē un lejtecē.\n\nMazupi šķērso valsts autoceļš V1268 (Ēdole–Priedulāji), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107339"}
{"text": "Vendzavas (Ziru pagasts)\n\nVendzavas ir valsts adresu reģistrā neesoša apdzīvotā vieta Ventspils novada Ziru pagastā. Izvietojusies pagasta austrumos 9,6 km no pagasta centra Zirām, 37,9 km no novada centra Ventspils un 182,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1349 (pievedceļš Vendzavām), pie Ķuļupītes ietekas Ventā. Veidojusies ap vēsturisko Vendzavas muižu (Gut Wensau).\n", "id": "lvs_Latn_107340"}
{"text": "Vendzavas dzirnavezers\n\nVendzavas dzirnavezers (arī Vendzavas dzirnavdīķis, Vendzavas dzirnavu ezers, Vendzavdīķis, Vendzavezers, Vendzavu dzirnavdīķis, Vendzavu dzirnavu dīķis) ir uz Ķuļupītes izveidota mākslīga ūdenstilpe Ventspils novada Ziru pagastā, uz dienvidaustrumiem no autoceļu P108 (Ventspils—Kuldīga—Saldus) un V1348 (Bērziņi–Vendzavas) krustojuma.\n", "id": "lvs_Latn_107341"}
{"text": "Otīlija Muceniece\n\nKristīne Otīlija Muceniece (dzimusi , mirusi ) bija latviešu aktrise un režisore. Pirmā profesionālā latviešu sieviete režisore.\n\nTēlojusi dažādos teātros Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, kā arī Ceļojošajā teātrī. Liepājas teātrī no 1918. līdz 1921. gadam bijusi arī mākslinieciskā vadītāja, Daugavpils teātrī darbības laikā bijusi arī galvenā režisore. Muceniece iestudējusi gan latviešu, gan krievu, gan citu tautu autoru lugas.\n", "id": "lvs_Latn_107342"}
{"text": "Daidals\n\nDaidals (, ) sengrieķu mitoloģijā bija leģendārs celtnieks un mākslinieks. Viņš ir Ikara tēvs.\n\nAiz skaudības Daidals nogalināja savu talantīgāko skolnieku (brāļadēlu), kas esot izgatavojis pirmo kompasu un zāģi. Daidals esot nometis mācekli no akropoles, par to viņš tika izraidīts no Atēnām. Daidals pārcēlās uz dzīvi Krētā, kur uzbūvējis labirintu Mīnotauram pēc valdnieka Mīnoja pavēles.\n\nKad Daidals ar savu padomu palīdzēja Tēsejam nogalināt Mīnotauru un izkļūt no labirinta, Mīnojs ievietoja pašu Daidalu un Ikaru labirintā. Tomēr Mīnoja sieva Pāsifaja viņus abus izlaida no labirinta. Tā kā Mīnojs kontrolēja kuģu satiksmi, Daidals un Ikars nevarēja aizbēgt prom no salas. Daidals sev un dēlam izgatavoja spārnus, spalvas sastiprinot ar vasku. Ikars gan noslīka jūrā, jo bija pielidojis pārāk tuvu Saulei (viņa spārnu vasks izkusa).\n", "id": "lvs_Latn_107343"}
{"text": "Upes iela (Jūrmala)\n\nUpes iela ir iela Jūrmalā, Mellužu apkaimē. Upes iela sākas pie Mellužu pludmales un beidzas krustojumā ar Ģertrūdes prospektu. Kopējais ielas garums ir 1250 metri, tā ir klāta ar asfaltbetona segumu, bet mazā posmā no Strauta ielas līdz Vasaras ielai ir grants segums. Ielai ir strupceļš, jo starpā ir dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II. Ielā kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107344"}
{"text": "Heliotropi\n\nHeliotropi (Heliotropium) ir skarblapju dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 300 sugas. Tās izplatītas gan tropu, gan mērenajā joslā, savukārt vairākas heliotropu sugas tiek kultivētas un ir iecienīti dārza augi vai telpaugi.\n", "id": "lvs_Latn_107345"}
{"text": "Justuss fon Lībigs\n\nJustuss brīvkungs fon Lībigs (; dzimis , miris ) bija vācu ķīmiķis. Devis būtisku ieguldījumu organiskās ķīmijas attīstībā, viens no agroķīmijas pamatlicējiem. Gīsenes (no 1824. gada) un Minhenes Universitātes (no 1852. gada) profesors. Bavārijas Zinātņu akadēmijas prezidents (no 1860. gada). Daudzu izcilu ķīmiķu, to skaitā Jelgavā dzimušā Kārļa Šmita, skolotājs.\n", "id": "lvs_Latn_107346"}
{"text": "Johans Kristiāns Frīdrihs Morics\n\nJohans Kristiāns Frīdrihs Morics (; dzimis , miris ) bija Vidzemes mācītājs, Rīgas liceja rektors.\n\nTēvs - kantors Berlīnes Frīdrihsverderes rajonā. Studēja teoloģiju Hallē. No 1766. līdz 1773. gadam - konrektors Tartu. No 1773. līdz 1780. gadam - mācītājs Rengu. No 1780. līdz 1789. gadam - Rīgas Jēkaba baznīcas mācītājs un Rīgas liceja rektors. Licejā ieviesa jaunu mācību plānu un pārvietoja liceja telpas uz jauno ēku iepretim Rīgas pilij. No 1789. līdz nāvei 1795. gadā - mācītājs Tarvastu.\n", "id": "lvs_Latn_107347"}
{"text": "Libenava/Šprēvalde\n\nLibenava/Šprēvalde (, , līdz 1998. gadam — Libenava) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Oberšprēvaldes-Lauzicas apriņķī, 82 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Berlīnes pie Šprē upes. Šprēvaldes reģiona galvenā pilsēta. Mūsdienās tūrisma centrs.\n", "id": "lvs_Latn_107348"}
{"text": "Rauls Sanginetti\n\nRauls Sanginetti (; , Parana — , Buenosairesa) bija Argentīnas starptautiskais lielmeistars šahā (1982).\n", "id": "lvs_Latn_107349"}
{"text": "Kalnaraupi\n\nKalnaraupi ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 4 km no pagasta centra Aknīstes un 155 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P74.\n", "id": "lvs_Latn_107350"}
{"text": "Rodolfo Redolfi\n\nRodolfo Argentino Redolfi (; , Kordova — , Kordova) bija Argentīnas starptautiskais starptautiskais lielmeistars korespondencšahā (1994).\n", "id": "lvs_Latn_107351"}
{"text": "Gdaņskas rātsnams\n\nGdaņskas rātsnams () ir vēsturiska rātsnama ēka, kas atrodas Gdaņskā, Polijā. Rātsnams atrodas Gdaņskas vecpilsētā uz Karaļu ceļa. Blakus rātsnamam atrodas Neptūna strūklaka, kas ir viena no pazīstamākajiem pilsētas simboliem. Mūsdienās ēka vairs netiek izmantota rātsnama vajadzībām un tajā atrodas Gdaņskas vēstures muzejs. Rātsnama celtniecība tika uzsākta 1346. gadā, bet pēdējās pārbūves beidzās ap 15. gadsimtu.\n\nRātsnama augstākais punkts atrodas 83,45 metru augstumā. Tā ir vecpilsētas otrā augstākā ēka aiz Svētās Marijas baznīcas.\n", "id": "lvs_Latn_107352"}
{"text": "Abavmala\n\nAbavmala ir valsts adresu reģistrā neesošs ciems Ventspils novada Zlēku pagastā. Izvietojies pagasta dienvidos 6,3 km no pagasta centra Zlēkām, 47,1 km no novada centra Ventspils un 177,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Abavas upes labajā krastā, netālu no tās ietekas Ventā.\n", "id": "lvs_Latn_107353"}
{"text": "Solidaritāte (arodbiedrība)\n\nSolidaritāte () ir Polijas arodbiedrība, kuru 1980. gada 17. septembrī Leha Valensas vadībā dibināja Ļeņina kuģubūvētavā. Tā bija pirmā arodbiedrība Varšavas pakta valstīs, kuru nekontrolēja komunistiskā partija. Pirms 1981. gada septembra kongresa tās biedru skaits sasniedza 9,5 miljonus cilvēku (kongresa laikā sasniedza 10 miljonus), kas veidoja trešo daļu Polijas darbaspējas vecuma iedzīvotāju.\n\n1980. gados Solidaritāte bija plaša pretbirokrātiska sabiedriska kustība, kas izmantoja pilsoniskās pretestības, metodes, lai cīnītos par strādnieku tiesībām un sociālajām izmaiņām Valdošā vara mēģināja iznīcināt arodbiedrību, izsludinot Polijā karastāvokli, kas ilga no 1981. gada decembra līdz 1983. gada jūlijam. Tam sekoja vairāku gadu politiskās represijas, bet galu galā valdošajai varai nācās vienoties ar Solidaritātes kustību. Kustības slepenajos darbības gados tā saņēma ievērojamu finansiālu palīdzību no ASV, tā tiek lēsta līdz pat 50 miljonu dolāru apjomā.\n\nApaļā galda sarunas starp valdību un Solidaritātes vadīto opozīciju noveda pie daļēji brīvām vēlēšanām 1989. gadā. Līdz ar augusta beigām bija izveidota koalīcijas valdība, kuru vadīja Solidaritātes pārstāvji. 1990. gada decembrī Valensa tika ievēlēts par Polijas prezidentu. Kopš tā laika Solidaritāte ir kļuvusi par tradicionālāku, liberālu arodbiedrību. 2010. gadā tās biedru skaits bija samazinājies līdz 680 000 un 2011. gadā jau 400 000.\n", "id": "lvs_Latn_107354"}
{"text": "Birznieku dīķis\n\nBirznieku dīķis - ūdenstilpe Priekules pagastā Birznieku dīķis - ūdenstilpe Strazdes pagastā Birznieku dīķis - ūdenstilpe Zlēku pagastā\n", "id": "lvs_Latn_107355"}
{"text": "Birznieku dīķis (Zlēku pagasts)\n\nBirznieku dīķis ir ūdenstilpe Ventspils novada Zlēku pagasta Zlēku ciema centrā, pie autoceļu P123 (Zlēkas—Ugāle) un V1326 (Ugāle-Cirkale-Zlēkas) krustojuma. Otrā pusē ceļam P123 atrodas Melnais dīķis.\n", "id": "lvs_Latn_107356"}
{"text": "Aleksandra iela (Jūrmala)\n\nAleksandra iela ir maza iela Jūrmalā, Asaru apkaimē. Aleksandra iela sākas krustojumā ar Dāvja ielu. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Aleksandra ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107357"}
{"text": "Aist-2D\n\nAist-2D (Аист-2Д) bija Krievijas eksperimentāls Zemes tālizpētes pavadonis. To Samaras valsts aerokosmiskās universitātes vajadzībām orbītā palaida 2016. gada aprīlī pirmajā startā no Krievijas jaunā kosmodroma Vostočnij. Pavadonis darbu beidza 2024. gada aprīlī.\n\n2013. gadā tika palaisti Samaras universitātes pavadoņi AIST № 1 un AIST № 2. Savukārt Aist-2D bija nākamās paaudzes demonstrācijas pavadonis (tam nosaukumā ir burts \"D\" — \"demonstrators\"). Kosmiskā aparāta primārais uzdevums bija pārbaudīt jaunu CSKB-Progress pavadoņu platformu, kuru nākotnē varētu izmantot par bāzi dažādas aparatūras uzstādīšanai.\n", "id": "lvs_Latn_107358"}
{"text": "Dzirnavas (Zlēku pagasts)\n\nDzirnavas ir ciems Ventspils novada Zlēku pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 4 km no pagasta centra Zlēkām, 44,8 km no novada centra Ventspils un 172,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1326 (Ugāle–Cirkale–Zlēkas), Zlēku dzirnavezera krastos.\n", "id": "lvs_Latn_107359"}
{"text": "Dzirnavupe (Ventas pieteka)\n\nDzirnavupe (arī Dzirnavupīte, Sudmaļupe) ir Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā.\n\nIzteka - no Zlēku dzirnavezera. Tek rietumu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Ventā augšpus autoceļa P123 (Zlēkas—Ugāle) tilta.\n\nUpi nešķērso valsts autoceļi. Tās krastos atrodas Dzirnavas, netālu no upes - Zlēkas.\n", "id": "lvs_Latn_107360"}
{"text": "Kāžezers\n\nKāžezers (arī Kaža ezers, Kažezers, Kažu ezers, Kāžu ezers, Laidzes ezers) ir caurteces ezers Ventspils novada Zlēku pagasta uz ziemeļos.\n\nDibens - smilšains, vietām dūņains. Krasti - slīpi. Ietek - Kāžupe. Iztek - Kāžupe (pēc citām ziņām Pūņupe) uz Zlēku dzirnavezeru.\n\nMakrofīti - niedres, grīšļi, meldri, lēpes, glīvenes, ūdensrozes, elodejas, daudzlapes. Ezerā dzīvo asari, līdakas un raudas.\n", "id": "lvs_Latn_107361"}
{"text": "Kāžupe\n\nKāžupe (arī Kaža, Kažas strauts, Kažupe, Kažupīte, Pūņupe, Ragana, vidustecē - Pūnes upe, Pūņa, vidustecē un lejtecē - Zeļļupe) ir Zlēku dzirnavezerā ietekoša upe Ventspils novadā.\n\nIztece - Ugāles pagasta mežos pie Lamiķiem. Augštecē tek rietumu-ziemeļrietumu virzienā. Caurtekot Kāžezeru, pagriežas uz dienvidiem-dienvidaustrumiem. Ietek Zlēku dzirnavezerā no ziemeļiem. No Zlēku dzirnavezera uz Ventu iztek Dzirnavupe.\n\nUpi šķērso valsts autoceļi V1326 (Ugāle–Cirkale–Zlēkas) un P123 (Zlēkas—Ugāle). Tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107362"}
{"text": "Laidzesciems\n\nLaidzesciems ir ciems Ventspils novada Zlēku pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 7,2 km no pagasta centra Zlēkām, 47,5 km no novada centra Ventspils un 169,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no autoceļa P123 (Zlēkas—Ugāle). Laidzesciemā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis — Jaunbērzu apmetne.\n", "id": "lvs_Latn_107363"}
{"text": "Melnais dīķis\n\nMelnais dīķis ir ūdenstilpe Ventspils novada Zlēku pagasta Zlēku ciema centrā, pie autoceļu P123 (Zlēkas—Ugāle) un V1326 (Ugāle-Cirkale-Zlēkas) krustojuma. Otrā pusē ceļam P123 atrodas Birznieku dīķis.\n", "id": "lvs_Latn_107364"}
{"text": "Naglu valks\n\nNaglu valks (arī Nagļu valks) ir Abavas labā krasta pieteka Ventspils novadā.\n\nIzteka - uz austrumiem no Nagļu tīreļa. Tek dienvidrietumu virzienā. Ietek Abavā augšpus Abavmalas.\n\nUpi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107365"}
{"text": "Pasilciems\n\nPasilciems ir ciems Ventspils novada Zlēku pagastā. Izvietojies pagasta rietumos, atšķirībā no pagasta lielākās daļas - Ventas kreisajā krastā, 8,8 km no pagasta centra Zlēkām, 35,2 km no novada centra Ventspils un 182,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, netālu no Ventas upes, Veļupītes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_107366"}
{"text": "Tukte\n\nTukte (arī Tuhtes upe, Tukta, Tuktes valks) ir Abavas labā krasta pieteka Ventspils novadā.\n\nIzteka - pie Mūrnieku kapiem. Tek dienvidu virzienā. Ietek Abavā mazapdzīvotā apvidū.\n\nUpi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107367"}
{"text": "Veļupīte\n\nVeļupīte ir Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā.\n\nIzteka - pie Pasilciema. Tek ziemeļu virzienā, paralēli Ventai. Ietek Ventā pie Jāņa kapiem.\n\nUpi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos atrodas Pasilciems.\n", "id": "lvs_Latn_107368"}
{"text": "Tīsezers\n\nTīsezers (arī Kīsi, Ķīšezers, Ķīšu ezers, Tīsa ezers, Tīsu ezers, Tīšezers) ir ezers Ventspils novada Zlēku pagasta centrālajā daļā.\n\nNotece uz Kāžupi. Ezers atrodas dabas lieguma \"Tīšezers\" teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_107369"}
{"text": "Ķīšezers (nozīmju atdalīšana)\n\nĶīšezers - ezers Rīgā Ķīšezers - ezers Kurmenes pagastā Ķīšu ezera cits nosaukums Tīsezera cits nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_107370"}
{"text": "Zlēku dzirnavezers\n\nZlēku dzirnavezers (arī Dzirnavezers, Zlēku dzirnavu dīķis, Zlēku dzirnavu ezers) ir mākslīgs ezers Ventspils novada Zlēku pagasta centrālajā daļā.\n\nDibens - dūņains. Krasti - slīpi. Ietek - Kāžupe no Kāžezera. Iztek - Dzirnavupe uz Ventu.\n\n1970. gadā uzbūvēts dzelzsbetona tilts (ceļš V1326 (Ugāle–Cirkale–Zlēkas)) pāri ezeram tā šaurākā vietā.\n", "id": "lvs_Latn_107371"}
{"text": "Upesciems (Zlēku pagasts)\n\nUpesciems ir ciems Ventspils novada Zlēku pagastā. Izvietojies pagasta austrumos 3,9 km no pagasta centra Zlēkām, 39,9 km no novada centra Ventspils un 177,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, Ventas upes labajā krastā.\n", "id": "lvs_Latn_107372"}
{"text": "Vāverciems\n\nVāverciems (arī Dzīkļi) ir ciems Ventspils novada Zlēku pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumos 5,5 km no pagasta centra Zlēkām, 34,6 km no novada centra Ventspils un 179,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1309 (Piltene–Zlēkas), Ventas upes labajā krastā.\n", "id": "lvs_Latn_107373"}
{"text": "AIST № 2\n\nAIST № 2 (АИСТ № 2) ir Krievijas eksperimentāls pavadonis. Tas Samaras valsts aerokosmiskās universitātes vajadzībām orbītā palaists 2013. gada aprīlī. Paredzēts izglītojošiem, zinātniski tehniskiem un eksperimentāliem mērķiem.\n\nPavadoņa galvenais uzdevums bija izmēģināt jaunas konstrukcijas mikropavadoņu nehermētisku platformu, kura izstrādāta CSKB-Progress. Pavadoņa masa ir 39 kg, izmēri: 50 × 30 × 40 cm. Tam saules baterijas izgatavotas no gallija arsenīda.\n\nSpeciāli izstrādāta iekārta (14 kg) mikropavadoņa nogādāšanai kosmosā ar citu kosmisko aparātu. Tā pavadoni spēj atdalīt no nesēja bez trieciena.\n", "id": "lvs_Latn_107374"}
{"text": "Hulio Bolbočans\n\nHulio Bolbočans (; , Buenosairesa — , Karakasa) bija Argentīnas starptautiskais lielmeistars šahā (1977).\n", "id": "lvs_Latn_107375"}
{"text": "Saksijas-Hildburghauzenes Terēze\n\nSaksijas-Hildburghauzenes Terēze Šarlote Luīze Frīderika Amālija (, dzimusi , mirusi ) bija Saksijas-Hildburhauzenes hercoga meita un Bavārijas karaļa Ludviga I sieva, Bavārijas karaliene konsorte no 1825. līdz 1848. gadam, kad revolūcijas rezultātā un privātā skandala dēļ Ludvigs I atteicās no troņa.\n\nKāzas ar troņmantinieku Ludvigu notika 1810. gadā, kāzu svinības lika pamatus mūsdienu Oktoberfest svētkiem. Bija populāra karaliene. Neakceptēja, kaut arī piecieta, vīra daudzos romānus ar citām sievietēm.\n", "id": "lvs_Latn_107376"}
{"text": "Ektors Roseto\n\nEktors Roseto (; , Baijablanka — , Buenosairesa) bija Argentīnas starptautiskais starptautiskais lielmeistars šahā (1960).\n", "id": "lvs_Latn_107377"}
{"text": "Vecslocene\n\nVecslocene ir upe Latvijā, senais Slocenes upes posms no Kaņiera ezera līdz tās ietekai Lielupē. Tagad par Vecsloceni dēvētā upīte savieno Siliņupi un Slokas ezeru, un pie Slokas ietek Lielupē.\n", "id": "lvs_Latn_107378"}
{"text": "Kaliopi\n\nKaliopi Bukle (; dzimusi ) ir Ziemeļmaķedonijas dziedātāja un dziesmu autore.\n\nPārstāvējusi savu valsti . gada Eirovīzijā ar dziesmu Crno i belo, kas konkursa finālā ieņēma 13. vietu. Kaliopi Eirovīzijā piedalījās arī . gadā, šoreiz ar dziesmu Dona.\n\nKarjeru sākusi Kaliopi grupas sastāvā, kas Dienvidslāvijas laikā izdeva divus studijas albumus. Grupa beidza pastāvēšanu pēc Dienvidslāvijas izjukšanas. Pēc tam uzsākusi solodziedātājas karjeru. Vairākas reizes piedalījusies Скопје Фест, kas daļu pastāvēšanas laika bijusi Maķedonijas atlase Eirovīzijai. Dziedātāja saņēmusi dažādus apbalvojumus.\n", "id": "lvs_Latn_107379"}
{"text": "Poli Genova\n\nPoli Genova (; dzimusi ) ir Bulgārijas dziedātāja.\n\nDziedātājas karjeru sākusi bērnu vokālajā ansamblī. Piedalījusies dažādos mūzikas festivālos. Pārstāvējusi savu valsti . gada Eirovīzijā ar dziesmu Na inat, kas konkursa pusfinālā ieņēma 12. vietu un finālam nekvalificējās. Dziedātāja Eirovīzijā piedalījās arī . gadā, šoreiz ar dziesmu If Love Was a Crime finālā ieņēma 4. vietu. Genova ir vēl vairākas reizes piedalījusies nacionālajā atlasē Eirovīzijai. 2015. gadā vadījusi Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu.\n", "id": "lvs_Latn_107380"}
{"text": "Nikijs Bairns\n\nNikolass Bernards Džeimss Ādams Bairns (; dzimis ) ir īru dziedātājs, dziesmu autors, dejotājs, bijušais futbolists.\n\nPirms mūziķa karjeras spēlējis futbolu, pārstāvējis vairākas Īrijas jaunatnes izlases. Pēc tam bijis īru grupas Westlife dalībnieks. Kopā ar grupu tika ierakstīti vairāki veiksmīgi albumi, singli, grupas ieraksti tika pārdoti 45 miljonos kopiju. Grupa beidza pastāvēt 2012. gadā. 2016. gada maijā izdevis debijas soloalbumu Sunlight.\n\nBairns pārstāvēja Īriju ar dziesmu Sunlight, taču nekvalificējās finālam.\n", "id": "lvs_Latn_107381"}
{"text": "Alberto Fogelmans\n\nAlberto Fogelmans (; , Buenosairesa — , Buenosairesa) bija Argentīnas starptautiskais meistars šahā (1963).\n", "id": "lvs_Latn_107382"}
{"text": "Kalnarāciņi\n\nKalnarāciņi ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 5 km no pagasta centra Aknīstes un 156 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no autoceļa V779.\n", "id": "lvs_Latn_107383"}
{"text": "Zāmuels Švēbers\n\nZāmuels Švēbers (; , Buenosairesa — , Buenosairesa) bija Argentīnas starptautiskais meistars šahā (1961).\n", "id": "lvs_Latn_107384"}
{"text": "Vladimīrs Pahmans\n\nVladimīrs Pahmans (, dzimis , miris ) bija čehu šaha problēmists, lielmeistars (1975) un starptautiskais tiesnesis (1956) šaha kompozīcijā.\n\nPēc profesijas Pahmans bija pedagogs un šaha žurnālists. No 1952. līdz 1953. un no 1958. līdz 1965. gadam Pahmans bija šaha žurnāla Československý Šach šaha kompozīcijas nodaļas redaktors. Bijis arī vairāku šaha grāmatu un rakstu par šaha kompozīciju autors.\n", "id": "lvs_Latn_107385"}
{"text": "Kristiāns Dāvids Lencs\n\nKristiāns Dāvids Lencs (; dzimis , miris ) bija Vidzemes mācītājs, piētists, Vidzemes superintendents no 1779. līdz 1798. gadam, luterāņu grāmatu izdošanas organizētājs latviešu valodā.\n\nDzimis varkaļa Jākoba un Marijas Lencu ģimenē Keslīnē (mūsdienās Košalina). No 1737. līdz 1740. gadam studēja teoloģiju Hallē. 1740. gadā ieradās Livonijā (Vidzemē). Strādāja par aumeistaru (mājskolotāju) Taurenē. No 1742. līdz 1749. gadam — mācītājs Dzērbenē un Drustos, no 1749. līdz 1758. gadam — Cesvainē. 1744. gadā apprecās ar mācītāja Mihaela Neoknapa meitu Doroteju. No 1759. līdz 1779. gadam bija Tērbatas Johana baznīcas vācu draudzes virsmācītājs un skolu uzraugs. 1778. gadā pēc sievas nāves apprecas ar Kristīni Margareti Eihleri. No 1779. gadam — Vidzemes superintendents. 1783. gadā sākās publiski strīdi ar Augustu Vilhelmu Hūpeli, kurš kritizēja superintendenta darbus aizrobežu literatūrā, kas pārauga tiesas prāvā augstākās konsistorijas līmenī.\n\nLatviski sarakstīja \"Spreddiku-Grahmata\" (1764—67). Pārstrādāja pie Vidzemes dziesmu grāmatas pievienoto \"Latvisku Dieva lūgšanu grāmatu\" (1784).\n\nAstoņu bērnu un trīs audžubērnu tēvs. Dēls Jākobs Mihaels Reinholds Lencs kļuva par ievērojamu \"Vētru un dziņu\" laikmeta rakstnieku.\n", "id": "lvs_Latn_107386"}
{"text": "Molekulārfizika\n\nMolekulārfizika ir mācība par vielu, kas pēta ķermeņu īpašības atkarībā no to uzbūves, molekulu mijiedarbības spēka un molekulu kustības rakstura. Molekulu sīkākās sastāvdaļas, kas ir atomi un atoma kodoli, molekulārfizika nepēta. Ar atomu un to kodolu izpēti nodarbojas atomfizikā un kodolfizikā.\n\nMolekulārfizikas likumsakarības nereducējas uz mehānikas likumiem, un molekulārfizikas uzdevumu risināšanai jāizmanto īpašas metodes, kā termodinamiskā metode un statistiskā metode. Termodinamikā molekulārās sistēmas raksturo ar dažiem makroskopiskiem parametriem (spiediens, tilpums, temperatūra, vielas daudzums), kuri tiek noteikti empīriski (pieredzes ceļā). Tādēļ termodinamiskā metode neatklāj pētāmo parādību iekšējos cēloņus. Savukārt statistiskā mehānika pievēršas sistēmas mikrostruktūrai un caur to sakidro makroskopiskās norises. No statistiskās mehānikas apvienojumā ar termodinamiku veidota statistiskā termodinamika un statistiskā fizika.\n", "id": "lvs_Latn_107387"}
{"text": "Rivergī grāfiste\n\nRivergī grāfiste () ir viena no Libērijas piecpadsmit grāfistēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos. Grāfiste robežojas ar Grandgedes grāfisti ziemeļos, ar Grandkru un Merilendas grāfisti dienvidos un ar Sinoe grāfisti rietumos un ar kaimiņvalsti Kotdivuāru austrumos. Rivergī grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Fištauna.\n\nGrāfistes kopējā platība ir 5113 km², pēc 2008. gada datiem tajā dzīvo 66 789 iedzīvotāji. Pēc platības tā ir Libērijas sestā mazākā grāfiste, bet pēc iedzīvotāju skaita otrā mazākā Libērijas grāfiste aiz Grandkru un Riversesas grāfistes.\n", "id": "lvs_Latn_107388"}
{"text": "Kārlis Heincs Brunners\n\nKārlis Heincs Brunners (; dzimis 1953. gada 14. martā Minhenē) ir politiķis (SPD) un kopš 2013. gada Vācijas Bundestāga deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_107389"}
{"text": "Ābelīte\n\nĀbelīte var būt: Ābelīte — uzvārds; Ābelīte — ciems Sējas pagastā; Ābelītes ciems — 1954. gadā Lielplatones pagastam pievienots ciems;\n", "id": "lvs_Latn_107390"}
{"text": "Aleksandrovna\n\nMarija Aleksandrovna (Мария Александровна; 1853―1920) ― Krievijas imperatora Aleksandra II Romanova meita; Olga Aleksandrovna (Ольга Александровна; 1882―1960) — Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra III Romanova jaunākā meita un pēdējā Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II Romanova māsa.\n", "id": "lvs_Latn_107391"}
{"text": "Auziņa\n\nAnna Auziņa (1975) — latviešu dzejniece un gleznotāja; Kitija Auziņa (1996) — latviešu distanču slēpotāja; Žanete Auziņa (1965) — latviešu modes māksliniece.\n", "id": "lvs_Latn_107392"}
{"text": "Baginskis\n\nAleksandrs Baginskis (1898—1919) — Atsevišķās (Studentu) rotas leitnants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris; Fridrihs Baginskis (dzimis kā Fricis Baginskis; 1863—1928) — latviešu literāts, publicists un tulkotājs.\n", "id": "lvs_Latn_107393"}
{"text": "Baušķenieks\n\nAuseklis Baušķenieks (1910—2007) — latviešu gleznotājs; Ingus Baušķenieks (1956) — latviešu mūziķis.\n", "id": "lvs_Latn_107394"}
{"text": "Brencēns\n\nEduards Brencēns (1885—1929) — latviešu gleznotājs, grafiķis, dekorators un grāmatu ilustrators; Kārlis Brencēns (1879—1951) — latviešu gleznotājs, akvarelists, stājglezniecības pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_107395"}
{"text": "Brigenejs\n\nHermans fon Brigenejs (Hermann von Brüggenei) ― Livonijas ordeņa mestrs (1535 ― 1549); Rutgers fon Brigenejs (Rutger von Brüggenei; ?― ap 1404) ― Kurzemes bīskaps (1399–1404?); Vennemars fon Brigenejs (Wennemar von Bruggenei) ― Livonijas ordeņa mestrs (1389 ― 1401).\n", "id": "lvs_Latn_107396"}
{"text": "Brūss\n\nRoberts Brūss (Robert the Bruce; 1274―1329) ― Skotijas karalistes valdnieks (1306 ― 1329); Stīvs Brūss (Stephen Bruce; 1960) ― angļu futbolists un futbola treneris; Viljams Brūss (William Bruce; 1867―1921) ― skotu dabaszinātnieks, polārpētnieks un okeanogrāfs.\n", "id": "lvs_Latn_107397"}
{"text": "Budbergs\n\nAndrejs Eberhards Budbergs (Andreas Eberhard von Budberg; 1750―1812) ― Krievijas impērijas armijas virsnieks, diplomāts un ārlietu ministrs; Kārlis Voldemārs fon Budbergs (Karl Woldemar von Budberg; 1777―1842) ― muižnieks, iestāžu darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, literāts, cenzors\n", "id": "lvs_Latn_107398"}
{"text": "Bukovskis\n\nČārlzs Bukovskis (Charles Bukowski; 1920—1994) — amerikāņu dzejnieks un rakstnieks; Ļevs Bukovskis (1910—1984) — Latvijas tēlnieks; Vladimirs Bukovskis (1867—1937) — krievu izcelsmes Latvijas jurists; Vladimirs Bukovskis (1942—2019) — krievu rakstnieks un disidents.\n", "id": "lvs_Latn_107399"}
{"text": "Būrs\n\nFranks de Būrs (Frank de Boer; 1970) ― nīderlandiešu futbolists un futbola treneris; Ronalds de Būrs (Ronald de Boer; 1970) ― nīderlandiešu futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_107400"}
{"text": "Goļicins\n\nIvans Goļicins — Krievijas caristes kņazs (miris 1582. vai 1583. gadā); Pēteris Goļicins — Krievijas caristes sūtnis Svētās Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1660—1722); Sergejs Goļicins — Katrīnas II laika Krievijas infantērijas ģenerālis (1749—1810); Vasilijs Goļicins — Krievijas caristes kņazs (miris 1584. gadā).\n", "id": "lvs_Latn_107401"}
{"text": "Hortons\n\nDenjels Hortons (Daniel Horton; 1879—1954) — amerikāņu vieglatlēts, 1900. gada olimpisko spēļu dalībnieks; Neitans Hortons (Nathan Horton; dzimis 1985) — kanādiešu hokejists, labās malas uzbrucējs; Tims Hortons (Tim Horton; 1930—1974) — kanādiešu hokejists, aizsargs, četrkārtējs Stenlija kausa ieguvējs.\n", "id": "lvs_Latn_107402"}
{"text": "Jirgens\n\nAigars Jirgens (1960—2005) — Latvijas žurnālists, politiķis un dzejnieks; Rūdolfs Jirgens (1869—1944) — latviešu pedagogs un psihologs; Udo Jirgens (Udo Jürgens; 1934—2014) — austriešu/šveiciešu komponists un dziedātājs.\n", "id": "lvs_Latn_107403"}
{"text": "Kārlsons\n\nĒriks Kārlsons (Erik Karlsson; 1990) — zviedru hokejists; Henriks Kārlsons (Henrik Karlsson; 1983) — zviedru hokejists; Leo Kārlsons (Leo Carlsson; 2004) — zviedru hokejists; Viljams Kārlsons (William Karlsson; 1993) — zviedru hokejists\n", "id": "lvs_Latn_107404"}
{"text": "Kosta\n\nDjegu Kosta (Diego Costa; 1988) — Spānijas futbolists; Duglašs Kosta (Douglas Costa; 1990) — Brazīlijas futbolists; Stefāns Da Kosta (Stéphane Da Costa; 1989) — franču hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_107405"}
{"text": "Larsens\n\nBents Larsens (Jørgen Bent Larsen; 1935—2010) — dāņu šahists; Filips Larsens (Philip Elzer Gade Larsen; 1989) — dāņu hokejists; Jenss Strigers Larsens (Jens Stryger Larsen; 1991) — dāņu futbolists; Karls Antons Larsens (Carl Anton Larsen; 1860—1924) — norvēģu polārpētnieks; Karls Larsens (Karl Adolf Koefoed Larsen; 1896—1963) — dāņu šaha problēmists; Larss Larsens (Lars Aksglæde Larsen; 1919—2017) — dāņu šaha problēmists.\n", "id": "lvs_Latn_107406"}
{"text": "Legzdiņš\n\nAlberts Legzdiņš (1933—2017) — ASV latviešu ģitārists, komponists un dziedātājs; Ādams Legzdiņš (Adam Legzdins; 1986) — Anglijas futbola vārtsargs; Hugo Legzdiņš (1903—2004) — latviešu virsnieks un pedagogs; Jēkabs Legzdiņš (1893—1954) — latviešu jūrasbraucējs.\n", "id": "lvs_Latn_107407"}
{"text": "Lehtonens\n\nKari Lehtonens (Kari Lehtonen; 1983) — somu hokejists; Miko Lehtonens: Miko Lehtonens (1978) (Mikko Lehtonen; 1978) — somu hokejists; Miko Lehtonens (1987) (Mikko Lehtonen; 1987) — somu hokejists; Miko Lehtonens (1994) (Mikko Lehtonen; 1994) — somu hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_107408"}
{"text": "Lēvenvolde\n\nFrīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde, Gerhards Johans fon Lēvenvolde, Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde, Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde.\n", "id": "lvs_Latn_107409"}
{"text": "Luksemburgs\n\nHeinrihs VII Luksemburgs, Jans Luksemburgs, Kārlis IV Luksemburgs, Sigismunds Luksemburgs, Vāclavs IV Luksemburgs.\n", "id": "lvs_Latn_107410"}
{"text": "Menārs\n\nFrīdrihs fon Lēviss of Menārs, Kārlis fon Lēviss of Menārs, Oskars fon Lēviss of Menārs, Pēteris fon Lēviss of Menārs.\n", "id": "lvs_Latn_107411"}
{"text": "Mocarte\n\nAnna Marija Mocarte (Anna Maria Mozart; 1720—1778) — Volfganga Amadeja Mocarta un Marijas Annas Mocartes māte. Konstance Mocarte (Constanze Mozart; 1762—1842) — soprāna dziedātāja, Volfganga Amadeja Mocarta sieva; Marija Anna Mocarte (Maria Anna Mozart; 1751—1829) — mūziķe, Volfganga Amadeja Mocarta māsa\n", "id": "lvs_Latn_107412"}
{"text": "Nilsens\n\nNilsens jeb Nīlsens (dāņu un — 'Nila dēls', no personvārda Nils(s); sieviešu dzimtē Nilsena) ir dāņu un norvēģu cilmes uzvārds, kam zviedru valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Nilsons (),\n\nAnderss Peters Nīlsens (Anders Peter Nielsen; 1867—1950) — dāņu sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs; Bjerns Nilsens (Bjørn Nielsen; 1907—1949) — dāņu šahists; Franss Nīlsens (Frans Nielsen; 1984) — dāņu hokejists; Holgers Nīlsens (Holger Nielsen; 1866 — 1955) — dāņu paukotājs, sporta šāvējs un vieglatlēts, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs; Karls Nilsens (Carl Nielsen; 1865—1931) — dāņu komponists; Konija Nīlsena (Connie Nielsen; 1965) — dāņu aktrise; Kristofers Nilsens (Christopher Nilsen; 1998) — amerikāņu vieglatlēts, kārtslēcējs; Leslijs Nīlsens (Leslie Nielsen; 1926—2010) — Kanādas un ASV aktieris; Palle Nilsens (Palle Møller Nielsen; 1929—1987) — dāņu šahists; Peters Heine Nilsens (Peter Heine Nielsen'; 1973) — dāņu šaha lielmeistars; Rihards Mellers Nilsens (Richard Møller Nielsen; 1937—2014) — dāņu futbolists un treneris; Torčils Nilsens (Torkil Nielsen; 1964) — Fēru Salu futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_107413"}
{"text": "Pēšons\n\nJērans Pēšons (Hans Göran Persson; 1949) — Zviedrijas politiķis; Niklass Pēšons (Niklas Persson; 1979) — Zviedrijas hokejists; Tigers Hilarps Pēšons (Tiger Hillarp Persson; 1970) — Zviedrijas šaha lielmeistars.\n", "id": "lvs_Latn_107414"}
{"text": "Salmiņš\n\nĢedimins Salmiņš (1933—2012) — pedagogs, vēsturnieks un ICCF starptautiskais meistars (1998) šahā; Krišjānis Salmiņš (1971) — latviešu aktieris; Raimonds Salmiņš (1961—1991) — Barikāžu laika upuris.\n", "id": "lvs_Latn_107415"}
{"text": "Sāmuelsons\n\nMīkaels Sāmuelsons (Mikael Samuelsson; 1976) — zviedru hokejists; Sebastians Sāmuelsons (Sebastian Samuelsson; 1997) — zviedru biatlonists; Ulfs Sāmuelsons (Ulf Samuelsson; 1964) — zviedru hokejists un treneris.\n", "id": "lvs_Latn_107416"}
{"text": "Sniķers\n\nOtto Sniķers (1885—1906), revolucionārs; Pēteris Sniķers, ārsts; Reinholds Sniķers, ārsts; Uldis Sniķers, aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_107417"}
{"text": "Suta\n\nDžesika Suta (Jessica Sutta; 1982) — amerikāņu dejotāja, dziedātāja un aktrise, Pussycat Dolls dalībniece; Romans Suta (1896―1944) — latviešu mākslinieks; Tatjana Suta (1923—2004) — latviešu mākslas zinātniece.\n", "id": "lvs_Latn_107418"}
{"text": "Ungerns-Šternbergs\n\nGustavs Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs, Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs, Kārlis Fabiāns fon Ungerns-Šternbergs, Romāns fon Ungerns-Šternbergs, Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs, Voldemārs Johans fon Ungerns-Šternbergs.\n", "id": "lvs_Latn_107419"}
{"text": "Vladimirovičs\n\nIzjaslavs Vladimirovičs, Jaroslavs Vladimirovičs, Mstislavs I Vladimirovičs, Sudislavs Vladimirovičs.\n", "id": "lvs_Latn_107420"}
{"text": "Ziemelis\n\n‎Aleksandrs Ziemelis (1890—1970) — latviešu izcelsmes džungļu mednieks un publicists; Edmunds Ziemelis (1880—1970) — celtniecības inženieris un sabiedriski politiskais darbinieks; Gunārs Ziemelis (1931—1978) — Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs; Juris Ziemelis (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; Sigurds Ziemelis (1927—1981) — latviešu vēsturnieks.\n", "id": "lvs_Latn_107421"}
{"text": "Zubovs\n\nPlatons Zubovs (Платон Зубов; 1767—1822) — pēdējais Krievijas ķeizarienes Katrīnas II favorīts; Sergejs Zubovs (Сергей Зубов; 1970) — bijušais krievu hokejists; Valeriāns Zubovs (Валериа́н Зу́бов, 1771—1804) — Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, grāfs.\n", "id": "lvs_Latn_107422"}
{"text": "Glock\n\nGloka pistole jeb gloks ir pusautomātiskais tuvsniedzamības šaujamierocis, ko ražo Austrijas uzņēmums Glock. Pirmo gloka modeli — Glock 17 — sāka ražot 1982. gadā.\n\nKopš tā laika gloka pistoles ir kļuvušas par uzņēmuma ienesīgāko produktu līniju, un tās izmanto nacionālie bruņotie spēki, drošības aģentūras un policija vairāk nekā 48 valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_107423"}
{"text": "Ludeks Pahmans\n\nLudeks Pahmans (; dzimis , miris ) bija čehu un vācu šahists, lielmeistars (1954), šaha problēmista Vladimīra Pahmana brālis.\n", "id": "lvs_Latn_107424"}
{"text": "Aronija\n\naroniju ģints augs; Aronija — ciems Saldus pagastā, Saldus novadā; Aronija — ciems Zirņu pagastā, Saldus novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107425"}
{"text": "Ilza\n\nIlza — Donavas pieteka; Ilza — ciems Mākoņkalna pagastā, Rēzeknes novadā; Ilza — ciems Istras pagastā, Ludzas novadā; Ilzupītes cits nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_107426"}
{"text": "Elstes\n\nElstes — ciems Lizuma pagastā, Gulbenes novadā; Elstes — ciems Daukstu pagastā, Gulbenes novadā; Elstes — ciems Salnavas pagastā, Kārsavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107427"}
{"text": "Krauļi\n\nKrauļi — ciems Andrupenes pagastā, Dagdas novadā, Latvija; Krauļi — ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā, Latvija. Krauļi (Краули) — ciems Linavu pagastā, Pitalovas rajons, Krievija\n", "id": "lvs_Latn_107428"}
{"text": "Ļadi\n\nĻadi — ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā; Ļadi — ciems Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā; Ļadi — purvs Daugavpils novada Biķernieku pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_107429"}
{"text": "Beržovka\n\nBeržovka — apdzīvota vieta Malnavas pagastā, Kārsavas novadā; Beržovka — bijusī apdzīvotā vieta Baltinavas pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_107430"}
{"text": "Dambīši\n\nDambīši — ciems Vectilžas pagastā, Balvu novadā; Dambīši — ciems Upmalas pagastā, Vārkavas novadā. Dambīši - apdzīvota vieta Indrānu pagastā, Lubānas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107431"}
{"text": "Āres\n\nĀres — ciems Grobiņas pagastā, Dienvidkurzemes novadā; Āres — ciems Saulkrastu pagastā, Saulkrastu novadā. Āres - mūzikas grupa / duets\n", "id": "lvs_Latn_107432"}
{"text": "Astici\n\nAstici ir ciems Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 5 km no pagasta centra Kaunatas, 26 km no novada centra Rēzeknes un 221 km no Rīgas.\n\nCiema teritorijā atrodas vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Asticu viduslaiku kapsēta.\n", "id": "lvs_Latn_107433"}
{"text": "Galvāni\n\nGalvāni — ciems Ambeļu pagastā, Daugavpils novadā; Galvāni — ciems Vīpes pagastā, Krustpils novadā; Luidži Galvāni.\n", "id": "lvs_Latn_107434"}
{"text": "Bisenieki\n\nBisenieki — ciems Kūku pagastā, Krustpils novadā; Bisenieki, cits nosaukums Alināni — skrajciems Sēlpils pagastā, Salas novadā; Bisenieki — ciems Vīpes pagastā, Krustpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107435"}
{"text": "Brieksīne\n\nBrieksīne — ciems Briežuciema pagastā, Balvu novadā; Brieksīne — ciems Baltinavas pagastā, Balvu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107436"}
{"text": "Krusti\n\nkrusti (anatomija) — cilvēka muguras apakšējā daļa, apvidus starp abiem gūžu kauliem; Krusti (Kantinieku pagasts) — ciems Kantinieku pagastā, Rēzeknes novadā; Krusti (Dricānu pagasts) — ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107437"}
{"text": "Kurcums\n\nKurcums — ciems Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā; Kurcums — ciems Medumu pagastā, Augšdaugavas novadā; Kurcums — dzelzceļa stacija Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107438"}
{"text": "Dzirvaniški\n\nDzirvaniški — ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā Dzirvaniški — ciems Asūnes pagastā, Dagdas novadā Dzirvanišku cits nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_107439"}
{"text": "Liedeskrogs\n\nLiedeskrogs — ciems Līgo pagastā, Gulbenes novadā; Liedeskrogs — ciems Indrānu pagastā, Lubānas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107440"}
{"text": "Maksimovka\n\nMaksimovka — ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā; Maksimovka — ciems Preiļu pagastā, Preiļu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107441"}
{"text": "Baltica\n\nBaltica — ciems Krāslavas pagastā, Krāslavas novadā; Baltica — vācbaltiešu studentu korporācija; Starptautiskais folkloras festivāls \"Baltica\"; Viļņas \"Baltica\" — Lietuvas hokeja komanda.\n", "id": "lvs_Latn_107442"}
{"text": "Bikaunieki\n\nBikaunieki — ciems Rudzātu pagastā, Līvānu novadā; Bikaunieki — ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107443"}
{"text": "Dankeri\n\nDankeri — ciems Aiviekstes pagastā, Aizkraukles novadā; Dankeri — ciems Laucesas pagastā, Augšdaugavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107444"}
{"text": "Jaudzemļi\n\nJaudzemļi — ciems Mežvidu pagastā, Kārsavas novadā; Jaudzemļi — ciems Nautrēnu pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107445"}
{"text": "Kozukolni\n\nKozukolni — ciems Mērdzenes pagastā, Kārsavas novadā; Kozukolni — ciems Lendžu pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107446"}
{"text": "Asaniški\n\nAsaniški — ciems Stoļerovas pagastā, Rēzeknes novadā; Asaniški — ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107447"}
{"text": "Cimoškas\n\nCimoškas — ciems Kombuļu pagastā, Krāslavas novadā; Cimoškas — ciems Krāslavas pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107448"}
{"text": "Desetnīki\n\nDesetnīki — ciems Vārkavas pagastā, Vārkavas novadā; Desetnīki — ciems Nautrēnu pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107449"}
{"text": "Jadvigova\n\nJadvigova — ciems Rožkalnu pagastā, Vārkavas novadā; Jadvigova — ciems Dunavas pagastā, Jēkabpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107450"}
{"text": "Kriškāni\n\nKriškāni — ciems Naujenes pagastā, Daugavpils novadā; Ancīšu Aknīstes pagastā, Aknīstes novadā, cits nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_107451"}
{"text": "Krumpāni\n\nKrumpāni — ciems Kombuļu pagastā, Krāslavas novadā; Krumpāni — ciems Krāslavas pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107452"}
{"text": "Korklinīki\n\nKorklinīki — ciems Mežvidu pagastā, Kārsavas novadā; Korklinīki — ciems Nautrēnu pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107453"}
{"text": "Kurpnieki\n\nKurpnieki — ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā; Kurpnieki — ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107454"}
{"text": "Leimaniški\n\nLeimaniški — ciems Kantinieku pagastā, Rēzeknes novadā; Leimaniški — ciems Maltas pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107455"}
{"text": "Lielmežnieki\n\nLielmežnieki — ciems Bērzkalnes pagastā, Balvu novadā; Lielmežnieki — ciems Ošupes pagastā, Madonas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107456"}
{"text": "Maksimova\n\nMaksimova — ciems Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā; Maksimova — ciems Indras pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107457"}
{"text": "Bierzinīki\n\nBierzinīki — ciems Nautrēnu pagastā, Rēzeknes novadā; Bierzinīki — ciems Zvirgzdenes pagastā, Ciblas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107458"}
{"text": "Kooperators\n\nKooperators — ciems Līksnas pagastā, Daugavpils novadā; Kooperators — ciems Ogresgala pagastā, Ogres novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107459"}
{"text": "Ksaverinova\n\nKsaverinova — ciems Upmalas pagastā, Vārkavas novadā; Ksaverinova — ciems Vārkavas pagastā, Vārkavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107460"}
{"text": "Dervaniški\n\nDervaniški — ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā; Dervaniški — ciems Skaistas pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107461"}
{"text": "Lācīši\n\nlācīši — beku dzimtas ģints (Leccinum); lācīši — zvīņspārņu jeb tauriņu kārtas dzimta (Arctiidae); Lācīši — ciems Kaives pagastā, Cēsu novadā; Lācīši — ciems Drabešu pagastā, Cēsu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107462"}
{"text": "Mālkalni\n\nMālkalni — ciems Aiviekstes pagastā, Aizkraukles novadā; Mālkalni — ciems Rožupes pagastā, Līvānu novadā; Mālkalni — ciems Vecsalienas pagastā, Augšdaugavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107463"}
{"text": "Marijas muiža\n\nMarijas muiža — ciems Rudbāržu pagastā, Kuldīgas novadā; Marijas muiža — ciems Ezeres pagastā, Saldus novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107464"}
{"text": "Gorbačovka\n\nGorbačovka — ciems Biķernieku pagastā, Daugavpils novadā; Gorbačovka — ciems Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107465"}
{"text": "Kārklumuiža\n\nKārklumuiža — ciems Bukaišu pagastā, Dobeles novadā; Kārklumuiža — ciems Cesvaines pagastā, Madonas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107466"}
{"text": "Bārbaļi\n\nBārbaļi ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 3,4 km no pagasta centra Murmastienes, 20,2 km no novada centra Varakļāniem un 211,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_107467"}
{"text": "Brici\n\nBrici — ciems Dzērbenes pagastā, Vecpiebalgas novadā; Brici — ciems Jaunpiebalgas pagastā, Jaunpiebalgas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107468"}
{"text": "Enerģētiķis\n\nEnerģētiķis — ciems Brenguļu pagastā, Valmieras novadā; Enerģētiķis — ciems Salaspils pagastā, Salaspils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107469"}
{"text": "Jaunā sādža\n\nJaunā sādža — ciems Nīcgales pagastā, Daugavpils novadā; Jaunā sādža — ciems Nīcgales pagastā, Daugavpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107470"}
{"text": "Ilzēni\n\nIlzēni — ciems Vecpiebalgas pagastā, Cēsu novadā; Ilzēni — ciems Jaunpiebalgas pagastā, Cēsu novadā; Ilzēni — stacija dzelzceļa līnijā Rēzekne I—Kārsava.\n", "id": "lvs_Latn_107471"}
{"text": "Kleivas\n\nKleivas — ciems Jaunpiebalgas pagastā, Jaunpiebalgas novadā; Kleivas — ciems Vecpiebalgas pagastā, Vecpiebalgas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107472"}
{"text": "Lielie Stradišķi\n\nLielie Stradišķi — ciems Dubnas pagastā, Daugavpils novadā; Lielie Stradišķi — ciems Dubnas pagastā, Daugavpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107473"}
{"text": "Kauļi\n\nKauļi — ciems Amatas pagastā, Cēsu novadā; Kauļi — ciems Seces pagastā, Aizkraukles novadā; Kauļi — ciems Annas pagastā, Alūksnes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107474"}
{"text": "Guļāni\n\nGuļāni — ciems Višķu pagastā, Daugavpils novadā; Guļāni — ciems Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā; Guļāni — ciems Nirzas pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107475"}
{"text": "Kaļpi\n\nKaļpi — ciems Aronas pagastā, Madonas novadā; Kaļpi — ciems Praulienas pagastā, Madonas novadā; Kaļpi — ciems Ļaudonas pagastā, Madonas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107476"}
{"text": "Āriņi\n\nĀriņi — ciems Vircavas pagastā, Jelgavas novadā; Āriņi — ciems Mētrienas pagastā, Madonas novadā; Āriņi — ciems Jersikas pagastā, Līvānu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107477"}
{"text": "Beitāni\n\nBeitāni — ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā; Beitāni — ciems Dagdas pagastā, Dagdas novadā; Beitāni — ciems Andrupenes pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107478"}
{"text": "Briškas\n\nBriškas — ciems Preiļu pagastā, Preiļu novadā; Briškas — ciems Galēnu pagastā, Riebiņu novadā; Briškas — ciems Vārkavas pagastā, Vārkavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107479"}
{"text": "Antāni\n\nAntāni — skrajciems Aizkalnes pagastā, Preiļu novadā; Antāni — skrajciems Silajāņu pagastā, Riebiņu novadā; Antani, cits nosaukums Antāni — mazciems Stradu pagastā, Gulbenes novadā; Antāni — skrajciems Višķu pagastā, Daugavpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107480"}
{"text": "Kraukļova\n\nKraukļova — ciems Rugāju pagastā, Rugāju novadā; Kraukļova — ciems Susāju pagastā, Viļakas novadā; Kraukļova — ciems Baltinavas pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_107481"}
{"text": "Kaulači\n\nKaulači — ciems Remtes pagastā, Brocēnu novadā; Kaulači — ciems Audriņu pagastā, Rēzeknes novadā; Kaulači — ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107482"}
{"text": "Korsikova\n\nKorsikova — ciems Preiļu pagastā, Preiļu novadā; Korsikova — ciems Preiļu pagastā, Preiļu novadā; Korsikova — ciems Rožupes pagastā, Līvānu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107483"}
{"text": "Lāci\n\nLāci — ciems Jaunpiebalgas pagastā, Jaunpiebalgas novadā; Lāci — ciems Kūku pagastā, Krustpils novadā; Lāci — ciems Kūku pagastā, Krustpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107484"}
{"text": "Egļupe\n\nEgļupe — ciems Upmalas pagastā, Preiļu novadā Egļupe — ciems Inčukalna pagastā, Siguldas novadā Egļupe — ciems Allažu pagastā, Siguldas novadā Egļupe — pieturas punkts Rīgas—Lugažu dzelzceļa līnijā Egļupe — Aišas pieteka Egļupe — Dubnas pieteka Egļupe — Gaujas pieteka Egļupe — Tirziņas pieteka\n", "id": "lvs_Latn_107485"}
{"text": "Indāni\n\nIndāni — ciems Gārsenes pagastā, Aknīstes novadā; Indāni — ciems Galēnu pagastā, Riebiņu novadā; Indāni — ciems Varakļānu pagastā, Varakļānu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107486"}
{"text": "Kusiņi\n\nKusiņi — ciems Kalupes pagastā, Daugavpils novadā; Kusiņi — ciems Jersikas pagastā, Līvānu novadā; Kusiņi — ciems Kombuļu pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107487"}
{"text": "Lozdas\n\nLozdas — ciems Višķu pagastā, Daugavpils novadā; Lozdas — ciems Rožkalnu pagastā, Vārkavas novadā; Lozdas — ciems Nautrēnu pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107488"}
{"text": "Catlakši\n\nCatlakši — ciems Višķu pagastā, Daugavpils novadā; Catlakši — ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā; Catlakši — ciems Kūku pagastā, Krustpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107489"}
{"text": "Kitkova\n\nKitkova — ciems Mērdzenes pagastā, Kārsavas novadā; Kitkova — ciems Zvirgzdenes pagastā, Ciblas novadā; Kitkova — ciems Baltinavas pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_107490"}
{"text": "Čakši\n\nČakši — ciems Gaigalavas pagastā, Rēzeknes novadā; Čakši — ciems Nautrēnu pagastā, Rēzeknes novadā; Čakši — ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107491"}
{"text": "Ķūģi\n\nĶūģi — ciems Aiviekstes pagastā, Aizkraukles novadā; Ķūģi — ciems Jaunpiebalgas pagastā, Cēsu novadā; Ķūģi — ciems Kūku pagastā, Jēkabpils novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107492"}
{"text": "Eisaki\n\nEisaki — ciems Konstantinovas pagastā, Dagdas novadā; Eisaki — ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā; Eisaki — ciems Ezernieku pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107493"}
{"text": "Dzerkaļi\n\nDzerkaļi — ciems Kaunatas pagastā, Rēzeknes novadā; Dzerkaļi — ciems Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā; Dzerkaļi — ciems Cirmas pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107494"}
{"text": "Īvāni\n\nĪvāni — ciems Aiviekstes pagastā, Aizkraukles novadā; Īvāni — ciems Vecpiebalgas pagastā, Cēsu novadā; Īvāni — ciems Sausnējas pagastā, Madonas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107495"}
{"text": "Klētnieki\n\nKlētnieki — ciems Turku pagastā, Līvānu novadā; Klētnieki — ciems Stalbes pagastā, Cēsu novadā; Klētnieki — ciems Mārsnēnu pagastā, Cēsu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107496"}
{"text": "Ignatova\n\nIgnatova — ciems Konstantinovas pagastā, Dagdas novadā; Ignatova — bijušais ciems Briežuciema pagastā, Balvu novadā; Ignatova — ciems Pureņu pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107497"}
{"text": "Kaķīši\n\nKaķīši — ciems Krustpils pagastā, Krustpils novadā; Kaķīši — ciems Veclaicenes pagastā, Alūksnes novadā; Kaķīši — ciems Sventes pagastā, Daugavpils novadā. Kaķīši — Siguldas pilsetas daļa.\n", "id": "lvs_Latn_107498"}
{"text": "Gundegas (nozīmju atdalīšana)\n\ngundegas — gundegu dzimtas augu ģints; gundegu dzimta — gundegu rindas augu dzimta; Gundegas — ciems Indrānu pagastā, Madonas novadā; Gundegas — ciems Laucesas pagastā, Augšdaugavas novadā; Gundegas — ciems Raiskuma pagastā, Cēsu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107499"}
{"text": "Bondariški\n\nBondariški — ciems Maļinovas pagastā, Daugavpils novadā; Bondariški — ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā; Bondariški — ciems Pelēču pagastā, Preiļu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107500"}
{"text": "Celtnieks\n\nceltniecībā nodarbinātais; Celtnieks — ciems Kalkūnes pagastā, Augšdaugavas novadā; Celtnieks — ciems Šēderes pagastā, Augšdaugavas novadā; Celtnieks — ciems Tīnūžu pagastā, Ogres novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107501"}
{"text": "Bogdāni\n\nBogdāni — ciems Krustpils pagastā, Krustpils novadā; Bogdāni — ciems Konstantinovas pagastā, Dagdas novadā; Bogdāni — ciems Skaistas pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107502"}
{"text": "Kārkliņi\n\nKārkliņi — ciems Kandavas pagastā, Kandavas novadā; Kārkliņi — ciems Varakļānu pagastā, Varakļānu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107503"}
{"text": "Aizkalnieši\n\nAizkalnieši — ciems Varakļānu pagastā, Varakļānu novadā; Aizkalnieši — ciems Mārcienas pagastā, Madonas novadā; Aizkalnieši — ciems Aizkalnes pagastā, Preiļu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107504"}
{"text": "Jaunsaimnieki\n\nJaunsaimnieki — ciems Preiļu pagastā, Preiļu novadā; Jaunsaimnieki — ciems Ozolmuižas pagastā, Rēzeknes novadā; Jaunsaimnieki — ciems Dekšāres pagastā, Rēzeknes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107505"}
{"text": "Branti\n\nBranti — ciems Brantu pagastā, Smiltenes novadā; Branti — ciems Rankas pagastā, Gulbenes novadā; Branti — ciems Indrānu pagastā, Madonas novadā; Branti — ciems Tirzas pagastā, Gulbenes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107506"}
{"text": "Bernāni\n\nBernāni var būt: Bernāni — apdzīvota vieta Nagļu pagastā; Bernāni — apdzīvota vieta Sīļukalna pagastā; Bernāni — apdzīvota vieta Sutru pagastā; Bernāni — apdzīvota vieta Ūdrīšu pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_107507"}
{"text": "Dzalbi\n\nDzalbi — ciems Rožupes pagastā, Līvānu novadā; Dzalbi — ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā; Dzalbi — ciems Aulejas pagastā, Krāslavas novadā; Dzalbi — ciems Kombuļu pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107508"}
{"text": "Dubovka\n\nDubovka — ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā; Dubovka — ciems Saunas pagastā, Preiļu novadā; Dubovka — ciems Laucesas pagastā, Daugavpils novadā; Dubovka — ciems Šķilbēnu pagastā, Viļakas novadā; Dubovka — upe, Dubnas pieteka. Dubovka — pilsēta Krievijā\n", "id": "lvs_Latn_107509"}
{"text": "Lauciņi\n\nLauciņi — ciems Turku pagastā, Līvānu novadā; Lauciņi — ciems Klintaines pagastā, Pļaviņu novadā; Lauciņi — ciems Krimūnu pagastā, Dobeles novadā; Lauciņi — pilsētas daļa Cēsīs.\n", "id": "lvs_Latn_107510"}
{"text": "Andžāni\n\nAndžāni — ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā; Andžāni — ciems Bērziņu pagastā, Dagdas novadā; Andžāni — ciems Ezernieku pagastā, Dagdas novadā; Andžāni — ciems Kombuļu pagastā, Krāslavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107511"}
{"text": "Dreimaņi\n\nDreimaņi — ciems Kūku pagastā, Jēkabpils novadā; Dreimaņi — ciems Taurupes pagastā, Ogres novadā; Dreimaņi — ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā; Dreimaņi — ciems Dunavas pagastā, Jēkabpils novadā; Dreimaņi — Ainažu pilsētas daļa.\n", "id": "lvs_Latn_107512"}
{"text": "Dubrovka\n\nDubrovka — ciems Baltinavas pagastā, Balvu novadā; Dubrovka — ciems Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā; Dubrovka — ciems Blontu pagastā, Ludzas novadā; Dubrovka — ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā; Dubrovka — pilsētciemats Brjanskas apgabalā, Krievijā.\n", "id": "lvs_Latn_107513"}
{"text": "Dukuļi\n\nDukuļi — ciems Liepas pagastā, Priekuļu novadā; Dukuļi — ciems Jaunpiebalgas pagastā, Jaunpiebalgas novadā; Dukuļi — ciems Rankas pagastā, Gulbenes novadā; Dukuļi — ciems Andzeļu pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107514"}
{"text": "Bērziņi\n\nBērziņi — ciems Jaunlaicenes pagastā, Alūksnes novadā; Bērziņi — ciems Raiskuma pagastā, Cēsu novadā; Bērziņi — ciems Šēderes pagastā, Augšdaugavas novadā; Bērziņi — ciems Cenu pagastā, Jelgavas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107515"}
{"text": "Gaileiši\n\nGaileiši — ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Gaileiši — ciems Balvu novada Vectilžas pagastā; Gaileiši — ciems Preiļu novada Rušonas pagastā; Gaileiši — ciems Rēzeknes novada Dricānu pagastā;\n", "id": "lvs_Latn_107516"}
{"text": "Barsuki\n\nBarsuki — ciems Rundēnu pagastā, Ludzas novadā; Barsuki — ciems Maļinovas pagastā, Daugavpils novadā; Barsuki — ciems Griškānu pagastā, Rēzeknes novadā; Barsuki — ciems Ņukšu pagastā, Ludzas novadā; Barsuki — ciems Rundēnu pagastā, Ludzas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107517"}
{"text": "Borisovka\n\nBorisovka — ciems Galēnu pagastā, Riebiņu novadā; Borisovka — ciems Saunas pagastā, Preiļu novadā; Borisovka — ciems Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā; Borisovka — ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā; Borisovka — ciems Svariņu pagastā, Dagdas novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107518"}
{"text": "Dekšņi\n\nDekšņi — ciems Biķernieku pagastā, Augšdaugavas novadā; Dekšņi — ciems Rugāju pagastā, Balvu novadā; Dekšņi — ciems Lendžu pagastā, Rēzeknes novadā; Dekšņi — ciems Pušas pagastā, Rēzeknes novadā; Dekšņi — ciems Jaunannas pagastā, Alūksnes novadā; Dekšņi — ciems Kubulu pagastā, Balvu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107519"}
{"text": "Kalvāni\n\nKalvāni — ciems Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā; Kalvāni — ciems Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, Kalvāni — ciems Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā; Kalvāni — ciems Jēkabpils novada Zasas pagastā; Kalvāni — ciems Līvānu novada Rožupes pagastā; Kalvāni — ciems Preiļu novada Aizkalnes pagastā; Kalvāni — ciems Jēkabpils novada Salas pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_107520"}
{"text": "Caunes\n\nCaunes — ciems Murmastienes pagastā, Varakļānu novadā; Caunes — ciems Rudzātu pagastā, Līvānu novadā; Caunes — ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā; Caunes — ciems Upmalas pagastā, Vārkavas novadā; Caunes — ciems Grundzāles pagastā, Smiltenes novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107521"}
{"text": "Babri\n\nBabri — ciems Rožupes pagastā, Līvānu novadā; Babri — ciems Aizkalnes pagastā, Preiļu novadā; Babri — ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā; Babri — ciems Rušonas pagastā, Riebiņu novadā; Babri — ciems Dricānu pagastā, Rēzeknes novadā; Babri — ciems Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā; Babri — ciems Pušas pagastā, Rēzeknes novadā; Babri — ciems Pelēču pagastā, Preiļu novadā; Babri — ciems Preiļu pagastā, Preiļu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_107522"}
{"text": "Dzilnas iela (Jūrmala)\n\nDzilnas iela ir maza iela Jūrmalā, Asaru apkaimē. Dzilnas iela sākas krustojumā ar Dāvja ielu. Kopējais ielas garums ir 120 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Dzilnas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107523"}
{"text": "Kaņupaites\n\nKaņupaites ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 2 km no pagasta centra Aknīstes un 150 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V771.\n", "id": "lvs_Latn_107524"}
{"text": "Kleisti (dzimta)\n\nFon Kleisti () ir Pomerānijas vendu dižciltīgo dzimta, kuras viens no atzariem 17. gadsimtā pārcēlās uz Kurzemes hercogisti un saradojās ar vietējām vācbaltiešu dzimtām.\n", "id": "lvs_Latn_107525"}
{"text": "Švarcheide\n\nŠvarcheide (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Oberšprēvaldes-Lauzicas apriņķī, 40 kilometrus uz ziemeļiem no Berlīnes pie Švarce Elsteres upes.\n", "id": "lvs_Latn_107526"}
{"text": "Viljams Lombardi\n\nViljams Lombardi (; dzimis Ņujorkā, miris Kalifornijā) bija ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1960).\n", "id": "lvs_Latn_107527"}
{"text": "Bārbeles ezers\n\nBārbeles ezers (arī Skaidrezers) ir caurteces ezers Bauskas novada Bārbeles pagastā uz ziemeļrietumiem no Bārbeles.\n\nDibens - dūņains. Krasti - zemi, dienvidos - slīpi. Ūdens krāsa - brūnūdens. Ietek - 3 grāvju. Iztek - 2 grāvji uz Milupīti.\n\nMakrofīti - dzeltenā lēpe, peldošā glīvene, sniegbaltā ūdensroze, mazlēpe, parastā spirodela, mazais ūdenszieds, elši. Ezerā dzīvo līdakas, asari, raudas, līņi, karūsas, ruduļi. Vērojama bebru darbība.\n\nEzers ietilpst dabas lieguma \"Zaļezera purvs\" teritorijā. Ezera dienvidaustrumos — atpūtas vieta.\n", "id": "lvs_Latn_107528"}
{"text": "Ainava ar sarkanu mākoni\n\nAinava ar sarkanu mākoni ir Konrada Megi (Konrad Mägi) glezna, tapusi no 1913. līdz 1914. gadam.\n\nŠis mākslas darbs ir no Igaunijas Mākslas Muzeja kolekcijas, glezna izstādīta Kumu mākslas muzejā Tallinā. Gleznas izmēri ir 66.3 x 55 cm.\n\nGlezna ir pagrieziena punkts Eiropas postimpresionisma glezniecībā, tā apvieno vietējos motīvus ar starptautisko mākslas valodu. K. Megi izmantoja savu ļoti unikālo māksliniecisko stilu un pārdroši spilgtu krāsu paleti, lai radītu emocionāli ietekmējošu mākslas darbu.\n\nStīvens Fārtings (Stephen Farthing) pieminējis šo gleznu savā 2008. gadā iznākušajā grāmatā \"1001 glezna, kuras jums savā mūžā ir jāredz\" (1001 Paintings You Must See Before You Die).\n", "id": "lvs_Latn_107529"}
{"text": "Peldētāji zēni\n\nPeldētāji zēni ir Johana Valtera glezna (radīta ap 1900. gadu), kas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Tā ir iekļauta projekta \"Latvijas kultūras kanons\" vizuālās mākslas vērtību izlasē kā delikātākais latviešu plenēra glezniecības paraugs. \"Glezniecisks prieks par dabu mostas tikai tad, kad cilvēka acs tajā aiz konkrētiem objektiem sāk saskatīt melodiskas krāstoņu attiecības un smalkas formveides sakarības,\" - tā dzīves pēdējā desmitgadē Vācijā rakstīja gleznotājs Johans Valters, viens no meistariem, kas 19.-20. gadsimta mijā Latvijā lika pamatus modernajai glezniecībai. Dzimis ģimenē, kas piederēja pie Jelgavas vācu pilsonības. Studijas Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā jaunieti satuvināja ar topošajiem latviešu māksliniekiem. Tomēr Jelgavā, kur pagāja Valtera patstāvīgās radošās darbības pirmais periods (1898-1906), ciešāka bija saikne ar mātes tautiešiem baltvāciešiem.\n\nGleznotāja jaunrades valoda gadsimtu mijā nobrieda impresionisma, jūgendstila un neoromantiskas noskaņu mākslas mijiedarbībā. Viņa vietu tā laika izcilāko gleznotāju trijotnē līdzās Vilhelmam Purvītim un Janim Rozentālam iezīmēja ne tikai gleznieciskā talanta apvienojums ar izkoptu muzikalitāti, kas iespaidu ņirbā vedināja meklēt ritmisku saskaņu, bet arī mākslinieciskais devums, kas līdz ar Purvīša un Rozentāla veikumu veidoja latviešu glezniecības klasikas kodolu.\n\nAinavisko noskaņu attēlojumi Valtera glezniecībā Jelgavas perioda sākumā atbilst viņa tolaik teiktajam: \"Kur ir drusku ūdens un pļava, tur ir skaisti.\" Tomēr jau 90. gadu beigās gleznotājs plenērā bieži meklēja ko vairāk par necilas vai, tieši pretēji, aristokrātiskas vides motīvu poēziju. Būdams muzikāls mākslinieks, kuru visu mūžu nodarbināja sinestētisku pārdzīvojumu izprašana un izteikšana, viņš arvien niansētāk izjuta abstraktu ritmisko struktūru, kas padziļina daudzu reālistisku vai impresionistisku gadsimta mijas gleznojumu iedarbību.\n\n\"Peldētājos zēnos\" redzams, kā ūdens virsmas motīvu attēlojums un atspīdumiem klātās ūdens virsmas studijas ietekmējušas mākslinieka radošo izaugsmi Jelgavas periodā. Lakoniskajiem peldētāju zēnu tēliem gleznā atbilst salīdzinājums ar \"ēteriskiem gaismas koncentrācijas punktiem [..] gandrīz abstraktā plenēra fragmentā\", kā vācu mākslas vēsturnieks Rihards Hāmans rakstīja par līdzīgiem motīviem Maksa Lībermana gleznās. Līdz ar ūdens un gaismas kustībām šajos Valtera gleznojumos it kā pulsē maiga dzīvība, kam bērnu tēli piešķir siltuma sajūtu. Tādējādi šīs studijas var uzskatīt par 19.-20. gadsimta mijai raksturīgās impresionisma un bioloģiskā romantisma saplūsmes rezultātu. \"Peldētāju zēnu\" tēmas risinājums lielākā gleznā (ne vēlāk par 1901.), kas pazīstama pēc reprodukcijām, kļuva par autora starptautisko māksliniecisko vizītkarti, pārstāvot viņa daiļradi Berlīnes secesijas trešajā izstādē (1901) un žurnāla Мир иску́сства ceturtajā gleznu izstādē Pēterburgā (1902). Pēcāk Drēzdenē kādu no peldētāju zēnu attēlojumiem savam izcilajam impresionisma glezniecības krājumam izraudzījās slavenais kolekcionārs Ādolfs Rotermunts. Valters bija spējīgs gleznot gan grandiozus darbus, gan impresionistiskas vīzijas, un svarīgāks, kā acīmredzamais un pateiktais, bija nepateiktais, vien sajūtamais- noskaņa, krāsa un gaisma.\n", "id": "lvs_Latn_107530"}
{"text": "Cilvēks, kas ieiet istabā\n\n\"Cilvēks, kas ieiet istabā\" ir latviešu gleznotāja Niklāva Strunkes 1927. gadā radīta glezna. Tā atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.\n\nNiklāvs Strunke mākslā pārstāvējis gan glezniecības, gan grafikas, gan scenogrāfijas jomu. Viņam nevar piedēvēt vienu mākslas stilu, jo dzīves laikā interesējies par kubismu, futūrismu, konstruktīvismu, primitīvo mākslu un latvisko etnogrāfisko mantojumu.\n\nDarbs uzgleznots 1927. gadā - laikā, kad Strunke uzturējies Itālijā, aizrautīgi sekojot futūrisma idejām. Mākslinieks Uga Skulme par Strunki ir teicis: \"Viņa acīs neeksistē māksla, kas dzimusi ar renesansi. Struņķa (viens no N. Strunkes pseidonīmiem) darbi ir un paliek it kā modernos laikos pārstādīta gotikas temperas gleznotāja darinājumi. \" [..] \"Viņam daudz mīļāka ir itāļu grieķiskā viduslaiku māksla. Strunkem neeksistē tā glezniecība, kas sākas ar gaismēnu meistaru Leonardo. \" — Niklāvs jūsmo par viduslaiku mākslu, savukārt renesansē redz tikai atdarināšanu.\n\nSkulmes sacīto varam attiecināt arī uz darbu Cilvēks, kas ieiet istabā — Niklāvs vienlaicīgi attēlo pa durvīm ieejošu vīrieša figūru un pustukšu telpu, kurā tas vēl tikai ieies, it kā liekot mums domāt par to, kas notiks, tam ieejot istabā. Pats Niklāvs uzskata šo gleznu par \"izejas punktu\" savai mākslai. Strunke neievēro lineāro perspektīvu, intuitīvs dziļums tiek panākts, izmantojot kontrastus un savdabīgu kompozīciju. Futūristi uzsver tieši kompozīcijas lomu, jo tā sasaista un nostiprina to, ko mākslas darbinieks izteic redzamajā formā. Cilvēks, atrodoties starp divām telpām, it kā ataino šī mākslas virziena interesi par kustību, pilsētu, laika materializāciju. Interesanti, ka mākslinieks, atstājot baltas joslas darba malās, atsakās no stājglezniecības principa, ka glezna ir pasaule pati par sevi - eksponējot šo darbu uz balta fona, tiktu lauzta darba taisnstūra forma, tādējādi panākot Niklāva mērķi- glezna kļūtu par sienas papildinājumu, nevis logu.\n\nStrunke pārstāv to mākslinieku daļu, kas uzskata, ka viņu uzdevums nav iemūžināt īstenību, jo to daudz labāk var paveikt fotogrāfs. \"..es meklēju savu konstruktīvismu, bāzētu uz futūrisma un kubisma pamatiem.\" - līdz ar to darbā varam novērtēt kubisma ģeometriskās formas, futūrisma kustības attēlojumu un vēlmi iemūžināt cilvēka acij netveramo laiku, kā arī sirreālo telpas atveidojumā un noskaņā.\n", "id": "lvs_Latn_107531"}
{"text": "Imants Vovers\n\nImants Vovers (dzimis 1971. gada 11. augustā) ir latviešu smagā metāla bundzinieks, bijušais folkmetāla grupas Skyforger dalībnieks. Muzicējis arī grupās Suņa Stunda un Diseim. Būdams Skyforger, piedalījies albumu \"Kauja pie Saules\" un Semigalls' Warchant ierakstīšanā.\n", "id": "lvs_Latn_107532"}
{"text": "Jana Gildemēstera Jansa mākslas galerija\n\n\"Jana Gildemēstera Jansa mākslas galerija viņa mājā pie Herengrahta, Amsterdamā\" (, ) ir nīderlandiešu mākslinieka Adriāna de Lelī eļļas glezna uz koka paneļa. Mākslas darbs tapis laikā no 1794. līdz 1795. gadam. Glezna ir 85,7 cm augsta un 63,7 cm plata. Mākslas vēsturnieks Kornelis Johaness De Broins Kops raksturo šo darbu kā \"pirms 1800. gada radītu Ziemeļnīderlandes glezniecības ūnikumu\". Pašlaik glezna atrodas Amsterdamas Rijksmuzejā, bet līdz 1964. gadam tā bija kāda franču kolekcionāra privātajā kolekcijā.\n", "id": "lvs_Latn_107533"}
{"text": "Cūka (skulptūra)\n\n\"Cūka\" ir latviešu tēlnieka Teodora Zaļkalna 1937. gadā veidota granīta skulptūra. Pašlaik tā atrodas Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Šī skulptūra tiek uzskatīta par vienu no slavenākajiem latviešu tēlniecības darbiem un ir viens no apmeklētākajiem objektiem muzejā. Viena no T. Zaļkalna iecerēm bija izkalt vairākus metrus augstu monolītu cūkas figūru, ko 1939. gadā novietot Rīgas Centrāltirgus laukumā kā simbolu Latvijas bekonam.\n", "id": "lvs_Latn_107534"}
{"text": "Koncentriskā grupa\n\n\"Koncentriskā grupa\" () ir vācu mākslinieka Oskara Šlemmera (1888–1943) 1925. gadā radīta glezna.\n", "id": "lvs_Latn_107535"}
{"text": "Ziema (glezna)\n\n\"Ziema (ap 1910)\" ir latviešu ainavista, Vilhema Purvīša (1872-1945) eļļas glezna, kas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Vilhelms Purvītis ir viens no 20. gadsimta pirmās puses Latvijas izcilākajiem māksliniekiem. Lielākā daļa viņa gleznu ir konstruētas un estetizētas Latvijas dabas ainavas. Glezna \"Ziema\" ietilpst mākslinieka otrajā daiļrades posmā, kur viņa mākslā vairāk dominē impresionisma, romantisma un neoklasicisma iezīmes.\n\nVilhelms Kārlis Purvītis dzimis Rīgas tuvumā, Jaunpils (tagad Zaubes) Jaužos, zemnieka un namdara ģimenē. 1890. gadā viņš devās mācīties uz Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju, ko 1897. gadā pabeidza ar izcilību. Purvīša darbos bieži parādās reālisma, jūgendstila, impressionisma, romantisma un neoklasicisma manieres. Studiju laikā viņš iepazinās ar Rietumu vecmeistaru sasniegumiem, ar krievu reālistiski liriskajām ainavām, skandināvu, vācu, skotu un franču jaunāko virzienu gleznotāju sasniegumiem. Pēc studijām pārcēlies uz Rīgu un piedalījies vairākās izstādēs – Sanktpēterburgā, Francijā, Vācijā un citur. 1903. gadā apprecējās ar Karolīni Štelmaheri. No 1906. gada līdz 1909. gadam Purvītis dzīvoja un strādāja Tallinā, vēlāk pēc atgriešanās Latvijā sāka vadīt Rīgas mākslas skolu. 1915. gadā viņš bija spiests doties uz Petrogradu, 1917. gadā – uz Norvēģiju. Atgriezies 1919. gadā kļuva par Rīgas Mākslas muzeja direktoru un 1920. gadā par jaundibinātās Mākslas akadēmijas rektoru, amatu turpināja līdz 1934. gadam. 1923. gadā viņš Mākslas akadēmijā sāka vadīt Dabasskatu darbnīcu, kuras absolventi mākslas vēsturē tiek saukti par \"Purvīša skolu\". Purvītis turpināja regulāri piedalīties izstādēs dažādās Eiropas pilsētās, arī Latvijā kļūstot par ievērojamu mākslas autoritāti. 1938. gadā viņš tika novērtēts ar Tēvzemes balvu. Otrā pasaules kara laikā Purvītis devās bēgļu gaitās uz Vāciju un 1945. gadā Nauheimā nomira.\n", "id": "lvs_Latn_107536"}
{"text": "Ancīši (Aknīstes pagasts)\n\nAncīši, arī Kriškāni ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 4 km no pagasta centra Aknīstes un 155 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P74, netālu no Radžupes.\n", "id": "lvs_Latn_107537"}
{"text": "Ģirta iela\n\nĢirta iela ir iela Jūrmalā, Vaivaru apkaimē. Ģirta iela sākas krustojumā ar Dāvja ielu un beidzas krustojumā ar Medņu ielu. Kopējais ielas garums ir 220 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Ģirta ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107538"}
{"text": "Biržu muiža\n\nBiržu muiža var būt: Biržu muiža — muiža Gudenieku pagastā; Biržu muiža — muiža Madonā; Biržu muiža — muiža Salas pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_107539"}
{"text": "Dunkurs\n\nDunkurs ir ezers Bauskas novada Bārbeles pagastā uz ziemeļiem no Bārbeles, netālu no autoceļa P89 (Ķekava—Skaistkalne). Novada ūdeņus uz Milupīti.\n", "id": "lvs_Latn_107540"}
{"text": "Dzērvīte\n\nDzērvīte - ezers Mētrienas pagastā Dzērvīte - Iecavas pieteka Dzērvīte - Ogres pieteka Dzērvīte - Savītes pieteka Risenes cits nosaukums Šķesterupītes cits nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_107541"}
{"text": "Ekšteins\n\nErnests Ekšteins (1872—1941) — latviešu ārsts, laikrakstu izdevējs, teātra darbinieks un politiķis; Modris Ekšteins (Modris Eksteins, 1943) — Kanādas latviešu vēsturnieks un rakstnieks\n", "id": "lvs_Latn_107542"}
{"text": "Dzērvīte (Iecavas pieteka)\n\nDzērvīte ir Iecavas labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece - Bārbeles pagasta austrumos, pie Ēzīšu kapiem. Tek rietumu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Iecavā uz dienvidiem no Bārbeles, pie Bārbeles sērūdeņraža avota. Lielākās pietekas - Mūrnieku grāvis, Plasa.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš P89 (Ķekava—Skaistkalne), tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu. Regulēta visā tecējumā līdz autoceļam P89.\n", "id": "lvs_Latn_107543"}
{"text": "Garbaru strauts\n\nGarbaru strauts ir Iecavas kreisā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece - Skaistkalnes pagasta ziemeļaustrumu daļā. Tek austrumu-ziemeļaustrumu virzienā, lejtecē sagriežoties uz ziemeļiem. Ietek Iecavā augšpus autoceļa P89 tilta pār Iecavu.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš P89 (Ķekava—Skaistkalne), tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_107544"}
{"text": "Meiru grāvis\n\nMeiru grāvis ir Iecavas kreisā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece - Skaistkalnes pagasta ziemeļaustrumu daļā. Tek ziemeļu-ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Iecavā lejpus autoceļa P89 tilta pār Iecavu.\n\nUpi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_107545"}
{"text": "Kungudruvas\n\nKungudruvas ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumu daļā 12 km no pagasta centra Aknīstes un 163 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V779.\n", "id": "lvs_Latn_107546"}
{"text": "Milupīte (Misas pieteka)\n\nMilupīte ir Misas kreisā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece - uz ziemeļiem no Zemitāniem. Augštecē tek uz rietumiem, tecējumā pamazām pagriežoties ziemeļu virzienā. Ietek Misā augšpus Stelpes.\n\nUpi šķērso valsts autoceļi P89 (Ķekava—Skaistkalne) un V1019 (Jaunsaule–Ozolaine–Bērznieki), netālu no upes atrodas Bārbele un Gaisma. Regulēta visā tecējumā.\n", "id": "lvs_Latn_107547"}
{"text": "Mūrnieku grāvis\n\nMūrnieku grāvis ir Dzērvītes labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece - uz ziemeļaustrumiem no Zemitāniem. Tek dienvidu virzienā. Ietek Dzērvītē uz austrumiem no Bārbeles.\n\nUpi šķērso valsts autoceļi P87 (Bauska—Aizkraukle), tās krastos atrodas Zemitāni.\n", "id": "lvs_Latn_107548"}
{"text": "Plasa\n\nPlasa ir Dzērvītes kreisā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece - Bārbeles pagasta dienvidos, pie Mazbleķu mājām. Tek rietumu virzienā. Ietek Dzērvītē uz dienvidiem no Bārbeles.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš P89 (Ķekava—Skaistkalne), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107549"}
{"text": "Rukšupīte\n\nRukšupīte ir Iecavas kreisā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece - Skaistkalnes pagasta ziemeļos, pie Pinku mājām. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Caurtek Rukšu ezeram. Ietek Iecavā uz dienvidiem no Bārbeles.\n\nUpi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107550"}
{"text": "Rukšu ezers\n\nRukšu ezers (arī Rukšas ezers, Zāļezers) ir caurteces karsta ezers Bauskas novada Bārbeles pagastā uz dienvidiem no Bārbeles.\n\nDibens - dūņains. Ezeram caurtek Rukšupīte.\n\nEzera austrumu daļa stipri aizaugusi. Ezerā dzīvo asari, līdakas, raudas, ruduļi, līņi, karūsas un sapali.\n\nEzera ziemeļaustrumos - atpūtas vieta, peldvieta.\n", "id": "lvs_Latn_107551"}
{"text": "Zaļezers\n\nZaļezers (citos avotos Zāļezers) ir ezers Bauskas novada Bārbeles pagastā uz ziemeļrietumiem no Bārbeles un dienvidiem no Gaismas, Ezera purva austrumos.\n\nEzers ietilpst dabas lieguma \"Zaļezera purvs\" teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_107552"}
{"text": "Tēces strauts\n\nTēces strauts ir Misas kreisā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece - uz ziemeļaustrumiem no Zemitāniem. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Misā pie Stelpes un Bārbeles pagasta robežas.\n\nUpi nešķērso valsts autoceļi, pie upes neatrodas lielākas apdzīvotās vietas. Upe regulēta visā tecējumā.\n", "id": "lvs_Latn_107553"}
{"text": "Džeimss Tardžans\n\nDžeimss Tardžans (; dzimis Losandželosas apgabalā) ir ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1976).\n", "id": "lvs_Latn_107554"}
{"text": "Bavārijas Ludovika Vilhelmīne\n\nBavārijas princese Marija Ludovika Vilhelmīne (, dzimusi , mirusi ) bija Bavārijas karaļa Maksimiliāna I Jozefa un viņa otrās sievas Bādenes Karolīnes meita. 1828. gadā apprecējās ar sava brālēna Pija Augusta dēlu Bavārijas hercogu Maksimiliānu Jozefu. Ģimenē piedzima desmit bērni, to skaitā Austrijas imperatore Bavārijas Elizabete, saukta Sisī.\n", "id": "lvs_Latn_107555"}
{"text": "Ļubomirs Kavaleks\n\nĻubomirs Kavaleks (; ; dzimis Prāgā, miris Restonā) bija čehu izcelsmes ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1965).\n", "id": "lvs_Latn_107556"}
{"text": "Ira Losko\n\nIra Losko (Ira Losco; dzimusi ) ir Maltas dziedātāja.\n\nDivas reizes pārstāvējusi Maltu Eirovīzijas dziesmu konkursā (, ). 2002. gadā Tallinā, Igaunijā, ar dziesmu 7th Wonder ierindojās 2. vietā, par 12 punktiem zaudējot Latvijas pārstāvei Marijai Naumovai. Otro reizi Losko Eirovīzijā piedalās 2016. gadā Stokholmā, Zviedrijā, ar dziesmu Walk on Water, kas ir kvalificējusies finālam. 2016. gada Maltas atlasē Eirovīzijai viņa uzvarēja ar dziesmu Chameleon, kas vēlāk tika nomainīta uz Walk on Water.\n\nIra Losko ir izdevusi četrus studijas albumus, ieguvusi vairāk nekā 20 apbalvojumus.\n", "id": "lvs_Latn_107557"}
{"text": "Gabriela Gunčīkova\n\nGabriela Gunčīkova (; dzimusi ) ir čehu dziedātāja.\n\n2011. gadā piedalījās Česko Slovenská SuperStar (Čehijas un Slovākijas Pop Idol versija) 2. sezonā, kur ieguva 2. vietu. Pēc šova izdeva debijas studijas albumu Dvojí tvář un ieguva gada labākās jaunās mākslinieces balvu Český slavík apbalvošanas ceremonijā. 2013. gadā izdevusi otru studijas albumu Celkem jiná. 2014.—2015. gadā bija amerikāņu progresīvā roka grupas Trans-Siberian Orchestra vokāliste tūrē. Pārstāvējusi Čehiju . gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Stokholmā, Zviedrijā, ar dziesmu I Stand, kas ir kvalificējusies finālam. Šī ir pirmā reize Eirovīzijā, kad Čehija kvalificējusies finālam.\n", "id": "lvs_Latn_107558"}
{"text": "Valters Brauns\n\nValters Brauns (; Sidneja — Lasvegasa) bija Austrālijā dzimis ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1970).\n", "id": "lvs_Latn_107559"}
{"text": "Krankaļi\n\nKrankaļi ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 4 km no pagasta centra Aknīstes un 150 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V771.\n", "id": "lvs_Latn_107560"}
{"text": "Mežaraupi\n\nMežaraupi ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 8 km no pagasta centra Aknīstes un 159 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V779.\n", "id": "lvs_Latn_107561"}
{"text": "Aksels Treijs\n\nAksels Treijs (, , arī Aksels Fromholds-Treijs (); dzimis , miris ) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu Igaunijas mācītājs.\n", "id": "lvs_Latn_107562"}
{"text": "Navicki\n\nNavicki, arī Lukštaraupi, ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 5 km no pagasta centra Aknīstes un 147 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P73, Dienvidsusējas krastā.\n", "id": "lvs_Latn_107563"}
{"text": "Zenftenberga\n\nZenftenberga (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Oberšprēvaldes-Lauzicas apriņķa centrs. Atrodas 35 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kotbusas pie brūnogļu karjera vietā izveidotā Zenftenbergas ezera (Senftenberger See).\n", "id": "lvs_Latn_107564"}
{"text": "Ģirupe\n\nĢirupe (arī Dirupe, Girčupe, Girupe, Gīrupe, Ģirčupe) ir Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles un Bauskas novados.\n\nIzteka - no Jūgu purva (Ģirupes ezera). Tek rietumu-ziemeļrietumu virzienā. Ietek Iecavā augšpus Tenteniem.\n\nUpi nešķērso valsts autoceļi, pie upes neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107565"}
{"text": "Iecavīte\n\nIecavīte ir Iecavas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Kurmenes pagastā.\n\nIztece — Kurmenes pagasta centrālajā daļā, pie Gobiņu mājām. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Iecavā pie Sietiņu kapiem, augšpus Krieviņiem un Mežmuižas.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš V940 (Sietiņi—Ozoliņi), pie upes neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107566"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Spānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Spānijas ir iekļautas 44 vietas (39 kultūras objekti, 3 dabas objekts un 2 jaukti objekti), savukārt 33 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Spānija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1982. gada 4. maijā.\n\nPirmās vietas no Spānijas UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā tika iekļautas Pasaules mantojuma komitejas 8. sesijā, kas notika Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā 1984. gadā. Šajā sesijā tika iekļautas 5 vietas no Spānijas: Kordovas mošeja–katedrāle; Alhambra un Generalife, Granadā; Burgosas katedrāle; Eskorjala klosteris un vieta, Madridē; Gueļa parks, Gueļas pils un Casa Mila (Antonio Gaudi darbi) Barselonā. Vēl piecas vietas tika iekļautas 1985. gadā un 4 vietas 1986. gadā. Pašlaik kopā ir iekļautas 44 vietas, ar šo Spānija ir trešā lielākā valsts ar visvairāk objektiem aiz Ķīnas (48 objekti) un Itālijas (51 objekts)\n", "id": "lvs_Latn_107567"}
{"text": "Stūrī Zēvele\n\n\"Stūrī Zēvele\" ir latviešu alternatīvās mūzikas grupa. Tās sastāvā ir Klāvs Lauls (vokāls, ģitāras, sintezators, klavieres, metalofons), Elizabete Milta (vokāls, taustiņi, melodika), Justīne Kuzņecova (flauta, melodika, taustiņi), Maija Ušča (bass), Uldis Gedra (bungas).\n", "id": "lvs_Latn_107568"}
{"text": "Zils zirgs I\n\n\"Zils zirgs I\" () ir vācu mākslinieka un vācu ekspresionistu grupas \"Zilais jātnieks\" () pamatlicēja un biedra Franca Marka radīta glezna, uzgleznota 1911. gadā. Mūsdienās glezna tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajiem agrīnā ekspresionisma šedevriem.\n", "id": "lvs_Latn_107569"}
{"text": "Krustenes ezers\n\nKrustenes ezers (arī Krustezers) ir ezers Bauskas novada Kurmenes pagasta dienvidrietumos, uz ziemeļaustrumiem no Vērdiņiem.\n", "id": "lvs_Latn_107570"}
{"text": "Lapsu iela (Jūrmala)\n\nLapsu iela ir iela Jūrmalā, Vaivaru apkaimē. Lapsu iela sākas krustojumā ar Dāvja ielu un beidzas krustojumā ar Gulbju ielu. Kopējais ielas garums ir 830 metri, tā ir klāta ar asfalta un grants segumu (Grants segums ir posmā no Cīruļu ielas līdz Gulbju ielai.) Lapsu ielā satiksmes kustība norit vienā vai divās joslās un divas joslas ir posmā no Dāvja ielas līdz Cīruļu ielai. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107571"}
{"text": "Ķīšezers (Kurmenes pagasts)\n\nĶīšezers ir ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā dienvidrietumos. Notece - Žūzas strauts uz Mēmeli.\n", "id": "lvs_Latn_107572"}
{"text": "Kublišķu ezers\n\nKublišķu ezers (arī Kublišku ezers) ir karsta ezers Bauskas novada Kurmenes pagasta dienvidrietumos.\n", "id": "lvs_Latn_107573"}
{"text": "Spulgu ezers\n\nSpulgu ezers ir karsta ezera atliekas Bauskas novada Kurmenes pagasta dienvidrietumos, 0,5 km uz ziemeļrietumiem no Vērdiņiem. 1953. gadā ezera ūdens ar visām zivīm pazuda.\n", "id": "lvs_Latn_107574"}
{"text": "Strempu ezers\n\nStrempu ezers ir karsta ezers Bauskas novada Kurmenes pagasta dienvidrietumos, uz ziemeļiem no Vērdiņiem.\n", "id": "lvs_Latn_107575"}
{"text": "Rūdupīte\n\nRūdupīte ir Iecavas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Valles pagastā.\n\nTek pa mežainu, neapdzīvotu apvidu, iesākumā uz austrumiem, tad pagriežas pretējā virzienā. Ietek Iecavā gandrīz precīzi iepretim Svētupes ietekai. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107576"}
{"text": "Smārde (upe)\n\nSmārde, arī Smārdupīte ir Iecavas kreisā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIzteka — mežu masīvā uz ziemeļiem no Krastiem. Tek rietumu-ziemeļrietumu virzienā. Ietek Iecavā augšpus Penderiem. Lielākā pieteka — Vedzerīte.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš V935 (Taurkalne—Dobelnieki), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107577"}
{"text": "Svētupīte\n\nSvētupīte ir Iecavas kreisā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIzteka — mežu masīvā Kurmenes pagasta ziemeļu daļā. Tek rietumu virzienā. Ietek Iecavā.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš P73 (Vecumnieki—Nereta—Subate), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107578"}
{"text": "Vedzerīte\n\nVedzerīte ir Smārdes labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nTek dienvidrietumu virzienā. Ietek Smārdē netālu no autoceļa V935 (Taurkalne–Dobelnieki). Upes krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107579"}
{"text": "Žūžas strauts\n\nŽūžas strauts ir Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIzteka - no Ķīšezera. Tek dienvidu virzienā. Ietek Mēmelē lejpus Cepurnieku kapiem.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš V1003 (Ozolaine–Skaistkalne–Straumes), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107580"}
{"text": "Dana Snaiders\n\nDana Snaiders (; dzimis ) ir amerikāņu estrādes komiķis, aktieris, režisors, producents, rakstnieks. Vislabāk viņš ir zināms ar Shake lomu seriālā \"Aqua Teen Hunger Force\". Sava īpašā balss tembra dēļ ierunājis dažādus tēlus un fona stāstījumus vairākās filmās un seriālos, piemēram, filmā \"Glābjot ierindnieku Raienu\" viņš lasīja vēstules.\n", "id": "lvs_Latn_107581"}
{"text": "Levente Lenģels\n\nLevente Lenģels (; Debrecena — Budapešta) bija Ungārijas starptautiskais lielmeistars šahā (1964).\n", "id": "lvs_Latn_107582"}
{"text": "Smeķerstāni\n\nSmeķerstāni ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 5 km no pagasta centra Aknīstes un 156 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P74.\n", "id": "lvs_Latn_107583"}
{"text": "Ištvāns Čoms\n\nIštvāns Čoms (; dzimis Šātoraljaūjheļā, miris ) bija Ungārijas starptautiskais lielmeistars šahā (1973).\n", "id": "lvs_Latn_107584"}
{"text": "Ežēns de Boarnē\n\nEžēns Rozs de Boarnē (, dzimis , miris ) bija franču ģenerālis, Napoleona otrās sievas Žozefīnes dēls no viņas pirmās laulības ar ģenerāli Aleksandru de Boarnē. Ežēns kļuva par Napoleona adoptēto dēlu, bet ne troņmantinieku. Komandēja Itālijas armiju un tika iecelts par Itālijas Katalistes (1805—1814) vicekarali. Apprecējās ar Bavārijas karaļa meitu.\n", "id": "lvs_Latn_107585"}
{"text": "Suņu barības vada dilatācijas krīze\n\nSuņu barības vada dilatācijas krīze ir suņu masveida saslimstība ar barības vada dilatāciju (Megaesophagus) Latvijā 2015. un 2016. gadā. Latvijas veterinārārstu biedrība norādīja, ka organizācijas savāktā informācija liecina par lielu saslimstību to dzīvnieku vidū, kas uzturā ilgstoši lietojuši akciju sabiedrības \"Tukuma straume\" ražoto suņu sauso pārtiku \"Dogo\". AS \"Tukuma straume\" noliedza visas apsūdzības par kaitīgu vielu atrašanos tās ražotajā suņu sausajā pārtikā. Pārtikas un veterinārais dienests ir veicis analīzes par visiespējamākajām kaitīgajām vielām un to atrašanos \"Dogo\" produktos, nekonstatējot, ka to daudzums pārsniegtu pieļaujamās normas. Latvijas veterinārārstu biedrība, izmantojot portālu Ziedot.lv, ir sākusi organizēt labdarības akciju, lai savāktu naudu mirušo suņu audu laboratoriskai izmeklēšanai.\n\n2016. gada augustā \"Dogo\" ražotājs vērsās tiesā pret veterinārārstiem ar 458 411 eiro prasību, ko tiesa atstāja bez virzības.\n\n2017. gada martā tika ziņots, ka slimības izplatība ir samazinājusies. Veterinārārsti uzskata, ka tas saistīts ar \"Dogo\" barības lietošanas samazinājumu, bet uzņēmuma pārstāvji noliedz saistību un vēlas tiesas ceļā iegūt kompensāciju par zaudējumiem 458 000 eiro apjomā. Tiesa atzina, ka veterinārārsti ir rīkojušies atbilstoši likuma prasībām un dzīvnieku interesēm, spriedums stājās spēkā 2019. gada aprīlī.\n", "id": "lvs_Latn_107586"}
{"text": "ANS sintezators\n\nANS sintezators ir fotoelektronisks mūzikas instruments, ko no 1937. gada līdz 1957. gadam izveidojis Krievijas inženieris Jevgeņijs Murzins. Viņa izgudrojuma tehnoloģiskajā pamatā bija grafiskā skaņas ierakstīšanas metode, kas izmantota kinematogrāfijā (tā izstrādāta vienlaicīgi Krievijā un ASV), kas ļauj iegūt skaņas viļņa redzamo attēlu, kā arī realizēt pretējo mērķi — sintezēt skaņu no mākslīgi ierakstītas skaņas spektrogrammas.\n", "id": "lvs_Latn_107587"}
{"text": "Tour of Croatia\n\nTour of Croatia ir daudzdienu šosejas riteņbraukšanas sacensības, kas notiek Horvātijā. Tās ir iekļautas UCI Eiropas tūres sacensību kalendārā kā UCI 2.1 kategorijas sacensības, kas ir trešais augstākais profesionālo sacensību līmenis. Sacensības tiek organizētas aprīlī un komandas tās izmanto kā sagatavošanos Giro d'Italia. Galvenais organizators Vladimirs Miholjevičs ir bijušais profesionālais riteņbraucējs.\n", "id": "lvs_Latn_107588"}
{"text": "18. šaha olimpiāde\n\n18. šaha olimpiāde notika no 1968. gada 17. oktobra līdz 7. novembrim Šveices pilsētā Lugāno.\n\nOlimpiādes galvenais tiesnesis bija starptautiskais tiesnesis Jaroslavs Šaitars (Čehoslovākija).\n", "id": "lvs_Latn_107589"}
{"text": "Pauls Lopenove\n\nPauls Lopenove (; dzimis , miris ) bija vācbaltiešu Kaives mācītājs.\n\nNo 1835. līdz 1844. gadam mācījās ģimnāzijā Rīgā. No 1844. līdz 1849. gadam studēja teoloģiju Tartu Universitātē. No 1849. līdz 1863. gadam - Narvas Konstantīna Hunniusa zēnu privātskolas seno valodu skolotājs. Ordinēts 1860. gadā. No 1863. līdz 1895. gadam - mācītājs Jīelehtmē uz austrumiem no Tallinas. Radījis skolas mācību grāmatas, nodibināja skolu Prangli salā.\n", "id": "lvs_Latn_107590"}
{"text": "Ortrande\n\nOrtrande (, ) ir pilsēta un kopiena Vācijā, Brandenburgā, Oberšprēvaldes-Lauzicas apriņķī. Atrodas 36 kilometrus uz ziemeļiem no Drēzdenes.\n", "id": "lvs_Latn_107591"}
{"text": "Ānmēmeles strauts\n\nĀnmēmeles strauts ir Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIzteka - uz dienvidiem no Kalnakroga. Tek dienvidu virzienā, vidustecē sagriežoties uz dienvidrietumiem. Ietek Mēmeles upē pie Mēmeles.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš V1020 (Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne), tās krastos atrodas Mēmele.\n", "id": "lvs_Latn_107592"}
{"text": "Kārklu iela (Jūrmala)\n\nKārklu iela ir iela Jūrmalā, Asaru apkaimē. Kārklu iela sākas un arī beidzas krustojumā ar Medņu ielu. Kopējais ielas garums ir 260 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Kārklu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107593"}
{"text": "Baltais grāvis\n\nBaltais grāvis (lejtecē - Kalnamuižas strauts) ir Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIzteka - uz ziemeļiem no Skaistkalnes. Tek dienvidu-dienvidrietumu virzienā, lejtecē pagriežoties uz dienvidiem-dienvidaustrumiem. Ietek Mēmelē lejpus Kalnamuižas.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš V1020 (Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne).\n", "id": "lvs_Latn_107594"}
{"text": "Baltezers (Skaistkalnes pagasts)\n\nBaltezers ir privāts ezers Bauskas novada Skaistkalnes pagastā uz rietumiem no Skaistkalnes. Izteka - uz Balto grāvi.\n", "id": "lvs_Latn_107595"}
{"text": "Lielais Melnezers\n\nLielais Melnezers (arī Melnezers) ir karsta ezers Bauskas novada Skaistkalnes pagasta ziemeļaustrumos.\n", "id": "lvs_Latn_107596"}
{"text": "Mazais Melnezers\n\nMazais Melnezers (arī Melnezers) ir karsta ezers Bauskas novada Skaistkalnes pagasta ziemeļaustrumos.\n", "id": "lvs_Latn_107597"}
{"text": "Riju strauts\n\nRiju strauts ir Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIzteka - uz ziemeļiem no Skaistkalnes. Tek dienvidu virzienā. Ietek Mēmeles upē Skaistkalnes teritorijā.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš V1003 (Ozolaine–Skaistkalne–Straumes), tās krastos atrodas Skaistkalne.\n", "id": "lvs_Latn_107598"}
{"text": "Rīkanu strauts\n\nRīkanu strauts ir Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novadā. Baseins atrodas Upmales paugurlīdzenumā.\n\nIzteka — uz ziemeļiem no Kalnakroga, 7 km no Skaistkalnes. Tek rietumu-dienvidrietumu virzienā, vidustecē sagriežoties uz rietumiem. Ietek Mēmeles upē iepretim Brunavai. Baseinā pārsvarā lauksaimniecības zemes, gultne regulēta, izņemot mežaino lejteci.\n\nUpi šķērso valsts autoceļi V1019 (Jaunsaule—Ozolaine—Bērznieki) un V1020 (Likverteni—Jaunsaule—Skaistkalne).\n", "id": "lvs_Latn_107599"}
{"text": "Lielais Kondē\n\nLuijs de Burbons, princis de Kondē (), biežāk pazīstams kā Lielais Kondē (); dzimis , miris ) bija franču augstmanis un karavadonis, ģenerālisimuss.\n\nMilitāro karjeru sāka 17 gadu vecumā. Piedalījās Trīsdesmitgadu karā, kur kā komandieris karoja pret Svētās Romas impērijas, Bavārijas un Spānijas karaspēku, uzvarot Rokruā kaujā 1643. gada maijā un Freiburgas kaujā 1644. gada augustā. Pēc kara piedalījās Frondā, kur pārgāja Francijas pretinieku - spāņu pusē. Pēc Pireneju miera noslēgšanas 1659. gadā atkal pārgāja Francijas karaļa Luija XIV dienestā.\n", "id": "lvs_Latn_107600"}
{"text": "Igors Graps\n\nIgors Gunārs Graps-Grāfs (dzimis , miris ) bija latviešu čellists, diriģents un mūzikas pedagogs, kurš daļu no mūža pavadīja Igaunijā.\n\nDzimis operdziedātāja ģimenē. No 1928. gada ģimene dzīvoja Rīgā. No 1938. līdz 1943. gadam mācījās Rīgas 1. ģimnāzijā. 1944. gadā iesaukts Latviešu leģionā, kur darbojies kā mūziķis. Kara beigas sagaidīja Helas pussalā pie Gdaņskas. Caur PSRS filtrācijas nometni Uhtā nokļuva Narvā, kur kopā ar citiem mūziķiem nodibināja džeza ansambli. Sācis koncertēt Rīgā, tomēr nedabūjis atļauju uzturēties pilsētā, atgriezās Igaunijā. No 1951. līdz 1956. gadam kā čellists darbojās Tartu teātra \"Vanemuine\" orķestrī. Nodibinājis Tartu Universitātes džeza ansambli. 1960. gadā iestājās Latvijas Valsts konservatorijā, kur 1965. gadā absolvēja E. Berzinska čella klasi. No 1963. līdz 1967. gadam strādāja Rīgā, vēlāk Liepājā, bet no 1969. gada - Cēsīs, mūzikas skolā un mūzikas vidusskolā. 1981. gadā dibināja Vidzemes kamerorķestri.\n\nIgora Grapa dēls Gunārs Graps bija pazīstams Igaunijas rokmūziķis.\n", "id": "lvs_Latn_107601"}
{"text": "Stūrageidāni\n\nStūrageidāni ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 8 km no pagasta centra Aknīstes un 159 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļu P74 un V779 krustojuma. Stūrageidānos atrodas vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Stūraģeidānu senkapi.\n", "id": "lvs_Latn_107602"}
{"text": "Rūlande\n\nRūlande (, ) ir pilsēta un kopiena Vācijā, Brandenburgā, Oberšprēvaldes-Lauzicas apriņķī pie Švarce Elsteres upes. Atrodas 12 kilometrus uz dienvidrietumiem no Zenftenbergas.\n", "id": "lvs_Latn_107603"}
{"text": "Avotgrāvis (Iecavas pieteka)\n\nAvotgrāvis ir Iecavas labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIzteka - starp Nīzeri un Vecstelpi. Tek dienvidrietumu virzienā. Ietek Iecavā augšpus autoceļa P88 tilta pār Iecavu.\n\nUpi nešķērso valsts autoceļi, netālu no tās tecējuma atrodas Nīzere.\n", "id": "lvs_Latn_107604"}
{"text": "Vārnupe (Misas pieteka)\n\nVārnupe (augštecē Vārniņa) ir Misas labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIzteka — uz dienvidiem no Valles. Augštecē tek ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā, lejtecē sagriežoties uz rietumiem. Ietek Misā lejpus Stelpes. Lielākā pieteka — Pančupīte.\n\nUpi šķērso valsts autoceļi P87 (Bauska—Aizkraukle) un P89 (Ķekava—Skaistkalne).\n", "id": "lvs_Latn_107605"}
{"text": "Vārnupe\n\nVārnupe - Līgupes-Paurupes kanāla pieteka Vārnupe - Misas pieteka Vārnupe - Vijas pieteka Vārnupītes cits nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_107606"}
{"text": "Augusts Lietavietis\n\nAugusts Lietavietis (, 1893—1984) bija latviešu ārsts toksikologs un higiēnists, alpīnists. PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas loceklis (1950). Starptautiskās Arodmedicīnas organizācijas (International Organization for Occupational Medicine) viceprezidents (1961).\n", "id": "lvs_Latn_107607"}
{"text": "Marina Abramoviča\n\nMarina Abramoviča (, ; dzimusi ) ir serbu performances māksliniece, kas šobrīd dzīvo Ņujorkā. Viņas darbi pamatā saistīti ar attiecībām starp izpildītāju un skatītājiem, ķermeņa robežām un prāta iespējām. Abramoviča aktīvi darbojusies vairāk nekā trīs desmitgades un tiek saukta par \"performanču mākslas vecmāmiņu\". Viņa aizsākusi jaunu identitātes izpratni, darbos iesaistot skatītājus, koncentrējoties uz saskari ar sāpēm, asinīm un ķermeņa fiziskajām robežām.\n", "id": "lvs_Latn_107608"}
{"text": "Jindržihs Frics\n\nJindržihs Frics (, dzimis , miris ) bija čehu šaha problēmists, lielmeistars (1975) un starptautiskais tiesnesis (1956) šaha kompozīcijā. Sastādījis galvenokārt šaha etīdes.\n\nFrica pamatprofesija bija jurists.\n", "id": "lvs_Latn_107609"}
{"text": "You Are the Only One\n\nYou Are the Only One ir Krievijas dziedātāja Sergeja Lazareva dziesma, ar kuru viņš pārstāvēja valsti 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Dziesmu sakomponējuši Filips Kirkorovs un Dimitris Kontopuls, tās teksta autori ir Džons Balards un Ralfs Čārlijs.\n\nDziesma ciparu lejupielādes formā tika izdota .\n", "id": "lvs_Latn_107610"}
{"text": "Hamilkārs Felkerzāms (politiķis)\n\nHamilkārs Eižens Magnuss fon Felkerzāms (, dzimis , miris ) bija vācbaltu jurists un politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_107611"}
{"text": "Pētera Ozolnieka velosipēdu fabrika\n\nPētera Ozolnieka velosipēdu fabrika bija viena no lielākajām velosipēdu fabrikām Rīgā un Latvijā 20. gadsimta 20.—30. gados.\n", "id": "lvs_Latn_107612"}
{"text": "Īves iela (Jūrmala)\n\nĪves iela ir iela Jūrmalā, Vaivaru apkaimē. Medņu iela sākas krustojumā ar Cīruļu ielu un beidzas krustojumā ar Medņu ielu. Kopējais ielas garums ir 210 metri, tā ir klāta ar melnzemes segumu. Īves ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107613"}
{"text": "Vācbaltiešu studentu korporācijas\n\nVācbaltiešu studentu korporācijas () ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā. Savu izcelsmi tās saista ar Tērbatas Universitātē, Rīgas Politehniskajā institūtā un Latvijas Universitātē piereģistrētajām studentu korporācijām, kas pēc vācbaltiešu piespiedu izceļošanas 1939. gadā tika likvidētas un pēc Otrā pasaules kara atjaunotas kā Concordia Rigensis pie Hamburgas Universitātes und Curonia Goettingensis pie Getingenes Universitātes. Tartu Universitātes korporāciju biedri Minhenē nodibināja Fraternitas Dorpatensis zu München, Corona Dorpatensis pie Marburgas Universitātes un Hanseatia Dorpatensis Frankfurtē pie Mainas.\n", "id": "lvs_Latn_107614"}
{"text": "Ezekiels Gurevičs\n\nEzekiels Gurevičs (dzimis , miršanas datums nav zināms) bija Latvijas ebreju ārsts, Krievijas Impērijas Valsts Domes IV sasaukuma deputāts no Kurzemes guberņas.\n", "id": "lvs_Latn_107615"}
{"text": "Arvīds Brēmers\n\nArvīds Frīdrihs Kārlis Brēmers (dzimis , miris ) bija latviešu lauksaimnieks, Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts no Vidzemes guberņas. 1919. gadā Latvijas delegācijas padomnieks Versaļas miera konferencē Parīzē.\n", "id": "lvs_Latn_107616"}
{"text": "Josifs Kriheli\n\nJosifs Kriheli (, dzimis , miris ) bija padomju laika gruzīnu fiziķis, tehnisko zinātņu kandidāts un šaha problēmists.\n", "id": "lvs_Latn_107617"}
{"text": "Albrehts VI Hābsburgs\n\nAlbrehts VI (; dzimis , miris ) bija Hābsburgu dinastijas Iekšaustrijas (Štīrijas, Karintijas un Karniolas) erchercogs no 1424. gada un Austrijas erchercogs (kopā ar vecāko brāli Frīdrihu III) no 1457. gadam. Pirmais Hābsburgs, kas oficiāli izmantoja titulu erchercogs. Konkurēja par varu ar savu brāli Frīdrihu III. Miris neatstājot mantiniekus.\n", "id": "lvs_Latn_107618"}
{"text": "Tuņķeļi\n\nTuņķeļi, arī Tunkeļi, ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 4 km no pagasta centra Aknīstes un 155 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P74.\n", "id": "lvs_Latn_107619"}
{"text": "Kristiāns Frīdrihs Dingelštets\n\nKristiāns Frīdrihs Dingelštets (, dzimis , miris ) bija Igaunijas vācbaltiešu mācītājs.\n\n1781. gadā mācījās Rīgas licejā. No 1789. līdz 1793. gadam mācījās Jēnas Universitātē. No 1796. līdz 1801. gadam - rektors skolā Cēsīs. No 1802. līdz 1808. gadam mācītājs Salmē Sāremā. No 1808. līdz 1809. gadam mācītājs Pērnavas Elizabetes baznīcā.\n", "id": "lvs_Latn_107620"}
{"text": "1944 (dziesma)\n\n1944 ir Ukrainas dziedātājas Džamalas dziesma, ar kuru viņa uzvarēja 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Dziesma ir par Krimas tatāru deportāciju 20. gadsimta 40. gados. Konkursa pusfinālā viņa ieņēma 2. vietu.\n\nDziesma ciparu lejupielādes formā tika izdota . Šī ir pirmā dziesmu konkursa vēsturē, kurā ir vārdi Krimas tatāru valodā.\n\nTā kā Eirovīzijas noteikumi aizliedz dziesmas, kuru vārdiem var būt politisks saturs, tika izskatīta dziesmas atbilstība noteikumiem. 2016. gada martā tika paziņots, ka 1944 vārdi nepārkāpj Eirovīzijas noteikumus un tā var piedalīties konkursā.\n", "id": "lvs_Latn_107621"}
{"text": "Oderas-Šprē apriņķis\n\nOderas-Šprē apriņķis (, ) ir apriņķis Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē.\n\nApriņķis robežojas ar Brandenburgas Šprē-Neises, Dāmes-Šprēvaldes un Markas-Oderlandes apriņķiem, Frankfurti pie Oderas, Berlīni, kā arī Poliju.\n\nOderas-Šprē apriņķis iedalās 6 pilsētās un 12 kopienās. Pilsētas ir Bēskova, Eizenhitenštate, Erknere, Firstenvalde/Šprē, Frīdlande un Štorkova (Marka), bet kopienas — Grinheide, Rīcneiendorfa, Šeneihe, Šteinhēfele, Tauhe un Voltersdorfa bez sīkāka iedalījuma, kā arī Brīskova-Finkelhērde, Neicelle, Oderforlande, Šarmicelzē, Šlaubetāle un Šprēnhāgene ar sīkāku iedalījumu.\n", "id": "lvs_Latn_107622"}
{"text": "Bicāļu strauts\n\nBicāļu strauts ir Iecavas labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nTek dienvidu virzienā. Ietek Iecavā pie Penderiem.\n", "id": "lvs_Latn_107623"}
{"text": "Glīdzstrauts\n\nGlīdzstrauts (arī Glijstrauts, Glīzdstrauts) ir Iecavas labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIzteka - uz rietumiem - ziemeļrietumiem no Reizeniem. Tek dienvidu virzienā. Ietek Iecavā. Upe šķērso valsts autoceļu P87 (Bauska—Aizkraukle).\n", "id": "lvs_Latn_107624"}
{"text": "Pančupīte\n\nPančupīte jeb Zirgupīte (biežāk šādi dēvēta augšteces daļa) ir Vārnupes labā krasta pieteka Bauskas un Ogres novados (tek Valles pagastā, kā arī pa tā un Birzgales pagasta un Vecumnieku pagasta robežu).\n\nIzteka — no Mežmaļu dīķa. Augštecē tek ziemeļu virzienā, vēlāk pagriežas uz rietumiem-ziemeļrietumiem. Meliorēta visā tecējumā, augštecē atsevišķi posmi novadīti pazemē. Lejtecē tek gar Simtiņu purvu. Ietek Vārnupē (Vārniņā) lejpus Salām.\n\nUpi šķērso valsts autoceļi P73 (Vecumnieki—Nereta—Subate, šķērso divreiz) un P87 (Bauska—Aizkraukle), tā tek gar Valli.\n", "id": "lvs_Latn_107625"}
{"text": "Reizenupīte\n\nReizenupīte ir Iecavas labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIzteka - pie Reizeniem. Tek dienvidu virzienā. Ietek Iecavā. Upe šķērso valsts autoceļu P87 (Bauska—Aizkraukle).\n", "id": "lvs_Latn_107626"}
{"text": "Slepkavupīte\n\nSlepkavupīte ir Iecavas labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece - uz dienvidiem no Taurkalnes Aklezera. Tek dienvidu virzienā. Ietek Iecavā mežainā apvidū. Lielākā pieteka - Pogupīte.\n\nUpi šķērso valsts autoceļš P87 (Bauska—Aizkraukle), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107627"}
{"text": "Pogupīte\n\nPogupīte ir Slepkavupītes kreisā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece - uz dienvidiem no Taurkalnes. Tek rietumu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Slepkavupītē mežainā apvidū. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107628"}
{"text": "Sudmaļupīte (Iecavas pieteka)\n\nSudmaļupīte ir Iecavas labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece - uz austrumiem no Taurkalnes. Tek uz dienvidiem, vidustecē pagriežoties uz dienvidrietumiem. Ietek Iecavā lejpus Tenteniem. Upi šķērso valsts autoceļš V935 (Taurkalne–Dobelnieki) un dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107629"}
{"text": "Svētupe (Iecavas pieteka)\n\nSvētupe ir Iecavas labā krasta pieteka Bauskas novada Valles pagastā.\n\nIztece — no Vāveres ezera. Iesākumā tek dienvidu-dienvidrietumu virzienā, vēlāk pagriežas uz dienvidiem-dienvidaustrumiem. Ietek Iecavā neapdzīvotā apvidū, gandrīz precīzi iepretim Rūdupītes ietekai. Upi šķērso valsts autoceļš P87 (Bauska-Aizkraukle), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107630"}
{"text": "Taurupe (Iecavas pieteka)\n\nTaurupe ir Iecavas labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIzteka - uz ziemeļrietumiem no Mežmuižas. Iesākumā tek uz rietumiem-dienvidrietumiem, vidustecē krasi pagriežoties uz dienvidiem-dienvidrietumiem. Ietek Iecavā lejpus Mežmuižas. Upi šķērso valsts autoceļš V937 (Mežmuiža–Krīči).\n", "id": "lvs_Latn_107631"}
{"text": "Žīdupīte\n\nŽīdupīte ir Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles, Bauskas un Ogres novadā.\n\nSākas no grāvju sistēmas mežainā apvidū austrumos no Taurkalnes. Ar lieliem līkumiem tek ziemeļu—ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Daugavā lejpus Stērpeļu mājām. Upi šķērso valsts autoceļi P87 (Bauska—Aizkraukle) un P85 (Rīgas HES—Jaunjelgava), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas. Pie autoceļa P87 atrodas Vecluiku Pirmā pasaules kara vācu kareivju kapi.\n", "id": "lvs_Latn_107632"}
{"text": "Vāveres ezers\n\nVāveres ezers (arī Vāveru ezers) ir purva ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļos.\n\nKrasti — zemi, grūti pieejami. Notece — pa Svētupi uz Iecavu. Ezerā dzīvo līņi, karūsas, raudas, asari un līdakas. Tas ietilpst Vāveres ezera dabas liegumā.\n", "id": "lvs_Latn_107633"}
{"text": "AIST № 1\n\nAIST № 1 (АИСТ № 1) ir Krievijas eksperimentāls pavadonis. Tas Samaras valsts aerokosmiskās universitātes vajadzībām orbītā palaists 2013. gada decembrī. Paredzēts izglītojošiem, zinātniski tehniskiem un eksperimentāliem mērķiem.\n\nPavadoņa galvenais uzdevums bija izmēģināt jaunas konstrukcijas mikropavadoņu nehermētisku platformu, kura izstrādāta CSKB-Progress. Pavadoņa masa ir 39 kg, izmēri: 50 × 30 × 40 cm. Tam saules baterijas izgatavotas no gallija arsenīda.\n", "id": "lvs_Latn_107634"}
{"text": "Portugāles Eleonora\n\nPortugāles Eleonora Helēna (, ; dzimusi , mirusi ) bija Portugāles karaļa Duartes I meita un kā Svētās Romas imperatora Frīdriha III sieva Svētās Romas imperatore no 1452. gada 16. martam līdz savai nāvei 1467. gada 3. septembrī.\n\nEleonoras tēvs mira, kad meitai bija nepilni četri gadi. Eleonoras māte galma konfliktu dēļ bija spiesta dzīvot trimdā Kastīlijā, bet Eleonora uzauga Portugāles galmā. 1452. gada 16. martā Romā apprecējās ar Frīdrihu III, un trīs dienas vēlāk Romas pāvests Nikolajs V Frīdrihu III kronēja par imperatoru. Mirusi 1467. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_107635"}
{"text": "Valdaiķi\n\nValdaiķi ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 4 km no pagasta centra Aknīstes un 155 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas starp autoceļu P73 un Dienvidsusēju.\n", "id": "lvs_Latn_107636"}
{"text": "Striki\n\nStriki, arī Strikugols, ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 11 km no pagasta centra Aknīstes un 162 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V779.\n", "id": "lvs_Latn_107637"}
{"text": "Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā\n\nBulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 13 reizes, debitējot 2005. gada konkursā, kad Bulgāriju pārstāvēja grupa Kaffe ar dziesmu Lorraine. Valsts Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis 2017. gada konkursā, kad to pārstāvēja Kristiāns Kostovs ar dziesmu Beautiful Mess, iegūstot 2. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_107638"}
{"text": "Vostočnija kosmodroms\n\nVostočnija kosmodroms () ir Krievijas kosmodroms. Tas atrodas Amūras apgabalā, blakus Ciolkovskas pilsētai. Kosmodroma celtniecība sākta 2012. gadā. Pirmais nesējraķetes starts veikts 2016. gadā.\n\nKosmodroms veidots, lai samazinātu Krievijas atkarību no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā. Tas atrodas dažu desmitu kilometru attālumā no 2007. gadā likvidētā kosmodroma Svobodnij.\n", "id": "lvs_Latn_107639"}
{"text": "Felsumas\n\nFelsumas, arī dienas gekoni (Phelsuma) ir gekonu dzimtas ģints, kuru pārstāv aptuveni 70 sugas un pasugas. Atšķirībā no gekonu lielākās daļas, felsumas ir aktīvas diennakts gaišajā laikā.\n\nTās ir lielākoties krāšņas ķirzakas, kuru daudzveidības centrs atrodas Madagaskarā un blakus esošajos arhipelāgos un salās Indijas okeāna rietumu daļā.\n", "id": "lvs_Latn_107640"}
{"text": "Caunu iela (Jūrmala)\n\nCaunu iela ir iela Jūrmalā, Vaivaru apkaimē. Caunu iela sākas krustojumā ar Medņu ielu un beidzas krustojumā ar Gulbju ielu. Kopējais ielas garums ir 640 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Caunu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107641"}
{"text": "Toms Auniņš\n\nToms Auniņš (dzimis Dobelē) ir latviešu teātra, kino aktieris, režisors, elektroniskās mūzikas, kā arī teātra un kino mūzikas komponists un izpildītājs, Latvijas radio balss aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_107642"}
{"text": "Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds\n\nLeopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds (; dzimis , miris ) bija vācbaltiešu izcelsmes mākslinieks, mākslas vēsturnieks un žurnālists.\n\nNo 1848. līdz 1850. gadam mācījās Bērzaines ģimnāzijā. No 1851. līdz 1855. gadam studēja teoloģiju un vēsturi. No 1857. līdz 1858. gadam studēja Diseldorfas Mākslas akadēmijā, no 1858. līdz 1861. gadam - Karlsrūes mākslas skolā. No 1860. līdz 1861. gadam uzturējās Itālijā.\n\nAtgriezies Baltijā, no 1862. līdz 1865. gadam bija Tallinas Revalsche Zeitung redaktora vietnieks, no 1867. līdz 1869. gadam - redaktors. Pēc tam pārgāja uz Rigas avīzi Rigasche Zeitung, kur desmit gadus (no 1869. līdz 1879. gadam) bija tās redaktors. Bija spiests pamest amatu liberālo uzskatu dēļ.\n\nGleznojis vēsturiska žanra gleznas un portretus, bija viens no Tallinas provinciālmuzeja dibinātājiem. 1879. gadā pārcēlās uz Vāciju, kur Karlsrūē darbojās kā mākslas skolotājs, esejists un žurnālists.\n", "id": "lvs_Latn_107643"}
{"text": "Bēskova\n\nBēskova (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Oderas-Šprē apriņķa centrs. Atrodas 30 kilometrus uz dienvidrietumiem no Frankfurtes pie Oderas pie Šprē upes.\n", "id": "lvs_Latn_107644"}
{"text": "Frenks Andersons\n\nFrenks Ross Andersons (; Edmontona — Sandjego) bija Kanādas starptautiskais meistars šahā (1954).\n", "id": "lvs_Latn_107645"}
{"text": "Beibežu dīķis\n\nBeibežu dīķis (arī Beibežu ūdenskrātuve) ir ūdenskrātuve, kas izveidojusies bijušā kūdras karjera vietā Bauskas novada Vecumnieku pagasta dienvidrietumos uz dienvidiem no Beibežiem un Misas. Beibežu dīķa ziemeļu daļu sauc par Arves ezeru, tajā maksas makšķerēšana. Gar ūdenkrātuves austrumu krastu tek Misas upe, kuras ūdeņi tiek izmantoti ūdenskrātuves līmeņa regulēšanā. Beibežu dīķis ir vairāku sugu ūdensputnu ligzdošanas vieta.\n", "id": "lvs_Latn_107646"}
{"text": "Tebras\n\nTebras ir ciems Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 12 km no pagasta centra Kazdangas, 44 km no novada centra Grobiņas un 182 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P115.\n", "id": "lvs_Latn_107647"}
{"text": "Gailīšu strauts (Taļķes pieteka)\n\nGailīšu strauts ir Taļķes labā krasta pieteka Bauskas novadā.\n\nIztece - uz ziemeļiem no Bāliņiem. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Taļķē netālu no tās ieteces Misā. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107648"}
{"text": "Jaunais ezers\n\nJaunais ezers ir mākslīgi izveidots dīķis Bauskas novada Vecumnieku dienvidu daļā. Ūdenskrātuves ziemeļu krastā atrodas Vecumnieku baznīca. Gar Jaunā ezera ziemeļrietumu krastā atrodas autoceļš P88 (Bauska—Linde).\n", "id": "lvs_Latn_107649"}
{"text": "Hesuss Djess del Korrals\n\nHesuss Djess del Korrals (; Saragosa — Madride) bija Spānijas starptautiskais lielmeistars šahā (1974).\n", "id": "lvs_Latn_107650"}
{"text": "Lādzēnu dīķi\n\nLādzēnu dīķi (arī Lādzēnu tīrelis, Lādzēnu purva ūdenskrātuve) ir mākslīga ūdenskrātuve Bauskas novada Vecumnieku pagasta dienvidu daļā, bijušajos kūdras karjeros. Ūdenskrātuvē dzīvo līdakas, baltie amūri, līņi. Krājumi tiek papildināti ar līdakām un baltajiem amūriem. Organizēta licencēta makšķerēšana.\n", "id": "lvs_Latn_107651"}
{"text": "Cyclingnews.com\n\nCyclingnews.com ir tīmekļa vietne, kurā tiek publicēti riteņbraukšanas jaunumi un sacensību rezultāti. Tā pieder uzņēmumam Immediate Media Company, kam vairāk kā 50 citas tīmekļa vietnes par dažādām tēmām.\n", "id": "lvs_Latn_107652"}
{"text": "Ēltje Visermans\n\nĒltje Visermans (, dzimis , miris ) bija nīderlandiešu šaha problēmists. Viņš lietoja pseidonīmu S. van Mierse.\n\nViņa pamatprofesija bija būvinženieris.\n", "id": "lvs_Latn_107653"}
{"text": "Cirmani\n\nCirmani (), arī Logovci, ir ciems Krāslavas novada Piedrujas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā 8 km no pagasta centra Piedrujas, 20 km no novada centra Krāslavas un 286 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A6, Indricas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_107654"}
{"text": "Domnopole\n\nDomnopole ir ciems Krāslavas novada Piedrujas pagastā. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā 11 km no pagasta centra Piedrujas, 35 km no novada centra Krāslavas un 301 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V630, Makņu ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_107655"}
{"text": "Kapteiņi\n\nKapteiņi ir ciems Jēkabpils novada Asares pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 11 km no pagasta centra Asares, 13 km no novada centra Aknīstes, 55,5 km no novada centra Jēkabpils un 164 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no autoceļa V810.\n", "id": "lvs_Latn_107656"}
{"text": "Vīksniņa\n\nVīksniņa, augštecē Baliņa, ir Taļķes labā krasta pieteka Bauskas un Ogres novados. Upes garums 22 km (iekļaujot Baliņu).\n\nIzteka — uz ziemeļiem no Umpārtes, taču augštece Baliņa sākas Diņķu purvā pie Gāguļiem. Tek rietumu virzienā, pie Lādzēnu dīķiem pagriežoties uz ziemeļiem-ziemeļrietumiem. Ietek Taļķē lejpus Vecumniekiem, augšpus Bāliņiem. Upi šķērso valsts autoceļi V1007 (Pārbrauktuve—Birzgale), P89 (Ķekava—Skaistkalne) un V1013 (Šarlotes—Vecumnieku stacija), augštecē arī V995 (Druva—Birzgale—Valle). Lejtecē upi šķērso dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n\nAugštecē pie Gāguļiem uz upītes izveidojies Kalnamuižas dīķis (pie Kalnamuižas, kas tiek dēvēta par hercoga Jēkaba medību muižu). Vidustecē tek gar Umpārtes jeb Viestura pamatskolu (mūsdienās saukta arī Viesturu muiža).\n", "id": "lvs_Latn_107657"}
{"text": "Erchercogs Francis Kārlis\n\nErchercogs Francis Kārlis Jozefs (; dzimis , miris ) bija Austrijas ķeizara Franča II dēls, divu ķeizaru (Franča Jozefa I, Maksimiliāna I) tēvs. Francis Kārlis maz piedalījās valsts pārvaldīšana, kaut arī no 1835. līdz 1848. gadam bija Valsts slepenās konferences (Geheime Staatskonferenz) biedrs, kas pārvaldīja valsti garīgi slimā brāļa Ferdinanda I vietā. 1848. gadā piekrita nodot troni dēlam Francim Jozefam I.\n", "id": "lvs_Latn_107658"}
{"text": "Eduarda Veidenbauma iela (Jūrmala)\n\nEduarda Veidenbauma iela ir iela Jūrmalā, Slokas apkaimē. Eduarda Veidenbauma iela sākas pie dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II un beidzas krustojumā ar Jūrkalnes ielu, ielai arī ir turpinājums Krastciema virzienā—Mežmalas iela. Kopējais ielas garums ir 660 metri, tā ir klāta ar asfalta segumu. Eduarda Veidenbauma ielā satiksmes kustība norit vienā vai divās joslās un divas joslas ir posmā no Cīruļu ielas līdz Jūrkalnes ielai. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107659"}
{"text": "Ģertrūde fon den Brinkena\n\nĢertrūde fon den Brinkena (; dzimusi , mirusi ) bija vācbaltiešu rakstniece. Kopš 1927. gada dzīvoja Vācijā, tomēr darbos spēcīga dzimtenes motīvu un sajūtu ietekme.\n", "id": "lvs_Latn_107660"}
{"text": "Estonia (korporācija)\n\nEstonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1821. gada 7. septembrī kā Igaunijas guberņas studentu apvienība. Tās krāsas — zaļš-violets-balts, devīze — Virtus decus Estonorum! (\"Tikums ir igauniešu rota!\").\n\nKorporācijas darbība apturēta 1939. gada 15. oktobrī Otrā pasaules kara sākumā pēc vācbaltiešu piespiedu izceļošanas. Estonia filistri piedalījās korporāciju Fraternitas Dorpatensis un Corps Curonia Goettingensis dibināšanā.\n", "id": "lvs_Latn_107661"}
{"text": "Trīs māsas\n\n\"Trīs māsas\" () ir krievu rakstnieka Antona Čehova luga. Tā tika uzrakstīta 1900. gadā un pirmo reizi publicēta 1901. gadā Maskavā. \"Trīs māsu\" pirmizrāde notika tajā pašā gadā Maskavas Mākslas teātrī (Московский Художественный театр). \"Trīs māsas\" ir viens no nozīmīgākajiem A. Čehova darbiem.\n\nLuga stāsta par izglītotas ģimenes trīs meitām Krievijas provinces pilsētā, kuru ikdienas dzīve ir tāla no cerētās. Autors uzskatījis, ka luga ir komēdija, taču tā ir poētiska, rūgta optimisma un drāmas piesātināta luga.\n\n\"Trīs māsas\" ir bieži uzvestas arī Latvijas teātros. Jaunajā Rīgas teātrī Māras Ķimeles režijā luga tika izrādīta no 2005. gada. Dailes teātrī Andreja Žagara \"Trīs māsu\" pirmizrāde bija 2016. gada pavasarī.\n", "id": "lvs_Latn_107662"}
{"text": "Eizenhitenštate\n\nEizenhitenštate () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Oderas-Šprē apriņķī, pie Oderas-Šprē kanāla ietekas Oderā. Ievērojams metalurģijas centrs.\n", "id": "lvs_Latn_107663"}
{"text": "Bosnieši\n\nBosnieši jeb bošņāki (/Бошњаци, ; vienskaitlī: Bošnjak/Бошњак), saukti arī par Bosnijas musulmaņiem, ir dienvidslāvu tauta. Runā bosniešu valodā. Vairums bošņāku pēc reliģiskās pārliecības ir musulmaņi, lielākoties sunnītu islāma piekritēji. Bosnijā un Hercegovinā bošņāki ir pamatiedzīvotāji (aptuveni 46 %). Par bosniešiem bieži apzīmē visus Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājus, neatkarīgi no etniskās un reliģiskās piederības.\n", "id": "lvs_Latn_107664"}
{"text": "Anna Freida\n\nAnna Freida (; dzimusi , mirusi ) bija austriešu-britu psiholoģe un psihoanalītiķe, jaunākā no psihoanalīzes pamatlicēja Zigmunda Freida sešiem bērniem.\n\nLīdzās Melānijai Kleinai Anna Freida tiek uzskatīta par psihoanalīzes metodes izveidotāju bērnu psiholoģijā. Viņa piemēroja psihoanalīzi bērniem, izmantojot spēles un rotaļlietas. Freida sarakstījusi darbus par cilvēka ego psiholoģiju, uzsverot ego nozīmīgumu, kā arī sociālās apmācības ietekmi uz to. Amerikāņu psihologu asociācijas žurnāls Review of General Psychology 2002. gadā publicēja 100 ievērojamāko 20. gadsimta psihologu sarakstu, ierindojot Annu Freidu 99. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_107665"}
{"text": "Livonia\n\nLivonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1822. gada 20. septembrī kā Vidzemes guberņas studentu apvienība. Tās krāsas — sarkans-zaļš-balts, devīze — Einer für alle, alle für Einen! (\"Viens par visiem, visi par vienu!\") un Es bleibe beim Alten! (\"paliec pie vecā\").\n\nKorporācijas darbība apturēta 1939. gada 15. oktobrī Otrā pasaules kara sākumā pēc vācbaltiešu piespiedu izceļošanas. Livonia filistri piedalījās korporāciju Fraternitas Dorpatensis un Corps Curonia Goettingensis dibināšanā. Korporācijas filistru biedrība beidza savu darbību 1997. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_107666"}
{"text": "Apši (Dzērbenes pagasts)\n\nApši (arī Līņi, Līnis) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Dzērbenes pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 10,6 km no pagasta centra Dzērbenes, 29,9 km no novada centra Cēsīm un 109,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V299 (Rauna–Taurene–Abrupe).\n", "id": "lvs_Latn_107667"}
{"text": "Džonatans Penrouzs\n\nDžonatans Penrouzs (; dzimis Kolčesterā, miris ) bija Lielbritānijas starptautiskais lielmeistars šahā (1993).\n", "id": "lvs_Latn_107668"}
{"text": "Roberts Veids\n\nRoberts Greiems Veids (; Danīdina — Londona) bija Jaunzēlandes un Lielbritānijas starptautiskais meistars šahā (1950). Britu impērijas ordeņa virsnieks (1979).\n", "id": "lvs_Latn_107669"}
{"text": "Hrvoje Bartolovičs\n\nHrvoje (Vojko) Bartolovičs (, dzimis , miris ) bija horvātu šaha problēmists. Bijis Dienvidslāvijas šaha problēmistu savienības priekšsēdētājs, FIDE šaha kompozīcijas pastāvīgās komisijas loceklis.\n\nViņa pamatprofesija bija inženieris-elektrotehniķis.\n", "id": "lvs_Latn_107670"}
{"text": "Arāja ezers\n\nArāja ezers (arī Āraisis, Araisis, Araišu ezers, Arāju ezers, Āraiša ezers, Āraišu ezers, Āraiža ezers) ir subglaciāls caurteces ezers Cēsu novada Dzērbenes pagastā uz ziemeļiem no Dzērbenes.\n\nDibens - smilšains, centrālā daļa - dūņaina. Krasta - lēzeni, vietām - zemi. Ezerā ietek Lorenčupe un Šķesterupīte (šeit saukta par Dzirnavupīti) no Brenkūža ezera. Iztek Šķesterupīte uz Mācītājmuižas ezeru.\n\nMakrofīti - kalmes, niedres, lēpes, ūdensrozes, kosas. Ezerā dzīvo līdakas, plauži, līņi, karpas un raudas. Dzīvo vēži. Novērojama bebru darbība.\n", "id": "lvs_Latn_107671"}
{"text": "Bjerns Brinks-Klausens\n\nBjerns Brinks-Klausens (; Kopenhāgenā — ) bija Dānijas starptautiskais meistars šahā (1986).\n", "id": "lvs_Latn_107672"}
{"text": "Asaru ezers (Dzērbenes pagasts)\n\nAsaru ezers (arī Jānītis, Klaparu ezers) ir subglaciāls caurteces ezers Cēsu novada Dzērbenes pagasta uz ziemeļaustrumos, uz rietumiem no autoceļa P29 (Rauna—Drusti—Jaunpiebalga). Iztek strauts uz Slutaisi.\n", "id": "lvs_Latn_107673"}
{"text": "Klaparu ezers\n\nKlaparu ezers - ezers Vārkavas novada Vārkavas pagastā Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta Asaru ezera cits nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_107674"}
{"text": "Patriks Laine\n\nPatriks Laine (; dzimis ) ir somu hokejists, malējais uzbrucējs. Pašlaik (2023) Laine spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Kolumbusas \"Blue Jackets\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107675"}
{"text": "Žeņmiņ Žibao\n\nRénmín Rìbào ( — 'Tautas dienas avīze') ir Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālais laikraksts, kas iznāk kopš Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 1949. gada 1. oktobrī. To publicē ķīniešu valodā, kā arī vairākās svešvalodās un Ķīnas mazākumtautību valodās. Laikraksts uzskatāms par partijas oficiālā viedokļa paudēju. Kopš 1997. gada avīzei ir arī elektroniskā versija, ko 2012. gadā sāka kotēt Šanhajas biržā.\n", "id": "lvs_Latn_107676"}
{"text": "Zandors Nilsons\n\nZandors Nilsons (; Stokholma — Stokholma) bija Zviedrijas starptautiskais meistars korespondencšahā (1961).\n", "id": "lvs_Latn_107677"}
{"text": "Asmenis\n\nAsmenis (arī Asmaņa ezers, Asmens, Asmeņa ezers, Asmeņu ezers) ir subglaciāls caurteces ezers Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrālajā daļā starp Ilzes ezeru un Juveri.\n\nKrasti - slīpi, pieejami. Ūdens krāsa - brūnūdens. Ezerā ietek strauts no Ilzes ezera, iztek strauts uz Juveri.\n\nMakrofīti - elodejas. Ezerā dzīvo līdakas, asari, ruduļi un plauži. Novērojama bebru darbība. Gar krastiem daudz nogrimušu koku.\n", "id": "lvs_Latn_107678"}
{"text": "Asmeņupīte\n\nAsmeņupīte ir apmēram 500 metrus gara ūdenstece, kas savieno Asmeņa un Juvera ezerus Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrālajā daļā.\n\nŪdensteci nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107679"}
{"text": "Auļi (Dzērbenes pagasts)\n\nAuļi (agrāk Auļu muiža) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Dzērbenes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 2,7 km no pagasta centra Dzērbenes, 30,4 km no novada centra Cēsīm un 109,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V299 (Rauna—Taurene—Abrupe), Auļupītes krastos. Ziemeļaustrumos netālu Brenkūža un Dzirnavu ezeri.\n", "id": "lvs_Latn_107680"}
{"text": "Ostons Metjūss\n\nOstons Metjūss (; dzimis ) ir amerikāņu hokejists, centra uzbrucējs. Pašlaik (2023) Metjūss spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Toronto \"Maple Leafs\" rindās.\n", "id": "lvs_Latn_107681"}
{"text": "Vecpils (Kazdangas pagasts)\n\nVecpils ir ciems Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 4 km no pagasta centra Kazdangas, 53 km no novada centra Grobiņas un 170 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P117, blakus Krauzes dīķis.\n", "id": "lvs_Latn_107682"}
{"text": "Dobeles dzirnavnieks\n\nDobeles dzirnavnieks ir Latvijas uzņēmums, kas atrodas Dobelē, Spodrības ielā 4. Uzņēmums nodarbojas ar visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošanu. Uzņēmums savu darbību uzsāka 1976. gadā kā Jelgavas labības kombināts.\n\n2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 77,6 miljonus eiro, bet peļņa bija 4,06 miljoni eiro. 53% jeb 41,4 miljonus eiro no kopējā apgrozījuma veido eksports.\n\nDobeles dzirnavnieks ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_107683"}
{"text": "Meti\n\nMeti ir ciems Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 6 km no pagasta centra Rokasbirzes, 42 km no novada centra Grobiņas un 184 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no autoceļa P115, pie Metupītes ietekas Tebrā.\n", "id": "lvs_Latn_107684"}
{"text": "Lorenčupe\n\nLorenčupe (arī Lorenča upe, augštecē upes nosaukums ir Auļupīte) ir Arāju ezerā ietekoša upe Cēsu novada Dzērbenes pagastā.\n\nIztece - uz ziemeļrietumiem no Auļiem. Tek dienvidrietumu virzienā. Ietek Arāju ezera rietumu krastā. Upi šķērso valsts autoceļš V299 (Rauna–Taurene–Abrupe), tās krastos atrodas Auļi.\n", "id": "lvs_Latn_107685"}
{"text": "Pasusēja\n\nPasusēja ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 3 km no pagasta centra Aknīstes un 149 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas starp autoceļu P73 un Dienvidsusēju.\n", "id": "lvs_Latn_107686"}
{"text": "Susēja (ciems)\n\nSusēja ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 5 km no pagasta centra Aknīstes un 156 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V810. Apdzīvotā vieta veidojusies ap Vitenheima-Susējas muižu (Gut Wittenheim-Sußei).\n", "id": "lvs_Latn_107687"}
{"text": "Brenkūzis (Dzērbenes pagasts)\n\nBrenkūzis (arī Brengūzis, Brengūža ezers, Brengūžu ezers, Brenkūža ezers) ir subglaciāls caurteces ezers Cēsu novada Dzērbenes pagastā uz ziemeļaustrumiem no Auļiem.\n\nEzeru caurtek Šķesterupīte no Ievalču ezera uz mākslīgo Dzirnavu ezeru un tālāk uz Arāju ezeru.\n", "id": "lvs_Latn_107688"}
{"text": "Brengūzis\n\nBrengūzis — ūdenstilpe Drustu pagastā Dzērbenes pagasta Brenkūža cits nosaukums Taurenes pagasta Brenkūža cits nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_107689"}
{"text": "Dzērbenes dzirnavezers\n\nDzērbenes dzirnavezers (arī Dzirnavu ezers) ir mākslīga ūdenskrātuve Cēsu novada Dzērbenes pagastā uz austrumiem no Auļiem.\n\nUzstādināts uz Šķesterupītes, kas šajā upes posmā savieno Brenkūzi un Arāju ezeru. Krasti stāvi. Ezerā ir viena sala.\n", "id": "lvs_Latn_107690"}
{"text": "Brici (Dzērbenes pagasts)\n\nBrici ir apdzīvota vieta Cēsu novada Dzērbenes pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 4,4 km no pagasta centra Dzērbenes, 36,5 km no novada centra Cēsīm un 115,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, pie Mežmaļupītes ietekas Gaujā.\n", "id": "lvs_Latn_107691"}
{"text": "Dzestrene\n\nDzestrene (arī Dekstirene, Dekstirne, Dekstrine, Desterne, Destrena, Destrene, augštecē arī Dzestrupīte) ir Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Smiltenes novados.\n\nIzteka - uz ziemeļiem no Raunaiša purva. Ievērojami līkumojot, tek dienvidaustrumu virzienā. Ietek Gaujā Lukstu pļavās. Lejtecē upe regulēta. Lielākās pietekas - Damrožu upe, Vilkupīte. Dzestreni šķērso valsts autoceļi V335 (Dzērbenes stacija–Gavari), V300 (Drusti–Dzērbene–Skujene) un V325 (Dzērbene–Gaujaskrogs), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107692"}
{"text": "Irbju iela (Jūrmala)\n\nIrbju iela ir iela Jūrmalā, Slokas apkaimē. Irbju iela sākas krustojumā ar Lapsu ielu un beidzas krustojumā ar Cīruļu ielu. Kopējais ielas garums ir 910 metri, tā ir klāta ar grants segumu. Irbju ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_107693"}
{"text": "Gulbenes ezers (Dzērbenes pagasts)\n\nGulbenes ezers (arī Gulbeņu ezers, Gulberes ezers, Gulberis, Gulbēnu ezers, Gulbēris) ir caurteces ezers Cēsu novada Dzērbenes pagasta austrumos, uz ziemeļrietumiem no Šovītēm.\n\nDibens - dūņains. Ūdens krāsa - brūnūdens. Krasti - zemi, ziemeļos - slīpi. Iztek Meļļupīte (uz Bānūžu ezeru). Makrofīti - kosas, glīvenes, lēpes, niedres, puplakši, grīšļi. Ezerā dzīvo asari, raudas, līdakas. Regulāri novērojama zivju slāpšana.\n\nGar ezera dienvidu krastu iet slēgtās dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene trase. No ezera 500 metri uz rietumiem atrodas autoceļš P30 (Cēsis—Vecpiebalga—Madona).\n", "id": "lvs_Latn_107694"}
{"text": "Ievalču ezers\n\nIevalču ezers (arī Ievalča ezers, Ievalču-Auļu ezers) ir subglaciāls noteces ezers Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrālajā daļā.\n\nDibens - dūņains, avotains. Krasti - zemi. Ietek avotu strauti, iztek Šķesterupīte uz Brenkūzi. Ezerā dzīvo raudas un ruduļi. Regulāri novērojama ūdens ziedēšana.\n", "id": "lvs_Latn_107695"}
{"text": "Ilzes ezers (Dzērbenes pagasts)\n\nIlzes ezers (arī Ilzes - Purva ezers, Purva ezers) ir subglaciāls caurteces ezers Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrālajā daļā.\n\nDibens - dūņains. Krasti - zemi, nav pieejami. Ietek strauts no Vāržuma un grāvis no dīķiem ezera rietumos, iztek strauts uz Asmeni. Makrofīti - niedres, kosas, vilkvālītes, meldri, lēpes, glīvenes, ūdensrozes. Ezerā dzīvo līdakas, plauži, asari, karūsas, ruduļi, raudas un līņi. Novērojama bebru darbība, ligzdo pīles.\n", "id": "lvs_Latn_107696"}
{"text": "Purva ezers\n\nPurva ezers - ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā Purva ezers - ezers Tukuma novada Tumes pagastā Tukuma novada Smārdes pagasta Aklezera cits nosaukums Cēsu novada Dzērbenes pagasta Ilzes ezera cits nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_107697"}
{"text": "Franco Franco\n\nFranco Franco ir latviešu indīpopa grupa no Cēsīm, kas dibināta 2010. gada 15. maijā. Grupas dalībnieki ir Elizabete Vētra (vokāls), Kristīne Spure (taustiņinstrumenti), Reinis Kārkliņš (ģitāra, perkusijas) un Mārtiņš Spuris (bungas).\n", "id": "lvs_Latn_107698"}
{"text": "Juveris\n\nJuveris (arī Juvera ezers) ir publisks subglaciāls caurteces ezers Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrālajā daļā.\n\nDibens - smilšains, oļains, akmeņains. Ūdesn krāsa - dzidrūdens. Krasti - slīpi, ziemeļos - stāvi, pieejami. Ezerā divas salas, Lielajai salai platība - 1,1 ha. Ietek strauts no Kaupēnu ezera un Asmeņupīte no Asmeņa, iztek Juverupīte uz Kapsētas ezeru. Makrofīti - niedres, meldri, puplakši, grīšļi, lēpes. Ezerā novērojami sūkļi. Tajā dzīvo līdakas, asari, raudas, karūsas, plauži, vēdzeles, zuši, pliči un līņi. Novērojama bebru darbība, ligzdo kaijas, pīles.\n\nKrastos vairākas peldvietas, dienvidaustrumu krastā - atpūtas bāze.\n", "id": "lvs_Latn_107699"}
{"text": "Kapsētas ezers\n\nKapsētas ezers ir publisks subglaciāls caurteces ezers Cēsu novada Dzērbenes pagasta Dzērbenes ciema austrumos.\n\nDibens - dūņains. Krasti - zemi. Ietek Šķesterupīte no Mācītājmuižas ezera un Skraustupīte no Juvera, iztek Šķesterupīte (šajā posmā saukta Vicupe) uz Šķesteru ezeru. Makrofīti - meldri, niedres, lēpes, ūdensrozes, glīvenes, daudzlapes, sūrenes. Ezerā dzīvo līdakas, karpas, karūsas, līņi, plauži, asari, raudas, pliči un ruduļi. Ligzdo pīles.\n\nEzera rietumos - Dzērbenes kapi. 200 metri uz ziemeļrietumiem no ezera - Dzērbenes baznīca. Ezeram ziemeļos - autoceļš V300 (Drusti–Dzērbene–Skujene), bet rietumos - V325 (Dzērbene–Gaujaskrogs).\n\nStarp Kapsētas ezeru un Mācītājmuižas ezeru atrodas Augstais kalns.\n", "id": "lvs_Latn_107700"}
{"text": "Kaupēnu ezers\n\nKaupēnu ezers (arī Kaupēna ezers) ir subglaciāls caurteces ezers Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrālajā daļā.\n\nDibens - dūņains, mālains, smilšains, lieli akmeņi. Ūdens krāsa - dzidrūdens. Krasti - slīpi, stāvi, ir piebraukšanas iespējas. Ietek strauts no Lielā Velniņa, iztek strauts uz Juveri. Makrofīti - niedres, meldri, lēpes, ūdensrozes. Pie ezera aug savvaļas īrisi. Ezerā dzīvo līdakas, plauži, asari, karūsas un raudas. Novērojama bebru darbība. Regulāra ūdens ziedēšana.\n\nEzera dienvidos ierīkota atpūtas vieta.\n", "id": "lvs_Latn_107701"}
{"text": "Kaupēnu Velniņi\n\nKaupēnu Velniņi ir divi nelieli ezeriņi - Lielais Velniņš un Mazais Velniņš Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrālajā daļā uz ziemeļiem no Kaupēnu ezera. Mazais Velniņš atrodas vairāk uz ziemeļiem no Lielā Velniņa, caur ezeriem plūst strauts uz Kaupēnu ezeru.\n", "id": "lvs_Latn_107702"}
{"text": "Kleķeri\n\nKleķeri (arī Zeltkalns, Dzērbenes pienotava) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Dzērbenes pagastā. Atrodas pagasta rietumos 7,5 km no pagasta centra Dzērbenes, 25 km no Cēsīm un 104 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļu P30 (Cēsis—Vecpiebalga—Madona) un V334 (Kleķeri–Spanderi) krustojuma.\n", "id": "lvs_Latn_107703"}
{"text": "Volodimirs Savons\n\nVolodimirs Savons (; ; Čerņihiva — Harkiva) bija Padomju Savienības un Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (1973).\n", "id": "lvs_Latn_107704"}
{"text": "Ķirkumu dīķi\n\nĶirkumu dīķi (arī Ķirkuma ūdenskrātuve, Ķirkums, Ķirkuru ūdenskrātuve) ir divas privātas mākslīgas ūdenskrātuves Cēsu novada Dzērbenes pagasta ziemeļu daļā.\n\nDibens — dūņains, kūdrains. Krasti — slīpi. Notece pa Ķirkumupīti uz Raunu. Novērojama bebru darbība.\n", "id": "lvs_Latn_107705"}
{"text": "Dragoļubs Čiričs\n\nDragoļubs Čiričs (; Novisada — ) bija Dienvidslāvijas un Serbijas starptautiskais lielmeistars šahā (1965).\n", "id": "lvs_Latn_107706"}
{"text": "Ķirkumupīte\n\nĶirkumupīte (arī Ķirkumu upe, Ķirkumupe) ir Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.\n\nIztece - no Ķirkumu dīķiem. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Raunā. Ķirkumupīti nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107707"}
{"text": "Lielais Apadu ezers\n\nLielais Apadu ezers (arī Apadu ezers, kartēs dažkārt kļūdaini Odu ezers) ir subglaciāls ezers Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrālajā daļā.\n\nEzerā dzīvo līņi, asari, līdakas, ruduļi un raudas.\n", "id": "lvs_Latn_107708"}
{"text": "Bubuļi\n\nBubuļi ir ciems Jēkabpils novada Asares pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 3 km no pagasta centra Asares, 14 km no Aknīstes, 57,5 km no novada centra Jēkabpils un 165 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V822, Bubuļu ezera krastā.\n", "id": "lvs_Latn_107709"}
{"text": "Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu\n\nEiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu, zināma arī kā Stambulas konvencija, ir Eiropas Padomes konvencija, deklarēta kā vērsta pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.\n\nKonvencijas mērķis ir vardarbības novēršana, upuru aizsardzība un \"vainīgo nesodāmības izbeigšana\".\n\nStambulas konvencija tika pieņemta 2011. gada 11. maija Eiropas Padomes (EP) sēdē. EP Ministru Komitejas lēmumā CM/De/Dec(2011) 1111 norādīts, ka Ministru Komiteja Konvenciju pieņēma un piekrita to atvērt parakstīšanai bez balsošanas.\n\nKonvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā., kad to ratificēja 10 valstis, t.sk., 8 EP dalībvalstis. 2016. gada maijā to bija parakstījusi 41 valsts. 2012. gada 12. martā Turcija kļuva par pirmo valsti, kas to ratificējusi (2021. gadā Turcija pieņēma lēmumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas), tai no 2013. līdz 2016. gadam sekoja vēl 20 valstis. Konvencija spēkā stājās 2014. gada 1. augustā.\n\nLatvijas vārdā to 2016. gada 18. maijā parakstīja Labklājības ministrs Jānis Reirs, taču, lai konvencija stātos spēkā, tā jāratificē arī Saeimā.\n\nLīdz 2019. gada 28. novembrim Latvija un vēl sešas Eiropas Savienības dalībvalstis (Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Slovākija un Lielbritānija) parakstīja, bet neratificēja Konvenciju. 2020. gadā Satversmes tiesa pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma ierosināja lietu par trīs SK pantu atbilstību Satversmei. 2021. gada 4. jūnijā Satversmes tiesa publiskoja savu lēmumu, atzīstot, ka norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst Satversmei. 2023. gada februārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, pieprasot šīm valstīm ratificēt konvenciju, bet 2023. gada 30. novembrī Saeima to ratificēja.\n\nIebildumi pret konvencijas ratifikāciju Latvijā tiek pamatoti ar to, ka gandrīz visi uz sievietēm attiecošies konvencijas punkti jau tāpat ir iekļauti Latvijas likumdošanā, bet kopā ar šiem punktiem konvencijas latviešu tulkojumā iekļauts apgalvojums, ka cilvēka dzimums (angliskajā oriģinālā - gender jeb sociāli konstruētā dzimte, kas nav atkarīga no faktiskā dzimuma) ir nevis bioloģiski noteikts, bet gan katra brīva izvēle. Latviešu tulkojumos ir arī citas atšķirības no oriģināla, bet Satversmes tiesa lēmusi, vadoties no latviešu versijas. Tas var radīt juridiskas sekas, kad nepareizs tulkojums kļūst par tiesību normu. Pie tam abos tekstos ir norādīts, ka sociālā dzimte ir tāpat aizstāvama no diskriminācijas kā faktiskais dzimums. Šāds princips konvencijas pretiniekiem nav pieņemams. Tiek arī norādīts, ka dažu Ziemeļvalstu statistika liecina vardarbības pret sievietēm krasu pieaugumu, neraugoties uz konvencijas ratifikāciju tajās.\n", "id": "lvs_Latn_107710"}
{"text": "Rūkas (Aknīstes pagasts)\n\nRūkas ir ciems Jēkabpils novada Aknīstes pagastā. Atrodas pagasta rietumu daļā 4 km no pagasta centra Aknīstes un 147 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P73.\n", "id": "lvs_Latn_107711"}
{"text": "Dienvidamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita\n\nDienvidamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas visas valstis un atkarīgās teritorijas, kas atrodas Dienvidamerikā un ir sakārtots pēc katras valsts vai teritorijas iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju skaits ir norādīts, ņemot vērā pēdējo iedzīvotāju skaitīšanu datus.\n\nKopumā Dienvidamerikā atrodas četrpadsmit valstis un atkarīgās teritorijas. Tajās kopā dzīvo 414,663 miljoni iedzīvotāju. Lielākā valsts Karību reģionā pēc iedzīvotāju skaita ir Brazīlija ar 204,519 miljoniem iedzīvotājiem, bet mazākā ir Folklenda Salas ar 3 000 iedzīvotāju.\n", "id": "lvs_Latn_107712"}
{"text": "Dominieki\n\nDominieki ir ciems Jēkabpils novada Asares pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 7 km no pagasta centra Asares, 10 km no Aknīstes, 53 km no novada centra Jēkabpils un 161 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V810.\n", "id": "lvs_Latn_107713"}
{"text": "Kažemāki (Asares pagasts)\n\nKažemāki ir ciems Jēkabpils novada Asares pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 4 km no pagasta centra Asares, 15 km no Aknīstes, 58,5 km no novada centra Jēkabpils un 166 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no autoceļa V822, pie Kažemāku ezera, kam cauri tek Dobe.\n", "id": "lvs_Latn_107714"}
{"text": "Tihomirs Oreškovičs\n\nTihomirs Oreškovičs (Tihomir Orešković, dzimis ) ir Horvātijas politiķis. 2016. gadā viņš bija Horvātijas premjerministrs. Bijis Kanādas uzņēmējs.\n\nTihomirs Oreškovičs dzimis Zagrebā. Bērnībā viņa ģimene pārcēlās uz Hamiltonu Kanādā. 1989. gadā Oreškovičs Makmāstera universitātē ieguva bakalaura grādu ķīmijā. 1991. gadā tajā pašā universitātē viņš ieguva maģistra grādu finansēs un informācijas sistēmās.\n\n1992. gadā Oreškovičs sāka darbu farmācijas uzņēmumā Eli Lilly. 2005. gadā viņš pārgāja darbā farmācijas uzņēmumā Novopharm (tagad Teva Canada). 2009. gadā viņš kļuva par Teva Pharmaceutical Austrumeiropas, Vidējo Austrumu, Izraēlas un Āfrikas nodaļas finanšu direktoru. 2012. gada augustā Oreškovičs kļuva par TEVA grupā ietilpstošā Horvātijas farmācijas uzņēmuma Pliva prezidentu un Dienvidaustrumeiropas galveno menedžeri. 2014. gada septembrī viņš pārgāja darbā uz TEVA Pharmaceuticals B.V. Amsterdamā, ieņemot Eiropas finanšu direktora amatu.\n\n2015. gada 23. novembrī partijas Horvātijas demokrātiskā savienība un Most par premjerministra kandidātu izvirzīja Tihomiru Oreškoviču. Viņa ministru kabinets tika apstiprināts 2016. gada 22. janvārī. Maijā parlaments apstiprināja valsta budžetu, kurā tika samazināts budžeta deficīts zem 3 %. Oreškoviča valdības laikā pieauga nesaskaņas koalīcijā.\n\n2016. gada maijā tika publicēta informācija, ka premjerministra pirmā vietnieka Tomislava Karamarko sieva bijusi iesaistīta slepenos darījumos ar Ungārijas uzņēmuma MOL Group lobiju laikā, kad MOL ieguva kontroli pār Horvātijas naftas uzņēmumu INA. 18. maijā opozīcijas sociāldemokrātu partija uzsāka neuzticības izteikšanas izteikšanu Karamarko. 26. maijā MOST partija paziņoja, ka vēlas, lai Karamarko atstātu valdību. Tomislavs Karamarko atkāpās 16. jūnijā parlaments izteica neuzticību Oreškoviča valdībai. Līdz ar to parlamentam 30 dienu laikā bija jāizveido jaunu ministru kabinetu vai jāizsludina jaunas parlamenta vēlēšanas. Tā kā neizdevās izveidot jaunu valdību, tika izsludinātas pirmstermiņa vēlēšanas un Oreškoviča valdība turpināja darbu. 11. septembrī parlamenta vēlēšanas vairāk balsu ieguva Horvātijas demokrātiskā savienība, un 19. oktobrī tika apstiprināta Andrēja Plēnkoviča valdība.\n", "id": "lvs_Latn_107715"}
{"text": "Valentīns Rudenko\n\nValentīns Rudenko (dzimis , miris ) ir ukraiņu, agrāk padomju, šaha problēmists.\n\nPamatprofesija — inženieris-mehāniķis.\n", "id": "lvs_Latn_107716"}
{"text": "2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona\n\n2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona bija 53. Bundeslīgas sezona. Tā sākās un noslēdzās . Par Bundeslīgas uzvarētājiem 25. reizi kļuva Minhenes \"Bayern\" futbolisti, kopumā klubam tas bija 26. Vācijas čempionu tituls. Rezultatīvākais spēlētājs bija Bayern uzbrucējs Roberts Levandovskis, kas sezonā guva 30 vārtus.\n", "id": "lvs_Latn_107717"}
{"text": "Līčupe (Raunas pieteka)\n\nLīčupe ir Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu un Smiltenes novados.\n\nIztece - no Spanderu ezera. Ievērojami līkumojot, tek ziemeļu virzienā. Ietek Raunas upē Raunas ciemā. Lielākās pietekas - Bieņupe, Līču grāvis. Līčupi šķērso valsts autoceļi V299 (Rauna–Taurene–Abrupe), V334 (Kleķeri–Spanderi), A2 (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)) un P24 (Smiltene—Valka), tās krastos atrodas Rauna.\n", "id": "lvs_Latn_107718"}
{"text": "Lubūžupīte\n\nLubūžupīte (arī Lubužupīte, Večupe) ir Raunas labā krasta pieteka Cēsu un Smiltenes novados.\n\nIztece — no Lubūža. Tek rietumu virzienā. Ietek Raunā. Līčupi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107719"}
{"text": "Maiļupīte (Gaujas pieteka)\n\nMaiļupīte ir Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.\n\nIzteka - Dzērbenes pagasta dienvidos. Tek dienvidaustrumu virzienā. Ietek Gaujā lejpus tās iztekas no Taurenes ezera. Maiļupīti šķērso valsts autoceļš V325 (Dzērbene–Gaujaskrogs), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107720"}
{"text": "Papališķi\n\nPapališķi, arī Papališki, ir ciems Jēkabpils novada Asares pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 6 km no pagasta centra Asares, 13 km no Aknīstes, 56 km no novada centra Jēkabpils un 164 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no autoceļa V810, netālu no Eglonas upes.\n", "id": "lvs_Latn_107721"}
{"text": "Maiļupīte\n\nMaiļupīte - Acupītes pieteka Maiļupīte - Gaujas pieteka Maiļupīte - Gulbenes pieteka Maiļupīte - Ogres pieteka Maiļupīte - Pededzes pieteka Maiļupīte - Skanstupītes pieteka Skanstupītes cits nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_107722"}
{"text": "Tuksneši (Asares pagasts)\n\nTuksneši ir ciems Jēkabpils novada Asares pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā 7 km no pagasta centra Asares, 18 km no Aknīstes, 60,5 km no novada centra Jēkabpils un 170 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V822, Cīruļupītes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_107723"}
{"text": "Mjagmarsurens Lhamsurengīns\n\nMjagmarsurens Lhamsurengīns (; dzimis ) ir Mongolijas starptautiskais meistars šahā (1966).\n", "id": "lvs_Latn_107724"}
{"text": "Hiongs Tans\n\nHiongs Tans (; Bogora — 2009. gada septembris Bogora) bija Indonēzijas un Nīderlandes starptautiskais meistars šahā (1963).\n", "id": "lvs_Latn_107725"}
{"text": "Mazais Apadu ezers\n\nMazais Apadu ezers ir ezers Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrālajā daļā uz ziemeļiem no Lielā Apadu ezera.\n", "id": "lvs_Latn_107726"}
{"text": "Mācītājmuižas ezers\n\nMācītājmuižas ezers (arī Dzērbenes ezers, Mācītāja muižas ezers, Ziediņu ezers) ir subglaciāls caurteces ezers Cēsu novada Dzērbenes pagasta Dzērbenes ciema ziemeļos.\n\nEzerā ietek Šķesterupīte no Arāju ezeram iztek - Šķesterupīte uz Kapsētas ezeru. Ezerā dzīvo ruduļi , raudas, plauži, asari un līdakas.\n\nEzera dienvidos - peldvieta. Ezera dienvidaustrumu krastā atrodas autoceļš V300 (Drusti–Dzērbene–Skujene). Starp Mācītājmuižas ezeru un Kapsētas ezeru atrodas Augstais kalns.\n", "id": "lvs_Latn_107727"}
{"text": "Māļupīte\n\nMāļupīte ir Gulbenes ezerā ietekoša upe Cēsu novadā.\n\nIztece - Dzērbenes pagasta centrālajā daļā. Tek dienvidrietumu virzienā. Ietek Gulbenes ezera dienvidaustrumos. Māļupīti nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.\n", "id": "lvs_Latn_107728"}
{"text": "Platlapu spilve\n\nPlatlapu spilve () ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir ļoti plaši sastopama Eiropā, tostarp diezgan bieži visā Latvijas teritorijā, purvainās pļavās, pārmitros mežos un krūmājos, dažādos purvos.\n", "id": "lvs_Latn_107729"}
{"text": "Makstainā spilve\n\nMakstainā spilve () ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama ziemeļu puslodē polam tuvos apvidos, tostarp diezgan bieži visā Latvijas teritorijā, sūnu, retāk pārejas purvos, purvainos priežu mežos un pārpurvotos ezeru krastos.\n", "id": "lvs_Latn_107730"}
{"text": "Kočanu torņi\n\nKočanu torņi ir arhitektūras pieminekļu komplekss, kas atrodas Ziemeļmaķedonijas pilsētā Kočani. Neskatoties uz to, ka torņi celti 17. gadsimta otrajā pusē, sarunvalodā tos sauca par \"viduslaiku torņiem\".\n", "id": "lvs_Latn_107731"}
{"text": "Heartstopper (seriāls)\n\nHeartstopper ir britu pārejas vecuma romantisks seriāls, kas pamatojas uz Alises Osemanes tīmekļa komiksu un grafisko romānu. Galvenajās lomās ir Kits Konors un Džo Loks. Seriāla galvenais varonis ir Čārlijs Springs, geju skolnieks, kas iemīlās kādā, kas sēž viņam blakus savā jaunajā klases sastāvā, Nikā Nelsonā, stāstot arī par Čārlija un Nika draugu dzīvēm: Tao, Elli un Īzaku.\n\nTelevīzijas tiesības iegādājās See-Saw Films 2019. gadā, un Netflix ieguva izplatīšanas tiesības 2021. gadā. Filmēšana notika no tā gada aprīļa līdz jūnijam, un ar to laiku tika izlaisti pirmās sezonas ieskati. Seriāls iznāca 2022. gada 22. aprīlī, izpelnoties kritiķu slavu par tā toni, ritmu un darbību, kā arī LGBT kopienas reprezentāciju.\n", "id": "lvs_Latn_107732"}
{"text": "Ckaltubo\n\nCkaltubo () ir pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, Ckaltubo municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumdaļā Kolhidas zemienes ziemeļos Ckaltubo upes ielejā 250 km no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Nozīmīgs balneoloģiskais kūrorts.\n", "id": "lvs_Latn_107733"}
{"text": "Maltas karognesēji olimpiskajās spēlēs\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Maltas pārstāvji un sportisti, kas olimpisko spēļu oficiālajās ceremonijās nesuši valsts karogu.\n\nMalta vasaras olimpiskajās piedalās kopš 1928. gada un ziemas olimpiskajās spēlēs kopš 2014. gada.\n", "id": "lvs_Latn_107734"}
{"text": "Franks Arnesens\n\nFranks Arnesens (, dzimis ) ir bijušais Dānijas futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Dānijas futbola izlases dalībnieks.\n\nKā spēlētājs, Arnesens ir vislabāk pazīstams no sava pavadītā laika Nīderlandes komandās Ajax un PSV Eindhoven, kuru rindās kopumā sešas reizes kļuvis par Eredivisie čempionu. Ar PSV Eindhoven uzvarējis 1987–88. gada Eiropas kausa sezonā.\n\nDānijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1977. līdz 1987. gadam, kopumā nospēlējot 52 mačus. Piedalījies 1984. gada Eiropas čempionātā un 1986. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_107735"}
{"text": "Gordons Strehens\n\nGordons Deivids Strehens (, dzimis ) ir Skotijas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Skotijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavas spēlētāja karjeras laikā Strehens kopumā nospēlēja 635 līgas mačus, kopumā gūstot 138 vārtus. 21 no 25 sezonām pavadījis Skotijas un Anglijas augstākajās futbola līgās.\n", "id": "lvs_Latn_107736"}
{"text": "Kristaps Eklons\n\nKristaps Eklons (dzimis ) ir latviešu ugunsdzēsējs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ģenerālis, bijušais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs. Pārstāv partiju \"Kustība Par!\" un apvienību \"Attīstībai/Par!\".\n", "id": "lvs_Latn_107737"}
{"text": "Ahalcihe\n\nAhalcihe () ir pilsēta Gruzijā, Samche-Džavahetijas mhares un Ahalcihes municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts dienviddaļā Mazā Kaukāza kalnos Pochovischali upes krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Vēsturisks Samches novada centrs; pilsētā mīt nozīmīga armēņu diaspora (26,7 % no kopējā iedzīvotāju skaita). Balneoloģisks kūrorts.\n", "id": "lvs_Latn_107738"}
{"text": "STORK-4\n\nSTORK-4 ir Polijas uzņēmuma SatRev Zemes tālizpētes pavadonis. Tas orbītā tika palaists 2021. gada 30. jūnijā.\n\nPavadoni izgatavoja uzņēmums SatRev. STORK tika veidots CubeSat 3U formā uz UniBus platformas bāzes. Tam ir multispektrāls attēlveidotājs Vision-300 ar izšķirtspēju līdz 5,8 m no 500 km orbītas. Atlikusī pavadoņa 2U ir pieejama klientu kravām.\n", "id": "lvs_Latn_107739"}
{"text": "STORK-5\n\nSTORK-5 Marta ir Polijas uzņēmuma SatRev Zemes tālizpētes pavadonis. Tas orbītā tika palaists 2021. gada 30. jūnijā.\n\nPavadoni izgatavoja uzņēmums SatRev. STORK tika veidots CubeSat 3U formā uz UniBus platformas bāzes. Tam ir multispektrāls attēlveidotājs Vision-300 ar izšķirtspēju līdz 5,8 m no 500 km orbītas. Atlikusī pavadoņa 2U ir pieejama klientu kravām.\n", "id": "lvs_Latn_107740"}
{"text": "Dalmācijas salas\n\nDalmācijas salas () ir Horvātijai piederošu salu grupa Adrijas jūras austrumu piekrastē. Arhipelāgā ietilpst 1246 salas, saliņas un klintis, kas stiepjas gar Dalmācijas krastu garumā no Rijekas līča ziemeļos līdz Dubrovnikai dienvidos. Nozīmīgs tūrisma reģions.\n", "id": "lvs_Latn_107741"}
{"text": "SPARTAN (pavadonis)\n\nSPARTAN (no ) jeb Shared Sat 1 ir Bulgārijas uzņēmuma EnduroSat tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ar koplietošanas platformu 7 eksperimentiem. Tas orbītā tika palaists 2021. gada 30. jūnijā.\n\nPavadoni izstrādāja Bulgārijas uzņēmums EnduroSat. Tas izgatavots CubeSat 6U formā (30 × 20 × 10 cm). Platformā var izvietot klientu dažādas kravas, un katrai tiek nodrošināta elektroenerģijas, datu apstrādes un tēmēšanas iespējas.\n", "id": "lvs_Latn_107742"}
{"text": "Haralds Šūmahers\n\nHaralds Antons \"Tonijs\" Šūmahers (, dzimis ) ir bijušais Vācijas futbolists un futbola treneris, spēlēja vārtsarga pozīcijā, bijis Vācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu lielāko daļu spēlētāja karjeras pavadījis Vācijas komandā 1. FC Köln, kur viņš 15 sezonu laikā kopumā nospēlēja 541 maču un izcīnīja vienu Bundeslīgas titulu un trīs Vācijas kausus.\n\nRietumvācijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1979. līdz 1986. gadam. Bijis komandas pamatvārtsargs, kad Rietumvācija uzvarēja 1980. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1984. gada Eiropas čempionātā, kā arī 1982. un 1986. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_107743"}
{"text": "Hanss Pēters Brīgels\n\nHanss Pēters Brīgels (, dzimis ) ir bijušais Vācijas futbolists un futbola treneris, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Rietumvācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nLielu daļu spēlētāja karjeras pavadījis Vācijas Bundeslīgas komandā 1. FC Kaiserslautern. Karjeras noslēgumā spēlējis arī Itālijas komandās Hellas Verona un Sampdoria. Ar Verona komandu uzvarējis A sērijā.\n\nRietumvācijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1979. līdz 1986. gadam. Ar izlasi uzvarējis 1980. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1984. gada Eiropas čempionātā, kā arī 1982. un 1986. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nSavas trenera karjeras laikā vadījis vairākas komandas Šveicē, Vācijā un Turcijā, kā arī bijis Albānijas un Bahreinas futbola izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_107744"}
{"text": "Fēlikss Magats\n\nVolfgangs Fēlikss Magats (, dzimis ) ir Vācijas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Rietumvācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavas karjeras lielāko daļu pavadījis Vācijas komandā Hamburger SV, kur viņš trīs reizes uzvarēja Vācijas Bundeslīgā, kā arī pa reizei Eiropas kausā un Eiropas Kausu ieguvēju kausā.\n\nRietumvācijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1977. līdz 1986. gadam. Ar izlasi uzvarējis 1980. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1982. un 1986. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nKā treneris, izcīnījis trīs Bundeslīgas titulus, divus ar Bayern Munich un vienu ar VfL Wolfsburg.\n", "id": "lvs_Latn_107745"}
{"text": "Brontex\n\nBrontex ir Vācijā ražotas bezrecepšu zāles, kuras izmanto krēpu šķīdināšanai un izdalīšanās veicināšanai akūtu un hronisku bronhu un plaušu slimību gadījumā.\n", "id": "lvs_Latn_107746"}
{"text": "Klauss Augentālers\n\nKlauss Augentālers (, dzimis ) ir bijušais Vācijas futbolists un futbola treneris, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Rietumvācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nVisu savu spēlētāja karjeru, 15 gadus, pavadījis Vācijas komandā Bayern Munich, kur viņš izcīnīja septiņus Vācijas Bundeslīgas titulus un trīs Vācijas kausus.\n\nRietumvācijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1983. līdz 1990. gadam. Ar izlasi uzvarējis 1990. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nKā treneris, vadījis vairākas komandas gan Vācijā, gan Austrijā.\n", "id": "lvs_Latn_107747"}
{"text": "Klauss Allofss\n\nKlauss Allofss (, dzimis ) ir bijušais Vācijas futbolists un futbola treneris, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Rietumvācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nKā uzbrucējs, kopumā 15 sezonās Vācijas Bundeslīgā 424 mačos guvis 177 vārtus, divas reizes kļūstot par sezonas labāko vārtu guvēju. Lielu daļu karjeras pavadījis Fortuna Düsseldorf un 1. FC Köln komandās. Ar Olympique Marseille 1989. gadā kļuvis par Francijas čempionu, savukārt ar Werder Bremen 1993. gadā uzvarējis Bundeslīgā.\n\nRietumvācijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1978. līdz 1988. gadam, kopumā piedaloties 56 mačos un gūstot 17 vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1980. gada Eiropas čempionātā, kur viņš bija arī visa turnīra rezultatīvākais spēlētājs. Piedalījies arī 1984. gada Eiropas čempionātā un 1986. gada FIFA Pasaules kausā.\n\n1998. gadā kļuvis par Fortuna Düsseldorf galveno treneri, bet sezonas vidu ticis atlaists. No 1999. līdz 2012. gadam bijis Werder Bremen ģenerālmenedžeris.\n", "id": "lvs_Latn_107748"}
{"text": "Rejs Vilkinss\n\nReimonds Kolins Vilkinss (, dzimis , miris ) bija Anglijas futbolists un futbola treneris. Vilkinss spēlēja pussarga pozīcijā, pārstāvējis Anglijas futbola izlasi.\n\nSavu spēlētāja karjeru sācis Chelsea, kur viņš 18 gadu vecumā tika apstiprināts par komandas kapteini. Vēlāk spēlējis tādos klubos kā Manchester United, AC Milan, Queens Park Rangers un Rangers.\n\nAnglijas futbola izlases sastāva no 1976. līdz 1986. gadam aizvadījis 84 mačus un guvis 3 vārtus. Piedalījies 1982. un 1986. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī 1980. gada Eiropas čempionātā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām strādājis kā treneris, pārsvarā esot asistents vairākos Anglijas klubos. Vadījis Jordānijas futbola izlasi 2015. gada Āzijas kausā.\n", "id": "lvs_Latn_107749"}
{"text": "Vivs Andersons\n\nVivians Aleksandrs Andersons (, dzimis ) ir bijušais Anglijas futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Anglijas futbola izlases dalībnieks. Andersons ir pirmais melnādanais futbolists, kurš ir spēlējis Anglijas izlasē.\n\nSavu veiksmīgāko un lielāko daļu karjeras pavadījis savas dzimtās pilsētas komandā Nottingham Forest, kur 1978. gadā kļuvis par Anglijas futbola līgas uzvarētāju. Uzvarējis arī 1978–79. un 1979.—1980. gada Eiropas kausa sezonā. Vēlāk izcīnījis titulus arī ar Arsenal un Manchester United.\n\nAnglijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1978. līdz 1988. gadam. Piedalījies 1980. un 1988. gada Eiropas čempionātā, kā arī 1982. un 1986. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_107750"}
{"text": "Vladislavs Žmuda\n\nVladislavs Žmuda (, dzimis ) ir bijušais Polijas futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Polijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavas karjeras laikā pārstāvējis komandas Polijā, ASV un Itālijā. Kļuvis par Ekstraklasa uzvarētāju gan ar Vroclavas \"Śląsk\", gan ar Lodzas \"Widzew\".\n\nPolijas futbola izlases sastāvā no 1973. līdz 1986. gadam aizvadījis 91 maču un guvis 2 vārtus. Piedalījies 1974., 1978., 1982. un 1986. gada FIFA Pasaules kausā. Atzīts par 1974. gada FIFA Pasaules kausa labāko jauno spēlētāju. Izcīnījis sudraba medaļu 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_107751"}
{"text": "Septabene\n\nSeptabene ir Slovēnijā ražotas bezrecepšu zāles, kuras izmanto kā pretiekaisuma, pretsāpju un antiseptisku medikamentu vietējai lietošanai mutes dobumā. Septabene dezinficē mutes dobumu un rīkli un mazina rīkles iekaisuma pazīmes, piemēram, sāpes, apsārtumu, pietūkumu, karstuma sajūtu un funkciju traucējumus.\n", "id": "lvs_Latn_107752"}
{"text": "Evija Dāboliņa\n\nEvija Dāboliņa (dzimusi 1973. gada 21. oktobrī) ir profesionāla tērpu māksliniece un stiliste. Viens no darbības pamatvirzieniem — laikmetīgais etnostils. Radošais kredo: skatuves tēls kā mākslasdarbs. Evija veidojusi tērpus ērģelniecei Ivetai Apkalnai, pianistam Reinim Zariņam, dzejniecei Mārai Zālītei, dziedātājai Ievai Paršai, horeogrāfam Jānim Purviņam, Baibai Sipeniecei-Gavarei, komponistam Jēkabam Jančevskim, dziedātājai Marinai Rebekai, diriģentam Ivaram Cinkusam, komponistei Lolitai Ritmanis, Valsts akadēmiskajam korim \"Latvija\" un citiem ievērojamiem māksliniekiem.\n", "id": "lvs_Latn_107753"}
{"text": "Izdzīvo tikai mīlētāji\n\n\"Izdzīvo tikai mīlētāji\" () ir 2013. gada Apvienotās Karalistes un Vācijas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Džims Džārmušs. Filmā galvenās lomas atveido Tilda Svintone, Toms Hidlstons, Mija Vašikovska, Antons Jeļčins, Džefrijs Raits, Slimans Dazi un Džons Hērts.\n\nFilma ir neparasts mīlas stāsts starp diviem vampīriem, Ādamu un Ievu, kuru attiecības apdraud Ievas jaunākā māsa.\n\n\"Izdzīvo tikai mīlētāji\" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur tā sacentās par Zelta palmas zaru. 2016. gada BBC 100 labāko 21. gadsimta filmu sarakstā \"Izdzīvo tikai mīlētāji\" ierindojās 72. vietā. 2019. gadā The Hollywood Reporter ierindoja to, kā ceturto labāko 2010. gadu filmu.\n", "id": "lvs_Latn_107754"}
{"text": "Nožēlojamie (2019. gada filma)\n\n\"Nožēlojamie\" () ir 2019. gada Francijas drāmas filmas, kuras režisors ir Ladžs Lī. Filmā galvenās lomas atveido Damjēns Bonārs, Aleksiss Maneti un Džebrils Zonga.\n\nFilmas darbība norisinās Parīzes priekšpilsētā Monfermei, imigrantu rajonos, kur sāk strādāt jauns policists. Drīz viņš atklāj policijas dubultos standartus, kā arī spriedzi starp dažādām bandām, cilvēkiem un rasēm.\n\nFilma ir balstīta uz reālu policijas vardarbību, kas notika . Filmas nosaukums ir atsauce uz Viktora Igo romānu \"Nožēlojamie\" (1862), kurš tika sarakstīts Monfermei un kur daļēji norisinājās arī sižets. \"Nožēlojamie\" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur tā saņēma Prix du Jury jeb žūrijas balvu. Tā tika nominēta 12 Cēzara balvām, no kurām saņēma četras, tai skaitā balvu par labāko filmu. \"Nožēlojamie\" tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā starptautiskā spēlfilma\".\n", "id": "lvs_Latn_107755"}
{"text": "Zem sudraba ezera\n\n\"Zem sudraba ezera\" () ir 2018. gada ASV melnās komēdijas trillera filma, kuras režisors un scenārija autors ir Deivids Roberts Mičels. Filmā galvenās lomas atveido Endrū Gārfīlds un Railija Keo.\n\nFilma stāsta par jaunu vīrieti Semu (Gārfīlds), kurš uzsāk izmeklēt savas noslēpumainās kaimiņienes pēkšņo pazušanu. Drīz viņš atklāj daudz bīstamāku un dīvaināku sazvērestību.\n\n\"Zem sudraba ezera\" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur tā sacentās par Zelta palmas zaru. Filma neguva gaidītos finansiālos panākumus, nopelnot tikai nedaudz vairāk par 2 miljoniem ASV dolāriem pie 8 miljonu budžeta. \"Zem sudraba ezera\" saņēma atšķirīgus kritiķu vērtējumus, slavējot tās oriģinalitāti, režiju, mūziku, kinematogrāfiju un Gārfīlda aktierspēli, taču dažiem šķita, ka scenārijs ir pārāk mulsinošs. \"Zem sudraba ezera\" ir kļuvusi par kulta filmu.\n", "id": "lvs_Latn_107756"}
{"text": "Durbe (Tukums)\n\nDurbe ir viens no Tukuma pilsētas mikrorajoniem. Tas radies pēc Pirmā pasaules kara, kad agrārreformas rezultātā tika palielināta pilsētas platība. Tolaik šeit zemes gabalus ieguva un dzīvoja ne tie bagātākie pilsētas iedzīvotāji. 20. gadsimta 60. un 70. gados šeit izveidojās viens no tolaik turīgāko privātmāju rajoniem. Mūsdienās Durbe ir privātmāju mikrorajons ar brīnišķīgiem ziedu un augļkoku dārziem.\n\nDurbes mikrorajons pazīstams ar tajā esošo Durbes muižas kompleksu — Durbes pili un parku, kas to ieskauj. Durbes parkā jau no 20. gadsimta 20. gadiem atrodas pilsētas brīvdabas pasākumu norises vieta — Durbes estrāde.\n", "id": "lvs_Latn_107757"}
{"text": "Jauntukums\n\nJauntukums ir Tukuma pilsētas daļa, kas atrodas Tukuma dienvidaustrumos, tā tapusi uzreiz pēc Otrā pasaules kara un tika izmantota kā armijas priekšpilsēta, kur dzīvoja Tukuma gaisa bāzē (mūsdienās Jūrmalas lidosta) dienošie padomju armijas virsnieki. Jauntukumu arī sauca par Tukumu-III padomju militārās dislokācijas dēļ. Vietējie to dēvē arī par kara pilsētiņu jeb \"gorodoku\". Jauntukumā apskatāmas 1950. gados celtās \"hruščovenes\" ēkas, kā arī 1980. gados būvētās modernā kvartāla ēkas. Ielu nosaukumi, kā Aviācijas, Parādes un Telegrāfa ielas, liecina par saistību ar armiju šajā pilsētas daļā.\n", "id": "lvs_Latn_107758"}
{"text": "Lauktehnika (Tukums)\n\nLauktehnika ir Tukuma pilsētas mikrorajons, kas radies 20. gadsimta 70. gados. Tas izauga kā pastāvīgs centrs ar dažādiem ražošanas objektiem, administratīvo korpusu, daudzdzīvokļu mājām un 1986. gadā uzcelto sporta kompleksu.\n", "id": "lvs_Latn_107759"}
{"text": "Vlodzimežs Smolareks\n\nVlodzimežs Vojcehs Smolareks (, dzimis , miris ) bija Polijas futbolists un futbola treneris. Spēlējis uzbrucēja pozīcijā, bijis Polijas futbola izlases dalībnieks. Viņš ir Euzebjuša tēvs\n\nSavu 20 gadus ilgo karjeru pārsvarā pavadījis Polijā un Nīderlandē. Ar Lodzas \"Widzew\" komandu divas reizes kļuvis par Polijas čempionu.\n\nPolijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1980. līdz 1992. gadam, nospēlējot kopumā 60 mačus. Piedalījies 1982. un 1986. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_107760"}
{"text": "Maksims Bosiss\n\nMaksims Žans Marsels Bosiss (, dzimis ) ir bijušais Francijas futbolists un futbola treneris, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Francijas futbola izlases dalībnieks.\n\nLielāko daļu spēlētāja karjeras pavadījis Francijas komandā FC Nantes, kur viņš palīdzēja komandai izcīnīt trīs Francijas 1. līgas titulus un vienu Francijas kausu.\n\nFrancijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1976. līdz 1986. gadam. Kopumā nospēlējis 76 spēles, kuru laikā guvis vienus vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1984. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies 1978., 1982. un 1986. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_107761"}
{"text": "Māris Locs\n\nMāris Locs (dzimis Valmierā) ir latviešu ceļotājs, amatieris-vēsturnieks, novadpētnieks un fotogrāfs. Daudzus gadus ar velosipēdu apceļojis Latviju, fotografējot un pētot dažādas vēstures liecības. Bijušas daudzas personālizstādes.\n", "id": "lvs_Latn_107762"}
{"text": "Alēns Žiress\n\nAlēns Žans Žiress (, dzimis ) ir Francijas futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlējis pussarga pozīcijā, bijis Francijas futbola izlases dalībnieks.\n\nGandrīz visu savu spēlētāja karjeru, 16 sezonas, pavadījis Francijas komandā Bordeaux, kur kopumā nospēlējis 592 mačus. Ar Bordeaux komandu divas reizes kļuvis par Francijas čempionu. Karjeru noslēdzis Marseille. 1982., 1983. un 1987. gadā ticis atzīts par Francijas gada futboistu.\n\nFrancijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1974. līdz 1986. gadam. Kopumā nospēlējis 47 mačus, kuru laikā guvis 6 vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1984. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1982. un 1986. gada FIFA Pasaules kausā.\n\n1995. gadā kļuvis par Toulouse galveno treneri. Vēlāk vadījis vairākas izlases, kā Gruziju, Gabonu, Mali, Senegālu un Tunisiju. 2022. gadā Žiress tika apstiprināts par Kosovas futbola izlases galveno treneri.\n", "id": "lvs_Latn_107763"}
{"text": "Žans Tigana\n\nAmadu Žans Tigana (, dzimis ) ir bijušais Francijas futbolists un futbola treneris, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Francijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavas karjeras laikā spēlējis Toulon, Lyon, Bordeaux un Marseille. Ar Bordeux trīs reizes, bet ar Marseille divas reizes kļuvis par Francijas 1. divīzijas čempionu.\n\nFrancijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1980. līdz 1988. gadam. Kopumā nospēlējis 52 mačus un guvis vienus vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1984. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1982. un 1986. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nKā treneris, vadījis komandas Francijā, Anglijā, Turcijā un Ķīnā. Ar Monaco komandu 1997. gadā uzvarējis 1. divīzijā.\n", "id": "lvs_Latn_107764"}
{"text": "Vibrocil\n\nVibrocil ir Lietuvā ražotas bezrecepšu zāles, kuras izmanto ilgstoši aizlikta un tekoša deguna simptomu atvieglināšanai un palīdz atbrīvot aizliktu degunu. Vibrocil palīdz mazināt tūskas, ir līdzeklis pret siena drudzi vai citu putekļu alerģiju, vai deguna blakusdobumu iekaisuma (sinusīta) gadījumā.\n", "id": "lvs_Latn_107765"}
{"text": "Andrejs Kravčanka\n\nAndrejs Kravčanka (, ; dzimis ) ir bijušais Baltkrievijas vieglatlēts, 2008. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs desmitcīņā, divu pasaules čempionātu sudraba medaļnieks, Eiropas čempions desmitcīņā un septiņcīņā, Baltkrievijas Republikas Nopelniem bagātais sporta meistars .\n", "id": "lvs_Latn_107766"}
{"text": "Apmeklētākās futbola spēles Latvijā kopš 1992. gada\n\nŠajā lapā tiek uzskaitītas apmeklētākās Latvijā notikušās futbola spēles kopš 1992. gada, brīža, kad Latvijas Futbola federācija tika atjaunota Starptautiskajā Futbola federāciju asociācijā un uzņemta Eiropas Futbola asociāciju savienībā.\n", "id": "lvs_Latn_107767"}
{"text": "Tavegyl\n\nTavegyl ir Spānijā ražotas bezrecepšu zāles, kuras izmanto alerģijas simptomu mazināšanai. Tavegyl neitralizē histamīna darbību, kas ir vielas, kura atbrīvojas alerģisku rekciju laikā. Tavegyl atvieglo ādas alerģiskās reakcijas (apsārtumu, izsitumus, niezi, pietūkumu), alerģisko rinītu (siena drudzi, acu asarošanu, šķaudīšanu, iesnas), kukaiņu kodumu/dzēlienu simptomus.\n", "id": "lvs_Latn_107768"}
{"text": "RadCube\n\nRadCube ir Ungārijas un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) pavadonis kosmisko laikapstākļu novērošanai. Tas orbītā tika palaists . Projektu veido Ungārijas uzņēmuma C3S vadīts konsorcijs, kurā iekļauts Ungārijas Zinātņu akadēmijas Enerģijas pētniecības centrs (MTA EK), Londonas Imperiālā koledža (ICL) un Polijas uzņēmums Astronika.\n\nRadCube ir EKA tehnoloģiju demonstrācijas programmas General Support Technology Program (GSTP) misija, kuras uzdevums ir demonstrēt miniaturizētas instrumentu tehnoloģijas, kas mēra in situ kosmisko starojumu un magnētiskā lauka vidi zemā Zemes orbītā kosmisko laikapstākļu monitoringa nolūkos.\n", "id": "lvs_Latn_107769"}
{"text": "Jantarnij bereg\n\nJantarnij bereg ( — 'Dzintarkrasts') ir privāts daudzprofila medicīniskās rehabilitācijas, veselības aprūpes uzņēmums, kas atrodas Ķemeru nacionālajā parkā, Zvīņu ielā 2, Jūrmalā. Sanatorijas teritorija ir 19 ha liela. Sanatorija pieder Krievijas Federācijas Prezidenta lietu pārvaldei.\n\n2022. gada maijā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, sanatorija Jantarnij bereg tika slēgta, bet tās direktors Viktors Daņiloha — izraidīts.\n", "id": "lvs_Latn_107770"}
{"text": "Oksolīns\n\n\"Oksolīns\" ir bezrecepšu zāles — deguna ziede vīrusu rinīta (iesnu) ārstēšanai, kā arī gripas profilaksei.\n", "id": "lvs_Latn_107771"}
{"text": "Furasol\n\nFurasol ir Latvijā ražotas bezrecepšu zāles, kuras izmanto ārīgi lietojama šķīduma pagatavošanai mutes dobuma un rīkles iekaisumu, inficētu brūču, apdegumu un strutainu iekaisumu ārstēšanai.\n", "id": "lvs_Latn_107772"}
{"text": "Pols Verhovens\n\nPols Verhovens (, dzimis ) ir nīderlandiešu kinorežisors un scenārists. Viņa filmas ir pazīstamas ar tajā attēloto vardarbību un seksuālo saturu. Pārsvarā veidojis filmas drāmas un zinātniskās fantastikas žanrā. Verhovens ir viens no pazīstamākajiem un veiksmīgākajiem nīderlandiešu kinorežisoriem\n", "id": "lvs_Latn_107773"}
{"text": "Melisa Leo\n\nMelisa Leo (, dzimusi ) ir amerikāņu aktrise. Savas karjeras laikā saņēmusi vairākas balvas, tai skaitā Amerikas Kinoakadēmijas balvu, Emmy balvu, Zelta globusa balvu, Critics' Choice balvu un Ekrāna aktieru ģildes balvu.\n\nSavu karjeru iesākusi 80. gados, piedaloties vairākās filmās un televīzijas seriālos. Pazīstama ar lomu ABC seriālā All My Children, par ko viņa tika nominēta Emmy balvai. Plašāku atpazīstamību ieguvusi seriālā Homicide: Life on the Street (1993—1997).\n\nPar lomu filmā Frozen River (2008), Leo tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā aktrise\". 2010. gadā viņa ieguva vairākas balvas, tostarp Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākā aktrise otrā plāna lomā\" par filmu \"Cīnītājs\".\n\nPiedalījusies arī tādās filmās kā \"21 grams\" (2003), \"Notiesāšana\" (2010), \"Laipni lūgti pie Railijiem\" (2010), \"Lidojums\" (2012), \"Gūsteknes\" (2013) un \"Olimpa krišana\" (2013).\n", "id": "lvs_Latn_107774"}
{"text": "Durbes estrāde (Tukums)\n\nDurbes estrāde ir pasākumu norises vieta Tukumā.\n\nDurbes parks kā kultūras norišu vieta izmantota jau sen. Tajā tikuši rīkoti Līgo svētku pasākumi, lai izkoptu vietējo sabiedrisko dzīvi. 1928. gadā pirmajos Tukuma novada dziesmu svētkos kā goda viesi piedalījās dzejnieks Rainis, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un citas augstas valsts amatpersonas.\n\n1957. gadā Durbes estrāde tika nopostīta lielajā vētrā, 1963. gadā tika uzbūvēta mūsdienās redzamā Durbes estrādes koka konstrukciju būve. 2011. gada janvārī estrāde cieta no sniega smaguma.\n", "id": "lvs_Latn_107775"}
{"text": "1637. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1637. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107776"}
{"text": "1639. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1639. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107777"}
{"text": "1641. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1641. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107778"}
{"text": "1643. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1643. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107779"}
{"text": "1645. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1645. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107780"}
{"text": "1647. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1647. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107781"}
{"text": "1648. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1648. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107782"}
{"text": "1650. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1650. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107783"}
{"text": "Veļķi (Tukums)\n\nVeļķi ir individuālo māju mikrorajons Tukumā, kas strauji izveidojās 20. gadsimta 70. un 80. gados. Veļķu priedes attēlotas mākslinieka Kārļa Neiļa gleznā \"Tukuma gadatirgus\" (1936), kas glabājas Tukuma muzeja krājumā.\n\nVeļķos atrodas Veļķu pilskalns — Tukuma pilskalns pilsētas rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē.\n", "id": "lvs_Latn_107784"}
{"text": "1651. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1651. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107785"}
{"text": "1653. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1653. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107786"}
{"text": "1655. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1655. gada notikumi Latvijā. Šajā laikā Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107787"}
{"text": "Pols Šreiders\n\nPols Džozefs Šreiders (, dzimis ) ir amerikāņu kinorežisors un scenārists.\n\nSarakstījis scenārijus vairākām Mārtina Skorsēzes filmām, kā \"Taksists\" (1976), \"Satrakotais vērsis\" (1980), \"Kristus pēdējais kārdinājums\" (1988) un \"Augšāmceļot mirušos\" (Bringing Out the Dead, 1999).\n", "id": "lvs_Latn_107788"}
{"text": "Kāršu skaitītājs\n\n\"Kāršu skaitītājs\" () ir 2021. gada ASV krimināldrāma, kuras režisors un scenārija autors ir Pols Šreiders. Filmā galvenās lomas atveido Oskars Aizeks, Tifānija Hediša, Tajs Šeridans un Vilems Defo. Filmas izpildproducents ir Mārtins Skorsēze.\n\nFilma stāsta par bijušo militāristu, kurš ir kļuvis par spēlmani, ko sāk vajāt viņa pagātnes rēgi.\n\n\"Kāršu skaitītājs\" pirmizrāde notika Venēcijas kinofestivālā, savukārt Latvijā filmas pirmizrāde notika . Filma tika iekļauta dažādu kritiķu, tai skaitā Time, The New Yorker, RogerEbert.com, IndieWire, The AV Club un Cahiers du Cinéma, 2021. gada labāko filmu sarakstos.\n", "id": "lvs_Latn_107789"}
{"text": "Mirča Lučesku\n\nMirča Lučesku (, dzimis ) ir Rumānijas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Rumānijas futbola izlases dalībnieks.\n\nLučesku ir viens no visu laiku pazīstamākajiem un veiksmīgākajiem futbolistiem, kuri ir spēlējuši Rumānijas Pirmajā līgā. Ar Dinamo București viņš septiņas reizes kļuva par Rumānijas čempionu.\n\nRumānijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1966. līdz 1979. gadam. Kopumā nospēlējis 70 mačus un guvis 9 vārtus. Bijis izlases kapteinis 1970. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc karjeras beigām kļuvis par treneri. Strādājis Rumānijā, Itālijā, Turcijā, Ukrainā un Krievijā. No 1981. līdz 1986. gadam vadījis Rumānijas izlasi. Vislabāk pazīstams, vadot Ukrainas Premjerlīgas komandu Shakhtar Donetsk, amatā esot 12 gadus. Ar Shakhtar komandu izcīnījis astoņus Premjerlīgas titulus. 2015. gadā kļuvis tikai par piekto treneri, kuri ir vadījuši komandas vismaz 100 UEFA Čempionu līgas spēlēs. No 2017. līdz 2019. gadam vadījis Turcijas futbola izlasi. 2020. gadā Lučesku tika apstiprināts par Dynamo Kyiv treneri, kas izraisīja lielus protestus no Dynamo Kyiv faniem, tomēr komandu viņš turpināja vadīt. , Čempionu līgas mačā pret Juventus, Lučesku 75 gadu un 83 dienu vecumā kļuva par visu laiku vecāko treneri, kurš ir vadījis komandu turnīrā.\n", "id": "lvs_Latn_107790"}
{"text": "Glamočas cietoksnis\n\nGlamočas cietoksnis () ir Osmaņu impērijas viduslaiku cietoksnis, kas atrodas Staretina kalna ziemeļu nogāzē virs Glamočas pilsētas Bosnijā un Hercegovinā. Cietokšņa celtniecība sākās 14. gadsimtā. Mūsdienās cietokšņa drupas ir atzītas par Bosnijas un Hercegovinas nacionālo pieminekli.\n", "id": "lvs_Latn_107791"}
{"text": "1657. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1657. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Otrais Ziemeļu karš. Krievu okupētajā Vidzemes daļā bija dibināta Dmitrijevas (Kokneses) vaivadija, bet Latgales daļā Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija.\n", "id": "lvs_Latn_107792"}
{"text": "1659. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1659. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Otrais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107793"}
{"text": "1661. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1661. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš no 1661. gada 25. februāra bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. 1661. gada 21. jūnijā parakstītais Kardisas miera līgums pārtrauca karu starp Zviedriju un Krieviju, līdz ar to beidzās Otrais Ziemeļu karš, tomēr krievu okupētajā Latgales daļā turpināja pastāvēt Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija.\n", "id": "lvs_Latn_107794"}
{"text": "1662. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1662. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, tomēr krievu okupētajā Latgales daļā turpināja pastāvēt Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija.\n", "id": "lvs_Latn_107795"}
{"text": "1664. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1664. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, tomēr krievu okupētajā Latgales daļā turpināja pastāvēt Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija.\n", "id": "lvs_Latn_107796"}
{"text": "1665. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1665. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, tomēr krievu okupētajā Latgales daļā turpināja pastāvēt Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija.\n", "id": "lvs_Latn_107797"}
{"text": "1668. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1668. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107798"}
{"text": "1669. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1669. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107799"}
{"text": "1671. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1671. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107800"}
{"text": "1672. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1672. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107801"}
{"text": "1674. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1674. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107802"}
{"text": "1675. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1675. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107803"}
{"text": "1677. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1677. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107804"}
{"text": "1678. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1678. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107805"}
{"text": "1680. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1680. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107806"}
{"text": "1681. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1681. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107807"}
{"text": "1683. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1683. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107808"}
{"text": "1684. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1684. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107809"}
{"text": "1686. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1686. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107810"}
{"text": "1687. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1687. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107811"}
{"text": "1689. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1689. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107812"}
{"text": "1691. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1691. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107813"}
{"text": "1692. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1692. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107814"}
{"text": "1694. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1694. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107815"}
{"text": "1695. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1695. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107816"}
{"text": "1697. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1697. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107817"}
{"text": "1698. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1698. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107818"}
{"text": "1700. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1700. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Sākās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107819"}
{"text": "1701. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1701. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107820"}
{"text": "1702. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1702. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107821"}
{"text": "Kudimkara\n\nKudimkara (krievu un ) ir pilsēta Krievijā, Permas novadā, Komi-Permiešu apvidus administratīvais centrs. Izvietojusies novada ziemeļrietumos Iņvas upes krastos no novada centra Permas.\n", "id": "lvs_Latn_107822"}
{"text": "Realitātes deja\n\n\"Realitātes deja\" () ir 2013. gada Čīles un Francijas fantāzijas un drāmas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Alehandro Hodorovskis. Filmā galvenās lomas atveido Brontiss Hodorovskis, Pamela Floresa un Heremaiss Erskovitss. \"Realitātes deja\" ir pirmā Hodorovska filma 23 gadu laikā.\n\nFilma ir Hodorovska daļēji autobiogrāfisks stāsts par savu bērnību 30. gadu Čīlē.\n\n\"Realitātes deja\" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, atzīmējot tās līdzību ar Hodorovska iepriekšējām, kā arī Federiko Fellīni filmām.\n", "id": "lvs_Latn_107823"}
{"text": "Lāslo Beleni\n\nLāslo Beleni (, dzimis ) ir Rumānijas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Rumānijas futbola izlases dalībnieks. Beleni tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem rumāņu futbolistiem.\n\nKopš 2022. gada ir Francijas Ligue 1 līgas kluba FC Metz galvenais treneris.\n\nSavu karjeru sācis savas dzimtās pilsētas komandā ASA Târgu Mureș, kur spēlējis 14 sezonas. 1984. gadā pievienojies Steaua București komandai, kur palīdzēja kādai no Rumānijas komandām pirmo reizi iegūt Eiropas kausa trofeju. Divreiz ticis atzīts par Rumānijas gada futbolistu. Kopumā piedalījies 484 Rumānijas A divīzijas spēlēs.\n\nRumānijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1975. līdz 1988. gadam. Kopumā nospēlējis 102 mačus un guvis 23 vārtus. Piedalījies 1984. gada Eiropas čempionātā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Trenējis klubus Francijā, Portugālē, AAE, Beļģijā, Grieķijā, Katarā un Saūda Arābijā. No 2000. līdz 2001. gadam vadījis Rumānijas futbola izlasi. Lielākos panākumus kā treneris guvis ar Sporting CP un Standard Liege komandām.\n", "id": "lvs_Latn_107824"}
{"text": "Luiss Arkonada\n\nLuiss Migels Arkonada Ečarri (, dzimis ) ir bijušais Spānijas futbolists, spēlēja vārtsarga pozīcijā, bijis Spānijas futbola izlases dalībnieks.\n\nVisu savu profesionālo karjeru pavadījis Spānijas komandā Real Sociedad, kur palīdzējis izcīnīt komandai divus La Liga čempionu titulus. Trīs reizes kļuvis par līgas labāko vārtsargu.\n\nSpānijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1977. līdz 1985. gadam, kopumā piedaloties 68 mačos. Piedalījies 1978. un 1982. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī 1980. un 1984. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_107825"}
{"text": "Uli Štīlike\n\nUlrihs \"Uli\" Štīlike (, dzimis ) ir Vācijas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja pussarga vai aizsarga pozīcijā, bijis Rietumvācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu spēlētāja karjeru sācis Vācijas komandā Borussia Mönchengladbach, kur izcīnījis trīs Vācijas Bundeslīgas titulus, kā arī UEFA kausu. 1977. gadā pievienojies Spānijas komandai Real Madrid, ar ko astoņu gadu laikā izcīnījis trīs La Liga titulus, divus Spānijas Karaļa kausus un vienu UEFA kausu. Savas karjeras izskaņā spēlējis Šveices komandā Neuchâtel Xamax.\n\nRietumvācijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1975. līdz 1984. gadam, kopumā piedaloties 42 mačos. Ar izlasi uzvarējis 1980. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1982. gada FIFA Pasaules kausā un 1984. gada Eiropas čempionātā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām strādājis kā treneris Vācijā, Spānijā, Šveicē, Katarā un Ķīnā. Vadījis arī Šveices, Kotdivuāras un Dienvidkorejas futbola izlases.\n", "id": "lvs_Latn_107826"}
{"text": "Materiāla nogurums\n\nNogurums ir materiāla mehānisko īpašību pasliktināšanās, mainīgas (visbiežāk — cikliskas) slodzes rezultātā materiālā uzkrājoties plaisām. Sasniedzot konkrētajam izstrādājumam raksturīgu noguruma pakāpi, notiek materiāla sabrukšana, kas tiek saukta par noguruma sabrukšanu.\n", "id": "lvs_Latn_107827"}
{"text": "1980. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi\n\nŠajā lapā uzskaitīti 1980. gada Eiropas čempionāta futbolā oficiāli apstiprinātie izlašu sastāvi.\n", "id": "lvs_Latn_107828"}
{"text": "Mārtiņa Bunkus slepkavība\n\nMārtiņa Bunkus slepkavība bija noziegums, kurā algots slepkava 2018. gada 30. maijā nošāva zvērināto advokātu un maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku.\n", "id": "lvs_Latn_107829"}
{"text": "1703. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1703. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107830"}
{"text": "1704. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1704. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107831"}
{"text": "Brīvības laukums (Tukums)\n\nBrīvības laukums ir laukums Tukumā, viena no centrālajām pilsētas vietām. Cauri gadsimtiem bijusi viena no tirgošanās, satikšanās un svētku vietām pilsētā.\n", "id": "lvs_Latn_107832"}
{"text": "Gurija\n\nGurija () ir viena no Gruzijas mharēm. Izvietojusies valsts valsts dienvidrietumos pie Melnās jūras. Dienvidos robežojas ar Adžāriju, dienvidaustrumos — ar Samchi-Džavahetiju, ziemeļos — ar Imeretiju un Megreliju-Augšsvanetiju. Lielākās pilsētas ir Ozurgeti (administratīvais centrs) un Lančhuti.\n", "id": "lvs_Latn_107833"}
{"text": "Ozurgeti\n\nOzurgeti () ir pilsēta Gruzijā, Gurijas mhares administratīvais centrs. Izvietojusies valsts dienvidrietumu daļā Meshetijas grēdas pakājē Natanebi upes krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Valda subtropu klimats, nozīmīgs tējas rūpniecības centrs.\n", "id": "lvs_Latn_107834"}
{"text": "Lančhuti\n\nLančhuti () ir pilsēta Gruzijā, Gurijas mharē, Lančhuti municipalitātes administratīvais centrs. Izvietojusies valsts dienvidrietumu daļā Kolhidas zemienes dienvidos no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Valda mitrs subtropu klimats.\n", "id": "lvs_Latn_107835"}
{"text": "1705. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1705. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107836"}
{"text": "1706. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1706. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107837"}
{"text": "1707. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1707. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107838"}
{"text": "1+1 (TV kanāls)\n\n1+1 () ir nacionāls Ukrainas TV kanāls, kas pieder 1+1 Media Group, kas saistīta ar oligarhiem Ihoru Kolomoiski un Ihoru Surkisu. Tam ir otra lielākā ģeogrāfiskā sasniedzamība starp visiem kanāliem Ukrainā, aptverot 95% no Ukrainas teritorijas.\n", "id": "lvs_Latn_107839"}
{"text": "1708. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1708. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107840"}
{"text": "1709. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1709. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107841"}
{"text": "1710. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1710. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107842"}
{"text": "1711. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1711. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Krievijas caristes okupētā Vidzemes vēsturiskā zeme tiesiski vēl arvien bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107843"}
{"text": "1712. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1712. gada notikumi Latvijā. Šajā laikā Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Krievijas caristes okupētā Vidzemes vēsturiskā zeme tiesiski vēl arvien bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme — Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107844"}
{"text": "1713. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1713. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Krievijas caristes okupētā Vidzemes vēsturiskā zeme tiesiski vēl arvien bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107845"}
{"text": "1714. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1714. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Krievijas caristes okupētā Vidzemes vēsturiskā zeme tiesiski vēl arvien bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107846"}
{"text": "1715. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1715. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Krievijas caristes okupētā Vidzemes vēsturiskā zeme tiesiski vēl arvien bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107847"}
{"text": "1716. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1716. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Krievijas caristes okupētā Vidzemes vēsturiskā zeme tiesiski vēl arvien bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107848"}
{"text": "1717. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1717. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals lauza personālūniju ar Kurzemes un Zemgales hercogu un pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Krievijas caristes okupētā Vidzemes vēsturiskā zeme tiesiski vēl arvien bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107849"}
{"text": "1718. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1718. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Krievijas caristes okupētā Vidzemes vēsturiskā zeme tiesiski vēl arvien bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107850"}
{"text": "1719. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1719. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Krievijas caristes okupētā Vidzemes vēsturiskā zeme tiesiski vēl arvien bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107851"}
{"text": "1720. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1720. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Krievijas caristes okupētā Vidzemes vēsturiskā zeme tiesiski vēl arvien bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107852"}
{"text": "1721. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1721. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturisko zemi pēc Nīštates miera līguma noslēšanas inkorporēja Krievijas caristes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Beidzās Lielais Ziemeļu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107853"}
{"text": "1722. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1722. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiska zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107854"}
{"text": "1723. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1723. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107855"}
{"text": "1724. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1724. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107856"}
{"text": "1725. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1725. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107857"}
{"text": "1726. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1726. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107858"}
{"text": "1727. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1727. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107859"}
{"text": "1728. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1728. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107860"}
{"text": "1730. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1730. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas—Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107861"}
{"text": "1731. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1731. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107862"}
{"text": "1732. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1732. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107863"}
{"text": "1733. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1733. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107864"}
{"text": "1734. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1734. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107865"}
{"text": "1735. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1735. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107866"}
{"text": "1736. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1736. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107867"}
{"text": "1737. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1737. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107868"}
{"text": "1738. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1738. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107869"}
{"text": "1739. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1739. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107870"}
{"text": "1740. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1740. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107871"}
{"text": "1741. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1741. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107872"}
{"text": "1742. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1742. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107873"}
{"text": "1743. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1743. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107874"}
{"text": "1744. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1744. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107875"}
{"text": "1745. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1745. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107876"}
{"text": "1746. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1746. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107877"}
{"text": "1747. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1747. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107878"}
{"text": "1748. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1748. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107879"}
{"text": "1749. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1749. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107880"}
{"text": "1750. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1750. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107881"}
{"text": "1751. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1751. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107882"}
{"text": "1752. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1752. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107883"}
{"text": "1753. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1752. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107884"}
{"text": "1754. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1754. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107885"}
{"text": "1755. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1755. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107886"}
{"text": "1756. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1756. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107887"}
{"text": "Megrelija-Augšsvanetija\n\nMegrelija-Augšsvanetija () ir viena no Gruzijas mharēm. Izvietojusies valsts valsts ziemeļrietumos starp Melno jūru un Lielā Kaukāza grēdu. Rietumos robežojas ar Abhāziju, ziemeļos — ar Krieviju, austrumos — ar Imeretiju un Raču-Lačhumi un Lejassvanetiju, dienvidos — ar Guriju. Lielākās pilsētas ir Zugdidi (administratīvais centrs) un Poti. Lielākā daļa mhares iedzīvotāju pieder pie gruzīnu subetniskajām grupām megreļiem (90%) un svaniem (10%).\n", "id": "lvs_Latn_107888"}
{"text": "1757. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1757. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Turpinājās Septiņgadu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107889"}
{"text": "1758. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1758. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Turpinājās Septiņgadu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107890"}
{"text": "1759. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1759. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Turpinājās Septiņgadu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107891"}
{"text": "1760. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1760. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Turpinājās Septiņgadu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107892"}
{"text": "1761. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1761. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Turpinājās Septiņgadu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107893"}
{"text": "1762. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1762. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Turpinājās Septiņgadu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107894"}
{"text": "1763. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1763. gada notikumi Latvijas vēsturē. Šajā laikā Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Beidzās Septiņgadu karš.\n", "id": "lvs_Latn_107895"}
{"text": "1764. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1764. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107896"}
{"text": "1765. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1765. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107897"}
{"text": "1766. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1766. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107898"}
{"text": "1767. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1767. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107899"}
{"text": "1768. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1768. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107900"}
{"text": "Zugdidi\n\nZugdidi () ir pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mhares administratīvais centrs. Izvietojusies valsts ziemeļrietumu daļā Kolhidas zemienēs no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_107901"}
{"text": "1769. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1769. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107902"}
{"text": "1770. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1770. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107903"}
{"text": "1771. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1771. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107904"}
{"text": "1772. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1772. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. 5. augustā Krievijas Impērija pēc slepenas vienošanās ar Prūsiju anektēja Inflantijas vaivadijas teritoriju.\n", "id": "lvs_Latn_107905"}
{"text": "1773. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1773. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Daugavas province atradās Pleskavas guberņas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107906"}
{"text": "1774. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1774. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Daugavas province atradās Pleskavas guberņas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107907"}
{"text": "1775. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1775. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Daugavas province atradās Pleskavas guberņas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107908"}
{"text": "1776. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1776. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu apriņķu sastāvā. Pēc administratīvās reformas Latgales vēsturiskā zeme tika sadalīta trīs apriņķos un pievienota Polockas guberņai.\n", "id": "lvs_Latn_107909"}
{"text": "1777. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1777. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107910"}
{"text": "1778. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1778. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107911"}
{"text": "1779. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1779. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107912"}
{"text": "1780. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1780. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107913"}
{"text": "1781. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1781. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107914"}
{"text": "1782. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1782. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107915"}
{"text": "Rūds Krols\n\nRūdolfs \"Rūds\" Jozefs Krols (, dzimis ) ir Nīderlandes futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Nīderlandes futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu lielāko daļu spēlētāja karjeras pavadījis savas dzimtās pilsētas komandā Amsterdamas \"Ajax\". Ar Ajax komandu Krols sešas reizes uzvarēja Eredivisie čempionātā, kā arī trīs reizes ieguva Eiropas kausa trofeju. Vēlāk spēlējis arī Kanādā, Itālijā un Francijā.\n\nNīderlandes futbola izlases sastāvā spēlējis no 1969. līdz 1983. gadam. Piedalījies 1974. un 1978. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī 1976. un 1980. gada Eiropas čempionātā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Strādājis Beļģijā, Šveicē, Ēģiptē, Apvienotajos Arābu Emirātos, Francijā, Dienvidāfrikā, Tunisijā, Lībijā, Marokā un Kuveitā. Vadījis arī Ēģiptes un Tunisijas futbola izlasei.\n", "id": "lvs_Latn_107916"}
{"text": "1783. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1783. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107917"}
{"text": "1784. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1784. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107918"}
{"text": "Ārijs Hāns\n\nĀrends \"Ārijs\" Hāns (, dzimis ) ir Nīderlandes futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Nīderlandes futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu lielāko daļu spēlētāja karjeras pavadījis Nīderlandes komandā Ajax un Beļģijas komandā Anderlecht. Ar Ajax komandu izcīnījis trīs Eredivisie titulus un trīs Eiropas kausus, savukārt ar Anderlecht komandu kļuvis par Beļģijas Pirmās divīzijas čempionu, kā arī izcīnījis divus Eiropas Kausu ieguvēju kausus. Divas reizes par Beļģijas čempionu kļuvis arī ar Standard Liège.\n\nNīderlandes futbola izlases sastāvā spēlējis no 1972. līdz 1980. gadam. Piedalījies 1974. un 1978. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī 1980. gada Eiropas čempionātā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Strādājis Beļģijā, Vācijā, Grieķijā, Nīderlandē, Kiprā, Austrijā, Irānā un Ķīnā. Bijis arī Ķīnas un Albānijas futbola izlasi.\n", "id": "lvs_Latn_107919"}
{"text": "2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga\n\n2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga bija trešā UEFA Nāciju līgas sezona, kurā sacentās 55 UEFA konfederācijas nacionālās vīriešu futbola izlases. Līgas posma spēles (grupu turnīri) norisinājās no 2022. gada jūnija līdz septembrim, bet finālposma spēles notika 2023. gada jūnijā. Nāciju līgas spēles ir saistītas arī ar 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru.\n\nPar Nāciju līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva Spānijas izlases futbolisti, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica Horvātiju.\n", "id": "lvs_Latn_107920"}
{"text": "1785. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1785. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107921"}
{"text": "1786. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1786. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107922"}
{"text": "Rainers Bonhofs\n\nRainers Bonhofs (, dzimis ) ir bijušais Vācijas futbolists un futbola treneris, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Rietumvācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu spēlētāja karjeru iesācis Borussia Mönchengladbach, kuras rindās viņš četras reizes kļuva par Vācijas čempionu. Vēlāk ar Spānijas komandu Valencia uzvarējis UEFA Kausu ieguvēju kausā. Spēlējis arī 1. FC Köln un Hertha BSC.\n\nRietumvācijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1972. līdz 1981. gadam. Ar izlasi uzvarējis 1974. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī 1972. un 1980. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1976. gada Eiropas čempionātā un 1978. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc karjeras beigām kļuvis par treneri. No 1990. līdz 1998. gadam bijis Vācijas futbola izlases trenera asistents.\n", "id": "lvs_Latn_107923"}
{"text": "1787. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1787. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107924"}
{"text": "1788. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1788. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107925"}
{"text": "1789. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1789. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107926"}
{"text": "Manfrēds Kalcs\n\nManfrēds Kalcs (, dzimis ) ir bijušais Vācijas futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Rietumvācijas futbola izlases dalībnieks.\n\n1971. gadā debitējis Vācijas komandas Hamburger SV rindās, kur aizvadījis gandrīz visu savu profesionālo karjeru. Kopumā Hamburger SV rindās aizvadījis 581 maču, kuru laikā izcīnījis trīs Vācijas Bundeslīgas titulus un vienu Eiropas kausu.\n\nRietumvācijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1975. līdz 1983. gadam. Ar izlasi uzvarējis 1980. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1976. gada Eiropas čempionātā, kā arī 1978. un 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_107927"}
{"text": "1790. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1790. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107928"}
{"text": "1791. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1791. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107929"}
{"text": "Pītersens\n\nKals Pītersens (Cal Petersen; dzimis 1994. gadā), ASV hokejists; Viljams Pītersens (William Petersen; dzimis 1953. gadā), amerikāņu aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_107930"}
{"text": "1792. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1792. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107931"}
{"text": "1793. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1793. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107932"}
{"text": "1794. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1794. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107933"}
{"text": "1795. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1795. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes pēc Kurzemes un Zemgales un Piltenes apgabala aneksijas nonāca Krievijas Impērijas pakļautībā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107934"}
{"text": "1796. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1796. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes pēc Kurzemes un Zemgales un Piltenes apgabala aneksijas atradās Krievijas Impērijas pakļautībā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107935"}
{"text": "1797. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1797. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas sastāvā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Baltkrievijas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107936"}
{"text": "1798. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1798. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas sastāvā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Baltkrievijas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107937"}
{"text": "1799. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1799. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas sastāvā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Baltkrievijas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107938"}
{"text": "1800. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1800. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas sastāvā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Baltkrievijas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107939"}
{"text": "1801. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1801. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas sastāvā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Baltkrievijas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107940"}
{"text": "1802. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1802. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas sastāvā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Vitebskas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107941"}
{"text": "1803. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1803. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas sastāvā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Vitebskas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_107942"}
{"text": "Latvijas futbola izlase 2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā\n\nLatvijas futbola izlase 2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgas sezonā spēlēja D līgā. Tā bija trešā UEFA Nāciju līgas sezona. Latvijas izlase tika ielozēta D līgas 1. grupā ar Lihtenšteinu, Andoru un komandu, kas izkrita no C līgas, — Moldovu. Spēles notika no 2022. gada jūnija līdz septembrim. Latvijas izlases galvenais treneris šajās spēlēs bija Dainis Kazakevičs. Latvijas futbolisti uzvarēja četrās spēlēs, vienreiz nospēlēja neizšķirti un piedzīvoja vienu zaudējumu — savā laukumā pret Moldovu. Ar iegūtiem 13 punktiem tika izcīnīta pirmā vieta grupā. Līdz ar to Latvijas izlase iekļuva C līgā.\n", "id": "lvs_Latn_107943"}
{"text": "Rača-Lečhumi un Lejassvanetija\n\nRača-Lečhumi un Lejassvanetija () ir viena no Gruzijas mharēm. Izvietojusies valsts valsts ziemeļos Lielā Kaukāza grēdas dienvidu priekškalnēs. Rietumos robežojas ar Megreliju-Augšsvanetiju, ziemeļos — ar Krieviju, dienvidos — ar Imeretiju. Austrumos robežojas ar Iekšējo Kartliju, kuras ziemeļu daļu kontrolē Krievijas atbalstītā separātiskā Dienvidosetija. Tāpat Dienvidosetijas faktiskā kontrolē ir neliela daļa Račas-Lačhumi un Lejassvanetijas teritorijas ar Kvaisi pilsētu. Lielākās pilsētas mharē ir Oni, Ambrolauri (administratīvais centrs) un Cageri. Lielākā daļa mhares iedzīvotāju pieder pie gruzīnu subetniskajām grupām račiem, lečhumiem un svaniem.\n", "id": "lvs_Latn_107944"}
{"text": "Rejs Klemenss\n\nReimonds Nīls Klemenss (, dzimis , miris ) bija Anglijas futbolists un futbola treneris. Spēlējis vārtsarga pozīcijā, bijis Anglijas futbola izlases dalībnieks. Klemenss, spēlējot gan klubos, gan izlasē, kopumā ir aizvadījis vairāk nekā 1000 mačus. Klemensam pieder rekords par visvairāk sausajām spēlēm futbola vēsturē (537).\n\nBijis Liverpool komandas pamatvārtsargs, kad tā 70. gados izcīnīja piecus Anglijas Pirmās divīzijas čempionu titulus, kā arī trīs Eiropas kausa trofejas. Savu karjeru noslēdzis Tottenham Hotspur.\n\nAnglijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1972. līdz 1983. gadam, kopumā piedaloties 61 mačā. Piedalījies 1980. gada Eiropas čempionātā un 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_107945"}
{"text": "Fils Nīls\n\nFilips Džordžs Nīls (, dzimis ) ir bijušais Anglijas futbolists un futbola treneris, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Anglijas futbola izlases dalībnieks.\n\nNīls ir viens no veiksmīgākajiem Anglijas spēlētājiem, savas karjeras laikā ar Liverpool komandu astoņas reizes kļūstot par Anglijas čempionu. Četras reizes ieguvis arī Anglijas Līgas kausu, četras reizes Eiropas kausu un vienu reizi gan UEFA kausu, gan UEFA Superkausu. 1985. gadā kļuvis par Bolton Wanderers spēlējošo treneri. Vadījis arī Coventry City, Cardiff City un Manchester City.\n\nAnglijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1976. līdz 1983. gadam, kopumā nospēlējot 50 mačus. Piedalījies 1980. gada Eiropas čempionātā un 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_107946"}
{"text": "Trevors Brukings\n\nSers Trevors Deivids Brukings (, dzimis ) ir bijušais Anglijas futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Anglijas futbola izlases dalībnieks.\n\nGandrīz visu savu karjeru pavadījis West Ham United komandā, kopumā ar klubu aizvadot 647 mačus. Divas reizes ieguvis FA kausu. 2003. gadā bijis arī komandas pagaidu treneris.\n\nAnglijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1974. līdz 1982. gadam. Piedalījies 1980. gada Eiropas čempionātā un 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_107947"}
{"text": "Ambrolauri\n\nAmbrolauri () ir pilsēta Gruzijā, Račas-Lečhumi un Lejassvanetijas mhares administratīvais centrs. Izvietojusies valsts ziemeļu daļā Račas novadā Rioni upes krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_107948"}
{"text": "Oni\n\nOni () ir pilsēta Gruzijā, Račas-Lečhumi un Lejassvanetijas mhares lielākā pilsēta, municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts ziemeļu daļā Račas novadā Rioni upes kreisajā krastā no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_107949"}
{"text": "Žaks Perēns\n\nŽaks Perēns (; īstajā vārdā Žaks Andrē Simonē (), dzimis , miris ) bija franču aktieris un producents. Dažreiz filmu titros norādīts kā Žaks Simonē ().\n", "id": "lvs_Latn_107950"}
{"text": "2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls\n\n2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls bija 2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezonas finālspēle. Tā notika sestdienā, , Stade de France stadionā Sendenī, Francijā. Finālā tikās Anglijas klubs Liverpool FC un Spānijas klubs Madrides \"Real\".\n\nSākotnēji bija paredzēts finālu aizvadīt Sanktpēterburgas stadionā, Krievijā, bet sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā UEFA nolēma atņemt Krievijai fināla rīkošanas tiesības un pārcelt to uz Franciju.\n\nMadrides \"Real\" uzvarēja ar rezultātu 1:0 un Eiropas spēcīgākā futbola kluba trofeju izcīnīja 14. reizi. Vienīgos vārtus spēles 59. minūtē guva Vinisiuss Žuniors. Par spēles vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Madrides \"Real\" vārtsargs Tibo Kurtuā.\n\nUzvarētāji kvalificējās 2022. gada UEFA Superkausam, kur spēlēs ar 2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas uzvarētājiem Frankfurtes \"Eintracht\".\n", "id": "lvs_Latn_107951"}
{"text": "Roberts Morss\n\nRoberts Morss (; dzimis , miris ) bija amerikāņu aktieris.\n\nMorss piedalījies 1961 gada Brodvejas mūzikla How to Succeed in Business Without Really Trying iestudējumā, par ko ieguva Tony balvu, kā arī mūzikla 1967. gada kino adaptācijā. Filmējies televīzijas kanāla AMC seriālā Mad Men (2007–2015). Savu otro Tony balvu Morss ieguva par Trūmena Kapotes atveidošanu 1989. gada monoizrādē Tru. 1992. gadā šo lugu demonstrēja TV seriālā American Playhouse un Morss par tēlojumu ieguva Primetime Emmy balvu.\n", "id": "lvs_Latn_107952"}
{"text": "Runcis zābakos: Pēdējā vēlēšanās\n\n\"Runcis zābakos: Pēdējā vēlēšanās\" () ir 2022. gada ASV datoranimācijas piedzīvojumu kinokomēdija, ko producēja DreamWorks Animation un izplata Universal Pictures. Filma ir turpinājums 2011. gada filmai \"Runcis zābakos\" un ir sestā filma \"Šreks\" franšīzē. Filmas režisors ir Džoels Krofords. Antonio Banderass un Salma Hajeka tāpat kā iepriekšējā filmā ierunājis Runci zābakos un Kitiju Maigķepu, pārējās lomas ierunājuši Olīvija Kolmane, Hārvijs Gijēns, Samsons Kajo, Vāgners Moura, Entonijs Mendess, Džons Maleinijs, Florensa Pjū, Davaina Džoja Rendolfa un Rejs Vinstouns.\n\nFilmas pirmizrāde ASV un Latvijas kinoteātros notika . Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas izcēla animāciju, stāstu, cīņas skatus, vizuālo stilu, balss aktieru sniegumu un humoru, daudzi uzskata, ka tā pārspēj iepriekšējo filmu. Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā ASV dolāru. To nominēja 95. Kinoakadēmijas balvai un 80. Zelta globusa balvai kategorijā \"Labākā animācijas filma\".\n", "id": "lvs_Latn_107953"}
{"text": "Saab 9-5\n\nSaab 9-5 bija Zviedrijas autobūves uzņēmuma Saab ražotais automašīnas modelis. Tas tika ražots 2 paaudzēs, no 1997. līdz 2012. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_107954"}
{"text": "Cageri\n\nCageri () ir pilsēta Gruzijā, Račas-Lečhumi un Lejassvanetijas mharē, municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts ziemeļu daļā Lačhumi novadā Rioni pietekas Chenisckali krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Pilsētā atrodas Cageri un Lentehi bīskapa rezidence.\n", "id": "lvs_Latn_107955"}
{"text": "Sirano\n\n\"Sirano\" () ir 2021. gada ASV muzikāli romantiskā drāmas filma, kuras režisors ir Džo Raits, scenārija autore Ērika Šmita. Sižets balstīts uz Šmitas 2018. gada skatuves mūziklu ar tādu pašu nosaukumu, kas savukārt veidots pēc Edmonda Rostāna 1897. gada lugas \"Sirano de Beržeraks\" motīviem. Galvenās lomas atveidojuši Pīters Dinklidžs, Heilija Beneta, Kelvins Harisons jaunākais, Bens Mendelsons.\n\nFilmas \"Sirano\" pasaules pirmizrāde notika 48. Teluraidas kinofestivālā, un sākot ar filmu vienu nedēļu demonstrēja Losandželosas kinoteātros. Pārējos ASV un Apvienotās Karalistes kinoteātros filmu demonstrēja tikai no . Tai ir slikti kases ieņēmumi, jo tā ir nopelnījusi tikai ASV dolāru pie budžeta. Tomēr filma saņēmusi lielākoties pozitīvas kritiķu atsauksmes, kur kritiķi slavē Dinklidža un Benetas aktierspēli, kā arī filmas skaņu celiņu. Filma nominēta vairākām balvām, tostarp 79. Zelta globusa balvai kategorijās \"Labākais mūzikls vai kinokomēdija\" un \"Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā\" (Dinklidžs), četras nominācijas 75. BAFTA kino balvai un nominācija 94. Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākie kostīmi\".\n", "id": "lvs_Latn_107956"}
{"text": "Delufen\n\nDelufen ir Austrijā ražotas bezrecepšu homeopātiskas zāles, kas ir deguna aerosols pret rinītu, iesnām, siena drudzi, faringīta un Eistahija kanāla (kanāls, kurš savieno vidusausi ar rīkles galu) iekaisuma ārstēšanai.\n", "id": "lvs_Latn_107957"}
{"text": "Ātrā palīdzība (2022. gada filma)\n\n\"Ātrā palīdzība\" () ir 2022. gada ASV spraiga sižeta trillera filma, kuras režisors ir Maikls Bejs. Filma veidota pēc 2005. gada tāda paša nosaukuma Dānijas filmas motīviem. Galvenās lomas atveidojuši Džeiks Jillenhols, Jahja Abduls-Matīns II, Eisa Gonsalesa. Sižets vēstī par diviem banku laupītājiem, kas nolaupa ātrās palīdzības automašīnu un sagūsta divus neatliekamās palīdzības sniedzējus par ķīlniekiem.\n\nPar filmas veidošanu paziņoja 2015. gadā, bet pēc vairākām izmaiņām veidošanas procesā, pagāja vairāki gadi līdz filmēšanas sākumam. 2020. gadā COVID-19 pandēmijas ierobežojumi aizkavēja Beja plānus citas filmas režisēšanai un viņš piekrita režisēt šo filmu. Filmēšana norisinājās pandēmijas uzliesmojuma vidū Losandželosas centrā.\n\nFilmas pirmizrāde Latvijā notika , bet ASV kinoteātros to demonstrēja tikai no . Filmas izplatītājs ir Universal Pictures. Filmai ir slikti pasaules kases ieņēmumi, tā ir nopelnījusi vairāk nekā ASV dolāru pie budžeta, un saņēmusi dažādas kritiķu atsauksmes. Kamēr tiek kritizēts filmas sižets, slavēta tiek Beja režija, īpaši izceļot spraigā sižeta ainas, par kurām vairāki kritiķi izteikušies, ka Bejs atguvis savu veco formu.\n", "id": "lvs_Latn_107958"}
{"text": "Juras laikmeta pasaule: Valdīšana\n\nGalveno lomu aktieri no sērijas iepriekšējām filmām Kriss Prats, Braisa Dalasa Hauarda, Lora Derna, Džefs Goldblūms, Sems Nīls, BD Vongs, Omārs Sī, Izabela Sērmona, Džastiss Smits un Daniela Pineda atveidos jau zināmās lomas. Aktieru sastāvam pievienojušies Devanda Vaisa, Māmadū Atī, Kempbels Skots, Skots Heizs un Dičena Lakmena. Derna, Goldblūms un Nīls atveidos lomas no \"Juras laikmeta parka\" triloģijas, parādoties visi kopā vienā filmā pirmo reizi kopš 1993. gada filmas. Filmas darbība norisinās četrus gadus pēc \"Kritušās karalistes\" notikumiem, un tagad dinozauri kopā ar cilvēkiem dzīvo visā pasaulē.\n\nFilma kā daļa no topošas jaunās triloģijas jau bija ieplānota 2014. gada sākumā. Filmēšana sākās 2020. gada februārī, bet jau martā to apturēja saistībā ar COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem. Tā atsākās jūlijā un ilga četrus mēnešus. Filmēja Kanādā, Anglijas Pinewood Studios un Maltā.\n\nFilmas \"Juras laikmeta pasaule: Valdīšana\" pirmizrāde notika Mehiko, ASV kinoteātros filmu demonstrēja no , bet Latvijā dienu ātrāk — . Filmu demonstrēja IMAX, 4DX, RealD 3D, un Dolby Cinema formātos. Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā ASV dolāru, ierindojot to trešajā vietā starp ienesīgākajām 2022. gada filmām.\n", "id": "lvs_Latn_107959"}
{"text": "Briljantzaļā RFF\n\nBriljantzaļā RFF ir Latvijā, Rīgas farmaceitiskā fabrikā ražotas bezrecepšu zāles, kas ir organiska krāsviela, kuru lieto ādas virspusēju nobrāzumu, skrambu, kā arī vaļēju brūču malu apstrādei un dezinficēšanai.\n", "id": "lvs_Latn_107960"}
{"text": "Bazs Gaismasgads (filma)\n\n\"Bazs Gaismasgads\" () ir 2022. gada ASV datoranimācijas zinātniskās fantastikas spraiga sižeta piedzīvojumu filma, ko veidojusi studija Pixar Animation Studios un izplata Walt Disney Studios Motion Pictures. Filma ir spinofs no \"Rotaļlietu stāsta\" filmu sērijas, kas kalpo kā izcelsmes stāsts izdomātajam izmēģinājuma pilotam/astronauta tēlam, no kura iedvesmojusies galvenajās filmās redzamā Baza Gaismasgada rotaļlieta, un tā tiek demonstrēta kā piedzīvojumu filma filmā, ko skatītos \"Rotaļlietu stāsta\" varoņi. Šis koncepts iepriekš jau izmantots 2000. gadā uzreiz video izdotajā filmā Buzz Lightyear of Star Command: The Adventure Begins, kas bija aizsākums televīzijas seriālam Buzz Lightyear of Star Command (2000—2001). Filmas režisors un scenārija līdzautors ir Enguss Makleins. Galveno varoni ierunājis Kriss Evanss, parējos filmas varoņus ierunājuši Keke Palmere, Pīters Sons, Džeimss Brolins, Taika Vaititi, Deila Soulsa, Uzo Aduba, Mērija Makdonalda-Lūisa, Efrens Ramiress un Isaija Vitloks jaunākais.\n\nFilmā parādīts jaunā astronauta Baza Gaismasgada stāsts, kurš pēc nokļūšanas uz naidīgas planētas kopā ar savu komandieri un apkalpi mēģina atrast ceļu atpakaļ uz mājām caur telpu un laiku, vienlaikus saskaroties ar Visuma drošības draudiem. Pabeidzis darbu pie filmas \"Meklējot Doriju\" (2016), zinātniskās fantastikas fans Makleins piedāvāja Pixar izveidot filmu par Bazu Gaismasgadu. Lai atsauktos uz zinātniskās fantastikas filmām, kuras skatoties režisors uzauga, animatori vēlējās piešķirt filmai \"kinematogrāfisku\" un \"kuplu\" izskatu. Filmas skaņu celiņu komponējis Maikls Džakino.\n\nFilmas \"Bazs Gaismasgads\" pirmizrāde ASV notika , bet Latvijā divas dienas agrāk . To demonstrē RealD 3D, 4DX, Dolby Cinema un IMAX formātos. Šī ir pirmā Pixar filma, ko rāda pasaules kinoteātros kopš filmas \"Uz priekšu\", kas iznāca 2020. gada martā, kā arī pirmā filma, kas veidota IMAX formātā. Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā ASV dolāru pie ražošanas budžeta. Tā kopumā saņēmusi labvēlīgas kritiķu atsauksmes, kas slavē animāciju un balss aktierus, taču arī uzskata, ka sižets ir pārāk tradicionāls un neatbilst Pixar standartiem.\n", "id": "lvs_Latn_107961"}
{"text": "Avatars: Ūdensceļš\n\n\"Avatars: Ūdensceļš\" () ir 2022. gada ASV zinātniskās fantastikas filma, kuras režisors ir Džeimss Kemerons. Šī ir otrā filma Kemerona \"Avatara\" filmu sērijā pēc filmas \"Avatars\" (2009). Kemerons kopā ar Džonu Landau ir filmas producenti, Riks Džafa un Amanda Silvera kopā ar Kemeronu ir scenārija autori. Aktieri Sems Vortingtons, Zoja Saldana, Stīvens Lengs, Džoels Deivids Mūrs, Sī Sī Eidža Pounndere, Džovani Ribisi, Dilīps Rao un Mets Džeralds atkal atveido tēlus no filmas pirmās daļas, bet Sigurnija Vīvere filmā atveido jaunu lomu. Pārējās lomas atveido Keita Vinsleta, Klifs Kērtiss, Edija Falko un Džemeins Klements. Filmā Džeiks Salijs (Vortingtons) kopā ar savu ģimeni pēta Pandoras okeānus, kur sastopas ar Metkajinas klanu.\n\nKemerons, kas jau 2006. gadā teica, ka vēlas veidot \"Avataru\" vairākās daļās, ja filma būs komerciāli veiksmīga, 2010. gadā pēc filmas milzīgajiem kases ieņēmumiem paziņoja par divu turpinājumu veidošanu. Sākotnēji otrās daļas pirmizrāde bija plānota 2014. gadā. Tomēr saistībā ar nepieciešamību izstrādāt jaunas tehnoloģijas, lai uzlabotu filmēšanu zem ūdens, viss process ievērojami iekavējās, un filmas veidošanas komandai bija vairāk laika, lai strādātu pie filmas scenārija, filmēšanas plānošanas un vizuālo efektu uzlabošanas. Iepriekšējā filmēšana sākās Manhatanbīčā, Kalifornijā, kam sekoja galvenā filmēšana, ietverot arī filmēšanu filmai \"Avatars 3\", Jaunzēlandē. Filmēšana norisinājās no līdz 2020. gada septembra beigām. Trīs gadus ilgo filmēšanas procesu ietekmēja arī COVID-19 pandēmijas ierobežojumi.\n\nFilmas pirmizrāde pārcelta vairākas reizes. Tā notika Londonā, bet pasaules kinoteātros to sāka demonstrēt 16. decembrī. Filmas pasaules kases ieņēmumi ir vairāk nekā ASV dolāru, padarot to par ienesīgāko 2022. gada filmu. Filma saņēmusi pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas izceļ filmas vizuālos efektus un tehniskos sasniegumus, tomēr atsevišķa kritika izteikta par pliekano sižeta līniju un filmas ilgumu. Tādas organizācijas kā National Board of Review un Amerikas Kinoinstitūts nosaukušas filmu \"Avatars: Ūdensceļš\" par vienu no desmit labākajām 2022. gada filmām. Tāpat filma saņēmusi vairākas nominācijas, tostarp 80. Zelta globusa balvai kategorijās \"Labākā drāmas filma\" un \"Labākais režisors\".\n", "id": "lvs_Latn_107962"}
{"text": "Iekšējā Kartlija\n\nIekšējā Kartlija () ir viena no Gruzijas mharēm. Izvietojusies valsts vidienē starp Lielā Kaukāza un Mazā Kaukāza grēdām. Rietumos robežojas ar Imeretiju, austrumos — ar Mchetu-Mtianeti, dienvidos — ar Lejaskartliju un Samchi-Džavahetiju. Mhares ziemeļu daļu kontrolē Krievijas atbalstītā separātiskā Dienvidosetija; tur izveidota Dienvidosetijas pagaidu administrācija. Lielākās pilsētas mharē ir Gori (administratīvais centrs), Hašuri, Kaspi un Kareli.\n", "id": "lvs_Latn_107963"}
{"text": "Kuņģa pilieni RFF\n\nKuņģa pilieni RFF ir Latvijā, Rīgas farmaceitiskā fabrikā ražotas bezrecepšu zāles, kas ir augu izcelsmes zāles, kuras lieto funkcionālu kuņģa-zarnu trakta gremošanas traucējumu gadījumos.\n", "id": "lvs_Latn_107964"}
{"text": "Operācija \"Mincemeat\"\n\n\"Operācija \"Mincemeat\"\" () ir 2022. gada ASV un Apvienotās Karalistes kara drāmas filma, kuras režisors ir Džons Medens. Tā ir veidota pēc Bena Makintaira grāmatas par britu operāciju Mincemeat Otrā pasaules kara laikā. Galvenās lomas atveidojuši Kolins Fērts, Metjū Makfedjens, Kellija Makdonalda, Penelope Viltone, Džonijs Flins un Džeisons Aizekss.\n\nFilmas pirmizrāde notika 2021. gada Britu kinofestivālā Austrālijā, bet Apvienotās Karalistes kinoteātros to sāka demonstrēt no , ASV un Latīņamerikas kinoteātros no , Latvijā no .\n", "id": "lvs_Latn_107965"}
{"text": "Tors: Mīla un Pērkons\n\n\"Tors: Mīla un Pērkons\" () ir 2022. gada ASV supervaroņu filma par Marvel Comics tēlu Toru. Filmu producējusi studija Marvel Studios un izplata kinokompānija Walt Disney Studios Motion Pictures. Tā ir paredzēta kā tiešs turpinājums filmai \"Tors: Ragnarjoks\" (2017) un ir 29. Marvel Cinematic Universe (MCU) filma. Filmas režisors un scenārija autors ir Taika Vaititi. Galveno lomu atveido Kriss Hemsvorts (Tors), bet pārējās lomās filmējas Kristians Beils, Tesa Tompsone, Džeimija Aleksandera, Taika Vaititi, Rasels Krovs un Natālija Portmane. Filmā Tors mēģina rast iekšējo mieru, taču viņam ir jāapvienojas ar senajiem draugiem Valkīriju (Tompsone), Korgu (Vaititi) un Džeinu Fosteri (Portmane), kas tagad ir Varenais Tors, lai apturētu Dievu miesnieku Goru (Beils) no visu dievu iznīcināšanas.\n\nHemsvorts un Vaititi apsprieda \"Ragnarjoka\" turpinājumu jau 2018. gada janvārī. 2019. gada jūlijā paziņoja par filmas \"Mīla un Pērkons\" izveidi un to, ka pie savām lomām atgriezīsies Hemsvorts, Vaititi un Tompsone, kā arī Portmane, kas nepiedalījās iepriekšējā filmā. Vaititi vēlējās izveidot citādu filmu, lai tā atšķirtos no iepriekšējās daļas, mēģinot tajā apvienot romantiku un 1980. gadu iedvesmotu piedzīvojumu filmu. Viņš aizguva sižeta līniju no Džeisona Ārona \"Visvarenā Tora\" komiksiem, kur Fostere, slimojot ar vēzi, pārņem Tora mantiju un spēkus. 2020. gada februārī Dženifera Keitina Robinsone pievienojās scenārija idejas izveidei, bet pārējais aktieru ansamblis filmai pievienojās vēlāk, tostarp arī Galaktikas sargi. Filmēšanai vajadzēja sākties 2020. gada nogalē, tomēr tā tika atlikta COVID-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ. Filmēšana sākās 2021. gada janvārī Sidnejā un ilga līdz jūnija sākumam.\n\nFilmas \"Tors: Mīla un Pērkons\" pirmizrāde notika Losandželosā, bet ASV un Latvijas kinoteātros to sāka demonstrēt , un tā ir daļa no MCU Ceturtās fāzes. Filma galvenokārt saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kur kritiķi slavē filmas vieglprātību, humoru un Hemsvorta, Beila un Portmanes aktierspēli, tomēr pats filmas sižets saņēma arī negatīvu kritiku. Filmas starptautiskie kases ienākumi ir vairāk nekā ASV dolāru. Šī ir astotā ienesīgākā 2022. gada filma.\n", "id": "lvs_Latn_107966"}
{"text": "Elviss (filma)\n\n\"Elviss\" () ir 2022. gada ASV un Austrālijas kopražojuma biogrāfiska muzikālā filma, kuras režisors un scenārija līdzautors ir Bazs Lurmens. Filma vēsta par Elvisa Preslija (Ostins Batlers) dzīvi un mūziku caur attiecību prizmu ar viņa mīklaino menedžeri pulkvedi Tomu Pārkeru (Toms Henkss). Pārējās lomās filmējās Helēna Tomsone, Ričards Roksburgs, Olīvija Dedžonga, Lūks Breisijs, Nataša Baseta, Deivids Venems, Kelvins Herisons jaunākais, Ksavjērs Semjuels un Kodijs Smits-Makpī.\n\nBazs Lurmens jau 2014. gadā izteica vēlmi režisēt biogrāfisko filmu par Elvisu Presliju, līdz 2019. gada martā oficiāli paziņoja par filmas tapšanu. Batlers tā paša gada jūlijā izturēja galvenās lomas atlasi, pārspējot citus aktierus, tostarp Enselu Elgortu, Mailzu Teleru un Hariju Stailsu. Filmēšana sākās 2020. gada janvārī Lurmena dzimtajā Austrālijā, bet no marta līdz septembrim to apstādināja saistībā COVID-19 pandēmijas uzliesmojumu filmēšanas laukumā. Filmēšana noslēdzās 2021. gada martā.\n\nFilmas \"Elviss\" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kam sekoja piedalīšanās vēl vairākos kinofestivālos. Austrālijas kinoteātros sāka demonstrēt no , ASV — no , bet Latvijā to sāka rādīt . Filma saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas īpaši izceļ Batlera tēlojumu.\n\nAmerikas Kinoinstitūts nosauca šo filmu par vienu no desmit labākajām 2022. gada filmām. Filma nominēta 80. Zelta globusa balvai trīs kategorijās, tostarp kategorijās \"Labākā drāmas filma\" un \"Labākais režisors\" (Lurmens), kā arī saņēmusi septiņas nominācijas 28. Kritiķu izvēles balvai, tostarp kā \"Labākā filma\". Batlers par tēlojumu saņēmis vairākas nominācijas un apbalvojumus, tajā skaitā labākā aktiera nominācijas no Londonas un ASV/Kanādas kritiķu izvēles balvām, kā arī ieguvis Zelta globusu.\n", "id": "lvs_Latn_107967"}
{"text": "Kur vēži dzied\n\n\"Kur vēži dzied\" () ir 2022. gada ASV mistērijas drāmas filma, kas balstīta uz Dēlijas Ouensas tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Filmas režisore ir Olīvija Ņūmena, scenārija autore Lūsija Alibara, producente Rīza Viterspūna. Galvenās lomas atveidojuši Deizija Edgara Džounsa, Teilors Džons Smits, Hariss Dikinsons, Maikla Haiata, Sterlings Meisers jaunākais un Deivids Stratērns. Filmas sižets norisinās 1950. gados, un vēsta par atstumtu meiteni, kas dzīvo Ziemeļkarolīnas purvā un kļūst par galveno aizdomās turamo slepkavības prāvā.\n\nFilmas pirmizrāde ASV notika , bet Latvijas kinoteātros to sāks demonstrēt no . Tā saņēma pretrunīgas kritiķu atsauksmes, kas slavēja Edgaras Džounsas aktierspēli, bet kritizēja filmas sižetu. Skatītāju kritika bija daudz pozitīvāka un filma guva labus kases ienākumus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā ASV dolāru pie dolāru budžeta.\n", "id": "lvs_Latn_107968"}
{"text": "Ložu ekspresis\n\n\"Ložu ekspresis\" () ir 2022. gada ASV neo-noir asa sižeta komēdijas trillera filma, kuras režisors ir Deivids Lītčs, scenārija autors ir Zeks Olkevičs. Filma veidota pēc Kotaro Isakas japāņu romāna Maria Beetle motīviem. Galvenās lomas atveidojuši Breds Pits, Džoija Kinga, Ārons Teilors-Džonsons, Braians Tairī Henrijs, Endrū Kodzi, Hirojuki Sanada, Maikls Šenons, Bad Bunny, Zazija Bītsa, Logans Lermans, Kārena Fukuhara, Masi Oka un Sandra Buloka.\n\nFilmēšana sākās Losandželosā 2020. gada novembrī un noslēdzās 2021. gada martā. Filmas \"Ložu ekspresis\" pirmizrāde notika Parīzē, bet ASV un Latvijas kinoteātros to sāka demonstrēt no . Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā ASV dolāru pie gandrīz liela ražošanas budžeta. Tā saņēmusi dažādas kritiķu atsauksmes.\n", "id": "lvs_Latn_107969"}
{"text": "2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles\n\n2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēs tika noskaidrotas pēdējās divas komandas, kas iekļuva Pasaules kausa finālturnīrā, kas 2022. gadā notiks Katarā. Spēles notika 2022. gada 13. un 14. jūnijā.\n", "id": "lvs_Latn_107970"}
{"text": "Fickaraldo\n\n\"Fickaraldo\" () ir 1982. gada Rietumvācijas episka piedzīvojumu filma, kuras režisors un scenārija autors ir Verners Hercogs. Filmā galvenās lomas atveido Klauss Kinskis, Klaudija Kardināle un Hosē Levgojs.\n\nFilma ir stāsts par Braienu Svīniju Ficdžeraldu jeb Fickaraldo, ārkārtīgi apņēmīgu cilvēku, kurš Amazones džungļos plāno uzcelt operu.\n\nFilmēšanas procesā radās vairāki sarežģījumi. Hercogs pieprasīja, lai, kā to prasīja filmas scenārijs, džungļos pār īstu kalnu pārvilktu 320 tonnu smagu tvaikoni un atteicās to filmēt studijā. Šīs epizodes filmēšana rezultējās ar trīs savainotiem cilvēkiem. Sākotnējais galvenās lomas atveidotājs Džeisons Robardss filmēšanas procesā saslima ar dizentēriju, tāpēc Hercogs nolīga Klausu Kinski, ar kuru viņš iepriekš vairākkārt vardarbīgi konfliktējis iepriekšējās filmās. Arī filmējot \"Fickaraldo\", Kinskis izrādīja agresīvu uzvedību un konfliktēja gan ar režisoru, gan ar pārējo komandu. Kad filmēšana bija gandrīz pabeigta, vietējās cilts vadītājs piedāvāja Kinski nogalināt, bet Hercogs atteicās.\n\nFilmas \"Fickaraldo\" pirmizrāde notika . Filma nominēta Zelta palmas zaram Kannu kinofestivālā, kā arī Zelta globusa balvai un BAFTA kino balvai kategorijā \"Labākā filma svešvalodā\". Hercogs saņēma labākā režisora balvu Kannu kinofestivālā.\n", "id": "lvs_Latn_107971"}
{"text": "Batumi \"Dinamo\"\n\nBatumi \"Dinamo\" () ir Gruzijas futbola klubs no Batumi. Tas ir dibināts 1923. gadā. Pašlaik spēlē Erovnuli līgā, kas ir Gruzijas augstākā futbola līga. Mājas spēles aizvada 2020. gadā atklātajā Batumi stadionā, kura ietilpība ir 20 000 vietu.\n\nNo 1990. līdz 1994. gadam kluba nosaukums bija FK Batumi. 2021. gadā kluba futbolisti pirmo reizi izcīnīja Gruzijas čempionu titulu. Komanda ir vienreiz ieguvusi Gruzijas kausu (1998. gadā). Divas reizes ir izcīnīts Gruzijas superkauss. Pirmo reizi UEFA klubu sacensībās piedalījās 1995. gadā, startējot UEFA Kausu ieguvēju kausā.\n", "id": "lvs_Latn_107972"}
{"text": "Lugola RFF\n\nLugola RFF ir Latvijā, Rīgas farmaceitiskā fabrikā ražotas bezrecepšu zāles, kurām piemīt dezinficējošas, antiseptiskas, sporas iznīcinošas, pretsēnīšu un pretvīrusu īpašības.\n", "id": "lvs_Latn_107973"}
{"text": "Oculoheel\n\nOculoheel ir Vācijā ražotas homeopātiskas bezrecepšu zāles, kas ir acu pilieni, kurus izmanto iekaisušu, pārpūlētu, kairinātu acu un graušanas sajūtas, jutīguma pret gaismu un plakstiņu iekaisumu gadījumos.\n", "id": "lvs_Latn_107974"}
{"text": "Kaspi\n\nKaspi () ir pilsēta Gruzijas vidienē, Iekšējās Kartlijas mharē. Kaspi municipalitātes centrs. Izvietojusies Lehuras upes krastos netālu no tās ietekas Kūrā no galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_107975"}
{"text": "Irina Vereščuka\n\nIrina Vereščuka (; dzimusi Ravā-Ruskā) ir Ukrainas sabiedriskā aktīviste, politiķe un bijušā 9. sasaukuma Ukrainas Augstākas Radas tautas deputāte. 2021. gada 4. novembrī Vereščuka tika iecelta par Ukrainas premjerministra vietnieci un Īslaicīgi okupēto teritoriju reintegrācijas ministri.\n", "id": "lvs_Latn_107976"}
{"text": "PicoBus\n\nPicoBus ir Grieķijā bāzētas bezpeļņas organizācijas Libre Space Foundation izstrādāta PocketQube formas pikopavadoņu izmešanas kosmiskais aparāta platforma. Tā ir pirmā atvērtā koda pavadoņu izmešanas iekārta.\n\nPicoBus atvērtā koda dokumentācijas repozitorijs ir pieejams vietnē Gitlab.\n\nPicoBus paredzēta līdz 8 PocketQube pavadoņu turēšanai nesējraķetes starta laikā un palaišanai orbītā. Katras PocketQube vienības izmēri ir 5 × 5 × 5 cm, un katra tās masa ir līdz 250 gramiem. PicoBus ir daļa no QUBIK projekta, kur Libre Space Foundation izstrādāja divus PocketQube pavadoņus un to izvēršanai orbītā nepieciešamo PicoBus. Tie bija daļa no Firefly Aerospace DREAM derīgās kravas programmas, kur nesējraķetes Firefly Alpha pirmajā lidojumā kā sekundārā krava tiktu palaistas akadēmiskās un izglītības kravas.\n\nFirefly Alpha pirmajā lidojumā PicoBus iekārtā bija Libre Space Foundation pikopavadoņi QUBIK-1 un QUBIK-2, kā arī FOSSASat-1B, FOSSASat-2, Genesis N un Genesis L. Nesējraķete tika palaista 2021. gada 3. septembrī 01:59 UTC no Vandenberga Gaisa spēku bāzes starta laukuma 2-West. 2 minūtes un 25 sekundes pēc starta pirmās pakāpes vienā no četriem dzinējiem radās anomālija (iespējams, elektriskajā ķēdē), un lidojums tika priekšlaicīgi pārtraukts. Raķete ar kosmiskajiem aparātiem iekrita Klusajā okeānā.\n", "id": "lvs_Latn_107977"}
{"text": "Türksat 5B\n\nTürksat 5B ir Turcijas uzņēmuma Türksat A.Ş. sakaru pavadonis. Orbītā tas tika palaists 2021. gada 19. decembrī. Ģeostacionārajā orbītā pavadonis nodrošina sakarus un datu pārraides pakalpojumus komerciālajiem un militārajiem lietotājiem, pārklājot Turciju, Rietumu un Vidējos Austrumus.\n\nPavadonis tika izgatavots uz Airbus Defence and Space platformas Eurostar E3000EOR bāzes. 25 % pavadoņa daļu tika izgatavotas Turcijā. Divas sakaru iekārtas izgatavoja Turcijas uzņēmums Aselsan Electronic Industries. Kosmiskais aparāts ir apgādāts ar 50 Gbps Ku, Ka un X joslas raiduztvērājiem. Türksat 5A darbības laiks paredzēts 15 gadi, bet efektīvie elektriskie dzinēji ļauj pavadoni orbītas pozīcijā uzturēt vairāk nekā 30 gadu.\n\nLīgums par Türksat 5A būvi ar Airbus Defence and Space tika noslēgts 2017. gada oktobrī.\n", "id": "lvs_Latn_107978"}
{"text": "Elihans Smaiilovs\n\nElihans Smaiilovs (, Älihan Smaiylov; dzimis ) ir Kazahstānas politiķis. Kopš 2022. gada janvāra viņš ir Kazahstānas premjerministrs. Pirms tam viņš ir bijis Kazahstānas premjerministra pirmais vietnieks. No 2018. līdz 2020. gadam Smaiilovs bija finanšu ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_107979"}
{"text": "Viss visur vienlaikus\n\n\"Viss visur vienlaikus\" () ir 2022. gada ASV zinātniskā fantastikas komēdijas filma, kuras režisori un scenārija autori ir Dens Kvans un Denjels Šeinerts (apvienojušies režisoru duetā Denjeli). Filmā galvenās lomas atveido Mišela Jeo, Stefānija Hsu, Džonatans Kī Kvans, Dženija Sleita, Harijs Šums, Džeimss Hongs un Džeimija Lī Kērtisa. ASV Kinoakadēmija atzinusi to par 2022. gada labāko filmu; filma saņēma vēl sešus \"Oskarus\": labākais režisors, labākā aktrise (Mišela Jeo), labākā otrā plāna aktrise (Džeimija Lī Kērtisa), labākais otrā plāna aktieris (Džonatans Kī Kvans) un labākais oriģinālscenārijs. Filma ieguvusi arī divas Zelta globusa balvas (Mišela Jeo kā labākā aktrise komēdijā vai mūziklā; Džonatans Kī Kvans kā labākais otrā plāna aktieris).\n", "id": "lvs_Latn_107980"}
{"text": "Hypo-Meeting\n\nHypo-Meeting ir starptautiskās vieglatlētikas daudzcīņas sacensības, kas katru gadu notiek pavasarī Austrijas pilsētas Gecisas stadionā Mösle. Kopš 1975. gada sacensības notiek World Athletics paspārnē, sākotnēji tajā bija iekļauta vīriešu desmitcīņa, bet kopš 1981. gada programmā iekļautas arī sieviešu septiņcīņas sacensības. Tas ir viens no lielākajiem komerciālajiem startiem daudzcīņas sportistiem, un tās ir iekļautas IAAF Combined Events Challenge turnīru sērijā.\n\nAustrijas uzņēmums Hypo Landesbank Vorarlberg jau daudzus gadus ir turnīra ģenerālsponsors.\n", "id": "lvs_Latn_107981"}
{"text": "No Sudden Move\n\nNo Sudden Move ir 2021. gada ASV kriminālfilma, kuras režisors ir Stīvens Soderbergs. Filmā galvenās lomas atveido Dons Čīdls, Benisio del Toro, Deivids Harbors, Eimijs Saimeca, Brendans Freizers, Kīrans Kalkins, Noā Džups, Kreigs Grānts, Džūlija Foksa, Frenkija Šo, Rejs Liota un Bils Djūks.\n\nNoziedznieku grupa noslēpumainos apstākļos tiek savesta kopā, lai padarītu vienkāršu uzdevumu. Kad uzdevums noiet greizi, viņiem ir jāsadarbojas, lai atklātu, kas patiesībā notiek.\n\nNo Sudden Move pirmizrāde notika un tika izlaista straumēšanas platformā HBO Max .\n", "id": "lvs_Latn_107982"}
{"text": "Dons Čīdls\n\nDonalds Frenks Čīdls jaunākais (, dzimis ) ir amerikāņu aktieris un režisors. Saņēmis vairākas balvas, tai skaitā divas Grammy balvas, divas Zelta globusa balvas un divas Ekrāna aktieru ģildes balvas. Ticis nominēts arī Amerikas Kinoakadēmijas balvai, divām BAFTA kino balvām un 11 Emmy balvām.\n\nKarjeru sācis filmās Hamburger Hill (1987) un Colors (1988). Kļuvis pazīstams 90. gados ar lomām filmās Devil in a Blue Dress (1995), Rebound: The Legend of Earl \"The Goat\" Manigault (1996), Rosewood (1997) un \"Naktis bugi stilā\" (1997). Sadarbojies ar režisoru Stīvenu Soderbergu filmās \"Ārpus redzesloka\" (1998), \"Satiksme\" (2000), \"Oušena banda\" (2001), \"Oušena ducis\" (2004), \"Oušena velna ducis\" (2007), No Sudden Move (2021) un White Noise (2022). Ticis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākais aktieris\" par lomu filmā Hotel Rwanda (2004). Viņš bija viens no producentiem un galvenās lomas atveidotājs filmā \"Sadursme\" (2004), kas saņēma Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākā filma\".\n", "id": "lvs_Latn_107983"}
{"text": "Evenku rajons\n\nEvenku rajons (, ) vai Evenkija ir Krievijas Krasnojarskas novada administratīvais rajons novada austrumu daļā, pēc platības otrs lielākais Krievijas municipālais rajons. Izveidots 2007. gada 1. janvārī, likvidējot Evenku autonomo apvidu kā federācijas subjektu un tā vietā izveidojot Krasnojarskas novada administratīvi teritoriālo vienību ar sevišķu statusu.\n", "id": "lvs_Latn_107984"}
{"text": "Latvijas stāvstrops brīvībai\n\nLatvijas stāvstrops brīvībai ir piemineklis, kas līdz 2022. gada 5. jūnijam atradās Brīvības laukumā (Brivibaplein), Zedelgemā, Beļģijā. Tā autors ir latviešu tēlnieks Kristaps Gulbis. Piemineklis veidots vairāk nekā 12 000 Zedelgemas karagūstekņu nometnē no 1945. līdz 1946. gadam ieslodzīto latviešu karagūstekņu piemiņai. Tas ir vienīgais Latviešu leģionam veltītais piemineklis ārpus Latvijas teritorijas.\n\nPieminekli atklāja 2018. gada 23. septembrī. Tā izmaksas — 100 000 EUR — uz pusēm sedza Zedelgemas pilsētas pašvaldība un Latvijas Okupācijas muzejs, kas šim mērķim vāca ziedojumus.\n", "id": "lvs_Latn_107985"}
{"text": "Irānas hokeja izlase\n\nIrānas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Irānu starptautiskajās hokeja spēlēs. Šobrīd tā atrodas 56. vietā Starptautiskās hokeja federācijas rangā. 2024. gadā tā bija iedalīta IIHF Pasaules čempionāta IIIB divīzijā.\n", "id": "lvs_Latn_107986"}
{"text": "Kareli\n\nKareli () ir pilsēta Gruzijas vidienē, Iekšējās Kartlijas mharē. Kareli municipalitātes centrs. Izvietojusies Kūras upes labajā krastā no galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_107987"}
{"text": "Lejaskartlija\n\nLejaskartlija () ir viena no Gruzijas mharēm. Izvietojusies valsts valsts dienvidaustrumos Mazā Kaukāza ziemeļu priekškalnēs. Rietumos robežojas ar Samchi-Džavahetiju, ziemeļos — ar Iekšējo Kartliju un galvaspilsētu Tbilisi, austrumos — ar Mchetu-Mtianeti un Azerbaidžānu, dienvidos — ar Armēniju. Lielākās pilsētas mharē ir Rustavi (administratīvais centrs), Marneuli, Gardabani, Bolnisi, Tetrickaro, Calka un Dmanisi. Industriāli otrs attīstītākais Gruzijas reģions pēc galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_107988"}
{"text": "Prix Versailles\n\nPrix Versailles ir starptautisks arhitektūras konkurss, kurā tiek apbalvoti jauni arhitektūras projekti.\n\nBalva tiek pasniegta katru gadu UNESCO galvenajā mītnē.\n\nPirms iegūt pasaules līmeņa titulus, finālisti tiek vai nu noteikti globālā atlasē (lidostu, universitāšu pilsētiņu, pasažieru staciju, sporta būvju kategorijās) vai arī ir iepriekš tikuši apbalvoti kontinentālajā līmenī (veikalu, tirdzniecības centru, viesnīcu, restorānu kategorijās).\n\nGlobālā žūrija sastāv no arhitektiem (Deivida Adžaijes, Tojo Ito, Toma Meina, Kadzujo Sedzimes, Vana Šu u.c.) un kultūras pasaules personām.\n\nTiesnešu izmantotie kritēriji ietver «inovāciju, radošumu, vietējās kultūras un dabas mantojuma respektēšanu, ekoloģisko sniegumu, kā arī kopdzīvošanas un līdzdalības vērtības, kas ir svarīgas Apvienoto Nāciju Organizācijai.»\n\nPrix Versailles devīze ir «Iedvesmot, progresēt, iekļaut».\n\n2021. gada decembrī Dzirciema ielas aptieka, kuras arhitekts ir Arnis Dimiņš, ieguva pasaules titulu (speciālā balva eksterjeram veikalu kategorijā).\n", "id": "lvs_Latn_107989"}
{"text": "Igors Ivars Kavass\n\nIgors Ivars Kavass (1932–2008) bija latviešu izcelsmes jurists un tieslietu profesors Austrālijas un ASV universitātēs.\n", "id": "lvs_Latn_107990"}
{"text": "Marneuli\n\nMarneuli () ir pilsēta Gruzijas dienvidaustrumos, Lejaskartlijas mharē. Municipalitātes centrs. Pilsēta atrodas Algeti upes krastos no galvaspilsētas Tbilisi. Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir azerbaidžāņi (84%) un gruzīni (10%).\n", "id": "lvs_Latn_107991"}
{"text": "Dimitars Kovačevskis\n\nDimitars Kovačevskis (Димитар Ковачевски, dzimis 1974. gadā) ir Ziemeļmaķedonijas politiķis, ekonomists, uzņēmējs. Viņš no 2022. līdz 2024. gadam bija Ziemeļmaķedonijas premjerministrs. Pirms tam kopš 2020. gada Kovačevskis bija finanšu ministra vietnieks. Kopš 2021. gada viņš ir Maķedonijas Sociāldemokrātiskās savienības (MSDS) priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_107992"}
{"text": "Mazā nāriņa\n\n\"Mazā nāriņa\" () ir Hansa Kristiana Andersena literārā pasaka. Stāsts ir par nāriņu, kura ir gatava atdot savu dzīvi jūrā, lai kļūtu par cilvēku. Pasaka pirmo reizi publicēta 1837. gadā.\n\nDānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā atrodas Mazās nāriņas statuja. Balstoties uz šo pasaku, ir uzņemtas vairākas kinofilmas. Viena no populārākajām ir Walt Disney Pictures 1989. gada animācijas filma \"Mazā nāriņa\".\n", "id": "lvs_Latn_107993"}
{"text": "Karloss Alkarass\n\nKarloss Alkarass Garfija (; dzimis ) ir profesionāls Spānijas tenisists, bijis ATP vienspēļu ranga līderis.\n", "id": "lvs_Latn_107994"}
{"text": "Deivids Harbors\n\nDeivids Kenets Herbors (, dzimis ) ir amerikāņu aktieris.\n\nKļuvis atpazīstams, attēlojot Džima Hopera lomu Netflix zinātniskās fantastikas seriālā Stranger Things (2016—pašlaik), par ko viņš 2018. gadā saņēma Critics' Choice televīzijas balvu. Ticis nominēts arī divām Emmy balvām un vienai Zelta globusa balvai.\n\nPiedalījies tādās filmās kā \"Kuprainais kalns\" (2005), \"Mierinājuma kvants\" (2008), \"Zaļais sirsenis\" (2011), \"Maiņas beigas\" (2012), \"Stabilizators\" (The Equalizer, 2014), \"Pastaiga starp kapakmeņiem\" (2014), \"Melnā mise\" (2015), \"Pašnāvnieku vienība\" (2016), \"Ellespuika\" (Hellboy, 2019), \"Melnā atraitne\" (2021) un No Sudden Move (2021).\n", "id": "lvs_Latn_107995"}
{"text": "I'm Thinking of Ending Things\n\nI'm Thinking of Ending Things ir 2020. gada ASV sirreāla psiholoģiskā trillera filma, kuras režisors un scenārija autors ir Čārlijs Kaufmans. Filmā galvenās lomas atveido Džesijs Plemonss, Džesija Baklija, Toni Kolete un Deivids Tjūliss. Filma ir balstīta uz Īena Rīda 2016. gada romāna ar tādu pašu nosaukumu.\n\nFilmas sižets ir par jaunu sievieti (Baklija), kura kopā ar savu draugu (Plemonss) dodas satikt viņas vecākus. Visas filmas garumā ir arī iekļauti kadri, kurā sētnieks dodas uz darbu, abiem stāstiem krustojoties filmas beigās.\n\nI'm Thinking of Ending Things pirmizrāde notika atsevišķos kinoteātros, savukārt tā iznāca straumēšanas platformā Netflix.\n", "id": "lvs_Latn_107996"}
{"text": "Džesijs Plemonss\n\nDžesijs Lons Plemonss (; dzimis ) ir amerikāņu aktieris.\n\nSava aktiera karjeru sācis jau bērnībā. No 2006. līdz 2011. gadam filmējies NBC seriālā \"Visu uzvarai\". Piedalījies arī seriāla \"Pārkāpt robežu\" (2012–2013) 5. sezonā un tā turpinājumā, filmā El Camino: A Breaking Bad Movie (2019). Par savu lomu seriāla \"Fārgo\" (2015) 2. sezonā, Plemonss tika nominēts Emmy balvai un saņēma Critics' Choice televīzijas balvu. Ticis vēlreiz nominēts Emmy balvai par lomu Netflix seriālā Black Mirror (2017).\n\nAttēlojis vairākas otrā plāna lomas filmās \"Pavēlnieks\" (2012), The Homesman (2014), \"Melnā mise\" (2015), \"Spiegu tilts\" (2015), \"Barijs Sīls: Īstens amerikānis\" (2017), \"Spēļu nakts\" (2018), \"Vara\" (2018), \"Īrs\" (2019),\"Brieža ragi\" (2021), \"Jūda un Melnais Mesija\" (2021), \"Džungļu kruīzs\" (2021), \"Suņa spēks\" (2021) un \"Ziedu mēness slepkavas\" (2023). Attēlojis galvenās lomas filmās Other People (2016) un I'm Thinking of Ending Things (2020). Par lomu filmā \"Suņa spēks\", viņš tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākais aktieris\".\n", "id": "lvs_Latn_107997"}
{"text": "Tura (Evenkija)\n\nTura (, ) ir ciemats Krasnojarskas novadā Krievijas Federācijā. Evenku rajona administratīvais centrs, līdz 2007. gadam Evenku autonomā apvidus administratīvais centrs. Izvietojies pie Kočečumas upes ietekas Ņižņaja Tunguskā. Ar citām apdzīvotām vietām savienota tikai ar ūdens vai gaisa transportu.\n", "id": "lvs_Latn_107998"}
{"text": "Gardabani\n\nGardabani () ir pilsēta Gruzijas dienvidaustrumos, Lejaskartlijas mharē. Municipalitātes centrs. Pilsēta atrodas Kuras upes ielejā no galvaspilsētas Tbilisi. Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir azerbaidžāņi (63%), gruzīni (30%) un asīrieši (2,5%).\n", "id": "lvs_Latn_107999"}
{"text": "Džūlija Gārnere\n\nDžūlija Gārnere (; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise.\n\nViņa ir zināma pēc Rutas Lengmoras lomas Netflix krimināldrāmas seriālā Ozark (2017—2022), par ko viņa saņēma kritiķu atzinību un 2019. un 2020. gadā ieguva divas Primetime Emmy balvas kā labākā otrā plāna aktrise drāmas seriālā, kā arī vienu Zelta globusa balvas nomināciju kategorijā \"Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā\".\n", "id": "lvs_Latn_108000"}
{"text": "Tetrickaro\n\nTetrickaro () ir pilsēta Gruzijas dienvidaustrumos, Lejaskartlijas mharē. Municipalitātes centrs. Pilsēta atrodas Trialetas grēdas dienvidu nogāzē no galvaspilsētas Tbilisi. Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir gruzīni (64%), armēņi (26%), krievi (4%), azerbaidžāņi (4%) un grieķi (2%).\n", "id": "lvs_Latn_108001"}
{"text": "Calka\n\nCalka (, ) ir pilsēta Gruzijas dienvidaustrumos, Lejaskartlijas mharē. Municipalitātes centrs. Pilsēta atrodas Hrami upes krastos pie Calkas ūdenskrātuves no galvaspilsētas Tbilisi. Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir gruzīni (82%), grieķi (14%) un azerbaidžāņi (2%).\n", "id": "lvs_Latn_108002"}
{"text": "2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija\n\n2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija bija hokeja sacensības, kas norisinājās Madridē un Stambulā. A grupas uzvarētāji iekļuva 1. divīzijas B grupā, bet B grupas uzvarētāji kvalificējās uz A grupu.\n", "id": "lvs_Latn_108003"}
{"text": "Enns Kasaks\n\nEnns Kasaks (Enn Kasak; dzimis 1954. gada 24. septembrī) ir igauņu zinātnes filozofs, astrofiziķis, zinātnes popularizētājs. Viņa dzimtā valoda ir veru.\n", "id": "lvs_Latn_108004"}
{"text": "Dmanisi\n\nDmanisi () ir pilsēta Gruzijas dienvidaustrumos, Lejaskartlijas mharē. Municipalitātes centrs. Pilsēta atrodas Dmani vulkāniskajā plato Mašaveri upes krastos no galvaspilsētas Tbilisi. Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir gruzīni (81%), azerbaidžāņi (14%) un armēņi (2%).\n", "id": "lvs_Latn_108005"}
{"text": "Donas armija\n\nDonas armija () bija īslaicīgi pastāvējušās Donas Republikas (oficiālā nosaukumā Vislielā Donas karapulka, ) militārie spēki un daļa no Baltās kustības Krievijas pilsoņu karā. Tā karoja no 1918. līdz 1920. gadam Donas nogabalā, un tās centrs bija Novočerkaskas pilsētā.\n", "id": "lvs_Latn_108006"}
{"text": "Sēlijas ģerbonis\n\nSēlijas vēsturiskās zemes ģerbonis ir viens no pieciem oficiālajiem latviešu vēsturisko zemju ģerboņiem. To pirmo reizi sabiedrībai prezentēja Valsts heraldikas komisija . Oficiāli apstiprināts .\n", "id": "lvs_Latn_108007"}
{"text": "Dreimonds Grīns\n\nDreimonds Džemals Grīns (; dzimis Mičiganas štatā) ir amerikāņu basketbolists, spēlē spēka uzbrucēja pozīcijā, ASV basketbola izlases dalībnieks. 2023. gadā pārstāv Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubu Goldensteitas \"Warriors\", kurā aizvadījis visu profesionāļa karjeru. \"Warriors\" sastāvā kļuvis par četrkārtēju NBA čempionu, 4 reizes piedalījies NBA Visu zvaigžņu spēlē. Divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs ar ASV izlasi.\n", "id": "lvs_Latn_108008"}
{"text": "Nebeidzamā dzeja\n\n\"Nebeidzamā dzeja\" () ir 2016. gada Čīles un Francijas drāmas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Alehandro Hodorovskis. Filmā galvenās lomas atveido Brontiss Hodorovskis, Adans Hodorovskis un Pamela Floresa. \"Nebeidzamā dzeja\" ir turpinājums autobiogrāfiskajai filmai \"Realitātes deja\" (2013), kas fokusējās uz Hodorovska bērnību Tokopiljas pilsētā.\n\nFilma attēlo Hodorovska pusaudžu gadus un pavadīto jaunību Santjago bohēmiskajā Matukavas apkaimē 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā.\n\n\"Nebeidzamā dzeja\" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā.\n", "id": "lvs_Latn_108009"}
{"text": "Rozes vārds (filma)\n\n\"Rozes vārds\" () ir 1986. gada Itālijas, Rietumvācijas un Francijas vēsturiska mistērijas filma, kuras režisors ir Žans Žaks Ano. Filmā galvenās lomas atveido Šons Konerijs, F. Marijs Ābrahams, Fjodors Šaļapins jaunākais, Viljams Hikijs, Maikls Lonsdeils, Rons Pērlmans, Kristians Sleiters un Valentina Vargasa. Filma ir balstīta uz Umberto Eko 1980. gada romāna ar tādu pašu nosaukumu.\n\nFranciskāņu mūks Viljams no Baskervilas (Konerijs), kopā ar savu mācekli Adsu no Melkas (Sleiters), ierodas benediktīniešu klosterī ziemeļu Itālijā, kur viņi izmeklē vairākas noslēpumainas nāves.\n\n\"Rozes vārds\" pirmizrāde notika . Filmu atšķirīgi vērtēja kritiķi, toties tā saņēma vairākas balvas. Konerijs saņēma BAFTA kino balvu kategorijā labākais aktieris un Cēzara balvu par labāko ārzemju filmu.\n", "id": "lvs_Latn_108010"}
{"text": "Sieviešu tiesības\n\nSieviešu tiesības ir tiesības, kas tiek pieprasītas sievietēm un meitenēm visā pasaulē. Tas ir pamats sieviešu tiesību kustībai, kas radās 19. gadsimtā, un feminisma kustībām, kas radās 20. gadsimtā. Dažās valstīs sieviešu tiesības ir noteiktas ar likumu, tradīcijām un uzvedību, savukārt citās tās tiek apspiestas un ignorētas.\n\nSieviešu tiesības parasti ir saistītas ar jautājumiem par tiesībām būt brīvām no seksuālās vardarbības, balsot vēlēšanās, ieņemt amatus valsts iestādēs un institūcijās, slēgt juridiskus līgumus, saņemt taisnīgu atalgojumu par darbu, uz īpašumtiesībām un uz izglītību.\n", "id": "lvs_Latn_108011"}
{"text": "Rons Pērlmans\n\nRonalds Pērlmans (, dzimis ) ir amerikāņu aktieris.\n\nPazīstamākās Pērlmana lomas ir filmās Quest for Fire (1981), \"Rozes vārds\" (1986), The City of Lost Children (1995), \"Svešie: Atdzimšana\" (Alien Resurrection, 1997), \"Ellespuika\" (Hellboy, 2004), \"Ellespuika II: Zelta armija\" (Hellboy II: The Golden Army, 2008) un \"Draivs\" (2011). Par lomu televīzijas seriālā \"Skaistule un briesmonis\" (Beauty and the Beast, 1987—1990) Pērlmans saņēma Zelta globusa balvu. Piedalījies arī seriālā \"Anarhijas dēli\" (Sons of Anarchy, 2008—2013).\n", "id": "lvs_Latn_108012"}
{"text": "Klaudio Džentile\n\nKlaudio Džentile (, dzimis ) ir Itālijas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Itālijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu lielāko daļu spēlētāja karjeras pavadījis Juventus komandā, kur aizvadījis gandrīz 300 līgas mačus. Ar Juventus komandu izcīnījis sešus A sērijas titulus, divus Itālijas kausus, UEFA kausu un UEFA Kausu ieguvēju kausu.\n\nItālijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1975. līdz 1984. gadam. Ar izlasi uzvarējis 1982. gada FIFA Pasaules kausā. Piedalījies arī 1978. gada FIFA Pasaules kausā un 1980. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_108013"}
{"text": "Argentīnas hokeja izlase\n\nArgentīnas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Argentīnu starptautiskajās hokeja spēlēs. Argentīnas hokeja izlase nekad nav piedalījusies Pasaules čempionātā, bet ir piedalījusies Panamerikas hokeja turnīrā, kur labākais sniegums ir izcīnītā trešā vieta 2017. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108014"}
{"text": "Samche-Džavahetija\n\nSamche-Džavahetija () ir viena no Gruzijas mharēm. Izvietojusies valsts valsts dienvidos Mazā Kaukāza kalnos. Rietumos robežojas ar Adžāriju, ziemeļos — ar Guriju un Imeretiju, ziemeļaustrumos — ar Iekšējo Kartliju, austrumos — ar Lejaskartliju, dienvidos — ar Armēniju un Turciju. Lielākās pilsētas mharē ir Ahalcihe (administratīvais centrs), Bordžomi, Ahalkalaki, Ninocminda un Vale.\n", "id": "lvs_Latn_108015"}
{"text": "Kategorija:2023. gada Pasaules čempionāts hokejā\n\nKategorija:Pasaules čempionāts hokejā Kategorija:2023. gads sportā Kategorija:2023. gads Latvijā\n", "id": "lvs_Latn_108016"}
{"text": "Ahalkalaki\n\nAhalkalaki ( — 'Jaunā pilsēta', ) ir pilsēta Gruzijā, Samche-Džavahetijas mhares un Ahalkalaki municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts dienvidos Mazā Kaukāza Džavahetijas plato starp Paravani un tās pieteku Murdžahetisckali no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108017"}
{"text": "Ninocminda\n\nNinocminda ( — 'Svētā Nino', ) ir pilsēta Gruzijā, Samche-Džavahetijas mharē, Ninocmindas municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts dienvidos Mazā Kaukāza Džavahetijas plato pie Hančali ezera no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108018"}
{"text": "Vale\n\nVale () ir pilsēta Gruzijā, Samche-Džavahetijas mhares Ahalcihes municipalitātē. Izvietojusies valsts dienvidos Mazā Kaukāza nogāzē Pochovickali upes krastā no valsts galvaspilsētas Tbilisi pie pašas Turcijas robežas.\n", "id": "lvs_Latn_108019"}
{"text": "Minskas protokols\n\nMinskas protokols () bija 2014. gada Minskā 5. septembrī panākta vienošanās starp Krievijas Federācijas un Ukrainas valdībām (ar EDSO un DTR/LTR separātistu pārstāvju piedalīšanos) par Donbasa kara pārtraukšanu. 2015. gada janvārī separātisti uzsāka jaunu uzbrukumu. Pēc Normandijas formāta sarunām Minskā starp Francijas, Krievijas, Vācijas un Ukrainas valdību vadītājiem 12. februārī tika panākta jauna vienošanās par pamieru, tomēr separātisti turpināja uzbrukumu Debaļcevei un piespieda Ukrainas karaspēku pamest pilsētu. 2022. gada 24. februārī Krievijas karaspēks atkal pārkāpa Minskas protokola vienošanos un iebruka Ukrainā.\n", "id": "lvs_Latn_108020"}
{"text": "Ustjordinskas Burjatu apvidus\n\nUstjordinskas Burjatu apvidus (, ) ir Krievijas Irkutskas apgabala administratīva vienība ar sevišķu statusu tā dienvidaustrumos. Izveidots 2008. gada 1. janvārī, likvidējot Ustjordinskas Burjatu autonomo apvidu kā federācijas subjektu un tā vietā izveidojot Irkutskas apgabala administratīvi teritoriālo vienību ar sevišķu statusu.\n", "id": "lvs_Latn_108021"}
{"text": "Ustjordinska\n\nUstjordinska (, ) ir ciemats Irkutskas apgabalā Krievijas Federācijā. Ustjordinskas Burjatu apvidus administratīvais centrs, līdz 2007. gadam Ustjordinskas Burjatu autonomā apvidus administratīvais centrs. Izvietojies apgabala dienvidrietumos Kudas upes krastos no Irkutskas. Ciemata teritorijā Kudā ietek vairākas upītes, tajā skaitā Orda, no kuras cēlies ciemata nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_108022"}
{"text": "Kvadrāts (filma)\n\n\"Kvadrāts\" () ir 2017. gada Zviedrijas, Francijas, Vācijas un Dānijas kopražojuma komēdijdrāmas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Rūbens Ēstlunds. Filmā galvenās lomas atveido Klāss Bangs, Elizabete Mosa, Dominiks Vests un Terijs Notarijs. Filma aizskar tādas tēmas kā vārda brīvība un politkorektums.\n\nPrestiža Stokholmas mākslas muzeja galvenais kurators nokļūst gan profesionālajā, gan personiskajā krīzē, gatavojoties prezentēt pretrunīgi vērtētu eksponātu \"Kvadrātu\".\n\n\"Kvadrāts\" pirmizrāde notika 2017. gada Kannu kinofestivālā, kur tā guva pozitīvas kritiķu atsauksmes un saņēma Zelta palmas zaru. Ēstlunds kļuva par pirmo zviedru režisoru kopš Alfa Sjēberga 1951. gadā, kurš ir saņēmis šo balvu. Filma tika izrādīta arī 2017. gada Toronto Starptautiskais kinofestivālā. Filma saņēma arī sešas Eiropas Kino balvas, tai skaitā balvu par labāko filmu un divas Guldbaggen balvas. Tā tika nominēta 90. Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā filma svešvalodā\".\n", "id": "lvs_Latn_108023"}
{"text": "Dņestras limāns\n\nDņestras limāns () ir limāns Melnās jūras ziemeļrietumu piekrastē, Ukrainas Odesas apgabalā. Izveidojies Dņestras upes grīvā, tai applūstot. Limāns izstiepts 42,5 km garumā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā; no jūras to norobežo 40—500 m plata Buhazas strēle. Notece jūrā pa 210 m plato Carehradas hirlu.\n\nLimāna rietumu krastā atrodas Bilhorodas-Dņistrovskas pilsēta, austrumu — Ovidiopoles pilsētciemats. Uz Buhazas strēles — vairāki piejūras kūrorti.\n\nIeteku jūrā šķērso dzelzceļa un autoceļa tilts, Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā tas vairākkārt sabombardēts.\n", "id": "lvs_Latn_108024"}
{"text": "Roberts Mūks\n\nRoberts Mūks (1923—2006), īstajā vārdā Roberts Avens, bija latviešu filozofs un dzejnieks. Filozofijā R. Mūks pievērsās arhetipiskajai psiholoģijai un Austrumu reliģijām.\n", "id": "lvs_Latn_108025"}
{"text": "Mcheta-Mtianeti\n\nMcheta-Mtianeti () ir Gruzijas mhare valsts ziemeļaustrumos Lielā Kaukāza grēdā un tās dienvidu nogāzē. Tā ziemeļos robežojas ar Krieviju, austrumos — ar Kahetiju, dienvidos — ar Lejaskartliju un galvaspilsētu Tbilisi, dienvidrietumos — ar Iekšējo Kartliju. Mhares rietumu daļu kontrolē Krievijas atbalstītā separātiskā Dienvidosetija; tur izveidota Dienvidosetijas pagaidu administrācija. Lielākās pilsētas mharē ir Mcheta (administratīvais centrs) un Dušeti. Lielākā daļa iedzīvotāju ir gruzīni; pārstāvētas to etnogrāfiskās grupas kartlieši, kahetieši, pšavi, mohevi un hevsuri.\n", "id": "lvs_Latn_108026"}
{"text": "Dušeti\n\nDušeti () ir pilsēta Gruzijā, Mchetas-Mtianeti mharē, Dušeti municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts ziemeļaustrumos Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs Dušetishevi upes krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108027"}
{"text": "Dedoplisckaro\n\nDedoplisckaro ( — 'Karalienes avots') ir pilsēta Gruzijā, Kahetijas mharē, Dedoplisckaro municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts austrumos Širakas stepē no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108028"}
{"text": "Starliner Orbital Flight Test-2\n\nStarliner Orbital Flight Test-2 jeb Boeing Orbital Flight Test-2 (OFT-2) bija ASV uzņēmuma Boeing kosmosa kuģa CST-100 Starliner otrais orbitālais izmēģinājumu lidojums bezpilota režīmā. Tas tika palaists 2022. gada 19. maijā. Starliner saslēdzās ar Starptautisko kosmosa staciju (SKS) 21. maijā. Nolaižamais aparāts uz zemes nolaidās 25. maijā.\n\nŠajā lidojumā tika sūtīts CST-100 Starliner nolaižamā aparāta eksemplārs SC-2.\n", "id": "lvs_Latn_108029"}
{"text": "1982. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi\n\nRakstā uzskaitīti visu 1982. gada FIFA Pasaules kausa dalībvalstu komandu sastāvi.\n", "id": "lvs_Latn_108030"}
{"text": "Džankarlo Antonjoni\n\nDžankarlo Antonjoni (, dzimis ) ir bijušais Itālijas futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Itālijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSpēlējis uzbrūkošā pussarga pozīcijā, Antonjoni tiek uzskatīs par vienu no visu laiku labākajiem itāļu spēlētājiem šajā pozīcijā. Lielu daļu karjeras pavadījis Itālijas komandā ACF Fiorentina, kur viņš kopumā aizvadīja 429 mačus. 1975. gadā izcīnījis Itālijas kausu.\n\nItālijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1974. līdz 1983. gadam. Ar izlasi uzvarējis 1982. gada FIFA Pasaules kausā. Piedalījies arī 1978. gada FIFA Pasaules kausā un 1980. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_108031"}
{"text": "Mirušie nemirst\n\n\"Mirušie nemirst\" () ir 2019. gada ASV šausmu kinokomēdija, kuras režisors un scenārija autors ir Džims Džārmušs. Filmā galvenās lomas attēlo Bills Marijs, Ādams Draivers, Tilda Svintone, Kloē Seviņī, Stīvs Bušemi, Denijs Glovers, Keilebs Lendrijs Džounss, Rozija Peresa, Igijs Pops, Sāra Draivere, RZA, Kerola Keina, Selīna Gomesa un Toms Veitss.\n\nFilma stāsta par mazas un mierīgas pilsētas policistiem, kuri cīnās pret pēkšņu zombiju invāziju.\n\n\"Mirušie nemirst\" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur tā bija festivāla atklāšanas filma. Filma saņēma atšķirīgus kritiķu vērtējumus un nopelnīja 15,3 miljonus ASV dolārus.\n", "id": "lvs_Latn_108032"}
{"text": "Manhatana (filma)\n\n\"Manhatana\" () ir 1979. gada ASV romantiska komēdija, kuras režisors un scenārija autors ir Vudijs Allens. Filmā galvenās lomas atveido Vudijs Allens, Daiena Kītone, Maikls Mērfijs, Meriela Hemingveja, Merila Strīpa un Anna Bairina.\n\nFilma ir par divreiz šķīrušos, 42 gadus vecu televīzijas seriālu scenāristu, kurš satiekas ar 17 gadus vecu meiteni, bet iemīlas sava labākā drauga mīļākajā.\n\n\"Manhatana\" pirmizrāde notika . Tā ir filma Allena filma, kas ir filmēta melnbalta. Tajā skan Džordža Gēršvina mūzika, tostarp skaņdarbs Rhapsody in Blue, kas iedvesmoja filmu. Filma saņēma augstu kritiķu novērtējumu, tā tika nominēta divām Amerikas Kinoakadēmijas balvām kategorijās \"Labākā aktrise otrā plāna lomā\" (Hemingveja) un \"Labākais oriģinālscenārijs\". Filma Ziemeļamerikā nopelnīja 39.9 miljonus ASV dolārus, kas padara \"Manhatanu\" par otru pelnošāko Vudija Allena filmu. Filma tika iekļauta Amerikas Kinoinstitūta 100 smieklīgāko filmu saraksta 46. vietā. 2001. gadā filma tika iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā \"kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma\".\n", "id": "lvs_Latn_108033"}
{"text": "Roberto Betega\n\nRoberto Betega (, dzimis ) ir bijušais Itālijas futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Itālijas futbola izlases dalībnieks.\n\nBetega bija ražīgs un atlētisks spēlētājs, galvenokārt pazīstams no spēles savas dzimtās pilsētas komandā Juventus, kur viņš izcīnīja vairākus titulus un kļuva par vienu no izcilākajiem itāļu futbolistiem, pateicoties savam spēkam, prasmēm, vārtu gūšanas spējām un radošumam. 1979–80. gada sezonā kļuvis par Itālijas A sērijas labāko vārtu guvēju.\n\nItālijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1975. līdz 1983. gadam. Piedalījies 1978. gada FIFA Pasaules kausā un 1980. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_108034"}
{"text": "Franko Kauzio\n\nFranko Kauzio (, dzimis ) ir bijušais Itālijas futbolists, spēlēja malējā uzbrucēja pozīcijā, bijis Itālijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavas karjeras veiksmīgāko posmu aizvadījis Juventus FC komandā, ar ko viņš izcīnīja sešus Itālijas A sērijas čempionu titulus.\n\nItālijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1972. līdz 1983. gadam. Ar izlasi uzvarējis 1982. gada FIFA Pasaules kausā. Piedalījies arī 1974. un 1978. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī 1980. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_108035"}
{"text": "Santiljana\n\nKarloss Alonso Gonsaless (, dzimis ), pazīstams kā Santiljana (Santillana), ir bijušais Spānijas futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Spānijas futbola izlases dalībnieks.\n\nGandrīz visu savu karjeru pavadījis Spānijas komandā Real Madrid, kur 17 sezonu laikā viņš nospēlēja kopumā 643 mačus. Ar Real Madrid komandu izcīnījis deviņus La Liga titulus, četrus Spānijas Karaļa kausus un divus UEFA kausus.\n\nSpānijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1975. līdz 1985. gadam. Piedalījies 1978. un 1982. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī 1980. un 1984. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_108036"}
{"text": "Gžegožs Lato\n\nGžegožs Boleslavs Lato (, dzimis ) ir bijušais Polijas futbolists un futbola treneris, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Polijas futbola izlases dalībnieks.\n\nLato ir viens no pazīstamākajiem poļu zelta paaudzes futbolistiem 70. un 80. gados. Ar Melecas \"Stal\" komandu divreiz uzvarējis Ekstraklasa turnīrā. Spēlējis arī Beļģijā un Meksikā.\n\nPolijas futbola izlasi pārstāvējis no 1971. līdz 1984. gadam, kopumā nospēlējot 100 mačus un gūstot 45 vārtus. Ar izlasi ieguvis zelta medaļu 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Lato bija 1974. gada FIFA Pasaules kausa labākais vārtu guvējs, esot vienīgais polis, kurš to ir sasniedzis. Piedalījies arī 1978. un 1982. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Strādājis ASV, Polijā un Grieķijā.\n\nEsot Demokrātiskās kreiso savienības biedrs, Lato no 2001. līdz 2005. gadam bijis Polijas senators no Žešovas reģiona.\n\nNo 2008. līdz 2012. gadam bijis Polijas Futbola asociācijas prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_108037"}
{"text": "FC Petrow\n\nFC Petrow ir Latvijas telpu futbola komanda, kas dibināta 2012. gada 19. septembrī. Tās dibinātāji ir Latvijas telpu futbola un minifutbola entuziasti Mārtiņš Petrovs un Deniss Gaidukovs. FC Petrow piedalās gan Rīgas minifutbola čempionātā, gan Rīgas telpu futbola čempionātā un Latvijas Telpu futbola Virslīgā. FC Petrow ir divkārtējs Latvijas čempions telpu futbolā (2019/2020 un 2021/2022 sezonās), bijis sudraba un bronzas medaļu ieguvējs, uzvarējis Rīgas minifutbola čempionātā un ieguvis 2. vietu Latvijas minifutbola čempionātā. FC Petrow ir ieguvis Rīgas telpu futbola Kausu un ir uzvarējis Rīgas čempionātā telpu futbolā.\n\nFC Petrow farmklubs ir FC Inter Star, kas ir uzvarējis gan Rīgas telpu futbola čempionātā, gan arī ieguvis godalogotas vietas Latvijas Telpu futbola 1. līgā.\n", "id": "lvs_Latn_108038"}
{"text": "Makarova\n\nMakarova — ciems Latgalē; Makarova — pilsēta Krievijā; Makarivas Ukrainā krieviskais nosaukums; Jekaterina Makarova.\n", "id": "lvs_Latn_108039"}
{"text": "Mehāniskais pārvads\n\nzobpārvads zobstieņa pārvads viļņpārvads hidrodinamiskais pārvads gliemežpārvads kardānpārvads skrūves—uzgriežņa pārvads planetārais pārvads siksnas pārvads ķēdes pārvads cikloidālais pārvads.\n", "id": "lvs_Latn_108040"}
{"text": "Progress MS-20\n\nProgress MS-20 (Прогресс МС-20; SKS apzīmējums ISS-81P) bija Krievijas automātisks Progress-MS sērijas kravas kosmosa kuģis, kas Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) nogādāja kravu. Tas orbītā tika palaists 2022. gada 3. jūnijā. Progress MS-20 darbību beidza 2023. gada 7. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_108041"}
{"text": "Inmarsat-6 F1\n\nInmarsat-6 F1 jeb I-6 F1 ir Apvienotajā Karalistē reģistrēta uzņēmuma Inmarsat sestās paaudzes sakaru pavadonis. Pavadonis tika palaists 2021. gada decembrī.\n\nInmarsat-6 F1 izgatavoja Francijas uzņēmums Airbus Defence and Space uz platformas Eurostar 3000EOR bāzes. Tam ir L joslas (ELERA) un Ka joslas (Global Xpress) raiduztvērēji. L joslas antena ir 9 m diametrā. Jaunās paaudzes modulārais procesors nodrošina pilnīgu maršrutēšanas elastību līdz pat 8000 kanāliem un dinamisku jaudas sadali vairāk nekā 200 staru kūļiem L joslā. Ka joslas staru kūļi ir vadāmi pa visu Zemes disku, ar elastīgu kanālu sadalījumu staru kūlim. Pavadonis ir apgādāts ar elektriskajiem raķešdzinējiem SPT-140D, ko izgatavoja Krievijas uzņēmums OKB Fakel.\n", "id": "lvs_Latn_108042"}
{"text": "Latvijas futbola izlase 2022. gadā\n\nLatvijas futbola izlase 2022. gadā piedalījās 2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā, spēlēja Baltijas kausā, kā arī aizvadīja divas draudzības spēles.\n\nSezonu Latvijas izlase sāka ar draudzības spēli pret Kuveitu, kas norisinājās Maltā. Turpat 29. martā sacentās ar Azerbaidžānas izlasi. Jūnijā izlase aizvadīja četras UEFA Nāciju līgas spēles, kur spēlē D līgas 1. grupā kopā ar Moldovu, Lihtenšteinu un Andoru. Vēl divas Nāciju līgas spēles izlase aizvadīja septembrī. Novembrī Latvijas izlase spēlēja Baltijas kausā, kur iekļuva finālā, bet tajā 11 metru sitienu sērijā piekāpās Islandei.\n", "id": "lvs_Latn_108043"}
{"text": "Iekšmērs\n\nIekšmērs ir mērlīdzeklis urbuma diametra mērīšanai. Tas var būt urbuma diametra kontroles līdzeklis, ar kuru nenosaka reālo izmēru, bet, izmantojot fiksētu caurejošo un necaurejošo izmēru, nosaka atbilstību noteiktajām robežnovirzēm, šim mērķim iekšmēru izmanto līdzās robežkalibra tapai lielu diametru urbumiem. Mikrometriskais iekšmērs jeb cauruļveida iekšējais mikrometrs ir mikrometrisks mērinstruments, kura mērījumu precizitāte ir tāda pati kā mikrometram. Atšķirībā no iekšējā mikrometra, mērījumos ar trubveida iekšējo mikrometru tiek ievērots Abes princips. Teleskopiskais jeb indikatora iekšmērs tiek izmantots kopā ar mērgalvu jeb indikatoru, noskaidrojot urbuma diametra novirzi no uzdotā nominālizmēra (Abes princips netiek ievērots). Kategorija:Mērinstrumenti\n", "id": "lvs_Latn_108044"}
{"text": "Advance Australia Fair\n\nAdvance Australia Fair ir Austrālijas valsts himna. To 1878. gadā sarakstīja skotu izcelsmes komponists Pīters Dods Makkormiks. 1974. gadā Advance Australia Fair pēc valsts mēroga aptaujas aizstāja God Save the Queen kā Austrālijas valsts himna. Tomēr God Save the Queen joprojām ir Austrālijas karaliskā himna.\n", "id": "lvs_Latn_108045"}
{"text": "Honi\n\nHoni () ir pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, Honi municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumu daļā Kolhidas zemienē no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108046"}
{"text": "Oleksandrs Petrakovs\n\nOleksandrs Petrakovs (; dzimis Kijivā) ir ukraiņu futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlējis aizsarga pozīcijā. Kopš 2023. gada ir Armēnijas futbola izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_108047"}
{"text": "Diplakantīdas\n\nDiplakantīdas (Diplacanthidae) ir klimatijveidīgo akantodu dzimta. Tās pārstāvji dzīvoja devona periodā, bija izplatīti Skotijā, Kanādā, Dienvidāfrikā u.c. Šīs dzimtas pārstāvji ir sastopami arī Latvijas devona nogulumos.\n", "id": "lvs_Latn_108048"}
{"text": "Diplakanti\n\nDiplakanti (Diplacanthus) ir klimatijveidīgo akantodu ģints. Tās pārstāvji dzīvoja devona periodā, bija izplatīti Skotijā, Kanādā, Dienvidāfrikā u.c. Šīs dzimtas pārstāvji ir sastopami arī Latvijas devona nogulumos. Diplakantu tipveida suga ir Diplacanthus crassisimus.\n", "id": "lvs_Latn_108049"}
{"text": "Samtredija\n\nSamtredija () ir pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, Samtredijas municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumu daļā Kolhidas zemienē Rioni upes labajā krastā no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Nozīmīgs sauszemes transporta mezgls.\n", "id": "lvs_Latn_108050"}
{"text": "Diplacanthus crassisimus\n\nDiplacanthus crassisimus ir diplakantīdu akantodu suga. Tās pārstāvji bija izplatīti vidusdevonā Orkādijas baseinā — Skotijas ziemeļos, Šetlendas un Orkneju salās. Ir atrasti šīs sugas veseli eksemplāri. Diplacanthus crassisimus ir diplakantu tipveida suga.\n", "id": "lvs_Latn_108051"}
{"text": "Zestaponi\n\nZestaponi () ir pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, Zestaponi municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumu daļā Kolhidas zemienes pašā austrumu galā Rioni pietekas Kvirilas krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Nozīmīgs sauszemes transporta mezgls un rūpniecības centrs.\n", "id": "lvs_Latn_108052"}
{"text": "Jekaterinoslavas guberņa\n\nGuberņa bija nosaukta tās galvaspilsētas Jekaterinoslavas vārdā par godu Krievijas Impērijas ķeizarienei Katrīnai II (\"Katrīnas slava\"). Pēc Jaunkrievijas vietniecības sadalīšanas 1802. gadā tā kļuva par Jekaterinoslavas guberņas centru. Pilsoņu kara laikā Jekaterinoslavas guberņa bija cīņu arēna starp boļševikiem, Deņikina armiju un Mahno karaspēku.\n\nUkrainas PSR laikā 1926. gadā Jekarinoslavu pārdēvēja par Dņipropetrovsku un bijušo guberņu sadalīja apgabalos.\n", "id": "lvs_Latn_108053"}
{"text": "Bagdati\n\nBagdati () ir pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, Bagdati municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumu daļā Kolhidas zemienes dienvidaustrumu malā Hanisckali upes krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108054"}
{"text": "Spilves\n\nSpilves () ir grīšļu dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 25 sugas, pasugas vai hibrīdi. Ģints pārstāvji ir izplatīti ziemeļu puslodes mērenās joslas purvos un tundrās.\n", "id": "lvs_Latn_108055"}
{"text": "Piedos tikai Dievs\n\n\"Piedos tikai Dievs\" () ir 2013. gada Dānijas un Francijas asa sižeta filma, kuras režisors un scenārija autors ir Nikolass Vindings Refns. Filmā galvenās lomas atveido Raiens Goslings, Kristīna Skota Tomasa un Vithaja Pansringarms.\n\nFilma vēsta par Bangkokā dzīvojošu narkotiku dīleri Džulianu, kura māte liek atrast un nogalināt to, kurš ir atbildīgs par viņa brāļa nāvi.\n\n\"Piedos tikai Dievs\" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur tā sacentās par Zelta palmas zaru. Filma tika filmēta Bangkokā, Taizemē un, tāpat kā Refna iepriekšēja filma \"Draivs\", tā ir veltīta režisoram Alehandro Hodorovskim.\n", "id": "lvs_Latn_108056"}
{"text": "Džons Kārpenters\n\nDžons Hauards Kārpenters (; dzimis ) ir amerikāņu kinorežisors, scenārists, producents, aktieris un komponists.\n\nLai gan Kārpenters strādājis vairākos filmu žanros, vislabāk viņš pazīstams ar savām šausmu, asa sižeta un zinātniskās fantastikas filmām no 70. un 80. gadiem. Kārpenters tiek dēvēts par vienu no labākajiem šausmu žanra kinorežisoriem.\n\nLielākā daļa Kārpentera filmu sākotnēji bija komerciāli neveiksmīgas un kritiķu neatzītas, izņemot filmas \"Helovīns\" (1978), The Fog (1980), \"Bēgšana no Ņujorkas\" (Escape from New York, 1981) un Starman (1984). Vairums Kārpentera 70. un 80. gadu filmu, kā Dark Star (1974), Assault on Precinct 13 (1976), \"Radījums\" (1982), \"Kristīne\" (Christine, 1983), \"Lielais tracis mazajā Ķīnā\" (1986), Prince of Darkness (1987), They Live (1988) un \"Vājprāta rīklē\" (1994), ir kļuvušas par kulta filmām. Kārpenters ir arī mūzikas autors vairums savām filmām. Bijis komponists un izpildproducents filmai \"Helovīns\" (2018).\n", "id": "lvs_Latn_108057"}
{"text": "They Live\n\nThey Live ir 1988. gada ASV zinātniskās fantastikas filma, kuras režisors, scenārija autors un mūzikas autors ir Džons Kārpenters. Filmā galvenās lomas atveido Rodijs Paipers, Kīts Deivids un Mega Fostere. Filma ir balstīta uz Reja Nelsona 1963. gada īso stāstu Eight O'Clock in the Morning.\n\nFilma ir par klaidoni, kurš caur īpašām saulesbrillēm atklāj, ka pār pasauli valda citplanētieši, kas slēpj savu izskatu un manipulē ar cilvēkiem, izmantojot zemapziņu ietekmējošus vēstījumus masu medijos.\n\nThey Live pirmizrāde notika . Filma sākotnēji saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes, kritizējot tās politisko kontekstu, scenāriju un aktierspēli, tomēr, kā citas Kārpentera filmas, tā vēlāk kļuva par kulta filmu.\n", "id": "lvs_Latn_108058"}
{"text": "Manhunter\n\nManhunter ir 1986. gada ASV neo-noir psiholoģiska trillera filma, kuras režisors un scenārija autors ir Maikls Manns. Filmā galvenās lomas atveido Viljams Pītersens, Kima Greista, Džoana Allena, Braians Kokss, Deniss Farina, Stīvens Langs un Toms Nūnens. Filma ir balstīta uz 1981. gada Tomasa Herisa romānu \"Sarkanais pūķis\".\n\nBijušais FIB aģents Vils Greiems (Viljams Pītersens) atgriežas darbā, lai palīdzētu atrast sērijveida slepkavu \"Zobu Feju\". To darot viņam jāsatiekas ar Hanibālu Lekteru (Braians Kokss).\n\nManhunter pirmizrāde notika un tā ir pirmā Herisa grāmatu par Hanibālu Lekteru ekranizācija. Filma bija finansiāla neveiksme un sākotnēji saņēma pārsvarā negatīvas atsauksmes. Tomēr laika gaitā filma ir saņēmusi daudz labākus vērtējumus, jo gan aktierspēle, gan vizuālais stils vēlākos gados ir novērtēts labāk.\n", "id": "lvs_Latn_108059"}
{"text": "Viljams Pītersens\n\nViljams Luiss Pītersens (, dzimis ) ir amerikāņu aktieris.\n\nPītersens ir vislabāk pazīstams ar Gila Grisoma lomu CBS seriālā \"CSI Lasvegasa\" (2000—2015). Par šo lomu saņēmis Ekrāna aktieru ģildes balvu, kā arī ticis nominēts Zelta globusa balvai un trīs Emmy balvām kā seriāla producents.\n\nPiedalījies arī tādās filmās kā \"Dzīvot un mirt Losandželosā\" (To Live and Die in L.A., 1985), Manhunter (1986), Young Guns II (1990), \"Bailes\" (1996), The Contender (2000), \"Nošķirtība\" (Detachment, 2011) un \"Meklēju draugu pasaules galam\" (2012).\n", "id": "lvs_Latn_108060"}
{"text": "Braians Kokss\n\nBraians Deniss Kokss (, dzimis ) ir skotu aktieris.\n\nSavas karjeras laikā saņēmis divas Olivjē balvas, Emmy balvu un Zelta globusa balvu, kā arī ticis nominēts BAFTA televīzijas balvai un trīs Ekrāna aktieru ģildes balvām.\n\nKļuvis atpazīstams strādājot Londonas Karaliskais Nacionālais teātrī. Attēlojis otrā plāna lomas filmās \"Robs Rojs\" (Rob Roy, 1995) un \"Drošsirdis\" (1995). Kokss bija pirmais aktieris, kurš ir attēlojis Hanibālu Lekteru Maikla Manna filmā Manhunter (1986). Saņēmis Emmy balvu par Hermaņa Gēringa lomu seriālā Nuremberg (2000) un Zelta globusa balvu par lomu HBO seriālā \"Pēctecība\" (2018—pašlaik).\n", "id": "lvs_Latn_108061"}
{"text": "2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm\n\n2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm bija 13. Eiropas čempionāts sieviešu futbola nacionālajām izlasēm, ko rīkoja UEFA. Tas notika Anglijā no 6. līdz 31. jūlijam. Čempionāta finālturnīrā piedalījās 16 izlases.\n\nSākotnēji bija paredzēts, ka čempionāts notiks no 2021. gada 7. jūlija līdz 1. augustam. Tomēr COVID-19 pandēmijas dēļ un sakarā ar 2020. gada vasaras olimpisko spēļu un 2020. gada Eiropas čempionāta futbolā pārcelšanu uz 2021. gada vasaru turnīrs tika pārcelts uz 2022. gadu. Anglija Eiropas sieviešu čempionāta finālturnīru iepriekšējo reizi rīkoja 2005. gadā, kad pēdējo reizi turnīrā piedalījās astoņas komandas.\n\nAnglijas izlase bija mājiniece, Nīderlande centās aizstāvēt 2017. gadā izcīnīto čempiontitulu, bet Ziemeļīrija pirmo reizi piedalījās Eiropas čempionāta sievietēm finālturnīrā. Finālturnīram bija kvalificējusies Krievijas izlase, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tā tika izslēgta un tās vietā finālturnīra dalībnieču vidū tika iekļauta Portugāle, kas zaudēja Krievijai kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs.\n\nFinālturnīrā tika izmantoti video tiesneša asistenti (VAR), kā arī vārtu līnijas tehnoloģija. Fināls notika Vemblija stadionā Londonā.\n", "id": "lvs_Latn_108062"}
{"text": "Nostolepis kernavensis\n\nNostolepis kernavensis ir klimatiīdu akantodu suga. Tās pārstāvji bija izplatīti vidusdevonā, narvas svītā, Igaunijā, Batkrievijā un Ļeņingradas apgabalā. Šīm zivīm ir zināmas tikai zvīņas. Veseli ķermeņi nav atrasti.\n", "id": "lvs_Latn_108063"}
{"text": "Sačhere\n\nSačhere () ir pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, Sačheres municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumu daļā Kvirilas upes krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108064"}
{"text": "Nostolepji\n\nNostolepji (Nostolepis) ir klimatiīdu akantodu ģints. Tās pārstāvji bija izplatīti no augšsilūra līdz vidusdevonam, Galvenajā devona laukā, Podolijā, Severnaja Zemļā, Špicbergenā, Krievijas ziemeļaustrumos, Timāna-Pečoras provincēs, Zviedrijā, Kanādā, Francijā u.c. Šīs ģints pārstāvji parasti saglabājas atsevišķu zvīņu veidā. Retos gadījumos ir sastopamas atsevišķi ķermeņu fragmenti. Ģints tipveida suga ir Nostolepis striata Pander 1856.\n", "id": "lvs_Latn_108065"}
{"text": "Terdžola\n\nTerdžola () ir pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, Terdžolas municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumu daļā Kolhidas zemienes austrumu malā Čharas upes krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108066"}
{"text": "Parastais baltmeldrs\n\nParastais baltmeldrs () ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā parastais baltmeldrs ir sastopams nereti visā valsts teritorijā, pārmitrās, mazauglīgās vietās: purvos un purvainos priežu mežos.\n", "id": "lvs_Latn_108067"}
{"text": "Tkibuli\n\nTkibuli () ir pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, Tkibuli municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumu daļā Račas grēdas dienvidu nogāzē Tkibulas upes krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Nozīmīgs kalnrūpniecības centrs.\n", "id": "lvs_Latn_108068"}
{"text": "Katrīna Spaka\n\nKatrīna Spaka (; dzimusi , mirusi ) bija franču un itāļu aktrise un dziedātāja. Vislabāk zināma ar lomām filmās Il Sorpasso (1962), La noia (1963) un Dario Ardžento filmā Il gatto a nove code (1971). Kopā ar Marčello Mastrojanni filmējusies filmā Oggi, domani, dopodomani (1965).\n", "id": "lvs_Latn_108069"}
{"text": "Vani\n\nVani () ir pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, Vani municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumu daļā Kolhidas zemienes dienvidu malā Meshetijas grēdas ziemeļu pakājē Sulori upes krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Vani senpilsēta iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma kandidātu sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_108070"}
{"text": "Kvirila\n\nKvirila () ir upe Gruzijā, Rioni kreisā krasta pieteka. Sākas Račas grēdā separātiskās Dienvidosetijas teritorijā, kur tiek dēvēta par Hergenagdonu (). Augštecē plūst pa šauru aizu, pēc Dzirulas pietekas — Kolhidas zemienē. Ieplūst Rioni pie Zestaponi. Lietus ūdens barošanās. Populāra laivošana.\n\nLielākās pilsētas krastos ir Sačhere, Čiatura, Zestaponi.\n", "id": "lvs_Latn_108071"}
{"text": "Kobuleti\n\nKobuleti () ir pilsēta Gruzijā, Adžārijas autonomajā republikā, Kobuleti municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts dienvidrietumos Melnās jūras krastā no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Nozīmīgs klimatiskais un balneoloģiskais kūrorts.\n", "id": "lvs_Latn_108072"}
{"text": "Liza Šeridane\n\nElizabete Anna Šeridane (; dzimusi , mirusi ) bija amerikāņu aktrise. Labāk zināma ar Džerija mātes Helēnas lomu seriālā Seinfeld un ziņkārīgās kaimiņienes lomu situāciju komēdijseriālā ALF. Viņa savā vairākas desmitgades ilgajā karjerā tēlojusi lomas gan uz skatuves, gan televīzijā un kino.\n\nBrodvejā viņa piedalījusies lugās un mūziklos kopā ar tādām zvaigznēm kā Merila Strīpa un Kristofers Loids. Atveidojusi nelielas lomas seriālos \"Skaitļi\", \"Amerikāņu tētuks\", \"Slaideri\".\n", "id": "lvs_Latn_108073"}
{"text": "Putna piens\n\nPutna piens (, ) ir ar šokolādi glazētas konfektes ar uzputotu pildījumu, ko 1936. gadā radīja poļu rūpnieks un rūpnīcas E. Wedel īpašnieks Jans Vedels (Jan Wedel). 1967. gadā pēc komandējuma Čehoslovākijā konfektes iegaršojās PSRS pārtikas rūpniecības ministram Vasilijam Zotovam, kurš valsts konfekšu ražotājiem uzdeva izstrādāt konfekšu receptūru. Tas izdevās Vladivostokas konditorejas fabrikas komandai tehnoloģes Annas Čupkovas vadībā, kas sākotnējā želatīna vietā izmantoja agaru. Drīz vien Putna piena ražošana pēc šīs receptes izplatījās pārējā PSRS, tostarp arī Latvijas PSR, kur to sāka ražot Laima.\n\n1978. gadā Maskavas restorāns \"Prāga\" ierobežotā daudzumā sāka gatavot Putna piena tortes, kas sākotnēji bija pieejamas tikai Padomju Savienības Komunistiskās partijas vadībai, bet vēlāk Putna piena tortes atļāva gatavot arī citiem Maskavas restorāniem, un tās izplatījās arī parasto cilvēku vidū.\n", "id": "lvs_Latn_108074"}
{"text": "Kristīna Skota Tomasa\n\nLēdija Kristīna Anna Skota Tomasa (; dzimusi ) ir angļu aktrise.\n\nPiecas reizes tikusi nominēta gan BAFTA kino balvai, gan Olivjē balvai. Ieguvusi BAFTA balvu kategorijā \"Labākā aktrise otrā plāna lomā\" par filmu \"Četras kāzas un vienas bēres\" (1994) un Olivjē balvu kategorijā \"Labākā aktrise\" par lomu Royal Court Theatre izrādē The Seagull (2008). Tikusi nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai par dalību filmā \"Angļu pacients\" (1996).\n\nKino debitējusi ar filmu Under the Cherry Moon (1986). Vēlāk piedalījusies tādās filmās kā \"Rūgtais mēness\" (1992), \"Neiespējamā misija\" (1996), \"Zirgu vārdotājs\" (1998), \"Gosforda parks\" (2001), The Valet (2006) un Tell No One (2006). Ieguvusi Eiropas Kino balvu par lomu filmā I've Loved You So Long (2008). Attēlojusi lomas arī filmās \"Vieglā uzvedība\" (2008), Leaving (2009), Love Crime (2010), Sarah's Key (2010), Nowhere Boy (2010), The Woman in the Fifth (2011), \"Piedos tikai Dievs\" (2013), \"Tumšākā stunda\" (2017) un \"Kapeņu izlaupītāja Lara Krofta\" (Tomb Raider, 2018).\n", "id": "lvs_Latn_108075"}
{"text": "Ahmeta\n\nAhmeta () ir pilsēta Gruzijā, Kahetijas mharē, Ahmetas municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts ziemeļaustrumos Alazani upes krastā no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Līgatnes sadraudzības pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_108076"}
{"text": "Aizeks Heiss\n\nAizeks Lī Heiss jaunākais (; dzimis , miris ) bija amerikāņu dziedātājs, aktieris, dziesmu autors un komponists.\n\n60. gadu sākumā sācis savu mūziķa karjeru Memfisā bāzētajā ierakstu kompānijā Stax Records. Tur viņš kopā ar savu partneri Deividu Porteru sacerēja dziesmas, kas kļuva par hitiem. Viņu sarakstītā dziesma Soul Man, ko izpildīja duets Sam & Dave, Grammy slavas zāle atzina par vienu no ietekmīgākajām dziesmām pēdējo 50 gadu laikā. Arī Rokenrola slavas zāle, žurnāls Rolling Stone un Amerikas Ierakstu industrijas asociācija to atzina par vienu no gadsimta labākajām dziesmām. 60. gadu beigās ierakstījis arī albumus Hot Buttered Soul (1969) un Black Moses (1971). Paralēli tam, Heiss arī rakstīja mūziku kinofilmām.\n\nHeiss ir pazīstams ar savu sarakstīto mūziku filmai \"Šafts\" (1971). Par dziesmu Theme from Shaft viņš saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākā dziesma\". Heiss kļuva tikai par trešo melnādaino personu pēc Hetijas Makdenielas un Sidnijs Puatjē, kurš ir saņēmis Kinoakadēmijas balvu. Par šo saņēmis arī divas Grammy balvas. Saņēmis arī trešo Grammy par albumu Black Moses.\n\n2002. gadā Heiss tika iekļauts Rokenrola slavas zālē.\n", "id": "lvs_Latn_108077"}
{"text": "Šafts (1971. gada filma)\n\n\"Šafts\" () ir 1971. gada ASV asa sižeta filma, kuras režisors ir Gordons Pārkss. Filmā galveno Džona Šafta lomu atveido Ričards Roundtrijs. Filma ir balstīta uz viena no filmas scenārista Ernesta Taidimena tāda paša nosaukuma romāna.\n\nFilma stāsta par privātdetektīvu Džonu Šaftu, kuru nolīgst Hārlemas gangsteris, lai izglābtu viņa meitu no itāļu mafijas, kuri viņu nolaupīja.\n\n\"Šafts\" pirmizrāde notika . Tā guva lielus finansiālus panākumus, nopelnot 12 miljonus ASV dolārus pie 500 tūkstošu budžeta. Filmas skaņu celiņš, kura autors bija Aizeks Heiss, guva plašus panākumus, atnesot Heisam divas Grammy balvas. Par filmas tituldziesmu Theme from Shaft, Heiss saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākā dziesma\", kļūstot tikai par trešo melnādaino personu, kurš ir saņēmis Oskaru. 2000. gadā filma tika iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kinoreģistrā kā \"kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma\".\n", "id": "lvs_Latn_108078"}
{"text": "Gurdžaani\n\nGurdžaani () ir pilsēta Gruzijā, Kahetijas mharē, Gurdžaani municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts ziemeļaustrumos Alazani ielejas malā Gombori grēdas pakājē no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un vīna ražošanas centrs.\n", "id": "lvs_Latn_108079"}
{"text": "Ptychodictyon sulcatum\n\nPtychodictyon sulcatum ir diplakantīdu akantodu suga. Tās pārstāvji bija izplatīti vidusdevonā, narvas un arukilas svītās, Galvenajā devona laukā, Vācijas ziemeļos un Špicbergenas rietumos. Šīm zivīm ir zināmas tikai zvīņas. Veseli ķermeņi nav atrasti.\n", "id": "lvs_Latn_108080"}
{"text": "Kvareli\n\nKvareli () ir pilsēta Gruzijā, Kahetijas mharē, Kvareli municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts ziemeļaustrumos Alazani ielejas austrumu malā Lielā Kaukāza grēdas dienvidu pakājē no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un vīna ražošanas centrs.\n", "id": "lvs_Latn_108081"}
{"text": "Lagodehi\n\nLagodehi () ir pilsēta Gruzijā, Kahetijas mharē, Lagodehi municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts ziemeļaustrumos Alazani ielejas austrumu malā Lielā Kaukāza grēdas dienvidu pakājē pie pašas Azerbaidžānas robežas no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108082"}
{"text": "Shenzhou 14\n\nShenzhou 14 () bija Ķīnas pilotējams kosmosa kuģis. Tas orbītā tika palaists 2022. gada 5. jūnijā ar trīs kosmonautu apkalpi. Kosmosa kuģis orbitālajā stacijā Tiangong nogādāja 3. ekspedīciju. Uz zemes tas atgriezās 4. decembrī.\n", "id": "lvs_Latn_108083"}
{"text": "Cai Sjudže\n\nCai Sjudže (; dzimis 1976. gada maijā) ir Ķīnas kosmonauts, Tautas Atbrīvošanas armijas Gaisa spēku iznīcinātājbumbvedēja pilots, vecākais pulkvedis.\n", "id": "lvs_Latn_108084"}
{"text": "Dienasgrāmata\n\nDienasgrāmata ir ar roku rakstītas (pēdējā laikā dienasgrāmatas var tikt veidotas arī ar datora vai mobilās ierīces palīdzību) piezīmes par notikumiem, kas sakārtoti pēc datuma un ir norisinājušies dienu no dienas. Personīgās dienasgrāmatas ietver rakstītāja pieredzi, domas un/vai emocijas. Lai gan dienasgrāmatas var sniegt informāciju memuāriem, autobiogrāfijām, tomēr dienasgrāmatas sākotnēji nav paredzētas publicēšanai plašākai publikai, bet gan tikai paša autora lietošanai.\n\nPastāv arī cita veida dienasgrāmatas, kas izveidotas institucionālos nolūkos, piemēram, burtnīca skolēniem, kur katrai nedēļas dienai atvēlēta sadaļa mācību stundu un uzdoto mājasdarbu ierakstiem.\n", "id": "lvs_Latn_108085"}
{"text": "Devītie vārti\n\n\"Devītie vārti\" () ir 1999. gada Francijas un Spānijas mistiska trillera filma, kuras režisors ir Romans Polaņskis. Filmā galvenās lomas atveido Džonijs Deps, Lēna Olina, Frenks Landžella, Džeimss Ruso, Džeks Teilors un Emanuela Senjē. Filma ir balstīta uz Arturo Peresa Revertes 1993. gada romāna \"Dimā klubs jeb Rišeljē ēna\".\n\nRetu grāmatu tirgotājs, pārbaudot senas grāmatas autentiskumu, tiek iesaistīts sātanisma kulta sazvērestībā.\n\n\"Devītie vārti\" pirmizrāde notika . Lai gan Ziemeļamerikā filma bija kritiski un komerciāli neveiksmīga, kur kritiķi to nelabvēlīgi salīdzināja ar Polaņska filmu \"Rozmarijas bērns\" (1968), \"Devītie vārti\" pasaulē nopelnīja 58,4 miljonus ASV dolāru pie 38 miljonu budžeta.\n", "id": "lvs_Latn_108086"}
{"text": "Herberts Prohaska\n\nHerberts Prohaska (, dzimis ) ir bijušais Austrijas futbolists un futbola treneris, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Austrijas futbola izlases dalībnieks. Pašlaik strādā kā futbola žurnālists un eksperts Austrijas ORF kanālā.\n\nProhaska tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem austriešu futbolistiem. Austrijā pārstāvējis Austria Wien komandu, ar ko septiņas reizes kļuvis par Austrijas Bundeslīgas čempionu. 1980. gadā pārcēlies uz Itālijas komandu Internazionale, bet ar AS Roma komandu 1983. gadā izcīnījis Itālijas A sērijas titulu.\n\nAustrijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1974. līdz 1989. gadam. Piedalījies 1978. un 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Vadījis Austrijas komandu Austria Wien, bet no 1993. līdz 1999. gadam bijis Austrijas futbola izlases treneris.\n", "id": "lvs_Latn_108087"}
{"text": "Hanss Krankls\n\nJohans \"Hanss\" Krankls (, dzimis ) ir Austrijas bijušais futbolists un futbola treneris, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Austrijas futbola izlases dalībnieks. Krankls tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem Austrijas futbolistiem.\n\nSavu karjeru sācis Austrijas komandā Rapid Wien, kur viņš 1978. gadā ieguvis Eiropas Zelta zābaku, kas piesaistīja Spānijas komandas Barcelona uzmanību. Ar Barcelona komandu ieguvis vienu Spānijas Karaļa kausu un vienu UEFA Kausu ieguvēju kausu. 1978–79. gada sezonā kļuvis par La Liga labāko vārtu guvēju, gūstot 29 vārtus. 1981. gadā atgriezies Rapid Wien.\n\nAustrijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1973. līdz 1985. gadam. Piedalījies 1978. un 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. No 2002. līdz 2005. gadam bijis Austrijas futbola izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_108088"}
{"text": "Horsts Hrubešs\n\nHorsts Hrubešs (, dzimis ) ir Vācijas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Vācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nAr Hamburger SV komandu trīs reizes ieguvis Vācijas Bundeslīgas titulu, kā arī kļuvis par čempionu 1982–83. gada Eiropas kausa sezonā.\n\nVācijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1980. līdz 1982. gadam, piedaloties 21 mačā, gūstot 6 vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1980. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nKā treneris vadījis komandas Vācijā, Austrijā un Turcijā. No 2000. līdz 2016. gadam bijis Vācijas U21 izlases galvenais treneris, bet 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vadījis Vācijas U23 izlasi. 2018. gadā strādājis arī par Vācijas sieviešu futbola izlases treneri.\n", "id": "lvs_Latn_108089"}
{"text": "Osvaldo Ardiless\n\nOsvaldo Sesars Ardiless (, dzimis ) ir Argentīnas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Argentīnas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu karjeru sācis Argentīnā, bet 1978. gadā pievienojies Anglijas komandai Tottenham Hotspur, kur kļuvis par nozīmīgu komandas spēlētāju, pavadot tur 10 gadus. Folklendu kara dēļ 1982—83. gada sezonu pavadījis īrē Francijas komandā Paris Saint-Germain.\n\nArgentīnas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1975. līdz 1982. gadam, kopumā piedaloties 51 mačā. Ar izlasi uzvarējis 1978. gada FIFA Pasaules kausā. Piedalījies arī 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri, vadot Anglijas komandas Swindon Town, Newcastle United un West Bromwich Albion. 1993. gadā kā treneris atgriezies Tottenham Hotspur, kļūstot par pirmo Anglijas Premjerlīgas treneri no Argentīnas. Vēlāk trenējis komandas Meksikā, Japānā, Horvātijā, Sīrijā, Argentīnā, Izraēlā un Paragvajā, kā arī vadījis Malaizijas futbola izlasi.\n", "id": "lvs_Latn_108090"}
{"text": "Sesars Luiss Menoti\n\nSesars Luiss Menoti (, dzimis ) ir bijušais Argentīnas futbolists un futbola treneris, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Argentīnas futbola izlases dalībnieks.\n\nKā spēlētājs, vislabāk pazīstams, pārstāvot Argentīnas komandas Rosario Central un Boca Juniors.\n\nPārstāvējis Argentīnas futbola izlasi 11 mačos no 1963. līdz 1968. gadam.\n\nNo 1974. līdz 1983. gadam bijis Argentīnas izlases galvenais treneris. Aizvedis komandu līdz uzvarai 1978. gada FIFA Pasaules kausā. Trenējis komandas arī Spānijā, Urugvajā, Itālijā un Meksikā. kā arī vadījis Meksikas futbola izlasi.\n", "id": "lvs_Latn_108091"}
{"text": "Daniels Bertoni\n\nRikardo Daniels Bertoni (, dzimis ) ir bijušais Argentīnas futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Argentīnas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu karjeru sācis Argentīnā, kur viņš veiksmīgi spēlēja Independiente komandā, ar ko viņš izcīnīja trīs Copa Libertadores, vienu Starpkontinentālo kausu un trīs Copa Interamericana. 1978. gadā pievienojies Spānijas komandai Sevilla, bet vēlāk jau spēlējis Itālijas komandās Fiorentina, Napoli un Udinese.\n\nArgentīnas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1974. līdz 1982. gadam, piedaloties 31 mačā un gūstot 12 vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1978. gada FIFA Pasaules kausā. Piedalījies arī 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_108092"}
{"text": "Ramons Diass\n\nRamons Anhels Diass (, dzimis ) ir Argentīnas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Argentīnas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Diass ir Brazīlijas komandas Riodežaneiro \"Vasco da Gama\" galvenais treneris.\n\nSavas karjeras laikā spēlējis Argentīnas komandā River Plate, vairākās komandās Itālijā un Francijas 1. divīzijas komandā AS Monaco. Ar Internazionale komandu 1988–89. gada sezonā kļuvis par Itālijas A sērijas uzvarētāju.\n\nArgentīnas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1979. līdz 1982. gadam. Piedalījies 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām strādājis par treneri Argentīnā, Anglijā, Meksikā, Saūda Arābijā, Ēģiptē, Paragvajā, Brazīlijā un AAE. No 2014. līdz 2016. gadam vadījis Paragvajas futbola izlasi.\n", "id": "lvs_Latn_108093"}
{"text": "Ubaldo Filjols\n\nUbaldo Matildo Filjols (, dzimis ) ir bijušais Argentīnas futbolists, spēlēja vārtsarga pozīcijā, bijis Argentīnas futbola izlases dalībnieks. Filjols tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem Argentīnas vārtsargiem.\n\nSavu karjeras lielāko un veiksmīgāko posmu aizvadījis River Plate komandā, kur spēlējis no 1973. līdz 1983. gadam. Spēlējis arī Spānijā un Brazīlijā.\n\nArgentīnas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1974. līdz 1985. gadam. Ar izlasi uzvarējis 1978. gada FIFA Pasaules kausā, kur viņš tika atzīts par turnīra labāko vārtsargu. Piedalījies arī 1974. un 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_108094"}
{"text": "Prusax\n\nRihards Jānis Ķullītis (dzimis 1996. gada 20. maijā Rīgā), labāk pazīstams kā PRUSAX, ir latviešu reperis, dziedātājs un dziesmu autors. Sākotnēji bija pazīstams kā grupas New Wavy dalībnieks. Viņš guva popularitāti ar dziesmām \"Sporta Stundas\", \"Pirmais Līgā\" un \"Repa Spēles Terorists\".\n\n2019. gadā, PRUSAX izdeva savu debijas albumu A+ ar 14 dziesmām, kuru prezentācijas koncerts notika 11. oktobrī klubā de flou.\n", "id": "lvs_Latn_108095"}
{"text": "Ptychodictyon rimosum\n\nPtychodictyon rimosum ir diplakantīdu akantodu suga. Tās pārstāvji bija izplatīti vidusdevonā, narvas un arukilas svītās, Galvenajā devona laukā (Baltija, Ļeņingradas apgabals, Baltkrievija) un Vācijas ziemeļos. Šīm zivīm ir zināmas tikai zvīņas. Veseli ķermeņi nav atrasti. Ptychodictyon rimosum ir ptihodiktionu ģints tipveida suga.\n", "id": "lvs_Latn_108096"}
{"text": "Ameriko Galjego\n\nAmeriko Rubens Galjego (, dzimis ) ir Argentīnas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Argentīnas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavas karjeras laikā pārstāvējis divas komandas – Newell's Old Boys un River Plate. Kopumā Argentīnas pirmajā divīzijā aizvadījis 440 mačus.\n\nArgentīnas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1975. līdz 1982. gadam. Ar izlasi uzvarējis 1978. gada FIFA Pasaules kausā. Piedalījies arī 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām strādājis par treneri Argentīnā, Meksikā un Čīlē, kā arī no 2019. līdz 2020. gadam bijis Panamas futbola izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_108097"}
{"text": "A+\n\nA+ ir latviešu repera PRUSAX debijas studijas albums. To 2019. gada 23. septembrī izdeva New Wavy Records. Albums ir 34 minūtes garš, un tā galvenais singls ir \"Pirmais Līgā\". Albumā piedalās vairāki viesmākslinieki — Ozols, rolands če, xantikvariāts, Steps, Teacha un Trench Mafia Locco. A+ vizuāli parāda PRUSAX grūto dzīvi skolā, rādot viņa sliktās attiecības ar skolotājiem, rādot viņa huligāniskos darijumus, sakot ka viņam nevajag skolu.\n", "id": "lvs_Latn_108098"}
{"text": "Ptihodiktioni\n\nPtihodiktioni (Ptychodictyon) ir diplakantīdu akantodu ģints. Tās pārstāvji bija izplatīti vidusdevonā, no rēzeknes līdz arukilas svītai, Galvenajā devona laukā (Baltija, Ļeņingradas apgabals, Baltkrievija), Vācijas ziemeļos un Špicbergenas rietumu daļā. Šīm zivīm ir zināmas tikai zvīņas. Veseli ķermeņi nav atrasti. Ptihodiktionu ģints tipveida suga ir Ptychodictyon rimosum.\n", "id": "lvs_Latn_108099"}
{"text": "Heirakanti\n\nHeirakanti (Cheiracanthus) ir akantodveidīgo akantodu ģints. Tās pārstāvji dzīvoja devona periodā un bija izplatīti Skotijā, Špicbergenā, Severnajā Zemļā, Vācijā, Antarktīdā u.c. Šīs ģints pārstāvju zvīņas ir sastopamas arī Latvijas devona nogulumos. Heirakantu tipveida suga ir Cheiracanthus murchisoni'.\n", "id": "lvs_Latn_108100"}
{"text": "Lūsija Heila\n\nKārena Lusila (Lūsija) Heila (; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise, dziedātāja un televīzijas personība.\n\nPopularitāti ieguva ar Bekas Somersas lomu seriālā Bionic Woman un Rousas Beikeres lomu seriālā Privileged. Pēc tam viņa guvu svarīgu lomu seriālā \"Mazās, jaukās meles\", atveidojot Ariju Montgomeriju (2010—2017).\n\nPapildus aktiermākslai Heila ir arī mūziķe. 2003. gadā, viņa bija viena no piecām realitātes šova American Juniors uzvarētājām, Mūziķes karjeru turpināja kā solo māksliniece, parakstot līgumu ar Hollywood Records. 2012. gadā izdeva debijas studijas albumu Road Between (2014).\n", "id": "lvs_Latn_108101"}
{"text": "Sagaredžo\n\nSagaredžo () ir pilsēta Gruzijā, Kahetijas mharē, Sagaredžo municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts austrumos Iori upes ielejas ziemeļu malā Gombori grēdas pakājē no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108102"}
{"text": "Signagi\n\nSignagi () ir pilsēta Gruzijā, Kahetijas mharē, Signagi municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts austrumos Alazani upes ielejas malā Gombori grēdas pakājē no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Nozīmīgs tūrisma centrs.\n", "id": "lvs_Latn_108103"}
{"text": "Alazani\n\nAlazani () vai Ganiha () ir upe Gruzijā un Azerbaidžānā, Kūras kreisā krasta pieteka. Sākas Lielā Kaukāza grēdā pie Didi Borbalo kalna. Augštecē tipiska kalnu upe; plūst pa šauru ieleju. Vidustecē noplūst Alazani ielejā kā līdzenumu upe ar meandrējošu gultni. Lejtecē Gruzijas un Azerbaidžānas robežupe. Ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē; līdz tās izbūvei ietecēja Kūrā.\n\nJauktas barošanas — ap 40% gruntsūdeņi, 30—35% nokrišņi un sniega kušana. Pali pavasarī un vasaras sākumā. Lielākās pietekas ir Stori, Incoba, Katehčaja/Katehisckali, Durudži (visas kreisās). Līdz Mingečeviras ūdenskrātuves izbūvei lielākā Alazani pieteka bija Iori.\n\nUpe minēta Strabona un Plīnija rakstos kā Alazonius vai Alazon. Lielākās pilsētas krastos ir Telavi, Gurdžaani, Cnori.\n", "id": "lvs_Latn_108104"}
{"text": "W (Kā pienākas)\n\n\"W (Kā pienākas)\" ir latviešu repera Prusax singls, ko izdeva Universal Music Group 2022. gada 31. martā.\n", "id": "lvs_Latn_108105"}
{"text": "Nemīz, būs OK!\n\nNemīz, būs OK! ir latviešu repera PRUSAX pirmais EP ieraksts, ko izdeva Universal Music Oy 2021. gada 5. februāri. EP ieraksts satur tikai 3 dziesmas, \"Nemīz\", \"Būs\" un \"OK!\". EP iezīmē viņu pirmo solo darbu kopš debijas studijas albuma A+ (2019).\n", "id": "lvs_Latn_108106"}
{"text": "Sīpoliņu akmeņlauzīte\n\nSīpoliņu akmeņlauzīte () ir akmeņlauzīšu dzimtas suga, kas savvaļā sastopama Eiropā. Latvijas rietumu un centrālajā daļā nereti sastopama pļavās, upju krastos, skrajos krūmājos un kāpās, bet valsts austrumu daļā — ļoti reti.\n", "id": "lvs_Latn_108107"}
{"text": "Dzeltenā akmeņlauzīte\n\nDzeltenā akmeņlauzīte () ir akmeņlauzīšu dzimtas suga, kas savvaļā sastopama ziemeļu reģionos pola tuvumā, dažas punktveida atradnes ir arī kalnu reģionos siltāka klimata apvidos. Dzeltenā akmeņlauzīte Eiropā ir viens no visstraujāk izzūdošajiem augiem biotopu pārveidošanas dēļ.\n\nLatvijā dzeltenā akmeņlauzīte ir sastopama ļoti reti, vairākumā 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē konstatēto atradņu pēdējā laikā vairs nav atrasta. Mūsdienās zināmās atradnes savstarpēji attālas un izklaidus gandrīz visā Latvijā, tomēr pārsvarā Kurzemes ziemeļrietumu piejūrā.\n\nSuga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.\n", "id": "lvs_Latn_108108"}
{"text": "Trejzobu akmeņlauzīte\n\nTrejzobu akmeņlauzīte () ir akmeņlauzīšu dzimtas suga, kas savvaļā sastopama Eiropā un dažviet Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā. Latvijā retumis un nevienmērīgi – grupas sastopamas sausās pļavās un atmatās, uz dolomīta atsegumiem, aizaugošos grants karjeros un akmeņainos upju krastos vietās ar skraju veģetācijas segumu.\n\nSuga ir ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.\n", "id": "lvs_Latn_108109"}
{"text": "Akmeņlauzītes\n\nAkmeņlauzītes () ir akmeņlauzīšu dzimtas ģints, kurā ietilpts aptuveni 440 daudzgadīgu augu sugu. Ģints pārstāvji ir sastopami Holarktiskajos reģionos.\n\nDzeltenā akmeņlauzīte (Saxifraga hirculus) – ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā, Sīpoliņu akmeņlauzīte (Saxifraga granulata), Trejzobu akmeņlauzīte (Saxifraga tridactylites) – ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.\n", "id": "lvs_Latn_108110"}
{"text": "Autopilots (singls)\n\n\"Autopilots\" ir singls no latviešu repera PRUSAX, kopā ar citu New Wavy dalībnieku Steps. Singlu izdeva New Wavy Records 2020. gada 17. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_108111"}
{"text": "Kija\n\nKija ir nūja, ko izmanto dažādos biljarda paveidos, to skaitā snūkerā, pūlā un novusā, lai sistu pa bumbu vai ripu. Kijas viens gals ir tievāks, parasti tā ir aptuveni 1,5 m gara, sver 450—600 gramus un ir izgatavota no koka. Kijas garums var tikt pielāgots spēlētāja augumam un rokas garumam.\n", "id": "lvs_Latn_108112"}
{"text": "Firma (filma)\n\n\"Firma\" () ir 1993. gada ASV trillera filma, kura režisors ir Sidnijs Polaks. Filmā galvenās lomas atveido Toms Krūzs, Džīna Triplhorna, Džīns Hekmens, Eds Heriss, Hollija Hantere, Hals Holbruks, Deivids Stratērns un Gērijs Bjūsijs. Filma ir balstīta uz Džona Grišama 1991. gada romāna ar tādu pašu nosaukumu.\n\nJauns jurists pievienojas prestižai advokātu firmai, nenojaušot tās tumšo pusi.\n\n\"Firma\" pirmizrāde notika . Filma guva ievērojamus finansiālos panākumus, nopelnot 270,2 miljonus ASV dolāru pie 42 miljonu budžeta. \"Firma\" ir visienesīgākā filma, kas ir adaptēta no kāda Grišama romāna, kā arī piektā ienesīgākā filma 1993. gadā. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes par aktierspēli, lai gan scenārijs saņēma kritiku. Hollija Hantere tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā aktrise otrā plāna lomā\", savukārt mūzikas autors Deivs Grusins tika nominēts kategorijā \"Labākā oriģinālmūzika\".\n", "id": "lvs_Latn_108113"}
{"text": "Aleksandrs Desplā\n\nAleksandrs Mišels Žerārs Desplā (; dzimis ) ir franču komponists, diriģents un filmu oriģinālmūzikas autors. 11 reizes ticis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvām, no kurām balvas ieguvis divas reizes — par labāko oriģinālmūziku filmām \"Viesnīca \"Diženā Budapešta\"\" (2014) un \"Ūdens forma\" (2017). Ticis nominēts arī 10 Cēzara balvām (saņēmis trīs), 11 BAFTA kino balvām (saņēmis trīs), 12 Zelta globusa balvām (saņēmis divas) un 10 Grammy balvām (saņēmis divas).\n", "id": "lvs_Latn_108114"}
{"text": "Kanaverala rags\n\nKanaverala rags () ir zemesrags Floridas austrumu piekrastē, ASV. No 1964. līdz 1973. gadam dēvēts par Kenedija ragu (Cape Kennedy). Izvietojies Atlantijas okeāna krastā austrumos no Meritas salas. Zemesraga apvidus tiek dēvēts par Kosmosa krastu (Space Coast) — tur atrodas divi amerikāņu kosmodromi — Kenedija Kosmosa centrs un Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija. No šiem kosmodromiem veikta lielākā daļa ASV kosmosa lidojumu.\n\nZemesraga nosaukums zināms no 16. gadsimta pirmās puses — to piešķīruši spāņu kuģotāji kā Cabo Cañaveral — 'Klānu rags' vai 'Cukurniedru audžu rags'; tas tiek uzskatīts par trešo senāko eiropiešu piešķirto un līdz mūsdienām saglabāto toponīmu ASV.\n", "id": "lvs_Latn_108115"}
{"text": "Galvainais donis\n\nGalvainais donis () ir doņu dzimtas suga.\n\nSuga ir ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.\n", "id": "lvs_Latn_108116"}
{"text": "Hobi\n\nHobi () ir pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Hobi municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumos Kolhidas zemienē Hobi upes krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108117"}
{"text": "Senaki\n\nSenaki () ir pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Senaki municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumos Kolhidas zemienē Tehuri upes krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108118"}
{"text": "Strupais donis\n\nStrupais donis () ir doņu dzimtas suga.\n\nSuga ir ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.\n", "id": "lvs_Latn_108119"}
{"text": "Tumšais donis\n\nTumšais donis () ir doņu dzimtas suga.\n\nSuga ir ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.\n", "id": "lvs_Latn_108120"}
{"text": "Eutelsat Quantum\n\nEutelsat Quantum ir Francijā reģistrēta uzņēmuma Eutelsat eksperimentāls sakaru pavadonis ar programmiski pārkonfigurējamu sakaru aparatūru. Eutelsat Quantum projekts ir publiski privāta partnerība starp Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), Eutelsat un Airbus Defence and Space. Tas orbītā tika palaists 2021. gada 30. jūlijā. Ģeostacionārajā orbītā pavadonis nodrošina sakarus un datu pārraides pakalpojumus Vidējiem Austrumiem un Ziemeļāfrikai.\n", "id": "lvs_Latn_108121"}
{"text": "Kauliņi ir mesti\n\nKauliņi ir mesti ir grupas Inokentijs Mārpls sestais studijas albums, kas tika ierakstīts 5 gadu garumā studijā \"Hodila records\", bet izdots 2021. gada 22. oktobrī. Lielākā daļa dziesmu ir izveidotas pēdējo gadu laikā, taču divas kompozīcijas paņemtas no 80. gadu beigām (2,4), izpildītājs piešķīra tām mūsdienu skanējumu. Albumā ir arī ietverta krievu grupas \"Kino\" kaververota latviešu valodā dziesma \"Māte anarhija\", kā arī tika pārdziedāta dziesma \"Izdzītais\", kas iepriekš tika izdota Imanta Dakša izlasē \"Skalbe. Dzirnavās\"\n", "id": "lvs_Latn_108122"}
{"text": "Džeilens Brauns\n\nDžeilens Marsels Brauns (; dzimis Atlantā) ir amerikāņu basketbolists, spēlē uzbrūkošā aizsarga un vieglā uzbrucēja pozīcijā. 2023. gadā viņš spēlē Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandā Bostonas \"Celtics\", kurā aizvadījis visu profesionālo karjeru. Divreiz bijis NBA Visu Zvaigžņu spēles dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_108123"}
{"text": "Lūzuma punkts\n\n\"Lūzuma punkts\" () ir 1991. gada ASV asa sižeta filma, kuras režisore ir Ketrina Bigelova. Filmā galvenās lomas atveido Patriks Sveizijs, Kiānu Rīvss, Gērijs Bjūsijs un Lorija Petija.\n\nFilma stāsta par jaunu FIB aģentu, kurš iefiltrējas sērfotāju grupā, lai atklātu bankas aplaupītāju identitātes.\n\n\"Lūzuma punkts\" pirmizrāde notika . Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un bija finansiāli veiksmīga, nopelnot 83,5 miljonus ASV dolāru pie 24 miljonu budžeta. Kopš izdošanas brīža tā ir kļuvusi par kulta filmu. 2015. gadā filmai iznāca jauns ekranizējums.\n", "id": "lvs_Latn_108124"}
{"text": "Trevors Frānsiss\n\nTrevors Džons Frānsiss (, dzimis , miris ) bija Anglijas futbolists un futbola treneris, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Anglijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavas karjeras laikā spēlējis Anglijā, ASV, Itālijā un Austrālijā. 1979. gadā Frānsiss pārgāja no Birmingham City uz Nottingham Forest, kļūstot par pirmo Anglijas futbolistu, par kuru tika samaksāts 1 miljons sterliņu mārciņu. 1978.—1979. gada Eiropas kausa finālā Frānsiss guva Nottingham Forest uzvaras vārtus mačā pret Malmö. Izcīnījis Eiropas kausu arī gadu vēlāk.\n\nAnglijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1977. līdz 1986. gadam, kopumā piedaloties 52 mačos. Piedalījies 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nNo 1988. līdz 2003. gadam strādājis par treneri. Vadījis Queens Park Rangers, Sheffield Wednesday, Birmingham City un Crystal Palace.\n\nFrānsiss nomira no sirdslēkmes 69 gadu vecumā savās mājās netālu no Marveljas 2023. gada 24. jūlijā.\n", "id": "lvs_Latn_108125"}
{"text": "Hosē Santamarija\n\nHosē Emilio Santamarija Iglesiass (, dzimis ) ir bijušais Urugvajas un Spānijas futbolists, spēlējis aizsarga pozīcijā, bijis Urugvajas un Spānijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu karjeru 1948. gadā sācis Urugvajas komandā Nacional. 1957. gadā pievienojies Spānijas komandai Real Madrid, ar ko viņš izcīnīja kopumā 12 titulus, tai skaitā četrus Eiropas kausus.\n\nDzimis Urugvajā, Santamarija ir pārstāvējis gan Urugvajas, gan Spānijas futbola izlases. Pārstāvot Urugvaju, piedalījies 1954. gada FIFA Pasaules kausā, bet, pārstāvot Spāniju, 1962. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nNo 1980. līdz 1982. gadam bijis Spānijas futbola izlases galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_108126"}
{"text": "Spar\n\nSPAR, sākotnēji DESPAR, stilizēts kā DE SPAR, ir starptautisks Nīderlandes uzņēmums, kas nodrošina kopīgu zīmolu, piegādes un atbalsta pakalpojumus pārtikas mazumtirdzniecības veikaliem, kas pieder atsevišķiem īpašniekiem. To 1932. gadā Nīderlandē dibināja Adriāns van Vels, un tagad tas apvieno vairāk nekā 13 500 veikalu 48 valstīs. Uzņēmuma nosaukums ir saukļa \"Door Eendrachtig Samenwerken Profiteren Allen Regelmatig\" akronīms, ko van Vels izmantoja, lai aprakstītu zīmolu, un tulkojumā nozīmē \"Harmoniski sadarbojoties, pastāvīgu labumu gūst visi\".\n\nUzņēmuma galvenā mītne atrodas Amsterdamā. Tas īsteno franšīzes programmu un ir pārstāvēts lielākajā daļā Eiropas valstu, kā arī daudzās citās visā Āzijā, Āfrikā un Okeānijā.\n", "id": "lvs_Latn_108127"}
{"text": "LBTU Lauksaimniecības fakultāte\n\nLBTU Lauksaimniecības fakultāte bija vecākā no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (agrākās Latvijas Lauksaimniecības universitātes) fakultālēm, kas dibināta 1919. gadā kā Latvijas Augstskolas Lauksaimniecības fakultāte uz 1863. gadā dibinātās RPI Lauksaimniecības nodaļas bāzes. No 2023. gada 1. septembra Lauksaimniecības fakultāte tika apvienota ar Pārtikas tehnoloģijas fakultāti, izveidojot Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti.\n", "id": "lvs_Latn_108128"}
{"text": "Heirakantīdas\n\nHeirakantīdas (Cheiracanthidae) ir akantodveidīgo akantodu dzimta. Tās pārstāvji dzīvoja devona periodā. bija izplatīti Skotijā, Špicbergenā, Severnajā Zemļā, Vācijā, Antarktīdā u.c. Šīs ģints pārstāvju zvīņas ir sastopamas arī Latvijas devona nogulumos.\n", "id": "lvs_Latn_108129"}
{"text": "Oskars (futbolists, dzimis 1954. gadā)\n\nŽuzē Oskars Bernardi (, dzimis ), pazīstams kā Oskars (Oscar), ir bijušais Brazīlijas futbolists un futbola treneris, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Brazīlijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu lielāko karjeras daļu pavadījis Brazīlijas komandās Ponte Preta un São Paulo, bet spēlējis arī ASV un Japānā.\n\nBrazīlijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1978. līdz 1986. gadam. Kopumā aizvadījis 59 mačus, kuru laikā guvis divus vārtus. Piedalījies 1978., 1982. un 1986. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri, vadot dažādas komandas Brazīlijā, Japānā un Saūda Arābijā.\n", "id": "lvs_Latn_108130"}
{"text": "Cheiracanthus longicostatus\n\nCheiracanthus longicostatus ir heirakantīdu akantodu suga. Tās pārstāvji dzīvoja vidusdevonā, no rēzeknes līdz arukilas svītai. Bija izplatīti Galvenajā devona laukā, kā arī Ziemeļvācijas līdzenumā. Morfoloģiski līdzīgas zvīņas ir atrastas Grey Hoek formācijā Špicbergenas rietumos, Severnajā Zemļā un Krievijas ziemeļaustrumos (Omuļevas un Momskas kalni). Šīs sugas pārstāvju zvīņas ir sastopamas arī Latvijas devona nogulumos. Šīm zivīm ir zināmas tikai zvīņas. Veseli ķermeņi nav atrasti.\n", "id": "lvs_Latn_108131"}
{"text": "Toniņu Serezu\n\nAntoniu Karlušs Serezu (, dzimis ), pazīstams kā Toniņu Serezu (Toninho Cerezo), ir Brazīlijas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Brazīlijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu karjeru sācis Brazīlijas komandā Atlético Mineiro, kur spēlējis 11 gadus. 1983. gadā pārcēlies uz Itālijas komandu AS Roma, kur trīs gadu laikā izcīnījis divus Itālijas kausus. Vēlāk pievienojies Sampdoria, kur 1991. gadā uzvarējis Itālijas A sērijā, ieguvis divus Itālijas kausus un vienu UEFA Kausu ieguvēju kausu. No 1992. līdz 1993. gadam aizvadījis divas veiksmīgas sezonas São Paulo komandā Brazīlijā.\n\nBrazīlijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1977. līdz 1986. gadam. Aizvadījis kopumā 57 mačus, kuru laikā guvis piecus vārtus. Piedalījies 1978. un 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_108132"}
{"text": "Alans Hansens\n\nAlans Deivids Hansens (, dzimis ) ir bijušais Skotijas futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Skotijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu karjeru sācis Partick Thistle komandā, taču Hansens ir pazīstams no sava laika Anglijas komandā Liverpool, kur pavadījis 13 sezonas. Izcīnījis astoņus Pirmās divīzijas titulus, divus FA kausus, četrus Līgas kausus, trīs Eiropas kausa trofejas un vienu UEFA kausu.\n\nSkotijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1979. līdz 1987. gadam. Kopumā aizvadījis 26 mačus. Piedalījies 1982. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nNo 1992. līdz 2014. gadam bijis viens no futbola raidījuma Match of the Day vadītājiem.\n", "id": "lvs_Latn_108133"}
{"text": "Džo Džordans\n\nDžozefs Džordans (, dzimis ) ir Skotijas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Skotijas futbola izlases dalībnieks.\n\nVislabāk pazīstams no sava laika Leeds United, Manchester United un AC Milan komandās. Bijis daļa no Leeds United veiksmīgā posma, kad komanda 1974. gadā izcīnīja Pirmās divīzijas čempionu titulu.\n\nSkotijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1973. līdz 1982. gadam. Kopumā aizvadījis 52 mačus, kuru laikā guvis 11 vārtus. Piedalījies 1974., 1978. un 1982. gada FIFA Pasaules kausā. Viņš ir vienīgais skotu futbolists, kurš ir guvis vārtus trīs Pasaules kausos.\n\nPēc spēlētāja karjeras vadījis vairākas komandas gan Anglijā, gan Skotijā.\n", "id": "lvs_Latn_108134"}
{"text": "Arnolds Vēverbrants\n\nArnolds Vēverbrants (1900—1952) bija latviešu ārsts neirologs, Baltijas Universitātes lektors.\n", "id": "lvs_Latn_108135"}
{"text": "Abaša\n\nAbaša () ir pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Abašas municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumos Kolhidas zemienē starp Abašas un Nogelas upēm no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108136"}
{"text": "Džvari\n\nDžvari ( — 'Krusts') ir pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mhares Calendžihas municipalitātēs. Izvietojusies valsts ziemeļrietumos Inguri upes krastā no valsts galvaspilsētas Tbilisi. 4 km uz ziemeļiem no pilsētas atrodas Gruzijas lielākā hidroelektrostacija — Inguri HES. Džvari dzimis Melitons Kantarija — viens no Sarkanās armijas kareivjiem, kas 1945. gada 1. maijā pacēla sarkano karogu virs Reihstāga.\n", "id": "lvs_Latn_108137"}
{"text": "Balzama baltegle\n\nBalzama baltegle () ir priežu dzimtas suga, kas ir sastopama mērenajā joslā Ziemeļamerikā.\n\nBalzama baltegle aug teritorijā no Ņūfaundlendas Ziemeļamerikas austrumos līdz Albertas vidienei rietumos un Virdžīnijai dienvidos. Sastopama gan kalnos, gan līdzenumos, kā arī smilšainās piekrastēs skuju koku un jaukta tipa mežos, arī purvājos.\n", "id": "lvs_Latn_108138"}
{"text": "Vienkrāsas baltegle\n\nVienkrāsas baltegle () ir priežu dzimtas suga. Tā ir sastopama Ziemeļamerikā ASV rietumu štatos un ziemeļu Meksikā, savvaļā tīras audzes atrodamas reti.\n", "id": "lvs_Latn_108139"}
{"text": "Dižā baltegle\n\nDižā baltegle jeb lielā baltegle () ir priežu dzimtas suga. Tā aug teritorijā no Kanādas Britu Kolumbijas dienvidu rajoniem līdz ASV ziemeļrietumiem — upju piekrastēs, ielejās, pakalnu nogāzēs, dažreiz tīraudzēs, bet visbiežāk jauktajos mežos.\n", "id": "lvs_Latn_108140"}
{"text": "Galvenais devona lauks\n\nGalvenais devona lauks (GDL) ir teritorija Austrumeiropas platformas ziemeļrietumos, kurā devona perioda nogulumi iziet virspusē un ir segti vienīgi ar kvartāra nogulumiem. Šī teritorija ietver Baltiju (Igaunijas dienvidu daļu, Latvijas lielāko daļu (izņemot dienvidrietumu stūri) un Lietuvas centrālo un ziemeļaustrumu daļu), kā arī Baltkrievijas ziemeļu daļu un Krievijā Pleskavas apgabalu, daļu no Novgorodas un Ļeņingradas apgabaliem, bet pie Oņegas ezera nedaudz iestiepjas Vologdas apgabalā un Karēlijas republikā. Šī ir plašākā teritorija Eiropā, kur devona nogulumi iziet virspusē. Galvenajā devona laukā virspusē iziet tikai vidusdevona un augšdevona slāņi. Apakšdevons virspusē neiziet, bet zem vidusdevona nogulumiem urbumos ir konstatēts tikai Baltijas teritorijā. Vidusdevons atsedzas GDL ziemeļrietumu un dienvidu daļā. Pārējā teritorijas daļā atsedzas augšdevona frānas un famenas nogulumi, pie tam famena atsedzas galvenokārt austrumu malā pie robežas ar karbona nogulumiem, kas austrumos uzklājas devona nogulumiem. Nelielā apjomā virspusē famenas nogulumi ir sastopami GDL rietumos: Dienvidkurzemē un nedaudz Lietuvas ziemeļos.\n", "id": "lvs_Latn_108141"}
{"text": "Frīdis Zālītis\n\nFrīdis Zālītis (1887–1944) bija latviešu pedagogs un vēsturnieks. Latvijas vēstures mācību grāmatu autors.\n", "id": "lvs_Latn_108142"}
{"text": "Andrē Korvingtons\n\nMarī Šarls Andrē Korvingtons (; dzimis , miris ) bija haitiešu paukotājs, startējis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nKorvingtons 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja paukošanā ar floreti. Šajā disciplīnā viņš startēja tikai pirmajā kārtā. Viņš bija pirmais Haiti pārstāvis, kurš startēja mūsdienu olimpiskajās spēlēs.\n\nViņš tika nogalināts 1918. gada 13. decembrī, Pirmajā pasaules karā, netālu no Francijas pilsētas Reimsas.\n", "id": "lvs_Latn_108143"}
{"text": "Kategorija:Haiti sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nKategorijā iekļauti Haiti sportisti, kas startēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n", "id": "lvs_Latn_108144"}
{"text": "Pjērs Žoržs Luijs d'Užē\n\nPjērs Žoržs Luijs Gastons d'Užē (; dzimis , miris ) bija franču paukotājs, startējis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē un 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs Atēnās. Izcīnījis arī divas medaļas 1906. gada spēlēs.\n\n1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs d'Užē startēja trijās paukošanas disciplīnās — paukošanā ar floreti, paukošanā ar zobenu un paukošanā ar špagu. Labāko rezultātu viņš izcīnīja paukošanā ar floreti, kur ieguva 5. vietu.\n\n1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs viņš piedalījās četrās paukošanas disciplīnās — paukošanā ar floreti, paukošanā ar špagu, paukošanā ar zobenu un paukošanā ar špagu vīriešu komandām. No šīm disciplīnām viņš divās izcīnījas medaļas. Zelta medaļu viņš ieguva paukošanā ar špagu vīriešu komandām, savukārt bronzas medaļa tika izcīnīja paukošanā ar floreti.\n", "id": "lvs_Latn_108145"}
{"text": "Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs\n\nDzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs (, Jiǔquán Wèixīng Fāshè Zhōngxīn) ir Ķīnas Tautas Republikas vecākais kosmodroms. Izvietots mazapdzīvotā apvidū Gobi tuksneša rietumu daļā. Administratīvi atrodas Iekšējās Mongolijas Alašaņas aimaka Eženes hošunā, nosaukts pēc netālās Dzjucjuaņas pilsētas Gaņsu provincē. No Dzjucjuaņas kosmodroma 1970. gada 24. aprīlī palaists pirmais Ķīnas pavadonis Dong Fang Hong I, kā arī no šejienes startējušas visas pilotējamās Ķīnas kosmosa misijas.\n", "id": "lvs_Latn_108146"}
{"text": "Zirgkopības mācību centrs \"Mušķi\"\n\nLatvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Lauksaimniecības fakultātes (LF) Mācību un pētījumu saimniecības \"Pēterlauki\" struktūrvienība. Zirgkopības mācību centrs (ZMC) \"Mušķi\" ir LLU LF mācību bāze, kas balstās uz studentu apmācību un zināšanu pilnveidošanu zirgkopības nozarē.\n", "id": "lvs_Latn_108147"}
{"text": "New Wavy\n\nNew Wavy ir 2016. gadā dibināta latviešu repa grupa. Grupas sastāvā ir Teacha, PRUSAX, Steps, MC Apšaude un Svēte.\n", "id": "lvs_Latn_108148"}
{"text": "Ragana (filma)\n\n\"Ragana\" () ir 2015. gada ASV un Kanādas vēsturiska šausmu filma, kuras režisors un scenārija autors ir Roberts Egerss. Filmā galvenās lomas atveido Anja Teilore-Džoja, Ralfs Inesons un Keita Dikija.\n\nFilmas darbība norisinās 17. gadsimta 30. gados, un tā ir par puritāņu ģimeni, kas, dzīvojot Jaunanglijas mežā, piedzīvo tumšus un mistiskus notikumus.\n\nFilmas \"Ragana\" pirmizrāde notika Sandensas kinofestivālā. Tā ir Egersa pirmā pilnmetrāžas filma, kā arī Teilores Džojas kinodebija. Filma guva lielus finansiālus panākumus, nopelnot ASV dolāru, pie budžeta. Vairāku kritiķu vērtējumā, \"Ragana\" ir atzīta par vienu 21. gadsimta labākajām šausmu filmām.\n", "id": "lvs_Latn_108149"}
{"text": "Rūdolfs Brošs\n\nRūdolfs Brošs (; dzimšanas un miršanas datums nav zināms) bija austriešu paukotājs, startējis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nBrošs 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja paukošanā ar floreti. Šajā disciplīnā viņš kopvērtējumā izcīnīja 8. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_108150"}
{"text": "Anrī Plommē\n\nAnrī Aleksandrs Plommē (; dzimis , miris ) bija franču paukotājs, startēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nPlommē 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja divās paukošanas disciplīnās — paukošanā ar floreti un paukošanā ar špagu. No šīm abām disciplīnām labākos panākumus viņš ieguva paukošanā ar špagu, kur viņš ieguva 9. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_108151"}
{"text": "Rafaels Perisuds\n\nRafaels Hektors Perisuds (; dzimis , miris ) bija franču paukotājs, startēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nPerisuds 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja paukošanā ar floreti. Šajā disciplīnā viņš aizcīnījās līdz ceturdaļfinālam.\n", "id": "lvs_Latn_108152"}
{"text": "Žozefs Dikro\n\nŽozefs Žans Žils Ambruāzs Dikro (; dzimis , miris ) bija franču paukotājs, startēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nDikro 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja paukošanā ar floreti. Šajā disciplīnā viņš izcīnīja 13. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_108153"}
{"text": "Adrija Arhona\n\nAdrija Arhona (; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise.\n\nPirmās viņas lomas bija dažās seriālu \"Īsts detektīvs\" un Person of Interest sērijās. Arhona atveidojusi Dorotijas Geilas lomu Ozas grāmatas adaptācijas seriālā Emerald City (2017) un Anatemas Devaisas lomu seriālā Good Omens (2019). Atveidojusi otrā plāna lomas filmās \"Pacific Rim: Sacelšanās\" (Pacific Rim: Uprising, 2018), Life of the Party (2018), Triple Frontier (2019), Sweet Girl (2021) un galvenās lomas filmās 6 Underground (2019) un \"Morbiuss\" (2022). Ieskaņojusi Ramiresu videospēlē Fortnite.\n", "id": "lvs_Latn_108154"}
{"text": "Martvili\n\nMartvili () ir pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Martvili municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumos Kolhidas zemienes ziemeļaustrumu malā Egrisas grēdas pakājē starp Abašas un Nogelas upēm no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108155"}
{"text": "Čhorocku\n\nČhorocku ( — 'Deviņi avoti') ir pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Čhorocku municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts rietumos Kolhidas zemienēs Hobi upes krastos no valsts galvaspilsētas Tbilisi.\n", "id": "lvs_Latn_108156"}
{"text": "Piejūras baltegle\n\nPiejūras baltegle () ir priežu dzimtas suga, kas savvaļā sastopama Krievijas Piejūras novada dienvidos, Korejas pussalas ziemeļu un centrālajā daļā un Ķīnas ziemeļaustrumu provincēs — Heilundzjanā un Dzjiliņā. Visvairāk aug Sihotealina un Changbai kalnos. Izolētas populācijas ir arī ziemeļaustrumos Ķīnā Dunlina kalnos. Dažreiz novērojamas tīraudzes, bet parasti aug jauktajos mežos.\n", "id": "lvs_Latn_108157"}
{"text": "Korejas baltegle\n\nKorejas baltegle () ir priežu dzimtas suga.\n\nKorejas baltegle aug kalnos Korejas pussalas dienvidos, kā arī Halasana kalna nogāzēs (Cheju sala), mērenās joslas lietus mežos, kur vasaras ir vēsas un ziemās ir bieza sniega sega.\n", "id": "lvs_Latn_108158"}
{"text": "Karaļa Ferdinanda agave\n\nKaraļa Ferdinanda agave () ir sparģeļu dzimtas suga.\n\nTā var tikt uzskatīta par sinonīmu Karalienes Viktorijas agavei (Agave victoriae-reginae).\n", "id": "lvs_Latn_108159"}
{"text": "2022. gada Kannu kinofestivāls\n\n75. ikgadējais Kannu kinofestivāls ir kinofestivāls, kas norisinājās 2022. gadā no 17. līdz 28. maijam Kannās, Francijā. Festivālā sveica aktieri Tomu Krūzu, kura filmas \"Top Gun: Maveriks\" pirmizrāde notika festivālā un par kuru aktierim piešķīra Goda Zelta palmas zara balvu. Kinofestivāla oficiālā plakāts veidots iedvesmojoties no filmas \"Trūmena šovs\" (1998).\n\nGalveno kinofestivāla balvu, Zelta palmas zaru ieguva Rūbena Ēstlunda satīriskā melnā humora kinokomēdija \"Skumju trīsstūris\". Grand Prix balvu saņēma Lūkasa Donta filma \"Tuvu\" un Klēras Denī filma \"Zvaigznes pusdienlaikā\". Par labāko režisoru kļuva Paks Čhanuks par filmu \"Lēmums aiziet\".\n", "id": "lvs_Latn_108160"}
{"text": "1978. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi\n\nRakstā uzskaitīti visu 1978. gada FIFA Pasaules kausa dalībvalstu komandu sastāvi.\n", "id": "lvs_Latn_108161"}
{"text": "Mišels Bukē\n\nMišels Bukē (; dzimis , miris ) bija franču teātra un kino aktieris.\n\nLaika posmā no 1947. gada līdz 2020. gadam piedalījies vairāk nekā 100 filmās. Ieguvis Eiropas Kino balvu kā labākais aktieris par lomu filmā Toto le héros (1991) un divas Cēzara balvas kā labākais aktieris par lomām filmās Comment j'ai tué mon père (2001) un Le Promeneur du Champ de Mars (2005). Vēl saņēmis divas Moljēra balvas kā labākais aktieris par lomās izrādēs Les côtelettes (1998) un Le Roi se meurt (2005). 2014. gadā par ilggadējo karjeru teātrī Bukē saņēma Moljēra goda balvu. 2018. gadā apbalvots ar Goda Leģiona ordeni.\n\nBukē ierunājis Alēna Renē dokumentālo filmu Nuit et brouillard (1956). Filmējies Kloda Šabrola filmās Le tigre se parfume à la dynamite (1965), La Femme infidèle (1969), La Rupture (1970) un Juste avant la nuit (1971). Fransuā Trifo filmā \"Misisipi sirēna\" (La Sirène du Mississipi, 1969) filmējās kopā ar Žanu Polu Belmondo, bet filmā La Mariée était en noir (1968) kopā ar Žannu Moro. 1973. gadā kopā ar Alēnu Delonu piedalījās filmā \"Divi pilsētā\" (Deux hommes dans la ville). Kopā ar Klodu Žadu filmējās filmā Les Anneaux de Bicêtre (1976). 1976. gada filmā \"Rotaļlieta\" (Le Jouet) filmējās ar Pjēru Rišāru.\n", "id": "lvs_Latn_108162"}
{"text": "Piealpu baltegle\n\nPiealpu baltegle jeb subalpīnā baltegle () ir priežu dzimtas suga.\n\nPiealpu baltegles izplatības areāls ir samērā plaša teritorija jaukto mežu joslā kalnos Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos un vidienē, kur ir aukstas, sniegainas ziemas un vēsas vasaras.\n", "id": "lvs_Latn_108163"}
{"text": "Mandžūrijas baltegle\n\nMandžūrijas baltegle, pazīstama arī kā baltmizas baltegle, () ir priežu dzimtas koku suga.\n\nSavvaļā ir sastopama Krievijas Tālajos Austrumos, dažas atradnes ir arī Ķīnas ziemeļaustrumu daļā un Korejas pussalā, kalnu masīvos. Krievijā areāls sniedzas līdz Ohotskas jūrai ziemeļos un uz rietumiem līdz Zejas upei. Tīraudzes augs parasti neveido, visbiežāk aug otrajā stāvā skujkoku mežos.\n", "id": "lvs_Latn_108164"}
{"text": "Kaukāza baltegle\n\nKaukāza baltegle () ir priežu dzimtas suga.\n\nSavvaļā sastopama Kaukāza kalnu centrālajā un rietumu daļā, kā arī Turcijas ziemeļaustrumos Pontijas kalnos. Kaukāzā aug 1200—2000 m v.j.l., kur veido plašus mežus, kas vietām nolaižas līdz 800 m vjl.\n", "id": "lvs_Latn_108165"}
{"text": "Sahalīnas baltegle\n\nSahalīnas baltegle () ir priežu dzimtas suga.\n\nAug Austrumāzijā uz salām, Japānā — Hokkaido, Krievijā — Sahalīnā, Kuriļu salās un Kamčatkā nogāzēs jauktos un skujkoku mežos līdz 1650 m virs jūras līmeņa.\n", "id": "lvs_Latn_108166"}
{"text": "Sibīrijas baltegle\n\nSibīrijas baltegle () ir priežu dzimtas suga.\n\nSavvaļā tā ir sastopama Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, tālāk līdz Austrumāzijai, dienvidos līdz Mongolijai un Kazahstānai. Aug kalnu nogāzēs, upju ielejās. Kalnos paceļas līdz meža robežai (1200—2000 m vjl.).\n", "id": "lvs_Latn_108167"}
{"text": "Afončhica\n\nAfončhica (), arī Novijafona () un Ahali Atoni (), visās valodās — 'Jaunā Atona', ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā. Izvietojusies Melnās jūras ziemeļaustrumu krastā Lielā Kaukāza Bzephas grēdas pakājē. Nozīmīgs klimatiskais piejūras kūrorts.\n", "id": "lvs_Latn_108168"}
{"text": "Japānas baltegle\n\nJapānas baltegle (), dēvēta arī par veiča baltegli, ir priežu dzimtas suga. Tā aug Japānas centrālajos rajonos un nedaudz retāk tās dienvidu daļā. Parasti tā ir sastopama skuju koku mežos 1500—2800 m virs jūras līmeņa. Japānas baltegles areāls atrodas mērenajā musonu klimatiskajā joslā.\n", "id": "lvs_Latn_108169"}
{"text": "Gala\n\nGala () vai Gali () ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā. Izvietojusies Abhāzijas austrumu daļā Kolhidas zemienē Eristkali upes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_108170"}
{"text": "Parastā kļava\n\nParastā kļava, arī Platānu kļava () ir ziepjkoku dzimtas suga, kura savvaļā ir sastopama Rietumāzijā un Eiropā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā. Suga tīraudzes parasti neveido. Sastopama piemistrojumā auglīgos platlapju mežos, upju krastu nogāzēs un gravās. Savrupi koki arī kultūrainavā. Bieži stādītās alejās un parkos.\n", "id": "lvs_Latn_108171"}
{"text": "Leopoldo Luke\n\nLeopoldo Hasinto Luke (, dzimis , miris ) bija Argentīnas futbolists. Spēlējis uzbrucēja pozīcijā, bijis Argentīnas futbola izlases dalībnieks.\n\nNo 1975. gada līdz 1980. gadam aizvadījis savas karjeras spožāko posmu, pārstāvot Argentīnas komandu River Plate.\n\nArgentīnas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1975. līdz 1981. gadam. Kopumā aizvadījis 44 mačus un guvis 22 vārtus. Ar izlasi uzvarējis 1978. gada FIFA Pasaules kausā.\n\n2021. gada februārī miris no COVID-19 komplikācijām.\n", "id": "lvs_Latn_108172"}
{"text": "Anrī Mišels\n\nAnrī Luijs Mišels (; dzimis , miris ) bija Francijas futbolists un futbola treneris. Spēlējis pussarga pozīcijā, bijis Francijas futbola izlases dalībnieks.\n\nGandrīz visu savu spēlētāja karjeru, no 1966. līdz 1982. gadam, pavadījis Francijas komandā Nantes. Trīs reizes kļuvis par 1. divīzijas uzvarētāju.\n\nFrancijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1967. līdz 1980. gadam. Kopumā aizvadījis 58 mačus un guvis 4 vārtus. Piedalījies 1978. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. 1982. gadā sācis vadīt Francijas U21 izlasi. No 1984. līdz 1988. gadam bijis Francijas futbola izlases galvenais treneris. Esot treneris, ar Francijas izlasi ieguvis zelta medaļu 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Vēlāk vadījis komandas Francijā, Saūda Arābijā, Grieķijā, Marokā, Katarā, Ēģiptē un Dienvidāfrikā. Vadījis arī Kamerūnas, Marokas, Tunisijas, Kotdivuāras, Ekvatoriālās Gvinejas un Kenijas futbola izlasi.\n", "id": "lvs_Latn_108173"}
{"text": "Jānis Vēveris (disidents)\n\nJānis Vēveris (1954) ir latviešu disidents, viens no organizācijas Helsinki-86 aktīvistiem.\n", "id": "lvs_Latn_108174"}
{"text": "1996. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā\n\nŠis turnīrs bija arī atlases sacensības 1996. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Lai uz tām iegūtu ceļazīmi vajadzēja iekļūt grieķu-romiešu cīņā pirmajā desmitniekā, bet brīvajā cīņā pirmajā astoņniekā kādā no svara kategorijām.\n", "id": "lvs_Latn_108175"}
{"text": "Gudauta\n\nGudauta (, ) ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā. Izvietojusies Abhāzijas rietumu daļā Melnās jūras piekrastē Godou upes krastos. Nozīmīgs piejūras klimatiskais kūrorts.\n", "id": "lvs_Latn_108176"}
{"text": "Žans Žozefs Reno\n\nŽans Žozefs Reno (; dzimis , miris ) bija franču paukotājs, startēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nReno 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja paukošanā ar floreti. Viņš šajā disciplīnā aizcīnījās līdz pat pusfinālam, pēc kura ieguva iespēju startēt fināla cīņā par 9. — 16. vietu. Taču viņš pēc pusfināla izstājās.\n", "id": "lvs_Latn_108177"}
{"text": "KAIST\n\nKAIST (saīsinājums no angļu Korea Advanced Institute of Science and Technology) () ir 1971. gadā dibināta nacionālā pētniecības universitāte Dienvidkorejas piektajā lielākajā metropolē Tedžonā.\n\nUniversitāte dibināta kā Korejas Padziļinātais Zinātnes institūts (Korea Advanced Institute of Science) ar Korejas prezidenta Paka Čonhi un ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) atbalstu. Tās bijušo studentu vidū ir Dienvidkorejas pirmā kosmonaaute Ī Sojona (Yi So-yeon, 1978) un dziedātāja Sumi Čo (Sumi Jo, 1962).\n", "id": "lvs_Latn_108178"}
{"text": "Hangukas Ārzemju studiju universitāte\n\nHangukas Ārzemju studiju universitāte () ir 1954. gadā dibināta privāta pētniecības universitāte, kuras galvenā pilsētiņa atrodas Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā, bet filiāle — Joninā uz dienvidaustrumiem no Seulas.\n\nUniversitāte dibināta 1954. gada aprīlī kā koledža ārvalstu valodu apguvei un iesākumā šeit apguva angļu, franču, ķīniešu, krievu, vācu un spāņu valodas. Mūsdienās universitātē iespējams apgūt 45 valodas.\n", "id": "lvs_Latn_108179"}
{"text": "Jānis Rožkalns\n\nJānis Rožkalns (1949) ir latviešu disidents, bijušais Latvijas Neatkarības kustības vadītājs, vēlāk viens no organizācijas Helsinki-86 atbalstītājiem.\n", "id": "lvs_Latn_108180"}
{"text": "Hanjanas Universitāte\n\nHanjanas Universitāte () ir 1939. gadā dibināta privāta pētniecības universitāte, kuras galvenā pilsētiņa atrodas Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā, bet filiāle — Ansanā uz dienvidrietumiem no Seulas.\n\nUniversitāte dibināta 1939. gadā kā inženieru skola un tā bija valstī pirmā skola, kur apguva inženierzinātnes un arhitektūru. Tās nosaukums veidots no Seulas pilsētas vecā nosaukuma. Tās bijušo studentu vidū ir aktieris Čons Ilu (Jung Il-woo, 1987), aktieris Ha Sokčins (Ha Seok-jin, 1982), aktieris un dziedātājs Lī Bjenhuns (Lee Byung-hun, 1970), aktrise Lī Jene (Lee Young-ae, 1971).\n", "id": "lvs_Latn_108181"}
{"text": "Kenhī Universitāte\n\nKenhī Universitāte () ir 1949. gadā dibināta privāta pētniecības universitāte, kuras galvenā pilsētiņa atrodas Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā, bet filiāle — Suvonā uz dienvidiem no Seulas.\n\nUniversitāte dibināta 1949. gadā kā divgadīga koledža, universitāte no 1960. gada. Universitātes Korejas medicīnas koledža tiek uzskatīta par valstī vadošo tradicionālās medicīnas skolu. Populāra ir arī Kenhī neklātienes universitāte. Universitātes bijušo studentu vidū ir dziedātājs Bekhjuns (Baekhyun, 1992), dziedātājs Čo Kihens (Cho Kyu-hyun, 1988), premjerministrs Čons Sekuns (Chung Sye-kyun, 1950), dziedātāja Hana Senjona (Han Seung-yeon, 1988), dziedātājs Kims Džedžuns (Kim Jae-joong, 1986), aktieris Kims Hjundžuns (Kim Hyun-joong, 1986), aktieris Kons Jū (Gong Yoo, 1979), Dienvidkorejas prezidents Muns Čeins (Moon Jae-in, 1953), dziedātājs un aktieris Paks Jočuns (Park Yoo-chun, 1986), dziedātājs Tesuns (Daesung, 1989).\n", "id": "lvs_Latn_108182"}
{"text": "Pāvils Brūvers\n\nPāvils Brūvers (1949) ir latviešu teologs, Latvijas Neatkarības kustības dibinātājs, vēlāk Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps.\n", "id": "lvs_Latn_108183"}
{"text": "Nīna Engliha\n\nNīna Engliha (; dzimusi ) ir bijusī vācu brīvā stila cīkstone, divkārtējā Eiropas čempione (1996, 1998), Pasaules un Eiropas čempionātu medaļniece.\n", "id": "lvs_Latn_108184"}
{"text": "Cheiracanthus brevicostatus\n\nCheiracanthus brevicostatus ir heirakantīdu akantodu suga. Tās pārstāvji dzīvoja vidusdevonā, no pērnavas līdz burtnieku svītai. Bija izplatīti Galvenajā devona laukā, Ziemeļvācijas līdzenumā un Grey Hoek formācijā Špicbergenas rietumos, kā arī, domājams, sariņas svītas nogulumos Momskas kalnos un urultunas svītas nogulumos Omuļevas kalnos. Šīs sugas pārstāvju zvīņas ir sastopamas arī Latvijas devona nogulumos. Šīm zivīm ir zināmas tikai zvīņas. Veseli ķermeņi nav atrasti.\n", "id": "lvs_Latn_108185"}
{"text": "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome\n\nNacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir neatkarīga pilntiesīga autonoma iestāde, kas uzrauga, lai plašsaziņas līdzekļu darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas izpratnē NEPLP ir neatkarīgs regulators.\n\nNacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu piešķir no valsts budžeta. NEPLP misija ir attīstīt, atbalstīt un uzraudzīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) nozari Latvijā, radot priekšnoteikumus EPL sniegto pakalpojumu un atspoguļoto viedokļu daudzveidībai, atbilstoši sabiedrības dažādo grupu interesēm un vajadzībām, veicināt konkurenci nozares tirgū, sabiedriski nozīmīga, kvalitatīva satura veidošanu, saglabāšanu un pieejamību. Padome aktīvi līdzdarbojas tādās ES dalībvalstu un starptautiskajās regulatoru sadarbības institūcijās kā Eiropas audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupā (ERGA) un Eiropas raidorganizāciju regulatoru apvienībā (EPRA). NEPLP sastāvā ir pieci locekļi, kurus uz pieciem gadiem ievēlē Saeima. Padomes ievēlēšanas kārtību nosaka Saeimas kārtības rullis. NEPLP locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Šobrīd NEPLP sastāvā ir padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, padomes priekšsēdētāja vietniece — Aurēlija Ieva Druviete, kā arī padomes locekļi Ieva Kalderauska, Ilva Milzarāja un Andis Plakans.\n\nVēsturiski pirmais NEPLP, tolaik Nacionālās radio un televīzijas padomes, priekšsēdētājs bija Ojārs Rubenis.\n", "id": "lvs_Latn_108186"}
{"text": "Edmunds Cirvelis\n\nEdmunds Cirvelis (—) bija latviešu disidents, bijušais Latvijas Neatkarības kustības aktīvists, vēlāk viens no organizācijas \"Helsinki-86\" locekļiem.\n", "id": "lvs_Latn_108187"}
{"text": "Fēlikss Debaks\n\nFēlikss Lisjēns Rožē Debaks (; dzimis , miris ) bija franču armijas virsnieks un paukotājs. Startēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nViņš 18 gadu vecumā iestājās Francijas armijā kā virsnieka kandidāts. Pēc kājnieku dienesta (kur viņš tika paaugstināts uz kapteiņa pakāpi) viņš 1889. gadā pievienojās armijas vingrošanas skolai (Ecole Normale de Gymnastique). 1893. gadā viņš uz diviem gadiem tika pārcelts atpakaļ uz kājnekiem.\n\n1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē viņš startēja paukošanā ar floreti. Šajā disciplīnā viņš ieguva 4. vietu.\n\nPēc tam, kad viņš pameta armijas vingrošanas skolu, viņš atkal tika pārcelts uz kājinekiem, lai gan izdeva grāmatas par vingrošanu un cīņu ar bajoneti, kā arī studēja Stokholmas Vingrošanas institūtā. Paaugstināts par bataljona vadītāju, Debaks tika nogalināts 1914. gada 25. augustā, cīnoties pret vācu spēkiem pie Senmorisas pie le Kotē, Pirmā pasaules kara pirmajā mēnesī.\n", "id": "lvs_Latn_108188"}
{"text": "Pauls Roberts\n\nPauls Roberts (; dzimšanas datums nav zināms, miris ) bija šveiciešu paukotājs, startējis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nRoberts 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja divās paukošanas disciplīnās — paukošanā ar floreti un paukošanā ar špagu. Paukošanā ar floreti viņš aizcīnījās līdz ceturdaļfinālam, savukārt paukošanā ar špagu viņš startēja tikai pirmajā kārtā.\n", "id": "lvs_Latn_108189"}
{"text": "Artrodiras\n\nArtrodiras (Arthrodira) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai kārta. Artrodiras dzīvoja devona perioda jūrās un saldūdeņos, galvenokārt bentālē. Artrodiras bija no dažiem centimetriem līdz 6 metriem garas zivis. Latvijā ir zināmas 7 dzimtas, 20 ģintis un ap 30 sugām. Zinātnē tās izmanto par vadfosilijām devona nogulumu korelācijai.\n", "id": "lvs_Latn_108190"}
{"text": "Albērs Kaens\n\nAlbērs Simons Kaens (; dzimis , miris ) bija franču paukotājs, startēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nKaens 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja divās paukošanas disciplīnās — paukošanā ar floreti un paukošanā ar špagu. Paukošanā ar floreti viņš aizcīnījās līdz ceturdaļfinālam, savukārt paukošanā ar špagu viņš startēja tikai pirmajā kārtā.\n", "id": "lvs_Latn_108191"}
{"text": "Olivjē Koljarīni\n\nOlivjē Eduārs Luijs Koljarīni (; dzimis , miršanas datums nav zināms) bija itāļu paukotājs, startējis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nKoljarīni 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja divās paukošanas disciplīnās — paukošanā ar floreti un paukošanā ar špagu. Paukošanā ar floreti viņš aizcīnījās līdz ceturdaļfinālam, savukārt paukošanā ar špagu viņš startēja tikai pirmajā kārtā.\n", "id": "lvs_Latn_108192"}
{"text": "Anrī Žobjē\n\nLuijs Pjērs Anrī Žobjē (; dzimis , miris ) bija franču paukotājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nŽobjē startēja divās olimpiskajās spēlēs 1900. gadā un 1924. gadā. 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs viņš startēja paukošanā ar floreti. Šajā disciplīnā viņš aizcīnījās līdz atkārtojuma cīņām. Savukārt 1924. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs viņš bija viens no Francijas paukotāju komandas pārstāvjiem, kas startēja paukošanā ar floreti komandām. Šajā disciplīnā viņi izcīnīja zelta medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_108193"}
{"text": "Kategorija:Paukotāji 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nŠajā kateogorijā iekļauti paukotāji, kuri startēja 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n", "id": "lvs_Latn_108194"}
{"text": "Kategorija:1924. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida\n\nKategorijā iekļauti sportisti (sakārtoti pēc pārstāvētā sporta veida), kuri startēja 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nSporta veidi\n", "id": "lvs_Latn_108195"}
{"text": "Kategorija:1924. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi\n\nŠajā kategorijā ir iekļauti oficiālie un neoficiālie olimpiskie sporta veidi, kas tika aizvadīti 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, Parīzē.\n\nSporta veidi\n", "id": "lvs_Latn_108196"}
{"text": "Kategorija:1924. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki\n\nKategorijā iekļauti sportisti, kuri ieguvuši olimpisko spēļu medaļas 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n", "id": "lvs_Latn_108197"}
{"text": "Rolands Silaraups\n\nRolands Silaraups (1965) ir latviešu disidents, viens no organizācijas \"Helsinki-86\" aktīvistiem.\n", "id": "lvs_Latn_108198"}
{"text": "Očamčira\n\nOčamčira () vai Očamčire () ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā. Izvietojusies Abhāzijas dienvidaustrumu daļā Melnās jūras piekrastē Galidzgas upes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_108199"}
{"text": "Asterolepis estonica\n\nAsterolepis estonica ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā eifela stāva narvas un arukilas svītās, un ir senākā zināmā asterolepju suga. Sugai nosaukumu 1940. gadā deva Valters Gross. Šīs sugas pārstāvji izmēru ziņā ir vismazākie no visiem zināmajiem asterolepjiem.\n", "id": "lvs_Latn_108200"}
{"text": "Picunda\n\nPicunda () vai Bičvinta () ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure pilsētciemats Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā. Izvietojusies Abhāzijas rietumu daļā Melnās jūras piekrastē. Nozīmīgs piejūras klimatiskais kūrorts.\n", "id": "lvs_Latn_108201"}
{"text": "Šarls Gerēns\n\nŠarls Gerēns (; dzimšanas un miršanas datums nav zināms) bija franču paukotājs, startējis 1900 gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nGerēns 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē startēja paukošanā ar floreti. Šajā disciplīnā viņš izcīnīja 16. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_108202"}
{"text": "Žozefs Senā\n\nŽozefs Marī Florāns Anrī Senā (; dzimis , miršanas datums nav zināms) bija franču paukotājs, startējis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē un 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs Atēnās.\n\nSenā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja divās paukošanas disciplīnās — paukošanā ar floreti un paukošanā ar špagu. No šīm disciplīnām viņš labāko rezultātu izcīnīja paukošanā ar floreti, kur ieguva 6. vietu. Savukārt 1906. gada neoficiālajās spēlēs viņš startēja paukošanā ar floreti. Šajā reizē viņš startēja tikai pirmajā kārtā.\n", "id": "lvs_Latn_108203"}
{"text": "Apsūdzības lieciniece (filma)\n\n\"Apsūdzības lieciniece\" () ir 1957. gada ASV drāmas filma, kuras režisors ir Billijs Vailders. Filmā galvenās lomas atveido Tairons Pauers, Marlēna Dītriha, Čārlzs Lotons un Elza Lančestera. Filma ir balstīta uz 1953. gada Agatas Kristi lugas ar tādu pašu nosaukumu.\n\nAdvokātam Vilfrīdam Robartsam (Lotons) jāaizstāv savs klients slepkavības prāvā, kurā viņš tiek apsūdzēts par bagātas, bezbērnu atraitnes, kura bija viņā iemīlējusies, nogalināšanā.\n\n\"Apsūdzības lieciniece\" pirmizrāde notika . Filma tika nominēta sešām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, tai skaitā kategorijās \"Labākā filma\", \"Labākais režisors\", \"Labākais aktieris\" (Lotons) un \"Labākā aktrise otrā plāna lomā\" (Lančestera), tomēr nevienu nesaņēma. Amerikas Kinoinstitūts filmu iekļāva savā AFI 10 Top 10 sarakstā 6. vietā kategorijā \"labākās tiesu drāmas\".\n", "id": "lvs_Latn_108204"}
{"text": "Henriks Kasperčaks\n\nHenriks Vojcehs Kasperčaks (, dzimis ) ir Polijas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Polijas futbola izlases dalībnieks.\n\nLielu daļu spēlētāja karjeras pavadījis Polijas komandā Melecas \"Stal\". Karjeras noslēgumā spēlējis arī Francijas komandā Metz.\n\nPolijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1973. līdz 1978. gadam. Kopumā aizvadījis 61 maču un guvis piecus vārtus. Ar izlasi izcīnījis trešo vietu 1974. gada FIFA Pasaules kausā Rietumvācijā un sudraba medaļu 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Monreālā.\n\nSavu trenera karjeru sācis Francijā. kur vadījis tādas komandas kā Metz, Saint-Étienne, Strasbourg, RCF Paris, Montpellier un Lille. Turpinājumā vadījis vairākas Āfrikas valstu nacionālās izlases, kā Kotdivuāru, Tunisiju, Maroku, Mali un Senegālu.\n", "id": "lvs_Latn_108205"}
{"text": "Kazimežs Dejna\n\nKazimežs Dejna (, dzimis , miris ) bija Polijas futbolists. Spēlējis uzbrūkošā pussarga pozīcijā, bijis Polijas futbola izlases dalībnieks.\n\nNo 1966. līdz 1978. gadam spēlējis Polijas komandā Varšavas \"Legia\", kur izcīnījis divus Ekstraklasa čempionu titulus. 1978. gadā pievienojies Anglijas komandai Manchester City, kļūstot par pirmo poli Anglijas augstākajā divīzijā. Savu karjeru noslēdzis ASV komandā San Diego Sockers.\n\nPolijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1968. līdz 1978. gadam. Kopumā piedalījies 97 mačos, kuru laikā guvis 41 vārtus. Ieguvis zelta medaļu 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs un sudraba medaļu 1976. gadā. Izcīnījis trešo vietu 1974. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nGājis bojā autoavārijā , Sandjego, ASV. 1994. gadā Polijas Futbola asociācija izraudzījās Dejnu kā visu laiku labāko poļu futbolistu. Viņa 10 numuru iemūžināja gan Legia, gan Sockers.\n", "id": "lvs_Latn_108206"}
{"text": "Eva Biteniece\n\nEva Biteniece (1968) ir bijusī latviešu disidente, viena no organizācijas \"Helsinki-86\" aktīvistēm.\n", "id": "lvs_Latn_108207"}
{"text": "Vlodzimežs Lubaņskis\n\nVlodzimežs Leonards Lubaņskis (, dzimis ) ir bijušais Polijas futbolists un futbola treneris, spēlējis uzbrucēja pozīcijā, bijis Polijas futbola izlases dalībnieks.\n\nNo 1963. līdz 1975. gadam spēlējis Polijas komandā Zabžes \"Górnik\". Lubaņskis ir visu laiku jaunākais vārtu guvējs Eiropas kausa/UEFA Čempionu līgas turnīrā. To viņš paveica 16 gadu un 258 dienu vecumā. Spēlējis arī Beļģijā un Francijā.\n\nPolijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1963. līdz 1980. gadam. Kopumā aizvadījis 75 mačus, kuru laikā guvis 48 vārtus, kas padara viņu par Polijas izlases otro labāko vārtu guvēju aiz Roberta Levandovska. Ieguvis zelta medaļu 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Piedalījies 1978. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_108208"}
{"text": "Emīls Fiks\n\nEmīls Fredriks Fiks (; dzimis , miris ) bija zviedru paukotājs, startējis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē un 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs Atēnās.\n\nFiks 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja paukošanā ar floreti, kur piedalījās tikai pirmās kārtas posmā. Savukārt 1906. gada neoficiālajās spēlēs viņš startēja divās paukošanas disciplīnās — paukošanā ar floreti un paukošanā ar špagu. Šajā reizē viņš labāko rezultātu ieguva paukošanā ar špagu, kur aizcīnījās līdz pusfinālam.\n", "id": "lvs_Latn_108209"}
{"text": "Džuzepe Džurato\n\nDžuzepe Džurato (; dzimšanas un miršanas datums nav zināms) bija itāļu paukotājs, startējis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nDžurato 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja divās paukošanas disciplīnās — paukošanā ar floreti un paukošanā ar špagu. Abās šajās disciplīnās viņš startēja tikai pirmā kārta posmā.\n", "id": "lvs_Latn_108210"}
{"text": "Eduārs Fušjē\n\nEduārs Paskāls Fušjē (; dzimšanas un miršanas datums nav zināms) bija franču paukotājs, startēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nFušjē 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja divās paukošanas disciplīnās — paukošanā ar floreti un paukošanā ar špagu. Paukošanā ar floreti viņš startēja tikai pirmās kārtas sacensībās, savukārt paukošanā ar špagu viņš aizcīnījās līdz ceturtdaļfinālam.\n", "id": "lvs_Latn_108211"}
{"text": "Emīls Koste\n\nEmīls Luijs Fransuā Dezirē Koste (; dzimis , miris ) bija franču paukotājs, olimpiskais čempions paukošanā ar floreti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nKoste 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja paukošanā ar floreti. Šajā disciplīnā viņš izcīnīja zelta medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_108212"}
{"text": "We Need to Talk About Kevin\n\nWe Need to Talk About Kevin ir 2011. gada Apvienotās Karalistes un ASV psiholoģiska drāmas filma, kuras režisore ir Linna Remzija. Filmā galvenās lomas atveido Tilda Svintone, Džons Reilijs un Ezra Millers. Filma ir balstīta uz Laionelas Šriveres 2003. gada romāna ar tādu pašu nosaukumu.\n\nPēc tam, kad viņas dēls Kevins (Millers) pastrādā šausminošu noziegumu, viņa māte Eva (Svintone) pārdomā savas sarežģītās attiecības ar savu dēlu.\n\nWe Need to Talk About Kevin pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā. Tā saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, turklāt daži to nosauca par vienu no gada labākajām filmām. Svintone tika nominēta Zelta globusa balvai, Ekrāna aktieru ģildes balvai un BAFTA kino balvai kategorijā \"Labākā aktrise\".\n", "id": "lvs_Latn_108213"}
{"text": "Hanss Georgs Švarcenbeks\n\nHanss Georgs Švarcenbeks (, dzimis ) ir bijušais Vācijas futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Rietumvācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nVisu savu karjeru, no 1966. līdz 1981. gadam, aizvadījis Vācijas Bundeslīgas komandā Bayern Munich, piedaloties 416 mačos. Viņš sešas reizes ieguva Vācijas čempionu titulu, trīs Vācijas kausus, vienu Eiropas Kausu ieguvēju kausu un trīs Eiropas kausus (1974. gadā uzvarot Atletico Madrid, 1975. gadā Leeds United un 1976. gadā Saint-Étienne). 1974. gada finālā pret Atlético Madrid, Švarcenbeks guva izlīdzinājuma vārtus pēdējā minūtē. Divas dienas vēlāk Bayern uzvarēja pārspēlē ar rezultātu 4–0.\n\nRietumvācijas futbola izlases sastāvā Švarcenbeks spēlēja no 1971. līdz 1978. gadam. Palīdzējis izlasei uzvarēt 1974. gada FIFA Pasaules kausā, finālā pārspējot Nīderlandi. Uzvarējis arī 1972. gada Eiropas čempionātā, finālā apspēlējot PSRS izlasi, kā arī izcīnīt otro vietu 1976. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_108214"}
{"text": "Helmuts Šēns\n\nHelmuts Šēns (, dzimis , miris ) bija Vācijas futbolists un futbola treneris. Spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Vācijas futbola izlases dalībnieks. Bijis Vācijas izlases galvenais treneris četros FIFA Pasaules kausos.\n\nSavu lielāko daļu spēlētāja karjeras pavadījis savas dzimtās pilsētas Drēzdenes komandā Dresdner SC. Rietumvācijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1937. līdz 1941. gadam, kopumā aizvadot 16 mačus, kuru laikā viņš guva 17 vārtus.\n\nNo 1952. līdz 1956. gadam vadījis Zāras futbola izlasi. Kad Zāra 1956. gadā apvienojās ar Rietumvāciju, viņš kļuva par izlases trenera asistentu. 1964. gadā ticis apstiprināts par izlases galveno treneri. Aizvedis izlasi līdz uzvarai 1974. gada FIFA Pasaules kausā un 1972. gada Eiropas čempionātā. Vadījis izlasi arī 1966., 1970. un 1978. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī 1976. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_108215"}
{"text": "Emersons Leans\n\nEmersons Leans (, dzimis ) ir bijušais Brazīlijas futbolists un futbola treneris, spēlēja vārtsarga pozīcijā, bijis Brazīlijas futbola izlases dalībnieks. Leans tiek uzskatīts par vienu no Brazīlijas visu laiku labākajiem vārtsargiem.\n\nVisu savu karjeru pavadījis Brazīlijā, vislielākos sasniegumus gūstot, spēlējot Palmeiras komandā.\n\nBrazīlijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1969. līdz 1986. gadam, kopumā aizvadot 80 mačus. Ar izlasi uzvarējis 1970. gada FIFA Pasaules kausā. Piedalījies arī 1974., 1978. un 1986. gada FIFA Pasaules kausā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. No 2000. līdz 2001. gadam vadījis Brazīlijas futbola izlasi.\n", "id": "lvs_Latn_108216"}
{"text": "Kini\n\nEnrike Kastro Gonsaless (, dzimis , miris ), pazīstams kā Kini (Quini), bija Spānijas futbolists. Kini spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Spānijas futbola izlases dalībnieks.\n\nGandrīz visu savu karjeru pavadījis Sporting Gijón un Barcelona komandās, Kini tika uzskatīts par tā laika valsts labāko uzbrucēju. Piecas reizes kļuvis par La Liga sezonas labāko vārtu guvēju, tomēr ne reizi viņš nekļuva par Spānijas čempionu.\n\nSpānijas futbola izlases sastāvā Kini spēlēja no 1970. līdz 1982. gadam. Kopumā aizvadījis 35 mačus un guvis astoņus vārtus. Piedalījies 1978. un 1982. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī 1980. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_108217"}
{"text": "Pirri\n\nHosē Martiness Sančess (, dzimis ), pazīstams kā Pirri (Pirri), ir bijušais Spānijas futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Spānijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavu karjeras lielāko daļu pavadījis Spānijas komandā Real Madrid, kuras rindās viņš aizvadīja kopumā 561 maču un guva 172 vārtus. Kopā ar Real Madrid izcīnījis 15 titulus, tai skaitā 10 La Liga titulus. No 1976. līdz 1980. gadam bijis arī komandas kapteinis.\n\nSpānijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1966. līdz 1978. gadam. Kopumā aizvadījis 41 maču, kuru laikā guvis 16 vārtus. Piedalījies 1966. un 1978. gada FIFA Pasaules kausā, kurā viņš bija komandas kapteinis.\n", "id": "lvs_Latn_108218"}
{"text": "Marsels Bulenžē\n\nMarsels Žaks Amāns Romēns Bulenžē (; dzimis , miris ) bija franču novelists un rakstnieks. Izcīnīja bronzas medaļu paukošanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nKā autors viņš galvenokārt ir pazīstams ar saviem pastišiem un daudzajām iedomātu personu mākslīgajām \"autobiogrāfijām\", piemēram, Souvenirs du marquis de Floranges (1923), and Le Duc de Morny, prince franc̦ais (1925). 1918. gadā viņš ieguva Franču akadēmijas balvu, kā arī 1918. gadā Stendāla balvu.\n\nBulenžē 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu paukošanā ar floreti. Savukārt 1912. gadā Stokholmas olimpiskajās spēles viņš piedalījās mākslas sacensībās, literatūras sadaļā.\n", "id": "lvs_Latn_108219"}
{"text": "Kategorija:Mākslas sacensību pārstāvji 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nŠajā kateogorijā iekļauti mākslas sacensību pārstāvji, kuri startēja 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n", "id": "lvs_Latn_108220"}
{"text": "Frederiks Suduā\n\nMarī Frederiks Marks Suduā (; dzimis , miris ) bija franču paukotājs, startēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nSuduā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja paukošanā ar floreti. Lai gan viņš veiksmīgi pārvarēja sacensību pirmo kārtu, tomēr nākamajā kārtā, ceturtdaļfinālā viņš nestartēja.\n\nViņš tika nogalināts 1914. gada 20. augustā, Pirmā pasaules kara laikā, netālu no Fontenī, Mozeles departamentā.\n", "id": "lvs_Latn_108221"}
{"text": "Jirgens Prohnovs\n\nJirgens Prohnovs (; dzimis ) ir Vācijas filmu, televīzijas un skatuves aktieris.\n\nStarptautisku atpazīstamību iemantojis ar lomu 1981. gada kara filmā \"Zemūdene\" (Das Boot).\n\nPiedalījies arī tādās filmās kā Die Verlorene Ehre der Katharina Blum (1975), \"Kāpa\" (1984), \"Beverlihilsas policists 2\" (1987), \"Vājprāta rīklē\" (1994), \"Angļu pacients\" (1996), \"Prezidenta lidmašīna\" (Air Force One, 1997), \"Da Vinči kods\" (2006) un Remember (2015). Piedalījies arī seriāla \"24\" (2010) astotajā sezonā.\n", "id": "lvs_Latn_108222"}
{"text": "Asterolepis essica\n\nAsterolepis essica ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Baltijā apakšējā frāna Gaujas svītā. Sugu aprakstīja Ļubova Ļarskaja 1981. gadā. Sugas nosaukums veidots no Essi mājām pie Vehandu upes, Igaunijā, kur tika atrastas šīs sugas fosilijas. Citur šīs sugas pārstāvji pagaidām nav zināmi.\n", "id": "lvs_Latn_108223"}
{"text": "Vājprāta rīklē\n\n\"Vājprāta rīklē\" () ir 1994. gada ASV šausmu filma, kuras režisors ir Džons Kārpenters. Filmā galvenās lomas atveido Sems Nīls, Džūlija Kārmena, Jirgens Prohnovs un Čārltons Hestons. \"Vājprāta rīklē\" ir trešā filma Kārpentera \"Apokalipses triloģijā\", pēc \"Radījums\" (1982) un Prince of Darkness (1987).\n\nFilma stāsta par apdrošināšanas izmeklētāju, kurš, pētot veiksmīgu šausmu romānu rakstnieka pazušanu, apmeklē nelielu pilsētiņu, un sāk apšaubīt savu veselo saprātu, kad robežas starp realitāti un izdomu pazūd.\n\n\"Vājprāta rīklē\" pirmizrāde notika un to izplatīja New Line Cinema. Filma saņēma atšķirīgas kritiķu atsauksmes, bet laika gaitā tā ir kļuvusi par kulta filmu. Franču žurnāls Cahiers du Cinéma to ierindoja savā 10 gada labāko filmu saraksta 10. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_108224"}
{"text": "Ronijs Helstrems\n\nRonijs Helstrems (, dzimis , miris ) bija Zviedrijas futbolists. Spēlējis vārtsarga pozīcijā, bijis Zviedrijas futbola izlases dalībnieks.\n\nSavas karjeras laikā, no 1966. līdz 1984. gadam, pārstāvējis Zviedrijas komandu Hammarby un Vācijas komandu 1. FC Kaiserslautern. Helstrems tiek uzskatīts par vienu no 70. gadu labākajiem vārtsargiem. 1971. nu 1978. gadā ticis atzīts par Zviedrijas gada futbolistu.\n\nZviedrijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1968. līdz 1980. gadam, kopumā aizvadot 77 mačus. Piedalījies 1970., 1974. un 1978. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_108225"}
{"text": "Tkvarčeli\n\nTkvarčeli (, ) ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā. Izvietojusies Abhāzijas austrumu daļā Kodori grēdas pakājē.\n", "id": "lvs_Latn_108226"}
{"text": "Albērs Gotjē\n\nAlbērs Gotjē (; dzimšanas un miršanas datums nav zināms) bija franču paukotājs, startēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nGotjē 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja paukošanā ar floreti. Šajā disciplīnā viņš startēja tikai pirmajā kārtā.\n", "id": "lvs_Latn_108227"}
{"text": "Pols Leruā\n\nPols Leruā (; dzimšanas un miršanas datums nav zināms) bija franču paukotājs, startēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.\n\nLeruā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja paukošanā ar floreti. Šajā disciplīnā viņš startēja tikai pirmajā kārtā.\n", "id": "lvs_Latn_108228"}
{"text": "Kvaisa\n\nKvaisa (, — 'Akmeņaina vieta') ir republikas pakļautības pilsēta pašpasludinātajā Dienvidosetijas Republikā, de iure pilsētciemats Gruzijas Račas-Lečhumi un Lejassvanetijas mharē. Izvietojusies Dienvidosetijas ziemeļrietumos Račas grēdas ziemeļu nogāzē Rioni pietekas Stirdonas kreisajā krastā.\n", "id": "lvs_Latn_108229"}
{"text": "Plēsoņa (filma)\n\n\"Plēsoņa\" () ir 1987. gada ASV zinātniskās fantastikas spraiga sižeta filma. Filmas režisors ir Džons Maktīrnans, scenārija autori ir brāļi Džims un Džons Tomass. Šī ir pirmā filma \"Plēsoņas\" filmu sērijā. Galvenajā lomā ir Arnolds Švarcenegers, kas atveido paramilitāru elites glābšanas vienības līderi, kam jāizglābj ķīlnieki no partizānu teritorijas Centrālamerikas lietus mežos, kur viņi sastopas ar nāvējošo Plēsoņu (Kevins Pīters Holls), prasmīgu, tehnoloģiski attīstītu citplanētieti, kas uzsācis viņu medības.\n\nFilmas scenārijs sarakstīts jau 1984. gadā ar darba nosaukumu \"Mednieks\" (Hunter). Filmēšana norisinājās 1986. gadā no marta līdz jūnijam. Plēsoņas tēlu veidoja Stens Vinstons. Filmas pirmizrāde ASV norisinājās . Filmas pasaules kases ieņēmumi ir ASV dolāru. Sākotnējās kritiķu atsauksmes bija pretrunīgas, tomēr mūsdienās filma tiek uzskatīta par spraiga sižeta žanra kino klasiku.\n", "id": "lvs_Latn_108230"}
{"text": "Valērijs Rjumins\n\nValērijs Rjumins (Валерий Викторович Рюмин; dzimis , miris ) bija PSRS un Krievijas kosmonauts, inženieris, tehnisko zinātņu kandidāts, apakšpulkvedis inženieris rezervē. Viņš ir veicis četrus lidojumus kosmosā, no tiem vienu ASV kosmosa kuģī.\n", "id": "lvs_Latn_108231"}
{"text": "Virsmas raupjums\n\nVirsmas raupjums jeb negludums ir cieta materiāla virsmas negludumu — izciļņu un ieplaku — kopa ar relatīvi mazu soli bāzes garumā. Virsmas negludums neizbēgami rodas, kas izstrādājums tiek izgatavots, notiekot berzei starp griezējinstrumentu un izstrādājumu, pastāvot vibrācijām, veidojoties apstrādājamās virsmas plastiskām deformācijām skaidu dēļ un citu cēļoņu dēļ.\n\nIzstrādājumiem virsmas raupjums tiek noteikts, ievērojot to ekonomisko lietderību ražošanā un funkcionālās prasības ekspluatācijā. Raupjums ietekmē detaļu mehānisko un ķīmisko izturību, izskatu, salāgojamām detaļām — iegūstamās sēžas.\n", "id": "lvs_Latn_108232"}
{"text": "Sēža (tehnika)\n\nSēža ir divu detaļu salāgojuma kustīguma vai nekustīguma pakāpe. Salāgojums ir kustīgs (kam atbilst kustīga sēža) vai nekustīgs (nekustīga sēža) savienojums starp divām detaļām, viena no kurām ir ar aptveramu virsmu un otra — ar aptverošu. Aptveramās virsmas nosacīti sauc par vārpstām, aptverošās — par urbumiem.\n\nKustīgu sēžu raksturo spēle S=D−d, kas ir starpība starp urbuma D un vārpstas izmēru d (piemēram, cilindrisku salāgojamo virsmu gadījumā diametru), ja urbums ir lielāks par vārpstu. Nekustīgu sēžu raksturo uzspīlējums N=d−D, kas ir starpība starp vārpstas d un urbuma izmēru D, ja vārpsta ir lielāka par urbumu.\n\nSₘₐₓ = Dₘₐₓ − dmin = ES − ei\n\nSmin = Dmin − dₘₐₓ = EI − es,\n\nkur ES (es) ir urbuma (vārpstas) izmēra augšējā robežnovirze, EI (ei) ir urbuma (vārpstas) izmēra apakšējā robežnovirze.\n\nNₘₐₓ = dₘₐₓ − Dmin = es − EI\n\nNmin = dmin − Dₘₐₓ = ei − ES .\n\nNo salāgojamo detaļu izmēru robežnoviržēm ir atkarīga iegūstamā sēža. Sēžas ar garantētu spēli un garantētu uzspīlējumu attiecīgi garantē kustīga un nekustīga savienojuma iegūšanu. Pārejas sēžās atkarībā no salagojamo detaļu reālajiem izmēriem var iegūt vai nu spēli, vai uzspīlējumu.\n\nVisi trīs sēžu veidi tiek sīkāk iedalīti, izmantojot standartizētu pamatnoviržu rindu. Pamatnovirze ir tuvākā robežnovirze nulles līnijai, par kuru pieņemts nominālizmērs (tas ir kopīgs urbumam un vārpstai). Ir 21 galvenā pamatnovirze, kuras apzīmē ar A...Z burtiem urbumam un a...z vārpstai. Vēl noteiktas sēžu starpvērtības (piem., cd) un papildu sēžu pakāpes (piem., zb, pastiprinātiem uzspīlējumiem).\n\nPielaides lauks tiek iegūts, kombinējot pamatnovirzi ar konkrētas kvalitātes pielaidi (lauka apzīmējums, piemēram, a5). Sēžu izveidei lieto kādu no divām pamatsistēmām: urbuma ar pamaturbumu H vai vārpstas ar pamatvārpstu h. Pirmajā sistēmā urbuma robežizmēri (nominālizmērs un urbuma mazākais izmērs sakrīt) ir nemainīgi visām sēžām, bet tiek pielāgoti vārpstas robežizmēri. Otrajā sistēmā nemainīgi ir vārpstas robežizmēri (nominālizmērs un vārpstas lielākais izmērs sakrīt), tiek pielāgoti urbuma robežizmēri. Pielaides lauka apzīmējumā pamatnovirzes burts norāda sēžas veidu un kvalitātes numurs norāda pielaides lielumu.\n\nIzmantojamās un ieteicamās (optimālās) sēžas un tām atbilstošās robežnovirzes, ievērojot nominālizmēra intervālu, nosaka pēc tabulām. Līdzās 81 galvenajam pielaižu laukam vārpstām un 72 urbumiem ir noteikti arī papildu pielaižu lauki: 36 vārpstām un 32 urbumiem. Katrai sēžai ir savi pielietojumi, piemēram, sēža H9/d9 tiek izmantota brīvgaitas skriemeļiem uz vārpstām.\n", "id": "lvs_Latn_108233"}
{"text": "Ribainais bērzs\n\nRibainais bērzs () ir bērzu dzimtas suga, kura savvaļā ir sastopama Krievijas Tālajos Austrumos, Mandžūrijā un Ziemeļkorejā.\n", "id": "lvs_Latn_108234"}
{"text": "Cūka (filma)\n\n\"Cūka\" () ir 2021. gada ASV drāmas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Maikls Sarnoskis. Filmā galvenās lomas atveido Nikolass Keidžs, Alekss Vulfs un Ādams Arkins.\n\nTrifeļu medniekam Robam (Keidžs), kurš dzīvo viens pats Oregonas mežos, jāatgriežas savā pagātnē Portlendā, pēc tam, kad tiek nolaupīta viņa cūka.\n\n\"Cūka\" pirmizrāde notika un to izplatīja kompānija Neon. Filma guva kritiķu atzinību, kuri slavēja tās scenāriju un Keidža aktierspēli. Filma saņēma Independent Spirit Award balvu kategorijā \"Labākais pirmais scenārijs\", savukārt Keidžs tika nominēts Critics' Choice Movie Award balvai kategorijā \"Labākais aktieris\".\n", "id": "lvs_Latn_108235"}
{"text": "Nacionālie dārgumi\n\n\"Nacionālie dārgumi\" () ir 2004. gada ASV piedzīvojumu filma, kuras režisors ir Džons Tērteltaubs. Filmā galvenās lomas atveido Nikolass Keidžs, Šons Bīns, Diāna Krīgere, Džastins Barta, Džons Voits, Hārvijs Keitels un Kristofers Plamers.\n\nKeidzš attēlo Bendžaminu Frenklinu Geitsu, vēsturnieku un amatieri kriptogrāfu, kurš cenšas atrast leģendārus templiešu dārgumus, kuru karte ir paslēpta uz ASV Neatkarības deklarācijas.\n\n\"Nacionālie dārgumi\" pirmizrāde notika un to izplatīja Buena Vista Distribution. Filma bija finansiāli veiksmīga, nopelnot 347,5 miljonus ASV dolāru pie 100 miljonu budžeta. Tā saņēma dalītus kritiķu vērtējumus, īpaši kritizējot tās scenāriju. Turpinājums, \"Nacionālie dārgumi: Noslēpumu grāmata\", tika izdots 2007. gada decembrī.\n", "id": "lvs_Latn_108236"}
{"text": "Nacionālie dārgumi: Noslēpumu grāmata\n\n\"Nacionālie dārgumi: Noslēpumu grāmata\" () ir 2007. gada ASV piedzīvojumu filma, kuras režisors ir Džons Tērteltaubs. Filmā galvenās lomas atveido Nikolass Keidžs, Diāna Krīgere, Džastins Barta, Džons Voits, Helēna Mirena, Eds Heriss, Hārvijs Keitels un Brūss Grīnvuds. Tas ir turpinājums 2004. gada filmai \"Nacionālie dārgumi\".\n\nVēsturniekam Bendžaminam Geitsam (Keidžs) ir jāseko pavedienam, kas atstāts Džona Vilksa Būta dienasgrāmatā, lai pierādītu viņa senču nevainību Abrahama Linkolna slepkavībā.\n", "id": "lvs_Latn_108237"}
{"text": "Vims Jansens\n\nVilhelmuss Marinuss Antoniuss Jansens (, dzimis , miris ) bija Nīderlandes futbolists un futbola treneris. Spēlējis pussarga un aizsarga pozīcijā, bijis Nīderlandes futbola izlases dalībnieks.\n\nGandrīz visu savu spēlētāja karjeru pavadījis Nīderlandes komandā Feyenoord, izcīnot vairākus titulus, tai skaitā četrus Eredivisie titulus un Eiropas kausu 1969–70. gada sezonā. 1980. gadā vienu sezonu nospēlējis ASV, bet tad atgriezies Nīderlandē, lai pievienotos Ajax, ar ko vēlreiz uzvarējis Eredivisie.\n\nNīderlandes futbola izlases sastāvā spēlējis no 1967. līdz 1980. gadam, kopumā aizvadot 65 mačus. Izcīnījis otrās vietas gan 1974., gan 1978. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī ieguvis trešo vietu 1976. gada Eiropas čempionātā.\n\nPēc spēlētāja karjeras beigām strādājis par treneri Beļģijā, Nīderlandē, Japānā un Skotijā. Vadot Feyenoord, viņš izcīnīja divus Nīderlandes kausus, savukārt, vadot Celtic, viņš izcīnīja vienu Skotijas Premjerlīgas titulu.\n", "id": "lvs_Latn_108238"}
{"text": "1976. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi\n\nŠajā lapā uzskaitīti 1976. gada Eiropas čempionāta futbolā oficiāli apstiprinātie izlašu sastāvi.\n", "id": "lvs_Latn_108239"}
{"text": "Ivo Viktors\n\nIvo Viktors (, dzimis ) ir bijušais Čehijas futbolists, spēlēja vārtsarga pozīcijā, bijis Čehoslovākijas futbola izlases dalībnieks.\n\nViktors tiek uzskatīts par vienu no labākajiem čehu, kā arī par vienu no sava laika labākajiem vārtsargiem. 1976. gadā ieguvis trešo vietu Ballon d'Or balsojumā, piecas reizes ticis atzīts par Čehoslovākijas gada futbolistu, kā arī divas reizes ieguvis Eiropas gada labākā vārtsarga balvu. Ar Dukla Prague komandu trīs reizes uzvarējis Čehoslovākijas 1. līgā.\n\nČehoslovākijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1966. līdz 1977. gadam, kopā aizvadot 63 mačus. Palīdzējis izlasei uzvarēt 1976. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1970. gada FIFA Pasaules kausā.\n", "id": "lvs_Latn_108240"}
{"text": "Dragans Džajičs\n\nDragans Džajičs (, dzimis ) ir bijušais serbu futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, bijis Dienvidslāvijas futbola izlases dalībnieks.\n\nDžajičs tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem futbolistiem no Dienvidslāvijas, kā arī par vienu no sava laika labākajiem kreisās malas uzbrucējiem. Lielu daļu karjeras pavadījis Red Star Belgrade komandā, kurā viņš piecas reizes kļuva par valsts čempionu. Spēlējis arī Francijas komandā Bastia. 2004. gadā, UEFA jubilejas apbalvojumu ietvaros, Serbijas Futbola asociācija izvēlējās Džajiču kā visu laiku labāko serbu futbolistu.\n\nDienvidslāvijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1964. līdz 1978. gadam. Kopumā aizvadījis 85 mačus, kuru laikā guvis 23 vārtus. Kļuvis par 1968. gada Eiropas čempionāta rezultatīvāko spēlētāju. Piedalījies arī 1974. gada FIFA Pasaules kausā, 1976. gada Eiropas čempionātā, kā arī 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_108241"}
{"text": "Alīna Gendele\n\nAlīna Gendele (dzimusi Ludzā) ir latviešu sporta pedagoģe, sabiedriskā darbiniece un politiķe, Latgales partijas valdes locekle. Šobrīd 14. Saeimas deputāte, no \"Jaunā Vienotība\" saraksta. Bijusi arī 13. Saeimas deputāte, kā arī Ludzas novada domes deputāte un priekšsēdētāja.\n", "id": "lvs_Latn_108242"}
{"text": "Račas grēda\n\nRačas grēda () kalnu grēda Gruzijā un separātiskajā Dienvidosetijā. Izvietojusies austrumos no Kolhidas zemienes, atzarojas no Lielā Kaukāza grēdas ziemeļos. Stiepjas 85 km garumā austrumu—rietumu virzienā. Augstākā virsotne ir Mačkarahohi (3007 m) grēdas austrumos. Veidota no juras perioda slānekļiem austrumdaļā un krīta perioda kaļķakmens rietumdaļā. Izplatīts karsts. Ziemeļos gar grēdu plūst Rioni un tās pietekas, kas to atdala no Lečhumi grēdas, dienvidos — Kvirila. Nogāzēs platlapju un skujkoku meži, virs tām — alpīnās pļavas.\n", "id": "lvs_Latn_108243"}
{"text": "Augusts Ekhardts\n\nAugusts Ekhardts (, dzimis , miris ) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.\n\nDzimis 1868. gadā Vidzemes guberņas Statistikas komitejas sekretāra Roberta Ekhardta ģimenē. Mācījās Rīgas guberņas ģimnāzijā (1880—1885). Studēja teoloģiju Tērbatas universitātē (1886—1891).\n\n1892. gada 13. decembrī ordinēts par mācītāju-adjunktu Suntažu draudzes baznīcā. No 1893. gada kalpoja kā mācītājs Rīgas Doma baznīcas draudzē, strādāja par Rīgas reālskolas reliģijas skolotāju.\n\nLSPR laikā komunistu arestēts, nošauts Centrālcietumā īsi pirms komunistu atkāpšanās no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108244"}
{"text": "2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm\n\n2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm bija devītais FIFA Pasaules kausa sievietēm finālturnīrs. Tas norisinājās Austrālijā un Jaunzēlandē, laika posmā no 2023. gada 20. jūlija līdz 20. augustam. Šī bija pirmā reize, kad FIFA Pasaules kausa sievietēm finālturnīru rīkoja divas valstis.\n\nFinālturnīrā pirmo reizi piedalījās 32 izlases, tās tika sadalītas astoņās grupās pa četrām. Lēmums paplašināt komandu skaitu no 24 līdz 32 tika pieņemts .\n\nBalsojums par turnīra norises vietu notika . Uz tā rīkošanu pretendēja arī Kolumbija. FIFA padomes balsojumā Austrālijas un Jaunzēlandes kopīgais pieteikums saņēma 22 balsis, bet Kolumbija — 13 balsis. Turnīra spēles tika aizvadītas desmit stadionos deviņās pilsētās. Atklāšanas spēle notika Oklendā, bet fināls tika aizvadīts Sidnejā.\n\nPasaules kausu pirmo reizi izcīnīnīja Spānijas izlase, kas finālā ar 1:0 pieveica Angliju. Bronzu ieguva Zviedrija. Par turnīra labāko spēlētāju atzina Spānijas izlases pussardzi Aitanu Bonmati.\n", "id": "lvs_Latn_108245"}
{"text": "Vims van Hanegems\n\nVilhelms \"Vims\" van Hanegems (, dzimis ) ir bijušais Nīderlandes futbolists un futbola treneris, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Nīderlandes futbola izlases dalībnieks.\n\nSavā vairāk nekā 20 gadus ilgajā spēlētāja karjerā izcīnījis vairākus titulus Nīderlandē. Karjeras veiksmīgāko posmu aizvadījis Feyenoord, kur viņš trīs reizes kļuva par Eredivisie uzvarētāju, kā arī 1969–70. gada Eiropas kausa uzvarētāju.\n\nNīderlandes futbola izlases sastāvā spēlējis no 1968. līdz 1979. gadam. Kopumā aizvadījis 52 mačus, kuru laikā guvis sešus vārtus. Piedalījies 1974. gada FIFA Pasaules kausā un 1976. gada Eiropas čempionātā.\n\nKā treneris, ar Feyenoord komandu uzvarējis Eredivisie un Nīderlandes kausā.\n", "id": "lvs_Latn_108246"}
{"text": "Herberts Vimmers\n\nHerberts Vimmers (, dzimis ) ir bijušais Vācijas futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Vācijas futbola izlases dalībnieks.\n\nVisu savu karjeru, no 1966. līdz 1978. gadam, pavadījis Vācijas komandā Borussia Monchengladbach. Izcīnījis piecus Vācijas Bundeslīgas titulus, vienu Vācijas kausu un vienu UEFA kausu.\n\nRietumvācijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 1968. līdz 1976. gadam. Kopumā piedalījies 36 mačos, kuru laikā guvis četrus vārtus. Uzvarējis 1974. gada FIFA Pasaules kausā un 1972. gada Eiropas čempionātā. Piedalījies arī 1976. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_108247"}
{"text": "2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona\n\n2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona bija Eiropas spēcīgākā futbola klubu turnīra 68. sezona un 31. ar UEFA Čempionu līgas nosaukumu. To organizēja UEFA. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu . Kvalifikācijas spēles notika līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sākās , bet sezona noslēdzās ar finālu Ataturka Olimpiskajā stadionā Stambulā, Turcijā.\n\nNo 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem bija izslēgti Krievijas klubi tās iebrukuma Ukrainā dēļ.\n\n2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegva tiesības spēlēt 2023. gada UEFA Superkausā, kur tiksies ar 2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas uzvarētājiem Sevilla FC.\n", "id": "lvs_Latn_108248"}
{"text": "Klēra Denī\n\nKlēra Denī (, dzimusi ) ir franču kinorežisore un scenāriste. Denī tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām sieviešu kinorežisorēm mūsdienu kino.\n", "id": "lvs_Latn_108249"}
{"text": "Sieviete paliek sieviete\n\n\"Sieviete paliek sieviete\" () ir 1961. gada Francijas romantiska komēdijas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Žans Liks Godārs. Filmā galvenās lomas atveido Žans Pols Belmondo, Anna Karina un Žans Klods Brialī.\n\nFilma ir stāsts par Parīzes striptīza dejotāju Anželu (Karina), kura grib bērnu, viņas draugu Emīlu (Brialī) un viņa draugu Alfrēdu (Belmondo), kurš arī mīl Anželu.\n\n\"Sieviete paliek sieviete\" pirmizrāde notika Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā un tā bija Godāra trešā pilnmetrāžas filma. Filma ir veltījums amerikāņu muzikālajām komēdijām un tiek asociēta ar Franču jauno vilni.\n", "id": "lvs_Latn_108250"}
{"text": "Anna Karina\n\nAnna Karina (, dzimusi , mirusi ), dzimusi kā Hanna Karina Bajera (Hanne Karin Bayer), bija dāņu un franču aktrise, režisore, scenāriste un dziedātāja. Karina kļuva par franču 60. gadu kino ikonu un tiek dēvēta par vienu no Franču jaunā viļņa simboliem.\n\nPazīstama ar lomām Franču jaunā viļņa režisora Žana Lika Godāra 60. gadu filmās. Piedalījusies tādās filmās kā \"Mazais kareivis\" (Le petit soldat, 1960), \"Sieviete paliek sieviete\" (1961), \"Dzīvo savu dzīvi\" (Vivre sa vie, 1962), \"Autsaideru banda\" (Bande à part, 1964), \"Trakais Pjero\" (1965) un \"Alfavila\" (1965). Par lomu filmā \"Sieviete paliek sieviete\", Karina saņēma Berlīnes kinofestivāla Sudraba lāča balvu kategorijā \"Labākā aktrise\".\n\n1973. gadā režisējusi savu pirmo filmu Vivre ensemble, kas tika izrādīta Kannu kinofestivālā.\n\nNo 1961. līdz 1965. gadam Karina bija precējusies ar Godāru. Vēlāk aprecējusies vēl trīs reizes.\n", "id": "lvs_Latn_108251"}
{"text": "Mišels Legrāns\n\nMišels Žans Legrāns (; dzimis , miris ) bija franču komponists, diriģents un filmu oriģinālmūzikas autors. Legrāns bija ražīgs komponists, papildus daudzām dziesmām viņš ir sarakstījis mūziku vairāk nekā 200 filmām un seriāliem. Saņēmis trīs Oskarus un piecas Grammy balvas.\n\nTicis nominēts 12 Amerikas Kinoakadēmijas balvām. Savu pirmo nomināciju saņēmis par mūziku Franču jaunā viļņa režisora Žaka Demī filmai \"Šerbūras lietussargi\" (Les Parapluies de Cherbourg, 1964). Savu pirmo Oskaru saņēmis par \"Labāko dziesmu\" filmai \"Tomasa Krauna afēra\" (1968). Saņēmis arī divus Oskarus kategorijā \"Labākā oriģinālmūzika\" par filmām Summer of '42 (1971) un \"Jentla\" (Yentl, 1983).\n\nRadījis mūziku arī Žana Lika Godāra filmām \"Sieviete paliek sieviete\" (1961) un \"Autsaideru banda\" (Bande à part, 1964), Anjēzes Vardas filmai \"Kleo no 5 līdz 7\" (Cléo de 5 à 7, 1962), Žaka Demī filmai Les Demoiselles de Rochefort (1966), Klinta Īstvuda filmai Breezy (1973), Orsona Velsa filmām \"V kā Viltojums\" (F for Fake, 1974) un \"Vēja otra puse\" (The Other Side of the Wind, 2018) un Luija Malla filmai Atlantic City (1980). Tāpat bijis mūzikas autors filmām Eva (1962), Ice Station Zebra (1968), The Picasso Summer (1969), The Go-Between (1971) un \"Trīs musketieri\" (The Three Musketeers, 1973).\n", "id": "lvs_Latn_108252"}
{"text": "Lečhumi grēda\n\nLečhumi grēda () kalnu grēda Gruzijā. Izvietojusies valsts ziemeļos, atzarojas no Lielā Kaukāza grēdas. Stiepjas garumā austrumu—rietumu virzienā. Augstākā virsotne ir Samerchle (3584 m). Veidota no porfirīta un flīša. Ziemeļos un rietumos Chenisckali ieleja grēdu atdala no Svanetijas grēdas un Egrisas grēdas, dienvidos Rioni ieleja — no Račas grēdas. Nogāzēs platlapju (ozols, skābardis, dižskābardis) un skujkoku meži, virs tām — alpīnās pļavas.\n", "id": "lvs_Latn_108253"}
{"text": "Chenisckali\n\nChenisckali ( — 'Zirgu ūdens') ir upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka. Sākas no ledāja Lielā Kaukāza galvenajā grēdā Lejassvanetijā. Augštecē un vidustecē plūst pa izteiktu ieleju, lejtecē — Kolhidas zemienē. Ieplūst Rioni pie Samtredijas. Ziemeļos no upes ielejas paceļas Svanetijas grēda, rietumos — Egrisas grēda, austrumos — Lečhumi grēda. Sniega, lietus ūdens, ledāju un gruntsūdeņu barošanās. Lejtecē ūdens līmenis nestabils, bieži ir lietus un sniega kušanas izraisīti plūdi. Galvenās pietekas ir Zesko, Heledula, Džonoula (labās), Gobišuri, Leušeri, Hopuri (kreisās).\n\nLielākās pilsētas krastos ir Cageri un Samtredija. Pie Cageri izbūvēts dambis.\n", "id": "lvs_Latn_108254"}
{"text": "Policijas kabīne\n\nPolicijas kabīne ir publiska telefona kabīne, ko var izmantot policijas darbinieki vai sabiedrības locekļi, lai sazinātos ar policiju. Apvienotajā Karalistē policijas kabīnes izmantoja 20. gadsimtā, sākot no 20. gadu sākuma. Kabīnes iekšpuse faktiski bija miniatūrs policijas iecirknis, ko izmantoja policijas darbinieki, lai lasītu un aizpildītu ziņojumus, ieturētu maltīti un pat uz laiku aizturētu personas līdz policijas transporta ierašanās brīdim.\n\nPirmie publiskie policijas tālruņi Lielbritānijā parādījās Glāzgovā 1891. gadā. Tie atradās augstās, sešstūra formas čuguna kabīnēs, kas bija nokrāsotas sarkanā krāsā. Pie jumta tām bija piestiprinātas lielas gāzes laternas, kā arī mehānisms, kas ļāva centrālajam policijas iecirknim iedegt laternas kā signālus tuvumā esošajiem policistiem, lai tie sazinātos ar iecirkni un saņemtu norādījumus.\n\nLondonas Sitijā joprojām atrodas astoņi šādi nefunkcionējoši policijas \"izsaukumu posteņi\", kas iekļauti II pakāpes pieminekļu sarakstā.\n\nPolicijas kabīnes tika izmantotas pirms mobilo telekomunikāciju ēras. Mūsdienās Lielbritānijas policijas darbinieki lieto portatīvās rācijas (sarunu ierīces) un mobilos tālruņus, nevis paļaujas uz fiksētiem telefona sakariem. Lielākā daļa kabīņu tagad vairs netiek lietotas un ir izņemtas no ekspluatācijas.\n\nTipiskā policijas kabīnē atradās telefons, kas bija tieši savienots ar vietējo policijas iecirkni, ļaujot patrulējošajiem darbiniekiem sazināties ar iecirkni, ziņot par kaut ko neparastu vai vajadzības gadījumā lūgt palīdzību. Telefons atradās nevis pašā kabīnē, bet aiz nelielām durtiņām kabīnes priekšpusē, lai to varētu izmantot arī no ārpuses. Kabīnes augšpusē mirgoja gaisma, lai brīdinātu policistus, ka viņiem jāsazinās ar iecirkni. Policijas kabīnes parasti bija zilas, bet piemēram, Glāzgovā tās līdz 60. gadu beigām bija sarkanas. Papildus telefonam tajās bija aprīkojums, piemēram, incidentu grāmatiņa, ugunsdzēšamais aparāts un pirmās palīdzības aptieciņa.\n\nMetropolitēna policijas () kabīnes, ko 1929. gadā tika projektējis Gilberts Makenzijs Trenčs (), kļuva par Lielbritānijas atpazīstamākajām policijas kabīnēm. No 1929. līdz 1938. gadam tika uzstādītas aptuveni 1000 šādas kabīnes. To augstums bija 9 pēdas 4 collas un platums 4 pēdas 6 collas. Zilā policijas kabīne bieži tiek asociēta ar zinātniskās fantastikas televīzijas seriālu Doctor Who, kurā galvenā varoņa laika mašīna TARDIS ir maskēta kā Lielbritānijas policijas kabīne.\n", "id": "lvs_Latn_108255"}
{"text": "Svanetijas grēda\n\nSvanetijas grēda () kalnu grēda Gruzijā. Izvietojusies valsts ziemeļrietumos, Lielā Kaukāza grēdas dienvidu priekšgrēda. Stiepjas garumā austrumu—rietumu virzienā. Augstākā virsotne ir Lahili (4008 m) grēdas vidusdaļā. Veidota no mālaina slānekļa un kvarcītiem. Ziemeļos un rietumos Inguri ieleja grēdu atdala no Lielā Kaukāza galvenās grēdas un Kodori grēdas, Chenisckali un tās pietekas Heledulas ielejas — no Egrisas grēdas un Lečhumi grēdas. Nogāzēs platlapju (ozols, skābardis, dižskābardis) un skujkoku meži, virs tām — alpīnās pļavas. Virsotnēs ap 30 km² ledāju.\n", "id": "lvs_Latn_108256"}
{"text": "Lahili\n\nLahili (), arī Lahla (ლაჰლა) vai Laila (ლაილა), ir kalnu virsotne Gruzijā, Svanetijas grēdas augstākais punkts. Izvietojies grēdas vidusdaļā. Kalnam ir trīs virsotnes; tas veidots no nogulumiežiem un metamorfajiem iežiem. Virsotne klāta ar sniegu un ledu, no tā noplūst 5 km garš ledājs.\n\nKalnā pirmoreiz uzkāpts 19. gadsimtā. 1887. gadā brits Džons Kokins uzkāpa zemākajā ziemeļu virsotnē (pēc citiem datiem — Duglass Frešfīlds 1888. gadā), bet augstākajā dienvidu virsotnē pirmais uzkāpa Gotfrīds Mercbahers 1891. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108257"}
{"text": "Apstrāde ar griešanu\n\nApstrāde ar griešanu () ir mehāniskās apstrādes veids, kurā, atdalot materiāla slāņus, izstrādājuma virsmai tiek piešķirtas nepieciešamās īpašības. Apstrāde ar griešanu visbiežāk tiek veikta, izmantojot ciparvadības jeb CNC iekārtas metālapstrādes, kokapstrādes un citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.\n", "id": "lvs_Latn_108258"}
{"text": "Sliktie ceļi\n\nSliktie ceļi () ir 2020. gada Ukrainas drāmas filma krievu valodā, kuras režisore ir Natālija Vorožbita, izdota 2020. gadā. Tās pasaules pirmizrāde notika 2020. gada 3. septembrī 35. Venēcijas Starptautiskajā kritiķu nedēļā, kur tā tika demonstrēta konkursā. 2021. gada septembrī tā tika izvēlēta kā Ukrainas pārstāve labākās starptautiskās spēlfilmas kategorijā 94. Kinoakadēmijas balvas konkursā.\n", "id": "lvs_Latn_108259"}
{"text": "Anna Šella\n\nAnna Karmena Šella (; dzimusi ) ir vācu brīvā stila cīkstone, 2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībniece, Eiropas čempione, Pasaules un Eiropas čempionātu medaļniece.\n", "id": "lvs_Latn_108260"}
{"text": "Uldis Deisons\n\nUldis Deisons (dzimis , miris ) bija latviešu žurnālists, raidījumu vadītājs un diktors Latvijas Televīzijā un radio, viens no pirmajiem četriem diktoriem Latvijas Televīzijas vēsturē.\n", "id": "lvs_Latn_108261"}
{"text": "Monika Kovalska\n\nMonika Kovalska (; dzimusi ) ir bijusī poļu brīvā stila cīkstone, Eiropas čempione un Eiropas čempionātu medaļniece.\n", "id": "lvs_Latn_108262"}
{"text": "Morss (uzvārds)\n\nDeivids Morss (David Morse; 1953), amerikāņu aktieris; Roberts Morss (Robert Morse; 1931—2022), amerikāņu aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_108263"}
{"text": "Egrisas grēda\n\nEgrisas grēda () vai Megrelijas grēda (სამეგრელოს ქედი) ir kalnu grēda Gruzijā. Izvietojusies valsts ziemeļrietumos, Lielā Kaukāza grēdas dienvidu priekšgrēda. Stiepjas garumā austrumu—rietumu virzienā. Augstākā virsotne ir Čitagvala () grēdas rietumdaļā. Grēdas korē saglabājušies nelieli ledāji. Lielākā daļa grēdas veidota no porfirītiem, dienvidu mala — no kaļķakmens ar karsta masīviem. Ziemeļos Egrisas grēdai stiepjas paralēlā Svanetijas grēda, dienvidos piekļaujas Kolhidas zemiene. Inguri ieleja rietumos grēdu atdala no Kodori grēdas, Chenisckali ieleja austrumos — no Račas grēdas un Lečhumi grēdas. Nogāzēs līdz 1200 m augstumam platlapju meži (ozols, skābardis, dižskābardis), līdz 2100 m augstumam — skujkoku meži, virs tām — subalpīnās un alpīnās pļavas.\n", "id": "lvs_Latn_108264"}
{"text": "Inguri\n\nInguri, arī Enguri () vai Egri (), ir upe Gruzijā. Sākas no ledājiem Lielā Kaukāza galvenajā grēdā. Augštecē plūst pa izteiktu ieleju rietumu virzienā starp Lielā Kaukāza galveno grēdu un Svanetijas grēdu, kuru apliecot, pagriežas uz dienvidiem starp Kodori grēdu un Egrisas grēdu. Lejpus Džvari noplūst Kolhidas zemienē. Ieplūst Melnajā jūrā pie Anaklijas ciema. Lejtecē apmēram 36 km garumā Inguri ir Gruzijas un separātiskās Abhāzijas robežupe.\n\nGalvenais upes barošanās avots ir sniega un ledus kušanas ūdeņi (66%), gruntsūdeņi (22%), kā arī lietus ūdens (12%). Galvenās pietekas ir Dolračala (24 km), Mulhra (27 km), Nakra (22 km), Nenskra (42 km; labās), Theiši (19 km), Magana (34 km), Džumi (61 km; kreisās).\n\nVienīgā pilsētas krastos ir Džvari. Augšpus pilsētas uzbūvēta Inguri hidroelektrostacija, kas nodrošina 40% no valsts elektrības patēriņa.\n", "id": "lvs_Latn_108265"}
{"text": "Aleksandra Engelharte\n\nAleksandra Engelharte (; dzimusi ) ir bijusī vācu brīvā stila cīkstone, 2008. un 2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībniece, Eiropas čempionātu medaļniece.\n", "id": "lvs_Latn_108266"}
{"text": "Kodori grēda\n\nKodori grēda () ir kalnu grēda Gruzijā. Izvietojusies valsts ziemeļrietumos, Lielā Kaukāza grēdas dienvidu priekšgrēda. Stiepjas garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā. Stipri sazarota; grēdas vidusdaļā no tās dienvidu virzienā atzarojas vairākas priekšgrēdas. Augstākā virsotne ir Moguašihra () grēdas ziemeļaustrumu daļā. Pa grēdas ziemeļaustrumu kori un tās dienvidu atzariem vilkta Gruzijas un separātiskās Abhāzijas robeža.\n\nLielākā daļa grēdas veidota no vulkāniskiem iežiem, mālaina slānekļa un smilšakmens. Ziemeļrietumos Kodori grēdu no Lielā Kaukāza galvenās grēdas un Abhāzijas grēdas nodala Kodoras un tās augšteces Sakenas ielejas, dienvidaustrumos Inguri ieleja atdala no Egrisas grēdas. Nogāzēs platlapju meži, augstienēs — subalpīnās un alpīnās pļavas. Grēdas dienvidu daļā akmeņogļu atradnes un Tkvarčeli kalnraču pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_108267"}
{"text": "Ķopas\n\nĶopas (agrāk arī Rūpnieki) ir ciems Līgatnes pagastā, Cēsu novadā. Atrodas 4 km no pagasta centra Augšlīgatnes, 23 km no novada centra Cēsīm un 64,5 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108268"}
{"text": "Lūsari\n\nLūsari ir ciems Līgatnes pagastā, Cēsu novadā. Atrodas 5 km no pagasta centra Augšlīgatnes, 24 km no novada centra Cēsīm un 63,5 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108269"}
{"text": "Ramas\n\nRamas (agrāk arī Ramas muiža) ir ciems Līgatnes pagastā, Cēsu novadā. Atrodas 2 km no pagasta centra Augšlīgatnes, 24 km no novada centra Cēsīm un 66 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108270"}
{"text": "Sinepes (ciems)\n\nSinepes ir ciems Līgatnes pagastā, Cēsu novadā. Atrodas 7 km no pagasta centra Augšlīgatnes, 21,5 km no novada centra Cēsīm un 70 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108271"}
{"text": "Vēveri (Līgatnes pagasts)\n\nVēveri ir ciems Līgatnes pagastā, Cēsu novadā. Atrodas 5,5 km no pagasta centra Augšlīgatnes, 24,5 km no novada centra Cēsīm un 66 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108272"}
{"text": "Vildoga\n\nVildoga ir ciems Līgatnes pagastā, Cēsu novadā. Atrodas 4 km no pagasta centra Augšlīgatnes, 25 km no novada centra Cēsīm un 62,5 km no Rīgas.\n\nLīdz 1949. gadam Vildoga bija Vildogas pagasta centrs.\n", "id": "lvs_Latn_108273"}
{"text": "Žans Pjērs Melvils\n\nŽans Pjērs Melvils (, dzimis , miris ), dzimis kā Žans Pjērs Grumbahs (Jean-Pierre Grumbach), bija franču kinorežisors un aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_108274"}
{"text": "Islandes sieviešu futbola izlase\n\nIslandes sieviešu futbola izlase ir nacionālā sieviešu futbola komanda, kas pārstāv Islandi starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Islandes Futbola asociācija. Mājas spēles parasti aizvada Laugardalsvöllur stadionā.\n\nKomanda vēl ne reizi nav kvalificējusies FIFA Pasaules kausa sievietēm finālturnīram, bet ir četras reizes spēlējusi Eiropas čempionāta finālturnīros. Eiropas čempionātā debitēja 2009. gadā Somijā, bet zaudēja visās trīs grupu turnīra spēlēs un neiekļuva izslēgšanas spēlēs. 2013. gada Eiropas čempionātā Zviedrijā sasniedza ceturtdaļfinālu, kur piekāpās mājinieču izlasei. 2017. gada čempionātā neizkļuva no grupas. Komanda kvalificējās arī 2022. gada Eiropas čempionāta finālturnīram. Tajā visās trīs spēlēs nospēlēja neizšķirti, bet neiekļuva izslēgšanas spēlēs.\n\nIzlase ir vairākkārt piedalījusies Algarves kausā. Labāko rezultātu sasniedza 2011. gadā, ieņemot otro vietu. 2014. un 2016. gadā ir izcīnījusi trešo vietu. 2022. gadā piedalījās SheBelieves kausā un ieņēma 2. vietu, piekāpjoties tikai ASV izlasei.\n\n2022. gada jūnija FIFA Pasaules rangā sievietēm izlase bija 17. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_108275"}
{"text": "Šveices sieviešu futbola izlase\n\nŠveices sieviešu futbola izlase ir nacionālā sieviešu futbola komanda, kas pārstāv Šveici starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Šveices Futbola asociācija.\n\nKomanda pirmo reizi spēlēja FIFA Pasaules kausa sievietēm finālturnīrā 2015. gadā, sasniedzot astotdaļfinālu. Arī 2023. gada Pasaules kausā aizkļuva līdz astotdaļfinālam. Eiropas čempionāta finālturnīrā debitēja 2017. gadā Nīderlandē, ar vienu uzvaru, vienu neizšķirtu un vienu zaudējumu ieņēma trešo vietu grupā un nekvalificējās izslēgšanas spēlēm. Komanda kvalificējās 2022. gada Eiropas čempionāta finālturnīram, kurā arī palika trešajā vietā grupā.\n\n2023. gada jūnija FIFA Pasaules rangā sievietēm izlase bija 20. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_108276"}
{"text": "Trīs krāsas: baltā\n\n\"Trīs krāsas: baltā\" () ir 1994. gada Francijas, Polijas un Šveices komēdijas filma, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir Kšištofs Keslovskis. Filmā galvenās lomas atveido Zbigņevs Zamahovskis, Žilija Delpī, Janušs Gajoss un Ježijs Šturs. Tā ir otrā no trim filmām \"Trīs krāsas\" triloģijā, kuras tēma ir franču revolūcijas ideāli — brīvība, vienlīdzība un brālība, pēc \"Zilā\" (1993) un pirms \"Sarkanā\" (1994), kura nosaukta Francijas karoga krāsā.\n\nFilmas galvenā tēma ir vienlīdzība, tā vēsta par poļu imigrantu Karolu — kautrīgu vīrieti, kurš Parīzē strādā par frizieri. Viņa sieva francūziete Dominika pieprasa šķiršanos un nepatiesi apsūdz viņu ļaunprātīgā dedzināšanā. Sievu pametot, paliek bez dzīvesvietas, naudas un draugiem. Karolam izdodas atgriezties Varšavā, kur viņš ātri atrod ienesīgu nodarbošanos un, būdams dziļi apkaunots ubags Parīzē, izplāno smalku atriebību Dominikai, cenšoties atjaunot vienlīdzību savā dzīvē.\n", "id": "lvs_Latn_108277"}
{"text": "Dānijas sieviešu futbola izlase\n\nDānijas sieviešu futbola izlase () ir nacionālā sieviešu futbola komanda, kas pārstāv Dāniju starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Dānijas Futbola asociācija. Mājas spēles parasti aizvada Viborgas stadionā.\n\nKomanda ir četras reizes spēlējusi FIFA Pasaules kausa sievietēm finālturnīrā. 1991. un 1995. gadā iekļuva ceturtdaļfinālā. Pārējās reizes dalību beidza grupu turnīrā. Komanda ir kvalificējusies arī 2023. gada finālturnīram. Dānijas izlase spēlēja 1996. gada vasaras olimpisko spēļu turnīrā, bet zaudēja visās trīs grupu turnīra spēlēs.\n\nKomanda pastāvīgi piedalās Algarves kausā. Piecas reizes tā ir ieguvusi otro vietu (1995, 1998, 2001, 2007, 2008), divas reizes bijusi trešajā vietā (2009, 2017).\n\n2023. gada jūnija FIFA Pasaules rangā sievietēm izlase bija 13. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_108278"}
{"text": "Austrijas sieviešu futbola izlase\n\nAustrijas sieviešu futbola izlase ir nacionālā sieviešu futbola komanda, kas pārstāv Austriju starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Austrijas Futbola asociācija.\n\nKomanda vēl ne reizi nav kvalificējusies FIFA Pasaules kausa sievietēm finālturnīram. Eiropas čempionāta finālturnīrā debitēja 2017. gadā Nīderlandē un aizkļuva līdz pusfinālam. Izlase kvalificējās arī 2022. gada Eiropas čempionāta finālturnīram, kurā tika līdz ceturtdaļfinālam.\n\nVairākas reizes ir piedalījusies Kirpas sieviešu kausā, kas ir starptautisks izlašu turnīrs. 2016. gadā kļuva par turnīra uzvarētāju.\n\n2022. gada jūnija FIFA Pasaules rangā sievietēm izlase bija 21. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_108279"}
{"text": "Trīs krāsas: sarkanā\n\n\"Trīs krāsas: sarkanā\" () ir 1994. gada Polijas, Francijas un Šveices romantiska mistērijas filma, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir Kšištofs Keslovskis. Filmā galvenās lomas atveido Irēna Žakoba, Žans Luijs Trentiņāns, Žans Pjērs Lorī un Frederike Fedēra. Tā ir pēdējā no trim filmām \"Trīs krāsas\" triloģijā, kuras tēma ir franču revolūcijas ideāli — brīvība, vienlīdzība un brālība, pēc \"Zilā\" (1993) un \"Baltā\" (1994), kura nosaukta Francijas karoga krāsā.\n\n\"Sarkanā\" ir par brālību, ko tā pēta, parādot varoņus, kuru dzīves pakāpeniski kļūst cieši saistītas, veidojot saites starp diviem varoņiem, kuriem šķiet ir maz kopīgā. Studente un modele Valentīna kādu vakaru notriec suni un sastop tā saimnieku, pensionētu tiesnesi, kurš nelikumīgi noklausās kaimiņu telefonsarunas. Starp viņiem izveidojas neparasta draudzība. Vēlāk, dodoties uz Angliju, Valentīnas ceļi krustojas ar tiesneša izspiegoto pāri — Ogistu un Karīnu. Taču ne visiem izdodas šķērsot Lamanšu.\n", "id": "lvs_Latn_108280"}
{"text": "Portugāles sieviešu futbola izlase\n\nPortugāles sieviešu futbola izlase ir nacionālā sieviešu futbola komanda, kas pārstāv Portugāli starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Portugāles Futbola federācija.\n\nFIFA Pasaules kausa sievietēm finālturnīrā debitēja 2023. gadā. Grupu turnīrā uzvarēja vienu spēli pret Vjetnamu, nospēlēja neizšķirti pret ASV, piedzīvoja zaudējumu pret Nīderlandi un nespēja izkļūt no grupas. Eiropas čempionāta finālturnīrā debitēja 2017. gadā Nīderlandē, grupu turnīrā ieņēma ceturto vietu, izcīnot vienu uzvaru un divreiz zaudējot, līdz ar to neiekļuva izslēgšanas spēlēs. Komanda sākotnēji nekvalificējās 2022. gada Eiropas čempionāta finālturnīram, jo zaudēja Krievijai kvalifikācijas play-off spēlēs. Pēc Krievijas izslēgšanas valsts īstenotā iebrukuma Ukrainā dēļ Portugāle tika iekļauta finālturnīra dalībnieču vidū. Finālturnīrā vienā spēlē nospēlēja neizšķirti un piedzīvoja divus zaudējumus, neizkļuva no grupas.\n\nIzlase regulāri piedalās Algarves kausā, jo ir tā rīkotāja. Labāko rezultātu sasniedza 2018. gadā, ieņemot trešo vietu.\n\n2023. gada jūnija FIFA Pasaules rangā sievietēm izlase bija 21. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_108281"}
{"text": "Corpus Christi (filma)\n\nCorpus Christi () ir 2019. gada Polijas un Francijas drāmas filma, kuras režisors ir Jans Komasa. Filmā galveno lomu atveido Bartošs Belenja.\n\nFilma stāsta par jaunu vīrieti, kurš tiek atbrīvots no nepilngadīgo ieslodzījuma vietas un kurš, būdams ar cerību kļūt par priesteri, uzdodas par tādu, kad viņš nejauši tiek lūgts aizstāt ciema priesteri.\n\nCorpus Christi pirmizrāde notika Venēcijas kinofestivālā. Filma tika izrādīta arī 2019. gada Toronto Starptautiskajā kinofestivālā. Filma tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākā starptautiskā spēlfilma\".\n", "id": "lvs_Latn_108282"}
{"text": "Ziemeļīrijas sieviešu futbola izlase\n\nZiemeļīrijas sieviešu futbola izlase ir nacionālā sieviešu futbola komanda, kas pārstāv Ziemeļīriju starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Ziemeļīrijas Futbola asociācija.\n\nKomanda vēl ne reizi nav kvalificējusies FIFA Pasaules kausa sievietēm finālturnīram. Pirmo reizi Eiropas čempionāta finālturnīrā spēlēja 2022. gada čempionātā Anglijā. Izlase kvalificējās, play-off spēlēs pārspējot Ukrainas izlasi. Finālturnīrā zaudēja visās trīs grupu turnīra spēlēs un izslēgšanas spēlēs neiekļuva.\n\n2022. gada jūnija FIFA Pasaules rangā sievietēm izlase bija 47. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_108283"}
{"text": "Beļģijas sieviešu futbola izlase\n\nBeļģijas sieviešu futbola izlase ir nacionālā sieviešu futbola komanda, kas pārstāv Beļģiju starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Beļģijas Futbola asociācija.\n\nKomanda vēl ne reizi nav kvalificējusies FIFA Pasaules kausa sievietēm finālturnīram. Eiropas čempionāta finālturnīrā debitēja 2017. gadā Nīderlandē, grupu turnīrā ieņēma trešo vietu, izcīnot vienu uzvaru un divreiz zaudējot, līdz ar to neiekļuva izslēgšanas spēlēs. Komanda kvalificējās arī 2022. gada Eiropas čempionāta finālturnīram, kurā aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam.\n\n2022. gada jūnija FIFA Pasaules rangā sievietēm izlase bija 19. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_108284"}
{"text": "Samurajs (filma)\n\n\"Samurajs\" () ir 1967. gada Francijas un Itālijas neo-noir kriminālfilma, kuras režisors un scenārija autors ir Žans Pjērs Melvils. Filmā galvenās lomas atveido Alēns Delons, Fransuā Perjē un Natālija Delona.\n\nFilma stāsta par profesionālu slepkavu, kuru atpazīst liecinieki, un viņa centieniem nodrošināt sev alibi, kas viņu dzen vēl vairāk stūrī.\n\n\"Samurajs\" pirmizrāde notika . Kritiķi atzinīgi novērtēja Melvila scenāriju un radīto atmosfēru, kā arī Delona aktierspēli. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai \"Samurajs\" ir 100% vērtējums.\n", "id": "lvs_Latn_108285"}
{"text": "Makgila Arktikas pētniecības stacija\n\nMakgila Arktikas pētniecības stacija (, MARS) ir Kanādas sezonāla polārstacija Arktikā. Izvietojusies Aksela Heiberga salā Kanādas Arktiskajā arhipelāgā. Stacija pieder Makgila Universitātei; ierīkota 1959. gadā un ir viena no vecākajām universitāšu lauka pētniecības stacijām Kanādas Arktikā.\n", "id": "lvs_Latn_108286"}
{"text": "Mārtiņš Bunkus\n\nMārtiņš Bunkus (dzimis , miris ) bija zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators, Nodokļu un finanšu jautājumu risināšanas komisijas loceklis Latvijas Zvērinātu advokātu padomē.\n\nBunkus par maksātnespējas administratoru strādāja kopš 2007. gada un savas karjeras laikā administrēja 48 uzņēmumus. Bunkus bija viens no juristiem-palīgiem, ko \"Trasta Komercbankas\" likvidators Armands Rasa bija piesaistījis likvidācijas procesam.\n\nViņa vārds izplatījās medijos saistībā ar uzņēmuma Rego Trade maksātnespējas procesu, kurā Bunkus bija administrators un vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzņēmuma īpašnieka izsniegtos aizdevumus par neatbilstošiem likuma normām, vienlaikus pats Bunkus tika apsūdzēts par savas radniecības izmantošanu savā praksē (VID strādāja brālis).\n\nNoslepkavots 2018. gada 30. maijā. Pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības Mārtiņa Bunkus ģimene izsludināja 500 000 eiro atlīdzību par slepkavības atklāšanu, savukārt kompānija SIA \"Mono\" izsludināja miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, jo tās līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa slepkavības lietā piemēroja apcietinājumu.\n\n2022. gada 28. novembrī kļuva zināms, ka Valsts policija bija pabeigusi izmeklēšanu Bunkus slepkavības lietā un lūdza prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Mihailu Uļmanu, Aleksandru Babenko, Arkādiju Judinu un Krievijas pilsoni Viktoru Krivošeju par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos organizētā grupā, par šaujamieroča, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, munīcijas nelikumīgu apriti un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.\n", "id": "lvs_Latn_108287"}
{"text": "BIOR\n\nPārtikas drošības, dzīvnieku veselības vides zinātniskais institūts BIOR ir Latvijas valsts zinātniskais institūts, ko 2010. gadā izveidoja pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un valsts aģentūras \"Latvijas zivju resursu aģentūra\" pārveides. Institūts pārņēma PVD Nacionālā diagnostikas centra funkcijas un daļu no Latvijas Zivju resursu aģentūras funkcijām.\n", "id": "lvs_Latn_108288"}
{"text": "Jonsei Universitāte\n\nJonsei Universitāte () ir 1957. gadā dibināta privāta pētniecības universitāte, kuras galvenā pilsētiņa atrodas Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā, bet filiāle — Inčhonā. Sevišķi augstu tiek vērtēta universitātes programma medicīnā un biznesa vadībā.\n\nUniversitātes pirmsākumus var izsekot no 1885. gada, kad Korejā atklāja pirmo rietumu stila slimnīcu Gwanghyewon, kuru dibināja ASV prezbiteriāņi. Pie slimnīcas tika nodibināta medicīnas koledža, kura ieguva Severansas savienības medicīnas koledžas nosaukumu (). Savukārt 1915. gadā ASV misionāri nodibināja koledžu, kas vēlāk tika nosaukta par Jonhi koledžu. Kopš 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem abas koledžas cieši sadarbojās, līdz 1957. gadā apvienojās, nosaukumā apvienojot abu koledžu pirmās zilbes.\n\nUniversitātes studentu vai pasniedzēju vidū ir rakstniece Hana Kana (Han Kang, 1970), politiķis Hans Sensu (Han Seung-soo, 1936), politiķis Kims Bukims (Kim Boo-kyum, 1958), dziedātājs Paks Činjens (Park Jin-youn, 1971), ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns (1944), kinorežisors Pons Čunho (1969).\n", "id": "lvs_Latn_108289"}
{"text": "Songingvanas Universitāte\n\nSongingvanas Universitāte () ir privāta universitāte, kuras galvenā pilsētiņa atrodas Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā, bet filiāle — Suvonā.\n\nUniversitāte par savu pirmsākumu uzskata Songingvanu — 1398. gadā dibināto Čosonas dinastijas konfūcisma mācību iestādi. 19. gadsimta beigās skola tika pārveidota par universitāti. Universitātes studentu vai pasniedzēju vidū ir dziedātāja Kristala Čona (Krystal Jung, 1994), politiķis Čons Honvons (Chung Hong-won, 1944), dziedātāja Hjomina (Hyomin, 1989), politiķis Hvans Gjoans (Hwang Kyo-ahn, 1957), dziedātāja Juī (Uee, 1988), dziedātāja Kana Čijona (Kang Ji-young, 1994), aktrise Ku Hesona (Koo Hye-sun, 1984), aktrise Muna Ginjona (Moon Geun-young, 1987), aktieris Sons Čonki (Song Joong-ki, 1985)\n", "id": "lvs_Latn_108290"}
{"text": "Ihvas Sieviešu universitāte\n\nIhvas Sieviešu universitāte () ir privāta pētniecības sieviešu universitāte, kuras galvenā pilsētiņa atrodas Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā.\n\nUniversitāti kā sieviešu misijas skolu 1886. gadā nodibināja ASV metodistu misionāre Mērijas Skrentone. 1945. gadā to reorganizēja par universitāti un tā bija pirmā mācību iestāde ar universitātes nosaukumu valstī. Universitātes studenšu vidū ir politiķe Hana Mjensuka (Han Myeong-sook, 1944) un aktrise Klaudija Kima (Claudia Kim, 1985)\n", "id": "lvs_Latn_108291"}
{"text": "Čunanas Universitāte\n\nČunanas Universitāte () ir privāta pētniecības universitāte, kuras galvenā pilsētiņa atrodas Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā, bet filiāle — Ansonā.\n\nUniversitātes pirmsākumi ir 1918. gadā metodistu dibināts bērnudārzs. 1922. gadā pie tā tika nodibināta bērnudārza audzinātāju skola, bet 1953. gadā mācību iestāde kļuva par universitāti. Universitātes bijušo un esošo studentu vidū ir dziedātāja Čana Nara (Jang Na-ra, 1981), dziedātāja Čhve Sujena (Choi Soo-young, 1990), aktieris Hjens Bins (Hyun Bin, 1982), kinorežisors Hons Sansu (1960), aktieris Kims Boms (Kim Bum, 1989), aktieris Kims Suhjens (Kim Soo-hyun, 1988), dziedātāja Kvona Juri (Kwon Yu-ri, 1989), aktrise Li Jene (Lee Young-ae, 1971), dziedātājs Sinni (Seungri, 1990), aktrise Paka Sinhje (Park Shin-hye, 1990).\n", "id": "lvs_Latn_108292"}
{"text": "BMO Field\n\nBMO Field ir stadions Toronto, Kanādā. Tajā savas mājas spēles aizvada MLS komanda Toronto FC un CFL komanda Toronto Argonauts. Šeit notiek arī vairākas Kanādas futbola izlases spēles. Stadions tika atklāts 2007. gadā un tā īpašnieks ir Toronto pilsēta.\n\nStadionā ir noticis 2007. gada FIFA U-20 Pasaules kauss un 2014. gada FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm. Stadionā tiks aizvadītas 2026. gada FIFA Pasaules kausa spēles.\n", "id": "lvs_Latn_108293"}
{"text": "Estadio BBVA\n\nEstadio BBVA ir stadions Monterrejā, Meksikā. Tajā savas mājas spēles aizvada Liga MX komanda C.F. Monterrey. Tas aizstāja Estadio Tecnológico kā Monterrey mājvietu, kur tā spēlēja 63 gadus. Stadions tika atklāts 2015. gadā.\n\nStadiona būvniecība tika uztverta ar pretrunīgiem viedokļiem, jo tika izcirsti 24,5 hektāri meža blakus aizsargājamai teritorijai, kurā mīt 106 dzīvnieku sugas, tostarp 8 apdraudētas vai aizsargājamas.\n\nStadionā tiks aizvadītas 2026. gada FIFA Pasaules kausa spēles.\n", "id": "lvs_Latn_108294"}
{"text": "Estadio Akron\n\nEstadio Akron ir stadions Gvadalaharā, Meksikā. Tajā savas mājas spēles aizvada Liga MX komanda C.D. Guadalajara. Stadions tika atklāts 2010. gadā un tā ietilpība ir 48 071 skatītājs.\n\nStadionā tiks aizvadītas 2026. gada FIFA Pasaules kausa spēles.\n", "id": "lvs_Latn_108295"}
{"text": "Hotona triecienkrāteris\n\nHotona triecienkrāteris () ir meteorīta trieciena radīts krāteris Devonas salā Kanādas Arktiskajā arhipelāgā. Izvietojies salas rietumu daļā; tā diametrs ir ap . Krāteris izveidojies Eocēnā pirms aptuveni 39 miljoniem gadu. Tiek lēsts, ka krāteri radījis bolīds 1,2— diametrā.\n\nKrāteri atklāja 1950. gados, pētot apvidus aerofotogrāfijas. Nosaukts par godu britu naturālistam Semjuelam Hotonam (Samuel Haughton), kurš uzrakstīja pirmo Arktiskā arhipelāga ģeoloģisko aprakstu.\n\nTā kā krāteris atrodas arktiskā tuksneša zonā, laika gaitā to maz ietekmējuši erozijas procesi un tas nav apaudzis ar veģetāciju. Zināmā mērā ģeoloģiskie un klimatiskie apstākļi krāterī un tā apkārtnē ir tuvi apstākļiem uz Marsa, tādēļ šeit tiek veikti simulēti izmēģinājumi Marsa izpētes ekspedīciju aprīkojumam un personālam. 2000. gadā krātera rietumu malā darbu uzsāka NASA un Kanādas Kosmosa aģentūras Hotona Marsa projekta pētniecības stacija, bet 2001. gadā 1,1 km no tās uz austrumiem darbu uzsāka Marsa biedrības organizētā FMARS pētniecības stacija.\n", "id": "lvs_Latn_108296"}
{"text": "Frīdrihs Vilhelms fon Taube\n\nFrīdrihs Vilhelms fon Taube (, dzimis , miris ) bija Vidzemes muižnieks un landrāts, Mālpils muižas īpašnieks.\n\nDzimis Vidzemes landrāta Gustava Vilhelma fon Taubes un Kristīnes Elizabetes fon Venedigeres ģimenē. Bija precējies ar Kārļa Gustava fon Rennes škirto sievu un Kārļa fon Bahmaņa meitu Helēnu Vendulu fon Bahmani. Frīdriha Vilhelma fon Taubes vienīgā meita aprecējās ar juristu Reinholdus fon Himmelštjernu. Mācījies Kēnigsbergā un Leipcigā. Atgriežoties Vidzemē, darbojās muižniecības organizācijās un muižnieku kredītiestādēs.\n", "id": "lvs_Latn_108297"}
{"text": "MetLife Stadium\n\nMetLife Stadium ir stadions Īstraterfordā, Ņūdžersijas štatā, ASV. Tajā savas mājas spēles aizvada NFL komandas Ņujorkas \"Giants\" un Ņujorkas \"Jets\". Tas tika atklāts 2010. gadā un, ar 1,6 miljardu ASV dolāru celtniecības izmaksām, tas kļuva par dārgāko stadionu ASV.\n\nMetLife Stadium ir tikai viens no diviem NFL stadioniem, kurā savas mājas spēles aizvada divas līgas komandas. Otrs ir SoFi Stadium Inglvudā, Kalifornijā. 2014. gadā stadionā norisinājās Superkauss XLVIII. Stadionā ir notikušas arī 2011. un 2015. gada CONCACAF Zelta kausa mači.\n\nStadionā tiks aizvadītas 2026. gada FIFA Pasaules kausa spēles.\n", "id": "lvs_Latn_108298"}
{"text": "Orators\n\nOrators ir runas mākslas lietpratējs, kas parasti veic runas par politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem un reliģiskiem tematiem.\n", "id": "lvs_Latn_108299"}
{"text": "AT&T Stadium\n\nAT&T Stadium ir stadions Ārlingtonā, Teksasas štatā, ASV. Tajā savas mājas spēles aizvada NFL komanda Dalasas \"Cowboys\".\n\nTas tika atklāts 2009. gadā un tajā ir 80 000 skatītāju vietas, bet to var paplašināt līdz 100 000 skatītāju vietām, padarot to par lielāko stadionu NFL. NFL apmeklētākā spēle vēsturē norisinājās šeit, kad 2009. gadā vienu spēli noraudzījās 105 121 skatītājs.\n\nStadionā tiks aizvadītas 2026. gada FIFA Pasaules kausa spēles.\n", "id": "lvs_Latn_108300"}
{"text": "Trompovski\n\nTrompovski () bija vācbaltiešu dzimta, kas 1797. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības un Vidzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtai piederīgie dzīvoja arī Brazīlijā (Trompowsky de Almeida).\n", "id": "lvs_Latn_108301"}
{"text": "Amerikāņu Samoa nacionālais parks\n\nAmerikāņu Samoa nacionālais parks () ir 1988. gadā izveidots nacionālais parks ASV Samoa.\n\nParka teritorija atrodas uz trīs Samoa arhipelāga salām — Tutuilas ziemeļdaļā, Ofu dienvidu piekrastē un Taū dienviddaļā. Parks izveidots, lai aizsargātu koraļļu rifus, lietus mežus un lidojošo lapsu populāciju, kā arī Samoa tradicionālo kultūru. Parkā populāra nodarbe ir pārgājieni un snorkelēšana. 2018. gadā parku apmeklēja 28 626 cilvēku.\n", "id": "lvs_Latn_108302"}
{"text": "Gustavs Vilhelms fon Taube\n\nGustavs Vilhelms fon Taube (, dzimis , miris ) bija Vidzemes muižnieks un landrāts, Mālpils muižas īpašnieks.\n\nDzimis Vidzemes muižnieka, kapteiņa Reinholds fon Taubes un Anna Helēnes fon Lipharte ģimenē. Bija divreiz precējies, pirmajā laulībā ar Kristīni Elizabeti fon Venedigeri, bet otrajā — ar Annu Elizabeti fon Budbergu (fon Koskula atraitni). Pirmajā laulībā piedzima dēls, Vidzemes landrāts Frīdrihs Vilhelms fon Taube. Krievijas Impērijas armijā ieguva dienesta pakāpi. Līdz 1761. gadam Gustavam Vilhelmam fon Taubem piederēja Eriņu muiža (Gut Heringshof) un Mišleru muiža (Gut Schadenhof), bet no 1761. gada — Mālpils muiža. 1762. gadā kā muižniecības delegāts piedalījās Katrīnas II kronēšanas ceremonijā Maskavā.\n", "id": "lvs_Latn_108303"}
{"text": "Latvijas Pirātu partija\n\nPirātu partija ir nereģistrēta Latvijas politiskā partija, kas balstās uz Zviedrijas Pirātu partijas modeli un atbalsta pilsoņu tiesību stiprināšanu, autortiesību reformu un izmaiņas patentu likumos. Organizācija dibināta 2010. gadā Rīgā, un ir Pirātu Partiju Internacionāles biedrs.\n\n2012. gadā organizācija apgalvoja, ka tai ir 6 aktīvisti, vairāk nekā 400 biedru Facebook grupā, gandrīz 200 sekotāju Twitter un 9 cilvēki, kas apmeklēja jaunāko \"iknedēļas pirātu bāru\". Vēl 2016. gadā organizācija publiski ziņoja par savu aktivitāti.\n\nŠobrīd (2023. gadā) Latvijas Pirātu partija Pirātu partiju Internacionālē uzrādās kā novērotāja. Vienīgā reģistrētā radniecīgā organizācija ir 2012. gadā dibinātā \"Pirātu biedrība\", kuras statūti ir līdzīgi Pirātu partijas paustajai ideoloģijai.\n", "id": "lvs_Latn_108304"}
{"text": "Kokneses katoļu baznīca\n\nKokneses Sv.Jāņa Kristītāja katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīcas dievnams, kas atrodas Aizkraukles novada Koknesē, Austrumu ielā 11.\n\nBaznīca iesvētīta 1939. gadā. Pašreizējo izskatu baznīca ieguva 20. gadsimta astoņdesmitajos gados, kad to apmūrēja ar sarkaniem ķieģeļiem un uzmūrēja sētas stabus.\n", "id": "lvs_Latn_108305"}
{"text": "Kokneses pareizticīgo baznīca\n\nKokneses Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca (saukta arī Krievkalna baznīca) bija Latvijas pareizticīgās baznīcas dievnams, kas atradās mūsdienu Aizkraukles novada Kokneses pagasta teritorijā.\n\nPareizticīgo darbība Koknesē konstatējama no 1845. gada, bet baznīca tika uzcelta 1877. gadā. 1905. gada revolūcijas laikā baznīcas draudzes mācītājs bija Jēkabs Karps, kuram par nemiernieku slēpšanu tika piespriests nāvessods, tomēr ar cara rīkojumu Karps tika apžēlots.\n\nSakarā ar Pļaviņu HES izbūves darbiem 1965. gadā baznīca tika uzspridzināta. Mūsdienās Daugavas ūdeņos manāma zemes strēlīte, kur kādreiz atradušies baznīcas pamati. Uz austrumiem no baznīcas atradās kapi, kas arī tika appludināti. Krastā palikuši tikai vecie kapi un neliela kapu strēle, kura mūsdienās veido Likteņdārza rietumu krastu.\n", "id": "lvs_Latn_108306"}
{"text": "Pirātu Partiju Internacionāle\n\nPirātu Partiju Internacionāle (PPI) ir starptautiska bezpeļņas un nevalstiska organizācija, kuras galvenā mītne atrodas Briselē, Beļģijā. Tā tika izveidota 2010. gadā, un tā darbojas kā pirātu partiju pasaules mēroga organizācija, kas šobrīd pārstāv 39 dalībniekus no 36 valstīm Eiropā, Amerikā, Āzijā, Āfrikā un Austrālijā. Pirātu partijas ir vārda brīvības kustības politiski iemiesojumi, kas cenšas sasniegt savus mērķus ar izveidotās politiskās sistēmas līdzekļiem, nevis tikai ar aktīvismu. 2017. gadā PPI tika piešķirts īpašs konsultatīvs statuss Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padomei.\n", "id": "lvs_Latn_108307"}
{"text": "Hotona-Marsa projekts\n\nHotona-Marsa projekta pētniecības stacija (, HMPRS) ir starptautiska ASV un Kanādas sezonāla pētniecības stacija Kanādas Arktikā. Izvietojusies Devonas salā Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Hotona triecienkrātera ziemeļrietumu malā. Stacija izveidota. lai testētu potenciālo Marsa planetāro misiju aprīkojumu un personāla uzvedību Marsam analogā vidē augstas izolācijas apstākļos.\n", "id": "lvs_Latn_108308"}
{"text": "Ezerpils\n\nTeikas par ezeriem, kas lidojuši pa gaisu un uzkrituši virsū kādam ciemam, ēkai vai baznīcai, ar piebildi, ka \"skaidrā laikā\" tos ezerā joprojām var redzēt, raksturīgas tikai Latvijai.\n", "id": "lvs_Latn_108309"}
{"text": "Pirātu partijas\n\nPirātu partijas ir politisku partiju grupa ar līdzīgu ideoloģiju, kas darbojas lielā daļā pasaules, galvenokārt attīstītajās zemēs. Pirātu partijas atbalsta pilsoniskās tiesības, tiešo demokrātiju (tostarp e-demokrātiju) vai alternatīvi līdzdalību valdībā, autortiesību un patentu likuma reformu lietotāju interesēs, brīvu zināšanu apmaiņu (atklāts saturs), informācijas privātumu, pārredzamību, informācijas un vārda brīvību, antikorupciju un tīkla neitralitāti.\n\nPirātu partijas bieži tiek uzskatītas par ārpus ekonomiskās kreisās un labās puses spektra vai tām ir no konteksta atkarīga pievilcība.\n\n2014. gadā pirātu partijas bija ievēlētas valsts vai ES likumdevējos orgānos Vācijā, Čehijā, Luksemburgā un Islandē.\n", "id": "lvs_Latn_108310"}
{"text": "Agrārisms\n\nAgrārisms ir politiska un sociāla filozofija, kas veicina naturālo lauksaimniecību, mazās saimniecības, egalitārismu, agrārās politiskās partijas parasti atbalsta mazo zemnieku un nabadzīgo zemnieku tiesības un ilgtspējību pret bagātajiem sabiedrībā. Augsti attīstītās un industriālās valstīs vai reģionos, tas var apzīmēt finansiālu un sociālo stimulu izmantošanu pašilgtspējai, plašāku sabiedrības iesaistīšanos pārtikas ražošanā (piemēram, dārzos) un gudru izaugsmi, kas novērš pilsētu izplešanos un, kā apgalvo daudzi tās aizstāvji, riskus. cilvēku pārapdzīvotība; kad notiek pārapdzīvotība, pieejamie resursi kļūst pārāk ierobežoti, lai visi iedzīvotāji varētu ērti vai vispār izdzīvot ilgtermiņā.\n", "id": "lvs_Latn_108311"}
{"text": "Zaļais konservatīvisms\n\nZaļā konservatīvisma atšķirīgā iezīme ir uz tirgu balstītas politikas ievērošana, lai risinātu vides problēmas, nevis centralizēta plānošana. Priekšroka tiek dota individuālai un vietējai pilnvarošanai, nevis kontrolei no augšas uz leju. Ja problēmu risinājumi ir globāli, piemēram, klimata pārmaiņas, zaļie konservatīvie uzskata, ka valdības loma \"ir dot iespēju indivīdiem, uzņēmējiem un filantropiem sadarboties un nākt klajā ar inovācijām, kas atrisinās klimata pārmaiņas.\" Kritiķi norāda, ka tas ir noticis.\n", "id": "lvs_Latn_108312"}
{"text": "Hokeja halle \"Rīga\"\n\nHokeja halle \"Rīga\" atrodas Rīgā, Dārzciemā. Tā ir mājvieta Latvijas Virslīgas hokeja čempionāta komandai HS Rīga.\n", "id": "lvs_Latn_108313"}
{"text": "Proeiropeisms\n\nProeiropeisms ir politiska pozīcija, kas atbalsta Eiropas integrāciju un dalību Eiropas Savienībā (ES).\n", "id": "lvs_Latn_108314"}
{"text": "Ozo ledus halle\n\nOzo halle atrodas Ozolniekos. No 2008. gada līdz 2014. gadam tajā savas mājas spēles aizvadīja hokeja komanda HK Ozolnieki/Monarch. Ledus laukuma izmērs ir 56 x 28 m, tribīnēs ir vietas 500 skatītājiem.\n", "id": "lvs_Latn_108315"}
{"text": "Ģibzde\n\nĢibzde () ir ciems Talsu novada Valdgales pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumos Pārkaktes pieteku Sustriņvalka un Pelišdangas krastos pie autoceļa V1371 no pagasta centra Pūņām, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Ģibzdes (Gibsden, Gipsden) pusmuižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_108316"}
{"text": "Pobuži\n\nPobuži, agrāk arī Pobužmuiža, ir ciems Talsu novada Valdgales pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā pie autoceļa V1411 6,5 km no pagasta centra Pūņām, 19 km no novada centra Talsiem un 139 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Pobužu (Pobuschen) muižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_108317"}
{"text": "Ancene\n\nAncene ir ciems Jēkabpils novada Asares pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 5 km no pagasta centra Asares, 17 km no Aknīstes, 59 km no novada centra Jēkabpils un 168 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies autoceļu V800 (Rubeņi—Ancene—Subate) un V822 (Vilkupe—Bebrene) krustojumā.\n\nApdzīvotā vieta veidojusies ap Ancinišku (Antzinischki) pusmuižu. Pirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Jēkabpils rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108318"}
{"text": "Sumburciems (Valdgales pagasts)\n\nSumburciems ir apdzīvota vieta Talsu novada Valdgales pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumos Sumburvalka krastā pie autoceļa V1371 19 km no pagasta centra Pūņām, 32 km no novada centra Talsiem un 152 km no Rīgas. Daļa Sumburciema tā ziemeļaustrumos pieder Dundagas pagastam.\n", "id": "lvs_Latn_108319"}
{"text": "Drošais jaukšanas algoritms 2\n\nDrošais jaukšanas algoritms 2 jeb SHA-2 () ir kriptogrāfiska jaucējfunkcija, kuru izstrādāja ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA).\n\nSHA-2 tika publicēts 2001. gadā kā ASV federālais informācijas apstrādes standarts (FIPS) un algoritms ir patentēts zem US 6829355 patenta.\n", "id": "lvs_Latn_108320"}
{"text": "Zlotnišķi\n\nZlotnišķi, arī Zlotniškas, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumu daļā 37 km no novada centra Preiļiem, 10 km no pagasta centra Aglonas un 242 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa V762.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108321"}
{"text": "Spark\n\nSpark ir atvērtā pirmkoda tīmekļa lietotņu ietvars un domēna specifiska valoda, kas sarakstīta Java valodā. Tā ir alternatīva citiem Java tīmekļa lietotņu ietvariem, kā JAX-RS, Play un Spring MVC. Pēc noklusējuma tas darbojas, izmantojot iegultu Jetty tīmekļa serveri, bet var tikt konfigurēts, lai darbotos arī citos serveros.\n\nTo ietekmējis Sinatra, tas neseko \"modelis-skats-kontrolieris\" šablonam, ko izmanto citos ietvaros, kā Spring MVC. Tā vietā Spark paredzēts \"ātrai tīmekļa lietotņu radīšanai ar minimālu piepūli\".\n\nSpark 2011. gadā radīja un ar atvērtā pirmkoda licenci publicēja Pērs Vendels, bet 2014. gadā tas tika pārrakstīts, ietekmējoties no Java 8 lambda izteiksmju filozofiju, tāpēc Java 7 oficiāli nav atbalstīts kopš versijas 2.0.\n", "id": "lvs_Latn_108322"}
{"text": "Osteodensitometrija\n\nOsteodensitometrija jeb duālās enerģijas rentgena absorbciometrija (DXA, DEXA) ir metode kaulu mineralizācijas un blīvuma noteikšanai. Šī izmeklējuma laikā pret pacienta kauliem tiek raidīti divi rentgenstaru kūļi ar atšķirīgiem enerģijas līmeņiem. Radiācijas deva DXA izmeklējuma laikā ir ļoti zema (salīdzināma ar lidojumu no Kalifornijas līdz Ņujorkai un atpakaļ). DXA izmeklējums parasti tiek lietots, lai diagnosticētu un sekotu līdzi osteoporozes procesiem. DXA neizmanto, lai pārbaudītu kaulu infekciju, audzējus un dzīšanas procesu — tās vietā šajos gadījumos tiek pielietota scintigrāfija. Osteodensitometrijas pārbaude ir rekomendēta sievietēm pēc 65 gadu vecuma.\n", "id": "lvs_Latn_108323"}
{"text": "Portugāles Pirmā Republika\n\nPortugāles Pirmā Republika (), oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), bija politiski un ekonomiski haotisks periods Portugāles vēsturē starp Portugāles karalistes konstitucionālās monarhijas gāšanu 1910. gada 5. oktobrī un militāro valsts apvērsumu 1926. gada 28. maijā, kas aizsāka Nacionālās diktatūras periodu. 16 gadu laikā Portugālē bija deviņi prezidenti un 44 valdības.\n\n1911. gada konstitūcija noteica, ka Portugāle ir parlamentāra republika ar Valsts Prezidentu un divkameru Kongresu, ko veidoja Senāts un Deputātu palāta. Konstitūcija garantēja pilsoniskās brīvības un sekulāru valsti, tāpēc ļoti ierobežoja katoļu baznīcas aktivitātes. Portugāle arī ieguva jaunu himnu un jaunu valsts karogu.\n\n1910. gada revolūcijas vadošais spēks bija Portugāļu Republikāņu partija, kas bija agresīvi antiklerikāla. Tikai piecas dienas pēc revolūcijas jaunā valdība pavēlēja slēgt katoļu klosterus un izglītības iestādes. Skolās tika aizliegta ticības mācība. Jezuītiem tika atņemta Portugāles pilsonība.\n\nRepublikas valdība aktīvi iesaistījās Pirmajā Pasaules karā, taču tas vēl vairāk saasināja politisko nestabilitāti, un noveda pie divām diktatūrām 1915. gadā un 1917.-1918. gadā. Pēc diktatūras gāšanas 1918. gada 14. decembrī, valstī iesākās pilsoņu karš starp republikāņiem un monarhistiem, kurā jau pēc dažiem mēnešiem uzvarēja republikāņi. Tika īstenoti mēģinājumi republikānisko režīmu padarīt mērenāku, taču politiskās nesaskaņas tikai saasinājās un kā vienīgais risinājums stabilitātei valstī bija armijas īstenots valsts apvērsums 1926. gada 28. maijā.\n", "id": "lvs_Latn_108324"}
{"text": "Dimperi\n\nDimperi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 38 km no novada centra Preiļiem, 14 km no pagasta centra Aglonas un 240 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies Dubnas pietekas Paršučkas krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108325"}
{"text": "Dudišķi\n\nDudišķi, arī Dudiškas ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 36 km no novada centra Preiļiem, 10 km no pagasta centra Aglonas un 245 km no Rīgas.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108326"}
{"text": "Lopoti\n\nLopoti, arī Lopotas, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 34 km no novada centra Preiļiem, 6,5 km no pagasta centra Aglonas un 242 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V762, Ciriša ūdenskrātuves krastā pie Tartaka iztekas.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n\nLopotos uz Tartaka atrodas Cirīša hidroelektrostacija, kas uzbūvēta laikā no 1958. līdz 1960. gadam. Pēc jaudas mazo HES kategorijā tā bija lielākā Latvijā ar uzstādīto jaudu 2000 kW. Darbojās līdz 1970. gadam, bet 2002. gadā atjaunota, saglabājot veco HES ēku, daļu iekārtu un izplūdes kanālu. No jauna uzcelta moderna ūdens pārgāzne, uzstādīti jauni turboģeneratori.\n", "id": "lvs_Latn_108327"}
{"text": "Attēls:Miķelis Bružis.png\n\nAttēls paņemts no Periodikas\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Attēlā redzamais cilvēks (Miķelis Bružis) ir miris. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus attēla autoram.\n", "id": "lvs_Latn_108328"}
{"text": "Miķelis Bružis\n\nMiķelis Bružis (arī Bruža; — ) bija latviešu inženieris un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis un piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanas sēdē, pārstāvot Latviešu demokrātisko partiju. Vēlāk bija Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latvijas Tautas partijas pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_108329"}
{"text": "Netflix\n\nNetflix ir filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platforma un kompānija, kuru 1997. gada 29. augustā izveidoja Rīds Hastings un Marks Randolps. Kompānija ir atbildīga par interneta straumēšanas servisu un DVD piegādi pa pastu. Netflix straumēšanas mājaslapa ir viena no lielākajām straumēšanas lapām. 2013. gadā Netflix sāka piedalīties filmu un televīzijas pārraižu veidošanā. Kompānija tika dibināta Kalifornijā, ASV, kur tā šobrīd bāzējas.\n\n1998. gadā, gadu pēc kompānijas izveidošanas tā sāka darbību, piegādājot DVD filmas un televīzijas seriālus pa pastu. 2007. gadā Netflix paplašināja savu darbību, izveidojot interneta straumēšanas servisu, saglabājot DVD un Blu-ray iznomāšanu. Netflix sāka izplesties ārpus ASV, 2012. gadā paplašinot straumēšanas servisu pieejamību arī Kanādā. Netflix turpināja pakāpeniski paplašināt straumēšanas servisa pieejamību. Kopš 2016. gada janvāra kompānija ir pieejama pasaules lielākajā daļā. 2013. gadā bija pirmizrāde pirmajai Netflix oriģinālajai programmai \"Kāršu nams\", 2016. gadā Netflix ir izveidojuši 126 filmas un televīzijas pārraides. 2016. gada aprīlī tai bija vairāk kā 81 miljons lietotāju visā pasaulē, tostarp vairāk kā 46 miljoni ASV.\n\nKopš 2016. gada 6. janvāra Netflix ir pieejams arī Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_108330"}
{"text": "Bronhi\n\nBronhi () ir elpceļi, kas nodrošina gaisa plūsmu līdz plaušām. Izšķir labo bronhu un kreiso bronhu, kas sazarojas sīkākos sekundārajos, terciārajos bronhos līdz mazām cauruļveida struktūrām, ko sauc par bronhiolām. Bronhos nenorit gāzu apmaiņa. Lielos bronhus veido skrimslis un gļotāda līdzīgi, kā traheju. Tos izklāj skropstiņepitēlijs, kurā ir kausveida mukocīti, kas sekretē gļotas. Gļotas kopā ar skropstiņu kustībām virzienā uz augšu palīdz uzturēt bronhiālo koku tīru. Jo zemāk bronhu kokā, jo mazāk skrimšļu to sienās. Bronhiolās skrimšļu pilnībā nav. Bronhu koku var skart tādas slimības kā bronhīts un astma.\n", "id": "lvs_Latn_108331"}
{"text": "Staskuni\n\nStaskuni ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 34 km no novada centra Preiļiem, 6 km no pagasta centra Aglonas un 241 km no Rīgas.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108332"}
{"text": "Dīzeļdzinējs\n\nDīzeļdzinējs ir iekšdedzes dzinējs, kura degkamerā ievadītā degviela tiek aizdedzināta augstas kompresijas rezultātā (adiabātiskā kompresija). Šis process atšķiras no dzirksteļaizdedzes dzinējiem, piemēram, benzīna vai gāzes dzinējiem, kur gaisa un degvielas maisījums tiek aizdedzināts ar dzirksteli.\n\nDīzeļdzinējam ir augstāka dzinēja efektivitāte, salīdzinot ar jebkuru iekšdedzes motoru, sakarā ar augsto kompresijas pakāpi un salīdzinoši tīro sadegšanu. Zema ātruma dīzeļdzinēju efektivitāte (piemēram, kuģos) var pārsniegt pat 50%. Dīzeļdzinēji tiek ražoti gan divtaktu, gan četrtaktu versijās.\n\nSākotnēji dīzeļdzinēji bija plānoti, lai aizstātu stacionāros tvaika dzinējus. Kopš 1910. gada tie tika uzstādīti kuģiem un zemūdenēm, vēlāk arī lokomotīvēm, smagajām mašīnām, dažādām iekārtām un elektrostacijām. Kopš 70. gadiem palielinājās automašīnu skaits ar dīzeļdzinējiem. Pēc British Society of Motor Manufacturing and Traders datiem Eiropas Savienībā vidēji aptuveni 50% no pārdotajiem automobiļiem ir ar dīzeļdzinējiem.\n\nPasaules lielākais dīzeļdzinējs ir Wärtsilä-Sulzer RTA96-C, kura maksimālā jauda ir 84,42 MW (113,210 hp) ar 102 apgriezieniem minūtē.\n", "id": "lvs_Latn_108333"}
{"text": "Airest\n\nAirest ir privāta Igaunijas lidsabiedrība, kas nodrošina kravas pārvadājumus Ziemeļeiropā, kā arī veic pasažieru čarterlidojumus un sniedz regulārus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus citām aviosabiedrībām. 2015. gadā aviosabiedrība izveidoja pasažieru pārvadājumu zīmolu FLYEST un uzsāka pasažieru pārvadājumu pakalpojumu paplašināšanu. Pēc Estonian Air bankrota aviosabiedrība uzsāka regulārus pārvadājumus starp Tallinas lidostu un galamērķiem Somijā.\n", "id": "lvs_Latn_108334"}
{"text": "Fons\n\nFons (no (fōnḗ) — 'balss', 'skaņa') ir mazākā valodas fonētiskā vienība. Pašam par sevi fonam nav jēdzieniskas nozīmes, taču foni var būt alofoni, t. i., varianti, kas veido kādu fonēmu — mazāko vienību fonoloģijā.\n\nPēc citas definīcijas, \"fons ir neanalizēta kādas valodas skaņa\".\n", "id": "lvs_Latn_108335"}
{"text": "Austrumbaltija\n\nAustrumbaltija (, , ) ir 20. gadsimtā izveidojies ģeogrāfisks nosaukums Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm Ziemeļeiropā, ko pirms tam sauca par Baltijas provincēm, papildinot ar Lietuvu un Somiju. Agrāk lietots kā sinonīms nosaukumam Baltija. Rasu teorijā bija ieviests jēdziens \"Austrumbaltijas rase\" (\"Austrumeiropas antropoloģiskais tips\"), ko padomju antropologi ietilpināja Baltās jūras-Baltijas rasē.\n", "id": "lvs_Latn_108336"}
{"text": "Alofons\n\nAlofons ir kādas fonēmas pozicionāls variants, piemēram, latviešu valodā ir fonēmas pozicionāls variants pirms velārajiem un . Alofonu vidū šķir galveno variantu un sekundāros variantus, minētajā piemērā fonēmas galvenais variants ir , savukārt ir sekundārais variants. Viens no galvenā varianta noteikšanas kritērijiem ir līdzība ar izolēti izrunātu skaņu, galvenais variants kalpo par fonēmas nosaukumu.\n\nTā kā fonēmas pēc savas definīcijas ir funkcionāli nozīmīgas vienības, tad vairāku skaņu piederēšana vienai un tai pašai fonēmai norāda, ka tās attiecīgās valodas fonoloģiskajā sistēmā neveido funkcionālu kontrastu. Situācija var būt atšķirīga citās valodās, piemēram, angļu valodā un ir divas dažādas fonēmas — šo fonēmu kontrasts ir vienīgais, kas ļauj šķirt, piemēram, sun \"saule\" un sung \"dziedājis/dziedāts\".\n", "id": "lvs_Latn_108337"}
{"text": "Baltās jūras-Baltijas rase\n\nBaltās jūras-Baltijas rase () bija padomju antropoloģijā lietots rasu teorijas jēdziens, kas pārklājās ar citviet lietoto \"Austrumbaltijas rases\" jēdzienu. Saskaņā ar šo teoriju Baltās jūras-Baltijas rase ietilpa Eiropeīdās (Eirāzijas) rases ziemeļu zarā kopā ar Atlantijas-Baltijas rasi.\n", "id": "lvs_Latn_108338"}
{"text": "Atlantijas-Baltijas rase\n\nAtlantijas-Baltijas rase () bija padomju antropoloģijā lietots rasu teorijas jēdziens, kas pārklājās ar citviet lietoto \"Ziemeļu rases\" jēdzienu. Saskaņā ar šo teoriju Atlantijas-Baltijas rase ietilpa Eiropeīdās (Eirāzijas) rases ziemeļu zarā kopā ar Baltās jūras-Baltijas rasi. Pie Atlantijas-Baltijas rases tika pieskaitīti dažādu Ziemeļeiropas tautu iedzīvotāji teritorijā no Britu salām līdz Baltijai, tajā izšķīra Skandināvijas un Rietumbaltijas antropoloģiskos tipus.\n", "id": "lvs_Latn_108339"}
{"text": "Latvijas PSR Tautas mākslinieks\n\nLatvijas PSR Tautas mākslinieks bija goda nosaukums, ko piešķīra izciliem Latvijas PSR tēlotājas mākslas meistariem, kuru darbi bija guvuši augstu profesionālu novērtējumu un tautas atzinību. Nosaukums tika nodibināts ar Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija rīkojumu, līdzās citiem goda nosaukumiem — \"Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks\", \"Latvijas PSR Tautas rakstnieks\" un \"Latvijas PSR Tautas dzejnieks\".\n\nPar pirmo Latvijas PSR Tautas mākslinieku 1945. gadā kļuva tēlnieks Teodors Zaļkalns. Kopumā šo nosaukumu ieguva vairāk nekā 30 mākslinieki. Par vienu no pēdējiem Latvijas PSR Tautas māksliniekiem 1989. gadā kļuva gleznotāji Boriss Bērziņš un Maija Tabaka.\n", "id": "lvs_Latn_108340"}
{"text": "Antropozofija\n\nAntropozofija ir no teozofijas cēlusies filozofiska mācība, ko 19. gadsimtā radīja Rūdolfs Šteiners. Tās pamatā ir priekšstats par objektīvu un intelektuāli saprotamu, un izmantojamu garīgu pasauli, ko var izzināt, sevi īpaši attīstot. Antropozofi uzskata, ka, domājot neatkarīgi no tradicionālās uztveres, attīstās tādas prasmes kā iztēle, iedvesma un intuīcija, un šos procesus, kā arī to rezultātus, var racionāli pamatot kā citas norises, ko pēta dabaszinātnes.\n\nAntropozofijas izcelšanās ir meklējama vācu ideālismā un misticismā.\n\nAntropozofijas ideju pamatā ir radusies valdorfpedagoģija, kā arī biodinamiskā lauksaimniecība, un no tās idejām ir radušies virzieni medicīnā un arhitektūrā, kā arī mazākā mērā citās nozarēs. Mūsdienās antropozofija nereti tiek kritizēta un atsevišķi analītiķi to pielīdzina pseidozinātnei.\n", "id": "lvs_Latn_108341"}
{"text": "Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)\n\nItālijas Konstitucionālais referendums (1946) notika 1946. gada 2. jūnijā. Tā rezultātā tika izbeigta Itālijas Karalistes pastāvēšana un Itālija kļuva par republiku.\n\nReferendumā piedalījās 24,9 miljoni reģistrēto balsstiesīgo (89%), no kuriem 12,7 miljoni (54,2%) nobalsoja par republiku bet 10,7 miljoni (45,7%) par monarhiju. Vienlaikus ar referendumu notika Itālijas Konstitucionālās sapulces vēlēšanas. Referenduma rezultāti iezīmēja skaidu Itālijas dalīšanos Ziemeļos un Dienvidos, Ziemeļiem balsojot par republiku, bet Dienvidiem aizstāvot monarhiju.\n", "id": "lvs_Latn_108342"}
{"text": "Putu veidotāji\n\nPutu veidotāji ir virsmaktīvas vielas, kas adsorbējas uz šķidrās un gāzes fāžu saskares virsmas, samazinot starpfāžu virsmas spraigumu un palielinot tās mehānisko stiprību. Tas savukārt palēnina šķidruma notecēšanu no gāzes pūslīšiem smaguma spēka ietekmē un kapilārā spiediena izraisīto pūslīšu pārplīšanu un saplūšanu, veicinot putu veidošanos uzputošanas laikā un uzlabojot putu stabilitāti.\n\nPārtikas rūpniecībā putu veidotājus pievieno, lai nodrošinātu gāzveida fāzes viendabīgu izkliedi šķidros vai cietos pārtikas produktos (piemēram, halvas ražošanā). Izplatītākie pārtikas putu veidotāji un stabilizētāji ir etilmetilceluloze (E465), taukskābes (E570), kvilaja ekstrakts (E999) un trietilcitrāts (E1505).\n", "id": "lvs_Latn_108343"}
{"text": "Keirāns\n\nPēteris Keirāns (1886—1947) — šaha problēmists; Arturs Keirāns (1911—1954) — šaha problēmists; Leonīds Keirāns (1925—2016) — biologs.\n", "id": "lvs_Latn_108344"}
{"text": "Cita Diena\n\nCita Diena bija īslaicīgs latviešu valodā publicēts medijs, ko 2009. gadā uzsāka laikrakstu \"Diena\" pametuši žurnālisti. Viņi bija neapmierināti ar iespējamiem draudiem laikraksta redakcionālajai neatkarībai, un tāpēc uzsāka jaunu publikāciju. Komandā bija Nellija Ločmele, Anita Brauna, Pauls Raudseps, Sanita Jemberga un citi. 2010. gada aprīlī \"Cita Diena\" pārtapa par mediju ir.lv, un izdevējs nomainīja nosaukumu uz \"Cits medijs\".\n", "id": "lvs_Latn_108345"}
{"text": "Golsene\n\nGolsene (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Dāmes-Šprēvaldes apriņķī Lejaslauzicas apvidū, pie Dāmes upes.\n", "id": "lvs_Latn_108346"}
{"text": "Malleus Maleficarum\n\nĀmurs pret buršanos () jeb Raganu veseris () ir 1486. gadā sarakstīta grāmata par raganošanu. Tās autori ir Ķelnes universitātes profesors Institoriss un dominikāņu mūks Jakobs Šprengers. Mūsdienu vēsturnieki uzskata, ka grāmatu sarakstījis tikai Institoriss, bet Šprengers minēts, lai grāmatu sasaistītu ar pēc iespējas spēcīgāku autoritāti.\n\nGrāmata pirmoreiz izdota Vācijā 1487. gadā un tā bija pirmais nozīmīgākais darbs, kas plašākai sabiedrībai deva priekšstatus par raganām, to darbību, raganu atpazīšanu un apkarošanu. Lai gan trīs gadus vēlāk (1490. gadā) Romas Katoļu baznīca darbu nodēvēja par nepatiesu, no 16. gadsimta sākuma līdz pat 18. gadsimtam grāmata tika bieži izmantota raganu prāvu izmeklēšanas un tiesāšanas praksēs. Šajā laikā tā tika pārizdota vairākas reizes gan Vācijā, gan Anglijā, gan Francijā, gan arī citās Eiropas valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_108347"}
{"text": "MediaWiki:Tag-visualeditor-needcheck-description\n\nLabojums veikts ar vizuālo redaktoru, un sistēma konstatēja iespējamas netīšas izmaiņas vikiteksta saturā.\n", "id": "lvs_Latn_108348"}
{"text": "Neon Genesis Evangelion\n\nNeon Genesis Evangelion (, Shin Seiki Evangerion, burtiski: \"Jauna gadsimta evaņģēlijs\") ir 1995. gada Japānas zinātniskās fantastikas meha anime seriāls, kuru veidojušas kompānijas Tatsunoko Production un Gainax. Seriālu ir režisējis Hideaki Anno. Seriāls tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem, ietekmīgākajiem un diskusijas izraisošiem seriāliem japāņu animācijas vēsturē.\n", "id": "lvs_Latn_108349"}
{"text": "Ādams Ārgals\n\nĀdams Ārgals (dzimis , miris ) bija latviešu skolotājs un sabiedrisks darbinieks, Latviešu dziesmusvētku biedrības priekšsēdētāja biedrs, Dziesmusvētku veterāns, piedalījies vairākos dziesmusvētkos gan kā diriģents, gan organizators. Daudzus gadus bija Latviešu skolotāju biedrības priekšnieks. Darbojās Rīgas Latviešu biedrības apgāda Derīgu grāmatu nodaļā.\n", "id": "lvs_Latn_108350"}
{"text": "Murmastiene\n\nMurmastiene () ir ciems Varakļānu novadā, Murmastienes pagasta centrs. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā, 17,4 km no novada centra Varakļāniem un 193,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P84 (Madona—Varakļāni).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Madonas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108351"}
{"text": "Džūkstes luterāņu baznīca\n\nDžūkstes luterāņu baznīca bija baznīca Tukuma novadā, Džūkstē. Tā tika iznīcināta Otrā pasaules kara laikā Kurzemes cietokšņa lielkaujā 1944. gada Ziemassvētkos.\n\nDžūkstes baznīcas būvniecība uzsākta pēc 1567. gadā izdotā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera recesa (lēmuma) par baznīcu būvniecību Kurzemes un Zemgales hercogistē. Džūkstes pirmā baznīca bijusi celta no koka un atradās tur, kur pēc tam tika uzcelta Džūkstes mācītājmuiža. Savukārt, mūra ēka, kuras mūri vēl joprojām ir redzami, ir celta 1689. gadā, šī ēka bijusi iespaidīga, ar baltiem kaļķiem apmesta un ar sarkanu kārniņu jumtu. 1899. gadā baznīcas tornis ticis pārbūvēts — strupā torņa vietā bija uzcelts smails tornis, to veicis uzņēmējs Timbors. Pirmais zināmais baznīcas remontdarbu līgums noslēgts 1752. gada 26. februārī ar Jelgavas būvmeistaru Jāni Kānu. Džūkstei vienmēr bijuši ievērojami mācītāji, viens no tiem — Matīss Rīvijs — Johana Rīvija, kurš sarakstījis \"Enchiridionu\", brālis. Šobrīd ir izstrādāts jaunās Džūkstes luterāņu baznīcas projekts un notiek baznīcas mūru iekonservēšana, jo jaunā baznīca būs celta vecās baznīcas vietā, veco mūru iekšpusē.\n", "id": "lvs_Latn_108352"}
{"text": "Mansuba\n\nMansuba (no — 'uzstādītais') ir ņemta no partijas vai mākslīgi sastādīta šatrandžas pozīcija, kurā vienai no pusēm tiek izvirzīt uzdevums uzvarēt vai panākt neizšķirtu. Mansuba ir mūsdienu šaha uzdevumu un etīžu priekštece.\n", "id": "lvs_Latn_108353"}
{"text": "Fidži lori\n\nFidži lori (Phigys solitarius) ir papagaiļveidīgo kārtas suga, kas endēma Fidži. Tas ir vienīgais ģints Phigys pārstāvis, un vienīgais Fidži lietus mežu putns, kas pielāgojies dzīvei urbanizētā vidē.\n\nSugas latīniskais nosaukums solitarius nozīmē \"vientuļnieks\" jeb \"vientuļais\", taču tas ir kļūdains un neatspoguļo lori paradumus.\n", "id": "lvs_Latn_108354"}
{"text": "Vilhelms Frīdemans Bahs\n\nVilhelms Frīdemans Bahs (, saukts arī par Halles Bahu; dzimis , miris ) bija vācu komponists. Vilhelms Frīdemans bija komponista Johana Sebastiāna Baha un viņa pirmās sievas Marijas Barbaras vecākais dēls.\n\nKaut arī tēvs pievērsa uzmanību dēla muzikālajai izglītībai, un Vilhelms Frīdemans tika uzskatīts par izcilu ērģelnieku, komponistu un izpildītājmākslinieku, dzīves laikā savam talantam Bahs pielietojumu neguva un mira dziļā nabadzībā. Viņš tika strādājis Leipcigā, Hallē, Braunšveigā un Berlīnē.\n", "id": "lvs_Latn_108355"}
{"text": "Kokari\n\nKokari — skrajciems Ludzas novada Malnavas pagastā; Kokari — vidējciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā; Brāļi Imants un Gido Kokari.\n", "id": "lvs_Latn_108356"}
{"text": "Kokari (Varakļānu pagasts)\n\nKokari ir ciems Varakļānu novada Varakļānu pagastā (bijušais pagasta centrs). Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā piekļaujoties Varakļānu pilsētas teritorijai, 0,9 km no novada centra Varakļāniem un 202,7 km no Rīgas.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Madonas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108357"}
{"text": "Svjatoslavs Vsevolodovičs\n\nSvjatoslavs Vsevolodovičs (; dzimis , miris ) bija Vsevoloda Lielās Ligzdas dēls, Vladimiras lielkņazs no 1246. līdz 1248. gadam. Dzīves laikā bija kņazs Veļikijnovgorodā, Perejaslavā, Suzdaļā, Vladimirā un Jurjevpoļskā.\n\n1221. (pēc citam ziņām 1222. gadā) vadīja Vladimiras karaspēku, kas kopā ar novgorodiešiem un lietuviešiem iebruka Livonijā, nopostot Cēsu apvidu.\n", "id": "lvs_Latn_108358"}
{"text": "Amūras-Jakutskas maģistrāle\n\nAmūras-Jakutskas dzelzceļa maģistrāle (AJAM) () ir 1520mm platuma dzelzceļš Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā. Kopējais projektētais maģistrāles garums no Transsibīrijas dzelzceļa Skovorodino stacijas līdz Lejas Bestjahas (Нижний Бестях, Nižnija Bestjaha) stacijai Sahas republikā ir 1239 km, pilnā ekspluatācijā ir nodots iecirknis Skovorodino-Ņerjungri (439 km), iecirknis Ņerjungri-Tomota (368 km) un iecirknis Tomota-Lejas Bestjaha (432 km) un nav uzbūvēts tilts no tās pāri Ļenas upei uz Jakutskas pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_108359"}
{"text": "Guļbinka\n\nGuļbinka ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 29 km no novada centra Preiļiem, 3 km no pagasta centra Aglonas un 236 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P60.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108360"}
{"text": "Sienapurvs\n\nSienapurvs, arī Sīnapūrs, Mikāni, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā 32 km no novada centra Preiļiem, 6 km no pagasta centra Aglonas un 238 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P60. Šeit atrodas kempings \"Zam Līpa\".\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108361"}
{"text": "Antūži\n\nAntūži (arī Antuži) ir ciems Jēkabpils novada Variešu pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumos 7,1 km no pagasta centra Variešiem, 20,4 km no novada centra Jēkabpils un 137,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļu V782 (Jēkabpils—Antūži—Medņi) un V789 (Krievciems–Varieši–Kūkas–Andrāni) krustojuma.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Jēkabpils rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108362"}
{"text": "Atspēkojamība\n\nAtspēkojamība jeb falsificējamība ir uzskata, hipotēzes vai teorijas pareizības un nepareizības pierādīšanas iespējamība. Zinātnes filosofs Kārlis Popers ierosināja, ka atspēkojamība ir priekšnoteikums zinātnes atšķiršanai no nezinātnes. Popers uzskatīja, ka tikai tādas hipotēzes, kuras iespējams neapšaubāmi atspēkot, ir uzskatāmas par pieļaujamām zinātniskā pētniecības procesā.\n", "id": "lvs_Latn_108363"}
{"text": "Jānis Krodznieks\n\nJānis Krodznieks (dzimis , miris ), īstajā vārdā Jānis Krīgers, bija latviešu vēsturnieks. Pirmais akadēmiski izglītotais latviešu vēsturnieks un latviešu historiogrāfijas pamatlicējs. Darbojies jaunlatviešu kustībā.\n\nDrēbnieka dēls. Mācījies Valmieras elementārskolā, Valmieras apriņķa skolā, Rīgas guberņas ģimnāzijā. 1878. gadā absolvējis Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Pēc universitātes absolvēšanas strādājis par skolotāju Rēvelē (1879—1885, 1918) un Maskavā (1885—1918).\n\n1919. gadā atgriezies uz dzīvi Latvijā. Līdz 1924. gadam vadījis Valsts vēsturisko arhīvu. 1920. gadā sācis docēt Latvijas Universitātē, no 1924. gada — Latvijas Universitātes goda doktors. 1922. gadā dibinājis Latviešu senatnes pētītāju biedrību, arī vadījis to.\n\nAp 60 zinātnisku darbu autors. Nozīmīgākais darbs ir par Vidzemes 1841. gada zemnieku nemieriem.\n", "id": "lvs_Latn_108364"}
{"text": "Krīgers\n\nDžastins Krīgers (Justin Krueger; dzimis 1986. gadā), kanādiešu izcelsmes Vācijas hokejists; Ernsts Krīgers (Ernst Krieger; 1867—1943), vācu šaha problēmists; Hārdijs Krīgers (Hardy Krüger; 1928—2022), vācu aktieris un rakstnieks; Jānis Krīgers (1851—1924), latviešu vēsturnieks; Markuss Krīgers (Marcus Krüger; dzimis 1990. gadā), zviedru hokejists; Ralfs Krīgers (Ralph Krueger; dzimis 1959. gadā), kanādiešu izcelsmes Vācijas hokejists, treneris un sporta funkcionārs; Sīmens Hegstads Krīgers (Simen Hegstad Krüger; dzimis 1993. gadā), norvēģu distanču slēpotājs.\n", "id": "lvs_Latn_108365"}
{"text": "K vitamīns\n\nK vitamīni ir strukturāli līdzīgu taukos šķīstošu vitamīnu grupa, kas nepieciešama asinsrecei un kalcija saistīšanai kaulos un citos audos. K vitamīns ietekmējot dažādu olbaltumvielu struktūru, ļauj tiem piesaistīt kalcija jonus, kas citādāk nebūtu iespējams. Bez K vitamīna asinsrece ir būtiski traucēta un var izraisīt nekontrolējamu asiņošanu. Vitamīna darbības pamatā ir stimulējoša ietekme uz tā dēvēto K vitamīna atkarīgo asins recēšanas faktoru sintēzi aknās.\n\nĶīmiski par K vitamīnu var uzskatīt 2-metil-1,4-naftohinona (3-) atvasinājumus. Pie K vitamīna pieder arī divi dabiski vitamēri: K₂ vitamīns un K₁ vitamīns. K₂ vitamīns savukārt iedalās sīkāk apakšgrupās.\n\nK₁ vitamīns (fitomenadions, fitonadions, fillohinons) tiek sintezēts augos un visvairāk ir atrodams zaļo lapu dārzeņos, kur tas ir iesaistīts fotosintēzē. Resnajā zarnā baktēriju ietekmē K₁ vitamīns pārveidojas par K₂ vitamīnu.\n\nIzšķir 3 sintētiskas K vitamīna grupas — K₃, K₄ un K₅. K₃ vitamīns pētījumos ir pierādīts toksisks.\n", "id": "lvs_Latn_108366"}
{"text": "Neatliekamā torakotomija\n\nNeatliekamā torakotomija ir torakotomija, kuru veic reanimācijas pasākumos smagi cietušiem pēc iegūtas smagas krūšu kurvja traumas. Lielākai daļai cietušo nav nepieciešama šāda torakotomija, neatliekamo torakotomiju veic tikai 15% gadījumu.\n", "id": "lvs_Latn_108367"}
{"text": "Pantotēnskābe\n\nPantotēnskābe jeb B₅ vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Dzīvniekiem nepieciešama pantotēnskābe, lai sintezētu koenzīmu-Q, kā arī, lai sintezētu un metabolizētu olbaltumvielas, ogļhidrātus un taukus. Pantotēnskābe ir atrodama gandrīz visos augu un dzīvnieku izcelsmes produktos, visvairāk liellopu aknās un nierēs (vidēji 7,3 mg un 3,85 mg/100g), cūku aknās un nierēs (vidēji 6,8 mg un 3,1 mg/100g), un olās (vidēji 1,6 mg/100g).\n", "id": "lvs_Latn_108368"}
{"text": "Denosumabs\n\nDenosumabs ir cilvēka monoklonāla antiviela osteoporozes, kaulu masas zuduma, kaulu metastāžu ārstēšanai. To izstrādāja kompānija Amgen.\n\nASV pārtikas un zāļu aģentūra (FDA) 2010. gadā apstiprināja preparātu Prolia, kas paredzēts sievietēm pēcmenopauzes periodā, kad ir paaugstināts risks osteoporozei. Denosumabs ir pirmais RANKL inhibitors, kas ir komerciāli pieejams.\n\nBiežākās blaknes ir sāpes muskuļos un locītavās, paaugstināts infekciju risks, piemēram, celulīts, hipokalcēmija un alerģiskas reakcijas.\n", "id": "lvs_Latn_108369"}
{"text": "Sama\n\nSama () ir sala, kas atrodas Egejas jūrā Austrumsporādu arhipelāgā. Dažreiz šo salu kopā ar Ikārija salu ieslēdz Dienvidsporādu arhipelāgā. Tā ir viena no Grieķijas reģiona Ziemeļegejas salām.\n\nAntīkajos laikos šī sala bija Jonijas kultūras centrs. Dažu izcilu kultūras darbinieku dzimtene, tai skaitā filozofi Pitagors, Mēliss un Epikūrs, astronomi Aristarhs no Samas un Aristila.\n", "id": "lvs_Latn_108370"}
{"text": "Maurīcijas pelēkā baltactiņa\n\nMaurīcijas pelēkā baltactiņa jeb Maurīcijas pelēkais briļļuputns (Zosterops mauritianus) ir dziedātājputnu suga, kas pieder baltactiņu dzimtai (Zosteropidae). Endēms Maurīcijai. Tai nav ģeogrāfisko variāciju. Lai arī suga sastopama visai bieži, ļoti maz ir zināms par tās dzīvesveidu.\n\nReinjonas pelēkā baltactiņa (Zosterops borbonicus) agrāk tika klasificēta kā Maurīcijas pelēkās baltactiņas pasuga. Izdalītas kā atsevišķas sugas, abas tiek dēvētas arī par Maskarēnu baltactiņām.\n", "id": "lvs_Latn_108371"}
{"text": "Aristarhs no Samas\n\nAristarhs no Samas (, Aristarkhos; dzimis 310. gadā p.m.ē. miris 230. gadā p.m.ē.) bijis grieķu astronoms un matemātiķis, kas pirmais parādījis modeli, kur Saule bija centrā, apkārt kurai apgrozās zināms visums un Zeme (Saules sistēma). Viņu ietekmējis Filolajs no Krotonas, bet tieši Aristarhs salīdzinājis \"centrālu uguni\" ar Sauli, un salicis citas planētas pareizā distance no Saules.\n", "id": "lvs_Latn_108372"}
{"text": "Rivari\n\nRivari ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 33 km no novada centra Preiļiem, 5 km no pagasta centra Aglonas un 239 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa P62, apdzīvotā vieta daļēji izzudusi.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108373"}
{"text": "Rivarišķi\n\nRivarišķi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā 33 km no novada centra Preiļiem, 5,5 km no pagasta centra Aglonas un 240 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa P62, netālu no Bēšona ezera, apdzīvotā vieta daļēji izzudusi.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108374"}
{"text": "Dvēseļu revīzijas\n\nDvēseļu revīzijas (, ) bija tautskaišu nosaukums Krievijas caristes (1719), vēlāk Krievijas Impērijas teritorijā. Tās ieviesa Pēteris Lielais 1718. gadā, un līdz 1858. gadam pavisam tika veiktas 10 dvēseļu revīzijas 1719., 1745., 1763., 1782., 1795., 1811., 1816., 1834., 1850., 1857. gadā, kā arī vēl dažas papildu revīzijas. Revīziju galvenais mērķis bija ar \"galvas nodokli\" apliekamo iedzīvotāju un potenciālo rekrūšu uzskaite.\n", "id": "lvs_Latn_108375"}
{"text": "Veidne:Wikidata list\n\nAtjaunināt sarakstu | Meklēt attēlus\n\nŠis saraksts tiek veidots no Vikidatiem, to periodiski atjaunina bots.\n", "id": "lvs_Latn_108376"}
{"text": "Deep Space Climate Observatory\n\nDeep Space Climate Observatory (DSCOVR; agrāk zināms kā Triana) ir ASV Zemes un kosmisko laikapstākļu novērošanas pavadonis. Tas ir NASA un NOAA kopējs projekts. Kosmiskais aparāts kosmosā tika palaists 2015. gada februārī.\n\nAtrodoties 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes, DSCOVR novēro saules vēja stāvokli, veic koronālās masas izvirdumu agrās brīdināšanas funkciju un veic Zemes atmosfēras un biosfēras izmaiņu novērošanu (ozonu, aerosolus, putekļus, vulkāniskos pelnus, mākoņu augstumu, veģetācijas pārklājumu un klimatu).\n\nKosmiskais aparāts izgatavots uz platformas SMEX-Lite bāzes. Tā starta masa ir 570 kg. Galvenie instrumenti: PlasMag, plazmas magnetometrs; EPIC (Earth Polychromatic Imaging Camera), uzņem Zemes attēlus 10 kanālos; NISTAR (National Institute of Standards and Technology Advanced Radiometer), radiometrs, kas četros kanālos mēra Zemes radiāciju Saules apspīdētajā pusē.\n\ncaption1=The Moon transiting Earth, July 16, 2015. 2015. gada 8. jūnijā DSCOVR iegāja Lisažū orbītā ap Zemes un Saules L₁ Lagranža punktu. 6. jūlijā DSCOVR uzņēma pirmo Zemes attēlu.\n\n2019. gada 27. jūnijā DSCOVR iegāja drošajā režīmā, jo bija sabojājies kosmiskā aparāta orientācijas sistēmas lāzera žiroskops. Tika izstrādātas programmatūras modifikācijas, lai DSCOVR varētu darboties bez lāzera žiroskopa, leņķiskā ātruma informācijas iegūšanai izmantojot zvaigžņu sensoru. 2020. gada 2. martā DSCOVR atsāka normālu darbību.\n", "id": "lvs_Latn_108377"}
{"text": "Teipica\n\nTeipica (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Dāmes-Šprēvaldes apriņķī Teipicerzē ezera dienvidaustrumu krastā, uz dienvidiem no Berlīnes.\n", "id": "lvs_Latn_108378"}
{"text": "Grāveri (Jersikas pagasts)\n\nGrāveri (arī Groveri) ir ciems Līvānu novada Jersikas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 7,8 km no pagasta centra Upeniekiem, 3,6 km no novada centra Līvāniem un 171,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa A6, Daugavas labajā krastā, uz dienvidiem no Līvāniem.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā. 2016. gadā blīvāk apdzīvotā Grāveru daļa tika iekļauta Līvānu pilsētas teritorijā, līdz ar to šobrīd ciema iedzīvotāju skaits ir ievērojami samazinājies.\n", "id": "lvs_Latn_108379"}
{"text": "Dienvidamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums\n\nŠajā sarakstā apkopotas visas Dienvidamerikas valstis un atkarīgās teritorijas. Dienvidamerikā ir 14 suverēnas valstis un 3 nesuverēnas teritorijas.\n\nDienvidamerika rietumos robežojas ar Kluso okeānu, savukārt austrumos ar Atlantijas okeānu. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Ziemeļameriku un Karību jūru. Dienvidamerikas platība ir 17 840 000 km², 3,5% no visas Zemes virsmas. 2011. gadā Dienvidamerikā dzīvoja vairāk nekā 385 miljoni iedzīvotāju. Dienvidamerika ir 4. lielākais kontinents.\n\nStarp Ziemeļameriku un Dienvidameriku precīza robeža nav zināma, bet ir zināms, ka tā iet pa Panamas zemesšaurumu. Tādēļ atsevišķos gadījumos Panama tiek pieskaitīta pie Dienvidamerikas valstīm. Tāpat Dienvidamerikai dažkārt mēdz pieskaitīt Trinidādu un Tobāgo.\n", "id": "lvs_Latn_108380"}
{"text": "Domeniko Skarlati\n\nDžuzepe Domeniko Skarlati (; dzimis , miris ) bija itāliešu komponists, kas lielu daļu no radošā mūža pavadīja Spānijas un Portugāles galmos.\n\nDzimis Neapolē mūziķa Alesandro Skarlati ģimenē. 1701. gadā tika iecelts par Neapoles galma kapellas ērģelnieku. Vēlāk darbojās Venēcijā, Romā. No 1719. līdz 1727. gadam strādāja Lisabonā, no 1729. līdz 1733. gadam darbojās Seviļā, līdz 1733. gadā devās uz Madridi, kur nodzīvoja atlikušos 25 mūža gadus.\n\nRadījis dažādu žanru skaņdarbus, mūsdienās populārākās ir Skarlati 555 sonātes taustiņinstrumentiem.\n", "id": "lvs_Latn_108381"}
{"text": "Sgajevski\n\nSgajevski, arī Zgajevski, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 32 km no novada centra Preiļiem, 7 km no pagasta centra Aglonas un 237 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V744, Rušona ezera krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108382"}
{"text": "Ezera Ukini\n\nEzera Ukini ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 31 km no novada centra Preiļiem, 6 km no pagasta centra Aglonas un 236 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V744, Rušona ezera krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108383"}
{"text": "Lielie Bernāni\n\nLielie Bernāni ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 34 km no novada centra Preiļiem, 7 km no pagasta centra Aglonas un 237 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V744, Rušona ezera krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108384"}
{"text": "Borovka (Aglonas pagasts)\n\nBorovka ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 30 km no novada centra Preiļiem, 23 km no pagasta centra Aglonas un 238 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa A13, Ārdavas ezera krastā, blakus Višķu pagasta ciemam Otrajai Borovkai. Aglonas pagastā esošā apdzīvotā vieta daļēji izzudusi.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108385"}
{"text": "Dzelzceļa līnija Tjumeņa—Surguta—Urengoja\n\nDzelzceļa līnija Tjumeņa—Surguta—Urengoja () ir 1520 mm platuma dzelzceļš Krievijas Federācijas Rietumsibīrijas daļā.\n", "id": "lvs_Latn_108386"}
{"text": "Viļānu pilsētas lauku teritorija\n\nViļānu pilsētas lauku teritorija bija administratīvi teritoriāla vienība Viļānu un Rēzeknes rajonos. Lauku teritorija izveidota 1957. gada 7. janvārī, Viļānu pilsētai pievienojot daļu likvidētā Viļānu ciema. 1962. gada 18. decembrī pēc Viļānu rajona likvidēšanas Viļānus ar lauku teritoriju iekļāva Rēzeknes rajonā.\n\n1962. gada 5. jūnijā kolhoza «Vernij putj» teritoriju pievienoja Sakstagala ciemam. 1971. gada 16. martā Viļāniem pievienoja Atspuku ciema selekcijas un izmēģinājumu stacijas «Viļāni» teritoriju.\n\nUz 1972. gada 1. janvāri Viļānu lauku teritorijā ietilpa tikai Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija ar centru Tevejāņos.\n\nLauku teritoriju likvidēja 1975. gada 14. martā, tā teritoriju pievienojot Radopoles ciemam.\n", "id": "lvs_Latn_108387"}
{"text": "Loperamīds\n\nLoperamīds ir pretcaurejas medikaments. Tas bieži tiek pielietots gastroenterīta, kairinātās zarnas sindroma, saīsinātas zarnas sindroma gadījumā. Tas netiek rekomendēts asiņainas caurejas gadījumā. Loperamīdu uzņem perorāli. Biežākās blaknes ir vēdersāpes, aizcietējumi, miegainība, vemšana un sausa mute. Tas var palielināt risku rasties toksiskai resnās zarnas dilatācijai. Nav skaidra tā drošība grūtniecības laikā. Tā opioīdais darbības princips balstās uz zarnas peristaltisko kontrakciju mazināšanu. Loperamīdu pirmo reizi sintezēja 1969.gadā un pielietoja medicīnā 1976.gadā. Tas ir bezrecepšu medikaments. Uzņemot ļoti augstas dozas tas var iziet cauri asins-smadzeņu barjerai un darboties līdzīgi, kā morfijs — izraisot eiforiju, analgēziju (sāpju mazināšanu).\n", "id": "lvs_Latn_108388"}
{"text": "Teanīns\n\nTeanīns jeb L-γ-glutamiletilamīds ir glutamāta un glutamīna aminoskābju analogs, kas atrodams sēnēs un augos. 1949. gadā tas tika atklāts zaļajā tējā. L-teanīns ir atrodams svaigā tējā un dažos uztura bagātinātājos, bet D-teanīns ir mazāk pētīts un tam ir racēmiskas īpašības. Teanīns uzsūcās tievajā zarnā un tam seko hidrolīze, kura var notikt arī aknās. Teanīns izkļūst asins-smadzeņu barjerai. L-teanīns kopā ar kofeīnu uzlabo kognitīvās funkcijas, paaugstina reakciju, nomierina, uzlabo garastāvokli. Teanīns smadzenēs ierosina alfa viļņu veidošanos. Teanīns paaugstina serotonīna, dofamīna, GASS, glicīna un NGF līmeni dažādos smadzeņu rajonos.\n", "id": "lvs_Latn_108389"}
{"text": "Piracetāms\n\nPiracetāms jeb 2-okso-1-pirolidona acetamīds ir racetāmu grupas nootropais līdzeklis. Piracetāms ir ciklisks gammaminosviestskābes atvasinājums. Tā darbības mehānisms, līdzīgi kā citiem racetāmiem, nav pilnībā skaidrs. Vairākās valstīs tas tiek pārdots kā uztura bagātinātājs, bet citās, tostarp Latvijā, kā recepšu medikaments. Tā pierādīta lietošana pie vairākām slimībām nav skaidra. 2001. gada Cochrane apskatā netika atrasts pietiekami daudz pierādījumu, lai to nozīmētu kognitīvo traucējumu vai demenču gadījumā. Piracetāmu var lietot arī kā antitrombotisku līdzekli kopā ar jau esošajiem. Piracetāmu nozīmē arī pēc galvas traumām, kur novērots, ka tas uzlabo mentālās un motorās spējas.\n", "id": "lvs_Latn_108390"}
{"text": "Ranču ciems\n\nRanču ciems bija administratīvi teritoriāla vienība Kārsavas, Rēzeknes un Ludzas rajonos. 1945. gada 10. septembrī Ludzas apriņķa Kārsavas pagastā izveidoja Ranču ciema padomi. 1949. gada 31. decembrī pēc pagasta likvidēšanas ciemu iekļāva Kārsavas rajonā. 1962. gada 17. aprīlī pēc Kārsavas rajona likvidēšanas Ranču ciemu iekļāva Rēzeknes rajonā, bet tā paša gada 18. decembrī ciemu iekļāva Ludzas rajonā.\n\n1954. gada 14. jūnijā Ranču ciemam pievienoja likvidēto Mežvidu ciemu.\n\nCiemu likvidēja 1977. gada 28. martā, tā teritoriju pievienojot Mežvidu ciemam.\n", "id": "lvs_Latn_108391"}
{"text": "Skarlati\n\nAlesandro Skarlati (Alessandro Scarlatti, 1660-1725) - itāļu komponists; Domeniko Skarlati (Domenico Scarlatti, 1685-1725) - itāļu komponists, Alesandro Skarlati dēls.\n", "id": "lvs_Latn_108392"}
{"text": "Usmas stacija\n\nUsmas stacija ir valsts adresu reģistrā neeksistējošs ciems Ventspils novada Usmas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā pie Usmas dzelzceļa stacijas no pagasta centra Usmas, no novada domes Ventspilī un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108393"}
{"text": "Dzirnavas (Usmas pagasts)\n\nDzirnavas ir ciems Ventspils novada Usmas pagastā. Izvietojies pagasta rietumos Engures labajā krastā pie autoceļa V1323 10 km no pagasta centra Usmas, 46 km no novada domes Ventspilī un 145 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap kādreizējo Ugāles krogu un dzirnavām. Daļa ciema Engures kreisajā krastā pieder Ugāles pagastam.\n", "id": "lvs_Latn_108394"}
{"text": "Kārlis Frīdrihs Šulcs\n\nKārlis Frīdrihs Šulcs jeb Šulcs fon Ašerādens (; 1720—1782) bija Aizkraukles muižnieks, vācbaltiešu politiķis, Vidzemes landtāga landrāts (1759), Vidzemes bruņniecības delegāts Krievijas Impērijas ķeizaru galmā (1761—1764). Aizkraukles un Skrīveru zemnieku tiesas (Ascheradensches und Römershofsches Bauerrecht) izveidotājs (1764).\n", "id": "lvs_Latn_108395"}
{"text": "Brūveri (Aglonas pagasts)\n\nBrūveri, arī Briuveri (), ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 30 km no novada centra Preiļiem, 3 km no pagasta centra Aglonas un 236 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa P60, netālu no Ilza ezera.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108396"}
{"text": "Cegeļņa (Aglonas pagasts)\n\nCegeļņa ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 30 km no novada centra Preiļiem, 7 km no pagasta centra Aglonas un 236 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V744.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108397"}
{"text": "Nobela prēmijas laureāti ķīmijā\n\nNobela prēmijas laureāti ķīmijā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju ķīmijā (). Nobela prēmiju ķīmijā pasniedz katru gadu Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija. Prēmija tiek pasniegta kopš 1901. gada, un tā ir viena no piecām prēmijām, kuras izveidoja saskaņā ar Alfrēda Nobela 1895. gada 27. novembrī parakstīto testamentu. Pirmo Nobela prēmiju ķīmijā 1901. gadā saņēma Jakobs van't Hofs no Nīderlandes. Katrs laureāts saņem medaļu, diplomu un naudas prēmiju, kas mainās pa gadiem, atkarībā no ieguldījumu peļņas. 1901. gadā Jakobs van't Hofs saņēma 150 782 Zviedrijas kronas (SEK), bet 2007. gada laureāts — Gerhards Ertls — saņēma 7 731 004 Zviedrijas kronas (SEK). Prēmija tiek pasniegta ikgadējā ceremonijā Stokholmā 10. decembrī, Nobela nāves gadadienā. Balvas piešķiršanu organizē Nobela fonds un Komiteja, kas sastāv no pieciem Zviedrijas Karaliskās Zinātņu Akadēmijas ievēlētiem locekļiem. Apbalvošana notiek Stokholmas koncertzālē.\n", "id": "lvs_Latn_108398"}
{"text": "Zaļais ciems\n\nZaļais ciems ir apdzīvota vieta Ventspils novada Usmas pagastā. Izvietojies pagasta rietumos pie Riektes ietekas Engures upē abpus autoceļam V1325 4,5 km no pagasta centra Usmas, 57 km no novada domes Ventspilī un 151 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušas Zaļāsmuižas (Grünhof) pusmuižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_108399"}
{"text": "Čuhnāni\n\nČuhnāni ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 30 km no novada centra Preiļiem, 3 km no pagasta centra Aglonas un 236 km no Rīgas.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108400"}
{"text": "Amjūdze\n\nAmjūdze ir ciems Ventspils novada Usmas pagastā. Izvietojies pagasta dienviddaļā Usmas ezera dienvidrietumu krastā iepretī Viskūžu salai 14 km no pagasta centra Usmas, 58 km no novada domes Ventspilī un 161 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108401"}
{"text": "Amilāze\n\nAmilāze ir ferments, kas katalizē cietes hidrolīzi ar cukura veidošanos. Amilāze atrodas cilvēku un dažu citu zīdītāju siekalās, kur tā uzsāk uzturvielu šķelšanu. Barība, kuras sastāvā ir daudz cietes un maz cukura, piemēram rīsi un kartupeļi, var būt nedaudz salda, jo amilāze sašķeļ nedaudz cietes cukurā. Aizkuņģa dziedzeris un siekalu dziedzeri izdala tādu amilāzi (alfa amilāzi), kas hidrolizē barības cieti disaharīdos un trisaharīdos, kas turpmāk būs sašķelti ar citiem fermentiem glikozē, lai apgādātu ķermeni ar enerģiju. Daži augi un baktērijas amilāzi var arī izstrādāt. Diastātiski amilāze bija pirmais izolētais un izpētītais ferments.\n", "id": "lvs_Latn_108402"}
{"text": "Lipāze\n\nLipāze ir enzīms, kas katalizē tauku (lipīdu) hidrolīzi. Lipāze ir esterāžu apakšklase. Lipāze ir svarīgs komponents barības lipīdu (tai skaitā triglicerīdu, tauku, eļļas) šķelšanā, transportā un pārstrādē vairākos, ja ne visos dzīvajos organismos. Gēni, kas kodē lipāzes, ir pat dažiem vīrusiem.\n\nIr zināmas vairākas lipāzes: Žults sāļu atkarīga lipāze (aizkuņģa dziedzerī, piena dziedzeros); Aizkuņģa dziedzera lipāze (aizkuņģa dziedzerī); Lizosomālā lipāze (lizosomu iekšējā vidē); Aknu lipāze (endotēlijā); Lipoproteīnu lipāze (endotēlijā); Hormonu jūtīga lipāze (iekššūnā); Kuņģa lipāze (kuņģa skābē); Endotēlija lipāze (endotēlijā); Proteīnu līdzīga aizkuņģa dziedzera lipāze 1 (kuņģa skābē); Proteīnu līdzīga aizkuņģa dziedzera lipāze 2 (kuņģa skābē); Mēles lipāze (kuņģa skābē).\n", "id": "lvs_Latn_108403"}
{"text": "Tiezumi\n\nTiezumi, arī Lejastiezumi, ir vasarnīcu ciems Kuldīgas novada Rendas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā Usmas ezera austrumu krastā pie autoceļa V1284 12 km no pagasta centra Rendas, 38 km no novada centra Kuldīgas un 139 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies netālu no bijušās Muižnieku (Mosenek, Muischeneek) muižas centra. Ciemā atrodas atpūtas komplekss «Lejastiezumi», ziemeļos no ciema — Usmas baznīca un kapsēta.\n", "id": "lvs_Latn_108404"}
{"text": "Ezeri (ciems)\n\nEzeri, agrāk — Mežkungmuiža, ir ciems Kuldīgas novada Rendas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā Mežmuižas ezera krastā 6,5 km no pagasta centra Rendas, 33 km no novada centra Kuldīgas un 136 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Rendas mežmuižas, vēlāk — mežniecības.\n", "id": "lvs_Latn_108405"}
{"text": "Jaunmeži\n\nJaunmeži ir ciems Kuldīgas novada Rendas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumu daļā pie autoceļa P120 12 km no pagasta centra Rendas, 14 km no novada centra Kuldīgas un 142 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies netālu no Graudupes (Grauduppen) muižas centra ap Jaunmežu (Jaunemys, Neuhof) pusmuižu un Graudupes skolu.\n", "id": "lvs_Latn_108406"}
{"text": "Ribonukleāze\n\nRiboukleāze (arī RNāze) ir nukleāžu tips, kas katalīzē RNS degradāciju sīkākos komponentos. Ribonukleāzes var iedalīt endoribonukleāzēs un eksoribonukleāzēs.\n", "id": "lvs_Latn_108407"}
{"text": "Dzervanki\n\nDzervanki ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 29 km no novada centra Preiļiem, 4 km no pagasta centra Aglonas un 232 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies netālu no autoceļa P62, Skurdiņkas ezera krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108408"}
{"text": "Antons Rubins (1885)\n\nAntons Rubins (; — ) bija latviešu literāts (pseidonīmi Bite, Bīdrs) un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latvijas Darba partijas pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_108409"}
{"text": "Voguļi\n\nVoguļi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumu daļā 24 km no novada centra Preiļiem, 5 km no pagasta centra Aglonas un 230 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P62.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108410"}
{"text": "Attēls:Antons Rubins 1898.png\n\nAttēls paņemts no Periodikas\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Attēlā redzamais cilvēks (Antons Rubins) ir miris. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus attēla autoram.\n", "id": "lvs_Latn_108411"}
{"text": "Antons Rubins\n\nAntons Rubins (1885—1964), literāts un Satversmes sapulces deputāts; Antons Rubins (1898—), Tautas Saeimas deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_108412"}
{"text": "Augusts Auns\n\nAugusts Auns (dzimis (pēc vecā stila — ), miris ) bija latviešu riteņbraucējs.\n\nDzimis Stienes \"Lejasklāvos\" (tagad Skultes pagasts), saimnieka Andreja Auna un Marijas ģimenē.\n\nSporta biedrības \"Marss\" pārstāvis. 1913. gadā piedalījies Pirmajā Viskrievijas olimpiādē Kijivā, kur 250 verstu braucienā Kijiva—Čerņigova—Kijiva izcīnījis 2. vietu, 20 km sprinta distancē — 4. vietu. Nākamā gada Viskrievijas olimpiādē Rīgā uzvarēja 275 verstu braucienā Rīga—Šauļi—Rīga.\n\nStrādājis fabrikā \"Unions\", Rīgā. Līdz 1957. gadam strādājis dažādās rūpnīcās.\n\nMiris Rīgā, apglabāts Meža kapos.\n", "id": "lvs_Latn_108413"}
{"text": "Gorodoka (ciems)\n\nGorodoka bija apdzīvota vieta Preiļu novada Aglonas pagastā, atradās pagasta austrumu daļā 34 km no novada centra Preiļiem, 9 km no pagasta centra Aglonas un 242 km no Rīgas. Ciema tuvumā atrodas Gorodokas pilskalns.\n", "id": "lvs_Latn_108414"}
{"text": "Lielais vilinājums\n\n\"Lielais vilinājums\" () ir 2013. gadā izdota Kanādas kinokomēdija, kuras režisors ir Dons Makellars un scenārija autori Kens Skots, Michael Dowse. Galvenās lomas filmā atveido Teilors Kičs un Brendans Glīsons. Filmas pamatā ir 2003. gadā veidota Kanādas-Francijas filma La Grande Séduction.\n", "id": "lvs_Latn_108415"}
{"text": "Staņislavs Ozoliņš\n\nStaņislavs Ozoliņš (arī Uzuliņš; dzimis , miršanas datums nav zināms) bija latviešu politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latgales Kristīgo zemnieku savienības pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_108416"}
{"text": "Toho\n\nToho (, Tōhō Kabushiki-Kaisha) ir viena no lielākajām japāņu mākslas filmu un anime studijām. Studija atrodas Tokijā. Uzņēmums tika dibināts 1932. gadā. Veiksmīgākās Toho filmas ir \"Godzilla\", \"Septiņi samuraji\" un \"Gariem līdzi\".\n", "id": "lvs_Latn_108417"}
{"text": "Starodvorje\n\nStarodvorje ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā 34 km no novada centra Preiļiem, 6,5 km no pagasta centra Aglonas un 240 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P60, Bieržgaļa ezera krastā. Blakus atrodas Starodvorjes kapsēta un Starodvorjes vecticībnieku dievnams.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108418"}
{"text": "Andrejs Kurbskis\n\nKņazs Andrejs Kurbskis (, dzimis 1518. gadā, miris 1583. gada maijā) bija viens no tuvākajiem cara Ivana IV līdzgaitniekiem.\n\nBija viens no redzamākajiem krievu karavadoņiem Livonijas kara laikā, tai skaitā uzvarot kaujā pie Valmieras. 1564. gadā, iespējams uzzinot par cara ieplānotajām represijām pret viņu, pārgāja Žečpospolitas karaļa Sigismunda II Augusta dienestā un piedalījās kaujās pret Krievijas caristi. Par pāriešanu poļu pusē Kurbskim tika piešķirti dažādi īpašumi, to skaitā Koveļas pilsēta.\n\nJau pēc pāriešanas Polijas karaļa dienestā sarakstījās ar caru Ivanu IV par valsts pārvaldes jautājumiem. Šī sarakste, iespējams pārveidotā veidā, ir saglabājusies līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_108419"}
{"text": "Melnās upes aizas nacionālais parks\n\nMelnās upes aizas nacionālais parks ir nacionālais parks, kas izveidots kalnainā vidē Maurīcijas dienvidrietumos. Jau 1977. gadā daļā no vēlākā parka teritorijas tika radīts Makabeja/Bel Ombres biosfēras rezervāts. Nacionālo parku atklāja 1994. gada 15. jūnijā. Tā platība ir 6574 ha, un parks aptver 3,5% no Maurīcijas teritorijas. 2006. gadā parku iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n\nNacionālajam parkam ir ļoti svarīga nozīme Maurīcijas dabas mantojuma saglabāšanā. Tas kalpo par patvērumu vairāk nekā pusei vietējo augu sugu un visām salai endēmām putnu sugām. Parka apmeklētājiem izveidotas iezīmētas takas vairāku desmitu kilometru garumā, skatu vietas un informācijas centri.\n", "id": "lvs_Latn_108420"}
{"text": "Semenova\n\nSemenova (arī Semanova, Medņeva) ir vidējciems Balvu novada Medņevas pagasta centrs. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 33,5 km no novada centra Balviem un 253,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P45 (Viļaka—Kārsava), Kouras upes krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Balvu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108421"}
{"text": "Līberoze\n\nLīberoze (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Dāmes-Šprēvaldes apriņķī Teipicerzē ezera dienvidaustrumu krastā, uz dienvidaustrumiem no Berlīnes.\n", "id": "lvs_Latn_108422"}
{"text": "Borisova (Vecumu pagasts)\n\nBorisova (arī Barisova) ir ciems Balvu novada Vecumu pagasta centrs. Izvietojies pagasta rietumu daļā 33,5 km no novada centra Balviem un 252,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V457 (Viļaka—Borisova—Bubņi) un V475 (Vecumi—Borisova), Kouras upes krastos.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Balvu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108423"}
{"text": "Dreimaņciems\n\nDreimaņciems ir apdzīvota vieta Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies pagasta dienviddaļā pie autoceļa V1300 no pagasta centra Valgales, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108424"}
{"text": "Brieži (Abavas pagasts)\n\nBrieži ir ciems Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies pagasta dienviddaļā pie autoceļa V1300 no pagasta centra Valgales, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108425"}
{"text": "Briņķi\n\nBriņķi ir ciems Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies pagasta dienviddaļā Rumbulītes krastā pie autoceļa V1300 Sabiles pilsētas pierobežā no pagasta centra Valgales, no novada centra Talsiem un 110 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Briņķu Pedvāles (Brinken-Pedwahlen) muižas centru. Mūsdienās daļa no Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja. Briņkpedvāles muižā dzimusi vācbaltiešu rakstniece Ģertrūde fon den Brinkena (Gertrud von den Brincken, 1892 - 1982).\n", "id": "lvs_Latn_108426"}
{"text": "Ādams Turkupols\n\nĀdams Turkupols (; — ) bija latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis un Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latgales Kristīgo zemnieku savienības pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_108427"}
{"text": "Ezergaļi\n\nEzergaļi ir ciems Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā autoceļu V1369 un V1399 krustojumā no pagasta centra Valgales, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108428"}
{"text": "Lielvirbi\n\nLielvirbi ir ciems Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā Virbupes krastā no pagasta centra Valgales, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Lielvirbu muižas (Groß-Wirben) centru.\n", "id": "lvs_Latn_108429"}
{"text": "Dens Bilzma\n\nDens Bilzma (; dzimis 1970. gada 19. septembrī) ir amerikāņu hokeja treneris, bijušais hokejists.\n\n2009. gadā kā Pitsburgas \"Penguins\" galvenais treneris izcīnīja Stenlija kausu.\n", "id": "lvs_Latn_108430"}
{"text": "2016. gada Giro d'Italia\n\n2016. gada Giro d'Italia bija 99. reize, kad notika šīs sacensības. Tās sākās 6. maijā Apeldornā ar 9,8 kilometrus garu individuālo braucienu un turpinājās ar vēl diviem posmiem Nīderlandē, abiem starp Neimegenu un Arnemu. Sacensības noslēdzās 29. maijā Turīnā ar 150 kilometru garu līdzenumu posmu. Pārējie posmi notika Itālijā, bet divi no tiem daļēji arī Francijā.\n\nSacensību kopvērtējumā uzvarēja Vinčenco Nibali, kam tā bija otrā uzvara Giro d'Italia.\n", "id": "lvs_Latn_108431"}
{"text": "Kazimirovka (Aglonas pagasts)\n\nKazimirovka ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 34 km no novada centra Preiļiem, 7 km no pagasta centra Aglonas un 241 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa V762.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108432"}
{"text": "Lipsti\n\nLipsti ir ciems Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu daļā Sabiles pilsētas pierobežā no pagasta centra Valgales, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108433"}
{"text": "2016. gada Tour de France\n\n2016. gada Tour de France bija 103. Tour de France velobrauciens, kas norisinājās no līdz . Sacensību kopvērtējumā uzvarēja pārstāvis Kriss Frūms.\n", "id": "lvs_Latn_108434"}
{"text": "Lūši (ciems)\n\nLūši ir ciems Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies pagasta dienviddaļā pie autoceļa V1300 no pagasta centra Valgales, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Zīles skolas.\n", "id": "lvs_Latn_108435"}
{"text": "Mazvirbi\n\nMazvirbi ir ciems Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā rietumos no autoceļa V1402 no pagasta centra Valgales, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Mazvirbu (Klein-Wirben, Klein-Wirbeln) muižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_108436"}
{"text": "Pedvāle\n\nPedvāle, agrāk arī Pedole vai Firkspedvāle, ir ciems Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu daļā Sabiles pilsētas dienvidu pierobežā no pagasta centra Valgales, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nKuršu ciems minēts jau 1230. gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem kā Pidewale. Mūsdienu apdzīvotā vieta izveidojusies ap Firksu Pedvāles (Fircks-Pedwahlen, Pedwalen) muižas centru. Mūsdienās daļā muižas zemes atrodas Pedvāles mākslas parks.\n", "id": "lvs_Latn_108437"}
{"text": "Ignats Gigels\n\nIgnats Gigels ( — ) bija latviešu politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latgales Zemnieku partijas pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_108438"}
{"text": "Režas\n\nRežas ir ciems Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā Virbupes krastā 9 km no pagasta centra Valgales, 20 km no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108439"}
{"text": "Rinkule\n\nRinkule ir ciems Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies pagasta austrumdaļā pie autoceļa V1369 no pagasta centra Valgales, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušas Rinkules (Rinkuln) muižas centru. Rinkules muižā dzimis vācu ģeogrāfs Arveds fon Šulcs (Arved von Schultz, 1883 - 1967).\n", "id": "lvs_Latn_108440"}
{"text": "Rumbciems\n\nRumbciems ir apdzīvota vieta Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā Abavas kreisajā pamatkrastā no pagasta centra Valgales, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108441"}
{"text": "Tojāti\n\nTojāti ir ciems Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumos pie Tojātu upītes ietekas Abavā un autoceļa P130 no pagasta centra Valgales, no novada centra Talsiem un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Tojātu (Tojaten) pusmuižas centru. Tojātos atrodas SIA ABAVAS DĀRZI (ražo Abavas vīnus) vīnogu dārzs (pati vīna darītava atrodas Slampes pagastā).\n", "id": "lvs_Latn_108442"}
{"text": "Lielie Dzerkaļi\n\nLielie Dzerkaļi, arī Lielie Dzierkaļi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 32 km no novada centra Preiļiem, 4,5 km no pagasta centra Aglonas un 238 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies netālu no autoceļa P60. Netālu no ciema atrodas neliels ezers — Dzerkaļu ezers.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108443"}
{"text": "Sila Daukšti\n\nSila Daukšti ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 32 km no novada centra Preiļiem, 4 km no pagasta centra Aglonas un 238 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa V636, Ciriša ūdenskrātuves krastā. Sila Daukštos atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis - Siladaukstu senkapi.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108444"}
{"text": "Marija Terēza de Filipisa\n\nMarija Terēza de Filipisa (; — ) bija Itālijas autosportiste. Viņa bija pirmā sieviete, kas piedalījās Formula 1 pasaules čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_108445"}
{"text": "Heliodors Jozāns\n\nHeliodors Jozāns ( — ) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latgales Zemnieku partijas pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_108446"}
{"text": "Šarls Valuā\n\nŠarls Valuā (; dzimis , miris ) bija Francijas karaļa Filipa III trešais dēls un Valuā dinastijas nodibinātājs. 1284. gadā kļuva par pirmo Valuā grāfu. Noslēdzot trīs laulības dzīves, kļuva par vēl vairāku grāfu titulu īpašnieku, kā arī titulāro Latīņu impērijas imperatoru. Bija ļoti ietekmīgs Francijas politiķis, dažādos dzīves posmos bija karaļa dēls, karaļa brālis, trīs Francijas karaļu tēvocis un karaļa tēvs, pats par karali tā arī nekad nekļuva.\n", "id": "lvs_Latn_108447"}
{"text": "Ludvigs fon Hāgemeisters\n\nLudvigs (Leontijs) Kārlis Augusts fon Hāgemeisters (, , dzimis , miris ) bija Drustos dzimis vācbaltiešu izcelsmes jūrnieks un pasaules apceļotājs Krievijas dienestā. Klusā okeāna pētnieks. Krievijas Amerikas (Aļaskas) gubernators 1818. gadā.\n\nTrīsreiz apkuģojis apkārt pasaulei - no 1806. līdz 1807. gadam apceļoja pasauli ar kuģi \"Ņeva\", no 1816. līdz 1819. gadam ar kuģiem \"Kutuzovs\" un \"Suvorovs\" un no 1828. līdz 1830. gadam ar kuģi \"Krotkij\". Pirms tam no 1821. līdz 1828. gadam krita nežēlastībā un dzīvoja savā Vidzemes īpašumā. Hāgemeistera vārdā nosaukta sala un šaurums Aļaskā.\n", "id": "lvs_Latn_108448"}
{"text": "Reinhards Vitrams\n\nReinhards Vitrams (, 1902—1973) bija vācbaltiešu vēsturnieks. Rīgas Herdera institūta (1935—1939), Pozenes Universitātes (1941—1945) un Getingenes Universitātes (1946—1970) profesors. Žurnāla Baltische Monatshefte galvenais redaktors (1928—1939).\n", "id": "lvs_Latn_108449"}
{"text": "Benislava\n\nBenislava (arī Benislova, Beņislava) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagasta centrs. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 30 km no novada centra Balviem un 223 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P36 (Rēzekne—Gulbene), Saipītes upes krastos.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Balvu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108450"}
{"text": "Latvijas Top 40 (2016)\n\nLatvijas Top 40 ir nacionālās apraides sabiedriskās radiostacijas Latvijas Radio 5 veidotais iknedēļas populārāko dziesmu saraksts. Šajā rakstā ir apkopots to dziesmu saraksts, kas 2016. gadā Latvijas radiostacijas Latvijas Radio 5 iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā \"Latvijas Top 40\" ieguva 1. vietu, kā arī gada noslēguma četrdesmit vispopulārākās dziesmas valstī.\n", "id": "lvs_Latn_108451"}
{"text": "Dzintari (Daugmales pagasts)\n\nDzintari, agrāk — Bramberģe, ir ciems Ķekavas novada Daugmales pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumu daļā Rīgas HES ūdenskrātuves dienvidu krastā pie autoceļa P85 no pagasta centra Daugmales, no novada centra Ķekavas un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Bramberģes (Brambergshof) muižas centra un Bramberģes skolas. Ciemā ir veikals.\n", "id": "lvs_Latn_108452"}
{"text": "Iebrukums\n\nIebrukums ir kādas valsts bruņota ielaušanās citā valstī ar nolūku to iekarot vai gāzt tās valdību. Iebrukums var izraisīt karu vai notikt jau esoša kara laikā.\n", "id": "lvs_Latn_108453"}
{"text": "Puzanišķi\n\nPuzanišķi, arī Puzaniškas, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 35,5 km no novada centra Preiļiem, 8 km no pagasta centra Aglonas un 241 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa V636.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108454"}
{"text": "Otorišķi\n\nOtorišķi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 32 km no novada centra Preiļiem, 2 km no pagasta centra Aglonas un 236 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies netālu no autoceļa V762.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108455"}
{"text": "Jaunsils\n\nJaunsils ir ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Izvietojies pagasta rietumdaļā pie Daugavas—Misas kanāla uz dienvidiem no Rīgas apvedceļa A5 8 km no novada un pagasta centra Ķekavas un 27 km no Rīgas centra.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados kā vasarnīcu kooperatīvs «Jaunsili»; ciems izaudzis 2000. gados kā savrupmāju ciemats.\n", "id": "lvs_Latn_108456"}
{"text": "Peski\n\nPeski ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 35 km no novada centra Preiļiem, 8 km no pagasta centra Aglonas un 243 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa V762, Ciriša ūdenskrātuves krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108457"}
{"text": "Pits Andersons\n\nPits Andersons (dzimis , miris ), īstajā vārdā Alfrēds Pēteris Andersons, bija latviešu dziedātājs un ģitārists. Dēvēts par \"Latvijas rokenrola karali\". Latvijā popularizējis klasisko rokenrolu. Pasaules rokenrola asociācijas goda biedrs.\n", "id": "lvs_Latn_108458"}
{"text": "Alumīnija hlorīds\n\nAlumīnija hlorīds (AlCl₃) ir alumīnija un hlora binārais savienojums. Alumīnija hlorīds ir balts, bet dažreiz paraugi var saturēt dzelzs trihlorīdu, kas dod dzeltenu nokrāsu. AlCl₃ ir cieta viela ar zemu kušanas un viršanas temperatūru. Alumīnija hlorīdu lielākoties izmanto metāliskā alumīnija iegūšanai, taču to izmanto arī citos ķīmijas industrijas nolūkos. Tas ir piemērs, kad neorganisks savienojums mērenā temperatūrā sašķeļas, atgriezeniski pārejot no polimēra monomērā.\n", "id": "lvs_Latn_108459"}
{"text": "Terehova (Aglonas pagasts)\n\nTerehova ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā 38 km no novada centra Preiļiem, 9 km no pagasta centra Aglonas un 242 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem, Terehovas ezera krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108460"}
{"text": "Meža Daukšti\n\nMeža Daukšti ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 33 km no novada centra Preiļiem, 5 km no pagasta centra Aglonas un 238 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies netālu no autoceļa V636, Ciriša ūdenskrātuves krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108461"}
{"text": "2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēle\n\n2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēle bija 65. NBA Visu zvaigžņu spēle. Tā notika 2015.—2016. gada NBA sezonas laikā Air Canada Centre arēnā Toronto, Kanādā. Toronto tika izraudzīta par spēles norises vietu . Šī būs pirmā reize, kad NBA Visu zvaigžņu spēle notiks ārpus ASV.\n\nSpēlē ar rezultātu 196—173 uzvarēja Rietumu konferences komanda. Spēles rezultatīvākais spēlētājs bija Pols Džordžs (41 punkts, otrais visu laiku augstākais rādītājs), taču par spēles vērtīgāko spēlētāju otro gadu pēc kārtas tika atzīts Rasels Vestbruks.\n\nVisu zvaigžņu spēles nedēļas nogalē NBA kalendārā ir pārtraukums. Tās ietvaros norisinās vairāki konkursi un tiek aizvadītas vairākas spēles, tai skaitā slavenību spēle, NBA \"uzlēcošo zvaigžņu\" spēle (debitantu un otrgadnieku ASV izlase pret Pasaules izlasi), slam-dunk konkurss, trīspunktu metienu konkurss. Visu zvaigžņu spēlē sacenšas spēlētāji no Austrumu un Rietumu konferenču komandām.\n\n2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēle būs pirmā reize, kad kādā no Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogales pasākumiem piedalās latviešu basketbolists — Kristaps Porziņģis spēlēs Pasaules izlasē līgas uzlēcošo zvaigžņu spēlē (Rising Stars Challenge).\n\nLīdzjutēju balsojumā par Visu zvaigžņu spēles sākumsastāviem visvairāk balsu saņēma Kobe Braiants (1,89 miljoni balsu; 18. dalības reize Visu zvaigžņu spēlē), otrais bija Stefens Karijs (1,6 miljoni balsu; 3. dalības reize Visu zvaigžņu spēlē), trešais — Lebrons Džeimss (1 miljons balsu; 12. dalības reize Visu zvaigžņu spēlē), latvietis K. Porziņģis saņēma vairāk nekā 473,5 tūkstošus balsu — starp Austrumu konferences uzbrucējiem un centra spēlētājiem ierindojās 6. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_108462"}
{"text": "The Elder Scrolls IV: Knights of the Nine\n\nThe Elder Scrolls IV: Knights of the Nine ir oficiāla papildinājumu paka lomu spēles videospēlei The Elder Scrolls IV: Oblivion. Izsludināta 2006. gada 17. oktobrī papildinājumu paku Ziemeļamerikā izstrādāja, publicēja un izlaida Bethesda Softworks, eiropā spēli publicēja sadarbībā ar Ubisoft. Windows versija ir pieejama vai nu kā lejuplāde no kompānijas mājas lapas vai kā daļa no tirdzniecībā izlaista Oblivion Downloadable Content Collection CD — izdevums, kurā ietilpst arī visi iepriekš izlaistie lejuplādējamie papildinājumi Oblivion. Xbox 360 versija ir pieejama Xbox Live Marketplace un PlayStation 3 Oblivion iepakotā versija jau satur Knights of the Nine.\n\nKnights of the Nine darbība norisinās ap tāda paša nosaukuma frakciju, kas cenšas atrast un saglabāt \"Crusaders' Relics\" komplektu. Kad atrastas, šie artifakti ir jāizmanto, lai pievarētu karali burvi Umaril, kurš grib atriebties Nine Divines. Knights of the Nine tika lielākoties labi uzņemts spēļu presē. Lai gan tas maz izmainīja Oblivion pamata mehānikas, kritiķi to vērtēja kā īsu, bet izstrādātu papildinājumu spēles galvenajam stāstam.\n", "id": "lvs_Latn_108463"}
{"text": "Jenči\n\nJenči, agrāk — Jenču pļavas, ir apdzīvota vieta Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumos Ķekaviņas labajā krastā 10 km no pagasta un novada centra Ķekavas un 30 km no Rīgas centra.\n\nApdzīvotā vieta veidojusies kā vasarnīcu un mazdārziņu kolonija.\n", "id": "lvs_Latn_108464"}
{"text": "Rotka\n\nRotka ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 36 km no novada centra Preiļiem, 11 km no pagasta centra Aglonas un 245 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta daļēji izzudusi, izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108465"}
{"text": "Katrīnmuiža\n\nKatrīnmuiža ir ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Izvietojies pagasta dienviddaļā Dobupītes krastā 8 km no pagasta un novada centra Ķekavas un 19 km no Rīgas centra.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Katriņas (Katerinenhof) pusmuižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_108466"}
{"text": "Smani (Aglonas pagasts)\n\nSmani ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 26 km no novada centra Preiļiem, 6 km no pagasta centra Aglonas un 232 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies netālu no autoceļa P62, Rušona ezera krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108467"}
{"text": "Smani\n\nSmani — apdzīvota vieta Preiļu novada Aglonas pagastā; Smani — apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Višķu pagastā; Smani — apdzīvota vieta Jēkabpils novada Variešu pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_108468"}
{"text": "Apolonija Laurinoviča\n\nApolonija Laurinoviča ( — ) bija latviešu politiķe. Bijusi Latvijas Satversmes sapulces deputāte, Latgales Zemnieku partijas pārstāve. Politiķa Jezupa Laurinoviča māsa.\n", "id": "lvs_Latn_108469"}
{"text": "Jezups Laurinovičs\n\nJezups Laurinovičs ( — ) bija latviešu politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latgales Zemnieku partijas pārstāvis. Politiķes Apolonijas Laurinovičas brālis.\n", "id": "lvs_Latn_108470"}
{"text": "Tour de Yorkshire\n\nTour de Yorkshire ir daudzdienu šosejas riteņbraukšanas sacensības Jorkšīrā, Anglijā. Pirmo reizi šīs sacensības notika no 2015. gada 1. līdz 3. maijam kā 2.1 kategorijas trīs dienu sacensības UCI Eiropas tūres kalendārā. Tās organizē Amaury Sport Organisation.\n\nPlāni par sacensību organizēšanu radās pēc tam, kad lielu atsaucību sabiedrībā guva 2014. gada Tour de France sacensību starts Jorkšīrā. 2014. gada tūres, ko arī organizē ASO, pirmie divi posmi no Līdsas uz Herrogeitu un no Jorkas uz Šefīldu tika iesaukti par Le Tour de Yorkshire.\n", "id": "lvs_Latn_108471"}
{"text": "Nanobaktērijas\n\nNanobaktērijas ir dzīvo organismu vienība, kas apvieno mikroorganismus ar izmēriem, mazākiem, nekā lielākajai daļai pieņemto izmēru limitu, pie kāda spēj eksistēt baktērijas (līdz 200 nanometriem). Oriģināli pamatojoties uz pārskatītiem šūnu struktūru nanoizmēriem ģeoloģiskās formācijās (ieskaitot meteorītus), nanobaktēriju stāvoklis ir strīdīgs. Daži pētnieki (Ciftcioglu N., McKay D., Mathew G. & Kajander E., 2006) uzskata, ka šīs struktūras ir jauna organismu valsts, kas spēj uzņemt ar radioizotopu iezīmētu uridīnu, taču citi (Cisar J., Xu D., Thompson J., Swaim W., Hu L., Kopecko D., Xu, Thompson, Swai, Hu & Kopecko, 2000) uzskata tās par vienkāršākiem abiotiskas dabas veidojumiem.\n", "id": "lvs_Latn_108472"}
{"text": "IRNSS-1E\n\nIRNSS-1E ir Indijas reģionālās pavadoņu navigācijas sistēmas IRNSS pavadonis. Pavadoni izgatavojusi un apkalpo Indijas kosmisko pētījumu organizācija (ISRO). Tas orbītā palaists 2016. gada janvārī.\n\nKosmiskā aparāta izmēri ir 1,58 m x 1,50 m x 1,50 m. Tajā uzstādīta navigācijas aparatūra (L5 un S frekvenču josla) un lokācijas aparatūra (C joslas raidītājs). Navigācijas sistēma darbojas ar rubīdija atompulksteni. Bez tam pavadonī uzstādīti atstarotāji lāzerlokācijai.\n\nIRNSS-1E atradīsies ģeostacionārā orbītā punktā 111,75° austrumu garuma ar slīpumu pret ekvatoru 28,1°.\n", "id": "lvs_Latn_108473"}
{"text": "Brožguļu ciems\n\nBrožguļu ciems bija administratīvi teritoriāla vienība Kārsavas rajonā. 1945. gada 2. novembrī Rēzeknes apriņķa Makašēnu pagastā izveidoja Brožguļu ciema padomi. 1949. gada 31. decembrī pēc pagasta likvidēšanas ciemu iekļāva Kārsavas rajonā. Ciemu likvidēja 1954. gada 14. jūnijā, tā teritoriju pievienojot Kristinku ciemam.\n", "id": "lvs_Latn_108474"}
{"text": "Godzilla\n\n\"Godzilla\" jeb \"Gojira\" () ir 1954. gada Japānas zinātniskās fantastikas kaiju filma. Tās režisors Iširo Honda. Tā ir pirmā filma, kurā darbojas briesmonis Godzilla. Kopā ir uzņemtas 29 japāņu un 6 amerikāņu filmas par Godzillu. Filmā Godzilla tiek attēlots kā simbols atomkaram, un kopš filmas izlaišanas Godzilla ir kulturāli identificēts kā metafora kodolieroču spēkam. Godzillas uzbrukumi līdzinās Hirosimas un Nagasaki bombardēšanai un tās sekām.\n", "id": "lvs_Latn_108475"}
{"text": "Eiro ieviešana Latvijā\n\nEiro ieviešana Latvijā notika 2014. gada 1. janvārī. Latvijas latu apmainīja pret eiro pēc kursa 1 EUR = 0,702804 LVL.\n", "id": "lvs_Latn_108476"}
{"text": "Ludvigs IV Bavārietis\n\nLudvigs IV Bavārietis (; dzimis 1282. gada aprīlī, miris ) bija Romiešu karalis no 1314. gada, Itālijas karalis no 1327. gada un Svētās Romas imperators no 1328. gada. Ludvigs bija Bavārijas hercoga Ludviga II Stingrā un Romiešu karaļa Rūdolfa I Hābsburga meitas Matildes dēls. Bērnībā uzauga kopā ar savu brālēnu Frīdrihu III Skaisto, ar kuru bija tuvi draugi.\n\nPēc imperatora Heinriha VII nāves Francijas karalis Filips IV izvirzīja sava dēla Filipa V kandidatūru. Heinriha VII dēlu elektori neuzskatīja par karaļa kandidātu, lai neradītu mantojamu dinastiju. Sašķeltie elektori 1314. gadā ievēlēja divus Romiešu karaļus. Pfalcas Rūdolfs Vitelsbahs kopā ar Saksijas-Vitenbergas hercogu Rūdolfu un Ķelnes arhibīskapu Heinrihu nobalsoja par Hābsburgu dinastijas pārstāvi Frīdrihu III Skaisto. Nākamajā dienā Maincas un Trīres arhibīskapi kopā ar Bohēmijas karali, Brandenburgas markgrāfu un Saksijas-Lauenburgas hercogu par karali ievēlēja Ludvigu IV. Ķelnes arhibīskaps, kam bija tādas pilnvaras, kronēja Frīdrihu III ar īsto kroni Bonnā. Tikmēr Maincas arhibīskaps, kam tādu pilnvaru nebija, ar citu kroni Ludvigu IV kronēja tradicionālajā Āhenē. Abu seno draugu starpā sākās ilgstošas sadursmes, kas īstā karā izvērtās tikai 1322. gada 28. septembra kaujā pie Mīldorfas, kurā uzvarēja Ludvigs IV, bet Frīdrihu III sagūstīja. Trīs gadus pavadījis ieslodzījumā Trauznicas pilī Bavārijā, Frīdrihs tika atbrīvots pret solījumu atteikties no pretenzijām uz troni un pierunāt savu brāli Leopoldu pārtraukt cīņu pret Ludvigu. Tā kā Frīdriham neizdevās pierunāt Leopoldu pārtraukt cīņu, viņš atgriezās pie Ludviga, lai atgrieztos ieslodzījumā. Šis žests samierināja abus pretiniekus. Tika panākta vienošanās, ar kuru Frīdriham uzticēja Vācijas kontroli, kamēr Ludvigs ar karaspēku devās uz Itāliju. Ludvigam savu stāvokli izdevās vēl vairāk nostiprināt 1323. gadā, kad pēc Askānijas dinastijas izmiršanas viņš par Brandenburgas markgrāfu iecēla savu dēlu. Brandenburgā Vitelsbahi valdīja līdz 1373. gadam.\n\nLudvigam IV sākās jau tradicionālais konflikts ar Romas pāvestu Jāni XXII par laicīgās un garīgās varas attiecībām. 1326. gadā karalis ar armiju devās uz Itāliju, lai atjaunotu impērijas kontroli, un kronētos par imperatoru. Tikmēr pāvests formāli atņēma karalim visas viņa zemes un saukāja viņu par \"Bavārieti\", šī iesauka karalim pielipa. 1327. gadā Ludvigs IV Milānā kronējās par Itālijas karali. 1328. gada 7. janvārī viņš iegāja Romā, no kurienes bija padzīts Neapoles karaļa Roberto Anžū karaspēks un izveidota republika. 17. janvārī viņu iesvētīja divi bīskapi un kronēja republikas vadītājs. 31. martā pāvests pasludināja šo kronēšanu par spēkā neesošu. 18. aprīlī imperators pasludināja pāvestu par ķeceri un atceltu no amata. 12. maijā Romas iedzīvotāji ievēlēja antipāvestu Nikolaju V, kurš vēlreiz kronēja Ludvigu IV. Pēc tam kad Ludvigs atgriezās Vācijā, Itālija atkal pārgāja pāvesta pusē. Tikmēr imperatoru atbalstīja Vācijas garīdzniecība, kas sāka novērsties no pāvesta, un impērijas pilsētas, kas maksāja lielu nodokļu daļu. Bohēmijas karalis Johans Luksemburgs tikmēr devās pats savā karagājienā uz Itāliju, un 1332. gadā noslēdza draudzības vienošanos ar Francijas Filipu VI, kurā franči solījās atbalstīt Johanu, ja viņš vai viņa dēli kļūs par Romiešu karaļiem. Nebeidzamie konflikti ar Romas pāvestu un Francijas karali noveda pie Ludviga IV lēmuma 1337. gada 23. jūlijā noslēgt aliansi ar Anglijas karali Edvardu III. Ludvigs IV jutās pietiekami spēcīgs politiski, lai 1338 gadā elektori kopsapulcē publiski paziņotu, ka aizstāvēs impērijas likumus, un ka turpmāk elektoru vairākuma ievēlētam karalim vairāk nebūs nepieciešama Romas pāvesta piekrišana un apstiprinājums, lai stātos amatā. Romas pāvesta ietekme politiskā ietekme impērijā tuvojās beigām.\n\nLudvigs IV pēc 1344. gada saskārās ar jaunu troņa pretendentu, Bohēmijas Johana dēlu Kārli Luksemburgu, Morāvijas markgrāfu, kurš bija uzaudzis Francijas galmā un kuru atbalstīja pāvests Klements VI. Elektori bija neapmierināti ar Ludviga valdīšanu un Luksemburgi pieprasīja jaunas karaļa vēlēšanas. Ludviga pēdējo aizstāvi, Maincas arhibīskapu Heinrihu 1346. gada aprīlī pāvests atcēla no amata, ieceļot sev uzticīgu kandidātu. 1346. gada 11. jūlijā Kārli Luksemburgu par karali ievēlēja trīs garīdzniecību pārstāvošie elektori, Bohēmijas karalis un Saksijas hercogs, diviem Vitelsbahu elektoriem nepiedaloties. Tā kā Ķelnes pilsēta turpināja atbalstīt Ludvigu, Kārļa IV kronēšanu Ķelnes arhibīskaps 26. novembrī veica Bonnā. Kārļa IV stāvokli uzreiz pēc ievēlēšanas negatīvi ietekmēja Kresī kauja pret angļiem. Kaujā franči cieta sakāvi, krita Kārļa IV tēvs, un viņš pats bija ievainots. Pēc kaujas viņš devās kronēties uz Bonnu, no kurienes bēga uz Prāgu un pēc tam uz Tiroli. Taču 1347. gada 11. oktobrī Ludvigs IV mira lāču medību laikā. Vitelsbahu pārstāvji 1349. gada 30. janvārī par karali ievēlēja Tīringenes grāfu Švarcburgas Ginteru. Šajā laikā Kārlis IV jau bija nostiprinājies politiski un militāri. Viņš sakāva Ginteru un atzina Ludviga IV dēlu tiesības uz Tiroli un Brandenburgu, tā nostiprinoties tronī.\n", "id": "lvs_Latn_108477"}
{"text": "2003. gada Eiropas Savienības paplašināšanās līgums\n\n2003. gada Eiropas Savienības paplašināšanās līgums (), oficiālais tā nosaukums Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai tika parakstīts 2003. gada 16. aprīlī Atēnās.\n\nSaeima šo likumu pieņēma 2003. gada 30. oktobrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga to izsludināja 2003. gada 12. novembrī.\n", "id": "lvs_Latn_108478"}
{"text": "Lapenieki (Ķekavas pagasts)\n\nLapenieki ir ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā Baložu pilsētas dienvidaustrumu pierobežā pie autoceļa A7 no pagasta un novada centra Ķekavas un 13 km no Rīgas centra.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies 2000. gados kā savrupmāju ciems.\n", "id": "lvs_Latn_108479"}
{"text": "Janova (Aglonas pagasts)\n\nJanova ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumu daļā 25 km no novada centra Preiļiem, 10 km no pagasta centra Aglonas un 231 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa P62.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108480"}
{"text": "Janova (nozīmju atdalīšana)\n\nJanova var būt: Janova (Janov) — pilsēta Čehijā; Janova — apdzīvota vieta Krāslavas novada Andzeļu pagastā; Janova — apdzīvota vieta Ludzas novada Brigu pagastā; Janova — apdzīvota vieta Preiļu novada Aglonas pagastā; Janova — apdzīvota vieta Preiļu novada Pelēču pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_108481"}
{"text": "Meiruļi\n\nMeiruļi, arī Meirieļi, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā 33 km no novada centra Preiļiem, 6 km no pagasta centra Aglonas un 240 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa P60.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108482"}
{"text": "Lielvārži\n\nLielvārži ir ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā uz dienvidiem no Rīgas apvedceļa A5 no pagasta un novada centra Ķekavas un no Rīgas centra.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies 2000. gados kā savrupmāju ciemats.\n", "id": "lvs_Latn_108483"}
{"text": "Pēteris Zvagulis\n\nPēteris Zvagulis ( — ) bija latviešu pedagogs un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latgales Zemnieku partijas pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_108484"}
{"text": "Zvagulis\n\nMadars Zvagulis (1980) — latviešu aktieris; Pēteris Zvagulis (1886—1957) — latviešu pedagogs un politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_108485"}
{"text": "Mellupi\n\nMellupi ir ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumos Mellupes krastā pie autoceļa V7 no pagasta un novada centra Ķekavas un no Rīgas. Pie Mellupu ciema pieder Dārznieku un Dzintaru vasarnīcu kolonijas.\n", "id": "lvs_Latn_108486"}
{"text": "Ramona Umblija\n\nRamona Umblija (dzimusi ) ir latviešu mākslas zinātniece, valsts un sabiedriska darbiniece, politiķe. Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētāja (1993), Latvijas kultūras ministre (1997—1998).\n\nVentspils Augstskolas, Latvijas Mākslas akadēmijas un Starptautiskās praktiskās psiholoģijas institūta docētāja.\n", "id": "lvs_Latn_108487"}
{"text": "Valaiņi (Aglonas pagasts)\n\nValaiņi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 34 km no novada centra Preiļiem, 6 km no pagasta centra Aglonas un 240 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P62, netālu atrodas Valaiņu kapsēta, kā arī Valaiņu pilskalns, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108488"}
{"text": "Misas (Ķekavas pagasts)\n\nMisas ir ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā pie Rīgas apvedceļa A5 6,5 km no pagasta un novada centra Ķekavas un 26 km no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108489"}
{"text": "Pulkarne (Ķekavas pagasts)\n\nPulkarne ir ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumos Pūķupes krastā pie autoceļa P89 7 km no pagasta un novada centra Ķekavas un no Rīgas centra iepretī Baldones pagasta Pulkarnes ciemam. Ciemā atrodas veikals.\n", "id": "lvs_Latn_108490"}
{"text": "Saulgoži\n\nSaulgoži ir ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu daļā Sūnupes krastos 5 km no pagasta un novada centra Ķekavas un 24 km no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108491"}
{"text": "Skujnieki\n\nSkujnieki ir ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā pie putnu fabrikas «Ķekava» ražotnes 7,5 km no pagasta un novada centra Ķekavas un 18 km no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108492"}
{"text": "Bērzmente\n\nBērzmente ir ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumos Rīgas HES ūdenskrātuves krastā pie autoceļa P85 no pagasta un novada centra Ķekavas un no Rīgas centra.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Bērzmentes (Bersenmünde) muižas centru. Pie Bērzmentes pieskaita arī Bērzumnieku ciematu.\n", "id": "lvs_Latn_108493"}
{"text": "Sistēmiskas iekaisuma reakcijas sindroms\n\nSistēmiskas iekaisuma reakcijas sindroms jeb sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroms (SIRS no ) ir iekaisīgs stāvoklis, kas skar visu ķermeni kopumā, atbildē uz smagiem kairinājumiem, piemēram, uz smagu infekciju, traumu, išēmiju, hemorāģisku šoku. SIRS ir sistēmiskā iekaisuma atbildes klīniskā izpausme. Šis stāvoklis attīstās pie pārmērīgas polipeptīdu un citu mediatoru aktivizācijas, kā arī šūnu vairošanās stimulācijas, kas sastāda citokīnu tīklu. Turpmāk ģeneralizēts iekaisums pieaug, zūd lokālās iekaisuma aizsargspējas un vienlaikus realizējas sistēmiskas alterācijas mehānismi.\n", "id": "lvs_Latn_108494"}
{"text": "Modernā māksla\n\nModernā māksla ir mākslas veids, kas radās laika posmā no 1860. līdz 1970. gadam. Tas noraida tradicionāli atzītas formas un uzsver individuālismu un jūtīgumu.\n\nModernā māksla ir radošās pasaules reakcija uz racionālistu praksi un perspektīvām jaunajai dzīvei un idejā. Šis mākslas veids attīstījās pateicoties tehnoloģiskajai attīstībai un industriālam laikmetam, kas mudināja mūsdienu sabiedrību izpausties jaunos veidos.\n", "id": "lvs_Latn_108495"}
{"text": "Pēteris Lazdāns\n\nPēteris Lazdāns ( — ) bija latviešu politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis un Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latgales Zemnieku partijas pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_108496"}
{"text": "Jugliņa\n\nJugliņa (arī Zīlniekurga, Ucenurga, retumis — Pukstiņurga) ir neliela Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Suntažu pagastā. Upīte sākas Suntažu pagastā, autoceļa P8 (Suntaži — Ķegums) tuvumā, savienojoties meliorācijas novadgrāvjiem un noteksistēmām. Netālu no šīs vietas pie Smiltnieku mājām uz Jugliņas izveidots aizsprosts un līdz Irbītēm ir uzpludināts dīķis. Ieteka Mazajā Juglā atrodas Juglas ciemā apmēram augšup pa upi no Rīga — Ērgļu autoceļa tilta, iepretim Bebru saliņai. Padomju varas gados upīte vairākas reizes meliorēta, taisnota, daudzviet atgādina novadgrāvi. Ceļa posmā Suntaži — Jugla tā trīs reizes (pie Jučiem, Veczīlniekiem un Pukstiņiem) pa caurtekām šķērso P4 jeb Rīgas — Ērgļu autoceļu.\n", "id": "lvs_Latn_108497"}
{"text": "Buck's Fizz\n\nBuck's Fizz ir kokteilis, kas sastāv no divām daļām šampanieša un vienas daļas kādas atdzesētas apelsīnu sulas. Tradicionāli to pasniedz augstā šampanieša glāzē kāzās, un tas ir populārs Ziemassvētku brokastu dzēriens Lielbritānijā. Līdzīgs dzēriens ir mimoza, bet tajā šampanietis un sula ir vienādā daudzumā.\n\nDzēriens ir nosaukts Londonas Buck's Club vārdā, kur to 1921. gadā pirmo reizi pasniedza bārmenis Makgerijs. Kokteili veidoja, sajaucot divas reizes lielāku daudzumu šamapanieša nekā apelsīnu sulas. Dažās vecākās receptēs arī ir minēts, ka pievieno grenadīna sīrupu kā papildu sastāvdaļu, bet International Bartenders Association receptē tas netiek minēts. Tiek uzskatīts, ka oriģinālā Buck's Club recepte iekļauj arī citas sastāvdaļas, kas bija zināmas tikai kluba bārmeņiem.\n\nČetrus gadus vēlāk Parīzē, viesnīcā Hôtel Ritz Paris, Frenks Meijers izgudroja Mimozas kokteili, kas satur tās pašas sastāvdaļas kā Buck's Fizz.\n\n1981. gadā dzēriena nosaukumu pārņēma Lielbritānijas popgrupa Bucks Fizz, kas uzvarēja 1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.\n", "id": "lvs_Latn_108498"}
{"text": "Jānis Porziņģis\n\nJānis Porziņģis (dzimis Liepājā) ir bijušais latviešu basketbolists, spēlēja vieglā uzbrucēja pozīcijā, pārstāvējis Latvijas basketbola izlasi. Spēlējis 15 dažādās komandās vairākās Eiropas līgās savā 14 gadu karjerā. Pēc spēlētāja karjeras beigām — aģents.\n\nPēdējo profesionālā basketbola spēli aizvadīja 2013. gadā Horvātijas klubā GKK Šibenik, bet oficiāli beidza karjeru 2015. gadā, kad kļuva par aģentu savam jaunākajam brālim Kristapam Porziņģim, kurš debitēja Nacionālajā basketbola asociācijā. Basketbolu spēlējis arī brāļu tēvs Tālis Porziņģis, kurš divās sezonās (1992—1993) pārstāvēja Latvijas Basketbola līgas (LBL) komandu \"Liepājas Metalurgs\".\n\nDarbojas kā basketbola aģents kopīgā aģentūrā ar Valmieras basketbola aģentu Mārtiņu Bērziņu, viņu klientu vidū ir daudzi no Latvijas labākajiem basketbolistiem.\n", "id": "lvs_Latn_108499"}
{"text": "Līpori\n\nLīpori (arī Liepari) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 6 km no pagasta centra Benislavas un 227,3 km no Rīgas.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Balvu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108500"}
{"text": "Ivans Mstislavskis\n\nIvans Mstislavskis (; dzimšanas gads nezināms, miris 1586. gadā) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, kņazs, bajārs un vojevoda, cara Ivana IV tuvs līdzgaitnieks. Piedalījies Livonijas karā Latvijas teritorijā. 1559. gadā kā pirmais vojevoda piedalījās iebrukumā Livonijā, kur guva divus ievainojumus. 1560. gadā kopā ar Pjotru Šuiski ieņēma Alūksni un Viljandus. 1573. gadā Simeona Bekbulatoviča vadībā piedalījās krieviem neveiksmīgajā kaujā pret zviedriem pie Lodes pils, kur guva ievainojumu. 1578. gadā neveiksmīgi aplenca Cēsis.\n\nPēc Fjodora I nākšanas pie varas krita nežēlastībā un tika aizsūtīts uz Kirila-Beloozera klosteri, kur miris.\n", "id": "lvs_Latn_108501"}
{"text": "2016. gada Vuelta a España\n\n2016. gada Vuelta a España sākās un noslēdzās 11. septembrī. Šī bija 71. reize, kad notika šīs šosejas riteņbraukšanas sacensības.\n\nSacesnības sastāvēja no 21 posma, sākoties ar komandu braucienu. Kopumā sacensībās tika iekļauti 10 finiši pret kalnu. Sacensības noslēdzās Madridē. Sacensību kopvērtējumā uzvarēja pārstāvis Nairo Kintana.\n\nkomandas sastāvā sacensībās startēja Latvijas čempions grupas un individuālajā braucienā Gatis Smukulis, kurš kopvērtējumā ierindojās 83. vietā, bet atsevišķos posmos izcīnīja 8. un 9. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_108502"}
{"text": "Tikaiņi\n\nTikaiņi () ir ciems Balvu novada Rugāju pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 13,1 km no pagasta centra Rugājiem un 230,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V464 (Pokrata—Lazdukalns). Tikaiņos atrodas bibliotēka.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Balvu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108503"}
{"text": "Vilhelms Klumbergs\n\nVilhelms Klumbergs (, 1886-1942) bija vācbaltiešu tautsaimnieks un pedagogs. Herdera institūta direktors (1927—1939).\n", "id": "lvs_Latn_108504"}
{"text": "Giljermo del Toro\n\nGiljermo del Toro Gomess (; dzimis ) ir meksikāņu kinorežisors, scenārists, kinoproducents un rakstnieks. Savā kino karjerā del Toro ir filmējis gan tumšā fentezī filmas spāņu valodā, tādas kā gotiskās šausmu filmas The Devil's Backbone (2001) un \"Pāna labirints\" (Pan's Labyrinth, 2006), gan vairākas vidusmēra amerikāņu kino asa sižeta filmas, piemēram, vampīru supervaroņu asa sižeta filmu \"Asmens II\" (2002), pārdabisko supervaroņu filmu \"Ellespuika\" (Hellboy, 2004) un tās turpinājumu \"Ellespuika II: Zelta armija\" (Hellboy II: The Golden Army, 2008) un zinātniskās fantastikas filmu \"Pacific Rim: Uzbrukums Zemei\" (Pacific Rim, 2013). Lielākos panākumus guvis ar filmu \"Ūdens forma\" (2017), kurā varonis bija amfībijas veida radījums. Filma saņēma četras Amerikas Kinoakadēmijas balvas. Giljermo del Toro no tām saņēma divas balvas — kā producents par labāko filmu (kopā ar J. Mailsu Deilu) un kā labākais režisors. Viņa nākamā filma \"Murgu aleja\" (2021) ir veidota psiholoģiskā trillera žanrā. Trešo Amerikas Kinoakadēmijas balvu viņš saņēma. kā viens no producentiem par animācijas filmu \"Pinokio\", kas ieguva balvu kategorijā \"Labākā animācijas filma\".\n\nGiljermo del Toro darbos ir apvienoti pasaku un šausmu literatūras motīvi. Viņa mūža aizraušanās ir briesmoņi, kuriem del Toro savos darbos piešķir milzīgu nozīmi un spēku. Tāpat del Toro bieži savās filmās izmanto kukaiņu un reliģiskos veidolus, katoļticības tēmas, pazemes valstību un pulksteņu darbības elementus. Pēc iespējas mazāk izmanto ar datoru veidotus specefektus un filmas veido dzeltenīgos toņos.\n", "id": "lvs_Latn_108505"}
{"text": "Lučķini\n\nLučķini ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā 32 km no novada centra Preiļiem, 3,5 km no pagasta centra Aglonas un 237 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies tieši pie autoceļa P60.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108506"}
{"text": "Mazie Dzerkaļi\n\nMazie Dzerkaļi, arī Mazie Dzierkaļi, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā 33 km no novada centra Preiļiem, 5 km no pagasta centra Aglonas un 238 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P60.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108507"}
{"text": "LHV Group\n\nAS LHV group ir Igaunijas banku un finanšu pakalpojumu uzņēmums. Tā galvenais birojs atrodas Tallinā. Banka ir dibināta 1999. gadā, grupas pārvaldītajsabiedrība dibināta 2005. gadā.\n\nLHV Pank ir viens no lielākajiem Nasdaq Baltijas fondu biržu brokeriem un lielākais Baltijas mazo investoru brokeris starptautiskajos tirgos.\n\nAS LHV group akcijas tiek kotētas bižā Nasdaq Tallinn. lielākie akcionāri (2021. gada septembrī): AS Lõhmus Holdings (12,17 %), Reins Lehmuss (Rain Lõhmus; 8,52 %), Viisemann Investments AG (7,59 %), Ambient Sound Investments OÜ (5,69 %), Krenno OÜ (4,07 %), AS Genteel (3,72 %), AS AMALFI (3,55 %), SIA KRUGMANS (2,36 %).\n", "id": "lvs_Latn_108508"}
{"text": "Aerofāgija\n\nAerofāgija ir nozīmīga gaisa daudzuma norīšana ēšanas laikā, kam seko šī gaisa atgrūšana, ko izraisa palielināts spiediens kuņģī. To pavada skaļas, dažkārt mainīga toņa atraugas. Bērniem ar psihopatoloģijai līdzīgu sindromu atraugas pavada arī dzīvnieku balss skaņām līdzīgs izkliedziens.\n", "id": "lvs_Latn_108509"}
{"text": "Ruminācija\n\nRuminācija ir atkārtotas (3 mēnešu laikā vai ilgāk) periodiskas vēdera preses muskulatūras, diafragmas un mēles saraušanās lēkmes, ko pavada kuņģa satura atrīšana mutes dobumā ar atkārtotu košļāšanu un norīšanu. Raksturīgs sākums 3—8 mēnešu vecumā. Barošanas rakstura izmaiņas, barošana caur knupi vai gastrostomu neizmaina stāvokli. Diskomforta sajūtu bērnam nav.\n", "id": "lvs_Latn_108510"}
{"text": "Merkišbuholca\n\nMerkišbuholca (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Dāmes-Šprēvaldes apriņķī pie Dāmes plūdu kanāla (Dahme-Umflutkanal) ietekas Dāmes upē, apmēram 50 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Berlīnes. Ar 740 iedzīvotājiem 2014. gadā tā ir Brandenburgas mazākā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_108511"}
{"text": "Apšukalni\n\nApšukalni ir ciems Olaines novada Olaines pagastā. Izvietojies pagasta austrumdaļā Apšukalna kanāla krastā pie autoceļa V7 no pagasta centra Jaunolaines, no novada centra Olaines un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108512"}
{"text": "Spīķi\n\nSpīķi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 27 km no novada centra Preiļiem, 8 km no novada centra Aglonas un 241 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108513"}
{"text": "Birzuļi (Olaines pagasts)\n\nBirzuļi ir ciems Olaines novada Olaines pagastā. Izvietojies pagasta dienviddaļā Misas kreisajā krastā no pagasta centra Jaunolaines, no novada centra Olaines un no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108514"}
{"text": "Blijas\n\nBlijas ir ciems Olaines novada Olaines pagastā. Izvietojies pagasta austrumdaļā pie autoceļa V8 no pagasta centra Jaunolaines, no novada centra Olaines un no Rīgas centra.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušo Bliju (Bli) mežmuižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_108515"}
{"text": "Damradi\n\nDamradi ir ciems Olaines novada Olaines pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumos no pagasta centra Jaunolaines, no novada centra Olaines un no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108516"}
{"text": "Dāvi\n\nDāvi, agrāk — Dāvukalns, ir ciems Olaines novada Olaines pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu daļā Ežupes krastā pie autoceļa V7 no pagasta centra Jaunolaines, no novada centra Olaines un no Rīgas centra. Ciemā ietilpst vasarnīcu biedrības Ābele, Sputņiks un Stars.\n", "id": "lvs_Latn_108517"}
{"text": "Bohēmijas Rūdolfs I\n\nBohēmijas Rūdolfs I (, ; dzimis ap 1281. gadu, miris ) bija Austrijas un Štīrijas hercogs no 1298. gada, kopā ar tēvu Albrehtu I (kā Rūdolfs III) un Bohēmijas karalis no 1306. gada un titulārais Polijas karalis. Pirmais Hābsburgs Bohēmijas tronī.\n\n1300. gadā apprecējās ar Francijas karaļa meitu Francijas Blanku, tomēr abi pāra bērni nomira mazi, bet 1305. gadā nomira arī Blanka. Pēc pēdējā Pršemisla Vāclava III nāves, Rūdolfs centās iegūt Bohēmijas troni. 1306. gadā viņš ieņēma Prāgu, padzenot citu troņa pretendentu - Karintijas Heinrihu. Tomēr Bohēmijā Rūdolfam I radās spēcīga opozīcija. 1307. gadā Rūdolfs mira karadarbības laikā pret nemierniekiem, bet par Bohēmijas karali atkal kļuva Karintijas Heinrihs.\n", "id": "lvs_Latn_108518"}
{"text": "Galiņi\n\nGaliņi, arī Bitīte vai Bitīte 2, ir ciems Olaines novada Olaines pagastā. Izvietojies mežainā apvidū pagasta dienviddaļā no pagasta centra Jaunolaines, no novada centra Olaines un no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108519"}
{"text": "Ielejas (Olaines pagasts)\n\nIelejas ir ciems Olaines novada Olaines pagastā. Izvietojies pagasta austrumos pie autoceļa V7 no pagasta centra Jaunolaines, no novada centra Olaines un no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108520"}
{"text": "Kalmes\n\nKalmes ir ciems Olaines novada Olaines pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā Misas labajā krastā no pagasta centra Jaunolaines, no novada centra Olaines un 27 km no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108521"}
{"text": "Klāvi (Olaines pagasts)\n\nKlāvi ir ciems Olaines novada Olaines pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu daļā Jāņupes krastā pie autoceļa V7 no pagasta centra Jaunolaines, no novada centra Olaines un no Rīgas centra.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Klāvu (Klawe) mežmuižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_108522"}
{"text": "Rājumi\n\nRājumi, agrāk — Rājumu pļavas, ir ciems Olaines novada Olaines pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu daļā pie autoceļa V12 no pagasta centra Jaunolaines, no novada centra Olaines un no Rīgas centra Ežupes krastos. Ciemā ietilpst vasarnīcu kooperatīvi Bērziņi, Ielieči un Tulpe.\n", "id": "lvs_Latn_108523"}
{"text": "Uzvaras Līdums\n\nUzvaras Līdums ir ciems Olaines novada Olaines pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā pie autoceļa V1088 no pagasta centra Jaunolaines, no novada centra Olaines un no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108524"}
{"text": "Beļauski\n\nBeļauski ir ciems Balvu novada Bērzpils pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā uz austrumiem no pagasta centra Bērzpils, 38,2 km no novada centra Balviem un 231,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V489 (Tilža - Bērzpils) Paukles upes krastos.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Balvu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108525"}
{"text": "Sliežu ceļš\n\nSliežu ceļš ir inženierbūvju komplekss vilcienu kustības nodrošināšanai ar noteiktu ātrumu. No tā stāvokļa atkarīga vilcienu kustības nepārtrauktība. Sliežu ceļu veido virsbūve un apakšbūve.\n\nPie virsbūves attiecina sliedes, garsliedes, dažādus sliežu stiprinājumus (sliežu paliktņus, starplikas, kabas, kokskrūves, spiedskavas, bultskrūves, ieliktņus, uzliktņus, dažādas pretaizdzīšanas ierīces, gulšņus, brusas, dzelzsbetona plātnes un rāmjus vai citu zemsliežu pamatni, balasta kārtu, smilts spilvenu un pārmiju pārvedu un sliežu ceļu krustojumu komplektus, izlīdzinošās iekārtas jeb sliežu garuma kompensatorus (tiltu temperatūras laidumu garumizmaiņu kompensācijai), pārbrauktuvju, gājēju pāreju un lopu pārdzīšanas vietu klāja konstrukciju, šķirošanas uzkalnu lēninātāju ierīces, bremžu kurpju nosviedējus, lokomotīvju griezuļus u.c.\n\nPie apakšbūves attiecina zemes klātni ar visām tās ierīcībām (ūdens novades teknes, drenas, ģeotekstila izstrādājumus u.c.).\n\nSliežu ceļš uzņem vilcienu slodzes. Tāpat to ietekmē tādas dabas parādības, kā vētras, ūdens, mitrums, sniegs un gaisa temperatūras svārstības. Sliežu ceļā notiek tādas dabiskas parādības, kā koka gulšņu un brusu pūšana; dzelzsbetona gulšņu un citu izstrādājumu plaisāšana sasalšanas un atkušanas daudzkārtēju ciklu rezultātā, ūdenim iekļūstot virsmas porās un spraudziņās un periodiski sasalstot un izplešoties; dzelzs izstrādājumu rūsēšana; garsliežu temperatūras spriegumu izraisīts sliežu metāla nogurums daudzkārtējas uzkaršanas un atdzišanas ciklu rezultātā.\n\nSliežu ceļa remontam un uzturēšanai publiskās infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina darbu kompleksu, kurā ietilpst iekšējo struktūrvienību un apakšstruktūrvienību ražošanas komplekss, kā arī salīgtu ārpakalpojumu uzņēmumu komplekss ar nepieciešamajām mašīnām, mehānismiem, instrumentiem un ierīcēm šo darbu nodrošināšanai. Privātas infrastruktūras īpašnieki ar nelielu ceļu izvērsi sliežu ceļa remontu parasti uztic ārpakalpojumā, jo šo darbu veikšanai personālam ir nepieciešama speciāla izglītība vai arī viņus ir speciāli jāapmāca darbam attiecīgā profesijā tiesību aktos noteiktā kārtībā, izsniedzot viņiem kvalifikāciju apliecinošus dokumentus — dzelzceļa speciālista apliecības.\n", "id": "lvs_Latn_108526"}
{"text": "Kārlis Bērenss\n\nKārlis Bērenss (, 1725—1789) bija Rīgas tirgotājs un filantrops, Melngalvju brālības loceklis (1751), Lielās ģildes vecākais (1767). Kopā ar saviem vispusīgi izglītotajiem un daudz ceļojušajiem brāļiem Johanu Kristofu un Reinholdu veidoja Rīgas brīmūrnieku \"Zobena ložas\" (\"Zum Schwerdt\") kodolu, kas vēsturē pazīstams kā \"Bērensu aprindas\".\n", "id": "lvs_Latn_108527"}
{"text": "Amerikas brieži\n\nAmerikas brieži (Odocoileus) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai. Amerikas briežu ģintī ir 2 sugas, un abas savvaļā sastopamas Amerikā. Turklāt abas sugas izplatītas Ziemeļamerikā, bet Dienvidamerikā mājo tikai baltastes briedis (Odocoileus virginianus).\n", "id": "lvs_Latn_108528"}
{"text": "Baltastes briedis\n\nBaltastes briedis (Odocoileus virginianus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadžu suga, kas sastopama abos Amerikas kontinentos, gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā.\n", "id": "lvs_Latn_108529"}
{"text": "Antons Laizāns\n\nAntons Laizāns (; — ) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latgales Zemnieku partijas pārstāvis. Politiķa Pāvila Laizāna brālis.\n", "id": "lvs_Latn_108530"}
{"text": "Pāvils Laizāns\n\nPāvils Laizāns (; — ) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latgales Kristīgo zemnieku savienības pārstāvis. Politiķa Antona Laizāna brālis.\n", "id": "lvs_Latn_108531"}
{"text": "Valdis Kroģis\n\nValdis Kroģis (dzimis , miris ) bija latviešu dokumentālā kino operators.\n\nDzimis Rīgā. No 1951. gada strādāja par operatora asistentu Rīgas Kinostudijā. 1963. gadā pabeidza Maskavas Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu un kļuva par kinostudijas operatoru. Daudzu kinožurnālu \"Sporta apskats\", \"Padomju Latvija\" un \"Māksla\" sižetu operators. Viens no galvenajiem Ulda Brauna doumentālās filmas \"235 000 000\" operatoriem. Sadarbojies arī ar Ansi Epneru. Kā aktieris piedalījās spēlfilmās \"Vīru spēles brīvā dabā\" un \"Sēklis\". Traģiski gājis bojā 1994. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108532"}
{"text": "Kubuli\n\nKubuli (vēsturiski Balvu stacija) ir ciems Balvu novada Kubulu pagastā, tā centrs. Tā oficiālajās robežās iekļauta arī Kurna, Fabrika un Druvenieki. Atrodas pagasta centrālajā daļā 5,5 km no novada centra Balviem un 215,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļu P35 (Gulbene—Balvi—Viļaka—Krievijas robeža (Vientuļi)) un V456 (Vīksna—Gobusala) krustojuma, Kurnas upes krastos.\n\nCiems veidojies ap pašlaik slēgtās dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene Balvu staciju. Pirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Balvu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108533"}
{"text": "Džons Krasinskis\n\nDžons Bērks Krasinskis (, dzimis ) ir amerikāņu aktieris, kinorežisors, kino producents un scenārists. Plašāk zināms kā Džima Halperta lomas atveidotājs NBC seriālā \"Ofiss\". Tēlojis filmās Away We Go, \"Mīlestība bez noteikumiem\" (Leatherheads), License to Wed, Big Miracle, \"Aizņemos līgavaini\" (Something Borrowed), \"Viss ir sarežģīti\" (It's Complicated), \"Apsolītā zeme\" (Promised Land), Aloha, \"Klusā pasaule\".\n\n2010. gadā apprecējās ar aktrisi Emiliju Blantu.\n", "id": "lvs_Latn_108534"}
{"text": "Elbas-Elsteres apriņķis\n\nElbas-Elsteres apriņķis () ir apriņķis Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē.\n\nApriņķis robežojas ar Brandenburgas Teltovas-Flēmingas, Dāmes-Šprēvaldes un Oberšprēvaldes-Lauzicas apriņķiem, Saksijas Meisenes un Ziemeļsaksijas apriņķiem, kā arī Saksijas-Anhaltes Vitenbergas apriņķi.\n\nElbas-Elsteres apriņķis iedalās 11 pilsētās un 6 kopienās. Pilsētas ir Bādlībenverda, Doberluga-Kirhaina, Elsterverda, Falkenberga/Elstere, Finstervalde, Hercberga (Elstere), Ībigava-Vārenbrika, Mīlberga/Elbe, Šēnevalde un Zonnevalde, bet kopienas — Rēderlande bez sīkāka iedalījuma un Elsterlande, Kleine Elstere (Nīderlauzica), Plesa, Šlībene, Šrādenlande ar sīkāku iedalījumu.\n", "id": "lvs_Latn_108535"}
{"text": "Celmene (Kubulu pagasts)\n\nCelmene ir ciems Balvu novada Kubulu pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu daļā 3,2 km no pagasta centra Kurnas, 4,4 km no novada centra Balviem un 218,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies Balvu ezera ziemeļrietumu krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Balvu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108536"}
{"text": "Maksimiliāns II Jozefs\n\nMaksimiliāns II Jozefs (; dzimis , miris ) bija Bavārijas karalis no 1848. gada līdz savai nāvei 1864. gadā.\n\nMaksimiliāns II bija Bavārijas karaļa Ludviga I dēls. Ieguva troni 1848. gada revolūcijas rezultātā, kad tēvs atteicās no troņa. Maksimiliānam II izdevās stabilizēt stāvokli valstī. Viņš centās mazināt Prūsijas ietekmi valstī, veidoja Minheni par kultūras un zinātnes centru. Pēc Maksimiliāna nāves abi tā dēli — Ludvigs II un Oto — tika atzīti par garīgi nespējīgiem vadīt valsti.\n", "id": "lvs_Latn_108537"}
{"text": "Druvenieki (Kubulu pagasts)\n\nDruvenieki (arī Druvenīki) ir ciems Balvu novada Kubulu pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 2,1 km no pagasta centra Kurnas, 4,4 km no novada centra Balviem un 216,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P35 (Gulbene—Balvi—Viļaka—Krievijas robeža (Vientuļi)).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Balvu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108538"}
{"text": "Druvenieki\n\nDruvenieki - skrajciems Balvu novada Kubulu pagastā Druvenieki - mazciems Madonas novada Ošupes pagastā\n", "id": "lvs_Latn_108539"}
{"text": "Indriķis Zvejnieks\n\nIndriķis Zvejnieks (, dzimis , miris ) bija latviešu revolucionārs un Padomju Krievijas 1. Inzas revolucionārās divīzijas komisārs.\n\nDzimis mežstrādnieka ģimenē. Iesaitījās revolucionārajā kustībā, mācoties reālskolā Cēsīs. Lielinieku partijas biedrs no 1916. gada. Pēc Februāra revolūcijas — Cēsu pilsētas strādnieku deputātu padomes biedrs. No 1917. gada augusta darbojās Maskavā, latviešu komunistu organizācijās un presē. Pēc Čehoslovāku korpusa sacelšanās sākuma kā brīvprātīgais devies uz fronti. Tika iecelts par divīzijas komisāru. 1919. gada aprīlī kritis cīņās pret Deņikina karaspēku. Apglabāts Maskavā pie Kremļa sienas. 1987. gadā Sverdlovskas kinostudijā tika uzņemta Zvejniekam veltīta spēlfilma Подданные революции.\n", "id": "lvs_Latn_108540"}
{"text": "Trakais Makss: Skarbais ceļš\n\nFilmas darbība notiek nākotnē tuksnesī, Trakais Makss kopā ar braucējiem cīnās pret kulta līderi un viņa armiju. Galvenās lomas tajā attēlo Toms Hārdijs, Šarlīze Terona, Hjū Keiss-Bairns, Nikolass Holts, Rozija Hantingtona-Vitlija, Railija Kio, Zoja Kravica, Ebija Lī un Kortnija Ītone. Hārdijs nomainīja Melu Gibsonu galvenajā lomā.\n\nFilmas pirmizrāde notika . Ar vairāk nekā 375 miljonus ASV dolāru lieliem ieņēmumiem tā kļuva par sērijas ienesīgāko filmu. Vairāki kritiķi to nosauca par 2015. gada labāko filmu, kā arī par vienu no visu laiku labākajām asa sižeta filmām. Saņēmusi vairākus apbalvojumus. Tā tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai desmit nominācijās, balva tika saņemta sešās nominācijās (lielākais uzvaru skaits ceremonijā). 2016. gada BBC 100 labāko 21. gadsimta filmu sarakstā \"Trakais Makss: Skarbais ceļš\" ierindojās 19. vietā.\n\nFilmai paredzēti vairāki turpinājumi.\n", "id": "lvs_Latn_108541"}
{"text": "Sērša Runena\n\nSērša Ūna Runena (Saoirse Úna Ronan, ; dzimusi ) ir īru izcelsmes amerikāņu aktrise.\n\nIevērību guvusi ar lomu 2007. gada filmā \"Piedošana\". Par lomu tajā tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai, BAFTA kino balvai un Zelta globusa balvai. Vairākus apbalvojumus saņēmusi par lomu Pītera Džeksona drāmā \"Dārgie pīšļi\" (2009). Runena kopumā četras reizes tikusi nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai. Par galveno lomu 2015. gada filmā \"Bruklina\", kā arī par lomām filmās \"Lady Bird: Laiks lidot\" (2017) un \"Mazās sievietes\" (2019) tikusi nominēta vairākām balvām, tai skaitā Amerikas Kinoakadēmijas balvai. Par filmu \"Lady Bird: Laiks lidot\" saņēmusi Zelta globusa balvu.\n\nAktrise ir pazīstama arī ar lomām tādās filmās kā \"Es nebūšu tava mīļotā\" (2007), Death Defying Acts (2008), \"Gaismas pilsēta\" (2008), \"Atpakaļceļš\" (2010), \"Hanna\" (2011), \"Klejotāja\" (2013), How I Live Now (2013), \"Viesnīca \"Diženā Budapešta\"\" (2014) un \"Skat, kā viņi bēg\" (2022). 2016. gadā debitējusi Brodvejā ar lomu Artura Millera lugas The Crucible (par Salemas prāvu) iestudējumā.\n", "id": "lvs_Latn_108542"}
{"text": "Paris School of Business\n\nParis School of Business (agrāk ESG Management School) ir Eiropas uzņēmējdarbības augstskola ar vairākām universitātes pilsētiņām, kas atrodas Parīzē un Rennā. PSB dibināta 1974. gadā.\n\nSkolas programmas ir trīskārši akreditētas — atbilstoši starptautiskajiem AMBA, IACBE un CGE standartiem. Skolas absolventu vidū ir tādi ievērojami uzņēmēji un politiķi kā Publicis Events izpilddirektors Franck Louvrier un Vianney (Dziedātājs).\n", "id": "lvs_Latn_108543"}
{"text": "Braians Krenstons\n\nBraians Lī Krenstons (; dzimis ) ir amerikāņu aktieris, scenārists, režisors un producents.\n\nPazīstams ar Voltera Vaita lomu (galvenā loma) seriālā \"Pārkāpt robežu\", Hola lomu seriālā Malcolm in the Middle un Tima Vetlija lomu seriālā Seinfeld.\n\nPar Voltera Vaita attēlošanu četras reizes saņēmis Primetime Emmy balvu kā labākais aktieris drāmas seriālā. Iegūstot balvu trīs reizes pēc kārtas, atkārtojis Billa Kosbija panākumu. Pēc kļūšanas par vienu no seriāla producentiem divas reizes saņēmis balvu par pašu seriālu. Vēl ir saņēmis Zelta globusa balvu par Vaita attēlošanu. Par lomu seriālā Malcolm in the Middle tika trīs reizes nominēts Primetime Emmy balvai. 2014. gadā saņēmis Tony balvu par ASV prezidenta Lindona Džonsona tēlojumu All the Way lugā. Par Daltona Trambo lomu 2015. gada filmā \"Trambo\" ticis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais aktieris.\n\nKrenstons ir tēlojis arī tādās filmās kā \"Glābjot ierindnieku Raienu\" (1998), \"Mis Saulstariņš\" (2006), \"Draivs\" (2011), \"Atcerēties visu\" (2012), \"Argo\" (2012), \"Godzilla\" (2014) un \"Pilnīgi nesaderīgi\" (The Upside, 2017). Režisējis vairāku seriālu sērijas un ieskaņoja balss lomas animācijas filmās \"Madagaskara 3\" (2012), \"Kung Fu Panda 3\" (2016) un \"Suņu sala\" (2018).\n", "id": "lvs_Latn_108544"}
{"text": "Alīsia Vīkandere\n\nAlīsia Amanda Vīkandere (, ; dzimusi ) ir zviedru aktrise un dejotāja.\n\nBeigusi Zviedrijas Karalisko baleta skolu. Karjeru sākusi teātrī un zviedru īsfilmās un televīzijas seriālos, arī Zviedrijā populārajā seriālā Andra Avenyn (2008—2010).\n\nKino debitējusi 2010. gadā ar lomu filmā Till det som är vackert, par šo lomu saņēma augstāko apbalvojumu Zviedrijas kinoindustrijā — Zelta skarabeja balvu kā labākā aktrise. Starptautisko ievērību guvusi 2012. gadā ar lomu filmās \"Anna Kareņina\", \"Karaliskā dēka\", 2013. gadā filmējās filmā \"Piektā vara\".\n", "id": "lvs_Latn_108545"}
{"text": "Bri Lārsone\n\nBraianna Sidonija Desolnersa (; dzimusi ), pazīstama kā Bri Lārsone (Brie Larson), ir amerikāņu aktrise un dziedātāja.\n\nTēlot sākusi jau bērnībā. Filmējusies seriālos Raising Dad, \"Taras piecas personības\" (United States of Tara) un Community, kā arī tādās filmās kā Right on Track, \"Cik man gadu?!\", \"Skots Pilgrims pret pasauli\", \"Džampstrīta 21\". Atveidojusi Kerolas Denversas lomu 2019. gada Marvel Cinematic Universe filmās \"Kapteine Mārvela\" un \"Atriebēji: Noslēgums\". 2005. gadā izdevusi studijas albumu Finally Out of P.E.\n\n2013. gadā saņēmusi kritiķu atzinību par tēlojumu filmā Short Term 12. Par lomu 2015. gada filmā \"Istaba\" ir saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu, Zelta globusa balvu, BAFTA kino balvu kā labākā aktrise, kā arī vairākus citus apbalvojumus un nominācijas.\n", "id": "lvs_Latn_108546"}
{"text": "Dzelzceļa līnija\n\nIzpildvaras institūcijas (piem., Eiropas komisija un valstu valdības, valsts un pašvaldību amatpersonas) un dažādi dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji (publiskie un privātie) katrs patsāvīgi definē sev pieņemamāko dzelzceļa līniju iedalījumu, kāds nepieciešams to darba, pārraudzības, pārskatu un atskaišu nodrošināšanai.\n\nPatstāvīgu vai aizgūtu dzelzceļa līniju iedalījumu saziņā izmanto arī sabiedrība, dzelzceļa pasažieri un dzelzceļa transporta sfērā strādājošie uzņēmumi vai ar to saistītie uzņēmumi.\n", "id": "lvs_Latn_108547"}
{"text": "Reinholds Bērenss\n\nReinholds Bērenss (, 1745-1823) bija Rīgas ārsts, botāniķis un uzņēmējs. Kopā ar saviem vispusīgi izglītotajiem un daudz ceļojušajiem brāļiem Johanu Kristofu un Kārli veidoja Rīgas brīmūrnieku \"Zobena ložas\" (\"Zum Schwerdt\") kodolu, kas vēsturē pazīstams kā \"Berensu aprindas\".\n", "id": "lvs_Latn_108548"}
{"text": "Bādlībenverda\n\nBādlībenverda () ir kūrortpilsēta Vācijā, Brandenburgā, Elbas-Elsteres apriņķī pie Švarce Elsteres upes, apmēram 57 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Drēzdenes un 28 kilometrus uz austrumiem no Torgavas.\n", "id": "lvs_Latn_108549"}
{"text": "Ludvigs I\n\nLudvigs I (; dzimis , miris ) bija Bavārijas karalis no 1825. līdz 1848. gadam.\n\nLudvigs I bija pirmā Bavārijas karaļa Maksimiliāna I Jozefa dēls. Jau pirms valdīšanas sākuma, mācoties universitātēs Landshutā un Getingenē, aizrāvās ar mākslu un literatūru. 1810. gada oktobrī apprecējās ar Saksijas-Hildburghauzenes hercoga meitu Terēzi. Kāzu svinības kļuva par tradicionāliem bavāriešu svētkiem, kas mūsdienās pazīstami kā \"Oktoberfest\".\n\nPēc tēva nāves kļūdams par karali, izvērsa plašu antīka stila kultūras celtņu būvniecību un izdeva ievērojamus līdzekļus mākslas darbu iepirkšanai. Pārcēla universitāti no Landshutas uz Minheni.\n\nIesākumā režīms Bavārijā bija liberālāks nekā tēva laikā, tomēr valdīšanas otrajā pusē Ludvigs I kļuva konservatīvāks, cita starpā atbalstot katolismu, iepretim luterticībai.\n\nĀrpolitikā bija naidīgi noskaņots pret Napoleonu, tomēr no 1806. gada piedalījās karos kā Napoleona sabiedrotais. 1813. gadā pieslējās Sestajai koalīcijai pret Napoleonu. Ludvigs I bija spiests atteikties no troņa 1848. gada revolūciju rezultātā. Miris 1868. gadā, jau pēc dēla Maksimiliāna II Jozefa nāves, kad Bavārijas karalis bija Ludvigs II.\n", "id": "lvs_Latn_108550"}
{"text": "Rolands Balodis-Ūdris\n\nRolands Balodis-Ūdris (dzimis Ūdris ), saukts arī par Ūdrīti, ir latviešu dziedātājs un ģitārists, grupas The Hobos solists.\n", "id": "lvs_Latn_108551"}
{"text": "Pēteris Zadvinskis\n\nPēteris Zadvinskis ( — ) bija latviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks. Bija Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latgales Kristīgo zemnieku savienības pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_108552"}
{"text": "Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms\n\nHerbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms (, 1778—1840) bija vācbaltu muižnieks, žurnālists un ģeogrāfs.\n", "id": "lvs_Latn_108553"}
{"text": "Attēls:Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland, oder der ehemaligen Herzogthümer Kurland und Semgallen mit dem Stifte Pilten.jpg\n", "id": "lvs_Latn_108554"}
{"text": "Gadsimta likme\n\n\"Gadsimta likme\" () ir 2015. gada ASV biogrāfiskā komēdijdrāmas filma. Filmas režisors un scenārija līdzautors ir Ādams Makejs. Filma balstīta uz 2010. gadā izdoto Maikla Luisa tāda paša nosaukuma grāmatu par 2007.—2010. gada globālo finanšu krīzi. Galvenās lomas atveido Kristians Beils, Stīvs Karels, Raiens Goslings un Breds Pits. Filmas pirmizrāde notika .\n\nFilma tika izvirzīta 88. Kinoakadēmijas balvai piecās nominācijās un vienā no tām (Labākais adaptētais scenārijs) arī tika atzīta par labāko filmu.\n", "id": "lvs_Latn_108555"}
{"text": "Jānis Skrastiņš (prokurors)\n\nJānis Skrastiņs (dzimis , miris ) bija latviešu jurists. Pirmais Latvijas Republikas Prokuratūras ģenerālprokurors pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no 1990. līdz 2000. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_108556"}
{"text": "Doberluga-Kirhaina\n\nDoberluga-Kirhaina (, ) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Elbas-Elsteres apriņķī pie Kleine Elsteres upes.\n", "id": "lvs_Latn_108557"}
{"text": "Felicianova\n\nFelicianova - vidējciems Ludzas novada Ciblas pagastā Felicianova - skrajciems Krāslavas novada Kalniešu pagastā\n", "id": "lvs_Latn_108558"}
{"text": "Štarks\n\nJohans Augusts fon Štarks (Johann August Starck, 1741—1816) — teologs, valodnieks, Academia Petrina filosofijas profesors (1777—1781); Johanness Štarks (Johannes Stark, 1874—1957) — fiziķis, Nobela prēmijas laureāts; Niklass Štarks (Niklas Stark, dzimis 1995) — vācu futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_108559"}
{"text": "Felicianova (Ciblas pagasts)\n\nFelicianova ir ciems Ludzas novada Ciblas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 13,0 km no novada centra Ludzas, 2,5 km no pagasta centra Ciblas un 280,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V511 (Mežavepri–Tridņa), Ludzas upes krastos.\n\nCiems veidojies ap Felicianovas muižu. Pirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Ludzas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108560"}
{"text": "Latviskā dzīvesziņa\n\nLatviskā jeb latviešu dzīvesziņa ir viena no Latvijas Republikas Satversmes ievaddaļā iekļautajām vērtībām, kas Eiropas kultūrtelpā veido Latvijas identitāti.\n", "id": "lvs_Latn_108561"}
{"text": "Eneda Tarifa\n\nEneda Tarifa (; dzimusi Tirānā) ir albāņu dziedātāja un TV šovu vadītāja. Viņa pārstāvēja Albāniju 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu \"Përrallë\". Tiesības pārstāvēt savu valsti viņa ieguva uzvarot šovā \"Festivali i Këngës 54\". Viņa ir piedalījusies Eirovīzijā arī 2003. un 2007. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108562"}
{"text": "Iveta Mukučjana\n\nIveta Muaručjana (; dzimusi Erevānā) ir armēņu dziedātāja un modele, kas ir uzaugusi Vācijā, Hamburgā. Viņa pārstvēja Armēniju 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.\n", "id": "lvs_Latn_108563"}
{"text": "Spiegu tilts\n\n\"Spiegu tilts\" () ir 2015. gada amerikāņu vēsturiskā drāma, kuras režisors ir Stīvens Spīlbergs.\n\nFilma uzņemta, balstoties uz patiesiem notikumiem saistībā ar U-2 incidentu 1960. gadā Aukstā kara laikā, kad PSRS notrieca ASV U-2 spiegu lidmašīnu. PSRS gūstā nokļuva ASV lidmašīnas pilots. Tai pašā laikā ASV cietumā atradās PSRS spiegs Rūdolfs Ābels. Amerikāņu advokātam Džeimsam Donovanam nācās uzņemties vadīt neoficiālas pārrunas par spiegu apmaiņu starp abām valstīm. Pārrunas notika Berlīnē laikā, kad tika uzbūvēts Berlīnes mūris.\n\nFilmas scenārija autori ir Mets Čarmens un brāļi Koeni. Galvenās lomas tajā attēlo Toms Henkss, Marks Railenss, Eimija Raiena un Elans Alda.\n\nFilmas pirmizrāde notika Ņujorkas kinofestivālā. Filmu atzinīgi novērtēja kritiķi. Amerikas Kinoinstitūts to nosauca par vienu no desmit gada labākajām filmām. Filma tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai sešās kategorijās, arī kā labākā filma. Vienā no kategorijām balva tika piešķirta — par labāko aktieri otrā plāna lomā tika atzīts Marks Railenss, kurš filmā tēloja Rūdolfa Ābela lomu. Filmu nominēja arī BAFTA kino balvai astoņās kategorijās, no kurās balvu par otrā plāna lomu saņēma Marks Railenss.\n", "id": "lvs_Latn_108564"}
{"text": "Bruklina (filma)\n\n\"Bruklina\" () ir 2015. gada drāma, kuras režisors ir Džons Kroulijs. Filmas sižets veidots pēc Kolma Toibina (Colm Tóibín) romāna Brooklyn.\n\nFilma ir par jaunu īrieti, kas emigrē uz Bruklinu Ņujorkā, kur ātri iemīlas. Vēlāk viņai ir jāveic izvēle starp divām valstīm. Tajā galvenās lomas attēlo Sērša Runena, Emorijs Koens, Domnels Glīsons, Džims Brodbents un Džulija Voltersa.\n\nFilmas pirmizrāde notika 2015. gada Sandensas kinofestivālā 26. janvārī. Kinoteātros filmas izrādīšana tika sākta 2015. gada novembrī. Vairāki kritiķi šo nosauca par vienu no gada labākajām filmām. \"Bruklina\" ir nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai trijās nominācijās, tai skaitā kā labākā filma. 2016. gada BBC 100 labāko 21. gadsimta filmu sarakstā \"Bruklina\" ierindojās 48. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_108565"}
{"text": "Istaba (filma)\n\n\"Istaba\" () ir 2015. gada Apvienotās Karalistes, ASV, Īrijas un Kanādas kopražojuma drāma, kuras režisors ir Lenijs Ābrahamsons. Filmas sižets veidots pēc Emmas Donohju (Emma Donoghue) tāda paša nosaukuma romāna.\n\nFilma ir par māti un viņas piecus gadus veco dēlu, kas tiek brīvībā pēc nebrīvē pavadītiem ilgiem gadiem. Tajā galvenās lomas attēlo Bri Lārsone, Džeikobs Tremblejs, Džoana Allena, Sons Bridžers un Viljams Meisijs.\n\nFilmas pirmizrāde notika . \"Istaba\" tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai četrās nominācijās, arī kā gada labākā filma. Īpašu ievērību ir izpelnījusies Bri Lārsone ar savu galvenās lomas tēlojumu, par lomu šajā filmā viņa ir arī saņēma Zelta globusa balvu un Amerikas Kinoakadēmijas balvu.\n", "id": "lvs_Latn_108566"}
{"text": "Uzmanības centrā\n\n\"Uzmanības centrā\" () ir 2015. gada ASV biogrāfiskā drāmas filma, kuras režisors ir Toms Makārtijs. Filmas sižets veidots pēc patiesiem notikumiem.\n\nFilma ir par The Boston Globe izmeklējošās žurnālistikas komandu, kas izmeklē bērnu pedofilijas skandālu katoļu baznīcā. Tajā galvenās lomas attēlo Marks Rafalo, Maikls Kītons, Reičela Makadamsa, Līvs Šreibers, Džons Sleterijs un Stenlijs Tuči.\n\nĪstā laikraksta izmeklējošās žurnālistikas komanda par šīs lietas rakstiem saņēma 2003. gada Pulicera balvu. Filmas pirmizrāde notika Venēcijas starptautiskajā kinofestivālā. Vairāki kritiķi šo ir ierindojuši starp 2015. gada labākajām filmām. Spotlight ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā filma un par labāko oriģinālscenāriju. 2016. gada BBC 100 labāko 21. gadsimta filmu sarakstā \"Uzmanības centrā\" ierindojās 88. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_108567"}
{"text": "Džoja\n\n\"Džoja\" () ir 2015. gada amerikāņu daļēji biogrāfiska kinokomēdija, kuras režisors ir Deivids Rasels. Filmas pirmizrāde notika .\n\nFilma ir par Džoju Mangano, kas izveidoja savu biznesa impēriju un kļuva par miljonāri, 20. gadsimta 90. gados viņa izgudroja Miracle Mop slotu. Galvenās lomas tajā attēlo Dženifere Lorensa, Roberts De Niro, Edgars Ramiress, Daiena Leda, Virdžīnija Mādsena, Izabella Roselīni un Bredlijs Kūpers. Dž. Lorensa par Mangano lomu saņēma Zelta globusa balvu, kā arī tika nominēta 88. Kinoakadēmijas balvai nominācijā \"Labākā aktrise galvenajā lomā\".\n", "id": "lvs_Latn_108568"}
{"text": "Conura albifrons\n\nConura albifrons ir plēvspārņu suga no Chalcididae dzimtas. Sastopama Ziemeļamerikā un Nearktikas reģionā.\n", "id": "lvs_Latn_108569"}
{"text": "Kerola\n\n\"Kerola\" () ir 2015. gada Lielbritānijas un ASV romantiskā drāma, kuras režisors ir Tods Heinss. Filmas sižets veidots pēc Patrīcijas Haismitas romāna The Price of Salt.\n\nFilma ir par jaunu fotogrāfi un viņas attiecībām ar gados vecāku sievieti, kas piedzīvo šķiršanos. Tajā galvenās lomas attēlo Keita Blanšeta, Rūnija Mara, Sāra Polsone un Kails Čāndlers.\n\nFilmas pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur Mara dalīja labākās aktrises balvu, pati filma tika nominēta Zelta palmas zaram. Daudzi kritiķi šo ierindoja starp 2015. gada labākajām filmām, Amerikas Kinoinstitūts to nosauca par vienu no desmit gada labākajām filmām. \"Kerola\" tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai sešās nominācijās, nevienu no tām gan neiegūstot. 2016. gada BBC 100 labāko 21. gadsimta filmu sarakstā \"Kerola\" ierindojās 69. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_108570"}
{"text": "Dāņu meitene\n\n\"Dāņu meitene\" () ir 2015. gada biogrāfiskā drāma, kuras režisors ir Toms Hūpers. Filmas sižets veidots pēc Deivida Ebershofa romāna The Danish Girl.\n\nFilma ir par dāņu māksliniecēm: Lili Elbi (dzimusi kā Einārs Vegeners) un Gerdu Vegeneri. Einārs Vegeners ir viens no pirmajiem zināmajiem cilvēkiem, kam veikta dzimumu maiņas operācija. Galvenās lomas filmā attēlo Edijs Redmeins, Alīsia Vīkandere, Matiass Šoenertss un Bens Višovs.\n\nFilmas pirmizrāde notika Venēcijas kinofestivālā. Vairākās valstīs (piemēram, Katarā, Bahreinā, Kuveitā) filma ir aizliegta. \"Dāņu meitene\" ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tā tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai četrās nominācijās, no kurām vienu arī saņēma (Alīsia Vīkandere kā labākā aktrise otrā plāna lomā).\n", "id": "lvs_Latn_108571"}
{"text": "Pretīgais 8nieks\n\n\"Pretīgais 8nieks\" () ir 2015. gada amerikāņu vesterns, kura režisors ir Kventins Tarantīno.\n\nFilma ir par astoņiem svešiniekiem, kas iebraucamajā sētā paslēpušies no sniega vētras, darbība notiek pēc Amerikas pilsoņu kara. Tajā galvenās lomas attēlo Semjuels Džeksons, Kurts Rasels, Dženifere Džeisone Lī, Voltons Godžinss, Demjans Biširs, Tims Rots, Maikls Madsens un Brūss Dīrns.\n\nFilmas pirmizrāde notika . Tā uzņemta Ultra Panavision 70 mm formātā. Mūziku filmai komponējis Ennio Morrikone (pazīstams arī ar komponēto mūziku Leones spageti vesterniem). Filma tika izvirzīta Amerikas Kinoakadēmijas balvai trijās nominācijās — labākā aktrise otrā plāna lomā (Dženifere Džeisone Lī), labākais operatora darbs (Roberts Ričardsons) un labākā oriģinālmūzika (Ennio Morrikone). Balvu saņēma Ennio Morrikone par labāko oriģinālmūziku.\n", "id": "lvs_Latn_108572"}
{"text": "Heija muižiņa\n\nHeija muižiņa () bija 18. gadsimta vidū baroka stilā celta Rīgas tirgotāja Kārļa Bērensa ārpilsētas vasarnīca ar sākotnējo nosaukumu Schoongezicht (\"Skaistais skats\") tagadējā Daugavgrīvas ielā 25 Pārdaugavā.\n\n18. gadsimta otrajā pusē muižiņā pārmaiņus uzturējušies Apgaismības laikmeta filozofi Johans Georgs Hāmanis (1753—1759) un Johans Gotfrīds Herders (1764—1769). Muižiņas parka pakājē sākās Filozofu aleja (Philosophengang), kas turpinājās gar Daugavas stāvkrastu līdz Drēzena muižiņai. Savu nosaukumu tā ieguva pēc tam, kad 18. gadsimta beigās to īpašumā ieguva angļu tirgotājs Džons Hejs (John Hay).\n\nĒka nodega 1980. gados, nojaukta 1990. gadu beigās.\n", "id": "lvs_Latn_108573"}
{"text": "Teodors Adorno\n\nTeodors Adorno (; dzimis , miris ), īstajā vārdā Teodors Ludvigs Vīzengrunds (Theodor Ludwig Wiesengrund), bija vācu filozofs, sociālo zinātņu teorētiķis, muzikologs un kultūras kritiķis.\n\nViņa agrīnajos darbos jūtama Ģerģa Lukāča un Ernsta Bloha marksistisko nostādņu ietekme, kā arī liela interese par Zigmunda Freidu. Galvenokārt ar Adorno veikumu tapis darbs \"Autoritārā personība\" (1950) — nozīmīgs psihoanalītisks un socioloģisks pētījums, kurš daļēji sakņojas Ēriha Fromma idejās un kura ietvaros tapusi F skala.\n\n1930. gadā Teodors Adorno sāka strādāt Sociālo pētījumu institūtā Frankfurtē pie Mainas un kļuva par vienu no vadošajiem tā darbiniekiem. Kad pie varas nāca nacisti, institūts līdz ar tā direktoru Maksu Horheimeru pārcēlās uz ASV, un T. Adorno vēlāk tam sekoja, iegūdams ASV pilsonību. 1940. gados viņš kopā ar M. Horkheimeru sarakstīja grāmatu \"Apgaismības dialektika\", kurā aizstāv viedokli, ka racionalitāte cilvēkus joprojām nav atbrīvojusi no to mītiskās pagātnes un ka dabas pasaules dominēšana ir novedusi pie sociālās pasaules kontroles. 1949. gadā Adorno atgriezās Vācijā un 1951. gadā publicēja grāmatu \"Minima moralia: refleksijas par izpostīto dzīvi\", kurā virknēti Frīdriha Nīčes stilā veidoti aforismi — liela daļa par trimdas problēmām. Grāmatā \"Negatīvā dialektika\" (1966) viņš visus filozofus kritizē, ka tie ticot kādai neeksistējošai absolūtai jeb galējai būtībai, ar kuru varētu izskaidrot visu pārējo. Tas esot bīstami, jo novedot pie totalitārās un despotiskas domāšanas, kura indivīdu pārvērš par manipulāciju objektu. Adorno daudz rakstījis arī par mūzikas un mākslas estētiku un socioloģiju, sarakstījis grāmatu \"Jaunās mūzikas filozofija\" (1947).\n", "id": "lvs_Latn_108574"}
{"text": "Dženifere Džeisone Lī\n\nDženifere Džeisone Lī, dzimusi Dženifere Lī Morrova (; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise.\n\nViņa sāka savu karjeru televīzijā 1970. gados. 1982. gadā debitēja kino ar Steisijas Hamiltones lomā filmā Fast Times at Ridgemont High. Vēlāk saņēma uzslavas par dalību filmās Miami Blues (1990), Last Exit to Brooklyn (1990), \"Uguns spēks\" (1991), \"Meklēju vientuļu balto sievieti\" (Single White Female, 1992) un \"Īsie stāsti\" (Short Cuts, 1993).\n\nAktrise nominēta Zelta globusa balvai par Dorotijas Pārkeres lomu filmā Ms. Parker and the Vicious Circle (1994). Džeisone Lī spēlēja lomu viņas mātes, scenāristes Barbaras Tērneres, sarakstītā filmā Georgia (1995). 2001. gadā viņa palīdzēja sarakstīt un režisēt Alanam Kamingam filmu The Anniversary Party. 2002. gadā Lī piedalījās krimināldrāmā \"Ceļš uz pekli\". 2007. gadā aktrise spēlēja lomu ģimenes drāmā \"Margo kāzās\" (Margot at the Wedding). Viņai piešķirta Džilas Praisas-Grejas loma kanāla Showtime seriālā Weeds. 2015. gadā viņa saņēma atzinību par Lizas lomu animācijas filmā Anomalisa un par Deizijas Domergas lomu Kventina Tarantīno filmā \"Pretīgais 8nieks\", par ko viņu nominēja Zelta globusam un Amerikas Kinoakadēmijas balvai. Kopš 2017. gada Džeisone Lī spēlējusi vienu no galvenajām lomām Netflix seriālā Atypical.\n\nViņa nominēta Drama Desk balvai par Beverlijas Mosas lomu Maika Lī iestudējumā Abigail's Party. Džeisone Lī debitēja Brodvejā 1998. gadā, aizvietojot kādu citu aktrisi Sallijas Boulzas lomā mūziklā Cabaret.\n", "id": "lvs_Latn_108575"}
{"text": "New Shepard\n\nNew Shepard ir daudzkārtizmantojama suborbitāla transportsistēma ar vertikālu startu un vertikālu nosēšanos. To izstrādā ASV uzņēmums Blue Origin kā komerciālu sistēmu suborbitālajam kosmiskajam tūrismam.\n\nSistēma nosaukta par godu ASV pirmajam astronautam Alanam Šepardam, kas pirmais ASV veica suborbitālu lidojumu.\n\nPirmais raķetes prototipa lidojums notika 2006. gadā.\n\n2012. gada 19. oktobrī veikts apkalpes kapsulas glābšanas sistēmas izmēģinājums. Kapsula sasniedza 703 metru augstumu un veiksmīgi nolaidās ar izpletni.\n\nPirmais New Shepard lidojums notika 2015. gada 29. aprīlī. Tika sasniegts 93,5 km augstums. Kapsula veiksmīgi nolaidās ar izpletņiem, bet raķetes vertikālā nosēšanās neizdevās, jo hidrauliskajā sistēmā bija zudis spiediens.\n\n2015. gada 23. novembrī notika New Shepard otrā eksemplāra lidojums. Tika sasniegts 100,5 km augstums, pārsniedzot Kārmāna līniju. Gan kapsula, gan raķešpakāpe veiksmīgi piezemējās. 2016. gadā New Shepard 2 un nolaižamais aparāts RSS Jules Verne veica četrus lidojumus, visi veiksmīgi.\n\n2017. gadā tika izgatavota trešā modifikācija New Shepard 3. Tai bija palielinātas atkārtotas izmantošanas spējas un uzlabota karstumaizsardzība, kā arī uzlabotas konstrukcijas dzinējiekārta. Apkalpes kapsulai Crew Capsule 2.0 (RSS H.G. Wells) bija ierīkoti iluminatori. New Shepard 3 pirmais lidojums notika 2017. gada 12. decembrī.\n", "id": "lvs_Latn_108576"}
{"text": "Maksimiliāns I Jozefs\n\nMaksimiliāns I Jozefs (; dzimis , miris ) bija Bavārijas kūrfirsts no 1799. gada un Bavārijas karalis no 1806. gada.\n\nDzimis Pfalcas-Cveikbrikenes pfalcgrāfa un hercoga Frīdriha Mihaela ģimenē. 1795. gadā mantoja Cveibrikeni, līdz ar bezbērnu Kārļa Teodora nāvi 1799. gadā kļuva par Kūpfalcas un Bavārijas kūrfirstu un Jīlihas-Bergas hercogu.\n\nĀrpolitikā orientējās uz Napoleonu un piedalījās karos Napoleona pusē. 1805. gadā ar Francijas atbalstu Bavārija kļuva ar karalisti, un Maksimiliāns I Jozefs - par tās pirmo karali. 1813. gada oktobrī Maksimiliāns I Jozefs pārgāja Napoleona pretinieku koalīcijas pusē, tomēr saglabāja karaļa titulu. Maksimiliāna I Jozefa valdīšanas laikā valstīs notika plaša baznīcas īpašumu sekularizācija.\n", "id": "lvs_Latn_108577"}
{"text": "Papuasijas lorikets\n\nPapuasijas lorikets (Charmosyna papou) ir papagaiļveidīgo kārtas putns, kas sastopams Jaungvinejā. Šai sugai raksturīga sarkanā un melnā melanistiskā krāsu fāze. Tās gadījumā sarkano spalvu vietā ir melnās.\n\nPopulācijas kopējais daudzums nav zināms, taču suga ir diezgan parasta visā savā izplatības areālā.\n", "id": "lvs_Latn_108578"}
{"text": "BELINTERSAT-1\n\nBELINTERSAT-1 ir Baltkrievijas sakaru pavadonis. Ģeostacionārajā orbītā palaists 2016. gada janvārī. Projektu pārvalda Baltkrievijas Nacionālā pavadoņu sakaru un apraides sistēma Belintersat.\n\nKosmisko aparātu izgatavojusi Ķīnas Kosmosa tehnoloģiju akadēmija uz platformas DHF-4 bāzes. Sakaru aparatūru piegādāja Francijas Thales Alenia Space. Pavadonis apgādāts ar 18 Ku joslas un 20 C joslas raidītajiem. Divus Ku joslas raidītājus izmantos Baltkrievijas valsts vajadzībām, astoņus raidītājus (7 C joslas un 1 Ku joslas) nodoti Ķīnas pusei, un tie tiek marketēti ar nosaukumu Zhongxing 15 jeb ChinaSat 15. Pārējie raidītāji tiks iznomāti Eiropas, Azijas un Afrikas sakaru operatoriem.\n", "id": "lvs_Latn_108579"}
{"text": "Staņislavs Kerbedzis\n\nStaņislavs Kerbedzis (, ; 1810–1899) bija lietuviešu cilmes inženieris, tiltu būves speciālists, Pēterburgas Universitātes profesors (1842), Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors (1850), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1858). Lūznavas un Riebiņu muižu īpašnieks.\n", "id": "lvs_Latn_108580"}
{"text": "Arnolds Moltrehts\n\nArnolds Kristiāns Aleksandrs Moltrehts (, dzimis , miris ) bija vācbaltiešu ārsts - oftalmologs un neirologs. Pazīstams Krievijas Tālo Austrumu faunas pētnieks un etimologs.\n\nDzimis Matīšu mācītājmuižā. Arnolda brālis Kārlis Moltrehts kļuva par mācītāju. 1892. gadā beidza Bērzaines ģimnāziju, no 1893. līdz 1899. gadam studēja medicīnu Tartu Universitātē. Strādāja Sanktpēterburgā, papildinājās Vācijā un Šveicē. 1902. gadā Moltrehtu nosūtīja par acu slimību vienības vadītāju uz Krievijas Tālajiem Austrumiem, kur Moltrehts nostrādā par ārstu Usurijskā, Habarovskā un Vladivostokā līdz trīsdesmito gadu beigām. Paralēli ārsta darbam no 1909. gada publicējās par Tālo Austrumu kukaiņu pētniecības jautājumiem. Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz VFR, kur miris 1952. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108581"}
{"text": "Riebiņu muiža\n\nRiebiņu muiža, arī Rībenes muiža, agrāk Ribenišku muiža (), bija muiža, kuras vēlīnā klasicisma stilā būvētā kungu māja atrodas Riebiņu ciemā, 8 km no Preiļiem un 213 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108582"}
{"text": "Vitālijs Hvorostiņins\n\nVitālijs Hvorostiņins (dzimis Preiļos) ir Latvijas hokejists, malējais uzbrucējs. Pašlaik (2018) Hvorostiņins spēlē Vācijas 4. līgas komandā ECW Sande.\n", "id": "lvs_Latn_108583"}
{"text": "Krišs Grundmanis\n\nKrišs Grundmanis (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu hokejists, aizsargs. Karjeras lielāko daļu aizvadījis dažādos Latvijas čempionāta klubos, četras reizes kļuvis par Latvijas čempionu.\n", "id": "lvs_Latn_108584"}
{"text": "Jevgēnija Kerbedža\n\nJevgēnija Kerbedža (, 1855-1946) bija poļu mecenāte, Riebiņu muižas un Lūznavas muižas īpašniece. Varšavas goda pilsone (1929).\n", "id": "lvs_Latn_108585"}
{"text": "Elsterverda\n\nElsterverda () jeb Vikova () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Elbas-Elsteres apriņķī pie Švarce Elsteres upes, 48 kilometrus uz ziemelrietumiem no Drēzdenes.\n", "id": "lvs_Latn_108586"}
{"text": "Veismaņi (Olaines pagasts)\n\nVeismaņi ir ciems Olaines novada Olaines pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā Misas upes labajā krastā no pagasta centra Jaunolaines, no novada centra Olaines un no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108587"}
{"text": "Arāji\n\nArāji ir ciems Ogres novada Tomes pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā Līčupes krastā autoceļu P85 un V981 krustojumā no pagasta centra Tomes, no novada centra Ogres un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108588"}
{"text": "Ķieģeļceplis (Tomes pagasts)\n\nĶieģeļceplis ir Tomes ciema daļa Ogres novada Tomes pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā no pagasta centra Tomes, no novada centra Ogres un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados netālu no bijušās Tomes muižas un pagasta valdes.\n", "id": "lvs_Latn_108589"}
{"text": "Laimas Muzykanti\n\nLaimas Muzykanti ir 1995. gadā Daugavpilī dibināta folkroka grupa. To dibinājis un joprojām vada mūziķis, folklorists, dzejnieks, komponists, aranžētājs un multiinstrumentālists, sabiedriskais un kultūras darbinieks Artūrs Uškāns. Sākotnēji grupa veidota kā Daugavpils Universitātes Studentu deju ansambļa \"Laima\" pavadošais muzikālais sastāvs.\n\n\"Laimas Muzykantu\" sākotnējais skanējums ir raksturojams kā tuvināts autentiskai folkloras mūzikai, izmantojot tautas mūzikas instrumentus un autentiskus tautas dziedājumus, kas veidoti balstoties uz folkloras ekspedīcijās vāktajiem tautas teicēju dziedājumiem un tautas muzikantu spēlēšanas manierēm. Laika gaitā muzikanti ir eksperimentējuši ar dažādiem skanējumiem, instrumentiem un neierastiem mūzikas salikumiem, piemēram, savienojot folkloru un opermūziku, elektronisko mūziku vai etnogrāfiskā ansambļa skanējumu. \"Laimas Muzykanti\" savā izpildījumā iekļauj dažādu pasaules valstu mūzikas skanējumus, sadarbojoties ar izpildītājiem no Lielbritānijas, Lietuvas, Baltkrievijas, kā arī popularizē latgaliešu mūzikas tradīcijas.\n\n\"Laimas Muzykanti\" ir uzstājušies ar daudziem Latvijā zināmiem māksliniekiem un izpildītājiem — grupu \"Iļģi\", Olgu Rajecku, Lauri Reiniku, grupu \"Elpa\", Leilu Alijevu, folkloras kopu \"Vilki\" u.c.\n", "id": "lvs_Latn_108590"}
{"text": "Grāvenheides muiža\n\nGrāvenheides muiža (), vēlāk Goronska muižiņa, bija 18. gadsimta vidū baroka stilā celta Rīgas ārpilsētas vasarnīca pie Juglas ezera. Muižiņā uzturējies Apgaismības laikmeta filozofs Herders (1764—1769). Tagadējā Juglas apkaimē blakus muižiņas vietai Ūdeļu ielā atrodama agrākās Garonskas ādu fabrikas ēka un daži parka ozoli.\n", "id": "lvs_Latn_108591"}
{"text": "Latgaļi (ciems)\n\nLatgaļi ir ciems Ogres novada Tomes pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumos Ķeguma HES ūdenskrātuves krastā pie autoceļa P85 no pagasta centra Tomes, no novada centra Ogres un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108592"}
{"text": "Lafipa\n\nAS Lafipa ir viens no vadošajiem siltumapgādes sistēmu projektēšanas, montāžas un iekārtu tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_108593"}
{"text": "Rutki (Tomes pagasts)\n\nRutki ir ciems Ogres novada Tomes pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā pie autoceļa P85 Ķeguma pilsētas dienvidrietumu pierobežā no pagasta centra Tomes, no novada centra Ogres un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108594"}
{"text": "Ūsāni\n\nŪsāni ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 34 km no novadu centra Preiļiem, 7 km no pagasta centra Aglonas un 241 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V762.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108595"}
{"text": "Sala (Tomes pagasts)\n\nSala, agrāk arī Salenieši, ir ciems Ogres novada Tomes pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā uz attekas veidotas salas Daugavas kreisajā krastā no pagasta centra Tomes, no novada centra Ogres un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108596"}
{"text": "Tomes zivjaudzētava\n\nTomes zivjaudzētava ir ciems Ogres novada Tomes pagastā. Izvietojies pagasta dienviddaļā Līčupes krastā no pagasta centra Tomes, no novada centra Ogres un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie zivjaudzētavas.\n", "id": "lvs_Latn_108597"}
{"text": "2x2\n\n2x2 jeb Divreizdivi ir sākotnēji Ziemeļamerikā rīkotas sešu dienu nometnes ar mērķi rosināt un veicināt ārpus Latvijas dzimušās latviešu jaunatnes latvisko identitāti. Nosaukums ir atvasināts no reizrēķina ar domu sniegt vairāk nekā minimālās (1x1) latviskās zināšanas. Sākotnēji nosaukums bija Divreizdivi, kas pamazām pārtapa par matemātiskāku 2x2.\n\nDoma par Divreizdivi rīkošanu radās pēc trimdas latviešu 2. Jaunatnes svētkiem Čikāgā 1962. gadā, kur notika pirmais nelielais Divreizdivi seminārs. Divreizdivi idejas autors bija Bruno Rubess/ Divreizdivi programmas izveidošanā un rīkošanā piedalījās Ģirts Kaugars, Andris Ritmanis, Uldis Nollendorfs, Uldis Streips, Vaira Vīķe-Freiberga.\n\nPirmā Divreizdivi nometne notika 1964. gadā Ohaio pavalstī. Līdz 1989. gadam nometnes notika katru gadu (parasti vasarā, bet dažreiz arī Ziemassvētku brīvdienās) dažādās vietās ASV, Kanādā, Venecuēlā un Vācijā. Kopš 2015. gada 2x2 notiek Latvijā.\n\n2x2 dalībnieki ir vidusskolu beiguši jaunieši (pirmajos gados — vismaz 16 gadus veci). 2x2 nodarbības notiek interešu grupās, kur vissvarīgākās jomas ir latviešu valoda un literatūra, mūzika, tradīcijas, vēsture un politika. Katru gadu programmā ir dažādas praktiskas darbnīcas, dziedāšana, literārs vakars, ievērojamu personu referāti, balle. Nodarbības vada augstskolu mācībspēki, organizāciju vadītāji, mākslinieki, rakstnieki u.c.\n", "id": "lvs_Latn_108598"}
{"text": "Dzintari (nozīmju atdalīšana)\n\nDzintara Salaspils pagastā cits nosaukums Jāteles Kurmāles pagastā padomjlaika nosaukums Širmeļu Birzgales pagastā agrākais nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_108599"}
{"text": "Estado Novo\n\nEstado Novo ('Jaunā valsts') bija autoritārs režīms, kas Portugālē pastāvēja no 1933. līdz 1974. gadam. Tā bija Rietumeiropas ilgākā diktatūra. 1933. gada konstitūcija pasludināja, ka Portugāle ir unitāra, korporatīva republika. Labojumi konstūcijā tika veikti 1945., 1951., 1959. un 1971. gadā.\n\nPortugāles Pirmās Republikas gāšanai 1926. gada militārā apvērsuma rezultātā sekoja sešus gadus ilgs militārās diktatūras periods. Militārā diktatora ģenerāļa Karmonas ievērību izpelnījās Antoniu di Oliveira Salazars, kurš, kā finanšu ministrs kopš 1928. gada 27. aprīļa, panāca vienpersonisku kontroli pār valsts haotiskajām finansēm nodrošinot budžeta stabilitāti. Militārā režīma kodols akceptēja Salazara vīziju par Portugāles tālākās attīstības turpmāko virzienu un 1932. gadā jūlijā iecēla viņu par premjerministru. Salazars kļuva par diktatoru, un saglabāja varu līdz asinsizplūdumam smadzenēs 1968. gadā. Estado Novo turpināja pastāvēt līdz 1974. gada Neļķu revolūcijai.\n\nVisus šos gadus Salazars bija premjerministrs, bet Prezidenta amatu ieņēma militārie virsnieki. Ģenerālis Karmona (1928—1951), ģenerālis Lopešs (1951—1958), admirālis Tomašs (1958—74). Tika izveidots divkameru parlaments, kurā ievēlēja deputātus no vienīgās legālās partijas — Nacionālās Apvienības. Režīma ienaidniekus kontrolēja slepenpolicija — PVDE (1932—1945), PIDE (1945—1969), DGS (1969—1974). Režīma atbalstam tika izveidotas palamilitārās organizācijas Nacionālā Republikāņu gvarde, Portugāļu leģions un Portugāles jaunatnes kustība.\n\nRežīma izveides un nostiprināšanās laiks (1932—1944), sakrita ar fašisma un diktatūru uzplaukumu starpkara perioda Eiropā. Lai arī diktatūra tika dēvēta par fašistisku, tā vairāk bija konservatīvi katoliciska valsts, kas balstījās uz katoļu korporatīvisma doktrīnu, portugāļu nacionālismu, koloniālismu un konservatīvu finanšu politiku. Spānijas Pilsoņu kara laikā Portugāle atbalstīja Fransisko Franko dumpi, taču saglabāja neitralitāti Otrajā Pasaules karā, un jau no 1943. gada sāka sadarboties ar Rietumu Sabiedrotajiem.\n\nLaikā no 1944. līdz 1958. gadam režīms sāka saskarties ar pieaugošu opozīciju, kas izpaudās kā nelikumīga politiskā darbība un streiki. 1949. gadā Portugāle iestājās NATO un 1955. gadā tika uzņemta ANO. Šajos gados ārpolitikā dominēja cīņa ar Indiju par portugāļu aizjūras koloniju saglabāšanu Indijas subkontinentā. Pēc Otrā Pasaules kara lielāka uzmanība tika pievērsta Āfrikas koloniju attīstībai. Angolā tika uzsākta naftas ieguve, attīstijās dimantu, dzelzs rūdas un mangāna ieguve.\n\nSalazara varas pēdējo desmitgadi (1958—1968) iezīmēja pieaugoša nepamierinātība militārajās aprindās, ko iezīmēja 1958. gada prezidenta vēlēšanas, militārā sakāve Indijā un Indijas koloniju zaudēšana 1961. gadā un koloniālā kara sākums Āfrikā.\n\nPēc Salazara triekas 1968. gada augustā, 27. septembrī par premjeru tiek iecelts viens no Estado Novo veidotājiem Marselu Kaitanu, kurš pēdējās desmitgadēs nebija iesaistīts politikā. Neapmierinātība ar režīmu militārajās aprindās noveda pie 1974. gada aprīļa Neļķu revolūcijas, kad vienas dienas laikā tika gāzts Estado Novo režīms un pie varas nāca radikāli kreisi noskaņoti virsnieki.\n", "id": "lvs_Latn_108600"}
{"text": "Ocean Surface Topography Mission\n\nOcean Surface Topography Mission (OSTM) jeb Jason-2 ir okeanogrāfijas pavadonis, ASV (NASA, NOAA) un Francijas (CNES) un Eiropas meteoroloģijas organizācijas EUMETSAT kopprojekts. Tas paredzēts okeāna virsmas topogrāfēšanai, globālās okeāna cirkulācijas novērošanai, okeāna un atmosfēras mijiedarbības pētījumiem, globālā klimata prognožu uzlabošanai.\n\nKosmisko aparātu izgatavoja Thales Alenia Space uz Proteus platformas bāzes. Instrumenti bija tādi paši kā 2001. gadā palaistajam Jason-1, bet uzlaboti: Poseidon-3 divu frekvenču altimetrs (izgatavots CNES); Advanced Microwave Radiometer (AMR, mikroviļņu radiometrs (NASA); DORIS, doplera sistēmas uztvērējs (CNES); Global Positioning System Payload (GPSP), GPS uztvērējs (NASA); LRA, lāzera reflektometra masīvs (NASA).\n\nOSTM tika ievadīts apļveida orbītā ar augstumu 1336 km un slīpumu 66°. Tas ļauj novērot 95 % no ledus brīvos okeānus, vienu un to pašu apgabalu pārlidojot ik pēc 10 dienām. 2009. gadā Jason-1 pārvietots orbītā otrpus Zemei, attiecībā pret Ocean Surface Topography Mission.\n", "id": "lvs_Latn_108601"}
{"text": "Taurīns\n\nTaurīns jeb β-aminoetānsulfoskābe ir aminogrupu saturoša sulfoskābe, kas sastopama dzīvnieku muskuļaudos. Tā lielos daudzumos ir cilvēka žultī un resnajā zarnā, dažkārt pat sastādot 0,1% no cilvēka ķermeņa masas. Dažreiz taurīnu uzskata par aminoskābi, kuras sastāvā ir sērs, kaut arī šī savienojuma sastāvā ir tikai aminogrupa, nevis karboksigrupa.\n\nTaurīna nosaukums cēlies no latīņu vārda taurus — 'vērsis', jo šo vielu 1827. gadā pirmo reizi ieguva vācu zinātnieki Frīdrihs Tīdemans un Leopolds Gmelins no vērša žults. Vērša žults satur ļoti daudz taurīna, kas tur atrodas savienojumā ar holskābi, ko sauc par tauroholskābi. Dzīvnieku organismā taurīns veidojas no cisteīna, tam dekarboksilējoties un oksidējoties.\n\nTaurīnam ir vairākas būtiskas bioloģiskas lomas. Tas konjugē žultsskābes un darbojas kā antioksidants. Tas ir nepieciešams normālai sirds un asinsrites darbībai, skeleta muskulatūras attīstībai un funkcionēšanai, tīklenei un centrālajai nervu sistēmai. Taurīna bioloģiskā nozīme ir līdzīga glicīna nozīmei. Taurīns ir iekļauts daudzos uztura bagātinātājos un enerģijas dzērienos.\n", "id": "lvs_Latn_108602"}
{"text": "Gvarāna\n\nGvarāna () jeb Brazīlijas paulīnija () ir ziepjkoku dzimtas vīteņaugs, kas dabiski sastopams Amazones baseinā un Brazīlijas tropu mežos. Gvarānai raksturīgas lielas lapas un ziedu ķekari. Tas ir pazīstams pēc tā augļa sēklām, kas ir kafijas pupiņu lielumā. Gvarānas sēklas lieto kā stimulantu. Tā sastāvā ir divreiz vairāk kofeīna nekā kafijas sēklās (aptuveni 2—4,5%).\n\nGvarānas augļi var būt sarkanās un brūnās krāsās, pašas sēklas ir melnas, bet augļa mīkstums ir balts. Līdzīgi kā citiem kofeīnu saturošajiem augiem gvarānai augstais kofeīna saturs tā sēklās ir veidojies kā toksīns aizsardzībai pret augēdājiem, kas tās varētu apēst.\n", "id": "lvs_Latn_108603"}
{"text": "Livdanišķi\n\nLivdanišķi, arī Liudaniškas, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 29 km no novada centra Preiļiem, 9 km no pagasta centra Aglonas un 241 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem, Pakaļņa ezera krastā. Livdanišķu senkapi ir vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis. Apdzīvotāvieta veidojusies ap Ļaudanišķu (Ljawdoniszki) pusmuižu.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108604"}
{"text": "Jason-3\n\nJason-3 ir okeanogrāfijas pavadonis, ASV NASA, NOAA) un Francijas (CNES) un Eiropas meteoroloģijas organizācijas EUMETSAT kopprojekts. Tas paredzēts okeāna virsmas topogrāfēšanai, globālās okeāna cirkulācijas novērošanai, okeāna un atmosfēras mijiedarbības pētījumiem, globālā klimata prognožu uzlabošanai. Orbītā palaists 2016. gada janvārī.\n\nKosmisko aparātu izgatavoja Thales Alenia Space uz Proteus platformas bāzes. Instrumenti bija tādi paši kā 2008. gadā palaistajam Jason-2, bet uzlaboti: Poseidon-3B divu frekvenču altimetrs (izgatavots Thales Alenia Space); DORIS, doplera sistēmas uztvērējs (CNES); Advanced Microwave Radiometer - 2 (AMR-2, mikroviļņu radiometrs (NASA); Global Positioning System Payload (GPSP), GPS uztvērējs (NASA); LRA, lāzera reflektometra masīvs (NASA). Bez tam uzstādīti vēl divi \"pasažieru\" instrumenti kā daļa no Joint Radiation Experiment (JRE), kas mēra kosmiskās telpas ietekmi uz kosmoskā aparāta instrumentiem: CARMEN-3, mēra lādēto daļiņu plūsmu; Light Particle Telescope (LPT), mēra radiāciju un lādētās daļiņas.\n\nJason-3 tika ievadīts apļveida orbītā ar augstumu 1336 km un slīpumu 66°. Tas ļauj novērot 95 % no ledus brīvos okeānus, vienu un to pašu apgabalu pārlidojot ik pēc 10 dienām. Pirmie dati no radara altimetra saņemti 19. martā.\n", "id": "lvs_Latn_108605"}
{"text": "Berss\n\nĪzaks Berss (1886—1970) — Latvijas pedagogs un politiķis; Lipmans Berss (Lipman Bers; 1914—1993) — Rīgā dzimis amerikāņu matemātiķis.\n", "id": "lvs_Latn_108606"}
{"text": "Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens\n\nVoldemārs fon Budbergs-Benninghauzens (, 1740–1784) bija vācbaltu muižnieks un gleznotājs.\n", "id": "lvs_Latn_108607"}
{"text": "Aija Tērauda\n\nAija Tērauda (dzimusi 1982. gada 28. decembrī Rīgā, Latvijas PSR, PSRS) ir latviešu aktrise, modele un producente, kas dzīvo Losandželosā, Kalifornijā, filmējusies vairākās Holivudas filmās.\n", "id": "lvs_Latn_108608"}
{"text": "Nikolajs Skangels\n\nNikolajs Skangels ( — ) bija latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Rēzeknes pilsētas galva no 1932. līdz 1935. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_108609"}
{"text": "Frīdrihs Georgs Ludvigs Lindners\n\nFrīdrihs Ludvigs Lindners (, 1772-1845) bija vācbaltu publicists. Darbojies Dienvidvācijā.\n\nViņa tēvs bija Rīgas Domskolas rektors un inspektors (1755—1766), vēlāk Kēnigsbergas universitātes profesors Johans Gothelfs Lindners (1729—1776).\n", "id": "lvs_Latn_108610"}
{"text": "Johans Gothelfs Lindners\n\nJohans Gothelfs Lindners (, 1729-1776) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un rakstnieks. Rīgas Domskolas rektors un inspektors (1755—1766), vēlāk Kēnigsbergas universitātes profesors (1766—1776).\n", "id": "lvs_Latn_108611"}
{"text": "Tirenns\n\nAnrī de la Tūrs d'Overņs, vikonts de Tirenns (, dzimis , miris ) bija Francijas maršals no 1643. gada un ģenerālmaršals (maréchal général des camps et armées du roi) no 1660. gada karaļu Luija XIII un Luija XIV laikā.\n\nDienestā no 1625. gada. Karoja Francijas pusē Trīsdesmitgadu karā (1618—48), Frondā (karaļa Luija XIV pusē, 1635—59), franču-spāņu karā (1635—59), Devolūcijas karā (1667—68). Kritis franču—nīderlandiešu kara (1672—78) laikā.\n", "id": "lvs_Latn_108612"}
{"text": "Marts Ojavē\n\nMarts Ojavē (dzimis Tallinā) ir bijušais profesionālais Igaunijas šosejas riteņbraucējs, 2011. gada Igaunijas čempions grupas braucienā.\n\n2008. gada sezonā pārstāvējis Latvijas kontinentālo komandu Rietumu-Delfin.\n", "id": "lvs_Latn_108613"}
{"text": "Kavaļi\n\nKavaļi, arī Kavali, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 32 km no novada centra Preiļiem, 6 km no pagasta centra Aglonas un 239 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa V744.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108614"}
{"text": "Gāguļi\n\nGāguļi ir ciems Ogres novada Birzgales pagastā. Atrodas pagasta dienviddaļā pie autoceļa V995, no pagasta centra Birzgales, no novada centra Ogres un no Rīgas. Ziemeļos no ciema atrodas Gobas stacija dzelzceļa līnijā Jelgava—Krustpils. Gar Gāguļiem tek Taļķe un Baliņa (uz tās izveidojies Kalnamuižas dīķis). Ciema ziemeļu daļā Kalnamuižas kapi un Kalnamuižas apbūves paliekas.\n\nApdzīvotā vieta (Gagu) izveidojusies netālu no bijušās Kalnamuižas (Berghof) centra. Latvijas PSR laikā ciemā bija veikals un pienotava, mūsdienās sabiedrisku objektu nav.\n", "id": "lvs_Latn_108615"}
{"text": "Lāčplēsis (Birzgales pagasts)\n\nLāčplēsis ir ciems Ogres novada Birzgales pagastā. Atrodas pagasta dienvidu daļā 11 km no pagasta centra Birzgales, 43 km no novada centra Ogres un 82 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V978 (Gobas stacija–Lāčplēša stacija). Apdzīvotajā vietā atrodas dzelzceļa līnijas Jelgava—Krustpils stacija Lāčplēsis (dzelzceļa līnijā pārtraukta pasažieru satiksme).\n", "id": "lvs_Latn_108616"}
{"text": "Vladislavs Locis\n\nVladislavs Locis (dzimis , miris ), arī Vladislavs Locis-Vaideāns, bija latviešu grāmatizdevējs un rakstnieks.\n", "id": "lvs_Latn_108617"}
{"text": "Jānis Alfrēds Kukurs\n\nJānis Alfrēds Kukurs (dzimis , miris ) bija latviešu grāmatizdevējs, literāts un sabiedriskais darbinieks. Latviešu demokrātu savienības Pēterpils nodaļas priekšnieks (1917), Latviešu pagaidu nacionālās padomes organizācijas komitejas vadītājs (1917).\n", "id": "lvs_Latn_108618"}
{"text": "Jānis Cibuļskis\n\nJānis Cibuļskis (; dzimis , miris ) bija latviešu dzejnieks un grāmatizdevējs.\n\nAndriva Jūrdža mazdēls.\n", "id": "lvs_Latn_108619"}
{"text": "STMicroelectronics\n\nSTMicroelectronics N.V. ir Nīderlandē reģistrēts elektronikas iekārtu un komponenšu ražotājs. Galvenais birojs atrodas Ženēvā. Dibināts 1987. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108620"}
{"text": "Metronidazols\n\nMetronidazols ir sintētisks 5-nitroimidazola atvasinājums ar antibiotisku un antiprotozoju darbību. To izmanto anaerobās infekcijas profilaksei un terapijai, dažādas izcelsmes peritonītu, ginekoloģiskas un pēcdzemdību infekciju, kā arī endokardītu gadījumā. Tas ir efektīvs arī giardiāzes, trihomoniāzes un amebiāzes ārstēšanā. Tas ir pirmais izvēles preparāts vidēji smagos Clostridium difficile izraisīta kolīta gadījumos. Metronidazols ir pieejams gan orālā, gan krēma, gan intravenozā formā. Tā kā preparāts labi uzsūcas no gremošanas trakta un nokļūst audos,amebiāzes un citu protozoonožu izraisīto slimību ārstēšanai lieto iekšķīgi. Citos smagos gadījumos metronidazolu ievada vēnā. Metronidazola blaknes ir dispepsija, galvassāpes, alerģiskas reakcijas (nieze, nātrene), metāliska garša, sarkani-brūns urīns, reizēm arī lēkmes. Tas izraisa arī disulfirāmam līdzīgu reakciju un riebumu pret alkoholu. Metronidazolu nevajadzētu lietot agrā grūtniecībā, kā arī barojot ar krūti.\n", "id": "lvs_Latn_108621"}
{"text": "Hinīns\n\nHinīns ir zāles, ko lieto, lai ārstētu vai novērstu inficēšanos ar malāriju un babeziozi. Tas ir pieejams lietošanai gan orālā, gan intravenozā formā. Atsevišķos pasaules reģionos malārija ir izturīga pret hinīnu. Hinīnu iegūst no dzeltenā hinīnkoka mizas kaltēšanas vai sintētiskā ceļā. Hinīna darbība nav pilnībā izprasta. Pirmo reizi hinīna ekstrakts malārijas ārstēšanai tika izmantots 1632. gadā, kad pulverveida hinīnkoka mizu sajauca ar baltvīnu. Hinīnam piemīt arī pretdrudža darbība, tas stimulē dzemdes muskuļus, kā arī samazina sirds muskulatūras uzbudināmību. Tas var radīt nopietnas blaknes, piemēram, dzirdes un redzes pasliktināšanos, depresiju, galvassāpes, sliktu dūšu un caureju.\n", "id": "lvs_Latn_108622"}
{"text": "Pretiesnu līdzekļi\n\nPretiesnu līdzekļi jeb dekongestanti ir preparāti gļotādas tūskas mazināšanai augšējos elpceļos. Tos parasti lieto akūta, alerģiskā un vazomotorā rinīta ārstēšanai.\n\nAkūta rinīta gadījumā tiek lokāli (parasti aerosola veidā) pielietoti postsinaptiskie α1 un α2 adrenomimētiskie līdzekļi, piemēram, ksilometazolīns, oksimetazolīns, nafazolīns, fenilefrīns, efedrīns. Šai grupai raksturīgs, ka ilgstoši lietojot (vairāk nekā 2 nedēļas), izpaužas preparātu nevēlamā ietekme (reaktīva gļotādas hiperēmija, hronisks pietūkums, gļotādas atrofiju). Fenilefrīnu un pseidoefedrīnu var lietot arī perorālā veidā.\n\nAlerģiskā un vazomotorā rinīta ārstēšanai tiek lietoti histamīna H1 konkurentie antagonisti, piemēram, klemastīns, dimetindēns, hifenadīns, loratadīns, desloratadīns, histamīna farmakokinētiskie antagonisti, piemēram, nātrija kromoglikāts, kā arī degunā izsmidzināmie glikokortikoīdi, piemēram, flutikazons, flunizolīds, mometazons. Reizēm tiek lietotas šo medikamentozo grupu kombinācijas.\n", "id": "lvs_Latn_108623"}
{"text": "Otorinolaringoloģija\n\nOtorinolaringoloģija ir medicīnas nozare un mācība par ausu, augšējo elpošanas ceļu orgānu, galvas un kakla reģiona uzbūvi, funkcijām un slimībām. Ārsti, kas specializējušies šajā nozarē, ir otorinolaringologi, agrāk saukti par \"LORiem\" (LaringoOtoRinologiem). Cilvēki vēršas pie otorinolaringologa ausu, kakla, rīkles slimību, tostarp galvas un kakla audzēju gadījumā. Otorinolaringoloģijas apakšpecialitātes ir galvas un kakla onkoloģiskā ķirurģija, sejas plastiskā un rekonstruktīvā ķirurģija, otoloģija, neirotoloģija, rinoloģija, laringoloģija un balss slimības, pediatriskā otorinolaringoloģija u.c.\n", "id": "lvs_Latn_108624"}
{"text": "Daugavieši (Birzgales pagasts)\n\nDaugavieši, arī Pumpuri, ir ciems Ogres novada Birzgales pagastā. Izvietojies pagasta austrumdaļā gar autoceļu P85 pie Dīriķupītes ietekas Daugavā no pagasta centra Birzgales, no novada centra Ogres un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108625"}
{"text": "Širmeļi\n\nŠirmeļi, agrāk arī Dzintari, ir ciems Ogres novada Birzgales pagastā. Izvietojies pagasta vidusaļā Širmeļupītes krastā (uz tās vairāki uzplūdinājumi) pie autoceļa P88 (Bauska—Linde) no pagasta centra Birzgales, no novada centra Ogres un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108626"}
{"text": "Mareks Jass\n\nMareks Jass (dzimis ) ir bijušais latviešu hokejists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā. Karjeras laikā trīs sezonas aizvadījis Krievijas Superlīgas klubā Maskavas CSKA, spēlējis arī Somijā: SM līgā, taču lielāku karjeras daļu aizvadījis dažādās Latvijas komandās — Rīgas \"Pārdaugava\", HK Liepājas Metalurgs, HK Rīga 2000. Latvijas hokeja izlases rindās spēlējis 1999. gada Pasaules čempionātā.\n\nPašlaik (2022) Jass ir Latvijas čempionāta komandas Rīgas \"Dinamo\" galvenā trenera palīgs.\n\nMareka brālēni Māris Jass un Koba Jass arī ir profesionāli hokejisti.\n", "id": "lvs_Latn_108627"}
{"text": "Iveta Vējone\n\nIveta Vējone (dzimusi 1966. gada 4. jūlijā Madonā) ir skolotāja, bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dzīvesbiedre.\n", "id": "lvs_Latn_108628"}
{"text": "Graužupes\n\nGraužupes ir ciems Ogres novada Rembates pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumos gar autoceļu A6 pie Graužupītes ietekas Daugavā un Lielvārdes pilsētas robežas no pagasta centra Rembates, no novada centra Ogres un 51 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108629"}
{"text": "Čači\n\nČači var būt: Čači — apdzīvota vieta Griškānu pagastā; Čači — apdzīvota vieta Silmalas pagastā; Čači — apdzīvota vieta Stabulnieku pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_108630"}
{"text": "Čači (Griškānu pagasts)\n\nČači ir skrajciems Rēzeknes novada Griškānu pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 6 km no pagasta centra Sprūževas, 3,5 km no novada centra Rēzeknes un 247 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108631"}
{"text": "Sekļi\n\nSekļi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu daļā 36 km no novada centra Preiļiem, 4 km no pagasta centra Aglonas un 238 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P62, Ciriša ūdenskrātuves krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108632"}
{"text": "Jaunsekļi\n\nJaunsekļi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu daļā 32 km no novada centra Preiļiem, 5 km no pagasta centra Aglonas un 238 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P62.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108633"}
{"text": "Brazīlijas Impērija\n\nBrazīlijas Impērija pastāvēja no 1822. līdz 1889. gadam mūsdienu Brazīlijas un Urugvajas teritorijās. Impērija bija parlamentāra konstitucionālā monarhija, kurā valdīja imperatori Pedru I un Pedru II.\n\nAtšķirībā no citām jaunajām Latīņamerikas valstīm, Brazīlijai 19. gadsimta vidus bija politiskas stabilitātes, ekonomikas attīstības un konstitucionālu brīvību laiks. Vienlaikus, valstī līdz pat 1888. gada 13. maijam pastāvēja verdzība.\n", "id": "lvs_Latn_108634"}
{"text": "Jānis Dūnis\n\nJānis Dūnis (dzimis , miris ) bija latviešu grāmatizdevējs.\n\nDzimis drēbnieka ģimenē. Absolvējis Valmieras tirdzniecības skolu. Pirms Pirmā pasaules kara uz sava brāļa Kārļa Dūņa vārda atvēris fotodarbnīcu un grāmatu veikalu. Izvairījās no uzņēmuma reģistrēšanas uz savu vārdu, iespējams, jo bija saistīts ar revolūciju. Vēlāk izveidota tipogrāfija un izdevniecība Valmierā.\n\nPiedalījies Latvijas brīvības cīņās. 1919. gadā viņa dibinātajā Ziemeļlatvijas vērtspapīru spiestuvē tika iespiesta viena no pirmajām Latvijas pastmarkām.\n\nDeportēts , miris 1943. gada janvārī Tomskas apgabalā.\n", "id": "lvs_Latn_108635"}
{"text": "Vīraks\n\nVīraks ir aromātisks un bioloģisks materiāls, kas rada tīkamu smaržu, kad tiek dedzināts. Vīraks tiek veidots no smaržīgiem augu izcelsmes produktiem, apvienojot tos ar ēteriskām eļļām. Ir vīraki, kas izdala smaržu, tos aizdedzinot (degot parasti veidojas ogle, kas lēni noārda materiālu), kā arī tādi vīraki, kas paši nedeg un izdala smaržu to karsēšanas laikā.\n\nVēsturē vīraks ir izmantots daudzās civilizācijās un kultūrās, it īpaši Ķīnā, Indijā un Tibetā. Tā ir nozīmīga reliģisko rituālu sastāvdaļa, kas sastopama gan šamanismā, gan arī kristietībā.\n", "id": "lvs_Latn_108636"}
{"text": "Kaķumētra\n\nĪstā kaķumētra () ir lūpziežu dzimtas ārstniecības augs. Tas dabiski savvaļā ir audzis Eiropas dienvidrietumos un Āzijas dienvidos, bet mūsdienās ir ieviests un izplatījies arī citur pasaulē, tai skaitā Ziemeļeiropā, Jaunzēlandē un Ziemeļamerikā.\n\nAugs satur terpenoīdu nepetalaktonu, no kā izgatavo kaķumētras ēterisko eļļu. Nepetalaktons spēcīgi iedarbojas uz lielu daļu kaķu, piesaistot tos un izmainot to uzvedību, nonākot saskarē ar to. Cilvēki kaķumētru izmanto kulinārijā, dzer tās zāļu tēju vai to smēķē viegli nomierinošā efekta dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_108637"}
{"text": "Grantiņš\n\nDainis Grantiņš (1963) — latviešu riteņbraucējs; Ivars Grantiņš (1972) — latviešu sērijveida slepkava; Jānis Grantiņš (1909—1974) — latviešu padomju teātra un filmu aktieris; Linards Grantiņš (1950) — latviešu disidents un sabiedriskais darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_108638"}
{"text": "Zikas vīruss\n\nZikas vīruss ir viens no Flaviviridae dzimtas vīrusiem, kas izplatās ar Aedes ģints odu starpniecību un tiek nodots arī seksuāli transmisīvā ceļā. Cilvēkiem Zikas vīruss izraisa vieglu drudzi, ko neuzskata par dzīvībai bīstamu. To sauc par Zikas drudzi vai Zikas slimību. Pasaulē satraukumu radījusi atrastā saistība, ka grūtniecības laikā ar Zikas slimību inficētajām mātēm dzimst bērni ar mikrocefāliju.\n\nSlimība ir zināma jau no 1950. gadiem un bija sastopama šaurā ekvatoriālā joslā no Āfrikas līdz Āzijai. 2014. gadā vīruss izplatījās pāri Klusajam okeānam līdz Franču Polinēzijai, tad uz Lieldienu salām un 2015. gadā arī uz Centrālameriku, Karību salām, Dienvidameriku, kur Zikas slimība ir sasniegusi pandēmijas līmeni. Zikas vīruss ir līdzīgs denges, dzeltenā drudža, japāņu encefalīta, Rietumnīlas vīrusiem. Visi šie vīrusi izplatās odu kodumu rezultātā. Reģistrēti arī vairāki gadījumi, kad Zikas vīruss izplatījies dzimumkontaktu ceļā. Zikas slimības izpausmes ir līdzīgas mērenai Denges drudža formai, ko ārstē ar atpūtu. Pret to nav pieejamas vakcīnas vai zāles.\n\n2016. gadā ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (U.S. Center for Disease Control and Prevention) izdevis ceļošanas vadlīnijas, kurās grūtnieces tiek brīdinātas ievērot piesardzību un, iespējams, arī atlikt ceļojumus uz Zikas slimības skartajām valstīm. Citas valstis un veselības dienesti ir devuši līdzīgus brīdinājumus. Kolumbijā, Ekvadorā, Dominikānas Republikā un Jamaikā veselības dienesti ieteikuši neplānot grūtniecību, kamēr nav pilnībā skaidri riski.\n\nBiežākie Zikas vīrusa infekcijas simptomi ir mērenas galvassāpes, masalveida izsitumi, drudzis, konjunktivīts un locītavu sāpes, ko parasti ārstē ar paracetamolu. Nav reģistrēts neviens nāves gadījums vīrusa dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_108639"}
{"text": "Oranžastes scinks\n\nOranžastes scinks (Gongylomorphus spp.) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai. Tā ir kritiski apdraudēta un patlaban apdzīvo divas nelielas saliņas Maurīcijas ziemeļu piekrastē, savukārt trešajā saliņā ir izzudusi.\n\nNelielā ķirzaka ir maz izpētīta, noslēgti dzīvojoša un joprojām nav pilnībā aprakstīta. Tā ir vistuvāk radniecīga Makabeju scinkam, kas ir endēms Melnās upes aizas nacionālajam parkam Maurīcijā. Arī oranžastes scinks pieder Gongylomorphus ģintij, bet vēl arvien tas nav klasificēts kā atsevišķa suga vai Makabeju scinka pasuga.\n", "id": "lvs_Latn_108640"}
{"text": "Apvienotās Karalistes Uzņēmumu reģistrs\n\nApvienotās Karalistes Uzņēmumu reģistra vadītājs ir Tims Moss (Tim Moss).\n\nSaskaņā ar 2015. gada novembra datiem Apvienotās Karalistes Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu skaits pieauga par 6,6% (3,630,297 kopējais reģistrēto uzņēmumu skaits valsts teritorijā) gada laikā. 2015. gada novembrī tika reģistrēti 47 497 jauni uzņēmumi. Uz 2015. gada decembri Anglijā un Velsā kopā ir reģistrēti 3 387 113 aktīvi uzņēmumi, Skotijā ir 192 156 aktīvi uzņēmumi, bet Ziemeļīrijā ir 51 028 Uzņēmumu reģistrā reģistrēti uzņēmumi.\n", "id": "lvs_Latn_108641"}
{"text": "Gultas veļa\n\nGultas veļa ir materiāli vai audumi, kurus liek virs gultas matrača. Tā tiek lietota higiēnai, siltumam, matrača aizsardzībai, kā arī skaistumam. Gultas veļa ir noņemamā un izmazgājamā cilvēka gulēšanas vides sastāvdaļa. Parasti tiek lietoti vairāki gultas veļas komplekti, kuri tiek mazgāti, nomainot vienu pret otru, vai arī mainīti atkarībā no gadalaika. Gultas veļas komplekts parasti sastāv no plakana vai aptveroša palaga, spilvendrānas, kas apņem spilvenu, kā arī no segas pārvalka, kas apņem segu. Bērni bieži vien izdekorē savu gultas vietu ar mīkstajām rotaļlietām, lellēm un citu veidu lietām.\n", "id": "lvs_Latn_108642"}
{"text": "UCI Velokrosa Pasaules kauss\n\nUCI Velokrosa Pasaules kauss ir sezonu ilgas sacensības velokrosā, ko rīko Starptautiskā riteņbraukšanas savienība (UCI). Pirmo reiz tas tika rīkots 1993.-1994. gada sezonā. Šobrīd sacensības notiek četrās grupās: profesionālie vīrieši, U23 vīrieši, juniori vīrieši un profesionālās sievietes.\n\nPasaules kausu mēdz jaukt ar Pasaules čempionātu, kuru arī organizē UCI, kas ir vienas dienas sacīkstes, kurā apbalvo ar varavīksnes krāsas kreklu, kuru valkās katrā sacīkstē līdz nākamajam Pasaules čempionātam. 2014. gada novembrī sacensību pirmā kārta tika rīkota ārpus kontinentālās Eiropas, tā notika Anglijā, Miltonkeinsā.\n", "id": "lvs_Latn_108643"}
{"text": "Turaidas muiža\n\nTuraidas muiža () bija Vidzemes guberņas Lēdurgas-Turaidas draudzes novada muiža, kas izveidojās pie Turaidas viduslaiku pils 13.—16. gadsimtā. Mūsdienās ietilpst Siguldas novada Turaidas ciema, daļēji Siguldas pilsētas teritorijā Gaujas senlejas labajā stāvkrastā. Muižas centrā izveidots Turaidas muzejrezervāts.\n", "id": "lvs_Latn_108644"}
{"text": "Duklāvi\n\nDuklāvi ir ciems Ogres novada Rembates pagastā. Izvietojies pagasta austrumdaļā dienvidos no Lielvārdes lidlauka no pagasta centra Rembates, no novada centra Ogres un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108645"}
{"text": "Ozolkalni (Rembates pagasts)\n\nOzolkalni ir ciems Ogres novada Rembates pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu daļā pie Lielvārdes pilsētas ziemeļu robežas no pagasta centra Rembates, no novada centra Ogres un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108646"}
{"text": "Ivans Ohļabiņins\n\nKņazs Ivans Ohļabiņins (; dzimšanas gads nezināms, miris pēc 1576. gada) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, bajāra dēls, vēlāk vojevoda cara Ivana IV laikā. Piedalījies Livonijas karā Latvijas teritorijā. 1558. gadā Andreja Kurbska vadībā kā priekšējā pulka galva piedalījās Narvas ieņemšanā. 1560. gadā piedalījās Viljandi pils ieņemšanā, pēc tam Cēsu aplenkumā.\n\nKritis lietuviešu gūstā Čašņiku kaujas laikā 1564. gada janvārī, 1566. gadā atbrīvots. Dienēja Kalugā, Veļikije Lukos, Tulā, Tarusā. 1572. gadā atkal karoja Livonijā. Pēc tam dienēja Pronskā.\n", "id": "lvs_Latn_108647"}
{"text": "Aronijas (ciems)\n\nAronijas, dažkārt arī Viešļi, ir ciems Ogres novada Jumpravas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā Gribuļupītes krastā no pagasta centra Jumpravas, no novada centra Ogres un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108648"}
{"text": "Greiškāni\n\nGreiškāni (kļūdaini Griškāni) ir ciems Rēzeknes novada Griškānu pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 3,2 km no pagasta centra Sprūževas, 10,7 km no novada centra Rēzeknes un 248,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies autoceļu A12 (E22) un P54 krustojumā, Rēzeknes upes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_108649"}
{"text": "Elizabete Zagorska\n\nElizabete Zagorska-Veikša (dzimusi ) ir latviešu dziedātāja.\n\nMūziķes izglītību ieguvusi Emīla Dārziņa mūzikas skolas pianistu klasē. Zagorska sadarbojusies ar vairākiem latviešu mūziķiem un producentiem. 2008., 2012. un 2018. gadā piedalījusies Eirovīzijas nacionālajā atlasē. 2012. gadā Zagorska atlasē piedalījās ar dziesmu You Are a Star (mūzikas autors Atis Auzāns, vārdu autors Kārlis Streips). Karjeras laikā piedalījusies dažādos mūziklos un televīzijas šovos.\n\nZagorskas vecāki ir aktieri Rolands Zagorskis un Gunta Virkava.\n", "id": "lvs_Latn_108650"}
{"text": "Jānis Kreicbergs (jurists)\n\nJānis Kreicbergs (dzimis , miris ) bija latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un publicists. 1917./1918. gada Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes balsstiesīgs loceklis, kas tika pilnvarots un sūtīts uz sarunām ar Rietumu valstīm.\n", "id": "lvs_Latn_108651"}
{"text": "Šumski\n\nŠumski ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā 37 km no novada centra Preiļiem, 10 km no pagasta centra Aglonas un 243 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem, netālu no Raudiņu ezera.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108652"}
{"text": "Štēli fon Holšteini\n\nŠtēli fon Holšteini () ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijā 15. gadsimtā un kļuva par zemes īpašniekiem Zviedru Vidzemē, vēlāk Vidzemes guberņā. Ierakstīti Igaunijas un Vidzemes bruņniecības matrikulā. Krievijas impērijas valdība 1869. gadā atzina Štēlu fon Holšteinu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu.\n\nCits Štēlu fon Holšteinu dzimtas atzars 17. gadsimtā no Vidzemes pārcēlās uz Zviedriju un tika uzņemts turienes bruņniecībā.\n", "id": "lvs_Latn_108653"}
{"text": "Sliede\n\nSliede ir īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi. Sliede virza ritošo sastāvu un uzņem no tā slodzi, ko caur sliežu stiprinājumiem nodod zemākiem elementiem. Sliedes kalpo signālstrāvas un vilces sproststrāvas vadīšanai. Sliedēm jābūt izturīgām (ar lielu inerces momentu un pretestības momentu, lai lieces un vērpes spriegumi tajās nepārsniegtu pieļaujamos) un stabilām, jānodrošina vilcienu kustības drošība un pieļaujamie vilcienu kustības ātrumi. Sliedēm jākalpo iespējami ilgi un jāmaksā pietiekami lēti. Izturīgas sliedes nozīmē, ka tām jābūt pietiekami smagām, stingrām, stigrām, materiālam nesaplacināmam, neplūstošam, nedilstošam un pietiekami cietam. Sliedēm jābūt līdzenām, pietiekami raupjām un gludām. Izvirzītās prasības nozīmē piemērotu sliedes šķērsprofila izvēli, ķīmisko sastāvu un izgatavošanas tehnoloģijas ievērošanu.\n\nSliežu profilu tipus, to izgatavošanas tehnoloģiju un pieņemšanu standartizē pēc to metriskās masas. Jaunbūvējamos un rekonstruējamos sliežu ceļos pārsvarā izmanto 60E1, R65 un retākos gadījumos R50 tipa sliedes uz mazāk svarīgiem ceļiem. Skaitlis sliedes tipa apzīmējumā nozīmē noapaļotu līdz veseliem kilogramiem sliedes metrisko masu. Sliežu unifikācija un standartizācija nozīmē arī to stiprinājumu standartizāciju atbilstoši sliedes profilam.\n\nSliežu galviņas virsējo slāni nodilumizturības palielināšanai termiski rūda – strauji atdzesē. Tilpumnerūdītas sliedes no jauna praktiski neizmanto.\n", "id": "lvs_Latn_108654"}
{"text": "Jurijs Ševčuks\n\nJurijs Ševčuks (; dzimis Magadanas apgabalā) ir padomju un krievu rokmūziķis, dziesmu autors un producents, grupas \"DDT\" dibinātājs un līderis. Filmējies arī vairākās padomju un krievu spēlfilmās.\n\nDaudziem Ševčuka radītajiem tekstiem piemīt asa sociāla ievirze. Viņš bieži tiek salīdzināts ar Vladimiru Visocki.\n", "id": "lvs_Latn_108655"}
{"text": "Ševčuks\n\nJurijs Ševčuks (Ю́рий Шевчу́к; dzimis 1957) — padomju un krievu rokmūziķis, dziesmu autors un producents; Serhijs Ševčuks (Сергій Шевчук; dzimis 1990) — Ukrainas futbolists; Vjačeslavs Ševčuks (В'ячеслав Шевчу́к, dzimis 1979) — Ukrainas futbolists un treneris.\n", "id": "lvs_Latn_108656"}
{"text": "Marjanova\n\nMarjanova var būt: Marjanova — apdzīvota vieta Preiļu novada Aglonas pagastā; Marjanova — apdzīvota vieta Preiļu novada Pelēču pagastā; Māres cits nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_108657"}
{"text": "Marjanova (Aglonas pagasts)\n\nMarjanova ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 28 km no novada centra Preiļiem, 1,5 km no pagasta un novada centra Aglonas un 234 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies abpus autoceļam V745.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108658"}
{"text": "Intelsat 30\n\nIntelsat 30 (IS-30) ir Intelsat sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Latīņamerikā. Ģeostacionārā orbītā palaists 2014. gada oktobrī.\n\nPavadoni izgatavojis ASV uzņēmums SSL. Tam uzstādīti 10 C joslas un 72 Ku joslas raidītāji. Ku joslas derīgā krava (DLA-1) nodrošina Direct-to-Home pakalpojumus.\n\nIntelsat 30 izvietots ģeostacionārajā orbītā punktā 95° rietumu garuma, līdzās Galaxy 3C.\n", "id": "lvs_Latn_108659"}
{"text": "Pelnu sanatorija\n\n\"Pelnu sanatorija\" ir 2016. gada Latvijas un Lietuvas kopražojuma spēlfilma. Filmas režisors ir Dāvis Sīmanis un šī ir pirmā viņa režisēta pilnmetrāžas spēlfilma. Galvenās lomas atveido Ulrihs Matess, Agnese Cīrule, Dmitrijs Jaldovs, Pēteris Liepiņš un Leonīds Lencs. Filmas pirmizrāde notika kinoteātrī Splendid Palace, Rīgā. Filma ieguva 2016. gada Lielā Kristapa balvas nominācijās \"Labākais aktieris\" un \"Labākais mākslinieks\".\n", "id": "lvs_Latn_108660"}
{"text": "Rajecki\n\nRajecki ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā 34 km no novada centra Preiļiem, 6,5 km no pagasta centra Aglonas un 240 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P60.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108661"}
{"text": "Jaudzemi\n\nJaudzemi var būt: Jaudzemi — apdzīvota vieta Jēkabpils novada Kūku pagastā; Jaudzemi — apdzīvota vieta Krāslavas novada Šķeltovas pagastā; Jaudzemi — apdzīvota vieta Līvānu novada Rožupes pagastā; Jaudzemi — apdzīvota vieta Līvānu novada Rudzātu pagastā; Jaudzemi — apdzīvota vieta Preiļu novada Aglonas pagastā; Jaudzemi — apdzīvota vieta Preiļu novada Pelēču pagastā; Jaudzemi — apdzīvota vieta Preiļu novada Preiļu pagastā; Jaudzemi — apdzīvota vieta Preiļu novada Rožkalnu pagastā. Jaudzemi — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Jaudzemi — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Maltas pagastā; Jaudzemi — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Sakstagala pagastā;\n", "id": "lvs_Latn_108662"}
{"text": "Jaudzimi\n\nJaudzimi var būt: Jaudzemu Aglonas novada Aglonas pagastā cits nosaukums; Jaudzemu Aglonas novada Šķeltovas pagastā cits nosaukums; Jaudzemu Līvānu novada Rožupes pagastā cits nosaukums; Jaudzemu Līvānu novada Rudzātu pagastā cits nosaukums; Jaudzemu Preiļu novada Preiļu pagastā cits nosaukums; Jaudzemu Preiļu novada Pelēču pagastā cits nosaukums; Jaudzemu Vārkavas novada Rožkalnu pagastā cits nosaukums;\n", "id": "lvs_Latn_108663"}
{"text": "Jaudzemi (Aglonas pagasts)\n\nJaudzemi, arī Jaudzimi, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 33 km no novada centra Preiļiem, 7 km no pagasta centra Aglonas un 241 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108664"}
{"text": "Vargasa ēra\n\nVargasa ēra ir Brazīlijas vēstures posms starp 1930. un 1945. gadu, kad Getulio Vargass bija valsts vadītājs. Pēc gāšanas no varas 1945. gada 29. oktobra militārajā apvērsumā Vargass palika politiski aktīvs, tika ievēlēts Senātā un 1951. gadā viņu atkal ievēlēja par prezidentu. Saasinoties iekšpolitiskai krīzei un konfliktam ar bruņotajiem spēkiem, 1954. gadā Vargass izdarīja pašnāvību.\n\nBrazīlijas Pirmās Republikas 1930. gada nedemokrātisko prezidenta vēlēšanu zaudētājs Getulio Vargass 1930. gadā vadīja valsts apvērsumu, kura rezultātā militārā hunta viņu iecēla par pagaidu prezidentu.\n\nVargasa varas laiks starp 1930. un 1945. gadu dalās trīs posmos – pagaidu valdība (1930. gada 3. novembris – 1934. gada 17. jūlijs) kam sekoja demokrātijas posms, kas beidzās 1937. gada 10. novembrī, kad Vargass atlaida Kongresu un pasludināja Estado Novo diktatūras sākumu.\n\nLīdz 1937. gada konstitūcijas pieņemšanai, Brazīlijas oficiālais nosaukums bija Brazīlijas Savienoto Valstu Republika, pēc tam to sauca par Brazīlijas Savienotajām Valstīm (Estados Unidos do Brasil).\n\n1932. gada jūlijā Sanpaulu sākās sacelšanās pret centrālo varu, kas tika apspiesta. 1935. gadā tika apspiesta komunistu sacelšanās. Centrālās varas nostiprināšanās procesu veicināja brazīļu bailes, ka valstī varētu sākties Spānijas pilsoņu karam līdzīgs konflikts. Aizvien vairāk nostiprinājās valsts bruņoto spēku kontrole līdz šim autonomajās pavalstīs, kurās beidza pastāvēt vietējās bruņotās vienības.\n\nVargasa pirmais uzdevums bija izvest valsti no Lielās Depresijas. Ekonomikas stimulēšanai tika tērēti valsts līdzekļi. Lai atrisinātu konfliktus starp strādniekiem un rūpnīcu īpašniekiem, Vargass palielināja valsts kontroli pār strādnieku organizācijām, daļēji apmierinot viņu prasības. Valsts iekārtas pārveidošanā Vargass lielā mērā ietekmējās no Itālijas Musolīni fašisma un Portugāles Salazara Estado Novo parauga, vienlaikus, viņa programmām bija līdzība ar ASV Jaunā kursu.\n\n1934. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas samazināja pavalstu autonomiju, lielo oligarhu varu un nostiprināja centrālo valdību. Tika ieviesta vispārējā, aizklāto vēlēšanu sistēma, balss tiesības piešķirtas arī sievietēm. Tradicionālās zemes īpašnieku un uzņēmēju oligarhijas vietā Vargass savu varu balstīja uz strādniekiem, izvēršot populisma kampaņu.\n\n1937. gadā Vargass atlaida Kongresu, izbeidza politisko partiju darbību un turpmāk valdīja kā autoritārs diktators. Šajā laikā tika uzlaboti strādājošo dzīves apstākļi, ieviesta minimālā alga, sociālās programmas un arodbiedrības. Tika attīstīta rūpniecība. Vienlaikus, arodbiedrības tika cieši kontrolētas un streiki bija aizliegti.\n\n1942. gada 22. augustā Brazīlija pieteica karu Vācijai un Itālijai. Brazīlija 1944. gadā nosūtīja karaspēku uz Itāliju, piedaloties tās atbrīvošanā no vāciešiem.\n\n1945. gada 29. oktobra militārajā apvērsumā Vargass tika gāzts. 1946. gadā Brazīlijā tika pieņemta jauna konstitūcija, kuras mērķis bija ierobežot jaunas diktatūras rašanos. Prezidenta termiņš tika ierobežots uz vienu piecu gadu termiņu, nostiprināta valsts institūciju neatkarība un samazināta centrālās valdības vara.\n\n1950. gada Prezidenta vēlēšanās uzvarēja Vargass, un 1951. gada 31. janvārī sāka pildīt prezidenta pienākumus. Šoreiz viņam trūka vairākuma Kongresā, kā arī viņa rīcību ierobežoja jaunā konstitūcija. Valdības tēriņi regulāri pārsniedza budžeta ienākumus, cēlās inflācija. Saasinājās politiskā spriedze starp Vargasa Brazīlijas Strādnieku partiju un tās pretiniekiem bruņotajos spēkos, kas Vargasa populismā tagad saskatīja komunisma briesmas.\n\n1954. gada 5. augustā tika nogalināts kara aviācijas virsnieks un mēģināts nogalināt opozīcijas laikraksta redaktoru. Atklājās, ka slepkavību organizētāji ir prezidenta apsardzes darbinieki. Vargasa darbības izmeklēšana atklāja, ka prezidenta administrācijā valda korupcija. Bruņoto spēku augstākā vadība aicināja prezidentu atkāpties no amata. 1954. gada 24. augustā Vargass, neatkāpjoties no amata, izdarīja pašnāvību savā rezidencē.\n\nVargasa ietekme politikā turpinājās arī pēc viņa nāves, kad demokrātisko sistēmu vājināja konflikti starp viņa piekritējiem un sekotājiem. Tas deva iemeslu un iespēju bruņotajiem spēkiem 1964. gadā īstenot valsts apvērsumu un nodibināt Brazīlijas militāro diktatūru.\n", "id": "lvs_Latn_108665"}
{"text": "Nīzere\n\nNīzere ir ciems Bauskas novada Stelpes pagastā. Izvietojies pagasta rietumdaļā pie autoceļa P92 no pagasta centra Stelpes, no novada centra Bauskas un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Nīzeres (Neu-Sorgen) muižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_108666"}
{"text": "Vecstelpe\n\nVecstelpe ir ciems Bauskas novada Stelpes pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā pie autoceļa P92 no pagasta centra Stelpes, no novada centra Bauskas un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Stelpes muižas (Stelpenhof) centru. Ciemā atrodas pagasta pārvalde un pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_108667"}
{"text": "Falkenberga/Elstere\n\nFalkenberga/Elstere () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Elbas-Elsteres apriņķī, 16 kilometrus uz austrumiem no Torgavas.\n", "id": "lvs_Latn_108668"}
{"text": "Rebeka Ibrahima\n\nRebeka Salsabila Ibrahima (dzimusi Rebeka Koha Ventspilī) ir latviešu svarcēlāja. 2017. gada un 2018. gada Pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvēja un 2018. un 2019. gada Eiropas čempione svara kategorijā līdz 58 kilogramiem. Pēc pārtraukuma karjerā sportiste 2022. gadā atgriezās sportā, pārstāvot vīra dzimteni Kataru.\n", "id": "lvs_Latn_108669"}
{"text": "Administratīvo iedalījumu uzskaitījums pa valstīm un atkarīgajām teritorijām\n\nŠajā sarakstā apkopots suverēno valstu, pašpasludināto/neatzīto valstu un atkarīgo teritoriju administratīvais iedalījums. Rakstā norādīts administratīvā iedalījuma veids un vienību skaits 2014. gadā. Visas valstis un teritorijas sakārtotas latviešu alfabēta secībā. Administratīvās vienības ir sadalītas vairākos līmeņos. Atsevišķām valstīm pastāv arī alternatīvais administratīvais iedalījums.\n", "id": "lvs_Latn_108670"}
{"text": "Staroščiki\n\nStaroščiki ir ciems Rēzeknes novada Griškānu pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumu daļā 5,5 km no pagasta centra Sprūževas, 5,2 km no novada centra Rēzeknes un 251 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie reģionālā autoceļa P55 (Rēzekne—Dagda).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Rēzeknes rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108671"}
{"text": "Gaisma (Bārbeles pagasts)\n\nGaisma ir ciems Bauskas novada Bārbeles pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumu daļā starp autoceļu P89 un Milupīti no pagasta centra Bārbeles, no novada centra Bauskas un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Bārbeles muižas (Barbern) centra, izaugusi padomju gados kā kolhoza «Gaisma» ciemats.\n", "id": "lvs_Latn_108672"}
{"text": "Zemitāni (ciems)\n\nZemitāni, agrāk arī Mārtiņi, ir ciems Bauskas novada Bārbeles pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā pie autoceļa P87 no pagasta centra Bārbeles, no novada centra Bauskas un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie vecās pagastvaldes un skolas.\n", "id": "lvs_Latn_108673"}
{"text": "Ģeotekstils\n\nĢeotekstils ir sintētisks ūdenscaurlaidīgs (drenējošs) uz grunts izklājams materiāls (polimēru ģeosintētika), kas ceļa uzbūvē kalpo apakšbūves grunts slāņa nodalīšanai no sliežu ceļa vai autoceļa virsbūves vai grunts pamatnes nodalīšanai no vāji nesošām uzbēruma gruntīm. Ģeotekstils var būt austs, neausts vai adīts. Ģeotekstilu parasti izgatavo no polipropilēna vai poliestera diegiem.\n\nĢeotekstilu plaši izmanto dzelzceļu un autoceļu būvē, lauksaimniecībā, ainavu arhitektūrā un citur.\n", "id": "lvs_Latn_108674"}
{"text": "1. tramvaju maršruts (Liepāja)\n\n1. tramvaju maršruts ir Liepājas sabiedriskā transporta tramvaju maršruts, kas kursē no Brīvības ielas Jaunliepājā līdz Mirdzas Ķempes ielai Ezerkrasta apkaimē. Tas ir vienīgais Liepājas tramvaja maršruts.\n\n1. tramvaju maršruta kopējais garums ir 14,8 km. Virziena Brīvības iela—Mirdzas Ķempes iela kopējais garums ir 7,4 km, tāpat arī virziena Mirdzas Ķempes iela—Brīvības iela kopējais garums ir 7,4 km.\n\nDarbdienās pa 1. tramvaju maršrutu kursē 10 tramvaji, kuri pavisam veic 138 reisus, bet brīvdienās — 8 tramvaji, kuri pavisam veic 116 reisus. Vidējais intervāls starp tramvajiem darbdienās ir 6 līdz 7 minūtes, bet brīvdienās — 7 līdz 8 minūtes.\n\n1. tramvaju maršrutu apkalpo SIA \"Liepājas tramvajs\" tramvaju depo. Maršrutā kursē 14 jaunie zemās grīdas tramvaja vagoni (no Nr. 250 līdz Nr. 263).\n\nCOVID-19 pandēmijas laikā ieviestajā komandantstundā pēdējie tramvaju reisi pirms komandantstundas iestāšanās virzienā no Brīvības ielas galapunkta kursēja pa maršrutu Brīvības iela — Stacija — Depo, bet komandantstundas laikā tramvaji nekursēja. Attiecīgi saīsinātie tramvaja reisi nākamajā rītā kursēja maršrutā Depo — 5. vidusskola — Mirdzas Ķempes iela. Daži tramvaja reisi neveica reisu no Depo uz Brīvības ielas galapunkta maršruta loku, jo tramvaji iepriekšējā vakarā bija iebraukuši atmuguriskā virzienā.\n\n2021. gada 18. februārī uzsākti jauno tramvaju testa braucieni.\n", "id": "lvs_Latn_108675"}
{"text": "Londonas Tūkstošgades tilts\n\nLondonas Tūkstošgades tilts () ir gājēju piekartilts Londonā, Lielbritānijā, kas šķērso Temzas upi. Tas savieno Svētā Pāvila katedrāli Temzas ziemeļu krastā ar Teita modernās mākslas muzeju upes dienvidu krastā.\n\nTilts balstās uz trim balstiem, tā kopējais garums ir 325 metri, bet platums ir četri metri. Tilta konstrukcijas ir izgatavotas no alumīnija.\n\nTilta projektēšana ilga vairāk nekā divus gadus, bet celtniecība ilga vairāk kā vienu gadu. Tilta kopējās izmaksas ir £ 18,2 miljoni, kas ir par £ 2,2 miljoniem vairāk nekā bija sākumā plānots.\n\nŠis ir pirmais pār Temzu Londonā uzceltais tilts kopš Tauera tilta izbūves 1894. gadā. Tilts tika atklāts 2000. gada 10. jūnijā un atklāšanas ceremonijā piedalījās Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Tilta šūpošanās dēļ to pēc trīs dienām slēdza. Tas atkārtoti tika atvērts 2002. gada februārī. Šis ir viens no projektiem, ko pasūtīja Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra valdība, atzīmējot tūkstošgades miju.\n", "id": "lvs_Latn_108676"}
{"text": "Lenijs Ābrahamsons\n\nLenijs Ābrahamsons (, dzimis ) ir īru kinorežisors un scenārists. Ābrahamsona zināmākās filmas ir Adam & Paul, Garage, What Richard Did, Frenks un \"Istaba\", par kuru viņš tika izvirzīts Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijā \"Labākais režisors\".\n", "id": "lvs_Latn_108677"}
{"text": "Supernova 2016\n\nSupernova 2016 bija 61. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas nacionālā atlase.\n\nLīdz notika dziesmu iesniegšanas process. Tika iesūtītas 120 dziesmas.\n", "id": "lvs_Latn_108678"}
{"text": "Toms Makārtijs\n\nTomass Džozefs \"Toms\" Makārtijs (, dzimis ) ir amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris, kas atveidojis nelielas lomas filmās \"Iepazīsties, mani vecāki\", \"Arlabunakti un visu labu\" un citās, kā arī televīzijas seriālos \"Noklausīšanās\" (The Wire), Boston Public un \"Likums un kārtība\".\n\nMakārtijs saņēmis pozitīvas kritiķu atsauksmes par paša sarakstītajām un režisētajām filmām The Station Agent (2003), The Visitor (2007), Win Win (2011). Toms Makārtijs kopā ar Bobu Pītersonu un Pītu Dokteru ir scenārija līdzautors datoranimācijas filmai \"Augšup\" (2009), par ko viņi tika nominēti Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā \"Labākais oriģinālscenārijs\". Makārtijs ir scenārija autors filmai Million Dollar Arm (2014).\n\nPar darbu pie filmas \"Uzmanības centrā\" (2015), kas tika izvirzīta Amerikas Kinoakadēmijas balvai sešās nominācijās, Makārtijs bija nominēts divās no tām — kā labākais režisors un par labāko oriģinālscenāriju (kopā ar Džošu Singeru), no kurām tika iegūta balva par labāko oriģinālo scenāriju. Makārtijs divas reizes saņēmis BAFTA kino balvu — par filmu The Station Agent un \"Uzmanības centrā\" scenārijiem.\n", "id": "lvs_Latn_108679"}
{"text": "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst\n\n\"Tikšanās vietu mainīt nedrīkst\" () ir 1979. gadā izlaists PSRS televīzijas miniseriāls (5 sērijas). Uzņemts pēc brāļu Vaineru detektīvromāna Эра милосердия (1975), kura pamatā ir patiesi notikumi. Scenārija autori ir Arkādijs un Georgijs Vaineri. Seriāla režisors ir Staņislavs Govoruhins. Seriāls Padomju Savienībā bija ļoti populārs, sasniedzot pat kulta seriāla statusu. Galvenās lomas attēlo pazīstami padomju aktieri, starp tiem Vladimirs Visockis, Vladimirs Konkins, Sergejs Jurskis, Aleksandrs Beļavskis, Natālija Fatejeva, Zinovijs Gerts, Jevgeņijs Jevstigņejevs, Armens Džigarhanjans.\n\nSeriāls uzņemts Odesas kinostudijā, filmēšanu uzsāka 1978. gada 10. maijā. Filmēšana norisinājās Odesā un Maskavā. Seriāls pirmo reizi tika pārraidīts 1979. gadā no 11. līdz 16. novembrim PSRS Centrālās televīzijas Pirmajā kanālā.\n", "id": "lvs_Latn_108680"}
{"text": "Autobusu satiksme Liepājā\n\nAutobusu satiksme Liepājā ir viens no sabiedriskā transporta veidiem Liepājā un tās tuvākajā apkārtnē.\n", "id": "lvs_Latn_108681"}
{"text": "Jūrmalas pilsētas daļas\n\nŠajā uzskaitījumā apkopotas visas Jūrmalas pilsētas daļas. Jūrmalu veido 26 pilsētas daļas jeb apkaimes. Pati Jūrmala pilsētas tiesības ieguva 1959. gadā, kad tā tika atdalīta no Rīgas, kuras sastāvā tā bija kopš 1946. gada. Jūrmalas pilsētas sastāvā atrodas 3 kādreizējas Latvijas pilsētas, kurām bija pilsētas tiesības — Sloka (atsevišķa pilsēta no 1920. līdz 1946. gadam), Ķemeri (atsevišķa pilsēta no 1928. līdz 1959. gadam) un Rīgas Jūrmala (atsevišķa pilsēta no 1920. līdz 1946. gadam).\n", "id": "lvs_Latn_108682"}
{"text": "Intelsat 34\n\nIntelsat 34 (IS-34) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Amerikā un Eiropā. Ģeostacionārā orbītā palaists 2015. gada augustā.\n\nPavadoni izgatavojis ASV uzņēmums SSL. Tam uzstādīti 24 C joslas un 24 Ku joslas raidītāji. Intelsat 34 tika gatavots, lai aizvietotu Intelsat 27, kurš zaudēts 2013. gadā nesējraķetes avārijā.\n\nIntelsat 34 izvietots ģeostacionārajā orbītā punktā 55,5° rietumu (304,5° austrumu) garuma. Tas aizvietoja resursus iztērējušos pavadoņus Galaxy 11 un Intelsat 805.\n", "id": "lvs_Latn_108683"}
{"text": "Oskars Ozols\n\nOskars Ozols (1889-1975) bija latviešu inženieris un pedagogs, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_108684"}
{"text": "Markus Ozols\n\nMarkus Ozols (1895-1942) bija sabiedrisks darbinieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_108685"}
{"text": "Aleksandrs Ozols\n\nAleksandrs Ozols (1896-1919) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_108686"}
{"text": "Brazīlijas militārā diktatūra\n\nBrazīlijas militārā diktatūra bija autoritārs militārais režīms, kas valdīja Brazīlijā pēc 1964. gada 31. marta — 1. aprīļa militārā valsts apvērsuma līdz 1985. gada 15. martam, kad par prezidentu kļuva režīma opozīcijas pārstāvis. 1964. gada valsts apvērsumā tika gāzta populistiskā prezidenta Žoao Gularta valdība. Apvērsuma iemesli meklējami dziļā politiskajā nestabilitātē, kas Brazīlijā pastāvēja jau kopš 1945. gada, kad militārā apvērsumā tika izbeigta Vargasa ēra, un ASV valdošajā antikomunismā, kas jebkādu liberālismu Latīņamerikā uzskatīja par drošu ceļu uz komunismu. Diktatūras laikā vismaz 191 režīma politiskais pretinieks tika nogalināts, 243 \"pazuda\" un daudzi tika fiziski un psiholoģiski spīdzināti, tai skaitā pašreizējā prezidente Dilma Rusefa, taču režīma upuru skaits krietni atpaliek no Čīles, Argentīnas un Urugvajas militāro diktatūru rādītājiem.\n", "id": "lvs_Latn_108687"}
{"text": "Ādams Makejs\n\nĀdams Makejs (, dzimis ) ir amerikāņu kinorežisors, kinoproducents, scenārists, komiķis un aktieris.\n\nMakejs divas sezonas bija galvenais scenārists NBC kanāla komisko skeču šovam Saturday Night Live. Viņš ir režisējis tādas filmas kā \"Televīzijas dvēsele\", \"Rikijs Bobijs — ātruma karalis\" un \"Pusbrāļi\" (Step Brothers). Makejs komēdiju veidošanā cieši sadarbojas ar Villu Ferelu, kas ir arī šo filmu scenārija līdzautors.\n\nFilma \"Gadsimta likme\" ir pirmā filma, ko Makejs uzņēmis bez Ferela galvenajā lomā. Par šo filmu Makejs (kopā ar Čārlzu Rendolfu) tika izvirzīts vairākām balvām, tostarp arī Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijās \"Labākais režisors\" un \"Labākais adaptētais scenārijs\", divām BAFTA kino balvām un Zelta globusa balvai. No šīm balvām Makejs ieguva divas balvas par labāko adaptēto scenāriju — Amerikas Kinoakadēmijas balvu un BAFTA kino balvu.\n", "id": "lvs_Latn_108688"}
{"text": "Māršala Salu prezidentu uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Māršalu Salu prezidenti, kopš tās neatkarības iegūšanas 1979. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108689"}
{"text": "Malaizijas administratīvais iedalījums\n\nMalaizijas administratīvo iedalījumu veido 13 štati un 3 federālās teritorijas.\n", "id": "lvs_Latn_108690"}
{"text": "Zemsliežu pamats\n\nZemsliežu pamats ir sliežu ceļa virsbūves sastāvdaļa - montāžas elements, pie kuras attiecināmi: gulšņi, brusas un dzelzsbetona bloki un rāmji, kas kalpo spiediena pārnešanai no sliedes uz balastu (gulsnis attiecīgi tiek pielietots sliežu ceļam; brusa (pārvedbrusa) — attiecīgi tiek pielietota — pārmiju pārvedām, ceļa krustojumiem, kā arī ceļa pinumiem un savietojumiem, tilta brusa uz balasta - speciāls pastiprināts gulsnis mākslīgajām būvēm ar balasta klātni) vai metāla tiltiem no sliedes uz tilta garensijām (tā attiecīgi saucas — tilta brusa), bet dzelzsbetona bloki un rāmji ir pielietojami visos iepriekšminētajos gadījumos. Gulsnis no brusas atšķiras pēc savas pielietojuma vietas, kā arī tas parasti ir īsāks un tā šķērsgriezums var būt vai nu tāds pats kā brusai vai, kā ir parasti — mazāks. Brusai var piestiprināt vairāk par diviem sliežu pavedieniem vienlaikus. Izšķir dzelzsbetona vai koka vai metāla gulšņus un brusas. Dzelzs gulšņi un brusas ir reti sastopami. Tomēr pārmiju pārvedās tos bieži pielieto dzelzs brusu elektropiedziņas motora uzstādīšanai asmeņu vai krusteņa kustīgās serdes pārlikšanai. Pēdējā laikā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji aizvien vairāk atsakās no koka gulšņu un brusu pielietošanas, dodot priekšroku dzelzsbetona gulšņu un brusu vispārīgam pielietojumam. Tomēr dzelzceļa līnijās, kurās kapitālais remonts ir veikts krietni sen, koka gulšņu un brusu pielietojums aizvien ir ļoti ievērojams. Dzelzsbetonam un kokam ir atšķirīgs saspiešanas elastīgās deformācijas modulis (dzelzsbetona gulsnim t.i. 30 000 — 40 000 MPa jeb 300 000 — 400 000 kgs/cm²; koka gulsnim šķērsi šķiedrām 500 — 1 000 MPa jeb 5 000 — 10 000 kgs/cm²), tāpēc dzelzsbetona gulšņos obligāti jālieto gumijas starplika, t.sk. sliežu elektriskās izolācijas nodrošināšanai, bet sliežu ceļa uzturēšanas laikā uz pietiekami svarīgiem ceļiem bojātos koka gulšņus aizvien jānomaina pret koka gulšņiem. Stāvēšanas strupceļos un ceļos ar mazu kustību bieži bojāto koka gulšņu pudurus izretina ar secīgi izkārtotiem dzelzsbetona gulšņiem. Tas palīdz stingri noturēt sliežu ceļa platumu, neskatoties uz pārējiem trūkumiem. Gulšņus un brusas, ņemot vērā sliežu ceļa svarīgumu, izliek ievērojot epīras: 2000 gab./km, 1840 gab./km, 1600 gab./km, attiecīgi tas ir, skaitot pa gulšņu vai brusu garenasīm atkarībā no pielietotās epīras no 500 mm — 625 mm viena no otras. Atbildīgākās vietās, tādās kā: mākslīgās būves ar balasta klātni; līknēs ar nelielu rādiusu jeb projektēto aprēķina nedzēsto centrbēdzes paātrinājumu sākot no 0,5 m/s² un uz augšu; kā arī pārmiju pārvedās pielieto tikai lielākās epīras, t.i. tikai 2000 gab./km vai 1840 gab./km jeb attiecīgi mērot pa garenasīm — no 500 mm — 543 mm. Salaidņu ceļā abus gulšņus pirms un pēc salaidnes, mērot pa garenasīm, izvieto tuvāk - 420 mm — 500 vienu no otra. Metāla tiltos ar bezbalasta klātni, brusas vienu no otras izvieto 100 mm — 150 mm attālumā (epīra attiecīgi ir 2000 gab./km un vairāk jeb mērot pa garenasīm attālums 500 mm un mazāks), bet šķērssiju zonā, mērot pa garenasīm, ne tālāk par — 550 mm vienu no otras. Buka, ostu portālceltņu, torņa celtņu, metropolitēna sliežu ceļos (bet ne vienmēr), uz ritošā sastāva apskates grāvjiem, lokomotīvju griezuļiem u.c. lieto pusgulšņus (normāla gulšņa garums dalīts uz pusēm vai mazliet īsāks).\n\nGadījumos, kad nepieciešams panākt vienmērīgu dinamisko slodžu elastīgo izkliedi, padarīt stabilāku zemsliežu pamatu, aprobežoties ar esošās masas sliežu pielietošanu un nepalielināt sliežu masu, nodrošināt lielu pretestību pārvietojumiem, atteikšanos no biezas šķembu balasta kārtas, nodrošināt ilgu kalpošanas laiku un samazināt remonta izmaksas salīdzinājumā ar gulšņa režģa konstrukciju, izvēlas dzelzsbetona bloku vai rāmju zemsliežu pamatu veidu.\n", "id": "lvs_Latn_108691"}
{"text": "Viljams Barouzs\n\nViljams Barouzs (William S. Burroughs; dzimis , miris ) bija amerikāņu rakstnieks un mākslinieks, viena no bītu paaudzes centrālajām figūrām, kā arī nozīmīgs postmodernisma autors.\n\nBarouzs sarakstīja astoņpadsmit romānus un noveles, sešas izlases ar īsstāstiem un četras — ar esejām. Ir publicētas arī piecas grāmatas ar Barouza interviju un vēstuļu korespondences materiālu. Barouzs piedalījās mākslas un mūzikas projektos, kā arī parādījās vairākās filmās.\n\nJau agrīnajos pusaudža gados Barouzs rakstīja stāstus un citus literārus darbus, bet sāka tos publicēt tikai pēc 30 gadu vecuma. 1936. gadā Barouzs pabeidza Hārvarda Universitāti, iegūstot grādu antropoloģijā, vēlāk mācījās medicīnu Vīnē.\n\nDaudzi Barouza darbi ir daļēji autobiogrāfiski, kas balstās viņa ilgstošajā atkarībā no heroīna un iespaidiem, dzīvojot Mehiko, Londonā, Parīzē, Marokā, kā arī ceļojumiem pa Amazones lietus mežiem. Barouzs netīši nogalināja savu otro sievu Džonu Vollmeri 1951. gadā Mehiko, tādēļ viņu centās notiesāt par slepkavību.\n\nAr savu pirmo izdoto romānu \"Narkomāns\" (Junkie) 1953. gadā Barouzs izpelnījās lielu sabiedrības uzmanību, bet par rakstnieka slavenāko darbu var uzskatīt trešo romānu \"Kailās brokastis\" (Naked Lunch), ko izdeva 1959. gadā, tas kļuva ļoti skandalozs un nonāca līdz tiesai, kur tika lemts par tā atbilstību ASV tolaik esošajiem sodomijas likumiem.\n\nBarouzs nomira 1997. gadā savās mājās Lorensā, Kanzasā pēc sirdstriekas.\n", "id": "lvs_Latn_108692"}
{"text": "Bebrveidīgie\n\nBebrveidīgie, bebrveidīgo apakškārta (Castorimorpha) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no apakškārtām, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas dzimtas. Šajā apakškārtā ir apmēram 100 sugas, no kurām gandrīz visas, izņemot Eirāzijas bebru, mājo Ziemeļamerikā, lai gan dažu sugu izplatības areāls iestiepjas arī Dienvidamerikā.\n\nApakškārta izveidota, balstoties uz morfoloģiskajiem un ģenētiskajiem pētījumiem. Vēl nesenā pagātnē bebru dzimta tika klasificēta vāverveidīgo apakškārtā (Sciuromorpha), bet goferu dzimta un ķengurpeļu dzimta goferveidīgo apakškārtā (Geomorpha), kas mūsdienās kļuvusi par infrakārtas taksonu. Pie bebrveidīgo apakškārtas pieder arī aizvēsturiskā Eomyidae dzimta, kurai pieder pirmais zināmais grauzējs evolūcijā — Eomys quercyi.\n", "id": "lvs_Latn_108693"}
{"text": "2. autobusu maršruts (Liepāja)\n\n2. autobusu maršruts bija Liepājas sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no starptautiskās lidostas \"Liepāja\" Cimdeniekos līdz Mirdzas Ķempes ielai Ezerkrasta apkaimē. Kursēja līdz 2019. gada 31. decembrim. 2. autobusa vietā kursē 100. mikroautobusa maršruts uz/no AirBaltic lidojuma pieskaņotajiem reisiem.\n", "id": "lvs_Latn_108694"}
{"text": "Bītu paaudze\n\nBītu paaudze (, burtiski \"sistā paaudze\") bija autoru grupa, kuru literatūra raksturoja un ietekmēja amerikāņu kultūru pēc Otrā pasaules kara.\n\nVairums šo autoru darbu tika publicēti un kļuva slaveni 1950. gados. Galvenie bītu kultūras elementi ir tradicionālā stāstījuma noliegšana, garīgi meklējumi, Amerikas un Austrumu reliģiju izpēte, materiālisma noliegšana, filozofēšana par cilvēka dzīves jēgas un morāles tēmām, eksperimentēšana ar psihotropajām vielām, liberāli uzskati par seksualitāti un seksuāli brīva dzīvesveida praktizēšana.\n\nAlena Ginsberga dzejolis \"Kauciens\" (1956), Viljama Barouza romāns \"Kailās brokastis\" (1959) un Džeka Keruaka romāns \"Ceļā\" (1957) ir vieni no Bītu paaudzes literatūras labāk zināmajiem piemēriem. Darbu \"Kauciens\" un \"Kailās brokastis\" saturs ierosināja tiesas prāvas, kas palīdzēja beigt cenzūru un liberalizēt publicēšanas brīvību ASV.\n", "id": "lvs_Latn_108695"}
{"text": "Latvijas ciemi\n\nLatvijā saskaņā ar \"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu\" ciems ir viens no trim apdzīvoto vietu veidiem (līdzās pilsētai un viensētai). Ciema statusu var piešķir un atcelt attiecīgā pašvaldība (novada dome), pamatojoties uz teritorijas plānojumu, kurā nosaka ciema robežas un pamato ciema izveides nepieciešamību. Ciema statusu var piešķirt tādai teritorijai, kurā ir (vai tiek plānota) koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.\n", "id": "lvs_Latn_108696"}
{"text": "Intelsat 29e\n\nIntelsat 29e (IS-29e) bija Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat sakaru pavadonis, pirmais no nākamās paaudzes pavadoņu tehnoloģiju Intelsat EpicNG sērijas. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai Atlantijas reģionā. Ģeostacionārā orbītā palaists 2016. gada janvārī. 2019. gada aprīlī tas sabojājās.\n\nPavadoni izgatavojis ASV uzņēmums Boeing uz platformas Boeing 702MP bāzes. Tam uzstādīti 14 C joslas un 56 Ku joslas un 1 Ka joslas raidītāji.\n\nIntelsat 29e 24. martā tika izvietots ģeostacionārajā orbītā punktā 50° rietumu (310° austrumu) garuma. Tur tas nomainīja resursus iztērējušo Intelsat 1R.\n\n2019. gada 7. aprīlī pavadonim tika konstatēta sūce degvielas tvertnē. Pakalpojumi klientiem tika pārtraukti. 8. aprīlī ar ExoAnalytic Solutions teleskopiem uz zemes tika novērotas atlūzas ap pavadoni. Mēģinot atjaunot Intelsat 29e darbību, 9. aprīlī notika otra anomālija, un sakari ar kosmisko aparātu tika zaudēti. Intelsat 29e ģeostacionārajā orbītā kūleņo un dreifē uz austrumiem. 18. aprīlī Intelsat atzina pavadoni par zaudētu.\n\n2019. gada 30. jūlijā tika publicēts avārijas izmeklēšanas secinājums, ka kļūmi varēja izraisīt vai nu elektrostatiskā izlāde, kas saistīta ar Saules aktivitāti vai arī mikrometeorīda trieciens.\n", "id": "lvs_Latn_108697"}
{"text": "Maurīcijas scinki\n\nMaurīcijas scinki (Gongylomorphus) ir scinku ģints, kas endēma Maurīcijai un vairākām nelielām blakus esošajām saliņām. Sākotnēji tika iekļauta nelielā Āfrikas scinku ģintī Scelotes.\n", "id": "lvs_Latn_108698"}
{"text": "Pētermuiža (Valles pagasts)\n\nPētermuiža ir ciems Bauskas novada Valles pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumos no pagasta centra Valles, no novada centra Bauskas un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Pētermuižas (Peterhof) muižas centru. Mūsdienās ciemā vairs nav pastāvīgu iedzīvotāju.\n\nBijusī Pētermuižas skola ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Atklāta 1878. gadā, skola darbojusies līdz 1964. gadam. Šajā laikā apkārtnē vienīgā skola, Vallē skola nav bijusi. Vēlāk ēka tikusi pārbūvēta un īslaicīgi izmantota kā tekstilrūpniecības fabrikas ēka. Mūsdienās pamesta.\n", "id": "lvs_Latn_108699"}
{"text": "Palestīnas administratīvais iedalījums\n\nPalestīnas administratīvo iedalījumu veido 16 muhāfazas, no kurām 5 atrodas Gazas joslā, bet pārējās Rietumkrastā.\n", "id": "lvs_Latn_108700"}
{"text": "Salas (Valles pagasts)\n\nSalas ir ciems Bauskas novada Valles pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumu daļā Vārniņas krastā uz purva salas tagad nosusinātā Sikšņu purva dienvidaustrumu malā no pagasta centra Valles, no novada centra Bauskas un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108701"}
{"text": "Cadel Evans Great Ocean Road Race\n\nCadel Evans Great Ocean Road Race ir ikgadējas viendienas šosejas riteņbraukšanas sacensības vīriešiem un sievietēm, kuras notiek Austrālijā. Sacensību starts un finišs ir Džīlongā un distance virzās gar ainavisko piekrastes Lielo okeāna ceļu. Pirmās sacensības notika 2015. gadā, kā atvadu sacensības Keidelam Evansam — Austrālijas vienīgajam Tour de France uzvarētājam un Pasaules čempionam grupas braucienā. 2017. gada sacensības pirmoreiz tika iekļautas UCI Pasaules tūres kalendārā.\n\n2021. un 2022. gada sacensības tika atceltas globālās COVID-19 pandēmijas dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_108702"}
{"text": "Mazīvande\n\nMazīvande ir ciems Kuldīgas novada Īvandes pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 3 km no pagasta centra Īvandes, 16 km no novada centra Kuldīgas un 166 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V1287, Padures upes krastā. Veidojusies ap vēsturisko Mazīvandes muižu (Gut Klein-Iwanden).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Kuldīgas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108703"}
{"text": "Tūļi (Aglonas pagasts)\n\nTūļi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 34,5 km no novada centra Preiļiem, 7 km no pagasta centra Aglonas un 241 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V636.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108704"}
{"text": "Skujas (Aglonas pagasts)\n\nSkujas ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 33 km no novada centra Preiļiem, 6 km no pagasta centra Aglonas un 239 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies netālu no autoceļa V636. Skujās atrodas divi valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi — Skuju pilskalns un Skuju senkapi.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108705"}
{"text": "Goferu virsdzimta\n\nGoferu virsdzimta (Geomyoidea) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no virsdzimtām, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas. Visas šīs grupas mūsdienas dzīvojošās sugas mājo galvenokārt Ziemeļamerikā, lai gan dažu sugu izplatības areāls iesniedzas arī Dienvidamerikā. Aizvēsturisko dzīvnieku fosilijas atrodamas visā senās Laurāzijas teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_108706"}
{"text": "Roms Kalanta\n\nRoms Kalanta (; — ) bija deviņpadsmitgadīgs lietuviešu vidusskolnieks, kurš publiski pašaizdedzinājās Brīvības alejā Kauņā, protestējot pret padomju režīmu Lietuvā. Kalantas nāve izsauca lielākos pēckara protestus Lietuvā un iedvesmoja līdzīgus protestētājus. 1972. gadā vien 13 cilvēki izdarīja pašnāvību aizdedzinoties.\n\nKalanta kļuva par Lietuvas pretošanās kustības simbolu 1970. un 1980. gados. 2000. gadā viņam pēc nāves piešķīra Vīša Krusta ordeni.\n", "id": "lvs_Latn_108707"}
{"text": "Frīdrihs III Hābsburgs\n\nFrīdrihs III (; dzimis , miris ) bija Romiešu karalis no 1440. gada un Svētās Romas imperators no 1452. gada līdz nāvei 1493. gadā. Frīdrihs bija pirmais Hābsburgu dinastijas pārstāvis kuru Romā kronēja Romas pāvests. Viņš arī bija pirmspēdējais pāvesta kronētais imperators, un pēdējais imperators, kurš tika kronēts Romā.\n\nNo 1424. gada bija Iekšaustrijas (Štīrijas, Karintijas un Karniolas) hercogs, no 1439. gada (kā Frīdrihs V) bija Austrijas hercogistes reģents. 1440. gadā ievēlēts par Romiešu karali (kā Frīdrihs IV). 53 gadu valdīšanas laikā, īstenodams ārēji pasīvu politiku, konsolidēja Hābsburgu Austrijas zemes, likdams pamatus vēlākajai Hābsburgu monarhijai.\n\nPēc Albrehta II negaidītās nāves 1439. gadā, par Romiešu karali vienbalsīgi ievēlēja viņa brālēnu Frīdrihu, nomaļo Hābsburgu Alpu zemju Štīrijas, Karintijas un Karniolas hercogu. Viņa distancēšanās no impērijas rietumu daļas turpinājās visus viņa varas 53 gadus. Frīdrihs III impērijas un Hābsburgu zemju atšķirību nostiprināja, nodibinot vienu kanceleju impērijas un otru kanceleju Hābsburgu zemju pārvaldei. Viņa ambīcijām iegūt Bohēmijas un Ungārijas kroņus traucēja Albrehta II dēls Ladislavs Postums, kurš piedzima četrus mēnešus pēc tēva nāves. Pirmos divpadsmit dzīves gadus Ladislavs, gandrīz kā gūsteknis, pavadīja Frīdriha III galmā. Taču galvenā Frīdriha III uzmanība bija pievērsta Hābsburgu Austrijas zemēm. 1379. gadā Austrijas zemes sadalīja Hābsburgu albertīnu un leopoldīnu atzaru īpašumos. 1411. gadā to papildināja Štīrijas un Tiroles sadalīšana dinastijas pārstāvju starpā. Kā nepilngadīgā Ladislava aizbildnis Frīdrihs III pārvaldīja albertīnu Augšējo un Lejas Austriju, kamēr leopoldīnu zemēs viņa jaunākais brālis Alberts IV 1446. gadā saņēma tiesības pārvaldīt Ārējās Austrijas zemes. Frīdriham III arī nācās apspiest regulārus nepamierināto Vīnes iedzīvotāju dumpjus, kurus veicināja Alberts IV. Tikai Ladislava nāve 1457. gadā un Alberta IV nāve 1463. gadā ļāva Frīdriham III konsolidēt savu varu pār Austrijas zemēm, kamēr Tirolē vēl līdz 1490. gadam valdīja erchercogs Sigismunds.\n\nFrīdriha III vienīgie garantētie ienākumi nāca no viņa kontrolē esošajām Austrijas zemēm. No impērijas nodokļiem viņš saņēma tikai impērijas brīvpilsētu un ebreju nodokļus, jo pārējie nodokļi palika vietējo valdnieku rīcībā, daudzi no kuriem bija bagātāki par imperatoru. Lai iegūtu naudu, Frīdrihs III pārdeva aristokrātiskos titulus, dažādus ienesīgus amatus, kā arī atbrīvoja no dalības karā apmaiņā pret maksājumiem. Daudz līdzekļus prasīja ilgie kari pret Burgundijas hercogu Kārli Drosmīgo un Ungārijas karali Māķāšu Huņadi. Pēc 1450. gada Frīdrihs III aizvien mazāk uzmanības pievērsa impērijas pārvaldīšanai, tādēļ 1457. gadā Maincas arhibīskaps ierosināja par Romiešu karali ievēlēt Pfalcas kūrfirstu. 1463. gadā Frīdriham III izdevās nostiprināt savas pretenzijas uz Ungārijas kroni, gadījumā, ja Māķāšs Huņadi mirtu neatstājot mantinieku. 1471. gadā turki iebruka Štīrijā, bet ungāri sagrāba daļu Bohēmijas.\n", "id": "lvs_Latn_108708"}
{"text": "Jaunmuiža (Aglonas pagasts)\n\nJaunmuiža ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 26 km no novada centra Preiļiem, 3 km no pagasta centra Aglonas un 232 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies netālu no autoceļa P62, uz pussalas Ciriša ezera krastā. Veidojusies ap Jaunās muižas (Kßawerino) pusmuižu.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108709"}
{"text": "Dubuļi\n\nDubuļi - skrajciems Krāslavas novada Kastuļinas pagastā Dubuļi - vidējciems Rēzeknes novada Kaunatas pagastā\n", "id": "lvs_Latn_108710"}
{"text": "Dubuļi (Kaunatas pagasts)\n\nDubuļi ir ciems Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 13 km no pagasta centra Kaunatas, 36,9 km no novada centra Rēzeknes un 282,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie reģionālā autoceļa P55 (Rēzekne—Dagda), Dubuļu ezera rietumu krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Rēzeknes rajonā.\n\n3 km uz ziemeļaustrumiem no Dubuļiem atrodas Lielais Liepukalns..\n", "id": "lvs_Latn_108711"}
{"text": "Ķīnas Republikas administratīvais iedalījums\n\nĶīnas Republikas (Taivānas) administratīvo iedalījumu veido 2 provinces un 6 īpašās municipalitātes.\n", "id": "lvs_Latn_108712"}
{"text": "Jonāni (Aglonas pagasts)\n\nJonāni ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā 31 km no novada centra Preiļiem, 4 km no pagasta centra Aglonas un 237 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108713"}
{"text": "Kodori\n\nKodori ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 23 km no novada centra Preiļiem, 5 km no pagasta centra Aglonas un 229 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P62.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108714"}
{"text": "Aleksandrs Spunde\n\nAleksandrs Spunde (, dzimis , miris ) bija latviešu izcelsmes PSRS valsts darbinieks un ekonomists, Krievijas Tautas bankas (valsts centrālās bankas) galvenā komisāra funkciju izpildītājs 1918. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108715"}
{"text": "Veczosna\n\nVeczosna ir mazciems Rēzeknes novada Lūznavas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 4,8 km no pagasta centra Lūznavas, 31,2 km no novada centra Rēzeknes un 271,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie reģionālā autoceļa P56 (Malta—Kaunata), Zosnas ezera rietumu krastā.\n\nPirms 2009.gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Rēzeknes rajonā.\n\nCiemā atrodas medicīnas iestāde rehabilitācijas centrs \"Rāzna\", ko mēdz dēvēt arī par sanatoriju \"Rāzna\".\n\nSanatorija \"Rāzna\" ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_108716"}
{"text": "Intelsat 14\n\nIntelsat 14 (IS-14) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat sakaru pavadonis, kas palaists 2009. gada novembrī. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai klientiem Amerikā, Eiropā un Āfrikā.\n\nPavadoni izgatavojis ASV uzņēmums Space Systems/Loral uz platformas LS-1300 bāzes. Tam ir 22 Ku-joslas un 40 C-joslas raidītāji. Bez tam kosmiskajā aparātā uzstādīta ASV Aizsardzības departamenta eksperimentāla aparatūra, lai izmēģinātu IP maršrutēšanas tehnoloģiju kosmosā Internet Routing in Space jeb IRIS.\n\nIntelsat 14 izvietots punktā 45° rietumu garuma (315° A), kur nomainīja resursus iztērējušo pavadoni Intelsat 1R.\n", "id": "lvs_Latn_108717"}
{"text": "Kukari (Aglonas pagasts)\n\nKukari ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumu daļā 36,5 km no novada centra Preiļiem, 9 km no pagasta centra Aglonas un 241 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta daļēji izzudusi.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa V762.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108718"}
{"text": "Černoste\n\nČernoste - skrajciems Rēzeknes novada Feimaņu pagastā Černoste - vidējciems Rēzeknes novada Maltas pagastā\n", "id": "lvs_Latn_108719"}
{"text": "Černoste (Maltas pagasts)\n\nČernoste ir ciems Rēzeknes novada Maltas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 8,4 km no pagasta centra Maltas, 28,8 km no novada centra Rēzeknes un 237,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies Černostes ezera austrumu krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Rēzeknes rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108720"}
{"text": "Viduki\n\nViduki ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 30 km no novada centra Preiļiem, 10 km no pagasta centra Aglonas un 240 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta daļēji izzudusi.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies Pakaļņa ezera krastā pie Tartaka ietekas.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108721"}
{"text": "Reizeni\n\nReizeni (agrāk — Lāčplēša mežniecība) ir ciems Bauskas novada Valles pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā pie autoceļa P87 no pagasta centra Valles, no novada centra Bauskas un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Reizenu (Reisen) mežmuižas, vēlāk — Lāčplēša mežniecības.\n", "id": "lvs_Latn_108722"}
{"text": "Tenteni\n\nTenteni ir ciems Bauskas novada Valles pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā Iecavas labajā krastā pie autoceļa V935 no pagasta centra Valles, no novada centra Bauskas un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie kādreizējā Tentenu kroga (Tenten) netālu no Taurkalnes mežmuižas.\n", "id": "lvs_Latn_108723"}
{"text": "Penderi\n\nPenderi, agrāk arī Pendersādža, ir ciems Bauskas novada Valles pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumu daļā Iecavas labajā krastā pie autoceļa P73 4,3 km no pagasta centra Valles, 42,5 km no novada centra Bauskas un 73 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108724"}
{"text": "Mežmuiža (Valles pagasts)\n\nMežmuiža, agrāk arī Taurkalnes muiža, ir ciems Bauskas novada Valles pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumos Iecavas labajā krastā pie autoceļa V936, no pagasta centra Valles, no novada centra Bauskas un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Taurkalnes (Tauerkaln) pusmuižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_108725"}
{"text": "Parīzes Politikas zinātnes institūts\n\nParīzes Politikas zinātnes institūts ( vai Sciences Po) ir Francijas universitāte, viena no prestižākajām augstskolām Eiropā un pasaulē savā nozarē, kas tika dibināta 1872. gadā. Sciences Po ir vairākas universitātes pilsētiņas, kas atrodas Parīzē, Dižonā, Havrā, Mentonā, Nansī, Puatjē un Reimsā.\n\nInstitūts ir pazīstams ar savu grādu politikas zinātnē, ekonomikā, pārvaldē, ģeopolitisko, sociālo un humanitāro zinātņu jomā.\n\n2020. un 2021. gada QS reitingā Sciences Po ieņēma 2. vietu pasaulē politikas zinātnes un starptautisko attiecību nozarē (aiz Hārvarda Universitātes).\n", "id": "lvs_Latn_108726"}
{"text": "Intelsat 15\n\nIntelsat 15 (IS-15) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat sakaru pavadonis. Tas orbītā tika palaists 2009. gada novembrī. Pavadonis paredzēts sakaru nodrošināšanai klientiem Eiropā, Āzijā un Āfrikā.\n\nPavadoni izgatavojis ASV uzņēmums Orbital Sciences Corporation uz platformas Star-2.4 bāzes. Tam ir 22 Ku joslas raidītāji. Pieci raidītāji ar nosaukumu JCSat 85 iznomāti Japānas operatoram JSAT.\n\nIntelsat 15 novietots ģeostacionārajā orbītā punktā 85° austrumu garuma, kur tas nomainīja Intelsat 709.\n", "id": "lvs_Latn_108727"}
{"text": "Erchercogs Kārlis Ludvigs\n\nErchercogs Kārlis Ludvigs Jozefs Maria (; dzimis , miris ) bija Austrijas imperatora Franča Jozefa I jaunākais brālis, troņmantinieka Franča Ferdinanda, kura slepkavība Sarajevā iesāka Pirmo pasaules karu, tēvs, kā arī pēdējā Austrijas imperatora Kārļa I vectēvs. Trīsreiz precējies ar ārvalstu princesēm. Miris no vēdertīfa, kad atgriezās no svētceļojuma uz Palestīnu, kur bija dzēris ūdeni no Jordānas upes.\n", "id": "lvs_Latn_108728"}
{"text": "Lielie Garanči\n\nLielie Garanči (arī Lelie Garanči) ir ciems Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā no pagasta centra Ozolmuižas, no novada centra Rēzeknes un km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies Rēzeknes rietumu pievārtē, netālu no vietējā autoceļa V580 (Rēzekne—Ciskādi—Ružina).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Rēzeknes rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108729"}
{"text": "Anna Eižvertiņa\n\nAnna Eižvertiņa (dzimusi ) ir latviešu teātra režisore un pedagoģe, teātra \"Skatuve\" direktore un mākslinieciskā vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere.\n\nDzimusi Cēsīs. Mācījusies Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (mūsdienās Latvijas Kultūras koledža), 1975. gadā beigusi Maskavas Valsts Teatrālās mākslas institūtu (GITIS), kur no 1977. līdz 1980. gadam mācījās aspirantūrā.\n\nNo 1975. līdz 1977. gadam strādāja par režisori Liepājas teātrī. No 1980. līdz 1988. gadam strādāja Latvijas PSR Kultūras ministrijā. 1991. gadā nodibināja teātri \"Skatuve\".\n\nJau no 1975. gada — pedagoģiskā darbā. No 1983. līdz 1986. gadam — pedagogs Tautas kinoaktieru studijā, no 1988. līdz 1993. gadam — Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet kopš 1993. gada — Latvijas Kultūras akadēmijā.\n", "id": "lvs_Latn_108730"}
{"text": "Kirsi (stacija)\n\nKirsi () ir pieturas punkts Tartu—Koidulas dzelzceļa līnijā Igaunijā, Tartu pilsētas Ropkas administratīvajā daļā un atrodas 1,9 km attālumā no Tartu stacijas, 82,1 km attālumā no Koidulas un 192 km attālumā no Tallinas. Kirsi pietur Koidulas (vasaras sezonā (maijs-septembris) līdz Piusai) un Tartu (Tallinas) virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni.\n\nKirsi pieturas punkts atrodas dzelzceļa līniju mezgla punktā, uz ziemeļiem no Kirsi saslēdzas Tartu--Valgas un Tartu--Koidulas dzelzceļu līnijas. Kirsi pieturas punkta tuvumā atrodas Pauluzes kapsēta.\n", "id": "lvs_Latn_108731"}
{"text": "Kruki (Silmalas pagasts)\n\nKruki (; agrāk Kruķi) ir ciems Rēzeknes novada Silmalas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā no pagasta centra Gornicas, no novada centra Rēzeknes un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies vietējo autoceļu V553 (Tiskādi—Kruki—Riebiņi) un V582 (Silmala—Kruki) krustojumā, Maltas upes labajā krastā.\n\nCiemā darbojas kultūras nams, bibliotēka. 2020. gadā slēgta Kruķu sākumskola.\n", "id": "lvs_Latn_108732"}
{"text": "Portugāles koloniālā impērija\n\nPortugāles koloniālā impērija () bija pirmā globālā impērija, kas apvienoja Portugāles aizjūras īpašumus vairākos kontinentos, 60 mūsdienu valstu teritorijās. Tā pastāvēja no 1415. gada, kad portugāļi iekaroja Seutu Ziemeļāfrikā līdz 1999. gadam, kad Makao atgriezās Ķīnas sastāvā.\n\nImpērijas veidošanās aizsāka Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetu. Prinča Enrikes organizētajās ekspedīcijās 15. gadsimta sākumā portugāļu kontrolē nonāca Atlantijas okeāna Madeiras (1420) un Azoru salu (1427) arhipelāgi, kā arī nelieli atbalsta punkti Āfrikas piekrastē. 1488. gadā Bartolomeu Diašs mēģinot sasniegt Indiju atklāj Labās Cerības ragu. Indiju 1498. gadā sasniedz Vasko da Gama. 1500. gadā Pedru Alvarišs Kabrals atklāj Brazīliju, kas laika gaitā kļūst par Portugāles lielāko koloniju. 1513. gadā portugāļi sasniedz Ķīnu, bet 1570. gadā izveido tirdzniecības apmetni Nagasaki. Laikā no 1580-1640 Portugāle atrodas Spānijas impērijas pakļautībā un tās kolonijas militāri sāk apdraudēt Spānijas ienaidnieki – Holandes republika, Anglijas Karaliste un Francijas Karaliste. 1822. gadā Brazīlijas Impērija pasludina neatkarību no Portugāles. 19. gadsimtā Portugāles enerģija tiek veltīta koloniālo valdījumu paplašināšanai Angolā un Mozambikā. Portugāļu plānus apvienot abu koloniju teritorijas 1890. gadā bloķē Britu impērija, kas pati vēlas iegūt šo teritoriju.\n\n20. gadsimta vidū savās vēl palikušajās kolonijās Portugāle cenšas apspiest nacionālās atbrīvošanās kustības, 1961. gadā tiek zaudētas kolonijas Indijā. Āfrikā sākas Portugāles koloniālais karš. Pēc 1974. gada Neļķu revolūcijas jaunā valdība ātri sniedz neatkarību visām palikušajām kolonijām izņemot Makao. Dažas no Portugāles bijušajām kolonijām, kurās valdošā joprojām ir portugāļu valoda, ir apvienojušās Portugāļu valodas valstu sadraudzībā.\n", "id": "lvs_Latn_108733"}
{"text": "Hercberga (Elstere)\n\nHercberga (Elstere) () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Elbas-Elsteres apriņķa centrs pie Švarce Elsteres upes.\n", "id": "lvs_Latn_108734"}
{"text": "Latvijas Arheologu biedrība\n\nLatvijas Arheologu biedrība ir sabiedriska organizācija, kas savās rindās apvieno vairāk kā 60 profesionālus arheologus, ar arheoloģiju saistītus speciālistus, studentus un šis nozares interesentus, pārstāvot visas institūcijas, kurās Latvijā strādā arheologi.\n\nBiedrība tika izveidota 1994. gada 21. janvārī. Toreiz tās pirmais priekšsēdētājs Jānis Graudonis atzīmēja, ka \"biedrībai draudzīgā saimē jāapvieno visi šie savdabīgo, ar tautas izdzīvošanu cieši saistītās zinātņu nozares interesenti, tie, kas ar lielu pašatdevi un milzīgu pacietību strādā latviešu tautas kultūras un tālās pagātnes likteņu izpētē. Visi - bez titulu, zinātnisko grādu, amatu un darba vietu izšķirības.\"\n\nViens no lielākajiem biedrības veikumiem 1990. gados bija 1996. gadā veiksmīgi organizētais otrais Eiropas Arheologu asociācijas (EAA) kongress Rīgā.\n\nBiedrība pēc vairāku gadu darbības pārtraukuma tika atjaunota 2009. gada 10. maijā.\n\nBiedrības logo ir pūcessakta — viens no spilgtākajiem Latvijas arheoloģisko senlietu veidiem.\n\nLatvijas Arheologu biedrība organizē dažādas lekcijas un priekšlasījumus.\n\nLatvijas Arheologu biedrības paspārnē organizēti vairāki Latvijas arheoloģijai nozīmīgi projekti. Tajā skaitā biedrība organizē apkopojoša rakstu krājuma \"Arheologu pētījumi Latvijā\" izdošanu, turpinot kopš 1959. gada iedibināto tradīciju ik pa diviem gadiem publicēt referatīvu informāciju par notikušajiem arheoloģiskajiem lauka pētījumiem Latvijā. 2014. gadā ar biedrības atbalstu tika izdots jau trešais šāds rakstu krājums, bet 2016. gadā - ceturtais.\n\nTās pirmais priekšsēdētājs kopš biedrības atjaunošanas bija dr. Juris Urtāns, no 2015. līdz 2021. gadam — Jānis Asaris. Kopš 2021. gada biedrības valdes priekšsēdētājs ir arheologs Mārcis Kalniņš.\n", "id": "lvs_Latn_108735"}
{"text": "Krīči\n\nKrīči ir ciems Bauskas novada Valles pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumos autoceļu P87 un V937 krustojumā no pagasta centra Valles, no novada centra Bauskas un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108736"}
{"text": "Rogoviki (Silmalas pagasts)\n\nRogoviki ir ciems Rēzeknes novada Silmalas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 11,2 km no pagasta centra Gornicas, 34,4 km no novada centra Rēzeknes un 227,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V584 (Silmala—Štikāni—Saveļi).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Rēzeknes rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108737"}
{"text": "Misāni\n\nMisāni ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 30 km no novada centra Preiļiem, 4 km no pagasta centra Aglonas un 236 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies Ilza ezera krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108738"}
{"text": "Mazvalle\n\nMazvalle ir ciems Bauskas novada Valles pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumu daļā Vārniņas krastos no pagasta centra Valles, no novada centra Bauskas un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108739"}
{"text": "Liepkalni (Valles pagasts)\n\nLiepkalni ir ciems Bauskas novada Valles pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā pie autoceļa P87 no pagasta centra Valles, 37,5 km no novada centra Bauskas un 70 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušo Valles pastorātu.\n", "id": "lvs_Latn_108740"}
{"text": "Upes-Grīva\n\nUpes-Grīva, arī Upesgrīva, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Apdzīvotā vieta daļēji izzudusi. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 4 km no pagasta centra Aglonas un 236 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V762, netālu no Tartaka ietekas Ciriša ezerā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108741"}
{"text": "Eiropas riteņbraukšanas savienība\n\nEiropas riteņbraukšanas savienība (, UEC) ir Eiropas riteņbraukšanas organizāciju savienība.\n", "id": "lvs_Latn_108742"}
{"text": "Matisāni (Aglonas pagasts)\n\nMatisāni ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 28 km no novada centra Preiļiem, 10 km no pagasta un novada centra Aglonas un 233 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108743"}
{"text": "Ostrova (Aglonas pagasts)\n\nOstrova ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 32 km no novada centra Preiļiem, 12 km no pagasta centra Aglonas un 234 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta daļēji izzudusi.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem Ciriša ezera krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108744"}
{"text": "Osteoklasts\n\nOsteoklasts ir daudzkodolaina šūna, kas atrodas kaulaudos. Osteoklasti izdala aktīvus enzīmus un rada skābu vidi, kas noārda kaulaudus, tādējādi paaugstinot brīvā kalcija līmeni asinīs. Osteoklastu darbību netieši ietekmē epitēlijķermenīšu izdalītais parathormons — jo augstāks līmenis, jo aktīvāk darbojas osteoklasti un noārda kaulaudus. Osteoklasti veidojas analogi kā makrofāgi — no kaula smadzeņu cilmes šūnām. Asinīs cirkulējošie monocīti iekļūst kaulā un saplūst kopā, parasti viens osteoklasts veidojas no 6-12 monocītiem un dzīvo aptuveni 2 nedēļas.\n", "id": "lvs_Latn_108745"}
{"text": "Ilenurme (stacija)\n\nIlenurme () ir pieturas punkts Tartu—Koidulas dzelzceļa līnijā Igaunijā, Tartu apriņķa Ilenurmes pagastā un atrodas 7,2 km attālumā no Tartu stacijas, 76,8 km attālumā no Koidulas un 197,3 km attālumā no Tallinas. Ilenurmē pietur Koidulas (vasaras sezonā (maijs-septembris) līdz Piusai) un Tartu (Tallinas) virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_108746"}
{"text": "Uniper\n\nUniper SE ir Vācijā reģistrēts enerģētikas uzņēmums, kas nodarbojas ar konvenciālās enerģijas ražošanu un tirdzniecību. Tas ir dibināts 2016. gadā, atdaloties no E.ON. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Diseldorfā.\n\nUniper SE akcijas tiek kotētas Frankfurtes fondu biržā (ISIN UN01). Lielākais akcionārs ir Vācijas Federatīvā Republika (99,12 %).\n", "id": "lvs_Latn_108747"}
{"text": "Aleksandrs fon Cemlinskis\n\nAleksandrs fon Cemlinskis (, dzimis , miris ) bija ebreju izcelsmes austriešu komponists. diriģents un mūzikas pedagogs.\n\nNo 1884. līdz 1892. gadam mācījās Vīnes konservatorijā, kur skolotāju vidū bija Antons Brukners. Deviņdesmitajos gados cieši sadraudzejās ar Arnoldu Šēnbergu, kurš kādu brīdi bija Cemlinska skolnieks, bet vēlāk apprecējās ar Cemlinska māsu Matildi. 1899. gadā Cemlinskis kļuva par Vīnes Kārļa teātra kapelmeistaru. 1900. gadā Cemlinskis bildināja savu skolnieci Almu Šindleri, tomēr saņēma atteikumu. No 1906. gada - Vīnes Tautas operas kapelmeistars, no 1911. līdz 1927. gadam diriģēja Prāgas operā. 1920. gadā kļuva par Prāgas Vācu mūzikas akadēmijas (Deutsche Akademie für Musik und darstellende Kunst in Prag) pirmo rektoru. Vēlāk pārcēlās uz Berlīni, kur Oto Klemperera vadībā bija Krolla operas diriģents. Pēc nacistu nākšanas pie varas pārcēlās uz dzimto Vīni, bet 1938. gadā - uz ASV, kur miris.\n", "id": "lvs_Latn_108748"}
{"text": "Štikāni\n\nŠtikāni (arī Štikoni un Stikāni) ir ciems Rēzeknes novada Silmalas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 10,2 km no pagasta centra Gornicas, 31,8 km no novada centra Rēzeknes un 228,3 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V584 (Silmala—Štikāni—Saveļi), Liskas upes krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Rēzeknes rajonā.\n\nCiemā darbojas bibliotēka, klubs, vecticībnieku kopienas lūgšanu nams. No 1865. līdz 2009. gadam Štikānos darbojās Daugaviešu pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_108749"}
{"text": "Euarhonti\n\nEuarhonti (Euarchonta) ir zīdītāju klases (Mammalia) lielkārta, kas apvieno 4 kārtas un kas kopīgi ar grauzējveidīgajiem (Glires) veido pirmprimātu placentāļu virskārtu (Euarchontoglires).\n", "id": "lvs_Latn_108750"}
{"text": "Grauzējveidīgie\n\nGrauzējveidīgie (Glires) ir zīdītāju klases (Mammalia) lielkārta, kas apvieno 2 kārtas un kas kopīgi ar euarhontiem (Euarchonta) veido pirmprimātu placentāļu virskārtu (Euarchontoglires). Grauzējveidīgo dzīvnieku kopēja pazīme ir līdzīga priekšzobu uzbūve — priekšzobi nepārtraukti un aktīvi aug visu mūžu.\n\nIlgstoši starp zinātniekiem risinājušās diskusijas par to, vai grauzējveidīgo grupa ir vai nav monotfilētiska. Tomēr pēdējo gadu morfoloģiskie pētījumi un fosiliju atradumi liecina, ka grauzējiem un zaķveidīgajiem ir bijis kopīgs priekštecis. Grauzēji un zaķveidīgie viens no otra atdalījās pires apmēram 70 miljoniem gadu.\n", "id": "lvs_Latn_108751"}
{"text": "Kapiņi (Aglonas pagasts)\n\nKapiņi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā 35 km no novada centra Preiļiem, 8 km no pagasta centra Aglonas un 241 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P60, Bieržgaļa ezera krastā. Kapiņos atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Kapiņu senkapi.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n\nNo Kapiņiem nāk dziesminieks Valdis Atāls.\n", "id": "lvs_Latn_108752"}
{"text": "Kostičs\n\n‎Bora Kostičs (Бора Костић; 1887—1963) — Dienvidslāvijas un Serbijas šahists; Filips Kostičs (Филип Костић; 1992) — Serbijas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_108753"}
{"text": "Ruskulišķi\n\nRuskulišķi, arī Ruskuliškas, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumu daļā 38 km no novada centra Preiļiem, 10 km no pagasta centra Aglonas un 242 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa V762.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108754"}
{"text": "Artūrs Uškāns\n\nArtūrs Uškāns (dzimis Rēzeknē) ir latviešu mūziķis, folklorists, komponists, aranžētājs un multiinstrumentālists, sabiedriskais un kultūras darbinieks, grupas \"Laimas Muzykanti\" dibinātājs un vadītājs, Vaboles pagasta etnogrāfiskā ansambļa \"Vabaļis\" vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_108755"}
{"text": "Oļģerts Grāvītis\n\nOļģerts Grāvītis (dzimis , miris ) bija latviešu muzikologs un komponists, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.\n\nDzimis Alūksnē. Mācījies Cēsu mūzikas skolā, vēlāk mūzikas vidusskolā Rīgā. Kā muzikologs 1952. gadā pabeidza Latvijas PSR Konservatoriju, kur studēja Jēkaba Vītoliņa klasē, pēc tam studēja aspirantūrā Ļeņingradas konservatorijā. Atgriežoties Rīgā, pabeidza Latvijas konservatoriju, iegūstot komponista kvalifikāciju, mācoties pie Jāņa Ivanova.\n\nNo 1961. gada — pasniedzējs Latvijas PSR konservatorijā, no 1984. gada — profesors, Mūzikas vēstures katedras vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_108756"}
{"text": "Ruskuļi (Aglonas pagasts)\n\nRuskuļi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 26 km no novada centra Preiļiem, 10 km no pagasta centra Aglonas un 232 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem, starp Ruskuļu un Ciriša ezeru. Pie Ruskuļiem atrodas kulta vieta Ruskuļu Lielais akmens, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108757"}
{"text": "Rutulišķi\n\nRutulišķi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumu daļā 22 km no novada centra Preiļiem, 7 km no pagasta centra Aglonas un 228 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P62, netālu no Ciriša ezera.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108758"}
{"text": "Rosica (Stoļerovas pagasts)\n\nRosica ir ciems Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 3,8 km no pagasta centra Stoļerovas, 22,6 km no novada centra Rēzeknes un 266,7 km no Rīgas.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Rēzeknes rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108759"}
{"text": "Rutuļi (Aglonas pagasts)\n\nRutuļi ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumu daļā 25 km no novada centra Preiļiem, 7 km no pagasta centra Aglonas un 229 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P62, Opostas ezera krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108760"}
{"text": "Mazie Joksti (Aglonas pagasts)\n\nMazie Joksti bija apdzīvota vieta Preiļu novada Aglonas pagastā, atradās pagasta centrālajā daļā 2,5 km no pagasta centra Aglonas un 236 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta bija izvietojusies pie autoceļa V762, blakus Ciriša ezeram.\n", "id": "lvs_Latn_108761"}
{"text": "Mīlberga/Elbe\n\nMīlberga/Elbe () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Elbas-Elsteres apriņķī, Elbas upes labajā krastā, 60 kilometrus uz austrumiem no Leipcigas.\n", "id": "lvs_Latn_108762"}
{"text": "Somu partija (vecā)\n\nSomu partija (, ), saukta arī par veco somu partiju (vanhasuomalaiset), bija konservatīva politiskā partija Somijā. Tā veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē un darbojās līdz 1918. gadam.\n\nPartiju 1860. gados veidoja fenomānu intelektuāļi, bet tā vairākus desmitus gadu nebija formāli organizēta. Sākotnēji partijas mērķi bija somu valodas statusa, īpaši izglītībā, uzlabošana Somijas lielhercogistē, kas bija iekļauta Krievijas Impērijā, bet joprojām plaši tika izmantota zviedru valoda. 1877. un 1878. gada Somijas landtāga sasaukumos somu partija kļuva par garīdzniecības un zemniecības vadošo spēku.\n\n1880. gados partijā radās frakcija, kas kritizēja Krievijas varas darbību Somijā; 1894. gadā šī frakcija atdalījās, dibinot jauno somu partiju. Somu partija savukārt meklēja likumīgas attiecības ar Krievijas valdību un aicināja sadarboties ar Krieviju, lai sev tīkamā virzienā mainītu valodas politiku. Neformāli somu partiju sāka saukt par \"veco somu\" partiju. Kad 1899. gadā sākas pārkrievošana un Somijas autonomijas ierobežošana, jaunie somi uzsāka pasīvu pretošanos, bet vecā somu partija atbalstīja nomierināšanas pasākumus. Lai gan partija atbalstīja viedokli, ka Somijas likumīgās tiesības ir pārkāptas, tā uzsvēra, ka svarīgāk ir paturēt somu rokās oficiālos amatus, un bažījās, ka pretošanās var izraisīt tālāku autonomijas zaudēšanu.\n\nPartija arī veicināja konservatīvās vērtības un atbalstīja daudzas sociālās reformas, īpaši tās ideoloģiskā līdera Danielsonona-Kalmari laikā pēc Irjes-Koskinena nāves 1903. gadā. Pēc 1906. gadā pieņemtās partijas programmas no ekonomikas statu punkta partija tika ierindota politiskajā centrā, starp kreiso sociāldemokrātisko partiju un labējo jauno somu partiju. Pēc 1906. gada parlamenta reformas, no 1907. līdz 1917. gadam somu partijai bija otra lielākā pārstāvniecība Eduskuntā (aiz sociāldemokrātiem).\n\nPēc tam, kad 1917. gada decembrī Somija ieguva neatkarību un 1918. gada sākumā notika pilsoņu karš, somu valodas jautājums vairs nebija aktuāls. Galvenie partiju jautājumi kļuva ekonomiskie un konstitucionālie. Daļa somu partijas biedru atbalstīja republikas pārvaldes formu, bet daļa — monarhiju. 1918. gada 8. decembrī mazākums noskaņoto somu partijas biedru, kuri bija noskaņoti liberāli un atbalstīja republiku, un vairākums jauno somu partijas biedru dibināja jaunu partiju Nacionālā progresīvā partija (Kansallinen Edistyspuolue). Nākamajā dienā vairākums monarhistiski un konservatīvi noskaņoto somu partijas atbalstītāju un daļa jauno somu partijas biedru dibināja partiju Nacionālā koalīcija (Kansallinen Kokoomus).\n", "id": "lvs_Latn_108763"}
{"text": "Jaunviļāni\n\nJaunviļāni ir ciems Rēzeknes novada Viļānu pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā uz ziemeļiem no Viļānu pilsētas, 2,4 km no pagasta centra Viļāniem un 215,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies autoceļu A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)), P58 (Viļāni—Preiļi—Špoģi), V561 (Gaigalava—Viļāni) un V596 (Viļāni—Pilskalns—Nagļi) krustojumā, Maltas upes krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Rēzeknes rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108764"}
{"text": "Rudžēro Leonkavallo\n\nRudžēro Leonkavallo (, dzimis , miris ) bija itāliešu komponists un libretists. Mūsdienās pazīstamākais darbs ir 1892. gadā pirmizrādi piedzīvojušā opera \"Pajaci\".\n\nDzimis Neapolē tiesneša ģimenē. Jaunību pavadīja Montalto Ufugo, Kalabrijā. Studēja Neapoles konservatorijā un literatūru Boloņas Universitātē. No 1879. līdz 1882. gadam strādāja par klavierskolotāju Ēģiptē hedīva galmā, vēlāk pārceļoties uz Parīzi, kur darbojās kā pianists un komponists. 1886. gadā pārcēlās uz Milānu, kur strādāja kā operu komponists un libretists. 1892. gadā Milānā tika atskaņota opera \"Pajaci\", kas uzreiz guva panākumus. Lai arī vēlākajos gados Leonkavallo radīja vēl vairākas operas un operetes, neviena no tām nespēja atkārtot \"Pajaci\" panākumus, un mūsdienās tās tiek atskaņotas reti. Kā libretists Leonkavallo pazīstams arī kā Džakomo Pučīni operas \"Manona Lesko\" libreta autors.\n", "id": "lvs_Latn_108765"}
{"text": "Kristceļi\n\nKristceļi - skrajciems Rēzeknes novada Kantinieku pagastā Kristceļi - skrajciems Viļānu novada Viļānu pagastā\n", "id": "lvs_Latn_108766"}
{"text": "Kristceļi (Viļānu pagasts)\n\nKristceļi ir ciems Viļānu novada Viļānu pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā 5,8 km no novada un pagasta centra Viļāniem un 210,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)), Līpupītes krastos.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Rēzeknes rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108767"}
{"text": "Kārlis Grigaitis\n\nKārlis Grigaitis (dzimis , miris ) bija latviešu izcelsmes zemūdens jūrnieks. Piedalījās Pirmajā pasaules un Krievijas pilsoņu karā. 1937. gadā bija PSRS Kara flotes kuģubūves zinātnieciski-pētnieciskā institūta priekšnieks (Научно-исследовательский институт кораблестроения и вооружения ВМФ). Pirmais padomju zemūdens jūrnieks, kurš ieguvis Ļeņina ordeni par aktīvu rīcību 1934. gadā zemūdenes \"L-2 Staļiņec\" glābšanā avārijas apstākļos. 1938. gadā atlaists no darba flotē kā \"latvietis, kura vecāki dzīvo Brazīlijā\", 1940. gadā atjaunots dienestā.\n", "id": "lvs_Latn_108768"}
{"text": "Radopole\n\nRadopole ir ciems Rēzeknes novada Viļānu pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 4,6 km no pagasta centra Viļāniem un 221 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P58 (Viļāni—Preiļi—Špoģi), Radopoles ezera rietumu krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Rēzeknes rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108769"}
{"text": "Astašova\n\nAstašova ir ciems Krāslavas novada Andrupenes pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 10,4 km no pagasta centra Andrupenes, 11,4 km no Dagdas un 257,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P60 (Dagda—Aglona), Dzeguzes upes krastā, ziemeļos no Astašovas purva.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108770"}
{"text": "Modulis:InterwikiTable\n\n-- This is a table of sites that are available through interwiki links -- -- from Wikipedia. It can be accessed from Lua via the mw.loadData() -- -- function. It is currently used in Module:UrlToWiki and -- -- Module:UserLinks. Feel free to add to its functionality and to -- -- include new sites. --\n\n-- Wikimedia projects --\n\nwikipedia = { domain = \"wikipedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"w\", \"wikipedia\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = true }, wiktionary = { domain = \"wiktionary.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wikt\", \"wiktionary\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = true }, wikinews = { domain = \"wikinews.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"n\", \"wikinews\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = true }, wikibooks = { domain = \"wikibooks.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"b\", \"wikibooks\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = true }, wikiquote = { domain = \"wikiquote.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"q\", \"wikiquote\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = true }, wikisource = { domain = \"wikisource.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"s\", \"wikisource\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = true }, wikispecies = { domain = \"species.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"species\", \"wikispecies\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikiversity = { domain = \"wikiversity.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"v\", \"wikiversity\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = true }, wikivoyage = { domain = \"wikivoyage.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"voy\", \"wikivoyage\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = true }, wmf = { domain = \"wikimediafoundation.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmf\", \"wikimedia\", \"foundation\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, commons = { domain = \"commons.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"c\", \"commons\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikidata = { domain = \"wikidata.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"d\", \"wikidata\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, meta = { domain = \"meta.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"m\", \"meta\", \"metawiki\", \"metawikimedia\", \"metawikipedia\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, mediawiki = { domain = \"mediawiki.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"mw\", \"mediawikiwiki\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false },\n\n-- Wikimedia chapters --\n\nwmar = { domain = \"wikimedia.org.ar\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmar\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmau = { domain = \"wikimedia.org.au\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmau\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmbd = { domain = \"bd.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmbd\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmbe = { domain = \"be.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmbe\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmca = { domain = \"wikimedia.ca\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmca\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmde = { domain = \"wikimedia.de\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmde\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmfi = { domain = \"fi.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmfi\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmhk = { domain = \"wikimedia.hk\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmhk\"}, title_prefix = \"/index.php/\", takes_lang_prefix = false }, wmhu = { domain = \"wikimedia.hu\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmhu\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmin = { domain = \"wiki.wikimedia.in\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmin\"}, title_prefix = \"/\", takes_lang_prefix = false }, wmid = { domain = \"wikimedia.or.id\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmid\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmil = { domain = \"wikimedia.org.il\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmil\"}, title_prefix = \"/\", takes_lang_prefix = false }, wmit = { domain = \"wikimedia.it\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmit\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmnl = { domain = \"nl.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmnl\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmno = { domain = \"no.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmno\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmpl = { domain = \"pl.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmpl\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmru = { domain = \"ru.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmru\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmrs = { domain = \"rs.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmrs\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmse = { domain = \"se.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmse\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wmch = { domain = \"wikimedia.ch\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmch\"}, title_prefix = \"/\", takes_lang_prefix = false }, wmtw = { domain = \"tw.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmtw\"}, title_prefix = \"/wiki/index.php5/\", takes_lang_prefix = false }, wmuk = { domain = \"uk.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmuk\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false },\n\n-- Wikimania --\n\nwikimania = { domain = \"wikimania.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmania\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikimania2005 = { domain = \"wikimania2005.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wm2005\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikimania2006 = { domain = \"wikimania2006.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wm2006\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikimania2007 = { domain = \"wikimania2007.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wm2007\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikimania2008 = { domain = \"wikimania2008.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wm2008\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikimania2009 = { domain = \"wikimania2009.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wm2009\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikimania2010 = { domain = \"wikimania2010.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wm2010\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikimania2011 = { domain = \"wikimania2011.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wm2011\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikimania2012 = { domain = \"wikimania2012.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wm2012\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikimania2013 = { domain = \"wikimania2013.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wm2013\", \"wmania\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikimania2014 = { domain = \"wikimania2014.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wm2014\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikimania2015 = { domain = \"wikimania2015.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wm2015\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikimania2016 = { domain = \"wikimania2016.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wm2016\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false }, wikimaniateam = { domain = \"wikimaniateam.wikimedia.org\", domain_primary = true, iw_prefix = {\"wmteam\"}, title_prefix = \"/wiki/\", takes_lang_prefix = false },\n\n-- Other Wikimedia wikis --\n\n-- Wikimedia non-wiki sites --\n\nreturn interwiki_table\n", "id": "lvs_Latn_108771"}
{"text": "Goferi\n\nGoferi, goferu dzimta (Geomyidae) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no dzimtām, kas apvieno apmēram 35 mūsdienās dzīvojošas sugas. Goferi ir alās dzīvojoši grauzēji, kas sastopami Ziemeļamerikā, sākot ar Kanādu un ASV un beidzot ar Centrālameriku.\n", "id": "lvs_Latn_108772"}
{"text": "Intelsat 16\n\nIntelsat 16 ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat sakaru pavadonis. Orbītā palaists 2010. gada februārī. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai klientiem Latīņamerikā.\n\nKosmisko aparātu izgatavojusi ASV kompānija Orbital Sciences Corporation uz platformas Star-2.4 bāzes. Tam ir 24 Ku joslas raidītāji. 2006. gada sākumā sakaru operators PanAmSat pasūtīja pavadoņa PAS-11R izgatavošanu. 2007. gada jūnijā PanAmSat apvienojās ar Intelsat, un pavadonis pārdēvēts par Intelsat 16.\n\nIntelsat 16 novietots ģeostacionārajā orbītā punktā 58° rietumu garuma.\n", "id": "lvs_Latn_108773"}
{"text": "Pārbrauktuve\n\nPārbrauktuve ir sliežu ceļa un autoceļa viena līmeņa krustojums. Vilcienam ir priekšroka šķērsot pārbrauktuvi. Viena līmeņa krustošanās nevēlamos faktorus — iespējamos sadursmes draudus — novērš ceļa pārvada izbūve, t.i. krustošana atšķirīgos līmeņos — pa augšu vai apakšu. Pārbrauktuve rada neērtības gan autovadītājiem — sakarā ar gaidīšanai patērēto laiku, gan visādā ziņā prasa dzelzceļa speciālistu ievērojamu piepūli.\n", "id": "lvs_Latn_108774"}
{"text": "Attēls:Janis Viksne.jpg\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Attēlā redzamā persona (Jānis Vīksne) ir mirusi. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n\nNo\n", "id": "lvs_Latn_108775"}
{"text": "Jānis Grīziņš\n\nJānis Grīziņš (dzimis , miris, iespējams, ), īstajā vārdā Jānis Voldemars Griķis, bija latviešu rakstnieks un publicists.\n\nAr zelta medaļu 1918. gadā beidzis Aleksandra ģimnāziju. 1919. gadā iestājies Maskavas Ceļu inženieru institūtā. Dienējis Sarkanajā armijā. Pēc atgriešanās Latvijā no Turkestānas frontes iestājies Latvijas Universitātē, kuru absolvējis 1926. gadā. Bijis arī atslēdznieka māceklis. Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas devies uz Sorbonnu Francijā. No pārslodzes un līdzekļu trūkuma Grīziņam saasinājās nervu slimība. 1929. gadā viņu ievietoja psihiatriskajā slimnīcā Parīzē, pēc diviem gadiem pārveda uz Sarkankalna psihiatrisko slimnīcu Rīgā, kur arī miris.\n\nIevērojamākais Grīziņa darbs ir \"Vārnu ielas republika\", kas ticis uzvests teātrī un ekranizēts.\n", "id": "lvs_Latn_108776"}
{"text": "Intelsat 17\n\nIntelsat 17 (IS-17) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat sakaru pavadonis. Orbītā palaists 2010. gada novembrī. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai klientiem Āzijā, Āfrikā un Vidējos Austrumos.\n\nKosmisko aparātu izgatavojis ASV uzņēmums Space Systems/Loral uz platformas LS-1300 bāzes. Tam ir 46 Ku-joslas un 28 C-joslas raidītāji.\n\nĢeostacionāro orbītu Intelsat 17 tika izvietots punktā 66° austrumu garuma. Tur nomainīja resursus iztērējušo pavadoni Intelsat 702.\n", "id": "lvs_Latn_108777"}
{"text": "Vilhelms Bērs\n\nVilhelms Volfs Bērs (, dzimis , miris ) bija vācu baņķieris un astronoms. Komponista Džakomo Meijerbēra pusbrālis. Berlīnes Tīrgartenē nodibināja privātu observatoriju. Kopā ar Johanu Heinrihu fon Medleru no 1834. līdz 1836. gadam publicēja pirmo precīzo Mēness karti. Bēra vārdā nosaukts krāteris uz Mēness un Marsa, kā arī asteroīds.\n", "id": "lvs_Latn_108778"}
{"text": "Mariampole\n\nMariampole — vidējciems Krāslavas novada Andrupenes pagastā Mariampole — daļēji izzudis skrajciems Preiļu novada Rušonas pagastā\n", "id": "lvs_Latn_108779"}
{"text": "Mariampole (Andrupenes pagasts)\n\nMariampole ir ciems Dagdas novada Andrupenes pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 2,8 km no pagasta centra Andrupenes, 12,9 km no novada centra Dagdas un 259,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļu P57 (Malta—Sloboda) un V610 (Mariampole—Jaunokra—Grāveri) krustojuma, uz dienvidaustrumiem no Bižas ezera.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108780"}
{"text": "Teodors fon Rīdigers\n\nFridrihs fon Rīdigers (, , dzimis 1783. gada decembrī, miris ) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas kavalērijas ģenerālis, ģenerālis-adjutants un Krievijas Valsts padomes loceklis.\n\nKrievijas armijas dienestā no 1799. gada. Piedalījies daudzos Krievijas karos un militārajās kampaņās - Ceturtās koalīcijas karā pret Franciju, Somijas karā pret Zviedriju, 1812. gada karā, Sestās koalīcijas karā, Krievu—turku karā, Novembra sacelšanās apspiešanā Polijā, 1848. gada revolūcijas apspiešanā Ungārijā. 1812. gada karā pēc Jakova Kuļņeva nāves pārņēma Grodņas huzāru pulka komandēšanu.\n\n1850. gadā Rīdigers tika iecelts par Krievijas augstākā padomdevēja orgāna - Krievijas Valsts padomes locekli. Krimas kara laikā no 1853. līdz 1855. gadam veica Polijas Karalistes vietvalža pienākumus.\n", "id": "lvs_Latn_108781"}
{"text": "Račeva\n\nRačeva - skrajciems Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā Račeva - skrajciems Rēzeknes novada Griškānu pagastā Račeva - vidējciems Dagdas novada Asūnes pagastā\n", "id": "lvs_Latn_108782"}
{"text": "Račeva (Asūnes pagasts)\n\nRačeva (arī Račova) ir ciems Dagdas novada Asūnes pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 5,5 km no pagasta centra Asūnes, 12,1 km no novada centra Dagdas un 300 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies uz dienvidiem no Jolzas ezera.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108783"}
{"text": "Šēnevalde\n\nŠēnevalde () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Elbas-Elsteres apriņķī, 40 kilometrus uz austrumiem no Vitenbergas.\n", "id": "lvs_Latn_108784"}
{"text": "Vecdome\n\nVecdome () ir ciems Krāslavas novada Dagdas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 3 km no pagasta centra Ozoliņiem, 1 km no Dagdas un 269,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P55 (Rēzekne—Dagda), Narūtas upes krastā, Dagdas pilsētas ziemeļaustrumu pievartē.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108785"}
{"text": "Martirosjans\n\nMartirosjans (, no personvārda Martirs (Մարտիրոս); sieviešu dzimtē Martirosjana) ir armēņu cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Aiks Martirosjans (Հայկ Մարտիրոսյան; 2000) — Armēnijas šaha lielmeistars; Gariks Martirosjans (Գարիկ Մարտիրոսյան; 1974) — armēņu aktieris un producents.\n", "id": "lvs_Latn_108786"}
{"text": "Aleksejs Apīnis\n\nAleksejs Apīnis (dzimis , miris ) bija latviešu grāmatniecības vēsturnieks, bibliotēku darbinieks, literatūrvēsturnieks. No 1992. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas filoloģijas goda doktors. Andris Vilks nosaucis Apīni par visu laiku izcilāko Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieku.\n", "id": "lvs_Latn_108787"}
{"text": "Much Apu About Something\n\nMuch Apu About Something ir amerikāņu animētā seriāla \"Simpsoni\" 27. sezonas 12. sērija. Pirmoreiz tā tika pārraidīta Fox televīzijas kanālā .\n\nSērijā pēc Kwik-E-Mart veikala sagraušanas Apū brāļadēls Džamšeds (Džejs) atver veikalu Quick & Fresh.\n\nSērijas ainā, kur Apū veikalā piedāvā superintendantam Čālmersam bezmaksas NBA kluba Filadelfijas \"76ers\" cepuri, sākotnēji bija paredzēta Ņujorkas \"Knicks\" cepure. Tika nolemts mainīt klubu \"Knicks\" un latvieša Kristapa Porziņģa veiksmīgās spēles dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_108788"}
{"text": "Miega vārpsta\n\nMiega vārpsta ir neironu svārstību izvirdumi, kas redzami EEG un notiek NREM 2 miega posma laikā. Tā sastāv no 12 līdz 14 Hz frekvences viļņiem, kas ilgst vismaz 0.5 sekundes. Miega vārpstas tiek ģenerētas talāma retikulārajā kodolā.\n", "id": "lvs_Latn_108789"}
{"text": "Albrehts Lācis\n\nAlbrehts Lācis (; dzimis ap 1100. gadu, miris ) bija vācu augstmanis, grāfs Brandenburgas markgrāfistes dibinātājs un pirmais markgrāfs no 1157. gada līdz savai nāvei. Deva būtisku ieguldīju vāciešu austrumu teritoriju kolonizācijā. Albrehta laikā Brandenburgas marka iekļāvās Svētajā Romas impērijā. Nesekmīgi centās iekļaut savos īpašumos Saksiju.\n", "id": "lvs_Latn_108790"}
{"text": "Apaļi\n\nApaļi ir ciems Dagdas novada Ķepovas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 5,3 km no pagasta centra Neikšāniem, 21,6 km no novada centra Dagdas un 290,4 km no Rīgas.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108791"}
{"text": "Augusts fon Bulmerinks\n\nAugusts fon Bulmerinks (, dzimis , miris ) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes jurists, starptautisko tiesību speciālists.\n\nDzimis Rīgā, tirgotāja ģimenē. No 1841. līdz 1845. gadam studēja tiesības Tartu universitātē, vēlāk vairāk nekā 20 gadus šeit pasniedza starptautiskās un valsts tiesības. 1863. gada rediģēja Baltische Wochenschrift für Landwirthschaft, Gewerbfleiss und Handel Liv.-Est.- und Curlands. Piedalījās Starptautisko tiesību institūta Ģentē (Institut de Droit International) darbā.\n", "id": "lvs_Latn_108792"}
{"text": "Ezerkalns (Krāslavas pagasts)\n\nEzerkalns (arī Pastari, padomju laikā Ezerkalni) ir ciems Krāslavas novada Krāslavas pagasta centrs. Izvietojies pagasta austrumu daļā 3,5 km no novada centra Krāslavas un 270,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P61 (Krāslava—Dagda), uz ziemeļaustrumiem no Krāslavas.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108793"}
{"text": "Novinki\n\nNovinki var būt: Novinki — apdzīvota vieta Preiļu novada Aglonas pagastā; Novinki — apdzīvota vieta Krāslavas novada Kastuļinas pagastā; Novinki — apdzīvota vieta Krāslavas novada Andzeļu pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_108794"}
{"text": "Novinki (Aglonas pagasts)\n\nNovinki ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā 34 km no novada centra Preiļiem, 9 km no pagasta centra Aglonas un 243 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108795"}
{"text": "Repši (Aglonas pagasts)\n\nRepši, arī Riepšas, ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 34 km no novada centra Preiļiem, 5 km no pagasta centra Aglonas un 238 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies netālu no autoceļa P62 un Ciriša ūdenskrātuves.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108796"}
{"text": "Leitāni\n\nLeitāni var būt: Leitāni — apdzīvota vieta Preiļu novada Aglonas pagastā; Leitāni — apdzīvota vieta Jēkabpils novada Variešu pagastā; Leitāni — apdzīvota vieta Preiļu novada Silajāņu pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_108797"}
{"text": "Leitāni (Aglonas pagasts)\n\nLeitāni ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 31 km no novada centra Preiļiem, 3 km no pagasta centra Aglonas un 236 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies abpus autoceļam V636 pie Ciriša ūdenskrātuves. Leitānos atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Leitānu senkapi.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108798"}
{"text": "Krivošeji (Aglonas pagasts)\n\nKrivošeji ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 31 km no novada centra Preiļiem, 3,5 km no pagasta centra Aglonas un 237 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P62, Mazā Dūbuļa ezera krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Preiļu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108799"}
{"text": "Calibre\n\ncalibre ir bezmaksas atvērtā pirmkoda e-grāmatu pārvaldīšanas programmu kopums, kas darbojas uz vairākām platformām un ļauj lietotājiem radīt, labot un lasīt elektroniskās grāmatas. Tā atbalsta dažādus formātus, to skaitā populāros Amazon Kindle un EPUB formātus, e-grāmatu sinhronizēšanu ar dažādām grāmatu lasīšanas iekārtām un formātu konvertāciju (DRM aizsardzības ietvaros).\n", "id": "lvs_Latn_108800"}
{"text": "Saules\n\nSaules (agrāk — Jaunsaules muiža) ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumos Mēmeles labajā krastā pie autoceļa V1020 14 km no pagasta centra Skaistkalnes, 25,5 km no novada centra Bauskas un 92 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Jaunsaules (Neu-Rahden) muižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_108801"}
{"text": "Nokia 6500 classic\n\nNokia 6500 classic bija Somijas uzņēmuma Nokia mobilais telefons. Izlaists 2007. gada oktobrī. Nokia 6500 classic korpuss bija veidots no alumīnija; 9,5 mm biezumā tas bija Nokia plānākais telefons uz izlaišanas brīdi. Tas ir bijis vienīgais Nokia ne viedtālrunis ar tik lielu iekšējo atmiņu (1 GB). Nokia 6500 classic darbina operētājsistēma Series 40.\n", "id": "lvs_Latn_108802"}
{"text": "Lupandi\n\nLupandi ir ciems Krāslavas novada Piedrujas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā 7,9 km no pagasta centra Piedrujas, 31,9 km no novada centra Krāslavas un 299 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V656 (Lupandi–Koškovci), Daugavas upes labajā krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n\nPie Lupandiem atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Lupandu senkapi.\n", "id": "lvs_Latn_108803"}
{"text": "Viktors Hess\n\nViktors Francis Hess (, dzimis , miris ) bija austriešu-amerikāņu fiziķis. 1936. gadā Hess ieguva Nobela prēmiju fizikā par kosmiskā starojuma atklāšanu. Vienlaicīgi ar Hesu Nobela prēmiju ieguva arī amerikāņu fiziķis Kārls Deivids Andersons (par pozitrona atklāšanu).\n\nHess piedzima Austroungārijā, Valdšteinas pilī, mežsarga ģimenē. No 1893. līdz 1901. gadam mācījās Grācas ģimnāzijā, pēc tam — Grācas universitātē. 1910. gadā saņēma zinātņu doktora grādu. Pēc tam līdz 1920. gadam strādāja Rādija pētnieciskajā institūtā, saistītā ar Austrijas Zinātņu akadēmiju. Hess veica gamma starojuma absorbcijas pētījumus atmosfērā un 1912. gadā atklāja kosmisko starojumu, par ko vēlāk, 1936. gadā, saņēma Nobela prēmiju fizikā. Savu atklājumu Hess izdarīja 1912. gada 7. augustā, kopā ar diviem palīgiem paceļoties virs Bohēmijas ar ūdeņraža balonu 5300 metru augstumā un ar mērinstrumentu konstatējot šādā augstumā jonizējošo starojumu no kosmosa.\n\n1921. gadā Hess apmeklēja ASV, kur strādāja līdz 1923. gadam. Pēc tam atgriezās Austrijā. 1925. gadā kļuva par eksperimentālās fizikas profesoru Grācas universitātē, bet 1931. gadā — par profesoru Insbrukas universitātē un Radioloģijas institūta direktoru.\n\n1938. gadā Hess emigrēja uz ASV, lai viņa sieva ebrejiete netiktu pakļauta nacistu uzsāktajai vajāšanai. Hess ieguva fizikas profesora amatu Fordemas universitātē. 1944. gadā Hess naturalizācijas kārtībā kļuva par ASV pilsoni. 1955. gadā Hesa sieva Berta nomira no vēža. Pēc viņas nāves Hess apprecējās otrreiz — ar Elizabeti, sievieti, kas aprūpēja viņa pirmo sievu. Hess pensionējās 1958. gadā. 1964. gadā, 81 gada vecumā, Hess nomira no Pārkinsona slimības.\n", "id": "lvs_Latn_108804"}
{"text": "Hanness Meiers\n\nHanss Emīls \"Hanness\" Meiers (, dzimis , miris ) bija šveiciešu arhitekts un pilsētbūvnieks. \"Bauhaus\" direktors Desavā no 1928. līdz 1930. gadam. 1930. gadā kopā ar domubiedriem emigrēja uz PSRS, kur viens no Meiera projektiem bija Birobidžanas plānojums, kurš daļēji realizēts. No 1936. līdz 1939. gadam darbojās Ženēvā, vēlāk pēc valdības uzaicinājuma pārcēlās uz Mehiko. 1949. gadā atgriezās dzimtenē, kur miris.\n", "id": "lvs_Latn_108805"}
{"text": "Marki (Piedrujas pagasts)\n\nMarki ir ciems Krāslavas novada Piedrujas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 2 km no pagasta centra Piedrujas, 20 km no novada centra Krāslavas un 244 km no Rīgas.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108806"}
{"text": "Skuki (Robežnieku pagasts)\n\nSkuki (kļūdaini Skuķi) ir ciems Krāslavas novada Robežnieku pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 5,4 km no pagasta centra Robežniekiem, 29,5 km no novada centra Krāslavas un 296,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V682 (Špoģi—Arendole—Vecvārkava—Sīļi).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n\nPie Skukiem atrodas vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis — Skuku viduslaiku kapsēta (Franču kapi).\n", "id": "lvs_Latn_108807"}
{"text": "Segura\n\nSegura () ir 325 kilometrus gara upe Spānijas dienvidaustrumos.\n\nSākas Seguras grēdā Andalūzijā, tek par Mursijas reģionu, bet lejtecē, Valensijas apgabalā, ietek Vidusjūrā. Lielākā pilsēta upes krastos — Mursija. Lielākā pieteka — Mundo. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados Segura bija viena no piesārņotākajām upēm Eiropā, jo upes ieleja ir intensīvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības reģions. 21. gadsimta sākumā tika aktivizēts pasākumu komplekss, kura rezultātā upes ūdens kvalitāte ievērojami uzlabojusies.\n", "id": "lvs_Latn_108808"}
{"text": "Johans Heinrihs Rozenplenters\n\nJohans Heinrihs Rozenplenters (, dzimis , miris ) bija Valmierā dzimis vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs un literāts. No 1813. līdz 1832. gadam izdeva pirmo zinātnisko žurnālu par igauņu valodu Beiträge zur genauern Kenntniß der ehstnischen Sprache, kur citu starpā publicēja Kristiāna Jāka Petersona darbus.\n\nDzimis Valmieras zirgu pasta stacijas priekšnieka ģimenē. Mācījās ģimnāzijā Tallinā un Rīgas Domskolā. No 1803. līdz 1806. gadam studēja teoloģiju Tartu universitātē. No 1808. līdz 1809. gadam mācītājs Tori draudzē, pēc tam līdz mūža galam - Pērnavas Sv. Elizabetes igauņu draudzes mācītājs.\n\nKopš 1817. gada bija Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības biedrs, bet no 1825. gada - Latviešu literārās biedrības biedrs.\n\nBez Beiträge zur genauern Kenntniß der ehstnischen Sprache publicēšanas kolekcionēja darbus igauņu valodā. Izteica tolaik radikālu domu par igauņu valodas mācīšanu ģimnāzijā. Bez igauņu valodas popularizēšanas 1820. gadā izdeva rakstīšanas paraugus latviešu valodai \"Priekšraksti\".\n", "id": "lvs_Latn_108809"}
{"text": "Aleksandrs Lagimovs\n\nAleksandrs Lagimovs (dzimis , miris ) bija latviešu gleznotājs, grafiķis un pedagogs.\n\nBērnību pavadīja Ventspilī, Pirmā pasaules kara gadus kopā ar tēvu bija bēgļu gaitās Krievijā, Samāras guberņā. Latvijā atgriezās 1921. gadā. Mācījās Rīgas 2. papildskolā un Rīgas Pilsētas amatnieku skolas daiļkrāsošanas nodaļā. No 1924. līdz 1925. gadam dienēja Latvijas armijā. No 1928. līdz 1940. gadam studēja Latvijas Mākslas akadēmijā, kopš 1934. gada Grafikas meistardarbnīcā pie profesora Riharda Zariņa. Paralēli mācībām un studijām strādāja dažādus pagaidu darbus, tostarp fotosalonā \"Gaisma\" (Rīgā, K. Barona ielā 30, par fotogrāfa mācekli, vēlāk — palīgu), Operas dekorāciju darbnīcā, Medicīnas akadēmijas Anatomijas fakultātē (par zīmētāju) u.c.\n\nSākoties Otrajam pasaules karam, no akadēmijas izslēgts pirms diplomdarba aizstāvēšanas. 1944. gada rudenī apcietināts un aizvests uz Vācijas koncentrācijas nometni Štuthofā, Dancigā. Pēc atbrīvošanas atgriezies Latvijā 1945. gada pavasarī. Neveiksmīgi mēģinājis iekļauties vietējā mākslas dzīvē: viņa atkārtotie iesniegumi Latvijas PSR mākslinieku savienībai, kā arī izstādēm iesniegtie darbi noraidīti. Pieņemts darbā kombinātā \"Māksla\", kur ar pārtraukumiem strādājis no 1945. līdz 1965. gadam, sākumā kā mākslinieks-noformētājs, vēlāk — portretu cehā. Bijis precējies ar Nadeždu Lagimovu (dz. Pokladi), dēls Nikolajs, meita Irēna; mazdēls, mūziķis Raimonds Lagimovs pazīstams ar pseidonīmu Dambis. Ilgus gadus vadījis tēlotājas mākslas studiju \"Spektrs\". Mūža nogali pavadījis Bulduros.\n\nAgrākie zināmie Aleksandra Lagimova darbi saglabājušies no 20. gadsimta 30. gadu otrās puses — atsevišķas iespiedgrafikas lapas ar figurāliem, žanriskiem un ainaviskiem motīviem, kā arī eļļas tehnikā gleznotas kompozīcijas — portreti un ainavas. Darbiem raksturīga uzticība akadēmiski reālistiskai tradīcijai: stabila kompozīcija, stingrs zīmējums, tonālas krāsu pārejas u.tml. Darbos nolasāmas konkrētu akadēmijas pedagogu — Riharda Zariņa un Vilhelma Purvīša ietekmes. Savdabīgs, izmēros nelielu, ekspresīvu, melnbaltu grafiku cikls saglabājies no koncentrācijas nometnē pavadītā perioda. Vēlāk Aleksandrs Lagimovs strādājis pārsvarā eļļas glezniecības tehnikā un viņa rokraksts kļuvis arvien neviendabīgāks. Viņa iecienītākie žanri: ainava (nereti, plenēriska), klusā daba un portrets, retāk sastopamas figurālas žanriskas kompozīcijas un akti (kopš 20. gadsimta 70. gadu otrās puses).\n\nIzstādēs periodiski piedalījies kopš 1936. gada. Sarīkojis sešas personālizstādes. 1995./1996. gadā Rīgā notikusi mākslinieka piemiņas izstāde ar viņa un viņa vadītās studijas \"Spektrs\" dalībnieku darbiem. 2013. gadā mākslinieka simtdesmitgade tika atzīmēta galerijā \"Istaba\" ar viņa gleznu izstādi \"Patriots\".\n", "id": "lvs_Latn_108810"}
{"text": "Dubai Tour\n\nDubai Tour bija ikgadējas šosejas riteņbraukšanas sacensības, kas notika Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos. Tās pirmoreiz tika rīkotas 2014. gada 5.—8. februārī kā daļa no UCI Āzijas tūres. Sacensības organizē Dubaijas sporta padome sadarbībā ar RCS Sport. Tās bija vīriešu sacensības, kuras sastāvēja no četriem posmiem; sacensību distance bija pārsvarā līdzena ar dažiem pauguriem. 2015. gadā sacensību kategorija tika paaugstināta uz 2.HC, kas nozīmēja, ka tajā var piedalīties vairāk UCI Pasaules tūres komandu.\n\nSacensību laikā kopvērtējuma līderis valkāja zilu krekliņu, punktu klasifikācijas līderis — sarkanu, bet jauno braucēju klasifikācijas — baltu. Sacensībās nebija kalnu braucēju klasifikācijas.\n\n2019. gadā Dubai Tour tika apvienota ar Abu Dhabi Tour, izveidojot UAE Tour.\n", "id": "lvs_Latn_108811"}
{"text": "Muitas\n\nMuitas (agrāk Medņi jeb Muitnīca) ir ciems Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 3,5 km no pagasta centra Kalkūniem, 7,4 km no novada centra Daugavpils un 241,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa A13 (Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi)).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Daugavpils rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108812"}
{"text": "Nokia 6555\n\nNokia 6555 bija Somijas uzņēmuma Nokia mobilais telefons. Izlaists 2007. gada trešajā ceturksnī. Nokia 6555 bija unikāls atlokāms korpuss ar otru displeju ārpusē. Nokia 6555 darbina operētājsistēma Series 40.\n", "id": "lvs_Latn_108813"}
{"text": "Kalnakrogs (Skaistkalnes pagasts)\n\nKalnakrogs ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā 5 km no pagasta centra Skaistkalnes, 28 km no novada centra Bauskas un 83 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie kādreizējā Kalna kroga.\n", "id": "lvs_Latn_108814"}
{"text": "Kalnamuiža (Skaistkalnes pagasts)\n\nKalnamuiža ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā. Izvietojies pagasta dienviddaļā Mēmeles labajā krastā pie autoceļa V1020 no pagasta centra Skaistkalnes, no novada centra Bauskas un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Mēmeles (Memelhof) pusmuižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_108815"}
{"text": "Vērdiņi\n\nVērdiņi ir ciems Bauskas novada Kurmenes pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumos Mēmeles labajā krastā no pagasta centra Kurmenes, no novada centra Bauskas un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ceļu krustojumā pie Vērdiņu (Ferding) kroga un brasla pār Mēmeli.\n", "id": "lvs_Latn_108816"}
{"text": "Palejas (Kurmenes pagasts)\n\nPalejas ir ciems Bauskas novada Kurmenes pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumu daļā Mēmeles labajā krastā pie autoceļa V1003 no pagasta centra Kurmenes, no novada centra Bauskas un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108817"}
{"text": "Jagodkas\n\nJagodkas ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 6 km no pagasta centra Aglonas un 239 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta daļēji izzudusi.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem, Ciriša ūdenskrātuves krastā.\n", "id": "lvs_Latn_108818"}
{"text": "Iecēni\n\nIecēni ir ciems Jelgavas novada Cenu pagastā. Izvietojies pie pagasta rietumu robežas Iecavas kreisajā krastā starp autoceļu A8 un Rīgas—Jelgavas dzelzceļu no pagasta centra Brankas, no novada centra Jelgavas un no Rīgas. Apdzīvotās vietas nosaukums cēlies no upes pretējā krastā esošajām Iecēnu mājām.\n", "id": "lvs_Latn_108819"}
{"text": "Lazdiņas\n\nLazdiņas ir vasarnīcu ciems Jelgavas novada Cenu pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā Misas kreisajā krastā 10 km no pagasta centra Brankas, 13 km no novada centra Jelgavas un 35 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108820"}
{"text": "Raubēni\n\nRaubēni ir ciems Jelgavas novada Cenu pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā pie Jelgavas pilsētas austrumu robežas, no pagasta centra Brankas, no novada centra Jelgavas un no Rīgas. Ciems veidojies kā piepilsētas industriālā teritorija.\n", "id": "lvs_Latn_108821"}
{"text": "Katrīnsils\n\nKatrīnsils (agrāk — Katrines sils) ir ciems Jelgavas novada Salgales pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļrietumu daļā pie autoceļa P93 no pagasta centra Emburgas, no novada centra Jelgavas un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Katrines muižas (Katrinenhof) centra.\n", "id": "lvs_Latn_108822"}
{"text": "Hāfellandes apriņķis\n\nHāfellandes apriņķis () ir apriņķis Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē.\n\nApriņķis robežojas ar Brandenburgas Ostprignicas-Rupīnes, Oberhāfeles apriņķiem, Potsdamu, Potsdamas-Mitelmarkas apriņķi un Brandenburgu pie Hāfeles, Saksijas-Anhaltes Jerihoverlandes un Štendālas apriņķiem, kā arī Berlīni.\n\nElbas-Elsteres apriņķis iedalās 5 pilsētās un 8 kopienās. Pilsētas ir Falkenzē, Kecina/Hāfele, Nauene, Premnica un Ratenova, bet kopienas — Brīzelanga, Dalgova-Dēberica, Miloverlande, Šēnvalde-Glīne un Vustermarka bez sīkāka iedalījuma un Frīzaka, Nennhauzene un Rīnova ar sīkāku iedalījumu.\n", "id": "lvs_Latn_108823"}
{"text": "Nokia 5310\n\nNokia 5310 XpressMusic bija Somijas uzņēmuma Nokia mobilais telefons no XpressMusic sērijas, īpaši piemērots mūzikas atskaņošanai. Izlaists 2007. gada ceturtajā ceturksnī. Modelis ar masu 71 grams bija viens no vieglākajiem Nokia tālruņiem. Nokia 5310 XpressMusic darbina operētājsistēma Series 40.\n", "id": "lvs_Latn_108824"}
{"text": "Baltmuiža (Kalupes pagasts)\n\nBaltmuiža (arī Boltmuiža) ir ciems Augšdaugavas novada Kalupes pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 1,5 km no pagasta centra Kalupes, 40,9 km no novada centra Daugavpils un 210,2 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa P64 (Višķi—Nīcgale).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Daugavpils rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108825"}
{"text": "Eduards Vorganovs\n\nEduards Vorganovs (; dzimis ) ir Krievijas šosejas riteņbraucējs, kas pārstāv UCI WorldTeam komandu . 2012. gada jūnijā Vorganovs uzvarēja Krievijas čempionātā grupas braucienā.\n\n2016. gada 5. februārī tika paziņots, ka viņam uzrādītas pozitīvas mildronāta analīzes. Šis AS Grindex ražotais medikaments aizliegto vielu sarakstā bija iekļauts kopš 1. janvāra, un Vorganovs kļuva par pirmo sportistu, kam uzrādītas pozitīvas tā analīzes.\n", "id": "lvs_Latn_108826"}
{"text": "Kārls Deivids Andersons\n\nKārls Deivids Andersons (, dzimis , miris ) bija amerikāņu fiziķis. Andersons pazīstams ar pozitrona atklāšanu 1932. gadā. Par šo atklājumu Andersons 1936. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā. Vienlaicīgi ar Andersonu Nobela prēmiju ieguva arī austriešu-amerikāņu fiziķis Viktors Hess (par kosmiskā starojuma atklāšanu). Otrs nozīmīgs Andersona sasniegums bija miona aklāšana 1936. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108827"}
{"text": "Mihaels Hainišs\n\nMihaels Arturs Jozefs Jakobs Hainišs (; dzimis , miris ) bija austriešu politiķis, otrais Austrijas prezidents no 1920. līdz 1928. gadam.\n\nMūža pirmajā pusē būdams fabiānis, vēlākajos gados kļuva uzskatos konservatīvāks. Amata pildīšanas laikā veicināja Austrijas ekonomikas atgūšanos pēc Pirmā pasaules kara. Atbalstīja zemkopības attīstību, kā arī tūrismu Alpu reģionos. Aizsargāja nacionālās tradīcijas un atbalstīja pieminekļu aizsardzības likumdošanas pieņemšanu. Amata valdīšanas laikā tika izvērsta dzelzceļa līniju elektrifikācija.\n\nKā bezpartejiskais bija labi ieredzēts dažādos slāņos. Attiecās kandidēt par prezidentu trešo reizi. Vēlāk atbalstīja Austrijas anšlusu.\n", "id": "lvs_Latn_108828"}
{"text": "Ķeiši\n\nĶeiši (arī Keiši) ir ciems Augšdaugavas novada Kalupes pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 1,2 km no pagasta centra Kalupes, 40,7 km no novada centra Daugavpils un 212,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V678 (Līksna–Kalupe–Vecvārkava–Rožupe), Mazā Kalupes ezera austrumu krastā uz ziemeļiem no Kalupes.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Daugavpils rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108829"}
{"text": "Georgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters\n\nGeorgs Kārlis Kristiāns Hofmeisters (, dzimis , miris ) bija Lazdonā dzimis Igaunijas luterāņu mācītājs.\n\nNo 1852. līdz 1855. gadam mācījās Tartu ģimnāzijā, no 1856. līdz 1860. gadam - teoloģiju Tartu universitātē. Ordinēts 1864. gadā. No 1864. gada - adjunkts Tartu Mārjas draudzē, bet 1868. gadā kļuva par Narvas draudzes mācītāju. Apkalpoja arī draudzes Jamburgā un Gdovā. No 1876. gada strādāja arī par ticības mācības skolotāju Narvas krievu reālģimnāzijā.\n", "id": "lvs_Latn_108830"}
{"text": "Laucesa (ciems)\n\nLaucesa ir ciems Augšdaugavas novada Laucesas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 9,8 km no pagasta centra Mirnija, 8,1 km no novada centra Daugavpils un 242,8 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļu V674 (Daugavpils–Zemgales stacija) un V692 (Laucesa–Jāņuciems–Briģene) krustojumā, pie Zeļenkas upes. Veidojusies ap vēsturisko Laukesu muižu (Gut Lawkeßy).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Daugavpils rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108831"}
{"text": "Sakova\n\nSakova ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 2,5 km no pagasta centra Grāveriem, 14 km no Aglonas un 247 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies netālu no autoceļa P62. Netālu atrodas arī Sakovas purvs, kas piekļaujas Sakovas ezeram.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108832"}
{"text": "Grabavščizna\n\nGrabavščizna, arī Grabovščizna, Jankeviči, ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 3 km no pagasta centra Grāveriem, 21 km no novada centra Krāslavas un 247 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V610, starp Jazinka un Cārmina ezeru. Grabavščiznā atrodas vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis — Grabavščiznas viduslaiku kapsēta (Franču kapi).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108833"}
{"text": "Aldis Lauzis\n\nAldis Lauzis (dzimis , miris ) bija latviešu valodnieks, tulkotājs un redaktors, kas darbojies letonikas un terminoloģijas laukā.\n", "id": "lvs_Latn_108834"}
{"text": "Akmenīca (ciems)\n\nAkmenīca ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 5 km no pagasta centra Grāveriem, 18 km no novada centra Krāslavas un 250 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem. Pie Akmenīcas atrodas vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis — Akmenīcas senkapi (Franču kapi).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108835"}
{"text": "Belogrudova\n\nBelogrudova ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 5 km no pagasta centra Grāveriem, 16 km no Aglonas un 250 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies abpus autoceļam V676, Mundovkas upes (Dubnas pieteka) krastā. Belogrudovā atrodas divi valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi — Belogrudovas-Egļu senkapi un Belogrudovas-Egļu pilskalns.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108836"}
{"text": "Stepons Seiļs\n\nStepons Seiļs (dzimis , miris ) bija latviešu literatūrvēsturnieks un rakstnieks. Tiek saukts par \"Latgales Misiņu\".\n", "id": "lvs_Latn_108837"}
{"text": "Seiļs\n\nJoņs Seiļs (1832—1928) — latgaliešu rakstnieks un dziesminieks; Stepons Seiļs (1909—1979) — latviešu literatūrvēsturnieks un rakstnieks.\n", "id": "lvs_Latn_108838"}
{"text": "Falkenzē\n\nFalkenzē () ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Hāfellandes apriņķī. Atrodas Berlīnes rietumu pievārtē un faktiski saplūdusi ar to. Falkenzē atrodas Madagaskaras vēstniecība Vācijā.\n", "id": "lvs_Latn_108839"}
{"text": "Maļutki\n\nMaļutki - vasarnīcu ciems Augšdaugavas novada Laucesas pagastā Maļutki - vasarnīcu ciems Augšdaugavas novada Tabores pagastā\n", "id": "lvs_Latn_108840"}
{"text": "Maļutki (Laucesas pagasts)\n\nMaļutki (arī Strautiņi) ir ciems Augšdaugavas novada Laucesas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 8 km no pagasta centra Mirnija, 4,9 km no novada centra Daugavpils un 239,6 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies Daugavas kreisajā krastā, Daugavpils austrumu pievārtē, pie autoceļa V673 (Daugavpils—Elerne—Lielborne), netālu no Gļinovkas upes ietekas Daugavā. Starp Maļutkiem un Daugavu atrodas vasarnīcu ciems ar tādu pašu nosaukumu — Maļutki, kas atrodas Tabores pagastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Daugavpils rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108841"}
{"text": "Seesam Insurance AS Latvijas filiāle\n\nSeesam Insurance AS Latvijas filiāle ir Austrijas uzņēmumam Vienna Insurance Group piederoša Igaunijā reģistrēta uzņēmuma Seesam Insurance AS Latvijas filiāle. Tā nodarbojas ar apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, izņemot dzīvības apdrošināšanu. Filiāli izveidoja 2011. gadā, reorganizējot AAS Seesam Latvia. Latvijas tirgū uzņēmums darbojas kopš 1993. gada.\n\nUzņēmuma centrālais birojs atrodas Rīgā. Klientu apkalpošanas centri ir arī Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Daugavpilī, Talsos atrodas tā pārstāvniecība.\n\nSeesam Insurance AS Latvijas filiāles izrakstīto prēmiju skaits 2014. gadā bija vairāk nekā 15 miljoni eiro, kas ir nepilnus divus miljonus vairāk nekā gadu iepriekš.\n", "id": "lvs_Latn_108842"}
{"text": "Pēteris Valujevs\n\nPēteris Valujevs (; dzimis , miris ) bija krievu valstsvīrs Aleksandra II valdīšanas laikā, Krievijas impērijas valdības vadītājs (1879—1881) un romānu rakstnieks.\n\nKopš 1845. gada Rīgas ģenerālgubernatora Jevgēņija Golovina (1845—1848) īpašo uzdevumu palīgs. Kurzemes gubernators (1853—1858), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (1861—1868), zemstes reformas izstrādes vadītājs (1864), ministru komitejas vadītājs (1879—1881), grāfs (1880), īstenais slepenpadomnieks.\n", "id": "lvs_Latn_108843"}
{"text": "Purviņi (Salgales pagasts)\n\nPurviņi ir vasarnīcu ciems Jelgavas novada Salgales pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā pie autoceļa V28 no pagasta centra Emburgas, no novada centra Jelgavas un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108844"}
{"text": "Renceles\n\nRenceles ir ciems Jelgavas novada Salgales pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā Garozes krastā pie autoceļa V1082 6 km no pagasta centra Emburgas, 29 km no novada centra Jelgavas un 61 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108845"}
{"text": "Apšenieki\n\nApšenieki var būt: Apšenieki — apdzīvota vieta Krāslavas novada Grāveru pagastā; Apšenieki — apdzīvota vieta Balvu novada Bērzpils pagastā; Apšenieki — apdzīvota vieta Līvānu novada Sutru pagastā; Apšenieki — apdzīvota vieta Preiļu novada Aizkalnes pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_108846"}
{"text": "Apšenieki (Grāveru pagasts)\n\nApšenieki () ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 1,5 km no pagasta centra Grāveriem, 22 km no novada centra Krāslavas un 246 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V641, netālu atrodas ezers — Kaļveits.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108847"}
{"text": "Ibisu dzimta\n\nIbisu dzimta (Threskiornithidae) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimta, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas. Dzimta tradicionāli tiek iedalīta divās apakšdzimtās: ibisu (Threskiornithinae) un karošknābju apakšdzimtā (Plataleinae). Ibisu dzimtas putni sastopami gandrīz visur pasaulē, izņemot Antarktīdu. Parasti šīs dzimtas sugas dzīvo ūdens tuvumā, stāvošu un lēni plūstošu ūdenstilpju krastos, bet reizēm tie sastopami samērā tālu no ūdenstilpēm. Tās var būt gan saldūdens, gan viegli sāļas ūdenstilpes. Lielākā sugu dažādība sastopama tropos.\n", "id": "lvs_Latn_108848"}
{"text": "Jū Nēsbē\n\nJū Nēsbē (; ; dzimis ) ir norvēģu rakstnieks, mūziķis, bijušais ekonomists un žurnālists. 2014. gada martā tika lēsts, ka Norvēģijā pārdoti vairāk nekā 3 miljoni viņa romānu eksemplāru un viņa darbi tulkoti vairāk kā 40 valodās, pārdodot 23 miljonus kopiju. Nēsbē plašāk pazīstams ar savu kriminālromānu sēriju par inspektoru Hariju Holu, kā arī ar solista un dziesmu autora darbību norvēģu rokgrupā Di Derre.\n", "id": "lvs_Latn_108849"}
{"text": "Kučinska Ministru kabinets\n\nMāra Kučinska vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās no 2016. gada 11. februāra līdz 2019. gada 23. janvārim. Šis Ministru kabinets tika dēvēts arī par Māra Kučinska valdību un bija Ministru kabinets, kuru vadījis Māris Kučinskis. Māris Kučinskis pārstāvēja Zaļo un Zemnieku savienību. Kabineta koalīcijas sastāvā bija Zaļo un Zemnieku savienība, Vienotība un Nacionālā apvienība \"Visu Latvijai!\"—\"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK\". Ministru prezidenta Māra Kučinska valdībā strādāja 13 ministri.\n", "id": "lvs_Latn_108850"}
{"text": "Karošknābji\n\nKarošknābji jeb platknābja ibisi (Platalea) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgo putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tā ir vienīgā ģints karošknābju apakšdzimtā (Plataleinae). Lielākā sugu dažādība mājo Vecajā pasaulē un Austrālijā, tikai sārtais karošknābis (Platalea ajaja) sastopams Amerikā. Latvijā sastopama viena karošknābju suga — karošknābis (Platalea leucorodia), kas Latvijā ir rets ieceļotājs.\n", "id": "lvs_Latn_108851"}
{"text": "Belkovščizna\n\nBelkovščizna, arī Belkauski, ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 9,5 km no pagasta centra Grāveriem, 16 km no novada centra Krāslavas un 255 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa P62.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108852"}
{"text": "Vikiprojekts:Latvijas ciemi\n\nProjekta «Latvijas ciemi» mērķis ir apkopot un sakārtot informāciju par Latvijā esošajiem un bijušajiem ciemiem.\n\nLatvijā pēc LĢIA datiem ir 9706 ciemi. Vikipēdijā šobrīd ir raksti par aptuveni no tiem.\n\nLatvijas ciemu raksti Vikipēdijā pēc norādītās administratīvās iedalījuma vienības (dati var būt novecojuši un nepilnīgi).\n", "id": "lvs_Latn_108853"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Afganistānā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Afganistānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Afganistānas ir iekļautas 2 vietas (abi kultūras objekti), savukārt 4 vietas Afganistānā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Abi iekļautie objekti Pasaules mentojuma sarakstā ir atzīti arī kā apdraudētie objekti. Afganistāna Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja .\n", "id": "lvs_Latn_108854"}
{"text": "Kalnciema masīvs\n\nKalnciema masīvs, agrāk — Kalnciema fonds, ir ciems Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumu daļā liela meža masīva vidū no pagasta centra Piņķiem, no novada centra Mārupes un no Rīgas. Vienīgais sabiedriskais transports ir autobuss Nr. 5616, kas savieno ciemu ar Rīgu un kursē 2 reizes darbadienās (uz Rīgu no rīta un atpakaļ vakarā).\n", "id": "lvs_Latn_108855"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Andorā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Andorā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 1 vieta (dabas objekts), savukārt 2 vietas Andorā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_108856"}
{"text": "Bļodnieki\n\nBļodnieki ir būvējams ciems Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā pie autoceļa A9 15 km no pagasta centra Piņķiem, 25 km no novada centra Mārupes un 35 km no Rīgas. Ciems plānots ceļa dienvidu pusē iepretī Vecbļodnieku un Jaunbļodnieku mājām.\n", "id": "lvs_Latn_108857"}
{"text": "Trenči\n\nTrenči ir ciems Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta rietumdaļā Babītes ezera dienvidu krasta pie autoceļa A9 no pagasta centra Piņķiem, no novada centra Mārupes un no Rīgas. Pie Trenčiem atrodas «Lāču» maizes ceptuve, kafejnīca un veikals.\n", "id": "lvs_Latn_108858"}
{"text": "Miklošs Horti\n\nNaģbāņas vitēzs Miklošs Horti (, dzimis , miris ) bija Austroungārijas admirālis, Ungārijas reģents no 1920. gada līdz 1944. gada 15. oktobrim.\n\nDienēja Austroungārijas flotē no 1896. gada. No 1908. līdz 1914. gadam - imperatora Franča Jozefa I adjutants. Pirmā pasaules kara laikā izcīnījis uzvaras vairākās jūras kaujās. 1918. gada martā iecelts par Austroungārijas flotes komandieri. Pameta floti, kad jaunais imperators Kārlis I pavēlēja nodot floti jaunās valsts - Dienvidslāvijas rīcībā.\n\nPēc Ungārijas Padomju republikas nodibināšanās Horti kļuva par Ungārijas konservatīvo spēku līderi un pēc komunistu režīma sabrukuma, kad no Budapeštas evakuējās Rumānijas karaspēks, iegāja pilsētā, nodibinot labēju valdību. Horti tika iecelts par karalistes reģentu. Līdz 1922. gadam pēdējais Austroungārijas imperators Kārlis I divreiz neveiksmīgi centās ieņemt Ungārijas troni. Starpkaru periodā Horti realizēja nacionāli konservatīvu politiku, aizliedzot gan komunistu, gan galēji labējo Bultu krusta partiju, ārpolitikā apstrīdot Trianonas līgumu.\n\nTrīsdesmitajos gados tuvinājās Hitlera Vācijai. Vīnes arbitrāžu rezultātā Ungārijai izdevās atgūt daļu no Pirmajā pasaules karā zaudētajām teritorijām. Ungārija Otrajā pasaules karā piedalījās kā Vācijas sabiedrotais, iebrūkot Dienvidslāvijā un PSRS, tomēr atsakoties no holokausta realizācijas. Pasliktinoties situācijai karā, Ungārija meklēja iespējas pāriet Sabiedroto pusē, tāpēc 1944. gada martā vācu karaspēks iegāja valstī, to okupēja un sāka ebreju deportāciju no valsts. 1944. gada 15. oktobrī Horti paziņoja, ka Ungārija izstājas no Ass valstīm un slēdz pamieru ar PSRS, tāpēc Horti tika arestēts un nogādāts Bavārijā. Pēc kara apmetās Portugālē, kur miris.\n", "id": "lvs_Latn_108859"}
{"text": "Ziestu kalns\n\nZiestu kalns jeb Sestu kalns ir 216,5 m augsts paugurs, kas atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novadā.\n\nZiestu kalnā atrodas ģeodēzisko uzmērījumu punkts \"Sestukalns\" N565024, E253812 (Strūves ģeodēziskā loka punkts).\n\nStrūves ģeodēziskais loks ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_108860"}
{"text": "Odziena\n\nOdziena ir ciems Aizkraukles novada Vietalvas pagastā pie autoceļa P78. Izvietojies pagasta rietumu daļā 6 km no pagasta centra Vietalvas, 37 km no novada centra Aizkraukles un 100 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_108861"}
{"text": "Stropi (Naujenes pagasts)\n\nStropi () ir ciems Augšdaugavas novada Naujenes pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 7,8 km no pagasta centra Naujenes, 10,5 km no novada centra Daugavpils un 233,1 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa A13 (Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi)).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Daugavpils rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108862"}
{"text": "Čalpi\n\nČalpi ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 11 km no pagasta centra Grāveriem, 18 km no novada centra Krāslavas un 256 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem, Muldovkas upes krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108863"}
{"text": "Ēnu spēles\n\n\"Ēnu spēles\" ir latviešu televīzijas detektīvseriāls, kas tika pārraidīts kanālā TV3 un TV6. Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2012. gada 30. septembrī. Seriāla 1. sezona beidzās 2012. gada 9. decembrī. 2. sezona sākās 2014. gada 9. septembrī un ilga līdz 2014. gada 25. novembrim. 3. sezona sākās 2017. gada 3. oktobrī un beidzās 2017. gada 19. decembrī. Seriāls ir par detektīvaģentūru, detektīviem, kas izmeklē dažādas Rīgā notikušas zādzības, slepkavības un konfliktsituācijas.\n", "id": "lvs_Latn_108864"}
{"text": "Eižvertiņi\n\nEižvertiņi ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 2,5 km no pagasta centra Grāveriem, 19 km no novada centra Krāslavas un 247 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies netālu no autoceļa P62, Zosna ezera krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108865"}
{"text": "Ibisu apakšdzimta\n\nIbisu apakšdzimta (Threskiornithinae) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgo putnu apakšdzimta, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.\n", "id": "lvs_Latn_108866"}
{"text": "Brūnie ibisi\n\nBrūnie ibisi (Plegadis) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgo putnu ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas. Ģints sugas sastopamas gandrīz visur pasaulē, izņemot Antarktīdu, kā arī vairākās okeānu salās. No ģints trim sugām visbiežāk sastopamais ir brūnais ibiss (Plegadis falcinellus), kas arī Latvijā ir rets ieceļotājs.\n", "id": "lvs_Latn_108867"}
{"text": "Klīves\n\nKlīves, arī Klīvji vai Klīvi, ir ciems Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā abpus autoceļam A9 pie Miglupītes ietekas Babītes ezerā no pagasta centra Piņķiem, no novada centra Mārupes un no Rīgas centra. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie Annas baznīcas un kroga. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_108868"}
{"text": "Annas (Babītes pagasts)\n\nAnnas, agrāk arī Annasmuiža, ir ciems Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā netālu no autoceļa A9 Babītes ezera dienvidu krastā no pagasta centra Piņķiem, no novada centra Mārupes un no Rīgas centra. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Annasmuižas (Annenhof) pusmuižas centru.\n", "id": "lvs_Latn_108869"}
{"text": "Cielavas (Babītes pagasts)\n\nCielavas ir ciems Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā Miglupītes krastā no pagasta centra Piņķiem, no novada centra Mārupes un no Rīgas centra. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušo Cenu pusmuižu (Zennenhof) un mežniecību.\n", "id": "lvs_Latn_108870"}
{"text": "Lapsas (Babītes pagasts)\n\nLapsas ir ciems Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā no pagasta centra Piņķiem, no novada centra Mārupes un no Rīgas centra. Apdzīvotā vieta izveidojusies 20. gadsimta beigās kā savrupmāju ciems.\n", "id": "lvs_Latn_108871"}
{"text": "Froli\n\nFroli var būt: Froli — apdzīvota vieta Krāslavas novada Grāveru pagastā; Froli — apdzīvota vieta Krāslavas novada Andzeļu pagastā; Froli — bijusī apdzīvotā vieta Krāslavas novada Izvaltas pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_108872"}
{"text": "Gailiški\n\nGailiški ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 4 km no pagasta centra Grāveriem, 22 km no novada centra Krāslavas un 249 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa V610, Jazinka ezera krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108873"}
{"text": "Froli (Grāveru pagasts)\n\nFroli ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumu daļā 8,5 km no pagasta centra Grāveriem, 26,5 km no novada centra Krāslavas un 254 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies netālu no autoceļa V610.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108874"}
{"text": "Lilienfeldi\n\nLilienfeldi () ir vācbaltiešu dzimta, kas Zviedru Vidzemes laikā uzņemta Zviedrijas dižciltīgo ģimeņu sarakstā, vēlāk izplatījusies arī Krievijā un Vācijā.\n", "id": "lvs_Latn_108875"}
{"text": "Vjetnamas administratīvais iedalījums\n\nVjetnamas administratīvo iedalījumu veido 58 provinces un 5 centrālās pakļautības pilsētas.\n", "id": "lvs_Latn_108876"}
{"text": "Božas\n\nBožas ir ciems Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā Božu ūdenskrātuves dienvidrietumu piekrastē 6,5 km no pagasta centra Piņķiem, 13 km no novada centra Mārupes un 23 km no Rīgas centra. Apdzīvotā vieta veidojusies ap Božu mežsarga māju.\n", "id": "lvs_Latn_108877"}
{"text": "Jelinski\n\nJelinski, arī Bondari, ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 5 km no pagasta centra Grāveriem, 25 km no novada centra Krāslavas un 245 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no vietējas nozīmes autoceļiem, Jazinka ezera krastā, netālu no Zelta upītes iztekas uz Itiņku.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108878"}
{"text": "Pluģuciems\n\nPluģuciems (agrāk — Pluģi) ir būvējams ciems Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā starp autoceļu A9 un Babītes ezera dienvidu krastu no pagasta centra Piņķiem, no novada centra Mārupes un no Rīgas centra. Netālu atrodas vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis Pluģu skansts.\n", "id": "lvs_Latn_108879"}
{"text": "Bondari\n\nBondari var būt: Bondari — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā; Bondari — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā; Bondari — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Silmalas pagastā; Bondari — apdzīvota vieta Zilupes novada Zaļesjes pagastā; Bandaru Rēzeknes novada Čornajas pagastā cits nosaukums; Jelinsku Aglonas novada Grāveru pagastā cits nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_108880"}
{"text": "Zvanu centrs\n\nZvanu centrs ir centralizēts birojs, ko izmanto, lai lielos apjomos saņemtu pieprasījumus vai nosūtītu piedāvājumus pa tālruni. Uzņēmums izmanto ienākošo zvanu centru, lai pārvaldītu produktu vai pakalpojumu atbalstu, kā arī lai atbildētu uz patērētāju informācijas pieprasījumiem. Izejošo zvanu centrus nodarbina telemārketingā, labdarības vai politisko ziedojumu vākšanā, parādu piedziņā un tirgus izpētē. Kontaktu centrs ir vieta, kurā centralizēti izmanto atsevišķus sakaru veidus, tai skaitā vēstules, faksus, tiešsaistes tērzēšanu, sociālos medijus, tūlītējos ziņojumus un e-pastu.\n", "id": "lvs_Latn_108881"}
{"text": "Skārduciems\n\nSkārduciems ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā ziemeļos no autoceļa A9 iepretī Dzilnuciemam 4,5 km no pagasta centra Piņķiem, 14,5 km no novada centra Mārupes un 21 km no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108882"}
{"text": "Vīkuļi\n\nVīkuļi ir ciems Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā Dzilnupes un Neriņas krastā no pagasta centra Piņķiem, no novada centra Mārupes un no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108883"}
{"text": "Koplietošanas pakalpojumu centrs\n\nKoplietošanas pakalpojumu centrs (KPC) organizācijā ir vienība, kas atbild par konkrētu operatīvo uzdevumu izpildi, piemēram, grāmatvedība, cilvēkresursu vadība, algu aprēķini un izmaksa, IT, juridiskais atbalsts, atbilstība, iepirkumi, drošība. KPC bieži vien veidojas kā korporatīvo pakalpojumu blakusprodukts, lai atdalītu visas operatīvās darbības no uzņēmuma galvenās mītnes, kura savukārt var koncentrēties uz līderību un korporatīvo pārvaldību. Tā kā KPC bieži ir izmaksu centri, tos ekonomiski ietekmē darbinieku skaits, darbaspēka izmaksas un atrašanās vietas izvēlas kritēriji.\n", "id": "lvs_Latn_108884"}
{"text": "Kalendari\n\nKalendari ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 3 km no pagasta centra Grāveriem, 15 km no Aglonas un 248 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies netālu no autoceļa P62, pie Dubnas iztekas no Zosna ezera.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108885"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ganā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Ganā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 2 vietas (abi kultūras objekti), savukārt 6 vietas Ganā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Gana Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1975. gada 4. jūlijā.\n", "id": "lvs_Latn_108886"}
{"text": "Voveri\n\nVoveri var būt: Voveri — apdzīvota vieta Krāslavas novada Grāveru pagastā; Voveri — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Voveri — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_108887"}
{"text": "Jurijs Samarins\n\nJurijs Samarins (; 1819—1876) bija krievu ierēdnis un publicists. Slavofilo uzskatu dēļ interesējies un rakstījis par latviešiem vairāk nekā neviens cits krievu rakstnieks 19. gadsimta vidū. Viņa raksti pret Baltijas provinču autonomiju izraisīja asu polemiku ar vācbaltiešu intelektuāļiem, kā arī veicināja vēlāko Baltijas pārkrievošanas politiku.\n", "id": "lvs_Latn_108888"}
{"text": "Brūnais ibiss\n\nBrūnais ibiss (Plegadis falcinellus) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns. Tā ir visplašāk sastopamā ibisu suga pasaulē. Brūnais ibiss ligzdo Eiropas, Āzijas siltākajos reģionos, Āfrikā un Austrālijā, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas austrumu krastā. Latvijā brūnais ibiss ir rets ieceļotājs. Sākot ar 19. gadsimtu, tas novērots vismaz vienpadsmit reizes.\n", "id": "lvs_Latn_108889"}
{"text": "Karošknābis\n\nKarošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Tam ir trīs pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_108890"}
{"text": "Kļišova\n\nKļišova ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 5 km no pagasta centra Grāveriem, 16 km no Aglonas un 250 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa V676.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108891"}
{"text": "Kormiļceva\n\nKormiļceva ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 3,5 km no pagasta centra Grāveriem, 15 km no Aglonas un 249 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no autoceļa P62, starp Zosna u Cārmina ezeru.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108892"}
{"text": "Boeing 7J7\n\nBoeing 7J7 bija īso līdz vidējo attālumu lidaparāts, ko amerikāņu lidmašīnu ražotājs ,,Boeing\" sāka plānot un izgatavot 1980.gadā. Bija plānots, ka lidmašīna varēs pārvadāt 150 pasažierus un tā bija atjaunotā versija veiksmīgajam ,,Boeing 727\". Sākotnēji bija plānots nodot to ekspluatācijā jau 1992. gadā, lidaparāts bija paredzēts, kā ļoti zema patēriņa lidmašīna, bet projektu atcēla,1980. gadā līdz ar naftas cenas kritumu, jo ,,Boeing\" saprata, ka tas vairs nebūs izdevīgi.\n", "id": "lvs_Latn_108893"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Belizā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Belizā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 1 vieta (dabas objekts). Šī vieta ir iekļauta arī kā apdraudētais objekts, kurš tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināts. Beliza Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi .\n", "id": "lvs_Latn_108894"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Hondurasā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Hondurasā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 2 vietas (1 — kultūras objekts un 1 — dabas objekts). Rioplatanas biosfēras rezervāts ir iekļauts Apdraudēto objektu sarakstā. Hondurasa Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1979. gada 8. jūnijā.\n", "id": "lvs_Latn_108895"}
{"text": "Jūlijs fon Ekards\n\nJūlijs fon Ekards (, 1836—1908) bija vācbaltiešu žurnālists un diplomāts. Pazīstams ar saviem rakstiem pret Krievijas impērijas politiku Baltijas provincēs un par latviešu pārvācošanu.\n", "id": "lvs_Latn_108896"}
{"text": "Kwangmyŏngsŏng 4\n\nKwangmyŏngsŏng 4 tika palaists 00:30 UTC ar nesējraķeti Unha (domājams, uzlabota versija Unha-4) no Sohae pavadoņu palaišanas stacijas. Sākotnēji ASV kosmiskās telpas novērošanas dienests paziņoja, ka ir fiksējis pavadoņa ievadīšanu orbītā, bet tas nekontrolēti griežas un nav uztverti nekādi signāli no kosmiskā aparāta. 9. februārī pamanīts, ka pavadonis bija pārtraucis kūleņot. 18. februārī ziņots, ka Kwangmyŏngsŏng 4 atkal sācis kūleņot.\n\nRaķetes palaišana izpelnījās citu valstu (sevišķi ASV, Japānas, un Dienvidkorejas) nosodījumu, jo tiek uzskatīts, ka Ziemeļkoreja šādi izmēģinājusi ballistisko raķeti. To nosodīja arī ANO Drošības padome.\n", "id": "lvs_Latn_108897"}
{"text": "Modulis:Biblio\n\n-- Le module biblio centralise les différentes fonctions utiles pour les bibliographie et références.\n\nBiblio.ISBN = function ( frame ) local args = Outils.extractArgs( frame ) local References = require( 'Module:Biblio/Références' ) if Outils.trim(args[1]) then local newArgs = { isbn = args[1], categ = { isbnInvalid = false } } local i = 2 while args[i] do newArgs['isbn' .. i] = args[i] i = i + 1 end local listeISBN = References.isbn( newArgs ) local categ = References.categorise{'Ouvrage avec ISBN invalide', newArgs.categ.isbnInvalid } return '(' .. listeISBN .. ')' .. categ else return '(ISBN inconnu)' .. References.categorise{'ISBN nécessaire'} end end\n\nBiblio.ISSN = function ( frame ) local args = Outils.extractArgs( frame ) local References = require( 'Module:Biblio/Références' ) if Outils.trim(args[1]) then local newArgs = { issn = args[1], categ = { issnInvalid = false } } local i = 2 while args[i] do newArgs['issn' .. i] = args[i] i = i + 1 end local listeISSN = References.issn( newArgs ) local categ = References.categorise{'Page avec ISSN invalide', newArgs.categ.issnInvalid } return '(' .. listeISSN .. ')' .. categ else return '(inconnu)' .. References.categorise{'ISSN nécessaire'} end end\n\nreturn Biblio\n", "id": "lvs_Latn_108898"}
{"text": "Liberi\n\nLiberi (arī Līberi) ir ciems Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta austrumos pie Beberbeķu dabas parka no pagasta centra Piņķiem, no novada centra Mārupes un no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108899"}
{"text": "Kovaļova\n\nKovaļova ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 3,5 km no pagasta centra Grāveriem, 15 km no Aglonas un 248 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V676, Dubnas upes krastā. Kovaļovā atrodas 1861. gadā celtais Kovaļovas vecticībnieku dievnams.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108900"}
{"text": "Voldemārs fon Boks\n\nVoldemārs Bernhards Vilhems Georgs Heinrihs fon Boks (, 1816—1903) bija vācbaltiešu jurists un politiķis. Pazīstams ar saviem rakstiem pret Krievijas impērijas politiku Baltijas provincēs.\n", "id": "lvs_Latn_108901"}
{"text": "Dzērves (Babītes pagasts)\n\nDzērves ir ciems Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta austrumos pie Rīgas pilsētas robežas lidostas «Rīga» skrejceļa ziemeļu galā no pagasta centra Piņķiem, no novada centra Mārupes un no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108902"}
{"text": "Leidumi\n\nLeidumi ir ciems Baltinavas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 7 km no pagasta centra Baltinavas un 207 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V474.\n", "id": "lvs_Latn_108903"}
{"text": "Lauruti\n\nLauruti ir ciems Baltinavas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 6 km no pagasta centra Baltinavas un 219 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V479, Kūkovas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_108904"}
{"text": "Kropiški\n\nKropiški ir ciems Krāslavas novada Grāveru pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 4 km no pagasta centra Grāveriem, 16 km no Aglonas un 249 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V610, Saviļu ezera krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Krāslavas rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108905"}
{"text": "Danski (Baltinavas pagasts)\n\nDanski ir ciems Balvu novada Baltinavas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā 6 km no pagasta centra Baltinavas un 214 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P45, Pazlaugas upes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_108906"}
{"text": "Jorzova (Baltinavas pagasts)\n\nJorzova ir ciems Balvu novads Baltinavas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 9 km no pagasta centra Baltinavas, 42 km no Balviem un 208 km no Rīgas.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Balvu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108907"}
{"text": "Karpova\n\nKarpova ir ciems Baltinavas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 3 km no pagasta centra Baltinavas un 214 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa P45 (Viļaka—Kārsava).\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Balvu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108908"}
{"text": "Keiši (Baltinavas pagasts)\n\nKeiši ir ciems Balvu novada Baltinavas pagastā. Izvietojies pagasta centrālajā daļā 2 km no pagasta centra Baltinavas un 212 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V468, Supenkas upes krastā.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Balvu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108909"}
{"text": "Egļuciems (Babītes pagasts)\n\nEgļuciems ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļos pie autoceļa A10 5,5 km no pagasta centra Piņķiem, no novada centra Mārupes un 22 km no Rīgas centra. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie kokaudzētavas «Bulduri».\n\nCiemā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Baznīckalns. Netālu golfa laukums «Saliena».\n", "id": "lvs_Latn_108910"}
{"text": "Līvi (Bikstu pagasts)\n\nLīvi ir ciems Dobeles novada Bikstu pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā 2 km no pagasta centra Bikstiem, 20 km no novada centra Dobeles un 77 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa V1130. Līvos savulaik atradās vēsturiskā Bikstu muiža.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Dobeles rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108911"}
{"text": "Varkaļi\n\nVarkaļi, agrāk arī Vārkaļciems, ir apdzīvota vieta Mārupes novada Salas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu galā abpus autoceļam A10 starp Lielupi un Babītes ezera ziemeļu krastu no pagasta centra Spuņciema, no novada centra Mārupes un no Rīgas centra. Ciema ziemeļaustrumos Lielupes krastā atrodas Varkaļu jahtu osta.\n", "id": "lvs_Latn_108912"}
{"text": "Sīpolciems\n\nSīpolciems ir apdzīvota vieta Mārupes novada Salas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā starp autoceļu A10 un Babītes ezera ziemeļu krastu no pagasta centra Spuņciema, no novada centra Mārupes un no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108913"}
{"text": "Silmalas (Salas pagasts)\n\nSilmalas ir apdzīvota vieta Mārupes novada Salas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā starp autoceļu A10 un Babītes ezera ziemeļu krastu no pagasta centra Spuņciema, no novada centra Mārupes un no Rīgas centra.\n", "id": "lvs_Latn_108914"}
{"text": "Sīpele\n\nSīpele ir ciems Dobeles novada Jaunbērzes pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā 4 km no pagasta centra Jaunbērzes, 13 km no novada centra Dobeles un 55 km no Rīgas.\n\nPirms 2009. gadā noslēgtās administratīvi teritoriālās reformas atradās Dobeles rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_108915"}
{"text": "Viandoti\n\nViandoti, arī hūroni un vendati ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji, kuru mūsdienās izmirusī viandotu valoda piederēja irokēzu valodu saimei.\n\nLatviski tulkotā literatūrā vairāku gadu desmitu garumā konsekventi tiek izmantots visplašāk lietotais nosaukums \"hūroni\".\n", "id": "lvs_Latn_108916"}
{"text": "UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dominikā\n\nSarakstā apkopotas tās vietas Dominikā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 1 vieta (dabas objekts), savukārt 3 vietas Dominikā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Dominika Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1995. gada 4. aprīlī.\n", "id": "lvs_Latn_108917"}
{"text": "Pabaiskas kauja\n\nPabaiskas kauja () jeb kauja pie Ukmerģes (, ), agrāk saukta par kauju pie Šventas upes (), bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435. gada 1. septembrī Šventojas upes krastos uz dienvidiem no Ukmerģes.\n\nPolijas karaļa atbalstītais Lietuvas dižkunigaitis Žigimants sakāva no troņa gāztā Švitrigaiļa un Livonijas ordeņa apvienoto karaspēku, kaujā krita ordeņa mestrs Franke Kerskorfs un daudz viņam pakļauto letu un līvu karavīru.\n", "id": "lvs_Latn_108918"}
{"text": "IBM\n\nInternational Business Machines Corporation (zināma kā IBM jeb \"Big Blue\" — 'Lielais zilais') ir daudznacionāla datoru tehnoloģiju un konsultāciju korporācija ar galveno biroju Armonkā, Ņujorkā, ASV. Tas ir viens no nedaudzajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kurš nepārtraukti darbojies kopš 19. gadsimta. IBM ražo un pārdod datoru aparatūru, programmatūru, kā arī infrastruktūras, tīmekļa mitināšanas un konsultācijas pakalpojumus dažādās jomās, no lieldatoriem līdz nanotehnoloģijām.\n\nIBM bija pasaulē lielākais datoruzņēmums, bet 2006. gadā to apsteidza Hewlett-Packard ienākumu (tomēr ne peļņas) ziņā. Ar vairāk nekā 350 000 darbinieku IBM ir lielākais darba devējs pasaulē. Tam ir vairāk patentu nekā jebkuram citam ASV uzņēmumam. IBM ir inženieri un konsultanti vairāk nekā 170 valstīs, un IBM Research ir astoņas laboratorijas. IBM darbinieki saņēmuši trīs Nobela prēmijas, četras Tjūringa balvas, piecas Nacionālās Tehnoloģiju medaļas un piecas Nacionālās Zinātnes medaļas. Kā mikroshēmu ražotājs, IBM ir pasaules 20 lielāko pusvadītāju pārdošanas līderu vidū.\n", "id": "lvs_Latn_108919"}
{"text": "Ulbrokas ielu uzskaitījums\n\nUlbrokas ciema ielu uzskaitījums iekļauj sevī 83 ielas, kuras atrodas Stopiņu novada Ulbrokā.\n\nIr pasvītrotas ielas, kuras atradās Ulbrokas robežās pirms tās paplašināšanas 2023. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108920"}
{"text": "Apple (nozīmju atdalīšana)\n\nApple Inc., ASV datoruzņēmums; Apple Records, Apvienotās Karalistes ierakstu kompānija\n", "id": "lvs_Latn_108921"}
{"text": "Ezermalas iela (Ulbroka)\n\nEzermalas iela ir viena no Ulbrokas ielām.\n\nEzermalas ielas numerācija iet Piķurgas tecēšanas virzienā, no dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem. Ielas nosaukums radies no blakusesošā Piķurgas ezera, gar kuru iet iela. Iela, līdz pat tās beigām, ir apbūvēta tikai no labās puses, ielas beigās 2007. gadā ekspluatācijā tika nodota jauna ēka – četrstāvu dzīvokļu ēka, kas ir vienīgā ēka kreisajā ielas pusē.\n\nIela tās sākumā iet gar Piķurgas ezeru, vēlāk to nomaina neliels mežiņš, kas turpinās līdz volejbola laukumam, kur atrodas arī jaunā celtne - vienīgā daudzstāvu ēka Ezermalas ielā.\n", "id": "lvs_Latn_108922"}
{"text": "Vidus iela (Ulbroka)\n\nVidus iela ir viena no Ulbrokas ielām.\n\nVidus iela atrodas Ulbrokas privātmāju kvartālā, tā iet paralēli un starp Institūta un Ezermalas ielai, no kā arī radies ielas nosaukums - Vidus iela. Vidus ielas numerācija iet pretēji Ezermalas ielai, bet vienā virzienā ar Institūta ielas numerāciju.\n\nVidus ielas sākums atrodas pie krustojuma ar Peldu ielu, tā turpinās un iet līdz pat Ezermalas ielas sākumam. Vidus iela ir vienmērīgi apbūvēta no abām pusēm. Ielas ceļa segums ir no grants.\n", "id": "lvs_Latn_108923"}
{"text": "Patēriņa cenu indekss\n\nPatēriņa cenu indekss (PCI) ir ekonomikas kategorija, kuras pamatā ir statistikas skaitļu dinamiskā rinda, veidota no vidējām svērtām preču un pakalpojumu groza cenām. PCI ir inflācijas rādītājs, jeb mērvienība. Plašākā nozīmē ar PCI mēdz raksturot arī dzīves dārdzību.\n\nPCI Latvijā aprēķina Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Lai nodrošinātu to, ka preces un pakalpojumi, kuriem ir lielāks īpatsvars kopējos izdevumos, attiecīgi ietekmētu kopējo PCI lielumu, tiek rēķināti svari, kas tiek katru gadu pārskatīti pamatojoties uz iepriekšējā gada mājsaimniecību budžeta pētījuma rezultātiem. Lai veiktu PCI aprēķinus, CSP darbinieki ik mēnesi veic preču un pakalpojumu cenu reģistrāciju.\n", "id": "lvs_Latn_108924"}
{"text": "Ekonomisks rādītājs\n\nRādītājs ekonomikā un finansēs ir skaitlis, kurš kā mērvienība raksturo kādu ekonomikas vai finanšu kategoriju absolūtā vai relatīvā izteiksmē. Piemēram, makroekonomikā plaši tiek lietots tāds rādītājs kā iekšzemes kopprodukts. Tas varbūt izteikts kā absolūtais IKP apjoms valstī, piemēram, gada laikā latos (arī citās naudas vienībās), vai arī relatīvi — kā gada (mēneša, ceturkšņa) IKP apjoms uz vienu iedzīvotāju vai nodarbināto tautsaimniecībā.\n\nArī uzņēmumos tiek izmantoti dažādi tā saimnieciskās darbības vai finanšu rādītāji, kā absolūtie, tā arī relatīvie. Piemēram, uzņēmuma saražotās produkcijas apjoms fiziskā vai naudas (absolūtā) izteiksmē gada (mēneša, ceturkšņa) laikā, kā arī šis pats apjoms uz vienu strādājošo.\n", "id": "lvs_Latn_108925"}
{"text": "Kristīgā baznīca\n\nKristīgā baznīca ir jēdziens, ar kuru parasti apzīmē Pasaules kristiešu kopienu. Pastāv ne visu atbalstīts priekšstats, ka visi kristieši veido vienu kopīgu baznīcas \"ķermeni\". Jaunajā Derībā jēdziens ἐκκλησία (baznīca vai sapulce) tiek lietots, lai apzīmētu atsevišķu ticīgo kopienu vai apzīmējot visus ticīgos. Mūsdienās pastāv vairākas baznīcas, kuras tiek sauktas par konfesijām, un kuras sīkāk iedalās nacionālajās baznīcās.\n", "id": "lvs_Latn_108926"}
{"text": "Cena (ekonomika)\n\nCena ekonomikā ir preces, pakalpojuma vai aktīva vērtības izteiksme naudas vienībā. Cena izsaka vērtības attiecību starp dažādām precēm vai pakalpojumiem.\n", "id": "lvs_Latn_108927"}
{"text": "Elektromagnētiskā lauka enerģija\n\nElektromagnētiskā lauka enerģija ir enerģija, kura piemīt elektromagnētiskajam laukam. Par to, ka elektromagnētiskajam laukam ir enerģija, liecina enerģijas bilances vienādojums.\n", "id": "lvs_Latn_108928"}
{"text": "Harijs Poters un Jauktasiņu Princis\n\n\"Harijs Poters un Jauktasiņu Princis\" () ir sestā Dž. K. Roulingas grāmata grāmatu sērijā par Hariju Poteru, kurā galvenais varonis ir jaunais burvis Harijs Poters. Grāmata tika izdota . Pirmajās 24 stundās pēc grāmatas izdošanas tā tika pārdota deviņos miljonos eksemplāru. Latvijā grāmata pirmoreiz tika izdota 2006. gadā.\n\nTajā ir stāstīts par Potera 6. mācību gadu burvju skolā Cūkkārpā un Harija rokā nonāk grāmata, kuru ar piezīmēm ir aprakstījis kāds Jauktasiņu Princis. Vēstījuma gaitā Harijs uzzina par horkrustiem, kuros slēpjas Voldemorta spēks, bet spēcīgākais no burvjiem, kas varētu tos atrast un iznīcināt, iet bojā.\n\n2007. gadā pēc grāmatas motīviem tika izveidota tāda paša nosaukuma filma.\n", "id": "lvs_Latn_108929"}
{"text": "Silkaļpi\n\nSilkaļpi (agrāk — Miķeļi, Poļi) ir apdzīvota vieta Madonas novada Praulienas pagastā, 3 km attālumā no pagasta centra Praulienas un 7 km attālumā no novada centra Madonas.\n\nSilkaļpi ir māju grupa, kas novirzīta uz dienvidiem no autoceļa Madona-Varakļāni (P84), aiz Vecpoļu māju grupas.\n\n2000. gadā Silkaļpos bija 65 iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_108930"}
{"text": "Lūza (Praulienas pagasts)\n\nLūza ir apdzīvota vieta Madonas rajona Praulienas pagastā. Lūza atrodas 6 km attālumā no pagasta centra Praulienas un 10 km attālumā no rajona centra Madonas.\n\nLūza atrodas pie agrākās Madonas—Lubānas dzelzceļa līnijas, kur no 1935. līdz 1990. gadam bija arī Praulienas dzelzceļa stacija. Mūsdienās dzelzceļš ir demontēts, nav saglabājusies arī stacija. Padomju gados Lūzā no vietējā māla tika gatavotas meliorācijas caurules, kā arī pastāvēja zāles miltu sagatavošanas cehs. Ciems ir daļa no Latvijas ķieģeļrūpniecības vēstures.\n", "id": "lvs_Latn_108931"}
{"text": "Vecsaikava\n\nVecsaikava ir apdzīvota vieta Madonas rajona Praulienas pagastā, Aiviekstes upes labajā krastā. Vecsaikava ir bijušās Saikavas muižas centrs, atrodas 17 km no Praulienas, 23 km no Madonas. Netālu atrodas Saikavas ciems.\n\nCiemats atrodas abpus autoceļam Jaunkalsnava—Lubāna (P82). Tā nosaukums saistāms ar netālu tekošo Saikavas upīti. Vecsaikavā ir kādreiz bijušas Saikavas muižas kalpu dzīvojamās mājas. Pie pieturas arī atrodas ēka, kas ir bijusi gan aptieka, gan sabiedrības \"Saikava\" administratīvā ēka. Netālu no tās kalte. Agrāk te bija arī darbnīcas.\n", "id": "lvs_Latn_108932"}
{"text": "Norma (socioloģija)\n\nSocioloģijā norma jeb sociālā norma ir sociāli uzspiests likums. Tieši šī sociālā sankcionēšana ir tas, kas atšķir normas no citiem kultūras artefaktiem, jeb sociālajām konstrukcijām, kā piemēram, nozīmes un vērtības. Normas un to trūkums ir izskatāmas par nozīmīgu faktoru, kas iespaido cilvēka uzvedības īpašības.\n", "id": "lvs_Latn_108933"}
{"text": "Finanses\n\nFinanses () ir naudas līdzekļu kopums jeb naudas apgrozījums.\n\nFinanses praktiskajā nozīmē ir jāuztver kā zināšanu kopumu, kas ļauj indivīdiem un uzņēmumiem pārvaldīt par savām finansēm, it īpaši, novērtējot starpību starp ienākumiem un izdevumiem un ieguldījumu riskus.\n", "id": "lvs_Latn_108934"}
{"text": "Finanšu instruments\n\nFinanšu instruments ir jebkāds tirgojams aktīvs, nauda, īpašums vai īpašuma tiesības, vai līguma tiesības saņemt vai nodot naudu vai kādu finanšu instrumentu. Finansu instrumenti, kuru dzēšanas termiņš ir ne lielāks par vienu gadu, tiek saukti par naudas tirgus instrumentiem. Finansu instrumenti, kuru dzēšanas termiņš ir lielāks par vienu gadu, tiek saukti par kapitāla tirgus instrumentiem.\n", "id": "lvs_Latn_108935"}
{"text": "Obligācija\n\nObligācija () uzņēmējdarbībā ir parāda vērtspapīrs, ar kuru tās emitants apsolās obligācijas īpašniekam atmaksāt tās pilno vērtību un procentu likmi (kuponu) noteiktā vēlākā datumā, ko sauc par dzēšanas termiņu. Obligācijai var tikt pievienoti arī citi nosacījumi, kā piemēram, emitents var apsolīties piegādāt obligācijas īpašniekam noteiktu informāciju.\n\nObligācija ir aizdevums vērtspapīra formā, kas nosaka arī pārējo terminoloģiju - emitents ir aizņēmējs, bet īpašnieks, jeb turētājs (bond holder) ir aizdevējs un kupons ir procentu likme. Obligācijas ļauj emitentam finansēt ilgtermiņa investīcijas, izmantojot ārējos resursus. Tātad tas ir naudas tirgus instruments.\n\nAtšķirība starp diviem vērtspapīriem — obligācijām un akcijām — ir šāda: akciju turētāji ir arī emitenta kompānijas līdzīpašnieki, bet obligāciju turētāji būtībā ir aizdevēji. Arī tas, ka obligācijai ir dzēšanas termiņš, pēc kura obligācija tiek dzēsta, bet akciju termiņš nav nosakāms. Izņēmums ir konsoles obligācija, kura ir beztermiņa (tai nav dzēšanas termiņa).\n", "id": "lvs_Latn_108936"}
{"text": "Akciju tirgus\n\nAkciju tirgus ir mehānisms, kas ļauj tirgot akcijas, citus vērtspapīrus un sekundāros finansu instrumentus kapitāla tirgū. Vispasaules akciju tirgus vērtība tiek lēsta ap 20 triljonu dolāru.\n\nAkcijas tiek atspoguļotas un tirgotas akciju biržās, kuras nodarbojas ar akciju un citu vērtspapīru pircēju un pārdevēju savešanu kopā.\n", "id": "lvs_Latn_108937"}
{"text": "Valūtas tirgus\n\nValūtas tirgus ir tirgus, kur viena valūta tiek apmainīta pret otru. Tas sevī ietver tirdzniecību starp vislielākajām pasaules bankām, centrālajām bankām, valūtas spekulantiem, starptautiskajiem uzņēmumiem, valdībām kā arī citiem finanšu tirgiem un institūcijām. Tirgošanās valūtas tirgos visā pasaulē šobrīd ir ap 2 triljoniem ASV dolāru dienā. Individuālie spekulanti šajā tirgū šobrīd aizņem ļoti mazu daļu un var tikai piedalīties netieši — izmantojot brokerus vai bankas.\n", "id": "lvs_Latn_108938"}
{"text": "IS/LM modelis\n\nIS/LM modeli, kuru izmanto, lai aprakstītu lielu Keinsa ekonomikas makroekonomikas daļu, parasti attēlo kā divas krustojošās taisnes. X taisne attēlo nacionālo ienākumu vai arī reālo IKP (saražotais apjoms) un tiek apzīmēta ar Y, bet Y ass attēlo procentu likmi (naudas vērtību) un tiek apzīmēta ar i vai r. Tātad grafiks parāda attiecību starp ekonomikas reālo, taustāmo daļu un monetāro, naudisko daļu.\n", "id": "lvs_Latn_108939"}
{"text": "Hanss Hofmanis\n\nHanss Hofmanis (Hans Hofmann; 1880. gada 21. martā Veisenburga, Bavārijā - 1966. gada 17. februāris) ir vācu izcelsmes amerikāņu abstraktā ekspresionisma gleznotājs.\n\nMākslinieks Franks Stella dziedāja viņam slavas dziesmas savās žurnāla \"American Heritage\" publicētajās esejās \"The Artist of the Century\", bet šodien, milzīgas intereses nolūkos, mākslas skolu studenti pamatīgi izārda visu, ko Hofmanis savā 40 gadu ilgajā skolotāja karjeras laikā saadījis.\n\nAr saviem rezonējošajiem darbiem un mācību stundām Hanss Hofmanis ir ietekmējis veselas paaudzes un šodien mākslinieki visā pasaulē izmanto tieši viņa radītās krāsu teorijas.\n", "id": "lvs_Latn_108940"}
{"text": "Autoceļš P62\n\n|} |} P62 autoceļš Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš) ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Krāslavu caur Preiļiem ar Madonu. Tas ir garākais reģionālais ceļš valstī (kopgarums 148,3 km). No 2018. gada rudens ceļš visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Krāslavas, Preiļu, Līvānu, Jēkabpils un Madonas novadu.\n", "id": "lvs_Latn_108941"}
{"text": "Autoceļš P82\n\n|} |} P82 autoceļš Jaunkalsnava—Lubāna ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P37 pie Jaunkalsnavas caur Ļaudonu ar Lubānu. Autoceļa kopgarums ir 56 km, no kuriem puse (28 km) ir ar asfaltbetona segumu, bet otra puse — ar grants segumu. Ceļš šķērso Madonas novadu.\n\nAutoceļš visā tā garumā iet paralēli Aiviekstes upei gar tās labo krastu un šķērso tādas upes kā Arona, Nirīte, Tocīte, Kuja un Saikava.\n", "id": "lvs_Latn_108942"}
{"text": "Autoceļš P84\n\n|} |} P84 autoceļš Madona—Varakļāni ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Madonu caur Barkavu ar autoceļu A12 Sileniekos 5 km no Varakļāniem. Autoceļa kopgarums ir 49 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Madonas un Varakļānu novadus.\n", "id": "lvs_Latn_108943"}
{"text": "Greiems Grīns\n\nHenrijs Greiems Grīns (, dzimis , miris ) bija angļu rakstnieks, dramaturgs, literatūras kritiķis. 1940. gados Grīns bija Lielbritānijas Slepenā izlūkdienesta MI6 darbinieks.\n\nGrīna darbu tematika saistīta ar mūsdienu pasaules ētikas un politikas jautājumiem. Vairākos savos romānos viņš pievērsās katoļu reliģijas aspektiem.\n\nGrīna nozīmīgākie darbi ir \"Braitonas klints\" (Brighton Rock) (1938), \"Spēks un slava\" (The Power and the Glory) (1940), \"Lietas būtība\" (The Heart of the Matter) (1948), \"Dēkas beigas\" (The End of the Affair) (1951), \"Rāmais amerikānis\" (The Quiet American) (1955), \"Mūsu cilvēks Havanā\" (Our Man in Havana) (1958), \"Izdzisusī lieta\" (A Burnt-Out Case) (1960), \"Goda konsuls\" (The Honorary Consul) (1973).\n", "id": "lvs_Latn_108944"}
{"text": "Autoceļš A4 (Latvija)\n\n|} |} A4 autoceļš Rīgas apvedceļš (Baltezers—Saulkalne) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, Rīgas apvedceļa daļa. A4 ietilpst starptautiskajos autoceļos E67 un E77. Autoceļa A4 kopgarums ir 20,4 km. Autoceļš ir ar asfaltbetona jeb melno segumu. Autoceļš šķērso Lielo un Mazo Juglu.\n", "id": "lvs_Latn_108945"}
{"text": "Autoceļš P81\n\n|} |} P81 autoceļš Bērzaune—Vestiena—Ērgļi ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P37 pie Bērzaunes caur Vestienu ar autoceļu P78 pie Ērgļiem. Autoceļa kopgarums ir 27 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Madonas novadu.\n\nAutoceļš iet cauri Vidzemes augstienei un tiešā ceļa tuvumā atrodas arī vairāki pauguri — Apšukalns (198 m vjl), Gožu kalns (270 m vjl), Brantu Egļukalns (262 m vjl), Mūrnieku kalns (227 m vjl) un Augļēnu kalns (207 m vjl).\n\nAutoceļa tiešā tuvumā ir arī vairāki ezeri, daudzi no kuriem ir arī tieši saskatāmi un veido gleznainu ainavu. Ezeri autoceļa tuvumā ir Zābaks, Grīvu ezers, Baltais ezers, Kāla ezers, Sudārdiņš, Laipītis, Kūsītis, Stirnezers, Laišķenu ezers un Pulgosnis.\n", "id": "lvs_Latn_108946"}
{"text": "Autoceļš P80\n\n|} |} P80 autoceļš Tīnūži—Koknese ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P5 pie Tīnūžiem ar autoceļu A6 Koknesē. P80 ir daļa no jaunbūvējamās tranzīta maģistrāles E22 posma no Rīgas līdz Latvijas austrumu robežai.\n", "id": "lvs_Latn_108947"}
{"text": "Autoceļš P2\n\nP2 autoceļš Juglas papīrfabrikas ciemats—Upesciems ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Juglas papīrfabrikas ciematu Rīgā ar autoceļu A4 (Rīgas apvedceļu) starp Upesciemu un Sunīšiem. Autoceļa P2 garums ir 2,7 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Šķērso Ropažu novadu.\n", "id": "lvs_Latn_108948"}
{"text": "Autoceļš P3\n\n|} |} P3 autoceļš Garkalne—Alauksts ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Pierīgu ar Piebalgu Vidzemes vidienē. Autoceļa kopgarums ir 92,7 km.\n\nAutoceļš sākas no šosejas A2 netālu no Garkalnes un līdz Mālpilij ir ar asfaltbetona segumu, tālāk līdz pat Alaukstam, izņemot mazus posmus pie Nītaures un Spūldzēniem, ceļš ir ar grants segumu. Beidzas pie Alauksta ezera pie autoceļa P30 netālu no Vecpiebalgas.\n", "id": "lvs_Latn_108949"}
{"text": "Autoceļš P27\n\n|} |} P27 autoceļš Smiltene—Gulbene ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Smilteni, autoceļu A2 un Gulbeni. Autoceļa kopējais garums 64,5 km un tas visā garumā krāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Smiltenes un Gulbenes novadus.\n\nP27 šķērso Palsas, Gaujas, Uriekstes un Tirzas upes.\n", "id": "lvs_Latn_108950"}
{"text": "Autoceļš P28\n\n|} |} P28 autoceļš Priekuļi—Rauna ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Priekuļus caur Raunu ar autoceļu A2. Autoceļa garums ir 21,8 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. P28 šķērso Cēsu un Smiltenes novadus. Kopš 2020. gada tā maršruts ir mainīts, iekļaujot arī Raunas apvedceļu (sākotnējo ceļa V297 trajektoriju un daļu no V234).\n", "id": "lvs_Latn_108951"}
{"text": "Trollīši Mumini\n\nTrollīši Mumini (; ) ir pasaulē pazīstamākie somu bērnu grāmatu varoņi. Tos radījusi rakstniece Tūve Jānsone (Tove Jansson). Oriģinālvaloda ir zviedru. Izdotas vairākas grāmatas, komiksi un multiplikācijas filmiņas. Mumini ir skandināvu troļļu ģimene, balti, apaļīgi un ar lielu purnu, kas rada līdzību ar nīlzirgiem. Viņiem ir daudz draugu, ar kuriem notiek dažādi atgadījumi un piedzīvojumi.\n\nMumini ir ļoti iecienīti Somijā, Igaunijā, Latvijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Polijā, Krievijā, Japānā, Izraēlā un Lielbritānijā un ir bijuši par pamatu neskaitāmām animācijas sērijām, filmām, dažādām rotaļlietām, suvenīriem un pat īpašam Trollīšu Muminu parkam (Muumimaailma). Vācu valodā ir virtuālais muminu pētniecības centrs.\n", "id": "lvs_Latn_108952"}
{"text": "Autoceļš A1 (Latvija)\n\nAtaru ezers\n\nA1 autoceļš Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži), saukts arī par Tallinas šoseju, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, Via Baltica un E67 sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar asfaltbetona segumu, tā garums Latvijā ir , autoceļš savieno Rīgas apvedceļu ar Igaunijas robežu pie Ainažiem, Igaunijā līdz Tallinai autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no Lilastes līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no Baltijas jūras krasta tālāk par . Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, Lielais un Mazais Baltezers, Dūņezers un Lilastes ezers.\n\nUz Saulkrastu apvedceļa un citiem posmiem atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām vasarā ir 100 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Gar Ādažiem atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h.\n", "id": "lvs_Latn_108953"}
{"text": "Rīgas apvedceļš\n\nRīgas apvedceļš ir Rīgas apbraucamais autoceļš, kas sastāv no diviem autoceļiem — Baltezers—Saulkalne (A4) un Salaspils—Babīte (A5). Rīgas apvedceļa kopējais garums ir 60,7 km, attiecīgi 20,4 km — A4 un 40,3 km A5. Abi Rīgas apvedceļa posmi uzbūvēti laika periodā no 1964. gada līdz 1980. gadam.\n\nRīgas apvedceļš ir viens no visintensīvākās satiksmes posmiem Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_108954"}
{"text": "Autoceļš P36\n\n|} |} P36 autoceļš Rēzekne—Gulbene ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Rēzekni ar Gulbeni. Autoceļa garums ir 87,2 km, kopš 2013. gada viss ceļa segums ir klāts ar asfaltbetonu. Ceļš šķērso Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes, Balvu, un Gulbenes novadus.\n", "id": "lvs_Latn_108955"}
{"text": "Autoceļš P47\n\n|} |} P47 autoceļš Balvi—Kapūne ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Balvus caur Rugājiem ar autoceļu P36 pie Kapūnes. Autoceļš ir ar asfaltbetona segumu un tā garums ir 24 km. Ceļš šķērso Balvu novadu.\n\nAutoceļš vairākkārt šķērso Vārnienes upi, kā arī Pokrateņu netālu no Kapūnes.\n", "id": "lvs_Latn_108956"}
{"text": "Kapūne\n\nKapūne (arī Kopiune; ; agrāk saukts arī Augustova) ir ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā, ceļu Rēzekne—Gulbene (P36) un Balvi—Kapūne (P47) krustpunktā. Kapūne atrodas 6 km attālumā no pagasta centra — Benislavas.\n\nKapūnes nosaukums cēlies no netālu esošā Kapūnes ezera (Kopiunes ezers). Netālu no ciemata atrodas arī Pokratas upe. Kapūnes ciemā atrodas Augustovas baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_108957"}
{"text": "Autoceļš P10\n\n|} |} P10 autoceļš Inčukalns—Ropaži—Ikšķile ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļus A3 un A2 pie Inčukalna caur Ropažiem ar autoceļu A6 Ikšķilē. Autoceļš ir ar asfaltbetona ceļa segumu un tā garums ir 41,2 km. Autoceļš šķērso Siguldas, Ropažu un Ogres novadus.\n", "id": "lvs_Latn_108958"}
{"text": "Autoceļš P11\n\n|} |} P11 autoceļš Kocēni—Limbaži—Tūja ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A3 netālu no Kocēniem caur Limbažiem ar autoceļu A1 pie Tūjas. Autoceļa kopgarums ir 60,9 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Limbažu un Valmieras novadus.\n", "id": "lvs_Latn_108959"}
{"text": "Autoceļš P30\n\n|} |} P30 autoceļš Cēsis—Vecpiebalga—Madona ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas Cēsis caur Priekuļiem savieno ar autoceļu A2 un tālāk caur Vecpiebalgu ar Madonu. Autoceļš ir ar asfaltbetona segumu, tā garums ir 85,7 km un tas šķērso Cēsu un Madonas novadus.\n", "id": "lvs_Latn_108960"}
{"text": "Latvijas vietējie autoceļi\n\nVietējie Latvijas autoceļi ir autotransporta kustībai paredzētie ceļi, kas novirzīti no galvenajiem un reģionālajiem valsts ceļiem. Vietējos valsts autoceļus apzīmē ar burtu V un kārtas numuru.\n\nPēc 2017. gada 31. decembra datiem Latvijā kopējais vietējo autoceļu garums sasniedza 12 894 km, no kuriem ar asfaltbetona jeb melno segumu noklāti 2789 km, bet ar grants vai šķembu segumu - 10105 km.\n", "id": "lvs_Latn_108961"}
{"text": "Latvijas reģionālie autoceļi\n\nLatvijas reģionālie autoceļi ir autotransporta kustībai paredzētie valsts autoceļi, kas iekļauti reģionālo autoceļu kategorijā. Reģionālie autoceļi Latvijā tiek apzīmēti ar baltas krāsas burtu P un attiecīgā ceļa kārtas numuru uz tumši zila taisnstūra formas laukuma\n\nPēc 2017. gada 31. decembra datiem Latvijā reģionālo autoceļu garums sasniedza 5457 km, no kuriem ar asfaltbetona jeb melno segumu noklāti 4626 km, bet ar grants vai šķembu segumu - 831 km.\n", "id": "lvs_Latn_108962"}
{"text": "Latvijas galvenie autoceļi\n\nGalvenie Latvijas autoceļi jeb Augstākās kategorijas autoceļi ir Latvijas valsts autoceļi, kas ietilpst ceļu augstākajā kategorijā un tiem ir nacionāla un starptautiska nozīme. Galvenos Latvijas autoceļus apzīmē ar baltas krāsas burtu A un attiecīgā ceļa kārtas numuru uz sarkana taisnstūra formas laukuma.\n\nPēc 2016. gada 1. janvāra datiem Latvijā galveno autoceļu kopgarums bija 1672 km, visi ar asfaltbetona segumu.\n", "id": "lvs_Latn_108963"}
{"text": "Autoceļš P31\n\n|} |} P31 autoceļš Ērgļi—Drabeši ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Ērgļus ar autoceļu A2 1,5 km no Drabešiem. Autoceļa garums ir 52,3 km un tikai atsevišķās vietās (3,5 km no A2 līdz Amatai un 1 km Ērgļos) tas klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Madonas, Ogres un Cēsu novadus.\n", "id": "lvs_Latn_108964"}
{"text": "Jauncekule (stacija)\n\nJauncekule bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā dzelzceļa līnijā Rīga - Ērgļi starp pieturām Cekule un Ķivuļi. Tas atradās Rīgas rajona Salaspils novada ziemeļos.\n\nJauncekule bija pats jaunākais pieturas punkts līnijā Rīga—Ērgļi, tas tika atvērts tikai 1995. gada 15.decembrī, pēc tam, kad konstatēja, ka jau kādu laiku dīzeļvilciens patvaļīgi pietur šajā vietā, lai izlaistu un uzņemtu pasažierus no tuvējiem dārziņiem. Slēgts līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108965"}
{"text": "Ķivuļi\n\nĶivuļi bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga—Ērgļi starp pieturām Jauncekule un Bajāri. Tas atradās Ropažu novada Ropažu pagasta dienvidaustrumos. Pietura atradās meža vidū, blakus viensētai \"Ķivuļi\".\n", "id": "lvs_Latn_108966"}
{"text": "Bajāri (stacija)\n\nBajāri bija pieturas punkts Ropažu novada Ropažu pagastā uz dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi starp pieturām Kangari un Ķivuļi. Pie bijušā pieturas punkta atrodas tāda paša nosaukuma ciems.\n\nPieturas punkts tika atklāts līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi posma līdz Suntažiem atklāšanu 1935. gadā. Tas tika slēgts līdz ar līnijas slēgšanu 2009. gadā. Pieturas punktā atradās arī nojume, bet tā ir nojaukta.\n", "id": "lvs_Latn_108967"}
{"text": "Remīne\n\nRemīne bija pieturas punkts, dzelzceļa līnijā Rīga Preču—Ērgļi starp pieturām Kangari un Augšciems. Tas atradās Ropažu novada Ropažu pagastā, 37 km no Rīgas. Agrākā stacijas vieta atrodas Ropažu novadā netālu no Villasmuižas un Dutku, Jaundutku mājām.\n\nRemīnes pietura tika atklāta līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi posma līdz Suntažiem atklāšanu 1935. gadā. Tā tika slēgta līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108968"}
{"text": "Ķeipene (stacija)\n\nĶeipene bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga Preču—Ērgļi starp Vatrānes un Plāteres pieturām. Pietura atradās Ķeipenes ciema tuvumā. Mūsdienās Ķeipenes stacijas ēkā atrodas Komunikācijas centrs un kino režisoram Sergejam Eizenšteinam veltīta ekspozīcija (\"Ķeipenes kinostacija\").\n", "id": "lvs_Latn_108969"}
{"text": "Vatrāne (stacija)\n\nVatrāne bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga Preču—Ērgļi starp Kastrānes un Ķeipenes pieturām, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 66 km attālumā no Rīgas. Pietura atradās blakus Vatrānes ciemam.\n\nVatrānes pietura tika atklāta līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi posma Suntaži—Ērgļi atklāšanu 1937. gadā. Tā tika slēgta līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009. gadā. Bijušā pieturas punkta vietā atrodas tikai pussabrucis soliņš un perona atliekas.\n", "id": "lvs_Latn_108970"}
{"text": "Kastrāne (stacija)\n\nKastrāne bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga Preču—Ērgļi starp Suntažu staciju un Vatrānes pieturu. Tas atradās Ogres novada Ķeipenes pagastā, 61 km attālumā no Rīgas. Bija arī koka nojume pasažieriem. Pietura tika slēgta līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108971"}
{"text": "Suntaži (stacija)\n\nSuntaži bija dzelzceļa stacija dzelzceļa līnijā Rīga Preču—Ērgļi starp Kastrānes un Sidgundas pieturām. Tā atradās Ogres novada Suntažu pagastā blakus Suntažiem. Pirms līnijas slēgšanas Suntaži bija vienīgā stacija posmā no Sauriešiem līdz Ērgļiem, kurā varēja izmainīties vilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_108972"}
{"text": "Kārde (stacija)\n\nKārde bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga Preču—Ērgļi starp Augšciema un Sidgundas pieturām, Siguldas novada Mālpils pagastā.\n\nKārdes pietura tika atklāta 1936. gadā - neilgi pēc dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi posma līdz Suntažiem atklāšanas. Tā tika slēgta līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009. gadā. Līdz mūsdienām pieturas punktā ir saglabājusies nojume.\n", "id": "lvs_Latn_108973"}
{"text": "Sidgunda (stacija)\n\nSidgunda bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga Preču—Ērgļi starp Kārdes pieturu un Suntažu staciju. Tas atradās Siguldas novada Mālpils pagastā, 2 km attālumā no Sidgundas.\n\nPietura tika atklāta līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi posma līdz Suntažiem atklāšanu 1935. gadā. Pieturas ēka tika uzcelta 1938. gadā pēc arhitekta Voldemāra Ozoliņa projekta, kas izmaksāja Ls 60 000. Tā tika iesvētīta tā paša gada 13. novembrī. Pietura tika slēgta līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108974"}
{"text": "Plātere (stacija)\n\nPlātere bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi starp Ķeipenes un Taurupes pieturām. Tas atradās Ogres novada Taurupes pagastā, uz ziemeļiem no Plaužu ezera, 74 km attālumā no Rīgas.\n\nPlāteres pietura tika atklāta 1937. gadā, līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi posma Suntaži—Ērgļi atklāšanu. Tā tika slēgta līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108975"}
{"text": "Taurupe (stacija)\n\nTaurupe bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga Preču—Ērgļi starp Plāteres un Līčupes pieturām. Tas atradās Ogres novada Taurupes pagastā Zvaigznīšu ciemā, 1,7 km attālumā no Taurupes ciema, 79 km attālumā no Rīgas.\n\nTaurupe kā stacija tika atvērta 1937. gadā, līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi posma Suntaži—Ērgļi atklāšanu. Dažus gadus pirms vilcienu kustības pārtraukšanas Ērgļu virziena līnijā stacija tika pārveidota par pieturas punktu. Tas tika slēgts līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108976"}
{"text": "Satellites LV\n\nSatellites LV ir latviešu mūzikas grupa, kuras sastāvā šobrīd ir apvienības dibinātāji Jānis Žilde un Edgars Žilde, kā arī Toms Ostrovskis, Mareks Ameriks un Ervings Znotiņš. Grupa 1990. gadu otrajā pusē, kā The Satellites, ieguva popularitāti ar vairākiem veiksmīgiem singliem un uzvaru mūzikas festivālā \"Liepājas Dzintars\" 1997. gadā. Gan grupas pirmais britpopa albums \"Piens\", gan arī 2001. gadā izdotais postroka ieraksts \"Kind of Glue\" ir uzskatāmi par pirmajiem savā stilā izdotiem albumiem Baltijas valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_108977"}
{"text": "Līčupe (stacija)\n\nLīčupe bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga Preču—Ērgļi starp Taurupes un Baltavas pieturām. Tas atradās Ogres novada Mazozolu pagasta centrā, uz dienvidiem no Līčupes ciema, 84 km no Rīgas. Līčupes pieturas punkts tika atklāts 1937. gadā, līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi posma Suntaži—Ērgļi atklāšanu. Tas tika slēgts līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009. gadā. Pasažieru nojume pastāvēja līdz apmēram 2013. gadam. 2015. gadā saglabājusies tikai perona apmale.\n", "id": "lvs_Latn_108978"}
{"text": "Baltava\n\nBaltava bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga Preču—Ērgļi starp Līčupes un Roplaiņu pieturām. Tas atradās Ogres novada Mazozolu pagastā 2,3 km uz ziemeļiem no Ogresmuižas, 88 km attālumā no Rīgas.\n\nBaltavas pieturas punkts tika atklāts līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi posma Suntaži—Ērgļi atklāšanu 1937. gadā. Tas tika slēgts līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009. gadā. 2018. gadā pieturā bija saglabājies tikai soliņš un perona apmale.\n", "id": "lvs_Latn_108979"}
{"text": "Roplaiņi\n\nRoplaiņi bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga Preču—Ērgļi starp Baltavas pieturu un Ērgļu pieturu, Madonas novada Ērgļu pagastā. Bijušās pieturas tuvumā nav lielāku apdzīvotu vietu.\n\nRoplaiņu pietura tika atklāta 1937. gadā, līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi posma Suntaži—Ērgļi atklāšanu. Pietura tika slēgta līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_108980"}
{"text": "Bezgalība\n\nBezgalība (simbols: ∞) ir jēdziens, kas apzīmē kaut ko nebeidzamu, neierobežotu. Bezgalības jēdzienu lieto matemātikā, filozofijā un loģikā saistīti ar idejām par kaut ko neizmērāmu un nesasniedzamu. Matemātikā bezgalība ir lielums, kas pārsniedz jebkuru reālu skaitli. Filozofijā bezgalību attiecina uz absolūto, telpu un laiku. Bezgalības jēdziens tiek lietots arī teoloģijā (tiek saistīts ar dievu), psiholoģijā un fizikā.\n", "id": "lvs_Latn_108981"}
{"text": "Taisne\n\nTaisne ir viens no ģeometrijas pamatelementiem. Taisnes definīcija ir atkarīga no konkrētās ģeometrijas aksiomām. Ja ģeometrijas uzbūves pamatā ir attālums starp diviem telpas punktiem, tad taisne ir līnija, kuras garums ir vienāds ar attālumu starp šiem punktiem.\n", "id": "lvs_Latn_108982"}
{"text": "Ķivuļurga\n\nĶivuļurga ir 20 km gara upe Ropažu novadā. Upes sākums atrodas Ropažu novadā, meža ielokā netālu no dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi, starp Bajāru un Kangaru dzelzceļa staijām. Nosaukuma pamatā ir lībiešu vārds \"urga\" — 'strauts, maza upīte'. Citi upes nosaukumi ir Kalnupīte, lejtecē — Skujupīte.\n\nSavu lielāko tecējuma daļu upe tek cauri mežiem, izņemot tās sākumdaļu un atsevišķas vietas pirms ietekas Mazajā Juglā. Upes lielākā pieteka ir Nabiņurga. Pārējās Ķivuļurgā ietekošās upes un grāvji ir pavisam nelieli.\n\nUpīti šķērso dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi, autoceļš Rīga—Ērgļi (P4), kā arī vairāki sīki celiņi, no kuriem nozīmīgākais ir ceļš no Kākciema uz Bajāru dzelzceļa staciju.\n", "id": "lvs_Latn_108983"}
{"text": "Suntaži\n\nSuntaži ir ciems Ogres novadā, Suntažu pagasta centrs. Izvietojušies pie Abzas ietekas Mazajā Juglā autoceļu P8 (Inciems—Sigulda—Ķegums) un P4 (Rīga— Jugla—Ērgļi) krustojumā 25 km no novada centra Ogres un 60 km no Rīgas. Līdz 2007. gadam caur Suntažiem gāja Rīgas—Ērgļu dzelzceļš ar dzelzceļa staciju Suntaži.\n\nSuntažos atrodas vidusskola, Suntažu sanatorijas internātpamatskola, kultūras nams, bibliotēka, pagasta un skolas muzejs, luterāņu baznīca, katoļu baznīca. Ievērojami objekti ir Suntažu muižas pils, piemineklis «Svešumā dzītajiem» (1941. un 1949. gadā izsūtītajiem), piemiņas vieta «Eņģelīšu birzs» (1905. gada revolūcijas upuriem) un publiskā observatorija «Kaltiņi».\n", "id": "lvs_Latn_108984"}
{"text": "Mitelverka\n\nMitelverka ( - \"vidus rūpnīca\") bija Vācijas pazemes rūpnīca Otrā Pasaules kara laikā, kas bija izvietota tuneļos Konštaina kalnā netālu no Nordhauzenas.\n\nLaikā no 1943. līdz 1945. gadam Mitelverkā tika ražotas un uzglabātas raķetes V-2. Šeit arī tika izgatavotas V-1 lidojošās bumbas un citi raķešu un aviācijas izstrādājumi.\n\nMitelverkā piespiedu darbu strādāja aptuveni 20 000 ieslodzīto, kuri bija izmitināti Doras koncentrācijas nometnē. Daudzi no viņiem mira smago apstākļu (aukstuma un mitruma) dēļ. Kad amerikāņu karavīri atbrīvoja Doru, tika atrasti 6000 līķu.\n\nPēc kara rūpnīca atradās padomju okupācijas zonā, un tur tika atjaunota raķešu ražošana. 1948. gada vasarā Padomju armija demontēja iekārtas un sagrāva ieejas tuneļu sistēmā, lai vācieši to nevarētu izmantot. 1995. gadā publiskai apskatei tika atvērta daļa no tuneļiem. Lielākā daļa tuneļu sistēmas ir applūdusi vai sagruvusi.\n", "id": "lvs_Latn_108985"}
{"text": "Suntažu pagasts\n\nSuntažu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā. Robežojas ar sava novada Ķeipenes, Lauberes, Tīnūžu, Rembates un Ogresgala pagastiem, Ropažu novada Ropažu pagastu un Siguldas novada Mālpils pagastu.\n", "id": "lvs_Latn_108986"}
{"text": "Ķeipene\n\nĶeipene ir ciems Ogres novada Ķeipenes pagastā, pagasta centrs. Izvietojies autoceļu P4 un P32 krustojumā uz dienvidiem no slēgtās Rīgas—Ērgļu dzelzceļa līnijas 42 km no novada centra Ogres un 77 km no Rīgas. Ķeipenē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, bērnudārzs, tautas nams, bibliotēka, pasts, divi veikali. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Jaunķeipenes muižas (Neu-Kaipen) centra, sākusi augt līdz ar dzelzceļa stacijas atvēršanu, vēlāk — kā padomju saimniecības «Ķeipene» ciemats.\n", "id": "lvs_Latn_108987"}
{"text": "Inguna Rībena\n\nInguna Rībena (dzimusi ) ir latviešu arhitekte, politiķe un bijusī modele. Bijusi Latvijas kultūras ministre (2002—2004). Bijusi sešu Saeimas sasaukumu deputāte.\n", "id": "lvs_Latn_108988"}
{"text": "Autoceļš P29\n\n|} |} P29 autoceļš Rauna (Vidzemes šoseja)—Drusti—Jaunpiebalga ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A2 netālu no Raunas, caur Drustiem ar Jaunpiebalgu. Autoceļa garums ir 31,8 km, kas lielākajā daļā klāts ar grants segumu, izņemot 1,6 km asfaltētu posmu Drustu ciemā. Autoceļš šķērso Cēsu un Smiltenes novadus.\n", "id": "lvs_Latn_108989"}
{"text": "Autoceļš P35\n\n|} |} P35 autoceļš Gulbene—Balvi—Viļaka—Krievijas robeža (Vientuļi) ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Gulbeni caur Balviem un Viļaku ar Krievijas robežu Vientuļos. Autoceļš ir klāts ar asfaltbetona segumu un tā garums ir 69,7 km. Autoceļš šķērso Gulbenes un Balvu novadus.\n", "id": "lvs_Latn_108990"}
{"text": "Kuņas dēls\n\n\"Kuņas dēls\" ir 1995. gadā izdots trimdas rakstnieka Jura Rozīša debijas romāns, kas ieņēma 1. vietu otrajā \"Karoga\" un Raimonda Gerkena grāmatu konkursā. Romānam par pamatu izmantots mīts par Kurbadu. Romānā satīriskā veidā aprakstīta latviešu dzīve trimdā. Juris Rozītis romānu sāka rakstīt 1984. gadā un pabeidza tikai 1980. gadu beigās. Romāns atkārtoti izdots 2005. gadā.\n\n1997. gadā studijteātrī \"Skatuve\" šo romānu iestudēja Jura Rozīša dēls Lūkass Tālis Rozītis.\n", "id": "lvs_Latn_108991"}
{"text": "Naftalīns\n\nNaftalīns (C₁₀H₈) ir balta kristāliska viela ar raksturīgu smaržu. Tas ir vienkāršākais aromātiskais ogļūdeņradis ar kondensētiem cikliem. Naftalīna molekulas sastāv no diviem kondensētiem benzola cikliem. Plaši pazīstams ir naftalīna kā kožu atbaidīšanas līdzekļa pielietojums saimniecībā. Naftalīns viegli sublimējas.\n", "id": "lvs_Latn_108992"}
{"text": "Panku subkultūras vēsture\n\nSeptiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā televīzijas sarunu šovi sāka uzaicināt pankmūzikas grupas, izmantojot jauniešu lielo interesi par šo mūziku. Šī plašsaziņas līdzekļu attieksme pret pankroka kultūru turpināja attīstīties, piedēvējot panku jauniem mūzikas, mākslas un dzīvesveida stiliem pat tad, ja tiem nebija ne mazākās saistības ar panku kultūru. Astoņdesmito gadu sākumā ar vārdu \"panks\" tika apzīmēta gandrīz vai katra jauna vai pagrīdes grupa. Kā panku grupas mūzikas un attieksmes ziņā īpaši tika izceltas jaunās grupas, kaut arī šo grupu mūzikā bija mazāk no pankroka un vairāk no jaunā viļņa, gados attīstījās vairāki apakšžanri, kas radīja savu interpretāciju par to, kas ir pankroks. Savienotajās Valstīs parādījās smagais pankroks. Šī jaunā stila skanējums bija daudz profesionālāks par pankroku, taču tas nezaudēja pankrokam raksturīgo agresivitāti.\n\nDesmitgades sākumā ne visai veiksmīgs britu uzņēmējs Malkolms Maklarens, atrodoties Ņujorkā, ievēroja jauno kustību un saprata tās potenciālu. Viņš aptvēra, ko šāda jauniešu kustība varētu izdarīt viņa dzimtenē Anglijā. Jāpiebilst, ka viņu vairāk vadīja tīri finansiāla ieinteresētība; Maklarens kā menedžeris izveidoja vairākas panku grupas gan Savienotājās Valstīs, gan Anglijā. Viņa mērķis bija iegūt popularitāti, šokējot sabiedrību. Pirmais viņa veiksmīgais projekts, kas pārspēja visas cerības, bija Sex Pistols.\n\nSeptiņdesmito gadu beigās Sex Pistols bija izveidojusies par mainstream grupu. Anglijā jaunieši ļoti pievērsās šai kustībai, tādējādi krasi noliedzot pastāvošo iekārtu. Anglijā panku subkultūras uzplaukumam bija vairāki sociāli iemesli. Lielākā daļa panku Anglijā nāca no vidusšķiras strādnieku ģimenēm, kuru stāvoklis šajā laikā bija slikts. Jaunieši gribēja radikāli mainīt iesīkstējušo britu sabiedrību. Tas bija jauniešu protests, sava veida dumpis. Iespējams, arī šī ir viena no visiem pankiem raksturīgajām idejām — dumpis pret pastāvošo netaisnīgumu, meliem (ko var atrast jebkurā laikā un jebkurā sabiedrībā). Strauji radās aizvien jaunas grupas, pat speciāli apģērbu veikali, kuros varēja iegādāties dažādus panku atribūtus. Tomēr ilgi tas neturpinājās — septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā līdz ar Sex Pistols izjukšanu notika lūzums panku subkultūrā. Panki sadalījās. Tie, kas nevēlējās būt daļa no masu kultūras, kas par galveno uzskatīja panku sākotnējās idejas, gribēja atdalīties. Tā sauktie ielas panki (street punks) savu kustību un mūziku strikti atdalīja no plastiskajiem pankiem (plastic punks), kas vēlāk kļuva par tā sauktajiem MTV pankiem. MTV panku netrūkst arī 21. gadsimtā, piemēram, tādas plaši pazīstamas grupas kā Green Day, Offspring, Blink 182 un Sum 41. Iespējams, no masu, mainstream kultūras pozīcijām skatoties, tās bija panku laika beigas. Tomēr ielu panki, ko britu žurnālists Garijs Bušels nodēvēja par Oi (saīsinājums no — 'vienkāršie ļaudis'), turpināja savu pastāvēšanu, šoreiz nesaistoties ar lielajām ierakstu kompānijām, paužot savas idejas un uzskatus vien domubiedriem. Nedaudz mainījās arī pati mūzika. Žurnālisti to nodēvēja par krogu rokmūziku. Neskatoties ne uz ko, panku subkultūra neizzuda, bet gan attīstījās tā, kā tai vajadzēja attīstīties jau pašiem pirmsākumiem. Kustība turpinās vēl šodien.\n", "id": "lvs_Latn_108993"}
{"text": "Harijs Poters un Filozofu akmens\n\n\"Harijs Poters un Filozofu akmens\" () ir pirmā grāmata Dž. K. Roulingas grāmatu sērijā par Hariju Poteru, kurā galvenais varonis ir jaunais burvis Harijs Poters. Tā pirmoreiz tika izdota Londonā, 2001. gadā pēc grāmatas motīviem tika izveidota tāda paša nosaukuma filma. Latvijā grāmata pirmoreiz tika izdota 2001. gada sākumā. Šī ir viena no visu laiku populārākajām grāmatām pārdoto kopiju skaita ziņā, uz 2007. gadu tā ieņēma 9. vietu visu laiku pārdotāko grāmatu sarakstā. Starp vispārdotākajām grāmatām, kas nav ne reliģiska, ne politiska satura, \"Harijs Poters un Filozofu akmens\" ieņem otro vietu, piekāpjoties vienīgi Migela de Servantesa darbam \"Dons Kihots\".\n", "id": "lvs_Latn_108994"}
{"text": "Sevras līgums\n\nSevras miera līgums tika noslēgts pēc Pirmā pasaules kara, starp Sabiedrotajiem (izņemot ASV) un Osmaņu impēriju. Līgumu parakstīja visu pušu valdību pārstāvji Francijas pilsētā Sevrā (Sèvres), bet jau pirms līguma ratifikācijas visām iesaistītajām valstīm nācās sanākt uz jaunu apspriedi, sakarā ar Turcijas neatkarības kara sākšanos. Šī kara rezultātā 1923. gadā Sevras līguma vietā noslēdza Lozannas miera līgumu.\n\nAtsevišķi Sabiedroto karaspēki bija okupējuši Konstantinopoli (sk. Konstantinopoles okupācija), kā arī citas Turcijas teritorijas un līgumu parakstīja četri Osmaņu valdības pārstāvji. Parakstītājiem nebija Osmaņu parlamenta pilnvarojuma, jo tam neļāva sanākt kopš pēdējās sesijas un to nenodeva ratifikācijai sultānam Mehmedam VI un to nepublicēja oficiālajā laikrakstā Takvim-ı Vakayi.\n", "id": "lvs_Latn_108995"}
{"text": "Autoceļš P26\n\n|} |} P26 autoceļš Sedas pievedceļš ir reģionālais Latvijas autoceļš Valmieras novadā, kas savieno Sedas pilsētu ar autoceļu A3. Autoceļa garums ir 2,8 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu.\n", "id": "lvs_Latn_108996"}
{"text": "Autoceļš A3 (Latvija)\n\n; uz Inčukalnu\n\n; uz Murjāņiem\n\n|} |} A3 autoceļš Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas iet cauri Vidzemei, savienojot Vidzemes šoseju (A2) pie Inčukalna ar Valku. Latvijas autoceļa A3 garums ir 122,1 km, kas visi klāti ar asfaltbetona segumu. Autoceļš A3 ietilpst starptautiskajā autoceļā E264 (Inčukalns—Jehvi). Šoseja arī Igaunijā turpinās ar 3. numuru un iet caur Tartu līdz pat Jehvi pilsētai Igaunijas ziemeļaustrumos.\n\nA3 ir viens no vismazāk noslogotākajiem A ceļiem Latvijā, vidēji dienā to izmanto mazliet vairāk kā 5000 automašīnas.\n", "id": "lvs_Latn_108997"}
{"text": "Autoceļš A2 (Latvija)\n\n; uz Alderiem\n\n; uz Launkalni ; uz Vecpiebalgu ; uz Smilteni\n\n; uz Palsmani ; uz Ūdrupi ; uz Virešiem ; uz Virešiem\n\n; uz Lejasciemu\n\n; uz Valku ; uz Gaujienu ; uz Trapeni, Zeltiņiem ; uz Api ; uz Api ; uz Api, Alūksni\n\n; uz Alūksni ; uz Alūksni\n\nA2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā. Autoceļš turpinās Igaunijā kā 7. šoseja, pēc tam Krievijā kā autoceļš A212 līdz Pleskavai. Autoceļš ir noklāts ar asfaltbetona segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz Siguldai autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No Rīgas apvedceļa autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā E77.\n\nPosmā no Rīgas apvedceļa līdz \"Sēnītei\" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām vietām un to areāla vasarā ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc \"Sēnītes\" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.\n", "id": "lvs_Latn_108998"}
{"text": "Autoceļš V861\n\nV861 autoceļš Bučauska—Virāne ir vietējs Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļus P37 un P83 pie Dzelzavas ar autoceļu P38 pie Virānes. Ceļa garums ir , tas visā garumā klāts ar grants segumu un šķērso Madonas novada Dzelzavas pagastu.\n", "id": "lvs_Latn_108999"}
{"text": "Autoceļš V862\n\nV862 autoceļš Dzelzava—Padoms ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P83 Dzelzavā ar autoceļu P37 pie Padoma. Autoceļš ir garš, klāts ar asfaltbetona segumu un šķērso Madonas novada Dzelzavas pagastu.\n", "id": "lvs_Latn_109000"}
{"text": "Silīcijskābe\n\nSilīcijskābe, pazīstama arī kā kramskābe, ir ļoti vāja silīciju un skābekli saturoša skābe ar mainīgu sastāvu ([SiOₓ(OH)₄₋₂ₓ]ₙ). Hidrolizējoties silikātiem (silīcijskābes sāļiem) vai silīcija skābajiem binārajiem savienojumiem, rodas ortosilīcijskābe H₄SiO₄, kas eksistē tikai vājos ūdens šķīdumos. Uzglabājot tā polimerizējas un veido koloīdos šķīdumus — solus, kuri vēlāk pārvēršas recekļainās liela tilpuma nogulsnēs ar lielu ūdens saturu vai arī pilnīgi sarec, veidojot gelu. Ir pazīstama arī metasilīcijskābe H₂SiO₃. Silīcijskābju sastāvs ir atkarīgs no iegūšanas veida un reakciju apstākļiem.\n", "id": "lvs_Latn_109001"}
{"text": "Kļavu iela (Dzelzava)\n\nKļavu iela ir viena no Dzelzavas ielām.\n\nKļavu ielu var uzskatīt par vienu no centrālajām Dzelzavas ielām, jo šeit atrodas gan Dzelzavas pagasta padome, gan katlu māja, gan veikals, gan arī Madonas rajona Dzelzavas speciālā internātskola. Kā atsevišķas ēkas ar patstāvīgiem nosaukumiem, bet piederīgas Kļavu ielai ir Dzelzavas muižas ēka (Dzelzavas pamatskola), Dzelzavas pasta nodaļa (\"Piesaules\"), Dzelzavas kultūras nams (\"Cīrulīši\") un bijusī Dzelzavas muižas kalpu māja, tagadējā dzīvojamā ēka (\"Liepiņkalns\"). Piederīga kļavu ielai ir arī autobusu pietura pretī \"Liepiņkalnam\".\n", "id": "lvs_Latn_109002"}
{"text": "Autoceļš V864\n\nV864 Biksēre - Aizkuja - Dzelzava ir 2. šķiras autoceļš Madonas novadā, Sarkaņu un Dzelzavas pagastos. Autoceļa garums ir 12 km. Autoceļš ir ar grants segumu, tikai nelielos ceļa posmos Aizkujā un Aizpurvē tas ir asfaltēts.\n\nAutoceļš sākas Biksērē pie Biksēres dzirnavu ezeriem. Pēc mazāk kā puskilometra tas šķērso dzelzceļa līniju Pļaviņas - Gulbene. Pie Aizkujas autoceļš šķērso Kujas upi. Pirms Aizpurves, Skuķu purvā, tas šķērsoja šaursliežu dzelzceļu, kas veda uz Olgas purvu un tika izmantots kūdras pārvadāšanai (mūsdienās dzelzceļš nojaukts). Autoceļš noslēdzas netālu no Dzelzavas dzelzceļa stacijas, kur tas iziet uz autoceļa P83.\n", "id": "lvs_Latn_109003"}
{"text": "Ozolu iela (Dzelzava)\n\nOzolu iela ir viena no Dzelzavas ielām.\n\nTā sākas iepretim Dzelzavas muižai un turpinās augšup pa uzkalniņu līdz krustojumam ar autoceļu Lubāna - Dzelzava (P83). Ozolu iela savu nosaukumu ieguvusi no ozolu alejas, kas stādīta gar ielas malām. Ozolu aleja stādīta tieši pretim Dzelzavas muižas ēkas priekšpusei un iet puskilometru visas ielas garumā.\n\nOzolu ielā atrodas veikals, vairākas daudzstāvu mājas, kā arī 1931. gadā celta privātmāja.\n", "id": "lvs_Latn_109004"}
{"text": "Stepons Babrausks\n\nStepons Babrausks (Steponas Babrauskas; dzimis , Traķos, Lietuvā) ir lietuviešu basketbolists. Viņš 2007. gadā kļuva par LBL čempionu Rīgas \"ASK\" sastāvā. Savu profesionālo karjeru viņš uzsāka 2002. gadā, kad spēlēja Viļņas \"Sakalai\" sastāvā. Nākamajā gadā viņš, spēlējot Viļņas \"Lietuvos Rytas\" sastāvā, kļuva par LKL vicečempionu.\n", "id": "lvs_Latn_109005"}
{"text": "Koņskovola\n\nKoņskovola (, izrunā: ) ir neliels ciemats Polijas dienvidaustrumos, Ļubļinas vojevodistes Pulavu apriņķī. Gminas centrs. 2004. gadā šajā ciematā dzīvoja 2188 iedzīvotāji. Šeit ir miruši poļu dzejnieki Francišeks Dionīzis Kņazņins (Franciszek Dionizy Kniaźnin, 1750 - 1807) un Francišeks Zablockis (Franciszek Zabłocki, 1754—1821). Šī vieta ir slavena arī ar savām katoļu baznīcām.\n", "id": "lvs_Latn_109006"}
{"text": "Ģeoķīmija\n\nĢeoķīmija ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes garozas, hidrosfēras un atmosfēras ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu un to izotopu sadalījuma likumsakarības, iežu, minerālu, dabisko ūdeņu un augsnes veidošanās procesus.\n\nSaules sistēmas planētu un citu kosmisku objektu ķīmisko sastāvu pēta kosmoķīmija.\n", "id": "lvs_Latn_109007"}
{"text": "Ģeologs\n\nĢeologs ir zemes zinātnes pētnieks, kas pēta Zemes izcelšanos, tās garozas un dzīļu uzbūvi, kā arī tā sastāvu. Atsevišķa daļa no ģeologiem nodarbojas arī ar citu planētu pētīšanu.\n", "id": "lvs_Latn_109008"}
{"text": "Ģeomorfologi\n\nĢeomorfologi ir zemes zinātnes pētnieki, kas pēta sauszemes un okeāna gultnes reljefa formas, piemēram, kalnu grēdu veidošanos un uzbūvi.\n", "id": "lvs_Latn_109009"}
{"text": "Autoceļš P79\n\n|} |} P79 autoceļš Koknese—Ērgļi ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A6 Koknesē caur Vecbebriem un Iršiem ar Ērgļiem. Autoceļa garums ir 37,9 km, no tiem 23 km starp Gaidupēm un Augļēniem klāti ar grants segumu, bet pārējais — ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Aizkraukles un Madonas novadus.\n", "id": "lvs_Latn_109010"}
{"text": "Tumes pagasts\n\nTumes pagasts viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar Tukuma pilsētu un Smārdes, Sēmes, Pūres, Jaunsātu, Irlavas, Degoles pagastiem. Pagasta centrs ir Tume.\n", "id": "lvs_Latn_109011"}
{"text": "Billijs Aidols\n\nBillijs Aidols (Billy Idol; dzimis Viljams Maikls Alberts Brouds (William Michael Albert Broad), 1955. gada 30. novembrī Midlseksā) ir angļu mūziķis. Kļuva pazīstams kā pankroka mūziķis dažādās grupās, vēlāk pievērsās solokarjerai.\n", "id": "lvs_Latn_109012"}
{"text": "Stoka pie Trentas\n\nStoka pie Trentas () ir pilsēta Anglijas rietumos pie Trentas upes. Veido aglomerāciju ar Ņūkāslu pie Laimas. Izveidota 1925. gadā, apvienojot sešas senākas pilsētas - Hanleju (Hanley), Stoku (Stoke), Barslemu (Burslem), Tanstolu (Tunstall), Longtonu (Longton) un Fentonu (Fenton).\n\nKopš XVII gadsimta pazīstama kā Lielbritānijas podniecības un fajansa rūopniecības centrs, tādēļ pilsētas otrs, neoficiālais nosaukums ir The Potteries.\n", "id": "lvs_Latn_109013"}
{"text": "Bifenils\n\nBifenils (difenils, fenilbenzols, lemonēns, 1,1'-bifenils, C₆H₅−C₆H₅) ir bezkrāsaina kristāliska viela (spīdīgas plāksnītes) ar īpatnēju, patīkamu smaržu. Bifenils ir bicikliskais aromātiskais ogļūdeņradis ar izolētiem (nekondensētiem) benzola gredzeniem, kas tieši savienoti savā starpā. Nešķīst ūdenī.\n", "id": "lvs_Latn_109014"}
{"text": "H2O (grupa)\n\nH2O ir Latvijas poproka grupa. Grupa tika izveidota 2003. gadā, Rīgā, Latvijā. Grupā muzicē Staņislavs Judins (basģitāra), Jānis Strapcāns (solists), Edgars Ansons-Tomsons (bungas) un Juris Kalnišs (ģitāra).\n", "id": "lvs_Latn_109015"}
{"text": "20. gadsimts\n\n20. gadsimts jeb XX gadsimts bija gadsimts, kurš pēc Gregora kalendāra sākās mūsu ēras un beidzās . 20. gadsimts cilvēces vēsturē ir nozīmīgs daudzās jomās. Šajā gadsimtā strauji pieauga cilvēku skaits uz planētas. Šī iemesla dēļ parādījās jauni izgudrojumi un idejas tehnoloģiju, medicīnas, socioloģijas, ideoloģijas un politikas nozarēs. Iespējams, ka tieši nākamajos desmit gados pēc Pirmā pasaules kara tehnoloģiskā attīstība cilvēces vēsturē ir bijusi visstraujākā, kāda jebkad ir bijusi. Šajā gadsimtā arī parādījušies jauni termini, kurus pirms tam nelietoja, piemēram, ideoloģija, pasaules karš, genocīds, kodolkarš u.c.\n", "id": "lvs_Latn_109016"}
{"text": "Demokrātiskā partija \"Saimnieks\"\n\nDemokrātiskā partija \"Saimnieks\" bija politiskā partija Latvijā, kas radās 1995. gada pavasarī, apvienojoties Demokrātiskajai partijai un partijai \"Saimnieks\". Bija pārstāvēta 6. Saeimā, iegūstot Ziedoņa Čevera vadībā pirmo vietu 6. Saeimas vēlēšanās ar 18 mandātiem parlamentā. 6. Saeimas priekšsēdētāji bija DPS pārstāvji — Ilga Kreituse un Alfreds Čepānis. Iekļuva arī Rīgas domē 1997. gada vēlēšanās. Partijas ārlietas vadīja Normunds Grostiņš. Partija piedalījās Andra Šķēles pirmajās divās valdībās, kā arī Guntara Krasta vadītajā Ministru kabinetā.\n\nPēc neveiksmes 7. Saeimas vēlēšanās pārtapa par Latvijas Demokrātisko partiju, kuras vadību uzņēmās Andris Ameriks. Ar LDP nosaukumu partija iekļuva Rīgas domē 2001. gada vēlēšanās. Vēlāk A. Ameriks pārgāja uz Latvijas Pirmo partiju, un 2005. gada martā LDP tika likvidēta.\n", "id": "lvs_Latn_109017"}
{"text": "Ampēra spēks\n\nAmpēra spēks ir spēks, ar kādu magnētiskais lauks iedarbojas uz strāvas vadu. Ja magnētiskā lauka indukcijas līniju virziens ir zināms, tad Ampēra spēka virzienu nosaka pēc kreisās rokas likuma. Ja kreisās rokas plaukstu novieto perpendikulāri magnētiskā lauka indukcijas līnijām tā, lai līnijas ieietu plaukstā un četri izstieptie pirksti būtu vērsti strāvas plūšanas virzienā, tad atliektais īkšķis norāda Ampēra spēka virzienu.\n", "id": "lvs_Latn_109018"}
{"text": "24. jūnijs\n\n24. jūnijs ir gada 175. diena (176. garajā gadā) pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 190 dienas.\n", "id": "lvs_Latn_109019"}
{"text": "19. gadsimts\n\n19. gadsimts ir gadsimts, kas ilga no 1801. līdz 1900. gadam. Šis gadsimts iezīmēja lielu impēriju — spāņu, portugāļu, ķīniešu, Svētā Romas un Mogulu impēriju sabrukumu. Tas ļāva ietekmi iegūt Britu un Vācijas Impērijai, kā arī Amerikas Savienotajām valstīm, mudinot uz militāriem konfliktiem, bet attīstot arī zinātni un izpēti. Pēc Francijas Pirmā impērijas un Napoleona sakāves, Britu impērija kļuva par pasaules vadošo spēku, kas kontrolēja vienu no ceturto daļu no pasaules iedzīvotājiem un vienu piekto daļu no kopējās zemes platības. 19. gadsimts bija izgudrojumu un atklājumu, ievērojami attīstījās matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, elektroenerģijas ražošanu un metalurģija, tas lika pamatus tehnoloģiskajai attīstībai 20. gadsimtā. Rūpnieciskā revolūcija aizsākās Eiropā. Viktorijas laikmetā bija populāri nodarbināt bērnus fabrikās un raktuvēs.\n\nSasniegumi medicīnā un cilvēka anatomijā, kā arī slimību profilakse sekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu rietumu pasaulē. 19. gadsimtā Eiropā divkāršojās iedzīvotāju skaits — no 200 miljoniem līdz 400 miljoniem. Šajā gadsimtā vairākās pilsētā visā pasaulē iedzīvotāju skaits pārsniedza miljonu. Londonā kļuva par pasaules lielāko pilsētu. Tās iedzīvotāju skaits palielinājās no 1 miljona 1800. gadā līdz 6,7 miljoniem gadsimta beigās.\n\nVisā pasaulē tika ierobežota verdzība. 1834. gadā verdzību atcēla Lielbritānijā, 1865. gadā — ASV, 1888. gadā — Brazīlijā. 1848. gadā Austrijā un 1861. gadā Krievijā tika atcelta dzimtbūšana.\n", "id": "lvs_Latn_109020"}
{"text": "Propionskābe\n\nPropionskābe (etānkarbonskābe, propānskābe, CH₃CH₂COOH) pieder pie piesātinātajām vienvērtīgajām karbonskābēm. Propionskābe ir trešā vienkāršākā karbonskābe. Propionskābe ir caurspīdīgs šķidrums ar asu smaku. Līdzīgi etiķskābei, propionskābes molekulas veido dimērus. Propionskābes sāļus un esterus sauc par propionātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109021"}
{"text": "Autoceļš P43\n\n|} |} P43 autoceļš Litene—Alūksne ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P35 pie Litenes ar Alūksni. Autoceļš ir ar asfaltbetona ceļa segumu un tā garums ir 27 km. Ceļš šķērso Gulbenes un Alūksnes novadus.\n", "id": "lvs_Latn_109022"}
{"text": "Plastilina pasaule\n\n\"Plastilina pasaule\" ir 2007. gada maijā izdotais grupas Borowa MC otrais studijas albums. Tajā ir iekļautas 13 dziesmas latgaļu valodā. Kā pirmie radio singli jau pirms albuma iznākšanas bija \"Madelka\" un \"Pi Dīveņa gari goldi\". Šajā albumā, atšķirībā no iepriekšējā, grupā vairs nebija solistes Guntras Kuzminas. Kā viesmākslinieki \"Plastilina pasaules\" ierakstīšanā piedalījās Aina Poiša, Zane Dombrovska, Māris Žigats, Fredis, Mārtiņš Freimanis, Kristaps Rasims un Leila Alijeva.\n", "id": "lvs_Latn_109023"}
{"text": "Autoceļš P34\n\n|} |} P34 autoceļš Sinole—Silakrogs ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P27 pie Sinoles caur Lejasciemu ar autoceļu P39 starp Alūksni un Alsviķiem. Autoceļš ir ar asfaltbetona segumu un tā garums ir 41,6 km. Ceļš šķērso Gulbenes un Alūksnes novadus.\n", "id": "lvs_Latn_109024"}
{"text": "Autoceļš P33\n\n|} |} P33 autoceļš Ērgļi—Jaunpiebalga—Saliņkrogs ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Ērgļus caur Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu ar autoceļu P27 pie Rankas. Autoceļa garums ir 61,2 km. Ceļa lielāka daļa klāta ar asfaltbetona segumu, izņemot 18 km garu grants posmu no Inešiem līdz Ērgļiem. Autoceļš šķērso Madonas, Cēsu un Gulbenes novadus.\n", "id": "lvs_Latn_109025"}
{"text": "Brauns\n\nAiva Brauna — latviešu dziedātāja; Alfrēds Redklifs-Brauns (Alfred Reginald Radcliffe-Brown, 1881—1955) — britu sociālantropologs; Artūrs Brauns (Arthur Brown, 1942) — angļu rokmūziķis; Artūrs Vitens Brauns (Arthur Whitten Brown, 1886—1948) — skotu aviators; Bobijs Brauns (Bobby Brown, 1969) — ASV R&B dziedātājs; Čārlzs Brokdens Brauns (Charles Brockden Brown, 1771—1810) — ASV rakstnieks; Čārlzs Vrefords-Brauns (Charles Wreford-Brown, 1866—1951) — Lielbritānijas futbolists, kriketa spēlētājs un šahists; Dastins Brauns (Dustin Brown, 1984) — ASV hokejists; Deivids Makdauels Brauns (David McDowell Brown, 1956—2003) — ASV astronauts; Dens Brauns (Dan Brown, 1964) — ASV rakstnieks; Derens Brauns (Derren Brown, 1971) — angļu iluzionists; Džeimss Brauns (James Brown, 1933—2006) — ASV mūziķis; Džordžs Brauns (Seoirse de Brún, Юрий Броун, 1698—1792) — īru izcelsmes Krievijas impērijas virsnieks; Džeilens Brauns (Jaylen Brown, 1996) — ASV basketbolists; Dženifera Brauna (Jennifer Braun, 1991) — Vācijas mūziķe; Džerijs Brauns (Jerry Brown, 1938) — ASV politiķis; Džons Brauns (John Brown, 1800—1859) — ASV abolicionists; Ernests Viljams Brauns (Ernest William Brown, 1866—1938) — angļu/ASV matemātiķis; Eva Brauna (Eva Braun, 1912—1945) — Ādolfa Hitlera sieva; Fords Medoks Brauns (Ford Madox Brown, 1821—1893) — angļu gleznotājs; Fredriks Brauns (Fredric Brown, 1906—1972) — ASV rakstnieks; Gordons Brauns (Gordon Brown, 1951) — Lielbritānijas politiķis; Herberts Brauns (Herbert C. Brown, 1912—2004) — angļu/ASV ķīmiķis; Hermanis Brauns (1918—1979) — latviešu pianists; Karls Brauns (Carl August Braun, 1927—2010) — ASV basketbolists, treneris; Karls Ferdinands Brauns (Karl Ferdinand Braun, 1850—1918) — vācu fiziķis; Klensijs Brauns (Clancy Brown; 1959) — ASV aktieris; Klifords Brauns (Clifford Brown, 1930—1956) — ASV džeza trompetists; Konors Brauns (Connor Brown, 1994) — Kanādas hokejists; Kriss Brauns (Chris Brown, 1989) — ASV mūziķis; Kristijs Brauns (Christy Brown, 1932—1981) — īru grāmatu autors, dzejnieks, gleznotājs; Lanselots Brauns (Lancelot Brown, 1716—1783) — angļu parku arhitekts ; Lerijs Brauns (Larry Brown, 1940) — ASV basketbola treneris; Logans Brauns (Logan Brown; 1998) — ASV hokejists; Maikls Brauns (Michael E. Brown, 1965) — ASV astronoms; Maikls Stjuarts Brauns (Michael Stuart Brown, 1941) — ASV ģenētiķis; Maiks Brauns (Mike Brown, 1970) — ASV basketbola treneris; Matiāss Brauns (Matthias Braun, 1684—1738) — Bohēmijas skulptors; Margareta Brauna (Margaret Brown, 1867—1932) — ASV filantrope; Mārtiņš Brauns (1951—2021) — latviešu komponists; Millija Bobija Brauna (Millie Bobby Brown, 2004) — angļu aktrise; Otto Brauns (Otto Braun, 1872—1955) — vācu politiķis; Roberts Brauns (Robert Browne, 1540—1633) — angļu teologs; Roberts Brauns (Robert Brown, 1773—1858) — britu botāniķis; Sabīne Brauna (Sabine Braun, 1965) — Vācijas vieglatlēte; Šerods Brauns (Sherrod Brown, 1952) — ASV politiķis; Uldis Brauns (1932—2017) — latviešu kinorežisors, kinooperators un scenārists; Valters Brauns (Walter Shawn Browne, 1949—2015) — Austrālijas un ASV šaha lielmeistars; Verners fon Brauns (Wernher von Braun, 1912—1977) — vācu raķešu konstruktors; Jānis Jansons-Brauns (1872—1917) — latviešu revolucionārs un publicists.\n", "id": "lvs_Latn_109026"}
{"text": "Martins Andrjukaitis\n\nMartins Andrjukaitis (, — ) bija lietuviešu basketbolists. Viņš ir izcīnījis LBL čempiona titulu Rīgas \"ASK\" sastāvā.\n\nM. Andrjukaitis pastāvīgi dzīvoja Latvijā. 2014. gada 5. septembrī viņš beidza dzīvi ar pašnāvību, pirms tam noslepkavojot savu dzīvesbiedri.\n", "id": "lvs_Latn_109027"}
{"text": "Ramūns Butauts\n\nRamūns Butauts (; dzimis Kauņā) ir bijušais lietuviešu basketbolists, tagad — basketbola treneris. No 2011. līdz 2014. gadam bija Latvijas kluba Rīgas VEF galvenais treneris. Iepriekš ir bijis Rīgas ASK galvenais treneris (2005—2008), vēl ir trenējis KK Šiauliai, BC Donetsk. Kā treneris kļuvis par trīskārtēju Latvijas Basketbola līgas čempionu (2007, 2011, 2012) un ir vienīgais ārzemju treneris, kura vadītbā komanda spējusi uzvarēt šajā turnīrā.\n\nLietuvas basketbola federācija iecēla R. Butautu par Lietuvas nacionālās vīriešu basketbola izlases galveno treneri. Izlasi vadīja laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam, tāpat ir bijis Lietuvas U-19, U-20 un U-21 izlašu galvenais treneris.\n\nR. Butauta tēvs Steps Butauts arī bija basketbolists un basketbola treneris, spēlējis PSRS izlasē un piedalījies olimpiskajās spēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_109028"}
{"text": "Osteoporoze\n\nOsteoporoze ir skeleta slimība, kam raksturīga kaulu masas samazināšanās un kaulaudu mikrostruktūras pārmaiņas, kas mazina kaulu izturību un palielina lūzumu risku. Osteoporoze attīstās nemanāmi vairāku gadu laikā. Tās rezultātā kauli kļūst poraini un dobumaini, trausli un viegli lūst. Par osteoporozi jau nopietnā saslimšanas stadijā var liecināt šādas pazīmes — samazinās auguma garums, sāp mugura, izmainās stāja, veidojas kupris, kustības kļūst ierobežotas, kauli viegli lūst (visbiežāk mugurkaula skriemeļi, gūžas kauli un apakšdelmi).\n\nOsteoporozi izraisa galvenokārt dzimumhormonu trūkums organismā — šī slimība apdraud visus cilvēkus, taču lielākā riska grupa ir sievietes pēc menopauzes iestāšanās (40—50 gadu vecumā). Ķīmijterapija, cukura diabēts un kortikosteroīdu lietošana arī ir osteoporozi veicinošie faktori.\n\nĻoti bieži osteoporozes sekas ir pacienta atkarība no citu cilvēku palīdzības, nespēja staigāt, stipras sāpes, invaliditāte un pat nāve pēc smagākiem kaulu lūzumiem.\n\nLai aizkavētu osteoporozes iestāšanos un stiprinātu kaulu masu, cilvēkam visas dzīves laikā nepieciešams uzņemt pietiekamu kalcija devu, daudz kustēties, kā arī izvairīties no kofeīnu saturošu dzērienu lietošanas uzturā.\n", "id": "lvs_Latn_109029"}
{"text": "Sendmail\n\nSendmail (no \"sūtīt vēstuli\") ir e-pasta vēstuļu pārsūtīšanas aģents (mail transfer agent - MTA), kas plaši izplatīts UNIX vidē, bet ir adaptēts arī gandrīz visām operētājsistēmām. Tā ir īpašniekprogrammatūra, bet ir brīvi izplatāma.\n\nSendmail darbojas kā e-pasta serveris, kas nodrošina pasta sūtījumu saņemšanu un nosūtīšanu. Tīkla DNS serveris satur informāciju par to, kurā datorā darbojas Sendmail serveris, un tieši tam tiek pārsūtītas visas vēstules. Tas pārskata visus ziņojumu, kas saņemti no citiem datoriem ārpus lokālā tīkla, un pārsūta tos to datoru lietotājiem, kurus tas apkalpo. Programma arī apstrādā tās vēstules, kuras lokālie lietotāji sūta attālinātajiem lietotājiem, un nosaka, kurš dators sūtījis ziņojumu.\n\n1979. gadā ARPANET izlaida e-pasta pārsūtīšanas programmu delivermail, kura bija 4.0 un 4.1 BSD komplektā un darbojās ar FTP palīdzību un NCP tīkla protokolu. Ēriks Olmens (Eric Allman), kurš uzrakstīja delivermail, ķērās pie attīstītākas programmas, kas darbotos ar SMTP protokolu un izmantotu DNS. 1983. gadā sendmail tika iekļauta 4.1c BSD (pirmā BSD versija, kura atbalstīja TCP/IP).\n\n1998. gadā tika dibināts uzņēmums Sendmail Inc., lai izstrādātu sendmail komerciālu versiju. Programmas kodola versijas turpināja izplatīt brīvā lietošanā.\n\nSendmail vēl joprojām ir populārākais MTA, bet tam seko Microsoft Exchange Server, Exim un Postfix.\n\nNākamā Sendmail paaudze sākotnēji tika saukta par Sendmail X, bet darbs pie tā tika pārtraukts, dodot priekšroku jaunam projektam MeTA1.\n", "id": "lvs_Latn_109030"}
{"text": "ESMTP\n\nESMTP jeb Extended SMTP (\"paplašinātais SMTP\") ir SMTP protokola standata paplašinājumi. Standarts ir aprakstīts . Tas saglabā saderību ar iepriekšējo SMTP protokolu.\n\nSMTP protokols tika izstrādāts 1980. gadu sākumā, bet desmit gadu laikā jau bija nepieciešams papildināt to ar jaunām funkcijām. 1993. gadā tika publicēti šie papildinājumi \"SMTP Service Extensions\". Standarts vēl tika papildināts 1994. gadā () un 1995. gadā (). \"SMTP Service Extention for Command Pipelining\" aprakstīti paplašinājumi SMTP komandu konveijerapstrādei.\n", "id": "lvs_Latn_109031"}
{"text": "Šons Pols\n\nŠons Pols (Sean Paul Ryan Francis Henriques; dzimis ) ir Jamaikas dancehall un regeja izpildītājs.\n\n2000. gadā Šons Pols izdeva debijas albumu Stage One, bet 2002. gadā izdeva otro albumu — Dutty Rock, kas tika pārdots vairāk nekā sešos miljonos kopiju visā pasaulē. Divi singli no albuma — \"Get Busy\" un \"Baby Boy\" ieguva pirmo vietu ASV. Viņa popularitāti palielināja arī piedalīšanās dažādos MTV un BET televīziju šovos. 2005. gadā tika izdots albums The Trinity, kurš ieguva platīna stutusu ASV, Kanādā un Francijā, bet singls \"Temperature\" ieguva pirmo vietu ASV.\n", "id": "lvs_Latn_109032"}
{"text": "Eminem\n\nMāršals Brūss Materss III (dzimis 1972. gada 17. oktobrī), profesionāli pazīstams kā Eminem (stilizēts kā EMINƎM), ir amerikāņu reperis un ierakstu producents. Viņš tiek uzskatīts par hiphopa popularizēšanu Vidusamerikā, un viņš ir kritiķu atzīts par vienu no visu laiku izcilākajiem reperiem.Eminem globālie panākumi un atzinību guvušie darbi tiek plaši uzskatīti par tādiem, kas ir pārkāpuši rasu barjeras balto reperu pieņemšanai populārajā mūzikā. Lai gan liela daļa viņa transgresīvo darbu 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā padarīja viņu plaši pretrunīgu, viņš kļuva par amerikāņu zemākās klases populārās dusmas pārstāvi un ir minēts kā ietekme uz daudziem dažādu žanru māksliniekiem.\n\nPēc debijas albuma Infinite (1996) un pagarinātās lugas Slim Shady EP (1997) izdošanas Eminems noslēdza līgumu ar Dr. Dre Aftermath Entertainment un pēc tam ieguva galveno popularitāti 1999. gadā ar The Slim Shady LP. Viņa nākamie divi izdevumi, The Marshall Mathers LP (2000) un The Eminem Show (2002), guva panākumus visā pasaulē un abi tika nominēti Grammy balvai kā Gada albums. Pēc sava nākamā albuma Encore (2004) izdošanas Eminem 2005. gadā devās pārtraukumā, galvenokārt recepšu medikamentu atkarības dēļ. Četrus gadus vēlāk viņš atgriezās mūzikas industrijā, izdodot albumu Relapse (2009), un nākamajā gadā tika izdota grāmata Recovery. Recovery bija 2010. gada visvairāk pārdotais albums visā pasaulē, padarot to par Eminem otro albumu pēc The Eminem Show 2002. gadā un kļūstot par gada visvairāk pārdoto albumu visā pasaulē. Nākamajos gados viņš izdeva ASV pirmajā vietā esošos albumus The Marshall Mathers LP 2 (2013), Revival (2017), Kamikaze (2018) un Music To Be Murdered By (2020).\n\nEminem debitēja filmu industrijā ar muzikālu drāmas filmu \"Astotā jūdze\" (2002), spēlējot izdomātu viņa paša versiju, un viņa skaņu celiņa skaņdarbs \"Lose Yourself\" ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā oriģināldziesma, padarot viņu par pirmo gurnu. hop mākslinieks jebkad ieguvis balvu. Eminem ir piedalījies epizodiskās filmas filmās The Wash (2001), Funny People (2009) un The Interview (2014) un televīzijas seriālā \"Svīta\" (2010). Viņš ir arī izstrādājis citus uzņēmumus, tostarp Shady Records, kopuzņēmumu ar menedžeri Polu Rozenbergu, kas palīdzēja uzsākt karjeru tādiem māksliniekiem kā 50 Cent, D12 un Obie Trice, cita starpā. Viņš ir arī izveidojis savu kanālu Shade 45 Sirius XM Radio. Papildus savai solo karjerai Eminem bija hip hop grupas D12 dalībnieks. Viņš ir pazīstams arī ar savu sadarbību ar citu Detroitā dzīvojošo reperi Royce Da 5'9\"; abus kopā dēvē par Bad Meets Evil.\n\nEminem ir viens no visu laiku visvairāk pārdotajiem mūzikas māksliniekiem, un tiek lēsts, ka pasaulē pārdoti vairāk nekā 220 miljoni ierakstu. Viņš bija visvairāk pārdotais mūzikas mākslinieks Amerikas Savienotajās Valstīs 2000. gados un visvairāk pārdotais vīriešu mūzikas mākslinieks 2010. gados Amerikas Savienotajās Valstīs, kopumā trešais. Billboard viņu nosauca par \"desmitgades mākslinieku (2000–2009)\". Viņam ir bijuši desmit Billboard 200 pirmajā vietā esošie albumi, kas visi pēc kārtas debitēja topa pirmajā vietā, padarot viņu par pirmo mākslinieku, kurš to sasniedzis, un pieci singli pirmajā vietā Billboard Hot 100. The Marshall Mathers LP, The Eminem Show, Curtain Call: The Hits (2005), \"Lose Yourself\", \"Love The Way You Lie\" un \"Not Afraid\" ir saņēmuši Amerikas Ierakstu industrijas asociācijas sertifikātu par dimantu vai augstāku (RIAA). Rolling Stone ir iekļāvis viņu savos 100 visu laiku izcilāko mākslinieku un 100 visu laiku izcilāko dziesmu autoru sarakstos. Viņš ir ieguvis daudzas balvas, tostarp 15 Grammy balvas, astoņas Amerikas mūzikas balvas, 17 Billboard mūzikas balvas, Kinoakadēmijas balvu, Primetime Emmy balvu un MTV Europe Music Global Icon Award. 2022. gadā Eminems tika uzņemts Rokenrola slavas zālē.\n", "id": "lvs_Latn_109033"}
{"text": "Akon\n\nAkon ir hiphopa un ritmblūza dziedātājs. Bērnību pavadījis Senegālā, vēlāk pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Ņūdžersijā, kur iepazinies ar hiphopu (pirmā ierakstītā dziesma — Operations of Nature). Vēlāk apcietināts par zādzību un narkotiku tirgošanu. Cietumā pavadīto laiku veltījis mūzikai un pēc atbrīvošanas ierakstījis savu albumu Trouble, kam ir teicami panākumi. Albums Konvicted ar galveno singlu Smack That, kas ierakstīts kopā ar reperi Eminem, ir visveiksmīgākais Akon disks.\n", "id": "lvs_Latn_109034"}
{"text": "Attēls:Daardu aizas nosleepums.jpg\n\nAleksandra Šaļimova grāmatas \"Dārdu aizas noslēpums\" vāks. Skenējis ScAvenger.\n", "id": "lvs_Latn_109035"}
{"text": "Attēls:Tuskaroras nosleepums.jpg\n\nAleksandra Šaļimova grāmatas \"\"Tuskaroras\" noslēpums\" vāks. Skenējis ScAvenger.\n", "id": "lvs_Latn_109036"}
{"text": "Attēls:Peedeejaa atlanta atgrieshanaas.jpg\n\nAleksandra Šaļimova grāmatas \"Pēdējā atlanta atgriešanās\" vāks. Skenējis ScAvenger.\n", "id": "lvs_Latn_109037"}
{"text": "Itālijas reģioni\n\nItālijas reģioniem tika piešķirtas reģionālās autonomijas tiesības 1948. gada konstitūcijā, kurā tiek noteikts, ka tās konstitūcijas loma ir atzīt, aizsargāt un atbalstīt lokālo autonomiju, nodrošināt, lai valsts līmenis būtu pēc iespējas decentralizētāks, kā arī īstenot principus un likumus, veidojot autonomiju un decentralizāciju.\n\nPieciem reģioniem (Friuli-Venēcijai Džūlijai, Sardīnijai, Sicīlijai, Trentino-Alto Adidžei un Valle d'Aostai) ir piešķirts īpašs autonomijas statuss, kas atļauj tiem regulēt reģionālo likumdošanu un specifisku lokālo politiku kultūras jomā, kā arī ģeogrāfiskās atrašanās īpatnības un minoritāšu pastāvēšanas dēļ. Pārējie 15 reģioni tika izveidoti tikai 1970to gadu sākumā.\n\n2017. gada oktobrī arī Lombardijas un Veneto (Venēcijas) reģioni rīkoja referendumu par plašākām vietējās varas pilnvarām drošības, migrācijas, vides un izglītības jautājumu risināšanā.\n", "id": "lvs_Latn_109038"}
{"text": "Nekromantija\n\nNekromantija ir melnās maģijas prakse, kas ietver saziņu ar mirušajiem — vai nu izsaucot viņu garus kā vīzijas, vai paceļot tos ķermeniski — nākotnes notikumu zīlēšanai, slēptu zināšanu atklāšanai, atgrieztu kādu atpakaļ no mirušajiem, vai izmantot mirušos kā vergus vai kareivjus. Dažkārt saukta par \"nāves maģiju\", terminu retāk lieto arī vispārīgākā nozīmē, lai apzīmētu melno maģiju vai burvestību.\n\nVārds \"nekromantija\" ir pārņemts no vēlīnās latīņu valodas necromantia, kas savukārt aizgūts no pēcklasiskās grieķu valodas νεκρομαντεία (nekromanteía), kas veidots no sengrieķu νεκρός (nekrós) 'miris ķermenis' un μαντεία (manteía) 'zīlēšana'; šo salikto formu pirmo reizi izmantoja Aleksandrijas Origens mūsu ēras 3. gadsimtā. Klasiskajā grieķu valodā termini bija ἡ νέκυια (nekyia) no Odisejas epizodes, kurā Odisejs apmeklē mirušo dvēseļu valstību, un νεκρομαντεία hellēnistiskā laikmeta grieķu valodā.\n\nNāves, īpaši priekšlaicīgas vai vardarbīgas nāves gadījumā tika uzskatīts, ka līķis saglabā zināmu neizmantotu vitalitāti, un tāpēc līķu daļu izmantošana kļuva par svarīgu burvju paņēmienu. Vēsturiski šāda prakse vai tās ilūzija tika uzskatīta par normālu daudzās antīkās kultūrās; viduslaikos kristīgā baznīca to sāka saistīt ar melno maģiju un aizliedza.\n\nĀfrikā un Karību jūras salās ir plaši izplatīts vudū kults, kas paredz miruša cilvēka ķermeņa (\"bokora\") atdzimšanu, kuram ir apziņa un kurš ir piemērots galvenokārt mazkvalificētam darbam.\n\nMūsdienu fantāzijas literatūrā nekromantija parasti tiek attēlota kā biedējošs maģijas novirziens, kas orientēts galvenokārt uz mirušo fizisku augšāmcelšanu un izmantošanu to karam, apsardzei vai retāk darbam. Interesi par nekromantiju literatūrā atdzīvināja amerikāņu fantasts Hovards Filipss Lavkrafts, tai skaitā savos darbos pieminot paša izdomātu grāmatu Nekronomikonu — viduslaiku arābu grimuāru jeb maģijas rokasgrāmatu, kuru vēlāk sāka \"citēt\" citi šausmu žanra autori.\n", "id": "lvs_Latn_109039"}
{"text": "Rolands Freimanis\n\nRolands Freimanis (dzimis Gulbenē) ir latviešu basketbolists, spēlē spēka uzbrucēja vai centra pozīcijā, Latvijas basketbola izlases dalībnieks. 2023. gadā pārstāv Polijas klubu Sopotas \"Trefl\".\n\nPieaugušo basketbola karjeru sācis Latvijas komandās Rīgas \"Juniors\", ASK Rīga un VEF Rīga, bet pēc tam daudzas sezonas aizvadījis ārvalstu klubos, spēlējot Spānijā, Itālijā, Igaunijā, Krievijā, Turcijā, Grieķijā un Polijā. Bijis Igaunijas čempions un vairākkārtējs Polijas kausa ieguvējs.\n\nLatvijas nacionālās izlases sastāvā debitējis . Tās sastāvā izcīnījis 13. vietu 2009. gada Eiropas čempionātā un 22. vietu 2011. gada Eiropas čempionātā. Pirms tam pārstāvējis gan Latvijas U-16, gan U-18, gan U-20 izlases.\n", "id": "lvs_Latn_109040"}
{"text": "Bilaterāļi\n\nBilaterāļi (Bilateria) ir dzīvnieku (Animalia) nodalījums, kas pieder pie eimetazoju apakšvalsts (Eumetazoa). Bilaterāļu nodalījumā iekļauti visi divpusēji simetrisko dzīvnieku tipi. To kreisā puse ir labās puses spoguļattēls. Tomēr šis princips neattiecas uz visiem iekšējiem orgāniem, piemēram, sirds un aknu izvietojums cilvēkam). Otrs izņēmums ir adatādaiņi (Echinodermata), kuru pieaugušās formas ir tuvas radiālai simetrijai, kaut arī to kāpuriem ir divpusēja (bilaterāla) simetrija. Bilaterāļi iedalās pirmmutnieku un otrmutnieku apakšnodalījumos. Šajā nodalījumā ietilpst lielākā daļa eimetazoju dzīvnieku tipu (34 tipi).\n\nBilaterāļu embrijam ir trīs šūnu slāņi: ektoderma, endoderma un mezoderma; visiem nodalījuma organismiem dominē divpusēja simetrija, pārsvarā ir caurejošs zarnu trakts ar muti (priekšpuse) un anālo atveri (pakaļpuse), lielākajai daļai ir stiegrveida nervu sistēma. Visiem nodalījuma dzīvniekiem ir augšpuse un apakšpuse. Medūzām, kas pieder pie staraiņu nodalījuma (Radiata), arī ir augšpuse un apakšpuse, bet nav priekšpuses un pakaļpuses.\n", "id": "lvs_Latn_109041"}
{"text": "ARPANET\n\nARPANET jeb Advanced Research Projects Agency Network bija pirmais pakešu komutācijas datortīkls, kuru 1960. gados izstrādāja ASV Aizsardzības departamenta aģentūra ARPA. Tas bija globālā interneta priekštecis.\n\nARPANET balstījās uz Lorenca Robertsa (Lawrence Roberts) izstrādāto pakešu komutāciju. Tajā laikā datu pārraide notika uz kanālu komutācijas pamata, kad sakaru seansam tika nodots atsevišķs kanāls. Pakešu komutācijas gadījumā nosūtamie dati tika sadalīti fragmentos, un viena kanālā varēja veikt vairākas datu pārraides vienlaicīgi.\n", "id": "lvs_Latn_109042"}
{"text": "Stambulas \"Galatasaray\"\n\nStambulas \"Galatasaray\" (, Galatasarajas sporta klubs), arī Galatasaray SK, Galatasaray AŞ vai vienkārši Galatasaray, ir Turcijas sporta klubs no Stambulas. Sporta klubu 1905. gadā nodibināja Ali Sami Jens ar saviem līdzgaitniekiem no prestižā Galatasarajas liceja. Visvairāk pazīstams ar futbola komandu, kas spēlē Turcijas Superlīgā. Galatasaray kluba futbolisti 23 reizes ir izcīnījuši Turcijas čempionu titulu, 17 reizes uzvarējuši Turcijas kausa izcīņā, kā arī 14 reizes ieguvuši Turcijas superkausu.\n\nKlubam ir arī labākie panākumi starptautiskajās sacensībās no visiem Turcijas klubiem. Galatasaray ir pirmais Turcijas klubs, kas ir izcīnījis titulu kādā no UEFA turnīriem — 1999.–2000. gada sezonā komanda ieguva UEFA kausu, finālā pārspējot Anglijas klubu Arsenal. Otrs lielākais sasniegums bija uzvara 2000. gada UEFA Čempionu līgā pār Real Madrid. 2001. gada janvārī klubs iekļuva \"Labāko Pasaules futbola klubu\" topa sarakstā.\n\nGalatasaray sporta klubs aptver arī citu sporta veidu — vieglatlētikas, basketbola, ratiņbasketbola, volejbola, ūdenspolo, peldēšanas, airēšanas, burāšanas, džudo, bridža un motosporta — sekcijas . 1987. gadā Galatasaray sporta klubs bija ieguvis godalgotās vietas 16 dažādos sporta veidos.\n", "id": "lvs_Latn_109043"}
{"text": "Sanhosē \"Sharks\"\n\nSanhosē \"Sharks\" () ir profesionāls ASV hokeja klubs, kas ir bāzēts Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV. Klubs spēlē Nacionālās hokeja līgas Rietumu konferences Klusā okeāna divīzijā. Tas tika dibināts 1991. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.\n\nSavas pastāvēšanas vēsturē \"Sharks\" ne reizi nav izcīnījusi Stenlija kausu. 2015.—16. gada sezonā tā pirmo reizi sasniedza Stenlija kausa finālsēriju, tajā ar 2—4 piekāpjoties Pitsburgas \"Penguins\". \"Sharks\" sešas reizes kļuvusi par divīzijas čempioni. Mājas spēles komanda aizvada SAP Center hallē.\n", "id": "lvs_Latn_109044"}
{"text": "Jukola\n\nJukolas stafetes () ir pasaulē lielākās orientēšanās klubu stafešu sacensības, kas katru gadu notiek dažādās Somijas vietās. Sacensības tiek organizētas jūnija trešajā sestdienā, tās sākas pēc saulrieta un turpinās līdz svētdienas pusdienai. Pirmās Jukola stafetes notika 1949. gadā. Sieviešu sacensības Jukolā pirmoreiz notika 1951. gadā (individuāli, ar kopējo startu). Sieviešu sacensības Venlas stafetes () pirmoreiz tika organizētas 1978. gadā.\n\nVīriešu stafetē piedalās septiņi dalībnieki, kuru distances garums ir no 7 līdz 15 km. Visas komandas startē kopējā startā pulksten 23.00. Atkarībā no tā, cik tālu uz dienvidiem Somijā atrodas sacensību vieta, pirmajos trijos vai četros etapos sportistiem ir jāizmanto apgaismes lukturīši (galvenokārt, lai skatītu karti). Uzvarētāju komandas finišē svētdien ap 6.00—7.00 no rīta, pēdējās ierodas pat īsi pirms finiša slēgšanas 14.00.\n\nSieviešu stafetēs piedalās četras dalībnieces, tās notiek sestdienā, dienas gaišajā laikā, pirms vīriešu starta.\n\nVīriešu komandu skaits Jukolas stafetē 2019. gadā gandrīz sniedza 2000, savukārt Venlā startējušo sieviešu komandu skaits bija tuvu 1700. 2019. gada sacensībās Kangasalas apkārtnē kopējais dalībnieku skaits Jukolas un Venlas stafetē pirmo reizi pārsniedza 20 000.\n", "id": "lvs_Latn_109045"}
{"text": "DARPA\n\nDARPA jeb Aizsardzības attīstīto projektu aģentūra () ir ASV Aizsardzības departamenta aģentūra, kas nodarbojas ar jaunu tehnoloģiju izstrādi bruņotajiem spēkiem.\n\nAģentūra tika dibināta 1958. gadā pēc tam, kad 1957. gadā palaistais PSRS pirmais pavadonis iedragāja ASV pārliecību par savu pārākumu tehnoloģiju jomā. Sākotnējais nosaukums bija Advanced Research Projects Agency (ARPA), kuru pārdēvēja par DARPA. tika dots vecais nosaukums ARPA, un atkal nosauca par DARPA.\n", "id": "lvs_Latn_109046"}
{"text": "Baldriānskābe\n\nBaldriānskābe (n-pentānskābe, butānkarbonskābe, С₄Н₉СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Baldriānskābe ir bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku. Baldriānskābes sāļus un esterus sauc par valerātiem ( - baldriāns). Baldriānskābei ir 4 struktūrizomēri: n-pentānskābe (n-baldriānskābe) СН₃–СН₂–СН₂–СН₂–COOH 3-metilbutānskābe (izobaldriānskābe) СН₃–СH(СН₃)–СН₂–СООН 2-metilbutānskābe (metiletiletiķskābe) СН₃–СН₂–СH(СН₃)–СООН (optiski aktīva) 2,2-dimetilpropānskābe (trimetiletiķskābe) СН₃–С(СН₃)₂–СООН\n", "id": "lvs_Latn_109047"}
{"text": "Kapronskābe\n\nKapronskābe (n-heksānskābe, pentānkarbonskābe, С₅Н₁₁СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Kapronskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar īpatnēju aromātu, līdzīgu siera vai kazas smakai. Kapronskābes sāļus un esterus sauc par kaproātiem ( - kaza) vai heksanātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109048"}
{"text": "STS-117\n\nSTS-117 bija ASV kosmoplāna Space Shuttle Atlantis ekspedīcija uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Tas orbītā tika palaists .\n\nKosmosa kuģis uz SKS nogādāja 17,8 t fermas segmentu S3/S4 ar saules baterijām, un apkalpe to uzstādīja. STS-117 arī nogādāja stacijā SKS 15. ekspedīcijas dalībnieku Kleitonu Andersonu, kā arī atgādāja uz zemi Sanitu Viljamsu.\n", "id": "lvs_Latn_109049"}
{"text": "Enantskābe\n\nEnantskābe (n-heptānskābe, heksānkarbonskābe, С₆Н₁₃СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Enantskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar nepatīkamu sasmakuša sviesta smaku. Ūdenī šķīst tikai nedaudz, bet labi šķīst spirtā un ēterī. Enantskābes sāļus un esterus sauc par heptanātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109050"}
{"text": "Pšasniša\n\nPšasniša () ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos Mazovijas vojevodistē. Pšasnišas pievārtē dzimis katoļu svētais Staņislavs Kostka (Stanislaus Kostka, 1550—1568). Viduslaikos viena no svarīgākajām Mazovijas pilsētām.\n\nPszasnisza\n", "id": "lvs_Latn_109051"}
{"text": "Aleksandrs Flemings\n\nSers Aleksandrs Flemings (Alexander Fleming, dzimis 1881. gada 6. augustā Darvelā, Īsteiršīrā, Skotijā, miris 1955. gada 11. martā Londonā) bija skotu biologs un farmakologs.\n\n1922. gadā atklāja enzīmu lizocīmu, bet 1929. gada 14. februārī pasaulei paziņoja par penicilīna atklājumu. Pētījumos 1928. gadā no sēnītes Penicillium notatum tika izdalīts penicilīns. Par penicilīna atklāšanu 1945. gadā ieguvis Nobela prēmiju.\n", "id": "lvs_Latn_109052"}
{"text": "Sanantonio\n\nSanantonio () ir pilsēta ASV dienvidrietumos, Teksasas štata centrālajā daļā pie Sanantonio upes. Otrā lielākā (aiz Hjūstonas) Teksasas pilsēta.\n\nPilsētā atrodas Alamo forts — Alamo kaujas vieta. Sanantonio mūsdienās ir tehano (tejano) iedzīvotāju kultūras centrs, — 2007. gadā 61,2% no pilsētas iedzīvotājiem bija spāņu izcelsmes. Pilsētā un apkārtnē vairākas lielas militārās bāzes.\n\nPirmie eiropieši — spāņu ceļotāji un misionāri šeit ieradās 1691. gada 13. jūnijā, Sv. Padujas Antonija piemiņas dienā, no kā arī pilsētas mūsdienu nosaukums. 1718. gadā nodibināja spāņi šeit nodibināja misiju. 1826. gadā šeit notika Alamo kauja, kad 189 Alamo forta aizstāvji pretojās 4000 meksikāņu uzbrucējiem Antonio Lopesa de Santa Annas vadībā. Pēdējo 35 gadu laikā pilsētas iedzīvotāju skaits gandrīz dubultojies.\n\nPilsētas ekonomika balstās uz finanšu pakalpojumiem, militāro rūpniecību, veselības aizsardzību un tūrismu. Pazīstamākie uzņēmumi, kuru galvenās mītnes atrodas Sanantonio — AT&T, Clear Channel Communications, H-E-B, Valero Energy Corporation.\n\nSportā pazīstama kā NBA basketbola līgas komandas Sanantonio \"Spurs\" mājvieta.\n", "id": "lvs_Latn_109053"}
{"text": "Kaprilskābe\n\nKaprilskābe (n-oktānskābe, heptānkarbonskābe, С₇Н₁₅СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Kaprilskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar nepatīkamu smaku. Vēsumā viegli kristalizējas. Ūdenī šķīst ļoti slikti. Kaprilskābes sāļus un esterus sauc par kaprilātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109054"}
{"text": "Pelargonskābe\n\nPelargonskābe (n-nonānskābe, oktānkarbonskābe, С₈Н₁₇СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Pelargonskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar nepatīkamu smaku. Vēsumā viegli kristalizējas. Ūdenī gandrīz nešķīst. Pelargonskābes sāļus un esterus sauc par pelargonātiem vai nonanoātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109055"}
{"text": "Kaprīnskābe\n\nKaprīnskābe (n-dekānskābe, nonānkarbonskābe, С₉Н₁₉СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Normālos apstākļos kaprīnskābe ir balta kristāliska viela. Kaprīnskābes sāļus un esterus sauc par kaprinātiem jeb dekanoātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109056"}
{"text": "Laurīnskābe\n\nLaurīnskābe (n-dodekānskābe, undekānkarbonskābe, С₁₁Н₂₃СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Normālos apstākļos laurīnskābe ir balta pulverveida viela ar vāju lauru eļļas vai ziepju smaržu. Laurīnskābes sāļus un esterus sauc par laurinātiem jeb dodekanoātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109057"}
{"text": "Ciānūdeņradis\n\nCiānūdeņradis (HCN) tīrā veidā ir bezkrāsains, ļoti viegli gaistošs, toksisks šķidrums, kas labi šķīst ūdenī. Ciānūdeņradis raksturīgi smaržo pēc rūgtajām mandelēm. Tā ūdens šķīdumu sauc par ciānūdeņražskābi jeb zilskābi, kas ir vāja skābe (vājāka pat par ogļskābi), tāpēc tās sāļi (cianīdi) gaisā ir nestabili. HCN reaģē ar aldehīdiem un ketoniem, veidojot ciānhidrīnus (sk. acetonciānhidrīns). Tos lieto par aminoskābju un polimēru izejvielām. HCN reaģē ar alkēniem, veidojot nitrilus, ko lieto galvenokārt par monomēriem.\n", "id": "lvs_Latn_109058"}
{"text": "Svinoujsce\n\nSvinoujsce () ir pilsēta Polijas galējos ziemeļrietumos Rietumpomožes vojevodistē. Atrodas uz Ūzedomas, Volinas un vairākām mazākām salām. Osta pie Baltijas jūras un Ščecinas līča. Atsevišķas pilsētas daļas savieno divas prāmja līnijas.\n\nVēsturiskais pilsētas vācu nosaukums — Svineminde (). Pilsētas tiesības 1765. gadā piešķīra Prūsijas karalis Frīdrihs II Lielais. Svinemindes osta bija spēcīgi nocietināta. Pēc Otrā pasaules kara pilsēta tika piešķirta Polijai, vācu iedzīvotāji padzīti, bet pilsētā apmetās iedzīvotāji no Polijas austrumu apgabaliem, ko ieņēma PSRS. Līdz 1990. gadiem pilsētā bija PSRS Baltijas kara flotes kara bāze.\n", "id": "lvs_Latn_109059"}
{"text": "Vjačeslavs Fetisovs\n\nVjačeslavs Fetisovs (, dzimis Maskavā, PSRS) ir bijušais hokejists, spēlējis aizsarga pozīcijā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem aizsargiem, nereti saukts arī par krievu Bobiju Oru. Pašlaik viņš ir Krievijas Sporta ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_109060"}
{"text": "Frederiks Starkovs\n\nFrederiks Starkovs (Frederick Wilford Sturckow; dzimis ) ir ASV lidotājs, atvaļināts Jūras kājnieku korpusa pulkvedis, bijušais NASA kosmonauts.\n\nPirmajā kosmiskajā lidojumā Starkovs devās 1998. gadā misijā STS-88 (pirmā Starptautiskās kosmiskās stacijas montāžas misija) kā kosmosa kuģa pilots.\n\nOtro lidojumu viņš veica 2001. gadā misijā STS-105 kā pilots.\n\nTrešajā lidojumā, kas notika 2007. gada jūnijā misijā STS-117, Starkovs bija kosmoplāna Atlantis komandieris.\n\nCeturtajā lidojumā Starkovs devās 2009. gada augustā — septembrī misijā STS-128 kā kosmosa kuģa Discovery komandieris.\n\nNASA Starkovs atstāja 2013. gada martā. 7. maijā paziņots, ka Riks Starkovs kļuvis par Virgin Galactic pilotu.\n", "id": "lvs_Latn_109061"}
{"text": "Lī Aršambo\n\nLī Aršambo (Lee Joseph Archambault, dzimis ) ir NASA astronauts.\n\nAršambo pirmais kosmiskais lidojums notika 2007. gada jūnijā misijā STS-117, esot Space Shuttle Atlantis pilotam.\n\nOtro lidojumu viņš veica 2009. gada martā misijā STS-119, esot Discovery komandiera amatā.\n", "id": "lvs_Latn_109062"}
{"text": "Starkovs\n\nAleksandrs Starkovs (1957) — Latvijas futbolists un treneris; Arsenijs Starkovs (Арсений Старков; 1874-1927) — krievu izcelsmes anatoms un ķirurgs; Frederiks Starkovs (Frederick Sturckow; 1961) — amerikāņu kosmonauts.\n", "id": "lvs_Latn_109063"}
{"text": "Čārlijs Pārkers\n\nČārlzs Pārkers Jaunākais ar iesauku \"Putns\" (Charles \"Bird\" Parker, Jr., dzimis Kanzassitijā, miris Ņujorkā) bija ASV džeza saksofonists un komponists.\n\nLīdzās Lūisam Ārmstrongam un Djūkam Elingtonam tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem džeza muzikantiem. Viens no bībopa mūzikas dibinātājiem un viens no bītņiku paaudzes iedvesmotājiem.\n\nDzimis Kanzassitijā. Tēvs bija iedzert mīlošs vidusmēra pianists, bet māte — Western Union darbiniece. Saksofonu sāka spēlēt 11 gadu vecumā. Bērnībā Pārkers neparādīja kādas īpašas muzikālas spējas, tomēr milzīgu darbaspēju (vēlāk intervijā apgalvoja, ka kādus 3 — 4 gadus spēlējis 15 stundas dienā) dēļ iekļāvās Kanzassitijas džeza grupās. 1939. gadā pārcēlās uz Ņujorku, iesākumā strādādams arī par trauku mazgātāju restorānā, kurā tolaik muzicēja Ārts Teitums.\n\nOtrā pasaules kara laikā kopā ar domubiedriem (Diziju Gilespiju, Teloniju Monku, Maksu Rouču un Keniju Klārku citu starpā) Hārlemas klubos radīja bībopu.\n\nJau jaunībā sācis lietot heroīnu un lielā daudzumā alkoholiskos dzērienus, kas iedragāja Pārkera veselību. Miris Ņujorkā kā slavens mūziķis.\n", "id": "lvs_Latn_109064"}
{"text": "Miristīnskābe\n\nMiristīnskābe (n-tetradekānskābe, С₁₃Н₂₇СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Normālos apstākļos miristīnskābe ir balta kristāliska viela (kristalizējas plāksnīšu veidā). Miristīnskābes sāļus un esterus sauc par miristātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109065"}
{"text": "Palmitīnskābe\n\nPalmitīnskābe (n-heksadekānskābe, cetilskābe, С₁₅Н₃₁СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Palmitīnskābe ir balta kristāliska viela. Palmitīnskābes sāļus un esterus sauc par palmitātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109066"}
{"text": "Stearīnskābe\n\nStearīnskābe (n-oktadekānskābe, cetiletiķskābe, С₁₇Н₃₅СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Stearīnskābe ir balta kristāliska viela. Nešķīst ūdenī, bet labi šķīst ēterī. Stearīnskābes sāļus un esterus sauc par stearātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109067"}
{"text": "Sibiu\n\nSibiu (), arī Hermannštate (), Naģsebena (), ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā. 2007. gadā Sibiu bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_109068"}
{"text": "Stīvens Svonsons\n\nStīvens Svonsons (Steven Swanson; dzimis ) ir NASA kosmonauts.\n\nStīvens Svonsons veicis pirmo kosmisko lidojumu 2007. gada jūnijā misijā STS-117.\n\nOtro lidojumu Svonsons veica 2009. gada martā ar kosmosa kuģi Discovery misijā STS-119.\n\nSvensons trešo kosmisko lidojumu sāka 2014. gada martā ar kosmosa kuģi Sojuz TMA-12M. NO maija līdz septembrim bija SKS 40. ekspedīcijas komandieris,\n", "id": "lvs_Latn_109069"}
{"text": "Svensons\n\nAndešs Svensons (Anders Svensson; 1976) — zviedru futbolists; Gustavs Svensons (Gustav Svensson; 1987) — zviedru futbolists; Magnuss Pējervi-Svensons (Magnus Pääjärvi-Svensson; 1991) — zviedru hokejists; Rūdolfs Svensons (Rudolf Svensson; 1899—1978) — zviedru cīkstonis; Voldemārs Svensons (1862—1939) — vācbaltu šahists.\n", "id": "lvs_Latn_109070"}
{"text": "Džons Olivass\n\nDžons Olivass (John Olivas; dzimis ) ir NASA kosmonauts\n\nOlivas pirmo kosmisko lidojumu veicis 2007. gada jūnijā kā STS-117 misijas speciālists.\n\nOtrais lidojums notika 2009. gada augustā — septembrī misijā STS-128. Tās laikā viņš veica trīs iziešanas kosmosā ar kopējo ilgumu 20 stundas 15 minūtes.\n", "id": "lvs_Latn_109071"}
{"text": "Džeimss Reilijs\n\nDžeimss Reilijs (James Francis Reilly; dzimis ) ir NASA kosmonauts, ģeologs. Viņš ir lidojis trīs Space Shuttle misijās.\n", "id": "lvs_Latn_109072"}
{"text": "Reilijs\n\nDžeimss Reilijs (James Reilly), ASV kosmonauts un ģeologs (dzimis 1954. gadā); Džons Reilijs (John Reilly), ASV aktieris, komiķis, mūziķis, scenārists un producents (dzimis 1965. gadā); Maiks Reilijs (Mike Reilly), ASV hokejists (dzimis 1993. gadā).\n", "id": "lvs_Latn_109073"}
{"text": "Kleitons Andersons\n\nKleitons Andersons (Clayton Conrad Anderson; dzimis ) ir ASV bijušais astronauts, inženieris.\n\nSavu pirmo kosmisko lidojumu Andersons veica 2007. gadā kā SKS 15. ekspedīcijas un 16. ekspedīcijas lidojuma inženieris. Starptautiskajā kosmiskajā stacijā viņu nogādāja kosmoplāns Atlantis misijā STS-117, uz zemi atgriezās ar Discovery misijā STS-120.\n\nOtrais lidojums notika 2010. gada aprīlī misijā STS-131 kā misijas speciālistam.\n\n2013. gada janvārī Andersons atstāja NASA.\n", "id": "lvs_Latn_109074"}
{"text": "MESSENGER\n\nMESSENGER (no ) bija NASA starpplanētu zonde, kas veica Merkura izpēti. Kosmiskais aparāts tika palaists . Planētas orbītā tas iegāja un darbojās līdz 2015. gada aprīlim, kad ietriecās Merkura virsmā.\n", "id": "lvs_Latn_109075"}
{"text": "Spuņņupe\n\nSpuņņupe ir bijusī notece, kas savienoja Lielupi un Babītes ezeru. To pa dambi šķērso Jūrmalas apvedceļš A10. Uz austrumiem no Spuņņupes atrodas Spuņciems.\n", "id": "lvs_Latn_109076"}
{"text": "Grīņu dabas rezervāts\n\nGrīņu dabas rezervāts atrodas Kurzemes dienvidrietumu daļā, Piejūras zemienē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā starp Pāvilostu un Ziemupi 10 km attālumā no jūras. Rezervāts dibināts 1936. gadā ar mērķi — saglabāt grīni, kurā sastopama reta, atlantiskā perioda augu suga — Grīņa sārtene (Erica tetralix), kas Latvijā atrodas uz izplatības areāla austrumu robežas un pirmo reizi konstatēta 1885. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109077"}
{"text": "Zelta vārtu tilts\n\nZelta vārtu tilts () ir piekartilts Sanfrancisko, ASV. Tas savieno Sanfrancisko un Merinas apgabalu pār Zelta vārtu šaurumu starp Kluso okeānu un Sanfrancisko līci. Zelta vārtu tilts ir daļa no 101. automaģistrāles. Tas tika uzbūvēts 1937. gadā un līdz pat 1964. gadam tas bija lielākais iekārtais tilts pasaulē. Pašlaik tas ir vairs tikai astotais lielākais pasaulē un otrs lielākais ASV. Tilts ir kļuvis plašu atpazīstamību visā pasaulē, jo tas nereti tiek izmantots gan kā Sanfrancisko, gan kā visas ASV simbols. Tāpat kā citi visā pasaulē pazīstami tilti, arī Zelta vārtu tilts ir kļuvis par pašnāvnieku mērķi - vidēji reizi divās nedēļās no tilta nolec kāds cilvēks.\n", "id": "lvs_Latn_109078"}
{"text": "Zaļā purva dīķi\n\nZaļā purva dīķi (arī Zaļā purva ezeri) ir divas ūdenstilpes Zaļajā purvā, Ķemeru nacionālajā parkā Tukuma novada Smārdes pagastā. Izveidojušies izstrādātu kūdras raktuvju vietā. Lielākā ezera ziemeļu galā iztek Smirdgrāvis. Agrāk gar abiem ezeriem gājis kūdras dzelzceļš.\n", "id": "lvs_Latn_109079"}
{"text": "Basģitāra\n\nBasģitāra (arī elektriskais bass vai bass) ir elektriski pastiprināts strinkšķināmais stīgu instruments ko spēlē ar pirkstiem, īkšķi vai mediatoru.\n\nPēc izskata un uzbūves basģitāra ir līdzīga elektriskajai ģitārai, bet tai ir lielāks korpuss, garāks grifs, un parasti četras vai piecas stīgas, kas noskaņotas kvartās un oktāvu zemāk nekā ģitāras pēdējās četras stīgas (E, A, D un G). Basģitāras notis pieraksta basa atslēgā, oktāvu augstāk nekā tā skan, lai izvairītos no pārmērīgi daudz palīglīnijām. Tāpat kā elektriskajai ģitārai, basģitārai var pieslēgt pastiprinātāju un skaļruni.\n\nKopš 1950. gada basģitāra populārajā mūzikā ir lielā mērā aizstājusi kontrabasu. Basģitāru izmanto daudzos mūzikas žanros, piemēram, rokmūzikā, metālā, popmūzikā un blūzā. To izmanto kā soloinstrumentu latīņu džezā, fankmūzikā un dažos roka un metāla žanros.\n", "id": "lvs_Latn_109080"}
{"text": "Detonators\n\nDetonators ir ierīce, kuru izmanto, lai aktivizētu sprāgstvielas.\n\nParasti sprāgstvielas ļoti slikti reaģē uz uguns liesmu, triecienu, elektrisko dzirksteli vai pat ieroča šāvienu. Lai sprāgstviela uzsprāgtu momentāni un tieši tajā brīdī, kad nepieciešams, vajadzīgs iniciējošs sprādziens. To nodrošina detonators.\n\nDetonators sastāv no sprāgstvielas, kas viegli reaģē no ārējas iedarbības, un ierīces, kas veic šo iedarbību. Detonatoru iedarbības princips var būt ķīmisks, mehānisks vai elektrisks, pēdējie divi ir biežāk lietojamie. Pašam detonatoram jābūt nodrošinātam pret nejaušu ārēju iedarbību.\n", "id": "lvs_Latn_109081"}
{"text": "Naruto\n\nNaruto (, Naruto) ir Masaši Kišimota manga un pēc tās motīviem zīmētais anime seriāls par hiperaktīvu pusaugu nindzju Naruto Uzumaki, kurš pastāvīgi atrodas sapratnes meklējumos.\n\nMangu firma \"Shueisha\" žurnālā \"Shonen Jump\" publicē kopš 1999. gada. Pēc mangas motīviem veidoto seriālu Japānas televīzijā sāka rādīt 2002. gada 3. oktobrī. Pēdējā Naruto sērija tika rādīta ap 2007. gada decembri. Tai tika izveidota otrā daļa — Naruto Šipūden (japāņu val.ナルト 疾風伝 Naruto Šipūden) (angļu val. Naruto Shippuden) Tā turpinās vēl tagad (2014. gada septembris)\n", "id": "lvs_Latn_109082"}
{"text": "Attēls:Naruto-uzumaki.jpg\n\nnaruto uzumaki\n\nMultfilmas ekrānšāviņš, izmantots tikai attiecīgā raksta ilustrēšanai.\n", "id": "lvs_Latn_109083"}
{"text": "Naruto Udzumaki\n\nir galvenais personāžs manga un anime seriālā \"Naruto\", ko izveidoja mangaka Masasi Kisimota. Naruto radīšanā Kisimota gribēja, lai personāžs paliktu \"vienkāršs un stulbs\", dodot viņam tādas iezīmes kā Son Goku, galvenajam personāžam no Dragon Ball sērijas. Tomēr, Kisimota pievienoja viņam tumšu pagātni, lai padarītu viņu unikālu. Naruto izskats ir mainījies pāris reizes, Kisimoto iedodot viņam citas drēbes un padarot viņu pievilcīgāku rietumu publikai kā arī, lai viņu būtu vieglāk zīmēt.\n", "id": "lvs_Latn_109084"}
{"text": "Viktors Ignatjevs\n\nViktors Ignatjevs (dzimis Rīgā) ir bijušais Latvijas hokejists, aizsargs, tagad treneris. Pašlaik (2020) Ignatjevs ir Krievijas Augstākās līgas kluba KRS-BSU Beijing galvenā trenera asistents.\n\nSpēlējis Rīgas \"Dinamo\", aizvadījis 12 spēles NHL kluba Pitsburgas \"Penguins\" sastāvā. No 2000. līdz 2007. gadam spēlēja Latvijas hokeja izlasē. Pēc profesionāla hokejista karjeras beigām pievērsies trenera darbam.\n", "id": "lvs_Latn_109085"}
{"text": "Krēfeldes \"Pinguine\"\n\nKrēfeldes \"Pinguine\" (no 1936. līdz 1978. gadam kā Krēfeldes slidotāju apvienība (KEV) (), no 1978. līdz 1995. gadam kā EHC Krēfelde) ir DEL2 līgas komanda, kura atrodas Krēfeldē, Vācijā. Vācijas čempiones titulu tā izcīnījusi divreiz - 1952. un 2003. gadā, bet otrajā vietā tā ir palikusi 1954., 1955. un 1977. gadā.\n\n2022. gadā pirmo reizi kopš 1991. gada komanda zaudēja vietu Vācijas hokeja līgas augstākajā divīzijā.\n\nNo 1948. gada līdz 1952. gadam šajā klubā spēlēja arī latvietis Ēriks Koņeckis, kurš vēlāk tika iekļauts gan kluba, gan Vācijas Hokeja Slavas zālē. No 2007. līdz 2017. gadam komandas kapteiņa pienākumus pildīja latviešu uzbrucējs Herberts Vasiļjevs.\n", "id": "lvs_Latn_109086"}
{"text": "Bailes un iekāre\n\n\"Bailes un iekāre\" (, 1953) ir pirmā pilnmetrāžas Stenlija Kubrika filma. Tā stāsta par karavīru komandu, kura ir iesprostota aiz ienaidnieku līnijām izdomātā karā. Filmu Kubriks pats filmēja un samontēja. Lielākā daļa naudas filmas veidošanai tika iegūta no Kubrika tēvoča, kurš bija turīgs aptiekārs.\n\nPar spīti filmas ierobežotajam budžetam, filmas aktieru un veidotāju mazajai pieredzei, filma dabūja dažas atzīstamas atsauksmes. Tāpat kā esam Kubrika pirmajai filmai, tā ir nozīmīga arī ar to, ka tā ir filmu debija Paulam Mazurskim, vēlāk labāk pazīstamam kā režisoram.\n\nKubriks vēlāk filmu nosauca par amatiera darbu un uzpirka daudzas filmas kopijas, lai neviens to neredzētu. Divas atlikušās kopijas viņš neieguva un filma tagad ir plaši izplatīta internetā.\n", "id": "lvs_Latn_109087"}
{"text": "Rihards Pavlikovskis\n\nRihards Pavlikovskis (; dzimis 1975. gada 3. martā Ilavā, Slovākija) ir bijušais slovāku hokejists, aizsargs. Karjeras lielāko daļu aizvadījis slovāku Trenčīnas \"Dukla\" un vācu Krēfeldes \"Pinguine\" komandās. Slovākijas hokeja izlases sastāvā spēlējis 2002. gada olimpiskajās spēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_109088"}
{"text": "Arahīnskābe\n\nArahīnskābe (eikozānskābe, С₁₉Н₃₉СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Normālos apstākļos arahīnskābe ir balta pulverveida viela. Kristalizējas spīdīgu lapiņu veidā.\n", "id": "lvs_Latn_109089"}
{"text": "Augsburgas \"Panther\"\n\nAugsburgas \"Panther\" (agrāk pazīstama kā Augsburger EV vai AEV) ir profesionāla hokeja komanda, kas atrodas Augsburgā, Vācijā, un spēlē Vācijas hokeja līgā. Tā izveidota 1878. gadā.\n\n2009.—10. gada sezonā komanda sasniedza DEL finālsēriju, taču tajā piekāpās Hannoveres \"Scorpions\" hokejistiem.\n\n1946.—47. gada sezonā Augsburgas komandā sāka spēlēt vairāki latviešu hokejisti, kas uz Vāciju bija devušies bēgļu gaitās. Tie bija Roberts Bluķis, Ēriks Koņeckis, Alfons Ansons, Viesturs Kleinops, Ojārs Ritums un Rūdolfs Veide, pēc gada arī Haralds Norītis. Šī iemesla dēļ komanda kļuva pazīstama kā Letten Mannschaft.\n\nPašlaik (2015) komandas rindās spēlē latviešu aizsargs Arvīds Reķis. Viņš \"Panther\" spēlēja arī no 2003. līdz 2008. gadam. 2000.—01. gada sezonu komandā aizvadīja Rodrigo Laviņš, savukārt 1995.—96. gada sezonās vienu spēli \"Panther\" rindās aizvadīja Sergejs Boldaveško.\n", "id": "lvs_Latn_109090"}
{"text": "Dalasa\n\nDalasa () ir pilsēta ASV dienvidaustrumos, Teksasas štata ziemeļos pie Trinitiriveras upes. Trešā lielākā (pēc Hjūstonas un Sanantonio) Teksasas pilsēta. Kopā ar Fortvērtu un Ārlingtonu veido vienotu aglomerāciju. Pilsēta ir svarīgs ASV saimniecības centrs.\n", "id": "lvs_Latn_109091"}
{"text": "Manheimas \"Adler\"\n\nManheimas \"Adler\" (līdz 1994. gadam kā Manheimas ERC jeb MERC) ir Vācijas hokeja līgas līgas komanda, kura atrodas Manheimā, Vācijā. DEL līgas čempiones titulu tā izcīnījusi septiņas reizes - 1997., 1998., 1999., 2001., 2007., 2015. un 2019. gadā. Vācijas līgā tā uzvarējusi arī 1980. gadā, pirms DEL izveides.\n\nNo 1955. līdz 1957. gadam komandas treneris bija latvietis Ēriks Koņeckis.\n", "id": "lvs_Latn_109092"}
{"text": "Riko Fata\n\nRiko Fata (; dzimis ) ir bijušais kanādiešu hokejists, centra uzbrucējs. Karjeras laikā aizvadījis 230 spēles Nacionālajā hokeja līgā, guvis 63 punktus. Karjeras otrajā pusē vairākas sezonas aizvadījis Eiropas spēcīgākajās līgās.\n", "id": "lvs_Latn_109093"}
{"text": "Dragans Čeraničs\n\nDragans Čeraničs (; dzimis , Novisadā, Serbijā) ir serbu basketbolists, spēlē centra pozīcijā, Serbijas basketbola izlases dalībnieks. Pašlaik (2010) viņš spēlē Larisas \"AEL 1964\" basketbola klubā Grieķijā.\n", "id": "lvs_Latn_109094"}
{"text": "Skots Nīdermaijers\n\nSkots Nīdermaijers (; dzimis Edmontonā, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists, spēlējis aizsarga pozīcijā. Pašlaik viņš ir pabeidzis savu otro sezonu kopā ar Anahaimas \"Ducks\", kopā ar kuru pagājušosezon izcīnīja Stenlija kausu, būdams arī komandas kapteinis. Šosezon savu kapteiņa uzšuvi Nīdermaijers ir zaudējis. Savu profesionālā spēlētāja karjeru viņš uzsāka 1989. gadā, spēlējot WHL klubā Kemlūpas \"Blazers\". Viņš tajā nospēlēja trīs sezonas. 1991. gada NHL draftā viņu, ar kopējo 3. numuru, draftēja Ņūdžersijas \"Devils\". Pirmās 4 spēles viņš tajā aizvadīja 1992./93. sezonā un jau ar nākamo sezonu bija komandas pamatsastāvā. Komandā viņš nospēlēja līdz pat NHL lokautam, 2004. gadā, pēc kura viņš spēlēja jau Anahaimas \"Mighty Ducks\". 2006. gadā nomainījās tās īpašnieki un arī tās nosaukums - tā kļuva par Anahaimas \"Ducks\".\n\nSavas karjeras laikā 4 reizes, kopā ar savu komandu, izcīnījis NHL čempiona titulu - Stenlija kausu - trīs reizes kopā ar \"Devils\", vienreiz ar \"Ducks\". Pašlaik viņš ir \"Ducks\" komandas kapteinis, bet 2004. gadā, viņš bija arī Ņūdžersijas \"Devils\" komandas kapteinis. 2004. gadā viņš izcīnīja arī Džeimsa Norisa balvu, kā līgas labākais aizsargs. Savukārt 2007. gadā viņš ieguva Kona Smita balvu, kā izslēgšanas kārtas vērtīgākais spēlētājs. 4 reizes piedalījies NHL visu zvaigžņu spēlēs (tika iebalsots arī 2006./07. sezonas zvaigžņu spēlei, bet tajā nespēlēja).\n\nKanādas hokeja izlases sastāvā piedalījies 2004. gada Pasaules čempionātā, 2004. gada Pasaules kausa izcīņā, kā arī 2002. gada olimpiskajās spēlēs. Visos trijos turnīros viņš izcīnīja zelta medaļu, tādējādi, savas karjeras laikā, ir izcīnījis 4 svarīgākos apbalvojumus hokejā.\n\nViņa brālis Robs Nīdermaijers ir viņa pašreizējais komandas biedrs.\n", "id": "lvs_Latn_109095"}
{"text": "Eikozānkarbonskābe\n\nEikozānkarbonskābe (С₂₀Н₄₁СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Normālos apstākļos eikozānkarbonskābe ir balta pulverveida viela.\n", "id": "lvs_Latn_109096"}
{"text": "Behenskābe\n\nBehenskābe (dokozānskābe, С₂₁Н₄₃СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Behenskābe ir balta vai iedzeltena kristāliska (adatveida kristāli) vai pulverveida viela.\n", "id": "lvs_Latn_109097"}
{"text": "Lignocerīnskābe\n\nLignocerīnskābe (tetrakozānskābe, С₂₃Н₄₇СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Lignocerīnskābe ir balta kristāliska (adatveida kristāli) viela.\n", "id": "lvs_Latn_109098"}
{"text": "Cerotīnskābe\n\nCerotīnskābe (heksakozānskābe, С₂₅Н₅₁СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Cerotīnskābe ir balta kristāliska (adatveida kristāli) viela.\n", "id": "lvs_Latn_109099"}
{"text": "Melisīnskābe\n\nMelisīnskābe (triakontānskābe, С₂₉Н₅₉СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Melisīnskābe ir balta kristāliska (adatveida vai plāksnīšveida kristāli no spirta) viela. Kušanas temperatūra 93,6 °C.\n", "id": "lvs_Latn_109100"}
{"text": "Tritriakontānskābe\n\nTritriakontānskābe (psillastearilskābe, С₃₂Н₆₅СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Tritriakontānskābe ir balta kristāliska viela.\n", "id": "lvs_Latn_109101"}
{"text": "Montānskābe\n\nMontānskābe (oktakozānskābe, С₂₇Н₅₅СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Montānskābe ir balta kristāliska viela.\n", "id": "lvs_Latn_109102"}
{"text": "Alberto Gonsaless\n\nAlberto R. Gonsaless (Alberto R. Gonzales, dzimis 1955. gada 4. augustā Sanantonio) ir ASV jurists. No 2005. gada 3. februāra līdz 2007. gada 24. augustam viņš bija ASV ģenerālprokurors (Attorney General).\n\nDzimis meksikāņu izcelsmes astoņu bērnu celtnieka ģimenē. Studējis Raisa Universitātē Hjūstonā un Hārvarda Universitātē. 1994. gadā kļuva par toreizējā Teksasas gubernatora Džordža Buša juridisko padomnieku, bet 1999. gadā — Teksasas Augstākās tiesas tiesnesi.\n\nSākoties karam pret terorismu, Gonsaless pauda viedokli, ka Ženēvas konvencija neattiecas uz Guantanamo bāzē ieslodzītajiem kaujiniekiem. Atbalstīja PATRIOT akta pieņemšanu.\n\n2005. gada 3. februārī prezidents Džordžs Bušs iecēla Gonsalesu par ASV ģenerālprokuroru. 2006. gada 7. decembrī Gonsaless atbrīvoja no amata septņus federālos tiesnešus. Lēmums tika kritizēts, jo bija aizdomas, ka tiesnešu atcelšanai no amata ir politiski motīvi. ASV Kongresa abas palātas izdara spiedienu uz prezidentu Bušu, aicinot atcelt no amata Alberto Gonsalesu. 2007. gada 24. augustā Gonsaless demisionēja.\n", "id": "lvs_Latn_109103"}
{"text": "Sentetjēna\n\nSentetjēna () ir komūna Francijas dienvidaustrumos. Tā atrodas Centrālajā masīvā un 60 kilometrus uz dienvidrietumiem no Lionas. 2010. gadā pilsētā dzīvoja 171 260 iedzīvotāji un ar 506 655 iedzīvotāju lielu aglomerāciju.\n\nPazīstama kā Francijas velosipēdu ražošanas centrs. Pilsētā atrodas velosipēdu ražošanas kompānijas Mavic galvenā mītne. Pilsētā atrodas arī lielveikalu tīkla kompānijas Groupe Casino galvenā mītne.\n\nPretēji citām Francijas pilsētām, Sentetjēna 20. gadsimta gaitā nelikvidēja tramvaja tīklu līdz 20. gadsimta beigās tika atzītas tramvaja priekšrocības. Pēc Sentetjēnas parauga tramvajs tika atjaunots daudzās citās Francijas pilsētās.\n\nSantetjēna ir futbola kluba AS Saint-Étienne mājvieta.\n", "id": "lvs_Latn_109104"}
{"text": "Counter-Strike\n\nCounter-Strike ir pirmās personas šaujamspēle, ko izstrādāja Valve Software. Tikusi izdota . Tā ir pirmā no vairākām Counter-Strike sērijas spēlēm. Tā bieži tiek saukta par Counter-Strike 1.6, lai to nošķirtu no citām spēlēm, nosaukumā 1.6 rodas no spēles pēdējā nozīmīgā ielāpa numerācijas. Spēle ir it īpaši populāra starp NVS valstu iemītniekiem, neskatoties uz spēles vecumu.\n", "id": "lvs_Latn_109105"}
{"text": "Gustavs Klimts\n\nGustavs Klimts (; dzimis , miris ) bija austriešu jūgendstila (Austroungārijā saukts par Sezessionsstil) gleznotājs.\n", "id": "lvs_Latn_109106"}
{"text": "Ketrīna Greiema\n\nKetrīna Greiema (; dzimusi , mirusi ) bija amerikāņu izdevēja, pirmā sieviete, kas kļuva par vadoša ASV laikraksta izdevēju. Greiema vadīja ģimenei piederošo laikrakstu The Washington Post vairāk nekā 20 gadus. Viņa vadīja laikrakstu Votergeitas skandāla laikā, kad laikrakstam bija nozīmīga loma notikumu atspoguļošanā. Viņas sarakstītā autobiogrāfija Personal History 1998. gadā ieguva Pulicera balvu. Greiema tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām sievietēm Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimtā.\n", "id": "lvs_Latn_109107"}
{"text": "Margarīnskābe\n\nMargarīnskābe (n-heptadekānskābe, daturīnskābe, С₁₆Н₃₃СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Margarīnskābe ir balta, vaskaina, kristāliska viela (adatveida kristāli). Margarīnskābes sāļus un esterus sauc par heptadekanoātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109108"}
{"text": "Aklais ezers\n\nAklais ezers — ezers Jūrmalas pilsētā Aklais ezers — ezers Lapmežciema pagastā Aklais ezers — ezers Lazdukalna pagastā Aklais ezers — ezers Rites pagastā Aklais ezers — ezers Valles pagastā Aklais ezers — ezers Vecumnieku pagastā Kangaru ezera cits nosaukums Taurkalnes Aklezera cits nosaukums Znotiņu ezera cits nosaukums\n", "id": "lvs_Latn_109109"}
{"text": "AGP\n\nAGP (no - \"paātrinātā grafikas pieslēgvieta\"; arī saukta par Advanced Graphics Port) jeb pieslēgvieta AGP ir speciāla kopnes saskarne, kas paredzēta videokartes pieslēgšanai personālā datora mātes platei. Tā pirmkārt nodrošina trīsdimensiju grafikas paātrināšanu. To 1997. gadā izstrādāja kompānija Intel. Atšķirībā no PCI kopnes videokartēm, AGP videokartēm ir iespējama samazināta iebūvētā atmiņa, uz datora kopējās atmiņas rēķina, līdz ar to samazinot kartes izmaksas (Šo tehnoloģiju gan parasti lieto vājākajām videokartēm, jo datora kopējā atmiņa ir ievērojami lēnāka kā videoatmiņa). AGP ir lielāka datu caurlaidība virzienā no pamatplates uz videokarti.\n", "id": "lvs_Latn_109110"}
{"text": "Sanhosē (Kalifornija)\n\nSanhosē (San Jose) ir pilsēta ASV rietumos, Kalifornijas štata centrālajā daļā Sanfrancisko līča dienvidu galā. Trešā lielākā (aiz Losandželosas un Sandjego) Kalifornijas pilsēta. Tiek devēta par Silīcija ielejas galvaspilsētu, jo atrodas šajā reģionā un attīstījusies kā tā \"guļamrajons\".\n\nDibināta 1777. gadā kā El Pueblo de Sanhosē de Gvedelupe (El Pueblo de San José de Guadalupe) — pirmā Spānijas kolonijas Augškalifornijas (Alta California) pilsēta. Nodibinoties Kalifornijas štatam 1850. gadā, Sanhosē kalpoja kā štata pirmā galvaspilsēta. XX gadsimta otrajā pusē, attīstoties Silīcija ielejas uzņēmumiem, pillsēta strauji auga un astoņdesmito gadu beigās pēc iedzīvotāju skaita pārspēja Sanfrancisko.\n\nPilsētā atrodas Sanhosē Universitāte, bet pilsētas pievārtē, netālu no Paloalto — Stenforda Universitāte.\n\nPilsētas saimniecība balstās uz augstajām tehnoloģijām. Pazīstamākās kompānijas, kuru galvenās mītnes atrodas Sanhosē — Adobe Systems, BEA Systems, Cisco Systems, eBay.\n\nSportā pazīstama kā NHL hokeja līgas komandas Sanhosē \"Sharks\" mājvieta.\n", "id": "lvs_Latn_109111"}
{"text": "Tautas kustība \"Latvijai\"\n\nTautas kustība \"Latvijai\" bija Latvijas partija, kuru vadīja Joahims Zīgerists un Odisejs Kostanda. 1995. gada 6. Saeimas vēlēšanās tā ieguva 16 vietas. 1996. gadā partija sašķēlās (no tās atdalījās frakcija \"Tautai un taisnībai\") un 7. Saeimā neiekļuva.\n", "id": "lvs_Latn_109112"}
{"text": "Liberālisms\n\nLiberālisms ir politiska filozofija un atkarībā no vēstures posma var apzīmēt ekonomiskajos uzskatos diametrāli pretējas ideoloģijas. 19. gadsimtā liberālisms (mūsdienās saukts par \"klasisko liberālismu\") iestājās par individuālo brīvību, privātīpašumu un minimālu valsts iejaukšanos ekonomikā. Latvijā klasiski liberāla bija partija \"Latvijas attīstībai\". Mūsdienās, it īpaši ASV lietotajā nozīmē, vārds liberālisms ir sinonīms ar sociāldemokrātiju, kas iestājas par valsts organizētu vienlīdzības veicināšanu (\"no bagātajiem uz nabagajiem\") un valsts pārvaldes aparāta palielināšanu.\n\nKaut arī ASV ar vārdu liberāls saprot sociālistisku, kreisu politiku, Eiropā šis vārds dažkārt tiek joprojām lietots tā sākotnējā nozīmē. Mūsdienu ASV konservatīvisms ir līdzīgs \"klasiskajam liberālismam\" savās ekonomiskās politikas nostādnēs (piemēram, atbalstot samazinātu pārvaldes aparātu), tomēr tas nav \"liberāls\" kulturālos jautājumos. Libertārisms ir līdzīgs mūsdienu konservatīvismam un klasiskajam liberālismam ekonomiskos jautājumos, taču atšķirībā no konservatīvisma ir pieļāvīgāks kulturālos jautājumos vai arī tos vispār nediskutē.\n", "id": "lvs_Latn_109113"}
{"text": "Milda Palēviča\n\nMilda Palēviča, arī Milda Paleviča-Bite (1889—1972) bija latviešu filozofe, akadēmiskās estētikas aizsācēja Latvijā un mākslas vēsturniece, feministe. Franču filozofa Anrī Bergsona (1859—1941) mācības popularizētāja. Pētījusi estētikas un ar to saistītos filozofijas jautājumus, jo sevišķi iedziļinoties estētikas priekšmeta un estētikas kategoriju pētniecībā, tīrās mākslas un diletantisma analīzē. Rakstījusi darbus par mūzikas estētikas tēmām. Latvijas PSR laikā politisku motīvu dēļ nedrīkstēja strādāt filozofijas jomā.\n", "id": "lvs_Latn_109114"}
{"text": "Viesturs Grīnbergs\n\nViesturs Grīnbergs ir Latvijā pazīstams smagā metāla ģitārists, kurš spēlējis vairākās grupās (piemēram, Skyforger), bet pašlaik darbojas Sanctimony un Flaying sastāvā. Savā mūzikā ietekmējies no Morbid Angel, Entombed un Zaka Vailda.\n", "id": "lvs_Latn_109115"}
{"text": "Nāves metāls\n\nNāves metāls () ir smagā metāla mūzikas apakšžanrs, kas radās 1980. gados kā trešmetāla atzars.\n\nPasaulē mūsdienās ir tūkstošiem grupu, kas spēlē šajā stilā, piemēram, Cannibal Corpse, Death, Obituary, Vader, Zyklon un citas. Nāves metāla teksti parasti ir ar vardarbības, patoloģiju, šausmu un pretreliģisku tematiku, nereti arī par politiskām, sabiedriskām, filosofiskām tēmām, taču tikpat kā nav sastopami vieglākai rokmūzikai raksturīgie dziesmu vārdi par attiecībām, seksu un ballītēm, savukārt mūzikā dominē zems skaņojums, elektriskās ģitāras ar distorsijas efektu, neparasta, sarežģīta dziesmu kompozīcija ar straujām tempa izmaiņām, basa tipa vokāli, ko ļoti bieži papildina rūcieni (growls) un t.s. nāves rūcieni (death growls). Bundzinieki izmanto kardānus.\n", "id": "lvs_Latn_109116"}
{"text": "Voiceks Voiska\n\nVoiceks Voiska ir ska grupa no Rīgas. Tā ir uzskatāma par pirmo Latvijas ska grupu. Grupu ar sākotnējo nosaukumu \"Voiceks\" ir izveidojis Juris Mežeckis (Jourelis) 1993. gadā. 1997. gadā, pārorientējoties uz ska, nosaukums tika mainīts uz Voiceks Voiska.\n", "id": "lvs_Latn_109117"}
{"text": "Teda Bara\n\nTeodosija Bara Gūdmena (; dzimusi Sinsinati, mirusi Losandželosā) bija ebreju izcelsmes mēmā kino ēras ASV aktrise.\n\nViena no sava laika populārākajām aktrisēm un viens no pirmajiem kino seksa simboliem. Filmās bieži tēloja \"liktenīgās sievietes\".\n\nLaikaposmā no 1914. līdz 1926. gadam piedalījās vairāk kā 40 filmās. Lielāko daļu no tām producēja Viljams Fokss. Vislielākie panākumi bija 1917. gadā uzņemtajai filmai \"Kleopatra\". No Tedas Baras filmām mūsdienās pilnībā saglabājušās tikai sešas.\n", "id": "lvs_Latn_109118"}
{"text": "Prinstona\n\nPrinstona () ir pilsēta ASV, Ņūdžersijas štata austrumos. Administratīvi sastāv no divām neatkarīgām daļām — Princeton Township, New Jersey un Borough of Princeton, New Jersey. Prinstonā vairākkārt notikuši referendumi par abu daļu apvienošanu, tomēr vienmēr pārsvaru guvuši apvienošanās pretinieki.\n\nPilsēta pazīstama kā Prinstonas Universitātes mājvieta. Prinstonā atrodas arī vairākas ietekmīgas pētniecības iestādes, kompānijas un organizācijas, piemēram, Padziļināto studiju institūts (Institute for Advanced Study), Sarnova korporācija (Sarnoff Corporation) un citas.\n\nKaut arī štata galvaspilsēta ir netālu esošā Trentona, kopš 1945. gada štata gubernatora rezidence atrodas Prinstonā.\n\n1777. gada 3. janvārī šeit notika Prinstonas kauja, kurā amerikāņu karaspēks Džordža Vašingtona vadībā sakāva britu spēkus. 1783. gadā Prinstona četrus mēnešus bija ASV galvaspilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_109119"}
{"text": "Ķīsis\n\nĶīsis (Gymnocephalus cernuus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivs, kas izplatīta Eiropā un Āzijas ziemeļos. Latvijā ķīsis ir bieži sastopama zivs, kas zivsaimniecībai kaitīga un grūti izskaužama. Tas ir nopietns pārējo zivju barības konkurents.\n", "id": "lvs_Latn_109120"}
{"text": "Felipe Masa\n\nFelipe Masa (; dzimis Sanpaulu, Brazīlijā) ir brazīliešu autosportists, pazīstams pateicoties savai Formula 1 karjerai, kuras laikā guvis 11 Grand Prix uzvaras, bet F1 čempionāta kopvērtējumā viņa augstākais rezultāts bija 2. vieta . gadā, kad sīvā cīņā sezonas pēdējā posma pēdējā aplī par čempionu kļuva Luiss Hamiltons. No . līdz . gada sezonai F1 sacensībās pārstāvēja Ferrari komandu, bet no . gada līdz karjeras beigām . gadā startēja Williams komandas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_109121"}
{"text": "Berlīnes \"Eisbären\"\n\nBerlīnes \"Eisbären\" (agrāk Berlīnes \"Dinamo\") ir DEL līgas komanda, kura bāzēta Berlīnē, Vācijā. DEL līgas čempiones titulu tā izcīnījusi desmit reizes, pēdējo reizi to paveicot 2024. gadā. Klubs piecpadsmit reizes izcīnījis arī Austrumvācijas hokeja līgas čempiones titulu. Komanda savas mājas spēles aizvada Mercedes-Benz Arena hallē.\n", "id": "lvs_Latn_109122"}
{"text": "Florians Bušs\n\nFlorians Bušs (; dzimis Tegerzē, Vācijā) ir bijušais vācu hokejists, uzbrucējs. Visu profesionāļa karjeru, 18 sezonas, aizvadījis Vācijas hokeja līgas kluba Berlīnes \"Eisbären\" sastāvā, kļūstot par septiņkārtēju Vācijas čempionu. Vācijas hokeja izlases sastāvā spēlējis 2006. gada olimpisko spēļu turnīrā, kā arī trīs pasaules čempionātos.\n", "id": "lvs_Latn_109123"}
{"text": "Meitene ar pērļu auskaru\n\n\"Meitene ar pērļu auskaru\" () ir glezna, kas tiek uzskatīta par Johannesa Vermēra meistardarbu; to dažkārt dēvē par \"ziemeļu Monu Lizu\" vai \"holandiešu Monu Lizu\". Atrodas Mauricheisas muzejā Hāgā.\n", "id": "lvs_Latn_109124"}
{"text": "Anžē\n\nAnžē () ir pilsēta Francijas rietumos, Luāras reģionā, netālu no Mēnas upes ietekas Luārā. Vēsturiskā Anžū novada centrs.\n\nAnžē teritorija apdzīvota no aizvēstures. Pirmie vēsturiski zināmie pilsētas iedzīvotāji bija gallu tauta andekavi (Andecavi), kurus pakļāva romieši. 9. gadsimtā izvirzījās Anžē grāfi, nodibinot Viduslaikos ietekmīgo Anžū jeb Plantaganetu dinastiju. Dažādos laikos šī dzimta valdījusi pār Angliju, Īriju, Ungāriju, Horvātiju, Poliju, Sicīlijas karalisti un Jeruzalemes Karalisti. 1204. gadā Anžē ieņēma Francijas karalis Filips II. No 14. gadsimta līdz Franču revolūcijai pilsētā atradās pazīstama universitāte.\n\nPilsētas centrā atrodas viduslaiku Anžē pils. Mūsdienās pilsētas ekonomika balstās uz datoru (Bull, Packard-Bell, NEC) un smago automašīnu (Scania) ražošanu.\n", "id": "lvs_Latn_109125"}
{"text": "Attēls:Windows Vista Desktop.png\n\nWindows Vista Ultimate ekrānuzņēmums no angļu vikipēdijas - . Izmantošanas pamatojumu skatīt angļu attēla lapā.\n", "id": "lvs_Latn_109126"}
{"text": "Žans Batists Kolbērs\n\nŽans Batists Kolbērs (Jean-Baptiste Colbert, 1619. gada 29. augusts, Reimsa — 1683. gada 6. septembris, Parīze) bija franču ekonomists un Francijas finanšu ministrs (1665 — 1683) Luija XIV laikā.\n", "id": "lvs_Latn_109127"}
{"text": "Bridžs\n\nBridžs ir kāršu spēle, konkrētāk, stiķu ņemšanas spēle, ko parasti spēlē četri cilvēki, no kuriem veidojas divi pāri. Spēlētāji no viena pāra sēž pie galda viens otram pretī, un viņus sauc par partneriem. Parasti spēlētāju izvietojumu apzīmē ar debespusēm. Tiek izmantota standarta 52 kāršu kava. Spēle sastāv no solīšanas un izspēles, pēc kuras tiek saskaitīts rezultāts.\n", "id": "lvs_Latn_109128"}
{"text": "Svētais Augustīns\n\nAurēlijs Augustīns, Augustīns no Hiponas jeb svētais Augustīns (; 354. gada 13. novembris—430. gada 28. augusts) ir viens no Rietumu kristietības \"tēviem\". Pēc izcelsmes — berbers. Katoļu un anglikāņu baznīcās atzīts par svēto (pareizticīgo baznīcās — par svētlaimīgo). Daudzi protestanti, īpaši kalvinisti, viņa teoloģiju uzskata par protestantisma pamatu. Dzimis Tagastē, mūsdienu Alžīrijā, kristīts Milānā. Sarakstījis divus Rietumu kultūrai būtiskus darbus — \"Atzīšanās\" (Confessiones) un \"Dieva pilsēta\" (Civitas Dei). \"Atzīšanās\" ir vienīgais Augustīna darbs, kas tulkots latviski.\n", "id": "lvs_Latn_109129"}
{"text": "Pimelīnskābe\n\nPimelīnskābe (heptāndiskābe, 1,5-pentāndikarbonskābe, HOOC–(CH₂)₅–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm. Pimelīnskābes sāļus un esterus sauc par pimelinātiem ( - tauki). Pimelīnskābe ir balta, kristāliska viela, kas nedaudz šķīst ūdenī.\n", "id": "lvs_Latn_109130"}
{"text": "Korķskābe\n\nKorķskābe (suberīnskābe, oktāndiskābe, 1,6-heksāndikarbonskābe, HOOC–(CH₂)₆–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm. Korķskābes sāļus un esterus sauc par suberātiem ( - korķis). Korķskābe ir kristāliska viela (bezkrāsaini adatveida kristāli), kas pavisam nedaudz šķīst ūdenī.\n", "id": "lvs_Latn_109131"}
{"text": "Azelaīnskābe\n\nAzelaīnskābe (nonāndiskābe, 1,7-heptāndikarbonskābe, HOOC–(CH₂)₇–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm. Azelaīnskābes sāļus un esterus sauc par azelainātiem. Azelaīnskābe ir kristāliska viela (bezkrāsaini adatveida kristāli), kas pavisam nedaudz šķīst ūdenī.\n", "id": "lvs_Latn_109132"}
{"text": "Sebacīnskābe\n\nSebacīnskābe (dekāndiskābe, 1,8-oktāndikarbonskābe, HOOC−(CH₂)₈−COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm. Sebacīnskābes sāļus un esterus sauc par sebacātiem (no — 'speķis, tauki', sebaceus — 'tauku svece'). Sebacīnskābe ir kristāliska viela (bezkrāsaini plāksnīšveida kristāli), kas pavisam nedaudz šķīst ūdenī.\n", "id": "lvs_Latn_109133"}
{"text": "Olli Ditrihs\n\nOlivers Mihaels Ditrihs (, plašāk pazīstams kā Olli Ditrihs (), dzimis Ofenbahā pie Mainas, Vācijā) ir vācu mūziķis (bundzinieks), komponists un komiķis.\n", "id": "lvs_Latn_109134"}
{"text": "Džons Flemings Olsens\n\nDžons \"Džonijs\" Flemmings Olsens (; dzimis 1964. gada 14. decembrī Diseldorfā) ir vācu mūziķis, grafiķis-dizaineris un aktieris.\n\n1997. gadā Džons pievienojās grupai \"Texas Lightning & The Rodeo Rockets\" un 2000. gadā bija viņu pirmā debijas uzstāšanās. Kopš 2004. gada beigām grupa ir pazīstama ar īsāku nosaukumu Texas Lightning. Olsens spēlē ģitāru un dzied. Viņa muzikāla izglītošanās sākās diezgan agri, 1969.gadā Džons mācījās Hamburgas mūzikas skolā. No 1971. - 1975. gadam viņš apmeklēja flautas spēles privātstundas un no 1976.—1977. gadam apguva vijoļspēli. Ģitārspēli viņš iemācījās kur starp 1977. un 1982.gadu. 1986.gadā Olsens apmeklēja privātstundas dziedāšanā. Viņš arī piedalījās Kontaktstudiengang der Populärmusik(kur kā docente strādāja arī Džeina Komerforda) Hamburgā,1987.gadā. No 1993.gada viņš izveidoja dizainu dažādiem CD vākiem, arī tādiem māksliniekiem kā Udo Lindenbergs, Phillip Boa, Selig, Echt, Stefan Gwildis un Annett Louisan.\n\nOlsena muzikālais \"izgājiens\" sākās kopā ar grupu Camelot. Kopš 1978.gada viņš ir bijis kā ģitārists un/vai dziedātājs dažādās grupās,kā piemēram - The Types (1980—1984), Welcome Home (1989—1993), Tim (1989.), Die Sirenen (1989—1994), Die Bietels (1993—2003). Olī Dītriha komēdijraidījumā \"Dittsche – das wirklich wahre Leben\" Džons Flemings Olsens spēlē uzkožamo būdas saimnieku Ingo.\n", "id": "lvs_Latn_109135"}
{"text": "Mēris (romāns)\n\n\"Mēris\" ir Albēra Kamī 1947. gadā publicēts romāns, kas guva plašu ievērību pēckara Francijā. Romānā attēloti izdomāti notikumi 1940. gados franču Ziemeļāfrikas pilsētā Orānā. Pilsētā sākas mēra epidēmija, kuras dēļ pilsētas iedzīvotāji un iebraucēji spiesti palikt pilsētas mūros, kur viņiem nākas saskarties ar visām mēra izraisītajām neērtībām — ierobežotu pārtikas sadali un melno tirgu, bet tuvinieku saslimšanas gadījumā — ar obligātu karantīnu un inficēšanās risku.\n\nAlbērs Kamī savās piezīmēs par romānu izsakās: \"Mēs visi, protams, zinām, ka mērim ir arī savas labās puses, tas atver ļaudīm acis un liek domāt… Bet… Pilnīgi vienalga, kādus secinājumus no tā izdara katrs atsevišķs cilvēks, tam, raugoties savu brāļu nelaimē, ir jābūt ārprātīgam, noziedzniekam vai gļēvulim, lai mēri apsveiktu, jo vienīgā cilvēka cienīgā nostāja ir to noliegt.\"\n\nRomānu ir iespējams uztvert kā alegorisku stāstu par Francijas vēsturi nacistu okupācijas laikā.\n", "id": "lvs_Latn_109136"}
{"text": "Kauņas apriņķis\n\nKauņas apriņķis () ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts centrā. Kopš 2010. gada 1. jūlija, kad tika atceltas apriņķu administrācijas, apriņķiem ir tikai teritoriālas un statistiskas funkcijas. Apriņķis atrodas vēsturiskajos Žemaitijas un Augštaitijas novados. Kauņas apriņķis robežojas ar Šauļu, Panevēžas, Viļņas, Alītas, Marijampoles un Tauraģes apriņķiem.\n\nApriņķī ietilpst 8 pašvaldības — Birštonas, Jonavas rajona, Kaišadores rajona, Kauņas pilsētas, Kauņas rajona, Ķēdaiņu rajona, Prienu rajona un Raseiņu rajona pašvaldība.\n", "id": "lvs_Latn_109137"}
{"text": "Džordže Enesku\n\nDžordže Enesku (), Francijā pazīstams arī kā Žoržs Enesko (, dzimis , miris ), bija rumāņu komponists, vijolnieks, pianists, diriģents un pedagogs. Viens no izcilākajiem rumāņu 20. gadsimta komponistiem un atskaņotājmāksliniekiem.\n\nDzimis Liveni ciematā Moldāvijas ziemeļos, un jau no agrīniem gadiem parādīja izcilas spējas mūzikā. Piecu gadu vecumā sacerējis savu pirmo skaņdarbu, bet septiņu gadu vecumā sāka studēt Vīnes konservatorijā, kuru ar sudraba medaļu beidza nepilnu trīspadsmit gadu vecumā. 1895. gadā devās uz Parīzi, turpinot studijas, kur cita starpā mācījās kompozīciju pie Žila Masnē un Gabriela Forē.\n\nPazīstamākie Enesku skaņdarbi ir \"Rumāņu rapsodija\" (1901-02), opera \"Edips\" (1936) un orķestra svītas. Sarakstījis piecas simfonijas (divas no tām nepabeigtas).\n\nDzīvoja pārmaiņus Parīzē un Rumānijā, bet pēc Otrā pasaules kara - tikai Parīzē.\n\nBija pazīstams vijoļpedagogs. Viņa skolnieku starpā ir Jehudi Menuhins un Arturs Grumjo.\n\nApglabāts Perlašēza kapsētā.\n", "id": "lvs_Latn_109138"}
{"text": "Bari\n\nBari () ir ostas pilsēta Itālijas dienvidaustrumos Adrijas jūras krastā. Apūlijas reģiona un Bari metropoles administratīvais centrs. Ievērojama osta un universitātes pilsēta.\n\nBari bazilikā atrodas ievērojamā kristiešu svētā, mūsdienu Santa Klausa prototipa, Svētā Nikolaja kaps. Svētā Nikolaja pīšļus no mūsdienu Turcijas teritorijas 11. gadsimtā nozaga itāliešu jūrnieki, izraisot starptautisku skandālu.\n", "id": "lvs_Latn_109139"}
{"text": "Vilis Plūdons\n\nVilis Plūdons (arī Vilis Plūdonis, dzimis , miris ) bija latviešu skolotājs un dzejnieks, tautiskā romantisma pārstāvis. Alegorisko poēmu \"Divi pasaules\", \"Atraitnes dēls\" un \"Uz saulaino tāli\" autors.\n", "id": "lvs_Latn_109140"}
{"text": "Oklendas ģimnāzija\n\nOklendas ģimnāzija () ir valsts vidusskola, kas atrodas Oklendā, Jaunzēlandē. Skolā tiek mācīti zēni no devītās līdz trīspadsmitajai klasei. Tā ir viena no lielākajām Jaunzēlandes skolām (2008. gadā tajā mācījās 2760 skolnieku). Mācību iestāde dibināta 1868. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109141"}
{"text": "Vācijas piļu uzskaitījums\n\nVācijas piļu uzskaitījums ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas Vācijas pilis, kas sadalīts pa federālajām zemēm.\n\nVairākos Vācijas reģionos viena no raksturīgākajām ainavas iezīmēm ir viduslaiku pilis. No dažām saglabājušās tikai gleznainas drupas, tomēr daudzas pilis, gadu gaitā remontētas un modernizētas, vēl aizvien turpina kalpot par rezidenci seno īpašnieku pēctečiem. Visvairāk lielu, iespaidīgu cietokšņu var redzēt Reinas centrālās daļas apvidū un Mozeles krastos, savukārt visskaistākās pilis ar grāvju nocietinājumiem vai uz salām ir saglabājušās Minsterlandes zemienē. 19. gadsimtā, kad nāca viduslaiku nostalģijas \"vilnis\", Vācijā pārbūvēja daudzas sagruvušas pilis. Šajā laikā tika uzceltas pilnīgi jaunas, viduslaiku stilā projektētas pilis.\n", "id": "lvs_Latn_109142"}
{"text": "Latvijas upju uzskaitījums\n\nLatvijas upju uzskaitījums uzrāda visas Latvijas upes, kuru kopējais garums pārsniedz 100 kilometrus. Šo upju baseinu teritorija ir no 679 km² līdz 87 900 km².\n", "id": "lvs_Latn_109143"}
{"text": "Iecava (upe)\n\nIecava ir upe Latvijā, Zemgalē, tek caur Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas novadiem. Iecava ir lielākā Lielupes labā krasta pieteka.\n", "id": "lvs_Latn_109144"}
{"text": "Fēru valoda\n\nFēru valoda jeb fēriešu valoda (føroyskt mál, ) ir valoda, ko prot aptuveni cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni fēriešu Dānijā. Tā ir viena no divām oficiālajām valodām Fēru Salās (otra ir dāņu valoda). Fēru valoda pieder ģermāņu valodu saimei, ziemeļģermāņu atzaram; radnieciski vistuvākās ir islandiešu valoda un norvēģu valoda. Fēru valoda ir radusies no sennorvēģu valodas.\n", "id": "lvs_Latn_109145"}
{"text": "AirPort\n\nAirPort ir Apple Inc. bezvadu lokālā tīkla preču zīme, kas ir bāzēts uz IEEE 802.11b standartu (pazīstams arī kā Wi-Fi) un ir sertificēts kā savietojams ar citām 802.11b ierīcēm. Pēdējā produktu saime ir balstīta uz IEEE 802.11n-projekta specifikāciju un ir pazīstama kā AirPort Extreme.\n", "id": "lvs_Latn_109146"}
{"text": "Johens Rints\n\nKarls Johens Rints (; — ) bija Formula 1 ekspilots un vienīgais čempions, kurš par tādu ir kļuvis pēc savas nāves.\n\nRints piedzima Maincā, Vācijā, taču pārcēlās pie saviem vecvecākiem Austrijā, kad viņa vecāki gāja bojā uzlidojumā 2. pasaules kara laikā. Tur viņš uzauga un sāka nodarboties ar motoru sportu. Rinta karjeras ziedu laiki bija Lotus komandā, kur viņš 1970. gadā cīnījās par pasaules čempiona titulu. komandas inženieris brīdināja Rintu, ka mašīna pēc sacīkstēm var izjukt pa detaļām; par nelaimi Johenam, tas notika jau treniņbraucienā: viņš ar nevadāmu automašīnu ietriecās sienā un nomira. Tomēr Rints bija sakrājis pietiekami daudz punktu jau iepriekš, lai kļūtu par pasaules čempionu. Kausu saņēma viņa atraitne, kurai viņš ironiskā kārtā pirms nāves bija apsolījis pamest motoru sportu, ja kļūs par F1 pasaules čempionu. Rintu apglabāja Grācas centrālajā kapsētā.\n", "id": "lvs_Latn_109147"}
{"text": "1999. gada F1 sezona\n\n1999. gada F1 sezona bija 50. F1 sezona. Tā sākās un beidzās .\n\nTā bija pirmā sezona ar . Sezonas vidū Mihaels Šūmahers salauza savu kāju, bet viņa komandas biedrs Edijs Irvains par titulu cīnījās līdz pat pēdējai sacīkstei. To tomēr otro reizi pēc kārtas izcīnīja soms Mika Hekinens. Pirms izredzes kļūt par čempionu bija arī Heincam Haraldam Frencenam un Deividam Kulthārdam, tomēr neviens nespēja sakrāt pietiekami daudz punktu, lai tās saglabātu arī pēdējā sacīkstē.\n", "id": "lvs_Latn_109148"}
{"text": "Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji\n\nKategorija:Valsts vadītāji Kategorija:Valdību vadītāji Kategorija:21. gadsimta cilvēki\n", "id": "lvs_Latn_109149"}
{"text": "Gordons Brauns\n\nDžeimss Gordons Brauns (; dzimis ) ir Apvienotās Karalistes politiķis, no 2007. līdz 2010. gadam bija Apvienotās Karalistes premjerministrs un Leiboristu (Darba) partijas līderis. Tonija Blēra valdībā no 1997. līdz 2007. gadam bija Lielbritānijas finanšu ministrs. No 1983. līdz 2015. gadam bija Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas biedrs.\n\nGordons Brauns ir dzimis Gifnokā, Skotijā, kā otrais no trim dēliem mācītāja ģimenē. Kad Braunam bija trīs gadi, viņa ģimene pārcēlās dzīvot uz Kērkoldi. Skolā padevās mācības, un 16 gadu vecumā sāka studēt vēsturi Edinburgas Universitātē, kur arī iesaistījās studentu pašpārvaldē. 1972. gadā Brauns absolvēja Edinburgas Universitāti un kļuva par tās pašas universitātes rektoru. Vēlāk viņš ieguva doktora grādu vēsturē un ir sarakstījis arī dažas grāmatas. 1983. gadā Gordons Brauns kļuva par Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas biedru, pārstāvot Kērkoldi. No 1997. līdz 2007. gadam bija Lielbritānijas finanšu ministrs, kļūstot par visilgāk esošo personu šajā amatā kopš 1827. gada. Kad Brauns tika iecelts ministru prezidenta amatā, par jauno finanšu ministru kļuva Alisters Dārlings. Gordons Brauns par premjerministru kļuva trīs dienas pēc Leiboristu partijas vadības pārņemšanas no iepriekšējā premjerministra Tonija Blēra. No premjerministra amata atkāpies , pēc vēlēšanām nespējot iegūt parlamenta vairākuma atbalstu.\n", "id": "lvs_Latn_109150"}
{"text": "Golfa termini\n\nGolfa aprindās parasti tiek lietoti speciāli golfa termini, kurus parastam, ar sportu nesaistītam, cilvēkam nesaprast. Tādēļ ir iespējams ielūkoties visbiežāk lietotajos golfa terminos.\n", "id": "lvs_Latn_109151"}
{"text": "Alberto Askari\n\nAlberto Askari (, — ) bija itāļu autobraucējs, pazīstams kā divkārtējs Formula 1 čempions.\n\nDzimis Milānā autobraucēja Antonio Askari ģimenē. Alberto sāka piedalīties sacīkstēs Otrā pasaules kara laikā. Kad 1946. gadā tika standartizēti sacīkšu noteikumi, Askari ieņēma augstas vietas sacīkstēs. Pirmajā Formula 1 pasaules čempionāta sacīkstē (. gadā) Askari izcīnīja 2. vietu. Vēlāk Askari kļuva par Formula 1 divkārtēju (. un . gada) čempionu. Viņš ir viens no diviem itāļiem, kuri ir bijuši šo sacīkšu čempioni (pirmais bija Džuzepe \"Nino\" Farina, . gada čempions).\n\nAskari gāja bojā Moncas trasē, izmēģinot Ferrari sporta auto. Līkums, kurā notika liktenīgā avārija, bija \"Curva di Vialone\", viens no trases ātrākajiem un izaicinošākajiem līkumiem. Vēlāk ātrā līkuma vietā tika uzbūvēts S-veida bremzētājs ar nosaukumu \"Variante Ascari\".\n", "id": "lvs_Latn_109152"}
{"text": "Andris Džeriņš\n\nAndris Džeriņš (dzimis Jēkabpilī) ir Latvijas hokejists, spēlē uzbrucēja pozīcijā, Latvijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2023) spēlē Dānijas hokeja līgas klubā Herningas \"Blue Fox\".\n\nViņa vecākais brālis Guntis arī bija profesionāls hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_109153"}
{"text": "Angela Merkele\n\nAngela Doroteja Merkele (, , dzimusi Kasnere (Kasner) ) ir vācu politiķe, Vācijas kanclere (2005—2021), pirmā sieviete šajā amatā. No 1991. līdz 1994. gadam bija Vācijas sieviešu un jauniešu ministre, bet no 1994. līdz 1998. gadam Vācijas vides aizsardzības ministre. No 2000. gada viņa ir Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības vadītāja. 2007. gadā bija Eiropadomes prezidente.\n", "id": "lvs_Latn_109154"}
{"text": "Markuss Nēslunds\n\nMarkuss Nēslunds (; dzimis Ērnšeldsvīkā, Zviedrijā) ir bijušais zviedru hokejists, spēlējis uzbrucēja pozīcijā. Pašlaik (2012) ir Zviedrijas Elitsērijas kluba MODO ģenerālmenedžeris.\n", "id": "lvs_Latn_109155"}
{"text": "Krotonskābe\n\nKrotonskābe (trans-2-butēnskābe, cietā krotonskābe, 3-metilakrilskābe, СН₃−CH=СН–СООН) pieder pie nepiesātinātajām trans karbonskābēm. Krotonskābe ir balti adatveida kristāli. Krotonskābes nosaukums radies no Indijā kultivēta eiforbiju dzimtas auga Croton tiglium, no kura sēklu eļļas (krotoneļļas) tā iegūta. Krotonskābei ir cis struktūrizomērs - izokrotonskābe.\n", "id": "lvs_Latn_109156"}
{"text": "Kurzemes Amerikas kolonizēšana\n\nKurzemes un Zemgales hercogiste bija visu laiku 2. mazākā valsts, kas kolonizējusi Ameriku. Tā Tobāgo salā nodibināja koloniju, kas pastāvēja no 1654. līdz 1659. gadam un no 1660. līdz 1689. gadam. Tajā laikā hercogistes Eiropas daļas iedzīvotāju skaits bija tikai aptuveni 200 000, tomēr tās rīcībā bija viena no tā laika lielākajām tirdzniecības un kara flotēm Eiropā.\n", "id": "lvs_Latn_109157"}
{"text": "Džordžs Vašingtons\n\nDžordžs Vašingtons (, dzimis , miris ) bija pirmais ASV prezidents, Neatkarības kara laikā Kontinentālās armijas virspavēlnieks un viens no tā dēvētajiem \"valsts tēviem\". Viņš vadīja sanāksmi, kurā izstrādāja ASV Konstitūciju. Tieši Vašingtons kā armijas virspavēlnieks lielā mērā panāca, ka Jaunās pasaules kolonijas kļuva par neatkarīgu valsti. Kā pirmā ASV valsts galva viņš ielika stiprus pamatus mūsdienu federālās valdības sistēmai. Viņš ieteica trīskāršu varas sadalījumu starp izpildvaru (prezidents), likumdošanu (Kongress) un tiesu varu.\n\n1788. gadā 69 vēlētāji vienbalsīgi Džordžu Vašingtonu ievēlēja par prezidentu. Šajā amatā viņš pavadīja divus termiņus — no līdz . Viņš pārraudzīja spēcīgas, labi finansētas nacionālās valdības izveidošanu, saglabājot neitralitāti karos, kas plosījās Eiropā, veiksmīgi apslāpēja jebkurus nemierus un guva atbalstu no dažādu šķiru amerikāņiem.\n\nBija bagāts plantators — 8000 akru zemes, vairāk nekā 300 vergi, — kura īpašumu vērtība 2010. gada ekvivalentā bija 525 000 000 ASV dolāru, bet prezidenta alga bija 2% no ASV valsts budžeta.\n", "id": "lvs_Latn_109158"}
{"text": "Kordels Halls\n\nKordels Halls (, dzimis 1871. gada 2. oktobrī Olimpusā (Olympus), Tenesī, miris 1955. gada 23. jūlijā Betesdā (Bethesda), Mērilendā) bija ASV politiķis. Pagaidām visilgāk amatu ieņēmušais ASV valsts sekretārs. Amatā bija 11 gadus no 1933. līdz 1944. gadam prezidenta Franklina Rūzvelta laikā.\n\n1945. gadā saņēma Nobela miera prēmiju par ieguldījumu ANO nodibināšanā. Prezidents Rūzvelts nosaucis Hallu par \"Apvienoto Nāciju organizācijas tēvu\".\n", "id": "lvs_Latn_109159"}
{"text": "Džons Adamss (prezidents)\n\nDžons Adamss, agrāk arī Džons Edemss (, dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu 2. prezidents, no 1797. līdz 1801. gadam, pārstāvēja Federālistu partiju. No 1789. līdz 1797. gadam bija pirmais ASV viceprezidents. Viņš bija arī advokāts, diplomāts un viens no līderiem Amerikas Savienoto Valstu neatkarības iegūšanas procesā no Lielbritānijas Karalistes.\n\nBūdams viceprezidents Džordža Vašingtona administrācijā un akadēmiski izglītots jurists, turpināja nostiprināt ASV valdību. Bija ASV vēstnieks Holandē, Britānijā un Francijā, kur viņa darbs vainagojās ar Parīzes līguma parakstīšanu 1783. gadā, kas formāli atzina ASV neatkarību. Viņš nodibināja ASV Jūras kara floti.\n\n1800. gada ASV prezidenta vēlēšanās Džons Adamss zaudēja savam bijušajam draugam Tomasam Džefersonam no Demokrātiskās-Republikāniskās partijas. Atgriezās dzimtajā Masačūsetsā. Atjaunoja draudzību ar Džefersonu, ko apliecina sarakste ar viņu turpmāko 14 gadu laikā. Džons Adamss un viņa sieva Abigaila izveidoja politiķu, diplomātu un vēsturnieku dzimtu, ASV vēsturē pazīstama kā Adamsu dzimta. Viņu dēls Džons Kvinsijs Adamss vēlāk kļuva arī par ASV prezidentu. Džons Adamss nomira , ASV neatkarības 50. gadadienā, tikai dažas stundas pēc Tomasa Džefersona nāves.\n", "id": "lvs_Latn_109160"}
{"text": "Beverlihilsa\n\nBeverlihilsa () ir pilsēta ASV, Kalifornijas štatā, Losandželosas aglomerācijā. Kopā ar 1984. gadā izveidoto Vestholivudu veido anklāvu Losandželosas teritorijā. Kopā ar apkārtējiem rajoniem ietilpst tā sauktajā Losandželosas \"zelta trijstūrī\" — pilsētas visgreznākajā daļā, kaut arī pretēji populārajam viedoklim Beverlihilsa nav pilsētas vispārticīgākā daļa. Pilsētā atrodas viena no visprestižākajām iepirkšanās ielām pasaulē — Rodeo Drive.\n\nBeverlihilsas iedzīvotāji ir raibas izcelsmes ar lielāku ebreju un Irānas izcelsmes iedzīvotāju koncentrāciju. Pēc dažiem vērtējumiem irāniešu skaits pilsētā ir ap 20%.\n\nPilsētas attīstībai impulsu deva uz Eagles albuma Hotel California attēlotā, 1912. gadā uzceltā Beverlihilsas viesnīca, kura atrodas uz Sunset bulvārī. 1919. gadā šeit savu mājokli uzcēla Daglass Fērbenkss un Mērija Pikforda. Viņiem sekoja citas Holivudas zvaigznes. 1923. gadā tika ierosināts pievienot pilsētu Losandželosai, tomēr vietējā referendumā tas tika noraidīts. Pēc Otrā pasaules kara pilsēta attīstījās kā pārticis Losandželosas rajons.\n", "id": "lvs_Latn_109161"}
{"text": "Tomass Džefersons\n\nTomass Džefersons, agrāk arī Tomess Džefersens (, ; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu trešais prezidents (1801–1809), jurists, filozofs, arhitekts, politiķis un rakstnieks. Neatkarības kara laikā bija Virdžīnijas gubernators, vēlāk ASV vēstnieks Francijā. Pirmā ASV prezidenta Džordža Vašingtona prezidentūras laikā bija ASV valsts sekretārs (1790–1793). Vēsturē iegājis kā galvenais ASV Neatkarības deklarācijas autors un dedzīgs cilvēktiesību aizstāvis.\n\nSavas prezidentūras laikā Džefersons pārraudzīja Luiziānas teritorijas iegūšanu no Francijas (1803). Viņš sūtīja pētniekus izpētīt kontinenta rietumos. Slavenākā no tām ir Luisa un Klārka ekspedīcija (1804–1806). Prezidentūras laikā Amerikas Savienoto Valstu teritorija kļuva divreiz lielāka. Džefersons pārvietoja indiāņu ciltis no Misisipi upes apkaimes uz Luiziānas teritorijas rietumiem, atbrīvojot vietu, kur apmesties uz dzīvi kolonistiem. 1807. gadā viņš sastādīja un parakstīja likumu, kas aizliedza Amerikas Savienotajās Valstīs ievest vergus.\n\nDžefersons bija erudīts cilvēks. Viņu interesēja māksla, zinātne un politika. Iespaidojoties no Francijā pavadītajiem gadiem, uzbūvēja Montičelo — māju, kur dzīvoja, mūsdienās tā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Džefersons pārvaldīja arī vairākas valodas. Viņš mācēja franču, grieķu, itāļu, latīņu un spāņu valodu. Džefersons centās apgūt arī citas valodas. Pēc prezidentūras viņš 1819. gadā dibināja Virdžīnijas Universitāti, kur bija viens no tās rektoriem. Džefersons bija prasmīgs rakstnieks. Viņš regulāri sarakstījās ar citiem ievērojamiem cilvēkiem gan Amerikā, gan Eiropā.\n\nDžefersons iestājās pret verdzību, lai gan pašam bija simtiem vergu un tikai dažus no tiem atbrīvoja. Dokumentāli pierādīts vairākus gadus ilgais sakars ar verdzeni Salliju Hemingsu, kurai piedzima vismaz viens viņa bērns. Tomasa Džefersona attēls rotā divu ASV dolāru naudas zīmi.\n\nTomass Džefersons ir viens no četriem ASV prezidentiem, kas attēlots Rašmora kalnā.\n", "id": "lvs_Latn_109162"}
{"text": "Džeimss Medisons\n\nDžeimss Medisons, juniors (, ; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu ceturtais prezidents, pārstāvēja Demokrātu-republikāņu partiju. Prezidenta amatā bija divus termiņus, no 1809. līdz 1817. gadam. Džeimss Medisons ir viens no ASV Konstitūcijas veidotājiem un Amerikas Savienoto Valstu dibinātājiem. No 1801. līdz 1809. gadam bija ASV valsts sekretārs. 1803. gadā tā brīža ASV prezidentam Tomasam Džefersonam palīdzēja nopirkt Luiziānu no Francijas Pirmās republikas.\n\nDžeimsa Medisona prezidentūras laikā, no 1812. līdz 1815. gadam, norisinājās Britu—amerikāņu karš. Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karavīri ieņēma un nodedzināja Vašingtonu, tajā skaitā arī Balto namu. Dibinājis Kongresa bibliotēku — pasaulē lielāko grāmatu krātuvi.\n", "id": "lvs_Latn_109163"}
{"text": "Džeimss Monro\n\nDžeimss Monro, agrāk arī Džēmss Menrou (, ; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu piektais prezidents, no 1817. līdz 1825. gadam. Viņa vārdā nosaukta Monro doktrīna, kuru viņš izziņoja savā 1823. gada vēstījumā kongresam. Saskaņā ar to Amerikas valstis nav uzskatāmas par Eiropas valstu kolonizācijas objektiem, Eiropas valstu iejaukšanās Amerikas valstu iekšējās lietās tiks uzskatīta par nedraudzīgu aktu pret ASV. Viņa prezidentūras laikā ASV štatu skaits palielinājās no deviņpadsmit līdz divdesmit četriem.\n", "id": "lvs_Latn_109164"}
{"text": "Džons Kvinsijs Adamss\n\nDžons Kvinsijs Adamss, agrāk arī Džons Kvinsi Edemss (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu valstsvīrs, politiķis, diplomāts un jurists. No 1825. līdz 1829. gadam bija sestais ASV prezidents. No 1817. līdz 1825. gadam bija ASV valsts sekretārs. Viņš ir zināms ar garu un daudzveidīgu karjeru ASV valdībā. Pirms kļūšanas par prezidentu bija ASV ministrs (mūsdienās vēstnieks) dažādās Eiropas valstīs, bet pēc prezidentūras viņam bija gara un izcila karjera ASV Kongresā. Prezidentūras laikā cīnījās ar politisko opozīciju un sarežģītiem jautājumiem, piemēram, verdzības jautājumu un nesaskaņām ar dienvidu štatiem.\n", "id": "lvs_Latn_109165"}
{"text": "Endrū Džeksons\n\nEndrū Džeksons, agrāk arī Endrjūss Džeksens (, dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu karavīrs un valstsvīrs, septītais ASV prezidents laika posmā no 1829. līdz 1837. gadam. Pirms ievēlēšanas prezidenta amatā Džeksons ieguva slavu kā ASV Armijas ģenerālis, kā arī pārstāvēja abas ASV Kongresa palātas. Kā prezidents Džeksons centās veicināt \"parastā cilvēka\" (common man) tiesības pret \"korumpētu aristokrātiju\".\n\nDzimis Dienvidkarolīnā. Amerikāņu armijas ģenerālis, kas kļuva par nacionālo varoni Britu—amerikāņu kara laikā pēc uzvaras pār britu karaspēku kaujā pie Ņūorleānas 1815. gadā. Viņa vadītā armija 1818. gadā iebruka Spānijas kolonijā Floridā, kas 1819. gadā kļuva par ASV štatu. Lai gan bija nogalinājis cilvēku duelī, kļuva par Tenesī štata tiesnesi.\n\nDžeksona prezidentūras laikā Baltajā namā darbojās tā saucamais \"virtuves kabinets\", ko veidoja prezidentam tuvi un ietekmīgi viņa partijas cilvēki, tiek uzskatīts par Demokrātiskās partijas dibinātāju.\n", "id": "lvs_Latn_109166"}
{"text": "Martins Van Burens\n\nMartins Van Burens (, , dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu astotais prezidents, no 1837. līdz 1841. gadam. Van Burens bija viens no Demokrātiskās partijas dibinātājiem. Pirms kļuva par ASV prezidentu, bija Ņujorkas štata gubernators, ASV valsts sekretārs un ASV viceprezidents. 1836. gada ASV prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja, pārspējot iepriekšējo, popularitāti zaudējošo prezidentu Endrū Džeksonu. 1840. gada prezidenta vēlēšanās zaudēja Vigu partijas kandidātam Viljama Herisonam, daļēji tāpēc, ka neļāva valdībai iejaukties 1837. gada saimnieciskajā krīzē. 1848. gadā neveiksmīgi startēja ASV prezidenta vēlēšanās, pārstāvot nesen izveidoto Brīvās zemes partiju (Free Soil Party).\n\nLai gan Van Burenam nebija formālas izglītības, kļuva par prasmīgu juristu.\n", "id": "lvs_Latn_109167"}
{"text": "Viljams Herisons\n\nViljams Henrijs Herisons (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu valstsvīrs un militārpersona. Viņš no līdz bija devītais ASV prezidents, pārstāvēja Vigu partiju. Prezidenta amatā bija vienu mēnesi, kas ir īsākais prezidentūras laiks no visiem ASV prezoidentiem. Viljams Herisons mira no plaušu karsoņa, kuru izraisīja saaukstēšanās inaugurācijas laikā. Viņš bija pirmais ASV prezidents, kas mira prezidentūras laikā, kas izraisīja konstitucionālo krīzi par pēctecību.\n\nViljams Herisons 1811. gadā ieguva slavu kā amerikāņu karavadonis Tripekano kaujā pret Amerikas indiāņiem. 1812. gadā nu jau kā ģenerālis veiksmīgi karoja pret britiem Britu—amerikāņu karā.\n\nViljams Herisons ir vectēvs divdesmit trešajam ASV prezidentam Bendžaminam Herisonam, kura prezidentūra bija no 1889. līdz 1893. gadam. Viljams Herisons ir pēdējais prezidents, kurš dzimis pirms ASV revolūcijas, kas beidzās 1783. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109168"}
{"text": "Džons Tailers\n\nDžons Tailers (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu desmitais prezidents, pārstāvēja Vigu partiju. Kļuva par pirmo, kas prezidenta amatā stājās kā viceprezidents, jo iepriekšējais prezidents Viljams Herisons nomira mēnesi pēc kļūšanas par prezidentu. Tailera prezidentūras laikā Teksasa kļuva par ASV štatu. Viņa prezidentūru iedragāja asas cīņas ar Kongresu finanšu jautājumos. Viņa bērnu skaits ir lielākais no visiem ASV prezidentiem — astoņi no pirmās sievas Letīcijas un septiņi no otrās sievas Džūlijas.\n", "id": "lvs_Latn_109169"}
{"text": "Džeimss Polks\n\nDžeimss Nokss Polks (, dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu vienpadsmitais prezidents, pārstāvēja Demokrātisko partiju. Prezidenta krēslā atrādās no 1845. līdz 1849. gadam. Viņa laikā tika iezīmēta ASV robeža ar Apvienotās Karalistes pārvaldīto Kanādu un izveidota federāla rezervju sistēma. Pēc kara ar Meksiku Amerikas Savienotajām Valstīm tika pievienota Arizona, Kalifornija, Kolorādo, Nevada, Ņūmeksika, Jūta un Vaiominga, samaksājot 18,3 miljonus dolāru. Džeimss Polks gan diplomātiskā, gan militārā ziņā padarīja Amerikas Savienotās Valstis par lielvalsti.\n\nDžeimss Polks bija arī Teksasas gubernators (1839–1841) un ASV Pārstāvju palātas spīkers (1835–1839).\n", "id": "lvs_Latn_109170"}
{"text": "Zekerijs Teilors\n\nZekerijs Teilors (; dzimis , miris ) bija ASV prezidents no līdz savai nāvei 1850. gadā. Viņš pārstāvēja ASV vigu partiju, prezidenta vēlēšanās uzvarēja demokrātu kandidātu Lūisu Kasu. Zekerijs Teilors bija arī kapteinis Britu—amerikāņu karā (1812) un ģenerālmajors Meksikas—ASV karā (1846–1848). Tieši veiksmīgā darbība Meksikas—ASV karā, gūstot uzvaras, padarīja viņu slavenu un populāru visā valstī. Pavadījis prezidenta amatā 16 mēnešus, mira no holeras.\n", "id": "lvs_Latn_109171"}
{"text": "Pokers\n\nPokers ir kāršu spēle, kuras pamatā ir likmes, solīšana un kāršu kombinācijas. Pokera pirmssākumi meklējami 19. gadsimtā ASV, kur tā ātri guvusi spēlētāju atsaucību. Pokera spēles atšķiras ar spēlētājiem izdalīto kāršu skaitu, ar to, cik kombinācijas var tikt izveidotas, vai uzvar augstākā, vai zemākā kombinācija, kad spēlētāji atklāj kārtis (piemēram, dažās spēlēs bankā esošā summa tiek sadalīta vienādi starp augstāko un zemāko kombināciju), kādi ir solīšanas un likmju ierobežojumi, un solīšanas kārtu skaitu. Katram spēlētājam noteiktā secībā ir iespēja pielīdzināt savu likmi citu spēlētāju veiktajām likmēm, paaugstināt likmi, vai nomest kārtis, zaudējot iepriekš bankā ielikto žetonu vai naudas summu un tiesības turpināt piedalīties izspēlē. Solīšana beidzas, kad visi spēlētāji ir veikuši likmes, pielīdzinājuši savu likmi citu spēlētāju veiktajām likmēm vai nometuši kārtis. Gadījumā, kad viens spēlētājs izdara likmi, kuru neviens nepieņem un visi pārējie spēlētāji ir nometuši savas kārtis, šis spēlētājs iegūst visu bankā esošo summu vai naudu, neparādot savas kārtis citiem spēlētājiem. Situācijā, kad visas solīšanas kārtas ir beigušās un spēlē piedalās vairāk nekā viens spēlētājs, spēlētāji atklāj savas kārtis un spēlētājs ar uzvarošo kombināciju iegūst visu bankā esošo žetonu vai naudas daudzumu.\n", "id": "lvs_Latn_109172"}
{"text": "Viljams Tāfts\n\nViljams Hauards Tāfts (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu divdesmit septītais prezidents, pārstāvēja Republikānisko partiju. Prezidenta amatā bija no līdz . No 1921. līdz 1930. gadam bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Viņš ir vienīgais amerikānis, kurš ir bijis gan prezidents, gan Augstākās tiesas priekšsēdis. Spēlējis golfu. Viņš bija smagākais no līdzšinējiem ASV prezidentiem, viņa svars bija 136 kilogrami.\n\nPirms kļūšanas par prezidentu, Viljams Tāfts bija Filipīnu ģenerālgubernators un ASV Kara sekretārs.\n", "id": "lvs_Latn_109173"}
{"text": "Vorens Hārdings\n\nVorens Gameiljels Hārdings (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu divdesmit devītais prezidents, pārstāvēja Republikānisko partiju. Prezidenta amatā bija no 1921. līdz 1923. gadam. Hārdings bija pirmais žurnālists ASV prezidenta amatā. Viņš neizcēlās ar tālredzību. Aizstāvēja principu \"mazāk valdības biznesā, vairāk biznesa valdībā\". Viņa padomniekus sauca par \"pokera kabinetu\", jo viņi kopā ar prezidentu regulāri nodevās pokera spēlei. Prezidentūru aizēnoja viņa padomnieku un citu valsts amatpersonu kriminālās aktivitātes. Hārdings nomira no sirdstriekas, atrazdamies prezidenta amatā. Par prezidentu kļuva viceprezidents Kelvins Kūlidžs. Vēlākos prezidentu apskatos regulāri tiek vērtēts kā viens no sliktākajiem ASV prezidentiem.\n\nHārdinga prezidentūras laikā ASV ārpolitika bija tendēta uz izolacionismu. Viņš vēlējās atgriezt valsti situācijā, kāda tā bija pirms Pirmā pasaules kara, 1914. gadā. Hārdings uzskatīja, ka \"pašlaik Amerikai nepieciešami nevis varoņdarbi, bet atveseļošanās, nevis patentētas zāles, bet normāli apstākļi, nevis revolūcija, bet atjaunotnes darbi.\"\n", "id": "lvs_Latn_109174"}
{"text": "Džeralds Fords\n\nDžeralds Rūdolfs Fords jaunākais (Gerald Rudolph Ford, Jr.; dzimis Lesijs Linčs Kings jaunākais (Leslie Lynch King, Jr.) , miris ) bija ASV trīsdesmit astotais prezidents (1974—1977), kā arī četrdesmitais ASV viceprezidents (1973—1974). Viņš bija pirmais politiķis, kurš kļuva par viceprezidentu pēc ASV Konstitūcijas 25. labojuma nosacījumiem, vēlāk kļūstot par prezidentu, kad demisionēja Ričards Niksons. Fords ir piektais neievēlētais prezidents, un vienīgais, kurš pirms tam nav bijis ievēlēts arī viceprezidenta amatā. Par viceprezidentu viņu iecēla viņa priekštecis Ričards Niksons pēc iepriekšējā viceprezidenta Spiro Agņū atkāpšanās no amata. Kad Votergeitas skandāla dēļ atkāpās arī pats Niksons, Fords nokļuva prezidenta krēslā. Viņš ir dzimis Omahā, Nebraskas štatā.\n\nPirms nokļūšanas viceprezidenta amatā Fords aptuveni 25 gadus bija kongresmenis no Mičiganas štata, no tiem astoņus gadus — republikāņu mazākuma līderis.\n\nKritiķi uzskata, ka viņš ir bijis labāks amerikāņu futbola spēlētājs nekā prezidents, taču viņa godīgums palīdzēja atjaunot uzticību ASV izpildvarai pēc Votergeitas skandāla.\n\n1975. gada septembrī divas sievietes atsevišķos uzbrukumos mēģināja nogalināt Džeraldu Fordu, bet abi atentāti neizdevās. Abām sievietēm piesprieda mūža ieslodzījumu.\n", "id": "lvs_Latn_109175"}
{"text": "Abrahams Linkolns\n\nAbrahams Linkolns (; dzimis , miris , saukts arī par \"Godīgo Eibu\") bija ASV sešpadsmitais prezidents. Amatā no 1861. gada 4. marta līdz 1865. gada 15. aprīlim, kad gāja bojā atentātā pret viņu.\n\nLinkolns bija verdzības pretinieks Savienotajās Valstīs. 1860. gadā Linkolns kļuva par Republikāniskās partijas izvirzīto ASV prezidenta kandidātu. Gadu vēlāk viņš kļuva par prezidentu. Savas prezidentūras laikā palīdzēja pasargāt Savienotās Valstis no ASV Konfederācijas štatu atšķelšanās ASV pilsoņu kara laikā. Viņš veica pasākumus, kuru rezultātā ASV tika likvidēta verdzība, izdodot 1863. gadā emancipācijas proklamāciju un 1865. gadā ieviešot ASV Konstitūcijas Trīspadsmito labojumu.\n\nPiecas dienas pēc faktiskajām ASV pilsoņu kara beigām Linkolns tika nogalināts atentātā. Linkolns tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem ASV prezidentiem. Viņa pazīstamāko Getisburgas uzrunu 1863. gadā uzskata par vispārējo demokrātisko ideālu manifestāciju.\n\nASV pilsoņu kara laikā (1861—1865) Abrahams Linkolns bija iecerējis nopirkt visus vergus no tā saucamajiem robežštatiem. Priekšlikumu viņš izsacīja vienā no 72 vēstulēm, ko atklātībā nodevusi Ročesteras Universitāte. Prezidents sūtīja vēstuli kādam senatoram 1862. gada martā, kad baiļojās, ka Delavēra, Kentuki, Misūri un Mērilenda, kas robežojās ar dumpīgajiem dienvidu štatiem, pievienosies ienaidniekiem. Četros štatos bija gandrīz pusmiljons jeb 432 622 vergi, par kuriem Linkolns piedāvāja ap 173 miljonus dolāru apmaiņā pret verdzības atcelšanu divdesmit gadu laikā. Šī ideja nerealizējās. Verdzību ASV atcēla 1865. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109176"}
{"text": "Milards Filmors\n\nMilards Filmors (, ; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu trīspadsmitais prezidents, pēdējais Vigu partijas ASV prezidents. Prezidenta amatā bija no , kad nomira iepriekšējais prezidents Zekerijs Teilors, līdz . Pirms tam bija ASV viceprezidents. Milarda Filmora prezidentūras laikā ar jaunu sparu uzbangoja strīdi par verdzības atcelšanu, tāpēc ASV dienvidu štatos pacēlās jautājums par atdalīšanos no pārējiem štatiem. Milards Filmors parakstīja 1850. gada kompromisu, kas uz kādu laiku radīja pamieru cīņā pret verdzību.\n", "id": "lvs_Latn_109177"}
{"text": "Kirklareli Ataturka pamatskola\n\nKirklareli Ataturka pamatskola (turku Kırklareli Atatürk İlköğretim Okulu) ir skola Kirklareli, Turcijā. Tā nosaukta par godu mūsdienu Turcijas izveidotājam Mustafa Kemalam Ataturkam un dibināta 1968. gadā. No citām Turcijas pamatskolām šī atšķiras ar to, ka tajā ir arī Franču valodas klases, lai gan arī tām pirmā svešvaloda ir angļu. Skolā mācās aptuveni 1500 skolēnu.\n", "id": "lvs_Latn_109178"}
{"text": "Mötley Crüe\n\n= Mötley Crüe |Attēls = Crue CIMG4784.JPG |Att_izm = 200px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = Losandželosa, ASV |Žanrs = smagais roks, smagais metāls, glemmetāls |Gadi = 1981—pašlaik |Izdevējkompānija = Mötley, Eleven Seven Music, Elektra, Leathür |Mlapa = motley.com |Dalībnieki = Miks Marss Nikijs Sikss Vinss Nīls Tomijs Lī |Bij_dalībnieki = Džons Korabi Rendijs Kastillo (miris) Samanta Melonija }}\n", "id": "lvs_Latn_109179"}
{"text": "Lindons Džonsons\n\nLindons Beinss Džonsons (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit sestais prezidents, no 1963. līdz 1969. gadam. Viņš bija viceprezidents laikā, kad ASV prezidenta amatā atradās Džons Kenedijs. Pēc Džona Kenedija slepkavības Džonsons saskaņā ar ASV konstitūciju kļuva par prezidentu. Viņa prezidentūru aizēnoja Vjetnamas karš.\n\nLindona Džonsona vārdā nosaukts Džonsona kosmosa centrs Hjūstonā, Teksasas štatā. 1964. gadā tika nominēts Nobela miera prēmijai.\n", "id": "lvs_Latn_109180"}
{"text": "Bills Klintons\n\nViljams Džefersons \"Bills\" Klintons (; dzimis Viljams Džefersons Blaits III (William Jefferson Blythe III, pēc 1961. gada pieņēma patēva uzvārdu Klintons) Houpā, Ārkanzasas štatā, ASV) ir amerikāņu politiķis, bija Amerikas Savienoto Valstu četrdesmit otrais prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_109181"}
{"text": "Džordžs Herberts Volkers Bušs\n\nDžordžs Herberts Volkers Bušs (; dzimis , miris ) bija ASV politiķis, kas no 1989. līdz 1993. gadam bija ASV četrdesmit pirmais prezidents. Viens no prezidentiem ar visplašāko iepriekšējo politisko pieredzi — pirms prezidentūras bijis gan kongresmenis, gan pārstāvis ANO, gan republikāņu nacionālās komitejas priekšsēdis, gan vēstnieks Ķīnā, gan Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors. Amerikāņi bija vīlušies Buša labējā sociālajā politikā un pat uzvara Persijas līča karā nenodrošināja Bušam atkārtotu uzvaru 1992. gada vēlēšanās. Viņa dēls Džordžs V. Bušs arī bija ASV prezidents, kā arī Teksasas gubernators.\n", "id": "lvs_Latn_109182"}
{"text": "Izokrotonskābe\n\nIzokrotonskābe (cis-2-butēnskābe, šķidrā krotonskābe, СН₃−CH=СН–СООН) pieder pie nepiesātinātajām cis karbonskābēm. Izokrotonskābe normālos apstākļos ir eļļains šķidrums ar brūnā cukura smaržu. Izokrotonskābei ir trans struktūrizomērs — krotonskābe.\n", "id": "lvs_Latn_109183"}
{"text": "Franklins Rūzvelts\n\nFranklins Delano Rūzvelts (; dzimis , miris ) bija ASV trīsdesmit otrais prezidents. Viņš bija viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem politiķiem. Rūzvelta prezidentūras laikā bija gan vispasaules ekonomiskā krīze (Lielā depresija), gan Otrais pasaules karš. Rūzvelts ir vienīgais ASV prezidents, kas ievēlēts uz vairāk nekā diviem termiņiem. Viņš šajā amatā bija četrus termiņus (1933—1945), kas izskaidrojams ar jau minētajiem ārkārtējiem saimnieciskajiem un politiskajiem apstākļiem.\n\n1930. gadu Lielās depresijas laikā Rūzvelts, lai pārvarētu ekonomisko krīzi, izveidoja sabiedrisko darbu programmu \"Jaunais kurss\", kas nodrošināja atvieglojumus bezdarbniekiem, ekonomikas izveseļošanos, kā arī ekonomisko un banku sistēmu reformēšanu, izmantojot dažādas aģentūras, kā, piemēram, Works Project Administration (WPA, \"Darba projektu administrācija\"), National Recovery Administration (NRA, \"Nacionālā Progresa pārvalde\") un Agricultural Adjustment Administration (AAA, \"Lauksaimniecības pārbūves administrācija\"). Lai gan līdz Otrajam pasaules karam ekonomikas atlabšana netika pabeigta, tomēr dažas no programmām viņš paspēja ieviest, piemēram, Federālo depozītu apdrošināšanas korporāciju (FDIC), Tennessee Valley Authority (TVA) un ASV Vērtspapīru un biržu uzraudzības komisiju (SEC), kurām turpmāk bija lietderīga nozīme nacionālajā komercdarbībā.\n\nLai gan Rūzvelts kopš 1921. gada bija paralizēts poliomielīta dēļ, viņš tomēr iekļuva katra amerikāņa mājā ar radioraidījumiem \"Pie kamīna\". Viņš bija arī viens no antihitleriskās koalīcijas vadītājiem, kas Jaltas konferencē piekāpās Josifam Staļinam Baltijas jautājumā.\n\nRūzvelts dzimis vienā no senākajām un ietekmīgākajām Ņujorkas ģimenēm, kam ir holandiešu izcelsme.Bērnībā baudīja aristokrātisku audzināšanu un elitārus dzīves apstākļus. Mācījies Hārvarda Universitātē, kuru absolvējis trīs gados ierasto četru vietā. Pirms ievēlēšanas prezidenta amatā bija Ņujorkas štata senators (1911—1913), kara flotes sekretāra palīgs (1913—1920), Ņujorkas štata gubernators (1929—1932).\n", "id": "lvs_Latn_109184"}
{"text": "Frenklins Pīrss\n\nFrenklins Pīrss (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu četrpadsmitais prezidents, pārstāvēja Demokrātisko partiju. Prezidenta amatā bija no līdz . Viņš uzskatīja abolicionisma kustību kā būtisku draudu valsts pastāvēšanai. Viņš atsvešināja pretverdzības grupas, atbalstot un parakstot Kanzasas—Nebraskas likumu un īstenojot aizbēgušo vergu likumu; viņam neizdevās novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem, radot dienvidu atšķelšanos un augsni Amerikas pilsoņu karam.\n\nPolitikas zinātnieki Frenklinu Pīrsu ir atzinuši par vienu no sliktākajiem ASV prezidentiem.\n", "id": "lvs_Latn_109185"}
{"text": "Grovers Klīvlends\n\nStīvens Grovers Klīvlends (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu valstsvīrs, kas bija divdesmit otrais un divdesmit ceturtais ASV prezidents, attiecīgi, no 1885. līdz 1889. gadam un no 1893. līdz 1897. gadam. Pirms prezidentūras bija Bufalo pilsētas mērs un Ņujorkas štata gubernators. Klīvlends ir vienīgais ASV prezidents, kas vadījis Amerikas Savienotās Valstis divus termiņus ar pārtraukumu starp tiem un tādēļ ir arī vienīgais, kurš parasti tiek iekļauts divas reizes Amerikas prezidentu uzskaitījumā. Kopumā Klīvlends trīs reizes ASV prezidenta vēlēšanās guva vislielāko tautas atbalstu, bet, skatoties pēc elektorātu balsīm, 1888. gada vēlēšanās viņš tika atzīts par zaudētāju Bendžaminam Herisonam. Grovers Klīvlends ir viens no diviem demokrātu prezidentiem laika posmā no 1861. līdz 1933. gadam, kad republikāņi dominēja ASV prezidenta krēslā.\n\nKlīvlenda atbalstītāji viņu slavēja par godīgumu, neatkarību, godprātību un uzticēšanos klasiskā liberālisma principiem. Kā Burboņu demokrātu līderis viņš pretojās imperiālismam, nodokļiem, subsīdijām un inflācijas politikai, bet kā reformators strādāja pret korupciju, patronāžu un bosismu.\n", "id": "lvs_Latn_109186"}
{"text": "Harijs Trumens\n\nHarijs S. Trumens (; dzimis , miris ) bija trīsdesmit trešais ASV prezidents (1945—1953). Kā trīsdesmit ceturtais ASV viceprezidents, viņš kļuva par prezidentu pēc Franklina Rūzvelta nāves, kurš savukārt savā ceturtajā prezidentūras termiņā bija valsts galva mazāk par trim mēnešiem.\n\nPirmā pasaules kara laikā Trumens bija artilērijas virsnieks. Pēc kara viņš kļuva par daļu no Toma Pendergasta (Tom Pendergast) politiskās mašīnas un Misūri tika ievēlēts par apgabala komisāru, vēlāk arī par Savienoto Valstu senatoru. Rūzvelta prezidentūras laikā ieguvis nacionālu ievērību kā Trumena kara komitejas vadītājs, 1944. gadā viņš nomainīja Henriju Volisu viceprezidenta amatā.\n\nTrumens iekšējās lietās pieņēma izaicinājumu pēc izaicinājuma. Savienoto Valstu ekonomikas nemierīgajai rekonversijai traucēja vairāki nozīmīgi trūkumi, neskaitāms skaits streiku, kā arī Tafta—Hartlija akta pieņemšana, kam Trumens uzlika veto. Viņš pretēji prognozēm uzvarēja 1948. gada prezidenta pārvēlēšanā.\n\nTrumena prezidentūras laikā tika nomestas atombumbas uz Japānas pilsētām Nagasaki un Hirosimu. Viņš iezīmēja ASV pretkomunistisko nostāju aukstā kara gados, pieņemot Trumena doktrīnu brīvo tautu atbalstam pret pakļaušanu. Viņa atbalstītais Māršala plāns sekmēja Rietumeiropas valstu saimniecības atjaunošanu. Viņa otrās prezidentūras svarīgākais notikums bija Korejas karš. 1949. gadā tika izveidota NATO.\n", "id": "lvs_Latn_109187"}
{"text": "Angelikskābe\n\nAngelikskābe (cis-2-metil-2-butēnskābe, α-metilizokrotonskābe, cis-α,β-dimetilakrilskābe, СН₃−CH=С(СН₃)–СООН) pieder pie nepiesātinātajām cis karbonskābēm. Angelikskābe ir bezkrāsaini prizmatiski (monoklīni) kristāli ar kodīgu smaku. Angelikskābei ir trans struktūrizomērs — tiglīnskābe.\n", "id": "lvs_Latn_109188"}
{"text": "Džimijs Kārters\n\nDžeimss Ērls Kārters, jaunākais (; dzimis ), plašāk pazīstams kā Džimijs Kārters (Jimmy Carter), ir amerikāņu politiķis, kurš bija trīsdesmit devītais ASV prezidents (1977–1981). Ideālistam Kārteram prezidenta amatā neveicās, taču 2002. gadā saņēma Nobela miera prēmiju par pūliņiem cilvēktiesību, miera un demokrātijas uzturēšanā pasaulē. Viņš ir vienīgais ASV prezidents, kas ir saņēmis Nobela prēmiju laikā, kad neatradās prezidenta amatā. Viņa prezidentūru sagrāva neveiksmīgais mēģinājums atbrīvot ķīlniekus ASV vēstniecībā Teherānā. Prasmīgs galdnieks, kas izgatavojis visas mēbeles savās mājās. Pirms kļuva par prezidentu, Džimijs Kārters vienu termiņu bija Džordžijas gubernators (1971–1975).\n\nPar prezidentu Džimijs Kārters tika ievēlēts 1976. gada 2. novembrī notikušajās 48. ASV prezidenta vēlēšanās. Tajās viņš ar 57 elektorātu balsu pārsvaru pārspēja tā brīža ASV prezidentu Džeraldu Fordu. Džimijs Kārters ieguva 297 elektorātu balsis no 28 štatiem un Kolumbijas apgabala. Par viceprezidentu kļuva Volters Mondeils. 1980. gada ASV prezidenta vēlēšanas Džimijam Kārteram vairs nebija tik veiksmīgas. Sākumā viņš tikai sīvā konkurencē ar Masačūsetsas gubernatoru Tedu Kenediju kļuva par Demokrātiskās partijas kandidātu, bet vēlēšanās ieguva tikai 49 elektorātu balsis, piekāpjoties Ronaldam Reiganam, kas saņēma 489 balsis.\n", "id": "lvs_Latn_109189"}
{"text": "Tiglīnskābe\n\nTiglīnskābe (trans-2-metil-2-butēnskābe, cevadīnskābe, sabadilīnskābe, α-metilkrotonskābe, trans-α,β-dimetilakrilskābe, СН₃−CH=С(СН₃)–СООН) pieder pie nepiesātinātajām trans karbonskābēm. Tiglīnskābe ir bezkrāsaini kristāli ar saldenu, pikantu aromātu. Tiglīnskābei ir cis struktūrizomērs - angelikskābe. Tiglīnskābei ir kairinoša iedarbība uz ādu, acīm un elpošanas ceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_109190"}
{"text": "Oleīnskābe\n\nOleīnskābe (cis-9-oktadecēnskābe, СН₃(СН₂)₇СН=СН(СН₂)₇СООН) pieder pie nepiesātinātajām omega-9 taukskābēm. Oleīnskābe ir bezkrāsains viskozs šķidrums, kas gaisā pamazām oksidējas un kļūst brūngans. Oleīnskābei ir trans struktūrizomērs — elaidīnskābe. Oleīnskābes sāļus sauc par oleātiem ( — 'eļļa').\n", "id": "lvs_Latn_109191"}
{"text": "Džeimss Bjūkenens (politiķis)\n\nDžeimss Bjūkenens, juniors (, ; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu jurists un politiķis, no 1857. līdz 1861. gadam bija piecpadsmitais ASV prezidents. Viņš pārstāvēja Demokrātisko partiju. No 1845. līdz 1849. gadam bija ASV valsts sekretārs. Lai gan spējīgs diplomāts un ASV federālās vienotības atbalstītājs, viņš nespēja novērst Amerikas pilsoņu karu starp verdzības piekritējiem un pretiniekiem. Džeimss Bjūkenens bija vienīgais ASV prezidents, kas nekad nav bijis precējies.\n", "id": "lvs_Latn_109192"}
{"text": "Ričards Niksons\n\nRičards Milhauss Niksons (; —) bija trīsdesmit septītais ASV prezidents. Pirmais un līdz šim vienīgais ASV prezidents, kuram nācies atkāpties no amata. Viņa laikā ASV normalizēja attiecības ar PSRS un sāka diplomātiskās attiecības ar Ķīnu. Viņa popularitāti sekmēja ASV astronautu nolaišanās uz Mēness. Niksons zaudēja amatu Votergeitas skandāla dēļ — par ielaušanos Demokrātiskās partijas mītnē un cenšanos to noslēpt.\n\nNiksons dzimis Jorbalindas pilsētā Kalifornijas štatā un interesējās par mūziku. 1930. gadu vidū nokārtoja advokāta eksāmenu. Otrā pasaules kara laikā viņš bija Klusā okeāna kara flotes kapteiņleitnants. 1947. gadā viņu ievēlēja ASV Kongresā. 1950. gadā viņš kļuva par Kalifornijas senatoru. Viņš tika izvēlēts par viceprezidenta kandidātu 1952. gadā, kad Republikāniskās partijas prezidenta kandidāts bija Dvaits Eizenhauers. Eizenhauers uzvarēja vēlēšanās, līdz ar to 1953. gadā Niksons kļuva par viceprezidentu un šajā amatā pavadīja astoņus gadus, jo Eizenhauers tika ievēlēts arī uz otru termiņu. 1968. gadā Niksons tika ievēlēts par prezidentu un saglabāja amatu arī pēc 1972. gada vēlēšanām. Viņš atkāpās 1974. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109193"}
{"text": "Elaidīnskābe\n\nElaidīnskābe (trans-9-oktadecēnskābe, СН₃(СН₂)₇СН=СН(СН₂)₇СООН) pieder pie nepiesātinātajām trans-taukskābēm. Elaidīnskābe ir bezkrāsaini viegli kūstoši plāksnīšveida kristāli. Elaidīnskābei ir cis struktūrizomērs — oleīnskābe. Elaidīnskābes sāļus sauc par elaidātiem ( — 'eļļa').\n", "id": "lvs_Latn_109194"}
{"text": "Mikroskops\n\nMikroskops ir ierīce, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci. Zinātni, kas pēta mazus objektus izmantojot šādu ierīci, sauc par mikroskopiju. Jēdziens mikrskopisks apzīmē kaut ko ļoti mazu, tik mazu, ka bez mikroskopa to saskatīt nav iespējams. Pirmo mikroskopu izgudroja Nīderlandē, 17. gadsimta sākumā.\n\nIzplatītākais un arī pirmais izgudrotais mikroskops ir optiskais mikroskops. Parasti ar jēdzienu \"mikroskops\" saprot tieši optisko mikroskopu. Tas ir optisks instruments, kas satur vienu vai vairākas lēcas, kas veido vienas lēcas fokālajā plaknē izvietotu objektu palielinātu attēlu. Eksistē arī citi mikroskopu veidi.\n", "id": "lvs_Latn_109195"}
{"text": "Impērijas gals\n\n\"Impērijas gals\" ir dokumentāla Jura Podnieka dokumentālā filma, kurā tiek aplūkots Padomju Savienības sabrukums.\n", "id": "lvs_Latn_109196"}
{"text": "Džons Kenedijs\n\nDžons Ficdžeralds Kenedijs (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit piektais prezidents no līdz . Viņš ir nācis no ievērojamās Kenediju ģimenes, viņa brālis Roberts Kenedijs bija ASV ģenerālprokurors, savukārt Edvards Kenedijs — senators.\n\nPret Džonu Kenediju Dalasā tika veikts atentāts. Šajā noziegumā tika apsūdzēts Lī Hārvijs Osvalds, kuru divas dienas vēlāk nošāva Džeks Rūbijs.\n", "id": "lvs_Latn_109197"}
{"text": "Erukskābe\n\nErukskābe (cis-13-dokozēnskābe, СН₃(СН₂)₇СН=СН(СН₂)₁₁СООН) pieder pie nepiesātinātajām omega-9 taukskābēm. Erukskābe ir bezkrāsaini adatveida kristāli. Erukskābei ir trans struktūrizomērs — brasidīnskābe.\n", "id": "lvs_Latn_109198"}
{"text": "Dvaits Eizenhauers\n\nDvaits Deivids Eizenhauers (; dzimis , miris ) bija ASV trīsdesmit ceturtais prezidents. Sabiedroto spēku komandieris Otrajā pasaules karā un populārs ģenerālis.\n", "id": "lvs_Latn_109199"}
{"text": "Brasidīnskābe\n\nBrasidīnskābe (trans-13-dokozēnskābe, izoerukskābe, СН₃(СН₂)₇СН=СН(СН₂)₁₁СООН) pieder pie nepiesātinātajām trans taukskābēm. Brasidīnskābe ir bezkrāsaina kristāliska viela. Brasidīnskābei ir cis struktūrizomērs - erukskābe. Brasidīnskābes nosaukums cēlies no latīņu vārda brassica - kāposts.\n", "id": "lvs_Latn_109200"}
{"text": "Kelvins Kūlidžs\n\nDžons Kelvins Kūlidžs jaunākais (; dzimis , miris ) bija ASV trīsdesmitais prezidents (1923—1929). Sākotnēji viņš bija republikāņu jurists no Vērmontas, bet drīz vien strauji veidoja Masačūsetsas politisko karjeru, kļūstot par štata gubernatoru. Viņš nokļuva visas valsts uzmanības centrā 1919. gadā, kad Bostonā norisinājās policistu streiks. Drīz pēc tam, 1920. gadā, viņu ievēlēja par 29. viceprezidentu, bet 1923. gadā pēc prezidenta Vorena Hārdinga nāves iecēla prezidenta krēslā. 1924. gadā viņu ievēlēja uz vēl vienu termiņu.\n\nDaudzējādā ziņā Kūlidža valdīšanas stils bija atgriešanās pie 19. gadsimta pasīvās prezidentūras. Viņš atjaunoja sabiedrības uzticību Baltajam namam, kuru tas zaudēja viņa priekšgājēju administrācijas skandālu dēļ, un noslēdza savu prezidentūru ar ievērības cienīgu popularitāti. Kūlidža prezidentūras laikā tika atjaunoti arī diplomātiskie sakari ar Meksiku un samazināts nacionālais parāds. Straujo saimniecības attīstību nobremzēja 1929. gada Lielā depresija.\n", "id": "lvs_Latn_109201"}
{"text": "Nervonskābe\n\nNervonskābe (selaholskābe, cis-15-tetrakozēnskābe, СН₃(СН₂)₇СН=СН(СН₂)₁₃СООН) pieder pie nepiesātinātajām omega-9 taukskābēm. Nervonskābe ir bezkrāsaina kristāliska viela.\n", "id": "lvs_Latn_109202"}
{"text": "Herberts Hūvers\n\nHerberts Klārks Hūvers (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit pirmais prezidents (no 1929. līdz 1933. gadam), pārstāvēja Republikānisko partiju. Pirms tam viņš bija ASV Tirdzniecības sekretārs (no 1921. līdz 1928. gadam). Talantīgs inženieris. Gadu pēc kļūšanas par prezidentu sākās Lielā depresija, kas sagrāva viņa prezidentūru. Bez darba bija 14 miljoni amerikāņu. Viņi vainoja Hūveru, ka tas nespēj apturēt Lielo depresiju. 1932. gada ASV prezidenta vēlēšanās Hūvers zaudēja Franklinam Rūveltam. Pēc Otrā pasaules kara Hūvers vadīja Eiropas pārtikas programmu. Pirms Pirmā pasaules kara, kā arī 1938. gadā, jau pēc prezidentūras beigām, Hūvers viesojās Latvijā.\n\nČetras reizes nominēts Nobela miera prēmijai (1921., 1933., 1941. un 1946. gadā).\n", "id": "lvs_Latn_109203"}
{"text": "Teodors Rūzvelts\n\nTeodors Rūzvelts jaunākais (; dzimis , miris ) bija ASV divdesmit sestais prezidents. Viens no populārākajiem ASV prezidentiem. Kļuva par prezidentu 1901. gadā pēc Viljama Makinlija nogalināšanas, jo veica ASV viceprezidenta pienākumus. Viņš bija gados visjaunākais ASV prezidents.\n\nPirms kļūšanas par viceprezidentu kalpoja ASV flotē, vēlāk tika ievēlēts par Ņujorkas štata gubernatoru.\n\nViņam piedēvē teicienu \"runāt maigi, bet nēsāt līdzi lielu rungu\". Aktīvi atbalstījis Monro doktrīnu. Iekšpolitikā atbalstīja trestu un monopolu ierobežošanas politiku. 1912. gadā Teodors Rūzvelts nodibināja atsevišķu Progresīvo partiju un aktīvi aģitēja pret savu bijušo partijas biedru un draugu Viljamu Tāftu. Rezultātā 1912. gada vēlēšanās uzvarēja Demokrātiskās partijas kandidāts Vudro Vilsons.\n\nTeodors Rūzvelts bija kaislīgs mednieks, boksa un cīņas meistars. Viņš ļoti atbalstīja strādniekus, palīdzēja tiem. Tieši T. Rūzvelts uzskatīja, ka strādnieki ir ASV nākotne un ka viņi ir jāatbalsta vairāk par visiem. Kā reiz viņš izteicās par darbu: \"Darbs ir nezināmi zināmais, kas nevienam nav redzams.\" Šie vārdi pārsteidza daudzus, jo tajā laikā, ASV strādniekus uzskatīja par niecībām. Tieši T. Rūzvelts ASV parādīja, cik nozīmīgs ir darbs. Pateicoties viņam, ASV atsākās otrā rūpniecības ēra. Saņēmis 1906. gada Nobela miera prēmiju par starpniecību Krievu — japāņu kara izbeigšanā. Viņš bija pirmais amerikānis, kurš saņēmis Nobela prēmiju.\n\nViņa ārpilsētas mājās bija vesels zoodārzs — lauva, hiēna, koijots, pieci lāči, zebra, jenots, papagaiļi un pūces. Reiz medībās viņš atteicies no piedāvājuma pašam nošaut sagūstītu lāci, tomēr lūdza to nošaut, lai izbeigtu ievainotā dzīvnieka mokas. Par šo atgadījumu presē parādījās karikatūra, radās ideja par plīša rotaļu lācīšu ražošanu, un tos iesauca Rūzvelta vārdā par tedijiem.\n", "id": "lvs_Latn_109204"}
{"text": "Vladislavs Tretjaks\n\nVladislavs Tretjaks (, dzimis Orudjevo, Krievijas PFSR, PSRS) ir bijušais krievu hokejists, spēlējis vārtsarga pozīcijā, bijis PSRS izlases dalībnieks. Pašlaik (2011) viņš ir Krievijas Hokeja federācijas prezidents.\n\nViņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vārtsargiem hokeja vēsturē. Viņš tika iekļauts IIHF simboliskajā gadsimta izlasē.\n\nViņa mazdēls Maksims Tretjaks arī ir hokeja vārtsargs.\n", "id": "lvs_Latn_109205"}
{"text": "Lauksaimniecības darbarīki\n\nLauksaimniecības darbarīki ir rīki, kurus izmanto lauksaimniecībā dažādu darbu veikšanai. Katrā lauksaimniecības nozarē tiek lietoti savi darbarīki. Tāpēc tos var iedalīt pēc dažādām lauksaimniecības nozarēm.\n", "id": "lvs_Latn_109206"}
{"text": "Sorbīnskābe\n\nSorbīnskābe (trans-trans-,2,4-heksadiēnskābe, pīlādžskābe, СН₃−СН=СН−СН=CH−СООН) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar divām divkāršajām saitēm molekulā. Sorbīnskābe ir bezkrāsaina kristāliska viela (adatveida kristāli). Sorbīnskābes sāļus sauc par sorbātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109207"}
{"text": "Ģerānijskābe\n\nĢerānijskābe (3,7-dimetil-2,6-oktadiēnskābe, (СН₃)₂C=СН−СН₂−СН₂−C(СН₃)=CH−СООН) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar sazarotu ķēdi un divām divkāršajām saitēm molekulā. Ģerānijskābe ir eļļains šķidrums.\n", "id": "lvs_Latn_109208"}
{"text": "Attēls:Izkapts iestadisana.jpg\n\nIzkapts piemērošana. (No Latviešu konversācijas vārdnīcas). Par autortiesībām sk. diskusiju.\n", "id": "lvs_Latn_109209"}
{"text": "Izkapts\n\nIzkapts ir darbarīks augu zaļās masas, labības u.c. lauksaimniecības kultūraugu pļaušanai. Garkāta un īskāta (vienrokas) izkapts sastāv no slaidi izliekta asmens, kas ar pēdu piestiprināts pie koka kāta. Izkaptis pieskaitāmas visvecākajiem lauksaimniecības darbarīkiem. Latvijas teritorijā tās tika lietotas jau kopš 10. gs. Pieaugot lauksaimniecības mehanizācijai, izkapts izmantošana ievērojami samazinājusies. Tās vēl lieto tur, kur nevar izmantot mašīnas — grāvju, meža zāļu, krūmu u. tml. izpļaušanai.\n", "id": "lvs_Latn_109210"}
{"text": "Karmena Miranda\n\nKarmena Miranda (Carmen Miranda, dzimusi Marija du Karmu Miranda da Kunja (Maria do Carmo Miranda da Cunha) Marku de Kanavazišā, Portugālē, mirusi Beverlihilsā, ASV) bija portugāļu izcelsmes Brazīlijas sambas dziedātāja un kinoaktrise. Vislielākos panākumus guvusi ASV 20. gadsimta četrdesmitajos gados.\n\nDzimusi Portugālē, bet gandrīz tūlīt pēc Karmenas piedzimšanas ģimene emigrēja uz Brazīliju. 20. gadsimta divdesmito gadu beigās Karmena kļuva par ievērojamu Brazīlijas sambas dziedātāju. 1939. gadā kopā ar grupu ieradās ASV, kur kļuva par slavenību. 1945. gadā Karmena Miranda bija visaugstāk apmaksātā ASV sieviete (viņas ieņēmumi togad bija 200 000 $). No 1940. līdz 1953. gadam piedalījusies 14 Holivudas filmās. Viņas \"firmas zīme\" bija īpatnējas, bieži no augļiem veidotas cepures.\n\nMirusi no infarkta Beverlihilsā, bet apglabāta Riodežaneiro. Viņas bērēs Brazīlijā piedalījās pusmiljons cilvēku.\n", "id": "lvs_Latn_109211"}
{"text": "Vintertūra\n\nVintertūra (, ) ir Cīrihes kantona pilsēta Šveicē, uz ziemeļaustrumiem no Cīrihes.\n\nPilsēta radusies XII gadsimtā. Mūsdienās viegli sasniedzama no Cīrihes. Vintertūrai ir svarīga nozīme ekonomikas un tehnikas vēsturē. Pilsētā atrodas kompānija Sulzer, kurā XIX gadsimta beigās strādāja Rūdolfs Dīzelis. Šeit radušās arī viena no mūsdienu lielākajām bankām — UBS AG un liela apdrošināšanas kompānija Winterthur Group.\n\nPilsētā atrodas Zürcher Hochschule Winterthur — lielākā Šveices tehniskā augstskola.\n", "id": "lvs_Latn_109212"}
{"text": "Rūzvelts\n\nRūzvelts (burātājs) (Roosevelt) — franču burātājs; Andrē Rūzvelts (André Roosevelt; 1879—1962) — amerikāņu filmu veidotājs un kūrortviesnīcas vadītājs; Teodors Rūzvelts (Theodore Roosevelt; 1858—1919) — 26. ASV prezidents; Franklins Rūzvelts (Franklin Roosevelt; 1882—1945) — 32. ASV prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_109213"}
{"text": "Linolskābe\n\nLinolskābe (cis,cis-9,12-oktadekadiēnskābe, CH₃(CH₂)₄CH=CHCH₂CH=CH(CH₂)₇COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar divām divkāršajām saitēm molekulā (omega-6 taukskābe). Tīra linolskābe ir bezkrāsains, eļļains šķidrums, parasti gan linolskābe ir iedzeltena, jo gaisā viegli oksidējas.\n", "id": "lvs_Latn_109214"}
{"text": "Perfokarte\n\nPerfokarte ( - urbt cauri) ir novecojis informācijas nesējs, paredzēts automātiskajām informācijas apstrādes sistēmām. Perfokartes izgatavoja no kartona un informācija tajās tika kodēta ar caurumiņu esamību vai neesamību noteiktās kartes vietās.\n", "id": "lvs_Latn_109215"}
{"text": "Bendžamins Herisons\n\nBendžamins Herisons (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu politiķis un valstsvīrs, divdesmit trešais ASV prezidents, no līdz . Bendžamins Herisons, pārstāvot republikāņus, 1888. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās, sakaujot demokrātu izvirzīto kandidātu, iepriekšējo prezidentu Groveru Klīvlendu. 1890. gadā Bendžamins Herisons parakstīja Šērmena pretmonopola likumu, kas ir pirmais tiesību akts pret uzņēmējdarbības apvienošanu, ierobežojot tirdzniecību. Viņš ir pirmais un pagaidām vienīgais ASV prezidents no Indiānas štata. Viņa prezidentūras laikā valsts budžets pirmo reizi sasniedza vienu miljardu dolāru.\n", "id": "lvs_Latn_109216"}
{"text": "Vakuums\n\nVakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu. Tas nozīmē, ka gāzveida spiediens vakuumā ir daudz mazāks nekā atmosfēras spiediens. Perfekts jeb ideāls vakuums gāzveida spiediens ir vienāds ar nulli, taču šāds vakuums līdz šim nekad nav novērots. Ideālam eksperimentam kuram būtu jānotiek pilnīgā vakuumā, fizikā lieto terminus \"vakuums\" un \"brīvais izplatījums\". \"Nepilnīgo\" vakuumu, ko var novērot praksē, izmanto jēdzienu \"daļējs vakuums\".\n\nVakuuma kvalitāte ir atkarīga no tā, cik tuvu tas ir perfektajam vakuumam - to nosaka pēc pārpalikušā gāzes spiediena. Visbiežāk to mēra vienībās, kuras tiek dēvētas par torr. Jo zemāks vakuuma spiediens, jo labāka tā kvalitāte, taču jāņem vērā arī citi vakuuma parametri. Kvantu mehānika nosaka robežas tam, kāda ir maksimāli iespējamajā vakuuma kvalitāte — tā paredz, ka izplatījumā neviens telpas apgabals nekad nevar būt pilnīgi tukšs. Kosmosā pastāv dabīgs, ļoti kvalitatīvs vakuums. Pārsvarā tas ir ar augstāku kvalitāti nekā vakuums, kādu varētu radīt mākslīgi, izmantojot pašreizējās tehnoloģijas. Zemas kvalitātes mākslīgais vakuums jau kopš seniem laikiem ir ticis izmantots sūknēšanai.\n\nVakuums ir bijis biežs filozofisku debašu temats jau kopš seno grieķu laikiem, bet netika eksperimentāli pētīts līdz 17. gadsimtam. Pirmo reizi laboratorijas apstākļos mākslīgo vakuumu radīja itāļu fiziķis Evandželista Toričelli 1643. gadā. Citas eksperimentālās metodes tika attīstītas vēlāk, balstoties uz viņa izgudrotajām atmosfēras spiediena teorijām. Vakuums kļuva par vērtīgu rūpniecības instrumentu 20. gadsimtā, kad tika ieviestas kvēlspuldzes un elektronu lampas. Tajā laikā kļuva pieejami daudzi izgudrojumi, kuru darbības pamatā ir vakuums. Mūsdienās, sakarā ar cilvēku došanos kosmosā, ir palielinājusies interese par vakuuma ietekmi uz cilvēka veselību un uz dzīvības formām vispār.\n", "id": "lvs_Latn_109217"}
{"text": "Viljams Makinlijs\n\nViljams Makinlijs, agrāk arī Viljams Mekinli (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu divdesmit piektais prezidents no 1897. līdz 1901. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_109218"}
{"text": "Uliss Grānts\n\nUliss S. Grānts (; dzimis Haiarams Uliss Grānts (Hiram Ulysses Grant) , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu astoņpadsmitais prezidents, no 1869. līdz 1877. gadam, kā arī ASV Armijas komandējošais ģenerālis, kareivis un rakstnieks. Amerikas pilsoņu karā, Abrahama Linkolna prezidentūras laikā, vadīja ziemeļnieku armiju uzvarā pār dienvidnieku Amerikas Valstu Konfederāciju. Spējīgs ģenerālis, toties esot bijis naivs un pasīvs politiķis. Prezidentūras laikā vadīja republikāņu centienus likvidēt dienvidu konfederātu verdzības, rasisma un nacionālisma jautājumus. Nonākot finanšu grūtībās, viņam nācās pārdot savus kara laika zobenus. Smēķējis pa 20 cigāriem dienā un miris no kakla vēža.\n", "id": "lvs_Latn_109219"}
{"text": "Endrū Džonsons\n\nEndrū Džonsons, agrāk arī Endrjūss Džonsens (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu septiņpadsmitais prezidents, no 1865. līdz 1869. gadam. Amerikas pilsoņu kara sākumā 1861. gadā bija vienīgais no Demokrātiskās partijas senatoriem, kas uzstājās par federācijas uzturēšanu. 1864. gadā viņu ievēlēja par ASV viceprezidentu un pēc Linkolna nonāvēšanas 1865. gadā par prezidentu.\n\nPrezidenta Džonsona nepopulārie lēmumi par ASV dienvidu štatu strauju reintegrāciju pēc Amerikas pilsoņu kara noveda pie atstādināšanas balsojuma ASV Kongresā. Tikai viena balss glāba Džonsonu no atstādināšanas Senāta balsojumā. Par viņa prezidentūras veiksmi uzskata Aļaskas nopirkšanu no Krievijas 1867. gadā un Francijas karaspēka izvešanu no Meksikas 1866. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109220"}
{"text": "Džeimss Gārfīlds\n\nDžeimss Ābrams Gārfīlds (; dzimis , miris ) bija Amerikas Savienoto Valstu divdesmitais prezidents, pārstāvēja Republikānisko partiju. Prezidenta amatā bija no līdz . Četrus mēnešus pēc prezidentūras sākuma viņu sašāva Šarls Gito, kurš iepriekš nesekmīgi centās panākt savu iecelšanu par ASV konsulu Parīzē. Gārfīlds nomira divus mēnešus vēlāk no infekcijas, kas radās ievainojumu dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_109221"}
{"text": "Česters Arturs\n\nČesters Elans Arturs (; dzimis , miris ) bija amerikāņu advokāts un politiķis, divdesmit pirmais ASV prezidents (no 1881. līdz 1885. gadam). Viņš par ASV prezidentu kļuva, jo bija ASV viceprezidents, kad viņa priekštecis Džeimss Gārfīlds tika nogalināts. Sākotnēji Arturs uzsāka savas reputācijas uzlabošanu, kas bija sabojāta viņa politiskās karjeras sākumā. Artura administrācija uzsāka asu cīņu pret ierēdņu korupciju. Lai to paveiktu, viņam izdevās panākt sociālā dienesta reformu. Arturs uzsāka arī flotes modernizāciju. Tomēr kopumā viņš tika uzskatīts par diezgan vāju politiķi.\n", "id": "lvs_Latn_109222"}
{"text": "Raterfords Heizs\n\nRaterfords Birčards Heizs, arī Radefeds Bēčeds Heizs (; dzimis , miris ) bija Amerikas Saviento Valstu deviņpadsmitais prezidents, pārstāvēja Republikānisko partiju. Prezidenta amatā bija no līdz . Veiksmīgi vadīja valsts atdzimšanu un iedibināja saimniecisku stabilitāti pēc Amerikas pilsoņu kara. Cīnījās pret valdības ierēdņu korupciju.\n", "id": "lvs_Latn_109223"}
{"text": "Detroita\n\nDetroita (angļu: Detroit) ir pilsēta ASV, Mičiganas štata dienvidaustrumos pie Detroitas upes, kas Lielo ezeru sistēmā savieno Senklēras ezeru ar Ēri ezeru. Detroitas upe ir ASV un Kanādas robežupe; Detroitas upes pretējā krastā atrodas Kanādas pilsēta Vindzora. 2000. gadā 81,55% no pilsētas iedzīvotājiem bija afroamerikāņi.\n\nPilsēta ir Mičiganas štata lielākā pilsēta. 20. gadsimta vidū Detroita bijusi ASV ceturtā lielākā pilsēta, tomēr mūsdienās ir tikai 18. pēc iedzīvotāju skaita, jo 20 gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta sākumā piedzīvoja ievērojamu iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pilsēta pazīstama kā ASV autorūpniecības centrs, kā arī ar būtisku ieguldījumu mūsdienu populārās mūzikas attīstībā.\n\nPilsētas ekonomika tradicionāli balstās autorūpniecībā. Detroitā atrodas autokompānijas General Motors, IT kompānijas Compuware un sabiedriskās ēdināšanas kompānijas Little Caesars galvenās mītnes. Tuvējā Dīrbornā atrodas Ford Motor Company galvenā mītne, bet Obernhilsā — DaimlerChrysler galvenā mītne ASV.\n\nTā ir populārajā mūzikā pazīstama vieta, kur atrodas pazīstamā ierakstu kompānija Motown Records. Detroita atzīta par tehnomūzikas dzimteni.\n", "id": "lvs_Latn_109224"}
{"text": "Eleostearīnskābe\n\nEleostearīnskābe (trans,trans,cis-9,11,13-oktadekatriēnskābe, α-eleostearīnskābe, konjugētā linolēnskābe, CH₃(CH₂)₃CH=CHCH=CHCH=CH(CH₂)₇COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar trim konjugētām divkāršajām saitēm molekulā. Eleostearīnskābe ir kristāliska viela.\n", "id": "lvs_Latn_109225"}
{"text": "Vašingtons\n\nBukers Vašingtons; Denzels Vašingtons; Džons Deivids Vašingtons (John David Washington; dzimis 1984) — ASV aktieris un bijušais amerikāņu futbolists; Džordžs Vašingtons.\n", "id": "lvs_Latn_109226"}
{"text": "Adamss\n\nAdamss (sieviešu dzimtē Adamsa) ir angļu/skotu izcelsmes uzvārds.\n\nVīrieši Ansels Adamss (Ansel Adams; 1902—1984) — ASV fotogrāfs; Čārlzs Adamss (Charles Addams; 1912—1988) — ASV karikatūrists; Dons Adamss (Don Adams; 1923—2005) — ASV kinoaktieris; Duglass Adamss (Douglas Adams; 1952—2001) — britu rakstnieks; Džons Adamss (John Adams; 1735—1826) — ASV politiķis, 2. ASV prezidents; Džons Adamss (John Adams; 1819—1892) — britu astronoms; Džons Kvinsijs Adamss (John Quincy Adams; 1767—1848) — ASV politiķis, 6. ASV prezidents; Ēriks Adamss (Eric Adams; 1960) — ASV politiķis; Semjuels Adamss (Samuel Adams; 1722—1803) — ASV gubernators; Tailers Adamss (Tyler Adams; 1999) — ASV futbolists; Tonijs Adamss (Tony Adams; 1966) — Anglijas futbolists un treneris; Braians Adamss (Bryan Adams; 1959) — Kanādas dziedātājs; Maikls Adamss (Michael Adams; 1971) — britu šahists.\n\nSievietes Džeina Adamsa (Jane Addams; 1860—1935) — ASV sociālā darbiniece; Eimija Adamsa (Amy Adams; 1974) — ASV aktrise un dziedātāja; Valērija Adamsa (Valerie Adams; 1984) — Jaunzēlandes vieglatlēte.\n", "id": "lvs_Latn_109227"}
{"text": "Džefersons\n\nEls Džefersons (Al Jefferson; 1985) — amerikāņu basketbolists; Harijs Džefersons (Harry Jefferson; 1849—1918) — britu burātājs; Tomass Džefersons (Thomas Jefferson; 1743—1826) — 3. ASV prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_109228"}
{"text": "Medisons\n\nDžeimss Medisons (James Madison, 1751—1836) — ASV prezidents; Džeimss Medisons (James Madison, 1996) — angļu futbolists;\n\nmedisons — stafetes sacensības treka riteņbraukšanā.\n", "id": "lvs_Latn_109229"}
{"text": "Kaspars Astašenko\n\nKaspars Astašenko (dzimis Rīgā, miris ) bija latviešu hokejists, aizsargs. Karjeras laikā aizvadīja 23 spēles Nacionālajā hokeja līgā, Latvijas izlases sastāvā spēlējis 2002. gada Olimpiskajās spēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_109230"}
{"text": "Detroitas \"Pistons\"\n\nDetroitas \"Pistons\" () ir profesionāls ASV basketbola klubs, kas ir bāzēts Oborhilā, Mičiganas štatā, ASV. Klubs spēlē Nacionālās basketbola asociācijas Austrumu konferences Centrālajā divīzijā. Tas tika dibināts 1941. gadā ar nosaukumu Fortveinas \"Pistons\" un kopš 1948. gada spēlē NBA.\n\nSavas pastāvēšanas vēsturē \"Pistons\" ir 3 reizes uzvarējis NBA un 2 reizes triumfēja NBL līgā. Mājas spēles komanda aizvada Little Caesars Arena arēnā.\n", "id": "lvs_Latn_109231"}
{"text": "Karību jūras pirāti (filmu sērija)\n\nKarību jūras pirāti () ir Walt Disney Pictures piedzīvojumu filmu sērija, kuras filmas režisēja Gors Verbinskis un Robs Māršals, producējis Džerijs Brukhaimers. Scenārija autori — Teds Eliots un Terijs Rosio. Idejas pamatā ir populāra Disnejlendas atrakcija \"Karību jūras pirāti\".\n\nVisās \"Karību jūras pirātu\" filmās filmējušies pieprasīti Holivudas aktieri, piemēram, Džonijs Deps galvenā varoņa lomā — pirātu kapteinis Džeks Sperovs, kā arī Kīra Naitlija, Orlando Blūms, Džefrijs Rašs.\n", "id": "lvs_Latn_109232"}
{"text": "Tailers\n\nAlberts Tailers (Albert Tyler; 1872—1945) — amerikānu vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs vieglatlētikā 1896. gada olimpiskajās spēlēs; Džons Tailers (John Tyler; 1790—1862) — ASV 10. prezidents (1841—1845), viceprezidents un senators.\n", "id": "lvs_Latn_109233"}
{"text": "Teilors\n\nVīrieši Alans Džons Persivals Teilors (Alan John Percivale Taylor; 1906—1990) — angļu vēsturnieks; Andželo Teilors (Angelo Taylor; 1978) — amerikāņu vieglatlēts; Bruks Teilors (Brook Taylor; 1685—1731) — angļu matemātiķis; Čārlzs Teilors (Charles Taylor; 1948) — Libērijas politiķis, bijušais valsts prezidents; Čārlzs Teilors (Charles Taylor; 1931) — Kanādas filosofs; Denijs Teilors (Danny Taylor; 1986) — Kanādas hokejists; Džesijs Teilors (Jesse Taylor; 1843—1923) — britu redaktors, šahists, šaha problēmists un literāts; Džons Hovards Teilors (John Howard Taylor; 1861—1925) — britu burātājs un brokeris; Entonijs Teilors (Anthony Taylor; 1978) — angļu futbola tiesnesis; Frederiks Teilors (Frederick Taylor; 1856—1915) — amerikāņu vadībzinātnieks; Kenets Teilors (Kenneth Taylor, 2002) — nīderlandiešu futbolists; Maksvels Teilors (Maxwell Taylor; 1901—1978) — ASV miltārpersona; Māršals Teilors (Marshall Taylor; 1878—1932) — amerikāņu riteņbraucējs; Nīls Teilors (Neil Taylor; 1989) — velsiešu futbolists; Rodžers Teilors (Roger Meddows-Taylor; 1949) — angļu mūziķis, bundzinieks; Zekerijs Teilors (Zachary Taylor; 1784—1850) — ASV politiķis, 12. ASV prezidents.\n\nSievietes Elizabete Teilore (Elizabeth Taylor1832—2011) — amerikāņu aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_109234"}
{"text": "Džeksons\n\nDžošua Džeksons (Joshua Jackson), kanādiešu-amerikāņu aktieris (dzimis 1978); Endrū Džeksons (Andrew Jackson), ASV politiķis, 7. ASV prezidents (1767—1845); Fils Džeksons (Phil Jackson), ASV basketbolists, treneris (dzimis 1945); Kērtiss Džeksons, plašāk zināms kā 50 Cent, ASV reperis (dzimis 1975); Kolins Džeksons (Colin Ray Jackson), Apvienotās Karalistes barjerskrējējs (dzimis 1967); Maikls Džeksons (Michael Jackson), ASV mūziķis (1958—2009); Nikolass Džeksons (Nicolas Jackson), Senegālas futbolists (dzimis 2001); O'Šea Džeksons, plašāk zināms kā Ice Cube, ASV mūziķis (dzimis 1969); Redžijs Džeksons (Reggie Jackson), ASV basketbolists (dzimis 1990); Stīvens Džeksons (Stephen Jackson), ASV basketbolists (dzimis 1978).\n", "id": "lvs_Latn_109235"}
{"text": "Anna Sakse\n\nAnna Sakse (precējusies Abzalone; dzimusi , mirusi Rīgā, apbedīta Meža kapos) bija latviešu rakstniece un PSRS Augstākās Padomes deputāte.\n", "id": "lvs_Latn_109236"}
{"text": "Linkolns\n\nAbrahams Linkolns — ASV sešpadsmitais prezidents, Endrū Linkolns — angļu aktieris, Linkolns — 2012. gada ASV mākslas filma\n", "id": "lvs_Latn_109237"}
{"text": "I'm Going Slightly Mad\n\nI'm Going Slightly Mad (Es kļūstu mazliet traks) ir otrā dziesma no grupas Queen albuma Innuendo. Tā tika radīta 1991. gada beigās un ir viena no zināmākajām grupas dziesmām.\n", "id": "lvs_Latn_109238"}
{"text": "Jānis Akuraters\n\nJānis Akuraters (dzimis , miris ) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis. Viens no neatkarīgās Latvijas dibināšanas iniciatoriem, Tautas padomes dibināšanas sēdes 1918. gada 17. novembrī un Latvijas valsts dibināšanas akta 1918. gada 18. novembrī dalībniekiem. Kļuvis par pirmo Tēvzemes balvas literatūrā saņēmēju (1937. gadā), 1926. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.\n", "id": "lvs_Latn_109239"}
{"text": "Dens Sjaopins\n\nDens Sjaopins (, Dèng Xiǎopíng; dzimis , miris ) bija Ķīnas Tautas republikas politiķis un reformētājs. Lai arī neieņēma Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja posteni, tomēr ilgstoši bija ietekmīgākā figūra Ķīnas politikā — sākot no 1978. gada līdz aiziešanai no politiskiem amatiem 1989. gadā. Dena Sjaopina līdera ietekme Ķīnā saglabājās līdz pat 1992. gadam, kad viņš pensionējās no politiskās darbības pavisam.\n", "id": "lvs_Latn_109240"}
{"text": "Akords\n\nAkords (, , ) ir triju vai vairāku skaņu kopskaņa.\n\nViduslaiku Eiropā mūzika pamatā balstījās uz intervāliem — kvartām, kvintām un oktāvām. 15. un 16. gadsimtā arvien populārāki kļuva mažora un minora trijskaņi. Četru skaņu salikumus jeb septakordus sāka plašāk lietot 17. gadsimtā. Līdz pat mūsdienām Eiropas mūzika pamatā balstās uz trijskaņiem un septakordiem. Izņēmumi ir modernais džezs (it īpaši kopš 1960. gadiem), kur plaši tiek lietoti akordi, kas sastāv no vismaz piecām notīm, kā arī atonālā modernā klasiskā mūzika, kuras akordi ir vēl sarežģītāki.\n", "id": "lvs_Latn_109241"}
{"text": "Braila raksts\n\nBraila raksts ir rakstības metode, kuru izmanto, lai akli cilvēki vai cilvēki ar vāju redzi varētu lasīt un rakstīt. To ieviesis francūzis Luijs Brails 1821. gadā. Cilvēki lasa tekstu, taustot izciļņus grāmatas lappusē.\n", "id": "lvs_Latn_109242"}
{"text": "Sumo\n\nSumo ir Japānas nacionālais cīņas sporta veids. Tas ir cēlies ap 20. gadu. p.m.ē. Sumo izveidojas no čjaoli - laušanās, ko izmantoja Ķīnas armijas mācībās. Cīkstonis uzvar, vai nu izgrūžot pretinieku ārpus apzīmētā laukuma, vai arī piespiežot viņu pieskarties grīdai ar jebkuru ķermeņa daļu, izņemot kāju pēdas. Sekmes atkarīgas no cīkstoņa spēka un masas, kas var sasniegt pat 280 kg. Šo milzīgo masu cīkstoņi uztur, katru dienu ēdot sautētus jūras produktus, gaļu, dārzeņus un tofu, ko sauc par chankonabe. Šim sporta veidam ir nozīmīga loma rituālos un tradīcijās.\n", "id": "lvs_Latn_109243"}
{"text": "Valrieksts\n\nValrieksti ir dažādu riekstkoku ģints koku augļi — rieksti (pēc morfoloģiskā iedalījuma — kauleņi), kuru sastāvā ir daudz kaloriju un kas ir lielisks E vitamīna, kā arī B vitamīna avots. Tajos ir arī daudz olbaltumvielu un minerālvielu, tāpēc tie ir īpaši ieteicami veģetāriešiem. Valrieksti palīdz samazināt risku saslimt ar sirds slimībām. Kad valrieksti sākuši oksidēties, tiem raksturīga eļļas krāsai līdzīga smarža, tomēr tie vēl joprojām ir ēdami.\n\nJau no senatnes valrieksts ir vieduma un gudrības simbols.\n", "id": "lvs_Latn_109244"}
{"text": "Dzemdības\n\nDzemdības, sauc arī par dzimšanu, ir sarežģīts fizioloģisks process grūtniecības beigās, kura laikā no dzemdes tiek izvadīts jaundzimušais, placenta ar apvalkiem un augļa ūdens. Dzemdības izraisa un to turpmāko gaitu nodrošina centrālā nervu sistēma un dzimumsistēma. Dzemdībām ir trīs periodi: atvēršanās periods, izstumšanas periods un placentas izvadīšanas periods. Dzemdības var būt laicīgas, priekšlaicīgas un pēclaicīgas. Laicīgās dzemdības norisinās laika posmā no grūtniecības 37. pilnas nedēļas līdz 42. nedēļas beigām (260—293 diennaktīm). Ja dzemdību laikā rodas komplikācijas vai kādi citi dzemdību sarežģījumi, tad tiek veikts ķeizargrieziens. Mūsdienās arvien biežāk ķeizargrieziens tiek jau laikus ieplānots, jo jaunās māmiņas nevēlas piedzīvot dzemdību sāpes. Aptuveni 6—8 nedēļas pēc dzemdībām sievietes reproduktīvā sistēma ir atjaunojusies.\n", "id": "lvs_Latn_109245"}
{"text": "Politiskā līdzdalība\n\nPolitiskā līdzdalība ir darbīga piedalīšanās politikā (atšķirībā no vērojošas vai apcerošas piedalīšanās), veidojot valsts varas un pašvaldības institūtus, piedaloties to darbā, izsakot savus priekšlikumus vai pretenzijas attiecībā uz politisko institūtu darbību, piedaloties politisko organizāciju darbā, dažādos politiskos pasākumos (demonstrācijās, mītiņos u.tml.) — kā likumīgos, tā arī ar likumu aizliegtos, izplatot politisko informāciju vai citādi mērķtiecīgi ietekmējot sabiedrības pārvaldīšanu. Tādējādi indivīdi piedalās politiskās dzīves norisēs, izsaka savu viedokli vai attieksmi pret politiskajiem lēmumiem vai to pieņemšanas procesu un tiecas ietekmēt notikumu gaitu. Piedaloties politiskās līdzdalības procesos, var tikt pausts atbalsts valdībai, tās pieņemtajiem lēmumiem, vai arī izteikta neapmierinātība. Politiskā līdzdalība ir attiecināma uz tām aktivitātēm, ko veic indivīdi, lai tieši vai netieši ietekmētu valdības lēmumus, kā arī valdošās amatpersonas un to darbību.\n", "id": "lvs_Latn_109246"}
{"text": "Džonsons\n\nBoriss Džonsons (Boris Johnson) — britu politiķis (dzimis 1964. gadā); Brenans Džonsons (Brennan Johnson; 2001) — velsiešu futbolists; Deniss Džonsons (Dennis Johnson; 1954—2007) — amerikāņu basketbolists un basketbola treneris; Dons Džonsons (Don Johnson; 1949) — amerikāņu aktieris, producents un dziedātājs; Eivinds Junsons (Eyvind Johnson) zviedru rakstnieks; Elens Džonsons (Allen Johnson; 1981) — ASV vieglatlēts; Endrū Džonsons (Andrew Johnson) — 17. ASV prezidents (1808—1875); Ēriks Džonsons: Ēriks Džonsons (Eric Johnson; 1954) — amerikāņu mūziķis Ēriks Džonsons (Erik Johnson; 1988) — amerikāņu hokejists Fabians Džonsons (Fabian Johnson) — ASV futbolists (dzimis 1987); Filips Džonsons (Philip Johnson) — amerikāņu arhitekts (1906—2005); Gērijs Džonsons (Gary Johnson) — angļu futbola treneris, bijušais Latvijas futbola izlases galvenais treneris (dzimis 1955); Gregorijs Džonsons: Gregorijs Herolds Džonsons (Gregory Harold Johnson; 1962) — ASV kosmonauts; Gregorijs Karls Džonsons (Gregory Carl Johnson; 1954) — ASV kosmonauts; Glens Džonsons (Glen Johnson; 1984) — angļu futbolists; Lindons Džonsons (Lyndon Johnson; 1908—1973) — 36. ASV prezidents (1908—1973); Maģiskais Džonsons (Earvin \"Magic\" Johnson; 1959) — ASV basketbolists; Maikls Džonsons (Michael Johnson; 1967) — ASV vieglatlēts; Semjuels Džonsons (Samuel Johnson; 1709—1784) — angļu dzejnieks, literatūras kritiķis; Raians Džonsons (Rian Johnson; 1973) — ASV kinorežisors; Rons Džonsons (Ron Johnson , 1955) — ASV politiķis; Veslijs Džonsons (Wesley Johnson; 1987) — ASV basketbolists.\n", "id": "lvs_Latn_109247"}
{"text": "Tartu \"Big Diamonds\"\n\nTartu \"Big Diamonds\" bija Igaunijas hokeja komanda, kas bāzējās Tartu. Tā tika dibināta 2007. gadā un savā vienīgajā sezonā spēlēja Latvijas hokeja līgā, izcīnot 6. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_109248"}
{"text": "Floridas \"Panthers\"\n\nFloridas \"Panthers\" () ir profesionāls ASV hokeja klubs, kas ir bāzēts Sanraisā, Floridas štatā, ASV. Klubs spēlē Nacionālās hokeja līgas Austrumu konferences Atlantijas okeāna divīzijā. Tas tika dibināts 1993. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.\n\nSavas pastāvēšanas vēsturē \"Panthers\" ne reizi nav uzvarējis NHL, 2 reizes ir kļuvusi par konferences uzvarētājiem, un trīs reizes uzvarējusi divīzijā. 1995./96. gada sezonas Stenlija kausa izcīņas finālsērijā viņi zaudēja Kolorādo \"Avalanche\". Mājas spēles komanda aizvada BB&T Center hallē. Komandas kapteinis ir soms Aleksandrs Barkovs.\n", "id": "lvs_Latn_109249"}
{"text": "Arhimēds\n\nArhimēds (, dzimis 287. gadā p.m.ē., miris 212. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu matemātiķis, fiziķis, inženieris, izgudrotājs un astronoms. Arhimēds tiek pieskaitīts pie tā laika vadošajiem zinātniekiem. Viņš ir veicis svarīgus atklājumus matemātikā un ģeometrijā, kā arī izgudrojis dažādus mehānismus, piemēram, Arhimēda skrūvi. Arhimēds lika pamatus arī tādām fizikas nozarēm kā hidrodinamika, statika, kā arī izskaidroja sviras principu.\n", "id": "lvs_Latn_109250"}
{"text": "Klintons\n\nVīrieši Bills Klintons (Bill Clinton; 1946) — 42. ASV prezidents (1993―2001); Džordžs Klintons (George Clinton; 1739―1812) ― 4. ASV viceprezidents (1805―1812).\n\nSievietes Čelsija Klintone (Chelsea Clinton; 1980) ― amerikāņu žurnāliste un filantrope; Hilarija Klintone (''Hillary Clinton; 1947) ― 67. ASV valsts sekretāre (2009―2013).\n", "id": "lvs_Latn_109251"}
{"text": "Bušs\n\nDžebs Bušs (Jeb Bush, 1953) — amerikāņu politiķis; Džordžs Herberts Volkers Bušs (George H. W. Bush, 1924—2018) — amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents; Džordžs V. Bušs (George W. Bush, 1946) — amerikāņu politiķis, 43. ASV prezidents; Florians Bušs (Florian Busch, 1985) — vācu hokejists; Jūliuss Bušs (Julius Busch; 1879—1907) — vācbaltiešu mācītājs; Kārlis Bušs (1873—1920) — latviešu uzņēmējs; Ojārs Bušs (1944—2017) — latviešu valodnieks; Vilhelms Bušs (Wilhelm Busch, 1832—1908) — vācu rakstnieks un mākslinieks.\n", "id": "lvs_Latn_109252"}
{"text": "2014. gada ziemas olimpiskās spēles\n\n2014. gada ziemas olimpiskās spēles notika Sočos, Krievijā, no 2014. gada 7. līdz 23. februārim. Šīs bija 22. ziemas olimpiskās spēles un pirmās olimpiskās spēles, kuras rīkoja Krievija pēc PSRS sabrukuma. Soči par olimpisko spēļu norises vietu tika nosaukti 2007. gada jūlijā 119. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā. 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs startēja vairāk nekā 2800 sportisti, kas pārstāvēja 88 Nacionālās olimpiskās komitejas.\n\nOlimpiskajās spēlēs sacensības notika 15 sporta veidos, kopumā tika sadalīti 98 medaļu komplekti. Par ar medaļām bagātākajiem sportistiem kļuva Nīderlandes ātrslidotāja Irēna Vusta, kas izcīnīja divas zelta un trīs sudraba medaļas, kā arī Krieviju pārstāvošais korejiešu šorttrekists Viktors Ans, kas izcīnīja trīs zelta un vienu bronzas medaļu. Soču olimpiskajās spēlēs pirmoreiz notika sacensības 12 jaunās disciplīnās. Sacensības notika gan Sočos, gan Krasnajā Poļanā.\n\nSagatavošanas fāzē organizatori koncentrējās uz telekomunikāciju, elektriskās strāvas un transporta infrastruktūru reģionā. Sākotnēji spēļu budžets tika prognozēts ar 12 miljardiem ASV dolāru, tomēr dažādu faktoru ietekmē tas tika palielināts līdz 51 miljardam, tādējādi pārspējot Pekinā (44 miljardu ASV dolāru liels budžets ar trīs reizes vairāk organizētajām disciplīnām) kā dārgākās olimpiskās spēles to vēsturē, to tāme pārsniedza visu pārējo ziemas olimpisko spēļu kopējās izmaksas.\n", "id": "lvs_Latn_109253"}
{"text": "Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nVieglatlētikā 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs tika sadalīti 47 medaļu komplekti. Sacensības sākās 15. augustā (nedēļu pēc olimpisko spēļu atklāšanas) un norisinājās nākamās 10 dienas, līdz pat olimpisko spēļu noslēgumam. Sacensības tika aizvadītas Pekinas nacionālajā stadionā.\n\nVīriešu un sieviešu sacensībās bija nelielas atšķirības. Vīrieši sacentās par 24 medaļu komplektiem, bet sievietes par 23, jo viņām nebija sacensību 50 kilometru soļošanā. Bija arī nelielas atšķirības dažos sporta veidos — vīrieši sacentās 110 metru barjerskriešanā un desmitcīņā, bet sievietēm barjerskrējiena distance bija 100 metri un desmitcīņas vietā notika septiņcīņa.\n", "id": "lvs_Latn_109254"}
{"text": "Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nTenisā 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs tika sadalīti 4 medaļu komplekti. Sacensības notika Pekinā, no 10. līdz 17. augustam. Medaļas tika sadalītas vīriešu vienspēles, vīriešu dubultspēlēs, sieviešu vienspēlēs un sieviešu dubultspēlēs. Sacensībās piedalījās arī Ernests Gulbis, kurš izstājās jau pirmajā kārtā, atzīstot krieva Nikolaja Davidenko pārākumu.\n", "id": "lvs_Latn_109255"}
{"text": "Enriko Fermi\n\nEnriko Fermi (Enrico Fermi, dzimis Romā, miris Čikāgā) bija itāliešu fiziķis, kas vēlāk pārcēlās uz ASV. 1938. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par jaunu radioaktīvo elementu iegūšanu, veicot apstarošanu ar neitroniem, un par lēno neitronu izraisīto kodolreakciju atklāšanu.\n", "id": "lvs_Latn_109256"}
{"text": "Basketbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs\n\nBasketbolā 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs tika sadalīti divi medaļu komplekti — vīriešu un sieviešu izlasēm. Sacensības notika no līdz . Gan vīriešu, gan sieviešu sacensībās piedalījās 12 izlases.\n", "id": "lvs_Latn_109257"}
{"text": "Ernests Rezerfords\n\nErnests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (; dzimis , miris ) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs. 1908. gadā saņēmis Nobela prēmiju ķīmijā par ieguldījumu ķīmisko elementu pārveidošanā un radioaktīvo vielu ķīmijā.\n", "id": "lvs_Latn_109258"}
{"text": "Linolēnskābe\n\nLinolēnskābe (cis,cis,cis-9,12,15-oktadekatriēnskābe, α-linolēnskābe, dabiskā linolēnskābe, CH₃CH₂CH=CHCH₂CH=CHCH₂CH=CH(CH₂)₇COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar trim divkāršajām saitēm molekulā (omega-3 taukskābe). Linolēnskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums. Linolēnskābei ir izomērs — γ-linolēnskābe (cis,cis,cis-6,9,12-oktadekatriēnskābe), kam ir citāds dubultsaišu novietojums molekulā (omega-6 taukskābe).\n", "id": "lvs_Latn_109259"}
{"text": "Māris Bružiks\n\nMāris Bružiks (dzimis Pļaviņās) ir bijušais latviešu vieglatlēts, pārsvarā startējis trīssoļlēkšanas disciplīnā, kurā ir Latvijas rekordists. Pārstāvēja PSRS, vēlāk Latviju. Divkārtējs Eiropas čempions viegatlētikā telpās\n", "id": "lvs_Latn_109260"}
{"text": "Pīrss\n\nUzvārds Čārlzs Pīrss (Charles Peirce) — ASV matemātiķis, filozofs un loģiķis (1839—1914) Frenklins Pīrss (Franklin Pierce) — 14. ASV prezidents (1804—1869) Gajs Pīrss ( Guy Pearce) — austrāliešu aktieris (dzimis 1967. gadā) Pols Pīrss (Paul Pierce) — ASV basketbolists (dzimis 1977. gadā) Stjuarts Pīrss (Stuart Pearce) — Anglijas futbolists un treneris (dzimis 1962. gadā) Viljams Pīrss (William Pearce) — britu sporta vingrotājs (1875—1959)\n\nVārds Pīrss Bols (Piers Bohl) — Latvijas matemātiķis (1865—1921) Pīrss Sellerss (Piers John Sellers) — NASA astronauts (1955—2016) Pīrss Brosnans (Pierce Brendan Brosnan) — īru aktieris (dzimis 1953. gadā)\n", "id": "lvs_Latn_109261"}
{"text": "Mika Hekinens\n\nMika Pauli Hekinens (; dzimis , Vantā, Somijā) ir bijušais Formula 1 pilots, divkārtējais pasaules čempions.\n\nGandrīz visu savu karjeru Mika ir nobraucis McLaren komandā. Pirmos divus gadus Hekinens bija Lotus pilots. 1995. gada sezonas pēdējās sacīkstes, Austrālijas GP treniņbraucienos soms piedzīvoja smagu avāriju un iekļuva komas stāvoklī. Tiesa gan, jau 1996. gada pirmajā sacīkstē Hekinens atkal bija ierindā. Nobraucis divas pilnas sezonas pēc avārijas, Mika kļuva par Formulas 1 ātrāko pilotu daļēji pateicoties bijušā Williams konstruktora Adriana Ņūvija palīdzībai. Izdarītais spiediens uz viņu neko neietekmēja, jo pat pēdējā sacīkstē Mika spēja uzvarēt un izcīnīt titulu. Nākamajā gadā pirms sezonas pēdējās sacīkstes kopvērtējuma vadībā bija Edijs Irvains un Hekinena izredzes uz uzvaru bija diezgan niecīgas. Taču somu pilots spēja izcīnīt uzvaru gan sacīkstē, gan visā čempionātā. 2000. gadā viņš cīnījās ar Mihaelu Šūmaheru par titulu, taču zaudēja cīņu un pēc gada paziņoja par aiziešanu no F1. Vēlāk Hekinens atgriezās autosportā, DTM salonauto sacīkstēs. 2007. gada nogalē Hekinens paziņoja par aiziešanu no autosporta.\n\n2008. gada maija vidū nodega Hekinena Francijas villa. Lai gan cilvēki ugunsgrēkā nav cietuši, tiek ziņots, ka tajā gāja bojā ekspilota suns un liela daļa trofeju, jo ugunsgrēks sākās trofeju istabā īssavienojuma dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_109262"}
{"text": "Alesandro Dzanardi\n\nAlesandro Dzanardi (; dzimis ) ir Itālijas autosacīkšu braucējs un para riteņbraucējs. Savas autosacīkšu karjeras laikā Dzanardi piedalījās Formula 1 pasaules čempionātā un CART čempionātā, kurā viņš 1997. un 1998. gadā kļuva par čempionu. Dzanardi zaudēja abas kājas sacīkšu negadījumā 2001. gadā. Kopš tā laika viņš atgriezās autosportā un sāka nodarboties ar para riteņbraukšanu. Dzanardi 2012. un 2016. gada Paraolimpiskajās spēlēs izcīnīja četras zelta un divas sudraba medaļas para riteņbraukšanā.\n", "id": "lvs_Latn_109263"}
{"text": "Heincs Haralds Frencens\n\nHeincs Haralds Frencens (; dzimis , Menhengladbahā, Vācijā) ir bijušais Formula 1 un DTM pilots.\n\nJau savā pirmajā braucienā ar kartingu, 4 gadu vecumā, Heincs Haralds brauca tik labi, ka daži cilvēki pat jautāja viņa tēvam, cik ilgi viņš ir trenējies. Savu ātrumu gadu gaitā Frencens nezaudēja un 1994. gadā Pēters Zaubers piedāvāja viņam vietu Sauber komandā kā Kārļa Vendlingera komandas biedram. Viņš parādīja tik labu sniegumu, ka Williams komandas vadība pat lūdza viņu aizvietot Airtonu Sennu pēc viņa nāves. Vācietis gan nolēma palikt Sauber. Nākamajā gadā ar Ford dzinēju aprīkotais Sauber bija ļoti ātrs un Frencens vienu reizi kāpa uz goda pjedestāla, kā arī bija devītais gada beigu kopvērtējumā. 1996. gada Sauber bija neuzticams un sezonas beigās viņš paziņoja par pāreju uz Williams.\n\nViņa pirmā uzvara bija Sanmarīno, taču sezona bija nomācoša. Pēc ģimenes atmosfēras komandas Sauber, Williams šķita ļoti aukstasinīga komanda, kā arī Frencenam nebija labas attiecības ar komandas tehnisko direktoru Patriku Hedu. Sezonas beigās, pēc Mihaela Šūmahera diskvalifikācijas viņš bija otrais, zaudējot tikai savam komandas biedram Žakam Vilnēvam. Nākamajā gadā zaudējot Renault atbalstu, Williams zaudēja ātrākajām Ferrari un McLaren formulām. 1999. gadā viņš samainījās vietām ar Ralfu Šūmaheru un kļuva par eksčempiona Deimona Hilla komandas biedru Jordan komandā. Tā bija, iespējams, labākā viņa karjeras sezona - Frencens divas reizes uzvarēja un četrus gadus vēlāk, intervijā ar nīderlandiešu žurnālu RaceReport pateica, ka būtu kļuvis par čempionu, ja ne izstāšanās no 2. vietas Eiropā un no 4. vietas Sanmarīno.\n\n2000. gadā Frencens turpināja braukt īru komandā un divas reizes finišēja uz pjedestāla - tie arī bija vislabākie viņa rezultāti. 2001. gada sezonas vidū Edijs Džordans nolēma atlaist vācieti, taču Frencens pēc vienas sacīkstes izlaišanas jau bija atpakaļ ar Prost. Komanda ziemā bankrotēja un Frencens devās uz Arrows, kas vasarā arī bankrotēja. Tad Heincs Haralds nobrauca vienas sacīkstes 2002. un visu sezonu 2003. gadā ar savas pirmās komandas, Sauber, formulu. Pēc tam viņš beidza savu F1 karjeru un vēlāk vairākus gadus pavadīja DTM.\n", "id": "lvs_Latn_109264"}
{"text": "Toranosuke Takagi\n\nToranosuke \"Tora\" Takagi (; dzimis , Šidzuokā, Japānā) ir japāņu sacīkšu pilots. Viņš ir bijušais Formula 1 pilots.\n\nEiropā viņš ieradās ar Satoru Nakadžimas, sava tautieša, palīdzību. Viņš piedalījās Formula 3000 Nakadžimas komandā \"Nakajima Racing\". Viņa rezultāti bija tik labi, ka Tyrrell uzaicināja viņu par testpilotu. Takagi . gadā jau bija ticis līdz komandas pamatsastāvam un kļuva par sesto japāni, kas ir bijis Formulā 1 sezonas beigās. Vēlāk Tora brauca Arrows un tad viņa popularitāte Eiropā bija tās visaugstākajā punktā. Taču organizatoriskas problēmas liedza Toranusukem turpināt karjeru Formulā 1. 2000. gadā viņš pievienojās \"Nakajima Racing\" Formula Nippon komandai, izcīnot 8 uzvaras 10 sacīkstēs. 2001. un 2002. gadā viņš sacentās CART, bet 2003. un 2004. gadā - IRL. Pēc četriem gadiem ASV japānis atgriezās savā dzimtenē un vienu sezonu nobrauca Formula Nippon. Pašlaik japānis piedalās Super GT čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_109265"}
{"text": "Ārija Elksne\n\nĀrija Elksne (dzimusi Grietiņa, precējusies Demidova, vēlāk Fišere; dzimusi , mirusi ) bija latviešu dzejniece.\n", "id": "lvs_Latn_109266"}
{"text": "Aleksandrs Greiems Bells\n\nAleksandrs Greiems Bells (; dzimis , miris ) bija skotu izcelsmes amerikāņu/kanādiešu izgudrotājs, fiziologs un fiziķis, telefona izgudrotājs un viens no modernās surdopedagoģijas pamatlicējiem. Devis ieguldījumu arī optisko sakaru pētniecībā un aeroinženierijā. Viens no kuģa uz zemūdens spārniem izgudrotājiem.\n", "id": "lvs_Latn_109267"}
{"text": "Kārters\n\nDžefs Kārters (Jeff Carter), Kanādas hokejists (dzimis 1985) Džimijs Kārters (Jimmy Carter), 39. ASV prezidents (dzimis 1924); Hovards Kārters (Howard Carter), angļu arheologs, eģiptologs (1874—1939); Nesta Kārters (Nesta Carter), Jamaikas vieglatlēts (dzimis 1985); Šons Korijs Kārters (Shawn Corey Carter), plašāk zināms kā Jay-Z, ASV reperis (dzimis 1969); Vinss Kārters (Vince Carter), ASV basketbolists (1977).\n", "id": "lvs_Latn_109268"}
{"text": "Lavrentijs Berija\n\nLavrentijs Berija (, Lavrenti Beria; ; dzimis , miris ) bija megrelu izcelsmes padomju valsts darbinieks, PSRS Iekšlietu ministrijas vadītājs. Josifa Staļina tuvs līdzgaitnieks. No 1938. gada līdz 1945. gadam vadīja PSRS represīvo aparātu. Organizēja represijas un deportācijas Baltijas valstīs un PSRS ieņemtajos Polijas apgabalos (mūsdienu Baltkrievijas un Ukrainas rietumdaļa). Katiņas slaktiņa organizētājs. Tieši vadīja čečenu, ingušu un balkāru deportācijas 1944. gadā. Pēc Otrā pasaules kara vadīja PSRS kodolprogrammu. Pēc Staļina nāves 1953. gadā, būdams viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem valstī, centās koncentrēt varu savās rokās. 1953. gada jūnija beigās arestēts, apsūdzēts spiegošanā un kapitālisma atjaunošanas mēģinājumā. Ar tiesas spriedumu kopā ar vairākiem līdzgaitniekiem no drošības orgāniem sodīts ar nāvi.\n", "id": "lvs_Latn_109269"}
{"text": "Sebastiāns Fetels\n\nUzvarot . gada F1 sezonas kopvērtējumā, S. Fetels kļuva par visu laiku visjaunāko F1 čempionu. Šo panākumu atkārtoja arī . un . gada sezonā, tādējādi kļūdams par visu laiku jaunāko trīskārtējo F1 čempionu. Ceturto čempiontitulu izcīnīja . gada sezonā, tādējādi ar četriem pēc kārtas uzvarētiem čempionātiem S. Fetels ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem F1 pilotiem.\n", "id": "lvs_Latn_109270"}
{"text": "Mika Salo\n\nMika Juhani Salo (dzimis , Helsinkos, Somijā) ir somu sacīkšu pilots, pazīstams pateicoties savai karjerai Formula 1 čempionātā. Tagad Salo piedalās salonautomobiļu sacīkstēs.\n\nSalo sākotnēji brauca Formula 3, taču izredzes uz F1 superlicenci Salo iznīcināja pēc tam, kad tika pieķerts braucot alkohola reibumā. Apkaunots viņš devās uz Japānu, lai brauktu Formula Nippon sacensībās. Pēc dažiem gadiem tur viņš debitēja F1, sezonas priekšpēdējā posmā, Japānā, iznīkstošajā Lotus komandā. Viņš tur palika arī uz pēdējo kārtu Austrālijā, Adelaidē. . gadā viņš devās uz Tyrrell un tur palika trīs gadus. Tikai dažas reizes viņam izdevās izcīnīt punktus. . gadā viņš brauca Arrows, bet . gadā palika bez vietas pamatsastāvā, tāpēc aizvietoja Rikardo Zontu (BAR) un vēlāk Mihaelu Šūmaheru (Ferrari), kad tas bija nepieciešams. . gadā viņš bija Sauber pilots, bet 2001. gadu pavadīja testējot Toyota formulu. . gadā, kad komanda debitēja, viņš bija tās pirmais pilots, taču pēc sezonas tika atlaists un beidza savu F1 karjeru. Vēlāk Salo nobrauca dažas sacīkstes dažādās salonautomobiļu klasēs un ilgtermiņa vietu kādās sacīkstēs ieguva 2006. gadā, kad kļuva par ALMS sacīkšu sērijas pilotu.\n", "id": "lvs_Latn_109271"}
{"text": "Gastons Macakane\n\nGastons Macakane (; dzimis , Laplatā, Argentīnā) ir bijušais sacīkšu pilots, pazīstams pateicoties aizvadītajiem gadiem Formula 1 čempionātā.\n\nViņš ir pagaidām pēdējais F1 pilots no Argentīnas, taču viņš bija arī pilots, kurš maksā par savu vietu. Viņš kļuva par Minardi testpilotu 1999. gadā. 2000. gada februāra beigās tika paziņots par to, ka Gastons būs Minardi pamatsastāva pilots kopā ar Marku Ženē. Viņš brauca diezgan viduvēji un nākamajā sezonā devās uz Prost. Tiesa gan, līgumā bija norāde par to, ka, ja vadība nevēlas viņu redzēt komandā, tad Gastonu var atlaist pēc 3 sacīkstēm. Macakane noturējās par vienu sacīksti ilgāk un tā bija viņa vienvirziena biļete ārpus F1. Viņš parakstīja līgumu ar Phoenix (DART), Prost pēcteci, taču komanda nenobrauca nevienu sacīksti (lai gan piedalījās treniņbraucienos). 2004. gadu argentīnietis pavadīja amerikāņu sērijās un turpmākās viņa gaitas nav zināmas. No 2008. gada Gastons starte Formula Track sacensības, kur arī īpašu panākumu nav.\n", "id": "lvs_Latn_109272"}
{"text": "BK Brocēni\n\nBK Brocēni bija Latvijas Basketbola līgas flagmanis laikā no tā dibināšanas 1992. gadā līdz 1999. gadam. Kluba nosaukums cēlās no tā galvenā atbalstītāja - Brocēnu cementa un šīfera rūpnīcas. BK \"Brocēni\" kā klubs savu darbību pārtrauca 2001. gadā (pēdējā sezonā komanda saucās BK LMT). Klubs startējis zem nosaukumiem \"Brocēni/Parair\", BK \"Brocēni\", \"SWH/Brocēni\", \"ASK Brocēni\", \"Brocēni/LMT\", kā arī \"ASK Brocēni-LMT\", kopā izcīnot 8 LBL čempiontitulus, kā arī divreiz finišējot otrajā vietā.\n", "id": "lvs_Latn_109273"}
{"text": "Arahidonskābe\n\nArahidonskābe (cis,cis,cis,cis-5,8,11,14-eikozāntetraēnskābe, CH₃(CH₂)₄CH=CHCH₂CH=CHCH₂CH=CHCH₂CH=CH(CH₂)₃COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar četrām divkāršajām saitēm molekulā (omega-6 taukskābe). Arahidonskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums.\n", "id": "lvs_Latn_109274"}
{"text": "SSC Napoli\n\nSocietà Sportiva Calcio Napoli, biežāk zināms vienkārši kā \"Napoli\", ir profesionāls Itālijas futbola klubs no Neapoles Kampānijas reģionā. Pašlaik spēlē A sērijā, mājas spēles aizvada Djego Armando Maradonas stadionā. Klubs tika dibināts 1926. gadā, 2004. gadā bankrotēja, bet tika atjaunots un jau 2007. gadā atgriezās A sērijā. Napoli ir trīs reizes kļuvuši par Itālijas čempioniem, sešas reizes ieguvuši Itālijas kausu, kā arī vienreiz uzvarējuši UEFA kausa izcīņā. Klubā ir spēlējis viens no visu laiku izcilākajiem futbolistiem Djego Maradona.\n", "id": "lvs_Latn_109275"}
{"text": "Klupanodonskābe\n\nKlupanodonskābe (cis,cis,cis,cis,cis-7,10,13,16,19-dokozānpentaēnskābe, DPA, C₂₁H₃₃COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar piecām divkāršajām saitēm molekulā (omega-3 taukskābe). Klupanodonskābe ir iedzeltens eļļains šķidrums. Klupanodonskābei ir izomērs - adrēnskābe (cis,cis,cis,cis,cis-4,7,10,13,16-dokozānpentaēnskābe), kam ir citāds dubultsaišu novietojums molekulā un kas pieder pie omega-6 taukskābēm.\n", "id": "lvs_Latn_109276"}
{"text": "Abats\n\nBenediktiešu vai Augustīniešu klostera (abatijas) vadītājs abats vai vadītāja — abate. Abats nēsā mitru un gana zizli, Abate nēsā gana zizli, gredzenu un krustu. Sava ordeņa ietvaros viņiem ir bīskapiem līdzīgas administratīvās pilnvaras. Jaunākie katoļu ordeņi lieto priora jeb priekšnieka titulu.\n", "id": "lvs_Latn_109277"}
{"text": "Admirālis\n\nAdmirālis ( — jūras valdnieks, komandieris) ir karaflotes augstāko virsnieku dienesta pakāpe. Eiropā pakāpes nosaukums sākts lietot 12. gadsimtā līdz tam izmantoto grieķu un romiešu terminu (navarhs, duumvirs) vietā.\n", "id": "lvs_Latn_109278"}
{"text": "Eldorado\n\nEldorado ( — 'zeltītais') ir leģendāra bagātību zeme Dienvidamerikā.\n\nNosaukums radies no leģendārās zelta pilsētas, ko spāņi 16. gadsimtā meklēja ASV, Orinoko un Amazones krastos. Leģenda aizsākusies 1530. gados ar nostāstu par kādu mūsdienu Kolumbijas teritorijā esošas indiāņu cilts virsaiti, kas reliģisku svētku laikā apklāj sevi ar zelta putekļiem un peldas dzidrā Andu kalnu ezerā.\n\nLeģenda izraisīja pastiprinātu interesi par reģionu un veicināja tā izpēti un nokļūšanu eiropiešu politiskajā kontrolē.\n\nNostāsts par Eldorado vēlākajos laikos plaši lietota kā metafora, apzīmējot vietu, kur ātri un bez pūlēm var piekļūt lielai bagātībai. Nereti šī metafora tiek lietota arī citā nozīmē, ar Eldorado apzīmējot tādu lietu meklējumus, kuras neeksistē.\n", "id": "lvs_Latn_109279"}
{"text": "Novembra revolūcija\n\nNovembra revolūcija notika no 1918. gada novembra līdz 1919. gada martam, izraisot Vācijas Impērijas sabrukumu un jaunas Veimāras Republikas izveidošanos. Politiski Vācija no konstitucionālas monarhijas kļuva par parlamentāru republiku. Revolūcijas gaitā notika bruņotas sadursmes starp dažādu politisko novirzienu atbalstītājiem un valdības karaspēku.\n", "id": "lvs_Latn_109280"}
{"text": "Cervonskābe\n\nCervonskābe (cis,cis,cis,cis,cis,cis-4,7,10,13,16,19-dokozānheksaēnskābe, DHA, C₂₁H₃₁COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar sešām divkāršajām saitēm molekulā (omega-3 taukskābe).\n", "id": "lvs_Latn_109281"}
{"text": "Propiolskābe\n\nPropiolskābe (2-propīnskābe, propargilskābe, acetilēnmonokarbonskābe, CH≡C-COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar trīskāršo saiti (tā ir vienkāršākā no šādām karbonskābēm). Propiolskābe ir bezkrāsains šķidrums ar etiķskābei līdzīgu aromātu. Tā šķīst ūdenī.\n", "id": "lvs_Latn_109282"}
{"text": "Stearolskābe\n\nStearolskābe (9-oktadecīnskābe, CH₃(CH₂)₇C≡C(CH₂)₇−COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar trīskāršo saiti. Stearolskābe ir bezkrāsaini prizmatiski kristāli. Stearolskābei ir izomērs ar citādu trīskāršās saites novietojumu molekulā — tarirīnskābe.\n", "id": "lvs_Latn_109283"}
{"text": "Tarirīnskābe\n\nTarirīnskābe (6-oktadecīnskābe, CH₃(CH₂)₁₀C≡C(CH₂)₄−COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar trīskāršo saiti. Tarirīnskābei ir izomērs ar citādu trīskāršās saites novietojumu molekulā - stearolskābe.\n", "id": "lvs_Latn_109284"}
{"text": "Somijas hokeja līga\n\nSomijas hokeja līga (jeb SM-liiga) ir Somijas spēcīgākā hokeja līga. Tā tika izveidota 1975. gadā un tajā pašlaik spēlē 14 komandas. SM ir saīsinājums no Suomen mestaruus, kas nozīmē \"Somijas čempionāts\". Visvairāk, 13 reizes, par līgas čempioni kļuvusi Tamperes \"Tappara\".\n", "id": "lvs_Latn_109285"}
{"text": "2008. gada Tour de France\n\n2008. gada Tour de France bija 95. Tour de France velobrauciens, kas norisinājās no 2008. gada 5. jūlija līdz 27. jūlijam. Velobrauciens, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, nesākās ar prologu, bet gan ar parastu līdzenumu posmu. Gandrīz visi posmi notika Francijā, lai gan tūres 15. un 16. brauciens iestiepās arī Itālijas Alpos. Izšķirošie notikumi cīņā par uzvaru risinājās kalnu etapos Pirenejos, bet it īpaši Alpos. Velobrauciens finišēja pēc aizvadīta 21 posma un 3559 kilometriem kā vienmēr Elizejas laukos Parīzē.\n\n2008. gada Tour de France piedalījās 20 komandas un 180 riteņbraucēji. Šajā gadā Tour de France nepiedalījās Latvijas riteņbraucēji.\n\nPar velobrauciena uzvarētāju kļuva Spānijas riteņbraucējs Karloss Sastre no Team CSC. Otrajā vietā palika Keidels Evanss (Silence-Lotto) no Austrālijas, bet trešo ieņēmušais Bernards Kols (Austrija, Gerolsteiner) tika diskvalificēts par dopinga lietošanu. Arī \"Kalnu karaļa\" raibo kreklu tūres noslēgumā ieguva B. Kols, bet viņa diskvalifikācijas dēļ šis bija pirmais gadījums Tour de France vēsturē, kad šī prestižā balva oficiāli atstāta vakanta. Labākā sprintera zaļo kreklu savā īpašumā ieguva Spānijas riteņbraucējs Oskars Freire (Rabobank). Komandu kopvērtējumā uzvarēja Dānijas komanda Team CSC, ko pārstāvēja individuālais uzvarētājs gan kopējā, gan arī jauniešu ieskaitē (par to kļuva Andi Šleks (Luksemburga)).\n", "id": "lvs_Latn_109286"}
{"text": "1995. gada Tour de France\n\n1995. gada Tour de France bija jau 82. Tour de France daudzdienu velobrauciens, kurš notika no 1995. gada 1. līdz 24. jūlijam. Dalībniekiem bijā jāveic 3653 kilometri. Velobraucienā piekto un pēdējo reizi uzvarēja spānis Migels Indureins. Velobraucienā piedalījās arī divi latvieši - Arvis Piziks un Kaspars Ozers. Ozers velobraucienu nepabeidza, jo izstājās jau pēc 2. posma, kurā izcīnīja augsto 14. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_109287"}
{"text": "Robijs Makjūens\n\nRobijs Makjūens (; dzimis , Brisbenā, Austrālijā) ir bijušais profesionālais Austrālijas šosejas riteņbraucējs. Jaunībā Makjūens trenējās BMX un 1990. gadā pat izcīnīja uzvaru Austrālijas junioru čempionātā, bet tad pievērsās šosejas riteņbraukšanai.\n\n1996. gadā viņš parakstīja līgumu ar Rabobank un 1997. gadā pirmo reizi piedalījās daudzdienu velobraucienā Tour de France. 1999. gadā viņš izcīnīja arī savu pirmo uzvaru atsevišķā posmā. 2000. gadā viņš pārgāja uz citu komandu — Farm Frities, bet 2002. gadā — Lotto-Adecco komanduā. 2002. gada Tour de France viņš pirmo reizi izcīnīja labākā sprintera titulu - zaļo krekliņu. Viņš izcīnīja uzvaras arī divos atsevišķos posmos. 2002. gadā viņš arī pirmo reizi kļuva par Austrālijas čempionu. Viņa rēķinā arī divas uzvaras Giro d'Italia daudzdienu velobrauciena posmos.\n\nArī 2003. gada Giro d'Italia viņš izcīnīja 2 uzvaras, bet 2003. gada Tour de France viņš atkal valkāja zaļo krekliņu, lai gan beigās viņš palika otrais, un to izcīnīja cits austrālietis — Badens Kuks. 2004. gada Tour de France bija viņa veiksmīgākais Tour de France. Viņš ne tikai kļuva par labāko sprinteri un uzvarēja divus atsevišķus posmus, bet pat velkāja dzelteno līdera krekliņu. 2005. gadā Makjūens otro reizi kļuva par Austrālijas čempionu, bet Tour de France izcīnīja veselas 3 uzvaras atsevišķos posmos. 2006. gada Tour de France viņš trešo reizi savā karjerā izcīnīja labākā sprintera titulu un uzvarēja divos atsevišķos posmos. Arī 2006. gada Giro d'Italia viņš uzvarēja trijos posmos.\n\n2007. gada Tour de France Makjūens uzvarēja 2. posmā un ir bijis arī labāko sprinteru vērtējumā. Lai gan viņš ir izcīnījis daudzas uzvaras atsevišķos posmos un trīs reizes izcīnījis labākā sprintera titulu, Makjūens ne reizi nav finišējis pat labāko piecdesmitniekā. Makjūens ir finišējis visās deviņās reizēs, kad piedalījies Tour de France, bet viņa augstākā pozīcija kopvērtējumā ir 89. vieta 1999. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109288"}
{"text": "Netfilter\n\nNetfilter ir ietvars, kas dod iespēju Linux kodolam pievienot notikumu apstrādātājus pakešu pārtveršanai un apstrādei. Pazīstamākais komponents, kas balstīts uz Netfilter ir ugunsmūris, kurš filtrē paketes, bet notikumu apstrādes \"āķus\" izmanto arī citi komponenti, kas veic tīkla adrešu tulkošanu, stāvokļjūtīgu pakešu izsekošanu un pakešu sarindošanu lietotāja atmiņas apgabalā. Nosaukums Netfilter attiecas arī uz projekta nosaukumu, kurā tiek izstrādāti ugunsmūra rīki Linuksam. Šie kompenenti parasti ir ielādējami kodola moduļi, lai gan projekts arī piedāvā lietotāja apgabalā izvietojamus rīkus un bibliotēkas. Netfilter produkti pēdējā laikā vairs nenodrošina atpakaļsavietojamību ar ipchains.\n\niptables ir nosaukums rīkam lietotāja apgabalā, ar kuru Linuksa servera administratori veido likumus pakešu filtrēšanai un NAT moduļiem. Tehniski runājot, iptables ir rīks, kurš vienīgi kontrolē pakešu filtrēšanu un NAT komponentus kodolā, nosaukumu iptables bieži lieto, lai aprakstītu visu infrastruktūru, ieskaitot Netfilter, savienojumu sekošanu un NAT, kā arī pašu iptables komponentu. Tā ir standarta sastāvdaļa visās mūsdienīgās Linux distribūcijās.\n", "id": "lvs_Latn_109289"}
{"text": "Maleīnskābe\n\nMaleīnskābe (cis-butēndiskābe, cis-1,2-etilēndikarbonskābe, HOOC−CH=CH−СООН) un tās trans-izomērs (fumārskābe) ir vienkāršākā nepiesātinātā divvērtīgā karbonskābe. Maleīnskābe ir ūdenī šķīstoša balta kristāliska viela. Maleīnskābes esterus un sāļus sauc par maleātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109290"}
{"text": "Bjūkenens\n\nDžeimss Bjūkenens (James Buchanan, 1791—1868) — 15. ASV prezidents; Džeimss Bjūkenens (James M. Buchanan, 1919) — ASV ekonomists; Džordžs Bjūkenens (George Buchanan, 1506—1582) — skotu vēsturnieks un humānists; Frenklins Bjūkenens (Franklin Buchanan, 1800—1874) — konfederātu admirālis ASV Pilsoņu karā; Pets Bjūkenens (Pat Buchanan, 1938) — ASV politiķis; Rojs Bjūkenens (Roy Buchanan, 1939—1988) — ASV ģitārists un mūziķis.\n", "id": "lvs_Latn_109291"}
{"text": "Jagex\n\nJagex Ltd. (vai Jagex Software) ir Anglijas Java spēļu veidotāji. Veidotājs Endrū Govers ir Java eksperts. Visslavenākā tās spēle ir MMORPG RuneScape.\n", "id": "lvs_Latn_109292"}
{"text": "Somijas karogs\n\nSomijas Republikas karogs ir Somijas Republikas karogs, kurš tika pieņemts 1918. gada martā - četrus mēnešus pēc valsts izveidošanas. Karoga atveidojuma pamatā ir skandināvu krusts. Zilais krusts karogā simbolizē Somijas ezerus un debesis, bet baltā krāsa - sniegu un Somijas vasaru gaišās naktis.\n\n1917. gadā, kad Somija atguva neatkarību no Krievijas, par valsts karogu kļuva no valsts ģerboņa atvasināts karogs, bet pēc četriem mēnešiem no tā atteicās.\n\nValdības karogam krusta vidū ir pievienots arī valsts ģerbonis.\n", "id": "lvs_Latn_109293"}
{"text": "Hūvers\n\nEdgars Hūvers (John Edgar Hoover), pirmais FIB direktors (1895.—1972); Herberts Hūvers (Herbert Clark Hoover), ASV prezidents (1874.—1964).\n", "id": "lvs_Latn_109294"}
{"text": "Tretjaks\n\nMaksims Tretjaks (Максим Третьяк, 1996) — krievu hokejists; Vladislavs Tretjaks (Владислав Третьяк, 1952) — bijušais krievu hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_109295"}
{"text": "Grānts\n\nAleksandrs Grānts (Alexander Grant; 1875—1946) — ASV vieglatlēts; Alekss Grānts (Alex Grant, dzimis 1989) — Kanādas hokejists; Diks Grānts (Dick Grant; 1870—1958) — ASV vieglatlēts; Hjū Grānts (Hugh Grant; dzimis 1960) — angļu aktieris un filmu producents; Uliss Grānts (Ulysses Grant; 1822—1885) — ASV astoņpadsmitais prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_109296"}
{"text": "Gārfīlds\n\nGārfīlds () ir amerikāņu karikatūrista Džima Deivisa radīts komikss. Tas pirmo reizi publicēts 1978. gadā, un tajā galvenie tēli ir kaķis Gārfīlds, viņa saimnieks Džons Ārbakls un suns Odijs. Komiksā galvenokārt tiek apskatītas Gārfīlda, Džona un Odija savstarpējās attiecības. 2013. gadā šis komikss iekļuva Ginesa rekordu grāmatā kā visbiežāk publicētais komikss. To publicēja aptuveni 2580 laikraksti un žurnāli.\n", "id": "lvs_Latn_109297"}
{"text": "Heiss\n\nAizeks Heiss (Isaac Hayes) — ASV dziedātājs, aktieris, dziesmu autors un komponists (1942—2008); Kevins Heiss (Kevin Hayes) — ASV hokejists (dzimis 1992. gadā); Šons Heiss (Sean Hayes) — ASV aktieris, komiķis un mūziķis (dzimis 1970. gadā); Teodors Heiss — vācu politiķis, Vācijas prezidents (1884—1963); Tods Heiss — ASV bobslejists (dzimis 1969. gadā).\n", "id": "lvs_Latn_109298"}
{"text": "Akuraters\n\nJānis Akuraters (1876—1937) — latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis; Voldemārs Akurāters (1921—1976) — latviešu aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_109299"}
{"text": "Karosta\n\nKarosta, arī Karaosta vai Kara osta ir Liepājas pilsētas daļa. Liepājas Karosta aizņem aptuveni trešdaļu pilsētas kopējās platības tās ziemeļu daļā. Karosta ir unikāls nocietinājumu komplekss Baltijas jūras krastā, kas ir īpašs Latvijas un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms Krievijas Impērijas un PSRS militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. Karosta mūsdienās ir īpaši iecienīts tūrisma objekts.\n", "id": "lvs_Latn_109300"}
{"text": "Pakete (informācijas tehnoloģijas)\n\nInformācijas tehnoloģijās pakete ir īpašā veidā izveidots datu fragments, kas pārvietojas datortīklā. Sakaru līnijas, kas neatbalsta paketes, piemēram, tradicionālie \"point-to-point\" telekomunikāciju savienojumi vienkārši pārraida datus kā atsevišķu baitu vai bitu virkni. Ja datus saformē paketēs, tīkls var pārraidīt garākus paziņojumus efektīvāk un drošāk.\n", "id": "lvs_Latn_109301"}
{"text": "Fumārskābe\n\nFumārskābe (trans-butēndiskābe, trans-1,2-etilēndikarbonskābe, allomaleīnskābe, boletīnskābe, lihenīnskābe, HOOC−CH=CH−СООН) un tās cis-izomērs (maleīnskābe) ir vienkāršākā nepiesātinātā divvērtīgā karbonskābe. Fumārskābe ir ūdenī grūti šķīstoša balta kristāliska viela. Fumārskābes esterus un sāļus sauc par fumarātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109302"}
{"text": "Eiropas autoceļš E67\n\n|} |} Eiropas autoceļš E67, posmā starp Tallinu un Varšavu dēvēts arī par Via Baltica, ir autotransporta koridors, kas šķērso vairākas Austrum- un Ziemeļeiropas valstis, tostarp arī Latviju ziemeļu—dienvidu virzienā. Autoceļš sākas Helsinkos, Somijā un tā maršruts ir Helsinki—Tallina—Rīga—Panevēža—Kauņa—Varšava—Prāga. Šā ceļa kopīgais garums ir 1630 km, bet garums Latvijas teritorijā — 190 km.\n\nLatvijā nozīmīgākās investīcijas Via Baltica attīstībā veiktas izmantojot Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumentus PHARE un ISPA.\n\nVia Baltica autotransporta koridoram pieslēdzas arī autoceļš E77 (Rīga—Karaļauči—Gdaņska).\n", "id": "lvs_Latn_109303"}
{"text": "Elektromagnētiskā lauka potenciāls\n\n\\varphi \\ ir līdzīgs potenciālam mehānikā: potenciāla spēka \\vec{F} \\ laukam ir potenciāls \\varphi \\ un \\vec{F} = \\operatorname{grad} \\varphi \\ , bet potenciālā enerģija U = - \\varphi \\ . Potenciāls \\varphi \\ (vai potenciālā enerģija U \\ ) spēka lauku \\vec{F} \\ nosaka viennozīmīgi, bet apgrieztais apgalvojums nav pareizs - zinot spēka lauku, potenciālu viennozīmīgi nevar atrast. Potenciāli \\varphi \\ un \\varphi' = \\varphi + \\operatorname{const} \\ atbilst vienam un tam pašam spēka laukam, jo \\vec{F}' = \\operatorname{grad} \\varphi' = \\vec{F} \\ .\n", "id": "lvs_Latn_109304"}
{"text": "Viktors Kalnbērzs\n\nViktors Kalnbērzs (dzimis Maskavā, miris Rīgā) bija padomju un Latvijas ārsts-ķirurgs-ortopēds, zinātnieks, medicīnas zinātņu doktors (1967), profesors, Sociālistiskā Darba Varonis (1987), PSRS un Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas un zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, PSRS un LPSR Valsts prēmiju laureāts, LPSR nopelniem bagātais zinātnes darbinieks un ārsts (1966). LPSR un Latvijas politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_109305"}
{"text": "Bell X-1\n\nX-1 jeb XS-1 bija kopējs NACA un ASV Armijas Gaisa spēku/ASV Gaisa spēku raķešlidmašīnas projekts 1940.—1950. gados. Tas bija pirmais pilotējamais lidaparāts, kas pārsniedza skaņas ātrumu. X-1 bija pirmais no ASV slepeno eksperimentālo X lidaparātu sērijas. Lidmašīnas izgatavoja uzņēmumā Bell.\n", "id": "lvs_Latn_109306"}
{"text": "Skaņas ātrums\n\nSkaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t. i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā. Ātrums ir atkarīgs no vides blīvuma, struktūras, temperatūras u. c. (piemēram, ūdenī skaņa izplatās daudz ātrāk nekā gaisā)\n\nBieži ar šo terminu saprot skaņas ātrumu gaisā. Jūras līmenī 21 °C temperatūrā un normālā atmosfēras spiedienā skaņas ātrums ir 344 m/s (1238 km/h).\n\nĀtrumu, kas ir lielāks par skaņas ātrumu, sauc par virsskaņas ātrumu.\n\nPirmais cilvēks, kas pārsniedzis skaņas ātrumu, bija ASV Gaisa spēku kapteinis Čārlzs Jēgers (Charles \"Chuck\" Yeager) ar raķešlidmašīnu X-1.\n", "id": "lvs_Latn_109307"}
{"text": "Maha skaitlis\n\n\\ v_o ir objekta ātrums attiecībā pret vidi un\n\n\\ v_s ir skaņas ātrums vidē\n\nMaha skaitlis ir skaitlis, kas rāda, cik reižu ātrāk objekts kustas attiecībā pret skaņas ātrumu. Tas ir nosaukts par godu austriešu fiziķim un filozofam Ernstam Maham (Ernst Mach).\n", "id": "lvs_Latn_109308"}
{"text": "Mahs\n\nMahs var būt: Ernsts Mahs (Ernst Mach) — Austrijas fiziķis (1838—1916); Karls Mahs (Karl Mah) — Lielbritānijas šahists (dzimis 1980.); Zdeņeks Mahs (Zdeněk Mach) — Čehoslovākijas šaha problēmists (1877—1954); Maha skaitlis — ātruma relatīvā mērvienība.\n", "id": "lvs_Latn_109309"}
{"text": "Citrakonskābe\n\nCitrakonskābe (cis-metilbutēndiskābe, metilmaleīnskābe, HOOC−C(CH₃)=CH−СООН) ir nepiesātinātā divvērtīgā karbonskābe. Citrakonskābe ir ūdenī labi šķīstoša balta kristāliska viela. Citrakonskābei ir trans-izomērs — mezakonskābe un struktūrizomērs itakonskābe.\n", "id": "lvs_Latn_109310"}
{"text": "Mezakonskābe\n\nMezakonskābe (trans-metilbutēndiskābe, metilfumārskābe, HOOC−C(CH₃)=CH−СООН) ir nepiesātinātā divvērtīgā karbonskābe. Mezakonskābe ir ūdenī diezgan grūti šķīstoši (karstā ūdenī labi šķīstoši) balti adatveida kristāli. Mezakonskābei ir cis-izomērs - citrakonskābe un struktūrizomērs itakonskābe.\n", "id": "lvs_Latn_109311"}
{"text": "Itakonskābe\n\nItakonskābe (metilēndzintarskābe, propilēn-2,3-dikarbonskābe, 2-metilidēnbutāndiskābe, HOOC−CH₂−C(=CH₂)−СООН) ir nepiesātinātā divvērtīgā karbonskābe ar dubultsaiti sānu grupā. Itakonskābe ir ūdenī diezgan grūti šķīstoši balti rombiski kristāli. Itakonskābei ir 2 struktūrizomēri, kas savā starpā ir cis-trans-izomēri - citrakonskābe un mezakonskābe. Itakonskābes nosaukums veidots no akonītskābes nosaukuma, apmainot vietām zilbes (akon - it - skābe).\n", "id": "lvs_Latn_109312"}
{"text": "Akonītskābe\n\nAkonītskābe (cis-1,2,3-propēntrikarbonskābe, HOOC−CH=C(COOH)−CH₂−СООН) ir vienkāršākā nepiesātinātā trīsvērtīgā karbonskābe. Akonītskābe kristalizējas no ūdens kā bezkrāsaini adatveida vai plāksnīšveida kristāli. Akonītskābes sāļus un esterus sauc par akonitātiem.\n", "id": "lvs_Latn_109313"}
{"text": "Inhibitors\n\nInhibitors var būt\n\nfermentu inhibitors reakcijas inhibitors (negatīvais katalizators) oksidēšanās inhibitors\n", "id": "lvs_Latn_109314"}
{"text": "Attēls:Gordon Freeman - Valve Concept Art - Walking with a crowbar - cropped.jpeg\n\nGordons Frīmens - datorspēles Half-Life galvenais varonis. No angļu vikipēdijas - .\n", "id": "lvs_Latn_109315"}
{"text": "Deimons Hills\n\nDeimons Greiems Devero Hills (; dzimis Londonā) ir bijušais sacīkšu braucējs no Lielbritānijas. 1996. gadā viņš kļuva par Formula 1 pasaules čempionu. D. Hilla tēvs Greiems Hills ir divas reizes kļuvis par Formula 1 čempionu, tādējādi Deimons Hills ir vienīgais Formula 1 pasaules čempiona dēls, kam pašam ir izdevies kļūt par čempionu. Hills kļuva par profesionālu motosportistu tikai 23 gadu vecumā, kad viņš sāka nodarboties ar motosportu. Vēlāk viņš pievērsās autosportam, konkrētāk, atklāto riteņu sacensībām.\n\nHills savu pirmo Formula 1 sacīksti aizvadīja 1992. gadā. Paralēli sacensībām Brabham komandā, Hills bija testpilots vienā no vadošajām komandām — Williams. 1993. gadā viņš kļuva par Williams pamatsastāva pilotu, bet 1994. gadā viņam pietrūka viens punkts, lai kļūtu par čempionu. Divus gadus vēlāk viņš izcīnīja titulu, taču zaudēja vietu komandā. 1997. gadā viņš pievienojās konkurētnespējīgajai Arrows komandai un neguva panākumus. Turpmākās divas sezonas viņš aizvadīja Jordan un tad beidza karjeru.\n\nPēc karjeras beigšanas 2006. gadā Hills kļuva par Britu sacīkšu braucēju kluba (BRDC) prezidentu. Viņš no amata atkāpās 2011. gada augustā, kad par kluba prezidentu kļuva Dereks Vorviks.\n", "id": "lvs_Latn_109316"}
{"text": "Žans Alezī\n\nŽans Alezī (; dzimis , Aviņonā, Francijā), dzimis Džovanni Alezī (), ir bijušais franču sacīkšu pilots, zināms pateicoties savai Formula 1 karjerai.\n\nAbi viņa vecāki bija itāļi, tādēļ sākotnēji viņa vārds bija Džovanni. Sākot karjeru, Žans priekšroku deva rallijam, nevis formulām. Alezī debitēja F1 . gada , taču sezonu viņš iesāka Formula 3000. Lielāko daļu atlikušās sezonas itāļu izcelsmes francūzis turpināja braukt augstākajā formulu klasē. . gadā viņš aizvadīja savu pirmo pilno sezonu \"autosporta karalienē\". Ar nekonkurētspējīgo Tyrrell pilotam pat izdevās divas reizes finišēt otrajam. To pamanīja Ferrari vadība un nolīga viņu sākot ar . gadu.\n\nAlezī bija samērā biežs viesis uz goda pjedestāla, tāpēc daudzi gaidīja viņa pirmo uzvaru. Viņš to piedzīvoja . gada . Vēlāk tā arī izrādījās viņa vienīgā F1 uzvara. Kad pēc sezonas tika paziņots par to, ka toreizējais čempions Mihaels Šūmahers dodas uz Ferrari un, ka viņa komandas biedrs būs Edijs Irvains, kļuva skaidrs, ka komandā vairs brīvu nav pamatsastāva vietu, tādēļ Žanam neatlika nekas cits, kā doties uz vācieša iepriekšējo komandu, Benetton. Bez Šūmahera un lielas daļas viņa tehniskā personāla komanda vairs nebija tāda pati, lai gan Alezī izdevās sasniegt savu labāko rezultātu kopvērtējumā - ceturto vietu. Vadība bija apmierināta un pagarināja līgumu, savukārt Alezī turpināja labo rezultātu plūsmu un atkal kopvērtējumā bija ceturtais. Tomēr līgums ar jaunajiem talantiem Fizikellu un Vurcu nozīmēja to, ka francūzim atkal nācās meklēt jaunu komandu.\n\nPar tādu kļuva šveiciešu Sauber un Alezī tajā pavadīja divus gadus, tikai reizi finišējot labāko trijniekā. Kad Žana tautietim Alēnam Prostam piederošajā Prost komandā atbrīvojās divas vietas, nepagāja ilgs laiks, līdz Alezī piekrita kļūt par komandas pilotu. Taču komandā viņš aizvadīja sev necienīgu karjeras nobeigumu - pirmajā sezonā viņš nenopelnīja nevienu punktu, bet otrajā tika atlaists sezonas vidū. Francūzis gan kļuva par Jordan pilotu un tur nobrauca savas karjeras pēdējās piecas sacīkstes, taču tikai reizi spēja finišēt punktos. Alezī kļuva par vienu no retajiem pilotiem, kuri ir nobraukuši 200 vai vairāk sacīkstes Formulā 1. No 2002. līdz 2006. gadam itāļu izcelsmes pilots brauca DTM.\n", "id": "lvs_Latn_109317"}
{"text": "Tarsu Markešs\n\nTarsu Anibals Santana Markešs (; dzimis Kuritibā, Brazīlijā) ir brazīliešu sacīkšu pilots, starptautiski pazīstams pateicoties savai karjerai Formula 1 un Champ Car. Pašlaik Markešs ir Stock Car Brasil pilots.\n\nTarsu sāka braukt kartingos piecu gadu vecumā un jau 16 gadu vecumā piedalījās vietējā Formula Chevrolet. Savā pirmajā mēģinājumā Markešs izcīnīja titulu. Viņš parādīja lielisku sniegumu arī Dienvidamerikas Formula 3 un Eiropas Formula 3000, abos kļūstot par jaunāko pilotu, kurš ir izcīnījis uzvaru kādā sacīkstē. . gadā viņš debitēja lejasgala komandā Minardi. Turpmākajos divos gados viņam nācās cīnīties par vietu komandā ar Džankarlo Fizikellu, Pedru Lami un Jarno Trulli. Komandas finansiālā situācija nozīmēja, ka vadība bija spiesta dot priekšroku maksātspējīgiem pilotiem, un Markešu ar laiku aizstāja bagātāks braucējs. 1999. gadā Tarsu kļuva par Champ Car pilotu. Viņš periodiski atgriezās amerikāņu sacīkstēs 2000., 2004. un 2005. gada sezonās. Brazīlietis atgriezās F1 . gadā kā nākotnes pasaules čempiona Fernando Alonso komandas biedrs. Neilgi pirms sezonas beigām viņš tika atbrīvots no savas vietas, dodot priekšroku malaizietim Aleksam Jongam. Kopš 2005. gada Tarsu sacenšas Stock Car Brasil, Brazīlijas salonautomobiļu sacīkstēs.\n", "id": "lvs_Latn_109318"}
{"text": "Lučāno Burti\n\nLučāno Puči Burti (Luciano Pucci Burti; dzimis , Sanpaulu, Brazīlijā) ir Stock Car Brasil pilots.\n\nBurti bija Jaguar testpilots, taču negaidīti piedzīvoja debiju 2000. gada Austrijas GP, kad Edijs Irvains guva savainojumu. Līdz sezonas beigām Lučāno palika malā, taču 2001. gadu uzsāka kā pamatsastāva pilots pateicoties Džonija Herberta karjeras beigšanai. Pēc četrām sacīkstēm viņu atlaida no komandas un aizvietoja ar spāni Pedro de la Rosu, bet Burti iekārtojās Prost komandā Gastona Macakanes vietā, jo komanda uzskatīja Burti par labāku pilotu. Beļģijas GP brazīlietis piedzīvoja šausminošu avāriju un izlaida visas turpmākās sezonas sacīkstes. 2002. gadā Lučāno bija Ferrari testpilots, taču gada beigās komanda nolēma līgumu nepagarināt. 2005. gadā viņš atgriezās savā dzimtenē kā Stock Car Brasil braucējs.\n", "id": "lvs_Latn_109319"}
{"text": "Joss Verstapens\n\nJohaness Francisks \"Joss\" Verstapens (; dzimis , Montfortā, Nīderlandē) ir nīderlandiešu sacīkšu pilots. Verstapens ir pazīstams kā Formula 1 un A1 Grand Prix ekspilots.\n\nJoss savu F1 karjeru uzsāka kā nākamā pasaules čempiona Mihaela Šūmahera komandas biedrs Benetton, taču pēc sezonas, kuru paspilgtināja divi pjedestāli pēc kārtas un ugunsgrēks boksos, vadība nolēma nepagarināt līgumu ar holandieti. Finansiāli maznodrošinātā Simtek komanda noslēdza līgumu ar Verstapenu uz . gadu, taču pēc dažām sacīkstēm komanda bankrotēja un atlikušo gadu Joss sacīkstes varēja vērot no tribīnēm. . gads bija jauns sākums Montfrontā dzimušajam pilotam. Viņš brauca Footwork komandā un pirmo reizi kopš Benetton laikiem izcīnīja punktus. Pēc sezonas komanda, pateicoties Tomam Vokinšovam, Footwork atgrieza savu iepriekšējo nosaukumu, Arrows un Verstapenam komandā nebija vietas. Komandā brauca čempions Deimons Hills un Pedru Dinišs.\n\nPirmo pusi . gada sezonas Josam nebija vietas nevienā komandā, taču pēc Jana Magnusena vājā snieguma viņš kļuva par Stewart braucēju. Viņš tikai trīs reizes finišēja un komandas vadītājs Džekijs Stjuarts to uzskatīja par pārāk vāju sniegumu, lai paturētu viņu komandā. Holandietis devās uz Honda F1 projektu par testpilotu, taču komanda tā arī neieraudzīja dienas gaismu (vismaz tās sākotnējā veidolā). . gads bija Verstapena atgriešanās gads kā Arrows pilotam. Pēc divām ne pārāk veiksmīgām sezonām holandietis izbrīvēja vietu Heincam Haraldam Frencenam un atkal sezonu bija malā. Savu pēdējo gadu F1 viņš aizvadīja . gadā kā Minardi pilots, taču tad beidza savu F1 karjeru un atgriezās tikai uz dažām sacīkstēm A1 Grand Prix.\n", "id": "lvs_Latn_109320"}
{"text": "Piens\n\nPiens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts. Dabā tas paredzēts kā barība zīdītāju jaunajiem pēcnācējiem, kamēr tie nav spējīgi sagremot cita veida barību.\n\nLīdzko mazulis ir gatavs pāriet uz cita veida barību, zīdītājiem piena veidošanās parasti beidzas. Izņēmums ir tie zīdītāji, kuriem cilvēku selekcijas, barošanas un kopšanas dēļ, kā arī slaukšanas laikā kairinot piena dziedzerus, piens izdalās vairāk un ilgāku laika posmu, nekā tas vajadzīgs jauno pēcnācēju barošanai.\n", "id": "lvs_Latn_109321"}
{"text": "Analogā televīzija\n\nAnalogā televīzija ir televīzija, kur attēlu un skaņu pārraida kā modulētu analogu signālu, mainot tā amplitūdu un/vai frekvenci. Visas televīzijas sistēmas pirms ciparu televīzijas bija analogas. Vēl agrāk (krietni pirms 2. pasaules kara) tika lietota mehāniskā televīzija, kur attēla izvēršanai lietoja mehānismus (Nipkova disks, mehāniskā spoguļizvērse), analogā un ciparu televīzija pretstatā tai ir elektroniskā televīzija.\n\nIr dažādi analogās televīzijas standarti, kas atšķiras ar rindu skaitu attēlā, kadru frekvenci, krāsu signāla kodējumu un skaņas signāla modulācijas veidu. Skaņas signālu pārraidei var modulēt ar amplitūdas vai frekvences modulāciju. (Latvijā lieto frekvences modulāciju). Valstīs, kur maiņstrāvas frekvence ir 60Hz, attēlam lieto 525 rindas un 29,97 kadrus sekundē, un krāsu kodējums parasti (bet ne vienmēr) ir NTSC. Valstīs, kur maiņstrāvas frekvence ir 50Hz, attēlam lieto 625 rindas un 25 kadrus sekundē, un krāsu kodējums parasti ir vai nu PAL vai SECAM. Var atšķirties arī video (gaišuma) signāla polaritāte. Parasti, jo lielāka intensitāte (spriegums), jo tumšāks attiecīgajā punktā attēls, lai arī dažuviet lieto pretēju sistēmu.\n\nPAL un SECAM sistēmās viens televīzijas kanāls aizņem ~6—8MHz platu frekvenču joslu. Skaņu pārraida atsevišķi no attēla, frekvenču joslas augšdaļā. Attēla signālam (gaišumam) lieto modificētu amplitūdas modulāciju. Tā kā rindu skaits ir fiksēts, samazinoties reāli pieejamajai frekvenču joslai, samazinās horizontālā (x ass virzienā) izšķirtspēja. Krāsu informāciju parasti pievieno ar fāzes modulētu apakšnesēju, kas atrodas noteiktā attālumā no gaišuma signāla frekvenču joslas sākuma. Melnbaltie televizori šo signālu ignorē.\n", "id": "lvs_Latn_109322"}
{"text": "Edijs Ērvins\n\nEdmunds \"Edijs\" Ērvins, jaunākais (; dzimis Ņūtaunardā, Lielbritānijā) ir bijušais ziemeļīru sacīkšu pilots, pazīstams pateicoties savai Formula 1 karjerai.\n\nĒrvins savas F1 karjeras sākumā bija Jordan pilots. Edijs debitēja 1993. gada sezonas beigās. Viņa komandas biedrs Rubenšs Barikello vienīgais no komandas togad piedalījās visās sacīkstēs. Neskaitot Ērvinu, viņam bija vēl četri komandas biedri: Ivans Kapelli, Tjerī Butsēns, Marko Apičella un Emanuele Naspeti. Pēdējie divi piedalījās tikai vienā sacīkstē. Savās pirmajās sacensībās Japānā brits izcīnīja vienu punktu, tādēļ Edijs Džordans deva zaļo gaismu tam, lai Ērvins piedalītos arī sezonas noslēdzošajās sacīkstēs Adelaidā. . gadā tika pagarināts līgums gan ar Ērvinu, gan ar Barikello. Pēc pirmās sacīkstes Brazīlijā Ērvins tika diskvalificēts uz trim sacīkstēm sakarā ar viņa izraisīto avāriju 35. aplī. Pirmo reizi togad viņš finišēja sezonas 11. sacīkstē Beļģijā. Sezonas pirmā puse bija maldīga, jo Eiropas un pilots izcīnīja attiecīgi divus un vienu punktu. Tas bija pietiekami, lai viņš paliktu komandā vēl uz vienu gadu. Ērvinam izdevās sagādāt komandas vēsturē otro pjedestālu . gada . Viņa sniegums bija tik pārliecinošs, ka Ferrari nolīga britu par komandas otro pilotu aiz Mihaela Šūmahera. Edija zvaigžņu stunda pienāca . gadā, kad viņš līdz pat pēdējai sacīkstei cīnījās par čempiona titulu ar Miku Hekinenu, taču Ērvins zaudēja, atpaliekot tikai par diviem punktiem. Kopš . gada Ērvins brauca jaunajā Jaguar komandā. Tāpat kā ar Arrows . un BAR . gadā, tika solītas uzvaras, taču Ērvina labākais rezultāts bija 3. vieta (Monako . gadā un Itālijā . gadā). Pēc . gada sezonas Ērvins pameta sacīkstes.\n", "id": "lvs_Latn_109323"}
{"text": "Tomāšs Enge\n\nTomāšs Enge (; dzimis , Liberecā, Čehijā) ir čehu sacīkšu pilots, pazīstams pateicoties aizvadītajām sacīkstēm Formula 1, Formula 3000, A1 Grand Prix, Indy Racing League un vairākās citās sacīkšu sērijās.\n\nTomāšs savu debiju F1 piedzīvoja . gadā aizvietojot savainoto Lučāno Burti franču Prost komandā. Pēc sezonas komanda bankrotēja un Enge atgriezās Formula 3000. Viņš gandrīz izcīnīja titulu sīvā cīņā ar Sebastjēnu Burdē, taču viņa organismā tika atrastas marihuānas pēdas, un viņš tika diskvalificēts no pēdējām trim sacīkstēm. Tas atmeta čehu uz trešo vietu kopvērtējumā. F3000 pilots atgriezās 2004. gadā, taču par titulu necīnījās. Tā bija pēdējā šīs sacīkšu sērijas sezona, jo pēc tam tā pārvērtās par GP2. Tur viņam nebija vietas, tāpēc Tomašs devās uz Indy Racing League. Tajā pašā gadā viņam arī izdevās piedalīties A1 Grand Prix, pārstāvot Čehiju. 2007. gadā viņš piedzīvoja ļoti smagu avāriju ALMS sacīkstēs. Lai gan viņam bija vairākas traumas, viņa dzīvībai briesmas nedraudēja.\n", "id": "lvs_Latn_109324"}
{"text": "Alekss Jongs\n\nAleksandrs Čārlzs \"Alekss\" Longs Jongs (, ; dzimis , Kualalumpurā, Malaizijā) ir Malaizijas sacīkšu pilots, zināms galvenokārt kā Formula 1 ekspilots un A1 Grand Prix Malaizijas komandas pārstāvis. Pašlaik ir Lotus Formula 1 komandas jauno pilotu programmas vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_109325"}
{"text": "Pedru Dinišs\n\nPedru Paulu Dinišs (; dzimis , Sanpaulu, Brazīlijā) ir bijušais Brazīlijas sacīkšu pilots, pazīstams kā Formula 1 ekspilots.\n\n16 gadu vecumā (1987. gadā) brazīlietis sāka piedalīties kartingu sacīkstēs. 1989. gadā viņš piedalījās Brazīlijas Formula Ford, bet gadu vēlāk — Dienvidamerikas F3. 1991. un 1992. gadu viņš pavadīja Lielbritānijas F3 sacīkstēs, bet nākamos divus gadus viņš piedalījās Formula 3000 čempionātā, kurā 17 aizvadīto sacīkšu laikā viņš tikai reizi spēja izcīnīt punktus. Tas notika . gadā, Eštorilas trasē.\n\nViņš tika Formula 1 sacīkstēs pateicoties viņa tēva sakariem ar Parmalat, kas sponsorēja visas komandas, kurās kādreiz startēja Dinišs. . gada sezonu Pedru pavadīja Ligier komandā. laikā, pitstopā Diniša formula aizdegās, kā rezultātā britu tabloīds \"The Sun\" publicēja rakstu ar nosaukumu \"Dinišs krāsnī\". 1997. gadā kopā ar čempionu Hillu brazīlietis brauca Arrows. Komandā viņš palika arī . gadā, bet . gadā devās uz Šveices komandu \"Sauber\". Savu pēdējo sezonu Dinišs aizvadīja . gadā, joprojām Sauber sastāvā. Viņš nolēma beigt karjeru un nopirkt daļu no Prost komandas, taču tā gada beigās bankrotēja.\n", "id": "lvs_Latn_109326"}
{"text": "Ralfs Fērmans\n\nRalfs Deivids Fērmans, jaunākais (; dzimis , Norvičā, Lielbritānijā) ir Formula 1 ekspilots.\n\nRalfs ir dzimis Lielbritānijā, taču viņam ir īru pilsonība. Kad viņš brauca F1, viņš pārstāvēja Īriju. 1996. gadā pilots strīdīgos apstākļos uzvarēja prestižajā . Neilgi pēc tam, kad viņš zaudēja līderpozīciju, viņš tika apdzīts. Tad Fērmans avarēja un uzvarēja, jo bija vadībā pēdējā pilnajā aplī. Fērmans ir daudz braucis Formula Nippon čempionātā, vienu reizi izcīnot titulu. 2005. gadā Ralfs nobrauca dažas sacīkstes A1 Grand Prix. 2007. gadā viņš piedalījās Japānas Super GT GT500 čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_109327"}
{"text": "Alans Maknišs\n\nAlans Maknišs (; dzimis , Damfrijā, Lielbritānijā) ir skotu sacīkšu pilots. Viņš ir divkārtējs ALMS čempions, kā arī divkārtējs Lemānas 24 stundu sacīkšu uzvarētājs. Vienu gadu Maknišs piedalījās Formula 1 čempionātā.\n\nJau agri savas karjeras laikā Maknišs centās nokļūt F1, taču ironiskā kārtā kļuva par vienu no labākajiem salonautomobiļu pilotiem. Maknišs bija testējis vairāku komandu spēkratus un piedalījās Formula 3000 čempionātā, kas tolaik tika uzskatīts par pēdējo pakāpienu autosporta karjeras kāpnēs pirms Formula 1 čempionāta. 1996. gadā Maknišam neizdevās iegūt ne līgumu ar kādu no Formula Nippon komandām, ne arī CART sacīkšu PacWest komandu. 2001. gadā Alans beidzot pirmo reizi sēdās pie F1 stūres kā Toyota projekta testētājs. Pirmo reizi sacīkstēs viņš piedalījās gadu vēlāk, taču neizcīnīja nevienu punktu un tika atlaists. . gadā viņš bija Renault F1 trešais pilots. Vēlāk Maknišs atgriezās salonautomobiļos un tagad ir Le Mans Series pilots.\n", "id": "lvs_Latn_109328"}
{"text": "Gūtmaņa ala\n\nGūtmaņa ala ir ala Gaujas senlejas labā krasta nogāzē, Siguldā. Tilpuma ziņā (ap 500 m³) lielākā ala Baltijā un visvairāk apmeklētais dabas piemineklis Latvijā, kas ceļotāju vidū bijis iecienīts jau vismaz kopš Zviedru Vidzemes laika 17. gadsimta sākumā. No Gūtmaņa alas iztek neliels strautiņš, kas netālu no alas ietek Gaujā.\n", "id": "lvs_Latn_109329"}
{"text": "Džonijs Herberts\n\nDžons Pols \"Džonijs\" Herberts (; dzimis , Romfordā, Apvienotajā Karalistē) ir bijušais sacīkšu pilots, zināms pateicoties savai Formula 1 karjerai.\n\nAstoņdesmito gadu vidū Herbertu daudzi uzskatīja par nākotnes motoru sporta leģendu. Izcīnot uzvaru Formula Ford, viņš pievērsa Edija Džordana uzmanību un kopā viņi izcīnīja uzvaru Formula 3. Viņš piedzīvoja ļoti smagu avāriju Formula 3000 un salauza abas kājas. Lai gan Herberts tik tikko varēja pastaigāt, viņš . gadu uzsāka Formula 1 čempionātā un pat izcīnīja 4. vietu savā debijas sacīkstē. Pēc nespējas kvalificēties Kanādā viņa piedalīšanās sacīkstēs ar Benetton tika pārtraukta. Viņš vēl dažas reizes piedalījās sacensībās ar Tyrrell.\n\n. gadā Herberts sākotnēji atgriezās F3000, taču sezonas beigās uzsāka braukšanu kādreiz tik varenajā F1 komandā Lotus. Pēc gada viņš atkal piedalījās tikai dažās sacīkstēs, taču no . līdz . gadam viņš piedalījās visās sacīkstēs. Pēdējā no šīm sezonām viņš pēc Lotus sabrukuma brauca arī Ligier un Benetton. . gadā uz Herberta formulas atradās numurs \"2\", jo viņš atgriezās itāļu komandā ar nosaukumu Benetton kā čempiona Šūmahera komandas biedrs. Tajā sezonā Džonijam izdevās ne tikai pirmo reizi kāpt uz pjedestāla, bet arī divas reizes uzvarēt. Tomēr komanda nolēma viņu nepaturēt komandā, tāpēc brits devās uz Sauber, kur aizvadīja trīs sezonas, kāpjot uz goda pjedestāla lietainajā . gada Monako un neparedzamajā . gada .\n\n. gadā ar Stewart Herbertam izdevās izcīnīt uzvaru pārsteidzošajā . . gadā ar Jaguar Džonijs beidza savu karjeru. Viņš piedzīvoja smagu avāriju pēdējā sacīkstē, un ārstam Sidam Votkinsam paziņoja: \"Formulā 1 es iekliboju, un šķiet, ka no tās arī izklibošu ārā,\" ko pēdējais pieminēja savā grāmatā \"Viņpus slieksnim\". 2006. gadā Herberts uz neilgu laiku atgriezās F1, taču ne vairs kā pilots, bet kā sporta attiecību menedžeris MF1 komandā. Herberts ir arī piedalījies Lemānas sacīkstēs 7 reizes, uzvarot 1991. gadā kopā ar Bertrānu Gašo un Folkeru Veidleru.\n", "id": "lvs_Latn_109330"}
{"text": "Enrike Bernoldi\n\nEnrike Antoniu Langue e Silveriu de Bernoldi (; dzimis , Kuritibā, Brazīlijā) ir brazīliešu sacīkšu pilots, kurš agrāk ir piedalījies Formula 1 čempionātā. Pašlaik Bernoldi ir Indy Racing League pilots.\n\nF1 pasaulē Bernoldi tika ar Sauber starpniecību, jo brazīlietis 1999. un 2000. gados testēja Sauber. . gadā Bernoldi kļuva par Arrows pamatsastāva pilotu un viņa pirmais komandas biedrs bija Joss Verstapens. Viņu ievēroja , kad viņš 35 apļus (gandrīz pusi sacīkstes) spēja noturēties priekšā McLaren komandas pilotam un titula pretendentam Deividam Kulthārdam. Pēc sacensībām komandas darbinieki paziņoja, ka Bernoldi nekad nebūs labs pilots, bet Kulthārds viņu nosauca par idiotu. Viņa sniegums bija pietiekami labs, lai . gadā kopā ar Heincu Haraldu Frencenu viņš turpinātu braukt Arrows. Komanda sezonas vidusdaļā bankrotēja un Bernoldi palika bez komandas. . gada vidū viņš testēja BAR, bet 2007. gadā viņš brauca Stock Car Brasil. Sākot ar 2008. gadu Bernoldi piedalās Indy Racing League sacīkstēs.\n", "id": "lvs_Latn_109331"}
{"text": "Džastins Vilsons\n\nDžastins Vilsons (; — ) bija autosacīkšu pilots no Apvienotās Karalistes, pazīstams ar savu dalību Formula 1 pasaules čempionātā un IndyCar Series.\n\nVilsons guva galvas traumu sadursmē ar cita sacīkšu auto atlūzām. Viņš nākamajā dienā nomira slimnīcā.\n", "id": "lvs_Latn_109332"}
{"text": "Nikolass Kjēza\n\nNikolass Kjēza (; dzimis , Kopenhāgenā, Dānijā) ir Formula 1 ekspilots.\n\nPēc Džastina Vilsona došanās uz Jaguar, Kjēza bija Formula 3000 pilots. Viņa uzvara Monako ir viena no lietām, kuru visbiežāk atceras saistībā ar dāni. Pēdējā aplī Bjerns Virdheims jau māja savas komandas darbiniekiem, taču Kjēza viņu taisnē apsteidza un izcīnīja uzvaru. Nikolass savās piecās sacīkstēs Formulā 1 visas reizes finišēja, taču nevienā no tām neizcīnīja punktus, kas ir neparasti debitantam. 2005. gadā viņš testēja Jordan un lielā daļā sezonas sacīkšu bija komandas trešais pilots.\n", "id": "lvs_Latn_109333"}
{"text": "Stefāns Sarazēns\n\nStefāns Sarazēns (; dzimis , Alē, Francijā) ir franču sacīkšu pilots, Formula 1 ekspilots. Sarazēns ir piedalījies vairākās WRC sacīkstēs.\n\nSavu debiju Formula 1 Stefāns piedzīvoja . gada , aizvietojot savainoto Luku Badoeru. Sacīkstē viņš izstājās un atgriezās pie testēšanas pienākumiem Prost komandā. Testpilota amatā šajā komandā Sarazēns nostrādāja līdz 2001. gadam, kad komanda bankrotēja. 2003. gadā Sarazēns piedalījās World Series by Nissan sacīkstēs. 2004. gadā francūzis kļuva par rallija pilotu un ar Subaru piedalījās WRC sacensībās. Viņš ir piedalījies arī ALMS sacīkstēs.\n", "id": "lvs_Latn_109334"}
{"text": "Naidžels Mensels\n\nNaidžels Ernests Džeimss Mensels (; dzimis , Aptonā virs Severnas, Apvienotajā Karalistē) ir Lielbritānijas sacīkšu pilots. Viņš ir zināms kā . gada Formula 1 un 1993. gada CART čempions. Viņš bija pirmais pilots, kuram izdevās savā debijas sezonā kļūt par CART čempionu, kā arī vienīgais, kurš bija gan F1, gan CART čempions reizē. Viņš ir arī braucis GP Masters, sacīkstēs, kur piedalās izbijuši F1 braucēji. Viņš arī organizēja šīs sacensības.\n\nF1 Mensels debitēja Lotus komandā un vairākas reizes kāpa uz goda pjedestāla. Williams komanda uzskatīja Naidželu par talantīgu un parakstīja līgumu ar viņu. Naidžela pirmā sezona Williams bija diezgan veiksmīga un brits divas reizes uzvarēja sacīkstē. . gadā Mensels izcīnīja piecas uzvaras un tikai divus punktus atpalika no čempiona Alēna Prosta. . gadā savainojums pēdējās sacīkstē neļāva viņam cīnīties par titulu ar Nelsonu Pikē un otro gadu pēc kārtas brits palika otrais kopvērtējumā. Nākamais gads bija ļoti neveiksmīgs - Mensels tikai divas reizes spēja finišēt, taču abās reizēs viņš bija otrais. . gadā Mensels devās uz Ferrari. Savā pirmajā sacīkstē viņš uzvarēja, taču ar diskvalifikācijām un izstāšanām bagātā sezonā viņš palika ceturtais. Pēc divām sezonam šajā komandā Naidžels atgriezās Williams un savā otrajā sezonā kļuva par čempionu uzvarot 9 sacīkstēs no 16. 1993. gadā Mensels brauca CART, bet pēc Sennas nāves viņš aizvadīja vēl dažas sacīkstes . gadā. Gadu vēlāk, . gadā viņš divas reizes brauca ar McLaren.\n\n2008. gadā, ESPN viņu novērtēja 24. vietā viņu visu laiku labāko braucēju topā.\n", "id": "lvs_Latn_109335"}
{"text": "Keke Rosbergs\n\nKeijo Ēriks \"Keke\" Rosbergs (; dzimis , Solnā, Zviedrijā) ir Somijas sacīkšu braucējs. Viņš ir pazīstams kā Formula 1 pilots un . gada čempions. Lai arī dzimis Zviedrijā, Keke pārstāvēja Somiju. Viņa dēls, Niko Rosbergs kopš . gada piedalās F1. Niko pārstāv Vāciju.\n\nRosbergs diezgan vēlu tika augstākajā formulu klasē. 29 gadu vecumā soms kļuva par Theodore komandas pilotu. Sezonas gaitā viņš kļuva par ATS pilotu, tad atkal atgriezās Theodore un visbeidzot sezonu noslēdza kā ATS braucējs. Lai arī nepilna, tomēr komandu maiņu ziņā mierīgāka bija nākamā, . gada sezona. Viņš sezonu sāka tās vidū. Visās sacīkstēs Rosbergs piedalījās ar Wolf komandas formulu. . un . gadā Keke bija Fittipaldi pilots un pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla, tiesa gan, uz zemākā pakāpiena.\n\nKad Karloss Reutemans un Alans Džonss paziņoja par savu karjeru beigām, soms kļuva par ātrās Williams komandas pilotu. Atkārtojot Maika Hotorna rekordu Rosbergs uzvarēja tikai vienā sacīkstē, tomēr ar to bija pietiekami, lai kļūtu par pasaules čempionu. Pēc titula piektā vieta . gadā piektā vieta izskatījās pabāli, taču labāk par . gada astoto vietu. . gadā pirmo reizi savā karjerā izcīnot vairākas uzvaras sezonā kļuva par trešās vietas īpašnieku. Savu karjeru viņš beidza . gadā, McLaren komandā.\n\nPēc karjeras beigām Keke ir bijis menedžeris Mikam Hekinenam un vēlāk savam dēlam Niko.\n", "id": "lvs_Latn_109336"}
{"text": "Pie laika\n\n\"Pie laika\" ir grupas \"Remix\" 1989. gadā izdotā skaņu plate (LP). Tajā ir iekļautas 8 dziesmas. Skaņu plate nav tikusi pārizdota CD formātā, jo tās oriģinālierakstu nozaga no firmas \"Melodija\" biroja 1990. gados. Šī iemesla dēļ platē iekļautās dziesmas, izņemot \" ...pie Laika\", nav digitalizētas un netiek atskaņotas radiostacijās.\n\nPārvērtība Zeme Rūgst Tev Gribējās Nosargāt Soļi Karavīrs Grēks Viesis ...pie Laika\n", "id": "lvs_Latn_109337"}
{"text": "IPv4\n\nIPv4 jeb Interneta protokols, versija 4 () ir interneta protokola 4. versija un pirmā tā plaši lietotā versija. IPv4 ir dominējošais tīkla slāņa protokols internetā. Otrs tīkla slāņa protokols, kuru lieto internetā, ir IPv6. IPv4 ir definēts RFC 791 (1981 gada septembrī), aizvietojot iepriekšējā protokola aprakstu RFC 760 (1980 gada janvārī). IP negarantē pakešu nogādi līdz galam, paketes var pienākt sajauktā secībā, dublēties vai pazust. Šīs problēmas risina transporta slāņa protokoli (TCP un daļēji UDP). Galvenā IP funkcija ir nodrošināt unikālu globālu datoru adresāciju, lai nodrošinātu, ka divi datori, kas sazinās caur internetu varētu viennozīmīgi identificēt viens otru.\n", "id": "lvs_Latn_109338"}
{"text": "Diablo II\n\nDiablo II ir Blizzard North izstrādāta un Blizzard 2000. gadā izdota fantāzijas lomu datorspēle tā dēvētajā hack and slash stilā. Pasaulē pavisam pārdoti vairāk nekā 4 miljoni Diablo II spēles kopiju, un 2001. gada aprīlī tā atzīta par vienu no visu laiku populārākajām datorspēlēm.\n\nTumšās fantāzijas un šausmu tematikā ieturēto datorspēli trīs gadu laikā izstrādāja Deivids Breviks un Eriks Šēfers, kas kopā ar Maksu Šēferu bija projekta vadītāji, bet Metjū Hausholders un Bills Ropers darbojās kā spēles producenti. Spēles izstrāde aizņēma par pusotru gadu ilgāk nekā sākotnēji paredzēts.\n", "id": "lvs_Latn_109339"}
{"text": "Lielā depresija\n\nLielā depresija ir jēdziens, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vispasaules ekonomisko krīzi, kas aizsākās ASV 1929. gada oktobrī. No ekonomiskās krīzes daudzām pasaules valstīm tā arī neizdevās pilnībā atgūties līdz pat 1939. gadam, kad sākās Otrais pasaules karš.\n", "id": "lvs_Latn_109340"}
{"text": "Kālija bromīds\n\nKālija bromīds (KBr) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Tas ir bromūdeņražskābes kālija sāls.\n", "id": "lvs_Latn_109341"}
{"text": "Roberts Štelmahers\n\nRoberts Štelmahers (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu basketbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā. Šobrīd — basketbola treneris. Pēdējā komanda, ko vadīja 2023. gadā ir Lietuvas Basketbola līgas klubs Panavēžas \"Lietkabelis\". No 2019. gada 1. augusta līdz 2021. gada februārim R. Štelmahers bija Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenais treneris. Agrāk trenējis arī Latvijas klubus BK Ventspils un \"Valmiera/Ordo\", ar ko kļuvis par LBL čempionu.\n\nBijis Latvijas basketbola izlases dalībnieks, tās sastāvā aizvadījis 144 spēles. Izlasi pārstāvējis četros Eiropas čempionāta finālturnīros. Spēlētāja karjeras laikā viņš ir spēlējis Latvijas, Krievijas, Polijas, Turcijas, Slovēnijas un Lietuvas klubos.\n\nKopš 2009. gada, kad beidza spēlētāja karjeru — treneris. Vadījis klubus Latvijā, Lietuvā, Polijā, Igaunijā, Nīderlandē un Čehijā.\n\nR. Štelmahera dēls Edgars Štelmahers arī ir bijis profesionāls basketbolists, šobrīd turpina startēt amatieru līmenī.\n", "id": "lvs_Latn_109342"}
{"text": "Karātavu kalns (Mērdzenes pagasts)\n\nKarātavu kalns atrodas autoceļa P49 rietumu pusē, 200 metrus uz ziemeļiem no Kārsavas — Mērdzenes un Mērdzenes — Stiglovas ceļu krustojuma Mērdzenes pagastā.\n\nŠis kalns ir izstiepts ziemeļu — dienvidu virzienā, 60x130 metru liels un 25 metrus augsts. Tam ir sedlveida forma ar pacēlumiem ziemeļu un dienvidu galos. Soda vieta ir valdošā augstiene tuvākajā apkārtnē un tā dienvidu galā saglabājies trigonometriskā torņa pamatu kvadrāts. 5 metrus uz ziemeļiem no pamatu vietas ir vairāki līdz pusotram metram diametrā lieli akmeņi. Ziemeļrietumu nogāzē saskatāmas vairākas terases, bet nav nosakāms, vai tās ir dabīgas vai mākslīgas. Kultūrslāņa nav. Būvējot šoseju, ir norakta austrumu nogāze. Tagad noraktā daļa aizaugusi ar kokiem un krūmiem.\n", "id": "lvs_Latn_109343"}
{"text": "Mērdzene\n\nMērdzene (pareizāk Mērdzine, arī Mērzdene; agrāk Мярзинка) ir ciems Ludzas novadā, Mērdzenes pagasta centrs. Attālums no ciema līdz novada centram Ludzai ir 16 km, līdz Rēzeknei — 44 km, bet līdz Rīgai — 294 km.\n", "id": "lvs_Latn_109344"}
{"text": "Jānis Blūms (basketbolists)\n\nJānis Blūms (dzimis Saldū) ir bijušais latviešu basketbolists, spēlēja saspēles vadītāja un uzbrūkošā aizsarga pozīcijās. Četrkārtējs Latvijas Basketbola līgas čempions, ilggadējs Latvijas basketbola izlases dalībnieks. Pēc paziņošanas par profesionāla basketbolista karjeras beigām 2021. gada augustā, pievienojies Rīgas VEF sistēmai kā padomes priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_109345"}
{"text": "Žoau Paulu Batista\n\nŽoau Paulu Batista (; dzimis Olindā, Pernambuko štatā, Brazīlijā) ir brazīliešu basketbolists, spēlē spēka uzbrucēja pozīcijā, Brazīlijas basketbola izlases dalībnieks. Pašlaik (2020) pārstāv Brazīlijas klubu Decisão Engenharia/Minas.\n", "id": "lvs_Latn_109346"}
{"text": "Lietuvas Basketbola līga\n\nLietuvas Basketbola Līga (LKL) () ir augstākā Lietuvas vīriešu basketbola līga, kurā spēlē 12 komandas. Līga dibināta 1993. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109347"}
{"text": "Silinīku pilskalns\n\nSilinīku pilskalns (saukts arī par Silenieku pilskalnu) atrodas Ludzas novada Mērdzenes pagastā apmēram 0,5 km uz ZA no Silinieku ciema. (Silinieku ciems - 2 km uz R no Mērdzenes, ceļš Mērdzene - Stiglova)\n\nSilinīku pilskalns ir 60 m garš, 40 m plats un 14 m augsts. Uzbedums dienvidu pusē sasniedz 15 — 20 augstumu. Pilskalns apdzīvots 12. gadsimtā. Otrā pasaules kara laikā pilskalns esot izmantots ierakumu veidošanai.\n", "id": "lvs_Latn_109348"}
{"text": "Fizikāls ķermenis\n\nFizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā. Tie ir visi objekti, kuri sastopami dabā, piemēram, galds, krēsls, cilvēks, ūdens piliens utt. Ikdienā šos ķermeņus mēdz saukt par priekšmetiem vai lietām. Ikviens ķermenis sastāv no atomiem un molekulām.\n", "id": "lvs_Latn_109349"}
{"text": "Hack and slash\n\nHack and slash ir datorspēļu žanrs vai plašākā nozīmē jebkura spēle, kuras pamatā ir daudz tuvcīņu un ieroču lietošanas. Jēdzienu sākumā lietoja tikai lomu spēlēm, taču to vēlāk sāka attiecināt arī uz datorspēlēm. Datorspēļu gadījumā spēlēšana arī parasti norit reālajā laikā, pretstatā tradicionālajām gājienu spēlēm.\n\nMūsdienu žanra piemēri ir Devil May Cry un God of War spēles.\n", "id": "lvs_Latn_109350"}
{"text": "Dveins Broilss\n\nDveins Broilss (; dzimis , ASV) ir amerikāņu basketbolists, spēlē uzbrucēja pozīcijā, pašlaik (2010) spēlē basketbola klubā Šarleruā \"Spirou\". 2007./2008. gada sezonu Broilss aizvadīja ASK Rīgas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_109351"}
{"text": "Bārija sulfāts\n\nBārija sulfāts (BaSO₄) ir balta, kristāliska viela, kas praktiski nešķīst ūdenī. Tas ir sastopams dabā, barīta jeb smagā špata veidā, taču to iegūst arī mākslīgi, no šķīstošākiem bārija sāļiem un šķīstošiem sulfātiem.\n\nBārija sulfātu lieto par rentgenkontrastvielu, parasti gremošanas trakta diagnostikai. Tā kā bārija sulfāts ir ķīmiski stabils un nešķīstošs, tas nav toksisks, atšķirībā no citiem bārija sāļiem. Bārija sulfātu lieto arī par balto pigmentu un plastmasu pildvielu.\n\nBārija sulfātu dažreiz lieto pirotehnikā, kā augsttemperatūras oksidētāju (tas pietiekoši augstās temperatūrās sadalās), tomēr šādiem mērķiem vairāk lieto bārija nitrātu, jo tas reaģē jau zemākās temperatūrās. Bārija sulfātu var reducēt ar ogli par bārija sulfīdu.\n", "id": "lvs_Latn_109352"}
{"text": "Bārija oksīds\n\nBārija oksīds (BaO) ir balta cietviela, kas veidojas, degot bārijam vai termiski sadaloties bārija sāļiem. Tas ir bāziskais oksīds.\n\n2Ba + O₂ → 2BaO\n\nBaCO₃ → BaO + CO₂\n\nReaģējot ar ūdeni, tas veido bārija hidroksīdu.\n\nBārija oksīdu lieto par stikla izejvielu, lai iegūtu stiklus ar lielu gaismas laušanas koeficientu. Bārija oksīdu lieto arī katodu pārklāšanai dažām elektronu lampām. Ar aluminotermijas metodi no BaO iegūst sevišķi tīru bāriju.\n", "id": "lvs_Latn_109353"}
{"text": "Nelsons Pikē\n\nNelsons Pikē Soutu Maiors (; dzimis , Riodežaneiro, Brazīlijā) ir Brazīlijas sacīkšu pilots, pazīstams kā Formula 1 pilots. Viņš izcīnīja Formula 1 čempiona titulu trīs reizes.\n\nPikē piedzimstot bija Brazīlijas valdības darbinieka dēls, tādēļ viņam bija paredzēta spoža nākotne kā politiķim. Tiesa gan, viņš vēlējās kļūt par sacīkšu braucēju, tāpēc sākotnēji, lai būtu inkognito, izmantoja mātes uzvārdu (Pikē). Šo pseidonīmu sportists izmantoja visas karjeras gaitā. Formula 1 čempionātā viņš sākotnēji bija britu komandas Ensign pilots. Tajā pašā sezonā viņš brauca ar McLaren (ārpus īstās komandas; Pikē izmantoja tikai pašu modeli) un Brabham. Pēdējā komandā viņš izcīnīja vietu uz palikšanu — komandā viņš brauca no . līdz . gadam. Šajā laikā brazīlietis divas reizes izcīnīja pasaules čempiona titulu: . un . gadā. Pēc nepilniem astoņiem gadiem šajā komandā Pikē devās uz Williams un pavadīja tur divas sezonas, otrajā izcīnot savu trešo un pēdējo titulu. Savas karjeras norietu Nelsons pavadīja Lotus un Benetton.\n\nPikē dēls, Nelsons Anželu Pikē (zināms arī kā Nelsons jaunākais un Nelsinju), kopš . gada piedalās Formula 1 čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_109354"}
{"text": "Alans Džonss\n\nAlans Džonss (, dzimis , Melburnā, Austrālijā) ir Austrālijas sacīkšu pilots, zināms kā Formula 1 ekspilots un . gada čempions. Viņš bija pirmais F1 pilots, kurš kļuva par pasaules čempionu Williams komandā.\n\nSavā pirmajā sezonā Džonss brauca Hesketh un Hill komandās, taču abās viņš brauca tikai dažas sacīkstes. Pirmajā nopietnajā sezonā Alans bija Surtees komandas pilots. Pēc gada viņš brauca Shadow un pat spēja izcīnīt vienu uzvaru, tāpēc viņu nolīga Williams. . gadā, savā trešajā sezonā ar viņiem, austrālietis kļuva par pasaules čempionu. Aizvadot vēl vienu sezonu, pilots sacīkstes pameta, bet pēc viena gada malā viņš atgriezās ar Arrows. Aizvadījis tikai vienu sacīksti Džonss atkal beidza karjeru, taču to atsāka . gadā kā Lola komandas pilots. Pēc divām sezonām austrālietis pēdējoreiz beidza karjeru. Lai gan viņš bija gatavs piedalīties Grand Prix Masters (Formula 1 veterānu čempionātā), Džonss atsauca dalību sakarā ar kakla sāpēm.\n", "id": "lvs_Latn_109355"}
{"text": "Roskilde\n\nRoskilde ir pilsēta Dānijā, Roskildes komūnas administratīvais centrs. Tā atrodas Zēlandes salā. Roskilde ir reģiona ekonomiskais centrs, un tās dzelzceļa mezgls ir vienas no lielākajiem Dānijā. Roskildē kopš 1971. gada ik gadu notiek rokmūzikas festivāls.\n\nPilsēta ir dibināta vikingu laikā un ir viena no vecākajām pilsētām Ziemeļeiropā.\n", "id": "lvs_Latn_109356"}
{"text": "Heringlēse\n\nHeringlēse () ir ciems Roskildes komūnā, Zēlandes salā, Dānijā. Tajā dzīvo apmēram 400 iedzīvotāju. Heringlēses skola ir slēgta.\n", "id": "lvs_Latn_109357"}
{"text": "Džodijs Šekters\n\nDžodijs Deivids Šekters (; dzimis , Īstlondonā, Dienvidāfrikā) ir bijušais Dienvidāfrikas sacīkšu pilots, zināms kā Formula 1 ekspilots. Viņš . gadā kļuva par F1 pasaules čempionu.\n\nŠekters debitēja . gada pēdējā sacīkstē ar McLaren un kādu brīdi bija trešajā vietā, tomēr sacīkstes finišā viņš bija devītais. Tas joprojām bija atzīstams sniegums debitantam, tādēļ lielās komandas sāka viņu novērot. Pēc . gada, kad pilots aizvadīja vien dažas sacīkstes, Šekters guva iespēju braukt spēcīgajā Tyrrell komandā. Sezonas gaitā dienvidāfrikānis vairākas reizes uzvarēja un čempionāta kopvērtējumā zaudēja tikai Emersonam Fitipaldi un Klejam Regaconi. Tyrrell nolēma pagarināt līgumu un arī nākamajās divās sezonās Dienvidāfrikas pilots pārstāvēja šo komandu. Panākumi vairs nebija tik labi, tādēļ pilots devās uz Wolf komandu un jau savā pirmajā sacīkstē izcīnīja uzvaru. Ja ne daudzās izstāšanās sezonas gaitā, iespējams par čempionu nebūtu kļuvis Nikijs Lauda, bet gan Šekters. Pēc salīdzinoši neveiksmīgas nākamās sezonas dienvidāfrikānis kļuva par Ferrari pilotu. Par nieka četriem punktiem apsteidzot Vilnēvu, Džodijs izcīnīja savu pirmo un vienīgo pasaules čempiona titulu Formulā 1. Nākamajā sezonā viņš izcīnīja tikai divus punktus un beidza savu sacīkšu karjeru.\n\nPilota dēls, Tomass, savulaik testēja Jaguar formulas, taču pēc incidentiem ārpus trases tika atlaists.\n", "id": "lvs_Latn_109358"}
{"text": "Attēls:256px-Deviousmud123.PNG\n\nDevius MUD dziņa bildes. No angļu vikipēdijas - . Atbilstību godprātīgas lietošanas noteikumiem skatīt angļu attēla lapā.\n", "id": "lvs_Latn_109359"}
{"text": "Markuss Vinkelhoks\n\nMarkuss Vinkelhoks (; dzimis , Štutgartē, Vācijā) ir DTM pilots. Viņš ir Manfrēda Vinkelhoka dēls un Joahima Vinkelhoka brāļadēls.\n\n2000. gadā Markuss bija Vācijas Formula 3 sacīkšu viens no labākajiem pilotiem, bet 2004. gadā piedalījās DTM sacīkstēs. 2005. gadā Vinkelhoks bija World Series by Renault braucējs, bet pēc gada kļuva par Midland F1 projekta testpilotu. 2007. gadā tās pēctece — Spyker F1 pagarināja līgumu ar vācieti un pēc Kristiana Albērsa atlaišanas Vinkelhoks kļuva par komandas otro pilotu. Viņš izpelnījās ievērību jau savā pirmajās sacīkstēs, kad, pateicoties labai riepu izvēlei, sacīkstes sākumā pat spēja izvirzīties vadībā. Sacīkstes vidū viņš izstājās. Tā izrādījās viņa pagaidām pēdējās sacīkstes, jo jau no nākamās sacīkstes šo vietu ieņēma Sakons Jamamoto. 26. jūlijā tika paziņots par viņa pāreju uz DTM.\n", "id": "lvs_Latn_109360"}
{"text": "Mario Andreti\n\nMario Gabriēle Andreti (; dzimis ) ir itāļu izcelsmes ASV bijušais sacīkšu pilots. Viņš ir viens no trim braucējiem (līdz ar Denu Gērniju un Huanu Pablo Montoiju), kas ir uzvarējis vismaz vienu sacīksti Formula 1, NASCAR un ASV Champ Car sacensībās.\n\nMario Andreti ir 1978. gada Formula 1 pasaules čempions, un viņš ir vienīgais braucējs, kurš ir uzvarējis Formula 1 pasaules čempionātā, Indianapolis 500 (1969) un Daytona 500 (1967) sacensībās. Viņa uzvara 1978. gada ir līdz šim pēdējā reize, kad Formula 1 sacensībās uzvarēja braucējs no ASV. Vairāki Mario Andreti ģimenes locekļi arī ir nodarbojušies ar autosportu. Viņa dēls Maikls ir viens no uzvarām bagātākajiem ASV Champ Car braucējiem.\n", "id": "lvs_Latn_109361"}
{"text": "Vilnis Detlovs\n\nVilnis Detlovs (dzimis , miris ) bija latviešu matemātiķis, ilggadīgs pasniedzējs Latvijas Universitātē, viens no pirmajiem latviešu programmētājiem. Pasaules atzinību guvis kā rekursīvo funkciju un Markova normālo algoritmu ekvivalences pierādījuma autors. Veica latviešu tautasdziesmu melodiju kodēšanu un analīzi.\n\nPasniedzēja darba gadu laikā lasījis kursus augstākajā algebrā, lineārajā algebrā, matemātikas vēsturē, analītiskajā ģeometrijā, grafu teorijā, kopu teorijā un matemātiskajā loģikā, skaitļu teorijā, skaitļu grupās, transformāciju grupās.\n\n2002. gadā saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Eižena Āriņa balvu.\n", "id": "lvs_Latn_109362"}
{"text": "Dreamfall: The Longest Journey\n\nDreamfall: The Longest Journey ir 2006. gada aprīlī izdota piedzīvojumu datorspēle Windows un Xbox platformām. Spēles darbība notiek The Longest Journey pasaulē desmit gadus pēc pirmās spēles beigām. 2007. gada martā spēles izstrādātāji no Funcom paziņoja, ka spēlei būs turpinājums no īsām sērijām, kas nosaukts par Dreamfall Chapters. Ir arī plāni radīt spēli daudzspēlētāju tiešsaistes lomu spēles žanrā, izmantojot spēles pasauli.\n", "id": "lvs_Latn_109363"}
{"text": "Eņģeļu impērija\n\n\"Eņģeļu impērija\" ) ir 2000. gadā iznākusi otrā daļa franču rakstnieka Bernarda Verbēra fantastikas romānu triloģijai \"Tanatonauti\". 2010. gadā grāmata izdota arī latviski.\n", "id": "lvs_Latn_109364"}
{"text": "Ešveilere\n\nEšveilere (, ) ir pilsēta Vācijas galējos rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē, netālu no Beļģijas un Nīderlandes robežas.\n", "id": "lvs_Latn_109365"}
{"text": "McLaren\n\nMcLaren ir Formula 1 autosacīkšu komanda, kuru dibināja jaunzēlandiešu F1 pilots Brūss Maklārens. Komanda savulaik ir piedalījusies arī IndyCar, CanAm un Lemānas 24 stundu sacīkstēs.\n\nŠobrīdējā komanda ir Bruce McLaren Racing un Project 4 apvienojums. Tās daļējs īpašnieks un apvienotās komandas dibinātājs ir Rons Deniss, kurš bija arī komandas vadītājs līdz 2009. gadam, kad viņš šo amatu pameta. Pēc viņa par komandas vadītāju kļuva ilggadējais palīgs Mārtins Vitmāršs.\n", "id": "lvs_Latn_109366"}
{"text": "With The Beatles\n\nWith The Beatles ir otrais grupas The Beatles albums. Tas tika izdots četrus mēnešus pēc \"Please Please Me\", grupas pirmā albuma, kā arī vienā dienā ar Džona Kenedija nāvi.\n\nPusapgaismotās sejas uz albuma vāka ir viens no grupas simboliem.\n", "id": "lvs_Latn_109367"}
{"text": "Bārija hlorīds\n\nBārija hlorīds (BaCl₂) ir balta, higroskopiska, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Tas ir viens no nozīmīgākajiem šķīstošajiem bārija savienojumiem.\n", "id": "lvs_Latn_109368"}
{"text": "Kurts Vonnegūts\n\nKurts Vonnegūts (; dzimis , miris ) bija amerikāņu rakstnieks. Vairāk nekā 50 gadus ilgajā karjerā sarakstīja 14 romānus, trīs īso stāstu krājumus, piecas lugas un piecus neliterārus darbus; vēl daļa darbu publicēti pēc viņa nāves. Pazīstamākais Vonnegūta darbs ir satīriskais romāns \"Lopkautuve Nr. 5\" (1969).\n\nKurts Vonnegūts visbiežāk tiek klasificēts kā zinātniskās fantastikas rakstnieks. Pats Vonnegūts pret šo klasifikāciju iebilda, un faktiski tikai neliela daļa viņa darbu būtu klasificējami kā zinātniskā fantastika.\n", "id": "lvs_Latn_109369"}
{"text": "Attēls:Plus13 Item 300px.jpg\n\nBurvis ar uzplusotu mantu MU Online. No angļu vikipēdijas - . Atbilstību godprātīgas izmantošanas noteikumiem skatīt angļu lapā.\n", "id": "lvs_Latn_109370"}
{"text": "Džeimss Hants\n\nDžeimss Simons Voliss Hants (; — ) bija angļu autosportists, Formula 1 čempions un pilots. Pēc savas sacīkšu karjeras beigām Hants bija sporta komentētājs un biznesmenis.\n\nBraukšanas karjeras pirmssākumos Džeimss brauca ar savu ātro, bet pussagruvušo Mini markas auto. Drīz vien viņš tika uz Formula Ford un Formula 3. Viņš kļuva pazīstams par savu agresīvo braukšanas stilu. Džeimss devās uz March komandu, taču tā drīz sabruka un tā nu viņš tika Hesketh Racing. Komanda viņu sākotnēji ieveda Formula 2 sacensībās, taču tur pilots neko labu nesasniedza. Tomēr komandas īpašnieks nolēma, ka jādodas uz F1, jo tur nav īpaši daudz jāpiemaksā salīdzinājumā ar F2 un tās ir augstākas klases sacīkstes. Tika nopirkta March 731 šasija un komanda bija gatava tās pirmajam startam \"autosporta karalienē\". Komandu gan neņēma par nopietnu, jo konkurenti uzskatīja, ka bariņš trakotāju izstrebj F1 dzīvesveidu. Formula izrādījās ārkārtīgi ātra un dažreiz Hantam izdevās uzrādīt fantastiskus rezultātus, ieskaitot otro vietu ASV.\n\nPirmā uzvara Hantam (un komandai) nāca 1975. gada Nīderlandes GP. Sezonas beigu kopvērtējumā Hants bija ceturtais, taču viņš devās prom no komandas, jo tai bija minimāli līdzekļi. Džeimss kļuva par McLaren pilotu pēc tam, kad Emersons Fitipaldi gāja uz sava brāļa komandu. Viņa pirmā sezona šajā komandā bija viņam visu laiku veiksmīgākā - izcīnot sešas uzvaras sacīkstēs, brits kļuva par pasaules čempionu. Pēc šī notikuma, 1977. gadā viņš izcīnīja trīs uzvaras, taču nākamajās divās sezonās uzrādīja salīdzinoši zemus rezultātus. Savu pēdējo (1979. gada) sezonu brits aizvadīja Wolf komandā. Viņš vēlāk piebiedrojās Marijam Vokeram kā F1 komentētājs Lielbritānijā. 1993. gadā Hants nomira no sirdstriekas, 45 gadu vecumā, dažas stundas pēc tam, kad viņš bildināja Helēnu, savu ilggadējo draudzeni.\n", "id": "lvs_Latn_109371"}
{"text": "Kālija cianīds\n\nKālija cianīds (KCN, ciānkālijs) ir ciānūdeņražskābes kālija sāls. Tā ir balta, kristāliska, indīga viela, kas labi šķīst ūdenī. KCN kristāli pēc izskata ļoti atgādina parasto cukuru. Etanolā ciānkālijs šķīst slikti, ogļūdeņražos nešķīst.\n", "id": "lvs_Latn_109372"}
{"text": "Latvijas augstskolas un koledžas\n\nLatvijas augstskolas ir augstākās mācību iestādes, kas darbojas Latvijas teritorijā. Pašlaik Latvijā ir 32 akreditētas Latvijas augstskolas un koledžas, kā arī divas Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles.\n\nNo tām sešas ir klasiskā universitātes tipa augstskolas, bet divas ir valsts augstskolas.\n", "id": "lvs_Latn_109373"}
{"text": "Baltkrievi\n\nBaltkrievi (pašnosaukums — беларусы), arī baltrutēņi, ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji, 2019. gadā veidoja 84,9 % no iedzīvotāju skaita. Pieder pie austrumslāvu tautām, runā baltkrievu un krievu valodā.\n\nBaltkrievu diaspora dzīvo arī kaimiņvalstīs Krievijā, Ukrainā, Latvijā, Polijā, kā arī ASV, Izraēlā un citur. Latvijā dzīvo piektā lielākā baltkrievu kopiena ārpus Baltkrievijas, kas savukārt ir trešā lielākā etniskā Latvijas minoritāte pēc krieviem un ukraiņiem.\n", "id": "lvs_Latn_109374"}
{"text": "Slāvu valodas\n\nSlāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas. Tās iedalās rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodās.\n\nSlāvu valodas ir izplatītas Centrāl- un Austrumeiropā, kā arī Ziemeļāzijā. Kopējais pratēju skaits — vairāk par 400 miljoniem.\n", "id": "lvs_Latn_109375"}
{"text": "Printeris\n\nPrinteris ( — 'iespiedējs', 'drukātājs') ir datora izvadierīce, kas drukā tekstu un attēlus uz papīra vai līdzīgiem materiāliem (piemēram, plēves un kartona).\n\nPrinteri nav paredzēti drukāšanai ļoti lielos apjomos, šādiem mērķiem lieto tipogrāfijas iespiedmašīnas. Salīdzinot ar tām, printeri ir lēnāki, lētāki (līdz ar to pieejamāki), taču 1 lapas drukāšanas izmaksas ir lielākas.\n", "id": "lvs_Latn_109376"}
{"text": "Ethernet\n\nEthernet ir uz kadriem bāzētu datortīklu tehnoloģiju kopa, uz kurām balstās lielākā daļa lokālo tīklu. Šiem standartiem ir kopīgs (līdzīgs un savstarpēji atpakaļsavietojams) kanāla slāņa protokols un vēsturiski dažādi fiziskā slāņa savienojumu standarti (daži no tiem ir daļēji savstarpēji savietojami, piemēram 100 Mbit ierīces spēj darboties ar 10 Mbit standartu). Sākotnējā Ethernet versija darbojās ar ātrumu 10 Mbit/s un tika standartizēta kā IEEE 802.3, tā lietoja koaksiālos kabeļus maģistrāles topoloģijā. Vēlāk izstrādāja standartu, kurš izmantoja vītā pāra kabeļus — šiem tīkliem lietoja zvaigznes topoloģiju. Lietojot šādus pašus kabeļus (tālākajiem standartiem palielinājās prasības pret kabeļa kvalitāti) izstrādāja 100 Mbit Fast Ethernet un 1000 Mbit Gigabit Ethernet standartus. Eksistē arī standarti, kur lieto optiskos kabeļus, tur arī tīkla topoloģija ir vai nu zvaigzne, vai divpunktu savienojums.\n", "id": "lvs_Latn_109377"}
{"text": "Doriskā skaņkārta\n\nDoriskā skaņkārta saskaņā ar viduslaiku un mūsdienu mūziku ir diatoniska skaņkārta, kas atbilst baltajiem klaviertaustiņiem no re līdz re. Tā ir minora skaņkārta, kura no klasiskās minora skaņkārtas atšķiras ar to, ka sestā pakāpe tiek paaugstināta par pustoni uz augšu (re doriešu skaņkārtā si bemols tiek paaugstināts līdz si). Rezultātā sanāk sekojošā formula: Tonis - Pustonis - Tonis - Tonis - Tonis - Pustonis - Tonis\n", "id": "lvs_Latn_109378"}
{"text": "Emersons Fitipaldi\n\nEmersons Fitipaldi (; dzimis , Sanpaulu, Brazīlijā) ir Brazīlijas sacīkšu pilots, zināms kā Formula 1 un CART eksčempions. Fitipaldi vienu reizi ir uzvarējis prestižajās Indy 500 sacīkstēs.\n\nEmersons ir divu citu slavenu sacīkšu pilotu radinieks: viņa vecākais brālis, Vilsons savulaik arī startēja F1 un viņam piederēja komanda \"Fittipaldi Automotive\". Vilsona dēls (Emersona brāļadēls), Kristians \"autosporta karalienē\" piedalījās no . līdz . gadam. Emersons Formulā 1 sāka braukt . gadā vidū kā topošā čempiona Johena Rinta komandas biedrs. Viņš kļuva par komandas pirmo pilotu tajā pašā sezonā pēc Rinta nāves un Džona Mailza karjeras beigām. Sevi Fitipaldi spēja pierādīt - pirmajā sacīkstē pēc komandas atgriešanās viņš izcīnīja uzvaru.\n\nBrazīlieša pirmā pilnā sezona (. gads) vainagojās ar panākumiem, vairākiem pjedestāliem un sesto vietu kopvērtējumā. Tomēr nākamā sezona bija vēl veiksmīgāka: Emersons izcīnīja piecas uzvaras un titulu, kļūstot par jaunāko F1 čempionu. Šo rekordu 33 gadus vēlāk pārspēja Fernando Alonso. . gadā Fitipaldi palika trešais, taču palīdzēja komandai izcīnīt konstruktoru kausu. Tas acīmredzot viņam nešķita pietiekami labi, lai paliktu komandā, tāpēc tika slēgts līgums ar McLaren komandu. Sīvā cīņā ar Kleju Regaconi pilots izcīnīja savu otro titulu. Vēl vienu sezonu pavadījis britu komandā un jau atkal palicis otrajā vietā Emersons devās uz sava brāļa Vilsona komandu \"Fittipaldi\". Tur gan viņš vairs nesasniedza tādus panākumus kā Lotus un McLaren. Piecu gadu laikā, ko Emersons pavadīja komandā, tikai divas reizes viņš kāpa uz goda pjedestāla. Viņš pameta F1 pēc . gada un pēc četriem gadiem ārpus sacīkstēm devās uz amerikāņu CART čempionātu. Viņš piedalījās tur līdz pat 50 gadu vecumam un 1996. gadā beidza savu karjeru.\n", "id": "lvs_Latn_109379"}
{"text": "Džekijs Stjuarts\n\nSers Džons Jangs Stjuarts (; dzimis , Miltonā, Apvienotajā Karalistē) ir bijušais skotu autosportists. Viņš ir zināms kā Formula 1 ekspilots un trīskārtējs čempions. Pēc savas karjeras beigām Stjuarts vadīja Stewart komandu.\n", "id": "lvs_Latn_109380"}
{"text": "Kālija karbonāts\n\nKālija karbonāts (K₂CO₃) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī un veido bāzisku šķīdumu. Tas ir kālija ogļskābes sāls. Tehnisko kālija karbonātu sauc par potašu ( - pods, aschen - pelni), no tā cēlies kālija nosaukums angļu valodā - potassium.\n", "id": "lvs_Latn_109381"}
{"text": "Datu posma slānis\n\nDatu posma jeb kanāla slānis () ir 2. slānis 7 slāņu OSI un 5 slāņu TCP/IP modeļos. Tas apkalpo tīkla slāni un izmanto fizikālā slāņa funkcijas. Grāmatās, kas izdotas līdz apmēram 1992. gadam, lietoja kanāla slāņa jēdzienu.\n\nŠis slānis pārsūta datus starp tīkla ierīcēm (nodes) lokālā tīkla segmentos vai starp divām ierīcēm globālajos tīklos. Kanāla slānis nodrošina iespēju pārsūtīt datus un identificēt pārsūtīšanas kļūdas. Pazīstamākie kanāla slāņa protokoli ir ethernet, kuru lieto lokālajos tīklos (broadcast tīklos) un PPP, kuru lieto point-to-point savienojumiem, kādi dominē globālajos tīklos.\n\nDatu posma slānis parasti sadala ienākošos datus kadros, ja nepieciešams nodrošina adresāciju, un kadrus nodod fizikālajam slānim nosūtīšanai. Tādā pašā veidā, no ienākošo datu plūsmas tiek izdalīti kadri, pārbaudīta kontrolsumma un dati nodoti tālāk tīkla slānim.\n", "id": "lvs_Latn_109382"}
{"text": "Denijs Halms\n\nDeniss Klaivs \"Denijs\" Halms (; — ) bija Formula 1 pilots. Viņš izcīnīja čempiona titulu 1967. gadā ar Brabham formulu. Viņš ir arī divkārtējs Can-Am sacīkšu čempions. Viņš nomira 56 gadu vecumā braucot Bathurst 1000 sacīkstē. \"Conrod\" taisnē viņš piedzīvoja sirdslēkmi un, lai gan neietriecās sienā, nomira, atrodoties mašīnā.\n", "id": "lvs_Latn_109383"}
{"text": "Kālija permanganāts\n\nKālija permanganāts (KMnO₄) ir permangānskābes kālija sāls. Tā ir violeti melna kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot violetu šķīdumu. Kālija permanganāts ir samērā spēcīgs oksidētājs. Kālija permanganāts ir nozīmīgākais permanganāts. Sadzīvē kālija permanganātu dēvē par zilajiem graudiņiem vai lillā graudiņiem. Nātrija permanganātam ir līdzīgas īpašības un to lielākoties ir iespējams lietot par kālija permanganāta aizstājēju, tomēr tas ir nestabilāks.\n", "id": "lvs_Latn_109384"}
{"text": "Kālija oksīds\n\nNosaukums Kālija oksīds\n\nĶīmiskā formulaK₂O\n\nMolmasa94,196 g/mol\n\nBlīvums2350 kg/m³\n\nŠķīdība ūdenīreaģē veidojot KOH\n\nKušanas temperatūra 350 °C (sadalās par K₂O₂ un K)\n\nNosaukums Kālija superoksīds\n\nĶīmiskā formulaKO₂\n\nMolmasa71,10 g/mol\n\nBlīvums2140 kg/m³\n\nKušanas temperatūra 425 °C (sadalās)\n\nKālija oksīds ir cieta viela, kas reaģē ar ūdeni un gaisa mitrumu veidojot kālija hidroksīdu.\n\nKālija oksīdu (K₂O) iegūst oksidējot nelielus daudzumus kālija ar maziem daudzumiem gaisa skābekļa, lai novērstu peroksīda veidošanos. Lietojot metālisku kāliju lai no vakuuma aizvāktu pēdējās skābekļa paliekas, galvenais blakusprodukts ir kālija oksīds. Kālija oksīdu lieto par neorganiskās sintēzes izejvielu.\n\nKālija peroksīdu (K₂O₂) iegūst dedzinot kāliju gaisā. Šajā reakcijā veidojas arī kālija oksīds un kālija superoksīds (KO₂).\n\nKālija superoksīdu (KO₂) iegūst dedzinot izkausētu kāliju tīrā skābeklī. Kālija superoksīdu lieto gaisa reģenerēšanai, jo tas absorbē oglekļa dioksīdu un ūdeni, un procesā izdala skābekli.\n", "id": "lvs_Latn_109385"}
{"text": "Turcijas politiskās partijas\n\nŠajā lapā ir apkopots Turcijas politisko partiju uzskaitījums. Turcijā pastāv daudzpartiju sistēma, kurā ir divas vai trīs spēcīgas partijas, kā arī citas partijas, kuras iekļuvušas parlamentā.\n", "id": "lvs_Latn_109386"}
{"text": "Tour of Qatar\n\nTour of Qatar bija šosejas riteņbraukšanas sacensības, kuras notika janvāra beigās un februāra sākumā Katarā, tās bija daļa no UCI Āzijas tūres. Sacensības sastāvēja no sešu posmu vīriešu sacensībām un kopš 2009. gada arī sieviešu sacensībām trijos posmos. Tā kā Katara ir ļoti līdzena, sacensībās gandrīz vienmēr uzvarēja sprinta speciālists. Sacensības beidza pastāvēt, kad 2017. gadā tās rīkotāji paziņoja, ka sponsoru trūkuma dēļ tās virs nenotiks.\n", "id": "lvs_Latn_109387"}
{"text": "Latgales vēsture\n\nLatgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.\n\nVēlīnajā dzelzs laikmetā latgaļu zemes aptvēra ne tikai mūsdienu Latgales reģionu, bet arī Vidzemi līdz pat Cēsīm, kur sākās līvu apdzīvotās zemes. Latgaļu cilšu rietumu kaimiņi bija līvi, ziemeļu kaimiņi — ugauņi, austrumu kaimiņi — kriviči, bet dienvidi kaimiņi — sēļi un lietuvji. Latgaļu zemes mūsdienu Latvijas teritorijā bija Koknese, Jersikas ķēniņvalsts ar savām pavalstīm, Lotigola (daļēji mūsdienu Baltkrievijas un Krievijas teritorijā), Tālava, Imera, Atzele (daļēji mūsdienu Krievijas teritorijā).\n\nPēc 1. Polijas dalīšanas 1772. gadā Latgali pievienoja sev Krievijas Impērija, administratīvi iekļaujot Pleskavas guberņā kā Daugavas provinci, kas tika sadalīta 3 apriņķos: Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķos (Rēzeknes apriņķis laikā no 1797. līdz 1802. gadam nepastāvēja, sadalīts starp Daugavpils un Ludzas apriņķiem). 1796. gadā Latgali iekļāva Polockas vietniecībā, bet pēc vietniecības likvidācijas Latgali iekļāva Baltkrievijas guberņā (ko izveidoja no likvidētajām Polockas un Mogiļevas vietniecībām). No 1802. gada līdz 1917. gadam Latgale ietilpa Vitebskas guberņā. 1917. gada 14. decembrī Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķus atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja Vidzemes guberņai.\n\nPēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī Latgale kopā ar Kurzemi un Vidzemi kļuva par Latvijas Republikas sastāvdaļu, ko pēc Latvijas brīvības cīņām nostiprināja Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana 1920. gada 11. augustā.\n", "id": "lvs_Latn_109388"}
{"text": "Nigra\n\nNigra (arī Labzna, Blomupe) ir upe Latvijā, Abula kreisā pieteka Smiltenes un Valmieras novados. Sākas Brantu pagasta dienvidos no neliela avota, tek ziemeļu—ziemeļrietumu virzienā pa Vidzemes augstienes ziemeļu malu. Augštecē tek pa dabīgu ieleju, liels relatīvais kritums. Lejpus autoceļa P18 upes gultne regulēta. Uz upes uzstādinātas vairākas ūdenskrātuves — Bērtuļa dzirnavezers augštecē, Blomes dzirnavu ezers Blomē un Steģu ūdenskrātuve pie autoceļa P18. Lielākās pietekas ir Knīpupīte, Pelnanču upīte (labās), Mutulīte (kreisā).\n", "id": "lvs_Latn_109389"}
{"text": "Iekšzemes valsts\n\nIekšzemes valsts, arī iekškontinentāla valsts, ir valsts, kurai nav tiešas izejas uz jūru. Pasaulē ir 45 tādas valstis, tādu nav Ziemeļamerikā, Austrālijā un Antarktīdā.\n", "id": "lvs_Latn_109390"}
{"text": "Kingstona (Norfolkas Sala)\n\nKingstona (, norfolkiešu: Daun a'Taun) ir Austrālijai piederošās Norfolkas Salas Teritorijas galvaspilsēta, atrodas Norfolkas salā. Tā ir otra vecākā pilsēta Austrālijā. Kingstonā ir izvietotas teritorijas galvenās institūcijas.\n\n1788. gadā leitnants Filips Kings un vēl 22 iedzīvotāji izveidoja Kingstonas ciemu kā cietumu, no visiem ciema iedzīvotājiem 15 bija ieslodzītie.\n", "id": "lvs_Latn_109391"}
{"text": "Vasilijs II Tumšais\n\nVasilijs II Vasiļjevičs jeb Vasilijs II Tumšais (, iesauka Tumšais lietota Aklā nozīmē; dzimis , miris ) bija Maskavijas lielkņazs no līdz savai nāvei. Lietuvas valdnieka Vītauta Dižā mazdēls. Vasilija II valdīšana pagāja cīņā pret troņa pretendentiem — Vasilija II tēvoci Juriju Dmitrijeviču un Jurija dēliem Vasiliju Kosoju un Dmitriju Šemjaku.\n\nCīņu rezultātā Vasilijs II vairākas reizes zaudēja troni. 1443. gadā tika padzīts no Maskavas, uzturējās Kolomnā. 1445. gada 7. jūlijā smagi tika sakauts kaujā pret Kazaņas hana Ulumuhameda karaspēku pie Suzdaļas un nokļuva tatāru gūstā. 1446. gada 16. februārī Dmitrija Šemjakas uzdevumā Vasilijs tika padarīts akls un izsūtīts uz Ugliču, tomēr vēlāk spēja atgūt troni. 1448. gadā par Kijivas un visas Krievzemes metropolītu, bez saskaņošanas ar Konstantinopoles patriarhu, tika ievēlēts Jona. Tā kā 1453. gadā Konstantinopole krita, šis solis palielināja Maskavijas lomu pareizticīgo zemēs. 1456. gadā Novgorodas Republika atzina savu atkarību no Maskavijas, kas bija pirmais solis Novgorodas neatkarības likvidēšanā.\n\nVasilija II valdīšanas laikā nostiprinājās lielkņaza vara gan Maskavijas iekšienē, gan tās ietekme uz apkārtējām valstīm.\n", "id": "lvs_Latn_109392"}
{"text": "Novovolinska\n\nNovovolinska () ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabalā pie Polijas robežas.\n\nDibināta 1950. gadā kā akmeņogļu ieguves rūpniecības strādnieku pilsēta. Apkaimē vairākas akmeņogļu ieguves šahtas.\n\nPilsētā dzīvo 50 417 iedzīvotāji (2021), 93,8% iedzīvotāju ir ukraiņi.\n", "id": "lvs_Latn_109393"}
{"text": "Katartas\n\nKatartas, katartu ģints (Cathartes) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) ģints, kura apvieno 3 maitas putnu sugas. Visas trīs sugas ir plaši izplatītas gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā.\n", "id": "lvs_Latn_109394"}
{"text": "Stenlijs Ibe\n\nStenlijs Ibe (Stanley Ibe; dzimis ) ir nigēriešu futbolists, kas spēlē Čehijas komandā FK Meteor Prague.\n\nKarjeru viņš sāka 2003. gadā Maķedonijā, kur spēlēja vispirms FK Bregalnica Delčevo, bet pēc tam - FK Sloga Jugomagnat. 2005. gadā viņš pārcēlās uz Čehiju, kur 7 gadus aizvadīja FK Bohemians Prague. 2012. gada jūlijā viņu pārdeva uz FC Daugava, kur viņš kļuva par komandas 2. rezultatīvāko spēlētāju, lai gan aizvadīja tikai pusi sezonas.\n", "id": "lvs_Latn_109395"}
{"text": "Parīze—Nica\n\nParīze—Nica ir profesionālas šosejas riteņbraukšanas sacensības, kuras katru gadu notiek martā. Pirmoreiz tās notika 1933. gadā, un tajās uzvarēja Beļģijas pārstāvis Alfonss Šeperss. Visvairāk uzvaru Parīze—Nica guvis Īrijas pārstāvis Šons Kellijs, kurš uzvarēja septiņas reizes pēc kārtas no 1982. līdz 1988. gadam.\n\nNeskatoties uz nosaukumu, sacensības ne vienmēr ir sākušās Parīzē, bieži izvēloties Parīzes piepilsētas vai citas pilsētas uz dienvidiem no Parīzes. Pēdējais posms parasti finišē vai nu Promenade des Anglais Nicā, vai Col d'Eze, kalnu pārejā uz Haute Corniche ceļa pie pilsētas.\n\n2003. gada sacensību laikā pēc smaga kritiena no galvas traumas mira Kazahstānas pārstāvis Andrejs Kiviļevs. Viņa nāve mudināja UCI noteikt obligātu ķiveru izmantošanu visās sacensībās, izņemot pēdējo sacensību posmu ar finišu pret kalnu. Noteikumu vēlāk mainīja, pieprasot lietot ķiveri visu laiku.\n\nParīze—Nica sacensības šobrīd organizē Amaury Sport Organisation (ASO). ASO organizē arī citas riteņbraukšanas sacensības (kā Tour de France un Parīze—Rubē) un sporta pasākumus (ieskaitot Dakāras ralliju un Parīzes maratonu).\n", "id": "lvs_Latn_109396"}
{"text": "Baltezera iela (Rīga)\n\nBaltezera iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglā. Baltezera iela ir sadalīta divās atsevišķās daļās. Pirmā ielas daļa sākas no Salamandras ielas un beidzas T veida krustojumā ar Brīvības gatvi. Otrā ielas daļa sākas netālu no Strazdupītes un beidzas T veida krustojumā ar Murjāņu ielas atzaru. Otrajā ielas daļā raksturīga savprupmāju apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_109397"}
{"text": "Baltinavas iela\n\nBaltinavas iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Dreiliņos. Lokveida iela, kas sākas no Augusta Deglava ielas un beidzas pie Ēvalda Valtera ielas. Ielas vidusposms tikpat kā neizbraucams. Individuālo māju apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_109398"}
{"text": "2013. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā\n\n2013. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā norisinājās 2013. gada janvārī—februārī Sanktmoricas trasē Šveicē. Tas bija 22. FIBT pasaules čempionāts, kas ir rīkots Sanktmoricā.\n", "id": "lvs_Latn_109399"}
{"text": "Stepanakerta\n\nHankendi () vai Stepanakerta () ir pilsēta Azerbaidžānā.\n\nLīdz 2023. gadam tā bija pašpasludinātās Arcahas Republikas galvaspilsēta, 15. oktobrī pilsētu apmeklēja prezidents Ilhams Alijevs un oficiāli pacēla Azerbaidžānas karogu pie ēkas, kas agrāk tika izmantota kā Arcahas prezidenta pils.\n", "id": "lvs_Latn_109400"}
{"text": "Frenks Abagneils\n\nFrenks Viljams Abagneils (; dzimis Bronksvilā, Ņujorkas štatā, ASV) ir amerikāņu finanšu drošības konsultants, pazīstams ar saviem agrākajiem kriminālajiem pārkāpumiem — naudas viltošanu un krāpniecību, ko viņš veica 15 līdz 21 gadu vecumā.\n\nViņš ir kļuvis par vienu no visu laiku slavenākajiem viltvāržiem, Abagneilam ir bijušas vismaz astoņas dažādas identitātes, viņš ir bijis pilots, ārsts, lektors, palīgs ģenerālprokurora birojā; tāpat viltojis savu vecumu. Divas reizes viņam izdevies izvairīties no policijas apcietinājuma. 1969. gadā viņu apcietināja Francijas policija, kur ieslodzījumā viņš pavadīja 6 mēnešus, kad viņš tika izdots Zviedrijai (kur arī pavadīja 6 mēnešus ieslodzījumā), visbeidzot tika izdots ASV, kur cietumā pavadīja mazāk par 5 no tiesas piespriestajiem 12 gadiem. Kopumā no 1964. līdz 1969. gadam piesavinājies svešas identitātes, profesijas, viltojis dokumentus, banknotes, kā arī izrakstījis viltotus čekus vairāku miljonu dolāru vērtībā. Abagneils tika atbrīvots pret vienošanos, ka palīdzēs tiesībsargājošajām iestādēm atklāt ar naudas viltošanu saistītus pārkāpumus. Vairāk nekā 30 gadus viņš ir sadarbojies ar FIB, lasījis lekcijas FIB akadēmijā, konsultējis darbiniekus FIB nodaļās, sarakstījis grāmatas. Abagneils ir atvēris konsultāciju firmu.\n\n1980. gadā sarakstījis autobiogrāfiju Catch Me If You Can, pēc kuras Stīvens Spīlbergs uzņēmis filmu \"Noķer mani, ja vari\" (Catch Me If You Can; 2002), kurā Abagneilu attēlo Leonardo Di Kaprio, pašam Abagneilam arī bija epizodiska loma filmā.\n", "id": "lvs_Latn_109401"}
{"text": "Noķer mani, ja vari\n\n\"Noķer mani, ja vari\" () ir 2002. gada ASV biogrāfiska kriminālfilma, kuras režisors ir Stīvens Spīlbergs. Filma ir par Frenka Abagneila dzīvi, kas līdz savai 19. dzimšanas dienai bija veiksmīgs krāpnieks, būdams Pan American World Airways pilots, ārsts no Džordžijas štata, prokurors no Luiziānas štata; viņa galvenais pārkāpums bija krāpšanās ar čekiem. Abagneils bija tik veiksmīgs savā nodarbē, ka FIB lūdza viņa palīdzību citu krāpnieku notveršanā. Filmā galvenās lomas atveido Leonardo Di Kaprio un Toms Henkss. Filma guva komerciālus panākumus, kā arī kritiķu atzinību, arī pats Abagneils filmu novērtēja pozitīvi.\n", "id": "lvs_Latn_109402"}
{"text": "Šekltona krasts\n\nŠekltona krasts () ir ap garš Rosa šelfa ledāja dienvidrietumu daļas piekrastes apgabals starp Dufeka krastu dienvidaustrumos un Hilarija krastu ziemeļos. Krastu norobežo Birdmora glečers dienvidaustrumos un Selborna rags pie Bērda glečera ziemeļos. Krasts 1961. gadā nosaukts par godu britu polārpētniekam Ernestam Šekltonam.\n", "id": "lvs_Latn_109403"}
{"text": "Lielā Sfinksa\n\nLielā Sfinksa ( ) ir kaļķakmens sfinksas (mītisks radījums ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu) statuja, kas atrodas blakus Gīzas piramīdām Ēģiptē.\n\nŠī ir pasaulē lielākā monolīta statuja, tā ir 73,5 metrus gara, 19,3 metrus plata un 20,22 metrus augsta. Tāpat Lielā Sfinksa ir vecākā zināmā monumentālā skulptūra, tiek uzskatīts, ka tā tika izveidota faraona Hefrena valdīšanas laikā (apmēram 2558.—2532. gads p.m.ē.).\n", "id": "lvs_Latn_109404"}
{"text": "Rekes\n\nRekes () ir sena vācu dzimta, kas 15. gadsimtā ieceļoja Latvijā. Pēdējie vācbaltiešu atzaram piederīgie dzimtas locekļi pameta Latviju 1939. gadā.\n\nLatgales šļahtai piederīgo dzimtas atzaru sauca par Rikiem (, arī Ryck, Rück, Rek, Rueck). Galvenie 1863. gada Janvāra sacelšanās sagatavošanas centri atradās Antonija Rika (Antoni Ryk) muižā pie Viļakas un Staņislava Mola (Stanisław Mohl) muižā Višķos.\n", "id": "lvs_Latn_109405"}
{"text": "Panteons (Roma)\n\nPanteons () ir būve Romā, Itālijā. 27. gadā p. m. ē. to sāka būvēt Markuss Agripa kā templi visiem Senās Romas dieviem, taču 126. gadā m. ē. imperatora Adriāna valdīšanas laikā tas tika pārbūvēts. Tiek uzskatīts, ka ēkas arhitekts ir Damaskas Apolodors.\n\nPanteons ir cilindriska ēka ar portiku, kas pārsegta ar puslodes kupolu, tam ir 16 korintiešu tipa kolonnas. Gandrīz divus tūkstošus gadu pēc uzcelšanas Panteona kupols joprojām ir pasaulē lielākā šāda veida konstrukcija no betona. Kupola diametrs ir 43 metri, centrā tam ir gaismas atvere, kuras diametrs ir 9 metri. Panteons ir 22 metrus augsts. Viduslaikos Panteons tika pārvērsts par kristīgo baznīcu, taču pašlaik tā ir memoriāla celtne.\n\nTā ir viena no tām Senās Romas ēkām, kas saglabājušās vislabāk. Tā nepārtraukti tika izmantota visā savā vēsturē, un kopš 7. gadsimta Panteons tiek izmantots kā baznīca. Panteona priekšpuses laukumu sauc par Piazza della Rotonda.\n", "id": "lvs_Latn_109406"}
{"text": "Bads (romāns)\n\n\"Bads\" () ir norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna pirmais romāns, kas tika publicēts 1890. gadā. Romāns, kurā Hamsuns iekļāva autobiogrāfiskās detaļas no laika, kad viņš dzīvoja trūkumā, atnesa autoram atzinību Eiropā un pasaulē. Tas tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem modernisma romāniem. Latviešu valodā darbu tulkoja E. Jansons un Antons Austriņš (1905), Kārlis Skalbe (1913), E. Bērziņš, kā arī Elija Kliene (1976).\n\nRomāns stāsta par Kristiānijā mītošu rakstnieku, kurš nemitīgi cīnās ar naudas grūtībām, kas liek tam badoties un dzīvot nabadzībā, tomēr galvenais varonis atsakās no jebkuras palīdzības. Bads un nabadzība ir galvenā varoņa visu domu pamatā. Absolūts izmisums mijas ar traģikomiskām ainām.\n", "id": "lvs_Latn_109407"}
{"text": "Kristofers Volkens\n\nRonalds Volkens (; dzimis ), profesionāli pazīstams kā Kristofers Vokens (Christopher Walken), ir amerikāņu aktieris.\n\nViņš ir attēlojis lomas vairāk nekā 100 filmās, tai skaitā tādās filmās kā \"Enija Hola\" (1977), \"Briežu mednieks\" (1978), The Prophecy triloģijā, The Dogs of War (1980), Brainstorm (1983), \"Mirusī zona\" (1983), \"Skats uz slepkavību\" (1985), At Close Range (1986), \"Ņujorkas karalis\" (King of New York, 1990), \"Betmens atgriežas\" (1992), \"Īstā mīlestība\" (1993), \"Lubene\" (1994), \"Jātnieks bez galvas\" (1999), Joe Dirt (2001), \"Noķer mani, ja vari\" (2002), \"Laipni lūgti džungļos\" (2003), \"Nelūgtie viesi\" (2005), \"Klikt!\" (2006), \"Matu laka\" (2007). Tāpat piedalījies vairāku mūzikas mākslinieku videoklipu uzņemšanā. Vairākkārt vadījis raidījumu Saturday Night Live (7 reizes).\n\nKarjeras laikā saņēmis vairākas balvas, tāpat vairākām ir ticis nominēts. Par lomu 1978. gada filmā \"Briežu mednieks\" saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākais otrā plāna aktieris. Saņēmis BAFTA kino balvu par lomu filmā \"Noķer mani, ja vari\". Filmas ar Volkena piedalīšanos ASV ir guvušas 1,8 miljardus ASV dolāru lielus ieņēmumus.\n", "id": "lvs_Latn_109408"}
{"text": "Dimitrije Kantemirs\n\nDimitrije Kantemirs (, , ; dzimis , miris ) bija Moldāvijas augstmanis, hospodars un literāts. Sarakstījis darbus vēsturē, folklorā, muzikoloģijā, arhitektūrā, matemātikā. Pārvaldīja 11 valodas.\n\nDzimis Moldāvijā. No 1687. līdz 1691. gadam kā ķīlnieks pavadīja Konstantinopolē. 1710. gadā tika nozīmēts par Moldāvijas hospodaru, lai cīnītos pret Krieviju Krievu—turku kara (1710—1711) laikā. Tā vietā 1711. gada 13. aprīlī viņš Luckā slepeni noslēdza līgumu ar Pēteri I par to, ka Moldāvija no Turcijas pakļautības pāriet Krievijas ietekmē. Pēc krieviem neveiksmīgā kara noslēguma, Kantemirs kopā ar svītu apmetās uz dzīvi Krievijā, kur viņam tika piešķirti īpašumi. No 1711. līdz 1719. gadam publicēja vairumu no saviem pazīstamākajiem darbiem. 1714. gadā kļuva par Berlīnes Zinātņu akadēmijas locekli. Miris Krievijā. 1935. gadā pārapbedīts Jasos.\n\nKrievijas armijas pazīstamā Kantemiras divīzija ir nosaukta Kantemirovkas ciema vārdā, bet ciema nosaukums savukārt cēlies no apkārtējo zemju īpašnieka Dimitrijes Kantemira vārda.\n", "id": "lvs_Latn_109409"}
{"text": "Volodimira\n\nVolodimira () ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabalā pie Polijas robežas. Pilsētā bāzējas Ukrainas armijas 51. motorizētā brigāde.\n", "id": "lvs_Latn_109410"}
{"text": "Horohivas rajons\n\nHorohivas rajons () ir Volīnijas apgabala rajons Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Ivaniču, Lokaču un Luckas rajoniem, Rivnes apgabala Demidivkas un Radiviļivas rajoniem, kā arī Ļvivas apgabala Brodu, Radehivas un Sokaļas rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_109411"}
{"text": "Berestečko\n\nBerestečko () ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala Luckas rajonā pie Stiras upes.\n\nPilsētas tiesības no 1547. gada. Kopš 1569. gada - Rečas Pospoļitas sastāvā. 1651. gadā, no 10. līdz 20. jūnijam, pilsētas pievārtē notika Berestečko kauja, kuras rezultātā poļi Jana II Kazimira vadībā sakāva Bohdana Hmeļnicka kazaku un Krimas tatāru karaspēku. Kaujas rezultātā tajā pašā gada tika noslēgts Bilacerkvas miers. Pēc Polijas trešās dalīšanas 1795. gadā pilsēta iekļāvās Krievijas sastāvā.\n\nPēc Pirmā pasaules kara Berestečko iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Berestečko ieņēma vācu karaspēks. Vācu okupācijas laikā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena, bet pilsētas apkārtnē ukraiņu kaujinieki no UNA izvērsa represijas pret poļu civiliedzīvotājiem.\n\nPēc kara lielākā daļa atlikušie poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Pēc kara līdz 1991. gadam Berestečko bija Ukrainas PSR sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_109412"}
{"text": "Havjers Ernandess Balkasars\n\nHavjers Ernandess Balkasars (; zināms arī kā Čičarito (); dzimis ) ir meksikāņu futbolists, spēlē uzbrucēja pozīcijā, Meksikas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2024. gada pārstāv Liga MX komandu Guadalajara.\n\nProfesionāļa karjeru sācis 2006. gadā Meksikas klubā Guadalajara, kā sastāvā 2006. gadā uzvarēja Apertura turnīrā (viena no Meksikas čempionāta daļām). Guadalajara sastāvā spēlēja līdz 2010. gadam, kad kļuva par pirmo meksikāni, kas pievienojies Anglijas Premjerlīgas klubam Manchester United. Tā sastāvā 2010.—2011. gada sezonā tika uzvarēts Premjerlīgā. To Manchester United ar Ernandesu sastāvā paveica arī 2012.-2013. gada sezonā. 2014. gadā viņš tika izīrēts La Liga klubam Madrides \"Real\" ar iespēju viņu iegādāties pēc īres termiņa beigām. Real sastāvā viņš debitēja , nomainot Karīmu Benzemā 2-1 zaudējumā pret Madrides \"Atletico\". viņš guva savus pirmos un otros vārtus Real sastāvā 8-2 uzvarā pret Akoruņas \"Deportivo\". pārgāja uz Vācijas klubu Leverkūzenes \"Bayer\", parakstot trīs gadu līgumu.\n\nMeksikas sastāvā debitējis 2009. gadā. Pārstāvējis izlasi 2010. un 2014. gada FIFA Pasaules kausā un 2011. gada CONCACAF Zelta kausā.\n", "id": "lvs_Latn_109413"}
{"text": "Stamford Bridge\n\nStamford Bridge ir futbola stadions, kas atrodas Londonā, Apvienotajā Karalistē.\n\nŠajā stadionā savas mājas spēles aizvada Anglijas futbola Premjerlīgas klubs Chelsea F.C.. Stamford Bridge ir 41 837 skatītāju vietas. Tas tika atklāts 1877. gadā, sākotnēji to izmantoja Londonas vieglatlētikas klubs, taču kopš 1905. gada šis ir Chelsea mājas stadions. Stamford Bridge savas mājas spēles ir aizvadījusi arī Anglijas futbola izlase, tāpat ir notikuši FA kausa fināli. Lielākais fiksētais skatītāju skaits ir bijis 82 905 (1935. gada oktobrī spēlei starp Chelsea un Arsenal).\n", "id": "lvs_Latn_109414"}
{"text": "Rīgas arhidiecēzes draudzes\n\nRīgas arhidiecēzes draudzes ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes pārvaldījumā atrodošas ticīgo jeb laju un garīdznieku kopas, kas apvienojušās lūgšanām dievnamos — katedrālēs, baznīcās, kapelās, lūgšanu namos vai misiju punktos.\n\nKopumā Rīgas arhidiecēzē ir 39 draudzes, kuras apkalpo 1 kardināls, 2 bīskapi un 49 priesteri un 3 diakoni.\n", "id": "lvs_Latn_109415"}
{"text": "Lido\n\nAS \"Lido\" ir Latvijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums. Tā kapirāldaļas pieder Igaunijas uzņēmumam OÜ Treeland (75 %, īpašnieks Apollo Group) un SIA \"K.E.Projekti\" (25 %, īpašnieks Gunārs Ķirsons).\n\n\"Lido\" uzņēmuma grupā ir 12 restorāni un 4 veikali Latvijā (Rīgā un Ādažos), 4 restorāni Igaunijā (Tallinā), gaļas un kulinārijas ražotne, alus darītava un konditoreja Rīgā. Lielākais restorāns ir Rīgā, Krasta ielā 76, un tajā vienlaikus var uzņemt aptuveni 1000 cilvēku, tajā ir arī slidotava un atrakciju parks. Tā ir viena no lielākajām guļbūvēm Eiropā.\n", "id": "lvs_Latn_109416"}
{"text": "Kauguri (ciems)\n\nKauguri ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kauguru pagastā. Izvietojusies Adzeles krastos pie autoceļa V187 no pagasta centra Mūrmuižas un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies padomju gados pie bijušās Kauguru pagasta valdes kā kolhoza «Kaugurieši» ciemats. Kauguros atrodas pagasta kultūras nams, Kauguru pamatskola,vairāki uzņēmumi.\n", "id": "lvs_Latn_109417"}
{"text": "Kērks Daglass\n\nKērks Daglass (; dzimis Isers Daņielovičs () , miris ) bija amerikāņu aktieris, kinoproducents un rakstnieks.\n", "id": "lvs_Latn_109418"}
{"text": "Džonatans Litels\n\nDžonatans Litels (; dzimis ) ir ASV dzimis franču un angļu valodā rakstošs autors, kurš dzīvo Barselonā. Litela 2006. gadā publicētais romāns \"Labvēlīgās\" (Les Bienveillantes), kurā aplūkota holokausta un Otrā pasaules kara tēma kāda SS virsnieka acīm, ieguva Gonkūru balvu un Franču Akadēmijas balvu un kļuva par bestselleru Francijā.\n\nDzimis Ņujorkā rakstnieka Roberta Litela ģimenē. Kopš trīs gadu vecuma dzīvoja Parīzē. 1989. gadā absolvējis ASV Jeila Universitāti. No 1994. līdz 2001. gadam strādāja humānās palīdzības organizācijā Action Against Hunger. Darbojies Bosnijā, Kongo, Sjerraleonē, Afganistānā, Krievijā. Viegli ievainots nolaupīšanas mēģinājumā Čečenijā.\n", "id": "lvs_Latn_109419"}
{"text": "Pāvilostas katoļu baznīca\n\nPāvilostas Svētā Gara Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Dienvidkurzemes novada Pāvilostas pilsētā. Viena no mazākajām baznīcām Kurzemē.\n", "id": "lvs_Latn_109420"}
{"text": "Horohiva\n\nHorohiva () ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala Horohivas rajona centrs.\n", "id": "lvs_Latn_109421"}
{"text": "Ivaniču rajons\n\nIvaniču rajons () ir Volīnijas apgabala rajons Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Volodimiras-Volinskas, Lokaču un Horohivas rajoniem, Ļvivas apgabala Sokaļas rajoniem, kā arī Poliju.\n", "id": "lvs_Latn_109422"}
{"text": "Kamiņas-Kaširskas rajons\n\nKamiņas-Kaširskas rajons () ir Volīnijas apgabala rajons Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Ļubešivas, Maneviču, Koveļas, Staras Viživkas un Ratnes rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_109423"}
{"text": "Kamiņa-Kaširska\n\nKamiņa-Kaširska () ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala Kamiņas-Kaširskas rajona centrs.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1196. gadā. Pilsētas tiesības no 1430. gada. Kopš 1569. gada - Rečas Pospoļitas sastāvā. Pēc Polijas trešās dalīšanas 1795. gadā pilsēta iekļāvās Krievijas sastāvā.\n\nPēc Pirmā pasaules kara laikā iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Kamiņu-Kaširsku ieņēma vācu karaspēks. Vācu okupācijas laikā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena.\n\nPēc kara lielākā daļa atlikušie poļu iedzīvotāju pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Kamiņa-Kaširska bija Ukrainas PSR sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_109424"}
{"text": "GeoWorks\n\nGeoWorks bija ASV uzņēmums, kas nodarbojās ar programmatūras izstrādi. Dibināts 1983. gadā. Beidzis darbību 2000. gadu sākumā.\n\nPlašāk pazīstams ar operētājsistēmu GEOS. Bez tam uzņēmums izveidoja arī citas programmas, piemēram GeoWrite, GeoPaint, GeoCalc, GeoFile, Printmaster .\n", "id": "lvs_Latn_109425"}
{"text": "Luišs Razija\n\nLuišs Tadeu Razija Filju (, dzimis Bareirasā, Brazīlijā) ir brazīliešu autosportists, kurš . gada sezonā būtu debitējis Marussia komandas sastāvā, bet 23 dienas pēc līguma noslēgšanas Marussia to lauza un noslēdza līgumu ar Žilu Bjanki.\n\nLīdz šim F1 piedalījies . gada sezonā, kur divos posmos bija Team Lotus testpilots.\n", "id": "lvs_Latn_109426"}
{"text": "Varka (pilsnovads)\n\nVarkas pilsnovads () bija seno latgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa uz austrumiem no Lubāna ezera, kas pieminēta ar Romas pāvesta legāta Modenas Viļuma starpniecību panāktajā 1226. gada 20. aprīļa izlīgumā starp Livonijas bīskapu Albertu fon Bukshēvdenu un Zobenbrāļu ordeni.\n\nDokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teoderiham no Kokneses (). Varkas zeme zivīm bagātā Lubāna ezera austrumu krastos uz ilgāku laiku kļuva par strīdus objektu starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapu. Pēc 1256. gada izlīguma Varkas zemi () ieguva Livonijas ordenis, nemainot arhibīskapa un ordeņa zemnieku zvejas tiesības.\n\nPēc Kokneses pārvaldnieka Teoderiha nāves 1269. gadā viņa zemes (arī Varkas rietumu daļu) lēņa valdījumā ieguva Hanss Tīzenhauzens.\n", "id": "lvs_Latn_109427"}
{"text": "Liepājas Māras Romas katoļu baznīca\n\nLiepājas Māras Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Liepājā, Ziemeļu priekšpilsētā. Adrese: Koku ielā 7. Jaunākā baznīca pilsētā. Dievnamā turpinās iekšējās apdares un labiekārtošanas darbi.\n", "id": "lvs_Latn_109428"}
{"text": "Rojas katoļu baznīca\n\nRojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Talsu novada Rojas pagasta centrā Rojā. Adrese: Kāpu ielā 2b. 2019. gada 4. jūlijā baznīca tika nodota ekspluatācijai.\n", "id": "lvs_Latn_109429"}
{"text": "Ezeres Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca\n\nEzeres Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Saldus novada Ezeres pagasta centrā Ezerē. Dievnamā notiek pārbūves darbi.\n", "id": "lvs_Latn_109430"}
{"text": "Alsungas katoļu baznīca\n\nAlsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Kuldīgas novada Alsungas pagasta centrā Alsungā, Skolas ielā 1. Viena no trim vēsturiskā Suitu novada baznīcām, suitu kultūrtelpas sastāvdaļa, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_109431"}
{"text": "Melisa Metisone\n\nMelisa Metisone (, dzimusi , mirusi ) bija amerikāņu scenāriste un kinoproducente, plašāk zināma ar scenāriju filmai \"Citplanētietis\", par kuru viņa tika nominēta vairākām prestižam kino balvām, tajā skaitā arī Amerikas Kinoakadēmijas balvai.\n", "id": "lvs_Latn_109432"}
{"text": "Baijas Federālā universitāte\n\nBaijas Federālā universitāte (, UFBA) ir universitāte, kas atrodas Brazīlijas pilsētā Salvadorā. Universitāte dibināta . Tā ir viena no vecākajām un prestižākajām Brazīlijas universitātēm. Baijas Universitāte tika izveidota uz Medicīnas skolas pamata, kas tika dibināta 1808. gadā. Baijas Universitātē ir 10 fakultātes, 10 institūti un 10 dažāda novirziena skolas.\n", "id": "lvs_Latn_109433"}
{"text": "PL/SQL\n\nPL/SQL () ir Oracle Corporation radīta programmēšanas valoda — SQL valodas procedurāls paplašinājums Oracle datubāzu pārvaldības sistēmai. PL/SQL sintakse ir līdzīga Ada un Pascal programmēšanas valodām.\n\nTā ir viena no trim Oracle Database iebūvētajām valodām (vēl SQL un Java). Neskaitot Oracle, PL/SQL atbalsta arī TimesTen un IBM DB2 (sākot ar 9.7 versiju) datubāzu pārvaldības sistēmas.\n\nPL/SQL tiek pastāvīgi atjaunota. Sākot ar Oracle 8, tās versiju numerācija sakrīt ar Oracle Database versijām.\n", "id": "lvs_Latn_109434"}
{"text": "Minasžeraisas tehnoloģiskās izglītības federālais centrs\n\nMinasžeraisas tehnoloģiskās izglītības federālais centrs (, CEFET-MG) ir tehniskās izglītības iestāde (politehnikums), kas atrodas Brazīlijas pilsētā Belu Orizonti un vēl astoņās citās Minasžeraisas štata pilsētās. Izglītības centrā piedāvā dažādu kursus un mācību programmas vidējajā un augstākajā izglītībā. Tā ir viena no lielākajām skolām Minasžeraisas štatā pēc studējošo skaita.\n", "id": "lvs_Latn_109435"}
{"text": "Linkolns (filma)\n\n\"Linkolns\" () ir 2012. gada ASV biogrāfiskā filma. Filmas režisors ir Stīvens Spīlbergs, galvenajā lomā Denjels Dejs-Lūiss. Filmēšana ilga no 2011. gada oktobra un ilga līdz tā paša gada decembrim, bet pirmizrāde norisinājās 2012. gada 9. novembrī.\n\nDaniels Dejs-Lūiss pēc vairāku ASV kinokritiķu biedrību viedokļa tika atzīts par labāko gada aktieri, bet pati filma tika izvirzīta septiņās Zelta globusa balvu nominācijās, tajā skaitā kā labākā drāma, bet ieguva tikai balvu nominācijā labākais aktieris, par ko tika atzīts Daniels Dejs-Lūiss. 85. Kinoakadēmijas balvai filma tika izvirzīta divpadsmit nominācijās no divdesmit četrām, bet balvas ieguva tikai nominācijās \"Labākais aktieris galvenajā lomā\" un \"Labākais mākslinieka darbs\". ASV Nacionālā kinokritiķu padome un Amerikas Kinoinstitūts iekļāva \"Linkolnu\" savos desmit gada labāko filmu sarakstos.\n", "id": "lvs_Latn_109436"}
{"text": "Grobiņas Svētās Brigitas Romas katoļu baznīca\n\nGrobiņas Svētās Brigitas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Dienvidkurzemes novada centrā Grobiņā. Adrese: Celtnieku 33.\n", "id": "lvs_Latn_109437"}
{"text": "Lesja Ukrainka\n\nLesja Ukrainka (, īstajā vārdā Larisa Kosača-Kvitka (); dzimusi , mirusi ) bija ukraiņu dzejniece, dramaturģe, rakstniece, tulkotāja, publiciste un sabiedriskā darbiniece. Folkloras vācēja, pārvaldīja desmit valodas.\n\nDzimusi Volīnijā, jurista un rakstnieces ģimenē, mājās pulcējās ukraiņu sabiedriskie un mākslas darbinieki. Pirmo dzejoli Lesja Ukrainka uzrakstīja deviņu gadu vecumā. No 12 gadu vecuma publicējās. 1893. gadā Ļvivā (tolaik Austroungārijā, jo Krievijā publikācijas ukrainiski bija aizliegtas) tika publicēts Ukrainkas pirmais dzejoļu krājums \"Uz dziesmu spārniem\" (На крилах пісень). Viņa smagi slimoja ar kaulu tuberkulozi, tāpēc bieži ārstējās ārzemēs un Krievijā. Ukrainka bija opozīcijā cara režīmam. 1902. gadā ukrainiski tulkojusi Komunistiskās partijas manifestu. 1907. gadā uz neilgu laiku arestēta. Mirusi Gruzijā, apglabāta Kijivā.\n", "id": "lvs_Latn_109438"}
{"text": "Kivercu rajons\n\nKivercu rajons () ir Volīnijas apgabala rajons Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Luckas, Rožiščes un Maneviču rajoniem, Lucku, kā arī Rivnes apgabala Mliņivas, Rivnes un Kostopiļas rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_109439"}
{"text": "Kiverci\n\nKiverci () ir pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala Luckas rajonā uz ziemeļaustrumiem no Luckas. Dzelzceļa mezgls.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1870. gadā Krievijas sastāvā. Apdzīvotā vieta attīstījās pēc Rivnes—Koveļas dzelzceļa līnijas izbūves. Pēc Pirmā pasaules kara laikā iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Kivercus ieņēma vācu karaspēks. Vācu okupācijas laikā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena.\n\nPēc kara lielākā daļa atlikušo poļu iedzīvotāju pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Kiverci bija Ukrainas PSR sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_109440"}
{"text": "Koveļas rajons\n\nKoveļas rajons () ir Volīnijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Kamiņas-Kaširskas, Maneviču, Rožiščes, Turijskas un Staras Viživkas rajoniem un Koveļu.\n", "id": "lvs_Latn_109441"}
{"text": "Lokaču rajons\n\nLokaču rajons () ir Volīnijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Turijskas, Rožiščes, Luckas, Horohivas, Ivaniču un Volodimiras-Volinskas rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_109442"}
{"text": "Luckas rajons\n\nLuckas rajons () ir Volīnijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Horohivas, Lokaču, Rožiščes un Kivercu rajoniem, Lucku, kā arī Rivnes apgabala Demidivkas un Mliņivas rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_109443"}
{"text": "Ļubešivas rajons\n\nĻubešivas rajons () ir Volīnijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Maneviču, Kamiņas-Kaširskas un Ratnes rajoniem, Rivnes apgabala Zaričnes un Volodimirecas rajoniem, kā arī Baltkrieviju.\n", "id": "lvs_Latn_109444"}
{"text": "Ļubomļas rajons\n\nĻubomļas rajons () ir Volīnijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Šackas, Staras Viživkas, Turijskas un Volodimiras-Volinskas rajoniem, kā arī Poliju.\n", "id": "lvs_Latn_109445"}
{"text": "GEOS (8 bitu operētājsistēma)\n\nGEOS (Graphic Environment Operating System) ir operētājsistēma, kuru izstrādājis ASV uzņēmums Berkeley Softworks (vēlāk GeoWorks) 1980. gadu vidū. Sakotnēji bija paredzēts mākas datoriem Commodore 64. GEOS 1980. gadu otrajā pusē bija otrā pārdotākā grafiskā operētājsistēma pēc MacOS un trešā pārdotākā operētājsistēma pēc MS-DOS un MacOS.\n\n1983. gadā datorinženieris Braiens Douertijs (Brian Dougherty), kas pirms tam bija darbojies videospēļu biznesā, dibināja uzņēmumu The Softworks. Mērķis bija izveidot datorsistēmu Sky Tray, kuru iebūvētu lidmašīnas sēdekļu atzveltnēs. Datori ar 8 bitu procesoru MOS 6502 būtu apgādāti ar šķidro kristālu displeju un membrānas tastatūru. The Softworks izstrādāja operētājsistēmu šiem datoriem. Sky Tray projekts tomēr netika realizēts, jo aviācijā sākās izmaksu griešana. Douertijs meklēja iespējas, kur izmantot izstrādāto programmatūru. Tika atrasts, ka Sky Tray izmantotais procesors MOS 6502 ir savietojams ar MOS 6510, kuru izmantoto populārajā mājas datorā Commodore 64 (C64), bet kuram trūka ērtas operētājsistēmas. Viņi savu izstrādāto operētājsistēmu sāka pielāgot datoram Commodore 64.\n\n1986. gadā uzņēmums, kurš bija pārdēvēts par Berkeley Softworks, datoram Commodore 64 izlaida operētājsistēmu GEOS, kurai bija grafiskā lietotāja saskarne. Kad 1986. gadā Commodore izlaida modifikāciju Commodore 64C, to bieži apgādāja ar GEOS operētājsistēmu. Ar cenu 100 USD par 64C ar Berkeley Softworks operētājsistēmu GEOS izplatījās ļoti strauji salīdzinājumā ar MS-DOS personālajiem datoriem, kuri maksāja vismaz 2000 USD plus 99 USD par Windows 1.0. Vēlāk tika izstrādāta arī GEOS versija datoriem Commodore 128 un Apple II.\n\n1990. gadā uzņēmums izlaida 16 bitu operētājsistēmu PC/GEOS (GeoWorks Ensemble 1.0) IBM PC savietojamiem datoriem. Tā nebija savietojama ar 8 bitu GEOS.\n", "id": "lvs_Latn_109446"}
{"text": "Ļubomļa\n\nĻubomļa () ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala Ļubomļas rajona centrs.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1287. gadā. Pilsētas tiesības no 1541. gada. Kopš 1569. gada - Rečas Pospoļitas sastāvā. Pēc Polijas trešās dalīšanas 1795. gadā pilsēta iekļāvās Krievijas impērijā.\n\nPēc Pirmā pasaules kara laikā atradās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Ļubomļu ieņēma vācu karaspēks. Vācu okupācijas laikā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena, kas 1929. gadā bija 94% no pilsētas iedzīvotājiem. Pilsētas apkārtnē ukraiņu kaujinieki no UNA izvērsa represijas pret poļu civiliedzīvotājiem.\n\nPēc kara lielākā daļa poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Ļubomļa bija Ukrainas PSR sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_109447"}
{"text": "GEOS (16 bitu operētājsistēma)\n\n4.1.2 ekrānuzņēmums | developer = GeoWorks (līdz 1994. gadam) NewDeal (līdz 1999. gadam) Breadbox Computer Company | source_model = | kernel_type = | supported_platforms = IBM PC ar MS-DOS | ui = | family = GEOS | released = 1990. gads | latest_release_version = 4.1.3 | latest_release_date = 2009-08-25 | latest_test_version = | latest_test_date = | marketing_target = | programmed_in = asemblers, C | prog_language = | language = | updatemodel = | package_manager = | working_state = pārtraukts | license = īpašnieka | website = breadbox.com }} GEOS (Graphic Environment Operating System) ir operētājsistēma, kuru izstrādājis ASV uzņēmums GeoWorks. Pirmā versija PC/GEOS izlaista 1990. gadā. Operētājsistēma kopā ar programmu paketi tika pārdota ar nosaukumiem GeoWorks Ensemble, vēlāk NewDeal Office un Breadbox Ensemble. Pēdējā versija iznākusi 2009. gadā.\n\n1990. gadā GeoWorks izlaida 16 bitu operētājsistēmu PC/GEOS (GeoWorks Ensemble 1.0) IBM PC savietojamiem datoriem. Tā nebija savietojama ar GeoWorks iepriekšējo operētājsistēmu — 8 bitu GEOS, kura bija paredzēta MOS 6510 procesoriem (datoriem Commodore 64). PC/GEOS nebija \"tīra\" operētājsistēma, jo darbojās uz MS-DOS pamata. Vairākas GEOS īpašības Microsoft Windows parādījās tikai pēc vairākiem gadiem, piemēram, Start Menu. GeoWorks Ensemble ietvēra operētājsistēmu kopā ar biroja programmām (teksta redaktoru, izklājprogrammu, datubāzi, zvanīšanas programmu un kalendāru), kad vēl nebija sākusies Microsoft Office ēra.\n\nPC/GEOS radīja draudus Microsoft sistēmai Windows 3.0. Microsoft vēlējās nopirkt Douertija uzņēmumu, bet tas neizdevās. Tad Microsoft piedraudēja aparatūras piegādātājiem pārtraukt MS-DOS atblastu datoriem, kuriem uzstādīta GEOS. GeoWorks neizdevās piesaistīt trešās puses programmu izstrādātājus PC/GEOS operētājsistēmai, jo izstrādes rīki bija dārgi un programmēšanas vide bija sarežģīta — atkļūdošanai bija vajadzīgs otrs dators, kas pieslēgts pie seriālā porta.\n\nPēc Ensemble 2.01 izlaišanas personālajiem datoriem 1994. gadā ar GeoWorks Ensemble saistītie darbi tika pārdoti uzņēmumam NewDeal Inc. Tas GEOS mēģināja pārdot kā alternatīvu Windows, jo operētājsistēma varēja darboties uz vecākiem datoriem. Kad šis bizness negāja, operētājsistēma tika pārdota BreadBox, kas turpināja tās attīstīšanu, izlaižot BreadBox Ensemble versijas no 2001. līdz 2009. gadam.\n\nGeoWorks pievērsās plaukstdatoriem un citām mobilām ierīcēm, tām izstrādājot operētājsistēmu PEN/GEOS, kas darbojās virs DOS sistēmas. To izmantoja Brother Industries mazjaudīgajos klēpjdatoros. 1995. gadā Hewlett-Packard izlaida plaukstdaroru HP OmniGo 100 ar GEOS. 1996. gadā Nokia izlaida viedtālruni Nokia 9000 Communicator ar GOES 3.0 operētājsistēmu, kura darbojās virs ROM-DOS sistēmas. Vēlāk GOES izmantots arī Nokia 9110 Communicator.\n\n1997. gadā izlaista operētājsistēma GEOS-SC, kas darbojās ar RISC procesoru. Tā kļuva par pamatu Mitsubishi Electric izstrādātajiem viedtālruņiem Japānas tirgum.\n", "id": "lvs_Latn_109448"}
{"text": "Džeremijs Aironss\n\nDžeremijs Džons Aironss (; dzimis Kausā, Vaitas salā, Anglijā) ir angļu aktieris. Saņēmis Kīnoakadēmjas balvu nominācijā \"Labākais aktieris galvenajā lomā\" par filmu \"Veiksmes atgriešanās\" (1991).\n", "id": "lvs_Latn_109449"}
{"text": "Pāvija\n\nPāvija (, ) ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Lombardijas reģionā. Tā ir Pāvijas provinces administratīvais centrs. Pāvija atrodas 32 km uz dienvidiem no Milānas, Tičīno upes krastos netālu no tās ietekas Po upē. 2011. gadā pilsēta dzīvoja 71,4 tūkstoši iedzīvotāju. No 568. līdz 774. gadam Pāvija bija Lombardu Karalistes galvaspilsēta.\n\nViena no Pāvijas sadraudzības pilsētām ir Lietuvas galvaspilsēta Viļņa.\n", "id": "lvs_Latn_109450"}
{"text": "Dvīņi (zodiaka zīme)\n\nDvīņi () ir trešā zodiaka zīme, kas reprezentē Dvīņu zvaigznāju. Zodiaka aplī atrodas no 180 līdz 210 grādiem. Cilvēki, kas pēc horoskopa ir dvīņi, ir dzimuši laika posmā no 21. maija līdz 20. jūnijam. Tā simbols ir šāds: ♊. Pēc astrologu uzskatiem, tā ir viena no trim gaisa zīmēm. Dvīņu zīmi pārvaldošā planēta ir Merkurs.\n\nDvīņi pieder pie četrām mainīgajām (mutabelajām) zīmēm kopā ar Strēlnieku, Jaunavu un Zivīm. Ar Dvīņiem asociē pelēko (Merkura) un perlamutra krāsu, no metāliem — zeltu un dzīvsudrabu (tāpat kā Jaunavai, kopā ar kuru tas ir vienīgais šāds sakrītošs metālu komplekts starp divām zīmēm).\n", "id": "lvs_Latn_109451"}
{"text": "Bārtas katoļu baznīca\n\nBārtas Kristus Augšāmcelšanās Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta centrā Bārtā.\n", "id": "lvs_Latn_109452"}
{"text": "Fārgo\n\nFārgo () ir pilsēta Amerikas Savienotajās Valstīs. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 125 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Ziemeļdakotas lielākā pilsēta. Fārgo dzīvo aptuveni 16% no visiem Ziemeļdakotas iedzīvotājiem. Tā atrodas štata dienvidaustrumos, Redriveras krastos. Otrpus upei atrodas Minesotas štatā esošā Mūrhedas pilsēta.\n\n2009. gadā Fārgo notika Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem.\n", "id": "lvs_Latn_109453"}
{"text": "Hilarija krasts\n\nHilarija krasts () ir ap garš Rosa šelfa ledāja rietumu daļas piekrastes apgabals starp Šekltona krastu dienvidaustrumos un Skota krastu ziemeļos. Krastu norobežo Selborna rags pie Bērda glečera dienvidos un Minnas pussala ziemeļos. Krasts 1961. gadā nosaukts par godu jaunzēlandiešu polārpētniekam un alpīnistam Edmundam Hilarijam.\n", "id": "lvs_Latn_109454"}
{"text": "Tirreno—Adriatico\n\nTirreno—Adriatico, \"divu jūru sacensības\", ir profesionālas šosejas riteņbraukšanas sacensības, kuras katru gadu notiek martā. Sacensību maršruts savieno Itālijas Tirēnu un Adrijas jūras krastus. Tradicionāli sacensības notikušas sezonas sākumā un tiek uzskatītas par svarīgu sagatavošanās pasākumu klasiskajām Milāna—Sanremo sacensībām. No 2005. līdz 2007. gadam tās bija daļa no UCI ProTour kalendāra, bet 2008. gadā tika pārkvalificētas par UCI Europe Tour sacensībām, jo organizators RCS stauca visas savas sacensības no UCI augstākā līmeņa kalendāra. Nākamajā gadā sacensības atkal tika iekļautas UCI pasaules ranga kalendārā.\n\nSacensības pirmoreiz notika 1966. gadā, kad sacensības notika trijos posmos. No nākamajām sacensībām līdz 1984. gadā tajās bija pieci posmi. Kopš 1984. gada sacensībās ir bijuši 6—8 posmi, bet kopš 2002. gada vienmēr ir bijuši 7 posmi (2016. gadā vienu posmu sniega dēļ atcēla). Kopš otrajām sacensībām tās vienmēr ir noslēgušās Sanbenedeto del Tronto pilsētā.\n\nVisvairāk uzvaru — sešas, pie tam pēc kārtas (1972–1977), ir izcīnījis Beļģijas pārstāvis Rodžers De Vlāminks.\n", "id": "lvs_Latn_109455"}
{"text": "Maneviču rajons\n\nManeviču rajons () ir Volīnijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Kivercu, Rožiščes, Koveļas, Kamiņas-Kaširskas un Ļubešivas rajoniem, kā arī Rivnes apgabala Volodimirecas un Kostopiļas rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_109456"}
{"text": "Ratnes rajons\n\nRatnes rajons () ir Volīnijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Ļubešivas, Kamiņas-Kaširskas, Staras Viživkas un Šackas rajoniem, kā arī Baltkrieviju.\n", "id": "lvs_Latn_109457"}
{"text": "Rožiščes rajons\n\nRožiščes rajons () ir Volīnijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Koveļas, Maneviču, Kivercu, Luckas, Lokaču un Turijskas rajoniem.\n\nRožiščes rajona Užovas ciems ir rakstnieka Ihora Pavļuka (І́гор Зино́війович Павлю́к, 1967) dzimtā vieta.\n", "id": "lvs_Latn_109458"}
{"text": "Aizputes katoļu baznīca\n\nAizputes Svētā Ignācija no Lojolas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Dienvidkurzemes novada Aizputes pilsētā.\n", "id": "lvs_Latn_109459"}
{"text": "Rožišče\n\nRožišče () ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala Rožiščes rajona centrs.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1287. gadā. Pilsētas tiesības no 1377. gada. Kopš 1569. gada - Rečas Pospoļitas sastāvā. Pēc Polijas trešās dalīšanas 1795. gadā pilsēta iekļāvās Krievijas impērijā. Pilsēta attīstījās kā tekstilrūpniecības centrs.\n\nPēc Pirmā pasaules kara laikā atradās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Rožišči ieņēma vācu karaspēks.\n\nPēc kara lielākā daļa poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Rožišče bija Ukrainas PSR sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_109460"}
{"text": "2013. gada Pasaules čempionāts biatlonā\n\n46. Pasaules čempionāts biatlonā notika Nove Mesto Morāvijā, Čehijā, laikposmā no 2013. gada 7. līdz 17. februārim. Čempionātā sacensības notika 11 disciplīnās: sprintā, iedzīšanā, masu startā un stafetēs vīriešiem un sievietēm, kā arī jauktajā stafetē. Visās disciplīnās iegūtie punkti tiek ieskaitīti 2012.—2013. gada Pasaules kausa kopvērtējumā.\n\nVisvairāk medaļu (11) izcīnīja Norvēģijas biatlonisti, tostarp Tūra Bergere ieguva četras zelta un divas sudraba medaļas, bet Ēmils Hegle Svensens četras zelta un vienu bronzas medaļu, tāpat piecas medaļas izcīnīja arī Martēns Furkads (visiem divas zelta medaļas izcīnītas stafetes komandu sastāvā).\n", "id": "lvs_Latn_109461"}
{"text": "Ištvāns II Ārpāds\n\nIštvāns II (, , , ; dzimis 1101. gadā, miris ) bija Ārpādu dinastijas Ungārijas karalis no 1116. gada līdz savai nāvei 1131. gadā. Kronēts jau kā bērns 1105. gadā, tēvam karalim Kālmānam dzīvam esot.\n\nIštvāns II realizēja aktīvu ārpolitiku. Karoja ar Bohēmiju, Venēciju par Dalmāciju. 1123. gadā iebruka Volīnijā, aplencot Volīnijas Vladimiru. Uzņēma savā valstī Bizantijas sakautos pečeņegus. 1127. gadā karoja ar bizantiešiem. 1129. gadā ataicināja uz galmu brālēnu Bēlu II, kuru 1115. gadā tēvs Kālmāns bija padarījis aklu. Miris no dizentērijas 1131. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109462"}
{"text": "Tarass Ševčenko\n\nTarass Ševčenko (; dzimis , miris ) bija ukraiņu dzejnieks un mākslinieks. Pazīstamākais Ševčenko darbs ir 1840. gadā publicētais dzejoļu krājumu Kobzars. Viņu uzskata par mūsdienu ukraiņu literatūras un lielā mērā par mūsdienu ukraiņu valodas pamatlicēju. Rakstījis darbus arī krievu valodā, tāpat pazīstams kā gleznotājs un ilustrators. Attēlots uz 100 Ukrainas hrivnas banknotēm.\n", "id": "lvs_Latn_109463"}
{"text": "Staras Viživkas rajons\n\nStaras Viživkas rajons () ir Volīnijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Ratnes, Kamiņas-Kaširskas, Koveļas, Turijskas, Ļubomļas un Šackas rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_109464"}
{"text": "Valmieras stikla šķiedra\n\nAS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA (VSŠ) ir Latvijas uzņēmums, kas ražo stikla šķiedru un tās produktus. Uzņēmuma galvenais birojs ir Valmierā. Par uzņēmuma dibināšanu uzskata 1963. gadu, kad Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā tika izlaista pirmā produkcija.\n\nVALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA produkciju realizē vairāk nekā 50 pasaules valstīs, kopējam eksporta apjomam sasniedzot ap 96 %. Galvenie eksporta tirgi: Eiropas Savienība, Ziemeļamerika, NVS. Tam ir meitas uzņēmums Apvienotajā Karalistē Šerbornā (Dorsetā) Valmiera Glass UK Ltd.. Uzņēmums ir lielākais darba devējs Vidzemē, Valmierā nodarbinot aptuveni 1160 darbinieku, savukārt Valmiera Glass UK Ltd. tiek nodarbināti aptuveni 115 darbinieku.\n\nAkciju sabiedrības lielākais akciju turētājs (2022. gada februārī) ir Luksemburgas alternatīvo ieguldījumu uzņēmums Duke I S.à r.l. (97,18 %).\n", "id": "lvs_Latn_109465"}
{"text": "Šackas rajons\n\nŠackas rajons () ir Volīnijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Ratnes, Staras Viživkas un Ļubomļas rajoniem, kā arī Poliju un Baltkrieviju.\n", "id": "lvs_Latn_109466"}
{"text": "Valentīna Matvijenko\n\nValentīna Matvijenko (; dzimusi Šepetivkā, Ukrainā) ir ukraiņu izcelsmes Krievijas politiķe, pašreizējā Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāja. Krievijas Federācijas Drošības padomes pastāvīgā locekle.\n", "id": "lvs_Latn_109467"}
{"text": "Turijskas rajons\n\nTurijskas rajons () ir Volīnijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Staras Viživkas, Koveļas, Rožiščes, Lokaču, Volodimiras-Volinskas un Ļubomļas rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_109468"}
{"text": "Volodimiras rajons\n\nVolodimiras rajons () ir Volīnijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Volīnijas apgabala Ļubomļas, Turijskas, Lokaču un Ivaniču rajoniem, kā arī Poliju.\n", "id": "lvs_Latn_109469"}
{"text": "Argo (filma)\n\n\"Argo\" () ir 2012. gada ASV trillera filma, kuras režisors ir Bens Afleks. Filmā stāstīts par 1980. gadā notikušo CIP veikto ASV diplomātu izvešanas operāciju no Teherānas Irānā, kur 1979. gadā sākās vairāk nekā gadu ilga ķīlnieku krīze. Galvenās lomas atveido pats Bens Afleks, kā arī Braians Krenstons, Alans Ārkins un Džons Gudmens.\n\nFilmas pirmizrāde notika , ASV kinoteātros izrādīšana sākta . \"Argo\" saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un Amerikas Kinoinstitūts to nosauca par vienu no desmit 2012. gada labākajām filmām. Filmu nominēja septiņām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, no kurām tā ieguva trīs, tai skaitā labākās filmas nominācijā. Filma ir saņēmusi arī vairākas citas balvas, tai skaitā BAFTA kino balvu, Zelta globusa balvu, ASV Režisoru ģildes balvu, Critic's Choice Award balvu.\n", "id": "lvs_Latn_109470"}
{"text": "Pī dzīve\n\n\"Pī dzīve\" () ir 2012. gada ASV 3D piedzīvojumu drāma, kuras režisors ir Ans Lī. Tās sižets ir balstīts uz kanādiešu rakstnieka Jana Martela romānu ar tādu pašu nosaukumu. Filma ir par indiešu pusaudzi Pī, kas ir izdzīvojis kuģa katastrofā, kurā gāja bojā viņa ģimene, un Bengālijas tīģeri Ričardu Pārkeru. Filmā galvenās lomas atveido Suradžs Šarma, Irfans Kāns, Tabu, Adils Huseins, Žerārs Depardjē un Reifs Spols.\n\nFilmas pirmizrāde notika Ņujorkas filmu festivālā. \"Pī dzīve\" saņēma galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes. Amerikāņu Filmu institūts to nosauca par vienu no desmit 2012. gada labākajām filmām. \"Pī dzīve\" tika nominēta 11 Amerikas Kinoakadēmijas balvām, tai skaitā labākās filmas nominācijā, bet balvas ieguva nominācijās \"Labākais režisors\", \"Labākā oriģinālmūzika\", \"Labākais operatora darbs\" un \"Labākie vizuālie efekti\".\n", "id": "lvs_Latn_109471"}
{"text": "Argo\n\nArgo var būt: Argo — kuģis sengrieķu mitoloģijā; \"Argo\" — 2012. gada filma; Argo — grieķu hip-hop grupa; Argo — 18.gs. šoneris.\n", "id": "lvs_Latn_109472"}
{"text": "Micro Analog Systems\n\nMicro Analog Systems Oy (agrākais nosaukums Micronas Oy) ir Somijas pusvadītāju ierīču izstrādes uzņēmums. tas ir dibināts 1980. gadā. Uzņēmuma galvenais birojs ir Helsinkos.\n\nUzņēmums izstrādā zemsprieguma, mazas jaudas un mazu trokšņu analogās un jaukta signāla integrālās shēmas. Galvenie produkti: Sensora signāla saskarne (Sensor Signal Interface, SSI) — analogciparu pārveidotājs pjezorezistīvos vai kapacitīvos spiediena, temperatūras un mitruma sensoros. Šādas ierīces izmantotas Marsa atmosfēras spiediena mērīšanai NASA misijās Phoenix un Curiosity. Laika koda uztvērējs (Time Code Receiver) — laika signāla uztveršana no garo viļņu raidstacijām, kuras raida šādus signālus. Saules bateriju vadības bloks. Audio skaļuma kontroles mikroshēma. Kristāla oscilators Soļa elektrodzinēja kontroles mikroshēma.\n\nMicro Analog Systems nenodarbojas ar ierīču ražošanu, to nododot citu ražotāju pārziņā. Uzņēmumam ir otrs konstruktoru birojs Tallinā Igaunijā un pārdošanas birojs Honkongā.\n", "id": "lvs_Latn_109473"}
{"text": "Nožēlojamie\n\n\"Nožēlojamie\" () ir 1862. gada franču rakstnieka Viktora Igo romāns. Tas tiek uzskatīts par vienu no 19. gadsimta labākajiem romāniem.\n\nGrāmatas darbība notiek no 1815. līdz 1832. gadam (jūnija sacelšanās Parīzē), tajā tiek apskatīta vairāku cilvēku dzīve, tomēr uzmanība tiek koncentrēta uz bijušo ieslodzīto Žanu Valžanu. \"Nožēlojamo\" stāsts ir ticis izmantots vairākos skatuves darbos, televīzijā, filmās, ieskaitot mūziklā un 2012. gada filmā, kas balstīta uz mūziklu.\n", "id": "lvs_Latn_109474"}
{"text": "Nožēlojamie (2012. gada filma)\n\n\"Nožēlojamie\" () ir 2012. gada Apvienotās Karalistes muzikālā drāmas filma. Filmas režisors ir Toms Hūpers. Filmas sižets balstīts uz mūziklu ar tādu pašu nosaukumu, kas savukārt ir balstīts uz Viktora Igo 1862. gada romānu \"Nožēlojamie\". Filma ir stāsts par bijušo ieslodzīto Žanu Valžānu, kas kļūst par kādas Francijas pilsētas mēru. Viņš arī piekrīt rūpēties par mirstošās Fantīnes ārlaulības meitu Koseti, taču viņam kā bēglim ir jāizvairās no notveršanas no policijas inspektora Žavēra. \"Nožēlojamajos\" galvenās lomas atveido Hjū Džekmens, Rasels Krovs, Anna Hetaveja un Amanda Saifreda.\n\nFilmas pirmizrāde notika Londonā. \"Nožēlojamie\" saņēma galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes. Amerikas Kinoinstitūts to nosauca par vienu no desmit 2012. gada labākajām filmām. Filma nominēta astoņām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, tai skaitā labākās filmas nominācijā, bet balvas ieguvusi nominācijās \"Labākā aktrise otrā plāna lomā\" (Anna Hetaveja), \"Labākā skaņa\" un \"Labākais grims\".\n", "id": "lvs_Latn_109475"}
{"text": "Toms Hūpers\n\nTomass Džordžs \"Toms\" Hūpers (; dzimis ) ir britu kino un televīzijas režisors.\n\n13 gadu vecumā sācis veidot īsfilmas. Oksfordas Universitātē Hūpers režisējis lugas un televīzijas reklāmas. 2000. gadu sākumā režisēja seriālus Love in a Cold Climate (2001), Daniel Deronda (2002) un Prime Suspect. 2004. gadā debitējis kā kinorežisors ar filmu Red Dust, 2005. gadā režisējis vēsturisko drāmu Elizabeth I, kurā atkal sadarbojās ar aktrisi Helēnu Mirenu (iepriekš — Prime Suspect). Vēlāk bijis dažādu seriālu un filmu režisors, savukārt 2010. gadā režisējis filmu \"Karaļa runa\", par ko ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākais režisors (pati filma tika atzīta par gada labāko filmu). Viņa nākamais projekts bija \"Nožēlojamie\" (2012), ko kritiķi ir atzinīgi novērtējuši. Viņa 2015. gada filma \"Dāņu meitene\", tika nominēta BAFTA kino balvai kā labākā britu filma. Vēl Hūpers ir režisējis divas seriāla \"Tumšās matērijas\" (His Dark Materials) sērijas un 2019. gada mūziklu Cats, par kuru viņš saņēma Zelta avenes balvas kā sliktākais režisors un sliktākais scenārists.\n", "id": "lvs_Latn_109476"}
{"text": "Dženifere Hadsone\n\nDženifere Keita Hadsone (; dzimusi ) ir amerikāņu ierakstu māksliniece un aktrise.\n\nKļuvusi pazīstama 2004. gadā, kad piedalījās ASV TV šova \"Amerikāņu elks\" trešajā sezonā, kurā ierindojās 7. vietā. 2006. gadā debitējusi kino ar lomu filmā \"Sapņu meitenes\" (Dreamgirls), par ko ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā otrā plāna aktrise, tāpat ieguva Zelta globusa balvu, BAFTA kino balvu. 2008. gadā Hadsone izdeva debijas studijas albumu Jennifer Hudson, par ko saņēma Grammy balvu un kas tika sertificēts ar zelta disku pēc RIAA sistēmas par pārdotām 800 000 kopijām ASV. Otrais studijas albums I Remember Me tika izdots 2011. gada martā, Billboard 200 topā tas sasniedza otro vietu. Arī šis albums tika sertificēts ar zelta disku pēc RIAA sistēmas. 2008. gada nogalē apšaudē tika nogalināti mūziķes māte, brālis un brāļadēls, pēc kā viņa uz vairākiem mēnešiem pazuda no sabiedrības redzesloka. Publiskas uzstāšanās atsāka 2009. gadā ar uzstāšanos Super Bowl XLIII izcīņā, vēl ir uzstājusies Baltajā namā, Grammy balvu pasniegšanas ceremonijā, \"Amerikāņu elkā\", \"Opras Vinfrijas šovā\".\n", "id": "lvs_Latn_109477"}
{"text": "Cempi\n\nCempi ir apdzīvota vieta Valmieras novada Brenguļu pagastā. Izvietojusies pagasta dienviddaļā Viltuma kreisajā krastā pie autoceļa V182 5,5 km no pagasta centra Brenguļiem, no novada centra Valmieras un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies padomju gados netālu no Cempu muižas centra pie bijušās Jaunvāles pagasta valdes un skolas kā kolhoza «Vārpa» ciemats. Cempos atrodas kooperatīvā sabiedrība «Cempi».\n", "id": "lvs_Latn_109478"}
{"text": "Box Office Mojo\n\nBox Office Mojo ir tīmekļa vietne, kas reģistrē filmu kases ieņēmumus sistemātiskā, algoritmiskā veidā. 1999. gadā mājaslapu izveidoja Brendons Grejs, pēc trim gadiem viņš uzsāka sadarboties ar Šonu Solbariju. Līdz 2008. gadam mājaslapai bija divi miljoni lasītāju, kad to iegādājās Amazon.com caur savu meitasuzņēmumu Internet Movie Database.\n", "id": "lvs_Latn_109479"}
{"text": "Katalāna skaitļi\n\nKombinatorikā Katalāna skaitļi veido naturālu skaitļu virkni, kas sastopama dažādās skaitīšanas problēmās, bieži ietverot rekursīvi definētus objektus. Tie nosaukti par godu beļģu matemātiķim Eiženam Šarlam Katalānam (Eugène Charles Catalan, 1814–1894).\n\nPirmie Katalāna skaitļi pie n = 0, 1, 2, 3, ... ir\n\n1, 1, 2, 5, 14, 42, 132, 429, 1430, 4862, 16796, ...\n", "id": "lvs_Latn_109480"}
{"text": "Daugavpils skrošu rūpnīca\n\nDaugavpils skrošu rūpnīca ir sporta un medību munīcijas ražošanas uzņēmums. Rūpnīca celta 1885. gadā, tā atrodas Varšavas ielā 28 Daugavpilī.\n", "id": "lvs_Latn_109481"}
{"text": "Brocēnu katoļu kapela\n\nBrocēnu Svētā Benedikta Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Saldus novada Brocēnu pilsētā. Adrese: Lielcieceres ielā 1.\n", "id": "lvs_Latn_109482"}
{"text": "Lutriņu Svētā Gara Romas katoļu kapela\n\nLutriņu Svētā Gara Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Saldus novada Lutriņu pagasta centrā Lutriņos.\n", "id": "lvs_Latn_109483"}
{"text": "Šķēdes Svētīgā Adriana Romas katoļu kapela\n\nŠķēdes Svētīgā Adriana Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Saldus novada Šķēdes pagasta centrā Šķēdē.\n\nKapelu iesvētīja Liepājas diecēzes bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis, klātesot Neatkarīgā Maltas Bruņinieku Ordeņa ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Latvijā Peteram Baronam fon Firstenbergam, veltot to Svētīgā Adriana godam.\n", "id": "lvs_Latn_109484"}
{"text": "Zirņu Svētā Mārtiņa Romas katoļu kapela\n\nZirņu Svētā Mārtiņa Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Saldus novada Zirņu pagasta centrā Zirņos, Bērzu ielā 4.\n", "id": "lvs_Latn_109485"}
{"text": "Dienvidšetlendas salas\n\nDienvidšetlendas salas (, ) ir salu arhipelāgs Antarktikā. Izvietojies ziemeļos no Antarktīdas pussalas, no kuras to atdala līdz platais Brensfīlda šaurums, bet no Dienvidamerikas — ap platais Dreika šaurums. Salas atrodas Antarktikas Līguma areālā, bet tās iekļautas triju valstu — Apvienotās Karalistes, Argentīnas un Čīles teritoriālajās pretenzijās. Arhipelāgs ir visblīvāk apdzīvotā teritorija Antarktikā — uz tā salām izvietojušās 13 valstu 17 polārstacijas, no kurām 11 darbojas visu gadu.\n", "id": "lvs_Latn_109486"}
{"text": "Sudraba nitrāts\n\nSudraba nitrāts (AgNO₃), arī elles akmens vai lapiss, ir sudraba un slāpekļskābes sāls. AgNO₃ ir bezkrāsaini rombiski kristāli, kas ļoti labi šķīst ūdenī (tomēr nav higroskopiski), bet gaismā pamazām kļūst tumši. Etilspirtā un acetonā šķīst slikti, labāk šķīst piridīnā. Ūdens šķīdumam ir neitrāla reakcija un rūgta metāliska garša. Virs 159,6 °C stabila ir heksagonāli romboedriska polimorfiskā modifikācija ar mazāku blīvumu.\n", "id": "lvs_Latn_109487"}
{"text": "Galīga kopa\n\nMatematikā galīga kopa ir kopa, kurai ir galīgs elementu skaits. Piemēram, \\{2,4,6,8,10\\}\\,\\! ir galīga kopa ar pieciem elementiem. Galīgas kopas elementu skaits ir nulle vai naturāls skaitlis un tiek saukts par kopas kardinalitāti vai apjomu. Kopa, kas nav galīga, tiek saukta par bezgalīgu. Piemēram, visu naturālo skaitļu kopa ir bezgalīga: \\{1,2,3,\\ldots\\}. Galīgas kopas ir īpašī svarīgas kombinatorikā - matemātiskos dažādu objektu skaitīšanas pētījumos. Daudzi galīgu kopu izmantošanas pielietojumi ir saistīti ar Dirihlē principu, kas apgalvo ka neeksistē injektīva funkcija no lielākas galīgas kopas uz mazāku galīgu kopu.\n", "id": "lvs_Latn_109488"}
{"text": "Ustiluha\n\nUstiluha () ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala Volodimiras-Volinskas rajonā.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1653. gadā. Pēc Polijas trešās dalīšanas 1795. gadā pilsēta iekļāvās Krievijas impērijā. Ustoluhā līdz 1914. gadam vasaras pavadīja komponists Igors Stravinskis, kuram šeit bija dzimtas īpašums.\n\nPēc Pirmā pasaules kara laikā atradās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Ustoluhu ieņēma vācu karaspēks.\n\nPēc kara lielākā daļa poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Ustiluha bija Ukrainas PSR sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_109489"}
{"text": "Kandavas katoļu baznīca\n\nKandavas Gvadelupes Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Tukuma novada Kandavas pilsētā. Vienīgā baznīca Latvijā, kuru uzcēluši draudzes locekļi bez atlīdzības. Adrese: Liepu ielā 2.\n", "id": "lvs_Latn_109490"}
{"text": "Leons III\n\nPāvests Leons III (, dzimis 750. gadā, miris ) bija 96. Romas pāvests. Šajā amatā viņš bija no līdz savai nāvei. 800. gadā Leons III kronēja Kārli Lielo par pirmo Svētās Romas impērijas imperatoru. 1673. gadā viņš tika iecelts svēto kārtā.\n", "id": "lvs_Latn_109491"}
{"text": "Lēnu katoļu baznīca\n\nLēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnu ciemā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_109492"}
{"text": "Mēles mežģis\n\nMēles mežģis ir vārdi, vārdu salikumi vai frāzes, kurus grūti izrunāt (var \"samežģīt mēli\"). Tie ir īsi, jokaini sakāmie, kas atrodami gan tautas folklorā, gan arī mūsdienu sarunvalodā. Mēles mežģi tiek lietoti dikcijas un izrunas trenēšanai, tāpēc jo īpaši populāri tie ir skatuves mākslinieku aprindās.\n", "id": "lvs_Latn_109493"}
{"text": "Kolkas katoļu baznīca\n\nKolkas Dievmātes — Jūras Zvaigznes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Talsu novada Kolkas pagasta centrā Kolkā. Uzskatāma arī par zvejnieku baznīcu.\n", "id": "lvs_Latn_109494"}
{"text": "Kalnu katoļu baznīca\n\nKalnu Svētās Agates Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Saldus novada Nīgrandes pagasta Kalnu ciemā.\n", "id": "lvs_Latn_109495"}
{"text": "Olena Bilosjuka\n\nOlena Bilosjuka (; dzimusi Pidhrušna (Підгрушна) ) ir ukraiņu biatloniste. Karjeru uzsāka 2000. gadā. Pasaules kausa posmos piedalās kopš 2006.—2007. gada sezonas.\n\nPiedalījusies divās ziemas olimpiskajās spēlēs (, ). 2014. gadā Sočos kļuva par olimpisko čempioni stafetē. Pasaules čempionātā izcīnījusi sešas medaļas. 2013. gadā Nove Mesto Morāvijā kļuva par čempioni sprintā, pēc tam sekojošajā iedzīšanā ieņēma 3. vietu, kā arī Ukrainas komandas sastāvā izcīnījusi sudrabu stafetē. 2017. gada Pasaules čempionātā Hohfilcenē ieguva sudrabu stafetē. 2020. gadā Antholcā stafetē izcīnīja bronzas medaļu. Arī 2021. gada Pasaules čempionātā izcīnīja bronzu stafetē.\n\nstartēja tikai stafetē, kurā Ukrainas komanda ieņēma 7. vietu\n", "id": "lvs_Latn_109496"}
{"text": "Saldus katoļu baznīca\n\nSaldus Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Saldū. Adrese: J. Rozentāla ielā 16.\n", "id": "lvs_Latn_109497"}
{"text": "Nove Mesto Morāvijā\n\nNove Mesto Morāvijā (, ) ir pilsēta Čehijā, Morāvijā. 2012. gadā tajā dzīvoja 10,2 tūkstoši cilvēku, pilsētas teritorijas platība — 61 km².\n", "id": "lvs_Latn_109498"}
{"text": "Nove Mesto\n\nNove Mesto (, ) var būt: Pilsēta Čehijā: Nove Mesto Morāvijā (Nové Město na Moravě) Nove Mesto pie Metuji (Nové Město nad Metují) Nove Mesto zem Smrkemas (Nové Město pod Smrkem) Pilsēta Slovākijā Nove Mesto pie Vahomas (Nové Mesto nad Váhom) Kisucke Nove Mesto (Kysucké Nové Mesto)\n", "id": "lvs_Latn_109499"}
{"text": "Liepājas Svētā Dominika Romas katoļu baznīca\n\nLiepājas Svētā Dominika Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Liepājā. Adrese: Jelgavas ielā 17. Dievnams ir Brāļu Sludinātāju ordeņa Liepājas Svētā Dominika klostera sastāvdaļa.\n", "id": "lvs_Latn_109500"}
{"text": "Ugāles katoļu baznīca\n\nUgāles Svētās Monikas Romas katoļu baznīca ir topoša Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Ventspils novada Ugāles pagasta centrā Ugālē.\n", "id": "lvs_Latn_109501"}
{"text": "Marta Ritova\n\nMarta Ritova (dzimusi Rīgā), īstajā vārdā Marta Cipe, ir latviešu dziedātāja un dziesmu autore.\n\nMācījusies Rīgas Doma kora skolā, studē Latvijas Universitātē. 2011. gada rudenī grupas \"Zvaigžņu zagļi\" sastāvā piedalījusies LNT televīzijas šovā \"OKartes skatuve. Dzimuši mūzikai\". Pēc tam piedalījusies šova otrajā sezonā \"OKartes Skatuve\" 2012. gada pavasarī, kurā sasniedza finālu un ieguva galveno sieviešu lomu mūziklā \"Dzimuši mūzikai\". Īsi pirms \"OKartes Skatuve\" fināla izdeva arī savu pirmo singlu \"Ar tevi\", 2012. gada novembrī Ritova izdeva pirmo minialbumu \"Mēs esam ceļotāji\".\n\n2013. gadā piedalījās Dziesmā 2013 ar dziesmu I Am Who I Am, kas izcīnīja 3. vietu. 2013. gada nogalē izdeva savu debijas albumu \"Mainiet vārdus!\".\n", "id": "lvs_Latn_109502"}
{"text": "Hamfrijs Deivijs\n\nHamfrijs Deivijs (; dzimis , miris ) bija angļu ķīmiķis un izgudrotājs.\n\nPazīstams kā vairāku sārmu un sārmzemju metālu atklājējs, kā arī ar devumu joda un hlora elementārdabas atklāšanā. 1815. gadā izgudroja Deivija lampu — eksplozijdrošu lampu ogļraču vajadzībām. 18. gadsimta beigās viņš eksperimentēja ar slāpekļa oksidulu un 1800. gadā publicēja atklājumu, ka šī viela reibina un novērš sāpes. Bijis Karaliskās biedrības loceklis, laikā no 1820. līdz 1827. gadam — tās prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_109503"}
{"text": "Henrijs Deivids Toro\n\nHenrijs Deivids Toro (; dzimis , miris ) bija amerikāņu autors, dzejnieks, filozofs, dabaszinātnieks, vēsturnieks.\n\nVislabāk pazīstams ar savu grāmatu \"Voldena jeb Dzīve mežā\" (Walden), kas tika izdota 1854. gadā. Tajā ir apkopotas viņa pārdomas pēc vienkāršas dzīves dzīvās dabas vidē, darbu sarakstījis, uz diviem gadiem, diviem mēnešiem un divām dienām labprātīgi pārceļoties uz dzīvi mežā. Tāpat pazīstams ar 1849. gadā publicēto eseju Civil Disobedience. Ilgstoši rakstījis par dabas vēsturi un filozofiju, kopumā viņa darbu apjoms pārsniedz 20 sējumus.\n", "id": "lvs_Latn_109504"}
{"text": "Borislava\n\nBorislava () ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Drohobičas rajonā pie Skoles Beskidu kalniem. Sens naftas ieguves centrs. Mūsdienās viena no dažām vietām pasaulē, kur iegūst naftas paveidu ozekerītu.\n", "id": "lvs_Latn_109505"}
{"text": "Vecpils katoļu baznīca\n\nVecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta centrā Vecpilī. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_109506"}
{"text": "Priekules slimnīcas Svētās Annas Romas katoļu kapela\n\nPriekules slimnīcas Svētās Annas Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes kapela. Draudzei nav sava dievnama, kapela atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pilsētā, slimnīcas ēkā Aizputes ielā 5.\n\nKapelu izveidoja 2008. gadā Priekules slimnīcā, atklāja Ziemassvētkos un iesvētīja Svētās Annas godam. Tā atrodas slimnīcas trešajā stāvā blakus terapijas nodaļai. To izveidoja, norobežojot gaiteņa galu vietā, kur agrāk atradās kristīgās literatūras stends. Vieta izvēlēta apzināti, lai viegli varētu piekļūt no terapijas nodaļas puses, arī ieeja kapelā ir no divām pusēm, kas atvieglo guļoša slimnieka ievešanu nepieciešamības gadījumā. Kapela tika izveidota kā ekumēniska lūgšanu vieta, kur var tikt noturēti dažādu konfesiju dievkalpojumi.\n", "id": "lvs_Latn_109507"}
{"text": "Červonohrada\n\nČervonohrada (, līdz 1951. gadam - Kristinopiļa ()) ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā pie Rietumu Bugas. Akmeņogļu ieguves centrs - Ļvivas-Volīnijas akmeņogļu baseina centrs.\n", "id": "lvs_Latn_109508"}
{"text": "Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca\n\nTalsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Talsos. Adrese: Ruģēna ielā 6.\n", "id": "lvs_Latn_109509"}
{"text": "Drohobiča\n\nDrohobiča () ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā, netālu no Dņestras iztekas. Pilsētas pašvaldībā ietilpst cita pilsēta - Stebnika. Pilsētā atrodas autokrānu rūpnīca Дрогобицький завод автомобільних кранів (ДЗАК), naftas pārstrādes rūpnīca un sāls ieguves uzņēmums Галка-Дрогобыч.\n", "id": "lvs_Latn_109510"}
{"text": "Vaiņodes Svētā Krusta Romas katoļu baznīca\n\nVaiņodes Svētā Krusta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta centrā Vaiņodē. Adrese: Elkoņu ielā 2. Dievnams atrodas netālu no Vaiņodes stacijas ēkas.\n", "id": "lvs_Latn_109511"}
{"text": "Reinzeme\n\nReinzeme () ir vēsturisks apgabals Vācijas rietumdaļā, kas atrodas Reinas upes rietumu krasta vācu apdzīvotajās teritorijās.\n\nŠis reģions tiek saistīts ar teritorijām Vidusreinā (Bingene — Bonna) un daļu Lejasreinas (Bonna — Vācijas un Benilukss valstu robeža). Tā kā Reina šeit tek caur kalniem un arī zemienēm, tad šajā reģionā ir attīstīta vīnogu audzēšana. Reģions ir pazīstams ar Reinzemes vīniem.\n\nReinzeme gadsimtiem ilgi ir bijusi strīdus ābols starp Vāciju un Franciju, jo tas ir abu valstu robežreģions.\n\nReinzemē atrodas nozīmīgas vācu pilsētas — Āhene, Bonna, Ķelne, Dīsburga, Diseldorfa, Koblenca, Krēfelde, Leverkūzene, Trīre.\n", "id": "lvs_Latn_109512"}
{"text": "Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca\n\nVentspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Ventspilī, Jūras ielā 32.\n", "id": "lvs_Latn_109513"}
{"text": "Dzidra Rinkule-Zemzare\n\nDzidra Rinkule-Zemzare (īstajā vārdā Dzidra Zemzare, dzimusi Rīgā, mirusi ) bija latviešu dzejniece, pazīstama kā bērnu grāmatu autore un savu grāmatu ilustratore.\n", "id": "lvs_Latn_109514"}
{"text": "Liepājas Svētā Meinarda Romas katoļu baznīca\n\nLiepājas Svētā Meinarda Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Liepājā. Adrese: Ganību ielā 120.\n", "id": "lvs_Latn_109515"}
{"text": "Gudenieku katoļu baznīca\n\nGudenieku Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagasta centrā Gudeniekos. Viena no trim vēsturiskā Suitu novada baznīcām, suitu kultūrtelpas sastāvdaļa, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_109516"}
{"text": "Jūrkalnes baznīca\n\nJūrkalnes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Ventspils novada Jūrkalnes pagasta centrā Jūrkalnē. Viena no trijām vēsturiskajām Suitu novada baznīcām, suitu kultūrtelpas sastāvdaļa, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Dievnamam piešķirts Eiropas kultūras mantojuma zilais karogs.\n", "id": "lvs_Latn_109517"}
{"text": "Celso Sukova da Fonsekas tehnoloģiskās izglītības federālais centrs\n\nCelso Sukova da Fonsekas tehnoloģiskās izglītības federālais centrs (, CEFET-RJ) ir federālā izglītības iestāde Brazīlijā, kuru pārvalda Brazīlijas izglītības ministrija. Tajā tiek piedāvātas apmācību programmas vidējajā un profesionālajā izglītībā. Iestāde ir nosaukta par godu profesoram Celso Sukovam da Fonsekam.\n\nCentra galvenā ēka atrodas Riodežaneiro apkaimē Marakanā.\n", "id": "lvs_Latn_109518"}
{"text": "Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle\n\nLiepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Liepājas un Kurzemes bīskapijas bīskapa rezidence. Tā atrodas Liepājā, Rakstvežu ielā 13. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēstures piemineklis, kā arī lielākais katoļu dievnams Kurzemē.\n", "id": "lvs_Latn_109519"}
{"text": "Rudens sonāte\n\n\"Rudens sonāte\" () ir 1978. gada drāmas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Ingmars Bergmans. Bergmans nodokļu nemaksāšanas skandāla dēļ filmu uzņēma ārpus Zviedrijas. Ainas filmēja Norvēģijā, bet filmu izplatītāja Bergmana Rietumvācijas kinokompānija Personafilm GmbH. Galvenās lomas atveido Ingrīda Bergmane, Līva Ulmane un Lēna Nīmane. Tas ir stāsts par daudzsološu klasiskās mūzikas pianisti, kas pēc vairāk nekā septiņiem gadiem sastopas ar savu neizloloto meitu.\n\n\"Rudens sonāte\" bija aktrises Ingrīdas Bergmanes pēdējā galvenā loma pilnmetrāžas filmā. 1979. gadā filma ieguva Zelta globusa balvu kā labākā filma svešvalodā.\n", "id": "lvs_Latn_109520"}
{"text": "Riebums (filma)\n\n\"Riebums\" () ir 1965. gada Lielbritānijas psiholoģisks trilleris. To režisēja Romans Polaņskis, tā ir pirmā Poļanska filma, kas tika uzņemta ārpus Polijas — Londonā. Filmā galvenās lomas spēlē Katrina Deneva, Ivonna Furno, Jans Hendrijs un Džons Freizers. Filmas stāsts ir par sievieti, kas pēc viņas māsas aizbraukšanas ceļojumā, piedzīvo dīvainus un šausminošus murgus un halucinācijas.\n\n\"Riebums\" ir pirmā daļa Polaņska \"dzīvokļu\" filmu trioloģijā, tai seko \"Rozmarijas bērns\" (1968) un \"Īrnieks\" (1976). Filma ieguva Sudraba lāci un FIPRESCI balvu Berlīnes kinofestivālā.\n", "id": "lvs_Latn_109521"}
{"text": "Ivans Franko\n\nIvans Franko (; dzimis , miris ) bija ukraiņu dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, kritiķis, žurnālists, tulkotājs, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Viņa vārdā nosaukta Ukrainas pilsēta Ivanofrankivska. Viens no ukraiņu gan sociālistiskās, gan nacionālās kustības līderiem un dibinātājiem.\n", "id": "lvs_Latn_109522"}
{"text": "Tour of Oman\n\nTour of Oman ir profesionālas šosejas riteņbraukšanas sacensības, kuras notiek Omānā kā daļa no UCI Asia Tour kalendāra. Sacensības ir klasificētas kā 2.HC (uz 2014. gadu). Tās organizē A.S.O. un pirmoreiz tās notika 2010. gadā no 14. līdz 19. februārim. Tās ir vīriešu sacensības, kuras sastāv no sešiem posmiem. Sacensību maršruts pārsvarā iet pa līdzenumiem, iekļaujot dažas paugurainas daļas. 2020. gada sacensības tika atceltas saistībā ar neseno sultāna Kābūsa ibn Saīda al Saīda nāvi.\n", "id": "lvs_Latn_109523"}
{"text": "Brenguļi\n\nBrenguļi (agrāk arī Vecbrenguļi un Jaunbrenguļi) ir ciems Valmieras novada Brenguļu pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta rietumdaļā Abula krastos autoceļu V182 un V196 krustojumā no novada centra Valmieras un no Rīgas. Gar Brenguļiem iet dzelzceļa līnija Rīga—Valka ar pieturas punktu Brenguļi.\n", "id": "lvs_Latn_109524"}
{"text": "Tranzē\n\nTranzē, vēlāk arī Tranzē-Rozeneki () ir vācbaltiešu dzimta, kas 16. gadsimta vidū ieceļoja Livonijā un vēlāk izplatījās arī Zviedrijā, Igaunijā un Krievijā.\n", "id": "lvs_Latn_109525"}
{"text": "Aizputes iela (Rīga)\n\nAizputes iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Šampēterī. Aizputes iela sastāv no diviem posmiem abpus Zasulauka ielai, kas abi beidzas ar strupceļu. Ielas kopējais garums ir 427 metri.\n\nIela nosaukta Aizputes — pilsētas Kurzemē — vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_109526"}
{"text": "Davosa\n\nDavosa (; ; senitāļu:Tavate) ir pilsēta Šveicē, Graubindenes kantonā. 2011. gadā patstāvīgo iedzīvotāju skaits bija 11 131. Pilsēta atrodas 1560 m virs jūras līmeņa, tā ir Eiropas augstākā pilsēta.\n\nIk gadu Davosā notiek Pasaules Ekonomikas forums, kur sapulcējas ievērojami biznesa cilvēki un daudzi valstu vadītāji. Davosa ir viens no lielākajiem Šveices kūrortiem. Katru gadu šeit notiek Špenglera kausa izcīņa hokejā.\n", "id": "lvs_Latn_109527"}
{"text": "Andrejs Mesārošs\n\nAndrejs Mesārošs (; dzimis 1985. gada 13. oktobrī) ir slovāku hokejists, aizsargs, Slovākijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2017) Mesārošs pārstāv KHL klubu Bratislavas \"Slovan\".\n", "id": "lvs_Latn_109528"}
{"text": "1991. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā\n\n1991. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā notika Štutgartē, Vācijā no 21. līdz 25. augustam. Tā bija septītā reize, kad Pasaules čempionāts notika Vācijā. Bija pārstāvētas 53 valstis, vairāk kā jebkad iepriekš, un Vācija atkal startēja apvienotā sastāvā. Tas bija 64. Pasaules čempionāts.\n", "id": "lvs_Latn_109529"}
{"text": "Kristina Guzika\n\nKristina Guzika (; dzimusi Palka (Pałka) ) ir poļu biatloniste. Karjeru uzsāka 1998. gadā, izlases sastāvā kopš 2002. gada. Pasaules kausa posmos piedalās kopš 2003.—2004. gada sezonas.\n\nČetras reizes piedalījusies ziemas olimpiskajās spēlēs (, , , ). 2006. gadā izcīnījusi 5. vietu individuālajā 15 km distancē, Polijas stafetes komandas sastāvā — 7. vietu stafetē. 2010. gadā lielākais panākums bija stafetē izcīnītā 12. vieta. 2013. gada Pasaules čempionātā izcīnījusi sudraba medaļu iedzīšanā.\n", "id": "lvs_Latn_109530"}
{"text": "Frankfurte pie Oderas\n\nFrankfurte pie Oderas () ir pilsēta Brandenburgā, Vācijā. Pilsēta atrodas Oderas upes kreisajā uz Vācijas - Polijas robežas, tieši pretī Slubices pilsētai, kas līdz 1945. gadam bija daļa no Frankfurtes.\n", "id": "lvs_Latn_109531"}
{"text": "Kristobals Iē\n\nKristobals Iē (; dzimis ) ir bijušais franču hokejists, vārtsargs, Francijas hokeja izlases dalībnieks. Iē ir aizvadījis septiņas sezonas NHL, pēdējā — 2009.—10. gada sezonā — iegūstot Stenlija kausu, kļūstot par pirmo franču hokejistu, kurš to ir ieguvis. Iē Francijas izlases sastāvā ir piedalījies divās olimpiskajās spēlēs un piecpadsmit Pasaules čempionātos.\n", "id": "lvs_Latn_109532"}
{"text": "Iekšējā tirgus informāciju sistēma\n\nIekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI) ir IT tīkls, kas savieno pārvaldes iestādes Eiropas Ekonomikas zonā. To ir izstrādājusi Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai paātrinātu un atvieglinātu pārrobežu administratīvo sadarbību. IMI darbojas valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes iestāžu līmenī, kas dod iespēju viegli atrast pārvaldes iestādes un apmainīties ar informāciju ar kolēģiem citās valstīs. Pateicoties iepriekš pārtulkotiem jautājumiem un atbildēm, kuri ir pieejami tiešsaistē, kā arī datorizētai tulkošanai dalībvalstu valodā – tās dod plašas savstarpējas saziņas iespējas.\n", "id": "lvs_Latn_109533"}
{"text": "Play On\n\nPlay On ir amerikāņu kantrīdziedātājas Kerijas Andervudas trešais studijas albums. Apvienotajā Karalistē tas tika izdots , nākamajā dienā arī ASV un vairākās citās valstīs.\n\nPēc RIAA sistēmas albums ticis sertificēts ar divkāršo platīna disku ASV. Saskaņā ar 2013. gada februāra datiem, ASV Play On ticis pārdots 2,176 miljonos kopiju. Tādējādi šis ir trešais mūziķes albums, kas ticis pārdots vismaz 2 miljonos kopiju. Billboard 200 topā tas debitēja pirmajā vietā (tika pārdoti 318 tūkstoši albuma kopiju). Albumam ir trīs topos pirmo vietu ieguvuši singli: Cowboy Casanova, Temporary Home un Undo It. Pirmajā American Country Awards pasniegšanas ceremonijā tas tika atzīts par gada labāko albumu.\n", "id": "lvs_Latn_109534"}
{"text": "Some Hearts\n\nSome Hearts ir amerikāņu kantrīdziedātājas Kerijas Andervudas debijas studijas albums. Apvienotajā Karalistē tas tika izdots , nākamajā dienā arī ASV un vairākās citās valstīs. Kā papildu dziesma albuma Ziemeļamerikas izdevuma versijā ir iekļauta šova \"Amerikāņu elks\" uzvaras dziesma Inside Your Heaven.\n\nPēc RIAA sistēmas albums ticis sertificēts ar septiņkāršo platīna disku ASV. 2006. gada decembrī Billboard Music Awards ceremonijā tas tika atzīts par gada labāko albumu visos žanros, 2010. gada Billboard Music Awards ceremonijā tas tika atzīts par dekādes labāko kantrīalbumu. Tas ir visvairāk pārdotais debijas studijas albums ASV starp kantrīdziedātajām un šova \"Amerikāņu elks\" dalībniekiem. Some Hearts tika izdoti pieci singli: Jesus, Take the Wheel, Some Hearts, Don't Forget to Remember Me, Before He Cheats un Wasted. 2009. gadā RIAA to iekļāva 100 visu laiku vislabāk pārdotāko albumu sarakstā. Saskaņā ar 2013. gada februāra datiem, ASV Some Hearts ticis pārdots 7,295 miljonos kopiju.\n", "id": "lvs_Latn_109535"}
{"text": "Carnival Ride\n\nCarnival Ride ir amerikāņu kantrīdziedātājas Kerijas Andervudas otrais studijas albums. Norvēģijā tas tika izdots , nākamajā dienā arī ASV un vairākās citās valstīs.\n\nPēc RIAA sistēmas albums ticis sertificēts ar trīskāršo platīna disku ASV. Carnival Ride tika izdoti pieci singli: So Small, All-American Girl, Last Name, Just a Dream un I Told You So. Šis ir pirmais Andervudas albums, kas debitējis Billboard 200 topā (tika pārdoti 527 tūkstoši albuma kopiju). Saskaņā ar 2013. gada februāra datiem, ASV Carnival Ride ticis pārdots 3,311 miljonos kopiju.\n", "id": "lvs_Latn_109536"}
{"text": "Blown Away\n\nBlown Away ir amerikāņu kantrīdziedātājas Kerijas Andervudas ceturtais studijas albums. Tas tika izdots .\n\nPēc RIAA sistēmas albums ticis sertificēts ar platīna disku ASV. Saskaņā ar 2013. gada februāra datiem, ASV Blown Away ticis pārdots 1,271 miljonos kopiju. Tādējādi šis ir ceturtais mūziķes albums, kas ticis pārdots vismaz 1 miljonu kopiju. Billboard 200 topā tas debitēja pirmajā vietā (tika pārdoti 267 tūkstoši albuma kopiju), tādējādi viņa kļuva par trešo kantrīdziedātaju ar trim topā pirmajā vietā debitējušiem albumiem. 2012. gadā tas bija septītais vislabāk pārdotais albums ASV.\n", "id": "lvs_Latn_109537"}
{"text": "Sinklērs Lūiss\n\nHarijs Sinklērs Lūiss (; dzimis , miris ) bija amerikāņu romānu, īso stāstu rakstnieks un dramaturgs.\n\n1930. gadā Lūiss kļuva par pirmo amerikāņu rakstnieku, kas saņēmis Nobela prēmiju literatūrā. Par 1925. gadā izdoto romānu Arrowsmith viņam tika piešķirta Pulicera balva, taču Lūiss no tās atteicās. 1931. gadā iznāca filma Arrowsmith pēc grāmatas motīviem, kas tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, arī par labāko adaptēto scenāriju. Vēl ir sarakstījis grāmatas Main Street (1920), Babbitt (1922), Elmer Gantry (1927) un Dodsworth (1929). Viņam tikusi veltīta pastmarka ASV Pasta servisa sērijā Great Americans series.\n", "id": "lvs_Latn_109538"}
{"text": "Peteri Nummelins\n\nTimo Peteri Nummelins (; dzimis ) ir bijušais somu hokejists, aizsargs. Karjeras laikā trīs sezonas aizvadījis Nacionālajā hokeja līgā, taču lielāko daļu profesionāļa karjeras spēlējis Šveices un Somijas vadošajās hokeja līgās. Somijas hokeja izlases sastāvā kļuvs par septiņkārtēju pasaules čempionātu medaļu ieguvēju, izcīnījis 2006. gada olimpisko spēļu sudraba medaļas.\n\nViņa tēvs Timo Nummelins ir bijušais futbola un hokeja spēlētājs, māsa ir precējusies ar citu somu hokejistu — Anti Niemi.\n", "id": "lvs_Latn_109539"}
{"text": "Aleksandrs Prokopčuks\n\nAleksandrs Prokopčuks (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu vieglatlēts, startējis maratona un citās garo distanču skriešanas distancēs. Pēc sportista karjeras beigām — treneris.\n\nPiedalījies Atlantā, kur ieņēma 51. vietu maratona sacensībās. Vairāk nekā 10 reizes izcīnījis Latvijas čempiontitulu dažādās distancēs. Vairākas reizes piedalījies Helsinku starptautiskajā maratonā, kur vairākkārt ir ierindojies pirmajā trijniekā. 1993. gadā piedalījies Pasaules čempionātā pusmaratonā, 1995. gadā — Eiropas kausu sacensībās. Ilgu laiku ir bijis Latvijas rekordists pusmaratonā (1.04:57 h) un maratonā (2.15:56 h).\n\nPrecējies ar skrējēju Jeļenu Prokopčuku, ir viņas treneris.\n", "id": "lvs_Latn_109540"}
{"text": "2013. gada Latvijas Superkauss futbolā\n\n2013. gada Latvijas Superkauss futbolā bija pirmā Latvijas Superkausa izcīņa futbolā. Tajā sacentās 2012. gada Latvijas futbola Virslīgas čempioni Daugavpils \"Daugava\" un 2011.—2012. gada Latvijas Kausa izcīņas uzvarētāji Skonto FC. Spēle notika Daugavas stadionā, Daugavpilī, . Tajā ar rezultātu 4:1 (3:0) uzvarēja FC \"Daugava\".\n", "id": "lvs_Latn_109541"}
{"text": "Latvijas Superkauss futbolā\n\nLatvijas Superkauss futbolā ir Latvijas Futbola Federācijas rīkota futbola spēle, kurā par kausu cīnās Latvijas futbola Virslīgas čempioni un Latvijas Kausa ieguvēji. Pirmoreiz spēle par Latvijas Superkausu notika 2013. gadā un tajā uzvarēja Daugavpils \"Daugava\".\n", "id": "lvs_Latn_109542"}
{"text": "Ninsjas Hueju autonomais reģions\n\nNinsjas Hueju autonomais reģions (, ) ir viens no Ķīnas 5 autonomajiem reģioniem. Autonomais reģions atrodas Ķīnas centrālajā daļā. Robežojas ar Iekšējo Mongolijas autonomo reģionu un ar Gaņsu un Šaaņsji provincēm. Ninsjas administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Iņčuaņa. 2010. gadā reģionā dzīvoja 6,30 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 62% ir haņi un 34% ir hueji.\n", "id": "lvs_Latn_109543"}
{"text": "Sosņivka\n\nSosņivka (, līdz 1957. gadam - Kirove ()) ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Červonohradas pilsētas pašvaldībā pie Rietumu Bugas. Dibināta 1955. gadā (Ukrainas PSR laikā) akmeņogļu ieguves rajonā kā Kirovas ciems. No 1968. gada - pilsēta. Kopš 1979. gada Sosņivkā darbojas Červonohradas ogļu bagātināšanas uzņēmums ().\n", "id": "lvs_Latn_109544"}
{"text": "Stebnika\n\nStebnika () ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Drohobičas pilsētas pašvaldībā.\n\nApkaimē kālija sāļu iegulas, kas tiek ekspluatētas no 1922. gada. Mūsdienās kālija sāļu ieguvi nodarbojas uzņēmums \"Polimineral\" (). Pilsētā ir sarežģīta ekoloģiskā situācija.\n", "id": "lvs_Latn_109545"}
{"text": "Ornets Kolmens\n\nOrnets Kolmens (Ornette Coleman, dzimis Randolhs Denards Ornets Kolmens; —) bija amerikāņu saksofonists, vijolnieks, trompetists un komponists. Viņš bija viens no galvenajiem mūziķiem, kas 1960. gados radīja brīvā džeza mūzikas kustību un žanru.\n\n2007. gadā Kolmena albums Sound Grammar saņēma Pulicera balvu mūzikā.\n", "id": "lvs_Latn_109546"}
{"text": "Kolmens\n\nBleiks Kolmens (Blake Coleman; dzimis 1991) — ASV hokejists; Dženna Kolmena — aktrise; Ketrina Kolmena — astronaute, atvaļināta gaisa spēku virsniece; Kriss Kolmens (Chris Coleman; dzimis 1970) — Velsas futbolists un treneris; Big L (Lamonts Kolmens) — reperis; Ornets Kolmens — saksofonists, vijolnieks, trompetists un komponists; Šeimuss Kolmens — īru futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_109547"}
{"text": "Minasžeraisas federālā universitāte\n\nMinasžeraisas federālā universitāte (, UFMG) ir universitāte, kas atrodas Brazīlijas pilsētā Belu Orizonti.\n\nUniversitāte dibināta . Tā ir viena no vecākajām un prestižākajām Brazīlijas universitātēm.\n", "id": "lvs_Latn_109548"}
{"text": "Feiras di Santanas štata universitāte\n\nFeiras di Santanas štata universitāte (, UEFS) ir dibināta universitāte Brazīlijas Baijas štata pilsētā Feirā di Santanā\n", "id": "lvs_Latn_109549"}
{"text": "Nikolajs fon Tranzē\n\nNikolajs Heinrihs fon Tranzē, rakstos arī Nikolajs Transehe (; dzimis 1886. gadā Jaunbrenguļu muižā, miris 1969. gadā Vācijā) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas ornitologiem, Latvijas Universitātes docents (1938). 1925. gadā nodibināja un vadīja Latvijas Ornitoloģijas centrāli.\n", "id": "lvs_Latn_109550"}
{"text": "Persejs\n\nPersejs (, Perseús) sengrieķu mitoloģijā ir Zeva un Danajas dēls, gorgonas Medūzas slepkava un Andromedas glābējs no jūras briesmoņa. Perseja māte Danaja bija Argosas valdnieka Akrisija meita. Tā kā orākula pareģojums vēstīja, ka meitas dēls nogalinās Akrisiju, tad valdnieks pēc Perseja piedzimšanas abus ar māti ieslodzīja aiznaglotā kastē un iemeta jūrā. Kaste tika izskalota Serifas salā. Salas valdnieks Polidekts iemīlējās Danajā, un, lai tiktu vaļā no Perseja, aizsūtīja viņu nogalināt gorgonu Medūzu. To viņš arī izdarīja. Atgriežoties Argosā, Persejs sacensībās nejauši arī nogalināja savu vectēvu Akrisiju, kā to bija pareģojis orākuls.\n\nSaskaņā ar leģendu Persejs ar ciklopu palīdzību ir uzcēlis grieķu pilsētu Mikēnas. Perseja vecākais dēls Perss tiek uzskatīts par persiešu ciltstēvu.\n", "id": "lvs_Latn_109551"}
{"text": "Vinniki\n\nVinniki () ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Ļvivas pilsētas pašvaldībā, tās austrumu nomalē. Tabakas rūpniecības centrs. Pie pilsētas atrodas Vinniku ezers — populāra ļviviešu atpūtas vieta.\n", "id": "lvs_Latn_109552"}
{"text": "Ināra Tetereva\n\nInāra Tetereva (dzimusi ) ir filantrope Latvijā, kopš 2010. gada vada Borisa un Ināras Teterevu fondu.\n", "id": "lvs_Latn_109553"}
{"text": "Urbāns I\n\nPāvests Urbāns I (, dzimšanas gads nav zināms, miris ) bija Romas bīskaps no 222. līdz 230. gadam un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem. Par viņa dzīvi ir zināms ļoti maz. Pat viņa apbedījuma vieta īsti nav zināma. Urbāna I pontifikāta laikā turpināja pastāvēt domstarpības ar Romas baznīcu, kuru vadīja antipāvests Ipolīts, un kuras sākās iepriekšējā bīskapa Kaliksta I laikā. Ipolīts un viņa sekotāji turpināja atšķelties no katolisma. Urbāna I valdīšanas laikā Ipolīts uzrakstīja darbu Philosophumena, kurā nosodīja Kalikstu I. 222. gadā par Romas imperatoru kļuva Aleksandrs Severs. Viņš deva priekšroku reliģiskajai eklektikai un aizsargāja arī kristietību. Vairākus gadsimtus tika uzskatīts, ka Urbāns I, līdzīgi kā viņa priekšgājēji, bija moceklis, bet veicot pētījumus, tas netika apstiprināts.\n", "id": "lvs_Latn_109554"}
{"text": "Nīcas Romas katoļu misiju punkts\n\nNīcas Romas katoļu misiju punkts bija Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes misiju punkts. Tas atradās Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta centrā Nīcā.\n\nMisiju punkts tika izveidots 2009. gadā ar mērķi sniegt garīgo aprūpi Romas katoļu ticīgajiem cilvēkiem. Dievkalpojumi noritēja divas reizes mēnesī Nīcas luteriskās baznīcas telpās.\n", "id": "lvs_Latn_109555"}
{"text": "Teterevs\n\nBoriss Teterevs (Борис Тетерев; 1953—2019) — Latvijas ārsts, uzņēmējs un mecenāts; Vitālijs Teterevs (Виталий Тетерев; 1983) — Baltkrievijas šahists.\n", "id": "lvs_Latn_109556"}
{"text": "Kriss Ankers Serensens\n\nKriss Ankers Serensens (; ; dzimis , miris ) bija Dānijas šosejas riteņbraucējs, kura karjera ilga no 2005. līdz 2018. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_109557"}
{"text": "Serensens\n\nBrians Holms Serensens (Brian Holm Sørensen; 1962) — Dānijas riteņbraucējs; Kriss Ankers Serensens (Chris Anker Sørensen; 1984—2021) — Dānijas riteņbraucējs; Niki Serensens (Nicki Sørensen; 1975) — Dānijas riteņbraucējs; Rolfs Serensens (Rolf Sørensen; 1865) — Dānijas riteņbraucējs; Tomass Serensens (Thomas Sørensen; 1976) — Dānijas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_109558"}
{"text": "Blome\n\nBlome (agrāk arī Blomi, Blommuiža) ir ciems Smiltenes novada Blomes pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta vidienē Nigras krastos autoceļu V243, V254 un V323 krustojumā no novada centra Smiltenes un no Rīgas.\n\nBlomē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, kultūras nams, bibliotēka, feldšeru un vecmāšu punkts, veikali, autodarbnīca.\n", "id": "lvs_Latn_109559"}
{"text": "Haralds Loudons\n\nHaralds Georgs Gideons fon Loudons (; dzimis 1876. gadā Ķeižu muižā, miris 1959. gadā Berlīnē, Vācijā) bija vācbaltiešu ornitologs, Berlīnes Universitātes ornitoloģijas profesors. Pētījis putnu pavasara migrāciju fenoloģiju, uzsācis masveidīgu putnu gredzenošanu, bijis pirmais putnu sistemātiķis Latvijā. Daudzas viņa aprakstītās putnu pasugas un viena zīlīšu suga (Parus hyrcanus Zarudny & Loudon, 1905) mūsdienu putnu klasifikācijā apzīmētas ar Loudona vārdu.\n", "id": "lvs_Latn_109560"}
{"text": "Aknīstes katoļu baznīca\n\nAknīstes Svētā Ignācija Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Jēkabpils novada centrā Aknīstē, Skolas ielā 2.\n", "id": "lvs_Latn_109561"}
{"text": "Infims\n\nInfims ir vislielākais no tādiem skaitļiem, kuri ir mazāki vai vienādi par jebkuru kādas skaitļu kopas elementiem. Piemēram, skaitļu kopas {3, 5, 6} infims ir skaitlis 3, intervāla [2; 4] infims ir 2 utt.\n", "id": "lvs_Latn_109562"}
{"text": "Miegupe\n\nMiegupe (arī Ķempe, Miedziņa, Miega, Miegas upīte, Miegupīte, Sapa) ir upe Latvijā, Gaujas kreisā pieteka Valmieras un Cēsu novadā. Sākas Mārsnēnu pagastā pie Pintuļiem. Augštecē nav izteiktas ielejas, gultne taisnota. Sākumā tek ziemeļaustrumu virzienā, pie Jaunvāles krasi pagriežas uz rietumiem. Mūrmuižā uz Miegupes izveidots Miegupes dzirnavezers. Lejpus Mūrmuižas upe tek pa izteiktu ieleju, kas pakāpeniski padziļinās. Gaujas senlejas krastu pie Sapām šķērso dziļā gravā. Ietek Gaujā pie Līčiem. Lielākās pietekas ir Adzele, Grūžupe (labās) un Mīļuma (kreisā). Upi šķērso Rīgas—Valkas dzelzceļš un autoceļš P20.\n", "id": "lvs_Latn_109563"}
{"text": "Progress M-18M\n\nProgress M-18M (Прогресс М-18М; SKS apzīmējums ISS-50P) bija Krievijas automātisks kravas kosmosa kuģis kravu nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). To palaida 2013. gada februārī. Bija trešais kuģis, kas saslēdzies ar SKS sešu stundu laikā pēc starta.\n", "id": "lvs_Latn_109564"}
{"text": "Auces katoļu baznīca\n\nAuces Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Dobeles novada Auces pilsētā, Bēnes ielā 29.\n", "id": "lvs_Latn_109565"}
{"text": "Aleksandrs Jegorovs\n\nAleksandrs Jegorovs (; dzimis , miris ) bija padomju karavadonis, PSRS maršals.\n\nBeidzis ģimnāziju Samarā. Armijā no 1901. gada. Piedalījās 1905. gada revolūcijas apspiešanā Kaukāzā. Piedalījās Pirmajā pasaules karā. Pēc Februāra revolūcijas apakšpulkveža pakāpē iestājās eseru partijā.\n\nKrievijas pilsoņu kara laikā no 1918. gada augusta Sarkanās armijas sastāvā komandēja armijas un frontes, arī kaujās pie Caricinas un Orlas-Kromu operāciju. Piedalījās Poļu-padomju karā.\n\nPēc kara Ukrainas kara apgabala (no 1924. līdz 1925. gadam) pavēlnieks, līdz 1926. gadam - kara atašejs Ķīnā, vēlāk Baltkrievijas kara apgabala pavēlnieks (no 1927. līdz 1931. gadam). No 1931. līdz 1937. gadam - Sarkanas armijas ģenerālštāba priekšnieks.\n\n1938. gada martā arestēts, 1939. gada februāri sodīts ar nāvi. 1956. gadā reabilitēts.\n", "id": "lvs_Latn_109566"}
{"text": "Moršina\n\nMoršina () ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā Karpatu piekalnēs. Kūrortpilsēta, minerālūdens atradnes.\n", "id": "lvs_Latn_109567"}
{"text": "Bauskas katoļu baznīca\n\nBauskas Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Bauskā, Katoļu ielā 2. Dievnams ir arī Bauskas dekanāta rezidence.\n", "id": "lvs_Latn_109568"}
{"text": "Lorāns Žalabērs\n\nLorāns Žalabērs (; dzimis Mazamē) ir bijušais profesionālais Francijas šosejas riteņbraucējs, kura karjera ilga no 1989. līdz 2002. gadam. Karjeras laikā viņa iesauka bija \"Žaža\" (sarunvalodā \"glāze vīna\"; kad viņš turpināja dzert vīnu profesionāļa karjeras laikā, iesauka saglabājās līdzības ar viņa vārdu dēļ). Viņš uzvarēja daudzās viendienas un daudzdienu sacensībās un bija Pasaules ranga līderis 1990. gados. Lai arī viņš nekad neuzvarēja Tour de France, kur viņš cieta no augstuma slimības, 1995. gadā viņš uzvarēja Vuelta a España; kopā ar kopvērtējuma uzvarētāja krekliņu viņš ieguva punktu un kalnu karaļa krekliņu, kļūstot tikai par trešo braucēju, kurš to ir paveicis Lielajā tūrē. Kopā ar Alesandro Petaki, Ediju Merksu un Džamolidinu Abdužaparovu viņš ir viens no četriem braucējiem, kuri ieguvuši punktu klasifikācijas uzvarētāja titulu visās trijās lielajās tūrēs.\n", "id": "lvs_Latn_109569"}
{"text": "Bebrenes katoļu baznīca\n\nBebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta centrā Bebrenē. Sakrālās arhitektūras piemineklis, kā arī Bebrenes muižas un baznīcas ansambļa kopējā telpiskā risinājuma un vietējās kultūrainavas nozīmīga sastāvdaļa.\n", "id": "lvs_Latn_109570"}
{"text": "Dreika šaurums\n\nDreika šaurums (, ) vai Osesa jūra () ir ap plats jūras šaurums Dienvidu okeānā, kas atdala Dienvidameriku no Antarktīdas. Par šauruma ziemeļu malu uzskata Hornas ragu, dienvidu — Dienvidšetlendas salas. Šaurums savieno Kluso okeānu ar Atlantijas okeāna Skotijas jūru un pa to plūst Antarktikas cirkumpolārā straume. Šaurums ir grūti kuģojams, jo tajā ir biežas, spēcīgas un neprognozējamas vētras, dienvidu daļā — aisbergi.\n\nPar šauruma pirmatklājēju tiek uzskatīts angļu pirāts Frānsiss Dreiks, kura kuģi 1578. gada septembrī pēc Magelāna šauruma izbraukšanas vētra aiznesa tālāk uz dienvidiem, kā rezultātā tika atklāts vēl viens abu okeānu savienojums. Pusgadsimtu agrāk, 1525. gadā spāņu jūrasbraucējs Fransisko de Osess, iespējams, izbraucis šo jūrasšaurumu, kādēļ spāņu avotos tas nereti tiek saukts par Osesa jūru.\n", "id": "lvs_Latn_109571"}
{"text": "Altonavas iela\n\nAltonavas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Torņakalnā. Altonavas iela sākas krustojumā ar Ojāra Vācieša ielu un beidzas krustojumā ar Vienības gatvi. Kopējais ielas garums ir 624 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Altonavas iela ir klāta ar bruģa un asfalta segumu.\n", "id": "lvs_Latn_109572"}
{"text": "Budbergas katoļu baznīca\n\nBudbergas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Bauskas novada Brunavas pagasta Budbergas ciemā.\n", "id": "lvs_Latn_109573"}
{"text": "Bērzaines ģimnāzija\n\nBērzaines ģimnāzija jeb Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija Bērzainē pie Cēsīm () bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija (livländische Landesgymnasium), kas ar pārtraukumu darbojās no 1826. gada līdz Pirmajam pasaules karam, kad to slēdza un skolas telpās ievācās Krievijas Impērijas 12. armijas štābs. No 1920. gada Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola.\n", "id": "lvs_Latn_109574"}
{"text": "Rubeņu baznīca\n\nRubeņu Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagasta centrā Rubeņos.\n", "id": "lvs_Latn_109575"}
{"text": "Rakšupe\n\nRakšupe (arī Rakstupīte, Jēčupīte, Vītega, augštecē Rakšupīte, Simtupe, Simtēnupīte) ir upe Latvijā, Gaujas kreisā pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā. Sākas no Lazdiņu ezera Vaives pagastā. Augštecē tek cauri Pūcītim un Āraišu ezeram. Nelielā posmā lejpus Āraišu ezera upe iztaisnota. Nonākot no Vidzemes augstienes malas Gaujas senielejā tek pa dziļu gravu un Rakšupe ir viena no straujākajām mazajām Latvijas upēm. Ietek Gaujā lejpus Rakšu krācēm iepretī Kvēpenes pilskalnam. Lielākās pietekas ir Jungas strauts (kreisā) un Meijermuižas upīte (labā). Upi šķērso Rīgas—Valkas dzelzceļš un autoceļš P20.\n", "id": "lvs_Latn_109576"}
{"text": "Glodene\n\nGlodene jeb trauslā glodene (Anguis fragilis) ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka. Glodeni mēdz saukt arī par kaparčūsku un gludeno čūsku, kas gan ir aplami, ņemot vērā, ka glodene nav čūska, turklāt Latvijā dzīvo zalkšu dzimtas čūska — gludenā čūska (Coronella austriaca). Sastopama plašā Eirāzijas areālā, aptverot gandrīz visu Eiropu un Āziju līdz Rietumsibīrijai. Glodene nav indīga. Ja glodene tomēr ir iekodusi, koduma vietā būs neliels apsārtums, kas ātri pazudīs.\n", "id": "lvs_Latn_109577"}
{"text": "Niks Keivs\n\nNikolass Edvards \"Niks\" Keivs (; dzimis ) ir Lielbritānijā dzīvojošs austrāliešu mūziķis, komponists, autors, scenārists un aktieris, kas plašāku atpazīstamību ieguvis darbojoties ar grupu Nick Cave and the Bad Seeds un sadarbojoties ar tādiem mūziķiem kā Kailija Minoga, P. Dž. Hārvija un Šeins Makgovans.\n", "id": "lvs_Latn_109578"}
{"text": "Dunavas katoļu baznīca\n\nDunavas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagasta centrā Dunavā.\n", "id": "lvs_Latn_109579"}
{"text": "Novijrozdila\n\nNovijrozdila () ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā. Sākusi veidoties Ukrainas PSR no 1953. gada līdz ar sēra ieguves attīstību. Mūsdienās sēra ieguve nenotiek.\n", "id": "lvs_Latn_109580"}
{"text": "Dvietes katoļu baznīca\n\nDvietes Svētā Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagasta centrā Dvietē. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_109581"}
{"text": "Antarktiskā konverģence\n\nAntarktiskā konverģence ir Antarktiku pilnībā apskaujoša līkne, kas iezīmē robežu, kur uz ziemeļiem plūstošās aukstās ūdens masas no dienvidiem sastopas ar Subantarktikas relatīvi siltākajām ūdens masām. Konverģences zona ir aptuveni plata un tās atrašanās ģeogrāfiskais platums sezonāli var mainīties robežās. Antarktisko konverģenci pirmais aprakstījis angļu astronoms un ģeofiziķis Edmonds Halejs 1700. gadā.\n\nKonverģences līnija šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānus starp 48° un 61° dienvidu paralēlēm ziemeļos no Rietumvēju straumes. Šo līniju dažkārt uzskata par Dienvidu okeāna dabisko ziemeļu robežu.\n\nKonverģences zonā aukstākais un blīvākais Antarktikas ūdens iegrimst zem siltākā no ziemeļiem plūstošā ūdens aptuveni 800 m dziļumā un turpina plūst ziemeļu virzienā. Uz iegrimšanas robežas ūdens temperatūra var strauji kristies no līdz . Ūdens konverģences zona ir ļoti produktīva vide jūras organismiem, sevišķi Antarktikas krilam. 1980. gadā tika noslēgta konvencija Antarktikas jūras resursu aizsardzībai, kur konverģences līnija tika definēta šādām koordinātām: 50°S, 0°; 50°S, 30°E; 45°S, 30°E; 45°S, 80°E; 55°S, 80°E; 55°S, 150°E; 60°S, 150°E; 60°S, 50°W; 50°S, 50°W; 50°S, 0°.\n", "id": "lvs_Latn_109582"}
{"text": "Mercatone Uno\n\nMercatone Uno bija profesionāla riteņbraukšanas komanda, kuras sākotnējā mājvieta bija Sanmarīno un pēc tam Itālijā. 1990. gados tā bija viena no spēcīgākajām Itālijas komandām peletonā. Komandu sponsorēja lielveikalu ķēde Itālijā.\n", "id": "lvs_Latn_109583"}
{"text": "Grīvas katoļu baznīca\n\nGrīvas Svētās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Daugavpils pilsētā, Grīvā, Baznīcas ielā 28. Dievnams ir arī Grīvas dekanāta rezidence. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_109584"}
{"text": "Cietais rieksts (filmu sērija)\n\n\"Cietais rieksts\" () ir filmu sērija, kas stāsta par Ņujorkas policistu Džonu Makleinu, kuru atveido aktieris Brūss Viliss. Šajā filmu sērijā ir uzņemtas 5 filmas.\n", "id": "lvs_Latn_109585"}
{"text": "Jaunjelgavas katoļu baznīca\n\nJaunjelgavas Svētā Krusta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētā (Lāčplēša ielā 4).\n", "id": "lvs_Latn_109586"}
{"text": "Sapraša\n\nSapraša (arī Pestava) ir upe Latvijā un Igaunijā, Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā. Sākas no grāvju sistēmas Igaunijā dienvidaustrumos no Meizakilas, tek dienvidu virzienā. Upes baseins atrodas Burtnieka līdzenuma ziemeļu daļā. Augštecē un vidustecē upes gultne regulēta, lejtecē no Vilpulkas — meandrēta. Ietek Rūjā starp Virķēniem un Rūjienu. Lielākās pietekas: Maratas upīte, Kaučupīte, Melderīšupīte (visas kreisās). Upi šķērso autoceļš P21 un bijušais Rīgas—Tallinas dzelzceļš.\n", "id": "lvs_Latn_109587"}
{"text": "Sventes baznīca\n\nSventes Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagasta centrā Sventē.\n", "id": "lvs_Latn_109588"}
{"text": "Kurmenes katoļu baznīca\n\nKurmenes Svētā Pētera Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Bauskas novada Kurmenes pagasta centrā Kurmenē. Šobrīd prāvests Kurmenes Svētā Pētera draudzē ir Andrejs Mediņš.\n", "id": "lvs_Latn_109589"}
{"text": "Dobeles katoļu baznīca\n\nDobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Dobelē, Baznīcas ielā 10a. Dievnams ir Dobeles dekanāta rezidence.\n", "id": "lvs_Latn_109590"}
{"text": "Leopolds fon Zahers-Mazohs\n\nLeopolds fon Zahers-Mazohs (; dzimis , miris ) bija Ļvivā dzimis austriešu rakstnieks. Pazīstamākais darbs ir 1870. gadā publicētā novele \"Venera kažokādās\" (Venus im Pelz). No Zahera-Mazoha uzvārda psihiatrs Rihards fon Krafts-Ebings (Richard von Krafft-Ebing) 1886. gadā ieviesa jēdzienu mazohisms.\n\nDzimis Ļvivā, policijas priekšnieka un universitātes rektora meitas ģimenē. Kad Leopoldam bija 12 gadu, ģimene pārcēlās uz Prāgu. Studējis tieslietas, vēsturi un matemātiku Grācas universitātē. Pievērsās rakstniecībai, savos darbos bieži aprakstīdams dzimto Galīciju. 1869. gadā sāka rakstīt stāstu un noveļu daudzsējumu krājumu \"Kaina mantojums\" (Das Vermächtnis Kains). No iecerēta 6 sējumu darba tika radīta tikai daļa, arī daļēji autobiogrāfiska novele \"Venera kažokādās\", kurā pievērsās sievietes dominēšanas tēmai. 1881. gadā Zahers-Mazohs pārcēlās uz Leipcigu, un mūža atlikušo daļu nodzīvoja Vācijā. Mūža nogalē sirga ar psihisku slimību.\n", "id": "lvs_Latn_109591"}
{"text": "Sambira\n\nSambira () ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā pie Dņestras upes. Dzelzceļa mezgls. Vietējā baznīcā atrodas Svētā Valentīna relikvijas.\n\nSambira ir vieglatlēta Valērija Borzova (Валерій Пилипович Борзов, 1949) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_109592"}
{"text": "Alberts Holanders\n\nAlberts Voldemārs Holanders (Albert Woldemar Hollander, 1796—1868) bija vācbaltiešu pedagogs. Bērzaines ģimnāzijas dibinātājs un pirmais vadītājs (1826—1861). Jēnas Universitātes goda doktors (1850).\n", "id": "lvs_Latn_109593"}
{"text": "Savčenko\n\nAļona Savčenko (Олена авченко; 1984) — ukraiņu daiļslidotāja, kura sacensībās pārstāv Vāciju; Nadija Savčenko (Надія Савченко; 1981) — ukraiņu militārā pilote un virsniece; Larisa Neilande (dzimusi Savčenko (Лариса Савченко); 1966) — ukraiņu izcelsmes Latvijas un PSRS tenisiste; Staņislavs Savčenko (Станіслав Савченко; 1967) — ukraiņu šaha lielmeistars.\n", "id": "lvs_Latn_109594"}
{"text": "Demenes katoļu baznīca\n\nDemenes Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Demenes pagasta centrā Demenē.\n", "id": "lvs_Latn_109595"}
{"text": "Kumbuļu kapela\n\nKumbuļu Dieva žēlastības Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Augšdaugavas novada Demenes pagasta Kumbuļu ciemā.\n", "id": "lvs_Latn_109596"}
{"text": "Mīlestība (filma)\n\n\"Mīlestība\" () ir 2012. gada Francijas, Vācijas un Austrijas kopražojuma mākslas filma, drāma. Filmas režisors un scenārija autors ir Mihaels Hāneke. Filmas pirmizrāde notika 65. Kannu kinofestivāla ietvaros, kur filma ieguva galveno balvu Zelta palmas zaru. Galvenajās lomās, padzīvojušus mūzikas skolotājus atveido Žans Luijs Trentiņāns un Emanuela Riva, bet viņu meitu Ievu atveido Izabella Ipēra.\n\nFilma tika nominēta 85. Kinoakadēmijas balvai nominācijās \"Labākā filma\", \"Labākā filma svešvalodā\", \"Labākais režisors\" un \"Labākā aktrise galvenajā lomā\", kam savos 85 gados tika nominēta Emanuela Riva, tādējādi būdama visvecākā aktrise, kas nominēta šajā kategorijā. Filma saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu nominācijā \"Labākā filma svešvalodā\", kā arī BAFTA kino balvu nominācijā \"Labākā filma, kas nav angļu valodā\". 2016. gada BBC 100 labāko 21. gadsimta filmu sarakstā \"Mīlestība\" ierindojās 42. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_109597"}
{"text": "Džims Grejs\n\nDžeimss Nikolass \"Džims\" Grejs (; dzimis ; pazudis jūrā ; paziņots par mirušu ) bija amerikāņu datorzinātnieks, kurš 1998. gadā saņēma Tjūringa balvu par \"sākotnējiem ieguldījumiem datubāžu un transakciju apstrādes pētījumos un tehniskā līdera lomu sistēmas realizācijā.\"\n", "id": "lvs_Latn_109598"}
{"text": "Adrijas līga\n\nLīga tika dibināta 2001. gadā, pašlaik turnīru organizē Adrijas basketbola asociācija. Pārsvarā visi klubi paralēli piedalās arī savu valstu nacionālajos čempionātos. Pēc Adrijas līgas dibināšanas ir tikušas izveidotas vairākas citas reģionālās basketbola līgas: Baltijas basketbola līga, Centrāleiropas basketbola līga, Balkānu starptautiskā basketbola līga, VTB Vienotā līga. Visvairāk reižu (6 reizes) turnīrā ir uzvarējuši Serbijas klubi Belgradas \"Partizan\" un \"Crvena zvezda\".\n", "id": "lvs_Latn_109599"}
{"text": "Antarktikas cirkumpolārā straume\n\nAntarktikas cirkumpolārā straume vai Rietumvēju straume ir aukstā okeāna straume, kas pulksteņa rādītāju virzienā no rietumiem uz austrumiem pilnībā apliec Antarktīdas kontinentu. Straume ir dominējošā ūdens cirkulācija Dienvidu okeānā un ar 125—147 sverdrupiem ir pasaules lielākā okeānu straume.\n\nJūrasbraucējiem straume ir zināma jau vairākus gadsimtus — tur valdošie rietumu vēji ļauj stipri paātrināt kuģošanu no rietumiem uz austrumiem, bet stipri apgrūtina kuģošanu no austrumiem uz rietumiem. Tā saucamais «kliperu ceļš», kas, sekojot Rietumvēju straumei rēcošajos četrdesmitajos, apliec triju kontinentu galējos dienvidu zemesragus — Adatas ragu Āfrikā, Sautīstkeipu Tasmanijas salā un Hornas ragu Dienvidamerikā, ir ātrākais burukuģu ceļš apkārt pasaulei.\n\nValdošie rietumu vēji ir galvenais spēks, kas nodrošina ūdens masu pārvietošanos. Cirkumpolārās straumes nepārtrauktā plūsma varēja sākties pēc Tasmanijas jūrasceļa starp Austrāliju un Austrumantarktīdu izveidošanās pirms aptuveni 33,5 miljoniem gadu un Dreika šauruma starp Dienvidameriku un Rietumantarktīdu atvēršanās pirms 20—40 miljoniem gadu. Nepārtraukti cirkulējošas aukstas straumes izveidošanās eocēnā izsauca Antarktīdas apledošanos.\n\nStraume savieno Kluso, Atlantijas un Indijas okeānus un ir galvenais ūdens masu cirkulēšanas ceļš starp tiem. Straumes ātrums augšējos slāņos ir 0,4—0,9 km/h, dziļākajos slāņos — līdz 0,4 km/h. Straumei ir diezgan izteiktas ziemeļu un dienvidu frontes, pie kurām ūdens temperatūra var atšķirties no 12—15 °C ziemeļos līdz 1—2 °C dienvidos. Gar straumes ziemeļu fronti izveidojusies Antarktiskā konverģence, kas ir Dienvidu okeāna dabīgā ziemeļu robeža.\n\nNo Antarktikas cirkumpolārās straumes ziemeļu virzienā atzarojas vairākas aukstās straumes, lielākās no kurām ir Peru straume pie Dienvidamerikas dienvidrietumu krasta, Bengelas straume pie Āfrikas dienvidrietumu krasta un Rietumaustrālijas straume pie Austrālijas rietumu krasta.\n", "id": "lvs_Latn_109600"}
{"text": "Longailenda\n\nLongailenda ( — 'Garā sala') ir sala Ņujorkas štatā, ASV. Tā sastāv no četriem apgabaliem, no kuriem divi — Bruklina un Kvīnsa — ir Ņujorkas pilsētas rajoni, savukārt abi pārējie (Nasava, Safolka) ir Ņujorkas piepilsētas. Saskaņā ar 2010. gada ASV tautas skaitīšanas datiem salā dzīvo vairāk nekā 7,5 miljoni cilvēku, tādējādi tā ir apdzīvotākā sala ASV teritorijā. Tāpat tā ir 17. apdzīvotākā sala pasaulē, ar vairāk iedzīvotājiem nekā Īrijā (6,4 miljoni) vai Jamaikā (2,9 miljoni). Ja Longailenda būtu štats, tad tas būtu 13. lielākais ASV štats pēc iedzīvotāju skaita. Longailenda ir 190 km gara un 37 km plata. Uz salas atrodas divas no Ņujorkas galvenajām lidostām: Lagardijas lidosta un Džona Kenedija lidosta. Bruklinu un Kvīnsu (tādējādi arī Longailendu) ar pārējiem trim Ņujorkas rajoniem savieno 9 tilti un 13 tuneļi. Longailendā atrodas vairāki sporta klubi, tai skaitā MLB beisbola klubs Ņujorkas \"Mets\", NBA basketbola klubs Bruklinas \"Nets\", NHL hokeja klubs Ņujorkas \"Islanders\".\n", "id": "lvs_Latn_109601"}
{"text": "Zemgales katoļu baznīca\n\nZemgales Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Demenes pagasta Zemgales ciemā.\n", "id": "lvs_Latn_109602"}
{"text": "2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā\n\n2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā bija vairāku sacīkšu skeletona turnīrs, kas sākās Leikpleisidā un beidzās Sočos. Pasaules kausu rīkoja FIBT, kas rīko arī pasaules čempionātu skeletonā, kā arī pasaules kausus un čempionātus bobslejā.\n\nVīriešu ieskaitē uzvarēja latvietis Martins Dukurs, sieviešu ieskaitē — vāciete Mariona Tēsa. Dukuram šī bija ceturtā uzvara Pasaules kausa kopvērtējumā.\n", "id": "lvs_Latn_109603"}
{"text": "Vecumnieku katoļu kapela\n\nVecumnieku svētīgā Jāņa Pāvila II Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Bauskas novada Vecumnieku pagasta centrā Vecumniekos.\n", "id": "lvs_Latn_109604"}
{"text": "Kriss Osguds\n\nKristofers Džons \"Kriss\" Osguds (; dzimis ) ir bijušais kanādiešu hokejists, spēlējis vārtsarga pozīcijā.\n\n1991. gada NHL draftā viņu Detroitas \"Red Wings\" izraudzījās ar kopējo 54. kārtas numuru. NHL debitēja 1993.—1994. gada sezonā. Lielāko daļu NHL karjeras aizvadījis \"Red Wings\" sastāvā, pa divām sezonām aizvadot arī Ņujorkas \"Islanders\" un Sentluisas \"Blues\". 2004.—2005. gada sezonu izlaida lokauta dēļ. \"Red Wings\" sastāvā izcīnījis trīs Stenlija kausus, divās reizēs no tām viņš bija komandas pamatvārtsargs. Piedalījies divās NHL Visu zvaigžņu spēlēs. 2010. gada decembrī kļuva par 10. vārtsargu NHL vēsturē, kas sasniedzis 400 uzvaras. Osguds ir viens no sešiem vārtsargiem NHL vēsturē, kas uzvarējuši vismaz 400 spēlēs un izcīnījuši vismaz trīs Stenlija kausus.\n\n2011. gada jūlijā paziņojis par karjeras beigšanu, vēlāk kļuvis par \"Red Wings\" vārtsargu treneri.\n", "id": "lvs_Latn_109605"}
{"text": "Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija\n\nZviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija () ir vecākā un lielākā politiskā partija Zviedrijā.\n", "id": "lvs_Latn_109606"}
{"text": "Grendzes baznīca\n\nGrendzes Svētā Pētera Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Šēdceres pagasta Grendzes ciemā.\n", "id": "lvs_Latn_109607"}
{"text": "Čeļabinskas meteorīts\n\nČeļabinskas meteorīta krišana tika novērota Krievijā, Urālu reģionā. Spilgta bolīda lidojums tika novērots Sverdlovskas apgabalā, Kurgānas apgabalā, Orenburgas apgabalā, Tjumeņas apgabalā, kā arī Kazahstānas ziemeļu rajonos. Atbilstoši sākotnējām aplēsēm meteoroīds eksplodēja virs Čeļabinskas 30—70 km augstumā, vēlāk tika precizēts, ka galvenais sprādziens notika 29,7 ± 0,7 km augstumā, apmēram 9:20 pēc vietējā laika (UTC+6). Zemes atmosfērā iegājušā meteoroīda masa tiek novērtēta no 12 000 līdz 13 000 tonnām (smagāks par Eifeļa torni). Izpētīts, ka nokritušais objekts bija Apollona tipa asteroīds.\n\nSākumā tika uzskatīts, ka meteorīts nokritis apmēram 80 km no Satkas pilsētas Čeļabinskas apgabalā, tomēr vēlāk precizēts, ka tas varētu būt noticis pie Čebarkulas ezera netālu no Čebarkulas pilsētas tajā pašā apgabalā.\n\nNetiek ziņots, ka notikumā būtu bojā gājušie, taču triecienviļņa tiešā vai netiešā iedarbībā cietuši vairāk nekā 1500 cilvēku (reģistrēti 1615 medicīniskās palīdzības sniegšanas gadījumi), pārsvarā no logu stiklu atlūzām. Daudzām ēkām izbiruši logu stikli, ir arī citi bojājumi. Meteorīta eksplozijas triecienvilnis nodarījis postījumus Čeļabinskas cinka rūpnīcai. Tiek uzskatīts, ka tik daudz cilvēku meteorīta krišanas rezultātā iepriekš zināmajā Zemes vēsturē nekad nav cietuši.\n\nČeļabinskā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.\n\nČeļabinskas asteroīda sadursme ar mūsu planētu ir lielākā kosmiskā Zemes katastrofa, kas notikusi pēdējo 100 gadu laikā pēc Tunguskas notikuma 1908. gada 30. jūnijā. Tas astronomiem ļāva pievērst sabiedrības uzmanību par asteroīdu radītajiem Zemes draudiem. Čeļabinskas meteorīta nokrišana veicināja Asteroīdu dienas kustības izveidošanos pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_109608"}
{"text": "Jaunsaules katoļu baznīca\n\nJaunsaules Svētā Konrāda Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, netālu no Jaunsaules ciema.\n", "id": "lvs_Latn_109609"}
{"text": "Strija\n\nStrija () ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā, Karpatu piekalnēs pie Strijas upes. Dzelzceļa mezgls. Autobusu ražotne Стрый-Авто. Pie pilsētas kara aviācijas bāze.\n", "id": "lvs_Latn_109610"}
{"text": "Francis Ksavers Volfgangs Mocarts\n\nFrancis Ksavers Volfgangs Mocarts (; dzimis , miris ) bija austriešu komponists, pianists un mūzikas pedagogs. Volfganga Amadeja Mocarta un Konstances Mocartes jaunākais bērns, dzimis piecus mēnešus pirms tēva nāves. Nosaukts par godu tēva skolniekam Francim Ksaveram Zismairam (Franz Xaver Süssmayr).\n\nDzimis Vīnē, ieguvis muzikālo izglītību pie Antonio Saljeri, Johana Nepomuka Hummela. Jau agrā bērnībā muzicējis koncertos. Darbojās kā profesionāls mūziķis, gūdams mērenus panākumus. No 1808. līdz 1838. gadam darbojās galvenokārt Ļvivā un tās apkārtnē. 1838. gadā pārcēlās uz Vīni, vēlāk Zalcburgu, kur bija Mocarteuma kapelmeistars. Miris Karslbādē, kur arī apglabāts. Mūžu pavadīja neprecējies un bez bērniem.\n", "id": "lvs_Latn_109611"}
{"text": "Truskaveca\n\nTruskaveca () ir apgabala nozīmes kūrortpilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā, Karpatu piekalnēs, netālu no Drohobičas. Minerālūdens atradnes. Pie pilsētas speciālā ekonomiskā zona.\n", "id": "lvs_Latn_109612"}
{"text": "Iecavas katoļu baznīca\n\nIecavas Svētā Antona Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Bauskas novada Iecavas pilsētā, Lauku ielā 16.\n", "id": "lvs_Latn_109613"}
{"text": "Brodu rajons\n\nBrodu rajons () ir Ļvivas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Ļvivas apgabala Zoločivas, Buskas un Radehivas rajoniem, Volīnijas apgabala Horohivas rajonu, Rivnes apgabala Radiviļivas rajonu, kā arī Ternopiļas apgabala Kremenecas un Zborivas rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_109614"}
{"text": "Digimoni\n\nDigimoni () ir japāņu videospēļu sērija, kā arī anime seriāls un manga. Latvijā anime tika translēta telekanālā TV3.\n", "id": "lvs_Latn_109615"}
{"text": "Rēcošie četrdesmitie\n\nRēcošie četrdesmitie ir jūrnieku dots apzīmējums okeānu dienvidu apvidum starp 40° un 50° dienvidu platuma grādiem. Šajā apvidū zemeslodi apjož Antarktiskā cirkumpolārā straume un tajā ir raksturīgi valdošie rietumu vēji. Šajos platuma grādos dienvidu puslodē ir biežas spēcīgas vētras, ko pavada ievērojama viļņošanās. Rēcošajos četrdesmitajos Dienvidu okeānā ir novērots līdz šim augstākais 36,5 m augstais vilnis.\n\nRēcošajos četrdesmitajos valdošie rietumu vēji bija nozīmīgi tā sauktajā kliperu ceļā no Eiropas gar Adatas ragu uz Dienvidaustrumāziju un Austrāliju un atpakaļ gar Hornas ragu uz Eiropu. Iespējams, ka šo maršrutu pirmais noteica holandiešu kuģotājs Hendriks Brauvers (Hendrik Brouwer) 1610. gadā kā veidu, kā ātrāk sasniegt Batāviju. Tas ir viens no pasaulē bīstamākajiem burātāju maršrutiem un ceļu uz Hornas ragu jūrnieki iesaukuši par «miroņu taku».\n\nApvidu dienvidos no rēcošajiem četrdesmitajiem mēdz saukt par «satrakotajiem piecdesmitajiem» (starp 50° un 60°) un «gaudojošajiem sešdesmitajiem» (starp 60° un 70°).\n", "id": "lvs_Latn_109616"}
{"text": "Sverdrups (mērvienība)\n\nSverdrups (Sv) ir okeanogrāfijā izmantota ūdens plūsmas mērvienība, ko lieto okeāna straumju mērījumiem un ir vienāda ar 10⁶ kubikmetriem sekundē (0.001 km³/s). Nosaukta par godu norvēģu okeanogrāfam un polārpētniekam Harallam Sverdrupam. Sverdrups ir ārpus SI sistēmas mērvienība, kurā ar Sv apzīmē zīvertus.\n\nVisu Zemes upju summārā noplūde okeānā ir ap 1 Sv, Golfa straumes plūsma mainās no 30 Sv pie Floridas līdz 150 Sv 55° rietumu garumā, bet Rietumvēju straumes plūsma vidēji ir 125—147 Sv.\n", "id": "lvs_Latn_109617"}
{"text": "Medumu baznīca\n\nMedumu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Medumu pagasta centrā Medumos.\n", "id": "lvs_Latn_109618"}
{"text": "2012.—2013. gada Pasaules kauss bobslejā\n\n2012.—2013. gada Pasaules kauss bobslejā bija vairāku sacīkšu bobsleja turnīrs, kas sākās Leikpleisidā un beigsies Sočos. Pasaules kausu rīkoja FIBT, kas rīko arī pasaules čempionātu bobslejā, kā arī pasaules kausus un čempionātus skeletonā.\n\nVīriešu divnieku ieskaitē uzvarēja Lindons Rašs, četrinieku ieskaitē — Aleksandrs Zubkovs, apvienotajā ieskaitē — Oskars Melbārdis. Sieviešu divnieku ieskaitē uzvarēja Keilija Hamfrīsa. Šī bija pirmā reize kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kad latviešu sportists izcīna uzvaru kādā no Pasaules kausa kopvērtējumeim bobslejā.\n", "id": "lvs_Latn_109619"}
{"text": "Brodi (Ukraina)\n\nBrodi () ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Zoločivas rajonā. Atrodas uz robežas starp vēsturisko Volīniju un Galīciju. Vēsturisks ebreju kultūras centrs. Dzelzceļa mezgls. Pie pilsētas atrodas naftas vada \"Draudzība\" un \"Odesa - Brodi\" mezgls.\n", "id": "lvs_Latn_109620"}
{"text": "Kazimežs Kuratovskis\n\nKazimežs Kuratovskis (, dzimis , miris ) bija poļu matemātiķis, viens no Varšavas matemātikas skolas redzamākajiem pārstāvjiem. Darbi topoloģijā.\n", "id": "lvs_Latn_109621"}
{"text": "Reinzemes remilitarizācija\n\nReinzemes remilitarizācija norisinājās 1936. gada 7. martā, kad pēc Trešā reiha vadītāja Ādolfa Hitlera pavēles Vērmahts ienāca Reinzemē, kas vairāk kā 15 gadus bija demilitarizēts reģions saskaņā ar Versaļas un Lokarno līgumiem.\n\nSaskaņā ar Versaļas līgumu tika noteikts, ka Vācijai ir aizliegts izvietot karaspēku, būvēt fortifikācijas Reinas kreisajā krastā (Reinzemē), kā arī 50 km no Reinas labā krasta, lai nepieļautu jaunu Francijas—Vācijas karu. Vēlāk vienošanās par šī reģiona demilitarizācija tika pārjaunota ar Lokarno līgumiem. Iepriekšminētie līgumi paredzēja, ka sabiedroto karaspēks paliks reģionā līdz 1935. gadam, tomēr tie pameta reģionu jau 1930. gadā.\n\n1933. gadā par Vācijas vadītāju kļuva revanšistiski noskaņotais Ādolfs Hitlers. 1935. gadā vācieši atjaunoja obligāto militāro dienestu, kas iepriekš bija aizliegts ar Versaļas noteikumiem. Šajā pašā gadā notikās plebiscīts Zāras reģionā, kuru tobrīd pārvaldīja Nāciju līga, konkrētāk, Francija. Plebiscītā aptuveni 90% Zāras iedzīvotāju nobalsoja par to, lai reģions pievienotos Trešajam Reiham.\n\n1936. gadā tika noslēgts militārās sadarbības līgums starp PSRS un Franciju. Hitlers, kurš bija iecerējis atgūt Reinzemi 1937. gadā, izmantoja padomju franču līgumu kā ieganstu \"preventīvam solim\" — karaspēka ievešanai Reinzemē. 1936. gada 7. martā 19 Vērmahta kājnieku bataljoni un vairākas lidmašīnas šķērsoja demilitarizētās Reinzemes robežu. Franči, kas bija koncentrējuši karaspēku pie Francijas—Vācijas robežas, tomēr neizšķīrās par iebrukumu. Vācieši atguva militāro kontroli pār reģionu.\n\nRemilitarizācija iezīmēja revenšisma būtisko lomu Hitlera vadītajā Vācijā, kas bija viens no cēloņiem Otrā pasaules kara sākumam. Tāpat remilitarizācija bija viens no pirmajiem incidentiem, kad nacistu vadoņi bija soļa attālumā no jauna kara izcelšanās. Citu valsts neizlēmība gan Reinzemes gadījumā, gan arī vēlākajos notikumos arvien vairāk atraisīja rokas Hitlera agresīvās ārpolitikas realizēšanai.\n", "id": "lvs_Latn_109622"}
{"text": "Eglaines katoļu baznīca\n\nEglaines Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagasta centrā Eglainē.\n", "id": "lvs_Latn_109623"}
{"text": "Intelsat 27\n\nIntelsat 27 jeb IS-27 bija Luksemburgā bāzētā uzņēmuma Intelsat sakaru pavadonis, kas tika zaudēts nesējraķetes Zenit-3SL avārijā . Tas bija paredzēts sakaru nodrošināšanai klientiem Amerikā un Eiropā.\n\nPavadoni izgatavojis ASV uzņēmums Boeing uz platformas BSS-702MP bāzes. Tam bija 20 C-joslas un 20 Ku joslas raidītāji, kā arī 20 UHF raidītāji militāriem lietotājiem.\n\nBija plānots, ka Intelsat 27 tiktu izvietots ģeostacionārajā orbītā punktā 55,5° rietumu garuma (304,5° austrumu garuma; virs Atlantijas okeāna) kopā ar Galaxy 11, un tur tas nomainītu Intelsat 805.\n\nTika noskaidrots, ka raķetes avārijā vainojams Ukrainā izgatavots hidrosūknis, kuru izmanto pirmās pakāpes stūrēšanai.\n", "id": "lvs_Latn_109624"}
{"text": "Nīls Jangs\n\nNīls Persivāls Jangs (, dzimis ) ir Kanādas mūziķis. Janga mūzikas raksturīgākās iezīmes ir tikai viņam raksturīgā ģitārspēle, augstā, nazālā balss un personiskie, reizēm politiskie, dziesmu teksti. Jangs Rokenrola slavas zālē ir uzņemts divas reizes: 1995. gadā kā solomākslinieks un 1997. gadā kā grupas Buffalo Springfield dalībnieks.\n\nAr Bernarda Šeikija pseidonīmu Jangs arī režisējis vairākas, galvenokārt muzikālas filmas.\n\n2009. gadā Jangs kļuva par Kanādas ordeņa komandieri.\n", "id": "lvs_Latn_109625"}
{"text": "2000. gada Sanmarīno Grand Prix\n\n2000. gada Sanmarīno Grand Prix notika . Tā bija sezonas trešā sacīkste. Tajā uzvaru guva Mihaels Šūmahers, otrais bija Mika Hekinens, bet trešais palika Hekinena komandas biedrs Deivids Kulthards.\n", "id": "lvs_Latn_109626"}
{"text": "Elernes baznīca\n\nElernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagasta Elernes ciemā.\n", "id": "lvs_Latn_109627"}
{"text": "Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks 2\n\n\"Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks 2\" () ir 2014. gada amerikāņu supervaroņu filma, kuras režisors ir Marks Vebs. Filma ir balstīta uz tāda paša nosaukuma (The Amazing Spider-Man) Marvel Comics izdoto komiksu.\n\nŠī ir otrā daļa \"Zirnekļcilvēka\" atjaunotajā filmu sērijā. Filmā galvenās lomas atveido Endrū Gārfīlds (attēlo Pīteru Pārkeru), Emma Stouna (atttēlo Gvenu Steisiju) un Džeimijs Fokss. Filmas pirmizrāde ASV notika . Ir apstiprināta arī filmas 3. daļas veidošana.\n", "id": "lvs_Latn_109628"}
{"text": "Ilūkstes katoļu baznīca\n\nIlūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Ilūkstes pilsētā, Zemgales ielā 1. Dievnams ir Ilūkstes dekanāta rezidence.\n", "id": "lvs_Latn_109629"}
{"text": "Here We Go\n\nHere We Go ir latviešu grupas PeR dziesma, ar kuru viņi uzvarēja 2013. gada Dziesmā. Dziesmas mūzikas autors ir Ralfs Eilands un Arturs Burke, savukārt dziesmas tekstu sacerējis Ralfs Eilands. Dziesma Eirovīzijā finālam nekvalificējās, pusfinālā ar 13 punktiem ierindojās 17. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_109630"}
{"text": "Buskas rajons\n\nBuskas rajons () ir Ļvivas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Ļvivas apgabala Radehivas, Brodu, Zoločivas, Pustomitu un Kamjankas-Buzkas rajoniem. Buskas rajonā atrodas Olesko pils, kurā 1629. gadā dzimis Polijas karalis Jans III Sobeskis.\n", "id": "lvs_Latn_109631"}
{"text": "Buska\n\nBuska () ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā pie Rietumu Bugas. Līdz 2020. gadam Buskas rajona centrs.\n", "id": "lvs_Latn_109632"}
{"text": "Neiespējamā misija (filmu sērija)\n\n\"Neiespējamā misija\" () ir ASV asa sižeta filmu sērija, kura ir veidota pēc 1966. gada seriāla ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Pašlaik sērijā ir iekļautas septiņas filmas.\n", "id": "lvs_Latn_109633"}
{"text": "Primo Levi\n\nPrimo Levi (; dzimis , miris ) bija ebreju izcelsmes itāļu rakstnieks un ķīmiķis. Primo Levi pazīstamākais darbs ir 1947. gadā izdotais \"Ja šis ir cilvēks\" (Se questo è un uomo), kurā Levi aprakstījis savu pieredzi Aušvicas koncentrācijas nometnē.\n\nDzimis Turīnā turīgu ebreju ģimenē. Mācījās ģimnāzijā Turīnā. No 1933. gada, kā vairums tā laika pusaudžu, darbojās fašistu avangardistu (Opera Nazionale Balilla) organizācijā (fašistiskajā Itālijā tolaik ebreju tiesības nebija ierobežotas). 1934. gadā iestājās licejā, kas bija slavens ar savu antifašistisko nostāju (tajā darbojās Norberto Bobio un Čēzare Pavēze). 1937. gadā iestājās Turīnas Universitātē. 1938. gada jūlijā vairāki itāļu zinātnieki un intelektuāļi publicēja t. s. Rases manifestu (Manifesto della razza), kas bija sākums ebreju tiesību ierobežošanai Itālijā. Ebrejiem tika aizliegts iestāties universitātēs, tomēr tiem, kuri jau studēja, tika ļauts mācības turpināt.\n\n1941. gadā pabeidza studijas universitātē un sāka strādāt azbesta raktuvēs Baladžero, Pjemontā, vēlāk strādāja Turīnā. Kad 1943. gadā nodibinājās Itālijas Sociālā republika, Primo Levi iesaistījās partizānu kustībā Giustizia e Libertà. Tomēr visai drīz tika arestēts un ieslodzīts nometnē pie Modēnas, bet 1944. gada 21. februārī transportēts uz Aušvicas koncentrācijas nometni.\n\nNo nometnes atbrīvots 1945. gada 27. janvārī, mājās Turīnā atgriezās 1945. gada 19. oktobrī caur Poliju, Baltkrieviju, Ukrainu, Rumāniju, Ungāriju, Austriju un Vāciju. Sāka strādāt ķīmijas uzņēmumā DuPont, paralēli rakstīja atmiņas par dzīvi nometnē. 1947. gada septembrī atmiņas tika publicētas 2000 eksemplāros un netika izpirktas. 1957. gadā atmiņas pārpublicēja izdevniecība Einaudi, un interese par darbu pieauga. Kopš 1963. gada, kad Levi publicēja atmiņu grāmatu La tregua par ceļu uz mājām no nometnes, publicējis romānus, stāstus, esejas un citus darbus. Miris 1987. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109634"}
{"text": "Māris Ziediņš (hokejists)\n\nMāris Ziediņš (dzimis Talsos) ir bijušais latviešu hokejists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, Latvijas hokeja izlases dalībnieks. Karjeras lielāko daļu aizvadīja dažādās Ziemeļamerikas hokeja līgās, vēlāk — Anglijas hokeja līgas vienībā Pīterboro \"Phantoms\". Latvijas hokeja izlases sastāvā piedalījies 2005. gada Pasaules čempionātā un .\n", "id": "lvs_Latn_109635"}
{"text": "Latvijas Komponistu savienība\n\nLatvijas Komponistu savienība ir Latvijas profesionāla sabiedriska organizācija, kas apvieno Latvijā un ārvalstīs dzīvojošus un strādājošus profesionālus komponistus un muzikologus.\n", "id": "lvs_Latn_109636"}
{"text": "Sudeti\n\nSudeti (čehu un , ) ir kalnu grēda Centrāleiropā — Polijā, Čehijā un Vācijā.\n\nKalnu grēdas kopējais garums ir 310 km (no Elbas ziemeļrietumos līdz Morāvijas Vārtiem dienvidaustrumos). Sudetu vidējais augstums ir 500—1000 m. Augstākā virsotne Sņežka sasniedz 1602 m augstumu.\n\nPēc tipa Sudeti pieder hercīnās oroģenēzes senajiem kroku kalniem. Raksturīgi kristāliskie ieži, bazalti un porfīri. Sudeti ietver vairākas kalnu grēdas un masīvus: Krknoše, Jesenīki, Lužicas kalni, Jizeras kalni, Orlices kalni. Savstarpēji tos atdala tektoniskie pazeminājumi. Kopumā virsotnes lielākoties ir lēzenas, nogāzes — stāvas.\n\nNo Sudetiem iztek Elba, Odera un Morāva. Nogāžu piekājē aug ozolu—dižskābaržu mežu masīvi, bet augstāk tos nomaina baltegļu—egļu meži. Ar 1300 m vjl. sākas pļavas.\n\nIlgstoši Sudetus apdzīvoja vācieši, tomēr pēc Otrā pasaules kara tie tika padzīti no Polijai un Čehoslovākijai piederošajām Sudetu daļām. Mūsdienās Sudetos darbojas tūrisma un kūrorta objekti, kā arī to teritorijā ir izveidoti vairāki nacionālie un dabas parki, dabas rezervāti.\n", "id": "lvs_Latn_109637"}
{"text": "Bohemian Rhapsody\n\nBohemian Rhapsody ir britu rokgrupas Queen singls. To sarakstīja Fredijs Merkūrijs grupas 1975. gada albumam A Night at the Opera.\n\nDziesmai nav piedziedājuma, taču tai ir vairākas daļas: balādes daļa ar ģitāras solo beigās, operas pāreja, kā arī smagā roka daļa. Singla izdošanas laikā tas bija visu laiku dārgākais singls, tas arī mūsdienās ir viens no visrūpīgāk izstrādātajiem mūzikas ierakstiem populārās mūzikas vēsturē. Bohemian Rhapsody guva komerciālus panākumus, tas ir viens no vislabāk pārdotajiem singliem mūzikas industrijas vēsturē. Šis ir viens no grupas ievērojamākajiem un slavenākajiem singliem. Žurnāls Rolling Stone ierindoja to 166. vietā 500 visu laiku labāko dziesmu sarakstā. 2004. gadā Bohemian Rhapsody iekļuva Grammy slavas zālē.\n", "id": "lvs_Latn_109638"}
{"text": "Vladimirs Krikunovs\n\nVladimirs Krikunovs (, dzimis ) ir bijušais krievu hokeja aizsargs, tagad hokeja treneris. Kā spēlētājs spēlējis PSRS čempionātā klubos Saratovas \"Kristall\", Maskavas \"Kriļja Sovetov\" un Rīgas \"Dinamo\", kopumā aizvadot 382 spēles un gūstot 47 rezultativitātes punktus.\n\nTrenera karjeru sāka kā Minskas \"Dinamo\" spēlējošais treneris. Pēc tam trenējis Slovēnijas klubu HK Acroni Jesenice, ar kuru kļuva par divkārtēju Slovēnijas čempionu, Slovēnijas hokeja izlasi, Kazaņas \"Ak Bars\", Ņižņekamskas \"Ņeftehimik\", Baltkrievijas hokeja izlasi, ar kuru sasniedza tās lielāko sasniegumu vēsturē, iekļūstot olimpisko spēļu pusfinālā, Maskavas \"Dinamo\", ar ko uzvarēja 2005. gada Krievijas čempionātā, Krievijas hokeja izlasi, ar ko ieguva bronzas medaļas pasaules čempionātā, Astanas \"Baris\" un Kazahstānas hokeja izlasi.\n\n2021. gada 29. novembrī Vladimirs Krikunovs tika iecelts Rīgas \"Dinamo\" galvenā trenera amatā.\n", "id": "lvs_Latn_109639"}
{"text": "Kalnciema katoļu baznīca\n\nKalnciema Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Jelgavas novada Kalnciema pagasta centrā Kalnciemā. Pirmais Jelgavas diecēzes jaunuzceltais dievnams un viena no divām Kalnciema baznīcām.\n", "id": "lvs_Latn_109640"}
{"text": "Austrumeiropas hokeja līga\n\nAustrumeiropas hokeja līga (AEHL) () bija starptautiska hokeja līga, kas pastāvēja no 1995. līdz 2004. gadam. Līgu izveidoja Baltkrievijas, Latvijas, Lietuvas un Ukrainas klubi pēc Starptautiskās hokeja līgas izjukšanas. AEHL beidza pastāvēt 2004. gadā, kad tajā galvenokārt dominēja Baltkrievijas klubi. Pēc līgas izjukšanas, liela daļa klubu turpināja spēlēt Baltkrievijas Ekstralīgā.\n", "id": "lvs_Latn_109641"}
{"text": "Jaunbornes baznīca\n\nJaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Salienas pagasta Jaunbornes ciemā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_109642"}
{"text": "Drohobičas rajons\n\nDrohobičas rajons () ir Ļvivas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā, Karpatu priekškalnēs. Robežojas ar Ļvivas apgabala Sambiras, Horodokas, Mikolajivas, Strijas, Skoles, Turkas un Starijsambiras rajoniem, kā arī Borislavas, Drohobiča un Truskavecas pilsētām. Drohobičas rajonā Nahueviču sādžā dzimis ukraiņu rakstnieks Ivans Franko.\n", "id": "lvs_Latn_109643"}
{"text": "Horodokas rajons (Ļvivas apgabals)\n\nHorodokas rajons () ir Ļvivas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Ļvivas apgabala Javorivas, Pustomitu, Mikolajivas, Drohobičas, Sambiras un Mostiskas rajoniem, kā arī Ļvivu.\n", "id": "lvs_Latn_109644"}
{"text": "Horodoka (Ļvivas apgabals)\n\nHorodoka () ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Ļvivas rajonā, līdz 2020. gadam bija Horodokas rajona centrs.\n", "id": "lvs_Latn_109645"}
{"text": "Jaunbornes kapela\n\nJaunbornes kapela ir stabveida kapela, kas atrodas Augšdaugavas novada Salienas pagasta Jaunbornes ciemā. Atrodas netālu no Jaunbornes katoļu baznīcas. Mazo arhitektūras formu arhitektūras piemineklis.\n\nKādu laiku nišā atradies arī krucifikss, tāpēc nereti šī kapela tiek dēvēta par krucifiksu, kas nav pareizi. Kapela uzbūvēta 1907. gadā, pēc citiem avotiem tā šeit bijusi jau agrāk ap 1861. gadu. 1975. gadā pie kapelas nogāzies liels koks, neskardams kapelu.\n", "id": "lvs_Latn_109646"}
{"text": "Līvbērzes baznīca\n\nLīvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Jelgavas novada Līvbērzes pagastā netālu no Līvbērzes stacijas.\n", "id": "lvs_Latn_109647"}
{"text": "Kurzemes cietoksnis\n\nPar Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu (, ) dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944. gada 9.—10. oktobrī, Sarkanajai armijai sasniedzot Baltijas jūru pie Mēmeles un nogriežot vācu karaspēka grupai \"Ziemeļi\" atkāpšanās ceļu pa sauszemi. 1945. gada 15. janvārī karaspēka grupa \"Ziemeļi\" tika pārdēvēta par karaspēka grupu \"Kurzeme\". Tā beidza karadarbību tikai pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 8. maijā.\n", "id": "lvs_Latn_109648"}
{"text": "Niks Furijs\n\nNiks Furijs () ir tēls Marvel Comics komiksos un vairāku supervaroņu komandu līderis, kuru radījuši Džeks Kirbijs un Stens Lī. Personāžs pirmo reizi parādās Sgt. Fury and His Howling Commandos 1. numurā, kas iznāca 1963. gada maijā. Tēls ir izmantots filmās, komiksos, multiplikācijas filmās un datorspēlēs. Filmās un seriālā viņu galvenokārt attēlo amerikāņu aktieris Semjuels Džeksons.\n", "id": "lvs_Latn_109649"}
{"text": "Pļavas ķirzaka\n\nPļavas ķirzaka (Lacerta vivipara) ir ķirzaku ģints rāpulis. Tas dzīvo visā Eirāzijas teritorijā no Islandes līdz Japānai, izņemot Vidusjūras un Melnās jūras reģionus. Bieži sastopama arī Latvijā. No visiem rāpuļiem pļavas ķirzaka ir vistālāk uz ziemeļiem dzīvojošā suga — tā ir sastopama arī pie Ziemeļu polārā loka. Vairums pļavas ķirzakas populācijas ir dzīvdzemdētājas, nevis oldējējas, kādas savukārt ir lielais vairums ķirzaku. Pļavas ķirzakas barojas ar bezmugurkaulniekiem, parasti sīkiem kukaiņiem.\n\n2023. gadā pļavas ķirzaka, kopā ar sila ķirzaku, tika atzīta par Gada dzīvnieku.\n", "id": "lvs_Latn_109650"}
{"text": "Tadeušs Komorovskis\n\nTadeušs Komorovskis (), pazīstams arī pēc iesaukas Burs (, ); dzimis , miris ) bija poļu ģenerālis. Otrā pasaules kara laikā bija nelegālās poļu bruņoto spēku Armia Krajowa komandieris no 1943. gada jūlija līdz 1944. gada 2. oktobrim. Varšavas sacelšanās komandieris.\n\nDzimis Ukrainas rietumos, toreiz Austroungārijā. Pirmā pasaules kara laikā cīnījās Austroungārijas armijā. Pēc kara - Polijas armijā. Pēc Vācijas iebrukuma Polijā 1939. gadā organizēja pagrīdes kaujas grupas Krakovas apkaimē. Izvirzījās par poļu nelegālas armijas Armia Krajowa līderi. Divus mēnešus no 1944. gada 1. augusta līdz 2. oktobrim vadīja ielu cīņas Varšavas sacelšanās laikā.\n\nPēc sacelšanās sakāves līdz kara beigām bija ieslodzījumā Koldicas pilī Saksijā. Pēc kara emigrācijā Londonā, kur aktīvi darbojās poļu organizācijās.\n", "id": "lvs_Latn_109651"}
{"text": "Ozolaines baznīca\n\nOzolaines Svētā Ignācija no Lojolas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Bauskas novada Vecsaules pagasta Ozolaines ciemā.\n", "id": "lvs_Latn_109652"}
{"text": "Janču baznīca\n\nJanču Svētā Krusta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Bauskas novada Dāviņu pagasta Jančos.\n", "id": "lvs_Latn_109653"}
{"text": "Latvijas abinieku sugu uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā ir apkopotas visas Latvijā savvaļā sastopamās abinieku sugas. Kopumā Latvijā ir sastopamas 13 abinieku sugas, no kurām 6 ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.\n", "id": "lvs_Latn_109654"}
{"text": "Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils\n\nEglaine—Daugavpils ir 36 kilometrus gara dzelzceļa līnija Augšdaugavas novadā. Tā iet no Daugavpils līdz valsts robežai. Latvijas robežstacija līnijā ir Eglaine, no tās līdz robežai ir 5 km. Līnija tālāk turpinās Lietuvā un caur Panevēžu ved līdz Radvilišķiem, kur savienojas ar Šauļu—Viļņas līniju. Līnijā ir viens sliežu ceļš, tajā pastāv tikai kravas satiksme.\n", "id": "lvs_Latn_109655"}
{"text": "Līčija\n\nĶīnas līčija (Litchi chinensis) ir ziepjkoku dzimtas augs. Tā ir vienīgā suga līčiju ģintī (Litchi). Tā dabiskais izplatības areāls ir tropu un subtropu reģioni Ķīnas dienvidos, Taivānā un Dienvidaustrumāzijā. Mūsdienās šis augs tiek kultivēts arī citās pasaules zemēs. Līčijas augļi tiek lietoti uzturā.\n\nLīčija ir mūžzaļš koks, kas izaug no 10 līdz pat 28 metru augstumam.\n", "id": "lvs_Latn_109656"}
{"text": "Sila ķirzaka\n\nSila ķirzaka (Lacerta agilis) ir ķirzaku ģints rāpulis. Tas dzīvo lielākajā daļā Eiropas teritorijas un Āzijas rietumos. Sila ķirzakas izplatība gan ir diezgan nevienmērīga, tāpēc daudzās Eiropas valstīs sila ķirzaka ir iekļauta apdraudēto sugu sarakstā. Sila ķirzakas garums var sasniegt 20—25 centimetrus. Tā parasti mājo smilšainās mežmalās vai izcirtumos, priežu kāpās. Sila ķirzaka olas dēj smiltīs, kur tās saglabājas vajadzīgajā temperatūrā līdz izšķilšanās brīdim.\n\nSila ķirzaka ir ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā.\n\n2023. gadā sila ķirzaka, kopā ar pļavas ķirzaku, tika atzīta par Gada dzīvnieku.\n", "id": "lvs_Latn_109657"}
{"text": "Martīns Būbers\n\nMartīns Būbers (, ; dzimis , miris ) bija Austrijā dzimis ebreju filozofs, kurš rakstīja vāciski. Eksistenciālisma formas — dialoga filozofijas (Dialogphilosophie) pamatlicējs.\n", "id": "lvs_Latn_109658"}
{"text": "Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem\n\n\"Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem\" () ir 2012. gada ASV neatkarīgā kino mākslas filma. Filmas režisors ir Bens Zaitlins un tā ir veidota pēc Lūsijas Alibāras lugas Juicy and Delicious motīviem. Filma ieguvusi pozitīvas atsauksmes Sandensas un Kannu kinofestivālā.\n\nMākslas filma tika izvirzīta četrām nominācijām 85. Kinoakadēmijas balvai, kategorijās \"Labākā filma\", \"Labākais režisors\", \"Labākais adaptētais scenārijs\" un \"Labākā aktrise galvenajā lomā\". Deviņgadīgā Kvevenžane Volisa ir jaunākā aktrise, kas nominēta šai balvai.\n", "id": "lvs_Latn_109659"}
{"text": "Javorivas rajons\n\nJavorivas rajons () ir Ļvivas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Ļvivas apgabala Žovkvas, Horodokas un Mostiskas rajoniem, Ļvivu, kā arī Poliju.\n", "id": "lvs_Latn_109660"}
{"text": "Javoriva\n\nJavoriva () ir rajona nozīmes pilsēta un rajona centrs Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā. Pilsētā atrodas Ukrainas armijas kara bāze (bāzējas 24. mehanizētā brigāde).\n", "id": "lvs_Latn_109661"}
{"text": "Palmute\n\nPalmute (arī Ide, Palmaka, Palmuta) ir upe Valmieras novadā, Rūjas kreisā krasta pieteka. Sākas kā novadgrāvis Ramatas pagasta austrumdaļā dienvidos no Vērša. Tek dienvidaustrumu virzienā pa līdzenu, purvainu apvidu, gultne visā garumā regulēta, taisnota. Ietek Rūjā augšpus Pantenes. Lielākās pietekas ir Krāņupīte un Vidzemnieku grāvis (abas kreisās). Upi šķērso autoceļš P21.\n", "id": "lvs_Latn_109662"}
{"text": "Atsvabinātais Džango\n\n\"Atsvabinātais Džango\" () ir 2012. gada ASV mākslas filma. Filmas režisors un scenārija autors ir Kventins Tarantīno. Galvenajās lomās Džeimijs Fokss un Kristofs Valcs. Filmas pirmizrāde notika 2012. gada 25. decembrī.\n\nFilma, kas pamudinājusi Tarantino uzņemt \"Atsvabināto Džango\", ir itāļu vesterns \"Džango\", kurā galveno lomu atveidoja Franko Nero, kurš parādās nelielā epizodē arī Tarantino filmā. Vēl pirms oficiālās pirmizrādes daži kritiķi, kas jau bija noskatījušies jauno filmu, iekļāva to personīgajos gada labāko filmu sarakstos.\n\nKristofs Valcs un Leonardo Di Kaprio par lomu atveidojumu ir ieguvuši dažādas ASV kinokritiķu sabiedrību prēmijas, bet pati filma bija izvirzīta četrām nominācijām Zelta globusa balvai, taču balvas ieguva tikai divās kategorijās: \"Labākā vīrieša otrā plāna loma\" (Kristofs Valcs) un \"Labākais scenārijs\". 85. Kinoakadēmijas balvai filma tika izvirzīta piecās nominācijās, tajā skaitā nominācijā \"Labākā filma\", bet balvas ieguva nominācijās \"Labākais aktieris otrā plāna lomā\" (Kristofs Valcs) un \"Labākais oriģinālscenārijs\".\n", "id": "lvs_Latn_109663"}
{"text": "Omloop Het Nieuwsblad\n\nOmloop Het Nieuwsblad (iepriekš zināmas kā Omloop Het Volk) ir profesionālas viendienas šosejas riteņbraukšanas sacensības, kuras notiek Beļģijas provincē Austrumflandrijā. Tās ir vienas no Flandrijas klasikām.\n\nSacensības pirmoreiz notika 1945. gadā un tās organizēja laikraksts Het Volk kā atbildi Het Nieuwsblad klasikai Flandrijas tūrei. Omloop, kura sākas un noslēdzas Gentē, izmanto daudzus no tiem pašiem kāpumiem, ko Flandrijas tūre un tāpēc to izmanto kā sagatavošanos nozīmīgākajām sacensībām.\n\nSacensības līdz 2008. gadam bija zināmas kā Omloop Het Volk. 2008. gadā laikrakstu Het Volk pārtrauca izdot un sacensību organizēšanu pārņēma Het Nieuwsblad, 2009. gadā tās pārsaucot par Omloop Het Nieuwsblad.\n\nOmloop Het Nieuwsblad ir Beļģijas sacensību sezonas atklāšanas pasākums un parasti notiek pēdējā februāra vai pirmajā marta sestdienā. To raksturo aukstais laiks un īsie bruģētie kāpumi un tās krasi kontrastē ar treniņnometnēm Itālijas Rivjērā vai Francijas dienvidos.\n\nKopš 2006. gada notiek arī sieviešu sacensības 130 kilometrus garā distancē.\n", "id": "lvs_Latn_109664"}
{"text": "Optimista stāsts\n\n\"Optimista stāsts, oriģinālais nosaukums — \"Cerības stariņu krājums\" () ir 2012. gada ASV komēdijdrāmas filma, Metjū Kvika traģikomiskā romāna ekranizācija. Filmas režisors un scenārija autors ir Deivids Rasels. Filmas pirmizrāde notika Starptautiskajā Toronto kinofestivālā 2012. gada 8. septembrī.\n\nFilmu labvēlīgi uzņēma kinokritiķi un tā tika izvirzīta 85. Kinoakadēmijas balvai astoņās nominācijās, tajā skaitā kā \"Labākā filma\". Visu galveno aktieru tēlojumi arī tika izvirzīti nominācijām, tādā veidā filma ir pirmā kopš 1981. gada, kurai ir nominācijas visās aktieru kategorijās, bet balvu saņēma tikai Dženifere Lorensa kā \"Labākā aktrise galvenajā lomā\".\n", "id": "lvs_Latn_109665"}
{"text": "Flandrijas klasikas\n\nFlandrijas klasikas ir oficiāla sadarbība starp Flandrijā notiekošo klasisko riteņbraukšanas sacensību organizatoriem. Tā tika izveidota 2010. gadā apvienojot sešas sacensības, no kurām par svarīgāko tiek uzskatīta Flandrijas tūre, kura ir viena no klasikas pieminekļiem. Organizācijā nav iekļautas tādas svarīgas sacensības kā E3 Harelbeke un Kīrne—Brisele—Kīrne.\n", "id": "lvs_Latn_109666"}
{"text": "Slepenā operācija \"30 pēc pusnakts\"\n\n\"Slepenā operācija \"30 pēc pusnakts\"\" () ir 2012. gada ASV mākslas filma, asa sižeta ar trillera elementiem. Filmas režisore un viena no producentēm ir Ketrina Bigelova. Galvenajā lomā Džesika Česteina.\n\nFilma balstīta uz patiesiem notikumiem, Osamas bin Ladena likvidāciju. Amerikāņu ar kino saistītie preses izdevumi ļoti pozitīvi pieņēma Bigelovas projektu, savukārt vietnē Rotten Tomatoes vēl pirms filmas oficiālās pirmizrādes tās reitings sasniedza 100%.\n\n\"Slepenā operācija \"30 pēc pusnakts\" vairākas ASV kinokritiķu sabiedrības atzinušas par gada labāko filmu. Zelta globusa balvai filma tika izvirzīta četrās nominācijās, bet balvu ieguva tikai Džesika Česteina kā \"Labākā aktrise\". 85. Kinoakadēmijas balvai filma tika izvirzīta piecās nominācijās, tajā skaitā nominācijā \"Labākā filma\", bet balvu saņēma tikai nominācijā \"Labākā skaņas montāža\". 2016. gada BBC 100 labāko 21. gadsimta filmu sarakstā \"Slepenā operācija \"30 pēc pusnakts\"\" ierindojās 57. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_109667"}
{"text": "Lāčplēša gulta\n\nLāčplēša gulta (arī Pērkona bulta, Pumpura akmens) ir dižakmens, kas atrodas Lielvārdē, Ogres novadā.\n\nAkmens ir neregulāras formas, tas ir 2,1 m augsts, 4,8 m garš, 3,5 m plats, tā apkārtmērs ir 15 m, tilpums — 20 m³. Lāčplēša gultai blakus atrodas tā sauktā Lāčplēša sega, kas ir no akmens atšķeltā daļa un ir 1 m augsta, 4,8 m gara un 2,7 m plata. Līdz 1938. gadam akmens atradies Daugavā augšpus Ķeguma krāces, tobrīd tas bija Ārņa akmens, 1938. gadā tas tika pārvests uz Ķeguma HES ūdenskrātuves krastu pirms HES ūdenskrātuves uzplūdināšanas, savukārt 1976. gadā Lāčplēša gulta tika pārvietota pie Andreja Pumpura muzeja Lielvārdē.\n", "id": "lvs_Latn_109668"}
{"text": "Deivids Rasels\n\nDeivids Ovens Rasels (, dzimis Ņujorkā) ir amerikāņu kinorežisors, producents un scenārists.\n\nRasels uzsācis darboties kinomākslā 1987. gadā. Sākumā veidojis īsfilmas, pēc tam pilnmetrāžas filmas. Starp viņa agrīnajām filmām ir komēdijas Spanking the Monkey (1994), \"Nemodiniet gulošu suni\" (Flirting with Disaster, 1996), \"Trīs karaļi\" (1999), \"Es mīlu Hakabijus\" (2004).\n\nNākamās Rasela filmas guvušas daudzas nominācijas un balvas, kā arī komerciālus panākumus un kritiķu atzinību. Par filmu \"Cīnītājs\" (2010) Rasels nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai un Zelta globusa balvai kā labākais režisors.\n\nPar nākamo filmu \"Optimista stāsts\" (2012) Rasels tika nomināts 85. Kinoakadēmijas balvai kategorijās \"Labākais režisors\" un \"Labākais adaptētais scenārijs\", kā arī kā scenārists Zelta globusa balvai. Ieguva BAFTA kino balvu par labāko adaptēto scenāriju.\n\nPar filmu \"Amerikāņu afēra\" (2013) tika nominēts divām Amerikas Kinoakadēmijas balvām un divām Zelta globusa balvām gan kā režisors, gan scenārists (kopā ar Ēriku Vorenu Singeru). Ieguva BAFTA kino balvu par labāko oriģinālscenāriju.\n\n2015. gadā Rasels uzņēmis filmu \"Džoja\", kurā tēlo aktieri Dženifere Lorensa, Roberts De Niro, Bredlijs Kūpers, ar kuriem Rasels sadarbojies jau vairākās savās iepriekšējās filmās.\n", "id": "lvs_Latn_109669"}
{"text": "Bens Zaitlins\n\nBendžamins Herolds Zaitlins (, dzimis Ņujorkā) ir amerikāņu kinorežisors, komponists un animators.\n\n2012. gadā par savu filmu \"Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem\" viņš Kannu kinofestivālā ieguva Zelta Kameras balvu, Lielo Žūrijas balvu Sandensas kinofestivālā. Ar šo filmu Bens Zaitlins ir ieguvis vairākas neatkarīgā kino balvas un nominācijas. 85. Kinoakadēmijas balvai viņš tika izvirzīts nominācijās \"Labākais režisors\" un \"Labākais adaptētais scenārijs\".\n", "id": "lvs_Latn_109670"}
{"text": "Nikola Vučevičs\n\nNikola Vučevičs (; dzimis ) ir Šveicē dzimis Melnkalnes basketbolists, spēlē centra pozīcijā. Pašlaik (2021) pārstāv NBA klubu Čikāgas \"Bulls\", bet lielāko daļu karjeras spēlējis Orlando \"Magic\". Melnkalnes basketbola izlases dalībnieks.\n\nViņa tēvs Borislavs Vučevičs arī ir bijis basketbolists, spēlējis Dienvidslāvijas izlasē.\n", "id": "lvs_Latn_109671"}
{"text": "Vakīns Fīnikss\n\nVakīns Rafaels Fīnikss (, IPA: ; dzimis ) ir amerikāņu aktieris, mūzikas klipu režisors, producents un mūziķis. Plašāku atpazīstamību ieguvis pēc filmām \"Zīmes\" (2002) un \"Gladiators\". Četras reizes nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvas — par lomām filmās \"Gladiators\" (2000), \"Sirds robeža\" (2005), \"Pavēlnieks\" (2012) un \"Džokers\" (2019). Ceturtajā reizē par filmu \"Džokers\" balvu ieguvis kā labākais aktieris galvenajā lomā. Par šo lomu saņēmis arī Zelta globusa balvu un BAFTA kino balvu.\n\n2006. gadā par Džonija Keša lomu filmā \"Sirds robeža\" Hoakins Fīnikss saņēma Zelta globusa balvu. 2012. gadā Venēcijas kinofestivālā Fīnikss saņēma Volfi kausu par labāko vīriešu lomu filmā \"Pavēlnieks\".\n\nArī viņa vecākais brālis Rivers Fīnikss bija aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_109672"}
{"text": "Haklberija Fina piedzīvojumi\n\n\"Haklberija Fina piedzīvojumi\" () ir amerikāņu rakstnieka Marka Tvena romāns.\n\n1884. gada decembrī tas tika izdots Anglijā, savukārt 1885. gada februārī — ASV. \"Haklberija Fina piedzīvojumi\" tiek uzskatīts par vienu no labākajiem amerikāņu romāniem. Grāmata ir sarakstīta no Haklberija Fina, Toma Sojera drauga un divu citu Tvena darbu stāstītāja, skatupunkta. Tas ir tiešs turpinājums 1876. gada romānam \"Toma Sojera piedzīvojumi\" (The Adventures of Tom Sawyer). \"Haklberija Fina piedzīvojumi\" ir populārs darbs lasītāju vidū, tāpat tas ir populārs literatūrkritiķu pētīšanas objekts jau kopš darba izdošanas. Darbs ticis kritizēts tā rupjās valodas dēļ, 20. gadsimtā darbs kļuva vēl strīdīgāks rasu stereotipu un biežās vārda \"nigger\" (aizvainojošs melnādaino apzīmējums) izmantošanas dēļ, neskatoties uz spēcīgajiem argumentiem, ka darba galvenais varonis ir antirasistisks.\n", "id": "lvs_Latn_109673"}
{"text": "Tukuma katoļu baznīca\n\nTukuma Svētā Stefana Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Tukumā, Harmonijas ielā 1a. Dievnams ir arī Tukuma dekanāta rezidence.\n", "id": "lvs_Latn_109674"}
{"text": "Pavēlnieks\n\n\"Pavēlnieks\" () ir 2012. gada ASV mākslas filma, drāma. Filmas režisors, scenārija autors un viens no producentiem ir Pols Tomass Andersons. Galvenajās lomās Vakīns Fīnikss, Filips Sīmors Hofmans un Eimija Adamsa. Filmas pirmizrāde notika 2012. septembrī 69. Venēcijas kinofestivāla ietvaros.\n\nVēl pirms filmas pirmizrādes kinokritiķi prognozēja, ka šī filma būs viena no 2013. gada Amerikas Kinoakadēmijas balvas pretendentiem. Aktieri Fīniks un Hofmans Venēcijas kinofestivālā tika atzīti par labākajiem, bet režisors Andersons saņēma Sudraba lauvas balvu kā labākais režisors.\n\nVisi trīs galveno lomu izpildītāji tika izvirzīti attiecīgām nominācijām 85. Kinoakadēmijas balvai un šajās pašās nominācijās bija izvirzīti arī Zelta globusa balvai. 2016. gada BBC 100 labāko 21. gadsimta filmu sarakstā \"Pavēlnieks\" ierindojās 24. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_109675"}
{"text": "Mobijs Diks\n\nPirmoreiz \"Mobijs Diks\" tika publicēts 1851. gadā. Mūsdienās tas tiek uzskatīts par izcilu pasaules literatūras vērtību un par vienu no labākajiem amerikāņu romāniem, lai arī sākotnēji romāns saņēma dažādus vērtējumus. Stāsts ir par klīstošo jūrnieku Ishmaelu un viņa ceļojumu uz kuģa Pequod, kuru vada kapteinis Ahābs. Ishmaels drīz uzzina, ka Ahābam ir viens mērķis ceļojumā: sameklēt Mobiju Diku, mežonīgo, noslēpumaino kašalotu, kas iepriekšējā reizē iznīcināja Ahāba laivu.\n", "id": "lvs_Latn_109676"}
{"text": "Bēgšana no Šoušenkas\n\n\"Bēgšana no Šoušenkas\" jeb \"Brīvības cena\" () ir 1994. gada ASV drāmas filma, kuras režisors ir Frenks Darabons. Filmas sižets veidots pēc rakstnieka Stīvena Kinga romāna Rita Hayworth and Shawshank Redemption.\n\nFilma ir par baņķieri Endiju Defrēnu, kam piespriesti divi mūža ieslodzījumi par sievas un viņas mīļākā nogalināšanu. Cietumā viņš sadraudzējas ar Elisu Boidu \"Redu\" Redingu, Defrēns jūtas drošībā pēc tam, kad viņa zināšanas finanšu nozarē izmanto cietuma darbinieki un ieslodzītie. Filmā galvenās lomas atveido Tims Robinss un Morgans Frīmens.\n\nFilma neguva milzīgus komerciālus panākumus, taču to ir atzinīgi novērtējuši kritiķi. Pašlaik (2022) tā atrodas Internet Movie Database Top 250 pirmajā vietā un ir minēta kā vislabākā filma starp tām, kas nav saņēmušas Amerikas Kinoakadēmijas balvu (1995. gadā to nominācijā \"Labākā filma\" apsteidza \"Forests Gamps\"). 2015. gadā filmu iekļāva ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā \"kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma\".\n", "id": "lvs_Latn_109677"}
{"text": "Varnaviču baznīca\n\nVarnaviču Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Varnaviču ciemā.\n", "id": "lvs_Latn_109678"}
{"text": "Lamiņu baznīca\n\nLamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Tukuma novada Pūres pagasta Lamiņu ciemā, 18. gadsimtā bija viena no retajām katoļu draudzei celtajām baznīcām Kurzemes pusē.\n", "id": "lvs_Latn_109679"}
{"text": "Ludvigs fon Mīzess\n\nLudvigs Heinrihs fon Mīzess (; dzimis , miris ) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes Austriešu skolas amerikāņu ekonomists, filozofs un sociologs. Rakstīja vāciski un angliski. Praksioloģijas pamatlicējs. Atstājis iespaidu uz liberālisma un libertisma teoriju un praksi. Viens no Monpelerīna biedrības dibinātājiem. Matemātiķa Riharda fon Mīzesa vecākais brālis.\n\nDzimis Ļvivā bagātu ebreju ģimenē, vēlāk ģimene pārcēlās uz Vīni. No 1900. gada studēja Vīnes Universitātē, kur iepazinās ar Kārļa Mengera darbiem. No 1913. līdz 1934. gadam - privātdocents Vīnes Universitātē. Austrijas kanclera Engelberta Dolfusa, vēlāk Oto fon Habsburga padomnieks ekonomikā. 1934. gadā emigrēja uz Šveici, kur pasniedza Ženēvas Starptautisko attiecību institūtā (Institut de hautes études internationales et du développement). 1940. gadā emigrēja uz ASV, kur no 1945. līdz 1969. gadam bija Ņujorkas Universitātes profesors. Atrazdamies ASV, Mīzess tomēr aktīvi ietekmēja Eiropas atjaunotni pēc Otra pasaules kara, personiski pazīstot daudzus ekonomisko lēmumu pieņēmējus kontinentā.\n", "id": "lvs_Latn_109680"}
{"text": "Mīzess\n\nLudvigs fon Mīzess (Ludwig von Mises, 1881-1973) - austriešu ekonomists Rihards fon Mīzess (Richard von Mises, 1883-1953) - austriešu matemātiķis, iepriekšējā brālis\n", "id": "lvs_Latn_109681"}
{"text": "Novojavorivska\n\nNovojavorivska () ir rajona nozīmes pilsēta Javorivas rajonā Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā.\n\nPilsēta veidojusies 20. gadsimta otrajā pusē kā sēra ieguves centrs. Radusies 1965. gadā kā strādnieku ciemats Jantarnoje () pie sēra ieguves kombināta. Pilsēta no 1986. gada. Viena no retajām Ukrainas pilsētām, kurā ir hokeja komanda.\n", "id": "lvs_Latn_109682"}
{"text": "Virķēni\n\nVirķēni ir ciems Valmieras novada Vilpulkas pagastā netālu no Igaunijas robežas (tuvākā lielā Igaunijas pilsēta — Pērnava — atrodas 75 km attālumā, savukārt galvaspilsēta — Tallina — atrodas 200 km attālumā). Ciems izvietojies Virķītes krastos pie autoceļa P21, no pagasta centra Vilpulkas, no novada centra Rūjienas, no Valmieras un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_109683"}
{"text": "Vilpulka\n\nVilpulka ir ciems Valmieras novada Vilpulkas pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta vidusdaļā Pestavas labajā krastā pie autoceļa V173 no novada centra Valmieras un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_109684"}
{"text": "Pasaules čempionāts orientēšanās sportā\n\nPasaules čempionāts orientēšanās sportā ir lielākās starptautiskās sacensības orientēšanās sportā. Čempionāti notiek kopš 1966. gada un līdz 2003. gadam tie lielākoties notika katru otro gadu, taču kopš 2003. gada - katru gadu. Sākotnēji sacensību programma ietvēra individuālās sacensības un stafeti, bet laika gaitā programma ir papildināta, un šobrīd Pasaules čempionātos sacensības notiek garajā distancē, vidējā distancē, sprintā un stafetē, kā vīriešiem tā sievietēm.\n\nLatvijas sportistu lielākais panākums ir Edgara Bertuka 2012. gada Pasaules čempionātā Šveicē izcīnītā zelta un bronzas medaļa. Tā bija pirmā Latvijas (un arī Baltijas valstu) sportistu izcīnītā uzvara un medaļa Pasaules čempionātos pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas (1989. gadā, pārstāvot PSRS, medaļu izcīnīja Alīda Ābola). 2013. gada čempionātā, kurš notika Somijā, Bertuks izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_109685"}
{"text": "Latvijas regbija izlase\n\nLatvijas regbija izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskās regbija spēlēs. Pirmo starptautisko spēli tā aizvadīja pret Gruzijas izlasi 1992. gadā, kad zaudēja ar 3—28. Izlase ne reizi nav kvalificējusies Pasaules kausa izcīņas finālturnīram. Tā startē Eiropas Nāciju kausa otrajā divīzijā. Pašlaik (2023. gada septembris) IRB pasaules reitingā tā ieņem 59. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_109686"}
{"text": "Zaļā jūdze\n\n\"Zaļā jūdze\" () ir 1999. gada ASV drāmas filma, kuras režisors ir Frenks Darabons. Filmā galvenās lomas atveido Toms Henkss un Maikls Klārks Dankans.\n\nFilmas sižets ir balstīts uz rakstnieka Stīvena Kinga romānu ar tādu pašu nosaukumu. Filma ir stāsts par cietumsargu Lielās depresijas laikā cietuma daļā, kur ir cietumnieki, kam piespriests nāvessods, un par pārdabiskajiem notikumiem, ko viņš piedzīvoja. Filmu nominēja četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām (arī kā labāko filmu), tomēr neieguva nevienu no tām.\n", "id": "lvs_Latn_109687"}
{"text": "Viļakas trakts\n\nViļakas trakts () jeb Viļakas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Marienhauzenas pilī. Pils kalpoja galvenokārt kā Viļakas garnizona apmetne, Viļakas stārasts tajā pastāvīgi neuzturējās.\n", "id": "lvs_Latn_109688"}
{"text": "Piloto Pardo salas\n\nPiloto Pardo salas () ir Čīles avotos lietots nosaukums salu grupai Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Salu grupa izvietojusies arhipelāga ziemeļaustrumos, sastāv no divām lielākām salām — Elefantas un Klerensas salas un vairākām mazām — Gibsa, Asplenda sala, Sīla salas, Kornvolisas sala, Īdija sala, O'Braiena sala. Augstākā virsotne ir Ērvinga kalns (1950 m) Klerensas salā. Salas atklātas 1819.—1821. gados. Nosauktas par godu čīliešu kuģa Yelcho kapteinim Luisam Pardo Viljalonam (Luis Pardo Villalón), kurš 1916. gada 30. augustā pie Elefantas krastiem izglāba Ernesta Šekltona ekspedīcijas dalībniekus.\n", "id": "lvs_Latn_109689"}
{"text": "Rihards fon Mīzess\n\nRihards fon Mīzess (, dzimis , miris ) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes austriešu/vācu/amerikāņu matemātiķis. Darbi cietvielu mehānikā, hidromehānikā, aerodinamikā, aeronautikā, statistikā, varbūtību teorijā. Ekonomista Ludviga fon Mīzesa jaunākais brālis.\n", "id": "lvs_Latn_109690"}
{"text": "Kamjankas-Buzkas rajons\n\nKamjankas-Buzkas rajons () ir Ļvivas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Ļvivas apgabala Radehivas, Buskas, Pustomitu, Žovkvas un Sokaļas rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_109691"}
{"text": "Kamjanka-Buzka\n\nKamjanka-Buzka () ir rajona nozīmes pilsēta un rajona centrs Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā pie Rietumu Bugas.\n", "id": "lvs_Latn_109692"}
{"text": "Imants Feltiņš\n\nImants Feltiņš (dzimis , miris ) bija padomju fiziķis, fizikas un matemātikas zinātņu doktors (1973). Beidzis Latvijas Valsts Pedagoģisko institūtu (1952); šā institūta docētājs. No 1959. gada LPSR ZA Fizikas institūta zinātniskais līdzstrādnieks, kopš 1961. gada - LPSR ZA Fizikāli enerģētiskā institūta Pusvadītāju fizikas laboratorijas vadītājs, kopš 1982. gada - vienlaikus arī direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Zinātniskie pētījumi pusvadītāju dielektriķu fizikā; piedalījies jaunas tranzistoru sērijas izgatavošanā un organizējis tās ieviešanu ražošanā (LPSR Valsts prēmija, 1976. gads).\n", "id": "lvs_Latn_109693"}
{"text": "Pols Muni\n\nPols Muni (, īstajā vārdā Mešilems Meirs Veizenfreinds (); dzimis , miris ) bija Ukrainas ebreju izcelsmes amerikāņu teātra un kino aktieris. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados Muni bija viens no retajiem Warner Bros. kinoaktieriem, kurš pats drīkstēja izvēlēties, kuras lomas spēlēt. Sešas reizes nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai, 1936. gadā to arī ieguvis kategorijā \"Labākais aktieris galvenajā lomā\". Sadarbojies ar tādiem režisoriem kā Mervins Lerojs, Hauards Hauks, Viljams Dīterle. Muni ekrāna partneri bijuši Luīze Rainere, Geila Sondergārda un Jozefs Šildkrauts.\n\nDzimis Ļvivā, ebreju ģimenē. 1902. gadā kopā ar ģimeni ieradās ASV. Aktiera karjeru sāka 12 gadu vecumā jidiša teātrī Ņujorkā, kurā par aktieriem strādāja arī Pola vecāki. No 1926. gada uzstājās Brodvejā. 1929. gada parakstīja līgumu ar kompāniju Fox un ieguva savu pirmo \"Oskara\" nomināciju. Pēc 1937. gada mazāk filmējās kino, vairāk darbodamies teātrī. Miris 1967. gadā.\n\nMuni raksturīgā pieeja aktiera darbā bija iegūt par attiecīgo tēlu pēc iespējas vairāk informācijas, piemēram, pirms tēlot Pastēru, Muni izlasīja daudzas grāmatas par šo zinātnieku. Pretēji savai profesijai, privātajā dzīvē Muni esot bijis ārkārtīgi kautrīgs.\n", "id": "lvs_Latn_109694"}
{"text": "Mikolajivas rajons (Ļvivas apgabals)\n\nMikolajivas rajons () ir Ļvivas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Ļvivas apgabala Pustomitu, Peremišļanu, Židačivas, Strijas, Drohobičas un Horodokas rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_109695"}
{"text": "Mikolajiva (Ļvivas apgabals)\n\nMikolajiva () ir rajona nozīmes pilsēta un rajona centrs Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā pie Dņestras upes. Pie pilsētas atrodas cementa rūpnīca.\n", "id": "lvs_Latn_109696"}
{"text": "Vikidati\n\nVikidati () ir brīvi papildināma zināšanu bāze, ko uztur Wikimedia Foundation organizācija. Tā ir paredzēta, lai nodrošinātu vienotu avotu dažādiem atvērto datu veidiem (piemēram, dzimšanas datumiem), kurus var izmantot Wikimedia projektos, kā Vikipēdija, un citur. Šajā pielietojuma veidā tā ir līdzīga Vikikrātuvei, kas nodrošina multimediju failu glabāšanu un pieeju visiem Wikimedia projektiem. Vikidatos atrodamā informācija ir brīvi izmantojama atbilstoši CC0 publiskā īpašuma deklarācijai. Vikidatu zināšanu bāze ir vikivietne, kuras pamatā ir MediaWiki programmatūra un vairāku MediaWiki paplašinājumu kopums, ko sauc par Wikibase.\n", "id": "lvs_Latn_109697"}
{"text": "Kankaļu baznīca\n\nKankaļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā. Eiropas nozīmes koka arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_109698"}
{"text": "Soču autodroms\n\nSoču autodroms (krievu: Сочи Автодром), pazīstama arī kā Soču olimpiskā parka trase (), ir viena no jaunākajām un modernākajām Pirmās formulas trasēm, kurā kopš 2014. gada norisinās Krievijas Grand Prix izcīņa. Trase atrodas Sočos — vienā no Krievijas lielākajām kūrortpilsētām Melnās jūras krastos — un ir 5,848 km gara. Trase ir izvietota starp olimpiskajām būvēm, kurās 2014. gada februārī norisinājās 2014. gada olimpiskās spēles. Trases izveidei no valsts līdzekļiem tika atvēlēti 5,8 miljardi rubļu.\n", "id": "lvs_Latn_109699"}
{"text": "Kaplavas kapela\n\nKaplavas Svētā Antona Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta centrā Kaplavā.\n", "id": "lvs_Latn_109700"}
{"text": "Priedaines baznīca\n\nPriedaines Svētās Brigitas un Svētās Katrīnas no Sjēnas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Krāslavas pilsētas daļā Priedainē, Dārza ielā 30.\n", "id": "lvs_Latn_109701"}
{"text": "Silenes katoļu baznīca\n\nSilenes Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta centrā Silenē. Lielākais koka katoļu dievnams Jelgavas diecēzē.\n", "id": "lvs_Latn_109702"}
{"text": "Lidojums\n\n\"Lidojums () ir 2012. gada ASV drāmas filma. Filmas režisors un viens no producentiem ir Roberts Zemekis. Galvenajā lomā Denzels Vašingtons. Filmas pirmizrāde notika Ņujorkas kinofestivālā, bet Latvijā filmas pirmizrāde notika 2013. gada 22. februārī.\n\nFilma saņēma pozitīvu kritiku un izvirzīta 85. Kinoakadēmijas balvai nominācijās \"Labākais aktieris galvenajā lomā\" un \"Labākais oriģinālscenarijs\". Denzels Vašingtons nominēts kā \"Labākais aktieris\" arī Zelta globusa balvai, tomēr to neieguva.\n", "id": "lvs_Latn_109703"}
{"text": "Tilgaļu milzakmens\n\nTilgaļu milzakmens jeb Tilgaļu Lielais akmens (arī Krauju, Vandzenes akmens) ir vislielākais dižakmens Kurzemē un ceturtais lielākais Latvijā. Tā apkārtmērs ir 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7,0 m, augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 m³. Tas atrodas Vandzenes pagastā, Vandzenes—Valdemārpils ceļa labajā pusē, piekalnē pie Krauju kapsētas. Akmens ir neregulāras formas, šķautnains, ar stāvām malām. Tas ir ģeoloģiskais dabas piemineklis, kā arī izcils ainavas elements. Ģeoloģiskais sastāvs ir neviendabīgs: rietumu un dienvidrietumu daļā tas ir iesārts plagioklāza — mikroklīna granīts, ziemeļrietumu daļā — pelēkbalts pegmatītgranīts, dienvidaustrumu daļā — pelēks granīts.\n\nTalsu novada muzeja ekspedīciju materiāli liecina par Tilgaļu milzakmeni kā senu kulta vietu. Kādreiz netālu no akmens augusi liela liepa, kas 1969. gada vētrā tika nolauzta. Akmens un liepa pēc vietējo iedzīvotāju stāstījuma esot sena upurvieta. Upurēšanas uguns esot kurināta liepas tuvumā, bet ne uz akmens. Talsu novadnieks, rakstnieks un publicists Vilis Veldre 1937. gada izdotajā grāmatā \"Seni stāsti par manu māju\" piemin Tilgaļu akmeni, kā senču kulta vietu, kas atradās liepu audzes vidū. Pēc nostāstiem akmens apkaimē bijušas atrastas arī ogles.\n\n2007. gadā Tilgaļu dzimtas pārstāvji iestādīja Tilgaļu svētliepu — vēstures arhīvos aprakstītās Tilgaļu upurliepas vietā.\n\nKopš 2006. gada, ik gadu jūlija pēdējā svētdienā no 12:00, pie akmens satiekas Tilgaļu dzimtas pārstāvji, draugi un atbalstītāji. Laipni aicināti pievienoties! Tilgaļu dzimtas saietu iniciators - Valdis Tilgalis.\n", "id": "lvs_Latn_109704"}
{"text": "Emanuela Riva\n\nEmanuela Riva (), īstajā vārdā Polete Žermēna Riva (; dzimusi , mirusi ), bija franču teātra un kino aktrise. 2013. gadā Riva saņēma BAFTA kino balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā filmā \"Mīlestība\" (2012), Cēzara balvu un Eiropas Kino balvu, kā arī tika izvirzīta 85. Kinoakadēmijas balvai. Viņa ir vecākā aktrise, kas jebkad ir izvirzīta Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijā \"Labākā aktrise galvenajā lomā\". Iepriekšējo reizi Britu Kinoakadēmijas balvai Riva tika nominēta 1960. gadā kā labākā ārzemju aktrise par lomu filmā \"Hirosima — mana mīla\" (Hiroshima mon amour, 1959). 1962. gadā saņēmusi Venēcijas kinofestivāla balvu kā labākā aktrise par lomu filmā Thérèse Desqueyroux (1962).\n", "id": "lvs_Latn_109705"}
{"text": "Subates katoļu baznīca\n\nSubates Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Subates pilsētā, Tirgus laukumā 17.\n", "id": "lvs_Latn_109706"}
{"text": "Kvevenžane Volisa\n\nKvevenžane Volisa (; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise. Atpazīstamību ieguva ar galveno lomu mākslas filmā \"Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem. Par dalību šajā filmā viņa tika izvirzīta 85. Kinoakadēmijas balvai nominācijai \"Labākā aktrise galvenajā lomā\", kļūstot par jaunāko aktrisi, kas jebkad ir izvirzīta šai nominācijai.\n", "id": "lvs_Latn_109707"}
{"text": "Jozefs Rots\n\nMozess Jozefs Rots (; dzimis , miris ) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes austriešu rakstnieks un žurnālists. Visplašāk pazīstams kā 1932. gadā publicētās ģimenes sāgas \"Radecka maršs\" (Radetzkymarsch) autors.\n\nDzimis Brodos, Austroungārijā. Pēc ģimnāzijas beigšanas no 1914. līdz 1916. gadam studēja Vīnes Universitātē. Kā brīvprātīgais piedalījās Pirmajā pasaules karā Austrumu frontē. 1918. gadā atgriezās Vīnē un sāka darboties kā žurnālists dažādās avīzēs, iesākumā kreisajā presē ar pseidonīmu \"Sarkanais Rots\". 1920. gadā pārcēlās uz Berlīni, kur no 1923. gada sadarbojās ar liberālo Frankfurter Zeitung, daudz ceļodams. Būdams viens no visaugstāk apmaksātajiem žurnālistiem, no 1923. gada publicējis arī literāros darbus. 1925. gadā ieradās Parīzē, un līdz mūža beigām daudz laika pavadīja tur. Miris 1939. gadā, mūža nogalē sirga ar alkoholismu (pēdējais Rota literārais darbs bija novele \"Leģenda par svēto dzērāju\" (Die Legende vom heiligen Trinker)).\n", "id": "lvs_Latn_109708"}
{"text": "Neiespējamais\n\n\"Neiespējamais\" () ir 2012. gada Spānijas mākslas filma angļu valodā par 2004. gada Indijas okeāna zemestrīci. Galvenajās lomās Naomi Votsa un Jūens Makgregors. Filma saņēmusi Spānijas nacionālā kinofestivāla Goijas balvas nominācijās \"Labākais režisors\", \"Labākā montāža\", \"Labākais producentu darbs\" un \"Labākā skaņa un specefekti\".\n\nNaomi Votsa par lomu šajā filmā tikusi izvirzīta Zelta globusa balvai nominācijā \"Labāka aktrise\" un nominācijā \"Labākā aktrise galvenajā lomā\" 85. Kinoakadēmijas balvai.\n", "id": "lvs_Latn_109709"}
{"text": "Mostiskas rajons\n\nMostiskas rajons () ir Ļvivas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Ļvivas apgabala Javorivas, Horodokas, Sambiras un Starijsambiras rajoniem, kā arī Poliju.\n", "id": "lvs_Latn_109710"}
{"text": "Mostiska\n\nMostiska () ir rajona nozīmes pilsēta un rajona centrs Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā. Dzelzceļa stacija, kurā mainās dzelzceļa sliežu platums.\n", "id": "lvs_Latn_109711"}
{"text": "Sudova Višņa\n\nSudova Višņa () ir rajona nozīmes pilsēta Ļvivas apgabala Mostiskas rajonā, Ukrainas rietumos pie Višņas upes.\n", "id": "lvs_Latn_109712"}
{"text": "Idus\n\nIdus ir ciems Valmieras novada Sēļu pagastā. Izvietojusies pagasta ziemeļdaļā Palmutes labajā krastā pie autoceļa P21 7,5 km no pagasta centra Sēļiem, no novada centra Valmieras un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_109713"}
{"text": "Materhorns\n\nMaterhorns (), arī Červino () vai Servins (), ir kalns Alpos uz Šveices un Itālijas robežas. Tā augstums ir 4478 metru vjl — tā ir viena no Alpu augstākajām virsotnēm. Materhorns bija viena no pēdējām Alpu virsotnēm, kurā uzrāpās cilvēki, šis kāpiens (1865. gada jūlijs) arī iezīmēja alpīnisma \"zelta laikmeta\" beigas. Materhorns ir viena no bīstamākajām Alpu virsotnēm — laikā no 1865. līdz 1995. gadam, kāpjot kalnā, dzīvību zaudējuši apmēram 500 cilvēki.\n", "id": "lvs_Latn_109714"}
{"text": "Harlem Shake (dziesma)\n\nHarlem Shake ir amerikāņu dīdžeja un producenta Baauer dziesma. Tā tika izlaista , bet neguva popularitāti līdz 2013. gada februārim, kad portālā YouTube sākās Interneta fenomens ar tādu pašu nosaukumu. Tas palīdzēja palielināt singla pārdošanu, un tas drīz ieguva pirmo vietu Billboard Hot 100 topā, un trešo vietu UK singlu topā.\n", "id": "lvs_Latn_109715"}
{"text": "Jelgavas katoļu katedrāle\n\nJelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence. Tā atrodas Katoļu ielā 11 Jelgavā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm.\n", "id": "lvs_Latn_109716"}
{"text": "Palejnieki (Kūku pagasts)\n\nPalejnieki ir ciems Jēkabpils novada Kūku pagastā. Izvietojies pagasta rietumdaļā.\n\nCiema teritoriju šķērso pašvaldības zemes ceļi 1, 17 un grants ceļš 46. Ziemeļu pusē no Palejniekiem ir viena no četrām pagasta māla iegulu vietām un rekultivējamās teritorijas, aiz kurām tek Donaviņa, kas ir Kūku pagasta un Variešu pagasta robežupe. Uz dienvidiem no Palejniekiem atrodas pagasta Lauciņu un Gravu ciemi, bet uz rietumiem ir Jēkabpils pilsētas robeža. Darbojas viena zemnieku saimniecība.\n", "id": "lvs_Latn_109717"}
{"text": "Sēļi (Sēļu pagasts)\n\nSēļi ir ciems Valmieras novada Sēļu pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta vidusdaļā no novada centra Valmieras un no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_109718"}
{"text": "Hideki Noda\n\nHideki Noda (; dzimis Osakā, Japānā) ir japāņu autosportists, kurš piedalījies Formula 1 pasaules čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_109719"}
{"text": "Kreigs Zeidans\n\nKreigs Zeidans (; dzimis , miris ) bija amerikāņu kino producents, režisors un scenārists. Zeidans ar darījumu partneri Nīlu Meronu darbojās producentu komandā Storyline Entertainment. Viņš bija gejs.\n\nKopā ar Nīlu Meronu producēja 85. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremoniju.\n", "id": "lvs_Latn_109720"}
{"text": "Nīls Merons\n\nNīls Merons (; dzimis ) ir amerikāņu televīzijas un kinoproducents. Merons ar darījumu partneri Kreigu Zeidanu darbojās producentu komandā Storyline Entertainment. Producējis tādas filmas kā \"Čikāga\" un \"Matu laka\". Viņš ir gejs.\n\nKopā ar Kreigu Zeidanu producē 85. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremoniju.\n", "id": "lvs_Latn_109721"}
{"text": "Dons Mišers\n\nDonalds Leo \"Dons\" Mišers (; dzimis ) ir amerikāņu televīzijas un tiešraižu producents un režisors.\n\nDons Mišers ir režisējis daudzas nozīmīgas tiešraides un ir arī 85. Kinoakadēmijas balvas režisors.\n", "id": "lvs_Latn_109722"}
{"text": "Kristofs Valcs\n\nKristofs Valcs (; dzimis ) ir Austrijas aktieris. Viņš ir zināms pēc lomām Kventina Tarantīno filmās \"Bēdīgi slavenie mērgļi\" (2009), \"Atsvabinātais Džango\" (2012).\n\nPirms karjeras lielbudžeta filmās Valcs spēlēja teātra uzvedumos un bija aktieris televīzijas filmās un seriālos. 2009. gadā Valcs attēloja SS štandartenfīrera (Standartenführer) lomu Tarantīno filmā \"Bēdīgi slavenie mērgļi\", par ko ieguva ļoti lielu atzinību un vairākus ievērojamus apbalvojumus otrā plāna lomā, to vidū Zelta Globusu, Amerikas Kinoakadēmijas balvu, BAFTA kino balvu, Ekrāna aktieru ģildes balvu, Kannu kinofestivāla balvu. Par lomu Tarantīno nākamajā filmā \"Atsvabinātais Džango\", kur Valcs tēloja dakteri Kingu Šulcu, viņš arī ieguva Zelta Globusu, Amerikas Kinoakadēmijas balvu un Britu Kinoakadēmijas balvu.\n", "id": "lvs_Latn_109723"}
{"text": "Alans Ārkins\n\nAlans Volfs Ārkins (; dzimis , miris ) bija amerikāņu aktieris, kinorežisors, mūziķis un dziedātājs.\n\nĀrkinu par viņa pirmo lomu filmā The Russians Are Coming, the Russians Are Coming (1966) nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai, tādējādi viņš kļuva par vienu no sešiem aktieriem, kas ieguvis nomināciju jau par savu pirmo lomu. Par šo lomu viņš saņēma Zelta globusa balvu kā labākais aktieris komēdijā vai muzikālā filmā. Otro reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvai Ārkinu nominēja par galveno lomu filmā The Heart Is a Lonely Hunter (1968). Ieguvis Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākais aktieris otrā plāna lomā, kā arī BAFTA kino balvu par filmu \"Mis Saulstariņš\" (2006). Nominēts šīm balvām, kā arī Zelta globusa balvai par otrā plāna lomu filmā \"Argo\" (2012).\n", "id": "lvs_Latn_109724"}
{"text": "Helēna Hanta\n\nHelēna Elizabete Hanta (; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise, režisore, scenāriste.\n\nAktrise septiņus gadus filmējās komēdijseriālā Mad About You pirms lomas 1997. gada romantiskajā komēdijā \"Cik labi vien var būt\", par ko saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise. Vēl ieguvusi četras Emmy balvas un četras Zelta globusa balvas. Filmējusies tādās filmās kā \"Viesuļvētra\", \"Pamestais\", \"Ko vēlas sievietes\", \"Atmaksāt ar labu\", \"Sērfotāja dvēsele\" un \"Sesijas\". 2007. gadā debitējusi kā režisore ar filmu \"Kad viņa mani atrada\".\n", "id": "lvs_Latn_109725"}
{"text": "Sallija Fīlda\n\nSallija Mārgarita Fīlda (; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise, dziedātāja, producente, režisore, scenāriste.\n\nKatrā dekādē kopš 1960. gadiem viņa ir pazīstama ar lomu kādā no populārām filmām vai televīzijas seriāliem. 1960. gados tēlojusi seriālos Gidget (1965—1966) un The Flying Nun (1967—1970); 1970. gados bijusi pazīstama ar lomām filmās Sybil (1976), Smokey and the Bandit (1977) un Norma Rae (1979). 1980. gados tēlojusi filmās Absence of Malice (1981), Places in the Heart (1984) un Steel Magnolias (1989); 1990. gados — Not Without My Daughter (1991), \"Mūžīgā aukle\" (1993), \"Forests Gamps\" (Forrest Gump; 1994) un Eye for an Eye (1996). 2000. gados piedalījusies seriālos ER un Brothers & Sisters (2006—2011), 2010. gados — filmās \"Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks\" (The Amazing Spider-Man; 2012) un \"Linkolns\" (Lincoln; 2012). Aktrises karjeras laikā saņēmusi divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas kā labākā aktrise: par lomām filmās Norma Rae un Places in the Heart. Vēl ir saņēmusi trīs Emmy balvas, divas Zelta globusa balvas.\n", "id": "lvs_Latn_109726"}
{"text": "Tomijs Lī Džonss\n\nTomijs Lī Džonss (; dzimis ) ir amerikāņu aktieris un kinorežisors.\n\nAktieris saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākais aktieris otrā plāna lomā par lomu 1993. gada trillerī \"Bēglis\" (The Fugitive), kopumā Kinoakadēmijas balvai nominēts četras reizes.\n", "id": "lvs_Latn_109727"}
{"text": "Hanta\n\nHelēna Hanta (Helen Hunt) — amerikāņu aktrise, režisore, scenāriste (dzimusi 1963); Herieta Hanta (Harriet Hunt) — angļu šahiste (dzimusi 1978); Mārša Hanta (Marsha Hunt) — amerikāņu aktrise, modele un aktīviste (1917—2022).\n", "id": "lvs_Latn_109728"}
{"text": "Harlem Shake\n\nHarlem Shake var būt: Harlem Shake — deja, kas radusies 1981. gadā. Harlem Shake — Interneta fenomens, kas sācies 2013. gada februāra sākumā. Harlem Shake — amerikāņu dīdžeja Baauer 2012. gada dziesma.\n", "id": "lvs_Latn_109729"}
{"text": "Harlem Shake (interneta fenomens)\n\nHarlem Shake nereti latviski arī saukts par Hārlemas kratekli ir interneta fenomens, kas sācies 2013. gada februārī portālā YouTube. Tas ir video formātā un katrs šis video tiek ierakstīs līdzīgā konceptā.\n", "id": "lvs_Latn_109730"}
{"text": "Toms Kaukēns\n\nToms Kaukēns (, dzimis Utenā, Lietuvā) ir lietuviešu biatlonists.\n\nBiatlonā trenējas kopš 2003. gada, 2008. gadā kļuva par nacionālās izlases dalībnieku. Kopš 2011. gada piedalās Pasaules čempionātos. 2013. gada Pasaules čempionātā Nove Mesto sprintā ieņēma 22. vietu, kas bija viņa labākais sasniegums Pasaules čempionātos.\n\nPārstāvējis Lietuvu trijās olimpiskajās spēlēs. 2018. gadā Phjončhanā ieņēma 13. vietu iedzīšanas distancē un 17. vietu sprintā, būdams labākais starp lietuviešu sportistiem šajās olimpiskajās spēlēs. 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs bija Lietuvas biatlona stafetes komandā, kur ieņāma 14. vietu (augstākā Lietuvai šajā olimpiādē), tomēr individuālajās sacensībās T. Kaukēna rezultāti bija vāji.\n", "id": "lvs_Latn_109731"}
{"text": "Kaplava (Kaplavas pagasts)\n\nKaplava ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta rietumu daļā, valsts reģionālā autoceļa (P69) Skrudaliena— Kaplava—Krāslava labajā pusē, netālu no Daugavas. Ietilpst īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū un Daugavas loku dabas parkā.\n\nCiema apbūve izveidojusies uz trim ielām — asfaltētās Kaplavas ielas (0,9 km) un Jāņa Jaunsudrabiņa ielas (0,45km), kā arī grants Dārzu ielas (0,27 km). Apbūve ir strukturēta un nodalīta, rietumu daļā atrodoties sabiedrisko un darījumu objektu apbūves teritorijām, kurās ir pagasta padomes ēka, veikali, pasts, bērnudārza ēkas, vienā no kurām izvietojusies Kaplavas Svētā Antona Romas katoļu kapela un tautas nams, savukārt, austrumu daļā izvietojoties dzīvojamai apbūvei. Dzīvojamo māju teritorijā ir trīs 1980. gados celtas daudzdzīvokļu trīsstāvu ēkas, no kurām viena ir neapdzīvota, bet pārējās ir dažāda tipa individuālās dzīvojamās mājas ar saimniecības ēkām. Kaplavā dzīvo aptuveni 29% no visiem pagasta teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem.\n\nKaplavā nav labiekārtotu zaļo teritoriju, kas būtu paredzētas ciema iedzīvotāju atpūtai. Darbojas lauku tūrisma uzņēmums — viesu māja \"Ozollauki\" un veterinārfeldšera prakse. Sabiedrisko transportu ar Kaplavu nodrošina Daugavpils autobusu parka autobusi.\n\nCiema teritorijā atrodas vietējas nozīmes 19. gadsimta aizsargājams arhitektūras piemineklis — zvejnieku-zemnieku sētu grupa ciemā, kas sevī ietver Marijas Soskovskas, Ignatija Jefimova, Valentīna Višņevska un Annas Rukmanes sētas.\n", "id": "lvs_Latn_109732"}
{"text": "Ō\n\nŌ bija burts latviešu alfabētā, kurš pastāvēja līdz 1946. gadam. Mūsdienās tā apzīmēto skaņu apzīmē ar burtu O. Tā ir arī viena no latīņu alfabēta grafēmām, kas veidota no burta O izmantojot garumzīmi.\n", "id": "lvs_Latn_109733"}
{"text": "Kīrne—Brisele—Kīrne\n\nKīrne—Brisele—Kīrne ir ikgadējas viendienas šosejas riteņbraukšanas sacensības Beļģijā. Tās notiek februāra pēdējā vai marta pirmajā svētdienā, vienu dienu pēc Omloop Het Nieuwsblad. Pirmoreiz tās notika 1945. gadā, kopš 2005. gada tās ir 1.HC kategorijas sacensības UCI Eiropas tūres kalendārā.\n", "id": "lvs_Latn_109734"}
{"text": "Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle\n\nLatvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle ir ikgadēja Latvijas Basketbola līgas labāko spēlētāju izlašu savstarpējā spēle. Pirmā Zvaigžņu spēle notika 1993. gadā. Tai ir bijuši vairāki formāti: Daugavas abi krasti, Latvijas basketbolisti pret leģionāriem (pašreizējais formāts), Austrumu un Rietumu komandu spēlētāji.\n\nLīdzās galvenajai spēlei ir izveidoti arī vairāki citi tradicionāli pasākumi, Zvaigžņu spēles nedēļas nogalē notiek arī slam dunk konkurss, trīspunktu metienu konkurss un citas sacensības.\n\n2018. gada Zvaigžņu spēle notika Igaunijas galvaspilsētā Tallinā sadarbībā ar Igaunijas basketbola līgu.\n", "id": "lvs_Latn_109735"}
{"text": "Cēsu Valsts ģimnāzija\n\nCēsu Valsts ģimnāzija ir valsts ģimnāzija, kas piedāvā pamatizglītības otrā posma (7.—9. klase) un vidējās izglītības programmas.\n", "id": "lvs_Latn_109736"}
{"text": "Staigājošie miroņi\n\n\"Staigājošie miroņi\" () ir amerikāņu šausmu/drāmas seriāls, kura idejas autors ir Frenks Darabons. Seriāls ir balstīts uz komiksu sēriju ar tādu pašu nosaukumu. Seriālā piedalās Endrū Linkolns, kas tēlo šerifa palīgu Riku Graimsu, kurš ir pamodies no komas un saprot, ka pasauli ir pārņēmuši cilvēku miesu ēdoši un staigājoši miroņi (walkers). Viņš dodas savas ģimenes meklējumos un sastopas ar vairākiem citiem izdzīvojušajiem. Pirmā sērija tika pārraidīta 2010. gada 31. oktobrī kabeļtelevīzijas kanālā AMC. Starptautiskā mērogā seriāls tika pārraidīts 2010. gada novembra pirmajās nedēļās FOX kanālos. Pēdējā sērija tika pārraidīta 2022. gada 20. novembrī. Kopumā ir izlaistas 11 sezonas un 177 sērijas.\n\nSeriāls ir guvis plašus panākumus un ir saņēmis vairākas balvas, tai skaitā Zelta globusa balvu par labāko TV seriālu drāmu. Seriāls ir guvis arī labus reitingus. 2015. gadā tika izdots seriāla atvasinājums – Fear the Walking Dead.\n", "id": "lvs_Latn_109737"}
{"text": "The Walking Dead\n\nThe Walking Dead var būt: \"Staigājošie miroņi\" (The Walking Dead) — TV seriāls; The Walking Dead — spēle; The Walking Dead — komiksu grāmatu sērija.\n", "id": "lvs_Latn_109738"}
{"text": "Pet Sounds\n\nPet Sounds ir amerikāņu rokgrupas The Beach Boys 11. studijas albums. Tas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Capitol Records. Šis tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem ierakstiem populārās mūzikas vēsturē un vienu no labākajiem albumiem, kas izdoti 1960. gados. Albumā ir iekļautas tādas dziesmas kā Wouldn't It Be Nice un God Only Knows.\n\nPet Sounds neguva komerciālus panākumus, neiegūstot pat zelta diska statusu. Tas ir ticis ierindots pirmajā vietā vairāku laikrakstu veidotajos visu laiku izcilāko albumu sarakstos, savukārt Rolling Stone to ierindoja 2. vietā savā 500 Greatest Albums of All Time sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_109739"}
{"text": "Varnaviči\n\nVarnaviči ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā, valsts vietējā autoceļa (V633) Krāslava— Varnaviči—Robeždaugava abās pusēs. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nCiema apbūve izveidojusies galvenokārt autoceļa V633 abās pusēs. To veido pamatā 20. gadsimta 30. un 70. gados celtās ēkas. Ciemā ir veikals, kurā tirgo pārtikas un sadzīves preces, bijušās Varnaviču skolas ēka, kuru izmanto dažādu pašvaldības funkciju nodrošināšanai (feldšeru vecmāšu punkts, Kaplavas tautas nama filiāle, bibliotēka, zāle dažādu pasākumu organizēšanai), kā arī Varnaviču katoļu baznīca Varnaviču kapsētas malā. Kapsētā Latvijas poļu biedrība 1997. gadā uzstādīja krustus, pieminot poļu karavīrus — novadniekus, kuri krita kaujās par Latvijas atbrīvošanu 1919. un 1920. gadā.\n\nDarbojas vilnas pārstrādes uzņēmums un zemnieku saimniecības \"Stirnmeži\" lauku tūrisma viesu nams. Sabiedrisko transportu ar Varnavičiem nodrošina autobusu satiksme maršrutā Krāslava—Varnaviči— Krāslava. Varnavičos ir dižkoks, valsts nozīmes dabas piemineklis — Varnaviču dižpriede. Blakus ciemam atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis — Varnaviču senkapi, kā arī Varnaviču ezers.\n", "id": "lvs_Latn_109740"}
{"text": "Vecborne\n\nVecborne ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta rietumu daļā, valsts reģionālā autoceļa (P69) Skrudaliena— Kaplava—Krāslava labajā pusē. Ietilpst īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū un Daugavas loku dabas parkā.\n\nVecborne izveidojusies no Vecbornes muižas. Ciemā ir Bornes luteriskā baznīca, bijušās Vecbornes sākumskolas ēka. Skola pastāvēja līdz 2005. gadam, tajā ir izveidota piemiņas vieta kordiriģentam Pēterim Paulam Jozuusam. Darbojas kokapstrādes rūpnīca \"Vārpa\".\n\nVecornes muižas parks ir kultūrvēsturisks objekts. Muižas kompleksā ir saglabājusies kungu māja, bija arī 1537. gadā celtā vecā Vecbornes luteriskā baznīca, kuru 1936. gadā pārveda uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Blakus ciemam atrodas Bakšu kapsēta.\n\nUz ziemeļiem no ciema atrodas Veckaplava, uz dienvidrietumiem Kaplavas pilskalns, aiz kura sākas Salienas pagasts.\n", "id": "lvs_Latn_109741"}
{"text": "Džona Kenedija starptautiskā lidosta\n\nDžona Kenedija starptautiskā lidosta () ir starptautiska lidosta Kvīnsā, Ņujorkā, ASV. 2011. gadā lidostas pasažieru skaits sasniedza 47,6 miljonus, tādējādi tā bija 17. noslogotākā lidosta pasaulē un 6. — ASV. Lidosta atklāta 1948. gadā kā Ņujorkas Starptautiskā lidosta (New York International Airport), bet labāk pazīstamā tā bija kā Aidlvailda (Idlewild Airport). , mēnesi pēc atentāta pret ASV prezidentu Džonu Kenediju, lidosta ieguva savu pašreizējo nosaukumi. Tā ir bāzes lidosta aviosabiedrībai JetBlue Airways, kā arī viena no lielajām bāzes lidostām aviosabiedrībām American Airlines un Delta Air Lines. Lidostai ir četri skrejceļi un astoņi termināli.\n", "id": "lvs_Latn_109742"}
{"text": "Fun\n\nFun (stilizēts kā fun.) ir amerikāņu indīpopa grupa, kas tika dibināta 2009. gadā Ņujorkā, ASV.\n\nGrupas sastāvā ir Neits Ress, Endrū Dosts un Džeks Antonofs. Grupu dibināja Ress pēc grupas The Format izjukšanas, abi pārējie grupas dalībnieki iepriekš ir spēlējuši indīroka grupās. Grupa ir izdevusi divus studijas albumus: Aim and Ignite 2009. gadā un Some Nights 2012. gadā. Dažas no populārākajām grupas dziesmām ir We Are Young, ko fun. ierakstīja kopā ar Žanellu Monē, Some Nights un Carry On. 2013. gada februārī grupa saņēma Grammy balvu kā gada labākie jaunie mākslinieki, We Are Young tika atzīta par gada labāko dziesmu.\n", "id": "lvs_Latn_109743"}
{"text": "Alberto Tomba\n\nAlberto Tomba (; dzimis ) ir bijušais itāļu kalnu slēpotājs, viens no titulētākajiem sportistiem kalnu slēpošanas vēsturē.\n\nPiedalījies četrās ziemas olimpiskajās spēlēs (, , , ). Kopumā izcīnījis piecas medaļas, no kurām trīs ir zelta, veiksmīgākās Olimpiskās spēles viņam bija 1988. gadā Kalgari, kad kļuva par čempionu slalomā un milzu slalomā. Ar panākumiem startējis Pasaules kausā, kur izcīnījis 50 uzvaras atsevišķos posmos — tas ir trešais labākais rādītājs pēc zviedra Ingemara Stēnmarka (86 uzvaras) un austrieša Hermaņa Maiera (54 uzvaras). 1995. gadā Tomba uzvarēja Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā, vēl ir ieguvis astoņus Mazos Kristāla globusus atsevišķās disciplīnās. Pasaules čempionātos ir uzvarējis divas reizes (abas — 1996. gadā), kā arī izcīnījis divas bronzas medaļas.\n", "id": "lvs_Latn_109744"}
{"text": "Raivis Zīmelis\n\nRaivis Zīmelis (dzimis Madonā) ir bijušais latviešu biatlonists.\n\nBiatlonā trenēties sācis 1987. gadā. Piedalījies Turīnā, kur izcīnījis 46. vietu iedzīšanā un 49. vietu sprintā, kā arī Latvijas stafetes izlases sastāvā 16. vietu stafetē. Piedalījies vairākos Pasaules čempionātos, augstākais sasniegums individuālajās distancēs — 2000. gadā Holmenkollenā izcīnītā 37. vieta sprintā.\n\nBija iekļauts Latvijas sastāvā arī , bet nestartēja apendicīta problēmu un operācijas dēļ.\n\nPēc 2006. gada Olimpiskajām spēlēm beidzis biatlonista karjeru. Amatieru līmenī nodarbojas ar kalnu riteņbraukšanu, distanču slēpošanu, pārstāvot MySport veikala komandu. Strādājis par distanču slēpošanas treneri Siguldas sporta skolā.\n\n2015. gadā kļuvis par Latvijas čempionu kalnu riteņbraukšanā (XCM).\n", "id": "lvs_Latn_109745"}
{"text": "Rita Ora\n\nRita Sahatčiu Ora (, dzimusi 1990. gada 26. novembrī) ir albāņu izcelsmes britu dziedātāja, komponiste un aktrise. 2012. gadā Rita Ora publicēja savu pirmo albumu, Ora, kas Apvienotajā Karalistē ieguva pirmo vietu. Tajā tika iekļauti trīs viņas singli: Hot Right Now, How We Do (Party) un R.I.P., kas padarīja Ritu Oru par dziedātāju ar visvairāk singliem, kuri ieguvuši pirmo vietu UK Singles Chart 2012. gadā. Orai ir mecosoprāna vokālais diapazons.\n", "id": "lvs_Latn_109746"}
{"text": "Lāčplēša diena\n\nLāčplēša diena ir kopš 1920. gada 11. novembra rīkota Lāčplēša Kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena, kas vēlāk kļuvusi par visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienu. Viena no pazīstamākajām Lāčplēša dienas tradīcijām, kas aizsākusies 1988. gadā, ir svecīšu aizdedzināšana pie Rīgas pils mūra 11. novembra krastmalā.\n", "id": "lvs_Latn_109747"}
{"text": "Upmaļi (Kaplavas pagasts)\n\nUpmale (arī Upmaļi) ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā, pašvaldības grants ceļu Upmale — Dvorišči, Upmale — Dvorišči — Imanti un Upmale — Rožupole malā. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nCiemā darbojas viens uzņēmums, kas nodarbojas ar lauku tūrismu — viesu nams \"Upmaļi\". Garām ciemam tā dienvidu un austrumu pusē plūst Viļeikas upe, aptuveni 700 metri uz ziemeļiem atrodas Daugava, kas ir robežupe ar Krāslavas pagastu. 0,5 km no Viļeikas ietekas Daugavā pie bijušajām Kobilas dzirnavām atrodas darbojoša SIA \"WEST ENERGO\" Upmaļu HES uz ūdenskrātuves — uzpludinājuma jeb Upamaļu dzirnavezera. 1,2 km uz rietumiem no ciema atrodas Dvoriščes ciems.\n", "id": "lvs_Latn_109748"}
{"text": "Dvorišči\n\nDvorišči ( arī Dvorišče) ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā, valsts vietējā autoceļa (V633) Krāslava— Varnaviči—Robeždaugava malā. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nCiemā darbojas zemnieku saimniecība \"Pabērziņi\". Garām ciemam tā dienvidu pusē plūst Viļeikas upe, kas vietām veido robežu ar Baltkrieviju. 1,2 km uz austrumiem no ciema atrodas Upmales ciems, aptuveni 4 km uz rietumiem ir Upmalieši, bet aptuveni 6 km uz ziemeļiem ir novada centrs Krāslava. Sabiedriskais transports kursē pa ceļu V633 maršrutā Krāslava - Varnaviči — Krāslava. Ciema teritoriju šķērso arī pašvaldības ceļi Upmale — Dvorišči, Upmale — Dvorišči — Imanti. 200 metrus uz dienvidaustrumiem no Dvoriščiem atrodas valsts nozīmes dabas piemineklis — dižkoks, Sproģu priede.\n\nTe atrodas Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kaplavas nodaļa.\n", "id": "lvs_Latn_109749"}
{"text": "Gaiseļi\n\nGaiseļi ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā, valsts vietējā autoceļa (V633) Krāslava—Varnaviči—Robeždaugava malā. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nBlakus ciemam atrodas Gaiseļu kalns. 1,6 km uz dienvidiem no ciema atrodas Dvorišču ciems, bet aptuveni 4,6 km uz ziemeļiem ir novada centrs Krāslava. Sabiedriskais transports kursē pa ceļu V633 maršrutā Krāslava—Varnaviči—Krāslava.\n", "id": "lvs_Latn_109750"}
{"text": "Gandeļi\n\nGandeļi ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā, vairāk uz ziemeļiem. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nBlakus ciemam austrumu pusē atrodas Daugava. 0,6 km uz rietumiem no ciema atrodas valsts vietējais autoceļš (V633) Krāslava— Varnaviči—Robeždaugava, pa kuru kursē sabiedriskais transports autobusu maršrutā Krāslava - Varnaviči — Krāslava. Aptuveni 1,6 km uz ziemeļiem no Gandeļiem atrodas novada centrs Krāslava, bet 2 km uz dienvidiem ciems Dvorišči. Ciemā darbojas uzņēmums, kas nodarbojas ar lauku tūrismu — zemnieku saimniecība ar viesu namu \"Arkādija\".\n", "id": "lvs_Latn_109751"}
{"text": "Elefanta\n\nElefanta (, ) ir ar ledājiem klāta kalnaina sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga ziemeļaustrumos Piloto Pardo salu grupā un ir arhipelāga trešā lielākā sala. Izstiepta austrumu—rietumu virzienā, ziemeļu krastu apskalo Dreika šaurums, dienvidu — Vedela jūra. Prinča Čārlza šaurums salu atdala no austrumos esošās Klerensas salas, Lopera šaurums dienvidos — no Gibsa salas. Sala kalnaina, augstākā virsotne ir augsta klints Pardo grēdā (pēc citiem datiem — augstais Pendregona kalns salas dienvidrietumos).\n\nSalas dienvidu piekrastē 1988. gadā ierīkots brazīliešu polārpētnieku patvērums Emílio Goeldi. Otrs patvērums Engenheiro Wiltgen (1985-1998) demontēts.\n", "id": "lvs_Latn_109752"}
{"text": "Gulbenes novada vidusskola\n\nGulbenes novada vidusskola ir Gulbenes skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. – 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Gulbenes novada vidusskolu izveidoja 2020. gadā, apvienojot Gulbenes novada valsts ģimnāziju ar Gulbenes 2. vidusskolu Līkā ielā 21.\n\nSkolas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Skolai blakus atrodas Gulbenes pilsētas sporta centrs, kurā notiek sporta stundas, dažādas sporta aktivitātes un skolas pasākumi.\n", "id": "lvs_Latn_109753"}
{"text": "Upmalieši\n\nUpmalieši ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā, pie pagasta dienvidu robežas. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nCiemam tā dienvidu pusē garām plūst Viļeikas upe, kas veido robežu ar Baltkrieviju. Aptuveni vienu km uz austrumiem atrodas Melnupītes ieteka Viļeikā, bet 0,5 km uz ziemeļiem no Upmaliešiem ir valsts reģionālais autoceļš (P69) Skrudaliena— Kaplava—Krāslava, pa kuru kursē sabiedriskā transporta autobusu maršruts Krāslava — Lielborne — Krāslava. Attālums līdz novada centram Krāslavai, kas no ciema atrodas ziemeļaustrumos, 7 km.\n", "id": "lvs_Latn_109754"}
{"text": "Stirbļi (Kaplavas pagasts)\n\nStirbļi ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā, valsts reģionālā autoceļā (P69) Skrudaliena— Kaplava—Krāslava austrumu malā. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nAptuveni 1 km uz ziemeļrietumiem atrodas Saulkrastu ciems, 4 km uz ziemeļaustrumiem novada centrs Krāslava. 2 km no Sirbļu ciema austrumu pusē izvietojies valsts nozīmes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis \"Sproģu gravas\", kuras atrodas pie Daugavas, blakus vietai, kur upē ir Dvoriščes sēklis. Sabiedrisko transportu nodrošina autobusu maršruts Krāslava — Lielborne — Krāslava.\n", "id": "lvs_Latn_109755"}
{"text": "Zimaši\n\nZimaši ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumos, pašvaldības ceļa Rožupole — Rusteiki malā. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nCiemu ieskauj no austrumiem Vecbutānu grāvis, kas ieplūst Zimašu ezerā, tālāk Daugavā un no rietumu puses Salaka grāvis,kas arī ieplūst Daugavā. Blakus ciemam izvietojies Zimašu kalns. 2,2 km uz dienvidrietumiem atrodas Rožupoles ciems, 1,5 km uz austrumiem Rusteiki. Attālums līdz novada centram Krāslavai 29 km.\n", "id": "lvs_Latn_109756"}
{"text": "Saulkrasti (Kaplavas pagasts)\n\nSaulkrasti (agrāk Ksaverina) ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā, starp Daugavu austrumu pusē un valsts reģionālā autoceļa (P69) Skrudaliena— Kaplava—Krāslava rietumu pusē. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nAptuveni 1 km uz dienvidaustrumiem atrodas Stirbļu ciems, 4 km uz ziemeļaustrumiem novada centrs Krāslava. Uz ziemeļiem no ciema pie Priedaines mežniecības atrodas vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis — Priedaines viduslaiku kapsēta jeb Franču kapi. Sabiedrisko transportu nodrošina autobusu maršruts Krāslava — Lielborne — Krāslava. Ciema teritorijā darbojas uzņēmums Priedaines mežniecība.\n", "id": "lvs_Latn_109757"}
{"text": "Jans Lukasevičs\n\nJans Lukasevičs (, dzimis , miris ) bija Ukrainā dzimis poļu matemātiķis, loģiķis un filozofs. Devis būtisku ieguldījumu matemātiskās loģikas un analītikās filozofijas attīstībā. Viens no Ļvivas-Varšavas loģiskās skolas redzamākajiem pārstāvjiem.\n", "id": "lvs_Latn_109758"}
{"text": "Marks Hermons\n\nTomass Marks Hermons (; dzimis ) ir amerikāņu aktieris.\n\nViņa tēvs Toms Hermons ir spēlējis amerikāņu futbolu universitātes laikā, saņēmis Heismana balvu (tā tiek piešķirta gada labākajam amerikāņu futbola spēlētājām koledžu futbolā), viņa māte Elīze Noksa ir bijusi māksliniece un aktrise. Pats Marks arī universitātē spēlēja amerikāņu futbolu, bija saspēles vadītājs, spēlējis UCLA \"Bruins\". Aktiera karjeru televīzijā sācis 1973. gadā ar lomu vienā no seriāla Ozzie's Girls sērijām. Vēlāk piedalījās vairāku seriālu vienas sērijas filmēšanā, 1977. gadā debitēja filmā Eleanor and Franklin: The White House Years, tāpat bijis galveno lomu atveidotājs vairākos seriālos. Kopš 2003. gada filmējas seriālā \"NCIS: militārās izmeklēšanas dienests\" (NCIS). Vairākkārt ticis nominēts People's Choice balvai, Ekrāna aktieru ģildes balvai un Zelta globusa balvai.\n", "id": "lvs_Latn_109759"}
{"text": "Aira Birziņa\n\nAira Birziņa (dzimusi Lubānā) ir latviešu diriģente, kas šobrīd aktīvi strādā ar Ogres sieviešu kori \"Rasa\" (kopš 1997. g.), sieviešu kori \"Dzintars\" (kopš 2000. g.) un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori (kopš 2000. g.). No 2003. gada Aira Birziņa ir Ogres novada koru virsdiriģente un Ogres Mūzikas svētku mākslinieciskā vadītāja. Bijusi XXIII (2003) un XXIV (2008) Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente, svētku \"Rīgai-800\" (2001) mākslinieciskās padomes locekle un vairāku citu nozīmīgu kormūzikas svētku un izglītojošu sarīkojumu iniciatore un aktīva organizatore. 2015. gadā piešķirts valsts augstākais apbalvojums Triju Zvaigžņu ordenis.\n", "id": "lvs_Latn_109760"}
{"text": "Krāslavas ģimnāzija\n\nKrāslavas ģimnāzija ir Krāslavas skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. — 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu, vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu.\n", "id": "lvs_Latn_109761"}
{"text": "Bangas\n\nBangas ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta dienvidos pie Latvijas—Baltkrievijas robežas. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nCiema ziemeļu pusē tam piekļaujas pašvaldības ceļš Matuliški — Latvijas Republikas/Baltkrievijas robeža, no kura uz ziemeļiem ir atzars Bangas — Grantiņi 2, kas savieno ar valsts reģionālo autoceļu (P69) Skrudaliena— Kaplava—Krāslava, pa kuru tiek nodrošināts sabiedriskais transports autobusu maršrutā Krāslava — Lielborne — Krāslava. Uz rietumiem no Bangām tām garām plūst Viļeika, bet ciema dienvidu pusē atrodas Latvijas robeža ar Baltkrieviju. Tuvākie ciemi ir 3.1 km attālumā uz rietumiem Matuliški un Upmalieši ziemeļaustrumos, 5,8 km no Bangām. Attālums līdz novada centram Krāslavai 11,4 km. Ciemā atrodas zemnieku saimniecība \"Bangas.\"\n", "id": "lvs_Latn_109762"}
{"text": "Matulišķi\n\nMatulišķi (arī Matuliški) ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta rietumdaļas dienvidos pie Baltkrievijas robežas. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nCiems veidojies ap vēsturisko Matulišķu muižu (Gut Matuliszki).\n\nCiems atrodas pašvaldības ceļu Matuliški — Vecborne un Matuliški — Latvijas Republikas/Baltkrievijas robeža krustojumā. Ceļš Matuliški — Vecborne savieno ar valsts reģionālo autoceļu (P69) Skrudaliena— Kaplava—Krāslava, pa kuru tiek nodrošināts sabiedriskais transports autobusu maršrutā Krāslava — Lielborne — Krāslava. Ciema dienvidu pusē atrodas Latvijas robeža ar Baltkrieviju. Tuvākais ciems ir 3.1 km attālumā uz austrumiem Bangas. Attālums līdz novada centram Krāslavai 12,9 km. Uz ziemeļaustrumiem no ciema atrodas Putramišķu kapsēta.\n", "id": "lvs_Latn_109763"}
{"text": "Teņki\n\nTeņki (arī Ceņķi, Ceņki) ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļas dienvidos, valsts vietējā autoceļa (V633) Krāslava—Varnaviči—Robeždaugava malā. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nCiema dienvidos un rietumos ir Latvijas un Baltkrievijas robeža. 4,6 km uz austrumiem atrodas Rožupole, 2 m uz ziemeļrietumiem ir Dvorišči, Attālums līdz novada centram Krāslavai 8 km. Sabiedrisko transportu nodrošina autobusu maršruts Krāslava — Varnaviči — Krāslava pa ceļu V633.\n", "id": "lvs_Latn_109764"}
{"text": "Gaspari (Kaplavas pagasts)\n\nGaspari ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta austrumu daļā, valsts vietējā autoceļa (V633) Krāslava—Varnaviči—Robeždaugava malā. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nUz rietumiem no ciema izvietojies Varnaviču ezers, uz dienvidiem no tā — Krivoje ezers. Tuvākais ciems Varnaviči atrodas 1,6 km uz ziemeļrietumiem. Par vietas seno apdzīvotību liecina Varnaviču senkapi — valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kas atrodas starp Gaspariem un Varnavičiem. Attālums līdz novada centram Krāslavai ir 17,6 km. Tālāk uz austrumiem, Robežupes ietekas vietā Daugavā atrodas vietējas nozīmes dabas piemineklis — Robeždaugavas dižakmens. Sabiedrisko transportu nodrošina autobusu satiksme no Varnavičiem maršrutā Krāslava—Varnaviči— Krāslava uz ceļa V633.\n", "id": "lvs_Latn_109765"}
{"text": "Rožupole\n\nRožupole ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta austrumos, pašvaldības ceļu Upmale — Rožupole — Rusteiki un Rožupole — Krāslavas/Varnaviču ceļa atzarojuma krustojumā. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nBlakus ciemam izvietojies Rožupoles Kalna dzirnavezers, tam līdzās agrāk bijis arī Rožupoles Lejas dzirnavezers. Ciemam garām rietumpusē plūst Bruņinieku upe, mazliet uz dienvidaustrumiem ir Saučenku ezers. Tuvākie ciemi ir Zimaši, 2,2 km uz ziemeļaustrumiem un Upmale, 3,7 km uz ziemeļrietumiem. Attālums līdz pagasta centram Krāslavai 12,1 km.\n", "id": "lvs_Latn_109766"}
{"text": "Māliņi\n\nMāliņi ir ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā, starp Stirbļiem un ceļu Imanti 1 — Upmalieši. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\n3,7 km uz ziemeļiem atrodas Stirbļu ciems, 800 metrus uz rietumiem no ciema ir valsts reģionālais autoceļš (P69) Skrudaliena — Kaplava — Krāslava, kas nodrošina sabiedrisko transportu autobusu maršrutā Krāslava — Lielborne — Krāslava. Attālums līdz novada centram Krāslavai 5,2 km.\n", "id": "lvs_Latn_109767"}
{"text": "Krisa Everte\n\nKristīne Marija \"Krisa\" Everte (; dzimusi ) ir bijusī amerikāņu tenisiste, bijusi pasaules ranga līdere.\n\nKopumā karjeras laikā sportiste izcīnīja uzvaru 157 vienspēļu turnīros. Guvusi uzvaru 18 Grand Slam vienspēļu un trijos dubultspēļu turnīros; sasniegusi finālu 34 turnīru finālos, kas ir profesionālā tenisa rekords gan starp sievietēm, gan vīriešiem. Vismaz pusfinālu sasniegusi 52 Grand Slam vienspēļu turnīros no 56 turnīriem, kuros spēlēja, 34 no tām sasniedza pēc kārtas no 1971. gada ASV atklātā čempionāta līdz 1983. gada Francijas atklātajam čempionātam. Viņa ir visvairāk Grand Slam titulus izcīnījusī tenisiste ASV un Francijā (kopš atklātās ēras sākuma). Evertes uzvaru procents vienspēlēs (90,05%) ir profesionālā tenisa rekords.\n\nKopš 2001. gada ir TENNIS magazine žurnāla izdevēja.\n", "id": "lvs_Latn_109768"}
{"text": "Rusteiki\n\nRusteiki ir daļēji izzudis ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumos, blakus pašvaldības ceļam Varnaviči — Rusteiki. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nUz austrumiem no ciema plūst Šaltupe, uz dienvidaustrumiem izvietojies Dubinkas ezers. Tuvākais ciems ir Varnaviči, kas atrodas 2 km uz dienvidiem, no tā pa valsts vietējo autoceļu (V633) Krāslava— Varnaviči—Robeždaugava tiek nodrošināts sabiedriskais transports autobusu maršrutā Krāslava — Varnaviči — Krāslava. Attālums līdz novada centram Krāslavai 18 km.\n\nUz dienvidaustrumiem no ciema atrodas arheoloģijas pieminekļi — vietējas nozīmes Podvinku baznīcas kalns ar viduslaiku kapsētu un baznīcas vietu, kā arī valsts nozīmes Podvinku senkapi, kas liecina par senu apdzīvotību šajā apvidū.\n", "id": "lvs_Latn_109769"}
{"text": "Novoseļci\n\nNovoseļci ir daļēji izzudis ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļaustrumos, blakus pašvaldības ceļam Varnaviči—Novoseļci. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nZiemeļaustrumos no ciema izvietojies Kaudzīšu ezers, no kura iztek Varnaviču strauts, kas ietek Daugavā, bet rietumos un ziemeļos ir Daugavas loks. Tuvākie ciemi ir Varnaviči, 2,2 km rietumos, Rusteiki, 3,6 km ziemeļrietumos, Gaspari, 3,6 km dienvidos. Attālums līdz novada centram Krāslavai 18,2 km.\n\nNo Varnavičiem pa valsts vietējo autoceļu (V633) Krāslava—Varnaviči—Robeždaugava tiek nodrošināts sabiedriskais transports autobusu maršrutā Krāslava—Varnaviči—Krāslava.\n\nUz ziemeļrietumiem no ciema atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis — Daugaviešu senkapi, kas liecina par senu apdzīvotību šajā apvidū.\n", "id": "lvs_Latn_109770"}
{"text": "Putremiški\n\nPutremiški (arī Putramiški) ir izzudis ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta rietumdaļā. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nCiems bijis pašvaldības ceļa Matulišku — Vecborne/Krāslavas ceļa atzarojuma rietumu pusē. Tuvākais ciems Matuliški atrodas aptuveni 2 km uz dienvidrietumiem. Putremiškos atrodas Putramišku luterāņu un katoļu kapsēta, kurā Latvijas poļu biedrība 1997. gadā uzstādīja krustus, pieminot poļu karavīrus — novadniekus, kuri krita kaujās par Latvijas atbrīvošanu 1919. un 1920. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109771"}
{"text": "Boltriški\n\nBoltriški ir izzudis ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū un Daugavas loku dabas parkā.\n\nCiems bijis valsts reģionālā autoceļa (P69) Skrudaliena— Kaplava—Krāslava ziemeļu pusē, pie pašvaldības ceļa Grantiņi 2 — Zelemeņi. Tuvākais ciems, pagasta centrs Kaplava atrodas 2,5 km uz rietumiem no Boltriškiem. Izzudušajā ciemā atrodas Bultrišķu vecticībnieku kapsēta.\n", "id": "lvs_Latn_109772"}
{"text": "Smetani\n\nSmetani (agrāk arī Starki) ir izzudis ciems Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nBijušā ciema malā atrodas Smetanu grava.\n", "id": "lvs_Latn_109773"}
{"text": "Hjētils Andrē Omots\n\nHjētils Andrē Omots (; dzimis ) ir bijušais norvēģu kalnu slēpotājs, viens no titulētākajiem sportistiem kalnu slēpošanas vēsturē.\n\nPiedalījies piecās ziemas olimpiskajās spēlēs (, , , , ). Kopumā izcīnījis astoņas medaļas, no kurām četras ir zelta, veiksmīgākās Olimpiskās spēles viņam bija 2002. gadā Soltleiksitijā, kad kļuva par čempionu supergigantā un kombinācijā. Viņš ir visvairāk medaļas Olimpiskajās spēlēs izcīnījušais kalnu slēpotājs, tāpat Omots ir gan jaunākais, gan vecākais zelta medaļas ieguvējs kalnu slēpošanā. Ar panākumiem startējis Pasaules čempionātā, kur ir uzvarējis piecas reizes (trīs reizes kombinācijā), kā arī izcīnījis četras sudraba un trīs bronzas medaļas. Pasaules kausa kopvērtējumā ir izcīnījis vienu uzvaru (1993.—1994. gada sezona), vēl ir izcīnījis uzvaru slaloma, milzu slaloma, supergiganta un kombinācijas kopvērtējumos (kombinācijā pat piecās sezonās).\n", "id": "lvs_Latn_109774"}
{"text": "Varieši\n\nVarieši ir ciems Jēkabpils novada Variešu pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta dienvidu daļā, valsts vietējā autoceļa (V841) Madona — Ļaudona —Jēkabpils malās.\n\nCiema robežas noteiktas pa sauszemes līnijām vai zemes īpašuma robežām, teritoriju nosakot pēc iespējas kompaktu. Variešu ciema kopplatība ir 63,7 ha, no kuriem 34,4 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. 42.7% no zemes kopplatības pieder fiziskām personām, 7% juridiskām personām, bet 44% pašvaldībai. Plānojumā sabiedriskā, administratīvā un individuālā apbūve izvietota ciema centrā, daudzdzīvokļu māju apbūve rietumu, bet ciema austrumu daļā atrodas mehāniskais sektors — mehāniskās darbnīcas un kaltes ēka, kā arī dažas privātmājas. Galvenokārt ciema apbūvi veido padomju varas gados kolhoza \"Cīņa\" uzbūvētās ēkas — daudzdzīvokļu mājas un Līvānu māju apbūves kvartāls.\n\nVariešos atrodas pagasta padome, Variešu sākumskola, pagasta kultūras nams, doktorāts un ģimenes ārsta prakse, pagasta novadpētniecības muzejs, veikals.\n\nCiema dienvidos garām plūst Babraunīca.\n", "id": "lvs_Latn_109775"}
{"text": "Klerensas sala\n\nKlerensas sala (, ) ir ar ledājiem klāta kalnaina sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga ziemeļaustrumos Piloto Pardo salu grupā un ir arhipelāga vistālāk austrumos izvietotā sala. Izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā. Prinča Čārlza šaurums salu atdala no rietumos esošās Elefantas salas. Sala kalnaina, augstākā virsotne ir augstais Ērvinga kalns salas dienvidos.\n", "id": "lvs_Latn_109776"}
{"text": "Ērvinga kalns\n\nĒrvinga kalns () ir kalns Dienvidšetlendas salās Antarktikā, Klerensas salas un Piloto Pardo salu augstākā virsotne. Izvietojies salas dienvidu galā. Bijis zināms salu piekrastē kuģojušajiem roņu medniekiem jau no 1820. gadiem un saukts par Boulsa kalnu (Mount Bowles) pēc netālā Boulsa raga. 1974. gadā, lai izvairītos no nosaukumu dublēšanās (cits Boulsa kalns atrodas Livingstona salā), kalns pārdēvēts par godu britu admirālim, flotes hidrogrāfam (1960-1966) seram Edmundam Džordžam Ērvingam (Edmund George Irving).\n\nKalnā pirmoreiz uzkāpa Britu Apvienoto dienestu alpīnistu komanda Malkolma Barlija (Malcolm Burley) vadībā 1970. gada 6. decembrī.\n", "id": "lvs_Latn_109777"}
{"text": "Daugavpils trakts\n\nDaugavpils trakts () jeb Daugavpils stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Daugavpils (tolaik Dineburgas) pilsētā.\n", "id": "lvs_Latn_109778"}
{"text": "Lielais Klusā okeāna atkritumu plankums\n\nLielais Klusā okeāna atkritumu plankums () ir antropogēnas izcelsmes atkritumu virpulis Klusā okeāna ziemeļu daļā starp 135°—155° rietumu garuma un 35°—42° ziemeļu platuma grādiem.\n\nŠis piesārņojuma izplatības areāls ir izveidojies Klusā okeāna straumju cirkulācijas rezultātā, tām vienuviet sakoncentrējot plastikāta un citus antropogēnas izcelsmes atkritumus no visas okeāna ziemeļu daļas, tostarp ASV un Japānas piekrastes. Klusajā okeānā ir vairāki šādi \"plankumi\", taču Lielais Klusā okeāna atkritumu plankums ir pats lielākais un stabilākais. Lai arī precīzs izmērs nav zināms, dažādos avotos tas tiek vērtēts no līdz pat 15 miljoniem km² (attiecīgi 0,4—8% visas okeāna teritorijas). Iespējams, ka plankums sastāv no divām atsevišķām daļām. Dažādo vērtējumu iemesls ir izpētes grūtības un vērtēšanas kritēriju atšķirības, jo virpuļa perifērijā piesārņojuma koncentrācija ir daudz mazāka kā centrā. Tiek uzskatīts, ka atkritumu plankums satur vairāk kā miljonu tonnu atkritumu.\n\nLielākā daļa plastikāta atkritumu saules (fotodegradācijas) un viļņošanās ietekmē ir sadalījušies maza izmēra fragmentos, kas ar cilvēka aci nav redzami. To koncentrācija atkritumu plankuma augšējos ūdens slāņos ievērojami pārsniedz zooplanktona koncentrāciju, pie tam vizuāli atgādina to, līdz ar to kļūst par daudzu jūras organismu barību. Lielāki jūras dzīvnieki, arī putni, īpaši albatrosi, aprij arī nesadalījušos lielāka izmēra atkritumus. Abos gadījumos plastikāta uzņemšana visbiežāk izraisa organisma saindēšanos un nāvi.\n", "id": "lvs_Latn_109779"}
{"text": "Hipatija hronika\n\nHipatija hronika jeb arī Ipatija hronika (; ; ) ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijivas Krievzemes hroniku apkopojums. Tas ir otrs vecākais senkrievu hroniku apkopojums pēc t.s. Laurentija hronikas.\n", "id": "lvs_Latn_109780"}
{"text": "Laurentija hronika\n\nLaurentija hronika () jeb t.s. Suzdaļas hronika ir ap 1377. gadu baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijevas Krievzemes hroniku apkopojums. Tas ir vecākais senkrievu hroniku apkopojums, kas satur Pagājušo gadu vēsturi un sekojošos notikumus līdz Zelta Ordas vietvalža lielkņaza Aleksandra Ņevska dēla Andreja nāvei 1304. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109781"}
{"text": "Ardēnu klasikas\n\nArdēnu klasikas ir trīs riteņbraukšanas klasikas, kuras notiek aprīļa vidū Ardēnos (Beļģijā) un Limburgā (Nīderlandē). Šīs sacensības ir Amstel Gold Race, La Flèche Wallonne un Ljēža—Bastoņa—Ljēža. Sacensības raksturo paugurainie maršruti un tajās bieži vien cīņa par uzvaru piedalās līdzīgs dalībnieku sastāvs, jo sacensības notiek neilgā laika periodā. Pēdējos gados tās notiek astoņu dienu periodā.\n\nVienīgie trīskāršie uzvarētāji sezonas laikā ir Davide Rebellins 2004. gadā un Filips Žilbērs 2011. gadā. Citi braucēji, kuri uzvarējuši visās sacensībās, bet ne vienā gadā ir Tadejs Pogačars, Danilo Di Luka, Mikēle Bartoli, Edijs Merkss un Bernārs Ino.\n\nOficiāli nepastāv kopvērtējums, kurš apvienotu visas trīs sacensības, lai arī pagātnē ir bijusi šāda klasifikācija divām valoņu sacensībām.\n\nPēdējos gados šīs trīs pauguru klasikas notiek aprīļa otrajā pusē un seko līdzīgai sacensību grupai, bruģa klasikām.\n", "id": "lvs_Latn_109782"}
{"text": "Grieķijas futbola Superlīga\n\nGrieķijas Superlīga ir Grieķijas augstākā futbola līga. Tajā spēlē 14 komandas. Visvairāk titulu (47) ir ieguvis klubs Pirejas \"Olympiacos\", kas ir arī pāšreizējā čempionvienība.\n\n2 sezonas šajā līgā klubā FK Ergotelis aizvadīja Māris Verpakovskis.\n", "id": "lvs_Latn_109783"}
{"text": "Mediķu iela (Rēzekne)\n\nMediķu iela ir iela ar asfalta un grants segumu Rēzeknes Centra rajonā. Tai ir krustojums ar Nikodema Rancāna ielu un \"T\" veida krustojumi ar 18. novembra ielu un Pulkveža Brieža ielu. Ielas kreisajā pusē virzienā no dienvidiem atrodas Rēzeknes slimnīca.\n\nStarpkaru periodā ielas nosaukums bija Mazpulku iela, bet PSRS laikā tā ieguva Mediķu ielas nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_109784"}
{"text": "Kogiste (stacija)\n\nKogiste () bija dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Raplas apriņķa Kehtnas pagastā, dzelzceļa iecirknī Lelle—Pērnava. Kogiste atrodas 61,1 km attālumā no Pērnavas pasažieru stacijas, 8,4 km attālumā no Lelles mezgla stacijas un 80,3 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā. Līdz 2018. gada beigām Kogistes dzelzceļa pieturas punkts apkalpoja vietējo pasažieru vilcienu satiksmi, tajā pieturēja visi Tallinas un Pērnavas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni (2013. gadā 2 vilcienu sastāvu pāri dienā).\n", "id": "lvs_Latn_109785"}
{"text": "Eidapere (stacija)\n\nEidapere () bija dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Raplas apriņķa Kehtnas pagastā, dzelzceļa iecirknī Lelle—Pērnava. Eidapere atrodas 55,4 km attālumā no Pērnavas pasažieru stacijas, 14,1 km attālumā no Lelles mezgla stacijas un 86 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā. Līdz 2018. gada beigām Eidaperes dzelzceļa pieturas punkts apkalpoja vietējo pasažieru vilcienu satiksmi, tajā pieturēja visi Tallinas un Pērnavas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni (2013. gadā 2 vilcienu sastāvu pāri dienā).\n", "id": "lvs_Latn_109786"}
{"text": "Boulsa rags\n\nBoulsa rags () ir zemesrags Klerensas salas dienvidos Antarktīdā, salas galējais dienvidu punkts. Zemesragu 1820. gada 4. februārī atklāja Edvards Brensfīlds ar brigu Williams un nosauca par godu kapteinim (vēlāk — admirālis) Viljamam Boulsam (William Bowles), Britu eskadras komandierim Dienvidamerikā.\n\nBoulsa rags atzīts par putniem nozīmīgu vietu, jo zemesragā un tā tiešā tuvumā ligzdo vairāk kā 112 tūkstoši pāru zodasiksnas pingvīnu (Pygoscelis antarcticus).\n", "id": "lvs_Latn_109787"}
{"text": "Džims Beluši\n\nDžeimss Ādams Beluši (; dzimis Čikāgā), vairāk pazīstams kā Džims Beluši (), ir amerikāņu aktieris, mūziķis, dziedātājs un komiķis.\n\nVislabāk viņš ir pazīstams ar lomu komēdijseriālā \"Džima dēļ\" (2001—2009). Attēlojis lomas vairāk nekā 150 filmās un TV seriālos, tai skaitā filmās Thief (1981), \"Salvadora\" (1986), \"Sarkanā tveice\" (1988), K-9 (1989), \"Sprogainīte Sjū\" (1991), \"Aste luncina suni\" (1997), \"Rēgu rakstnieks\" (2010), \"Tvinpīka\" (TV seriāls, 2017), \"Brīnumu rats\" (2017).\n\nDžeimss Beluši ir aktiera un komiķa Džona Beluši (1949—1982) jaunākais brālis.\n\nAktierim ir albāņu izcelsme, viņš ir ticīgs pareizticīgais.\n", "id": "lvs_Latn_109788"}
{"text": "Peremišļanu rajons\n\nPeremišļanu rajons () ir Ļvivas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Ļvivas apgabala Židačivas, Mikolajivas, Pustomitu un Zoločivas rajoniem, kā arī Ternopiļas apgabala Berežanu rajonu un Ivanofrankivskas apgabala Rohatinas rajonu.\n\nPeremišļanu rajona Dobrjaniču ciemā dzimis psihoanalītiķis Vilhelms Reihs (Wilhelm Reich, 1897—1957).\n", "id": "lvs_Latn_109789"}
{"text": "Pieneņu Vīns (grupa)\n\nPieneņu Vīns jeb Dandelion Wine ir Latvijas mūzikas grupa, kas muzicē džeza, džezpopa, fanka un disko stilos. Grupa izveidota 2005. gada februārī. Grupas nosaukums aizgūts no Reja Bredberija romāna \"Pieneņu vīns\".\n\nGrupas pastāvēšanas laikā tajā ir piedalījušies daudzi mūziķi, taču pašlaik no sākumsastāva palikusi tikai soliste Evilena Protektore.\n\nGrupa regulāri piedalās dažādos projektos, festivālos un konkursos. Starp grupas sasniegumiem ir uzvara 2007. gada \"MicRec Open4\" un 2008. gada konkursā \"Tu Esi Pamanīts\". Grupas ieņēma 3. vietu konkursa \"Eirodziesma 2011\" superfinālā, kā arī dziesma You Are tika izvirzīta 2011. gada Latvijas Mūzikas ierakstu Gada Balvas nominācijā \"Labākā debija\". 2013. gadā grupa piedalījās konkursā \"Dziesma 2013\" ar divām dažādu stilu dziesmām, abas no kurām iekļuva pusfinālā, viena – finālā.\n\nGrupa veiksmīgi sadarbojusies un veidojusi kopprojektus ar Serge Junior Robinson, Ingu Bērziņu, Platz Für Tanz, Danceradio, Tommaso Troncon, Fil Straughan, Nelliju Furtado.\n\n2013. gadā grupa izlaida pirmo lielāko digitālo projektu valstī ar nosaukumu Stop360, uzfilmējot savam singlam STOP pirmo 360 grādu panorāmas mūzikas video. 2014. gadā grupa piedalījās pirmajā Starptautiskajā Džeza dienā Latvijā, uzstājoties vienā no galvenām skatuvēm.\n\n2016. gadā grupa izlaida savu pirmo albumu ar nosaukumu «Roads Taken», kas sastāv no 14 kompozīcijām.\n", "id": "lvs_Latn_109790"}
{"text": "Viluvere (stacija)\n\nVilivere () bija dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Pērnavas apriņķa Vendras pagastā, dzelzceļa iecirknī Lelle—Pērnava. Viluvere atrodas 40,1 km attālumā no Pērnavas pasažieru stacijas, 29,4 km attālumā no Lelles mezgla stacijas un 101,3 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā. Līdz 2018. gada beigām Viluveres dzelzceļa pieturas punkts apkalpoja vietējo pasažieru vilcienu satiksmi, tajā pieturēja visi Tallinas un Pērnavas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni (2013. gadā 2 vilcienu sastāvu pāri dienā).\n", "id": "lvs_Latn_109791"}
{"text": "Azerspace-1/AFRICASAT-1a\n\nAzerspace-1/AFRICASAT-1a jeb AzerSat-1 ir Azerbaidžānas pirmais pavadonis. To apkalpo Azerbaidžānas Sakaru un informācijas tehnoloģiju ministrija un Nacionālā aerokosmiskā aģentūra. Sakaru pavadonis palaists 2013. gada februārī. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai klientiem Azerbaidžānā, kā arī Centrālāzijā, Eiropā un Āfrikā.\n\nAzerspace-1/AFRICASAT-1a tiek izmantots kopā ar Malaizijas uzņēmumu MEASAT Satellite Systems, kuram pieder licence orbitālās pozīcijas 46° austrumu garuma izmantošanai. MEASAT lieto 40 % no pavadoņa kanāliem, Azerbaidžānas ministrija — 20 %, bet pārējie pieejami citiem klientiem.\n\nKosmisko aparātu izgatavojis ASV uzņēmums Orbital Sciences Corporation. Līgums ar to tika noslēgts 2010. gada jūnijā. Azerspace būvēts uz platformas Star-2.4E bāzes. Tam ir 24 C joslas, 12 Ku joslas raidītāji. Izmēri saliktā stāvoklī: 5,6 × 2,5 × 3,2 m.\n\nAzerspace-1/AFRICASAT-1a tika palaists 21:36 UTC ar nesējraķeti Ariane 5ECA (lidojums VA-212) no Gviānas kosmiskā centra kopā ar sakaru pavadoni Amazonas 3. No dzinējbloka pirmais atdalījās (27 min 58s pēc starta) Amazonas 3; Azerspace/Africasat-1a tika atdalīts 36 min 44 s pēc starta.\n\nĢeostacionāro orbītu 16. februārī tas sasniedza ar saviem dzinējiem. Tas izvietots punktā 46° austrumu garuma. 2. aprīlī pabeigta izmēģinājumu un testēšanas fāze, un tas nodots ekspluatācijā Azerbaidžānas pusei.\n", "id": "lvs_Latn_109792"}
{"text": "Likteņa līdumnieki\n\nLikteņa līdumnieki ir latviešu televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā LTV1 no 2003. līdz 2008. gadam. Sižetā sekoja latviešu dzimtas — Nārbuļu ģimenes — vēsture laikposmā no 1885. gada, kad baronese izprecina pavesto istabmeitu Katrīnu, pūrā dodot zemi, cauri visiem 20. gadsimta notikumiem Latvijas vēsturē līdz pat mūsu dienām — 1995. gadam.\n\nSeriāla sižeta līnijas pamatā ir četri rakstnieka Vladimira Kaijaka romāni — Enijas bize, Zem Marsa debesīm, Nārbuļu dēli un Mantinieki.\n\nSeriāls filmēts Liezēres pagasta \"Kalna Jaunzemjos\".\n", "id": "lvs_Latn_109793"}
{"text": "Lone\n\nLone ir ciems Jēkabpils novada Saukas pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta vidusdaļā, valsts reģionālā autoceļa P75 (Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta)) malā. Ciems iekļaujas kultūrvēsturiskajā Sēlijas novadā, bet tā daļa Saukas dabas parka teritorijā.\n\nCiema plānojumā ziemeļos atrodas galvenokārt privātās dzīvojamās mājas, centrā ir kultūras nams, dienvidaustrumos izvietojusies sabiedriskā un administratīvā apbūve, kur atrodas pašvaldības nams, pasta nodaļa, bibliotēka, ambulance, viesu nams, kafejnīca, veikals un maizes ceptuve. Ciemā ir sešas daudzdzīvokļu mājas, kuras arī ir izvietojušās šajā ciema daļā. Dienvidaustrumos galvenokārt ir mehāniskais sektors — mehāniskās darbnīcas un tamlīdzīgas celtnes. Mūsdienās Lone kļuvusi par pakalpojumu centru.\n\nLoni ieskauj lieldārzi ar augļu kokiem, īpaši ābelēm, daļa no tiem ir stādīti kolhozu laikos un ir novecojuši, taču vairākas zemnieku saimniecības arī mūsdienās nodarbojas ar augļkopību. Aptuveni 1 km uz austrumiem no ciema atrodas lielākais Zemgales ezers — Saukas ezers, no tā iztek Dūņupe, kas tālāk plūst cauri ciemam.\n\nLonē atrodas divi kultūrvēsturiski pieminekļi — Viesītes šaursliežu dzelzceļa līnijas Jēkabpils — Nereta Lones dzelzceļa stacijas ēka un Lones pusmuižas ēka. Netālu no ciema ir viens valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis — 2 km uz dienvidrietumiem, netālu no Neretas pagasta robežas pie Skosu mājām atrodas Skosu pilskalns ar apmetni (valsts aizs. Nr. 939), kā arī vietējas nozīmes — 1 km uz dienvidaustrumiem, līdzās Saukas ezeram pie Bincānu mājām ir Bincānu viduslaiku kapsēta (valsts aizs. Nr. 935) un Klūgu upurakmens (valsts aizs. Nr. 937), 1,5 km uz ziemeļaustrumiem pie Klūgu mājām. Pie Bincānu mājām aug valsts nozīmes dižkoks — (5,4 metri) vīksna.\n\nCiema teritoriju šķērso valsts reģionālais autoceļš (P75) Jēkabpils — Lietuvas robeža (Nereta), vietējie autoceļi (V792) Lone — Sauka, (V793) Lone — Zalves mežniecība.\n", "id": "lvs_Latn_109794"}
{"text": "Radzivila hronika\n\nRadzivila hronika () jeb tā sauktā Kēnigsbergas hronika ir apmēram 13. gadsimta sākumā baznīcslāvu valodā uzrakstīts vairāku senāku Kijevas Krievzemes hroniku apkopojums ar 617 miniatūrām. Tas ir vecākais senkrievu hroniku apkopojums, kurā ietilpst Pagājušo gadu vēsture un sekojošie notikumi līdz 1206. gadam. 15. gadsimtā pārrakstītais rokraksts pirmo reizi iespiests 1767. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109795"}
{"text": "Konstantīns Grēvinks\n\nKonstantīns Kaspars Andrejs fon Grēvinks (, 1819-1887) bija latviešu cilmes vācbaltiešu ģeologs. Tērbatas Universitātes ģeoloģijas profesors (1854—1887).\n", "id": "lvs_Latn_109796"}
{"text": "Sauka\n\nSauka (agrāk Vecsauka) ir ciems Jēkabpils novada Saukas pagastā. Izvietojies pagasta austrumos, Saukas ezera krastā, valsts vietējo autoceļu (V792) Lone—Sauka, (820) Viesīte—Deši—Cīruļi (Rite) krustojumā. Ciems iekļaujas kultūrvēsturiskajā Sēlijas novadā un Saukas dabas parka teritorijā.\n\nCiema plānojumā austrumos atrodas ražošanas un saimnieciskās apbūves teritorija, kurā iekļaujas bijušās Saukas arodvidusskolas ēkas, centrā ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve, rietumos izvietojusies individuālās apbūves teritorija. Dienviddaļā ir sabiedrisko iestāžu apbūve, kurā ir veikals. Ciema ziemeļos atrodas bibliotēka.\n\nSaukā atrodas Saukas luterāņu baznīca un Latvijas fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera muzejs.\n\nCiema austrumu pusē izvietojies Saukas dzirnavu dīķis, kurā ietek un vēlāk iztek Klauce, kas ciema ziemeļos ietek Saukas ezerā. No Klauces, pēc tās iztekas no dīķa attek labajā pusē grāvis, kas plūst ciema dienvidos uz rietumu pusi.\n\nCiema dienvidos ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis — Plūmju viduslaiku kapsēta (valsts aizs. nr. 897). Saukā atrodas vairāki kultūrvēsturiski pieminekļi — Saukas mācītājmuiža, piemineklis stomatologam profesoram Paulam Daugem, piemiņas akmens fotogrāfijas Latvijā pamatlicējam Mārtiņam Bucleram, komponista, profesora Arvīda Žilinska dzimtās mājas \"Lejas Arendzāni\" un Smiltaines kapi, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no ciema. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi ir Saukas pagastnams un Saukas luterāņu baznīca, bet vēstures piemineklis — piemiņas plāksne Saukas draudzes locekļiem baznīcā.\n", "id": "lvs_Latn_109797"}
{"text": "Pilāti (Sēļu pagasts)\n\nPilāti ir ciems Valmieras novada Sēļu pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā pie autoceļa P21 8 km no pagasta centra Sēļiem, no novada centra Valmieras un no Rīgas. Padomju gados Pilāti veidojās kā kolhoza «Ļeņina ceļš» ciemats līdz tā apvienošanai ar kolhozu «Ziemeļi».\n", "id": "lvs_Latn_109798"}
{"text": "IndyCar Series\n\nIndyCar Series (kopš 2019. gada oficiāli saukta NTT IndyCar Series) ir ASV augstākā atvērto riteņu, vienvietīgo sporta automašīnu sacīkšu klase. Čempionāts dažādos formātos un dažādu organizāciju vadībā, eksistē kopš 1920. gada. Pašreizējo čempionātu kā CART sacensību seriāla konkurentu 1996. gadā dibināja Indianapolis Motor Speedway īpašnieks Tonijs Džordžs. 2008. gadā IndyCar Series apvienojās ar Champ Car (bijušo CART čempionātu).\n\nNo 1996. līdz 2002. gadam čempionāta nosaukums bija Indy Racing League.\n\nKopš 1911. gada, ik gadu (izņemto pasaules kara gadus) IndyCar Series čempionātā tiek rīkota galvenā sacīkšu čempionāta sacīkste - Indianapolis 500 jūdžu sacīkstes.\n", "id": "lvs_Latn_109799"}
{"text": "1973. gada naftas krīze\n\n1973. gada naftas krīze bija enerģētiskā krīze no 1973. gada beigām līdz 1974. gada sākumam. 17. oktobrī Arābu naftas eksportētājvalstu organizācija (OAPEC) izsludināja naftas embargo pret valstīm, kas atbalstīja Izraēlu Jom Kipur kara laikā. Krīze būtiski skāra ASV un Rietumeiropas valstis. Nākamā gada laikā naftas cena pieauga no trīs līdz divpadsmit dolāriem par barelu.\n\nArābu valstis pārtrauca embargo 1974. gada 17. martā pēc tam, kad Izraēla izveda savus spēkus no Suecas kanāla rietumkrasta.\n", "id": "lvs_Latn_109800"}
{"text": "Dūņupe (Dienvidsusējas pieteka)\n\nDūņupe, saukta arī Douņupe, Douņupīte vai Dūņupīte, ir Dienvidsusējas labā krasta pieteka.\n\nIztek no Saukas ezera rietumu gala. Tās gultne ir iztaisnota un salīdzinoši straujās upes tecējums atgādina lielu grāvi. Šķērso 5,5 km Saukas pagastā, tālāk plūst pa Neretas pagasta teritoriju, kur pie Lejas Kupšanu mājām ietek Dienvidsusējā. Visā upes garumā tā tiek regulēta (1931-1934), izņemot pašu tās lejteci. Upe galvenokārt plūst pa plašiem pļavu un purvu masīviem. Krasti aizauguši ar blīvām parastās niedres audzēm, kalmi, ežgalvītēm, purva purenēm, lielajām nātrēm, parastajām vīgriezēm, meža meldriem parasto miežubrāli. Daļa upes teritorijas iekļaujas Saukas dabas parkā.\n", "id": "lvs_Latn_109801"}
{"text": "WAIS Divaida\n\nWAIS Divaida (, West Antarctic Ice Sheet Divide — 'Rietumantarktīdas ledus vairoga šķirtne') ir amerikāņu ledus dziļurbuma projekts Mērijas Bērdas Zemē Rietumantarktīdā. Projekts uzsākts 2005./2006. gada vasarā un paredzēts dziļurbumu sērijas veikšanai uz Rietumantarktīdas ledus vairoga ledus plūsmu šķirtnes, lai iegūtu siltumnīcas gāzu saturu atmosfērā pēdējo gadu periodā.\n\nUrbšanas darbi tika veikti piecu gadu garumā polārajās vasarās. 2012. gada 31. decembrī tika sasniegts plānotais 3405 m dziļums (no ledāja virsmas).\n", "id": "lvs_Latn_109802"}
{"text": "Bruģupīte\n\nBruģupīte ir upe Jēkabpils novada Elkšņu un Saukas pagastā. Atrodas Saukas dabas parka teritorijā.\n\nSākas mežā Elkšņu pagasta ziemeļrietumos pie Saukas pagasta robežas, uzņemot ūdeņus no apkārt esošiem strautiem un mitrājiem. Šķērso Saukas pagasta robežu un ietek Saukas ezerā tā ziemeļaustrumu pusē. Upi šķērso valsts autoceļš V820 (Viesīte–Deši–Sauka–Rite).\n", "id": "lvs_Latn_109803"}
{"text": "Klauce (upe)\n\nKlauce (arī Grabažānu upe augštecē arī Raktupīte) ir ūdenstece — upe Jēkabpils novadā.\n\nIztek no Sūpes purva Sūpes ezera Viesītes pagastā kā Raktupīte. Tai pietek strauti, kas uzņēmuši ūdeņus no mitrājiem, kļūstot par Klauci. Šķērso Elkšņu pagastu, kur plūst rietumu virzienā, šķērsojot Mazo Klauces ezeru, Lielo Klauces ezeru un Bukūzi. Tālāk tek uz dienvidrietumiem, šķērsojot Saukas pagasta robežu, no kuras līdz ietekai — Saukas ezeram plūst 3,4 km, pirms tās tekot cauri Saukas dzirnavu dīķim. Daļa upes teritorijas iekļaujas Saukas dabas parkā. Vidēji lēni tekoša upe, ar krūmu un koku joslu tās krastos. Dominē baltalksnis, melnalksnis, parastais osis, kārkli. Upes krastos sastopamas niedres, kalmes, ežgalvītes, purva skalbes, abinieku paķērses, aug arī purva purenes, lielā nātre, parastā vīgrieze, meža meldri, sīkziedu sprigane. Peldlapu joslā dominē dzeltenā lēpe.\n", "id": "lvs_Latn_109804"}
{"text": "Totsi (stacija)\n\nTotsi () ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Pērnavas apriņķa Totsi pagastā, dzelzceļa iecirknī Lelle—Pērnava. Totsi atrodas 30,3 km attālumā no Pērnavas pasažieru stacijas, 39,2 km attālumā no Lelles mezgla stacijas un 111,1 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā. Līdz 2018. gada beigām Totsi stacija apkalpoja vietējo pasažieru vilcienu satiksmi, tajā pieturēja visi Tallinas un Pērnavas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni (2013. gadā 2 vilcienu sastāvu pāri dienā).\n\nKopš 2018. gada 8. decembra pasažieru vilcieni posmā Pērnava—Lelle vairs nekursē un Totsi stacija pasažieru satiksmei netiek izmantota.\n", "id": "lvs_Latn_109805"}
{"text": "Tori (stacija)\n\nTori () bija dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Pērnavas apriņķa Tori pagastā, dzelzceļa iecirknī Lelle—Pērnava. Tori atrodas 24 km attālumā no Pērnavas pasažieru stacijas, 45,5 km attālumā no Lelles mezgla stacijas un 117,4 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā. Līdz 2018. gada beigām Tori dzelzceļa pieturas punkts apkalpoja vietējo pasažieru vilcienu satiksmi, tajā pieturēja visi Tallinas un Pērnavas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni (2013. gadā 2 vilcienu sastāvu pāri dienā).\n", "id": "lvs_Latn_109806"}
{"text": "Pulli (stacija)\n\nPulli () bija dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Pērnavas apriņķa Saugas pagastā, dzelzceļa iecirknī Lelle—Pērnava. Pulli atrodas 21 km attālumā no Pērnavas pasažieru stacijas, 48,5 km attālumā no Lelles mezgla stacijas un 120,4 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā. Līdz 2018. gada beigām Pulli dzelzceļa pieturas punkts apkalpoja vietējo pasažieru vilcienu satiksmi, tajā pieturēja visi Tallinas un Pērnavas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni (2013. gadā 2 vilcienu sastāvu pāri dienā).\n", "id": "lvs_Latn_109807"}
{"text": "Gibsa\n\nGibsa (, ) ir ar neliela klinšaina sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga ziemeļaustrumos Piloto Pardo salu grupā. Izstiepta austrumu—rietumu virzienā. Lopera šaurums salu atdala no ziemeļaustrumos esošās Elefantas salas. Rietumos no Gibsas atrodas trīs nelielu salu grupa — Asplenda, Īdija sala un O'Braiena sala.\n\nGibsas sala ir atzīta par putniem nozīmīgu vietu — tur ligzdo vairāki tūkstoši pāru dažādu pingvīnu sugu, kā arī vairāk kā 18 000 pāru Fulmarus glacialoides.\n", "id": "lvs_Latn_109808"}
{"text": "Georgs Apinis\n\nJohans Georgs Apinis ( — ) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks. Valmieras pilsētas ārsts un Valmieras pilsētas galva (1906—1910).\n", "id": "lvs_Latn_109809"}
{"text": "Dienvidamerikas kaķi\n\nDienvidamerikas kaķi, Dienvidamerikas kaķu ģints (Leopardus) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae). Dienvidamerikas kaķu ģintī ietilpst 9 neliela auguma, plankumainu kaķu sugas, kuras visas mājo Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Dažu sugu izplatības areāls sasniedz ASV dienvidu reģionus.\n", "id": "lvs_Latn_109810"}
{"text": "Ocelots\n\nOcelots (Leopardus pardalis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie Dienvidamerikas kaķu ģints (Leopardus). Ocelotam ir 10 pasugas.\n\nTas sastopams Dienvidamerikā, ieskaitot Trinidādas un Margaritas salas un Centrālamerikā. Tā izplatības ziemeļu robeža ir Meksika un Teksasas galējie dienvidi ASV. Retu reizi to var novērot arī Arizonas dienvidos.\n\nOcelots atgādina mazu jaguāru, un tā kažokāda tika uzskatīta par īpaši vērtīgu. Lai to iegūtu, tika nogalināti tūkstošiem ocelotu, līdz 1972. gadā tā kļuva apdraudēta suga. Pateicoties aizsardzības pasākumiem, kopš 1996. gada ocelotu populācija ir sākusi atjaunoties un kopš 2008. gada tā vairs netiek klasificēta kā apdraudēta suga, tomēr dažas pasugas joprojām ir kritiski apdraudētas.\n", "id": "lvs_Latn_109811"}
{"text": "Eiropas Savienības Kokmateriālu regula\n\nEiropas Savienības Kokmateriālu regula (EUTR — Regula (ES) Nr. 995/2010) ir 2010. gada 20. oktobrī pieņemta Eiropas Savienības regula, kuras mērķis ir cīnīties pret nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu nokļūšanu Eiropas Savienības tirgū. Ar to aizliedz ES tirgū laist nelikumīgi iegūtus kokmateriālus un koka izstrādājumus, un tajā ir noteikti pienākumi tirgus dalībniekiem. Regula ir saistoša visām ES dalībvalstīm no 2013. gada 3. marta.\n", "id": "lvs_Latn_109812"}
{"text": "Vilhelms Roberts fon Bulmerinks\n\nVilhelms Roberts fon Bulmerinks (; 1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913. līdz 1915., formāli līdz 1917. gadam. Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).\n", "id": "lvs_Latn_109813"}
{"text": "Pantene\n\nPantene ir ciems Valmieras novada Sēļu pagastā. Izvietojusies pagasta vidusdaļā Rūjas krastā pie autoceļa V171 2,5 km no pagasta centra Sēļiem, no novada centra Valmieras un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Pantenes muižas (Panten) centru. Muiža sākotnēji piederēja Viganta Šerenberga atraitnei. Karalis Stefans Batorijs to 1585. gadā dāvināja Vidzemes fiskalam Baltazāram Šnelam. Zviedru karalis Gustavs Ādolfs konfiscēja šo muižu un 1630. gadā to uzdāvināja majoram Laijsam.\n\nPantenes apmetne (ap 700 m uz dienvidrietumiem no ciema) ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pantenes muižas parks un Pantenes avots ar metru augstu ūdenskritumu ir aizsargājami dabas pieminekļi.\n", "id": "lvs_Latn_109814"}
{"text": "Pērnavas Preču stacija\n\nPērnavas Preču stacija () ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Pērnavas pilsētas teritorijā, dzelzceļa iecirknī Lelle—Pērnava. Pērnavas Preču stacija atrodas 5,3 km attālumā no Pērnavas pasažieru stacijas, 65,1 km attālumā no Lelles mezgla stacijas un 136,1 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā. Līdz 2018. gada beigām Pērnavas Preču stacija veica dzelzceļa kravu loģistiku un apkalpoja vietējo pasažieru vilcienu satiksmi.\n", "id": "lvs_Latn_109815"}
{"text": "Saukas dzirnavezers\n\nSaukas dzirnavezers jeb Saukas dzirnavu dīķis ir mākslīga uzstādināta ūdenstilpe (dīķis) Jēkabpils novada Saukas pagasta Saukā.\n\nIekļauts Saukas dabas parkā. Atrodas uz Klauces upes, dienvidaustrumos no ciema. Ezera gultne mālaina un dūņaina, slāņa biezums līdz 1,5 metriem. Krasti lēzeni un slīpi. Mākslīgs, uzstādināts uzpludinājums ar zemes aizsprostu un slūžām, kas ir avārijas stāvoklī. Konstatētas 5 zivju sugas — līdaka, asaris, rauda, plicis, līnis.\n", "id": "lvs_Latn_109816"}
{"text": "Impala\n\nImpala (Aepyceros melampus) ir vidēji liela Āfrikas antilope, kas ir vienīgā suga impalu ģintī (Aepyceros), kā arī impalu apakšdzimtā (Aepycerotinae). Impalai ir 2 pasugas — melnsejas impala (A. m. petersi) un parastā impala (A. m. melampus).\n\nImpalas mājo savannā un krūmu savannā Kenijas, Tanzānijas, Svatinis, Mozambikas, Namībijas, Botsvānas, Zambijas, Zimbabves, Angolas, Dienvidāfrikas un Ugandas teritorijās. To kopējā populācija sasniedz 2 miljonus.\n", "id": "lvs_Latn_109817"}
{"text": "Anrijs Matīss\n\nAnrijs Matīss (dzimis Rīgā) ir latviešu ierēdnis un politiķis, bijušais Latvijas satiksmes ministrs, bijis vairāku ministriju valsts sekretārs, kā arī 12. Saeimas deputāts (kā partijas \"Vienotība\" biedrs). No partijas \"Saskaņa\" kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās. No 2018. gada 13. decembra līdz 2019. gada 5. februārim pildījis Rīgas pašvaldības uzņēmuma \"Rīgas satiksme\" pagaidu valdes priekšsēdētāja amata pienākumus.\n", "id": "lvs_Latn_109818"}
{"text": "Andrejs Inkulis\n\nAndrejs Inkulis (dzimis 1941. gada 31. oktobrī, miris 2023. gada 17. jūnijā) bija Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs laikā no 1990. līdz 1992. gadam, pēc tam Jūrmalas Domes vadītājs no 1994. līdz 1997. gadam, ievēlēts no Jūrmalas vēlēšanu saraksta \"Labklājība\".\n\n1996. gadā A. Inkuli apstiprināja par Rīgas ostas pārvaldnieku. Pēc aiziešanas no darba pašvaldībās A. Inkulis bija padomes priekšsēdētājs Igaunijas uzņēmumam \"Fenniger\" piederošajā nekustamo īpašumu kompānijā AS \"Eldikrija\".\n", "id": "lvs_Latn_109819"}
{"text": "Bukūzis\n\nBukūzis, arī Buka, Bukauzes, Bukānes un Bukūža ezers ir ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagasta ziemeļrietumu pusē.\n\nIekļauts Saukas dabas parkā. Caurteces ezers, atrodas uz Klauces upes. Ietek ezerā arī grāvis un strauts. Krasti slīkšņaini un aizauguši. Tajos atrodas slapju mežu biotopi. Ūdens caurredzamība 0,8 metri.\n", "id": "lvs_Latn_109820"}
{"text": "Andželo Skola\n\nAndželo Skola (; dzimis ) ir itāļu Romas katoļu baznīcas kardināls, filozofs un teologs.\n\n1970. gada jūlijā ticis ordinēts, 1991. gada septembrī — konsekrēts, 2003. gada oktobrī kļuvis par kardinālu. Laikā no 1991. līdz 1995. gadam Skola bijis Groseto bīskaps, pēc tam pildījis Laterānas universitātes rektora pienākumus līdz 2002. gadam, no 2002. līdz 2011. gadam bijis Venēcijas patriarhs. Kopš 2011. gada Skola ir Milānas arhibīskaps.\n", "id": "lvs_Latn_109821"}
{"text": "Lielais Klauces ezers\n\nLielais Klauces ezers, arī Klauces ezers, Klauces I ezers, ir ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagasta ziemeļu daļā, uz dienvidrietumiem no Klauces ciema. Otrs lielākais un dziļākais Saukas dabas parka ezers.\n\nIekļauts Saukas dabas parkā. Subglaciālās iegultnes ezers, ar rietumu austrumu virzienā izstieptu ezerdobi. Caurteces ezers, atrodas uz Klauces upes. Dibena gultne dūņaina, ūdens brūns, tā caurredzamība 0,8 metri. Krasti stāvi, vietām slīpi, abos galos zemi. Konstatētas 7 zivju sugas: līdaka, asaris, rauda, plaudis, zutis, vēdzele, līnis. Ezera krastos atrodas pļavas, ganības, krūmu, mežu josla un vairākas dzīvojamās mājas. Koku joslā dominē melnalksnis un baltalksnis.\n", "id": "lvs_Latn_109822"}
{"text": "Mazais Klauces ezers\n\nMazais Klauces ezers, arī Aizkārkļu ezers, Klauces 2 ezers, Klauces ezers, ir ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagasta ziemeļaustrumu daļā, Klauces ciema dienvidaustrumu pusē.\n\nCaurteces ezers, atrodas uz Klauces upes. Ietek arī divi strauti. Dibena gultne smilšaina un dūņaina. Krasti stāvi, slīpi un zemi. Konstatētas 4 zivju sugas: līdaka, asaris, rauda, plaudis. Ezera krastos atrodas dzīvojamā māja, pie ezera ierīkota peldvieta.\n", "id": "lvs_Latn_109823"}
{"text": "Pernu\n\nPernu (; ) ir otra garākā Igaunijas upe, tā tek virzienā no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem, šķērsojot Jerves un Pērnavas apriņķi. Tās garums ir 144,5 km. Pernu iztek no Allikjerva (Rosnas-Alliku ezera; ) Pandiveres augstienē 78 m vjl., tek cauri Vidusigaunijas morēnu līdzenumam, tai skaitā Somā nacionālajam parkam un ietek Pērnavas līcī. Pie ietekas līcī atrodas lielākā pilsēta Pernu upes tecējumā — Pērnava.\n", "id": "lvs_Latn_109824"}
{"text": "Sesijas\n\n\"Sesijas\" () ir 2012. gada ASV neatkarīgā kino mākslas filma, traģikomēdija. Filmas režisors un scenārija autors ir Bens Levins. Filmas pirmizrāde norisinājās 2012. gada janvārī Sandensas kinofestivālā, kur tā saņēma dažas balvas. Filma ir žurnālista Marka O'Braiena esejas ekranizācija, kas ir sarakstīta balstoties uz patiesiem notikumiem. Galvenajās lomās Džons Houks un Helēna Hanta.\n\nFilma ieguva vairāku kinokritiķu pozitīvās atsauksmes. Helēna Hanta par lomu šajā filmā tika izvirzīta nominācijā \"Labākā aktrise otrā plāna lomā\" 85. Kinoakadēmijas balvai.\n", "id": "lvs_Latn_109825"}
{"text": "Dieva kalps\n\nDieva kalps ir Romas katoļu baznīcas kādas mirušas personas godināšanas epitets, ko piemēro tām personām, kurām Svētā Krēsla Kanonizācijas lietu kongregācija Vatikānā uzsākusi beatifikācijas procesu, izdodot dekrētu. Tas ir beatifikācijas pirmais posms. Austrumu ortodoksālajā baznīcā ar šo jēdzienu tiek apzīmēts jebkurš tās baznīcas kristietis.\n\nCilvēks, kurš dzīves laikā ar savu piemēru un garīgiem darbiem ir parādījis izcilību un viņa tikumi ir atdarināšanas vērti, pēc nāves var kļūt beatificēts un vēlāk kanonizēts. Tas norisinās pēc noteiktas procedūras, kas tika izstrādāta pāvesta Urbāna VIII laikā 1642. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109826"}
{"text": "Viosi Akpedje Madja\n\nViosi Akpedje Madja (Viossi-Akpedje Madja; dzimis ) ir Togo distanču slēpotājs. Viņš ir piedalījies 2013. gada Pasaules čempionātā, kur sprinta distancē ieņēma 129. vietu, bet 30 kilometru distancē viņš tika apsteigts par apli.\n", "id": "lvs_Latn_109827"}
{"text": "Unguri (Mazsalacas pagasts)\n\nUnguri (agrāk arī Ungurmuiža) ir ciems Valmieras novada Mazsalacas pagastā. Izvietojusies pagasta austrumu daļā pie autoceļa P21 no pagasta centra Mazsalacas, no novada centra Valmieras un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Unguru pusmuižas (Ungershof) centru.\n", "id": "lvs_Latn_109828"}
{"text": "Linda Villumsena\n\nLinda Melānija Villumsena Serupa (; dzimusi Herningā) ir profesionāla Dānijā dzimusi šosejas riteņbraucēja, kura 2009. gadā kļuva par Jaunzēlandes pilsoni un no 2010. gada pārstāv šo valsti sacensībās.\n\nVillumsena kļuva par Dānijas čempioni gan grupas, gan individuālajā braucienā 2006., 2008. un 2009. gadā.\n\n2008. gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā viņa ierindojās 5. vietā sieviešu grupas braucienā. 2009. gada Pasaules čempionātā Mendrīsio trešajā vietā sieviešu individuālajā braucienā un otrajā vietā 2011. gada Pasaules čempionātā individuālajā braucienā Kopenhāgenā.\n\nVillumsena 2012. gada Olimpiskajās spēlēs Londonā pārstāvēja Jaunzēlandi. Viņa ierindojās 18. vietā grupas braucienā un ceturtajā vietā individuālajā braucienā, līdz medaļai pietrūkstot mazāk kā divām sekundēm.\n\n2012. gada Pasaules čempionātā Villumsena izcīnīja bronzas medaļu individuālajā braucienā un sudraba medaļu komandu braucienā kopā ar Orica-AIS.\n", "id": "lvs_Latn_109829"}
{"text": "Aleksis Rubulis\n\nAleksis Rubulis (1922—2015) bija latviešu rakstnieks, filologs, vēsturnieks, literatūras zinātnieks un publicists.\n", "id": "lvs_Latn_109830"}
{"text": "Technophone\n\nTechnophone Ltd bija Apvienotās Karalistes mobilo telefonu ražošanas uzņēmums. Dibināts 1984. gadā; 1991. gadā to nopirka Nokia.\n", "id": "lvs_Latn_109831"}
{"text": "Daudzpunkte\n\nDaudzpunkte, kas tiek apzīmēta ar trīs punktiem (...) ir viena no pieturzīmēm, kuras lieto no lomas rakstītā teksta sintaktiskā dalījuma parādīšanai. Tādas pašas ir arī, piemēram, punkts, komats, semikols, kols, domuzīme, iekavas, izsaukuma zīme un jautājuma zīme.\n\nDaudzpunkte bieži tiek jaukta ar divpunkti (..), kas ir papildu pieturzīme, kas īsti gan nerāda teksta sintaktisko vai jēdzienisko dalījumu, bet kam ir nosacītu grafisku zīmju loma un kas arī palīdz rakstīto tekstu vieglāk uztvert un izprast tā nozīmi. Tādas nosacītas pieturzīmes ir arī, piemēram, pēdiņas, vienpēdiņas, apostrofs un defise.\n", "id": "lvs_Latn_109832"}
{"text": "Eksponentfunkcija\n\nEksponentfunkcija matemātikā ir funkcija e^x \\,, kur e ir matemātiskā konstante, kuras aptuvenā vērtība ir 2,718281828, un funkcijas arguments ir kāpinātājs. Funkcijas atvasinājums ir pati funkcija e^x \\,. Eksponentfunkcija bieži tiek izmantota fizikā, ķīmijā, matemātiskajā bioloģijā, ekonomikā un matemātikā. Funkcijas inversā funkcija ir naturāllogaritms ln(x).\n\nEksponentfunkcijas y=e^x \\, grafiks ir slīps, augšupejošs, tas palielinās straujāk, nekā palielinās x. Tas tuvojas x asij, taču nekad to nekrusto, tādējādi x ass ir funkcijas horizontālā asimptota. Eksponentfunkcijas y=a^x \\, grafika virziens ir atkarīgs no a vērtības: ja a atrodas starp 0 un 1, tad grafiks ir dilstošs visā tā definīcijas apgabalā, savukārt ja a ir lielāks par 1, tad grafiks ir augošs visā tā definīcijas apgabalā.\n", "id": "lvs_Latn_109833"}
{"text": "Reiju\n\nReiju (, ) ir upe Igaunijas dienvidrietumos, Pērnavas apriņķī, Pernu upes kreisā krasta pieteka. Reiju iztek no Sokas ezera Latvijā, veido sateci ar Pernu 9,1 km attālumā no Pernu ietekas Pērnavas līcī.\n", "id": "lvs_Latn_109834"}
{"text": "Kārlis Kasparsons\n\nKārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs. Literāri zinātniskās studentu biedrības \"Pīpkalonija\" dibinātājs. Latvijas Republikas izglītības ministrs (1918—1920). Latvijas Universitātes Goda biedrs (1925). Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks (1925—1929).\n\nK. Kasparsonam bija raksturīga plaša erudīcija, enciklopēdiskas zināšanas daudzās zinātņu nozarēs — medicīnā, valodniecībā, psiholoģijā, mitoloģijā u.c. Īpaši nozīmīgs viņa devums psiholoģijas terminoloģijas izstrādāšanā latviešu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_109835"}
{"text": "Stēfans Ēdbergs\n\nStēfans Bengts Ēdbergs (; dzimis ) ir bijušais zviedru tenisists, bijis pasaules ranga līderis gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs.\n\nKopumā karjeras laikā sportists izcīnīja uzvaru 48 vienspēļu un 18 dubultspēļu turnīros. Guvis uzvaru sešos Grand Slam vienspēļu un trijos dubultspēļu turnīros. Tāpat 1989. gadā uzvarējis Masters Grand Prix turnīrā un četras reizes Zviedrijas komandas sastāvā uzvarēja Deivisa kausa izcīņā. 1990. un 1991. gadā Ēdbergs tika atzīts par ATP gada labāko spēlētāju. Uzvarējis vienspēļu turnīrā, bet tajā gadā tas bija demonstrējumu sporta veids, . gadā Seulā izcīnīja bronzas medaļu vienspēlēs un dubultspēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_109836"}
{"text": "Godināmais\n\nGodināmais ir Romas katoļu baznīcas kādas mirušas personas godināšanas veids, ko piemēro tām personām, kurām Svētā Krēsla Kanonizācijas lietu kongregācija Vatikānā apstiprinājusi personas tikumu varonību beatifikācijas procesā un Romas pāvests par to ir izdevis speciālu dekrētu. Tas ir beatifikācijas otrais posms.\n\nUzsākot beatifikāciijas procesu kādai mirušai personai, sākumā Kanonizācijas lietu kongregācija sākotnēji pārliecinās par kandidāta dzīves un tikumu izcilību, kā arī sarakstīto darbu atbilstību katoliskās Baznīcas mācībai, izpētot no bīskapijas saņemto dokumentu arhīvu (Copia Publica) par konkrēto personu. Atbilstot iepriekšminētajam nepieciešamajām prasībām, kongregācija izdod speciālu dekrētu par beatifikācijas procesa uzsākšanu, ar ko ir sasniegts beatifikācijas pirmais posms un kandidāts ir godinājams par Dieva kalpu. Lai kandidātam varētu piedēvēt epitetu Godināmais, jāsasniedz beatifikācijas otrais posms, kas notiek pēc noteiktas procedūras.\n", "id": "lvs_Latn_109837"}
{"text": "Mārgarita Korta\n\nMārgarita Korta (; dzimusi Smita (Smith) ) ir bijusī austrāliešu tenisiste, bijusi pasaules ranga līdere gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs.\n\nKopumā karjeras laikā sportiste izcīnīja uzvaru 192 vienspēļu turnīros, 92 uzvaras tikušas gūtas atklātās ēras laikā. Guvusi uzvaru 24 Grand Slam vienspēļu, 19 dubultspēļu un 19 jaukto dubultspēļu turnīros. Uzvara 24 Grand Slam vienspēļu turnīros ir Grand Slam rekords gan starp sievietēm, gan vīriešiem. 1970. gadā Korta kļuva par pirmo tenisisti \"atklātajā ērā\" (amatieri un profesionāļi sāka sacensties kopējos turnīros), kas vienā kalendārajā gadā uzvar visos četros Grand Slam vienspēļu turnīros, tāpat viņa ir vienīgā sieviete, kas vienā kalendārajā gadā uzvarējusi visos četros Grand Slam jaukto dubultspēļu turnīros (to paveikusi divreiz).\n\nKorta ir pazīstama arī kā mācītāja. 1970. gados no katolicisma pievērsusies pentekostiem, 1991. gadā kļuvusi par Vasarsvētku draudzes mācītāju, vēlāk nodibināja Margaret Court Ministries.\n", "id": "lvs_Latn_109838"}
{"text": "AIRCOM International\n\nAIRCOM International Ltd ir Apvienotās Karalistes uzņēmums, kas nodarbojas ar sakaru tīklu plānošanas un optimizēšanas pakalpojumiem. Dibināts 1995. gadā. Tā kapitāldaļu vairākums pieder ASV privāto ieguldījumu uzņēmumam H.I.G. Europe.\n\nUzņēmums piedāvā programmatūru mobilo sakaru tīklu plānošanai, izvēršanai, optimizācijai un pārvaldīšanai.\n", "id": "lvs_Latn_109839"}
{"text": "Billija Džīna Kinga\n\nBillija Džīna Kinga (; dzimusi Mofita (Moffitt) ) ir bijusī amerikāņu tenisiste.\n\nKopumā karjeras laikā sportiste izcīnīja uzvaru 129 vienspēļu turnīros, 84 uzvaras tikušas gūtas atklātās ēras laikā. Guvusi uzvaru 12 Grand Slam vienspēļu, 16 dubultspēļu un 11 jaukto dubultspēļu turnīros. Tāpat viņa uzvarēja pirmajās WTA tūres noslēguma sacensībās 1970. gadā. ASV komandas sastāvā četras reizes uzvarēja Federāciju kausā. 1973. gada septembrī Battle of the Sexes ietvaros uzvarēja Bobiju Rigsu (6—4, 6—3, 6—3), bijusi organizāciju Women's Tennis Association, World TeamTennis un Women's Sports Foundation dibinātāja. 2006. gadā ASV Tenisa asociācijas Nacionālais tenisa centrs tika pārsaukts viņas vārdā. 2020. gada septembrī viņas vārdā, par Billijas Džīnas Kingas kausu, nosauca galvenās sieviešu izlašu sacensības, tobrīd Fed kausu.\n", "id": "lvs_Latn_109840"}
{"text": "Kinga\n\nBillija Džīna Kinga (Billie Jean King; dzimusi 1943. gadā) — amerikāņu tenisiste, Džoija Kinga (Joey King; dzimusi 1999. gadā) — amerikāņu aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_109841"}
{"text": "Svētīgais\n\nSvētīgais, arī Svētlaimīgais ir Romas katoļu baznīcas noteiktu mirušu personu godināšanas veids, ko piemēro tām personām, kurām veikta beatifikācija.\n\nPirms pasludināšanas par svētīgo ir jāveic beatifikācijas process, kurā ir vairāki posmi, kurus izpildot sākotnēji beatificējamā persona kļūst par Dieva kalpu (sasniegts pirmais posms), vēlāk Godināmo (sasniegts otrais posms). Lai Godināmo pasludinātu par Svētīgo, tiek veikta noteikta procedūra.\n", "id": "lvs_Latn_109842"}
{"text": "Amazonas 3\n\nAmazonas 3 ir Spānijas uzņēmuma Hispasat sakaru pavadonis. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai klientiem Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kā arī Eiropā un Ziemeļāfrikā. Pavadonis orbītā tika palaists 2013. gada 7. februārī\n\nKosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmums Space Systems/Loral (tagad SSL). Līgums ar to tika noslēgts 2010. gada jūlijā. Amazonas 3 bija būvēts uz platformas LS-1300 bāzes. Tam ir 19 C joslas, 33 Ku joslas, 9 Ka joslas raidītāji. Izmēri saliktā stāvoklī: 8,1 × 2,9 × 3,6 m.\n", "id": "lvs_Latn_109843"}
{"text": "Gambrins\n\nGambrins () ir leģendārs Flandrijas karalis, neoficiāls svētais un alus darītāju patrons un amata aizbildnis. Gambrins arī ir folkloras personāža, reizēm attēlots kā Eiropas karalis vai angļu viduslaiku bruņinieks. Gambrina dzimšanas diena tradicionāli tiek svinēta 11. aprīlī.\n", "id": "lvs_Latn_109844"}
{"text": "Bridžmena sala\n\nBridžmena sala (, ) vai Helēnas sala ir ar neliela vulkāniska saliņa Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Izvietojusies starp Piloto Pardo salām un Karaļa Džordža salu. Sala ir neaktīva stratovulkāna virsotne, kas paceļas 240 m vjl un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens. Senā vulkāna krāteris atrodas 27 m augstumā salas rietumu pusē.\n", "id": "lvs_Latn_109845"}
{"text": "Dešupīte (Zalvītes pieteka)\n\nDešupīte ir Zalvītes kreisā krasta pieteka.\n\nIztek no Viesītes pagasta Ģerķēnu puriņa rietumu gala kā strauts, tālāk plūst uz rietumiem, īsu posmu tekot pa Elkšņu pagasta teritoriju, tad šķērso atkal Viesītes pagastu, kur saplūst ar citu strautu, veidojot Dešupīti. Tālāk plūst ziemeļrietumu virzienā, īsu posmu šķērsojot Saukas pagastu un atkal nonākot Viesītes pagastā, kur ieplūst Zalvītē.\n", "id": "lvs_Latn_109846"}
{"text": "Longīns Ausējs\n\nLongīns Ausējs arī Longins Ausējs (1885—1942) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, skolotājs un tautsaimnieks. Cēsu pilsētas galva (1918), Latvijas Republikas izglītības ministrs (1921). Ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes vecākais docents. 1941. gadā deportēts uz PSRS, kur nošauts.\n", "id": "lvs_Latn_109847"}
{"text": "Ardēni\n\nArdēni jeb Ardēnu kalni, arī Ardēnu mežs (, Ardenne, , ) ir kalnu sistēma un mežu masīvs Francijas ziemeļos, Beļģijas austrumos un Luksemburgā.\n", "id": "lvs_Latn_109848"}
{"text": "Ita Saksa\n\nIta Saksa (, dzimusi Valgā, mirusi ) bija ebreju izcelsmes igauņu tulkotāja un publiciste, pazīstama ar latviešu literatūras tulkojumiem igauņu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_109849"}
{"text": "Peremišļani\n\nPeremišļani () ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Peremišļanu rajona centrs pie Hnilas Lipas upes.\n", "id": "lvs_Latn_109850"}
{"text": "Pustomitu rajons\n\nPustomitu rajons () ir Ļvivas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Ļvivas apgabala Žovkvas, Kamjankas-Buzkas, Buskas, Zoločivas, Peremišļanu, Mikolajivas un Horodokas rajoniem, kā arī Ļvivu.\n\nPustomitu rajona Ščirecas pilsētciematā dzimis poļu ģenerālis Staņislavs Mačeks (Stanisław Maczek, 1892-1994).\n", "id": "lvs_Latn_109851"}
{"text": "Pustomiti\n\nPustomiti () ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Pustomitu rajona centrs. Smiltenes sadraudzības pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_109852"}
{"text": "Lugaži\n\nLugaži (agrāk arī Vārpa) ir ciems Valkas novada Valkas pagastā, pagasta centrs. Atrodas pie Valkas pilsētas rietumu robežas no novada domes Valkā un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Lugažu pilsmuižas (Lude, Luhde) centra, kas vēstures avotos pirmoreiz minēta 1334. gadā. Apdzīvotā vieta izaugusi padomju gados kā kolhoza «Ļeņina ceļš» ciemats. Lugažos atrodas pagasta pārvalde, pagasta Saieta nams «Lugažu muiža», veikals.\n", "id": "lvs_Latn_109853"}
{"text": "Pauls Gailītis\n\nPauls Oto Gailītis (1869—1943) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, luterāņu mācītājs un skolotājs. Latvijas Republikas izglītības ministrs (1923). Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta vadītājs. 1941. gadā deportēts uz PSRS, kur miris.\n", "id": "lvs_Latn_109854"}
{"text": "Staņislavs Jaudzems\n\nStaņislavs Jaudzems (1890—1969) bija latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks. Latvijas Republikas izglītības ministrs (1923). Skolu virsvaldes vicedirektors, Krāslavas valsts vidusskolas (1927-1934), Rēzeknes ģimnāzijas un komercskolas direktors (1921-1923, 1934-1940), Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktors (1941-1944).\n", "id": "lvs_Latn_109855"}
{"text": "Navesti\n\nNavesti () ir upe Igaunijas vidienē, Pernu kreisā krasta pieteka. Veido apmēram pusi no Pernu upes baseina. Navesti tek caur Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķiem. Navesti garums 101,7 km. Sateci ar Pernu veido 38 km attālumā no ieteces Pērnavas līcī. Lejtecē Navesti tek caur mitriem, aplūstošiem mežu masīviem, tai skaitā Somā nacionālā parka teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_109856"}
{"text": "Jaudzems\n\nArtis Jaudzems (dzimis 1995) — futbolists; Kristaps Jaudzems (dzimis 1984) — ķīmiķis, pasniedzējs un orientierists; Staņislavs Jaudzems (1890—1969) — skolotājs un sabiedriskais darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_109857"}
{"text": "Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)\n\nArvīds Kalniņš (1894—1981) bija latviešu ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks. Latvijas Republikas zemkopības ministrs (1922—1923), Latvijas Republikas izglītības ministrs (1925). Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors. LZA Mežsaimniecības problēmu institūta direktors (1946—1964), LZA Koksnes ķīmijas institūta direktors (1964—1976).\n", "id": "lvs_Latn_109858"}
{"text": "Beatifikācija\n\nBeatifikācija (, no beatus — 'svētlaimīgs') ir ceremonija Romas katoļu baznīcā, kuras laikā kādu personu pasludina par svētīgu. Tā ir obligāta pirms kanonizācijas.\n\nCeremonija noris Svētās Mises ietvaros un pēc baznīcas likumiem tā norit Svētā Pētera bazilikā Vatikānā. Kopš 2005. gada 29. septembra beatifikācijas ceremoniju vada Kanonisko jeb Svēto lietu Kongregācijas prefekts vai kāds cits Romas pāvesta nozīmēts delegāts jaunā svētīgā izcelšanās zemē, diecēzē. Ceremonijas laikā tiek atklāts svētīgā attēls, lasīts dekrēts par jauno svētīgo un dziedāta himna \"Dievs mēs tevi slavējam\" (Te Deum) Bieži tiek izliktas Svētīgā relikvijas, pirms tam veicot ekshumāciju un kanonisko rekognoscēšanu. (Miruša cilvēka miesas saglabāšanās pēc Baznīcas likumiem liecina par tā svētumu.) Relikvijas vēlāk tiek ievietotas altāros. Svinīgi dievkalpojumi tiek noturēti vietējā Baznīcā.\n\nPasludināšana par svētīgo kā etaps ir nepieciešams tālākai personas kanonizācijai jeb pasludināšanai par svētu. Līdz 17. gadsimtam personu varēja kanonizēt bez beatifikācijas, taču 1642. gadā, pāvesta Urbāna VIII laikā šis process tika mainīts, izstrādājot un pieņemot jaunu beatifikācijas un kanonizācijas kārtību. Vienlaicīgi, sākot no šī laika beatifikācija norit Svētā Krēsla pārraudzībā. Pirmā beatifikācija pēc reformas tika veikta 1662. gadā, beatificējot Francisku no Sales, ko īstenoja pāvests Aleksandrs VII. Beatifikācijas process tika pilnveidots arī pēdējā gadsimtā, 1969. gadā pāvestam Pāvilam VI izsludinot dokumentu \"Skaidrāks svētums\" (Sanctitas clarior), 1983. gadā pāvestam Jānim Pāvilam II izsludinot apustulisko konstitūciju \"Divinus perfectionis magister\". Izmaiņas veica arī pāvests Benedikts XVI. Balstoties uz Baznīcas kanoniem, beatifikācija nevar sākties agrāk nekā 5 gadus, bet kanonizācija agrāk kā 50 gadus pēc personas nāves, taču likumā tiek atrunāti arī izņēmumi procesa ātrākai uzsākšanai un lēmumu pieņem pāvests. Pasludināšana par svētīgo apliecina, ka baznīca novērtē personas dzīves izcilību, kuru uzskata par atdarināšanas vērtu.\n", "id": "lvs_Latn_109859"}
{"text": "Pēteris Jurciņš\n\nPēteris Jurciņš (; dzimis Nautrēnu pagasta Rogovkā, miris ) bija latviešu rakstnieks, publicists, dzejnieks, pulkvežleitnants un policists. Plašāk pazīstams ar savu dzejoli \"Vālodzīte\".\n", "id": "lvs_Latn_109860"}
{"text": "SpaceX CRS-2\n\nSpaceX CRS-2 jeb SpaceX Commercial Resupply Services 2 bija ASV privātā uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju. To orbītā palaida 2013. gada martā. Pēc 25 dienām Dragon nolaižamais aparāts veica kontrolētu nolaišanos okeānā.\n", "id": "lvs_Latn_109861"}
{"text": "Simons Vīzentāls\n\nSimons Vīzentāls (; dzimis , miris ) bija mūsdienu Ukrainas teritorijā dzimis ebreju izcelsmes Austrijas sabiedrisks darbinieks. Pēc Otrā pasaules kara kļuva pazīstams kā \"nacistu mednieks\". 1961. gadā dibinātās Vīnē bāzētās organizācijas \"Ebreju dokumentācijas centrs\" (Dokumentationszentrum des Bundes Jüdischer Verfolgter des Naziregimes) dibinātājs un vadītājs. 1977. gadā Losandželosā nodibinātā organizācija \"Simona Vīzentāla centrs\" (Simon Wiesenthal Center) ir nosaukta Vīzentāla vārdā, bet nav viņa radīta vai vadīta.\n", "id": "lvs_Latn_109862"}
{"text": "Radehivas rajons\n\nRadehivas rajons () ir Ļvivas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Ļvivas apgabala Brodu, Buskas, Kamjankas-Buzkas un Sokaļas rajoniem, kā arī Volīnijas apgabala Horohivas rajonu.\n", "id": "lvs_Latn_109863"}
{"text": "Rikanda\n\nRikanda (arī Rikarde, augštecē — Ērģeme) ir Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes un Valkas pagastos. Sākas kā novadgrāvis pie Omuļiem, tek dienvidaustrumu virzienā. Upes baseins atrodas Ērģemes paugurainē, tajā daudz mežu. Gultne visā garumā regulēta, taisnota. Lielākās pietekas ir Pudžurga (5 km), Oļupe (5 km; labās), Žukupe (8 km; kreisā).\n\nLielākās apdzīvotās vietas krastos ir Ērģeme un Omuļi. Upi šķērso autoceļš P22.\n", "id": "lvs_Latn_109864"}
{"text": "Sauga\n\nSauga () ir upe Igaunijas dienvidrietumos, Pernu labā krasta pieteka. Sauga tek caur Raplas un Pērnavas apriņķiem. Saugas garums — 78,4 km. Sateci ar Pernu veido Pērnavas pilsētas teritorijā, īsi pirms Pernu ieteces Pērnavas līcī (1,3 km).\n", "id": "lvs_Latn_109865"}
{"text": "Sendijas Hukas pamatskolas apšaude\n\nSendijas Hukas (Sandy Hook) pamatskolas apšaude notika Ņūtaunā, Konektikutā, ASV. Apšaudes organizators un izpildītājs bija 20 gadus vecais Ādams Pīters Lanza (Adam Peter Lanza).\n\nLanza neilgi pirms plkst 9.30 (pēc vietējā laika) savās mājās nogalināja savu māti Nensiju Lanzu. Vēlāk viņš devās uz Sendijas Hukas pamatskolu, kur nogalināja sešus no skolas personāla, kā arī 20 skolēnus. Pēc masu slepkavības izdarīšanas Lanza izdarīja pašnāvību, iešaujot sev galvā. Kopumā mira 28 cilvēki, savukārt divi tika ievainoti. Šī ir otra nāvējošākā apšaude ASV mācību iestāžu vēsturē pēc 2007. gada slaktiņa Virdžīnijas Tehniskajā universitātē.\n\nPēc apšaudes atkal izraisījās diskusijas par ieroču tirdzniecības un glabāšanas noteikumiem ASV.\n", "id": "lvs_Latn_109866"}
{"text": "Samsung Galaxy Ace\n\nSamsung Galaxy Ace ir Samsung Electronics ražots viedtālrunis, kas izmanto Android operētājsistēmu. Tas bija viens no populārākajiem Samsung viedtālruņiem. Šis saziņas līdzeklis Latvijas tirgū iznāca 2011. gada februārī.\n", "id": "lvs_Latn_109867"}
{"text": "Double B tonality\n\nDouble B tonality ir N'Works debijas albums, kas izdots 2009. gada 1. maijā. Šis ir Normunda Rutuļa blakus projekts, kurā viņš realizē savas ieceres elektroniskajā mūzikā, remiksējot citu skaņdarbus un producējot savas idejas. Albums atzīts par labāko deju mūzikas ierakstu 2009. gadā un ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu. Šis ir viens no pirmajiem latviešu soulful house stila mūzikas albumiem.\n\nAlbumā iekļauti 14 skaņdarbi — 12 latviešu dziesmu remiksi un divas N'Works oriģinālkompozīcijas. Albuma tapšanā piedalījās Zane Dombrovska, Andris Ērglis, Normunds Pauniņš (Otra Puse), Keva jeb Ieva Kerēvica, Anmary, Markus Riva, Agate Dombrovska (Morning After), Kristīna Dobele (The Briefing), Ella un Kaspars Markševics. Digitālā formātā ir pieejamas arī pagarinātās remiksu versijas dīdžeju vajadzībām.\n\nAlbuma prezentācijas pasākums notika 2010. gada 1. maijā pie B-Bāra Mūku ielā. Tajā varēja dzirdēt N'Works DJ setu un albuma viesu vokālās performances.\n", "id": "lvs_Latn_109868"}
{"text": "Ķire\n\nĶire (arī Kira, Ķira) ir upe Latvijā, Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novados. Sākas satekot Akmenei un Šēlupītei pie Kārķiem. Tek pa līdzenu apvidu rietumu—ziemeļrietumu virzienā, upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Acupītē augšpus Naukšēniem. Lielākā pieteka ir Andrupīte. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Nurmi un Kārķi. Upi divas reizes šķērso autoceļš P22.\n", "id": "lvs_Latn_109869"}
{"text": "Piestiņa\n\nPiestiņa ir Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.\n\nPiestiņas baseins atrodas Sēlijas paugurvaļņa austrumu pusē, kurā ir daudz purvu un purvainu mežu. Sākas no strauta Vārnavas dienvidos Viesītes pagastā un, uzņemot ūdeņus no Vārnavas purva, izveidojas par upi. No purva plūst austrumu virzienā, uzņemot ziemeļu pusē atrodošā Lielā Ļevāna purva, dienvidu puses Švēriņu purva ūdeņus un šķērso Salas pagastu Salas novadā, turpinot tecēt austrumu virzienā un uzņemot ziemeļu pusē atrodošā Žēvaldu purva ūdeņus. Tad pagriežas ziemeļaustrumu virzienā un plūst līdz tajā ietek Melnupīte un turpina tecēt austrumu virzienā, uzņemot Gargrodes purva ūdeņus ziemeļos un strauta, kas iztek no Biržu karjera dienvidos. Turpina plūst uz ziemeļaustrumiem, uzņemot Vēžu purva ūdeņus dienvidos un pie Ošāniem ietek Ziemeļsusējā.\n\nUpes gultne ir regulēta, tā ir 15 km gara, gada notece 0,023 km³, kritums 15 metri jeb 1 metrs kilometrā. Lielākā pieteka ir Melnupīte (8 km, kreisā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Vārnava un Ošāni.\n", "id": "lvs_Latn_109870"}
{"text": "Amazonas 2\n\nAmazonas 2 ir Spānijas uzņēmuma Hispasat sakaru pavadonis. Tas orbītā tika palaists 2009 gada oktobrī. Pavadonis paredzēts sakaru nodrošināšanai klientiem Brazīlijā, kā arī pārējā Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.\n\nKosmisko aparātu izgatavoja Eiropas uzņēmums EADS Astrium. Līgums ar to tika noslēgts 2007. gadā. Amazonas 2 būvēts uz platformas Eurostar-3000 bāzes. Tam ir 10 C joslas, 54 Ku joslas raidītāji. Izmēri saliktā stāvoklī: 6,7 × 2,9 × 3,5 m.\n\nAmazonas 2 tika palaists ar nesējraķeti Ariane 5ECA no Gviānas kosmiskā centra kopā ar sakaru pavadoni COMSATBw-1. No dzinējbloka pirmais atdalījās (27 min 6 s pēc starta) Amazonas 2.\n\nĢeostacionāro orbītu 5. oktobrī tas sasniedza ar saviem dzinējiem. Darba režīmā pavadoni izvietoja punktā 61° R, kur tas atradās kopā ar Amazonas 1.\n", "id": "lvs_Latn_109871"}
{"text": "Žils Bjanki\n\nŽils Bjanki (; dzimis , miris ) bija Francijas autosportists, kas no . līdz . gadam piedalījās Formula 1 sacīkstēs Marussia komandas sastāvā.\n\nBjanki iepriekš piedalījās Formula Renault 3.5 čempionātā, GP2 seriālā un dažādos Formula 3 čempionātos, viņš bija Ferrari braucēju akadēmijas dalībnieks. 2012. gadā piedalījās vairāku Formula 1 sacīkšu treniņbraucienos kā Force India komandas pārstāvis. 2013. gadā Bjanki debitēja Formula 1 čempionātā Marussia komandas sastāvā. 2014. gada viņš izcīnīja savus un komandas pirmos čempionāta punktus.\n\n2014. gada 5. oktobrī Japānas Grand Prix sacensību laikā Bjanki cieta avārijā un guva smagu galvas traumu, kuras rezultātā nokļuva komas stāvoklī un pēc vairāk nekā deviņiem mēnešiem slimnīcā mira.\n\nViņa krustdēls ir Monako F1 pilots Šarls Leklērs.\n", "id": "lvs_Latn_109872"}
{"text": "Tuberkulozes mikobaktērija\n\nTuberkulozes mikobaktērija, jeb tuberkulozes nūjiņa () ir patogēna nūjiņveidīga baktērija, kura izraisa tuberkulozi.\n", "id": "lvs_Latn_109873"}
{"text": "Kijivas kņaziene Olga\n\nOlga (baznīcslāvu:О́льга, (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Helēna (, ); dzimusi ap 890. gadu, mirusi ) bija Kijivas lielkņaziene, pirmā kristītā Kijivas Krievzemes valdniece. Pēc tam, kad viņas vīru lielkņazu Igoru meslu ievākšanas laikā nogalināja drevļani, Olga no 945. gada valdīja sava mazgadīgā dēla Svjatoslava vietā. Tā kā Svjatoslavs pēc pilngadības sasniegšanas daudz karoja un bieži neatradās Kijivā, arī turpmāk Olga bieži vadīja valsti.\n\nOlga smagi atriebās drevļaniem par vīra nogalināšanu, dažus no viņu vadoņiem aprokot dzīvus, dažus sadedzinot pirtī, kā arī nodedzinot drevļanu pilsētiņu Iskorosteņu. 945. vai 957. gadā devās uz Konstantinopoli, lai kristītos. 959. gadā sūtīja delegāciju pie Svētās Romas impērijas imperatora Otona I. Olgai neizdevās kristietībai pievērst savu dēlu Svjatoslavu, un par kristietības ieviesēju Kijivas Krievzemē kļuva Olgas mazdēls Vladimirs Svjatoslavičs.\n\n1997. gadā Ukrainā tika nodibināts Kņazienes Olgas Ordenis ().\n", "id": "lvs_Latn_109874"}
{"text": "Sambiras rajons\n\nSambiras rajons () ir Ļvivas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā. Robežojas ar Ļvivas apgabala Mostiskas, Horodokas, Drohobičas un Starijsambiras rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_109875"}
{"text": "2013. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona\n\nLatvijas futbola Virslīgas 2013. gada sezona bija 39. Virslīgas sezona. Tā sākās 29. martā. Tajā piedalījās 10 komandas, kas aizvadīs 27 kārtu turnīru. Par čempioniem kļuva FK Ventspils. Par šīs sezonas ģenerālsponsoru ir kļuvis akciju sabiedrības \"4finance\" uzņēmums \"SMScredit.lv\".\n\nČempionātu organizē biedrība \"Latvijas futbola Virslīga\".\n", "id": "lvs_Latn_109876"}
{"text": "News Corporation\n\nNews Corporation bija ASV masu mediju korporācija, kuras vadība atradās Ņujorkā, ASV (Rokfellera centrā). Tā bija pasaulē otra lielākā mediju grupa pēc ienākumiem (2011. gada dati), kā arī trešā lielākā izklaides industrijā (2009. gada dati). Uzņēmuma kontrolpakete pieder Rupertam Mērdokam un viņa ģimenes locekļiem.\n\nNews Corporation 1979. gadā Mērdoks dibināja Adelaidā, Austrālijā, taču kopš 2004. gada 12. novembra tas ir ASV uzņēmums. Tam pieder Fox News, The Wall Street Journal, Twentieth Century Fox, kā arī vairāki citi uzņēmumi. 2011. gadā News Corporation tika iesaistīts telefonu noklausīšanās skandālā.\n", "id": "lvs_Latn_109877"}
{"text": "News Corp\n\nNews Corporation (pazīstams arī kā New News Corp, News Corp) ir pēc bijušā News Corporation sadalīšanas izveidots ASV plašsaziņas līdzekļu uzņēmums.\n\nSadalīšana tika veikta tā, lai 21st Century Fox būtu oficiālais News Corporation pēctecis, savukārt News Corp — pilnīgi jauns uzņēmums. Šis uzņēmums nodarbības ar izdevējdarbību, tam pieder vairāki laikraksti u.c. uzņēmumi.\n", "id": "lvs_Latn_109878"}
{"text": "2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas\n\n2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas notika . Domes tika ievēlētas 119 pašvaldībās — 9 republikas pilsētās un 110 novados. Vēlēšanas organizēja Centrālā vēlēšanu komisija.\n\nVēlētāju uzskaitei pašvaldību vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izmantoja Vēlētāju reģistru. Katrs vēlētājs tika iekļauts noteikta vēlēšanu iecirkņa sarakstā atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai 90 dienas pirms vēlēšanām — . Kandidātu sarakstu iesniegšana notika no 12. līdz . Pašvaldību vēlēšanās kandidātu saraksti bija jāiesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai. Līdz 2. maijam kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš tika pagarināts septiņos novados, proti, Baltinavā, Naukšēnos, Nīcā, Pāvilostā, Rūjienā, Salacgrīvā un Skrundā, kur līdz 22. aprīlim bija iesniegts tikai viens kandidātu saraksts.\n\nPriekšvēlēšanu aģitācijas periods bija no līdz .\n\nIecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā bija no plkst. 7 līdz 22. Iepriekšējā balsošana norisinājās trīs dienas: trešdien, 29. maijā (17—20), ceturtdien, 30. maijā (9—12) un piektdien, 31. maijā (10—16).\n", "id": "lvs_Latn_109879"}
{"text": "Džeimss Vedels\n\nDžeimss Vedels (; dzimis Ostendē, miris Londonā, Anglijā) bija skotu izcelsmes britu jūrasbraucējs un roņu mednieks, viens no Antarktīdas agrīnajiem pētniekiem.\n", "id": "lvs_Latn_109880"}
{"text": "WarnerMedia\n\nWarnerMedia, LLC (agrāk AOL Time Warner un TimeWarner) ir ASV mediju korporācija, kuras vadība atrodas Ņujorkā, ASV. Pašlaik kompānija ir trešais lielākais mediju un izklaides industrijas konglomerāts pēc ienākumiem (pēc The Walt Disney Company un Comcast), kā arī tas agrāk bija pasaulē lielākais mediju konglomerāts. Uzņēmums tika izveidots pēc divu uzņēmumu Warner Communications, Inc. un Time Inc. apvienošanas. Tas darbojas filmu, televīzijas un izdevējdarbības jomās. Time Warner pieder tādi uzņēmumi kā New Line Cinema, Time Inc., HBO, Turner Broadcasting System, The CW Television Network, TheWB.com, Warner Bros., Kids' WB, Cartoon Network, Boomerang, Adult Swim, CNN, DC Comics, Warner Bros. Animation, Cartoon Network Studios, Hanna-Barbera, Castle Rock Entertainment un no 2016. gada Augusta arī 10% no ASV videoklipu straumēšanas servisa Hulu akcijām.\n\n2016. gada 23. oktobrī paziņots, ka ASV telesakaru uzņēmums AT&T par 108,7 miljardiem ASV dolāru pirks Time Warner. 2017. gada 20. novembrī ASV Tieslietu departamenta Pretmonopola nodaļa lēma neļaut šo apvienošanos, pamatojot ar to, ka šis darījums \"ievērojami kaitētu Amerikas patērētājiem\".\n\n2018. gada 14. jūnijā TimeWarner tika pārdēvēts par WarnerMedia pēc AT&T iegādes.\n\n2020. gadā WarnerMedia iegādājās Nīderlandes uzņēmumu Widget Co., kas izstrādā lietotnes televīzijas un OTT satura ierīcēm.\n", "id": "lvs_Latn_109881"}
{"text": "Rokfellera centrs\n\nRokfellera centrs () ir 19 komerciālu ēku komplekss Ņujorkā, ASV. Tā kopējā platība ir 89 tūkstoši m². Centru uzcēla Rokfelleru ģimene, tas ir nosaukts Džona Rokfellera vārdā. Rokfellera centrs tika uzcelts 1930. gados, tā ēkas celtas Art Deco un modernisma stilā, ēku arhitekts ir Reimonds Huds. Ēku kompleksā ietilpst Radio City Music Hall, GE Building, Atlas statuja, kā arī vairākas citas ēkas un statujas.\n", "id": "lvs_Latn_109882"}
{"text": "Pueblu kultūra\n\nPueblu kultūra ir Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju kultūra, kas izplatīta ASV dienvidaustrumos, galvenokārt tagadējos Arizonas un Ņūmeksikas štatos starp Riograndes un Kolorādo upēm. \"Pueblu tautas\", \"pueblu ciltis\" (no spāņu pueblo - \"pilsēta\", \"ciemats\", \"tauta\", kas attīstījies no latīņu populus - \"cilvēki\", \"tauta\") ir vienots nosaukums dažādās valodās runājošām tautām, kurām raksturīgas kopīgas kultūras un dzīvesveida iezīmes. Kad spāņu konkistadori 16.gs. pirmo reizi sastapās ar šī reģiona iedzīvotājiem, tie dzīvoja īpašās 5-6 stāvu dzīvokļveida ēkās pueblās. Mūsdienās joprojām 21 pueblā vai to apkārtnē dzīvo ap 35000 indiāņu, un lielai daļai to iedzīvotāju par galveno saziņas valodu saglabājas attiecīgās pueblas indiāņu valoda.\n", "id": "lvs_Latn_109883"}
{"text": "Olivera Tvista piedzīvojumi\n\n\"Olivera Tvista piedzīvojumi\" () ir angļu rakstnieka Čārlza Dikensa romāns. To 1838. gadā izdeva Ričards Bentlijs.\n\nGrāmata ir stāsts par bāreni Oliveru Tvistu, kas sākumā pacieš nožēlojamu dzīvi darba namā, vēlāk neilgu laiku dzīvo pie meistara, taču vēlāk aizbēg uz Londonu. Tur kļūst par nepilngadīgo kabatzagļu bandas locekli.\n\nGrāmatas sižets ir ticis izmantots vairāku filmu un mūziklu veidošanā, 1968. gada filma Oliver! saņēma sešas Amerikas Kinoakadēmijas balvas, tai skaitā kā labākā filma.\n", "id": "lvs_Latn_109884"}
{"text": "Popkorns\n\nPopkorns jeb plīsējkukurūza (Zea mays everta) ir kukurūzas pasuga. Tās sēklas uzpūšas un pārplīst, kad tiek sakarsētas.\n\nPopkorns pirmoreiz tika atklāts pirms vairākiem tūkstošiem gadu Gvatemalā. Tas ir viens no senākajiem kukurūzas veidiem: pierādījumi par popkorna eksistenci ir tikuši datēti ar 3600. gadu p.m.ē. Ņūmeksikā un vēl senāki — apmēram 4700. gadu p.m.ē. Peru. Ir daudzas metodes popkorna pagatavošanai. Lielās komerciālām vajadzībām izveidotās popkorna mašīnas izgudroja Čārlzs Kretors 19. gadsimta beigās. Pastāv iespēja pagatavot popkornu arī mājas apstākļos, piemēram, ievietojot mikroviļņu krāsnī fasēta popkorna paku.\n\nAtkarībā no tā pagatavošanas veida, vairāki cilvēki uzskata to par veselīgu pārtikas produktu, savukārt citi to dažādu iemeslu dēļ par tādu neuzskata. Popkorns var tikt izmantots arī ne kā pārtikas produkts, piemēram, kā svētku rotājums vai iepakošanas materiāls.\n", "id": "lvs_Latn_109885"}
{"text": "Daniels Betfīrs\n\nJohans Jakobs Daniels Betfīrs (Johann Jacob Daniel Böthführ vai Johann Jacob Daniel Boetefeur, 1741—1802) bija Apgaismības laikmeta sabiedriskais darbinieks. Rīgas Lielās ģildes tirgotājs, Rīgas maģistrāta loceklis (1784), Rīgas birģermeistars (1787), Rīgas pilsētas galva (1790).\n", "id": "lvs_Latn_109886"}
{"text": "2013. gada Austrālijas Grand Prix\n\nKvalifikācija sestdien norisinājās intensīva lietus apstākļos, 1. sesijas starts tika aizkavēts lietus dēļ, bet pēc tam vairākkārt tika atlikts 2. sesijas starts, līdz nepilnu stundu pirms saulrieta tika pieņemts lēmums, ka atlikušās kvalifikācijas sesijas notiks svētdienas rītā, sešas stundas pirms paredzētā sacensību starta.\n\nSacīkstēs uzvarēja Kimi Reikenens, otrais finišēja Fernando Alonso, bet trešais — Sebastiāns Fetels.\n", "id": "lvs_Latn_109887"}
{"text": "Amazones lietus mežs\n\nAmazones lietus mežs ir mūžzaļš mitrs tropiskais lietus mežs, kas aizņem lielāko Amazones upes baseina daļu Amazones līdzenumā Dienvidamerikā.\n\nAmazones baseina platība ir 7 miljoni km², no kuriem 5,5 miljonus km² aizņem lietus mežs. Lietus mežs atrodas deviņu valstu teritorijās. Lielākā daļa atrodas Brazīlijā (60%), kam seko Peru (13%), Kolumbija (10%), kā arī Venecuēla, Ekvadora, Bolīvija, Gajāna, Surinama, Gviāna. Šeit atrodas vairāk nekā puse no pasaulē palikušajiem lietus mežiem, tāpat šis ir lielākais un sugām visbagātākais tropiskais lietus mežs pasaulē. Amazones lietus mežos aug dažādi epifīti, piemēram, orhidejas, bromēlijas, dažādas papardes, kas aug uz koku zariem, izmantojot mitrumu un barības vielas, kas tur nonākušas, sakrājoties atmirušām augu daļām un lietus ūdenim. Uz zemes koku ēnā aug dažādas sūnas, papardes, kā arī ķērpji. Lietus mežos aug sarkankoki, kuriem ir vērtīga koksne, hinīnkoki, hevejas, kakaokoki, gumijkoki.\n\nDzīvnieku valsts ir ļoti daudzveidīga un savdabīga. Amazones lietus mežos mitinās jaguāri, vardes, bļauri, sliņķi, kapibaras, anakondas, tapīri, rozā delfīni (pazīstami arī kā Amazones upes delfīni), gekoni, sikspārņi, vaboles, odi un milzum daudz mušu.\n", "id": "lvs_Latn_109888"}
{"text": "Pēdējais vakarēdiens\n\nPēdējais vakarēdiens ir pēdējā maltīte, ko Jēzus Kristus aizvadīja kopā ar saviem apustuļiem Jeruzalemē, pirms tika sists krustā. Mūsdienās pēdējais vakarēdiens tiek atzīmēts kristiešu vidū zaļajā ceturtdienā. Turklāt tas nodrošina teorētisko eiharistijas norises kārtību.\n\nPāvila 1. vēstule korintiešiem ir pirmais zināmais darbs, kurā tiek pieminēts pēdējais vakarēdiens. Saskaņā ar visiem četriem evaņģēlijiem, vakarēdiens notika nedēļas nogalē pēc Jēzus triumfālās ierašanās Jeruzalemē un Jēzus ar saviem apustuļiem noturēja maltīti īsi pirms Jēzus sišanas krustā nedēļas beigās. Maltītes laikā Jēzus paredzēja, ka kāds no klātesošajiem viņu nodos un pareģoja, ka pirms nākamā rīta Pēteris noliegs, ka pazīst Jēzu.\n", "id": "lvs_Latn_109889"}
{"text": "Svētais Vakarēdiens (glezna)\n\n\"Svētais Vakarēdiens\" ( vai L'Ultima Cena) ir 15. gadsimta freskas glezna, kuras autors ir Leonardo da Vinči. Tā atrodas Svētās Žēlastības Marijas baznīcā Milānā. Tiek uzskatīts, ka da Vinči darbu pie gleznas sāka apmēram 1495. gadā. \"Svētais Vakarēdiens\" bija kā daļa no baznīcas renovācijas darbiem. Gleznā ir attēlots Jēzus Kristus un viņa mācekļu pēdējais vakarēdiens, kā tas ir aprakstīts Jāņa evaņģēlija 13:21. Glezna ir 460×880 cm liela. Šī ir viena no populārākajām pēdējo vakarēdienu attēlojošajām gleznām.\n", "id": "lvs_Latn_109890"}
{"text": "Dāvids (Mikelandželo)\n\n\"Dāvids\" ir itāļu mākslinieka Mikelandželo Renesanses laika kaila vīrieša skulptūra no marmora. Skulptūrā ir attēlots Bībeles tēls Dāvids.\n\nTā tika veidota laikā no 1501. līdz 1504. gadam un ir 5,17 metrus augsta. Sākotnēji tā bija pasūtīta kā viena no vairākām praviešu skulptūrām Florences katedrālei, tomēr skulptūra tika novietota laukumā pie Florences civilās valdības ēkas Palazzo della Signoria. \"Dāvida\" skulptūra tika atklāta 1504. gada 8. septembrī. 1873. gadā statuja tika pārvietota uz Akadēmijas galeriju Florencē, vēlāk oriģinālajā atrašanās vietā tika novietota darba reprodukcija.\n\nDāvida statuja jau no tās dzimšanas brīža kļuva slavena kā darbs, kas spēj pilnībā atspoguļot sava laika estētisko ideālu — renesanses cilvēka varonību, lepnumu un brīvību mīlošo dabu. Florencieši sevi identificēja ar skaistā ķermenī iemiesotā jaunā varoņa lepno raksturu, interpretējot Vecās Derības tēlu kā tautas spēka un varenības izpausmi; republikas piekritējiem Dāvids kļuva par demokrātijas uzvaras pār tirāniju simbolu.\n", "id": "lvs_Latn_109891"}
{"text": "Laimonis Blumbergs\n\nLaimonis Blumbergs (dzimis , miris ) bija latviešu tēlnieks, latviešu tēlniecības klasiķis, vecmeistars.\n", "id": "lvs_Latn_109892"}
{"text": "Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)\n\nLabākais spēlfilmas režisors ir balva, kas tiek piešķirta Latvijas Nacionālajā filmu festivālā \"Lielais Kristaps\". Balva tiek pasniegta kopš 1988. gada, kad to saņēma režisore Ada Neretniece par filmu \"Zīlēšana uz jēra lāpstiņas\".\n", "id": "lvs_Latn_109893"}
{"text": "Labākā īsfilma (Lielais Kristaps)\n\nLabākā īsfilma jeb labākā īsmetrāžas spēlfilma ir balva, kas tiek piešķirta Latvijas Nacionālajā filmu festivālā \"Lielais Kristaps\". Balva tiek pasniegta kopš 2000. gada, kad to saņēma māksliniece Agnese Bule par filmu \"Latvietis pūš pīlītes\".\n", "id": "lvs_Latn_109894"}
{"text": "Labākais scenārists (Lielais Kristaps)\n\nLabākais scenārists ir balva, ko piešķir Latvijas Nacionālajā filmu festivālā \"Lielais Kristaps\". Balvu pasniedz kopš 1986. gada, kad to saņēma Alvis Lapiņš par scenāriju filmai \"Saulessvece\". 1987. gadā balvu nepiešķīra, bet 1988. gadā to saņēma Oļegs Mandžijevs par filmu \"Zīlēšana uz jēra lāpstiņas\".\n", "id": "lvs_Latn_109895"}
{"text": "Sjervas rags\n\nSjervas rags () vai Primaveras rags (; Argentīnas avotos) vai Tisnē rags (; Čīles avotos) ir zemesrags Danko krastā Antarktīdā. Atdala Sjervas līci ziemeļos no Alfaro šauruma dienvidos.\n\nZemesragu 1901.—1904. gadu ekspedīcijas laikā atklāja zviedrs Oto Nordenšelds un kļūdaini identificēja to kā 1898. gadā Adriena de Žerlaša atklāto Springa ragu, kā to arī atzīmēja savos materiālos. Argentīniešu avotos dēvēts par Primaveras («pavasara») ragu (kalks no angļu valodas spring — 'pavasaris'; Springa rags nosaukts par godu beļģu profesoram Valteram Springam (Valther Spring)). Pēc zemesraga nosaukuma nodēvēta arī 1977. gadā izbūvētā Argentīnas polārstacija Primavera. Čīles avotos dēvēts par godu Čīles antarktiskās ekspedīcijas vadītājam 1952. gadā Fernando Tisnē (Fernando Tisné). 1980. gadā zemesrags pēc asociācijas Sjervas līci pārdēvēts par Sjervas ragu par godu spāņu aviokonstruktoram Huanam de la Sjervam (Juan de la Cierva).\n\nSjervas rags un piekrastes salas (Hosē Ernandesa sala, Šterneka sala u.c.) noteikts kā speciāli aizsargāts apvidus Nr. 134. Zemesragā un salās ir labi attīstīta jūras veģetācija un piecu putnu sugu kolonijas (džentū pingvīni, brūnā klijkaija, zilacu kormorāns, sniega vētrasputns, dominikāņu kaija).\n", "id": "lvs_Latn_109896"}
{"text": "Kulna (stacija)\n\nKulna () ir pieturas punkts Keilas - Rīsiperes dzelzceļa līnijā Harju apriņķa Keilas pagastā un atrodas 30,1 km attālumā no Tallinas centrālās dzelzceļa stacijas. Kulnā apstājas visi Rīsiperes virzienā kursējošie elektrovilcieni. Kulnas pieturas punkts tika izbūvēts 1965. gadā līdz ar dzelzceļa iecirkņa Keila-Vasalemma elektrifikāciju. Pieturas punktā tika izbūvēta viena, 143 metrus gara malas platforma. 2010. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta pasažieru platforma ar augstuma atzīmi 550 mm. Platformas garums - 30 m. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana pieturas punktā tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona. Dzelzceļa pieturas tuvumā atrodas Ohtu, Kulnas, Leholas ciemi.\n", "id": "lvs_Latn_109897"}
{"text": "Vazalemma (stacija)\n\nVazalemma () ir stacija Keilas—Rīziperes dzelzceļa iecirknī Harju apriņķa Vazalemmas pagastā un atrodas 37,5 km attālumā no Tallinas centrālās dzelzceļa stacijas. Vazalemmā apstājas visi Rīziperes un Tallinas virzienā kursējošie elektrovilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_109898"}
{"text": "Springa rags\n\nSpringa rags (, , vai Punta Spring) ir zemesrags pie Brialmona līča ieejas dienvidu gala Danko krastā Antarktīdā.\n\nZemesragu 1898. gada janvārī atklāja Beļģijas Antarktiskā ekspedīcija Adriena de Žerlaša vadībā un nosauca to par godu Ljēžas universitātes ķīmijas profesoram, Beļģijas Karaliskās akadēmijas loceklim un ekspedīcijas komisijas loceklim Valteram Viktoram Springam (Walthère-Victor Spring). Līdz 1980. gadam par Springa ragu vai Primaveras ragu reizēm kļūdaini sauca Sjervas ragu uz ziemeļaustrumiem.\n\n1973. gadā zemesragā tika ierīkots Čīles patvērums Springa (Refugio Spring), tagad Federiko Puga (Federico Puga).\n", "id": "lvs_Latn_109899"}
{"text": "Igors Sikorskis\n\nIgors Sikorskis (, ; dzimis Kijivā, miris Īstonā) bija ukraiņu izcelsmes Krievijas Impērijas aviokonstruktors un lidotājs, vēlāk ASV izgudrotājs un filozofs. Uzbūvēja pasaulē pirmo četrmotoru lidmašīnu Русский витязь (Russkij vitjaz, 1913), pasažieru lidmašīnu Илья Муромец (Iļja Muromietis, 1914), transatlantisko hidroplānu un sērijveida helikopteru (ASV, 1942).\n", "id": "lvs_Latn_109900"}
{"text": "Russkij vitjaz\n\nRusskij vitjaz () bija pasaulē pirmā četrmotoru lidmašīna, smagās aviācijas pirmsākumi. Lidmašīnu uzbūvēja Igors Sikorskis Krievijas imperatora gaisa kara flotei. Lidmašīna bija paredzēta stratēģiskai izlūkošanai.\n\nLidmašīnu būvēja ziemā no 1912. līdz 1913. gadam Sanktpēterburgā. Iesākumā tā tika nosaukta par \"Grand\", 1913. gada maijā tā tika pārsaukta par \"Большой Русско-Балтийский\" (), bet jūnija beigās par \"Russkij vitjaz\".\n", "id": "lvs_Latn_109901"}
{"text": "Olavs Ehala\n\nOlavs Ehala (; dzimis ) ir igauņu komponists, daudzu spēlfilmu un animācijas filmu mūzikas, kā arī koru mūzikas autors. Igaunijas komponistu savienības priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_109902"}
{"text": "Gido Kokars\n\nGido Kokars (dzimis Gulbenē, miris Rīgā) bija latviešu diriģents. Viņa dvīņubrālis Imants (1921—2011) arī bija diriģents. Ir vecākie brāļi Valfrīds un Artūrs.\n", "id": "lvs_Latn_109903"}
{"text": "Genādijs Ivančenko\n\nGenādijs Ivančenko (dzimis ) ir bijušais Latvijas svarcēlājs. 1970. gadā izcīnījis uzvaru Pasaules čempionātā, divas reizes uzvarējis arī Eiropas čempionātā (1970, 1971). Vairākas reizes triumfējis PSRS čempionātā un PSRS Tautu spartakiādē. Deviņas reizes uzstādījis Pasaules rekordu dažādās disciplīnās (arī summā). 1970. gadā Viļņā G. Ivančenko kļuva par pirmo svarcēlāju pasaulē, kas trīscīņā vidējā svara kategorijā sasniedz 500 kg robežu.\n", "id": "lvs_Latn_109904"}
{"text": "Antarktikas pētījumu zinātniskā komiteja\n\nAntarktikas pētījumu zinātniskā komiteja (, SCAR) ir Starptautiskās Zinātņu padomes (ICSU) starpdisciplīnu organizācija. Nodibināta 1958. gada februārī, lai turpinātu Starptautiskajā ģeofizikas gadā aizsākto starptautisko Antarktikas izpētes zinātnisko aktivitāšu koordināciju.\n", "id": "lvs_Latn_109905"}
{"text": "Mesa (ASV)\n\nMesa () ir pilsēta Arizonā, ASV. Pilsētas iedzīvotāju skaits 2010. gadā sasniedza 439 tūkstošus cilvēku, no kuriem lielākā daļa iedzīvotāju bija baltādainie. Šī ir Arizonas štata trešā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc Fīniksas un Tūsonas. Pilsētā atrodas viena no Arizonas štata universitātes studentu kopmītnēm. Lielākie darba devēji pilsētā ir Mesas publiskās skolas, Banner Health un Boeing.\n", "id": "lvs_Latn_109906"}
{"text": "Māris Sirmais\n\nMāris Sirmais (dzimis Rīgā, Latvijā) ir latviešu kordiriģents, Valsts Akadēmiskā kora \"Latvija\" mākslinieciskais vadītājs, Latvijas mūzikas akadēmijas Kora diriģēšanas katedras vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_109907"}
{"text": "Daina Šveica\n\nDaina Šveica (dzimusi Jūrmalā) ir bijusī latviešu airētāja, ķīmiķe, sabiedriska darbiniece. Latvijas Zinātņu akadēmijas Starptautiskās daļas vadītāja (1993-2005).\n", "id": "lvs_Latn_109908"}
{"text": "Veimārietis\n\nVeimārietis ir sena vācu medību suņu šķirne, kas selekcionēta Veimāras lielhercoga Kārļa Augusta aizgādībā 19. gadsimtā. Pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) tā pieder pie 7. grupas, 1.1 sekcijas, ar darba spēju pārbaudi. Sākotnēji sudrabainie suņi bija palīgi lielo dzīvnieku medībās, bet ar laiku vairāk pievērsās putniem. Tomēr joprojām veimārietis ir universāls medību suns, kas spējīgs uzrādīt putnu, iet pa asinspēdām, pienest nošauto medījumu, dzīt āpsi vai pat mežacūku.\n", "id": "lvs_Latn_109909"}
{"text": "Raiens Renoldss\n\nRaiens Rodnijs Renoldss (; dzimis ) ir kanādiešu kino un televīzijas aktieris.\n\nKarjeras laikā Renoldss ticis nominēts dažādām balvām, no kurām vairākas arī ir ieguvis. 2016. gadā viņam piešķirta zvaigzne Holivudas Slavas alejā.\n", "id": "lvs_Latn_109910"}
{"text": "Sets Rogens\n\nSets Rogens (; dzimis ) ir kanādiešu—amerikāņu komiķis, aktieris, producents, režisors un scenārists.\n\nKarjeru sācis kā stāvkomiķis, 1998. gadā uzvarējis Vankūveras amatieru konkursā. Pēc filmēšanās dažādos seriālos, tai skaitā Freaks and Geeks (1999), viņš uzsāka darboties kinojomā. Pirmā nelielā loma bija 2001. gada filmā \"Donijs Darko\". Rogens atveido otrā plāna lomu un titros atzīmēts arī ka līdzproducents Džada Apatova kinorežisora debijas filmā \"Nevainīgs 40 gadu vecumā\" (2005). Tāpat viņš piedalījies arī citās Apatova režisētajās komēdijās: \"Pēkšņi stāvoklī\" (2007) un \"Ērmotie ļaudis\" (2009). Rogens atveidoja Stīva Vozņaka lomu 2015. gada filmā \"Stīvs Džobss\". 2016. gadā kopā ar paziņām scenāristiem Evanu Goldbergu un Semu Ketlinu viņš kanālā AMC attīstīja seriāla Preacher ideju, kā arī kopā ar Goldbergu ir vairāku seriāla sēriju scenārija autori, līdzproducenti un režisori.\n", "id": "lvs_Latn_109911"}
{"text": "Sofija Vergara\n\nSofija Margarita Vergara Vergara (; dzimusi ) ir kolumbiešu aktrise, komiķe, TV raidījumu vadītāja un modele.\n\nKļuvusi pazīstama 1990. gadu beigās, kad ASV spāņu TV kanālā Univision vadījusi divus raidījumus. Angļvalodīgajai auditorijai kļuvusi pazīstama ar lomu 2003. gada filmā \"Papuča medības\" (Chasing Papi). Pašlaik ir pazīstama ar Glorijas Delgado-Pričetas lomu ABC seriālā \"Amerikāņu ģimenīte\". Par lomu tajā S. Vergara ir tikusi nominēta kā labākā otrā plāna aktrise vairākām Primetime Emmy, Zelta globusa, Ekrāna aktieru ģildes balvām. Ekrāna aktieru ģildes balvu ir saņēmusi kā daļa no aktieru sastāva. Vēl ir filmējusies tādās filmās kā \"Smurfi\" (2011), \"Jaungada nakts\" (New Year's Eve, 2011), \"Jautrās pleznas 2\" (2011) un The Three Stooges (2012).\n", "id": "lvs_Latn_109912"}
{"text": "Lana Jēkabsone\n\nLana Jēkabsone (dzimusi Rīgā) ir bijusī latviešu vieglatlēte, startējusi 400 m barjerskrējienā un sprinta distancēs, pēc sportistes karjeras beigām — žurnāliste.\n\nPiedalījusies Atlantā, kur izcīnījusi 18. vietu, priekšskrējienu veicot 56,18 s.\n\n1993. gada Eiropas čempionātā junioriem L. Jēkabsone izcīnīja bronzas medaļu (pirmā Latvijas sportistu medaļa Eiropas čempionātā junioriem pēc neatkarības atjaunošanas). Piedalījusies vairākos Eiropas čempionātos, 1998. gadā ar 52,76 s ātru skrējienu ierindojusies 11. vietā 400 m distancē, 1994. gadā izcīnījusi 20. vietu 400 m/b distancē. Vairāk nekā 15 reižu L. Jēkabsone ir izcīnījusi vairākas uzvaras Latvijas čempionātā dažādās distancēs gan stadionā, gan telpās, kā arī vairākas uzvaras izcīnījusi Latvijas PSR čempionātā. Kopš 1996. gada viņai pieder Latvijas rekords 400 m/b distancē — 55,46 s. Tāpat viņa ir otra labākā rezultāta īpašniece 200 m distancē (23,42 s) un trešā — 400 m distancē (52,24 s).\n\nStudējusi Dienviddakotas Universitātē ASV un LSPA.\n", "id": "lvs_Latn_109913"}
{"text": "Aleksandrs Ipsilants\n\nAleksandrs Ipsilants (, , ; dzimis , miris ) bija Grieķijas nacionālais varonis un Krievijas impērijas ģenerālis Napoleona karu laikā. Vadīja slepeno biedrību Filiki Eteria, kuras sacelšanās iesāka Grieķijas Neatkarības karu (1821–1832).\n", "id": "lvs_Latn_109914"}
{"text": "Rolands Upatnieks\n\nRolands Albins Upatnieks (dzimis , miris ) bija latviešu kamaniņu braucējs un treneris.\n\nIzglītību ieguvis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultātē, ko absolvējis 1965. gadā. Nodarbojies ar boksu. Viņa meita Ināra Ādmine bijusi kamaniņu braucēja (R. Upatnieks kādu laiku bijis arī viņas treneris).\n\nPiedalījies Insbrukā, kur kopā ar Valdi Ķuzi divniekos izcīnīja 9. vietu. 1974. gadā izcīnīja otro vietu PSRS Tautu spartakiādē, nākamajā gadā kļuva par PSRS vicečempionu. Vairākas uzvaras izcīnījis Latvijas PSR čempionātā gan kamaniņu braukšanā, gan ūdens motorsportā. Ūdens motorsportā bijis arī pasaules rekordists. Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par treneri. Laikā no 1977. līdz 1980. gadam bija Latvijas PSR kamaniņu sporta izlases treneris, pēc tam (līdz 1986. gadam) bija PSRS bobsleja izlases galvenais treneris. Viņš tiek uzskatīts par bobsleja \"tēvu\" Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_109915"}
{"text": "Kaulu smadzenes\n\nKaulu smadzenes () ir elastīgi audi, kas atrodas kaulu iekšpusē. Cilvēkiem sarkanās asins šūnas eritrocīti veidojas tieši šajos audos. Šo procesu sauc par hemopoēzi. Vidēji kaulu smadzenes veido 4% no pieauguša cilvēka masas; pieņemot, ka cilvēka masa ir 65 kg, kaulu smadzeņu kopējā masa ir 2,6 kg. Kaulu smadzenes ik dienu saražo aptuveni 500 miljardus eritrocītu. Līdz ar to tām ir liela nozīme asinsrites orgānu sistēmā. Kaulu smadzenes ir arī daļa no limfātiskās sistēmas — tās ražo limfocītus, kam ir nozīme imūnsistēmas nostiprināšanā. Izšķir sarkanās un dzeltenās kaulu smadzenes.\n", "id": "lvs_Latn_109916"}
{"text": "Sanpedro de la Pasa\n\nSanpedro de la Pasa () ir pilsēta Čīlē, Biobio reģionā. Pilsēta ir daļa no Konsepsjonas aglomerācijas. Pilsēta atrodas uz dienvidiem un rietumiem no Biobio upes. Tiek lēsts, ka 2012. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 192 tūkstoši iedzīvotāju, savukārt pēc 2002. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem iedzīvotāju skaits bija aptuveni 80 tūkstoši. Vairums no iedzīvotājiem pa dienu dodas strādāt uz Konsepsjonu.\n", "id": "lvs_Latn_109917"}
{"text": "Roberts Dambītis\n\nRoberts Dambītis (1881—1957) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas apsardzības ministra biedrs (1918), pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā neilgu laiku kara ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_109918"}
{"text": "Kibuna (stacija)\n\nKibuna () ir pieturas punkts Keilas - Rīsiperes dzelzceļa līnijā Harju apriņķa Saues pagastā un atrodas 40,5 km attālumā no Tallinas centrālās dzelzceļa stacijas. Kibunā apstājas visi Rīsiperes un Tallinas virzienā kursējošie elektrovilcieni.\n\nKibunas pieturas punkts tika atklāts 2005. gada 4. februārī, tādējādi tas ir pirmais no jauna izbūvētais dzelzceļa pieturas punkts kopš Igaunijas Republikas atjaunošanas 1991. gadā. Interesanti, ka jau pirms kara vietējie zemnieki pēc pašu iniciatīvas un saviem līdzekļiem uzbūvēja Kibunā peronu, bet tā kā tas neatbilda Igaunijas dzelzceļa standartiem, tad tā arī netika pieņemts ekspluatācijā.\n\nDzelzceļa līnijas elektrifikācija Vasalemmas-Rīsiperes iecirknī pabeigta 1965. gadā. Kibunas pieturas punkta pasažieru platformas garums - 30 m, tās augstums, atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem - 550 mm.\n", "id": "lvs_Latn_109919"}
{"text": "Bugatti\n\nBugatti Automobiles S.A.S. ir Francijas autobūves kompānija, kas specializējas \"luksusa\" klases Bugatti markas vieglo automobiļu ražošanā. Uzņēmumu 1909. gadā dibināja Etore Bugati. Ražotne atrodas Molsheimā Francijā. Kopš 1998. gada kompānija ietilpst Vācijas koncernā Volkswagen Group AG.\n", "id": "lvs_Latn_109920"}
{"text": "Etore Bugati\n\nEtore Arko Isidoro Bugati (; dzimis Milānā, miris Parīzē) bija itāļu izcelsmes franču automašīnu dizainers un ražotājs. Viņu atceras kā automobiļu ražošanas uzņēmuma Automobiles E. Bugatti dibinātāju un īpašnieku, ko 1909. gadā viņš nodibināja toreizējā Vācijas pilsētā Molsaimā, Elzasas reģionā tagadējā Francijā. Bugati nomira Parīzē un apglabāts Dorlisaimā, Francijā.\n", "id": "lvs_Latn_109921"}
{"text": "Silciems\n\nSilciems ir apdzīvota vieta Talsu novada Īves pagastā. Izvietojusies pagasta dienvidos Rojas krastos autoceļu V1368 un V1411 krustojumā no pagasta centra Tiņģeres, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izaugusi ceļu krustojumā pie kādreizējā mazbanīša netālu no bijušās Siles (Sillen) muižas. Silciemā atrodas kapsēta un smilšu karjers. Ciemā ietilpst 7 mājas.\n", "id": "lvs_Latn_109922"}
{"text": "Burned In Blizzard\n\nBurned In Blizzard (arī pazīstami kā Blizzard) ir latviešu smagā metāla grupa, kas radusies 2011. gada sākumā. Grupa radās, kad Kārlis Kalvišs (vokāls un ģitārists) un Matīss Klaviniuss (ģitārists) uzaicināja Robertu Cešeiko (Bungas). Tika ierakstīts pirmais demo singls Sinpathetic. Drīz pēc singla ierakstīšanas grupā tika pieaicināts Rolands Ignatjevs (basģitāra un vokāls).\n\nGrupa 2011. gadā ar aktīvu koncertdarbību un darbību studijā, ierakstot savu debijas albumu Whiteout, Latvijas Metālmūzikas gada balvā tika atzīta par gada labāko jauno grupu.\n\n2012. gadā grupa uzvar Sound Division Rock Battle konkursā un iegūst iespēju ierakstīt 3 dziesmas Sound Division studijā, kā arī uzstāties festivālā Summersound 2013. Arīdzan, Burned In Blizzard debijas albums tiek nominēts kā Labākais smagā roka vai Metāla albums Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balvā 2012; papildus grupa uzstājas ceremonijā ar dziesmu Niwian.\n", "id": "lvs_Latn_109923"}
{"text": "Laitse (stacija)\n\nLaitse () ir pieturas punkts Keilas—Rīsiperes dzelzceļa līnijā Harju apriņķa Kernas pagasta Kāsiku ciemā un atrodas 43 km attālumā no Tallinas centrālās dzelzceļa stacijas. Laitsē apstājas visi Rīsiperes un Tallinas virzienā kursējošie elektrovilcieni.\n\nLaitses pieturas punkts tika izbūvēts 1981. gadā līdz ar dzelzceļa iecirkņa Vasalemma—Rīsipere elektrifikāciju. Pieturas punktā tika izbūvēta viena, 210 metrus gara malas platforma.\n\n2009. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, 550 mm augsta Eiropas standarta pasažieru platforma. Platformas garums — 100 m.\n", "id": "lvs_Latn_109924"}
{"text": "Penkuna\n\nPenkuna () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidaustrumiem no Pāzevalkas un dienvidrietumiem no Ščecinas, netālu no valsts robežas ar Poliju.\n", "id": "lvs_Latn_109925"}
{"text": "Jānika (stacija)\n\nJānika () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Harju apriņķa Nisi pagastā, Jānikas ciemā, dzelzceļa iecirknī Keila-Rīzipere. Jānikas pieturas punkts atrodas 3,1 km attālumā no Rīziperes, 20 km attālumā no Keilas, 47 km attālumā no Tallinas centrālās dzelzceļa stacijas un tajā pietur piepilsētas pasažieru elektrovilcienu maršruta Tallina—Rīzipere—Tallina vilcieni.\n\nJānikas pieturas punkts tika izbūvēts 1981. gadā līdz ar dzelzceļa posma Vazalemma-Rīzipere elektrifikāciju. Pieturas punktā tika izbūvēta viena, 210 metrus gara malas platforma.\n\n2010. gadā projekta Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta pasažieru platforma. Platformas augstums - 550 mm, garums - 30 m. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana pieturas punktā tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona.\n", "id": "lvs_Latn_109926"}
{"text": "Al Jazeera\n\nAl Jazeera (, al-ǧazīrah) ir raidorganizācija, kas caur Qatar Media Corporation pieder Kataras valstij. Uzņēmuma vadība atrodas valsts galvaspilsētā Dohā. Sākotnēji tas tika izveidots kā ziņu kanāls arābu valodā, taču pašlaik tas ir paplašinājis savu darbības loku. Al Jazeera ir pieejams vairākos pasaules reģionos. Pirmoreiz Al Jazeera raidījumu televīzijā pārraidīja .\n", "id": "lvs_Latn_109927"}
{"text": "Ungārijas karogs\n\nUngārijas karogs () ir viens no Ungārijas oficiālajiem valsts simboliem. Tas sastāv no trim vienāda platuma horizontālām līnijām: sarkanas, baltas un zaļas. Karogs pašreizējā izskatā tika apstiprināts . Karoga forma ir no 18.—19. gadsimta, savukārt krāsas — viduslaikiem.\n", "id": "lvs_Latn_109928"}
{"text": "Rīzipere (stacija)\n\nRīzipere () ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Harju apriņķa Nisi pagastā, dzelzceļa iecirknī Keila—Rīzipere (līdz 2004. gadam Keila—Hāpsalu). Rīziperes stacija atrodas 51 km attālumā no Tallinas centrālās dzelzceļa stacijas un tā ir piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Rīzipere—Tallina galapunkts. Rīziperes stacijā ir 3 sliežu ceļi un viena starpceļu pasažieru platforma. Tās garums - 100 metri. Līdztekus pasažieru vilcienu satiksmei Rīziperes stacijā tiek veiktas arī nelielas, bet regulāras kravu operācijas.\n", "id": "lvs_Latn_109929"}
{"text": "Olimpa kalns (Marss)\n\nOlimpa kalns () ir liels vairogvulkāns uz Marsa. Tas ir gandrīz 22 kilometrus augsts, tādējādi Olimps ir lielākais kalns uz Saules sistēmas planētām (kalns Rejasilvijas krātera centrā uz asteroīda Vestas tiek uzskatīts par nedaudz augstāku). Zemes augstākais kalns Everests ir gandrīz trīs reizes zemāks. Olimpa kalns ir jaunākais no Marsa lielajiem vulkāniem, tas ir veidojies Amazonian periodā (kas sācies pirms trīs miljardiem gadu). Olimps atrodas Marsa rietumu puslodē.\n", "id": "lvs_Latn_109930"}
{"text": "Žans Batists Lamarks\n\nŽans Batists Pjērs Antuāns de Monē (; dzimis , miris ), pazīstams kā Lamarks (Lamarck), bija franču dabaspētnieks. Viens no mūsdienu bioloģijas jēdziena ieviesējiem. Agrīnās evolūcijas teorijas (lamarkisma) pamatlicējs. Ieviesis jēdzienu bezmugurkaulnieki.\n\nPēc dienesta armijā, kur piedalījās kaujās Pomerānijā Septiņgadu kara laikā, no 1772. līdz 1776. gadam mācījies Parīzes Augstākajā medicīnas skolā. 1779. gadā kļuva par Francijas Zinātņu akadēmijas locekli. Lamarks bija pirmais, kas ieteicis augu noteikšanai izmantot dihotomisko principu. Sniedzis ieguldījumu dzīvnieku sistematizācijā. Vienā no darbiem ir izklāstījis vienotas evolūcijas mācības pamatus. Iedalījis dzīvniekus mugurkaulniekos un bezmugurkaulniekos. Vienā laikā ar vācieti Gotfrīdu Trevirānusu (Gottfried Reinhold Treviranus) ieviesis terminu \"bioloģija\".\n", "id": "lvs_Latn_109931"}
{"text": "Nītvelja (stacija)\n\nNītvelja () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Harju apriņķa Keilas pagastā, dzelzceļa iecirknī Keila—Paldiski un tas atrodas 5,2 km attālumā no Keilas, 15,6 km attālumā no Paldiskiem un 32 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā. Nītveljā apstājas visi Paldiski, Kloga-Rannas un Tallinas virzienā kursējošie elektrovilcieni.\n\n1958. gadā pēc dzelzceļa elektrifikācijas posmā Pēskila-Keila tika nolemts elektrifikāciju turpināt tālāk rietumu virzienā. 9 km garais Keilas—Klogas dzelzceļa posms ar vienu starppieturu - Nītvelju tika pabeigts 1958. gada 30. decembrī. Nītveljā tika izbūvēta viena 90 metrus gara malas platforma.\n\n2010. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta pasažieru platforma ar augstuma atzīmi 550 mm. Platformas garums - 100 m.\n", "id": "lvs_Latn_109932"}
{"text": "Soģu grāmata\n\nSoģu grāmata (, Sefer Shoftim) ir septītā ebreju Tanahas un kristiešu Vecās Derības grāmata. Soģu grāmatu veido divdesmit viena nodaļa. Vecajā Derībā tā ir vēsturiskā grāmata starp Jozuas grāmatu un Rutes grāmatu. Saskaņā ar tradīciju, Soģu grāmatu uzrakstīja pravietis Samuēls.\n\nGrāmatā ir aprakstīta ebreju vēsture no Jozuas pēdējiem dzīves gadiem līdz Samuēla dzīves laikam. Tas ir aptuveni laiks no 1400. līdz 1050. gadam p.m.ē.\n", "id": "lvs_Latn_109933"}
{"text": "Sviedri\n\nSviedri vairumam zīdītāju ir bezkrāsains šķidrums, kas fiziskas slodzes, emociju vai slimību dēļ izdalās uz ādas. Tas ir sekrēts, kuru izdala sviedru dziedzeri. Vidēji cilvēkam uz ādas ir aptuveni 2,6 miljoni sviedru dziedzeru. 98-99% sviedru veido ūdens. Atlikušos procentus sviedru veido vārāmā sāls, urīnviela, urīnskābe, taukskābes un holesterīns.\n\nSvīšanas primārā funkcija ir ķermeņa atdzesēšana. Sviedriem ir nozīmīga loma arī zīdītāju savstarpējā saziņā. Neievērojot elementāru higiēnu, sviedros savairojas baktērijas, un līdz ar to rodas nepatīkams aromāts.\n", "id": "lvs_Latn_109934"}
{"text": "Tomāšs Gariks Masariks\n\nTomāšs Gariks Masariks (; dzimis , miris ) bija čehu filozofs un sociologs, kā arī Austroungārijas un Čehoslovākijas politiķis. Līdz Pirmajam pasaules karam aizstāvēja ideju par Austroungārijas federālo uzbūvi. Kara laikā atbalstīja Čehoslovākijas valsts izveidošanas ideju, kļūdams par tās dibinātāju un pirmo prezidentu.\n\nDzimis vienkāršu strādnieku ģimenē. Tēvs - slovāks, māte - vāciski audzināta morāviete. Gājis skolā Brno un Vīnē. No 1872. līdz 1879. gadam studēja Vīnes un Leipcigas universitātēs, kur viņa pasniedzēji bija Francis Brentāno un Vilhelms Vunts. Masarika diplomdarba tēma bija Der Selbststmord als sociale Massenerscheinung der modernen Civilisation (\"Pašnāvība kā modernās civilizācijas masu sociāla parādība\").\n\n1882. gadā Masariks kļuva par Prāgas Universitātes filozofijas profesoru. 1883. gadā dibinājis čehu kultūras un zinātnes žurnālu Athenaeum, listy pro literaturu a kritiku vědeckou. No 1891. līdz 1893. gadam un no 1907. līdz 1914. gadam Masariks bija Austroungārijas Reihsrātes deputāts.\n\nSākoties Pirmajam pasaules kara devās trimdā, lai organizētu atbalstu Čehoslovākijas valsts dibināšanai. Uzturējās Romā, Ženēvā, Londonā. Pēc Februāra revolūcijas ieradās Krievijā, kur bija viens no Čehoslovāku leģiona dibinātājiem. 1918. gadā caur Vladivosdtoku un Tokiju ieradās ASV, kur spēja pārliecināt Vudro Vilsonu par Čehoslovākijas valsts nepieciešamību.\n\nPēc Austroungārijas sabrukuma Sabiedrotie atzina Masariku par Čehoslovākijas pagaidu valdības vadītāju, un 1918. gada 14. novembrī Nacionālā sapulce Prāgā ievēlēja Masariku par valsts pirmo prezidentu. Amatā iemantoja atzinību un tika pārvēlēts 1920., 1927., un 1934. gadā. 1935. gada 14. decembrī veselības stāvokļa dēļ demisionēja.\n\nMiris 1937. gadā, nepiedzīvodams valsts sabrukumu Minhenes vienošanās rezultātā. Bija precējies ar amerikānieti Šarloti Gariku, kuras uzvārdu pieņēma par savu vidējo vārdu. Masarika dēls Jans Masariks pēc Otrā pasaules kara kļuva par Čehoslovākijas ārlietu ministru.\n", "id": "lvs_Latn_109935"}
{"text": "Kloga (stacija)\n\nKloga () ir dzelzceļa mezgla stacija Igaunijā, Harju apriņķa Keilas pagastā, tajā saslēdzas divi dzelzceļa iecirkņi: Keila—Paldiski un Kloga—Kloga-Ranna. Klogas stacija atrodas 35,9 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā, 12,1 km attālumā no Paldiskiem un 3,1 km attālumā no Kloga-Rannas. Klogas stacijā pietur visi Paldiski, Kloga-Rannas un Tallinas virzienā kursējošie elektrovilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_109936"}
{"text": "Elektrovilcienu maršruts Tallina—Paldiski—Tallina\n\nTallina--Paldiski--Tallina () ir piepilsētas elektrovilcienu maršruts Igaunijā, kas apkalpo Harju apriņka rietumu pagastus, kā arī Tallinas, Saues, Keilas un Paldisku pilsētas. No Tallinas centrālās stacijas līdz Keilai vilcieni kursē dzelzceļa līnijā Tallina—Keila, tālāk turpina ceļu rietumu virzienā līdz Paldiski stacijai dzelzceļa līnijā Keila—Paldiski. Maršruta kopgarums — 47,8 km.\n", "id": "lvs_Latn_109937"}
{"text": "Mokciems\n\nMokciems () ir daļēji izzudusi apdzīvota vieta Talsu novada Īves pagastā. Izvietojusies pagasta rietumos no pagasta centra Tiņģeres, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie kādreizējā Īves—Plintiņu ceļa. Bijuši trīs krogi, divi no kuriem saglabājušies kā dzīvojamās mājas. Apdzīvotā vieta nav iekļauta adrešu reģistrā.\n", "id": "lvs_Latn_109938"}
{"text": "Briņģu muiža\n\nBriņģu muiža (; arī Susteles vai Pāvītes muiža) ir bijušais muižas centrs Cēsu novada Inešu pagastā Briņģos, Briņģu ezera krastā. Muiža pirmoreiz rakstos pieminēta 16. gadsimtā. Nosaukums, iespējams, cēlies no tās kādreizējā īpašnieka Brinkena vārda. Līdz 1932. gadam pastāvēja Briņģu pagasts, bet muižā bija šī pagasta centrs. Patlaban saglabājušās vairākas Briņģu muižas celtnes: dzīvojamā māja, kūts un klēts, kā arī parks. Briņģu muižas dzīvojamā māja celta 1861. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_109939"}
{"text": "Kalnmuiža (Īves pagasts)\n\nKalnmuiža ir apdzīvota vieta Talsu novada Īves pagastā. Izvietojusies pagasta zemeļrietumos pie Tiņģeres—Plintiņu ceļa no pagasta centra Tiņģeres, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies kā bijušās Tiņģeres muižas lopu pusmuiža (Berghof)., kas 1900. gada kartē atzīmēta kā muiža (Gut). Dienvidos no Kalnmuižas pie Runčkalnu mājām atrodas pagasta augstākā vieta (78 m vjl).\n", "id": "lvs_Latn_109940"}
{"text": "Skinefekts\n\nSkinefekts (no angļu skin — 'apvalks') ir parādība, kad, elektrību vadošu ķermeni ievietojot magnētiskajā laukā vai mainot magnētisko lauku, kurā ķermenis atrodas, vai ķermenī plūstot maiņstrāvai, ķermenī inducējas virpuļstrāvas, kā rezultātā strāva ir nevienmērīgi izplatīta vadītājā, tā ka tās blīvums vadītāja virsmas tuvumā ir lielāks nekā vadītāja iekšienē.\n", "id": "lvs_Latn_109941"}
{"text": "Kārlis Krūza\n\nKārlis Krūza (dzimis Jaunzvārdes pagastā, Kalnasēleišos, miris Rīgā, apbedīts Raiņa kapos) bija latviešu dzejnieks, literāts, tulkotājs.\n", "id": "lvs_Latn_109942"}
{"text": "Kešorns Volkots\n\nKešorns Volkots (Keshorn Walcott; dzimis 1993. gada 2. jūnijā) ir Trinidādas un Tobāgo šķēpmetējs. Viņš uzvarēja 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Viņš ir arī 2012. gada pasaules jauniešu čempions.\n", "id": "lvs_Latn_109943"}
{"text": "Švīces kantons\n\nŠvīces kantons () ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts vidusdaļā. Kantona administratīvais centrs ir Švīce, lai gan lielākā pilsēta ir Freienbaha. 1291. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar Cīrihes, Sanktgallenes, Glarusas, Ūrī, Nidvaldenes, Lucernas un Cūgas kantoniem. 2010. gada decembrī kantonā dzīvoja apmēram 147 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie.\n", "id": "lvs_Latn_109944"}
{"text": "Florences province\n\nFlorences province () ir bijusī Itālijas province valsts ziemeļdaļā, Toskānas reģionā. Provinces lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Florence. Pārējās lielākās pilsētas ir Skandiči, Sesto Fjorentīno, Empoli un Kampi Bizencio. 2011. gada decembrī provincē dzīvoja apmēram 1 miljons cilvēku. Province administratīvi sīkāk dalās 42 komūnās. 2014. gada decembrī province reorganizēta par Florences metropoli.\n", "id": "lvs_Latn_109945"}
{"text": "Anglijas Baznīca\n\nAnglijas Baznīca () ir vadošā kristīgā baznīca Anglijā. Baznīcas formālais valdnieks ir Apvienotās Karalistes monarhs, pašlaik — karalis Čārlzs III Vindzors. Tās arhibīskaps ir Kenterberijas arhibīskaps, pašlaik — Rovans Viljamss. Anglijas Baznīcas pakļautībā atrodas anglikāņu baznīca.\n\nAnglijas Baznīcu 1534. gadā izveidoja Anglijas karalis Henrijs VIII Tjudors. Viņš bija precējies ar Aragonas Katrīnu, bet Romas pāvestam prasīja šo laulību anulēt. Pāvests to nedarīja, un Henrijs VIII nostājās pret viņu, izveidojot Anglijas Baznīcu.\n", "id": "lvs_Latn_109946"}
{"text": "Kloga-Ranna (stacija)\n\nKloga-Ranna () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Harju apriņķa Keilas pagastā. Kloga-Ranna ir dzelzceļa līnijas (atzara) Kloga—Kloga-Ranna galapunkts un atrodas 3,1 km attālumā no Klogas stacijas un 39 km attālumā no Tallinas centrālās dzelzceļa stacijas. Kloga-Ranna ir 1960. gadā atklātā piepilsētas vilcienu maršruta Tallina—Kloga-Ranna—Tallina galapunkts. Kloga-Rannas pieturas punktā ir 1 sliežu ceļš un viena pasažieru platforma. Tās garums - 100 metri.\n", "id": "lvs_Latn_109947"}
{"text": "Bugati\n\nEtore Bugati (Ettore Bugatti; 1881—1947) — itāļu konstruktors un uzņēmējs; Rembrants Bugati (Rembrandt Bugatti; 1884—1916) — itāļu tēlnieks.\n", "id": "lvs_Latn_109948"}
{"text": "Bumbvedējs\n\nBumbvedējs ir kara lidmašīna, kas paredzēta zemes, pazemes, ūdens un zemūdens objektu bombardēšanai, izmantojot aviācijas bumbas vai raķešieročus.\n", "id": "lvs_Latn_109949"}
{"text": "Valga (stacija)\n\nValga () ir dzelzceļa mezgla stacija Igaunijā, Valgas apriņķa Valgas pilsētā un tajā saslēdzas trīs dzelzceļa līnijas: Tartu—Valga (oficiāli Tartu—Valga (valsts robeža)), Valga—Koidula un Rīga—Valga (oficiāli Rīga—Lugaži (valsts robeža)). Valgas stacija atrodas 82,9 km attālumā no Tartu, 94,6 km attālumā no Koidulas (Igaunijas-Krievijas valsts robežas) un 168,1 km attālumā no Rīgas (1,8 km no Igaunijas-Latvijas valsts robežas). Valgas stacijā tiek veiktas kravu un pasažieru pārvadājumu operācijas. Valgas stacija ir vairāku reģionālo pasažieru vilcienu maršrutu galapunkts.\n", "id": "lvs_Latn_109950"}
{"text": "Loica\n\nLoica () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidrietumiem no Greifsvaldes pie Pēnes upes. Āmtes centrs.\n", "id": "lvs_Latn_109951"}
{"text": "Ķurbe\n\nĶurbe (agrāk arī Ķurbesciems, Ķurbesmuiža) ir ciems Talsu novada Īves pagastā. Izvietojusies pagasta zemeļos pie autoceļa V1368 no pagasta centra Tiņģeres, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies kā bijušās Dundagas muižas Ķurbes pusmuiža (Kurben). Pirms Otrā pasaules kara Ķurbē bija sava pienotava, pasts un telefona centrāle. LPSR pastāvēšanas laikā Ķurbes teritoriju pievienoja Īves ciema padomei.\n", "id": "lvs_Latn_109952"}
{"text": "Hugo Teodors Krūmiņš\n\nHugo Teodors Krūmiņš (dzimis Vitrupes pagastā, Vecmelbāržos, miris Ņujorkā, apbedīts Latvijā, Liepupes kapos) bija latviešu dramaturgs.\n", "id": "lvs_Latn_109953"}
{"text": "Žaks Brels\n\nŽaks Brels (; dzimis , miris ) bija beļģu dziedātājs un dziesmu autors. Brels sacerēja un izpildīja literāras, dziļdomīgas un teatrālas dziesmas, kas guva lielu popularitāti Francijā un vēlāk arī visā pasaulē. Viņš tika uzskatīts par modernā šansona izcilāko dziedātāju. Lai gan gandrīz visas Brela dziesmas tika iedziedātas franču valodā, viņš ir bijis ļoti svarīgs ietekmes avots angļu valodā dziedošiem mūziķiem, piemēram, Deividam Bovijam, Leonardam Koenam un Markam Almondam. Zemēs, kurās pamatvaloda bija franču, Brels kļuva arī par veiksmīgu aktieri, spēlējot lomas 10 filmās. Viņš arī režisēja divas filmas, no kurām viena, Le Far West, tika nominēta Zelta Palmas zaram 1973. gada Kannu kinofestivālā. Kopumā pasaulē ir pārdoti vairāk kā 25 miljoni Brela ieraksti un viņš ir trešais visu laiku komerciāli veiksmīgākais beļģu mūziķis.\n", "id": "lvs_Latn_109954"}
{"text": "Kloda Žada\n\nKloda Marsela Žorē (vairāk pazīstama kā Kloda Žada) (; dzimusi , mirusi ) ir franču aktrise. Viņa ir spēlējusi Kristīnes lomu trīs Fransuā Trifo filmās: Baisers volés (1968), Domicile Conjugal (1970) un L'amour en fuite (1979). Pēc filmas \"400 sitieni\" panākumiem F. Trifo un Ž. P. Leo sadarbība attīstījās daudzu gadu garumā – pamatā A. Duanela filmu ciklā. Ciklu turpināja filma \"Nozagtie skūpsti\" (Baisers volés, 1968), kas veltīta A. Duanela un Kristīnes Darbonas attiecībām (lomā – Kloda Žada, Claude Jade). Šo abu varoņu attiecības – laulību, tās krīzi un šķiršanos – F. Trifo turpināja pētīt arī filmās \"Mājas pavards\" (Domicile conjugal, 1970) un \"Bēgošā mīlestība\" (L'amour en fuite).\n\nAlfrēds Hičoks atveda aktrisi uz Holivudu: 1969. gadā viņa spēlēja slepenā aģenta meitu filmā \"Topāzs\". Žada bija ne vien kinoaktrise, bet arī teātra un televīzijas aktrise. Viņa filmējās arī ārzemēs — PSRS (\"Ļeņins Parīzē\", Sergejs Jutkevičs, \"Teherāna 43\"), ASV, Itālijas un Japānas filmās.\n\nLīdzās kino filmām un darbam teātrī Kloda Žada filmējās arī televīzijas filmās un seriālos. Viņa bija īpaši populāra kā Véronique, piedzīvojumu seriāla Trīsdesmit zārku sala (L'île aux trente cercueils, 1979) varone. No 1998. līdz 2000. gadam viņa spēlēja ikdienas televīzijas seriālā Cap des Pins.\n\n2004. gadā Žada publicēja savu autobiogrāfiju Baisers envolés.\n", "id": "lvs_Latn_109955"}
{"text": "Daugavpils lidlauks\n\nDaugavpils lidlauks (IATA: DGP, ICAO: EVDA) jeb Lociku lidlauks ir nesertificēts nosēšanās laukums Augšdaugavas novada Locikos 12 km no Daugavpils centra un 241 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Lidostu ar Daugavpils pilsētu savieno autoceļš A13. Daugavpils lidostas apsaimniekotājs ir SIA Daugavpils lidosta. Ierīkota bijušajā militārajā lidlaukā. Lidlaukā ir viens 1000 m garš un 23 m plats betona seguma skrejceļš, kas ierīkots uz lidlauka manevrēšanas ceļa. Galvenais 2500 m garais skrejceļš ir daļēji demontēts un nav izmantojams.\n", "id": "lvs_Latn_109956"}
{"text": "Nasdaq Helsinki\n\nNasdaq Helsinki Oy (agrāk — Helsinku birža) ir Somijas fondu birža. Tā atrodas Helsinkos. Birža ietilpst Nasdaq grupas Nasdaq Nordic tirgus segmentā.\n\nHelsinku biržā tiek apkopots biržas indekss OMX Helsinki 25, kas rāda 25 uzņēmumus ar pārdotākajām akcijām.\n", "id": "lvs_Latn_109957"}
{"text": "Kjeti province\n\nKjeti province () ir viena no Itālijas provincēm valsts dienviddaļā, Abruco reģionā. Provinces lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Kjeti. Nākamās lielākās pilsētas ir Vasto, Lančāno, Frankavilla al Mare un Ortona. Province administratīvi sīkāk dalās 104 komūnās.\n", "id": "lvs_Latn_109958"}
{"text": "Lucernas kantons\n\nLucernas kantons () ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts vidusdaļā. Kantona administratīvais centrs ir Lucerna. 1332. gadā tas pievienojās Šveices konfederācijai. Kantons robežojas ar Bernes, Ārgavas, Cūgas, Švīces, Nidvaldenes un Obvaldenes kantoniem. 2010. gada decembrī kantonā dzīvoja apmēram 378 tūkstoši cilvēku, galvenokārt vācvalodīgie.\n", "id": "lvs_Latn_109959"}
{"text": "Torgelova\n\nTorgelova () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Ikermindes pie Ikeres upes. Āmtes centrs. Rakstos pirmoreiz minēta 1281. gadā. Pilsētā dislocēta Vācijas 41. mehanizētā kājnieku brigāde (Panzergrenadierbrigade 41 \"Vorpommern\"). Pie pilsētas - arheoloģijas muzejs Ukranenland.\n", "id": "lvs_Latn_109960"}
{"text": "Ferencs II Rākoci\n\nFerencs II Rākoci (, ; dzimis , miris ) — mūsdienu Slovākijas teritorijā dzimis ungāru augstmanis, Ungārijas nacionālais varonis. No 1703. līdz 1711. gadam vadīja sacelšanos pret Hābsburgu varu Ungārijas karalistē.\n", "id": "lvs_Latn_109961"}
{"text": "Andronova\n\nAndronova ir skrajciems Rēzeknes novada Ozolaines pagastā. Izvietojies pagasta vidienē 4,8 km no pagasta centra Balbiši 10 km no novada centra Rēzeknes un 250 km no Rīgas. Tajā ir reģistrētas 13 viensētas.\n", "id": "lvs_Latn_109962"}
{"text": "Ozolmuiža (Īves pagasts)\n\nOzolmuiža ir ciems Talsu novada Īves pagastā. Izvietojusies pagasta rietumos pie kādreizējā Dūmciema—Dreimaņu ceļa no pagasta centra Tiņģeres, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Īves muižas lopu pusmuižas.. Savukārt 1900. gada Karte des westlichen Russlands šeit parāda atsevišķu muižu Gut Oseln. Ciemā ietilpst četras mājas.\n", "id": "lvs_Latn_109963"}
{"text": "Leonīds Dreibergs\n\nLeonīds Dreibergs (dzimis Rīgā, miris Saginavā, Mičiganā, ASV) bija Latvijas un ASV šaha meistars un ķīmijas inženieris.\n", "id": "lvs_Latn_109964"}
{"text": "Grodnieki\n\nGrodnieki () ir ciems Talsu novada Īves pagastā. Izvietojies pagasta rietumdaļā Dižklajamdīķa rietumu krastā no pagasta centra Tiņģeres, no novada centra Talsiem un no Rīgas. Ciemā ietilpst piecas mājas.\n", "id": "lvs_Latn_109965"}
{"text": "Ķūļciems\n\nĶūļciems ir ciems Talsu novada Ķūļciema pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta austrumdaļā netālu no Engures ezera autoceļu V1376 un V1401 krustojumā no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta (Kuhlzeem, Kalezeem, Kuhle-Zeem) veidojusies kā zvejniekciems uz Nurmuižas muižai piederošās zemes. 1892. gadā dibināta pareizticīgo draudze. Ķūļciems izaudzis padomju gados kā ciema padomes (no 1945. gada) un kolhoza «Cerība» (vēlāk — «Lāčplēsis») centrālais ciemats.\n\nĶūļciemā atrodas pagasta pārvalde, tautas nams, bibliotēka, ģimenes ārsta prakse, veikals. Netālu brīvdienu māja «Apsīši». Ķūļciema Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīca (celta 1890. gados, mūsdienās tiek atjaunota) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, luterāņu kapsētas vārti — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_109966"}
{"text": "Giro di Lombardia\n\nGiro di Lombardia, oficiāli Il Lombardia, ir šosejas riteņbraukšanas viendienas sacensības Lombardijā, Itālijā. Tās ir pēdējās klasikas pieminekļu sacensības Eiropas kalendārā. To iesauka ir \"kritušo lapu klasika\" ().\n\nGiro di Lombardia bieži tiek saukta par kalnu braucēju klasiku, kamēr citas Itālijas sacensības Milāna—Sanremo, kuras notiek pavasarī, sauc par sprinteru klasiku.\n", "id": "lvs_Latn_109967"}
{"text": "Sangaste (stacija)\n\nSangaste () ir stacija dzelzceļa līnijā Tartu—Valga Valgas apriņķa Tellistes pagasta Tsirgulīnā un atrodas 19,9 km attālumā no Valgas, 69,3 km attālumā no Tartu un 259,4 km attālumā no Tallinas. Sangastē pietur Valgas un Tartu (Tallinas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni.\n\nLīdz ar Pleskavas-Rīgas dzelzceļa līnijas atzara Valka-Tērbata izbūvi 1889. gadā tika atklāta arī Sangastes dzelzceļa stacija (, ). Sangastes stacijas ēka būvēta pēc tipveida projekta 19. un 20. gs. mijā. Tā bija vienstāva koka ēka ar salīdzinoši bagātīgu fasāžu dekoratīvo apdari, kā arī divslīpes jumtu ar jumtgaļu nošļaupumiem. Pēc 1. pasaules kara Sangastes stacijas ēka tika pārbūvēta, sākotnēji greznās fasādes vienkāršojot. Pie stacijas kompleksa pieder arī 19. gs. beigās celtais ūdenstornis.\n\n2011. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta pasažieru platforma ar augstuma atzīmi 550 mm. Platformas garums - 100 m. Pirms 2008. gada pēdējais pieturs bija Meneku un nākamais pieturs bija Rāvitse.\n", "id": "lvs_Latn_109968"}
{"text": "Kēni (stacija)\n\nKēni () ir stacija dzelzceļa līnijā Tartu—Valga Valgas apriņķa Sangastes pagasta Kēni ciemā, tā atrodas 23,4 km attālumā no Valgas, 59,5 km attālumā no Tartu un 249,6 km attālumā no Tallinas Baltijas stacijas. Kēni pietur Valgas un Tartu (Tallinas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni.\n\nKēni stacijas ēka būvēta 1953. gadā pēc tipveida projekta.\n\n2011. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta pasažieru platforma. Platformas augstums — 550 mm, garums — 30 metri. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana pieturas punktā tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona. Pirms 2008. gada pēdējais pieturs bija Pikāntsu un nākamais pieturs bija Meneku.\n\nKēni stacijā izveidota piemiņas vieta 1949. gada staļinisko deportāciju upuru piemiņai.\n", "id": "lvs_Latn_109969"}
{"text": "Lāslo Sabo\n\nLāslo Sabo (; dzimis Budapeštā, Austroungārijā, miris Budapeštā, Ungārijā) bija Ungārijas starptautiskais lielmeistars šahā (1950), kas aptuveni 20 gadus bija labākais Ungārijas šahists, kā arī viens no 12 labākajiem šahistiem pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_109970"}
{"text": "Dzedri\n\nDzedri (agrāk arī Dzedruciems) ir ciems Talsu novada Ķūļciema pagastā. Izvietojusies pagasta austrumdaļā Dzedrupes krastos netālu no tās ietekas Engures ezerā autoceļu V1376 un V1373 krustojumā no pagasta centra Ķūļciema, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta veidojusies kā zvejniekciems uz Nurmuižas muižai piederošās zemes. No 1945. līdz 1951. gadam Dzedru ciema padomes centrs. Dzedru luterāņu baznīca (celta 1934.—1937. gados) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_109971"}
{"text": "Megiste (stacija)\n\nMegiste () ir pieturas punkts dzelzceļa līnijā Tartu—Valga Igaunijā, Valgas apriņķa Sangastes pagasta Megistes ciemā un atrodas 31,1 km attālumā no Valgas, 51,8 km attālumā no Tartu un 241,9 km attālumā no Tallinas. Megistē pietur Valgas un Tartu (Tallinas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni.\n\n2011. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta pasažieru platforma. Platformas augstums - 550 mm, garums - 30 metri. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana pieturas punktā tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona. Pirms 2008. gada nākamais pieturs bija Pikāntsu.\n", "id": "lvs_Latn_109972"}
{"text": "Puka (stacija)\n\nPuka () ir stacija Tartu—Valgas dzelzceļa līnijā Igaunijā, Valgas apriņķa Pukas pagasta Pukas ciemā un atrodas 35,6 km attālumā no Valgas, 47,3 km attālumā no Tartu un 237,4 km attālumā no Tallinas. Pukā pietur Valgas un Tartu (Tallinas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni.\n\nLīdz ar Pleskavas-Rīgas dzelzceļa līnijas atzara Valka-Tērbata izbūvi 1889. gadā tika atklāta arī Bokenhofas dzelzceļa stacija (),(). Pēc tipveida projekta celtā Bokenhofas stacijas ēka ir vienkārša vienstāva koka ēka ar pamatapjomu, kā arī centrālo transepta daļu, kurā izvietota pasažieru uzgaidāmā telpa. Ēkai ir divslīpju jumts ar simetrisku centrālās daļas jumta izbūvi un jumta galu nošļaupumiem. Stacijas ēkas abas galvenās fasādes - simetriskas, ielas pusē ar nelielu rizalītu. Šāds stacijas tips sastopams arī citviet Igaunijā (skat. Rīsiperes stacija).\n\n2011. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta starpceļu pasažieru platforma. Platformas augstums - 550 mm, garums - 100 metri. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana pieturas punktā tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona.\n", "id": "lvs_Latn_109973"}
{"text": "Zaza Pačulija\n\nZaurs (Zaza) Pačulija (; dzimis Tbilisi, Gruzijā) ir bijušais gruzīnu basketbolists, spēlēja centra pozīcijā. Z. Pačulija bija Gruzijas izlases kapteinis. Spēlētāja karjeras pēdējā sezonā pārstāvēja Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubu Detroitas \"Pistons\". Iepriekš divas sezonas aizvadīja Goldensteitas \"Warriors\", kuras sastāvā kļuvis par divkārtēju NBA čempionu.\n", "id": "lvs_Latn_109974"}
{"text": "Ziemeļlatvija (laikraksts)\n\nZiemeļlatvija ir reģionālās preses izdevums Latvijā, lielākais Valkas un Smiltenes novada laikraksts. Laikraksta \"Ziemeļlatvija\" izdevējs ir SIA \"Reģionu Mediji\". Laikraksts iznāk otrdienās un piektdienās. Vidējā izdevuma tirāža — 3150 eksemplāru, viena numura vidējā auditorija — 16 000 lasītāju. Laikraksta apjoms — 12—16 lpp. Piektdienās laikraksts iznāk ar televīzijas programmas pielikumu \"TVDiena\". Laikraksts dibināts 1925. gadā, pirmais numurs iespiests .\n", "id": "lvs_Latn_109975"}
{"text": "Jaunpļavas (Ķūļciema pagasts)\n\nJaunpļavas ir ciems Talsu novada Ķūļciema pagastā. Izvietojusies pagasta dienvidaustrumu daļā Dursupes kreisajā krastā no pagasta centra Ķūļciema, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta vēsturiski veidojusies uz pagastu robežas pie bijušās pusmuižas, kas uzcelta 1875.—1883. gados pēc Engures ezera līmeņa pazemināšanas. Lielākā daļa ciema atrodas Zentenes pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_109976"}
{"text": "Jādekšas\n\nJādekšas ir ciems Talsu novada Ķūļciema pagastā. Izvietojusies pagasta rietumos vietā, kur Jādekša un Žurnikupe satek Dzedrupē pie autoceļa V1401 no pagasta centra Ķūļciema, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nVēstures avotos pirmoreiz minēta 1697. gadā tiesu dokumentos. Ciemā ietilpst sešas mājas.\n", "id": "lvs_Latn_109977"}
{"text": "Krievragciems\n\nKrievragciems ir ciems Talsu novada Ķūļciema pagastā. Izvietojusies pagasta ziemeļaustrumos Engures ezera krastā pie autoceļa V1401 no pagasta centra Ķūļciema, no novada centra Talsiem un no Rīgas. Ciemā atrodas kapsēta un laivu bāze «Briežragi».\n", "id": "lvs_Latn_109978"}
{"text": "Upenieki (Ķūļciema pagasts)\n\nUpenieki ir ciems Talsu novada Ķūļciema pagastā. Izvietojies pagasta rietumdaļā Dzedrupes krastos autoceļu V1401 un V1373 krustojumā no pagasta centra Ķūļciema, no novada centra Talsiem un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies padomju laikā pie kolhoza lopkopības fermas. Ciemā ietilpst trīs mājas.\n", "id": "lvs_Latn_109979"}
{"text": "Palupera (stacija)\n\nPalupera () ir stacija Tartu—Valgas dzelzceļa līnijā Igaunijā, Valgas apriņķa Paluperas pagasta Paluperas ciemā un atrodas 37,4 km attālumā no Tartu, 45,5 km attālumā no Valgas, un 227,5 km attālumā no Tallinas. Paluperā pietur Valgas un Tartu (Tallinas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni.\n\nPašreizējā Paluperas stacijas ēka būvēta 1980. gadu sākumā. Tā ir vienstāva mūra celtne ar augstu četrslīpes jumtu un masīvu jumta izbūvi. Ēkas celtniecībā izmantoti baltie silikātķieģeļi un sarkanie keramikas ķieģeļi. Ēkas arhitektūra robusta, formas lakoniskas. Vecā divstāvu koka stacijas ēka tika būvēta 1920. gadu sākumā. 2000. gadā nojaukta.\n\nPaluperas stacijas teritorijā atrodas arī 20. gs. pirmajā pusē celtā preču noliktava. Pēc tipveida projekta celtajā ēkā nolasāmas modernisma arhitektūras iezīmes. Ēkas konstruktīvajā uzbūvē dominē monolītais dzelzsbetons, tai skaitā izliektajā ēkas jumtā. Paluperas stacijas preču noliktavu iecerēts saglabāt kā kultūrvēsturisku pieminekli.\n\n2011. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta pasažieru platforma. Platformas augstums - 550 mm, garums - 30 metri. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana pieturas punktā tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona.\n", "id": "lvs_Latn_109980"}
{"text": "Menstruācija\n\nMenstruācija ( — 'ikmēneša') jeb mēnešreize ir dabiska, periodiska dzemdes gļotādas funkcionālā slāņa (endometrija) atdalīšanās un izvade no dzemdes kopā ar asinīm. Ar menstruāciju sākas menstruālais cikls. Sievietēm menstruālais cikls ilgst vidēji 28 dienas. Asiņošana var ilgt 2 līdz 8 dienas. Menstruācijas pirmo reizi ir pubertātes vecumā (12—14 gadu vecumā), kad tiek sasniegts dzimumgatavības posms, un beidzas, kad iestājas menopauze.\n\nJa notikusi olšūnas apaugļošanās un ieligzdošanās, no endometrija sāk veidoties placenta un tas nenoārdās. Grūtniecības laikā menstruāciju nav. Bieži to nav arī zīdīšanas laikā.\n", "id": "lvs_Latn_109981"}
{"text": "Muskatrieksti\n\nMuskatrieksti (Myristica) ir magnoliju rindas, muskatriekstu dzimtas ģints. Ģintī ir apvienotas aptuveni 330 sugas. Nozīmīgākā komerciālā suga ir smaržīgais muskatrieksts (Myristica fragrans). Muskatrieksti ir mūžzaļi koki, kuru izcelsmes vieta ir Moluku salas (Garšvielu salas) Indonēzijā. Mūsdienās to plaši kultivē arī Dienvidaustrumāzijā, Austrumāfrikā, Madagaskarā un Dienvidamerikā. Kā garšvielu izmanto gan muskatriekstu augļus, gan muskatriekstu žāvēto mizu (dēvē par muskatziedu). Lielās devās muskatrieksts ir toksisks.\n", "id": "lvs_Latn_109982"}
{"text": "Nepievienošanās kustība\n\nNepievienošanās kustība (, NAM) ir starptautiska valstu organizācija, kuras dalībvalstis nevēlas oficiāli iesaistīties kādā militārā blokā, piemēram, NATO. 2012. gadā organizācijā bija 120 dalībvalstis un 17 novērotājvalstis.\n\nOrganizāciju 1961. gadā izveidoja Belgradā, lai tās dalībvalstis varētu norādīt uz savu neitralitāti Aukstā kara laikā. Nepievienošanās kustību dibināja piecu valstu līderi — Dienvidslāvijas SFR prezidents Josips Brozs Tito, Indonēzijas prezidents Sukarno, Ēģiptes prezidents Gamāls Abdels Nāsers, Ganas prezidents Kvame Nkruma un Indijas premjerministrs Džavāharlāls Nehru. 1961. gada septembrī organizācija apvienoja jau 25 valstis.\n", "id": "lvs_Latn_109983"}
{"text": "Elva (stacija)\n\nElva () ir stacija Tartu—Valgas dzelzceļa līnijā Igaunijā, Tartu apriņķa Elvas pilsētā un atrodas 25,3 km attālumā no Tartu, 57,6 km attālumā no Valgas un 215,4 km attālumā no Tallinas. Elvas stacija apkalpo pasažieru vilcienu satiksmi un veic dzelzceļa kravu operācijas. Elvā pietur Valgas un Tartu (Tallinas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_109984"}
{"text": "Neiznīcināmie 2\n\n\"Neiznīcināmie 2\" () ir 2012. gada ASV asa sižeta filma, kas ir 2010. gada filmas \"Neiznīcināmie\" turpinājums. Filmas režisors ir Saimons Vests, bet scenārija autori ir Silvestrs Stallone, Ričards Venks, Kens Kaufmans un Deivids Agosto.\n\nGalveno pozitīvo tēlu, tāpat kā filmas pirmajā daļā, atveido Silvestrs Stallone, bet ļaundari — Žans Klods van Damme. Pārējās lomās filmējās Džeisons Steitems, Džets Lī, Dolfs Lundgrēns, Čaks Noriss, Terijs Krūvs, Rendijs Kutjūrs, Liams Hemsvorts, Brūss Viliss, Arnolds Švarcenegers un citi aktieri.\n\nFilmēšana tika uzsākta 2011. gada oktobrī un turpinājās trīsarpus mēnešus, pārsvarā Bulgārijā, kā arī daļēji ASV (Ņūorleānā) un Ķīnā (Honkongā).\n\nFilmas pirmizrāde Latvijas kinoteātros notika 2012. gada 17. augustā, vienā dienā ar pasaules pirmizrādi, bet 20. novembrī un 10. novembrī filma tiks izdota Blu-ray un DVD formātā.\n", "id": "lvs_Latn_109985"}
{"text": "Ūzedoma (pilsēta)\n\nŪzedoma () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Ūzedomas salas dienvidrietumos pie Pēneštromas attekas. Āmtes centrs. Pilsēta apdzīvota kopš neolīta. 1128. gada 10. jūnijā Ūzedomā augstmaņu tikšanās laikā tika pieņemts lēmums par Pomerānijas pāriešanu kristietībā. Pie pilsētas Pēnestromas vidū atrodas tehnikas piemineklis — 1933. gadā celtā, bet 1945. gadā nopostītā Karnīnes paceļamā dzelzceļa tilta (Hubbrücke Karnin) atliekas.\n", "id": "lvs_Latn_109986"}
{"text": "Gābors Betlens\n\nGābors Betlens (, ; dzimis 1580. gadā, miris ) bija Transilvānijas hercogs (1613—1629) un Ungārijas karalis (1620—1621). Pats būdams kalvinists, atbalstīja protestantu spēkus Eiropā Trīsdesmitgadu kara laikā.\n\nKļuva par Transilvānijas valdnieku 1613. gadā ar osmaņu karaspēka atbalstu. Kad imperators Ferdinands II 1618. gadā iebruka Bohēmijā, Betlens savukārt ieņēma Košici, un tika deklarēts par Ungārijas galvu un protestantisma aizstāvi, vēlāk ieņemdams lielu daļu Ungārijas. Tomēr pēc čehu sakāves Baltā Kalna kaujā 1620. gada 8. novembrī Betlemam nācās atkāpties. Tālākā Trīsdesmitgadu kara laikā, atbalstot protestantu spēkus, vēl divas reizes iebruka Augšungārijā (mūsdienu Slovākijā).\n", "id": "lvs_Latn_109987"}
{"text": "Gickova\n\nGickova () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Greifsvaldes pie Pēnes upes. Pirms kristietības ieviešanas Pomerānijā Gickovā atradās slāvu templis. Viduslaikos Gickovas grāfistes (1219–1359) centrs.\n", "id": "lvs_Latn_109988"}
{"text": "Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis\n\nPriekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis () ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Apriņķis robežojas ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Priekšpomerānijas-Greifsvaldes, Mēklenburgiše Zēplates un Rostokas apriņķiem.\n\n2017. gada 31. decembrī iedzīvotāju skaits bija 225 tūkstoši.\n", "id": "lvs_Latn_109989"}
{"text": "Espens Barts Eide\n\nEspens Barts Eide (, dzimis ) ir norvēģu politiķis, bijušais Norvēģijas aizsardzības un vēlāk ārlietu ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_109990"}
{"text": "Fanthjeta\n\nFanthjeta () ir pilsēta Vjetnamas dienvidos, Biņthuonas provinces administratīvais centrs. Pilsēta ir izvietojusies vidēji 5 km platā joslā Dienvidķīnas jūras krastā, tās piekrastes garums ir 57,4 km. Tā atrodas 200 km uz rietumiem no Hošiminas. 2011. gadā iedzīvotāju skaits bija aptuveni 350 tūkstoši.\n\nNozīmīgākās tautsaimniecības nozares ir zvejniecība, zivju pārstrāde, naftas rūpniecība un tūrisms. Tā ir viena no Vjetnamas kūrortpilsētām.\n", "id": "lvs_Latn_109991"}
{"text": "Zeltainais retrīvers\n\nZeltainais retrīvers ir viena no retrīveru suņu šķirnēm, kas radīta medībām, lai atnestu medījumu, piemēram, pīles un sauszemes putnus, un tie ir ieguvuši nosaukumu \"retrīvers\", jo spēj atnest nesabojātu medījumu. Līdzīgi kā Labradoras retrīvers ir liela izmēra. Šī šķirne ir ieguvusi plašu popularitāti gan pasaulē, gan Latvijā. Zeltainajiem retrīveriem ir dabiska mīlestība pret ūdeni, un tie ir viegli trenējami, jo ir ļoti paklausīgi. Tā ir garspalvaina šķirne ar biezu pavilnu, kas nodrošina siltumu ārā, un akotspalvu, kas pieguļ ķermenim un atgrūž ūdeni. Zeltainie retrīveri ir labi piemēroti dzīvei piepilsētas vai pilsētas vidē. Lai arī tiem ir nepieciešams daudz āra nodarbību, tos ir jātur norobežoti no to dabiskās tieksmes klejot. Tiem daudz mainās spalva, īpaši mainoties sezonai, un tāpēc nepieciešama regulāra kopšana.\n\nTo neparastā, zīdainā, viegli viļņotā kažoka krāsa variē no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenai, bet ne rudai. Zeltaino retrīveru priekšteči meklējami Lielbritānijā starp gludspalvainajiem retrīveriem, tvīda spanieliem ar nelielu citu šķirņu asiņu piejaukumu. Savu pašreizējo nosaukumu šķirne ieguva 20. gadsimta 20. gados.\n", "id": "lvs_Latn_109992"}
{"text": "Samners Velss\n\nBendžamins Samners Velss (; dzimis , miris ) bija ASV valdības ierēdnis un Ārlietu dienesta diplomāts. Viņam bija nozīmīga loma prezidenta Franklina Rūzvelta valdībā, strādājot par valsts sekretāra vietnieku no 1937 līdz 1943. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_109993"}
{"text": "Jānis Kols\n\nJānis Kols (dzimis Alūksnē) ir latviešu uzņēmējs un bijušais Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents.\n\nAbsolvējis Alūksnes 1. vidusskolu un Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas fakultāti. Laikā no 1987. līdz 1989. gadam bijis galvenā inženiera vietnieks uzņēmumā \"Rīgas Mehanizētā kolonna\", vēlāk bijis uzņēmuma LATESA Vācijas filiāles vadītājs (1989—1991). Bijis uzņēmuma \"Latvijas energoceltnieks\" (LEC) īpašnieks (no 1992. gada), kuru 2007. gadā pārdeva. Pašreiz ir SIA \"Woltec\" akcionārs un padomes loceklis.\n\n2006. gada maijā J. Kols tika ievēlēts par Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidentu. 2012. gada septembrī viņš tika nominēts Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatam, taču vēlēšanās zaudēja tobrīdējam LOK prezidentam Aldonam Vrubļevskim. No 2013. līdz 2014. gadam bija Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra padomnieks sporta jautājumos. No 2016. līdz 2018. gadam bijis Latvijas Republikas Kultūras ministra padomnieks. Ir Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis.\n\nVēl pirms amata termiņa beigām Jānis Kols atzina, ka uz prezidenta vietu federācijā 2022. gadā vairs nekandidēs. Viņš atzinīgi vērtēja paveikto, kamēr ieņēma attiecīgo amatu, izceļot, ka 16 gadu laikā bobslejā vien tika izcīnītas 152 medaļas. 2022. gada augustā Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidenta amatā tika ievēlēts Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.\n\nJ. Kola dēls Rihards Kols darbojas politikā un ir ievēlēts 12., 13. un 14. Saeimas sasaukumā no Nacionālās apvienības.\n", "id": "lvs_Latn_109994"}
{"text": "Valdemāra Baumaņa kauss\n\nValdemāra Baumaņa kauss tiek pasniegts gada labākajam Latvijas jaunajam basketbolistam. Balva tiek piešķirta kopš 1994. gada un tā ir nosaukta Valdemāra Baumaņa vārdā. Balvas ieguvējus katru gadu nosaka komisija, kuras sastāvā ir seši—astoņi cilvēki.\n", "id": "lvs_Latn_109995"}
{"text": "Dzīvnieku migrācija\n\nMigrācija ir dzīvu organismu pārvietošanās no viena bioma uz citu. Vairumā gadījumu organismi migrē, izvairoties no lokāla pārtikas trūkuma, ko izraisa nelabvēlīgi ārējie un iekšējie apstākļi vai pārapdzīvotība. Daudzu sugu dzīvnieki, piemēram, vairāku sugu zivis, migrē uz noteiktām vietām, lai pārotos.\n", "id": "lvs_Latn_109996"}
{"text": "Iedzīvotāju migrācija\n\nMigrācija attiecībā uz cilvēkiem ir to pārvietošanās, piemēram, pārcelšanās no vienas vietas uz citu.\n\nCilvēkus, kas migrē, sauc par migrantiem.\n\nSaskaņā ar ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta 2013. gada 11. septembrī publicēto ziņojumu migrantu skaits pasaulē bija 232 miljoni jeb 3,2 % no pasaules iedzīvotāju skaita.\n", "id": "lvs_Latn_109997"}
{"text": "Bleins Andersons\n\nBleins Andersons () ir izdomāts tēls amerikāņu televīzijas seriālā \"Radīti skatuvei\" (Glee). Viņu attēlo aktieris Derens Kriss. Pirmoreiz televīzijā B. Andersons parādījās seriāla otrās sezonas sestajā sērijā Never Been Kissed . Viņu izveidoja un tālāk attīstīja \"Radīti skatuvei\" veidotāji Raiens Mērfijs, Breds Falčuks un Jans Brennans.\n\nSākumā B. Andersons bija Daltonas akadēmijas skolēns un tās ansambļa \"Ķauķi\" (Viljama Makinlija skolas ansambļa \"Jaunais virziens\" konkurenti dažādās reģionālajās un cita līmeņa sacensībās) līderis, taču vēlāk viņš pāriet uz Viljama Makinlija skolu un pievienojas \"Jaunajam virzienam\". Seriāla ceturtajā sezonā (izlaiduma gads) viņš kļuva par skolas skolēnu padomes prezidentu. Viņš ir viens no nedaudzajiem seriāla tēliem, kas ir gejs. Viņš kļuva par Kērta Hammela atbalstītāju \"Ķauķu\" ansamblī un vēlāk ar viņu uzsāka romantiskas attiecības. Kērta un Bleina attiecības kritiķi ir pozitīvi novērtējuši, New York Post reportieris viņus ir nosaucis par \"vienu no tūkstošgades visvairāk iemīļotākajiem TV pāriem\".\n", "id": "lvs_Latn_109998"}
{"text": "Deivisa krasts\n\nDeivisa krasts () vai Pālmera krasts () ir Antarktīdas piekrastes daļa Greiema Zemes ziemeļos. Stiepjas no Šterneka raga dienvidrietumos līdz Čellmana ragam ziemeļaustrumos. Dienvidrietumos robežojas ar Danko krastu, ziemeļaustrumos — ar Triniti pussalu. Krasta kopējais garums ir ap . Krasta līnija mēreni izrobota, austrumu daļā Lančestera un Šarko līči. Orleānas šaurums krastu šķir no Triniti un Taueras salām.\n\nKrastu pirmais ieraudzījis brits Edvards Brensfīlds 1820. gada janvārī. Pētījis amerikāņu roņu mednieks Džons Deiviss 1821. gada februārī, kā vārdā krasts vēlāk nosaukts. Tagadējā Deivisa krasta reģions dažādos laikos saukts par Pālmera Zemi, Triniti Zemi, Klerensa Zemi (par godu hercogam Klerensam), Triniti krastu, Prezidenta Gonsalesa Videlas krastu. Tagadējo nosaukumu piešķīrusi krastam ASV Antarktikas nosaukumu pārraudzības komisija par godu Džonam Deivisam, pirmajam cilvēkam, kas izkāpis krastā Antarktīdas pussalā.\n", "id": "lvs_Latn_109999"}
{"text": "ASV Armija\n\nASV Armija jeb Savienoto Valstu Armija () ir viena no piecām ASV Bruņoto spēku daļām un viens no septiņiem uniformas valkājošajiem ASV dienestiem. Tā ir galvenā bruņoto spēku daļa, kas atbild par sauszemes militārajām operācijām. Šī ir lielākā un vecākā ASV bruņoto spēku daļa. ASV Armiju izveidoja . 2023. gadā ASV Armijai bija 452 689 cilvēku liels aktīvais personāls.\n", "id": "lvs_Latn_110000"}
{"text": "Olšūna\n\nOlšūna ir haploīda sievišķā dzimumšūna dzīvniekiem, augiem un daudzām aļģēm. No apaugļotas olšūnas veidojas jauns organisms. Olšūnas citoplazmā atrodas dažādas uzturvielas, kas nepieciešamas jaunā organisma sākotnējai attīstībai. Olšūnas ooģenēzes procesā veidojas olnīcās, sēklotnēs un oogonijos.\n\nCilvēkiem olšūna ir viena no lielākajām šūnām; tās diametrs ir aptuveni 200 μm.\n", "id": "lvs_Latn_110001"}
{"text": "Tramplīni\n\nTramplīni ir latviešu indīpopa grupa, izveidojusies Liepājā, transformējoties Liepājas Lietišķās mākslas skolas studentu grupai \"Palmolive\". Tā bāzējas Rīgā.\n\nGrupas sastāvs laika gaitā ir dažādojies. \"Švīkās\" ģitāru spēlē Jānis Barlo, basģitāru – Uldis Kozlovskis, dzied un taustiņus spēlē Anete Kozlovska, dzied un ģitāru spēlē Jānis Birznieks, par perkusijām, piebalsīm atbildīgs Aigars Celms, bet pie bungām – Krists Solovejs.\n", "id": "lvs_Latn_110002"}
{"text": "Pārtikas piedevas\n\nPārtikas piedevas ir dabīgas vai mākslīgas izcelsmes ķīmiskās vielas, ko neatkarīgi no to uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai raksturīgas uztura sastāvdaļas, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā, minētajām vielām vai to blakusproduktiem kļūstot par pārtikas produktu sastāvdaļu.\n", "id": "lvs_Latn_110003"}
{"text": "Čellmana rags\n\nČellmana rags (, , ) ir zemesrags Greiema Zemes ziemeļu piekrastē Antarktīdā. Izvietojies pie Šarko līča austrumu ieejas. Atdala Deivisa krastu rietumos no Triniti pussalas austrumos.\n\nZemesragu 1902. gada novembrī—decembrī atklāja zviedru antarktiskā ekspedīcija Oto Nordenšelda vadībā un nosauca, domājams, par godu zviedru botāniķim Fransam Reinholdam Čellmanam, kurš pavadījis Nordenšeldu vairākās tā arktiskajās ekspedīcijās.\n", "id": "lvs_Latn_110004"}
{"text": "Origami\n\nOrigami (, orikami — 'papīra locīšana') ir mākslas veids, kurā no papīra tiek izlocīti dažādi priekšmeti. Parasti tiek izmantotas kvadrātiskas papīra loksnes. Mērķis ir iegūt estētiski skaistas figūras. Origami radās 17. gadsimtā Japānā, ārpus Japānas popularitāti ieguva 19. gadsimta vidū. Tiklīdz vairs nenotiek tikai papīra locīšana, bet arī tā griešana, tad tas ir kirigami. Iespējams, vislabāk zināmais origami modelis ir papīra dzērve.\n", "id": "lvs_Latn_110005"}
{"text": "Lāslo I Ārpāds\n\nSvētais Lāslo I (, ; dzimis ap 1045. gadu, miris ) bija Ungārijas karalis no 1077. gada līdz savai nāvei.\n\nBija Ungārijas karaļa Bēlas I otrais dēls. Piedzima, kad tēvs atradās trimdā Polijā. Atgriezās Ungārijā 1048. gadā, kad tēvs no brāļa Andrāša I ieguva savu karalistes trešdaļu (Tercia pars Regni). 1060. gadā tēvs ar poļu atbalstu ieguva Ungārijas troni. 1063. gada 11. septembrī Bēla I mira, un par karali ar vācu atbalstu kļuva Šalamons. Pārrunu rezultātā Lāslo un viņa brāļi Gēza I un Lamperts atkal ieguva trešdaļu valsts. 1074. gada 14. martā Moģorodas kaujā brāļi sakāva Salamonu I un par Ungārijas karali kļuva Gēza I, bet pēc brāļa nāves 1077. gada 25. aprīlī par karali kļuva Lāslo I.\n\nValdīšanas laikā Lāslo I nostiprināja valsti. Pēc Horvātijas karaļa Stepana II nāves pieteica pretenzijas uz troni un iekļāva Horvātiju savā valstī.\n", "id": "lvs_Latn_110006"}
{"text": "1997. gada Rīgas domes vēlēšanas\n\n1997. gada Rīgas domes vēlēšanas notika 1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Rīgas domē tika ievēlēti 60 deputāti, tādējādi padarot Rīgas domi par lielāko Latvijā. Vēlēšanās piedalījās 19 kandidātu saraksti, kas veidoti no 821 kandidātiem. Rīgā vēlēšanas notika 150 iecirkņos.\n\nVēlēšanās visvairāk balsu ieguva Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (18,34%), bet kopā pilsētas domē iekļuva 17 saraksti. Rīgas domes vēlēšanās piedalījās 169 639 vēlētāji jeb 49,58% no balsstiesīgajiem. Savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 166 365 vēlētāji.\n", "id": "lvs_Latn_110007"}
{"text": "Grimmene\n\nGrimmene () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidiem no Štrālzundes pie Trēbeles upes. Saglabājusies ķieģeļu gotikas arhitektūra.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1267. gadā. No 1325. gada — Pomerānijas hercogistes sastāvā. Pēc Trīsdesmitgadu kara — Zviedru Pomerānijā, no 1815. gada — Prūsijā, vēlāk — Vācijā. 1963. gadā Grimmenes apkaimē tika atrastas emauzaura atliekas.\n", "id": "lvs_Latn_110008"}
{"text": "1989. gada UCI šosejas riteņbraukšanas Pasaules kauss\n\n1989. gada UCI šosejas riteņbraukšanas Pasaules kauss bija pirmā UCI Pasaules kausa sezona. Sacensību kopvērtējumā uzvarēja Īrijas pārstāvis Šons Kellijs no komandas.\n", "id": "lvs_Latn_110009"}
{"text": "Eudžēnio Montāle\n\nEudžēnio Montāle (; dzimis , miris ) bija itāļu dzejnieks, prozas autors, redaktors, tulkotājs. Viņš ir viens no 20. gadsimta vidus itāļu labākajiem rakstniekiem. 1975. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā.\n", "id": "lvs_Latn_110010"}
{"text": "Kovalentā saite\n\nKovalentā saite ( — 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem. Kovalenti saistītiem atomiem elektronu pāris ir kopīgs.\n\nKovalento saišu aprakstīšanai izmanto galvenokārt divas metodes — valences saišu metodi un molekulāro orbitāļu metodi.\n", "id": "lvs_Latn_110011"}
{"text": "2012.—2013. gada NHL lokauts\n\n2012.—2013. gada NHL lokauts bija Nacionālās hokeja līgas lokauts, kas sākās , saistību zaudējot iepriekš parakstītajam līgas vadības un līgas spēlētāju asociācijas kolektīvajam līgumam. Lokauts tika pārtraukts .\n\nKlubu īpašnieki sākotnēji vēlējās samazināt spēlētāju ienākumus līdz 57 procentiem no kluba kopējiem ieņēmumiem, ierobežot atļautos līgumu garumus, likvidēt algu arbitrāžas tiesu un mainīt brīvo aģentu noteikumus.\n\nSākotnēji spēlētājiem tika piedāvāts saņemt 46 procentus no kluba kopējiem ieņēmumiem, taču šo priekšlikumu spēlētāju asociācija noraidīja. 16. oktobrī Gērijs Betmens piedāvāja ienākumus dalīt uz pusēm, taču uz to spēlētāju asociācija atbildēja ar trim priekšlikumiem no savas puses.\n", "id": "lvs_Latn_110012"}
{"text": "Pēdu (stacija)\n\nPēdu () ir pieturas punkts Tartu—Valgas dzelzceļa līnijā Igaunijā, Tartu apriņķa Elvas pilsētā un atrodas 23,1 km attālumā no Tartu, 59,8 km attālumā no Valgas un 213,2 km attālumā no Tallinas. Pēdu pietur Valgas un Tartu (Tallinas) virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni.\n\nPēdu pieturas punkts tika izbūvēts 1925. gadā līdz ar zemes iemērīšanu Tartu ārpilsētas vasarnīcu rajona celtniecībai. Pēdu pieturas punktā tika uzcelts neliels vaļējs koka pasažieru uzgaidāmais paviljons.\n\n2011. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta pasažieru platforma. Platformas augstums - 550 mm, garums - 100 metri.\n", "id": "lvs_Latn_110013"}
{"text": "Aleksandrs Obižajevs\n\nAleksandrs Obižajevs (dzimis Saulkrastos) ir bijušais Latvijas vieglatlēts, startējis kārtslēkšanas sacensībās, pašlaik — vieglatlētikas treneris. A. Obižajeva 1987. gadā sasniegtais rezultāts 5,80 m joprojām ir Latvijas rekords.\n\nPiedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (, ). 1992. gadā Barselonā viņš nepārvarēja sākumaugstumu (5,50 m), savukārt pēc četriem gadiem Atlantā izcīnīja 27. vietu ar 5,40 metriem. 1987. gadā izcīnījis 9. vietu Pasaules čempionātā. Padomju laikos kļuvis par PSRS čempionu, PSRS kausa ieguvēju telpās un vairākkārtēju Latvijas PSR čempionu. Maskavā uzstādīja Eiropas rekordu telpās — 5,74 m. 1983. gada Eiropas čempionātā telpās izcīnījis sudraba medaļu ar rezultātu 5,60 m. Vairākas reizes uzvarējis arī Latvijas čempionātā, kā arī vairākkārt labojis Latvijas rekordu — viņa personiskais rekords 5,80 (1987) ir arī pašreizējais Latvijas rekords. Pēc sportista karjeras beigām sācis trenera karjeru.\n\nA. Obižajevs ir trenējis abas savas meitas. Ritas Obižajevas labākais rezultāts ir 3,95 m, bet jaunākās māsas Kristas Obižajevas pašreizējais Latvijas rekords ir 4,20 m.\n\n2010. gadā A. Obižajevs kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no partijas \"Ražots Latvijā\" saraksta, taču netika ievēlēts.\n", "id": "lvs_Latn_110014"}
{"text": "Oleksijs Poņikarovskis\n\nOleksijs Poņikarovskis (Олексій Понікаровський; dzimis 1980. gada 9. aprīlī) ir bijušais ukraiņu hokejists, kreisās malas uzbrucējs. Kopš 2016. gada Poņikarovskis pārstāvēja Kontinentālās hokeja līgas vienību Kuņluņas \"Red Star\", bet jau pēc diviem gadiem (2018) beidza spēlētāja karjeru.\n", "id": "lvs_Latn_110015"}
{"text": "HC Kladno\n\nHC Kladno ir hokeja komanda, kas bāzēta Kladno, Čehijā, un spēlē Čehijas Ekstralīgā. Komanda dibināta 1924. gadā. Tā pastāvēšanas laikā klubs ir izcīnījis sešus Čehoslovākijas čempiones titulus, 2003. gadā izcīnījis arī Čehijas Ekstralīgas čempiones titulu.\n\n2002.—03. gada sezonā, kā arī no 2014. līdz 2019. gadam komanda spēlēja Čehijas 1. līgā.\n\nKladno sistēmā uzauguši daudzi ievērojami čehu spēlētāji - Jaromīrs Jāgrs, Patriks Eliāšs, Tomāšs Vokouns, Mareks Židlickis, Tomāšs Plekanecs, Tomāšs un Františeks Kaberle, Ladislavs Kons, Františeks Pospīšils un daudzi citi.\n\n2013.—14. gada sezonu komandas rindās aizvadīja Lauris Bajaruns, savukārt 2012.—13. gada sezonā vairākas spēles Kladno sastāvā aizvadīja arī Koba Jass.\n", "id": "lvs_Latn_110016"}
{"text": "Aleksandrs Johans Stenders\n\nAleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls. Sastādīja vācu valodas vārdnīcu latviešiem (izdota 1820).\n", "id": "lvs_Latn_110017"}
{"text": "Teravere (stacija)\n\nTeravere () ir pieturas punkts Tartu—Valgas dzelzceļa līnijā Igaunijā, Tartu apriņķa Neo pagasta Teraverē un atrodas 19,8 km attālumā no Tartu, 69,4 km attālumā no Valgas un 209,9 km attālumā no Tallinas. Teraverē pietur Valgas un Tartu (Tallinas) virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni.\n\n2011. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta pasažieru platforma. Platformas augstums - 550 mm, garums - 100 metri.\n", "id": "lvs_Latn_110018"}
{"text": "Baiba Broka (aktrise)\n\nBaiba Broka (dzimusi Rīgā) ir latviešu teātra un kino aktrise. Ieguvusi gan Spēlmaņu nakts, gan Lielā Kristapa balvas kā labākā aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_110019"}
{"text": "Maoisms\n\nMaoisms () jeb oficiāli — Mao Dzeduna domas (毛泽东思想) ir marksisma-ļeņinisma paveids, ko 20. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados radīja Ķīnas Komunistiskās partijas vadītājs Mao Dzeduns, marksisma-ļeņinisma ideoloģiju pielāgojot Ķīnas apstākļiem. Maoisms ir Ķīnas Komunistiskajā partijās vadošā politiskā un militārā ideoloģija.\n\nMaoisms uzskata zemniecību, mazāk darbaļaužu šķiru, kā revolucionāru spēku, kas spējot pārveidot kapitālistisku sabiedrību sociālismā. Uzskatot, ka \"visi politiskie spēki rodas šautenes stobrā\", maoistu organizācijas aizstāv Mao ideoloģiju par Pilsoņu karu — mobilizējot lielas lauku iedzīvotāju masas, tiek radīta sacelšanās pret pastāvošo iekārtu un sākas partizānu karš.\n\nMaoismu var attiecināt arī uz vienlīdzību, kas bija redzama Mao ēras laikā, pretēji Dena Sjaopina brīvā tirgus ideoloģijai; kā maoistu paradumu, daži izvirza arī personības kultu un politisku lozungu lietošanu. 1978. gadā Ķīnā maoisms krita nežēlastībā. Dens Sjaopins pārkārtoja un ieturēja atvērtas ekonomikas politikas kursu, un ieveda valstī kapitālistisko valstu tirgus noteikumus. Līdzgaitnieki maoisti kritizē sociālo nevienlīdzību valstī, ko izraisījusi kapitālistu un \"revizionistisku uzskatu paudēju\" Komunistiskā partija.\n\nMūsdienās dažās zemēs, sevišķi trešās attīstības valstīs, pastāv ievērojamas maoistu organizācijas un bruņotas grupas. Nozīmīgākās no tām ir Peru (\"Gaišais ceļš\") un Indijas maoistu partijas, kā arī Nepālas Komunistiskā partija — šajā valstī tiek uzturēti demokrātiski procesi.\n", "id": "lvs_Latn_110020"}
{"text": "Šarko līcis\n\nŠarko līcis (, , ) ir ap plats un līdz garš līcis Deivisa krastā Antarktīdā. Līcis izvietojies Antarktīdas pussala ziemeļos starp Vitla pussalu un Čellmana ragu.\n\nLīci 1902. gadā nokartēja zviedra Oto Nordenšelda ekspedīcija un nosauca to par godu franču Antarktikas pētniekam Žanam Batistam Šarko, kurš tajā laikā gatavojās savai pirmajai antarktiskajai ekspedīcijai.\n", "id": "lvs_Latn_110021"}
{"text": "Lajošs Košuts\n\nLajošs Košuts (; dzimis , miris ) bija ungāru jurists, žurnālists un politiķis. Viens no Ungārijas 1848. gada revolūcijas līderiem. Viņa vadībā Ungārijā īstenoja reformas, tomēr Košuts neatzina citu Ungārijā dzīvojošo tautu, piemēram,slovāku tiesības.\n", "id": "lvs_Latn_110022"}
{"text": "Neo (stacija)\n\nNeo () ir stacija Tartu—Valgas dzelzceļa līnijā Igaunijā, Tartu apriņķa Neo pagasta Neo ciemā un atrodas 15,3 km attālumā no Tartu, 73,9 km attālumā no Valgas un 205,4 km attālumā no Tallinas. Neo pietur Valgas un Tartu (Tallinas) virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni.\n\n1889. gadā izbūvētajā Rīgas--Pleskavas dzelzceļa līnijas atzarā Valga--Tartu mūsdienu Neo teritorijā, agrāk Nigenā ()() tika izveidots dzelzceļa izmaiņas punkts, kas vēlāk ieguva stacijas statusu.\n\nPašreizējā Neo stacijas ēka celta 1980. gados pēc tipveida dzelzceļa projekta. Identiska ēka šajā pašā laika posmā tika uzcelta arī Paluperā. Neo stacijas ēka ir vienstāva mūra celtne ar augstu četrslīpes jumtu un masīvu jumta izbūvi. Ēkas celtniecībā izmantoti baltie silikātķieģeļi un sarkanie keramikas ķieģeļi. Ēkas arhitektūra robusta, formas lakoniskas.\n\n2010. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta starpceļu pasažieru platforma. Platformas augstums – 550 mm, garums – 100 metri.\n", "id": "lvs_Latn_110023"}
{"text": "Putbusa\n\nPutbusa () ir kūrortpilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Rīgenes salā pie Greifsvaldes līča. Tūrisma centrs. Saukta arī par Balto pilsētu (Weiße Stadt) vai Rožu pilsētu (Rosenstadt). Tūristu ērtībām starp Putbusu un Gēreni Rigenes galējos austrumos kursē šaursliežu dzelzceļš (Rügensche Bäderbahn). Notiek tradicionāli mūzikas festivāli.\n\nPilsētu 1810. gadā dibinājis Putbusas firsts Vilhelms Malte I kā savu rezidences pilsētu. Centrs izbūvēts klasicisma stilā. Tika uzbūvēta pils (nojaukta 20. gadsimta vidū), teātris, oranžērijas, staļļi, baznīca un tamlīdzīgi. Putbusas pilsētas centrs tika izveidots kā liels, ovāls laukums. Pilsētas piejūras rajons - Lauterbaha, kļuva par vienu no vecākajiem Vācijas kūrortiem.\n\nPutbusa ir lingvista Bertolda Delbrika (Berthold Delbrück, 1842-1922) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_110024"}
{"text": "Ropka (stacija)\n\nRopka () ir stacija Tartu—Valgas dzelzceļa līnijā Igaunijā, Tartu apriņķa Ilenurmes pagastā un atrodas 9 km attālumā no Tartu, 80,2 km attālumā no Valgas un 199,1 km attālumā no Tallinas. Ropkā pietur Valgas un Tartu (Tallinas) virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni.\n\nPašreizējā Ropkas stacijas ēka celta 1980. gados pēc tipveida dzelzceļa projekta. Tā ir vienstāva mūra celtne ar augstu piramidālas formas jumtu un piebūvi - segtu āra paviljonu - pasažieru uzgaidāmo telpu. Ēkas celtniecībā izmantoti baltie silikātķieģeļi un sarkanie keramikas ķieģeļi.\n\n2010. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta starpceļu pasažieru platforma. Platformas augstums - 550 mm, garums - 100 metri.\n", "id": "lvs_Latn_110025"}
{"text": "Ārdla (stacija)\n\nĀrdla () ir pieturas punkts Tartu—Valgas dzelzceļa līnijā Igaunijā, Tartu pilsētas robežās un atrodas 2 km attālumā no Tartu stacijas, 87,2 km attālumā no Valgas un 192,1 km attālumā no Tallinas. Ārdlā pietur Valgas un Tartu (Tallinas) virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni.\n\nĀrdlas pieturas punkts atrodas dzelzceļa līniju mezgla punktā, uz ziemeļiem no Ārdlas saslēdzas Tartu—Valgas un Tartu—Koidulas dzelzceļu līnijas.\n", "id": "lvs_Latn_110026"}
{"text": "Jideons Stolberjs\n\nAndešs Jideons Toms Stolberjs (; dzimis Gēteborgā, Zviedrijā, miris Ļeņingradā, Padomju Savienībā, tagad Krievija, apglabāts Gēteborgā) bija Zviedrijas starptautiskais lielmeistars šahā (1950).\n", "id": "lvs_Latn_110027"}
{"text": "Gaisa pūķis\n\nGaisa pūķis ir atsaitē piesiets lidaparāts, kuru debesīs paceļ gaisa plūsmas, kas pūš attiecībā pret pūķi noteiktā leņķī, radot cēlējspēku. Vispiemērotākais laiks pūķu pacelšanai ir vējainās dienās. Parasti tie tiek izmantoti brīvā laika aizpildīšanai. Retos gadījumos tie tiek izmantoti arī zinātniskajā darbā, piemēram, mērinstrumentu pacelšanai gaisā vai pat zibens notveršanai, kas ir ļoti bīstami. Lielākus gaisa pūķu modeļus izmanto arī sporta aktivitātēs, piemēram, kaitbordā. Daudzviet pasaulē ik gadu notiek gaisa pūķu festivāli.\n\nGaisa pūķus izgudroja ķīnieši aptuveni pirms 2800 gadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110028"}
{"text": "Auri\n\nAuri ir ciems Dobeles novada Auru pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta dienviddaļā pie autoceļa P103 no novada domes Dobelē un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pie Auru pagasta valdes. Izaugusi padomju gados kā ciema padomes un padomju saimniecības ciemats. Auros atrodas pagasta pārvalde, bērnudārzs «Auriņš», sporta laukums, veikals, ģimenes ārsta prakse.\n", "id": "lvs_Latn_110029"}
{"text": "Ķirpēni\n\nĶirpēni (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce) ir ciems Dobeles novada Auru pagastā. Izvietojies pagasta dienvidos Ālaves upes krastos pie autoceļa P103 no pagasta centra Auriem, no novada domes Dobelē un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies padomju laikā pie Ķirpēnu mājām kā padomju saimniecības «Kroņauce» ciemats.\n", "id": "lvs_Latn_110030"}
{"text": "Ūdensceļu satiksme Rīgā\n\nŪdensceļu satiksme Rīgā vēsturiski bija nozīmīgs sabieriskā transporta veids Rīgā. Ūdens transporta satiksme tika organizēta Daugavā, Ķīšezerā, Juglas ezerā un citos Rīgas teritoriālajos ūdeņos. Sākotnēji satiksmi nodrošināja liellaivas un pārcēlāji, bet vēlāk tvaikoņi un upju tramvaji. Regulāra upju kuģīšu satiksme pastāvēja no 1853. gada līdz 1990. gadam. Vēlāk satiksme pa Rīgas ūdensceļiem organizēta kā izklaides braucieni un zaudējusi nozīmi kā sabiedriskā transporta veids.\n", "id": "lvs_Latn_110031"}
{"text": "Tartu (stacija)\n\nTartu () ir dzelzceļa mezgla stacija Igaunijā, Tartu pilsētā un tajā saslēdzas trīs dzelzceļa līnijas: Tapa-Tartu, Tartu-Koidula (valsts robeža) un Tartu-Valga (valsts robeža). Tartu stacija atrodas 190,1 km attālumā no Tallinas centrālās dzelzceļa stacijas, 92,7 km attālumā no Koidulas stacijas un 82,9 km attālumā no Valgas stacijas. Tartu stacijā pietur, vai ir galapunkts Koidulas, Valgas, Jegevas un Tallinas virziena pasažieru dīzeļvilcieniem. Tartu stacijā ir 11 sliežu ceļi, viena malas un viena starpceļu pasažieru platforma (260 un 151 metru garas). Tartu stacija ir nozīmīgs pasažieru un kravu tranzīta mezgla punkts. Tartu stacija sevī ietver stacijas ēku, sliežu ceļus, platformas, saimniecības ēkas, kā arī ritošā sastāva depo.\n", "id": "lvs_Latn_110032"}
{"text": "Aleksandrs Suvorovs\n\nAleksandrs Suvorovs (; dzimis , miris ) bija krievu karavadonis un militārais teorētiķis, ģenerālisimuss. Neesot zaudējis nevienā no vairāk nekā 60 kaujām, kurās komandējis karaspēku.\n", "id": "lvs_Latn_110033"}
{"text": "Vikipēdija vācu valodā\n\nVikipēdija vācu valodā () ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas vācu valodas versija. Tā darbojas kopš 2001. gada 16. marta, tādējādi tā ir otra vecākā Vikipēdija. 2012. gada septembrī rakstu skaits tajā pārsniedza 1,463 miljonus, bet 2020. gada janvārī 2,389 miljonus, tādējādi tā ir trešā lielākā Vikipēdija pēc Vikipēdijas angļu valodā un Vikipēdijas zviedru valodā. Pilnīgākajiem un kvalitatīvākajiem rakstiem tiek piešķirts vērtīga vai laba raksta statuss. 2011. gada novembrī šī kļuva par otro Vikipēdiju, kurās labojumu skaits pārsniedz 100 miljonus.\n", "id": "lvs_Latn_110034"}
{"text": "Mangroves\n\nMangroves ir augāja veids, kurā ietilpst dažādu koku un krūmu sugas, kas aug sālsūdens piekrastē tropu un subtropu joslās galvenokārt starp 25° Z un 25° D paralēlēm. Pie mangrovēm pieskaita 55 koku un krūmu sugas. Pēc citu ekologu domām, ir pat 72 sugas (tas ir atkarīgs no iedalījuma sugās un pasugās). Tiek lēsts ka 2000. gadā mangrovju mežu kopējā platība pasaulē (118 valstīs un teritorijās) bija km².\n", "id": "lvs_Latn_110035"}
{"text": "Jefims Bogoļubovs\n\nJefims Bogoļubovs (; dzimis Stanislavčikas ciemā, Vinnicas apgabalā, Krievijas impērijā, tagad Ukraina, miris Tribergā, Vācijā) bija Krievijas un Vācijas starptautiskais lielmeistars šahā (1951), kurš ir divas reizes spēlējis ar Aleksandru Aļehinu mačos par pasaules šaha čempiona nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_110036"}
{"text": "Freaks and Geeks\n\nFreaks and Geeks ir ASV televīzijas seriāls, kas tika raidīts no 1999. līdz 2000. gadam. To radīja NBC, un tā veidotāji ir Pols Feigs un Džads Apatovs. Kopumā seriālam tika uzfilmētas 18 sērijas, bet tas tika atcelts, kad tika izrādītas vien 12 sērijas.\n\nPēc skatītāju sarīkotas kampaņas NBC parādīja vēl 3 sērijas 2000. gada jūlijā, bet atlikušās 3 sērijas tika izrādītas 2000. gada septembrī kabeļtelevīzijā Fox Family Channel, kad tas nopirka raidīšanas tiesības. Pilna Freaks and Geeks sezona tika vēlāk izlaista DVD formātā.\n\nFreaks and Geeks parādījās žurnāla Time 100 visu laiku labāko seriālu sarakstā 2007. gadā un tika ierindots 3. vietā starp 2000. gadu labākajiem televīzijas seriāliem. 2008. gadā Entertainment Weekly to ierindoja 13. vietā starp labākajiem pēdējo 25 gadu laikā uzņemtajiem seriāliem.\n", "id": "lvs_Latn_110037"}
{"text": "Enejs\n\nEnejs (, Aineías, ) grieķu un romiešu mitoloģijā ir viens no Trojas kara varoņiem, prinča Anhīsa un dievietes Afrodītes dēls. Viņš ir pieminēts sengrieķu dzejnieka Homēra eposā \"Iliāda\", savukārt romiešu dzejnieks Vergīlijs ir uzrakstījis liroepikas darbu \"Eneīda\", kurā aprakstīja kā Enejs nonāca no Trojas mūsdienu Itālijā un kā trojieši uzvarēja latīņus.\n", "id": "lvs_Latn_110038"}
{"text": "Tabivere (stacija)\n\nTabivere () ir stacija Tapas—Tartu dzelzceļa līnijā Igaunijā, Jegevas apriņķa Tabiveres pagastā un atrodas 21,8 km attālumā no Tartu, 90,7 km attālumā no Tapas un 168,3 km attālumā no Tallinas. Tabiveres stacija apkalpo pasažieru vilcienu satiksmi un veic dzelzceļa kravu operācijas. Tabiverē pietur Tapas (Tallinas) un Tartu (Koidulas un Valgas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_110039"}
{"text": "Lielbērze\n\nLielbērze ir ciems Dobeles novada Auru pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā Bērzes labajā krastā pie autoceļa P97 no pagasta centra Auriem, no novada domes Dobelē un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap Lielbērzes muižas (Groß-Bersen) centru, kurā 1935. gadā Rīgas pilsētas aizgādības valde ierīkoja nespējnieku sanatoriju tuberkulozes slimniekiem. Vēlākos gados tā pārveidota par tuberkulozes slimnīcu, kas slēgta 2009. gadā. Kopš 2010. gada 1. aprīļa bijušajās slimnīcas telpās darbojas Valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiāle «Īle», kas sniedz pakalpojumus personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem no 18 gadu vecuma, pirmās un otrās grupas invalīdiem.\n\nVietējas nozīmes arhitektūras piemineklis ir Lielbērzes kapsētas (Barona kapu) kapliča, kapos apglabāts ģenerālis Ādams Johans fon Fītinghofs, dabas piemineklis — Lielbērzes parks.\n", "id": "lvs_Latn_110040"}
{"text": "Rēzeknes vēsture\n\nRēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285. gadam, kad Livonijas ordenis bijušajā Jersikas ķēniņvalsts pilskalnā uzcēla Rozitenes (Rositten) mūra pili, kas gandrīz 300 gadus bija ordeņa fogtejas centrs pie Novgorodas valsts, vēlāk Krievijas caristes robežām. Pilsētas tiesības ieguva 1773. gadā. 1836. gadā caur Rēzekni izbūvēja Pēterburgas—Varšavas šoseju, bet 1860. gadā Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju. 1917. gada 9.-10. maijā Rēzeknē notika Pirmais Latgales latviešu kongress, kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Pēc Rīgas zaudēšanas 1919. gada 22. maijā Rēzekne kādu laiku bija LSPR galvaspilsēta. Rēzeknes atbrīvošanas operācijas rezultātā 1920. gadā Rēzekne kļuva par Latvijas Republikas Latgales kultūras un izglītības centru. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada jūlijā Rēzekni gandrīz pilnībā nopostīja, pēc tam atjaunoja kā Latgales rūpniecības centru.\n", "id": "lvs_Latn_110041"}
{"text": "Bernāti\n\nBernāti ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā 15 kilometrus uz dienvidiem no Liepājas pie autoceļa A11 (Liepāja — Lietuvas robeža (Rucava)) un Baltijas jūras. Bernātos un apkaimē ir ap desmit viesu namu un kempings.\n\nLīdzās Bernātiem atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorija Bernātu dabas parks, kas ir vaļņveida kāpu teritorija, kas veidojusies pirms apmēram 7,5 - 2,8 tūkstošiem gadu, apaugusi ar priežu mežu. Dabas parkā atrodas viena no Latvijas augstākajām kāpām - 37 metrus augstais Pūsēnu kalns. Parka teritorijā, Latvijas vistālākajā sauszemes rietumu punktā, uzstādīts piemineklis \"Zaļais stars\" (uzstādīts 1998. gadā, tēlnieks Vilnis Titāns). Parka teritorijā atrodas piemiņas akmens Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem (1926. gads) ar tajā iekaltajiem prezidenta vārdiem \"Šeit jābūt kūrortam!\".\n", "id": "lvs_Latn_110042"}
{"text": "Kerkna (stacija)\n\nKerkna () ir stacija Tapas—Tartu dzelzceļa līnijā Igaunijā, Tartu apriņķa Tartu pagastā un atrodas 11,2 km attālumā no Tartu, 101,3 km attālumā no Tapas un 178,9 km attālumā no Tallinas. Kerknas stacija apkalpo pasažieru vilcienu satiksmi un veic dzelzceļa kravu operācijas. 2011. gadā pasažieru apkalpošana pārcelta par dažiem simtiem metru Tartu virzienā. Jaunajā vietā izbūvēta jauna, Eiropas standarta pasažieru platforma. Platformas augstums - 550 mm, garums - 30 metri. Pasažieru iekāpšana tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona. Kerknā pietur Tapas (Jegevas un Tallinas) un Tartu (Koidulas un Valgas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni, izņemot Tallinas-Tartu ekspresvilcienu.\n", "id": "lvs_Latn_110043"}
{"text": "Kerepa\n\nKerepa () jeb Gauja (Río Gauya) ir upe Bolivāras štatā, Venecuēlā, Dienvidamerikā. Ievērojama ar to, ka sākas pasaulē augstākā Anhela ūdenskrituma pakājē. Gaujas vārdu upei 1955. gada 18. novembrī ar publikāciju Venecuēlas izdevumā El Nacional ir devis latviešu pētnieks Aleksandrs Laime par godu Latvijas upei Gaujai.\n", "id": "lvs_Latn_110044"}
{"text": "Salo Flors\n\nSalo Flors (arī Salomons Flors; ; dzimis Horodenkā, Galīcijā, Austroungārijā, tagad Ivanofrankivskas apgabals, Ukraina, miris Maskavā, Padomju Savienībā) bija vadošais Čehoslovākijas un vēlāk arī Padomju Savienības starptautiskais lielmeistars šahā (1950).\n", "id": "lvs_Latn_110045"}
{"text": "Kārepere (stacija)\n\nKārepere () ir stacija Tapas—Tartu dzelzceļa līnijā Igaunijā, Jegevas apriņķa Palamuses pagastā un atrodas 35,5 km attālumā no Tartu, 77 km attālumā no Tapas un 154,6 km attālumā no Tallinas. Kāreperē pietur visi Tapas (Tallinas) un Tartu (Koidulas un Valgas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni, izņemot Tallinas-Tartu ekspresvilcienu. 2012. gadā Kāreperes stacijā izbūvēta jauna, Eiropas standarta pasažieru starpceļu platforma. Platformas augstums - 550 mm, garums - 102 metri.\n", "id": "lvs_Latn_110046"}
{"text": "Daglasa\n\nDaglasa (Douglas, ) ir Menas Salas galvaspilsēta. 2021. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 26,6 tūkstošus cilvēku, tādējādi tā ir salas lielākā pilsēta. Daglasa atrodas pie Daglasas upes ietekas.\n", "id": "lvs_Latn_110047"}
{"text": "Bamberga\n\nBamberga () ir pilsēta Bavārijas federālajā zemē, Vācijā. Pilsēta ir 54,58 km² liela un 2011. gada decembrī tās iedzīvotāju skaits sasniedza 70 tūkstošus. Bambergas vēsturiskais centrs ir ticis iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Pilsētā ir bāzēts viens no valsts spēcīgākajiem basketbola klubiem, Brose Baskets, kurā vairākus gadus spēlējis arī latvietis Uvis Helmanis.\n", "id": "lvs_Latn_110048"}
{"text": "Orleānas šaurums\n\nOrleānas šaurums (, , ) ir ap garš un šaurākajā vietā plats jūras šaurums Antarktīdas pussalas piekrastē Antarktīdā. Atdala Pālmera arhipelāga Triniti salu un Taueras salu no Deivisa krasta. Savieno Žerlaša šaurumu dienvidrietumos ar Brensfīlda šaurumu ziemeļaustrumos.\n\nŠauruma dienvidrietumu ieeju 1924. gadā atklāja angļu roņu mednieki Džeimsa Hosīsona (James Hoseason) vadībā ar kuģi Sprightly un nosauca par Hosīsona līci (Hoseason's Harbour). Šauruma ziemeļu ieeju aptuveni nokartēja Francijas antarktiskā ekspedīcija Dimona d'Irvila vadībā 1838. gadā un nosauca, domājams, par godu Orleānas hercogam, Luī Filipa I vecākajam dēlam vai arī Orleānas karaļnamam. Šaurumu pirmā caurkuģojusi Vācijas antarktiskā ekspedīcija 1873.—1874. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110049"}
{"text": "Antonio Gramši\n\nAntonio Gramši (; dzimis , miris ) bija itāļu rakstnieks, politiķis, politiskais teorētiķis un valodnieks. Viņš bija viens no Itālijas Komunistiskās partijas dibinātājiem, bijis arī tās vadītājs. Benito Musolīni fašisma režīma laikā ticis apcietināts. A. Gramši bija viens no svarīgākajiem 20. gadsimta marksistu domātājiem. Viņš ir ievērojams ar savām oriģinālajām domām arī no mūsdienu skatpunkta. Gramši ir slavens ar savu kultūras hegemonijas koncepciju.\n", "id": "lvs_Latn_110050"}
{"text": "Zasnica\n\nZasnica () ir kūrortpilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Rīgenes salas austrumos. Pilsēta kā kūrorts strauji attīstījusies no 20. gadsimta sākuma.\n\nTuvākā pilsēta Jasmundes Nacionālajam parkam, kurā atrodas Baltijas jūras stāvkrasts - krīta klintis, no kurām ievērojamākā - 118 metrus augstais Ķēniņa Krēsls (Königsstuhl). Uz dienvidrietumiem no pilsētas atrodas aizsargājamas virszemes krama atradnes ar īpatnēju veģetāciju. Pilsētā atrodas zooloģiskais dārzs.\n\nAttīstīta zivju pārstrāde. Pilsētas robežās - 1986. gadā izbūvētā Mukranas osta ar t.s. krievu sliežu platuma dzelzceļu. No ostas ir regulāra prāmju satiksme ar Trelleborgu (arī pasažieru vilciena prāmis), Bornholmu, Lībeku, Sanktpēterburgu, Klaipēdu, Ustjlugu, Baltijsku un Ventspili.\n\n1917. gadā Ļeņins no Zasnicas ar prāmi izbrauca uz Krieviju. 1945. gadā uz Zasnicu no Liepājas tika evakuēti civiliedzīvotāji, kuri bēga no PSRS uzbrukuma.\n", "id": "lvs_Latn_110051"}
{"text": "Menahems Begins\n\nMenahems Begins (; dzimis , miris ) bija Izraēlas politiķis, valsts premjerministrs no 1977. līdz 1983. gadam. Par Ēģiptes-Izraēlas miera līguma noslēgšanu 1978. gadā kopā ar Ēģiptes prezidentu Anvaru Sādātu saņēma Nobela miera prēmiju.\n\nDzimis Brestļitovskā (mūsdienu Baltkrievijas teritorijā). Studējis tiesības Varšavas Universitātē, kur kļuva par Zejeva Žabotinska piekritēju. Sākoties Otrajam pasaules karam, pārcēlās uz Viļņu. Pēc PSRS okupācijas tika arestēts un izsūtīts uz Pečoru. Pievienojās Andersa armijai un caur Persiju nokļuva Palestīnā, kur piebiedrojās ebrejiem. Iestājās paramilitārajā organizācijā Irgun, kas ar ieročiem rokās (tai skaitā pret britiem) cīnījās par Izraēlas valsts izveidi. No 1943. līdz 1948. gadam bija Irgun līderis. Begins bija viens no viesnīcas \"Ķēniņš Dāvids\" spridzināšanas 1946. gada 22. jūlijā organizētājiem. Irgun kaujinieki 1948. gada 9. aprīlī sarīkoja Deirjasinas slaktiņu. Sākoties Izraēlas neatkarības karam, Irgun iekļāvās Izraēlas bruņotajos spēkos.\n\n1948. gadā Begins ar piekritējiem nodibināja labējo partiju Herut un 1949. gadā tika ievēlēts Knesetā. No 1948. līdz 1977. gadam (29 gadus) - opozīcijā. 1973. gadā no partijas Herut tika izveidota partija Likud, kas 1977. gadā uzvarēja Kneseta vēlēšanās, un Begins kļuva par Izraēlas premjerministru. 1978. gada 17. septembrī Vašingtonā tika noslēgta Kempdeividas vienošanās, kas noslēdza miera līgumu starp Izraēlu un Ēģipti. 1981. gada 7. jūnijā Izraēlas gaisa spēki uzbruka Irākai un pie Bagdādes iznīcināja kodolreaktora jaunceltni. 1982. gada 6. jūnijā Begins akceptēja Izraēlas bruņoto spēku iebrukumu Libānas dienvidos. Pēc Sabras un Šatilas slaktiņa 1982. gada septembrī pieauga Begina demisijas pieprasījumi, un 1983. gada augustā viņš demisionēja. Turpmākās dzīves laikā Begins publiski ar politiku vairs nenodarbojās.\n", "id": "lvs_Latn_110052"}
{"text": "Uzputenis\n\nUzputenis jeb uzpūtenis ir no saputotas cukura un augļu vai ogu masas (sulas, biezeņa, želejas, ievārījuma utml.) gatavots saldais ēdiens. Mannas uzputeni sauc arī par debesmannu. Vēl šai masai var pievienot saputotu olas baltumu, putukrējumu, mannu vai, reizēm, miltus. Olas baltumus lieto, lai uzputenis būtu stingrs un čagans. Ar olbaltumiem vai putukrējumu gatavotam uzputenim mēdz pievienot arī želatīnu, lai padarītu to noturīgāku. Gatavojot debesmannu, šos produktus parasti neizmanto. Mannu vai miltus nepieciešams pievienot, ja uzputeni gatavo no sulas, lai to iebiezinātu. Šajā gadījumā masu pirms putošanas uzvāra, iegūstot pašķidru biezputru.\n", "id": "lvs_Latn_110053"}
{"text": "Bērzkrasti\n\nBērzkrasti (agrāk arī Bērzeskrasti) ir apdzīvota vieta Dobeles novada Auru pagastā. Izvietojusies pagasta vidusdaļā Bērzes labajā krastā pie autoceļa P103 no pagasta centra Auriem, no novada domes Dobelē un no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies padomju gados. Nav iekļauta VZD adrešu reģistrā.\n", "id": "lvs_Latn_110054"}
{"text": "OMX Helsinki 25\n\nOMX Helsinki 25 (OMXH25, agrāk HEX25) ir Somijas fondu biržas Nasdaq Helsinki indekss. Tas rāda lielākos indeksus 25 uzņēmumiem ar visvairāk pārdotajām akcijām.\n\nAkciju indekss tiek atjaunots divas reizes gadā (1. februārī un 1. augustā), un akcijas svērtas četras reizes gadā (1. februārī, 1. maijā, 1. augustā un 1. novembrī),\n", "id": "lvs_Latn_110055"}
{"text": "Vlads Mikens\n\nVlads Mikens (; dzimis Tallinā, Krievijas impērijā, tagad Igaunija, miris Viļņā, Lietuvā) bija vadošais Lietuvas šahists, starptautiskais meistars (1950) un starptautiskais lielmeistars šahā (1987).\n", "id": "lvs_Latn_110056"}
{"text": "Štrālzunde\n\nŠtrālzunde () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, pie Štrēlazunda šauruma, kas atdala Rīgenes salu no cietzemes. Štrālzundes ķieģeļu gotikas vecpilsēta līdz ar Vismāras vecpilsētu iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Štrālzunde ir kuģubūves, zivju pārstrādes un tūrisma centrs. Jūras muzejs Ozeaneum. Muzejs - burukuģis Gorch Fock. Štrālzunde ir Ventspils sadraudzības pilsēta.\n\nAr Rīgeni Štrālzundi savieno divi tilti: vecākais 1937. gadā uzbūvētais tilts ir daļēji dambis un mūsdienās tiek izmantots dzelzceļa satiksmei, kā arī Rīgenes tilts (Rügenbrücke, 2831 m). Tas tika atklāts 2007. gada 20. oktobrī un ārēji izskatās līdzīgs Zelta Vārtu tiltam Sanfrancisko. Lielā augstuma dēļ (42 m augstākajā vietā) zem tilta var kuģot pat vislielākie kuģi.\n\nSenatnē Štrālzunde bijusi slāvu Rīgenes kņazistes sastāvā. Kopš 1168. gada - Dānijas sastāvā. Līdz ar vāciešu ienākšanu reģionā, 1234. gadā apmetnei tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1249. gadā Štrālzundi nodedzināja Lībekas karaspēks. Kopš 1293. gada - Hanzas savienībā. No 1325. gada - Pomerānijas hercogistes sastāvā, saglabājot ievērojamu autonomiju. 1370. gadā starp Hanzu un Dāniju tika noslēgts Štrālzundes miera līgums, kas ievadīja Hanzas savienības varas zenītu. 1628. gadā Trīsdesmitgadu kara laikā Štrālzundi aplenca imperatora karaspēks Vallenšteina vadībā, tomēr ar Dānijas un Zviedrijas atbalstu aplenkums tika atsists. Pēc Trīsdesmitgadu kara Štrālzunde iekļāvās Zviedrijas sastāvā. 1678. gadā Skones kara laikā pilsētu ieņēma Brandenburgas karaspēks, bet Ziemeļu kara laikā 1715. gadā - Dānija. Napoleona karu laikā 1807. gadā pilsētu ieņēma franči, un pēc Vīnes kongresa to piešķīra Prūsijai.\n\nŠtrālzunde ir biologa Hermaņa Burmeistera (Hermann Burmeister, 1807-1892), vieglatlētes Zilkes Melleres (Silke Möller, 1964), ķīmiķa Kārļa Vilhelma Šēles (1742-1786) un aktrises Nadjas Ūlas (Nadja Uhl, 1972) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_110057"}
{"text": "Daniēls da Mota\n\nDaniēls da Mota Alvešs (; dzimis ) ir portugāļu izcelsmes Luksemburgas futbolists, spēlē uzbrucēja pozīcijā, Luksemburgas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada pārstāv Luksemburgas klubu Etzella Ettelbruck.\n", "id": "lvs_Latn_110058"}
{"text": "Ēro Bēks\n\nĒro Einars Bēks (; dzimis Helsinkos, Krievijas impērijā, tagad Somija, miris Helsinkos, Somijā) bija Somijas šahists, starptautiskais meistars (1950) un starptautiskais lielmeistars šahā (1984), kā arī praktizējošs inženieris.\n", "id": "lvs_Latn_110059"}
{"text": "Radio TEV\n\nRADIO TEV ir informatīvi izklaidējoša radiostacija, kuras auditorija ir vecumā no 20 līdz 38 gadiem. Radio atskaņo klausītājiem jau labi zināmas dziesmas, kā arī jaunākos hitus. Ziņu izlaidumos reizi stundā tiek apskatītas aktualitātes Rīgā, Latvijā un citviet pasaulē. Galvenā studija atrodas Valmierā.\n\nLīdz šis bija Radio Valmiera, kas sākotnēji bija pilsētas radio, kurš vēstīja par aktualitātēm un notikumiem Valmierā. Laika gaitā radio kļuva par nacionālas nozīmes radio. Šobrīd stacija mainījusi nosaukumu uz RADIO TEV un ir pieejama vismaz 60% Latvijas iedzīvotāju.\n", "id": "lvs_Latn_110060"}
{"text": "Liepziedi (Auru pagasts)\n\nLiepziedi ir ciems Dobeles novada Auru pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā pie Dobeles pilsētas robežas un autoceļa P103 no pagasta centra Auriem, no novada domes Dobelē un no Rīgas. Apdzīvotā vieta veidojusies kā piepilsētas savrupmāju apbūves ciemats.\n", "id": "lvs_Latn_110061"}
{"text": "Flyleaf (albums)\n\nFlyleaf ir amerikāņu rokgrupas Flyleaf debijas albums. Tas tika klajā laists sadarbībā ar ierakstu kompāniju Octone Records.\n", "id": "lvs_Latn_110062"}
{"text": "Jānošs Āders\n\nJānošs Āders (; dzimis ) ir ungāru jurists un politiķis. No 2012. līdz 2022. gadam bija Ungārijas prezidents.\n\nStudējis Eötvös Loránd universitātē. Bijis viens no Fidesz partijas dibinātājiem. Laikā no 1990. līdz 2009. gadam bijis Ungārijas parlamenta loceklis, no 1998. gada jūnija līdz 2002. gada maijam bija tā spīkers. 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās tika ievēlēts Eiropas parlamentā. J. Āders tika ievēlēts Ungārijas prezidenta amatā, pienākumus sācis pildīt . Prezidenta amatā bijis divus termiņus, 2022. gadā viņa vietā stājās Katalina Novāka.\n", "id": "lvs_Latn_110063"}
{"text": "Anibals Kavaku Silva\n\nAnibals Antoniu Kavaku Silva (; dzimis ) ir portugāļu politiķis. No 2006. līdz 2016. gadam bijis Portugāles prezidents.\n\nStudējis Lisabonas Tehniskajā universitātē un Jorkas universitātē Anglijā. Laikā no 1980. gada janvāra līdz 1981. gada janvārim viņš bija Portugāles Finanšu ministrs, no 1985. gada novembra līdz 1995. gada oktobrim pildīja valsts premjerministra amata pienākumus. A. Kanaku Silva stājās Portugāles prezidenta amatā, 2011. gadā ticis pārvēlēts šajā amatā. 2016. gada 9. martā viņu prezidenta amatā nomainīja Marselu Rebelu di Soza.\n", "id": "lvs_Latn_110064"}
{"text": "Rafaels Diass\n\nRafaels Diass (Raphael Díaz; dzimis 1986. gada 9. janvārī) ir šveiciešu hokejists, aizsargs, Šveices hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2017) pārstāv Šveices hokeja līgas komandu EV Zug.\n", "id": "lvs_Latn_110065"}
{"text": "Džordžs Abela\n\nDžordžs Abela (George Abela; dzimis ) ir maltiešu politiķis. No 2009. gada 4. aprīļa līdz 2014. gada 4. aprīlim bija Maltas prezidents.\n\nStudējis Lisabonas Maltas universitātē. Bijis futbola kluba Qormi F.C. prezidents, 1982. gadā tika ievēlēts par Maltas Futbola federācijas prezidentu. Prezidenta amatu atstāja 1992. gadā. Dž. Abela stājās Maltas prezidenta amatā.\n", "id": "lvs_Latn_110066"}
{"text": "Jakubs Vorāčeks\n\nJakubs Vorāčeks (; dzimis 1989. gada 15. augustā) ir čehu hokejists, labās malas uzbrucējs, Čehijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2023) pārstāv NHL klubu Arizonas \"Coyotes\".\n", "id": "lvs_Latn_110067"}
{"text": "Edvards Brensfīlds\n\nEdvards Brensfīlds (; dzimis 1785. gadā Baljanakorā, Īrijā, miris 1852. gada 31. oktobrī Braitonā, Anglijā) bija īru izcelsmes britu kara flotes virsnieks un tiek uzskatīts par vienu no Antarktīdas pirmatklājējiem.\n\nDzimis ap 1785. gadu nelielā ostas ciematiņā Baljanakorā netālu no Korkas. 1803. gadā 18 gadu vecumā tika ar varu rekrutēts Britu kara flotē, kur sākumā dienēja par matrozi. Uz sava pirmā kuģa Ville de Paris mitinājās vienā kubrikā ar vēlāko Arktikas pētnieku Viljamu Periju. Ātri kāpis pa karjeras kāpnēm un 1812. gadā kļuvis par brigas Goldfinch navigatoru. 1815. gadā 30 gadu vecumā Brensfīlds sasniedza savas militārās karjeras augstāko pakāpienu — kļuva par kuģa Andromache navigatoru un tika norīkots uz jauno Britu flotes Klusā okeāna eskadru Valparaiso.\n", "id": "lvs_Latn_110068"}
{"text": "Ļubomīrs Višņovskis\n\nĻubomīrs Višņovskis (; dzimis 1976. gada 11. augustā) ir bijušais slovāku hokejists, aizsargs, Slovākijas hokeja izlases dalībnieks. Karjeras gaitā aizvadījis 883 spēles Nacionālās hokeja līgas komandās Losandželosas \"Kings\", Edmontonas \"Oilers\", Anahaimas \"Ducks\" un Ņujorkas \"Islanders\". 2011. gadā viņš bija visas līgas rezultatīvākais aizsargs. Ilgāku laiku spēlējis arī slovāku komandā Bratislavas \"Slovan\". Slovākijas izlases rindās kļuvis par 2002. gada Pasaules čempionu, Pasaules čempionātos izcīnījis vēl divas medaļas.\n", "id": "lvs_Latn_110069"}
{"text": "Armands Zeiberliņš\n\nArmands Zeiberliņš (dzimis ) ir FC \"Jūrmala\" galvenā trenera Vladimira Pačko asistents.\n\nArmands Zeiberliņš 1989. gadā ieguva Eiropas jaunatnes vicečempiona titulu PSRS izlases sastāvā. 1989. gadā Luckas \"Torpedo\" sastāvā izcīnīja Ukrainas čempiona titulu un PSRS 2. līgas vicečempiona titulu savā zonā. 1991. gada Latvijas (PSR) čempions un 1995. gada čempions. Spēlējot Latvijas izlases rindās nospēlētas 23 spēles un gūti četri vārti.\n", "id": "lvs_Latn_110070"}
{"text": "HC Davos\n\nHC Davos (Hockey Club Davos) ir profesionāla hokeja komanda, kas bāzēta Davosā, Šveicē, un spēlē Nacionālajā līgā. Komanda dibināta 1921. gadā. Tā ir titulētākā līgas komanda, Šveices čempiones titulu izcīnot 31 reizes.\n\nKlubs jau kopš 1923. gada organizē arī ikgadējo Špenglera kausu. Laika posmā no 1926. līdz 1960. gadam Davosa izcīnīja 23 Šveices čempiones titulus. Pēdējo reizi komanda Nacionālajā līgā triumfēja 2015. gadā.\n\n2018.—19. gada sezonas otrajā pusē komandas galvenais treneris bija latvietis Harijs Vītoliņš.\n", "id": "lvs_Latn_110071"}
{"text": "Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte\n\nLatvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte dibināta 1964. gada 1. septembrī. Ķīmijas nozares attīstība pirms tam ir saistīta ar citām eksaktajām nozarēm Latvijas Universitātē. Mācoties Ķīmijas fakultātē, ir iespējams iegūt ķīmijas bakalaura un ķīmijas maģistra grādus, kā arī otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību specializācijās \"Darba vides aizsardzība un ekspertīze\" un \"Vidusskolas ķīmijas skolotājs\".\n", "id": "lvs_Latn_110072"}
{"text": "Akadiešu valoda\n\nAkadiešu valoda ir mirusi semītu saimes valoda, kurā runāja senās Divupes iedzīvotāji. Akadiešu valodas pierakstīšanai tika izmantots ķīļraksts, kas sākotnēji tika izmantots senās šumeru valodas pierakstīšanai. Valodas nosaukums ir cēlies no Akadas valsts nosaukuma. 2. gadu tūkstotī bija divi akadiešu valodas dialekti: vienā runāja Asīrijas iedzīvotāji, otrajā dialektā runāja Babilonijas iedzīvotāji. Tā gadsimtiem ilgi bija Babilonijas lingua franca.\n", "id": "lvs_Latn_110073"}
{"text": "Daļskaitlis\n\nDaļskaitlis ir skaitlis, kas raksturo kādu noteiktu daļu no viena veseluma. Daļskaitļus var pierakstīt dažādi, piemēram, \\tfrac{1}{4}, ¹₄ vai 1/4. Virs daļsvītras esošo skaitli sauc par skaitītāju (raksturo daļu skaitu), bet zem daļsvītras esošo skaitli — par saucēju (raksturo daļas lielumu).\n\nDaļskaitļi pieder racionālo skaitļu kopai un visām tām kopām, kurās ietilpst racionālo skaitļu kopa.\n", "id": "lvs_Latn_110074"}
{"text": "Jegeva (stacija)\n\nJegeva () ir stacija Tapas—Tartu dzelzceļa līnijā Igaunijā, Jegevas apriņķa Jegevas pilsētā, tā atrodas 47,5 km attālumā no Tartu, 65 km attālumā no Tapas un 142,6 km attālumā no Tallinas. Jegevā pietur visi Tapas (Tallinas) un Tartu (Koidulas un Valgas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_110075"}
{"text": "Barta\n\nBarta () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz rietumiem no Štrālzundes pie Bartas lagūnas. Āmtes centrs. Barta ir viena no vietām, kur, pēc zinātnieku aplēsēm, varētu bijusi atrasties leģendārā pilsēta Vineta. Viduslaikos Pomerānijas-Bartas hercogistes centrs. 1588. gadā Bartā tika iespiesta \"Bartas bībele\" - Bībeles tulkojums viduslejasvācu valodā. Otrā pasaules kara laikā pie Bartas atradās V-1 ražotne un sagūstīto Sabiedroto aviatoru karagūstekņu nometne Stalag Luft I. Nometnes klātbūtne pie pilsētas, pasargāja to no sabiedroto aviācijas uzlidojumiem pilsētai.\n", "id": "lvs_Latn_110076"}
{"text": "Vilhelms Lists\n\nZigmunds Vilhelms Valters fon Lists (; dzimis , miris ) bija vācu ģenerālfeldmaršals.\n\nDienestā - kopš 1898. gada. Pirmā pasaules kara laikā - štāba virsnieks. Pēc kara turpināja dienestu Reihsvērā. Sākoties Otrajam pasaules karam, komandēja 14. armiju, kura Polijas kampaņas laikā uzbruka no Čehijas un Slovākijas teritorijas. 1940. gadā komandēja 12.armiju kaujas par Franciju laikā. Vēlāk komandēja vācu karaspēku Grieķijas operācijas laikā. 1942. gada vasarā komandēja Armiju grupu A, kuras uzdevums bija ieņemt Krievijas dienvidu apgabalus. Tika ieņemtas Krasnodara un Stavropole, tomēr Lista komandētās armijas daļas nespēja piekļūt Kaspijas jūrai, tāpēc Lists tika atcelts no amata un atlikušo kara laiku karadarbībā nepiedalījās. Pēc kara Listu tiesāja ASV varas iestādes. Par darbību Balkānos 1948. gadā tika sodīts ar mūža ieslodzījumu, tomēr 1952. gadā veselības stāvokļa dēļ atbrīvots.\n", "id": "lvs_Latn_110077"}
{"text": "Lists\n\nFerencs Lists (Liszt Ferenc/Franz Liszt, 1811—1886), vācu izcelsmes Ungārijas komponists; Pauls Lists (Paul List, 1887—1954) — ebreju izcelsmes šahists; Vilhelms Lists (Wilhelm List, 1880-1971), vācu ģenerālfeldmaršals.\n", "id": "lvs_Latn_110078"}
{"text": "Zemnieki\n\nZemnieki ir vasarnīcu ciems Dobeles novada Auru pagastā. Izvietojies pagasta vidusdaļā pie autoceļa P97 no pagasta centra Auriem, no novada domes Dobelē un no Rīgas. Mazdārziņu un vasarnīcu kolonija izveidojusies padomju gados ap Zemnieku mājām. Ziemeļos no ciema atrodas Vellakroga kapi. Apdzīvotā vieta nav iekļauta VZD adrešu reģistrā.\n", "id": "lvs_Latn_110079"}
{"text": "Pedja (stacija)\n\nPedja () ir stacija Tapas—Tartu dzelzceļa līnijā Igaunijā, Jegevas apriņķa Jegevas pagastā un atrodas 55,3 km attālumā no Tapas, 57,2 km attālumā no Tartu un 132,9 km attālumā no Tallinas. Pedjā pietur Tapas (Tallinas) un Tartu (Koidulas un Valgas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni, izņemot Tallinas-Tartu ekspresvilcienu.\n\n20. gs. pirmajā pusē celtā stacija nojaukta 2003. gadā. Pēc tipveida projekta celtā ēka bija vienstāva guļbūve ar augstu četrslīpes jumtu un nelielām jumta izbūvēm. Stacijas ēkas funkcijas pārņēmusi stacijas dispečerpunkta ēka - vienstāva dzelzsbetona paneļu ēka.\n\n2012. gadā Pedjas stacijā izbūvēta jauna, Eiropas standarta pasažieru starpceļu platforma. Platformas augstums - 550 mm, garums - 110 metri.\n", "id": "lvs_Latn_110080"}
{"text": "Vasiļs Kirijenka\n\nVasiļs Kirijenka (; dzimis Rečicā) ir bijušais Baltkrievijas šosejas riteņbraucējs.\n\nKarjeras laikā izcīnījis otro vietu 2010. gada Tour de France 10. posmā, kad viņu sprinta finišā pārspēja Seržiu Paulinju pēc tam, kad Kirijenka bija viņu praktiski atvedis līdz finišam. Bez tā Kirijenka uzvarējis trijos Giro d'Italia posmos, 2008., 2011 un 2015. gadā, kā arī vienā 2013. gada Vuelta a España posmā. Kopumā startējis 20 lielajās tūrēs.\n\n2015. gada pasaules čempionātā izcīnījis zelta medaļu individuālajā braucienā. 2012. gadā izcīnījis bronzas medaļu šajā disciplīnā, bet 2016. gadā sudrabu.\n\nKirijenka pēc 2012. gada sezonas pameta un pievienojās , parakstot triju gadu līgumu.\n\nKarjeras iesākumā, 2006. gadā īslaicīgi startējis Latvijas komandas Rietumu-Rīga sastāvā.\n\n2020. gada janvārī 38 gadu vecumā paziņojis par karjeras beigām sirdsdarbības problēmu dēļ, kas pirmoreiz parādījās iepriekšējās sezonas sākumā.\n", "id": "lvs_Latn_110081"}
{"text": "Piemineklis \"Vienoti Latvijai\"\n\nLatgales atbrīvošanas piemineklis \"Vienoti Latvijai\" jeb \"Latgales Māra\" ir piemineklis Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejā. Pēc Leona Tomašicka meta to veidojis tēlnieks Kārlis Jansons. Piemineklis atklāts , atjaunots divas reizes: un .\n\nPirmais bronzā lietais Latvijas brīvības cīņu piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_110082"}
{"text": "Jusi Jokinens\n\nJusi Jokinens (; dzimis 1983. gada 1. aprīlī) ir somu hokejists, kreisās malas uzbrucējs, Somijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2020) pārstāv SM līgas klubu Oulu \"Kärpät\".\n", "id": "lvs_Latn_110083"}
{"text": "Vegeva (stacija)\n\nVegeva () ir stacija Tapas—Tartu dzelzceļa līnijā Igaunijā, Jegevas apriņķa Jegevas pagastā un atrodas 45,4 km attālumā no Tapas, 67,1 km attālumā no Tartu un 123 km attālumā no Tallinas. Vegevā pietur Tapas (Tallinas) un Tartu (Koidulas un Valgas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni, izņemot Tallinas-Tartu ekspresvilcienu.\n\nPēc Krievijas impērijas tipveida dzelzceļa projekta celtā Vegevas stacijas ēka 1944. gada septembrī, Nacistiskās Vācijas karaspēkam atkāpjoties, tika nodedzināta.\n\nNo dzelzceļa izbūves laikiem stacijas teritorijā saglabājusies dzelzceļa darbinieku dzīvojamā ēka. Tā ir divstāvu vienjoma koka celtne ar lēzenu divslīpju jumtu.\n\nPašreizējā Vegevas stacija izvietota vienstāva silikātķieģeļu ēkā.\n", "id": "lvs_Latn_110084"}
{"text": "Īle\n\nĪle ir ciems Dobeles novada Īles pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta vidienē Auces upes krastos autoceļu V1121 un V1128 krustojumā no novada centra Dobeles un no Rīgas.\n\nĪles muiža (Ihlen) vēstures avotos pirmoreiz minēta 1530. gadā. Tagadējā apdzīvotā vieta veidojusies ap muižas saimniecisko centru un pagasta valdi. Izaugusi padomju gados kā ciema padomes un kolhoza «Īle» ciemats. Īlē atrodas Lielauces pagasta pārvaldes Īles pagasta klientu apkalpošanas punkts, tautas nams, bibliotēka, veikals, ģimenes ārsta prakse, pasts (slēgts), sporta laukums, brīvdabas estrāde.\n\nĪles muižā bērnību pavadījis Krišjānis Barons. 1854. gadā uzceltā muižas kungu māja atrodas 1,5 km attālajā Immu kalnā, kurā līdz 2010. gadam atradās Īles sanatorija.\n", "id": "lvs_Latn_110085"}
{"text": "Trihineloze\n\nTrihineloze ir zooantroponoze, kur pieaugušie parazīti lokalizējas saimnieka tievajās zarnās, bet kāpuri – tā paša saimnieka muskulatūrā.\n", "id": "lvs_Latn_110086"}
{"text": "Nasdaq Nordic\n\nNasdaq Nordic Oy (agrāk NASDAQ OMX Nordic) ir Somijā reģistrēts uzņēmums, kas pārvalda Ziemeļvalstu un Baltijas valstu fondu biržas. Uzņēmuma īpašnieks ir ASV reģistrētais Nasdaq.\n", "id": "lvs_Latn_110087"}
{"text": "Rasmošana\n\nRasmošana (kalks no — '[tīmekļa] ražas novākšana' — no vārdu \"raža\" un \"birums\" sinonīma \"rasma\") ir automatizēta interneta tiešsaistē pieejamo materiālu vākšana, publicēšana un arhivēšana.\n\nRasmošana sākas ar URL saišu saraksta noteikšanu un sastādīšanu, kas būs nepieciešama tālākai informācijas izmantošanai. Programma pēc tam veic URL saišu lejupielādi. Internetā atrodamās hipersaites var tikt ņemtas vērā vai ignorētas atkarībā no programmas uzstādījumiem. Atšķirībā no parastas programmas-rāpuļa rasmošanai ir noteikts meklēšanas dziļums un tā beidz darboties tikai tad, kad viss URL saraksts ir izsmelts. Rasmošana ļauj interneta meklētājprogrammām indeksēt meklētājam nepieciešamo informāciju. Lejuplādētais saturs pēc tam tiek indeksēts un pārveidots lietotājam viegli izmantojamā interneta lietotnes veidā.\n\nLatvijā tīmekļa vietnes rasmo Latvijas Nacionālā bibliotēka. Līdz 2007. gadam rasmošanai tika izmantota Heritrix, NutchWAX un WERA programmatūra, bet sākot ar 2008. gadu tiek izmantota Web Curator Tool un Wayback Machine programmatūra.\n", "id": "lvs_Latn_110088"}
{"text": "Kērlings\n\nKērlings ir ziemas sporta veids, kas, iespējams, radies Nīderlandē jau 16. gadsimtā, jo Pītera Brēgela 1565. gada gleznotajā \"Ziemas ainavā ar putnu slazdu\" redzami zemnieki, kas uz aizsaluša kanāla spēlē kaut ko līdzīgu kērlingam. Tomēr par modernā kērlinga pamatlicējiem tiek uzskatīti skoti.\n\nKērlinga spēlēšana starptautiskos mērogos ir notikusi jau 19. gadsimtā Eiropā un Ziemeļamerikā, tomēr nav pieejami oficiāli avoti par jebkādām notikušām sacensībām līdz pirmajām ziemas olimpiskajām spēlēm . gadā Šamonī, kad Lielbritānija uzvarēja Zviedriju un Franciju triju valstu izpildītā šī sporta veida demonstrācijā. Arī 1932. gadā šis sporta veids tika iekļauts demonstrējamo sporta veidu sarakstā. Kopš kērlings ir iekļauts ziemas olimpisko spēļu programmā.\n\nMūsdienās kērlingu visvairāk spēlē Kanādā (aptuveni 1,2 miljoni spēlētāju, konkurē ar hokeju), Skotijā (20 tūkstoši), ASV (15 tūkstoši) un Šveicē (13 tūkstoši spēlētāju). Pasaules kērlinga federācija apvieno 46 federācijas, Latvija tajā iestājās 2001. gadā, kad kērlingu Latvijā aizsāka Jānis un Iveta Ozollapas.\n\nKērlingā izmantotie akmeņi ir diezgan smagi, to masa sasniedz 20 kilogramus. Lai atvieglotu akmeņu ievadīšanu, spēlē tiek izmantoti speciāli apavi – \"slīdzolītes\". Visi olimpiskajās spēlēs izmantotie kērlinga akmeņi \"nāk\" no vienas un tās pašas neapdzīvotas salas netālu no Skotijas sauszemes.\n", "id": "lvs_Latn_110089"}
{"text": "Ēnu ekonomika\n\nĒnu ekonomika jeb pelēkā ekonomika ir ienākumi, kas nav uzskaitīti oficiālajā statistikā, netiek deklarēti, un par kuriem netiek maksāti nodokļi. Ēnu ekonomika apvieno visus ekonomiskās darbības veidus, kuri būtu aplikti ar nodokļiem, ja dati par tiem būtu pieejami nodokļu iestādēm: Neuztvertā saimnieciskā darbība; Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas; Nelikumīgā darbība; Paralēlā darbība. Tā ir būtiska problēma daudzās valstīs. Ēnu ekonomika veicina nevienlīdzīgu konkurenci, izkropļo tirgu un negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu, kā arī tās dēļ pieejamie statistikas dati var sniegt politikas veidotājiem maldīgu priekšstatu par norisēm tautsaimniecībā..\n\nValsts ekonomiskās politikas uzdevums ir veidot stabilu ekonomiku. Tas nozīmē, ka brīdī, kad ir ekonomiskā lejupslīde, valstij jāstimulē ekonomika, piemēram, veicinot iedzīvotāju pirktspēju, bet brīdī, kad ekonomikas augšupeja draud ar ekonomikas pārkaršanu un ļoti augstu inflācijas līmeni, valstij jācenšas stabilizēt ekonomiku, piemēram, palielinot nodokļus. Ja ir pieejami neprecīzi dati, tad tiek pieņemti nepareizi lēmumi ekonomikas turpmākajai attīstībai, un gala rezultātā tiek panākta situācija, kad ekonomikas lejupslīde tiek veicināta vēl vairāk vai arī inflācijas līmenis tiek nevis samazināts, bet tas pieaug vēl vairāk. Šāda situācija var stabilu ekonomikas līdzsvaru pārvērst nestabilā, kuras raksturīgā pazīme ir stagflācija. Ēnu ekonomiku veicina zems iedzīvotāju ienākumu līmenis, zema iedzīvotāju tiesiskā un ekonomiskā kultūra, dažādas nepilnības valsts likumdošanā, kā arī dažādi ierobežojumi, kas uzlikti preču un pakalpojumu cenām.\n", "id": "lvs_Latn_110090"}
{"text": "Rake (stacija)\n\nRake () ir stacija Tapas—Tartu dzelzceļa līnijā Igaunijā, Rietumviru apriņķa Rakes pagastā un atrodas 36 km attālumā no Tapas, 76,5 km attālumā no Tartu un 113,6 km attālumā no Tallinas. Rakes stacija apkalpo pasažieru vilcienu satiksmi un veic dzelzceļa kravu operācijas. Rakē pietur Tapas (Tallinas) un Tartu (Koidulas un Valgas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni, izņemot Tallinas-Tartu ekspresvilcienu.\n\nRakes stacija būvēta pēc 2. pasaules kara. Tā ir vienstāva koka stāvbūve ar divslīpju jumtu. Pret dzelzceļu un ielu vērstajām fasādēm jumta izbūve ir ar augstu zelmini.\n\n2012. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta starpceļu pasažieru platforma. Platformas augstums - 550 mm.\n", "id": "lvs_Latn_110091"}
{"text": "Kiltsi (stacija)\n\nKiltsi () ir stacija Tapas—Tartu dzelzceļa līnijā Igaunijā, Rietumviru apriņķa Veike-Mārjas pagastā un atrodas 24,2 km attālumā no Tapas, 88,3 km attālumā no Tartu un 101,8 km attālumā no Tallinas. Kiltsi pietur Tapas (Tallinas) un Tartu (Koidulas un Valgas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni, izņemot Tallinas-Tartu ekspresvilcienu.\n\nKiltsi stacija atklāta līdz ar dzelzceļa līnijas Tapa--Tartu izbūvi 1876. gadā. Pēc tipveida dzelzceļa projekta celtās stacijas ēkas arhitektonisko kompozīciju veido divi pamatapjomi - vienstāva būvapjoms paralēli dzelzceļa klātnei un divstāvu apjoms ar vienu ēkas spārnu pret ielu un otru pret dzelzceļu. Ielas puses fasādē gan vienstāva, gan divstāvu apjomam nelieli rizalīti. Ēkas fasāžu apdarē izmantots laikmetam raksturīgs koka aplikatīvo dekoru klāsts.\n\n2011. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta starpceļu pasažieru platforma. Platformas augstums - 550 mm.\n", "id": "lvs_Latn_110092"}
{"text": "Karkasona\n\nKarkasona (, , ) ir pilsēta Francijas dienvidos, Langdokas-Rusijonas reģionā. Tā ir Odas departamenta administratīvais centrs. Karkasona atrodas Odas upes krastā. Upe sadala pilsētu divās daļās: Ville Basse un Cité. Cité pilsētas daļā atrodas viens no skaistākajiem viduslaiku nocietinājumiem, kas ir saglabājies līdz mūsdienām. 1997. gadā tas tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_110093"}
{"text": "Tamsalu (stacija)\n\nTamsalu () ir stacija Tapas—Tartu dzelzceļa līnijā Igaunijā, Rietumviru apriņķa Tamsalu pilsētā un atrodas 14,9 km attālumā no Tapas, 97,6 km attālumā no Tartu un 92,5 km attālumā no Tallinas. Tamsalu stacija apkalpo pasažieru vilcienu satiksmi un veic dzelzceļa kravu operācijas. Tamsalu pietur visi Tapas (Tallinas) un Tartu (Koidulas un Valgas) virzienā kursējošie dīzeļvilcieni.\n\nTamsalu pieturas punkts atklāts vienu gadu pēc dzelzceļa līnijas Tapa--Tartu izbūves 1876. gadā. Pēc septiņiem gadiem, 1893. gadā Tamsalu iegūst starpstacijas, bet 1898. gadā stacijas tiesības. Tamsalu stacijas ēka ir neliela vienstāva celtne ar apmestu kaļķakmens bloku sienām un lēzenu divslīpes jumtu. Pēc otrā pasaules kara stacijas ēka tika nedaudz pārbūvēta. Līdz tam stacijas fasādē bija arī neliels frontons, bet jumtgales bija nošļauptas.\n\nPar dzelzceļa mezglu Tamsalu stacija kļuva 1920. gadā, kad Tiri--Paides šaurzsliežu dzelzceļš tika pagarināts līdz Tamsalu. Šaursliežu dzelzceļa vajadzībām Tamsalu tika izbūvēta arī atsevišķa stacija. 1972. gadā šaursliežu dzelzceļš tika slēgts un demontēts.\n\n2011. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu tika izbūvēta jauna, Eiropas standarta starpceļu pasažieru platforma. Platformas augstums - 550 mm, garums - 150 metri.\n\nLai uzlabotu drošību uz sliežu ceļiem, 2010. gadā izbūvēts tunelis, kas savieno divas Tamsalu pilsētas daļas un starpceļu pasažieru platformu.\n", "id": "lvs_Latn_110094"}
{"text": "Kevins Mitniks\n\nKevins Deivids Mitniks (; dzimis , miris ) bija amerikāņu datordrošības konsultants, rakstnieks, notiesāts noziedznieks un hakeris. 20. gadsimta beigās viņš tika apsūdzēts par vairāku ar datoriem un komunikācijām saistītu noziegumu izdarīšanu. Aresta brīdī viņš bija meklētākais datornoziedznieks ASV.\n", "id": "lvs_Latn_110095"}
{"text": "Bergene Rīgenē\n\nBergene Rīgenē () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā Rīgenes salas centrā. Āmtes centrs.\n\nPie mūsdienu Bergenes atradās Rīgenes firstistes (1168–1325) administratīvais centrs - Rugarda. Mūsdienās Rugardas pilskalnā, kas ir augstākā virsotne salā, atrodas 1869. gadā celtais Ernsta Morica Arnta skatu tornis (Ernst-Moritz-Arndt-Turm). 1325. gadā Bergene iekļāvās Pomerānijas hercogistē, pēc Trīsdesmitgadu kara - Zviedrijā, bet kopš 1815. gada - Prūsijā.\n\nBergene Rīgenē ir ārsta Teodora Bilrota (Theodor Billroth, 1829-1894), vēsturnieka Hansa Delbrika (Hans Delbrück, 1848-1929), jūrnieka Hansa Langsdorfa (Hans Langsdorff, 1894-1939), šķēpa metējas Štefi Nēriusas (Steffi Nerius, 1972) un filozofa Arnolda Rūges (Arnold Ruge, 1802-1880) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_110096"}
{"text": "Dzintars Lācis\n\nDzintars Lācis (dzimis , miris ) bija latviešu treka riteņbraucējs.\n\nPiedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (, ). 1964. gadā izcīnījis dalītu 5.—8. vietu 4000 m iedzīšanas braucienā komandām, savukārt pēc četriem gadiem šajā distancē ieņēmis 4. vietu. 1967. gadā Dz. Lācis kļuvis par pasaules čempionu šajā distancē, vēl ieņēmis 3. vietu 1966. gadā. Vairākkārtējs PSRS čempions dažādās distancēs. Kļuvis par PSRS Nopelniem bagātais sporta meistaru. Trenējies pie Harija Japiņa.\n\nLāča dzīve traģiski aprāvās 1992. gada 17. novembrī, kad viņu notrieca automašīna.\n", "id": "lvs_Latn_110097"}
{"text": "Īles sanatorija\n\nĪles sanatorija ir ciems Dobeles novada Īles pagastā. Izvietojies pagasta vidienē pie autoceļa V1128 no pagasta centra Īles, no Auces un no Rīgas. Īles muižas apbūve un parks, kā arī Īles luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.\n", "id": "lvs_Latn_110098"}
{"text": "Jānis Lanka\n\nJānis Lanka (dzimis Liepājā) ir bijušais latviešu vieglatlēts, startējis desmitcīņā, pašlaik — sporta pedagogs.\n", "id": "lvs_Latn_110099"}
{"text": "Lokauts\n\nLokauts () ir pagaidu darba apturēšana, kas radusies darba ņēmēju un darba devēju konflikta dēļ un kuru iniciējuši darba devēji. Lokauts atšķiras no streika ar to, ka streiku uzsāk darba devēji, nevis ņēmēji. Visbiežāk lokauts tiek realizēts, vienkārši liedzot darbiniekiem pieeju uzņēmuma teritorijai.\n\nLokauts visbiežāk tiek izmantots kā līdzeklis, ar kura palīdzību darba devēji cenšas uzspiest savas prasības darba ņēmējiem to savstarpējā konflikta laikā.\n\nViens no vēsturē nozīmīgākajiem lokautiem notika Dublinā, Īrijā, kad no 1913. gada 26. augusta līdz 1914. gada 18. janvārim darbu bija apturējuši 300 industriālie uzņēmumi, bez darba atstājot 20 000 strādnieku. Konflikta centrālais jautājums bija strādnieku tiesības veidot arodbiedrības.\n", "id": "lvs_Latn_110100"}
{"text": "Luka Sbisa\n\nLuka Sbisa (; dzimis 1990. gada 30. janvārī) ir itāļu izcelsmes Šveices hokejists, aizsargs, Šveices hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2021) Sbisa pārstāv Nacionālās hokeja līgas klubu Našvilas \"Predators\".\n", "id": "lvs_Latn_110101"}
{"text": "Gērijs Peitons\n\nGērijs Dveins Peitons (; dzimis ) ir bijušais amerikāņu basketbolists, spēlējis saspēles vadītāja pozīcijā, ASV basketbola izlases dalībnieks.\n\nViņa dēls Gērijs Peitons II arī ir profesionāls basketbolists, NBA čempions.\n\n1990. gada NBA draftā viņu Sietlas \"SuperSonics\" izraudzījās ar kopējo otro kārtas numuru. \"SuperSonics\" sastāvā viņš aizvadīja 13 sezonas, vēlāk spēlējis arī Milvoki \"Bucks\", Losandželosas \"Lakers\", Bostonas \"Celtics\" un Maiami \"Heat\" klubu sastāvā. Karjeras laikā izcīnījis vienu NBA čempiontitulu (kopā ar \"Heat\" 2006. gadā), 1996. gadā tika atzīts par sezonas labāko spēlētāju aizsardzībā (viņš ir pirmais saspēles vadītājs, kas saņēmis šo apbalvojumu). Piedalījies deviņās NBA Visu zvaigžņu spēlēs, deviņas reizes ticis iekļauts kādā no NBA simboliskajām izlasēm (divas reizes — pirmā izlase).\n\nASV izlases sastāvā izcīnījis divas olimpisko spēļu zelta medaļas (, ).\n\nTicis uzņemts Basketbola slavas zālē.\n", "id": "lvs_Latn_110102"}
{"text": "NASDAQ OMX Group\n\nNASDAQ OMX Group, Inc. (saīsinājumā NDAQ) ir ASV reģistrēts uzņēmums, kas pārvalda fondu biržas ASV, Ziemeļvalstīs un Baltijā un Armēnijā. Galvenais birojs atrodas Ņujorkā.\n\nNASDAQ OMX Group izveidots 2007. gadā, apvienojoties ASV NASDAQ un Zviedrijā reģistrētajam OMX. Abu uzņēmumu saplūšana tika pabeigta 2008. gada 27. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_110103"}
{"text": "Staburags\n\nStaburags jeb Staburadze bija vairāku gadu tūkstošu laikā veidojusies aptuveni 18,5 metrus augsta šūnakmens klints Daugavas kreisajā krastā. 1966. gadā Staburagu appludināja un pašlaik tas atrodas Pļaviņu ūdenskrātuves dzelmē. Vīgantes parkā tagadējā Staburaga pagastā netālu no Staburaga atrašanās vietas ir uzcelta estrāde, bet tieši pie pašas klints vietas — 2003. gadā tēlnieces Solveigas Vasiļevas izveidota piemiņas zīme \"Dieva auss\". Daugavas krastā atrodas Aleksandras Briedes granīta skulptūras \"Daina\" (1939) kopija.\n", "id": "lvs_Latn_110104"}
{"text": "Zviedrijas sieviešu basketbola izlase\n\nZviedrijas sieviešu basketbola izlase ir komanda, kas pārstāv Zviedriju tādās starptautiskās basketbola sacensībās kā Olimpiskās spēles, Pasaules čempionāts un Eiropas čempionāts.\n\nPašlaik (2012. gada septembris) Zviedrijas izlase nav iekļuvusi FIBA Pasaules izlašu rangā.\n", "id": "lvs_Latn_110105"}
{"text": "Kriss Evanss\n\nKristofers Roberts \"Kriss\" Evanss (; dzimis ) ir amerikāņu aktieris. Pazīstams ar supervaroņu Kapteinis Amerika un Cilvēks-lāpa lomām.\n", "id": "lvs_Latn_110106"}
{"text": "Voldemārs Zālītis\n\nVoldemārs Zālītis (1865—1934), pseidonīms Valdis, bija latviešu skolotājs un rakstnieks. Viņa pazīstamākais darbs ir grāmata \"Staburaga bērni\". 1993. gadā V. Zālīša vārdu piešķīra Rīgas Valda Zālīša pamatskolai.\n", "id": "lvs_Latn_110107"}
{"text": "Džons Deiviss (roņu mednieks)\n\nDžons Deiviss (; dzimis 1784. gadā Sari, Anglijā) bija angļu izcelsmes amerikāņu roņu mednieks no Konektikutas. Tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas izkāpis krastā kontinentālajā Antarktīdā 1821. gada 7. februārī.\n\nDeiviss bija roņu mednieku kuģa Cecilia kapteinis. Deivisa kuģis amerikāņu roņu mednieku flotiles sastāvā meklēja jaunas medību vietas pie nesen atklātās Antarktīdas krastiem. 7. februārī Deiviss sasniedza vēlākā Hjūsa līča piekrasti pie 64°01' dienvidu platuma, kur izkāpa krastā, lai pārliecinātos par roņu klātbūtni. Roņi netika atrasti un pēc stundas Deiviss atgriezās uz klāja, kur kuģa žurnālā atstāja šādu ierakstu:\n\nŠis kuģa žurnāla ieraksts arī ir vienīgais pierādījums Deivisa izkāpšanai krastā. Tā laika roņu mednieku kuģu žurnāli asās konkurences dēļ tika šifrēti vai aizpildīti maldinoši, kā rezultātā Deivisa izkāpšana krastā tieši Antarktīdas pussalā tiek apšaubīta. Pirmo neapstrīdamo izkāpšanu krastā 1895. gada janvārī Adēra ragā veica norvēģu ekspedīcijas dalībnieki Henriks Bulls un Kaštens Borkgrevinks.\n", "id": "lvs_Latn_110108"}
{"text": "Pols Krugmans\n\nPols Robins Krugmans (, dzimis ) ir amerikāņu ekonomists, 2008. gada Nobela prēmijas ekonomikā laureāts. Prinstonas Universitātes un Londonas Ekonomikas skolas pasniedzējs, laikraksta The New York Times ekonomikas jautājumu komentētājs.\n\nMakroekonomiski pētījis starptautisko tirdzniecību, masveida ražošanu, ekonomisko ģeogrāfiju, likviditātes slazda mehānismu, valūtas krīzes. Liberāls (ASV izpratnē) ekonomists, jaunkeinsists. Daudzu grāmatu par ekonomiku autors. Pazīstams darbs ir 2007. gadā izdotā The Conscience of a Liberal, kur apskatījis ieņēmumu nevienlīdzību ASV. Kritizējis Latvijas izvēlēto ceļu ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, kas izraisījis polemiku.\n", "id": "lvs_Latn_110109"}
{"text": "Garca/Rīgene\n\nGarca/Rīgene () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā Rīgenes salas dienvidos.\n\nNo XII gadsimta — Rīgenes firstistē. 1325. gadā Garca/Rīgene iekļāvās Pomerānijas hercogistē, pēc Trīsdesmitgadu kara — Zviedrijā, bet kopš 1815. gada — Prūsijā.\n\nGarca/Rīgene ir dzejnieka Ernsta Morica Arnta (Ernst Moritz Arndt, 1769—1860) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_110110"}
{"text": "Gotye\n\nVūters \"Vollijs\" De Bekers (Wouter \"Wally\" De Backer; dzimis ), pazīstams kā Gotye, ir beļģu-austrāliešu mūziķis un dziesmu autors. Viņa balss ir tikusi salīdzināta ar tādu mūziķu kā Pītera Geibriela, Fila Kolinsa un Sting balsīm. Viņš patstāvīgi ir ierakstījis trīs studijas albumus, tāpat viņš ir Melburnā bāzētā indīpopa trio The Basics dalībnieks. Gotye 2011. gada singls Somebody That I Used to Know sasniedza Billboard Hot 100 topa pirmo vietu. Mūziķis ir saņēmis trīs Grammy un piecas ARIA Music Awards balvas.\n", "id": "lvs_Latn_110111"}
{"text": "Gotjē\n\nGotye (1980) — beļģu-austrāliešu mūziķis;\n\nAlbērs Gotjē (Albert Gauthier) — franču paukotājs; Anrī Gotjē (Henri Gauthier) — franču burātājs; Luijs Gotjē (Louis Gauthier; 1868—?) — franču paukotājs; Teofils Gotjē (Théophile Gautier; 1811—1872) — franču dzejnieks; Žans Gijs Gotjē (Jean-Guy Gautier; 1875—1938) — franču regbists un vieglatlēts, olimpiskais čempions; Žuliens Gotjē (Julien Gauthier; 1997) — Kanādas hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_110112"}
{"text": "Sindija Kroforda\n\nSintija Anna \"Sindija\" Kroforda (; dzimusi ) ir amerikāņu modele. Viņa ir pazīstama ar savu dzimumzīmi tieši virs lūpas, karjeras laikā viņas attēls bijis uz vairākiem simtiem žurnālu vāku. Panākumi modeles karjerā viņai palīdzējuši kļūt par starptautisku slavenību, kā arī tikt pie lomām dažādās filmās un televīzijā. Sindija Kroforda iekļuva VH1 veidotā saraksta 40 Hottest Hotties of the 90s trešajā vietā un Men's Health veidotajā 100 Hottest Women of All-Time sarakstā. 1989. gadā fotografējusies Sports Illustrated Swimsuit Issue.\n", "id": "lvs_Latn_110113"}
{"text": "Roberts Kenedijs\n\nRoberts Frānsiss \"Bobijs\" Kenedijs (; dzimis , miris ), pazīstams arī kā RFK, bija amerikāņu politiķis un cilvēktiesību aktīvists, pārstāvēja Demokrātisko partiju. Viņš ir nācis no ievērojamās Kenediju ģimenes, viņa brālis Džons Kenedijs bija 35. ASV prezidents, Edvards Kenedijs — senators.\n\nLaikā no 1961. līdz 1964. gadam viņš bija ASV ģenerālprokurors. Šajā amatā bija arī deviņus mēnešus pēc atentāta pret viņa brāli Džonu. 1962. gadā, būdams šajā amatā, viņš arī piedalījas Kubas raķešu krīzes atrisināšanā. 1964. gada septembrī R. Kenedijs atkāpās, lai kandidētu uz vietu Senātā, ko viņš arī ieguva. Bijis senators no 1965. gada janvāra līdz 1968. gada jūnijam. 1968. gada martā viņš sāka prezidentūras kampaņu. Tā paša gada jūnijā, pēc uzvaras Kalifornijas priekšvēlēšanās, viņu sašāva palestīnietis Sirhans Sirhans. Pēc 26 stundām, 6. jūnija rītā, R. Kenedijs mira.\n", "id": "lvs_Latn_110114"}
{"text": "Gērijs Kūpers\n\nFrenks Džeimss Kūpers (; dzimis , miris ), pazīstams kā Gērijs Kūpers (Gary Cooper), bija amerikāņu aktieris.\n\nKarjeras laikā viņš filmējās vairāk nekā 100 filmās. Piecas reizes tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais aktieris, divas reizes — par lomām filmās Sergeant York un High Noon — viņš arī saņēma šo balvu. 1999. gadā viņš iekļuva Amerikas Kinoinstitūta saraksta \"Visu laiku izcilākā vīriešu kārtas zvaigzne\" 11. vietā. 2003. gadā AFI's 100 Years...100 Heroes and Villains sarakstā tika iekļauti trīs viņa atveidotie tēli: Vils Keins filmā High Noon, Lū Gērigs filmā The Pride of the Yankees un Alvins Jorks filmā Sergeant York.\n", "id": "lvs_Latn_110115"}
{"text": "Tomāšs Zāborskis\n\nTomāšs Zāborskis (; dzimis 1987. gada 14. novembrī) ir slovāku hokejists, malējais uzbrucējs. Pašlaik (2016) Zāborskis pārstāv SM līgas komandu Helsinku IFK.\n", "id": "lvs_Latn_110116"}
{"text": "Janne Pesonens\n\nJanne Pesonens (; dzimis 1982. gada 11. maijā) ir somu hokejists, malējais uzbrucējs, Somijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2020) Pesonens spēlē SM līgas klubā Oulu \"Kärpät\".\n", "id": "lvs_Latn_110117"}
{"text": "Gumija\n\nGumija ( — 'sveķi') ir materiāls, ko iegūst dabīgā vai sintētiskā kaučuka vulkanizācijas (apstrādes ar sēru) procesā. Gumija mēdz saturēt arī pildvielas (piemēram, krītu, cinka oksīdu vai kvēpus), krāsvielas, mīkstinātājus, pretnovecošanās līdzekļus. Gumijai ir raksturīga izcila elastība un triecienizturība, tā ir arī izturīga pret nodilumu un daudzu šķīdinātāju iedarbību, kā arī ūdens un gāzu necaurlaidīga. Gumijai ir labas elektroizolējošas spējas. Atkarībā no sēra satura gumijas iedalās mīkstajās gumijās (1—3% sēra), puscietajās un cietajās gumijās. Gumija ar sēra saturu ap 30% ir ciets, melns, plastmasai līdzīgs materiāls, ko sauc par ebonītu. Gumiju trūkums ir samērā zema darba temperatūra, kas parasti nepārsniedz 85°C; savukārt zemās temperatūrās gumija kļūst cieta un triecienneizturīga. Daudz plašākā temperatūru diapazonā (−100 līdz +200°C) var lietot tā saucamās silikongumijas uz silīcijorganiskā kaučuka bāzes (sk. silikoni).\n", "id": "lvs_Latn_110118"}
{"text": "Zičiūjfalu\n\nZičiūjfalu (, ) ir ciems Ungārijā, Fejēras meģē. Austrumu virzienā atrodas Pustasabolčas ciems, dienvidos — Sabadeģhāzas ciems, bet rietumos — Šeregēješas ciems. Aptuveni 9 km uz ziemeļiem atrodas Gārdoņas pilsēta un trešais lielākais Ungārijas ezers — Velences ezers. Aptuveni 32 km uz ziemeļrietumiem atrodas Sēkešfehērvāra.\n\nCiemā atrodas lopbarības ražošanas un izplatīšanas uzņēmums, kas daudziem ciema iedzīvotājiem nodrošina darba vietas. Tomēr vairums Zičiūjfalu iedzīvotāju ikdienas darba gaitās dodas ārpus ciema. Žičiūjfalu ir sākumskola, kas kopš 1992. gada ir nosaukta ungāru rakstnieka Ištvana Feketes vārdā.\n\nciemā dzīvoja 941 iedzīvotājs. Pēc 2001. gada tautas skaitīšanas datiem, Zičiūjfalu dzīvoja 971 cilvēls, no kuriem 883 (90,9%) sevi identificēja kā ungārus.\n\nCiema nosaukums ir radies no Ziči muižnieku dzimta nosaukuma, kuriem savulaik tas piederēja. Ziči dzimta šajā vietā sāka dzīvot 18. gadsimtā, Osmaņu impērijas iekarojumu laikā. 1784. gadā Ferencs Ziči kļuva par zemes īpašnieku. Tajā laikā ciemā dzīvoja 91 cilvēks.\n\nCiemata iedzīvotāji uz kaimiņciemiem un pilsētām var nokļūt ar vilcienu. Caur Zičiūjfalu iet arī autobusu satiksme.\n", "id": "lvs_Latn_110119"}
{"text": "Vecais ezers\n\nVecais ezers (arī Vecumnieku ūdenskrātuve) ir mākslīga ūdenstilpe uz Taļķes upes Bauskas novada Vecumnieku pagasta Vecumniekos, Lielupes sateces baseinā. Uzstādināts 1975. gadā. Dibens izlīdzināts, mālsmilts. Krasti lēzeni, slīpi. Cauri tek Taļķe, ietek vairāki sīki grāvji. 3 mazas saliņas. Mīt asaris, līdaka, rauda. Ziemeļrietumu krastā ierīkota labiekārtota peldvieta.\n", "id": "lvs_Latn_110120"}
{"text": "Pudele\n\nPudele ir cilindrisks trauks ar tievu augšdaļu — \"kakliņu\" —, kas tiek izmantotas dzērienu un citu šķidrumu uzglabāšanai. Tās galvenokārt tiek izgatavotas no stikla vai polietilēna tereftalāta (PET). Retāk tiek gatavotas no keramikas, metāla vai citiem materiāliem. Pudeles tiek noslēgtas ar korķi. To tilpums parasti variē no dažiem mililitriem līdz pat vairākiem litriem.\n", "id": "lvs_Latn_110121"}
{"text": "Francburga\n\nFrancburga () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidrietumiem no Štrālzundes pie Rihtembergas ezera. Ezera pretējā krastā atrodas Rihtenberga. Āmtes centrs.\n\nApmetne attīstījusies ap Rīgenes kņaza Viclava 1231. gadā dibināto Neienkampas cisterciešu klosteri, kurā tika apglabāti vairāki Pomerānijas hercogi. XVI gadsimtā Pomerānijas hercogs Bogislavs XIII piešķīra apmetnei pilsētas tiesības, nosaukdams to sava sievastēva Franča vārdā. Tika nodibināta naudas kaltuve, uzaicināti amatnieki. Tomēr, kad 1603. gadā Bogislavs XIII mantoja Štetīni, viņa interese par Francburgu apsīka. Pilsēta gandrīz pilnīgi nopostīta Trīsdesmitgadu kara laikā. 1627. gada 10. novembrī pilsētā tika noslēgta Francburgas kapitulācija, kuras rezultātā Pomerānijas hercogs padevās imperatora karaspēkam Albrehta Vallenšteina vadībā.\n", "id": "lvs_Latn_110122"}
{"text": "Šolems Aleihems\n\nŠolems Aleihems (, īstajā vārdā Šlomo Rabinovičs; dzimis , miris ) bija ebreju rakstnieks un dramaturgs, rakstījis galvenokārt jidišā. Šolema Aleihema darbu tēmas saistās ar Austrumeiropas ebreju sadzīvi.\n\nDzimis bagāta hasīdu tirgotāja ģimenē Perejaslavā, Poltavas guberņā (mūsdienu Ukrainas teritorija). Bērnību pavadīja Voronko štetlā (pilsētiņa ar lielu ebreju iedzīvotāju skaitu). Tomēr vēlāk tēvs bankrotēja, un Šlomo nācās bērnību pavadīt spiedīgos apstākļos. Iesākumā rakstīdams arī krieviski un ivrītā, no 1883. gada rakstīja tikai jidišā, kas tolaik tika uzskatīta par zema prestiža dialektu. Aktīvi piedalījās jidiša izdevumu darbā. Pēc 1905. gada Šolems Aleihems pārcēlās uz Ņujorku, kur 1916. gadā mira. Rakstīšanas stila dēļ Šolems Aleihems dažkārt ticis saukts par \"ebreju Marku Tvenu\". Pats Marks Tvens uz to reaģēja sacīdams, - \"pasakiet viņam, ka es esmu \"amerikāņu Šolems Aleihems\"\".\n\nPēc Šolema Aleihema darbu motīviem radīta Brodveja mūzikls \"Vijolnieks uz jumta\" (Fiddler on the Roof, 1964). Šolems Aleihems ļoti baidījās no skaitļa 13, tāpēc viņa darbos pēc 12. lapaspuses seko 12a, bet uz viņa kapa pieminekļa rakstīts, ka viņš miris 12a. martā.\n\n1966. gadā latviski tulkojumā no krievu valodas izdots Šolema Aleihema romāns \"Klejojošās zvaigznes\" (Blonzhende Stern).\n", "id": "lvs_Latn_110123"}
{"text": "Retorika\n\nRetorika (, rhētorikós — 'publiska runāšana') ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi. Retorika radās Senajā Grieķijā. Ievērojamākie antīkās pasaules retorikas teorētiķi bija Aristotelis, Cicerons un Kvintiliāns. Retorika ir arī satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma.\n", "id": "lvs_Latn_110124"}
{"text": "Šeņjana\n\nŠeņjana (, ) jeb Mukdena () ir pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos, Liaoninas provinces administratīvais centrs. 17. gadsimtā tā bija mandžūru galvaspilsēta. Šeņjana ir nozīmīgs transporta un tirdzniecības mezgls starp Ķīnu, Krieviju, Ziemeļkoreju, Dienvidkoreju un Japānu.\n\nBurtiskā tulkojumā no ķīniešu valodas Šeņjanas nosaukums nozīmē \"pilsēta uz ziemeļiem no Šeņas upes\".\n\n2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs dažas no futbola spēlēm tika izspēlētas Šeņjanas olimpiskajā stadionā.\n", "id": "lvs_Latn_110125"}
{"text": "Versts\n\nVersts () ir sena krievu garuma mērvienība, kas atbilst 500 asīm jeb 1500 aršīnām. Metriskajā sistēmā viena versts atbilst 1066,8 metriem. 1 kvadrātversts = 1,138 km² jeb 113,8 ha.\n\nVēstures gaitā versts garums, atkarībā no noteiktā asu skaita, ir vairākkārt mainījies. 1649. gadā 1 versts garums tika pielīdzināts 1000 asīm, bet 18. gadsimtā tika ieviesta ceļa versts () 500 asu garumā. 1000 asu verstīs mērīja zemes gabalus, bet ceļa verstīs attālumus starp ģeogrāfiskiem punktiem.\n\nVersts kā mērvienība tika lietota senajā Krievzemē, vēlāk Krievijas impērijas teritorijā, tai skaitā arī Kurzemes un Vidzemes guberņās.\n\nPāreja uz metrisko sistēmu tika uzsākta 1918. gada 14. septembri, jaunajos mērījumos sākot lietot metrus un kilometrus. Pilnībā pāreja uz metrisko sistēmu tika pabeigta 1924. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110126"}
{"text": "Bākūžu kalns\n\nBākūžu kalns (arī Bākūzis, Bākūžkalns) ir morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienē. Atrodas Madonas novada Jumurdas pagastā uz dienvidiem no Jumurdas—Lauteres ceļa Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nKalns ir ap 2 km garš ziemeļu—dienvidu virzienā orientēts pirmmasīvs ar izteikti stāvām nogāzēm. Paugurmasīvam ir trīs konusveida virsotnes: Bākūzis ( v.j.l.), Egļu kalns ( v.j.l.) un Laktas kalns ( v.j.l.). To veido morēnsmilšmāls, grants un smilts. Bākūžu kalna austrumu nogāzē ierīkota slēpošanas trase.\n", "id": "lvs_Latn_110127"}
{"text": "Tapa (stacija)\n\nTapas stacija apkalpo vietējo un starptautisko pasažieru vilcienu satiksmi, kā arī veic dzelzceļa kravu operācijas. Tapas stacijā pietur visi Rakveres, Narvas, Tartu (Koidulas un Valgas) un Tallinas virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni, kā arī starptautiskie tālsatiksmes vilcieni Tallina-Maskava un Tallina-Sanktpēterburga.\n", "id": "lvs_Latn_110128"}
{"text": "Triniti pussala\n\nTriniti pussala (, ) vai Luī Filipa pussala (; Čīles avotos) ir vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā Antarktīdas kontinenta daļa Antarktīdas pussalas ziemeļos. Tās garums ir ap , platums — no 20 līdz . Galējais ziemeļu punkts Praimheds ir arī galējais Antarktīdas kontinentālās daļas punkts. Pussalu apskalo Brensfīlda šaurums ziemeļos (atdala pussalu no Dienvidšetlendas salām), Antarktikas šaurums austrumos (atdala no Žuenvila salām) un Prinča Gustava šaurums dienvidaustrumos (atdala no Vegas un Džeimsa Rosa salas). Pussalas dienvidaustrumu robeža tiek vilkta no Čellmana raga Brensfīlda šauruma piekrastē līdz Longinga ragam Vedela jūras piekrastē. Gar Brensfīlda šauruma piekrasti Triniti pussala robežojas ar Deivisa krastu, gar Vedela jūras piekrasti — ar Nordenšelda krastu.\n\nTiek uzskatīts, ka sauszemi Triniti pussalas apvidū 1820. gada 30. janvārī atklāja un aptuveni nokartēja britu ekspedīcija Edvarda Brensfīlda vadībā, kas to nosauca par Triniti Zemi (Trinity Land) par godu Trinity Board (precīzs skaidrojums par nosaukuma izcelsmi nav zināms). Pussalas ziemeļu piekrasti 1837.—1840. gados pētīja franču ekspedīcija Dimona d'Irvila vadībā un nosauca par Luī Filipa Zemi (Terre Louis Philippe) par godu Francijas karalim Luī Filipam I, kurš personīgi ieteica d'Irvila ekspedīcijai pētīt Antarktīdas jūras.\n\nPirmo polārstaciju Triniti pussalā Bāzi D (1945-1964) ierīkoja Apvienotā Karaliste operācijas «Tabarin» ietvaros. Mūsdienās darbojas 3 polārstacijas: vissezonas Čīles Henerala Bernardo O'Higinsa (1948), Argentīnas Esperansa (1952) un Urugvajas vasaras stacija Eličiribeeti (1997). No 1953. līdz 1963. gadam pussalas dienvidos darbojās arī britu stacija Vjūpointa (1996. gadā nodota Čīlei un funkcionē kā patvērums).\n", "id": "lvs_Latn_110129"}
{"text": "Mareks Židlickis\n\nMareks Židlickis (; dzimis 1977. gada 3. februārī) ir čehu hokejists, aizsargs, Čehijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2016) Židlickis pārstāv Nacionālās hokeja līgas klubu Ņujorkas \"Islanders\".\n", "id": "lvs_Latn_110130"}
{"text": "Ēriks Holders\n\nĒriks Himptons Holders (; dzimis ) ir amerikāņu zvērināts advokāts, bijis 82. ASV ģenerālprokurors. Viņš ir pirmais afroamerikānis, kas ieņēmis šo amatu.\n\nIzglītību ieguvis Kolumbijas Universitātē un Kolumbijas juridiskajā skolā. No 1988. gada nogales līdz 1993. gada oktobrim viņš bija Kolumbijas apgabala Augstākās tiesas asociētais tiesnesis. Pēc tam (līdz 1997. gada jūnijam) bija advokāts, kas atbildīgs par Kolumbijas apgabalu. 1997. gada jūnijā kļuva par ASV ģenerālprokurora vietnieku. Amatā bija līdz 2001. gada 20. janvārim, līdz tā paša gada 2. janvārim bija ģenerālprokurora amata pienākumu izpildītājs. 2009. gada februārī kļuva par ģenerālprokuroru.\n\n2014. gada septembrī ASV Tieslietu departaments paziņoja, ka Holders pametīs ģenerālprokurora amatu, līdz tiks atrasts pēctecis. Tā paša gada novembrī tika paziņots par Loretas Linčas nominēšanu šim amatam.\n", "id": "lvs_Latn_110131"}
{"text": "Amedeo Modiljāni\n\nAmedeo Klemente Modiljāni (; dzimis , miris ) bija itāļu gleznotājs un skulptors. Pārsvarā darbojās Francijā. Galvenokārt bijis grafiskais mākslinieks, kļuva pazīstams ar darbiem modernā stilā — maskām līdzīgām sejām un pagarinātām formām. Viņa ievērojamākie darbi ir Nudo seduto su un divano (2010. gadā glezna tika pārdota par 68,9 miljoniem ASV dolāru, kas ir lielākā summa par A. Modiljāni darbu), Madame Pompadour.\n", "id": "lvs_Latn_110132"}
{"text": "Kristofers Stīvenss\n\nDžons Kristofers Stīvenss (; dzimis , miris ) bija amerikāņu diplomāts un advokāts. Laikā no 2012. gada jūnijam līdz tā paša gada septembrim viņš bija ASV vēstnieks Lībijā. Ticis nogalināts uzbrukuma laikā ASV konsulātam Bengāzī, Lībijā, .\n\nIzglītību ieguvis Kalifornijas Universitātē Bērkli, University of California, Hastings College of the Law un National War College. Bijis starptautiskās tirdzniecības advokāts Vašingtonā. 2012. gada septembrī viņu nogalināja protestētāji uzbrukumā ASV konsulātam. Protestus izraisīja filma \"Musulmaņu nevainība\" (Innocence of Muslims). K. Stīvenss kļuva par pirmo amata pildīšanas laikā uzbrukumā nogalināto ASV vēstnieku kopš 1979. gada.\n", "id": "lvs_Latn_110133"}
{"text": "Sokoļņiku arēna\n\nSokoļņiku arēna (pazīstama arī kā Sokoļņiku Sporta pils) ir daudzfunkcionāla halle, kas atrodas Maskavā, Krievijā. Sākotnēji halles vietā atradās ledus laukums, taču 1973. gadā tam tika uzbūvēts jumts. Jau izsenis arēna kalpo kā Kontinentālās hokeja līgas kluba Maskavas \"Spartak\" mājvieta.\n\n1980. gada olimpisko spēļu laikā Sokoļņikos tika izspēlēts handbola turnīrs. Šī iemesla dēļ jau 1975. gadā arēnā sākās nozīmīgi rekonstrukcijas darbi.\n", "id": "lvs_Latn_110134"}
{"text": "Endrū Ferenss\n\nEndrū Ferenss (; dzimis 1979. gada 17. martā) ir bijušais kanādiešu hokejists, aizsargs. Karjeras laikā aizvadījis 907 spēles Nacionālās hokeja līgas klubos Pitsburgas \"Penguins\", Kalgari \"Flames\", Bostonas \"Bruins\" un Edmontonas \"Oilers\". 2011. gadā kopā ar \"Bruins\" izcīnījis Stenlija kausu.\n", "id": "lvs_Latn_110135"}
{"text": "Pāvels Kubina\n\nPāvels Kubina (; dzimis 1977. gada 15. aprīlī) ir bijušais čehu hokejists, aizsargs, Čehijas hokeja izlases dalībnieks. Izlases sastāvā kļuvis par trīskārtēju Pasaules čempionu, kā arī izcīnījis olimpisko bronzas medaļu. Karjeras laikā aizvadījis 970 spēles Nacionālās hokeja līgas klubos Tampabejas \"Lightning\", Toronto \"Maple Leafs\", Atlantas \"Thrashers\" un Filadelfijas \"Flyers\".\n", "id": "lvs_Latn_110136"}
{"text": "HC Vítkovice Steel\n\nHC Vítkovice Steel ir hokeja komanda, kas bāzēta Ostravā, Čehijā, un spēlē Čehijas Ekstralīgā. Komanda dibināta 1928. gadā. 1952. un 1981. gadā klubs ir izcīnījis Čehoslovākijas čempiones titulu.\n\nPašlaik (2023) komandas sastāvā spēlē latviešu uzbrucējs Roberts Bukarts. Kluba rindās 1993.—94. gada sezonā īslaicīgi spēlēja Igors Pavlovs un Oļegs Znaroks, taču 1993.—95. gadā daļu sezonas Vītkovicē aizvadīja Juris Opuļskis. Komandas rindās spēlējuši arī Guntis Galviņš un Frenks Razgals.\n", "id": "lvs_Latn_110137"}
{"text": "F91 Dudelange\n\nF91 Dudelange ir Luksemburgas futbola klubs no Didelenžas. Komanda spēlē Luksemburgas Nacionālajā divīzijā un mājas spēles aizvada Josa Nosbauma stadionā, kurā ir 2558 skatītāju vietas. F91 Dudelange futbolisti 15 reizes ir kļuvuši par Luksemburgas čempioniem un astoņas reizes izcīnījuši Luksemburgas kausu.\n", "id": "lvs_Latn_110138"}
{"text": "Tailers Eniss\n\nTailers Eniss (; dzimis 1989. gada 6. oktobrī) ir kanādiešu hokejists, kreisais malējais uzbrucējs. Pašlaik (2020) pārstāv Nacionālās hokeja līgas klubu Edmontonas \"Oilers\".\n", "id": "lvs_Latn_110139"}
{"text": "Kadrina (stacija)\n\nKadrina () ir stacija Igaunijā, Rietumviru apriņķa Kadrinas pagastā, dzelzceļa iecirknī Tapa—Narva un atrodas 13,8 km attālumā no Tapas, 91,4 km attālumā no Tallinas un 118,2 km attālumā no Narvas. Kadrinā pietur Tapas (Tallinas), Rakveres un Narvas virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_110140"}
{"text": "Luksemburgas Nacionālā divīzija\n\nLuksemburgas Nacionālā divīzija (līdz 2011. gadam - BGL līga) ir augstākā futbola līga Luksemburgā. Pirmais čempionāts notika 1910. gadā, un ir noticis katru gadu, izņemot 1913. gadu un 2. pasaules kara periodu.\n", "id": "lvs_Latn_110141"}
{"text": "Brensfīlda šaurums\n\nBrensfīlda šaurums (, ) vai Flotes jūra (; Argentīnas avotos) ir ap garš un līdz plats jūras šaurums Antarktīdas piekrastē. Atdala Dienvidšetlendas salas no Antarktīdas pussalas un d'Irvila salas. Šaurumā atrodas vairākas salas, lielākās no kurām ir Lovailenda un Disepšena.\n\nŠaurumu 1820. gadā atklāja, bet noturēja to par līci britu kara flotes ekspedīcija ar brigu Williams Edvarda Brensfīlda vadībā. Pēc Brensfīlda šaurumu nokartēja roņu mednieki. Ap 1825. gadu šaurumu pirmatklājēja vārdā nosauca cits britu kara flotes kapteinis Džeimss Vedels. Argentīniešu avotos šaurums saukts par Flotes jūru par godu Argentīnas kara flotei, kas veica lielāko daļu izpētes darbu šajā apvidū.\n", "id": "lvs_Latn_110142"}
{"text": "Lokomotīve\n\nLokomotīve (; no — 'vieta', motio — 'kustība' jeb locō movēre — 'izkustināt no vietas') ir vilces spēka ierīce, kas paredzēta vilcienu kustības realizēšanai pa dzelzceļiem. Ar lokomotīvju palīdzību pa sliežu ceļiem pārvieto vagonus.\n\nRitošā sastāva vagonu, kurā apvienota lokomotīve un pasažieru salons, sauc par motorvagonu; motorvagoni var būt kā atsevišķi (sk. automotrisa), tā arī būt elektrovilcienu un dīzeļvilcienu sastāvā.\n\nNelielas iekšdedzes dzinēja lokomotīves ar jaudu līdz 220 kilovatiem sauc par motorvilcējiem jeb lokotraktoriem.\n", "id": "lvs_Latn_110143"}
{"text": "Tamililamas atbrīvošanas tīģeri\n\nTamililamas atbrīvošanas tīģeri (, Tamiḻīḻa viṭutalaip pulikaḷ) bija kareivīga separātistu organizācija, kas bāzējās Šrilankas ziemeļos. To dibināja Velupillajs Prabhakarans. Organizācijas mērķis bija izveidot neatkarīgu tamilu kontrolētu valsti Šrilankas ziemeļos un austrumos — Tamililamu. Tamililamas atbrīvošanas tīģeri bija iesaistīti Šrilankas pilsoņu karā, kas norisinājās no 1983. līdz 2009. gadam. 2009. gadā Šrilankas bruņotie spēki iznīcināja Tamilu tīģerus.\n", "id": "lvs_Latn_110144"}
{"text": "Praimheds\n\nPraimheds () vai kļūdaini Sifrē rags () ir zemesrags Triniti pussalas ziemeļos Antarktīdā, kontinenta galējais ziemeļu punkts.\n\nTriniti pussalas piekrasti aptuveni nokartēja franču ekspedīcija Žila Dimona d'Irvila vadībā un zemesragu ap 4,5 km uz austrumiem nosauca par Sifrē ragu. FIDS ekspedīcijai no Hopbejas polārstacijas kartējot apvidu, Sifrē raga nosaukums tika kļūdaini attiecināts uz pussalas vistālāko ziemeļu izvirzījumu. Pēc franču ekspedīcijas materiālu un aerofotogrāfiju izpētes, 1960. gados rags tika nosaukts par Praimhedu ('pirmais rags') kā pirmais Antarktīdas sauszemes punkts.\n", "id": "lvs_Latn_110145"}
{"text": "Saulgrieži\n\nSaulgrieži jeb solstīcija ( — 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži). Dažreiz saulgriežus sauc arī par saulstāvjiem, jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta. Vasaras saulgriežu laikā ir visgarākā diena un visīsākā nakts, bet ziemas saulgriežos — visīsākā diena un visgarākā nakts. Terminatora līnija saulgriežu laikā pieskaras arktiskajam un antarktiskajam polārajam lokam. Vasaras saulgrieži ziemeļu puslodē ir 20., 21. vai 22. jūnijā un iezīmē astronomiskās vasaras sākumu, bet ziemas saulgrieži — 21. vai 22. decembrī un tie ir astronomiskās ziemas sākums.\n\nViduspunktu starp saulgriežiem iezīmē pavasara un rudens ekvinokcijas jeb vienādības.\n\nSaulgriežu laikā daudzas tautas tradicionāli atzīmē saulgriežu svētkus. Latviešiem tie ir Jāņi un Ziemassvētki.\n", "id": "lvs_Latn_110146"}
{"text": "Pāleni\n\nPāleni (, ) ir vācbaltiešu dzimta, kuras izcelsme tiek saistīta ar Pomerāniju un kas 15. gadsimta sākumā ieceļojusi Livonijā.\n\nPālenu dzimtas devīze ir Constantia et zelo ().\n", "id": "lvs_Latn_110147"}
{"text": "Mezozojs\n\nMezozojs (, mésos — 'vidējais') ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā. Mezozojs sākās aptuveni 251 miljonu gadu pirms mūsdienām un beidzās 65,5 miljonus gadu pirms mūsdienām, kad notika tā sauktā krīta-paleogēna izmiršana. Pirms mezozoja bija paleozojs, bet pēc tam — kainozojs.\n\nMezozoja laikmetā uz Zemes dominēja dinozauri. Laikmeta laikā notika arī nozīmīgas tektoniskās un klimata pārmaiņas, kā arī evolucionēja plaša dzīvās dabas daudzveidība. Mezozoja ēras sākumposmā sadalījās superkontinents Pangeja. Mezozoja ēras sākumā (triasā) izveidojās pirmie zīdītāji, bet juras laikmetā parādījās pirmie putni.\n", "id": "lvs_Latn_110148"}
{"text": "Latvijas čempionāts orientēšanās sportā\n\nLatvijas čempionāts orientēšanās sportā ir Latvijas Orientēšanās federācijas organizētu orientēšanās sacensību sērija, kurās tiek noskaidroti Latvijas čempioni vairākās orientēšanās sporta disciplīnās. Pēdējos gados notiek atsevišķs čempionāts garajā distancē un sprintā (vasaras sākumā) un vidējā distancē un stafetē (vasaras beigās), kā arī atsevišķs čempionāts orientēšanās maratona distancē (rudenī). Latvijas čempioni katrā no veidiem tiek noskaidroti daudzās vecuma grupās, tostarp arī vīriešu un sieviešu elites grupās. Latvijas čempionāti ir arī Latvijas kausa izcīņas posmi (attiecīgi klasiskajā orientēšanās sportā, sprintā vai stafetēs).\n\nSavi Latvijas čempionāti tiek rīkoti arī rogainingā, ziemas orientēšanās sacensībās uz slēpēm, nakts orientēšanās un veloorientēšanās sacensībās.\n", "id": "lvs_Latn_110149"}
{"text": "Lehtse (stacija)\n\nLehtse () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Rietumviru apriņķa Tapas pagastā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa un atrodas 8 km attālumā no Tapas, 69,6 km attālumā no Tallinas un 140 km attālumā no Narvas. Lehtsē pietur Tapas (Tartu, Valgas, Rakveres, Narvas) un Tallinas virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_110150"}
{"text": "Rihtenberga\n\nRihtenberga () ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidrietumiem no Štrālzundes pie Rihtembergas ezera. Pēc iedzīvotāju skaita mazākā pilsēta Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Ezera pretējā krastā atrodas Francburga.\n", "id": "lvs_Latn_110151"}
{"text": "Ralfs Lorēns\n\nRalfs Lorēns (, īstajā vārdā Ralfs Lifšics (); dzimis ) ir amerikāņu modes mākslinieks un uzņēmējs, zīmola Polo Ralph Lauren radītājs.\n\nDzimis Bronksā, ebreju ģimenē. Divus gadus mācījies Ņujorkas Pilsētas universitātē. Strādājis Ņujorkas apģērbu veikalā Brooks Brothers. 1967. gadā Ņujorkā atvēra savu kaklasaišu veikalu. 1971. gadā Beverlihilsa tika atklāts pirmais atsevišķais Polo Ralph Lauren veikals. 1981. gadā Londonā tika atklāts pirmais Polo Ralph Lauren veikals ārzemēs.\n\nRalfs Lorēns pazīstams kā kaislīgs retu automobiļu kolekcionārs.\n", "id": "lvs_Latn_110152"}
{"text": "Pijs I\n\nPāvests Pijs I (; dzimis 1. gadsimta beigās, miris 157. vai 161. gadā) bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem. Šajā amatā viņš bija aptuveni no 142. vai 146. līdz 157. vai 161. gadam. Tiek uzskatīts, ka viņš mira mocekļa nāvē, lai gan daži speciālisti to apšauba.\n", "id": "lvs_Latn_110153"}
{"text": "Pijs\n\nPijs I — Romas pāvests no 142. vai 146. gada līdz 157. vai 161. gadam; Pijs II — Romas pāvests no 1458. līdz 1474. gadam; Pijs III — Romas pāvests 1503. gadā; Pijs IV — Romas pāvests no 1559. līdz 1565. gadam; Pijs V — Romas pāvests no 1566. līdz 1572. gadam; Pijs VI — Romas pāvests no 1775. līdz 1799. gadam; Pijs VII — Romas pāvests no 1800. līdz 1823. gadam; Pijs VIII — Romas pāvests no 1829. līdz 1830. gadam; Pijs IX — Romas pāvests no 1846. līdz 1878. gadam; Pijs X — Romas pāvests no 1903. līdz 1914. gadam; Pijs XI — Romas pāvests no 1922. līdz 1939. gadam; Pijs XII — Romas pāvests no 1938. līdz 1958. gadam; Antonijs Pijs — Romas imperators.\n", "id": "lvs_Latn_110154"}
{"text": "Jeneda (stacija)\n\nJeneda () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Rietumviru apriņķa Tapas pagastā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa un atrodas 14,6 km attālumā no Tapas, 63 km attālumā no Tallinas un 146,6 km attālumā no Narvas. Jenedā pietur Tapas (Tartu, Valgas, Koidulas, Rakveres, Narvas) un Tallinas virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_110155"}
{"text": "Padomju Savienības himna\n\nPadomju Savienības himna tika ieviesta Otrā pasaules kara laikā , nomainot \"Internacionāli\" kā PSRS oficiālo valsts himnu. Himnas vārdus sacerēja Sergejs Mihalkovs sadarbībā ar Gabrielu El-Registanu, savukārt mūziku — Aleksandrs Aleksandrovs. Sākotnēji dziesma tika sacerēta kā boļševiku partijas himna 1939. gadā.\n\n2000. gadā tika pieņemta Krievijas jaunā himna, kuras pamatā bija Padomju Savienības himnas melodija. Tās vārdus sacerēja Sergejs Mihalkovs, kurš bija arī PSRS himnas autors.\n", "id": "lvs_Latn_110156"}
{"text": "Paramount Pictures\n\nParamount Pictures Corporation ir filmu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums, kas ticis dibināts 1912. gadā. Tas pašlaik pieder vienam no lielākajiem mediju konglomerātiem Paramount Global. Šī ir otra vecākā vēl eksistējošā filmu studija pēc Gaumont Pictures. Tāpat šī ir pēdējā lielā filmu studija, kuras vadība atrodas Holivudā, Losandželosā. Paramount Pictures pastāvīgi tiek ierindota starp lielākajām filmu studijām pēc ieņēmumiem. Uzņēmums ir Motion Picture Association of America (MPAA) locekle. Pašreizējais uzņēmuma priekšsēdētājs un izpilddirektors ir Breds Grejs.\n", "id": "lvs_Latn_110157"}
{"text": "Stirnas (Īles pagasts)\n\nStirnas ir ciems Dobeles novada Īles pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumos Lielauces ezera krastā no pagasta centra Īles, no novada centra Auces un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Stirnu muižas (Stirnen) centru. Pēc agrārās reformas muižas pilī ierīkoja nespējnieku namu. Latvijas PSR laikā tur ierīkoja Rīgas autobusu fabrikas atpūtas bāzi, tagad tā pamesta. Ciemā uzbūvēja \"Līvānu mājas\". Stirnas muižas apbūve (19. gadsimts) ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.\n", "id": "lvs_Latn_110158"}
{"text": "Antons Džemisons\n\nAntons Kortess Džemisons (; dzimis ) ir amerikāņu basketbolists, spēlē spēka uzbrucēja un vieglā uzbrucēja pozīcijās, ASV basketbola izlases dalībnieks. Pašlaik (2013) pārstāv NBA klubu Losandželosas \"Lakers\".\n\n1998. gada NBA draftā viņu Toronto \"Raptors\" izraudzījās ar kopējo 4. kārtas numuru. NBA karjeras laikā pārstāvējis Goldensteitas \"Warriors\", Dalasas \"Mavericks\", Vašingtonas \"Wizards\", Klīvlendas \"Cavaliers\" un Losandželosas \"Lakers\" klubus. 2000.—2001. gada sezonā viņš vidēji spēlē guva 24,9 punktus, kas ir viņa karjeras labākais rādītājs (vēl ir bijušas piecas sezonas, kurās vidēji spēlē guvis vismaz 20 punktus), vidēji karjerā — 19,5 punktus. 2004. gadā tika atzīts par sezonas labāko rezervistu.\n\nASV izlases sastāvā 2006. gada Pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_110159"}
{"text": "Džemisons\n\nAntons Džemisons (Antawn Jamison; 1976) — amerikāņu basketbolists; Herberts Džemisons (Herbert Jamison ;1875—1938) — amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs.\n", "id": "lvs_Latn_110160"}
{"text": "Džeina Mensfīlda\n\nDžeina Mensfīlda (; dzimusi Vera Džeina Pālmere (Vera Jayne Palmer) , mirusi ) bija amerikāņu aktrise, izklaidētāja naktsklubos, dziedātāja, modele, viena no agrīnajām Playboy Playmate. Viņa bija Holivudas 1950. un 1960. gadu sākuma seksa simbols. Dž. Mensfīlda bija 20th Century Fox alternatīva Merilinai Monro un kļuva pazīstama kā \"strādnieku Monro\" (Working Man's Monroe). Viņa kļuva par lielu Brodvejas zvaigzni 1955. gadā, savukārt 1956. gadā — Holivudas zvaigzni. Viņa ir filmējusies tādās filmās kā The Girl Can't Help It (1956), Will Success Spoil Rock Hunter? (1957), Too Hot to Handle (1960), The Wayward Bus (1957) un Promises! Promises! Filmā Promises! Promises! viņa kļuva par pirmo lielo amerikāņu aktrisi, kura bijusi kaila Holivudas filmā.\n\nGāja bojā autokatastrofā 34 gadu vecumā.\n", "id": "lvs_Latn_110161"}
{"text": "Nelijerve (stacija)\n\nNelijerve () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Harju apriņķa Aegvīdu pagastā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa un tas atrodas 18,4 km attālumā no Tapas, 59,2 km attālumā no Tallinas un 150,4 km attālumā no Narvas. Nelijervē pietur Tapas (Tartu, Valgas, Koidulas, Rakveres, Narvas) un Tallinas virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni.\n\n2011. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Jenedas pieturas punktā tika izbūvētas divas jaunas pasažieru malas platformas ar augstuma atzīmi 550 mm. Platformu garums - 30 m. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona.\n", "id": "lvs_Latn_110162"}
{"text": "Atlas V/421\n\nAtlas V/421 ir ASV nesējraķetes Atlas V konfigurācija. Tajā izmantots standarta centrālais bloks ar Krievijā ražotu dzinēju RD-180. Otrajā pakāpē izmantota viena dzinēja versija Centaur SEC. Šajā konfigurācijā ir divi cietās degvielas starta paātrinātāji. Derīgās kravas nosegšanai izmanto plūsmvirzi ar 4 m diametru.\n\nAtlas V/421 zemā orbītā (28,5° slīpumā) spēj nogādāt kravas. Ģeostacionārajā pārejas orbītā var pacelt 6890 kg kravas.\n\nNesējraķetes izgatavošanu un palaišanu nodrošina United Launch Alliance (Lockheed Martin un Boeing kopuzņēmums); līdz 2006. gadam — Lockheed Martin.\n\nLīdz 2012. gada septembrim Atlas V/421 veikusi 2 startus, visi veiksmīgi.\n", "id": "lvs_Latn_110163"}
{"text": "Longinga rags\n\nLonginga rags ( — tulkojums no — 'Ilgu rags', ) vai Deseo rags (; Argentīnas avotos) ir klinšains zemesrags Antarktīdas pussalas austrumos Antarktīdā. Izvietojies Longinga pussalas galā Vedela jūras piekrastē pie ieejas Pinča Gustava šaurumā un atdala Triniti pussalu ziemeļaustrumos no Nordenšelda krasta dienvidrietumos.\n\nZemesragu 1902. gadā atklāja Zviedrijas antarktiskā ekspedīcija Oto Nordenšelda vadībā un nosauca to par «Ilgu ragu», jo no ekspedīcijas ziemošanas nometnes Snouhilas salā zemesrags rādīja virzienu, ko ekspedīcija vēlējās izpētīt.\n", "id": "lvs_Latn_110164"}
{"text": "Astafs fon Tranzē-Rozeneks\n\nAleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (; 1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs. Divsējumu apcerējumu \"Latviešu revolūcija\" (1906, 1908) un \"Baltiešu bruņniecības ģenealoģiskā rokasgrāmata\" (1929) autors, Kurzemes literatūras un mākslas biedrības korespondētājloceklis (1910).\n", "id": "lvs_Latn_110165"}
{"text": "Atlas V/501\n\nAtlas V/501 ir ASV nesējraķetes Atlas V konfigurācija. Tajā izmantots standarta centrālais bloks ar Krievijā ražotu dzinēju RD-180. Otrajā pakāpē izmantota viena dzinēja versija Centaur SEC. Šajā konfigurācijā nav neviens cietās degvielas starta paātrinātājs. Derīgās kravas nosegšanai izmanto plūsmvirzi ar 5,4 m diametru.\n\nAtlas V/501 zemā orbītā (28,5° slīpumā) spēj nogādāt 8123 kg kravas. Ģeostacionārajā pārejas orbītā var pacelt 3775 kg kravas.\n\nNesējraķetes izgatavošanu un palaišanu nodrošina United Launch Alliance (Lockheed Martin un Boeing kopuzņēmums); līdz 2006. gadam — Lockheed Martin.\n\nLīdz 2012. gada septembrim Atlas V/501 veikusi 2 startus, abi veiksmīgi.\n", "id": "lvs_Latn_110166"}
{"text": "Zālēdāji\n\nZālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību. Šo terminu visbiežāk attiecina uz dzīvniekiem. Zālēdāji var būt dažādi dzīvnieki, sākot ar kukaiņiem un beidzot ar tādiem lieliem zīdītājiem kā ziloņiem. Zālēdājus sauc arī par fitofāgiem (, phuton — 'augs'; , phagein — 'ēst'). Barības ķēdē zālēdāji atrodas zem visēdājiem un gaļēdājiem.\n", "id": "lvs_Latn_110167"}
{"text": "Haims Veicmans\n\nHaims Azriels Veicmans (; dzimis , miris ) bija cionists, Pasaules Cionistu organizācijas prezidents (1921–1931, 1935–1946), pēc Izraēlas nodibināšanas - tās pirmais prezidents (no 1949. gada līdz savai nāvei).\n\nIevērojams ķīmiķis, izstrādāja ABE-procesu acetona iegūšanai. 1934. gadā Rehovotā nodibināja Veicmana Zinātnes Institūtu - vienu no redzamākajām Izraēlas zinātnes iestādēm.\n\nPiedzima Motaļas pilsētiņā netālu no Pinskas (tagad Baltkrievijā) kā trešais no piecpadsmit bērniem. Apmeklēja skolu Pinskā. Studēja ķīmiju Darmštatē un Fribūrā. No 1901. gada - pasniedzējs Ženēvas Universitātē, no 1904. gada - Mančestras Universitātē.\n\nAktīvi piedalījās cionisma kustībā. Darbodamies Lielbritānijā, bija viens no cilvēkiem, kuri kontaktējās ar Artūru Balfūru, pārliecinot par ebreju mītnes zemes Palestīnā dibināšanas nepieciešamību. 1919. gada 3. janvārī parakstīja t.s. Faisala-Veicmana vienošanos. Pēc 1921. gada - Pasaules Cionistu organizācijas prezidents, pēc Izraēlas nodibināšanās - valsts prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_110168"}
{"text": "Ledus laikmets 4: Kontinentu dreifs\n\n\"Ledus laikmets 4: Kontinentu dreifs\" () ir 2012. gada ASV datoranimācijas filma. Filma pieejama gan 2D, gan 3D formātā. Filmas izplatītājs ir studija 20th Century Fox. Animācijas filma ir turpinājums iepriekšējām \"Ledus laikmeta\" filmām: \"Ledus laikmets\", \"Ledus laikmets 2: Atkusnis\" un \"Ledus laikmets 3: Dinozauru ēra\". Pirmo reizi filmu sērijā filmu režisējis cits režisors — Stīvs Martīno. Pirmizrāde ASV norisinājās 2012. gada 13. jūlijā, bet Latvijā — 6. jūlijā. Filmas skaņu celiņu ieskaņojusi grupa The Wanted.\n", "id": "lvs_Latn_110169"}
{"text": "Atlas V/531\n\nAtlas V/531 ir ASV nesējraķetes Atlas V konfigurācija. Tajā izmantots standarta centrālais bloks ar Krievijā ražotu dzinēju RD-180. Otrajā pakāpē izmantota viena dzinēja versija Centaur SEC. Šajā konfigurācijā ir trīs cietās degvielas starta paātrinātāji. Derīgās kravas nosegšanai izmanto plūsmvirzi ar 5,4 m diametru.\n\nAtlas V/531 zemā orbītā (28,5° slīpumā) spēj nogādāt kravas. Ģeostacionārajā pārejas orbītā var pacelt 7475 kg kravas.\n\nNesējraķetes izgatavošanu un palaišanu nodrošina United Launch Alliance (Lockheed Martin un Boeing kopuzņēmums); līdz 2006. gadam — Lockheed Martin.\n\nLīdz 2012. gada septembrim Atlas V/531 veikusi 2 startus, abi veiksmīgi.\n", "id": "lvs_Latn_110170"}
{"text": "Bādzilce\n\nBādzilce () ir kūrortpilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz austrumiem no Rostokas. Iedzīvotāju skaits — 1689 cilvēki (2010. gada 31. decembrī). Tās platība ir 26,37 km².\n", "id": "lvs_Latn_110171"}
{"text": "Atlas V/541\n\nAtlas V/541 ir ASV nesējraķetes Atlas V konfigurācija. Tajā izmantots standarta centrālais bloks ar Krievijā ražotu dzinēju RD-180. Otrajā pakāpē izmantota viena dzinēja versija Centaur SEC. Šajā konfigurācijā ir četri cietās degvielas starta paātrinātāji. Derīgās kravas nosegšanai izmanto plūsmvirzi ar 5,4 m diametru.\n\nAtlas V/541 zemā orbītā (28,5° slīpumā) spēj nogādāt kravas. Ģeostacionārajā pārejas orbītā var pacelt 8290 kg kravas.\n\nNesējraķetes izgatavošanu un palaišanu nodrošina United Launch Alliance (Lockheed Martin un Boeing kopuzņēmums); līdz 2006. gadam — Lockheed Martin.\n\nLīdz 2012. gada septembrim Atlas V/541 veikusi 1 startu, kurā tika palaists Marsa visurgājējs Mars Science Laboratory.\n", "id": "lvs_Latn_110172"}
{"text": "Aleksandrs VII\n\nPāvests Aleksandrs VII (, dzimis kā Fābio Kidži () , miris ) bija Romas pāvests no 1655. gada 7. aprīļa līdz savai nāvei 1667. gada 22. maijā.\n\nDzimis Sjēnā, bagātu baņķieru ģimenē. Pirms kļūšanas par pāvestu bija inkvizitors Maltā un pāvesta nuncijs Ķelnē. Ievēlēts par pāvestu ar Spānijas atbalstu, pretojoties Francijas ietekmei. Uzstājās pret jansenismu. Veica Romas pārbūves darbus, atbalstīdams Džovanni Lorenco Bernīni darbību. Aleksandra VII laikā tika veikta Svētā Pētera laukuma apbūve ar Bernīni projektētajām kolonādēm. Aleksandra VII darbības laikā Zviedrijas karaliene Kristīne pārgāja katolismā.\n", "id": "lvs_Latn_110173"}
{"text": "Aegvīdu (stacija)\n\nAegvīdu () ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Harju apriņķa Aegvīdu ciemā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa un tā atrodas 20,8 km attālumā no Tapas, 56,8 km attālumā no Tallinas un 152,8 km attālumā no Narvas. Aegvīdu stacija apkalpo vietējo un piepilsētas pasažieru vilcienu satiksmi, kā arī veic dzelzceļa kravu operācijas.\n\nAegvīdu pietur Tapas (Tartu, Valgas, Koidulas, Rakveres, Narvas) un Tallinas virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni, kā arī tā ir piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina galapunkts.\n\nNo 2011. līdz 2012. gadam projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Aegvīdu stacijā tika izbūvētas divas jaunas pasažieru starpceļu platformas ar augstuma atzīmi 550 mm. Platformu garums - 150 m.\n", "id": "lvs_Latn_110174"}
{"text": "Elektrovilcienu maršruts Tallina—Aegvīdu—Tallina\n\nTallina—Aegvīdu—Tallina () ir piepilsētas elektrovilcienu maršruts Igaunijā, kas apkalpo Tallinas pilsētu un Harju apriņka austrumu pagastus. Maršruta kopgarums — 56,8 km.\n", "id": "lvs_Latn_110175"}
{"text": "Mustjē (stacija)\n\nMustjē () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Harju apriņķa Anijas pagastā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa. Mustjē pieturas punkts ir piepilsētas pasažieru elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina priekšpēdējā stacija un tas atrodas 11,2 km attālumā no maršruta gala stacijas Aegvīdu un 48 km attālumā no maršruta sākumpunkta Tallinas. Mustjē pietur Aegvīdu un Tallinas virzienā kursējošie piepilsētas elektrovilcieni. Starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni Mustjē pieturas punktā apstāšanos neveic.\n\n2011. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Jenedas pieturas punktā tika izbūvētas divas jaunas pasažieru malas platformas ar augstuma atzīmi 550 mm. Platformu garums - 30 m. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona.\n", "id": "lvs_Latn_110176"}
{"text": "Lejasvācu valoda\n\nLejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos. Vēsturiski lejasvācu valoda attīstījusies no sensakšu valodas. Ģeogrāfiskā robeža starp lejasvācu un augšvācu valodu ir \"Diseldorfa-Magdeburga-Frankfurte pie Oderas\" līnija. Viduslaikos lejasvācu valoda bija Hanzas savienības lingua franca. Lejasvācu valodā runāja daudzi vācbaltieši.\n\nSensakšu valoda uzskatāma par patstāvīgu valodu, kas drīzāk līdzīga holandiešu valodai, nevis (mūsdienu standarta vācu valodas priekštecei) augšvācu valodai, taču dažādu iemeslu dēļ tā tuvinājusies ar augšvācu valodu un mūsdienās kļuvusi drīzāk par dialektu.\n", "id": "lvs_Latn_110177"}
{"text": "Lahinguvelja\n\nLahinguvelja () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Harju apriņķa Anijas pagasta Vikipalu ciemā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa. Lahinguveljas pieturas punkts atrodas 15,2 km attālumā no Aegvīdu, 44 km attālumā no Tallinas un tajā pietur piepilsētas pasažieru elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina vilcieni. Starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni Lahinguveljas pieturas punktā apstāšanos neveic.\n\n2011. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Lahinguveljas pieturas punktā tika izbūvētas divas jaunas pasažieru malas platformas. Platformu garums - 30 m, augstums 550 mm. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona.\n", "id": "lvs_Latn_110178"}
{"text": "Henerala Bernardo O'Higinsa\n\nHenerala Bernardo O'Higinsa (), civilais nosaukums Puertokovadonga (Puerto Covadonga), ir Čīles vissezonas polārstacija Antarktīdā, Magelanesas un Čīles Antaktikas reģiona Antartikas komūnas administratīvais centrs. Stacija izvietota uz nelielas saliņas Legupila ragā Triniti pussalas piekrastē Brensfīlda šauruma krastā.\n\nStacija izveidota 1948. gada 18. februārī un nosaukta par godu Čīles nacionālajam varonim, vienam no valsts dibinātājiem Bernardo O'Higinsam Rikelmem. Vienīga Čīles pastāvīgā polārstacija Antarktīdas kontinentālajā daļā. Ziemā stacijā uzturas 18—21 cilvēki, galvenokārt militārpersonas, vasarā stacija var uzņemt līdz 60 cilvēku vienlaicīgi.\n\n1991. gadā O'Higinsas stacijā tika izstādīta Vācijas Aerokosmiskā centra (Deutsches Zentrum für Luft- und Raumfahrt) satelītu zemes stacija GARS (German Antarctic Receiving Station), kas uztver daļu no satelītos uzkrātās informācijas periodos, kad tā nav uztverama citās zemes stacijās.\n", "id": "lvs_Latn_110179"}
{"text": "Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība\n\nStarptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība jeb IUPAC (no ) ir starptautiska nevalstiska organizācija, kas apvieno dažādu valstu ķīmiķus. Tā regulē visu, kas ir saistīts ar ķīmiskām vielām, elementiem un citiem jauniem atklājumiem ķīmijā. Katrai ķīmiskai vielai ir IUPAC piešķirts nosaukums. Tas pats attiecas arī uz ķīmiskajiem elementiem. Izņēmumi ir vienīgi tie elementi, kuriem ir pagaidu nosaukums, piemēram, vēl neatklātais ununennijs (119. elements) un tālākie elementi. Organizācija ir dibināta 1919. gadā. IUPAC ir Starptautiskās zinātņu padomes (ICSU) biedrs.\n", "id": "lvs_Latn_110180"}
{"text": "Mežaparka Lielā estrāde\n\nMežaparka Lielā estrāde (arī Dziesmu svētku estrāde) ir kultūrvēsturiska būve Rīgas Mežaparkā. Kopš 1955. gada tā ir pastāvīga Latvijas dziesmu svētku pasākumu norises vieta. 2022. gadā atklāja rekonstruēto Mežaparka estrādi \"Sidraba birzs\".\n", "id": "lvs_Latn_110181"}
{"text": "Ribnica-Damgartene\n\nRibnica-Damgartene (, kopš 2009. gada oficiāli Dzintara pilsēta Ribnica-Damgartene ()) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz ziemeļaustrumiem no Rostokas pie Reknicas upes ietekas Ribnicas ezerā. Āmtes centrs. Dzintara rotaslietu ražošana. Dzintara muzejs. Brīvdabas muzejs.\n\nVēsturiski attīstījusies kā divas atsevišķas pilsētas - Ribnica un Damgartene, apvienotas 1950. gadā. Ribnica vēsturiski Mēklenburgas, bet Damgartene - Pomerānijas sastāvā. 1934. gadā Ribnicā tika uzcelta hidroplānu rūpnīca Walter-Bachmann-Flugzeugbau KG. Vienlaicīgi Damgartenē tika izveidota gaisa spēku karabāze. Pēc Otrā pasaules kara no 1953. līdz 1993. gadam karabāzi izmantoja PSRS gaisa spēki.\n\nDamgartenē jaunības dienas pavadīja VDR funkcionārs Egons Krencs (Egon Krenz, 1937).\n", "id": "lvs_Latn_110182"}
{"text": "Bona Sforca\n\nBona Sforca (, , , ; dzimusi , mirusi ) bija Polijas karaļa Sigismunda I Vecā otrā sieva, Polijas karaliene un Lietuvas lielkņaze no 1518. līdz 1548. gadam.\n\nDzimusi ietekmīgo Milānas valdnieku Sforcu ģimenē. 1518. gadā Krakovā kļuva par Polijas karaļa Sigismunds I Vecā otro sievu. Iesaistījās politikā un kļuva par vienu no valsts ietekmīgākajiem cilvēkiem. Meitu laulību politikas ietvaros centās nostiprināt ietekmi arī citās valstīs. Pēc vīra nāves konfliktēja ar dēlu, Polijas karali Sigismundu II Augustu. 1556. gadā emigrēja uz Bari, kur mirusi 1557. gadā. Iespējams noindēta.\n", "id": "lvs_Latn_110183"}
{"text": "Elisa\n\nElisa Oyj ir Somijas telesakaru uzņēmums. Dibināts 1882. gadā un līdz 2000. gadam bija zināms kā HPY. Galvenais birojs atrodas Helsinkos.\n\nElisa darbojas Somijā un Igaunijā fiksēto un mobilo sakaru jomā, kā arī ir interneta un televīzijas pakalpojumu sniedzējs. Elisa sadarbojas ar Vodafone un Telenor.\n\nElisa Oyj akcijas tiek kotētas Helsinku biržā un ietilpst OMX Helsinki 25 indeksā. Lielākie akciju turētāji (2018. gada jūnijā) ir Solidium Oy (10,04 %), Varma pensiju fonds (3,10 %), Ilmarinen pensiju fonds (1,75 %).\n", "id": "lvs_Latn_110184"}
{"text": "Paugurknābja gulbis\n\nPaugurknābja gulbis (Cygnus olor) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kura dabīgais izplatības areāls ir Eirāzija, sākot ar Atlantijas okeāna krastu Francijas un Spānijas rietumos un beidzot ar Klusā okeāna krastu austrumos, Japānu ieskaitot. Neskatoties uz milzīgo izplatības areālu, paugurknābja gulbja suga ir monotipiska un tai nav pasugu.\n\nNozīmīgākā atšķirība no citām gulbju sugām ir melnais paugurveida izaugums uz gulbja knābja pamatnes. Akcentējot šo pazīmi, gulbis ieguvis savu nosaukumu latviešu valodā. Paugurknābja gulbja izcelsme ir cieši saistīta ar Eirāziju, bet tā tuvākie radinieki ir Austrālijā dzīvojošais melnais gulbis un Dienvidamerikas melnkakla gulbis, nevis pārējās ziemeļu puslodes gulbju sugas.\n", "id": "lvs_Latn_110185"}
{"text": "Kehra (stacija)\n\nKehra () ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Harju apriņķa Anijas pagasta Kehras pilsētā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa un tā atrodas 17,8 km attālumā no Aegvīdu, 38,7 km attālumā no Tapas un 39 km attālumā no Tallinas. Kehras stacija apkalpo vietējo un piepilsētas pasažieru vilcienu satiksmi, kā arī veic dzelzceļa kravu operācijas.\n\nKehrā pietur Tapas (Tartu, Valgas, Rakveres, Narvas) un Tallinas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni, kā arī piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina elektrovilcieni.\n\nNo 2011. līdz 2012. gadam projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Aegvīdu stacijā tika izbūvētas divas jaunas pasažieru starpceļu platformas. Platformu augstums - 550 mm, garums - 150 m.\n", "id": "lvs_Latn_110186"}
{"text": "Elfrīda Karlsone-Kukaine\n\nElfrīda Karlsone-Kukaine (bijusi arī Bērziņa; dzimusi , mirusi ) bija latviešu vieglatlēte, pasniedzēja.\n\nViņa piedalījās , kur diska mešanā izcīnījusi 14. vietu ar 30,60 m. Ar Zinaīdu Liepiņu bijušas pirmās Latvijas sportistes, kas piedalījušās Olimpiskajās spēlēs (startējušas vienā dienā). Piedalījusies divās \"sieviešu Olimpiādēs\": 1926. gadā Gēteborgā un 1931. gadā Prāgā. 1926. gadā izcīnījusi 4. vietu lodes grūšanā, savukārt 1931. gadā — 4. vietu diska mešanā. Laikā no 1923. līdz 1931. gadam E. Karlsone 52 reizes laboja Latvijas rekordus deviņās disciplīnās. Tāpat uzstādījusi par pasaules rekordiem labākus rezultātus pieccīņā, lodes grūšanā un šķēpa mešanā, taču tie nav tikuši apstiprināti. Vēl viņa 33 reizes karjeras laikā kļuva par Latvijas čempioni.\n\nIzglītību ieguvusi Latvijas Tautas universitātes Fiziskajā audzināšanas institūtā, Fiziskās audzināšanas augstskolā Špandavā, Vācijā, beigusi arī Latvijas konservatoriju. Strādājusi Latvijas Tautas universitātes Fiziskajā audzināšanas institūtā, Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā, bijusi \"Daugavas Vanagu\" organizācijas vanadžu priekšniece. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, vēlāk — Kanādu. Tur bija Rietumontārio universitātes docētāja un sieviešu sporta direktore.\n\n1932. gadā salaulājusies ar mehānikas studentu Kārli Kukaini (1909 Rīga — 1968 Rīga), arestēts 1940. gadā. Otrais vīrs — tautsaimnieks Roberts Bērziņš (1906 Mujānu pagasts — 1983 Londona, Kanādā).\n\n1935. gadā E. Karlsone-Kukaine tika apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.\n\nMirusi 1983. gada 4. jūnijā Londonā, Ontārio, Kanādā. Apglabāta Latviešu kapos Katskilos, Ņujorkā, ASV.\n", "id": "lvs_Latn_110187"}
{"text": "Parila (stacija)\n\nParila () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Harju apriņķa Anijas pagasta Parilas ciemā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa. Parilas pieturas punkts atrodas 21,9 km attālumā no Aegvīdu , 34,9 km attālumā no Tallinas un tajā pietur piepilsētas pasažieru elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina vilcieni. Starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni Parilas pieturas punktā apstāšanos neveic..\n\nNo 2011. līdz 2012. gadam projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Parilas pieturas punktā izbūvēta viena jauna pasažieru malas platformas. Platformu augstums - 550 mm, garums - 30 m. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona.\n", "id": "lvs_Latn_110188"}
{"text": "Temuko\n\nTemuko () ir pilsēta Čīlē, Araukānijas reģiona un Kautinas provinces administratīvais centrs. 2012. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 269 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita Temuko ir sestā lielākā Čīles pilsēta. Tā atrodas aptuveni 670 km uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Santjago. Pilsētu 1881. gadā dibināja spāņi. Pirms tam šajā apgabalā dzīvoja mapuču cilts indiāņi.\n\nTemuko īslaicīgi ir dzīvojuši divi Nobela prēmijas literatūrā laureāti Gabriela Mistrala un Pablo Neruda.\n", "id": "lvs_Latn_110189"}
{"text": "Rāziku (stacija)\n\nRāziku () ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Harju apriņķa Rāziku pagastā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa un tā atrodas 27,1 km attālumā no Aegvīdu, 31,7 km attālumā no Tallinas un 48 km attālumā no Tapas. Rāziku stacija apkalpo vietējo un piepilsētas pasažieru vilcienu satiksmi.\n\nRāziku pietur Tapas (Tartu, Valgas, Rakveres, Narvas) un Tallinas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni, kā arī piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina elektrovilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_110190"}
{"text": "Elektriskā vijole\n\nElektriskā vijole ir vijole, kam ir elektriskā signāla izeja. Par elektriskajām vijolēm visbiežāk sauc vijoles ar elektromagnētiskiem skaņas noņēmējiem, kas pārraida no stīgu vibrācijas radušos elektrisko signālu pastiprinātājā. Dažkārt tā mēdz dēvēt arī akustiskās vijoles, kam ir pievienots elektrisks skaņas noņēmējs, tomēr šādām vijolēm lieto precīzāku terminu — elektroakustiskās vijoles.\n\nVijoles ar elektriski pastiprinātu skaņu ir pastāvējušas kopš 1920. gadiem. Džeza un blūza izpildītājs Stafs Smits tiek uzskatīts par pirmo mūziķi, kas izmantoja skaņas noņēmējus un pastiprinātājus vijolei. Kopš 1930. gadiem daži mūzikas uzņēmumi elektriskās vijoles sāka pārdot komerciāli, bet kopš 1990. gadiem sākās ļoti straujš elektrisko vijoļu pieprasījuma un piedāvājuma kāpums mūzikas tirgū.\n\nElektriskās vijoles skaņa mēdz būt raupjāka un asāka nekā akustiskajai vijolei. Skaņas signāli diezgan bieži tiek elektroniski apstrādāti līdzīgi kā elektriskajai ģitārai, radot skaņas aizturi, atbalsi, daudzskanību, distorsiju un citus efektus.\n", "id": "lvs_Latn_110191"}
{"text": "Arukila (stacija)\n\nArukila () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Harju apriņķa Rāziku pagasta Arukilas ciemā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa. Arukilas pieturas punkts atrodas 26 km attālumā no Tallinas, 32,8 km attālumā no Aegvīdu un tajā pietur Tapas (Tartu, Valgas, Rakveres) un Tallinas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni, kā arī piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina elektrovilcieni..\n", "id": "lvs_Latn_110192"}
{"text": "Oskars Freire\n\nOskars Freire Gomess (; dzimis Torrelavegā, Kantabrijā) ir bijušais profesionālais Spānijas šosejas riteņbraucējs. Viņš bija viens no labākajiem sprinteriem šosejas riteņbraukšanā, trīs reizes uzvarējis Pasaules čempionāta grupas braucienā. Šajā rādītājā viņš atkārtojis Alfredo Bindas, Rika Van Stēnbergena un Edija Merksa sasniegto. Karjeras pēdējos gados vairāk pievērsies riteņbraukšanas klasikām. Trīs reizes uzvarējis arī Milāna—Sanremo sacensībās.\n\nBūdams maza auguma, Freire tomēr bija spējīgs sprinteris. Viņš izmantojis atšķirīgu treniņu filozofiju no citiem profesionāliem riteņbraucējiem, bieži veicot pat divas reizes īsākus treniņus kā savi kolēģi.\n\nLielākos panākumus guvis un komandās. Pēdējā viņa pārstāvētā komanda bija .\n", "id": "lvs_Latn_110193"}
{"text": "Arkandželo Korelli\n\nArkandželo Korelli (; dzimis , miris ) bija itāliešu baroka mūzikas komponists un vijolnieks. Viņa sacerējumi atstāja lielu ietekmi uz kamermūzikas attīstību. Korelli popularizēja un ieviesa nosaukumu tolaik mazzināmam mūzikas žanram — concerto grosso (lielajam koncertam). Viņa virtuozais vijoļspēles stils kļuva par aizsākumu modernajam vijoles mūzikas stilam 18.—19. gadsimtā.\n\nKorelli dzīves laikā sakomponēja 48 trio sonātes, 12 vijoles un continuo sonātes, 12 concerti grossi. Kopumā komponistam autentificēti ir seši opusi.\n", "id": "lvs_Latn_110194"}
{"text": "Karina Ploka\n\nKarina Ploka (dzimusi Korna Ventspilī) ir latviešu juriste un bijusī vairāku ministriju parlamentārā sekretāre. Bijusi finanšu ministra padomniece.\n", "id": "lvs_Latn_110195"}
{"text": "Albānijas futbola Superlīga\n\nAlbānijas Superlīga () ir Albānijas augstākā futbola līga, kas dibināta 1930. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas. Sezona parasti sākas augustā un noslēdzas maijā. Visvairāk čempiontitulu ir izcīnījis klubs KF Tirana (26).\n", "id": "lvs_Latn_110196"}
{"text": "Āris Auders\n\nĀris Auders (dzimis Rīgā, miris ) bija latviešu ārsts un dārzkopis, Latvijas veselības ministrs (2002—2003).\n", "id": "lvs_Latn_110197"}
{"text": "Ivars Gaters\n\nIvars Gaters (dzimis Rīgā) ir latviešu arhitekts un politiķis, bijušais Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Pārstāvējis partijas \"Jaunais laiks\" un TB/LNNK. Šobrīd bezpartijisks. Vadījis Rīgas pašvaldības uzņēmumu \"Rīgas pilsētbūvnieks\", šobrīd uzņēmuma \"Latvijas Energoceltnieks\" (LEC) valdes priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_110198"}
{"text": "B1 vitamīns\n\nB₁ vitamīns jeb tiamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Tā aktīvā forma tiamīna pirofosfāts ir dažādu ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņā iesaistītu fermentu koferments. B₁ vitamīna visvairāk ir negrauzdētos zemesriekstos (vidēji 0,90 mg/100 g), cūkgaļā (vidēji 0,80 mg/100 g), kaltētos zirņos (vidēji 0,77 mg/100 g), klijās (vidēji 0,65 mg/100 g) un auzu pārslās (vidēji 0,57 mg/100 g).\n", "id": "lvs_Latn_110199"}
{"text": "Kulli (stacija)\n\nKulli () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Harju apriņķa Rāziku pagasta Kulli ciemā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa. Kulli pieturas punkts atrodas 19,4 km attālumā no Tallinas, 37,3 km attālumā no Aegvīdu un tajā pietur piepilsētas pasažieru elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina vilcieni. Starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni Kulli pieturas punktā apstāšanos neveic..\n\n2011. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Kulli pieturas punktā tika izbūvētas divas jaunas pasažieru starpceļu platformas. Platformu augstums - 550 mm, garums - 30 m. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona.\n", "id": "lvs_Latn_110200"}
{"text": "Radiolinja\n\nAb Radiolinja Oy bija Somijas mobilo sakaru, pasaulē pirmā publiskā GSM tīkla operators. Dibināts 1988. gadā. 2004. gadā apvienots ar Elisa.\n\nUzņēmums vairākkārt pirmais pasaulē ieviesis jauninājumus. 1991. gada 27. martā Radiolinja tīklā veikts pasaulē pirmais GSM telefona zvans. 1993. gadā veikta pirmā īsziņas (SMS) nosūtīšana starp privātpersonām. 1996. gadā pirmie pasaulē ieviesa vienotu fiksēto un mobilo pakalpojumu paketi. 1998. gadā lejupielādēts pirmais maksas mobilais saturs, zvana melodija.\n", "id": "lvs_Latn_110201"}
{"text": "Autoceļš A6 (Latvija)\n\n|} |} A6 autoceļš Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki), arī Daugavpils šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Daugavpili un tālāk ar Baltkrievijas robežu. A6 līdz Jēkabpilij ietilpst starptautiskajā autoceļā , posmā starp Rīgas apvedceļa pieslēgumiem starp un ir daļa no autoceļiem un , bet Daugavpils apvedceļa posmā — . Autoceļa kopgarums ir 307 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.\n", "id": "lvs_Latn_110202"}
{"text": "Autoceļš A7 (Latvija)\n\n|} |} A7 autoceļš Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Bausku un tālāk ar Latvijas-Lietuvas robežu, daļa no Via Baltica. A7 no Rīgas apvedceļa līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā E67, bet ar A10 sakrītošajā posmā Rīgā — E22. Autoceļa kopgarums ir 85,6 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.\n", "id": "lvs_Latn_110203"}
{"text": "Autoceļš A8 (Latvija)\n\n|} |} A8 autoceļš Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene), arī Jelgavas šoseja, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Jelgavu un tālāk ar Lietuvas robežu. A8 no Rīgas apvedceļa līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā , bet ar sakrītošajā posmā Rīgā — . Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.\n", "id": "lvs_Latn_110204"}
{"text": "Serhijs Varlamovs\n\nSerhijs Varlamovs (; dzimis 1978. gada 21. jūlijā) ir bijušais ukraiņu hokejists, kreisās malas uzbrucējs, Ukrainas hokeja izlases dalībnieks. Karjeras laikā aizvadījis 63 spēles Nacionālās hokeja līgas klubos Kalgari \"Flames\" un Sentluisas \"Blues\", taču karjeras lielāko daļu aizvadījis Krievijas Superlīgā un Kontinentālajā hokeja līgā. Ukrainas izlases sastāvā spēlējis 2002. gada olimpisko spēļu turnīrā, kā arī desmit Pasaules čempionātos.\n", "id": "lvs_Latn_110205"}
{"text": "Vladimirs Deņisovs\n\nVladimirs Deņisovs (; dzimis 1984. gada 29. jūnijā) ir baltkrievu hokejists, aizsargs, Baltkrievijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2017) Deņisovs spēlē Kontinentālās hokeja līgas kluba Minskas \"Dinamo\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_110206"}
{"text": "Brussels Cycling Classic\n\nBrussels Cycling Classic (līdz 2013. gadam zināmas kā Parīze—Brisele) ir šosejas riteņbraukšanas viendienas sacensības profesionāļiem. Tās ir vienas no vecākajām sacensībām starptautiskajā kalendārā.\n\n1999. gada sacensībās uzvarēja Latvijas riteņbraucējs Romāns Vainšteins.\n", "id": "lvs_Latn_110207"}
{"text": "Dmitrijs Upers\n\nDmitrijs Upers (; dzimis 1978. gada 27. jūlijā) ir bijušais Kazahstānas hokejists, kreisās malas uzbrucējs, Kazahstānas hokeja izlases dalībnieks. Karjeras lielāko daļu aizvadījis dažādos Krievijas Superlīgas un Kontinentālās hokeja līgas klubos.\n", "id": "lvs_Latn_110208"}
{"text": "Deniss Platonovs\n\nDeniss Platonovs (; dzimis 1981. gada 6. novembrī) ir krievu hokejists, centra uzbrucējs. Pašlaik (2014) Platonovs spēlē Kontinentālās hokeja līgas kluba Magņitogorskas \"Metallurg\" sastāvā, pildot arī tās kapteiņa funkcijas.\n", "id": "lvs_Latn_110209"}
{"text": "Autoceļš A11 (Latvija)\n\n|} |} A11 autoceļš Liepāja—Lietuvas robeža (Rucava) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Liepāju ar Lietuvas robežu pie Rucavas. Autoceļa kopgarums ir 58,9 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.\n", "id": "lvs_Latn_110210"}
{"text": "Autoceļš A13 (Latvija)\n\n|} |} A13 autoceļš Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Krievijas robežu pie Grebņovas caur Rēzekni un Daugavpili ar Lietuvas robežu pie Medumiem. A13 (izņemot divus posmus Rēzeknē un Daugavpilī) ietilpst starptautiskajā autoceļā E262. Autoceļa kopgarums ir 163,4 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.\n", "id": "lvs_Latn_110211"}
{"text": "Comptel\n\nComptel Oyj bija Somijas programmatūras uzņēmums, kas specializējās telesakaros. Dibināts 1986. gadā. 2017. gadā to iegādājās Nokia, un vēlāk tas integrēts Nokia struktūrā. Galvenais birojs atrodas Helsinkos.\n", "id": "lvs_Latn_110212"}
{"text": "Autoceļš A14 (Latvija)\n\n|} |} A14 autoceļš Daugavpils apvedceļš (Kalkūni—Tilti) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas, apejot Daugavpili, savieno autoceļus A6 un A13. Ietilpst starptautiskajā autoceļā E262. Autoceļa kopgarums ir 16,6 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.\n", "id": "lvs_Latn_110213"}
{"text": "Autoceļš A15 (Latvija)\n\n|} |} A15 autoceļš Rēzeknes apvedceļš ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas, apejot Rēzekni, savieno autoceļus A12 un A13. Ietilpst starptautiskajā autoceļā E262. Autoceļa kopgarums ir 7,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.\n", "id": "lvs_Latn_110214"}
{"text": "Kristaps Morbergs\n\nKristaps Morbergs (dzimis (pēc vecā kalendāra 20.septembrī), miris ) bija latviešu arhitekts un mecenāts.\n", "id": "lvs_Latn_110215"}
{"text": "Šaaņsji\n\nŠaaņsji province () ir viena no Ķīnas 22 provincēm. Province atrodas valsts centrālajā daļā. Robežojas ar Šaņsji, Henaņas, Hubei, Sičuaņas un Gaņsus provincēm, kā arī ar Čuncjinas municipalitāti un Iekšējās Mongolijas un Ninsjas autonomajiem reģioniem. Provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Sjiaņa. 2010. gadā Šaaņsji provincē dzīvoja 37,3 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 99,5% bija haņi. Šī pēc iedzīvotāju skaita ir 16. lielākā province valstī.\n", "id": "lvs_Latn_110216"}
{"text": "Edīte Pauls-Vīgnere\n\nEdīte Pauls-Vīgnere (dzimusi Rīgā), pazīstama arī kā Edīte Paula-Vīgnere, ir latviešu tekstilmāksliniece.\n\nViņas brālis ir komponists Raimonds Pauls.\n\nE. Vīgnere ir absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (1962), kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1968). Kopš 1967. gada viņa piedalās izstādēs. Māksliniece veido monumentālas lielizmēra tekstiljas, telpiskas darbu grupas, kā arī izmanto metālu, koku, stiklu un veidojusi kolāžas. 1971. gadā kļuvusi par Latvijas Mākslinieku savienības locekli, 1995. gadā — Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedri. 1987. gadā saņēmusi Latvijas PSR Tautas mākslinieces goda nosaukumu, tāpat divas reizes saņēmusi Latvijas Mākslinieku savienības balvu (1972, 1990). 1979. gadā par E. Vīgneri Vija Bunka uzņēma dokumentālo filmu \"Dzīparos apslēptā pasaule\".\n\n2014. gada oktobrī apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.\n\nIeguvusi 2023. gada Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.\n", "id": "lvs_Latn_110217"}
{"text": "Aspartāms\n\nAspartāms ir mākslīgs nesaharīdu saldinātājs, kas ir 200 reizes saldāks par saharozi, un to parasti lieto kā cukura aizstājēju pārtikas produktos un dzērienos. Tas ir asparagīnskābes / fenilalanīna dipeptīda metilesteris. Aspartāms pirmo reizi tika izgatavots 1965. gadā, un ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) 1981. gadā to apstiprināja lietošanai pārtikas produktos.\n", "id": "lvs_Latn_110218"}
{"text": "Putraimi\n\nPutraimi ir lobīti pārtikas graudi. Tie var būt gan veseli graudi, gan skaldīti graudi. Putraimus izmanto dažādu ēdienu gatavošanā. No putraimiem bieži gatavo putras. Tie ir svarīga sastāvdaļa dažās desās, piemēram, asinsdesā.\n", "id": "lvs_Latn_110219"}
{"text": "Alberts Kronenbergs\n\nAlberts Kronenbergs (dzimis , miris ) bija latviešu grafiķis, dzejnieks un vairāku grāmatu autors.\n", "id": "lvs_Latn_110220"}
{"text": "Ausma Derkēvica\n\nAusma Derkēvica (dzimusi , mirusi ) bija latviešu kordiriģente un mūzikas pedagoģe. Viņa ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesore.\n", "id": "lvs_Latn_110221"}
{"text": "Elmārs Grēns\n\nElmārs Grēns (dzimis Rīgā) ir latviešu molekulārbiologs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.\n\nVeicis pētījumus molekulārbioloģijā, gēnu tehnoloģijā, molekulārvirusoloģijā.\n", "id": "lvs_Latn_110222"}
{"text": "Grēns\n\nElmārs Grēns (1935) ― latviešu molekulārbiologs; Gunnars Grēns (Gunnar Gren; 1920―1991) ― zviedru futbolists un futbola treneris.\n", "id": "lvs_Latn_110223"}
{"text": "Rūperts Šeldreiks\n\nRūperts Šeldreiks (; dzimis ) ir angļu zinātnieks, biologs un parapsihologs, strīdīgu formas cēlonības hipotēžu, morfoģenētisko lauku popularizētājs.\n", "id": "lvs_Latn_110224"}
{"text": "Kāpnes\n\nKāpnes jeb trepes () ir konstrukcija, kuru veido vairāki pakāpieni, un kuras izmanto, lai celtnē varētu nokļūt uz augstākiem vai zemākiem stāviem. Nereti kāpnes tiek izbūvētas atsevišķi no ēkas nodalītās kāpņu telpās. Īpašs kāpņu veids ir slīdošās kāpnes — eskalatori —, kur pakāpieni ir kustīgi.\n\nPastāv arī pieslienamās kāpnes, kuras galvenokārt izmanto īslaicīgi, kad nepieciešams nokļūt citā augstumā attiecībā pret sākumpunktu.\n", "id": "lvs_Latn_110225"}
{"text": "Trepe\n\nTrepe — mazciems Vīpes pagastā, Krustpils novadā; kāpnes — konstrukcija, kuru veido vairāki pakāpieni, un kuras izmanto, lai celtnē varētu nokļūt uz augstākiem vai zemākiem stāviem; Trepe (stacija) — dzelzceļa stacija Krustpils novada Vīpes pagastā, līnijā Krustpils—Daugavpils.\n", "id": "lvs_Latn_110226"}
{"text": "Karaliene Aleksandrīne\n\nKaraliene Aleksandrīne (; dzimusi , mirusi ) bija Dānijas karaliene - konsorte, Dānijas karaļa Kristiāna X sieva.\n\nDzimusi Šverīnē kā Mēklenburgas-Šverīnes lielhercoga Frīdriha Franča III un Krievijas cara Nikolaja I mazmeitas Anastasijas Mihailovnas vecākā meita. 1898. gada 26. aprīlī Kannās apprecējās ar Dānijas princi, nākamo karali Kristiānu X. 1912. gadā kļuva par Dānijas karalieni. Nodarbojās ar labdarību. Aizstāvēja Dānijas intereses vācu okupācijas laikā Otrā pasaules karā.\n", "id": "lvs_Latn_110227"}
{"text": "Vickers Carden-Loyd\n\nVickers Carden-Loyd bija 20. gadsimta 30.—40. gados Lielbritānijā ražots vieglais tanks.\n\nTika projektēts kā tankete, taču vēlāk apgādāts ar grozāmu (360°) bruņutorni, pārveidojot to par pasaulē vieglāko tanku.\n", "id": "lvs_Latn_110228"}
{"text": "Nikolajs Švedrēvics\n\nNikolajs Konstantīns Švedrēvics (dzimis (pēc vecā stila — ), miris ) bija baltvācu vieglatlēts, startējis šķēpa mešanas sacensībās.\n\nDzimis Rīgā, kalēja Ernsta Johana Švedrevica un viņa sievas Katrīnas dzimušas Krūmiņas ģimenē.\n\nViņš piedalījās Stokholmā, kur ieņēma 20. vietu ar rezultātu 43,21 m. Trīs reizes kļuvis par Krievijas čempionu: divreiz šķēpa mešanā (1912, 1914) un vienreiz tāllēkšanā no vietas (1914). Tāpat N. Švedrēvics četras reizes laboja Krievijas rekordu, uzlabojot to no 48,34 m (1911) līdz 52,98 m (1914). Šo rezultāti Latvijas šķēpa metēji pārspēja vienīgi 1924. gadā. Vēl divas reizes sportists uzstādīja Latvijas rekordus šķēpa mešanā — 48,23 m un 49,40 m (1922) —, vēl bijis Latvijas rekordists augstlēkšanā no vietas — 1922. gadā pārvarēja 1,38 m. Viņš bija pirmais latviešu šķēpa metējs, kas pārsniedzis 50 metru robežu — 1913. gadā šķēpu raidījis 50,25 m tālumā.\n\nPēc Pirmā pasaules kara iesaistījās Latvijas sporta dzīves organizēšanā. N. Švedrēvics piedalījās Latvijas Vieglatlētikas savienības dibināšanā, kļuva par tās pirmo priekšsēdētāju. Slimoja ar tuberkulozi, 1932. gadā ārstējās Tērvetes sanatorijā.\n", "id": "lvs_Latn_110229"}
{"text": "Zinaīda Liepiņa\n\nZinaīda Liepiņa (bijusi arī Zāģere; dzimusi , mirusi ) bija latviešu vieglatlēte, galvenokārt startējusi tāllēkšanā.\n\nViņa piedalījās , kur 100 m sprinta distancē izcīnījusi 27. vietu ar 14,0 s. Ar Elfrīdu Karlsoni-Kukaini bijušas pirmās Latvijas sportistes, kas piedalījušās Olimpiskajās spēlēs (startējušas vienā dienā). Piedalījusies 1925. gada \"sieviešu Olimpiādē\", kur izcīnīja piekto vietu tāllēkšanā. Viņa ir izcīnījusi 12 Latvijas čempiones titulus dažādās disciplīnās. Tāpat 14 reizes labojusi Latvijas rekordus dažādās disciplīnās.\n\nOtrā pasaules kara beigās emigrējusi uz Vāciju, pēc tam pārcēlusies uz dzīvi ASV.\n", "id": "lvs_Latn_110230"}
{"text": "Paracelzs\n\nParacelzs (; dzimis Filips Aureols Teofrasts Bombasts fon Hohenheims (Philippus Aureolus Theophrastus Bombastus von Hohenheim) vai , miris ) bija šveiciešu-vācu renesanses laika ārsts, botāniķis, alķīmiķis, astrologs un okultists. Viņš ir piešķīris nosaukumu cinkam, kā arī viņš tiek uzskatīts par pirmo sistemātisko botāniķi.\n", "id": "lvs_Latn_110231"}
{"text": "Šķēpa mešana Latvijā\n\nŠķēpa mešana ir viena no vieglatlētikas mešanas disciplīnām. Latvijā pirmais fiksētais rezultāts šķēpa mešanā bija 28,35 metri, ko sasniedzis A. Šnē no Rīgas sacensībās Sanktpēterburgā. Pirmās šķēpa mešanas sacensības Latvijas teritorijā notikušas . Latvijas šķēpa metēji vairākkārt ir izcīnījuši medaļas augstākā līmeņa sacensībās, tai skaitā Olimpiskajās spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos. Jānis Lūsis, Inese Jaunzeme, Elvīra Ozoliņa, Dainis Kūla Olimpisko spēļu šķēpa mešanas sacensībās ir izcīnījuši zelta medaļu, J. Lūsis ir izcīnījis arī Olimpisko spēļu sudraba un bronzas medaļas (vienīgais latvietis, kas izcīnījis pilnu olimpisko medaļu komplektu). J. Lūsis tāpat ir divas reizes labojis Pasaules rekordu (ar vecās konstrukcijas šķēpu), savukārt Zigismunds Sirmais ir pašreizējais Pasaules rekordists junioriem. J. Lūsis ir arī vienīgais latvietis, kas ticis uzņemts IAAF Slavas zālē.\n\nLatvijas rekords šķēpa mešanā vīriešiem ir 90,73 m, un to Tallinā uzstādīja Vadims Vasiļevskis. Ar šo rezultātu viņš ir visu laiku labāko šķēpmetēju desmitniekā pasaulē. Latvijas rekords šķēpa mešanā sievietēm ir 66,15 m, un tas pieder Madarai Palameikai, uzstādīts Jelgavā .\n", "id": "lvs_Latn_110232"}
{"text": "Džakomo Kazanova\n\nDžakomo Džirolāmo Kazanova de Seingalts (; dzimis , miris ) bija itāļu avantūrists un literāts no Venēcijas Republikas.\n", "id": "lvs_Latn_110233"}
{"text": "Ehuds Olmerts\n\nEhuds Olmerts (, , , Ihud Ulmirt; dzimis ) ir Izraēlas politiķis un jurists. Bijis Jeruzalemes mērs un Izraēlas premjerministrs.\n\nLaikā no 1988. līdz 1992. gadam bijis Izraēlas valdības loceklis, bija veselības ministrs (1990—1992). 1993. gada novembrī veiksmīgi kandidēja uz Jeruzalemes pilsētas mēra amatu. Mēra amatā noturējās divus termiņus līdz 2003. gadam, kad tika ievēlēts 16. Knesetā. No 2003. līdz 2006. gadam bija valsts rūpniecības, tirdzniecības un darba ministrs, no 2003. līdz 2005. gadam — komunikāciju ministrs, no 2005. līdz 2006. gadam — finanšu ministrs, no 2006. līdz 2007. gadam — labklājības un sociālo pakalpojumu ministrs. E. Olmerts kļuva par Izraēlas premjerministru, no tā paša gada 4. janvāra līdz 14. aprīlim bija premjerministra pienākumu izpildītājs Ariela Šarona vietā. Viņš nekandidēja atkārtoti uz premjerministra amatu, par kuru kļuva Benjamins Netanjahu.\n", "id": "lvs_Latn_110234"}
{"text": "Dānijas futbola Superlīga\n\nDānijas Superlīga () ir augstākā futbola līga Dānijā. Tajā piedalās 12 komandas. Superlīga UEFA futbola līgu 2022. gada rangā ierindojās 18. vietā. Superlīgā ir spēlējuši daži slaveni spēlētāji, piemēram Ēriks Džemba-Džemba un Dame N`Doje. 2009.-10. gada sezonā tā bija 11. Eiropā apmeklētākā futbola līga ar vidējo apmeklējumu skaitu 8410.\n", "id": "lvs_Latn_110235"}
{"text": "Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija\n\nLatvijas Republikas Aizsardzības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts aizsardzības jomā. Aizsardzības ministriju politiskā līmenī vada aizsardzības ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_110236"}
{"text": "Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija\n\nLatvijas Republikas Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā. Tās galvenais uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku, ārējo ekonomisko politiku, iekšējā tirgus politiku (precēm un pakalpojumiem), komercdarbības attīstības politiku, konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības politiku, patērētāju tiesību aizsardzības politiku, būvniecības un mājokļu politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās. Ekonomikas ministriju politiskā līmenī vada ekonomikas ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_110237"}
{"text": "Latvijas Republikas Finanšu ministrija\n\nLatvijas Republikas Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē. Tās galvenie uzdevumi ir izstrādāt finanšu politiku, organizēt un koordinēt finanšu politikas īstenošanu un veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Finanšu ministriju politiskā līmenī vada finanšu ministrs. Pirmais Latvijas Pagaidu valdības finanšu ministrs bija Kārlis Puriņš (1918—1919). Par Latvijas Republikas Finanšu ministrijas dibināšanas dienu tiek uzskatīts , kad Tautas padome apstiprināja Latvijas Pagaidu valdības pilnvaras.\n", "id": "lvs_Latn_110238"}
{"text": "Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija\n\nLatvijas Republikas Iekšlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē. Tās galvenie uzdevumi ir izstrādāt un kopīgi ar tiesu varas, valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm īstenot vienotu politiku noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, robežsardzes, migrācijas, ugunsdrošības, glābšanas un civilās aizsardzības jautājumos. Iekšlietu ministriju politiskā līmenī vada iekšlietu ministrs.\n\nIekšlietu ministrija tika izveidota 1918. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110239"}
{"text": "Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija\n\nLatvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības un zinātnes nozarē, kā arī sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas jomā. Izglītības un zinātnes ministriju politiskā līmenī vada izglītības un zinātnes ministrs. Izglītības un zinātnes ministrija tika izveidota 1918. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110240"}
{"text": "Aleutu salas\n\nAleutu salas (, ) ir ap garš arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos. Administratīvi pieder Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstij, bet Komandora salas rietumos, kas ģeogrāfiski piederīgas Aleutu salām, ietilpst Krievijas Federācijas Kamčatkas novadā. Atdala no okeāna Beringa jūru. Sastāv no vairāk kā 160 vulkāniskām salām, kurās ir 57 vulkāni. Nosaukums, domājams, cēlies no čukču valodas vārda aliat — 'sala'. Salas apdzīvo galvenokārt to pamatiedzīvotāji aleuti.\n", "id": "lvs_Latn_110241"}
{"text": "Latvijas Republikas Kultūras ministrija\n\nLatvijas Republikas Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē. Kultūras ministriju politiskā līmenī vada kultūras ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_110242"}
{"text": "Latvijas Republikas Labklājības ministrija\n\nLatvijas Republikas Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā. Labklājības ministriju politiskā līmenī vada labklājības ministrs.\n\nLabklājības ministrija tika izveidota 1920. gadā kā Darba ministrija, kas savukārt tika izveidota uz Sociālā departamenta bāzes. ministrija tika pārdēvēta par Tautas labklājības ministriju, 1991. gadā tā ieguva savu pašreizējo nosaukumu.\n", "id": "lvs_Latn_110243"}
{"text": "Latvijas Republikas Satiksmes ministrija\n\nLatvijas Republikas Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs. Satiksmes ministriju politiskā līmenī vada satiksmes ministrs.\n\nSatiksmes ministrija tika izveidota 1918. gadā kā Satiksmes un darbu ministrija, 1920. gadā tā ieguva savu pašreizējo nosaukumu. Tās funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums.\n\nMinistrijas darbu vada valsts sekretāre Ilonda Stepanova. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana.\n\nTransporta nozare ietver dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozares, kā arī pasažieru pārvadājumu, tranzītpārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomas. Autosatiksmes apakšnozare ietver autotransporta, autoceļu un ceļu satiksmes drošības jomas. Sakaru nozare ietver elektronisko sakaru (arī sakaru un datu pārraides kanālus valsts pārvaldes jomā) un pasta apakšnozares.\n", "id": "lvs_Latn_110244"}
{"text": "Latvijas Republikas Tieslietu ministrija\n\nLatvijas Republikas Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarēs un ir augstākā iestāde padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. Tieslietu ministriju politiskā līmenī vada tieslietu ministrs. Tieslietu ministrija tika izveidota 1918. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110245"}
{"text": "Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija\n\nLatvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības, reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas, pašvaldību attīstības un pārraudzības, teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības, vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā, kā arī elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju valsts pārvaldē jomā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju politiskajā līmenī vada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_110246"}
{"text": "Gunārs Binde\n\nGunārs Binde (dzimis Bejas pagastā) ir latviešu fotomākslinieks.\n\nVecāki — Jānis Binde un Emma, Gunārs vecākais no viņu 3 bērniem. Mācījies Alūksnes vidusskolā. 1957. gadā absolvējis Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumu, kur mācījies par elektriķi. Strādājis par elektriķi Bejā, pēc tam par gaismotāju Valmieras teātrī un Jaunatnes teātrī Rīgā. 1957. gadā sācis nodarboties ar fotografēšanu, 1959. gadā kļuva par profesionālu fotogrāfu. Laikā no 1964. līdz 1975. gadam bijis pasniedzējs Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, vēlāk kļuva par Pieminekļu zinātniski tehniskās padomes fotogrāfu (1975—1977), Doles Vēstures muzeja fotogrāfu (1977—1994), Aizsardzības ministrijas fotospeciālistu (1994). G. Binde ir veidojis fotofilmas, dekorācijas teātra izrādēm, piedalījies dokumentālo filmu veidošanā. 1989. gadā kļuva par Latvijas Fotomākslinieku savienības biedru.\n", "id": "lvs_Latn_110247"}
{"text": "Juris Binde\n\nJuris Binde (dzimis 1955. gada 28. maijā Rīgā) ir latviešu uzņēmējs, zinātnieks, inženieris, konstruktors, ekonomikas doktors, SIA \"Latvijas Mobilais Telefons\" (LMT) prezidents un valdes priekšsēdētājs, kā arī Vidzemes Augstskolas profesors. Sniedzis nozīmīgu ieguldījumu telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, nostiprinot LMT kā tehnoloģiju inovāciju un biznesa līderi.\n", "id": "lvs_Latn_110248"}
{"text": "Attēls:Green Day - Oh Love cover.jpg\n\nThis is the cover art for \"Oh Love\" by the artist Green Day. The cover art copyright is believed to belong to the label, Reprise Records, or the graphic artist(s).\n", "id": "lvs_Latn_110249"}
{"text": "Oh Love\n\nOh Love ir amerikāņu pankroka grupas Green Day vadošais singls no grupas devītā studijas albuma ¡Uno!. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompānijām Reprise Records un Warner Bros. Dziesma tika ierakstīta grupas albumu triloģijas ieraksta laikā 2012. gada februārī—maijā.\n", "id": "lvs_Latn_110250"}
{"text": "¡Dos!\n\n¡Dos! ir amerikāņu pankroka grupas Green Day desmitais studijas albums, kas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Reprise Records. Tas ir otrais albums ¡Uno! ¡Dos! ¡Tré! albumu triloģijā. Grupa albumu ierakstīja 2012. gadā, laikā no februāra līdz jūnijam Kalifornijā, ASV.\n", "id": "lvs_Latn_110251"}
{"text": "¡Tré!\n\n¡Tré! ir amerikāņu pankroka grupas Green Day 11. studijas albums, kas izdots . Tas ir trešais albums ¡Uno! ¡Dos! ¡Tré! albumu triloģijā. Grupa albumu ierakstīja 2012. gadā, laikā no februāra līdz jūnijam Kalifornijā, ASV.\n", "id": "lvs_Latn_110252"}
{"text": "Kill the DJ\n\nKill the DJ ir amerikāņu pankroka grupas Green Day singls no grupas devītā studijas albuma ¡Uno!. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompānijām Reprise Records un Warner Bros. Dziesmas videoklips tika izdots . Dziesma tika ierakstīta grupas albumu triloģijas ieraksta laikā 2012. gada februārī—maijā.\n", "id": "lvs_Latn_110253"}
{"text": "Let Yourself Go\n\nLet Yourself Go ir amerikāņu pankroka grupas Green Day singls no grupas devītā studijas albuma ¡Uno!. Singls tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompānijām Reprise Records un Warner Bros. Dziesma tika ierakstīta grupas albumu triloģijas ieraksta laikā 2012. gada februārī—maijā.\n", "id": "lvs_Latn_110254"}
{"text": "Lagedi (stacija)\n\nLagedi () ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Harju apriņķa Rae pagastā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa un tā atrodas 15,1 km attālumā no Aegvīdu , 41,7 km attālumā no Tallinas un 48 km attālumā no Tapas. Lagedi stacija apkalpo vietējo un piepilsētas pasažieru vilcienu satiksmi, kā arī veic dzelzceļa kravu operācijas.\n\nLagedi pietur Tapas (Tartu, Valgas, Rakveres) un Tallinas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni, kā arī piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina elektrovilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_110255"}
{"text": "Vese (stacija)\n\nVese () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Tallinas pilsētas Lasnamē pilsētas daļā, Sējamē, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa un tas atrodas 8,3 km attālumā no Tallinas un 48,5 km attālumā no Aegvīdu. Vessē pietur piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina elektrovilcieni, kā arī starppilsētu pasažieru dīzeļvilciens Tallina—Rakvere.\n\nDzelzceļa pieturas punkts tika atklāts 1995. gadā, dzelzceļa stacijas Ilemiste austrumu galā.\n\n2012. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Vesses pieturas punktā tika izbūvēta jauna pasažieru starpceļu platforma (augstums - 550 mm, garums - 210 m).\n", "id": "lvs_Latn_110256"}
{"text": "Ragi\n\nRagi () ir pārkaulojušies izaugumi uz dažu dzīvnieku pieres vai deguna kaula. Tie tiek izmantoti gan aizsardzībā, gan uzbrukumā pret citiem dzīvniekiem. Ragi iedalās keratīna ragos un kaula ragos. Keratīna ragi ir dobradžiem un degunradžiem, bet kaula ragi ir briežiem, stirnām un aļņiem. Kaula ragi veidojas žuburos un tie ik gadu tiek nomainīti.\n", "id": "lvs_Latn_110257"}
{"text": "Zenīts\n\nZenīts (, samt — 'virziens') ir iedomāts punkts debess sfērā tieši virs novērotāja galvas. Tas ir pretējs virziens gravitācijas spēka vektora virzienam. Iedomāts debess sfēras punkts zenīta pretējā virzienā tiek saukts par nadīru.\n", "id": "lvs_Latn_110258"}
{"text": "Kuopio\n\nKuopio () ir pilsēta Somijas vidienē, atrodas no galvaspilsētas Helsinkiem Ziemeļsavo reģionā, un ir lielākā reģiona pilsēta. Dibināta , tā bija 9. lielākā Somijas pilsēta. Kuopio ir viens no valsts tehnoloģiju un izglītības centriem. Starp augstskolām nozīmīgākās ir Austrumsomijas universitāte un Savonijas lietišķo zinātņu universitāte. Kuopio ir Alūksnes sadraudzības pilsēta.\n\nKuopio ir apmēram 4300 uzņēmumu, 200 no tiem eksportējoši. Kopējais darbavietu skaits ir 45 800. 2011. gadā uz Rīgu atklāja AirBaltic tiešo lidojumu.\n\nGalvenie gadskārtējie notikumi ir Somijas ledus maratons februārī, deju festivāls jūnijā, starptautiskais vīna festivāls, kā arī Kuopio triatlons jūlijā.\n", "id": "lvs_Latn_110259"}
{"text": "Antarktikas šaurums\n\nAntarktikas šaurums (, , vai Paso Antarctic) ir ap garš un plats jūras šaurums Antarktīdas piekrastē. Atdala Triniti pussalas ziemeļaustrumu galu no Žuenvila salu grupas un savieno Brensfīlda šaurumu ar Vedela jūras Erebusa un Terora līci.\n\nŠaurumu atklāja Francijas 1837.—1840. gadu ekspedīcija Dimona d'Irvila vadībā. Pirmā to caurkuģoja un nokartēja zviedru ekspedīcija Oto Nordenšelda vadībā 1902. gada 15. janvārī un vēlāk nosauca par godu ekspedīcijas kuģim Antarctic, kas gāja bojā Eretusa un Terora līcī 1903. gada 13. februārī.\n\nŠauruma krastā darbojas trīs polārstacijas — argentīniešu vissezonas stacija Esperansa un urugvajiešu vasaras stacija Eličiribeeti Hopa līča krastā Triniti pussalas ziemeļaustrumos un argentīniešu vasaras stacija Petrela Dandī salas rietumos.\n", "id": "lvs_Latn_110260"}
{"text": "Jantarnija\n\nJantarnija ( – 'Dzintarainā'), līdz 1946. gadam Palmnikene (), ir pilsētciemats Kaļiņingradas apgabala galējos rietumos pie Baltijas jūras. Pilsētciematā atrodas pasaulē vienīgais dzintara ieguves kombināts, kas rūpnieciski iegūst dzintaru. Tiek uzskatīts, ka Jantarnijas apkārtnē koncentrēti lielākā daļa no pasaules dzintara krājumiem. Pilsētciematā atrodas dzintara muzejs. Plānots, ka netālu no Jantarnijas tiks izveidota viena no četrām teritorijām Krievijā, kurā būs atļautas spēļu zāles. Pilsētciematā notiek starptautiskas sacensības pludmales volejbolā.\n\nJantarnija ir municipālā veidojuma \"Jantarnijas pilsētas rajons\" (Янтарный городской округ) centrs. Bez pilsētciemata tajā ietilpst arī divi ciemati - Siņavina (Синявино), Pokrovska (Покровское).\n", "id": "lvs_Latn_110261"}
{"text": "Kārlis Štāmics\n\nKārlis Filips Štāmics (; dzimis , miris ) bija vācu komponists un vijoles, alta un viola d'amore virtuozs. Manheimas skolas otrās paaudzes pārstāvis.\n\nDzimis Manheimā, čehu izcelsmes komponista Johana Štāmica ģimenē. Mācījies Manheimā pie tēva un citiem mūziķiem. No 1770. līdz 1794. gadam ceļojis pa Eiropu (Franciju, Vāciju, Krieviju, Angliju, Nīderlandi) kā mūzikas virtuozs. Mūža pēdējos gadus no 1795. līdz 1801. gadam pavadīja Jēnā, it kā nodarbojoties ar alķīmiju. Miris trūkumā.\n\n50 simfoniju, 11 klarnešu koncertu, 3 čellu koncertu, 40 dažādu citu veidu koncertu, 38 sinfonia concertante, daudzu kamermūzikas darbu, 2 operu (abas zudušas) autors.\n", "id": "lvs_Latn_110262"}
{"text": "Laduškina\n\nLaduškina (, līdz 1946. gadam - Ludvigsorta ()) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabala rietumos, netālu no Vislas lagūnas.\n\nLaduškina ir municipālā veidojuma \"Laduškinas pilsētas rajons\" (Ладушкинский городской округ) centrs. Bez pilsētas tajā ietilpst arī divi ciemati - Ladigina (Ладыгино), Uļjanovka (Ульяновка).\n", "id": "lvs_Latn_110263"}
{"text": "Mamonova\n\nMamonova (, līdz 1947. gadam - Heiligenbeile ()) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabala rietumos, netālu no Vislas lagūnas. Pie pilsētas atrodas robežkontroles punkts ar Poliju. Pilsētā 2008. gadā atklāja pieminekli šprotēm.\n\nMamonova ir municipālā veidojuma \"Mamonovas pilsētas rajons\" (Мамоновский городской округ) centrs. Bez pilsētas tajā ietilpst arī 4 ciemati.\n", "id": "lvs_Latn_110264"}
{"text": "Eleanora Rūzvelta\n\nAnna Eleanora Rūzvelta (; dzimusi , mirusi ) bija amerikāņu politiķe, laikā no 1933. līdz 1945. gadam — ASV pirmā lēdija.\n\nViņa atbalstīja sava vīra, attāla brālēna Franklina Rūzvelta Jauno kursu un kļuva par civiltiesību aizstāvi. E. Rūzvelta strādāja, lai uzlabotu strādājošo sieviešu stāvokli, taču viņa iebilda pret grozījumiem Konstitūcijā par vienlīdzīgajām tiesībām, jo uzskatīja, ka tas varētu slikti ietekmēt sievietes. 1940. gados viņa bija viena no organizācijas Freedom House dibinātājām, tāpat viņa atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidi. E. Rūzvelta bija ASV delegāts ANO laikā no 1945. līdz 1952. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_110265"}
{"text": "Rūzvelta\n\nEdīte Rūzvelta (Edith Roosevelt; 1861—1948) — ASV pirmā lēdija, Teodora Rūzvelta sieva; Eleanora Rūzvelta (Eleanor Roosevelt; 1884—1962) — amerikāņu politiķe, ASV pirmā lēdija, Franklina Rūzvelta sieva.\n", "id": "lvs_Latn_110266"}
{"text": "Čehijas basketbola izlase\n\nČehijas basketbola izlase ir komanda, kas pārstāv Čehiju tādās starptautiskās basketbola sacensībās kā Olimpiskās spēles, Pasaules čempionāts un Eiropas čempionāts.\n\nIzlases lielākais panākums ir 7. vieta 2015. gada Eiropas čempionātā.\n\nPašlaik (2023. gada septembris) Čehijas izlase FIBA Pasaules izlašu rangā ieņem 19. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_110267"}
{"text": "Zviedrijas basketbola izlase\n\nZviedrijas basketbola izlase ir komanda, kas pārstāv Zviedriju tādās starptautiskās basketbola sacensībās kā olimpiskās spēles, Pasaules čempionāts un Eiropas čempionāts.\n\nIzlases lielākais panākums ir 10. vieta .\n\nPašlaik (2023. gada februāris) Zviedrijas izlase FIBA Pasaules izlašu rangā ieņem 50. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_110268"}
{"text": "Dirižablis\n\nDirižablis ( — 'vadāms') ir par gaisu vieglāks lidaparāts — aerostats ar dzinēju un vadības ierīcēm (spārnojumu). Lai dirižablis būtu vieglāk vadāms, tā korpuss ir garens, plūdlīnijas formas. Dirižabļiem parasti ir propelleru piedziņa. Dirižabļa korpuss piepildīts ar gāzi (parasti ūdeņradi vai hēliju, retāk metānu; ir arī dirižabļi, kuros cēlējspēku rada sakarsēts gaiss). Teorētiski iespējami arī vakuuma dirižabļi. Dirižabļa korpusam pievienota gondola pasažieru vai kravas pārvadāšanai. Dirižabļa spēka iekārta ir elektrodzinējs vai iekšdedzes dzinējs.\n\nPēc korpusa veida dirižabļus iedala mīkstajos dirižabļos (to korpuss pēc būtības ir īpašas formas gaisa balons), puscietajos un cietajos. Cietā korpusa cigārveida dirižabļus parasti saista ar dirižabļu konstruktora Ferdinanda fon Cepelīna vārdu un bieži dēvē par cepelīniem (dažreiz kļūdaini par cepelīnu sauc jebkuru dirižabli).\n", "id": "lvs_Latn_110269"}
{"text": "Elita Dreimane\n\nElita Dreimane ir latviešu juriste un bijusī Latvijas Valsts kancelejas direktore. Kopš ir Latvijas Gāzes valdes locekle.\n", "id": "lvs_Latn_110270"}
{"text": "Veismane\n\nAnna Veismane (1976) — latviešu komponiste; Gunta Veismane (1951) — latviešu ekonomiste, pasniedzēja un ierēdne.\n", "id": "lvs_Latn_110271"}
{"text": "Džons Edvardss\n\nDžonijs Rīds \"Džons\" Edvardss (; dzimis ) ir amerikāņu politiķis un advokāts, pārstāv Demokrātisko partiju.\n\n1998. gada Senāta vēlēšanās Ziemeļkarolīnā uzvarēja tobrīdējo štata pārstāvi Senātā — republikāni Loču Feirklohtu. Pirms pirmā termiņa beigām 2005. gadā viņš bija Džona Kerija izraudzītais kandidāts viceprezidenta amatam 2004. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Taču tajās tika zaudēts tobrīdējam valsts prezidentam Džordžam Bušam. Pēc tam Dž. Edvardss sāka strādāt paša dibinātajā One America Committee. Tāpat kandidēja uz ASV prezidenta amatu 2008. gada vēlēšanās, taču 2008. gada janvārī izstājās.\n", "id": "lvs_Latn_110272"}
{"text": "Ārons Bers\n\nĀrons Bers jaunākais (; dzimis , miris ) bija amerikāņu politiķis, 3. ASV viceprezidents.\n\nASV Neatkarības kara laikā bija Kontinentālās armijas virsnieks. Pēc tam kļuva par veiksmīgu advokātu un politiķi. A. Bers divas reizes tika ievēlēts Ņujorkas štata asamblejā (štata likumdevēju apakšpalāta; 1784—1785, 1798—1799), kā arī bija štata ģenerālprokurors (1789—1791), tika ievēlēts valsts Senātā (1791—1797). Ā. Bers bija Tomasa Džefersona izraudzītais kandidāts 1800. gada ASV prezidenta vēlēšanās viceprezidenta amatam. T. Džefersons vēlēšanās uzvarēja. 1804. gadā, savu viceprezidentūras termiņa pēdējā gadā, viņš izaicināja uz divkauju savu politisko sāncensi Aleksandru Hamiltonu. Divkaujā A. Hamiltons tika nāvējoši ievainots un nākamajā dienā mira.\n", "id": "lvs_Latn_110273"}
{"text": "Zakā\n\nZakā (, ) ir ceturtais no islāma pieciem pīlāriem. Tā ir labdarības nodeva, kad tiek veikts īpašs ikgadējs neaiztikto uzkrājumu 2,5% daļas ziedojums labdarības mērķiem. Tas palīdz pārkāpt iekšējo skopumu un atsvešinātību no citu problēmām.\n", "id": "lvs_Latn_110274"}
{"text": "Čārlzs Doss\n\nČārlzs Geitss Doss (; dzimis , miris ) bija amerikāņu baņķieris un politiķis, 30. ASV viceprezidents.\n\nDienējis Pirmajā pasaules karā. No 1898. līdz 1901. gadam bijis valūtas valsts kontrolieris, 1921. gadā kļuva par pirmo ASV budžeta biroja direktoru, amatā bija līdz 1922. gada jūnijam. Č. Doss bija Kelvina Kūlidža izraudzītais kandidāts 1924. gada ASV prezidenta vēlēšanās viceprezidenta amatam. Pēc viceprezidentūras beigām viņš kļuva par ASV vēstnieku Apvienotajā Karalistē (1929—1931). Par Dosa plāna izstrādāšanu viņš kopā ar Ostinu Čemberlenu saņēmis 1925. gada Nobela miera prēmiju.\n", "id": "lvs_Latn_110275"}
{"text": "Tūka Rasks\n\nTūka Rasks (; dzimis 1987. gada 10. martā) ir somu hokejists, vārtsargs, Somijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2020) Rasks pārstāv Nacionālās hokeja līgas klubu Bostonas \"Bruins\".\n", "id": "lvs_Latn_110276"}
{"text": "Krasnojarskas \"Sokol\"\n\nKrasnojarskas \"Sokol\" ir hokeja komanda, kas dibināta 1977. gadā un bāzēta Krasnojarskā, Krievijā. Kopš 2011. gada \"Sokol\" spēlē Krievijas Augstākajā līgā.\n\n\"Sokol\" ir Nacionālās hokeja līgas spēlētāja Aleksandra Sjomina dzimtais klubs. Tā rindām viņš bez maksas pievienojās 2012.—2013. gada NHL lokauta laikā.\n\nPašlaik (2016) komandas rindās spēlē latviešu uzbrucējs Juris Upītis.\n", "id": "lvs_Latn_110277"}
{"text": "Ilemiste (stacija)\n\nIlemiste () ir dzelzceļa mezgla stacija Igaunijā, Tallinā un tajā saslēdzas trīs dzelzceļa iecirkņi: Tallina—Ilemiste, Ilemiste—Tapa un Ilemiste—c. p. 4. km. Ilemistes stacija atrodas 8 km attālumā no Tallinas Baltijas stacijas, 17,5 km attālumā no Mūgas, 48,8 km attālumā no Aegvīdu un 69,6 km attālumā no Tapas. Ilemistes stacija apkalpo starppilsētu un piepilsētas pasažieru vilcienu satiksmi, kā arī veic dzelzceļa kravu operācijas.\n\nIlemistē pietur Tapas (Tartu, Valgas, Rakveres, Narvas) un Tallinas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni, kā arī piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina elektrovilcieni.\n", "id": "lvs_Latn_110278"}
{"text": "Almere\n\nAlmere () ir pilsēta Nīderlandē. Tā ir Flevolandes provinces lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, bet nav provinces administratīvais centrs. 2011. gada maijā Almerē dzīvoja aptuveni 191 tūkstotis iedzīvotāji. Pēc šī rādītāja tā ir septītā lielākā pilsēta Nīderlandē.\n\nAlmere ir jaunākā Nīderlandes pilsēta. Pirmās ēkas tika uzceltas 1976. gadā. 1984. gadā tai tika piešķirts pašvaldības statuss.\n", "id": "lvs_Latn_110279"}
{"text": "Artūrs Dannebergs\n\nArtūrs Dannebergs (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. Latvijas armijas ģenerālis (1931), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.\n", "id": "lvs_Latn_110280"}
{"text": "Jasmīni\n\nJasmīni (Jasminum) ir olīvu dzimtas ģints, kura apvieno aptuveni 200 krūmu un vīteņaugu sugas. To dabiskais izplatības areāls ir Vecās pasaules tropu un siltās zemes. Tie tiek plaši kultivēti kā krāšņumaugi. No to ziediem gatavo arī tējas. No dažām sugām iegūst eļļu, smaržas un vīraku. Ziedi galvenokārt ir balti vai dzelteni.\n\nLatvijā par jasmīniem mēdz kļūdaini saukt filadelfus jeb neīstos jasmīnus.\n", "id": "lvs_Latn_110281"}
{"text": "Viktors Hedmans\n\nViktors Hedmans (; dzimis 1990. gada 18. decembrī) ir zviedru hokejists, aizsargs. Pašlaik (2022) pārstāv Nacionālās hokeja līgas klubu Tampabejas \"Lightning\".\n", "id": "lvs_Latn_110282"}
{"text": "Artūrs Dālbergs\n\nArtūrs Dālbergs (1896—1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.\n", "id": "lvs_Latn_110283"}
{"text": "Žanis Bahs\n\nŽanis Bahs, arī Žanis Bachs (1885-1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1936), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.\n", "id": "lvs_Latn_110284"}
{"text": "Kitsekila (stacija)\n\nKitsekila () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Tallinā, dzelzceļa iecirknī Tallina—Ilemiste. Kitsekilas pieturas punkts atrodas 2,9 km attālumā no Tallinas Baltijas stacijas, 53,9 km attālumā no Aegvīdu un tajā pietur piepilsētas pasažieru elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina vilcieni. Starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni Kitsekilā apstāšanos neveic..\n\nKitsekilas pieturas punkts atklāts 2008. gada 10. novembrī, ar mērķi nodrošināt ērtu pārsēšanos no piepilsētas elektrovilcieniem uz Tallinas sabiedriskā transporta tramvaju un autobusu maršrutiem. Pieturas punktā izbūvētas divas malas platformas. Platformu augstums - 550 mm, garums - 30 m. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona.\n", "id": "lvs_Latn_110285"}
{"text": "Ēriks Bēze\n\nĒriks Bēze (dzimis Rīgā, miris Brandenburgā) bija Latvijas futbola izlases pussargs.\n\nIzmācījies par zobu tehniķi. Pēc izceļošanas no Latvijas, 1939. gadā, profesionālo futbolu vairs nespēlēja. 1941. gada jūnijā iesaukts vācu armijā, kur nonācis gūstā. No gūsta Padomju Savienībā atlaists 1948. gadā. Kopš tā laika dzīvojis un strādājis savā arodā Potsdamā, toreizējā Vācijas Demokrātiskajā Republikā.\n", "id": "lvs_Latn_110286"}
{"text": "Gerhards Barkhorns\n\nGerhards Barkhorns (, dzimis , miris ) bija Vācijas- Luftwaffe, bet pēc Otrā pasaules kara - bundesvēra, aviācijas- Luftwaffe ass. G. Barkhorns Otrā pasaules kara gaisa kaujās ir notriecis 301 ienaidnieka lidmašīnu (visas cīņās pret PSRS), kas ir otrs lielākais uzvaru skaits pēc Eriha Hartmaņa. 9 reizes notriekts, 3 reizes ievainots. Pēc kara līdz 1976. gadam dienēja Rietumvācijas gaisa spēkos. Gājis bojā autoavārijā.\n", "id": "lvs_Latn_110287"}
{"text": "Pioņerska\n\nPioņerska - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā Pioņerska - Krievijas polārstacija Antarktīdā (1956-1959)\n", "id": "lvs_Latn_110288"}
{"text": "Pioņerska (pilsēta)\n\nPioņerska (, līdz 1946. gadam — Neikūrene ()) ir kūrortpilsēta Kaļiņingradas apgabalā, uz ziemeļrietumiem no Kaļiņingradas pie Baltijas jūras.\n\nPioņerska ir municipālā veidojuma \"Pioņerskas pilsētas rajons\" (Пионерский городской округ) centrs un vienīgā apdzīvotā vieta.\n", "id": "lvs_Latn_110289"}
{"text": "Jānis Indāns\n\nJānis Teodors Indāns (1895—1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Aviācijas pulka komandieris, ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.\n", "id": "lvs_Latn_110290"}
{"text": "Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumi (austrumu virziens)\n\nIgaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumus austrumu virzienā no valsts galvaspilsētas Tallinas nodrošina VAS Edelaraudtee, kā arī VAS Elektriraudtee piepilsētas elektrovilcienu maršrutā Tallina—Aegvīdu—Tallina. Dīzeļvilcienu maršruti savieno Tallinu ar Narvu, Tartu, Valgu kā arī nodrošina pasažieru dzelzceļa pārvadājumus Harju, Rietumviru, Austrumviru, Jegevas, Tartu, Valgas un Pelvas apriņķos.\n", "id": "lvs_Latn_110291"}
{"text": "Rūdolfs Klinsons\n\nRūdolfs Klinsons (1889-1941) bija Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940), ģenerālis (1936). Armijas sporta kluba valdes priekšsēdētājs, Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja biedrs, Latvijas Šaušanas savienības priekšsēdētājs, žurnāla \"Fiziskā Kultūra un Sports\" redaktors (1937-1940). Nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.\n", "id": "lvs_Latn_110292"}
{"text": "Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)\n\nSovetska (), līdz 1946. gadam Tilzīte (, ), ir pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā pilsēta Kaļiņingradas apgabalā (aiz Karaļaučiem). Atrodas apgabala ziemeļos pie Tilžas upes ietekas Nemunā. Pa Nemunas upi iet Krievijas — Lietuvas robeža. Upes pretējā krastā atrodas Lietuvas pilsēta Panemune. Abas pilsētas savieno t.s. Karalienes Luīzes tilts, kas ir Sovetskas simbols.\n\nSovetska ir municipālā veidojuma \"Sovetskas pilsētas rajons\" (Советский городской округ) centrs un vienīgā apdzīvotā vieta. Pilsētā atrodas Sovetskas papīrfabrika.\n", "id": "lvs_Latn_110293"}
{"text": "Roberts Kļaviņš\n\nRoberts Kļaviņš (1885—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Vidzemes divīzijas komandieris (1931—1934), ģenerālis (1931). Sākoties padomju okupācijai — Tautas Saeimas deputāts, Latvijas Tautas armijas komandieris. Nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.\n", "id": "lvs_Latn_110294"}
{"text": "Aleksandrs Baginskis\n\nAleksandrs Baginskis (dzimis , miris ) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Atsevišķās (Studentu) rotas leitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_110295"}
{"text": "Autoceļš P1\n\nP1 autoceļš Rīga—Carnikava—Ādaži ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Rīgas centru un ziemeļu daļu Daugavas labajā krastā ar autoceļu A1 pie Ādažiem. Autoceļa kopējais garums ir 32,3 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Šķērso Rīgas pilsētu un Ropažu un Ādažu novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110296"}
{"text": "Dīzeļvilcienu maršruts Tallina—Narva\n\nTallina—Narva () ir starppilsētu pasažieru dīzeļvilcienu maršruts Igaunijā, kas apkalpo Harju apriņki, Rietumviru apriņķi un Austrumviru apriņķi. Maršruta kopgarums — 209,6 km.\n", "id": "lvs_Latn_110297"}
{"text": "Dīzeļvilcienu maršruts Tallina—Rakvere\n\nTallina—Rakvere () ir starppilsētu pasažieru dīzeļvilcienu maršruts Igaunijā, kas apkalpo Harju apriņki un Rietumviru apriņķi. Maršruta kopgarums — 103,9 km.\n", "id": "lvs_Latn_110298"}
{"text": "Dīzeļvilcienu maršruts Tallina—Tartu—Valga\n\nTallina—Tartu—Valga () ir starppilsētu pasažieru dīzeļvilcienu maršruts Igaunijā, kas apkalpo Harju apriņki, Rietumviru apriņķi, Jegevas apriņķi, Tartu apriņķi un Valgas apriņķi. Maršruta kopgarums — 273 km. Valgas stacijā iespējama pārsēšanās uz VAS Pasažieru vilciens starppilsētu pasažieru dīzeļvilcienu Rīga—Valga.\n", "id": "lvs_Latn_110299"}
{"text": "Periodiskās tabulas grupa\n\nPeriodiskās tabulas grupa ir vertikāla kolonna ķīmisko elementu periodiskajā tabulā. Standarta periodiskajā tabulā ir 18 grupas. Vienas noteiktas grupas elementiem ir līdzīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības. Lai apzīmētu noteiktās grupas tiek izmantoti dažādi apzīmējumi. Tradicionāli tiek izmantoti romiešu skaitļi, bet IUPAC iesaka izmantot arābu skaitļus.\n", "id": "lvs_Latn_110300"}
{"text": "Slashdot\n\nSlashdot (dažkārt saīsināts kā /.) ir tehnoloģiju jaunumu tīmekļa vietne, kura pieder ASV kompānijai Dice Holdings, Inc..\n\nLapa, kura sevi dēvē par News for Nerds. Stuff that Matters, satur lietotāju iesniegtus un novērtētus aktuālus ziņu rakstus par zinātni un tehnoloģiju tēmām. Katram rakstam ir komentāru sadaļa.\n\nSlashdot 1997. gadā kā blogu Chips & Dips dibināja Houpas koledžas datorzinātņu studenti Robs Malda, zināms kā Commander Taco, un Džefs Beitss, zināms kā Hemos.\n\nNosaukumu Slashdot Malda apraksta kā \"sava veida URL parodiju\", izvēlētu tā, lai samulsinātu tos, kuri vēlētos angliski to izrunāt (\"h-t-t-p-colon-slash-slash-slashdot-dot-org\").\n", "id": "lvs_Latn_110301"}
{"text": "Turn Up The Radio\n\n\"Turn Up The Radio\" ir ASV mūziķes Madonnas trešais singls no 2012. gadā izdotā divpadsmitā studijas albuma MDNA. Singls oficiāli tika izdots 2012. gada 5. augustā. Deju mūzikas dziesmas autori un producenti ir Madonna un Martins Solveigs.\n", "id": "lvs_Latn_110302"}
{"text": "Telia Finland\n\nTelia Finland Oyj ir Somijas telesakaru uzņēmums, kas pieder Zviedrijā reģistrētajam uzņēmumam Telia Company. Līdz apvienošanās ar Telia 2003. gadā, tas bija zināms kā Sonera. Galvenais birojs atrodas Helsinkos.\n\nUzņēmums darbojas fiksēto un mobilo sakaru jomā, kā arī ir interneta pakalpojumu sniedzējs.\n", "id": "lvs_Latn_110303"}
{"text": "Ingolštate\n\nIngolštate (, ) ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bavārijā, Augšbavārijas administratīvajā reģionā. Pilsēta atrodas Donavas krastos. 2011. gadā Ingolštatē dzīvoja aptuveni 127 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir otra lielākā pilsēta Augšbavārijā aiz Minhenes. Bavārijā tā ir sestā lielākā pilsēta. Ingolštate ir jaunākā Vācijas lielpilsēta. Lielpilsētas statusu Ingolštate ieguva 1989. gadā.\n\nIngolštatē atrodas automašīnu kompānijas Audi galvenā mītne.\n\nPilsētā bāzēts futbola klubs Ingolstadt 04.\n", "id": "lvs_Latn_110304"}
{"text": "Kalnu grēda\n\nKalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas. Vairākas kalnu grēdas kopā veido kalnu sistēmu. Kalnu grēdas veidojas vairākos orogrāfiskajos procesos, galvenokārt tektonisko plātņu sadursmes vietās. Kalnu grēdu forma, garums un augstums ir atkarīgs no to vecuma un ģeoloģisko procesu attīstības.\n\nHimalaji ir augstākā kalnu sistēma pasaulē, savukārt Andi ir garākā kalnu sistēma. Eiropā lielākā kalnu sistēma ir Alpi.\n", "id": "lvs_Latn_110305"}
{"text": "Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumi (dienvidu virziens)\n\nIgaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumus dienvidu virzienā no valsts galvaspilsētas Tallinas nodrošina VAS Edelaraudtee. Dīzeļvilcienu maršruti savieno Tallinu ar Vīlandi, kā arī nodrošina pasažieru dzelzceļa pārvadājumus Harju, Raplas, Jerves un Viljandi apriņķos.\n\nDzelzceļa maršrutu apkalpošanai tiek izmantots VAS Edelaraudtee piederošais dzelzceļa tīkls. Tā kopgarums ir 271,5 km. Tīklu veido pamatiecirknis Tallina—Lelle, ar atzarojumu Lelle—Tiri—Vīlande un savienojošo iecirkni Līva—Ilemiste.\n\nKopš 2018. gada 8. decembra pasažieru vilcieni posmā Lelle—Pērnava vairs nekursē.\n", "id": "lvs_Latn_110306"}
{"text": "Kosmos-2472\n\nKosmos-2472 (Космос-2472) ir Krievijas militārais pavadonis. Orbītā palaists 2011. gada jūnijā.\n\nPar kosmiskā aparāta parametriem un uzdevumiem ir maz oficiālas informācijas. Neatkarīgi eksperti secinājuši, ka Kosmos-2472 ir Kobalt-M sērijas izlūkošanas pavadonis ar optisko kameru. Tas apgādāts ar kapsulām, kurās uz zemi var nogādāt uzņemto attēlu filmas.\n\n24. oktobrī tā nolaižamais aparāts ar kamerām un uzņemtajām filmām nolaidās uz zemes.\n", "id": "lvs_Latn_110307"}
{"text": "Kosmos-2462\n\nKosmos-2462 (Космос-2462) bija Krievijas militārais pavadonis. Orbītā palaists 2010. gada aprīlī.\n\nPar kosmiskā aparāta parametriem un uzdevumiem ir maz oficiālas informācijas. Neatkarīgi eksperti secinājuši, ka Kosmos-2462 ir Kobalt-M sērijas izlūkošanas pavadonis ar optisko kameru. Tas apgādāts ar kapsulām, kurās uz zemi var nogādāt uzņemto attēlu filmas.\n", "id": "lvs_Latn_110308"}
{"text": "Svetlija\n\nSvetlija (, līdz 1947. gadam - Cimmerbūde ()) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabalā. Atrodas Vislas lagūnas ziemeļu krastā uz rietumiem no Karaļaučiem. Pilsētā atrodas kompānijas Lukoil naftas terminālis. Zivju pārstrāde.\n\nSvetlija ir municipālā veidojuma \"Svetlijas pilsētas rajons\" (Светловский городской округ) centrs. Municipālajā veidojumā ietilpst Svetlijas pilsēta un vēl 10 ciemati (посёлок).\n", "id": "lvs_Latn_110309"}
{"text": "Kēte Kolvica\n\nKēte Kolvica (; dzimusi Šmite () , mirusi ) bija 20. gadsimta pirmās puses vācu ekspresionisma gleznotāja, grafiķe un tēlniece. Kētes Kolvicas darbu tēmas bieži saistās ar nāvi un izmisumu.\n\nDzimusi Kēnigsbergā radikālu sociāldemokrātu ģimenē. Sākusi zīmēšanas studijas 12 gadu vecumā. Mācījusies mākslas skolā sievietēm Berlīnē. 1891. gadā apprecējās ar ārstu Kārli Kolvicu, un apmetās Berlīnē. 1898. gadā plašu atpazīstamību ieguva Kolvicas grafikas darbu cikls, ietekmējoties no Gerharta Hauptmaņa lugas \"Audēji\". 1904. gadā dzīvoja Parīzē, 1907. gadā - Florencē. 1920. gada Kolvica tika ievēlēta Prūsijas Mākslas akadēmijā, amatu nācās pamest pēc nacistu nākšanas pie varas. Pirms nacistu uzvaras 1932. gada vēlēšanās kopā ar kreisi noskaņotajiem intelektuāļiem parakstīja aicinājumu vienotai darbībai pret nacistiem (Dringender Appell). Nacistu valdīšanas laikā Kolvica palika Vācijā. 1943. gadā evakuējās no Berlīnes (Kolvicas mājās palikušie darbi vēlāk gāja zudumā). Mirusi 1945. gadā Moricburgā, Saksijā, kur uzturējās pēc Saksijas prinča Ernsta Heinriha ielūguma.\n", "id": "lvs_Latn_110310"}
{"text": "Hyundai Wia\n\nHyundai Wia grupa ir Hyundai Motor Group biedrs, kuru dēvē par otro lielāko automobiļu detaļu ražotāju Dienvidkorejā.\n", "id": "lvs_Latn_110311"}
{"text": "Bagrationovskas rajons\n\nBagrationovskas rajons () ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons. Rajons robežojas ar Kaļiņingradas apgabala Laduškinas un Mamonovas pilsētām, Gurjevskas, Gvardejskas un Pravdinskas rajoniem, kā arī Baltijas jūru un Poliju.\n", "id": "lvs_Latn_110312"}
{"text": "Autoceļš P6\n\nP6 autoceļš Saulkrasti—Sēja—Ragana ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Saulkrastu pilsētu ar Krimuldas pagasta centru Raganu pie autoceļa A3. Autoceļa kopējais garums ir 22,9 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Šķērso Saulkrastu un Siguldas novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110313"}
{"text": "Autoceļš P7\n\nP7 autoceļš Ragana—Turaida ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Krimuldas pagasta centru Raganu pie autoceļa A3 ar autoceļu P8 pie Turaidas pils. Autoceļa kopējais garums ir 9,8 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Šķērso Siguldas novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110314"}
{"text": "Bagrationovska\n\nBagrationovska (, līdz 1946. gadam — Preisišeilava jeb Prūšu Eilava ()) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā. Atrodas uz dienvidiem no Karaļaučiem pie Polijas robežas. Līdz Otrā pasaules kara beigām bija Austrumprūsijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_110315"}
{"text": "Telia Company\n\nTelia Company AB (līdz 2016. gadam TeliaSonera) ir Zviedrijā reģistrēts telesakaru uzņēmums. Tas tika izveidots 2003. gadā, Zviedrijas Telia apvienojoties ar Somijas Sonera. uzņēmums galvenais birojs atrodas Solnā, Stokholmas lēnē.\n\nUzņēmums darbojas mobilo un fiksēto sakaru jomā, kā arī ir interneta un televīzijas pakalpojumu sniedzējs, ierīču tirgotājs, darbojas mediju reklāmas jomā. Telia darbojas Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Dānijā, Lietuvā, Igaunijā, Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_110316"}
{"text": "Žubīte\n\nParastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās. Introducēta Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā. Izšķir 16 pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_110317"}
{"text": "Vini Caldirola\n\nVini Caldirola bija profesionāla Itālijas šosejas riteņbraukšanas komanda, kura pastāvēja laika periodā no 1998. līdz 2004. gadam. Komandas galvenais sponsors bija Itālijas vīna ražotājkompānija Casa Vini Caldirola, izņemot 2002. gadu, kad par komandas galveno sponsoru kļuva Tacconi Sport. 2005. gadā komandu formāli likvidēja, bet daudzi no tās braucējiem pārgāja uz jaunizveidoto Liquigas-Bianchi UCI ProTour komandu.\n\nVairākus gadus komandu pārstāvēja Latvijas riteņbraucējs Romāns Vainšteins.\n", "id": "lvs_Latn_110318"}
{"text": "Grejas anatomija\n\n\"Grejas anatomija\" () ir ASV televīzijas seriāls, kura autore ir Šonda Raimsa. Seriālu kopš ASV pārraida ABC televīzijas kanālā. Pašlaik pārraidītas vairāk nekā 400 sērijas (19 sezonas). \"Grejas anatomija\" ir par izdomātās slimnīcas darbinieku dzīvi un darbu slimnīcā. Vairākas seriāla sezonas iekļautas dažādu laikrakstu un žurnālu desmit labāko seriālu sarakstos. Tāpat \"Grejas anatomija\" saņēmusi vairākas balvas, tai skaitā Zelta globusa balvu kā labākais drāmas seriāls.\n\nLatvijā seriāls demonstrēts kanālos LTV1 un TV3 Life (LNT).\n", "id": "lvs_Latn_110319"}
{"text": "Vampīra dienasgrāmatas\n\n\"Vampīra dienasgrāmatas\" () ir amerikāņu televīzijas seriāls, kas ir balstīts uz Līzas Džeinas Smitas sarakstīto romānu sēriju ar tādu pašu nosaukumu. Seriāls kopš ASV tiek pārraidīts The CW televīzijas kanālā. Pašlaik ir pārraidītas 171 sērijas. (8 sezonas) \"Vampīra dienasgrāmatas\" ir par mīlas trijstūri starp Elēnu Gilbertu un brāļiem vampīriem Stefanu un Deimonu Salvatorēm.\n", "id": "lvs_Latn_110320"}
{"text": "Operācija \"Skyfall\"\n\n\"Operācija \"Skyfall\"\" () ir 2012. gada Apvienotās Karalistes un ASV kopražojuma filma, kuras režisors ir Sems Mendess. Šī ir 23. filma par Džeimsu Bondu. Trešo reizi filmas sērijas vēsturē Dž. Bondu attēlojis Denjels Kreigs. Filmas pirmizrāde notika Londonā, savukārt Latvijā — . Galvenās lomas tajā atveido Denjels Kreigs, Havjers Bardems, Reifs Fainss, Neomija Herisa, Berenise Marloe, Alberts Finijs un Džūdija Denča.\n", "id": "lvs_Latn_110321"}
{"text": "Autoceļš P9\n\nP9 autoceļš Ragana—Limbaži ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Siguldas novada Krimuldas pagasta centru Raganu pie autoceļa A3 ar Limbažiem. Autoceļa kopējais garums ir 40,5 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Šķērso Siguldas un Limbažu novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110322"}
{"text": "Augusto De Luka\n\nAugusto De Luka (; dzimis ) ir itāļu mākslinieks un fotogrāfs. 1970. gadu vidū kļuva par profesionālu fotogrāfu. Ir vairāk nekā desmit grāmatu autors.\n", "id": "lvs_Latn_110323"}
{"text": "Kamžaņas lidosta\n\nKamžaņas starptautiskā lidosta () ir lidosta, kas atrodas Vjetnamas pilsētā Kamžaņā. Tā apkalpo arī kūrortpilsētu Ņačanu, kas atrodas 30 km attālumā no lidostas. Lidosta galvenokārt tiek izmantota lidojumiem tikai valsts teritorijā. Sezonāli arī starptautiskajiem lidojumiem. Lidostā ir viens skrejceļš, un tā garums ir 3048 metri, bet platums — 46 metri. Regulāri lidojumi tiek veikti uz Hanoju, Hošiminu un Danangu. Sezonāli starptautiskie lidojumi ir uz Dienvidkorejas pilsētu Inčhonu (Seulas piepilsētu), kā arī uz Krievijas pilsētām Ulanudi, Jekaterinburgu, Novosibirsku, Habarovsku un Vladivostoku. Nereti ir reisi arī uz citām Vjetnamas mazāk nozīmīgām lidostām.\n", "id": "lvs_Latn_110324"}
{"text": "Fricis Alberts Lipmanis\n\nFricis Alberts Lipmanis (, dzimis , miris ) bija vācu/amerikāņu bioķīmiķis. 1953. gada Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā laureāts (kopā ar Hansu Ādolfu Krebsu) par koenzīma A atklāšanu 1945. gadā.\n\nDzimis Kēnigsbergā, ebreju ģimenē. Studējis Kēnigsbergā, Berlīnē un Minhenē. Strādāja Ķeizara Vilhelma institūtā. Kopš 1939. gada — ASV. Strādājis Hārvarda Medicīnas skolā un Rokfellera Universitātē.\n\n1941. gadā pierādīja, ka adenozīntrifosfāts ir galvenais enerģijas pārnesējs šūnā.\n", "id": "lvs_Latn_110325"}
{"text": "Zazu valoda\n\nZazu valoda, arī zazaki (zazaki), ir irāņu valoda, kurā galvenokārt runā zazu etniskā grupa, kas dzīvo Turcijas austrumu daļā, Eifratas upes augštecē esošajos Tundželi, Bingelas, Erzindžanas un Elazīgas ilos. Nav uzticamu avotu par kopējo zazu valodas pratēju skaitu. Turcijas austrumos zazu valodas pratēju skaits tiek lēsts no 1,5 līdz 2 miljoniem, bet tā kā daudzi zazi ir devušies uz dzīvi arī citviet Turcijā un ārpus valsts robežām, tad kopējais zazu valodas pratēju skaits varētu būt no 2 līdz 3 miljoniem.\n\nZazu valoda ir makrovaloda, tā sīkāk dalās vairākos heterogēnos dialektos — kirmandžki valodā, dienvidrietumu zazu valodā un dimli (dimili) valodā. Laika gaitā zazaki valodu ir ietekmējušas arī citas valodas. Vislielākā ietekme ir bijusi no kurdu valodas, bet ir arī daudz aizguvumi no arābu valodas, persiešu valodas, armēņu valodas un turku valodas.\n", "id": "lvs_Latn_110326"}
{"text": "Baltijskas rajons\n\nBaltijskas rajons () ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons. Rajons robežojas ar Kaļiņingradas apgabala Zeļenogradskas rajonu, kā arī Baltijas jūru un Poliju.\n", "id": "lvs_Latn_110327"}
{"text": "Vizuālā programmēšana\n\nDatorzinātnē vizuālā programmēšanas valoda (VPV) ir programmēšanas valoda, kas ļauj lietotājiem veidot datorprogrammas, manipulējot ar grafiskajiem elementiem tā vietā, lai izmantotu tekstveida izteiksmes līdzekļus.\n", "id": "lvs_Latn_110328"}
{"text": "Baltijska\n\nBaltijska (, līdz 1946. gadam Pillava ()) ir ostas pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā. Atrodas apgabala rietumos uz Baltijas strēles pie Kaļiņingradas lagūnas savienojuma ar Baltijas jūru. Krievijas Baltijas Kara flotes bāze. Kuģu remonta rūpnīca. Prāmju satiksme ar Sanktpēterburgu, Zasnicu, Klaipēdu, Karlshamnu, Gdiņu. Baltijska līdz ar Kaļiņingradu ir divas vienīgās neaizsalstošās Krievijas ostas Baltijas jūras krastā.\n", "id": "lvs_Latn_110329"}
{"text": "Bjarne Rīss\n\nBjarne Likegords Rīss (; dzimis Herningā), karjeras laikā saukts par Herningas ērgli (), ir bijušais Dānijas profesionālais šosejas riteņbraucējs, kurš uzvarēja 1996. gada Tour de France un šobrīd ir UCI World Tour komandas līdzīpašnieks un menedžeris.\n\nCiti Rīsa karjeras sasniegumi ir uzvara Amstel Gold Race 1997. gadā, vairāki Dānijas čempiontituli un uzvaras posmos Giro d'Italia. 2007. gada 25. maijā viņš atzinās, ka Tour de France uzvarēja, izmantojot aizliegtas vielas un tūres organizatori viņu vairs neuzskata par uzvarētāju. 2008. gada jūlijā tūres rīkotāji apstiprināja viņa uzvaru, bet rezultātos pievienoja zvaigznīti, norādot uz viņa dopinga pārkāpumiem.\n\nPēc karjeras beigām no 1999. līdz 2015. gadam bijis īpašnieks un vēlāk vadījis velokomandu (ar dažādiem sponsoru nosaukumiem). Savu kā sportista un vadītās komandas pārstāju dopinga pārkāpumu dēļ izpelnījies neviennozīmīgu reputāciju.\n\n2020. gadā kļuvis par komandas līdzīpašnieku un menedžeri.\n", "id": "lvs_Latn_110330"}
{"text": "Autoceļš P12\n\n|} |} P12 autoceļš Limbaži—Salacgrīva ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Limbažus ar autoceļu A1 Salacgrīvā. Autoceļa kopgarums ir un tas lielākajā daļā maršruta, izņemot grants posmu no Korģenes līdz Jaunupei (), klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Limbažu novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110331"}
{"text": "Autoceļš P13\n\n|} |} P13 autoceļš Limbaži—Aloja ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Limbažus ar Aloju. Autoceļa kopgarums ir 32,5 km un tas visā maršrutā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Limbažu novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110332"}
{"text": "2006. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā\n\n2006. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā notika Zalcburgā, Austrijā, no 19. līdz 24. septembrim. Čempionāts sastāvēja no grupas un individuālā brauciena vīriešiem, sievietēm, vīriešiem līdz 23 gadu vecumam. Tas bija 79. Pasaules čempionāts.\n\nVīriešu grupas braucienā uzvarēja Itālijas pārstāvis olimpiskais čempions Paolo Betīni, bet Šveices pārstāvis Fabians Kančellāra ieguva savu pirmo titulu individuālajā braucienā.\n\nSieviešu grupas braucienā uzvarēja Marianna Vosa no Nīderlandes, kurai tas bija pirmais gads pieaugušo līmenī.\n", "id": "lvs_Latn_110333"}
{"text": "Citroën Xsara\n\nCitroën Xsara ir maza ģimenes automašīna, ko ražoja franču auto kompānija Citroën no 1997. līdz 2006. gadam. Tā nāca trīs durvju hečbeka un piecu durvju universāļa variantos. Xsara ieguva \"Semperit Irish Car of the Year\" titulu 1998 gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110334"}
{"text": "Autoceļš P14\n\n|} |} P14 autoceļš Umurga—Cēsis—Līvi ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Umurgu Limbažu novadā ar Stalbi pie autoceļa A3 un tālāk ar Cēsīm. Autoceļa kopgarums ir 42,7 km un tas visā maršrutā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Limbažu un Cēsu novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110335"}
{"text": "TILTS Communications\n\nTILTS Communications A/S ir Dānijā reģistrēts telesakaru uzņēmums, kas pieder Telia Company. Tas tika dibināts 1993. gadā.\n\nUzņēmumam pieder 49 % kapitāla daļu Latvijas sakaru uzņēmumā Tet.\n", "id": "lvs_Latn_110336"}
{"text": "Vélo d'Or\n\nVélo d'Or (no franču \"Zelta velosipēds\") ir apbalvojums šosejas riteņbraukšanā, kuru 1992. gadā izveidoja Francijas riteņbraukšanas žurnāls Vélo Magazine. Balva tiek piešķirta braucējam, kurš gada laikā uzrādījis vislabāko sniegumu. Kopš 2022. gada balvu piešķir arī sievietēm.\n\nLānss Ārmstrongs bija piecreiz ieguvis Vélo d'Or apbalvojumu, bet viņa rezultāti tika anulēti pēc tam, kad USADA atņēma viņam uzvaras Tour de France. Vélo d'Or par šiem gadiem netika nodots otrās vietas ieguvējam. Šobrīd Alverto Kontadoram pieder rekords ar četrām uzvarām.\n", "id": "lvs_Latn_110337"}
{"text": "Dumbrcālis\n\nDumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus). Dumbrcālim izdala 3 pasugas.\n\nTas ir sastopams bagātīgi aizaugušu ūdenstilpju krastos visā Eiropā, izņemot Skandināvijas ziemeļos, Āzijā, Japānu un Koreju ieskaitot, un Ziemeļāfrikā. Ziemeļu un austrumu areāla populācijas ir migrējošas, bet siltākos reģionos, kur ūdenstilpes neaizsalst, dumbrcālis ir nometnieks.\n", "id": "lvs_Latn_110338"}
{"text": "Somebody That I Used to Know\n\nSomebody That I Used to Know ir austrāliešu-beļģu dziedātāja un dziesmu autora Gotye dziesma, kuras ierakstā ir piedalījusies arī jaunzēlandiete Kimbra. Singls Austrālijā un Jaunzēlandē tika izdots kā trešā albuma Making Mirrors otrais singls. 2011. gada decembrī tas tika izdots Apvienotajā Karalistē, savukārt 2012. gada janvārī — ASV un Īrijā. Dziesmu Gotye ierakstīja savu vecāku mājās Austrālijā. Singls guva lielus komerciālos panākumus, Austrālijas, Apvienotās Karalistes un ASV (Billboard Hot 100), kā arī 23 citu valstu singlu topos dziesma ierindojās 1. vietā. Austrālijā šis ir visu laiku trešais vislabāk pārdotais singls. Singls tika atzīts par gada labāko ierakstu Grammy balvu pasniegšanas ceremonijā 2013. gada februārī.\n", "id": "lvs_Latn_110339"}
{"text": "Mikroklasteris\n\nMikroklasteris (puduris) ir nelielas uzņēmumu koncentrācijas nelielā ģeogrāfiskā apvidū, ko raksturo sociālajās un ekonomiskajās interesēs vienota sabiedrība ar kopīgu identitāti. Tās ilgtspējība tiek nodrošināta ar ilgtermiņa sadarbības stratēģijām, kas vērstas uz specializēšanos, taču vienlaicīgi arī pārdošanas apjoma palielināšanu. Šāda pieeja īpaši izmantota vietējo tūrisma galamērķu struktūru attīstībā.\n", "id": "lvs_Latn_110340"}
{"text": "We Are Young\n\nWe Are Young ir amerikāņu grupas Fun. dziesma, kuras ierakstā ir piedalījusies arī Žanella Monē. Singls tika izdots kā grupas otrā albuma Some Nights pirmais singls. Dziesma saņēma pozitīvu kritiķu vērtējumu, kā arī guva komerciālos panākumus, vairāku valstu singlu topos ierindojoties pirmajā vietā. ASV par pārdotiem vairāk nekā 5,3 miljoniem singla kopiju tas ir ticis sertificēts ar pieckāršu platīna disku. Singls tika atzīts par gada dziesmu 2013. gada Grammy balvu pasniegšanas ceremonijā.\n", "id": "lvs_Latn_110341"}
{"text": "Bruno Tauts\n\nBruno Jūliuss Floriāns Tauts (; dzimis , miris ) bija vācu arhitekts, arhitektūras teorētiķis un pilsētplānotājs. Pazīstami ir Tauta Veimāras Republikas periodā celtie modernistiskie Berlīnes daudzdzīvokļu kompleksi, kuri iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.\n\nDzimis Kēnigsbergā uzņēmēja ģimenē. No 1904. līdz 1908. gadam strādāja Štutgartē, arhitekta Teodora Fišera birojā. 1910. gadā nodibināja savu biroju Berlīnē. No 1912. līdz 1915. gadam projektēja dārzu pilsētas Berlīnē un Magdeburgā. Starptautisku slavu guva ar 1914. gadā uzcelto Stikla paviljonu Ķelnē. No 1921. līdz 1923. gadam - Magdeburgas galvenais arhitekts. Pēc tam atgriezās Berlīnē, kur projektējis vairākus dzīvojamos kvartālus. Pēc nacistu nākšanas pie varas - emigrācijā, iesākumā Šveicē, pēc tam Japānā. No 1936. gada - Turcijā, kur realizējis vairākus projektus, cita starpā arī Mustafas Kemala Ataturka bēru katafalku. Miris 1938. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110342"}
{"text": "Bada spēles (filma)\n\n\"Bada spēles\" () ir 2012. gada ASV zinātniskās fantastikas filma, kuras režisors ir Gērijs Ross. Sižets balstīts uz Sūzenas Kolinsas grāmatu ar tādu pašu nosaukumu. Filma ir par sacensībām ar nosaukumu \"Bada spēles\", kurās piedalās 12—18 gadus veci zēni un meitenes (no katra no 12 reģioniem pa vienam zēnam un meitenei) un uzvar pēdējais izdzīvojušais dalībnieks. Filmā galvenās lomas atveido Dženifere Lorensa, Džošs Hatčersons, Liams Hemsvorts, Vudijs Harelsons, Elizabete Benksa, Lenijs Kravics, Stanlijs Tuči un Donalds Saterlends.\n", "id": "lvs_Latn_110343"}
{"text": "Tailers Hamiltons\n\nTailers Hamiltons (; dzimis Mārblhedā, Masačūsetsā) ir bijušais profesionālais ASV šosejas riteņbraucējs. Par profesionāli viņš kļuva 1995. gadā ar US Postal Service komandu. Hamiltons bija Lānsa Ārmstronga komandas biedrs 1999., 2000. un 2001. gada Tour de France laikā, kad Ārmstrongs ieguva savus pirmos trīs uzvarētājtitulus.\n\nHamiltons piedalījās 2000. un 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. 2004. gadā viņš ieguva zelta medaļu individuālajā braucienā. Pirmā dopinga prove uzrādīja pozitīvu rezultātu, bet otrā prove bija sasaldēta un pārkāpumu nevarēja pierādīt. Pēc tam, kad viņš uzrādīja pozitīvu testa analīzi 2004. gada Vuelta a España, Hamiltons tika diskvalificēts uz diviem gadiem.\n\nPēc diskvalifikācijas Hamiltons atgriezās un 2008. gadā kļuva par ASV čempionu grupas braucienā. 2009. gadā Hamiltons vēlreiz uzrādīja pozitīvu dopinga testu un tika diskvalificēts uz astoņiem gadiem, pēc kā viņš nolēma beigt savu karjeru. 2010. gada jūlijā viņu izsauca liecināt tiesā par dopinga lietošanu riteņbraukšanā. 2011. gada maijā Hamiltons atzinās aizliegto vielu lietošanā sacensību laikā un atdeva savu zelta medaļu.\n\n2012. gada 10. augustā Starptautiskā Olimpiskā komiteja oficiāli atņēma Hamiltonam viņa 2004. gada zelta medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_110344"}
{"text": "Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumi (rietumu virziens)\n\nIgaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumus rietumu virzienā no valsts galvaspilsētas Tallinas nodrošina VAS Elektriraudtee. Kopš 1995. gada, kad tika slēgts starppilsētu dīzeļvilcienu maršruts Tallina—Hāpsalu rietumu virzienu apkalpo vienīgi elektrovilcienu maršruti.\n", "id": "lvs_Latn_110345"}
{"text": "Primorska (Kaļiņingradas apgabals)\n\nPrimorska (, līdz 1946. gadam — Fišhauzene ()) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabalā. Atrodas apgabala rietumos uz ziemeļiem no Baltijskas.\n\nLīdz 1945. gadam Primorskas (Fišhauzenes) vēsture ir Austrumprūsijas (Vācijas) vēstures sastāvdaļa. Fišahauzene ir viena no senākajām vācu apmetnēm Prūsijā. Pēc leģendas pie Fišhauzenes 997. gadā tika nogalināts Svētais Adalberts no Prāgas. No 1243. līdz 1523. gadam Fišhauzene bija Sembas bīskapa rezidence (pēc tam - Kēnigsberga). Fišhauzene gandrīz pilnīgi nopostīta Otrā pasaules kara laikā. Pēc Austrumprūsijas piešķiršanas PSRS, 1946. gadā Fišhauzene tika pārdēvēta par Primorsku.\n\nFišhauzene (Primorska) ir vācu karavīra Dītriha fon Zaukena (Dietrich von Saucken, 1892-1980) un vācu fiziķa, Nobela prēmijas laureāta Vilhelma Vīna (Wilhelm Wien, 1864-1928) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_110346"}
{"text": "Čerņahovskas rajons\n\nČerņahovskas rajons () ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons. Rajons robežojas ar Kaļiņingradas apgabala Ņemanas, Gusevas, Ozjorskas, Pravdinskas, Gvardejskas, Poļeskas un Slavskas rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_110347"}
{"text": "Edgars Snovs\n\nEdgars P. Snovs (; dzimis , miris ) bija amerikāņu žurnālists, kurš ir pazīstams ar savām grāmatām un rakstiem par komunismu Ķīnā un tās komunistisko revolūciju. Viņu uzskata par vienu no pirmajiem rietumu žurnālistiem, kurš intervējis komunistu līderi Mao Dzedunu. Viņš ir zināms kā darba \"Sarkanā zvaigzne pār Ķīnu\" (Red Star Over China, 1937. gads) autors, kurā tiek vēstīts par Ķīnas komunistisko kustību — no tās pirmsākumiem līdz 1930. gadu otrai pusei.\n", "id": "lvs_Latn_110348"}
{"text": "Čerņahovska\n\nČerņahovska (, līdz 1946. gadam Insterburga (, )) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā. Atrodas apgabala centrālajā daļā, vietā, kur, satekot Instručas un Angrapas upēm, izveidojas Pregoļa. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā apgabala pilsēta (aiz Kaļiņingradas un Sovetskas). Pie pilsētas atrodas Krievijas kara flotes aviācijas bāze.\n", "id": "lvs_Latn_110349"}
{"text": "Rēzeknes karogs\n\nRēzeknes karogs ir viens no Rēzeknes oficiālajiem simboliem kopā ar Rēzeknes pilsētas ģerboni. Karogam ir 2 krāsas - zila un balta. Tas sadalīts trīs daļās, proporcionāli 2:1:2, gar malām ir zila krāsa, bet pa vidu balta. Karoga vidū ir novietots Rēzeknes ģerbonis. Bieži karogs tiek izkārts vertikāli, piemēram, pie apgaismes stabiem, ēku sienām un citos gadījumos. Zilā krāsa tajā, iespējams, norāda uz pilsētas piederību Latgalei un Rēzeknes kā \"Latgales sirds\" simbolismu. Karoga krāsas ir noteiktas Rēzeknes domes saistošajos noteikumos Nr.10 un ir šādas:\n", "id": "lvs_Latn_110350"}
{"text": "Autoceļš P15\n\n|} |} P15 autoceļš Ainaži—Matīši ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A1 pie Ainažiem ar autoceļu P16 Matīšos. Autoceļa kopgarums ir 59,8 km un tas visā maršrutā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Limbažu un Valmieras novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110351"}
{"text": "Kristiāns Goldbahs\n\nKristiāns Goldbahs (, dzimis , miris ) bija vācu matemātiķis. Definējis arī mūsdienās neatrisināto Goldbaha problēmu.\n", "id": "lvs_Latn_110352"}
{"text": "Gurjevskas rajons\n\nGurjevskas rajons () ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons. Rajons robežojas ar Kaļiņingradas apgabala Zeļenogradskas, Poļeskas un Bagrationovskas rajoniem, Baltijas jūru, kā arī Kaļiņingradas un Laduškinas pilsētam.\n", "id": "lvs_Latn_110353"}
{"text": "Autoceļš P16\n\n|} |} P16 autoceļš Valmiera—Matīši—Mazsalaca ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Valmieru ar Mazsalacu. Autoceļa kopgarums ir 45,3 km un tas visā maršrutā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Valmieras novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110354"}
{"text": "Eiropas autoceļš E77\n\nE77 ir A klases Ziemeļu-Dienvidu Eiropas autoceļš, kas savieno Pleskavu ar Budapeštu. Tā garums ir 1,690 km un tas savieno Baltijas jūras piekrasti ar Centrāleiropu. Tas šķērso 7 valstis – Krieviju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Slovākiju un Ungāriju. Latvijā tā posmi ir A2 un A8.\n", "id": "lvs_Latn_110355"}
{"text": "Autoceļš P17\n\n|} |} P17 autoceļš Valmiera—Rūjiena—Igaunijas robeža (Unguriņi) ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu Valmieru caur Rūjienu ar Igaunijas robežu pie Unguriņiem. Autoceļa kopgarums ir 55,9 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Valmieras novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110356"}
{"text": "1928. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā\n\n1928. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā notika Budapeštā, Ungārijā. Tas bija otrais Pasaules čempionāts profesionāļiem un tajā notika divas sacensības — atsevišķi grupas braucieni profesionāļiem un amatieriem.\n", "id": "lvs_Latn_110357"}
{"text": "1929. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā\n\n1929. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā notika Cīrihē, Šveicē. Tas bija trešais Pasaules čempionāts profesionāļiem un tajā notika divas sacensības — atsevišķi grupas braucieni profesionāļiem un amatieriem.\n", "id": "lvs_Latn_110358"}
{"text": "Plakankalne\n\nPlakankalne jeb plato (, no plat — 'plakans') ir teritorija ar relatīvi līdzenu reljefu, kas atrodas augstāk par 500 metriem virs jūras līmeņa. Pārsvarā plakankalnes ir paceltas līdzenumu daļas. Piekrastes reģionos plakankalnes mēdz izdalīt jau sākot ar 200 metriem virs jūras līmeņa. Dažkārt par plakankalnēm dēvē arī kalnu apgabalus (Tibetas plakankalne). Pilskalna virsotnes līdzeno daļu sauc par plakumu.\n", "id": "lvs_Latn_110359"}
{"text": "Autoceļš P18\n\n|} |} P18 autoceļš Valmiera—Smiltene ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A3 pie Valmieras ar Smilteni. Autoceļa kopgarums ir 35,8 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Valmieras un Smiltenes novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110360"}
{"text": "Raimonds Rumšs\n\nRaimonds Rumšs (; dzimis Šilutē, Lietuvā) ir bijušais Lietuvas šosejas riteņbraucējs. Viņš ierindojās trešajā vietā 2002. gada Tour de France, bet bija iesaistīts dopinga skandālā.\n\nDienā, kad Rumšs finišēja trešajā vietā 2002. gada Tour de France, policija pārmeklēja viņa sievas Editas Rumšienes automašīnu. Tajā tika atrasts kortikoīds, eritropoetīns, testosterons, augšanas hormons un anaboliskie steroīdi. Viņa sievai tika piespriests vairāku mēnešu cietumsods, lai arī viņa apgalvoja, ka medikamenti paredzēti viņas vīramātei.\n\n2003. gada maijā Rumšs uzrādīja pozitīvu analīzi aizliegtajam izturības palielinātājam eritropoetīnam (EPO). Viņš tikko bija finišējis 2003. gada Giro d'Italia, kur ierindojās sestajā vietā. Rumšs saņēma viena gada diskvalifikāciju un uz īsu brīdi atgriezās riteņbraukšanā ar Acqua & Sapone komandu Gran Premio Città di Camaiore sacensībās.\n\n2005. gada jūnijā Rumšu arestēja tiesas sēdes laikā Bonnevillas tiesā. 2006. gada janvārī viņš ar sievu saņēma četru mēnešu nosacītus sodus par aizliegtu vielu importu Francijā. Poļu ārstam Kšistofam Ficekam piesprieda 12 mēnešu nosacītu sodu par medikamentu parakstīšanu.\n", "id": "lvs_Latn_110361"}
{"text": "Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals)\n\nGurjevska (, līdz 1946. gadam - Neihauzene ()) ir strauji augoša pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz ziemeļaustrumiem no Karaļaučiem.\n\nLīdz 1945. gadam Neihauzenes vēsture bija Austrumprūsijas vēstures sastāvdaļa. Pilsēta attīstījās ap 1262. gadā dibināto Neihauzenes pili. Pēc Austrumprūsijas piešķiršanas PSRS, 1946. gadā Neihauzene tika pārdēvēta padomju ģenerālmajora Stepana Gurjeva (Степа́н Саве́льевич Гу́рьев, 1902-1945) vārdā, kurš kritis kaujās par Pillavu.\n", "id": "lvs_Latn_110362"}
{"text": "Neihauzene (nozīmju atdalīšana)\n\nGurjevskas () nosaukums līdz 1946. gadam, Valtaiķu vāciskais nosaukums, Vanavastselīnas () vāciskais nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_110363"}
{"text": "Avatāra\n\nAvatāra (, avatāra) hinduismā ir dievības iemiesošanās dzīvā būtnē. Nereti tā tiek uztverta kā inkarnācija, lai gan precīzāk tā ir manifestācija. Hinduismā tiek apskatītas desmit tās galvenās dievības Višnu avatāras. Katru reiz zaudējot daļu no savas varenības, rezultātā iegūst jaunas spējas.\n", "id": "lvs_Latn_110364"}
{"text": "Oto Nikolai\n\nKārlis Oto Ērenfrīds Nikolai (; dzimis , miris ) bija vācu komponists, diriģents un orķestra \"Vīnes filharmoniķi\" dibinātājs. Pazīstamākais Nikolai darbs ir opera \"Jautrās vindzorietes\" (Die lustigen Weiber von Windsor) pēc Viljama Šekspīra lugas motīviem ar pirmizrādi Berlīnē 1849. gadā.\n\nDzimis Kēnigsbergā, mūziķa ģimenē. No 1827. līdz 1830. gadam mācījās Berlīnē pie Kārļa Frīdriha Celtera. Darbojies Romā, Vīnē, Berlīnē. Pāragri miris īsi pēc tam, kad bija iecelts par Berlīnes Karaliskās operas kapelmeistaru un Prūsijas mākslas akadēmijas locekli.\n", "id": "lvs_Latn_110365"}
{"text": "EWS-G1\n\nEWS-G1 (agrākie nosaukumi DOD-1, GOES 13, GOES-N) ir ASV meteoroloģiskais pavadonis, NOAA Geostationary Operational Environmental Satellite pavadoņu sistēmas sastāvdaļa. Tas orbītā tika palaists 2006. gada maijā. Kopš 2019. gada septembra pavadonis ir ASV Gaisa spēku īpašumā. Tas veic laikapstākļu novērojumus virs Indijas okeāna ASV Aizsardzības departamenta vajadzībām.\n\nKosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmums Boeing uz platformas BSS-601 bāzes. Tas bija GOES trešās paaudzes pirmais pavadonis.\n\nSākotnēji GOES-N bija paredzēts palaist ar nesējraķeti Delta III. Pēs trīs neveiksmīgajiem startiem Delta III programma tika atcelta. GOES palaišana tika pārcelta uz Delta IV. Pēc tam, kad Delta IV Heavy starts bija daļēji neveiksmīgs, GOES-N starts tika vēl pārcelts. 2005. gada augustā bija divi palaišanas mēģinājumi. Tad Boeing darbinieku streiks pavadoņa palaišanu novirzīja uz 2006. gada maiju.\n\nGOES-N tika palaists 22:11:00 UTC no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-37B ar nesējraķeti Delta IV Medium+(4,2). Pēc ģeostacionārās orbītas sasniegšanas GOES-N tika pārdēvēts par GOES 13. Sākotnēji tas atradās rezervē pozīcijā 105° rietumu garuma.\n\n2008. gada decembrī GOES 13 aizvietoja GOES 12, kad tam radās problēmas ar dzinēju. Kad 2009. gada janvārī GOES 12 problēmas tika atrisinātas, GOES 13 atkal tika deaktivēts. Vēlreiz GOES 13 īslaicīgi tika aktivēts 2009. gada decembrī, kad GOES 12 atkal radās dzinēja problēmas, bet drīz vien tās tika atrisinātas, GOES 13 tā arī nesākot operatīvo darbību.\n\nGOES 13 tika pārvietots uz GOES EAST pozīciju, punktā 75° rietumu garuma, no kurienes tas nosedz ASV austrumu pusi, ietverot arī Atlantijas okeānu un Meksikas līci. GOES 13 sāka aktīvu darbību un nomainīja GOES 12, ko turpmāk izmantoja Dienvidamerikas novērošanai GEOSS programmā.\n\nGOES 13 sāka pārraidīt attēlus ar lielu trokšņu daudzumu. 24. septembrī pavadonis tika pārslēgts rezerves režīmā, lai tiktu skaidrībā ar problēmu. Lai nodrošinātu ASV austrumu daļas novērošanu, dažu stundu laikā rezervē esošais GOES 14 tika aktivizēts, un sākta pārvietošana no tā rezerves pozīcijas 105° rietumu garuma. Bez tam GOES 15, kas atradās rietumu pozīcijā, tika pārkonfigurēts, lai vismaz īslaicīgi varētu novērot austrumu daļu. Speciālisti vēlāk noskaidroja, ka problēma radusies no dzinēja radītām vibrācijām, kuru dēļ smērviela sakrājās un traucēja kameras filtra pagriešanai. Kad izdevās novērst vibrācijas, 18. oktobrī 14:44 UTC GOES 13 atsāka normālu darbību. Pēc tam GOES 14 tika atgriezts atpakaļ rezervē.\n\nno GOES 13 instrumentiem pārstāja pienākt dati. Sākotnēji tika domāts, ka sabojājās orientācijas sistēmas zvaigžņu sensors. Tika aktivizēts rezerves pavadonis GOES 14, lai nodrošinātu ASV austrumu daļas un Atlantijas okeāna novērošanu, bet tas palika savā pozīcijā. Par ticamāko kļūmes cēloni tiek uzskatīts mikrometeorīda vai orbitālās atlūzas trieciens saules bateriju panelī. GOES 13 tika atgriezts normālā darba režīmā 10. jūnijā.\n\n2015. gada 20. novembrī sabojājās GOES 13 atmosfēras zondējošā ierīce. Inženieri noteica, ka filtru rats ir pārtraucis kustību (filtru rats sakombinē infrasarkano staru detektorus ar ienākošajiem datiem), tādēļ dati netikta skenēti. Bija ietekmēti visi 18 infrasarkanie kanāli; redzamās gaismas kanāls (19. josla) turpināja sūtīt izmantojamus datus.\n\n2017. gada decembrī uz GOES EAST pozīciju 75° rietumu garuma tika pārvietots 2016. gadā palaistais GOES 16, kas 18. decembrī bija pilnībā uzsācis darbu. GOES 13 2018. gada 8. janvārī tam tika izslēgta novērošanas aparatūra. 9. janvārī tika sākta GOES 13 pārvietošana uz punktu 60° rietumu garuma, ko sasniedza 31. janvārī. Šeit tam tika ieslēgts uzglabāšanas režīms, un nepieciešamības gadījumā to varēja aktivizēt.\n\nASV Gaisa spēki 2017. gada janvārī sāka apsvērt iespēju pārņemt GOES rezerves pavadoni (GOES-14) Indijas okeāna novērošanai pēc tam, kad 2020. gadā Meteosat-8 pavadonim būtu izbeigusies degviela. Pēc tam, kad 2018. gadā GOES-13 bija daļēji sabojājies un novietots uzglabāšanas režīmā, ASV Gaisa spēki sāka pārrunas ar NOAAA. 2019. gada 19. jūnijā GOES-13 tika aktivizēts uz pārbaudes laiku. 2. jūlijā to sāka pārvietot uz rietumiem. 19. septembrī NOAA apstiprināja, ka pēc divu gadu ilgām sarunām GOES-13 tika nodots ASV Gaisa spēkiem, lai aizpildītu pārrāvumu laika prognozēšanas prasībās, bet NOAA turpinās apkalpot pavadoni ASV Gaisa spēku vajadzībām atlikušajam mūža posmam. ASV Gaisa spēki 2020. gada janvārī atklāja, ka GOES-13 ir pārdēvēts par DOD-1 (Department of Defense-1, \"Aizsardzības departaments-1\") un pilnībā sāks darbosies virs Indijas okeāna 2020. gada vidū. 2020. gada februāra vidū DOD-1 sasniedza pozīciju 61,5 grādi austrumu garuma un sākās tā pārbaudes. 1. septembrī ASV Gaisa spēki paziņoja, ka pavadonim ir sākta ekspluatācija, un tas ir pārdēvēts par EWS-G1 (Electro-Optical Infrared Weather System – Geostationary 1).\n", "id": "lvs_Latn_110366"}
{"text": "Gusevas rajons\n\nGusevas rajons () ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons. Rajons robežojas ar Kaļiņingradas apgabala Ņemanas, Krasnoznamenskas, Ņesterovas, Ozjorskas un Čerņahovskas rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_110367"}
{"text": "Guseva\n\nGuseva (, līdz 1946. gadam - Gumbinene ()) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Čerņahovskas pie Pisas upes. Elektroniskās rūpniecības uzņēmumi. Militārā bāze.\n", "id": "lvs_Latn_110368"}
{"text": "Latvijas Vēstnesis\n\n\"Latvijas Vēstnesis\" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums. Tas ir periodisks elektroniskais izdevums. Iepriekš tika izdots kā drukātais laikraksts, pirmais tā laidiens iznāca 1993. gada 25. februārī.\n\nOficiālā izdevuma un tā satura tiesiskie aspekti noteikti Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā. Tā izdošana ir saistīta ar Latvijas Republikas Satversmes 90. panta īstenošanu.\n\nOficiālais izdevums iznāk darba dienās un nepieciešamības gadījumā arī brīvdienās.\n", "id": "lvs_Latn_110369"}
{"text": "Cilvēka bērns (filma)\n\n\"Cilvēka bērns\" () ir 1991. gada latviešu kino melodrāma. Tā ir latgaliešu valodā un tās režisors un scenārija autors ir Jānis Streičs. Filma ir balstīta uz Jāņa Klīdzēja romāna ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Tā ir ieguvusi kinofestivāla \"Lielais Kristaps\" balvu kategorijā labākā filma. Filmas uzņemšana norisinājās Rēzeknes apkaimē.\n", "id": "lvs_Latn_110370"}
{"text": "Autoceļš P19\n\n|} |} P19 autoceļš Ape (Vidzemes šoseja)—Igaunijas robeža ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A2 caur Api ar Igaunijas robežu. Autoceļa kopgarums ir 4,9 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Izveidots apvienojot kādreizējo vietējās nozīmes ceļu V377 ar P39 posmu no Apes centra līdz robežai. Autoceļš šķērso Smiltenes novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110371"}
{"text": "Arturs Auverss\n\nGeorgs Frīdrihs Jūliuss Arturs fon Auverss (, dzimis , miris ) bija vācu astronoms. Nodarbojies ar astrometriju. Veicis precīzus zvaigžņu pozīciju mērījumus.\n", "id": "lvs_Latn_110372"}
{"text": "Gvardejskas rajons\n\nGvardejskas rajons () ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons. Rajons robežojas ar Kaļiņingradas apgabala Poļeskas, Čerņahovskas, Pravdinskas, Bagrationovskas un Gurjevskas rajoniem.\n", "id": "lvs_Latn_110373"}
{"text": "Autoceļš P20\n\n|} |} P20 autoceļš Valmiera—Cēsis—Drabeši ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Valmieru, pa apvedceļu apejot Cēsis, ar autoceļu A2 pie Amatas novada domes. Autoceļa kopgarums ir 39,7 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Valmieras un Cēsu novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110374"}
{"text": "Trimda\n\nTrimda ir jau no senajiem laikiem pazīstams soda veids, kas paredz aizliegumu apmeklēt vai apmesties uz dzīvi noteiktā teritorijā. Atšķirībā no izsūtījuma vai nometinājuma trimdā cilvēks var pats izvēlēties savu apmešanās vietu.\n\nNereti ar trimdu saprot arī labprātīgu teritorijas pamešanu (emigrācija), lai izvairītos no iespējamām represijām, piemēram, latvieši, kas Otrā pasaules kara laikā pameta Latviju pirms Padomju Savienības ienākšanas Latvijas teritorijā, vai atteicās atgriezties atrodoties ārpus Latvijas teritorijas, tiek saukti par trimdiniekiem, trimdas latviešiem.\n", "id": "lvs_Latn_110375"}
{"text": "Spēlmaņu nakts 2010/2011\n\nTeātra balvas Spēlmaņu nakts 2010/2011 svinīgā noslēguma ceremonija norisinājās Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. To veidoja režisors Elmārs Seņkovs, dramaturgs Jānis Balodis, scenogrāfs Reinis Dzudzilo, horeogrāfe Elīna Lutce un mūzikas režisors — Jānis Holšteins Upmanis (Goran Gora), bet ceremoniju vadīja Jakovs Rafaļsons un Varis Klausītājs. 2010./2011. gada teātra sezonas jauniestudējumu skates balvas tika pasniegtas 17 nominācijās. Tika pasniegta arī žūrijas specbalva, \"Ģimenes aptiekas\" balva \"Sudraba piesta\" un skatītāju simpātijas balvas no \"Spēlmaņu nakts\" ģenerālsponsora \"Nordea banka\". Otro gadu pēc kārtas slepenais labvēlis pasniedza balvu \"Gada jūsma\". Balva par mūža ieguldījumu Teātra mākslā 2011. gadā tika pasniegta diviem māksliniekiem.\n", "id": "lvs_Latn_110376"}
{"text": "Autoceļš P21\n\n|} |} P21 autoceļš Rūjiena—Mazsalaca ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Rūjienu ar Mazsalacu. Autoceļa kopgarums ir 21,4 km un tas pilnībā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Valmieras novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110377"}
{"text": "Edgars Andersons\n\nEdgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.\n", "id": "lvs_Latn_110378"}
{"text": "Ignāts Konovalovs\n\nIgnāts Konovalovs (; dzimis Panevēžā) ir profesionāls Lietuvas šosejas riteņbraucējs, kurš pārstāv UCI ProTeam komandu .\n\nKonovalovs ierindojās trešajā vietā Eiropas U19 treka riteņbraukšanas čempionātā komandu iedzīšanā 2003. gadā, trešajā vietā 2007. gada Eiropas čempionātā komandu iedzīšanā un otrajā vietā 2008. gada Eiropas U23 čempionātā šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā. 2009. gadā Konovalovs uzvarēja pēdējā individuālajā braucienā 2009. gada Giro d'Italia. Lietuvas čempionātā individuālajā braucienā viņš uzvarējis septiņas reizes (2006, 2008, 2009, 2010, 2013, 2016, 2017), bet grupas braucienā vienreiz (2017).\n\n2012. gada sezonas beigās Konovalovs pameta komandu un pievienojās .\n\n2015. gadā viņš uzvarēja Francijas daudzdienu sacensībās Quatre Jours de Dunkerque.\n", "id": "lvs_Latn_110379"}
{"text": "Autoceļš P22\n\n|} |} P22 autoceļš Valka—Rūjiena ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Valku ar Rūjienu. Autoceļa kopgarums ir 51,2 km un tas klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Valkas un Valmieras novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110380"}
{"text": "Autoceļš P23\n\n|} |} P23 autoceļš Valka—Vireši ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Valku ar autoceļu A2 pie Virešiem. Autoceļa kopgarums ir 48,1 km un tas klāts ar asfaltbetona segumu no Valkas līdz Gaujai (14 km), nelielā posmā Stepos (2 km) un no Gaujienas līdz A2 (8 km), bet pārējā daļā ar grants segumu. Autoceļš šķērso Valkas un Smiltenes novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110381"}
{"text": "Autoceļš P24\n\n|} |} P24 autoceļš Smiltene—Valka ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Smilteni ar Valku. Autoceļa kopgarums ir 44,3 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Valkas un Smiltenes novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110382"}
{"text": "Amer Sports\n\nAmer Sports Oyj (agrāk Amer-yhtymä) ir Somijas sporta aprīkojuma ražotājs. Galvenais birojs atrodas Helsinkos. Dibināts 1950. gadā; sākotnēji bijis rūpniecisks konglomerāts, kas darbojās dažādās sfērās. Uzņēmumam pieder zīmoli Wilson, Atomic, Suunto, Precor, Salomon, Louisville Slugger.\n\nKopš 2019. gada 4. septembra Amer Sports īpašnieks ir konsorcijs Mascot Bidco Oy, kurā apvienojies Ķīnas sporta preču ražotājs Anta Sports un investīciju uzņēmums FountainVest Partners.\n", "id": "lvs_Latn_110383"}
{"text": "Aidis Kropis\n\nAidis Kropis (; dzimis Utenā) ir bijušais Lietuvas šosejas riteņbraucējs. Trīs sezonas pārstāvējis UCI ProTeam komandu .\n\n2015. gadā uzvarējis Lietuvas čempionātā grupas braucienā.\n", "id": "lvs_Latn_110384"}
{"text": "101. kilometrs\n\n101. kilometrs bija neoficiāls nosaukums tiesību ierobežojumam, kas pastāvēja Padomju Savienībā pret atsevišķām iepriekš sodīto un no padomju viedokļa sabiedrībai nevēlamo personu kategorijām.\n\nIerobežojums paredzēja aizliegumu apmesties tuvāk par 100 kilometriem no divām lielākajām Padomju Savienības pilsētām — Maskavas un Ļeņingradas, padomju republiku galvaspilsētām, piemēram, Kijivas, Minskas, Rīgas u.c., kā arī \"slēgtajām\" pilsētām, kur atradās armijas garnizoni, stratēģiski svarīgi objekti, piemēram, Sevastopoles, Dņepropetrovskas.\n\nSākotnēji šis tiesību ierobežojums tika piemērots pret politisko represijās cietušo ģimenes locekļiem. Vēlāk to piemēroja arī pret nestrādājošajiem (t.s. liekēžiem), disidentiem, recidīvistiem un personām, kuras bija notiesātas par sevišķi smagiem noziedzīgajiem nodarījumiem.\n\nLielākoties dokumentos tika izdarīta īpaša atzīme par apmešanās ierobežojumu pēc soda izciešanas, kas neļāva iegūt pierakstu teritorijās, uz kurām attiecās šis ierobežojums.\n\nIerobežojuma mērķis bija izslēgt no sabiedrības padomju iekārtai nevēlamos elementus. Šī ierobežojuma rezultātā Padomju Savienībā radās apdzīvotās vietas 101 kilometra attālumā no attiecīgajām pilsētām, kur apmetās dzīvot cilvēki ar šo ierobežojumu.\n", "id": "lvs_Latn_110385"}
{"text": "GOES 14\n\nGOES 14 jeb GOES-O ir ASV meteoroloģiskais pavadonis, NOAA Geostationary Operational Environmental Satellite pavadoņu sistēmas sastāvdaļa. Tas orbītā tika palaists 2009. gada jūnijā.\n\nKosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmums Boeing uz platformas BSS-601 bāzes. Tas ir otrais pavadonis no trešās paaudzes GOES sistēmas.\n\nGOES-O tika palaists 22:51 UTC no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-37B ar nesējraķeti Delta IV Medium+(4,2). Pēc ģeostacionārās orbītas sasniegšanas 7. jūlijā GOES-O tika pārdēvēts par GOES 14. Sākotnēji tas tika izvietots pozīcijā 90 grādi rietumu garuma. Sešus mēnešus tam tika veiktas pārbaudes. Pēc tam tas tika pārvietots uz punktu 105° rietumu garuma un atradās rezervē.\n\n2012. gada 24. augustā GOES 14 tika pārslēgts darba režīmā, lai novērotu viesuļvētru Aizeks. Tā kā septembrī GOES 13 piedzīvoja tehniskas problēmas, tika nolemts to aizvietot ar GOES 14. 1. oktobrī tika sākta GOES 14 pārvietošana uz pozīciju 75° rietumu garuma. Pēc tam, kad 18. oktobrī GOES 13 atsāka normālu darbību, GOES 14 tika atgriezts atpakaļ rezervē.\n\n2013. gada februārī GOES 14 tika pārvietots uz punktu 105° rietumu garuma rezervē. Kad 2013. gada 22. maijā GOES 13 atkal sabojājās, 23. maijā GOES 14 tika aktivizēts, tam paliekot savā pozīcijā. Kad pēc 3 nedēļām GOES 13 tika atgriezts darbā, GOES 14 atgriezās rezerves režīmā.\n\n2020. gada februārī GOES 14 aparatūra tika izslēgta, un tas novietots glabāšanas režīmā.\n", "id": "lvs_Latn_110386"}
{"text": "Gvardejska\n\nGvardejska (, līdz 1946. gadam - Tapiava ()) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Kaļiņingradas, vietā, kur no Pregoļas upes atdalās Deimas upe. Pilsētā labi saglabājusies viduslaiku Tapiavas pils, kura gan nav pieejama apmeklētājiem, jo tajā ierīkots cietums.\n\nLīdz 1945. gadam Gvardejskas (Tapiavas) vēsture ir Austrumprūsijas (Vācijas) vēstures sastāvdaļa. Pirmoreiz rakstos minēta 1255. gadā kā prūšu apmetne. No 1280. līdz 1301. gadam - komturijas centrs. 1383. gada 21. oktobrī Tapiavā kristījās Vītauts Dižais. No 1469. līdz 1722. gadam Tapiavas pilī glabājās Vācu ordeņa arhīvs. 1568. gadā Tapiavas pilī mira Prūsijas hercogistes dibinātājs Albrehts Hohencollerns (Albrecht von Preußen, 1490-1568). 1722. gadā Tapiavai piešķīra pilsētas tiesības. Atšķirībā no vairuma Austrumprūsijas pilsētu, Tapiava relatīvi maz cieta Otrā pasaules kara laikā. Pēc Austrumprūsijas piešķiršanas PSRS, 1946. gadā Tapiava tika pārdēvēta par Gvardejsku.\n\nTapiava ir vācu mākslinieka Lovisa Korinta (Lovis Corinth, 1858-1925) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_110387"}
{"text": "Krasnoznamenskas rajons\n\nKrasnoznamenskas rajons () ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons. Rajons robežojas ar Kaļiņingradas apgabala Ņesterovas, Gusevas un Ņemanas rajoniem, kā arī Lietuvu.\n", "id": "lvs_Latn_110388"}
{"text": "2012. gada Japānas Grand Prix\n\nNo pirmās starta rindas startēja abi Red Bull piloti, esošais pasaules čempions Sebastiāns Fetels un viņa komandas biedrs Marks Vebers.\n\nUzvaru izcīnīja Sebastiāns Fetels, kurš bija sacīkšu vadībā no pirmā līdz pēdējam aplim, turklāt uzstādīja arī ātrāko apļa laiku. Otro vietu izcīnīja Ferrari pilots Felipe Masa, kurš bija startējis no 10. vietas. F. Masam tas bija pirmais pjedestāla finišs kopš . gada . Trešo vietu izcīnīja Sauber japāņu braucējs Kamui Kobajaši, kuram tas bija pirmais karjeras pjedestāla finišs.\n", "id": "lvs_Latn_110389"}
{"text": "Tradīcija\n\nTradīcija ( — 'nodošana tālāk'), arī paraža, ir noteiktā cilvēku kopienā izveidojies uzskatu, ieradumu un darbību kopums, kas tiek nodots tālāk no paaudzes paaudzē. Tradīcijas ir kultūras nemateriālā mantojuma elements. Mainoties sabiedrībām, laika gaitā mainās arī tradīcijas. Vēlmi atgriezties pie tradicionālajām vērtībām sauc par tradicionālismu.\n", "id": "lvs_Latn_110390"}
{"text": "Urbāns II\n\nPāvests Urbāns II (, dzimis ap 1042. gadu, miris ), īstajā vārdā Odons no Lažerī (), bija Romas pāvests no līdz savai nāves dienai. Viņa priekštecis bija Viktors III, bet pēctecis — Pashālijs II. Urbāns II bija trešais franču pāvests. 1096. gadā Urbāns II rīkoja karagājienu uz Jeruzalemi, tādā veidā uzsākot Pirmo Krusta karu.\n", "id": "lvs_Latn_110391"}
{"text": "Urbāns\n\nUrbāns I — Romas pāvests no 222. līdz 230. gadam; Urbāns II — Romas pāvests no 1088. līdz 1099. gadam; Urbāns III — Romas pāvests no 1185. līdz 1187. gadam; Urbāns IV — Romas pāvests no 1261. līdz 1264. gadam; Urbāns V — Romas pāvests no 1362. līdz 1370. gadam; Urbāns VI — Romas pāvests no 1378. līdz 1389. gadam; Urbāns VII — Romas pāvests 1590. gadā; Urbāns VIII — Romas pāvests no 1623. līdz 1644. gadam;\n\nStaņislavs Urbāns (1906–1958), latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_110392"}
{"text": "Soprano ģimene\n\n\"Soprano ģimene\" () ir ASV noziedzības drāmas televīzijas seriāls, kura autors ir Deivids Čeiss. Stāsts risinās par Ņūdžersijas štatā dzīvojošo itāļu izcelsmes amerikāņu mafijas bosu Toniju Soprāno (Džeimss Gandolfīni), attēlojot grūtības, ar kurām viņš saskaras, mēģinot līdzsvarot savu ģimenes dzīvi ar noziedzīgas organizācijas vadītāja lomu. Tās tiek izpētītas viņa terapijas sesiju laikā kopā ar psihiatri Dženiferu Melfi (Loreina Brako), kas norisinās visu sēriju laikā. Seriālā piedalās Tonija ģimenes locekļi, mafijas kolēģi un sāncenši ievērojamās lomās — it īpaši viņa sieva Karmela (Edija Falko) un attālais brālēns Kristofers Moltisanti (Maikls Imperioli).\n\nSeriāls pārraidīts HBO televīzijas kanālā no līdz , tāpat \"Soprano ģimene\" pārraidīta arī Latvijā. Vairākos vērtējumos seriāls nosaukts par visu laiku labāko televīzijas seriālu. Tāpat tas ieguvis vairākas balvas, tai skaitā 21 Emmy un 5 Grammy balvas. Seriālam kopumā ir 86 sērijas (sešas sezonas).\n", "id": "lvs_Latn_110393"}
{"text": "Autoceļš P25\n\nP25 autoceļš Smiltene—Strenči ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Smilteni ar autoceļu A3 Strenčos. Autoceļa kopgarums ir 29,5 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Valmieras un Smiltenes novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110394"}
{"text": "2012. gada Singapūras Grand Prix\n\nNo pole position startēja Luiss Hamiltons (McLaren), bet sacīkšu gaitā viņš izstājās ātrumkārbas problēmu dēļ. Par uzvarētāju kļuva no trešās starta vietas startējušais Sebastiāns Fetels (Red Bull), kurš pēc šīs sacīkstes samazināja trešajā vietā finišējušā čempionāta līdera Fernando Alonso (Ferrari) pārsvaru kopvērtējumā.\n", "id": "lvs_Latn_110395"}
{"text": "GOES 15\n\nGOES 15 (sakotnēji GOES-P) ir ASV meteoroloģiskais pavadonis, NOAA Geostationary Operational Environmental Satellite pavadoņu sistēmas sastāvdaļa. Tas orbītā tika palaists 2010. gada martā.\n\nKosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmums Boeing uz platformas BSS-601 bāzes. Tas bija trešās paaudzes GOES sistēmas trešais pavadonis.\n\nGOES-P tika palaists 23:57 UTC no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-37B ar nesējraķeti Delta IV Medium+(4,2). Pēc ģeostacionārās orbītas sasniegšanas 16. martā GOES-P tika pārdēvēts par GOES 15. Sākotnēji tas tika izvietots pozīcijā 90 grādi rietumu garuma. Aptuveni 150 dienas tam tika veiktas pārbaudes. Pēc tam tas atradās rezervē.\n\n2011. gada 6. decembrī tas sāka darbu, aizvietojot pavadoni GOES 11 GOES WEST pozīcijā, kur tas novēroja ASV austrumu pusi. 14. decembrī tas sasniedza punktu 135,0° rietumu garuma.\n\n2012. gada septembrī GOES 13, kas nosedza ASV austrumu daļu, sāka pārraidīt attēlus ar lielu trokšņu daudzumu, tādēļ tā darbs tika pārtraukts. GOES 15 tika pārkonfigurēts, lai vismaz īslaicīgi varētu novērot austrumu daļu.\n\n2018. gada beigās NOAA sāka gatavoties GOES-West pozīcijā GOES 15 aizvietošanai ar GOES 17. 29. oktobrī GOES 15 sāka pārvietošanas manevru uz austrumiem līdz punktam 128° R. 7. novembrī tas sasniedza plānoto pozīciju. GOES 15 un GOES 17 darbojās tandēmā līdz 2020. gada sākumam, lai varētu novērtēt GOES-17 darbību. 2020. gada 2. martā tika pārtraukta GOES 15 instrumentu darbība, un pavadoni pārvietoja uz glabāšanas orbītu ar plānu to aktivizēt 2020. gada augustā.\n", "id": "lvs_Latn_110396"}
{"text": "Benče\n\nBenče () ir pilsēta Vjetnamas dienvidos, Benčes provinces administratīvais centrs. Tā atrodas 85 km uz dienvidaustrumiem no Hošiminas, uz salas Mekongas deltā. 2009. gadā Benčē dzīvoja aptuveni 63,9 tūkstoši iedzīvotāju. 2007. gadā tika atklāts vanšu tilts, kas savieno Benči ar citām pilsētām Vjetnamā. Līdz tam pilsētu ar pārējām Vjetnamas pilsētām savienoja tikai ūdens transports.\n", "id": "lvs_Latn_110397"}
{"text": "Georgijs Maļenkovs\n\nGeorgijs Maļenkovs (; dzimis , miris ) bija padomju politiķis, PSRS komunistiskās partijas līderis. Pēc Josifa Staļina nāves viņš kļuva par PSRS Ministru padomes priekšsēdētāju, tādējādi dažus mēnešus bija faktiskais PSRS valsts vadītājs (līdz Ņikitas Hruščova kļūšanai par PSKP CK ģenerālsekretāru).\n\n1920. gadā iestājies komunistiskajā partijā, no 1941. līdz 1946. gadam bija PSKP CK politbiroja kandidātloceklis. 1946. gada 13. maijā izveidoja Maļenkova vadītu komiteju, kuras uzdevums bija radīt ballistiskās raķetes. 1950. gadā bruņojumā pieņēma pirmās R-1 raķetes. Notika 600 un 3000 kilometru darbības raķešu izstrāde.\n\nPēc Staļina nāves 1953. gada 5. martā Padomju Savienībā izveidojās kolektīvās vadības modelis, kurā Politbiroja veterānu ietekme bija nestabilā līdzsvarā. Sākotnēji ar Berijas atbalstu par vadoni izvirzījās Georgijs Maļenkovs, kas kļuva par PSRS Ministru padomes priekšsēdētāju, ko tajā brīdī uzskatīja par ietekmīgāko amatu valstī. 1953. gada jūnija beigās Hruščovs panāca pārējo Prezidija locekļu atbalstu Berijas arestam un nošaušanai 23. decembrī.\n\nPSRS Ministru padomi Maļenkovs vadīja līdz 1955. gada martam, kad Hruščevs viņu atcēla no amata.\n", "id": "lvs_Latn_110398"}
{"text": "In Utero\n\nIn Utero ir amerikāņu grandža grupas Nirvana trešais un pēdējais studijas albums. Tas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju DGC Records.\n\nTas guva labus komerciālus panākumus un labas kritiķu atsauksmes. Tas tika sertificēts ar pieckāršo platīna disku pēc RIAA sistēmas, ASV tas ir ticis pārdots 3,58 miljonos kopiju.\n", "id": "lvs_Latn_110399"}
{"text": "Mančestras pilsētas stadions\n\nMančestras pilsētas stadions (), pazīstams arī kā Etihad Stadium, ir futbola stadions Mančestrā, Anglijā, Apvienotajā Karalistē. Stadions tika atklāts kā vieglatlētikas stadions, taču — futbola stadions. Te savas mājas spēles aizvada Anglijas Premjerlīgas klubs Manchester City F.C.. Stadionā ir 55 097 vietas, kas to padara par 12. lielāko futbola stadionu Apvienotajā Karalistē un 5. lielāko Premjerlīgā. Mančestras pilsētas stadionā ir notikuši vairāki starptautiska mēroga notikumi, tai skaitā 2002. gada Nāciju Sadraudzības spēles, 2005. gada Eiropas čempionāta futbolā sievietēm spēles, boksa cīņas, mūzikas koncerti. UEFA vērtējumā šis ir ceturtās kategorijas stadions. Mančestras pilsētas stadiona laukums ir 105×68 m liels.\n", "id": "lvs_Latn_110400"}
{"text": "Doktors No\n\nDoktors No () ir 1962. gada britu spiegu filma, kuras režisors ir Terenss Jangs. Šī ir pirmā filma par Džeimsu Bondu, viņu attēlo Šons Konerijs. Filmas sižets ir balstīts uz Iana Fleminga 1958. gada romānu ar tādu pašu nosaukumu. Filmā Bonds tiek nosūtīts uz Jamaiku, lai izmeklētu britu specdienesta aģenta nāvi.\n\nGalvenās lomas tajā atveido Šons Konerijs, Džozefs Vaismens, Urzula Andresa, Džeks Lords un Džons Kicmillers. Oficiālais filmas budžets bija viens miljons ASV dolāru, taču ienākumi sasniedza 59 miljonus.\n", "id": "lvs_Latn_110401"}
{"text": "Rodžers Mūrs\n\nSers Rodžers Džordžs Mūrs (; dzimis , miris ) bija angļu aktieris. Vislabāk pazīstams kā britu slepenā aģenta Džeimsa Bonda lomas attēlotājs septiņās filmās oficiālajā filmu sērijā no 1973. līdz 1985. gadam, kā arī ar lomu seriālā The Saint laikā no 1962. līdz 1969. gadam. Kino debitējis ar lomu 1945. gada filmā Perfect Strangers.\n\n2003. gadā karaliene Elizabete II iecēla Mūru bruņinieku kārtā, apbalvojot ar Britu impērijas Goda bruņinieka titulu (KBE). Aktiera karjeras laikā saņēmis vairākus apbalvojumus. 2007. gadā saņēmis zvaigzni Holivudas Slavas alejā. 2008. gadā saņēmis Francijas Mākslas un literatūras ordeni (L'Ordre des Arts et des Lettres).\n\nMiris 2017. gadā 89 gadu vecumā no vēža.\n", "id": "lvs_Latn_110402"}
{"text": "Bīdmērs\n\nBīdmērs ir mērinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai. Bīdmēru veido pamatskala un palīgskala. Atslēdznieku universālajam bīdmēram ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo izmēru un atsevišķi — iekšējo izmēru mērīšanai, kā arī bīdlineāls dziļuma mērīšanai. Bīdmēru plaši lieto mašīnbūvē, metālapstrādē, aparātbūvē, kokapstrādē u.c.\n", "id": "lvs_Latn_110403"}
{"text": "2012. gada Itālijas Grand Prix\n\nNo pirmās rindas startēja abi McLaren piloti, Luiss Hamiltons un Džensons Batons, kas bija 62. reize, kad abi McLaren komandas piloti startējuši no pirmās starta rindas, līdz ar to McLaren pārspēja iepriekš Williams komandas uzstādīto rekordu. Luiss Hamiltons arī guva uzvaru šajās sacīkstēs, Serhio Peress (Sauber) ieņēma otro vietu, Fernando Alonso (Ferrari) bija trešais.\n\nSacīkstēs nepiedalījās Lotus braucējs Romēns Grožāns, kurš bija saņēmis aizliegumu piedalīties vienās nākamajās sacensībās pēc sadursmes izraisīšanas iepriekšējā, Beļģijas Grand Prix. Viņa vietā startēja komandas testpilots Žeroms d'Ambrosio.\n\nMa Kinhua kļuva par pirmo ķīniešu autosportistu, kas piedalījies F1 Grand Prix treniņbraucienos, pirmajos brīvajos treniņbraucienos aizstājot Narainu Kartikejanu (HRT).\n", "id": "lvs_Latn_110404"}
{"text": "Kloga-Aedlinna\n\nKloga-Aedlinna () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Harju apriņķa Keilas pagastā, dzelzceļa iecirknī Keila—Paldiski un tas atrodas 9,4 km attālumā no Paldiskiem, 11,4 km attālumā no Keilas un 38,2 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā. Kloga-Aedlinnā pietur piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Paldiski—Tallina elektrovilcieni.\n\nDzelzceļa posms Kloga-Paldiski elektrificēts 1961. gadā. Pieturas punkts Kloga-Aedlinna izbūvēts gadu vēlāk - 1962. gadā.\n\n2010. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Kloga-Aedlinna pieturas punktā tika izbūvēta jauna pasažieru malas platforma (augstums - 550 mm, garums - 150 m).\n", "id": "lvs_Latn_110405"}
{"text": "Krasnoznamenska\n\nKrasnoznamenska (, līdz 1938. gadam Lazdēnene (), no 1938. līdz 1946. gadam — Hāzelberga (, ), pilsētas lietuviskais nosaukums — Lazdīni ()) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala ziemeļaustrumos pie Šešupes.\n\nLīdz 1945. gadam Krasnoznamenskas (Lazdēnenes) vēsture ir Austrumprūsijas (Vācijas) vēstures sastāvdaļa. Pilsētas nosaukums radies no lazdas nosaukuma, tā attēlota arī pilsētas ģerbonī. Pirmoreiz rakstos minēta 1576. gadā kā Lazdīnu ciems. Pilsēta vēsturiski bijusi ievērojams Mazās Lietuvas lietuviešu kultūras centrs. Nacisma režīma laikā pilsētas nosaukums tika vāciskots uz Hāzelbergu (no — 'Lazdukalns'). Pēc Austrumprūsijas piešķiršanas PSRS Hāzelberga 1946. gadā tika pārdēvēta par Krasnoznamensku.\n", "id": "lvs_Latn_110406"}
{"text": "Ņemanas rajons\n\nŅemanas rajons () ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons. Rajons robežojas ar Kaļiņingradas apgabala Krasnoznamenskas, Gusevas, Čerņahovskas un Slavskas rajoniem, Sovetskas pilsētu, kā arī Lietuvu.\n", "id": "lvs_Latn_110407"}
{"text": "2012. gada Beļģijas Grand Prix\n\nMirkli pirms starta sāka kūpēt Kobajaši formulas bremzes, un Pastors Maldonado (Williams) izdarīja pāragru startu. Pirms pirmā līkuma Romēns Grožāns (Lotus) aizķēra Luisa Hamiltona formulu, tādējādi izraisot masveida avāriju, kuras rezultātā izstājās čempionāta līderis Alonso, Grožāns, Hamiltons, un Peress.\n\nSacīkstēs uzvarēja Džensons Batons, otrais finišēja Sebastiāns Fetels (Red Bull-Renault), trešais palika Kimi Reikenens (Lotus-Renault). Vadību čempionāta kopvērtējumā saglabāja Fernando Alonso.\n\nPēc sacīkstēm Romēnam Grožānam par sadursmes izraisīšanu tika piespriests 40 000 eiro sods un aizliegums piedalīties nākamajā, .\n\nPastors Maldonado saņēma divus 5 starta vietu sodus, kas tika piemēroti nākamajā posmā, par pāragru startu un sadursmes izraisīšanu ar Timo Gloku.\n", "id": "lvs_Latn_110408"}
{"text": "Džonatans Voterss\n\nDžonatans Voterss (; dzimis Denverā) ir bijušais ASV profesionālais šosejas riteņbraucējs un šībrīža komandas menedžeris.\n", "id": "lvs_Latn_110409"}
{"text": "Ņemana\n\nŅemana (, līdz 1946. gadam — Ragnīte ()) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, uz austrumiem no Sovetskas, Nemunas upes kreisajā krastā. Upes pretējā krastā ir Lietuvas teritorija.\n", "id": "lvs_Latn_110410"}
{"text": "Pellkila (stacija)\n\nPellkila () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Harju apriņķa Keilas pagastā, dzelzceļa iecirknī Keila—Paldiski un tas atrodas 6,9 km attālumā no Paldiskiem, 13,9 km attālumā no Keilas un 40,7 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā. Pellkilā pietur piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Paldiski—Tallina elektrovilcieni.\n\nPieturas punkts Pellkilā izbūvēts 1925. gadā. Pēc dzelzceļa posma Kloga-Paldiski elektrifikācijas 1961. gadā, pieturas punktā izbūvēta augstā pasažieru platforma un piepilsētas elektrovilcienu satiksmei tas no jauna atklāts 1962. gadā.\n\n2010. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Pellkilas pieturas punktā tika izbūvēta jauna pasažieru malas platforma (augstums — 550 mm, garums — 30 m. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana pieturas punktā tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona.\n", "id": "lvs_Latn_110411"}
{"text": "Bobijs Sendss\n\nRoberts Džeralds Sendss (, ; dzimis , miris ) bija Īru Republikāņu armijas kaujinieks, ieslodzītais un īslaicīgs Lielbritānijas parlamenta deputāts. Viņš bija 1981. gada badastreika dalībnieks Meizas cietumā, tā laikā gāja bojā.\n\n1972. gadā iestājies Īru Republikāņu armijā (ĪRA). 1977. gadā otro reizi nonāca cietumā un par līdzdalību apšaudē tika notiesāts ar 14 gadu cietumsodu. 1981. gadā viņš piedalījās badastreikā Meizas cietumā, kurā īru kaujinieki protestēja pret ieslodzījuma apstākļiem. Badastreikā gāja bojā 10 ieslodzītie, arī B. Sendss, kas mira , 66 dienas pēc badošanās sākuma. Šai laikā viņu ievēlēja Lielbritānijas parlamentā un viņš uz nepilnu mēnesi kļuva par jaunāko parlamenta deputātu.\n\nPar B. Sendsa dzīvi un badastreiku stāsta 2008. gada filma \"Bads\", kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir Stīvs Makkvīns.\n", "id": "lvs_Latn_110412"}
{"text": "Sendss\n\nBobijs Sendss (Bobby Sands; 1954—1981) — Īru Republikāņu armijas kaujinieks, ieslodzītais un īslaicīgs Lielbritānijas parlamenta deputāts; Čārlzs Sendss (Charles Sands; 1860—1932) — amerikāņu golferis un tenisists, pirmais olimpiskais čempions golfā; Džūlians Sendss (Julian Sands; 1958—2023) — angļu aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_110413"}
{"text": "GSAT-10\n\nGSAT-10 ir Indijas sakaru pavadonis, kas ģeostacionārajā orbītā palaists 2012. gada septembrī. To izgatavojusi Indijas Kosmosa pētījumu organizācija (ISRO).\n\nKosmiskā aparāta izmēri ir 2,0 m × 1,77 m × 3,1 m. Tā masa ir 3400 kg, kas ir smagākais ISRO izgatavotais pavadonis. Pavadonī uzstādīti 12 Ku joslas, 12 parastās C joslas un 6 paplašinātās C joslas raidītāji, kā arī GPS Aided Geo Augmented Navigation (GAGAN) divi kanāli L1 un L5 diapazonā.\n\nGSAT-10 tika palaists 20:38 UTC ar nesējraķeti Ariane 5ECA (lidojums L565 / VA209) no Gviānas kosmiskais centra. Kopā ar to tika palaists arī Eiropas sakaru pavadonis Astra 2F. Kosmiskais aparāts tika ievadīts ģeostacionārajā pārejas orbītā. Ģeostacionāro orbītu tas sasniedza ar saviem dzinējiem. Pavadonis novietots ģeostacionārajā orbītā punktā 83°, kur tas atrodas kopā ar INSAT-4A un GSAT-12.\n", "id": "lvs_Latn_110414"}
{"text": "Embera Railija\n\nEmbera Patrisa Railija (; dzimusi ) ir amerikāņu aktrise un dziedātāja.\n\nKino debitējusi ar lomu TV filmā St. Sass 2002. gadā. Viņa ir pazīstams ar Mersedesas Džonsas lomu Fox seriālā \"Radīti skatuvei\" (Glee). Par viņas attēlošanu ir saņēmusi Ekrāna aktieru ģildes balvu kā daļa no aktieru sastāva, tāpat bijusi nominēta Teen Choice Award. Kopā ar citiem aktieriem no \"Radīti skatuvei\" viņa ieskaņoja seriāla \"Simpsoni\" 22. sezonas sēriju Elementary School Musical.\n", "id": "lvs_Latn_110415"}
{"text": "Railija\n\nEmbera Railija (Amber Riley; 1986) ― amerikāņu aktrise un dziedātāja; Monika Railija (Monique Riley; 1995) ― austrāliešu modele un aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_110416"}
{"text": "Luijs de Brojī\n\nLuijs de Brojī (; dzimis , miris ) bija franču fiziķis.\n\n1913. gadā absolvējis Sorbonnu. 1923. gadā kļuva par pirmo, kas izvirza ideju, ka matērijas daļiņām ir viļņu īpašības (tā sauktais \"de Brojī vilnis\"). Par to 1929. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju fizikā. 1933. gadā kļuva par Francijas Zinātņu akadēmijas locekli, 1942. gadā — sekretāru uz mūžu.\n", "id": "lvs_Latn_110417"}
{"text": "Fridrihs Baginskis\n\nFridrihs Baginskis (dzimis kā Fricis Baginskis; — ) bija latviešu literāts, publicists un tulkotājs. Nodarbojies ar literāro daiļradi, tulkojis operu tekstus, kā arī oratoriju un dziesmu tekstus. Darbojies mūža nogalē kā Latvijas Sarkanā krusta darbinieku krājaizdevu sabiedrības loceklis, Sarkanā Krusta lotereju organizācijas sekretārs.\n", "id": "lvs_Latn_110418"}
{"text": "Laokila (stacija)\n\nLaokila () ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Harju apriņķa Keilas pagastā, dzelzceļa iecirknī Keila—Paldiski un tas atrodas 4,5 km attālumā no Paldiskiem, 16,3 km attālumā no Keilas un 43,1 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā. Laokilā pietur piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Paldiski—Tallina elektrovilcieni.\n\nPieturas punkts Laokilā izbūvēts 1930. gados. Pēc dzelzceļa posma Kloga—Paldiski elektrifikācijas 1961. gadā pieturas punktā izbūvēta augstā pasažieru platforma un piepilsētas elektrovilcienu satiksmei tas no jauna atklāts 1962. gadā.\n\nSakarā ar Paldisku pilsētas militarizāciju 1968. gadā Pakri pussalas lielākā daļa tika noteikta par slēgtu militāru zonu. Laokilā tika izveidots militārais kontrolpunkts ar dzeloņstiepļu nožogojumiem un obligātu dokumentu pārbaudi. Tālāk uz Paldiskiem varēja doties tikai tie pasažieri, kam bija attiecīga atļauja.\n\nLīdz ar Igaunijas Republikas valstiskā statusa atjaunošanu un Krievijas karaspēka izvešanu slēgtā militārā zona un Laokilas kontrolpunkts tika likvidēts.\n\n2010. gadā projekta \"Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele\" ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Laokilas pieturas punktā tika izbūvēta jauna pasažieru malas platforma. Platformas augstums — 550 mm, garums — 30 m. Pasažieru iekāpšana un izkāpšana tiek veikta no vilciena sastāva pirmā vagona.\n", "id": "lvs_Latn_110419"}
{"text": "Ņesterovas rajons\n\nŅesterovas rajons () ir Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons Krievijas Federācijā. Rajons robežojas ar Kaļiņingradas apgabala Ozjorskas, Gusevas un Krasnoznamenskas rajoniem, kā arī Lietuvu un Poliju.\n", "id": "lvs_Latn_110420"}
{"text": "Abū Raihāns Bīrūnī\n\nAbū Raihāns Bīrūnī (, Abū Raiḥān Bīrūnī, dzimis , miris ) bija Horezmā dzimis persiešu zinātnieks un erudīts. Līdzās Al-Horezmī un Avicennai viņš tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem zinātniekiem viduslaiku islāma pasaulē. Viņš ir sarakstījis vairākus darbus dažādas zinātnes nozarēs — fizikā, antropoloģijā, astronomijā, astroloģijā, ķīmijā, vēsturē, ģeogrāfijā, matemātikā, medicīnā, psiholoģijā, filozofijā un teoloģijā.\n", "id": "lvs_Latn_110421"}
{"text": "Ārava\n\nĀrava (, ) ir pilsēta Šveices ziemeļos, Ārgavas kantona administratīvais centrs. 2011. gada decembrī pilsētā dzīvoja aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju, galvenokārt vācvalodīgie. Pilsēta atrodas Šveices plakankalnē, Āras upes ielejā, netālu no Juras kalniem un uz rietumiem no Cīrihes.\n", "id": "lvs_Latn_110422"}
{"text": "Damāna un Diu\n\nDamāna un Diu (, , ) ir Indijas apvienotā teritorija (administratīvā vienība), kuru veido divas Portugāles bijušās kolonijas Indijā: Damāna un Diu. Teritorijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Damāna. Damānas un Diu kopēja platība ir 112 km², no kuras 72 km² ir Damāna, bet atlikušie 40 km² ir Diu. Iedzīvotāju skaits apvienotajā teritorijā ir aptuveni 243 tūkstoši.\n", "id": "lvs_Latn_110423"}
{"text": "Pusvadītāju disks\n\nPusvadītāju disks jeb cietvielu disks, arī SSD (no ) ir datu uzglabāšanas iekārta, kura izmanto integrālās shēmas pastāvīgā atmiņai. SSD tehnoloģija izmanto elektroniskās saskarnes, kuras ir savietojamas ar tradicionālajiem bloku ievades/izvades (I/O) cietajiem diskiem. SSD neizmanto nekādas kustīgas mehāniskas detaļas. Tas atšķir šos diskus no tradicionālajiem magnētiskajiem diskiem kā cietajiem diskiem (HDD) vai disketēm, kuras ir elektromehāniskas iekārtas, kurās izmanto rotējošus diskus un pārvietojamas lasīšanas un rakstīšanas galviņas. Salīdzinot ar elektromehāniskajiem diskiem, SSD parasti ir mazāk jutīgi pret fiziskiem triecieniem, ir klusi un tiem ir mazāks pieejas laiks un aizture, bet tie ir dārgāki par magnētiskajiem un optiskajiem diskiem.\n", "id": "lvs_Latn_110424"}
{"text": "Paldiski (stacija)\n\nPaldiski () ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Harju apriņķa Paldiski pilsētā. Paldiski stacija atrodas 20,8 km attālumā no Keilas, 47,6 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā un ir dzelzceļa iecirkņa Keila—Paldiski, kā arī piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Paldiski—Tallina galapunkts. Līdztekus pasažieru satiksmei Paldiski stacijā tiek veiktas dzelzceļa kravu operācijas, tā ir savienota ar Paldiski ostas dzelzceļa pievedceļiem.\n", "id": "lvs_Latn_110425"}
{"text": "Parīze—Tūra\n\nParīze—Tūra () ir šosejas riteņbraukšanas viendienas klasiskās sacensības profesionāļiem, kuras notiek oktobra vidū, sākoties Parīzes pievārtē un noslēdzoties katedrāles pilsētā Tūrā. Sacensību distance ir samērā līdzena un virzās caur Ševresas un Luāras ielejām, augstākais punkts ir 200 metrus augsts un atrodas pie Le Gault-du-Perche komūnas. Tā ir zināma kā \"sprinteru klasika\", jo bieži noslēdzas ar masu sprintu 2,7 km garajā Avenue du Grammont ielā, Tūrā. 2010. gada sacenības bija pēdējās, kuras noslēdzās šajā avēnijā, jo Tūrā tiek būvēta jauna tramvaja līnija un turpmāk sacensības noslēgsies citā vietā.\n", "id": "lvs_Latn_110426"}
{"text": "2012. gada Ungārijas Grand Prix\n\nLuiss Hamiltons startēja no pole position, un arī guva uzvaru. Otro un trešo vietu ieņēma abi Lotus piloti, Kimi Reikenens un Romēns Grožāns.\n", "id": "lvs_Latn_110427"}
{"text": "Astra 2F\n\nAstra 2F ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma SES Astra sakaru pavadonis. Palaists 2012. gada septembrī. Tas nodrošina televīzijas un sakaru pakalpojumus Eiropai un Āfrikai.\n\nPavadoni izgatavojis uzņēmums Astrium uz platformas Eurostar E3000 bāzes. Apgādāts ar 60 Ku joslas un 3 Ka joslas raidītājiem.\n\npaziņots, ka pabeigta testēšanas un pārbaužu fāze, un pavadonis nodots ekspluatācijā.\n", "id": "lvs_Latn_110428"}
{"text": "Ņesterova\n\nŅesterova (, līdz 1938. gadam - Štallupēnene (), no 1938. līdz 1946. gadam Ēbenrode ()) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, netālu no Lietuvas robežas. Dzelzceļa robežpunkts ar Lietuvu.\n\nLīdz 1945. gadam Ņesterovas (Štallupēnenes) vēsture ir Austrumprūsijas (Vācijas) vēstures sastāvdaļa. Rakstos pirmoreiz minēta 1539. gadā. 1914. gada 17. augustā pie pilsētas notika Štallupēnenes kauja - pirmā pasaules kara kauja Austrumu frontē. Starp pasaules kariem pilsētā dzīvoja ievērojama lietuviešu minoritāte. Nacistu valdīšanas laikā pilsētas nosaukums tika \"vāciskots\", nosaucot to par Ēbenrodi. Pēc Austrumprūsijas piešķiršanas PSRS, 1946. gadā Ēbenrode tika pārdēvēta kāda kaujās par pilsētu kritušā padomju pulkveža Stepana Ņesterova vārdā.\n\nŅesterova (Štallupēnene) ir vācu karavīra Fēliksa Šteinera (Felix Steiner, 1896-1966) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_110429"}
{"text": "Autoceļš P32\n\n|} |} P32 autoceļš Augšlīgatne—Skrīveri ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A2 Augšlīgatnē ar autoceļu A6 pie Skrīveriem. Autoceļa garums ir 74,7 km un kopš 2013. gada tas ir pilnībā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso Cēsu, Siguldas, Ogres un Aizkraukles novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110430"}
{"text": "Sanktpeltene\n\nSanktpeltene () ir pilsēta Austrijas ziemeļaustrumos, Lejasaustrijas federālās zemes administratīvais centrs. 2012. gada sākumā tajā dzīvoja aptuveni 52 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir Lejasaustrijas lielākā pilsēta un devītā lielākā valstī. Sanktpeltene atrodas Traizenes upes krastos, kas ir Donavas pieteka, un aptuveni 65 km uz rietumiem no valsts galvaspilsētas Vīnes.\n\nSenās Romas laikos pilsētas nosaukums bija Aelium Cetium.\n", "id": "lvs_Latn_110431"}
{"text": "Sarta\n\nSarta (, ) ir Francijas departaments, viens no pieciem Luāras reģiona departamentiem. Sartas administratīvais centrs ir Lemāna. Departaments administratīvi tiek iedalīts trijos apgabalos (arrondissements): Lemānas apgabals (Arrondissement du Mans); Laflešas apgabals (Arrondissement de La Flèche); Mameras apgabals (Arrondissement de Mamers).\n", "id": "lvs_Latn_110432"}
{"text": "1990. gada UCI šosejas riteņbraukšanas Pasaules kauss\n\n1990. gada UCI šosejas riteņbraukšanas Pasaules kauss bija otrā UCI Pasaules kausa sezona. Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, tika saglabātas visas sacensības un tika pievienotas sezonas noslēguma individuālais brauciens Lunelā, Francijā. Sacensību kopvērtējumā uzvarēja Itālijas pārstāvis Džanni Bunjo no komandas.\n", "id": "lvs_Latn_110433"}
{"text": "Marks Antonijs\n\nMarks Antonijs (; dzimis 83. gada 14. janvārī p.m.ē., miris 30. gada 1. augustā p.m.ē.) bija romiešu politiķis un ģenerālis.\n", "id": "lvs_Latn_110434"}
{"text": "Ņujorkas fondu birža\n\nŅujorkas fondu birža (, NYSE) ir fondu birža Amerikas Savienotajās Valstīs, kas visā pasaulē tirgo vērtspapīrus. Biržas īpašnieks ir Intercontinental Exchange grupā. Šī ir pasaulē lielākā fondu birža pēc tirgus kapitalizācijas (2011. gada decembris — 14,242 triljoni ASV dolāru). Birža atrodas Volstrītā, Ņujorkā. Tā tika dibināta . Biržas valdes priekšsēdētājs ir Dankans Nīderauers.\n", "id": "lvs_Latn_110435"}
{"text": "Hamburgers\n\nHamburgers ir sviestmaize, kas sastāv no ceptas gaļas, kas parasti atrodas starp divām maizes šķēlēm. Tāpat hamburgeru sastāvā var būt salāti, bekons, tomāti, sīpoli, marinēti gurķi, siers, garšvielas, piemēram, sinepes, majonēze, kečups. Hamburgera nosaukums ir cēlies no Vācijas otras lielākās pilsētas Hamburgas nosaukuma. Pirmie hamburgeri tikuši pagatavoti ASV aptuveni 1890. gadā. Mūsdienās hamburgeri ir ātrās ēdināšanas restorānu piedāvājumā, piemēram, McDonald's un Hesburger. Pastāv dažādas hamburgera variācijas (čīzburgers u.c.).\n", "id": "lvs_Latn_110436"}
{"text": "Borisova\n\nBorisova — skrajciems Ludzas novada Pildas pagastā; Borisova — mazciems Balvu novada Šķilbēnu pagastā; Borisova — vidējciems Balvu novada Vecumu pagastā; Baltkrievijas pilsētas Barisavas krieviskais nosaukuma variants; Borislava Borisova — Bulgārijas un Zviedrijas šahiste (dzimusi 1951.).\n", "id": "lvs_Latn_110437"}
{"text": "Frānsiss Skots Ficdžeralds\n\nFrānsiss Skots Ficdžeralds (; dzimis , miris ) bija amerikāņu romānu un īso stāstu rakstnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta izcilākajiem amerikāņu rakstniekiem, tāpat tiek pieskaitīts pie zudušās paaudzes rakstniekiem.\n\nNo 1913. līdz 1917. gadam studējis Prinstonas Universitātē, no 1924. līdz 1930. gadam galvenokārt dzīvojis Francijā. 1920. gadu sākumā uzsācis literāro darbību.\n\nSarakstījis arī vairākus īsos stāstus, tai skaitā \"Bendžamina Batona neparastais dzīves stāsts\" (The Curious Case of Benjamin Button; 1922), pēc kura motīviem tika uzņemta filma 2008. gadā. Ekranizēti tikuši arī citi Ficdžeralda darbi. Pēc \"Lielā Getsbija\" sižeta ir tikušas uzņemtas vairākas filmas vairāk nekā 90 gadu garumā, no kurām pēdējā — 2013. gadā. Paša rakstnieka dzīve no 1937. līdz 1940. gadam tikusi attainota filmā Beloved Infidel (1959).\n", "id": "lvs_Latn_110438"}
{"text": "DATRON\n\nDATRON AG ir Vācijas augstu apgriezienu metālapstrādes iekārtu ražotājs, kura piedāvā ātrgaitas CNC frēzēšanas, gravēšanas un dozēšanas iekārtas. Tas Vācijas tirgus līderis priekšējo paneļu un korpusu apstrādē, kā arī tehnoloģiju līderis augstas precizitātes dozēšanas iekārtu ražošanā.\n", "id": "lvs_Latn_110439"}
{"text": "Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi\n\nKārlis Gustavs Jēkabs Jakobi (, dzimis , miris ) bija vācu matemātiķis. Devis ieguldījumu kompleksās analīzes, lineārās algebras un dinamikas attīstībā.\n\nDzimis Potsdamā, ebreju ģimenē. 1825. gadā pabeidza filozofijas studijas Berlīnes Universitātē. No 1827. līdz 1842. gadam — profesors Kēnigsbergas Universitātē. Pēc tam dzīvoja Berlīnē, kur miris 46 gadu vecumā.\n", "id": "lvs_Latn_110440"}
{"text": "Ozjorskas rajons\n\nOzjorskas rajons () ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons. Rajons robežojas ar Kaļiņingradas apgabala Pravdinskas, Čerņahovskas, Gusevas un Ņesterovas rajoniem, kā arī Poliju.\n", "id": "lvs_Latn_110441"}
{"text": "Ozjorska (Kaļiņingradas apgabals)\n\nOzjorska (, līdz 1938. gadam — Darkēmene (), no 1938. līdz 1946. gadam Angerapa ()) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos pie Angrapas upes, netālu no Polijas robežas.\n\nLīdz 1945. gadam Ozjorskas (Darkēmenes) vēsture ir Austrumprūsijas (Vācijas) vēstures sastāvdaļa. Rakstos pirmoreiz minēta 1539. gadā. Pilsētas tiesības no 1725. gada. 1880. gadā pie pilsētas tika izbūvēta HES, un Darkēmene kļuva par pirmo pilsētu Austrumprūsijā ar elektrisko ielas apgaismojumu. Nacistu valdīšanas laikā pilsētas nosaukums tika \"vāciskots\", nosaucot to par Angerapu. Pēc Austrumprūsijas piešķiršanas PSRS 1946. gadā Angerapa tika pārdēvēta par Ozjorsku.\n\nOzjorska (Darkēmene) ir Vācijas kanclera Gustava Bauera (Gustav Bauer, 1870-1944) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_110442"}
{"text": "Kristīne (Tallina)\n\nKristīne () ir viena no astoņām Tallinas pilsētas administratīvajām daļām. Kristīnes platība ir 9,4 km² jeb 5,9% Tallinas teritorijas. 2012. gada 1. aprīlī Kristīnes pilsētas daļā dzīvoja 30 062 iedzīvotāji, jeb 7,4% no visiem Tallinas iedzīvotājiem. No tiem igauņi — 68,6%, krievi — 24,9%, ukraiņi — 2,3%, baltkrievi — 1,3%, somi — 0,6%, citas tautības — 2,3%.\n\nLīdz 1920. gadam Tallinas pilsētas administratīvajās robežās atradās Kristīnentāles apkaime. 17. gadsimtā apkaime tika nosaukta par godu Zviedrijas karalienei Kristīnei (1626—1689), kas Kristīnentāles teritorijas bija uzdāvinājusi Tallinas pilsētai.\n\nKā pilsētas daļa Kristīne pirmoreiz tika izveidota 1993. gadā.\n\nKristīne ir viena no zaļākajām Tallinas pilsētas daļām. Tās apbūvi lielākoties veido privātmājas ar piemājas zemesgabaliem. Kristīne ir pazīstama ar saviem vēsturiskajiem parkiem: Lēvenrū, Duntenes, Cederhilmas, kā arī Šarlotentāles parkiem.\n", "id": "lvs_Latn_110443"}
{"text": "Phonak (komanda)\n\nPhonak (UCI komandas kods: PHO) bija profesionāla Šveices Swiss riteņbraukšanas komanda, kura pastāvēja laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam. Komanda bija viena no 20 komandām, kuras piedalījās pirmajā UCI ProTour sezonā 2005. gadā. Tā uzvarēja vienās no sacensībām, kad Santjago Botero uzvarēja Tour de Romandie un ierindojās otrajā vietā 2005. gada sezonas ProTour kopvērtējumā.\n\n2004. gadā Phonak koncentrējās uz atbalstu Taileram Hamiltonam Tour de France. Viņš krita un izstājās un vēlāk tika diskvalificēts par asins dopinga izmantošanu. Hamiltons nebija pēdējais diskvalificētais komandas sportists, kā rezultātā Phonak beidza komandas sponsorēšanu pēc 2006. gada sezonas.\n\n2004. gadā dopinga lietošanā tika apsūdzēti Hamiltons, Santjago Peress, Oskars Kamencinds, Fabricio Guidi (attaisnots) un Saša Urveiders.\n\n2006. gada 5. augustā komanda atlaida Floidu Lendisu pēc tam, kad apstiprinājās, ka viņa urīna paraugos pēc 2006. gada Tour de France 17. posma bija divreiz konstatētas pozitīvas sintētiskā testosterona analīzes, kā arī testosterona attiecība pret epitestosteronu bija gandrīz trīs reizes augstāka kā WADA noteikumos atļauts. 2007. gada 20. septembrī UCI atņēm viņa izcīnīto Tour de France uzvaru.\n\n2006. gada jūnijā tika parakstīts trīs gadu līgums ar jaunu sponoru, iShares (Barclays Global Investors apakšuzņēmums). No nākamās sezonas komandas nosaukums bija paredzēts iShares. Andi Rihss, Phonak Hearing Systems īpašnieks 2006. gada 15. augustā paziņoja, ka darījums ir atcelts pēc tam, kad komandas līderis Floids Lendiss analīzēs uzrādīja pārmērīgi augstus testosterona rādītājus, un komanda 2006. gada beigās tika likvidēta.\n", "id": "lvs_Latn_110444"}
{"text": "Spēlmaņu nakts 2008/2009\n\nTeātra balvas Spēlmaņu nakts 2008/2009 pasniegšanas ceremonija notika Dailes teātrī. Tika pasniegtas 15 balvas 14 nominācijās, kā arī viena žūrijas īpašā balva un balva par mūža ieguldījumu. Noslēguma pasākuma režisore ir Laura Groza. Vadītāji - Kristīne Zadovska un Gundars Āboliņš.\n", "id": "lvs_Latn_110445"}
{"text": "Festina afēra\n\nApzīmējumu Festina afēra izmanto, lai atsauktos uz notikumiem, kuri saistīti ar vairākiem dopinga skandāliem, izmeklēšanām un sportistu atzīšanos, kuri norisinājās 1998. gada Tour de France laikā un pēc sacensību noslēguma. Afēra sākās ar liela apjoma dopinga produktu atrašanu Festina komandas automašīnā īsi pirms sacensību sākuma. Izmeklēšanai sekoja atsevišķas lietas atvēršana TVM komandai un sekojoša vairāku citu komandu pārmeklēšana. Izmeklēšana atklāja sistemātisku dopinga lietošanu ar komandu atbalstu un radās aizdomas, ka pastāv dopinga izmantošanas tīkls, kurā iesaistītas daudzas Tour de France komandas. Afērai bija plaša negatīva publicitāte. Policija pārmeklēja viesnīcas un dopinga lietošanā atzinās vairāki bijušie un aktīvie sportisti. Daudzu komandu personāls tika aizturēts vai arestēts, sportisti sacensību laikā veica protesta akcijas. Vairākas komandas atsauca savu dalību no sacensībām.\n", "id": "lvs_Latn_110446"}
{"text": "Ganību ērces\n\nGanību ērču virsdzimta (Ixodoidea) ir vienīgā ganību ērču (Ixodida) kārtas virsdzimta. Ganību ērču īpatnība ir vairodziņi jeb sklerīti. Ganību ērces nedzīvo slēptuvēs, bet atklātās vietās, tāpēc tām vieglāk pieejams laupījums. Šī iemesla dēļ ganību ērces lielā vairumā iet bojā, bet to savukārt kompensē milzīgā auglība (viena mātīte var izdēt līdz 17 000 olu). Nepieciešamība producēt lielu pēcnācēju skaitu ir par cēloni ganību ērču milzīgajai rijībai, kas savukārt ir par iemeslu tam, ka ērces ilgi paliek uz saimnieka (parasti dažas dienas). Ganību ērču attīstībā ir trīs fāzes: kāpura, nimfas un pieauguša īpatņa. Pie tam katras fāzes laikā tie piesūcas ar asinīm tikai vienu reizi, tātad ganību ērces savas dzīves laikā trīs reizes meklē saimnieku. Tomēr ir gadījumi, kad ganību ērce visu mūžu paliek uz viena saimnieka. Ganību ērces ir dažādu mikroorganismu saimnieki un tāpēc pārnēsā dažādas slimības; tā, piemēram, pavasara-rudens ērču encefalītu pārnes taigas ērces (Ixodes persulcatus).\n", "id": "lvs_Latn_110447"}
{"text": "Spēlmaņu nakts 2007/2008\n\nTeātra balvas Spēlmaņu nakts 2007/2008 noslēguma ceremonija ar tiešraidi LTV1 un LR1 norisinājās Latvijas Nacionālajā teātrī . To veidoja režisors Kaspars Zvīgulis, aktieris Jānis Vimba un scenogrāfs Aigars Ozoliņš.\n", "id": "lvs_Latn_110448"}
{"text": "Brāļi Kaudzītes\n\nBrāļi Kaudzītes (Reinis Kaudzīte (1839–1920) un Matīss Kaudzīte (1848–1926)) bija latviešu rakstnieki un skolotāji. Pirmā latviešu romāna \"Mērnieku laiki\" autori (1879). Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā brāļi Kaudzītes iekļauti Latvijas kultūras kanonā.\n\nSavas dzīves laikā abi brāļi gan kopā, gan atsevišķi devušies daudzos ceļojumos pa Latviju, kā arī apceļojuši Rietumeiropas valstis. Devušies arī uz Tallinu, Sanktpēterburgu un Somiju. Ceļojumu aprakstus publicējuši laikrakstos, tādējādi aizsākot latviešu literatūrā jaunu žanru — ceļojumu aprakstu.\n\nIlgus gadus brāļi dzīvojuši Vecpiebalgas pagastā Kalna Kaibēnos. Pēc viņu nāves Kalna Kaibēnos 1929. gadā nodibināts Kaudzīšu piemiņas muzejs, kas ir vecākais memoriālais muzejs Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_110449"}
{"text": "Maschinenfabrik Berthold Hermle\n\nMaschinenfabrik Berthold Hermle AG (no \"Bertolda Hermles iekārtu ražotne\"), saukts par Hermle, ir Vācijas uzņēmums, kas nodarbojas ar universālo frēzēšanas iekārtu un apstrādes centru ražošanu.\n", "id": "lvs_Latn_110450"}
{"text": "Helifeksa\n\nHelifeksa () vai Helifeksas reģionālā pašvaldība (Halifax Regional Municipality) ir pilsēta Kanādā, Jaunskotijas provinces administratīvais centrs. Pēc 2011. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem, Helifeksas reģionālajā pašvaldībā dzīvoja 390 tūkstoši iedzīvotāju, bet pilsētas administratīvajās robežās — 291 tūkstotis. Pēc šiem rādītājiem tā ir 14. lielākā Kanādas pilsēta.\n\n1917. gada 6. decembrī Helifeksas ostā Francijas kravas kuģis \"Mont-Blanc\", kurš bija piekrauts ar munīciju, sadūrās ar Beļģijas tvaikoni \"Imo\". Uz \"Mont-Blanc\" sākās ugunsgrēks, kam sekoja sprādziens, kas iznīcināja Ričmondas priekšpilsētu. Gāja bojā apmēram 2500 cilvēku. Tajā laikā tas bija lielākais cilvēka radītais sprādziens.\n\n2008. gadā Helifeksā tika aizvadīta daļa no Pasaules hokeja čempionāta Augstākās divīzijas spēlēm.\n", "id": "lvs_Latn_110451"}
{"text": "Toms Bonens\n\nToms Bonens (; , dzimis Molā) ir bijušais Beļģijas šosejas riteņbraucējs, kurš uzvarēja 2005. gada Pasaules čempionāta grupas braucienā. Gandrīz visu savu karjeru viņš pārstāvēja komandu un tika uzskatīts par viendienas sacensību speciālistu ar spēcīgām sprintera dotībām. Viņa personība un ārējais izskats kombinācijā ar viņa panākumiem padarīja viņu par Beļģijas galveno vīriešu sporta elku 2000. gadu vidū, bet viņš divkārt ticis uz laiku diskvalificēts par kokaīna lietošanu.\n", "id": "lvs_Latn_110452"}
{"text": "1638. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1638. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_110453"}
{"text": "Hermanis Minkovskis\n\nHermanis Minkovskis (, dzimis , miris ) bija Lietuvas ebreju izcelsmes vācu matemātiķis. Devis ieguldījumu skaitļu teorijas, matemātiskajā fizikas un relativitātes teorijas attīstībā.\n\nDzimis Aleksotā (tolaik Kauņas pievārtē, tagad Kauņas pilsētas daļa) ebreju uzņēmēja ģimenē. Vēlākās dzīves laikā pārgājis luterismā. 1885. gadā ieguva doktora grādu Kēnigsbergas Universitātē, kur mācījās pie Ferdinanda fon Lindemaņa. Mācību laikā iepazinās un sadraudzējās ar Dāvidu Hilbertu. Pēc augstskolas beigšanas mācījis universitātēs Bonnā, Getingenē, Kēnigsbergā, kā arī Cīrihē, kur bija viens no Alberta Einšteina pasniedzējiem.\n", "id": "lvs_Latn_110454"}
{"text": "Ģedimins Salmiņš\n\nĢedimins Salmiņš (dzimis Ainažos, miris Rucavā) bija pedagogs, vēsturnieks, ICCF starptautiskais meistars (1998) šahā, Atzinības krusta kavalieris (2008).\n", "id": "lvs_Latn_110455"}
{"text": "Autoceļš P39\n\n|} |} P39 autoceļš Alūksne—Ape ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Alūksni ar autoceļu A2 un tālāk ar Api. Autoceļa garums ir 28,1 km, tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Alūksnes un Smiltenes novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110456"}
{"text": "Autoceļš P40\n\n|} |} P40 autoceļš Alūksne—Zaiceva ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Alūksni ar autoceļu P42 Zaicevā. Autoceļa garums ir 25 km, no kuriem visi ir klāti ar asfalta segumu. Ceļš šķērso Alūksnes novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110457"}
{"text": "Rīgas Katoļu ģimnāzija\n\nRīgas Katoļu ģimnāzija dibināta . Tā ir Latvijas Romas katoļu baznīcas privāta ģimnāzija. skolā mācās 223 skolēni un strādā 40 skolotāji.\n", "id": "lvs_Latn_110458"}
{"text": "Autoceļš P41\n\n|} |} P41 autoceļš Alūksne—Liepna ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Alūksni ar autoceļu P42 Liepnā. Autoceļa garums ir 33 km un tas ir klāts ar asfalta segumu. Ceļš šķērso Alūksnes novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110459"}
{"text": "Autoceļš P42\n\n|} |} P42 autoceļš Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze) ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P35 3 km no Viļakas caur Kupravu un Liepnu ar Latvijas-Krievijas robežas robežkontroles punktu «Pededze». Autoceļa garums ir 47,4 km un tas lielākajā daļā klāts ar grants segumu. Ceļš šķērso Balvu un Alūksnes novadus. 2023. gada 16. oktobrī Pededzes robežkontroles punktu slēdza, novirzot transporta plūsmu uz Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietām.\n", "id": "lvs_Latn_110460"}
{"text": "Suunto\n\nSuunto Oy ir Somijas uzņēmums, kas ražo un izplata sporta instrumentus. Galvenais birojs atrodas Helsinkos. Dibināts 1930. gadā. Uzņēmums pieder Somijas sporta aprīkojuma ražotājam Amer Sports un ietilpst tā Ziemas un ārtelpu nodaļā.\n\nSuunto piedāvā magnētiskos kompasus, sporta pulksteņus, tai skaitā ar GPS funkcijām, niršanas datorus un instrumentus, kā arī citus instrumentus sportam un aktīvai atpūtai.\n", "id": "lvs_Latn_110461"}
{"text": "Autoceļš P44\n\n|} |} P44 autoceļš Ilzene—Līzespasts ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P34 no Zeltiņiem caur Trapeni ar autoceļu A2 Līzespastā. Autoceļš ir garš un klāts ar grants segumu visā garumā, izņemot garu asfaltētu posmu Trapenē. Ceļš šķērso Smiltenes un Alūksnes novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110462"}
{"text": "Leons Krivāns\n\nLeons Krivāns (dzimis , miris ) bija latviešu aktieris. Atzinību ieguva ar komiskajām lomām filmās Kapteiņa Enriko pulkstenis, Dāvana vientuļai sievietei un TV seriālā \"Sirdsmīļā Monika\".\n", "id": "lvs_Latn_110463"}
{"text": "Izsauksmes vārds\n\nIzsauksmes vārds jeb interjekcija (, cēlies no intericiō — 'iemest starpā') ir vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kuri ir nelokāmi un kuri pauž jūtas, gribu, pievērš uzmanību. Izsauksmes vārdi teikumos nav to locekļi. Tie tikai pastiprina emocionalitāti vai pauž ar skaņām kādas parādības attēlojumu. Rakstībā izsauksmes vārdi teikumā tiek atdalīti ar komatiem. Tie visbiežāk ir teikuma sākumā, bet var atrasties arī citur. Izsauksmes vārdi dalās trīs grupās: vārdos, kas pauž sajūtas, piemēram, \"ak\", \"au\", \"fui\", \"urrā\" un tā tālāk; vārdos, kas pauž gribu, piemēram, \"hallo\", \"klau\", \"nū\", \"skat\" un tā tālāk; pie šiem vārdiem pieder arī pieklājības frāzes, piemēram, \"labdien!\", \"sveiks!\" vārdos, kas atdarina dabā dzirdamas skaņas, piemēram, \"čiv\", \"kikerigū\", \"mū\", \"ņau\" un tā tālāk.\n", "id": "lvs_Latn_110464"}
{"text": "Lahti\n\nLahti () ir astotā lielākā Somijas pilsēta ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem. Tā ir dibināta . Lahti atrodas Somijas dienvidos Peijethemes reģionā, 107 km attālumā no galvaspilsētas Helsinkiem, taču tiek pieskaitīta pie Helsinku aglomerācijas. Lahti atrodas dzelzceļa līnijas un vairāku šoseju tuvumā, kas ļauj stundas laikā nokļūt galvaspilsētā Helsinkos, bet 2,5 stundu laikā — Sanktpēterburgā, Krievijā.\n\nLahti atrodas vairākas universitātes un to filiāles, kongresu un koncertu centrs \"Sibeliusa halle\" — mājvieta Lahti simfoniskajam orķestrim. Lahti ir arī mājvieta Somijas hokeja līgas komandai Lahti \"Pelicans\". Pilsētā divas reizes ir noticis Pasaules čempionāts biatlonā, bet sešas reizes — Pasaules čempionāts distanču slēpošanā (vairāk kā jebkurā citā vietā).\n\nSomijas pilsoņu kara laikā Lahti atradās Sarkano somu kontrolē. Pilsētu pēc smagām kaujām 18. aprīlī ieņēma vācu Baltijas jūras divīzijas Brandenšteina brigāde.\n", "id": "lvs_Latn_110465"}
{"text": "Golānas augstienes\n\nGolānas augstienes (, Haḍbatu 'l-Jawlān, , Ramat ha-Golan) ir kalnains reģions Tuvajos Austrumos, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Kinnereta ezera. Reģions bija daļa no Sīrijas dienvidrietumiem līdz 1967. gadam, kad Sešu dienu kara laikā to okupēja Izraēla. 1981. gada decembrī Izraēla vienpusēji anektēja daļu no Golānas augstienēm. Pašlaik Sīrija apstrīd Izraēlas pretenzijas uz šo teritoriju. Golānas augstieņu kopējā platība ir aptuveni 1800 km². Vidējais augstums aptuveni 1000 metri virs jūras līmeņa.\n", "id": "lvs_Latn_110466"}
{"text": "Ceļojumu aģentūra\n\nCeļojumu aģentūra ir organizācija, kas piedāvā sabiedrībai tūrisma pakalpojumus. Šie pakalpojumi pārsvarā ietver ceļojumu plānošanu, tai skaitā transporta nodrošināšanu, un informācijas sniegšanu par ceļojumu (transportu, apskates vietām, naktsmītnēm u.c.). Ceļojumu aģentūras sadarbojas ar tūrisma operatoriem, kas ceļojumu aģentūru piedāvātos pakalpojumus nodrošina arī galamērķī (piemēram, rezervē istabas naktsmītnēs). Daudzas ceļojumu aģentūras pašas darbojas arī kā tūrisma operatori.\n\nCeļojumu aģentūras var specializēties, apkalpojot ne vien parastus tūristus, bet arī cilvēkus darba izbraukumos (komandējumos).\n", "id": "lvs_Latn_110467"}
{"text": "Monsa\n\nMonsa (, ) jeb Bergena () ir pilsēta Beļģijas dienvidrietumos, Valonijas reģionā. Tā ir Eno provinces administratīvais centrs. 2012. gadā pilsētā dzīvoja 93,3 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir devītā lielākā Beļģijas pilsēta. Eno provincē vēl lielāka ir tikai Šarlruā. No saimniecības nozarēm ir attīstīta metālapstrāde un tekstilrūpniecība.\n\n2015. gadā Monsa kopā ar Plzeņu (Čehija) bija izvēlēta par vienu no Eiropas kultūras galvaspilsētām.\n", "id": "lvs_Latn_110468"}
{"text": "Murjāņu sporta ģimnāzija\n\nMurjāņu sporta ģimnāzija (MSĢ) ir vienīgā Valsts finansētā specializētā sporta skola ar internātu, kas atrodas Murjāņos, Sējas pagastā, Saulkrastu novadā. Murjāņos ir vairākas olimpisko sporta veidu nodaļas, paralēli sportam šeit var iegūt vispārējo pamata un vidējo izglītību. Murjāņu sporta ģimnāziju ir beiguši vairāk nekā 2000 jauno Latvijas atlētu, to vidū vairāk nekā 100 Olimpisko spēļu dalībnieki, kā arī vairāki simti Olimpisko spēļu un dažādu vecuma grupu Pasaules un Eiropas čempionu un medaļnieku.(to vidū - riteņbraucēji - D.Ozols un R.Vainšteins, kamaniņu braucēji - brāļi Juris un Andris Šici, M.Rubenis, K.Aparjods, vieglatlēti - E.Tupurītis, A.Fadejevs, A.Kovals, L.Mūze - Sirmā, G.Čakšs, M.Urtāns, volejbolisti - Toms un Jānis Šmēdiņi, R.Vilde, V. Mihelsons, bobslejisti - J.Ķipurs. O.Ķibermanis un O.Melbārdis, airētāji - S.Stone un L.Rumpe, smaiļotājs - R.Akmens, tenisists E.Gulbis, handbolisti - V.Putāns, A.Kuģis, M.Veršakovs un daudzi citi.)\n\nĢimnāzijas ēku komplekss celts 1965. gadā. Kopš 1980. gada ģimnāzijai bija filiāle Jūrmalā, kur sagatavoja jaunos airētājus.\n", "id": "lvs_Latn_110469"}
{"text": "Murjāņi\n\nMurjāņi ir apdzīvota vieta Saulkrastu novada Sējas pagastā. Murjāņos atrodas Murjāņu sporta ģimnāzija, viesu mājas \"Kuncīši\", \"Ieviņas\" (viesu nams \"Vidzeme\"), doktorāts, veikali un krodziņš, kā arī Imanta Ziedoņa muzeja vasaras rezidence.\n\nNetālu no Murjāņiem atrodas Jaunkrimuldas muiža. Cauri Murjāņiem tek Lojas upe. Caur Murjāņiem iet Valmieras jeb A3 E246 šoseja. No Murjāņiem uz Sēju ved vietējais autoceļš V79.\n", "id": "lvs_Latn_110470"}
{"text": "Autoceļš P45\n\n|} |} P45 autoceļš Viļaka—Kārsava ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Viļaku caur Baltinavu ar autoceļu A13 Kārsavā. Autoceļš ir klāts ar asfaltbetona segumu un tā garums ir 52,5 km. Ceļš šķērso Balvu un Ludzas novadus.\n", "id": "lvs_Latn_110471"}
{"text": "Poļeskas rajons\n\nPoļeskas rajons () ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons. Rajons robežojas ar Kaļiņingradas apgabala Slavskas, Čerņahovskas, Gvardejskas un Gurjevskas rajoniem, kā arī Baltijas jūras Kuršu jomu.\n", "id": "lvs_Latn_110472"}
{"text": "Autoceļš P46\n\n|} |} P46 autoceļš Dubļeva—Cērpene ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P35 Dubļavā pie Balviem ar autoceļu P45 Cērpenē. Autoceļš ir garš un visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Balvu novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110473"}
{"text": "Lēvenrū parks\n\nLēvenrū () ir publiskais parks Tallinas pilsētas daļā Kristīnē, kvartālā starp Mustamē, Linnu, Algi un Rēgu ielām. Parka pamatlatība 5,9 hektāri, kopā ar blakusplatībām 9 hektāri.\n", "id": "lvs_Latn_110474"}
{"text": "Nokian Renkaat\n\nNokian Renkaat Oyj (starptautiski pazīstams kā Nokian Tyres) ir Somijas uzņēmums, kas ražo riepas. Tā galvenais birojs atrodas Nokias pilsētā. Uzņēmums ir dibināts 1988. gadā, atdaloties no uzņēmuma Nokia.\n\nNokian Renkaat ir rūpnīcas Nokiā, Krievijas Vsevoložskā (netālu no Sanktpēterburgas) un ASV Tenesī štata Deitonā. Pēc Nokian Renkaat licences riepas tiek ražotas ASV, Slovākijā, Indonēzijā un Ķīnā, kā arī lauksaimniecības un rūpnieciskās tehnikas riepas pēc līguma ražo Spānijā un Indijā.\n", "id": "lvs_Latn_110475"}
{"text": "Trīs minūšu lidojums\n\n\"Trīs minūšu lidojums\" ir 1979. gada latviešu padomju divsēriju spēlfilma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisore ir Dzidra Ritenberga.\n", "id": "lvs_Latn_110476"}
{"text": "PSY\n\nPaks Česans (; dzimis ), plašāk pazīstams kā PSY, ir Dienvidkorejas reperis, dziedātājs un dziesmu autors. Viņa slavenākais darbs ir dziesma Gangnam Style, kas sasniedza 1. vietu 17 topos pasaulē, kā arī tās mūzikas video kļuva par pirmo videoklipu vēsturē, kura skatījumu skaits sasniedzis miljardu.\n", "id": "lvs_Latn_110477"}
{"text": "Eiropas autoceļš E262\n\nLatvijā tā posms ir A13 (Ēģipte—Randene), A14 (Daugavpils apvedceļš), A6 (Šaltupe—Lociki), A13 (Lociki—Tēviņi), A15 (Rēzeknes apvedceļš), A12 (Spundžāni—Lejas Ančupāni), A13 (Lejas Ančupāni—Grebņova).\n", "id": "lvs_Latn_110478"}
{"text": "Eiropas autoceļš E264\n\nE264 ir Eiropas nozīmes autoceļš. Tā maršuts ir: Jehvi - Tartu - Valga - Valka - Valmiera - Inčukalns. Latvijā tā posms ir A3\n", "id": "lvs_Latn_110479"}
{"text": "Gaidiet \"Džonu Graftonu\"\n\n\"Gaidiet \"Džonu Graftonu\"\" ir 1979. gadā Latvijas PSR uzņemta divsēriju televīzijas spēlfilma. Filmas režisors ir Andris Rozenbergs. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā un sižeta pamatā ir patiesi notikumi par ieroču piegādi 1905. gada revolucionāriem Krievijā.\n", "id": "lvs_Latn_110480"}
{"text": "Edvards Gibons\n\nEdvards Gibons (, ; dzimis , miris ) bija angļu vēsturnieks, rakstnieks un Lielbritānijas Karalistes apakšpalātas biedrs. Viņa nozīmīgākais darbs ir vēstures grāmata \"Romas impērijas pagrimuma un sabrukuma vēsture\" (The History of the Decline and Fall of the Roman Empire), kas tika izdots sešos sējumos laika posmā no 1776. līdz 1788. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_110481"}
{"text": "Romantisms (vēstures filozofija)\n\nRomantisms ir vēstures filozofijas novirziens, kas kā ideju kopums parādījās 18. — 19. gadsimtu mijā. Sākotnēji romantisma strāvas vēsturnieki vērtēja Lielo franču revolūciju no konservatīvisma pozīcijām. Vācijā šo novirzienu pārstāvēja L. Ranke, Francijā — Mestrs, Bonāls, Šatobriāns, Krievijā Karamzins (\"Krievijas valsts vēsture\"). Krievijas Impērijā 1830. gados izveidojās oficiālā tautiskuma teorija, kas pauda ideju par Krievijas atšķirīgo attīstības gaitu no Eiropas, idealizēja Krievijas senatni, obščinu, pareizticību, zemniecību.\n\nKopumā konservatīvie bija negatīvi noskaņoti pret Apgaismību. Raksturīgi, ka konservatīvie romantiķi idealizēja viduslaikus. Uzskatīja tos par bruņinieku un svēto laikmetu, kurā sakārtota sabiedrība, vienota kristietība; savukārt viņu laikmetā valda egoisms, pretrunas un sociālais kontrasts. Revolūcijas ir bezjēdzīga anomālija vēstures dabiskajā attīstības gaitā. Noraidīja visas pārmaiņas, arī reformas, lai saglabātu tradīcijas. Individuālismam pretī lika kolektīvu, ( — tautas garu). Tauta ir kā nekustīga masa, tautas gars ir likumdošanas akti — Dieva dota nacionālā būtība.\n\n1820. — 1840. gados nostiprinājās liberālais romantisms, kam bija raksturīga tendence savienot apgaismības idejas un romantisma idejas. Tā pārstāvji ar nelieliem izņēmumiem bija racionālās izziņas piekritēji, progresa teorijas piekritēji, attīstot koncepcijas vēsturiskuma ietvaros. Viņu uzskatos sabiedrības attīstības ideja savijas ar reformu nepieciešamību, liberāļi bija pat gatavi pieņemt revolūcijas ideju, ja tā ir vienīgais iespējamais risinājums.\n\nFranču restaurācijas perioda skola radīja šķiru cīņas teoriju, kas bija viens no būtiskākajiem liberālā romantisma atzinumiem, un pretēju uzskatu cīņu. Atzina šķiru cīņu pagātnē līdz buržuāzijas nākšanai pie varas. Liberālie romantiķi konservatīvi vērtēja viduslaikus, tos pārvērtējot, bet neidealizējot. Galvenokārt pievērsās politiskajai vēsturei.\n\nAngļu revolūcijai, franču revolūcijai, amerikāņu revolūcijai no liberālām pozīcijām deva idejiski politiskā strāvojuma vērtējumu. Visaugstāk vērtēja žirondistus. Noraidīja mistisko Volksgeist, viņu izpratnē nācija bija vēsturisks veidojums ar kultūru un garīgumu. Aicināja pagātni rādīt tās daudzpusībā, interesanta izklāsta veidā. Zināmākie šī virziena pārstāvji bija Makolejs, Benkrofts. Lielus panākumus liberālie vēsturnieki guva Vācijā un Francijā. Francijā 1830. gados izveidojās aktīva restaurācijas perioda vēstures skola — Gizo, Tjērs, Miņo, Tjerī. Vācijā viena no nozīmīgākajām bija Heidelbergas skola ar Šloseru. Milzīgu ieguldījumu vēstures procesa attīstībā deva Hēgelis (absolūtā ideālisma pārstāvis), pēc viņa uzskata absolūtais gars ir tēze-antitēze-sintēze. Pretstats — vienība un cīņa — tā dialektika ir iekšējās attīstības avots.\n\n1840. gados aizsākās romantisma radikāli demokrātiskais virziens, kas idealizēja vienkāršā darba cilvēku un sīkražošanu (amatniekus, zemniekus), piemēram, Mišlē \"Tauta\", Cimmermans \"Vācijas zemnieku kara vēsture\". Kritizēja kapitālismu kā rūpniecības apvērsuma sekas, ekspluatāciju; laime bijusi vecajos laikos. Daļa atzina progresa ideju, daļa arī kritizēja.\n", "id": "lvs_Latn_110482"}
{"text": "L-DOPA\n\nL-DOPA jeb levodopa (arī L-3,4-dihidroksifenilalanīns) ir aminoskābe, kas veidojas cilvēku, atsevišķu dzīvnieku un augu bioloģiskajos procesos. Cilvēki un daži dzīvnieki biosintēzes procesā to rada no citas aminoskābes — l-tirozīna. L-DOPA ir neiromediatoru dofamīna, noradrenalīna un adrenalīna prekursors.\n\nVielai, uzņemot to papildus organismā, ir psihoaktīva iedarbība, un to tīrā veidā ražo farmācijas kompānijas kā zāles ar dažādiem nosakumiem: Sinemet, Pharmacopa, Atamet, Stalevo, Madopar un Prolopa, kā arī to izplata augu ekstraktu formā kā uztura bagātinātāju. L-DOPA izmanto Pārkinsona slimības un dofamīna reagējošās distonijas ārstēšanā.\n", "id": "lvs_Latn_110483"}
{"text": "Biķernieku draudzes novads\n\nBiķernieku draudzes novads () bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110484"}
{"text": "Katlakalna draudzes novads\n\nKatlakalna draudzes novads () bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110485"}
{"text": "Piņķu draudzes novads\n\nPiņķu draudzes novads () bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem. Tagad tā teritorijā atrodas Mārupes novada un Rīgas pilsētas Pārdaugavas daļa.\n", "id": "lvs_Latn_110486"}
{"text": "Salas draudzes novads\n\nSalas draudzes novads () bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem. Tagad tā teritorijā atrodas Mārupes novada Salas pagasta daļa.\n", "id": "lvs_Latn_110487"}
{"text": "Pēčas apriņķis\n\nPēčas apriņķis () ir Ungārijas Baraņas meģes administratīvā iedalījuma vienība valsts dienvidos. Robežojas ar Baraņas meģes Pēčvāradas apriņķi austrumos, Bojas apriņķi dienvidaustrumos, Šiklošas apriņķi dienvidos, Šeljes apriņķi dienvidrietumos, Sentlērincas apriņķi rietumos, Heģhātas apriņķi ziemeļrietumos un Komlo apriņķi dienvidos, kā arī Tolnas meģes Boņhādas apriņķi ziemeļaustrumos.\n", "id": "lvs_Latn_110488"}
{"text": "Citroncielava\n\nCitroncielava jeb dzeltengalvas cielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā. Tai ir divas pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_110489"}
{"text": "Pelēkā cielava\n\nPelēkā cielava (Motacilla cinerea) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Daļa populācijas ir nometnieki, daļa gājputni. Tai ir trīs pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_110490"}
{"text": "Ilga Rismane\n\nIlga Rismane (dzimusi Rīgā , mirusi ) bija latviešu dzejniece un publiciste. 1956. gadā beigusi Rīgas 21. vidusskolu. Pirmā publikācija — 1957. gada oktobrī.\n\n1965. gadā absolvējusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti. No 1963. līdz 1969. gadam strādājusi Rīgas 12. bibliotēkā, no 1970. līdz 1986. gadam — par Rīgas Pionieru pils Jauno autoru pulciņa vadītāju (kopā ar dzejnieci Ilgu Bērzu). Latvijas Rakstnieku savienības biedre no 1994. gada. Apbalvota ar Izglītības un zinātnes ministrijas Goda rakstu. I. Rismane sarakstījusi vairākus dzejoļu krājumus, kā arī atdzejojusi no vācu, serbu un mongoļu valodas. Viņas dzejā galvenokārt izskan liriskas pārdomas un dabas motīvi.\n", "id": "lvs_Latn_110491"}
{"text": "Tokugava Iejasu\n\nTokugava Iejasu (; dzimis , miris ) bija japāņu feodālis. Tokugavas sjogunāta dibinātājs un pirmais sjoguns. Viena no svarīgākajām personām Japānas vēsturē.\n\nViņš cīnījās par centralizētas feodālas valsts izveidošanu. 1600. gadā sagrāba varu, 1603. gadā piespieda imperatoru piešķirt viņam sjoguna titulu, pēc diviem gadiem atkāpās no amata, tomēr saglabāja varu līdz pat savai nāvei 1616. gadā. Pēc nāves viņa mauzolejs Niko kļuva par vienu no svarīgākajām svētnīcām Japānā.\n", "id": "lvs_Latn_110492"}
{"text": "Protesti Tiaņaņmeņa laukumā\n\nProtesti Tiaņaņmeņa laukumā notika 1989. gada pavasarī. Naktī no 3. uz 4. jūniju protesti tika vardarbīgi pārtraukti.\n\n1989. gada 14. aprīlī mira Komunistikās partijas bijušais ģenerālsekretārs Hu Jaobans, kas dzīves laikā kļuva par studentu kustības reformu simbolu. Nākamajās dienās vairāki tūkstoši studentu pulcējās Tiaņaņmeņa laukumā, lai pieminētu viņu un aicinātu veidot demokrātiskāku valdību. Nākamajās nedēļās vairāki tūkstoši cilvēku pievienojās studentiem, lai protestētu pret Ķīnas komunistisko valdību.\n\n13. maijā vairāk nekā 100 studentu (vēlāk pievienojās vairāki tūkstoši) uzsāka bada streiku. 19. maijā mītiņa dalībnieku skaits sasniedza apmēram 1,2 miljonus cilvēku, Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Zjao Zjans lūdza beigt demonstrācijas. Tajā pašā dienā Ķīnas premjers Li Pens pasludināja karastāvokli.\n\nNaktī no 3. uz 4. jūniju ķīniešu karaspēks sasniedza Tjaņaņmiņa laukumu un, šaujot uz cilvēkiem, apspieda protestus. Oficiālais mirušo skaits netika publicēts, tiek uzskatīts, ka bojā varēja iet no vairākiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem cilvēku. 5. jūnijā kāds vīrietis, kura identitāte nav zināma līdz pat šim brīdim, vairākas minūtes bloķēja tanku kolonnu. Fotogrāfija, kurā attēlots šis brīdis, vēlāk kļuva slavena visā pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_110493"}
{"text": "Kombinācija (šahs)\n\nKombinācija ( — savienojums) šaha spēlē ir forsēts variants ar dažādu taktisku paņēmienu izmantošanu, kuru realizācija parasti saistīta ar figūru vai bandinieku upurēšanu.\n\nJautājums vai upuris ir obligāta kombinācijas pazīme ir strīdīgs. Piemēram, Em. Laskers un P. Romanovskis uzskata, ka upuris izvedot kombināciju nav obligāts, bet M. Botviņņiks, ka \"kombinācija ir forsēts variants ar upuri\".\n", "id": "lvs_Latn_110494"}
{"text": "Fernandesa\n\nDžidži Fernandesa (Gigi Fernández; 1964) — ASV un Puertoriko tenisiste; Ingrīda Aljaga Fernandesa (Ingrid Aliaga Fernández; 1991) — Peru šahiste; Mērija Džo Fernandesa (Mary Joe Fernández; 1971) — ASV tenisiste.\n", "id": "lvs_Latn_110495"}
{"text": "Multitude\n\nMultitude SE (agrākais nosaukums Ferratum Oyj) ir Somijā reģistrēts finanšu pakalpojumu uzņēmums. Tas dibināts 2005. gadā. Galvenais birojs atrodas Helsinkos. Ferratum grupas uzņēmumi darbojas 24 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā.\n\nMultitude specializācija ir automatizēti bankas darbības procesi ar centralizētu tehnoloģijas infrastruktūru un pārdošanas speciālistiem. Tā patentētā pašdarbojošā lielu datu apjomu apstrādes sistēma sniedz tūlītējus kreditēšanas apstiprinājumus. Uzņēmums ir mobilās bankas pakalpojumu priekšgājējs. Eiropas Savienības (ES) banku darbības licence ļauj darboties visās ES valstīs. Atšķirībā no tradicionālajām bankām Multitude veido elastīgu finanšu ekosistēmu ar partnerības starpniecību. Partneri tiek iesaistīti gan no finanšu nozares, gan ar finansēm nesaistītiem tehnoloģiju uzņēmumiem.\"\n\nMultitude SE akcijas tiek kotētas Frankfurtes fondu biržā (kods FRU). Lielākie akcionāri (2021. gada jūlijā): Jokela Capital OÜ (26,57 %) un JT Capital Limited (27,89 %). Abi uzņēmumi pieder Jormam Jokelam, kuram vēl tieši pieder 0,72 % Multitude kapitāldaļu. Tādējādi Jorma Jokela pārvalda 55,18 % akciju.\n", "id": "lvs_Latn_110496"}
{"text": "Aizputes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Aizputes novada pašvaldības vadītāji. Aizputes novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas, Lažas pagastus un Aizputes pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_110497"}
{"text": "Aglonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Aglonas novada pašvaldības vadītāji. Aglonas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Aglonas, Grāveru, Kastuļinas un Šķeltovas pagastus.\n", "id": "lvs_Latn_110498"}
{"text": "Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Madonas novada pašvaldības vadītāji. Madonas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Vestienas pagastus un Madonas pilsētu. 2021. gada 1. jūlijā novadam tika pievienoti bijušie Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novadi.\n", "id": "lvs_Latn_110499"}
{"text": "Kristīna Makvī\n\nKristīna Makvī (; dzimusi Kristīna Ena Pērfikta , mirusi ) bija angļu dziedātāja, taustiņinstrumentāliste un dziesmu autore. Pamatā pazīstama kā britu-amerikāņu rokgrupas Fleetwood Mac dalībniece. Mūziķe karjeras laikā ir izdevusi arī trīs solo albumus, kā arī vienu albumu duetā ar Fleetwood Mac kolēģi Lindsiju Bakingemu. Fleetwood Mac 1988. gada albumā Greatest Hits astoņas ir Makvī kompozīcijas, ieskaitot tādus populārus hitus kā Don't Stop, Little Lies, Everywhere un You Make Loving Fun.\n", "id": "lvs_Latn_110500"}
{"text": "Alsungas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Alsungas novada pašvaldības vadītāji. Alsungas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, pārveidojot Alsungas pagastu par novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110501"}
{"text": "Gulbenes draudzes novads\n\nGulbenes draudzes novads () bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110502"}
{"text": "Alūksnes draudzes novads\n\nAlūksnes draudzes novads () bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110503"}
{"text": "Gaujienas draudzes novads\n\nGaujienas draudzes novads () bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110504"}
{"text": "Apekalna draudzes novads\n\nApekalna draudzes novads () bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110505"}
{"text": "Palsmanes draudzes novads\n\nPalsmanes draudzes novads () bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem, izveidots no Palsmanes—Aumeisteru draudzes novada ().\n", "id": "lvs_Latn_110506"}
{"text": "Alūksnes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Alūksnes novada pašvaldības vadītāji. Alūksnes novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu, Ziemeru pagastus un Alūksnes pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_110507"}
{"text": "Andžejs Duda\n\nAndžejs Sebastians Duda (; dzimis ) ir Polijas politiķis, sestais un pašreizējais Polijas prezidents. Pirms 2015. gada vēlēšanām viņš bija Polijas Sejma (2011–14) un Eiropas Parlamenta (2014–15) deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_110508"}
{"text": "Smiltenes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Smiltenes novada pašvaldības vadītāji. Smiltenes novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Palsmanes, Smiltenes, Variņu un Smiltenes pilsēta. 2021. gada 1. jūlijā Smiltenes novadu apvienoja ar Apes un Raunas novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110509"}
{"text": "Kozārmišleņa\n\nKozārmišleņa () ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Baraņas meģes Pēčas apriņķī, uz dienvidaustrumiem no Pēčas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies 1924. gadā, apvienojot pirmoreiz 1266. gadā minēto Mišleņu un 1332. gadā pieminēto Kiškozāru. Pilsētas tiesības no 2007. gada. Saistībā ar Pēčas tuvumu, 21. gadsimtā piedzīvo strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu.\n", "id": "lvs_Latn_110510"}
{"text": "Ptolemaju dinastija\n\nPtolemaju dinastija (, Ptolemaioi), arī Lagidu dinastija (, Lagidai), bija Maķedonijas grieķu dinastija, kas valdīja Ptolemaju valstī (Senajā Ēģiptē) no 305. gada p.m.ē. līdz 30. gadam p.m.ē. Tā tiek uzskatīta par pēdējo Senās Ēģiptes valdnieku dinastiju.\n\nDinastiju izveidoja viens no Aleksandra Lielā karavadoņiem Ptolemajs I Soters. 323. gadā p.m.ē., pēc Aleksandra Lielā nāves, viņš kļuva par Ēģiptes satrapu. 305. gadā p.m.ē. viņš pasludināja sevi par Ēģiptes faraonu. Ptolemaju dinastija valdīja līdz 30. gadam p.m.ē., kad Ptolemaju valsti iekaroja Romas Republika. Par pēdējo Ptolemaju valdnieci uzskata Kleopatru.\n", "id": "lvs_Latn_110511"}
{"text": "Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Stopiņu novada pašvaldības vadītāji. Stopiņu novads tika izveidots 2004. gada 16. novembrī, pārveidojot Stopiņu pagastu par novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110512"}
{"text": "Pēteris Bolšaitis\n\nPēteris Bolšaitis (dzimis , miris ) bija latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts.\n", "id": "lvs_Latn_110513"}
{"text": "Ruzajevka\n\nRuzajevka (, , ) ir republikas pakļautības pilsēta pie Insras upes Mordvijas Republikā Krievijas Federācijā. Pilsētā dzīvo 45 988 iedzīvotāji (2017). Attālums līdz republikas galvaspilsētai Saranskai — 25 km, ar ko veido vienotu aglomerāciju. Republikas otrā lielākā pilsēta, nozīmīgs dzelzceļa mezgls un rūpniecības centrs.\n\nRuzajevka pirmo reizi avotos minēta 1631. gadā kā Urazajevka. Kopš 1783. gada — ciems, pilsētas tiesības no 1937. gada. Lielākais iedzīvotāju saits (53 000) pilsētā bija 20. gadsimta 80. gadu beigās.\n\nRuzajevka ir pieminēta latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka poēmā \"Mūžības skartie\" saistībā ar Latviešu strēlnieku atgriešanos no Krievijas pilsoņu kara.\n", "id": "lvs_Latn_110514"}
{"text": "Juris Zvirgzdiņš\n\nJuris Zvirgzdiņš (dzimis , miris 2023. gada 22. novembrī, Rīga, Latvija) bija latviešu rakstnieks, pazīstams kā prozaiķis un bērnu grāmatu autors.\n", "id": "lvs_Latn_110515"}
{"text": "Marijas muiža (Rudbāržu pagasts)\n\nMarijas muiža ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā. Atrodas Kukuļupītes krastos pagasta dienvidrietumu daļā 6,1 km no pagasta centra Rudbāržiem, 15,1 km no Skrundas un 165,0 km no Rīgas.\n\nVeidojusies ap vēsturisko Marijas pusmuižu (Marienhof). Uz dienvidiem no tās mežā pie Embūtes ceļa līdz Padomju armijas izvešanai atradās PSRS raķešu bāze (29. raķešu divīzijas 344. raķešu pulka 2. diviziona pozīcijas).\n", "id": "lvs_Latn_110516"}
{"text": "Kārlis II Anžū\n\nKārlis II jeb Šarls II (, , ; dzimis 1248. gadā, miris ) bija Anžū dinastijas Neapoles karalis no 1285. gada līdz savai nāvei 1309. gadā. Bija arī Albānijas karalis, Salerno princis, Ahejas princis, Provansas grāfs, Anžū grāfs.\n\nSicīlijas karalistes iekarotāja Šarla I dēls. Apprecejās ar Ungārijas karaļa Ištvāna V meitu Mariju. Sicīlijas vakarēdiena kara laikā Kārli II sagūstīja admirālis Rudžero di Lauria, un Kārlis II par karali kļuva ieslodzījumā esot. 1288. gadā Kārlim II ar Anglijas karaļa Edvarda I un pāvesta Nikolaja IV palīdzību izdevās atbrīvoties no gūsta, apsolot atdot Sicīliju. Tomēr pēc atbrīvošanas pāvests atbrīvoja Kārli no solījuma, karš turpinājās līdz Kantabellotas miera noslēgšanai 1302. gadā.\n\nValdīšanas laikā Kārlis II veidoja sarežģītu ārpolitiku, cita starpā izmantojot daudzo bērnu laulības. Personīgi bijis ārkārtīgi reliģiozs un cieši sadarbojies ar katoļu baznīcu. Izveidoja galvaspilsētu Neapoli par ievērojamu Eiropas tirdzniecības un mākslas centu, atbalstīja universitāti, cēla klosterus un baznīcas.\n", "id": "lvs_Latn_110517"}
{"text": "Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Siguldas novada pašvaldības vadītāji. Siguldas novads tika izveidots 2003. gada 1. jūnijā, apvienojot Allažu, Mores, Siguldas pagastus un Siguldas pilsētu. 2021. gada 1. jūlijā Siguldas novadu apvienoja ar Krimuldas novadu, Mālpils novadu un Inčukalna novada Inčukalna pagastu.\n", "id": "lvs_Latn_110518"}
{"text": "Hagātņa\n\nHagātņa (, ), vēsturiski Aganja (), ir Amerikas Savienoto Valstu atkarīgās teritorijas Guamas administratīvais centrs. 2020. gadā Hagātņā dzīvoja 943 cilvēks. Šo ciemu 1668. gadā dibināja spāņi. 1998. gadā Guamas valdība ciema oficiālo nosaukumu mainīja no Aganja (Agaña) uz Hagātņa (Hagåtña), jo tā to dēvē čamorri, vietējie iedzīvotāji.\n", "id": "lvs_Latn_110519"}
{"text": "Salas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Salas novada pašvaldības vadītāji. Salas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Salas un Sēlpils pagastus.\n", "id": "lvs_Latn_110520"}
{"text": "Beidou I6\n\nBeidou I6 ( 北斗I6; zināms arī kā Beidou 22) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis. Tas slīpā ģeosinhronā orbītā palaists 2016. gada martā.\n\nBeidou I6 tika palaists 20:11 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 3A no Sjičanas pavadoņu palaišanas centra. Tas ar savu dzinēju sasniedza ģeostacionāro orbītu. Pavadonis izvietots slīpā ģeosinhronā orbītā (orbitālās plaknes slīpums 55°) ap punktu 95 austrumu garuma.\n", "id": "lvs_Latn_110521"}
{"text": "Beidou G7\n\nBeidou G7 ( 北斗G7) ir Ķīnas navigācijas sistēmas Beidou pavadonis. Tas ģeostacionārajā orbītā palaists 2016. gada jūnijā.\n", "id": "lvs_Latn_110522"}
{"text": "Frīdrihs Mālberģis\n\nFrīdrihs Mālberģis jeb Frīdrihs Mālbergs (1824—1907), bija latviešu skolotājs un dzejnieks, viens no Atmodas kustības dalībniekiem. Viens no pirmajiem latviešu dzejniekiem, plašāk kļuva pazīstams ar poēmu \"Staburags un Liesma\" (\"Veci un jauni laiki\"), kas iznāca 1869. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110523"}
{"text": "Kocēnu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Kocēnu novada pašvaldības vadītāji. Kocēnu novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā kā Valmieras novads, apvienojot Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus. Savukārt 2010. gda 15. februārī tika noteikts Valmieras novadu pārdēvēt par Kocēnu novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110524"}
{"text": "Strenču novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Strenču novada pašvaldības vadītāji. Strenču novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Jērcēnu, Plāņu pagastus un Sedas un Strenču pilsētas.\n", "id": "lvs_Latn_110525"}
{"text": "Vecpiebalgas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Vecpiebalgas novada pašvaldības vadītāji. Vecpiebalgas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastus.\n\n2021. gada 1. jūlijā Vecpiebalgas novads tika pievienots jaunajam Cēsu novadam.\n", "id": "lvs_Latn_110526"}
{"text": "Dikļu iela (Rīga)\n\nDikļu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Bieriņu apkaimē, pilsētas daļā Mārupē. Dikļu iela sākas krustojumā ar Līves ielu un beidzas pie Rīgas robežas krustojumā ar Upesgrīvas ielu, taču turpinās Mārupes novadā, Mārupē ar tādu pat nosaukumu Dikļu iela. Ielas kopējais garums ir 1190 metri, tā klāta ar asfalta segumu. Daibes ielā ir tikai savrupmāju apbūve.\n\nIela nosaukta Dikļu — ciema Vidzemē, Valmieras novadā — vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_110527"}
{"text": "Austrijas erchercogiste\n\nAustrijas erchercogiste (vācu: Erzherzogtum Österreich) bija viena no Svētās Romas impērijas valstīm, kas pastāvēja no 1453. līdz 1806. gadam. Erchercogiste izveidojās uz iepriekšējās Austrijas hercogistes bāzes, kas bija izveidota 1156. gadā un kurā kopš 1282. gada valdīja Hābsburgu dinastija, kuras pārstāvji no 15. gadsimta bija arī Svētās Romas impērijas imperatori. Erchercogiste aizņēma tikai daļu mūsdienu Austrijas teritorijas.\n", "id": "lvs_Latn_110528"}
{"text": "Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Līvānu novada pašvaldības vadītāji. Līvānu novads tika izveidots 1999. gada 21. decembrī, apvienojot Rožupes, Turku pagastus un Līvānu pilsētu, savukārt 2009. gada 1. jūlijā novadam tika pievienoti arī Sutru, Rudzātu un Jersikas pagasti.\n", "id": "lvs_Latn_110529"}
{"text": "Bukovina\n\nBukovina (, ) ir vēsturisks reģions, kas mūsdienās atrodas Rumānijas un Ukrainas teritorijās. Reģiona nosaukums radies 1775. gadā, kad austrieši savu jauniegūto provinci nosauca par Dižskābaržu zemi (poļu un ukraiņu valodā dižskābardis buk).\n", "id": "lvs_Latn_110530"}
{"text": "Andris Krušatins\n\nAndris Krušatins (dzimis ) ir Latvijas futbolists, pussargs. Kopš 2018. gada spēlē FK Jelgava sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_110531"}
{"text": "Vecumnieku novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Vecumnieku novada pašvaldības vadītāji. Vecumnieku novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles, Vecumnieku pagastus.\n\n2021. gada 1. jūlijā Vecumnieku novads tika pievienots Bauskas novadam.\n", "id": "lvs_Latn_110532"}
{"text": "Berlīnes kongress\n\nBerlīnes kongress noritēja Vācijas Impērijas galvaspilsētā Berlīnē no 1878. gada 13. jūnija līdz 13. jūlijam. Kongresa mērķis bija apmierināt Eiropas lielvaru — Lielbritānijas un Austroungārijas — intereses Balkānos, kuros pēc 1877.-1878. gada krievu-turku kara bija pārāk palielinājusies Krievijas Impērijas ietekme.\n", "id": "lvs_Latn_110533"}
{"text": "Mr. T\n\nMisters T (Mr. T; dzimis 1952. gada 21. maijā Čikāgā, ASV, kā Lorenss Turo ()), ir amerikāņu aktieris un bijušais profesionālais cīkstonis. Pazīstams galvenokārt savas frizūras un agresīvās uzvedības dēļ. Slavenākās lomas ir Klabers Lengs filmā \"Rokijs 3\" un seržants Bosko \"B.A.\" Barakus seriālā \"A komanda\".\n", "id": "lvs_Latn_110534"}
{"text": "Ērģemes draudzes novads\n\nĒrģemes draudzes novads () bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110535"}
{"text": "Ēveles draudzes novads\n\nĒveles draudzes novads () bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110536"}
{"text": "Smiltenes draudzes novads\n\nSmiltenes draudzes novads () bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110537"}
{"text": "Trikātas draudzes novads\n\nTrikātas draudzes novads () bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110538"}
{"text": "Tirzas draudzes novads\n\nTirzas draudzes novads () bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem. Pēc apvienošanas ar Velēnas draudzes novadu izveidojās Tirzas—Velēnas draudzes novads.\n", "id": "lvs_Latn_110539"}
{"text": "Olaines novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Olaines novada pašvaldības vadītāji. Olaines novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Olaines pagastu un Olaines pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_110540"}
{"text": "Valkas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Valkas novada pašvaldības vadītāji. Valkas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema, Zvārtavas pagastus un Valkas pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_110541"}
{"text": "Druvas iela (Rīga)\n\nDruvas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Bieriņu apkaimē, pilsētas daļā Mārupē. Druvas iela sākas krustojumā ar Dikļu ielu un beidzas pie Rīgas robežas krustojumā ar Upesgrīvas ielu, taču iela turpinās Mārupes novada Mārupē ar tādu pašu nosaukumu Druvas iela. Kopējais ielas garums ir 740 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta segumu. Druvas ielā ir tikai savrupmāju apbūve.\n", "id": "lvs_Latn_110542"}
{"text": "Pēčvāradas apriņķis\n\nPēčvāradas apriņķis () ir Ungārijas Baraņas meģes administratīvā iedalījuma vienība valsts dienvidos. Robežojas ar Baraņas meģes Mohāčas apriņķi austrumos, Bojas apriņķi dienvidos un Pēčas apriņķi rietumos, kā arī Tolnas meģes Boņhādas apriņķi ziemeļos.\n", "id": "lvs_Latn_110543"}
{"text": "Pēčvārada\n\nPēčvārada () ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Baraņas meģes Pēčvāradas apriņķa centrs.\n\nApdzīvotā vieta pirmoreiz rakstos minēta 1212. gadā, veidojusies ap benediktiešu klosteri. Pēc 2001. gada tautas skaitīšanas datiem 9,4 % no pilsētas iedzīvotājiem ir vācieši.\n", "id": "lvs_Latn_110544"}
{"text": "Viesītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Viesītes novada pašvaldības vadītāji. Viesītes novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Elkšņu, Rites, Saukas, Viesītes pagastus un Viesītes pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_110545"}
{"text": "Lampuži\n\nLampuži ir ciems Limbažu novada Ainažu pagastā. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā 20 km no Salacgrīvas un 123 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts nozīmes autoceļiem, uz dienvidiem no Vīkšņu purva.\n", "id": "lvs_Latn_110546"}
{"text": "Aklais purvs (dabas liegums)\n\nAklais purvs ir dabas liegums Jūgu purvā Aizkraukles novada Daudzeses pagastā. Tā platība ir 2003 ha, purvs aizņem 502 ha jeb 25 % no kopējās dabas lieguma teritorijas. Kūdras slāņa vidējais biezums – 4 m, maksimālais – 9,3 m.\n\nPurvs ir sācis veidoties pēc Ledus laikmeta beigām, pirms aptuveni 9000 gadu. Tajā atrodamas 63 Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugas. Purva masīvā izteikti iezīmējas divi augstā purva kupoli, kas sasniedz līdz pat 3 – 4 m virs apkārtējās teritorijas. Starp purva masīviem saglabājies gan Znotiņu ezers, gan masīva rietumu daļā ķēdē izvietojušies seši cits par citu mazāki ezeriņi.\n\nDabas liegums izveidots 1999. gadā, 2004. gadā iekļauts Natura 2000 teritoriju sarakstā.\n\nPurvā izveidota laipu apļveida dabas taka — Aklā purva taka, kas ved arī gar Ģirupes upi un līdz Ģirupes ezeram. Nelabiekārtota taka ved uz piemiņas vietu 1944. gada pavasara kaujai starp Sarkanās armijas izpletņlēcējiem un Vērmahta karavīriem Otrā pasaules kara laikā.\n", "id": "lvs_Latn_110547"}
{"text": "Tērvetes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Tērvetes novada pašvaldības vadītāji. Tērvetes novads tika izveidots 2002. gada 9. decembrī, apvienojot Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus.\n", "id": "lvs_Latn_110548"}
{"text": "Sindija Bukša\n\nSindija Bukša (dzimusi Ogrē) ir latviešu vieglatlēte, lielmeistare. Pašlaik ir Latvijas vadošā sprintere, 2019. gada janvārī saņēmusi Latvijas Gada vieglatlētes balvu. Startē īsajās (sprinta) distancēs, pamata distance ir 200 m, Latvijas rekordiste 100 metros.\n", "id": "lvs_Latn_110549"}
{"text": "2017. gada Tour de Pologne\n\n2017. gada Tour de Pologne bija šosejas riteņbraukšanas daudzdienu sacensības, kuras notika no 29. jūlija līdz 4. augustam. Tā bija 74. reize, kad notika Tour de Pologne sacensības, tās bija 27. sacensības 2017. gada UCI World Tour kalendārā. Sacensībās uzvarēja Dilans Tēnss no komandas.\n", "id": "lvs_Latn_110550"}
{"text": "Balvu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Balvu novada pašvaldības vadītāji. Balvu novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Balvu, Bērkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubulu, Lazdulejas, Tilžas, Vectilžas, Vīksnas pagastus un Balvu pilsētu. 2021. gada 1. jūlijā Balvu novadu apvienoja ar Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110551"}
{"text": "Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Ventspils novada pašvaldības vadītāji. Ventspils novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru, Zlēku pagastu un Piltenes pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_110552"}
{"text": "Balvu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Balvu rajona priekšsēdētāji. Balvu rajons tika izveidots 1949. gada 31. decembrī, kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Viļakas apriņķis tika sadalīts Abrenes (centrs- Viļaka) un Balvu rajonos. 1952. — 1953. gadā Balvu rajons ietilpa Daugavpils apgabalā. 1959. gadā Balvu rajonam pievienoja lielāko daļu no sadalītā Abrenes rajona ar Viļakas pilsētu, bet 1962. gadā Baltinavu no sadalītā Kārsavas rajona. Balvu rajons pastāvēja līdz 2009. gada 1. jūlijam, kad notika teritoriālā reforma un tika izveidoti Balvu, Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadi.\n", "id": "lvs_Latn_110553"}
{"text": "Ilga Bērza\n\nIlga Bērza (īstais vārds Ilga Bērziņa, dzimusi Cēsīs , mirusi ) bija latviešu dzejniece. 1952. gadā beigusi Cēsu 1. vidusskolu. Pirmā publikācija — 1969. gada janvārī.\n\nDzimusi namdara ģimenē. Nākamās dzejnieces māte bijusi aizrautīga lasītāja, ļoti mīlējusi dzeju, arī tēvs rakstījis dzejoļus, tikai nav tos publicējis.\n\nIlga Bērza darbojusies Cēsu jauno autoru apvienībā. 1954. gadā beigusi Cēsu skolotāju institūta Dabaszinību un ģeogrāfijas fakultāti, bet 1958. gadā — Rīgas Pedagoģisko institūtu. Strādājusi par bibliotekāri Rīgā, skolotāju Saulkrastu vidusskolā, vēlāk Rīgas 5. astoņgadīgajā skolā un Rīgas 28. vidusskolā, no 1973. gada līdz 1981. gadam — par Rīgas Pionieru pils Jauno autoru pulciņa vadītāju (kopā ar dzejnieci Ilgu Rismani).\n\nI. Bērza sarakstījusi vairākus dzejoļu krājumus. Viņas dzejā izmantoti Latvijas dabas un folkloras motīvi, kā arī Latvijas vēstures tēmas. Ilgas Bērzas dzejoļi publicēti arī dažādos kopkrājumos, vairākiem no tiem dažādi komponisti ir sacerējuši mūziku. Ērika Ešenvalda 2008. gadā sacerētajā kantātē \"Latvija. Gadalaiku impresijas\", kas bija veltīta Latvijas 90. gadadienai, izskan arī Ilgas Bērzas dzejas rindas.\n\nMirusi 2012. gada 25. martā, apglabāta Āraišu Vanagu kapos.\n", "id": "lvs_Latn_110554"}
{"text": "Makss Blaus\n\nMakss Blaus (; dzimis , miris ) bija Šveices šahists, FIDE starptautiskais meistars (1953).\n\nBlaus bija četrkārtīgs Šveices šaha čempions (1953., 1955., 1956. un 1967. gadā). 1953. gadā FIDE viņam piešķīra starptautiskā meistara nosaukumu. Septiņas reizes (no 1954. līdz 1968. gadam) Blaus pārstāvēja Šveici šaha olimpiādēs un četrpadsmit reizes (no 1953. līdz 1972. gadam) Klāras Benediktas kausa izcīņas turnīros, pēdējos iegūstot trīs individuālās un vienu komandu zelta medaļu, kā arī draudzības šaha mačos pret Franciju (1946, 1965), Dienvidslāviju (1949, 1950), Rietumvāciju (1951, 1952), Spāniju (1953, 1954), Austriju (1953, 1955) un Itāliju (1951, 1952, 1958, 1969). Turnīros viņš bija 7.–8. vietā Hilversumā (1947), uzvarēja Lucernā (1949/1950), bija 4. vietā Cirihē (1952), dalīja 15.–16. vietu Cirihē (1959) un uzvarēja Birsekā (1961).\n", "id": "lvs_Latn_110555"}
{"text": "Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Daugavpils pašvaldības vadītāji jeb Daugavpils domes vadītāji vai Daugavpils mēri no 1852. gada.\n\nVēstures avotos pilsēta pirmo reizi minēta 1275. gadā. Sākotnēji pilsetas nosaukums bija Dinaburga, īslaicīgi no 1656. līdz 1667. gadam to sauca par Borisogļebsku, savukārt 1893. gadā to pārdēvēja par Dvinsku, bet 1920. gadā to pārdēvēja par Daugavpili.\n\nPašvaldība Daugavpilī tika pirmoreiz nodibināta 1582. gadā ar Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Stefana Batorija privilēģiju, kas piešķīra Daugavpilij Magdeburgas tiesības, uz ko pamata pilsētā tika izveidots maģistrāts. Kopš 1905. gada izvietojas pilsētas centrā Krišjāņa Valdemāra ielā 1.\n", "id": "lvs_Latn_110556"}
{"text": "Fakts\n\nFakts ir patiess, neizdomāts atgadījums, notikums un/vai parādība. Par faktu var tikt saukta arī precīza, pieredzē gūta atziņa, ko izmanto par zinātniskas teorijas pamatu un kas atbilst objektīvai īstenībai.\n", "id": "lvs_Latn_110557"}
{"text": "Olbija\n\nOlbija (, ) jeb Terranoa () ir komūna un pilsēta Itālijā, Sardīnijas reģiona Sasāri provincē. Izvietojusies salas ziemeļaustrumos Tirēnu jūras krastā un ir vēsturiskā Galluras reģiona un populārā tūristu apvidus Smaragda krasta (Costa Smeralda) centrs. Sena pilsēta, kuru, domājams, dibinājuši feniķieši. Dažādos laikos bijusi neatkarīgās Galluras valsts, diecēzes, kā arī Olbijas-Tempio provinces galvaspilsēta. Populārs tūrisma galamērķis, osta un Olbijas-Kostasmeraldas lidosta.\n", "id": "lvs_Latn_110558"}
{"text": "Dalamana\n\nDalamana () ir pilsēta un ilče Turcijas dienvidrietumos, Muglas provincē. Izvietojusies Vidusjūras krastā, viens no reģiona tūrisma centriem ar starptautisku lidostu (atklāta 1987. gadā).\n", "id": "lvs_Latn_110559"}
{"text": "Sanmarīno bruņotie spēki\n\nSanmarīno Republikas bruņotie spēki (itāļu: Forze Armate Sammarinesi) ir Sanmarīno nacionālie bruņotie spēki, kas ir vieni no mazākajiem pasaulē. To funkcijās ietilpst ceremoniālo pienākumu veikšana, robežpatruļa, goda sardze pie valdības ēkām, policijas atbalstīšana smagu kriminālnoziegumu izmeklēšanā. Bruņoto spēku sastāvā ietilpst arī žandarmērija.\n\nSanmarīno nav obligātā militārā dienesta, tomēr visi pilsoņi vecumā no 16 līdz 55 gadiem var tikt rekrutēti.\n\nSanmarīno aizsardzība pret ārējiem agresoriem ir nodota Itālijas atbildībā.\n", "id": "lvs_Latn_110560"}
{"text": "Sojuz MS-05\n\nSojuz MS-05 () bija Krievijas kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Orbītā palaists 2017. gada jūlijā. Uz zemes atgriezās decembrī.\n", "id": "lvs_Latn_110561"}
{"text": "Anastasijs I (pāvests)\n\nAnastasijs I (, miris ) bija Romas bīskaps no līdz nāvei 401. gadā un līdz ar to katoļticībā tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.\n", "id": "lvs_Latn_110562"}
{"text": "Anastasijs\n\nAnastasijs I – Romas pāvests no 399. līdz 401. gadam; Anastasijs II – Romas pāvests no 496. līdz 498. gadam; Anastasijs III – Romas pāvests no 911. līdz 913. gadam; Anastasijs IV – Romas pāvests no 1153. līdz 1154. gadam; Anastasijs I – Bizantijas imperators.\n", "id": "lvs_Latn_110563"}
{"text": "Fjodors Davidenko\n\nFjodors Davidenko (; dzimis ) ir krievu, pirms tam padomju, šaha problēmists.\n\n1974. gadā beidzis Harkivas Aviācijas institūtu, specialitātē — inženieris elektromehāniķis.\n", "id": "lvs_Latn_110564"}
{"text": "Džēreds Padaleckis\n\nDžēreds Tristans Padaleckis (; dzimis ) ir amerikāņu aktieris.\n\nVislabāk Padaleckis ir zināms ar Sema Vinčestera lomu televīzijas seriālā Supernatural, kā arī ar Dīna Forestera lomu seriālā Gilmore Girls un seriālā Walker. Filmējies arī tādās filmās kā \"Ņujorkas mirkļi\" (New York Minute, 2004), \"Fēniksa lidojums\" (Flight of the Phoenix, 2004), \"Vaska figūru muzejs\" (House of Wax, 2005), \"Piektdiena, 13.\" (Friday the 13th, 2009).\n\nKopš 2010. gada viņš ir precējies ar amerikāņu aktrisi Dženevīvi Padalecku, un viņu ģimenē ir 3 bērni.\n", "id": "lvs_Latn_110565"}
{"text": "Lapu kāposti\n\nLapu kāposti ir vairākās dārza kāpostu šķirnes. Lapu kāpostam ir zaļas vai purpursarkanas krāsas lapas, bet atšķirībā no galviņkāpostiem, centrālās lapas neveido galvu. Lapu kāposti tiek uzskatīti par radnieciski tuvākiem savvaļas kāpostiem nekā lielākā daļa citu šķirņu.\n", "id": "lvs_Latn_110566"}
{"text": "Aleksandrs Baharevs\n\nAleksandrs Baharevs (; dzimis ) ir krievu, pirms tam padomju, šaha problēmists. Dzīvo Novosibirskā (no 1993. līdz 1999. gadam dzīvojis Iževskā).\n", "id": "lvs_Latn_110567"}
{"text": "Serbijas cariste\n\nSerbijas cariste arī Serbijas impērija, vēsturnieku izmantots nosaukums viduslaiku Serbijas karalistes varenības augstākā punkta apzīmēšanai laikā no 1346. līdz 1371. gadam, kad serbi kontrolēja daļu mūsdienu Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes, Kosovas, Ziemeļmaķedonijas, Albānijas un Grieķijas, kā arī piespieda Otro Bulgārijas caristi kļūt par vasaļvalsti.\n\nSerbijas varenības pieaugums sākās jau 13. gadsimtā, kad karaļa Uroša (1243.-1276.) valdīšanas laikā attīstījās derīgo izrakteņu ieguve un tirdzniecība, kas ļāva uzturēt lielāku armiju. Karaļa Miļutina (1282.-1321.) valdīšanas laikā serbi gūst vairākas uzvaras pret bizantiešiem.\n\nImperiālais posms aizsākas 1346. gada Ziemasvētkos, kad pēc veiksmīgu karagājienu sērijas, 1331. gadā tēva troni sagrābušais Serbijas karalis Stefans Dušans kronējas par serbu un grieķu imperatoru. Serbu iekarojumiem palīdz Bizantijā notiekošais troņa pretendentu pilsoņu karš. Dušans parasti iekaroja pilsētas tās aplencot, un nevadīja nevienu kauju pret pretinieka armiju. Ambiciozais Dušans cerēja, ka viņa valstij izdosies pilnībā sagraut un aizvietot ietekmi zaudējušo Bizantijas impēriju. Dušans arī paaugstināja Serbijas pareizticīgās baznīcas vadītāju no arhibīskapa par patriarhu, tā nostādot to vienādā līmenī ar Konstantinopoles patriarhu. Laikā no 1549. līdz 1354. gadam Dušans izdeva likumu kodeksu, kurā apvienoja serbu baznīcas un Bizantijas impērijas likumu tradīcijas. 1355. gadā ar 80 000 kareivju lielu armiju Stefans Dušans devās iekarot Konstantinopoli, taču negaidīti mira, un armija atkāpās.\n\nTroni mantoja viņa dēls Stefans Urošs, kura laikā valsti sāka apdraudēt jauns ienaidnieks - Osmaņu sultanāts. Turkus uz Eiropu pārcelties aicināja Bizantijas imperators Joanns VI Kantakūzens (1347.-54.), kas viņus vēlējās izmantot kā sabiedrotos pret serbiem. 1371. gada 26. septembrī Bulgārijas teritorijā turki smagi sakāva serbu armiju. Serbija zaudēja lielāko daļu iekaroto teritoriju un sadalījās feodālās teritorijās, kas tikai formāli atzina cara varu. Stefans Urošs mira neatstājot mantinieku 1371. gadā un viduslaiku serbu valsts varenības noriets turpinājās. 1389. gada 28. jūnija Kosovas kauja serbu vēsturē iegājusi kā Serbijas varenības sagrāves simbols. Līdz 1459. gadam turki bija ieņēmuši visu Serbijas teritoriju.\n", "id": "lvs_Latn_110568"}
{"text": "Fēlikss I\n\nFēlikss I (, miris ) bija Romas bīskaps no līdz nāvei 274. gadā un līdz ar to katoļticībā tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem. Viņš tika ievēlēts par pēcteci Dionīsijam. Viņš ir nozīmīgas dogmatiskas vēstures autors par Kristus identitātes vienotību. Viņš arī guva atbalstu no Romas imperatora Aureliāna teoloģisku strīdu sakārtošanā ar Antiohas bīskapu Samosatas Pāvilu.\n", "id": "lvs_Latn_110569"}
{"text": "Lubānas draudzes novads\n\nLubānas draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110570"}
{"text": "Sabelli\n\nSabelli ir etnonīms, kas apzīmē seno itāļu ciltis, kas apdzīvoja centrālo un Dienviditāliju Senās Romas veidošanās laikā.\n", "id": "lvs_Latn_110571"}
{"text": "Ļaudonas draudzes novads\n\nĻaudonas draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110572"}
{"text": "Estadio Azteca\n\nEstadio Azteca ir futbola stadions Mehiko, Meksikā. Tajā ir sēdvietas 87 tūkstošiem cilvēku, tas ir lielākais futbola stadions Meksikā un Latīņamerikā, kā arī 8. lielākais futbola stadions pasaulē.\n\nAtvērts 1966. gadā. Futbola kluba Club América un Meksikas futbola izlases mājas spēļu stadions. Tiek uzskatīts par vienu no pasaulē slavenākajiem un ikoniskākajiem futbola stadioniem. Tas ir pirmais stadions, kurā divas reizes noticis FIFA Pasaules kausa fināls (1970, 1986). 1986. gadā stadionā tika aizvadīta spēle starp Argentīnu un Angliju, kurā Djego Maradona guva gan \"Dieva rokas vārtus\", gan \"gadsimta vārtus\". 1970. gada turnīrā stadionā tika aizvadīta \"gadsimta spēle\" starp Itāliju un Vāciju. Estadio Azteca bija galvenais futbola stadions.\n", "id": "lvs_Latn_110573"}
{"text": "Sentenario stadions\n\nSentenario stadions () ir futbola stadions Montevideo, Urugvajā.\n\nUzcelts no 1929. līdz 1930. gadam pirmajam FIFA Pasaules kausam, kā arī lai atzīmētu 100 gadus kopš Urugvajas pirmās konstitūcijas pieņemšanas. Urugvajas futbola izlases nacionālais stadions. 1983. gada 18. jūlijā FIFA to atzina par \"Pasaules kausa vēstures pieminekli\" (vienīgais pasaulē).\n", "id": "lvs_Latn_110574"}
{"text": "7K-OK № 1\n\n7K-OK № 1 bija PSRS Sojuz sērijas 7K-OK bezpilota kosmosa kuģis. Tam starta laukumā neplānoti iedarbojās avārijas glābšanas sistēma (AGS), izraisot nesējraķetes aizdegšanos un eksploziju.\n\nPēc sākotnējā plāna pasīvajam 7K-OK № 1 bija paredzēts būt par saslēgšanās mērķi aktīvajam kuģim 7K-OK № 2 (Kosmos-133). 7K-OK № 2 tika palaists 1966. gada 28. novembrī, bet konstrukcijas kļūmes dēļ tam ātri iztērējās tuvošanās un orientācijas sistēmas raķešdegviela. Aptuveni pēc diennakts bija jāstartē 7K-OK № 1, bet tā palaišana tika atcelta.\n\nVēlāk tika nolemts 7K-OK № 1 palaist 14. decembrī, lai notestētu sistēmas, bez saslēgšanās ar citu kuģi. Starts bija paredzēts 16:00 pēc vietējā laika. Pēc galvenās pakāpes iedarbināšanas viens sānu pakāpes dzinējs neaizdegās, un automātiskā vadības sistēma izslēdza visus dzinējus. Pēc 27 minūtēm negaidīti iedarbojās avārijas glābšanas sistēma. Nolaižamais aparāts ar izpletni veiksmīgi nosēdās 300 m attālumā no starta laukuma. AGS pulvera lādiņa darbības rezultātā sākās ugunsgrēks otrajā pakāpē, un uguns ātri pārsviedās uz citām pakāpēm. Pēc dažām minūtēm notika raķetes sprādziens. Eksplozija iznīcināja starta kompleksu 31. Bojā gāja starta apkalpošanas virsnieks.\n\nSākotnēji tika secināts, ka avārijas glābšanas sistēmas aktivizēšana notikusi tāpēc, ka raķete bijusi sašķiebusies. Sistēmas automātika bija ieprogrammēta tā, ka, raķetei sasveroties vairāk par 7 grādiem, iedarbojas AGS. Raķetes sašķiebšanos varēja izraisīt apkalpošanas fermas pacelšana pēc atceltā starta. Vēlāk izrādījās, ka AGS var nostrādāt arī pēc sprieguma zuduma uz sistēmas kontaktiem, kas notiek starta atcelšanas gadījumā. Žiroskopi pēc kādu laika ieņem galējo stāvokli un automātiski dod komandu startēt avārijas glābšanas sistēmai.\n\nIemesls, kāpēc avārijas glābšanas sistēmas darbības rezultātā aizdegās nesējraķete, bija tas, ka, atdalot nolaižamo aparātu no dzinēju un iekārtu nodalījuma, notika noplūde no dzesēšanas caurulēm, kurās bija viegli uzliesmojošs šķidrums.\n", "id": "lvs_Latn_110575"}
{"text": "Vorens Bītijs\n\nHenrijs Vorens Bītijs (; dzimis ) ir amerikāņu kinoaktieris un režisors.\n\n14 reizes ticis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai — četras kā labākais aktieris, četras par labāko filmu, divas kā labākajam režisoram, trīs par labāko oriģinālscenāriju un vienu par labāko adaptēto scenāriju. Saņēmis Akadēmijas balvu par filmas \"Sarkanie\" (1981) režiju. Bītijs ir pirmais un vienīgais cilvēks, kas divas reizes nominēts gan par aktiera, gan režisora, gan producenta, gan scenārista lomu vienā filmā (Heaven Can Wait (1978) un \"Sarkanie\"). 1999. gadā saņēmis Īrvinga Tālberga memoriālo balvu. Vēl Bītijs 18 reizes nominēts Zelta globusa balvai, saņēmis sešas balvas.\n\nPrecējies ar aktrisi Aneti Beningu, ir četri bērni. Viņa māsa Šērlija Makleina arī ir aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_110576"}
{"text": "Lazdonas draudzes novads\n\nLazdonas draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110577"}
{"text": "Bērzaunes draudzes novads\n\nBērzaunes draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110578"}
{"text": "Karambola\n\nKarambola (Averrhoa carambola) ir mūžzaļš zaķskābeņu dzimtas krūms vai koks. Par karambolu sauc arī šī koka augli, to sauc arī par zvaigznes augli. Karambolas dabiskais izplatības areāls ir Dienvidaustrumāzija un Indostāna. Koki ir 5–12 metru augsti, ziedi ir sarkanīgi violeti. Karambolas augļus izmanto kulinārijā.\n", "id": "lvs_Latn_110579"}
{"text": "Pansionāts (Rudbāržu pagasts)\n\nValtaiķi (arī Valtaiķu pansionāts, agrāk — Grenču krogs) ir pansionāts Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļrietumos 10,9 km no pagasta centra Rudbāržiem (caur Kandeļiem), 12,5 km no Skrundas un 162,5 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P117 (Skrunda—Aizpute).\n", "id": "lvs_Latn_110580"}
{"text": "Jēkabpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Jēkabpils novada pašvaldības vadītāji. Jēkabpils novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes, Zasas pagasti. 2021. gada 1. jūlijā Jēkabpils pilsētu un novadu apvienoja ar Aknīstes, Krustpils, Salas un Viesītes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110581"}
{"text": "Esenberģu Jānis\n\nEsenberģu Jānis, arī Jānis Esenberģis-Hess (1862—1890), bija latviešu aktieris, dzejnieks un lugu tulkotājs. Romantisma lirisko ideju paudējs. Darbojās Rīgas Latviešu teātrī un Ā. Alunāna ceļojošajā teātra trupā.\n", "id": "lvs_Latn_110582"}
{"text": "Brahmaņi\n\nBrahmaņi, arī bramini, (, brāhmaṇa) hinduismā ir varna, pie kuras pieder priesteri, mūsdienās arī skolotāji un zinātnieki. Teorētiski tā ir augstākā no visām varnām. Brahmaņi tradicionāli ir atbildīgi par visiem rituāliem, kas notiek tempļos. Viņi ir starpnieki starp dievībām un ticīgajiem. Brahmaņi ir no 2 līdz 5% no visiem Indijas iedzīvotājiem.\n", "id": "lvs_Latn_110583"}
{"text": "Hurgada\n\nHurgada vai Gurdaka (; al Ghurdaqa, ) ir kūrortpilsēta Ēģiptē, Sarkanās jūras muhāfazas administratīvais centrs. Izvietojusies valsts austrumos, stiepjas ap 40 km garumā gar Sarkanās jūras krastu. Dibināta 1905. gadā kā zvejnieku ciems. 1913. gadā apkārtnē atklātas naftas iegulas, kuru izstrāde sākta 1921. gadā. Arābu—izraēliešu kara laikā apkārtnē notika vairākas kaujas par stratēģiskām piekrastes salām. Kopš 1980. gada pilsētā ar eiropiešu, amerikāņu un arābu investoru atbalstu strauji attīstās tūrisma infrastruktūra. Tūrisms orientēts uz ūdenssportu un to saistīto aktīvo atpūtu — niršanu, snorkelēšanu, vindsērfingu, kaitsērfingu u.c. Pie pilsētas darbojas starptautiska lidosta, ar Nīlas ieleju un galvaspilsētu savienota ar šosejām.\n", "id": "lvs_Latn_110584"}
{"text": "Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Jūrmalas pašvaldības vadītāji jeb Jūrmalas domes vadītāji vai Jūrmalas mēri no 1920. gada. Atsevišķos periodos amata nosaukumam ir bijušas dažādas variācijas.\n\nPar Jūrmalas pilsētas pirmsākumiem var uzskatīt 1920. gada 2. martu, kad Latvijas valdība no esošajiem peldu miestiem izveidoja Rīgas Jūrmalas pilsētu. 1946. gada sākumā Latvijas PSR valdība Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas sastāvā kā atsevišķu rajonu, kuram 1949. gadā pievienoja Priedaini. Visbeidzot Latvijas PSR AP Prezidijs pieņēma lēmumu par Jūrmalas pilsētas izveidošanu, apvienojot Rīgas pilsētas Rīgas Jūrmalas rajonu, Sloku un Ķemerus.\n", "id": "lvs_Latn_110585"}
{"text": "Cesvaines draudzes novads\n\nCesvaines draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110586"}
{"text": "Marks (nozīmju atdalīšana)\n\nevaņģēlists Marks — viens no četriem evaņģēlistiem; Marks (pāvests) (Marcus; ?—336) — Romas pāvests 336. gadā; Francis Marks (Franz Marc; 1880—1916) — vācu ekspresionisma gleznotājs un grafiķis; Luijs Marks (Louis Marc; 1880—?) — franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskais medaļnieks; Robērs Marks (Robert Marc) — franču paukotājs.\n", "id": "lvs_Latn_110587"}
{"text": "Marks (pāvests)\n\nMarks (, miris ) bija Romas bīskaps no līdz nāvei un līdz ar to katoļticībā tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem. Viņš tika ievēlēts par pēcteci Silvestram I. Tiek pieļauts, ka viņš ir aizsācis Svētā Marka baznīcas celtniecību Romā.\n", "id": "lvs_Latn_110588"}
{"text": "Valmieras pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Valmieras pašvaldības vadītāji jeb Valmieras domes vadītāji vai Valmieras mēri. Atsevišķos periodos amata nosaukumam ir bijušas dažādas variācijas.\n", "id": "lvs_Latn_110589"}
{"text": "Liezēres draudzes novads\n\nLiezēres draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110590"}
{"text": "Torstens Linss\n\nTorstens Linss (; dzimis ) ir vācu matemātiķis, Hāgenes tālmācības universitātes profesors un šaha problēmists.\n\n1998. gadā Īrijas Nacionālā universitātē Korkā aizstāvējis disertāciju filozofijas doktora grāda iegūšanai. T. Linss ir daudzu zinātnisku darbu autors.\n", "id": "lvs_Latn_110591"}
{"text": "Stepermaņu Krustiņš\n\nStepermaņu Krustiņš jeb Kristaps Krustiņš Stepermanis (1860-1941) bija latviešu izdevējs un rakstnieks. Romantisma lirisko ideju paudējs.\n", "id": "lvs_Latn_110592"}
{"text": "Jānuss (pavadonis)\n\nJānuss () ir Saturna iekšējais pavadonis. Nosaukts seno romiešu mitoloģiska personāža Jānusa vārdā. Vēl pavadonis tiek apzīmēts kā Saturns X.\n", "id": "lvs_Latn_110593"}
{"text": "Marģers Stepermanis\n\nMarģers Stepermanis (1898—1968) bija latviešu vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors (1960), Latvijas Universitātes profesors (1961).\n", "id": "lvs_Latn_110594"}
{"text": "Attēls:Marģers Stepermanis.jpg\n\nNo Tā kā attēlotais cilvēks ir miris, fotogrāfijas autors nav zināms un, publicējot zemas izšķirtspējas foto, zaudējumi netiek nodarīti, attēla izmantošana uzskatāma par atbilstošu godprātīgas lietošanas prasībām.\n", "id": "lvs_Latn_110595"}
{"text": "Telesto (pavadonis)\n\nTelesto () (sākotnēji S/1980 S13) ir mazais Saturna pavadonis. Nosaukums ņemts no kādas okeanīdas, sengrieķu mitologiskā tēla vārda. Pavadoni 1980. gadā atklāja Harolds Reitzema, Bredfords Šmits, Stīvens Larsons un Džons Faunteins. Telesto kopā ar vēl vienu pavadoni Kalipso ir Tētijas Trojas pavadoņi. Telesto atrodas Lagranža punktā L4, apsteidzot Tētiju, bet Kalipso punktā L5 par 60° atpaliek no tās. Pavadonim ir pati augstākā atstarošanas spēja (albedo) Saules sistēmā, apsteidzot pat svaigi izkrituša sniega atstarošanas spēju.\n", "id": "lvs_Latn_110596"}
{"text": "Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca\n\nKrievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca () ir lielākā vecticībnieku-popiešu (vecticībnieki, kas atzīst priesterus) Krievijā un pasaulē. Uzskata sevi par senās Krievu Baznīcas turpinājumu. Viena no divām baznīcām, kas atzīst Belajakriņicas hierarhiju. Literatūrā šī baznīca bieži tiek saukta par Belajakriņicas hierarhiju (krievu: Белокриницкая иерархия).\n\nPēc 2017. gada datiem Krievijas Pareizticīgajai vecticībnieku baznīcai pieder 367 dievnami un 5 klosteri. Ticīgo skaits ir ap 1 miljonu. Tagadējais baznīcas vadītājs (kopš 2005. gada) ir metropolīts Kornīlijs (Titovs). Baznīcas administrācija atrodas Maskavā Rogožskas slobodā.\n", "id": "lvs_Latn_110597"}
{"text": "Liepmuižas—Vestienas draudzes novads\n\nLiepmuižas—Vestienas draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110598"}
{"text": "Monastīra\n\nMonastīra (, Monastīr) ir pilsēta Tunisijā, ievērojams tūrisma centrs, transporta mezgls un Monastīras vilajeta administratīvais centrs. Izvietojusies valsts austrumos Vidusjūras piekrastē. Viena no senākajām arābu pilsētām Ifrīkijas reģionā; uzbūvēta senās pūniešu—romiešu Ruspinas pilsētas vietā. Nosaukums cēlies no sengrieķu valodas μοναστήριον — 'klosteris'. Pilsētā atrodas universitāte, kā arī pirmā valsts prezidenta Habība Būrgības vārdā nosauktā starptautiskā lidosta, kas apkalpo tūristu plūsmu uz valsts austrumu piekrastes kūrortiem.\n", "id": "lvs_Latn_110599"}
{"text": "Kalipso (pavadonis)\n\nKalipso () (sākotnēji S/1980 S25) ir mazais Saturna pavadonis. Nosaukums ņemts no kādas nimfas, sengrieķu mitoloģiskā tēla vārda. Pavadoni 1980. gadā atklāja Dans Paskjū, Kennets Zeidelmans, Viljams Baums un Daglass Karijs. Kalipso kopā ar vēl vienu pavadoni Telesto ir Tētijas Trojas pavadoņi. Kalipso atrodas Lagranža punktā L5, atpaliekot no Tētijas, bet Telesto punktā L4 par 60° apsteidz to.\n", "id": "lvs_Latn_110600"}
{"text": "Pāvils I (pāvests)\n\nPāvils I (; dzimis 700. gadā, miris ) bija Romas pāvests no līdz nāvei. Viņš tika ievēlēts par pēcteci savam brālim Stefanam II. Viņa sadarbība ar frankiem nostiprināja tikko izveidojošo Pāvesta valsti.\n\nPāvests Zaharijs viņu iesvētīja par diakonu. Pāvils I sava brāļa Stefana II pontifikāta laika kļuva par nozīmīgu figūru Romas kūrijā. Sava pontifikāta laikā Pāvils I nodrošināja atbalstu no franku karaļa Pipina Īsā pret Lombardijas karali Dezidēriju un Austrumromas imperatoru Konstantīnu V.\n", "id": "lvs_Latn_110601"}
{"text": "Alfonss (krāteris)\n\nAlfonss ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē. Atrodas tuvu redzamās puses centram, Mākoņu jūras ZA malā. Nodēvēts 13. gadsimtā dzīvojoša Kastīlijas un Leonas karaļa un astronoma Alfonso X Gudrā vārdā. Vārdu pirmoreiz lietoja Džovanni Batista Ričoli uz 1651. gadā izdotas Mēness kartes. Ričioli gan krāteri bija nodēvējis par Alphonsus Rex, bet laikam ejot vārds Rex tika atmests. Vārdu Alphonsus krāterim 1935. gadā apstiprinājusi Starptautiskā Astronomijas savienība.\n\nAlfonsa krāteris ziemeļos, ziemeļaustrumos robežojas ar Ptolemaju (Ø 154 km). Uz dienvidrietumiem atrodas Alpetragijs (Ø 40 km), uz dienvidaustrumiem Arzahels (Ø 97 km), uz ZA Albategnijs (Ø 129 km).\n\nAlfonss ir vecs krāteris, daļēji erodējis, izveidojies pirms apmēram 3,92 līdz 3,85 miljardiem gadu Nektāra periodā. Krātera valnis ir relatīvi zems, erodējis. Krātera dibenu sķērso zemu pakalnu grēda. Krātera centrā atrodas apmēram 1,5 km augsta piramīdveida virsotne. Krātera dibenā atrodas vairāki nelieli krāterīši, ap kuriem redzama tumšāka apkārtējā virsma. Šādas virsmas krāsas atšķirības radušās, uz apkārtējā regolīta nosēžoties tumšākajam krāterīšu izmešu materiālam. Austrumdaļā krātera pamatni šķerso 87 km gara plaisu sistēma Rimae Alphonsus.\n", "id": "lvs_Latn_110602"}
{"text": "Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads\n\nKalsnavas—Vietalvas draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110603"}
{"text": "Jupiters LIV\n\nJupiters LIV ir Jupitera pavadonis. To atklāja Havaju Universitātes zinātnieku komanda, kuru vadīja Skots Šepards (Scott S. Sheppard). Pēc atklāšanas pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2016 J1. 2017. gada 9. jūnijā Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra patstāvīgo nosaukumu Jupiters LIV.\n\nJupiters LIV ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir tikai apmēram 1 km. Pavadonis ir piederīgs Pāsifajas grupai.\n", "id": "lvs_Latn_110604"}
{"text": "Jupiters LIX\n\nJupiters LIX ir Jupitera pavadonis. To atklāja zinātnieku komanda, kuru vadīja Skots Šepards (Scott S. Sheppard). Pēc atklāšanas pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2017 J1. 2017. gada 9. jūnijā Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra patstāvīgo nosaukumu Jupiters LIX.\n\nJupiters LIX ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir tikai apmēram 2 km. Pavadonis ir piederīgs Pāsifajas grupai.\n", "id": "lvs_Latn_110605"}
{"text": "Ilona Līce\n\nIlona Līce (dzimusi 1973. gadā Rīgā) ir latviešu uzņēmēja, starptautiskās lidostas \"Rīga\" valdes priekšsēdētāja. Strādājusi Valsts civildienesta pārvaldē, uzņēmumā \"Latvijas gaisa satiksme\" un vadošos amatos valsts pārvaldē. Bijusi lektore Ekonomikas un kultūras augstskolā.\n", "id": "lvs_Latn_110606"}
{"text": "Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads\n\nĒrgļu—Ogresmuižas draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110607"}
{"text": "Rāselhaima\n\nRāselhaima (, Raʾs al Khaimah, ) ir pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos, Rāselhaimas emirāta galvaspilsēta. Izvietojusies valsts ziemeļaustrumos Persijas līča piekrastē, pilsētā dzīvo ap 60 % no emirāta iedzīvotājiem.\n\nPilsētu dibinājuši mongoļu iebrukuma laikā no Persijas bēgušie armēņi, un sākotnēji tā saukta par Džulfaru. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pilsētu jau agrāk (ap 8.—9. gadsimtu) apdzīvojusi arābu azda cits. 18. gadsimtā pilsēta bija viens no reģionāla pirātisma centriem, kā dēļ līča dienvidu piekraste dažkārt tika saukta par Pirātu krastu.\n\nMūsdienās Rāselhaima ir viens no reģiona tūrisma centriem, pilsētā ir osta un starptautiska lidosta. Autostrāde pilsētu savieno ar Dubaiju un valsts galvaspilsētu Abū Dabī.\n", "id": "lvs_Latn_110608"}
{"text": "Ambrozijs (Pappa-Georgopoli)\n\nBelajakriņicas metropolīts Ambrozijs (īstajā vārdā Amirejs Pappa-Georgopoli, , vecticībnieku avotos Andrejs Popovičs; 1791–1863) bija pirmais Belajakriņicas vecticībnieku metropolīts. Dzimis 1791. gadā Maistrā, toreizējā Osmaņu impērijā. Pēc tautības bijis grieķis. Kļuvis par Konstantinopoles patriarhāta bīskapu 1835. gadā, 1846. gadā pārgājis vecticībā un dibinājis vecticībnieku hierarhiju, kas tagad ir pazīstama kā Belajakriņicas hierarhija.\n\nBelajakriņicas hierarhijas baznīcās (Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca un Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca Rumānijā) ir kanonizēts un atzīts par svētu 1996. gadā; piemiņas diena – 30. oktobrī pēc Jūlija kalendāra (17. oktobris pēc jaunā stila).\n", "id": "lvs_Latn_110609"}
{"text": "Metropolīts Kornīlijs\n\nKornīlijs (dzimis 1947. gada 1. augustā), pilsoniskais vārds — Konstantins Titovs, ir Krievijas Pareizticīgās vecticībnieku baznīcas garīdznieks, no 2005. gada Maskavas un visas Krievzemes metropolīts.\n\nDzimis Orehovozujevā, Maskavas apgabalā, tradicionālajā vecticībnieku ģimenē.\n\n1997. gadā tika iesvētīts par diakonu, 2004. gadā par priesteri. Kalpojis par otru priesteri Dievmātes Piedzimšanas baznīcā Orehovozujevā. 2004. gada oktobrī Svētītajā Sinodē tika izvirzīts kā viens no kandidātiem uz bīskapa amatu. 2005. gada 14. martā kļuvis par mūku.\n\n2005. gada 8. maijā Maskavas un visas Krievzemes metropolīts Andriāns (Četvergovs), kopā ar Novosibirskas un visas Sibīrijas bīskapu Silujānu, Tālo Austrumu bīskapu Germanu un Kišiņevas un visas Moldāvijas bīskapu Eimēniju, iesvētīja Kornīliju par Kazaņas un Vjatkas bīskapu.\n\n2005. gada 19. oktobrī Svētītā Sinode nolēma Kazaņas un Vjatkas bīskapu Kornīliju iesvētīt par Maskavas un visas Krievzemes metropolītu. Metropolīts Kornīlijs savā amatā stājās 2005. gada 23. oktobrī.\n", "id": "lvs_Latn_110610"}
{"text": "Skujenes draudzes novads\n\nSkujenes draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110611"}
{"text": "Muharams\n\nMuharams (, muḥarram) ir pirmais mēnesis islāma kalendārā. Tas ir viens no četriem svētajiem mēnešiem. Burtiskā tulkojumā no arābu valodas mēneša nosaukums nozīmē 'aizliegts', 'neatļauts'. Islāma kalendārs ir mēness kalendārs, tāpēc tas nesakrīt ar Gregora kalendāru. Katru gadu tas sākas citā datumā.\n", "id": "lvs_Latn_110612"}
{"text": "Dzērbenes—Drustu draudzes novads\n\nDzērbenes—Drustu draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110613"}
{"text": "Alpetragijs\n\nAlpetragijs ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē. Atrodas Mākoņu jūras ZA malā. Nodēvēts 12. gadsimtā dzīvojuša Andalūzijas arābu astronoma Nūredīna el Bitrūdži (latinizētā formā — Alpetragijs) vārdā. Vārdu pirmoreiz lietoja Džovanni Batista Ričoli uz 1651. gadā izdotas Mēness kartes. 1935. gadā vārdu apstiprinājusi Starptautiskā Astronomijas savienība.\n\nUz ZA no Alpetragija atrodas Alfonss (Ø 111 km), uz dienvidaustrumiem Arzahels (Ø 97 km), uz rietumiem atrodas Lasels (Ø 23 km).\n\nAlpetragijs ir vecs krāteris, daļēji erodējis, izveidošanās laiks precīzi nav zināms. Krātera forma apaļa, ar nelielu izvirzījumu ziemeļdaļā. Virs apkārtējās virsmas krātera valnis paceļas līdz 1020 m. Krātera vidū atrodas netipiski plaša centrālā virsotne, kura paceļas apmēram 2 km augstumā. Tiek uzskatīts, ka virsotne paplašinājusies vulkāniskās darbības dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_110614"}
{"text": "Atskaņa\n\nAtskaņa jeb rīme (vairāk ironiskā nozīmē) ir vienādu vai līdzīgu valodas skaņu grupa, parasti divu vai vairāku dzejoļa rindu nobeigumā. Viens no atskaņu veidiem ir vienādu vai līdzīgu zilbes ritma daļu izmantošana, piemēram, kāja — māja; rausies — ļausies; brālīti — cālīti utml.\n", "id": "lvs_Latn_110615"}
{"text": "Donkastera\n\nDonkastera () ir pilsēta Anglijas centrālajā daļā, Dienvidjorkšīras grāfistē, Donkasteras metropoles centrs. Izvietojusies Donas upes krastos 30 km no Šefīldas. Ievērojams rūpniecības un transporta centrs.\n\nVēstures avotos pirmoreiz minēta mūsu ēras 2. gadsimtā kā romiešu cietoksnis Danuma (Danum). 1194. gadā karalis Ričards I Lauvassirds piešķīra Donkasterai pilsētas tiesības, bet 1248. gadā tai tika piešķirtas tirgus tiesības. Pilsēta strauji izauga 19. gadsimta beigās sakarā ar akmeņogļu ieguves attīstību. Pēc šahtu slēgšanas 1970. gados pilsēta pārorientējās uz apkalpojošo rūpniecību.\n\nMūsdienās svarīgs transporta un loģistikas centrs, 2005. gadā atklāta Donkasteras Šefīldas lidosta. Attīstīta mašīnbūve (traktori), ķīmiskā un pārtikas rūpniecība.\n", "id": "lvs_Latn_110616"}
{"text": "Jaunpiebalgas draudzes novads\n\nJaunpiebalgas draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110617"}
{"text": "Liepājas pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Liepājas pašvaldības vadītāji jeb Liepājas domes vadītāji vai Liepājas mēri no 1878. gada. Atsevišķos periodos amata nosaukumam ir bijušas dažādas variācijas.\n", "id": "lvs_Latn_110618"}
{"text": "Vecpiebalgas draudzes novads\n\nVecpiebalgas draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110619"}
{"text": "Catatonia\n\nCatatonia bija 90. gadu vidū un beigās Lielbritānijā un pārējā Eiropā populāra velsiešu rokgrupa. Catatonia dibināta Kārdifā 1992. gadā, un tās radošo kodolu veidoja vokāliste Kerisa Metjūza un ģitārists Markss Robertss. Grupa laida klajā četrus studijas albumus, no kuriem populārākais bija 1998. gada ieraksts International Velvet, kas Lielbritānijā sasniedza trīskārša platīna albuma statusu, un 1999. gada albums Equally Cursed and Blessed, kas ieguva platīna diska statusu. Abi šie albumi britu pārdotāko albumu sarakstā sasniedz pirmo pozīciju. Vairums dziesmu ir angļu valodā, dažas velsiešu vai abās valodās.\n\nSaasinoties Metjūzas problēmām ar alkoholu, viņa 2001. gadā nonāca rehabilitācijas klīnikā. Koncerttūre, kas bija ieplānota ceturtā albuma Paper Scissors Stone atbalstam, tika atcelta, bet 21. septembrī paziņots par grupas izjukšanu.\n\nMetjūza turpina darboties kā solomāksliniece, arī pārējie grupas bijušie dalībnieki iesaistījušies dažādos muzikālajos projektos.\n\nJau pēc grupas izjukšanas iznāca trīs labāko dziesmu izlases, bet 2015. gadā — visu četru studijas albumu deluxe versijas ar singlu b-puses dziesmām, retumiem, koncertversijām, ārpus standarta albumiem palikušajām kompozīcijām, videoklipiem.\n", "id": "lvs_Latn_110620"}
{"text": "Sirīcijs\n\nSirīcijs (, dzimis 344. gadā, miris ) bija Romas bīskaps no 384. gada decembra līdz nāvei un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem. Viņš tika ievēlēts par pēcteci Damasijam I. Pāvests Libērijs sākotnēji Sirīciju bija iecēlis par diakonu. Sirīcija nozīmīgākās vēstules ir vērstas uz reliģisko disciplīnu un ietver lēmumus par kristīšanu, ziedošanu, gavēni. 386. gadā tika izdots dekrēts, kas priesteriem lika ievērot celibātu. Viņš nostiprināja Romas bīskapa krēslu, lietojot terminu \"apustuliskais krēsls\", kuru jau sāka lietot viņa priekštecis pāvests Damasijs I. Sirīcijs bija pirmais, kas sāka lietot terminu pāvests, tādā veidā panākot to, ka viņa dekrētiem ir lielāks spēks.\n", "id": "lvs_Latn_110621"}
{"text": "Ļestovka\n\nĻestovka (, pamazināmā forma no senkrievu: лествица — 'kāpnes') — lūgšanu kreļļu veids senajā Krievijā, pēc šķelšanās ar vecticībniekiem tika aizvietota ar \"vervicu\". Ļestovku pārsvarā izmanto vecticībnieki, taču mūsdienās tā ir populāra arī valdošajā pareizticīgajā baznīcā. Atšķirībā no pārējām lūgšanu krellēm, ārēji atgādina kāpnes. Senajā krievu tradīcijā simbolizē kāpnes no zemes līdz Debesīm.\n", "id": "lvs_Latn_110622"}
{"text": "Ņekrasovs\n\nNikolajs Ņekrasovs (Николай Алексеевич Некрасов; 1821—1878) — krievu dzejnieks, rakstnieks un publicists; Nikolajs Ņekrasovs (Николай Владимирович Некрасов; 1900—1938) — krievu esperantists, tulkotājs uz esperanto valodu, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un literatūras kritiķis.\n", "id": "lvs_Latn_110623"}
{"text": "\"Trakojošā\" figūra\n\n\"Trakojošā\" figūra jeb desperado šahā ir neaizsargāta, apdraudēta vai iesprostota figūra, kas sit pretinieka figūru vai bandinieku, lai savstarpējo secīgo nomaiņu rezultātā panāktu savai pusei labvēlīgāku šaha materiāla bilanci vai neaizsargāta figūra, kas uzbrūk pretinieka figūrai (visbiežāk karalim) un kuru nedrīkst ņemt pata dēļ. \"Trakojošā\" figūra bieži vien dod iespēju pusei, kas atrodas zaudētā stāvoklī, panākt neizšķirtu ar mūžīgo uzbrukumu (mūžīgo šahu).\n", "id": "lvs_Latn_110624"}
{"text": "Lidl\n\nLidl Stiftung & Co. KG , iepriekš Schwarz Unternehmenstreuhand KG, ir Vācijā reģistrēts mazumtirdzniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar pārtikas un sadzīves preču tirdzniecību. Uzņēmums tirgū konkurē ar zemām cenām un regulārām atlaidēm, ko panāk, galvenokārt tirgojot savu privāto zīmolu preces. \"Lidl\" uzņēmumos 32 pasaules valstīs strādā vairāk nekā 310 000 darbinieku, un tā ienākumi sasniedz 62 miljardus USD. Uzņēmums pieder pārvaldītājsabiedrībai Schwarz Gruppe, kam pieder arī veikalu ķēdes \"Handelshof\" un \"Kaufland\". Galvenais birojs atrodas Nekarzulmā, Bādenē-Virtembergā, Vācijā.\n\nUzņēmuma vēsture sākās 20. gadsimta 30. gadu Vācijā, kad Švarcu ģimene atvēra pārtikas veikaliņu. 1973. gadā Vācijā atvēra pirmo \"Lidl\" veikalu. 1977. gadā Vācijā bija 33 \"Lidl\" veikali. 20. gadsimta 90. gados \"Lidl\" sāka izplesties Rietumeiropā, atverot pirmo veikalu Francijā. 1994. gadā atvēra pirmo veikalu Lielbritānijā, 2018. gada sākumā atverot savu 700. veikalu šajā valstī. Par galvenajiem konkurentiem Eiropā uzskatāmas \"Aldi\" un \"Carrefour\" veikalu ķēdes. ASV, kur \"Lidl\" ir jaunienācējs, tas konkurē ar lielajām ASV ķēdēm. Lielbritānijā to izmēra ziņā apsteidz \"Tesco\", \"Sainsbury's\" un \"Aldi\".\n\nUzņēmuma attīstība balstīta jaunu veikalu atklāšanā, tas gandrīz nekad neiegādājas konkurējošas veikalu ķēdes. \"Lidl\" ir atvēris vairāk nekā 11 200 veikalus un 200 loģistikas centrus 29 valstīs, un 2017. gadā tas atvēra pirmos veikalus ASV Austrumu piekrastes pavalstīs Virdžīnijā, Ziemeļkarolīnā un Dienvidkarolīnā. Atšķirībā no citiem lielveikaliem, kas mēģina piedāvāt ļoti daudzas preces, \"Lidl\" veikalu iekārtojums balstās uz sešām plauktu rindām, kurās ap 90% ir uzņēmuma privāto zīmolu preces.\n", "id": "lvs_Latn_110625"}
{"text": "Augstasils\n\nAugstasils () ir ciems Balvu novada Briežuciema pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 9 km no pagasta centra Briežuciema, 25 km no novada centra Balviem un 245 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa P46 (Dubļeva–Cērpene). Uz austrumiem no apdzīvotās vietas atrodas Krākupes izteka.\n", "id": "lvs_Latn_110626"}
{"text": "Rietumģermāņu valodas\n\nRietumģermāņu valodas ir lielākā no trim indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupām. Lielākās šīs saimes valodas ir angļu, vācu un nīderlandiešu valoda. Grupā ietilpst arī lejasvācu, luksemburgiešu, afrikandu, skotu, rietumfrīzu valoda, kā arī citas šīm valodām līdzīgas valodas. Rietumģermāņu valodas sīkākās grupās dalās šādi: angļu-frīzu valodās (lielākā valoda ir angļu valoda), lejasvācu valodās, lejasfranku valodās (lielākā valoda ir nīderlandiešu valoda), augšvācu valodās (lielākā valoda ir vācu valoda).\n", "id": "lvs_Latn_110627"}
{"text": "Ausala\n\nAusala ir ciems Balvu novada Briežuciema pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā 7 km no pagasta centra Briežuciema, 39 km no novada centra Balviem un 261 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V460 (Tilža–Baltinava).\n", "id": "lvs_Latn_110628"}
{"text": "Baltijas jūras valstu padome\n\nKopš tās dibināšanas BJVP ir sniegusi ieguldījumu pozitīvu pārmaiņu nodrošināšanā Baltijas jūras reģionā un ir veicinājusi daudzpusējo sadarbību. Kopš 1998. gada BJVP darbu atbalsta pastāvīgais starptautiskais sekretariāts, kas atrodas Stokholmā, Zviedrijā. Sekretariātu finansē dalībvalstis. BJVP augstākā līmeņa institūcija ir ārlietu ministri, kuru tikšanās reizes tiek organizētas ik pēc diviem gadiem.\n\nPašreizējais ģenerālsekretārs ir Polijas vēstnieks Gžegožs Poznanskis (kopš 2020. gada).\n", "id": "lvs_Latn_110629"}
{"text": "Alojas draudzes novads\n\nAlojas draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110630"}
{"text": "Sam-Hiors\n\nSam-Hiors (īstajā vārdā Volfs Frīdlenders, dzimis 1906. gadā Liepājā, miris 1955. gadā Rīgā) bija ebreju izcelsmes latviešu dejotājs un horeogrāfs, viens no modernās dejas pionieriem starpkaru Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_110631"}
{"text": "Šeremetjevas starptautiskā lidosta\n\nŠeremetjevas starptautiskā lidosta () ir starptautiska lidosta Krievijā, kas apkalpo valsts galvaspilsētu Maskavu. Izvietojusies Maskavas ziemeļrietumu pierobežā Maskavas apgabala Himku municipālajā apriņķī 9 km no MKAD. Tā ir bāzes lidosta aviosabiedrībai Aeroflot un ir lielākā Krievijas lidosta pēc pasažieru plūsmas. Lidostai ir divi paralēli skrejceļi, četri pasažieru termināļi un kravas terminālis.\n\nLidlauks sākotnēji izbūvēts 1953.—1957. gadā kā kā galvenais PSRS gaisa spēku lidlauks. Nosaukumu ieguvis no netālā Šeremetjevskas (Шереметьевский) ciemata un tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas (mūsdienās Dolgoprudnijas pilsētas daļa). 1959. gadā lidlauks nodots civilajai aviācijai. 1960. gadā no lidostas veikts pirmai starptautiskais lidojums uz Šēnefeldes lidostu Austrumvācijā. 1964. gadā nodots ekspluatācijā jauns lidostas terminālis Šeremetjevo-1 lidlauka ziemeļu pusē (mūsdienās — rekonstruējamais B terminālis). 1980. gadā nodots ekspluatācijā jauns terminālis Šeremetjevo-2 lidlauka dienvidu pusē, uz kuru pārcelti starptautiskie reisi (mūsdienās — F terminālis). No termināļa Šeremetjevo-1 tika veikti iekšzemes reisi PSRS rietumu virzienos, tajā skaitā uz Rīgu.\n\n2017. gadā pasažieru skaits Šeremetjevas lidostā pārsniedza 40 000 000, iekļaujoties starp 20 noslogotākajām lidostām Eiropā.\n", "id": "lvs_Latn_110632"}
{"text": "Salacgrīvas draudzes novads\n\nSalacgrīvas draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110633"}
{"text": "Avakums\n\nAvakums Petrovs () vai Avakums Petrovičs (; dzimis 1620. gada 15. novembrī, miris 1682. gada 14. aprīlī) bija Krievu pareizticīgās baznīcas virspriesteris (protopops), reliģijas darbinieks un rakstnieks, patriarha Nikona un cara Alekseja Mihailoviča veikto reformu pretinieks un vecticības aizsācējs. Viņa rakstītais darbs \"Protopopa Avakuma dzīvesstāsts, viņa paša rakstītais\" ir pirmais autobiogrāfijas darbs krievu literatūrā, tāpēc krievu literatūrā viņš tiek uzskatīts par šī žanra aizsācēju.\n", "id": "lvs_Latn_110634"}
{"text": "Liepupes draudzes novads\n\nLiepupes draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110635"}
{"text": "Anhels Njeto\n\nAnhels Njeto Roldāns (; — ) bija profesionāls spāņu šosejas motobraucējs. Viņš bija viens no panākumiem bagātākajiem motociklistiem pasaules čempionāta vēsturē, izcīnot kopā 13 titulus 50 un 125 kubikcentimetru klasēs. Viņš ir piedalījies arī 80 un 250 kubikcentimetru klasēs.\n", "id": "lvs_Latn_110636"}
{"text": "Rūjienas draudzes novads\n\nRūjienas draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110637"}
{"text": "Seržants\n\nSeržants (no — 'kalps') ir militārā dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos. Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos šādu dienesta pakāpi piešķir kaprālim pēc instruktora kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas kaprāļa pakāpē.\n", "id": "lvs_Latn_110638"}
{"text": "Balvu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Balvu pilsētas priekšsēdētāji jeb Balvu mēri kopš 1928. gada, kad Balviem tika piešķirtas pilsētas tiesības. Līdz 2009. gadam Balvu pilsētai bija atsevišķs pilsētas priekšsēdētājs, taču pēc 2009. gada pašvaldību reformas Balvu pilsētas priekšsēdētāja amatu pilda Balvu novada priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_110639"}
{"text": "Dienīcova\n\nDienīcova, agrāk Denicova, ir ciems Balvu novada Briežuciema pagastā. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā 8 km no pagasta centra Briežuciema, 38 km no novada centra Balviem un 260 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V460 (Tilža–Baltinava).\n", "id": "lvs_Latn_110640"}
{"text": "Sicīlijas Konstance\n\nSicīlijas Konstance (, ; dzimusi , mirusi ) bija Sicīlijas karaļa Rožera II meita, Sicīlijas karaliene no 1194. līdz 1198. gadam, līdz 1197. gadam — kopā ar vīru Heinrihu VI, pēc tā nāves — kā mazgadīgā dēla Frīdriha II reģente.\n\nKonstances laulības ar topošo imperatoru Heinrihu VI 1186. gadā ļāva Hoenštaufenu dinastijai pretendēt uz Sicīlijas karaļa troni. Daudzi sicīlieši tomēr atbalstīja Tankredu, kurš faktiski valdīja līdz savai nāvei 1194. gadā, bet Konstance kādu laiku pavadīja ieslodzījumā. Kad Heinrihs VI 1197. gadā mira, Konstance ar pāvesta Inocenta III atbalstu nodrošināja troni savam dēlam Frīdriham II, kuru kronēja 1198. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110641"}
{"text": "Sentlērincas apriņķis\n\nSentlērincas apriņķis () ir Ungārijas Baraņas meģes administratīvā iedalījuma vienība valsts dienvidos. Robežojas ar Baraņas meģes Heģhātas apriņķi ziemeļos, Pēčas apriņķi austrumos, Šeljes apriņķi dienvidos un Sigetvāras apriņķi rietumos.\n", "id": "lvs_Latn_110642"}
{"text": "Viļakas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Viļakas pilsētas priekšsēdētāji jeb Viļakas mēri kopš 1945. gada, kad Viļaka ieguva pilsētas tiesības. Līdz 2009. gadam Viļakas pilsētai bija atsevišķs pilsētas priekšsēdētājs, taču pēc 2009. gada pašvaldību reformas Viļakas pilsētas priekšsēdētāja amatu pilda Viļakas novada priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_110643"}
{"text": "Viļakas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Viļakas novada pašvaldības vadītāji. Viļakas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu, Žīguru pagastus un Viļakas pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_110644"}
{"text": "Domodedovas lidosta\n\nMaskavas Domodedovas lidosta () ir starptautiska lidosta Krievijā, kas apkalpo valsts galvaspilsētu Maskavu. Izvietojusies Maskavas apgabala vidusdaļā Domodedovas municipālajā apriņķī 45 km no Maskavas pilsētas centra. Tā ir otra lielākā Krievijas lidosta (2015) pēc pasažieru plūsmas. Lidostai ir divi paralēli skrejceļi, kas izvietoti 2 km attālumā viens no otra un izmantojami neatkarīgi, pasažieru terminālis un kravas terminālis.\n\nLidlauks izbūvēts laika posmā no 1955. līdz 1962. gadam. Pirmais pasažieru reiss tika veikts 1964. gada 25. martā uz Sverdlovsku. Regulārie reisi tika uzsākti 1966. gadā. Lidosta bija paredzēta PSRS garajiem iekšzemes reisiem uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem un Vidusāziju, bet tika apkalpoti arī vidējie maršruti uz Pievolga un Urāliem. 1990. gados lidosta pakāpeniski pārgāja tūrisma kompānijas East Line kontrolē un 1992. gadā ieguva starptautiskas lidostas statusu. Mūsdienās ap 40 % pasažieru plūsmas nodrošina Krievijas iekšzemes reisi, ap 60 % — starptautiskie reisi. Lidostas pakalpojumus izmanto ap 80 aviokompāniju.\n\n2011. gada 24. janvārī lidostas ielidošanas zālē notika terorista pašnāvnieka sarīkots sprādziens, kurā gāja bojā 37, bet tika ievainoti 168 cilvēki.\n", "id": "lvs_Latn_110645"}
{"text": "Begunova\n\nBegunova ir ciems Balvu novada Briežuciema pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 6 km no pagasta centra Briežuciema, 32 km no novada centra Balviem un 252 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V480 (Aususala–Breksene).\n", "id": "lvs_Latn_110646"}
{"text": "Štikunova\n\nŠtikunova () ir ciems Balvu novada Briežuciema pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 5 km no pagasta centra Briežuciema, 31 km no novada centra Balviem un 251 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V480 (Aususala–Breksene).\n", "id": "lvs_Latn_110647"}
{"text": "Piušļova\n\nPiušļova (), arī Pūšļeva, ir ciems Balvu novada Briežuciema pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 5 km no pagasta centra Briežuciema, 32 km no novada centra Balviem un 251 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa V480 (Aususala–Breksene).\n", "id": "lvs_Latn_110648"}
{"text": "Sentlērinca\n\nSentlērinca () ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Baraņas meģes Sentlērincas apriņķa centrs.\n\nApdzīvotā vieta pirmoreiz rakstos minēta 1235. gadā. No 18. gadsimta - Esterhāzi dzimtas īpašumā. 1868. gadā Sentlērinca kļuva par dzelzceļa mezglu. Pilsētas tiesības no 1996. gada.\n", "id": "lvs_Latn_110649"}
{"text": "Pelči (Rudbāržu pagasts)\n\nPelči ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā. Atrodas pagasta rietumos 6,7 km no pagasta centra Rudbāržiem, 15,7 km no Skrundas un 165,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa A9 (Rīga (Skulte) — Liepāja), Garūdenes krastā.\n", "id": "lvs_Latn_110650"}
{"text": "The Chainsmokers\n\nThe Chainsmokers ir amerikāņu DJ un producentu duets, kura sastāvā ir Endrū Tagarts un Alekss Pals. Šis elektroniskās deju mūzikas un popmūzikas duets pirmos panākumus guva 2014. gadā ar singlu #Selfie, kas iekļuva vairāku valstu singlu topos. 2015. gada oktobrī tika izdots The Chainsmokers debijas EP ieraksts Bouquet, kurā tika iekļauta dziesma Roses, kas sasniedza ASV Billboard Hot 100 top 10. Dueta dziesma Don't Let Me Down kļuva par viņu pirmo top 5 singlu ASV un 59. Grammy balvu pasniegšanas ceremonijā ieguva Grammy balvu par labāko deju mūzikas ierakstu. Komerciāli veiksmīgākais The Chainsmokers singls ir Closer, kas ASV nokļuva Billboard Hot 100 pirmajā vietā. Duets ir ieguvis vienu Amerikāņu mūzikas balvu un piecas iHeartRadio mūzikas balvas. 2016. gada novembrī tika izdots The Chainsmokers otrais EP Collage, bet 2017. gada aprīlī duets laida klajā savu pirmo studijas albumu Memories...Do Not Open.\n", "id": "lvs_Latn_110651"}
{"text": "Donalda Trampa kabinets\n\nŠajā rakstā apkopoti Donalda Trampa kabineta locekļi. Donalds Tramps ASV prezidenta pienākumus sāka pildīt 2017. gada 20. janvārī un beidza 2021. gada 20. janvārī. Donalds Tramps par ASV prezidentu tika ievēlēts 2016. gada 8. novembrī ASV prezidenta vēlēšanās, viņš ir Republikāņu partijas pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_110652"}
{"text": "Andrejs Bērziņš\n\nAndrejs Bērziņš (politiķis) (1875—1941) — politiķis, sabiedriskais darbinieks; Andrejs Bērziņš (Андрей Берзин, 1893—1951) — padomju saimnieciskais darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_110653"}
{"text": "Vladislavs Kovaļovs\n\nVladislavs Kovaļovs (; dzimis Minskā) ir Baltkrievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2013).\n", "id": "lvs_Latn_110654"}
{"text": "DeBusul MUSIC\n\ndeBusul MUSIC ir 2009. gadā dibināta Latvijas mūzikas ierakstu izdevniecība un koncertu rīkošanas aģentūra. Tā dibinātāji ir Una Taal-Medvide un Kristīne Kutuzova, bet kopš 2013. gada uzņēmumu vada tikai Una Taal-Medvide. deBusul MUSIC pārstāv mūziķi Intaru Busuli.\n\n2008. gadā noslēgts sadarbības līgums ar izdevējkompāniju Platforma Records, un izdots Intara Busuļa pirmais solo albums КИNO ar oriģināldziesmām, kuru komponists ir Kārlis Lācis un DVD Atskaites koncerts КИNO, Latvijas Nacionālajā operā, 2009. gadā. Sadarbība ar izdevējkompāniju Platforma Records ilga līdz 2010. gadam.\n\nUzņēmums pārstāv Intara Busuļa pavadošo grupu \"Abonementa orķestris\", kura sastāvā ietilpst Kārlis Lācis, Kaspars Zemītis, Edvīns Ozols, Kaspars Grigalis, Gints Pabērzs, Vineta Elksne, Karīna Tropa, Alise Kante-Onzule.\n", "id": "lvs_Latn_110655"}
{"text": "Pīters Kapaldi\n\nPīters Dugans Kapaldi (; dzimis Glāzgovā, Skotijā, Lielbritānijā) ir skotu aktieris, kinorežisors un scenārists. Tēlojis dažādas lomas kino un televīzijā, tai skaitā sabiedrisko attiecību konsultantu Malkolmu Takeru komēdijseriālā The Thick of It. Pazīstams kā divpadsmitā Doktora lomas atveidotājs Lielbritānijas zinātniskās fantastikas televīzijas seriālā Doctor Who.\n\nKā režisors un scenārija autors Kapaldi guva ievērību ar īsfilmu \"Francs Kafka. Brīnišķīgā dzīve\" (Franz Kafka's It's a Wonderful Life, 1993), kas tika apbalvota ar Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā \"Labākā īsfilma\", kā arī BAFTA kino balvu. 2010. gadā kā labākais aktieris komēdijā ieguva BAFTA televīzijas balvu par lomu TV seriālā The Thick of It. Saņēmis arī dažādas citas balvas vai bijis tām nominēts.\n", "id": "lvs_Latn_110656"}
{"text": "Insekticīdi\n\nInsekticīdi (no — 'kukaiņi' un — 'nogalinu') ir pesticīdi, ko izmanto kukaiņu apkarošanai un iznīcināšanai. Daudzi agrāk plaši lietotie insekticīdi, it sevišķi hloru un fosforu saturošie organiskie savienojumi, vairs netiek lietoti, jo tie ir ļoti indīgi un dabā nesadalās.\n\nhlororganiskie insekticīdi (DDT, heksahlorāns, aldrīns); fosfororganiskie insekticīdi (tiofoss, karbofoss, dihlofoss, hlorpirifoss); karbamīnskābes atvasinājumi (metilkarbamāts); dabiskie piretrīni un sintētiskie piretroīdi; arsēnu saturoši preparāti; sēru saturoši preparāti; cianīdi (Ciklons B); minerāleļļas; alkaloīdi (anabazīns, nikotīns); neonikotinoīdi (imidakloprīds, tiametoksāms); hitīna sintēzes inhibitori (diflubenzurons); fenilpirazoli (fipronils); juvenoīdi; borskābe, boraks.\n", "id": "lvs_Latn_110657"}
{"text": "Nitrāti\n\nNitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni). Nitrāti satur nitrātjonu NO₃−. Nitrātos slāpekļa oksidēšanas pakāpe ir +5. Nitrātjonā centrālais slāpekļa atoms atrodas sp² hibridizācijas stāvoklī, tam ir plakana trijstūra veids, kur visas N−O saites ir vienlīdzīgas.\n\nVissvarīgākie ir amonija, nātrija, kālija un kalcija nitrāti.\n\nOrganiskajā ķīmijā par nitrātiem dēvē slāpekļskābes esterus — tie ir savienojumi, kas satur nitrātgrupu −O−NO₂ (atšķirībā no nitrosavienojumiem, kas satur nitrogrupu −NO₂). Tomēr praksē dažkārt slāpekļskābes esteri tiek jaukti ar nitrosavienojumiem, piemēram, glicerīna trinitrātu tradicionāli dēvē par nitroglicerīnu. Organiskie nitrāti pārsvarā ir bezkrāsaini vai iedzelteni ūdenī nešķīstoši šķidrumi ar patīkamu smaržu.\n", "id": "lvs_Latn_110658"}
{"text": "Priekules ģerbonis\n\nPriekules pilsētas ģerbonis ir viens no Priekules pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts .\n", "id": "lvs_Latn_110659"}
{"text": "Rūjienas ģerbonis\n\nRūjienas pilsētas ģerbonis ir viens no Rūjienas pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts .\n", "id": "lvs_Latn_110660"}
{"text": "Salacgrīvas ģerbonis\n\nSalacgrīvas pilsētas ģerbonis ir viens no Salacgrīvas pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts .\n", "id": "lvs_Latn_110661"}
{"text": "Salaspils ģerbonis\n\nSalaspils pilsētas ģerbonis ir viens no Salaspils pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1996. gadā. Ģerboņa mākslinieks ir Jānis Strupulis.\n", "id": "lvs_Latn_110662"}
{"text": "Franciskāņi\n\nFranciskāņi ir apzīmējums vairākiem vēsturiski saistītiem Romas Katoļu baznīcas mūku ordeņiem, kurus esot 1209. gadā dibinājis Asīzes Francisks. Franciskāņu ordeņos parasti ieskaita Mazāko brāļu ordeni, Svētās Klāras ordeni (Nabaga Klāras ordeni), Mazāko brāļu kapucīnu ordeni un citus.\n", "id": "lvs_Latn_110663"}
{"text": "Kaprālis\n\nKaprālis (no — 'ķermeņa galva') ir militārā dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos. Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos šādu dienesta pakāpi piešķir kareivim, dižkareivim ar vismaz vidējo izglītību pēc jaunākā instruktora kursa pabeigšanas.\n", "id": "lvs_Latn_110664"}
{"text": "Aklā zona\n\n\"Aklā zona\" () ir ASV krimināldrāmas televīzijas seriāls, ko pārraidīja televīzijas kanālā NBC. Seriālam izdotas piecas sezonas (2015—2020). Tā autors ir Mārtins Gero. Galvenajās lomās filmējušies Salivans Stepltons un Džeimija Aleksandra.\n\nSeriālā stāstīts par kādu sievieti, kurai ar speciālu medikamentu palīdzību ir izdzēsta atmiņa. Viņu atrod ietītu segā pilnīgi kailu Ņujorkas Taimskvērā. Sievietes ķermenis ir pārklāts ar dažādiem tetovējumiem, starp kuriem dīvainā kārtā ir arī Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) īpašā aģenta Kurta Vellera vārds. Sievietes identitāti nespēj noteikt ne FIB laboratorijas speciālisti, ne Kurts. Toties FIB aģenti secina, ka ikviens tetovējums ir atslēga uz noziegumiem, kuri tiem jāatklāj.\n", "id": "lvs_Latn_110665"}
{"text": "Vnukovas starptautiskā lidosta\n\nVnukovas starptautiskā lidosta () ir starptautiska lidosta Krievijā, kas apkalpo valsts galvaspilsētu Maskavu. Izvietojusies Maskavas dienvidrietumu daļā 10 km no MKAD. Vecākā no joprojām funkcionējošajām Maskavas aviācijas mezgla lidostām, trešā lielākā Krievijas lidosta (2015) pēc pasažieru plūsmas. Lidostai ir trīs pasažieru terminālu kompleksi un kravas terminālis. Terminālu komplekss Vnukovo-1 (termināli A, B un D) ir galvenais pasažieru terminālis. Komplekss Vnukovo-2 apkalpo Krievijas augstākās valsts amatpersonas un citu valstu līderus. Komplekss Vnukovo-3 apkalpo biznesaviāciju, Maskavas pilsētas valdību un Roskosmos aviāciju.\n\nLidlauks izbūvēts laika posmā no 1937. līdz 1941. gadam. 1945. gadā Vnukovas lidosta kļuva par galveno Maskavas civilo lidostu. 2017. gadā no lidostas lidojumus veica 19 aviokompānijas uz 129 galamērķiem. Krievijas iekšzemes reisi veido 60 % pasažieru plūsmas, ārzemju reisi — 40 %. Galvenie pārvadātāji (80 % pasažieru plūsmas) ir Pobeda, Rossija un UTair.\n", "id": "lvs_Latn_110666"}
{"text": "Aizkraukles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Aizkraukles pilsētas priekšsēdētāji jeb Aizkraukles mēri kopš 1967. gada, kad tā ieguva pilsētas nosaukumu. No 1967. līdz 1990. gadam tās nosaukums bija Stučka. Pēc 2009. gada pašvaldību reformas Aizkraukles pilsētas priekšsēdētāja amatu pilda Aizkraukles novada priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_110667"}
{"text": "Alojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Alojas novada pašvaldības vadītāji. Alojas novads tika izveidots 2009. gada 21. jūlijā, apvienojot Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Staiceles, pagastus un Alojas un Staiceles pilsētas.\n", "id": "lvs_Latn_110668"}
{"text": "Ikšķiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Ikšķiles novada pašvaldības vadītāji. Ikšķiles novads tika izveidots 2004. gada 24. maijā, apvienojot Tīnūžu pagastu un Ikšķiles pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_110669"}
{"text": "Inčukalna novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Inčukalna novada pašvaldības vadītāji. Inčukalna novads tika izveidots 2006. gada 12. septembrī, apvienojot Inčukalna pagastu un Vangažu pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_110670"}
{"text": "Drustu iela (Rīga)\n\nDrustu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Bieriņu apkaimē (Mārupē). Drustu iela sākas krustojumā ar Mežotnes ielu un beidzas pie Rīgas robežas ar Mārupes novadu krustojumā ar Upesgrīvas ielu. Kopējais ielas garums ir 1400 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta segumu.\n\nDrustu ielā ir gandrīz tikai savrupmāju apbūve. Iela nosaukta Drustu — ciema Smiltenes novadā — vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_110671"}
{"text": "Aerofobija\n\nAerofobija jeb bailes no lidošanas ir bailes atrasties lidmašīnā vai citā transportlīdzeklī, kas lido, piemēram, helikopterā. To sauc arī par lidošanas fobiju, lidojumu fobiju vai aviofobiju. Par aerofobiju sauc arī bailes no gaisa plūsmām (gaisa strāvām) vai svaiga gaisa.\n\nBailes no lidošanas var izpausties kā viena fobija, vai netiešā kombinācijā ar vienu vai vairākiem citiem traucējumiem, piemēram, klaustrofobiju (fobiju tikt ierobežotam, vienam un nevarīgam, tādam, kas nespēj bēgt) vai akrofobiju (trauksme vai bailes no liela augstuma). Papildus iespējamas arī citas fobijas, piemēram, agorafobija (jo īpaši to veids, kas saistīts ar panikas lēkmēm vietā, no kuras nav iespējams bēgt). Tas ir simptoms, nevis slimība, un indivīdiem to var izraisīt dažādi iemesli.\n", "id": "lvs_Latn_110672"}
{"text": "Rugāju novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Rugāju novada pašvaldības vadītāji. Rugāju novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Lazdukalna un Rugāju pagastus.\n", "id": "lvs_Latn_110673"}
{"text": "Sējas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Sējas novada pašvaldības vadītāji. Sējas novads tika izveidots 2006. gada 19. septembrī, pārveidojot Sējas pagastu par novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110674"}
{"text": "Raunas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Raunas novada pašvaldības vadītāji. Raunas novads tika izveidots 2009. gada 28. janvārī, apvienojot Raunas un Drustu pagastus.\n", "id": "lvs_Latn_110675"}
{"text": "Auseklis (stacija)\n\nAuseklis bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga—Rūjiena starp Purezera pieturu un Alojas staciju. Tas atradās Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.\n\nPieturas punkts Auseklis tika atklāts 1936. gadā. Pēc pasažieru vilciena Rīga—Aloja atcelšanas 1998. gadā pieturas punkts vairs netiek izmantots. Pēc slēgšanas vienīgās būves pieturā bija pasažieru paviljons un pasažieru sānplatforma.\n", "id": "lvs_Latn_110676"}
{"text": "Kārsavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Kārsavas novada pašvaldības vadītāji. Kārsavas novads tika izveidots 2009. gada 6. jūnijā, apvienojot Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Sanavas pagasti un Kārsavas pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_110677"}
{"text": "Dēļu iela\n\nDēļu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Torņakalnā. Dēļu iela sākas krustojumā ar Mūkusalas ielu un, nekrustojot citas ielas, beidzas darījumu kvartālā pirms Kīleveina grāvja. Kopējais ielas garums ir 240 metri, un tā sastāv no divām braukšanas joslām ar asfalta segumu. Dēļu ielā ir darījumu apbūve, tās malās autostāvvietas.\n\nIela ir izveidota 2016. gadā, atjaunojot seno ielas nosaukumu, kas bijis šajā Rīgas daļā (iela pastāvējusi līdz 1998. gadam, kad likvidēta).\n\nDēļu iela ir savienota ar Mūkusalas ielu (T veida krustojums).\n", "id": "lvs_Latn_110678"}
{"text": "Eiropas valstu uzskaitījums pēc minimālās algas\n\nŠajā uzskaitījumā ir sniegta informācija par minimālo algu (bruto) Eiropas valstīs.\n\nAprēķini balstās uz pieņēmumu, ka gadā ir 52 nedēļas un darba nedēļā ir nostrādātas 40 stundas, izņemot Franciju (35 stundas), Sanmarīno (37.5 stundas), Beļģiju (38 stundas), Apvienoto Karalisti (38.1 stundas), Īriju (39 stundas), Monako (39 stundas), un Vāciju (39.1 stundas). Lielākajā daļā valstu minimālajai algai ir fiksēta par vienu kalendāro mēnesi, bet ir arī valstis, kur minimālā alga ir balstīta uz stundas vai nedēļas likmēm.\n", "id": "lvs_Latn_110679"}
{"text": "Alojas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Alojas pilsētas priekšsēdētāji jeb Alojas mēri kopš 1992. gada 30. janvāra, kad tika piešķirtas pilsētas tiesības. No 2009. līdz 2021. gadam Alojas pilsētas priekšsēdētāja amatu pildija Alojas novada priekšsēdētājs. Kopš 2021. gada reformas Alojas pilsētas priekšsēdētāja pienākumus pilda Alojas pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_110680"}
{"text": "Attēls:Juris Zakis.JPG\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Attēlā redzamā persona (Juris Zaķis) ir mirusi. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n\nNo\n", "id": "lvs_Latn_110681"}
{"text": "Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Limbažu novada pašvaldības vadītāji. Limbažu novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidrižu, Viļķenes pagastus un Limbažu pilsētu. 2021. gada 1. jūlijā Limbažu novadu apvienoja ar Alojas un Salacgrīvas novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110682"}
{"text": "Ikšķiles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Ikšķiles pilsētas priekšsēdētāji jeb Ikšķiles mēri kopš 1992. gada 17. decembra, kad Ikšķilei tika piešķirtas pilsētas tiesības. Pēc 2004. gada pašvaldības reformas Ikšķiles pilsētas priekšsēdētāja amatu pildija Ikšķiles novada priekšsēdētājs. Sākot no 2021. gada Ikšķiles pilsētas priekšsēdētāja pienākumus pilda Ikšķiles pilsētas un Tīnužu pagasta pārvaldes vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_110683"}
{"text": "Grobiņas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Grobiņas novada pašvaldības vadītāji. Grobiņas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Bārtas, Gaviezes, Grobiņas, Medzes pagasti un Grobiņas pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_110684"}
{"text": "Vikipēdija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss\n\n__NOTOC__\n\nJa nebūtu fantastu, mēs joprojām dzīvotu viduslaikos. Uzdrošinies fantazēt!\n\nNo 2017. gada 8. oktobra līdz 5. novembrim tiek organizēts Vikipēdijas rakstu konkurss \"Fantastika un fantāzija\".\n", "id": "lvs_Latn_110685"}
{"text": "Kirumpē\n\nKirumpē (), agrāk Kirumpeja, ir ciems Igaunijas dienvidaustrumos, Veru apriņķī, kas robežojas ar Veru pilsētu. Tās teritorijā atrodas Tērbatas bīskapijas Kirumpejas pils drupas.\n", "id": "lvs_Latn_110686"}
{"text": "Devīns Bukers\n\nDevīns Armani Bukers (; dzimis Grandrapidsā, Mičiganas štatā, ASV) ir amerikāņu basketbolists, spēlē uzbrūkošā aizsarga pozīcijā. 2023. gadā pārstāv Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubu Fīniksas \"Suns\", kurā aizvadījis visu savu profesionālo karjeru. 2020. gada olimpiskais čempions ASV izlases sastāvā.\n\nD. Bukera tēvs Melvins Bukers arī ir bijis basketbolists, spēlējis vairākās NBA komandās.\n", "id": "lvs_Latn_110687"}
{"text": "Bukers\n\nDevīns Bukers (Devin Booker; 1996) ― amerikāņu basketbolists; Korijs Bukers (Cory Booker; 1969) ― amerikāņu politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_110688"}
{"text": "Falkenas klosteris\n\nFalkenas klosteris (, , ) jeb Kerknas klosteris () bija ap 1233. gadu dibināts cisterciešu klosteris pie Ammes upes ietekas Emajegi, aptuveni 8 km uz ziemeļiem no Tērbatas pilskalna. Galvenā celtne bija 47 m gara baznīca, kurai dienvidu pusē atradās klosteris ar kapitula zāli.\n", "id": "lvs_Latn_110689"}
{"text": "Vitālijs Davidovs\n\nVitālijs Davidovs (; dzimis ) ir bijušais krievu hokejists, aizsargs. Karjeras laikā kļuvis par trīskārtēju olimpisko čempionu, kā arī deviņkārtēju Pasaules čempionu. 1967. gadā atzīts par labāko čempionāta aizsragu. Karjeras laikā aizvadījis 16 sezonas PSRS čempionāta komandā Maskavas \"Dinamo\", ilgāku laiku pildot arī komandas kapteiņa funkcijas. Pēc karjeras beigām strādājis kā treneris.\n", "id": "lvs_Latn_110690"}
{"text": "Jānis Bukums (grupa)\n\nJĀNIS BUKUMS bija 2014. gadā Rīgā dibināta rokgrupa, ko izveidoja rokmūziķis Jānis Bukums, pieaicinot ģitāristus Artūru Račinski, Arturu Liedi, basģitāristu Andrjusu Jaņunu un bundzinieku Filipu Bataragu.\n\nProjektā bija apvienojušies pieredzējuši mākslinieki un jauni dažādus žanrus pārstāvoši mūziķi, lai radītu un spēlētu eklektisku rokmūziku bez muzikāliem un stilistiskiem ierobežojumiem.\n\nProjekta dalībnieki savu muzikālo karjeru laikā bija spēlējuši lielākajos Latvijas un ārzemju festivālos, mūzikas pasākumos un klubos — \"Liepājas Dzintars\", \"Saldus Saule\", \"Roks par Neatkarību\", \"Sinepes un Medus\", \"Roks pret narkotikām\", \"Roks apkārt Baltijas jūrai\" un daudzos citos.\n\nMūziķi bija koncertējuši Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Armēnijā, Zviedrijā, Vācijā un Spānijā; ir bijuši TV raidījumu vadītāji un Radio dīdžeji, kā arī filmējušies mākslas filmās, reklāmās, video klipos un daudzos citos projektos. Piedalījušies dažādos muzikālos projektos un ierakstu sesijās (Latvijā un ārzemēs).\n", "id": "lvs_Latn_110691"}
{"text": "Rentgenuzbrukums\n\nRentgenuzbrukums (; ) šaha spēlē ir taktisks paņēmiens, kurā lineāra figūra cauri citai figūrai (citām figūrām) netieši uzbrūk pretinieka figūrai vai caur pretinieka figūru aizstāv savu fīgūru.\n", "id": "lvs_Latn_110692"}
{"text": "Štefi Nēriusa\n\nŠtefi Nēriusa (; dzimusi Bergenē Rīgenē, Vācijā) ir bijusī vācu vieglatlēte, startēja šķēpa mešanas sacensībās. 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnījusi sudraba medaļu. 2009. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā ieguvusi zelta medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_110693"}
{"text": "Dženna Kolmena\n\nDženna Kolmena (, pilns vārds Dženna Luiza Kolmena (); dzimusi 1986. gada 27. aprīlī, Blekpūlā, Lankašīrā, Anglijā, Lielbritānijā) — angļu aktrise, zināma ar Klāras Osvaldas lomu britu zinātniskās fantastikas teleseriālā \"Doctor Whо\", kā arī ar karalienes Viktorijas lomu biogrāfiskā TV seriālā \"Viktorija\". Līdz 2013. gada jūnijam viņa izmantoja savu pilno vārdu — Dženna Luiza Kolmena. Pirmoreiz viņas jaunais skatuves vārds parādījās seriāla \"Doctor Who\" 50. gadu jubilejai veltītās sērijas titros.\n", "id": "lvs_Latn_110694"}
{"text": "Kolmane\n\nInāra Kolmane, latviešu režisore un producente (dzimusi 1961. gadā) Olīvija Kolmane (Olivia Colman), angļu aktrise (dzimusi 1974. gadā)\n", "id": "lvs_Latn_110695"}
{"text": "Texas (grupa)\n\nTexas ir 90. gadu beigās plašu popularitāti Lielbritānijā un citviet Eiropā iemantojusi skotu rokgrupa, kuru 1986. gadā Glāzgovā izveidoja bijušais grupas Altered Images ģitārists Džons Makelhons un vokāliste Šarlīna Spiteri.\n\nGrupas pirmā uzstāšanās notika 1988. gada martā Skotijā Dandī universitātē, bet pirmais singls I Don't Want a Lover iznāca 1989. gada janvārī, sasniedzot 8. vietu Apvienotās Karalistes hitparādē.\n\n\"Ziedu laikos\" divi Texas studijas albumi - White on Blonde un The Hush - sasniedza britu pārdotāko albumu saraksta pirmo vietu, populārākās dziesmas - tādas kā Say What You Want, Insane un Summer Sun - tika pastāvīgi atskaņotas radio, bet videoklipi raidīti MTV.\n\nTexas izdevusi desmit studijas albumus, četras labāko dziesmu izlases, kā arī vienu ar grupas muzicēšanu radio BBC studijās.\n", "id": "lvs_Latn_110696"}
{"text": "Nikola Anistone\n\nEšlija Nikola Millere (; dzimusi Sandjego), pazīstama ar skatuves vārdu Nikola Anistone (), ir amerikāņu pornoaktrise. Viņas ģimenes izcelsme saistīta ar vācu un grieķu imigrantiem.\n\nDarbojas pornoindustrijā kopš 2010. gada, pirms tam strādāja itāļu restorānā. Piedalījusies vairāk nekā 200 pornofilmās, filmējas joprojām.\n\nViņa bija Penthouse 2012. gada augusta Pet of the Month un 2013. gada Pet of the Year.\n", "id": "lvs_Latn_110697"}
{"text": "Kubeseles pilskalns\n\nKubeseles pilskalns (, ) bija līvu pilskalns un ciems Gaujas labajā krastā jeb Kaupo zemē, tagadējā Krimuldas pagasta teritorijā pie Runtiņupītes gravas. Pilskalnu uzskata par Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu valdnieka Kaupo pils vietu, iespējams, ka arī tā nosaukums cēlies no Kaupo vārda.\n\nĢeoloģiski Kubeseles pilskalns ir Ledus laikmetā Gaujas senlejas malā izveidojies morēnu paugurs.\n", "id": "lvs_Latn_110698"}
{"text": "Limbažu draudzes novads\n\nLimbažu draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110699"}
{"text": "Umurgas draudzes novads\n\nUmurgas draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110700"}
{"text": "Staiceles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Staiceles pilsētas priekšsēdētāji jeb Staiceles mēri kopš 1992. gada 30. janvāra. Pēc 2009. gada teritoriālās reformas Staiceles pilsēta tika iekļauta Alojas novadā un zaudēja pašvaldības tiesības, kā arī tika izveidots kopējs Staiceles pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja amats.\n", "id": "lvs_Latn_110701"}
{"text": "Sāra Kolaka\n\nSāra Kolaka (; dzimusi Ludbregā, Horvātijā) ir horvātu vieglatlēte, startē šķēpa mešanas sacensībās. 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnījusi zelta medaļu, uzstādot jaunu Horvātijas nacionālo rekordu - 66,18 m.\n", "id": "lvs_Latn_110702"}
{"text": "Gustavs Ādolfs\n\nGustavs II Ādolfs (1594-1632), Zviedrijas karalis Gustavs IV Ādolfs (1778-1837), Zviedrijas karalis Gustavs VI Ādolfs (1882-1973), Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs (1760—?), Krievijas impērijas armijas ģenerālis\n", "id": "lvs_Latn_110703"}
{"text": "Ludmila Kolčanova\n\nLudmila Kolčanova (; dzimusi Šarjā, Kostromas apgabalā, Krievijā) ir Krievijas vieglatlēte, startē tāllēkšanas sacensībās. 2007. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā izcīnījusi sudraba medaļu tāllēkšanā.\n", "id": "lvs_Latn_110704"}
{"text": "Alūksnes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Alūksnes rajona priekšsēdētāji. 1949. gada 31. decembra LPSR administratīvi teritoriālajā reformā Alūksnes apriņķis tika sadalīts Alūksnes un Apes rajonos. 1956. gadā Alūksnes rajonam pievienoja Apes rajonu. No 1962. līdz 1967. gadam Alūksnes rajons bija pievienots Gulbenes rajonam. Alūksnes rajons pastāvēja līdz 2009. gada 1. jūlijam, kad notika teritoriālā reforma un tika izveidoti Alūksnes un Apes novadi.\n", "id": "lvs_Latn_110705"}
{"text": "Mauno Koivisto\n\nMauno Henriks Koivisto (Mauno Henrik Koivisto; dzimis , miris ) bija Somijas devītais prezidents (no 1982. līdz 1994. gadam). Divas reizes bijis premjerministrs, finanšu ministrs. Bijis Somijas Bankas priekšsēdētājs. Koivisto bija pirmais sociāldemokrāts Somijas prezidenta amatā.\n", "id": "lvs_Latn_110706"}
{"text": "Baltinavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Baltinavas novada pašvaldības vadītāji. Baltinavas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, pārveidojot Baltinavas pagastu par novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110707"}
{"text": "Pārgaujas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Pārgaujas novada pašvaldības vadītāji. Pārgaujas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastus.\n", "id": "lvs_Latn_110708"}
{"text": "Peterson\n\nPeterson var būt: Petersone — sieviešu uzvārds; Petersons — vīriešu uzvārds; Pētersone — sieviešu uzvārds; Pētersons — vīriešu uzvārds; Pītersone — sieviešu uzvārds; Pītersons — vīriešu uzvārds.\n", "id": "lvs_Latn_110709"}
{"text": "Saulkrastu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Saulkrastu novada pašvaldības vadītāji. Saulkrastu novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Saulkrastu pagastu un Saulkrastu pilsētu. 2021. gada 1. jūlijā novads tika apvienots ar Sējas novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110710"}
{"text": "Petešons\n\nAndrē Petešons (André Petersson; 1990) — zviedru hokejists Eliass Petešons (Elias Pettersson; 1998) — zviedru hokejists; Frēdriks Petešons (Fredrik Pettersson; 1987) — zviedru hokejists; Markuss Petešons (Marcus Pettersson; 1996) — zviedru hokejists; Sīmons Petešons (Simon Pettersson; 1994) — zviedru vieglatlēts.\n", "id": "lvs_Latn_110711"}
{"text": "Beverīnas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Beverīnas novada pašvaldības vadītāji. Beverīnas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Brengeļu, Kauguru un Trikātas pagastus.\n", "id": "lvs_Latn_110712"}
{"text": "Naukšēnu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Naukšēnu novada pašvaldības vadītāji. Naukšēnu novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Ķoņu un Naukšēnu pagastus.\n", "id": "lvs_Latn_110713"}
{"text": "Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Mārupes novada pašvaldības vadītāji. Mārupes novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, pārveidojot Mārupes pagastu par novadu. 2021. gada 1. jūlijā Mārupes novadu apvienoja ar Babītes novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110714"}
{"text": "Līgatnes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Līgatnes novada pašvaldības vadītāji. Līgatnes novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Līgatnes pagastu un Līgatnes pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_110715"}
{"text": "Krimuldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Krimuldas novada pašvaldības vadītāji. Krimuldas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Krimuldas un Lēdurgas pagastus.\n", "id": "lvs_Latn_110716"}
{"text": "Rožērs II\n\nRožērs II (, ; dzimis , miris ) bija Sicīlijas grāfs no 1105. gada, Apūlijas un Kalabrijas hercogs no 1127. gada un Sicīlijas karalis no 1130. gada līdz nāvei 1154. gadā. Rožēram II izdevās apvienot savā varā normāņu iekarojumus Itālijā un izveidot augsti centralizētu, bet reliģiski iecietīgu valsti (tajā dzīvoja gan katoļi, gan pareizticīgie, gan musulmaņi).\n\nBija Sicīlijas grāfa Rožēra I un tā trešās sievas Savonas Adelaidas dēls. Kļuva par Sicīlijas grāfu deviņu gadu vecumā ar māti kā reģentu. 1112. gadā Rožērs II sāka valdīt pats. Cenšoties apvienot Dienviditālijas valdījumus, sastapās ar pāvesta un vietējo feodāļu pretošanos. 1130. gadā antipāvests Anaklēts II piešķīra Rožēram II karaļa troni. Lai nostiprinātu savu statusu, Rožēram II nācās izcīnīt desmit gadu cīņu ar ārējiem un iekšējiem pretiniekiem. Izveidoja spēcīgu floti, kas ļāva iekarot vairākas svarīgas pilsētas Tunisijas piekrastē. Valdīšanas laikā atbalstīja dažādu reliģiju zinātni un kultūru, tai skaitā pēc Rožēra II pasūtījuma Muhameds el Idrīsī izveidoja Tabula Rogeriana pasaules karti. Pēc Rožēra II tika uzcelta Palermo \"Pils kapella\" (Cappella Palatina), kā arī Martorana baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_110717"}
{"text": "Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Rojas novada pašvaldības vadītāji. Rojas novads tika izveidots 2008. gada 30. jūnijā, pārveidojot Rojas pagastu par novadu.\n", "id": "lvs_Latn_110718"}
{"text": "Baldones pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Baldones pilsētas priekšsēdētāji jeb Baldones mēri kopš 1994. gada, kad notika pirmās pašvaldības vēlēšanas. Baldone pilsētas tiesības ieguva 1991. gada 12. jūnijā. Līdz 2009. gadam Baldones pilsētai bija atsevišķs pilsētas priekšsēdētājs, taču pēc 2009. gada pašvaldību reformas Baldones pilsētas priekšsēdētāja amatu pildija Baldones novada priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_110719"}
{"text": "Saldus vēsture\n\nSaldus vēsture aptver laika periodu kopš Saldus pils uzcelšanas senajā \"Zemē starp Skrundu un Zemgali\" līdz mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_110720"}
{"text": "Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāji. Salacgrīvas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Ainažu, Liepupes, Salacgrīvas pagastus un Ainažu un Salacgrīvas pilsētas.\n", "id": "lvs_Latn_110721"}
{"text": "Sigetvāras apriņķis\n\nSigetvāras apriņķis () ir Ungārijas Baraņas meģes administratīvā iedalījuma vienība valsts dienvidos. Robežojas ar Baraņas meģes Heģhātas apriņķi ziemeļaustrumos, Sentlērincas apriņķi austrumos un Šeljes apriņķi dienvidos, kā arī Šomoģas meģes Barčas apriņķi rietumos un Kapošvāras apriņķi ziemeļos.\n", "id": "lvs_Latn_110722"}
{"text": "Sigetvāra\n\nSigetvāra () ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Baraņas meģes Sigetvāras apriņķa centrs.\n\nApdzīvotā vieta pirmoreiz rakstos minēta 1391. gadā. Vēsturē iegājusi ar 1566. gada Sigetvāras aplenkumu, kurā apmēram 3000 cietokšņa aizstāvji imperatora Ferdinanda I komandiera Mikloša Zrīņi vadībā aizstāvējās pret vairāk nekā 100 000 osmaņu karavīriem. Lai arī pils tika ieņemta, aplenkuma laikā mira osmaņu sultāns Suleimans Lieliskais. 1994. gadā pilsētā tika izveidots Ungāru un turku draudzības parks (Magyar-Török Barátság Park), kas veltīs šim notikumam. Pilsētas tiesības no 1966. gada. Pilsētā saglabājušās turku laika celtnes.\n", "id": "lvs_Latn_110723"}
{"text": "Straupes draudzes novads\n\nStraupes draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110724"}
{"text": "Rubenes draudzes novads\n\nRubenes draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110725"}
{"text": "Sieksāte\n\nSieksāte (arī Kalnmuiža) ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 7,8 km no pagasta centra Rudbāržiem (caur Kandeļiem), 9,4 km no Skrundas un 159,4 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļu P117 (Skrunda — Aizpute) un V1273 (Sieksāte–Laidi) krustojuma. Veidojusies ap vēsturisko Kalnamuižu (Gut Berghof).\n", "id": "lvs_Latn_110726"}
{"text": "Rožērs I\n\nRožērs I (, ), saukts arī Boso (Bosso), Lielais Grāfs (Grand Comte), jarls Rogeirs (Jarl Rogeirr); dzimis ap 1031. gadu, miris ) bija jaunākais no Otvilu brāļiem no Normandijas, kurš no 1061. līdz 1091. gadam atkaroja Sicīliju no arābiem un lika pamatus Sicīlijas karalistei. 1057. gadā no Normandijas ieradās Dienviditālijā un palīdzēja brālim Robertam Guiskāram no Bizantijas atkarot Kalabriju.\n", "id": "lvs_Latn_110727"}
{"text": "Šeljes apriņķis\n\nŠeljes apriņķis () ir Ungārijas Baraņas meģes administratīvā iedalījuma vienība valsts dienvidos. Robežojas ar Baraņas meģes Sigetvāras apriņķi un Sentlērincas apriņķi ziemeļos, Pēčas apriņķi ziemeļaustrumos un Šiklošas apriņķi austrumos, Šomoģas meģes Barčas apriņķi rietumos, kā arī Horvātiju dienvidos.\n", "id": "lvs_Latn_110728"}
{"text": "Šelje\n\nŠelje () ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Baraņas meģes Šeljes apriņķa centrs.\n\nApdzīvotā vieta pirmoreiz rakstos minēta 1292. gadā. No 19. gadsimta beigām - dzelzceļa mezgls. Pilsētas tiesības no 1997. gada. 2001. gadā 6,1% no pilsētas iedzīvotājiem bija horvāti.\n", "id": "lvs_Latn_110729"}
{"text": "Zilākalna Marta\n\nZilākalna Marta, īstajā vārdā Marta Rācene (1908—1992), bija latviešu tautas dziedniece, kas lielāko mūža daļu pavadīja savā zemnieku saimniecībā Zilākalna pagasta \"Žāzēnu\" mājās.\n", "id": "lvs_Latn_110730"}
{"text": "Dikļu draudzes novads\n\nDikļu draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110731"}
{"text": "Burtnieku draudzes novads\n\nBurtnieku draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110732"}
{"text": "Tomass Sullings\n\nTomass Andress Sullings (, 1940) ir igauņu sirds ķirurgs. Medicīnas zinātņu doktors (1974), profesors. Igaunijas Torakālās un Sirds ķirurģijas biedrības prezidents.\n", "id": "lvs_Latn_110733"}
{"text": "Saulkrastu ģerbonis\n\nSaulkrastu pilsētas ģerbonis ir viens no Saulkrastu pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1998. gadā, tā autore – Gundega Ruņģe.\n", "id": "lvs_Latn_110734"}
{"text": "Mazsalacas draudzes novads\n\nMazsalacas draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110735"}
{"text": "Kečkemēta\n\nKečkemēta (, ) ir pilsēta Ungārijas centrālajā daļā, Bāčas-Kiškunas meģes administratīvais centrs. 2016. gadā pilsētā dzīvoja 112 tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir Ungārijas astotā lielākā pilsēta. Izslavēts ir Kečkemētas aprikožu brendijs barackpálinka.\n\nPilsētu dibināja Ārpādu dinstijas valdīšanas laikā. 14. gadsimtā tā bija viena no privileģētajām lauku pilsētām (oppida).\n\nKečkemētā ir dzimis ungāru dramaturgs Jozefs Katona (József Katona) un komponists Zoltāns Kodalī (Zoltán Kodály).\n", "id": "lvs_Latn_110736"}
{"text": "Matīšu draudzes novads\n\nMatīšu draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110737"}
{"text": "Sedas ģerbonis\n\nSedas pilsētas ģerbonis ir viens no Sedas pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 2002. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110738"}
{"text": "Siguldas ģerbonis\n\nSiguldas pilsētas ģerbonis ir viens no Siguldas pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts . Ģerboņa autors nav zināms, bet pastāv uzskats, ka tas ir Riharda Zariņa audzēknis, talantīgais grafiķis Kārlis Krauze.\n", "id": "lvs_Latn_110739"}
{"text": "Valmieras draudzes novads\n\nValmieras draudzes novads () bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110740"}
{"text": "Magdalēna Elizabete fon Hallarte\n\nMagdalēna Elizabete fon Hallarte (Magdalene Elisabeth von Hallart) (1683–1750) bija vācbaltiešu muižniece, Valmiermuižas nomniece, hernhūtiešu kustības atbalstītāja. Uzturējusi kontaktus ar vācu vadošajiem piētisma un hernhūtisma darbiniekiem. Valmiermuižā nodibinājusi hernhūtiešu skolotāju semināru latviešiem (1738-1743). Finansējusi un organizējusi pirmo nozīmīgāko hernhūtiešu izdevumu latviešu valodā \"Kādas izlasītas garīgas jaukas dziesmas\" (1742), tā izplatīšanai iekārtojusi noliktavu Valmiermuižā.\n", "id": "lvs_Latn_110741"}
{"text": "Karbonilgrupa\n\nKarbonilgrupa (>C=O) ir divvērtīga organisko savienojumu funkcionālā grupa, kas sastāv no viena oglekļa un viena skābekļa atoma. Karbonilgrupu saturošas vielas organiskajā ķīmijā sauc par karbonilsavienojumiem (neorganiskie metālu karbonili ir pavisam cita rakstura vielas, kas pieder pie kompleksajiem savienojumiem). Karbonilgrupu, kas saistīta ar diviem oglekļa atomiem, sauc arī par ketogrupu, jo tā ir ketonu pamatā. Ja karbonilgrupai pievienots viens ūdeņraža atoms, veidojas aldehīdgrupa −CHO. To saturošos karbonilsavienojumus sauc par aldehīdiem. Savukārt karbonilgrupu ar pievienotu hidroksilgrupu sauc par karboksilgrupu −COOH. Karboksilgrupa ir karbonskābju funkcionālā grupa. Atsevišķi tiek izdalīti hinoni — vielas, kuru molekulās ir sešlocekļu cikls ar divām dubultsaitēm un divām karbonilgrupām, kā arī ketēni — vielas, kuru molekulās karbonilgrupa ar dubultsaites palīdzību saistīta ar vienu oglekļa atomu.\n\nPats vienkāršākais karbonilsavienojums ir formaldehīds, kura molekula sastāv no karbonilgrupas, kam pievienoti divi ūdeņraža atomi. Pie karbonilsavienojumiem nosacīti var pieskaitīt arī tādas neorganiskas vielas kā fosgēns.\n", "id": "lvs_Latn_110742"}
{"text": "Berlīnes Tēgeles lidosta\n\nBerlīnes Tēgeles Oto Lilientāla lidosta () bija lidosta Vācijā, tās galvaspilsētas Berlīnes galvenā starptautiskā lidosta. Tā bija izvietota pilsētas ziemeļrietumu daļā Reinikendorfas apriņķī, 11 km no pilsētas centra. Tā bija viena no retajām mūsdienu lidostām, kas izvietota pašā pilsētā. Līdz slēgšanai 2020. gadā tā pēc pasažieru plūsmas bija 4. noslogotākā lidosta Vācijā un 23. Eiropā.\n", "id": "lvs_Latn_110743"}
{"text": "Dubultuzbrukums\n\nDubultuzbrukums ir vienas figūras vai bandinieka vienlaicīgs uzbrukums diviem vai vairākiem pretinieka objektiem. Uzbrukuma objekti parasti ir neaizsargātas figūras, bandinieki un vāji punkti pretinieka nometnē. Sevišķi efektīvs dubultuzbrukums ir tad, kad viens no uzbrukuma objektiem ir pretinieka karalis. Dubultuzbrukumu var veikt visas figūras, tai skaitā karalis un tas sastopams visās partijas stadijās — atklātnē, vidusspēlē, galotnē. Zirdziņa un bandinieka dubultuzbrukumu šaha literatūrā sauc par dakšiņu.\n", "id": "lvs_Latn_110744"}
{"text": "Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Bauskas novada pašvaldības vadītāji. Bauskas novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes, Vecsaules pagasti un Bauskas pilsēta. 2021. gada 1. jūlijā Bauskas novadu apvienoja ar Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadiem.\n", "id": "lvs_Latn_110745"}
{"text": "Kokneses novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Kokneses novada pašvaldības vadītāji. Kokneses novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Bebru, Iršu un Kokneses pagastiem.\n", "id": "lvs_Latn_110746"}
{"text": "Beļavas muiža\n\nBeļavas muižas kungu māja () ir 1750. gadā baroka stilā celta muižas pils Gulbenes novada Beļavas pagasta Pilskalnā. Mūsdienās Krišjāņa Valdemāra pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_110747"}
{"text": "Gulbenes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Gulbenes novada pašvaldības vadītāji. Gulbenes novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Litenes, Lizuma, Līgo, Rankas, Stāmerienas, Stradu, Tirzas pagastus un Gulbenes pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_110748"}
{"text": "Masa (nozīmju atdalīšana)\n\nmasa — fizikāls lielums, kas raksturo matērijas daudzumu; Masa (pilsēta) — pilsēta Itālijā, Toskānas reģionā; Felipe Masa — brazīliešu autosportists, pazīstams pateicoties savai Formula 1 karjerai.\n", "id": "lvs_Latn_110749"}
{"text": "Ludvigs Nikolajs fon Hallarts\n\nLudvigs Nikolajs fon Hallarts (Ludwig Nikolaus von Hallart) (1659–1727) bija Pētera I armijas ģenerālis, muižnieks, Valmiermuižas nomnieks, hernhūtiešu kustības atbalstītājs.\n", "id": "lvs_Latn_110750"}
{"text": "Mangostāns\n\nMangostāns jeb mangustīns (Garcinia mangostana) ir mūžzaļš tropu asinszāļu dzimtas koks, kura dabiskais izplatības areāls ir Zunda salas un Moluku salas, kuras atrodas Indonēzijā. Mūsdienās to audzē visā Dienvidaustrumāzijā, Indijā, kā arī tādos tropiskos reģionos kā Puertoriko vai Floridā. Mangostāni izaug no 6 līdz 25 metriem augsti. Tā augļus cilvēki izmanto uzturā.\n", "id": "lvs_Latn_110751"}
{"text": "Viktors Kuzkins\n\nViktors Kuzkins (; dzimis , miris ) bija krievu hokejists, aizsargs. Karjeras laikā kļuvis par trīskārtēju olimpisko čempionu, kā arī astoņkārtēju Pasaules čempionu. Karjeras laikā aizvadījis 18 sezonas PSRS čempionāta komandā Maskavas CSKA, 13 reizes kļūstot par PSRS čempionu. Vēlāk strādājis kā treneris.\n", "id": "lvs_Latn_110752"}
{"text": "Sombatheja\n\nSombatheja (, ) ir pilsēta Ungārijas rietumos, netālu no robežas ar Austriju. Sombatheja ir Vašas meģes administratīvais centrs. 2015. gadā Sombathejā dzīvoja 77,9 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir desmitā lielākā Ungārijas pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_110753"}
{"text": "2017. gada Olaines novada domes vēlēšanas\n\n2017. gada Olaines novada domes vēlēšanas bija Olaines novada domes vēlēšanas, kas notika , 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās uz 17 domes deputātu vietām kandidēja 100 kandidāti no 6 sarakstiem. Balsošana notika divos vēlēšanu iecirkņos Olainē un pa vienam iecirknī Jaunolainē un Stūnīšos (Gaismās), tajā piedalījās 45,97%, jeb 5287 vēlētāji.\n", "id": "lvs_Latn_110754"}
{"text": "Ventspils pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Ventspils pašvaldības vadītāji jeb Ventspils domes vadītāji vai Ventspils mēri no 1882. gada. Atsevišķos periodos amata nosaukumam ir bijušas dažādas variācijas.\n", "id": "lvs_Latn_110755"}
{"text": "Gulbenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Gulbenes pilsētas priekšsēdētāji jeb Gulbenes mēri kopš 1928. gada, kad Gulbenei tika piešķirtas pilsētas tiesības.\n", "id": "lvs_Latn_110756"}
{"text": "Krustpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Krustpils novada pašvaldības vadītāji. Krustpils novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus.\n", "id": "lvs_Latn_110757"}
{"text": "Lielvārdes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Lielvārdes novada pašvaldības vadītāji. Lielvārdes novads tika izveidots 2004. gada 16. novembrī reorganizējot Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju. 2009. gada 1. jūlijā novadam pievienoja Jumpravas un Lēdmanes pagastus.\n", "id": "lvs_Latn_110758"}
{"text": "Berlīnes Šēnefeldes lidosta\n\nBerlīnes Šēnefeldes lidosta () bija lidosta Vācijā, tās galvaspilsētas Berlīnes otra lielākā starptautiskā lidosta. Tā bija izvietota pilsētas dienvidaustrumu pierobežā Brandenburgas federālajā zemē, 20 km no pilsētas centra. Lidostas nosaukums bija veidots no netālās Šēnefeldes pilsētiņas. Ilgus gadus Šēnefeldes lidlauks bija lielākais un galvenais Austrumvācijas aviotransporta mezgls. Līdz slēgšanai 2020. gadā tā bija lidsabiedrību Condor, easyJet un Ryanair bāzes lidosta.\n", "id": "lvs_Latn_110759"}
{"text": "Āmirs Hāns\n\nĀmirs Hāns (, , , dzimis ) ir Indijas aktieris, režisors un producents. Visu karjeru pavadījis Bolivudā, kļūstot par vienu no populārākajiem un ietekmīgākajiem indiešu aktieriem. Viņš ir ieguvis daudzus dažādus apbalvojumus. Piedalījies arī filmā, kas bijusi nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai (\"Oskaram\") kategorijā labākā filma svešvalodā (filma \"Lagāna: Reiz Indijā\", kurā viņš spēlēja galveno lomu).\n", "id": "lvs_Latn_110760"}
{"text": "Jiri Jervets\n\nJiri Jervets (līdz 1936. gadam Georgijs Kuzņecovs; dzimis , miris ) bija igauņu teātra un kino aktieris, PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1975).\n", "id": "lvs_Latn_110761"}
{"text": "SpaceX CRS-12\n\nSpaceX CRS-12 bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā. CRS-12 orbītā palaists 2017. gada augustā; nolaižamais aparāts uz Zemes atgriezās septembrī.\n\nŠī bija pēdējā reize, kad izmantots jaunbūvēts Dragon pirmās versijas kravas kuģa nolaižamais aparāts, un pēdējā misija no NASA CRS programmas sākotnējā 12 misiju līguma. Nākamajās CRS misijās dosies tikai agrāk kosmosā lidojuši Dragon nolaižamie aparāti.\n", "id": "lvs_Latn_110762"}
{"text": "Aleksandrs Raguļins\n\nAleksandrs Raguļins (; dzimis , miris ) bija krievu hokejists, aizsargs. Karjeras laikā kļuvis par trīskārtēju Olimpisko čempionu, kā arī desmitkārtēju Pasaules čempionu. Karjeras laikā aizvadījis 16 sezonas PSRS čempionāta komandās Voskresenskas \"Khimik\" un Maskavas CSKA, deviņas reizes izcīnot līgas čempiona titulu.\n", "id": "lvs_Latn_110763"}
{"text": "Vecsieksāte\n\nVecsieksāte ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā. Atrodas pagasta ziemeļos 11,3 km no pagasta centra Rudbāržiem (caur Kandeļiem), 13,0 km no Skrundas un 162,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1273 (Sieksāte–Laidi). Veidojusies ap Vecsieksātes (Alt-Sexaten) pusmuižu.\n", "id": "lvs_Latn_110764"}
{"text": "Frankfurtes Hānas lidosta\n\nFrankfurtes Hānas lidosta () ir zemo cenu aviokompāniju un kravas pārvadājumu lidosta Vācijā, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē. Izvietojusies Vācijas rietumu daļā, ierīkota bijušās ASV karabāzes vietā. Lidosta nosaukta pēc Frankfurtes pie Mainas pilsētas, lai arī atrodas 120 km no tās. Viena no Ryanair bāzes lidostām. Lidostai ir viens skrejceļš un divi pasažieru un viens kravas terminālis.\n", "id": "lvs_Latn_110765"}
{"text": "Roberts Guiskārs\n\nRoberts Guiskārs (, ); dzimis ap 1015. gadu, miris ) bija viens no normāņu Otvilu brāļiem no Normandijas, kurš vadīja Dienviditālijas iekarošanu un kļuva par Apūlijas un Kalabrijas grāfu.\n\nNo Normandijas ieradās Dienviditālijā ap 1047. gadu. Izmantojot Bizantijas, pāvesta un lombardiešu savstarpējās cīņas, kopā ar brāļiem un pusbrāļiem paplašināja normāņu varu, iegūstot Neapoli, Kalabriju un Sicīliju un liekot pamatus Sicīlijas karalistei. 1071. gadā ieņemot Bari, Guiskārs pārtrauca Bizantijas valdīšanu Itālijā. Miris kampaņas pret Bizantiju laikā.\n", "id": "lvs_Latn_110766"}
{"text": "Pieškalni\n\nPieškalni (arī Pieškaļi) ir ciems Cēsu novada Priekuļu pagastā, kas novietojies nelielā Pieškaļu jeb Pieškalnu ezera ziemeļu krastā. Apdzīvotā vieta atrodas 5,5 kilometrus uz ziemeļiem no novada centra Cēsīm, ar kurām ciemu savieno valsts vietējās nozīmes autoceļš V292. Pieškalni ar pagasta centru Priekuļiem ir savienoti tikai caur Cēsīm.\n\nCiems nav iekļauts valsts adrešu reģistrā.\n", "id": "lvs_Latn_110767"}
{"text": "Ķelnes/Bonnas lidosta\n\nĶelnes/Bonnas Konrāda Adenauera lidosta () ir starptautiska lidosta Vācijā, Ķelnē. Izvietojusies pilsētas dienvidaustrumos Porcas piepilsētā, 15 km no pilsētas centra. Lidosta apkalpo arī 16 km attālo bijušo Rietumvācijas galvaspilsētu Bonnu. Nosaukta pirmā pēckara Vācijas federālā kaclera Konrāda Adenauera vārdā. Lidostai ir trīs skrejceļi, divi pasažieru un viens kravas terminālis. Pēc summārā pasažieru un kravas apgrozījuma piektā noslogotākā lidosta valstī. Ķelnes/Bonnas lidosta ir mezgla lidosta kompānijām Eurowings un Germanwings, kā arī FedEx un UPS Airlines reģionālā bāze.\n", "id": "lvs_Latn_110768"}
{"text": "Šiklošas apriņķis\n\nŠiklošas apriņķis () ir Ungārijas Baraņas meģes administratīvā iedalījuma vienība valsts dienvidos. Robežojas ar Baraņas meģes Šeljes apriņķi rietumod, Pēčas apriņķi ziemeļos, Bojas apriņķi ziemeļaustrumos un Mohāčas apriņķi austrumos, kā arī Horvātiju dienvidos.\n", "id": "lvs_Latn_110769"}
{"text": "Harkāņa\n\nHarkāņa () ir kūrortpilsēta Ungārijas dienvidos, Baraņas meģes Šiklošas apriņķī. Katru gadu pilsētu apmeklē apmēram miljons apmeklētāju.\n\nApdzīvotā vieta pirmoreiz rakstos minēta 1323. gadā. 1823. gadā pie pilsētas tika pamanītas karsto avotu atradnes. Pilsētas tiesības no 1999. gada.\n", "id": "lvs_Latn_110770"}
{"text": "Pjērs Trido\n\nŽozefs Filips Pjērs Īvs Eliots Trido (; —), bieži saukts arī tikai iniciāļos PET, bija Kanādas politiķis, 15. Kanādas premjerministrs (1968—1979 un 1980—1984). Ar amatā pavadītiem 15 gadiem un 164 dienām viņš ir trešais amatā ilgāko laiku pavadījušais Kanādas premjerministrs.\n\nTrido atpazīstamību ieguva kā jurists, intelektuālis un Kvebekas politikas aktīvists. 1960. gados viņš uzsāka darbību federālajā politikā, pievienojoties Kanādas liberālajai partijai. Viņš kļuva par Lestera Pīrsona parlamentāro sekretāru un vēlāk kļuva par tieslietu ministru viņa valdībā. Trido kļuva par plašsaziņas līdzekļu sensāciju un 1968. gadā pārņēma liberāļu vadību. No 1960. gadu beigām līdz 1980. gadu vidum viņa personība nepieredzētā mērogā dominēja Kanādas politikā. Lai arī viņa moto bija \"Saprāts pirms kaisles ()\", viņa personība un politiskā karjera Kanādā izraisīja polarizējošu reakciju.\n\nTrido atbalstītāji uzsver viņa intelektuālo spēku un viņa politisko izmanību, saglabājot tautas vienotību pret Kvebekas neatkarības kustību, tiekot galā ar terorisma krīzi, veicinot vienotas Kanādas identitāti un panākot visaptverošu institucionālo reformu, tostarp oficiālās divvalodības īstenošanu, konstitūcijas izmaiņu īstenošanu, kas panāca pilnīgu neatkarību no Lielbritānijas un Tiesību un brīvību hartas izveidi. Kritiķi uzsver viņa augstprātību, nepareizu ekonomikas virzību un pārmērīgu lēmumu pieņemšanas centralizāciju, kaitējot Kvebekas kultūrai un prēriju ekonomikai. No politikas viņš aizgāja 1984. gadā, kad viņu nomainīja Džons Tērners.\n\nViņa vecākais dēls Žistēns Trido 2015. gada federālajās vēlēšanās kļuva par 23. un pašreizējo premjerministru. Viņš ir pirmais Kanādas premjerministrs, kurš saistīts ar kādu no iepriekšējajiem premjerministriem.\n", "id": "lvs_Latn_110771"}
{"text": "Upsālas arhibīskapija\n\nUpsālas arhibīskapija () bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa. Dibināta Vecajā Upsālā, netālu no 1087. gadā sagrautā Upsālas tempļa, izveidojās par Zviedrijas baznīcas galveno centru.\n", "id": "lvs_Latn_110772"}
{"text": "Sergejs Pavlovs\n\nSergejs Pavlovs (; dzimis ) ir Ukrainas starptautiskais meistars šahā (2008). Ukrainas šaha čempionāta uzvarētājs (2010).\n", "id": "lvs_Latn_110773"}
{"text": "Nerijus Ališausks\n\nNerijus Ališausks (, dzimis ) ir lietuviešu hokejists, aizsargs, Lietuvas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2024) Ališausks spēlē Slovākijas Ekstralīgas vienībā HK Spisska Nova Ves.\n", "id": "lvs_Latn_110774"}
{"text": "Holšteina\n\nHolšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes. 1460.–1864. gadā bija personālūnijā ar Dānijas karaļvalsti, nomināli palikdama Svētās Romas impērijas sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_110775"}
{"text": "Vidsmuiža\n\nVidsmuiža ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 6,7 km no pagasta centra Rudbāržiem, 15,7 km no Skrundas un 165,7 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, uz austrumiem no ciema atrodas Kojas upe.\n", "id": "lvs_Latn_110776"}
{"text": "Šlēsviga (zeme)\n\nŠlēsviga (, ) ir vēsturiska zeme, kas mūsdienās atrodas Dānijas (ziemeļdaļa, saukta Dienvidjitlande) un Vācijas (dienviddaļa) teritorijā, veidojot daļu no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes. 1460.–1864. gadā bija personālūnijā ar Dānijas karaļvalsti. Tās vēsturiskā galvaspilsēta ir Šlēsviga.\n", "id": "lvs_Latn_110777"}
{"text": "Briseles lidosta\n\nBriseles lidosta (Brussels Airport), saukta arī Briseles Nacionālā lidosta (, vai Zaventemas lidosta (, ), ir starptautiska lidosta Beļģijā. Izvietojusies 12 km uz ziemeļaustrumiem no valsts galvaspilsētas Briseles pie Zaventemas pilsētas. Lidostai ir viens terminālis un 3 skrejceļi.\n", "id": "lvs_Latn_110778"}
{"text": "Šlēsviga (pilsēta)\n\nŠlēsviga jeb Šlēzviga () ir sena pilsēta Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļdaļā pie Baltijas jūras Šlejas līča ieloka, izveidojusies netālu no vikingu Hedebijas pilsētas. Bijusī Šlēsvigas hercogistes galvaspilsēta. Atrodas 50 km uz ziemeļiem no Ķīles.\n", "id": "lvs_Latn_110779"}
{"text": "GX3\n\nGX3 (sākotnēji Inmarsat-5 F3) ir Apvienotajā Karalistē reģistrēta uzņēmuma Inmarsat piektās paaudzes Global Xpress sakaru pavadonis. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai klientiem Klusā okeāna reģionā. Pavadonis tika palaists 2015. gada augustā un ievadīts ģeostacionārajā orbītā.\n\nInmarsat-5 F3 izgatavoja ASV uzņēmums Boeing Satellite Systems uz platformas BSS-702HP bāzes. Tā izmēri ir 6,98 х 3,59 × 3,27 m. Pavadonis apgādāts ar ksenona jonu dzinējsistēmu orbitālā stāvokļa uzturēšanai. Tam ir 89 Ka joslas raidītāji.\n\nInmarsat-5 F3 tika palaists 11:44 UTC ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M no Baikonuras kosmodroma 200. laukuma 39. palaišanas iekārtas. Dzinējbloks Briz-M veica 5 manevrus. 15 stundas 31 minūti pēc starta pavadonis atdalījās no Briz-M un ievadīts ģeostacionārajā pārejas orbītā.\n\nĢeostacionārajā orbītā Inmarsat-5 F3 tika izvietots punktā 179,7° rietumu garuma.\n", "id": "lvs_Latn_110780"}
{"text": "GX4\n\nGX4 (sākotnēji Inmarsat-5 F4 jeb I-5 F4) ir Apvienotajā Karalistē reģistrēta uzņēmuma Inmarsat piektās paaudzes Global Xpress sakaru pavadonis. Tas paredzēts kā Inmarsat rezerves pavadonis, un sākotnēji nodrošināja sakarus klientiem Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Pavadonis palaists 2017. gada maijā un ievadīts ģeostacionārajā orbītā.\n\nInmarsat-5 F4 izgatavoja ASV uzņēmums Boeing Satellite Systems uz platformas BSS-702HP bāzes. Tā izmēri ir 6,98 х 3,59 × 3,27 m. Pavadonis apgādāts ar ksenona jonu dzinējsistēmu orbitālā stāvokļa uzturēšanai. Tam ir 89 Ka joslas raidītāji.\n\nLīgums ar Boeing par Inmarsat-5 F4 izgatavošanu noslēgts 2013. gadā. 2014. gadā ar SpaceX noslēgts līgums par pavadoņa nogādāšanu orbītā ar nesējraķeti Falcon Heavy, izmantojot uz zemi atgriežamu pirmo raķešpakāpi. Tā kā Falcon Heavy izstrāde aizkavējās, Inmarsat-5 F4 palaišanu aizstāja ar Falcon 9, kas derīgās kravas lielās masas dēļ lidotu bez pirmās pakāpes atgriešanas.\n\nĢeostacionārajā orbītā Inmarsat-5 F4 sākotnēji tika izvietots punktā 55° rietumu garuma.\n", "id": "lvs_Latn_110781"}
{"text": "Intelsat 35e\n\nIntelsat 35e (IS-35e) ir Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat EpicNG sērijas sakaru pavadonis. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai Amerikai, Eiropai un Āfrikai. Orbītā palaists 2017. gada jūlijā.\n\nPavadoni izgatavojis ASV uzņēmums Boeing uz platformas Boeing 702MP bāzes. Tam uzstādīti C un Ku joslas raidītāji.\n\nLīgums ar Boeing par Intelsat 35e izgatavošanu noslēgts 2014. gada jūlijā. 2012. gada maijā ar SpaceX noslēgts līgums par pavadoņa nogādāšanu orbītā ar nesējraķeti Falcon Heavy. Tas bija SpaceX pirmais Falcon Heavy līgums. Tā kā Falcon Heavy izstrāde aizkavējās, Intelsat 35e palaišanu aizstāja ar Falcon 9, kas derīgās kravas lielās masas dēļ lidotu bez pirmās pakāpes atgriešanas.\n\nIntelsat 35e izvietots ģeostacionārajā orbītā punktā 34,5° rietumu garuma, nomainot Intelsat 903, kas orbītā palaists 2002. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110782"}
{"text": "Hedebija\n\nHedebija (, , ) ir agrākā vikingu pilsēta tagadējās Vācijas ziemeļos pie Busdorfas, netālu no Šlēsvigas. Mūsdienās pie tās ir iekārtots brīvdabas Vikingu muzejs (Wikinger-Museum Haithabu).\n\nPēc platības Hedebija (24 ha) bija lielākā zināmā vikingu pilsēta, salīdzinot ar Gņezdovu (17,5 ha), Birku (13 ha), Dublinu (12 ha) vai Ribi (10 ha).\n", "id": "lvs_Latn_110783"}
{"text": "Boemunds I\n\nBoemunds I (, ); dzimis ap 1054. gadu, miris ) bija Dienviditālijas iekarotāja, normandieša Roberta Guiskāra dēls. No 1088. gada - Taranto firsts. Kļuvis par vienu no Pirmā krusta kara līderiem, 1098. gadā iekaroja Antiohiju un nodibināja Antiohijas firstisti.\n\nPirms Krusta kara kopā ar tēvu karoja pret Bizantiju. Būdams Antiohijas firsts, 1100. gadā pie Malatjas krita musulmaņu gūstā un līdz 1103. gadam pavadīja ieslodzījumā. Karoja arī pret Bizantiju, jo neatzina sevi par tās vasali. 1104. gadā pie Rakas piedzīvoja sakāvi pret seldžukiem un devās atbalsta meklējumos uz Eiropu. Iesācis kampaņu pret Bizantiju, bija spiests samierināties ar Bizantijas vasaļa lomu, 1108. gadā noslēdzot Devolas līgumu.\n", "id": "lvs_Latn_110784"}
{"text": "Vladimirs Oņiščuks\n\nVladimirs Oņiščuks (; dzimis Ivanofrankivskā) ir Ukrainas starptautiskais lielmeistars šahā (2012).\n", "id": "lvs_Latn_110785"}
{"text": "Skrundas ģerbonis\n\nSkrundas pilsētas ģerbonis ir viens no Skrundas pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1998. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110786"}
{"text": "Birka (nozīmju atdalīšana)\n\nBirka (pilsēta), vikingu pilsēta Zviedrijā; Birka (informātikā), rakstzīmes datu kopas identifikācijai; Emīls Birka.\n", "id": "lvs_Latn_110787"}
{"text": "Smiltenes ģerbonis\n\nSmiltenes pilsētas ģerbonis ir viens no Smiltenes pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts .\n", "id": "lvs_Latn_110788"}
{"text": "Staiceles ģerbonis\n\nStaiceles pilsētas ģerbonis ir viens no Staiceles pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1998. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110789"}
{"text": "Voljers\n\nVoljers (no — 'putnu būris') ir iežogots laukums (ar nojumi vai atklāts), kurā var atrasties būri vai namiņi sīku dzīvnieku (trušu, suņu, putnu u.c.) uzturēšanai zvērkopības saimniecībās, zooloģiskajos dārzos, izstādēs un citur. Voljerus lieto arī savvaļas dzīvnieku uzturēšanai maksimāli dabiskā vidē, kas dod iespēju tos aplūkot tūrisma objektu apmeklētājiem.\n", "id": "lvs_Latn_110790"}
{"text": "1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss\n\n1967. gada Eirovīzijas Dziesmu konkurss bija divpadsmitais Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas notika 1967. gada 8. aprīlī. Pirmo reizi Eirovīzijas vēsturē konkurss notika Austrijā (otro reizi šeit rīkoja 2015. gada konkursu). Konkursā pirmo reizi laurus plūca Lielbritānija ar dziedātāju Sendiju Šovu, kura izpildīja dziesmu \"Puppet on a String\" angļu valodā. Dānija nepiedalījās konkursā, Šveice neieguva nevienu punktu.\n", "id": "lvs_Latn_110791"}
{"text": "Roberta Vinči\n\nRoberta Vinči (; dzimusi Taranto, Itālijā) ir profesionāla itāļu tenisiste. Profesionāles karjeru uzsāka 1999. gadā.\n\nBijusi WTA ranga līdere dubultspēlēs. Vienspēlēs augstāko 7. pozīciju sasniegusi 2016. gada 9. maijā.\n", "id": "lvs_Latn_110792"}
{"text": "Kiligunda\n\nKiligunda (, ) bija draudzes novada vai pilsnovada nosaukums viduslaiku Kursā, Sāmsalā un Vīkā. Kiligunda nodokļu un tiesas ziņā sastāvēja no mazākām vienībām — vakām. Arī pēc Livonijas iedzīvotāju kristīšanas tika saglabāts senais zemes iedalījums draudzēs (kiligundās), kurās iecēla savus katoļu priesterus un cēla savas baznīcas.\n", "id": "lvs_Latn_110793"}
{"text": "Kārlis II Hābsburgs\n\nAustrijas Kārlis II Francis (, dzimis , miris ) bija Hābsburgu dinastijas Austrijas erchercogs un Iekšējās Austrijas valdnieks (Štīrija, Karniola un Karintija) no 1564. gada.\n", "id": "lvs_Latn_110794"}
{"text": "Stendes ģerbonis\n\nStendes pilsētas ģerbonis ir viens no Stendes pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts . Ģerboņa autore ir Ilze Lībiete.\n", "id": "lvs_Latn_110795"}
{"text": "Šikloša\n\nŠikloša () ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Baraņas meģes Šiklošas apriņķa centrs.\n\nApdzīvotā vieta pirmoreiz rakstos minēta 1294. gadā un veidojās ap Šiklošas pili. Turku varas laikā 16. gadsimtā Šikloša bija sandžaka centrs. No 1918. gada novembra līdz 1921. gada augustam pilsēta atradās serbu okupācijā. Pilsētas tiesības no 1977. gada.\n\nPilsētas iedzīvotāji pēc nacionālā sastāva 2007. gadā bija ungāri (91,4 %), dzīvoja arī horvāti (3,0 %), bet 7,0 % nedeklarēja nacionalitāti. Pēc reliģiskās pārliecības Šiklošas iedzīvotāji ir katoļi (58,2 %), kalvinisti (17,0 %), nereliģiozi (10,3 %), bet 11,0 % nav atbildējuši. Pilsētā dzimis angļu žurnālists Džordžs Mikešs (George Mikes, 1912 – 1987).\n", "id": "lvs_Latn_110796"}
{"text": "Zaļumi (Rudbāržu pagasts)\n\nZaļumi ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā. Atrodas pagasta rietumos 2,9 km no pagasta centra Rudbāržiem, 11,9 km no Skrundas un 161,9 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa V1275 (Rudbārži–Kalvene), Garūdenes upes krastā. Veidojusies ap vēsturisko Zaļās muižas (Grünhof) pusmuižu.\n", "id": "lvs_Latn_110797"}
{"text": "Galilejas Tankreds\n\nTankreds (; dzimis 1075. gadā, miris ) bija Dienviditālijas normāņu izcelsmes krusta karotājs. Būdams viens no Pirmā krusta kara līderiem, pēc Jeruzalemes iekarošanas 1099. gadā kļuva par Galilejas firstu. No 1101. līdz 1103. gadam bija Antiohijas reģents, kad Antiohijas firsts, mātesbrālis Boemunds I atradās turku gūstā, kā arī pēc 1104. gada, kad Boemunds devās uz Eiropu. No 1104. līdz 1108. gadam bija arī Edesas reģents. Izveidojies par vienu no Ziemeļsīrijas redzamākajiem katoļu līderiem, līdz pat nāvei karoja gan pret turkiem, gan bizantiešiem.\n", "id": "lvs_Latn_110798"}
{"text": "Villāņa\n\nVillāņa () ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Baraņas meģes Šiklošas apriņķī. Vīnkopības centrs (galvenās vīnogu šķirnes - Kékoportó, Cabernet Sauvignon, Cabernet Franc, Merlot).\n\nApdzīvotā vieta pirmoreiz rakstos minēta 1247. gadā. Pilsētas tiesības no 2000. gada.\n", "id": "lvs_Latn_110799"}
{"text": "Ābeļnieku valks\n\nĀbeļnieku valks ir Robežgrāvja kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā. Tek austrumu virzienā. Augštecē Ābeļnieku valku šķērso autoceļš V1273 (Sieksāte–Laidi).\n", "id": "lvs_Latn_110800"}
{"text": "Kokneses muiža\n\nKokneses muiža () bija muiža ar pili, kas līdz Pirmajam pasaules karam atradās Daugavas labajā krastā Koknesē. Muižas pils sabombardēta 1915. gadā, pēc kara vairs nav atjaunota. Kokneses muižas pārvaldnieka mājā tagadējā R. Blaumaņa ielā atrodas Vidusdaugavas mežsaimniecība. Muižas parks saglabājies kā Kokneses parks.\n", "id": "lvs_Latn_110801"}
{"text": "Urbāns V\n\nUrbāns V (, dzimis 1310. gadā, miris ), īstajā vārdā Giloms de Grenoārs (), bija Romas pāvests no līdz nāvei. Viņš tika ievēlēts par pēcteci Inocentam VI. Viņš bija sestais pāvests Aviņonas gūsta periodā, un vienīgais no tiem, kas tika kanonizēts.\n", "id": "lvs_Latn_110802"}
{"text": "Šarleruā lidosta\n\nŠarleruā Briseles Dienvidu lidosta (Brussels South Charleroi Airport, ), saukta arī Goseljē lidosta (), ir starptautiska lidosta Beļģijā. Izvietojusies 7 km uz ziemeļiem no Šarleruā centra un 46 km uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Briseles. Pēc pasažieru plūsmas un apkalpoto lidojumu skaita otra lielākā valsts lidosta pēc Briseles Nacionālās lidostas. Šarleruā lidostai ir divi termināļi un 1 skrejceļš. Lidostā darbojas arī trīs lidotāju skolas.\n", "id": "lvs_Latn_110803"}
{"text": "Marks Andrē ter Štēgens\n\nMarks Andrē ter Štēgens (; dzimis ) ir vācu futbolists, La Liga kluba FC Barcelona un Vācijas futbola izlases spēlētājs.\n", "id": "lvs_Latn_110804"}
{"text": "Gotfrīds de Bujons\n\nGotfrīds de Bujons (, , ); dzimis , miris ) bija Flandrijas izcelsmes krusta karotājs. Būdams viens no Pirmā krusta kara līderiem, pēc Jeruzalemes iekarošanas 1099. gadā kļuva par Jeruzalemes karali. Tā kā uzskatīja, ka patiesais Jeruzalemes karalis ir Kristus, pieņēma Svētā Kapa aizstāvja (Advocatus Sancti Sepulchri) titulu. Gotfrīda dzīvi jau viduslaikos bija idealizētu leģendu avots.\n", "id": "lvs_Latn_110805"}
{"text": "Pavels Francouzs\n\nPavels Francouzs (; dzimis ) ir čehu hokejists, vārtsargs, Čehijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2024) Francouzs spēlē NHL kluba Kolorādo \"Avalanche\" rindās.\n", "id": "lvs_Latn_110806"}
{"text": "Jakubs Jeržābeks\n\nJakubs Jeržābeks (; dzimis ) ir čehu hokejists, aizsargs, Čehijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2024) Jeržābeks spēlē Čehijas Ekstralīgas kluba Tršinecas \"Oceláři\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_110807"}
{"text": "Igors Šestjorkins\n\nIgors Šestjorkins (; dzimis ) ir krievu hokejists, vārtsargs. Pašlaik (2024) Šestjorkins spēlē NHL vienībā Ņujorkas \"Rangers\".\n", "id": "lvs_Latn_110808"}
{"text": "Iļja Samsonovs\n\nIļja Samsonovs (; dzimis ) ir krievu hokejists, vārtsargs. Samsonovs spēlē NHL kluba Toronto \"Maple Leafs\" rindās.\n", "id": "lvs_Latn_110809"}
{"text": "1966. gada Pasaules čempionāts hokejā\n\n1966. gada Pasaules čempionāts hokejā notika Ļubļanā, Dienvidslāvijā, no 1966. gada 3. līdz 14. martam. Tas bija 33. Pasaules čempionāts hokejā.\n", "id": "lvs_Latn_110810"}
{"text": "Gulbji atspoguļo ziloņus\n\nGulbji atspoguļo ziloņus ir spāņu sirreālista Salvadora Dalī 1937. gada glezna. Tā ir viena no Dalī gleznām no viņa paranoiski kritiskā perioda. Gleznota ar eļļas krāsu uz audekla, tā ir viena no Dalī populārākajām dubultajām gleznām. Dubultās gleznas bija nozīmīga daļa Dalī paranoiski kritiskajā metodē, ko viņš prezentēja savā 1935. gada esejā. Līdzīgi kā agrākajā darbā Narcisa metamorfoze, arī Gulbji atspoguļo ziloņus izmanto atspulgu ezerā, lai radītu dubulto attēlu. \"Narcisa metamorfozē\" atspulgs tiek izmantots, lai atspoguļotu rokas formu attēla labajā pusē. Šeit priekšplānā trīs gulbji ar kokiem bez lapām fonā atspoguļojas ezerā tā, ka gulbju kakli kļūst par ziloņu snuķiem un koki par ziloņu kājām. Gleznas fonā ir Katalonijas ainava rudens toņos, ar otas vilcieniem radīti virpuļi klintīs, kas kontrastē ar mierīgo ūdeni.\n\nGlezna bija viens no daudzajiem mākslas darbiem, ko Francijā un Beļģijā starp 1940. un 1944. gadu nozaga nacisti.\n", "id": "lvs_Latn_110811"}
{"text": "HC Plzeň\n\nHC Plzeň ir hokeja komanda, kas bāzēta Plzeņā, Čehijā, un spēlē Čehijas Ekstralīgā. Komanda dibināta 1929. gadā. 2013. gadā pirmo reizi komandas pastāvēšanas vēsturē tā izcīnīja Čehijas čempiones titulu.\n\nIlgus gadus komandas rindās aizvadījuši tādi hokejisti kā Mihals Straka, Mihals Dvoržāks, Martins Straka, Františeks Černijs.\n\nNo 2007. līdz 2009. gadam divas sezonas komandas sastāvā aizvadīja arī latviešu aizsargs Jēkabs Rēdlihs.\n", "id": "lvs_Latn_110812"}
{"text": "Benešovas apriņķis\n\nBenešovas apriņķis () ir Čehijas Centrālčehijas apgabala administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Centrālčehijas apgabala Pršībramas apriņķi rietumos, Prāgas rietumu apriņķi ziemeļrietumos, Prāgas Austrumu apriņķi ziemeļos un Kutna Horas apriņķi ziemeļaustrumos, Visočinas apgabala Havlīčkūvbrodas apriņķi austrumos un Pelhržimovas apriņķi dienvidrietumos, kā arī Dienvidčehijas apgabala Tāboras apriņķi dienvidos.\n\nApriņķa Kršečovices ciemā dzimis čehu komponists Josefs Suks (Josef Suk, 1874 - 1935),\n", "id": "lvs_Latn_110813"}
{"text": "ATP Finals\n\nATP Finals ir otrās nozīmīgākās sacensības vīriešu tenisā uzreiz aiz četriem Grand Slam turnīriem, ko organizē Tenisa profesionāļu asociācija (ATP). Tas ir sezonas noslēdzošais turnīrs, kurā iekļūst 8 labākie ATP ranga spēlētāji vienspēlēs un 8 pāri dubultspēlēs.\n\nKopš 2009. gada turnīrs katru gadu norisinās O2 arēnā Londonā.\n\nVisvairāk tituli vienspēlēs (6) pieder Rodžeram Federeram, dubultspēlēs (7) Džons Makinrojam kopā ar Pīteru Flemingu.\n", "id": "lvs_Latn_110814"}
{"text": "WTA Finals\n\nWTA Finals (agrāk WTA Tūres čempionāts) ir otras nozīmīgākās sacensības sieviešu tenisā uzreiz aiz četriem Grand Slam turnīriem, ko organizē Sieviešu tenisa asociācija (WTA). Tas ir sezonas noslēdzošais turnīrs, kurā iekļūst 8 labākās WTA ranga spēlētājas vienspēlēs un 8 pāri dubultspēlēs.\n\nNo 2014. līdz 2018. gadam turnīrs katru gadu norisinājās Singapūrā. 2019. gadā tas notika Šeņdžeņā.\n", "id": "lvs_Latn_110815"}
{"text": "Pīters Flemings\n\nPīters Blērs Flemings (; dzimis Četemā, ASV) ir bijušais amerikāņu tenisists, bijušais ATP Tūres ranga līderis dubultspēlēs. Kopā ar Džonu Makinroju uzvarējis 7 Grand Slam turnīros dubultspēlēs. Augstāko 8. vietu vienspēlēs sasniedzis 1980. gada 7. jūlijā.\n", "id": "lvs_Latn_110816"}
{"text": "Benešova\n\nBenešova () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Benešovas apriņķa centrs.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1219. gadā. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā. 1420. gadā pilsētu un klosteri nopostīja husīti Jana Žižkas vadībā. 1648. gadā, Trīsdesmitgadu kara laikā zviedru karaspēks Benešovu smagi izpostīja. 1871. gadā pie pilsētas sāka darboties Prāgas — Česke Budejovices dzelzceļa līnija. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Otrā pasaules kara laikā pilsētas iedzīvotāji tika padzīti, bet Benešova pārdēvēta par SS pilsētu Bohēmiju (SS-Stadt Böhmen). Kopš 1993. gada — Čehijā.\n\nBenešovas rietumu pievārtē — Konopištes pils. Pilsētā atrodas ASV piena produktu kompānijas Schreiber Foods ražotne.\n\nBenešovā dzimis futbolists Jirži Štajners (Jiří Štajner, 1976).\n", "id": "lvs_Latn_110817"}
{"text": "Talsu ģerbonis\n\nTalsu pilsētas ģerbonis ir viens no Talsu pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts . Ģerboņa zīmējuma autors ir Valsts vērtspapīru spiestuves darbinieks, Riharda Zariņa asistents Kārlis Krauze.\n", "id": "lvs_Latn_110818"}
{"text": "Pakri pussala\n\nPakri pussala () ir pussala Igaunijas ziemeļrietumos. Pussala ietilpst Harju apriņķī un atrodas starp Pakri un Laheperes līčiem.\n\nPakri pussalas garums ir , platums nedaudz lielāks par un kopējā platība ir aptuveni . Pussalas augstākais punkts sniedzas virs jūras līmeņa. Augstākais stāvkrasts (glints) ir augsts. Pussalā ir daudz laukakmeņu.\n\nUz pussalas atrodas Paldiski pilsēta, Pakri bāka, Pakri vēja parks. Daļa pussalas kopš 1998. gada ir dabas rezervāts.\n", "id": "lvs_Latn_110819"}
{"text": "Skrīveru muiža\n\nSkrīveru muiža jeb Rēmera muiža () bija muiža ar pili, kas līdz Pirmajam pasaules karam atradās Daugavas labajā krastā lejpus Skrīveriem. Muižas pils sabombardēta 1915. gadā, pēc kara vairs nav atjaunota. Muižas parks saglabājies kā Skrīveru dendroloģiskais parks.\n", "id": "lvs_Latn_110820"}
{"text": "Maksis fon Siverss\n\nMaksimiliāns fon Siverss jeb Maksis fon Ziverss (, 1857-1919) bija vācbaltiešu muižnieks, sabiedriskais darbinieks un mežkopis. Kopā ar Valteru fon Engelhartu - Skrīveru dendroloģiskā parka iekārtotājs. Baltijas Mežkopju biedrības prezidents, Vidzemes Ķeizariskās Vispārderīgās ekonomiskās biedrības (Kaiserlich-Livländische Gemeinnützige und Ökonomische Sozietät) prezidents (1900-1902). Vidzemes landrāts (1898-1912).\n", "id": "lvs_Latn_110821"}
{"text": "Siversi\n\nFon Si(ī)versi jeb fon Zi(ī)versi () ir vācbaltiešu dzimta, kas 17. gadsimtā ieceļoja zviedru Baltijas provincēs, un vēlāk kļuva par lieliem zemes īpašniekiem Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Dzimtas atzari izplatījās arī Krievijā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai Siversu dzimtai Latvijā piederēja Skrīveru muiža un citas muižas.\n", "id": "lvs_Latn_110822"}
{"text": "Skrīveru dendroloģiskais parks\n\nSkrīveru dendroloģiskais parks ir parks Aizkraukles novada, Skrīveru pagastā, ko 19. gadsimta beigās iekārtoja Skrīveru muižas īpašnieks Maksis fon Siverss un Valters fon Engelharts. Skrīveru dendroloģiskais parks kopā ar svešzemju koku stādījumiem aizņem 392 ha, tajā sastopamas apmēram 300 introducētās koku un krūmu sugas, 30 no tām ir ievērojami retumi Eiropas mērogā. Kopš 1977. gada 17 ha lielais Skrīveru dendrārijs ir aizsargājams dabas objekts.\n", "id": "lvs_Latn_110823"}
{"text": "Durbes upīte\n\nDurbes upīte ir Garūdenes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.\n\nIzteka – uz dienvidiem no Kokapuzes. Tek austrumu virzienā. Vidustecē caurtek Apšenieku dīķi. Vidustecē upi šķērso dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja.\n", "id": "lvs_Latn_110824"}
{"text": "Balduīns I\n\nBalduīns I (); dzimis 1058. gadā, miris ) bija Flandrijas izcelsmes krusta karotājs, Pirmā krusta kara līdera Gotfrīda de Bujona brālis. No 1100. līdz 1118. gadam bija Jeruzalemes karalis, valdīšanas laikā nostiprināja valsti un tās robežas, nodrošinot turpmāko 200 gadu krustnešu valdīšanu Palestīnā un Sīrijā.\n", "id": "lvs_Latn_110825"}
{"text": "Bistršice\n\nBistršice () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Benešovas apriņķī.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 13. gadsimta otrajā pusē. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Otrā pasaules kara laikā pilsētas iedzīvotāji tika padzīti, jo apkaimē tika ierīkots militārais poligons. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n", "id": "lvs_Latn_110826"}
{"text": "Kandeļupīte\n\nKandeļupīte (arī Kandeļu upe, Kandeļupe) ir Garūdenes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā pie Kandeļiem. Tek austrumu virzienā.\n", "id": "lvs_Latn_110827"}
{"text": "Balduīns II\n\nBalduīns II (); dzimis 1060. gadā, miris ) bija Francijas izcelsmes krusta karotājs un Pirmā krusta kara dalībinieks. No 1100. gada līdz 1118. gadam bija otrais Edesas firsts, bet 1118. gadā kļuva par Jeruzalemes karali un valdīja līdz nāvei 1131. gadā. Balstoties uz hospitāliešu un templiešu militārajiem ordeņiem, kas tika nodibināti viņa valdīšanas laikā, paplašināja valsti un spēja noturēties pret musulmaņu valstu uzbrukumiem.\n", "id": "lvs_Latn_110828"}
{"text": "Neveklova\n\nNeveklova () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Benešovas apriņķī.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1285. gadā. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Kopš 1993. gada — Čehijā. Pilsēta no 2006. gada.\n", "id": "lvs_Latn_110829"}
{"text": "Kukuļupīte\n\nKukuļupīte ir Kojas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.\n\nTek austrumu-ziemeļaustrumu virzienā. Vidustecē caurtek Dreika dīķi. Ietek Kojā augšpus Internātskolas. Kukuļupīti šķērso valsts autoceļš V1295 (Turlava–Valtaiķi–Kalvene–Embūte). Upes krastos atrodas Marijas muiža.\n", "id": "lvs_Latn_110830"}
{"text": "Hugo de Peins\n\nHugo de Peins (, ; dzimis ap 1070. gadu, miris ) bija Francijas izcelsmes bruņinieks. Viens no Templiešu ordeņa dibinātājiem un tā pirmais lielmestrs. Kopā ar Klervo Bernardu radīja ordeņa iekšējās kārtības noteikumus.\n", "id": "lvs_Latn_110831"}
{"text": "Lielā čakste\n\nLielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā. Saskaņā ar jaunāko sistemātiku tai ir divas pasugas. Kādreizējās lielās čakstes pasugas, kas mājo Āzijas austrumos un Ziemeļamerikā, mūsdienās tiek sistematizētas kā atsevišķa suga — ziemeļu čakste (Lanius borealis).\n", "id": "lvs_Latn_110832"}
{"text": "Siļķveidīgās\n\nSiļķveidīgās jeb siļķveidīgo zivju kārta (Clupeiformes) ir viena no īsto kaulzivju (Teleostei) kārtām, kas ir vienīgā kārta siļķveidīgo apakškohortā (Clupei). Tā apvieno apmēram 405 sugas, kas tiek iedalītas 7 dzimtās. Savukārt dzimtas iedalītas divās apakškārtās. Pazīstamākās no tām ir siļķu un anšovu dzimtas. Saimnieciski viena no nozīmīgākajām kaulzivju kārtām, jo šajā grupā ietilpst daudzas pārtikā lietojamās zivis. Apmēram 20 zivju sugu nozveja dod aptuveni vienu trešdaļu ikgadējās nozvejas apjoma pasaulē. Sastopamas okeānos un jūrās, starp 70° ziemeļu un 60° dienvidu paralēlēm. Dažas sugas mājo vai nārsto saldūdenī.\n", "id": "lvs_Latn_110833"}
{"text": "Siļķu dzimta\n\nSiļķu dzimta (Clupeidae) ir viena no siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 200 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 apakšdzimtās. Šajā grupā ietilpst daudzas pārtikā lietojamās zivis. Tā kā siļķu dzimtas zivis ir nelielas, tās uzkrāj ļoti nelielu daudzumu dzīvsudraba, kas atrodams piesārņotos ūdeņos. Tādēļ to lietošana pārtikā, salīdzinot ar citām jūras zivīm, samazina risku saindēties ar dzīvsudrabu.\n", "id": "lvs_Latn_110834"}
{"text": "1965. gada Pasaules čempionāts hokejā\n\n1965. gada Pasaules čempionāts hokejā notika Tamperē, Somijā, no 1965. gada 3. līdz 14. martam. Tas bija 32. Pasaules čempionāts hokejā.\n", "id": "lvs_Latn_110835"}
{"text": "Siļķu apakšdzimta\n\nSiļķu apakšdzimta (Clupeinae) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) apakšdzimtām, kas apvieno 15 zivju sugas un kas tiek iedalītas 7 ģintīs. Tās galvenokārt mājo jūrā, piekrastes zonā. Daļa ieklejo upju grīvās un piejūras ezeros. Sastopamas Atlantijas okeāna abās malās (austrumos un rietumos), Klusā okeāna austrumos un Indijas un Klusā okeāna robežzonā, teritorijā starp 70° ziemeļu un 55° dienvidu paralēlēm. Lielākā daļa sugu uzturas tropu un subtropu ūdeņos. Toties vēso ūdeņu sugas (siļķes un brētliņas) ir vienas no saimnieciski nozīmīgākajām pārtikā izmantojamajām zivīm.\n", "id": "lvs_Latn_110836"}
{"text": "Denkerka (filma)\n\n\"Denkerka\" () ir 2017. gada kara filma, kuras režisors, scenārists un viens no producentiem ir Kristofers Nolans. Galvenās lomas atveido Fions Vaitheds, Toms Glinns-Kārnijs, Džeks Laudens, Toms Hārdijs, Kilians Mērfijs, Marks Railenss, Kenets Brana, Harijs Stailss. Filma ir par Denkerkas evakuāciju Otrajā pasaules karā 1940. gadā, kad no vācu aplenkuma pie Denkerkas krastiem Francijā tika glābti sabiedroto karavīri, tos evakuējot ar kuģiem uz Lielbritāniju.\n\nFilmas pirmizrāde notika Londonā. Tā guva kritiķu atzinību, tika novērtēts Nolana darbs pie scenārija un režijas, aktieru un operatoru darbs. Daži kritiķi to uzskata par Nolana labāko darbu un vienu no visu laiku labākajām kara filmām.\n\nFilma tika nominēta astoņām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, no kurām ieguva trīs 90. Kinoakadēmijas balvas (par labāko montāžu, labāko skaņu celiņu un labāko skaņas montāžu).\n", "id": "lvs_Latn_110837"}
{"text": "Vjačeslavs Piļčenko\n\nVjačeslavs Piļčenko (; dzimis ) — krievu, agrāk padomju, šaha problēmists, lielmeistars šaha kompozīcijā.\n", "id": "lvs_Latn_110838"}
{"text": "Pišeli\n\nPišeli () ir pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabala Benešovas apriņķī.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1295. gadā. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā. 1703. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n", "id": "lvs_Latn_110839"}
{"text": "Maiķu valks\n\nMaiķu valks ir Pūņu dīķī (Pūņupītē) ietekoša ūdenstece Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados.\n\nTek rietumu-dienvidrietumu virzienā. Vidustecē caurtek Vēveru dīķim. Ietek Pūņu dīķa dienvidaustrumu daļā. Maiķu valku šķērso valsts autoceļš P117 (Skrunda — Aizpute).\n", "id": "lvs_Latn_110840"}
{"text": "Žaks de Molē\n\nŽaks de Molē (; dzimis ap 1243. gadu, miris ) bija Templiešu ordeņa pēdējais, pēc skaita 23., lielmestrs.\n\nIestājās ordenī 1265. gadā, cīnījies Sīrijā, bet no 1291. gada uzturējās Kiprā. Ap 1298. gadu kļuva par ordeņa lielmestru. 1306. vai 1307. gadā pāvests Klements V uzaicināja Žaku de Molē uz Parīzi, itkā lai apspriestu jauna krusta kara iespējamību. Molē aicināja pāvestu veikt izmeklēšanu apsūdzībās par zaimošanu un sodomiju, kas tika izvirzīti pret ordeni. 1307. gada 13. oktobrī visi Francijas templieši, ieskaitot Molē, pēc Francijas karaļa Filipa IV pavēles (kurš bija ordenim parādā ievērojamas summas) tika ieslodzīti. 1307. gada 24. oktobrī, spīdzināšanas rezultātā, atzina savu vainu zaimošanā. Kad vēlāk Molē atzīšanos atsauca, 1314. gada 18. martā Parīzē tika sodīts ar nāvi uz sārta. Ietekmīgā un bagātā Templiešu ordeņa pēkšņā iznīcināšana padarīja Žaku de Molē par leģendāru personu un sazvērestības teoriju sastāvdaļu.\n", "id": "lvs_Latn_110841"}
{"text": "Punduri (stacija)\n\nPunduri () ir slēgts pieturas punkts Krievijas teritorijā, tiešā Latvijas robežas tuvumā. Blakus bijušajai stacijai atrodas Latvijai piederošais Punduru ciems. Krievijas pusē pie stacijas palikusi tikai viena dzīvojamā māja un dažas stacijas saimniecības ēkas; bijusī stacijas ēka sagruvusi. Latvijas—Krievijas robeža iet 30 metru uz rietumiem no dzelzceļa ass līnijas, atstājot dzelzceļu pilnībā Krievijas teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_110842"}
{"text": "Getvikas lidosta\n\nGetvikas lidosta (), reizēm saukta Londonas Getvikas lidosta (London Gatwick), ir Apvienotās Karalistes galvaspilsētas Londonas otra lielākā starptautiskā lidosta, pēc pasažieru plūsmas Eiropas astotā lielākā lidosta. Lidosta izvietojusies Rietumsaseksā, 5 km uz ziemeļiem no Kroli pilsētas un 47 kilometrus uz dienvidiem no Londonas centra. Lidostai ir divi termināļi un divi skrejceļi, bet vienlaicīgi drīkst izmantot tikai vienu no skrejceļiem un Getvikas lidosta ir pasaulē otra noslogotākā (pēc Mumbajas Šivadži starptautiskās lidostas) viena skrejceļa lidosta. Getvika ir bāzes lidosta aviosabiedrībām British Airways, EasyJet, Monarch Airlines, Norwegian Air Shuttle un Virgin Atlantic.\n", "id": "lvs_Latn_110843"}
{"text": "Mohameds Salāhs\n\nMohameds Salāhs Hameds Mahross Ghali (; dzimis ) ir Ēģiptes futbolists, Anglijas Premjerlīgas kluba Liverpool FC un Ēģiptes futbola izlases uzbrucējs.\n", "id": "lvs_Latn_110844"}
{"text": "1931.—1932. gada Latvijas čempionāts hokejā\n\n1931.—1932. gada Latvijas čempionāts hokejā bija pirmais oficiālais Latvijas čempionāts hokejā. Tas tika aizvadīts Rīgas un Liepājas zonās, čempioni noskaidrojot, abu zonu uzvarētājām tiekoties savā starpā. Pirmā Latvijas čempionāta spēle tika aizvadīta 29. decembrī, Esplanādes slidotavā savā starpā tiekoties Rīgas US un Rīgas ASK. Čempionāta finālā spēlēja Rīgas \"Unions\" un Liepājas \"Olimpija\", ar pārliecinošo 14:1 titulu izcīnot \"Unions\" spēlētājiem.\n", "id": "lvs_Latn_110845"}
{"text": "Sāzava\n\nSāzava () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Benešovas apriņķī pie Sāzavas upes.\n\nPilsēta veidojusies ap Sv. Prokopa 1032. gadā dibināto klosteri, kas ir ceturtais senākais Čehijā. Klosteri, kas no 12. gadsimta bija benediktiešu valdījumā, 1421. gadā nopostīja husīti. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā. Jozefa II reformu rezultātā klosteris tika sekularizēts. No 1919. gada — Čehoslovākijas pilsēta. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n", "id": "lvs_Latn_110846"}
{"text": "Valdemārpils ģerbonis\n\nValdemārpils pilsētas ģerbonis ir viens no Valdemārpils pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts .\n", "id": "lvs_Latn_110847"}
{"text": "Aleksandars Kolarovs\n\nAleksandars Kolarovs (; dzimis ) ir bijušais serbu futbolists, pārstāvējis arī Serbijas futbola izlasi, kur viņš ir bijis kapteinis.\n", "id": "lvs_Latn_110848"}
{"text": "2017. gada EuroEyes Cyclassics\n\n2017. gada EuroEyes Cyclassics bija šosejas riteņbraukšanas viendienas sacensības, kuras notika 20. augustā. Tā bija 22. reize, kad notika EuroEyes Cyclassics sacensības un tās bija 31. sacensības 2017. gada UCI World Tour kalendārā.\n\nSacensībās sprinta finišā uzvarēja Elia Vivjāni.\n", "id": "lvs_Latn_110849"}
{"text": "Tjemuē Bakajoko\n\nTjemuē Bakajoko (; dzimis ) ir Francijas futbolists, pussargs, Francijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Bakajoko spēlē Francijas 1. līgas komandā Lorient.\n", "id": "lvs_Latn_110850"}
{"text": "Nikolajs Rjabiņins\n\nNikolajs Rjabiņins (; dzimis ) — krievu, agrāk padomju, šaha problēmists, lielmeistars šaha kompozīcijā.\n", "id": "lvs_Latn_110851"}
{"text": "Aleksandrs Lakazets\n\nAleksandrs Lakazets (; dzimis ) ir Francijas futbolists, Francijas 1. līgas kluba Lionas \"Olympique\" un Francijas futbola izlases uzbrucējs.\n", "id": "lvs_Latn_110852"}
{"text": "Karls Patriks Lauks\n\nKarls Patriks Lauks (; dzimis Kuresārē) ir Igaunijas šosejas riteņbraucējs.\n\n2017. gadā uzvarējis Tour of Estonia pirmajā posmā un kopvērtējumā.\n", "id": "lvs_Latn_110853"}
{"text": "Rijas valks\n\nRijas valks ir Robežgrāvja kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.\n\nTek austrumu-ziemeļaustrumu virzienā. Rijas valku augštecē šķērso valsts autoceļš V1273 (Sieksāte–Laidi), tā krastos atrodas Vecsieksāte.\n", "id": "lvs_Latn_110854"}
{"text": "Bernārs no Klervo\n\nSvētais Bernārs no Klervo (, ); dzimis 1090. gadā, miris ) bija viduslaiku teologs, mistiķis, sabiedrisks darbinieks, cisterciešu mūks un Klervo klostera abats. Bija Krusta karu iedvesmotājs, cisterciešu mūku ordeņa reformētājs un templiešu bruņinieku ordeņa iekšējo noteikumu autors.\n\nPēc pāvesta Honorija II nāves 1130. gadā izcēlās shizma, kur Bernārs no Klervo atbalstīja pāvestu Inocentu II pret antipāvestu Anaklētu II. Bija viens no principiālākajiem Abelāra pretiniekiem. 1145. gadā par pāvestu kļuva Bernāra skolnieks Eugenijs III. Pēc Edesas krišanas 1144. gadā Bernārs aicināja uz Otro krusta karu. Iedvesmoja arī krusta karus pret vendiem austrumos. 1174. gadā kanonizēts. 1830. gadā atzīts par \"Baznīcas Doktoru\".\n", "id": "lvs_Latn_110855"}
{"text": "Rinalds Rosinskis\n\nRinalds Rosinskis (dzimis ) ir latviešu hokejists, aizsargs. Pašlaik (2022) Rosinskis spēlē Latvijas čempionāta vienībā HK Zemgale.\n", "id": "lvs_Latn_110856"}
{"text": "2017. gada 21. augusta saules aptumsums\n\n2017. gada 21. augustā notika pilns saules aptumsums. Tas bija novērojams joslā pāri ASV kontinentālajiem štatiem, virzienā no Klusā uz Atlantijas okeāna krastu. Citās valstīs tas bija novērojams kā daļējs saules aptumsums.\n\nIepriekšējā reize kad pilns saules aptumsums bija redzams cauri visai ASV bija 1918. gada 8. jūnijā un pirmā reize kopš 1979. gada Februāra aptumsuma, kad saules aptumsums bija redzams ASV galvenajā teritorijā. Pilnais aptumsums devās cauri 14 štatiem, lai gan daļējs aptumsums tika redzēts visos 50 štatos. Pilns saules aptumsums tika novērots 16% no visas ASV.\n", "id": "lvs_Latn_110857"}
{"text": "Stanstedas lidosta\n\nLondonas Stanstedas lidosta () ir starptautiska lidosta Apvienotajā Karalistē. Izvietojusies Anglijas austrumos Eseksas grāfistē pie Stanstedas Mauntfičetas ciema 48 km uz ziemeļaustrumiem no Londonas centra. Pēc pasažieru plūsmas ceturtā lielākā Apvienotās karalistes lidosta (aiz Hītrovas, Getvikas un Mančestras) — apkalpo vairāk nekā 160 regulāro lidojumu galamērķus. Lidosta izveidota bijušā militārā lidlauka vietā; tai viens terminālis un viens skrejceļš.\n\nStansteda ir bāzes lidosta vairākām zemo cenu aviosabiedrībām — šeit atrodas lielākā Ryanair bāze, kas nodrošina vairāk nekā 100 galamērķu apkalpošanu.\n", "id": "lvs_Latn_110858"}
{"text": "Garbinje Mugurusa\n\nGarbinje Mugurusa (; dzimusi Karakasā, Venecuēlā) ir profesionāla spāņu tenisiste. Profesionāles karjeru uzsākusi 2012. gadā. No 2017. gada 11. septembra līdz 8. oktobrim bija WTA vienspēļu ranga līdere.\n\nAugstākais sasniegums ir uzvara 2016. gada Francijas atklātajā čempionātā tenisā un 2017. gada Vimbldonas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_110859"}
{"text": "Spāru svētki\n\nSpāru svētki tiek svinēti laikā, kad ēkas, mājas celšana ir savā augstākajā punktā — ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija un visi smagākie darbi ir pabeigti. Tas ir laiks, kad mājas saimnieki vai pasūtītāji var izteikt pateicību par paveikto darbu ne tikai tiem, kuri vēl turpinās jumta, apdares, santehnikas un citus darbus, bet arī tiem, kuri savu darbu šajā objektā ir pabeiguši. Šobrīd nav informācijas par svētku izcelsmi Latvijā, bet fotodokumenti apliecina, ka šai tradīcijai ir vairāk nekā simts gadi un svin šos svētkus dažādās valstīs un kontinentos.\n", "id": "lvs_Latn_110860"}
{"text": "Siļķu apakškārta\n\nSiļķu apakškārta (Clupeoidei) ir viena no divām siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) apakškārtām, kas apvieno gandrīz visas siļķveidīgās zivis, apmēram 405 sugas. Tās tiek iedalītas 6 dzimtās. Otrajā zobaino siļķu apakškārtā (Denticipitoidei) ir tikai viena suga.\n", "id": "lvs_Latn_110861"}
{"text": "Lūtonas lidosta\n\nLondonas Lūtonas lidosta () ir starptautiska lidosta Apvienotajā Karalistē. Izvietojusies Bedfordšīras grāfistē 2,8 km uz austrumiem no Lūtonas pilsētas un 47 km uz ziemeļiem no Londonas centra. Pēc pasažieru plūsmas piektā lielākā Apvienotās karalistes lidosta — apkalpo galvaspilsētu Londonu un Anglijas dienvidus. Lidosta izveidota bijušā militārā lidlauka vietā, pēc nonākšanas civilā pārvaldē ilgus gadus izmantota čārterreisiem. Mūsdienās izmanto galvenokārt zemo cenu aviokompānijas, nodrošinot galamērķus Eiropā. Lidostai ir viens terminālis un viens skrejceļš. Lūtona ir EasyJet, Monarch, Thomson Airways, Wizz Air bāzes lidosta.\n", "id": "lvs_Latn_110862"}
{"text": "N'Golo Kantē\n\nN'Golo Kantē (; dzimis ) ir Francijas futbolists, spēlē pussarga pozīcijā, Francijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Kantē pārstāv Saūda Arābijas profesionālās līgas komandu Al-Ittihad. Kopā ar Leicester City un Chelsea komandu Kantē ir uzvarējis Anglijas Premjerlīgā.\n", "id": "lvs_Latn_110863"}
{"text": "Londonas lidosta\n\nGetvikas lidosta Hītrovas lidosta Lidas lidosta Londonas Sitijas lidosta Lūtonas lidosta Sautendas lidosta Stanstedas lidosta\n", "id": "lvs_Latn_110864"}
{"text": "Filipi Koutinju\n\nFilipi Koutinju (; dzimis ) ir Brazīlijas futbolists Brazīlijas futbola izlases uzbrūkošais pussargs. Kopš 2023. gada Koutinju pārstāv Kataras Zvaigžņu līgas komandu Al-Duhail, kas viņu īrē no Aston Villa.\n", "id": "lvs_Latn_110865"}
{"text": "Londonas Sitijas lidosta\n\nLondonas Sitijas lidosta () ir starptautiska lidosta Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā. Atvērta 1987. gadā kā privāts investīciju projekts. Lidostu izmanto galvenokārt Sitijas biznesa aviācijai, kā arī vidēja rādiusa regulāro reisu apkalpošanai.\n\nLidosta izvietota praktiski Londonas centrā, tai ir viens relatīvi īss skrejceļš, kādēļ lidostas lietošanai ir vairāki specifiski noteikumi — tajā drīkst pacelties un nolaisties tikai vairāku dzinēju fiksēto spārnu gaisa kuģi ar ierobežotu pacelšanās masu (lielākais lietojamais gaisa kuģis ir Bombardier CS100), kā arī apkalpei nepieciešams speciāls sertifikāts pieejas veikšanai ar 5,5° vai stāvāku leņķi. Neskatoties uz to, Sitijas lidosta ir piektā noslogotākā lidosta Londonas areālā un 13. noslogotākā Apvienotajā Karalistē.\n", "id": "lvs_Latn_110866"}
{"text": "Tīneca pie Sāzavas\n\nTīneca pie Sāzavas () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Benešovas apriņķī pie Sāzavas upes. Pilsētā atrodas 20. gadsimta vidū populāro motociklu Jawa kompānijas galvenā mītne. Uz ziemeļrietumiem no pilsētas atrodas Lešanu militārās tehnikas muzejs (Vojenské technické muzeum Lešany) ar ievērojamu tanku un citas militārās tehnikas kolekciju.\n\nPilsēta veidojusies ap rakstos 1318. gadā pirmoreiz minēto pili. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijas pilsēta. 1931. gadā Tīnecā pie Sāzavas tika sākta motociklu Jawa ražošana. 1969. gadā apdzīvotajai vietai piešķīra pilsētas tiesības. Kopš 1993. gada — Čehijas pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_110867"}
{"text": "Robežgrāvis (Ēnavas pieteka)\n\nRobežgrāvis ir Ēnavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.\n\nTek ziemeļu virzienā. Lielākās pietekas - Ābeļnieku valks, Gobu valks, Rijas valks. Robežgrāvi nešķērso valsts autoceļi, tā krastos nav lielu apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_110868"}
{"text": "Robežgrāvis\n\nRobežgrāvis - Alkšņupes pieteka; Robežgrāvis - Ežupes pieteka; Robežgrāvis - Ēnavas pieteka; Robežgrāvis - Mēmeles pieteka; Robežgrāvis - Vijas pieteka.\n", "id": "lvs_Latn_110869"}
{"text": "2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā\n\n2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2017) bija 40. kontinenta čempionāts. Tajā piedalījās 24 Eiropas basketbola valstsvienības. Šis bija pēdējais Eiropas čempionāts, kas notika pēc divu gadu pārtraukuma; nākamais notiks 2021. gadā, un turpmāk tie tiks rīkoti ik pēc četriem gadiem.\n\nApakšgrupu turnīri notika Stambulā (Turcija), Helsinkos (Somija), Telavivā (Izraēla) un Klužā-Napokā (Rumānija), savukārt izslēgšanas spēles notika Stambulā. Pirmo reizi par Eiropas čempioniem kļuva Slovēnijas basketbola izlase, kas finālā uzvarēja Serbiju, savukārt bronzas medaļu izcīnija Spānijas izlase.\n\nLatvijas basketbola izlase ieguva piekto vietu, kas ir augstākais rezultāts kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.\n", "id": "lvs_Latn_110870"}
{"text": "Pjotrs Dubiņins\n\nPjotrs Dubiņins (; dzimis , miris ) bija padomju šahists, starptautiskais meistars (1950), ICCF lielmeistars (1962), PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1952).\n", "id": "lvs_Latn_110871"}
{"text": "Bonaventura\n\nSvētais Bonaventura (; dzimis kā Džovanni di Fidanca (Giovanni di Fidanza) 1221. gadā, miris ) bija viduslaiku franciskāņu sholastisks teologs un filozofs. 1482. gadā kanonizēts, 1587. gadā atzīts par \"Baznīcas doktoru\", saukts Doctor Seraphicus.\n\n1243. gadā iestājās franciskāņu ordenī un studēja Parīzes universitātē. 1257. gadā ieguva profesora amatu, tajā pašā gadā kļuva par franciskāņu ordeņa vadītāju. Veica reformas ordenī, cita starpā izdodams oficiālo Asīzes Franciska biogrāfiju. Veicināja pāvesta Gregora X ievēlēšanu. 1273. gadā kļuva par kardinālu. Aktīvi piedalījās Otrā Lionas koncila darbā, tomēr pēkšņi mira tā darbības laikā. Vairāki darbi, kas viduslaikos uzskatīti par Bonaventuras sarakstītiem, mūsdienās atzīti par pakaļdarinājumiem.\n", "id": "lvs_Latn_110872"}
{"text": "Francijas Piektā republika\n\nFrancijas Piektā republika, neformāls modernās Francijas nosaukums, kas aizsākās 1958. gadā līdz ar Francijas Ceturtās republikas pastāvēšanas beigām, ģenerāļa Šarla de Golla nākšanas pie varas un jaunas konstitūcijas pieņemšanu, kas izveidoja pusprezidentālu republiku. De Golla konstitūcija samazināja parlamenta varu un izveidoja spēcīgu valsts prezidenta institūciju. 1962. gada oktobra referendumā pieņēma konstitūcijas labojumu, kas paredz, ka no 1965. gada valsts prezidentu ievēl tauta. Prezidenta pilnvaru termiņš līdz 2002. gadam bija septiņi gadi, kad to samazināja uz pieciem.\n", "id": "lvs_Latn_110873"}
{"text": "Arno Klemāns\n\nArno Klemāns (; dzimis Eksanprovansā, Francijā) ir bijušais franču tenisists. Augstāko 10. vietu vienspēlēs ATP rangā sasniedzis 2001. gada 2. aprīlī, dubultspēlēs 8. vietu 2008. gada 28. janvārī. Augstākais panākums ir uzvara 2007. gada Vimbldonas čempionāta vīriešu dubultspēlēs kopā ar Mihaēlu Lodrā.\n\nBijis Francijas izlases kapteinis Deivisa kausā.\n", "id": "lvs_Latn_110874"}
{"text": "Siļķes\n\nSiļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas. Mājo seklos mērenās joslas ūdeņos Klusajā un Atlantijas okeānā, Baltijas jūru ieskaitot. Tās ir saimnieciski nozīmīgas zvejas zivis.\n", "id": "lvs_Latn_110875"}
{"text": "Marko Filipovičs\n\nMarko Filipovičs (, dzimis ) ir horvātu šahists, FIDE meistars un lielmeistars šaha kompozīciju risināšanā.\n", "id": "lvs_Latn_110876"}
{"text": "Reņģe\n\nReņģe jeb Baltijas silķe (Clupea harengus membras) ir Atlantijas siļķes (Clupeidae) pasuga, kas mājo Baltijas jūrā. Izšķir rudenī un pavasarī nārstojošas populācijas, kuras attiecīgi iedala vairākās jūras un līču populācijās. Rudenī nārstojošās populācijas galvenokārt mājo Baltijas jūras rietumos un dienvidos, bet pavasara populācijas austrumos un ziemeļos, lai gan populācijas savstarpēji plaši pārklājas.\n\nReņģe ir nozīmīgs zvejas objekts visām Baltijas jūras valstīm. To resursi Baltijas jūras centrālajā daļā, Botnijas un Somu jūras līcī šobrīd ir zemā, bet stabilā līmenī. Reņģe ir Igaunijas nacionālā zivs.\n", "id": "lvs_Latn_110877"}
{"text": "Atlantijas siļķe\n\nAtlantijas siļķe (Clupea harengus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivju suga, kas ir viena no visizplatītākajām un saimnieciski nozīmīgākajām zivīm pasaulē. Tā mājo Atlantijas okeāna ziemeļu puslodes abos krastos. Mūsdienās dēļ piesārņotiem ūdeņiem daudzās vietās, kur kādreiz siļķu populācijas bijušas lielas un bagātīgas, tās ir izzudušas. Tomēr, veicot ekoloģiska rakstura pasākumus un ūdenim attīroties, siļķes atgriežas kādreizējās izplatības vietās.\n\nAtlantijas siļķes izmanto sālītas, marinētas, kūpinātas, ceptas, vārītas un sagatavotas dažādos konservos.\n", "id": "lvs_Latn_110878"}
{"text": "Valmieras ģerbonis\n\nValmieras pilsētas ģerbonis ir viens no Valmieras pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts .\n", "id": "lvs_Latn_110879"}
{"text": "Trhovi Štepānova\n\nTrhovi Štepānova () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Benešovas apriņķī.\n\nRakstos pirmoreiz minēta jau 995. gadā. 1290. gadā, kad Trhovi Štepānova piederēja Prāgas bīskapam, tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 14. gadsimtā pilsētas apkaimē ieguva zeltu. 15. gadsimtā tā kļuva par husītu kustības centru. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijas pilsēta. 1954. gadā Trhovi Štepānovai pilsētas tiesības tika atņemtas. No 1993. gada — Čehijas pilsēta. 2007. gadā pilsētas tiesības tika atjaunotas.\n", "id": "lvs_Latn_110880"}
{"text": "Georgijs Borisenko\n\nGeorgijs Borisenko (; dzimis , miris ) bija ukraiņu šahists, treneris, šaha teorētiķis, PSRS sporta meistars (1950), ICCF lielmeistars (1965).\n", "id": "lvs_Latn_110881"}
{"text": "Varakļānu ģerbonis\n\nVarakļānu pilsētas ģerbonis ir viens no Varakļānu pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts .\n", "id": "lvs_Latn_110882"}
{"text": "Ventspils ģerbonis\n\nVentspils pilsētas ģerbonis ir Ventspils pilsētas oficiāls simbols. Tas ir viens no senākajiem Latvijas pilsētu heraldiskajiem simboliem, kura pamatelementi veidojušies Livonijas periodā (13.-16.gs.) un maz mainītā veidā saglabājušies līdz pat mūsdienām.\n", "id": "lvs_Latn_110883"}
{"text": "Slakteru grāvis\n\nSlakteru grāvis (arī Slakterenes valks) ir Garūdenes labā krasta atteka Kuldīgas novadā.\n\nTek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Garūdenē pie Krīvu mājām. Slakteru grāvi nešķērso valsts autoceļi, tā krastos nav lielu apdzīvoto vietu.\n", "id": "lvs_Latn_110884"}
{"text": "Dunss Skots\n\nJoans Dunss Skots (; dzimis 1266. gadā, miris ) bija viduslaiku skotu franciskāņu teologs un filozofs, saukts Doctor Subtilis. Attīstījis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas konceptu, izvirzījis Dieva esamības pierādījumus. 1993. gadā beatificēts. Par viņa dzīvi saglabājies maz informācijas. Dzimis Skotijā, mācījies un darbojies Oksfordā, vēlāk Parīzē, bet miris Ķelnē. Kopā ar Akvīnas Tomu un Okamas Viljamu tiek atzīts par vienu no vidējo viduslaiku ietekmīgākajiem filozofiem.\n", "id": "lvs_Latn_110885"}
{"text": "Ragnars Klavans\n\nRagnars Klavans (; dzimis ) ir Igaunijas futbolists, Igaunijas Meistarlīgas kluba Tallinna Kalev un Igaunijas futbola izlases aizsargs.\n", "id": "lvs_Latn_110886"}
{"text": "Jans Zommers\n\nJans Zommers (; dzimis ) ir Šveices futbolists. Kopš (2023) ir Itālijas A sērijas kluba Milānas \"Inter\" un Šveices futbola izlases vārtsargs.\n", "id": "lvs_Latn_110887"}
{"text": "2017. gada RideLondon–Surrey Classic\n\n2017. gada RideLondon-Surrey Classic bija šosejas riteņbraukšanas viendienas sacensības, kuras notika 30. jūlijā. Tā bija 5. reize, kad notika RideLondon-Surrey Classic sacensības un tās bija 28. sacensības 2017. gada UCI World Tour kalendārā un pirmā reize, kad tās iekļautas UCI World Tour kalendārā.\n\nSacensību sprinta finišā uzvarēja Norvēģijas pārstāvis Aleksanders Kristofs ().\n", "id": "lvs_Latn_110888"}
{"text": "Viesītes ģerbonis\n\nViesītes pilsētas ģerbonis ir viens no Viesītes pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts . Tas izmantots arī uz Viesītes karoga.\n", "id": "lvs_Latn_110889"}
{"text": "Viļakas ģerbonis\n\nViļakas pilsētas ģerbonis ir viens no Viļakas pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1996. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_110890"}
{"text": "Marts Poms\n\nMarts Poms (; dzimis ) ir bijušais Igaunijas futbolists, vārtsargs, pēc spēlētāja karjeras beigām — treneris. Šobrīd viņš ir Igaunijas futbola izlases vārtsargu treneris.\n\nPoms spēlēja vārtsarga pozīcijā Lõvid, Sport Tallinn, KuPS, Flora, Wil, Portsmouth, Derby County, Sunderland, Arsenal un Watford komandā. Poms savu pirmo spēli Igaunijas izlasē aizvadīja , kas bija pirmā spēle kopš neatkarības atjaunošanas un komanda draudzības spēlē nospēlēja 1—1 ar Slovēniju. Kopumā viņš izlasē aizvadīja 120 spēles un bija komandas kapteinis. Poms sešas reizes atzīts par Igaunijas gada futbolistu (1993, 1994, 1997, 1998, 2000 un 2003). 2003. gada novembrī UEFA jubilejas svinībās Poms tika nosaukts kā Igaunijas labākais spēlētājs pēdējo 50 gadu laikā. Karjeru viņš noslēdza 2009. gada 10. jūnijā pēc 0—0 neizšķirta pret Portugāli.\n", "id": "lvs_Latn_110891"}
{"text": "Eesti Energia\n\nAS Eesti Energia ir Igaunijas valstij piederošs enerģētikas uzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas, siltuma un degvielas ražošanu, sadali un pārdošanu. Uzņēmums ir dibināts 1939. gadā. Tā galvenais birojs atrodas Tallinā.\n\nUzņēmuma grupas darbība izvērsta Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Jordānijā un ASV. Igaunijā uzņēmums darbojas ar zīmolu Eesti Energia, bet ārvalstīs — Enefit. Baltijas jūras reģionā uzņēmums iesaistīts elektroenerģijas tirgū, Igaunijā — arī gāzes tirgū, bet starptautiski tas darbojas degvielas tirgū.\n\nEesti Energia ir pasaulē vadošais degslānekļa pārstrādes uzņēmums, kas savas tehnoloģijas eksportē arī uz citām valstīm. Grupai piederošās Narvas spēkstacijas nodrošina lielāko daļu Igaunijā saražotās elektroenerģijas (11 TWh gadā). Ar atjaunīgo enerģiju nodarbojas Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit Green.\n", "id": "lvs_Latn_110892"}
{"text": "Tallinas Tehnoloģiju universitāte\n\nTallinas Tehnoloģiju universitāte (, saīsināti TTÜ) ir vienīgā tehniskā universitāte Igaunijā, dibināta 1918. gadā. To uzskata par vadošo universitāti inženierzinātnēs, uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē. Tallinas Tehnoloģiju universitātei ir arī koledžas Tallinā, Tartu, Kuresārē un Kohtla-Jervē.\n", "id": "lvs_Latn_110893"}
{"text": "Štefans Lihtšteiners\n\nŠtefans Lihtšteiners (; dzimis ) ir bijušais Šveices futbolists, Šveices futbola izlases aizsargs.\n", "id": "lvs_Latn_110894"}
{"text": "Anete Kontaveita\n\nAnete Kontaveita (, dzimusi Tallinā) ir bijusī igauņu tenisiste. Visu laiku labāakā Igaunijas tenisiste, ilgus gadus bijusi Igaunijas pirmā rakete.\n\nAugstāko otro vietu pasaules rangā vienspēlēs sasniegusi 2022. gada jūnijā. Apmēram tai pašā laikā Kontaveitai pēc pārslimotā kovida sāka pasliktināties veselība, un viņa samazināja dalību turnīros, strauji kritās arī reitings. 2023. gada 20. jūnijā viņa paziņoja, ka pēc nākošā turnīra Vimbldonā jūlijā beigs karjeru muguras traumas dēļ.\n\nKarjeras laikā A. Kontaveita izcīnījusi 6 Sieviešu tenisa asociācijas (WTA) un 11 Starptautiskā tenisa federācijas (ITF) titulus vienspēlēs.\n", "id": "lvs_Latn_110895"}
{"text": "Paulo Divala\n\nPaulo Divala (; dzimis ) ir Argentīnas futbolists, Itālijas A sērijas kluba AS Roma un Argentīnas futbola izlases uzbrucējs.\n", "id": "lvs_Latn_110896"}
{"text": "2017. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā\n\n2017. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā bija 34. Pasaules čempionāts orientēšanās sportā, kas notika Igaunijā no līdz .\n\nPar čempionāta medaļām bagātāko sportistu kļuva Zviedrijas orientieriste Tove Aleksandersone, kas izcīnīja trīs zelta medaļas.\n\nPasaules čempionātā piedalījās arī Latvijas orientieristi. Augstākos rezultātus sasniedza stafešu komandas. Vīriešu komanda (Andris Jubelis, Mārtiņš Sirmais, Edgars Bertuks) ieņēma 7. vietu, savukārt sieviešu komanda (Inga Dambe, Laura Vīķe, Sandra Grosberga) — 5. vietu, kas bija augstākā, kādu Latvijas komanda sasniegusi pasaules čempionātos. Individuāli labāko vietu sasniedza I. Dambe vidējā distancē, ieņemot augsto 11. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_110897"}
{"text": "Antonī Marsiāls\n\nAntonī Marsiāls (; dzimis ) ir Francijas futbolists, spēlē uzbrucēja pozīcijā, Francijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2015. gada Marsiāls pārstāv Anglijas Premjerlīgas klubu Manchester United.\n", "id": "lvs_Latn_110898"}
{"text": "Infortar\n\nAS Infortar ir Igaunijas pārvaldītājsabiedrība. Tā ir dibināta 1997. gadā. Galvenais birojs atrodas Tallinā.\n\nInfortar grupai ir vairāk nekā 40 meitas uzņēmumu. Tai pieder 42 % kuģniecības uzņēmuma Tallink kapitāldaļu, 100 % enerģētikas uzņēmuma Eesti Gaas kapitāldaļu. Tā īpašumā ir viesnīcas un nekustamie īpašumi Tallinā un Rīgā. Infortar pārvalda taksometru biznesu (Tallink Takso), izdevniecību Vaba Maa, valūtas maiņas biznesu H.T. Valuuta, virtuves piederumu tirdzniecību Gastrolink.\n", "id": "lvs_Latn_110899"}
{"text": "Georgs Golovkovs\n\nGeorgs Golovkovs (dzimis ) ir latviešu hokejists, centra uzbrucējs. Pašlaik (2023) Golovkovs spēlē Zviedrijas otrās spēcīgākās līgas Hockeyallsvenskan komandā Östersunds IK.\n", "id": "lvs_Latn_110900"}
{"text": "Rikardo Rodrigess\n\nRikardo Rodrigess (; dzimis ) ir Šveices futbolists, Itālijas A sērijas kluba Torino FC un Šveices futbola izlases aizsargs.\n", "id": "lvs_Latn_110901"}
{"text": "Igaunijas PSR karogs\n\nIgaunijas PSR karogā uz sarkana laukuma kreisajā stūrī attēlots dzeltens sirpis un āmurs un piecstaru zvaigznes kontūra virs ūdens viļņiem karoga lejasdaļā. Igaunijas PSR karogu apstiprināja 1953. gada 6. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_110902"}
{"text": "Kindral Kurvits\n\nKindral Kurvits ir Igaunijas policijas un robežsardzes pārvaldes daudzfunkcionāls naftas produktu savākšanas un glābšanas kuģis. Tas ir policijas un robežsardzes pārvaldes flotes flagmanis. Kuģa borta numurs ir PVL-101.\n", "id": "lvs_Latn_110903"}
{"text": "Prāts vai Instinkts\n\n\"Prāts vai Instinkts\" ir latviešu televīzijas komēdijdrāmas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā LTV1 no 2006. gada novembra. Seriāla 2. sezona tika rādīta no 2010. gada 28. oktobra. Seriāls ir par piecām jaunām, atraktīvām sievietēm un viņu likteņiem, par attiecībām ar vīriešiem un kopumā par cilvēku attiecībām, kur atspoguļojas ikdienas notikumi un piedzīvojumi. Tas ir pirmais režisores Žaklīnas Cinovskas šāda veida veidots seriāls televīzijas filmu industrijā Latvijā, kur ir piesaistīti Krievijas aktieri.\n", "id": "lvs_Latn_110904"}
{"text": "Brētliņas\n\nBrētliņas (Sprattus) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 5 siļķveidīgo zivju sugas. Ziemeļu puslodē mājo viena suga, kas sastopama Atlantijas okeāna austrumu krastā, sākot ar Maroku un beidzot ar Ziemeļu un Baltijas jūrām, sastopamas arī Vidusjūrā, Adrijas un Melnajā jūrā. Pārējās sugas mājo Dienvidu puslodē.\n", "id": "lvs_Latn_110905"}
{"text": "Alozu apakšdzimta\n\nAlozu apakšdzimta (Alosinae) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) apakšdzimtām, kas apvieno 32 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs. Mājo galvenokārt jūrā, daļa sugu saldūdenī.\n", "id": "lvs_Latn_110906"}
{"text": "Salme Rotare\n\nSalme Rotare (; līdz 1937. gadam Māsikasa (; dzimusi , mirusi ) bija igauņu šahiste, starptautiskā meistare (1957).\n\nPēc profesijas — grāmatvede.\n", "id": "lvs_Latn_110907"}
{"text": "Beti Alvere\n\nElizabete Alvere, literārais pseidonīms Beti Alvere (dzimusi Jegevā, mirusi Tartu), bija viena no ievērojamākajām Igaunijas dzejniecēm. Viņa bija no pirmās paaudzes, kas tika izglītota neatkarīgās Igaunijas skolās. 1924. gadā beigusi Tartu ģimnāziju, no 1924. līdz 1927. gadam Tartu Universitātē studējusi igauņu valodu un literatūru.\n\nNo 1937. gada Elizabete Talvika, no 1956. gada Elizabete Lepika.\n\nAlvere sāka kā prozaiķe. Viņa kļuva pazīstama, esot ''Arbujad'' biedre. ''Arbujad'' bija neliela Igaunijas dzejnieku grupa, kurā bija arī Bernards Kangro, Uku Masings, Kersti Merilāss, Marts Rauds, Augusts Sangs, Heiti Talviks un Pauls Vīdings. Pēc kara viņas vīrs Heiti Talviks tika turēts gūstā Padomju Savienībā, mira Sibīrijā. Elizabete apklusa kā dzejniece un prozaiķe, protestējot pret padomju noteikumiem, bet darbību atsāka 1960. gadā. Viņa arī rakstīja noveles un tulkoja daiļliteratūru. Alvere tulkojusi igauniski A. Puškina darbu \"Jevgeņijs Oņegins\", kā arī M. Gorkija darbus \"Bērnība\" un \"Manas universitātes\". 1981. gadā viņai piešķīra Igaunijas PSR Tautas rakstnieka goda nosaukumu.\n\nBeti Alveres 100. dzimšanas dienā Jegevā tika atvērts viņas muzejs. 2013. gadā viņas vārdā nosaukts krāteris (Alver) uz Merkura.\n", "id": "lvs_Latn_110908"}
{"text": "Igaunijas ģeogrāfija\n\nIgaunija atrodas Ziemeļeiropā starp 57,3° un 59,5° ziemeļu platuma paralēlēm un starp 21,5° un 28,1° austrumu garuma meridiānām. To apskalo Baltijas jūra rietumos, Somu līcis ziemeļos un Rīgas līcis dienvidrietumos. Tā robežojas ar Krieviju austrumos un Latviju dienvidos, tai ir jūras robeža ar Somiju un Zviedriju.\n", "id": "lvs_Latn_110909"}
{"text": "Verona (dziesma)\n\nVerona ir igauņu dziedātāju Koita Tomes un Lauras Peldveres izpildīta dziesma. Dziesma pārstāvēja Igauniju 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Kijevā. Verona sarakstīja Svens Lehmuss. Dziesma tika izdota ciparu lejupielādei 2017. gada 30. janvārī. Vēlāk dziesma tika izdota itāļu valodā, jo Verona ir pilsēta Itālijā, kurā norsinājās Viljama Šekspīra darba \"Romeo un Džuljeta\" sižets. Lugas varoņu mīlas stāsts un pati pilsēta dziesmā tiek pieminēta vairākas reizes.\n", "id": "lvs_Latn_110910"}
{"text": "Tallinas ģerbonis\n\nTallinas pilsētas ģerbonis ir viens no Tallinas, Igaunijas galvaspilsētas, oficiālajiem simboliem.\n", "id": "lvs_Latn_110911"}
{"text": "Meizakila (stacija)\n\nMeizakila () ir bijusī dzelzceļa stacija Igaunijā, Viljandi apriņķa Muļgu pagasta Meizakilas pilsētā. Saglabājusies stacijas ēka, dzelzceļa darbnīcu ēka, peroni un citas būves.\n", "id": "lvs_Latn_110912"}
{"text": "Varbolas pilskalns\n\nVarbolas pilskalns (, ) bija viens no lielākajiem apļveida nocietinājumiem un tirdzniecības centriem Igaunijas Harju zemē () no 10. līdz 12. gadsimtam. Daļa no 580 m garajām un līdz 8—10 m augstajām no kaļķakmens celtajām vaļņa sienām ir saglabājušās līdz mūsdienām. Nocietinājuma drošībai veidotas garas vārtu ejas ar vairākiem vārtiem, pie kuriem būvēti augstāki torņi. Pilskalna nocietinājuma iekšpusē ir atradusies 13 m dziļa aka un aptuveni 90 dažādu ēku, tai skaitā ar krāsnīm un akmens grīdām.\n", "id": "lvs_Latn_110913"}
{"text": "Tallinas Zooloģiskais dārzs\n\nTallinas Zooloģiskais dārzs () ir zooloģiskais dārzs Tallinā, Igaunijā. Dibināts 1939. gadā. Šis ir vienīgais zooloģiskais dārzs Igaunijā, un 2012. gadā tajā mājoja 13 336 dzīvnieki, pārstāvot 548 sugas.\n", "id": "lvs_Latn_110914"}
{"text": "Abja\n\nAbja () ir bijusī dzelzceļa stacija Igaunijā, Viljandi apriņķa Abja-Paluojas pilsētā. Saglabājusies stacijas pasažieru ēka un saimniecības ēka.\n", "id": "lvs_Latn_110915"}
{"text": "Kails Volkers\n\nKails Volkers (; dzimis ) ir Anglijas futbolists, Anglijas Premjerlīgas kluba Manchester City un Anglijas futbola izlases labās malas aizsargs.\n", "id": "lvs_Latn_110916"}
{"text": "Dejans Lovrens\n\nDejans Lovrens (; dzimis ) ir Horvātijas futbolists, Francijas 1. līgas kluba Lionas \"Olympique\" un Horvātijas futbola izlases aizsargs.\n", "id": "lvs_Latn_110917"}
{"text": "Arnoldo Ellermans\n\nArnoldo Ellermans (; dzimis , miris ) bija argentīniešu šahists un šaha problēmists, starptautiskais meistars (1959) un starptautiskais tiesnesis (1956) šaha kompozīcijā.\n", "id": "lvs_Latn_110918"}
{"text": "Harijs Keins\n\nHarijs Edvards Keins (; dzimis ) ir Anglijas futbolists, Vācijas Bundeslīgas kluba Minhenes \"Bayern\" un Anglijas futbola izlases uzbrucējs. Kā ražīgs vārtu guvējs un spēcīgs spēles veidotājs, Keins tiek uzskatīts par vienu no labākajiem spēlētājiem pasaulē un vienu no savas paaudzes labākajiem uzbrucējiem. Viņš ir gan Tottenham Hotspur, gan Anglijas izlases visu laiku labākais vārtu guvējs, kā arī otrs visu laiku labākais vārtu guvējs Premjerlīgā. Keins ir guvis vairāk nekā 350 vārtus klubu un starptautiskā līmenī.\n\nKeins karjeru sāka Tottenham Hotspur. Ticis izīrēts vairākiem klubiem: Leyton Orient, Millwall, Norwich City, Leicester City. 2014.—2015. gada sezonā ar 21 vārtiem bija otrais labākais vārtu guvējs Premjerlīgā. Viņš tika iekļauts sezonas simboliskajā izlasē un atzīts par sezonas labāko jauno futbolistu.\n\n2015.—2016. gada sezonā ar 25 vārtiem bija labākais vārtu guvējs. 2016.—2017. gada sezonā ar 29 vārtiem bija labākais vārtu guvējs. Tika iekļauts sezonas simboliskajā izlasē.\n\n2023. gada 12. augustā Minhenes \"Bayern\" paziņoja par līguma parakstīšanu ar Keinu uz četriem gadiem.\n\nAnglijas futbola izlasē debitēja 2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret Lietuvu un jau savā pirmajā spēlē izlases rindās guva vārtus. Spēlējis 2016. gada Eiropas čempionātā. 2018. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā guva sešus vārtus un kļuva par turnīra labāko vārtu guvēju.\n", "id": "lvs_Latn_110919"}
{"text": "Tobijs Alderveirelds\n\nTobijs Alderveirelds (; dzimis ) ir Beļģijas futbolists, Beļģijas kluba Royal Antwerp un bijušais Beļģijas futbola izlases aizsargs.\n", "id": "lvs_Latn_110920"}
{"text": "Jans Vertongens\n\nJans Vertongens (; dzimis ) ir Beļģijas futbolists, Beļģijas Pirmās A divīzijas kluba Anderlecht un Beļģijas futbola izlases aizsargs.\n", "id": "lvs_Latn_110921"}
{"text": "Aleksandrs Kokorins\n\nAleksandrs Kokorins (; dzimis ) ir Krievijas futbolists. Kopš 2023. gada Kokorins spēlē Kipras Pirmās divīzijas kluba Aris Limassol rindās, kas viņu īrē no Fiorentina.\n", "id": "lvs_Latn_110922"}
{"text": "Mērija Kasata\n\nMērija Kasata (, dzimusi , mirusi ) bija amerikāņu impresionisma gleznotāja. Viņa ir dzimusi Pensilvānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, taču lielāko daļu no dzīves nodzīvoja Francijas galvaspilsētā Parīzē. Tur ieguva kontaktus ar Edgaru Degā, un tā rezultātā arī pievērsās impresionismam, lai gan dzīves nogalē pievērsās arī citiem mākslas virzieniem. Viņas gleznās galvenokārt ir attēlotas sievietes un bērni.\n", "id": "lvs_Latn_110923"}
{"text": "Danilu\n\nDanilu Luizs da Silva (; dzimis ) ir Brazīlijas futbolists, spēlē aizsarga pozīcijā, pārstāv Brazīlijas futbola izlasi. Kopš 2019. gada Danilu pārstāv Itālijas A sērijas komandu Juventus.\n", "id": "lvs_Latn_110924"}
{"text": "Džons Stounss\n\nDžons Stounss (; dzimis ) ir Anglijas futbolists, Anglijas Premjerlīgas kluba Manchester City un Anglijas futbola izlases aizsargs.\n", "id": "lvs_Latn_110925"}
{"text": "Vlašima\n\nVlašima () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Benešovas apriņķī.\n\nVlašimā atrodas 1825. gadā dibinātās munīcijas kompānijas Sellier & Bellot galvenā ražotne. No 19. gadsimta līdz Latvijas okupācijai šim uzņēmumam bija ražotne arī Rīgā.\n\nPilsēta veidojusies ap rakstos 1303. gadā pirmoreiz minēto pili. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijas pilsēta. Kopš 1993. gada — Čehijas pilsēta.\n\nVašima ir Prāgas arhibīskapa Vlašimas Jana Očko (Jan Očko z Vlašimi, ?-1380), hokejista Mihala Rozsīvala (Michal Rozsíval, 1978) un futbolista Staņislava Vlčeka (Stanislav Vlček, 1976) dzimtā pilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_110926"}
{"text": "12. Saeimas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas izvērtēšanai\n\nDarba grupa ''Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai'' ir 12. Saeimas Juridiskās komisijas izveidota darba grupa ar mērķi rosināt ekspertu, bijušo politiķu un sabiedrības pārstāvju vidū padziļinātas diskusijas par prezidenta pilnvarām un tā ievēlēšanas kārtību.\n", "id": "lvs_Latn_110927"}
{"text": "Arakāžu\n\nArakāžu (, ) ir ostas pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos, Seržipi štata administratīvais centrs. Tā atrodas Kontigipas upes krastos, aptuveni 10 km no Atlantijas okeāna. 2016. gadā Arakāžu dzīvoja 642 tūkstoši iedzīvotāju.\n\nArakāžu ir dibināta 1592. gadā, bet par pilsētu tā kļuva 1855. gadā, kad bija vajadzīgs jaunizveidotā Seržipi štata administratīvais centrs. 1967. gadā tika dibināta Seržipi Štata universitāte. 1970. gados netālu no Arakāžu Atlantijas okeānā sāka iegūt naftu.\n", "id": "lvs_Latn_110928"}
{"text": "Pusaudzība\n\nPusaudzība ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību. Šis periods parasti ir no 11 līdz 16 gadu vecumam. Par tā sākumu parasti uzskata pubertātes iestāšanos, tomēr fiziskās, psiholoģiskās un kultūras izpausmes var sākties arī agrāk un beigties vēlāk. Šajā dzīves posmā esošos cilvēkus mēdz dēvēt par pusaudžiem, arī par tīņiem.\n", "id": "lvs_Latn_110929"}
{"text": "Eglone (dabas liegums)\n\nEglone ir dabas liegums Jēkabpils novada Dunavas pagastā. Izvietojies Eglonas upes ielokā, netālu no Tadenavas. Liegums izveidots 2004. gadā, lai saglabātu ES nozīmes meža biotopu - jauktus platlapju mežus, kuros sastopamas retas un aizsargājamas ķērpju sugas. Tā kopplatība ir 159,4 ha.\n\nTeritorijā atrodas 8 Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi. Tie ietver jauktus liepu-apšu, egļu, bērzu mežus. Sastopami gāršas tipa meži ar sugām bagātu zemsedzi. Vairāki apgabali izdalīti kā dabiskie meža biotopi. Upes ielejā atrodamas mēreni mitras pļavas, kā arī parkveida pļavas. Dabas liegumā sastopamas 11 īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku, 13 putnu, 10 ķērpju, 2 sūnu, 2 sēņu, kā arī 13 īpaši aizsargājamas vaskulāro augu sugas. Šeit konstatēti vairāki dižkoki: deviņi dižozoli apkārtmērā no 385 līdz 545 cm, kas atrodas aizaugošajās pļavās un mežmalās. Dabas liegums ir iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā – Natura 2000 teritoriju tīklā. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas kods ir 5301.\n", "id": "lvs_Latn_110930"}
{"text": "Samoilova\n\nSamoilova — Vācijas/Krievijas polārstacija; Anastasija Samoilova (1997) — Latvijas pludmales volejboliste; Jūlija Samoilova — krievu dziedātāja.\n", "id": "lvs_Latn_110931"}
{"text": "Smiltnieku upīte\n\nSmiltnieku upīte ir Ēnavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.\n\nTek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Ēnavā lejpus Robežgrāvja ietekas.\n", "id": "lvs_Latn_110932"}
{"text": "Johans Skots Erigena\n\nJohans Skots Erigena (; dzimis ap 815. gadu, miris ap 877. gadu) bija agro viduslaiku īru teologs, neoplatoniķu filozofs, tulkotājs un dzejnieks. Viens no redzamākajiem Karolingu renesanses darboņiem. Viens no filozofiem, kurš integrēja grieķu un neoplatoniķu filozofiju kristīgajā filozofijā. Dažkārt tiek uzskatīts par pirmo sholastiķi.\n\nNo apmēram 845. gada Erigena uzturējās Kārļa II Plikgalvja galmā. Tulkoja grieķu filozofiju darbus latīniski. Lai arī galvenais Erigenas darbs De divisione naturae ietekmēja turpmākos kristiešu domātājus, tālaika baznīca to nosodīja. Pēc leģendas miris, kad viņa skolnieki to nodūruši ar rakstāmspalvām.\n", "id": "lvs_Latn_110933"}
{"text": "Votice\n\nVotice () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Benešovas apriņķī.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1359. gadā. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijas pilsēta. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n", "id": "lvs_Latn_110934"}
{"text": "Augsnes dižslieka\n\nAugsnes dižslieka () ir slieku apakškārtas suga. Dižsliekas dzimtene ir Eiropa, bet ar cilvēka palīdzību tā ir izplatījusies gandrīz pa visu pasauli. Augsnes dižslieka ir izvēlēta par 2017. gada bezmugurkaulnieku Latvijā.\n\nAugsnes dižsliekas ķermeņa garums ir no 12 līdz 30 centimetriem. Ķermeņa priekšgals ir sarkans, pakaļgals — bālāks. Tāpat kā visi gredzentārpi, tās ir sadalītas segmentos, kur katrs segments ir piepildīts ar šķidrumu, kas ļauj tām izturēt grunts radīto spiedienu. Cauruļu tipa gremošanas orgānu sistēma ļauj dižsliekām caur sevi visā garumā gremojot izlaist augsni, kas tādā veidā tiek aerēta un uzlabota. Dižsliekas dzīvo vertikālās alās, kuras ir gandrīz divus metrus dziļas. Virszemē tās izlien naktīs, lai barotos un pārotos. Konkrēts dižsliekas mūža ilgums nav zināms, bet ir uzskats, ka tas ir 3 līdz 5 gadi.\n", "id": "lvs_Latn_110935"}
{"text": "2017. gada Bretagne Classic\n\n2017. gada Bretagne Classic bija šosejas riteņbraukšanas viendienas sacensības, kuras notika 27. augustā. Tā bija 81. reize, kad notika Bretagne Classic sacensības un tās bija 32. sacensības 2017. gada UCI World Tour kalendārā.\n\nSacensību sprinta finišā uzvarēja Elia Vivjāni.\n", "id": "lvs_Latn_110936"}
{"text": "2017. gada BinckBank Tour\n\n2017. gada BinckBank Tour bija šosejas riteņbraukšanas daudzdienu sacensības, kuras notika no 7. līdz 13. augustam. Tā bija 13. reize, kad notika BinckBank Tour sacensības (iepriekš ar nosaukumu Eneco tour), tās bija 29. sacensības 2017. gada UCI World Tour kalendārā. Sacensību kopvērtējumā uzvarēja Toms Dimulēns ().\n", "id": "lvs_Latn_110937"}
{"text": "Dignājas skola\n\nDignājas skola ir mazciems Jēkabpils novada, Dignājas pagastā. Ciems atrodas pie vietējās nozīmes ceļa V783 apmēram 1,5 km no Vandāniem Dignājas virzienā. Gar ciemu tek Daugavas upe. Ciemā atrodas Dignājas pamatskola un Dignājas brīvdabas estrāde.\n", "id": "lvs_Latn_110938"}
{"text": "Adamstauna\n\nAdamstauna () ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs. Tā ir arī vienīgā apdzīvotā vieta šajā teritorijā. 2020. gadā Adamstaunā dzīvoja 47 cilvēki, kas vienlaicīgi ir visas Pitkērnas iedzīvotāju skaits. Adamstauna atrodas Pitkērnas salas centrālās daļas ziemeļos, netālu no Bauntī līča (Bounty Bay).\n", "id": "lvs_Latn_110939"}
{"text": "Good Companion\n\nGood Companion (pilnais nosaukums — The Good Compaion Chess Problem Club, ) bija amerikāņu šaha problēmista Dž. Magi 1913. gadā Filadelfijā dibinātā problēmistu biedrība.\n\nTā apvienoja daudzu valstu apmēram 600 šaha problēmistus. Tās locekļi un konkursu dalībnieki bija K. Mensfīlds, A. Ellermans, A. Mari, D. Gvidelli, K. Larsens un citi. Biedrība izdeva žurnālu Our Folder kas periodiski rīkoja divvilču sastādīšanas konkursus (no 1921. gada arī trīsvilču). Kopējais konkursu skaits sniedzās līdz simtam. Pastāvīgais konkursu tiesnesis bija A. Vaits. Viņam bija liela loma Good Companion šaha kompozīcijas skolas izveidošanā. Galveno uzmanību melno spēlē skolas pārstāvji veltīja aizsegšanās, figūru piesaistīšanas un atsaistīšanas (ieskaitot puspiesējumu) un kontršaha idejām. 1921. gadā tika apkopoti biedrības biedru panākumi tās konkursos. Ieskaiti deva uzdevumi, kas konkursos bija ieņēmuši pirmās trīs vietas. Par uzvarētāju kļuva argentīniešu problēmists A. Ellermans ar 90 punktiem, otrais bija itālis Dž. Gvidelli — 48 punkti, trešais amerikānis E. Finks — 22 punkti. Tālākajās vietās ierindojās Č. Promislo (ASV) — 19, A. Sparke (Anglija) — 17, K. Larsens (Dānija), L. Rotšteins un V. Raiss (abi ASV) — visiem 16 punkti. Biedrības žurnālā publicēto labāko uzdevumu izlasi A. Vaits sakopoja un katru gadu izdeva Ziemassvētku sērijas grāmatās.\n\nVaits 1920. gada vidū, veselības stāvokļa dēļ, bija spiests atstāt klubu, bet klubs, zaudējis savu \"dvēseli\", 1924. gadā tika slēgts.\n", "id": "lvs_Latn_110940"}
{"text": "Krievijas Pagaidu valdība\n\nKrievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917. gada 2. marta līdz 1917. gada 25. oktobrim 1917. gada Krievijas revolūcijas laikā. Pagaidu valdība izveidojās Februāra revolūcijas rezultātā, tās varu aizvien vairāk apstrīdēja Petrogradas padome, un to gāza Ļeņina organizētā Oktobra revolūcija. Carisma sabrukums, Pagaidu valdības politiskie lēmumi un militārās neveiksmes ietekmēja arī neatkarīgas Latvijas valsts veidošanos un Latvijas brīvības cīņas.\n\nLai arī Februāra revolūcijas laikā aktīvi darbojās vairākas interešu grupas, kas vēlējās neveiksmīgā cara Nikolaja II atkāpšanos no troņa, pilnīga carisma gāšana tām nāca kā pārsteigums. Tā kā Nikolaja II brālis Mihails pēc īsām pārdomām arī atteicās no tiesībām uz troni, Krievijas Impērijas parlamenta apakšpalātas - Valsts Domes deputāti, izveidoja Pagaidu valdību kņaza Georgija Ļvova vadībā. Sākotnējo valdības pamatu veidoja liberālie kadeti, kam pievienojās bezpartejiskie kapitālisti un viens mēreni sociālistisks ministrs (Kerenskis). Pagaidu valdība plānoja sasaukt Satversmes sapulces vēlēšanas un izveidot demokrātisku republiku.\n\nMiļukova izraisītā Aprīļa krīze noveda pie kadetu ietekmes samazināšanās un Petrogradas padomes sociālistu pievienošanās valdībai. Jūlija krīzes rezultātā par premjerministru kļuva sociālists Aleksandrs Kerenskis. Tādējādi sociālistisko pārstāvju partiju pārstāvji kontrolēja ne tikai vietējās pašvaldības, dažādās padomes, bet arī valsts valdību. Demokrātiskā konference septembrī gandrīz panāca vienošanos par valdību, kuru veidotu vienīgi sociālisti. Populārais sauklis \"Visu varu padomēm!\" simbolizēja šo vēlmi radīt valdību, kuru veidotu vienīgi sociālisti. Taču Oktobra revolūcijas rezultātā pie varas nākušie boļševiki izvēlējās veidot vienpartijas diktatūru, apspieda pārējās partijas un slēdza eseru dominēto Satversmes sapulci.\n", "id": "lvs_Latn_110941"}
{"text": "Balsošana Eirovīzijas dziesmu konkursā\n\nKonkursa gaitā vairākkārt ir mainījusies Eirovīzijas dziesmu konkursa balsošanas kārtība. Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājs tiek izvēlēts pēc tā brīža balsošanas sistēmas. Katras valsts profesionālā žūrija un skatītāji atsevišķi dod 12, 10 un 8-1 punktus. Pašreizējā balsošanas sistēma ieviesta 2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.\n", "id": "lvs_Latn_110942"}
{"text": "Pikāntsu (stacija)\n\nPikāntsu () bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā Tartu—Valga Igaunijā, starp Megistes pieturu un Kēni staciju. Tas atradās starp Valgas apriņķa Sangastes pagastu un Eru pagastu 28,8 km attālumā no Valgas, 55,1 km attālumā no Tartu un 245,2 km attālumā no Tallinas.\n\nPieturas punkts Pikāntsu tika atklāts 1887. gadā. Platformas augstums bija 200 mm, garums - 75 metri. Pēc pasažieru vilciena Tartu—Valga atcelšanas 2008. gadā pieturas punkts vairs netiek izmantots. 2009. gadā platforma tika nojaukta.\n", "id": "lvs_Latn_110943"}
{"text": "Bernardu Silva\n\nBernardu Silva (; dzimis ) ir Portugāles futbolists, Anglijas Premjerlīgas kluba Manchester City F.C. un Portugāles izlases pussargs.\n", "id": "lvs_Latn_110944"}
{"text": "Līdinghauzens\n\nRutgers Līdinghauzens-Vulfs, Grobiņas fogts (1539—1550) un Pērnavas komturs (1550—1562) Teodors Volfs fon Līdinghauzens (1662—1712), Inflantijas bīskaps (1710) Georgs Kristofs fon Līdinghauzens - Volfs (1751—1807), Sunākstes muižnieks\n", "id": "lvs_Latn_110945"}
{"text": "Beriša\n\nEtrits Beriša (Etrit Berisha; 1989) ― albāņu futbolists; Sali Beriša (Sali Berisha; 1944) ― albāņu politiķis un ārsts, Albānijas premjerministrs (2005 — 2013) un prezidents (1992 ― 1997). Valons Beriša (Valon Berisha; 1993) ― Kosovas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_110946"}
{"text": "Latvis\n\nLatvis var būt: latvietis; Džons Latvis (Jon Latvis) — latviešu izcelsmes bijušais mūziķis no Kanādas; Latvis — no 1921. līdz 1934. gadam izdots laikraksts.\n", "id": "lvs_Latn_110947"}
{"text": "Olupe\n\nOlupe (arī Krūtes strauts, Olu upe) ir Vārtājas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā uz ziemeļiem no Bārtas.\n\nIzteka no Paltu purva. Tek austrumu virzienā. Upi šķērso valsts autoceļš V1208 (Bunka–Paplaka–Mazkalēti). Ietek Vārtājā uz austrumiem no Krūtes baznīcas.\n", "id": "lvs_Latn_110948"}
{"text": "Olafsons\n\nĀri Oulafsons (Ari Ólafsson; 1998) — islandiešu dziedātājs; Fridriks Oulafsons (Friðrik Ólafsson; 1935) — Islandes starptautiskais lielmeistars šahā.\n", "id": "lvs_Latn_110949"}
{"text": "Baltgailis\n\nBaltgailis ir latviešu uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Kārlis Baltgailis — latviešu gleznotājs (1893—1979); Vēsma Baltgailis — Kanādas šahiste (1950—2021).\n", "id": "lvs_Latn_110950"}
{"text": "Keress\n\nHaralds Keress (Harald Keres; 1912—2010) — igauņu fiziķis; Pauls Keress (Paul Keres; 1916—1975) — igauņu šahists.\n", "id": "lvs_Latn_110951"}
{"text": "Vents\n\nVents (personvārds) Vents Armands Krauklis (1964) — Latvijas politiķis un mūziķis; Vents Balodis (1963) — latviešu agronoms un politiķis; Vents Feldmanis (1977) — latviešu hokejists.\n\nCilvēki ar šādu uzvārdu Ginters Vents (Günter Wendt, Guenter F. Wendt; 1923-2010) — Vācijā dzimis ASV inženieris; Oskars Vents (Oscar Wendt; 1985) — zviedru futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_110952"}
{"text": "Vlašičs\n\nMarks Eduārs Vlašičs (Marc-Édouard Vlasic; 1987) — horvātu izcelsmes Kanādas hokejists; Nikola Vlašičs (Nikola Vlašić, 1997) — horvātu futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_110953"}
{"text": "Makijs\n\nEndijs Makijs (Andy McKee; 1979) — amerikāņu fingerstyle ģitārspēles stila mūziķis, Entonijs Makijs (Anthony Mackie; 1978) — amerikāņu aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_110954"}
{"text": "Ērenpreiss\n\nGustavs Ērenpreiss (1891—1956), velosipēdu izgatavotājs un uzņēmējs; Jānis Ērenpreiss (1929―1996), onkologs, citologs; Jekaterina Ērenpreisa (1945), medicīnas zinātniece.\n", "id": "lvs_Latn_110955"}
{"text": "Saulītis\n\nAskolds Saulītis (1966—2021) — režisors; Bruno Saulītis (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks; Mārcis Saulītis (1997) — basketbolists.\n", "id": "lvs_Latn_110956"}
{"text": "Lemērs\n\nLemērs () ir franču cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Polēns Lemērs (Paulin Lemaire; 1882—?) — franču vingrotājs; Žaks Lemērs (Jacques Lemaire; 1945) — kanādiešu hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_110957"}
{"text": "Zvaigznīte\n\nZvaigzne pamazināmā formā Jēkabs Zvaigznīte (īstajā vārdā Jēkabs Šterns, 1833—1867), skolotājs, folklorists Zvaigznīte (grupa), karavīru ansamblis\n", "id": "lvs_Latn_110958"}
{"text": "Dempsijs\n\nKlints Dempsijs (Clint Dempsey; 1983) — amerikāņu futbolists,; Patriks Dempsijs (Patrick Dempsey; 1966) — amerikāņu kinoaktieris un sacīkšu braucējs.\n", "id": "lvs_Latn_110959"}
{"text": "Klemāns\n\nArno Klemāns (Arnaud Clément, 1977) — franču tenisists; Žoržs Klemāns (Georges Clément) — franču vieglatlēts.\n", "id": "lvs_Latn_110960"}
{"text": "Ziemeļnieks\n\nJānis Ziemeļnieks (1897—1930), latviešu dzejnieks un žurnālists, \"Ziemeļnieks\" (), 2022. gada vēsturiska asa sižeta filma.\n", "id": "lvs_Latn_110961"}
{"text": "Ota\n\nota (rīks) — kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis virsmas noklāšanai ar kādu vielu; Ota (Japāna) — pilsēta Japānā; Anneli Ota (Anneli Ott; dzimusi 1976) — Igaunijas politiķe; Kosuke Ota — Japānas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_110962"}
{"text": "Voits\n\nČārlzs Voits (Charles Voigt; 1869—1929) — amerikāņu tenisists; Oskars Voits (1866—1959) — latviešu ārsts un diplomāts; Nikolajs Voits (1904—1989) — latviešu arhitekts; Džons Voits (Jon Voight; dzimis 1948.) — amerikāņu aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_110963"}
{"text": "Dasēns\n\nDžo Dasēns (Joe Dassin; 1938—1980), amerikāņu izcelsmes franču dziedātājs un komponists; Džūlss Dasēns (Julius Dassin; 1911—2008), amerikāņu kinorežisors, producents, scenārists un aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_110964"}
{"text": "Litvinskis\n\nLitvinskis (, no etnonīma \"litvīns\" (литвин) — \"Lietuvietis\"; sieviešu dzimtē Litvinska (Литвинская)) ir slāvu cilmes uzvārds.\n\nDmitrijs Litvinskis (1999) — Latvijas futbolists; Viktors Litvinskis (1996) — Latvijas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_110965"}
{"text": "Kota\n\nLaima Kota, latviešu rakstniece Kota, bijusī valsts Rādžastānas štata teritorijā Kota, pilsēta Rādžastānas štata teritorijā\n", "id": "lvs_Latn_110966"}
{"text": "Robežnieks\n\nArtis Robežnieks (1970) — latviešu aktieris; Ādolfs Robežnieks (1902—1989) — latviešu jurists; Imants Robežnieks (1947) — latviešu koncertkokļu būves meistars.\n", "id": "lvs_Latn_110967"}
{"text": "O'Hāra\n\nKetrina O'Hāra (Catherine O'Hara; 1954) — kanādiešu-amerikāņu aktrise, Morīna O'Hāra (Maureen O'Hara; 1920—2015) — īru izcelsmes amerikāņu aktrise un dziedātāja.\n", "id": "lvs_Latn_110968"}
{"text": "Bats\n\nBats (, baht, , simbols: ฿) ir Taizemes valūta. Batam sīkāka naudas vienība ir satanga (สตางค์, ). 100 satangas ir 1 bata vērtībā. Par valūtas laišanu apgrozībā atbild Taizemes banka.\n", "id": "lvs_Latn_110969"}
{"text": "Pliss\n\nLaurenss De Pliss (Laurens De Plus, 1995) — Beļģijas riteņbraucējs; Martins Pliss (Martin Plüss, 1977) — Šveices hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_110970"}
{"text": "Grifits\n\nDeivids Vorks Grifits (David Wark Griffith; 1875—1948), amerikāņu kinorežisors, scenārists un kinoproducents, Hjū Grifits (Hugh Griffith; 1912—1980), Velsas aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_110971"}
{"text": "Ādlers\n\nĀdlers (; sieviešu dzimtē Ādlere) ir vācu izcelsmes uzvārds.\n\nAlfrēds Ādlers (Alfred Adler; 1870—1937) — ebreju izcelsmes austriešu psihologs, psihoanalītiķis un ārsts, individuālās psiholoģijas pamatlicējs; Lerijs Ādlers (Larry Adler; īstajā vārdā Lorenss Sesils Ādlers; 1914—2001) — amerikāņu mūziķis.\n", "id": "lvs_Latn_110972"}
{"text": "Valverde\n\nValverde — Dominikānas province; Valverde — pilsēta Itālijā; uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Alehandro Valverde (Alejandro Valverde, 1980) — Spānijas riteņbraucējs; Ernesto Valverde (Ernesto Valverde, 1964) — Spānijas futbolists un treneris; Federiko Valverde (Federico Valverde, 1998) — Urugvajas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_110973"}
{"text": "Berārs\n\nBraiens Berārs (Bryan Berard; 1977) — amerikāņu hokejists, aizsargs; Ž. Berārs (J. Bérard) — franču treka riteņbraucējs, 1900. gada olimpisko spēļu dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_110974"}
{"text": "Holideja\n\nBilija Holideja (Billie Holiday; 1915—1959) — amerikāņu džeza dziedātāja un dziesmu autore; Džūdija Holideja (Judy Holliday; 1921—1965) — amerikāņu aktrise.\n", "id": "lvs_Latn_110975"}
{"text": "Nakano\n\nManami Nakano (中野 真奈美; 1986) — Japānas futboliste; Rotaro Nakano (中野遼太郎; 1988) — Japānas futbolists; Šindži Nakano (中野 信治; 1971) — japāņu sacīkšu pilots.\n", "id": "lvs_Latn_110976"}
{"text": "Ivanovičs\n\nIvanovičs (sieviešu dzimtē Ivanoviča) ir slāvu izcelsmes uzvārds.\n\nVīrieši Branislavs Ivanovičs (Бранислав Ивановић; 1984) — serbu futbolists; Ivans Ivanovičs (Ivan Ivanovitch) — franču paukotājs.\n\nSievietes Ivanoviča (Ана Ивановић; 1987) — serbu tenisiste;\n", "id": "lvs_Latn_110977"}
{"text": "Bodrovs\n\nDeniss Bodrovs (Денис Бодров, dzimis 1986. gadā) — krievu hokejists; Sergejs Bodrovs jaunākais (Сергей Бодров-младший, 1971—2002) — padomju un krievu aktieris, kinorežisors, kinoscenārists; Sergejs Bodrovs vecākais (Вячесла́в Ти́хонов, dzimis 1948. gadā) — padomju un krievu kinorežisors, kinoscenārists un kinoproducents, Sergeja Bodrova jaunākā tēvs.\n", "id": "lvs_Latn_110978"}
{"text": "Kurcs\n\nEduards Kurcs — vācbaltiešu filologs, bizantologs; Ervīns Kurcs (Erwin Kurtz) — vācu sporta vingrotājs; Kārlis Kurcs (Karl Kurz; 1898—1933) — Austrijas futbolists un treneris; Sebastiāns Kurcs (Sebastian Kurz; 1986) — Austrijas politiķis, Austrijas kanclers no 2017. gada.\n", "id": "lvs_Latn_110979"}
{"text": "Galle\n\nGalle — pilsēta Šrilankā; Johans Gotfrīds Galle (Johann Gottfried Galle; 1812—1910) — vācu astronoms, Neptūna atklājējs; Kārlis Galle (Carl Galle; 1872—1963) — vācu vieglatlēts, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_110980"}
{"text": "Blinds\n\nDeilijs Blinds (Daley Blind; 1990) — Nīderlandiešu futbolists; Danijs Blinds (Danny Blind; 1961) — Nīderlandiešu futbolists un treneris.\n", "id": "lvs_Latn_110981"}
{"text": "Venga\n\nHeidi Venga (Heidi Weng; 1991) — norvēģu distanču slēpotāja; Lota Venga (Lotta Weng; 1996) — norvēģu distanču slēpotāja; Tīrila Venga (Tiril Weng; 1996) — norvēģu distanču slēpotāja.\n", "id": "lvs_Latn_110982"}
{"text": "Tehada\n\nLidija Geilera Tehada (Lidia Gueiler Tejada; 1921 — 2011), Bolīvijas prezidente; Luiss Tehada (Luis Tejada; 1982 — 2024), Panamas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_110983"}
{"text": "Manna\n\nManna ir rupji malti kviešu graudi, kas ir rupjāki par miltiem, bet smalkāki par putraimiem. Mannas graudiņu lielums ir 0,25-0,75 mm . Manna tiek izmantota dažādu Latvijā tradicionālu ēdienu, piemēram, mannas biezputras, debesmannas, mannas buberta, pagatavošanā kā arī kā panējumu gaļas, kotlešu vai zivs fileju cepšanai. Latvijā mannu gatavo no mīkstgraudu kviešiem, tāpēc tā ir balta. Citur pasaulē līdzīgu produktu dēvē par \"semolina\", bet gatavo no cietgraudu kviešiem un tā ir dzeltena.\n\nMannas nosaukums latviešu valodā cēlies no Bībeles, kur tā vairākas reizes pieminēta kā ēdiens, ko Dievs nodrošināja izraēļiem, kad tie 40 gadus klīda pa tuksnesi. 2. Mozus grāmatas 16. nodaļā par mannu teikts \"Tā bija balta kā koriandra sēkliņas un pēc garšas kā plāceņi ar medu\". Manna tādā pašā sakarā vairākas reizes pieminēta arī Korānā.\n\nMīkstgraudu mannu līdzīgā veidā kā Latvijā (īpaši putru un debesmannas pagatavošanā) izmanto arī citās tuvējās valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_110984"}
{"text": "Bremze\n\nBremze ir atsevišķa detaļa vai salikta ierīce, kas novērš kustību. Bremzes pēc to darbības var iedalīt mehāniskajās (atsevišķi hidrauliskajās un pneimatiskajās) un elektromagnētiskajās. Precīzāk bremzes nosauc pēc to izmantošanas vietām, piemēram, automobiļu bremzes, dzelzceļa bremzes.\n", "id": "lvs_Latn_110985"}
{"text": "Kovaļenko\n\nDmitrijs Kovaļenko (dzimis 1978) — Latvijas politiķis; Igors Kovaļenko (dzimis 1988) — Ukrainā dzimis Latvijas šahists; Kaspars Kovaļenko (dzimis 1982) — latviešu veterinārārsts un pasniedzējs.\n", "id": "lvs_Latn_110986"}
{"text": "Morimoto\n\nCuru Morimoto (森本 鶴; 1970) — japāņu futboliste; Jūko Morimoto (森本 ゆう子; 1974) — japāņu futboliste; Takajuki Morimoto (森本 貴幸; 1988) — japāņu futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_110987"}
{"text": "Lampedūza\n\nLampedūza (, ) ir Itālijai piederoša sala Vidusjūrā. Lielākā Pelagu arhipelāga sala.\n\nLampedūzas salai tuvākā cietzeme ir Tunisija 113 kilometru attālumā, un ģeoloģiski tā atrodas Āfrikas kontinentā. Salas iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir zvejniecība, lauksaimniecība un tūrisms. Salai ir gaisa un prāmju satiksme ar Sicīliju.\n\n21. gadsimtā Eiropas migrantu krīzes laikā Lampedūza kļuva par vieno no galvenajiem punktiem, caur kuriem Eiropā ieradās bēgļi, lielākoties no Lībijas.\n", "id": "lvs_Latn_110988"}
{"text": "Salminens\n\nĀrne Salminens (Aarne Salminen, 1894—1965) — somu virsnieks; Sakari Salminens (Sakari Salminen; 1988) — somu hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_110989"}
{"text": "Ore\n\nĀdams Ore (1855—1927) — pirmais akadēmiski izglītotais latviešu ērģeļu virtuozs un komponists; Ringolds Ore (1931—1968) — latviešu komponists, diriģents un mūzikas pedagogs.\n", "id": "lvs_Latn_110990"}
{"text": "Fulers\n\nRičards Bakminsters Fulers (Richard Buckminster Fuller; 1895—1983), amerikāņu matemātiķis, inženieris un futurologs; Semjuels Fulers (Samuel Fuller; 1912—1997), amerikāņu kinorežisors, scenārists, rakstnieks, žurnālists un aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_110991"}
{"text": "Alekna\n\nMikols Alekna (Mykolas Alekna; 2002) — lietuviešu vieglatēts, diska metējs; Virgīlijs Alekna (Virgilijus Alekna; 1972) — lietuviešu vieglatēts, diska metējs.\n", "id": "lvs_Latn_110992"}
{"text": "Brēdermanis\n\nArvīds Brēdermanis (1900―1970) ― latviešu diplomāts. Frīdrihs Brēdermanis (1875—1956) ― latviešu ierēdnis, sabiedriskais darbinieks un luterāņu mācītājs.\n", "id": "lvs_Latn_110993"}
{"text": "Kanerva\n\nIlka Kanerva (Ilkka Kanerva; 1948–2022) — somu politiķis; Marku Kanerva (Markku Kanerva; 1964) — somu futbola treneris, bijušais futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_110994"}
{"text": "Zotovs\n\nAleksejs Zotovs (1949) — krievu garīdznieks un sabiedriskais darbinieks; Anastasija Zotova (Анастасия Валерьевна Зотова; 2002) — Krievijas šahiste; Artjoms Zotovs (2001) — Latvijas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_110995"}
{"text": "Kraitons\n\nČārlzs Kraitons (Charles Crichton; 1910—1999) — angļu kinorežisors; Maikls Kraitons (John Crichton; 1942—2008) — amerikāņu rakstnieks, scenārists un kinorežisors.\n", "id": "lvs_Latn_110996"}
{"text": "Keirošs\n\nKarlušs Keirošs (Carlos Queiroz; 1953) — portugāļu futbola treneris; Žozē Marija Esa de Keirošs (José Maria Eça de Queiroz; 1845—1900) — portugāļu rakstnieks.\n", "id": "lvs_Latn_110997"}
{"text": "Mičela\n\nMičela (Mitchell) — pilsēta Dienviddakotā, ASV; Mičela (Mitchell) — pilsēta Kanādā; Edīte Mičela (Edith Michell; 1872—1951) — Lielbritānijas šahiste; Mārgarita Mičela (Margaret Mitchell; 1900—1949) — amerikāņu rakstniece.\n", "id": "lvs_Latn_110998"}
{"text": "Priedkalns\n\nAndrejs Priedkalns (1873—1923) — latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks; Jānis Priedkalns (1934–2022) ― latviešu zinātnieks un sabiedriskais darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_110999"}
{"text": "Mors\n\nJēkabs Mors (Jacob Morr, Яков Мор; 1840-1914) — Latvijā dzimis vācbaltiešu un latviešu izcelsmes pedagogs un slepenpadomnieks; Tomass Mors (Thomas More; 1478—1535) — angļu valsts darbinieks, rakstnieks, filozofs un pazīstams renesanses humānists.\n", "id": "lvs_Latn_111000"}
{"text": "Maklīns\n\nAleksandrs Džeimss Maklīns (Alexander James McLean; dzimis 1978) — ASV mūziķis, dziedātājs, dejotājs, aktieris un skatuves mākslinieks; Džeimss Maklīns (James McClean; dzimis 1989) — Īrijas futbolists; Džons Maklīns (John McLean; 1878—1955) — ASV vieglatlēts un futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_111001"}
{"text": "Grečko\n\nAndrijs Grečko — Padomju Savienības militārpersona; Georgijs Grečko — Padomju Savienības kosmonauts, inženieris.\n", "id": "lvs_Latn_111002"}
{"text": "Ortons\n\nDžordžs Ortons (George Orton; 1873—1958) — kanādiešu vieglatlēts, pirmais Kanādas olimpietis; Rendijs Ortons (Randy Orton; dzimis 1980) — amerikāņu profesionālais cīkstonis.\n", "id": "lvs_Latn_111003"}
{"text": "Jaškins\n\nArtjoms Jaškins (Артём Яшкин, 1975) — krievu izcelsmes bijušais Ukrainas futbolists; Dmitrijs Jaškins (Дмитрий Яшкин, Dmitrij Jaškin; 1993) — Krievijā dzimis Čehijas hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_111004"}
{"text": "Ueno\n\nJošiharu Ueno (上野 良治; 1973) — japāņu futbolists; Mami Ueno (上野 真実; 1996) — japāņu futboliste; Saki Ueno (上野 紗稀; 1994) — japāņu futboliste.\n", "id": "lvs_Latn_111005"}
{"text": "Deividsons\n\nEntonijs Deividsons (Anthony Davidson; dzimis 1979. gadā) — angļu autosportists; Pīts Deividsons (Pete Davidson; dzimis 1993. gadā) — amerikāņu komiķis, aktieris un scenārists.\n", "id": "lvs_Latn_111006"}
{"text": "Vinklers\n\nČārlzs Vinklers (Charles Winckler; 1867—1932), dāņu vieglatlēts un virves vilkšanas speciālists, olimpiskais čempions virves vilkšanā; Gustavs Rūdolfs Vinklers (Gustav Rudolf Winkler), vācu arhitekts; Klemenss Vinklers (Clemens Alexander Winkler; 1838—1904), vācu ķīmiķis.\n", "id": "lvs_Latn_111007"}
{"text": "Krejči\n\nDavids Krejči (David Krejčí; 1986) — čehu hokejists; Ladislavs Krejči (Ladislav Krejčí, 1992) — čehu futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_111008"}
{"text": "Ivabuči\n\nIsao Ivabuči (岩淵 功; 1933—2003) — japāņu futbolists; Kaori Ivabuči (岩渕 香里; 1993) — japāņu tramplīnlēcēja; Mana Ivabuči (岩渕 真奈; 1993) — japāņu futboliste; Reira Ivabuči (岩渕 麗楽; 2001) — japāņu snovbordiste; Satoši Ivabuči (岩渕 聡; 1975) — japāņu tenisists.\n", "id": "lvs_Latn_111009"}
{"text": "Dreibergs\n\nDzintars Dreibergs (1981) ― latviešu režisors; Leonīds Dreibergs (1908―1969) ― Latvijas un ASV šaha meistars un ķīmijas inženieris.\n", "id": "lvs_Latn_111010"}
{"text": "Rjabiņins\n\nIgors Rjabiņins (1936) — krievu virsnieks un sabiedriskais darbinieks; Nikolajs Rjabiņins (Николай Рябинин; 1958) — krievu šaha problēmists.\n", "id": "lvs_Latn_111011"}
{"text": "Devi\n\nIndra Devi (īstajā vārdā Eiženija Pētersone; 1899—2002) ― Rīgā dzimusi jogas skolotāja; Šakuntala Devi (Shakuntala Devi; 1929―2013) ― indiešu rakstniece.\n", "id": "lvs_Latn_111012"}
{"text": "Rikards\n\nRodrigo Rikards (1941—2014) — režisors, operators un scenārists; Rolands Rikards (1942—2022) — zinātnieks, profesors un politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_111013"}
{"text": "Tomičs\n\nBernards Tomičs (Bernard Tomic, 1992) — dienvidslāvu izcelsmes Austrālijas tenisists; Dario Tomičs (Dario Tomić; 1987) — Bosnijas un Hercegovinas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_111014"}
{"text": "Čāslava\n\nČāslava () ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Kutna Horas apriņķī.\n\nKā karaļa pilsēta nodibināta 12. gadsimta vidū. 1421. gada jūnijā Bohēmijas kārtu sapulce Čāslavā iecēla husītu valdību, bet imperators Sigismunds atcelts no Bohēmijas troņa. 1424. gadā Čāslavā tika apglabāts Jans Žižka. Trīsdesmitgadu kara laikā Čāslavu nopostīja zviedru karaspēks. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Kopš 1993. gada — Čehijā.\n\nUz ziemeļiem no pilsētas atrodas Čehijas gaisa spēku karabāze.\n\nČāslava ir mūziķa Jana Ladislava Duseka (Jan Ladislav Dussek, 1760—1812), kinorežisora Miloša Formana (1932-2018) un futbolista Davida Jarolīma (David Jarolím, 1979) dzimtā pilsēta. Vietējā ģimnāzijā mācījies pirmais čehu kosmonauts Vladimīrs Remeks (Vladimír Remek, 1948).\n", "id": "lvs_Latn_111015"}
{"text": "Starcs\n\nKārlis Starcs (1897―1953) ― latviešu botāniķis, dendrologs, fitopatologs, herbārija kolektors; Pēteris Starcs (1887―1968) ― latviešu skolotājs un agronoms.\n", "id": "lvs_Latn_111016"}
{"text": "Platonovs\n\nDeniss Platonovs (Денис Александрович Платонов; 1981) — krievu hokejists; Dmitrijs Platonovs (Дзмітрый Платонаў; 1986) — Baltkrievijas futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_111017"}
{"text": "Kanadzava\n\nKanadzava (, Kanazawa-shi) ir pilsēta Japānā, Čjūbu reģionā. Tā ir Isikavas prefektūras lielākā pilsēta un administratīvais centrs. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 462 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta atrodas Honsju salas centrālās daļas ziemeļrietumu piekrastē, pie Japāņu jūras. Tā ir ostas pilsēta.\n\nEdo perioda laikā, 17. gadsimtā Kanadzava bija bagātā Maedas klana galvaspilsēta.\n", "id": "lvs_Latn_111018"}
{"text": "Ilziņš\n\nIlziņš (arī Vestienas dzirnavezers, Ilziņu-Zāļu ezers, Ilziņa ezers, Ilziņu ezers) atrodas Madonas novada Vestienas pagastā 1 km uz A no Vestienas. Ezers atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē. Kopā ar apkārtējo ainavu tas ir dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū.\n\nCaurteces ezers. Ietek Ilziņupīte, Klaugupīte (no Asmenīša), grāvis (no Baltā ezera), iztek Miltupīte (uz Salāju).\n", "id": "lvs_Latn_111019"}
{"text": "Greiema\n\nGlorija Greiema (Gloria Grahame; 1923—1981), amerikāņu aktrise un dziedātāja; Hetere Greiema (Heather Graham; 1970) — amerikāņu aktrise; Ketrīna Greiema (Katharine Graham; 1917—2001), amerikāņu izdevēja.\n", "id": "lvs_Latn_111020"}
{"text": "Čiba\n\nČiba (, Chiba-shi) ir pilsēta Japānā, Kanto reģionā, Čibas prefektūras administratīvais centrs. 2019. gadā pilsētā dzīvoja 980 tūkstoši iedzīvotāju. Čiba ir daļa no Tokijas aglomerācijas. Pilsēta atrodas Honsju salas centrālās daļas austrumu piekrastē, Tokijas līča austrumu krastā Boso pussalā. Tai ir osta.\n", "id": "lvs_Latn_111021"}
{"text": "Pūls\n\nAdri van der Pūls (Adri van der Poel; dzimis 1959) — nīderlandiešu velokrosa un šosejas riteņbraucējs; Matjē van der Pūls (Mathieu van der Poel; dzimis 1995) — nīderlandiešu velokrosa un šosejas riteņbraucējs; Nilss van der Pūls (Nils van der Poel; dzimis 1996) — Zviedrijas ātrslidotājs; Ernests Jons Pūls (Ernest Ion Pool; 1858—1939) — britu vieglatlēts, garo distanču skrējēs; Tims Pūls (Tim Pool; dzimis 1986) — amerikāņu blogeris un politikas komentētājs.\n", "id": "lvs_Latn_111022"}
{"text": "Vans\n\nDžeimss Vans (James Wan; dzimis 1977. gadā) — Malaizijā dzimis Austrālijas kinorežisors un scenārists; Liu Vans (劉旺, Liú Wang; dzimis 1969. gadā) — Ķīnas kosmonauts.\n", "id": "lvs_Latn_111023"}
{"text": "Kastiljo\n\nSarai Sančesa Kastiljo (Sarai Sanchez Castillo; 1981) — Venecuēlas starptautiskā lielmeistare šahā; Serhio Badilja Kastiljo (Sergio Badilla Castillo, 1947) — čīliešu dzejnieks, esejists, dramaturgs un tulkotājs.\n", "id": "lvs_Latn_111024"}
{"text": "Kauja pie Akcijas\n\nKauja pie Akcijas jeb jūras kauja pie Akcijas raga () bija liela kauja, kas notika Senās Romas pilsoņu karu periodā 31. gadā p.m.ē. Jonijas jūras austrumu daļā pie Epīras krasta. Oktaviāna flote un armija sakāva Marka Antonija floti un karaspēku.\n\nPēc Cēzara noslepkavošanas Oktaviāns ar Antoniju un Marku Lepidu izveidoja Otro Triumvirātu, taču 34. gadā p.m.ē. Antonijs par Cēzara mantinieku pasludināja Kleopatras dēlu Cēzarionu, kas noveda pie triumvirāta izjukšanas.\n\nPēc sakāves kaujā pie Akcijas raga Antonijs bēga uz Ēģipti, kur beidza dzīvi pašnāvībā. 27. gadā p.m.ē. Oktaviāns tika pasludināts par pirmo Romas imperatoru. Uzvaras vietā imperators Oktaviāns Augusts lika uzcelt jaunu pilsētu, ko nosauca par Nikopoli (\"uzvaras pilsētu\"), kas kļuva par Epīras provinces centru.\n", "id": "lvs_Latn_111025"}
{"text": "Georgijevs\n\nGeorgijevs (, no personvārda Georgijs (Георги); sieviešu dzimtē Georgijeva (Георгиева)) ir bulgāru cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu\n\nAleksandrs Georgijevs (Александр Георгиев, 1996) — bulgāru izcelsmes Krievijas hokejists; Kirils Georgijevs (Кирил Георгиев; 1965) — Bulgārijas starptautiskais lielmeistars šahā.\n", "id": "lvs_Latn_111026"}
{"text": "Gīsene\n\nGīsene () ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes, kurā atrodas 1607. gadā dibinātā Justa Lībiga Gīsenes universitāte.\n", "id": "lvs_Latn_111027"}
{"text": "Vilciņš\n\nvilciņš – rotējoša rotaļlieta; deminutīvs no vārda vilks. Cilvēki ar šādu uzvārdu Ainārs Vilciņš (dzimis 1966) ― latviešu uzņēmējs, atslēdznieks, skijoringists un politiķis; Kārlis Vilciņš (1892―1972) ― latviešu cīkstonis; Tālivaldis Vilciņš (1922—1997) — latviešu vēsturnieks un sociologs.\n", "id": "lvs_Latn_111028"}
{"text": "Bonifācijs I\n\nBonifācijs I (, miris ) bija Romas pāvests no līdz 422. gada 4. septembrim. Viņš tika ievēlēts par pēcteci Zosimam. Ļoti maz ir zināms par viņa dzīvi līdz nokļūšanai pāvesta krēslā. Tiek uzskatīts, ka viņš bija priesteris Konstantinopolē pāvesta Inocenta I pontifikāta laikā. Bonifācija I pontifikāta sākumā antipāvests bija Eulālijs, kas izraisīja shizmu un haosu Romā. 419. gada aprīlī Eulālijs zaudēja Rietumromas imperatora Flāvija Honorija atbalstu un Bonifācijs I kļuva par vienīgo pāvestu. Atlikušais pontifikāta laiks noritēja mierīgi.\n", "id": "lvs_Latn_111029"}
{"text": "Šēnfelds\n\nMaksis Šēnfelds (Max Schönfeldt; 1861—1912) — latviešu psihiatrs; Oto Šēnfelds (Otto Schoenfeld; 1871—1938) — amerikāņu sportists.\n", "id": "lvs_Latn_111030"}
{"text": "Butriks\n\nAndrejs Butriks (1982) — latviešu futbolists, uzbrucējs; Dmitro Butrijs (Дмитро Бутрій; 1973) — ukraiņu politiķis, ierēdnis.\n", "id": "lvs_Latn_111031"}
{"text": "Tūresens\n\nPatriks Tūresens (Patrick Thoresen; 1983) — norvēģu hokejists; Peters Tūresens (Petter Thoresen; 1961) — norvēģu hokeja treneris, bijušais hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_111032"}
{"text": "Vazdika\n\nIlze Vazdika (1943) — latviešu aktrise; Raimonda Vazdika (1962) — latviešu aktrise, kustību konsultante un dzejniece.\n", "id": "lvs_Latn_111033"}
{"text": "Eks\n\nEks var būt: Johans Eks: Johans Eks (katoļu teologs) (Johannes Eckius 1486―1543) ― vācu katoļu teologs, Lutera oponents; Johans Eks (luterāņu mācītājs) (Johannes Eck, ?―1552) ― Reformācijas laika Rīgas latviešu Jēkaba baznīcas draudzes luterāņu mācītājs; Jūels Ēriksons Eks (Joel Eriksson Ek; 1997) ― zviedru hokejists; Nikolajs Eke (Nicolaus von Ecke; zināms arī kā Niklāvs Eks; 1541—1623) ― Rīgas rātskungs, birģermeistars un burggrāfs.\n", "id": "lvs_Latn_111034"}
{"text": "Jamadzaki\n\nJuka Jamadzaki (山崎 由加; 1980) — futboliste; Naoko Jamadzaki (山崎 直子; 1970) — kosmonaute; Marumi Jamadzaki (山崎 円美; 1990) — futboliste.\n", "id": "lvs_Latn_111035"}
{"text": "Holovejs\n\nBads Holovejs (Bud Holloway; 1988) — Kanādas hokejists; Edīte Holoveja (Edith Martha Holloway; 1868—1956) — Anglijas šahiste.\n", "id": "lvs_Latn_111036"}
{"text": "Jūhansons\n\nJūhansons ( — 'Jūhana dēls', no personvārda Jūhans (Johan); sieviešu dzimtē Jūhansone) ir otrs izplatītākais zviedru cilmes uzvārds. Citās ģermāņu valodās sastopami līdzīgi uzvārdi ar tādu pašu cilmi — Džohansons (), Juhansons () un Juhansens (). Cilvēki ar šo uzvārdu:\n\nKlāss Jūhansons (Claes Johanson; 1884—1949) — zviedru cīkstonis; Lāšs Jūhansons (Lars Johansson; 1987) — zviedru hokejists; Lennarts Jūhansons (Lennart Johansson; 1929) — zviedru sporta funkcionārs; Līnuss Jūhansons (Linus Johansson; 1992) — zviedru hokejists; Markuss Jūhansons (Marcus Johansson; 1990) — zviedru hokejists; Stefans Jūhansons (Stefan Johansson; 1956) — zviedru autosportists.\n", "id": "lvs_Latn_111037"}
{"text": "Greiems\n\nBillijs Greiems (Billy Graham; 1918—2018) — ASV evaņģēlisko kristiešu evaņģēlists; Lindsijs Greiems (Lindsey Graham; 1955) — ASV politiķis Obrī Dreiks Greiems (Aubrey Drake Graham; 1986) — kanādiešu reperis, dziedātājs un aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_111038"}
{"text": "Oliveira\n\nAndersons Luišs di Abreu Oliveira (Anderson Luís de Abreu Oliveira; 1988) — brazīliešu futbolists; Nelsons Oliveira (Nélson Oliveira; 1991) — portugāļu futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_111039"}
{"text": "Tollers\n\nErnsts Tollers (Ernst Toller; 1893—1939) — ebreju izcelsmes vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs; Montagu Tollers (Montagu Toller; 1876—1934) — britu kriketa spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs.\n", "id": "lvs_Latn_111040"}
{"text": "Kubiļus\n\nKubiļus ( — 'mucinieks'; sieviešu dzimtē Kubiļiene (Kubilienė; ja precējusies) vai Kubiļūte (Kubiliūtė; ja neprecējusies))) ir lietuviešu cilmes uzvārds, kas sastopams arī Latvijā. Cilvēki ar šo uzvārdu: Andrius Kubilius (Andrius Kubilius; 1956) — Lietuvas politiķis un bijušais Lietuvas premjerministrs; Vītauts Kubiļus (Vytautas Kubilius; 1928—2004) — lietuviešu literatūras kritiķis un politiskais aktīvists; Jons Kubiļus (Jonas Kubilius; 1921—2011) — lietuviešu matemātiķis un Lietuvas Universitātes bijušais rektors.\n", "id": "lvs_Latn_111041"}
{"text": "Kārpenters\n\nDžons Kārpenters (John Carpenter; dzimis 1948. gadā), amerikāņu kinorežisors, scenārists, producents, aktieris un komponists; Skots Kārpenters (Scott Carpenter; 1925—2013), ASV astronauts, Jūras kara flotes lidotājs un akvanauts.\n", "id": "lvs_Latn_111042"}
{"text": "Jūhansone\n\nEmma Jūhansone (Emma Johansson; 1983) — bijusī Zviedrijas riteņbraucēja; Henna Jūhansone (Henna Johansson; 1991) — Zviedrijas cīkstone; Viktorija Jūhansone (Victoria Johansson; 1974) — Zviedrijas starptautiskā meistare šahā.\n", "id": "lvs_Latn_111043"}
{"text": "Epšteins\n\nEpšteins ( (Epshteyn); sieviešu dzimtē Epšteina) ir izplatīts Aškenazi ebreju uzvārds, kas cēlies no Hesenes pilsētas Epšteinas (Eppstein) nosaukuma.\n", "id": "lvs_Latn_111044"}
{"text": "Frānsiss\n\nRons Frānsiss (Ron Francis; 1963) — kanādiešu hokejists, centra uzbrucējs; Saimons Frānsiss (Simon Francis; 1985) — angļu futbolitsts, aizsargs; Trevors Frānsiss (Trevor Francis; 1954) — angļu futbolists, uzbrucējs.\n", "id": "lvs_Latn_111045"}
{"text": "Lorāns\n\nAnrī Lorāns (Henri Laurent; 1881—1954) — franču paukotājs; Lisjēns Lorāns (Lucien Laurent; 1907—2005) — franču futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_111046"}
{"text": "Kašūbu valoda\n\nKašūbu valoda (kaszëbsczi jãzëk) ir rietumslāvu valoda. Kašūbu valodu prot aptuveni 106 tūkstoši kašūbu, kas galvenokārt dzīvo Pomožes vojevodistē, Polijā. Tikai aptuveni 3 tūkstoši to lieto ikdienā; bet pārējie kašūbi lielākoties runā poļu valodā. Tā kā kašūbu valodu prot ļoti maz cilvēku, tā ir kļuvusi ļoti līdzīga poļu valodai. Daži valodnieki kašūbu valodu uzskata par stipri pastāvīgu poļu valodas dialektu. Visradniecīgākā valoda kašūbu valodai ir izmirusī slovīnu valoda. UNESCO kašūbu valodai ir piešķīrusi apdraudētās valodas statusu. Kopš 2005. gada kašūbu valodai ir piešķirts reģionālās valodas statuss Pomožes vojevodistē.\n", "id": "lvs_Latn_111047"}
{"text": "Audi A4\n\nAudi A4 tiek ražots kopš 1994. gada. A4 ir jaunā paaudze iepriekš veiksmīgajām četrām Audi 80 paaudzēm. Un, kā jau Audi 80 pirmsgājējiem, Audi A4 dizains sastāv no garenās priekšas, kur atrodas motors un aiz motora nekavējoties atrodas transmisija un atkal orientēta gareniski. Parasti piedziņa ir priekšējiem riteņiem, bet dažiem modeļiem, kā tos ir nosaucis Audi, \"quattro\" ir četru riteņu piedziņa.\n\nKopš A4 izlaišanas, tas jau ir bijis pieejams četrās paaudzēs, kuri ir balstīti uz Volkswagen 'B' grupas sērijas platformām. Audi A4 ir Audi 80 turpinājums, kur pirmās paaudzes A4 tiek dēvēts par B5 sēriju, kuru turpina B6, B7 un tagadējā B8 sērija.\n\nTā virsbūve ir (un vienmēr ir bijusi) kā sedans. Otrās (B6) un trešās (B7) paaudzes Audi A4 bija pieejami arī kā kabrioleti. Kas attiecas uz tagadējo ceturto paaudzi (B8), par kabrioletu, to aizstāja Audi A5 un S5 kabrioletu varianti. Mazākā Audi A3 arī ir ieguvusi sev kabrioleta tipu.\n", "id": "lvs_Latn_111048"}
{"text": "COROT-7b\n\nCOROT-7b ir relatīvi neliela citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni COROT-7 Vienradža zvaigznājā, aptuveni 489 gaismas gadu attālumā.\n\nCOROT-7b gravitācija 1,7 reizes pārsniedz Zemes gravitāciju un temperatūra ir ap 1650 °C t.i., uz planētas ir apmēram tāda pati temperatūra, kāda ir martenkrāsnī. Planētas masa ir apmēram 5 reizes lielāka par Zemi. COROT-7b rādiuss ir aptuveni par 80% lielāks nekā Zemes rādiuss.\n\nZvaigzne COROT-7 ir nedaudz mazāka un vēsāka nekā Saule. Tās vecums ir tikai 1,5 miljardi gadu. Zvaigznes COROT-7 sistēmā zinātnieki ir atklājuši vēl vienu planētu, kura nosaukta par COROT-7c. Vēl vienas citplanētas eksistencei šajā sistēmā tiek gaidīts apstiprinājums.\n\nReizi 20,4 stundās zvaigznes gaisma nedaudz pavājinās. Šis \"aptumsums\" ilgst aptuveni stundu. Tas izskaidrojams ar nelielas planētas klātbūtni, kas riņķo ap zvaigzni 2,5 miljona kilometru attālumā. Mūsu Saules sistēmas Saulei vistuvākā planēta Merkurs atrodas aptuveni 23 reizes tālāk no Saules.\n\nPlanētu atklāja 2009. gada 3. februārī, analizējot orbitālā teleskopa CoRoT datus. Tā bija pirmā cietas virsmas planēta, kas atklāta ārpus Saules sistēmas. Lai noskaidrotu šīs citplanētas masu, zinātniekiem nācās iedarbināt visprecīzāko planētu medību ieroci — HARPS spektrogrāfu, kas uzmontēts uz ESO 3,6 metru teleskopa Čīlē.\n", "id": "lvs_Latn_111049"}
{"text": "Airbus A400M\n\nAirbus A400M ir daudznacionāla četru dzinēju turbopropelleru militārā transporta lidmašīna. To izstrādāja Airbus Military kā taktisko gaisa transportu ar stratēģiskām spējām. Lidmašīnas pirmais lidojums, sākotnēji plānots 2008. gadā, notika Seviljā Spānijā.\n\nLidmašīnu ekspluatāciju paredzēts sākt 2012. gadā. Astoņas valstis ir pasūtījušas 174 eksemplārus.\n", "id": "lvs_Latn_111050"}
{"text": "Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija\n\nJelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775. līdz 1806. gadam, kad to pārdēvēja par Kurzemes guberņas \"Cildeno ģimnāziju\" (Gymanasium illustre), 1837. gadā par Jelgavas vīriešu ģimnāziju, kas Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā tika evakuēta uz Taganrogu. Tās vietā 1919. gadā tika nodibināta Jelgavas 1. valsts vidusskola, kas no 1923. gada pārdēvēta par Jelgavas ģimnāziju. Šobrīd ēkā atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.\n", "id": "lvs_Latn_111051"}
{"text": "Ikebana\n\nIkebana ir japāņu ziedu izkārtošanas māksla. Vārds ikebana ir veidojies no \"ikeru\", kas nozīmē sakārtot, novietot, dzīvība, dzimšana un \"hana\", kas nozīmē zieds. Iespējamie tulkojumi ir \"dot dzīvību puķēm\" vai \"sakārtot puķes\".\n\nIkebana ir kas vairāk kā vienkārša ziedu kompozīcijas izveidošana, tas ir disciplinēts mākslas veids, kurā daba un cilvēcīgums savijas kopā. Pretēji floristikai, kas sakārto puķes pēc to krāsām, ikebana uzsver citas augu daļas, kā stumbrus un lapas, tādā veidā pievēršot uzmanību līnijām un formām. Lai arī ikebana ir radoša izpausme, tai ir savi noteikumi. Mākslinieka mērķis katrā sakārtojumā ir parādīts caur krāsu kombinācijām, dabīgām formām, elegantām līnijām un parasti piedomātajai sakārtojuma jēgai. Vēl viens ikebanas aspekts ir minimālisms. Sakārtojumā var būt ļoti maz ziedu, kas ir izcelti ar stiebriem un lapām.\n\nIkebanas praktizētājiem ir ļoti svarīgs tās garīgais aspekts. Ikebanas laikā noteikti ir jāievēro klusums. Tas ir laiks, kas cilvēkiem jānovērtē dabas lietas, kuras tiem nav laika novērtēt ikdienas dzīvē. Tas ir arī brīdis, kad cilvēks sajūt tuvību ar dabu, kas palīdz atbrīvot prātu, ķermeni un dvēseli.\n\nJapāņu ziedu sakārtošanas māksla cēlusies 6. gadsimtā, kad Japānā ienāca budisms. Puķu nolikšana pie altāra, lai godinātu Budu, bija daļa no lūgšanām. Ikebana cēlās no puķu dāvināšanas mirušo dvēselēm. Pirmie klasiskie ikebanas stili sākās 15. gs. vidū, pirmie skolnieki un skolotāji bija budistu priesteri un sekotāji. Ar laiku parādījās arī citas skolas, stili mainījās un ikebana kļuva par ierastu lietu Japānas sabiedrībā.\n\nIkenobo ir vecākā ikebanas skola, to 15. gs. ir dibinājis budistu mūks Ikenobo Senno. Tā atrodas Rokkakudo templī Kioto.\n", "id": "lvs_Latn_111052"}
{"text": "Radioaktīvie atkritumi\n\nRadioaktīvie atkritumi ir viens no bīstamo atkritumu veidiem. Tie ir atkritumi, kas rodas pēc radioaktīvo vielu lietošanas izbeigšanas. Radioaktīvas vielas tiek lietotas rūpniecībā, medicīnā un zinātnē. Nozīmīgs radioaktīvo vielu pielietojums ir kodoldegvielas izmantošana enerģētikā atomelektrostaciju kodolreaktoros, kur, izstrādājoties kodoldegvielai, paliek izlietotā kodoldegviela (dažkārt saukta par kodolatkritumiem, lai gan visbiežāk to pārstrādā, radot jaunu kodoldegvielu) un radioaktīvie atkritumi, tai skaitā arī visas kodolreaktora nolietotās sastāvdaļas, piemēram, reaktora kontroles stieņi, kodolreaktora reaktora bioloģiskais aizsargapvalks, kodoldegvielas kasetes, reaktora dzesēšanas caurules u.c. sastāvdaļas, kas bijušas pakļautas neitronu starojumam.\n", "id": "lvs_Latn_111053"}
{"text": "Pripjata\n\nPripjata () ir pamesta apgabala pakļautības pilsēta Kijivas apgabalā Ukrainā, netālu no Baltkrievijas robežas, Pripetes upes krastā. Pilsētu sāka veidot ap 1970. gadu reizē ar Čornobiļas AES celtniecības sākumu atomelektrostacijas darbinieku izmitināšanai. Pilsētai bija otrs neoficiāls nosaukums \"Atompilsēta\" (Атомград). Pilsētas statusu Pripjata ieguva 1979. gadā. Līdz 1986. gada kodolkatastrofai tajā dzīvoja aptuveni 50 000 iedzīvotāju. Čornobiļas atomelektrostacijā notika lielākā tehnogēnā katastrofa cilvēces vēsturē, kā rezultātā visus pilsētas iedzīvotājus nācās evakuēt radioaktīvā piesārņojuma dēļ.\n\nPirms atomelektrostacijas avārijas Pripjata bija augoša pilsēta ar attīstītu infrastruktūru. Pripjatā dzīvoja galvenokārt Čornobiļas AES strādājošie, pēc kodolkatastrofas lielākā daļa no evakuētajiem cilvēkiem kļuva par invalīdiem saņemtās radiācijas dēļ, daudzi neilgi pēc evakuācijas nomira no staru slimības, vēl vairāk nomira vēlāk ar vēzi. PSRS valdība neļāva rakstīt patieso bojāgājušo nāves cēloni, to parasti aizstājot ar sirds apstāšanos.\n\nLīdz galam neuzbūvētais Pripjatas atrakciju parks kļuvis par vienu no avārijas simboliem.\n", "id": "lvs_Latn_111054"}
{"text": "Princeses Martas krasts\n\nPrinceses Martas krasts (, ) ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Hokona VII jūras un Lazareva jūras krastā. Stiepjas no 5° austrumu garuma līdz Stenkomas-Vilsas glečeram rietumos. Kopējais piekrastes garums ap . Austrumos robežojas ar Princeses Astridas krastu, rietumos — ar Kērda krastu Kotsu Zemē.\n", "id": "lvs_Latn_111055"}
{"text": "Ātrās kārtošanas algoritms\n\nĀtrās kārtošanas algoritms ir kārtošanas algoritms, kuru izstrādāja Sers Čārlzs Antonijs Ričards Hoars (C.A.R. Hoare) Britu datorzinātnieks 1960. gadā kad bija 26 gadus vecs, un tas ir viens no plašāk izmantotajiem kārtošanas algoritmiem. Šī algoritma vidējā sarežģītība ir {O}(n\\log n). Sliktākajā gadījumā algoritma sarežģītība ir {O}(n^2) tomēr, ja algoritmu lieto pareizi, tad šāds gadījums ir novērojams reti. Parasti ātrās kārtošanas algoritms ir ātrāks kā citi {O}(n\\log n) sarežģītības kārtošanas algoritmi, galvenokārt tādēļ, ka algoritma iekšējais cikls ir viegli uzlabojams un piemērojams nepieciešamajam gadījumam. Ātrās kārtošanas algoritma labās īpašības ir kārtošana bez papildu atmiņas (tiek izmantots neliels steks), mazais salīdzināšanu skaits, kā arī algoritma īsais iekšējais cikls.\n", "id": "lvs_Latn_111056"}
{"text": "Auseklis Baušķenieks\n\nAuseklis Baušķenieks ( — ) bija latviešu gleznotājs, viens no populārākajiem un savdabīgākajiem 20. gadsimta māksliniekiem, nereti uzskatīts par vienu no latviešu laikmetīgās mākslas patriarhiem.\n", "id": "lvs_Latn_111057"}
{"text": "Ziemassvētku egle\n\nZiemassvētku egle ir dekorēts dabīgs vai mākslīgs mūžzaļš skujkoks, parasti tā ir egle. Ziemassvētku egles dekorēšana tiek saistīta ar Ziemassvētku svinēšanu. Ziemassvētku eglīte parasti tiek ievietota un dekorēta mājā, taču var arī tikt izmantota ārpus telpām. Tradicionālie egles rotājumi ir Ziemassvētku gaismiņas (sākotnēji tās bija sveces), dažādi rotājumi, vītnes un vizuļi. Bieži egles virsotnē tiek novietots eņģelis vai zvaigzne, tā simbolizējot Jēzus Kristus dzimšanu Bētlemē.\n\nZiemassvētku eglīšu izcelsme tiek saistīta ar laiku pirms izglītotajām Eiropas kultūrām. Ziemassvētku egļu tradīcija mūsdienu izpratnē ir samērā jauna. Ziemassvētku eglīšu uzstādīšanas un rotāšanas tradīcija tika aizsākta apmēram 15. gadsimtā Livonijā (pašreizējās Latvijas un Igaunijas teritorija) un 16. gadsimtā Ziemeļvācijā. Saskaņā ar pirmajiem dokumentētajiem Ziemassvētku egļu izmantošanas gadījumiem Igaunijā, 1441., 1442. un 1514. gadā Melngalvju brālība savā brālības mājā Rēvelē (pašreizējā Tallina) uzcēla Ziemassvētku egli un pēdējā naktī pirms svinībām tā tika novietota Rātslaukumā. Citi avoti vēsta, ka pirmoreiz Ziemassvētku egle tikusi izrotāta Rīgā 1510. gadā.\n\n16. gadsimtā tradīcija dekorēt Ziemassvētkos kādu mūžzaļu koku izplatījās visā Svētās Romas impērijas teritorijā. Pirmās mākslīgās Ziemassvētku egles parādījās Vācijā 19. gadsimtā.\n", "id": "lvs_Latn_111058"}
{"text": "Boeing 80\n\nBoeing 80 bija Amerikas pasažieru lidmašīna 20. gados. 3 dzinēju divplāksnis. Šo modeli ražoja Boeing Airplane Company paši savām vajadzībām. Pats Boeing veiksmīgi ar šo lidmašīnu pārvadāja pasta sūtījumus un pasažierus pēc noteikta grafika.\n", "id": "lvs_Latn_111059"}
{"text": "Stenkomas-Vilsas glečers\n\nStenkomas-Vilsas glečers () ir ap 100 km garš plašs šļūdonis Austrumantarktīdā. Atdala Princeses Martas krastu ziemeļaustrumos no Kērda krasta dienvidrietumos. 1915. gada janvārī britu ekspedīcija Ernesta Šekltona vadībā atklāja plašu ledāja mēli Vedela jūras austrumu piekrastē, ko nosauca par Stenkomas-Vilsas izvirzījumu (Stancomb-Wills Promontory) par godu vienai no galvenajiem ekspedīcijas sponsoriem Dženetai Stenkomai-Vilsai (Janet Stancomb-Wills). 1967. gada 5. novembrī ASV Kara flotes lidmašīna LC-130 atklāja plašu glečeru, ko nosauca pēc tā veidotās mēles. Mēli 1969. gadā oficiāli pārdēvēja par Stenkomas-Vilsas glečera mēli (Stancomb-Wills Glacier Tongue).\n", "id": "lvs_Latn_111060"}
{"text": "Reimatoīdais artrīts\n\nReimatoīdais artrīts ir hroniska sistēmiska autoimūna iekaisuma slimība, kas galvenokārt bojā sinoviālas locītavas (izpaužas kā sinovīts), tomēr var tikt iesaistīti arī citi orgāni, piemēram, āda, sirds, plaušas, acis. Slimība ir saistīta ar ievērojamu darbaspēju zudumu un priekšlaicīgu nāvi.\n\nSlimību pirmo reizi 1800.gadā aprakstīja franču ārsts Augustin Jacob Landré-Beauvais(1772-1840). Nosaukumu \"reimatoīdais artrīts\" 1859. gadā izveidoja britu reimatologs Alfred Baring Garrod.\n", "id": "lvs_Latn_111061"}
{"text": "Koriolisa spēks\n\nKoriolisa spēks ir Zemes griešanās izraisīts novirzīšanās spēks.\n\n19. gadsimta sākumā franču zinātnieks Gaspārs Gustavs de Korioliss pierādīja, ka jebkurš priekšmets, kas kustas gar zemes virsmu ziemeļu puslodē, novirzās pa labi no sākotnējās trajektorijas, bet dienvidu puslodē — pa kreisi. Tas ir saistīts ar Zemes griešanos.\n\nKoriolisa spēks novirza kustību virzienu, bet nemaina ātrumu. Vislielākais Koriolisa spēks ir uz poliem, bet uz ekvatora tas ir 0.\n", "id": "lvs_Latn_111062"}
{"text": "Google Web Toolkit\n\nGoogle Web Toolkit (GWT ) ir atvērtā koda programmēšanas rīku kopums, kurš ļauj tīmekļa izstrādātājiem radīt un uzturēt sarežģītas JavaScript lietojumprogrammas, izmantojot Java valodu. Neskaitot dažas platformai specifiskas bibliotēkas, viss pārējais ir Java kods, ko var kompilēt uz jebkuras no atbalstītajām platformām, izmantojot iekļautos GWT Ant kompilācijas failus. Tas ir pieejams, saskaņā ar Apache licences versiju 2.0.\n\nGWT piedāvā atkalizmantojamus, efektīvus risinājumus Ajax pielietošanai, to skaitā asinhroniem attālnātiem procedūru izsaukumiem, pārlūka vēstures pārvaldībai, grāmatzīmēm, internacionalizācijai un pārlūku savietojamībai.\n", "id": "lvs_Latn_111063"}
{"text": "Andris Ameriks\n\nAndris Ameriks (dzimis Jūrmalā) ir latviešu ekonomists un politiķis. Bijis Saeimas un Rīgas domes deputāts. No 2010. līdz 2018. gadam bija Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova vietnieks. Pārstāv paša izveidoto partiju \"Gods kalpot Rīgai!\", kuras vadītājs bija no 2012. līdz 2021. gadam. Kopš 2019. gada — Eiropas Parlamenta deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_111064"}
{"text": "Upmalas iela\n\nUpmalas iela var būt: iela valstspilsētās: Upmalas iela — iela Jūrmalā. Upmalas iela — iela Liepājā. iela novadu pilsētās: Upmalas iela — iela Bauskas novada Bauskā. Upmalas iela — iela Līvānu novada Līvānos. iela novada ciemos: Upmalas iela — iela Ādažu novada Carnikavas pagasta Carnikavā. Upmalas iela — iela Ropažu novada Garkalnes pagasta Sunīšos. Upmalas iela — iela Salaspils novadā, Salaspils pagasta Dolē.\n", "id": "lvs_Latn_111065"}
{"text": "Upmalas iela (Salaspils novads)\n\nUpmalas iela ir iela Salaspils novada Dolē, Zirņu salas dienvidu daļā, paralēli Daugavai. Kopējais ielas garums ir 990 metri.\n", "id": "lvs_Latn_111066"}
{"text": "Liu Sjaobo\n\nLiu Sjaobo (, Liu Xiaobo; —) bija ķīniešu profesors, literāts un cilvēktiesību aizstāvis, kurš savā retorikā aicināja veikt demokrātiskas reformas un izbeigt komunistu vienpartijas režīma valdīšanu Ķīnas Tautas Republikā. Mūža beigās viņš bija ieslodzīts ĶTR cietumā kā disidents. 2017. gada 26. jūnijā viņu atbrīvoja no cietuma, pārceļot uz uzraudzību slimnīcā, jo viņam bija diagnosticēts aknu vēzis. Viņš nomira slimnīcā 13. jūlijā.\n", "id": "lvs_Latn_111067"}
{"text": "Pirmssokratiķi\n\nPirmssokratiķi bija pirmie sengrieķu filozofi, pie kuriem pieskaitāmi Taless, Pitagors, Hērakleits, Empedokls, Anaksagors un Anaksimens, kā arī agrīnie atomisti Leikips un Dēmokrits. Atomisms ir pati pazīstamākā no visām pirmssokratiķu idejām. Saskaņā ar to pasaule sastāv no mazām, nedalāmām daļiņām.\n\nPirmssokratiķu darbi līdz mūsdienām saglabājušies fragmentāri. Par tiem ziņas var iegūt arī no viņu laikabiedru aprakstiem un kritikas.\n", "id": "lvs_Latn_111068"}
{"text": "10. Saeimas deputāti\n\n10. Saeimā tika ievēlēti 100 deputāti, no kuriem 98 sāka savu darbību . darbu sāka deputāts Klāvs Olšteins (mandāts netika apstiprināts pirmajā sēdē ģimenes apstākļu dēļ), bet — arī Jānis Ādamsons (mandāts netika apstiprināts pirmajā sēdē slimības dēļ). Skaitot arī mandātu nolikušos deputātus, kopā 10. Saeimā ir strādājuši 117 deputāti.\n", "id": "lvs_Latn_111069"}
{"text": "Naša Russia\n\n\"Naša Russia\" (; — 'Mūsu Krievija') ir Krievijas producentu apvienības Comedy Club Production humoristisks seriāls, kas kopš 2006. gada tiek izrādīts televīzijas kanālā TNT. Latvijā to pārraida kanāls TV6 un TV3+. Galvenās lomas seriālā atveido Mihails Galustjans un Sergejs Svetlakovs.\n", "id": "lvs_Latn_111070"}
{"text": "1899. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1899. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).\n", "id": "lvs_Latn_111071"}
{"text": "Romāns Šuhevičs\n\nRomāns Šuhevičs (, dzimis , miris ) bija viens no ukraiņu politiskajiem un militārajiem līderiem divdesmitā gadsimta pirmajā pusē. Viens no Ukrainas nemiernieku armijas (UPA, Українська повстанська армія) izveidotājiem un tās komandieris un Ukraiņu Nacionālistu organizācijas (banderiešu) (Організація українських націоналістів революційна) faktiskais vadītājs no 1943. līdz 1950. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_111072"}
{"text": "Lietus mežs\n\nLietus mežs ir mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums. Minimālajam nokrišņu daudzumam ir jābūt lielākam par 2000 mm gadā. Lietus mežus iedala mitrajos tropu mežos un mērenajos lietus mežos. Galvenā atšķirība starp tropiskajiem un mērenajiem lietus mežiem ir ģeogrāfiskā platuma grādos; tropiskie lietus meži ir tuvāk ekvatoram, bet mērenie atrodas mērenajā joslā. Lietus meži atrodas Āzijā, Austrālijā, Amerikā, Centrālajā un Dienvidāfrikā. Lielākais lietus mežs pasaulē ir Amazones lietus mežs, kas atrodas Dienvidamerikā. Lietus meži ir pasaules sarežģītākās ekosistēmas. Kaut gan lietus meži aizņem tikai 6% no planētas virsmas, tie satur vairāk nekā pusi visas pasaules augu un dzīvnieku sugu - liānas, orhidejas, gumijkoki, zeltainie lauvpērtiķi, morfīdi, koati, kāpelētājvardes, sliņķi, boa čūskas, iguānas, jaguāri, lemuri, tapiri, tukani u.c.\n", "id": "lvs_Latn_111073"}
{"text": "Koherence\n\nKoherence ( - saķeršanās, sasaistīšanās) ir vairāku viļņu vai svārstību procesu saskaņotība laikā un/vai telpā. Par koherenci var runāt tikai vairāku viļņu gadījumā (viens vilnis pats par sevi nav ne koherents, ne nekoherents), t.i. koherence izpaužas divu vai vairāku viļņu mijiedarbībā. Svārstības ir koherentas, ja to fāžu starpība nemainās laikā (vai arī svārstību (viļņu) fāzes ir vienādas). Līdz ar to koherentiem viļņiem jābūt monohromatiskiem (to viļņa garumiem jābūt vienādiem). Koherenti elektromagnētiskie viļņi ir arī vienādi polarizēti. Bez koherences nav iespējama viļņu interferences parādība.\n\nVienkāršākais koherentu svārstību piemērs ir divas vienādas frekvences sinusoidālas svārstības.\n", "id": "lvs_Latn_111074"}
{"text": "Frenela biprizma\n\nFrenela biprizma ir optiska ierīce divu koherentu gaismas staru kūļu iegūšanai. Tā ir simetriska platleņķa prizma no stikla un tās laušanas leņķis ir ļoti mazs - ap 10 leņķa minūtes (šāda biprizma sastāv it kā no divām ar īsākajām malām kopā saliktām taisnleņķa prizmām). Lai novērotu koherento staru radīto interferences ainu, sākotnējo gaismas avotu novieto pirms Frenela biprizmas uz tās simetrijas ass. Gaisma, kas lūst prizmā, sadalās divos kūļos, kuri it kā nāk no gaismas avota šķietamajiem attēliem.\n\nFrenela biprizmu izmanto gaismas viļņa garuma noteikšanai.\n", "id": "lvs_Latn_111075"}
{"text": "Atjaunīgā enerģija\n\nAtjaunīgā enerģija jeb atjaunojamā enerģija ir enerģija no tādiem avotiem, kuri mūsdienu civilizācijas mērogos ir neizsmeļami. Atjaunīgā enerģija tiek iegūta no apkārtējā vidē dabiski notiekošiem (bioloģiskiem vai nebioloģiskiem) procesiem tādā formā, kas derīga tehniskai pielietošanai. Galvenais atjaunīgās enerģijas avots ir Saule, kuras enerģija izmantojama kā tieši (fotoelektriskās Saules baterijas, Saules kolektori jeb paneļi siltuma iegūšanai, Saules termoelektrostacijas), tā arī netieši — kā vēja enerģija, lietus enerģija (hidroelektrostacijas), jūras viļņu enerģija, ūdens temperatūru starpības dotā enerģija, atjaunojamās biomasas enerģija (malka, kūdra, biodegviela). Pie atjaunīgās enerģijas avotiem pieskaitāma arī plūdmaiņu enerģija, kas ir Mēness gravitācijas enerģija, kā arī ģeotermālā enerģija - Zemes dzīļu dabiskais siltums.\n\nPie atjaunīgās enerģijas avotiem nepieskaita degizrakteņus, kuri no jauna mūsdienās neveidojas. Arī kodolenerģiju neuzskata par atjaunīgo enerģiju, jo skaldāmo izotopu krājumi ir ierobežoti (kodolsintēzes izejvielas pieejamas gandrīz neierobežotā daudzumā, tomēr praktiski izmantojami kodoltermiskie reaktori vēl nav uzbūvēti daudzu tehnisku grūtību dēļ).\n\n2008. gadā apmēram 19% pasaulē patērētās enerģijas tika iegūts no atjaunojamiem enerģijas avotiem, turklāt 13% - sadedzinot biomasu, piemēram, malku; bet 3,2% patērētās enerģijas bija hidroenerģija. Jaunie atjaunojamās enerģijas (alternatīvās enerģijas) avoti deva 2,7% no vispasaules patēriņa, taču to daļai ir tendence strauji pieaugt. Apmēram 18% elektroenerģijas pasaulē tika iegūti no atjaunojamiem avotiem (15% no hidroenerģijas, 3% — no alternatīvās enerģijas avotiem).\n\nLatvijā trešo daļu enerģijas iegūst no atjaunojamiem resursiem, galvenokārt izmantojot hidroenerģiju un biomasas (koksnes) enerģiju.\n", "id": "lvs_Latn_111076"}
{"text": "Ņūtona gredzeni\n\nŅūtona gredzeni ir gredzenveida interferences joslas, kas novērojamas plānā mainīga biezuma gaisa slānī caurspīdīgas plakanas un nedaudz izliektas (lēcveidīgas) virsmas vai divu izliektu virsmu saskares punkta apkārtnē. Interferences aina sastāv no gaišiem un tumšiem gredzeniem, ja izmanto monohromatisku gaismas avotu, vai daudzkrāsainiem gredzeniem, ja izmanto nemonohromatisku gaismas avotu.\n\nr_n= \\sqrt{\\left(n - {1 \\over 2}\\right)\\lambda R}, kur n ir gredzena kārtas skaitlis, R — lēcas liekuma rādiuss un λ — gaismas viļņa garums.\n", "id": "lvs_Latn_111077"}
{"text": "Irbes\n\nIrbes, irbju apakšdzimta (Perdicinae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu apakšdzimtām fazānu dzimtā (Phasianidae). Irbju apakšdzimtā ir 112 sugas, kas sistematizētas 26 ģintīs. Pazīstamākās sugas ir laukirbe, sniegirbe un paipala.\n\nIrbes ir tipiskas nometnieces, lai gan dažas paipalu sugas ir migrējošas. Tās ir sastopamas Eirāzijā un Āfrikā. Latvijā dzīvo 2 irbju apakšdzimtas sugas: laukirbe (Perdix perdix) un paipala (Coturnix coturnix). Divas apakšdzimtas sugas (laukirbe un čukora (Alectoris chukar)) ir veiksmīgi introducētas ASV un Kanādā. ASV laukirbe tika introducēta pirms vairāk kā 100 gadiem.\n", "id": "lvs_Latn_111078"}
{"text": "Tenerife\n\nTenerife (; izrunā: ) ir lielākā no septiņām Spānijai piederošajām Kanāriju salām, Atlantijas okeānā, netālu no Āfrikas piekrastes. Sala ir 2034,38 km2 liela un tajā dzīvo 931 646 iedzīvotāji. Tā ir apdzīvotākā sala Kanāriju salās un apdzīvotākā Spānijai piederošā sala. Augstākā virsotne — darbīgs vulkāns Teide (Pico de Teide) (3718 m) Tenerifes salā. Teide ir arī augstākā virsotne visā Spānijā.\n\nTenerife ir Kanāriju salu ekonomiskais centrs un viens no ievērojamākajiem tūrisma mērķiem, salu ik gadu apmeklē apmēram 5 miljoni tūristu.\n\nTenerifē notiek arī viens no pasaules lielākajiem karnevāliem Carnival of Santa Cruz de Tenerife, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tāpat Tenerife ir vienīgā Spānijai piederošā sala, kurā ir divas lidostas.\n", "id": "lvs_Latn_111079"}
{"text": "2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona\n\n2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona bija Eiropas spēcīgākā futbola klubu turnīra 55. sezona un 18. zem UEFA Čempionu līgas nosaukuma. Sezona ilga no ar pirmās kvalifikācijas kārtas spēlēm un noslēdzās ar finālspēli Santiago Bernabéu stadionā Madridē, Spānijā.\n\nPar Čempionu līgas uzvarētājiem kļuva Itālijas A sērijas klubs Internazionale, kas finālā uzvarēja Vācijas Bundeslīgas klubu Bayern Munich ar rezultātu 2—0. Iepriekšējās sezonas čempioni Barcelona sacensības beidza pusfinālu kārtā, kur divu spēļu summā zaudēja Internazionale klubam.\n", "id": "lvs_Latn_111080"}
{"text": "2009.—2010. gada ULEB Eirokausa sezona\n\n2009.—2010. gada ULEB Eirokausa sezona bija 8. ULEB Eirokausa sezona. Sezona sākās ar kvalifikācijas kārtu un beidzās ar finālu .\n", "id": "lvs_Latn_111081"}
{"text": "2022. gada FIFA Pasaules kauss\n\n2022. gada FIFA Pasaules kauss () bija starptautisks vīriešu izlašu futbola turnīrs, kas notika Katarā no līdz . Šis pēc skaita bija 22. Pasaules kausa finālturnīrs. Finālturnīrs pirmoreiz notika arābu pasaulē, tāpat šī ir otrā reize, kad tas tika aizvadīts pilnībā Āzijā (pirmoreiz — 2002. gadā Dienvidkorejā un Japānā). Pēdējo reizi Pasaules kausa finālturnīrā piedalās 32 valstu izlases, jo 2026. gada finālturnīrā komandu skaits tiks palielināts līdz 48 komandām. Klimatisko apstākļu dēļ finālturnīrs norisinājās novembrī un decembrī, nevis kā ierasts jūnijā un jūlijā. Tika veiktas arī izmaiņas turnīra izspēles ilgumā — šoreiz tās bija 29 dienas. Fināls tika aizvadīts 18. decembrī, kas ir arī Kataras nacionālie svētki.\n\nPar turnīra norises vietu Katara tika apstiprināta . Kataras kandidatūra saņēmusi kritiku gan par korupcijas skandālu balsošanas laikā, imigrantu un minoritāšu tiesībam pašā Katarā, kā arī norises laika pārcelšanu uz ziemu, kas sastapās ar pretestību no Eiropas futbola līgām.\n", "id": "lvs_Latn_111082"}
{"text": "2018. gada FIFA Pasaules kauss\n\n2018. gada FIFA Pasaules kauss () bija starptautisks vīriešu izlašu futbola turnīrs, kas notika Krievijā no līdz . Šis bija pēc skaita 21. Pasaules kausa finālturnīrs. Krievija turnīru rīkoja pirmo reizi.\n\nFinālturnīrā piedalījās 32 izlases no 5 konfederācijām (neviena OFC zonas izlase finālturnīram nekvalificējās). Krievijas izlase turnīram kvalificējās automātiski kā turnīra rīkotāji, pārējā 31 izlase tika noskaidrota kvalifikācijas turnīrā, kas notika no līdz . Pirmo reizi finālturnīrā iekļuva Islandes un Panamas izlase. Kopumā tika aizvadītas 64 spēles 12 stadionos, 11 pilsētās. Fināls notika 15. jūlijā Lužņiku stadionā, Maskavā.\n\nŠis bija pirmais FIFA Pasaules kauss, kurā izmantoja video tiesneša palīgus. Viņu uzdevums ir iesaistīties spēlē strīdīgu vārtu gadījumā, strīdīgu 11 metru soda sitienu piešķiršanas gadījumā, strīdīgas sarkanās kartītes piešķiršanas gadījumā, kā arī uzmanīt, lai sarkanā vai dzeltenā kartīte tiktu parādīta pareizajam futbolistam, nevis kādam citam.\n", "id": "lvs_Latn_111083"}
{"text": "Pupuķis\n\nPupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns. Pupuķim ir 6 pasugas. Tā tuvākie radinieki ir Āfrikas pupuķis un Madagaskaras pupuķis, kurus nesenā pagātnē sistematizēja kā pupuķa pasugas.\n\nSastopams Eirāzijā un Āfrikā. Samērā reti sastopams arī Latvijā, kas atrodas tuvu sugas izplatības areāla ziemeļu robežai. Pupuķis ir izraudzīts par 2014. gada Gada putnu Latvijā. Pupuķis ir Izraēlas nacionālais putns.\n\nPupuķi latviešu valodā mēdz saukt arī par bada dzeguzi. Ornitologs Edmunds Račinskis domā, ka šāds nosaukums putnam dots tādēļ, ka \"pupuķi pārsvarā dzīvo smilšainos piejūras apgabalos — no zemnieka viedokļa nabadzīgās vietās, kur nekāda labā raža nav gaidāma, ja nu vienīgi kāds lopiņš paganāms.\"\n", "id": "lvs_Latn_111084"}
{"text": "Pupuķi\n\nPupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu). Nesenā pagātnē pupuķus sistematizēja kā vienas sugas — pupuķis (Upupa epops) — dažādas pasugas.\n", "id": "lvs_Latn_111085"}
{"text": "Zaļvārnveidīgie\n\nZaļvārnveidīgie jeb krāšņvārnveidīgie (Coraciiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 6 dzimtas ar 175 sugām. Lielākā no visām kārtas dzimtām ir zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ar 114 sugām. Pazīstamākie putni ir zaļās vārnas, zivju dzenīši un bišu dzeņi.\n", "id": "lvs_Latn_111086"}
{"text": "Datu integritāte\n\nDatu integritāte ir noteikumu kopums, kas nodrošina datu pareizības, nepretrunīguma un pilnības saglabāšanu. Datu integritāti ir svarīgi saglabāt pēc datu atjaunināšanas vai dzēšanas.\n", "id": "lvs_Latn_111087"}
{"text": "Teofanis Geks\n\nTeofanis Gekas (; dzimis ) ir bijušais grieķu futbolists, uzbrucējs. Viņš ir bijis labākais vārtu guvējs Grieķijas superlīgā un Bundeslīgā. Viņš bija arī labākais vārtu guvējs 2010. gada pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas ciklā Eiropas zonā, gūstot 10 vārtus savas izlases labā.\n", "id": "lvs_Latn_111088"}
{"text": "Latvijas Ziemeļaustrumu reģiona futbola čempionāts 2010\n\n2010. gada Ziemeļaustrumu reģiona futbola čempionāts notika no līdz , kuru organizēja Latvijas Futbola federācijas Ziemeļaustrumu reģiona vadītājs Ainis Šaicāns. Čempionātā piedalījās 5 komandas, kas aizvadīja trīs riņķu turnīru. Ziemeļaustrumu reģiona čempiona titulu un ceļazīmi uz 2. līgas finālsacensībām izcīnīja FK Kvarcs.\n", "id": "lvs_Latn_111089"}
{"text": "Ameriks\n\nAndris Ameriks (1961) ― latviešu ekonomists un politiķis; Edgars Ameriks (1982) ― latviešu kūdras pētnieks, mākslinieks un tēlnieks.\n", "id": "lvs_Latn_111090"}
{"text": "Plāņi\n\nPlāņi ir apdzīvota vieta Valmieras novada Plāņu pagastā, pagasta centrs. Izvietojušies pagasta dienviddaļā, Vijas upes kreisajā krastā 31 km no novada centra Valmieras un 148 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_111091"}
{"text": "Dubna\n\nDubna ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Dubnas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta centrā Medupes krastos pie autoceļa P64. Dubnā ir pagasta pārvalde, kultūras nams, bibliotēka, feldšeru vecmāšu punkts, katoļu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_111092"}
{"text": "Silene (Skrudalienas pagasts)\n\nSilene (agrāk Borovka) ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta vidusdaļā Sila ezera ziemeļu krastā pie autoceļa P68. Silenē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, klubs, bibliotēka un Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes nodaļa.\n", "id": "lvs_Latn_111093"}
{"text": "Platone\n\nPlatone (agrāk arī Vecplatone un Vecplatones muiža) ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Platones pagastā, pagasta centrs. Atrodas pagasta vidienē Platones upes abos krastos pie autoceļa A8 un dzelzceļa līnijas Jelgava—Meitene.\n", "id": "lvs_Latn_111094"}
{"text": "Lēdurga\n\nLēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novada Lēdurgas pagastā, pagasta centrs. Līdz 2021. gada 30. jūnijam atradās Krimuldas novadā. Atrodas pagasta centrā Aģes upes abos krastos 28 km no novada centra Siguldas un 64 km no Rīgas. Lēdurgā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, kultūras nams, brīvdabas estrāde, bibliotēka, sporta centrs, Lēdurgas luterāņu baznīca, dendroloģiskais parks.\n", "id": "lvs_Latn_111095"}
{"text": "Mašīna\n\nMašīna (no — 'ietaise') ir ietaise, kas paredzēta lietderīga darba veikšanai. To veido piedziņa, izpildsistēmas un vadības sistēmas. Mehānisms no mašīnas atšķiras ar to, ka tas ir paredzēts kustības pārveidošanai un spēku pārnešanai, bet aparāts (no — 'sagatavotais') ir precīza tehniska ierīce vai rūpnieciskā ierīce.\n", "id": "lvs_Latn_111096"}
{"text": "Andris Līgotnis\n\nAndris Līgotnis ( — ) bija latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un politiķis, LR Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts. Partijas \"Latvijas Ceļš\" biedrs.\n", "id": "lvs_Latn_111097"}
{"text": "MiG-25\n\nMikoyan-Gurevich MiG-25 () (NATO pārskata nosaukums: Foxbat) ir augstas virsskaņas pārtvērējs un izlūk-bumbvedējs, kas bija viens no visu laiku visātrākajiem militārajiem lidaparātiem. Padomju Savienības inženieru Mikojana un Gureviča biroja radītais pirmais prototips pirmoreiz pacēlās gaisā 1964. gadā, bet ekspluatācijā nodots 1970. gadā.\n\nMaksimālais ātrums Mach 2,83 +, jaudīgais radars un četras gaisa raķetes uztrauca ASV novērotājus un veicināja McDonnell Douglas F15 Eagle lidmašīnas attīstību 1960. gadu beigās. MiG-25 spējas amerikāņiem radās izdevība izprast labāk 1976. gadā, kad padomju lidotājs izmēģinātājs Viktors Beļenko izbēga ar MiG-25 caur Japānu uz Amerikas Savienotajām Valstīm. MiG-25 sērijas ražošana tika izbeigta 1984. gadā, kopumā tika saražoti 1190 lidaparāti. MiG-25 izmantoja vairāki padomju sabiedrotie un bijušās Padomju Savienības republikas, un tas joprojām tiek ekspluatēts ierobežotā skaitā Krievijā un vairākās citās valstīs. MiG-25 lidmašīna ir izstādīta apskatei Rīgas aviācijas muzejā.\n", "id": "lvs_Latn_111098"}
{"text": "Vāsa\n\nVāsa (pilsēta) — pilsēta Somijā. Vāsa (karakuģis) — 17. gadsimta Zviedrijas karakuģis. Vāsa (polārstacija) — Zviedrijas polārstacija Antarktīdā. Vāsu dinastija — Zviedrijas karaliskā dinastija, kuru aizsāka Gustavs Vāsa\n", "id": "lvs_Latn_111099"}
{"text": "Zaļvārnu dzimta\n\nZaļvārnu dzimta jeb zaļo vārnu dzimta, arī krāšņvārnu dzimta (Coraciidae) ir viena no zaļvārnveidīgo putnu kārtas (Coraciiformes) dzimtām. Zaļvārnu dzimtā ir 13 sugas, kas iedalītas 2 ģintīs.\n\nLielākā daļa zaļvārnu dzimtas putnu dzīvo silta klimata zonās Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā. Vislielākā zaļvārnu sugu dažādība ir Āfrikā. Pastāv viedoklis, ka tieši šajā kontinentā ir izveidojusies zaļvārnu dzimta. Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vienīgā zaļvārnu suga, kas ir sastopama Eiropā, kur tā ligzdo, bet ziemas periodā tā migrē uz Āfriku. Otra suga, kas migrē tālus ceļus ir austrumu zaļvārna (Eurystomus orientalis), kas ligzdo Āzijas austrumos un Austrālijas ziemeļos. Pārējās sugas ir vairāk vai mazāk nometnieces, un, ja migrē, tad nelielus attālumus.\n", "id": "lvs_Latn_111100"}
{"text": "Munin\n\nMunin ir tīklu uzraudzības lietotne, kas parāda diagrammas, izmantojot tīmekļa saskarni. Tajā uzsvars tiek likts uz vienkāršību. Izmantojot Munin, var viegli pārraudzīt datora, tīkla, kā arī lietotņu izmantotos resursus. Ar Munin palīdzību ir viegli noteikt, kas tieši ir par problēmu.\n\nProgramma tika izstrādāta Norvēģijā, tās nosaukums cēlies no norvēģu mitoloģijas. Munin tulkojumā nozīmē atmiņa. Programma izmanto RRDtool, kuras veidotājs ir Tobijs Otaiks (Tobi Oetike), un programmēta, izmantojot Perl. Munin ir meistara/mezgla arhitektūra, kurā meistars ik pa laikam \"aptaujā\" mezglus, lai saņemtu datus. Munin saglabā datus RRD formatā un, ja nepieciešams, pārvērš tos par diagrammām. Munin ir uzrakstīts tā, lai spraudņu veidošana būtu vienkārša.\n\nViena no labākajām Munin īpašībām ir tās neatkarība no konkrētās sistēmas. Tā var tikt izmantota ne tikai IT nozarē, bet arī tirgzinībā, transporta un sakaru un aviācijas nozarē. RRD datubāzu lielākā priekšrocība ir tās cikliskums. Tās izmērs laika gaitā nepalielinās. Vecie dati tiek arhivēti un pēc laika izdzēsti. Dati par pēdējām 48 stundām tiek saglabāti ar 5 minūšu intervālu, dati par pēdējām 10 dienām tiek saglabāti ar pusstundas intervālu, dati par 449 dienām tiek glabāti ar 1 diennakts intervālu.\n", "id": "lvs_Latn_111101"}
{"text": "PhpMyAdmin\n\nphpMyAdmin ir atvērtā pirmkoda tīmekļa pielikuma rīks, kas uzrakstīts PHP valodā un tas ir paredzēts MySQL datubāžu pārvaldīšanai izmantojot tīmekļa saskarni. phpMyAdmin ļauj izmantojot pārlūkprogrammu pārvaldīt MySQL serveri, izpildot SQL komandas un apskatīt datubāzu un tabulu saturu. Šis pielikums ir ļoti populārs starp tīmekļa izstrādātājiem, jo ļauj pārvaldīt MySQL datubāzi bez tiešas SQL komandu ievades, nodrošina lietotājiem draudzīgu saskarni.\n\nphpMyAdmin tiek plaši izmantots praksē, jo izstrādātāji aktīvi attīsta savu produktu, ņemot vērā visus MySQL datubāzu pārvaldības sistēmu jauninājumus. Lielākā daļa interneta pakalpojumu sniedzēji izmanto šo pielikumu kā vadības paneli, lai sniegtu saviem klientiem iespēju pārvaldīt viņiem piešķirtās datubāzes.\n\nPieteikums tiek izplatīts saskaņā ar GNU Vispārējo publisko licenci, un tāpēc daudzi citi izstrādātāji integrē to savos produktos, piemēram, XAMPP, Denwer, AppServ.\n", "id": "lvs_Latn_111102"}
{"text": "Rīsera-Larsena šelfa ledājs\n\nRīsera-Larsena šelfa ledājs () ir piektais lielākais šelfa ledājs Antarktīdas piekrastē. Izvietojies Vedela un Hokona VII jūru piekrastē Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē. Dienvidrietumos Stenkomas-Vilsas glečera mēle un Lidena sala to atdala no Branta šelfa ledāja, ziemeļaustrumos Norvēģijas rags to atdala no nelielā Kvara šelfa ledāja. Ledāja garums ir ap , platums — no 70 līdz , kopējā platība tiek lēsta ap . Ledāja centrālajā daļā tajā iestiepjas plaša pussala, ko veido Kraula kalni.\n\nAtsevišķas šelfa ledāja daļas atklājuši Viljams Brūss 1904. gadā, Ernests Šekltons 1915. gadā un Jalmars Rīsers-Larsens 1930. gadā. Detālu fotografēšanu un kartēšanu veica norvēģu-britu-zviedru antarktiskā ekspedīcija (NBSAE) 1951.-1952. gadā. Nosaukts par godu vienam no atklājējiem norvēģu pētniekam Jalmaram Rīseram-Larsenam.\n\nNetālu no ledāja frontes kopš 1986. gada darbojas Vācijas vasaras polārstacija Drešere.\n", "id": "lvs_Latn_111103"}
{"text": "Norvēģijas rags\n\nNorvēģijas rags () ir ar ledu klāts zemesrags Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā. Atrodas pussalas galā, kas atdala Rīsera-Larsena šelfa ledāju dienvidrietumos no Kvara šelfa ledāja ziemeļaustrumos. Ragu 1930. gada februārī no lidmašīnas atklāja norvēģu pētnieks Jalmars Rīsers-Larsens un nosauca ekspedīcijas kuģa Norvegia vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_111104"}
{"text": "Hovards Vebs\n\nHovards Meltons Vebs (; dzimis Roterhamā, Anglijā) ir angļu futbola tiesnesis un policijas seržants. Pašlaik (2011) tiesā Anglijas futbola Premjerlīgas spēles. Premjerlīgas spēles tiesā kopš 2003. gada. Kopš 2005. gada ir FIFA kategorijas tiesnesis. Viņš ir ticis atzīts par vienu no visu laiku labākajiem futbola tiesnešiem. Tiesneša karjeru uzsāka 1993. gadā kā tiesneša asistents. 2010. gadā viņš tiesāja UEFA Čempionu līgas sezonas finālu un FIFA Pasaules kausa finālu, tā kļūstot par pirmo tiesnesi, kas ir tiesājis abu turnīru finālus vienā gadā. Vēl ir tiesājis 2008. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, FIFA U-20 Pasaules kausā, Eiropas U-21 čempionātā, FA kausa finālā. Viņa tēvs Billijs Vebs arī bija futbola tiesnesis 35 gadus.\n", "id": "lvs_Latn_111105"}
{"text": "1998.—1999. gada NBA sezona\n\nNacionālās basketbola asociācijas 1998.—1999. gada sezona bija 53. NBA sezona. Šajā sezonā piedalījās 29 komandas (27 no ASV un 2 no Kanādas).\n\n53. NBA sezona netika uzsākta līdz pat līgas lokauta dēļ. Lokauts tika beigts līdz ar parakstīto sešu gadu kolektīvo līgumu starp līgu un tās spēlētājiem. Visas 29 komandas aizvadīja saīsinātu regulāro sezonu ar 50 spēlēm (61% no parastā spēļu skaita regulārajā sezonā). Visas 16 izslēgšanas spēlēm kvalificējušās komandas aizvadīja pilnu izslēgšanas spēļu sēriju izspēli.\n\nPar NBA čempioniem kļuva Sanantonio \"Spurs\" spēlētāji, kas piecu spēļu finālsērijā pieveica Ņujorkas \"Knicks\" ar 4—1. Finālsērija ilga no līdz . Par regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Jūtas \"Jazz\" basketbolists Karls Malons un par finālsērijas vērtīgāko atzina Timu Dankanu no \"Spurs\".\n\n1998. gada NBA drafts notika , tajā Losandželosas \"Clippers\" ar pirmo numuru izvēlējās Maiklu Olovokandi. Līgas lokauta dēļ nenotika Visu zvaigžņu spēle.\n\nŠī bija pirmā reize līgas vēsturē, kad ar astoto numuru izsētā komanda (šoreiz Ņujorkas \"Knicks\") kvalificējas NBA fināsērijai.\n", "id": "lvs_Latn_111106"}
{"text": "1997.—1998. gada NBA sezona\n\nNacionālās basketbola asociācijas 1997.—1998. gada sezona bija 52. NBA sezona. Šajā sezonā piedalījās 29 komandas (27 no ASV un 2 no Kanādas).\n\nPar NBA čempioniem kļuva Čikāgas \"Bulls\" spēlētāji, kas sešu spēļu finālsērijā pieveica Jūtas \"Jazz\" ar 4—2. Šis \"Bulls\" bija trešais tituls pēc kārtas un 6. pēdējo astoņu sezonu laikā. Finālsērijas trešajā spēlē tika uzstādīti divi rekordi: lielākā uzvara (42 punktu starpība) un vismazāk gūtie punkti (54 punkti) finālsērijas spēlē. Čikāgas klubs šajā spēlē uzvarēja ar 96-54. Finālsērija ilga no līdz . Par regulārās sezonas un finālsērijas vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Čikāgas \"Bulls\" spēlētājs Maikls Džordans, kurš bija arī sezonas rezultatīvākais spēlētājs.\n\n1997. gada NBA drafts notika , tajā Sanantonio \"Spurs\" ar pirmo numuru izvēlējās Timu Dankanu. 48. NBA Visu zvaigžņu spēle notika Madison Square Garden arēnā Ņujorkā. Tajā Austrumu komanda uzvarēja Rietumus ar 135—114. Par spēles vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Maikls Džordans (\"Bulls\").\n\nPēc šīs sezonas \"Bulls\" spēlētājs Maikls Džordans otrreiz paziņoja par karjeras beigām, viņš 2001. gadā atgriezās Vašingtonas \"Wizards\" sastāvā.\n\nSezonas laikā Vašingtonas \"Bullets\" tika pārsaukts par Vašingtonas \"Wizards\".\n", "id": "lvs_Latn_111107"}
{"text": "Roterdamas \"Feyenoord\"\n\nRoterdamas \"Feyenoord\" (; izrunā: ) ir profesionāls futbola klubs, kas ir bāzēts Roterdamā, Nīderlandē. Kopā ar Amsterdamas \"Ajax\" un Eindhovenas PSV \"Feyenoord\" ir viens no \"trim lielajiem\" Nīderlandes futbola klubiem. Klubs tika dibināts 1908. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē Nīderlandes futbola augstākajā līgā Eredivisie. Savas mājas spēles komanda aizvada Feijenoord Stadion jeb De Kuip stadionā.\n\nSavā pastāvēšanas vēsturē klubs ir izcīnījis 16 Nīderlandes čempiontitulus, 12 Nīderlandes kausus, 2 Nīderlandes superkausus, kā arī vienreiz klubs triumfēja Eiropas kausa izcīņā (pašreizējā UEFA Čempionu līga), divreiz ieguva UEFA kausu un vienu reizi Starpkontinentālo kausu.\n", "id": "lvs_Latn_111108"}
{"text": "Novopangeja\n\nNovopangeja ir nākotnē iespējams superkontinents, pieņemot ka Antarktīda, Austrālija un Austrumāzija apvienosies ziemeļu puslodē, bet Klusais okeāns slēgsies, paplašinot Atlantijas okeānu. Domu par iespējamo superkontinentu postulēja Rojs Livermors () 90. gados, viņš ir veicis ievērojamu pētniecību un izstrādājis teorijas par kontinentu kustību un superkontinentu veidošanos. Viņa pētījumi ir bijuši saistīti ar Pangejas superkontinentu un tā vēsturi, kā arī ar nākotnes superkontinentu hipotēzēm, ieskaitot Novopangeju.\n\nAmāzija, Novopangeja un Pangea Proxima tiek apspriesti grāmatā superkontinents Ted Nield, un parādīta \"Pangejas atgriešanās\", kas parādīta žurnālā New scientist.\n", "id": "lvs_Latn_111109"}
{"text": "Sīmenss\n\nSīmenss ir elektrovadītspējas SI mērvienība, kas nosaukta vācu zinātnieka Vernera fon Sīmensa vārdā. Strāvas vadītāja vai pusvadītāja elementiem ar elektrisko pretestību R, vadītspēja G tiek definēta kā\n\nkur I ir elektriskā strāva caur objektu un U ir spriegums (elektrisko potenciālu starpība) starp objektu, tātad 1 sīmensu liela vadītspēja ir vadītājam, kura pretestība ir 1 Ω.\n\n1 S = 1 Ω⁻¹\n\nPiemēri: Rezistoram vadītspēja ar pretestību seši omi ir G = 1 / (6 Ω) ≈ 0,167 S ≈ 167 mS. Vadītājam pielikts 2 V liels spriegums un caur to plūst 0,1 A stipra strāva. Tā vadītspēja ir 0,1 A / 2 V = 0,05 S,\n", "id": "lvs_Latn_111110"}
{"text": "Dispersija (optika)\n\nViļņu dispersija ( — 'izkliedēts, izkaisīts') optikā ir starojuma viļņu laušanas koeficienta vai arī viļņu izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (vai frekvences). Dispersija raksturo viļņu izplatīšanos vielā. Tiek izšķirta normālā un anomālā dispersija.\n", "id": "lvs_Latn_111111"}
{"text": "Taisnstūra paralēlskaldnis\n\nĢeometrijā taisnstūra paralēlskaldnis ir daudzskaldnis ar sešām skaldnēm, kas visas ir taisnstūri. Skaldnes ir pa pāriem paralēlas. Diagonāles ir vienādas. Taisnstūra paralēlskaldnim ir 8 virsotnes un 12 šķautnes. Tā speciāls gadījums ir kubs - taisnstūra paralēlskaldnis, kura visas šķautnes ir vienāda garuma. Taisnstūra paralēlskaldņa forma ir ķieģeļiem un dažādiem celtniecībā lietotiem blokiem, kastēm, sērkociņu kastītei un citiem priekšmetiem.\n", "id": "lvs_Latn_111112"}
{"text": "Grāveri\n\nGrāveri () ir apdzīvota vieta Krāslavas novada Grāveru pagastā, pagasta centrs. Izvietojušies pagasta centrā Jazinka ezera dienvidrietumu krastā pie autoceļa P62. Grāveros ir pagasta administrācija, bibliotēka, feldšeru-vecmāšu punkts, pareizticīgo baznīca. Līdz 2019. gadam darbojās pamatskola, kas bija dibināta kā baznīcas skola 1887. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_111113"}
{"text": "Priežmale\n\nPriežmale ir apdzīvota vieta Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta vidienē Geraņimovas Ilzas ezera austrumu krastā pie autoceļa P60, 37 km no novada centra Krāslavas un 248 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_111114"}
{"text": "Šķeltova\n\nŠķeltova, arī Šķeltiņi (), ir apdzīvota vieta Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta dienvidrietumu daļā pie Šķeltovas ezera autoceļu Krāslava-Izvalta-Šķeltova-Aglona (V636) un Vasiļova-Višķi-Grāveri (V676) krustojumā. Attālums līdz novada centram Krāslavai ir 21 km, bet līdz Rīgai — 243 km.\n\nŠķeltovā atrodas pagasta administrācija, bibliotēka, kultūras nams, pasta nodaļa, feldšeru-vecmāšu punkts, pareizticīgo baznīca, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz 2019. gadam darbojās pamatskola.\n", "id": "lvs_Latn_111115"}
{"text": "2009.—2010. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona\n\nVācijas futbola Bundeslīgas 2009.—2010. gada sezona bija 47. Bundeslīgas sezona. Tā sākās , bet noslēdzās . Līgā bija ziemas pārtraukums laika posmā no līdz .\n\nPar 47. Bundeslīgas sezonas čempioniem kļuva Minhenes \"Bayern\" futbolisti.\n", "id": "lvs_Latn_111116"}
{"text": "Draugi (seriāls)\n\n\"Draugi\" () ir ASV situāciju komēdija, kuru izveidoja Deivids Kreins un Marta Kaufmane. To pārraidīja TV kanāls NBC laika posmā no līdz . Seriālam ir desmit sezonas, kopumā ir iznākušas 236 sērijas. Seriāla galvenie varoņi ir seši draugi, kas dzīvo Manhatanā, Ņujorkā, bauda dzīvi, kā arī palīdz viens otram atrisināt dažādās dzīves ķibeles.\n\nM. Kaufmane un D. Kreins uzsāka darbu pie seriāla izveides 1993. gada nogalē. Seriāls galvenokārt tika filmēts Bērbankā, Kalifornijas štatā, Warner Bros. Studios. Pēdējo sēriju noskatījās 52,5 miljoni ASV iedzīvotāju, kas to padarīja par ceturto visvairāk skatīto seriālu pēdējo sēriju televīzijas vēsturē, tāpat tas bija 2000. gadu skatītākais televīzijas seriāls.\n\nSeriāls izpelnījās pozitīvas atsauksmes visu tā izrādīšanas laiku, kļūstot par vienu no visu laiku populārākajiem komēdijseriāliem. Seriāls tika nominēts 62 Primetime Emmy balvām, 2002. gadā tika saņemta balva par labāko komēdijseriālu (astotā sezona). TV Guide 2002. gadā to ierindoja 21. vietā savā 50 visu laiku izcilāko TV seriālu sarakstā, Empire Magazine to ierindoja 7. vietā savā 50 visu laiku izcilāko TV seriālu sarakstā.\n\nSeriālā galvenās lomas atveido Dženifere Anistone (Reičela Grīna), Kortnija Koksa (Monika Gellere), Līza Kudrova (Fēbe Bafeja), Metjū Perijs (Čāndlers Bings), Mets Leblāns (Džoijs Tribiāni) un Deivids Švimmers (Ross Gellers).\n", "id": "lvs_Latn_111117"}
{"text": "Latvijas Republikas Zemkopības ministrija\n\nLatvijas Republikas Zemkopības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā un realizē Latvijas Republikas politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Ministrijas darbu vada valsts sekretārs, bet politiskā līmenī nozari pārstāv Latvijas Republikas zemkopības ministrs. Zemkopības ministrija ir atbildīga par Latvijas lauksaimniecību, meža nozari, zivsaimniecību un arī lauku attīstību.\n", "id": "lvs_Latn_111118"}
{"text": "Lidena sala\n\nLidena sala () ir ar ledu klāta sala Rīsera-Larsena šelfa ledāja dienvidrietumos pie tā frontes 85 km no Antarktīdas krasta. Atdala Rīsera-Larsena šelfa ledāju no Stenkomas-Vilsas glečera mēles. Sala izstiepta ziemeļu-dienvidu virzienā, tās centrālajā daļā 25 km gara šaura pussala gar ledāja fronti. Salu 1967. gada 5. novembrī atklāja ASV Jūras spēku lidotājs Makdonalds (W.R. MacDonald) izlūklidojumā ar lidmašīnu LS-130. Nosaukta par godu ASV Ģeoloģijas dienesta (USGS) topogrāfam Robertam Lidenam (Robert H. Lyddan), kurš plānojis un pārraudzījis Antarktīdas kartēšanas operācijas 1950. gados.\n", "id": "lvs_Latn_111119"}
{"text": "Gravitācijas konstante\n\nGravitācijas konstante G ir viena no universālajām fizikālajām konstantēm. Gravitācijas konstante ir skaitliski vienāda ar spēku, ar kādu pievelkas divas 1 kg lielas punktveida masas, kuru atstatums ir 1 m.\n\nEksperimentāli gravitācijas konstanti pirmais noteicis angļu zinātnieks Henrijs Kevendišs 1798. gadā. Astronomiski novērojumi un citi eksperimenti liecina, ka gravitācijas konstante nav atkarīga no ķermeņu masas, formas, sastāva un tā nemainās laika gaitā.\n", "id": "lvs_Latn_111120"}
{"text": "Drešere\n\nDrešere () ir Vācijas sezonāla mobila vasaras nometne Antarktīdā, ko pārvalda Alfreda Vēgenera institūts. Ierīkota uz Rīsera-Larsena šelfa ledāja ap 10 km no tā frontes. Nosaukta par godu vācu biologam Eberhardam Drešeram (Eberhard Drescher). Tiek ierīkota kopš 1986. gada zooloģisko novērojumu programmas veikšanai (tiek novēroti Vedela roņi un imperatorpingvīni). Nometne sastāv no vairākiem stiklaplasta iglu (trīs dzīvojamie, viens saimnieciskais, viens laboratorijas). Iglu nometnes vietā ar helikopteru tiek nogādāti sezonas sākumā un pēc programmas beigām aizvākti. Drošības apsvērumu dēļ nometnes personālā jābūt vismaz četriem cilvēkiem. Kopš 1986. gada īstenotas sešas kampaņas, pēdējā 2003.-2004. gada vasarā, garākā no tām ilgusi 53 dienas.\n", "id": "lvs_Latn_111121"}
{"text": "Soueto\n\nSoueto ir piepilsēta Johannesburgas dienvidrietumos. Aperteīda laikā bija piespiedu dzīvesvieta tumšādainajiem Dienvidāfrikas iedzīvotājiem. Soueto celtniecība sākās 20. gadsimta 50.-60. gados. 2002. gadā Soueto tika apvienota ar Johannesburgu.\n", "id": "lvs_Latn_111122"}
{"text": "Latvijas Krājbanka\n\nAS Latvijas Krājbanka (NASDAQ OMX: LKB1R,NASDAQ OMX: LKB2R) bija Latvijas komercbanka, kura atradās vērtspapīru biržā OMX Riga. Banka dibināta 1924. gadā kā Pasta krājkase. Bankas operācijas turpinājās dažādās formās arī padomju laikos, un turpinājās pēc neatkarības atjaunošanas un pēc bankas privatizācijas. Bankā strādāja 941 darbinieku un tai bija 155 klientu apkalpošanas centru Latvijā. Latvijas Krājbankā atradās 70% no visiem Latvijā atvērtajiem vērtspapīru kontiem.\n\n2011. gada 21. novembra vakarā tika paziņots, ka banka aptur savu darbību sakarā ar konstatēto naudas iztrūkumu tajā.\n", "id": "lvs_Latn_111123"}
{"text": "Aizkraukle (nozīmju atdalīšana)\n\nAizkraukle var būt: Aizkraukle — pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, līdz 1990. gadam tika saukta par Stučku. Aizkraukle — apdzīvota vieta Aizkraukles novadā, Aizkraukles pagasta centrs. Aizkraukle — dzelzceļa stacija līnijā Rīga — Krustpils.\n", "id": "lvs_Latn_111124"}
{"text": "Aizkraukle (ciems)\n\nAizkraukle ir apdzīvota vieta Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Aizkraukles pilsētas ziemeļrietumu pierobežā, dienvidos no autoceļa A6. Izveidojusies pēckara gados, apbūve pārsvarā sastāv no individuālās apbūves, kā arī daudzstāvu dzīvojamajām ēkām. Aizkrauklē atrodas pagasta pārvalde (Kalna ielā 20), sākumskola, kultūras nams, bibliotēka.\n", "id": "lvs_Latn_111125"}
{"text": "Mežapupuķu dzimta\n\nMežapupuķu dzimta (Phoeniculidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām. Mežapupuķu dzimtā ir 9 sugas, kas iedalītas 2 ģintīs. Nesenā pagātnē mežapupuķu dzimtu sistematizēja zaļvārnveidīgo putnu kārtā (Coraciiformes).\n\nMežapupuķi ir tuvu radniecīgi pupuķiem, degunragputniem un zemes degunragputniem. Ar pupuķiem mežapupuķiem ir līdzīga ķermeņa uzbūve, līkie, garie knābji un samērā īsie, noapaļotie spārni. Veicot ģenētiskos pētījumus, noskaidrojās, ka abas dzimtas viena no otras ir atdalījušās apmēram pirms 10 miljoniem gadu.\n", "id": "lvs_Latn_111126"}
{"text": "Hērakls\n\nHērakls (; latīņu valodas versijā Herkuless (Hercules)) ir varonis sengrieķu mitoloģijā. Hērakls bija pusdievs, Alkmēnes un Zeva dēls. Zevs parādījās Alkmēnes vīra izskatā, un viņa ieņēma bērnu no viņa. Nogurusi no vīra neuzticības, Hēra aizsūtīja divas čūskas, lai tās nožņaugtu bērnu, bet jaundzimušais jau bija pietiekami spēcīgs un tās nogalināja. Hēra ienīda Hēraklu un uzsūtīja viņam vājprātu. Prāta aptumsumā Hērakls nogalināja 8 savus bērnus. Kad viņš atgriezās pie prāta, viņš gribēja attīrīties no grēkiem un vērsās pie Delfu orākula. Pītija nolēma, ka Hēraklam vajadzēs kalpot 12 gadus savam brālēnam valdniekam Euristejam, izpildot visas viņa pavēles.\n", "id": "lvs_Latn_111127"}
{"text": "PHPDoc\n\nPHPDoc ir PHP dokumentēšanas formāls standarts, Javadoc adaptācija. Tas nosaka, kā jāveido komentāri programmu kodā. PHPDoc ļauj ārējiem dokumentācijas ģeneratoriem, piemēram, phpDocumentor, izveidot programmatūras koda dokumentāciju. Tāpat šadi koda komentāri palīdz dažām integrētām izstrādes vidēm, piemēram, Zend Studio, NetBeans, Aptana Studio, interpretēt mainīgo tipus un citas neviennozīmības tādā vāji tipizētā programmēšanas valodā, kāda ir PHP.\n\nPHPDoc ļauj dokumentēt gan objektorientēto gan procedurālo kodu.\n\nPHPDoc sastāv no komentāru blokiem, sauktiem par DocBlock. Tas ir paplašināts C++ stila PHP komentārs, kas sākas ar \"/**\" un beidzas ar \"*/\". Katras rindas sākumā jābūt \"*\". Rindas blokā, kuras nesākas ar \"*\", tiek ignorētas. DocBlock jāatrodas tieši pirms elementa, kuru tas dokumentē.\n\nBlokā var atrasties īpašas atzīmes, kas sākas ar \"@\" simbolu. Tie informē dokumentēšanas programmu, jā jāparāda informāciju un modificē dokumentācijas izskatu, kā arī ļauj definēt mainīgo tipus (tā kā PHP ir netipizēta valoda).\n\nAtsevišķus PHP failus var apvienot vienā paketē, izmanojot @package atzīmi.\n", "id": "lvs_Latn_111128"}
{"text": "Trieste\n\nTrieste (; ; ) ir ostas pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos. Tā atrodas uz zemes strēles starp Adrijas jūru un Itālijas robežu ar Slovēniju. Trieste ir Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona galvaspilsēta.\n\nPēc kravu apgrozījuma Triestes osta ir otra lielākā osta Itālijā un deviņpadsmitā lielākā osta Eiropā.\n", "id": "lvs_Latn_111129"}
{"text": "338. mikroautobusu maršruts (Rīga)\n\n338. ekspresbusu maršruts bija Rīgas sabiedriskā transporta minibusu maršruts, kas kursēja no Pļavniekiiem līdz Imantai.\n\nKopš 2013. gada 17. augusta šo maršrutu apkalpo \"Rīgas satiksme\" apakšuzņēmējs PS \"Rīgas mikroautobusu satiksme\" (RMS), pirms tam to darīja privātais pārvādātājs SIA \"VAS SV\". 2016. gada 12. maijā maršruts tika apvienots ar 208. minibusu maršrutu un sāka kursēt no Imantas līdz Pļavniekiem, pirms tam maršruts kursēja no Imantas līdz Maršruta taksometru stacijai Rīgas centrā. No 2018. gada 7. maijā kļuvis par 338. ekspresbusu maršrutu, kurā nedarbojās Rīgas domes piešķirtās atlaides.\n\nZemās pasažieru plūsmas dēļ no 2021. gada 15. novembra maršruts \"īslaicīgi\" tika slēgts. RMS maksātnespējas procesa uzsākšana 2022. gada septembrī slēdza maršrutu pavisam.\n", "id": "lvs_Latn_111130"}
{"text": "Sēlpils pils\n\nSēlpils () ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas. Pēc teritorijas nonākšanas Livonijas ordeņa varā uz sēļu pilskalna uzcelta liela Livonijas ordeņa mūra pils (), kas 16. gadsimtā pat kalpoja par Kurzemes un Zemgales hercogu galma rezidenci valsts Zemgales daļā, otra rezidences vieta bija Kuldīgas pils Kurzemes daļā.\n\nKurzemes hercogu pils sagrauta 1704. gadā, līdz mūsdienām saglabājies vien priekšpils mūra fragments, kas apskatāms uz Daugavas saliņas pie Vecsēlpils.\n", "id": "lvs_Latn_111131"}
{"text": "Padomju Savienības un Sociālistiskā bloka valstu pārbēdzēju saraksts\n\nIzveidojoties Padomju Savienībai, drīz vien tika ieviesti ierobežojumi padomju pilsoņu emigrācijai no PSRS, tomēr atsevišķi pārbēgšanas gadījumi joprojām notika. Otrā pasaules kara laikā un arī vēlāk līdzīgi ierobežojumi tika ieviesti arī Sociālistiskā (arī Austrumbloka) bloka valstīs.\n\nLīdz pat 1952. gadam, starp Austrumvāciju un Rietumu okupētajām zonām robeža lielāko tiesu bija viegli šķērsojama praktiski jebkurā vietā. Saskaņā ar datiem, no 1949. līdz 1961. gadam, lielākā daļa migrācijas austrumu-rietumu virzienā, notika tieši pāri VDR un VFR robežai, kad apmēram 2,7 miljoni austrumvāciešu emigrēja uz Rietumiem. 1961. gada 13. augustā Berlīnes Austrumu daļu no Rietumu daļas nožogoja ar dzeloņstieplēm, kas vēlāk tika aizvietotas ar dzelzsbetona konstrukcijām, kļūstot par Berlīnes mūri.\n\nLai gan pilsoņu iespējas starptautiskai ceļošanai tika stingri kontrolētas, tomēr bija gadījumi, kad pārbēdzējiem izdevās šķērsot stingri apsargātās robežas. Zemāk ir saraksts ar ievērojamākajiem pārbēdzējiem no Vācijas Demokrātiskās Republikas, Padomju Savienības, Polijas Tautas Republikas, Bulgārijas Tautas Republikas, Rumānijas Tautas Republikas, Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas, Ungārijas Tautas Republikas un Albānijas Tautas Republikas laika posmā no 1921.-1944. gadam un 1944.-1991. gadam. Saraksts papildināts ar dažiem pēc 1991. gada pārbēdzējiem.\n", "id": "lvs_Latn_111132"}
{"text": "Zaļās vārnas\n\nZaļās vārnas jeb zilvārnas (Coracias) ir zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putnu ģints.\n\nLielākā daļa sugu no zaļo vārnu ģints dzīvo silta klimata zonās Eirāzijā un Āfrikā. Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vienīgā zaļo vārnu suga, kas ir sastopama Eiropā, kur tā ligzdo, bet ziemas periodā tā migrē uz Āfriku. Latvijā no zaļvārnu dzimtas ir sastopama viena suga - zaļā vārna (Coracias garrulus). Tās ir retas ligzdotājas, kuru skaits pēdējos gados samazinās. Latvijā 2010. gadā ligzdoja 24 pāri.\n", "id": "lvs_Latn_111133"}
{"text": "Degunragputnu dzimta\n\nDegunragputnu dzimta (Bucerotidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām. Degunragputnu dzimtā ir 59 sugas, kas iedalītas 15 ģintīs. Degunragputni ir sastopami tropu un subtropu Āfrikā, Āzijā un Melanēzijā. Zinātniskais nosaukums Bucerotidae sasaucas ar putna knābja formu. Grieķu valodā \"buceros\" nozīmē govs rags.\n\nNesenā pagātnē degunragputnu dzimtu sistematizēja zaļvārnveidīgo putnu kārtā (Coraciiformes).\n", "id": "lvs_Latn_111134"}
{"text": "Degunragputnveidīgie\n\nDegunragputnveidīgie (Bucerotiformes) ir putnu kārta, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dzimtas. Tie ir degunragputni, zemes degunragputni, pupuķi un meža pupuķi. Nesenā pagātnē šīs dzimtas tika klasificētas zaļvārnveidīgo putnu kārtā.\n\nDegunragputnveidīgie ir vecās Pasaules putni, kas sastopami Eirāzijā, Austrālāzijā un Āfrikā. Latvijā sastopama viena degunragputnveidīgo putnu suga — pupuķis (Upupa epops). Tas novērojams samērā reti, jo Latvija atrodas tuvu sugas izplatības areāla ziemeļu robežai.\n", "id": "lvs_Latn_111135"}
{"text": "Eirodziesma 2011\n\nEirodziesma 2011 bija 56. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas nacionālā atlase, kuras fināls notika Ventspilī. Par Eirodziesmas uzvarētājiem un Latvijas pārstāvjiem Eirovīzijā kļuva grupa Musiqq ar dziesmu Angel in Disguise.\n", "id": "lvs_Latn_111136"}
{"text": "TBWA Latvija\n\nTBWA\\Latvija ir reklāmas aģentūra Latvijā, kas pārstāv starptautisko reklāmas un mārketinga komunikāciju tīklu TBWA\\Worldwide. Uzņēmuma lielākie klienti ir McDonald's, Tet, Starptautiskā lidosta \"Rīga\", Latvijas Loto, Elektrum.\n", "id": "lvs_Latn_111137"}
{"text": "1995.—1996. gada NBA sezona\n\nNacionālās basketbola asociācijas 1995.—1996. gada sezona bija 50. NBA sezona. Šajā sezonā piedalījās 29 komandas (27 no ASV un 2 no Kanādas).\n\nPar NBA čempioniem kļuva Čikāgas \"Bulls\" spēlētāji, kas sešu spēļu finālsērijā pieveica Sietlas \"SuperSonics\" ar 4—2. Šis \"Bulls\" bija ceturtais tituls kluba pastāvēšanas vēsturē. Finālsērija ilga no līdz . Par regulārās sezonas un finālsērijas vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Čikāgas \"Bulls\" spēlētājs Maikls Džordans, kurš bija arī sezonas rezultatīvākais spēlētājs.\n\n1995. gada NBA drafts notika , tajā Goldensteitas \"Warriors\" ar pirmo numuru izvēlējās Džo Smitu. Tāpat notika 1995. gada NBA paplašināšanās drafts, kurā divas līgas jaunpienācējas Vankūveras \"Grizzlies\" un Toronto \"Raptors\" varēja izvēlēties spēlētājus 1995.—1996. gada sezonai. 46. NBA Visu zvaigžņu spēle notika Alamodome arēnā Sanantonio. Tajā Austrumu komanda uzvarēja Rietumus ar 129—118. Par spēles vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Maikls Džordans (\"Bulls\").\n", "id": "lvs_Latn_111138"}
{"text": "1996.—1997. gada NBA sezona\n\nNacionālās basketbola asociācijas 1996.—1997. gada sezona bija 51. NBA sezona. Šajā sezonā piedalījās 29 komandas (27 no ASV un 2 no Kanādas).\n\nPar NBA čempioniem kļuva Čikāgas \"Bulls\" spēlētāji, kas sešu spēļu finālsērijā pieveica Jūtas \"Jazz\" ar 4—2. Šis \"Bulls\" bija piektais tituls kluba vēsturē. Finālsērija ilga no līdz . Par regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Karls Malons (\"Jazz\"), finālsērijas vērtīgāko — Čikāgas \"Bulls\" spēlētājs Maikls Džordans, kurš bija arī sezonas rezultatīvākais spēlētājs.\n\n1996. gada NBA drafts notika , tajā Filadelfijas \"76ers\" ar pirmo numuru izvēlējās Elenu Aiversonu. 47. NBA Visu zvaigžņu spēle notika Gund Arena arēnā Klīvlendā. Tajā Austrumu komanda uzvarēja Rietumus ar 132—120. Par spēles vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Glens Raiss (\"Hornets\").\n", "id": "lvs_Latn_111139"}
{"text": "Karmena (opera)\n\nKarmena ir franču komponista Žorža Bizē opera četros cēlienos. Tā ir viena no populārākajām un biežāk uzvestajām operām. Operas libreta pamatā ir Prospēra Merimē tāda paša nosaukuma novele, kura tika izdota 1845. gadā.\n\nBizē \"Karmenu\" rakstīja 2 gadus; tās pirmizrāde notika Parīzē. Operas pirmizrāde guva pārsvarā negatīvu vērtējumu. Parīzes kritiķi tūlīt pēc pirmizrādes operu nosaukuši par netikumisku, bet mūziku - bezjēdzīgu. \"Karmenas\" popularitāte sākās pēc tās uzvešanas Vīnē tā paša gada oktobrī.\n", "id": "lvs_Latn_111140"}
{"text": "Pīle\n\nPar pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu. Pīļu dzimta ir plaša, un tai ir vairākas apakšdzimtas, no kurām 8 apakšdzimtās tiek sistematizētas dažādu sugu pīles. Visas pīles ir ūdensputni, un tās dzīvo gan saldūdenī, gan sālsūdenī. Tās ir vidēji lieli putni, bet mazākas kā gulbji un zosis. Latviešu valodā dažas pīļu sugas tiek sauktas arī par gaurām, gaigalām, kākauļiem, ķerrām un krīkļiem. Dažu apakšdzimtu pīļu sugas tiek sauktas par zosīm, kā piešspārnu zosis un svilpējzosis, lai gan patiesībā tās ir liela auguma pīles.\n\nAr pīlēm reizēm jauc citus ūdensputnus, kuriem ir līdzīgas, noapaļotas formas, bet tie tomēr nav tām tuvu radniecīgi. Tādi ir gārgales, dūkuri, dumbrvistiņas un lauči. Pīles pēc peldēšanas veida iedalās peldpīlēs un nirējpīlēs. Peldpīles barību iegūst, iegremdējot ķermeni līdz pusei ūdenī, bet nirējpīles ienirstot. Lidojot nirējpīles atšķirībā no peldpīlēm ļoti strauji vēzē spārnus.\n\nPīles ir sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Pīļu sugas, kas dzīvo ziemeļu reģionos ziemas periodā migrē dienvidu virzienā, bet siltākos reģionos dzīvojošās sugas ir nometnieces. Visbiežāk sastopamā pīļu suga ir meža pīle (Anas paltyrhynchos), kas sastopama arī visā Latvijā. Visā pasaulē pīle ir iecienīts medījums.\n", "id": "lvs_Latn_111141"}
{"text": "Papaja\n\nPapaja jeb meloņkoks (Carica papaya) ir vienīgā suga papaju ģintī, kas pieder papaju dzimtai. Pēc ģenētiskajiem pētījumiem, radniecīgākā suga papajām ir babako (Vasconcellea pentagona). Papajas ir aptuveni sešu metru augsti koki. Par papaju izcelsmes vietu uzskata Meksikas dienvidus un Centrālameriku. Mūsdienās tā tiek kultivēta tropu un subtropu joslas zemēs visā pasaulē. To augļus cilvēki izmanto uzturā. Vadošās papaju augļu eksportētājvalstis ir Indija, Brazīlija, Nigērija, Indonēzija un Meksika.\n", "id": "lvs_Latn_111142"}
{"text": "Zivjudzenīšveidīgie\n\nZivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu. Zivjudzenīšu apakškārtā ir trīs dzimtas, kas apvieno 133 sugas. Lielākā un plašākā dzimta ir zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ar 114 sugām.\n\nZivju dzenīšu apakškārtas putni ir izplatīti visā pasaulē, bet vislielākā sugu dažādība ir sastopama Āzijā, Āfrikā un Austrālijā. Todiji un momoti sastopami tikai Jaunajā Pasaulē. Lielākā daļa šīs apakškārtas putnu dzīvo tropu biomā.\n", "id": "lvs_Latn_111143"}
{"text": "Rokasbirze\n\nRokasbirze ir ciems Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Aizputes pilsētas rietumu pierobežā pie autoceļa P112, 38 km no novada centra Grobiņas un 182 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies pēc Otra pasaules kara pie Aizputes pagasta valdes. Rokasbirzē atrodas pagasta administrācija (\"Krustceļos\"), saieta nams \"Rokasbirze\", pamatskola, bibliotēka. Ciemā atrodas vēstures piemineklis Kaujas vieta \"Rokas birzs\", saukts Bleķa Miķelis.\n", "id": "lvs_Latn_111144"}
{"text": "Autoceļš P70\n\n|} |} P70 autoceļš Svente—Lietuvas robeža (Subate) ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A14 Sventē ar Lietuvas robežu pie Subates. Autoceļa kopējais garums ir 39 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Augšdaugavas novadu.\n", "id": "lvs_Latn_111145"}
{"text": "Optiskais stiprums\n\nOptiskais stiprums raksturo lēcas staru lauztspēju. Lēcai, kuras fokusa attālums ir F\\!, optisko stiprumu D\\! nosaka pēc formulas\n\nD = (nl/nv - 1)(1/R1 + 1/R2), kur nl - lēcas materiāla gaismas laušanas koeficients; nv - gaismas laušanas koeficients vidē, kurā atrodas lēca; R1 un R2 - lēcas sfērisko virsmu rādiusi.\n\nD = D1 + D2 + D3 + ... + Dn\n\nOptisko stiprumu mēra dioptrijās un tas ir apgriezts lielums fokusa attālumam. Ja fokusa attālums ir 1 m, tad optiskais stiprums ir 1 dioptrija (m⁻¹).\n", "id": "lvs_Latn_111146"}
{"text": "Preiļu galvenā bibliotēka\n\nPreiļu galvenā bibliotēka ir izglītības, informācijas un kultūras iestāde, kas pilda savas funkcijas saskaņā ar Latvijas Republikas bibliotēku likumu un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Bibliotēka ir Preiļu novada domes struktūrvienība un tās darbības mērķis ir iedzīvotāju bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informacionālā apkalpošana. Preiļu galvenā bibliotēka konsultē un sniedz metodisko palīdzību 18 Preiļu novada pašvaldību bibliotēkām.\n", "id": "lvs_Latn_111147"}
{"text": "Selbukta\n\nSelbukta (, ) ir ap 50 km plats atvērts līcis Hokona VII jūras piekrastē Antarktikā. Izvietojies pie Rīsera-Larsena šelfa ledāja frontes dienvidrietumos no Norvēģijas raga. Līci 1930. gadā atklāja Norvēģu polārpētnieks Jalmars Rīsers-Larsens un nosauca pēc tur mītošajiem roņiem par \"roņu līci\".\n", "id": "lvs_Latn_111148"}
{"text": "100 (skaitlis)\n\nSimts jeb 100 ir naturāls skaitlis, kurš atrodas starp 99 un 101. Normālformā to pieraksta šādi: 10². Romiešu skaitļu sistēmā simtu apzīmē ar C. SI sistēmā simta daudzkārtnis ir hekto, piemēram, hektopaskāli, hektolitri un tamlīdzīgi. Binārajā skaitīšanas sistēmā simts ir 1100100. Skaitli 100 izmanto procentu aprēķināšanā. 100% norāda uz maksimālo daudzumu.\n\nKādas mērvienības simto daļu raksta kā 10⁻² un tās apzīmēšanai lieto prievārdu centi-, piemēram, metra simtā daļa ir centimetrs (cm), grama simtā daļa ir centigrams (cg).\n\nKāda lieluma simtās daļas sauc par procentiem (%) no - \"sadalīšana simtdaļās\".\n", "id": "lvs_Latn_111149"}
{"text": "JZ Microphones\n\nJZ Microphones (Juris Zarins Microphones) ir Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar mikrofonu un ierakstu piederumu ražošanu.\n", "id": "lvs_Latn_111150"}
{"text": "Melnais janvāris\n\nMelnais janvāris () jeb Asiņainais janvāris () bija civiliedzīvotāju slaktiņš, ko 1990. gada 20. janvārī veica Padomju armijas daļas, pārņemot varu Azerbaidžānas PSR galvaspilsētā Baku.\n", "id": "lvs_Latn_111151"}
{"text": "Autoceļš P75\n\n|} |} P75 autoceļš Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta) ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļus A6 un A12 Jēkabpilī caur Viesīti un Neretu ar Lietuvas robežu Neretaslaukos. Autoceļa kopgarums ir 60,5 km ar asfalta segumu. Ceļš šķērso Jēkabpils un Aizkraukles novadus.\n", "id": "lvs_Latn_111152"}
{"text": "Zivju dzenīšu dzimta\n\nZivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ir viena no zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu kārtas dzimtām, kas pieder zivju dzenīšu apakškārtai (Alcedines). Zivju dzenīšu dzimtā ir 114 sugas, kas iedalītas trīs apakšdzimtās. Lielākā daļa šīs apakškārtas putnu dzīvo tropu biomā, daļa sugu uzturas tikai mežos.\n", "id": "lvs_Latn_111153"}
{"text": "Bruņurupuči nindzjas\n\nBruņurupuči nindzjas (, arī TMNT un Teenage Mutant Hero Turtles) ir komiksu, animācijas seriālu un filmu franšīze. Galvenie varoņi ir bruņurupuči, kuri nosaukti dažādu itāļu mākslinieku vārdos. Galvenie varoņi dzīvo Ņujorkā un cīnās pret dažādām radībām, bet vienlaikus cenšas būt nepamanāmi sabiedrībā. Tēlu pirmā parādīšanās bija 1984. gada komiksa grāmatā.\n\nTēli sākotnēji bija tikai komiksu grāmatas varoņi, pirms kļuva par filmu un animācijas seriālu franšīzi. Franšīze kļuva ļoti populāra 1980 gadu beigās un 1990 gadu sākumā. Tēlus izveidoja Kevins Īstmens un Pīters Lairds.\n", "id": "lvs_Latn_111154"}
{"text": "Jirži Hudlers\n\nJirži Hudlers (; dzimis Olomoucā) ir čehu hokejists, spēlē kreisās malas uzbrucēja pozīcijā, Čehijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2016) pārstāv Nacionālās hokeja līgas klubu Dalasas \"Stars\".\n", "id": "lvs_Latn_111155"}
{"text": "Ruslans Salejs\n\nRuslans Salejs (; dzimis Minskā, miris 2011. gada 7. septembrī) bija baltkrievu hokejists, aizsargs, Baltkrievijas hokeja izlases ilggadējs spēlētājs.\n", "id": "lvs_Latn_111156"}
{"text": "Maiks Modano\n\nMaiks Modano (; dzimis Livonijā) ir bijušais ASV hokejists, spēlējis centra uzbrucēja pozīcijā, bijis ASV hokeja izlases ilggadējs spēlētājs. Viņš ir visu laiku rezultatīvākais amerikāņu NHL spēlētājs. Praktiski visu savu 22 sezonas ilgo Nacionālās hokeja līgas karjeru aizvadīja Dalasas \"Stars\" rindās, kopā ar kuru 1999. gadā izcīnīja Stenlija kausu. 2014. gadā tika uzņemts Hokeja slavas zālē.\n", "id": "lvs_Latn_111157"}
{"text": "Dragon C1\n\nDragon C1 jeb COTS Demo Flight 1 bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kosmosa kuģa Dragon pirmais izmēģinājumu lidojums, kas notika 2010. gada decembrī. Šis bija NASA Komerciālo orbitālo transportēšanas pakalpojumu COTS programmas, kurā piedalās SpaceX, pirmais demonstrācijas lidojums.\n\nDragon C tika palaists 15:43 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas. Kā sekundārā krava tam bija 8 nanopavadoņi SMDC-ONE, QbX-2, Perseus 003, Perseus 001, QbX-1, Perseus 002, Perseus 000, Mayflower. Aptuveni 45 minūtes pēc starta nanopavadoņi tika izlaisti no Falcon 9 otrās pakāpes nanopavadoņu palaišanas iekārtas.\n\nPēc diviem Zemes apriņķojumiem Dragon C1 nolaižamais aparāts nolaidās Klusajā okeānā.\n\nGalvenais lidojuma uzdevums bija kosmosa kuģa orbitālo manevru veikšana un nolaižamā aparāta izmēģinājumi. Tāpat arī tika veiktas Falcon 9 uzlabojumu pārbaudes pēc tam, kad 1. lidojumā raķetes pirmā pakāpe bija neparedzēti sākusi griezties. Sakari ar kosmisko aparātu tika uzturēti ar NASA TDRS pavadoņu sistēmas starpniecību.\n\nPēc kosmosa kuģa palaišanas zemajā orbītā Falcon 9 otrā pakāpe orbītā tika iedarbināta atkārtoti, kas ļāva tai sasniegt 11 000 km augstumu.\n", "id": "lvs_Latn_111158"}
{"text": "Zivju dzenīši\n\nZivju dzenīši (Alcedo) ir viena no zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.\n\nTās mājo Āfrikā un Eirāzijā. Lielākā sugu dažādība sastopama Āzijā. Eiropā un Latvijā ir sastopama tikai viena šīs ģints suga — zivju dzenītis (Alcedo atthis). Tas ir ietverts Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.\n", "id": "lvs_Latn_111159"}
{"text": "Zivju dzenītis\n\nZivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns. Tam ir septiņas pasugas. Sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā zivju dzenītis ir diezgan parasts ligzdotājs.\n\nZivju dzenītis ir viens no ekosistēmas indikatoriem, tā klātesamība norāda uz tīriem ūdeņiem, zivju bagātību un kopējo ekosistēmas veselīgumu. Šo asociāciju izmanto Latvijas Dabas fonds, savā logo grafiski attēlojot zivju dzenīti. 2020. gadā tika izraudzīts par gada putnu Latvijā.\n", "id": "lvs_Latn_111160"}
{"text": "Puštu\n\nPuštu () ir indoeiropiešu saimes indoirāņu atzara valoda. Šajā valodā galvenokārt sarunājas puštuni, kas dzīvo Afganistānā un Pakistānā. 1936. gadā puštu kļuva par Afganistānas valsts valodu. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 40—55% Afganistānas iedzīvotāju, savukārt Pakistānā puštu valodu prot aptuveni 15% iedzīvotāju.\n\nŠajā valodā sarunājas arī ievērojamas puštu mazākumtautības Irānā, Tadžikistānā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Indijā, Saūda Arābijā un Apvienotajā Karalistē. Valodai ir trīs galvenie dialekti: ziemeļu puštu, centrālais puštu un dienvidu puštu. Savstarpēja saprašanās starp centrālo un \"ārējo\" dialektu runātājiem ir apgrūtināta. Centrālajos dialektos runā līdz pat 15 % no visiem puštu valodā runājošajiem.\n\nPrecīzs valodas pratēju skaits nav zināms. Dažādos avotos ir minēts no 40 miljoniem līdz 60 miljoniem puštu pratēju.\n", "id": "lvs_Latn_111161"}
{"text": "Medņu ģints\n\nMedņi, medņu ģints (Tetrao) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.\n\nMedņu ģints putni ir sastopami Eiropas un Āzijas mērenā klimata joslā. Akmeņu mednis (Tetrao parvirostris) sastopams tikai Āzijā: Krievijas austrumreģionos, Mongolijas un Ķīnas ziemeļos. Visas medņu ģints sugas ir samērā retas, un to skaits samazinās.\n", "id": "lvs_Latn_111162"}
{"text": "1898. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1898. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).\n", "id": "lvs_Latn_111163"}
{"text": "Kvara šelfa ledājs\n\nKvara šelfa ledājs (, ) ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā. Izvietojies starp Norvēģijas ragu rietumos un Sērosena grēdu austrumos. Ledājs ir ap 35 km plats un tā fronte ir ap 55 km gara. Nosaukts par godu norvēģu-zviedru-britu antarktiskās ekspedīcijas dalībniekam radiotehniķim Leslijam Kvaram (Leslie Quar), kurš gāja bojā vadot traktoru un pārkrītot pār ledāja malu 1951. gada 24 februārī.\n\nUz Kvara ledāja no 1949. līdz 1952. gadam darbojās Norvēģijas, Zviedrijas un Lielbritānijas apvienotās antarktiskās ekspedīcijas polārstacija Modheima. 1987. gadā uz ledāja tika ierīkota PSRS vasaras stacija Družnaja III.\n", "id": "lvs_Latn_111164"}
{"text": "Attēls:Building Base Camp at Maudheim.jpg\n\nAttēls no SPRI Picture Library. Bāze aprakta sniegā, brīvu attēlu iegūt nav iespējams.\n", "id": "lvs_Latn_111165"}
{"text": "Bišu dzeņu dzimta\n\nBišu dzeņu dzimta jeb bišķērāju dzimta (Meropidae) ir viena no zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) putnu dzimtām. Bišu dzeņu dzimtā ir 27 sugas, kas iedalītas 3 ģintīs.\n\nLielākā daļa bišu dzeņu dzimtas sugas dzīvo Āfrikā un Āzijā. Eiropā un Latvijā ir sastopama viena suga — bišu dzenis (Merops apiaster). Arī Austrālijā un Jaungvinejā mājo tikai viena suga — varavīksnes bišu dzenis (Merops ornatus). Lielākā daļa bišu dzeņu mājo atklātā, sausā ainavā, savannā, skrajos mežos un krūmājos. Tomēr dažas sugas apmetas uz dzīvi mežā, lai gan arī šīs sugas izvēlas mežmalas, upju krastus un ceļmalas.\n", "id": "lvs_Latn_111166"}
{"text": "Dioptrija\n\nDioptrija ( — caur, optos — redzams) ir lēcas stipruma mērvienība un ar to izsaka lēcas optisko stiprumu. Tas ir apgriezts lielums fokusa attālumam. Ja fokusa attālums ir 1 m, tad optiskais stiprums ir 1 dioptrija (m⁻¹). Gaismu sakopojošām lēcām stiprums dioptrijās ir pozitīvs, bet izkliedējošām — negatīvs. Dioptrija nav SI mērvienība, taču to plaši lieto optikā un oftalmoloģijā. Dioptrijās mēdz izteikt ne tikai briļļu optisko stiprumu, bet arī redzes novirzes no normas. Piemēram, ja cilvēka tuvredzības lielums ir –3 dioptrijas (D vai dpt), tad viņam jānēsā brilles, kuru lēcu stiprums ir –3 dioptrijas. Tālredzīgiem cilvēkiem briļļu lēcu stiprums ir pozitīvs.\n", "id": "lvs_Latn_111167"}
{"text": "Fokometrija\n\nFokometrija ir lēcu un optisko sistēmu fokusa attāluma noteikšana. Ierīci šādai attāluma noteikšanai sauc par fokometru. Fokometrijas metodes ir dažādas. Tās cita no citas atšķiras ar mērījumu precizitāti. Nosakot fokusa attālumu, jāzina nepieciešamā precizitāte un atkarībā no tās jāizvēlas attiecīgā metode.\n", "id": "lvs_Latn_111168"}
{"text": "Bišu dzeņi\n\nBišu dzeņi jeb bišķērāji (Merops) ir zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) putnu ģints, kas pieder bišu dzeņu dzimtai (Meropidae). Bišu dzeņu ģintī ir 24 sugas. Lielākā daļa bišu dzeņu sugu dzīvo Āfrikā un Āzijā. Eiropā un Latvijā ir sastopama viena suga — bišu dzenis (Merops apiaster). Arī Austrālijā un Jaungvinejā mājo tikai viena suga — varavīksnes bišu dzenis (Merops ornatus).\n", "id": "lvs_Latn_111169"}
{"text": "Sardīniešu valoda\n\nSardīniešu jeb sardu valoda ir romāņu grupas valoda, kurā runā lielākā daļa Sardīnijas salas iedzīvotāju, izņemot salas ziemeļu daļu, kur runā korsikāņu valodas dialektos un dažas rietumu piekrastes pilsētas, kur runā katalāņu un ligūriešu valodā. Salīdzinot ar citām romāņu valodām, sardīniešu valodā ir saglabājies visvairāk fonētisku un gramatisku elementu no latīņu valodas. Jūtama arī katalāņu un spāņu valodas ietekme.\n", "id": "lvs_Latn_111170"}
{"text": "Cīrava\n\nCīrava ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta centrā Durbes upes krastos pie Rudītes, Cepļupes un Dubeņas ietekas tajā. Cīravā atrodas pagasta administrācija, arodskola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, ambulance, luterāņu baznīca, sporta laukums, lidlauks, dzirnavas. Atrodas 30 km attālumā no novada centra Grobiņas, 15 km attālumā no tuvākās pilsētas Aizputes un 194 km no Rīgas.\n", "id": "lvs_Latn_111171"}
{"text": "Jūlijs Dievkociņš\n\nJūlijs Dievkociņš (dzimis , Aronas pagastā, miris , Biržu pagastā) bija latviešu dzejnieks, bērnu rakstnieks, skolotājs un revolucionārs.\n", "id": "lvs_Latn_111172"}
{"text": "1897. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1897. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).\n", "id": "lvs_Latn_111173"}
{"text": "Džūljans Asānžs\n\nDžūljans Pols Asānžs (; izrunā: ; dzimis ) ir austrāliešu žurnālists, izdevējs un interneta aktīvists. Viņš visplašāk ir zināms kā anonīmās informācijas nopludināšanas interneta vietnes WikiLeaks galvenais redaktors un sabiedrisko attiecību pārstāvis. Pirms tam viņš strādājis par datorsistēmu programmētāju.\n", "id": "lvs_Latn_111174"}
{"text": "ACF Fiorentina\n\nACF Fiorentina, bieži vien saukta vienkārši Fiorentina, ir profesionāls Itālijas futbola klubs no Florences Toskānā. Dibināts 1926. gadā, apvienojoties diviem klubiem, Fiorentina lielāko daļu pastāvēšanas laika ir atradusies augstākajā Itālijas futbola līgā; tikai četri klubi ir aizvadījuši vairāk Serie A sezonu.\n\nFiorentina divreiz uzvarējusi Itālijas čempionātā (1955./56. un 1968./69. gada sezonā), kā arī sešas reizes Itālijas kausā un vienu reizi Itālijas superkausā. Eiropas klubu turnīros Fiorentina 1960./61. gada sezonā ieguva Kausu ieguvēju kausu un zaudēja finālā gadu vēlāk. Eiropas kausa finālā viņi iekļuva 1956./57. gada turnīrā, kur zaudēja Real Madrid. Visbeidzot, neizdevās uzvarēt arī UEFA kausa finālā 1989./90. gada sezonā.\n\nKopš 1931. gada klubs mājas spēles aizvada Artēmio Franki stadionā. Stadiona ietilpība šobrīd ir 47 282 skatītāju. Stadionam gadu gaitā ir bijuši arī citi nosaukumi un tas vairākkārt rekonstruēts. Fiorentina populāra iesauka ir Viola, saistībā ar atšķirīgo violeto kluba krāsu, kas parādās logo un mājas formās.\n", "id": "lvs_Latn_111175"}
{"text": "Jitlande\n\nJitlande (, ) ir pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru. Pussalas ziemeļdaļa un vidusdaļa pieder Dānijai, bet dienvidu daļa pieder Vācijai.\n\nJitlandes pussalas kopējā platība ir ap 40 000 km². Augstums sasniedz līdz 171 metram virs jūras līmeņa. Ziemeļrietumos krasts ir līdzens, austrumos līčains, bet dienvidrietumos raksturīgas vatu joslas (Vatu jūra). Rietumu daļā lēzenas morēnu augstienes, austrumos tipisks ir morēnu pauguraiņu reljefs, bet ziemeļos lielākoties sastopami līdzenumi, kāpas. Jitlandes pussalai raksturīgs mērens jūras klimats. Derīgie izrakteņi — nafta, dabasgāze, diatomīts, kūdra, liginīti, māls, kaļķakmens un citi. Pussalas rietumu daļā pamatā podzolētās augsnes, bet austrumos un ziemeļrietumos meža brūnās augsnes. Jitlandē ir daudz upju un ezeru.\n\nLielākā pilsēta Dānijai piederošajā daļā ir Orhūsa (Vidusjitlandes reģions), Vācijai piederošajā pusē — Ķīle (Šlēsviga-Holšteina).\n", "id": "lvs_Latn_111176"}
{"text": "Aleksandrs Jagellons\n\nAleksandrs Jagellons (arī Aleksandrs Jagellončiks, Aleksandrs Jagelonietis, Aleksandrs Jagailietis) (), Lietuvas liekņazistē Aleksandrs I (, ; dzimis , miris ) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas dižkungs no 1492. līdz 1506. gadam un Polijas karalis no 1501. līdz 1506. gadam. 1501. gadā viņš noslēdza aizsardzības un sadarbības līgumu uz 10 gadiem starp Livonijas konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju.\n", "id": "lvs_Latn_111177"}
{"text": "Ādolfs Eihmanis\n\nOto Ādolfs Eihmanis (, dzimis , miris ) bija SS oberšturmbanfīrers, viens no galvenajiem holokausta organizatoriem. Vācijas Valsts drošības pārvaldes (RSHA) IV-B-4 nodaļas vadītājs. Šī nodaļa atbildēja par ebreju deportēšanu uz iznīcināšanas vietām.\n\nDzimis uzņēmēju ģimenē Zolingenē, Vācijā. Bērnību un jaunību pavadīja Lincā, Austrijā. 1933. gadā atgriezās Vācijā. Trīsdesmito gadu sākumā pēc ģimenes drauga Ernsta Kaltenbrunnera ieteikuma iestājās NSDAP un SS. Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā sāka strādāt Dahavas koncentrācijas nometnes administrācijā. 1934. gadā pārgāja darbā uz SD. Pēc anšlusa darbojās Austrijas teritorijā. 1939. gadā, nodibinoties RSHA, atgriezās Berlīnē. 1942. gada janvārī piedalījās Vanzē konferencē. No 1944. līdz 1945. gadam darbojās Ungārijā, kur vadīja ebreju deportāciju no valsts.\n\nPēc Otrā pasaules kara ASV varas iestādes Ā. Eihmani sagūstīja, tomēr viņš netika identificēts. 1946. gadā izbēga no ASV gūsta un kādu laiku slēpās kādā ciematā Lineburgas tīrelī. 1950. gadā ar Sarkanā Krusta pasi caur Itāliju aizbēga uz Argentīnu, kur ar viltotiem dokumentiem dzīvoja līdz pat 1960. gadam, kad Mossad aģenti viņu sagūstīja un izveda uz Izraēlu. Izraēlā Ādolfu Eihmani tiesāja par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. 1962. gadā viņam piesprieda nāvessodu pakarot, un šis pagaidām ir vienīgais civilais nāvessods Izraēlas vēsturē.\n\nEihmaņa prāvas ietekmē Hanna Ārente uzrakstīja pazīstamo eseju \"Eihmanis Jeruzalemē\" (Eichmann in Jerusalem), kurā izvirzīja tēzi par ļaunuma banalitāti.\n", "id": "lvs_Latn_111178"}
{"text": "Novaja Zemļa\n\nNovaja Zemļa ( — 'Jaunā zeme') ir Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā starp Barenca un Karas jūrām. Administratīvi ietilpst Arhangeļskas apgabalā kā atsevišķs administratīvais pilsētas rajons (городской округ). Kopš 1954. gada daļu arhipelāga teritorijas aizņem kodolieroču izmēģinājumu poligons. Vienīgās pastāvīgi apdzīvotās vietas ir armijas pilsētiņas Belušja Guba un Rogačova, kā arī Krievijas vecākā polārstacija Malije Karmakuli.\n", "id": "lvs_Latn_111179"}
{"text": "Zalve\n\nZalve ir apdzīvota vieta Aizkraukles novada Zalves pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta austrumu daļā pie autoceļa P86 un Zalvītes upes un ir lielākā pagasta apdzīvotā vieta. Ciemā atrodas pagasta pārvalde un pasta nodaļa. Zalves pamatskola bijušajā Lielzalves muižā tika slēgta 2009. gadā, pie tās atrodas Zalves parks. Darbojas pārtikas un saimniecības preču veikals. Blīvāka apbūve izveidojusies Zalves ciema dienvidu daļā, kur atrodas neliels \"līvānu\" tipa 15 savrupmāju apbūves kvartāls. Ciema rietumu daļu aizņem bijušās kolhoza darbnīcu un graudu kaltes ēkas. Savukārt austrumu daļā atrodas četras trīsstāvu daudzdzīvokļu mājas.\n", "id": "lvs_Latn_111180"}
{"text": "Zolva\n\nZolva ir skrajciems Riebiņu novada Rušonas pagastā. Ciems atrodas pie Rušenicas meža, Zolvas ezera krastā, netālu no autoceļa A13; tajā atrodas Zolvas kapi.\n", "id": "lvs_Latn_111181"}
{"text": "Sproģi (Zalves pagasts)\n\nSproģi (agrāk Oškalns, Strodi) ir apdzīvota vieta Aizkraukles novada Zalves pagastā. Izvietojusies Dienvidsusējas krastos gar autoceļu P73 Vecumnieki – Nereta – Subate. Blīvākā apbūve izveidojusies ciema centrālajā daļā, kur atrodas pārtikas un saimniecības preču veikals, trīs trīsstāvu daudzdzīvokļu ēkas, bijušā kultūras nama ēka un savrupmāju apbūves teritorija. Ciema dienvidrietumu daļā atrodas Damasānu kapi un neliels kokapstrādes uzņēmums. Savukārt ciema ziemeļu daļā atrodas Sproģu pamatskola. Uz dienvidaustrumiem no tās atrodas bijušās Sproģu darbnīcu, garāžu un graudu uzglabāšanas un kaltēšanas ēkas. Ciema rietumu daļā Dienvidsusējas krastā atrodas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.\n", "id": "lvs_Latn_111182"}
{"text": "Sproģi (nozīmju atdalīšana)\n\nSproģi var būt: Sproģi — apdzīvota vieta Inešu pagastā; Sproģi — apdzīvota vieta Mārsnēnu pagastā; Sproģi — apdzīvota vieta Rankas pagastā; Sproģi — apdzīvota vieta Rožupes pagastā; Sproģi — apdzīvota vieta Zalves pagastā; Sproģi — dabas liegums Cēsu novadā.\n", "id": "lvs_Latn_111183"}
{"text": "Strodi\n\nStrodi var būt: Strodi — apdzīvota vieta Krāslavas novada Andrupenes pagastā. Strodi — apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā. Strodi — apdzīvota vieta Ludzas novada Mežvidu pagastā. Strodi — apdzīvota vieta Līvānu novada Jersikas pagastā. Strodi — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Strodi — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Maltas pagastā. Strodi — apdzīvota vieta Preiļu novada Rožkalnu pagastā. Stradu Leimaņu pagastā cits nosaukums, Stradu Rugāju pagastā cits nosaukums, Sproģu agrākais nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_111184"}
{"text": "Sūra\n\nSūra (, sūrah) ir nodaļa Korānā. Kopā Korānā ir apkopotas 114 sūras.\n\nSaskaņā ar islāmu, 40 gadu vecumā Muhameds saņēma no Dieva pirmo atklāsmi, kuru tam sniedza erceņģelis Gabriels. Nākamajos 23 dzīves gados Muhameds saņēma erceņģeļa sniegtās atklāsmes. Tās bija āju (آية) (arābiski - \"zīme\" vai \"brīnums\") \"vārsmu\" formā. Ājas ir apkopotas sūrās (سورة‎) un viss kopā Korānā atbilstoši Muhameda norādījumiem.\n\n87 Korāna sūras tiek sauktas par Mekas sūrām, jo tās tika saņemtas Mekā, bet atlikušās 27 tiek sauktas par Medīnas sūrām. Sūras ir dažāda garuma, piemēram, īsākajā sūrā ir vien 3 ājas jeb rindiņas, kamēr garākajā sūrā ir 286 ājas.\n", "id": "lvs_Latn_111185"}
{"text": "Kaisa Mekereinena\n\nKaisa Lēna Mekereinena (; dzimusi Ristijervi, Somijā) ir bijusī somu biatloniste. Trīskārtēja Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāja (2011, 2014, 2018).\n\nAr biatlonu nodarbojas kopš 2003. gada. 2004. gadā tika iekļauta nacionālās izlases sastāvā. 2005. gadā pirmoreiz piedalījās Pasaules čempionātā. Piedalījās 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, taču rezultāti tajās bija pieticīgi. Veiksmīgi uzsāka 2010.—2011. gada Pasaules kausa sezonu, pirmajā posmā Estešundā izcīnot divas uzvaras un kļūstot par kopvērtējuma līderi. Līderes pozīciju viņa noturēja visu sezonu un kļuva par kopvērtējuma uzvarētāju. izcīnījusi 6. vietu masu startā. 2013.—2014. gada Pasaules kausa sezonā kļuva par līderi sezonas otrajā pusē un arī uzvarēja kopvērtējumā.\n", "id": "lvs_Latn_111186"}
{"text": "Pets Railijs\n\nPatriks (Pets) Džeimss Railijs (; dzimis Romā, Ņujorkas štatā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists un basketbola treneris. Pašlaik (2011) ir NBA kluba Maiami \"Heat\" ģenerālmenedžeris. 1996. gadā tika nosaukts par vienu no 10 izcilākajiem NBA treneriem, 2008. gadā tika uzņemts Basketbola slavas zālē.\n", "id": "lvs_Latn_111187"}
{"text": "Adenas līcis\n\nAdenas līcis (, Khalīj 'Adan; ) ir līcis Arābijas jūrā starp Eirāzijas Arābijas pussalu un Āfrikas Somālijas pussalu.\n\nBābelmandeba šaurums Adenas līci savieno ar Sarkano jūru. Līča kopējais garums ir 885 km, platums 322 km, dziļums līdz 3680 metriem. Raksturīga intensīva jūras virsas ūdeņu spīdēšana un neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas. Līča ziemeļu daļā atrodas Jemena (Arābijas pussala), dienvidu un rietumu līča krastā ir novietojušās Somālija un Džibutija (Somālijas pussala). Lielākās ostas — Adena, Džibuti. Apmēram 11 procenti no visas pasaules naftas tiek transportēta caur šo līci (lielākoties no Persijas līča).\n", "id": "lvs_Latn_111188"}
{"text": "MySQL Workbench\n\nMySQL Workbench ir vizuāls datubāzes projektēšanas rīks, kurā ietverta SQL izstrāde, administrēšana, datubāzes projektēšana, izveidošana un uzturēšana vienā integrētā izstrādes vidē MySQL datubāzes sistēmai.\n", "id": "lvs_Latn_111189"}
{"text": "Vidzemes futbola čempionāts 2010\n\n2010. gada Vidzemes futbola čempionāts notika no līdz , kuru organizēja Latvijas Futbola federācijas Vidzemes reģiona vadītājs Zigfrīds Driķis. Čempionātā piedalījās 11 komandas, kas aizvadīja divu riņķu turnīru. Vidzemes čempiona titulu un ceļazīmi uz 2. līgas finālsacensībām izcīnīja OSC/FK-33.\n", "id": "lvs_Latn_111190"}
{"text": "Antiarhi\n\nAntiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā. Antiarhi bija no dažiem centimetriem līdz apmēram 1 metram lielas zivis. Stratigrāfijā antiarhus izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai.\n", "id": "lvs_Latn_111191"}
{"text": "Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums\n\nŠajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (, no vārda \"cēzars\") jeb imperatori (). Pirmais Eiropas rietumu daļas Romiešu imperators () pēc Rietumromas impērijas sabrukuma bija 800. gadā kronētais Kārlis Lielais. Viņa mantinieku laikā imperatora tituls zaudēja nozīmi un kļuva par Itālijas karaļa pretendentu cīņu objektu. 962. gadā Otons I Romā tika kronēts par ķeizaru, ko uzskata par Svētās Romas impērijas sākumu. Pirmos gadsimtus ķeizaru kronēšana notika Romā, ja dažādu iemeslu dēļ tas nebija iespējams, impērijas valdnieks valdīja kā Romiešu karalis. Dažreiz no ievēlēšanas par Romiešu karali līdz kronēšanai par imperatoru pagāja vairāki gadi. Hābsburgu dinastijas ķeizari tika kronēti impērijas zemēs, nedodoties uz Romu.\n", "id": "lvs_Latn_111192"}
{"text": "Pjotrs Vrangelis\n\nPjotrs Vrangelis () jeb Pēteris Vrangelis (; — ) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks un vēlāk viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.\n", "id": "lvs_Latn_111193"}
{"text": "Vrangelis\n\nFerdinands fon Vrangelis (1796—1870) — admirālis, ceļotājs; Hermanis Vrangelis (1587–1643) — vācbaltu diplomāts un valstsvīrs; Pjotrs Vrangelis (1878—1928) — Baltās armijas ģenerālis.\n", "id": "lvs_Latn_111194"}
{"text": "Kalvene\n\nKalvene (agrāk Tāšu Padure) ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta centrā pie autoceļa P115 40 km no novada centra Grobiņas un 170 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap Tāšu-Padures muižas (Tels-Paddern) centru. 1932. gadā Kalvenei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. Kalvenē atrodas pagasta administrācija, pamatskola (muižas pilī), doktorāts, kultūras nams, bibliotēka.\n\nTāšu Padures muižā dzimis vācbaltiešu rakstnieks Eduards fon Keizerlings (Eduard Graf von Keyserling, 1855—1918).\n", "id": "lvs_Latn_111195"}
{"text": "Jagellonu dinastija\n\nJagellonu dinastija, arī Jagaiļa dinastija, burtiski Jagailieši (, , , , ) bija Ģedimina dzimtas Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku atzars, kas no 1385. līdz 1596. gadam valdīja arī kā Polijas, Čehijas, Ungārijas un Horvātijas karaļi. Pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā līdz 1596. gadam pēdējie Jagellonu dinastijas valdnieki — Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis Sigismunds II Augusts un viņa māsa Anna Jagailiete (Stefana Batorija sieva) bija valdnieki arī Latvijas teritorijā.\n\nJagellonu dinastijas valdniekiem izdevās stabilizēt viņu pakļautībā esošās Viduseiropas zemes, kas atradās nepārtrauktā Vācu ordeņa, Svētās Romas impērijas, Maskavas lielkņazistes (vēlāk Krievijas caristes) un Osmaņu impērijas interešu sadursmes zonā.\n", "id": "lvs_Latn_111196"}
{"text": "Tā runāja Zaratustra\n\n\"Tā runāja Zaratustra\" () ir darbs, kurā visspilgtāk parādās F. Nīčes izdomātais \"Pārcilvēks\" un koncepts \"Varas griba\". \"Tā runāja Zaratustra\" ir kļuvis par F. Nīčes lasītāko un pazīstamāko darbu.\n", "id": "lvs_Latn_111197"}
{"text": "Bišu dzenis\n\nBišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis (Merops apiaster) ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops). Sastopams Eirāzijā un Āfrikā. Latvijā agrāk bijis rets maldu viesis, bet kopš 2003. gada ligzdo katru gadu. Ģeogrāfisko variāciju nav.\n", "id": "lvs_Latn_111198"}
{"text": "Modheima\n\nModheima () bija Norvēģijas, Zviedrijas un Lielbritānijas apvienotās antarktiskās ekspedīcijas vissezonas polārstacija Antarktīdā. Ierīkota 1949. gada februārī uz Kvara šelfa ledāja Princeses Martas krastā 3 km no šelfa ledāja frontes. Nosaukta pēc tās atrašanās vietas Karalienes Modas Zemē.\n\nŠelfa ledāja biezums stacijas apvidū bija 180-200 m. Stacijā pārziemoja 15 cilvēku komanda, no kuriem 6 (tai skaitā vadītājs) bija norvēģi, 4 zviedri, 3 briti, 1 austrālietis un 1 kanādietis. Stacijas darbības laikā tika veikti nepārtraukti novērojumi meteoroloģijā, glacioloģijā un seismoloģijā, bet vasaras sezonā veiktas vairākas iekškontinentālās ekspedīcijas ar suņu pajūgiem. Šo ekspedīciju nodrošināšanai 200 jūdzes no Modheimas Ričera augstienes rietumu pakājē tika ierīkota atbalsta nometne un noliktava (Advance base).\n\n1952. gada 15. janvārī nometne tika pamesta. 1960. gadā Modheimu apmeklēja norvēģu antarktiskā ekspedīcija, kas atklāja, ka nometne tiktāl ieputināta sniegā, ka redzams ir tikai 2 pēdu garš fragments no 10 m augstā meteoroloģiskā torņa.\n", "id": "lvs_Latn_111199"}
{"text": "Salaspils koncentrācijas nometne\n\nSalaspils nometne () bija vācu koncentrācijas nometne Latvijas teritorijā, netālu no Salaspils. Nometnes oficiālais nosaukums bija \"Paplašināts policijas cietums un darba audzināšanas nometne\" (). Pēc dokumentiem nometne nebija pakļauta Vācijas koncentrācijas nometņu pārvaldei, kā piemēram, Mežaparka koncentrācijas nometne, bet gan Drošības policijas un SD komandierim Latvijā Rūdolfam Langem.\n\nSalaspils koncentrācijas nometnes celtniecība sākās 1941. gada novembrī. Pēc celtniecības pabeigšanas tajā varēja ieslodzīt 2000 cilvēkus. Nometnē tika ieslodzīti galvenokārt politieslodzītie, pretošanās kustības dalībnieki, armijas dezertieri, darba kavētāji u.c. Pirmais nometnes komandants bija Zigfrīds Nikels, vēlāk — Kurts Krauze.\n\nNometnes atrašanās vietā 1967. gadā tika atklāts Salaspils memoriāls un 1968. gadā — Piemineklis padomju karagūstekņiem.\n", "id": "lvs_Latn_111200"}
{"text": "Maiks Taisons\n\nMaikls Džeralds \"Maiks\" Taisons (; dzimis Bruklinā, Ņujorkā, ASV) ir bijušais amerikāņu bokseris. Viņš bija neapstrīdams čempions smagajā svarā, viņam pieder rekords kā jaunākajam bokserim, kas ir bijis smagsvaru čempions WBC, WBA un IBF versijās. WBC titulu viņš ieguva 20 gadu, 4 mēnešu un 22 dienu vecumā. Karjeras laikā viņš kļuva slavens, pateicoties savam niknajam un iebiedējošajam boksēšanās stilam, kā arī pateicoties savai strīdīgajai uzvedībai cīņas ringā un ārpus tā.\n\nM. Taisons kļuva par pirmo smagsvara bokseri, kurš ir bijis čempions vienlaicīgi WBC, WBA un IBF versijās. Tāpat viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem smagsvara bokseriem.\n\nMaiks Taisons savas pirmās 19 cīņas uzvarēja ar nokautu. Kopumā aizvadījis 58 cīņas, no kurām 50 ir svinējis uzvaru. 2003. gadā viņš tika nosaukts par 16. visu laiku spēcīgākā sitiena īpašnieku žurnāla Ring Magazine 100 visu laiku spēcīgāko sitienu īpašnieku sarakstā.\n", "id": "lvs_Latn_111201"}
{"text": "Mirjama Gesnere\n\nMirjama Gesnere (; dzimusi Garmišā-Partenkirhenē, Vācijā) ir vācu biatloniste un distanču slēpotāja.\n\nSākotnēji trenējusies biatlonā. Karjeras sākumā izcīnīja vairākas medaļas pasaules junioru čempionātā biatlonā. Viņas ātro slēpošanu pamanīja Vācijas distanču slēpošanas izlases treneri un M. Gesnere tika iekļauta Vācijas slēpotāju izlasē. 2009. gadā startēja Pasaules čempionātā distanču slēpošanā, kur izcīnīja sudraba medaļu Vācijas stafetes izlases sastāvā 4×5 km stafetē. 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā M. Gesnere atkal startēja distanču slēpošanā un pārsteidzoši izcīnīja sudraba medaļu Vācijas stafetes izlases sastāvā 4×5 km distancē.\n\nSekojošajās sezonās M. Gesnere vairāk pievērsās biatlonam un startēja biatlona Pasaules kausa sacensību seriālā, taču pārstāvēja Vācijas izlasi arī distanču slēpošanas sacensībās (tostarp izcīnīja 4. vietu 2013. gada Pasaules čempionātā distanču slēpošanā 10 km brīvā stila distancē).\n", "id": "lvs_Latn_111202"}
{"text": "Družnaja III\n\nDružnaja III () bija padomju vasaras polārstacija Karalienes Modas Zemē Antarktīdā. Izvietota uz Kvara šelfa ledāja Princeses Martas krastā ap 9 km no ledāja frontes. Izveidota 1987. gada 19. janvārī lai aizvietotu no aisberga evakuēto staciju . Funkcionēja kā vasaras sezonas lauka bāzes nometne kartogrāfisko, ģeoloģisko un ģeofizisko darbu veikšanai. Slēgta 1988. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_111203"}
{"text": "2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā\n\n2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā bija 14. Pasaules čempionāts basketbolā. Čempionāts norisinājās 2002. gadā, laika posmā no līdz Indianapolisā, ASV. Čempionātu organizēja FIBA.\n\nPar Pasaules čempioniem kļuva Dienvidslāvijas izlase, kas finālā uzvarēja Argentīnas basketbolistus. Bronzas medaļas izcīnīja Vācija, kas spēlē par trešo vietu uzvarēja Jaunzēlandi.\n", "id": "lvs_Latn_111204"}
{"text": "Acetilsalicilskābe\n\nAcetilsalicilskābe jeb aspirīns (CH₃COOC₆H₄COOH) ir etiķskābes un salicilskābes esteris. Aspirīns ir viens no pazīstamākajiem medikamentiem ().\n", "id": "lvs_Latn_111205"}
{"text": "Baltijas Kauss telpu futbolā\n\nBaltijas Kauss telpu futbolā ir telpu futbola turnīrs starp trijām Baltijas valstu telpu futbola izlasēm Latviju, Lietuvu un Igauniju.\n", "id": "lvs_Latn_111206"}
{"text": "Reaktīvā kustība\n\nReaktīvā kustība ir ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai. Ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā. Reaktīvo kustību izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos.\n", "id": "lvs_Latn_111207"}
{"text": "Baltijas Kauss telpu futbolā 2010\n\n2010. gada Baltijas Kausa izcīņa telpu futbolā bija 2. Baltijas Kausa izcīņas turnīrs starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas telpu futbola izlasēm, kurš norisinājās no līdz Ogrē un Rīgā. Par Baltijas Kausa ieguvēju otro reizi pēc kārtas kļuva Latvijas izlase.\n", "id": "lvs_Latn_111208"}
{"text": "Apriķi\n\nApriķi ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, pagasta centrs. Izvietojušies pagasta ziemeļu daļā pie Alokstes ietekas Tebrā vietējās nozīmes autoceļu V1199 (Aizpute — Pāvilosta) un V1265 (Gudenieki — Apriķi) krustojumā 50 km no novada centra Grobiņas un 190 km no Rīgas.\n\nCiemā ir pagasta pārvalde (\"Tebreniekos\"), pamatskola, tautas nams, bibliotēka un luterāņu baznīca, kas tiek uzskatīta par Kurzemes sakrālās mākslas pērli.\n", "id": "lvs_Latn_111209"}
{"text": "Attēls:Bauska 1944.jpg\n\nSkanētais attēls ņemts no Oriģināls publicēts \"V srazheniyakh za Sovetskuju Latviju\", Liesma, Riga, 1975\n", "id": "lvs_Latn_111210"}
{"text": "Kraula kalni\n\nKraula kalni () vai Vestfjella () ir kalnu un nunataku virkne Karalienes Modas Zemē Antarktīdā. Stiepjas ap 130 km garumā ziemeļaustrumu virzienā no Veststraumena glečera gar Rīsera-Larsena šelfa ledāja austrumu malu. Sastāv no apmēram 20 nunatakiem, no kuriem augstākais ir Dagvolas nunataks (1132 m).\n\nKalnus atklāja Vācijas 1938.-1939. gada antarktiskā ekspedīcija un nosauca par godu ekspedīcijas ledus locim kapteinim Oto Kraulam (Otto Kraul).\n\nKopš 1988. gada kalnu ziemeļu daļā darbojas Somijas (Aboa) un Zviedrijas (Vāsa) vasaras polārstacijas. Kalnu grēdu pētījusi vācu antarktiskā ekspedīcija 1983. gadā (Camp Schwabenland; 73°13' S, 13°49' W).\n", "id": "lvs_Latn_111211"}
{"text": "Zosveidīgie\n\nZosveidīgie (Anseriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Zosveidīgo kārtā ir apmēram 170 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas sistematizētas 3 dzimtās. Pazīstamākie zosveidīgie putni ir pīles, zosis un gulbji.\n\nVisi zosveidīgie putni ir ūdensputni, kas labi piemēroti dzīvei uz ūdens virsmas. Tie labi peld un nirst, tiem ir pleznveidīgas pēdas, tie spēj baroties zem ūdens, lai gan dažas sugas dzīvo gandrīz tikai uz sauszemes.\n", "id": "lvs_Latn_111212"}
{"text": ".gd\n\n.gd ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistībā ar Grenādu. Tas tika izveidots 1992. gadā. Domēna sponsors ir The National Telecommunications Regulatory Commission (NTRC), bet domēnu reģistrēšanu nodrošina uzņēmums AdamsNames.\n", "id": "lvs_Latn_111213"}
{"text": ".fo\n\n.fo ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistībā ar Fēru Salām. Tas tika izveidots 1993. gadā. Domēna sponsors ir FO Council, kas nodrošina arī domēnu reģistrēšanu.\n", "id": "lvs_Latn_111214"}
{"text": "Viktors Černomirdins\n\nViktors Černomirdins (; dzimis , miris ) bija PSRS un Krievijas Federācijas politiķis. PSRS Gāzes rūpniecības ministrs (1985–1989), tad valsts koncerna Gazprom vadītājs (1989–1992).\n\nKrievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs (1992–1998), Krievijas Federācijas sūtnis Ukrainā (2001–2009).\n", "id": "lvs_Latn_111215"}
{"text": ".hu\n\n.hu ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistībā ar Ungāriju. Tas tika izveidots 1990. gadā. Domēna sponsors ir Council of Hungarian Internet Providers (CHIP), kas nodrošina arī domēnu reģistrēšanu. Domēns ir atvērts privātpersonām un uzņēmumiem, kas saistīti ar Ungāriju vai Eiropas Savienību. Var reģistrēt domēnu ne tikai otrajā līmenī, bet arī trešajā līmenī zem atsevišķiem otrā līmeņa domēniem, piemēram, .co.hu, .gov.hu, .edu.hu utml.\n", "id": "lvs_Latn_111216"}
{"text": "Asare\n\nAsare ir apdzīvota vieta Jēkabpils novada Asares pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta rietumdaļā 55 km no novada centra Jēkabpils, 12 km no tuvākās pilsētas Aknīstes un 160 km no Rīgas. Ciems izveidojies ap bijušo Asares muižas (Assern) centru. Ciema rietumu daļā muižas pils drupas ar parku. Asarē atrodas pagasta administrācija, pamatskola, kultūras nams, bibliotēka, luterāņu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_111217"}
{"text": "Pīļu dzimta\n\nPīļu dzimta (Anatidae) ir viena no zosveidīgo (Anseriformes) putnu dzimtām. Tajā ir 146 sugas, kas sistematizētas 10 apakšdzimtās. Pazīstamākie putni šajā dzimtā ir gulbji, zosis un pīles. Pēdējos gados no pīļu dzimtas ir izdalīta žagatzoss (Anseranas semipalmata), kas mūsdienās tiek sistematizēta žagatzosu dzimtā (Anseranatidae).\n\nPīļu dzimta ir sastopama visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu, tā sastopama arī lielākajā daļā salu. Visi Latvijā sastopamie zosveidīgie ir pīļu dzimtas putni, kopumā 35 sugas, no kurām 6 iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.\n\nPīļu dzimtas putni ir piemērojušies dzīvei uz ūdens virsmas, un daudzi spēj nirt. Lielākā daļa barojas ar augu izcelsmes barību, bet ir sugas, kas ir visēdājas. Dažas sugas ir izmantotas mājas pīļu selekcijā, bet ļoti daudzas tiek medītas gaļas ieguvei. Kopš ir izmirušas 5 pīļu dzimtas sugas, un daudzu sugu eksistence mūsdienās ir apdraudēta.\n", "id": "lvs_Latn_111218"}
{"text": "Dundagas rajons\n\nDundagas rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota , apvienojot bijušo Ventspils apriņķa Dundagas un Ances un daļu Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijas. Rajona centrs bija Dundaga, kam piešķīra strādnieku ciemata statusu. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Liepājas apgabalā. Rajons likvidēts , tā teritoriju iekļaujot Ventspils un Talsu rajonos.\n", "id": "lvs_Latn_111219"}
{"text": "Jumpravmuižas koncentrācijas nometne\n\nJumpravmuižas koncentrācijas nometne () bija vācu koncentrācijas nometne okupētajā Latvijā, kas 1941.—1943. gadā bija iekārtota bijušajā Mazjumpravas muižā pie Daugavas, netālu no Šķirotavas stacijas. Nometnē bija ieslodzīti Vācijas un Austrijas ebreji.\n", "id": "lvs_Latn_111220"}
{"text": "Callipogon\n\nCallipogon Audinet-Serville, 1832 — ir koksngraužu dzimtas vaboļu ģints no Prioninae apakšdzimtas. Visas, izņemot Callipogon relictus Sibīrijas sugu, sastopamas Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Ģintī ir aprakstītas 20 sugas no septiņām apakšģintīm.\n", "id": "lvs_Latn_111221"}
{"text": "Callipogon barbatus\n\nCallipogon barbatus (Fabricius, 1781) — liela koksngraužu dzimtas vaboļu suga no Prioninae apakšdzimtas. Tā ir tipiskā Callipogon ģints suga. Sastopama Centrālamerikā, Meksikā, Gvatemalā un Kostarikā. Vaboļu kopējais ķermeņa garums 50-95 mm; mātīte 50-60 mm gara, tēviņš līdz 95 mm garš.\n", "id": "lvs_Latn_111222"}
{"text": "Amerikas bibliotēku asociācija\n\nAmerikas Bibliotēku asociācija (angļu: American Library Association; ALA) ir vecākā un lielākā bibliotēku asociācija pasaulē, kurā ir iekļautas asociācijas no dažādām pasaules valstīm. Tā ir dibināta 1876. gadā Filadelfijā, Amerikas Savienotajās Valstīs. ALA strādā, lai sekmētu un uzlabotu bibliotekāra profesiju un bibliotēku pakalpojumus. ALA nodrošina būtiskus pakalpojumus un produktus visām asociācijām, un nodarbojas ar izdevējdarbību, rīko konferences, izstrādā standartus un direktīvas, veic pētījumus, statistiku, piešķir apbalvojumus un stipendijas.\n", "id": "lvs_Latn_111223"}
{"text": "Vāsa (polārstacija)\n\nVāsa () ir Zviedrijas vasaras polārstacija Antarktīdā. Izvietota Kraula kalnu ziemeļos pie Basena nunataka Princeses Martas krastā. Kopā ar 200 m attālu esošo Somijas polārstaciju Aboa tiek dažkārt saukta par Nordenšeldas (Nordenskiöldbasen) staciju. Vāsa ierīkota 1988./1989. gada sezonā un sastāv no 8 ēkām, kuras var izmitināt 12 cilvēkus. Papildus 18 cilvēkus var izmitināt dzīvojamie moduļi stacijas teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_111224"}
{"text": "Skujkoku ligzdu koksngrauzis\n\nSkujkoku ligzdu koksngrauzis ( (Linnaeus, 1758)) ir koksngraužu dzimtas vaboļu suga no Lepturinae apakšdzimtas. Ļoti bieži sastopama skujkoku mežos. Oligotipiskā suga, kurā ir piecas ģeogrāfiski atdalītas pasugas un viena variācija tipiskajā pasugā. Kāpuri parasti attīstās nogāztos skujkokos, reizēm arī lapu kokos; attīstās zem koku mizas. Pilns īpatņu attīstības cikls ilgst divus gadus. Vienlaicīgi ar šo koksngraužu kāpuriem vienā kokā var attīstīties arī citu koksngraužu sugu kāpuri, piemēram: Acanthocinus carinulatus, Tetropium gracilicorne un daži citi.\n", "id": "lvs_Latn_111225"}
{"text": "Aktivācijas enerģija\n\nAktivācijas enerģija (parasti apzīmē ar Eₐ) ir minimālā enerģija, kas nepieciešama vielu molekulām, lai notiktu ķīmiskā reakcija. Aktivācijas enerģijas jēdzienu ieviesis zviedru fizikālķīmiķis Svante Arrēniuss 1889. gadā.\n\nLai ķīmiskā reakcija varētu norisināties, reaģējošo vielu molekulām ir savā starpā jāsaduras, tomēr tas nav pietiekams nosacījums, jo molekulu elektronu apvalki savā starpā atgrūžas. Tādēļ molekulām jābūt pietiekamai enerģijai (tām jākustas pietiekami ātri), lai atgrūšanos varētu pārvarēt un satuvināt molekulas tik tuvu, ka sāktos elektronu sadalījuma pārgrupēšanās un jaunu ķīmisko saišu veidošanās. Šo nepieciešamo enerģijas daudzumu sauc arī par enerģētisko barjeru, bet daļiņas (molekulas), kam piemīt tāda enerģija, kas ļauj pārvarēt enerģētisko barjeru — par aktīvām daļiņām. Reakcijas produktu kopējais enerģijas līmenis parasti ir atšķirīgs no izejvielu enerģijas un to sauc par reakcijas siltumefektu. Eksotermiskām reakcijām (tādām reakcijām, kuru norises gaitā izdalās papildus enerģija) siltumefekts ir pozitīvs.\n\nArī aktivācijas enerģijas sasniegšana nav pietiekams nosacījums, lai reakcija notiktu — molekulām turklāt jābūt orientētām tā, lai elektronu blīvuma pārkārtošanās būtu telpiski iespējama (sk. aktivācijas entropija).\n\nPateicoties aktivācijas enerģijai, visas enerģētiski iespējamās reakcijas nenorisinās uzreiz, bet tikai piemērotos apstākļos. Piemēram, sērkociņa izdevīgākais stāvoklis ir sadegšana, tomēr neaizdedzināts sērkociņš gaisa klātbūtnē var atrasties neierobežoti ilgi. Degšanas reakcija sākas tikai tad, kad sērkociņam pievada pietiekamu enerģiju — beržot to pret sērkociņu kastītes abrazīvo sānu.\n", "id": "lvs_Latn_111226"}
{"text": "Kulons\n\nKulons (C) ir elektriskā lādiņa mērvienība. Viens kulons ir tāds elektriskais lādiņš, kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā sekundē, ja strāvas stiprums vadītājā ir viens ampērs.\n\n1 C = 1 A·s (ampērsekunde).\n\n1 C = 1/3600 ampērstundām.\n\n1 C ≈ 3⋅10⁹ CGSE elektrības daudzuma vienības = 0,1 CGSM elektrības daudzuma vienības.\n\nElektriskais elementārlādiņš (vienāds ar atsevišķa elektrona lādiņu) ir precīzi 1,602 176 634⋅10−19 kuloni, jeb lādiņš -1 C atbilst 6 241 509 074 460 762 607 elektronu kopējam lādiņam.\n\nMērvienība šādi ir nosaukta par godu fiziķim Šarlam Ogistēnam Kulonam.\n", "id": "lvs_Latn_111227"}
{"text": ".et\n\n.et ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistībā ar Etiopiju. Tas tika izveidots 1991. gadā. Domēna sponsors ir Ethiopian Telecommunications Corporation, kas nodrošina arī domēnu reģistrēšanu. Reģistrēšanas ierobežojumi nav zināmi. Var reģistrēt domēnu trešajā līmenī zem otrā līmeņa domēniem. Šie otrā līmeņa domēni ir .com.et, .gov.et, .org.et, .edu.et, .net.et, .biz.et, .name.et un .info.et.\n", "id": "lvs_Latn_111228"}
{"text": "Pasaules sērija\n\nPasaules sērija () ir Augstākās beisbola līgas (MLB) sezonas izšķirošā spēļu sērija, kurā tiek noskaidrots sezonas čempions. Pasaules sērija notiek kopš 1903. gada, taču divus gadus tā netika izspēlēta: 1904. gadā boikota dēļ un 1994. gadā spēlētāju streika dēļ. Sērijas uzvarētājs savā īpašumā iegūst Komisāra balvu. Sērija tiek aizvadīta līdz kādas komandas 4 uzvarām. Taču četras reizes Pasaules sērijas izspēles turnīrs tika izspēlēts līdz kādas komandas piecām uzvarām (1903, 1919, 1920 un 1921).\n\nAmerikas līgas konferences klubs Ņujorkas \"Yankees\" ir piedalījies 40 no 106 Pasaules sērijas izspēles turnīriem, 27 no tiem svinot uzvaru. \"Yankees\" izcīnītie 27 tituli ir labākais sasniegums līgas pastāvēšanas vēsturē. Pašreizējie Komisāra balvas īpašnieki ir Hjūstonas \"Astros\" beisbolisti, kas uzvarēja 2022. gada Pasaules sērijas izspēlē.\n", "id": "lvs_Latn_111229"}
{"text": "1896. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1896. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).\n", "id": "lvs_Latn_111230"}
{"text": "Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu\n\nKonvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir starptautisks līgums, ko 1979. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja. Konvencija stājās spēkā 1981. gada 3. septembrī, un līdz šim to ir ratificējušas kopumā 187 valstis — visas, izņemot Irānu, Somāliju, Sudānu, Tongu un Vatikānu. Amerikas Savienotās Valstis un Palau Konvenciju ir parakstījušas, taču nav ratificējušas. Latvija Konvenciju ratificēja 1992. gada 14. aprīlī. Jaunākā valsts, kas pievienojās Konvencijai, ir Dienvidsudāna, kas to ratificēja 2015. gadā.\n\nPievienošanās Konvencijai apliecina valsts apņemšanos iekļaut sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu nacionālajos tiesību aktos, nepieļaujot tiesību normas, kas rada diskriminācijai labvēlīgu vidi; izveidot institūciju, kuras darbības mērķis ir aizsargāt sievietes no diskriminācijas; un radīt apstākļus, kas nepieciešami, lai diskriminācija pret sievietēm netiktu attaisnota arī starppersonu, organizāciju un uzņēmumu vidē.\n\nKonvencijas deklarētais sieviešu un vīriešu līdztiesības princips pasvītro sieviešu tiesības politiskajos un sabiedriskajos procesos, tai skaitā, tiesības vēlēt un tikt ievēlētai, tiesības uz izglītību, veselību un nodarbinātību. Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir vienīgais starptautisks cilvēktiesību līgums, kurā nostiprinātas sievietes reproduktīvās tiesības, kā arī vienīgais dokuments, kurā uzsvērta kultūras un tradīciju ietekme uz sabiedrībā pastāvošo izpratni par dzimumu sociālajām lomām un ģimenes attiecībām. Tāpat Konvencijā nostiprināta dalībvalstu apņemšanās izskaust visa veida sieviešu tirdzniecību un ekspluatāciju.\n\nKonvencijas dalībvalstīm ir pienākums ne retāk kā reizi četros gados iesniegt ziņojumu ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejai, kas pārrauga Konvencijas ieviešanu dalībvalstīs. Ziņojumā tiek norādīts dalībvalsts paveiktais, kā arī grūtības, ar kuriem tā saskaras Konvencijas ieviešanas procesā. Pēc ziņojuma izvērtēšanas dalībvalsts eksperti tiekas ar Komiteju, klātienē atbildot uz tās jautājumiem, kas radušies pēc iepazīšanās ar dalībvalsts ziņojumu. Noslēgumā Komiteja izstrādā konkrētus ieteikumus, norādot jomas, kurās dalībvalstij nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību. Latvija līdz šim iesniegusi divus ziņojumus: par paveikto laikā no 1992.-2002. gadam un no 2005.-2017. gadam.\n\n1999. gada 6. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pieņēma Konvencijas Papildprotokolu, kas stājās spēkā 2000.gada 22.decembrī. Papildprotokols paredz Komitejas tiesības izskatīt indivīdu sūdzības par Konvencijas normu pārkāpumiem. Papildprotokolu līdz šim parakstījušas 129 valstis, lielākā daļa no tām arī ratificējusi. Latvija Konvencijas Papildprotokolam nav pievienojusies.\n", "id": "lvs_Latn_111231"}
{"text": "Zosu apakšdzimta\n\nZosu apakšdzimta (Anserinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno zosis un gulbjus. Zosu apakšdzimtā ir 25 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas sistematizētas 5 ģintīs. Zosu apakšdzimtā ir arī viena izmirusi ģints.\n\nPastāv arī alternatīva sistematizācija, kurā zosu ģintis tiek izdalītas zosu apakšdzimtā (Anserinae), bet gulbju ģintis gulbju apakšdzimtā (Cygninae). Par divām ģintīm zosu apakšdzimtā sistemātiķiem nav vienprātības, tās ir: Keipbarenas zosis (Cereopsis) un aizvēsturiskās Jaunzēlandes zosis (Cnemiornis). Abas ģintis iespējams pieder dižpīļu apakšdzimtai (Tadorninae), vai arī tās būtu jāizdala jaunā apakšdzimtā. Par zosīm tās nosauktas nosacīti, jo ir samērā liela auguma, bet nepieder īstajām zosīm — zosu ciltij (Anserini)\n", "id": "lvs_Latn_111232"}
{"text": ".gl\n\n.gl ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistībā ar Grenlandi. Tas tika izveidots 1994. gadā. Domēna sponsors ir TELE Greenland A/S, kas nodrošina arī domēnu reģistrēšanu. Domēns tikai izmantots ne tikai saistībā ar Grenlandi, bet arī saistībā ar Spānijas autonomo komūnu Galisiju.\n", "id": "lvs_Latn_111233"}
{"text": "Raihmans pret Latviju\n\nRaihmans pret Latviju ir lieta (iesnieguma Nr. 1621/2007), kuru 2010. gadā izlēma ANO Cilvēktiesību komiteja (dokumenta Nr. CCPR/C/100/D/1621/2007).\n", "id": "lvs_Latn_111234"}
{"text": "Kriss Allens\n\nKristofers Nīls \"Kriss\" Allens (; dzimis Džeksonvilā, Ārkanzasas štatā, ASV) ir amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors. 2009. gadā svinēja uzvaru ASV TV šova \"Amerikāņu elks\" astotajā sezonā. Finālā viņš uzvarēja Ādamu Lambertu. Pirms dalības \"Amerikāņu elkā\" viņš 2007. gadā, nesadarbojoties ar kādu no ierakstu kompānijām, izdeva albumu Brand New Shoes.\n\nPēc uzvaras \"Amerikāņu elkā\" 2009. gada 17. novembrī viņš izdeva albumu Kris Allen sadarbībā ar ierakstu kompāniju Jive Records. Billboard 200 albumu topā debijas nedēļā albums ierindojās 11. vietā.\n", "id": "lvs_Latn_111235"}
{"text": "Roberts Petrovickis\n\nRoberts Petrovickis (, izrunā: ; dzimis Košicē, Čehoslovākijā) ir bijušais slovāku hokejists, centra uzbrucējs, Slovākijas hokeja izlases dalībnieks. Karjeras laikā aizvadījis 208 spēles Nacionālajā hokeja līgā. Karjeras otro daļu aizvadīja dažādās spēcīgākajās Eiropas līgās, divas sezonas aizvadot arī KHL kluba Rīgas \"Dinamo\" sastāvā.\n\nSlovākijas izlases sastāvā piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs (1994, 1998, 2002). Tāpat, 2002. gada Pasaules čempionātā izcīnīja zelta medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_111236"}
{"text": "WASP-12b\n\nWASP-12 b ir citplanēta, kas atklāta citplanētu meklēšanas projekta SuperWASP ietvaros, zvaigznes WASP-12 orbītā. Citplanēta atklāta .\n\nCitplanēta, kas ietilpst karstāko cilvēku atklāto citplanētu vidū, Piena Ceļa galaktikā varētu būt pasaule ar visīsāko mūža ilgumu. Zvaigzne, kuras paspārnē planēta ir piedzimusi, to lēnām aprij. Nolemtajai palikuši vēl aptuveni 10 miljons gadu, pirms zvaigzne to pilnībā iznīcinās.\n\nPlanēta WASP-12b atrodas tik tuvu savai zvaigznei, ka tās virsma ir uzkarsēta virs 2000 °C un vietām pat līdz 2 500 °C un zvaigznes tuvums šai planētai palīdz karstuma ziņā Latviešu vikipēdijas citplanētu uzskaitījumā ieņemt 1.vietu. Tās forma izstiepta tā, ka planēta atgādina regbija bumbu. Atmosfēra ir uzpūtusies un planētas diametrs trīs reizes pārsniedz Jupitera izmērus, lai gan planēta ir tikai par 40% masīvāka nekā Saules sistēmas lielākā planēta.\n\nPlanēta riņķo ap zvaigzni, kas saucās WASP-12. Planēta atrodas 871 gaismas gada attālumā Vedēja zvaigznājā. Gads uz WASP-12b ilgst 1,1 Zemes dienu.\n\nPlanētas blīvums ir tikai 326 kg/m³, tātad planētas ieži, kas diemžēl ir saspiesta gāze, ir vismaz 3 reizes vieglāki par ūdeni un vismaz 2 reizes par tādiem šķidrumiem, kā benzīns, etanols, metanols u.c. organiskie šķīdinātāji ar mazu blīvumu.\n", "id": "lvs_Latn_111237"}
{"text": "Gārsene\n\nGārsene (arī Gārsine) ir ciems Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, pagasta centrs. Atrodas Latvijas dienvidos, tikai dažu kilometru attālumā no Lietuvas robežas Dienvidsusējas kreisajā krastā. Attālums līdz novada centram Jēkabpilij — 53 km, līdz tuvākajai pilsētai Aknīstei — 11 km, līdz Rīgai — 161 km. Ciems izveidojies ap Budbergu dzimtai piederējušās Gārsenes muižas (Garssen) centru. Gārsenē atrodas pagasta pārvalde, tūrisma informācijas centrs un muzejs (muižas pilī; agrāk šeit arī Gārsenes pamatskola), kultūras nams, bibliotēka, luterāņu baznīca.\n", "id": "lvs_Latn_111238"}
{"text": "Zoss\n\nPar zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu. Izšķir \"īstās zosis\", kas pieder zosu ciltij (Anserini), un sugas, kuras ir pieņemts saukt par zosīm.\n\nDaļa no pseidozosīm patiesībā ir pīles, piemēram, pundurzosis (Nettapus), kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae). Zosu apakšdzimtā (Anserinae) ir vēl divas ģintis, kas tiek sauktas par zosīm: Keipbarenas zosis (Cereopsis) un aizvēsturiskās Jaunzēlandes zosis (Cnemiornis). Par zosīm tās ir nosauktas nosacīti. Iespējams, ka tās patiesībā pieder dižpīlēm vai arī tās būtu jāizdala jaunā apakšdzimtā. Šāda līdzīga apakšdzimta ir piešspārnu zosu apakšdzimta (Plectropterinae). Piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis) tuvākie radinieki ir dižpīles un par zosi tiek saukta nosacīti, jo ir lielāka augumā kā parasti mēdz būt pīles.\n", "id": "lvs_Latn_111239"}
{"text": "Novell eDirectory\n\nNovell eDirectory ir saraksts ar objektiem, kuri ir iekļauti vienotā tīklā. Piemēram, lietotāji, serveri, printeri, printeru uzdevumi utt. Ar šo drošo un ātri darbojošos direktoriju servisu ir iespējams pārvaldīt miljoniem objektu, piemēram, lietotājus, lietotnes, tīkla iekārtas un datus. Ar eDirecotry palīdzību ir iespējams pārvaldīt dažādu operētājsistēmu datorus (Linux un Windows).\n\neDirectory izmanto LDAP (no Lightweight Directory Access Protocol) jeb direktoriju vieglpiekļuves protokols un kā datu bāze tiek izmantota kompānijas Novell izstrādātais atvērta pirmkoda programmatūra FLAIM.\n\neDirectory ir iespējams uzstādīt uz Linux, Netware, Solaris, AIX, HP-UX un Windows serveru platformām\n", "id": "lvs_Latn_111240"}
{"text": "Skrejlapa\n\nSkrejlapa ir neliela izmēra reklāmas lapa bez locījumieim. Sākotnēji, kad vēl neeksistēja mūsdienu plašsaziņas līdzekļi (tādi, kā radio un televīzija), skrejlapas tika izmantotas politiskām aģitācijām. Mūsdienās skrejlapas ir košās krāsās izpildīts reklāmas ziņojums ko izmanto mārketingam dalot tās publiskajās vietās vai sūtot pa pastu mērķauditorijai. Skrejlapas visbiežāk reklamē dažādus pasākumus, izstādes, naktsklubus, preces, pakalpojumus u. tml. Nereti skrejlapas kļūst par sava veida atlaižu kuponu noteiktām precēm vai pakalpojumiem vai bezmaksas caurlaidi noteiktam pasakumam. Skrejlapas tiek izmantotas kā lētāka alternatīva salīdzinoši dārgajām reklāmas izkārtnēm, reklāmām televīzijā vai citos plašsaziņas līdzekļos. Lai skrejlapas kā reklāmas līdzeklis būtu efektīvas, svarīgi ievērot vairākus principus, piemēram: reklamējamās preces/pakalpojuma priekšrocību izcelšana pievilcīgs vizuālais noformējums pareizās mērķauditorijas atlase utt.\n", "id": "lvs_Latn_111241"}
{"text": "Zemgalija\n\nZemgalija bija 1892. gadā dibināta sociāldemokrātiski orientēto Rīgas Politehniskā institūta studentu biedrība. Ciešās sadarbības ar Jauno Strāvu dēļ, ieguva marksistiski revolucionāras organizācijas reputāciju.\n", "id": "lvs_Latn_111242"}
{"text": "Latgales parks\n\nLatgales parks (iepriekš Latgales dārzs (1936—1945) un Maskavas dārzs (1945—2022)) ir parks Rīgā, kas atrodas Latgales un Balvu ielu stūrī. Parka platība 6,2 ha.\n", "id": "lvs_Latn_111243"}
{"text": "Ozasku\n\nOzasku (, izrunā: ) ir pilsēta un pašvaldība Sanpaulu štata dienvidos, Brazīlijā. 2022. gadā Ozasku dzīvoja iedzīvotāji. Municipalitātes platība ir 64,935 km².\n", "id": "lvs_Latn_111244"}
{"text": "Aboa\n\nAboa () ir Somijas vasaras polārstacija Antarktīdā. Izvietojusies Princeses Martas krastā Kraula kalnu ziemeļos pie Basena nunataka. Izveidota 1988. gadā un kopā ar 200 m attālu esošo Zviedrijas Vāsas staciju tiek dēvēta par Nordenšeldas bāzi.\n\nStacija galvenās ēkas platība ir 250 m² un tā spēj izmitināt 12 pētnieku komandu. Papildus stacijas teritorijā ir vairāki konteineru tipa moduļi (dzīvojamie, saimnieciskie un laboratoriju) kas spēj uzņemt vēl 18 cilvēkus. Enerģiju stacijā nodrošina kā dīzeļģeneratori, tā arī vēja ģeneratoru un saules bateriju sistēma.\n", "id": "lvs_Latn_111245"}
{"text": "Attēls:5869logo.jpg\n\nPreiļu galvenās bibliotēkas īpašums. Šis ir organizācijas logo, kas ir aizsargāts ar autortiesībām. Ievietots ar administrācijas atļauju.\n", "id": "lvs_Latn_111246"}
{"text": "Dmitrijs Kondratjevs\n\nDmitrijs Kondratjevs (Дмитрий Юрьевич Кондратьев, dzimis ) ir Krievijas bijušais kosmonauts, militārais lidotājs.\n\nKondratjeva pirmais kosmiskais lidojums SKS 26. ekspedīcijas sastāvā kā lidojuma inženierim sākās startējot ar kosmosa kuģī Sojuz TMA-20 (viņš arī Sojuz komandieris). 16. maijā viņš kļuva par 27. ekspedīcijas komandieri. Uz zemes atgriezās .\n\n2012. gadā Dmitrijs Kondratjevs atstāja kosmonautu grupu un atvaļinājās no bruņotajiem spēkiem. Pēc tam darbojas komercstruktūrā.\n", "id": "lvs_Latn_111247"}
{"text": "Vāja entītija\n\nRelāciju datu bāzē vāja entītija ir tāda entītija, kas nav unikāli identificējama ar tai atbilstošajiem atribūtiem (nav patstāvīga primārā atslēga), tā vietā šai entītijai ir ārējā atslēga kopā ar atribūtiem, lai veidotu primāro atslēgu. Ārējā atslēga parasti ir kādas citas entītijas, ar ko saistīta entītija, primārā atslēga. Entītiju relāciju diagrammās vāja entītija ir apzīmēta kā taisnstūris ar dubultu vai trekninātu kontūrlīniju, kas ar trekninātu bultiņu ir saistīts ar rombu, kas ir ar tādu pašu trekninātu vai dubultu kontūrlīniju. Šāda tipa attiecības sauc par identificējošām attiecībām. IDEF1X notācijā šīs attiecības attēlo ar ovālu entītiju, nevis taisnstūrveida entītiju. Parasti vāja entītija nesatur atsevišķus ierakstus primārajā atslēga, ja vien tie nav pārmantota primārā atslēga un kārtas numurs. Ir divi vājo entītiju veidi : asociatīvā entītija apakštipa (sub-type) entītija Apakštipa entītijai ir izšķiroša nozīme standartizēšanas procesā, kur apakštipa entītija manto no savas virstipa (super-type) entītijas atribūtus atkarībā no diskriminatora vērtības. IDEF1X notācijā ir iespējamās šādas apakštipa attiecības: pilnīgas apakštipa attiecība , kad visas kategorijas ir zināmas nepilnīgas apakštipa attiecības, kad kādas kategorijas var nebūt zināmas Klasisks piemērs vājai entītija bez apakštipa attiecībām būtu galvenes/detaļas ieraksti dažādās reālās pasaules situācijās tādās kā prasības, pasūtījumi un izsaukumi, kur galvene satur vispārīgu informāciju par visām formām, bet detaļas satur specifisku informāciju par atsevišķiem punktiem.\n\nBet standarta piemērs pilnīgām apakštipa attiecībām ir partijas entītija. Dotajam diskriminatoram PARTIJAS TIPS ir divas apakštipa entītijas PERSONA , kas katra satur specifisku informāciju, kā, piemēram, pirmā un pēdējā reize, dzimšanas datums, un ORGANIZĀCIJA, kas satur tādus atribūtus kā oficiālo nosaukumu un organizācijas hierarhiju (piem., maksājumu centri) Attēlojot apakštipa attiecības datu bāzē, augštipa (super-type) tabula ir kā bāzes tabula priekš tabulas, ar ko tā saistīta.\n", "id": "lvs_Latn_111248"}
{"text": "Puikule\n\nPuikule (arī Puytele, Puikele, Puiķele; ) ir sena lībiešu apmetnes vieta. Puikule ir apdzīvota vieta Vidzemē, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā. Puikule ir Brīvzemnieku pagasta centrs. Puikule ir vidējciems, kas izveidojies Brīvzemnieku pagasta ziemeļrietumos pie autoceļa P13 23 km no novada centra Limbažiem, 9 km no tuvākās pilsētas Alojas un 116 km no Rīgas. Puikules ciems izveidojies pateicoties Puikules muižai. Puikulē vēl atrodas pagasta pārvalde, tautas nams un bibliotēka.\n", "id": "lvs_Latn_111249"}
{"text": "Ketrina Kolmena\n\nKetrīna Kolmena (Catherine Grace \"Cady\" Coleman, dzimusi ) ir ASV astronaute, atvaļināta gaisa spēku virsniece.\n\nKolmenas pirmais kosmiskais lidojums notika 1995. gadā kosmoplāna Columbia mikrogravitācijas laboratorijas misijā STS-73, veicot zinātniskos eksperimentus.\n\nOtro lidojumu viņa veica 1999. gadā Columbia misijā STS-93, esot misijas speciāliste Chandra kosmiskā teleskopa izvēršanā.\n\nKolmenas trešais kosmiskais lidojums SKS 26. ekspedīcijas sastāvā kā lidojuma inženierim sākās startējot ar kosmosa kuģī Sojuz TMA-20. Uz zemes atgriezās .\n\n2016. gada 1. decembrī Ketrīna Kolmena atstāja NASA.\n", "id": "lvs_Latn_111250"}
{"text": "Abrenes rajons\n\nAbrenes rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota , apvienojot bijušā Viļakas apriņķa Liepnas, Viļakas, Šķilbēnu un daļu Baltinavas pagastu teritorijas. Rajona centrs bija Viļaka. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Daugavpils apgabalā. Rajons likvidēts , tā teritoriju iekļaujot Alūksnes, Balvu un Kārsavas rajonos.\n", "id": "lvs_Latn_111251"}
{"text": "Latvijas telpu futbola izlase\n\nLatvijas telpu futbola izlase ir nacionālā telpu futbola komanda, kas pārstāv Latvijas Republiku starptautiskās telpu futbola sacensībās, tādās kā Eiropas čempionāts un FIFA Pasaules kauss. Latvijas telpu futbola izlasi pārvalda Latvijas Futbola federācija.\n", "id": "lvs_Latn_111252"}
{"text": ".ug\n\n.ug ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistībā ar Ugandu. Tas tika izveidots 1995. gadā. Domēna sponsors ir Uganda Online Ltd., kas nodrošina arī domēnu reģistrēšanu. Reģistrācija ir iespējama otrajā līmenī vai trešajā līmenī zem atsevišķiem otrā līmeņa domēniem, piemēram, .co.ug, .ac.ug, .sc.ug, .go.ug, .ne.ug utt.\n", "id": "lvs_Latn_111253"}
{"text": "Nordenšelda\n\nNordenšelda (Nordenskjöld Base) ir starptautiska vasaras polārstacija Karalienes Modas Zemē, ko veido 200 m viena no otras esošās Somijas stacija Aboa un Zviedrijas stacija Vāsa. Stacija ierīkota 1988.-1989. gada vasaras sezonā kā abu valstu Antarktīdas izpētes programmu kopīgs projekts. Nosaukta par godu zviedru ģeologam, ģeogrāfam un polārpētniekam Oto Nordenšeldam (Nils Otto Gustaf Nordenskjöld).\n", "id": "lvs_Latn_111254"}
{"text": "Skujkoku ligzdu koksngrauži\n\nSkujkoku ligzdu koksngrauži () ir koksngraužu dzimtas vaboļu ģints no Lepturinae apakšdzimtas. Vairākas šī ģints sugas ir sastopamas Eirāzijā, citi — Ziemeļamerikā.\n", "id": "lvs_Latn_111255"}
{"text": "Mežaparka koncentrācijas nometne\n\nMežaparka koncentrācijas nometne () bija vācu koncentrācijas nometne Mežaparka apkaimē pie dzelzceļa līnijas Rīga—Rūjiena. Nometnē no 1943. gada vidus līdz 1944. gada rudenim bija ieslodzīti ebreji no Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Čehijas un Ungārijas.\n", "id": "lvs_Latn_111256"}
{"text": "Vašingtonas \"Capitols\"\n\nVašingtonas \"Capitols\" () bija ASV basketbola klubs, kas bija bāzēts Vašingtonā, ASV. Klubs startēja divās līgās: laika posmā no 1947. līdz 1949. gadam Amerikas basketbola asociācijā (BAA) un laika posmā no 1949. līdz 1951. gadam (1949. gadā ABA apvienojās ar Nacionālo basketbola līgu) Nacionālajā basketbola asociācijā. Komanda beidza pastāvēt ar tās sezonas uzvarēto-zaudēto spēļu attiecību 10—25.\n\nKomandas pastāvēšanas vēsturē \"Capitols\" nav izcīnījis NBA vai ABA čempionu titulu.\n\nLaika posmā no 1946. līdz 1949. gadam komandu trenēja basketbola slavas zālē uzņemtais Reds Auerbahs.\n", "id": "lvs_Latn_111257"}
{"text": "Peldpīles\n\nPeldpīles, peldpīļu apakšdzimta (Anatinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, iegremdējot ķermeni tikai līdz pusei ūdenī. Tomēr ne visas pīles, kurām ir šāds barošanās veids, tiek sistematizētas šajā apakšdzimtā. Daļa \"peldpīļu\", piemēram, tiek iedalītas dižpīļu apakšdzimtā (Tadorninae).\n\nPīļu dzimtas sistematizācijā zinātniekiem nav vienprātības, sistemātika pēdējos gados bieži mainās un daudzu sugu iedalījums ir diskutabls. Pastāv arī vairākas alternatīvas sistemātikas. Peldpīļu apakšdzimtā ir 3 izmirušas pīļu ģintis, kas izmira apmēram 10. gadsimtā. Šajās ģintīs ir 4 sugas (Chelychelynechen quassus, Ptaiochen pau, Thambetochen xanion, Thambetochen chauliodous), kuras visas kopīgi sauc par moanalo pīlēm un kuras visas dzīvoja Havaju salu lielākajās salās, izņemot pašu Havaju.\n", "id": "lvs_Latn_111258"}
{"text": "Māja virs ūdenskrituma\n\nMāja virs ūdenskrituma, arī Folingvotera () ir amerikāņu arhitekta Frenka Loida Raita 1935. gadā projektētā māja Pensilvānijas štata dienvidrietumos, 80 km attālumā no Pitsburgas. Māja daļēji tika celta virs Bear Run ūdenskrituma. Mājas celtniecība tika uzsākta 1936. gadā un tā tika celta organiskās arhitektūras stilā. Žurnāls Time īsi pēc mājas uzcelšanas nosauca būvi par Raita visbrīnišķīgāko darbu. Māja virs ūdenskrituma tika iekļauta Smithsonian 28 vietu sarakstā, ko \"jāredz pirms nāves\". 1966. gadā tas tika nosaukts par nacionālo vēstures pieminekli. 1991. gadā Amerikas arhitektu institūta darbinieki nosauca Māju virs ūdenskrituma par visu laiku labāko amerikāņu arhitektu darbu. Māja tika celta amerikāņu biznesmeņa Edgara Kaufmana ģimenei.\n", "id": "lvs_Latn_111259"}
{"text": "Meža pīles\n\nMeža pīles, meža pīļu ģints, arī pīļu ģints (Anas) ir viena no peldpīļu (Anatinae) ģintīm, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae). Pīļu ģints apvieno meža pīles, baltvēderus, platknābjus, krīkļus, garkakļus, prīkšķes un citas pīļu sugas.\n", "id": "lvs_Latn_111260"}
{"text": "Bārts Simpsons\n\nBartolomejs Džodžo \"Bārts\" Simpsons () ir izdomāts tēls animētā televīzijas seriālā \"Simpsoni\".\n\n10 gadus vecais Bārts ir vecākais bērns Simpsonu ģimenē, vienīgais Homēra un Mārdžas dēls un Līzas un Megijas brālis.\n\nBārtu ierunā aktrise Nensija Kārtraita, pirmoreiz viņš televīzijā parādījās \"Treisijas Ulmenas šova\" (The Tracey Ullman Show) īsfilmiņā \"Ar labu nakti\" (Good Night). Bārtu izveidoja un tālāk attīstīja karikatūrists Mets Greinings. Viņš pirmoreiz Bārtu uzzīmēja Džeimsa Bruksa ofisa foajē, kamēr gaidīja savu pieņemšanu. Greinings tika izsaukts pie viņa tādēļ, lai parunātu par viņa veidoto īsfilmiņu sēriju Life in Hell (\"Dzīve ellē\"), jo tai pēc viņu domām vajadzēja pievienot jaunus tēlus. Atšķirībā no citiem Simpsonu tēliem, kuru vārdi tika izvēlēti no M. Greininga radinieku vārdiem, Bārta vārds tika izveidots no anagrammas \"brat\" (no angļu valodas tulkojams kā \"rezgalis, palaidnis, neaudzināts bērns\"). Pēc diviem gadiem \"Treisijas Ulmenas šovā\", , \"Simpsoni\" ar Bārtu Simpsonu debitēja telekanālā FOX, kur tika rādītas sērijas par viņiem pašiem.\n\nBārta slavenākā lietotā frāze ir \"Grauz manas bikšeles!\" (). Viens no ierastākajiem Bārta nedarbiem ir bārmeņa Mo apjokošana, zvanot uz Mo tavernu un lūdzot pasaukt kādu neesošu cilvēku, kura vārds izraisa smieklus Mo tavernā.\n", "id": "lvs_Latn_111261"}
{"text": "Can't Be Tamed (dziesma)\n\nCan't Be Tamed ir amerikāņu dziedātājas Mailijas Sairusas singls no viņas trešā studijas albuma Can't Be Tamed. Tas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Hollywood Records kā trešā albuma vadošais singls.\n\nDziesma galvenokārt ir saņēmusi pozitīvu kritiķu vērtējumu, kā arī sasniedza labus komerciālos panākumus. Billboard Hot 100 tā sasniedza 8. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_111262"}
{"text": "Attēls:Andris Līgotnis.jpg\n\nGodprātīgas lietošanas noteikumi: Attēls ir samazināts. Nav iespējams iegūt brīvu alternatīvu, jo attēlā redzamā persona (Andris Līgotnis) ir mirusi. Attēla publicēšana Vikipēdijā nerada zaudējumus tā autoram.\n", "id": "lvs_Latn_111263"}
{"text": "Lielā ģilde (Rīga)\n\nRīgas Lielā ģilde jeb Svētās Marijas ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354. līdz 1939. gadam un pulcējās Minsteres istabā, kas līdz pat mūsdienām saglabājusies Lielās Ģildes namā. Tā pastāvēja līdztekus Mazajai ģildei jeb Svētā Jāņa ģildei, kas apvienoja Rīgas amatniekus. Ģildes statūtos bija minēts, ka tās uzdevums ir \"saviesīguma, pieklājīgas sadzīves, dzīru, labdarības un dvēseliskuma kopšana\".\n", "id": "lvs_Latn_111264"}
{"text": "Aknīstes rajons\n\nAknīstes rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota , apvienojot bijušā Jēkabpils apriņķa Elkšņu, Zasas un daļu Dignājas pagastu teritorijas un Ilūkstes apriņķa Subates pilsētu un Aknīstes, Asares, Gārsenes, Susējas, Rubenes, Prodes (daļu) un Bebrenes (daļu) pagastu teritorijas. Rajona centrs bija Aknīste. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Daugavpils apgabalā. Rajons likvidēts , tā teritoriju iekļaujot Ilūkstes un Jēkabpils rajonos.\n", "id": "lvs_Latn_111265"}
{"text": "Rīgas geto\n\nRīgas geto bija vācu okupācijas valdības izveidots ebreju geto Rīgā, kas pastāvēja no 1941. gada līdz 1943. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_111266"}
{"text": "Dižpīles\n\nDižpīles, dižpīļu ģints (Tadorna) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder dižpīļu apakšdzimtai (Tadorninae). Tuvākā radniecība dižpīlēm ir ar Āfrikas dižpīlēm, kurām mūsdienās ir tikai viena dzīvojoša suga - Nīlas zoss (Alopochen aegyptiacus). Dižpīļu ģintī ir 6 mūsdienās dzīvojošas sugas un viena izmirusi suga - cekulainā dižpīle, kura kopš 1964. gada vairs nav novērota. No sešām dižpīļu sugām 2 sugas dzīvo ziemeļu puslodē (Sāmsalas dižpīle un rudā dižpīle), pārējās ir siltumu mīlošas un mājo dienvidu puslodē.\n", "id": "lvs_Latn_111267"}
{"text": "Dižpīļu apakšdzimta\n\nDižpīļu apakšdzimta (Tadorninae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas pamatā apvieno dienvidu puslodes tropu pīļu sugas. Šajā apakšdzimtā ir tikai 2 mūsdienās dzīvojošas sugas (Sāmsalas dižpīle (Tadorna tadorna) un rudā dižpīle (Tadorna ferruginea)), kas dzīvo ziemeļu puslodē. Arī cekulainā dižpīle (Tadorna cristata) mājo ziemeļu puslodē, bet daudzi uzskata, ka mūsdienās šī suga ir izmirusi. Toties straujūdens pīle (Merganetta armata) piemērojusies dzīvei Andu kalnos augstāk par 1500 metriem virs jūras līmeņa, mājojot spēcīgu un strauju kalnu upju krastos.\n\nLielākajai daļai dižpīļu ir krāšņs apspalvojums, bet šīm sugām nav vienotu apspalvojuma pazīmju pat vienas ģints robežās. Zinātniskais nosaukums Tadorninae ir cēlies no ķeltu vārda, kas nozīmē raibā ūdensvista. Paradīzes dižpīles (Tadorna variegata) apspalvojums ir izņēmums pīļu dzimtā, jo mātītei tas ir krāšņāks un krāsaināks nekā tēviņam.\n", "id": "lvs_Latn_111268"}
{"text": "Skaitīšanas sistēma\n\nSkaitīšanas sistēma ir simbolisks skaitļu pieraksta veids, kurā skaitļu attēlošanai tiek izmantoti vairāki cipari vai citas rakstzīmes.\n\nIzšķir pozicionālās un nepozicionālās skaitīšanas sistēmas. Pozicionālajās skaitīšanas sistēmās cipara vērtība ir atkarīga no tā atrašanās vietas skaitlī. Pozicionālās ir decimālā, heksadecimālā, duodecimālā, oktālā, binārā un citas skaitīšanas sistēmas. Nepozicionālās skaitīšanas sistēmas piemērs ir romiešu skaitļi. Šajā sistēmā nav svarīgi, kur kāds simbols atrodas, tā nozīme nemainās. Piemēram I ir vieninieks gan skaitļa sākumā gan beigās. Visās pozicionālajās skaitīšanas sistēmās bāze attēlojas skaitļa \"10\" veidā, piemēram, binārajā skaitīšanas sistēmā skaitlis \"2\" attēlojas kā \"10\", oktālajā kā \"10\" attēlojas skaitlis \"8\" utt.\n", "id": "lvs_Latn_111269"}
{"text": "Attēls:ZanisAnsons.jpg\n\nVirsseržants Ansons. Attēls atbilst godprātīgas lietošanas nosacījumiem, jo fotogrāfijā attēlotais cilvēks ir miris, brīvas alternatīvas attēlam nav, tas ir zemā izšķirtspējā un pārpublicēšana nenodara zaudējumus darba autoram.\n", "id": "lvs_Latn_111270"}
{"text": "Ansons\n\nArtūrs Ansons (1984) — Latvijas riteņbraucējs; Jānis Ansons (1895—1942) — latviešu karavīrs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris; Jānis Ansons (1888—1935) — latviešu gleznotājs; Raivis Ansons (2002) — Latvijas hokejists; Žanis Ansons (1911—1968) — latviešu karavīrs, Bruņinieka pakāpes dzelzs krusta kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_111271"}
{"text": "NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs\n\nNacionālās basketbola asociācijas sezonas vērtīgākais spēlētājs (MVP) ir ikgadēja Nacionālās basketbola asociācijas balva katras sezonas vērtīgākajam spēlētājam. Balva tiek piešķirta kopš 1955.—1956. gada NBA sezonas. Uzvarētājs sava īpašumā iegūst NBA pirmā prezidenta Morisa Podolofa (Maurice Podoloff) vārdā nosaukto balvu.\n\nSezonas vērtīgākā spēlētāja balsojums notiek pēc regulārās sezonas beigām. Līdz 1979.—1980. gada sezonai balvas ieguvējs tika noskaidrots NBA spēlētāju balsojumā, taču kopš 1980.—1981. gada sezonas balvas ieguvēju nosaka ASV un Kanādas sporta žurnālisti un diktori, kas katrs viņaprāt sarindo piecus labākos spēlētājus. Par katru pirmo vietu tiek piešķirti 10 punkti, otro — 7, trešo — 5, ceturto — 3 un piekto — 1 punkts. Kopš 2010. gada pastāv arī fanu balsojums, kas veido vienu balsi.\n\nLīdz šim neviens spēlētājs nav saņēmis visas pirmās vietas. Šakils O'Nīls () un Lebrons Džeimss () ir vienīgie divi spēlētāji, kam līdz šādam sasniegumam pietrūkusi viena pirmā vieta. Visvairāk reižu par vērtīgāko ticis atzīts Karīms Abduldžabārs (6 reizes). Bills Rasels un Maikls Džordans ir saņēmuši balvu piecas reizes. Rasels un Džeimss ir vienīgie spēlētāji, kas saņēmuši četras balvas piecu sezonu laikā. Pašreizējais balvas ieguvējs ir Stefens Karijs.\n", "id": "lvs_Latn_111272"}
{"text": "Alsungas rajons\n\nAlsungas rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota , apvienojot bijušā Ventspils apriņķa Ēdoles, Ziras un daļu Užavas pagastu teritorijas un Aizputes apriņķa Alšvangas, Gudenieku, Jūrkalnes, Sakas un Ulmales pagastu teritorijas. Rajona centrs bija Alsunga. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Liepājas apgabalā. Rajons likvidēts , tā teritoriju iekļaujot Aizputes, Kuldīgas un Ventspils rajonos.\n", "id": "lvs_Latn_111273"}
{"text": "Alīses iela\n\nAlīses iela ir iela Āgenskalnā, Rīgas Kurzemes rajonā. Alīses iela sākas krustojumā ar Kalnciema ielu un beidzas krustojumā ar Āgenskalna ielu. Kopējais ielas garums ir 456 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Alīses iela visā garumā klāta ar asfalta segumu.\n", "id": "lvs_Latn_111274"}
{"text": "Ketrīna Roitere\n\nKetrīna Roitere (; dzimusi Šampeinā, Ilinoisas štatā, ASV) ir amerikāņu šorttrekiste.\n\n2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs viņa izcīnīja sudraba medaļu 1000 m distancē un bronzas medaļu 3000 m stafetē.\n\n2008. gada Pasaules čempionātā viņa izcīnīja bronzas medaļu 3000 m distancē. 2009. gada Pasaules čempionātā komandām viņa izcīnīja bronzas medaļu kopā ar Kimberliju Deriku, Elisoni Dudeku, Lanu Gēringu un Džesiku Smiti.\n\nViņa kvalificējās 2010. gada Vankūveras Olimpiskajām spēlēm pēc uzvaras 1000 un 1500 m distancēs ASV atlases sacensībās 2009. gada septembrī. 2010. gada Pasaules čempionātā Sofijā viņa startēja ar gripu, taču izcīnīja bronzas medaļas 1000 m individuālajā distancē un 3000 m stafetē. Tāpat viņa ierindojās 6. vietā 500 m, 1500 m viņa bija 4. vietā un tādu pašu vietu viņa izcīnīja 3000 m.\n", "id": "lvs_Latn_111275"}
{"text": ".li\n\n.li ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistībā ar Lihtenšteinu. Tas tika izveidots 1993. gadā. Domēna sponsors ir Hochschule Liechtenstein, bet reģistrāciju nodrošina SWITCH Teleinformatics Services, kas nodarbojās arī ar Šveices domēnu .ch reģistrēšanu. Reģistrācija ir iespējama tikai otrajā līmenī.\n", "id": "lvs_Latn_111276"}
{"text": "Lielā Piektdiena\n\nLielā Piektdiena, Svētā Piektdiena jeb Melnā Piektdiena ir kristiešu reliģiski svētki, kuros piemin Jēzus Kristus krustā sišanu un viņa nāvi Golgātā. Lielā Piektdiena ir daļa no Klusās nedēļas, kas ilgst no Pūpolu svētdienas līdz pēdējai sestdienai pirms Lieldienām. Lielajā Piektdienā baznīcās nenotiek Svētais vakarēdiens, tiek izdalīti Zaļajā Ceturtdienā konsekrētā maize un vīns, kā arī netiek spēlētas ērģeles un netiek zvanīti baznīcu zvani. Katoļi visā pasaulē šajā dienā iet Krusta ceļa 14 posmus, kas simbolizē Jēzus Kristus ceļu pretī nāvei. Lielajai Piektdienai raksturīga gavēšana un klusums.\n\nDaudzās valstīs, arī Latvijā, Lielā Piektdiena ir oficiāla valsts brīvdiena.\n\nVispārpieņemtais Kristus krustā sišanas gads ir 33. gads, taču ir citi pieņēmumi, ka Kristus tika sists krustā 34. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_111277"}
{"text": ".zw\n\n.zw ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistībā ar Zimbabvi. Tas tika izveidots 1991. gadā. Domēna sponsors ir Postal and Telecommunications Regulatory Authority of Zimbabwe (POTRAZ), bet reģistrāciju nodrošina Zimbabwe Internet Service Providers' Association (ZISPA). Reģistrācija ir iespējama ne tikai otrajā līmenī, bet arī trešajā līmenī zem atsevišķiem otrā līmeņa domēniem, piemēram, zem .ac.zw un .org.zw.\n", "id": "lvs_Latn_111278"}
{"text": "Nirējpīles\n\nTomēr ne visas pīles, kurām ir šāds barošanās veids, tiek sistematizētas šajā apakšdzimtā. Daļa \"nirējpīļu\", piemēram, tiek iedalītas gauru apakšdzimtā (Merginae). Kā arī nirējpīļu apakšdzimtas lielgalvju ģints (Netta) sugas barojas biežāk kā peldpīles, nevis kā pārējās nirējpīles.\n\nLai arī nirējpīles ir sastopamas gandrīz visā pasaulē, tomēr galvenokārt to izplatības areāls ir sasitīts ar ziemeļu puslodi.\n", "id": "lvs_Latn_111279"}
{"text": "Alojas rajons\n\nAlojas rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota , apvienojot bijušā Limbažu apriņķa Ainažu un Salacgrīvas pilsētas un Ainažu, Alojas, Braslavas, Ozolu, Pāles (daļu), Puikules, Rozēnu, Salacas, Svētciema un Vilzēnu pagastu teritorijas. Rajona centrs bija Aloja. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Rīgas apgabalā. Rajons likvidēts , tā teritoriju iekļaujot Limbažu rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_111280"}
{"text": "Zilknābju apakšdzimta\n\nZilknābju apakšdzimta (Oxyurinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām. Zilknābju pīļu sugām lielākajai daļai ir garas, stīvas astu spalvas, kuras stāv izslietas augstu gaisā, kad tās atpūšas. Tām ir arī relatīvi lieli, it kā uzpampuši knābji.\n\nŠo pīļu sistematizācija joprojām ir diskutabla. Pētījumi rāda, ka šai apakšdzimtai gulbji un zosu cilts zosis ir tuvāk radniecīgas nekā pārējās pīles. Vislielākā zilknābju sugu dažādība ir Dienvidamerikā. Baltgalvas zilknābis ir vienīgā suga, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Eiropas dienvidus, Ziemeļāfriku un Āziju. Toties Jamaikas zilknābis ir izbēdzis savvaļā no Eiropas ūdensputnu kolekcijām un strauji ieņem Eiropas ūdenskrātuves. Tas ir īpaši bīstams reti sastopamajam Spānijas baltgalvas zilknābim, ar kuru Jamaikas zilknābis pie iespējas hibridizējas.\n", "id": "lvs_Latn_111281"}
{"text": "Panteras\n\nPanteras, panteru ģints (Panthera) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder panteru apakšdzimtai (Pantherinae). Panteru ģintī ietilpst 4 labi zināmas sugas: tīģeris, lauva, leopards un jaguārs. Zinātniski vārdu pantera var lietot visām šīm četrām sugām, bet sarunavalodā vārdu pantera mēdz izmantot melnās panteras nosaukumam.\n\nZinātniskais vārds panthera grieķu valodā sastāv no diviem vārdiem: pan - visu, ther - zvērs, kas nogalina, atspoguļojot panteru ģints dzīvnieku plēsīgo dabu. Grieķu valodā par pánthēr tika saukti visi plankumainie dzīvnieki kaķu dzimtā. Sanskritā panthera nozīmē dzeltens dzīvnieks.\n\nPanteru ģints dzīvnieki savvaļā mūsdienas ir sastopami Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā.\n", "id": "lvs_Latn_111282"}
{"text": "Leslijs Nīlsens\n\nLeslijs Viljams Nīlsens (; dzimis Redžīnā, Saskačevanā, Kanādā, miris Fortloderdeilā, Floridas štatā, ASV) bija Kanādas un ASV aktieris un komiķis. Karjeras laikā piedalījās vairāk nekā 100 dažādu filmu un 150 televīzijas seriālu filmēšanā, attēlojot vairāk nekā 220 tēlus. TV debitēja 1948. gadā un nākamo divu gadu laikā filmējās vairāk nekā 50 televīzijas seriālos. Filmu karjeru uzsāka 1956. gadā, sākumā filmējās drāmās, vesternos un romantiskajās filmās. Nīlsena vadošās lomas filmās \"Aizliegtā planēta\" (Forbidden Planet, 1956) un The Poseidon Adventure (1972) saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. Slavenākās filmas, kurās filmējies Leslijs Nīlsens, ir \"Lidmašīna!\" (1980) un filmu sērijā \"Kailais ierocis\".\n\n2010. gada novembrī Lesliju. Nīlsens nogādāja slimnīcā Floridas štata Fortloderdeilā. 28. novembrī 17:30 (UTC-5) viņš mira no pneimonijas.\n", "id": "lvs_Latn_111283"}
{"text": "Jūras pīles\n\nJūras pīles, jūras pīļu ģints (Melanitta) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Jūras pīļu ģintī ir 5 sugas. Jūras pīļu ģints sugas ligzdo tālu ziemeļos, bet ziemo ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā. Tās var sastapt Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.\n", "id": "lvs_Latn_111284"}
{"text": "Gauru apakšdzimta\n\nGauru apakšdzimta (Merginae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu jūras pīles, gaigalas, gauras, kākauļus un pūkpīles.\n\nGauru apakšdzimtā ir 20 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 9 ģintīs. Tikai viena suga — Brazīlijas gaura (Mergus octosetaceus) no visām gauru sugām dzīvo dienvidu puslodē. Visas pārējās ir tipiskas ziemeļu puslodes sugas, tās sastopamas Ziemeļamerikā un Eirāzijā.\n", "id": "lvs_Latn_111285"}
{"text": "Bībers\n\nDžastins Bībers (Justin Bieber, dzimis 1994) — Kanādas mūziķis; Gunārs Bībers (dzimis 1931) — latviešu literatūrzinātnieks, teātra kritiķis un pedagogs; Heinrihs Ignacs Francis Bībers (Heinrich Ignaz Franz Biber, 1644—1704) — austriešu komponists; Matiass Bībers (Matthias Bieber, dzimis 1986) — Šveices hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_111286"}
{"text": "Šerila Kola\n\nŠerila Anna Kola (dzimusi Tvīdija; ; dzimusi Ņūkāslā pie Tainas, Anglijā, Lielbritānijā) ir angļu dziedātāja, dziesmu autore, dejotāja un modele.\n\nViņa savu karjeru uzsāka 2002. gadā, kad grupas Girls Aloud sastāvā piedalījās britu realitātes šovā Popstars The Rivals. Kopā ar grupu Š. Kola ir sasniegusi vērā ņemamus panākumus, ar 20 singliem pēc kārtas iekļūstot Lielbritānijas singlu topa pirmajā desmitniekā. Visi 5 izdotie studijas albumi ir tikuši sertificēti ar platīna disku Lielbritānijā. Pēc grupas izjukšanas viņa ir izdevusi 2 studijas albumus.\n\n2008. gadā viņa bija britu TV šova \"X Faktors\" žūrijas locekle.\n\n4 gadus viņa bija precējusies ar angļu futbolistu Ešliju Koulu, 2010. gada septembrī izšķiroties ar viņu. Tāpat 2010. gadā viņa FHM aptaujā tika atzīta par gada seksīgāko sievieti.\n", "id": "lvs_Latn_111287"}
{"text": "Cole\n\nCole var būt: Džo Kols (Joe Cole, 1981) — angļu futbolists; Ešlijs Kols (Ashley Cole, 1980) — angļu futbolists; Šerila Kola (Cheryl Ann Cole, 1983) — angļu dziedātāja; Nets Kings Kols (Nat King Cole, 1919 — 1965) — amerikāņu džeza mūziķis.\n", "id": "lvs_Latn_111288"}
{"text": "Kola (nozīmju atdalīšana)\n\nKola var būt: kola — bezalkoholisks dzēriens, kura galvenā sastāvdaļa ir kolas koku augļi un lapas; Kola — sala Indonēzijā; Kola — pilsēta Krievijā; kolas koki — malvu dzimtas augu ģints; Coca-Cola — gāzēts bezalkoholisks dzēriens; Šerila Kola — angļu dziedātāja (dzimusi 1983. gadā); Kolas pussala — pussala Krievijas ziemeļos; Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai, saīsināti KOLA.\n", "id": "lvs_Latn_111289"}
{"text": "Kapseļu iela\n\nKapseļu iela ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Āgenskalnā. Kapseļu iela sākas krustojumā ar Baložu ielu un beidzas krustojumā ar Margrietas ielu. Kopējais ielas garums ir 1128 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Posmā no Baložu ielas līdz Melnsila ielai tā ir vienvirziena iela, pa to var braukt Baložu ielas virzienā.\n", "id": "lvs_Latn_111290"}
{"text": "Baložu iela (Rīga)\n\nBaložu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā (no ielas sākuma līdz Kalnciema ielai) un Kurzemes rajonā, Āgenskalnā. Baložu iela sākas krustojumā ar Slokas un Vasaras ielām un beidzas krustojumā ar Āgenskalna ielu. Kopējais ielas garums ir 750 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta segumu. Baložu ielā ir īres namu un savrupmāju apbūve, šeit ir arī vairākas sabiedriskas ēkas (tostarp Pāvula Jurjāna mūzikas skola).\n", "id": "lvs_Latn_111291"}
{"text": "Lielā Ūdensšķirtnes grēda\n\nLielā Ūdensšķirtnes grēda () vai Austrumu kalniene (Eastern Highlands) ir kalnu sistēma Austrālijā, kas atdala iekšzemes tuksnesīgos apgabalus no piekrastes auglīgajiem līdzenumiem. Stiepjas vairāk kā 3500 km garumā kontinenta austrumos no Jorkas raga ziemeļos līdz Grempianu līdzenumam Viktorijas štata dienvidaustrumos. Grēdu veido denuncētas hercīnās struktūras, kas neogēnā paceltas un saskaldītas sašķiebtos masīvos ar stāvām austrumu nogāzēm. Ziemeļdaļa Kvīnslendā maz saposmota ar vidējiem augstumiem 800—1000 m vjl. Dienviddaļa Jaundienvidvelsas un Viktorijas teritorijā tuvāk piekrastei, saskaldīta kristāliskās un smilšakmens grēdās, galvenās no kurām ir Zilie kalni, Austrālijas Alpi, Jaunanglijas grēda. Augstākā virsotne ir 2228 m augstais Kostjuško kalns grēdas dienviddaļā.\n\nGrēda šķērso subekvatoriālo, tropu un subtropu klimatiskās joslas. Izveidoti vairāki nacionālie parki.\n", "id": "lvs_Latn_111292"}
{"text": "Mazā ģilde (Rīga)\n\nRīgas Mazā ģilde () jeb Svētā Jāņa ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352. līdz 1936. gadam, kad nodibināja Amatniecības kameru. Mazā ģilde pastāvēja līdztekus Lielajai ģildei jeb Svētās Marijas ģildei, kas apvienoja Rīgas tirgotājus, vēlāk arī literātus. Tikai Mazās ģildes locekļi varēja kļūt par cehu meistariem. Pēc Rīgas Mazās ģildes parauga Mazās ģildes nodibināja arī Cēsīs un Liepājā (17. gadsimtā), Grobiņā (18. gadsimtā), Jelgavā, Kuldīgā un Ventspilī (20. gadsimtā).\n", "id": "lvs_Latn_111293"}
{"text": "Marks Ītons\n\nMarks Ītons (; dzimis , miris ) bija amerikāņu basketbolists, spēlēja centra pozīcijā. 1982. gada NBA draftā viņu Fīniksas \"Suns\" izraudzījās ar kopējo 72. kārtas numuru 4. kārtā. Visu savu profesionāļa karjeru aizvadīja Jūtas \"Jazz\" sastāvā. Kopumā aizvadījis 875 spēles \"Jazz\" sastāvā, tajās guvis 5216 punktus. Visvairāk pazīstams ar milzīgo augumu (224 cm) un spēcīgo spēli aizsardzībā.\n", "id": "lvs_Latn_111294"}
{"text": "Apes rajons\n\nApes rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota , apvienojot bijušā Alūksnes apriņķa Apes pilsētu un Dūres, Gaujienas, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunrozes, Karvas un Veclaicenes pagastu teritorijas. Rajona centrs bija Aloja. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Rīgas apgabalā. Rajons likvidēts , tā teritoriju iekļaujot Alūksnes un Smiltenes rajonos.\n", "id": "lvs_Latn_111295"}
{"text": "Ignatāne pret Latviju\n\nIgnatāne pret Latviju (sūdzība Nr. 884/1999) ir lieta, kuru 2001. gadā izlēma ANO Cilvēktiesību komiteja, konstatējot SPPPT 25. panta savienojumā ar 2. pantu pārkāpumu.\n", "id": "lvs_Latn_111296"}
{"text": "Podkolzina pret Latviju\n\nPodkolzina pret Latviju (46726/99) bija pirmā lieta pret Latviju, kuru pēc būtības izsprieda Eiropas Cilvēktiesību tiesa (2002. g. 9. aprīlī).\n", "id": "lvs_Latn_111297"}
{"text": "20th Century Studios\n\n20th Century Studios (agrākais nosaukums Twentieth Century Fox Film Corporation jeb 20th Century Fox) ir ASV filmu studija, Walt Disney Studios meitas uzņēmums. Studija atrodas Losandželosā netālu no Beverlihilsas.\n\nUzņēmums tika dibināts , apvienojoties Fox Film Corporation, kas tika dibināta , un Twentieth Century Pictures, kas tika dibināta . Studiju 1985. gadā iegādājās News Corporation, kas 2013. gadā, pēc izdevniecības biznesa atdalīšanas, kļuva par 21st Century Fox. 2019. gadā The Walt Disney Company iegādājās 21st Century Fox, un līdz ar to arī 20th Century Fox. 2020. gada 17. janvārī studija tika pārdēvēta par 20th Century Studios.\n\nVeiksmīgākās 20th Century Studios filmas un filmu sērijas ir \"Avatars\", \"Simpsonu filma\", \"Zvaigžņu kari\", \"Ledus laikmets\", \"Gārfīlds\", \"X-Cilvēki\", \"Viens pats mājās\", \"Alvins un burunduki\", \"Cietais rieksts\", \"Ātrums\", \"Anastasija\", \"Doktors Dūlitls\", \"Nakts muzejā\".\n", "id": "lvs_Latn_111298"}
{"text": "NBA čempioni\n\nŠajā lapā ir uzskaitīti visi NBA čempioni un finālisti. Pašlaik NBA čempioni iegūst Lerija O'Braiena čempionu balvu, taču līdz 1977. gadam tika pasiegta Valtera A. Brauna balva.\n", "id": "lvs_Latn_111299"}
{"text": "NanoSail-D\n\nNanoSail-D ir NASA saules buras demonstrators, kuru izstrādāja Eimsa pētījumu centrs un Māršala kosmisko lidojumu centrs. Pirmais eksemplārs tika zaudēts nesēja kļūmes dēļ 2008. gadā. Otrais tika palaists , tas veiksmīgi izvērsa buru .\n\nNanoSail-D starta konfigurācijā ir trīs CubeSat lieluma pavadonis ar sānu malām 30 × 10 × 10 cm un 4 kg masu. Pēc buras izvēršanas tās laukums ir 10 m³. Bura veidota no polimēra CP1, kas nav biezāks par zīdpapīru.\n\nPavadonis paredzēts septiņu dienu misijai zemā ģeocentriskā orbītā. Tas darbotos tik ilgi, kamēr izsīktu elektroenerģija. Viens no projekta uzdevumiem bija demonstrēt iespēju mazā konteinerā sapakot un izvērst lielu buras struktūru, kuru nākotnē varētu izmantot lielu struktūru izvēršanai kosmosā, piemēram, sakaru antenas, saules baterijas paneļi u.c.\n", "id": "lvs_Latn_111300"}
{"text": "Klāvs — Mārtiņa dēls\n\n\"Klāvs — Mārtiņa dēls\" ir 1970. gada Latvijas PSR spēlfilma, kinonovele, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisors ir Oļģerts Dunkers.\n", "id": "lvs_Latn_111301"}
{"text": "Tauriņdeja\n\n\"Tauriņdeja\" ir 1971. gada Latvijas PSR spēlfilma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisors ir Oļģerts Dunkers. Filma uzņemta pēc Zigmunda Skujiņa stāsta \"Karjera\" motīviem.\n", "id": "lvs_Latn_111302"}
{"text": "Cāļus skaita rudenī\n\n\"Cāļus skaita rudenī\" ir 1973. gada Latvijas PSR televīzijas spēlfilma, kas paredzēta jauniešu auditorijai. Filmas režisors ir Oļģerts Dunkers. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā.\n", "id": "lvs_Latn_111303"}
{"text": "Džonatans Teivss\n\nDžonatans Teivss (; dzimis 1988. gada 29. aprīlī Vinipegā) ir kanādiešu hokejists, centra uzbrucējs, Kanādas hokeja izlases spēlētājs. Teivss ir Nacionālās hokeja līgas kluba Čikāgas \"Blackhawks\" kapteinis.\n", "id": "lvs_Latn_111304"}
{"text": "2011. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem\n\n2011. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem norisinājās no 2010. gada 26. decembra līdz 2011. gada 5. janvārim Bufalo un Levistounā, ASV. Tas bija jau 35. oficiālais Pasaules čempionāts hokejā junioriem.\n", "id": "lvs_Latn_111305"}
{"text": "European Hit Radio Top 100 (2010)\n\nŠis ir European Hit Radio 2010. gada noslēguma Top 100. Tops tika atskaņots radiostacijā European Hit Radio piektdien, 2010. gada 31. decembrī plkst. 13.00 ar atkārtojumu svētdien, 2011. gada 2. janvārī plkst. 10.00. Topu vadīja raidījuma vadītājs Roberts Lejasmeijers.\n", "id": "lvs_Latn_111306"}
{"text": ".hk\n\n.hk ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistībā ar Honkongu. Tas tika izveidots 1990. gadā. Domēna sponsors ir Hong Kong Internet Registration Corporation Ltd., kas nodrošina arī domēnu reģistrēšanu. No 1990. līdz 2002. gadam domēnu administrēja Joint University Computer Centre. Domēnu nosaukumos ir atļauts izmantot gan latīņu alfabēta zīmes, gan haņdzi.\n", "id": "lvs_Latn_111307"}
{"text": "Zeks Pariss\n\nZekerijs Džastins Pariss (; dzimis Mineapolisā, Minesotas štatā, ASV) ir profesionāls amerikāņu hokejists, spēlē kreisās malas uzbrucēja pozīcijā, ASV hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2016) pārstāv Nacionālās hokeja līgas klubu Minesotas \"Wild\".\n", "id": "lvs_Latn_111308"}
{"text": ".mx\n\n.mx ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistīts ar Meksiku. Tas tika izveidots 1989. gadā. Domēna sponsors ir ITESM - Campus Monterrey, bet domēnu reģistrēšanu nodrošina NIC-Mexico.\n", "id": "lvs_Latn_111309"}
{"text": ".ma\n\n.ma ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistīts ar Maroku. Tas tika izveidots 1993. gadā. Domēna sponsors ir Agence Nationale de Réglementation des Télécommunications (ANRT), bet domēnu reģistrēšanu nodrošina Maroc Telecom. Reģistrācija ir iespējama otrajā līmenī vai trešajā līmenī zem atsevišķiem otrā līmeņa domēniem. Lai reģistrētos zem .ma domēna, ir jābūt kontaktadresei Marokā.\n", "id": "lvs_Latn_111310"}
{"text": "2010. gada Rojas novada domes vēlēšanas\n\n2010. gada Rojas novada domes vēlēšanas notika . Tās bija ārkārtas vēlēšanas, kas tika rīkotas sakarā ar Mērsraga novada atdalīšanos no Rojas novada. Vēlēšanās Rojas novada domē tika ievēlēti 13 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 5 kandidātu saraksti, kas veidoti no 68 kandidātiem. Tās bija otrās Rojas novada domes vēlēšanas. Rojas novadā vēlēšanas notika 4 iecirkņos.\n\nVēlēšanās visvairāk balsu ieguva Demokrāti.lv (59,5%), bet kopā novada domē iekļuva 4 no 5 sarakstiem. Rojas novada domes vēlēšanās piedalījās 1585 vēlētāji jeb 44,08% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 1574, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 1554 vēlētāji.\n\nTās notika reizē ar Mērsraga novada domes vēlēšanām.\n", "id": "lvs_Latn_111311"}
{"text": "NBA Visu zvaigžņu spēles vērtīgākais spēlētājs\n\nŠajā lapā ir uzskaitīti visi NBA Visu zvaigžņu spēles vērtīgākie spēlētāji.\n", "id": "lvs_Latn_111312"}
{"text": "Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs\n\nŠajā lapā ir uzskaitīti visi NBA finālsērijas vērtīgākā spēlētāja balvu saņēmušie spēlētāji. Laika posmā no 1959. līdz 2008. gadam balvas nosaukums bija NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs. 2009. gadā balvu pārdēvēja vienpadsmitkārtējā NBA čempiona Billa Rasela vārdā: Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs.\n", "id": "lvs_Latn_111313"}
{"text": ".se\n\n.se ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistīts ar Zviedriju. Tas tika izveidots 1986. gadā. Domēna sponsors ir The Internet Infrastructure Foundation, kas nodrošina arī domēnu reģistrēšanu.\n", "id": "lvs_Latn_111314"}
{"text": "Livonijas Kauss futbolā\n\nLivonijas Kausa izcīņa futbolā ir futbola klubu turnīrs starp Igaunijas Meistarlīgas un Latvijas Virslīgas čempioniem, kura idejas autori bija igauņi.\n\n2006. gada Livonijas Kausa izcīņa tika pārcelta, tomēr beigu beigās tā nenotika.\n", "id": "lvs_Latn_111315"}
{"text": "Kategorija:Lietotāji, kuri ir sporta vikiprojekta dalībnieki\n\nŠajā kategorijā automātiski nonāk lietotāji, kuru lapās tiek ievietota veidne .\n\nSports Dalibnieki\n", "id": "lvs_Latn_111316"}
{"text": "Andrejs Nazarovs\n\nAndrejs Nazarovs (; dzimis 1974. gada 22. maijā Čeļabinskā) ir bijušais krievu hokejists, kreisās malas uzbrucējs. Pašlaik (2018) Nazarovs ir Kontinentālās hokeja līgas kluba Ņižņekamskas \"Ņeftehimik\" galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_111317"}
{"text": "Nazarovs\n\nAndrejs Nazarovs (Андрей Назаров; 1974) — krievu hokejists; Dmitrijs Nazarovs (Дмитрий Назаров; 1957) — krievu aktieris, dzejnieks un TV raidījumu vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_111318"}
{"text": "Heinrihs Šlīmanis\n\nHeinrihs Šlīmanis (; dzimis 1822. gada 6. janvārī, miris 1890. gada 26. decembrī) bija vācu arheologs, kas pazīstams ar arheoloģiskajiem izrakumiem Trojā un Mikēnās.\n", "id": "lvs_Latn_111319"}
{"text": "Barības vads\n\nBarības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī. Barības vadu veido muskuļaudi, kas izplešas gadījumā, ja tiek apēsts lielāks pārtikas kumoss, un pēc tam nodrošina barības vada saraušanos atpakaļ sākotnējā stāvoklī. Barības vads atrodas aiz sirds un elpvada, bet pirms mugurkaula; tas iziet cauri krūšu dobumam un diafragmai.\n\nBarības vadu var skart tādas saslimšanas kā vēzis, iedzimti attīstības traucējumi, iekaisumi, kustību traucējumi, barības vada atviļņa slimība, kā arī varikozas vēnas, kas var izraisīt nāvējošu asiņošanu.\n", "id": "lvs_Latn_111320"}
{"text": "Raiens Millers\n\nRaiens Millers (; dzimis ) ir amerikāņu hokejists, vārtsargs, ASV hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2017) Millers spēlē Nacionālās hokeja līgas klubā Anahaimas \"Ducks\".\n\nRaiena jaunākais brālis Drū arī ir NHL hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_111321"}
{"text": "Leisela Džonsa\n\nLeisela Marija Džonsa (; dzimusi Ketrinā, Austrālijā) ir austrāliešu peldētāja.\n\nPiedalījusies četrās Olimpiskajās spēlēs (, , , ). 2000. gada Vasaras Olimpisko spēļu, kas notika Austrālijas pilsētā Sidnejā, laikā viņa bija 15 gadus veca un izcīnīja 2 sudraba medaļas: 100 m brasā un 4x100 m stafetē. 15 gadu vecumā viņa pameta skolu, lai koncentrētos uz peldēšanu.\n\n2004. gada Olimpiskajā spēlēs Atēnās viņa izcīnīja olimpiskās čempiones titulu 4x100 m stafetē, bija otrā 200 m brasā un izcīnīja bronzas medaļu 100 m brasā. 2008. gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā viņa kļuva par čempioni 100 m brasā, 4x100 m stafetē un izcīnīja sudraba medaļu 200 m brasā. 2012. gada Olimpiskajās spēlēs Džonsa izcīnīja sudrabu 4x100 m stafetē.\n\nPasaules čempionātos garajā baseinā viņa ir izcīnījusi 7 čempiones titulus, četras reizes bijusi otrajā vietā, trīs reizes izcīnījusi bronzas medaļu. Pasaules čempionātos īsajā baseinā izcīnījusi 1 sudraba un 1 bronzas medaļu.\n", "id": "lvs_Latn_111322"}
{"text": "Rodēzija\n\nRodēzija, oficiāli Rodēzijas Republika, bija neatzīta valsts Dienvidāfrikā, kas pastāvēja no 1965. līdz 1979. gadam pēc vienpusējas atdalīšanās no Apvienotās Karalistes. Tās teritorija bija Dienvidrodēzijas bijusī (britu) kolonija. Valsts robežojās ar Dienvidāfriku dienvidos, Botsvānu (no 1966) dienvidrietumos, Zambiju ziemeļrietumos un Mozambiku austrumos. Līdz 1979. gadam zemi pārvaldīja baltādainie kolonizatori. Dienvidrodēzija ieguva starptautisku atzīšanu 1980. gadā, kad tā kļuva par Zimbabvi.\n\nValsts tika nosaukta Sesila Rodsa vārdā, kura vadītā Britu Dienvidāfrikas kompānija 19. gadsimta beigās kolonizēja teritorijas Dienvidāfrikā. Pirms 1964. gada vārds Rodēzija attiecās uz teritoriju, kas sastāvēja no tagadējās Zambijas (Ziemeļrodēzija), Zimbabves (Dienvidrodēzija) un Malāvijas (Njasalenda). Kopš 1953. gada tās veidoja Rodēzijas un Njasalendu federāciju. 1964. gadā Ziemļrodēzija ieguva neatkarību kā Zambija un Njasalenda, kā Malāvija. Dienvidrodēzija sāka saukties par Rodēziju. Izmaiņas nosaukumā gan netika oficiāli atzītas un britu valdība to turpināja saukt par Dienvidrodēziju.\n", "id": "lvs_Latn_111323"}
{"text": "2010. gada Mērsraga novada domes vēlēšanas\n\n2010. gada Mērsraga novada domes vēlēšanas notika . Tās bija ārkārtas vēlēšanas, kas tika rīkotas sakarā ar Mērsraga novada atdalīšanos no Rojas novada. Vēlēšanās Mērsraga novada domē tika ievēlēti 13 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 3 kandidātu saraksti, kas veidoti no 33 kandidātiem. Tās bija pirmās Mērsraga novada domes vēlēšanas. Mērsraga novadā vēlēšanas notika vienā iecirknī.\n\nVēlēšanās visvairāk balsu ieguva Demokrātiju visiem (70,78%), bet kopā novada domē iekļuva 2 no 3 sarakstiem. Mērsraga novada domes vēlēšanās piedalījās 877 vēlētāji jeb 58,66% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 876, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 846 vēlētāji.\n\nTās notika reizē ar Rojas novada domes vēlēšanām.\n", "id": "lvs_Latn_111324"}
{"text": "Elejas rajons\n\nElejas rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota , apvienojot bijušā Jelgavas apriņķa Augstkalnes, Elejas, Jēkabnieku, Lielplatones, Lielvircavas (daļas), Sesavas, Vilces un Zaļenieku (daļas) pagastu un Bauskas apriņķa Svitenes pagasta teritorijas. Rajona centrs bija Eleja. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Rīgas apgabalā. Rajons likvidēts , tā teritoriju iekļaujot Auces, Bauskas un Jelgavas rajonos.\n", "id": "lvs_Latn_111325"}
{"text": "Eleja\n\nEleja ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Elejas pagastā, pagasta centrs. Izvietota autoceļu A8 un P103 krustojumā pie Meitenes dzelzceļa stacijas Elejas upes krastos.\n", "id": "lvs_Latn_111326"}
{"text": "Cunfte\n\nCunftes (senaugšvācu: zumft, vidusaugšvācu: zunft — 'apvienība', no zusammenkunft) bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās. Rīgā cunftes pastāvēja no 13. līdz 20. gadsimtam un vairums no tām bija apvienotas Mazās ģildes sastāvā. Senie cunftu nosaukumi saglabājušies to Vecrīgas ielu nosaukumos, kurās atradās cunftu nami — Audēju iela, Gleznotāju iela, Kalēju iela, Kurpnieku iela, Miesnieku iela, Mucinieku iela. Viduslaikos Rīgā jēdziens \"cunfte\" līdz aptuveni 16. gs. netika izmantots un amatnieku apvienības Rīgā runātajā viduslejasvācu valodā apzīmēja kā 'amatus' (viduslejasvācu: ambt vai amt) vai 'kompānijas' (viduslejasvācu: kumpanie). Jēdziens 'cunfte' tika lietots tikai kopš augšvācu valodas normas ieviešanas 16. gs.beigās.\n", "id": "lvs_Latn_111327"}
{"text": "Brets Favrs\n\nBrets Lorenco Favrs (Brett Lorenzo Favre; dzimis Galfportā, Misisipi štatā, ASV) ir bijušais ASV amerikāņu futbola spēlētājs, spēlējis saspēles vadītāja pozīcijā. 20 gadus ilgās profesionāļa karjeras laikā ir pārstāvējis Atlantas \"Falcons\" (1991), Grīnbejas \"Packers\" (1992—2007), Ņujorkas \"Jets\" (2008) un Minesotas \"Vikings\" (2009—2010) klubus. Viņš ir vienīgais visā līgā, kurš veicis vairāk nekā 500 piezemējumus. Farvs uzsāka karjeru Dienvidmisisipi universitātē, pēc četriem universitātē pavadītiem gadiem viņu 1991. gada NFL draftā izraudzījās Atlantas \"Falcons\" ar kopējo 33. kārtas numuru. Viņu aizmainīja uz Grīnbeju 1992. gada 10. februārī pret 19. kārtas numuru 1992. gada NFL draftā. 2010. gada 5. decembrī viņš bija aizvadījis 297 spēles pēc kārtas starta sastāvā, kas ir visas līgas rekords.\n\nViņš ir vienīgais spēlētājs, kas ir ieguvis Associated Press piešķirto vērtīgākā spēlētāja balvu trīs reizes pēc kārtas (1995—1997). Ar B. Favru sastāvā viņa pārstāvētās komandas ir 8 reizes uzvarējušas divīzijā, kā arī guva uzvaru 1997. gada Super Bowl spēlē.\n", "id": "lvs_Latn_111328"}
{"text": "Pēda\n\nPēda () ir kājas apakšējā daļa, kas nodrošina balsta un kustības funkcijas. Pēda atrodas zem potītes locītavas, kas to savieno ar apakšstilbu. Pēdas ir tikai sauszemes mugurkaulniekiem. Cilvēka pēdas veido šādi kauli: papēža kauls (calcaneus), veltņa kauls (talus), laivveida kauls (os naviculare), ķīļveida kauli (ossa cuneiformia), kubveida kauls (os cuboideum) un kāju pirkstu kauli jeb falangas. Viena no biežāk sastopamajām pēdu deformācijām ir plakanā pēda.\n", "id": "lvs_Latn_111329"}
{"text": "Pēdas\n\npēda — kāju apakšējā daļa pēda (mērvienība) — garuma mērvienība, kuru galvenokārt izmanto angļu valodā runājošajās zemēs pēda (literatūra) — uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums dzīvnieku pēdas — nospiedumi, kas paliek sniegā vai kādā citā mīkstā materiālā pēc dzīvnieku pārvietošanās pa to Projekts Pēdas — vides sakārtošanas un izglītības projekts\n", "id": "lvs_Latn_111330"}
{"text": "Novell Identity Manager\n\nNovell Identity Manager jeb iManager ir identitātes pārvaldības programmatūra. Novell eDirectory vajadzībām Novell kompānija ir izstrādājusi iManager programmatūru, lai ērti pārvaldītu un pārskatītu datorsistēmu. iManager ir centralizēta administrēšanas pults, kura nodrošina drošu pieeju tīkla administrēšanas iespējām, tai skaitā ļauj vadīt direktorijus un lietotājus, kā arī to piekļuves tiesības. Tai ir iespējams piekļūt no jebkuras vietas, kur ir pieejami interneta sakari. iManager ir paredzēts lietošanai caur interneta pārlūkprogrammu — Internet Explorer 6 un jaunākas versiju, kā arī Mozilla Firefox 1,5 un jaunākas versijas.\n\nKā alternatīvu iManager var izmantot ConsoleOne. Tā ir uz programmēšanas valodas Java veidota grafiskās lietotāja saskarnes administrēšanas konsole.\n\niManager saskarne sastāv no trim ietvariem: Galvenes ietvara; Navigācijas ietvara; Satura ietvara.\n", "id": "lvs_Latn_111331"}
{"text": "Baltijas Čempionu kauss futbolā 2011\n\n2011. gada Baltijas Čempionu kausa izcīņa futbolā būs 1. Baltijas Čempionu kausa izcīņas turnīrs starp Igaunijas Meistarlīgas, Latvijas Virslīgas un Lietuvas A līga 2010. gada sezonas čempioniem. Turnīrs norisināsies Rīgā, Olimpiskā sporta centra futbola hallē no līdz .\n", "id": "lvs_Latn_111332"}
{"text": "LDAP\n\nLDAP, Lightweight Directory Access Protocol jeb direktoriju vieglpiekļuves protokols ir tīkla protokols, kas paredzēts darbam ar TCP/IP stekiem, lai iegūtu informāciju no hierarhiskiem direktorijiem, piemēram, no X.500. Tādējādi lietotāja rīcībā ir vienots rīks, ar kuru pārmeklēt datus, lai atrastu noteikta veida informāciju, kā lietotājvārdu, e-pasta adresi, drošības sertifikātu vai citu kontaktinformāciju.\n", "id": "lvs_Latn_111333"}
{"text": "Uzbrukums slepenpolicijai\n\n\"Uzbrukums slepenpolicijai\" ir 1974. gada Latvijas PSR spēlfilma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisors ir Oļģerts Dunkers. Filma uzņemta pēc Alberta Bela romāna \"Saucēja balss\" motīviem un attēlo 1906. gada janvāra notikumus, kas saistīti ar Rīgas LSDSP kaujinieku uzbrukumu Rīgas Policijas pārvaldei.\n", "id": "lvs_Latn_111334"}
{"text": "Tēlotāja māksla\n\nTēlotāja māksla, tēlotājmāksla jeb vizuālā māksla ir mākslas veids, kas īstenību atspoguļo vizuālos tēlos — telpā vai plaknē.\n\nAr tēlotāja mākslu apzīmē mākslu, ko novērtē ar redzes palīdzību. Tajā iekļauti vairāki mākslas žanri: glezniecība, zīmēšanu, grafika, tēlniecība, arhitektūra, fotomāksla, kino, kaligrāfija, tetovēšana u.c. Nereti tēlotāja māksla tiek uzskatīta par sinonīmu terminam \"māksla\", kas nav īsti pareizi, jo tādas mākslas nozares kā mūzika, literatūra, teātris nepieder pie tēlotājmākslas.\n\nTēlotāja māksla ir nozīmīgs mākslas vēstures izpētes objekts.\n", "id": "lvs_Latn_111335"}
{"text": "Cīrulīši (filma)\n\n\"Cīrulīši\" ir 1980. gada Latvijas PSR televīzijas spēlfilma, sociālā drāma. Filmas režisors ir Oļģerts Dunkers. Filma uzņemta pēc Harija Gulbja lugas \"Cīrulīši\" motīviem Rīgas Kinostudijā.\n", "id": "lvs_Latn_111336"}
{"text": "Cīrulīši (nozīmju atdalīšana)\n\nCīruļu deminutīvs; Cīrulīši (filma) — Rīgas kinostudijas spēlfilma; Cīrulīši — Cēsu pilsētas daļa; Cīrulīši — ciems Olaines pagastā; Cīrulīši — ciems Tabores pagastā; Cīrulīši — Gambijas (ciema Valdgales pagastā) cits nosaukums; Cīrulīši — pirmā kamaniņu un bobsleja trase PSRS, atrodas Ozolkalna apkaimē; Cīrulīši — magoņu dzimtas augu ģints; Cīrulīši — Agneses Zaperes stāsts.\n", "id": "lvs_Latn_111337"}
{"text": "Eriozona syrphoides\n\nEriozona syrphoides ir ziedmušu dzimtas (Syrphidae) divspārņu suga no Syrphinae apakšdzimtas.\n", "id": "lvs_Latn_111338"}
{"text": "Dārzs ar spoku\n\n\"Dārzs ar spoku\" ir 1983. gada Latvijas PSR spēlfilma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc Ērika Lansa stāsta \"Ābeļdārzs ar spoku\" motīviem. Filmas režisors ir Oļģerts Dunkers.\n", "id": "lvs_Latn_111339"}
{"text": "Attēls:Он, она и дети (кадр из фильма).JPG\n\nKadrs no Oļģerta Dunkera spēlfilmas \"Viņš, viņa un bērni\". Attēls ņemts no krievu vikipēdijas.\n", "id": "lvs_Latn_111340"}
{"text": "Viņš, viņa un bērni\n\n\"Viņš, viņa un bērni\" ir 1986. gadā Latvijas PSR Rīgas Kinostudijā uzņemta televīzijas spēlfilma. Filmas režisori ir Oļegs Rozenbergs un Oļģerts Dunkers.\n", "id": "lvs_Latn_111341"}
{"text": "Ceļa zīmes (filma)\n\n\"Ceļa zīmes\" ir 1968. gada Latvijas PSR drāmas filma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisors ir Oļģerts Dunkers. Filma uzņemta pēc Andreja Dripes garā stāsta \"Ceļa zīmes\".\n", "id": "lvs_Latn_111342"}
{"text": "Uzticamais draugs Sančo\n\n\"Uzticamais draugs Sančo\" ir 1974. gada Latvijas PSR bērnu filma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisors ir Jānis Streičs.\n", "id": "lvs_Latn_111343"}
{"text": "Dobelis\n\nJuris Dobelis (1940) — latviešu ķīmiķis un politiķis. Jānis Dobelis (1911—1999) — latviešu futbolists, treneris un tiesnesis.\n", "id": "lvs_Latn_111344"}
{"text": "Ēkstrema šelfa ledājs\n\nĒkstrema šelfa ledājs (, ) ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā. Izvietojies starp Sērosena grēdu rietumos un Halvfarrigena grēdu austrumos. Ledājs ir ap 120 km garš, 35-85 km plats, tā fronte ir ap 110 km gara, kopējā platība ap 8700 km². Ledāju pirmie nokartēja norvēģu-zviedru-britu antarktiskā ekspedīcija 1949.-1952. gadā. Nosaukts par godu šīs ekspedīcijas dalībniekam mehāniķim zviedram Bertilam Ēkstremam (Bertil Ekström), kurš gāja bojā vadot traktoru un pārkrītot pār Kvara šelfa ledāja malu 1951. gada 24 februārī.\n\nLedāja ziemeļaustrumos pie Atkas līča kopš 1980./1981. gada vasaras darbojas Vācijas vissezonas polārstacija. Pirmā stacija Georgfonneimaijere tika nosaukta par godu vācu ģeofiziķim un polārpētniekam Georgam fon Neimaijeram (Georg von Neumayer). Sākotnējā stacija 1993. gadā tika aizstāta ar staciju Neimaijere II, savukārt kuru 2008. gadā aizstāja ar pašlaik funkcionējošo Neimaijeri III.\n", "id": "lvs_Latn_111345"}
{"text": "Nirējpīļu ģints\n\nNirējpīļu ģints (Aythya) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder nirējpīļu apakšdzimtai (Aythyinae). Nirējpīļu ģintī ir 12 sugas. Kā jau visas nirējpīļu apapkšdzimtas sugas, arī nirējpīļu ģints sugas barību meklē, ienirstot zem ūdens. Tās barojas ar dažādiem ūdensaugiem un ūdens bezmugurkaulniekiem, ienirstot 5—10 metru dziļumā. To ķermenis ir noapaļots, knābis plats un pēdas lielas. Kājas anatomiski ir novietotas tālu uz aizmuguri, tādējādi tās zem ūdens spēj labāk ķermeni stumt cauri ūdenim.\n", "id": "lvs_Latn_111346"}
{"text": "Gauras\n\nGauras, gauru ģints (Mergus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Gauras bieži sauc par nirējpīlēm, jo barojas pilnībā ienirstot zem ūdens, tomēr to anatomiskā uzbūve ir atšķirīga. Gauru ģintī ir 5 sugas. Visas gauru sugas, izņemot Brazīlijas gauru (Mergus octosetaceus), mājo ziemeļu puslodē.\n\nPar gaurām sauc arī mazo gauru (Mergellus albellus) un lielgalvas gauru (Lophodytes cucullatus). Lai gan abas šīs sugas nepieder gauru ģintij, tām bieži tiek lietoti sinonīmie zinātniskie nosaukumi: Mergus albellus un Mergus cucullatus. Lielgalvas gaura ir tuvu radniecīga gauru ģintij, bet mazā gaura ir tuvāk radniecīga gaigalām (Bucephala).\n", "id": "lvs_Latn_111347"}
{"text": "Eaton\n\nEštons Ītons (Ashton Eaton; dzimis 1988. gadā) — amerikāņu vieglatlēts; Kortnija Ītone (Courtney Eaton; dzimusi 1996. gadā) — austrāliešu aktrise; Marks Ītons (Mark Eaton; 1957—2021) — amerikāņu basketbolists.\n", "id": "lvs_Latn_111348"}
{"text": "Einārs Cilinskis\n\nEinārs Cilinskis (dzimis Rīgā) ir latviešu ķīmiķis, ekonomists un politiķis, Nacionālās apvienības biedrs. Viņš ir bijis Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, kā arī vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. Neilgu laiku 2014. gadā bijis Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Laimdotas Straujumas ministru kabinetā.\n", "id": "lvs_Latn_111349"}
{"text": "Columbia Records\n\nColumbia Records ir Sony Music Entertainment piederoša ASV mūzikas ierakstu kompānija, kas dibināta 1888. gadā. Columbia Records ir sadarbojusies ar vairākiem pasaulē plaši pazīstamiem māksliniekiem. Laika posmā no 1961. līdz 1990. gadam kompānijas izdotie ieraksti ārpus ASV un Kanādas tika marķēti ar CBS Records zīmi, pēc tam kompānija ierakstiem sāka izmantot Columbia nosaukumu. Pašreizējais kompānijas vadītājs ir Rons Perijs.\n\nAr Columbia Records sadarbojas vai sadarbojās vairāki pazīstami mākslinieki, tai skaitā AC/DC, Aerosmith, Boys Like Girls, Bullet For My Valentine, Džonijs Kešs, Keita Buša, The Clash, Džordžs Maikls, Areta Frenklina, Brūss Springstīns, Marianna Feitfula.\n", "id": "lvs_Latn_111350"}
{"text": "Toms Breidijs\n\nTomass Edvards \"Toms\" Breidijs jaunākais (; dzimis Sanmateo, Kalifornijas štatā, ASV) ir bijušais ASV amerikāņu futbola spēlētājs, spēlēja saspēles vadītāja (quarterback) pozīcijā. Pārstāvēja NFL klubus Tampabejas \"Buccaneers\" un Jaunanglijas \"Patriots\", kura sastāvā aizvadīja gandrīz visu savu profesionāļa karjeru. 2000. gada NFL drafta 6. kārtā \"Patriots\" viņu izraudzījās ar kopējo 199. kārtas numuru.\n\nToms Breidijs ir piedalījies desmit Superkausa spēlēs, septiņās no tām izcīnot uzvaru (2002, 2004, 2005, 2015, 2016, 2019, 2021), kas ir NFL rekords. 2002., 2004., 2015, 2017. un 2021. gadā viņš tika atzīts par Superkausa spēles vērtīgāko spēlētāju. Izvēlēts 15 NFL Visu zvaigžņu spēlēm (Pro Bowl). Viņam pieder rekords par visvairāk izdarītajām piezemējuma piespēlēm vienā regulārajā sezonā. Sports Illustrated vērtējumā viņš tika atzīts par 2005. un 2021. gada sportistu.\n\nPēc 2019. gada sezonas pārgāja no \"Patriots\" uz Tampabejas \"Buccaneers\" un jau pirmajā sezonā palīdzēja šai komandai izcīnīt tās vēsturē otro Superkausu.\n\n2022. gada 1. februārī Breidijs paziņoja, ka beidz savu profesionālā futbolista karjeru.\n", "id": "lvs_Latn_111351"}
{"text": "Breidijs\n\nRobijs Breidijs (Robbie Brady; 1992) ― īru futbolists; Toms Breidijs (Tom Brady; 1977) ― ASV amerikāņu futbola spēlētājs.\n", "id": "lvs_Latn_111352"}
{"text": "Baltijas Kauss\n\nbasketbolā (vīriešiem sievietēm) BMX futbolā (vīriešiem sievietēm) telpu futbolā pludmales futbolā jāšanas sportā kērlingā regbijā rollerslēpošanā svarcelšanā šautriņu mešanā taekvondo triatlonā veikbordā volejbolā\n", "id": "lvs_Latn_111353"}
{"text": "Dāniels Sēdins\n\nDāniels Sēdins (; dzimis Ērnšeldsvīkā, Zviedrijā) ir bijušais zviedru hokejists, kreisās malas uzbrucējs. Karjeras laikā aizvadījis 17 sezonas Nacionālās hokeja līgas kluba Vankūveras \"Canucks\" sastāvā. Kopumā 1306 spēlēs guvis 1041 punktus, 2011. gadā bija līgas rezultatīvākais spēlētājs, iekļauts simboliskajā izlasē. Zviedrijas hokeja izlases rindās kļuvis par 2006. gada olimpisko čempionu, kā arī izcīnījis trīs Pasaules čempionātu medaļas.\n\nViņa dvīņu brālis Henriks ilgus gadus spēlēja kopā ar Danielu \"Canucks\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_111354"}
{"text": "Mans draugs — nenopietns cilvēks\n\n\"Mans draugs — nenopietns cilvēks\" ir 1975. gada latviešu padomju spēlfilma, komiska melodrāma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisors ir Jānis Streičs. Filma uzņemta pēc \"Goskino\" un PSRS Rakstnieku savienības scenāriju konkursa par strādnieku tēmu godalgotā Aleksandra Gorohova scenārija \"Katra rūpes\" ()\n", "id": "lvs_Latn_111355"}
{"text": "Voldemārs Reinholds\n\nAndrejs Voldemārs Reinholds ( — ) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks. Vācu krusta zeltā un Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_111356"}
{"text": "Form-Z\n\nform•Z ir datorizētās projektēšanas (CAD) rīks, kuru izstrādājis AutoDesSys. Tā galvenokārt paredzēta dažādu nozaru pārstāvjiem, kuriem ir nepieciešams darboties ar 3D telpām un formām, izmantojot 3D modelēšanu, rasēšanu, animēšanu un renderēšanu.\n", "id": "lvs_Latn_111357"}
{"text": "Atkas līcis\n\nAtkas līcis () ir dabīgs ledus līcis, ledus osta pie Ēkstrema šelfa ledāja austrumu frontes uz ziemeļiem no Halvfarrigena grēdas veidotās pussalas. Līcis ir ap 25 km plats un iestiepjas šelfa ledājā par ~20 km. Līci pirmoreiz nokartēja norvēģu-zviedru-britu 1951./1952. gada antarktiskā ekspedīcija. Nosaukts par godu amerikāņu karakuģim USS Atka, kas līcī bija pietauvojies 1955. gadā Starptautiskā ģeofizikas gada bāzu vietu rekognoscēšanai.\n\nLīča rietumu piekrastē uz šelfa ledāja kopš 1980. gada darbojas vācu polārstacija Neimaijere.\n", "id": "lvs_Latn_111358"}
{"text": "Gaigalas\n\nGaigalas jeb niras, gaigalu ģints (Bucephala) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Gaigalu ģintī ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.\n\nGaigalas ir maza auguma ziemeļu puslodes ūdensputni, kas ligzdo koku dobumos. Tās ir sastopamas Eirāzijā un Ziemeļamerikā. To dzīves veids ir līdzīgs nirpīlēm, jo, lai barotos, tās ienirst dziļi zem ūdens. Visām sugām ir melnbalts apspalvojums. Gaigalas tāpat kā gauras barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem un citiem nelieliem ūdens dzīvniekiem.\n", "id": "lvs_Latn_111359"}
{"text": "Pūkpīles\n\nPūkpīles, pūkpīļu ģints (Somateria) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Pūkpīļu ģintī ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas. Par pūkpīli sauc arī Stellera pūkpīli (Polysticta stelleri), bet tā pieder Stellera pūkpīļu ģintij (Polysticta).\n\nPūkpīles ir liela auguma pīles, kas mājo ziemeļu puslodē. Tās ir sastopamas Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Pūkpīļu dūnas tāpat kā zosu un pīļu dūnas tiek izmantotas segu un spilvenu pildīšanai.\n", "id": "lvs_Latn_111360"}
{"text": "Dūkurpīle\n\nDūkurpīle (Thalassornis leuconotus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder dūkurpīļu apakšdzimtai (Thalassorninae). Dūkurpīļu apakšdzimtā ir tikai viena dūkurpīļu ģints (Thalassornis), kurā ir tikai viena suga.\n\nDūkurpīle ir sastopama Āfrikas dienviddaļā, tās lielākās populācijas dzīvo reģionā starp Senegālu un Čadu, Etiopijā un Dienvidāfrikā. Tā nav sastopama ekvatoriālajos lietus mežos un tuksnešos. Madagaskaras dūkurpīle ir sastopama tikai Madagaskarā un tās populācijai draud izmiršana. Novērojot Antsamakas ezeru 2001. gadā, tika reģistrēti 37 īpatņi. Līdz ar to zinātnieki uzskata, ka pieņēmums, ka Madagaskarā dzīvo 2500 - 5000 dūkurpīles ir pārāk optimistisks. Āfrikas nominālpasugas populācijā ir apmēram 10 000 - 25 000 putni.\n", "id": "lvs_Latn_111361"}
{"text": "Piešspārnu zoss\n\nPiešspārnu zoss (Plectropterus gambensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder piešspārnu zosu apakšdzimtai (Plectropterinae). Piešspārnu zosu apakšdzimtā ir tikai viena piešspārnu zosu ģints (Plectropterus), kurā ir tikai viena suga. Piešspārnu zosij ir 2 pasugas: nominālpasuga Plectropterus gambensis gambensis un Zambezi piešspārnu zoss Plectropterus gambensis niger.\n\nPiešspārnu zosis ir sastopamas Āfrikas dienviddaļā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.\n", "id": "lvs_Latn_111362"}
{"text": "Raibumainā pīle\n\nRaibumainā pīle (Stictonetta naevosa) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder raibumaino pīļu apakšdzimtai (Stictonettinae). Raibumaino pīļu apakšdzimtā ir tikai viena raibumaino pīļu ģints (Stictonetta), kurā ir tikai viena suga.\n\nKādreiz raibumainā pīle tika sistematizēta peldpīļu apakšdzimtā (Anatinae), bet, veicot pīles ģenētiskos pētījumus, zinātnieki to ir izdalījuši atsevišķā apakšdzimtā. Tā ir ļoti sena un primitīva Gondvanas suga, kas bija attīstījusies pirms peldpīļu apakšdzimtas.\n\nRaibumainā pīle ir sastopama Austrālijas dienvidos, un to aizsargā Austrālijas likumi. Lielākās populācijas mājo Eira ezerā un Marejas upes baseinā. Tām patīk sekli ūdeņi, tādēļ pamatā uzturas krasta līnijas tuvumā. Ligzdošanas laikā tā apmetas purvainu un aizaugušu ūdenstilpju krastos, bet pārējā laikā tā dod priekšroku atklātākām ūdenstilpēm.\n", "id": "lvs_Latn_111363"}
{"text": "Krasnoje Selo\n\nKrasnoje Selo () ir pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra. Administratīvi ietilpst Sanktpēterburgas federālajā pilsētā.\n", "id": "lvs_Latn_111364"}
{"text": "Svilpējzosis\n\nSvilpējzosis, svilpējzosu ģints (Dendrocygna) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder svilpējzosu apakšdzimtai (Dendrocygninae). Svilpējzosu apakšdzimtā ir tikai viena ģints. Svilpējzosu ģintī ir 8 mūsdienās dzīvojošas sugas. Lai arī svilpējzosis latviešu valodā sauc par zosīm, tās tomēr ir pīles. Kādu laiku atpakaļ svilpējzosis tika sistematizētas zosu apakšdzimtā (Anserini), bet pēdējo gadu ģenētiskie pētījumi likuši zinātniekiem tās izdalīt atsevišķā apakšdzimtā.\n\nSvilpējzosis mājo visā pasaulē tropu un subtropu biomā. Tās ir sastopamas Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Austrālijā, Indonēzijā, Jaungvinejā, Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā.\n", "id": "lvs_Latn_111365"}
{"text": "Teorens Flerī\n\nTeorens Volless \"Teo\" Flerī (; dzimis Oksvovā, Saskačevanas provincē, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists, spēlējis labās malas uzbrucēja pozīcijā, bijis Kanādas hokeja izlases dalībnieks. 1987. gada NHL draftā viņu izraudzījās Kalgari \"Flames\" ar kopējo 166. kārtas numuru. Laika posmā no 1989. līdz 2003. gadam viņš aizvadīja vairāk nekā 1000 spēles dažādu NHL klubu sastāvos. Karjeras laikā spēlējis NHL klubu Kalgari \"Flames\", Kolorādo \"Avalanche\", Ņujorkas \"Rangers\" un Čikāgas \"Blackhawks\", Somijas SM-liiga kluba Tappara un Lielbritānijas elites divīzijas kluba Belfāstas \"Giants\" klubu sastāvos. 1989. gadā kopā ar \"Flames\" viņš izcīnīja Stenlija kausu. Pēc profesionālā hokejista karjeras beigām viņš aizvadīja divas proefesionālā beisbola spēles Kalgari \"Vipers\" sastāvā Zelta beisbola līgā.\n\nKanādas izlases sastāvā piedalījies divās Ziemas Olimpiskajā spēlēs (1998, 2002), 2002. gadā Soltleiksitijā tika izcīnīta zelta medaļa. Tāpat tika izcīnīta sudraba medaļa 1991. gada Pasaules čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_111366"}
{"text": "Ģimenes melodrāma\n\n\"'Ģimenes melodrāma\" () ir 1976. gada Latvijas PSR spēlfilma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisors ir Boriss Frumins.\n\nŠajā filmā ir filmējies \"Parex bankas\" dibinātājs un bijušais īpašnieks Valērijs Kargins.\n", "id": "lvs_Latn_111367"}
{"text": "Nāve zem buras\n\n\"Nāve zem buras\" ir 1976. gada Latvijas PSR divu sēriju televīzijas mākslas filma, detektīvs, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisore ir Ada Neretniece. Filma uzņemta pēc tāda paša nosaukuma Čārlza Persija Snova romāna.\n", "id": "lvs_Latn_111368"}
{"text": "Kapitulācija\n\nKapitulācija (no — 'vienošanās') ir kādas karojošās puses vai pušu pretošanās pārtraukšana visā karadarbības rajonā, noteiktā zonā, cietoksnī, uz jūras vai apdzīvotā vietā un padošanās naidniekam uz tā diktētu vai kopīgi izstrādātu noteikumu pamata.\n\nBezierunu kapitulācija nozīmē, ka zaudējusi puse pilnībā pārtrauc karadarbību bez jebkādiem noteikumiem. Šis termins parādījās Amerikas pilsoņu kara laikā. Vēlāk tas tika atkal lietots Otrā pasaules kara laikā, kad 1943. gadā tika noteikts, ka karš pret Vāciju un Japānu turpināsies līdz šo valstu bezierunu kapitulācijai.\n\nKapitulācijas kārtību regulē dažādas starptautiskas vienošanās. Piemēram Hāgas konvencija nosaka, ka kapitulācijai ir jānotiek ievērojot militāro cieņu, kā arī to, ka pēc kapitulācijas akta noslēgšanas, abām pusēm ir rūpīgi jāapspriež turpmākās darbības.\n", "id": "lvs_Latn_111369"}
{"text": "Stāķi\n\nStāķi ir ciems Gulbenes novada Stradu pagastā. Izvietojušies pagasta rietumos no pagasta pārvaldes un km no novada domes Gulbenē un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta veidojusies 20. gadsimta 70. un 80. gados kā melioratoru ciemats, lai apkalpotu Pārvietojamo mehanizēto kolonnu. Stāķos atrodas pamatskola, kultūras nams, pirmsskolas izglītības iestāde, feldšeru un vecmāšu punkts, SIA «Gaujas koks» ražotnes un administratīvās ēkas.\n\nKopš 2020. gada Stāķos darbu ar jaunatni veic Stāķu 18. skautu un gaidu vienība.\n", "id": "lvs_Latn_111370"}
{"text": "Gaujienas rajons\n\nGaujienas rajons (dažos vēlākos avotos saukts Gaujenas rajons) bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidots , apvienojot bijušā Cēsu apriņķa Dzērbenes, Drustu, Druvienas, Lizuma, Gatartas, Jaunpiebalgas, Rankas, Taurenes, Vecpiebalgas un Veļķu pagastu un Madonas apriņķa Liezeres un Mēdzūlas pagastu teritorijas. Rajona centrs bija Jaunpiebalga. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Rīgas apgabalā. Rajonu likvidēja , tā teritoriju iekļaujot Cēsu, Ērgļu, Gulbenes, Madonas un Smiltenes rajonos.\n", "id": "lvs_Latn_111371"}
{"text": "Attēls:Latvijas Republikas proklamesana 1918.jpg\n\nNo Viļa Rīdzenieka fotogrāfija \"Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī\"\n\nTā kā publicējot zemas izšķirtspējas foto, zaudējumi netiek nodarīti, attēla izmantošana uzskatāma par atbilstošu godprātīgas lietošanas prasībām.\n", "id": "lvs_Latn_111372"}
{"text": "Sports Illustrated\n\nSports Illustrated ir ASV sporta žurnāls, kas iznāk reizi nedēļā. Žurnāla redakcija atrodas Ņujorkā, ASV. To iknedēļas lasa apmēram 23 miljoni pieaugušo, tai skaitā 18 miljoni vīriešu. Pirmais žurnāla numurs tika izdots 1954. gada 16. augustā. Kopš 1964. gada tiek izdots swimsuit issue numurs, kas pašlaik ir viens no pasaulē populārākajiem kalendāriem. Pirms pašreizējā Sports Illustrated izdošanas 1930. un 1940. gados tika uzsākta divu citu žurnālu ar tādu nosaukumu izdošana, taču tie abi ātri beidza pastāvēt.\n", "id": "lvs_Latn_111373"}
{"text": "Struktoru iela\n\nStruktoru iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Teikas apkaimē. Struktoru iela sākas krustojumā ar Brīvības gatvi un beidzas krustojumā ar Biķernieku ielu. Kopējais ielas garums ir 455 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Struktoru iela ir vienvirziena iela, pa to var braukt Brīvības gatves virzienā.\n\nStruktoru iela izveidota 1901. gadā, tās nosaukums cēlies, pieminot būvsabiedrību \"Struktors\", kas tur reiz darbojusies (likvidēta pēc 1925. gada). No 1977. līdz 1990. gadam iela tika pārdēvēta zinātnieka un padomju politiķa Jāņa Peives vārdā.\n", "id": "lvs_Latn_111374"}
{"text": "Rihards Eigims\n\nRihards Eigims (dzimis Sventē) ir Latvijas uzņēmējs un politiķis. Bijis triju Saeimas sasaukumu deputāts, kā arī Daugavpils domes priekšsēdētājs (2001—2003, 2009, 2017—2018). Pārstāvējis partiju \"Latgales gaisma\", Latvijas Zaļo partiju un Zaļo un Zemnieku savienību, šobrīd — Kristīgi demokrātisko savienību. 2022. gadā sodīts ar reālu cietumsodu par korupciju — kukuļa pieprasīšanu.\n", "id": "lvs_Latn_111375"}
{"text": "Zaļā muiža\n\nZaļās muižas jeb Zaļenieku muižas bijusī kungu māja atrodas Zaļenieku pagasta Zaļeniekos. Tā tapusi pēc Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona pasūtījuma kā medību pils laikā no 1767. līdz 1775. gadam. Pili projektējis arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli, taču tās celtniecību realizējis Severīns Jensens, piešķirot tai klasicisma iezīmes. Tagad Zaļajā muižā (kopš 1920. – 1930. gadiem tā vairāk pazīstama kā Zaļenieku muiža) saimnieko Zaļenieku arodvidusskola.\n", "id": "lvs_Latn_111376"}
{"text": "2012. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle\n\n2012. gada vasaras olimpisko spēļu un 2012. gada Vasaras Paraolimpisko spēļu norises vietas izvēli organizēja Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK). Sākotnēji uz šo sporta turnīru rīkošanu pieteicās 9 pilsētas, SOK no tām izvēlējās 5 pilsētas, kuras kandidēja uz spēļu rīkošanu līdz balsojumam: Londona, Madride, Maskava, Ņujorka, Parīze. Šīs bija vienas no saspringtākajām rīkotājpilsētas izvēlēm visā olimpisko spēļu vēsturē. Parīze tika uzskatīta par galveno favorīti uzvarā par spēļu rīkošanu, taču Londonas atbalstītāju centieni pēdējā mirklī ietekmēt iznākumu izrādījās izšķīroši cīņā par uzvaru. Arī Madride tika uzskatīta par vienu no favorītēm, taču tā nesaņēma tika daudz balsu, lai balsojumā pārspētu Londonu un Parīzi. Madrides kandidatūru ietekmēja arī tas, ka cita Spānijas pilsēta (Barselona) organizēja 1992. gada vasaras olimpiskās spēles.\n\nGalīgais balsojums par olimpisko spēļu norises vietu notika 117. SOK sesijas laikā Singapūrā .\n", "id": "lvs_Latn_111377"}
{"text": "Stellera pūkpīle\n\nStellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Stellera pūkpīle ir vienīgā suga Stelllera pūkpīļu ģintī (Polysticta). Ģeogrāfisko variāciju nav. Ir datēti 2 gadījumi, kuros Stellera pūkpīle ir hibridizējusies ar parasto pūkpīli (Somateria mollissima).\n\nStellera pūkpīle ligzdo tundrā gar arktiskā krasta līniju, sākot ar Sibīrijas austrumdaļu, uz austrumiem aiz Taimiras pussalas un līdz Aļaskai. Putni, kas neligzdo, vasaru pavada Kolas pussalā, Novaja Zemļa salu dienvidos un Norvēģijas ziemeļos. Ziemas periodā lielākā daļa populācijas migrē nedaudz uz dienvidiem Beringa jūrā, reizēm sasniedzot Japānu, un neliela daļa dodas uz rietumiem, sasniedzot Skandināviju un Baltijas jūru.\n\nLatvijā Stellera pūkpīle ir reta caurceļotāja un ziemotāja, tomēr pie Lietuvas un Igaunijas krastiem ziemo vairāki tūkstoši īpatņu, apgabalam kļūstot par vienu no galvenajām ziemošanas vietām Eiropā. Baltijas jūrā ziemojošā Stellera pūkpīle ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Kopumā Stellera pūkpīles populācijām ir tendence samazināties.\n", "id": "lvs_Latn_111378"}
{"text": "Mazā gaura\n\nMazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Mazā gaura ir vienīgā suga mazo gauru ģintī (Mergellus). Lai arī šo sugu sauc par gauru, un kādreiz tā tika sistematizēta gauru ģintī (Mergus), tā tomēr ir tuvāk radniecīga gaigalām (Bucephala). Reizēm mazā gaura hibridizējas ar gaigalu (Bucephala clangula).\n\nMazā gaura ir ļoti sena ūdensputnu suga, tās senākās fosilijas ir atrastas Anglijā, un tās ir 2—1,5 miljonus gadu vecas no pleistocēna sākuma.\n", "id": "lvs_Latn_111379"}
{"text": "Georgfonneimaijere\n\nGeorgfonneimaijere () bija Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā. Ierīkota uz Ēkstrema šelfa ledāja Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē. Stacija izbūvēta 1980./1981. gada sezonā šelfa ledāja ziemeļaustrumu daļā 7 km no Atkas līča krasta, oficiāli atklāta 1981. gada 24. februārī un nosaukta par godu vācu ģeofiziķim un polārpētniekam Georgam fon Neimaijeram.\n\nStacijas pamatstruktūru veidoja divas 50 m garas, 6,7 m augstas un 7,7 m platas tērauda caurules. Caurulēs tika novietoti savstarpēji ar pārejām savienoti standarta konteineri (5,81x2, 19x2,28), kurās tika izvietotas stacijas dzīvojamās, saimniecības un laboratoriju telpas. Enerģiju nodrošināja divi 75 kW dīzeļģeneratori. Kopējā stacijas platība bija 1160 m², no kuriem apdzīvojami (ar apkuri un gaisa kondicionēšanu) bija 416 m².\n\nStacijā tika veikta plaša novērojumu un pētījumu programma ģeofizikā, meteoroloģijā un citās nozarēs, kā arī tā kalpoja par bāzi iekškontinentālajām vasaras ekspedīcijām. Gadu gaitā dažādu faktoru ietekmē (sniega akumulācija, stacijas pašas siltuma izdalīšana) stacija iegrima dziļi zem sniega. 9 gadu laikā virs tās bija izveidojies 9 m biezs sniega un firna slānis un stacija kopā ar ledāju bija pārvietojusies ziemeļu virzienā par 1500 m. 1993. gadā 4 km uz dienvidaustrumiem tika izbūvēta jauna stacija Neimaijere II.\n\nGadu pēc jaunās stacijas atklāšanas Georgfonneimaijeres aprīkojums tika aizvākts un izvests no kontinenta, ledū atstājot tikai tērauda cauruļu karkasu.\n", "id": "lvs_Latn_111380"}
{"text": "Driāda\n\nDriādas (grieķu:Δρυάδες) ir koku nimfas vai koku gari sengrieķu mitoloģijā. Driādas dzīvo kokos skaistu, jaunu sieviešu veidolā. Sākotnēji driādas bija ozolu nimfas, bet vēlāk par driādām sāka saukt visu koku nimfas.\n", "id": "lvs_Latn_111381"}
{"text": "Trojas karš\n\nTrojas karš bija karš, par ko vēsta sengrieķu mitoloģija un literatūra. Pazīstamākais literārais sacerējums par šo karu ir Homēra eposs \"Iliāda\". Senie grieķi uzskatīja, ka karš noticis 13.gs.p.m.ē. - 12.gs.p.m.ē.Trojā, Mazāzijas pilsētā pie Dardaneļu jūras šauruma.\n", "id": "lvs_Latn_111382"}
{"text": "Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsojums\n\nŠajā lapā ir uzskaitīti visu Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsojumi.\n", "id": "lvs_Latn_111383"}
{"text": "NBA sezonas progresējušākais spēlētājs\n\nNacionālās basketbola asociācijas visvairāk progresējušākais ir ikgadēja NBA līgas balva, kas tiek piešķirta spēlētājam, kurš ir uzrādījis vislielāko progresu savā spēlē salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu.\n", "id": "lvs_Latn_111384"}
{"text": "Bonaire, Sintēstatiusa un Saba\n\nBonaire, Sintēstatiusa un Saba jeb BES salas (), arī Karību Nīderlande (Caribisch Nederland), ir apvienojošs nosaukums trim Nīderlandes municipalitātēm, kas izveidojās, 2010. gadā sadaloties Nīderlandes Antiļām. Nosaukums tiek lietots Starptautiskās standartizācijas organizācijas dokumentācijā.\n", "id": "lvs_Latn_111385"}
{"text": "Latvijas telpu futbola A līga\n\nOptibet Latvijas telpu futbola Virslīga ir Latvijas telpu futbola čempionāta augstākā līga kopš 1997. gada. To organizē Latvijas futbola federācija sadarbībā ar Latvijas Telpu futbola asociāciju. Līgas čempions kvalificējas UEFA telpu futbola kausam. Kopš 2017./18. gada sezonas līgas ģenerālsponsors ir Optibet.\n", "id": "lvs_Latn_111386"}
{"text": "Andrē Marī Ampērs\n\nAndrē Marī Ampērs (André-Marie Ampère, dzimis , miris ) bija franču fiziķis, matemātiķis un ķīmiķis. Kopš 1814. gada viņš ir Parīzes Zinātņu akadēmijas loceklis.\n\nJaunībā Ampērs apguva zināšanas pašmācības ceļā, izmantojot tēva plašo grāmatu krātuvi. Daudz ideju turpmākajiem sasniegumiem viņš ieguva no Denisa Didro enciklopēdijas. Ampēram bija ļoti labi attīstīta redzes atmiņa, kas palīdzēja atcerēties daudzus enciklopēdijas rakstus. Viņu visvairāk interesēja raksti saistībā ar matemātiku, veltot lielu uzmanību tieši Leonarda Eilera un Žozefa Lagranža darbiem.\n\nPapildus iepriekš minētajam, Ampērs apguva arī Žorža Bifona darbus par dabas vēsturi, kā arī iemācījās grieķu, latīņu un itāļu valodas. Viņš pat mēģināja izveidot universālu mākslīgo valodu. Ampēra uzmanību saistīja arī franču literatūra; viņš mēģināja arī pats rakstīt dzeju.\n\nAmpēra pirmais darbs tika publicēts 1802. gadā un tas bija par spēļu teoriju. Tajā tika izklāstīta teorija par to, ka spēlētājs, kuram ir ierobežoti naudas līdzekļi, pietiekoši ilgā laika posmā, spēlējot ar spēlētāju, kuram ir neierobežoti līdzekļi, vai arī spēlējot ar lielu partneru skaitu ar ierobežotiem naudas līdzekļiem, neizbēgami zaudēs visu. Šis darbs deva iespēju Ampēram kļūt par profesoru Napoleona licejā Lionā.\n\nNo 1805. gada Ampērs strādāja Parīzes Politehniskajā skolā, bet no 1809. gada viņš šajā skolā ieguva profesora amatu. Ampēra aizraušanās ar vairākām lietām traucēja viņa zinātniskajam darbam. Viņš ļoti strauji un bieži no vienas apskatītas problēmas pievērsās citai. Ilgstoši nespēja koncentrēties tikai vienai lietai. Daži zinātnes vēsturnieki uzskata, ja Ampērs būtu savu ģenialitāti veltījis vienas problēmas atrisināšanai, tad viņš būtu daudz vairāk sasniedzis un devis lielāku ieguldījumu tālākai zinātnes attīstībai.\n\nViena no ievērojamākajām lietām, ko veica Ampērs, bija 1820. gadā pētītā strāvas magnētiskā lauka iedarbība uz magnētisko adatu. Šī likumsakarība ir nosaukta viņa vārdā, tas ir, par Ampēra likumu. Viņa vārdā ir nosaukta arī viena no septiņām Starptautiskās mērvienību sistēmas pamatvienībām. Tā ir strāvas stipruma mērvienība ampērs.\n", "id": "lvs_Latn_111387"}
{"text": "Lāpa\n\nLāpa ir mākslīgi izveidots gaismas un uguns avots, kas parasti sastāv no stieņveida koka gabala, kam viens gals aptīts ar degtspējīgu šķidrumu piesūcinātu audumu, bet otrs gals paredzēts turēšanai.\n", "id": "lvs_Latn_111388"}
{"text": "Dienvidāfrikas regbija izlase\n\nDienvidāfrikas regbija izlase ir komanda, kas pārstāv Dienvidāfriku starptautiskās regbija spēlēs. Pašlaik (2023) izlase ieņem pirmo vietu IRB Pasaules rangā. Dienvidāfrikas izlase 2008. gadā tika atzīta par pasaulē labāko komandu Laureus vērtējumā. Dienvidāfrika nestartēja pirmajos divos Pasaules kausa finālturnīros 1987. un 1991. gadā boikota dēļ.\n\nPirmo oficiālo starptautisko spēli Dienvidāfrikas izlase aizvadīja pret Britu salu izlasi, šajā spēlē dienvidāfrikāņi zaudēja ar 0—4.\n\nPašlaik Dienvidāfrikas regbija izlase ir pašreizējie pasaules čempioni un četras reizes ir uzvarējuši Pasaules kausā (1995., 2007., 2019. un 2023. gadā), kas ir visvairāk starp visām komandām šī turnīra vēsturē.\n", "id": "lvs_Latn_111389"}
{"text": "Prūšu iela (Rīga)\n\nPrūšu iela ir viena no maģistrālajām Rīgas ielām Ķengaraga apkaimē. Kopējais ielas garums ir 2560 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām.\n\nLatvijas PSR laikā ielas nosaukums bija Eduarda Smiltēna iela un tā bija iekļauta Maskavas rajona administratīvajā teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_111390"}
{"text": "Pendžāba (Indija)\n\nPendžāba''' () ir viens no Indijas štatiem. Tā robežojas ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu, Harjānu un Rādžastānu, kā arī ar Džammu un Kašmīras savienoto teritoriju un Pakistānu. Štata platība ir 50 362 km². Administratīvais centrs ir Čandīgarha, bet lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita ir Ludhiāna. Pendžābā dzīvo aptuveni 24,3 miljoni iedzīvotāju. Pendžāba ir vienīgais Indijas štats, kur dominējošā reliģija ir sikhisms.\n", "id": "lvs_Latn_111391"}
{"text": "Bezansona\n\nBezansona () ir pilsēta Francijas austrumos, Šveices robežas tuvumā, Burgundijas-Franškontē reģiona un Dū departamenta administratīvais centrs. Pilsētas metropoles areālā dzīvo apmēram 220 000 iedzīvotāji.\n\nPateicoties pilsētas bagātajam vēstures un kultūras mantojumam un unikālajai arhitektūrai 2008. gadā Bezansona tika iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Kopš 1986. gada tā tiek saukta par \"kultūras un vēstures pilsētu\".\n\nPilsētā ir bāzēti vairāki sporta klubi: Besançon Racing Club piedalās Francijas amatieru čempionātā futbolā, tāpat Bezansonā ir vīriešu un sieviešu handbola klubs. Bezansonas \"Basket Comté Doubs\" piedalās Francijas basketbola līgā. Pilsētā ir dzimis franču romantisma rakstnieks Viktors Igo.\n", "id": "lvs_Latn_111392"}
{"text": "Georgs Augusts Šveinfurts\n\nGeorgs Augusts Šveinfurts (; dzimis 1836. gada 29. decembrī Rīgā, miris, 1925. gada 19. augustā Minhenē) bija vācbaltiešu cilmes ceļotājs, Āfrikas pētnieks, botāniķis un etnogrāfs.\n", "id": "lvs_Latn_111393"}
{"text": "Katari\n\nKatari bija viduslaiku Eiropā maniheisma ietekmē radusies reliģiska grupa, ko parasti pieskaita pie kristīgajiem ķeceriem. Kataru kustība aizsākās ap 10. gs. Balkānos, kur tos dēvēja par bogomiliem, un tālāk izplatījās uz Eiropas dienvidrietumiem, kur tos sauca arī par albiģiešiem. Ap 14. gs. Krusta karš un inkvizīcija katarus bija vai nu iznīcinājusi, vai arī piespiedusi darboties slepeni.\n", "id": "lvs_Latn_111394"}
{"text": "Roberts Brauns (teologs)\n\nRoberts Brauns (, 1540 — 1633) bija viens no angļu puritānisma līderiem, braunistu strāvojuma pamatlicējs. Viņa izveidotajās reliģiskajās kopienās Noridžā, Austrumanglijā un Nīderlandē vēlāk attīstījās kongregacionālisms.\n\nDzimis Ratlendā. Sludinājis Noridžā, bet pēc konflikta ar baznīcu devies uz Nīderlandi. Pēc tam, kad Brauns panāca samierināšanos ar baznīcu, atgriezies dzimtenē, kur strādājis par pasniedzēju klasiskajā ģimnāzijā. 1582. gadā iznāca Brauna darbs, kas aizstāvēja kongregacionālistisko doktrīnu. Par uzbrukumiem episkopālismam vairākkārt ieslodzīts cietumā (1581—1582). No 1591. gada Brauns bija Northemptonšīras rektors. Miris cietumā Northemptonā.\n", "id": "lvs_Latn_111395"}
{"text": "2007. gada Pasaules kauss regbijā\n\n2007. gada Pasaules kauss regbijā notika Francijā no 2007. gada līdz . Tas pēc skaita bija 6. Pasaules kausa finālturnīrs. Turnīrā piedalījās 20 valstu izlases, kas sacentās par Veba Elisa kausu. Francija ieguva turnīra rīkošanas tiesības 2003. gadā, kad tā uzvarēja Angliju balsojumā. Par Pasaules kausa ieguvējiem otro reizi turnīra vēsturē kļuva Dienvidāfrikas izlase, kas finālā uzvarēja Anglijas izlasi.\n", "id": "lvs_Latn_111396"}
{"text": "Grīvas rajons\n\nGrīvas rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota , apvienojot bijušā Ilūkstes apriņķa Demenes, Kurcuma, Laucesas, Salienas, Silenes un Skrudalienas pagastu teritorijas. Sākotnēji rajona centrs bija Grīvas pilsēta, bet pēc Grīvas pievienošanas Daugavpilij 1953. gadā — Daugavpils, kas rajonā sastāvā neatradās. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Daugavpils apgabalā. Rajons likvidēts , tā teritoriju iekļaujot Ilūkstes rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_111397"}
{"text": "Nepabeigtās vakariņas\n\n\"Nepabeigtās vakariņas\" ir 1979. gada latviešu padomju televīzijas spēlfilma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisors ir Jānis Streičs. Filma uzņemta pēc Pēra Valē un Maijas Šēvales detektīvromāna \"Policija, policija, kartupeļu biezputra!\".\n", "id": "lvs_Latn_111398"}
{"text": "Agrā rūsa\n\n\"Agrā rūsa\" ir 1979. gada latviešu padomju spēlfilma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisors ir Gunārs Cilinskis. Filma uzņemta pēc tāda paša nosaukuma Elīnas Zālītes romāna.\n", "id": "lvs_Latn_111399"}
{"text": "Jauninājumu izplatība\n\nInovatīvā procesa sastāvdaļas ir zinātniskā, tehniskā, vadības, tirgzinības un radošā darbība. Inovatīvais process nebūs pabeigts, ja apstāsies vienā no starpposmiem — rašanās, izplatība, rutinizācija.\n", "id": "lvs_Latn_111400"}
{"text": "Ādolfs Pilars fon Pilhavs\n\nĀdolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851–1925) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).\n", "id": "lvs_Latn_111401"}
{"text": "Erceņģelis Gabriels\n\nGabriels () ir erceņģeļa vārds, kas minēts Vecās Derības Daniela grāmatā. Jaunajā Derībā rakstīts, ka viņš Zakarijam pareģoja Jāņa Kristītāja, bet Jaunavai Marijai - Jēzus dzimšanu.\n\nPēc musulmaņu ticības, Gabriels (Džibrils) Muhamedam atklājis Korānu un bijis viņa pavadonis Nakts ceļojumā.\n", "id": "lvs_Latn_111402"}
{"text": "Elku pielūgšana\n\nElku pielūgšana kristietībā, islāmā un jūdaismā ir nievājošs apzīmējums par novēršanos no Ābrama reliģijas Dieva par labu citiem reliģiskas pielūgsmes veidiem. Ebreju Bībelē tas aizliegts ar otro no Desmit baušļiem. Islāms aizliedz izmantot jebkādu dzīvu būtņu attēlus vai citādus to atveidojumus, lai nevarētu gadīties, ka sajūsma par pašu Dievu pārsviežas uz mākslinieku vai viņa radīto tēlu. Kristīgā baznīca dažādos laikos šo bausli definējusi un tulkojusi atšķirīgi. Atsevišķi reliģiskie novirzieni, it īpaši protestantu baznīcas, izvairās no jebkādiem reliģiskiem tēliem, turpretī Romas Katoļu un Pareizticīgo baznīca atbalsta gleznu un skulptūru izmantojumu par ikonām, kas atgādinātu par Dievu. Vārds \"elks\" ir ļoti aizskarošs hinduistiem, kuri kā ļoti svarīgu ticības apliecinājuma elementu izmanto arčanu — kāda tēla pielūgšanu.\n", "id": "lvs_Latn_111403"}
{"text": "Introversija\n\nIntroversija ir psiholoģiski pārlieka nodošanās savai iekšējai pasaulei, parasti kopā ar nesabiedriskumu. Psiholoģijā introversiju kopā ar tās pretmetu ekstraversiju uzskata par diviem galējiem punktiem vienā no dažādajām nepārtrauktajām personības skalām Termins introversija pastāv kopš 1924. gada, kad Karls Gustavs Jungs savā psihoanalīzē to definēja kā \"interesei, kas virzās nevis uz objektu, bet atpakaļ pie subjekta\" Psihoanalīzē introversiju dēvē arī par instinktīvo dziņu vēršanos uz fantāzijas objektiem, ne reālu objektu meklēšanu. Šajā nozīmē vārda introversija sinonīms ir fantāziju katekse.\n", "id": "lvs_Latn_111404"}
{"text": "Ralfs Voldo Emersons\n\nRalfs Voldo Emersons (; dzimis , miris ) bija amerikāņu esejists, dzejnieks, lektors un transcendentālisma filozofijas pamatlicējs.\n", "id": "lvs_Latn_111405"}
{"text": "Hasīdisms\n\nHasīdisms ( (Hasīd) — 'laipnums') ir ortodoksālā jūdaisma virziens. Tas radies 18. gadsimtā Polijā, pamatlicējs ir Baalšemtovs (ap 1700—1760). Hasīdisms māca piekopt lūgšanas, cenšanos būt dievbijīgam un \"ar prieku kalpot tam Kungam\". Daudzu tā ideju pamatā ir kabala.\n\nPārvarēdams spēcīgu opozīciju, 18. un 19. gadsimtā hasīdisms izplatījās visā Austrumeiropā. Kustības priekšgalā atradās harismātiski vadoņi — cadiki.\n\nLielu nozīmi grupējums piešķīra ekstātiskajai reliģijas iezīmei, noraidot intelektuālo aspektu, ko piekopa talmūdiskās akadēmijas jeb rabīnu skolas. Hasīdisma piekritēji arī mūsdienās valkā melnus uzvalkus un cepures ar platām malām, konservatīvi saglabājot 19. gadsimta eiropiešu ģērbšanās stilu. Pretestība modernajām tendencēm novedusi opozīcijā cionismam, lai gan daudzi hasīdi ir aktīvi Izraēlas atbalstītāji.\n", "id": "lvs_Latn_111406"}
{"text": "Ziemassvētku vecītis\n\nZiemassvētku vecītis ir folkloras tēls, kurš, pēc vairāku Rietumu kultūru tradīcijām, Ziemassvētku vakarā () nes dāvanas bērniem, kuri iepriekšējā gadā labi uzvedušies. Iespējamais Ziemassvētku vecīša prototips ir nīderlandiešu Sinterklāss, kurš savukārt varētu būt cēlies no vācu pasakas par dāvanas nesošo Svēto Nikolaju.\n\nZiemassvētku vecītis parasti tiek attēlots kā apaļīgs, sarkanā tērpā ģērbies vīrs ar garu, baltu bārdu. Šāds Ziemassvētku vecīša attēlojums kļuva populārs ASV un Kanādā 19. gadsimta pēc karikatūrista Tomasa Nasta zīmētajām karikatūrām.\n\nIr vairākas versijas par Ziemassvētku vecīša dzīvesvietu. Eiropā parasti uzskata, ka viņš dzīvo Lapzemē. Amerikāņu versijā viņš dzīvo Ziemeļpolā kopā ar Klausas kundzi, ļoti daudziem elfiem un vismaz astoņiem vai deviņiem ziemeļbriežiem. Dziesmā \"Santa Claus Is Coming to Town\" tiek stāstīts, ka Ziemassvētku vecītis bērnus šķiro pēc uzvedības labajos un sliktajos un dala dāvanas: rotaļlietas, saldumus labajiem bērniem visā pasaulē un dažkārt sliktajiem bērniem tiek dāvinātas ogles. Dāvanas tiek izgatavotas darbnīcā, kurā darbojas elfi.\n", "id": "lvs_Latn_111407"}
{"text": "Salavecis\n\nSalavecis, Salatēvs jeb Salatētis (, ; ) ir Krievijā izplatīts tradicionāls folkloras tēls, kas ir analogs Latvijas Ziemassvētku vecītim. Salavecis dāvanas bērniem nes Jaungada naktī. Tēla saknes ir meklējamas slāvu mitoloģijā.\n\nPadomju Savienības pastāvēšanas sākumā Salavecis bija aizliegts, bet vēlāk tas kļuva par nozīmīgu Padomju Savienības kultūras simbolu. Laika gaitā izveidojās tradīcija, ka pasākumus bērniem Salavecim palīdz vadīt Sniegbaltīte, kura ir viņa mazmeita. Krievijā par Salaveča dzīves vietu uzskata Veļikijustjugu, Vologdas apgabalā.\n", "id": "lvs_Latn_111408"}
{"text": "Gunārs Jākobsons\n\nGunārs Jākobsons (dzimis Jaunsvirlaukā) ir bijušais latviešu sporta žurnālists, televīzijas un radio komentētājs. Galvenokārt komentējis hokeju un futbolu. Latvijas Gada balvas sportā 2010 ieguvējs par mūža ieguldījumu Latvijas sportā. Par sporta žurnālistu nostrādājis vairāk nekā 50 gadus. Kopā ir gatavojis vairāk nekā 3000 sporta pārraides, gatavojis reportāžas no 13 Olimpiskajām spēlēm.\n", "id": "lvs_Latn_111409"}
{"text": "NBA sezonas labākais treneris\n\nNacionālās basketbola asociācijas labākais treneris ir ikgadēja NBA līgas balva, kas tiek piešķirta sezonas labākajam trenerim. Balva tiek piešķirta kopš 1962.—1963. gada sezonas.\n", "id": "lvs_Latn_111410"}
{"text": "NBA sezonas labākais debitants\n\nNacionālās basketbola asociācijas labākais debitants ir ikgadēja NBA līgas balva, kas tiek piešķirta labākajam sezonas debitantam. Balva tiek pasniegta kopš 1952.—1953. gada sezonas.\n", "id": "lvs_Latn_111411"}
{"text": "Vidzemes landmaršali\n\nVidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals (, , ) bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis. Vidzemes landmaršala amatu 1648. gada 17. augustā izveidoja Zviedrijas karaliene Kristīne I, to likvidēja Latvijas Republikas valdība 1920. gada 29. jūnijā. Pirms tam landmaršali tika ievēlēti kārtējā landtāga laikā. Savukārt Livonijas ordeņa landmaršals (, ) no 1236. līdz 1560. gadam bija mestra pirmais vietnieks, karaspēka pārzinis un komandieris mestra prombūtnē, kura rezidence atradās Siguldas pilī.\n", "id": "lvs_Latn_111412"}
{"text": "Silinīki\n\nSilinīki var būt: Silinīki — apdzīvota vieta Ludzas novada Mērdzenes pagastā; Silinīki — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Audriņu pagastā; Silinīki — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Silinīki — apdzīvota vieta Balvu novada Lazdukalna pagastā; Silinieku — izzuduša ciema Baltinavas pagastā cits nosaukums; Varakļānu novada Varakļānu pagasta Silenieku latgaliskais nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_111413"}
{"text": "Silinīki (Audriņu pagasts)\n\nSilinīki ir skrajciems Rēzeknes novada Audriņu pagastā, kādreiz bija vienota apdzīvota vieta ar Vērēmu pagasta Silinīkiem. Ciemu šķērso reģionālais autoceļš Gulbene (P36), attālums līdz Audriņu pagasta centram, Audriņiem, ir 1,7 km.\n", "id": "lvs_Latn_111414"}
{"text": "Silenieki\n\nSilenieki var būt: Silenieki — apdzīvota vieta Bauskas novada Brunavas pagastā. Silenieki — apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā. Silenieki — apdzīvota vieta Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Silenieki — apdzīvota vieta Balvu novada Rugāju pagastā. Silenieki — apdzīvota vieta Balvu novada Lazdukalna pagastā. Aizkalnes pagasta skrajciema Silinieki kļūdains nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_111415"}
{"text": "Silinieki\n\nSilinieki var būt: Silinieki — apdzīvota vieta Preiļu novada Aizkalnes pagastā. Silinieki — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Sakstagala pagastā. Silinieki, citi nosaukumi Silenīki (latgaliski), Silinīki (latgaliski) — skrajciems Balvu novada Rugāju pagastā. Silinieki — izzudis ciems Balvu novada Baltinavas pagastā.\n", "id": "lvs_Latn_111416"}
{"text": "Tūmuži\n\nTūmuži ir ciems Rēzeknes novada Vērēmu pagastā pie autoceļa A13 starp Sondoriem un Veremēm. Tūmužos atrodas Rēzeknes 13. autobusa galapunkts.\n", "id": "lvs_Latn_111417"}
{"text": "Jaunjelgavas rajons\n\nJaunjelgavas rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota , apvienojot bijušā Jēkabpils apriņķa Jaunjelgavas pilsētas un Daudzeses, Mazzalves (daļu), Seces un Sērenes pagastu, Bauskas apriņķa Kurmenes un Taurkalnes pagastu un Ogres apriņķa Birzgales pagasta teritorijas. Rajona centrs bija Jaunjelgavas pilsēta. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Rīgas apgabalā. Rajons likvidēts , tā teritoriju iekļaujot Baldones, Bauskas un Jēkabpils rajonos.\n", "id": "lvs_Latn_111418"}
{"text": "6. autobusu maršruts (Rēzekne, līdz 2011)\n\n6. autobusu maršruts ir Rēzeknes sabiedriskā transporta autobusu maršruts, kas kursē no Vipingas līdz Tūmužiem. Šo maršrutu apkalpo SIA \"Dekom\" autobusu parks, kas atrodas Viļakas ielā 1b.\n\n2011. gada 31. decembrī 6. autobusu maršruts tiks likvidēts, bet sākot ar 2012. gada 1. janvāri tā reisus pārņems jaunizveidotais 13. autobusu maršruts, kuru apkalpos SIA \"Rēzeknes Satiksme\".\n", "id": "lvs_Latn_111419"}
{"text": "Volhova\n\nVolhova () ir upe Krievijas ziemeļrietumu daļā, kas tek cauri Novgorodas un Ļeņingradas apgabalu. Vienīgā upe, kas iztek no Ilmeņa ezera.\n\nVairāk kā divsimt kilometrus garā Volhova ietek Lādogas ezerā, kas atrodas uz ziemeļiem no Ilmeņa ezera. Tās kopējais baseins sastāda 80,2 tūkstošus kvadrātkilometru. Volhova ir kuģojama visā savā garumā, tomēr no novembra beigām līdz aprīļa sākumam upi klāj ledus kārta. Galvenās pietekas: labajā pusē — Pčevža, Oskuja; kreisajā pusē — Keresta un Tigoda. Volhovas krastos (tecējuma virzienā) atrodas šādas pilsētas — Veļikijnovgoroda, Kiriši, Volhova un Novaja Ladoga.\n\nVolhova bija nozīmīgs viduslaiku tirdzniecības ūdensceļš. Vairākus gadsimtus tās krastos atradās vikingu apmetnes, jo upe ietilpa \"ceļā no varjagiem uz grieķiem\". 1926. gadā uz upes tika atklāta Daugavpilī dzimušā inženiera Henriha Graftio projektētā Volhovas HES, kas darbojas joprojām, un ir viena no vecākajām HES Krievijā. Otrā pasaules kara laikā Volhovas ziemeļu daļā atradās karadarbības fronte, kur cīnījās arī latviešu leģionāri.\n", "id": "lvs_Latn_111420"}
{"text": "Volhova (nozīmju atdalīšana)\n\nVolhova () ir vietvārds, ko attiecina uz šādiem ģeogrāfiskiem objektiem: Volhova — upe Krievijas ziemeļrietumu daļā. Volhovas HES — hidroelektrostacija uz Volhovas upes. Volhova — Krievijas pilsēta Ļeņingradas apgabalā Volhovas fronte — viena no Otrā pasaules kara frontēm.\n", "id": "lvs_Latn_111421"}
{"text": "Stoļerova\n\nStoļerova ir ciems Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Rēzeknes upes labajā krastā pie Stoļerovas ezera 19 km no novada centra Rēzeknes un 262 km no Rīgas.\n\nStoļerova ir sena apdzīvota vieta, kuras nosaukums, iespējams, radies no vārda stoļari () — galdnieki. Apdzīvotā vieta izveidojusies kā amatnieku ciems bijušās Stoļerovas muižas (Stolarowszina) teritorijā. 1933. gadā Stoļerovai piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1935. gadā Stoļerovā bija 22 dzīvojamās mājas un 105 iedzīvotāji, 1989. gadā — 364 iedzīvotāji. No 1945. gada _ Stoļerovas ciema (vēlāk — pagasta) centrs.\n\nStoļerovā atrodas pagasta pārvalde, Rēznas pamatskola (dibināta 1908.gadā), kultūras nams, bibliotēka, pasta nodaļa, katoļu baznīca. Baznīcas žogs ar vārtiem un Stoļerovas katoļu kapela ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.\n", "id": "lvs_Latn_111422"}
{"text": ".tn\n\n.tn ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistīts ar Tunisiju. Tas tika izveidots 1991. gadā. Domēna sponsors ir Agence Tunisienne d'Internet, kas nodrošina arī domēnu reģistrēšanu.\n", "id": "lvs_Latn_111423"}
{"text": "2011. gada NBA Visu zvaigžņu spēle\n\n2011. gada NBA Visu zvaigžņu spēle bija 60. NBA Visu zvaigžņu spēle. Tā notika 2010.—2011. gada NBA sezonas laikā Staples Center arēnā Losandželosā, Kalifornijas štatā. Spēli organizē abas NBA vienības no Losandželosas: \"Lakers\" un \"Clippers\". Losandželosa tika nosaukta par spēles norises vietu NBA komisāra Deivida Stērna paziņojumā . Šī bija otrā reize, kad Staples Center arēnā notiek NBA Visu zvaigžņu spēle (iepriekš 2004. gadā). Tāpat šī bija ceturtā reize, kad spēle notiek Losandželosā (iepriekš 1963, 1972, 1983 un 2004).\n\nVisu zvaigžņu spēles nedēļas nogalē NBA kalendārā bija pārtraukums. Tajā norisinājās vairāki konkursi un tika aizvadītas vairākas spēles, tai skaitā slavenību spēle, jauno spēlētāju spēle (NBA līgas debitanti pret otrgadniekiem), slam-dunk (bumbas trieciens grozā no augšas) konkurss, trīspunktu metienu konkurss.\n\nVisu zvaigžņu spēlē sacentās spēlētāji no Austrumu un Rietumu konferenču komandām. Ar rezultātu 148—143 spēlē uzvarēja Rietumu konferences komanda. Par spēles vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Rietumu komandu pārstāvošais Kobe Braiants, kurš guva 37 punktus un savāca 14 atlēkušās bumbas. K. Braiantam tā bija 13. Visu zvaigžņu spēle pēc kārtas, šajā gadā saņemtā spēles vērtīgākā spēlētāja balva viņam bija ceturtā karjerā, tādējādi viņš panāca Bobu Petitu visvairāk Visu zvaigžņu spēles vērtīgākā spēlētāja titulus ieguvušo spēlētāju sarakstā. Austrumu komandu pārstāvošais Lebrons Džeimss guva triple-double (29 punkti, 12 atlēkušās bumbas, 10 piespēles). Tas bija tikai otrs gadījums Visu zvaigžņu spēļu vēsturē, kad spēlētājs gūst triple-double, pirmais to paveica Maikls Džordans. Klātienē spēli vēroja 17 163 skatītāji. Spēles puslaika pārtraukumā uzstājās Rianna, Kanje Vests un Drake, taču pirms dažādiem konkursiem uzstājās Keri Hilsone, Lenijs Kravics un Bruno Mars.\n", "id": "lvs_Latn_111424"}
{"text": "Neretas rajons\n\nNeretas rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota , apvienojot bijušā Jēkabpils apriņķa Viesītes pilsētas un Elkšņu, Mazzalves (daļu), Mēmeles, Neretas, Rites, Saukas, Viesītes un Zalves pagastu teritorijas. Rajona centrs bija Neretas strādnieku ciemats. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Daugavpils apgabalā. Rajons likvidēts , tā teritoriju iekļaujot Jēkabpils rajonā.\n", "id": "lvs_Latn_111425"}
{"text": "Milti\n\nMilti ir pulverveida masa, ko iegūst, sasmalcinot labības graudus, vairāku tā saukto pseidolabību (griķu, kaķastes, kinojas u.c.) sēklas vai augļus, kā arī zirņus, pupas vai saknes (piemēram, maniokas). Milti ir pamata izejviela miltu (piemēram, maizes, pelmeņu, makaronu) un daudziem konditorejas izstrādājumiem.\n\nLatvijā dažādu maizes un miltu izstrādājumu gatavošanā galvenokārt izmanto kviešu, bet mazākā daudzumā arī rudzu miltus, no kā lielākoties cep rudzu un saldskābmaizi. Miežu, auzu, kukurūzas un cita veida miltus izmanto daudz retāk un parasti pievieno kviešu vai rudzu miltiem kā piedevu, tomēr tos reizumis mēdz arī lietot atsevišķu speciālo miltu un maizes izstrādājumu cepšanā.\n", "id": "lvs_Latn_111426"}
{"text": "Nikolajs Antropovs\n\nNikolajs Antropovs (; dzimis 1980. gada 18. februārī Ustkamenogorskā) ir bijušais Kazahstānas hokejists, centra uzbrucējs. Karjeras laikā aizvadījis 788 spēles Nacionālajā hokeja līgā, tajās atzīmējoties ar 465 punktiem. Karjeras lielāko daļu aizvadījis Toronto \"Maple Leafs\" sastāvā.\n", "id": "lvs_Latn_111427"}
{"text": "Rozeļmuiža\n\nRozeļmuiža (Rezenmuiža, Rozenmuiža) ir skrajciems Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, atrodas netālu no Služevas ezera. Līdz 1945. gadam ciems bija Rēznas pagasta centrs.\n", "id": "lvs_Latn_111428"}
{"text": "1895. gads Latvijā\n\nŠajā lapā ir apkopoti 1895. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).\n", "id": "lvs_Latn_111429"}
{"text": "Baltausu gaura\n\nBaltausu gaura jeb kapuces gaura (Lophodytes cucullatus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Baltausu gaura ir vienīgā suga baltausu gauru ģintī (Lophodytes).\n\nBaltausu gaura ir Ziemeļamerikas gaura, kas ligzdo Kanādas dienvidos un ASV ziemeļos. Ziemojot tā migrē nedaudz uz dienvidiem un apmetas pirmajās neaizsalstošajās ūdenstilpēs, ziemas laikā to var novērot arī piekrastes ūdeņos. Reizēm baltausu gauras var novērot Eiropas ūdenstilpēs, bet tās visdrīzāk ir izbēgušas no Eiropas putnu kolekcijām, jo ir ļoti populāras putnu dārzos.\n", "id": "lvs_Latn_111430"}
{"text": "Kākaulis\n\nKākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae). Kākaulis ir vienīgā suga kākauļu ģintī (Clangula). Ligzdo ziemeļu puslodes ziemeļos — tundrā, ziemās migrē nedaudz uz dienvidiem, kur ziemo jūru piekrastēs un plašos iekšzemes ūdeņos. Ģeogrāfisko variāciju nav.\n", "id": "lvs_Latn_111431"}
{"text": "Arlekīnpīle\n\nArlekīnpīle (Histrionicus histrionicus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Arlekīnpīle ir vienīgā suga arlekīnpīļu ģintī (Histrionicus).\n", "id": "lvs_Latn_111432"}
{"text": "Acone (nozīmju atdalīšana)\n\nAcone var būt: Acone — apdzīvota vieta Salaspils novada Salaspils pagastā. Acone — vasarnīcu ciems Salaspils novada Salaspils pagastā. Acone — dzelzceļa stacija līnijā Rīga — Ērgļi.\n", "id": "lvs_Latn_111433"}
{"text": "Maršs uz Romu\n\nMaršs uz Romu () bija Benito Musolīni vadītās Nacionālās fašistu partijas īstenota varas sagrābšana Itālijas karalistē, kas norisinājās 1922. gada oktobra beigās un aizsāka fašistiskās Itālijas ēru. Lai arī fašistu mitoloģijā attēlots kā neapturams masu gājiens, kas beidzas ar varas sagrābšanu, tā uzvaru daudz vairāk veicināja karaļa Viktora Emanuela III lēmums uzaicināt Benito Musolīni par premjerministru. Fašisti drīz kļuva par dominējošo politisko spēku valstī un Musolīni vadīja Itāliju līdz 1943. gadam. Fašistu režīms bija otrais autoritārais režīms, kas izveidojās starpkaru perioda Eiropā (pirmais bija Mikloša Horti režīms Ungārijā), un tas aizsāka moderno autoritāro režīmu ēru pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_111434"}
{"text": "Saulkrastu rajons\n\nSaulkrastu rajons (līdz 1952. gadam Saulkrastes rajons) bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota , apvienojot bijušā Rīgas apriņķa Ādažu (daļu), Bīriņu, Krimuldas, Lēdurgas, Pabažu, Sējas, Skultes, Turaidas un Vidrižu pagastu teritorijas. Rajona centrs bija Saulkrastu strādnieku ciemats. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Rīgas apgabalā. Rajons likvidēts , tā teritoriju iekļaujot Rīgas un Siguldas rajonos.\n", "id": "lvs_Latn_111435"}
{"text": "Ekvinokcija\n\nEkvinokcija ( — 'vienāds'; nox — 'nakts') jeb vienādības ir brīdis, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Uz Zemes šāds brīdis ir divas reizes gadā. Pirmo reizi ekvinokcija ir martā (20. vai 21. martā), ko dēvē par pavasara ekvinokciju, bet otro reizi — septembrī (22. vai 23. septembrī), ko dēvē par rudens ekvinokciju. Ekvinokcijas brīdī terminators iet caur abiem Zemes poliem, bet dienas un nakts ilgumi ir aptuveni vienādi. Ekvinokcijas brīdī iestājas astronomiskais pavasaris vai astronomiskais rudens.\n", "id": "lvs_Latn_111436"}
{"text": "Andrejs Panteļējevs\n\nAndrejs Panteļējevs (dzimis Rīgā) ir latviešu fiziķis un politiķis, ievērojams Atmodas laika notikumu dalībnieks. Augstākās Padomes un vairāku Saeimu deputāts. Bijis PSKP, Latvijas Tautas frontes un partijas \"Latvijas Ceļš\" biedrs, kopš 2013. gada ir Latvijas Zaļās partijas biedrs.\n", "id": "lvs_Latn_111437"}
{"text": "Varakļānu rajons\n\nVarakļānu rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota 1949. gada 31. decembrī, apvienojot bijušā Viļānu apriņķa Varakļānu pilsētu un Barkavas, Galēnu (daļu), Stirnienas un Varakļānu pagastu, kā arī Madonas apriņķa daļu Meirānu pagasta teritorijas. Rajona centrs bija Varakļānu pilsēta. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa Daugavpils apgabalā. Rajons likvidēts 1956. gada 30. martā, tā teritoriju iekļaujot Madonas un Viļānu rajonos.\n", "id": "lvs_Latn_111438"}
{"text": "Tomāšs Plekanecs\n\nTomāšs Plekanecs (; dzimis 1982. gada 31. oktobrī Kladno) ir čehu hokejists, centra uzbrucējs, Čehijas izlases dalībnieks. Pašlaik (2023) Plekanecs spēlē ELH klubā HC Kladno.\n", "id": "lvs_Latn_111439"}
{"text": "Panty Raid\n\nPanty Raid ir amerikāņu poppanka grupas Zebrahead astotais studijas albums. Tas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Sony Music Japan. Albums galvenokārt sastāv no dažādu sieviešu mākslinieču dziesmu kaverversijām.\n", "id": "lvs_Latn_111440"}
{"text": "NBA sezonas labākais spēlētājs aizsardzībā\n\nNacionālās basketbola asociācijas labākais spēlētājs aizsardzībā ir ikgadēja NBA līgas balva, kas tiek piešķirta labākajam spēlētājam aizsardzībā. Balva tiek pasniegta kopš 1982.—1983. gada sezonas.\n", "id": "lvs_Latn_111441"}
{"text": "Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra\n\nStarptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA, ) ir starptautiska organizācija, kuras mērķis ir veicināt kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem un ierobežot kodolieroču izplatīšanos. 2005. gadā SAEA kopā ar tās toreizējo ģenerāldirektoru Mohamedu El Barādeī saņēma Nobela miera prēmiju.\n\nStarptautiskā Atomenerģijas aģentūra ir dibināta , pamatojoties uz starptautisku līgumu, ar saviem statūtiem. Lai arī SAEA ir formāli neatkarīga no Apvienoto Nāciju Organizācijas, tomēr tā atskaitās par savu darbu ANO Ģenerālajai asamblejai un ANO Drošības padomei.\n\nOrganizācijas galvenā mītne atrodas Vīnē, Austrijas galvaspilsētā. Kopš 2009. gada 1. decembra aģentūras ģenerāldirektors bija japānis Jukija Amano. Pēc viņa nāves 2019. gada 18. jūlijā ģenerāldirektora postenis kļuva vakants, Ar 2019. gada decembri šo posteni ieņem argentīnietis Rafaels Grossi.\n\nOrganizācijā ir 171 dalībvalstis (uz 2019. gada februāri). Latvija iestājās SAEA 1997. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_111442"}
{"text": "Bernds Briklers\n\nBernds Briklers (; dzimis 1981. gada 26. augustā Grācā) ir bijušais austriešu hokejists, vārtsargs, Austrijas izlases dalībnieks. Karjeras lielāko daļu aizvadījis dažādās Eiropas vadošajās līgās. Izlases sastāvā spēlējis piecos pasaules čempionātos.\n", "id": "lvs_Latn_111443"}
{"text": "Zeļļu iela\n\nZeļļu iela var būt: Zeļļu iela — iela Limbažos. Zeļļu iela — iela Rīgā. Zeļļu iela — iela Ķekavas pagasta Saulgožos.\n", "id": "lvs_Latn_111444"}
{"text": "Bens Afleks\n\nBens Afleks (; dzimis Bendžamins Geza Afleks-Boldts () Bērklī, Kalifornijas štatā, ASV) ir amerikāņu aktieris, kinorežisors, scenārists un producents.\n\nViņš kļuva pazīstams pēc dalības filmā \"Lielveikala dīkdieņi\" (1995) un vēlāk ar galveno lomu filmā \"Valdzinot Emiju\" (1997). 1998. gadā viņš saņēma Amerikas Kinoakadēmijas un Zelta globusa balvas par scenāriju filmai \"Krietnais Vils Hantings\" (kopā ar Metu Deimonu). Tāpat Zelta globusu ir saņēmis kā labākais režisors par filmu \"Argo\", par ko kā viens no producentiem saņēma arī BAFTA kino balvu un Amerikas Kinoakadēmijas balvu par gada labāko filmu. Pazīstams ar lomām tādās filmās kā \"Armagedons\" (1998), \"Pērlhārbora\" (2001), \"Citā rindā\" (2002), \"Visu baiļu summa\" (2002), \"Pārgalvis\" (2003). Viņš saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes par režisora darbu filmās \"Ardievu, mazā, ardievu!\" (2007), \"Pilsēta\" (2010), \"Argo\" (2012).\n\nAfleks ir piedalījies pokera turnīros. Viņš uzvarēja 2004. gada Kalifornijas pokera čempionātā, iegūstot balvu 356 400 dolāru apmērā un kvalificējoties 2004. gada Pasaules pokera tūres finālturnīram.\n", "id": "lvs_Latn_111445"}
{"text": "Raiņa iela\n\niela valstspilsētās: Raiņa iela — iela Daugavpilī. Raiņa iela — iela Jelgavā. Raiņa iela — iela Jēkabpils novada Jēkabpilī. Raiņa iela — iela Jūrmalā. Raiņa iela — iela Liepājā. Raiņa iela — iela Rēzeknē. Raiņa iela — iela Valmieras novada Valmierā. Raiņa iela — iela Ventspilī. iela novadu pilsētās: Raiņa iela — iela Dobeles novada Aucē. Raiņa iela — iela Balvu novada Balvos. Raiņa iela — iela Madonas novada Cesvainē. Raiņa iela — iela Cēsu novada Cēsīs. Raiņa iela — iela Dienvidkurzemes novada Durbē. Raiņa iela — iela Dienvidkurzemes novada Grobiņā. Raiņa iela — iela Aizkraukles novada Koknesē. Raiņa iela — iela Gulbenes novada Gulbenē. Raiņa iela — iela Bauskas novada Iecavā. Raiņa iela — iela Augšdaugavas novada Ilūkstē. Raiņa iela — iela Tukuma novada Kandavā. Raiņa iela — iela Ludzas novada Kārsavā. Raiņa iela — iela Krāslavas novada Krāslavā. Raiņa iela — iela Kuldīgas novada Kuldīgā. Raiņa iela — iela Ogres novada Lielvārdē. Raiņa iela — iela Līvānu novada Līvānos. Raiņa iela — iela Ludzas novada Ludzā. Raiņa iela — iela Madonas novada Madonā. Raiņa iela — iela Aizkraukles novada Pļaviņās. Raiņa iela — iela Dienvidkurzemes novada Priekulē. Raiņa iela — iela Valmieras novada Rūjienā. Raiņa iela — iela Limbažu novada Ainažos. Raiņa iela — iela Salaspils novada Salaspilī. Raiņa iela — iela Saldus novada Saldū. Raiņa iela — iela Saulkrastu novada Saulkrastos. Raiņa iela — iela Siguldas novada Siguldā. Raiņa iela — iela Kuldīgas novada Skrundā. Raiņa iela — iela Smiltenes novada Smiltenē. Raiņa iela — iela Valmieras novada Strenčos. Raiņa iela — iela Talsu novada Sabilē. Raiņa iela — iela Talsu novada Stendē. Raiņa iela — iela Talsu novada Talsos. Raiņa iela — iela Talsu novada Valdemārpilī. Raiņa iela — iela Valkas novada Valkā. Raiņa iela — iela Varakļānu novada Varakļānos. Raiņa iela — iela Ventspils novada Piltenē. Raiņa iela — iela Jēkabpils novada Viesītē. Raiņa iela — iela Rēzeknes novada Viļānos. Raiņa iela — iela Ludzas novada Zilupē. iela novadu pagastu apdzīvotās vietās: Raiņa iela — iela Kuldīgas novada Alsungas pagasta Alsungā. Raiņa iela — iela Mārupes novada Babītes pagasta Piņķos. Raiņa iela — iela Balvu novada Tilžas pagasta Tilžā. Raiņa iela — iela Bauskas novada Dāviņu pagasta Dāviņos. Raiņa iela — iela Saldus novada Cieceres pagasta Lielciecerē. Raiņa iela — iela Talsu novada Dundagas pagasta Dundagā. Raiņa iela — iela Augšdaugavas novada Eglaines pagasta Eglainē. Raiņa iela — iela Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta Jaunpiebalgā. Raiņa iela — iela Madonas novada Bērzaunes pagasta Sauleskalnā. Raiņa iela — iela Madonas novada Ļaudonas pagasta Ļaudonā. Raiņa iela — iela Aizkraukles novada Neretas pagasta Neretā. Raiņa iela — iela Preiļu novada Aizkalnes pagasta Aizkalnē. Raiņa iela — iela Cēsu novada Priekuļu pagasta Priekuļos. Raiņa iela — iela Rēzeknes novada Maltas pagasta Malta. Raiņa iela — iela Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta Vaiņodē.\n", "id": "lvs_Latn_111446"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par ceļiem\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par ceļiem.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n\nCelzsz\n", "id": "lvs_Latn_111447"}
{"text": "Itālijas Karaliste (1861—1946)\n\nItālijas Karaliste () bija valsts, kas izveidojās 1861. gadā pēc Itālijas apvienošanās. Tā pastāvēja līdz 1946. gadam, kad tauta Konstitucionālajā referendumā nobalsoja par monarhijas izbeigšanu un pasludināja Itālijas Republiku.\n", "id": "lvs_Latn_111448"}
{"text": "Itālijas Karaliste\n\nItālijas Karaliste ir valstiska veidojama nosaukums, ko lieto attiecībā uz: Itālijas Karaliste — 586. gadā langobardu izveidotā karaliste. Itālijas Karaliste — Napoleona izveidotā valsts (1805—1814) Apenīnu pussalas ziemeļos. Itālijas Karaliste — valsts (1861—1946), kas izveidojās pēc Itālijas apvienošanās.\n", "id": "lvs_Latn_111449"}
{"text": "Gorillas\n\nGorillas, gorillu ģints (Gorilla) ir viena no cilvēkpērtiķu (Hominidae) ģintīm, kas pieder gorillu ciltij (Gorillini). Gorillu ciltī ir tikai viena ģints, kurā ir 2 sugas. Joprojām sistemātiķu starpā nav vienprātības, vai ir 5 vai 4 pasugas. Gorillu DNS ir ļoti līdzīgs cilvēka DNS. Līdzība ir no 95% līdz vairāk nekā 98,5%, atkarībā no tā, kas tiek salīdzināts. Gorilla cilvēkam ir nākamais tuvākais radinieks uzreiz pēc 2 šimpanzes sugām.\n\nGorillas ir Āfrikas centrālās daļas tropu un subtropu mežu iemītnieks. Lai arī reģions, kur mūsdienās gorillas ir sastopamas, ir ļoti neliels, tās ir sastopamas ļoti dažādā augstumā, salīdzinot ar jūras līmeni. Kalnu gorilla (Gorilla beringei beringei) mājo kalnos 2200—4300 metrus virs jūras līmeņa, bet zemieņu gorillas mājo biezos ieleju mežos un purvos.\n", "id": "lvs_Latn_111450"}
{"text": "Šona Džonsone\n\nŠona Mačela Džonsone (; dzimusi Demoinā, Aiovas štatā, ASV) ir bijusī amerikāņu sporta vingrotāja.\n\nViņa ir 2008. gada vasaras olimpisko spēļu čempione sacensībās uz baļķa un komandu sacensību, individuālo daudzcīņas sacensību un brīvo kustību otrās vietas ieguvēja. 2007. un 2008. gada ASV čempionātā uzvarēja individuālajās sacensībās. 2007. gada Pasaules čempionātā kļuva par čempioni individuālajās sacensībās. 2009. gada 19. maijā svinēja uzvaru ASV TV šova \"Dejo ar zvaigzni\" 8. sezonas šovā.\n\n2012. gada jūnija sākumā paziņoja par karjeras beigšanu.\n", "id": "lvs_Latn_111451"}
{"text": "Ķengurs\n\nPar ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku. Šis apzīmējums latviešu valodā tiek lietots gandrīz visām sugām, kas netiek sauktas par valabijiem. Tomēr par īstiem ķenguriem tiek uzskatītas tikai liela auguma sugas no ķenguru ģints (Macropus): rudais ķengurs (Macropus rufus), austrumu pelēkais ķengurs (Macropus giganteus), rietumu pelēkais ķengurs (Macropus fuliginosus) un antilopķengurs (Macropus antilopinus). Angļu valodā vidēja auguma ķenguri tiek saukti par Wallaroo, bet maza auguma ķenguri par valabijiem (Wallaby).\n\nĪstie ķenguri ir endēmi Austrālijas dzīvnieki, kas nozīmē, ka tie savvaļā ir sastopami tikai Austrālijā.\n", "id": "lvs_Latn_111452"}
{"text": "NBA sezonas labākais rezervists\n\nNacionālās basketbola asociācijas labākais rezervists ir ikgadēja NBA līgas balva, kas tiek piešķirta labākajam rezervistam. Balva tiek pasniegta kopš 1982.—1983. gada sezonas.\n", "id": "lvs_Latn_111453"}
{"text": "Kategorija:Īrijas rokgrupas\n\nŠajā kategorijā ietilpst Īrijas rokgrupu raksti un kategorijas, tāpat arī specifiska apakškategorija \"Īrijas rokgrupas pēc žanra\", kur var atlasīt Īrijas mūzikas grupas pēc rokmūzikas apakšžanriem.\n", "id": "lvs_Latn_111454"}
{"text": "NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris\n\nNacionālās basketbola asociācijas labākais ģenerālmenedžeris ir ikgadēja NBA līgas balva, kas tiek piešķirta ģenerālmenedžerim, kurš ir izrādījis vislabāko darbu, lai veicinātu savas komandas panākumus. Balva tiek pasniegta kopš 1972.—1973. gada sezonas.\n", "id": "lvs_Latn_111455"}
{"text": "Nino Nīderreiters\n\nNino Nīderreiters (; dzimis 1992. gada 8. septembrī) ir Šveices hokejists, labās malas uzbrucējs. Nīderraiters pārstāv Nacionālās hokeja līgas klubu Vinipegas \"Jets\".\n", "id": "lvs_Latn_111456"}
{"text": "Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts\n\nFilozofijas un socioloģijas institūts ir Latvijas Universitātes zinātniska institūcija, kas pēta filozofisko domu, kultūru un sabiedrību. Institūta darbinieki raksta un publicē grāmatas un rakstus, izdod zinātniskus žurnālus, piedalās un organizē konferences, seminārus, uzstājas dažādos sabiedriskajos pasākumos un debatēs (tai skaitā TV, radio u.c.), izstrādā zinātniskos projektus, veic socioloģiskos pētījumus. Studentu apmācība institūtā nav paredzēta, jo tā galvenā ievirze ir zinātniskā pētniecība.\n", "id": "lvs_Latn_111457"}
{"text": "Rāms Nārājans\n\nRāms Nārājans (, Rām Nārāyaṇ, izrunā ; dzimis ) ir indiešu mūziķis. Viņš ir ievērojams ar to, ka ir kļuvis par pirmo starptautiski pazīstamo sārangī, Indijas stīgu instrumenta, spēlētāju. Nārājans pārstāv Hindustānas klasiskās mūzikas žanru.\n", "id": "lvs_Latn_111458"}
{"text": "NBA Sportsmanship Award\n\nNacionālās basketbola asociācijas Sportsmanship Award ir ikgadēja NBA līgas balva, kas tiek piešķirta spēlētājam, kurš ne vien sasniedzis ievērojamus sportiskus panākumus, bet arī ievērojis godīgas spēles principus un demonstrējis nevainojamu izturēšanos laukumā un ārpus tā. Balva tiek pasniegta kopš 1995.—1996. gada sezonas.\n", "id": "lvs_Latn_111459"}
{"text": "Vladimirs Tarasenko\n\nVladimirs Tarasenko (; dzimis 1991. gada 13. decembrī Jaroslavļā) ir krievu hokejists, centra uzbrucējs. Pašlaik (2024) spēlē Nacionālās hokeja līgas kluba Floridas \"Panthers\" sastāvā.\n\nViņa tēvs Andrejs Tarasenko arī bija hokejists, pēc tam treneris.\n", "id": "lvs_Latn_111460"}
{"text": "Tarasenko\n\nTarass Tarasenko (Тарас Тарасенко; 1980) — Ukrainas advokāts, arbitrāžas pārvaldnieks; Vladimirs Tarasenko (Влади́мир Тарасе́нко; 1991) — krievu hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_111461"}
{"text": "Jevgeņijs Kuzņecovs\n\nJevgeņijs Kuzņecovs (; dzimis 1992. gada 19. maijā Čeļabinskā) ir krievu hokejists, labās malas uzbrucējs, Krievijas hokeja izlases dalībnieks. Pašlaik (2024) Kuzņecovs spēlē Nacionālās hokeja līgas vienībā Karolīnas \"Hurricanes\".\n", "id": "lvs_Latn_111462"}
{"text": "Valsts apvērsums\n\nValsts apvērsums jeb pučs (, ) ir pēkšņa valdības, varas maiņa valstī, kas nav savienojama ar demokrātisku pārvaldes sistēmu.\n\nParasti valsts apvērsums ir vardarbīgs, tomēr tas var notikt arī bez atklātas vardarbības un bruņotas cīņas, kad valdošais spēks bez īpašas pretošanās piekāpjas pretējās puses pārspēka priekšā. Apvērsuma organizētāji parasti ir neliela, labi organizēta sazvērnieku grupa, kurā darbojas opozicionāri valsts politiskie vai militārie līderi. Lai apvērsums būtu veiksmīgs, ir nepieciešams, lai policija un armija pildītu jaunās valdības vai valsts varas pavēles. Tāpēc starp organizētājiem nereti ir atrodami valstī populāri, augstu stāvoši armijas un policijas virsnieki. Lielākoties apvērsums sākas ar stratēģiski svarīgo iestāžu, piemēram, pasta, telegrāfa, dzelzceļa ieņemšanu, ko pavada valsts vadītāju un politisko oponentu aresti. Apvērsums atšķiras no revolūcijas ar to, ka tā rezultātā pārmaiņas var skart tikai šauru ļaužu slāni, bet revolūcijas laikā notiek krietni plašākas sabiedriskās, sociālās un politiskās izmaiņas valstī. Latvijā valsts apvērsums ir noticis 1934. gada 15. maijā, kad valsts varu Latvijā sagrāba Kārlis Ulmanis.\n", "id": "lvs_Latn_111463"}
{"text": "J. Walter Kennedy Citizenship Award\n\nJ. Walter Kennedy Citizenship balva ir ikgadēja Nacionālās basketbola asociācijas balva, kas tiek piešķirta kopš 1974.—1975. gada NBA sezonas spēlētājam vai trenerim, kas sevi īpaši parādījis sabiedriskā darbībā vai labdarībā. Balvas saņēmēju izraugās par NBA rakstošie basketbola apskatnieki.\n", "id": "lvs_Latn_111464"}
{"text": "Toledo\n\nToledo (, ), arī Toleda, ir municipalitāte un pilsēta Spānijas centrālajā daļā, 70 km attālumā uz dienvidiem no Madrides. Tā ir Toledo provinces un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala administratīvais centrs. Toledo vēsturiskā pilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Toledo ir dzimuši vai dzīvojuši vairāki pasaulē pazīstami cilvēki un mākslinieki, tai skaitā Toledo Eleanora un El Greko. Pilsēta ir 232,1 km2 liela, 2019. gadā tajā dzīvoja 84,9 tūkstoši cilvēku.\n\nPilsēta ir bijusi apdzīvota kopš bronzas laikmeta. Romas impērijas laikā pieauga pilsētas nozīme. Toreiz to sauca par Toletumu (). Pēc vestgotu iebrukuma tā kļuva par Vestgotu karalistes galvaspilsētu. Kordovas emirāta laikā tas bija nocietinājums, bet Kordovas kalifāta laikā Toledo piedzīvoja uzplaukumu un kļuva par lielu un kosmopolītisku pilsētu.\n", "id": "lvs_Latn_111465"}
{"text": "Ēriks Gudbransons\n\nĒriks Gudbransons (; dzimis 1992. gada 7. janvārī) ir kanādiešu hokejists, aizsargs. Gudbransons spēlē NHL klubā Kolumbusas \"Blue Jackets\".\n", "id": "lvs_Latn_111466"}
{"text": "Nacionālās basketbola asociācijas balvas\n\nNacionālā basketbola asociācija (NBA) katru sezonu pasniedz 12 balvas, lai apbalvotu līgas labākos spēlētājus un tās darbiniekus.\n", "id": "lvs_Latn_111467"}
{"text": "Peitons Menings\n\nPeitons Viljamss Menings (; dzimis Ņūorleānā, Luiziānas štatā, ASV) ir profesionāls ASV amerikāņu futbola spēlētājs, spēlē saspēles vadītāja (quarterback) pozīcijā. Pašlaik (2012) pārstāv NFL klubu Denveras \"Broncos\". Pirms tam 14 sezonas pārstāvēja Indianapolisas \"Colts\".\n\nViņš ir bijušā NFL saspēles vadītāja Ārčija Meninga dēls un pašreizējā Ņujorkas \"Giants\" saspēles vadītāja Īlaija Meninga vecākais brālis.\n\n1991. gada NFL draftā viņu izvēlējās \"Colts\" ar kopējo 1. kārtas numuru. Pirms tam viņš aizvadīja lielisku karjeru Tenesī \"Volunteers\" koledžu amerikāņu futbolā. P. Meningam pieder vairāki NFL rekordi, tāpat viņš ir sava kluba līderis vairākos statistikas rādītājos. Viņš ir piedalījies 10 NFL Visu zvaigžņu spēlēs (1999, 2000, 2002, 2003, 2004, 2005, 2006, 2007, 2008, 2009). 4 reizes atzīts par līgas vērtīgāko spēlētāju (2003, 2004, 2008, 2009), kas ir līgas rekords. Super Bowl XLI (2006. gada sezona) čempions un izslēgšanas spēļu vērtīgākais spēlētājs. 2012. gadā pārgāja uz Denveras \"Broncos\".\n", "id": "lvs_Latn_111468"}
{"text": "2016. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle\n\nGalīgais balsojums par olimpisko spēļu norises vietu notika 121. SOK sesijas laikā Kopenhāgenā, Dānijā, .\n", "id": "lvs_Latn_111469"}
{"text": "Kārlis Mūsiņš\n\nKārlis Mūsiņš ( — ) bija Latviešu leģiona virsnieks un nacionālais partizāns. Vācu krusta zeltā kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_111470"}
{"text": "Attēls:Musins.jpg\n\nLeitnants Kārlis Mūsiņš. Avots — Nezināmais karš. Latviešu Nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Rīga, 2010, - 172.lpp.\n\nAttēls atbilst godprātīgas lietošanas nosacījumiem, jo fotogrāfijā attēlotais cilvēks ir miris, brīvas alternatīvas attēlam nav un tā izmērs ir samazināts.\n", "id": "lvs_Latn_111471"}
{"text": "Neimaijere II\n\nNeimaijere II () vai vienkārši Neimaijere (bez kārtas skaitļa, Neumayer-Station) bija Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā. Izvietojusies uz Ēkstrema šelfa ledāja Atkas līča krastā Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē. Izveidota 1992. gada polārajā vasarā un oficiāli atklāta 12. martā. Būvēta kā aizstājēja sniegā iegrimušajai Georgfonneimaijeres stacijai un nosaukta starptautiskā saziņā vienkāršāk lietojamā vārdā \"Neimaijere\".\n\nStacijas būvei izmantota iepriekšējai stacijai izmantotā shēma ar sniegā iegremdētām tērauda caurulēm. Divas garas caurules, kurās tika izvietoti stacijas dzīvojamie, saimnieciskie un laboratoriju moduļi, tika savienotas ar trešo cauruli, kas tika izmantota par transporttehnikas garāžu. Kopējā stacijas platība bija 2250 m², no kuriem 816 m² bija apdzīvojamās telpas ar gaisa kondicionēšanu. Pie stacijas ierīkots garš sniega lidlauks vieglajām lidmašīnām.\n\n17 gadu nepārtrauktas darbības laikā stacija bija iegrimusi sniegā un firnā par 14 m un 2009. gadā tika aizvietota ar konstruktīvi principiāli atšķirīgu staciju Neimaijere III.\n", "id": "lvs_Latn_111472"}
{"text": "Latkovskis\n\nAinars Latkovskis (1967) — žurnālists un politiķis; Ilmārs Latkovskis (1958) — žurnālists un politiķis; Leonards Latkovskis (1905—1991) — valodnieks; Leonards Latkovskis (1943—2015) — vēsturnieks; Vikentijs Latkovskis (1899—1983) — skolotājs, padomju izlūkdienesta aģents un valsts darbinieks.\n", "id": "lvs_Latn_111473"}
{"text": "Playmate of the Year\n\nPlaymate of the Year ir amerikāņu poppanka grupas Zebrahead trešais studijas albums, tāpat tas bija pēdējais albums, kurš tapis sadarbībā ar Columbia Records. Tas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Columbia Records. Abi no albuma izdotie singli tika izmantoti kādu filmu skaņu celiņos: \"Playmate of the Year\" filmā \"Kur ir mans autiņš, vecīt?\" (2000) un \"Now or Never\" filmā \"Mazais Nikijs\" (Little Nicky; 2000).\n", "id": "lvs_Latn_111474"}
{"text": "Ingus Bankevics\n\nIngus Bankevics (dzimis Aucē) ir bijušais latviešu basketbolists, spēlēja uzbrūkošā aizsarga pozīcijā, bijis Latvijas basketbola izlases dalībnieks.\n\n2008. gadā uzvarēja Baltijas Basketbola līgas trīspunktu metienu konkursā. 2011. gada februārī lauza līgumu ar BK Ventspils. Pēc vairākām sezonām Latvijas Basketbola līgas (LBL) klubos pārcēlās uz ārzemām, kur sākotnēji spēlēja Francijā un Lietuvā, bet pēc tam Apvienotajā Karalistē, kur daudzas sezonas pārstācējis augstākās līgas klubu Mančestras \"Giants\".\n\nKopā ar Latvijas izlasi spēlēja 2011. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā 2010. gada augustā, kopā aizvadot 14 spēles nacionālajā izlasē. Divās no tām izcēlies ar izcilu rezultativitāti – Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlē pret Somiju – 26 punkti, pārbaudes spēlē pret Ukrainu – 27.\n", "id": "lvs_Latn_111475"}
{"text": "Raiens Eliss\n\nRaiens Eliss (; dzimis 1991. gada 3. janvārī) ir kanādiešu hokejists, aizsargs. Pašlaik (2024) Elisam ir līgums ar Nacionālās hokeja līgas klubu Filadelfijas \"Flyers\".\n", "id": "lvs_Latn_111476"}
{"text": "Eliss\n\nMonta Eliss (Monta Ellis; 1985) — amerikāņu basketbolists; Morgans Eliss (Morgan Ellis; 1992) — kanādiešu hokejists; Raiens Eliss (Ryan Ellis; 1991) — kanādiešu hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_111477"}
{"text": "Pieces\n\n\"Pieces\" ir kanādiešu pankroka grupas Sum 41 otrais singls no viņu otrā studijas albuma Chuck, kas tika izdots sadarbībā ar Island Records. Dziesma ir par kādu cilvēku, kurš tēlo citu cilvēku, taču vēlāk atklāj, ka viņam nepatīk šāda dzīve.\n", "id": "lvs_Latn_111478"}
{"text": "Toni Rajala\n\nToni Rajala (; dzimis 1991. gada 29. martā) ir somu hokejists, kreisās malas uzbrucējs. Pašlaik (2024) Rajala spēlē Šveices hokeja līgas vienībā HK Bīle.\n", "id": "lvs_Latn_111479"}
{"text": "No Reason\n\n\"No Reason\" ir kanādiešu pankroka grupas Sum 41 ceturtais singls no viņu otrā studijas albuma Chuck, kas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Island Records. Dziesma ierindojās 16. vietā Billboard moderno rokdziesmu topā. Šī ir 2005. gada filmas \"Netīrā mīlestība\" (Dirty Love) tituldziesma.\n", "id": "lvs_Latn_111480"}
{"text": "Kristiāns Pelšs\n\nKristiāns Pelšs (dzimis , miris ) bija latviešu hokejists, kreisās malas uzbrucējs. No 2012. līdz 2013. gadam Pelšs spēlēja Amerikas hokeja līgas kluba Oklahomsitijas \"Barons\" sastāvā. Pelšs noslīka 2013. gada 11. jūnijā. Dzejnieka un atdzejotāja Eināra Pelša dēls.\n", "id": "lvs_Latn_111481"}
{"text": "Anna Rovsone\n\nAnna Rovsone (; dzimusi Adelaidā, Austrālijā) ir profesionāla austrāliešu golfere un modele. Pašlaik spēlē ASV sieviešu golfa seriālā - LPGA Tour.\n\nModeles karjeru uzsāka 16 gadu vecumā. 1990. gadu beigās viņa uzsāka amatieres karjeru golfā un kļuva par vienu no labākajiem amatierēm Austrālijā. Studiju laikā ASV viņa piedalījās NCAA turnīra golfa sacensībās. Profesionāles karjeru uzsāka 2004. gada beigās. LPGA tūrē piedalās kopš 2007. gada. Pirms tam startējusi Lēdiju Eiropas tūrē un 2006. gadā tika atzīta par tūres labāko jauno golferi.\n", "id": "lvs_Latn_111482"}
{"text": "Rietumu hokeja līga\n\nRietumu hokeja līga () ir viena no trim galvenajām Kanādas junioru hokeja līgām, kas kopā ar Kvebekas junioru hokeja līgu un Ontārio hokeja līgu veido Kanādas hokeja līgu. Līgā drīkst spēlēt hokejisti no 15 līdz 20 gadu vecumam.\n\nKomanda, kas ir līgas čempione, izcīna Eda Čainoveta kausu.\n", "id": "lvs_Latn_111483"}
{"text": "Kvebekas junioru hokeja līga\n\nKvebekas junioru hokeja līga (, ) ir viena no trim galvenajām Kanādas junioru hokeja līgām, kas kopā ar Ontārio hokeja līgu un Rietumu hokeja līgu veido Kanādas hokeja līgu. Līgā drīkst spēlēt hokejisti no 15 līdz 20 gadu vecumam.\n", "id": "lvs_Latn_111484"}
{"text": "Tuomo Rūtu\n\nTuomo Īsaki Rūtu (; dzimis Vantā, Somijā) ir profesionāls somu hokejists, spēlē kreisās malas uzbrucēja pozīcijā, Somijas hokeja izlases dalībnieks.\n\nViņa brāļi Jarko un Miko arī ir profesionāli hokejisti.\n", "id": "lvs_Latn_111485"}
{"text": "Jarko Rūtu\n\nJarko Rūtu (; dzimis Vantā, Somijā) ir bijušais somu hokejists, spēlē labās malas uzbrucēja pozīcijā, Somijas hokeja izlases dalībnieks. Savas karjeras laikā 652 spēles aizvadījis Nacionālajā hokeja līgā, 1998. gadā izcīnījis Somijas čempiona titulu. Kopā ar izlasi izcīnījis vairākas olimpiskās un Pasaules čempionātu sudraba un bronzas medaļas.\n\nViņa brāļi Tuomo un Miko arī ir profesionāli hokejisti.\n", "id": "lvs_Latn_111486"}
{"text": "The Pretty Reckless\n\nThe Pretty Reckless ir amerikāņu alternatīvā roka grupa, kuras dibinātāja un soliste ir amerikāņu aktrise un modele Teilora Momsena. Grupa tika dibināta 2009. gada maijā. Grupa sākumā sevi gribēja saukt par \"The Reckless\", taču brenda izmantošanas dēļ grupa nomainīja ieceri par nosaukumu uz The Pretty Reckless.\n\nPirmssākumos grupa ierakstīja dažus demo ierakstus un bija austrāliešu dueta The Veronicas iesildītājmākslinieki Ziemeļamerikas tūrē.\n\nDebijas albums Light Me Up tika izdots 2010. gada 30. augustā Apvienotajā Karalistē. Grupas pirmais singls \"Make Me Wanna Die\" tika izdots 2010. gada 13. maijā, tas saņēma pozitīvas kriiķu atsauksmes un sasniedza 1. vietu Apvienotās Karalistes rokdziesmu topā.\n", "id": "lvs_Latn_111487"}
{"text": "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra\n\nLatvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (saīsināti LĢIA) ir vadošā Latvijas Republikas iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā, kas atrodas aizsardzības ministra pārraudzībā.\n", "id": "lvs_Latn_111488"}
{"text": "Arvils Ašeradens\n\nArvils Ašeradens (dzimis Rīgā) ir latviešu politiķis. Šobrīd ir Latvijas finanšu ministrs, partijas \"Vienotība\" biedrs un valdes priekšsēdētājs. Bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, ievēlēts 14. Saeimā. Iepriekš bijis arī Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs.\n\nPirms darbības sākuma politikā bija uzņēmējs, preses izdevējs, ilggadējs mediju grupas \"Diena\" valdes priekšsēdētājs.\n", "id": "lvs_Latn_111489"}
{"text": "ESPN\n\nESPN, pilnais nosaukums Entertainment and Sports Programming Network (), ir ASV kabeļu un satelīttelevīzijas sporta kanāls un raidorganizācija, kura pieder ESPN Inc, kompānija kura pieder The Walt Disney Company (kuri pārvalda kanālu) un Hearst Corporation kuriem pieder 20% no kompānijas. Televīzijas kanāls nodarbojas ar sporta notikumu pārraidi televīzijas un interneta vidē.\n\nESPN signāls tiek pamatā raidīts no Bristoles, kur atrodas organizācijas galvenā mītne. Vairāki raidījumi un tiešraides tiek pārraidītas arī no Maiami, Sietlas, Ņujorkas, Šarlotas un Losandželosas. ESPN tiek pārraidīts lielākajā daļā pasaules, ieskaitot reģionālās versijas Austrālijā, Brazīlijā, Latīņamerikā un Apvienotajā Karalistē, kā arī 20% no Kanādas sporta kanāla The Sports Network.\n\nOrganizāciju 1979. gadā dibināja Bils Rasmusens un viņa dēls Skots. Apraidi ESPN televīzijas kanāls uzsāka 1979. gada 9. septembrī. ESPN populārākais raidījums SportsCenter pirmoreiz ēterā parādījās 2007. gada 11. februārī.\n", "id": "lvs_Latn_111490"}
{"text": "Ripors\n\nRipors ir siltumizolācijas materiāls, kuru radījuši Latvijas PSR zinātnieki 1970.—1980. gados. Plaši izmantots bijušās PSRS teritorijā celtniecībā: ēku, tvertņu, cauruļu siltināšanai. Izmantots arī nesējraķetes Energija izgatavošanā.\n", "id": "lvs_Latn_111491"}
{"text": "Krampova\n\nKrampova ir skrajciems Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.\n\nNo ciema ved divi grants seguma ceļi, uz Tūmužiem un Sondoriem, kuru garumi ir vienādi — 820 m.\n", "id": "lvs_Latn_111492"}
{"text": "Truši\n\nTruši ir neliela auguma zīdītāji, kas pieder zaķu dzimtai (Leporidae). Zaķu dzimtā ir 11 ģintis, no kurām lielāko daļu sauc par trušiem, bet dažas ģintis, lai arī sauc par zaķiem, patiesībā ir truši, piemēram, klinšu zaķi (Pronolagus). Vēl vienu ģinti sauc gan par zaķiem, gan par trušiem — Hispīdu truši jeb Āzijas zaķi (Caprolagus). Zaķu dzimtā ir tikai viena īsto zaķu ģints — zaķi (Lepus). Vispazīstamākā trušu suga ir Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus), no kuras ir selekcionētas visas mājas truša šķirnes un kas ir introducēta daudzās pasaules vietās.\n", "id": "lvs_Latn_111493"}
{"text": "Veremes\n\nVeremes (; agrāk kļūdaini saukts Verēmi, Vērēmi) ir skrajciems Rēzeknes novada Vērēmu pagastā. No ciema nosaukuma cēlies pagasta nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_111494"}
{"text": "FC Twente\n\nFC Twente ir profesionāls futbola klubs, kas ir bāzēts Enshedē, Nīderlandē. Klubs tika dibināts 1965. gadā, apvienojoties klubiem Sportclub Enschede un Enschedese Boys. Pašlaik spēlē Nīderlandes futbola augstākajā līgā Eredivisie. Savas mājas spēles komanda aizvada De Grolsch Veste stadionā. 2009.—2010. gada sezonā Twente uzvarēja Eredivisie turnīrā, kas ir pirmais un pagaidām vienīgais Nīderlandes čempiona tituls kluba vēsturē. Twente futbolisti ir trīs reizes izcīnījuši Nīderlandes (KNVB) kausu un divas reizes Nīderlandes superkausu jeb Johana Kruifa kausu. Lielākais panākums Eiropas klubu turnīros ir iekļūšana 1974.–1975. gada sezonas UEFA kausa finālā, kur ar 1–5 divu spēļu summā piekāpās Menhengladbahas \"Borussia\".\n", "id": "lvs_Latn_111495"}
{"text": "Vizulītis\n\nVizulītis () ir ezers Latvijā, Rēzeknes novada Vērēmu pagastā. Ezers ir caurteces: ietek pāris strautu, bet iztek strauts uz Sološu ezeru. Krasti ezeram slīpi, gultne dūņaina. Vizulītī mīt karūsas, asari, līdakas, raudas, līņi un karpas. Ezera austrumu daļa ietilpst Adamovas ezera dabas parkā.\n", "id": "lvs_Latn_111496"}
{"text": "Viļakas iela (Rēzekne)\n\nViļakas iela ir iela ar asfalta un grants segumu Rēzeknes Ziemeļu rajonā un Makarovkā, kā arī Stučevā. Viļakas iela sākas krustojumā ar Atbrīvošanas aleju un beidzas krustojumā ar Rīgas ielu. Kopējais ielas garums ir 2,2 km un tā sastāv no 2—4 braukšanas joslām.\n", "id": "lvs_Latn_111497"}
{"text": "Viļakas iela\n\nViļakas iela var būt: Viļakas iela — iela Baltinavā. Viļakas iela — iela Rēzeknē un Stučevā. Viļakas iela — iela Žīguros.\n", "id": "lvs_Latn_111498"}
{"text": "Žīguri\n\nŽīguri () ir ciems Balvu novadā, Žīguru pagasta centrs. Izvietojušies Viricas upītes krastos pie tagad slēgtās Gulbenes—Abrenes dzelzceļa līnijas 36 km no novada centra Balviem un 253 km no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta sākusi veidoties pēc 1927. gada, kad tika atvērta Žīguru dzelzceļa stacija. 1944. gadā Žīguros tika izveidots mežrūpniecības kombināts, 1945. gadā — kokzāģētava. 1959. gadā Žīguros bija 1015 iedzīvotāji, 1989. gadā — 975, 2000. gadā — 928.\n\nŽīguru ciemā atrodas pagasta pārvalde, Žīguru pamatskola, pirmskolas izglītības iestāde \"Lācītis\", Annas Āzes Meža muzejs, kultūras nams, bibliotēka, vasaras estrāde, pludmale, ģimenes ārsta privātprakse, pasta nodaļa, veikali, frizētava, hokeja laukums.\n", "id": "lvs_Latn_111499"}
{"text": "Stučeva\n\nStučeva (arī Stučova) ir skrajciems Rēzeknes novada Vērēmu pagastā. Ciems atrodas pagasta dienvidos, Rēzeknes pilsētas tiešā tuvumā, kura to aplenc no trim pusēm.\n\nCaur Stučevu iet viena no Rēzeknes ielām — Viļakas iela, tomēr neviena māja ciemā uz šīs ielas nav numurēta.\n", "id": "lvs_Latn_111500"}
{"text": "Organizācija\n\nOrganizācija ir indivīdu apvienība, kas apvienojusies vai ir apvienota, kādu kopīgu mērķu realizēšanai. Ar šo vārdu var saprast arī noteiktu struktūru, uzbūvi, sistēmu, kurā ir organizēta kāda grupa, cilvēka apvienība.\n\nTiek izdalītas sabiedriskās un politiskās organizācijās. Sabiedriskās organizācijās cilvēki apvienojas brīvprātīgi un to vieno kopīgs mērķis, kas ir fiksēts statūtos vai citos dokumentos. Politiskā organizācijā cilvēki arī apvienojas brīvprātīgi, tomēr tai ir raksturīga institucionalizēta, strukturēta uzbūve. Tā pauž noteiktus politiskos mērķus un realizē politisko programmu, piedaloties politikā, valsts pārvaldīšanā un citviet. Politiskā organizācija parasti ir partija. Objektīvi abos gadījumos šīs cilvēku apvienības veic politisko darbību, jo tās piedalās sabiedrības pārvaldīšanā.\n\nOrganizācija var būt arī struktūra, uzbūve, piemēram, uzņēmuma uzbūve vai arī ražošanas vadīšanas sistēma.\n", "id": "lvs_Latn_111501"}
{"text": "Neimaijere III\n\nNeimaijere III () ir Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā. Izvietojusies karalienes Modas Zemē uz 200 m biezā Ēkstrema šelfa ledāja Atkas līča krastā 5,5 km no ledāja frontes. Izbūvēta 2009. gadā kā aizvietotāja sniegā iegrimušajai stacijai Neimaijere II. Oficiāli atklāta 20. februārī, nosaukums mantots no iepriekšējām stacijām, kas savukārt nosauktas par godu vācu ģeofiziķim un polārpētniekam Georgam fon Neimaijeram. Jaunā stacija paredzētu 25-30 gadu ilgai ekspluatācijai un tās izbūves kopējās izmaksas tiek lēstas ap 39 miljoni eiro. Kopā ar šelfa ledāju stacija pārvietojas ziemeļu virzienā 355° azimutā ar ātrumu 157 m/gadā.\n", "id": "lvs_Latn_111502"}
{"text": "Ortopēdija\n\nOrtopēdija ( — 'taisns', paideia — 'audzināšana') ir medicīnas nozare, kas ārstē un pēta balsta un kustību orgānu sistēmas bojājumus un deformācijas, kā arī nodarbojas ar to profilaksi. Ortopēdijā kaulu un muskuļu traumu, sportā gūtu savainojumu, deģeneratīvu slimību, infekciju un audzēju izraisītu bojājumu ārstēšanā izmanto gan ķirurģiskas metodes, gan risinājumus, kas ļauj izvairīties no ķirurģiskas iejaukšanās. Ortopēdija nodarbojas arī ar bojātu vai zaudētu kustību aparāta daļu protezēšanu.\n", "id": "lvs_Latn_111503"}
{"text": "Melodiskais hārdkors\n\nMelodiskais hārdkors () ir hārdkora apakšžanrs, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās skanējuma melodiskumam. Žanra veidotā mūzika pārsvarā sastāv no ātriem hārdkora bungu ritmiem, sarežģītiem ģitāras rifiem un melodisku dziedāšanu.\n", "id": "lvs_Latn_111504"}
{"text": "NBA simboliskā izlase\n\nNBA simboliskā izlase ir ikgadēja no NBA līgas regulārās sezonas labākajiem spēlētājājiem izveidota simboliska komanda. Kopumā tiek nosauktas trīs izlases, kuras katra sastāv no diviem uzbrucējiem, diviem aizsargiem un viena centra spēlētāja. Visvairāk reižu sezonas simboliskajā izlasē ticis iekļauts Karīms Abduldžabārs (15 reizes).\n", "id": "lvs_Latn_111505"}
{"text": "NBA simboliskā debitantu izlase\n\nNBA simboliskā debitantu izlase ir ikgadēja no NBA līgas regulārās sezonas labākajiem debitantiem izveidota simboliska komanda. Kopš 1989. gada tiek nosauktas divas simboliskās izlases.\n", "id": "lvs_Latn_111506"}
{"text": "Kategorija:Nepabeigti raksti par Rēzekni\n\nŠajā kategorijā ir nepabeigti raksti par Rēzekni.\n\nLai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni .\n", "id": "lvs_Latn_111507"}
{"text": "DROMLAN\n\nDROMLAN ( — 'Karalienes Modas Zemes gaisa [satiksmes] tīkls') ir starptautisks sadarbības projekts aviotransporta nodrošināšanai Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.\n\nProjekts aizsāks 2002. gadā un tā dalībnieki ir visi Nacionālo antarktisko programmu pārvaldnieku komitejas (Committee of Managers of National Antarctic Programs, COMNAP) biedri. Pašreizējās dalībvalstis ir Beļģija, Somija, Vācija, Indija, Japāna, Nīderlande, Norvēģija, Krievija, Dienvidāfrika, Zviedrija un Apvienotā Karaliste. Transporta pakalpojumus nodrošina Keiptaunā bāzeta Dienvidāfrikas kuģu un aviācijas polāro pārvadājumu kompānija ALCI (Antarctic Logistics Centre International).\n", "id": "lvs_Latn_111508"}
{"text": "Makarovka (Rēzekne)\n\nMakarovka ir viens no Rēzeknes mikrorajoniem, kuras robeža pilsētā iet pa Ventspils — Maskavas un Pēterburgas — Varšavas dzelzceļa līnijām.\n", "id": "lvs_Latn_111509"}
{"text": "NBA simboliskā aizsardzības izlase\n\nNBA simboliskā aizsardzības izlase ir ikgadēja no NBA līgas regulārās sezonas labākajiem spēlētājājiem aizsardzībā izveidota simboliska komanda. Kopumā tiek nosauktas divas izlases. Visvairāk reižu sezonas simboliskajā izlasē ticis iekļauts Tims Dankans (13 reizes).\n", "id": "lvs_Latn_111510"}
{"text": "Lolita Čigāne\n\nLolita Čigāne (dzimusi Ozolniekos) ir latviešu sabiedriskā darbiniece, politiķe, pasniedzēja un konsultante starptautiskās organizācijās. Strādājusi žurnālistikā un bijusi sabiedriskās politikas analītiķe un starptautiska konsultante labas pārvaldības, pretkorupcijas un vēlēšanu jautājumos. Bijusi ievēlēta vairākos Saeimas sasaukumos. Kopš 2020. gada bijusi vairāku EDSO vēlēšanu misiju vadītāja.\n", "id": "lvs_Latn_111511"}
{"text": "Nickelback\n\nNickelback ir kanādiešu alternatīvā roka grupa, kas tika dibināta 1995. gadā. Nickelback bāzējas Hannā, Albertas provincē, Kanādā. Grupas sastāvā ir Čads Krogers (vadošais vokāls, ģitāra), Raiens Pīks (ģitāra, bekvokāls), Maiks Krogers (basģitāra) un Daniels Adērs (bungas, bekvokāls). Lai arī pamatā grupa izpilda rokmūziku, tā eksperimentē ar dažādiem stiliem — popu un kantrīmūziku, taču pamatā grupa izpilda smago roku un post-grunge. Nickelback ir viena no komerciāli visveiksmīgākajām Kanādas grupām, pārdodot vairāk nekā 30 miljonos ierakstu visā pasaulē. Nickelback ierindojas 11. vietā 2000. gados vislabāk pārdotāko mākslinieku ierakstu topā un otrajā vietā aiz The Beatles ASV 2000. gados vislabāk pārdotāko ārzemju mākslinieku ierakstu sarakstā. 2009. gada decembrī izveidotajā Billboard Magazine sarakstā Artists of the Decade grupa ieņēma 7. vietu. Nickelback savus albumu ir pārdevusi vairāk nekā 21 miljonos kopiju ASV.\n\nNickelback ir izdevuši septiņus studijas albumus, vienu izlases albumu, vienu EP ierakstu, 21 singlu un piecus videoalbumus.\n", "id": "lvs_Latn_111512"}
{"text": "2. latviešu strēlnieku brigāde\n\n2. Latviešu strēlnieku brigāde bija latviešu strēlnieku bruņots formējums, kas piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās 1916. un 1917. gadā. Brigādi izveidoja 1916. gada 3. novembrī un tās komandieris bija pulkvedis Andrejs Auzāns, no 1917. gada 27. aprīļa pulkvedis Ansis Lielgalvis. Brigādes ārsts bija Pēteris Sniķers, luterāņu mācītāji Pēteris Apkalns un Fricis Šmithens, pareizticīgo priesteris A. Jansons.\n", "id": "lvs_Latn_111513"}
{"text": "1. latviešu strēlnieku brigāde\n\n1. latviešu strēlnieku brigāde bija latviešu strēlnieku bruņots formējums, kura vienības piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās no 1915. līdz 1918. gadam. Brigādi izveidoja 1916. gada 3. novembrī un tās komandieris bija ģenerālis Augusts Ernests Misiņš (no 6.11.1916.), pulkvedis Georgs Karlsons (no 13.3.1917.), pulkvedis Kārlis Goppers (no 7.4.1917.), pulkvedis Mārtiņš Peniķis (no 6.10.1917.). 1917. gada 30. decembrī 1. latviešu strēlnieku brigāde tika pārdēvēta par 1. latviešu strēlnieku divīziju (komandieris pulkvedis Gustavs Mangulis) un iekļauta latviešu strēlnieku korpusā. Pēc Brestļitovskas miera līguma nosacījumiem 1918. gada 6. aprīlī latviešu strēlnieku vienības tika demobilizētas.\n", "id": "lvs_Latn_111514"}
{"text": "Lerija O'Braiena čempionu balva\n\nLerija O'Braiena čempionu balva () tiek piešķirta tai Nacionālās basketbola asociācijas komandai, kas uzvar finālsērijā katras sezonas noslēgumā. Pašreizējā balva tika ieviesta 1977. gadā, līdz 1984. gadam tā bija pazīstama kā Voltera A. Brauna balva (Walter A. Brown Trophy). Pašreizējais balvas nosaukums ir no 1984. gada, kad tā tika nosaukta par godu bijušajam NBA komisāram Lerijam O'Braienam, kurš bija līgas vadītājs laika posmā no 1975. līdz 1983. gadam. Par pirmajiem balvas ieguvējiem kļuva Bostonas \"Celtics\", kas 1984. gada finālsērijā uzvarēja Losandželosas \"Lakers\". Pašreizējie balvas īpašnieki ir Milvoki \"Bucks\", kas uzvarēja 2021. gada finālsērijā.\n", "id": "lvs_Latn_111515"}
{"text": "Voltera A. Brauna balva\n\nVoltera A. Brauna balva (Walter A. Brown Trophy) tika piešķirta tai NBA komandai, kas uzvar finālsērijā katras sezonas noslēgumā. Balva pastāvēja laika posmā no līgas pirmsākumiem 1949. gadā līdz 1977. gadam, kad šī balva tika nomainīta uz Lerija O'Braiena čempionu balvu. Trofeju uz vienu gadu paturēja uzvarētājkomanda, taču nākamās sezonas beigās tā tika piešķirta jaunajiem uzvarētājiem. Sākotnēji balva tika saukta par NBA finālu balvu, taču 1964. gadā tika pārsaukta Voltera Brauna vārdā, kurš bija viens no galvenajiem BAA un Nacionālās basketbola līgas apvienošanās iniciatoriem 1949. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_111516"}
{"text": "LGK atrakcijas\n\nLGK atrakcijas ir Siguldā bāzēts uzņēmums, kas nodarbojas ar piepūšamo konstrukciju (piepūšamās atrakcijas, piepūšamās teltis, piepūšamos vides reklāmas objektus, piepūšamo sporta inventāru) ražošanu, nomu un apkalpošanu. Uzņēmumu dibināja 1989 gadā Atis Ostups un Ivars Beitāns. Nodrošina drošības un kvalitātes ievērošanu izstrādājumos saskaņā ar Eiropas standartu (EN 14960:2006), kā arī izmanto sertificētus un pārbaudītus, Eiropas savienībā ražotus PVH materiālus, kas garantē profesionālu atrakciju izgatavošanu un to atbilstību cenai. Kā pirmie Latvijā organizēja gumijlēkšanas atrakcijas, kā arī kā pirmie Baltijā izveidoja atrakciju ražotni.\n", "id": "lvs_Latn_111517"}
{"text": "Atmodas iela (Rēzekne)\n\nAtmodas iela ir 0,5 km gara iela ar asfalta segumu Rēzeknes Ziemeļu rajonā. Tā sākas krustojumā ar Kosmonautu ielu un beidzas krustojumā ar Metālistu ielu. Atmodas ielas kreisajā pusē atrodas skvērs, kur Otrā pasaules kara laikā atradās nacistu karagūstekņu nometne \"Štalag-340\" ().\n", "id": "lvs_Latn_111518"}
{"text": "Atmodas iela\n\nAtmodas iela var būt: Atmodas iela — iela Aizputē. Atmodas iela — iela Dobelē. Atmodas iela — iela Iecavā. Atmodas iela — iela Inčukalnā. Atmodas iela — iela Jēkabpilī. Atmodas iela — iela Jelgavā. Atmodas iela — iela Krāslavā. Atmodas iela — iela Ķekavā. Atmodas iela — iela Priekuļos. Atmodas iela — iela Rēzeknē. Atmodas iela — iela Rīgā. Atmodas iela — iela Siguldā. Atmodas iela — iela Smiltenē. Atmodas iela — iela Talsos.\n", "id": "lvs_Latn_111519"}
{"text": "Dzelzceļa iela (Malta)\n\nDzelzceļa iela ir iela Maltā. Iela iet paralēli dzelzceļa līnijai Rēzekne—Daugavpils, un tajā atrodas dzelzceļa stacija \"Malta\".\n", "id": "lvs_Latn_111520"}
{"text": "Arnis Račinskis\n\nArnis Račinskis (dzimis Rīgā) ir latviešu mūziķis, dziesmu autors un mūziķas producents. Pazīstams kā grupas Laika Suns dziedātājs un ģitārists.\n", "id": "lvs_Latn_111521"}
{"text": "Jānis Ziemeļnieks\n\nJānis Ziemeļnieks, īstajā vārdā Jānis Krauklis, (dzimis Bānūžu muižā, miris Rīgā) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.\n", "id": "lvs_Latn_111522"}
{"text": "Mārtiņš Beķers\n\nMārtiņš Beķers (dzimis Madonā, miris Rīgā) bija Latvijas Valsts emeritētais zinātnieks, habilitētais bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors.\n", "id": "lvs_Latn_111523"}
{"text": "Ilze Indrāne\n\nIlze Indrāne, īstajā vārdā Undina Jātniece, (dzimusi Undīna Liepiņa ) ir latviešu pedagoģe, rakstniece un dramaturģe. Bijusi Kusas skolas direktore.\n", "id": "lvs_Latn_111524"}
{"text": "Ēriks Kleptons\n\nĒriks Patriks Kleptons (; dzimis Riplejā, Anglijā) ir angļu ģitārists, vokālists, dziesmu autors un Crossroads dibinātājs. Ē. Kleptons ir vienīgais trīs reizes Rokenrola slavas zālē iekļuvušais mūziķis: vienu reizi kā solists, abas pārējās reizes kā grupu The Yardbirds un Cream dalībnieks. 2003. gadā žurnāls Rolling Stone atzina Ē. Kleptonu par ceturto visu laiku labāko ģitāristu pasaulē. 1994. gadā viņš tika apbalvots ar Britu Karalistes orderi par savu darbību mūzikas jomā. 2006. gadā kā grupas Cream dalībnieks viņš tika apbalvots ar Grammy mūža ieguldījuma balvu.\n\nĒ. Kleptona veiksmīgākais soloalbums ir From the Cradle, kurš tika izdots 1994. gada 13. septembrī. Albums tika sertificēts ASV ar trīskāršo multiplatīna disku, Francijā tas tika sertificēts ar divkāršo zelta disku. Kopumā ir izdevis 20 solo studijas albumus, 37 albumus ar citām grupām. Tāpat viņš izdeva 26 solosinglus un 39 singlus, kas tika ierakstīti ar citām grupām.\n", "id": "lvs_Latn_111525"}
{"text": "Aleksandrs Bieziņš\n\nAleksandrs Bieziņš (1897-1975) bija latviešu bērnu ķirurgs, LU Medicīnas fakultātes profesors, bērnu ķirurģijas — ortopēdijas skolas izveidotājs LPSR.\n", "id": "lvs_Latn_111526"}
{"text": "Mājas trusis\n\nVisi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.\n\nMājas trušus audzē, lai iegūtu gaļu, kažokādu un vilnu dažādu vilnas izstrādājumu ražošanai, kā arī istabas truši tiek turēti mājas apstākļos kā mīļdzīvnieki. Lauksaimniecībā audzētie truši tiek turēti būros, aizgaldos vai ierobežotos aplokos brīvā dabā.\n", "id": "lvs_Latn_111527"}
{"text": "Gada putns Latvijā\n\nGada putns ir viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, ko kopš 1996. gada katru gadu izraugās Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Parasti par Gada putnu tiek izraudzīta suga, kurai ornitologi vēlas pievērst sabiedrības uzmanību, lai iegūtu vairāk informācijas sugas izpētei vai arī veiktu īpašus pasākumus tās aizsardzībai. Šo iemeslu dēļ bieži par Gada putnu kļuvušas īpaši aizsargājamas putnu sugas, vai arī sugas, pēc kuru populācijas stāvokļa var spriest par noteiktu biotopu stāvokli un izmaiņām.\n\nGada putna akcijas ideja ir radusies Vācijā, kur Vācijas Putnu aizsardzības biedrība pirmo reizi pasludināja gada putnu 1971. gadā — lielo piekūnu. Akcija kļuva populāra un tai sekoja citas organizācijas Vācijā un citās valstīs. Igaunijā gada putns tiek noteikts kopš 1995. gada, un šai laikā viena suga ir bijusi nominēta divas reizes: Igaunijas nacionālais putns bezdelīga.\n", "id": "lvs_Latn_111528"}
{"text": "Dželbārta šelfa ledājs\n\nDželbārta šelfa ledājs () ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā. Izvietojies starp Halvfarrigena grēdu rietumos un Blošimenas un Novijas salām austrumos. Ledājs ir ap 110 km garš un 100 km plats. Dienvidos no ledāja paceļas Jēvera kalni. Ledāju pirmie nokartēja norvēģu-zviedru-britu antarktiskā ekspedīcija 1949.-1952. gadā. Nosaukts par godu šīs ekspedīcijas dalībniekam austrāliešu pētniekam Džonam Dželbārtam (John E. Jelbart), kurš gāja bojā vadot traktoru un pārkrītot pār Kvara šelfa ledāja malu 1951. gada 24 februārī.\n", "id": "lvs_Latn_111529"}
{"text": "83. Kinoakadēmijas balva\n\n83. Kinoakadēmijas balvas tika pasniegtas Kodak teātrī, Holivudā, ASV. Balvu pasniegšanu vadīja aktieri Džeimss Franko un Anna Hetaveja. ASV ceremonija tika translēta ABC televīzijas kanālā. Visvairāk nominācijas (divpadsmit) saņēma filma \"Karaļa runa\". Par gada labāko filmu tika atzīta \"Karaļa runa\", kas kopumā saņēma 4 balvas. Tikpat daudz balvas ieguva \"Pirmsākums\".\n", "id": "lvs_Latn_111530"}
{"text": "Jānis Ilsters\n\nJānis Ilsters (dzimis , miris ) bija latviešu skolotājs, botāniķis, daiļdārznieks, novadpētnieks, un dzejnieks.\n", "id": "lvs_Latn_111531"}
{"text": "Tabula\n\nTabula ir veids, kā vizuāli attēlot un vienlaicīgi arī sakārtot vai organizēt datus. Tabula nav vienīgais veids datu sakārtošanai, taču tā ir valdošā metode komunikācijā, pētījumos un datu analīzē. Šāds datu organizēšanas veids ir sastopams presē, ar roku rakstītās piezīmēs, datoru programmatūrā, arhitektūrā, ceļa zīmēs un vairākās citās vietās. Tabulas var ievērojami atšķirties savā daudzpusībā, struktūrā, elastīgumā, attēlojumā un lietojumā. Grāmatās un tehniskajos rakstos tabulas parasti atdala no galvenā teksta numurētos un izceltos blokos.\n", "id": "lvs_Latn_111532"}
{"text": "Ratinīki\n\nRatinīki var būt: Ratinīki — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Dricānu pagastā. Ratinīki — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Vērēmu pagastā. Čornajas pagasta vidējciema Ratnieki pamatnosaukums. Ozolmuižas pagasta skrajciema Ratinieki pamatnosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_111533"}
{"text": "Ratinīki (Vērēmu pagasts)\n\nRatinīki ir skrajciems Rēzeknes novada Vērēmu pagastā. Ciems atrodas pagasta dienvidos, Rēzeknes pilsētas un Griškānu pagasta pierobežā.\n\nRatinīkos turpinās Rēzeknes pilsētas Noliktavu iela, kuras galā atrodas komercfirma \"NOOK, LTD\".\n", "id": "lvs_Latn_111534"}
{"text": "Noliktavu iela (Rēzekne)\n\nNoliktavu iela ir 1,4 km gara iela Rēzeknes Ziemeļu rajonā un Ratinīkos. Noliktavu iela ir Maskavas ielas turpinājums, kura iet līdz komercfirmai \"NOOK, LTD\".\n", "id": "lvs_Latn_111535"}
{"text": "Noliktavu iela\n\nNoliktavu iela var būt: Noliktavu iela — iela Limbažos. Noliktavu iela — iela Preiļos. Noliktavu iela — iela Rēzeknē un Ratinīkos. Noliktavu iela — iela Siguldā.\n", "id": "lvs_Latn_111536"}
{"text": "Noliktavas iela\n\nNoliktavas iela var būt: Noliktavas iela — iela Alūksnē. Noliktavas iela — iela Cēsīs. Noliktavas iela — iela Dobelē. Noliktavas iela — iela Jūrmalā. Noliktavas iela — iela Liepājā. Noliktavas iela — iela Rīgā. Noliktavas iela — iela Robežnieku pagasta Robežniekos. Noliktavas iela — iela Saulkrastos. Noliktavas iela — iela Skrundā. Noliktavas iela — iela Talsos.\n", "id": "lvs_Latn_111537"}
{"text": "Emma Jūhansone\n\nEmma Jūhansone (; dzimusi Sollefteo, Zviedrijā) ir bijusī Zviedrijas riteņbraucēja. Karjeras laikā Jūhansone ieguva daudz otro un trešo vietu nozīmīgās sacensībās, tāpēc izpelnījās iesauku \"Sudraba Emma\". 2013. gadu viņa noslēdza ieņēma pirmo vietu UCI pasaules rangā.\n\nPekinā viņa izcīnīja sudraba medaļu grupas braucienā. Londonā šajā distancē viņa ieņēma 6. vietu. 2016. gada olimpiskajās spēlēs Jūhansone izcīnīja vēl vienu sudraba medaļu grupas braucienā.\n\n2009. gadā viņa ieguva otro vietu UCI sieviešu šosejas riteņbraukšanas pasaules kausa kopvērtējumā pēc iegūtās 2. vietas Trofeo Alfredo Binda-Comune di Cittiglio, 3. vietas Ronde van Vlaanderen un uzvaras Ronde van Drenthe posmos. Pēc sezonas trim posmiem viņa bija kopvērtējuma līdere. E. Jūhansone ir otrā zviedru riteņbraucēja, kas ir valkājusi UCI Pasaules kausa līderes kreklu, pirmā bija Susanna Ljunskoga. 2010. gada Pasaules čempionātā viņa izcīnīja bronzu grupas braucienā, tāpat viņa uzvarēja 2010. gada Zviedrijas čempionātā grupas braucienā. Par Zviedrijas čempioni vēl ir kļuvusi 2005. gada grupas braucienā, 2007. un 2008. gada Zviedrijas čempionātos grupas braucienā. 2009. gadā šajā distancē viņa izcīnīja trešo vietu. 2008. gada Pasaules čempionātā ieņēma 4. vietu grupas braucienā.\n", "id": "lvs_Latn_111538"}
{"text": "Blošimena\n\nBlošimena () ir ledus pacēlums Princeses Martas krastā Antarktīdā. Izvietojusies starp Fimbulisenu austrumos un Dželbārta šelfa ledāju rietumos uz ziemeļiem no Novijas salas. Salas ziemeļu krastu apskalo Hokona VII jūra. Paceļas virs apkārtējā ledāja par , platība ap 1180 km². Salu atklāja un noteica tās aprises norvēģu-britu-zviedru antarktiskā ekspedīcija 1951.-1952. gadā un Norvēģijas antarktiskā ekspedīcija 1958.-1959. gadā, kas nosauca to kopā ar uz dienvidiem esošo ledus pacēlumu par \"Zili atmirdzošo\" (blå – zils, skim – atmirdzums). 1961. gadā PSRS antarktiskā ekspedīcija atklāja, ka pastāv divi atsevišķi pacēlumi un nosauca dienviddaļu par Noviju, bet ziemeļdaļu — par Krugliju (купол Круглый).\n\nUz šelfa ledāja austrumos no salas atradās Norvēģijas polārstacija Norveja (1957-1960) un trīs secīgas Dienvidāfrikas stacijas SANAE (1962-1997). Pēc dienvidāfrikāņu stacijas pārnešanas iekšzemē SANAE stacijas vietā funkcionē vasaras loģistikas stacija Ībeisa.\n", "id": "lvs_Latn_111539"}
{"text": "Ratnieki\n\nRatnieki var būt: Ratnieki — apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Kalupes pagastā. Ratnieki — apdzīvota vieta Cēsu novada Līgatnes pagastā. Ratnieki — apdzīvota vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā. Ratnieki — izzudušais ciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Atvaru cits nosaukums. Ratnīku cits nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_111540"}
{"text": "Pasaules Brīvo latviešu apvienība\n\nPasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) ir ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība. PBLA izveidojās 20. gs. 50. gados kā trimdas latviešu galvenā organizācija. Tās galvenais mērķis bija sekmēt latviešu tautas atbrīvošanu un Latvijas valsts un neatkarības atjaunošanu un kultūras saglabāšanu, kā arī nodrošināt dažādu zemju latviešu apvienību sadarbību. Šobrīd PBLA galvenais mērķis ir apvienot visus latviešus darbā par Latvijas brīvību un valsts neatkarību, veicināt organizētas latviešu kopienas uzturēšanu ārzemēs un sekmēt latviešu tautas vienotību pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_111541"}
{"text": "Treknie gadi\n\n\"Treknie gadi\" ir termins, ar kuru Latvijā apzīmē valsts ekonomikas straujās izaugsmes periodu no 2006. līdz 2008. gadam. Tas cēlies no toreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša Vecgada uzrunas Latvijas Televīzijā , kurā viņš atsaucās uz Bībeles stāstu par Jāzepu.\n", "id": "lvs_Latn_111542"}
{"text": "Zaķu dzimta\n\nZaķu dzimta (Leporidae) ir zaķveidīgo kārtas (Lagomorpha) maza auguma zīdītāju (Mammalia) dzimta, kas apvieno zaķus un trušus. Zaķu dzimtā ir 62 sugas, kas sistematizētas 11 ģintīs.\n\nZinātniskais nosaukums ir atvasināts no latīņu vārda lepus, kas latviski nozīmē zaķis. Visas zaķu dzimtas ģintis, izņemot zaķu ģints (Lepus), aptver dažādu sugu trušus. Tomēr ir daži izņēmumi, piemēram, hispīdu trusis (Caprolagus hispidus) tiek saukts reizēm par zaķi, vai klinšu trušus (Pronolagus) sauc arī par klinšu zaķiem.\n", "id": "lvs_Latn_111543"}
{"text": "Vloščova\n\nVloščova () ir pilsēta, apriņķa un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes rietumos. Pilsētas pievārtē 1599. gadā dzimis Polijas nacionālais varonis Stefans Čarņeckis (Stefan Czarniecki, 1599 - 1665).\n", "id": "lvs_Latn_111544"}
{"text": "Vloščovas apriņķis\n\nVloščovas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Sventokšiskas vojevodistes rietumos. Robežojas ar Sventokšiskas vojevodistes Koņskes, Kelces, un Jendžejovas apriņķiem, Silēzijas vojevodistes Čenstohovas un Zaverces apriņķiem, kā arī Lodzas vojevodistes Radomsko apriņķi.\n", "id": "lvs_Latn_111545"}
{"text": "Transmissions\n\nTransmissions ir grupas Juno Reactor debijas albums. Albuma populārākā dziesma ir High Energy Protons, kas ieguva lielu popularitāti klubu mūzikas apritē.\n", "id": "lvs_Latn_111546"}
{"text": "Atipiskā pneimonija\n\nAtipiskā pneimonija ir pneimonijas paveids, ko visbiežāk izraisa mikoplazmas, hlamīdijas un legionellas un citas baktērijas. Atipiskas pneimonijas var izraisīt arī sēnītes, protozoji un vīrusi.\n", "id": "lvs_Latn_111547"}
{"text": "Ford Anglia\n\nFord Anglia ir vieglā automobiļa modelis, kas tika ražots uzņēmumā Ford of Britain. No 1939. līdz 1967. gadu tika izlaisti četri dažādi Anglia paaudžu modeļi. Automobilis tika eksportēts uz daudzām valstīm.\n\nKopumā samontēja 1 594 486 Ford Anglia automobiļus, pēc tam šo modeli pārdēvēja par Ford Escort. Visām modeļiem bija divas sānu durvis. Četru durvju versija ar uzlabotu salona apdari tika ražota tikai līdz 1961. gadam kā Ford Prefect. Saistīts modelis ir arī Ford Popular, ko ražoja no 1953. līdz 1962. gadam, tā bija vēl vienkāršāka un lētāka Anglia variācija.\n", "id": "lvs_Latn_111548"}
{"text": "Džordžs\n\nDžordžs I - Lielbritānijas karalis Džordžs I - Grieķijas karalis Džordžs II Džordžs III Džordžs IV Džordžs V Vindzors Džordžs VI Vindzors\n", "id": "lvs_Latn_111549"}
{"text": "Ford Comète\n\nFord Comète (vai arī Simca Comète) bija Francijā būvēta automašīna (Ford Motor kompānija) laika posmā starp 1951. — 1954. gadam, pateicoties franču subsidētajai Ford SAF kompānijai. Tas bija iecerēts kā luksusa modelis. Comète virsbūvi projektēja FACEL, kas ražoja vairāk pazīstamos Facel Vega luksusa automobiļus. Sākotnējais auto motors bija 2.2 L V8, ko ražoja Ford SAF franču projektētāji. Tas tika lietots arī uz Ford Vedette. Tika izmantota Pont A Moussin 4 ātrumu manuālā transmisija.\n\nSākotnējam modelim bija viens, horizontāls stienis pāri priekšējam režģim, ar hromētu aizsargu vai lodi tā centrā, kas, līdzās pārējiem, nedaudz līdzinājās līdzgaitnieka Studebaker produktiem. Tam bija tērauda riteņi ar hromētiem dekoratīvajiem diskiem. Lai gan auto izskatījās, raksturojās un tika būvēts kā apbrīnas vērts un pircējus piesaistošs objekts, mazais motors smago Comète padarīja nespēcīgu un neuzticamu.\n\n1953. gadā parādījās jaunais \"Monte-Carlo\" modelis ar 3.9 L V8 motoru (parasti ar šādu motoru aprīkoja Ford kravas automobiļus). Tā jauda bija 105 zirgspēki, un tas spēja ieskrieties ļoti ātri. Veiktspēja bija acīmredzami uzlabojusies, bet jaunais motors nepiesaistīja pircējus; tas kļuva pazīstams kā \"kravas auto motors\", jo tā lielais motora tilpums īpašniekam nozīmēja lielākus ceļa nodokļus. Jaunais modelis bija aprīkots ar viltus motora pārsega padziļinājumu un, ļoti tipiski Ford, krustiskām restēm (vertikāli un horizontāli, vienādā attālumā). Francūži šo režģi dēvēja par \"coupe-frī\" un \"franču-frī griezēju\"\n\nAuto ražošanas laikā, franču milzis Simca bija pārņēmis Ford SAF, un beidzamos gadus ražošana norisinājās nu jau zem Simca vārda.\n", "id": "lvs_Latn_111550"}
{"text": "Niklauss Virts\n\nNiklauss Emils Virts (; dzimis , miris ) bija Šveices datorzinātnieks, plašāk pazīstams kā vairāku programmēšanas valodu, tai skaitā Pascal izstrādātājs. Bijis pirmatklājējs vairākās programmatūras izstrādes tēmās. 1984. gadā viņš saņēma Tjūringa balvu par vairāku inovatīvu programmēšanas valodu izstrādi.\n\nMiris , 89 gadu vecumā.\n", "id": "lvs_Latn_111551"}
{"text": "Privātie investori\n\nPrivātais investors ir privātpersona vai nevalstiska institūcija, kas iegulda privātos līdzekļus uzņēmējdarbībā.\n\nRiska kapitāla ieguldījumos par privātu investoru (dažkārt sauktu arī par biznesa eņģeļi) sauc personu, kura uzņemas augstu risku, investējot kapitālu uzņēmumā, pirms naudu tam ir gatavas aizdot bankas vai riska kapitāla fondi. Privātie investori parasti ir turīgi cilvēki ar lielu pieredzi; viņi iegulda jaunos un perspektīvos projektos ne tikai savus finanšu līdzekļus, bet arī pieredzi, sakarus un labo vārdu.\n\nPar privāto investoru dažkārt sauc arī publiskā un privātā partnerībā iesaistīto privāto partneri.\n", "id": "lvs_Latn_111552"}
{"text": "Ķīmijas tehnoloģija\n\nĶīmijas tehnoloģija (no , chēmeia — 'metālu sakausēšanas māka', τέχνη, tehnē — 'meistarība, māksla' un λογος, logos — 'mācība, jēdziens') ir zinātne par ķīmisko reakciju norisi, metodēm un īpatnībām rūpnieciskajos vai modelējošos procesos.\n\nĶīmijas tehnoloģijas procesā mainās izejmateriāla sastāvs vai tā iekšējā struktūra. Šajos procesos ķīmisku reakciju rezultātā rodas jaunas vielas, kurām ir citas ķīmiskās un fizikālās īpašības nekā izejmateriāliem. Piemēri: metālu iegūšana no rūdām, skābju, sārmu, sāļu ražošana utt. Ķīmijas tehnoloģijas procesā var rasties arī jauni materiāli - ķieģeļi, finieris, plēve, tinktūra, stikla šķiedra, kā arī produkti - pudeles, maisiņi, krūzes, laivu korpusi utt.\n\nĶīmijas tehnoloģijas speciālistu sauc par ķīmijas tehnologu.\n", "id": "lvs_Latn_111553"}
{"text": "Uzticamības pārbaude\n\nUzticamības pārbaude jeb padziļinātā izpēte (bieži tiek netulkojot lietots tradicionālais nosaukums angļu valodā Due diligence; (ASV) vai [ˌduː ˈdɪl.ə.dʒəns](brit.)) ir process, ko privātais investors veic, lai izlemtu par sadarbības veidošanu ar projekta attīstītāju. Tāpat arī to veic, lai pieņemtu lēmumu par uzņēmuma iegādi vai apvienošanos. Pārbaudes mērķis ir pārliecināties, ka uzņēmums, kas vēlas piesaistīt investīcijas pilnībā pilda tam uzliktās saistības. Šāds pārbaudes veids radies 20. gs. 30. gados ASV privāto investīciju tirgū.\n", "id": "lvs_Latn_111554"}
{"text": "Veidne:Fb cl footer\n\nAvots: Klasifikācijas noteikumi:. # = Vieta; Sp = Spēles; U = Uzvaras; N = Neizšķirti; Z = Zaudējumi; + = Gūti vārti; − = Ielaisti vārti; Pkt = Punkti; Č = Čempions; R = Pazemināts; P = Paaugstināts; Q = Kvalificējies; O = Pārspēļu uzvarētājs.\n", "id": "lvs_Latn_111555"}
{"text": "Apšaude skolā\n\nApšaude skolā ir vardarbības veids, kurā tiek izmantots šaujamierocis un kas tiek izdarīts izglītības iestādēs. Bieži šajās apšaudēs uzbrucējs (uzbrucēji) ir saistīti ar mācību iestādi, tajā ir iesaistīti uzbrucēja skolas biedri un/vai mācību iestādes personāls. Galvenais uzbrukuma motīvs bieži ir atriebība vai apkaunojums. Apšaudes skolās mēdz notikt slaktiņu formā, kad tiek izvēlēti nejauši upuri, mēģinot nogalināt pēc iespējas vairāk cilvēku. Uzbrucēji pēc apšaudes nereti izdara pašnāvību.\n", "id": "lvs_Latn_111556"}
{"text": "Roberts Plānts\n\nRoberts Entonijs Plānts (; dzimis , Vestbromvičā, Lielbritānijā) ir angļu mūziķis. Viņš ir pazīstams, pateicoties dalībai grupā \"Led Zeppelin\" un veiksmīgajai solokarjerai.\n", "id": "lvs_Latn_111557"}
{"text": ".ec\n\n.com.ec — komerciālām struktūrām; .edu.ec — mācību iestādēm; .gov.ec — valsts pārvaldes struktūrām ; .org.ec — organizācijām; .mil.ec — aizsardzības iestādēm; .net.ec — interneta pakalpojumu sniedzējiem; .fin.ec — finanšu iestādēm un pakalpojumiem; .med.ec — medicīnas iestādēm; .pro.ec — profesionāļiem (advokātiem, arhitektiem utt.); .info.ec — vispārējai informācijai.\n", "id": "lvs_Latn_111558"}
{"text": "Suhedņova\n\nSuhedņova () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes ziemeļos.\n", "id": "lvs_Latn_111559"}
{"text": "Imants Lieģis\n\nImants Viesturs Lieģis (dzimis Lielbritānijā) ir latviešu diplomāts un politiķis, bijis Latvijas aizsardzības ministrs un 10. Saeimas deputāts, ievēlēts no partijas \"Vienotība\" saraksta. Saeimā vadīja Eiropas lietu komisiju un Latvijas delegāciju NATO Parlamentārajā Asamblejā. Latvijas vēstnieks Francijā.\n", "id": "lvs_Latn_111560"}
{"text": "Polaņeca\n\nPolaņeca () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes dienvidaustrumos pie Vislas. 1794. gada 7. maijā Polaņecā Tadeušs Koscjuško izdeva t.s. Polaņecas manifestu (), kurā daļēja tika atcelta dzimtsbūšana Polijā.\n\n1979. gadā pilsētas pievārtē tika uzcelta viena no lielākajām TES Polijā — Elektrownia Połaniec.\n", "id": "lvs_Latn_111561"}
{"text": "Opatova\n\nOpatova () ir pilsēta, apriņķa un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes austrumos pie Vislas.\n\nPilsētas pievārtē dzimis Krakovas bīskaps un vēsturnieks Vincentijs Kadlubeks (Wincenty Kadłubek, 1161 - 1223).\n", "id": "lvs_Latn_111562"}
{"text": "Opatovas apriņķis\n\nOpatovas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Sventokšiskas vojevodistes austrumos. Robežojas ar Sventokšiskas vojevodistes Sandomežas, Stašovas, Kelces un Ostrovecas apriņķiem, Mazovijas vojevodistes Lipsko apriņķi, kā arī Ļubļinas vojevodistes Opoles un Krasņikas apriņķi.\n", "id": "lvs_Latn_111563"}
{"text": "Tukuma ģerbonis\n\nTukuma pilsētas ģerbonis ir viens no Tukuma pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts . Vairākās vietās Tukumā un pilsētas apkārtnē ir izveidoti Tukuma ģerboņa atveidojumi dabā, respektīvi, kalns ar trīs eglēm vai vienkārši trīs egles.\n", "id": "lvs_Latn_111564"}
{"text": "Seņdzišova\n\nSeņdzišova () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes rietumos.\n\nCauri pilsētai iet Polijai netipiskā platsliežu Metalurģiskā dzelzceļa līnija (Linia Hutnicza Szerokotorowa), kura iet no Hrubešovas pie Ukrainas robežas līdz Slavkovai Silēzijā.\n", "id": "lvs_Latn_111565"}
{"text": "Kompaktdisks\n\nKompaktdisks (saīsināti CD, no ) ir apaļas formas plakans polikarbonāta disks (optiskais disks), ko lieto cipardatu glabāšanai. Informāciju no kompaktdiskiem nolasa ar lāzera stara palīdzību. CD tika izgudrots 1979. gadā, lai uzglabātu mūziku un citas skaņas, tādus diskus sauc arī par audio CD. Skaņas no audio CD var atskaņot ar kompaktdisku atskaņotāja palīdzību. Kompaktdiskus izmanto datortehnoloģijās datu glabāšanai, kaut gan CD nozīme samazinās, ieviešoties progresīvākām datu uzglabāšanas tehnoloģijām (piemēram, zibatmiņai u.c.).\n\nLīdz 2007. gadam visā pasaulē tika pārdoti 200 miljardi kompaktdisku.\n", "id": "lvs_Latn_111566"}
{"text": "Stamporkova\n\nStamporkova () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes ziemeļos.\n", "id": "lvs_Latn_111567"}
{"text": "Kazimeža Velka\n\nKazimeža Velka () ir pilsēta, apriņķa un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes dienvidos.\n", "id": "lvs_Latn_111568"}
{"text": "Kazimežas apriņķis\n\nKazimežas apriņķis () ir apriņķis Polijā, Sventokšiskas vojevodistes dienvidos. Robežojas ar Sventokšiskas vojevodistes Piņčovas un Busko apriņķiem, kā arī Mazpolijas vojevodistes Dombrovas, Tarnovas, Prošovices un Mehovas apriņķiem.\n", "id": "lvs_Latn_111569"}
{"text": "Ožarova\n\nOžarova () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes austrumos.\n\nNetālu no pilsētas ir Īrijas kompānijas CRH plc cementa rūpnīca.\n", "id": "lvs_Latn_111570"}
{"text": "Hencini\n\nHencini () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistē.\n\nVēsturiskā brūnā marmora ieguves vieta. Rakstos pirmoreiz minēta 1275. gadā. XIII gadsimta beigās - XIV gadsimta sākumā šeit tika uzbūvēta iespaidīga karaļa pils, kopš XVIII gadsimta - drupās.\n", "id": "lvs_Latn_111571"}
{"text": "Kelces apriņķis\n\nKelces apriņķis () ir apriņķis Polijā, Sventokšiskas vojevodistes centrālajā daļā. Robežojas ar Sventokšiskas vojevodistes Skaržisko, Starahovices, Ostrovecas, Opatovas, Stašovas, Busko, Piņčovas, Jendžejovas, Vloščovas un Koņskes apriņķiem, kā arī Kelces pilsēta ir apriņķa anklāvs.\n", "id": "lvs_Latn_111572"}
{"text": "Privātais kapitāls\n\nPrivātais kapitāls () ir investīcijas biržā vēl nekotētos uzņēmumos, tās veic šim nolūkam dibināti privātā kapitāla fondi. Eiropā plašākā aktīvu klase tiek saukta par privāto kapitālu to sadalot apakšklasēs - riska kapitāls (venture capital - angļu val.) un izpirkšanas (buyout - angļu val.) finansējums. Savukārt ASV nereti šo plašāko aktīvu klasi sauc par riska kapitālu, bet lielos izpirkšanas fondus — par privāto kapitālu.\n\nKonkrētu privātā kapitāla dzimšanas dienu ir grūti nosaukt, tomēr tiek uzskatīts, ka riska kapitāla (venture capital funds - angļu val.) pirmsākumi ir meklējami 20.gadsimta 40.gadu otrajā pusē. Strukturēti izpirkšanas darījumu un vēlās izaugsmes kapitāla fondi (private equity funds - angļu val.) darbojas kopš 20.gasimta 70.gadiem.\n", "id": "lvs_Latn_111573"}
{"text": "Izaugsmes kapitāls\n\nIzaugsmes kapitāls ir privāta kapitāla ieguldījuma veids, kas nodrošina nobriedušus uzņēmumus ar papildus līdzekļiem investīciju veikšanai, lai paplašinātu vai pārstrukturētu darbību, lai veicinātu izaugsmi.\n\nIzaugsmes kapitāla darījumu ietvaros saņemtie līdzekļi var tikt ieguldīti ražošanas attīstībā, pakalpojumu klāsta paplašināšanā, jaunu tirgu apgūšanā, konkurentu pārpirkšanā vai citos uzņēmumam būtiskos investīciju projektos. Izaugsmes kapitāla darījumi pēc būtības ir līdzīgi riska kapitāla darījumiem, taču atšķiras pēc investīciju lieluma (tie ir lielāki), kā arī pēc uzņēmuma dzīves cikla fāzes, kurā darījums tiek veikts. Parasti izšķir divas izaugsmes kapitāla fāzes: Agrīna izaugsmes stadija (early stage expansion). Uzņēmums jau ģenerē ienākumus, taču vēl nav peļņu nesošs. Šajā stadijā bieži investē riska kapitāla fondi. Vēla izaugsmes stadija (late stage expansion). Ir reāls apgrozījums un peļņa, taču nepieciešami papildus līdzekļi, lai straujāk palielinātu apgrozījumu, kas rezultētos lielākā peļņā. Lielākoties šis izaugsmes kapitāls prasa lielus līdzekļu apjomus, kurus dod privātā kapitāla fondi.\n", "id": "lvs_Latn_111574"}
{"text": "Izpirkšanas darījums\n\nIzpirkuma jeb izpirkšanas darījums () ir pārpirkšanas veids, kas parasti tiek veikts uzņēmumu brieduma posmā un tajā privātā kapitāla fonds kopā ar partneriem vai bez tiem veic uzņēmuma pārpirkšanu, iegādājoties uzņēmuma daļas no esošajiem īpašniekiem.\n\nPrivātā kapitāla fondi parasti ir ieinteresēti veikt izpirkuma darījumus gadījumos, kad uzņēmums jau spēj nodrošināt stabilu peļņu, tādēļ izpirkuma darījumi bieži vien tiek veikti uzņēmumu brieduma fāzē — laikā, kad tiek veikta meitas uzņēmumu pārdošana vai cita veida restrukturizācija. Parasti izdala šādus izpirkuma darījumu veidus: Uzņēmuma izpirkšanas darījums ar vadības līdzdalību (management buyout — MBO), kurā uzņēmuma vadība kopā ar privātā investīciju fondu pārpērk uzņēmumu; Uzņēmuma izpirkšanas darījums ar ārējas vadības komandas līdzdalību (management buy-in — MBI). Šādus darījumus privātā kapitāla fonds parasti veic kopā ar pieredzējušu vadības komandu, kas pirms tam ir darbojusies attiecīgajā nozarē un ir uzkrājusi plašu pieredzi; Kreditēts izpirkšanas darījums (leveraged buyout — LBO), kurā privātā kapitāla fonds lielu daļu no pārpirkšanai nepieciešamajiem resursiem piesaista bankas un kapitāla tirgu.\n", "id": "lvs_Latn_111575"}
{"text": "Mezanīns\n\nMezanīns (mezzanine) ir finanšu instrumentu apzīmējums un samērā jauns finansējuma veids. Mezanīns vairāk līdzinās parāda instrumentam pēc tā būtības, jo uzņēmums saņem kredītu ar paaugstinātu procenta likmi un tieši darījumi ar akcijām nenotiek.\n", "id": "lvs_Latn_111576"}
{"text": "Lieģis\n\nArturs Lieģis (1958) — bijušais Kuldīgas mērs; Imants Viesturs Lieģis (1955) — latviešu diplomāts un politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_111577"}
{"text": "Sečuras zorro\n\nSečuras zorro (Pseudalopex sechurae) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs. Sečuras zorro mēdz saukt arī par peruāņu tuksneša lapsu.\n\nVārds \"zorro\" spāņu valodā nozīmē \"lapsa\". Lai gan šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām.\n\nSečuras zorro apdzīvo Sečuras tuksnesi Ekvadoras un Peru teritorijā, apmetas uz dzīvi arī lauksaimniecības zemēs, sausos mežos un krūmājos. 2005. gadā savvaļā bija mazāk nekā 15 000 pieaugušu īpatņu, bet to skaits katru gadu samazinās galvenokārt dzīvotņu zuduma un degradācijas, kā arī dzīvnieku vajāšanas rezultātā. Tāpēc peruāņu tuksneša lapsa tiek uzskatīta par gandrīz apdraudētu sugu.\n", "id": "lvs_Latn_111578"}
{"text": "Karabairas zirgs\n\nKarabairas zirgs ir viena no siltasiņu šķirnēm. Karabairas zirgs ir sena Vidusāzijas jājamzirgu šķirne, kas selekcionēta Uzbeksistānā. Dati par šo šķirni ir atrodami jau pirms mūsu ēras. Vārds \"karabair\" nozīmē \"mājās audzēts\" vai pēc citiem avotiem \"nastu zirgs\".\n", "id": "lvs_Latn_111579"}
{"text": "Hmelņika\n\nHmelņika () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma pašvaldības centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistē.\n\n1241. gada 18. martā pie Hmelņikas mongoļi smagi sakāva Krakovas un Sandomežas karaspēku un spēja ieņemt Krakovu.\n\nXVI - XVII gadsimtā pilsēta bija poļu protestantu centrs.\n\nNo XVIII gadsimta pilsētas iedzīvotāju vairums bija ebreji. Pirms Otrā pasaules kara to bija 90% no iedzīvotājiem.\n", "id": "lvs_Latn_111580"}
{"text": "Kostanajas apgabals\n\nKostanajas apgabals () ir viens no Kazahstānas apgabaliem. Tā galvaspilsēta ir Kostanaja. Pašā apgabalā ir 900 300 iedzīvotāju, galvaspilsētā 207 000. Bez galvaspilsētas vēl ievērojama pilsēta ir Rudnija. Apgabals robežojas ar Krieviju, kā arī citiem Kazahstānas apgabaliem — Akmolas, Ziemeļkazahstānas, Aktebes, Ulitau un Karaghandi apgabalu.\n", "id": "lvs_Latn_111581"}
{"text": "Malogošča\n\nMalogošča () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes rietumdaļā.\n\nPilsētas pievārtē 1863. gadā notika viena no lielākajām kaujām Janvāra sacelšanās laikā.\n", "id": "lvs_Latn_111582"}
{"text": "Cmelova\n\nCmelova () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes austrumos.\n\nPilsētā atrodas viena no vecākajām porcelāna rūpnīcām Polijā - tā dibināta 1790. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_111583"}
{"text": "Kunova\n\nKunova () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes ziemeļos.\n", "id": "lvs_Latn_111584"}
{"text": "Dalešice\n\nDalešice () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistē.\n", "id": "lvs_Latn_111585"}
{"text": "Vonhocka\n\nVonhocka () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes ziemeļos.\n\nRakstos pirmoreiz minēta 1179. gadā. Pilsēta radās ap cisterciešu klosteri. XVI gadsimtā par tās abatu kalpoja poļu pirmās bibliotēkas radītājs, bīskaps Juzefs Andžejs Zaluskis (Józef Andrzej Załuski, 1702 - 1774).\n\nPēc Janvāra sacelšanās sakāves vietai pilsētas tiesības tika atņemtas.\n\nVonhockas iedzīvotāji un ciemata vecākais ir poļu anekdošu tēli.\n", "id": "lvs_Latn_111586"}
{"text": "Kopšivņica\n\nKopšivņica () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes austrumos.\n", "id": "lvs_Latn_111587"}
{"text": "Bodzentina\n\nBodzentina () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistē. Pilsdrupas.\n\nPilsētā atrodas Sventokšiskas Nacionālā parka (Świętokrzyski Park Narodowy) administrācija.\n", "id": "lvs_Latn_111588"}
{"text": "Oseka\n\nOseka () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes dienvidaustrumos.\n", "id": "lvs_Latn_111589"}
{"text": "McDonald's\n\nMcDonald's Corporation ir pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde, kas katru dienu apkalpo 50 miljonus klientu. McDonald's galvenokārt pārdod hamburgerus, siera burgerus, cāļa produktus, frī kartupeļus, brokastu ēdienus, bezalkoholiskos dzērienus, kokteiļus un saldos ēdienus. Piedāvā arī salātus, ietinamos ēdienus un augļus.\n\nViens no kompānijas pazīstamākajiem produktiem ir 1967. gadā ieviestais Big Mac.\n", "id": "lvs_Latn_111590"}
{"text": "Zavihosta\n\nZavihosta () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes austrumos pie Vislas. Dokumentos pirmoreiz minēta 1148. gadā. 1205. gadā pie pilsētas notika Zavihostas kauja, kurā poļi Lešeka I Baltā un Mazovijas Konrāda vadībā sakāva Kijevas Krievzemes karaspēku liekņaza Romāna Mstislavoviča vadībā. Kaujā lielkņazs krita. 1241., 1259. un 1287. gadā pilsētu nopostīja mongoļi.\n", "id": "lvs_Latn_111591"}
{"text": "Skalbmeža\n\nSkalbmeža () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes dienvidos.\n", "id": "lvs_Latn_111592"}
{"text": "Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām\n\nKonvencija par personu ar invaliditāti tiesībām ir 2006. gada 13. decembrī pieņemtā un 2008. g. 3. maijā spēkā stājusies ANO konvencija. Uzraudzību pār Konvencijas izpildi — valstu ziņojumu izvērtēšanu un vispārējo rekomendāciju izstrādi — veic Personu ar invaliditāti tiesību komiteja 18 ekspertu sastāvā (kamēr Konvencijas dalībvalstu skaits nesasniedza 80, komitejas sastāvā bija 12 eksperti). Vienlaikus ar Konvenciju tika pieņemts un stājās spēkā tās fakultatīvais protokols, kurš tā dalībvalstīm paredz sūdzību par Konvencijas pārkāpumiem izskatīšanu Personu ar invaliditāti tiesību komitejā.\n\nLīdz 2016. g. septembra vidum Konvencijai pievienojās ES un to ratificēja 165 valstis; no tām 90 valsts ratificēja arī fakultatīvo protokolu. Latvija Konvenciju parakstīja 2008. g. 18. jūlijā kā pēdējā no ES dalībvalstīm un ratificēja 2010. g. 1. martā, fakultatīvo protokolu parakstīja 2010. g. 22. janvārī, ratificēja 2010. g. 31. augustā.\n", "id": "lvs_Latn_111593"}
{"text": "Dzjalošice\n\nDzjalošice () ir pilsēta un tāda paša nosaukuma gminas centrs Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes dienvidos.\n", "id": "lvs_Latn_111594"}
{"text": "Dombrovskis\n\nAlfreds Dombrovskis (1923—2000) — latviešu šaha žurnālists un problēmists; Augusts Dombrovskis (1845—1927) — latviešu mecenāts; Daniels Dombrovskis (Daniel Dąbrowski, 1983) — poļu sprinteris; Egons Dombrovskis (1972) — latviešu aktieris; Jans Henriks Dombrovskis (Jan Henryk Dąbrowski, 1755—1818) — poļu ģenerālis; Jaroslavs Dombrovskis (Jarosław Dąbrowski, 1836—1871) — poļu-franču revolucionārs; Kārlis Aļošins-Dombrovskis (1898—1937) — latviešu čekists; Kārlis Dombrovskis (1884—1949) — latviešu virsnieks; Kārlis Dombrovskis (1968) — latviešu politiķis; Kristīna Dombrovska (Krystyna Dąbrowska, 1973) — Polijas šaha lielmeistare; Pēteris Dombrovskis (1945—1996) — latviešu izcelsmes austrāliešu fotogrāfs; Valdis Dombrovskis (1971) — latviešu politiķis; Viktors Dombrovskis (1889—?) — latviešu lauksaimnieks un politiķis; Vjačeslavs Dombrovskis (1977) — Latvijas ekonomists un politiķis;\n", "id": "lvs_Latn_111595"}
{"text": "Basteja\n\nBastija, arī basteja (no ) ir fortifikācijas būve. Bastejas izveidojās 15. gs. Itālijā, attīstoties artilērijai. Nocietinājumu evolūcijā basteja bija kā pārejas posms no aizsargtorņa uz bastionu. Basteja, salīdzinājumā ar aizsargtorni, bija zemāka un platāka. Tai bija vairāki stāvi, kuros izvietojās artilērija, turklāt, lielgabalus varēja izvietot arī uz bastejas jumta. Parasti basteja atradās pārējo nocietinājumu priekšpusē, aizsargājot tos ar flankējošu uguni. Pēc formas bastejas bija pusapaļas, apaļas vai daudzstūrainas. Apaļas formas basteja ir rondelis.\n\nBasteju izmantošanu pirmoreiz aprakstījis Albrehts Dīrers, kurš tās aprakstījis grāmatā par militārajiem nocietinājumiem. Tā tika publicēta 1527. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_111596"}
{"text": "Daugavpils oranžais koris\n\nDaugavpils oranžais koris ir koris no Latgales, kas tika izveidots 2008. gada vasarā, lai piedalītos jaunajā TV3 šovā \"Koru kari\". Kora dalībnieku sastāvā ir gan Latvijā pazīstami cilvēki, gan arī jauni talanti. Četri no kora dalībniekiem, Sandis Ulpe, Sergejs Ivanovs, Mihails Andrejevs, Igors Jevsejevs, kuri izveidoja grupu Simply 4, piedalījās 2009. gada Eirodziesmā, kur ieguva 7. vietu. Šovā kopā ar kori uzstājās gan Liene Šomase, gan Andris Ērglis. Šova noslēgumā, kas notika , Daugavpils oranžais koris ar pārliecinošu balsu pārsvaru uzvarēja Lielvārdes violeto kori. Pēc šova koris uzsāka koncertturneju, kurā izpildīja gan dziesmas no šova, gan arī citas pazīstamas melodijas. Maija beigās koris izdeva kompaktdisku, kurā ir iekļautas dziesmas no šova jaunā aranžējumā. Daudzas dziesmas nokļuva Latvijas topu virsotnēs.\n", "id": "lvs_Latn_111597"}
{"text": "OK Computer\n\nOK Computer ir angļu alternatīvā roka grupas Radiohead trešais albums. Lai arī albuma skanējums ir bāzēts uz elektriskajām ģitārām, tas tomēr atšķīrās no citām tā laika alternatīvā roka un britpopa grupām un iezīmēja grupas tālāku attīstību eksperimentālās mūzikas virzienā.\n", "id": "lvs_Latn_111598"}
{"text": "Brazīliešu integrālistu partija\n\nBrazīliešu integrālistu partija () bija 1932. gada novembrī Brazīlijā dibināta politiskā partija, kura pārstāvēja integrālistus. Tās dibinātājs bija Plīnijo Soldago, kurš bija literāts un žurnālists. Šī kustība ietekmējās no tā laika Eiropas politiskajām kustībām, jo īpaši no fašisma, tomēr tai bija arī savas īpašas iezīmes, piemēram, tā noliedza rasismu. Partijas nosaukums portugāļu valodas tulkojams kā Brazīlijas integrālistu kustība (), kas bija ņemts no līdzīgas kustības nosaukuma Portugālē. Kustības karogs sastāvēja no zilas krāsas fona, kurā bija balts disks ar melnu burtu sigma centrā. Tās biedri valkāja zaļas krāsas kreklus.\n", "id": "lvs_Latn_111599"}
{"text": "Esplanāde\n\nEsplanāde (no ) ir atklāta, neapbūvēta teritorija nocietinājumu priekšā. Lai pretinieks nespētu nepamanīts piezagties cietoksnim, kā arī, lai būtu labi redzams kā mērķis, ap nocietinājumiem tika atstāta brīva teritorija. Esplanādē neauga koki un netika celtas nekādas ēkas.\n\nRīgā esošā Esplanāde ir veidojusies no Rīgas vaļņu priekšā esošās neapbūvētās teritorijas.\n", "id": "lvs_Latn_111600"}
{"text": "Vaive (upe)\n\nVaive ir Raunas kreisā pieteka Cēsu novadā. Pretī Priekuļiem Vaives labajā krastā atrodas biatlona trase. Upi šķērso autoceļi A2, P28, P30. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Vaives dzirnavas.\n\nVaive sākas (kā Ķauķupīte līdz Rīdzenes ietekai) Vaives pagastā ziemeļos no Mazuma ezera. Tek pa Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini pa dziļu senleju ar daudzām gravām un smilšakmens atsegumiem. Uz Vaives bijušas vairākas dzirnavas. Pie Dāvida dzirnavām kreisajā krastā ir Dāvida dzirnavu avoti, kas senlejas nogāzē veido ~7 m augstu ūdenskritumu.\n", "id": "lvs_Latn_111601"}
{"text": "Vaive (nozīmju atdalīšana)\n\nVaive (ciems) — ciems Vaives pagastā; Vaive (upe) — upe, Raunas pieteka; Krīvu ciema cits nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_111602"}
{"text": "Miles Away\n\n\"Miles Away\" ir ASV mūziķes Madonnas trešais singls no 2008. gadā izdotā vienpadsmitā studijas albuma Hard Candy. Sākumā singls tika izdots Japānā, jo 2008. gada jūnijā tas tika iekļauts japāņu Fuji TV seriālā \"Change\" kā tituldziesma. Oficiāli Warner Bros. dziesmu izdeva 2008. gada 17. oktobrī. Singls bija pēdējais 2008. gadā un pirmais 2009. gadā, kas sasniedza Billboard Hot Dance Airplay topa pirmo vietu.\n", "id": "lvs_Latn_111603"}
{"text": "Luciana\n\nLuciana (arī Lu.Ci-Ana) ir grupas Juno Reactor otrais albums. Tajā ir tikai viena, 61 minūti gara kompozīcija, kas tika radīta mākslinieces Normas Flečeres (tajā laikā arī Bena Votkinsa draudzene) mākslas projektam The Missile Project, kas sastāvēja no balistiskās raķetes maketa, kuru bija plānots vadāt pa Londonas ielām, lai gan projekta sagatavošanai tika patērēts mēnesis, Londonas policija projektu aizturēja pāris stundas pēc izbraukšanas ielās.\n", "id": "lvs_Latn_111604"}
{"text": "Give It 2 Me\n\nGive It 2 Me ir ASV mūziķes Madonnas otrais singls no 2008. gadā izdotā vienpadsmitā studijas albuma Hard Candy. Singls tika izdots 2008. gada vidū. Eiropā singls tika izdots 2008. 11. jūlijā, Austrālijā 2008. 19. jūlijā, bet ASV 2008. 5. augustā.\n", "id": "lvs_Latn_111605"}
{"text": "4 Minutes\n\n\"4 Minutes\" ir ASV mūziķes Madonnas pirmais singls no 2008. gadā izdotā vienpadsmitā studijas albuma Hard Candy. Izdevējkompānija Warner Bros. singlu izdeva kā albuma vadošo dziesmu, kurā piedalījās ASV mūziķis Džastins Timberleiks un mūziķis/producents Timbaland. Singls kļuva par Madonnas 37. Billboard Hot 100 Top 10 singlu, padarot par mūziķi ar visvairāk Top 10 singliem Billboard topu vēsturē, pārspējot Elvisu Presliju. \"4 Minutes\" tika nominēts 51. Grammy balvai kategorijā Labākā pop vokālā sadarbība.\n", "id": "lvs_Latn_111606"}
{"text": "Ineta Ziemele\n\nIneta Ziemele (dzimusi ) ir latviešu juriste, tiesību zinātniece un tiesnese. Patlaban Eiropas Savienības Tiesas tiesnese. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese no 2005. līdz 2014. gadam. 2015.—2020. gadā bijusi Satversmes tiesas tiesnese. No 2017. gada 8. maija līdz 2020. gada 2. oktobrim Satversmes tiesas priekšsēdētāja.\n", "id": "lvs_Latn_111607"}
{"text": "Malka\n\nMalka ir koksnes gabali, kuri tiek iegūti un izmantoti kā kurināmais. Tā ir paredzēta sadedzināšanai krāsnī, kamīnā, plītī vai ugunskurā siltuma (reizēm arī gaismas) iegūšanai, ēdiena pagatavošanai. Malku parasti iegūst no kokiem, kurus nav ekonomiski izdevīgi izmantot kokrūpniecībā. Reizēm par malku tiek saukta mazvērtīgāka koksne, kuru izmanto rūpnieciski (piemēram, papīrmalka).\n\nAtsevišķus malkas gabalus sauc par pagalēm, kurām parasti ir cilindra vai sašķelta cilindra forma. Pagales tiek sagatavotas lielumā, kas atkarīgs no kurtuves lieluma un vajadzīgā degšanas procesa (parasti 30—50 cm garumā).\n\nMalkas iegūšana sastāv no vairākiem posmiem. Mežā koka stumbru un lielos zarus sazāģē vienāda garuma posmos, kas ir piemēroti transportēšanai. Tad šo malku nogādā uzglabāšanas un sagatavošanas vietā. Tur malkas klučus sazāģē īsākos gabalos un saskalda pagalēs nepieciešamajā lielumā. Ja koksne ir mitra, to nepieciešams izžāvēt, ko parasti veic, sakraujot pagales grēdā zem jumta (malkas šķūnī) vai zem klajas debess, ļaujot nostāvēt kādu laiku (parasti sezonu). Ja malku cērt ziemā, tad pa vasaru tā ir izkaltusi, un nākamajā ziemā to jau var izmantot kurināšanai.\n\nSenāk (bieži arī mūsdienās) malkas tilpumu mērīja steros jeb kraujmetros, kas atbilst vienam kubikmetram sakrautas malkas (krautnes), ieskaitot gaisu starp pagalēm. Mūsdienās malkas daudzumu nosaka tīrās koksnes kubikmetros (ciešmetros), izmērot krautnes tilpumu, un to sareizinot ar koeficientu. Koeficients ir atkarīgs no konkrētās krautnes koku diametra, zarainības, līkumanības; vidēji tas ir 0,6. Vēl viena malkas mērvienība ir bermetrs, ar kuru mēra izbērtas malkas tilpumu. Lai no bermetriem iegūtu kraujmetrus, tie jāreizina ar koeficientu (vidēji 0,66), kas atkarīgs no pagaļu garuma un bēršanas veida.\n", "id": "lvs_Latn_111608"}
{"text": "Bastions\n\nBastions (no ) ir piecstūrains ilglaicīgs nocietinājums, kurš izvirzīts cietokšņa stūrī. No bastiona var veikt pretinieka apšaudi nocietinājuma priekšā, kā arī veikt flankējošu apšaudi gar nocietinājumu malu. Bastiona veida nocietinājumi izveidojās Itālijā 16. gs. Tolaik, attīstoties artilērijai, nocietinājumi kļuva aizvien zemāki, jo mūru augstumam vairs nebija nozīmes. Bastioni tika būvēti līdz 19. gs. vidum.\n\nBastions pēc būtības ir lunets ar divām fasēm (priekšējās malas), diviem flankiem (sānu malas) un atklātu goržu (aizmugurējā daļa).\n\nDivi blakus esoši bastioni savienojas ar kurtīni. Divi bastioni un kurtīne starp tiem kopā veido bastiona fronti. Vairākas bastionu frontes rada bastionu sistēmu.\n\nBastioni tika izmantoti daudzos Latvijā esošajos nocietinājumos. Piemēram, Daugavgrīvas cietoksnī ir seši bastioni, Daugavpils cietoksnī 8 bastioni.\n", "id": "lvs_Latn_111609"}
{"text": "Nils Muižnieks\n\nNils Raimonds Muižnieks (dzimis ) ir ASV latviešu politologs. Bijušais Sorosa fonda Latvijas filiāles programmu direktors un LCESC vadītājs. 2002.—2004. gadā, būdams Aināra Šlesera vadītās Latvijas Pirmās partijas (LPP) biedrs, pārstāvēja šo partiju valdībā, kur bija īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās. Bija LPP vicepriekšsēdētājs.\n\nLU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors (2004-2012), Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012). 2012. gada līdz 2018. gadam pildīja Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra pienākumus.\n\n2020. gada jūnijā Muižnieks kļuva par Amnesty International Eiropas Reģiona direktoru.\n", "id": "lvs_Latn_111610"}
{"text": "Rīgas Kinostudija\n\nRīgas Kinostudija (RKS) ir vecākā filmu studija Latvijā. Tās agrākie nosaukumi bija Rīgas Mākslas filmu studija (arī Valsts filmu uzņēmums) (1940—1948), Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija (1948—1958). Rīgas kinostudijas rīcībā ir 1960. gados uzbūvētie filmēšanas paviljoni, kas ir lielākie Ziemeļeiropā.\n\nPadomju gados tā vēsturiski izveidojās kā filmu ražošanas uzņēmums, kas nodrošināja pilnu kinofilmas uzņemšanas ciklu un ietvēra sevī posmus no idejas līdz gatavam darbam. 1970. un 1980. gados uzņēma vidēji 15 spēlfilmu gadā, kas nodrošināja darbu aptuveni tūkstotim darbinieku.\n\nMūsdienās Rīgas Kinostudijas paviljonus iznomā pasākumu organizēšanai un televīzijas raidījumu uzņemšanai (\"X Faktors\", \"Super Bingo\" u.c.). Notiek kostīmu un rekvizītu noma. Tāpat arī Rīgas Kinostudija nodarbojas ar digitalizāciju un analogo ierakstīšanu. Tiek organizētas ekskursijas tās teritorijā.\n", "id": "lvs_Latn_111611"}
{"text": "Sounds of the Universe\n\nSounds of the Universe ir angļu sintpopa mūzikas grupas Depeche Mode divpadsmitais studijas albums. Albums Vācijā tika izdots 2009. gada 17. aprīlī, bet internacionāli to izdeva 20.aprīlī. Albums satur 13 kompozīcijas, no kurām viena ir instrumentāla, un tika izlaists 5 dažādās versijās.\n", "id": "lvs_Latn_111612"}
{"text": "Beiganas starptautiskais mūzikas festivāls\n\nBeiganas starptautiskais mūzikas festivāls ir Beiganas Filharmonijas asociācijas projekts, kurš notiek Beiganā, Juņliņas apriņķī, Taivānā. Kopš tā atklāšanas 2006. g. tas katru gadu noritējis veiksmīgi. Tas ir lielākais starptautiskais mūzikas festivāls šajā apriņķī. Festivālā ir daudz koncertu, galvenokārt pūšamo instrumentu mūzikas (solo, kamermūzikas un pūšamo instrumentu orķestrim), kā arī viesmākslinieku sniegtās meistarklases \"Čiahu Konservatorijā\". Festivālā uzstājas dažādu tautību mūziķi, kas sniedz daudzveidīgu un krāsainu mūzikas programmu. Beiganas starptautiskā mūzikas festivāla mākslinieciskais direktors ir pianists Heincs Čeņs.\n", "id": "lvs_Latn_111613"}
{"text": "Frīdrihs Kalniņš\n\nFrīdrihs Kalniņš ( — ) bija latviešu strēlnieks un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks, pasniedzējs. Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas komandieris (1919. gada 20. oktobrī — 1920. gada 4. jūlijā), vienlaikus Sarkanās armijas trieciengrupas komandieris.\n", "id": "lvs_Latn_111614"}
{"text": "DJ Lethal\n\nDJ Lethal jeb īstajā vārdā Leors Dimants (dzimis ) ir Latvijā dzimis ASV mūziķis un producents, kurš pazīstams ar savu dalību mūzikas grupā House of Pain un vēlāk Limp Bizkit.\n", "id": "lvs_Latn_111615"}
{"text": "Aritmētikas pamatteorēma\n\nSkaitļu teorijā aritmētikas pamatteorēma apgalvo, ka jebkurš naturāls skaitlis n > 1 ir viennozīmīgi izsakāms kā pirmskaitļu reizinājums formā n = p_1^{\\alpha_1} p_2^{\\alpha_2} \\ldots p_m^{\\alpha_m}, kur p_1 < p_2 < \\ldots < p_m ir pirmskaitļi un \\alpha_1, \\alpha_2, \\ldots, \\alpha_m ir pozitīvi veseli skaitļi un m ≥ 1.\n", "id": "lvs_Latn_111616"}
{"text": "Sfēriskā ģeometrija\n\nSfēriskā ģeometrija ir ģeometrija uz sfēras virsmas. Lai gan sfēras virsma ir divdimensionāla, sfēriskā ģeometrija atšķiras no planimetrijas (Eiklīda ģeometrijas divās dimensijās), jo sfēras virsma ir izliekta nevis plakana. Tā atšķiras arī no stereometrijas (Eiklīda ģeometrijas trijās dimensijās), jo sfēriskajā ģeometrijā tiek pieņemts, ka ārpus sfēras virsmas nekas cits neeksistē. Neskatoties uz to, bieži vien tiek pieņemts, ka sfēra atrodas trīsdimensiju telpā, lai varētu izmantot dažādas trīsdimensionālas palīgkonstrukcijas.\n\nSfēriskā ģeometrija ir visvienkāršākais neeiklīda ģeometrijas piemērs. Atšķirībā no Eiklīda ģeometrijas, neeiklīda ģeometrijās neizpildās Eiklīda piektais (jeb paralēļu) postulāts.\n", "id": "lvs_Latn_111617"}
{"text": "Hipersfēra\n\nSfēras vispārinājumu n > 3 dimensijās sauc par hipersfēru, taču bieži vien to sauc arī vienkārši par sfēru. Tāpat kā trīs dimensijās, arī n dimensijās (jebkuram n ≥ 1) sfēra ir visu to punktu kopa, kas atrodas vienā un tajā pašā attālumā no sfēras centra. Šo attālumu sauc par sfēras rādiusu un parasti apzīmē ar r.\n", "id": "lvs_Latn_111618"}
{"text": "Hey You\n\n\"Hey You\" ir ASV mūziķes Madonnas 2007. gadā izdotais labdarības singls, sākumā - vienu dienu bija pieejams bez maksas un kā ciparu lejupielādes singls tika izdots 2007. gada 24. maijā. Dziesma tika izdota kā kampaņas Live Earth sastāvdaļa.\n\nDziesmas autore ir Madonna, bet to pruducēja pati mūziķe, sadarbībā ar Farelu Viljamsu.\n", "id": "lvs_Latn_111619"}
{"text": "Anrī Bergsons\n\nAnrī Luijs Bergsons (Henri Louis Bergson, dzimis , miris ) bija franču filosofs, intuitīvists, pazīstamākais t.s. \"dzīves filosofijas\" pārstāvis.\n", "id": "lvs_Latn_111620"}
{"text": "Fase\n\nFase (no — 'seja') ir bastiona, luneta vai ravelīna priekšējā, pret pretinieku vērstā siena. Uz fasēm parasti tika novietota lielāka kalibra artilērija nekā uz flankiem.\n\nFasu skaitu konstrukcijā nosaka dažādu uguns virzienu skaits no aizsardzības sienas perpendikulāri tiem, kas fortifikācijas aizstāvjiem ir nepieciešami no ienaidnieka, un katras fases garumu nosaka nepieciešamais uguns spēks noteiktā virzienā.\n", "id": "lvs_Latn_111621"}
{"text": "Gorža\n\nGorža (no ) ir fortifikācijā lietots termins, ar kuru apzīmē ieeju nocietinājumā, netiešā nozīmē, nocietinājuma aizmugurējā uz savējo pusi vērstā mala. Nocietinājums var būt ar atklātu goržu kā lunets, redans vai ar slēgtu goržu (nocietinājuma aizmugurē atrodas valnis) kā redute.\n", "id": "lvs_Latn_111622"}
{"text": "Vanilla Ninja (albums)\n\nVanilla Ninja ir igauņu grupas Vanilla Ninja pirmais studijas albums. Albums iznāca tikai Igaunijā, kur tas guva labus panākumus. Ar dziesmu \"Club Kung Fu\" grupa startēja Eurolaul 2003, kas ir Igaunijas nacionālā atlase Eirovīzijai. Šī dziesma tika izdota kā singls Vācijā. Albuma producents bija Svens Lehmuss. Albumā ir iekļautas dziesmas gan angļu, gan igauņu valodā, gan dziesmas \"Club Kung Fu\" drum'n'bass versija. Šis ir vienīgais albums, kurā ir dziesmas igauņu valodā.\n\nAlbuma ierakstā piedalījās Lenna Kūrmā, Pireta Jervisa, Mārja Kivi, Katrina Siska.\n", "id": "lvs_Latn_111623"}
{"text": "Ross Brons\n\nRoss Brons (; dzimis , Mančestrā, Apvienotajā Karalistē) ir angļu motoru sporta inženieris. Viņš ir strādājis par tehnisko direktoru Benetton un Ferrari Formula 1 komandās, ir bijis Honda komandas vadītājs, kā arī Brawn komandas īpašnieks un vadītājs. Pašlaik vada Mercedes Grand Prix sacīkšu komandu.\n", "id": "lvs_Latn_111624"}
{"text": "Love Is War\n\nLove Is War ir igauņu meiteņu poproka grupas Vanilla Ninja ceturtais studijas albums, kuru izdeva EMI Music Germany. Eiropā tas tika izdots , Japānā - , Brazīlijā - 2007. gada maijā.\n\nAlbuma producenti ir Kiko Masbaums un Kents Lārsons.\n", "id": "lvs_Latn_111625"}
{"text": "Kopējais paziņojums par Attaisnošanas mācību\n\nKopējais paziņojums par Attaisnošanas mācību (, plaši pieņemts saīsinājums - JDDJ, ), teoloģiskajās aprindās nereti saīsināts - Kopējais paziņojums, ir Pasaules luterāņu federācijas (PLF) un Romas katoļu baznīcas (RKB) Augsburgā, Vācijā noslēgts dokuments par abu pušu kopēju izpratni jautājumā par cilvēka attaisnošanas galvenajiem nosacījumiem. Dokumentu parakstīja PLF prezidents Dr. Kristiāns Krauze (Dr. Christian Krause) un RKB Pontifikālās padomes kristiešu vienības veicināšanai prezidents kardināls Idriss Kasadijs (Idris cardinal Cassady).\n\nDokuments sastāv no preambulas (ievads), piecām nodaļām, kas sadalītas 44 numurētos paragrāfos, kā arī oficiālajam dokumentam pievienota pielikuma ar nozīmīgākajiem avotiem/atsaucēm dokumentā paustajiem apgalvojumiem.\n\nDokumenta sagatavošanā daudzi luteriskās teoloģijas pārstāvji PLF pārstāvētajās baznīcās un konfesionāli luteriskās baznīcas kritizēja Kopējā paziņojumā pausto mācību kā neatbilstošu Luteriskās ticības apliecībām apvienotām Vienprātības grāmatā.\n", "id": "lvs_Latn_111626"}
{"text": "Pasaules luterāņu federācija\n\nPasaules luterāņu federācija ( (LWF), ) (PLF) ir senākā un lielākā vispasaules luterisko kristiešu organizācija, kuras dalībbaznīcu starpā pastāv altāra un kanceles sadraudze. PLF dibināta Lundā, Zviedrijā 1947. gadā. Pašlaik PLF vadība izvietota Ženēvā, Šveicē. PLF ir aktīva ekumeniskā dialoga partnere (piemēram, ar Romas katoļu baznīcu 1999. gadā noslēgtais Kopējais paziņojums par Attaisnošanas mācību).\n\nPašlaik PLF 78 valstīs apvieno vairāk kā 72 miljonus luterāņu 144 baznīcās. Lielākās PLF baznīcas ir Zviedrijas baznīca (apm. 7 milj.), Tanzānijas evaņģēliski luteriskā baznīca (apm. 5,6 milj.), Etiopijas evaņģēliskā (Mekane Jesus) baznīca (apm. 5,5 milj.), Amerikas evaņģēliski luteriskā baznīca (apm. 5 milj.), Dānijas baznīca (apm. 4,5 milj.) un Somijas luteriskā baznīca (apm. 4,4 milj.).\n\nLatviju PLF pārstāv LELB un LELBāL. LELBāL ir viena no PLF dibinātājām. LELB okupācijas varu darbības dēļ iestājās Pasaules luterāņu federācijā tikai pagājušā gadsimta 60. gadu vidū.\n", "id": "lvs_Latn_111627"}
{"text": "UNA—UNSO\n\nUNA—UNSO (Ukraiņu nacionālā asambleja—Ukraiņu nacionālā pašaizsardzība; ) ir lielākā (ar 8000 biedriem) nacionālistu organizācija Ukrainā.\n\nKustības politiskais spārns Ukraiņu nacionālā asambleja (UNA) tika nodibināta 1990. gada 30. jūnijā, Ļvivā. Tās radītāji bija gados jauni cilvēki, kuri par savu mērķi uzskatīja cīņu par neatkarīgu Ukrainu. Tās pirmais vadītājs bija Dmitro Korčinskis. 1991. un 1992. gadā kustības biedri vairākkārt iesaistījās ielu kaujās ar krievu nacionālistiem dažādās Ukrainas vietās.\n\nNeilgi pēc kustības rašanās tika nodibināts paramilitārais spārns, Ukraiņu nacionālā pašaizsardzība (UNSO), kurā iekļāvās ukraiņi, kuriem bija militāra pieredze Padomju armijā, tai skaitā Afganistānas karā. Pirmā karadarbības zona, kurā paramilitārā spārna kombatanti piedalījās, bija Piedņestras karš, kur viņi cīnījās separātistu pusē pret Moldovas armiju. 1993. gadā paramilitārā spārna kaujinieki izveidoja kaujas vienību, kura gruzīnu pusē cīnījās pret abhāziem, kurus atbalstīja krievi un čečeni, Pirmajā Abhāzijas karā. Šo vienību sauca \"Argo\".\n\n1994. gada vēlēšanās 3 UNA—UNSO biedri tika ievēlēti Ukrainas parlamentā. Periodā no 1994. līdz 1997. gadam organizācijas biedri veica vairākas pret krieviem vērstas akcijas. Kustības kaujinieki pievienojās čečenu kaujiniekiem Pirmajā Čečenijas karā. Viņi uzstājās arī pret krievu popmūzikas zvaigžņu ierašanos Ukrainā, par nodalītas ukraiņu pareizticīgās baznīcas radīšanu.\n\n1997. gadā Leonīda Kučmas valdība aizliedza UNA—UNSO. Kustības dalībnieki atbildēja ar ielu protestiem. Rezultātā tika arestēti apmēram 250 kustības dalībnieki. Kustības radītājs Dmitro Korčinskis arī tika arestēts. Drīz pēc tam viņš atstāja kustību. 1998. gadā atjaunojot kustību par vienu no tās līderiem kļuva Jurijs Šuhevičs, pazīstamā ukraiņu nacionālista Romāna Šuheviča dēls. 1998. gada vēlēšanās UNA—UNSO ieguva 0,39% balsu. 2000. un 2001. gadā organizācijas biedri atbalstīja pret Kučmu vērstos protestus. Oranžās revolūcijas laikā viņi atbalstīja Viktoru Juščenko.\n\nLielākais organizācijas biedru skaits bija apmēram 10 000. Lielākā daļa no viņiem bija jaunieši. Ideoloģiski organizācija uzstājās par radikālu ukraiņu nacionālismu, nacionāli orientētu ekonomiku un citām līdzīgām pamatnostādnēm. Kustībai ir savs karogs, himna un citi atribūti.\n", "id": "lvs_Latn_111628"}
{"text": "Aleksis Ngambi\n\nAleksis Ngambi (; dzimis Esakā) ir bijušais Kamerūnas futbola aizsargs. 2009. gadā viņš spēlēja FK Daugava Rīga. Ngambi aizvadījis arī 1 spēli Kamerūnas izlasē.\n", "id": "lvs_Latn_111629"}
{"text": "Pelēkās lapsas\n\nPelēkās lapsas ģints () pieder pie suņu dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem. Ģenētiskās analīzes ir pierādījušas, ka pelēkās lapsas nav tuvas radinieces nevienam no suņu cilts vai lapsu cilts, tas ir licis zinātniekiem pelēkās lapsas iedalīt pie suņu dzimtas pamatcilts kopā ar lielausu lapsām (Otocyon), kas ir vistuvākās radinieces pelēkajām lapsām.\n\nPelēko lapsu ģints ir viena no vecākajām suņu dzimtas ģintīm, kas ir izdzīvojusi līdz mūsdienām. Sugas Urocyon progressus fosilie kauli ir apmēram 3,5 miljonus gadu veci. Pelēkā lapsa (U. cineroargenteus) parādījās pleistocēnā pirms 1,5 miljoniem gadu. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka U. progressus ir pelēkās lapsas (U. cineroargenteus) priekštecis. Pleistocēna beigās pelēkā lapsa bija plaši izplatīta visā Ziemeļamerikā.\n\nPelēkā lapsa ir vislielākā pelēko lapsu ģintī, bet salu lapsa ir tās pundurkopija. Pelēkās lapsas apdzīvo plašas teritorijas, sākot ar Kanādas dienviddaļu ziemeļos līdz Venecuēlas un Kolumbijas ziemeļiem. Salu lapsa ir sastopama tikai sešās salās pie Kalifornijas krastiem, toties Kosumelas lapsa, kuras kauli pavisam nesen tika atklāta Meksikas Kosumelas salā, ir pēdējā, kas taksonomiski ieskaitīta pelēko lapsu ģintī. Lapsa nav pētīta un aprakstīta. Tā ir nedaudz lielāka par salu lapsu, bet mazāka par pelēko lapsu. Zinātniekiem arī trūkst datu, vai Kosumelas lapsa joprojām ir dzīva.\n\nPelēko lapsu ģints dzīvnieki un jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimtas pārstāvji, kas var kāpt kokos. Visu pelēko lapsu ģints lapsām ir pelēki kažoki, ar brūnām kājām, sāniem, pakakli, ausu virspusi, bet pazode un vēders ir balti.\n", "id": "lvs_Latn_111630"}
{"text": "Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē\n\nLatvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē (LELBP) — līdz tās nosaukuma maiņai 2020. gadā saukta Latvijas Evanģēliski Luteriskā Baznīca ārpus Latvijas (LELBāL) — ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā, kas nodibināta 1922. gadā, turpinātāja. Tā izveidojās pēc Otrā pasaules kara LELB arhibīskapa Teodora Grīnberga vadībā, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas vadībai dodoties bēgļu gaitās uz Vāciju. LELBP ir draudzes visos kontinentos (izņemot Antarktīdu).\n\nLELBP kā LELBāL ir Pasaules luterāņu federācijas dibinātāju vidū.\n", "id": "lvs_Latn_111631"}
{"text": "Vienādzobju kārta\n\nVienādzobji (Nuculoida, syn. Taxodonta) ir gliemeņu (Bivalvia) kārta, kas ietilpst Protobranchia apakšklasē. Šīs kārtas pārstāvi ir zināmi no ordovika perioda (iespējams, pat no prekembrija).\n", "id": "lvs_Latn_111632"}
{"text": "Traces of Sadness\n\nTraces of Sadness ir igauņu meiteņu poproka grupas Vanilla Ninja otrais studijas albums un pirmais, ko izdeva sadarbībā ar \"Bros Records\". Eiropā tas tika laists klajā .\n\nAlbuma producents ir Dāvids Brandess, dziesmām tekstus un melodiju rakstījuši Džeins Tempests un Bernds Meinungers, kurš ir labāk pazīstams ar savu pseidonīmu Džons Oflains ().\n", "id": "lvs_Latn_111633"}
{"text": "Blue Tattoo\n\nBlue Tattoo ir igauņu meiteņu poproka grupas Vanilla Ninja trešais studijas albums un pēdējais oficiālais albums, ko izdeva \"Bros Music\". Eiropā tas tika izdots .\n\nPēc veiksmīgā 2004. gada albuma Traces of Sadness, šis albums ir pats veiksmīgākais ar tādiem singliem kā \"Blue Tattoo\" (no kā albums iegūst savu nosaukumu), \"I Know\" un \"Cool Vibes\". Dziesma \"Cool Vibes\" bija arī Šveices pārstāve 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā, tā palielinājās albuma popularitāte Šveicē.\n\nAlbuma producents un viens no albuma komponistiem ir vācu producents Dāvids Brandess. Albuma dziesmu sacerēšanas procesā ir piedalījušās grupas meitenes Lenna un Pireta, Bernds Meinungers, labāk pazīstams ar savu pseidonīmu Džons Oflains (), un Džeins Tempests.\n\nGada vidū () albums tika izdots Japānā. Vēlāk tika izdots Limited Edition. Šveicē un Vācijā albums ieņēma 4. pozīciju topos, un Austrijas topos — 7. vietu. Albums ir arī iekļuvis Igaunijas topā.\n", "id": "lvs_Latn_111634"}
{"text": "Skotu valoda\n\nSkotu valoda ir ģermāņu valodu atzara dialekts, kas attīstījies no vidusangļu valodas. To nedrīkst jaukt ar skotu gēlu valodu, kā arī ar Skotijas angļu valodu. Tā kā nav universālu vispārpieņemtu kritēriju valodu nošķiršanai no dialektiem, bieži tiek pretrunīgi vērtēts skotu valodas lingvistiskais, vēsturiskais un sociālais statuss. Lai arī atšķirības starp skotu valodu un Skotijas angļu valodu ir neskaidras, skotu valoda visbiežāk tiek definēta kā atsevišķa ģermāņu atzara valoda, bet Skotijas angļu valoda - kā angļu valodas Skotijas dialekts.\n", "id": "lvs_Latn_111635"}
{"text": "Aleksandrs Kvasņevskis\n\nAleksandrs Kvasņevskis (, dzimis ) ir poļu politiķis, Polijas prezidents no 1995. līdz 2005. gadam. Sociālistiskās Polijas laikā darbojās poļu sociālistiskajā studentu organizācijā (Socjalistyczny Związek Studentów Polskich). 1988. - 1989. gadā bija Sporta ministrs komunistiskajā Zbigņeva Mesnera un Mečislava Rakovska vadītajā valdībā.\n\nPēc sociālisma sabrukuma Polijā, vadīja Polijas Apvienotās strādnieku partijas (Polska Zjednoczona Partia Robotnicza) mantinieci Polijas Sociāldemokrātijas (Socjaldemokracja Rzeczypospolitej Polskiej) partiju. Kā tās kandidāts uzvarēja Lehu Valensu 1995. gada Polijas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī iesākumā jaunievēlētā prezidenta oponenti baidīja ar Polijas atgriešanos sociālismā, Kvasņevskis turpināja Polijas iesākto ceļu uz tirgus ekonomiku un iestāšanos NATO un ES, realizējot saukli par \"visu poļu prezidentu\". 1997. gadā referendumā tika pieņemta jauna valsts konstitūcija, vecās, modernizētas staļiniskās vietā. 1999. gadā Polija iestājās NATO.\n\n2000. gadā ar ar 53.9% balsu tika ievēlēts uz otru termiņu. Pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV, atbalstīja ASV Karā pret terorismu. Polija bija viena no stingrākajām ASV atbalstītājām tās iebrukumā Irākā, tāpēc Polijas spēki vadīja vienu no Irākas okupācijas zonām. 2004. gadā Polija iestājās ES. Kvasņevskis bija viens no līderiem, kuri atbalstīja kristietības sakņu pieminēšanu jaunizstrādātājā Eiropas konstitūcijā. 2005. gadā beidzās Kvasņevska otrā (pēdējā) mandāta termiņš un par prezidentu tika ievēlēts konservatīvais politiķis Lehs Kačiņskis.\n\nKopš 2006. gada Kvasņevskis ir pasniedzējs Džordžtaunas Universitātē.\n", "id": "lvs_Latn_111636"}
{"text": "Leģionāru piemiņas diena\n\nLeģionāru piemiņas diena jeb vienkārši 16. marts ir neoficiāla piemiņas diena, kad Latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin Latvijas iedzīvotājus, kuri cīnījās Trešā reiha bruņotajos spēkos Latviešu leģiona sastāvā. No 1998. gada leģionāru piemiņas diena kļuva par asu strīdu jautājumu, visasākās diskusijas bija par gājienu, kas notiek no Vecrīgas līdz Brīvības piemineklim. Lielākie piemiņas pasākumi notiek Rīgā un Tukuma novada Lestenē, kur atrodas leģionāru brāļu kapi.\n", "id": "lvs_Latn_111637"}
{"text": "Anna\n\nAnna var būt: Anna — sievietes vārds; Svētā Anna — Jaunavas Marijas māte kristiešu tradīcijā; Anna Stjuarte — Anglijas, Skotijas un Īrijas karaliene; Anna — apdzīvota vieta, Annas pagasta centrs; Papardes stacijas senākais nosaukums.\n", "id": "lvs_Latn_111638"}
{"text": "Pelēkā lapsa\n\nPelēkā lapsa (Urocyon cinereoargenteus) jeb koku lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.\n\nPelēkā lapsa apdzīvo plašas teritorijas sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Venecuēlas un Kolumbijas ziemeļiem. Tomēr šajā teritorijā ir rajoni, kuros pelēkās lapsas nedzīvo, kā Klinšu kalnos, Karību jūras piekrastē un Panamas rietumos. Pelēkajām lapsām nepatīk iekoptas lauksaimniecības zemes. Tās ir tuvas radinieces mazajām salu lapsām (Urocyon littoralis), kas apdzīvo vairākas salas pie Kalifornijas krastiem.\n\nPelēkās lapsas ir vienas no vecākajām lapsām, kas ir atrodamas fosilajās paliekās. Izmirušās lapsas Urocyon progressus fosilie kauli ir apmēram 3,5 miljonus gadu veci, daudzi zinātnieki uzskata, ka tā ir pelēkās lapsas (Urocyon cinereoargenteus) priekštece. Pelēkās lapsas vecākie fosilie kauli ir 1,5 miljonus gadu veci. Pleistocēna beigās tā apdzīvoja visu Ziemeļameriku.\n", "id": "lvs_Latn_111639"}
{"text": "Eds Viesturs\n\nEdmunds Viesturs vai Eds Viesturs (; dzimis ) ir amerikāņu alpīnists un rakstnieks. Viņš ir pirmais amerikānis un 12. cilvēks pasaulē, kurš ir uzkāpis visās 14 virsotnēs, kas ir augstākas par 8000 metriem (zināmas kā astoņtūkstošnieki), un tikai piektais kāpējs, kas to paveicis bez skābekļa maskas. Viesturs ir septiņas reizes uzkāpis Everestā un 21 reizi astoņtūkstošniekos (tikai četriem alpīnistiem, no kuriem trīs ir šerpas, ir vairāk sekmīgi sasniegtu augstkalnu virsotņu).\n", "id": "lvs_Latn_111640"}
{"text": "Dominiks Antonelli\n\nDominiks Entonijs \"Tonijs\" Antonelli (Dominic Anthony \"Tony\" Antonelli, dzimis ) ir NASA astronauts.\n\nAntonelli pirmais kosmiskais lidojums notika 2009. gada martā misijā STS-119, esot Discovery pilotam.\n\nOtrais Antonelli lidojums notika 2010. gada maijā misijā STS-132, esot Atlantis pilotam.\n", "id": "lvs_Latn_111641"}
{"text": "Karlsons\n\nKarlsons (\"Kārļa dēls\", no personvārda Kārlis; sieviešu dzimtē Karlsone) ir latviešu uzvārds. Zviedru cilmes uzvārda Kārlsons variants. Cilvēki ar šo uzvārdu:\n\nGeorgs Karlsons (1874—1945), latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks; Ģirts Karlsons (1981), futbolists; Juris Karlsons Juris Karlsons (inženieris) (1946), inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis; Juris Karlsons (komponists) (1948), komponists; Kārlis Karlsons, dzimis Eduards Ogrietis (1888—1938), latviešu čekists; Kārlis Karlsons (1907—1962), inženieris un ķīmiķis, Latvijas finanšu ministrs (1940); Žanis Karlsons (1899—1976), vēsturnieks.\n", "id": "lvs_Latn_111642"}
{"text": "Andalūzijas zirgs\n\nAndalūzijas zirgs ir viena no karstasiņu zirgu šķirnēm. Andalūzijas zirgi tiek dēvēti arī par tīršķirnes spāņu zirgiem jeb tīrasiņu spāņu zirgiem () — PRE, tie ir zināmi arī ar citiem nosaukumiem: Ibērijas jājamzirgs, Ibērijas kara zirgs, kartūziešu zirgs, spāņu zirgs. Tā ir ļoti sena šķirne un ir viena no divām Ibērijas zirgu šķirnēm. Otra ir Lucitāno zirgs, kas ļoti līdzīgs Andalūzijas zirgam.\n\nAndalūzijas zirgu lieto visās jājamzirgu disciplīnās, tas gadsimtiem ilgi ir bijis karaļu zirgs dažādās valstīs, jo augstu tika vērtēts zirga temperaments, inteliģence, veiklība, graciozitāte un drosme. Tie ir izcili un talantīgi iejādes zirgi, bet tos lieto arī kā darba zirgus darbā ar liellopiem, un tie ir koridas zirgi vēršu cīņās.\n\nMūsdienās ir zinātniski pierādīta sena hipotēze, ka Andalūzijas zirga izveidi ir ietekmējis berberu zirgs barbs no Ziemeļāfrikas. Pats Andalūzijas zirgs tāpat kā arābu zirgs ir ietekmējis ļoti daudzu šķirņu izveidi. Kad 16. gadsimtā tika kolonizēta Amerika, uz jauno zemi tika aizvesti simtiem Andalūzijas zirgu. To ietekme ir saskatāma kriollo zirga, pasofino zirga, mustanga, apalūzas zirga un citu zirgu izskatā. Andalūzijas zirgs ir ciltstēvs slavenajam baltajam Lipicas zirgam Slovēnijā.\n", "id": "lvs_Latn_111643"}
{"text": "Aprīļa klimats Latvijā\n\nAprīļa klimats Latvijā. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no +3,1 °C Latvijas ziemeļrietumu daļā (Kolkasragā) līdz +5,7 °C Viduslatvijas dienvidos. Aprīlī visaukstākais laiks ir bijis 1929. un 1955. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijas centrālajā daļā noslīdēja līdz +1, +2, bet citviet līdz −1, +1 grādam. Vissiltākais laiks aprīlī ir bijis 1999. un 2000. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra piekrastes rajonos svārstījās no +6 līdz +9, bet pārējā teritorijā no +8 līdz +11 grādiem. Kopumā Latvijā aprīļa vidējā gaisa temperatūra ir +6,1 °C.\n\nAprīlī kopumā saule spīd 24—26 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 7—8 stundas. Saulei strauji ceļoties augstāk debesjumā, mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no +1,5 grādiem mēneša sākumā līdz +8 grādiem mēneša beigās. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai kļūstot stabili augstākai par +5 grādiem, atsākas augu veģetācija. Atbilstoši temperatūras sadalījumam visātrāk tas notiek Latvijas vidienē (vidēji 12.—13. aprīlī), visvēlāk — Valsts ziemeļrietumu daļā (vidēji 27. aprīlī).\n", "id": "lvs_Latn_111644"}
{"text": "Maija klimats Latvijā\n\nMaija klimats Latvijā. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no +8,4 °C Latvijas ziemeļrietumu daļā (Kolkasragā) līdz +11,9 °C Latvijas dienvidaustrumos (Daugavpilī). Maijā kopumā visaukstākais laiks ir bijis 1927. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nebija augstāka par +6...+7 grādiem. Vissiltākais laiks maijā bija 2018. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +15,3 °C. Kopumā Latvijā maija vidējā gaisa temperatūra ir +11,4 °C.\n\nMaijā kopumā saule spīd 28—29 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 9—10 stundas. Saulei turpinot celties augstāk debesjumā, mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no +8 grādiem mēneša sākumā līdz +13 grādiem mēneša beigās. Laikā no 5. līdz 26. maijam (vidējie datumi), sākot no Centrālajiem rajoniem un Austrumlatvijas dienvidu rajoniem un beidzot ar Kurzemes ziemeļu daļu, diennakts vidējā gaisa temperatūra kļūst stabili augstāka par +10 grādiem, kas iezīmē aktīvas augu veģetācijas un arī siltumu mīlošo kultūru attīstības sākumu. Tomēr maijs vēl ir salnu mēnesis. Gados, kad mēneša temperatūra ir tuva normai, salnas gaisā parasti izbeidzas: Baltijas jūras piekrastē — maija pirmajā, rietumu un centrālajos rajonos — otrajā, ziemeļaustrumu rajonos un Vidzemes augstienē — mēneša trešajā dekādē. Aukstos maijos salnas gaisā un uz augsnes virsmas visā Latvijā var būt līdz pat mēneša beigām.\n", "id": "lvs_Latn_111645"}
{"text": "Roberts Smits\n\nRoberts Džeimss Smits (; dzimis ) ir angļu dziedātājs, komponists un multiinstrumentālists, grupas The Cure līderis.\n", "id": "lvs_Latn_111646"}
{"text": "The Fragile\n\nThe Fragile ir industriālā roka projekta Nine Inch Nails 1999. gada konceptuāls dubultalbums. Albums turpina The Downward Spiral sižetu, neskatoties uz pilnīgām pārmaiņām stilā un skanējumā. Smagi distorsētu instrumentu un spalgu industriālu skaņu vietā, albums sastāv no skaņu ainavām, elektroniskiem bītiem, klavieru instrumentācijām, ambientiem trokšņiem un smagā metāla pārbagātām ģitāru skaņām. Trents Reznors ir izteicies, ka albums ir drūmāks un atklātāks nekā The Downward Spiral, neskatoties uz The Downward Spiral daudz agresīvāko un depresīvāko toni. Liriski albums ir daudz introspektīvāks un personiskāks kā Nine Inch Nails iepriekšējie albumi.\n\nAlbuma izdošanas nedēļā The Fragile ieņēma 1. vietu Billboard 200 topā, pēc tam tas ātri atkrita uz 16. vietu. Albums bija komerciāli veiksmīgs, pārdodot 1 miljonu albuma kopiju jau pirmajā mēnesī pēc tā izdošanas. Neskatoties uz nenoteikto kritiku par albuma garumu un lirisko saturu, albums saņēma galvenokārt pozitīvu vērtējumu no mūzikas kritiķiem. Tas saņēma izcilus vērtējumus publikācijās USA Today, Kerrang!, un Alternative Press. The Fragile tika iekļauts vairākos \"gada noslēguma\" albumu sarakstos, piemēram, The Village Voice (14. vieta), Rolling Stone (4. vieta) un Spin (1. vieta). albums tika sertificēts pēc RIAA sistēmas kā \"dubultais platīns\" (double platinum), ņemot vērā to, ka albuma pārdošanas rādītāji ASV pārsniedz 2 miljonus eksemplārus.\n", "id": "lvs_Latn_111647"}
{"text": "Jūnija klimats Latvijā\n\nJūnija klimats Latvijā. Mēneša vidējā gaisa temperatūra jūnijā ir no +13,3, +13,4 °C Latvijas ziemeļrietumu daļā (Ventspilī, Kolkā) līdz +15,5, +15,7 °C Latvijas centrālās un austrumu daļas dienvidos (Daugavpilī, Bauskā). Jūnijā kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1928. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nebija augstāka par +9...+11 grādiem. Vissiltākais laiks jūnijā kopumā Latvijā ir bijis 2021. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +18,9 °C. Kopumā Latvijā jūnija vidējā gaisa temperatūra ir +15,2 °C.\n\nJūnijā saules spīdēšanas ilgums dienā vidēji ir 9—11 stundas. Laikā ap Jāņiem saule sasniedz gadā visaugstāko punktu debesjumā un diena ir visgarākā. Turpmāk debesjumā sākas pakāpenisks saules lejupceļš. Tomēr augsne un gaiss vēl turpina sasilt un mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no +13 grādiem mēneša sākumā līdz +16 grādiem mēneša beigās. Laikā no 7. līdz 29. jūnijam (vidējie datumi), sākot no Centrālajiem un Austrumlatvijas dienvidu rajoniem un beidzot ar Baltijas jūras piekrasti, diennakts vidējā gaisa temperatūra kļūst stabili augstāka par +15 grādiem, kas iezīmē meteoroloģiskās vasaras sākumu. Tomēr arī jūnijā vēl ir iespējamas salnas. Aukstos laika periodos salnas gaisā un uz augsnes virsmas visā Latvijā var būt līdz pat Jāņiem. Tā, piemēram, 1977. gada 23. jūnijā Stendē diennakts minimālā gaisa temperatūra bija −1,5 °C. 1931. gada 28. jūnijā Gulbenē diennakts minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz 0,0 °C.\n", "id": "lvs_Latn_111648"}
{"text": "Emīls Dārziņš\n\nEmīls Dārziņš (dzimis , miris ) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis. Viens no latviešu kora un solo dziesmas klasiķiem. Sarakstījis arī vairākus skaņdarbus orķestrim, no kuriem ir saglabājies vienīgi \"Melanholiskais valsis\".\n", "id": "lvs_Latn_111649"}
{"text": "Jans II Kazimirs Vāsa\n\nJans II Kazimirs Vāsa (, , ; dzimis , miris ) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648. gada līdz 1668. gadam, kad atteicās no troņa. Jans Kazimirs bija pēdējais Vāsu dinastijas Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks un pēdējais karalis, kura dzīslās ritēja Jagellonu dinastijas asinis. Valdīšanas laikā valstī pastiprinājās dezintegrācijas un anarhijas procesi.\n", "id": "lvs_Latn_111650"}
{"text": "Džozefs Akaba\n\nDžozefs Akaba (Joseph Michael \"Joe\" Acaba, dzimis ) ir NASA kosmonauts, hidroģeologs, pedagogs. Viņa vecāki no Puertoriko 1960. gados pārcēlās uz ASV.\n\nAkabas pirmais kosmiskais lidojums notika 2009. gada martā misijā STS-119 ar kosmoplānu Discovery.\n\nOtro lidojumu Akaba veica 2012. gadā no maija līdz septembrim kā kosmosa kuģa Sojuz TMA-04M, SKS 31. un 32. ekspedīcijas lidojuma inženieris.\n\nTrešo reizi kosmosā Džozefs Akaba devās 2017. gada septembrī ar kosmosa kuģi Sojuz MS-06. Viņš bija SKS 53. ekspedīcijas un 54. ekspedīcijas lidojuma inženieris. Uz zemes atgriezās 2018. gada februārī.\n", "id": "lvs_Latn_111651"}
{"text": "Latvijas erudītu līga\n\nLatvijas erudītu līga (LEL) ir sabiedriska organizācija, kura veido dažādas ar erudīciju saistītas sacensības un pasākumus. Organizācija ir dibināta 1997. gadā Rīgā. Tās veidotie erudīcijas konkursi ir vieni no vecākajiem Latvijā. Latvijas erudītu līgas rīkotajos konkursos var piedalīties ikviens interesents bez vecuma un kādiem īpašiem intelekta ierobežojumiem. Sacensības un pasākumi tiek organizēti latviešu valodā. Parasti erudītu līgas sacensībās tiek iekļautas krustvārdu mīklas, dažāda veida testi un cita veida erudicijas konkursi. Šie pasākumi parasti norisinās no trim līdz četrām stundām.\n\nLatvijas erudītu līgas sezona sākas septembrī, bet beidzas maijā. Sezonā notiek deviņas nodarbības, kas tiek rīkotas katra mēneša otrajā sestdienā. Noslēdzoties sezonai, kopvērtējumā tiek noskaidrots labākais Latvijas erudītu līgas dalībnieks.\n", "id": "lvs_Latn_111652"}
{"text": "Ričards Arnolds\n\nRičards Roberts \"Rikijs\" Arnolds II (Richard Robert II \"Ricky\" Arnold, dzimis ) ir NASA astronauts, okeanogrāfs, pedagogs.\n\nArnolda pirmais kosmiskais lidojums notika 2009. gada martā misijā STS-119 ar kosmoplānu Discovery.\n\nOtro lidojumu kosmosā Arnolds sāka 2018. gada martā, esot kosmosa kuģa Sojuz MS-08 bortinženierim. Viņš bija SKS 55. un 56. ekspedīcijas lidojuma inženieris. Uz Zemi viņš atgriezās 2018. gada oktobrī.\n\n2020. gada 3. septembrī Ričards Arnolds tika pārcelts no aktīvo astronautu kategorijas uz menedžeru astronautu.\n\nIziešanas atklātā kosmosā\n", "id": "lvs_Latn_111653"}
{"text": "Jūlija klimats Latvijā\n\nJūlija klimats Latvijā. Jūlijs Latvijā gada gaitā ir vissiltākais mēnesis. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no +16,0 °C Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz +17,1 °C Viduslatvijas un Austrumlatvijas dienvidos. Tomēr visaugstākā jūlija vidējā gaisa temperatūra ir Rīgā: no +17,3 līdz pat +18,3 °C pilsētas centrā. Jūlijā kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1928. un 1979. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nebija augstāka par +13...+14 grādiem. Vissiltākais laiks jūlijā kopumā Latvijā ir bijis 2010. gadā un 2021. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +21,5 °C. Kopumā Latvijā jūlija vidējā gaisa temperatūra ir +17,8 °C.\n\nJūlijā saule nespīd vidēji tikai 1—2 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 9—10 stundas. Lai gan jūlijā saule debesjumā jau ir sākusi savu ceļu lejup, gaiss vēl nedaudz turpina sasilt un gadā visaugstāko diennakts vidējo temperatūru, vidēji Latvijā +17 grādus, sasniedz jūlija trešajā dekādē.\n", "id": "lvs_Latn_111654"}
{"text": "Augusta klimats Latvijā\n\nAugusta klimats Latvijā. Augusts Latvijā gada gaitā ir otrais vissiltākais mēnesis. Visaugstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir piekrastes rajonos — no 16,2 °C daudzviet līdz 16,8 °C Liepājā, bet vēl augstāka tā ir Rīgas centrā: 17,2 °C. Viszemākā augusta vidējā gaisa temperatūra ir Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos: 14,9 °C Zosēnos un 15,2 °C Alūksnē. Augustā kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1956. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nebija augstāka par 13—14 grādiem, bet Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos tā bija tikai 12 grādi. Vissiltākais laiks augustā kopumā Latvijā ir bijis 1939. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza 19—21 grādu, ļoti silts augusts bija arī 1938., 1997., 2002. un 2022. gados (mēneša vidējā gaisa temperatūra 17—20 grādi). Kopumā Latvijā augusta vidējā gaisa temperatūra ir +16,9 °C.\n\nAugustā saule vēl spīd dāsni — 29—30 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 8—9 stundas. Tomēr augustā Saules augstums debesjumā un dienas garums jau pakāpeniski samazinās. Līdz ar to samazinās arī diennakts vidējā gaisa temperatūra — vidēji Latvijā no 17 grādiem mēneša sākumā līdz 14 grādiem mēneša beigās. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai kļūstot zemākai par +15 grādiem, vidēji 26. augustā Latvijā beidzas meteoroloģiskā vasara. Visagrāk — 18.—20. augustā — tas notiek Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos, visvēlāk — septembra pirmajās dienās — Baltijas jūras piekrastē.\n", "id": "lvs_Latn_111655"}
{"text": "Septembra klimats Latvijā\n\nSeptembra klimats Latvijā. Septembra vidējā gaisa temperatūra ir no 10,3 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos (Zosēnos, Alūksnē) līdz 12,5, 13,1 grādam Baltijas jūras piekrastē (Ventspilī, Pāvilostā, Liepājā). Septembrī kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1993. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija no 7 grādiem valsts austrumu daļā līdz 10 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Savukārt vissiltākais laiks ir bijis 2023. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,8 °C. Silts rudens sākuma mēnesis (trešais vissiltākais) ir bijis arī 2006. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 13 grādiem austrumu rajonos līdz 15—16 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Kopumā Latvijā septembra vidējā gaisa temperatūra ir +12,3 °C.\n\nMēneša laikā dienas garums samazinās par vairāk kā 2 stundām. Palielinās mākoņu daudzums un, lai gan saule spīd vēl vidēji 26—27 dienas, dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 6 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra samazinās no 14 grādiem mēneša sākumā līdz 9 grādiem mēneša beigās. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai kļūstot zemākai par +10 grādiem, vidēji 25. septembrī, Latvijā beidzas augu aktīvas veģetācijas periods. Visagrāk, 17.—18. septembrī, tas notiek Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos, visvēlāk, 4.—5. oktobrī, Baltijas jūras piekrastē.\n", "id": "lvs_Latn_111656"}
{"text": "Sniegputenis\n\nSniegputenis jeb vienkārši putenis ir dabas parādība, kad vējš pa gaisu sev līdzi nes sniegpārslas. Parasti, bet ne vienmēr, tas notiek, kad mērenas vai stipras snigšanas laikā pūš spēcīgs, brāzmains vējš. Ja vējš brāzmās sasniedz vētras spēku, tad sniegputenis jau tiek klasificēts kā sniega vētra.\n", "id": "lvs_Latn_111657"}
{"text": "Koiči Vakata\n\nKoiči Vakata (若田 光一, Wakata Kōichi, dzimis ) ir Japānas kosmonauts, aviācijas inženieris.\n\nVakatas pirmais kosmiskais lidojums notika 1996. gada janvārī Space Shuttle misijā STS-72, kuras primārais uzdevums bija notvert un atgādāt uz zemi 1995. gadā palaisto Japānas mikrogravitācijas pētniecības aparātu Space Flyer Unit.\n\nOtro lidojumu kosmosā viņš veica 2000. gada oktobrī Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) montāžas misijā STS-92.\n\nVakatas trešais kosmiskais lidojums sākās 2009. gada martā SKS būves misijā STS-119 ar kosmoplānu Discovery. Vakata kļuva par 18. ekspedīcija dalībnieku, nomainot Sandru Magnusu. Viņš atpakaļ uz zemi atgriezās 2009. gada jūlijā kopā ar misiju STS-127.\n\nCeturto kosmisko lidojumu Vakata sāka 2013. gada novembrī, startējot kosmosa kuģī Sojuz TMA-11M. Viņš bija SKS-38 lidojuma inženieris un SKS-39 komandieris. Šī bija pirmā reize, kad stacijas komandieris bija Japānas pārstāvis. Uz zemi Vakata atgriezās 2014. gada maijā.\n\nPiekto reizi kosmosā Koiči Vakata devās 2022. gada 5. septembrī ar kosmosa kuģi SpaceX Crew-5. Viņš bija SKS 68. ekspedīcijas lidojuma inženieris. Uz Zemes viņš atgriezās 2023. gada 12. martā.\n", "id": "lvs_Latn_111658"}
{"text": "Ziemele\n\nAmanda Ziemele (dzimusi 1990) — gleznotāja; Ausma Ziemele (dzimusi 1938) — aktrise; Ineta Ziemele (dzimusi 1970) — tiesību zinātniece.\n", "id": "lvs_Latn_111659"}
{"text": "Aksiālā simetrija\n\nAksiālā simetrija ir simetrija pret asi; aksiāli simetriska objekta izskats nemainās, tam rotējot apkārt asij.\n\nAksiālajā simetrijā divus punktus sauc par simetriskiem attiecībā pret asi, ja nogrieznis, kas tos savieno, ir perpendikulārs pret šo asi, un ass iet caur šī nogriežņa viduspunktu.\n\nFigūras F1 un F2 sauc par aksiāli simetriskām, ja katram figūras F1 punktam attiecībā pret simetrijas asi ir simetrisks punkts figūrā F2 un otrādi.\n\nAksiālajā simetrijā līdzīgi kā centrālajā simetrijā saglabājas attālumi.\n", "id": "lvs_Latn_111660"}
{"text": "Varkaļu kanāls\n\nVarkaļu kanāls, arī Varkaļu pārrakums, ir 1988. gadā pabeigtā Babītes ezera noteka uz Lielupi. Izveidots aizbērtās Spuņņupes vietā, lai uzlabotu ūdensapmaiņu ezerā un lai samazinātu caurplūdumu Lielupē pie Valteriem un Dubultu līkumā. Lai samazinātu sāļā jūras ūdens ieplūdi ezerā un stabilizētu ezera līmeni, ierīkotas slūžas, kas gan netiek darbinātas. Pa poldera apvadkanālu Varkaļu kanālā tiek ievadīti Neriņas, Dzilnupes un citu ezera austrumu gala pieteku ūdens. Kanālu šķērso autoceļš A10.\n", "id": "lvs_Latn_111661"}
{"text": "Vecpalsa\n\nVecpalsa ir Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā. Vecpalsa ir Palsas upes posms lejpus Palsas—Vizlas pārrakuma (Jaunpalsas). Pietekas: Rauza, Maiļupe, Liepu grāvis un Ceizelīte. Rauza par Vecpalsas pieteku uzskatāma tikai nomināli, jo gultnē no Jaunpalsas līdz Rauzas ietekai nav caurplūduma un lielāko daļu Vecpalsas noteces veido Rauzas un tās pietekas Šepkas ūdeņi. Upe ietek Gaujā pie Staldu pilskalna.\n\nLielākā apdzīvotā vieta krastos ir Grundzāle. Upi šķērso autoceļš A2. Upes lejtece ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū.\n", "id": "lvs_Latn_111662"}
{"text": "Eidirs Gidjonsens\n\nEidirs Smāri Gidjonsens (; dzimis Reikjavikā) ir bijušais islandiešu futbolists, kurš spēlēja uzbrūkošā pussarga pozīcijā. Iepriekš viņš sešas sezonas aizvadīja Londonas \"Chelsea\" klubā, pirms tam sevi pierādot Bolton Wanderers sastāvā. Līdz Olafurs Johanesons pārņēma Islandes izlases vadību, Eidirs bija tās kapteinis. Viņš ir visu laiku rezultatīvākais Islandes futbola izlases spēlētājs ar 26 vārtiem. Viņa tēvs, Arnors Gidjonsens arī bija profesionāls futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_111663"}
{"text": "Gaisa temperatūra\n\nGaisa temperatūra ir viens no Zemes atmosfēras termodinamiskajiem lielumiem, kas raksturo gaisa sasiluma pakāpi jeb temperatūru. To mēra ar termometru. Meteoroloģijā gaisa temperatūra tiek mērīta aptuveni 2 metru augstumā virs zemes, lai to neietekmē augsnes temperatūra, kā arī ēnā, lai tieši Saules stari nesildītu termometru.\n", "id": "lvs_Latn_111664"}
{"text": "Oktobra klimats Latvijā\n\nOktobra klimats Latvijā. Oktobra vidējā gaisa temperatūra ir no 5,0—5,3 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos (Alūksnē, Zosēnos) līdz 8,1—8,3 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Ventspilī, Pāvilostā, Liepājā). Oktobrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās tika novērots 1976. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +0,3, +0,6 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos līdz +4 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Desmit visaukstāko pēdējos vairāk kā 80 gados oktobra mēnešu skaitā kā otrais ir 2002., bet kā desmitais — 2003. gada oktobris. Savukārt vissiltākais laiks oktobrī ir bijis 1967. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 9 grādiem Valsts austrumu daļā līdz 11—12 grādiem jūras piekrastes rajonos. Otrais vissiltākais oktobris ir bijis 2006. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 8 grādiem austrumu rajonos līdz 11 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Ceturtais vissiltākais rudens vidus mēnesis ir bijis 2000. gadā. Kopumā Latvijā oktobra vidējā gaisa temperatūra ir +6,8 °C.\n\nOktobrī vidēji 20—23 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir vairs tikai 4—4,5 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā samazinās no 9 grādiem mēneša sākumā līdz 4 grādiem mēneša beigās. Oktobra sākumā, ar diennakts vidējās gaisa temperatūras pāreju zem +10 grādiem Baltijas jūras piekrastē, Latvijā izbeidzas augu aktīvas veģetācijas periods. Mēneša vidū Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos diennakts vidējā gaisa temperatūra jau noslīd zem +5 °C, kas liecina par augu veģetācijas sezonas izbeigšanās Latvijā sākumu. Visilgāk — līdz 3.—5. novembrim (vidējie datumi) augu veģetācija turpinās Latvijas rietumos — Baltijas jūras piekrastē.\n", "id": "lvs_Latn_111665"}
{"text": "Svētais Rohs\n\nSvētais Rohs, arī Svētais Roko (, , , ; tradicionāli uzskata, ka dzimis ap 1295. gadu, bet miris ) ir katoļu svētais, kurš īpaši tiek godināts kā aizbildnis mēra vai citu epidēmiju laikā.\n\nŠādas reālas vēsturiskas personas eksistence ir apšaubāma. Beļģu vēsturnieks Pjērs Bollē (Pierre Bolle), kurš pētījis Svētā Roha kulta izcelšanos, uzskata, ka viņa tēls ir cēlis no VII gadsimtā dzīvojošā Svētā Raho no Obēnas. Svētā Roha dzīves fakti lielā mērā ir simboliski.\n\nLeģendas apgalvo, ka Svētais Rohs dzimis Monpeljē augsdzimuša pilsētas galvas ģimenē. Piedzimis ar krustveida dzimumzīmi un bijis ļoti reliģiozs. Pēc vecāku nāves viņš esot izdalījis visus savus īpašumus nabagajiem, bet pats devies svētceļojumā uz Romu. Nonācis Itālijā mēra epidēmijas laikā, viņš apmeklēja Akvapendenti, Čezēnu, Rimini, Novaru, visur apmeklēdams slimnīcas, sludinādams un veikdams brīnumus. Pjačencā viņš saslimis pats, tāpēc ticis padzīts no pilsētas. Viņš devies mežā, dzīvodams būdā, pārtikdams no avota ūdens un maizes, ko kāda augstmaņa suns viņam pienesa. Inkognito atgriezies Monpeljē, viņš ticis ieslodzīts cietumā kā spiegs, kur pavadījis piecus gadus, miris, bet tā arī nav pateicis savu vārdu. Pilsētas iedzīvotāji vēlāk viņu atpazinuši pēc dzimumzīmes un sākuši pielūgt.\n\nSvētā Roha kults no Dienvidfrancijas izplatījās uz Itāliju, Spāniju, Nīderlandi, Vāciju. Venēcijā kā ostas pilsētai, kura bija īpaši pakļauta epidēmijām, Svētā Roha kults sevišķi iesakņojās. Svētā Roha kults lielā mērā bija tautas kustība, jo viņš tika kanonizēts tikai XVII gadsimtā.\n", "id": "lvs_Latn_111666"}
{"text": "Novembra klimats Latvijā\n\nNovembra klimats Latvijā. Rudens pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no −0,1, −0,6 grādiem Vidzemes, Alūksnes un Latgales augstieņu rajonos līdz +3,2, +3,5 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Novembrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1993. un 1998. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no −6, −7 grādiem Latvijas austrumu daļā līdz −1, −3 grādiem Latvijas rietumos — Baltijas jūras piekrastē. Savukārt vissiltākais laiks novembrī ir bijis 2020. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,5 °C. Desmit vissiltāko novembru skaitā kā ceturtais ir bijis 2000., bet kā desmitais — 2006. gada novembris. Kopumā Latvijā novembra vidējā gaisa temperatūra ir +2,2 °C.\n\nNovembrī vidēji 10—15 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir 2,5—3 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā samazinās no +4 grādiem mēneša sākumā līdz —1 grādam mēneša beigās. Mēneša sākumā — 3.—5. novembrī (vidējie datumi) — izbeidzas augu veģetācija arī rudenī vissiltākajā Latvijas daļā — Baltijas jūras piekrastē. Un tad jau arī klāt ir ziema — diennakts vidējā gaisa temperatūra zem 0 °C stabili vispirms (novembra otrajā dekādē) noslīd Latvijas austrumu daļā. Latvijas centrālos rajonus un Kurzemes augstieni ziema sasniedz novembra 3. dekādē, bet Baltijas jūras piekrasti — tikai decembra vidū.\n", "id": "lvs_Latn_111667"}
{"text": "Decembra klimats Latvijā\n\nDecembra klimats Latvijā. Ziemas pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no −4,3, −4,4 grādiem Gulbenē un Alūksnē līdz 0,0, −0,1 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī). Decembrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1978. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no −15 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz −6 grādiem jūras ietekmei visvairāk pakļautajā vietā — Kolkā. Trešais un piektais visaukstākie decembri ir bijuši 2002. un 2001. gados, tomēr tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 3—5 grādus augstāka. Savukārt vissiltākais laiks decembrī gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 2006. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +2,5 grādiem Alūksnē līdz +6,5 grādiem Pāvilostā. Desmit vissiltāko decembru skaitā kā 7., 8. un 9. ir bijuši 2000., 2004. un 2003. gadi, tomēr tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 3 grādus zemāka. Kopumā Latvijā decembra vidējā gaisa temperatūra ir −1,1 °C.\n\nDecembris ir gada vistumšākais mēnesis, Saule tajā noslīd viszemāk, lai pēc tam atkal sāktu savu ceļu augšup. Vidēji 8—12 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir tikai 2—2,5 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra turpina samazināties: vidēji Latvijā no −1 grāda mēneša sākumā līdz −4 grādiem mēneša beigās. Visaukstākajā Latvijas daļā — galējos austrumu rajonos — diennakts vidējā gaisa temperatūra mēneša laikā noslīd no −3 līdz −6 grādiem, bet vissiltākajā — Baltijas jūras piekrastē — tikai mēneša vidū iestājas ziema — diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili noslīd zem 0 °C.\n", "id": "lvs_Latn_111668"}
{"text": "Dita Krūmberga\n\nDita Krūmberga (dzimusi Rīgā) ir bijusī latviešu basketboliste, spēlēja uzbrūkošās aizsardzes pozīcijā, Latvijas sieviešu basketbola izlases spēlētāja.\n", "id": "lvs_Latn_111669"}
{"text": "Bergsons\n\nAnrī Bergsons (Henri Bergson; 1859—1941) ― franču filosofs; Jānis Bergsons (1881—1965) ― latviešu uzņēmējs.\n", "id": "lvs_Latn_111670"}
{"text": "Veseta\n\nVeseta ir Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novados. Iztek no Kālezera Kuilīšu līča Vestienas pagastā. Tek pa Vestienas pauguraini un Aronas paugurlīdzenumu labi izteiktā ielejā, kas daudzviet sašaurinās un veido gravu. Vietalvas apkaimē tek pa senleju. Vidustecē, kur paralēli upei tek Jaunā Veseta, Veseta tiek dēvēta par Veco Vesetu. Šeit izveidota dabas liegums Vesetas palienes purvs. Lejtecē upe tek pa Vesetas-Aronas pazeminājumu. Šajā posmā upe regulēta. Pie Aiviekstes dolomīta karjeriem izveidots 1,2 km garš kanāls (Vesetas kanāls), pa kuru lielākā daļa noteces ievadīta Aiviekstē. Vecgultne no Ģeriņiem līdz Vesetniekiem sapostīta, uzņem pieteku Riekstiņu un kā maza upīte ietek Aiviekstē. Netālu no Vesetas ieteces Aiviekstē atrodas industriālais piemineklis - Vesetas tilts.\n", "id": "lvs_Latn_111671"}
{"text": "Tadeušs Koscjuško\n\nAndžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško jeb Tadeušs Koscjuško (; dzimis , miris ) bija Žečpospolitas ģenerālis, Polijas un ASV nacionālais varonis. Koscjuško sacelšanās vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_111672"}
{"text": "Lotārs Mateuss\n\nLotārs Herberts Mateuss (; dzimis Erlangenē, Rietumvācijā) ir bijušais Vācijas futbolists, šobrīd futbola treneris. 1990. gadā viņš tika atzīts par Eiropas Gada futbolistu un Gada spēlētāju žurnāla World Soccer Magazine vērtējumā pēc tam, kad viņš kā kapteinis kopā ar Rietumvācijas izlasi uzvarēja 1990. gada Pasaules kausā. Pēc gada viņš tika atzīts par pirmo FIFA Pasaules gada spēlētāju.\n\nMateuss ir spēlējis piecos Pasaules kausu finālturnīros (1982., 1986., 1990., 1994., 1998.), vairāk kā jebkurš cits laukuma spēlētājs, un ir rekordists ar 25 spēlēm Pasaules kausa finālturnīros. Viņš uzvarēja 1980. gada Eiropas čempionātā futbolā, ka arī spēlēja 1984., 1988. un 2000. gada finālturnīros. 1999. gadā viņu vēlreiz atzina par Vācijas Gada futbolistu. Viņš Vācijas futbola izlasē ir aizvadījis visvairāk spēļu tās vēsturē, karjeru beidzot pie 150 spēlēm (83 no tām Rietumvācijas izlasē) un 23 vārtiem. Mateuss ir FIFA 100 dalībnieks — viens no 125 labākajiem futbolistiem vēsturē Pelē skatījumā. Maradona savā grāmatā Yo soy el Diego (Es esmu Djego) par Mateusu ir izteicies \"viņš bija labākais sāncensis, kāds man ir bijis. Man šķiet ar to pietiek, lai viņu aprakstītu\".\n\nSavas karjeras laikā viņš parasti spēlēja uzbrūkošā vai balsta pussarga pozīcijā, lai arī karjeras beigās viņš spēlēja arī libero pozīcijā. Viņa spēli raksturoja precīzās piespēles, pozīcijas izjūta un precīza bumbas atņemšana, ka arī spēcīgs sitiens.\n", "id": "lvs_Latn_111673"}
{"text": "AD/AS modelis\n\nAD/AS makroekonomiskais modelis ir makroekonomikas modelis, kas analīzē kopējo pieprasījumu un piedāvājumu atkarībā no ekonomikas izlaides apjoma un cenu līmeņa.\n", "id": "lvs_Latn_111674"}
{"text": "Bipolāri afektīvi traucējumi\n\nManiakālā depresija jeb bipolārisms psihiatrijā ir slimība, kuras laikā depresīvas epizodes regulāri mijas ar maniakāli pacilājošu garastāvokli. Parasti tas ir hroniska rakstura traucējums.\n\nPirmo reizi māniju un depresiju kā vienas kaites dažādas izpausmes izvērtēja Šveices ārsts Teofīls Bonē (Théophile Bonet), pielietojot terminu manico-melancolicus 1686. gadā, bet pilnīgi slimības gaitu aprakstīja 1954. gadā franču psihiatrs Žans Pjērs Falrē (Jean-Pierre Falret). Mūsdienu klasifikācijā tai ierādīja vietu vācu psihiatrs Emīls Krēpelins.\n\nAr maniakālo depresiju slimoja tādi slaveni cilvēki kā Kurts Kobeins un Virdžīnija Vulfa. Kaut gan Vinsentam van Gogam viņa dzīves laikā diagnoze netika uzstādīta, tiek uzskatīts, ka viņš arī ar to sirga. Par bipolāro traucējumu dienu tika izvēlēta viņa dzimšanas diena. To atzīmē ik gadu 30. martā.\n", "id": "lvs_Latn_111675"}
{"text": "Deep Purple\n\nDeep Purple ir angļu rokgrupa, kas izveidojās 1968. gadā. Kopā ar citām angļu grupām Led Zeppelin un Black Sabbath tiek uzskatīti par smagā roka un smagā metāla priekšgājējiem. Tāpat viņi savā mūzikā izmantoja klasiskās mūzikas, blūzroka, popmūzikas un progresīvā roka elementus.\n\nDeep Purple ir piedzīvojusi daudzas sastāva variācijas un astoņus gadu ilgu izjukšanu. Komerciāli visveiksmīgākais sastāvs bija — Ians Gillans (balss), Ričijs Blekmors (ģitāra), Rodžers Glovers (basģitāra), Jons Lords (taustiņistrumenti) un Ians Peiss (bungas). Šis sastāvs kopā bija no 1969. līdz 1973. gadam, tika atjaunots arī no 1984. līdz 1989. gadam, kā arī 1993. gadā. Pēc Jona Lorda aiziešanas no grupas 2002. gadā Ians Peiss un Ians Gillans ir palikuši vienīgie pārstāvji no grupas pirmā sastāva.\n", "id": "lvs_Latn_111676"}
{"text": "The Who\n\nThe Who ir britu rokgrupa, kas darbojās no 1964. līdz 1982. gadam, periodiski 1980. un 1990. gados un kopš 1999. gada. Ziedu laikos grupa bija kvartets: Rodžers Daltrijs (vokālists), Pīts Taunzends (ģitāra), Džons Entvistls (basģitāra) un Kīts Mūns (bungas). Par vienu no grupas panākumu atslēgām uzskata enerģiskos koncertus.\n", "id": "lvs_Latn_111677"}
{"text": "Vējupīte (Gaujas pieteka)\n\nVējupīte ir Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novadā. Sākas Sudas purva rietumu malā netālu no Gaujas nacionālā parka robežas. Tek pa Viduslatvijas nolaidenumu, lejtece Gaujas senlejā. Augštece līdz Pleskavas šosejai regulēta. Lejpus dzelzceļa līnijas upe kļūst straujāka un tek pa šauru, dziļu, kokiem aizaugušu gravu. 3 km garajā posmā no dzelzceļa līdz ietekai Gaujā relatīvais kritums ir 15-16 m/km. Pie dzelzceļa līnijas 2 ūdenskritumi (0,6 m un 0,8 m augsti). Lejāk upes kreisajā krastā ir Pētera ala, Satezeles pilskalns, Kraukļu aiza, Kraukļu ala un Gleznotāju krauja, labajā krastā ietek strauts ar Ķiparu kaskādi.\n\nUpes vidustece blīvi apbūvēta — kreisajā krastā Siguldas pilsēta un ciems Peltes, labajā — ciems Ķipari. Upi šķērso autoceļš A2 un dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži.\n", "id": "lvs_Latn_111678"}
{"text": "Georgijs Žukovs\n\nGeorgijs Žukovs (, dzimis , miris ) bija PSRS maršals. Viens no pazīstamākajiem padomju augstākajiem virsniekiem Otrā pasaules kara laikā.\n", "id": "lvs_Latn_111679"}
{"text": "Žukovs\n\nŽukovs (, no жук — 'vabole'; sieviešu dzimtē Žukova (Жукова)) ir krievu cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Eduards Žukovs (dzimis 1972. gadā) — Latvijas cīkstonis; Georgijs Žukovs (Георгий Константинович Жуков; 1896—1974) — militārpersona, PSRS maršals; Mihails Žukovs (Михаил Жуков; dzimis 1985. gadā) — krievu hokejists.\n", "id": "lvs_Latn_111680"}
{"text": "Rīgas klimats\n\nRīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā tās tuvākajā apkārtnē.\n\nSaules leņķa maksimums ir 21. jūnijā, 56,4°, bet zemākais 21. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums vasarā ir 54—57%, ziemā tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (14,6 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²).\n", "id": "lvs_Latn_111681"}
{"text": "Četras cildenās patiesības\n\nČetras cildenās patiesības ir Budas mācība jeb darma (sanskr. dharma): Cilvēku dzīve ir pilna vilšanos Jēdzienam duhkha (pali valodā - dukkha) budismā ir visai izplūdusi nozīme. Parasti to tulko kā \"ciešanas\", taču tas ir visai neprecīzi, jo tā nebūt nav tikai fiziskas sāpes vai nelaimes dzīvē. Tas drīzāk ir psihes emocionālo stāvokļu diapazons, kas ietver sevī gan urdošu sajūtu par dzīves nepiepildītību, aizslīdošo mirkļu un notikumu netveramību, kas kā ūdens līst cauri pirkstiem, gan fiziskas un emocionālas sāpes. Cilvēki pārvērš atmiņas par tagadni un dzīvo nemitīgās nākotnes gaidās, nemākot un nespējot reāli dzīvot, visu šodienu nepakārtojot nākotnei. Velta cenšanās noturēt pagātnes skaistākos mirkļus. Sāpes, zaudējot panākto, to, kam esam pieķērušies. Rezultātā - vēlmju neatbilstība iespējām, pastāvīga nepiepildības un neapmierinātības sajūta, sapņi bez seguma, nemitīga tiekšanās uz nākotni, kurā it kā kaut kas būs labāks (bet, kad šī nākotne pienāk, nekas nav mainījies). Ciešanām ir iemesls Trišna (pali - trišna) - maldi un alkas, jeb nepareiza vērtību prioritāte. Tā ir maldīga pieķeršanās cilvēku apziņā definētajai pasaulei, centieni identificēt sevi ar kādu sociālo lomu sabiedrībā, īpašībām vai prasmēm. Trišas pamatā ir avidja: sevis, savas patiesās būtības neapzināšanās; neapjēgšana, ka subjekts un objekts patiesībā ir vienas medaļas divas puses; nespēja skatīt pasauli tādu, kāda tā ir, nevis priekšstatu izkropļotu. Cilvēki cenšas pārveidot pasauli atbilstoši savām vēlmēm un priekšstatiem, regulēt tās norises atbilstoši saviem teorētiskajiem pieņēmumiem. Viņi nemitīgi cenšas realizēt savus plānus un ieceres, un ir nesaprašanā un nelaimīgi, ja tie izjūk un nepiepildās. Bet, ja tie piepildās, cilvēki jau tiecas uz nākamo mērķi. Šāda dzīve ir līdzīga nemitīgam amoka skrējienam \"vāveres ritenī\", neļaujot apziņā ienākt mieram un līdzsvaram. Šajā sadzīves ritenī - sansarā - tiek samalta cilvēka dzīve, neļaujot viņam apjēgt pašam sevi, neļaujot dzīvi izdzīvot pilnvērtīgi. To iespējams pārtraukt (pali - nirodh), no tā iespējams izvairīties, atbrīvoties, sasniedzot nirvanu (pali - nibana) No tā var atbrīvoties, ja cilvēks pārstās krampjaini turēties pie sava prāta radītajām ilūzijām par to, kāda ir dzīve un pasaules kārtība, mainīs savu attieksmi pret pasauli. Apziņa, ka cilvēks ir universāla procesa daļa, pats savā būtībā buda, dara viņu brīvu un ļauj sasniegt nirvānu (burtiski apdzišana, kad \"apdzisušas\" ilūzijas, kaislības, to izraisītās ciešanas). Nirvāna (burt. apdzišana; apziņas stāvoklis, kuru nevar konkrēti definēt; brīvības, miera un svētlaimes stāvoklis, diametrāli pretējs mūsu ikdienas rūpju un stresa pilnajai dzīvei) ir psiholoģisks stāvoklis, kurā konkrētā pasaule, sociālās lomas un attiecības, viedokļi zaudē savas statiskās aprises, ļaujot cilvēkā ienākt apskaidrībai, ļaujot uztvert pasauli tādu, kāda tā ir, nevis tādu, kādu to iztēlojas. Tas sākas tad, kad cilvēks pārstāj raudzīties uz viņam zināmajām dzīves izpausmēm kā vienīgajām iespējamajām, absolūtajām esības formām. Pastāv Cēlais astoņposmu ceļš, kā to panākt.\n\nŠīs dzīvesveida ceļa astoņas joslas tiek sadalītas trijās pakāpēs (divas joslas pirmajā un pa trim joslām abām pārejām): gudrības (pradžnja), tikumības (šila) un koncentrēšanās (samadhi). Visas šīs trīs pakāpes jārealizē vienlaicīgi. Protams, ja neizdodas ko no tā ievērot, nevajadzētu šaustīt sevi (un muļķīgas ir vēlāk radušās domas par elles ugunīm - dzīve sansaras ritenī pati par sevi ir elle). No kļūdām un nevarēšanas jāmācās, nevis strikti jāturas pie likuma burta, jo ļaudis tiecas uz morālo pilnību tieši tāpēc, ka tā šajā brīdī tiem nepiemīt.\n", "id": "lvs_Latn_111682"}
{"text": "Cēlais astoņposmu ceļš\n\nCēlais astoņposmu ceļš jeb cēlā astoņpakāpju taka (, ) budismā ir Budas mācības jeb darmas (sanskr. dharma) Četru Cildeno Patiesību ceturtā summējošā patiesība kā atbrīvoties no vilšanu izraisītajām ciešanām dzīvē: samjag-drišti (pali — samma ditthi), jeb pareizi, taisni uzskati; samjak-amkalpa (pali — samma sankappa), jeb taisna doma, tīra izpratne; samjag-vak (pali — samma vača), jeb taisna, tīra, patiesa valoda; samjak-karmanta (pali — samma ammanta), jeb taisna uzvedība, darbība; samjag-adživa (pali — samma adživa), jeb taisns dzīvesveids; amjag-vjāma (pali — samma vajama), jeb taisni centieni, piepūle; samjak-smriti (pali — samma sati), burtiski taisnas atmiņas, jeb uzmanība, prāta nomierināšana apcerē; samjak-samadhi (pali — samma samadhi), jeb taisna pašiedziļināšanās, apcere, koncentrēšanās. Šīs dzīvesveida ceļa astoņas joslas tiek sadalītas trijās pakāpēs (divas joslas pirmajā un pa trim joslām abām pārejām): gudrības (pradžnja), tikumības (šila) un koncentrēšanās (samadhi). Visas šīs trīs pakāpes jārealizē vienlaicīgi. Protams, ja neizdodas ko no tā ievērot, nevajadzētu šaustīt sevi (un muļķīgas ir vēlāk radušās domas par elles ugunīm — dzīve sansaras ritenī pati par sevi ir elle). No kļūdām un nevarēšanas jāmācās, nevis strikti jāturas pie likuma burta, jo ļaudis tiecas uz morālo pilnību tieši tāpēc, ka tā šajā brīdī tiem nepiemīt.\n", "id": "lvs_Latn_111683"}
{"text": "Pauli matricas\n\n\\sigma_1 = \\sigma_x = X = \\begin{pmatrix} 0 & 1 \\\\ 1 & 0 \\end{pmatrix},\n\n\\sigma_2 = \\sigma_y = Y = \\begin{pmatrix} 0 & -i \\\\ i & 0 \\end{pmatrix},\n\n\\sigma_3 = \\sigma_z = Z = \\begin{pmatrix} 1 & 0 \\\\ 0 & -1 \\end{pmatrix},\n\nkur i ir imaginārā vienība. Dažreiz arī 2 × 2 vienības matricu\n\npieskaita pie Pauli matricām. Ja nepieciešams summēt pār Pauli matricām, tad parasti tās apzīmē ar grieķu burtu σ (sigma), norādot indeksu (šis apzīmējums plaši izplatīts fizikā). Citos gadījumos uzskatāmībai tiek lietoti lielie burti X, Y, Z (piemēram, kvantu skaitļošanā).\n\nPauli matricas ir īpašas ar to, ka tās vienlaicīgi ir gan Ermita, gan unitāras, un kopā ar vienības matricu tās veido bāzi visām 2 × 2 matricām.\n", "id": "lvs_Latn_111684"}
{"text": "Aleksejs Stahanovs\n\nAleksejs Stahanovs (; dzimis , miris ) bija PSRS ogļracis, Sociālistiskā darba varonis (1970), apbalvots ar diviem Ļeņina ordeņiem (1936, 1970) un Darba Sarkanā Karoga ordeni. 1935. gada viņš kļuva slavens kā stahanoviešu kustības aizsācējs, kas tika radīta, lai palielinātu strādnieku produktivitāti un demonstrētu sociālisma pārākumu.\n", "id": "lvs_Latn_111685"}
{"text": "Attēls:Time - Stakhanov.jpg\n\nFair use pamatojums en.wiki. Autortiesības beigušās ASV teritorijā, bet, iespējams, ne citur.\n", "id": "lvs_Latn_111686"}
{"text": "Senskandināvu valoda\n\nSenskandināvu, sennorvēģu jeb senislandiešu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300. gadam lietoja Skandināvijas un tās aizjūras nometinājumu iedzīvotāji vikingu laikos.\n", "id": "lvs_Latn_111687"}
{"text": "Armins van Bīrens\n\nArmins Jozefs Jakobs Daniels van Bīrens (, dzimis 1976. gada 25. decembrī) ir trans mūzikas producents un dīdžejs. Dzimis Nīderlandes pilsētā Leidenē, bet uzaudzis nelielā ciematā Kaudekerkā pie Reinas.\n\n2007. un 2008. gadā viņš tika atzīts par pasaules labāko dīdžeju \"DJ Magazine\" gada Top 100 balsojumā.\n", "id": "lvs_Latn_111688"}
{"text": "Kuģubūve\n\nKuģubūve ir smagās rūpniecības nozare, kas veic kuģu būvēšanu un remontu. Kuģus parasti izgatavo speciālos uzņēmumos - kuģu būvētavās.\n", "id": "lvs_Latn_111689"}
{"text": "Slakteris\n\nSlakteris ( — 'miesnieks'; sieviešu dzimtē Slaktere) ir vācu cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: Atis Slakteris (1956) — latviešu politiķis; Uvis Slakteris (1980) — latviešu ūdens motosportists, Ata Slaktera dēls.\n", "id": "lvs_Latn_111690"}
{"text": "Kārlis Bencs\n\nKārlis Frīdrihs Bencs (; — ) bija vācu inženieris, konstruktors. Pazīstams ar savu darbību mašīnbūves jomā. Viņš izgudroja divtaktu iekšdedzes dzinēju. Viens no pirmajiem automobiļa radītājiem.\n", "id": "lvs_Latn_111691"}
{"text": "Transs\n\nTranss (, no transir — 'sastingt') medicīniskā nozīmē ir īslaicīga funkcionāla apziņas aptumšošanās. Parasti notiek pēkšņi, piemēram, epilepsijas lēkmju laikā. Transa laikā izmainās apziņas kontrole pār informācijas apstrādi, ko var objektīvi reģistrēt pēc smadzeņu darbības, it sevišķi bēta viļņu izmaiņām.\n\nMedicīnā transs tiek atzīts par dziedinošu apziņas stāvokli, kura laikā cilvēks gūst apmēram divreiz vairāk atpūtas, nekā miega laikā. Ja cilvēks transa stāvoklī ieiet apzināti (piemēram, reliģisku rituālu laikā), to sauc par meditēšanu. Dažreiz cilvēks transa stāvoklī nokļūst liela noguruma vai informatīvas pārslodzes dēļ — tādējādi organisms aizsargā sevi no pārmērīga stresa.\n\nPsiholoģijā par transu dēvē tādu apziņas krēslas stāvokli, kurā nav novērojamas halucinācijas vai murgi. Pie transa pieskaita arī ekstāzes vai gaišredzības stāvokļus. Transa laikā cilvēks spēj automātiski veikt sarežģītas darbības, kaut arī parastā telpas un laika sajūta viņam ir zudusi.\n", "id": "lvs_Latn_111692"}
{"text": "Vilnis Zariņš\n\nVilnis Zariņš (dzimis Jūrmalā, miris ) bija latviešu filozofs un sabiedriskais darbinieks. Filozofijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Vairāku Rīgas domes sasaukumu deputāts.\n\nDaudzus gadus mācīja filozofijas vēsturi Latvijas Universitātē. Atmodas kustības dalībnieks, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā. Aktīvi darbojies Latvijas Tautas frontē un tās pēdējā formā – Kristīgajā tautas partijā.\n", "id": "lvs_Latn_111693"}
{"text": "Triko\n\nTriko (no , tricoter — 'adīt') var būt šādi ar trikotāžu saistīti jēdzieni: Kokvilnas vai vilnas uzvalku audums. Kokvilnas triko auž sarža, lauztā sarža vai kombinētajā pinumā melanžētu vai ribaustu (ar gareniskām svītrām, retāk rūtots) no šķeterētas vidēja rupjuma dzijas šķēros un divreiz rupjākas vienpavediena dzijas audos. Vilnas triko auž no šķeterētas ķemmdzijas sīkraksta, audekla, retāk saraža pinumā. Viens no trikotāžas pamatnes adījuma pinumiem, cilpu stabiņu veido 2 pavedieni. Blakus esošo stabiņu savieno vienpusēji cilpu pārstaipi. Šie atdalījumi ir neizskatīgi un viegli irst. Speciāli adīti tērpi baletdejotājiem un sportistiem (vingrotājiem, peldētājiem, smagatlētiem).\n", "id": "lvs_Latn_111694"}
{"text": "Celebration\n\nCelebration ir ASV mūziķes Madonnas labāko dziesmu izlases albums, kuru ierakstu kompānija Maverick Records sadarbībā ar Warner Bros. Records izdeva 2009. gada septembrī. Šī bija mūziķes Madonnas trešā labāko dziesmu izlase pēc 1990. gada albuma The Immaculate Collection un 2001. gada albuma GHV2.\n", "id": "lvs_Latn_111695"}
{"text": "Transs (mūzikas žanrs)\n\nTranss () ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš ir radies 1990. gadu sākumā Vācijā. Pamatā mūzikas žanra temps ir 128—150 sitieni minūtē, melodiskas sintezatoru veidotas frāzes un mūzikas veidā, kas ir progresīva, jo balstās uz augšupejošu un lejupejošu melodiju. Transs ir ambientās, tehno, hausmūzikas un dažādu citu elektroniskās deju mūzikas žanru kombinācija.\n", "id": "lvs_Latn_111696"}
{"text": "Jaunais Rīgas teātris\n\nJaunais Rīgas teātris (JRT) ir profesionāls latviešu teātris, dibināts 1992. gadā. Tas atrodas Lāčplēša ielā 25, kur no 1902. līdz 1905. gadam atradās Jaunais latviešu teātris, bet no 1908. līdz 1915. gadam Jaunais Rīgas teātris. No 1916. gada ēkā darbojās teātris \"Komēdija\". No 1920. gada līdz 1979. gadam tur atradās Dailes teātris un no 1979. gada februāra līdz 1992. gadam Jaunatnes teātra latviešu trupa.\n\nJRT pirmais mākslinieciskais vadītājs no 1992. līdz 1997. gadam bija Juris Rijnieks. Kopš 1997. gada teātra galvenais režisors ir Alvis Hermanis.\n\nSakarā ar teātra ēkas Lāčplēša ielā rekonstrukciju, teātris no 2017./2018. gada sezonas līdz 2024. gada martam darbojās pagaidu telpās, bijušajā Tabakas fabrikā Miera ielā 58A.\n", "id": "lvs_Latn_111697"}
{"text": "Klaida\n\nKlaida (, ) ir liela upe Skotijā. Tā ir devītā garākā upe Apvienotajā Karalistē un trešā - Skotijā. Kopā ar estuāru tās garums ir 208 km. Upe sākas Dienvidskotijas augstienes ziemeļu nogāzēs, sākumā plūst pa kalnainu apvidu, vēlāk pa paugurainu līdzenumu. Ietek Fērtofklaida līcī. Vislielākā notece rudenī un ziemā. Pie Klaidas atrodas viena no lielākajām Lielbritānijas pilsētām - Glāzgova, līdz kurai iespējams kuģot ar jūras kuģiem. Augstāk sastopamas krāces, uz kurām uzbūvēta hidroelektrostacija. Kanāli savieno Klaidu ar Ziemeļjūru.\n", "id": "lvs_Latn_111698"}
{"text": "Diskriminācija\n\nDiskriminācija ir indivīda vai indivīdu grupas tiesību ierobežošana balstoties uz rases, dzimuma, etniskās piederības, politiskās vai reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas vai citu pazīmju dēļ. Par diskrimināciju parasti sauc nevienlīdzīgu izturēšanos, kādu tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, apspiešanu utt.\n\n(6) Tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu, kas tās dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.\n\n(7) Par diskrimināciju uzskatāma arī personas aizskaršana vai norādījums to diskriminēt.\n\n(8) Aizskaršana ir personas pakļaušana tās dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.\n\n(9) Par diskrimināciju dzimuma dēļ uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.\n", "id": "lvs_Latn_111699"}
{"text": "Patriotisms\n\nPatriotisms (no (patriōtēs) — 'līdzpilsonis', kas nāk no πατρίς (patris) — 'dzimtene, tēvzeme') ir savas dzimtenes, valsts mīlestība, kā arī darbošanās tās labā, aizstāvot to kā darbos, tā arī vārdos.\n\nTas ir ļoti plašs emocionāls, ideoloģisks jēdziens, princips. Patriotisms ir tuvs jēdziens nacionālismam un citviet tie pat pārklājas, tomēr nacionālisms ir vairāk saistīts ar tuvības izjūtu ar kādu etnisko grupu, valodu. Patriotisms pēc savas būtības ir iracionāla sajūta, jo mīlestība ne vienmēr ir skaidrojama ar loģiskiem secinājumiem. Solidaritātes izjūta ir viens no patriotisma stūrakmeņiem. Tā izpaužas gan izjūtās, kas saistās ar unikālām, īpašām iezīmēm, kuras saistās ar dzimteni, gan arī sasniegumos dažādās jomās. Liela nozīme ir dzimtenes vēsturei un atsevišķiem vēsturiskiem notikumiem, kas rada noteiktu kopības izjūtu.\n\nPatriotisma skaidrojums ir atšķirīgs dažādās valstīs un laikos. Senajos laikos pastāvēja polisas patriotisms, kurš mūsdienās atbilst lokālpatriotismam, kad patriotisms saistās ar tuvāko apkārtni, respektīvi, ciemu, pilsētu, rajonu un tā tālāk. Impērijas patriotisms saistās ar imperiālismu, kurš izpaužas lojalitātes izjūtā pret impēriju un tās rīcību, vadību. Etniskais patriotisms ir nacionālisms, respektīvi, mīlestība pret noteiktu tautību vai etnisko grupu. Pastāv arī nicinošs jēdziens urrā patriotisms, kuru parasti saista ar liekulīgu vai uzspēlētu patriotisma paušanu.\n\nIr pazīstams uzskats \"Par patriotiem nepiedzimst, par tādiem kļūst\" (audzināšanas rezultātā), tāpēc tiek pieņemts, ka liela nozīme patriotisma ieaudzināšanā ir patriotiskajai audzināšanai.\n", "id": "lvs_Latn_111700"}
{"text": "Sudzisms\n\nPar sudzismu (arī sugu diskrimināciju) dzīvnieku aizstāvības ētikā sauc atšķirīgas indivīda vērtības vai atšķirīgu tiesību atzīšanu, balstoties tikai uz sugas atšķirību. Sudzisma atbalstītāji dažādu apsvērumu dēļ uzskata, ka šāda nodalīšana ir pamatota, taču sudzisma kritiķi to pielīdzina tādiem nepamatotas diskriminācijas veidiem kā rasisms, seksisms u.c.\n\nJēdzienu 1973. gadā ieviesa britu psihologs Ričards Raiders (Richard D. Ryder), lai apzīmētu uz ārējām īpašībām balstītu aizspriedumu pret pārējo sugu indivīdiem. Vēlāk viņš paskaidroja, ka šo jēdzienu ieviesis,\n\nŠo jēdzienu lieto galvenokārt dzīvnieku tiesību aizstāvji, norādot, ka uzskatīt sajūtošas būtnes par cilvēku īpašumu ir iracionāli vai neētiski.\n", "id": "lvs_Latn_111701"}
{"text": "The Fratellis\n\nThe Fratellis ir britu rokgrupa, kura sāka muzicēt 2005. gadā. Tā sastāv no trim cilvēkiem: Džons Lolera (balss, ģitāra), Berija Volesa (basģitāra) un Gordona Makrorija (bungas). Viņi lieto pseidonīmus, attiecīgi, Džons Fratelli, Berijs Fratelli un Minss Fratelli.\n", "id": "lvs_Latn_111702"}
{"text": "Anemometrs\n\nAnemometrs ( (anemos) — 'vējš' + μετρέω (metrein) — 'mērīt') ir meteoroloģiskais mērinstruments, mēraparāts, ar kuru mēra vēja ātrumu. Par anemometriem dažreiz sauc arī citiem mērķiem paredzētas gāzu plūsmas ātruma mērierīces.\n", "id": "lvs_Latn_111703"}
{"text": "Ieva Tāre\n\nIeva Tāre (dzimusi Rīgā) ir bijusī latviešu basketboliste, spēlējusi vieglās uzbrucējas pozīcijā, bijusi Latvijas sieviešu basketbola izlases dalībniece.\n\nKopā ar PSRS U-16 izlasi izcīnījusi pirmo vietu 1991. gada Eiropas U-16 čempionātā. Latvijas izlasē spēlējusi no līdz . Tās sastāvā ir izcīnījusi 9. vietu 1999. gada Eiropas čempionātā Polijā, 6. vietu 2005. gada Eiropas čempionātā Turcijā, 4. vietu 2007. gada Eiropas čempionātā Itālijā, 7. vietu 2009. gada Eiropas čempionātā Latvijā un dalītu 9.—12. vietu 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs. I. Tārei pieder rezultativitātes rekords Latvijas izlasē vienā spēlē iemesto punktu ziņā — 1994. gadā viņa parbaudes spelē spējusi gūt 36 punktus.\n\n2008. gada Latvijas gada balvas sportā ieguvēja nominācijā \"Par cīņas gribu\".\n", "id": "lvs_Latn_111704"}
{"text": "Alvis Hermanis\n\nAlvis Hermanis (dzimis ) ir latviešu teātra un operas režisors un bijušais aktieris. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs. Kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām vietējā, kopš 21. gadsimta sākuma starptautiskā mērogā viens no atzītākajiem Latvijas režisoriem. Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējs. Vairākkārtējs Spēlmaņu nakts balvas ieguvējs, saņēmis arī Lielā Kristapa balvu kā labākais aktieris.\n", "id": "lvs_Latn_111705"}
{"text": "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili\n\n\"Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili\" ir 1987. gadā Rīgas Kinostudijā uzņemta latviešu mākslas filma, detektīvfilma, pēc Andra Kolberga tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Tās režisors ir Arvīds Krievs. Filma saņēmusi 7 Lielā Kristapa balvas.\n", "id": "lvs_Latn_111706"}
{"text": "Lāsteka\n\nLāsteka ir dabīgi veidojies ledus gabals, kas nokarājas no kādas ēkas jumta, vada, koka zara u.c. Dažreiz par lāstekām sauc arī citus nokarenas formas cietus notecējumus, piemēram, stalaktītus.\n\nParasti lāstekām ir konusveida forma, kuram pamats ir augšā un virsotne ir apakšā. Iekšpusē nereti ir dažādi dobumi. Vairākas lāstekas kopā veido dažādas konstrukcijas ar neparastām formām.\n", "id": "lvs_Latn_111707"}
{"text": "Metimnes pilskalns\n\nMetimnes pilskalns () bija seno letgaļu pilskalns Tālavas teritorijā, kurā 1213./1214. gada ziemā apmetās no Pleskavas padzītais kņazs Vladimirs Mstislavičs ar sievu un dēliem. Idumejas priesteris Alebrands un Imeras priesteris Indriķis viņam sūtīja labību un dāvanas kā izlīguma zīmi. Metimnes pilī viņš sprieda tiesu un ievāca no šiem novadiem meslus. 1214. gadā Idumejas priesteris Alebrands pārmeta kņazam nabagu apspiešanu un musināšanu novērsties no katoļu ticības. Kņazs sašuta un ar savu karadraudzi nopostīja Alebranda māju. Pēc šī konflikta kņazs Vladimirs Mstislavičs ar visu saimi atgriezās Pleskavā.\n", "id": "lvs_Latn_111708"}
{"text": "Marija II\n\nMarija II Stjuarte - Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene no 1689. līdz 1694. gadam. Marija II Bragansa - Portugāles karaliene no 1826. līdz 1853. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_111709"}
{"text": "Andris Kolbergs\n\nAndris Kolbergs (dzimis Jūrmalā, miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks un scenārists, detektīvžanra romānu autors.\n", "id": "lvs_Latn_111710"}
{"text": "Sarma\n\nSarma ir atmosfēras nokrišņu veids, nelielu ledus gabaliņu nosēdums. Tas ir apledojums uz zemes virsmas un dažādām virsmām (maziem zariem, vadiem u.c.), kas pārsvarā veidojas miglas laikā, ūdens tvaikam gaisā desublimējoties. Zari, smilgas, arī no sniega izvilkti zari nereti ir klāti ar plāniem ledus kristāliņiem, kuriem skaldņu leņķi atbilst regulāram sešstūrim, bet uz kristāliņa plakanās virsmas redzams svītrojuma tīkls arī tādā pašā leņķī. Ledus kristālu kopējais garums var pārsniegt vairākus centimetrus.\n\nSarma veidojas zemā gaisa temperatūrā, pūšot lēnam vējam. Ledus kristāliņu skaits uz virsmas pieaug tajā pusē, no kuras pūš vējš.\n", "id": "lvs_Latn_111711"}
{"text": "Salna\n\nSalna ir atmosfēras nokrišņu veids, kurš veidojas uz zemes virsmas vai uz priekšmetiem. Tas ir plāns ledus kristāliņu slānis, kurš veidojas no ūdens tvaika. Bieži vien salnas veidošanās laikā ir arī migla.\n\nTāpat kā rasa, salna veidojas tāpēc, ka zemes virsma atdziest līdz temperatūrai, kas ir zem nulles un arī kas ir zemāka nekā gaisa temperatūra. Pēc formas salnas daļiņas atgādina sniegpārslas, bet atšķiras no tām ar to, ka tās nav tik līdzīgas viena otrai, jo veidojas atšķirīgos apstākļos, uz dažādu priekšmetu virsmas.\n\nSalna ir viena no lauksaimniecībai kaitīgākajām meteoroloģiskajām parādībām. Mērenā klimata zonā salnas ir normāla parādība, kas novērojamas pavasarī un rudenī. Sevišķi bīstamas ir pavasara salnas, kad augi tikko sāk attīstīties, jo tās aizkavē augu attīstību, rada augu bojājumus, tādēļ samazinās raža.\n", "id": "lvs_Latn_111712"}
{"text": "Rasa\n\nRasa ir atmosfēras nokrišņu veids, kad ūdens tvaiks kondensācijas un pilienveidā veidojas uz augsnes virskārtas, augiem un priekšmetiem. Šī parādība visbiežāk vērojama vasaras periodā, skaidrās naktīs, kad zeme atdziest zem rasas punkta temperatūras.\n", "id": "lvs_Latn_111713"}
{"text": "Rīgas Laiks\n\nRīgas Laiks ir nespecializēts žurnāls latviešu valodā, kurš regulāri iznāk kopš 1993. gada novembra. ISSN numurs 1407-1622. Izdevējs ir SIA Rīgas Laiks. Galvenais redaktors ir Uldis Tīrons.\n\nŽurnāls iznāk reizi mēnesī un ir pieejams arī elektroniski. 2008. gadā žurnāla tirāža bija 7000 eksemplāru. Rīgas Laika arhīvs daļēji ir pieejams bezmaksas lasīšanai žurnāla interneta vietnē.\n", "id": "lvs_Latn_111714"}
{"text": "Jūras efekta nokrišņi\n\nJūras efekta nokrišņi (tiek dēvēti arī kā Ezera efekta nokrišņi) ir auksto gaisa masu plūšana pāri lielai un neaizsalušai ūdenstilpei, kuras rezultātā rodas konvekcija (vertikāla siltumapmaiņa). Aukstais gaiss, nonākot virs siltiem ūdeņiem sasilst un paceļas augšup. Mākoņi un nokrišņi veidojas tad, ja gan konvekcija gan gaisa mitrums ir gana lieli. Retos gadījumos var būt pat pērkona negaiss.\n", "id": "lvs_Latn_111715"}
{"text": "Hašišs\n\nHašišs ( ḥashīsh, burtiski \"sausa zāle\", no hashsha \"kļūt sausam\") ir kaņepes produktu grupas nosaukums. Tajā iekļautas vairākas no kaņepēm ekstrahētas, cietas pīpējamās vielas, kuras satur psihoaktīvos komponentus THC un CBD.\n\nHašiša izcelsme ir Rietumāzija, it īpaši Tuvie Austrumi, kur to lieto kā ārstniecisku līdzekli un baudvielu. Ļoti daudz hašiša tiek patērēts Ziemeļindijas apgabalos, kur to pagatavo ar īpašas metodes palīdzību un sauc par čarām. 19. gadsimta otrajā pusē hašiša smēķēšanas tradīcijas sasniedza Eiropu. Visvairāk šī tradīcija izplatījās arābu zemēm tuvajās valstīs — Turcijā un Grieķijā.\n\nMūsdienās hašiša lielākās ražotājvalstis ir Afganistāna, Maroka un Libāna. Hašiša krāsa var atšķirties pēc reģiona un lietotās ekstrakcijas metodes. Piemēram, Afganistānas hašišs mēdz būt melns, Marokas — brūns, Libānas — pat zaļš vai sarkans.\n", "id": "lvs_Latn_111716"}
{"text": "Atalyja\n\nAtalyja ir lietuviešu folkroka, postfolkloras un pasaules mūzikas grupa, kas savā daiļradē lietuviešu arhaisko folkloru papildina ar roka, džeza un indiešu mūzikas elementiem un izteiksmes līdzekļiem. Grupas nosaukums Atalyja aukštaišu izloksnē nozīmē \"Lietus nāk\". Vairāk nekā 10 pastāvēšanas gadu laikā Atalyja ir ieguvusi dažāda vecuma klausītāju atzinību. Grupa cenšas popularizēt arhaisko folkloru un senās lietuviešu tautasdziesmas padarīt tuvākas mūsdienu klausītājiem. Repertuāra pamatu veido sutartines, kā arī kalendārās, kara, vēsturiskās un kāzu tautasdziesmas. Grupas muzikālās izpausmes ir visai plašas — no meditatīvas improvizācijas līdz smagam kompozicionālam ārtrokam. Mūziķi droši eksperimentē, tradicionālo tautasdziesmu melodijas savienojot gan ar klasiskā roka, gan metāla, blūzroka, fankmūzikas, progresīvā roka un indiešu klasiskās mūzikas elementiem.\n\nGrupas jaunradei ir raksturīgi profesionāli un gaumīgi aranžējumi, bagāta tembru palete, dažāda ritmika un savdabīga polifonija. Tradicionālie lietuviešu instrumenti (kankles, gārši jeb skuduči, vijole, dūdas, vargāns) tiek radoši kombinēti ar elektrisko ģitāru un basģitāru, kā arī rokam raksturīgiem sitaminstrumentiem. Vairākām dziesmām savdabīgu austrumniecisku skanējumu piešķir Ziemeļindijas instrumenti: bansuri (bambusa flauta) un tabla (bungu pāris).\n", "id": "lvs_Latn_111717"}
{"text": "UK garage\n\nUK garage ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kas radās Apvienotajā Karalistē 1990. gadu sākumā un vidū.\n", "id": "lvs_Latn_111718"}
{"text": "Drum and bass\n\nDrum and bass (abreviatūrā: d&b, DnB, dnb, d'n'b, drum n bass, drum & bass, dNb, deebee), ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš parādījās 1980. gadu beigās. Žanrs ir viegli atpazīstams un identificējams, jo to var raksturot ar ātru, lauztu ritmu (parasti 165—185 sitieni minūtē) un dziļu, spēcīgu basa līniju. Šī mūzikas žanra aizsākumi meklējami 1990. gadu pašā sākumā Apvienotās Karalistes reiva kultūrā, kur kā atvasinājums no kopējā reiva stila radās atsevišķs mūzikas novirziens.\n", "id": "lvs_Latn_111719"}
{"text": "Hauss\n\nHauss (no — \"māja\") var būt: Hausmūzika — elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs; Edijs Hauss (Edward L. House II) — ASV basketbolists (dzimis 1978); Doktors Hauss — ASV seriāls.\n", "id": "lvs_Latn_111720"}
{"text": "Eirodeju mūzika\n\nEirodeju mūzika (eurodance) ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kas 1990. gadu sākumā parādījās Rietumeiropā. Žanrs ietver sevī daudzus hausmūzikas, Hi-NRG, Italo-Disco un hiphopa elementus. 2000. gadu sākumā eirodeju mūzikas žanra producenti turpināja attīstīt mūzikas skanējumu par paraugu ņemot elementus no transa un tehno.\n\nEirodeju mūzika ir lielā mērā ietekmējusies izmantojot bagātu, melodisku vokālu, vai nu atsevišķi, vai kopā ar repotām rīmēm. Tas, apvienojumā ar sintētisku, spēcīgu basa ritmu un lipīgu melodiju nosaka galvenos pamatus eirodeju mūzikā.\n", "id": "lvs_Latn_111721"}
{"text": "Elektronika (mūzikas žanrs)\n\nElektronika () ir elektroniskās mūzikas žanrs, visbiežāk ar šo jēdzienu saprot tāda veida mūziku, kurai ir plašs pielietojums, tostarp pamata mūzika ar dažādām deju formām un fona mūzika. Atšķirībā no elektroniskās deju mūzikas ne visas elektronikas žanra kompozīcijas ir paredzētas dejām.\n\nElektronikas žanrs izveidojās 20. gadsimta 1970. gados.\n", "id": "lvs_Latn_111722"}
{"text": "FC Tranzit\n\nFC Tranzit ir Latvijas futbola klubs no Ventspils. Dibināts 2006. gadā zem nosaukuma FC Tranzīts, 2008. gadā tas ieguva 2. vietu 1. līgā. Pirms 2009. gada sezonas to uzaicināja spēlēt Virslīgā, jo vairāki Virslīgas klubi bija bankrotējuši. Klubam ir sadarbība ar FK Ventspils un tam ir izīrēti vairāki spēlētāji, kuri netiek Ventspils sastāvā.\n\n2010. gada sākumā klubs nomainīja savu nosaukumu uz FC Tranzit, jo uz kluba logotipa jau no paša sākuma bija uzrakstīts tieši \"Tranzit\", un tad arī oficiālajos dokumentos latviskot nosaukumu nebija nekādas jēgas.\n", "id": "lvs_Latn_111723"}
{"text": "Vilhelms Kanariss\n\nVilhelms Francis Kanariss (; dzimis , miris ) bija Vācijas virsnieks, admirālis, Abvēra (Vācijas militārās izlūkošanas dienesta) vadītājs no 1935. līdz 1944. gadam, kā arī Vācijas pretošanās kustības dalībnieks.\n\nDzimis bagātu rūpnieku ģimenē. 1905. gadā iestājās Impērijas flotē (Kaiserliche Marine). Pirmā pasaules kara laikā dienēja uz vieglā kreisera SMS Dresden. 1915. gadā krita gūstā Robinsona Krūzo salā, kad pēc kaujas ar britu kuģiem komanda SMS Dresden nogremdēja. Augustā izbēga no gūsta un spēja atgriezties Vācijā. Kara turpmākajā gaitā komandēja zemūdeni Vidusjūrā.\n\nPēc kara iesaistījās brīvkorpusos. Bijis iesaistīts Rozas Luksemburgas nogalināšanā. Vēlāk atkal iesaistījās kara flotes (Reichsmarine) darbā, kādu laiku komandējot bruņukuģi SMS Schlesien. 1933. gadā, pēc Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas, tika iecelts par Abvēra komandieri.\n\nIesākumā bijis Hitlera atbalstītājs, bet ap 1938. gadu V. Kanariss sapratis, ka esošais kurss ved uz katastrofu. Pulcējot ap sevi pret nacistiem noskaņotus virsniekus un uzturot kontaktus ar britu izlūkdienstu MI6, viņš centās vājināt Hitlera varu. 1944. gada februārī Hitlers V. Kanarisu atcēla no amata, par Abvēra priekšnieku ieceļot Valteru Šellenbergu. Dažas nedēļas vēlāk viņam tika piemērots mājas arests, līdz ar to viņš nespēja aktīvi piedalīties 20. jūlija sazvērestībā. Pēc sazvērestības sakāves V. Kanariss tika notiesāts uz nāvi un 1945. gada 9. aprīlī Flosenburgas koncentrācijas nometnē tika pakārts kopā ar Dītrihu Bonhēferu un citiem režīma pretiniekiem.\n", "id": "lvs_Latn_111724"}
{"text": "Inversija (meteoroloģija)\n\nInversija ir anomālas kaut kāda parametra izmaiņas atmosfērā atkarībā no augstuma. Parasti tas attiecas uz temperatūras inversiju, t.i. gaisa temperatūras paaugstināšanos atmosfēras augstākos slāņos — gaisa temperatūra kilometra augstumā virs zemes ir augstāka nekā pie zemes.\n\nTemperatūras inversija ir šķērslis gaisa vertikālai pārvietošanai un bieži vien inversijas laikā veidojas dūmaka, migla, smogs, mākoņi, mirāžas u.c. Inversija ir arī atkarīga no apkārtnes reljefa. Piemēram, virs lielām pilsētām, kuras atrodas kalnu ielejās, bieži veidojas smogs. Visstiprākās inversijas parasti novērojamas Sibīrijas austrumos un Antarktīdā ziemas periodā.\n", "id": "lvs_Latn_111725"}
{"text": "Apledojums\n\nApledojums ir ledus slānis uz zemes vai priekšmetu virsmas, kurš parasti veidojas ziemā vai rudenī pēc atkušņa aukstā laikā, kā arī slapja sniega vai lietus lāšu sasalšanas dēļ.\n\nĻoti stiprs apledojums bijis Krievijas dienvidrietumos 1892. gada oktobrī. 20. un 21. oktobrī stipro ziemeļu un ziemeļaustrumu vēju ietekmē gaiss un augsne ievērojami atdzisa, bet jau 22. oktobra rītā pūta dienvidu vējš un sniga sniegs, kurš ik pa laikam pārgāja uz parasto un uz ledaino lietu. Augsne, koku zari un lapas pārklājās ar ledus kārtu.\n", "id": "lvs_Latn_111726"}
{"text": "Atkala\n\nAtkala (arī ledus lietus, sasalstošs lietus) ir atmosfēras nokrišņu veids, kas izkrīt ledus gabaliņu vai lietus veidā. Pēc tam ūdens vai ledus piesalst pie zemes virsmas, koku zariem vai vadiem un veidojas apledojums.\n", "id": "lvs_Latn_111727"}
{"text": "Populāri\n\nPopulāri ( vai populus - tauta) ir idejiska politiska plūsma Romas Republikā no 2. gadsimta p.m.ē. līdz mūsu ēras sākumam. Populāri bija pretējs spēks optimātiem un tie pārstāvēja lauku un pilsētas plebeju intereses.\n\nViens no ievērojamākajiem populāriem bija Jūlijs Cēzars.\n", "id": "lvs_Latn_111728"}
{"text": "Viesīte (upe)\n\nViesīte ir Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles un Jēkabpils novados. Tek lielākoties pa Taurkalnes līdzenumu.\n\nUpi šķērso autoceļi P73, P75 un P86.\n", "id": "lvs_Latn_111729"}
{"text": "Džeksona\n\nDžeksona () ir pilsēta ASV, Misisipi štata galvaspilsēta. Pēc 2000. gada datiem, lielākā štata pilsēta. Iedzīvotāju skaits pilsētā pamazām samazinās. 2000. gadā Džeksonā dzīvoja iedzīvotāji, 2010. gadā - 173 514, bet 2020. gadā vairs tikai 153 701 iedzīvotājs. Pilsēta dibināta 1821. gadā un nosaukta par godu Endrū Džeksonam, ASV septītajam prezidentam.\n\nDžeksona ir vienīgā pilsēta Misisipi štatā, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 cilvēku. Pilsēta atrodas netālu no aprimuša vulkāna.\n\nPilsētā ir vairāki muzeji un kultūras iestādes, tostarp Misisipi Bērnu muzejs, Dabaszinātņu muzejs, Vēstures muzejs.\n", "id": "lvs_Latn_111730"}
{"text": "Toradži\n\nToradži ir tauta Indonēzijai piederošajā Sulavesi salā. Pie tās pieder ap 650 000 cilvēku, no kuriem 450 000 joprojām dzīvo toradžu tradicionālajā teritorijā Tanatoradžā. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši, bet pārējie ir musulmaņi vai pieder vietējai animistu reliģijai alukai (aluk — \"ceļš\"). Indonēzijas valdība oficiāli atzīst šo reliģiju ar nosaukumu \"aluktodolo\" (Aluk To Dolo — \"senču ceļš\").\n\nVārds \"toradži\" cēlies no kaimiņos dzīvojošo bugiešu valodas vārdiem to riaja, kas nozīmē \"cilvēki no kalnienes\". Nīderlandiešu koloniālā valdība oficiāli nosauca šo grupu par Toraja 1909. gadā. Toradži ir pazīstami ar saviem sarežģītajiem apbedīšanas rituāliem un klintīs izcirstajām kapenēm, kā arī ar savām tradicionālajām laivveida ēkām tonkonaniem un krāsainajiem kokgrebumiem. Toradžiem bēres ir nozīmīgs notikums, ar ko saistītie rituāli, kurus parasti apmeklē simtiem cilvēku, ilgst vairākas dienas.\n\nLīdz pat 20. gadsimtam toradži dzīvoja patstāvīgos, no pārējās pasaules nošķirtos ciematos un praktizēja animismu. 20. gadsimta sākumā nīderlandiešu misionāri uzsāka mēģinājumus pievērst toradžus kristietībai. 20. gadsimta 70. gados, kad Toradžu zeme kļuva atvērtāka ārpasaulei, tā kļuva par Indonēzijas tūrisma ikonu; to izmantoja tūrisma attīstītāji un pētīja antropologi. Ap 1990. gadu, kad tūristu pieplūdums sasniedza augstāko punktu, toradžu sabiedrība bija ievērojami mainījusies — no agrāras kopienas, kurā liela nozīme bija Aluk To Dolo uz lielā mērā kristīgu kopienu.\n", "id": "lvs_Latn_111731"}
{"text": "Sfēriskā koordinātu sistēma\n\nSfēriskā koordinātu sistēma ir koordinātu sistēma ģeometrisku figūru attēlošanai trīs dimensijās, kurā tiek izmantoti parametri (r, θ, φ). To iegūst, polārajai koordinātu sistēmai (r, φ) pieliekot papildus parametru θ, kas raksturo stara leņķi ar z asi un ļauj tam pārvietoties trīsdimensiju telpā. Savukārt parametrs φ raksturo leņķi stara projekcijai xy plaknē ar x asi. Virsma, kas veidojas, mainot leņķus θ un φ (bet nemainot r), ir sfēra. Ja maina arī r, tad iegūst lodi.\n", "id": "lvs_Latn_111732"}
{"text": "Cilindriskā koordinātu sistēma\n\nCilindriskā koordinātu sistēma ir koordinātu sistēma ģeometrisku figūru attēlošanai trīs dimensijās. To iegūst, polārajai koordinātu sistēmai pieliekot trešo dimensiju h, kas ir perpendikulāra xy plaknei. Tā raksturo punkta augstumu virs xy plaknes (tāpat kā trīsdimensiju taisnleņķa koordinātēs). Virsma, kas veidojas, ja maina h un \\varphi\\, (bet nemaina r), ir cilindrs.\n", "id": "lvs_Latn_111733"}
{"text": "Nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana\n\nNīderlandiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas nīderlandiešu un flāmu īpašvārdu atveidošanā. Nīderlandiešu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.\n\nPēc šiem noteikumiem atveido nīderlandiešu un flāmu personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Nīderlandē, Flandrijā (Beļģija), Surinamā. Arubā un Nīderlandes Antiļās nīderlandiešu valoda ir oficiālā valoda, bet lielākajai daļai vietvārdu ir spāņu, portugāļu, angļu un franču valodu cilme. Atsevišķos gadījumos nīderlandiešu valodas cilmes personvārdi un vietvārdi sastopami Indonēzijā, Brazīlijā, Mazajās Antiļu salās un citur.\n", "id": "lvs_Latn_111734"}
{"text": "Programmatūras izmaiņu pieprasījums\n\nProgrammatūras izmaiņu pieprasījums jeb izmaiņu pieprasījums ir dokuments, kas izsaka nepieciešamību programmatūras sistēmas pilnveidošanai.\n\nIzmaiņu pieprasījums ir deklaratīvs, t.i., tas paziņo vajadzības, kuras nepieciešams realizēt, taču ne veidu, kā tieši tās ir jārealizē.\n", "id": "lvs_Latn_111735"}
{"text": "Samarieši\n\nSamarieši ( Shomronim, as Sāmariyūn) ir etnoreliģiska grupa Izraēlā.\n\nAtbilstoši datiem, 2007. gada 1. novembrī kopumā bija 712 samarieši, kas dzīvo galvenokārt Kirjatluzas pilsētā pie Gerizima kalna, kas atrodas Palestīnas pašpārvaldes teritorijā un Holonas pilsētā, Izraēlā.\n\nSamarieši esot cēlušies no senās Samārijas iedzīvotājiem, kas tur uz dzīvi apmetās Babilonas trimdas laikā. Samariešu reliģija ir samaritānisms, kas ir jūdaisma \"māsas reliģija\" un ko samarieši uzskata par seno izraēļu īsteno ticību, kuras saknes meklējamas laikā pirms Jeruzalemes tempļa uzcelšanas.\n\nLiturģijā tiek izmantotas samāriešu ivrita, samariešu aramiešu un samariešu arābu valodas, visas no kurām tiek rakstītas īpašā samariešu alfabētā, kas balstīts uz seno ivrita rakstību, atšķirībā no mūsdienu ebreju alfabēta, kas balstīts uz aramiešu alfabētu.\n", "id": "lvs_Latn_111736"}
{"text": "2009. gads kosmonautikā\n\nŠeit apkopoti 2009. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.\n\n2009. gadā Irāna kļuva par kosmosa lielvalsti, pirmoreiz ar savu nesējraķeti palaižot savu pavadoni. ASV un Krievija veica deviņus pilotējamos lidojumus; SKS pastāvīgā apkalpe palielinājās no trijiem līdz sešiem cilvēkiem. Japāna palaida savu pirmo kravas kuģi HTV-1.\n\nPlašu rezonansi izsauca mobilo sakaru pavadoņa Iridium 33 sadursme ar nestrādājošu Krievijas militāro pavadoni.\n\nASV aģentūras NASA direktora amatu atstāja Maikls Grifins, tā vietā stājās bijušais astronauts Čārlzs Boldens. Savukārt par Indijas Kosmosa pētījumu organizācijas vadītāju kļuva K. Radhakrišnans, nomainot G. Madhavanu Nairu.\n", "id": "lvs_Latn_111737"}
{"text": "Sals\n\nSals ir atmosfēras stāvoklis, kad gaisa temperatūra pazeminās zem ūdens sasalšanas atzīmes (0 °C, 32 °F, 273,15K). Parasti šo temperatūru mēra 1,2 līdz 2 metru augstumā no zemes virsas. Attiecībā uz cilvēka organismu ir konstatēts, ka sala iedarbība ir spēcīgāk jūtama stiprā vējā un augstākā relatīvajā gaisa mitrumā nekā bezvējā un sausā gaisā.\n\nneliels sals — gaisa temperatūra no 0 °C līdz −3,5 °C mērens sals — gaisa temperatūra no −3,6 °C līdz −6,5 °C stiprs sals — gaisa temperatūra no −6,6 °C līdz −11,5 °C ļoti stiprs sals — gaisa temperatūra zem −11,6 °C\n\nSals gaisā nav nepieciešams, lai ūdens uz zemes sāktu sasalt vai sāktu veidoties sarma, jo šī parādība var veidoties pat tad, ja gaisa temperatūra ir augstāka par sasalšanas punktu. Šī parādība notiek tādēļ, ka zemes virsma atdziest līdz temperatūrai, kas ir zem nulles un arī zemāka nekā gaisa temperatūra, un šo parādību sauc par salnu.\n", "id": "lvs_Latn_111738"}
{"text": "Alfredo di Stefano\n\nAlfredo di Stefano Laulje (; — ) bija Argentīnas, Kolumbijas un Spānijas futbolists un futbola treneris. Visbiežāk viņu saista ar Madrides \"Real\", ar ko viņš kopā dominēja Eiropas Čempionu kausā 1950. gados, kad viņa klubs kausu ieguva 5 sezonas pēc kārtas kopš 1956. gada. Di Stefano spēlēja arī Argentīnas, Kolumbijas un Spānijas futbola izlasē.\n\n2004. gadā Pelē viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.\n\nDi Stefano, saukts par Saeta rubia (\"Blondā bulta\"), bija atlētisks uzbrucējs ar labu izturību, taktisko vispusību un laukuma pārredzēšanas prasmi. Viņš varēja spēlēt jebkurā laukuma pozīcijā un, būdams uzbrucējs, bija lielisks arī aizsardzībā. Šobrīd viņš ir 4. rezultatīvākais La Liga spēlētājs ar 228 vārtiem 329 spēlēs pēc Ugo Sančesa (234 vārti), Telmo Zarras (251) un Raula (229). Di Stefano ir arī Madrides \"Real\" 2. visu laiku rezultatīvākais līgas vārtu guvējs ar 216 vārtiem 282 līgas spēlēs no 1953. līdz 1964. gadam aiz Raula.\n", "id": "lvs_Latn_111739"}
{"text": "Luga\n\nLuga ir literārs darbs, kura saturs atklājas darbībā un personu sarunās un kurš galvenokārt ir paredzēts iestudēšanai teātrī. Lugas galvenie žanri ir komēdija (farss, satīra), traģēdija, vēsturiska luga.\n\nPasaku luga ir luga, kuru autors sacerējis, izmantojot tautas pasakas vai vairākus tēlus un notikumus.\n", "id": "lvs_Latn_111740"}
{"text": "Mārtiņš Pētersons\n\nMārtiņš Pētersons (dzimis 1975. gada 11. aprīlī) ir smagā metāla mūzikas ģitārists no Latvijas, kurš ir bijušais grupas Skyforger dalībnieks un arī ir bijis viens no Skyforger dibinātājiem. Muzicējis arī grupā Hell Patrol.\n", "id": "lvs_Latn_111741"}
{"text": "Edgars Krūmiņš (mūziķis)\n\nEdgars \"Mazais\" Krūmiņš (dzimis Rīgā) ir Latvijas mūsdienu tautas mūzika grupas Auļi bundzinieks. Iepriekš ilgstoši bijis arī bundzinieks folkmetāla grupā Skyforger, darbojies arī grupās Dark Reign, Heresiarh, Moonveil, Blizzard, Most People Do. Bungas sācis spēlēt 15 gadu vecumā.\n", "id": "lvs_Latn_111742"}
{"text": "Vija\n\nVija ir Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes, Valmieras un Valkas novados. Sākas grāvju sistēmā dienvidaustrumos no Smiltenes pie autoceļa P27 Launkalnes pagastā. Tek pa Mežoles pauguraini, Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu. Upes tecējums līdz Vijciemam pārsvarā regulēts. Lejtece aiz Vijciema ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamajā ainavu apvidū. Pie ietekas Gaujā Kankarīšu iezis.\n", "id": "lvs_Latn_111743"}
{"text": "Sulavesi\n\nSulavesi (), agrāk Celebesa (Celebes), ir sala Indonēzijā, vienpadsmitā lielākā sala pasaulē. Sulavesi atrodas starp Borneo un Moluku salām un ir viena no četrām Lielajām Zunda salām.\n\nSala ir apdzīvota jau vismaz 30 000 gadu, visticamākais, sala bija daļa no zemes strēles, pa kuru pirms 40 000 gadu Austrālijā un Jaungvinejā ienāca pirmie iedzīvotāji. Salā ir atrasti rīki, kas, iespējams, ir pat 50 000 gadu veci. Mūsdienu iedzīvotāju senči salā ieradās apmēram 1500 gadus pirms mūsu ēras. Pirmie eiropieši, kas apmeklēja salu, bija portugāļi 1525. gadā, viņiem drīz sekoja arī nīderlandieši un briti. 1905. gadā visa sala kļuva par Nīderlandes koloniju un saglabāja šo statusu līdz Otrajam pasaules karam, kad to okupēja Japāna, pēc kara 1949. gadā Sulavesi kļuva par Indonēzijas daļu.\n\nSulavesi ir sadalīta Rietumsulavesi, Ziemeļsulavesi, Centrālsulavesi, Dienvidsulavesi, Dienvidaustrumsulavesi un Gorontalo provincēs. 2000. gadā Sulavesi bija 14 946 488 iedzīvotāji jeb 7,25% no visiem valsts iedzīvotājiem. Galvenās etniskās grupas ir makasari un bugi salas dienvidos, toradži centrālajā kalnienē un minahasi un manado ziemeļos. Izplatītākā reliģija ir islāms, kam seko kristietība, ir arī nelielas budistu un hinduistu kopienas. Nesenā pagātnē salā notikušas vairākas sadursmes starp kristiešiem un musulmaņiem, īpaši lieli nemieri, kuros gāja bojā ap 1000 cilvēku, uzliesmoja no 1998. līdz 2000. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_111744"}
{"text": "Evolucionārā skaitļošana\n\nEvolucionārā skaitļošana visbiežāk tiek izmantota tādu optimizācijas uzdevumu risināšanā, kuriem neeksistē efektīvi algoritmi, piemēram, NP sarežģītos uzdevumos.\n\nNo evolūcijas aizgūto ideju pielietojums evolucionārajā skaitļošanā nav pilnībā atbilstošs dabiskajai evolūcijai, par kuru pašu daudz kas nav skaidrs.\n\nEvolucionārās skaitļošanas metodes ir ģenētiskie algoritmi, evolucionārās stratēģijas, evolucionārā programmēšana, ģenētiskā programmēšana, mācošās klasifikatoru sistēmas () u.c. Evolucionārās skaitļošanas metodes, kas nodarbojas ar meklēšanu, pieņemts saukt par evolucionārajiem algoritmiem. Piemēram, gan ģenētiskais algoritms, gan evolucionārā stratēģija ir evolucionārais algoritms. Vairums šo metožu vēsturiski attīstījušās dažādās skolās un tikai pēdējo trīsdesmit gadu laikā apvienojušās zem evolucionārās skaitļošanas nosaukuma.\n\nNozīmīgākie zinātniskie žurnāli šajā nozarē ir Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta izdotais Evolutionary Computation un IEEE izdotais IEEE Transactions on Evolutionary Computation.\n", "id": "lvs_Latn_111745"}
{"text": "Malduguns\n\nMalduguns ir gaismas parādība, kas izpaužas kā vājš, nedaudz virs zemes plīvojošs liesmveida spīdums. Parasti novērojams tumsā purvainās vietās vai kapsētās.\n\nMalduguns tiek minēta folklorā, kur tiek saistīta ar spokiem un velnu. Malduguņu parādība zinātniski tiek izskaidrots ar viegli uzliesmojošu gāzu (fosfīna, arī metāna) oksidēšanos — šādas gāzes rodas, sadaloties organiskām vielām. Maldugunis var radīt arī bioluminiscence, kas raksturīga dažām mikroskopiskām vai makroskopiskām sēnēm (piemēram, praulu spīdēšana).\n", "id": "lvs_Latn_111746"}
{"text": "Ģenētiskais algoritms\n\nĢenētiskais algoritms ir pie evolucionārās skaitļošanas metodēm pieskaitāms optimizēšanas algoritms. Tas ir heiristiskas dabas algoritms un tiek pielietots gan precīzu, gan tuvinātu risinājumu meklēšanai.\n\nAlgoritma pamatā ir esošā risinājuma iteratīva uzlabošana, taču viena risinājuma vietā tiek izmantota risinājumu kopa, kuru, iedvesmojoties no bioloģijas, sauc par populāciju. Populācijas locekļus nereti sauc par risinājuma kandidātiem un par indivīdiem. Risinājumu kopa iteratīvi tiek uzlabota, izpildot ar šo populāciju dabiskajai evolūcijai līdzīgas darbības: indivīdu pārošanās, mutēšana un cīņa par izdzīvošanu.\n", "id": "lvs_Latn_111747"}
{"text": "Some Great Reward\n\nSome Great Reward ir Depeche Mode ceturtais studijas albums, kas sasniedza līdz tam brīdim augstāko vietu Apvienotās Karalistes albumu topā — 5. vietu — un atnesa grupai starptautisku popularitāti, pateicoties pirmajam albuma singlam People are People. albums turpināja priekšgājēja Construction Time Again iesākto industriālo skanējumu, taču šinī albumā dziesmām ir daudz spēcīgāki aranžējumi. Atsaucoties uz allmusic.com. Some Great Reward joprojām uzskata par vienu no labākajiem elektroniskās mūzikas ierakstiem.\n", "id": "lvs_Latn_111748"}
{"text": "Lielā talka\n\nLielā talka ir tradicionāls vides pasākums Latvijā, kas tiek rīkots kopš 2008. gada ar mērķi \"padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē\".\n\nPirmā Lielā talka tika sarīkota 2008. gada 13. septembrī par godu Latvijas 90 gadu jubilejai. Vienas dienas laikā 512 organizētās talkošanas vietās 364 pašvaldību teritorijās ap 50 tūkstoši talcinieku savāca vairāk nekā 260 tūkstošus atkritumu maisu.\n\n2015. gada 25. aprīlis 2015. gada Lielajā talkā piedalījās ap 175 000 cilvēku. Oficiāli pieteiktas 1620 talkošanas vietas, no tām Rīgā 200. Savākto atkritumu daudzums lielāks — 1943,62 tonnas. Turpinājām iepriekšējos gados aizsākto tradīciju — sakoptajās vietās labiekārtojām vidi. 2014. gada 26. aprīlis 2014. gada Lielājā talkā piedalījās ap 160 000 cilvēku. Oficiāli pieteiktas 1453 talkošanas vietas. Savākto atkritumu daudzums — 1768 tonnas. Arī šogad cilvēki ļoti daudz strādājuši, lai sakoptu un labiekārtotu savu apkārtējo vidi, stādot puķes un kokus, krāsojot soliņus. 2013. gada 20. un 27. aprīlis 2013. gada Lielā talka, ņemot vērā laikapstākļus, oficiāli norisinās divās dienās — gan 20. aprīlī, gan 27. aprīlī, piedalās ap 85 000 cilvēku. Oficiāli pieteiktas 1357 talkošanas vietas. Pirmo reizi Lielās talkas vēsturē reģistrēto talkošanas vietu skaits pārsniedz atzīmēto piesārņoto vietu skaitu. Šogad cilvēki ļoti daudz ir strādājuši, lai labiekārtotu savu apkārtējo vidi, kurā viņi uzturas ikdienā. Arī savākto atkritumu daudzums šogad ir bijis līdzvērtīgs 2012. gada Lielajai talkai. 2012. gada 21. aprīlis 2012. gada Lielajā talkā piedalījās ap 180 000 talcinieku. Oficiāli pieteiktas ap 1400 talkošanas vietas Tonnas vairs nav svarīgas, Latvija kļūst tīrāka! Un mēs arī stādām mežus, puķes, labiekārtojam pagalmus! zeme attīrīta no aptuveni 2744 t atkritumu (Rīgā — 175 t). Zeme attīrīta no aptuveni 3500 t atkritumu (Rīgā — 142 t). 2009. gada 18. aprīlis Piedalās vairāk nekā 110 000 talcinieku. Talcinieku vidū bija 392 pašvaldības, 269 skolas, 161 uzņēmums un organizācija, kā arī 12 augstskolas. Savākti ap 340 000 maisu (ietilpība — 60 litru) ar atkritumiem. 2008. gada 13. septembris Piedalās ap 50 000 talcinieku. Talcinieku vidū bija 364 pašvaldības. Savākti vairāk nekā 260 000 maisu ar atkritumiem. Lielās talkas organizatori ir Projekts Pēdas, Latvijas Pašvaldību savienība, domu biedru grupa Tīriem mežiem. Organizatoru sadarbības partneri ir Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja, Vides ministrija, Latvijas valsts meži, Latvijas Valsts ceļi. Talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure. Talkas patrons 2008.–2010. gadā bija Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers (piedalījās arī pirmajā Lielajā talkā Lapmežciema pagastā), savukārt 2012.–2015. gadā — Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.\n", "id": "lvs_Latn_111749"}
{"text": "Andress Eskobars\n\nAndress Eskobars Saldariaga (; — ) bija Kolumbijas futbola izlases aizsargs, kurš tika nošauts Medeljinā. Viņa slepkavība tiek saistīta ar bumbas ieraidīšanu savos vārtos 1994. gada Pasaules kausa spēlē, kuras dēļ vairāki narkobaroni esot zaudējuši ievērojamas naudas summas sporta totalizatorā. Cits skaidrojums viņa nāvei ir vienkāršs bāra kautiņš, kura rezultātā tika savainoti vairāki cilvēki. Kolumbijas un Atletico Nacional fani Eskobaru joprojām piemin kā vērtīgu spēlētāju.\n", "id": "lvs_Latn_111750"}
{"text": "Teksta redaktors\n\nTeksta redaktors ir datorprogramma, kas ļauj sastādīt un aplūkot parastus teksta failus.\n\nTipiskas teksta redaktoru tehniskās iespējas ir teksta kopēšana, izgriešana un ielīmēšana, kā arī simbolu virkņu meklēšana un aizvietošana.\n\nTeksta redaktors ir viena no programmām, kas parasti tiek iekļauta jebkurā operētājsistēmu distributīvā, lai būtu iespēja rediģēt konfigurācijas un citus failus.\n\nTekstprocesorus, piemēram, LibreOffice Writer, AbiWord, Microsoft Word, nepieskaita pie teksta redaktoriem, jo šajās programmās veidotie dokumenti nav parasti teksta faili un nav izmantojami ar parastiem teksta redaktoriem.\n", "id": "lvs_Latn_111751"}
{"text": "Alfrēds Grava\n\nAlfrēds Grava (1919—2003) bija Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas matemātikas pedagogs, mācību grāmatu autors.\n", "id": "lvs_Latn_111752"}
{"text": "Vasilijs Sinaiskis\n\nVasilijs Sinaiskis (; , Tambovas guberņa — , Brisele) bija Krievijas un Latvijas jurists, vēsturnieks un dzejnieks. Tambovas garīgās seminārijas un Tērbatas Universitātes (1903)) absolvents.\n\nDocēja romiešu tiesības Tērbatas Universitātē (1908—1911), vēlāk civiltiesības Kijivas Universitātē (1911—1922); no 1922. līdz 1944. gadam LU profesors. Civiltiesību speciālists, nodarbojās arī ar tiesību filozofijas problēmām. Bija krievu studentu korporācijas Fraternitas Arctica biedrs.\n", "id": "lvs_Latn_111753"}
{"text": "Metaanalīze\n\nMetaanalīze ir kvantitatīvās analīzes instruments, lai salīdzinātu un kombinētu vairāku pētījumu rezultātus. Metaanalīzi definē kā pētījumu rezultātu no individuāliem pētījumiem, kopuma statistisko analīzi ar mērķi apvienot secinājumus vienā kopīgā. Tā ir sistemātiska tehnika esošo kvantitatīvo pētījumu rezultātu atrašanai, pārbaudīšanai, apkopošanai un analīzei. Metaanalīze ir veicama, lai izdarītu vispārējus secinājumus no vairākiem empīriskiem pētījumiem par kādu konkrētu tēmu, kā arī lai palīdzētu formulēt hipotēzes pirms konkrētā pētījuma sākuma.\n", "id": "lvs_Latn_111754"}
{"text": "Lielā spēle\n\nLielā spēle (, ) vai Ēnu turnīri () bija Britu impērijas un Krievijas Impērijas sāncensība par ietekmi Centrālāzijā. Parasti šo terminu attiecina uz laika posmu no 1813. gada, kad noslēdza Krievu-persiešu miera līgumu, līdz 1907. gadam, kad noslēdza Angļu-krievu līgumu par abpusējo interešu atzīšanu Centrālāzijā. Par termina Lielā spēle autoru uzskata Britu Austrumindijas kompānijas izlūkošanas virsnieku Arturu Konoliju, bet plašākā apritē to ieviesa britu rakstnieks Radjards Kiplings ar savu romānu \"Kims\" (1901).\n", "id": "lvs_Latn_111755"}
{"text": "Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi\n\nPersonības, kas absolvējušas Rīgas Valsts 1. ģimnāziju vai faktiski šo pašu skolu zem cita nosaukuma.\n", "id": "lvs_Latn_111756"}
{"text": "Klavesīns\n\nKlavesīns ir taustiņu mūzikas instruments. Tas ir klavieru priekštecis. Skaņa rodas, nospiežot taustiņus, kas rausta stīgas klavesīna iekšienē. Klavesīns tika plaši izmantots baroka mūzikā. Lai gan to ir izkonkurējušas klavieres, klavesīnu dažkārt mūsdienās izmanto populārajā mūzikā.\n", "id": "lvs_Latn_111757"}
{"text": "NBS 1. mehanizētais kājnieku bataljons\n\n1. Mehanizētais kājnieku bataljons ir viens no diviem Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kājnieku bataljoniem, kurš ietilpst Sauszemes spēkos. Otrs tā nosaukums angliskajā versijā ir LATBAT.\n", "id": "lvs_Latn_111758"}
{"text": "NBS 2. mehanizētais kājnieku bataljons\n\n2. mehanizētais kājnieku bataljons (saīsināti 2. MKB) ir viens no diviem Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kājnieku bataljoniem. To izveidoja 2002. gadā un tas dislocēts Kadagā. 2. mehanizētais kājnieku bataljons ietilpst Latvijas Sauszemes spēkos (SzS).\n", "id": "lvs_Latn_111759"}
{"text": "Kioti\n\nKioti ir traktortehnikas tirdzniecības zīmols. Daedong Industrial Co ir Dienvidkorejas mehanizētās lauksaimniecības tehnikas ražotājs. 1947. gadā sākuši ražot dzinējus.\n", "id": "lvs_Latn_111760"}
{"text": "Ford Consul\n\nFord Consul ir automobilis, ko izgatavoja Ford rūpnīca Apvienotajā Karalistē.\n\nIzvērtējot divus automobiļus laika posmā starp 1951. un 1962. gadu, kļuva zināms, ka Ford Consul bija stabilāks par līdzgaitnieku Ford Zephyr, kaut gan dzinēja veiktspēja pēdējam bija lielāka. 1962. gadā modelis tika aizēnots ar jaunajiem, 4-cilindru Zephyr modeli un Ford Cortina. Consul vārds vēlreiz parādījās 1972. gadā, līdz pat 1975. gadam. Tirgū tas bija Zephyr marku aizstājējs, tā virsbūve tika lietota arī uz luksusa modeļa — Ford Granada Mk I.\n\nFord Classic un Mk I Cortina modeļi sākotnēji tika dēvēti attiecīgi par Ford Consul Classic un Ford Consul Cortina. __TOC__\n", "id": "lvs_Latn_111761"}
{"text": "Vilce (upe)\n\nVilce ir Svētes labā krasta pieteka Lietuvā un Jelgavas novadā Latvijā. Sākas Šauļu apriņķī pie Jodeiķu ciema Linkuvas galēnmorēnu vaļņa ziemeļu malā. Tek pa Zemgales līdzenumu. Lietuvā upes gultne regulēta, Latvijā lielākoties dabīga. Vairākas ūdenskrātuves (lielākā - Ķemsu ūdenskrātuve pie Skaistģires). Upes lejtecē Vilces dabas parks. Ietek Svētē pie Mūrmuižas.\n", "id": "lvs_Latn_111762"}
{"text": "Vilce\n\nVilce ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Vilces pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta ziemeļos Vilces upes krastā pie autoceļa P103 no novada domes Jelgavā un no Rīgas.\n\nApdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Vilces muižas (Groß-Wilzen) centru. Izaugusi pēckara gados kā padomju saimniecības «Vilce» ciemats. Vilcē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, tautas nams, bibliotēka, pasts, doktorāts, veikali. Vilces muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ciema rietumiem piekļaujas Vilces dabas parka teritorija ar Vilces pilskalnu.\n", "id": "lvs_Latn_111763"}
{"text": "Medeljina\n\nMedeljina (), oficiāli Medeljinas municipalitāte (), ir otra lielākā pilsēta Kolumbijā. Tā atrodas Aburas ielejā, vienā no Andu ziemeļu reģioniem. Tajā ir ap 2,4 miljoniem iedzīvotāju. Tā ir arī Medeljinas aglomerācijas centrs, kas ir otrs lielākais Kolumbijā ar 3,2 miljoniem iedzīvotāju un 95. lielākais pasaulē.\n", "id": "lvs_Latn_111764"}
{"text": "Melnais metāls (mūzikas žanrs)\n\nMelnais metāls jeb blekmetāls (), ir smagā metāla apakšžanrs, kuram parasti ir raksturīgi mizantropiski un pret kristietību vērsti dziesmu teksti un mūziķu tēls.\n", "id": "lvs_Latn_111765"}
{"text": "Sojuz TMA-14\n\nSojuz TMA-14 (; ) bija pilotējams kosmosa kuģis apkalpes nogādāšanai uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).\n\nApkalpes sastāvā augšupceļā ietilpa arī kosmiskais tūrists Čārlzs Simoni, kurš veica otro lidojumu kosmosā (pirmais notika 2007. gadā ar kuģi Sojuz TMA-10 / Sojuz TMA-9). Savukārt lejupceļā pamatapkalpei pievienojās Gijs Lalibertē.\n", "id": "lvs_Latn_111766"}
{"text": "Hermanis\n\nHermanis — vīriešu personvārds;\n\nAivars Hermanis (1955) — latviešu mūziķis un komponists; Alvis Hermanis (1965) — latviešu režisors un aktieris; Daniels Hermanis (Daniel Hermann; ~1543—1601) — vācu humānists un rakstnieks, mūža otro pusi pavadīja Rīgā; Patriks Hermanis (Patrick Hermann; 1991) — vācu futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_111767"}
{"text": "Pussycat Dolls\n\nPussycat Dolls (pazīstamas arī kā The Pussycat Dolls un PCD) ir amerikāņu meiteņu popgrupa un deju ansamblis, kuru izveidoja horeogrāfe Robina Antina. Grupa tika dibināta 1995. gadā kā deju grupa, kura bāzējās Kalifornijas pilsētā Losandželosā. Pēc vairāku gadu veiksmīgas darbības, 2003. gadā grupas horeogrāfe sarunu ceļā noslēdza ierakstu līgumu ar ierakstu kompāniju \"Interscope Records\" un grupa tika pārveidota par mūzikas grupu jeb popgrupu, kas sastāvēja no filipīniešu, havajiešu un krievu izcelsmes grupas galvenās solistes Nikolas Šercingeres un piecām meitenēm Melodijas Torntonas, Ešlijas Robertsas, Džesikas Sutas, Kimberlijas Vaijatas un Karmitas Baharas.\n\nGrupa Pussycat Dolls pasaules slavu ieguva 2005. gadā ar savu debijas albumu PCD, kas debitēja Billboard 200 albumu topa 5. vietā, un no kura tika izdoti tādi veiksmīgi singli kā \"Don't Cha\", \"Buttons\" un \"Stickwitu\". Tieši ar trešo singlu grupa nopelnīja Grammy balvas nomināciju.\n\nPēc Karmitas Baharas aiziešanas no grupas 2008. gada martā meitenes turpināja darbu jau kā kvintets un 2008. gadā tika klajā laists grupas otrais albums \"Doll Domination\", kurā bija iekļauti tādi veiksmīgi singli kā \"When I Grow Up\" un \"I Hate This Part\".\n\nAttīstoties grupas karjerai, tā sāka saņemt kritiku par pārlieku uzbāzīgu seksualitātes demonstrēšanu un vulgārām dejošanas manierēm. Turklāt grupai tika izteikta arī kritika, ka Pussycat Dolls galvenās solistes Nikolas Šercingeres loma grupā ir pārlieku dominējoša, jo viņa iedzied praktiski visas dziesmas un pārējās meitenes tiek atspiestas uz otro plānu, bekvokālā. 2010. gada sākumā par aiziešanu no grupas paziņoja tās dalībnieces Džesika Suta, Kimberlija Vaijata, Ešlija Robertsa un Melodija Torntona. Šī paša gaida maijā tika paziņots, ka vadošās vokālistes lomu saglabās Nikola Šercingere un grupai pievienosies Vanesa Karija, Keringtona Peina, Rino Nakasone-Razalana un Džeimija Lī Ruiza.\n", "id": "lvs_Latn_111768"}
{"text": "Playing the Angel\n\nPlaying the Angel ir Depeche Mode vienpadsmitais studijas albums. Tas grupas skanējumā iezīmēja atgriešanos pie analogajiem sintezatoriem un lielāku uzsvaru uz elektronisko mūziku. Albuma nosaukums ir aizgūts no albuma pēdējās dziesmas The Darkest Star teksta (\"Oh you sad one, playing the angel isn't so easy where you're from\"), tāpat vārds angel (eņģelis) ir pieminēts arī citās albuma dziesmās tādās kā \"John the Revelator\" \"Suffer Well\" un \"Precious\". Albums ir ievērojams arī ar to, ka tajā pirmo reizi kā dziesmu autors iesaistās arī grupas solists Deivs Gāns, kurš sadarbībā ar Kristiānu Eigneru un Endrū Filpotu albumam ir sarakstījis dziesmas \"Suffer Well\", \"I Want it All\" un \"Nothing's Impossible\". Albums gan no grupas fanu, gan mūzikas kritiķu puses tika uzņemts atzinīgi ar retiem izņēmumiem. Albumu producēja Bens Hiljers, kurš strādājis ar tādām britu alternatīvā roka grupām kā Elbow, Doves.\n", "id": "lvs_Latn_111769"}
{"text": "Latvijas Republikas Zemessardze\n\nLatvijas Republikas Zemessardze (ZS) ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Zemessardzes mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu. Zemessardzē var dienēt Latvijas Republikas pilsoņi vecumā starp 18 un 55 gadiem.\n", "id": "lvs_Latn_111770"}
{"text": "NBS Speciālo uzdevumu vienība\n\nNacionālo bruņoto spēku speciālo uzdevumu vienība (SUV) ir īpaši organizēta, apmācīta un ekipēta bruņoto spēku vienība, kas paredzēta speciālo uzdevumu veikšanai. Dibināta 1991. gada 19. septembrī kā LR AP Apsardzes dienesta Speciālais bataljons, 1992. gadā ieguva tagadējo nosaukumu. Vienība no 2017.g. un šobrīd ir NBS Speciālo operāciju pavēliecības komandiera pakļautībā, tās devīze: \"Drošais uzvar!\".\n", "id": "lvs_Latn_111771"}
{"text": "Lielausu lapsa\n\nLielausu lapsa (Otocyon megalotis) ir lielausu lapsu ģints (Otocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae). Lielausu lapsa ir vienīgā suga lielausu lapsu ģintī.\n\nSugas zinātniskais nosaukums \"megalotis\" ir atvasināts no grieķu valodas, \"mega\" grieķiski nozīmē \"liels\", un \"otis\" nozīmē \"ausis\". Ģints nosaukums \"Otocyon\" arī ir cēlies no grieķu valodas, \"oto\" — \"ausis\", un \"cyon\" — \"suns\" (ausu suns). Tulkojot burtiski sanāk — ausu suns ar lielām ausīm.\n\nLielausu lapsas apdzīvo savannu Āfrikas austrumos un dienvidos.\n", "id": "lvs_Latn_111772"}
{"text": "Genādijs Padalka\n\nGenādijs Padalka (Гeннадий Иванович Падалка, dzimis ) ir Krievijas kosmonauts, Krievijas Gaisa spēku pulkvedis. Viņa kopējais kosmosā pavadītais laiks ir 879 dienas, kas ir pasaules rekords.\n\nPadalka pirmo kosmisko lidojumu veica 1998.—1999. gadā ar kosmosa kuģi Sojuz TM-28 ilglaicīgā ekspedīcijā uz Mir staciju.\n\nOtro lidojumu viņš veica 2004. gadā ar Sojuz TMA-4 uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).\n\nTrešais lidojums notika 2009. gadā, kosmosa kuģī Sojuz TMA-14 dodoties uz SKS kā 19. ekspedīcijas komandierim.\n\nCeturto lidojumu Padalka veica 2012. gadā no maija līdz septembrim kā kosmosa kuģa Sojuz TMA-04M un SKS 32. ekspedīcijas komandieris.\n\n2013. gada augustā Padalka iecelts SKS-43/44 ekspedīcijas apkalpē, jo Jurijs Lončakovs, kurš gatavojās šai misijai, atstāja Kosmonautu sagatavošanas centru. Piektais lidojums kosmosā viņam sākās 2015. gada martā, esot kosmosa kuģa Sojuz TMA-16M komandierim. Uz zemes atgriezās 2015. gada septembrī.\n\n2017. gada 28. aprīlī Genādijs Padalka atstāja kosmonautu vienību.\n", "id": "lvs_Latn_111773"}
{"text": "SKS pamatekspedīciju uzskaitījums\n\nSKS pamatekspedīciju uzskaitījumā parādītas visas ilglaicīgās ekspedīcijas uz Starptautisko kosmosa staciju. Šeit nav iekļautas īslaicīgās viesekspedīcijas. Treknrakstā atzīmēts ekspedīcijas komandieris.\n", "id": "lvs_Latn_111774"}
{"text": "Maikls Berets\n\nMaikls Rīds Berets (Michael Reed Barratt, dzimis ) ir Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) astronauts, aerokosmiskās medicīnas, bioloģijas speciālists.\n", "id": "lvs_Latn_111775"}
{"text": "Igaunijas apriņķi\n\nApriņķi () ir Igaunijas pirmā līmeņa administratīvais iedalījums. Kopā ir 15 apriņķi. Katra apriņķa pārvaldi (maavalitsus) vada persona, kuras amata nosaukums igauņu valodā ir maavanem (pārvaldnieks). Šajā amatā persona tiek ievēlēta uz pieciem gadiem, kā arī tā pārstāv apriņķi Igaunijas valdībā. Katrs apriņķis sīkāk dalās pilsētās (linnad) un pagastos (vallad).\n", "id": "lvs_Latn_111776"}
{"text": "Röyksopp\n\nRöyksopp () ir norvēģu elektroniskās mūzikas duets, kura sastāvā ietilpst Torbjorns Bruntlands () un Sveins Berge (). Duets ir bāzējies otrajā lielākajā Norvēģijas pilsētā Bergenā. Oficiāli grupa tika dibināta 1998. gadā un debijas albums \"Melody A.M.\" klajā nāca 2001. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_111777"}
{"text": "Jenotsuns\n\nJenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai. Jenotsuns ir vienīgā mūsdienās izdzīvojusī suga jenotsuņu ģintī (Nyctereutes).\n\nJenotsuņa zinātniskais vārds ir atvasināts no grieķu valodas, \"nycto\" nozīmē \"nakts\", \"ereutes\" nozīmē \"klejotājs\" (nakts klejotājs). Sugas nosaukums \"procyon\" nozīmē \"jenots\", galotne \"oid\" tiek lietota suņu dzimtas dzīvniekiem, gan suņiem, gan vilkiem, gan lapsām. Šo dzīvnieku zinātnieki ir nosaukuši par jenotsuni, jo izskatā tas atgādina \"īsto\" jenotu (Procyon lotor), lai gan abi nav radinieki.\n", "id": "lvs_Latn_111778"}
{"text": "2009. gada Austrālijas Grand Prix\n\n2009. gada Austrālijas Grand Prix bija Formula 1 Grand Prix izcīņa, kura norisinājās no līdz Albertparka sacīkšu trasē. Šī bija pirmā Grand Prix izcīņa, kurā piedalījās Brawn GP komanda un autobraucējs Sebastjēns Buemi.\n", "id": "lvs_Latn_111779"}
{"text": "Brīze\n\nBrīze ir vējš, kas pūš no jūras uz sauszemi vai no sauszemes jūrā, divreiz diennaktī mainot savu virzienu. Tā ātrums ir neliels — līdz 4 m/s. Brīze parasti pūš lielu ezeru vai jūru piekrastēs. Dienas laikā pūš jūras brīze, bet naktī — sauszemes brīze, t.i. dienā vējš pūš no jūras uz sauszemi, bet naktī no sauszemes uz jūru. Iemesls brīzes virziena maiņai ir tas, ka virs jūras un virs sauszemes gaiss sasilst atšķirīgā ātrumā. Dienā virs jūras tas sasilst lēnāk nekā virs sauszemes, tādēļ jūras gaisam ir arī lielāks blīvums un tas sāk pūst uz sauszemes pusi. Tikmēr sauszemes gaiss sasilst ātrāk, tā blīvums ir mazāks, tas ir vieglāks un tādēļ ceļas augšup un pārvietojas jūras virzienā diezgan lielā augstumā virs zemes. Naktī viss notiek apgrieztā secībā — zeme atdziest ātrāk par jūru un tad siltākais gaiss ir virs jūras. Tam ir vismazākais blīvums un tas ir visvieglākais, tāpēc tas ceļas augšup un tā vietā jūrā ieplūst vēsais gaiss no sauszemes.\n\nVisbiežāk brīzes ir vērojamas vasarā, kad temperatūras atšķirība starp jūras un sauszemes gaisu ir vislielākā.\n", "id": "lvs_Latn_111780"}
{"text": "Sausums\n\nSausums ir ilgs laika posms bez nokrišņiem. Parasti sausuma laikā ir ļoti augsta gaisa temperatūra un zems gaisa mitrums, kas samazina mitruma daudzumu augsnē, samazinot vai iznīkstot ražai.\n\nSausuma sākumā parasti ir ilgstošs anticiklons. Liela karstuma dēļ iztvaiko ūdens (atmosfēras sausums) un krietni samazinās augsnes mitrums (augsnes sausums).\n\nSausuma laikā ūdens piekļuve augam caur sakņu sistēmu samazinās, patērētā ūdens daudzums, kas tiek izmantots transpirācijai pārsniedz to ūdens daudzumu, ko augs saņem no augsnes. Tiek apgrūtināta arī normāla fotosintēzes norise.\n\nVisbiežāk sausumi novērojami stepju zonā, retāk mežastepju zonā. Ļoti reti (2 līdz 3 reizes gadsimtā) sausums var būt arī mežainajās teritorijās. Jēdziens \"sausums\" neattiecas uz tuksnešiem un pustuksnešiem, kur šāds sauss un karsts laiks ir norma, tur tas ir katru gadu un visu laiku.\n", "id": "lvs_Latn_111781"}
{"text": "Vladislavs Ļistjevs\n\nVladislavs \"Vlads\" Ļistjevs (; — ) bija krievu žurnālists. Viņš bija pirmais Ostankinas Pirmā kanāla ģenerāldirektors.\n", "id": "lvs_Latn_111782"}
{"text": "Spāņu īpašvārdu atveidošana\n\nSpāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ņemot vērā latviešu valodas tradīcijas spāņu valodas īpašvārdu atveidošanā. Spāņu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Pastāv diezgan ievērojams eksonīmu klāsts, kuru atveide dažādu iemeslu dēļ atšķiras no šeit minētajiem principiem.\n\nPēc šiem noteikumiem atveido spāņu un citu spāņvalodīgo nāciju personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus spāņvalodīgajās valstīs. Atveidojot netiek ņemtas vērā diezgan ievērojamās reģionālās un dialektu atšķirības spāņu valodas fonētikā.\n", "id": "lvs_Latn_111783"}
{"text": "SKS 19. ekspedīcija\n\n19. ekspedīcija bija pēdējā ar trīs cilvēku apkalpi. stacijā ieradās kosmosa kuģis Sojuz TMA-15 ar trīs kosmonautiem, kas pievienojās stacijā esošajiem. Stacijas ekspedīcijas nosaukums tad tika mainīts uz 20.\n", "id": "lvs_Latn_111784"}
{"text": "SKS 16. Krievijas viesekspedīcija\n\nSKS 16. Krievijas viesekspedīcija ( jeb ЭП-16) bija Krievijas rīkota īslaicīga kosmonauta ekspedīcija uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).\n\nViesekspedīcija startēja ar kosmosa kuģi Sojuz TMA-14, un tās apkalpe bija kosmiskais tūrists Čārlzs Simoni, pirmais, kas kosmosā devies otro reizi. Kopā ar viņu ar Sojuz TMA-14 uz staciju tika nogādāti arī SKS 19. ekspedīcijas apkalpes locekļi Genādijs Padalka un Maikls Berets.\n\nUz zemi kosmonauts atgriezās kosmosa kuģa Sojuz TMA-13 nolaižamajā aparātā kopā ar SKS 18. ekspedīcijas apkalpes locekļiem Juriju Lončakovu un Maiklu Finku.\n", "id": "lvs_Latn_111785"}
{"text": "Anda Eibele\n\nAnda Eibele (dzimusi Rīgā) ir bijusī latviešu basketboliste, pēc spēlētājas karjeras beigām — trenere. Spēlēja saspēles vadītājas pozīcijā, Latvijas sieviešu basketbola izlases dalībniece. Latvijas nacionālās izlases sastāvā izcīnījusi 6. vietu 2005. gada Eiropas čempionātā Turcijā, 7. vietu 2009. gada Eiropas čempionātā Latvijā, piedalījusies 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs. A. Eibele ir Austrijas, Latvijas un Kipras čempionātu uzvarētāja.\n\n2021. gada decembrī apstiprināta par Latvijas 3x3 basketbola sieviešu izlases galveno treneri.\n\nIzglītību ieguvusi Biznesa augstskolā \"Turība\".\n", "id": "lvs_Latn_111786"}
{"text": "Estere Daisone\n\nEstere Daisone (Esther Dyson, dzimusi ) ir ASV žurnāliste, ciparu tehnoloģiju komentētāja, uzņēmēja, filantrope.\n\n2008. gada 7. oktobrī Space Adventures paziņoja, ka Daisone ir samaksājusi trīs miljonus dolāru par iespēju kļūt par Čārlza Simoni dublieri, kad viņš dotos kosmiskaja lidojumā uz Starptautisko kosmisko staciju ar kosmosa kuģi Sojuz TMA-14. Ja Simoni kādu iemeslu dēļ netiktu pielaists lidojumam, Daisone viņa vietā dotos uz staciju. Viņa veica treniņus Krievijā, gatavojoties lidojumam. Tā kā Čārlzs Simoni veiksmīgi startēja kosmosā, Daisonei neizdevās izmantot šo iespēju.\n", "id": "lvs_Latn_111787"}
{"text": "Jenotsuņi\n\nJenotsuņi ģints () pieder pie suņu dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem. Tas ir atdalījies no pārējās suņu dzimtas pirms 10 - 7 miljoniem gadu. Jenotsuņu zinātniskais vārds ir atvasināts no grieķu valodas, \"nycto\" nozīmē \"nakts\", \"ereutes\" nozīmē \"klejotājs\" (nakts klejotājs).\n\nIlgu laiku zinātnieki uzskatīja, ka jenotsuņi ir dzīvojuši tikai Eirāzijā, bet nesen tika atrasti jenotsuņa Nyctereutes abdeslami fosilie kauli Marokā, Āfrikā\n", "id": "lvs_Latn_111788"}
{"text": "Nine Inch Nails diskogrāfija\n\nŠī ir amerikāņu industriālā roka projekta Nine Inch Nails diskogrāfija. Nine Inch Nails kopš 1988. gada ir izdevis 7 albumus, kā arī vairākus remiksu albumus, singlus, videoklipus un koncertierakstus.\n\n__TOC__\n", "id": "lvs_Latn_111789"}
{"text": "Kosumelas lapsa\n\nKosumelas lapsa (Urocyon sp) ir pelēko lapsu ģints (Urocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).\n\nArheoloģiskie izrakumi liecina, ka Kosumelas lapsa (Urocyon sp.) jau no seniem laikiem ir apdzīvojusi Meksikas Kosumelas salu. Ir zināms, ka lapsa ir dzīvojusi uz salas vismaz tajā laikā, kad salu sāka apdzīvot maiji. Lapsai nav veikti nopietni zinātniski pētījumi. Kosumelas lapsas izdzīvošana ir ļoti kritiska, to ir tik maz vai varbūt tās ir jau izmirušas, ka nav veicami vērojami dabā, kā arī nevienā muzejā nav pieejams pilnīgs lapsas galvaskauss. Pētījumi ir veikti tikai lapsas fosilajiem kauliem, kas atrasti, pētot maiju civilizācijas liecības salā. Zinātnieki uzskata, ka Kosumelas lapsa ir nokļuvusi izolcijā no pārējām lapsām pirms 5000 - 13 000 gadiem, bet iespējams arī agrāk.\n", "id": "lvs_Latn_111790"}
{"text": "Džeks Kevorkjans\n\nDžeks Kevorkjans (, 26.05.1928. — 3.06.2011.) bija ārsts, eitanāzijas idejas piekritējs, kurš aktīvi īstenoja savus uzskatus praksē. Palīdzējis aiziet no dzīves vairāk nekā 130 neārstējamiem slimniekiem.\n", "id": "lvs_Latn_111791"}
{"text": "Gandamakas miera līgums\n\nAr Gandamakas miera līgumu 1879. gadā noslēdzās Otrā angļu-afgāņu kara (1878—1880. gads) pirmā fāze. Saskaņā ar šo līgumu, Afganistāna nodeva Britu impērijas valdījumā dažas stratēģiski svarīgas teritorijas, tādējādi izvairoties no vispārējas valsts okupācijas. Līgumu 1879. gada 26. maijā netālu no Gandamakas ciema Austrumafganistānā parakstīja valdnieks Muhammeds Jakubs no afgāņu puses un Luijs Kavanjari no Britu Indijas valdības puses. Vairums vēsturnieku ir vienisprātis, ka šis līgums ievadīja Otrā angļu-afgāņu kara otro fāzi.\n", "id": "lvs_Latn_111792"}
{"text": "Roberts Ķīlis\n\nRoberts Ķīlis (dzimis Rīgā, miris ) bija latviešu sociālantropologs, pedagogs un politiķis. Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, Valsts prezidenta Valda Zatlera Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs un Latvijas izglītības un zinātnes ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_111793"}
{"text": "Caninae\n\nCaninae (latīniski) ir viena no suņu dzimtas apakšdzimtām, šajā apakšdzimtā tiek iedalīti visi mūsdienās dzīvojošie suņu dzimtas plēsēji, kā arī to tuvākie, izmirušie radinieki, kā piemēram Sardīnijas suns (Cynotherium sardous) vai briesmīgais vilks (Canis dirus). Senāki un primitīvāki suņu dzimtas dzīvnieki iedalās Hesperocyoninae un Borophaginae apakšdzimtās.\n", "id": "lvs_Latn_111794"}
{"text": "Mikalojs Konstantīns Čurļonis\n\nMikalojs Konstantīns Čurļonis vai Mikalojus Konstantins Čurļonis (, , dzimis , miris ) bija 19. gadsimta beigu — 20. gadsimta sākuma lietuviešu gleznotājs un komponists. Vairāk nekā 250 muzikālu kompozīciju un apmēram 300 gleznu autors. Viņa darbi atstājuši būtiski ietekmi uz mūsdienu Lietuvas kultūru. Liela daļa no Čurļoņa gleznām apskatāma M. K. Čurļoņa Nacionālais Mākslas muzejā Kauņā.\n", "id": "lvs_Latn_111795"}
{"text": "Arnolds Meri\n\nArnolds Meri (; — ) bija pirmais igauņu tautības Padomju Savienības Varonis, politiskais un sabiedriskais darbinieks. 2007. gadā bija apsūdzēts par piedalīšanos genocīdā. Lenarta Meri brālēns.\n", "id": "lvs_Latn_111796"}
{"text": "Karību suns\n\nKarību suns () ir izmiris suņu dzimtas plēsējs. Tā ir Karību suņu ģints (Indocyon) vienīgā suga, kas bija sastopama gan Mazajās Antiļu salās, gan Lielajās Antiļu salās.\n\nKarību suņa fosilie kauli pirmo reizi tika atrasti 1956. gadā. Tie netika klasificēti kā jaunas ģints dzīvnieki līdz 1981. gadam (Arredondo, 1981). Līdz 1981. gadam tos sauca par Paracyon caribensis, bet tā kā zinātniskais vārds Paracyon 1827. gadā tika lietots Tasmānijas vilka apzīmējumam, tad zinātnieks O. Arrendondo nosauca Karību jūras Antiļu salu izmirušos dzīvniekus par Indocyon caribensis.\n\nZinātnieki ir atraduši vairāku dzīvnieku kaulu fragmentus (lielākā daļa no tiem apakšžokļi). No apakšžokļa izmēra var spriest, ka dzīvnieki ir bijuši maza auguma, lapsām līdzīgi, bet to izcelsme un izmiršanas iemesli nav zināmi.\n\nKarību suņa pētījumi joprojām tiek veikti, un zinātnieku grupa uzskata, ka suņi uzturēja līdzsvaru salu savvaļas faunā, jo tie medīja grauzējus, mērkaķus un citus sīkus dzīvniekus.\n", "id": "lvs_Latn_111797"}
{"text": "Suņveidīgie\n\nSuņveidīgo apakškārta (Caniformia) ir viena no divām plēsēju apakškārtām. Visiem suņveidīgajiem dzīvniekiem ir raksturīgs pagarināts purns un nagi, kurus nevar ievilkt un paslēpt ķepās, kas ir tieši pretēji kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvniekiem. Vēl viena pazīme, kas tos atdala no kaķveidīgajiem, ir tā, ka suņveidīgajiem ir vairāk zobu, kā arī suņveidīgie dzīvnieki ir visēdāji, izņēmums ir lielā panda, kas pārtiek vienīgi no augu barības.\n\nSuņveidīgo apakškārtā ietilpst 12 dzimtas, no kurām 3 dzimtas ir izmirušas, bet 9 dzīvojošas joprojām mūsdienās. Pirms kāda laika hiēnu dzimta (Hyaenidae) tika iedalīta suņveidīgo apakškārtā, bet šobrīd tā atrodas kaķveidīgo apakškārtā.\n", "id": "lvs_Latn_111798"}
{"text": "Kubas suns\n\nKubas suns (Cubacyon transversidens) ir izmiris suņu dzimtas plēsējs. Tā ir Kubas suņu ģints (Cubacyon) vienīgā suga, kas bija sastopama tikai Kubas salā.\n\nPar Kubas suni zinātniekiem ir ļoti maz datu, ir atrasts tikai viens apakšžokļa fragments. Atšķirīgas ģints zinātniskais vārds Kubas sunim tika iedots 1974. gadā. Ir zinātnieki, kas nav pārliecināti, vai Kubas suņa atrastais kaula fragments nav kāda mājas suņa fosils kauls. Tomēr zinātnieku grupa, kas veic pētījumus par Kubas suni ir pārliecināti, ka tas ir nezināms savvaļas suņu dzimtas dzīvnieks.\n", "id": "lvs_Latn_111799"}
{"text": "Dons Kihots\n\n\"Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots\" (), zināms vienkārši kā \"Dons Kihots\" (Don Quixote), ir spāņu rakstnieka Migela de Servantesa 1605. un 1615. gadā izdots romāns divās daļās. Tas ir stāsts par ekscentrisku idalgo Alonso Kihano (Alonso Quixano). Salasījies bruņinieku stāstus, viņš nolemj par tādu kļūt. Viņš pieņem sev vārdu Lamančas dons Kihots (Don Quixote de la Mancha) un uzsāk klejojumus apkārt, lai cīnītos par taisnīgumu pasaulē. Par viņa ieroču nesēju kļūst vienkāršs zemnieks Sančo Pansa. Vēl romānā tiek stāstīts par dona Kihota uzticamo zirgu Rosinanti un iemīļotu sievieti Tobosas Dulsineju. \"Donu Kihotu\" ir pieņemts uzskatīt par pirmo moderno romānu literatūras vēsturē. Grāmatas otrā daļa ir pretstats pirmajai daļai.\n", "id": "lvs_Latn_111800"}
{"text": "Plūdi\n\nPlūdi ir dabas parādība, kad ūdenstilpēs paaugstinās ūdens līmenis un applūst to tuvumā esošā sauszeme. Galvenie plūdu iemesli ir ilgstoši nokrišņi, sniega kušana, cunami, ledus sastrēgumi, kā rezultātā esošās ūdensteces (upes) nespēj aizvadīt ūdeni. Plūdi var būt arī tad, ja ūdens līmeņa celšanos neiztur kāds dambis, aizsprosts vai cita aizsargkonstrukcija un tad applūst plašas teritorijas. Latvijas teritorijā plūdu cēloņi ir vētras uzplūdi jūras piekrastē un strauja ūdens līmeņu celšanās upēs un ezeros palu un lietus uzplūdu laikā.\n\nPlūdi ietekmē teritoriju gan uzreiz to norises laikā, gan ilgtermiņā, kad tie ir jau beigušies. Plūdu apdraudējums ir plūdu iestāšanās iespējamība kopā ar iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību. Plūdi izposta cilvēku mājas, bojā infrastruktūru, atsevišķos gadījumos ir arī cilvēku upuri.\n", "id": "lvs_Latn_111801"}
{"text": "Paukošana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens sieviešu komandām\n\n2008. gada vasaras olimpisko spēļu komandu sacīkstes sievietēm paukošanā ar zobenu notika 14. augustā. Zelta medaļu izcīnija Ukrainas paukošanas komanda.\n", "id": "lvs_Latn_111802"}
{"text": "Urocyon progressus\n\nUrocyon progressus (latīniski) ir izmirusi plēsēju suga pelēko lapsu ģintī (Urocyon).\n\nPelēko lapsu ģints ir viena no vecākajām suņu dzimtā, toties suga Urocyon progressus ir visvecākā pelēko lapsu ģintī. Šīs sugas pārstāvji Ziemeļameriku apdzīvoja pirms 3,5 miljoniem gadu un izmira pleistocēna sākumā. Zinātnieki pieļauj, ka Urocyon progressus varētu būt priekštecis pelēkajai lapsai (Urocyon cineroargenteus), kas Ziemeļamerikā parādās pirms 1,5 miljoniem gadu.\n", "id": "lvs_Latn_111803"}
{"text": "Šrēdingera vienādojums\n\nŠrēdingera vienādojums apraksta kvantu sistēmas stāvokļa maiņu laikā. Tas ir nosaukts par godu Ervīnam Šrēdingeram, kurš to atklāja 1926. gadā. Šrēdingera vienādojums kvantu mehānikā ir tikpat nozīmīgs kā Ņūtona likumi klasiskajā mehānikā. Šrēdingera vienādojuma analogs klasiskajā mehānikā ir Hamiltona–Jakobi vienādojums.\n", "id": "lvs_Latn_111804"}
{"text": "Meri (nozīmju atdalīšana)\n\nArnolds Meri (Arnold Meri; 1919—2009) — pirmais igauņu tautības Padomju Savienības varonis, politiskais un sabiedriskais darbinieks; Lennarts Meri (Lennart Meri; 1929—2006) — Igaunijas prezidents; Žozefs Meri (Joseph Méry; 1797—1866) — franču žurnālists, rakstnieks un dzejnieks; meri - tauta Kenijā.\n", "id": "lvs_Latn_111805"}
{"text": "Gaisa piesārņojums\n\nGaisa piesārņojums ir dažādu kaitīgo vielu nokļūšana atmosfērā lielos daudzumos. Šādām vielām gaisā nevajadzētu būt vai arī tām jābūt ļoti mazos daudzumos. Piesārņojumu galvenokārt rada rūpnīcas un transportlīdzekļi. Galvenie gaisa piesārņotāji ir oglekļa dioksīds jeb CO₂, slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds, ogļūdeņraži, aldehīdi, smagie metāli kā Pb, Cu, Zn, Cd, Cr, un atmosfēras putekļi.\n\nGaisa piesārņojums ir bīstams ne tikai cilvēkiem, bet arī nodara ļaunumu visai dzīvajai dabai. Daudzu jaunu tehnoloģiju ieviešana atvieglo dzīvi, taču tehnoloģijas ieviešanai nepieciešama enerģija, ko galvenokārt iegūst, sadedzinot kurināmo - akmeņogles, naftu un dabasgāzi. Tā rezultātā gaisā izplūst miljoniem tonnu dažādu gāzu kopā ar pelnu, putekļu un kvēpu daļiņām. Lielu pilsētu problēma ir smoga novēršana. Tas veidojas no transportlīdzekļu izplūdes gāzēm un no ražošanas atkritumu gāzēm.\n", "id": "lvs_Latn_111806"}
{"text": "Ikariam\n\nIkariam ir Gameforge AG izstrādāta tīmekļa pārlūka stratēģijas daudzlietotāju datorspēle. Spēle ir bezmaksas, bet par maksu iespējams iegūt papildu bonusus un iespējas.\n\nSpēles darbība notiek pasaulē, kas atgādina Seno Grieķiju. Tajā dalībnieks var izveidot un attīstīt savas pilsētas, sadarbojoties vai karojot ar citām pilsētām. Spēles darbība saistīta ar resursu ieguvi, sadali, tirgošanos, laupīšanu, jaunu tehnoloģiju atklāšanu, kas dod jaunas iespējas, armijas uzturēšanu un vadīšanu kaujās, diplomātijas veikšanu ar citiem spēlētājiem.\n", "id": "lvs_Latn_111807"}
{"text": "Svaru bumba (sports)\n\nSportā svaru bumba ir svarcelšanas sporta rīks, kas domāts ķermeņa fiziskā spēka attīstīšanai.\n", "id": "lvs_Latn_111808"}
{"text": "Galileo (starpplanētu zonde)\n\nGalileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai. Tā tika palaista 1989. gada 18. oktobrī no kosmoplāna Atlantis STS-34 misijas laikā, izmantojot papildpakāpi IUS.\n\nGalileo Jupiteru sasniedza 1995. gada 7. decembrī pēc vairāk kā sešu gadu ilga lidojuma, kura laikā tika veikti gravitācijas manevri pie Zemes un Veneras.\n\nGalileo veica pirmo asteroīda pārlidojumu, atklāja pirmo asteroīda pavadoni, bija pirmais kosmiskais aparāts, kurš nonācis Jupitera orbītā, kā arī pirmais aparāts, kurš nosūtīja nolaižamo zondi Jupitera atmosfērā.\n\n2003. gada 21. septembrī Galileo misija beidzās. Kosmiskais aparāts tika nosūtīts Jupitera atmosfērā ar gandrīz 50 km/s lielu ātrumu, kur tas sadega. Tas tika darīts, lai izvairītos no iespējas, ka uz kāda no Jupitera pavadoņiem varētu nonākt Zemes mikroorganismi.\n", "id": "lvs_Latn_111809"}
{"text": "Eitanāzija dzīvniekiem\n\nIemidzināšana jeb eitanāzija - veterinārmedicīnā lietots apzīmējums dzīvnieka nesāpīgai nonāvēšanai, ja tas pakļauts stresam, sāpēm vai ciešanām, ko nevar (vai īpašnieks nevēlas) novērst citām metodēm, ja dzīvnieks ir pārāk agresīvs un apdraud gan cilvēkus, gan dzīvniekus savā tuvumā vai jebkura cita iemesla dēļ, ja eitanānziju pieprasa dzīvnieka īpašnieks.\n\nAttiecīgi, dzīvnieku nonāvēšanā aizliegts izmantot metodes, kurās dzīvnieki nobeidzas sāpēs, krampjos vai nosmokot. Dzīvnieku eitanāzijā izmanto šādas metodes: lēna CO2 ievadīšana; cervikālā translokācija; vispārējās narkozes padziļināšana līdz letālam iznākumam. Eitanāziju veic praktizējošs veterinārārsts pēc dzīvnieka īpašnieka rakstveida pieprasījuma saņemšanas, izmantojot zāļu līdzekļus, kuri izraisa tūlītēju nesāpīgu un neatgriezenisku samaņas zudumu un nāvi. Pēc eitanāzijas veterinārārstam jāpārliecinās, ka iestājusies dzīvnieka bioloģiskā nāve.\n", "id": "lvs_Latn_111810"}
{"text": "Buru Delta\n\nBuru Delta (δ Vel , δ Velorum, Buru δ, Delta Velorum) ir zvaigžņu sistēma Buru zvaigznājā. Atrodas apmēram 79,7 gaismas gadu attālumā no Zemes.\n\nSistēma sastāv no divām dubultzvaigznēm. Spilgtākā no četrām zvaigznēm ir Buru Delta A. Tā ir A tipa galvenās secības zvaigzne ar redzamo spožumu + 2,02m. Pāra otrās zvaigznes Buru Deltas B, redzamais spožums ir + 5,1m. No A komponentes to šķir 2,6 leņķa sekundes.\n\nOtra dubultzvaigzne atrodas 69 leņķa sekunžu attālumā. To veido 11. zvaigžņlieluma Buru Delta C un 13. zvaigžņlieluma Buru Delta D. Vienu no otras tās šķir 6 leņķa sekundes.\n\nFaktu, ka Buru Delta ir aptumsuma maiņzvaigzne, atklāja Galileo kosmiskais aparāts. Ik pēc 45 dienām Buru Deltas spožums uz laiku samazinās par 30%.\n\nPrecesijas dēļ, ap 9000. gadu Buru Delta kļūs par dienvidu polārzvaigzni.\n", "id": "lvs_Latn_111811"}
{"text": "Japānas jenotsuns\n\nJapānas jenotsuns (Nyctereutes procyonoides viverrinus) ir jenotsuņu ģints (Nyctereutes) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae). Japānas jenotsuns ir viena no sešām jenotsuņa (Nyctereutes procyonoides) pasugām. Japāņi savu jenotsuni sauc par tanuki.\n", "id": "lvs_Latn_111812"}
{"text": "Lennarts Meri\n\nLennarts Meri (, dzimis Tallinā, Igaunijā, miris , Tallinā, Igaunijā) bija igauņu rakstnieks, kinorežisors un valstsvīrs, kurš bija Igaunijas prezidents no 1992. līdz 2001. gadam.\n\nMiris Tallinā pēc ilgstošas slimības.\n\n2009. gadā izdevniecība Lauku Avīze izdevusi Lennarta Meri dēla Marta Meri sastādītu interviju un runu grāmatu \"Politiskais testaments\".\n", "id": "lvs_Latn_111813"}
{"text": "Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža\n\nVācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža (VBLZL) jeb Vācijas Brīvmūrnieku Ordenis (, Freimaurer-Orden) ir viena no piecām Vācijas brīvmūrnieku lielložām, kas apvienojušās vācu regulāro lielložu apvienībā, ko sauc par Vācijas Apvienotajām Lielložām. VBLZL ir viena no trim senajām Prūsijas lielložām, un tā strādā pēc īpaša rituāla, ko 18. gadsimta beigās uz tā laika zviedru brīvmūrnieku rituālu pamata izveidoja Johans Vilhelms Kelners fon Cinendorfs. Rituāla augstāko grādu mācības pamatā ir ideja par garīgās bruņniecības ordeņa atjaunošanu pēc Templiešu ordeņa parauga, kas balstīts tradicionālajās kristīgajās vērtībās.\n", "id": "lvs_Latn_111814"}
{"text": "Stefāno Modēna\n\nStefāno Modēna (dzimis Modēnā, Itālijā) ir bijušais Itālijas sacīkšu braucējs, zināms kā Formula 1 pilots.\n\nModēna pirmoreiz sev pievērsa uzmanību 1986. gadā, kad ieguva 4. vietu Itālijas F3 čempionāta kopvērtējumā. Nākamajā sezonā viņš piedalījās Formula 3000 (kur izcīnīja čempiona titulu), kā arī Formula 1 sezonas pēdējā sacīkstē.\n\nViņš ir piedalījies 81 Formula 1 sacīkstē laika posmā no . līdz . gadam, kurās guvis 17 punktus un divreiz kāpis uz goda pjedestāla. Stefāno Modēna ne reizi nav izcīnījis pirmo starta vietu, uzvarējis sacīksti vai uzstādījis ātrāko apli. Modēnas labākais sniegums ir 10 punkti un 8. vieta . gadā. Tosezon viņa komandas biedrs Tyrrell komandas sastāvā bija Satoru Nakadžima, kas ieguva dalītu 15. vietu ar 2 gūtiem punktiem. Bez Tyrrell Modena ir pārstāvējis arī braucis arī Brabham, EuroBrun un Jordan komandā.\n\nNo 1993. līdz 2000. gadam Modēna piedalījās dažādos salonautomobiļu čempionātos.\n", "id": "lvs_Latn_111815"}
{"text": "Losandželosas \"Lakers\"\n\nLosandželosas \"Lakers\" () ir profesionāls ASV basketbola klubs, kas ir bāzēts Losandželosā, Kalifornijas štatā, ASV. Klubs spēlē Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Rietumu konferences Klusā okeāna divīzijā. Tas tika dibināts 1946. gadā kā Detroitas \"Gems\" un kopš 1948. gada spēlē NBA. 2010. gada jūnijā basketbola analītiķis un apskatnieks Džons Hollingers nosauca \"Lakers\" par visu laiku labāko NBA klubu.\n\nPastāvēšanas vēsturē \"Lakers\" ir 17 reizes uzvarējis NBA čempionātā, 31 reizi ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 32 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada Crypto.com Arena arēnā. Vēl šajā arēnā spēles aizvada NBA klubs Losandželosas \"Clippers\" un WNBA klubs Losandželosas \"Sparks\".\n\nPašlaik kluba prezidente un īpašniece ar noteicošo ietekmi ir Dženija Basa, ģenerālmenedžeris ir Robs Pelinka un galvenais treneris — Dārvins Hems. Komandu ir trenējuši četri cilvēki, kas ir iekļauti Basketbola slavas zālē: Džons Kundla, Bils Šērmans, Pats Reilijs un Fils Džeksons. Kopumā 15 spēlētāji no \"Lakers\" ir uzņemti slavas zālē. Komandas oficiālās krāsas ir zelta, purpura un balta.\n", "id": "lvs_Latn_111816"}
{"text": "Sebringas Starptautiskā trase\n\nSebringas Starptautiskā trase ir autosacīkšu trase, kas atrodas Sebringas pilsētā Floridā, ASV. Tā aizņem daļu Hendriksa laukuma, ko arī šobrīd izmanto kā lidlauku. Sebringas trase ir viena no senākajām joprojām strādājošajām ASV sacīkšu trasēm. 1959. gadā šajā trasē notika pirmā izcīņa. Tajā ik gadu norisinās Sebringas 12 stundu sacīkstes, kuras tiek uzskatītas par vienām no prestižākajām salonauto izturības sacīkstēm. Sebringā rīko arī American Le Mans Series čempionāta posmus.\n", "id": "lvs_Latn_111817"}
{"text": "951 Gaspra\n\n951 Gaspra ir S tipa asteroīds, kurš riņķo tuvu asteroīdu joslas iekšmalai. Tas bija pirmais asteroīds, kuru tuvumā pārlidojis kosmiskais aparāts. Galileo starpplanētu zonde pārlidoja Gaspru 1991. gada 29. oktobrī pa ceļam uz Jupiteru.\n", "id": "lvs_Latn_111818"}
{"text": "Attēls:Oļģerts Dunkers.jpg\n\nTā kā attēlotais cilvēks ir miris un brīvs attēls nav pieejams, zemas izšķirtspējas attēla izmantošana Vikipēdijā pieļaujama saskaņā ar godprātīgas lietošanas principiem.\n", "id": "lvs_Latn_111819"}
{"text": "Oļģerts Dunkers\n\nOļģerts Dunkers ( — ) bija latviešu aktieris un režisors. Aktīvi darbojies arī politikā, bijis 6. Saeimas deputāts.\n", "id": "lvs_Latn_111820"}
{"text": "Džeina Ostina\n\nDžeina Ostina (; — ) bija angļu romānu rakstniece, kuras darbu reālisms, precīzie sava laika sabiedrības novērojumi, ironija un valodas meistarība ir padarījuši viņu par vienu no visiemīļotākajiem un visvairāk lasītajiem angļu literatūras autoriem. Viņas slavenākie darbi ir \"Prāts un jūtas\" (1811), \"Lepnums un aizspriedumi\" (1813), \"Mansfīldas parks\" (1814), \"Emma\" (1816).\n\nOstinas darbi ir pretstatā 18. gadsimta otrajā pusē populārajiem sentimentālajiem romāniem un veido pāreju uz 19. gadsimta reālisma literatūru. Lai arī Ostinas darbu sižeti lielākoties ir komiski, tie parāda, cik lielā mērā sievietes iespējas nodrošināt savu sociālo statusu un ekonomisko pozīciju bija atkarīgas no precībām.\n", "id": "lvs_Latn_111821"}
{"text": "Lī reizinājuma formula\n\nLī reizinājuma formula (pazīstama arī ar nosaukumiem Lī–Trottera jeb Lī–Trottera–Kato reizinājuma formula) ir sakarība\n\nkur X un Y ir N × N reālas vai kompleksas matricas un e apzīmē matricas eksponentfunkciju. Formula nosaukta par godu norvēģu matemātiķim Sofusam Lī, Heilam Troteram (Hale F. Trotter) un japāņu matemātiķim Tosio Kato.\n\nLī reizinājuma formula ir vispārinājums sakarībai e^{x+y} = e^x e^y, \\, kur x un y ir reāli vai kompleksi skaitļi un e ir parastā eksponentfunkcija. Matricām šāda sakarība izpildās tikai tad, ja tās komutē jeb X Y = Y X. Vispārīgā gadījumā matricām šī sakarība neizpildās jeb e^{X+Y} \\neq e^X e^Y, \\, tāpēc jālieto Lī reizinājuma formula. Šī formula ir nozīmīga kvantu mehānikā un kvantu skaitļošanā.\n", "id": "lvs_Latn_111822"}
{"text": "Termogrāfija\n\nTermogrāfija, siltuma attēlveidošana jeb siltuma video ir attēla veidošana, izmantojot infrasarkano starojumu. Termogrāfiskās ierīces reaģē uz starojumu elektromagnētiskā spektra infrasarkanās daļas robežās (aptuveni 900 -1400 nm jeb 0,9 — 1,4 μm) un pārveido to redzamās gaismas attēlā.\n\nTā kā infrasarkano starojumu izstaro visi priekšmeti, kuru temperatūra nav absolūtā nulle (tātad visi reālajā dzīvē sastopami priekšmeti), tad saskaņā ar melnā ķermeņa starojuma likumu, termogrāfija ļauj \"redzēt\" apkārtējo vidi arī bez cilvēka acij redzamās gaismas. Izstaroto infrasarkano staru intensitāte palielinās, paaugstinoties temperatūrai, tādēļ termogrāfija ļauj saskatīt temperatūras izmaiņas laikā un dažādu objektu temperatūru starpības.\n\nLietojot termogrāfisko ierīci, var redzēt cik labi silti priekšmeti izceļas uz vēsāka fona, piemēram, cilvēki un siltasiņu dzīvnieki apkārtnē kļūst viegli saskatāmi gan dienā, gan naktī, bet nekvalitatīvi nosiltinātas ēku fasādes vietas ir radikāli citā krāsā nekā fasāde, ļaujot ieraudzīt tā sauktos \"termiskos tiltus\" — vietas, kur noplūst siltums.\n", "id": "lvs_Latn_111823"}
{"text": "Krūmiņš\n\nKrūmiņš (sieviešu dzimtē Krūmiņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, septītais vai astotais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā (aiz Bērziņš, Ivanovs, Kalniņš, Ozoliņš, Jansons, Ozols). Radies no vārda \"krūms\" pamazināmās formas. Cilvēki ar šo uzvārdu:\n\nAivars Krūmiņš (1941) — komponists un trompetists; Alfrēds Krūmiņš (1911—1980) — šahists; Andris Krūmiņš: Andris Krūmiņš (sportists) (1976) — pludmales volejbolists, treneris un menedžeris; Andris Krūmiņš (zinātnieks), LZA īstenais loceklis Artūrs Krūmiņš (1879—1969) — arhitekts; Dzintars Krūmiņš (1965) — kinorežisors un animators; Edgars Krūmiņš: Edgars Krūmiņš (1909—?) — šahists; Edgars Krūmiņš (1979) — mūziķis; Edgars Krūmiņš (1985) — 3x3 basketbolists; Gatis Krūmiņš: Gatis Krūmiņš (1973—1998) — dzejnieks un mākslinieks; Gatis Krūmiņš (1973) — vēsturnieks; Ģirts Krūmiņš (1965) — aktieris; Hugo Teodors Krūmiņš (1901—1990) — dramaturgs; Ivans Krūmiņš (1915—2003), latviešu izcelsmes Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis; Jānis Krūmiņš: Jānis Krūmiņš (1930—1994) — basketbolists; Jānis Krūmiņš (1955—2021) — politiķis; Jānis Krūmiņš (1992) — futbolists; Jānis Krūmiņš-Pilāts (1894—1938) — marksists un revolucionārs; Jūlijs Krūmiņš (1943) — uzņēmējs; Kārlis Krūmiņš: Kārlis Krūmiņš (1890—1966) — profesors un augsnes zinātnieks; Kārlis Krūmiņš (1905—?) — politiķis; Kārlis Krūmiņš (1986) — aktieris; Mārtiņš Krūmiņš (1900—1992) — gleznotājs; Varis Krūmiņš: Varis Krūmiņš (1931—2004) — kinorežisors; Varis Krūmiņš (1961) — basketbolists, treneris un politiķis; Viktors Krūmiņš (1923—1990) — Latvijas PSR sabiedriskais darbinieks, padomju nomenklatūras loceklis; Vilhelms Krūmiņš (1891—1959) — grafiķis; Vilis Krūmiņš (1919—2000) — padomju partijas darbinieks un politiķis.\n", "id": "lvs_Latn_111824"}
{"text": "Bazilisks (Bizantijas imperators)\n\nFlāvijs Bazilisks (miris 476. vai 477. gadā) bija Austrumromas impērijas imperators no Leo dinastijas, kurš valdīja no līdz 476. gada augustam — īsu laiku, kamēr iepriekšējais imperators Zenons bija spiests pamest Konstantinopoli sacelšanās dēļ.\n", "id": "lvs_Latn_111825"}
{"text": "Igaunijas Brīvdabas muzejs\n\nIgaunijas brīvdabas muzejs () ir etnogrāfijas muzejs, kurā atrodas dabisku izmēru dažādas 18. un 19. gadsimta celtnes — Igaunijas tautas arhitektūras paraugi. Tajā aplūkojams gan zvejnieku, gan zemkopju ciems, jaunsaimnieka sēta, baznīca, krogs, skolas ēka, vairākas dzirnavas un ugunsdzēsēju stacija. muzeja platība ir 79 hektāri, tajā ir 72 atsevišķas ēkas no visiem Igaunijas etnogrāfiskajiem novadiem — Ziemeļigaunijas, Rietumigaunijas un Dienvidigaunijas. Muzejs veido pārskatu par igauņu tautas celtniecību un sadzīvi pēdējo divu gadsimtu laikā. Muzejs dibināts 1957. gadā, bet apmeklētājiem atvērts 1964. gadā. Muzejs atrodas Tallinā, Vabaõhumuuseumi tee 12.\n", "id": "lvs_Latn_111826"}
{"text": "Take That\n\nTake That ir Apvienotās Karalistes puišu popgrupa, kura sastāv no Gerija Barlova, Marka Ovena, Hovarda Donalda, Džeisona Orindža, kā arī no bijušā grupas dalībnieka Robija Viljamsa. Visi grupas dalībnieki ir vokālisti, bet daži spēlē arī mūzikas instrumentus un ir arī dziesmu tekstu autori un komponisti. Grupa guva lielu popularitāti 1990. gadu pirmajā pusē, bet pēc tam, kad iekšēju nesaskaņu dēļ 1995. gadā grupu pameta Robijs Viljamss, drīzumā grupa izjuka. Tomēr pēc nepilniem 10 gadiem, 2005. gadā Take That jau četru dalībnieku sastāvā bez Robija Viljamsa atkal apvienojās un turpina veiksmīgi uzstāties un izdot jaunus albumus. Tomēr 2009. gada sākumā parādījās informācija, ka iespējams ar laiku grupai atkal pievienosies arī Robijs Viljamss.\n", "id": "lvs_Latn_111827"}
{"text": "Gunārs Dāboliņš\n\nGunārs Dāboliņš (dzimis ) ir bijušais Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks.\n\nDzimis Jēkabpils rajona Viesītes pilsētā. Pēc Ogres vidusskolas pabeigšanas iestājies Kijevas augstākajā kara-jūras politiskajā skolā, kuru 1978. gadā absolvēja (iegūstot stūrmaņa diplomu). Pēc tam, no 1979. līdz 1983. gadam, dienējis PSRS Ziemeļu kara flotē un vēlāk, no 1983. līdz 1992. gadam, Baltijas kara flotē. 1986. gadā absolvējis Maskavas kara politiskā akadēmiju.\n\n1992. gada 31. martā tika iesaukts Latvijas Republikas Aizsardzības spēkos (kopš 1995. gada Latvijas Nacionālie bruņotie spēki). No 1. maija līdz 6. novembrim bija Latvijas Republikas Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes 6. Liepājas Robežsargu bataljona nodaļas priekšnieks. No 6. līdz 29. decembrim bija Robežsargu brigādes Liepājas robežsargu bataljona Stacijas nodaļas priekšnieka vietnieks. Pēc tam, līdz 1994. gada maijam, bija Robežsargu brigādes 6. Liepājas robežsargu bataljona Robežapsardzības nodaļas priekšnieks. Tajā pašā gadā vairākus mēnešus pildīja Robežsargu brigādes štāba Robežapsardzības nodaļas priekšnieka vietnieka pienākumus.\n\n23. augusta tika iecelts par Robežsargu brigādes štāba robežapsardzības daļas priekšnieka vietnieks — robežkontroles nodaļas priekšnieku. 1995. gadā bija Robežsargu brigādes štāba Robežapsardzības daļas priekšnieks — štāba priekšnieka vietnieks un vēlāk Robežsargu brigādes komandiera vietnieks — štāba priekšnieks. 6. decembrī kļuva par Robežapsardzības spēku štāba priekšnieks - komandiera vietnieku.\n\nŠajā amatā viņš bija līdz 1996. gada augustam, kļuva par Robežapsardzības spēku komandieri. 1997. gadā robežsardze pārgāja Iekšlietu ministrijas pārziņā. Amata nosaukums tika mainīts uz Robežsardzes priekšnieks, bet kopš 1998. gada Dāboliņš ir Valsts robežsardzes priekšnieks. 1999. gadā ieguvis robežsardzes ģenerāļa pakāpi. Par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas valsts un tautas labā, 2004. gadā tika apbalvots ar Ministru kabineta Atzinības rakstu, bet 2008. gada 11. novembrī apbalvots ar Viestura ordeni (I šķiras), par sevišķiem nopelniem valsts robežas apsargāšanā.\n\n2009. gada marta beigās iesniedza lūgumu atbrīvot viņu no ieņemamā amata un atvaļināt no dienesta robežsardzē no 14.aprīļa. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece šo lūgumu akceptēja. Pēc robežsardzes atstāšanas iestājās Tautas partijā. 2009. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja uz vietu Rīgas domē, bet netika ievēlēts.\n", "id": "lvs_Latn_111828"}
{"text": "Gīzas piramīdas\n\nGīzas piramīdas ir trīs no Ēģiptes piramīdām, kas atrodas Gīzas nekropolē aptuveni 9 km attālumā no Gīzas vecpilsētas un 26 km uz dienvidrietumiem no Ēģiptes galvaspilsētas Kairas. Gīzas piramīdu kompleksā ietilpst arī Lielā Sfinksa. Heopsa piramīda, lielākā no Gīzas piramīdām, ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem, vienīgais, kas saglabājies līdz mūsdienām.\n\nGīzas piramīdas celtas ceturtās Senās Ēģiptes faraonu dinastijas valdīšanas laikā no 2575. līdz 2465. gadam p.m.ē.\n\n1979. gadā Gīzas piramīdas tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tā kā Gīzas piramīdas ir vienīgās, kas saglabājušās no Septiņiem pasaules brīnumiem, tās 2007. gadā automātiski iekļāva Septiņos jaunajos pasaules brīnumos.\n", "id": "lvs_Latn_111829"}
{"text": "Kobe Braiants\n\nKobe Bīns Braiants (; dzimis Filadelfijā, Pensilvānijas štatā, ASV, miris Kalabasā, Kalifornijā, ASV) bija amerikāņu basketbolists, spēlēja uzbrūkoša aizsarga pozīcijā, ASV basketbola izlases dalībnieks. Visu profesionāļa karjeru pārstāvēja NBA klubu Losandželosas \"Lakers\". 1996. gada NBA draftā viņu izraudzījās Šarlotas \"Hornets\" ar kopējo 13. kārtas numuru pirmajā kārtā.\n\nViņš ir pieckārtējs NBA čempions (, , , , ), finālsērijas MVP (, ), visas sezonas MVP (2007.—2008. gada sezona). Piedalījies divās olimpiskajās spēlēs (, ), abās ar ASV basketbola izlasi izcīnīja zelta medaļu.\n\n2018. gadā Braiants saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu nominācijā \"Labākā animācijas īsfilma\" par īsfilmu Dear Basketball.\n\n2020. gada 26. janvārī K. Braiants gāja bojā helikoptera avārijā.\n", "id": "lvs_Latn_111830"}
{"text": "Čārlzs\n\nČārlzs I Stjuarts - Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis Čārlzs II Stjuarts - Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis Čārlzs III Vindzors - Apvienotās Karalistes karalis\n", "id": "lvs_Latn_111831"}
{"text": "Kārlis II\n\nKārlis II var būt: Čārlzs II Stjuarts (Charles II Stuart, 1630-1685) — Anglijas karalis; Kārlis Plikgalvis (Charles II le Chauve, 823-877) — Rietumfranku karalis; Kārlis XIII (Karl XIII, 1748-1818) — Zviedrijas karalis (kā Kārlis II arī Norvēģijas karalis no 1814. līdz 1818. gadam). Karloss II (Carlos II, 1661-1700) — Spānijas karalis.\n", "id": "lvs_Latn_111832"}
{"text": "S tipa asteroīds\n\nS tipa asteroīdi ir silikātiežus saturošu asteroīdu grupa. Kopumā apmēram 17% no visiem asteroīdiem pieder šai grupai. Tā ir otra lielākā asteroīdu grupa pēc C tipa asteroīdiem.\n\nS tipa asteroīdi ir mēreni spoži (albedo robežās no 0,10 līdz 0,22) un sastāv, galvenokārt, no dzelzs un magnija silikātiem. Šīs grupas asteroīdi pārsvarā atrodas asteroīdu joslas iekšpusē līdz 2,5 AU no Saules. Sastopami arī joslas vidusdaļā, līdz 3 AU. Tālāk jau kļūst pavisam reti.\n\nLielākais grupas pārstāvis ir asteroīds Einomija. Nākamie lielākie ir Jūnona, Amfitrīte un Irīda. Šie lielākie asteroīdi vairumā gadījumu ir redzami no Zemes pat ar 10x50 binokli. Spožākais no tiem ir Irīda, kurš var kļūt spožāks par + 7m.\n\nS tipa asteroīdi pēc uzbūves ir līdzīgi akmens meteorītiem, kuriem ir līdzīgas spektra īpašības.\n", "id": "lvs_Latn_111833"}
{"text": "Scooter\n\nScooter ir vācu tehno grupa no Hamburgas, kura kopumā ir pārdevuši vairāk kā 14 miljonus ierakstu un nopelnījuši 80 zelta un platīna sertifikātus. Scooter tiek uzskatīti par Vācijas veiksmīgāko singlus izdodošo grupu, kuru singli 33 reizes ir sasnieguši Top 10 un piecas reizes - pirmo vietu.\n\nScooter ir pazīstami ar daudziem veiksmīgiem singliem, kuru starpā ir tādas atpazīstamas dziesmas kā \"Hyper Hyper\", \"Move Your Ass!\", \"Fire\", \"How Much Is the Fish?\", \"Posse (I Need You on the Floor)\", \"Ramp! (The Logical Song)\", \"Nessaja\", \"Weekend!\", \"Maria (I Like It Loud)\", \"One (Always Hardcore)\", \"Hello! (Good to Be Back)\" un \"The Question Is What Is The Question?\"\n\nGrupas izpildītā \"Stuck On Replay\" ir izvēlēta par 2010. gada Pasaules čempionāta hokejā oficiālo dziesmu.\n", "id": "lvs_Latn_111834"}
{"text": "Klaudio Kanidža\n\nKlaudio Pauls Kanidža (; dzimis Hendersonā, Buanesairosā) ir bijušais Argentīnas futbola uzbrucējs, kurš no 1987. līdz 2002. gadam spēlēja Argentīnas futbola izasē. Viņš piedalījās trijos Pasaules kausu finālturnīros. Savas karjeras laikā viņš spēlēja River Plate un Boca Juniors klubos, kas ir sīvi sāncenši.\n", "id": "lvs_Latn_111835"}
{"text": "Vladimirs Siņicins\n\nVladimirs Siņicins (; dzimis ) ir sporta komentētājs, snūkera spēlētājs, starptautiskās kategorijas tiesnesis. Rīgas biljarda kluba Champion's Club sporta direktors. Snūkera komentētājs televīzijas kanālā Eurosport krievu valodā.\n", "id": "lvs_Latn_111836"}
{"text": "Dāvids Sīmansons\n\nDāvids Sīmansons ( — ) bija pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.\n", "id": "lvs_Latn_111837"}
{"text": "Pirmais angļu-afgāņu karš\n\nPirmais angļu-afgāņu karš norisinājās starp Afganistānu un Britu impēriju no 1839. līdz 1842. gadam. Šis karš iezīmēja vienu no vissmagākajiem triecieniem britu varai šajā reģionā.\n", "id": "lvs_Latn_111838"}
{"text": "Džons Čērčils\n\nDžons Čērčils (, dzimis , miris ) bija Anglijas karavīrs un valstsvīrs, kalpoja pieciem dažādiem monarhiem 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā. Viņš sevi izcili pierādīja Karā par Spānijas mantojumu. Viņš tiek minēts kā viens no izcilākajiem karavadoņiem Anglijas vēsturē. Savu nopelnu dēļ viņam tika \"radīts\" un piešķirts pirmā Marlboro hercoga tituls (Duke of Marlborough).\n", "id": "lvs_Latn_111839"}
{"text": "Agnese Zeltiņa\n\nAgnese Zeltiņa (dzimusi ) ir latviešu teātra, kino un televīzijas aktrise, modele, rotu dizainere, uzņēmēja un bijusī žurnāliste, TV šovu vadītāja.\n", "id": "lvs_Latn_111840"}
{"text": "Latvijas PSR himna\n\nLatvijas Padomju Sociālistiskās Republikas himna () bija Latvijas PSR oficiālā himna tās pastāvēšanas laikā. Tās vārdu autori bija Fricis Rokpelnis un Jūlijs Vanags, bet mūzikas autors — Anatols Liepiņš.\n\nHimna tika apstiprināta 1945. gada 19. jūlijā ar Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija dekrētu. Tajā bija noteikts, ka himnas oficiāla izpildīšana republikā tiek ieviesta ar 1945. gada 5. augustu. Sākotnējais teksts tika mainīts, jo tajā bija vārdi arī par Staļinu. Ilgāku laiku Latvijas PSR himnas tekstu atskaņoja kā orķestra skaņdarbu. Jaunais teksts, kas bija spēkā līdz 1990. gadam, tika pieņemts 1977. gadā. Himnas tekstam pastāvēja arī tulkojums krievu valodā, kurš bija oficiāls. Šīs himnas izpildīšana Latvijā ir aizliegta sapulcēs, gājienos un piketos.\n\n1990. gadā LPSR Augstākā Padome pasludināja par LPSR Valsts himnu K. Baumaņa Dievs, svētī Latviju.\n", "id": "lvs_Latn_111841"}
{"text": "Klaudijs\n\nTiberijs Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks () vai Klaudijs I (Claudius I, dzimis Tiberijs Klaudijs Druzs (Tiberius Claudius Drusus) 10. gada p. m.ē. 1. augustā, miris ), no 4. gada līdz kāpšanai tronī — Tiberijs Klaudijs Nerons Germāniks (Tiberius Claudius Nero Germanicus), bija ceturtais Romas imperators, Jūliju-Klaudiju dinastijas pārstāvis, kurš valdīja no 41. gada 24. janvāra līdz savai nāvei 54. gadā.\n", "id": "lvs_Latn_111842"}
{"text": "Iedomība\n\nIedomība, augstprātība jeb uzpūtība ir rakstura īpašība. Tā izpaužas kā nekritiska attieksme pret sevi, savu spēju, tikumu, ietekmes pārspīlēšanā. Iedomīgiem cilvēkiem ir neadekvāti paaugstināts pretenziju līmenis, nepamatoti noraidoša attieksme pret citu cilvēku ierosinājumiem, priekšstatiem, zināšanām, darbību. Par iedomīgiem cilvēkiem mēdz teikt, ka viņiem deguns ir gaisā. Pēc aptauju rezultātiem iedomība bieži vien ir īpašība, kuras dēļ darba devējs nevēlas pieņemt darbā konkrētu darba ņēmēju.\n\nPar iedomīgiem cilvēkiem ir arī dažādi sakāmvārdi, piemēram, \"Kas savā prātā ieperinājis iedomību, lai nedomā, ka kādreiz dzirdēs patiesību.\"\n", "id": "lvs_Latn_111843"}
{"text": "Gulašs\n\nGulašs () ir Ungārijas nacionālais ēdiens. To pagatavo no vērša vai teļa gaļas gabaliņiem, kam pievieno klāt dažādas garšvielas, un to pasniedz kopā, piemēram, ar kartupeļiem vai makaroniem.\n", "id": "lvs_Latn_111844"}
{"text": "Meža sesks\n\nMeža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs. Seski ir radniecīgi zebiekstēm, sermuļiem un caunām. Mājās pieradinātie seski tiek saukti par fretkām vai mājas seskiem.\n\nSesks ir sastopams gandrīz visā Eiropā līdz Urālu kalniem, izņemot Skandināvijas ziemeļus un salas jūrās, kā Īrija, Islande, Sicīlija un citas. Tas ir bieži sastopams dzīvnieks, un reti tie ir vienīgi Lielbritānijā, kur no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta 20. gadiem suga tika izskausta. Mūsdienās populācija tiek atjaunota reintrodukcijas rezultātā. Suga ir introducēta ne vien vairākās Vidusjūras salās, bet arī Jaunzēlandē.\n", "id": "lvs_Latn_111845"}
{"text": "Kvadrātsakne\n\nKvadrātsakne matemātikā ir otrās pakāpes sakne no skaitļa. Kvadrātsakne no skaitļa x ir skaitlis a, kuru, reizinot pašu ar sevi, iegūst skaitli x, tas ir, a \\cdot a = x. Skaitli x sauc par skaitļa a kvadrātu. Kvadrātsaknes vilkšana ir pretējā darbība skaitļa celšanai kvadrātā. Piemēram, 4 un -4 ir kvadrātsakne no 16. Ikvienam nenegatīvam reālam skaitlim x ir unikāla nenegatīva kvadrātsakne, kuru sauc par galveno kvadrātsakni un apzīmē ar simbolu \\sqrt{x}, kur radikāļa simbolu \\surd sauc par saknes zīmi vai sakni. Piemēram, galvenā kvadrātsakne no 9 ir 3, to pieraksta šādi: \\sqrt{9} = 3, jo un 3 ir nenegatīvs skaitlis. Skaitli vai izteiksmi x, kas atrodas zem saknes zīmes, sauc par zemsaknes skaitli vai zemsaknes izteiksmi, šajā piemērā tas ir 9.\n\nLai runātu par kvadrātsakni no negatīva skaitļa, ir jāapskata kompleksie skaitļi. Vispārīgi kvadrātsakni var aplūkot jebkurā kontekstā, kurā matemātiskiem objektiem ir definēta kāpināšana, piemēram, matricu algebrā.\n\nTrešās pakāpes sakni sauc par kubsakni.\n", "id": "lvs_Latn_111846"}
{"text": "Tabo Sefološa\n\nTabo Patriks Sefološa (Thabo Patrick Sefolosha; dzimis Vivejā, Šveicē) ir profesionāls Šveices basketbolists, spēlē uzbrūkošā aizsarga un vieglā uzbrucēja pozīcijās. Pašlaik (2014) pārstāv NBA klubu Atlantas \"Hawks\".\n\n2006. gada NBA draftā viņu izvēlējās Filadelfijas \"76ers\", taču T. Sefološa \"76ers\" nespēlēja un tiesības uz šo spēlētāju tika atdotas citam NBA klubam Čikāgas \"Bulls\". Tabo ir dzīvojis 5 valstīs un prot 3 valodas — angļu, franču un itāļu valodu.\n", "id": "lvs_Latn_111847"}
{"text": "Orbītas ekscentricitāte\n\nOrbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs. Tā parāda, cik ļoti orbīta atšķiras no riņķa, orbītas izstiepumu. Apzīmē ar e.\n\nRiņķveida orbīta e=0\\,\\! Eliptiska orbīta 01\\,\\!\n", "id": "lvs_Latn_111848"}
{"text": "Edijs Hauss\n\nEdvards L. Hauss II (; dzimis Kalifornijā, ASV) ir profesionāls ameikāņu basketbolists, spēlē saspēles vadītāja un uzbrūkošā aizsarga pozīcijās, ASV basketbola izlases dalībnieks. Pašlaik (2013) ir bez kluba.\n", "id": "lvs_Latn_111849"}
{"text": "Dāvids I\n\nDāvids I (, , dzimis 1083. vai 1085. gadā, miris ) bija valdnieks 12. gadsimtā, no 1113. līdz 1124. gadam bija Kambrijas princis, bet vēlāk no 1124. līdz 1153. gadam Skotijas karalis. Viņš bija Malkolma III un Margarētas dēls. Dāvids visu savu bērnību pavadīja Skotijā, lai gan 1093. gadā īslaicīgi tika izraidīts trimdā uz Angliju. Iespējams, pēc 1100. gada viņš kļuva par karaļa Henrija I galma padoto. Tur viņš ietekmējās no normāņu un anglofranču kultūras.\n", "id": "lvs_Latn_111850"}
{"text": "Dāvids\n\nDāvids — Bībeles personāžs; uzveica Goliātu; Dāvids — Mikelandželo skulptūra; Dāvids I — Skotijas karalis no 1124. līdz 1153. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_111851"}
{"text": "Latvijas Biznesa koledža\n\nLatvijas Biznesa koledža (LBK) bija privāta augstākās izglītības iestāde. Reģistrēta 2007. gada 21. novembrī, likvidēta 2018. gada 29. oktobrī.\n", "id": "lvs_Latn_111852"}
{"text": "Ešlija Robertsa\n\nEšlija Allena Robertsa (; dzimusi 1981. gada 14. septembrī) ir amerikāņu dejotāja, dziedātāja un aktrise, kas labāk pazīstama kā meiteņu grupas Pussycat Dolls dalībniece.\n", "id": "lvs_Latn_111853"}
{"text": "Domiciāns\n\nTits Flāvijs Domiciāns (; dzimis , miris ), labāk pazīstams kā Domiciāns, bija Senās Romas imperators un pēdējais Flāviju dinastijas pārstāvis, kurš valdīja no 81. līdz 96. gadam, un kura piecpadsmit gadus esošais valdīšanas periods bija ilgākais kopš imperatora Tiberija laikiem.\n\nSavā valdīšanas laikā stiprināja valsts ekonomiku, nocietināja impērijas ārējās robežas un uzsāka plašu celtniecības programmu galvaspilsētā Romā. Uzsāka militāru kampaņu Britānijā kur neveiksmīgi centās pakļaut skotus. Tāpat ar neveiksmi beidzās viņa centieni iekarot Dākiju.\n\nViņa valdīšanai bija raksturīgs izteikts personības kults. Lai gan Domiciāns bija populārs armijas un vienkāršo iedzīvotāju vidū, Senāta locekļi viņu uzskatīja par tirānu. Nogalināts savu galminieku sazvērestības rezultātā.\n", "id": "lvs_Latn_111854"}
{"text": "Siņicins\n\nSiņicins vai Siņicina var būt: Anastasija Siņicina, Igaunijas šahiste (dzimusi 2004.) Andrejs Siņicins, Latvijas futbolists (dzimis 1991.) Vladimirs Siņicins, krievu žurnālists, sporta komentētājs, biljarda un snūkera tiesnesis (dzimis 1952.)\n", "id": "lvs_Latn_111855"}
{"text": "Robs Rensenbrinks\n\nPīters Roberts Rensenbrinks (; dzimis Amsterdamā, miris ) bija Nīderlandes futbolists un Nīderlandes futbola izlases dalībnieks, kas sasniedza divu Pasaules kausa finālus 1974 un 1978. gadā. 2004. gadā Pelē viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.\n\nDzimis Amsterdamā, viņš karjeru sāka vietāja amatieru klubā \"DWS\", pirms 1969. gadā pārcēlās uz Beļģijas klubu Club Brugge. No 1971. līdz 1980. gadam viņš spēlēja Briseles \"Anderlecht\", kur guva savus lielākos sasniegumus klubu karjerā, uzvarot Kausu ieguvēju kausā 1976. un 1978. gadā (1977. gadā sasniedzot finālu) kopā ar tautieti Arī Hānu.\n\nRensenbrinks debitēja Nīderlandes izlasē 1968. gadā pret Skotijas izlasi, bet turpmāk spēlēja samērā maz, jo par uzbrucēja pozīcijām bija jācīnās ar Johanu Kruifu un Pītu Keizeru. Tomēr Rinuss Mihelss iekļāva viņu sastāvā 1974. gada Pasaules kausam, kas notika Rietumvācijā.\n", "id": "lvs_Latn_111856"}
{"text": "Psihedēliskais roks\n\nPsihedēliskais roks ir rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV. To iespaidoja psihedēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihedēliskās vielas. Tas veidoja pāreju no rokenrola un blūza uz \"smagākiem\" žanriem, kā smagais roks, progresīvais roks, ārtroks un pankroks. Psihedēliskajā rokā nereti izmanto indiešu mūzikas motīvus.\n\nPsihedēliskā roka pionieri un ietekmīgākās grupas ir The Beatles, The Byrds, The Yardbirds, Grateful Dead, Jefferson Airplane, The Jimi Hendrix Experience, Cream un Pink Floyd, Tame Impala - Wikipedia\n", "id": "lvs_Latn_111857"}
{"text": "Zvirbuļveidīgie\n\nZvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae). Tā apvieno vairāk kā pusi no visiem putniem pasaulē. Zvirbuļveidīgo kārtā ir 6456 sugas, kas iedalās apmēram 100 dzimtās. Bieži zvirbuļveidīgos putnus sauc arī par dziedātājputniem (Passeri), kas ir tikai viena zvirbuļveidīgo putnu apakškārta no trijām. Kārtai nosaukumu ir devis mazais mājas zvirbulis (Passer domesticus), tādējādi tiek uzsvērts zvirbuļveidīgo putnu salīdzinoši mazais augums. Zvirbuļveidīgo putnu tuvākie radinieki ir papagaiļveidīgie (Psittaciformes).\n\n1988. gada aprīļa beigās Latvijā uzkrita daudz sniega un pazeminājās gaisa temperatūra. Tajā pavasarī bojā gāja simtiem tūkstošu putnu, īpaši zvirbuļveidīgie. Daudzu sugu ligzdojošās populācijas uz vairākiem gadiem stipri samazinājās.\n", "id": "lvs_Latn_111858"}
{"text": "Ķīlis\n\nĶīlis ir trijstūra formas instruments ar divām slīpām plaknēm un asu leņķi starp tām. Tas ir viens no vienkāršākajiem mehānismiem. Ķīlis paredzēts objekta sašķelšanai, divu objektu atdalīšanai. Tas darbojas, uz tā pamatnes pielikto spēku pārnesot perpendikulāri tā darba virsmām. Ķīļa lietderību raksturo tā garuma un leņķa attiecība: efektīvāks ķīlis ir garāks, ar šaurāku leņķi.\n", "id": "lvs_Latn_111859"}
{"text": "Pink\n\nPink jeb P!nk (īstajā vārdā Alesija Beta Mūra, ) ir divas Grammy balvas ieguvusī ASV mūziķe, dziesmu tekstu autore un mūzikas producente. Vispasaules popularitāti mūziķe Pink ieguva pēc sava pirmā veiksmīgā singla \"There You Go\" izdošanas 2000. gadā. Singls sasniedza Billboard Hot 100 7. vietu, kas priekš debijas bija lielisks rezultāts. Kopumā mūziķe visā pasaulē ir pārdevusi vairāk kā 30 miljonus albumu.\n\nTajā pašā gadā Pink izdeva arī savu debijas studijas albumu \"Can't Take Me Home\", kurš pārsvarā bija R&B žanra albums. Otro studijas albumu ar nosaukumu \"Missundaztood\" Pink izdeva 2001. gadā, kurā pārsvarā bija Popmūzikas žanra dziesmas. Albums guva milzīgu popularitāti visā pasaulē. No šī albuma tika izdoti tādi pazīstami singli kā \"Get The Party Started\", \"Just Like a Pill\" un \"Don't Let Me Get Me\". 2003. gadā novembrī sekoja trešais studijas albums \"Try This\", kura pārdošanas rādītāji vairs ne tuvu nebija tik labi, kā pirmajiem diviem mūziķes studijas albumiem, tomēr vairums kritiķu albumu novērtēja pārsvarā pozitīvi.\n\nPēc nelielas atpūtas no muzikālās karjeras, 2006. gada aprīlī Pink klajā laida ceturto studijas albumu ar visnotaļ atbilstošu nosaukumu \"I'm Not Dead\". Tāpat kā iepriekšējie albumi, arī šis ieguva pozitīvu kritiķu novērtējumu, bet neskatoties uz to, šis ieraksts albumu topos ilgi neuzkavējās. Tomēr 2007. gadā albuma nosacīto neveiksmi apturēja singlu \"U + Ur Hand\" un \"Who Knew\" veiksme un albuma pārdošanas rādītāji atkal sāka uzlaboties.\n\nPink piektais studijas albums \"Funhouse\" tika izdots 2008. gada oktobrī un iekļāva līdz šim veiksmīgāko mūziķes singlu \"So What\", kurš pirmo reizi nodrošināja Pinkai pirmo vietu Billboard Hot 100 topā. Arī otrais singls no piektā studijas albuma \"Sober\" guva ievērības cienīgus pārdošanas rezultātus un sasniedza Billboard Hot 100 15. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_111860"}
{"text": "Laimonis Laizāns\n\nLaimonis Laizāns (dzimis Rīgā, miris ) bija latviešu PSRS futbola vārtsargs, kurš spēlēja FK Daugava Rīga un Maskavas \"Torpedo\" klubos. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem Latvijas futbola vārtsargiem.\n", "id": "lvs_Latn_111861"}
{"text": "Čakstu dzimta\n\nČakstu dzimta (Laniidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.\n\nLielākā daļa čakstes dzīvo Eirāzijā un Āfrikā, Ziemeļamerikā dzīvo tikai divas sugas. Dienvidamerikā un Austrālijā nav sastopama neviena čakstu dzimtas suga, lai gan Jaungvinejā dzīvo viena čakstu suga. Čakstēm patīk atklātas vietas, īpaši stepes un savannas. Ir arī čakstu sugas, kas apdzīvo mežus, un sugas, kas vasaras periodā dzīvo ziemeļu teritorijās, bet ziemā migrē uz siltākām zemēm.\n", "id": "lvs_Latn_111862"}
{"text": "Nīderlandes Austrumindijas kompānija\n\nNīderlandes Austrumindijas kompānija () bija tirdzniecības kompānija, kas dibināta 1602. gadā, kad Nīderlandes parlaments tai piešķīra monopoltiesības īstenot koloniālās aktivitātes Āzijā. Tā bija pirmā multinacionālā korporācija pasaulē un pirmā kompānija, kas jebkad izdevusi akcijas. Kompānija pastāvēja 200 gadus, līdz bankrotēja un tika likvidēta 1800. gadā. Tai piederošos īpašumus un parādus pārņēma Nīderlandes valdība un tai piederošās teritorijas kļuva par Nīderlandes Austrumindiju, kas 19. gadsimta gaitā paplašinājās un iekļāva sevī visu mūsdienu Indonēziju, kas neatkarību no Nīderlandes ieguva 20. gadsimta vidū.\n", "id": "lvs_Latn_111863"}
{"text": "Mājas strazds\n\nMājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns. Izdala 13 pasugas.\n\nTas ir labi piemērojies dzīvei gan pilsētās, gan laukos. Mājas strazdi izsenis ir dzīvojuši Eiropā, Centrālāzijā un Mazāzijā. Strazdi, kas apdzīvo Eiropas dienvidu un rietumu teritorijas, kā arī Mazāzijas strazdi, dzīvo savās mītnes zemēs pastāvīgi. Strazdi, kas apdzīvo Eiropas ziemeļteritorijas, sākoties vēsākam laikam, migrē uz dienvidiem: Pireneju pussalu un Ziemeļāfriku. Mūsdienās mājas strazdi sastopami daudzās pasaules zemēs, jo ir intoducēti Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā.\n", "id": "lvs_Latn_111864"}
{"text": "Austrumindijas kompānija\n\nBritu Austrumindijas kompānija, dibināta 1600. gadā Dāņu Austrumindijas kompānija, dibināta 1616. gadā Franču Austrumindijas kompānija, dibināta 1664. gadā Nīderlandiešu Austrumindijas kompānija, dibināta 1602. gadā Portugāļu Austrumindijas kompānija, dibināta 1628. gadā Zviedru Austrumindijas kompānija, dibināta 1731. gadā\n", "id": "lvs_Latn_111865"}
{"text": "Rietumindijas kompānija\n\nNīderlandiešu Rietumindijas kompānija, dibināta 1621. gadā Franču Rietumindijas kompānija, dibināta 1664. gadā Dāņu Rietumindijas kompānija, dibināta 1671. gadā Zviedru Rietumindijas kompānija, dibināta 1786. gadā\n", "id": "lvs_Latn_111866"}
{"text": "Attēls:P.Pommers.jpg\n\nPulkvedis-leitnants Pēteris Voldemārs Pommers fair use, jo fotogrāfijā attēlotais cilvēks ir miris un brīvas alternatīvas attēlam nav.\n", "id": "lvs_Latn_111867"}
{"text": "Franks Reikārds\n\nFranklins Edmundo Reikārds (; dzimis Amsterdamā) ir Nīderlandes futbola treneris un bijušais spēlētājs. Reikārds karjeras laikā spēlēja Amsterdamas \"Ajax\", Saragosas \"Real\" un AC Milan klubos, kā arī Nīderlandes izlasē, kur 73 spēlēs guva 10 vārtus. Viņa māte ir nīderlandiete, bet tēvs surinamietis.\n\n2004. gadā Pelē viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.\n\nNo 2003. līdz 2008. gadam viņš vadīja Barcelona komandu, līdz viņu nomainīja līdzšinējais otrās komandas treneris Hoseps Gvardiola. 2009.-2010. gadā bija Stambulas \"Galatasaray\" galvenais treneris.\n", "id": "lvs_Latn_111868"}
{"text": "Latvijas Kristīgais Radio\n\nLatvijas Kristīgais Radio sāka raidīt plkst. 19.00.\n\nTas raida ultraīsviļņu diapazonā (FM 101,8), un to var uztvert Rīgā un apmēram 70 kilometru rādiusā ap galvaspilsētu. Kopš 1996. gada – arī Liepājā un Talsos, un tagad visā Latvijā 24 stundas diennaktī.\n\nKristīgā radio prezidents ir Tālivaldis Tālbergs, un pirmo desmit gadu programmas direktors bija Māris Dravnieks. Viņi bija arī to cilvēku vidū, kuri dibināja un veidoja Latvijas Kristīgo radio.\n\nLatvijas Kristīgais radio ir starpdraudžu, starpkonfesionāls radio, tā moto ir \"Patiesība Vārdos un Mūzikā\".\n", "id": "lvs_Latn_111869"}
{"text": "Kābūss ibn Saīds al Saīds\n\nKābūss ibn Saīds al Saīds vai sultāns Kābūss (, dzimis , miris ) bija Omānas sultāns. 1970. gadā ieguva varu, gāžot no troņa savu tēvu sultānu Saīdu ibn Teimūru. Viņš bija visilgāk valdošais arābu valstu līderis. Valdīja līdz pat savai nāvei 2020. gadā.\n\nDzimis Omānas otrajā lielākajā pilsētā Salalā un bija vienīgais toreizējā Omānas sultāna dēls. Mācījās Salalā, Punē, bet no sešpadsmit gadu vecuma — Anglijā. Studēja Sandhērstā. Pēc neilga dienesta britu armijā atgriezās Omānā.\n\nDzimtenē sešus gadus pavadīja mājas arestā, tomēr 1970. gadā ar britu atbalstu apvērsuma rezultātā nāca pie varas. Pārcēla galma mitekli no Salalas uz Maskatu un pārdēvēja sultanāta nosaukumu no Maskatas un Omānas uz Omānu. Ar britu atbalstu apspieda komunistiskās Dienvidjemenas atbalstīto sacelšanos valsts dienvidos.\n\nValdīja kā absolūts monarhs, kaut arī pēdējā laikā ļāva izveidot parlamentu ar ierobežotām funkcijām. Vēlēšanās drīkstēja piedalīties un kandidēt arī sievietes. Sultāns bija liels rietumu klasiskās mūzikas cienītājs.\n\n2015. gadā viņam tika diagnosticēts zarnu vēzis. Izgāja vairākus ārstēšanās kursus, tomēr 2019. gadā slimība bija atzīta par neārstējamu. Sultāns nebija publiski nosaucis troņmantinieku, jo viņam nebija bērnu, tāpēc pastāvēja bažas par valsts stabilitāti pēc sultāna nāves. Pirms savas nāves 2020. gadā sultāns par savu pēcteci nosauca brālēnu Haitamu ibn Tariku al Saīdu, kas bija strādājis valdībā kā kultūras ministrs.\n", "id": "lvs_Latn_111870"}
{"text": "Saksijas Koburgas un Gotas dzimta\n\nSaksijas Koburgas un Gotas dzimta (, ) ir Eiropas valdnieku dzimta (Vetinas dzimtas atzars), kas cēlusies no Saksijas Koburgas un Gotas hercogiem un kļuvusi par Beļģijas (no 1830), Portugāles (1853–1910), Bulgārijas (1887–1946) un Apvienotās Karalistes (no 1901) valdniekiem.\n", "id": "lvs_Latn_111871"}
{"text": "2009. gada Malaizijas Grand Prix\n\n2009. gada Malaizijas Grand Prix ir Formula 1 Grand Prix izcīņa, kura norisinās no līdz Sepangas sacīkšu trasē.\n", "id": "lvs_Latn_111872"}
{"text": "Virica\n\nVirica ir Vjadas kreisā krasta pieteka Balvu novadā. Sākas mežainā purvainā apvidū dienvidaustrumos no Žīguriem netālu no Gulbenes - Pitalovas dzelzceļa līnijas. Upe lielākajā daļā tecējuma regulēta. Savāc ūdeņus no plaša meliorēta mežu masīva. Ietek Vjadā lejpus Žīguriem.\n", "id": "lvs_Latn_111873"}
{"text": "Taproot\n\nTaproot ir ņūmetāla grupa no Annārboras, Mičiganā, devusies turnejās ar tādām grupām kā Korn, Deftones, Staind, P.O.D., Disturbed, Chevelle un Linkin Park.\n", "id": "lvs_Latn_111874"}
{"text": "Romāņu valodas\n\nRomāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas. Tās veido indoeiropiešu valodu saimes itālisko valodu apakšgrupu. Aptuveni 900 miljoniem pasaules iedzīvotāju dzimtā valoda ir kāda romāņu valoda, savukārt kopējais romāņu valodu pratēju skaits, ieskaitot tos, kuriem tā ir otrā dzimtā valoda, sasniedz aptuveni 1,5 miljardus. Izplatītākā no romāņu valodām ir spāņu valoda, kuru lieto ap 480 miljoniem cilvēku. Vistuvākā latīņu valodai ir sardīniešu valoda, kura saglabājusi visvairāk latīņu valodas īpatnību. Romāņu valodas veido dialektu kontinuumu, kas rietumu—austrumu virzienā stiepjas no Portugāles līdz Moldovai, sakarā ar ko ir neiespējami noteikt precīzu romāņu valodu skaitu, taču tiek uzskatīts, ka pastāv vismaz 23 atsevišķas romāņu valodas.\n", "id": "lvs_Latn_111875"}
{"text": "Vācu īpašvārdu atveidošana\n\nVācu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas vācu īpašvārdu atveidošanā. Vācu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.\n\nPēc šiem noteikumiem atveido vācu, austriešu, daļas šveiciešu vai šo tautu izcelsmes cilvēku personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Vācijā, Austrijā, Lihtenšteinā, daļā Šveices, Beļģijas un Itālijas (Dienvidtirolē). Pēc vācu valodas atveides principiem atveidojami arī atsevišķi vietvārdi Namībijā, Brazīlijā, Kanādā. Atsevišķās situācijās pēc vācu valodas principiem atveido arī Francijas austrumu reģionu Elzasas un Lotringas ģeogrāfiskos nosaukumus. Tradicionāli pēc vācu valodas principiem atveidojami vāciskas izcelsmes nosaukumi Krievijā.\n\nPēc vācu valodas principiem atveidojami arī jidiša izcelsmes personvārdi.\n\nVācu izcelsmes personvārdi sastopami arī daudzās citās valstīs. Atveidojot citu pasaules reģionu vācu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas vai atveides prakse, lai arī latviešu valodā tradicionāli kā primārie tiek lietoti vācu atveides principi.\n", "id": "lvs_Latn_111876"}
{"text": "Egberts\n\nEgberts no Veseksas (senangļu: Ecgberht; , miris 839. gadā) bija Veseksas karalis no 802. līdz 839. gadam. Daļa no vēsturniekiem uzskata, ka Egberts bija pirmais Anglijas karalis, jo viņa valdīšanas laikā pirmo reizi vēsturē zem viena valdnieka varas tika apvienotas vairākas teritorijas, kuras atrodas mūsdienu Anglijas teritorijā, bet pārējie reģioni atzina viņu par augstāku varu. Oficiāli Egberts tādu titulu neesot izmantojis. Pirmais šādu titulu izmantoja karalis Alfrēds Lielais.\n", "id": "lvs_Latn_111877"}
{"text": "Politeisms\n\nPoliteisms (no , poly —'daudz' un θεός theos —'dievs') jeb daudzdievība ir ticība vairākām dievībām. Politeisms ir raksturīgs daudzām vēsturiskām un mūsdienu reliģijām. Bieži vien dievības ir antropomorfiskas. Parasti katra dievība atbild par savu jomu, tipiskas dievības ir debesu, nāves, auglības dievi, kā arī dievi-radītāji un mātes dievības.\n", "id": "lvs_Latn_111878"}
{"text": "Elagabals\n\nElagabals (Elagabalus, dzimis ap 203. gadu, miris ), zināms arī kā Heliogabals (Heliogabalus) vai Marks Aurēlijs Antonins (Marcus Aurelius Antoninus), bija Romas imperators no Severanu dinastijas, kurš valdīja no 218. līdz 222. gadam.\n\nKļuvis par valdnieku 14 gadu vecumā un viņa samērā neilgo valdīšanu aizēnoja neskaitāmi seksa skandāli un pretrunīgi vērtētas reliģiskās prakses. Dzimis Emesas pilsētā (mūsdienu Himsā), Sīrijā dižciltīgā arābu cilmes ģimenē. Jau kopš bērnības kalpojis par vietējās dievības - saules dieva Elagabala augstāko priesteri.\n\nBijis imperatora Karakallas brālēns un pēc viņa nogalināšanas ar savas vecāsmātes Jūlijas Mēzas palīdzību kļuvis par valdnieku, kad ātri tika nogalināts Karakallas pēctecis Makrīns. Elagabals zināms ar necieņas izrādīšanu romiešu tradicionālajai reliģijai un seksuālās dzīves normām. Aizvietojis Romas panteona augstāko dievu Jupiteru ar savu pārstāvēto dievību Elagabalu un piespieda vadošās valsts amatpersonas to pielūgt. Īsā laika posmā apprecējās četras reizes, viena no sievām bija vestāliete, dieves Vestas priesteriene, kuru pienākums bija uzturēt mūžīgo uguni un visu mūžu saglabāt jaunavību. Tajā pašā laikā ir zināmi arī vairāki vīriešu dzimuma mīļākie.\n\nPolitiski ievērojamākie veikumi bija vairāku dumpju apspiešana austrumos, kā arī ceļā uz Romu 218-219. gadā nogalināti vairāki ietekmīgi Makrīna atbalstītāji.\n\nAr savu nepieņemamo uzvedību pilnībā atsvešināja no sevis senātu, pretoriāņu gvardi un vienkāršos iedzīvotājus. Neapmierinātībai pieaugot, 222. gadā pretoriāņu gvarde nogalināja Elagabalu. Atentāta organizēšanā piedalījās viņa vecāmāte Jūlija Mēza, kas savulaik bija palīdzējusi viņam nokļūt tronī. Pēc viņa nāves par jauno valdnieku tika pasludināts Elagabala brālēns Sevērs Aleksandrs. Pats Elagabals kļuva par upuri Romas damnatio memoriae politikai. Viņa vārds tika izdzēsts no vēstures un vizuālie atveidojumi vai nu iznīcināti vai pārveidoti viņa pēcteča vajadzībām.\n", "id": "lvs_Latn_111879"}
{"text": "ATB\n\nATB (īstajā vārdā Andrē Tannenbergs, dzimis 1973. gada 26. februārī Freibergas pilsētā Vācijā) ir vācu mūziķis, dīdžejs un pārsvarā Elektroniskās deju mūzikas producents. Atsaucoties uz oficiālo pasaules dīdžeju topu, kuru apkopo žurnāls DJ Mag, 2008. gadā ATB ieņēma 25. vietu un dīdžeju sarakstā 4. vietu.\n", "id": "lvs_Latn_111880"}
{"text": "Kastete\n\nKastete ( — 'galvu lauzošs') ir aukstais ierocis, kas domāts tuvcīņai.\n\nKasteti var izgatavot rūpnieciski vai arī paša spēkiem no metāla plāksnes, plastmasas, organiskā stikla vai cita materiāla. Kastete sastāv no pamatnes, kura balstās pret plaukstu, un no tās nākošās daļas, kura aptver pirkstus.\n\nPastāv vairāka veida, variantu kastetes, piemēram, ar un bez dzelkšņiem, caurumiem visiem pirkstiem vai katram atsevišķu, kā arī ar un bez speciāli veidotas pamatnes. Tāpat kastetei varbūt klāt pievienots, piemēram, naža asmens, kas to padara arī par duramo ieroci.\n\nAr kastetes palīdzību parasti tiek panākts lielāks sitiena efekts, lai nodarītu lielākus miesas bojājumus nekā sitot bez tās. Kastete pasargā arī dūri no bojājumiem, kuri rodas sitot tikai ar dūri. Šīs īpašības padara to par nāvējošu ieroci, kuru izmantojot nesapratīgi, ir iespējams nodarīt cilvēkam sevišķi smagus miesas bojājumus vai pat izraisīt cilvēka nāvi. Kastetes izmantošanas radītās sekas var tikt sodītas pēc Latvijas Krimināllikuma.\n\nKastete bija pazīstama jau Senajā Romā, Senajā Indijā, Dienvidamerikā un citās senajās civilizācijās. Jau vēlākos laikos tā ieguva popularitāti kriminālnoziedznieku vidū. Kastetes izmantoja arī armijā kā ieroci, kas domāts karavīra nodrošināšanai tuvcīņas gadījumā.\n", "id": "lvs_Latn_111881"}
{"text": "Liepupe\n\nLiepupe var būt: Liepupe — upe Rīgas līča Vidzemes piekrastē; Liepupe — apdzīvota vieta Liepupes pagastā. Liepupes muiža\n", "id": "lvs_Latn_111882"}
{"text": "Vitrupe\n\nVitrupe (arī Naužupe, augštecē — Baurupe, Lielupīte, Reiņupe) ir upe Limbažu novadā. Iztek no Riebezera. Pēc cita uzskata iztek no Lādes ezera pie Nabes un ar nosaukumu Reiņupe (arī Nabe) tek līdz Riebezeram, šķērsojot Skujas ezeru, Auziņu ezeru un Mazezeru. Šajā posmā uzņem lielākās pietekas Kranupīti un Cimeļupi. Liepupes-Reiņupes kanāls savieno ar Liepupi. Pēc iztekas no Riebezera līdz Ķirbižiem Vitrupe tek pa ~0,5 km platu un 15 m dziļu ieleju. Pēc Ķirbižiem ieleja sašaurinās un tuvojoties jūrai izbeidzas. Reiņupe un Vitrupes daļa no Vitrupes ciema līdz Ķirbižiem regulēta.\n", "id": "lvs_Latn_111883"}
{"text": "Antropomorfisms\n\nAntropomorfisms ( — 'cilvēks', — 'forma, veids') ir cilvēka īpašību (kā fizisku, tā emocionālu) piedēvēšana dažādām lietām vai būtnēm, piemēram, dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem, kā arī izdomātām jeb mītiskām būtnēm. Par antropomorfismu dēvē arī dieva iztēlošanos cilvēka veidolā. Antropomorfiskas dievības raksturīgas politeismam jeb daudzdievībai. Antropomorfiski objekti spēj just pārdzīvojumus un emocijas, runāt, domāt, veikt apzinātas cilvēciskas darbības.\n\nAntropomorfisms dominēja agrīnajās sabiedrības attīstības stadijās un izpaudās cilvēcisku īpašību piešķiršanā pielūgšanas objektiem.\n\nMūsdienās antropomorfisms saglabājies reliģisko sistēmu, it sevišķi arhaiskāko, ietvaros. Tas raksturīgs arī bērna attīstības agrākajām fāzēm. Ikdienā antropomorfisms saglabājies ne vairs kā pasaules uzskats, bet kā valodas izteiksmes veids, tai skaitā arī zinātnē un tehnikā (piemēram, datora atmiņa).\n", "id": "lvs_Latn_111884"}
{"text": "Zites strauts\n\nZites strauts ir Ķekavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novadā. Sākas grāvju sistēmā pie autoceļa A7 austrumos no Vārpām. Gultne visā garumā regulēta. Augštecē krastos meliorēti lauki, lejtecē - mežu masīvs. Upes gultne ir mīksta, klāta ar smilti, makrofītiem, brūnām dūņām.\n", "id": "lvs_Latn_111885"}
{"text": "Reformātu baznīca\n\nReformātu baznīca ir kristietības konfesija, kas izveidojusies Žana Kalvina un Ulriha Cvinglija mācību ietekmē 16. gadsimta otrajā pusē un izplatījusies Rietumeiropā un Viduseiropā. Katrā valstī, kur izveidojusies reformātu baznīca, ir sava baznīcas virsvaldība. Latvijā ir četras reformātu draudzes.\n", "id": "lvs_Latn_111886"}
{"text": "Bišu šūnas\n\nBišu šūnas ir sešstūraina, no bišu vaska izgatavota bišu stropa ligzdas uzbūves pamatvienība. Šūnās mēdz būt darba bišu, tranu, medus un bišu māšu šūniņas jeb māšu kanniņas, kas ir visplašākās un lielākās šūniņas.\n\nBišu lidojuma aktivitāti palielina tukšo šūniņu daudzums, bet samazina ar medu pildīto, aizvākoto šūniņu daudzums, uz kurām bites pat nemēdz uzturēties. Arī kāres ar neaizvilktām šūnām nestimulē bites izlidot nest nektāru.\n", "id": "lvs_Latn_111887"}
{"text": "Zaņa\n\nZaņa ir Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā. Sākas kā grāvis uz Kursīšu un Novadnieku pagastu robežas ziemeļos no Grietēniem. Augštece līdz Pampāļiem gandrīz visā garumā regulēta. Lejpus Pampāļiem upe tek pa izteiktu ieleju, kuras dziļums pie ietekas Ventā sasniedz 20 m. Gandrīz visā tecējumā Zaņa ir Vadakstes līdzenuma un Vārmes nolaidenuma robeža. Uz upes vairākas ūdenskrātuves (Pampāļu dzirnavu dīķis un Zaņas dzirnavu dīķis). Lielākās pietekas: Puteņu grāvis (6 km), Plocīte (7 km), Ainu grāvis (5 km), Zirnāju strauts (13 km; labās), Kārklupe (12 km), Abrupe (7 km), Mellupīte (9 km), Šķēpu strauts (6 km), Pīpāļu strauts (8 km; kreisās). Lejpus Baltākroga pie Zaņas dzirnavu dīķa atrodas dabas taka Zaņas līkloči.\n", "id": "lvs_Latn_111888"}
{"text": "Zilupe (nozīmju atdalīšana)\n\nZilupe var būt: Zilupe — pilsēta Latgalē, Ludzas novadā. Zilupe — upe, Veļikajas (Mudavas) pieteka. Zilupe — dzelzceļa stacija līnijā Rēzekne II—Zilupe.\n", "id": "lvs_Latn_111889"}
{"text": "Bišu māte\n\nBišu māte ir vienīgā pieaugusī bite medus bišu (Apis) saimē, kas ir spējīga radīt pēcnācējus. Tā parasti ir māte visām bitēm, kas dzīvo bišu stropā. Bišu saimē kopā ar māti dzīvo arī darba bites un trani. Bišu mātes organisms izdala īpašas mātes vielas — feromonus, kas aizkavē darba bišu olnīcu attīstīšanos.\n", "id": "lvs_Latn_111890"}
{"text": "Darba bite\n\nDarba bites ir medus bišu (Apis) ģints sievišķie īpatņi ar neattīstītiem dzimumorgāniem. Bišu saimē bez darba bitēm dzīvo arī bišu māte un trani.\n\nDarba bites ķermeņa garums ir 12—14 mm, bet masa 90—100 mg. Vienā kilogramā ir ap 10—11 tūkstoši bišu. Atkarībā no gadalaika bišu skaits saimē ir dažāds. Pavasarī normālā saimē ir ap 20 tūkstoši bišu, vasarā līdz 80 tūkstošiem, bet rudenī līdz 30 tūkstošiem. Bites mūža ilgums ir atkarīgs no tā, kurā gadalaikā bite izkūņojas un kādi darbi saimē jādara. Normālā saimē agri pavasarī, piemēram, martā, izaudzētās bites dzīvo līdz 35 dienām, jūnijā ap 30 dienām, augustā un septembrī izaudzētās dzīvo visu ziemu. Mazās saimēs bišu mūžs ir īsāks.\n\nPar bites attīstību no oliņas līdz bitei lasīt rakstu Eiropas medus bite (Apis mellifera)\n", "id": "lvs_Latn_111891"}
{"text": "Trans\n\nTrani ir vīrišķie medus bišu (Apis) saimes īpatņi. Bišu saimē bez traniem dzīvo arī darba bites un bišu māte.\n\nAtšķirībā no darba bitēm un mātes traniem nav dzeloņa. Trani attīstās no neapaugļotām olām. To attīstības cikls ir visgarākais, vairāk par bites attīstību lasīt rakstā par Eiropas medus biti (Apis mellifera). Trana masa ir ap 250 mg, apmēram divarpus reizes lielāka nekā darba bitei.\n", "id": "lvs_Latn_111892"}
{"text": "Erīnijas\n\nErīnijas () sengrieķu mitoloģijā ir atriebības, lāsta un soda dievietes. Sengrieķu dzejā bija trīs galvenās erīnijas — Tīsifone, kas atriebās par slepkavībām, Alekto — nepiedodošā un Megēra — skauģe. Tās seko slepkavām un zvēresta lauzējiem, kā arī tiem, kas nepilda asinsatriebības pienākumu, vajā un soda tos. Romiešu mitoloģijā tām atbilst fūrijas.\n", "id": "lvs_Latn_111893"}
{"text": "Zilupe (upe)\n\nZilupe, arī Sīnupe, Sīnuoja ir Latvijas robežupe Latgales austrumos, Veļikajas pieteka. Plūst caur Baltkrievijas, Latvijas (Ludzas novadu) un Krievijas teritoriju. Upi šķērso autoceļi A12 (Latvijā), M20, A117 (Krievijā).\n", "id": "lvs_Latn_111894"}
{"text": "Dzeltenā krāsa\n\nDzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem. Dzeltenā krāsa ir viena no četrām pamatkomponentēm ciānfuksīndzeltenmelnajā krāsu modelī. Sarkanzaļzilajā krāsu modelī dzelteno krāsu pieraksta šādi: #FFFF00.\n", "id": "lvs_Latn_111895"}
{"text": "Frīdrihs III\n\nFrīdrihs III Skaistais (Friedrich der Schöne, 1289—1330) — Vācijas karalis; Frīdrihs III Hābsburgs (Friedrich III, 1415—1493) — Svētās Romas impērijas imperators; Frīdrihs III Gudrais (Friedrich der Weise, 1463—1525) — Saksijas kūrfirsts; Frīdrihs III Hohencollerns (Friedrich III, 1831—1888) — Vācijas ķeizars.\n", "id": "lvs_Latn_111896"}
{"text": "Daktiloskopija\n\nDaktiloskopija (no (dáktulos) — 'pirksts' un σκοπέω (skopéō) — 'skatos') ir cilvēku identifikācijas metode pēc viņu pirkstu nospiedumiem, kas katram cilvēkam ir unikāli.\n\nJau senatnē cilvēki ievēroja, ka viņu pirkstus klāj līnijas jeb raksti, kā arī to, ka katram indivīdam tie ir citādi. Zinātnieki ir pat atraduši ķīniešu rakstu dēlīšus, uz kuriem pirksta nospiedumi tika izmantoti paraksta vietā. Pirmo nozīmīgo ieguldījumu personības noteikšanā pēc pirkstu nospiedumiem izdarīja itāļu fiziķis Marčello Malpigi (Marcello Malpighi) 1686. gadā.\n\nIeslodzīto personību noteikšanai pirkstu nospiedumus oficiāli sāka izmantot tikai 1858. gadā. Pēc dažiem gadiem tika publicēti pirmie pētījumi par iespējām izmantot pirkstu nospiedumus, kā arī tika aprakstīta pirkstu nospiedumu iegūšanas metode, tas ir, lai iegūtu pirkstu nospiedumus, izmanto plānu, ar īpašu tinti klātu plēvīti. Šo metodi bieži vien izmanto arī mūsdienās.\n\n1880. gadā angļu zinātnieks sers Frānsiss Goltons sāka izstrādāt pirkstu nospiedumu klasifikācijas sistēmu. Pēc dažiem gadiem to vienkāršoja policijas komisārs sers Edvards Henrijs, un drīz vien pirkstu nospiedumu analīze kā personības identifikācijas metode izplatījās pa visu pasauli.\n", "id": "lvs_Latn_111897"}
{"text": "Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle\n\nLiepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir kultūrvēsturiska celtne un luterāņu baznīca Lielajā ielā 9 Liepājā. Dievnama iekšējā un ārējā arhitektūra veidota vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm. Katedrāles interjeru raksturo rokoko stilam raksturīgā greznība un piesātinātība. Katedrāles iekšpusē aplūkojams 13 metrus augsts altāris, biktssols, kancele, otrā stāvā atrodas Kurzemes hercogu loža. Šie rokoko stilā veidotie objekti ievērojami ar saviem kokgriezumiem un apzeltījumiem. Sv. Trīsvienības katedrāle ir īpaši ievērojama ar tās ērģelēm.\n\nDievnama iekštelpu kopējā platība ir 12 100 kubikmetri. Draudze atrodas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Grobiņas prāvesta iecirknī. Grobiņas iecirkņa prāvests ir Ainārs Jaunskalže. Mūsdienās Sv. Trīsvienības katedrālē ik dienu tiek noturēti dievkalpojumi. Pašreizējo draudzi vada Svētās Trīsvienības katedrāles dekāns Pēteris Kalks.\n\nKatedrālē uzstādīta piemiņas plāksne somu jēgeriem, kas, dienot Vācijas Impērijas sastāvā, 1918. gadā šeit zvērēja uzticību Somijas likumīgajai valdībai un pēc tam piedalījās Somijas pilsoņu karā.\n\nApmeklētājiem ir iespējams uzkāpt baznīcas tornī, no kura paveras skats uz pilsētas panorāmu.\n\nBaznīcā esošās ērģeles ir vislielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē ar vairāk nekā 7000 stabulēm un 131 reģistru, vienīgās, kurās vēl skan Heinriha Andreasa Konciusa izgatavotās stabules.\n", "id": "lvs_Latn_111898"}
{"text": "Baltezera kanāls\n\nBaltezera kanāls ir 430 m garš 20. gs. sākumā izrakts savienojums starp Mazo Baltezeru un Lielo Baltezeru Ādažu novadā. Kanāls izveidots ūdens līmeņa pazemināšanai Mazajā Baltezerā un kā daļa no Gaujas-Daugavas ūdensceļa koku pludināšanai no Gaujas uz Vecmīlgrāvja ostu Rīgā. Abos krastos apdzīvotā vieta Baltezers.\n", "id": "lvs_Latn_111899"}
{"text": "Karikste\n\nKarikste ir Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā. Sākas Tuņķu purvā ziemeļos no Aizkraukles stacijas. Līdz Vecaizkrauklei upes gultne regulēta, tālāk līdz Daugavai tek pa izteiktu ieleju. Pie ietekas Aizkraukles pilsdrupas. Lejtece atrodas Daugavas ielejas dabas parkā.\n", "id": "lvs_Latn_111900"}
{"text": "Zirgu skriešanās sacīkstes\n\nZirgu skriešanās sacīkstes ir sporta veids, kurā žokejs ar savu zirgu cenšas pirmais nonākt finišā. Zirgu sacīkstes ir viens no senākajiem sporta veidiem. Tās rīkotas jau ļoti senos laikos gan Ēģiptē, gan Babilonijā, kā arī Sīrijā. Homērs ir aprakstījis grieķu kauju ratu sacensības, kas norisinājušās aptuveni 9. gadsimtā pirms mūsu ēras.\n\nMūsdienu zirgu sports ir radies Anglijā. To veicināja šķirnes zirgkopības attīstība valstī. Šeit zirgu sacīkstes ir rīkotas jau 12. gadsimtā, bet tikai 17. gadsimtā tur sāka audzēt sporta zirgus. Anglijā ieveda ērzeļus no Arābijas pussalas, Turcijas un Persijas un sapāroja ar vietējām ķēvēm. Trim ērzeļiem bija īpaša nozīme. Tie bija arābu ērzeļi Derlijs un Godolfīns, kā arī turku ērzelis Baierlijs. Šie trīs ērzeļi ir mūsdienu tīrasiņu zirgu ciltstēvi.\n\n18. gadsimtā zirgu sports Anglijā kļuva loti populārs. 1751. gadā tika izveidots pirmais žokeju klubs, bet 1793. gadā tika izdots krājums \"Tīrasiņu zirgu ciltsraksti\", kurā aprakstīta visu tīrasiņu šķirnes zirgu izcelsme. Zirgu sacīkstes ilgu laiku bija pazīstamas kā \"karaļu sports\". Šāds nosaukums radies tāpēc, ka zirgu sacīkstes rīkoja karaļa ģimene, kā arī tāpēc, ka ar šo sporta veidu nodarbojās tikai ievērojamākie un bagātākie cilvēki valstī.\n", "id": "lvs_Latn_111901"}
{"text": "The Prodigy\n\n= The Prodigy |Attēls = Prodigy-rock-am-ring-2009.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = Breintrija, Eseksa, Apvienotā Karaliste |Žanrs = Breikbīts, elektropanks, reivs |Gadi = 1990—pašlaik |Izdevējkompānija = Take Me to the Hospital, Ragged Flag, Cooking Vinyl, XL, Beggars Banquet, Mute, Maverick, Warner Bros., Elektra |Mlapa = |Dalībnieki = Laiems Hovlets (Liam Howlett) Maxim |Bij_dalībnieki = Kīts Flints (Keith Flint) Līrojs Tornhils (Leeroy Thornhill) Šārkijs (Sharky) }}\n\nThe Prodigy ir britu elektroniskās mūzikas grupa, kuru 1990. gadā dibināja Laiems Hovlets. Tā tika dibināta Anglijas pilsētā Breintrijā, Eseksas grāfistē. Vienlaikus ar tādiem pazīstamiem izpildītājiem kā Fatboy Slim, The Chemical Brothers un The Crystal Method grupa The Prodigy tiek uzskatīta par vienu no labākajiem Big Beat mūzikas žanra un kultūras pārstāvjiem, kas plašu popularitāti ieguva 1990. gados. Kopumā grupa The Prodigy ir pārdevusi vairāk kā 16 miljonus ierakstu visā pasaulē, kas ir lielisks sasniegums elektroniskās deju mūzikas jomā.\n", "id": "lvs_Latn_111902"}
{"text": "Apriņķojuma periods\n\nApriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.\n\nDebess ķermeņiem izšķir vairākus apriņķojuma periodu veidus: sideriskais apriņķojuma periods — laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret zvaigznēm. sinodiskais apriņķojuma periods — laika posms, kurā debess ķermenis, skatoties no Zemes, veic pilnu apriņķojumu ap Sauli. Attiecībā uz Mēnesi, tas ir laiks, kamēr Mēness iziet visas fāzes, piemēram, no pilnmēness līdz pilnmēnesim; drakoniskais apriņķojuma periods — laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret orbītas mezglu līniju, tas ir, divreiz šķērso, piemēram, uzlecošo orbītas mezglu. Tas atšķiras no sideriskā apriņķojuma perioda, jo orbītas mezglu līnija mainās precesijas ietekmē. anomālistiskais apriņķojuma periods — laika posms, kurā debess ķermenis divreiz šķērso pericentru. tropiskais apriņķojuma periods — laika posms, kurā debess ķermenis divreiz šķērso rektascensijas atskaites punktu.\n\nAstronomijā, runājot par apriņķojuma periodu, ja tas nav precīzi klasificēts, tiek domāts sideriskais apriņķojuma periods.\n", "id": "lvs_Latn_111903"}
{"text": "Celldweller\n\nCelldweller ir elektroniskā roka projekts, kas aizsākts Detroitā, Mičiganā, ASV. Projektu izveidoja Klayton (pirms tam 1990. gadu projekta Circle of Dust dalībnieks), kurš ierakstu studijā pats sacer visu mūziku un izpilda lielāko daļu vokāla un mūzikas instrumentu. Celldweller ir uzstājies ar Klayton (vokāli, ģitāra, taustiņi, sitamie instrumenti, programmēšana) un pilnu skaitu atbalstošo mūziķu.\n", "id": "lvs_Latn_111904"}
{"text": "Kategorija:Lielbritānijas monarhi\n\nŠī kategorija sastāv no rakstiem par monarhiem, kuri valdīja Lielbritānijas Karalistē no 1707. līdz 1800. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_111905"}
{"text": "Baznīcas apustulitāte\n\nBaznīcas apustulitāte (The Apostolicity of the Church) ir Pasaules luterāņu federācijas un Romas katoļu baznīcas Pontifikālās padomes kristiešu vienības veicināšanai kopējas Luterāņu - Romas katoļu vienības komisijas (Lutheran - Roman Catholic Commission on Unity) teoloģiskās diskusijas dokuments (2006).\n", "id": "lvs_Latn_111906"}
{"text": "Georgs I (Grieķija)\n\nGeorgs I (, Geōrgios A', Vasileús tōn Ellēnōn, dzimis , miris ) bija Grieķijas karalis no 1863. līdz 1913. gadam.\n", "id": "lvs_Latn_111907"}
{"text": "Anekdote\n\nAnekdote ( — 'pasaciņa', no — 'nenopublicēts', burtiski — 'nav izdots') ir īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, komisku atgadījumu.\n\nEiropā viduslaikos karaļus un viņu galminiekus ar jokiem un trikiem izklaidēja galma jokdari. Sākotnēji jokdari apdziedāja izcilus varoņdarbus un drošsirdīgus varoņus, pēc tikai vēlāk stāstīja jokus un aizraujošus atgadījumus. Jokdaru stāstītās anekdotes vēlāk sāka apkopot, un tās izdeva tā sauktajās jokdaru grāmatās. Viena no populārākajām šī veida grāmatām bija ap 1611. gadu izdotā \"Tarltona joki\". Vispazīstamākais tā laika anekdošu stāstītājs bija angļu aktieris Džo Millers (Joe Miller, 1684—1738).\n", "id": "lvs_Latn_111908"}
{"text": "Lifts\n\nLifts ir transporta līdzeklis, ar kuru var pārvietoties vertikālā virzienā cilvēki, kā arī var pārvietot dažādu kravu. To parasti būvē ēkās, kurās ir vairāki stāvi, jo tas atvieglo nokļūšana vajadzīgajā stāvā. Debesskrāpji mūsdienās nav iedomājami bez liftiem.\n", "id": "lvs_Latn_111909"}
{"text": "Māja\n\nMāja jeb nams ir celtne, kas paredzēta dzīvošanai un citai sabiedriskām un saimnieciskām darbībām. Māja kalpo par patvēruma vietu no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kā arī gulēšanai, aizsardzībai un vienkārši atpūtai. Mājas tiek sauktas arī par mājokļiem, lai gan ar šo terminu saprot arī dzīvokļus.\n", "id": "lvs_Latn_111910"}
{"text": "Atspiešanās\n\nAtspiešanās vai arī pumpēšanās ir plaši pazīstams spēka vingrinājums, ar kura palīdzību attīsta lielos krūšu muskuļus un augšdelma trīsgalvainos muskuļus, kā arī deltveida muskuļa priekšējos kūlīšus. Vingrinājuma izpildē tiek izmantots cilvēka svars. Tā vienkāršība ļauj to veikt gandrīz jebkurā vietā.\n", "id": "lvs_Latn_111911"}
{"text": "Čīles karogs\n\nČīles Republikas karogs, spāniski pazīstams arī ar nosaukumu La estrella solitaria (vientuļā zvaigzne), tiek lietots kopš 1817. gada 18. oktobra. Tajā attēlotā zvaigzne vada uz attīstību un godu, zilā krāsa simbolizē debesis un Kluso okeānu, baltā krāsa — sniegotos Andu kalnus, bet sarkanā krāsa — asinis, kas izlietas par neatkarību.\n", "id": "lvs_Latn_111912"}
{"text": "Backstreet Boys\n\nBackstreet Boys (saukti arī par BSB) ir ASV poproka vokālās harmonijas grupa. Grupas sastāvā ir pieci mūziķi: Braiens Litrels, Niks Kārters, Hovijs Doro, Aleksandrs Džeimss Maklīns un Kevins Ričardsons, kas uz laiku pameta grupu 2006. gadā, bet atgriezās grupā 2012. gada beigās. Grupa ir izdevusi 13 Top 40 Billboard Hot 100 singlus un kopumā grupa ir pārdevusi vairāk kā 200 miljonus savu ierakstu, tostarp 120 miljonus albumu, kas Backstreet Boys padara par vienu no visu laiku veiksmīgākajām puišu grupām un mūziķiem pasaulē.\n\nGrupas panākumi sākās ar starptautisko debijas albumu Backstreet Boys (1996). Nākamajā gadā tika izdots otrs starptautiskais albums Backstreet's Back (1997), kas arī bija ASV debijas albums un tas veidoja grupas vispasaules panākumus. 1999. gadā tika izdots viņu veiksmīgākais studijas albums Millennium (1999), kam sekoja grupas 4. albums Black & Blue (2000).\n\nPēc divu gadu pārtraukuma grupa atkal uzsāka muzikālo darbību ar piekto albumu Never Gone (2005). Kevins Ričardsons pameta grupu 2006. gadā pēc Never gone tūres, lai nodarbotos ar citām interesēm. Grupa pēc tam turpināja darbību četratā un izdeva divus albumus Unbreakable (2007) and This Is Us (2009).\n\n2012. gada aprīlī grupa paziņoja, ka Ričardsons ir atgriezies grupā uz palikšanu un jūlijā viņi sāka rakstīt nākamo studijas albumu. Grupa uzstājās pilnā sastāvā augustā kā viesi Good Morning America vasaras koncertu sērijā.\n\nGrupas pirmie divi ASV izlaistie diski saņēma Diamon Award (Dimantu Godalgas) apbalvojumus par pārdotajiem vairāk nekā 10 miljoniem eksemplāriem 1997. gadā, kā arī 1999. gada albuma Millenium sasniegums, kas ieņēma pirmo vietu divdesmit piecās pasaules valstīs. Grupai bija daudz komerciāli veiksmīgu singlu, kuri ieņēma augstas topu vietas visā pasaulē. Taču grupas popularitāti veido tādi pazīstami singli kā Quit Playing Games (With My Heart), As Long As You Love Me, Everybody (Backstreet's Back), All I Have To Give un I Want It That Way.\n\n2013. gadā grupa saņēma zvaigzni Holivudas Slavas alejā.\n", "id": "lvs_Latn_111913"}
{"text": "Gulistānas miera līgums\n\nGulistānas miera līgums (; ) tika noslēgts starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju Gulistānas (mūsdienu Karabahā) ciemā, noslēdzot Krievu—persiešu karu (1804—1813).\n\nSaskaņā ar šo līgumu Krievija ieguva mūsdienu Azerbaidžānu, Dagestānu un Austrumgruziju. Līguma tekstu sagatavoja britu diplomāts sers Gors Ūzlijs, kurš bija vidutājs starp abām pusēm. No krievu puses līgumu parakstīja Nikolajs Ritiščevs, no kādžāru — Hadži Mirza Abols Hasans.\n", "id": "lvs_Latn_111914"}
{"text": "Džo Sveils\n\nDžo Sveils (dzimis 1969. gada 29. augustā Belfāstā) ir ziemeļīru snūkerists, kurš savu karjeru uzsāka 1991. gadā. Sveila iesauka ir The Outlaw. Karjeras rekords Sveilam ir 10. vieta pasaules reitingā. Džo Sveils ir piedalījies 2009. gada Velsas Atklātā čempionāta finālā, kur ar 5-9 zaudēja Alisteram Kārteram, lai gan bija vadībā ar rezultātu 5-2. Augstākais Century break, ko Sveils sasniedzis ir 142 Ķīnas Atklātā čempionātā 2000. gadā. Karjeras laikā Sveils ir nopelnījis vairāk kā 1 miljonu Lielbritānijas mārciņu.\n", "id": "lvs_Latn_111915"}
{"text": "Maiami \"Heat\"\n\nMaiami \"Heat\" () ir profesionāls ASV basketbola klubs, kas ir bāzēts Maiami, Floridas štatā, ASV. Klubs spēlē Nacionālās basketbola asociācijas Austrumu konferences Dienvidaustrumu divīzijā. Tas tika dibināts 1988. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NBA.\n\nKluba pastāvēšanas vēsturē tas ir trīs reizes uzvarējis NBA (2006, 2012, 2013), septiņas reizes klubs kļuvis par konferences uzvarētāju un 16 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada American Airlines Arena arēnā.\n", "id": "lvs_Latn_111916"}
{"text": "VAZ-2103\n\nVAZ-2103 () ir sedana tipa vieglais automobilis ar aizmugurējo piedziņu. Sērijveida ražojums Volgas Automobiļu rūpnīcā no 1972. līdz 1985. gadam. Attēlā pa labi redzamais automobilis VAZ-2103 ir aprīkots ar vairākiem atjauninājumiem (priekšējās rezerves pagrieziena lampas, hromēta dekoratīva sānu apmale (no VAZ-2106 modeļa) un spoguļi).\n", "id": "lvs_Latn_111917"}
{"text": "Flote\n\nKuģu kopums, kas paredzēts noteiktu uzdevumu veikšanai, vai pieder vienai valstij: Kara flote; Tirdzniecības flote; Zvejas flote; Jūras karaspēka vienība, kas paredzēta militāru operāciju veikšanai kādā noteiktā reģionā; Gaisa flote - kara vai civilo lidaparātu kopums kādā valstī.\n", "id": "lvs_Latn_111918"}
{"text": "Krievu—persiešu kari\n\nKrievu—persiešu karš (1722—1723) Krievu—persiešu karš (1796) Krievu—persiešu karš (1804—1813) Krievu—persiešu karš (1826—1828)\n", "id": "lvs_Latn_111919"}
{"text": "Vanka\n\nVanka (augštecē saukta Planīcas upe, vidustecē arī Ēdoles upe, Lanka) ir Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā. Sākas Kurmāles pagastā 4 km uz ziemeļiem no Vilgāles. Tek pa Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini, lejtecē pa Piejūras zemienes Piemares līdzenumu. Augštece līdz Alejām un lejtece no Liepājas - Ventspils dzelzceļa un vietām vidustecē regulēta. Uz upes vairāki dzirnavezeri un dīķi.\n", "id": "lvs_Latn_111920"}
{"text": "Skujenieks\n\nEdvarts Skujenieks (Vensku Edvarts; 1855—1897) — dzejnieks un žurnālists; Emīls Skujenieks (1903—1965) — rakstnieks un tulkotājs, Knuta Skujenieka tēvs; Marģers Skujenieks (1886—1941) — politiķis, statistiķis un publicists; Knuts Skujenieks (1936—2022) — dzejnieks, žurnālists un tulks.\n", "id": "lvs_Latn_111921"}
{"text": "Ugunsdzēsējs\n\nUgunsdzēsējs ir cilvēks, kura darbs ir dzēst uguni nelaimju un ugunsgrēku gadījumos, kā arī veikt dažādus glābšanas darbus. Ugunsdzēsēji parasti apvienojas brigādēs, lai veiksmīgāk un organizētāk varētu veikt konkrētos uzdevumus.\n", "id": "lvs_Latn_111922"}
{"text": "Kosmētiskā maska\n\nKosmētiskās maskas jeb sejas maskas ir salikti kosmētiski sastāvi, kas ir paredzēti noteiktu funkciju veikšanai, lai novērstu dažādas ādas problēmas. Sejas maskas iedala ķīmiskajās un dabīgajās maskās. Ķīmiskās sejas maskas ir rūpnieciski ražotas, to sastāvā ir dažādas ķīmiskas vielas un tām ir ilgs derīguma termiņš. Dabīgās sejas maskas ir veidotas tieši pirms lietošanas no dabīgām, mājās pieejamām izejvielām, tās nesatur stabilizētājus un konservantus, tāpēc to glabāšanas laiks nepārsniedz 2 stundas. Tās zaudē savas vērtīgās īpašības saskarsmē ar gaisu un metāla priekšmetiem.\n", "id": "lvs_Latn_111923"}
{"text": "Mersija\n\nMersija () ir upe Ziemeļrietumanglijā. Tā ir aptuveni 70 jūdzes (113 km) gara, stiepjoties no Stokportas, Mančestras, un beidzoties Liverpūles līcī, Mersisaidā. Gadsimtiem tā bija daļa no senās grāfistes plaisas starp Lankašīru un Češīru.\n", "id": "lvs_Latn_111924"}
{"text": "The Times\n\nThe Times ir valsts mēroga dienas avīze publicēta Lielbritānijā kopš 1785. gada, kad to pazina kā The Daily Universal Register.\n\nThe Times un tās māsu The Sunday Times publicē Times Newspapers Limited - News International filiāle. News International pilnībā pieder News Corporation grupai, kuru vada Ruperts Mērdoks. Lai gan tradicionāli mērenu centra labējās laikraksts un Konservatīvo atbalstītājs, tā ir atbalstījusi Leiboristu partiju 2001. un 2005. gada vispārējās vēlēšanās. 2005. gadā, pēc MORI datiem, balsošanas nolūkus tās lasītāju vidū bija 40% par Konservatīvo partiju, 29% par Liberālajiem demokrātiem, 26% par Leiboristiem.\n", "id": "lvs_Latn_111925"}
{"text": "Manchester City F.C.\n\nManchester City F.C. ir profesionāls angļu futbola klubs no Mančestras. Dibināts 1880. gadā kā St Mark's (West Gorton). Pašlaik spēlē Anglijas Premjerlīgā. Mājas spēles komanda aizvada Mančestras pilsētas stadionā. Kluba futbolisti ir septiņas reizes izcīnījuši Anglijas čempiontitulu, tai skaitā sešas reizes kopš Premjerlīgas izveides. Sešas reizes komanda ir uzvarējusi FA kausa izcīņā. 1970. gadā uzvarēja UEFA Kausu ieguvēju kausā. 2020.—2021. gada sezonā pirmo reizi iekļuva UEFA Čempionu līgas finālā, taču piekāpās citam Anglijas klubam — Chelsea.\n", "id": "lvs_Latn_111926"}
{"text": "Diks Advokāts\n\nDirks Nikolāss \"Diks\" Advokāts (; dzimis Hāgā) ir Nīderlandes futbola treneris. Kopš 2024. gada viņš ir Kirasao futbola izlases galvenais treneris.\n\nSavas karjeras laikā viņš ir vadījis Beļgijas, Nīderlandes, Dienvidkorejas, Apvienoto Arābu Emirātu, Krievijas, Serbijas un Irākas futbola izlases. Viņa iesauka ir \"Mazais ģenerālis\", atsaucoties uz viņa skolotāja Rinusa Mihelsa iesauku \"Ģenerālis\".\n", "id": "lvs_Latn_111927"}
{"text": "Svaru stienis\n\nSvaru stienis ir sporta rīks, kuru izmanto svarcelšanā, pauerliftingā, kā arī vienkārši spēka vingrinājumos, lai attīstītu muskuļu spēku vai apjomu.\n\nSvaru stieņa lielāko daļu aizņem satvērienam domātā daļa, kas atrodas uz abām pusēm no centra. Lielākoties tām ir divas vai vairāk rievotas daļas, kas ir domātas satvērienam. Rievojums domāts, lai stieni būtu vieglāk noturēt rokās. Abos galos atrodas stieņa daļa, kas domāta svaru disku jeb ripu uzlikšanai. Tās varbūt atšķirīgas pēc sava principa, piemēram, ar vītni, uz kuras tie skrūvēts uzgrieznis, kas notur ripas vietā. Olimpisko spēļu svaru stieņa standartam galos ir pievienota daļa, kas ir piestiprināta pie stieņa. Tās galvenā īpašībā ir rotācija ap savu asi, kas nodrošina to, ka kustības ar stieni nav saraustītas. Iepriekšminētais standarts arī nosaka to, ka diski galos tiek nostiprināti ar noteikta lieluma un svara (2,5 kg) slēdzenēm. Ar svaru stieni ir iespējams veikt ļoti lielu skaitu vingrinājumu nodarbinot dažādas muskuļu grupas, piemēram, roku, kāju, muguras un citus muskuļus.\n", "id": "lvs_Latn_111928"}
{"text": "Angļu-afgāņu karš\n\nPirmais angļu-afgāņu karš (1839-1842) Otrais angļu-afgāņu karš (1878-1880) Trešais angļu-afgāņu karš (1919)\n", "id": "lvs_Latn_111929"}
{"text": "Vācietis (uzvārds)\n\nErnests Vācietis (1894—1961) — padomju militārais un saimnieciskais darbinieks; Jukums Vācietis (1873—1938) — padomju virsnieks, Sarkanās armijas pirmais virspavēlnieks; Mārtiņš Vācietis (1873—1945) — Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, Latvijas kara ministrs; Ojārs Vācietis (1933—1983) — latviešu dzejnieks.\n", "id": "lvs_Latn_111930"}
{"text": "Feldmane\n\nMaruta Feldmane (1949—2004) — aktrise; Inta Feldmane (1959) — politiķe; Iveta Feldmane — uzņēmēja un televīzijas personība.\n", "id": "lvs_Latn_111931"}
{"text": "Zodiakālā gaisma\n\nZodiakālā gaisma ir vāja, bālgana blāzma nakts debesīs, kas redzama tūlīt pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Blāzmai ir trīsstūrveidīga forma, kas izstiepta pa ekliptiku un plešas uz augšu Saules apvidū. Vidējos ziemeļu platuma grādos zodiakālo gaismu vislabāk var novērot pavasarī, kad tā redzama rietumpuses debesīs, tūlīt pēc vakara krēslas izzušanas, vai arī rudenī, austrumpuses debesīs, tieši pirms rītausmas. Zodiakālā gaisma ir ļoti vāja, to pilnībā nomāc mēnesgaisma vai gaismas piesārņojums, tāpēc jābūt piemērotiem apstākļiem, lai to novērotu.\n\nAstronoms Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini) 1683. gadā pirmoreiz zinātniski aprakstīja zodiakālo gaismu. Tās zinātnisko izkaidrojumu 1684. gadā deva šveiciešu matemātiķis Nikolas Fatio de Duilīrs (Nicolas Fatio de Duillier).\n\nZodiakālā gaisma veidojas, Saules gaismai atstarojoties no Saules sistēmā esošajām putekļu daļiņām jeb kosmiskajiem putekļiem. Šie putekļi atrodas izplatījumā (starpplanētu putekļu mākonī) ap Sauli, ārpus Zemes orbītas. Lielākais putekļu daudzums atrodas ekliptikas plaknē, tāpēc arī zodiakālā gaisma ir vērojama zodiaka joslā. Zodiakālo gaismu radošo starpplanētu putekļu blīvums izplatījumā ir ļoti niecīgs. Ir aprēķināts, ka, lai rastos zodiakālā gaisma, 1 mm lielām putekļu daļiņām ar albedo kā Mēnesim jāatrodas vienai no otras 8 km attālumā.\n", "id": "lvs_Latn_111932"}
{"text": "Grūba\n\nGrūba (saukta arī Grūbe, Ieriķupīte, Melderupīte, Ežupe) ir Kumadas labā krasta pieteka Cēsu novadā. Sākas Nītaures pagastā 1 km uz austrumiem no Asaru ezera. Tek pa Vidzemes augstienes malas pauguraini. Lejpus Vidzemes šosejas ir daļēji mākslīgi veidotu ūdenskritumu kaskāde (lielāko augstums ir 1,9 un 2,4 m). Grūbas ūdenskritumi kopā ar Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts. Pietekas (labās): Žagarupe, Kurmupe. Krastā apdzīvotā vieta Ieriķi.\n", "id": "lvs_Latn_111933"}
{"text": "Grūbe\n\nGrūbas upes cits nosaukums; Grūbe — apdzīvota vieta Apes pagastā; latviešu (no apvidvārda \"grūbe\" ar nozīmi \"ūdenskritums\" vai apdzīvotas vietas Grūbe) vai vācu (no — 'bedre') cilmes uzvārds.\n\nCilvēki ar šo uzvārdu: Dainis Grūbe (dzimis 1984), aktieris; Edvards Grūbe (1935–2022), gleznotājs; Gints Grūbe (dzimis 1972), režisors un producents; Guntis Grūbe (dzimis 1953), inženieris, ekonomists un politiķis; Stefans Grūbe (Stephan Grube; 1480—1483), Rīgas virsbīskaps; Uģis Grūbe (1957—2022), jurists; Antra Grūbe (dzimusi 1963), rakstniece un novadpētniece.\n", "id": "lvs_Latn_111934"}
{"text": "Žorža Sanda\n\nAmandīne Aurora Lusila Dipēna (, baronese Didevana (Baronne Dudevant), vairāk pazīstama ar pseidonīmu Žorža Sanda (George Sand), — ) bija franču rakstniece, romantisma pārstāve.\n", "id": "lvs_Latn_111935"}
{"text": "Konsuela\n\n\"Konsuela\" () ir Žoržas Sandas vispazīstamākais romāns. Tas ir sarakstīts 1842/43 gadā. Tas ir romantiski sociālais romāns. Tajā tiek atmaskota netaisnība, valdošo slāņu divkosība un netaisnība. Šajā romānā atainota jaunas mākslinieces cīņa par mīlestību un slavu. Darbība norisinās Venēcijā un Milžu pilī, kur nostāsti un dīvaini atgadījumu savijušies kopā, ka vairs nevar atšķirt, kur patiesība, kur izdomājums, kur mīts un fantāzija.\n", "id": "lvs_Latn_111936"}
{"text": "Mazā Fadete\n\nMazā Fadete () ir franču rakstnieces Žoržas Sandas 1849. gada romāns. Tas vēsta par nabadzīgu meiteni ar savdabīgu raksturu. Romānu publicēja izdevniecība Henry Holt and Company. 2004. gadā tika uzņemta televīzijas filma ar tādu pašu nosaukumu. Tās režisore ir Mišela Vatoksa.\n", "id": "lvs_Latn_111937"}
{"text": "Fišere\n\nFišere var būt: Aila Fišere (Isla Fisher), Austrālijas aktrise (dzimusi 1976. gadā); Ārija Fišere — Ārijas Elksnes (1928—1984) īstais vārds; Kerija Fišere (Carrie Fisher), ASV aktrise, rakstniece, scenāriste (1956 — 2016).\n", "id": "lvs_Latn_111938"}
{"text": "CD Leganes\n\nCD Leganés ir Spānijas futbola klubs no Madrides piepilsētas Leganesas. Dibināts 1928. gada 23. jūnijā. 2016.—2017. gada sezonā pirmoreiz kluba pastāvēšanas vēsturē spēlēja Spānijas Pirmajā divīzijā jeb La Liga un ieguva 17. vietu, saglabājot vietu līgā. Mājas spēles aizvada Municipal de Butarque stadionā, kura ietilpība ir 8138 vietas.\n", "id": "lvs_Latn_111939"}
{"text": "Arnolds Tauriņš\n\nArnolds Tauriņš (dzimis , miris ) bija latviešu futbolists, septiņkārtējs Latvijas čempions 1920. un 1930. gados.\n", "id": "lvs_Latn_111940"}
{"text": "Džovanni Kasīni\n\nDžovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini; dzimis , miris ) bija matemātiķis, astronoms, inženieris un astrologs. Viņš piedzima Perinaldo, netālu no Sanremo, tolaik Dženovas Republikā.\n", "id": "lvs_Latn_111941"}
{"text": "Mario Teisens\n\nMario Teisens (; dzimis ) ir vācu motoru sporta inženieris. Viņš ir BMW motoru sporta nodaļas direktors un BMW Sauber Formula 1 komandas vadītājs.\n", "id": "lvs_Latn_111942"}
{"text": "Teisens\n\nMario Teisens (Mario Theissen; 1952) — vācu motoru sporta inženieris; Valters Teisens (Walter Thijssen; 1877—1943) — nīderlandiešu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs.\n", "id": "lvs_Latn_111943"}
{"text": "Sidera Lodoicea\n\nSidera Lodoicea bija vārds, kādā astronoms Džovanni Kasīni nosauca četrus Saturna pavadoņus, kurus viņš atklāja 1671., 1672. un 1684. gadā. Datus par pavadoņu atklāšanu viņš publicēja 1673. gadā darbā Découverte de deux nouvelles planètes autour de Saturne un 1686. gadā Journal des sçavans.\n\nVārds Sidera Lodoicea latīņu valodā nozīmē \"Luija zvaigznes\". Kasīni to veltīja Francijas karalim Luijam XIV, kurš bija Kasīni labvēlis, būdams patrons Parīzes observatorijai, kuru Kasīni tolaik vadīja.\n\nVārdu Sidera Lodoicea Kasīni veidoja pēc Galileja parauga, kurš jaunatklātos Jupitera pavadoņus nosauca par Medicea Sidera (Mediči zvaigznes), par godu Kozimo de' Mediči.\n", "id": "lvs_Latn_111944"}
{"text": "Daniels Kastners\n\nDaniels Kastners (; dzimis ) ir Austrijas futbolists, kurš 2009. gada sezonā spēlēja Liepājas Metalurgs sastāvā. Pirms tam spēlējis vairākos Austrijas Bundeslīgas un 1. līgas klubos.\n", "id": "lvs_Latn_111945"}
{"text": "Aigars Fadejevs\n\nAigars Fadejevs (dzimis Valkā) ir bijušais latviešu vieglatlēts, kas piedalījās soļošanas sacensībās un maratonskrējienā. 2000. gada vasaras olimpisko spēļu un 1998. gada Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvējs. Pēc sportista karjeras beigām — sporta rehabilitologs un fizioterapeits.\n\nPiedalījies trīs olimpiskajās spēlēs (1996, 2000, 2004), četros pasaules čempionātos (1997, 1999, 2001, 2003) un trijos Eiropas čempionātos (1994, 1998, 2002). 1997. gadā uzvarēja Eiropas U23 čempionātā 20 km soļošanas distancē. 1998. gadā A. Fadejevs izcīnīja sudraba medaļu 20 km soļojumā Eiropas čempionātā, savukārt 2000. gadā viņš izcīnīja sudraba medaļu 50 km soļojumā Sidnejas olimpiskajās spēlēs. 2000. gadā Aigars Fadejevs ieguva \"Gada labākā sportista\" nosaukumu.\n\nPēc soļošanas karjeras beigām pievērsās garo distanču skriešanai — maratonam. Personisko rekordu maratona skrējienā sasniedzis 2008. gadā Vīnē (2.18:19). Ar šo rezultātu A. Fadejevs bija tuvu Pekinas olimpisko spēļu normatīva izpildei maratona skrējienā, tomēr to neizdevās sasniegt.\n\nA. Fadejevs līdz 2005. gadam rīkoja ikgadēju soļošanas festivālu.\n\nPēc sportista karjeras beigām strādā paša izveidotajā sporta rehabilitācijas klīnikā AF Workout Rīgā. Ir strādājis ar tādiem sportistiem kā Valters Dikss, Malakais Deiviss, Berijs Bondss, Kobe Braiants, Džons Stefensens.\n", "id": "lvs_Latn_111946"}
{"text": "Inženieris\n\nInženieris ir profesionāls inženierzinātņu speciālists, kam ir augstākā tehniskā izglītība. Izmantojot zinātņu un matemātikas zināšanas, kā arī izdomu, inženieru uzdevums ir izstrādāt dažādus tehnoloģiskus risinājumus, lai atrisinātu ne tikai tehniskas, bet arī sociālas un ekonomiskas problēmas. Inženieri veido saikni starp zinātnes atklājumiem un to praktisko izmantošanu ikdienas dzīvē.\n\nVārds \"inženieris\" ir radies no franču valodas vārda ingénieur, kas savukārt ir radies no latīņu valodas vārda ingeniare ('izstrādāt') vai ingenium ('gudrība').\n", "id": "lvs_Latn_111947"}
{"text": "Istabas muša\n\nIstabas muša jeb mājas muša (Musca domestica) pieder mušu dzimtai (Muscidae), Muscoidea virsdzimtai divspārņu kārtā (Diptera). Tā ir visdaudzskaitlīgākā mušu suga pasaulē. Šī muša var pārnēsāt daudzu infekcijas slimību (vēdertīfa, paratīfa, dizentērijas, holeras, tuberkulozes, liesas sērgas) ierosinātājus.\n", "id": "lvs_Latn_111948"}
{"text": "Olehs Blohins\n\nOlehs Blohins (; dzimis ) ir ukraiņu un krievu izcelsmes Ukrainas futbola treneris, kurš pirms tam bija futbola uzbrucējs, spēlējis PSRS izlasē. 1975. gadā viņš tika atzīts par Eiropas Gada futbolistu.\n\nBlohins ir dzimis Kijivā 1955. gadā. Viņa māte bija ukrainiete, bet tēvs Maskavas krievs.\n", "id": "lvs_Latn_111949"}
{"text": "Flavio Briatore\n\nFlavio Briatore (Flavio Briatore; dzimis Vercuolo, Itālijā) ir itāļu biznesmenis. Viņš ir Londonas \"Queens Park Rangers\" futbola komandas līdzīpašnieks. Agrāk darbojies arī Formula 1 čempionātā un joprojām ir vairāku pilotu menedžeris.\n", "id": "lvs_Latn_111950"}
{"text": "Gaismas piesārņojums\n\nGaismas piesārņojums ir debesu izgaismojums naktī no mākslīgajiem gaismas avotiem, kuru gaisma izkliedējas atmosfēras zemākajos slāņos.\n\nLielāko gaismas piesārņojumu rada lielās pilsētas un rūpniecības objekti. Gaismas piesārņojumu rada ielu apgaismojums, lieli reklāmas paneļi, atsevišķu ēku izgaismojums, utt. Liels daudzums gaismas tiek virzīts vai arī atstarojas uz augšu. Gaismas piesārņojumu pastiprina arī putekļu daļiņas gaisā.\n\nGaismas piesārņojums ir kā blakusefekts civilizācijas industrializācijai. Tas ir sevišķi izplatīts blīvi apdzīvotās attīstītās valstīs.\n", "id": "lvs_Latn_111951"}
{"text": "Džeimss II\n\nDžeimss II Stjuarts, Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis no 1685. līdz 1688. gadam. Džeimss II no Skotijas, Skotijas karalis no 1437. gada līdz 1460. gadam\n", "id": "lvs_Latn_111952"}
{"text": "Precējies. Ir bērni\n\n\"Precējies. Ir bērni\" () ir ASV situāciju komēdijseriāls par dīvainu, komisku ģimeni, kas dzīvo Čikāgas priekšpilsētā. Šim seriālam ir vienpadsmit sezonas. Pirmā seriāla sērija iznāca , bet pēdējā . Kopumā šim seriālam uzņemtas 262 sērijas. \"Precējies. Ir bērni\" vairākkārt nominēts Zelta globusa balva un Emmy balvām. Tas ir arī izrādīts daudzās valstīs ārpus ASV, tai skaitā Latvijā.\n\nSeriāla galvenais varonis ir kādreiz veiksmīgs sportists Als, kurš pēc vidusskolas apprecējies un sācis darbu kā kurpju pārdevējs. Viņa sieva, Pegija, ir slinka mājsaimniece. Viņiem ir divi bērni — skaistā Kellija un viņas mazākais brālis Bads. Ģimenes locekļi viens otru necieš un apceļ, jo īpaši Alu, tomēr visu laiku paliek kopā.\n", "id": "lvs_Latn_111953"}
{"text": "Planētas gredzens\n\nPlanētas gredzens ir dažādu sīku daļiņu kopums, kurš riņķo ap planētu tās ekvatora plaknē. Iespaidīgākā planētas gredzenu sistēma ir Saturnam. Arī pārējām Saules sistēmas milzu planētām (Jupiters, Urāns un Neptūns) ir savas gredzenu sistēmas.\n\nDati liecina, ka, iespējams, Saturna pavadonim Rejai arī ir gredzeni. Reja pagaidām ir vienīgais zināmais pavadonis ar gredzeniem.\n\nVairums planētu gredzenu tiek uzskatīti par nestabiliem, tie var izjukt daudzu desmitu vai simtu miljonu gadu gaitā. Informācija, kuru sniedza Cassini kosmiskais aparāts, liecina, ka Saturna gredzeni var būt veidojušies pašos Saules sistēmas pirmsākumos, apmēram pirms 4,5 miljardiem gadu.\n", "id": "lvs_Latn_111954"}
{"text": "Juglas kanāls\n\nJuglas kanāls ir daļa no Gaujas—Daugavas ūdensceļa, kas savieno Lielo Baltezeru ar Juglas upi. Kanāla krastos atrodas Rīgas pilsētas apkaime Bukulti un Ropažu novada Garkalnes pagasta ciemi Bukulti un Priedkalne. Kanālu šķērso Jaunciema gatve.\n", "id": "lvs_Latn_111955"}
{"text": "Oskars Dankers\n\nOskars Jēkabs Dankers (dzimis , miris ) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis. Karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. No 1942. gada bija Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektors.\n\nPēc Latvijas Centrālās padomes memoranda nokļūšanas atklātībā viņu 1944. gada 26. maijā izsauca uz Berlīni, kur Lielvācijas reihsministrs Alfrēds Rozenbergs uzdeva Dankeram saviem tautiešiem pateikt, ka, \"ja Latvija cenšas mainīt vācu pārvaldes apstākļus, tas kaitētu pašai tautai\".\n", "id": "lvs_Latn_111956"}
{"text": "GOCE\n\nGOCE (Gravity Field and Steady-State Ocean Circulation Explorer) bija Eiropas Kosmosa aģentūras pavadonis, kurš paredzēts Zemes gravitācijas un okeānu straumju izpētei. GOCE tika palaists 2009. gada martā. Darbību beidza 2013. gada novembrī.\n\nGOCE iegūtie dati deva jaunu informāciju par bīstamiem vulkāniskajiem apgabaliem un ļāva gūt jaunu izpratni par okeānu uzvedību. Okeānu izpēte ir arī bija galvenais misijas uzdevums. Apvienojot gravitācijas datus ar informāciju par jūras līmeņu augstumu (šos datus vāca citi satelīti), zinātnieki spēja izsekot okeānu ģeostrofisko straumju virzienu un ātrumu. GOCE zemā orbīta un instrumentu augstā precizitāte ļaus precizēt Zemes ģeoīdu.\n\nKosmiskā aparāta bultveida forma un nelielie spārni stabilizēja to lidojumā, jo 270 km augstumā virs zemes, kur atradās GOCE orbīta, vēl sastopams retināts gaiss. GOCE bija aprīkots arī ar jonu dzinēju, kurš kompensēja berzes radītos ātruma zudumus un uzturēja nepieciešamo orbītu.\n", "id": "lvs_Latn_111957"}
{"text": "2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā\n\n7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notika . Vēlēšanām reģistrēti 17 saraksti. Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika reizē ar pašvaldību vēlēšanām.\n", "id": "lvs_Latn_111958"}
{"text": "Felipe Kalderons\n\nFelipe de Hesuss Kalderons Inohosa (; dzimis Morelijā) ir bijušais Meksikas prezidents. Viņš amatā stājās uz sešu gadu termiņu bez tiesībām tikt pārvēlētam, 2012. gadā viņu amatā nomainīja Enrike Penja Njeto. Viņš pārstāv Nacionālo Rīcības partiju (PAN), konservatīvako no trijām lielākajām Meksikas politiskajām partijām, kura atbalsta brīvā tirgus reformas ka izaugsmes sasniegšanas līdzekli.\n", "id": "lvs_Latn_111959"}
{"text": "1 (skaitlis)\n\n1 (viens) ir vesels skaitlis, kas atrodas starp 0 un 2. Tas ir vismazākais naturālais skaitlis.\n\n1 - skaitļa 1 faktoriāls 1 - skaitļa 0 faktoriāls 1 - lielākais cipars binārajā skaitīšanas sistēmā 1 - Ūdeņraža atomnumurs\n", "id": "lvs_Latn_111960"}
{"text": "3 (skaitlis)\n\n3 (trīs) ir mazākais nepāra pirmskaitlis. Tas ir skaitlis, kas atrodas starp 2 un 4.\n\n3 — ceturtais Fibonači skaitlis 3 — otrais pirmskaitlis 3 — mazākais iespējamais daudzstūra malu skaits Eiklīda ģeometrijā 3 — dimensiju skaits telpai, kuru cilvēki uztver ar saviem jutekļiem (pastāv teorijas, piemēram, stīgu teorija, ka reālais dimensiju skaits ir lielāks) 3 — aptuvena skaitļa pī vērtība 3 — aptuvena skaitļa e vērtība 3 — litija atomnumurs\n\nJebkura skaitļa trešo pakāpi sauc par tā kubu.\n", "id": "lvs_Latn_111961"}
{"text": "4 (skaitlis)\n\n4 (četri) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 3 un 5.\n\n4 = 2 x 2 = 2² = 2 + 2 4 - kvadrāta malu skaits 4 - vielas agregātstāvokļu skaits (ciets, šķidrs, gāzveida un plazmas) 4 - cilvēka un daudzu dzīvnieku ekstremitāšu skaits 4 - berilija atomnumurs\n", "id": "lvs_Latn_111962"}
{"text": "5 (skaitlis)\n\n5 (pieci) ir pirmskaitlis, kurš atrodas starp 4 un 6.\n\n5 — trešais pirmskaitlis 5 — piektais Fibonači skaitlis 5 — pirmo divu pirmskaitļu summa 5 — bora atomnumurs\n", "id": "lvs_Latn_111963"}
{"text": "6 (skaitlis)\n\n6 (seši) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 5 un 7.\n\n6 - skaitļa 3 faktoriāls 6 - mazākais saliktais skaitlis, kam ir vairāk kā 1 pirmdalītājs 6 - trijstūra skaitlis, jo 6 = 1 + 2 + 3 6 - mazākais perfektais skaitlis 6 - oglekļa atomnumurs\n", "id": "lvs_Latn_111964"}
{"text": "7 (skaitlis)\n\n7 (septiņi) ir pirmskaitlis, kurš atrodas starp 6 un 8.\n\n7 — ceturtais pirmskaitlis 7 — mazākais regulāra daudzstūra virsotņu skaits, kuru vairs nav iespējams konstruēt, izmantojot tikai cirkuli un lineālu 7 — periodu skaits Mendeļejeva ķīmisko elementu tabulā 7 — slāpekļa atomnumurs 7 — krāsu skaits varavīksnē 7 — nošu skaits mūzikā (Do, Re, Mi, Fa, Sol, La, Si) 7 — nedēļas dienu skaits 7 — septiņi pasaules brīnumi 7 — septiņi nāves grēki\n", "id": "lvs_Latn_111965"}
{"text": "8 (skaitlis)\n\n8 (astoņi) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 7 un 9.\n\n8 - skaitļa 2 kubs 8 - skābekļa atomnumurs 8 - Saules sistēmas planētu skaits 8 - kuba virsotņu skaits 8 - sestais Fibonači skaitlis 8 - zirnekļa kāju skaits\n", "id": "lvs_Latn_111966"}
{"text": "9 (skaitlis)\n\n9 (deviņi) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 8 un 10. Tas ir lielākais cipars decimālajā skaitīšanas sistēmā.\n\n9 - skaitļa 3 kvadrāts 9 - fluora atomnumurs 9 = 2 + 3 + 4 9 - Saules sistēmas planētu skaits (ieskaitot Plutonu)\n", "id": "lvs_Latn_111967"}
{"text": "10 (skaitlis)\n\n10 (desmit) ir naturāls skaitlis, kas atrodas starp 9 un 11. Desmit ir bāze decimālajai skaitīšanas sistēmai, līdz šim visplašāk izmantotajai sistēmai skaitļu apzīmēšanai gan mutiskajā, gan rakstiskajā valodā. Tiek pieņemts, ka iemesls, kāpēc ir izvēlēts tieši skaitlis desmit, ir tāpēc, ka cilvēkam kopā ir desmit roku pirkstu.\n\nKādas mērvienības desmito daļu raksta kā 10⁻¹ un tās apzīmēšanai lieto prievārdu deci-, piemēram, metra desmitā daļa ir decimetrs (cm), grama desmitā daļa ir decigrams (cg).\n", "id": "lvs_Latn_111968"}
{"text": "Aston Villa FC\n\nAston Villa F.C. ir profesionāls Anglijas futbola klubs no Vitonas, Birmingemas, kurš 2019.—2020. gada sezonā spēlēs Anglijas Premjerlīgā. Klubs dibināts 1874. gadā. Mājas spēles aizvada Villa Park stadionā, kur ir 42 682 skatītāju vietas. Kluba lielākais sasniegums Eiropas klubu turnīros ir uzvara Eiropas Čempionvienību kausā 1982. gadā. Komanda ir septiņas reizes kļuvusi par Anglijas čempioniem (pirms Premjerlīgas izveides) un septiņas reizes uzvarējusi FA kausa izcīņā.\n", "id": "lvs_Latn_111969"}
{"text": "Enfīldas stadions\n\nEnfīldas stadions ir futbola stadions Einfīldas apgabalā, Liverpūlē, Anglijā. Stadionu uzcēla 1884. gadā un sākotnēji tas bija Everton mājas spēļu stadions. Klubs tur aizvadīja spēles līdz 1892. gadam, kad to pameta pēc nomas strīda. Kopš tā laika stadions ir kluba \"Liverpool\" mājvieta, kas tika izveidots tieši pēc \"Everton\" aiziešanas.\n\nStadions pašlaik sastāv no čerām tribīnēm: \"Spion Kop\", \"Main Stand\", \"Centenary Stand\" un \"Anfield Road\", veidojot kopējo ietilbību ar 45 362 sēdvietām. Stadiona apmeklētības rekords ir 61 905 skatītāju, kas tika uzstādīts spēlē starp \"Liverpool\" un Wolverhampton Wanderers 1952. gadā. Šis rekords tika uzstādīts pirms stadions tika pārveidots 1994. gadā; pārmaiņas, kas bija rezultāts Teilora atskaitei, ļoti reducēta ietilpība. Ievērojamas stadiona pārmaiņas ieskaitot divas ieejas, kas tika nosauktas par godu bijušajiem \"Liverpool\" treneriem: Boba Paislija ieeja un Bila Šenklija ieeja. Ārpus stadiona atrodas arī Šenklija statuja. Enfīldas publiskā transporta līnijas pieder dzelzceļu un autobusu pakalpojumi, bet pietrūkst drošas stāvvietas ēkas.\n\nEnfīldas stadions ir Eiropas futbola asociāciju savienības (UEFA) elites stadions, un ir uzņēmis vairākas augsta līmeņa starptautiskās spēles, ieskaitot Anglijas spēles. Laukums arī tika izmantots kā stadions 1996. gada Eiropas čempionātā. Agrāk tās vēsturē stadions tika izmantots citiem sporta pasākumiem, kā bokss un tenisa mačiem. Šis rekords tika uzstādīts pirms\n\nIr plānots Enfīldas stadionu aizvietot ar jaunu 60 000 ietilpīgu \"Stanley Park\" stadionu. Jaunā stadiona atklāšana ir ieplānota 2011. gadā, bet ekonomiskā krīze un domstarpības starp kluba amerikāņu līdzīpašnieku rada šaubas.\n", "id": "lvs_Latn_111970"}
{"text": "Reading FC\n\nReading FC () ir futbola klubs no Anglijas pilsētas Redingas, Bērkšīrā. Tas spēlē Anglijas Čempionātā (pēc spēka 2. līmenis). Dibināts 1871. gadā, klubs ir viens no vecākajiem Anglijā, bet Anglijas līgai tas nepievienojās līdz 1920. gadam un līdz 2006.—2007. gada sezonai nekad nebija spēlējis augstākajā līgas līmenī.\n\nKlubam pieder rekords ar visvairāk uzvarētām spēlēm līgā no sezonas sākuma (13 uzvaras 1985.—1986. gada sezonas sākumā Trešājā divīzijā), kā arī rekords par iegūtajiem punktiem profesionālas futbola līgas sezonā (106 punkti 2005.—2006. gada Anglijas čempionāta turnīrā). Abos gadījumos Reading kļuva par savas divīzijas čempioniem.\n\nKopš 1998. gada komanda ir spēlējusi Madejski stadionā Redingas pilsētas nomalē. Stadions nosaukts kluba prezidenta Sera Džona Madejsi vārdā. Pirms tam komanda 102 gadus spēlēja Elm Park stadionā. Komandas iesauka ir The Royals (karaliskie), saistībā ar Redingas atrašanos Karaliskajā Bērkšīras grāfistē. Iepriekš komanda saukta arī par The Biscuitmen (biskvīta vīri), saistībā ar pilsētā esošo Huntley & Palmers biskvīta ceptuvi. Kluba logo veidots no kluba krāsām — zilas un baltas, kroņa, kurš simbolizē Berkšīras grāfistes karalisko neatkarību un Redingas ievērojamākā apskates objekta — Maivandas lauvas.\n\nNo 2011. līdz 2014. gadam klubā spēlēja Latvijas futbola izlases kapteinis Kaspars Gorkšs. 2016. gada janvārī komandai pievienojās Latvijas futbolists Deniss Rakels, kas kluba sastāvā aizvadīja 14 spēles Anglijas čempionātā, vēlāk tika izīrēts un 2018. gadā klubu atstāja.\n", "id": "lvs_Latn_111971"}
{"text": "Mākslīgais zāliens\n\nMākslīgais zāliens jeb sintētiskais zāliens ir cilvēka radīts virsmas pārklājums no sintētiskiem materiāliem, kas pēc skata atgādina dabīgu zālienu. Visbiežāk to izmanto sporta laukumiem, kuriem parasti izmanto dabīgo zāli. Šobrīd tas tiek izmantots arī mauriņiem un citiem mērķiem ainavu arhitektūrā.\n", "id": "lvs_Latn_111972"}
{"text": "Emanuels Adebajors\n\nŠeji Emanuels Adebajors (dzimis 1984. gada 26. februārī Lomē) ir Nigērijas izcelsmes Togo futbolists, spēlē uzbrucēja pozīcijā, Togo futbola izlases dalībnieks. 2008. gadā Adebajors tika atzīts par Āfrikas gada futbolistu.\n", "id": "lvs_Latn_111973"}
{"text": "Centaur (raķešpakāpe)\n\nCentaur ir raķešpakāpe, kuru izmanto kā nesējraķešu augšējo pakāpi. Centaur nogādā paredzētajā Zemes orbītā kosmiskos aparātus vai, piemēram, starpplanētu zondēm piešķir otro kosmisko ātrumu. Centaur ir pirmā lielas jaudas augšējā raķešpakāpe, kura darbojas, sadedzinot šķidro ūdeņradi un šķidro skābekli. Pakāpe nosaukta grieķu mitoloģijas radījumu kentauru vārdā.\n\nCentaur pakāpi izveidoja vidū, un to izmanto arī mūsdienās. To izgatavo kompānija Lockheed Martin.\n\nRaķešpakāpē izmantots asprātīgs risinājums, kā atdalīt šķidrā ūdeņraža un skābekļa tankus. Abas metāla tvertnes atdala 6,4 mm bieza stiklšķiedras plāksne. Šķidrā ūdeņraža aukstums rada vakuumu stiklšķiedras slānī, kas ļauj starpsienai darboties kā labam siltumizolatoram, neļaujot nonākt siltumam no relatīvi siltās šķidrā skābekļa tvertnes pie aukstās šķidrā ūdeņraža tvertnes.\n\nCentaur darbina viens vai divi RL-10 raķešdzinēji.\n", "id": "lvs_Latn_111974"}
{"text": "Mersisaidas derbijs\n\nMersisaidas derbijs ir nosaukums jebkuram futbola mačam, kurā tiekas Liverpūles \"Everton\" un \"Liverpool FC\" futbola klubi, divi spēcīgākie futbola klubi no Liverpūles pilsētas Anglijā. Tā ir ilgākā pašlaik notiekošā top komandu derbijā Anglijā, kas turpinās kopš 1962./1963. gada sezonas, kad \"Liverpool\" tika paaugstināta uz Pirmo divīziju (vēlāk Premjerlīga) pēdējo reizi.\n", "id": "lvs_Latn_111975"}
{"text": "Luiss Aragoness\n\nHosē Luiss Aragoness Suaress (; — ) bija spāņu futbolists un Spānijas izlases treneris. Aragonesa vadībā Spānijas futbola izlase izcīnīja uzvaru 2008. gada Eiropas čempionātā.\n", "id": "lvs_Latn_111976"}
{"text": "Benijs Benasi\n\nMarko Benasi (; dzimis ), plašāk pazīstams kā Benijs Benasi (Benny Benassi), ir itāļu dīdžejs un electro house mūzikas producents, ieguvis Grammy balvu. Viņš ir labāk pazīstams ar savu 2002. gada vasaras hitu \"Satisfaction\". Benijs Benasi ieņem 13. vietu starp pasaules labākajiem DJ TheDJList mājaslapā un 39. vispopulārākā DJ vietu oficiālajā 2008. gada globālajā DJ Magazine balsojumā.\n", "id": "lvs_Latn_111977"}
{"text": "13 (skaitlis)\n\n13 (trīspadsmit) ir pirmskaitlis, kurš atrodas starp 12 un 14.\n\n13 - alumīnija atomnumurs 13 - sestais pirmskaitlis 13 - septītais Fibonači skaitlis 13 - sākotnējais ASV štatu skaits 13 gadi - no šī vecuma bērns kļūst par pusaudzi\n", "id": "lvs_Latn_111978"}
{"text": "Stardust\n\nStardust (no angļu valodas — 'zvaigžņu putekļi') ir NASA starpplanētu zonde Vilda 2 komētas un tās astes izpētei. Zonde tika palaista 1999. gada 7. februārī no Kanaveralas kosmodroma ar Delta II nesējraķeti. Kosmiskais aparāts nolidoja aptuveni 5 miljardus km un atgriezās pie Zemes 2006. gada 15. janvārī, lai nogādātu savākto materiālu kapsulu. Tā bija pirmā paraugu iegūšanas misija, kura savāca kosmiskos putekļus un nogādāja tos uz Zemi.\n\n2007. gadā kosmiskais aparāts uzsāka jaunu misiju (NeXT jeb New Exploration of Tempel 1). Stardust veica Tempela 1 komētas pārlidojumu. kosmiskā aparāta aktīvā darbība tika beigta, izslēdzot raidītāju.\n", "id": "lvs_Latn_111979"}
{"text": "Indriķis Zīle\n\nIndriķis Zīle (dzimis , miris ) bija I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.\n", "id": "lvs_Latn_111980"}
{"text": "14 (skaitlis)\n\n14 (četrpadsmit) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 13 un 15.\n\n14 - silīcija atomnumurs 14 - pirmo trīs kvadrātu summa: 14 = 1² + 2² + 3². Ja izvēlas patvaļīgu reālu skaitļu kopu un pielieto tai slēguma un papildinājuma darbības jebkurā iespējamā secībā, tad šādā veidā var iegūt ne vairāk kā 14 dažādas kopas. Tas ir spēkā pat ja reālos skaitļus aizvieto ar vispārīgāku topoloģisku telpu. Skatīt Kuratovska slēguma-papildinājuma problēmu.\n", "id": "lvs_Latn_111981"}
{"text": "Džeks Balmers\n\nDžeks Balmers (; — ) bija angļu futbolists, kurš spēlēja centra uzbrucēja pozīcijā. Visu savu karjeru viņš pārstāvēja \"Liverpool FC\" klubu.\n", "id": "lvs_Latn_111982"}
{"text": "2009. gada Pasaules čempionāts hokejā\n\n2009. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Šveicē no līdz . Šis bija 73. Pasaules čempionāts. Turnīra spēles notika PostFinance Arena Bernē un Schluefweg arēnā Klotenē. Šveice čempionātu rīkoja desmito reizi.\n", "id": "lvs_Latn_111983"}
{"text": "Krūms\n\nKrūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem. Atšķirībā no kokiem, krūmi parasti aug cieši blakus viens pie otra, tiem nav izteikts viens stumbrs un to dzīves garums ir no 10 līdz 20 gadiem.\n\nKrūmi bieži aug mežmalās, bet mežos veido pamežu. Krūmi ātri vairojas ar sakņu atvasēm, piemēram, spirejas, vai ar sakneņiem, piemēram, mežrozes, tādēļ tie spēj ātri aizņemt vairākus kvadrātmetrus lielu laukumu.\n\nSvarīga saimnieciskā nozīme ir augļu un ogu krūmiem, piemēram, jāņogām, upenēm un citiem.\n", "id": "lvs_Latn_111984"}
{"text": "Krišjānis Kļaviņš\n\nKrišjānis Kļaviņš (dzimis ) ir sporta kluba \"Cēsis\" prezidents. 2005. gadā Kļaviņš bija Latvijas Futbola federācijas preses sekretārs. Kļaviņš ir bijis iesaistīts spēļu sarunāšanas skandālā.\n\nAbsolvējis Priekuļu vidusskolu. Studējis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju zinātņu programmā. Nodarbojas ar tenisu.\n\nKļaviņš ir arī sporta komentētājs LTV7 kanālā, parasti komentē futbola spēles. Agrāk viņš ir strādājis par sporta žurnālistu Radio SWH (2003—2006), Radio 3 (2002—2004), kā arī Cēsu rajona laikrakstā \"Druva\" (1999—2003).\n", "id": "lvs_Latn_111985"}
{"text": "Blohins\n\nKonstantīns Blohins — Latvijas peldētājs; Olehs Blohins (Олег Блохін; 1952) — Ukrainas futbola treneris un futbolists.\n", "id": "lvs_Latn_111986"}
{"text": "Lapa\n\nlapas — augu orgāni, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana; tīmekļa lapa; papīra lapa; lappuse.\n", "id": "lvs_Latn_111987"}
{"text": "Spēles labākais spēlētājs\n\nSpēles labākais spēlētājs sportā ir ievērojamākais spēlētājs, gandrīz vienmēr tas, kas rada vislielāko ietekmi parastā spēlē vai sērijās. Viņš var būt no abām komandām, bet parasti no uzvarētājkomandas.\n\nDažiem sporta veidiem ir unikālas tradīcijas attiecībā uz šiem apbalvojumiem, un tie tiek īpaši meklēti čempionātā vai visu zvaigžņu spēlēs. Austrālijā termins \"labākais un godīgākais\" () parasti tiek lietots gan individuālām spēlēm, gan sezonas garumā izcīnītām balvām. Dažās sacensībās, īpaši Ziemeļamerikā, tiek lietoti apzīmējumi \"visvērtīgākais spēlētājs\" (MVP) vai \"visizcilākais spēlētājs\" (MOP).\n\nSporta veidos, kur spēles notiek pēc sērijas, nevis individuālās spēlēs, piemēram, basketbolā un beisbolā, MVP balvas parasti tiek piešķirtas sērijai, bet hokeja (NHL) — pēc visām sezonas spēlēm.\n", "id": "lvs_Latn_111988"}
{"text": "Tautas skaitīšana\n\nTautas skaitīšana jeb tautskaite ir process, kura mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju skaitu konkrētā teritorijā vai pat valstī. Iedzīvotāju uzskaite ir veikta jau antīkajā pasaulē, bet pirmā dokumentētā tautas skaitīšana ir veikta 9. gadsimtā, kad Vilhelms Iekarotājs pavēlēja izmērīt visas Anglijas zemes, noteikt to vērtību un nozīmi, kā arī uzskaitīt šo zemju īpašniekus.\n\nMūsdienās iedzīvotāju uzskaites laikā noskaidro ne tikai to, cik ir iedzīvotāji, bet arī ievāc plašāku informāciju, piemēram, vai konkrētais indivīds ir precējies, cik viņam ir bērnu, kādā mājā dzīvo viņa ģimene, kāds ir izglītības līmenis, kur viņš strādā un tā tālāk. Šī papildu informācija ir ļoti nozīmīga un vajadzīga, pieņemot likumus, kas attiecas uz kādu konkrētu dzīves jomu. Piemēram, tā palīdz noskaidrot, cik skolu un skolotāju ir nepieciešams konkrētā reģionā. Šīs informācijas analīze palīdz izlemt, kas būtu jāmaina darbaspēka tirgū, un daudz ko citu.\n\nPastāv arī dažādi specifiski skaitīšanas veidi, kurus veic citā laikā un kas ir saistīti ar lauksaimniecību, rūpniecību, kalnrūpniecību, uzņēmējdarbību, valdības iestādēm, zemes apūdeņošanu un nosusināšanu.\n", "id": "lvs_Latn_111989"}
{"text": "Kalderons\n\nFelipe Kalderons (Felipe de Calderón, 1962) — Meksikas prezidents (2006—2012); Hosē Kalderons (José Calderón, 1981) — Spānijas basketbolists; Pedro Kalderons de la Barka (Pedro Calderón de la Barca, 1600—1681) — spāņu dramaturgs.\n", "id": "lvs_Latn_111990"}
{"text": "Vējdzirnavas\n\nVējdzirnavas ir dzirnavas, kuras veic darbu, izmantojot vēja enerģiju. Vējdzirnavās visbiežāk tiek malti graudi vai sūknēts ūdens.\n", "id": "lvs_Latn_111991"}
{"text": "Karikatūra\n\nKarikatūra (, no caricare — 'pārspīlēt') ir satīrisks vai humoristisks zīmējums vai attēls, kurā komiskais efekts tiek panākts ar pārspīlējumu, neparedzētu salīdzinājumu vai pielīdzinājumu. Dažas karikatūras liek tās vērotājam smieties vai arī pārdomāt notiekošo.\n\nMūsdienās teju vai katrā laikrakstā un žurnālā ir atrodamas karikatūras. Par mūsdienu karikatūru tēvu uzskata angļu mākslinieku Viljamu Hogārtu (1697—1764). Arī pirms viņa bija mākslinieki, kas savos zīmējumos centās izsmiet vispārpieņemto paradumu un uzvedības manieru aplamību. Taču Hogārtu atšķirībā no citiem interesēja arī cilvēka daba, cilvēku raksturi un viņu savstarpējās attiecības. Hogārts savos zīmējumos izsmēja sadzīviskās situācijas un problēmas, piemēram, žūpošanu, bērnu nepaklausību, dažādus noziegumus un pat neizdevušās vēlēšanas. Hogārta darbu turpināja cits angļu mākslinieks — Tomass Roulendsons. Viņa karikatūras tika publicētas lielā skaitā un izplatītas visā Anglijā. Savos darbos Roulendsons pārspīlēja cilvēku trūkumus, parādot viņus neveiklās situācijās un liekot viņiem smieties pašiem par sevi.\n\n19. gadsimta sākumā Eiropas žurnālos parādījās karikatūras, kurās tika pausta attieksme pret sabiedrībā notiekošo. Tas bija politisko karikatūru sākums. Viens no ievērojamākajiem karikatūristiem bija francūzis Onorē Domjē (1808—1879). Savos darbos viņš parādīja cilvēkus, kuriem dota vara un atmaskoja valdības pērkamību. Viņu pat uz sešiem mēnešiem ielika cietumā, jo bija atļāvies pasmieties par karali.\n", "id": "lvs_Latn_111992"}